Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2018. gada 29. novembris - BriselePagaidu redakcija
Euro 5 posma piemērošana divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprināšanai ***I
 Tādu preču tirdzniecība, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai rīcībai vai sodīšanai ***I
 Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds: atlikušās summas atkārtota atvēlēšana ***I
 Samoa pievienošanās ES un Klusā okeāna valstu partnerattiecību pagaidu nolīgumam ***
 Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja iecelšana amatā
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2018/003 EL/Attica publishing
 Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām ***I
 Kopīgie noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ***I
 Atļauja konkrētām vajadzībām izmantot nātrija dihromātu
 "Cum Ex" skandāls: finanšu noziegumi un pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības
 Vācijas Bērnu un jauniešu sociālās labklājības biroja (Jugendamt) loma ģimeņu pārrobežu strīdos
 Turpmāka PTO darbība
 2018. gada ziņojums par Serbiju
 2018. gada ziņojums par Serbiju
 2018. gada ziņojums par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku
 2018. gada ziņojums par Albāniju
 2018. gada ziņojums par Melnkalni
 Akadēmiskās brīvības aizsardzība ES ārējā darbībā
 Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis

Euro 5 posma piemērošana divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprināšanai ***I
PDF 546kWORD 54k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz Euro 5 posma piemērošanu divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprināšanai (COM(2018)0137 – C8-0120/2018 – 2018/0065(COD))
P8_TA-PROV(2018)0466A8-0346/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0137),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0120/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2018. gada 14. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0346/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 29. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza attiecībā uz Euro 5 posma piemērošanu divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu tipa apstiprināšanai

P8_TC1-COD(2018)0065


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Pamatojoties uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par visaptverošu pētījumu par vides posma Euro 5 ietekmi L kategorijas transportlīdzekļiem (“ietekmes pētījums”), kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 168/2013(4) 23. panta 4. punktu, un ņemot vērā problēmas, ar kurām apstiprinātājiestādes un ieinteresētās personas ir saskārušās minētās regulas piemērošanā, Regulā (ES) Nr. 168/2013 būtu jāveic noteiktas izmaiņas un precizējumi, lai nodrošinātu tās netraucētu piemērošanu.

(2)  Attiecībā uz prasību uzstādīt iebūvētās diagnostikas (OBD) II posma sistēmu, kas nodrošina uzraudzību un ziņošanu par emisiju kontroles sistēmas kļūmēm un nolietošanos, Komisija, pamatojoties uz ietekmes pētījumu, secināja, ka pastāv tehniski ierobežojumi attiecībā uz konkrētu transportlīdzekļu katalizatora uzraudzību un ka ir vajadzīgi papildu pilnveidojumi, lai nodrošinātu tās pareizu ieviešanu. Netiek gaidīts, ka Euro 5 emisiju posma pirmajā kārtā būs iespējams veikt katalizatora uzraudzību, bet tā ir paredzēta no 2025. gada. Tāpēc Regulas (ES) Nr. 168/2013 21. pantā būtu jāparedz nepieciešamais sagatavošanās laiks, lai nodrošinātu ODB II posma sistēmas prasības pareizu ieviešanu.

(3)  Ņemot vērā, ka L1e un L2e kategorijas transportlīdzekļi jau ir atbrīvoti no prasības būt aprīkotiem ar OBD I posma sistēmu, L6e kategorijas transportlīdzekļi, kas konstruēti un veidoti atbilstoši mopēda specifikācijām un ražoti salīdzinoši mazos apjomos, arī būtu jāatbrīvo no minētās prasības.

(4)  Ir jāprecizē, kā L1e un L1e kategorijas transportlīdzekļi ir atbrīvoti no prasības būt aprīkotiem ar OBD II posma sistēmu, un minētais atbrīvojums jāattiecina arī uz vieglajiem kvadricikliem (L6e kategorija) un uz enduro (L3e-AxE) un triāla (L3e‑AxT) motociklu apakškategorijām.

(5)  Enduro un triāla motociklu ekspluatācijas laiks ir īss, un tie pēc būtības un izmantošanas veida ir ļoti līdzīgi smagajiem visurgājēju kvadricikliem (L7e-B), kas ir atbrīvoti no prasības būt aprīkotiem ar OBD II posma sistēmu. Tāpēc minētais atbrīvojums būtu jāattiecina uz enduro un triāla motocikliem.

(6)  Komisija ietekmes pētījumā secināja, ka Regulas (ES) Nr. 168/2013 23. panta 3. punkta c) apakšpunktā norādītā matemātiskā noturības procedūra, atbilstīgi kurai transportlīdzekļus testē pēc 100 km nobraukuma, neatspoguļo transportlīdzekļa emisiju kontroles sistēmas faktisko nolietojumu transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā. Minēto metodi vairs nevajadzētu izmantot, un tās izmantošanu vajadzētu pakāpeniski izbeigt līdz 2025. gadam, nodrošinot ieinteresētajām personām pietiekamu sagatavošanās laiku, lai pielāgotos. Laikposmā līdz 2025. gadam būtu jāpalielina nepieciešamais transportlīdzekļa uzkrātais nobraukums pirms tā testēšanas, lai nodrošinātu rezultātu ticamību.

(7)  Euro 5 robežvērtību sasniegšanai nepieciešamā tehnoloģija jau ir pieejama. Tomēr Komisija ietekmes pētījumā secināja, ka Euro 5 emisiju robežvērtību piemērošanas diena konkrētiem L kategorijas transportlīdzekļiem (L6e-B, L2e-U, L3e‑AxT un L3e-AxE) jāatliek no 2020. gada uz 2024. gadu, lai palielinātu izmaksu un ieguvumu attiecību salīdzinājumā ar pamatscenāriju. Turklāt minēto transportlīdzekļu ražotājiem, kas galvenokārt ir MVU, ir vajadzīgs ilgāks sagatavošanās laiks, lai nodrošinātu, ka pāreju uz nulles emisijas spēka pārvadiem, piemēram, elektrifikāciju, var sasniegt izmaksu ziņā lietderīgi.

(8)  Regulas (ES) Nr. 168/2013 30. pantā ir noteikta prasība ES tipa apstiprinājuma sertifikātam kā pielikumu pievienot testu rezultātus. Skaidrības labad minētais noteikums būtu jāgroza, lai skaidri norādītu, ka tas, kas jāpievieno, ir testu rezultātu lapa.

(9)  Būtu jāprecizē konkrētas neatbilstības saistībā ar Euro 5 trokšņa līmeņa robežvērtību piemērošanas dienu Regulas (ES) Nr. 168/2013 IV pielikumā, lai nodrošinātu, ka esošās robežvērtības (Euro 4) aizvien ir piemērojamas, līdz var noteikt jaunās robežvērtības attiecībā uz Euro 5.

(10)  Regula (ES) Nr. 168/2013 pilnvaroja Komisiju pieņemt deleģētos aktus uz piecu gadu laikposmu, kas beidzās 2018. gada 21. martā. Tā kā pastāvīgi ir vajadzība atjaunināt tipa apstiprināšanas tiesību aktu elementus atbilstoši tehnikas progresam vai ieviest citus grozījumus atbilstoši pilnvarojumam, minētā regula būtu jāgroza, lai nodrošinātu deleģējuma pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem ar automātiskas pagarināšanas iespēju.

(11)  Juridiskās noteiktības labad Regulā (ES) Nr. 168/2013 Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus par tehniskajām prasībām attiecībā uz iebūvēto diagnostiku būtu jāizklāsta skaidrāk un precīzāk.

(12)  Tā kā šī regula groza Regulu (ES) Nr. 168/2013, nepaplašinot tās regulējuma saturu, un tā kā šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(13)  Tādēļ Regula (ES) Nr. 168/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 168/2013 groza šādi:

(1)  regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:"

"21. pants

Vispārīgas prasības par iebūvētās diagnostikas sistēmām

1.  No IV pielikumā norādītajiem piemērošanas datumiem L kategorijas transportlīdzekļi, izņemot L1e, L2e un L6e kategorijas transportlīdzekļus, ir aprīkoti ar OBD sistēmu, kas atbilst funkcionālajām prasībām un testa procedūrām, kuras noteiktas 8. punktā minētajos deleģētajos aktos.

2.  No IV pielikuma 1.8.1. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e-A un L7e-A (apakš)kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD I posma sistēmu, kas uzrauga kļūmes emisiju kontroles sistēmas elektriskajā ķēdē un elektronikā un ziņo par kļūmēm, kuru rezultātā tiek pārsniegtas VI pielikuma B1 daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

3.  No IV pielikuma 1.8.2. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e un L7e (apakš)kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD I posma sistēmu, kas uzrauga kļūmes emisiju kontroles sistēmas elektriskajā ķēdē un elektronikā un kas ierosina ziņošanu, ja tiek pārsniegtas VI pielikuma B1 daļā noteiktās emisiju robežvērtības. Šo transportlīdzekļu (apakš)kategoriju OBD I posma sistēmas arī ziņo par tāda darbības režīma iedarbināšanu, kas ievērojami samazina motora griezes momentu.

4.  No IV pielikuma 1.8.3. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e un L7e kategorijas transportlīdzekļi ir aprīkoti ar OBD I posma sistēmu, kas uzrauga kļūmes emisiju kontroles sistēmas elektriskajā ķēdē un elektronikā un kas ierosina ziņošanu, ja tiek pārsniegtas VI pielikuma B2 daļā noteiktās emisiju robežvērtības. Šo transportlīdzekļu kategoriju OBD I posma sistēmas arī ziņo par tāda darbības režīma iedarbināšanu, kas ievērojami samazina motora griezes momentu.

5.  No IV pielikuma 1.8.4. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e-A un L7e-A (apakš)kategorijas transportlīdzekļi turklāt ir aprīkoti ar OBD II posma sistēmu, kas uzrauga emisiju kontroles sistēmas kļūmes un nolietošanos (izņemot katalizatora uzraudzību), kā rezultātā tiek pārsniegtas VI pielikuma B1 daļā noteiktās emisiju robežvērtības, un ziņo par to.

6.  No IV pielikuma 1.8.5. punktā norādītajiem datumiem L3e, L4e, L5e-A un L7e-A kategorijas un (apakš)kategorijas transportlīdzekļi turklāt ir aprīkoti ar OBD II posma sistēmu, kas uzrauga emisiju kontroles sistēmas kļūmes un nolietošanos, kā rezultātā tiek pārsniegtas VI pielikuma B2 daļā noteiktās emisiju robežvērtības, un ziņo par to.

7.  Šā panta 5. un 6. punktu nepiemēro L3e-AxE apakškategorijas enduro motocikliem un L3e-AxT apakškategorijas triāla motocikliem.

8.  Lai saskaņotu OBD sistēmas ziņošanu par funkcionālā drošuma vai emisiju kontroles sistēmas kļūmēm un veicinātu efektīvu un lietderīgu transportlīdzekļu remontu, Komisija tiek ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 75. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot detalizētas tehniskās prasības attiecībā uz iebūvēto diagnostiku transportlīdzekļu kategorijām un (apakš)kategorijām, kas norādītas II pielikumā, C1 – "Transportlīdzekļu konstrukcijas un vispārējās tipa apstiprināšanas prasības", rinda attiecībā uz Nr. 11, ieskaitot funkcionālās OBD prasības un testa procedūras elementiem, kas norādīti šā panta 1.–7. punktā, un detalizētas tehniskās prasības attiecībā uz V pielikumā norādīto VIII tipa testu.";

"

(2)  regulas 23. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"c) matemātiska noturības procedūra

Līdz 2024. gada 31. decembrim katram emisijas komponentam rezultāts, ko iegūst, reizinot VII pielikuma B daļā noteikto nolietošanās koeficientu un tāda transportlīdzekļa ekoloģisko raksturlielumu testa rezultātus, kura uzkrātais nobraukums kopš pirmās iedarbināšanas, kad tas iznācis no ražošanas līnijas, ir vairāk nekā 100 km, ir mazāks nekā VI pielikuma A daļā norādītā ekoloģisko raksturlielumu testa robežvērtība.

Neatkarīgi no pirmās daļas jauniem transportlīdzekļu tipiem no 2020. gada 1. janvāra un esošiem transportlīdzekļu tipiem no 2021. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim katram emisijas komponentam rezultāts, ko iegūst, reizinot VII pielikuma B daļā noteikto nolietošanās koeficientu un tāda transportlīdzekļa ekoloģisko raksturlielumu testa rezultātus, kura uzkrātais nobraukums kopš pirmās iedarbināšanas, kad tas iznācis no ražošanas līnijas, ir vairāk nekā 2500 km transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums ir mazāks nekā 130 km/h un 3500 km transportlīdzekļiem, kuru maksimālais projektētais transportlīdzekļa ātrums ir 130 km/h vai vairāk, ir mazāks nekā VI pielikuma A daļā norādītā izpūtēja emisiju robežvērtība.";

"

(3)  regulas 30. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“b) testu rezultātu lapu;”;

"

(4)  regulas 44. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

“Pirmā daļa attiecas vienīgi uz tādiem transportlīdzekļiem Savienības teritorijā, kam ražošanas laikā ir bijis derīgs ES tipa apstiprinājums, bet kas nav ne reģistrēti, ne nodoti ekspluatācijā līdz minētā ES tipa apstiprinājuma derīguma beigām.”;

"

(5)  regulas 75. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"Pilnvaras pieņemt 18. panta 3. punktā, 20. panta 2. punktā, 21. panta 8. punktā, 22. panta 5. un 6. punktā, 23. panta 6. un 12. punktā, 24. panta 3. punktā, 25. panta 8. punktā, 32. panta 6. punktā, 33. panta 6. punktā, 50. panta 4. punktā, 54. panta 3. punktā, 57. panta 12. punktā, 65. pantā un 74. pantā norādītos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 22. marta. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz piecu gadu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu ne vēlāk kā 2022. gada 22. jūnijā un deviņus mēnešus pirms katra turpmākā piecu gadu laikposma beigām.";

"

(6)  regulas II, IV, V un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Regulas II, IV, V un VI pielikumu groza šādi:

(1)  regulas II pielikuma C1 daļā - rindā attiecībā uz Nr. 11 - L6e-A un L6e-B kategorijām svītro zīmi „X”;

(2)   regulas IV pielikuma tabulu groza šādi:

a)  pielikuma 1.1.2.1., 1.1.2.2. un 1.1.2.3. punktu aizstāj ar šādiem:

"1.1.2.1.

Euro 4: VI pielikuma A1 daļa

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

31.12.2020.; attiecībā uz L2e-U un L6e-B: 31.12.2024.

1.1.2.2.

Euro 4: VI pielikuma A1 daļa

L3e, L4e, L5e,

L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.; attiecībā uz L3e-AxE un L3e-AxT: 31.12.2024.

1.1.2.3.

Euro 5: VI pielikuma A2 daļa

L1e-L7e

1.1.2020.;

attiecībā uz L2e-U, L3e-AxE, L3e-AxT un L6e-B: 1.1.2024.

1.1.2021.;

attiecībā uz L2e-U, L3e-AxE, L3e-AxT un L6e-B: 1.1.2025.

";

b)  pielikuma 1.8.1., 1.8.2. un 1.8.3. punktu aizstāj ar šādiem:

"1.8.1.

OBD I posma funkcionālās prasības

L3e, L4e,

L5e-A, L7e-A

1.1.2016.

1.1.2017.

31.12.2020.

OBD I posma vides testa procedūra (VIII tipa tests)

OBD I posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B1 daļa

1.8.2.

OBD I posma funkcionālās prasības, ietverot visus darbības režīmus, kas ievērojami samazina motora griezes momentu

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2020.

1.1.2021.

31.12.2024.

OBD I posma vides testa procedūra (VIII tipa tests)

OBD I posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B1 daļa

1.8.3.

OBD I posma funkcionālās prasības, ietverot visus darbības režīmus, kas ievērojami samazina motora griezes momentu

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2024.

1.1.2025.

";

OBD I posma vides testa procedūra (VIII tipa tests)

OBD I posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B2 daļa

c)  iekļauj šādus punktus:

"1.8.4.

OBD II posma funkcionālās prasības,

izņemot katalizatora uzraudzību

L3e, L4e,

L5e-A, L7e-A

1.1.2020.

1.1.2021.

31.12.2024.

OBD II posma vides testa procedūras (VIII tipa tests)

OBD II posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B1 daļa

1.8.5.

OBD II posma funkcionālās prasības

L3e, L4e, L5e-A, L7e-A

1.1.2024.

1.1.2025.

";

OBD II posma vides testa procedūras (VIII tipa tests)

OBD II posma vides testa robežvērtības, VI pielikuma B2 daļa

d)  pielikuma 1.9.1. un 1.9.2. punktu aizstāj ar šādiem:

"1.9.1.

Trokšņa līmeņa testa procedūra un robežvērtības, VI pielikuma D daļa

L1e, L2e, L6e

1.1.2017.

1.1.2018.

 

1.9.2.

Trokšņa līmeņa testa procedūra un robežvērtības (3), VI pielikuma D daļa

L3e, L4e, L5e, L7e

1.1.2016.

1.1.2017.

";

e)  pielikuma 1.9.4. punktu aizstāj ar šādu:

"1.9.4.

ANO EEK Noteikumi Nr. 9, 41, 63, 92 un saistītās jaunās robežvērtības, ko ierosinājusi Komisija

L1e-L7e

 

 

".

(3)  regulas V pielikuma B daļas pirmās slejas otrās rindas ailes tekstu aizstāj ar šādu:

„I tipa tests (19) Makrodaļiņu masa (tikai Euro 5)”;

(4)   regulas VI pielikumu groza šādi:

a)  pielikuma B1 daļā svītro pirmo rindu, kura attiecas uz transportlīdzekļa kategoriju L6e-A;

b)  pielikuma B2 daļā pirmajā rindā:

i)  vārdus „L3e-L7e (6)” aizstāj ar šādiem:

„L3e, L4e, L5e, L7e”;

ii)  vārdus „Visi L kategorijas transportlīdzekļi, izņemot L1e un L2e kategoriju” aizstāj ar šādiem:

„Visi L kategorijas transportlīdzekļi, izņemot L1e, L2e un L6e kategoriju”.

(1) OV C 367, 10.10.2018., 32. lpp.
(2) OV C 367, 10.10.2018., 32. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).


Tādu preču tirdzniecība, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai rīcībai vai sodīšanai ***I
PDF 1472kWORD 863k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (Kodificēta redakcija) (COM(2018)0316 – C8-0210/2018 – 2018/0160(COD))
P8_TA-PROV(2018)0467A8-0387/2018

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0316),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0210/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0387/2018),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā ir teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 29. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/... par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (Kodificēta redakcija)

P8_TC1-COD(2018)0160


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu ,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005(3) ir vairākas reizes būtiski grozīta(4). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu cilvēktiesību respektēšana ir viena no dalībvalstu kopējām vērtībām. 1995. gadā Eiropas Kopiena nolēma cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanu padarīt par būtisku elementu tās attiecībās ar trešām valstīm. Šajā nolūkā tika nolemts visos jaunajos vispārējos Kopienas tirdzniecības, sadarbības un asociācijas nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut attiecīgu klauzulu.

(3)  Vispārējās Cilvēktiesību Deklarācijas 5. pants, 7. pants Starptautiskajā paktā par pilsoņu un politiskajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pants paredz beznosacījumu, visaptverošu spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas aizliegumu. Citi noteikumi, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācija par visu personu aizsardzību pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem(5) un Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada Konvencija pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, uzliek valstīm pienākumu novērst spīdzināšanu.

(4)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 2. panta 2. punktā noteikts, ka nevienam nedrīkst piespriest nāvessodu vai to izpildīt. Padome 2013. gada 22. aprīlī apstiprināja “ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu” un nolēma, ka Savienība darbosies, lai panāktu nāvessoda vispārēju atcelšanu.

(5)  Hartas 4. pantā teikts, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem. 2012. gada 20. martā Padome apstiprināja “ES Politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību un sodīšanu (atjauninātas pamatnostādnes)”. Saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm būtu jāaicina trešās valstis novērst tādu ierīču lietošanu, ražošanu un tirdzniecību, kas ir paredzētas lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, kā arī novērst citu ierīču izmantošanu šādiem mērķiem. Turklāt, aizliedzot nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu sodīšanu būtu jāuzliek skaidri ierobežojumi arī nāvessoda izpildei. Līdz ar to nāvessodu nekādos apstākļos nevar uzskatīt par likumīgu sodu.

(6)  Tādēļ ir lietderīgi paredzēt Savienības noteikumus par tādu preču tirdzniecību ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu, spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Šie noteikumi ir būtiski, lai veicinātu cieņu pret cilvēka dzīvību un pamata cilvēktiesībām un tādējādi palīdz sasniegt sabiedrības morāles aizsardzības mērķi. Šiem noteikumiem būtu jānodrošina, ka Savienības uzņēmēji negūst nekādu labumu no tirdzniecības, kas vai nu veicina vai citādi atvieglina nāvessoda vai spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas politikas īstenošanu, kura nav saderīga ar attiecīgām ES pamatnostādnēm, Hartu un starptautiskajām konvencijām un līgumiem.

(7)  Šajā regulā ir lietderīgi piemērot spīdzināšanas definīcijas, kas ir noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 3452 (XXX). Minētā definīcija būtu jāinterpretē, ņemot vērā judikatūru par attiecīgā termina interpretāciju Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un attiecīgos dokumentos, ko pieņēmusi Savienība vai tās dalībvalstis. “Citādas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas” definīcija, kas nav ietverta minētajā Konvencijā, būtu jāatbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai. Termina “likumīgas sankcijas” nozīmei definīcijās par to, kas ir “spīdzināšana” un “citāda nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana”, būtu jāņem vērā Savienības politiku attiecībā uz nāvessodu.

(8)  Ir nepieciešams aizliegt tādu preču eksportu un importu, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana un aizliegt ar šīm precēm saistītās tehniskās palīdzības sniegšanu .

(9)  Ja šādas preces atrodas trešās valstīs, ir nepieciešams aizliegt starpniekiem Savienībā sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar šādām precēm, kuras ir aizliegts eksportēt un importēt.

(10)  Lai veicinātu nāvessoda atcelšanu trešās valstīs un novērstu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, uzskata par vajadzīgu aizliegt tādas tehniskās palīdzības sniegšanu trešām valstīm, kas attiecas uz precēm, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana.

(11)  Ir lietderīgi arī aizliegt starpniekiem un tehniskās palīdzības sniedzējiem sniegt trešām valstīm apmācību šādu preču lietošanā, aizliegt reklamēt šādas preces Savienībā rīkotos tirdzniecības gadatirgos vai izstādēs, kā arī aizliegt pārdot vai iegādāties ar šādām precēm saistītu reklāmas laukumu drukātos plašsaziņas līdzekļos vai internetā vai reklāmas raidlaiku televīzijā vai radio.

(12)  Lai nepieļautu, ka ekonomikas dalībnieki gūst labumu no to preču pārvadāšanas, kas ir paredzētas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai un kas šķērso Savienības muitas teritoriju ceļā uz trešo valsti , ir jāaizliedz Savienībā pārvadāt šādas preces, ja tās ir uzskaitītas šīs Regulas II pielikumā.

(13)  Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai, atbilstīgi piemērojamām Savienības normām, piemērot pasākumus, lai ierobežotu ar precēm , kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana, saistītu konkrētu pakalpojumu sniegšanu.

(14)  Šī Regula ievieš eksporta atļauju sistēmu, kas ir izstrādāta, lai nepieļautu, ka noteiktas preces tiek izmantotas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

(15)  Tādēļ ir nepieciešams kontrolēt dažu tādu preču eksportu, ko varētu izmantot ne tikai, lai spīdzinātu un nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, bet arī likumīgiem mērķiem. Šāda kontrole būtu jāpiemēro tādiem precēm, ko galvenokārt izmanto tiesībaizsardzības jomā, un, ja vien šāda kontrole nav nesamērīga, jebkurām citām ierīcēm vai ražojumiem, ko varētu ļaunprātīgi izmantot, lai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, ņemot vērā to konstrukciju un tehniskās iezīmes.

(16)  Attiecībā uz tiesībaizsardzības jomā lietotajām ierīcēm būtu jāņem vērā, ka Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu rīcības kodeksa(6) 3. pantā noteikts, ka tiesībsargājošo iestāžu ierēdņi drīkst izmantot spēku vienīgi tad, ja tas ir galēji nepieciešams un tikai tādā mērā, lai pildītu savus pienākumus. Tiesībsargājošo iestāžu ierēdņu spēka un ieroču izmantošanas pamatprincipos, ko 1990. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas 8. kongress par noziegumu novēršanu un apiešanos ar likumpārkāpējiem, ir noteikts, ka tiesībsargājošo iestāžu ierēdņiem, pildot savus pienākumus, pēc iespējas būtu jāizmanto nevardarbīgi līdzekļi, pirms lietot spēku un ieročus.

(17)  Ņemot to vērā, minētie pamatprincipi atbalsta dzīvību neapdraudošu, paralizējošu ieroču izstrādi, lai tos izmantotu atbilstīgās situācijās, atzīstot, ka šādu ieroču izmantošana ir rūpīgi jākontrolē. Šajā sakarā tāds ekipējums, ko policija tradicionāli lieto pašaizsardzībai un nekārtību novēršanai, ir pārveidots tā, lai personas padarītu pretoties nespējīgas, izmantojot elektrošoku vai ķīmiskas vielas. Ir pazīmes, kas liecina, ka vairākās valstīs šādi ieroči tiek lietoti, lai spīdzinātu vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu.

(18)  Pamatprincipos ir uzsvērts, ka tiesībsargājošu iestāžu ierēdņiem vajadzētu būt nodrošinātiem ar pašaizsardzības ekipējumu. Tādēļ šī regula nebūtu jāattiecina uz tradicionālo pašaizsardzības līdzekļu, piemēram, vairogu, tirdzniecību.

(19)  Šī regula būtu jāattiecina uz dažu tādu īpašu ķīmisku vielu tirdzniecību, kuras lieto, lai personas padarītu pretoties nespējīgas.

(20)  Attiecībā uz kāju dzelžiem, vairāku personu ķēdēm, važām un saslēdzošiem dzelžiem būtu jāņem vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieslodzīto režīma standarta obligātajos noteikumos(7) ir paredzēts, ka ierobežojošos līdzekļus aizliegts piemērot kā sodu. Turklāt ķēdes un dzelžus ir aizliegts lietot kā piespiedu līdzekli. Būtu arī jāņem vērā, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Ieslodzīto režīma standarta obligātajos noteikumos ir paredzēts, ka citus ierobežojošus līdzekļus var lietot vienīgi tam, lai pārvietošanas laikā novērstu bēgšanu, medicīnisku apsvērumu dēļ pēc medicīnas darbinieka norādījuma vai tad, ja citas kontroles metodes izrādījušās neveiksmīgas, lai atturētu ieslodzīto no miesas bojājumu nodarīšanas sev vai citiem, vai īpašuma bojāšanas.

(21)  Lai personālu un citas personas aizsargātu no spļāvieniem, ieslodzītajiem dažkārt liek valkāt tā dēvēto spļāvēju kapuci. Tā kā šāda kapuce nosedz muti un bieži vien arī degunu, tā objektīvi rada nosmakšanas risku. Ja to lieto kopā ar kustību ierobežošanas rīkiem, piemēram, rokudzelžiem, pastāv arī kakla savainošanas risks. Tādēļ spļāvēju kapuču eksports būtu jākontrolē.

(22)  Papildus pārnēsājamiem ieročiem eksporta kontroles jomai būtu jāiekļauj stacionārie un piemontējamie elektriskās izlādes ieroči, kuriem ir plaša darbības zona un kuri apdraud daudzas personas. Šādi ieroči bieži tiek dēvēti par nenāvējošiem ieročiem, taču tie ir saistīti ar vismaz tādu pašu risku (radīt stipras sāpes vai ciešanas), kā tas ir pārnēsājamo elektriskās izlādes ieroču gadījumā.

(23)  Tā kā tiek tirgotas stacionāras ierīces kairinošu ķīmisko vielu izsmidzināšanai ēkās un šādu vielu izmantošana iekštelpās ir saistīta ar risku radīt stipras sāpes vai ciešanas, kādas nav raksturīgas tradicionālai izmantošanai ārpus telpām, šādu ierīču eksports būtu jākontrolē.

(24)  Eksporta kontrole būtu jāpiemēro arī tādām stacionārām vai piemontējamām ierīcēm, kas paredzētas paralizējošu vai kairinošu vielu izsmidzināšanai plašā rādiusā, ja uz šādām ierīcēm vēl neattiecas Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP(8) paredzētā eksporta kontrole. Šādas iekārtas bieži tiek dēvētas par nenāvējošu tehnoloģiju, taču tās ir saistītas ar vismaz tādu pašu risku radīt stipras sāpes vai ciešanas, kā tas ir pārnēsājamo ieroču un ierīču gadījumā. Lai gan ūdens nav paralizējoša vai kairinoša ķīmiska viela, ūdensmetējus var izmantot, lai šādas vielas izsmidzinātu šķidrā veidā, un to eksports būtu jākontrolē.

(25)  Eksporta kontrole attiecībā uz Capsicum oleosveķiem (OC) un pelargonskābes vanillilamīdu (PAVA) būtu jāpapildina ar eksporta kontroli attiecībā uz konkrētiem šādas vielas saturošiem maisījumiem, kurus var ievadīt kā paralizējošas vai kairinošas vielas vai izmantot šādu vielu izgatavošanai. Vajadzības gadījumā norādēm uz paralizējošām vai kairinošām ķīmiskām vielām būtu jāietver arī Capsicum oleosveķus un attiecīgus, tos saturošus maisījumus.

(26)  Ir lietderīgi eksporta kontrolē paredzēt īpašus izņēmumus, lai neapdraudētu dalībvalstu policijas spēku darbību un miera uzturēšanas vai krīzes vadības operācijas.

(27)  Ņemot vērā faktu, ka dažas dalībvalstis jau ir aizliegušas šādu preču eksportu un importu, ir lietderīgi piešķirt dalībvalstīm tiesības aizliegt kāju dzelžu, vairāku personu ķēžu, važu, pārnēsājamu elektrošoka ierīču, kas nav elektrošoka jostas, eksportu un importu. Tāpat dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām piemērot eksporta kontroli attiecībā uz rokudzelžiem, kuru maksimālais apkārtmērs, ieskaitot ķēdi, aizslēgtā stāvoklī pārsniedz 240 mm.

(28)  Lai eksportētājiem mazinātu administratīvo slogu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atļautam piešķirt eksportētājam visaptverošu atļauju attiecībā uz šīs Regulas III pielikumā uzskaitītajām precēm, lai nepieļautu, ka attiecīgās preces tiek izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

(29)  Dažos nesenos gadījumos uz trešām valstīm eksportēti medikamenti tika novirzīti un izmantoti nāvessoda izpildei, tostarp, injicējot nāvējošu devu. Savienība nekādā gadījumā neatbalsta nāvessodu un cenšas panākt tā vispārēju atcelšanu. Eksportētāji iebilda, ka viņi pret pašu gribu tiek asociēti ar tādu produktu izmantošanu, ko tie izstrādājuši medicīniskai lietošanai.

(30)  Tāpēc ir nepieciešams kontrolēt dažu tādu preču eksportu, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, lai novērstu atsevišķu medikamentu izmantošanu minētajā nolūkā un lai nodrošinātu, ka uz visiem medikamentu eksportētājiem Savienībā attiecas vienoti nosacījumi šajā jomā. Attiecīgie medikamenti tika izstrādāti cita starpā kā anestēzijas un nomierinošie līdzekļi.

(31)  Eksporta atļauju sistēmai vajadzētu būt samērīgai. Tādēļ tai nebūtu jāaizliedz to zāļu eksports, kuras paredzēts izmantot likumīgiem ārstnieciskiem mērķiem.

(32)  To preču sarakstā, kuru eksportam ir vajadzīga atļauja, lai novērstu to izmantošanu nāvessoda izpildei, būtu jāiekļauj vienīgi preces, kas ir izmantotas nāvessoda izpildei trešā valstī, kura nav atcēlusi nāvessodu, un preces, kas ir atļautas nāvessoda izpildei šajā trešā valstī, bet kas vēl nav tikušas izmantotas minētajam nolūkam. Šajā sarakstā nebūtu jāiekļauj nenāvējošas preces, kas nav būtiskas notiesātās personas nāvessoda izpildei, piemēram, standarta mēbeles, kas arī var atrasties nāvessoda izpildes kamerā.

(33)  Ņemot vērā atšķirību starp nāvessodu, no vienas puses, un spīdzināšanu un citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, no otras puses, ir lietderīgi ieviest īpašu eksporta atļauju sistēmu, lai nepieļautu, ka konkrētas preces tiktu izmantotas nāvessoda izpildei. Šādai sistēmai būtu jāņem vērā, ka vairākas valstis ir atcēlušas nāvessodu attiecībā uz visiem noziegumiem un šajā saistībā ir uzņēmušās starptautiskas saistības. Tā kā pastāv risks, ka preces tiks reeksportētas uz valstīm, kuras šādas saistības nav uzņēmušās, piešķirot atļauju eksportēt uz valstīm, kuras ir atcēlušas nāvessodu, būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi un prasības. Tādēļ ir lietderīgi piešķirt vispārējā eksporta atļauju eksportam uz valstīm, kuras ir atcēlušas nāvessodu attiecībā uz visiem noziegumiem un minēto atcelšanu apstiprinājušas ar starptautiskām saistībām.

(34)  Ja valsts nāvessodu nav atcēlusi attiecībā uz visiem noziegumiem un nav minēto atcelšanu apstiprinājusi ar starptautiskām saistībām, kompetentajām iestādēm, izskatot lūgumu piešķirt eksporta atļauju, būtu jāpārbauda, vai pastāv risks, ka tiešais lietotājs galamērķa valstī eksportētās preces izmantos šāda soda izpildei. Būtu jāievieš atbilstīgi nosacījumi un prasības, lai kontrolētu tiešo lietotāju veiktu pārdošanu vai nodošanu trešām personām. Vairākkārtēju sūtījumu gadījumā starp vienu un to pašu eksportētāju un tiešo lietotāju kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām regulāri pārskatīt tiešā lietotāja statusu, piemēram, reizi sešos mēnešos, bet ne katru reizi, kad pārvadājumam tiek piešķirta eksporta atļauja, neskarot kompetento iestāžu tiesības anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt eksporta atļauju, ja tas ir pamatoti.

(35)  Lai eksportētājiem mazinātu administratīvo slogu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām eksportētājam uz noteiktu laikposmu piešķirt visaptverošu atļauju visiem zāļu pārvadājumiem konkrētam tiešajam lietotājam, nepieciešamības gadījumā atļaujā norādot daudzumu, kas atbilst šādu produktu daudzumam, ko tiešais lietotājs parasti izmanto. Šādai atļaujai būtu jābūt derīgai uz laiku no viena līdz trim gadiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem.

(36)  Piešķirt visaptverošu atļauju būtu lietderīgi arī gadījumā, kad ražotājs šīs Regulas darbības jomā ietilpstošas zāles vēlas eksportēt izplatītājam valstī, kas nav atcēlusi nāvessodu, ar noteikumu, ka eksportētājs un izplatītājs ir noslēguši juridiski saistošu nolīgumu, saskaņā ar kuru izplatītājam jāpiemēro atbilstošs pasākumu kopums, kas nodrošina, ka zāles netiks izmantotas nāvessoda izpildei.

(37)  Attiecībā uz zālēm, kas ietilpst šīs Regulas darbības jomā, var veikt kontroli saskaņā ar starptautiskajām konvencijām par narkotiskajām un psihotropajām vielām, piemēram, 1971. gada Konvenciju par psihotropām vielām. Tā kā šādas kontroles piemēro, nevis lai nepieļautu attiecīgo zāļu izmantošanu nāvessoda izpildei, bet gan, lai nepieļautu narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, papildus minētajām starptautiskajām kontrolēm būtu jāpiemēro šajā Regulā paredzētā eksporta kontrole. Tomēr dalībvalstis būtu jāiedrošina abām kontroles sistēmām izmantot vienotu procedūru.

(38)  Eksporta kontroli saskaņā ar šo Regulu nebūtu jāpiemēro attiecībā uz precēm, kuru eksports tiek kontrolēts saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009(9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 258/2012(10).

(39)  Pirms starpniecības pakalpojumu sniegšanas un tehniskās palīdzības sniegšanas attiecībā uz šīs Regulas III vai IV pielikumā uzskaitītajām precēm būtu jāsaņem iepriekšēja atļauja, lai nepieļautu to, ka starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība sekmē ar tiem saistīto preču izmantošanu nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

(40)  Starpniecības pakalpojumiem un tehniskajai palīdzībai, par kuriem saskaņā ar šo regulu ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, vajadzētu būt tiem, ko sniedz no Savienības, proti, no teritorijām, kas atrodas Līgumu teritoriālās darbības jomā, tostarp no gaisa telpas vai visiem gaisa kuģiem vai kuģiem, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā.

(41)  Ja kompetentās iestādes atļauj sniegt ar šīs Regulas III pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību, tām būtu jācenšas nodrošināt, ka tehnisko palīdzību, par kuru ir pieprasīta atļauja, un jebkādu saistībā ar šo tehnisko palīdzību sniegtu vai piedāvātu apmācību šo preču lietošanā sniedz tā, lai tās veicinātu tādus tiesībaizsardzības standartus, ar kuriem ievēro cilvēktiesības un palīdz novērst spīdzināšanu vai citādu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu.

(42)  Lai nepieļautu, ka ekonomikas dalībnieki gūst labumu no to preču pārvadāšanas, kas ir paredzētas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai un kas šķērso Savienības muitas teritoriju ceļā uz trešo valsti, ir jāaizliedz Savienībā pārvadāt šādas preces, ja tās ir uzskaitītas šīs Regulas III vai IV pielikumā. vai – ar noteikumu, ka uzņēmējam ir zināms to paredzētais izmantojums.

(43)  ES politikas pamatnostādnēs attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, inter alia, noteikts, ka pārstāvniecību vadītāji trešās valstīs periodiskajos ziņojumos iekļauj analīzi par spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas gadījumiem to akreditācijas valstī, un par pasākumiem, kas veikti to apkarošanai. Kompetentajām iestādēm ir lietderīgi ņemt vērā minētos un līdzīgus attiecīgo starptautisko un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ziņojumus, pieņemot lēmumus par atļauju pieteikumiem. Šiem ziņojumiem būtu jāapraksta arī ierīces, kas lietotas trešās valstīs, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu.

(44)  Muitas iestādēm būtu jāapmainās ar noteiktu informāciju ar citām muitas iestādēm, izmantojot muitas riska pārvaldības sistēmu, saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā, savukārt šajā Regulā minētajām kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās ar noteiktu informāciju ar citām kompetentām iestādēm. Ir lietderīgi prasīt, lai kompetentās iestādes izmantotu drošu un šifrētu sistēmu, apmainoties ar informāciju par aizliegumiem. Šajā nolūkā Komisijai būtu jādara pieejama jauna funkcija jau esošajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 428/2009 19. panta 4. punktu.

(45)  Ciktāl tas skar personas datus, informācijas apstrādei un apmaiņai jānotiek saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par personas datu apstrādi un apmaiņu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679(11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 2018/1725 (12).

(46)  Lai pieņemtu noteikumus, kas nepieciešami šīs Regulas piemērošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu šīs Regulas I līdz IX pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)  Lai Savienība varētu ātri reaģēt gadījumos, kad ir izstrādātas jaunas preces, kas varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai, un kad pastāv acīmredzams un tūlītējs risks, ka šīs preces varētu izmantot nolūkiem, kas ir saistīti ar šiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ir lietderīgi paredzēt attiecīgā Komisijas akta tūlītēju piemērošanu, ja šīs Regulas II vai III pielikuma grozījumu gadījumā nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešami šādi grozījumi. Lai Savienība varētu ātri reaģēt gadījumos, kad viena vai vairākas trešās valstis vai nu apstiprina noteiktu preču izmantošanu nāvessoda izpildei, vai arī uzņemas vai pārkāpj starptautiskas saistības par nāvessoda atcelšanu attiecībā uz visiem noziegumiem, ir lietderīgi paredzēt attiecīgā Komisijas akta tūlītēju piemērošanu, ja šīs Regulas IV vai V pielikuma grozījumu gadījumā tas ir nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ. Steidzamības procedūras gadījumā ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(48)  Būtu jāizveido koordinācijas grupa. Tai vajadzētu būt platformai, kur dalībvalstu eksperti un Komisija apmainās ar informāciju par administratīvo praksi un apspriež ar šīs regulas interpretāciju saistītus jautājumus, tehniskas problēmas saistībā ar uzskaitītajām precēm, jaunākos ar šo regulu saistītos notikumus un jebkādus citus iespējamus jautājumus. Šai grupai jo īpaši būtu jāspēj apspriest jautājumus saistībā ar preču būtību un paredzēto iedarbību, preču pieejamību trešās valstīs un to, vai attiecīgās preces ir konkrēti izstrādātas vai pielāgotas nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai. Ja Komisija nolemj deleģēto aktu izstrādē apspriesties ar šo grupu, tas būtu jādara atbilstīgi principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

(49)  Komisija neiegādājas ierīces tiesībaizsardzības nolūkiem, jo tā nav atbildīga par likumības un kārtības uzturēšanu, tiesvedību krimināllietās vai tiesas lēmumu izpildi krimināllietās. Tādēļ būtu jāievieš procedūra, lai nodrošinātu, ka Komisija saņem informāciju par sarakstā neiekļautām ierīcēm un ražojumiem, kuri kalpo tiesībaizsardzības mērķiem un kurus tirgo Savienībā, lai tādējādi nodrošinātu, ka tādu preču saraksti, kuru tirdzniecība ir aizliegta vai tiek kontrolēta, tiek atjaunināti, lai ņemtu vērā jaunos notikumus. Dalībvalstij, iesniedzot pieteikumu Komisijai par preču iekļaušanu šīs Regulas II, III vai IV pielikumā, tas būtu jānosūta arī pārējām dalībvalstīm.

(50)  Šīs regulas pasākumu mērķis ir trešās valstīs novērst gan nāvessodu izpildi, gan spīdzināšanu un citas nežēlīgas, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu. Tie ietver ierobežojumus tādu ierīču un preču tirdzniecībai ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu un citādi nežēlīgi, pazemojoši vai necilvēcīgi rīkoties vai sodīt. Uzskata, ka nav vajadzīgi izveidot līdzīgu kontroli pār Savienības darījumiem, jo dalībvalstīs nāvessods nepastāv un dalībvalstis būs paredzējušas atbilstīgus pasākumus, lai pasludinātu par nelikumīgu un novērstu spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu.

(51)  ES Politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību un sodīšanu paredzēts, ka – lai sasniegtu mērķi veikt iedarbīgus pasākumus pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu – būtu jāveic pasākumi, lai novērstu tādu ierīču lietošanu, ražošanu un tirdzniecību, kas ir paredzētas, lai spīdzinātu vai nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu. Dalībvalstīm ir jāievieš un jāīsteno vajadzīgie ierobežojumi attiecībā uz šādu ierīču lietošanu un ražošanu.

(52)  Komisijai un dalībvalstīm būtu vienai otru jāinformē par saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem un par citu nozīmīgu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu.

(53)  Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un preventīvām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka Savienības noteikumus, kas reglamentē tādu preču tirdzniecību ar trešām valstīm, ko varētu izmantot, lai izpildītu nāvessodu vai spīdzinātu, vai citādi nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši rīkotos vai sodītu, kā arī noteikumus, kas reglamentē ar šīm precēm saistīto starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanu, apmācību un reklamēšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)  “spīdzināšana” ir jebkura rīcība, ar kuru kādai personai tīši nodara stipras fiziskas vai garīgas sāpes, ar nolūku no viņas vai trešās personas iegūt informāciju vai atzīšanos, sodot viņu par darbību, kuru izdarījusi viņa vai trešā persona, vai tiek turēta aizdomās par tās izdarīšanu, vai, iebiedējot vai piespiežot viņu vai trešo personu, vai ar jebkuru nolūku, kas balstās uz jebkāda veida diskrimināciju, ja šādas sāpes vai ciešanas nodarītas ar valsts amatpersonas vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Taču šis termins neietver sāpes vai ciešanas, kuras ir vienīgi likumīgu sankciju izraisītas, kuras ir šādām sankcijām raksturīgas vai ir ar tām saistītas. Nāvessodu nekādos apstākļos neuzskata par likumīgu sodu;

b)  “cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana” ir rīcība, ar kuru kādai personai tiek tīši nodarītas fiziskas vai garīgas sāpes vai ciešanas, kas sasniedz minimālu smaguma apmēru, ja šādas sāpes vai ciešanas ir nodarītas ar valsts amatpersonu vai citu personu, kas pilda dienesta pienākumus, kūdīšanu vai piekrišanu vai klusējošu piekrišanu. Taču šis termins neietver sāpes vai ciešanas, kuras ir vienīgi likumīgu sankciju izraisītas, kuras ir šādām sankcijām raksturīgas vai ir ar tām saistītas. Nāvessodu nekādos apstākļos neuzskata par likumīgu sodu;

c)  “tiesībaizsardzības iestāde” ir jebkura iestāde, kas ir atbildīga par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu, apkarošanu un sodīšanu, tostarp, bet ne tikai, policija, prokurori, tiesu iestādes, visas valsts vai privātās ieslodzījuma vietas un vajadzības gadījumā visi valsts drošības spēki un militārās iestādes;

d)  “eksports” ir preču izvešana no Savienības muitas teritorijas, tostarp tādu preču izvešana, kam vajadzīga muitas deklarācija, kā arī preču izvešana pēc to uzglabāšanas brīvajā zonā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013(14) nozīmē;

e)  “imports” ir preču ievešana Savienības muitas teritorijā, tostarp pagaidu uzglabāšana, novietošana brīvajā zonā, īpašas procedūras piemērošana un laišana brīvā apgrozībā Regulas (ES) Nr. 952/2013 nozīmē;

f)  “tehniskā palīdzība” ir tehniskais atbalsts, kas saistīts ar labošanu, izstrādāšanu, ražošanu, testēšanu, uzturēšanu, montāžu vai jebkuru citu tehnisku pakalpojumu un var izpausties kā instruktāžas, padomdevēju, mācību, darba zināšanu vai prasmju nodošanas vai konsultāciju pakalpojums. Tehniskā palīdzība ietver palīdzības mutiskās formas;

g)  “muzejs” ir bezpeļņas pastāvīga iestāde, kas kalpo sabiedrībai un tās attīstībai un kas ir publiski pieejama, un kas studiju, izglītības un izklaides nolūkos iegādājas, uzglabā, pēta, popularizē un izstāda materiāla rakstura liecības par cilvēkiem un to vidi;

h)  “kompetentā iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kā uzskaitīts I pielikumā, kas saskaņā ar 20. pantu ir tiesīga pieņemt lēmumu par atļaujas pieteikumu vai aizliegt eksportētājam izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju;

i)  “pieteikuma iesniedzējs” ir:

1)  eksportētājs – attiecībā uz 3., 11. vai 16. pantā minēto eksportu;

2)  fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, kas pārvadā preces Savienības muitas teritorijā – attiecībā uz 5 pantā minēto tranzītu;

3)  tehniskās palīdzības sniedzējs – attiecībā uz 3. pantā minētās tehniskās palīdzības sniegšanu;

4)  muzejs, kurā preces izstādīs, – attiecībā uz 4. pantā minētās tehniskās palīdzības importu un sniegšanu;

5)  tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks – attiecībā uz 15. pantā minētās tehniskās palīdzības vai 19. pantā minētās starpniecības pakalpojumu sniegšanu;

j)  “savienības muitas teritorija” ir teritorija, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 952/2013 4. pantā;

k)  “starpniecības pakalpojumi” ir:

1)  darījumu apspriešana vai organizēšana, lai veiktu attiecīgo preču iegādi, tirdzniecību vai piegādi no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti; vai

2)  trešās valstīs esošu attiecīgo preču pārdošana vai iegāde, lai tās nodotu citai trešai valstij.

Šajā regulā vienīgi papildpakalpojumu sniegšana nav ietverta šajā definīcijā. Papildpakalpojumi ir pārvadāšana, finanšu pakalpojumi, apdrošināšana vai pārapdrošināšana vai vispārēja reklāma un noieta veicināšanas pasākumi;

l)  “starpnieks” ir fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, tostarp partnerība, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un sniedz k) apakšpunktā definētos pakalpojumus no Savienības; fiziska persona, kurai ir dalībvalsts pilsonība, neatkarīgi no dzīvesvietas valsts, un kura sniedz šādus pakalpojumus no Savienības; kā arī juridiska persona, struktūra vai organizācija, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesībām, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas valsts, un sniedz šādus pakalpojumus no Savienības;

m)  “tehniskās palīdzības sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, tostarp partnerība, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un sniedz f) apakšpunktā definēto tehnisko palīdzību no Savienības; fiziska persona, kurai ir dalībvalsts pilsonība, neatkarīgi no dzīvesvietas valsts, un kura sniedz šādu palīdzību no Savienības; kā arī juridiska persona, struktūra vai organizācija, kas reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesībām, neatkarīgi no uzņēmējdarbības veikšanas valsts, un sniedz šādu palīdzību no Savienības;

n)  “eksportētājs” ir fiziska vai juridiska persona, struktūra vai organizācija, tostarp partnerība, kuras vārdā iesniegta eksporta deklarācija, t. i., persona, struktūra vai organizācija, kurai eksporta deklarācijas pieņemšanas laikā ir līgums ar saņēmēju attiecīgajā trešā valstī un kurai ir nepieciešamās pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas. Ja nav noslēgts šāds eksporta līgums vai minētā līguma īpašnieks nerīkojas savā vārdā, eksportētājs ir persona, struktūra vai organizācija, kurai ir nepieciešamās pilnvaras sūtīt preces ārpus Savienības muitas teritorijas. Gadījumos, kad pirmtiesības rīkoties ar minētajām precēm ir personai, struktūrai vai organizācijai, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, saskaņā ar minēto līgumu uzskata, ka eksportētājs ir līgumslēdzēja puse, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību Savienībā;

o)  “savienības vispārējā eksporta atļauja” ir atļauja d) apakšpunktā definētajam eksportam uz konkrētām galamērķa valstīm, kura pieejama visiem eksportētājiem, kuri ievēro tās lietošanas nosacījumus un prasības, kas norādītas V pielikumā;

p)  “individuālā atļauja” ir atļauja, ko piešķir:

1)  vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz d) apakšpunktā definēto eksportu vienam tiešajam lietotājam vai saņēmējam trešā valstī un kas attiecas uz vienu vai vairākām precēm;

2)  vienam konkrētam starpniekam attiecībā uz k) apakšpunktā definēto starpniecības pakalpojumu sniegšanu vienam tiešajam lietotājam vai saņēmējam trešā valstī un kas attiecas uz vienu vai vairākām precēm; vai

3)  fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, kas pārvadā preces Savienības muitas teritorijā s) apakšpunktā definētā tranzīta nolūkos;

q)  “visaptverošā atļauja” ir atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam vai starpniekam attiecībā uz III vai IV pielikumā uzskaitīto preču veidu un kura var būt derīga:

1)  d) apakšpunktā definētajam eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs;

2)  d) apakšpunktā definētajam eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem izplatītājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs, ja eksportētājs ir III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IV pielikuma 1. iedaļā iekļauto preču ražotājs;

3)  starpniecības pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz trešā valstī esošu preču transfēru vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs;

4)  starpniecības pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz trešā valstī esošu preču transfēru vienam vai vairākiem konkrētiem izplatītājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs, ja starpnieks ir III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IV pielikuma 1. iedaļā iekļauto preču ražotājs;

r)  “izplatītājs” ir uzņēmējs, kurš veic vairumtirdzniecību saistībā ar III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IV pielikuma 1. iedaļā uzskaitītajām precēm, piemēram, iegādājas šādas preces no ražotājiem, vai kurš ir šādu preču īpašnieks, piegādā vai eksportē tās; šādu preču vairumtirdzniecības darbības neietver slimnīcu, farmaceitu vai medicīnas darbinieku veiktu iepirkumu, kad šādas preces ir paredzēts vienīgi nodot sabiedrībai;

s)  “tranzīts” ir ārpussavienības preču pārvadāšana Savienības muitas teritorijā, šķērsojot to, ja galamērķis ir ārpus Savienības muitas teritorijas.

II NODAĻA

Preces, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde, spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana

3. pants

Eksporta aizliegums

1.  Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču eksports neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

Regulas II pielikumā iekļauj preces, kurām nav cita praktiska izmantojuma, kā vien nāvessoda izpilde vai spīdzināšana un cita nežēlīga, necilvēcīga vai pazemojoša rīcība vai sodīšana.

Tehniskās palīdzības sniedzējam ir aizliegts sniegt ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, par atlīdzību vai bez tās.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču eksportu un attiecīgās tehniskās palīdzības piegādes, ja pierāda, ka valstī, uz kuru preces eksportēs, tās lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

4. pants

Importa aizliegums

1.  Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču imports neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

Personām, struktūrām vai organizācijām Savienībā ir aizliegts saņemt ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītu tehnisko palīdzību no personām, struktūrām vai organizācijām, kas to sniedz no trešām valstīm, par atlīdzību vai bez tās.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču importu un attiecīgās tehniskās palīdzības piegādes, ja pierāda, ka dalībvalstī, uz kuru preces nosūtīs, šādas preces lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

5. pants

Tranzīta aizliegums

1.  Ir aizliegts jebkāds II pielikumā uzskaitīto preču tranzīts.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut II pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tiek pierādīts, ka galamērķa valstī tās lietos vienīgi ar nolūku tās publiski izstādīt muzejā to vēsturiskās nozīmes dēļ.

6. pants

Starpniecības pakalpojumu aizliegums

Starpniekam ir aizliegts jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī sniegt starpniecības pakalpojumus saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

7. pants

Aizliegums sniegt apmācību

Tehniskās palīdzības sniedzējam vai starpniekam ir aizliegts sniegt vai piedāvāt jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī apmācību II pielikumā uzskaitīto preču lietošanā.

8. pants

Tirdzniecības gadatirgi

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, tostarp partnerībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai nē, ir aizliegts Savienībā rīkotā izstādē vai gadatirgū izstādīt vai piedāvāt pārdošanai jebkuru no II pielikumā uzskaitītajām precēm, ja vien netiek pierādīts, ka attiecīgās iestādes vai gadatirgus specifikas dēļ šāda izstādīšana vai piedāvāšana pārdošanai ne ietekmē, ne veicina attiecīgo preču pārdošanu vai piegādi nevienai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī.

9. pants

Reklāma

Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, tostarp partnerībai, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kas Savienībā pārdod vai iegādājas reklāmas laukumu vai reklāmas laiku, jebkurai fiziskai personai, kurai ir dalībvalsts pilsonība un kura Savienībā pārdod vai iegādājas reklāmas laukumu vai reklāmas laiku, un jebkurai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, kas ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kas Savienībā pārdod vai iegādājas reklāmas laukumu vai reklāmas laiku, ir aizliegts pārdot jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai iegādāties no tās reklāmas laukumu drukātajos plašsaziņas līdzekļos vai internetā vai reklāmas laiku televīzijā vai radio saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm.

10. pants

Valstu pasākumi

1.  Neskarot piemērojamos Savienības noteikumus, tostarp aizliegumu diskriminēt pilsonības dēļ, dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt valstu pasākumus, ar kuriem aizliedz pārvadājumus, finanšu pakalpojumus, apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu vai vispārēju reklāmu vai noieta veicināšanas pasākumus saistībā ar II pielikumā uzskaitītajām precēm.

2.  Dalībvalstis ziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, vai to grozījumiem un atcelšanu pirms to stāšanās spēkā.

III NODAĻA

Preces, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai

11. pants

Eksporta atļaujas prasība

1.  Jebkādam tādu preču eksportam, kas uzskaitītas III pielikumā, ir vajadzīga atļauja, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes. Tomēr atļauja nav vajadzīga precēm, kas vienīgi šķērso Savienības muitas teritoriju, tas ir, precēm, uz kurām neattiecina muitas apstiprinātu procedūru vai izmantojumu, izņemot ārējā tranzīta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 226. pantu, tostarp ārpussavienības preču uzglabāšanu brīvā zonā.

III pielikumā iekļauj tikai šādas preces, ko varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai:

a)  preces, ko galvenokārt izmanto tiesībaizsardzības nolūkos;

b)  preces, kuras to konstrukcijas un tehnisko iezīmju dēļ ietver būtisku risku, ka tās varētu tikt izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

III pielikumā neiekļauj:

a)  šaujamieročus, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 258/2012;

b)  divējāda lietojuma preces, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 428/2009;

c)  preces, ko kontrolē saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP.

2.  Šā panta 1. punktu nepiemēro eksportam uz tām dalībvalstu teritorijām, kas uzskaitītas VI pielikumā un kas nav Savienības muitas teritorijas daļa, ja vien eksportējamās preces izmantos iestāde, kas gan valstī vai teritorijā, uz kuru tiek eksportēts, gan dalībvalsts pamatteritorijā, no kuras eksportē, ir atbildīga par tiesībaizsardzību. Muitas vai citām attiecīgām iestādēm ir tiesības pārbaudīt, vai šis nosacījums ir izpildīts, un tās var lemt par eksporta apturēšanu, kamēr nav veikta šāda pārbaude.

3.  Šā panta 1. punktu nepiemēro eksportam uz trešām valstīm, ja preces lietos dalībvalsts civilais vai militārais personāls, kas trešā valstī saskaņā ar dalībvalstu un trešās valsts starpā slēgtiem nolīgumiem aizsardzības jomā piedalās ES vai ANO miera uzturēšanas vai krīzes pārvarēšanas operācijās. Muitai vai citām attiecīgām iestādēm ir tiesības pārbaudīt vai šis nosacījums ir izpildīts. Eksports ir apturēts, kamēr nav veikta šāda pārbaude.

12. pants

Eksporta atļauju izsniegšanas kritēriji

1.  Lēmumus par eksporta atļaujas pieteikumiem attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām precēm kompetentās iestādes pieņem, ņemot vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp jo īpaši to, vai pēdējos trīs gados cita dalībvalsts ir noraidījusi atļaujas pieteikumu būtībā identiskam eksportam, un apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku.

2.  Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tiesībaizsardzības iestāde vai jebkura fiziska vai juridiska persona trešā valstī III pielikumā uzskaitītās preces varētu izmantot spīdzināšanai vai cita veida cietsirdīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodam, tostarp likumīgiem miesas sodiem.

Kompetentā iestāde ņem vērā:

a)  pieejamos starptautiskos tiesu spriedumus;

b)  ANO, Eiropas Padomes un ES kompetento struktūru atzinumus, kā arī atzinumus, kas izklāstīti ziņojumos, ko sagatavojusi Eiropas Padomes Eiropas Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai un ANO Īpašais ziņotājs par spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodu.

Var ņemt vērā citu attiecīgu informāciju, tostarp pieejamos valstu tiesu spriedumus, ziņojumus un citu informāciju, ko sagatavojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī informāciju par II un III pielikumā uzskaitīto preču eksporta ierobežojumiem, kurus piemēro galamērķa valstī.

3.  Lai pārbaudītu paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku, piemēro otrajā un trešajā daļā izklāstītos noteikumus.

Ja III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā uzskaitīto preču ražotājs lūdz atļauju eksportēt šādas preces izplatītājam, kompetentā iestāde izvērtē līgumsaistības, kādas ražotājs un izplatītājs ir noslēguši, un pasākumus, ko tie veic, lai nodrošinātu, ka šīs preces un attiecīgā gadījumā ražojumi, kuros tās tiks iestrādātas, netiks izmantoti spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

Ja atļauja ir lūgta III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā uzskaitīto preču eksportēšanai tiešajam lietotājam, kompetentā iestāde, izvērtējot novirzīšanas risku, var ņemt vērā piemērojamās līgumsaistības un tiešā lietotāja parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu, ja šāda deklarācija ir sniegta. Ja nekāda deklarācija par galīgo izmantojumu nav sniegta, eksportētājam ir jāpierāda, kas būs tiešais lietotājs un kādam nolūkam preces tiks izmantotas. Ja eksportētājs neiesniedz pietiekamu informāciju par tiešo lietotāju un galīgo izmantojumu, kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces varētu tikt izmantotas spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

4.  Novērtējot pieteikumu visaptverošas atļaujas saņemšanai, kompetentā iestāde papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ņem vērā eksportētāja izmantotos samērīgos un piemērotos līdzekļus un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem, kā arī atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

13. pants

Tranzīta aizliegums

Fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, tostarp partnerībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir dalībvalsts rezidents vai veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, ir aizliegts veikt III pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tā zina, ka kādu no šo preču sūtījuma daļām ir paredzēts izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai trešā valstī.

14. pants

Valstu pasākumi

1.  Neskarot 11. un 12. pantu, dalībvalsts var pieņemt vai uzturēt spēkā kāju dzelžu, ķēžu un pārnēsājamo elektrošoka ierīču eksporta un importa aizliegumu.

2.  Dalībvalsts var pieprasīt atļauju attiecībā uz rokudzelžu eksportu, kuru maksimālais apkārtmērs, ieskaitot ķēdi, no rokudzelža vienas aproces ārējās malas līdz otras aproces ārējai malai aizslēgtā stāvoklī ir lielāks par 240 mm. Attiecīgā dalībvalsts šādiem rokudzelžiem piemēro III un V nodaļu.

3.  Dalībvalstis ziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 1. un 2. punktam pirms to stāšanās spēkā.

15. pants

Prasība par atļauju sniegt noteiktus pakalpojumus

1.  Par katra turpmāk minētā pakalpojuma sniegšanu jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, ko par atlīdzību vai bez tās veic attiecīgi tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks, ir vajadzīga atļauja:

a)  tehniskā palīdzība, kas saistīta ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes; un

b)  starpniecības pakalpojumi, kas saistīti ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

2.  Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, mutatis mutandis piemēro 12. pantu.

Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar III pielikumā uzskaitītajām precēm, ņem vērā 12. pantā noteiktos kritērijus, lai izvērtētu:

a)  vai tehniskā palīdzība tiktu sniegta personai, struktūrai vai organizācijai, kas preces, ar kurām tehniskā palīdzība saistīta, varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai; un

b)  vai tehniskā palīdzība tiktu izmantota, lai remontētu, izstrādātu, ražotu, testētu, uzturētu vai montētu III pielikumā uzskaitītas preces vai sniegtu tehnisko palīdzību personai, struktūrai vai organizācijai, kas preces, ar kurām tehniskā palīdzība ir saistīta, varētu izmantot spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai.

3.  Šā panta 1. punktu nepiemēro tehniskās palīdzības sniegšanai, ja:

a)  tehnisko palīdzību sniedz dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādei vai 11. panta 3. punkta pirmajā teikumā norādītajam dalībvalsts militārajam vai civilajam personālam;

b)  tehniskā palīdzība izpaužas kā publiski pieejamas informācijas sniegšana; vai

c)  tehniskā palīdzība ir nepieciešamais minimums tādu III pielikumā uzskaitīto preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai vai remontam, kuru eksportu saskaņā ar šo regulu ir atļāvusi kompetentā iestāde.

4.  Neskarot 1. punktu, dalībvalsts var saglabāt aizliegumu tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar kāju dzelžiem, vairāku personu ķēdēm un pārnēsājamām elektrošoka ierīcēm. Ja dalībvalsts saglabā šādu aizliegumu, tā informē Komisiju, ja pasākumi, kas pieņemti un paziņoti iepriekš saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 7.a panta 4. Punktu, ir grozīti vai atcelti.

IV NODAĻA

Preces, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei

16. pants

Prasība par eksporta atļauju

1.  Jebkuram IV pielikumā uzskaitīto preču eksportam ir vajadzīga atļauja neatkarīgi no šādu preču izcelsmes. Tomēr atļauja nav vajadzīga precēm, kas vienīgi šķērso Savienības muitas teritoriju, tas ir, precēm, uz kurām neattiecina muitas apstiprinātu procedūru vai izmantojumu, izņemot ārējā tranzīta procedūru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 226. pantu, tostarp ārpussavienības preču uzglabāšanu brīvā zonā.

IV pielikumā iekļauj tikai preces, kuras varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei un attiecībā uz kurām ir apstiprināts vai kuras faktiski tiek izmantotas, lai izpildītu nāvessodu vienā vai vairākās trešās valstīs, kas nav atcēlušas nāvessodu. Šajā pielikumā neiekļauj:

a)  šaujamieročus, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 258/2012;

b)  divējāda lietojuma preces, ko kontrolē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 428/2009; un

c)  preces, ko kontrolē saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP.

2.  Ja saskaņā ar šo regulu zāļu eksportam ir vajadzīga eksporta atļauja un uz eksportu arī attiecas prasība par atļauju saskaņā ar starptautisku konvenciju par narkotiskām un psihotropām vielām, piemēram, saskaņā ar 1971. gada Konvenciju par psihotropajām vielām, dalībvalstis, lai īstenotu saistības, kas tām noteiktas ar šo regulu un attiecīgo konvenciju, var piemērot vienotu procedūru.

17. pants

Eksporta atļauju piešķiršanas kritēriji

1.  Lēmumus par eksporta atļaujas pieteikumiem attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītajām precēm kompetentās iestādes pieņem, ņemot vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp jo īpaši to, vai pēdējos trīs gados cita dalībvalsts ir noraidījusi atļaujas pieteikumu būtībā identiskam eksportam, un apsvērumus par paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku.

2.  Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka IV pielikumā uzskaitītās preces varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei trešā valstī.

3.  Lai pārbaudītu paredzēto galīgo izmantojumu un novirzīšanas risku, piemēro noteikumus otrajā, trešajā un ceturtajā daļā.

Ja IV pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto preču ražotājs lūdz atļauju eksportēt šādus ražojumus izplatītājam, kompetentā iestāde izvērtē līgumsaistības, kādas ražotājs un izplatītājs ir noslēguši, un pasākumus, ko tie veic, lai nodrošinātu, ka šīs preces netiks izmantotas nāvessoda izpildei.

Ja atļauja ir lūgta IV pielikuma 1. iedaļā uzskaitīto preču eksportēšanai tiešajam lietotājam, kompetentā iestāde, izvērtējot novirzīšanas risku, var ņemt vērā piemērojamās līgumsaistības un tiešā lietotāja parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu, ja šāda deklarācija ir sniegta. Ja deklarācija par galīgo izmantojumu nav sniegta, eksportētājam ir jāpierāda, kas būs tiešais lietotājs un kādam nolūkam preces tiks izmantotas. Ja eksportētājs neiesniedz pietiekamu informāciju par tiešo lietotāju un galīgo izmantojumu, kompetentajai iestādei ir pamatots iemesls uzskatīt, ka preces varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm var pieņemt paraugprakses pamatnostādnes par to, kā izvērtēt galīgo izmantojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas nolūku.

4.  Novērtējot visaptverošas atļaujas pieteikumu, kompetentā iestāde papildus 1. punktā noteiktajiem kritērijiem ņem vērā, vai eksportētājs izmanto samērīgus un piemērotus līdzekļus un procedūras, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas noteikumiem un mērķiem, kā arī atļaujas izsniegšanas nosacījumiem.

18. pants

Tranzīta aizliegums

Fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, arī partnerībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir kādas dalībvalsts rezidents vai veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir aizliegts veikt IV pielikumā uzskaitīto preču tranzītu, ja tā zina, ka kādu no šo preču sūtījuma daļām ir paredzēts izmantot nāvessoda izpildei trešā valstī.

19. pants

Atļaujas prasība noteiktiem pakalpojumiem

1.  Katrai turpmāk minēto pakalpojumu sniegšanai jebkurai personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī, ko par atlīdzību vai bez tās sniedz attiecīgi tehniskās palīdzības sniedzējs vai starpnieks, nepieciešama atļauja:

a)  tehniskā palīdzība, kas saistīta ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes; un

b)  starpniecības pakalpojumi, kas saistīti ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, neatkarīgi no šādu preču izcelsmes.

2.  Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, mutatis mutandis piemēro 17. pantu.

Lemjot par atļaujas pieteikumiem attiecībā uz tādas tehniskās palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar IV pielikumā uzskaitītajām precēm, ņem vērā 17. pantā noteiktos kritērijus, lai izvērtētu:

a)  vai tehniskā palīdzība tiktu sniegta personai, struktūrai vai organizācijai, kas preces, ar kurām tehniskā palīdzība saistīta, varētu izmantot nāvessoda izpildei; un

b)  vai tehniskā palīdzība tiktu izmantota, lai remontētu, izstrādātu, ražotu, testētu, uzturētu vai montētu IV pielikumā uzskaitītas preces personai, struktūrai vai organizācijai, kas varētu preces, ar ko tehniskā palīdzība ir saistīta, izmantot nāvessoda izpildei, vai lai sniegtu tai tehnisko palīdzību.

3.  Šā panta 1. punktu nepiemēro tehniskās palīdzības sniegšanai, ja:

a)  tehniskā palīdzība izpaužas kā publiski pieejamas informācijas sniegšana; vai

b)  tehniskā palīdzība ir nepieciešamais minimums tādu IV pielikumā uzskaitītu preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai un remontam, kuru eksportu saskaņā ar šo regulu ir atļāvusi kompetenta iestāde.

V NODAĻA

Atļaujas piešķiršanas procedūra

20. pants

Atļauju veidi un izdevējiestādes

1.  Ar šo regulu ievieš Savienības vispārējo eksporta atļauju noteiktiem eksporta veidiem, kā noteikts V pielikumā.

Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, var aizliegt eksportētājam izmantot šo atļauju, ja ir pamatotas aizdomas par eksportētāja spēju ievērot šādas atļaujas nosacījumus vai eksporta kontroles tiesību aktu noteikumus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju par visiem eksportētājiem, kuriem atņemtas tiesības izmantot Savienības vispārējo eksporta atļauju, ja vien tās nekonstatē, ka konkrēts eksportētājs nemēģinās IV pielikumā uzskaitītās preces eksportēt caur citas dalībvalsts teritoriju. Šai apmaiņai ar informāciju izmanto drošu un kodētu sistēmu.

2.  Atļauju eksportēt preces, kuras nav minētas 1. pantā un kurām saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Šāda atļauja var būt individuālā vai visaptverošā atļauja, ja tā attiecas uz III vai IV pielikumā uzskaitītajām precēm. Atļauja, kas saistīta ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, ir individuālā atļauja.

3.  II pielikumā uzskaitītu preču tranzīta atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestādē dalībvalstī, kurā fiziskā vai juridiskā persona, struktūra vai organizācija, kas transportē preces Savienības muitas teritorijā, ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Ja šī persona, struktūra vai organizācija nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību nevienā dalībvalstī, atļauju piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek preču ievešana Savienības muitas teritorijā. Šāda atļauja ir individuālā atļauja.

4.  Atļauju importēt preces, kurām saskaņā ar šo regulu ir vajadzīga atļauja, piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā muzejs atrodas. Atļauja, kas saistīta ar II pielikumā uzskaitītajām precēm, ir individuālā atļauja.

5.  Atļauju ar II pielikumā uzskaitītajām precēm saistītas tehniskās palīdzības sniegšanai piešķir:

a)  I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir tehniskās palīdzības sniedzējs vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots, ja palīdzība sniedzama muzejam trešā valstī; vai

b)  I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā muzejs atrodas, ja palīdzība sniedzama muzejam Savienībā.

6.  Ar III pielikumā vai IV pielikumā uzskaitītām precēm saistītas tehniskās palīdzības sniegšanas atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā tehniskās palīdzības sniedzējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir tehniskās palīdzības sniedzējs vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots.

7.  Ar III pielikumā vai IV pielikumā uzskaitītām precēm saistītas starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļauju piešķir I pielikumā minēta kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā starpnieks ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja šādas dalībvalsts nav, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras valstspiederīgais ir starpnieks vai saskaņā ar kuras tiesību aktiem tas ir reģistrēts vai izveidots. Šādu atļauju piešķir noteiktam daudzumam konkrētu preču, kuras pārvadā starp divām vai vairākām trešām valstīm. Skaidri norāda šo preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, tiešo lietotāju un precīzu tā atrašanās vietu.

8.  Pieteikuma iesniedzēji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga saistībā ar to pieteikumu individuālās vai visaptverošās eksporta vai starpniecības pakalpojumu atļaujas, tehniskās palīdzības atļaujas vai individuālās importa atļaujas, vai individuālās tranzīta atļaujas saņemšanai.

Attiecībā uz eksportu kompetentajām iestādēm jāsaņem pilnīga informācija, jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un preču galīgo izmantojumu.

Attiecībā uz starpniecības pakalpojumiem kompetentajām iestādēm jāsaņem jo īpaši sīkas ziņas par preču atrašanās vietu izcelsmes trešā valstī, skaidrs preču apraksts un norāde par attiecīgo daudzumu, ziņas par darījumā iesaistītajām trešām personām, galamērķa trešo valsti, tiešo lietotāju minētajā valstī un precīzu tā atrašanās vietu.

Nepieciešamības gadījumā atļaujas piešķiršanas priekšnosacījums var būt deklarācija par galīgo izmantojumu.

9.  Ja ražotājs vai ražotāja pārstāvis grasās eksportēt vai pārdot un nodot III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā vai IV pielikuma 1. iedaļā minētas preces izplatītājam trešā valstī, ražotājs, atkāpjoties no 8. punkta, sniedz informāciju par noslēgtajām līgumsaistībām un īstenotajiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst to, ka III pielikuma 3.2. vai 3.3. punktā minētas preces izmanto spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai vai to, ka IV pielikuma 1. iedaļā minētas preces izmanto nāvessoda izpildei, par galamērķa valsti un, ja pieejama, informāciju par preču galīgo izmantojumu un tiešajiem lietotājiem.

10.  Ja to pieprasa valsts preventīvais mehānisms, kas izveidots saskaņā ar 1984. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu fakultatīvo protokolu, kompetentās iestādes var nolemt darīt valsts preventīvajam mehānismam pieejamu no pieteikuma iesniedzēja saņemto informāciju par galamērķa valsti, saņēmēju, galīgo izmantojumu un tiešajiem lietotājiem vai – attiecīgā gadījumā – izplatītāju un 9. punktā minētajām līgumsaistībām un pasākumiem. Pirms kompetentās iestādes dara šo informāciju pieejamu, tās uzklausa pieteikuma iesniedzēju, un tās var noteikt šīs informācijas lietošanas ierobežojumus. Kompetentās iestādes savus lēmumus pieņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

11.  Dalībvalstis izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem vai praksei.

21. pants

Atļaujas

1.  Eksporta, importa un tranzīta atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst VII pielikumā norādītajam paraugam. Starpniecības pakalpojumu atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst VIII pielikumā norādītajam paraugam. Tehniskās palīdzības atļaujas izsniedz, izmantojot veidlapu, kas atbilst IX pielikumā norādītajam paraugam. Šīs atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas derīguma termiņš ir no trim līdz 12 mēnešiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz 12 mēnešiem. Visaptverošas atļaujas derīguma termiņš ir no viena līdz trim gadiem ar iespēju to pagarināt uz laiku līdz diviem gadiem.

2.  Saskaņā ar 12. pantu vai 17. pantu izsniegta eksporta atļauja nozīmē, ka eksportētājam ir atļauts sniegt tehnisko palīdzību tiešajam lietotājam, ciktāl šāda palīdzība ir nepieciešama, lai uzstādītu, ekspluatētu, uzturētu vai remontētu preces, par kurām piešķirta atļauja.

3.  Atļaujas var izsniegt elektroniski. Attiecīgās procedūras nosaka dalībvalstis. Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, par to informē Komisiju.

4.  Eksporta, importa, tranzīta, tehniskās palīdzības un starpniecības pakalpojumu sniegšanas atļaujām piemēro jebkādas prasības un nosacījumus, ko kompetentā iestāde uzskata par atbilstīgiem.

5.  Kompetentās iestādes, rīkojoties saskaņā ar šo regulu, var atteikties izsniegt atļauju un var anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt jau piešķirtas eksporta atļaujas.

22. pants

Muitas formalitātes

1.  Pildot muitas formalitātes, eksportētājs vai importētājs iesniedz atbilstoši aizpildītu veidlapu, kas izklāstīta VII pielikumā, tā apliecinot, ka nepieciešamās attiecīgās eksporta un importa darījumu atļaujas ir saņemtas. Ja dokuments nav aizpildīts tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā pilda muitas formalitātes, eksportētājam vai importētājam var pieprasīt sniegt tulkojumu šajā oficiālajā valodā.

2.  Ja par II, III vai IV pielikumā uzskaitītajām precēm ir sastādīta muitas deklarācija un ir apstiprināts, ka paredzētajam eksportam vai importam nav piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu, muitas iestādes aiztur deklarētās preces un eksportētājam vai importētājam norāda uz iespēju pieteikties uz atļauju saskaņā ar šo regulu. Ja sešos mēnešos pēc aizturēšanas nav iesniegts atļaujas pieteikums vai ja kompetentā iestāde noraida šādu pieteikumu, muitas iestādes atbrīvojas no aizturētajām precēm saskaņā ar piemērojamām valsts tiesībām.

23. pants

Paziņojuma un konsultāciju prasība

1.  Ja dalībvalsts kompetentās iestādes, kas minētas I pielikumā, pieņem lēmumu noraidīt pieteikumu uz atļauju saskaņā ar šo regulu vai ja tās anulē piešķirtu atļauju, dalībvalsts par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Šādu paziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 30 dienās pēc lēmuma pieņemšanas vai atļaujas anulēšanas dienas.

2.  Kompetentā iestāde, vajadzības vai atbilstīgā gadījumā izmantojot diplomātiskos kanālus, konsultējas ar iestādi vai iestādēm, kuras iepriekšējos trijos gados ir noraidījušas šajā regulā noteiktās atļaujas pieteikumu attiecībā uz eksportu, tranzītu, tehniskās palīdzības sniegšanu personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai starpniecības pakalpojumu sniegšanu, ja tā saņem atļaujas pieteikumu par eksportu, tranzītu, tehniskās palīdzības sniegšanu personai, struktūrai vai organizācijai trešā valstī vai starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver darījumu, kurš ir būtībā identisks šādā iepriekšējā pieteikumā minētajam, un uzskata, ka atļauja tomēr ir piešķirama.

3.  Ja pēc 2. punktā minētajām konsultācijām kompetentā iestāde nolemj piešķirt atļauju, attiecīgā dalībvalsts par šo lēmumu nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju un paskaidro lēmuma iemeslus, attiecīgā gadījumā sniedzot visu pamatojošo informāciju.

4.  Ja atteikums piešķirt atļauju pamatots ar valsts aizliegumu saskaņā ar 14. panta 1. punktu vai 15. panta 4. punktu, tas nav uzskatāms par lēmumu, ar kuru noraida pieteikumu šā panta 1. punkta nozīmē.

5.  Visus saskaņā ar šo pantu nepieciešamos paziņojumus nosūta, izmantojot drošu un kodētu sistēmu informācijas apmaiņai.

VI NODAĻA

Vispārīgi un nobeiguma noteikumi

24. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29. pantu attiecībā uz to, lai grozītu I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII un IX pielikumu. I pielikumā ietverto informāciju par dalībvalstu kompetentajām iestādēm groza, pamatojoties uz informāciju, kuru sniegušas dalībvalstis.

Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, II, III, IV vai V pielikuma grozījumu gadījumā 30. pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu.

25. pants

Pieprasījumi par preču iekļaušanu vienā no preču sarakstiem

1.  Ikviena dalībvalsts Komisijai var nosūtīt pienācīgi pamatotu lūgumu II, III vai IV pielikumā iekļaut preces, kas konstruētas vai tiek pārdotas tiesībaizsardzības nolūkiem. Šādā pieprasījumā iekļauj informāciju par:

a)  preču konstrukciju un īpašībām;

b)  visiem nolūkiem, kādiem tās var izmantot; un

c)  starptautiskiem vai valsts noteikumiem, kas tiktu pārkāpti, ja preces tiktu izmantotas tiesībaizsardzības jomā.

Nosūtot pieprasījumu Komisijai, pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts minēto pieprasījumu nosūta arī pārējām dalībvalstīm.

2.  Komisija trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas var lūgt pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij sniegt papildu informāciju, ja tā uzskata, ka pieprasījumā nav sniegta informācija par vienu vai vairākiem būtiskiem punktiem vai arī nepieciešama papildu informācija par vienu vai vairākiem būtiskiem punktiem. Tā informē, par kuriem punktiem nepieciešams sniegt papildu informāciju. Komisija savus jautājumus pārsūta pārējām dalībvalstīm. Pārējās dalībvalstis var Komisijai sniegt papildu informāciju pieprasījuma izvērtēšanai.

3.  Ja Komisija uzskata, ka nav nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, vai ja attiecīgā gadījumā tā ir saņēmusi pieprasīto papildu informāciju, tā 20 nedēļu laikā pēc attiecīgi pieprasījuma saņemšanas vai papildu informācijas saņemšanas sāk procedūru pieprasītā grozījuma pieņemšanai vai informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti par iemesliem to nedarīt.

26. pants

Informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju

1.  Neskarot 23. pantu, Komisija un dalībvalstis pēc pieprasījuma viena otru informē par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šo regulu un iesniedz visu attiecīgo informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu, jo īpaši informāciju par piešķirtajām un noraidītajām atļaujām.

2.  Attiecīgā informācija par piešķirtajām un noraidītajām atļaujām ietver vismaz lēmuma veidu, lēmuma pamatojumu vai tā īsu izklāstu, saņēmēju vārdus un tiešo lietotāju vārdus, ja tie atšķiras, kā arī attiecīgo preču nosaukumus.

3.  Dalībvalstis, ja iespējams, sadarbojoties ar Komisiju, sagatavo publisku ikgadēju darbības ziņojumu, sniedzot informāciju par saņemto pieteikumu skaitu, par attiecīgajām precēm un par valstīm, uz ko attiecas šie pieteikumi, un par lēmumiem, ko tās ir pieņēmušas par šiem pieteikumiem. Šajā ziņojumā neiekļauj informāciju, kuras izpaušanu dalībvalsts uzskata par tādu, kas ir pretrunā būtiskām tās drošības interesēm.

4.  Komisija sagatavo gada ziņojumu, par pamatu ņemot šā panta 3. punktā minētos ikgadējos darbības ziņojumus. Minēto gada ziņojumu dara publiski pieejamu.

5.  Izņemot 2. punktā minēto informācijas sniegšanu pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai, šis pants neskar attiecīgos valstu tiesību aktus par konfidencialitāti un profesionālo noslēpumu.

6.  Atteikums piešķirt atļauju, ja tas pamatots ar valsts aizliegumu saskaņā ar 14. panta 1. punktu, nav uzskatāms par pieteikuma atteikumu šā panta 1., 2. un 3. punkta nozīmē.

27. pants

Personas datu apstrāde

Personas datus apstrādā un ar tiem apmainās saskaņā ar noteikumiem Regulā (ES) 2016/679 un Regulā (ES) Nr. 2018/1725.

28. pants

Informācijas lietojums

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001(15) un attiecīgo valstu tiesību aktus par publisku piekļuvi dokumentiem, saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju lieto vienīgi tiem mērķiem, kuriem tā ir pieprasīta.

29. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 16. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu perioda beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

30. pants

Steidzamības procedūra

1.  Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 29. panta 6. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija atceļ aktu nekavējoties pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojuma par lēmumu izteikt iebildumus.

31. pants

Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa

1.  Izveido spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupu, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Katra dalībvalsts ieceļ pārstāvi minētajā grupā.

2.  Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa izskata jautājumus par šīs regulas piemērošanu, tostarp – bet ne tikai – informācijas apmaiņu par administratīvo praksi un jebkādus jautājumus, ko ierosina priekšsēdētājs vai dalībvalstu pārstāvji.

3.  Ja spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa uzskata par vajadzīgu, tā var apspriesties ar eksportētājiem, starpniekiem, tehniskās palīdzības sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām, kuras skar šī regula.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam sniedz rakstisku gada ziņojumu par spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupas darbībām, pārbaudēm un apspriedēm.

Gada ziņojumu sagatavo, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību neapdraudēt fizisko vai juridisko personu komerciālās intereses. Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupas diskusijas ir konfidenciālas.

32. pants

Pārskatīšana

1.  Līdz 2020. gada 31. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija pārskata šīs regulas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visaptverošu īstenošanas un ietekmes novērtējuma ziņojumu, kurā var ietvert regulas grozījumu priekšlikumus. Pārskatīšanā novērtē, vai ir nepieciešams iekļaut Savienības valstspiederīgo darbības ārvalstīs. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai.

2.  Atsevišķās ziņojuma sadaļās aplūko:

a)  spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupu un tās darbības. Ziņojumu sagatavo, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību neapdraudēt fizisku vai juridisku personu komerciālās intereses. Grupas diskusijas ir konfidenciālas;

b)  informāciju par pasākumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 33. panta 1. punktu un ko ziņo Komisijai saskaņā ar 33. panta 2. punktu.

33. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un preventīvas.

2.  Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visiem grozījumiem, kas iespaido noteikumus par sankcijām, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1236/2005 17. panta 2. punktu.

34. pants

Teritoriālā piemērošana

1.  Šīs regulas teritoriālā piemērošanas joma ir tāda pati kā Līgumiem, izņemot 3. panta 1. punkta pirmo daļu, 4. panta 1. punkta pirmo daļu, 5., 11., 13., 14., 16. un 18. pantu, 20. panta 1. līdz 4. punktu un 22. pantu, ko piemēro:

—  Savienības muitas teritorijai,

Spānijas teritorijām Seūtai un Meliljai,

Vācijas teritorijai Helgolandei.

2.  Šajā regulā Helgolandi, Meliļu un Seūtu uzskata par daļu no Savienības muitas teritorijas.

35. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1236/2005 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XI pielikumā.

36. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Regulas 20. un 23. pantā minēto iestāžu saraksts un adrese paziņojumu sniegšanai Eiropas Komisijai

A.  Dalībvalstu iestādes

BEĻĢIJA

Federale Overheidsdienst Economie, K.M.O., Middenstand en Energie

Algemene Directie Economische Analyses en Internationale Economie

Dienst Vergunningen

Vooruitgangstraat 50

1210 Brussel

BELGIË

Service public fédéral économie, PME, classes moyennes et énergie

Direction générale des Analyses économiques et de l'Economie internationale

Service licences

Rue du Progrès 50

1210 Bruxelles

BELGIQUE

Tālrunis +32 22776713, +32 22775459

Fakss +32 22775063

E-pasts: frieda.coosemans@economie.fgov.be

johan.debontridder@economie.fgov.be

BULGĀRIJA

Министерство на икономиката

ул.“Славянска” Nr. 8

1052 София/Sofia

БЪЛГАРИЯ/BULGARIA

Ministry of Economy

8, Slavyanska Str.

1052 Sofia

BULGARIA

Tālrunis +359 29407771

Fakss +359 29880727

E-pasts: exportcontrol@mi.government.bg

ČEHIJAS REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Licenční správa

Na Františku 32

110 15 Praha 1

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālrunis +420 224907638

Fakss +420 224214558

E-pasts: dual@mpo.cz

DĀNIJA

III pielikuma 2. un 3. punkts

Justitsministeriet

Slotsholmsgade 10

1216 København K

DANMARK

Tālrunis +45 72268400

Fakss +45 33933510

E-pasts: jm@jm.dk

II pielikums un III pielikuma 1. punkts

Erhvervs- og Vækstministeriet

Erhvervsstyrelsen

Eksportkontrol

Langelinie Allé 17

2100 København Ø

DANMARK

Tālrunis +45 35291000

Fakss +45 35291001

E-pasts: eksportkontrol@erst.dk

VĀCIJA

Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle (BAFA)

Frankfurter Straße 29–35

65760 Eschborn

DEUTSCHLAND

Tālrunis +49 61969082217

Fakss +49 61969081800

E-pasts: ausfuhrkontrolle@bafa.bund.de

IGAUNIJA

Strateegilise kauba komisjon

Islandi väljak 1

15049 Tallinn

EESTI/ESTONIA

Tālrunis +372 6377192

Fakss +372 6377199

E-pasts: stratkom@vm.ee

ĪRIJA

An tAonad Ceadúnúcháin

An Roinn Gnó, Fiontar agus Nuálaíochta

23 Sráid Chill Dara

Baile Átha Cliath 2

ÉIRE

Tālrunis +353 16312121

Fakss +353 16312562

E-pasts: exportcontrol@djei.ie

Licensing Unit

Department of Jobs, Enterprise and Innovation

23 Kildare Street

Dublin 2

ÉIRE

Tālrunis +353 16312121

Fakss +353 16312562

E-pasts: exportcontrol@djei.ie

GRIEĶIJA

Υπουργείο Ανάπτυξης, Ανταγωνιστικότητας, Υποδομών, Μεταφορών και Δικτύων

Γενική Διεύθυνση Διεθνούς Οικονομικής Πολιτικής

Διεύθυνση Καθεστώτων Εισαγωγών-Εξαγωγών, Εμπορικής Άμυνας

Ερμού και Κορνάρου 1

105 63 Αθήνα/Athens

ΕΛΛΑΔΑ/GREECE

Ministry of Development, Competitiveness, Infrastructure, Transport and Networks

General Directorate for International Economic Policy

Directorate of Import-Export Regimes, Trade Defence Instruments

Ermou and Kornarou 1

105 63 Athens

GREECE

Tālrunis +30 2103286021-22, +30 2103286051-47

Fakss +30 2103286094

E-pasts: e3a@mnec.gr, e3c@mnec.gr

SPĀNIJA

Subdirección General de Comercio Internacional de Material de Defensa y Doble Uso

Secretaría de Estado de Comercio

Ministerio de Economía y Competitividad

Paseo de la Castellana 162, planta 7

E-28046 Madrid

ESPAÑA

Tālrunis +34 913492587

Fakss +34 913492470

E-pasts: sgdefensa.sscc@comercio.mineco.es

FRANCIJA

Ministère des finances et des comptes publics

Direction générale des douanes et droits indirects

Bureau E2

11 Rue des Deux Communes

F-93558 Montreuil Cedex

FRANCE

Tālrunis +33 157534398

Fakss + 33 157534832

E-pasts: dg-e2@douane.finances.gouv.fr

HORVĀTIJA

Ministarstvo vanjskih i europskih poslova

Samostalni sektor za trgovinsku politiku i gospodarsku multilateralu

Trg Nikole Šubića Zrinskog 7-8

10 000 Zagreb

REPUBLIKA HRVATSKA

Tālrunis +385 16444625(626)

Fakss +385 16444601

ITĀLIJA

Ministero dello Sviluppo Economico

Direzione Generale per la Politica Commerciale Internazionale

Divisione IV

Viale Boston, 25

00144 Roma

ITALIA

Tālrunis +39 0659932439

Fakss +39 0659647506

E-pasts: polcom4@mise.gov.it

KIPRA

Υπουργείο Ενέργειας, Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Υπηρεσία Εμπορίου

Κλάδος Έκδοσης Αδειών Εισαγωγών/Εξαγωγών

Ανδρέα Αραούζου 6

CY-1421 Λευκωσία

ΚΥΠΡΟΣ/CYPRUS

Ministry of Energy, Commerce, Industry and Tourism

Trade Service

Import/Export Licensing Section

6 Andreas Araouzos Street

CY-1421 Nicosia

CYPRUS

Tālrunis +357 22867100, +357 22867197, +357 22867332

Fakss +357 22375443

E-pasts: ,

LATVIJA

Ārlietu ministrija

K.  Valdemāra iela 3

Rīga, LV-1395

LATVIJA

Tālrunis +371 67016426

Fakss +371 67828121

E-pasts: mfa.cha@mfa.gov.lv

LIETUVA

Policijos departamento prie Vidaus reikalų ministerijos

Viešosios policijos valdybos Licencijavimo skyrius

Saltoniškių g. 19

LT-08105 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Tālrunis +370 82719767

Fakss +370 52719976

E-pasts: leidimai.pd@policija.lt

LUKSEMBURGA

Ministère de l'Economie

Office des Licences

19-21, boulevard Royal

L-2449 Luxembourg

BP 113/L-2011 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālrunis +352 22 61 62

Fakss +352 46 61 38

E-pasts: office.licences@eco.etat.lu

UNGĀRIJA

Magyar Kereskedelmi Engedélyezési Hivatal

Németvölgyi út 37-39

1124 Budapest

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Tālrunis +36 14585599

Fakss +36 14585885

E-pasts: armstrade@mkeh.gov.hu

MALTA

Dipartiment tal-Kummerċ

Servizzi ta' Kummerċ

Lascaris

Valletta VLT2000

MALTA

Commerce Department

Trade Services

Lascaris

Valletta VLT2000

MALTA

Tālrunis +356 21242270

Fakss +356 25690286

NĪDERLANDE

Ministerie van Buitenlandse Zaken

Directoraat-Generaal Buitenlandse Economische Betrekkingen

Directie Internationale Marktordening en Handelspolitiek

Bezuidenhoutseweg 67

Postbus 20061

2500 EB Den Haag

NEDERLAND

Tālrunis +31 703485954, +31 703484652

AUSTRIJA

Bundesministerium für Wissenschaft, Forschung und Wirtschaft

Abteilung “Außenwirtschaftskontrolle” C2/9

Stubenring 1

1011 Wien

ÖSTERREICH

Tālrunis +43 1711008341

Fakss +43 1711008366

E-pasts: post.c29@bmwfw.gv.at

POLIJA

Ministerstwo Gospodarki

Departament Handlu i Usług

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warszawa

POLSKA/POLAND

Tālrunis +48 226935553

Fakss +48 226934021

E-pasts: SekretariatDHU@mg.gov.pl

PORTUGĀLE

Ministério das Finanças

AT- Autoridade Tributária e Aduaneira

Direcção de Serviços de Licenciamento

Rua da Alfândega, n. 5, r/c

1149-006 Lisboa

PORTUGAL

Tālrunis +351 218813843

Fakss +351 218813986

E-pasts: dsl@at.gov.pt

RUMĀNIJA

Ministerul Economiei, Comerțului și Turismului

Departamentul pentru Comerț Exterior și Relații Internaționale

Direcția Politici Comerciale

Calea Victoriei nr. 152

București, sector 1

Cod poștal 010096

ROMÂNIA

Tālrunis +40 214010552, +40 214010504, +40 214010507

Fakss +40 214010568, +40 213150454

E-pasts: adrian.berezintu@dce.gov.ro

SLOVĒNIJA

Ministrstvo za gospodarski razvoj in tehnologijo

Direktorat za notranji trg, Sektor za trgovinsko politiko

Kotnikova 5

1000 Ljubljana

Republika Slovenija

Tālrunis +386 1 400 3564;

Fakss +386 1 400 3588

Ministry for Economic Development and Technology

Directorate for Internal Market, Trade Policy Division

Kotnikova 5

1000 Ljubljana

The Republic of Slovenia

Tālrunis +386 1 400 3564;

Fakss +386 1 400 3588

SLOVĀKIJA

Ministerstvo hospodárstva Slovenskej republiky

Odbor výkonu obchodných opatrení

Mierová 19

827 15 Bratislava

SLOVENSKO

Tālrunis +421 248542163

Fakss +421 243423915

E-pasts: lucia.filipkova@economy.gov.sk

SOMIJA

Sisäministeriö

Poliisiosasto

PL 26

FI-00023 Valtioneuvosto

FINLAND

Inrikesministeriet

Polisavdelningen

PB 26

FI-00023 Statsrådet

SUOMI/FINLAND

Tālrunis +358 295 480 171

Fakss +358 9 160 44635

E-pasts: kirjaamo@intermin.fi

ZVIEDRIJA

Kommerskollegium

PO Box 6803

SE-113 86 Stockholm

SVERIGE

Tālrunis +46 86904800

Fakss +46 8306759

E-pasts: registrator@kommers.se

APVIENOTĀ KARALISTE

II pielikumā uzskaitīto preču imports:

Department for Business, Innovation and Skills (BIS)

Import Licensing Branch (ILB)

E-pasts: enquiries.ilb@bis.gsi.gov.uk

II vai III pielikumā uzskaitīto preču eksports un tehniskās palīdzības sniegšana attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajām precēm, kā tas noteiks 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā:

Department for Business, Innovation and Skills (BIS)

Export Control Organisation

1 Victoria Street

London

SW1H 0ET

UNITED KINGDOM

Tālrunis +44 2072154594

Fakss +44 2072152635

E-pasts: eco.help@bis.gsi.gov.uk

B.  Adrese paziņojumu sniegšanai Eiropas Komisijai

European Commission

Service for Foreign Policy Instruments

Office EEAS 7/99

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu

_____________

II PIELIKUMS

Regulas 3. un 4. pantā minēto preču saraksts

Ievadpiezīme

“KN kodi” šajā pielikumā norāda uz kodiem, kas minēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87(16) I pielikuma otrajā daļā.

Ja pirms KN koda atrodas piebilde “ex”, preces, uz kurām attiecas šī Regula, veido tikai vienu daļu no attiecīgā KN koda sastāva, un tās konstatē, izmantojot gan šajā pielikumā izklāstīto aprakstu, gan KN koda tvērumu.

Piezīmes

1.  Šā pielikuma 1. iedaļas 1.3. un 1.4. pozīcija (attiecībā uz precēm, kas paredzētas nāvessoda izpildei cilvēkiem) neietver medicīnas tehnikas preces.

2.  Šajā pielikumā paredzēto kontroli nedrīkst apiet ar tādu nekontrolējamu preču (arī rūpnīcu iekārtu) eksportu, kuras sastāv no vienas vai vairākām kontrolējamām sastāvdaļām, ja kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir attiecīgās preces galvenie elementi un ja tās ir iespējams atdalīt vai izmantot citiem nolūkiem.

NB! Vērtējot to, vai kontrolējamo sastāvdaļu vai sastāvdaļas var uzskatīt par galvenajiem elementiem, ir jāņem vērā tādi faktori kā to daudzums, vērtība, izmantotā tehnoloģiskā zinātība (know-how) un citi īpaši apstākļi, kas varētu palīdzēt konstatēt, vai kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir uzskatāmas par piegādātās preces galvenajām sastāvdaļām.

KN kods

Apraksts

 

1.  Preces, kas paredzētas nāvessoda izpildei cilvēkiem:

1 ex44219097

ex82089000

1 1.1. Karātavas, giljotīnas un giljotīnu asmeņi

ex85437090

ex94017900

ex94018000

ex94021000

1.2.  Elektriskie krēsli, kas paredzēti nāvessoda izpildei cilvēkiem

ex94060038

ex94060080

1.3.  Hermētiskas kameras, kas izgatavotas, piemēram, no tērauda un stikla un paredzētas nāvessoda izpildei cilvēkiem, izmantojot nāvējošu gāzi vai vielu

ex84138100

ex90189050

ex90189060

ex90189084

1.4.  Automātiskas zāļu injekcijas sistēmas, kas paredzētas nāvessoda izpildei cilvēkiem, izmantojot nāvējošu ķīmisku vielu

 

2.  Preces, kas nav piemērotas cilvēku savaldīšanai tiesībaizsardzības iestādēs:

ex85437090

2.1.  Elektrošoka ierīces, kuras paredzēts uzvilkt uz savaldāmās personas ķermeņa, piemēram, jostas, piedurknes un slēgi, kas paredzēti cilvēku savaldīšanai (ierobežojot kustības) ar elektrošoka palīdzību

ex73269098

ex76169990

ex83015000

ex39269097

ex42033000

ex42034000

ex42050090

2.2.  Īkšķu slēgi, pirkstu slēgi, īkšķu spīles un pirkstu spīles

Piezīme

Šī pozīcija ietver gan robotus (zāģveida), gan nerobotus slēgus un spīles.

ex73269098

ex76169990

ex83015000

ex39269097

ex42033000

ex42034000

ex42050090

ex62171000

ex63079098

2.3.  Stieņu važas, kāju slēgi ar atsvariem un vairākpersonu ķēdes, kas sastāv no stieņu važām vai kāju slēgiem ar atsvariem

Piezīmes

1.  Stieņu važas ir skavas vai kāju (potīšu) gredzeni, kas aprīkoti ar slēgmehānismu un savienoti ar stingru stieni, kas parasti ir izgatavots no metāla.

2.  Šī pozīcija ietver stieņu važas un kāju slēgus ar atsvariem, kas ar ķēdi ir pievienoti parastiem rokudzelžiem.

ex73269098

ex76169990

ex83015000

ex39269097

ex42033000

ex42034000

ex42050090

ex62171000

ex63079098

2.4.  Slēgi, kas paredzēti cilvēku savaldīšanai (ierobežojot kustības) un kurus piestiprina pie sienas, grīdas vai griestiem

ex94016100

ex94016900

ex94017100

ex94017900

ex94018000

ex94021000

2.5.  Savaldīšanas krēsli: krēsli, kas aprīkoti ar važām vai citādiem cilvēka savaldīšanas rīkiem

Piezīme

Šī pozīcija neietver krēslus, kas aprīkoti tikai ar siksnām vai jostām.

ex94029000

ex94032020

ex94032080

ex94035000

ex94037000

ex94038100

ex94038900

2.6.  Siekstas (važu dēļi) un važu gultas: dēļi un gultas, kas aprīkoti ar važām vai citādiem cilvēka savaldīšanas rīkiem

Piezīme

Šī pozīcija neietver dēļus un gultas, kas aprīkoti tikai ar siksnām vai jostām.

ex94029000

ex94032020

ex94035000

ex94037000

ex94038100

ex94038900

2.7.  Sprosta gultas: gultas, kas ietver sprostu (četras sienas un griesti), vai līdzīgas konstrukcijas ar gultu (griesti vai viena vai vairākas sienas ir norobežotas ar metāla vai cita materiāla stieņiem), kurās ieslēdz cilvēku un kuras var atvērt vienīgi no ārpuses

ex94029000

ex94032020

ex94035000

ex94037000

ex94038100

ex94038900

2.8.  Tīkla gultas: gultas, kas ietver sprostu (četras sienas un griesti), vai līdzīgas konstrukcijas ar gultu (griesti vai viena vai vairākas sienas ir aprīkotas ar tīkliem), kurās ieslēdz cilvēku un kuras var atvērt vienīgi no ārpuses

 

3.  Pārnēsājamas ierīces, kas nav piemērotas masu nekārtību novēršanai un pašaizsardzībai tiesībaizsardzības iestādēs:

ex93040000

3.1.  Zižļi jeb steki, kas izgatavoti no metāla vai cita materiāla un kas klāti ar metāla dzelkšņiem

ex39269097

ex73269098

3.2.  Vairogi ar metāla dzelkšņiem

 

4.  Pātagas:

ex66020000

4.1.  Pātagas ar daudzām siksnām vai auklām, piemēram, pletnes vai līdzīgi rīki

ex66020000

4.2.  Pātagas ar vienu vai vairākām siksnām vai auklām, kas aprīkotas ar dzelkšņiem, āķiem, metāla stiepli vai līdzīgiem elementiem siksnu vai auklu trieciena pastiprināšanai

_____________

III PIELIKUMS

Regulas 11. pantā minēto preču saraksts

Ievadpiezīme

“KN kodi” šajā pielikumā norāda uz kodiem, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma otrajā daļā.

Ja pirms KN koda atrodas piebilde “ex”, preces, uz kurām attiecas šī Regula, veido tikai vienu daļu no attiecīgā KN koda sastāva, un tās konstatē, izmantojot gan šajā pielikumā izklāstīto aprakstu, gan KN koda tvērumu.

Piezīmes

1.  Šajā pielikumā paredzēto kontroli nedrīkst apiet ar tādu nekontrolējamu preču (arī rūpnīcu iekārtu) eksportu, kuras sastāv no vienas vai vairākām kontrolējamām sastāvdaļām, ja kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir preces galvenie elementi un ja tās ir iespējams atdalīt vai izmantot citiem nolūkiem.

NB! Vērtējot to, vai kontrolējamo sastāvdaļu vai sastāvdaļas var uzskatīt par galvenajām sastāvdaļām, ir jāņem vērā tādi faktori kā to daudzums, vērtība, izmantotā tehnoloģiskā zinātība (know-how) un citi īpaši apstākļi, kas varētu palīdzēt konstatēt, vai kontrolējamā sastāvdaļa vai sastāvdaļas ir uzskatāmas par piegādātās preces galvenajām sastāvdaļām.

2.  Dažos gadījumos ķīmiskās vielas ir uzskaitītas pēc nosaukuma un CAS numura. Sarakstu piemēro ķīmiskajām vielām ar vienādu struktūrformulu (tostarp hidrātiem) neatkarīgi no nosaukuma un CAS numura. CAS numuri ir norādīti, lai neatkarīgi no nomenklatūras palīdzētu konstatēt konkrētu ķīmisko vielu vai maisījumu. CAS numurus nevar izmantot kā vienīgos ķīmisko vielu identifikatorus, jo dažām uzskaitīto ķīmisko vielu formām ir dažādi CAS numuri un arī maisījumiem, kas ietver kādu no uzskaitītajām ķīmiskajām vielām, var būt dažādi CAS numuri.

KN kods

Apraksts

 

1.  Cilvēku savaldīšanai paredzētas preces:

ex73269098

ex76169990

ex83015000

ex39269097

ex42033000

ex42034000

ex42050090

ex62171000

ex63079098

1.1.  Važas un vairākpersonu ķēdes

Piezīmes

1.  Važas ir kustību ierobežošanas rīki, kas sastāv no diviem slēgiem (rokudzelžiem) vai gredzeniem un ir aprīkoti ar slēgmehānismu un savienojošu ķēdi vai stieni.

2.  Šī pozīcija neattiecas uz kāju slēgiem un vairākpersonu ķēdēm, kas minētas II pielikuma 2.3. pozīcijā.

3.  Šis punkts neattiecas uz “parastajiem rokudzelžiem”. Parastie rokudzelži ir rokudzelži, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1.  to kopējais izmērs (ieskaitot ķēdi) – no viena slēga (aproces) ārējās malas līdz otra slēga ārējai malai – ir 150–280 mm (abām aprocēm esot aizslēgtā stāvoklī),

katra slēga (aproces) iekšējais apkārtmērs nepārsniedz 165 mm, kad sprūdmehānisms ir pagriezts līdz pēdējam ierobam slēgmehānisma sākumā,

katra slēga (aproces) iekšējais apkārtmērs ir vismaz 200 mm, kad sprūdmehānisms ir pagriezts līdz pirmajam ierobam slēgmehānisma sākumā, un

slēgi (aproces) nav tikuši pārveidoti, lai radītu fiziskas sāpes vai ciešanas.

ex73269098

ex76169990

ex83015000

ex39269097

ex42033000

ex42034000

ex42050090

ex62171000

ex63079098

1.2.  Atsevišķs slēgs (aproce) vai gredzens, kas aprīkots ar slēgmehānismu un kura iekšējais apkārtmērs pārsniedz 165 mm, kad sprūdmehānisms ir pagriezts līdz pēdējam ierobam slēgmehānisma sākumā

Piezīme

Šī pozīcija ietver arī kakla kustību ierobežošanas rīkus un citādus individuālus slēgus vai gredzenus, kas aprīkoti ar slēgmehānismu un ar ķēdi ir pievienoti parastiem rokudzelžiem.

ex65050010

ex65050090

ex65069100

ex65069910

ex65069990

1.3.  Spļāvēju kapuces: kapuces (tostarp sietveida kapuces) ar mutes pārsegu, kas personai liedz spļaut

Piezīme

Šī pozīcija ietver arī spļāvēju kapuces, kas ar ķēdi ir pievienotas parastiem rokudzelžiem.

 

2.  Masu nekārtību novēršanai vai pašaizsardzībai paredzēti ieroči un ierīces:

ex85437090

ex93040000

2.1.  Pārnēsājami elektriskās izlādes ieroči, ar kuriem katru elektrošoku var raidīt tikai uz vienu personu, tostarp (bet ne tikai) elektrošoka zižļi, elektrošoka vairogi, apdullinoši šaujamieroči un elektrošoka šautras šaujamieroči

Piezīmes

1.  Šī pozīcija neietver elektrošoka jostas un citas ierīces, kas minētas II pielikuma 2.1. pozīcijā.

2.  Šī pozīcija neietver pašaizsardzībai izmantotas individuālās elektrošoka ierīces.

ex85439000

ex93059900

2.2.  Komplekti, kas sastāv no visām būtiskām sastāvdaļām tādu pārnēsājamu elektriskās izlādes ieroču izgatavošanai, uz kuriem attiecas 2.1. pozīcija

Piezīme

Par būtiskām sastāvdaļām uzskata šādas preces:

—  ierīce, kas rada elektrošoku,

slēdzis (ar tālvadību vai bez tās) un

elektrodi vai (attiecīgā gadījumā) vadi, pa kuriem tiek vadīts elektriskās strāvas trieciens

ex85437090

ex93040000

2.3.  Stacionāri vai piemontējami elektriskās izlādes ieroči, kas darbojas plašā rādiusā un kas elektrošoku var raidīt uz vairākām personām

 

3.  Ieroči un ierīces, kas izsmidzina paralizējošas vai kairinošas ķīmiskas vielas, lai novērstu masu nekārtības vai nodrošinātu pašaizsardzību, kā arī dažas saistītas vielas:

ex84242000

ex84248900

ex93040000

3.1.  Pārnēsājami ieroči un ierīces, kas ievada vai racionē paralizējošas vai kairinošas ķīmiskas vielas devu vienai personai vai šādu vielu izsmidzina, iedarbojoties uz nelielu teritoriju, piemēram, miglas vai mākoņa veidā

Piezīmes

1.  Šī pozīcija neietver ierīces, uz kurām attiecas Eiropas Savienības Kopējo militāro preču saraksta(17) pozīcija ML 7 e).

2.  Šī pozīcija neietver pašaizsardzībai izmantotas individuālas pārnēsājamas ierīces (pat ja tās satur ķīmisku vielu).

3.  Papildus attiecīgām ķīmiskām vielām, piemēram, aktīvajām vielām masu nekārtību novēršanai vai PAVA, preces, uz kurām attiecas 3.3. un 3.4. pozīcija, ir uzskatāmas par paralizējošām vai kairinošām ķīmiskām vielām.

ex29242998

3.2.  Pelargonskābes vanilinamīds (PAVA) (CAS RN 2444-46-4)

ex33019030

3.3.  Capsicum oleosveķi (OC) (CAS RN 8023-77-6)

ex29242998

ex29399900

ex33019030

ex33021090

ex33029010

ex33029090

ex38249097

3.4.  Maisījumi, kas satur vismaz 0,3 % PAVA vai OC masas un šķīdinātāju (piemēram, etanolu, 1‑propanolu vai heksānu), kuri paši par sevi varētu tikt izmantoti kā paralizējošas vai kairinošas vielas (it īpaši aerosolos un šķidrā veidā) vai varētu tikt izmantoti paralizējošu vai kairinošu vielu ražošanā

Piezīmes

1.  Šī pozīcija neietver mērces un izstrādājumus to gatavošanai, zupas un izstrādājumus to gatavošanai, kā arī garšvielas un piedevu maisījumus – ar nosacījumu, ka PAVA vai OC nav vienīgā tajā ietilpstošā garšviela.

2.  Šī pozīcija neietver medikamentus, par kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem ir izsniegta tirdzniecības atļauja(18).

ex84242000

ex84248900

3.5.  Stacionāras ierīces paralizējošu vai kairinošu ķīmisku vielu izsmidzināšanai, kuras var piestiprināt pie sienas vai griestiem iekštelpās, kuras sastāv no tvertnes ar kairinošām vai paralizējošām ķīmiskām vielām un kuras iedarbina, izmantojot tālvadības sistēmu

Piezīme

Papildus attiecīgām ķīmiskām vielām, piemēram, aktīvajām vielām masu nekārtību novēršanai vai PAVA, preces, uz kurām attiecas 3.3. un 3.4. pozīcija, ir uzskatāmas par paralizējošām vai kairinošām ķīmiskām vielām.

ex84242000

ex84248900

ex93040000

3.6.  Stacionāras vai piemontējamas ierīces paralizējošu vai kairinošu ķīmisku vielu izsmidzināšanai plašā rādiusā, kuras nav paredzētas piestiprināšanai pie sienas vai griestiem iekštelpās

Piezīmes

1.  Šī pozīcija neietver ierīces, uz kurām attiecas Eiropas Savienības Kopējo militāro preču saraksta pozīcija ML 7 e).

2.  Šī pozīcija ietver arī ūdensmetējus.

3.  Papildus attiecīgām ķīmiskām vielām, piemēram, masu nekārtību novēršanai paredzētām aktīvajām vielām vai PAVA, preces, uz kurām attiecas 3.3. un 3.4. pozīcija, ir uzskatāmas par paralizējošām vai kairinošām ķīmiskām vielām.

______________

IV PIELIKUMS

Preces, kuras minētas 16. pantā un kuras varētu tikt izmantotas nāvessoda izpildei

KN kods

Apraksts

 

1.  Izstrādājumi, kas varētu tikt izmantoti nāvessoda izpildei cilvēkiem, veicot nāvējošu injekciju:

 

1.1.  Ātras un vidējas iedarbības barbiturātu grupas anestēzijas vielas, tostarp (bet ne tikai):

ex29335390 [a) līdz f)]

ex29335995 [g) un h)]

a)  amobarbitāls (CAS RN 57-43-2)

b)  amobarbitāla nātrija sāls

(CAS RN 64-43-7)

c)  pentobarbitāls (CAS RN 76-74-4)

d)  pentobarbitāla nātrija sāls

(CAS 57-33-0)

e)  sekobarbitāls (CAS RN 76-73-3)

f)  sekobarbitāla nātrija sāls

(CAS RN 309-43-3)

g)  tiopentāls (CAS RN 76-75-5)

h)  tiopentāla nātrija sāls

(CAS RN 71-73-8), dēvēts arī par tiopentona nātriju

ex30039000

ex30049000

ex38249096

Piezīme

Šis punkts attiecas arī uz izstrādājumiem, kas satur kādu no anestēzijas vielām, kuras minētas punktā “Ātras un vidējas iedarbības barbiturātu grupas anestēzijas vielas”.

______________

V PIELIKUMS

Savienības vispārējā eksporta atļauja nr. EU GEA …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru]

1.  daļa. Preces

Šī vispārējā eksporta atļauja aptver preces, kas uzskaitītas kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru un aizpildīt zemsvītras piezīmi](19) IV pielikuma posteņiem.

Tā aptver arī tehniskās palīdzības sniegšanu tiešajam lietotājam, ciktāl šāda palīdzība ir nepieciešama, lai uzstādītu, ekspluatētu, uzturētu vai remontētu preces, par kurām piešķirta atļauja, ja šo palīdzību sniedz eksportētājs.

2.  daļa. Galamērķi

Eksporta atļauja atbilstīgi Regulai (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] nav vajadzīga piegādēm uz valsti vai teritoriju, kas ir daļa no Savienības muitas teritorijas, kurā šīs regulas vajadzībām iekļauj Seūtu, Helgolandi un Melilju (34. panta 2. punkts).

Šī vispārējā eksporta atļauja ir derīga visā Savienībā eksportam uz šādiem galamērķiem:

Dānijas teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

Fēru Salas

Grenlande

Francijas teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

Francijas Polinēzija

Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes

Jaunkaledonija un piederīgās teritorijas

Senbartelmī

Senpjēra un Mikelona

Volisa un Futunas Salas

Nīderlandes teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

Aruba

Bonaire

Kirasao

Saba

Sentmartēna

Sintēstatiusa

Britu teritorijas, kas nav iekļautas muitas teritorijā:

Angilja

Bermudu Salas

Dienviddžordžija un Dienvidsendviču Salas

Folklenda Salas

Gibraltārs

Montserrata

Svētās Helēnas sala un piederīgās teritorijas

Tērksas un Kaikosas Salas

Albānija

Andora

Argentīna

Austrālija

Austrumtimora

Benina

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

Bolīvija

Bosnija un Hercegovina

Dienvidāfrika

Dominikānas Republika

Džibutija

Ekvadora

Filipīnas

Gabona

Gruzija

Gvineja-Bisava

Hondurasa

Islande

Jaunzēlande

Kaboverde

Kanāda

Kirgizstāna

Kolumbija

Kostarika

Libērija

Lihtenšteina

Meksika

Melnkalne

Moldova

Mongolija

Mozambika

Namībija

Nepāla

Nikaragva

Norvēģija

Panama

Paragvaja

Ruanda

Sanmarīno

Santome un Prinsipi

Seišelas

Serbija

Šveice (ietverot Bīzingenu un Campione d'Italia)

Togo

Turcija

Turkmenistāna

Ukraina

Urugvaja

Uzbekistāna

Venecuēla

3.  daļa. Šīs vispārējās eksporta atļaujas izmantošanas nosacījumi un prasības

1.  Šo vispārējā eksporta atļauju nedrīkst izmantot, ja:

a)  eksportētājam ir aizliegts izmantot šo vispārējo eksporta atļauju saskaņā ar Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 20. panta 1. punktu;

b)  kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ir eksportētāju informējušas, ka attiecīgās preces ir paredzēts vai var būt paredzēts pilnībā vai daļēji reeksportēt uz trešo valsti vai izmantot nāvessoda izpildei trešā valstī;

c)  eksportētājs zina vai tam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka attiecīgās preces ir paredzēts pilnībā vai daļēji vai nu reeksportēt uz trešo valsti, vai izmantot nāvessoda izpildei trešā valstī;

d)  attiecīgās preces eksportē uz muitas brīvo zonu vai brīvo noliktavu, kas atrodas galamērķī, uz kuru attiecas šī vispārējā eksporta atļauja;

e)  eksportētājs ir attiecīgo zāļu ražotājs un nav noslēdzis juridiski saistošu vienošanos ar izplatītāju par to, ka izplatītājam attiecībā uz visām piegādēm un nosūtījumiem jānoslēdz juridiski saistoša vienošanās, saskaņā ar kuru – vēlams, paredzot preventīvu līgumsodu, – klientam pieprasa:

i)  neizmantot nevienu no precēm, kas saņemtas no izplatītāja, nāvessoda izpildei;

ii)  nepiegādāt, kā arī nenosūtīt nevienu no šīm precēm trešai personai, ja klients zina vai tam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šīs preces ir paredzēts izmantot nāvessoda izpildei; un

iii)  noteikt tādas pašas prasības trešai personai, kurai klients varētu piegādāt vai nosūtīt jebkuru no šīm precēm;

f)  eksportētājs nav attiecīgo zāļu ražotājs un nav no tiešā lietotāja saņēmis parakstītu deklarāciju par galīgo izmantojumu galamērķa valstī;

g)  zāļu eksportētājs ar izplatītāju vai tiešo lietotāju nav noslēdzis juridiski saistošu vienošanos, saskaņā ar kuru – vēlams, paredzot preventīvu līgumsodu, – izplatītājam vai, ja šādu vienošanos ir noslēdzis tiešais lietotājs, tiešajam lietotājam nosaka par pienākumu no eksportētāja saņemt iepriekšēju atļauju:

i)  jebkuras sūtījuma daļas nosūtīšanai vai piegādei tiesībaizsardzības iestādei valstī vai teritorijā, kas nav atcēlusi nāvessodu;

ii)  jebkuras sūtījuma daļas nosūtīšanai vai piegādei fiziskai vai juridiskai personai, struktūrai vai organizācijai, kura iepērk attiecīgās preces vai sniedz pakalpojumus, kas ietver šādu preču izmantošanu, tiesībaizsardzības iestādei; un

iii)  jebkuras sūtījuma daļas reeksportam vai nosūtīšanai uz valsti vai teritoriju, kas nav atcēlusi nāvessodu; vai

h)  tādu preču eksportētājs, kas nav zāles, nav noslēdzis g) apakšpunktā minēto juridiski saistošo vienošanos ar tiešo lietotāju.

2.  Eksportētāji, kas izmanto šo vispārējā eksporta atļauju Nr. EU GEA [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru], paziņo kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā tie ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību, par šīs vispārējā eksporta atļaujas izmantošanas pirmo reizi ne vēlāk kā 30 dienas pēc pirmā eksporta dienas.

Tāpat arī eksportētāji atzīmē muitas deklarācijā, ka tie izmanto šo vispārējā eksporta atļauju Nr. EU GEA [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru], 44. ailē norādot attiecīgo kodu no Taric datubāzes.

3.  Dalībvalstis nosaka ziņošanas prasības, kas saistītas ar šīs vispārējā eksporta atļaujas izmantošanu, kā arī attiecībā uz jebkuru papildu informāciju, ko dalībvalsts, no kuras tiek veikts eksports, varētu pieprasīt par precēm, ko eksportē saskaņā ar šo vispārējā eksporta atļauju.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, reģistrējas pirms šīs vispārējā eksporta atļaujas izmantošanas pirmās reizes. Neskarot Regulas (ES) [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 20 panta 1. punktu, reģistrācija notiek automātiski, un par tās saņemšanu kompetentās iestādes paziņo eksportētājam nekavējoties un jebkurā gadījumā 10 darba dienu laikā pēc tās saņemšanas.

______________

VI PIELIKUMS

Regulas 11. panta 2. punktā minēto dalībvalstu teritoriju saraksts

DĀNIJĀ:

Grenlande

FRANCIJĀ:

Jaunkaledonija un atkarīgās teritorijas

Franču Polinēzija

Franču dienvidu un Antarktikas teritorijas

Volisas un Futunas salas

Senpjēra un Mikelona.

VĀCIJĀ:

Bīzingena.

______________

VII PIELIKUMS

Regulas 21. panta 1. punktā minētā eksporta vai importa atļaujas veidlapa

Tehniskā specifikācija

Šādu veidlapu izmērs ir 210 × 297 mm ar maksimālo pieļaujamo atkāpi par 5 mm mazāk un 8 mm vairāk. Mērvienība, uz kuru pamatojas ailes, ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Mērvienība, uz kuru pamatojas sadalījumi, ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

20181129-P8_TA-PROV(2018)0467_LV-p0000002.png

20181129-P8_TA-PROV(2018)0467_LV-p0000003.png

[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru visās vietās, kur ir izdarīta atsauce uz Regulu 1236/2005: šūnā, kas atrodas labajā pusē no 1. šūnas, un 15. šūnā]

Veidlapas paskaidrojumi

“Atļauja eksportēt vai importēt preces, ko varētu izmantot spīdzināšanai (Regula (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru])”

Šo atļaujas veidlapu izmanto, lai sniegtu atļauju eksportēt vai importēt preces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru un aizpildīt zemsvītras piezīmi](20). To neizmanto, lai sniegtu atļauju tehniskas palīdzības piegādēm.

Izdevēja iestāde ir iestāde, kas definēta Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta h) punktā un iekļauta minētās Regulas I pielikumā .

Atļaujas sniedz šajā veidlapā, ko veido viena lapa, kura drukāta abās pusēs. Kompetentā muitas iestāde atskaita eksportētos daudzumus no pieejamā kopējā daudzuma. Tai jānodrošina, ka dažādas preces, uz kuriem attiecas atļauja, ir skaidri atdalītas šim nolūkam.

Ja dalībvalstu valsts procedūrās ir pieprasītas papildu veidlapas kopijas (piemēram, pieteikumam), šo atļaujas veidlapu var iekļaut veidlapu komplektā, kurā ir vajadzīgās kopijas saskaņā ar attiecīgiem valsts noteikumiem. Katrā kopijā ailē virs 3. ailes un lappuses kreisā malā skaidri jānorāda, kādam nolūkam (piem., pieteikumam, pieteikuma iesniedzējam) ir paredzēta attiecīgā kopija. Tikai viena kopija ir Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] VII pielikumā paredzētā atļaujas veidlapa.

1.  aile:

Pieteikuma iesniedzējs:

Lūdzu norādīt pieteikuma iesniedzēja vārdu un pilnu adresi.

Var arī norādīt pieteikuma iesniedzēja muitas numuru (parasti nav obligāti).

Pieteikuma iesniedzēja veids būtu jānorāda (nav obligāti) attiecīgajā ailē, izmantojot skaitļus 1, 2 vai 4, atsaucoties uz Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2.i panta izklāstītajiem punktiem.

3.  aile:

Atļauja Nr.:

Lūdzu norādīt numuru un atzīmēt vai nu eksporta, vai importa aili. 1 Skatīt regulas (ES) [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta d) un e) punktu un 34. pantu,  kur izklāstītas terminu “eksports” un “imports” definīcijas.

4.  aile:

Derīguma termiņa beigu datums:

Lūdzu uzrādīt dienu (divi cipari), mēnesi (divi cipari) un gadu (četri cipari).

5.  aile:

Aģents/pārstāvis:

Lūdzu norādīt attiecīgi pilnvarota pārstāvja vai (muitas) aģenta vārdu, kas darbojas pieteikuma iesniedzēja vārdā, ja pieteikumu nav iesniedzis pieteikuma iesniedzējs. Skatīt arī Regulas (ES) Nr. 952/2013 18. pantu.

6.  aile:

Valsts, kur preces atrodas:

Lūdzu norādīt gan attiecīgo valsti, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009(21) 1 Skatīt Komisijas Regulu (ES) Nr. 1106/2012(22).

7.  aile:

Galamērķa valsts:

Lūdzu norādīt gan attiecīgo valsti, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 471/2009. 1 Skatīt Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

10.  aile:

Preču apraksts:

Lūdzu apsvērt, vai neiekļaut datus par attiecīgo preču iepakojumu. Ņemt vērā, ka 10. ailē var arī norādīt preču vērtību.

Ja 10. ailē nav pietiekamas vietas, lūdzu turpināt, izmantojot pievienotu papīra lapu, kurā norādīts atļaujas numurs. 16. ailē lūdzu norādīt pielikumu skaitu.

Šo veidlapu var izmantot attiecībā uz trīs vai mazāk dažādu veidu precēm (skatīt Regulas (ES) [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] II un III pielikumu). Ja jāatļauj eksportēt vai importēt vairāk nekā trīs veidu preces, lūdzu izsniegt divas atļaujas.

11.  aile:

Preču Nr.:

Šī aile jāaizpilda tikai veidlapas otrā pusē. Lūdzu nodrošināt, ka Preču numurs atbilst 11. ailē iekļautajam preču numuram blakus attiecīgo preču aprakstam priekšpusē.

14.  aile:

Īpašas prasības un noteikumi:

Ja 14. ailē nav pietiekamas vietas, lūdzu turpināt, izmantojot pievienotu papīra lapu, kurā norādīts atļaujas numurs. 16. ailē lūdzu norādīt pielikumu skaitu.

16.  aile:

Pielikumu skaits:

Lūdzu norādīt pielikumu skaitu, ja tādi ir (skatīt 10. un 14. ailes skaidrojumus).

______________

VIII PIELIKUMS

21. panta 1. punktā minētā starpniecības pakalpojumu atļaujas veidlapa

Tehniskā specifikācija

Veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm ar maksimālo pieļaujamo atkāpi par 5 mm mazāk un 8 mm vairāk. Ailes mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Apakšiedalījuma mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

20181129-P8_TA-PROV(2018)0467_LV-p0000004.png

20181129-P8_TA-PROV(2018)0467_LV-p0000005.png

[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru visās vietās, kur ir izdarīta atsauce uz Regulu 1236/2005: šūnā, kas atrodas labajā pusē no 1. šūnas, šūnā, kas atrodas kreisajā pusē no 1. šūnas (vertikālajā tekstā), 19. šūnā, šūnā, kas atrodas labajā pusē no šūnas “Pārskats par atļauto daudzumu izmantojumu”]

Veidlapas paskaidrojumi

“Atļauja sniegt starpniecības pakalpojumus, kas saistīti ar precēm, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) ... [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru un aizpildīt zemsvītras piezīmi](23))”

Šo atļaujas veidlapu izmanto, lai izsniegtu starpniecības pakalpojumu atļauju saskaņā ar Regulu (ES) ... [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru].

Izdevējiestāde ir Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta h) punktā definētā iestāde. Tā ir iestāde, kas iekļauta minētās regulas I pielikuma kompetento iestāžu sarakstā.

1.  aile

Pieteikumu iesniegušais starpnieks

Norādiet pieteikumu iesniegušā starpnieka vārdu/nosaukumu un pilnu adresi. Starpnieka definīcija iekļauta Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta l) punktā.

3.  aile

Atļauja Nr.

Norādiet numuru un atzīmējiet attiecīgi, vai atļauja ir individuāla vai visaptveroša (definīcijas sk. Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta p) un q) punktā).

4.  aile

Beigu termiņš

Norādiet dienu (divi cipari), mēnesi (divi cipari) un gadu (četri cipari). Individuālas atļaujas derīguma termiņš ir no trim mēnešiem līdz 12 mēnešiem, bet visaptverošas atļaujas derīguma termiņš ir no viena gada līdz trim gadiem. Ja derīguma termiņš izbeidzas, vajadzības gadījumā var pieprasīt pagarinājumu.

5.  aile

Saņēmējs

Papildus vārdam/nosaukumam un adresei norādiet, vai saņēmējs galamērķa trešā valstī ir tiešais lietotājs, izplatītājs, kā minēts Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta r) punktā) vai persona, kas citādi iesaistīta darījumā.

Ja saņēmējs ir izplatītājs, bet daļu sūtījuma arī lieto konkrētam galīgajam izmantojumam, atzīmējiet gan “Izplatītājs”, gan “Tiešais lietotājs” un galīgo izmantojumu norādiet 11. ailē.

6.  aile

Trešā valsts, kur preces atrodas

Norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009(24). Sk. Komisijas Regulu (ES) Nr. 1106/2012(25).

7.  aile

Galamērķa trešā valsts

Norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

9.  aile

Izdevēja dalībvalsts

Attiecīgajā rindā norādiet gan attiecīgās dalībvalsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

11.  aile

Galīgais izmantojums

Precīzi aprakstiet, kā preces tiks izmantotas, un norādiet arī, vai tiešais lietotājs ir tiesībaizsardzības iestāde, kā definēts Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta c) punktā, vai starpniecībā iegūto preču izmantošanas mācību nodrošinātājs.

Aili neaizpildiet, ja starpniecības pakalpojumi tiek sniegti izplatītājam, ja vien izplatītājs pats nelieto daļu preču konkrētam galīgajam izmantojumam.

12.  aile

Precīza preču atrašanās vieta trešā valstī, no kuras tās tiks eksportētas

Norādiet preču atrašanās vietu trešā valstī, no kuras tās tiks piegādātas 2. ailē minētajai personai, struktūrai vai organizācijai. Atrašanās vieta ir adrese 6. ailē norādītajā valstī vai līdzīga informācija par preču atrašanās vietu. Ņemiet vērā, ka norādīt pasta abonenta kastītes numuru vai līdzīgu pasta adresi nav atļauts.

13.  aile

Preču apraksts

Preču aprakstā jānorāda atsauce uz konkrētu preci Regulas (ES) …[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] III vai IV pielikumā. Apsveriet iekļaut datus par attiecīgo preču iepakojumu.

Ja 13. ailē nepietiek vietas, turpiniet uz pievienotas tukšas lapas, kurā norādīts atļaujas numurs. 20. ailē norādiet pievienoto lapu skaitu.

14.  aile

Prece Nr.

Šī aile jāaizpilda tikai veidlapas otrā pusē. Pārliecinieties, ka preces numurs atbilst 14. ailē iekļautajam preces numuram blakus attiecīgās preces aprakstam priekšpusē.

15.  aile

HS kods

HS kods ir muitas kods, kas precēm dots harmonizētajā sistēmā. Ja ir zināms ES kombinētās nomenklatūras kods, HS koda vietā var izmantot to. Pašreizējo kombinētās nomenklatūras versiju sk. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2016/1821(26).

17.  aile

Valūta un vērtība

Norādiet vērtību un valūtu, izmantojot maksājamo cenu (to nekonvertējot). Ja cena nav zināma, jānorāda aplēstā vērtība, tās priekšā rakstot “EV”. Valūta jānorāda, izmantojot alfabētisko kodu (ISO 4217:2015).

18.  aile

Īpašas prasības un nosacījumi

18.  aile attiecas uz preci Nr. 1, 2 vai 3 (attiecīgā gadījumā norādiet), kas pirms tam aprakstīta 14.–16. ailē. Ja 18. ailē nepietiek vietas, turpiniet uz pievienotas tukšas lapas, kurā norādīts atļaujas numurs. 20. ailē norādiet pievienoto lapu skaitu.

20.  aile

Pielikumu skaits

Norādiet pievienoto lapu skaitu, ja tādas ir (sk. 13. un 18. ailes skaidrojumus).

______________

IX PIELIKUMS

21. panta 1. punktā minētā tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas veidlapa

Tehniskā specifikācija

Veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm ar maksimālo pieļaujamo atkāpi par 5 mm mazāk un 8 mm vairāk. Ailes mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli un viena sestdaļa collas vertikāli. Apakšiedalījuma mērvienība ir viena desmitdaļa collas horizontāli.

20181129-P8_TA-PROV(2018)0467_LV-p0000006.png

[OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru visās vietās, kur ir izdarīta atsauce uz Regulu 1236/2005: šūnā, kas atrodas labajā pusē no 1. šūnas, šūnā, kas atrodas kreisajā pusē no 1. šūnas (vertikālajā tekstā), 15. šūnā]

Veidlapas paskaidrojumi

“Atļauja sniegt tehnisko palīdzību, kas saistīta ar precēm, kuras varētu izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru un aizpildīt zemsvītras piezīmi](27))”

Šo atļaujas veidlapu izmanto, lai izsniegtu tehniskās palīdzības atļauju saskaņā ar Regulu (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru]. Ja tehniskā palīdzība tiek sniegta līdztekus eksportam, kas atļauts Regulā (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] vai saskaņā ar to, šī veidlapa nav jāizmanto, izņemot šādus gadījumus:

—  tehniskā palīdzība ir saistīta ar Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] II pielikumā uzskaitītām precēm (sk. 3. panta 2. punktu), vai

tehniskā palīdzība, kas ir saistīta ar Regulas (ES) …… [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] III vai IV pielikumā uzskaitītām precēm, ir plašāka, nekā vajadzīgs eksportēto preču uzstādīšanai, ekspluatācijai, uzturēšanai vai remontam (sk. 21. panta 2. punktu un – attiecībā uz IV pielikumā uzskaitītām precēm – Savienības vispārējās eksporta atļaujas Nr. EU GEA … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 1. daļu Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] V pielikumā).

Izdevējiestāde ir Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta h) punktā definētā iestāde. Tā ir iestāde, kas iekļauta minētās regulas I pielikuma kompetento iestāžu sarakstā.

Atļauju sniedz šajā veidlapā, ko veido viena lapa, vajadzības gadījumā pievienojot pielikumus.

1.  aile

Pieteikumu iesniegušais tehn. pal. sniedzējs

Norādiet pieteikuma iesniedzēja vārdu/nosaukumu un pilnu adresi. Tehniskās palīdzības sniedzēja definīcija dota Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta m) punktā.

Ja tehniskā palīdzība tiek sniegta līdztekus eksportam, par ko ir piešķirta atļauja, ja iespējams, norādiet arī pieteikuma iesniedzēja muitas numuru un 14. ailē norādiet attiecīgās eksporta atļaujas numuru.

3.  aile

Atļauja Nr.

Norādiet numuru un atzīmējiet attiecīgi, uz kuru Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] pantu atļauja ir balstīta.

4.  aile

Beigu termiņš

Norādiet dienu (divi cipari), mēnesi (divi cipari) un gadu (četri cipari). Atļaujas derīguma termiņš ir no trim mēnešiem līdz divpadsmit mēnešiem. Ja derīguma termiņš izbeidzas, vajadzības gadījumā var pieprasīt pagarinājumu.

5.  aile

2.  ailē norādītās fiziskās vai juridiskās personas, struktūras vai organizācijas darbība

Norādiet personas, struktūras vai organizācijas, kam tiks sniegta tehniskā palīdzība, pamatdarbību. Tiesībaizsardzības iestādes definīcija dota Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta c) punktā.

Ja pamatdarbības sarakstā nav, atzīmējiet “neviena no iepriekš minētajām” un vispārīgi aprakstiet pamatdarbību (piem., vairumtirgotājs, mazumtirgotājs, slimnīca).

6.  aile

Trešā valsts vai dalībvalsts, kur tiks sniegta tehniskā palīdzība

Norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009(28). Sk. Komisijas Regulu (ES) Nr. 1106/2012(29).

Ņemiet vērā, ka 6. ailē dalībvalsts jānorāda vien tad, ja atļauja ir balstīta uz Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 4. pantu.

7.  aile

Atļaujas veids

Norādiet, vai tehniskā palīdzība tiks sniegta konkrētā laikposmā, un, ja tā, norādiet laikposma ilgumu dienās, nedēļās vai mēnešos, kura laikā tehniskās palīdzības sniedzējam ir jāreaģē uz konsultāciju, atbalsta vai apmācības pieprasījumiem. Viena tehniskās palīdzības sniegšana attiecas uz vienu konkrētu pieprasījumu sniegt konsultācijas vai atbalstu, vai īpašu apmācību (pat ja runa ir par vairākas dienas ilgu kursu).

8.  aile

Izdevēja dalībvalsts

Attiecīgajā rindā norādiet gan attiecīgās dalībvalsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

9.  aile

Apraksts par precēm, ar ko saistīta tehniskā palīdzība

Aprakstiet preces, ar ko saistīta tehniskā palīdzība. Aprakstā jānorāda atsauce uz konkrētu preci Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] II, III vai IV pielikumā.

10.  aile

Atļautās tehniskās palīdzības apraksts

Skaidri un precīzi aprakstiet tehnisko palīdzību. Attiecīgā gadījumā norādiet tehniskās palīdzības sniedzēja noslēgtas vienošanās datumu un numuru vai pievienojiet šādu vienošanos.

11.  aile

Sniegšanas veids

Ja atļauja ir balstīta uz Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 4. pantu, 11. aile nav jāaizpilda.

Ja tehnisko palīdzību sniedz no trešās valsts, kas nav trešā valsts, kurā saņēmējs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, norādiet gan attiecīgās valsts nosaukumu, gan attiecīgo valsts kodu, izmantojot kodus, kas izveidoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 471/2009. Sk. Regulu (ES) Nr. 1106/2012.

12.  aile

Apraksts par to preču izmantošanas apmācību, ar ko saistīta tehniskā palīdzība

Norādiet, vai līdztekus tehniskajam atbalstam vai tehniskajiem pakalpojumiem, ko aptver Regulas (ES) … [OV: lūgums ievietot šīs regulas numuru] 2. panta f) punktā dotā tehniskās palīdzības definīcija, tiek nodrošināta arī attiecīgo preču lietotāju apmācība. Norādiet, kāda veida lietotāji saņems šo apmācību, un raksturojiet apmācības programmas mērķus un saturu.

14.  aile

Īpašas prasības un nosacījumi

Ja 14. ailē nepietiek vietas, turpiniet uz pievienotas tukšas lapas, kurā norādīts atļaujas numurs. 16. ailē norādiet pielikumu skaitu.

16.  aile

Pielikumu skaits

Norādiet pielikumu skaitu, ja tādi ir (sk. 10. un 14. ailes skaidrojumus).

______________

X PIELIKUMS

Atceltā regula ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005

(OV L 200, 30.7.2005., 1. lpp.)

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1377/2006

(OV L 255, 19.9.2006., 3. lpp.)

 

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2008

(OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.)

Tikai 1. panta 1. punkta trīspadsmitais ievilkums attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 1236/2005 un Pielikuma 13. punkta 5. apakšpunkts.

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 675/2008

(OV L 189, 17.7.2008., 14. lpp.)

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 1226/2010

(OV L 336, 21.12.2012., 13. lpp.)

 

 

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) Nr. 1352/2011

(OV L 338, 21.12.2011., 31. lpp.)

 

 

Padomes Regula (ES) Nr. 517/2013

(OV L 158, 10.6.2013., 1. lpp.)

Tikai 1. panta 1. punkta n) apakšpunkta ceturtais ievilkums un Pielikuma 16. punkta 4. apakšpunkts.

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 585/2013

(OV L 169, 21.6.2013., 46. lpp.)

 

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 37/2014

(OV L 18, 21.1.2014., 1. lpp.)

Tikai Pielikuma 12. punkts.

 

Komisijas Īstenošanas Regula (ES) Nr. 775/2014

(OV L 210, 17.7.2014., 1. lpp.)

 

 

Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2015/1113

(OV L 182, 10.7.2015., 10. lpp.)

 

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/2134

(OV L 338, 13.12.2016., 1. lpp.)

 

 

Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2018/181

(OV L 40, 13.2.2018., 1. lpp.)

 

______________

XI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1236/2005

Šī regula

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. pants

4a.  pants

5. pants

4b.  pants

6. pants

4c.  pants

7. pants

4d.  pants

8. pants

4e.  pants

9. pants

4f.  pants

10. pants

5. pants

11. pants

6. panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

6. panta 2. punkta pirmā daļa

12. panta 2. punkta pirmā daļa

6. panta 2. punkta otrās daļas ievadvārdi

12. panta 2. punkta otrās daļas ievadvārdi

6. panta 2. punkta otrās daļas pirmais ievilkums

12. panta 2. punkta otrās daļas a) punkts

6. panta 2. punkta otrās daļas otrais ievilkums

12. panta 2. punkta otrās daļas b) punkts

6. panta 2. punkta trešā daļa

12. panta 2. punkta trešā daļa

6. panta 3. punkta ievadvārdi

12. panta 3. punkta pirmā daļa

6. panta 3. punkta 3.1. punkts

12. panta 3. punkta otrā daļa

6. panta 3. punkta 3.2. punkts

12. panta 3. punkta trešā daļa

6a.  pants

13. pants

7. pants

14. pants

7a.  pants

15. pants

7b.  pants

16. pants

7c.  panta 1. punkts

17. panta 1. punkts

7c.  panta 2. punkts

17. panta 2. punkts

7c.  panta 3. punkta ievadvārdi

17. panta 3. punkta pirmā daļa

7c.  panta 3. punkta 3.1. punkts

17. panta 3. punkta otrā daļa

7c.  panta 3. punkta 3.2. punkts

17. panta 3. punkta trešā daļa

7c.  panta 3. punkta 3.3. punkts

17. panta 3. punkta ceturtā daļa

7c.  panta 4. punkts

17. panta 4. punkts

7d.  pants

18. pants

7e.  pants

19. pants

8. pants

20. pants

9. pants

21. pants

10. pants

22. pants

11. pants

23. pants

12. pants

24. pants

12a.  pants

25. pants

13. pants, pirmais, otrais un trešais punkts

26. pants, pirmais, otrais un trešais punkts

13. pants, 3a. punkts

26. pants, 4. punkts

13. pants, 4. punkts

26. pants, 5. punkts

13. pants, 5. punkts

26. pants, 6. punkts

13a.  pants

27. pants

14. pants

28. pants

15a.  pants

29. pants

15b.  pants

30. pants

15c.  pants

31. pants

15d.  pants

32. pants

17. pants

33. pants

18. pants

34. pants

___

35. pants

19. pants

36. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

III pielikums

IIIa pielikums

IV pielikums

IIIb pielikums

V pielikums

IV pielikums

VI pielikums

V pielikums

VII pielikums

VI pielikums

VIII pielikums

VII pielikums

IX pielikums

___

X pielikums

___

XI pielikums

______________

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
(2)Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra nostāja.
(3)Padomes Regula (EK) Nr. 1236/2005 (2005. gada 27. jūnijs) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L 200, 30.7.2005., 1. lpp.).
(4)Sk. X pielikumu.
(5)Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1975. gada 9. decembra Rezolūcija Nr. 3452 (XXX).
(6)Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1979. gada 17. decembra Rezolūcija Nr. 34/169.
(7)Apstiprināts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes 1957. gada 31. jūlija Rezolūciju 663 C (XXIV) un 1977. gada 13. maija Rezolūciju 2076 (LXII).
(8)Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un iekārtu eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).
(9)Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 258/2012 (2012. gada 14. marts), ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols), un ievieš eksporta atļauju, kā arī importa un tranzīta pasākumus šaujamieročiem, to detaļām, sastāvdaļām un munīcijai (OV L 94, 30.3.2012., 1. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(13)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(16)Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).
(17)Jaunākā redakcija, ko Padome pieņēma 2018. gada 26. februārī (OV C 98, 15.3.2018., 1. lpp.).
(18)Skatīt īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV L 136, 30.4.2004., 1. lpp.), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
(19)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) … (... gada ...) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L […], […], […] lpp.).
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) … (... gada ...) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L […], […], […] lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.).
(22)Komisijas Regula (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm Dokuments attiecas uz EEZ (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).
(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) … (... gada ...) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L […], […], […] lpp.).
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.).
(25)Komisijas Regula (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).
(26)Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/1821 (2016. gada 6. oktobris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 294, 28.10.2016., 1. lpp.).
(27)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) … (... gada ...) par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (OV L […], […], […] lpp.).
(28)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 471/2009 (2009. gada 6. maijs) par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.).
(29)Komisijas Regula (ES) Nr. 1106/2012 (2012. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz valstu un teritoriju nomenklatūras atjaunināšanu īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (OV L 328, 28.11.2012., 7. lpp.).


Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds: atlikušās summas atkārtota atvēlēšana ***I
PDF 515kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 516/2014 groza attiecībā uz Padomes Lēmumu (ES) 2015/1523 un (ES) 2015/1601 īstenošanas atbalstam atvēlēto atlikušo summu atkārtotu atvēlēšanu vai šo summu piešķiršanu citām darbībām, kas ietvertas valsts programmās (COM(2018)0719 – C8-0448/2018 – 2018/0371(COD))(1)
P8_TA-PROV(2018)0468A8-0370/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Šīs regulas mērķis ir ļaut atkārtoti atvēlēt Padomes Lēmumu (ES) 2015/1523 un (ES) 2015/1601 īstenošanas atbalstam atvēlētās atlikušās summas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 516/20148, vai piešķirt šīs summas citām valsts programmās ietvertām darbībām saskaņā ar Savienības prioritātēm un dalībvalstu vajadzībām migrācijas un patvēruma jomās.
(1)  Šīs regulas mērķis ir ļaut atkārtoti atvēlēt Padomes Lēmumu (ES) 2015/1523 un (ES) 2015/1601 īstenošanas atbalstam atvēlētās atlikušās summas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 516/20148, vai piešķirt šīs summas citām valsts programmās ietvertām darbībām saskaņā ar Savienības prioritātēm un dalībvalstu vajadzībām konkrētās migrācijas un patvēruma jomās. Tai ir arī jānodrošina, ka šāda atkārtota atvēlēšana vai piešķiršana notiek pārredzami.
_____________
__________________
8.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.).
8.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.).
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot iepriekš minētās summas, lai turpinātu īstenot pārcelšanu, atkārtoti atvēlot summas tai pašai darbībai, kas ietverta valsts programmās. Turklāt vajadzētu būt iespējai izmantot šo finansējumu, lai saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda regulu risinātu arī citas problēmas migrācijas un patvēruma jomā, to pienācīgi pamatojot dalībvalstu valsts programmu pārskatīšanas ietvaros. Dalībvalstu vajadzības šajās jomās vēl aizvien ir būtiskas. Atkārtotai iepriekš minēto summu atvēlēšanai tai pašai darbībai vai to pārvietošanai uz citām valsts programmā ietvertām darbībām vajadzētu būt iespējamai tikai vienreiz un ar Komisijas apstiprinājumu.
(4)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot iepriekš minētās summas, lai turpinātu īstenot pārcelšanu, atkārtoti atvēlot summas tai pašai darbībai, kas ietverta valsts programmās. Dalībvalstīm būtu vismaz 20 % no šīm summām atkārtoti jāatvēl darbībām, kas ietvertas valstu programmās starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanai, vai pārmitināšanai un cita veida humanitārajai uzņemšanai. Attiecībā uz atlikušajām summām vajadzētu būt iespējai — to pienācīgi pamatojot dalībvalstu valsts programmu pārskatīšanas ietvaros — saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda regulu finansēt konkrētas II un III nodaļā paredzētas darbības migrācijas un patvēruma jomā, proti, izstrādājot kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, jo īpaši ģimeņu atkalapvienošanos, vai likumīgās migrācijas uz dalībvalstīm atbalstīšanai un efektīvas trešo valstu valstspiederīgo efektīvai integrācijai. Dalībvalstu vajadzības šādās jomās vēl aizvien ir būtiskas. Atkārtotai iepriekš minēto summu atvēlēšanai tai pašai darbībai vai to pārvietošanai uz citām valsts programmā ietvertām darbībām vajadzētu būt iespējamai tikai vienreiz un ar Komisijas apstiprinājumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai finanšu līdzekļu piešķiršanā pilnībā tiktu ievēroti Finanšu regulā noteiktie principi, jo īpaši efektivitātes un pārredzamības princips.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  To personu mērķgrupa, kurām ir tiesības uz pārcelšanu, būtu jāpaplašina, lai sniegtu dalībvalstīm lielāku elastīgumu pārcelšanas darbību veikšanā.
(5)  To personu mērķgrupa, kurām ir tiesības uz pārcelšanu, kā arī to valstu loks, no kurām notiek pārcelšana, būtu jāpaplašina, lai sniegtu dalībvalstīm lielāku elastīgumu pārcelšanas darbību veikšanā. Prioritāte būtu jāpiešķir nepavadītu nepilngadīgo, citu neaizsargātu pieteikuma iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju ģimenes locekļu pārcelšanai.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Dalībvalstīm arī būtu jādod pietiekami daudz laika, lai izmantotu tai pašai darbībai atkārtoti atvēlētās vai uz citām darbībām pārvietotās summas, pirms tiek atceltas saistības par šīm summām. Tādēļ gadījumos, kad Komisijā ir apstiprināta šāda summu atkārtota atvēlēšana vai pārvietošana saskaņā ar valsts programmu, attiecīgās summas būtu jāuzskata par atvēlētām tajā gadā, kurā ir veikta valsts programmas pārskatīšana, ar ko apstiprina attiecīgo atkārtoto atvēlēšanu vai pārvietošanu.
(7)  Dalībvalstīm arī būtu jādod pietiekami daudz laika, lai izmantotu tai pašai darbībai atkārtoti atvēlētās vai uz citām konkrētām darbībām pārvietotās summas, pirms tiek atceltas saistības par šīm summām. Tādēļ gadījumos, kad Komisijā ir apstiprināta šāda summu atkārtota atvēlēšana vai pārvietošana saskaņā ar valsts programmu, attiecīgās summas būtu jāuzskata par atvēlētām tajā gadā, kurā ir veikta valsts programmas pārskatīšana, ar ko apstiprina attiecīgo atkārtoto atvēlēšanu vai pārvietošanu.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Komisijai būtu ik gadu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par resursu piemērošanu starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai, jo īpaši attiecībā uz līdzekļu pārvietojumiem citām darbībām, kas ietvertas valsts programmā, un atkārtotām atvēlēšanām.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Negrozot Regulu (ES) Nr. 516/2014 pirms 2018. gada beigām, finansējums vairs nebūs pieejams, lai dalībvalstis to izmantotu saskaņā ar valsts programmām, kuras atbalsta ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu. Ņemot vērā jautājuma par Regulas (ES) Nr. 516/2014 grozīšanu steidzamību, ir piemēroti paredzēt izņēmumu astoņu nedēļu laikposmam, kas minēts 4. punktā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 516/2014
18. pants – virsraksts
(-1)  Panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
Resursi starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai
Resursi personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai”;
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) Nr. 516/2014
18. pants – 1. punkts
(1)  Šā panta 1. punktā vārdus “starptautiskās aizsardzības saņēmēju” aizstāj ar vārdiem “starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju”;
svītrots
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 516/2014
18. pants – 1. punkts
(1a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
„1. Lai ievērotu solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principus un ņemot vērā Savienības politikas attīstību fonda īstenošanas laikposmā, dalībvalstis papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saņem papildu summu, kā noteikts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 6 000 apmērā par katru starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts no citas dalībvalsts.”;
„1. Lai ievērotu solidaritātes un atbildības taisnīga sadalījuma principus un ņemot vērā Savienības politikas attīstību fonda īstenošanas laikposmā, dalībvalstis papildus piešķīrumiem, kas tām aprēķināti saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saņem papildu summu, kā noteikts 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz vienreizēju maksājumu EUR 10 000 apmērā par katru starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts no citas dalībvalsts.”;
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (ES) Nr. 516/2014
18. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 1. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm pirmo reizi piešķir ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā, un vēlāk ar finansēšanas lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumam, ar ko apstiprina to valsts programmu. Atkārtota minēto summu atvēlēšana tai pašai darbībai, kas ietverta valsts programmā, vai to pārvietošana uz citām darbībām, kuras ietvertas valsts programmā, ir iespējama, to pienācīgi pamatojot attiecīgās valsts programmas pārskatīšanas ietvaros. Summu var atkārtoti atvēlēt vai pārvietot tikai vienreiz. Komisija, pārskatot valsts programmu, apstiprina atkārtoto atvēlēšanu vai pārvietošanu.
3.  Šā panta 1. punktā minētās papildu summas dalībvalstīm pirmo reizi piešķir ar individuāliem finansēšanas lēmumiem, ar ko apstiprina to valsts programmu saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantā, un vēlāk ar finansēšanas lēmumu, ko pievieno pielikumā lēmumam, ar ko apstiprina to valsts programmu. Atkārtota minēto summu atvēlēšana tai pašai darbībai, kas ietverta valsts programmā, vai to pārvietošana uz citām konkrētām šīs regulas II nodaļā un III nodaļā paredzētām darbībām, kuras ietvertas valsts programmā, ir iespējama, to pienācīgi pamatojot attiecīgās valsts programmas pārskatīšanas ietvaros. Summu var atkārtoti atvēlēt vai pārvietot tikai vienreiz. Komisija, pārskatot valsts programmu, apstiprina atkārtoto atvēlēšanu vai pārvietošanu. Finansējumu piešķir pārredzami un efektīvi atbilstoši valsts programmas mērķiem.
Attiecībā uz summām, kas izriet no pagaidu pasākumiem, kuri ir noteikti Lēmumā (ES) 2015/1523 un Lēmumā (ES) 2015/1601, vismaz 20 % no summām, kas jāatvēl atkārtoti, tiek atkārtoti atvēlētas darbībām, kas ietvertas valstu programmās starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārvietošanai, vai pārmitināšanai un cita veida humanitārajai uzņemšanai.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) Nr. 516/2014
18. pants – 3.a punkts
3.a  Regulas (ES) Nr. 514/2014 50. panta 1. punkta īstenošanas nolūkā gadījumos, kad summas, kas izriet no pagaidu pasākumiem, kuri paredzēti ar Lēmumiem (ES) Nr. 2015/1523 un (ES) Nr. 2015/1601, saskaņā ar 3. punktu tiek atkārtoti atvēlētas tai pašai darbībai, kas ietverta valsts programmā, vai pārvietotas uz citām darbībām, kuras ietvertas valsts programmā, attiecīgās summas uzskata par atvēlētām tajā gadā, kurā ir veikta valsts programmas pārskatīšana, ar ko apstiprina attiecīgo atkārtoto atvēlēšanu vai pārvietošanu.
3.a  Regulas (ES) Nr. 514/2014 50. panta 1. punkta īstenošanas nolūkā gadījumos, kad summas, kas izriet no pagaidu pasākumiem, kuri paredzēti ar Lēmumiem (ES) Nr. 2015/1523 un (ES) Nr. 2015/1601, saskaņā ar 3. punktu tiek atkārtoti atvēlētas tai pašai darbībai, kas ietverta valsts programmā, vai pārvietotas uz citām konkrētām darbībām, kuras ietvertas valsts programmā, attiecīgās summas uzskata par atvēlētām tajā gadā, kurā ir veikta valsts programmas pārskatīšana, ar ko apstiprina attiecīgo atkārtoto atvēlēšanu vai pārvietošanu.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) Nr. 516/2014
18. pants – 3.c punkts (jauns)
3.c  Komisija ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz līdzekļu pārvietojumiem citām darbībām, kas ietvertas valstu programmās, un atkārtotām atvēlēšanām.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (ES) Nr. 516/2014
18. pants – 4. punkts
(4)  panta 4. punktā vārdus “starptautiskās aizsardzības saņēmēju” aizstāj ar vārdiem “starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju”.
svītrots
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 516/2014
18. pants – 4. punkts
(4a)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
4.  Lai efektīvi sasniegtu mērķus, kas izvirzīti attiecībā uz solidaritātes un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, kā tas minēts LESD 80. pantā, un pieejamo resursu satvarā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 26. pantu ar mērķi pielāgot šā panta 1. punktā minēto vienreizējo maksājumu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo inflācijas līmeni, būtiskas attīstības tendences starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanā no vienas dalībvalsts uz citu, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz vienreizējie maksājumi.
4.  Lai efektīvi sasniegtu mērķus, kas izvirzīti attiecībā uz solidaritātes un atbildības dalīšanu starp dalībvalstīm, kā tas minēts LESD 80. pantā, un pieejamo resursu satvarā Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 26. pantu ar mērķi pielāgot šā panta 1. punktā minēto vienreizējo maksājumu, jo īpaši ņemot vērā pašreizējo inflācijas līmeni, būtiskas attīstības tendences starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanā no vienas dalībvalsts uz citu un attiecībā uz pārmitināšanu vai cita veida humanitāro uzņemšanu, kā arī faktorus, ar kuriem var optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz vienreizējie maksājumi.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0370/2018).


Samoa pievienošanās ES un Klusā okeāna valstu partnerattiecību pagaidu nolīgumam ***
PDF 312kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par Samoa pievienošanos Partnerattiecību pagaidu nolīgumam starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses (12281/2018 – C8-0434/2018 – 2018/0291(NLE))
P8_TA-PROV(2018)0469A8-0376/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12281/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0434/2018),

–  ņemot vērā 2016. gada 4. oktobra rezolūciju par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 19. janvāra rezolūciju par partnerattiecību pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses(2),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (Kotonū nolīgums)(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0376/2018),

1.  sniedz piekrišanu tam, ka Samoa pievienojas nolīgumam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Samoa valdībai un parlamentam.

(1) OV C 215, 19.6.2018, 2. lpp.
(2) OV C 136 E, 11.5.2012, 19. lpp.
(3) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.


Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja iecelšana amatā
PDF 315kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra lēmums par priekšlikumu iecelt amatā Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāju (N8-0120/2018 – C8-0466/2018 – 2018/0905(NLE))
P8_TA-PROV(2018)0470A8-0380/2018

(Apstiprināšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 7. novembra priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja iecelšanu (C8-0466/2018),

–  ņemot vērā 26. panta 3. punktu Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulā (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību(1),

–  ņemot vērā Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Centrālo banku par praktisko kārtību, kā īsteno demokrātisko pārskatatbildību un pārrauga uzdevumus, kas Eiropas Centrālajai bankai uzticēti saistībā ar vienoto uzraudzības mehānismu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 122.a pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0380/2018),

A.  tā kā Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 3. punktā noteikts, ka Eiropas Centrālā banka iesniedz Parlamentam apstiprināšanai priekšlikumu par Uzraudzības valdes priekšsēdētāja iecelšanu un ka priekšsēdētāju izraugās, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru, no personām, kam ir atzīta reputācija un pieredze banku un finanšu jautājumos un kas nav ECB Padomes locekļi;

B.  tā kā Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 2. punktā noteikts, ka, saskaņā ar minēto regulu ieceļot Uzraudzības valdes locekļus, ievēro dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principus;

C.  tā kā Eiropas Centrālā banka 2018. gada 7. novembra vēstulē Parlamentam iesniedza priekšlikumu par Andrea Enria iecelšanu par Uzraudzības valdes priekšsēdētāju;

D.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteja pēc tam pārbaudīja ierosinātā kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 26. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot šo novērtēšanu, komiteja no ierosinātā kandidāta saņēma dzīves aprakstu;

E.  tā kā minētā komiteja 2018. gada 20. novembrī rīkoja ierosinātā kandidāta uzklausīšanu, kuras sākumā viņš sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  apstiprina Eiropas Centrālās bankas priekšlikumu iecelt Andrea Enria par Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropadomei, Padomei un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.
(2) OV L 320, 30.11.2013., 1. lpp.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošana: pieteikums EGF/2018/003 EL/Attica publishing
PDF 442kWORD 55k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Grieķijas pieteikums EGF/2018/003 EL/Attica publishing) (COM(2018)0667 – C8-0430/2018 – 2018/2240(BUD))
P8_TA-PROV(2018)0471A8-0377/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0667 – C8-0430/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0377/2018),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, vajadzētu būt dinamiskai un tā būtu jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi;

C.  tā kā Grieķija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2018/003 EL/Attica publishing, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar 550 darbinieku atlaišanu saimnieciskās darbības nozarē, kura klasificēta NACE 2. redakcijas 58. nodaļā (“Izdevējdarbība”), NUTS 2. līmeņa Atikas reģionā (EL30) Grieķijā;

D.  tā kā šis pieteikums pamatojas uz EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto intervences kritēriju, kas nosaka vismaz 500 darba ņēmēju atlaišanu deviņu mēnešu pārskata perioda laikā uzņēmumos, kas darbojas vienā ekonomikas nozarē, kura definēta NACE 2. redakcijas nodaļas līmenī, un kas atrodas vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kuri definēti NUTS 2. līmenī, ja divos no šiem reģioniem kopā dalībvalstī skarti vairāk nekā 500 darba ņēmēji,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Grieķija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu 2 308 500 EUR apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, 3 847 500 EUR;

2.  norāda, ka Grieķijas iestādes pieteikumu iesniedza 2018. gada 22. maijā un ka pēc Grieķijas sniegtās papildu informācijas saņemšanas Komisija 2018. gada 4. oktobrī pabeidza pieteikuma izvērtēšanu un tajā pašā dienā to darīja zināmu Parlamentam, ievērojot 12 nedēļu termiņu;

3.  norāda — Grieķija argumentē, ka darbinieku atlaišana ir saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, konkrētāk, ar tās ietekmi uz Grieķijas ekonomiku, tostarp reālā IKP uz vienu iedzīvotāju samazināšanos, bezdarba pieaugumu, algu samazināšanos un samazinātiem mājsaimniecību ienākumiem līdz ar straujo digitālo attīstību, kura apvienojumā ar to, ka nozīmīgi reklāmdevēji ir samazinājuši izdevumus par reklāmām, pārveido izdevējdarbības nozari; norāda, ka nozare piedzīvo gan reklāmas, gan pārdošanas ieņēmumu samazinājumu;

4.  atgādina, ka darbinieku atlaišana, kas notika trīs uzņēmumos, kuri darbojas Grieķijas izdevējdarbības nozarē, visticamāk, radīs būtisku negatīvu ietekmi uz vietējo ekonomiku un ka darbinieku atlaišanas sekas ir saistītas ar grūtībām atrast jaunu darbu, jo trūkst darbvietu, trūkst arodmācību kursu, kuri atbilstu apzinātajām darba tirgus vajadzībām, un darbu meklē liels skaits darba ņēmēju;

5.  ar bažām uzsver, ka Atikas reģions veido ievērojamu daļu bezdarba un ilgtermiņa bezdarba Grieķijā, kur bezdarba līmenis joprojām ir augsts;

6.  atgādina, ka šis ir otrais Grieķijas pieteikums finansiālam ieguldījumam no EGF saistībā ar darbinieku atlaišanu uzņēmumā Atikas izdevējdarbības nozarē — pirmais pieteikums EGF/2014/018 tika iesniegts 2014. gadā un tika apstiprināts(4);

7.  norāda, ka pieteikums attiecas uz 550 atlaistiem darbiniekiem, no kuriem liela daļa ir sievietes (41,82 %); turklāt norāda, ka 14,73 % no atlaistajiem darbiniekiem ir vecāki par 55 gadiem un 1,6 % ir jaunāki par 30 gadiem; ņemot to vērā, atzīst, ka EGF līdzfinansētiem aktīviem darba tirgus pasākumiem ir svarīga nozīme, lai uzlabotu šo neaizsargāto grupu izredzes atgriezties darba tirgū;

8.  atzinīgi vērtē to, ka plānotajā mācību piedāvājumā ir ņemta vērā pieredze, kas gūta saistībā ar pieteikumu EGF-2014-018 GR/Atika, ar kuru, kā liecina vēl notiekošs novērtējums, ir izdevies panākt labus integrācijas rādītājus;

9.  norāda, ka nav plānoti pasākumi jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), lai gan NEET īpatsvars Grieķijā joprojām ir augsts;

10.  norāda, ka finansiālo pabalstu priekšnoteikums ir attiecīgo saņēmēju aktīva līdzdalība un ka tie var darboties kā reāls stimuls Grieķijas īpašajā ekonomiskajā situācijā;

11.  norāda, ka finanšu pabalsti un stimuli, piemēram, darbā pieņemšanas stimuli, kā arī darba meklēšanas un mācību pabalsti, ir tuvu EGF regulā noteiktajam maksimumam, t. i., 35 %;

12.  norāda, ka Grieķija plāno īstenot piecu veidu pasākumus atlaistajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums, proti: i) profesionālā orientācija un palīdzība darba meklēšanā; ii) apmācība, pārkvalifikācija un arodmācības atbilstoši darba tirgus vajadzībām; iii) ieguldījums uzņēmuma izveidē; iv) darba meklēšanas pabalsts un mācību pabalsts; v) darbā pieņemšanas stimuli;

13.  pieņem zināšanai, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar Atēnu dienas laikrakstu žurnālistu savienības (ΕΣΗΕΑ), Atēnu dienas laikrakstu darbinieku asociācijas (ΕΠΗΕΑ) un Darba ministrijas pārstāvjiem;

14.  uzsver — Grieķijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem un ka netiks pieļauta finansējuma dublēšanās;

15.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kas paredz turpmākas darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam vajadzētu būt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

16.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus, un atzinīgi vērtē Grieķijas sniegto apstiprinājumu šajā sakarībā;

17.  aicina Komisiju mudināt valstu iestādes turpmākajos priekšlikumos sniegt sīkākas ziņas par nozarēm, kurās ir izaugsmes iespējas un kurās tādēļ, iespējams, tiks pieņemti jauni darbinieki, kā arī vākt pamatotus datus par EGF finansējuma ietekmi, tostarp par darbvietu kvalitāti un reintegrācijas līmeni, kas sasniegts ar EGF intervenci;

18.  atgādina par savu aicinājumu Komisijai nodrošināt publisku piekļuvi visiem dokumentiem par EGF pieteikumiem;

19.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

20.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Grieķijas pieteikumu EGF/2018/003 EL/Attica publishing

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(5), un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumu (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(6) un jo īpaši tā 13. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) mērķis ir sniegt atbalstu darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, jo globalizācijas dēļ ir notikušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze vai sākas jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze, un palīdzēt viņiem no jauna iekļauties darba tirgū.

(2)  EGF nepārsniedz maksimālo gada apjomu 150 miljonu EUR apmērā (2011. gada cenās), kā noteikts Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013(7) 12. pantā.

(3)  Grieķija 2018. gada 22. maijā iesniedza pieteikumu EGF izmantošanai saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu izdevējdarbības nozarē Atikas reģionā. Pieteikums tika papildināts ar papildu informāciju, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1309/2013 8. panta 3. punktu. Minētais pieteikums atbilst Regulas (ES) Nr. 1309/2013 13. pantā noteiktajām prasībām par EGF finansiālā ieguldījuma noteikšanu.

(4)  Tādēļ EGF būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu 2 308 500 EUR apmērā saistībā ar Grieķijas iesniegto pieteikumu.

(5)  Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs EGF izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžetā izmanto Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai piešķirtu 2 308 500 EUR saistību un maksājumu apropriācijās.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no [tā pieņemšanas dienas](8).

[Vieta, datums]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 15. aprīļa Lēmums (ES) 2015/644 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Grieķijas pieteikums EGF/2014/018 GR/Attica broadcasting) (OV L 106, 24.4.2015, 29.–30. lpp.).
(5) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.
(6) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(7) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
(8)* Datumu ievieto Parlaments pirms publicēšanas OV.


Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām ***I
PDF 619kWORD 66k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kuri piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām, groza Regulu (ES) 2016/399 (COM(2017)0571 – C8-0326/2017 – 2017/0245(COD))(1)
P8_TA-PROV(2018)0472A8-0356/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)  Tādas telpas izveide, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās pāri iekšējām robežām, ir viens no galvenajiem Savienības sasniegumiem. Šādas telpas, kuras pamatā ir uzticība un solidaritāte, normālai darbībai un stiprināšanai būtu jākļūst par Savienības un to dalībvalstu kopīgo mērķi, kuras ir piekritušas tajā piedalīties. Vienlaikus ir nepieciešams kopīgi reaģēt uz situācijām, kas nopietni ietekmē šīs telpas vai tās daļu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību, kā galēja risinājuma pasākumu ļaujot ārkārtas apstākļos uz laiku atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, vienlaikus stiprinot attiecīgo dalībvalstu sadarbību.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Telpā, kur personas var brīvi pārvietoties, robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām būtu jānotiek vienīgi izņēmuma kārtā. Par iekšējo robežu kontroles atjaunošanu būtu jālemj tikai kā par galējā risinājuma pasākumu uz ierobežotu laikposmu un ciktāl kontrole ir nepieciešama un samērīga ar konstatēto nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.
(1)  Telpā, kur personas var brīvi pārvietoties, robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām būtu jānotiek vienīgi izņēmuma kārtā. Tā kā iekšējo robežu kontroles atjaunošana uz laiku ietekmē personu brīvu kustību, tā būtu jāatjauno tikai kā galējā risinājuma pasākums un jāīsteno ierobežotu laikposmu, ciktāl kontrole ir nepieciešama un samērīga ar konstatēto nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Visi šādi pasākumi būtu jāatceļ, tiklīdz beidz pastāvēt tos izraisošie cēloņi.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Migrācija un tas, ka ārējo robežu šķērso liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, per se nebūtu jāuzskata par apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Konstatēto nopietno apdraudējumu atkarībā no tā rakstura un mēroga var novērst ar dažādiem pasākumiem. Kā norādīts 23. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss)8, dalībvalstu rīcībā ir arī policijas pilnvaras, kuras, ievērojot dažus nosacījumus, var tikt izmantotas pierobežas teritorijās. Komisijas Ieteikumā par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību Šengenas zonā9 dalībvalstīm ir sniegtas norādes šajā sakarībā.
(2)  Konstatēto nopietno apdraudējumu atkarībā no tā rakstura un mēroga var novērst ar dažādiem pasākumiem. Kaut arī ir skaidrs, ka policijas pilnvaras pēc sava rakstura un mērķa atšķiras no robežkontroles, kā norādīts 23. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulā (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), dalībvalstu rīcībā ir minētās policijas pilnvaras, kuras, ievērojot dažus nosacījumus, var tikt izmantotas pierobežas teritorijās. Komisijas Ieteikumā par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību Šengenas zonā9 dalībvalstīm ir sniegtas norādes šajā sakarībā.
__________________
__________________
8 OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.
8 OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.
9 C(2017) 3349 final, 12.5.2017.
9 C(2017) 3349 final, 12.5.2017.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Pirms sākt atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, dalībvalstīm būtu vispirms jāmēģina īstenot alternatīvus pasākumus. Jo īpaši attiecīgajai dalībvalstij gadījumos, kad tas ir nepieciešami un pamatoti, būtu jāapsver iespēja efektīvāk izmantot vai pastiprināt policijas pārbaudes savā teritorijā, tostarp pierobežas teritorijās un uz galvenajiem transporta ceļiem, pamatojoties uz riska novērtējumu, vienlaikus nodrošinot, ka minēto policijas pārbaužu ietvaros robežkontroles nav uzskatāmas par mērķi. Mūsdienu tehnoloģijām ir liela nozīme, lai novērstu apdraudējumus sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Dalībvalstīm būtu jānovērtē, vai situāciju varētu pienācīgi risināt, uzlabojot pārrobežu sadarbību — gan no operatīvā viedokļa, gan no policijas un izlūkdienestu informācijas apmaiņas viedokļa.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Tomēr pieredze liecina, ka daži nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, piemēram, pārrobežu terorisma draudi vai atsevišķi neatbilstīgu migrantu sekundāras kustības gadījumi Savienībā, kas pamatoja robežkontroles atjaunošanu, var turpināties krietni ilgāk nekā iepriekš minētie laikposmi. Tāpēc ir nepieciešams un ir pamatoti termiņus, kas piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanā, pielāgot pašreizējām vajadzībām, vienlaikus nodrošinot, ka šis pasākums netiek ļaunprātīgi izmantots un ir tikai izņēmums, ko izmanto kā galēju risinājumu. Šajā nolūkā vispārējais termiņš, kas piemērojams saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 25. pantu, būtu jāpagarina līdz vienam gadam.
(4)  Tomēr pieredze liecina, ka ļoti reti ir gadījumi, kad robežkontroli pie iekšējām robežām ir nepieciešams atjaunot uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem. Tikai ārkārtas gadījumos daži nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai varētu pārsniegt sešu mēnešu maksimālo laikposmu, kas patlaban ir atļauts, lai atjaunotu robežkontroli pie iekšējām robežām. Tāpēc ir nepieciešams pielāgot termiņus, kas ir piemērojami robežkontroles pagaidu atjaunošanā, vienlaikus nodrošinot, ka šis pasākums netiek ļaunprātīgi izmantots un arī turpmāk ir tikai izņēmums, ko izmanto kā galēju risinājumu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4 a)  Jebkura atkāpe no pamatprincipa par personu pārvietošanās brīvību ir jāinterpretē sašaurināti, un sabiedriskās kārtības jēdziens prasa, lai attiecīgajā brīdī varētu konstatēt faktisku un pietiekami nopietnu apdraudējumu, kas ietekmē kādu no sabiedrības pamatinteresēm.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai garantētu to, ka minētā robežkontrole pie iekšējām robežām joprojām ir izņēmums, dalībvalstīm būtu jāiesniedz riska novērtējums par plānoto robežkontroles atjaunošanu vai pagarināšanu. Riska novērtējumā jo īpaši būtu jānovērtē, cik ilgi konstatētais apdraudējums varētu turpināties un kuras iekšējo robežu daļas ir skartas, kā arī jāpierāda, ka robežkontroles pagarināšana ir galējā risinājuma pasākums, un jāpaskaidro, kā robežkontrole varētu palīdzēt konstatētā apdraudējuma novēršanā. Ja iekšējo robežu kontrole turpinās ilgāk nekā sešus mēnešus, riska novērtējumā būtu arī retrospektīvi jāpierāda atjaunotās robežkontroles efektivitāte konstatētā apdraudējuma novēršanā un sīkāk jāpaskaidro, kā norisējusi konsultēšanās ar ikvienu kaimiņos esošo dalībvalsti, kuru skārusi šāda pagarināšana, un kā tās tika iesaistītas vismazāk apgrūtinošu operatīvo pasākumu noteikšanā.
(5)  Lai garantētu to, ka minētā robežkontrole pie iekšējām robežām ir uzskatāma par galējā risinājuma pasākumu un joprojām par izņēmumu, dalībvalstīm būtu jāiesniedz riska novērtējums par plānoto robežkontroles pagarināšanu, pārsniedzot divu mēnešu laikposmu. Riska novērtējumā jo īpaši būtu jānovērtē, cik ilgi konstatētais apdraudējums varētu turpināties un uz kurām iekšējo robežu daļām tas attiecas, kā arī būtu jāpierāda, ka robežkontroles pagarināšana ir galējā risinājuma pasākums, jo īpaši demonstrējot, ka visi alternatīvie pasākumi ir izrādījušies nepietiekami vai par tādiem tiek uzskatīti, un būtu jāpaskaidro, kā robežkontrole varētu palīdzēt konstatētā apdraudējuma novēršanā. Riska novērtējumā būtu arī retrospektīvi jāpierāda atjaunotās robežkontroles efektivitāte un lietderība konstatētā apdraudējuma novēršanā un sīkāk jāpaskaidro, kā ir norisējusi konsultēšanās ar ikvienu kaimiņos esošo dalībvalsti, kuru ir skārusi šāda pagarināšana, un kā tās tika iesaistītas vismazāk apgrūtinošu operatīvo pasākumu noteikšanā. Dalībvalstīm būtu jāpatur iespēja nepieciešamības gadījumā noteikt klasificētas informācijas statusu visai sniegtajai informācijai vai tās daļai.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Ja iekšējo robežu kontroles atjaunošana tiek ierosināta tādu īpašu plānotu pasākumu nolūkā, kuri pēc būtības un pēc ilguma ir izņēmuma gadījumi, piemēram, sporta pasākumi, kontroles ilgumam vajadzētu būt ļoti precīzam, ierobežotam un sasaistītam ar minētā pasākuma reālo ilgumu.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Dalībvalsts iesniegtā riska novērtējuma kvalitāte būs ļoti svarīga, lai novērtētu plānotās robežkontroles atjaunošanas vai pagarināšanas nepieciešamību un samērīgumu. Minētajā novērtēšanā būtu jāiesaista Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un Eiropols.
(6)  Dalībvalsts iesniegtā riska novērtējuma kvalitāte būs ļoti svarīga, lai novērtētu plānotās robežkontroles atjaunošanas vai pagarināšanas nepieciešamību un samērīgumu. Minētajā novērtēšanā būtu jāiesaista Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, Eiropols, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Komisijas pilnvaras sniegt atzinumu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 4. punktu būtu jāgroza, lai atspoguļotu dalībvalstu jaunos pienākumus saistībā ar riska novērtējumu, tostarp sadarbību starp attiecīgajām dalībvalstīm. Ja robežkontroli pie iekšējām robežām veic ilgāk nekā sešus mēnešus, būtu jānosaka pienākums Komisijai sniegt atzinumu. Būtu jāmaina arī Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 5. punktā paredzētā konsultēšanās procedūra, lai atspoguļotu aģentūru (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Eiropola) lomu un uzmanības centrā izvirzītu dalībvalstu sadarbības dažādo aspektu īstenošanu praksē, tostarp vajadzības gadījumā dažādu pasākumu koordinēšanu abās robežas pusēs.
(7)  Būtu jāmaina arī Šengenas Robežu kodeksa 27. panta 5. punktā paredzētā konsultēšanās procedūra, lai atspoguļotu Savienības aģentūru lomu un uzmanības centrā izvirzītu dalībvalstu sadarbības dažādo aspektu īstenošanu praksē.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Lai pārskatītie noteikumi būtu labāk pielāgoti problēmām, kas saistītas ar pastāvošo nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, būtu jāparedz konkrēta iespēja pagarināt iekšējo robežu kontroli uz laikposmu, kas pārsniedz vienu gadu. Šāda pagarināšana būtu jāpapildina ar samērīgiem ārkārtas valsts pasākumiem, piemēram, ārkārtas stāvokli, ko arī veic konkrētajā teritorijā nolūkā novērst apdraudējumu. Nekādā gadījumā šādai iespējai nevajadzētu radīt situāciju, ka iekšējo robežu pagaidu kontroles pagarina uz laikposmu, kas pārsniedz divus gadus.
(8)  Lai pārskatītie noteikumi būtu labāk pielāgoti problēmām, kas ir saistītas ar pastāvošo nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, būtu jāparedz konkrēta iespēja izņēmuma kārtā pagarināt iekšējo robežu kontroli uz laikposmu, kas pārsniedz sešus mēnešus. Šāda pagarināšana būtu jāpapildina ar samērīgiem ārkārtas valsts pasākumiem, piemēram, ārkārtas stāvokli, ko arī veic konkrētajā teritorijā nolūkā novērst apdraudējumu. Nekādā gadījumā šādai iespējai nevajadzētu radīt situāciju, ka iekšējo robežu pagaidu kontroles pagarina uz laikposmu, kas pārsniedz vienu gadu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Iekšējo robežu kontroles atjaunošanas nepieciešamība un samērīgums būtu jāizvērtē, salīdzinot ar apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kasa minēto robežu kontroles atjaunošanu padara nepieciešamu, kā arī tas būtu jādara tādu alternatīvo pasākumu gadījumā, kurus varētu veikt valsts vai Savienības līmenī vai abos, kā arī jāizvērtē būtu šādas kontroles ietekme uz personu pārvietošanās brīvību telpā bez iekšējo robežu kontroles.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Regulas 25. panta 4. punktā minētā atsauce uz 29. pantu būtu jāgroza, lai precizētu saistību starp diviem laikposmiem, kas piemērojami saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. un 25. pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Īpaša procedūra būtu jāattiecina uz iespēju veikt iekšējo robežu pagaidu kontroles, reaģējot uz konkrētu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kas turpinās ilgāk nekā gadu.
(10)  Uz iespēju veikt iekšējo robežu pagaidu kontroles, reaģējot uz konkrētu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kas pārsniedz sešus mēnešus, būtu jāattiecina īpaša procedūra, kuras īstenošanai ir nepieciešams Padomes ieteikums.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Šajā nolūkā Komisijai būtu jāsniedz atzinums par šādas pagarināšanas nepieciešamību un samērīgumu, kā arī vajadzības gadījumā par sadarbību ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.
(11)  Šajā nolūkā Komisijai būtu jāsniedz atzinums par šādas pagarināšanas nepieciešamību un samērīgumu. Par šādas pagarināšanas pieprasījumiem būtu nekavējoties jāinformē Eiropas Parlaments. Dalībvalstīm, kuras robežu kontroles pagarināšana skar, būtu jādod iespēja izteikt komentārus Komisijai, pirms tā publisko savu atzinumu.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Padome, ņemot vērā Komisijas atzinumu, var ieteikt šādu vēlreizēju ārkārtas pagarināšanu un vajadzības gadījumā noteikt nosacījumus sadarbībai starp attiecīgajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tas ir ārkārtas pasākums, ko veic vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams un pamatots, un ka tas ir saderīgs ar pasākumiem, kas arī veikti valsts līmenī konkrētajā teritorijā, lai novērstu šo pašu konkrēto apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Padomes ieteikumam vajadzētu būtu priekšnosacījumam ikvienai vēlreizējai pagarināšanai uz laikposmu, kas ilgst vairāk nekā gadu, un līdz ar to ieteikuma raksturam vajadzētu būt tādam pašam, kāds jau paredzēts 29. pantā.
(13)  Padome, ņemot vērā Komisijas atzinumu, var ieteikt šādu vēlreizēju ārkārtas pagarināšanu un vajadzības gadījumā paredzēt nosacījumus sadarbībai starp attiecīgajām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tas ir ārkārtas pasākums, ko veic vienīgi tik ilgi, cik tas ir nepieciešams un pamatots, un ka tas ir saderīgs ar pasākumiem, kas arī veikti valsts līmenī konkrētajā teritorijā, lai novērstu šo pašu konkrēto apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Padomes ieteikumam vajadzētu būt priekšnosacījumam ikvienai vēlreizējai pagarināšanai uz laikposmu, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus. Padomes ieteikums būtu nekavējoties jānosūta Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Pasākumi, kas ir veikti saskaņā ar īpašu procedūru ārkārtas apstākļos, kas apdraud tādas telpas vispārējo darbību, kurā nepastāv iekšējo robežu kontrole, nav jāpagarina vai jāapvieno ar pasākumiem, ko veic saskaņā ar citu procedūru par iekšējo robežu kontroles atjaunošanu vai pagarināšanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)  Ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav spējusi veikt savus Līgumos noteiktos pienākumus, tai kā Savienības tiesību piemērošanas uzraudzītājiestādei būtu jāveic atbilstoši pasākumi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu, tostarp būtu Eiropas Savienības Tiesā jāiesniedz attiecīgs prasības pieteikums.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2016/399
25. pants – 1. punkts
1.  Ja telpā bez iekšējo robežu kontroles pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai dalībvalstī, minētā dalībvalsts izņēmuma kārtā var atjaunot robežkontroli pie visām tās iekšējām robežām vai to konkrētām daļām uz ierobežotu laikposmu līdz 30 dienām vai uz paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku, ja tas ir ilgāks par 30 dienām, taču nepārsniedzot sešus mēnešus. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie iekšējām robežām apjoms un ilgums nepārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu.
1.  Ja telpā bez iekšējo robežu kontroles pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai dalībvalstī, minētā dalībvalsts izņēmuma kārtā var atjaunot robežkontroli pie visām tās iekšējām robežām vai to konkrētām daļām uz ierobežotu laikposmu, un to var darīt tikai galējās nepieciešamības gadījumā. Robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie iekšējām robežām apjoms un ilgums nepārsniedz to, kas noteikti ir nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2016/399
25. pants – 2. punkts
2.  Robežkontroli pie iekšējām robežām atjauno vienīgi kā galēju risinājumu un saskaņā ar 27., 27.a, 28. un 29. pantu. Katrā gadījumā, kad tiek apsvērts lēmums atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, ievērojot attiecīgi 27., 27.a, 28. vai 29. pantu, ņem vērā attiecīgi 26. un 30. pantā minētos kritērijus.
svītrots
Grozījums Nr. 22 un 52
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2016/399
25. pants – 3. punkts
3.  Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai attiecīgajā dalībvalstī turpinās ilgāk par šā panta 1. punktā paredzēto laikposmu, minētā dalībvalsts var pagarināt robežkontroli pie tās iekšējām robežām, ņemot vērā 26. pantā minētos kritērijus un saskaņā ar 27. pantu, to pamatojot ar tiem pašiem iemesliem, kas minēti šā panta 1. punktā, un ņemot vērā visus jaunos apstākļus, uz atjaunināmiem laikposmiem, kuri atbilst paredzamajam nopietnā apdraudējuma laikam un nepārsniedz sešus mēnešus.
svītrots
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2016/399
25. pants – 4. punkts
Kopējais laikposms, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, tostarp jebkādus šā panta 3. punktā paredzētos pagarinājumus, nepārsniedz vienu gadu.
svītrots
Izņēmuma gadījumos, kas minēti 27.a. pantā, kopējo laikposmu var vēlreiz pagarināt maksimums līdz diviem gadiem saskaņā ar minēto pantu.
Ārkārtas apstākļos, kas minēti 29. pantā, kopējo laikposmu var pagarināt maksimums līdz diviem gadiem saskaņā ar minētā panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
26. pants
(1 a)  Regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:
26. pants
26. pants
Kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām
Kritēriji robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām
Ja dalībvalsts saskaņā ar 25. pantu vai 28. panta 1. punktu galēju risinājumu nolemj par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām tās iekšējām robežām vai pie to daļām vai nolemj pagarināt šādu atjaunošanu, tā novērtē, cik lielā mērā ar šādu pasākumu paredzams pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, un novērtē pasākuma samērīgumu attiecībā pret minēto apdraudējumu. Veicot šādu novērtējumu, dalībvalsts jo īpaši ņem vērā:
Pirms dalībvalsts kā galējā risinājuma pasākumu nolemj par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie vienas vai vairākām tās iekšējām robežām vai pie to daļām vai nolemj pagarināt šādu pagaidu atjaunošanu, tā:
(a)   novērtē, vai robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām varētu uzskatīt par pietiekamu, lai novērstu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;
(b)  novērtē, vai citi pasākumi, kas nav pagaidu robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām, piemēram, policijas iestāžu pārrobežu sadarbības uzlabošana vai policijas pārbaužu pastiprināšana, varētu pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;
(c)  novērtē pagaidu robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām samērīgumu salīdzinājumā ar minēto apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, jo īpaši, ņemot vērā:
(a)  ietekmi, kas paredzama saistībā ar jebkādu apdraudējumu tās sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, tostarp saistībā ar teroristu izraisītiem incidentiem vai apdraudējumu un tostarp organizētās noziedzības radīto apdraudējumu;
(i)   ietekmi, kas paredzama saistībā ar jebkādu apdraudējumu tās sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, tostarp saistībā ar teroristu izraisītiem incidentiem vai apdraudējumu un tostarp organizētās noziedzības radīto apdraudējumu, un
(b)  šāda pasākuma paredzamo ietekmi uz personu pārvietošanās brīvību telpā bez iekšējo robežu kontroles.
(ii)   pagaidu robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām paredzamo ietekmi uz personu pārvietošanās brīvību telpā bez iekšējo robežu kontroles.
Ja dalībvalsts saskaņā ar šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktu novērtē, ka ar iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošanu nav iespējams pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, tā kontroli pie iekšējām robežām neatjauno.
Ja dalībvalsts saskaņā ar šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktu novērtē, ka ar pasākumiem, kas nav iekšējo robežu kontroles pagaidu atjaunošana, var pienācīgi novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, tā neatjauno un nepagarina iekšējo robežu kontroli un veic minētos citus pasākumus.
Ja dalībvalsts saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu novērtē, ka ierosinātā iekšējo robežu kontroles atjaunošana nav samērīga ar apdraudējumu, tā robežkontroli pie iekšējām robežām neatjauno un nepagarina.”;
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – -i apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
27. pants – virsraksts
(-i)  panta virsrakstu aizstāj ar šādu:
Procedūra robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām saskaņā ar 25. pantu
Procedūra robežkontroles pagaidu atjaunošanai pie iekšējām robežām gadījumā, kad ir paredzams nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai”;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – -ia apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
27. pants – -1. punkts (jauns)
(-ia)  Regulas 27. pantā pēc 1. punkta iekļauj šādu jaunu punktu:
“-1. Ja telpā bez iekšējām robežām kādā dalībvalstī pastāv nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, šī dalībvalsts kā galējā risinājuma pasākumu saskaņā ar 26. pantā noteiktajiem kritērijiem var atjaunot robežkontroli pie visām savām iekšējām robežām vai to konkrētām daļām uz ierobežotu laikposmu līdz 30 dienām vai uz paredzamo nopietnā apdraudējuma laiku, ja tas ir ilgāks par 30 dienām, bet katrā gadījumā uz laiku ne ilgāku par diviem mēnešiem.”;
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – -ib apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 1. punkts – ievaddaļa
(-ib)  Regulas 22. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
1.  Ja dalībvalsts plāno atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām saskaņā ar 25. pantu, tā par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai vēlākais četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas vai īsākā laikposmā, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kļūst zināmi mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas. Šajā nolūkā dalībvalsts sniedz šādu informāciju:
1. Šā panta -1. punkta nolūkā attiecīgā dalībvalsts par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai vēlākais četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas vai īsākā laikposmā, ja apstākļi, kas pamato nepieciešamību atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, kļūst zināmi mazāk nekā četras nedēļas pirms plānotās atjaunošanas. Šajā nolūkā dalībvalsts sniedz šādu informāciju:”;
Grozījums Nr. 28 un 57
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – i apakšpunkts
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts
(i)  panta 1. punktā iekļauj jaunu aa) apakšpunktu:
svītrots
(aa)  riska novērtējumu, kurā novērtēts, cik ilgi konstatētais apdraudējums varētu turpināties un kuras iekšējo robežu daļas ir skartas, kā arī pierādīts, ka robežkontroles pagarināšana ir galējā risinājuma pasākums un paskaidrots, kā robežkontrole varētu palīdzēt konstatētā apdraudējuma novēršanā. Ja robežkontrole jau ir tikusi atjaunota uz laikposmu, kas pārsniedz sešus mēnešus, riska novērtējumā arī paskaidro, kā iepriekšējā robežkontroles atjaunošana ir palīdzējusi novērst konstatēto apdraudējumu.
Riska novērtējumā ietver arī detalizētu ziņojumu par koordināciju, kas norisinājusies starp attiecīgo dalībvalsti un to dalībvalsti vai tām dalībvalstīm, ar kuru(-ām) tai ir kopīga iekšējā robeža, pie kuras veikta robežkontrole.
Komisija attiecīgi iesniedz riska novērtējumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un Eiropolam.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ia apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
(i a)  panta 1. punktā iekļauj šādu ab) apakšpunktu:
“(ab) jebkādus citus pasākumus, izņemot dalībvalsts ierosināto, īstenoto vai plānoto robežkontroles atjaunošanu, kuru mērķis ir novērst sabiedriskās kārtības vai iekšējā drošības apdraudējumu, kā arī uz pierādījumiem balstītus paskaidrojumus, kādēļ alternatīvie pasākumi, piemēram, pastiprināta policijas pārrobežu sadarbība vai policijas veiktas pārbaudes, ir atzīti par nepietiekamiem;"
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ii apakšpunkts
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  attiecīgos gadījumos — pasākumus, kas jāveic pārējām dalībvalstīm saskaņā ar vienošanos, kas panākta pirms robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie attiecīgajām iekšējām robežām.
(e)  attiecīgos gadījumos — pasākumus, kas ir jāveic pārējām dalībvalstīm saskaņā ar vienošanos, kas ir panākta pirms robežkontroles pagaidu atjaunošanas pie attiecīgajām iekšējām robežām.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – iii apakšpunkts
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 1. punkts – pēdējais teikums
Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) papildu informāciju, tostarp par sadarbību ar dalībvalstīm, kuras skar plānotā robežkontroles pagarināšana pie iekšējām robežām, kā arī papildu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai tas ir galējā risinājuma pasākums.
Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) papildu informāciju, tostarp par sadarbību ar dalībvalstīm, kuras skar plānotā robežkontroles atjaunošana vai pagarināšana pie iekšējām robežām, kā arī papildu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai tas ir galējā risinājuma pasākums.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – iiia apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 1.a punkts (jauns)
(iii a)  pantā iekļauj šādu 1.a punktu:
“1a. Ja nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai attiecīgajā dalībvalstī turpinās ilgāk par diviem mēnešiem, minētā dalībvalsts var pagarināt robežkontroli pie savām iekšējām robežām, ņemot vērā 26. pantā minētos kritērijus, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, kas ir minēti šā panta -1. punktā, un ņemot vērā visus jaunos apstākļus, uz laikposmu, kurš atbilst paredzamajam nopietnā apdraudējuma laikposmam un nekādā gadījumā nepārsniedz četrus mēnešus. Attiecīgā dalībvalsts to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai 1. punktā minētajā laikposmā.”
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – iiib apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 1.b punkts (jauns)
(iii b)  pantā iekļauj šādu 1.b punktu:
“1b. 1.a punkta īstenošanas nolūkā papildus informācijai, kas ir sniegta saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts sniedz riska novērtējumu, kurā:
(i)  tiek novērtēts, cik ilgi konstatētais apdraudējums varētu turpināties un uz kurām tās iekšējo robežu daļām tas attiecas;
(ii)  tiek izklāstītas alternatīvas darbības vai pasākumi, kas pirms tam ir ieviesti, lai risinātu konstatēto apdraudējumu;
(iii)  tiek paskaidroti iemesli, kāpēc alternatīvās darbības vai pasākumi, kas ir minēti ii) apakšpunktā, nav pietiekami, lai novērstu konstatēto apdraudējumu;
(iv)  tiek pierādīts, ka robežkontroles pagarināšana ir galējā risinājuma pasākums, un
(v)  tiek paskaidrots, kā robežkontrole varētu labāk palīdzēt minētā konstatētā apdraudējuma novēršanā.
Riska novērtējumā, kas ir minēts pirmajā apakšpunktā, ietver arī detalizētu ziņojumu par sadarbību, kas ir norisinājusies starp attiecīgo dalībvalsti un dalībvalsti vai dalībvalstīm, ko tieši skar robežkontroles atjaunošana, tostarp tām dalībvalstīm, ar kurām attiecīgajai dalībvalstij ir kopīga iekšējā robeža, pie kuras tiek veikta robežkontrole.
Komisija dalās riska novērtējumā ar Aģentūru vai Eiropolu un attiecīgā gadījumā var lūgt tiem šajā sakarā sniegt savu viedokli par to.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot riska novērtēšanas metodoloģiju.”;
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – iiic apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 2. punkts
(iii c)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Šā panta 1. punktā minēto informāciju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaikus ar tās paziņošanu pārējām dalībvalstīm un Komisijai, ievērojot minēto punktu.
2.  Šā panta 1. un 1.b punktā minēto informāciju iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaikus ar tās paziņošanu pārējām dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar minētajiem punktiem.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – iiid apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 3. punkts
(iii d)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Dalībvalstis, kas iesniedz paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem var nolemt, ka daļa no informācijas ir klasificēta. Šāda klasifikācijas noteikšana neliedz Komisijai darīt informāciju pieejamu Eiropas Parlamentam. Informācijas un dokumentu, ko nosūta Eiropas Parlamentam saskaņā ar šo pantu, nosūtīšana un apstrāde atbilst noteikumiem par klasificētas informācijas pārsūtīšanu un apstrādi, kas piemērojami starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.
3. Dalībvalstis, kas iesniedz paziņojumu, vajadzības gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem drīkst par klasificētu noteikt visu vai daļu no informācijas, kas ir minēta 1. un 1.b punktā. Šāda klasificēšana neliedz pārējām dalībvalstīm, kuras skar robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām, piekļūt informācijai, izmantojot attiecīgus un drošus policijas sadarbības kanālus, un neliedz Komisijai darīt informāciju pieejamu Eiropas Parlamentam. Informācijas un dokumentu, ko nosūta Eiropas Parlamentam saskaņā ar šo pantu, nosūtīšana un apstrāde atbilst noteikumiem par klasificētas informācijas pārsūtīšanu un apstrādi, kas piemērojami starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.”;
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – iv apakšpunkts
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 4. punkts – 1. daļa
Pēc dalībvalsts paziņojuma, ko tā sniedz saskaņā ar 1. punktu un ņemot vērā 5. punktā paredzēto konsultēšanos, Komisija vai jebkura cita dalībvalsts var sniegt atzinumu, neskarot LESD 72. pantu.
Pēc dalībvalsts paziņojuma, ko tā sniedz saskaņā ar 1. un 1.a punktu, un ņemot vērā 5. punktā paredzēto konsultēšanos, Komisija vai jebkura cita dalībvalsts var sniegt atzinumu, neskarot LESD 72. pantu.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – iv apakšpunkts
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 4. punkts – 2. daļa
Ja Komisijai ir šaubas par plānotās robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām nepieciešamību vai samērīgumu vai tā uzskata, ka būtu piemēroti konsultēties par dažiem paziņojuma aspektiem, tā sniedz attiecīgu atzinumu.
Ja, pamatojoties uz paziņojumā iekļauto informāciju vai jebkādu papildinformāciju, ko Komisija ir saņēmusi, tai ir šaubas par plānotās robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām nepieciešamību vai samērīgumu vai tā uzskata, ka būtu piemēroti konsultēties par kādu no paziņojuma aspektiem, tā nekavējoties sniedz attiecīgu atzinumu.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – iv apakšpunkts
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 4. punkts – 3. daļa
Ja robežkontrole pie iekšējām robežām jau ir tikusi atjaunota uz sešiem mēnešiem, Komisija sniedz atzinumu.”;
svītrots
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts – v apakšpunkts
Regula (ES) 2016/399
27. pants – 5. punkts
Par 1. punktā minēto informāciju un ikvienu Komisijas vai dalībvalsts atzinumu, kas minēts 4. pantā, notiek konsultēšanās, ko vada Komisija. Vajadzības gadījumā konsultēšanās ietver kopīgas sanāksmes starp dalībvalsti, kas plāno atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, pārējām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuras tieši skar šādi pasākumi, un attiecīgajām aģentūrām. Ir jāizskata plānoto pasākumu samērīgums, konstatētais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai, kā arī veidi, kā nodrošināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību. Dalībvalsts, kas plāno atjaunot vai pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām, rūpīgi ņem vērā šādas konsultēšanās rezultātus, veicot robežkontroles.
Par 1. un 1.b punktā minēto informāciju un ikvienu Komisijas vai dalībvalsts atzinumu, kas minēts 4. pantā, notiek konsultēšanās, ko vada Komisija. Konsultēšanās ietver:
(i)  kopīgas sanāksmes starp dalībvalsti, kas plāno atjaunot robežkontroli pie iekšējām robežām, pārējām dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuras tieši skar šādi pasākumi, un Komisiju, lai vajadzības gadījumā organizētu dalībvalstu savstarpēju sadarbību un izskatītu, vai pasākumi ir samērīgi ar notikumiem, kas liek atjaunot robežkontroli, tostarp jebkādi iespējamie alternatīvie pasākumi, un rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;
(ii)  ja vajadzīgs, nepaziņotus Komisijas apmeklējumus uz vietas pie attiecīgajām iekšējām robežām, attiecīgos gadījumos tos atbalstot ekspertiem no dalībvalstīm un Aģentūras, Eiropola vai jebkādas citas attiecīgas Savienības struktūras, biroja vai aģentūras, lai novērtētu robežkontroles efektivitāti pie minētajām iekšējām robežām un atbilstību šai regulai; šādu nepaziņoto apmeklējumu ziņojumus nosūta Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2016/399
27.a pants – virsraksts
Īpašā procedūra, ja nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai turpinās ilgāk nekā vienu gadu
Īpašā procedūra, ja nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai turpinās ilgāk nekā sešiem mēnešiem.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2016/399
27.a pants – 1. punkts
1.  Izņēmuma gadījumos, ja dalībvalsts saskaras ar to pašu nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai pēc laikposma, kas minēts 25. panta 4. punkta pirmajā teikumā, un ja konkrētajā teritorijā ir veikti arī samērīgi ārkārtas valsts pasākumi nolūkā novērst šo apdraudējumu, pagaidu robežkontroli, kas atjaunota nolūkā reaģēt uz minēto apdraudējumu, var vēlreiz pagarināt saskaņā ar šo pantu.
1.  Ārkārtas apstākļos, kuros dalībvalsts saskaras ar to pašu nopietno apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai pēc laikposma, kas ir minēts 27. panta 1.a punkta pirmajā teikumā, un ja konkrētajā teritorijā ir veikti arī samērīgi ārkārtas valsts pasākumi nolūkā novērst šo apdraudējumu, pagaidu robežkontroli, kas ir atjaunota nolūkā reaģēt uz minēto apdraudējumu, var vēlreiz pagarināt saskaņā ar šo pantu.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2016/399
27.a pants – 2. punkts
2.  Vēlākais sešas nedēļas pirms 25. panta 4punkta pirmajā teikumā minētā laikposma beigām dalībvalsts paziņo pārējam dalībvalstīm un Komisijai ieceri vēlreiz pagarināt robežkontroli saskaņā ar šajā pantā noteikto īpašo procedūru. Paziņojumā iekļauj 27. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā paredzēto informāciju. Piemēro 27. panta 2. un 3. punktu.
2.  Vēlākais trīs nedēļas pirms 27. panta 1.a punktā minētā laikposma beigām dalībvalsts paziņo pārējam dalībvalstīm un Komisijai ieceri vēlreiz pagarināt robežkontroli saskaņā ar šajā pantā noteikto īpašo procedūru. Šajā paziņojumā iekļauj visu 27. panta 1. un 1.b punktā paredzēto informāciju. Piemēro 27. panta 2. un 3. punktu.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2016/399
27.a pants – 3. punkts
3.  Komisija sniedz atzinumu.
3.  Komisija sniedz atzinumu par to, vai ierosinātā pagarināšana atbilst prasībām, kas ir izklāstītas 1. un 2. punktā, un par ierosinātās pagarināšanas nepieciešamību un samērību. Dalībvalstīm, kuras robežu kontroles pagarināšana skar, ir tiesības izteikt komentārus Komisijai, pirms tā publisko savu atzinumu.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2016/399
27.a pants – 4. punkts
4.  Padome, pienācīgi ņemot vērā Komisijas atzinumu, var ieteikt, ka dalībvalsts nolemj vēlreiz pagarināt robežkontroli pie iekšējām robežām uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Minēto laikposmu var ne vairāk kā trīs reizes pagarināt, ikreiz uz laikposmu līdz sešiem mēnešiem. Ieteikumā Padome norāda vismaz informāciju, kas minēta 27. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā. Vajadzības gadījumānosaka nosacījumus sadarbībai starp attiecīgajām dalībvalstīm.
4.  Pēc tam, kad Padome būs ņēmusi vērā Komisijas atzinumu, tā kā galēju risinājumu var ieteikt attiecīgajai dalībvalstij pagarināt robežkontroli pie savām iekšējām robežām vēl uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Savā ieteikumā Padome norāda informāciju, kas minēta 27. panta 1. punktā un 1.b punktā, unparedz nosacījumus sadarbībai starp attiecīgajām dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 45 un 66
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
28. pants – 4. punkts
(3a)  Regulas 28. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
4.  Neskarot 25. panta 4. punktu, kopējais laikposms, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, pamatojoties uz šā panta 1. punktā paredzēto sākotnējo laikposmu un jebkādiem pagarinājumiem saskaņā ar šā panta 3. punktu, nepārsniedz divus mēnešus.
4. Kopējais laikposms, uz kādu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām, pamatojoties uz šā panta 1. punktā paredzēto sākotnējo laikposmu un jebkādiem pagarinājumiem saskaņā ar šā panta 3. punktu, nepārsniedz divus mēnešus.”;
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
28.a pants (jauns)
(3b)  papildinājumā iekļauj jaunu 28.a pantu:
“28.a pants
Tā laikposma aprēķināšana, uz kādu atjauno vai pagarina robežkontroli, ņemot vērā paredzamu sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības apdraudējumu gadījumos, kad nopietnais apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai pārsniedz sešus mēnešus, un gadījumos, kad ir nepieciešama tūlītēja rīcība
Robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām vai tās pagarināšanu, ko veic pirms ... [šī regulas spēkā stāšanās dienas], ņem vērā, lai aprēķinātu laikposmus, kas ir minēti 27., 27.a un 28. punktā.”;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 3.c apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
29. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
(3c)  Regulas 29. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:
“30. pantā minētos kritērijus ņem vērā katru reizi, kad saskaņā ar šo pantu apsver iespēju pieņemt lēmumu par robežkontroles pagaidu atjaunošanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām.”
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.d punkts (jauns)
Regula (ES) 2016/399
29. pants – 5. punkts
(3d)  Regulas 29. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
5.  Šis pants neskar pasākumus, ko dalībvalstis var pieņemt, ja ir nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai saskaņā ar 25., 27. un 28. pantu.
5. Šis pants neskar pasākumus, ko dalībvalstis var pieņemt, ja ir nopietns apdraudējums sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai saskaņā ar 27., 27.a un 28. pantu. Tomēr kopējais laikposms, uz kādu saskaņā ar šo pantu atjauno robežkontroli pie iekšējām robežām vai to pagarina, netiek pagarināts uz to pasākumu pamata vai apvienojumā ar tiem pasākumiem, ko veic saskaņā ar 27., 27.a vai 28. pantu.”.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
1.a pants (jauns)
1.a pants
Šo regulu piemēro paziņojumiem, kurus dalībvalstis izdara saskaņā ar Šengenas robežu kodeksa 27. pantu, sākot ar .. [šīs regulas spēkā stāšanās dienu].
Ņem vērā visus laikposmus, kuros tiek izdarīt paziņojumi par robežkontroles atjaunošanu vai pagarināšanu pie iekšējām robežām un kuri būs beigušies pirms .. [šī regulas spēkā stāšanās dienas], lai aprēķinātu laikposmu, kas ir minēts 25. panta 4. punktā un 28. panta 4. punktā.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0356/2018).


Kopīgie noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ***I
PDF 482kWORD 49k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izdara grozījumu Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (COM(2016)0818 – C8-0531/2016 – 2016/0411(COD))
P8_TA-PROV(2018)0473A8-0150/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0818),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0531/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 5. jūlija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 23. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0150/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 29. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

P8_TC1-COD(2016)0411


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Regulā (EK) Nr. 1008/2008 ietverti noteikumi, kas atļauj slēgt nolīgumus par trešās valstīs reģistrētu gaisa kuģu nomāšanu, jo īpaši nolīgumus par nomāšanu ar apkalpi.

(2)  Minētie nolīgumi ir atļauti ārkārtas apstākļos, piemēram, ja Savienības tirgū trūkst piemērotu gaisa kuģu. To darbības laiks būtu stingri jāierobežo un būtu jānodrošina atbilstība drošības standartiem, kas ir līdzvērtīgi Savienības un valstu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem par drošību.

(3)  Gaisa transporta nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses(4), (GTN) tika parakstīts 2007. gada 25. aprīlī un pēc tam tika grozīts ar 2010. gada 24. jūnija protokolu. GTN atspoguļo tā pušu apņemšanos īstenot kopīgu mērķi – turpināt likvidēt šķēršļus tirgus pieejamībai, lai dotu pēc iespējas lielāku labumu patērētājiem, aviokompānijām, darbaspēkam un sabiedrībai abās Atlantijas okeāna pusēs.

(4)  GTN paredz atvērtu režīmu gaisa kuģu nomāšanai ar apkalpi starp tā pusēm. Attiecīgie noteikumi, kas ietverti GTN 10. pantā, ļauj slēgt nolīgumus par nomāšanu ar apkalpi starptautiskajos gaisa pārvadājumos ar noteikumu, ka visām šādu nolīgumu pusēm ir atbilstīgas pilnvaras un ka tās atbilst normatīvajos aktos paredzētajiem nosacījumiem, kādus GTN puses parasti piemēro.

(5)  Situācijas attīstība un iepriekšējās diskusijas ar GTN izveidotajā apvienotajā komitejā liecina, ka GTN puses gūtu labumu no īpaša nolīguma par nomāšanu ar apkalpi, kurā būtu precizēti attiecīgie GTN noteikumi.

(6)  Šāds nolīgums par nomāšanu ar apkalpi ietvertu esošo laika ierobežojumu mazināšanu, tāpēc tas ietekmētu Regulu (EK) Nr. 1008/2008, kurā paredzēti laika ierobežojumi gadījumos, kad Savienības pārvadātāji nomā gaisa kuģus ar apkalpi no trešo valstu pārvadātājiem.

(7)  Tāpēc Regula (EK) Nr. 1008/2008 ir jāgroza, lai ļautu mazināt laika ierobežojumus gaisa kuģu nomāšanai ar apkalpi, par ko jāvienojas starptautiskos nolīgumos, kurus Savienība slēdz ar trešām valstīm.

(8)  Ņemot vērā to, ka Komisija pašreiz pārskata Regulu (EK) Nr. 1008/2008, tostarp tās noteikumus par gaisa kuģu nomāšanu ar apkalpi un to iespējamo ietekmi uz darba ņēmējiem un patērētājiem, un to, ka minētais Komisijas pārskats varētu būt par pamatu Regulas (EK) Nr. 1008/2008 vispārējai pārskatīšanai, šī regula ir paredzēta tikai tam, lai Regulu (EK) Nr. 1008/2008 saskaņotu ar attiecīgajām starptautiskajām saistībām. Starptautiskajā nolīgumā par gaisa kuģu nomāšanu ar apkalpi būtu jāiekļauj abu pušu savstarpējās tiesības un pienākumi, un tas būtu jābalsta uz spēkā esošu gaisa transporta nolīgumu.

(9)  Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1008/2008,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1008/2008 13. panta 3. punkta b) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"ja vien Savienības parakstītā starptautiskā nolīgumā par gaisa kuģu nomāšanu ar apkalpi, kas ir balstīts uz gaisa transporta nolīgumu, kura puse ir Savienība un kurš tika parakstīts pirms 2008. gada 1. janvāra, nav paredzēts citādi, ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:".

"

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā Padomes vārdā

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 345, 13.10.2017., 126. lpp.
(2)OV C 345, 13.10.2017., 126. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra nostāja.
(4)OV L 134, 25.5.2007., 4. lpp.


Atļauja konkrētām vajadzībām izmantot nātrija dihromātu
PDF 457kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 piešķir atļauju konkrētām vajadzībām izmantot nātrija dihromātu (Ilario Ormezzano Sai S.R.L.) (D058762/01 – 2018/2929(RSP))
P8_TA-PROV(2018)0474B8-0548/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 piešķir atļauju konkrētām vajadzībām izmantot nātrija dihromātu (Ilario Ormezzano Sai S.R.L.) (D058762/01),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK(1) (REACH regula), un jo īpaši ņemot vērā tās 64. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā atzinumus, ko saskaņā ar REACH regulas 64. panta 5. punkta trešo daļu sniegusi Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC)(2),

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā trīs būtisku īpašību dēļ nātrija dihromāts ir iekļauts REACH regulas XIV pielikumā, proti, tas ir kancerogēns, mutagēns un toksiski iedarbojas uz reproduktīvo sistēmu (1.B kategorija); tā kā REACH regulas kandidātu sarakstam nātrija dihromāts tika pievienots 2008. gadā(4), kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008(5) bija klasificēts kā kancerogēna, mutagēna un reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1.B kategorija);

B.  tā kā molekulārās uzbūves līmenī nātrija dihromāta kancerogenitāti nosaka hromu (VI) saturošs jons, kurš izdalās nātrija dihromāta šķīdināšanas vai noārdīšanās procesā; tā kā hroma (VI) ieelpošana cilvēkiem un dzīvniekiem izraisa plaušu audzējus, un perorāli tas dzīvniekiem izraisa kuņģa-zarnu trakta audzējus;

C.  tā kā jau 1997. gadā saistībā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93(6) nātrija dihromāts tika atzīts par prioritāru vielu, kas jāizvērtē saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 143/97(7); tā kā 2008. gadā Komisija sniedza ieteikumu par to, ka nātrija dihromāta iespējamā iedarbība ir jāsamazina(8);

D.  tā kā no Ilario Ormezzano Sai S.R.L. (pieteikuma iesniedzējs) ir saņemts pieteikums atļaut izmantot nātrija dihromātu vilnas krāsošanai; tā kā Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC) šo pieteikumu ir raksturojušas kā „augšposma” pieteikumu; tā kā pieteikuma iesniedzējs ir nātrija dihromāta piegādātājs 11 pakārtotajiem lietotājiem, kas ražo vai paši izmanto krāsvielas;

E.  tā kā REACH regulas mērķis ir augstā līmenī nodrošināt cilvēka veselības un vides aizsardzību, tādēļ cita starpā veicinot alternatīvu metožu izmantošanu vielu bīstamības novērtēšanai, un nodrošināt vielu brīvu apriti iekšējā tirgū, vienlaikus veicinot arī konkurētspējas un inovācijas pieaugumu; tā kā pirmais no šiem trim minētajiem ir galvenais REACH regulas mērķis, ņemot vērā 16. apsvērumu regulas preambulā, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa(9);

F.  tā kā REACH regulā nav paredzēta īpaša atļauju piešķiršanas kārtība tā dēvētajiem „augšposma pieteikumiem”; tā kā no pieteikuma iesniedzēja — neatkarīgi no tā, kādu funkciju piegādes ķēdē tas veic vai kurā tās līmenī atrodas, — ir jāsaņem REACH regulas 62. pantā norādītā informācija;

G.  tā kā RAC apstiprināja, ka atvasināto beziedarbības līmeni (DNEL) nātrija dihromāta kancerogēnajai iedarbībai nav iespējams noteikt un ka tāpēc nātrija dihromāts REACH regulas 60. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir uzskatāms par vielu, kurai nevar noteikt robežlielumu; tā kā tas nozīmē, ka teorētisku „nekaitīgas iedarbības” robežvērtību šai vielai nevar noteikt un izmantot kā kritēriju, pēc kura vērtēt, vai tiek pienācīgi kontrolēts ar vielas izmantošanu saistītais risks;

H.  tā kā REACH regulas 70. apsvērumā ir noteikts, ka „[a]ttiecībā uz (..) jebkuru cit[u] viel[u], kurai nav iespējams noteikt drošu saskarsmes slieksni, būtu vienmēr jāveic pasākumi, lai, cik vien tehniski un praktiski iespējams, samazinātu saskarsmi un emisijas, lai samazinātu negatīvas ietekmes iespējamību”;

I.  tā kā RAC secināja, ka pieteikumā norādītajos izmantošanas apstākļos un ar tajā izklāstītajiem riska mazināšanas pasākumiem risku pienācīgi un efektīvi ierobežot nav iespējams(10);

J.  tā kā REACH regulas 55. pantā ir paredzēts, ka licencēšanas sadaļas galvenais mērķis ir panākt vielu, kas rada ļoti lielas bažas, pakāpenisku aizvietošanu ar nekaitīgākām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām;

K.  tā kā REACH regulas 64. panta 4. punktā ir paredzēts, ka SEAC ir pienākums sagatavot „vērtējumu par pieteikumā aprakstīt[o] (..) alternatīvu pieejamību, piemērotību un tehnisko apstrādājamību saistībā ar vielas lietošanas veidu(-iem), (..) [ņemot vērā] jebkur[us] trešo personu papildinājum[us], kas iesniegti saskaņā ar šā panta 2. punktu”;

L.  tā kā REACH regulas 62. panta 4. punkta e) apakšpunktā iesniedzējam ir noteikta prasība pieteikumā par atļaujas saņemšanu iekļaut „alternatīvu analīzi, apsverot to radīto risku un aizstāšanas tehnisko un ekonomisko pamatojumu”;

M.  tā kā REACH regulas 60. panta 4. punktā ir paredzēts, ka atļauju izmantot vielu, ar kuru saistītos riskus nav iespējams pienācīgi kontrolēt, var piešķirt tikai tad, ja nav piemērotu alternatīvu vielu vai tehnoloģiju;

N.  tā kā pieteikumā par atļaujas saņemšanu SEAC konstatēja daudz nepilnību saistībā ar alternatīvu analīzi; tā kā SEAC uzskata, ka pieteikuma iesniedzējs nav pienācīgi izanalizējis svarīgākos jautājumus, un tāpēc komitejai ir bijis grūti izvērtēt tehniskās īstenošanas iespējas, turklāt dažus tik svarīgus aspektus kā alternatīvu ekonomiskais pamatojums pieteikuma iesniedzējs ir izklāstījis vien īsumā(11);

O.  tā kā galvenais arguments, kuru pieteikuma iesniedzējs izmantojis, lai secinātu, ka piemērotu alternatīvu nav, ir šāds: klientiem (t. i., apģērba ražotājiem/mazumtirgotājiem) nebūtu pieņemama ar alternatīvu vielu krāsota tekstilmateriāla krāsas kvalitāte;

P.  tā kā šāds apgalvojums par klientu prasībām ir pausts bez pierādījumiem, un nav skaidrs, vai norāde uz klientu vēlmēm ir iekļauta, pilnībā apzinoties ar nātrija dihromātu saistītos riskus(12);

Q.  tā kā SEAC arī pēc papildu informācijas saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja ir konstatējusi — apgalvojums par to, ka alternatīvs produkts galarezultātā nebūs pieņemams pieteikuma iesniedzēja pakārtoto lietotāju klientiem, tomēr ir diezgan subjektīvs un neskaidrs(13), un savos secinājumos SEAC ir norādījusi, ka, arī ņemot vērā no pieteikuma iesniedzēja saņemtos paskaidrojumus, kas vērtējami atzinīgi, komiteja tomēr uzskata, ka attiecīgajā analīzē ir vairākas neskaidrības;

R.  tā kā, arī ņemot vērā šos pieteikumā konstatētos trūkumus un neskaidrības, SEAC tomēr secināja, ka piemērotu alternatīvu nav, vien vispārīgi apgalvojot, ka šāda veida izmantošanai tādas neskaidrības ir raksturīgas (diskusiju par produkta kvalitāti var aizēnot modes tendenču un patērētāja estētikas un gaumes subjektivitāte)(14);

S.  tā kā šajā kontekstā SEAC atzinums liecina, ka no pieteikuma iesniedzēja nav saņemta vispusīga to alternatīvu analīze, kas tirgū ir pieejamas, lai tās pieteikumā norādītajām vajadzībām izmantotu nātrija dihromāta vietā, un tomēr pie atbilstošiem secinājumiem komiteja nav nonākusi;

T.  tā kā šāds rezultāts nav pieņemams, zinot, ka jau daudzus gadus ir pieejamas alternatīvas(15), ka vadošie modes zīmoli piedalās ZDHC (Zero Discharge of Hazardous Chemicals) — uz kaitīgu ķīmisku vielu pilnīgu izskaušanu vērstas — programmas ceļveža (Roadmap to Zero) īstenošanā, ar ko ir noteikts aizliegums tekstilizstrādājumu ražošanas procesā izmantot hromu (VI)(16), un ka atsevišķi tekstilrūpniecības uzņēmumi savās politikas nostādnēs ir noteikuši hroma (VI) izmantošanas aizliegumu (piemēram, H&M)(17), tostarp arī augstās modes tirgus segmenta uzņēmumi (Armani(18) un Lanificio Ermenegildo Zegna(19));

U.  tā kā tikai divi uzņēmumi — Gruppo Colle un Ormezzano — ir iesnieguši pieteikumus, lai saskaņā ar REACH regulu saņemtu atļauju izmantot krāsvielas, kas satur hromu;

V.  tā kā ar REACH regulu pierādīšanas pienākums ir uzlikts pieteikuma iesniedzējam, proti, tam ir jāpierāda, ka ir izpildīti atļaujas saņemšanas nosacījumi; tā kā SEAC ir jāsniedz zinātniskas konsultācijas, kuras balstās izcilības, pārredzamības un neatkarības principos, jo tā ir svarīga procesuāla garantija, ar ko ir jāpanāk, lai pasākumi, kurus nolemts īstenot, būtu zinātniski objektīvi un lai nepieļautu patvaļīgu rīcību(20);

W.  tā kā nav skaidrs, kāpēc situācijā, kad alternatīvu analīzē ir konstatēti trūkumi vai neskaidrības, SEAC tomēr atzinusi, ka ir bijis pietiekami daudz informācijas, lai izdarītu secinājumus par alternatīvu piemērotību; tā kā nav arī skaidrs, kāpēc prasības par subjektīvu vēlmju izpildi netika noraidītas, lai gan izsmeļošu, objektīvu un pārbaudāmu pierādījumu nebija, un kāpēc šāds apgalvojums netika izvērtēts labākās tirgus prakses kontekstā;

X.  tā kā ar pieņēmumu, ka apģērba ražotāji, savas subjektīvās „gaumes” vadīti, noraidīs pieejamās alternatīvas, nedrīkst attaisnot samierināšanos ar daudziem iespējamiem neauglības, vēža un mutagēnas iedarbības gadījumiem, kaut gan ir pieejami nātrija hromāta aizvietotāji;

Y.  tā kā šāds alternatīvu jēdziena un no pieteikuma iesniedzēja prasītā pierādīšanas līmeņa skaidrojums neatbilst mērķim ar alternatīvām aizvietot vielas, kas rada ļoti lielas bažas, nedz arī REACH regulas galvenajam mērķim augstā līmenī nodrošināt cilvēka veselības un vides aizsardzību;

Z.  tā kā Komisija zina, ka ir pieejamas piemērotas alternatīvas, jo īpaši pateicoties informācijai, kuru tā saņēmusi sabiedriskās apspriešanas un trialoga procesā(21), ko saistībā ar Gruppo Colle lietu(22) rīkoja Eiropas Ķimikāliju aģentūra;

AA.  tā kā Komisija nedrīkst ignorēt izšķirošas nozīmes informāciju, kas no minētās paralēli izskatītās lietas apliecina piemērotu alternatīvu pieejamību;

AB.  tā kā REACH regulas 61. panta 2. punkta b) apakšpunktā Komisija ir pilnvarota atļauju jebkurā laikā pārskatīt, ja „kļūst pieejama jauna informācija par iespējamiem aizstājējiem”;

AC.  tā kā tad, ja konkrētām vajadzībām tiek atļauts izmantot vielu, kurai nevar noteikt iedarbības robežlielumu, kaut gan ir skaidri zināmas pieejamās alternatīvas, netiek ievērotas REACH regulas noteikumos izklāstītās prasības, turklāt labumu nepelnīti gūtu tie, kas alternatīvas nesteidzas izmantot, un tas būtu bīstams precedents turpmākai lēmumu pieņemšanai par atļaujas piešķiršanu saskaņā ar REACH regulu,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz tai Regulā (ES) Nr. 1907/2006 paredzētās īstenošanas pilnvaras, jo nav ievēroti nosacījumi, kas minētajā regulā ir izklāstīti attiecībā uz atļaujas piešķiršanu;

2.  aicina Komisiju atsaukt savu īstenošanas lēmuma projektu un iesniegt jaunu projektu, ar ko tiek noraidīts pieteikums saņemt atļauju konkrētām vajadzībām izmantot nātrija dihromātu (Ilario Ormezzano Sai S.R.L.);

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.
(2) Use of sodium dichromate as a mordant in the dyeing of wool as sliver and/or yarn with dark colours in industrial settings [atzinums par nātrija dihromāta kā kodinātāja izmantošanu vilnas šķiedras un/vai dzijas krāsošanai ar tumšām krāsvielām rūpniecības objektos] (EC Nr. 234-190-3);Repackaging of sodium dichromate to be supplied as a mordant in the dyeing of wool as sliver and/or yarn with dark colours in industrial settings [atzinums par pārsaiņošanu, ko veic nātrija dihromātam, kuru kā kodinātāju paredzēts piegādāt vilnas šķiedras un/vai dzijas krāsošanai ar tumšām krāsvielām rūpniecības objektos](EC Nr. 234-190-3).
(3) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(4) European Chemicals Agency. Decision by the Executive Director of 28 October 2008 on the inclusion of substances of very high concern in the candidate list [Eiropas Ķimikāliju aģentūras izpilddirektora 2008. gada 28. oktobra lēmums par kandidātu saraksta papildināšanu ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas].
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(6) Padomes 1993. gada 23. marta Regula (EEK) Nr. 793/93 par esošo vielu riska faktoru novērtējumu un kontroli (OV L 84, 5.4.1993., 1. lpp.).
(7) Komisijas 1997. gada 27. janvāra Regula (EK) Nr. 143/97 par prioritāro vielu trešo sarakstu, kā paredzēts saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 (OV L 25, 28.1.1997., 13. lpp.).
(8) Komisijas 2008. gada 30. maija Ieteikums par riska samazināšanas pasākumiem šādām vielām: nātrija hromāts, nātrija dihromāts un 2,2′,6,6′-tetrabrom-4,4′-izopropilidēndifenols (tetrabrombisfenols A) (OV L 158, 18.6.2008., 62. lpp.).
(9) S.P.C.M. SA un citi/Secretary of State for the Environment, Food and Rural Affairs, C-558/07, ECLI:EU:C:2009:430, 45. punkts.
(10) Use of sodium dichromate as a mordant in the dyeing of wool as sliver and/or yarn with dark colours in industrial settings [atzinums par nātrija dihromāta kā kodinātāja izmantošanu vilnas šķiedras un/vai dzijas krāsošanai ar tumšām krāsvielām rūpniecības objektos] (EC Nr. 234-190-3). 19. lpp., 6. jautājums.
(11) Use of sodium dichromate as a mordant in the dyeing of wool as sliver and/or yarn with dark colours in industrial settings [atzinums par nātrija dihromāta kā kodinātāja izmantošanu vilnas šķiedras un/vai dzijas krāsošanai ar tumšām krāsvielām rūpniecības objektos] (EC Nr. 234-190-3), 24. un 25. lpp.
(12) Pieteikuma iesniedzēja sagatavotā alternatīvu analīze ir pieejama šeit: https://echa.europa.eu/documents/10162/88b2f393-17cf-465e-95eb-ba07282ba400.
(13) Use of sodium dichromate as a mordant in the dyeing of wool as sliver and/or yarn with dark colours in industrial settings [atzinums par nātrija dihromāta kā kodinātāja izmantošanu vilnas šķiedras un/vai dzijas krāsošanai ar tumšām krāsvielām rūpniecības objektos] (EC Nr. 234-190-3), 24. lpp.
(14) Use of sodium dichromate as a mordant in the dyeing of wool as sliver and/or yarn with dark colours in industrial settings [atzinums par nātrija dihromāta kā kodinātāja izmantošanu vilnas šķiedras un/vai dzijas krāsošanai ar tumšām krāsvielām rūpniecības objektos] (EC Nr. 234-190-3), 26. lpp.
(15) Sk. https://marketplace.chemsec.org/Alternative/LANASOL-CE-pioneering-replacement-of-chrome-dyes-since-20-years-44.
(16) Sk. https://www.roadmaptozero.com/mrsl_online/.
(17) Sk. H&M Group Chemical Restrictions 2018 Manufacturing Restricted Substances List (MRSL) [H&M grupas noteiktie ierobežojumi attiecībā uz ķīmisko vielu izmantošanu ražošanas procesos, 2018. gads: vielu saraksts, attiecībā uz kurām pastāv ierobežojumi].
(18) Sk. Armani’s Restricted Substances List Version 9 - Effective as of the Season SS 18 [Armani noteiktais vielu saraksts, attiecībā uz kurām pastāv ierobežojumi — 9. redakcija, spēkā no 2018. gada pavasara-vasaras sezonas].
(19) Sk. Huntsman prezentāciju Turning risks into opportunities - How to dye wool sustainably [„Risku pārvēršam par iespēju — kā ilgtspējīgi krāsot vilnu”] (18. lpp.).
(20) Pirmās instances tiesas (trešā palāta) 2002. gada 11. septembra spriedums Pfizer Animal Health SA/Eiropas Savienības Padome, T-13/99, ECLI:EU:T:2002:209.
(21) Kā paskaidrots RAC un SEAC atzinumā par Gruppo Colle lietu: Use of sodium dichromate as mordant in wool dyeing [nātrija dihromāta kā kodinātāja izmantošana vilnas krāsošanai] (EC Nr. 234-190-3) (21. lpp., norādīts uz divām alternatīvām — Lanasol un Realan).
(22) ECHA pieņemtie atzinumi un iepriekšēja apspriešanās par pieteikumiem atļaujas saņemšanai – Gruppo Colle.S.r.l. – Use of Sodium dichromate as mordant in wool dyeing [nātrija dihromāta kā kodinātāja izmantošana vilnas krāsošanai] (EC Nr. 234-190-3).


"Cum Ex" skandāls: finanšu noziegumi un pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības
PDF 407kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par cum-ex skandālu: finanšu noziegumi un pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības (2018/2900(RSP))
P8_TA-PROV(2018)0475RC-B8-0551/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vācijas bezpeļņas plašsaziņas līdzekļu organizācijas CORRECTIV vadītā pētniecisko žurnālistu konsorcija 2018. gada 18. oktobra atklājumus par cum-ex,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(1) (ESMA regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(2) (EBA regula),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīvu 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (DAC2)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. maija Direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (DAC6)(4),

–  ņemot vērā Vācijas Bundestāga Ceturtās izmeklēšanas komitejas darbu saistībā ar skandālu, par ko 2017. gada jūnijā tika sagatavots ziņojums(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra(6) un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijas(7) par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem,

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta lēmumu par Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas (TAX3) jautājumos izveidi, pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu (10),

–  ņemot vērā 2016. gada 23. oktobra plenārsēdes debates par cum-ex skandālu,

–  ņemot vērā ECON un TAX3 komiteju 2018. gada 26. novembra kopīgo sanāksmi,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā cum-ex un cum-cum jeb dividenžu arbitrāžas tirdzniecības shēmas attiecas uz tādu akciju tirgošanas praksi, ar ko tiek slēpta faktisko īpašnieku identitāte un abas vai vairākas darījumā iesaistītās puses var pieprasīt ieturēt nodokļu atmaksājumus no kapitāla pieauguma nodokļa, kas samaksāts tikai vienreiz;

B.  tā kā cum-ex skandāls sabiedrībai kļuva zināms pēc tam, kad kopīgā izmeklēšanā sadarbojās 19 Eiropas ziņu mediji, iesaistoties 12 valstīm un 38 reportieriem;

C.  tā kā tiek ziņots, ka cum-ex un cum-cum shēmu dēļ 11 ES dalībvalstis nodokļu ieņēmumos zaudējušas līdz pat 55,2 miljardiem EUR;

D.  tā kā tomēr ir grūti aprēķināt radīto zaudējumu maksimālo apmēru, ņemot vērā to, ka daudzas darbības ir sāktas 20. gadsimta 90. gadu beigās un tām jau ilgu laiku ir iestājies noilgums;

E.  tā kā no Eiropas žurnālistu konsorcija veiktās izmeklēšanas rezultātā tika konstatēts, ka Vācija, Dānija, Spānija, Itālija un Francija, iespējams, ir galvenais mērķa tirgus cum-ex tirdzniecības praksei un šīm valstīm seko Norvēģija, Somija, Polija, Dānija, Nīderlande, Austrija un Čehija, un tā kā šādu praksi potenciāli piekopj nezināms skaits ES dalībvalstu, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis (piemēram, Šveice);

F.  tā kā joprojām tiek veikta izmeklēšana visvairāk skartajās ES dalībvalstīs;

G.  tā kā cum-ex un cum-cum shēmām piemīt atsevišķas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas iezīmes un ir jānovērtē, vai ir noticis valstu vai ES tiesību aktu pārkāpums;

H.  tā kā ir saņemta informācija, ka šādu noziedzīgu praksi piekopj ES dalībvalstu finanšu iestādes, tostarp vairākas lielas un plaši pazīstamas komercbankas;

I.  tā kā dažos gadījumos attiecīgās iestādes neveica padziļinātas izmeklēšanas saistībā ar citu dalībvalstu sniegto informāciju par atklājumiem saistībā ar cum-ex;

J.  tā kā apstāklis, ka ārvalstu ieguldītājiem ir tiesības pieprasīt par dividendēm ieturēto nodokļu atmaksāšanu, veido atklājumu nozīmīgāko daļu;

K.  tā kā kopš 2017. gada septembra ar otro Direktīvu par administratīvu sadarbību (DAC2) no ES dalībvalstīm prasa ik gadu iegūt informāciju no savām finanšu iestādēm un to nodot nodokļu maksātāju dzīvesvietas dalībvalsts iestādēm;

L.  tā kā ar sesto Direktīvu par administratīvu sadarbību (DAC6) prasa, lai ikviena persona, kas plāno, komercializē, organizē, dara pieejamu īstenošanai vai pārvalda ziņojamu pārrobežu shēmu īstenošanu, ja šai shēmai piemīt specifiskas iezīmes, par šādām shēmām ir jāziņo valsts nodokļu iestādēm;

M.  tā kā Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3) mandāts nepārprotami attiecas uz jebkādiem attiecīgiem notikumiem, kas komitejai kļūst zināmi tās pilnvaru termiņā;

N.  tā kā pēdējos 25 gados svarīga izrādījusies trauksmes cēlēju loma tādas sensitīvas informācijas atklāšanā, kas ir sabiedrības interešu fokusā, un kā šāds gadījums minams arī cum-ex skandāls(11),

1.  stingri nosoda atklāto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, kas radījusi dalībvalstu nodokļu ieņēmumu zaudējumus, par kuriem ir paziņots publiski un kuru apmērs saskaņā ar mediju aplēsēm ir 55,2 miljardi EUR, un kuri ir ietekmējuši Eiropas sociālā tirgus ekonomiku;

2.  uzsver, ka saskaņā ar ES direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu(12)“nodokļu jomas noziegumi”, kas saistīti ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, ir iekļauti plašajā “noziedzīgas darbības” definīcijā un tiek uzskatīti par predikatīviem nodarījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; atgādina, ka saskaņā ar Direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu gan kredītiestādes, gan finanšu iestādes, kā arī nodokļu konsultanti, grāmatveži un juristi tiek uzskatīti par “atbildīgajiem subjektiem” un tāpēc tiem ir jāievēro vairāki pienākumi, lai novērstu un atklātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbības un ziņotu par tām;

3.  ar bažām norāda, ka cum-ex skandāls ir iedragājis iedzīvotāju uzticēšanos nodokļu sistēmām, un uzsver, ka izšķiroši svarīgi ir atjaunot sabiedrības uzticēšanos un nodrošināt, ka tāds kaitējums, kas jau ticis nodarīts, vairs neatkārtosies;

4.  pauž nožēlu par to, ka par nodokļiem atbildīgais komisārs neatzīst nepieciešamību paplašināt pašreizējo sistēmu informācijas apmaiņai starp valstu nodokļu iestādēm;

5.  lūdz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Banku iestādi veikt izmeklēšanu saistībā ar dividenžu arbitrāžas tirdzniecības shēmām, piemēram, cum-ex vai cum-cum, lai novērtētu iespējamos draudus finanšu tirgu un valstu budžetu integritātei, noteiktu šo shēmu dalībnieku veidu un skaitu, novērtētu, vai ir notikuši valstu vai Savienības tiesību aktu pārkāpumi, novērtētu finanšu uzraudzības iestāžu veiktās darbības dalībvalstīs un sniegtu attiecīgajām kompetentajām iestādēm piemērotus reformu un rīcības ieteikumus;

6.  uzsver, ka paziņotie atklājumi neietekmē Savienības finanšu sistēmas stabilitāti;

7.  iesaka izmeklēšanas gaitā noteikt, kādas bija nepilnības dalībvalstu finanšu uzraudzītāju, biržu un nodokļu iestāžu koordinēšanās un uzraudzības uzdevumos, kas ļāva šīm nodokļu krāpšanas shēmām darboties gadiem ilgi, neraugoties uz to, ka tās bija identificētas;

8.  prasa piešķirt valstu un Eiropas uzraudzības iestādēm pilnvaras izskatīt jautājumu par nodokļu apiešanas praksi, jo tā var apdraudēt iekšējā tirgus integritāti;

9.  uzsver, ka šie jaunie atklājumi norāda uz iespējamiem trūkumiem valsts nodokļu tiesību aktos un pašreizējās informācijas apmaiņas sistēmās un sadarbībā starp dalībvalstu iestādēm; aicina dalībvalstis efektīvi īstenot obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā;

10.  prasa stiprināt informācijas apmaiņu nodokļu iestāžu līmenī, lai novērstu nodokļu konfidencialitātes problēmas, kas konstatētas dažās dalībvalstīs;

11.  mudina visu dalībvalstu nodokļu iestādes kopā ar OECD Kopīgo starptautisko darba grupu jautājumos par kopīgu izmeklēšanu un sadarbību izraudzīties vienotus kontaktpunktus (SPoC) un aicina Komisiju nodrošināt un veicināt sadarbību starp tiem, lai nodrošinātu, ka informācija par gadījumiem ar pārrobežu nozīmi starp dalībvalstīm tiek izplatīta ātri un efektīvi;

12.  aicina valsts kompetentās iestādes vajadzības gadījumā sākt kriminālizmeklēšanu, izmantot juridiskus līdzekļus, lai iesaldētu aizdomīgus aktīvus, sākt izmeklēšanu pret šajā skandālā iespējami iesaistītām valdēm un noteikt iesaistītajām pusēm piemērotas un atturošas sankcijas; uzskata, ka gan šo noziegumu izdarītāji, gan veicinātāji, kuru vidū ir ne tikai nodokļu konsultanti, bet arī juristi, grāmatveži un banku darbinieki, būtu jāsauc pie atbildības; uzsver, ka steidzami jāizbeidz amatpersonu nesodāmība un jāuzlabo finanšu noteikumu īstenošana;

13.  aicina ES un dalībvalstu iestādes izmeklēt apdrošināšanas fondu un apdrošināšanas uzraudzības iestāžu lomu skandālā;

14.  aicina valstu nodokļu iestādes pilnībā izmantot DAC6 potenciālu attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām, tostarp grupu pieprasījumu izmantošanu; turklāt prasa stiprināt DAC6, lai ietvertu prasības par dividenžu arbitrāžas shēmu un visas informācijas par kapitāla ienākumiem obligātu atklāšanu, tostarp par dividenžu piešķiršanu un kapitāla pieauguma nodokļa atmaksu;

15.  mudina visas tās dalībvalstis, kas identificētas kā iespējamie galvenie mērķa tirgi, kuros īsteno nodokļu arbitrāžas tirdzniecības praksi, rūpīgi izmeklēt un analizēt to jurisdikcijās īstenoto dividenžu maksājumu praksi, noteikt nepilnības savos nodokļu likumos, kuri rada iespējas, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu krāpnieki un nemaksātāji, analizēt šīs prakses iespējamo pārrobežu dimensiju un izbeigt visas šīs kaitējošās nodokļu prakses;

16.  uzsver, ka ir vajadzīga valsts iestāžu saskaņota rīcība, lai garantētu no valsts kases nelikumīgi iegūto līdzekļu atgūšanu;

17.  mudina Komisiju novērtēt un dalībvalstis pārskatīt un atjaunināt divpusējos nodokļu nolīgumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, lai novērstu nepilnības, kas stimulē ar nodokļiem saistītu darījumu praksi nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas;

18.  aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie priekšlikuma par Eiropas finanšu policijas izveidi Eiropola satvarā, kurai būtu pašai savas izmeklēšanas spējas, kā arī sākt darbu pie Eiropas sistēmas pārrobežu nodokļu jautājumu izmeklēšanai;

19.  lai risinātu jautājumu saistībā ar dividenžu arbitrāžas praksi, aicina Komisiju pārskatīt direktīvu par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem;

20.  aicina Komisiju izvērtēt tādu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (SPV) un īpašam nolūkam dibinātu struktūru (SPE) lomu, par kurām ziņots cum-ex dokumentos, un, vajadzības gadījumā, ierosināt šo instrumentu izmantošanas ierobežošanu;

21.  lūdz Komisiju apsvērt nepieciešamību izveidot tādu Eiropas sistēmu kapitāla ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, kas mazina stimulus, kuri destabilizē pārrobežu finanšu plūsmas, rada nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm un mazina nodokļu bāzes, kas garantē Eiropas labklājības valstu ilgtspēju;

22.  aicina Komisiju apsvērt ES Finanšu izlūkošanas vienības tiesību akta priekšlikumu, Eiropas kopīgā izmeklēšanas darba centru un agrīnas brīdināšanas mehānismu;

23.  norāda uz to, ka 2008. gada krīze ir izraisījusi vispārēju resursu un personāla samazinājumu nodokļu iestādēs; aicina dalībvalstis ieguldīt nodokļu iestādēm pieejamos rīkos un modernizēt tos, kā arī piešķirt tām nepieciešamos cilvēkresursus, lai uzlabotu pārraudzību, saīsinātu termiņus un samazinātu informācijas trūkumu; aicina dalībvalstis uzlabot savu finanšu iestāžu spējas un kapacitāti, lai nodrošinātu, ka tās pilnībā spēj atklāt krāpšanu nodokļu jomā;

24.  uzsver, ka ir jāaizsargā trauksmes cēlēji, kas izpauž informāciju par krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas valstu un ES līmenī; aicina ikvienu, kura rīcībā ir vērtīga un sabiedrībai svarīga informācija, ziņot to vai nu iekšēji, vai ārēji valsts iestādēm vai, ja nepieciešams, sabiedrībai; prasa ātri pieņemt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, ņemot vērā dažādajās Eiropas Parlamenta komitejās pieņemtos atzinumus;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumu grozīt arī regulu, ar ko izveido EBI, lai stiprinātu EBI lomu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzībā finanšu nozarē (COM(2018)0646); uzsver, ka saskaņā ar vienoto uzraudzības mehānismu ECB ir pienākums veikt agrīnas iejaukšanās darbības, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos; uzskata, ka ECB vajadzētu uzņemties kompetento valsts iestāžu brīdināšanas pienākumu un koordinēt visas darbības, kas rada aizdomas par neatbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumiem uzraudzītajās bankās vai grupās;

26.  uzskata, ka TAXE, TAX2, PANA un TAX3 komiteju darbs ir jāturpina arī nākamajā Parlamenta pilnvaru termiņā, izveidojot pastāvīgu struktūru Parlamentā, piemēram, Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) apakškomiteju;

27.  aicina Īpašo komiteju TAX3 pašai izvērtēt cum-ex skandālā atklātos faktus un savā galīgajā ziņojumā iekļaut gūtos rezultātus un jebkādus attiecīgus ieteikumus;

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(1) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
(3) OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.
(4) OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp.
(5) Deutscher Bundestag, Drucksache 18/12700, 20.6.2017.
(6) OV C 366, 27.10.2017., 51. lpp.
(7) OV C 101, 16.3.2018., 79. lpp.
(8) OV C 399, 24.11.2017., 74. lpp.
(9) OV C 369, 11.10.2018., 132. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0048.
(11) Eiropas Parlaments, ECON/TAX3 2018. gada 26. novembra uzklausīšana, “Cum-ex skandāls: finanšu noziegumi un pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības”.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).


Vācijas Bērnu un jauniešu sociālās labklājības biroja (Jugendamt) loma ģimeņu pārrobežu strīdos
PDF 410kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par Vācijas Bērnu un jauniešu labklājības iestādes (Jugendamt) lomu pārrobežu ģimenes strīdos (2018/2856(RSP))
P8_TA-PROV(2018)0476B8-0546/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 227. pantu,

–  ņemot vērā LESD 81. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 24. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvencijas par bērna tiesībām 8. un 20. pantu, kuros uzsvērts valstu valdību pienākums aizsargāt bērna identitāti, tostarp viņa ģimenes attiecības,

–  ņemot vērā 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem un jo īpaši tās 37. panta pirmās daļas b) apakšpunktu,

–  ņemot vērā 1993. gada 29. maija Hāgas Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos,

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (regula “Brisele IIa”)(1), jo īpaši tās 8., 10., 15., 16., 21., 41., 55. un 57. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. februāra paziņojumu „ES plāns par bērnu tiesībām” (COM(2011)0060),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru, jo īpaši tās 2010. gada 22. decembra spriedumu lietā C-497/10 PPU, Mercredi / Chaffe(3), un 2009. gada 2. aprīļa spriedumu lietā C-523/07, kurā tiesvedību uzsāka A(4),

–  ņemot vērā bērna tiesību aizsardzības sistēmu apzināšanu, ko veikusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra,

–  ņemot vērā ļoti lielo skaitu lūgumrakstu, kas saņemti par Vācijas Bērnu un jauniešu labklājības iestādes (Jugendamt) lomu pārrobežu ģimenes strīdos,

–  ņemot vērā ziņojumā par faktu vākšanas apmeklējumu Vācijā (2011. gada 23.–24. novembrī) sniegtos ieteikumus veikt izmeklēšanu attiecībā uz lūgumrakstiem par Vācijas Bērnu un jauniešu labklājības iestādes (Jugendamt) lomu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par bērna interešu aizsardzību Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Eiropas Parlamentam adresētajiem lūgumrakstiem(5),

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas Darba grupas bērnu labklājības jautājumos 2017. gada 3. maija ieteikumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Parlamenta Lūgumrakstu komiteja vairāk nekā 10 gadus ir saņēmusi lūgumrakstus, kuros ļoti daudzi vecāki, kas nav Vācijas valstspiederīgie, ziņo par sistemātisku diskrimināciju un patvaļīgiem pasākumiem, kurus Vācijas Bērnu un jauniešu labklājības iestāde (Jugendamt) pret viņiem ir vērsusi pārrobežu ģimenes strīdos, kas skar bērnus, cita starpā jautājumos par vecāku atbildību un aizgādību pār bērnu;

B.  tā kā Lūgumrakstu komiteja galvenokārt balstās uz lūgumraksta iesniedzēja subjektīvo ziņojumu un parasti tai nav piekļuves tiesas lēmumiem, kas sniedz pilnīgu un objektīvu situācijas aprakstu un ietver gan vecāku, gan bērnu un liecinieku liecības;

C.  tā kā Jugendamt ir galvenā loma Vācijas ģimenes tiesību sistēmā, jo tā ir viena no pusēm visos ģimenes strīdos, kas skar bērnus;

D.  tā kā ģimenes strīdos, kas skar bērnus, Jugendamt sniedz ieteikumu tiesnešiem, kura būtība praksē ir saistoša, un var pieņemt pagaidu pasākumus, piemēram, “Beistandschaft” (juridiska aizbildnība), ko nevar apstrīdēt;

E.  tā kā Jugendamt ir atbildīga par Vācijas tiesu pieņemto lēmumu īstenošanu; tā kā šo Jugendamt lēmumu plaša interpretācija saskaņā ar lūgumrakstu iesniedzēju viedokli bieži vien ir kaitējusi to vecāku tiesību efektīvai aizsardzībai, kuri nav Vācijas valstspiederīgie;

F.  tā kā citu ES dalībvalstu tiesu iestāžu pieņemto lēmumu un spriedumu pārrobežu ģimenes strīdos neatzīšana un nepiemērošana no kompetento Vācijas varas iestāžu puses var tikt uzskatīta par dalībvalstu savstarpējas atzīšanas un savstarpējas uzticēšanās principa pārkāpumu, kas tādējādi apdraud bērna interešu efektīvu aizsardzību;

G.  tā kā lūgumrakstu iesniedzēji ir nosodījuši to, ka pārrobežu ģimenes strīdos kompetentās Vācijas iestādes sistemātiski interpretē bērna interešu aizsardzību kā vajadzību nodrošināt, lai bērni paliktu Vācijas teritorijā, pat gadījumos, kad ir ziņots par sliktu izturēšanos un vardarbību ģimenē, kas vērsta pret to vecāku, kurš nav Vācijas valstspiederīgais;

H.  tā kā vecāki, kas nav Vācijas valstspiederīgie, savos lūgumrakstos ir nosodījuši to, ka viņu izcelsmes valsts iestādes sniegušas nepietiekamas konsultācijas un juridisko atbalstu vai nav to sniegušas gadījumos, kad Vācijas iestādes, tostarp Jugendamt, pret viņiem ir īstenojušas iespējami diskriminējošas vai nelabvēlīgas tiesu un administratīvas procedūras ģimenes strīdos, kas skar bērnus;;

I.  tā kā saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas sniegto informāciju lūgumrakstu iesniedzēji, kas nav Vācijas valstspiederīgie, Tiesā ir iesnieguši 17 lietas pret Vāciju attiecībā uz vecāku atbildību vai aizgādību pār bērnu pārrobežu ģimenes strīdos, un tās visas ir atzītas par nepieņemamām;

J.  tā kā visām ES iestādēm un dalībvalstīm ir pilnībā jāgarantē bērna tiesību aizsardzība, kā noteikts ES Pamattiesību hartā; tā kā bērna interešu prioritāte, kas pirmām kārtām un vislabāk realizējama bērna ģimenē, ir pamatprincips, kas kā pamatnoteikums būtu jāievēro visu līmeņu lēmumu pieņemšanā saistībā ar bērnu aprūpes jautājumiem;

K.  tā kā lielāka mobilitāte ES ir izraisījusi arvien lielāku skaitu pārrobežu strīdu par vecāku atbildību un aizgādību pār bērnu; tā kā Komisijai ir jāpastiprina centieni visās dalībvalstīs, tostarp Vācijā, veicināt to principu konsekventu un konkrētu īstenošanu, kas noteikti ANO Konvencijā par bērna tiesībām, kuru ratificējušas visas ES dalībvalstis;

L.  tā kā regulas „Brisele IIa” darbības joma un mērķi pamatojas uz principu par Savienības iedzīvotāju nediskriminēšanu valstspiederības dēļ un dalībvalstu tiesu sistēmu savstarpējas uzticēšanās principu;

M.  tā kā regulas „Brisele IIa” noteikumi nekādā veidā nepieļautu to, ka tiek ļaunprātīgi izmantoti tās pamatā esošie mērķi, proti, nodrošināt savstarpēju cieņu un atzīšanu, nepieļaut diskrimināciju valstspiederības dēļ un, pirmkārt un galvenokārt, patiesi un objektīvi aizsargāt bērna intereses;

N.  tā kā precīzas un detalizētas kontroles trūkums attiecībā uz to procedūru un prakses nediskriminējošām iezīmēm, ko Vācijas kompetentās iestādes īsteno pārrobežu ģimenes strīdos, kas skar bērnus, var negatīvi ietekmēt bērnu labklājību un izraisīt to vecāku tiesību lielākus pārkāpumus, kuri nav Vācijas valstspiederīgie;

O.  tā kā subsidiaritātes princips attiecas uz visiem jautājumiem, kas saistīti ar ģimenes materiālo tiesību aspektiem;

P.  tā kā Vācijas Federālā Konstitucionālā tiesa ir nolēmusi, ka tiesa var lūgt uzklausīt bērnu, kurš lēmuma pieņemšanas brīdī vēl nav sasniedzis trīs gadu vecumu; tā kā citās ES dalībvalstīs šī vecuma bērni tiek uzskatīti par pārāk jauniem un negataviem uzklausīšanai strīdos, kuros iesaistīti viņu vecāki;

Q.  tā kā tādu pamattiesību kā pārvietošanās un uzturēšanās brīvība izmantošana nedrīkst apdraudēt bērna tiesības uz ģimenes dzīvi;

R.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā ir noteikts autonoms bērna “pastāvīgās dzīvesvietas” ES tiesību jēdziens un tie daudzie kritēriji, kurus valstu jurisdikcijās jāizmanto, lai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu;

S.  tā kā no ES Pamattiesību hartas 24. panta izriet, ka tad, ja vien tas nav pretrunā bērna interesēm, bērniem ir tiesības regulāri uzturēt personiskas attiecības un tiešu kontaktu ar saviem vecākiem, ja vecāki izmanto savas tiesības uz brīvu pārvietošanos,

1.  ar lielām bažām norāda, ka joprojām nav atrisinātas problēmas saistībā ar Vācijas ģimenes tiesību sistēmu, tostarp Jugendamt pretrunīgo lomu, par ko lūgumrakstos sūdzas vecāki, kuri nav Vācijas valstspiederīgie; uzsver, ka Lūgumrakstu komiteja pastāvīgi saņem lūgumrakstus no vecākiem, kuri nav Vācijas valstspiederīgie, un tajos tiek ziņots par nopietnu diskrimināciju saistībā ar procedūrām un praksi, ko īstenojušas kompetentās Vācijas iestādes pārrobežu ģimenes strīdos, kuri skar bērnus;

2.  ar bažām norāda uz visiem gadījumiem, kad ir ziņots par to, ka Jugendamt diskriminējusi vecākus, kuri nav Vācijas valstspiederīgie;

3.  norāda uz Lūgumrakstu komitejas ilgstošo darbu, izskatot lūgumrakstus par Jugendamt lomu; pieņem zināšanai kompetentās Vācijas ministrijas atbildes par Vācijas ģimenes tiesību sistēmas darbību, taču uzsver, ka Lūgumrakstu komiteja pastāvīgi saņem lūgumrakstus par to vecāku iespējamu diskrimināciju, kas nav Vācijas valstspiederīgie;

4.  uzsver, ka regulā “Brisele IIa” ir noteikts valstu iestāžu pienākums atzīt citā dalībvalstī pasludinātus spriedumus ar bērniem saistītās lietās un nodrošināt to izpildi; pauž bažas par to, ka saskaņā ar saņemto informāciju Vācijas iestādes pārrobežu ģimenes strīdos var sistemātiski atteikties atzīt citās dalībvalstīs pieņemtus tiesu lēmumus gadījumos, kad nav uzklausīti bērni, kas vēl nav sasnieguši trīs gadu vecumu; uzsver, ka šis aspekts apdraud savstarpējas uzticēšanās principu attiecībās ar citām dalībvalstīm, kuru tiesību sistēmās ir noteikti atšķirīgi vecuma ierobežojumi bērna uzklausīšanai;

5.  pauž nožēlu par to, ka Komisija gadiem nav veikusi pienācīgu kontroli attiecībā uz procedūrām un praksi, ko īsteno Vācijas ģimenes tiesību sistēmā, tostarp Jugendamt, saistībā ar pārrobežu ģimenes strīdiem, tādējādi netiek nodrošināta bērna interešu un visu citu saistīto tiesību efektīva aizsardzība;

6.  atgādina Komisijas atbildi attiecībā uz lūgumrakstiem par Jugendamt lomu pārrobežu ģimenes strīdos; atgādina, ka ES nav vispārējas kompetences rīkoties ģimenes tiesību jautājumos, ka materiālās ģimenes tiesības ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē un Komisija to nevar pārraudzīt, ka attiecībā uz bažām par Jugendamt darbību tiesiskā aizsardzība ir jāmeklē valsts līmenī un ka tad, ja vecāki uzskata, ka ir pārkāptas viņu pamattiesības, pēc valsts līmenī pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanas viņi var iesniegt sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā;

7.  uzstāj, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis vāktu statistikas datus par administratīvajām lietām un tiesvedību saistībā ar aizgādību pār bērnu, kurā iesaistīti ārvalstu vecāki, jo īpaši par spriedumu iznākumu, lai būtu iespējams laika gaitā detalizēti analizēt pašreizējās tendences un paredzēt kritērijus;

8.  saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru uzsver bērna “pastāvīgās dzīvesvietas” autonomo jēdzienu ES tiesību aktos un to kritēriju lielo skaitu, kurus valstu jurisdikcijām jāizmanto, lai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu;

9.  aicina Komisiju nodrošināt, lai Vācijas jurisdikcijā gadījumos, kas minēti Lūgumrakstu komitejas saņemtajos lūgumrakstos, tiktu pienācīgi noteikta bērna pastāvīgā dzīvesvieta;

10.  pauž asu kritiku par to, ka Vācijā nav statistikas datu par to lietu skaitu, kurās tiesu nolēmumi nav bijuši saskaņā ar Jugendamt ieteikumiem, un par to ģimenes strīdu iznākumu, kuri skar dažādas valstspiederības pāru bērnus, neraugoties uz to, ka daudzus gadus ticis atkārtoti pieprasīts, lai šādi dati tiktu apkopoti un publiskoti;

11.  aicina Komisiju izvērtēt, ņemot vērā minētos lūgumrakstus, vai Vācijas tiesu iestādes, nosakot savas kompetences, ir pienācīgi ievērojušas regulas “Brisele IIa” noteikumus un vai tās ir ņēmušas vērā spriedumus vai lēmumus, ko pieņēmušas citu dalībvalstu tiesu iestādes;

12.  nosoda to, ka gadījumos, kad vecāku piekļuve tiek uzraudzīta un vecāki, kuri nav Vācijas valstspiederīgie, neievēro Jugendamt amatpersonu procedūru par vācu valodas lietošanu sarunās ar saviem bērniem, sarunas ir tikušas pārtrauktas un šiem vecākiem, kuri nav Vācijas valstspiederīgie, ir noteikts aizliegums satikties ar saviem bērniem; uzskata, ka šī Jugendamt amatpersonu īstenotā procedūra ir skaidra diskriminācija izcelsmes un valodas dēļ pret vecākiem, kuri nav Vācijas valstspiederīgie;

13.  uzsver, ka Jugendamt parasti atļauj izmantot kopīgu dzimto valodu un, ja nepieciešams bērna labklājībai un drošībai, piemēram, iespējamas nolaupīšanas lietās, tā cenšas nodrošināt tulka pakalpojumus, lai Jugendamt amatpersonas saprastu sarunas saturu;

14.  pauž stingru pārliecību, ka gadījumos, kad vecāku piekļuve tiek uzraudzīta, Vācijas iestādēm vecāku un viņu bērnu sarunās ir jāatļauj lietot visas vecāku valodas; aicina ieviest mehānismus, lai nodrošinātu, ka vecāki, kuri nav Vācijas valstspiederīgie, un viņu bērni var sazināties viņiem kopīgā valodā, jo šīs valodas izmantošanai ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu spēcīgu emocionālo saikni starp vecākiem un viņu bērniem un nodrošinātu bērnu kultūras mantojuma un labklājības efektīvu aizsardzību;

15.  stingri uzskata, ka ir jāveic konsekventi un efektīvi papildu pasākumi saistībā ar Lūgumrakstu komitejas Darba grupas bērnu labklājības jautājumos 2017. gada 3. maija galīgā ziņojuma ieteikumiem, jo īpaši tiem, kas tieši vai netieši saistīti ar Jugendamt lomu un Vācijas ģimenes tiesību sistēmu;

16.  atgādina Vācijai par tās starptautiskajām saistībām saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām, tostarp tās 8. pantu; uzskata, ka visām Vācijas kompetentajām iestādēm ir jāveic būtiski uzlabojumi, lai pienācīgi aizsargātu dažādas valstspiederības pāru bērnu tiesības saglabāt savu identitāti, tostarp ģimenes attiecības, kā atzīts tiesību aktos, bez nelikumīgas iejaukšanās;

17.  uzskata, ka, ņemot vērā LESD 81. pantu, Komisija var aktīvi iesaistīties un tai ir aktīvi jāiesaistās, lai nodrošinātu taisnīgu un konsekventu nediskriminēšanas praksi attiecībā uz vecākiem bērnu aizgādības pārrobežu lietu izskatīšanā visā Savienībā;

18.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek veiktas precīzas pārbaudes par to procedūru un prakses nediskriminējošām iezīmēm, ko īsteno Vācijas ģimenes tiesību sistēmā, tostarp Jugendamt darbā, saistībā ar pārrobežu ģimenes strīdiem;

19.  atkārto, ka materiālo ģimenes tiesību jautājumos piemēro subsidiaritātes principu;

20.  aicina Komisiju palielināt sociālo dienestu ierēdņu apmācību un starptautisko apmaiņu, lai sekmētu informētību par kolēģu darbu citās dalībvalstīs un apmainītos ar labu praksi;

21.  uzsver, ka ir svarīga cieša sadarbība un efektīva saziņa starp dažādām valsts un vietējām iestādēm, kas iesaistītas bērnu aizgādības tiesvedībā, sākot no sociālajiem dienestiem līdz tiesu un centrālajām iestādēm;

22.  uzsver, ka ir jāuzlabo tiesu un administratīvā sadarbība starp Vācijas iestādēm un citu dalībvalstu iestādēm, lai nodrošinātu savstarpēju uzticēšanos attiecībā uz to lēmumu un spriedumu atzīšanu un izpildi Vācijā, kurus citu ES dalībvalstu iestādes pieņēmušas pārrobežu ģimenes strīdos, kas skar bērnus;

23.  atgādina, ka ir svarīgi vecākiem, kuri nav Vācijas valstspiederīgie, bez kavēšanās jau no paša sākuma un visos tiesvedības posmos nodrošināt pilnīgu un skaidru informāciju par tiesvedību un tās iespējamām sekām valodā, ko vecāki pilnībā saprot, lai izvairītos no gadījumiem, kad vecāki dod savu piekrišanu, pilnībā neizprotot savu saistību ietekmi; aicina dalībvalstis īstenot mērķtiecīgus pasākumus, kuru nolūks ir uzlabot juridisko atbalstu, palīdzību, konsultācijas un informācijas sniegšanu saviem valstspiederīgajiem gadījumos, kad viņi ziņo par diskriminējošām vai nelabvēlīgām tiesu un administratīvām procedūrām, ko Vācijas iestādes pret viņiem vērš pārrobežu ģimenes strīdos, kuri skar bērnus;

24.  uzsver, ka ziņotie gadījumi, kad vecākiem, kuri nav Vācijas valstspiederīgie, apmeklējumu laikā tiek liegts sazināties ar saviem bērniem viņu kopīgajā dzimtajā valodā, ir diskriminācija valodas dēļ, un šāda prakse arī neatbilst mērķim Savienībā veicināt daudzvalodību un kultūras mantojuma daudzveidību un ir domas, apziņas un reliģijas brīvības pamattiesību pārkāpums;

25.  aicina Vāciju pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka vecākiem uzraudzīto apmeklējumu laikā ir atļauts izmantot ar bērniem kopīgu dzimto valodu;

26.  pauž bažas par lietām, kuru sakarā lūgumrakstu iesniedzēji norādījuši uz pārāk īsiem kompetento Vācijas iestāžu noteiktajiem termiņiem un Vācijas kompetento iestāžu sūtītiem dokumentiem valodā, ko lūgumraksta iesniedzējs, kurš nav Vācijas valstspiederīgais, nesaprot; uzsver tiesības atteikties saņemt dokumentus, kas nav sagatavoti vai tulkoti valodā, ko persona saprot, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1393/2007 par dokumentu izsniegšanu 8. panta 1. punktā; aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt, kā šīs regulas noteikumi tiek īstenoti Vācijā, lai pienācīgi novērstu visus iespējamos pārkāpumus;

27.  aicina Komisiju pārbaudīt, vai gadījumos, kas minēti Eiropas Parlamentam iesniegtajos lūgumrakstos, tiesvedības procesā Vācijas tiesās ir ievērotas prasības par valodu izmantošanu;

28.  aicina dalībvalstis īstenot mērķtiecīgus pasākumus, kuru nolūks ir uzlabot juridisko atbalstu, palīdzību, konsultācijas un informācijas sniegšanu saviem valstspiederīgajiem attiecībā uz pārrobežu ģimenes strīdiem, kas skar bērnus; šajā sakarībā norāda, ka kompetentās Vācijas ministrijas federālajā līmenī ir izveidojušas Vācijas centrālo kontaktpunktu pārrobežu ģimenes konfliktu risināšanai, kura uzdevums ir sniegt konsultācijas un informāciju pārrobežu ģimenes strīdos, kas saistīti ar vecāku atbildību;

29.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis līdzfinansēt un veicināt tādas platformas izveidi, ar ko ģimenes lietu tiesvedības gadījumos sniedz palīdzību ES pilsoņiem, kas nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi;

30.  aicina dalībvalstis sistemātiski īstenot 1963. gada Vīnes konvencijas noteikumus un nodrošināt, ka vēstniecības vai konsulārās pārstāvniecības jau no paša tiesvedības sākuma tiek informētas par visām bērnu aprūpes tiesvedības lietām, kurās ir iesaistīti to valstspiederīgie, un ka tām ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem dokumentiem; uzsver uzticamas konsulārās sadarbības nozīmi šajā jomā un ierosina atļaut konsulārajām iestādēm piedalīties ikvienā tiesvedības posmā;

31.  atgādina dalībvalstīm, ka bērnam ir jānodrošina jebkāda nepieciešama un pamatota aprūpe audžuģimenē saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 8. un 20. panta formulējumu un jo īpaši nolūkā nodrošināt nepārtrauktu bērna aprūpi, ņemot vērā bērna etnisko, reliģisko, lingvistisko un kultūras identitāti;

32.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp.
(2) OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.
(3) Tiesas (pirmā palāta) 2010. gada 22. decembra spriedums, Barbara Mercredi / Richard Chaffe, C-497/10 PPU, ECLI:EU:C:2010:829.
(4) Tiesas (trešā palāta) 2009. gada 2. aprīļa spriedums, A, C-523/07, ECLI:EU:C:2009:225.
(5) OV C 66, 21.2.2018., 2. lpp.


Turpmāka PTO darbība
PDF 353kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par turpmāku PTO darbību (2018/2084(INI))
P8_TA-PROV(2018)0477A8-0379/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Marrākešas 1994. gada 15. aprīļa līgumu par Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu,

–  ņemot vērā PTO 2001. gada 14. novembrī pieņemto Dohas ministru deklarāciju(1),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par PTO, jo īpaši 2008. gada 24. aprīļa rezolūciju par gatavošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijas reformai(2) un 2017. gada 15. novembra rezolūciju par daudzpusējām sarunām saistībā ar PTO 11. Ministru konferenci(3),

–  ņemot vērā noslēguma dokumentu, ko vienprātīgi pieņēma 2017. gada 10. decembrī Parlamentārās konferences par PTO ikgadējā sesijā Buenosairesā(4),

–  ņemot vērā 2017. gada decembrī Buenosairesā notikušajā 11. Ministru konferencē, kurā nebija iespējams pieņemt ministru deklarāciju, panāktos rezultātus, cita starpā virkni ministru lēmumu(5),

–  ņemot vērā Sesto tirdzniecības atbalsta vispārējās pārskatīšanas konferenci, kas notika 2017. gada 11.–13. jūlijā Ženēvā(6),

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus(7),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām satvarā noslēgto Parīzes nolīgumu (UNFCCC), kas ir spēkā no 2016. gada novembra,

–  ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pēdējo ziņojumu, kurš publicēts 2018. gada 8. oktobrī un kurš apliecina, ka globālo sasilšanu vēl ir iespējams ierobežot līdz 1,5 °C, ja valstis līdz 2020. gadam palielinās savu nacionāli noteikto devumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumu(8) 16. punktu,

–  ņemot vērā ASV, Japānas un Eiropas Savienības tirdzniecības ministru kopīgo paziņojumu, kas pieņemts trīspusējā sanāksmē 2018. gada 31. maijā(9),

–  ņemot vērā ES un Ķīnas 20. augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu, ar ko izveido ministru vietnieku vadītu kopīgu darba grupu PTO reformas jautājumos(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. septembra koncepcijas dokumentu par PTO modernizāciju(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0379/2018),

A.  tā kā PTO kopš tās izveides ir bijusi centrāla loma daudzpusēju attiecību stiprināšanā, iekļaujošas pasaules ekonomiskās kārtības veicināšanā un atvērtas, uz noteikumiem balstītas un nediskriminējošas daudzpusējas tirdzniecības sistēmas sekmēšanā; tā kā jaunattīstības valstis tagad veido apmēram pusi no pasaules tirdzniecības apjoma salīdzinājumā ar 33 % 2000. gadā, savukārt to cilvēku skaits, kuri dzīvo galējā nabadzībā, kopš 1990. gada ir uz pusi samazināts un tagad ir nedaudz mazāks par vienu miljardu; tā kā PTO pamatā ir tiesību un pienākumu sistēma, kas uzliek dalībvalstīm pienākumu atvērt savus tirgus un nepieļaut diskrimināciju;

B.  tā kā PTO būtu jāpaliek galvenajam atsauces punktam valdībām un uzņēmumiem noteikumu izstrādāšanā un tirdzniecības strīdu izšķiršanā;

C.  tā kā ES ir konsekventi iestājusies par stabilu daudzpusēju un uz noteikumiem balstītu pieeju tirdzniecībai, jo ES ekonomika un ES un tās partnervalstu darba ņēmēji un patērētāji aizvien vairāk tiek integrēti globālās vērtības ķēdēs un ir atkarīgi no starptautiskās tirdzniecības importa un eksporta jomas, kā arī sociālo un vides apstākļu izmaiņu prognozējamības;

D.  tā kā PTO 11. Ministru konferencei, kas notika 2017. gada decembrī Buenosairesā, bija neapmierinoši rezultāti, kuri skaidri parādīja, ka organizācijas sarunu risināšanas funkcija ir paralizēta;

E.  tā kā uz noteikumiem balstītā daudzpusējā tirdzniecības sistēma pieredz dziļāko krīzi kopš PTO izveides, kas apdraud organizācijas pamatfunkcijas, proti, noteikt starptautiskās tirdzniecības pamatnoteikumus un struktūru un nodrošināt visu daudzpusējo organizāciju mērogā visefektīvāko un visattīstītāko strīdu izšķiršanas mehānismu;

F.  tā kā, neraugoties uz tādiem svarīgiem izņēmumiem kā tirdzniecības atvieglošanas nolīgums, PTO tirdzniecības reformas īstenošana ir kavējusies kopš šā gadsimta sākuma;

G.  tā kā PTO Apelācijas institūcija ir organizācijas vissvarīgākā iestāde, ņemot vērā tās juridiski saistošos lēmumus un tās statusu kā neatkarīgai un objektīvai pārskatīšanas struktūrai; tā kā pēc tiesneša Shree Baboo Chekitan Servansing amata pilnvaru beigām Apelācijas institūcijas locekļu skaits ir minimālais tās funkcionēšanai nepieciešamais tiesnešu skaits, jo ir palikuši tikai trīs iecelti tiesneši; tā kā šā ASV administrācijas izraisītā strupceļa dēļ varētu sabrukt sistēma, kas ir būtiski svarīga, lai risinātu strīdus starp visām PTO dalībvalstīm,

1.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu daudzpusējo attiecību pastāvīgajai vērtībai un prasa izstrādāt tirdzniecības programmu, kuras pamatā ir taisnīga un uz noteikumiem balstīta tirdzniecība, no kā labumu gūst visi, un ar kuru tiek veicināts miers, drošība un ilgtspējīgas attīstības programma, iekļaujot un stiprinot sociālās un vides tiesības un cilvēktiesības un nodrošinot, ka daudzpusējā līmenī pieņemti un saskaņoti noteikumi tiek piemēroti visiem vienādā un efektīvā veidā; uzsver, ka PTO ir arī jāpalīdz veicināt taisnīgu tirdzniecību un cīnīties pret negodīgu praksi; uzsver, ka tirdzniecība nav mērķis pati par sevi, bet gan instruments vispārēji noteikto attīstības mērķu sasniegšanai;

2.  uzskata, ka PTO ir steidzami jāmodernizē, ņemot vērā gan jaunākās norises, gan ieilgušo panākumu trūkumu attiecībā uz Dohas Attīstības programmu, un pilnībā jāpārskata vairāki PTO darbības aspekti nolūkā palielināt tās efektivitāti un leģitimitāti; šajā sakarībā uzskata, ka ir svarīgi, lai PTO sekretariāts radītu iespējas visām PTO dalībvalstīm iesaistīties debatēs jau no paša sākuma; aicina Komisiju un ES dalībvalstis, kas darbojas PTO, vērsties pie citām PTO dalībvalstīm, jo īpaši mūsu lielākajām tirdzniecības partnerēm, piemēram, ASV, Japānas, Ķīnas, Kanādas, Brazīlijas un Indijas, lai vienotos par kopīgu nostāju; uzskata par cerīgiem ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtos sākotnējos paziņojumus par PTO reformu;

3.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Eiropadomes 2018. gada 28. un 29. jūnija pilnvarojumu Komisijai un ņem vērā secinājumos izklāstīto pieeju, kā arī Komisijas 2018. gada 18. septembra koncepcijas dokumentu par PTO modernizāciju un Kanādas 2018. gada 25. septembra priekšlikumus par PTO reformu; ar nepacietību gaida, ka tiks publicēts vairāk priekšlikumu, jo īpaši no jaunattīstības valstu puses, kā arī no to darba grupu puses, kuras PTO dalībvalstis jau ir izveidojušas;

4.  pauž visdziļākās bažas par to, ka ir aizpildītas tikai trīs amata vietas Apelācijas institūcijā, tam būtiski kaitējot tirdzniecības strīdu izšķiršanas procesa pašreizējai un pienācīgai darbībai, un stingri aicina ASV atrisināt situāciju tādā veidā, kas ļautu ātri no jauna aizpildīt vakantās Apelācijas institūcijas vietas; atzinīgi vērtē Komisijas koncepcijas dokumentā par PTO modernizāciju izvirzītos sākotnējos priekšlikumus novērst strupceļu, atrisinot dažus no izvirzītajiem jautājumiem, cita starpā pieņemot pārejas noteikumus par institūcijas locekļiem, kas beidz pienākumu izpildi, vai izmaiņas attiecībā uz Apelācijas institūcijas pilnvaru termiņu vai uz maksimāli atļauto laiku līdz ziņojuma publicēšanai, kā arī attiecībā uz jaunas judikatūras izveidi Apelācijas institūcijā; norāda, ka ASV paustās bažas attiecībā uz Apelācijas institūciju pārsniedz procesuālās izmaiņas un nozīmē būtiskas reformas saistībā ar institūcijas tiesnešu nolēmumiem;

5.  uzskata, ka ASV 2018. gada 31. maija lēmums piemērot tarifus tērauda un alumīnija ražojumiem, pamatojoties uz “valsts drošību” saskaņā ar 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu, ir nepamatots, un uzskata, ka tas neatrisina problēmu, ko rada pārmērīgais tērauda daudzums pasaules tirgū, un neatbilst PTO noteikumiem; stingri mudina Komisiju strādāt kopā ar ASV, lai uz noteikumiem balstītajā PTO strīdu izšķiršanas sistēmā risinātu tirdzniecības domstarpības un novērstu tirdzniecības šķēršļus;

6.   uzskata — lai novērstu pašreizējās krīzes pamatcēloņus, PTO ir jāpielāgojas mainīgajai pasaulei, vienlaikus gūstot rezultātus saistībā ar dažiem neatrisinātajiem Dohas attīstības programmas jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu; uzskata, ka tādēļ vajadzīgs:

   a) novērst pašreizējās noteikumu nepilnības, lai vienādotu konkurences apstākļus attiecībā uz tirgu kropļojošām subsīdijām un valstij piederošiem uzņēmumiem, kā arī mūsdienīgot intelektuālā īpašuma aizsardzību un piekļuvi investīciju tirgiem, arī risināt jautājumus saistībā ar aizsardzību un pirmkoda piespiedu izpaušanu un citām valsts virzītām darbībām, kuru rezultātā rodas jaudas pārpalikums, kā arī regulējuma šķēršļiem pakalpojumiem un investīcijām, cita starpā tehnoloģiju nodošanai, kopuzņēmumiem izvirzītajām prasībām un vietējā satura prasībām, un uzraudzīt pašreizējo nolīgumu īstenošanu, pārvaldīšanu un darbību;
   b) izveidot tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz tehnoloģisko attīstību, aptverot e-komerciju, globālās vērtības ķēdes, publisko iepirkumu, atjauninātu iekšzemes regulējumu par pakalpojumiem, kā arī mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus;
   c) pārvarēt vissteidzamākās pasaules mēroga vides un sociālās problēmas, nodrošinot sistēmisku politikas saskaņotību starp tirdzniecības, darba un vides programmām;
   d) šajā sakarībā atzinīgi vērtēt Buenosairesā pieņemtos kopīgos paziņojumus par e-komerciju, iekšzemes regulējumu, investīciju veicināšanu un ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī kopš tā laika paveikto darbu šajos jautājumos;

7.  uzsver, ka ES būtu vairāk jāizceļ savi privātuma un datu aizsardzības noteikumi, lai tos varētu veicināt starptautiskā līmenī un tie kļūtu par atsauci starptautisko un daudzpusējo standartu izstrādē;

8.  atgādina, ka piekļuve publiskajam iepirkumam ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm tirdzniecības sarunās un ka šajā ziņā tiek gaidīta PTO dalībvalstu saistību izpilde attiecībā uz pievienošanos Nolīgumam par valsts iepirkumu (GPA) un minētā nolīguma darbības uzlabojumi, kā arī nolīguma noteikumu ievērošana savstarpības un abpusēju ieguvumu garā; norāda, ka valsts atbalsta sistēmas un publisko uzņēmumu funkcijas iespējamu uzlabojumu pilnīga efektivitāte daļēji ir atkarīga no šajā jomā panāktā; aicina Komisiju sadarboties ar tām dalībvalstīm, kuras pašlaik pievienojas GPA, lai paātrinātu to centienus un ļautu PTO dalībvalstīm plašāk izmantot iepirkuma liberalizācijas radītās priekšrocības;

9.  ir pārliecināts, ka pašreizējais nošķīrums starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm neatbilst ekonomiskajai realitātei un faktiskajai situācijai PTO un tas ir kavējis Dohas sarunu kārtas virzību, kaitējot vistrūcīgākajām valstīm; mudina attīstītākas jaunattīstības valstis uzņemties daļu atbildības un veikt iemaksas, kas būtu samērīgas to attīstības līmenim un (nozaru) konkurētspējai; norāda, ka Komisijas koncepcijas dokumentā prasīts ieviest noteikumus, saskaņā ar kuriem jaunattīstības valstis kļūs bagātākas un varēs paaugstināt savu zemo ienākumu statusu; uzskata, ka nolūkā labāk atspoguļot tautas attīstības indeksus būtu jāpārskata īpašas un atšķirīgas attieksmes mehānisms, kas ir politikas instruments, kurš jaunattīstības valstīm dod iespēju daudzpusējo nolīgumu īstenošanu saistīt ar palīdzības saņemšanu no bagātākām valstīm un līdzekļu devēju organizācijām;

10.  ļoti atzinīgi vērtē to, ka divas trešdaļas PTO dalībvalstu 2017. gada februārī ratificēja tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TFA); pauž pārliecību, ka TFA ir svarīgs piemērs un varētu būt paraugs turpmākajiem PTO darījumiem, ņemot vērā PTO dalībvalstu attīstības statusa un vajadzību atšķirības; mudina PTO dalībvalstis uzņemties atbildību un pildīt saistības saskaņā ar savu reālo ekonomisko ietekmi un spējām; uzskata, ka nākamie uzdevumi būs nolīguma pilnīga ratifikācija, jo īpaši tajās Āfrikas dalībvalstīs, kurām, kā paredzēts, būtu jāgūst vislielākais labums no nolīguma, TFA efektīva īstenošana un paziņošana par attīstības palīdzību saskaņā ar nolīgumu;

11.  atzīst, ka Ķīnas pievienošanās PTO 2001. gadā kopumā ir palielinājusi piekļuvi tās iekšējam tirgum un tas ir bagātinājis pasaules ekonomiku; pauž bažas, ka Ķīna būtībā nepiemēro PTO valsts režīma piemērošanas principus;

12.  uzskata, ka ir jāpārskata sarunu procesa darbība, ieviešot lielāku elastīgumu, nekā to šobrīd ļauj noteikumi par vienprātību, tajā pašā laikā atzīstot, ka “viena piegājiena” pieeja ir ierobežojusi daudzpusējas tirdzniecības pārvaldības efektivitāti; pauž atbalstu elastīgu daudzpusēju attiecību koncepcijai, saskaņā ar kuru PTO dalībvalstis, kas ir ieinteresētas risināt konkrētu jautājumu, kurā pilnīga vienprātība vēl nav iespējama, varētu panākt virzību un noslēgt vairākpušu nolīgumus, vai nu izmantojot t. s. PTO 4. pielikuma nolīgumus saskaņā ar Marrākešas līguma II panta 3. punktu, III panta 1. punktu un X panta 9. punktu, vai t. s. kritiskās masas nolīgumus, ar ko sarunās panāktās koncesijas tiek paplašinātas līdz dalībai PTO, pamatojoties uz lielākās labvēlības režīmu; mudina Komisiju neizmantot šos pantus kā alternatīvu konstruktīvam dialogam ar PTO dalībvalstīm, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus un reformētu PTO un tās funkcijas; šajā sakarībā uzskata, ka tās locekļiem būtu jāveicina PTO spēju veidošana, lai nodrošinātu, ka organizācijas rīcībā ir finanšu resursi un cilvēkresursi, kas atbilst augušajām vajadzībām un ļauj saglabāt līdzšinējo darba kvalitāti; uzskata, ka jauno dalībvalstu naudas ieguldījumam kopumā būtu jāpalielina PTO budžets, nevis jāmazina pašreizējo dalībvalstu dalības maksa;

13.  atzīst — lai gan uz noteikumiem balstītas daudzpusējas attiecības joprojām ir svarīgākā PTO struktūras daļa, pastāv iespējas padziļinātākai un elastīgākai vairākpušu sadarbībai starp ieinteresētajām valstīm tajās jomās, kur izrādījies grūti panākt vienprātību; norāda, ka šādiem nolīgumiem ir jāpapildina daudzpusējā programma, nevis tai jākaitē, un tie būtu jāizmanto nevis kā alternatīvi forumi tirdzniecības šķēršļu novēršanai, bet drīzāk kā pasākumi virzībā uz progresu daudzpusējā līmenī; aicina atsākt vairākpušu sarunas par vides preču nolīgumu (EGA) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA) un prasa vairākpušu un daudzpusējos nolīgumos iekļaut īpašus noteikumus par MVU; uzsver, ka ir svarīgi, lai PTO turpinātu un pastiprinātu savu darbu kā daļu no starptautiskās sadarbības ar citām starptautiskām organizācijām, cita starpā ANO, ESAO, Pasaules Muitas organizāciju un SDO;

14.   uzsver, ka tirdzniecība var dot ieguldījumu un tai jādod ieguldījums attīstībā, 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā un Parīzes nolīguma saistību izpildē, cīnoties pret klimata pārmaiņām; pauž nožēlu par EGA bloķēšanu 2016. gadā un atgādina par tā sniegtajām iespējām uzlabot piekļuvi ekotehnoloģijām un veicināt iepriekš minēto saistību izpildi; uzsver, ka papildus sarunām par zivsaimniecības subsīdijām PTO tagad ir jānosaka konkrētāka rīcība, kas šajā sakarībā jāveic, lai aizsargātu jūras vidi; atgādina, ka PTO procesa un ražošanas metožu koncepcija dod iespējas diferencēt t. s. līdzīgos produktus, ņemot vērā to ietekmi uz vidi; ierosina dot jaunu stimulu PTO Tirdzniecības un vides komitejai, pilnvarojot to izstrādāt kritērijus vides resursu bezmaksas lietošanas apkarošanai un ciešākas saiknes ar UNFCCC sekretariātu izveidei;

15.  atkārtoti apstiprina, ka pastāv saikne starp dzimumu līdztiesību un iekļaujošu attīstību, kā tas pausts arī 5. IAM, un uzsver, ka iespēju nodrošināšanai sievietēm ir būtiska nozīme nabadzības izskaušanā un ka šķēršļu likvidēšana attiecībā uz sieviešu līdzdalību tirdzniecībā ir izšķirīga ekonomikas attīstībai; atzinīgi vērtē to, ka PTO pievērš vairāk uzmanības jautājumiem saistībā ar tirdzniecību un dzimumu, un mudina visas valstis — kopskaitā 121 —, kas parakstīja Buenosairesas 2017. gada deklarāciju par tirdzniecību un ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm, izpildīt savas saistības; uzsver, ka visās PTO noteikumu izstrādes jomās ir jāievēro sistēmiska pieeja dzimumu līdztiesībai, veicot dzimumspecifiskus ietekmes novērtējumus; norāda uz tādu iniciatīvu kā SheTrades nozīmību, uzsverot sieviešu pozitīvo ieguldījumu tirdzniecībā un veicinot sieviešu plašāku iesaistīšanos starptautiskajā tirdzniecībā visā pasaulē;

16.  vērš uzmanību uz secinājumiem, kas gūti Sestajā tirdzniecības atbalsta vispārējās pārskatīšanas konferencē “Tirdzniecības, iekļautības un savienojamības veicināšana ilgtspējīgas attīstības sekmēšanas nolūkā”, kura notika 2017. gada jūlijā Ženēvā; atbalsta viedokli, ka tiem būtu jārezultējas konkrētā rīcībā e-komercijas veicināšanai un digitālo iespēju, piemēram, blokķēžu, pārvēršanai tirdzniecības realitātē, arī attiecībā uz jaunattīstības valstīm; šajā sakarībā norāda, ka svarīgs problēmjautājums joprojām ir investīcijas gan fiziskajā, gan digitālajā infrastruktūrā, kurām ir izšķirīga nozīme panākumu sasniegšanai šajā jomā; tādēļ aicina PTO dalībvalstis veicināt investīcijas gan fiziskajā, gan digitālajā infrastruktūrā un kā vienu no iespējamām iniciatīvām mudina veidot publiskā un privātā sektora partnerības;

17.  atkārtoti prasa ES nodrošināt, lai tās attīstības un tirdzniecības jomas pasākumi jaunattīstības valstīs balstītos uz līdzvērtīgu partneru veidotu līdzsvarotu satvaru un atbilstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā noteiktajam principam par politikas saskaņotību attīstībai un to mērķis būtu sekmēt cilvēktiesības un veicināt to ievērošanu;

18.  pauž nožēlu par to, ka PTO 11. Ministru konferencē netika gūti panākumi jaunattīstības valstīm ļoti svarīgos jautājumos; tomēr atzinīgi vērtē iepriekš PTO panākto uzlaboto preferenciālo režīmu vismazāk attīstītajām valstīm, cita starpā preferenciālus izcelsmes un režīma noteikumus pakalpojumu sniedzējiem, un uzsver, ka ir jāīsteno spēju veidošanas pasākumi, kas ļautu pakalpojumu sniedzējiem no vismazāk attīstītajām valstīm gūt labumu no šīm valstīm piešķirtā pakalpojumu atbrīvojuma;

19.  uzsver, ka pārredzamība ir būtisks elements stabilas un prognozējamas tirdzniecības un investīciju vides nodrošināšanā; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot uzraudzības procedūru pārredzamību, palielinot stimulus PTO dalībvalstīm ievērot paziņošanas prasības, samazinot to sarežģītību un radīto slogu un vajadzības gadījumā sniedzot palīdzību spēju veidošanā, savukārt no tīšas noteikumu neievērošanas būtu jāattur un pret to būtu jācīnās;

20.  uzsver, ka PTO sekretariātam ir izšķirīga funkcija, atvieglojot un aizsargājot augšupēju pieeju visu dalībvalstu aktīvai līdzdalībai, un ka tā būtu vēl vairāk jānostiprina un jāpadara elastīgāka, atbalstot dažādus sarunu procesus, kā arī īstenošanas un uzraudzības funkcijas; uzskata, ka ir jāpalielina PTO sekretariātam pieejamie finanšu līdzekļi un cilvēkresursi, un mudina PTO dalībvalstis kopīgi izpildīt savus pienākumus šajā sakarībā; uzskata, ka būtu arī no jauna jāstimulē regulārs darbs PTO komitejās, piešķirot to priekšsēdētājiem aktīvāku lomu risinājumu un kompromisu izstrādāšanā un ierosināšanā, nevis tikai locekļu ieguldījuma vadīšanā, un ka sekretariātam būtu jāatbalsta šā paplašinātā uzdevuma izpilde;

21.  mudina PTO dalībvalstis nodrošināt demokrātisku leģitimitāti un pārredzamību, nostiprinot PTO parlamentāro dimensiju, un atbalstīt saprašanās memorandu, ar ko izveido oficiālas darba attiecības ar Parlamentāro konferenci par PTO; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina, lai parlamentu deputātiem būtu iespējas pilnvērtīgi piedalīties tirdzniecības sarunās un lai viņi tiek iesaistīti PTO lēmumu sagatavošanā un īstenošanā, un lai tirdzniecības politikas nostādnes tiek pienācīgi pārbaudītas to valstu iedzīvotāju interesēs;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un PTO ģenerāldirektoram.

(1) 2001. gada 14. novembra Dohas ministru deklarācija (WT/MIN(01)/DEC/1) — https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/min01_e/mindecl_e.htm.
(2) OV C 259 E, 29.10.2009., 77. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0439.
(4) http://www.europarl.europa.eu/pcwto/en/sessions/2017.html
(5) https://www.wto.org/english/news_e/news17_e/mc11_10dec17_e.htm
(6) https://www.wto.org/english/tratop_e/devel_e/a4t_e/gr17_e/gr17programme_e.htm
(7) http://www.un.org/sustainabledevelopment/sustainable-development-goals/
(8) http://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/06/29/20180628-euco-conclusions-final/
(9) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/may/tradoc_156906.pdf
(10) https://www.consilium.europa.eu/media/36165/final-eu-cn-joint-statement-consolidated-text-with-climate-change-clean-energy-annex.pdf
(11) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/september/tradoc_157331.pdf


2018. gada ziņojums par Serbiju
PDF 438kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par Eiropas Komisijas 2018. gada ziņojumu par Serbiju (2018/2146(INI))
P8_TA-PROV(2018)0478A8-0331/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Saloniku Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19.–20. jūnija sanāksmes secinājumus,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju un tās „Sofijas prioritāšu programmu”,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra Lēmumu 2008/213/EK(1) par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Serbiju, un ar ko atceļ Lēmumu 2006/56/EK,

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (SEC(2011)1208), Eiropadomes 2012. gada 2. marta lēmumu piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu un Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija lēmumu sākt sarunas ar Serbiju par pievienošanos ES,

–  ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Serbijas Republiku, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999. g.), Starptautiskās Tiesas (ST) 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra rezolūciju Nr. 64/298, kurā ir atzīts šā ST atzinuma saturs un pausta atzinība ES gatavībai veicināt dialogu starp Serbiju un Kosovu,

–  ņemot vērā 2014. gada 28. augustā uzsākto Berlīnes procesu,

–  ņemot vērā ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) astotajā sanāksmē 2018. gada 13.–14. jūnijā pieņemto deklarāciju un ieteikumus;

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) galīgo ziņojumu par tās ierobežoto starptautisko vēlēšanu novērošanas misiju saistībā ar priekšlaicīgajām parlamenta vēlēšanām Serbijā 2016. gada 29. jūlijā,

–  ņemot vērā EDSO/ODIHR vēlēšanu novērtēšanas misijas ziņojumu par prezidenta vēlēšanām Serbijā 2017. gada 2. aprīlī,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīlī pieņemto 2018. gada ziņojumu par Serbiju (SWD(2016)0152),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā 2017. gada 23. maija dialoga par ekonomikas un finanšu jautājumu dialoga starp ES un Rietumbalkānu valstīm un Turciju kopīgos secinājumus (9655/2017),

–  ņemot vērā ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas padomes ceturto sanāksmi, kura notika 2017. gada 16. novembrī,

–  ņemot vērā Serbijas pievienošanās konferences astoto ministru līmeņa sanāksmi, kas notika 2018. gada 25. jūnijā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes pretkorupcijas struktūras GRECO 2015. gada jūlija ziņojumu par Serbiju un GRECO 2017. gada 20. oktobra ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumu attiecībā uz korupcijas novēršanu deputātu, tiesnešu un prokuroru vidū,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa novērtējumu par Serbijas ekonomikas reformu programmu 2018.–2020. gadam (SWD(2018)0132) un Padomes 2018. gada 25. maija kopīgos secinājumus par ekonomikas un finanšu jautājumu dialogu starp ES un Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2018. gada 25. jūnija atzinumu par tiesu iestāžu konstitucionālo grozījumu projektu,

–  ņemot vērā rezultātus, kas iegūti 2017. gadā ar Komisijas atbalstu veiktajā Pasaules bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas aptaujā par marginalizētajiem romiem Rietumbalkānos,

–  ņemot vērā 2015. gadā pieņemto kopīgo dienestu darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā”,

–  ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par Komisijas 2016. gada ziņojumu par Serbiju(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0331/2018),

A.  tā kā Serbija, tāpat kā jebkura potenciāla ES dalībvalsts, ir jāvērtē atbilstoši tās nopelniem vienādu kritēriju kopuma izpildē, īstenošanā un ievērošanā un tā kā pievienošanās grafiku nosaka vajadzīgo reformu veikšanas kvalitāte un pietiekamība; tā kā pievienošanās ir un paliks uz nopelniem balstīts process, kas ir pilnībā atkarīgs no katras valsts, tostarp Serbijas, gūtajiem panākumiem;

B.  tā kā, kopš notiek sarunas ar Serbiju, ir uzsākts izskatīt 14 sarunu sadaļas, no kurām divu sadaļu izskatīšana tika provizoriski pabeigta;

C.  tā kā Serbija turpina iesaistīties attiecību normalizēšanā ar Kosovu, kā rezultātā tika noslēgta 2013. gada 19. aprīļa pirmā vienošanās par principiem, kas reglamentē attiecību normalizēšanu, un 2015. gada augusta vienošanos dokumenti; tā kā Serbija turpina iesaistīties dialogā;

D.  tā kā Serbija ir stiprinājusi reģionālo sadarbību un labas kaimiņattiecības, kā arī veicinājusi mieru un stabilitāti, izlīgšanu un labvēlīgu vidi iepriekš neatrisinātu divpusēju jautājumu risināšanai;

E.  tā kā Serbija joprojām ir apņēmusies izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un turpina nodrošināt stabilus rezultātus SAN saistību īstenošanā;

F.  tā kā tiesiskums ir pamatvērtība, kas ir ES pamatā, un ir gan paplašināšanās procesa, gan stabilizācijas un asociācijas procesa kodols; tā kā ir vajadzīgas reformas, lai risinātu šīs jomas atlikušos svarīgos uzdevumus, jo īpaši nodrošinot neatkarīgu, objektīvu, atbildīgu un efektīvu tiesu sistēmu un cīnoties pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī aizsargājot pamattiesības;

G.  tā kā Serbija ir ratificējusi visas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, tostarp jo īpaši 1948. gada Konvenciju par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās (Nr. 87), 1949. gada Konvenciju par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu (Nr. 98) un 1930. gada Piespiedu darba konvenciju (Nr. 29);

H.  tā kā situācija attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu vārda brīvību un neatkarību joprojām raisa īpaši nopietnas bažas, kas ir jārisina noteiktā un iedarbīgā veidā kā prioritārs jautājums;

I.  tā kā Serbija gūst labumu no pirmspievienošanās palīdzības saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) un tā kopējais indikatīvais piešķīrums ir EUR 1,5 miljardi 2014.–2020. gadam; tā kā pārskatītais Serbijai paredzamais IPA II piešķīrums laikposmam no 2018. gada līdz 2020. gadam ir EUR 722 miljoni; tā kā Serbija ir saņēmusi atalgojumu par sasniegtajiem starpposma rezultātiem,

1.  atzinīgi vērtē Serbijas konsekventās saistības panākt integrāciju Eiropas Savienībā; aicina Serbiju ar Komisijas atbalstu aktīvi izplatīt šo stratēģisko lēmumu Serbijas sabiedrības vidū un vēl vairāk palielināt savlaicīgu un pārredzamu informāciju par ES un tās finansētajiem projektiem un programmām, kā arī sekmēt ES pamanāmību;

2.  uzsver to, ka veiksmīga integrācijas procesa svarīgs rādītājs ir reformu un politikas pamatnostādņu rūpīga īstenošana; aicina Serbiju uzlabot jauno tiesību aktu un politikas nostādņu īstenošanas plānošanu, koordināciju un uzraudzību; atzinīgi vērtē to, ka trešās pārskatīšanas redakcijā ir pieņemta valsts programma ES acquis pieņemšanai un brīdina, ka svarīgu ES tiesību aktu neatbilstīga transponēšana negatīvi ietekmē to saskaņošanu ar acquis; atzinīgi vērtē Komisijas novērtējumu, kas sniegts tās paziņojumā ar nosaukumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” un kurā minēts, ka ar spēcīgu politisko gribu, īstenojot reālas un ilgstošas reformas un pilnībā atrisinot strīdus ar kaimiņvalstīm, Serbija varētu kļūt par ES dalībvalsti; aicina Padomi un Komisiju ar nosacījumu, ka vajadzīgais progress jo īpaši tiesiskuma pamatjomā to garantē, atbalstīt tehniski sagatavoto nodaļu atvēršanu un paātrināt pievienošanās sarunu procesu kopumā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka tika sekmīgi tika pabeigts PPI plānošanas process 2018. gadam, un to, ka tika parakstīts IPARD II finansēšanas līgums; aicina Komisiju, izstrādājot jauno Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI III), iekļaut atbilstīgus noteikumus, lai nodrošinātu Serbijas iespējamu pievienošanos ES;

4.  atzinīgi vērtē Serbijas progresu funkcionējošas tirgus ekonomikas izveidē, nodrošinot ekonomikas izaugsmi un saglabājot makroekonomikas un monetāro stabilitāti; uzsver, ka Serbija ir panākusi labu progresu, jo īpaši izmantojot budžeta konsolidāciju, dažu to politikas trūkumu risināšanā, uz kuriem tai tika norādīts; tomēr uzsver, ka bezdarba līmenis, intelektuālā darbaspēka emigrācija un saimnieciskās pasivitātes līmenis joprojām ir augsts; aicina Serbiju izstrādāt ilgtspējīgu plānu attiecībā uz valstij piederošo uzņēmumu nākotni; uzsver Serbijas ekonomikas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ārkārtīgi svarīgo nozīmi un prasa izveidot pārredzamāku un mazāk apgrūtinošu uzņēmējdarbības vidi; atbalsta Serbijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO);

5.  pauž bažas par pastāvīgo bezdarbu un uzsver, cik svarīga jauniešu vidū ir apmācība un uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošana; aicina Serbiju uzlabot sieviešu stāvokli darba tirgū; aicina Serbiju stiprināt trīspusējas sarunas; aicina veikt grozījumus likumā “Par iemaksām obligātajā sociālajā apdrošināšanā” un Veselības apdrošināšanas likumā, lai novērstu mazo lauksaimniecības produktu ražotāju diskrimināciju;

6.  pieņem zināšanai 2017. gada 2. aprīļa prezidenta vēlēšanas Serbijā; atzinīgi vērtē vēlēšanu vispārējo norisi un aicina iestādes nodrošināt starptautisko standartu piemērošanu; aicina iestādes pilnībā īstenot EDSO/ODIHR vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus jo īpaši saistībā ar vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu priekšvēlēšanu kampaņas periodā un iesaistīties dialogā ar vietējām neatkarīgām vēlēšanu novērošanas misijām; aicina iestādes pienācīgi izmeklēt sūdzības par pārkāpumiem, vardarbību un iebiedēšanu, kas notika pēcvēlēšanu procesa laikā; ar bažām norāda uz politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanas nepietiekamo pārredzamību; norāda, ka politisko partiju finansēšanai jābūt pārredzamai un jāatbilst starptautiskiem standartiem;

7.  aicina Serbiju vēl vairāk pieskaņot savu ārpolitiku un drošības politiku ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai, tostarp tās politikai attiecībā uz Krieviju, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros; atzinīgi vērtē Serbijas būtisko ieguldījumu un pastāvīgo līdzdalību vairākās ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās (ES apmācību misija Mali, ES apmācību misija Somālijā, EUNAVFOR Atalanta, ES KDAP militāra apmācības misija Centrālāfrikas Republikā), tādējādi Serbijai piedaloties četrās no sešām misijām vai militārajām operācijām, kuras īsteno Savienība; pauž bažas par to, ka turpinās Serbijas militārā sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju;

8.  atzinīgi vērtē Serbijas konstruktīvo pieeju, pārvaldot migrācijas un bēgļu krīzi, un šīs valsts ievērojamos centienus, lai sniegtu patvērumu un humāno palīdzību, galvenokārt izmantojot ES atbalstu; atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir pieņēmusi jauno patvēruma likumu, likumu par ārvalstniekiem un robežkontroles likumu; mudina Serbiju pakāpeniski saskaņot savu vīzu politiku ES politikai šajā jautājumā; ar bažām norāda uz to, ka nesaskaņota vīzu politika, ir radījusi iespējas neatbilstīgai migrācijai un kontrabandai virzienā uz ES dalībvalstīm, kā arī kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis; mudinu Serbiju paredzēt nelegālu migrantu atpakaļatgriešanas mehānismu saskaņā ar ES acquis un vēl vairāk uzlabot savu veiktspēju, lai risinātu nepilngadīgo bez pavadības vajadzības; aicina Serbiju rast reālu un noturīgu risinājumu attiecībā uz bēgļiem no kaimiņvalstīm, tostarp attiecībā uz viņu vajadzībām pēc mājokļiem un piekļuvi darbam un izglītībai;

Tiesiskums

9.  mudina Serbiju pastiprināt centienus veikt reformas tiesiskuma jomā, kā arī jo īpaši nodrošināt tiesu iestāžu neatkarību un tiesu sistēmas vispārēju efektivitāti; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš efektīvām reformām šajā jomā; norāda — lai gan ir gūti zināmi panākumi, samazinot neizskatīto parādu piedziņas veco lietu skaitu un ieviešot pasākumus, nolūkā saskaņot tiesu praksi, tiesu neatkarība Serbijā joprojām nav pilnībā nodrošināta, un joprojām bažas rada apmērs, kādā tiesu iestādes tiek politiski ietekmētas; aicina Serbiju nostiprināt tiesu iestāžu pārskatatbildību, objektivitāti, profesionālismu un vispārējo efektivitāti un izveidot bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu, nodrošinot plašu bezmaksas juridiskās palīdzības sniedzēju loku; prasa īstenot visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus;

10.  atkārto, cik svarīgi ir intensīvāk apkarot korupciju, un mudina Serbiju paust skaidru apņemšanos šīs problēmas risināšanā; atzinīgi vērtē to, kā tiek īstenots Likums par valsts iestāžu organizāciju un jurisdikciju saistībā ar organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas apkarošanu; atzinīgi vērtē grozījumus, kas ir izdarīti valsts kriminālkodeksa ekonomisko noziegumu sadaļā, un mudina Serbiju pilnībā īstenot šos grozījumus, tostarp grozījumu par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanu, lai novērstu tā jebkādu nepareizu piemērošanu; aicina pastiprināt valsts pretkorupcijas stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu; atgādina par savu aicinājumu Serbijai ātri pieņemt jaunu tiesību aktu par pretkorupcijas aģentūru, lai uzlabotu to, kā tiek plānota, koordinēta un uzraudzīta jaunu un spēkā esošu tiesību aktu un politikas īstenošana; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai šāda aģentūra saņemtu un uzturētu cilvēku un finanšu resursus, kas tai ir vajadzīgi, lai pildītu savas pilnvaras neatkarīgā veidā; uzsver, ka pretkorupcijas aģentūras locekļi būtu jāievēlē saskaņā ar pārredzamības principiem, kā arī to, ka viņi nedrīkst būt interešu konfliktā vai atkarīgi no politiskās pārliecības; aicina iestādes nodrošināt, ka aģentūrā tiek aizpildīti visi vakantie amati; aicina Serbiju turpināt uzlabot rezultātus attiecībā uz izmeklēšanu, apsūdzību izvirzīšanu un notiesājošu spriedumu taisīšanu augsta līmeņa korupcijas lietās un regulāri publicēt ar tām saistītos statistikas datus par izmeklēšanas rezultātiem visās lietās, kas attiecas uz iespējamu korupciju amatpersonu vidū;

11.  aicina Serbijas iestādes īstenot Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumus; aicina Serbijas parlamentu jo īpaši pievērsties Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumiem attiecībā uz korupcijas novēršanu un interešu konfliktiem un pieņemt rīcības kodeksu;

12.  atzīst, ka ir panākti zināmi rezultāti cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, un atzinīgi vērtē Serbijas aktīvo lomu starptautiskajā un reģionālajā policijas un tiesu iestāžu sadarbībā; aicina Serbiju uzņemties turpmākas saistības un panākt objektīvi novērtējamus rezultātus šajā cīņā, jo īpaši gūt pārliecinošus panākumus attiecībā uz izmeklēšanām, kriminālvajāšanām un notiesāšanām ar organizēto noziedzību saistītās lietās, tostarp cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu no Serbijas uz ES un uz trešām valstīm, ar organizēto noziedzību saistītām slepkavībām, kibernoziedzību, finanšu plūsmām, ar kurām atbalsta teroristu darbības, un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; aicina Serbiju turpināt tā rīcības plāna pilnīgu īstenošanu , par kuru panākta vienošanās ar Finanšu darījumu darba grupu (FATF); vērš uzmanību uz to, ka pieaug noziedzīgu uzbrukumu skaits, un aicina šo jautājumu risināt, pilnībā sadarbojoties ar tiesu iestādēm;

Demokrātija un sociālais dialogs

13.  uzsver, ka Serbijas parlaments joprojām neīsteno efektīvu uzraudzību pār izpildvaru un ka ir papildus jāuzlabo pārredzamības, iekļautības un likumdošanas procesa kvalitāte; atzinīgi vērtē to, ka samazinās steidzamības procedūras izmantošana, pieņemot tiesību aktus; tomēr uzsver, ka steidzamības procedūras vēl arvien regulāra izmantošana apdraud parlamenta un sabiedrības kontroli pār procesu; uzsver, ka būtu jāizvairās no pasākumiem, kas ierobežo Serbijas parlamenta spēju īstenot efektīvas debates par tiesību aktiem un to īstenošanas kontroli; uzsver to, cik svarīgs demokrātijai ir opozīcijas veiktais darbs, un uzsver, ka pret opozīcijas politiķiem nevajadzētu vērst neslavu un apmelojumus; pauž bažas par to, ka daži politiķi ļaunprātīgi izmanto publiskas diskusijas, lai veicinātu radikālismu; aicina veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu partiju savstarpējo dialogu un pilsoniskās sabiedrības efektīvu iesaisti; aicina Serbijas parlamentu pārskatīt novilcināšanas taktikas praksi un to, vai tā kavē demokrātiskas debates; atzinīgi vērtē to, ka Serbijas parlaments turpina centienus, lai uzlabotu pārredzamību, rīkojot debates par Serbijas sarunu nostājas par pievienošanās ES sadaļām, kā arī veicot viedokļu apmaiņu ar galveno sarunu grupu un Nacionālo konventu par Eiropas Savienības jautājumiem; uzsver, ka ir nepieciešams pilnībā atzīt un atbalstīt neatkarīgo regulatīvo struktūru lomu, tostarp valsts ombudu, pretkorupcijas aģentūru, valsts revīzijas iestādi un sabiedrībai svarīgas informācijas un personas datu aizsardzības komisāru; aicina Serbijas parlamentu iesaistīties neatkarīgu regulatīvo iestāžu konstatējumu un ieteikumu, īpaši to, kuru paudis Ombuds, īstenošanā; atgādina, ka viens no Eiropas sociālā modeļa pīlāriem ir sociālais dialogs un ka regulāra apspriešanās starp valdību un sociālajiem partneriem ir svarīga, lai novērstu sociālo spriedzi un konfliktus; uzsver, ka ir svarīgi, lai sociālais dialogs neaprobežotos ar informācijas apmaiņu, un ka svarīgi tiesību akti pirms to nonākšanas parlamenta procedūrā būtu jāapspriež ar ieinteresētajām personām;

14.  atzinīgi vērtē pārskatu par valsts tiesu iestāžu konstitucionālās reformas projektu, kas ir iesniegts Venēcijas komisijai atzinuma sagatavošanai; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus; mudina Serbijas iestādes uzsākt iekļaujošas un jēgpilnas publiskās debates, kas tiek rīkotas konstruktīvi, lai palielinātu informētību par konstitucionālās reformas procesu šajā valstī; aicina organizēt visaptverošu sabiedrisko apspriešanu, pirms galīgais projekts tiek iesniegts Serbijas parlamentā;

15.  atzinīgi vērtē Serbijas progresu, reformējot valsts pārvaldi, jo īpaši, pieņemot vairākus jaunus tiesību aktus par algām un darba attiecībām sabiedrisko pakalpojumu sfērā, par vietējām pašvaldībām un algām autonomās provincēs un par valsts apmācības akadēmiju; uzsver, ka bažas joprojām rada politiskā ietekme uz kandidātu iecelšanu augstākajos vadības amatos; aicina Serbiju grozīt civildienesta likumu, lai garantētu valsts pārvaldes neitralitāti; norāda, ka ir svarīgi stiprināt administratīvās spējas visos līmeņos, lai veiksmīgi īstenotu galvenās reformas; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas Integrācijas ministrija, iekļaujot tajā bijušā Serbijas Eiropas integrācijas biroja struktūras, kas ir turpinājis sniegt politiskus norādījumus Eiropas integrācijas jautājumos;

Cilvēktiesības

16.  uzsver, ka ir spēkā tiesiskā un institucionālā sistēma cilvēktiesību ievērošanai; uzsver, ka ir vajadzīga cilvēktiesību saskaņota un efektīva īstenošana visā valstī; aicina Serbiju pieņemt jauno personas datu aizsardzības likumu, nodrošinot tā pilnīgu saskaņotību ar ES standartiem un labāko pieredzi; norāda, ka ir nepieciešami pastāvīgi centieni, lai uzlabotu neaizsargātu iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, personu ar invaliditāti, HIV/AIDS slimnieku un LGBTI personu, situāciju; nosoda to, ka joprojām tiek izdarīti naida noziegumi pret romiem un LGBTI personām; aicina Serbiju aktīvi īstenot izmeklēšanas, saukšanas pie atbildības un notiesāšanas par naida izraisītiem noziegumiem; aicina Serbijas iestādes sekmēt iecietības gaisotni un nosodīt visu veidu naida runu, kā arī genocīda noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publisku atbalstīšanu un esamības noliegšanu;

17.  mudina Serbiju nostiprināt tās iestāžu lomu un veiktspējas attiecībā uz mazāk aizsargātu grupu, tostarp sieviešu, bērnu un invalīdu aizsardzību, un nodrošināt labāku sadarbību starp policiju, prokuroriem un sociālajiem dienestiem šajā jomā; atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir ratificējusi Stambulas konvenciju un jaunākās norises attiecībā uz pasākumiem, lai aizsargātu bērnus no vardarbības, tostarp paziņojumu par bērnu ombuda amata izveidošanu, un aicina iestādes uzraudzīt tiesību aktu un citu pasākumu ietekmi; uzsver, ka joprojām pastāv trūkumi invalīdu cilvēktiesību aizsardzībā, un mudina valdību pieņemt valsts stratēģiju attiecībā uz personām ar invaliditāti;

18.  stingri mudina Serbijas iestādes pastiprināt centienus, lai uzlabotu situāciju vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā; atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota jauna darba grupa, kuras mērķis ir izstrādāt plašsaziņas līdzekļu stratēģijas projektu; uzsver, ka draudi un vardarbība pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu iebiedēšana, tostarp administratīva vajāšana un iebiedēšana ar tiesas procesu starpniecību, joprojām rada bažas; aicina amatpersonas būt konsekventām, publiski nosodot jebkāda veida žurnālistu iebiedēšanu un atturēties no iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu darbībās, tostarp saistībā ar vēlēšanām; šajā sakarībā norāda, ka, lai gan vairākas lietas ir izmeklētas un daži kriminālapsūdzības ir sagatavotas, notiesāšana joprojām ir reta parādība; atzinīgi vērtē tās pastāvīgās darba grupas centienus, kura tika izveidota ar vienošanos par sadarbību un pasākumiem žurnālistu drošības uzlabošanai, un aicina iestādes parādīt pilnīgu apņemšanos izmeklēt lietas par uzbrukumiem žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem un uzsākt tajās kriminālvajāšanu; prasa pilnībā īstenot tiesību aktus par plašsaziņas līdzekļiem un stiprināt valsts elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatīvās iestādes neatkarību; atzinīgi vērtē centienus izstrādāt plašsaziņas līdzekļu stratēģiju, lai izveidotu plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, un šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir pārskatāma un iekļaujoša apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm; uzsver, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām un finansējumu; aicina pieņemt politikas pasākumus, ar kurām tiks aizsargāti plašsaziņas līdzekļi un programmas Serbijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu valodās;

19.  aicina Serbijas iestādes uzlabot sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sieviešu organizācijām un cilvēktiesību aizsardzības grupām, jo tām ir būtiska loma labi funkcionējošā demokrātijā; nosoda negatīvās kampaņas un ierobežojumus attiecībā uz dažām pilsoniskās sabiedrības organizācijām; prasa pieņemt valsts stratēģiju un saistītu rīcības plānu, lai regulētu vidi, kurā pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbojas; uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai nodrošinātu sistemātisku sadarbību starp valdību un pilsonisko sabiedrību, un aicina būt īpaši uzmanīgiem, izstrādājot un īstenojot tiesību aktus, kas skar pilsonisko sabiedrību;

20.  atzīmē, ka ir panākts zināms progress attiecībā uz nelikumīgo privātīpašuma nojaukšanu un pārvietošanās brīvības atņemšanu Belgradas Savamalas rajonā, kas notika 2016. gada aprīlī; aicina šo situāciju atrisināt un izmeklēšanā pilnībā sadarboties ar tiesu iestādēm, lai vainīgos sauktu pie atbildības;

Cieņa pret minoritātēm un to aizsardzība

21.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts rīcības plāns nacionālo minoritāšu tiesību īstenošanai un dekrēts, ar ko tiek izveidots nacionālo minoritāšu fonds; aicina Serbijas valdību pilnībā īstenot visus starptautiskos līgumus, kas attiecas uz minoritāšu tiesībām; uzsver, ka progress attiecībā uz nacionālo minoritāšu tiesību garantēšanu nav apmierinošs, un aicina pilnībā īstenot rīcības plānu un labāk koordinēt un integrēt ieinteresētās puses, tostarp kaimiņvalstis saistībā ar transporta un komunikāciju vajadzībām; norāda, ka nacionālo minoritāšu fonds darbojas un ka tā finansējums ir palielināts; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti svarīgi tiesību akti, kas veido minoritāšu tiesību sistēmu; atkārtoti aicina Serbiju nodrošināt to, ka tiek konsekventi īstenoti tiesību akti par minoritāšu aizsardzību, tostarp attiecībā uz izglītību un kultūru, minoritāšu valodu izmantojumu, pārstāvību valsts pārvaldē un tiesu iestādēs, kā arī nepārtrauktu piekļuvi plašsaziņas līdzekļiem un reliģiskajām ceremonijām minoritāšu valodās; atzīst, ka valsts aktīvi piedalās valsts minoritāšu vēlēšanu ciklos, un aicina pieņemt politikas pasākumus, kas garantēs to politisko pārstāvību Serbijas valsts asamblejā; aicina pilnībā īstenot tiesības uz savlaicīgu dzimšanas reģistrāciju; uzsver, ka cilvēktiesību, tostarp nacionālo minoritāšu tiesību, veicināšana un aizsardzība ir priekšnoteikums, lai pievienotos ES;

22.  norāda, ka Vojvodinas kultūras daudzveidība ir daļa no Serbijas identitātes; uzsver, ka Vojvodinas autonomija būtu jāsaglabā un ka būtu nekavējoties jāpieņem likums par Vojvodinas finansēšanas resursiem, kā ir paredzēts konstitūcijā;

23.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta romu sociālās integrācijas stratēģija 2016.–2025. gadam līdzās rīcības plānam, kas attiecas uz izglītību, veselību, mājokļiem un nodarbinātību; atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā ir atzīts — romu sievietes saskaras ar īpašu diskrimināciju; mudina Serbiju noteikt skaidrus mērķus un rādītājus, lai uzraudzītu jaunās stratēģijas īstenošanu; izsaka bažas par romu meiteņu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas augsto līmeni, norāda ka romu vairākums cieš no sociālās atstumtības un saskaras ar to, ka viņu tiesības sistemātiski tiek pārkāptas; aicina pilnībā īstenot šo jauno romu integrācijas stratēģiju un rīcības plānu; uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt politikas pasākumus, kas apkaros diskrimināciju pret romiem un antičigānismu; aicina nodrošināt romu jēgpilnu līdzdalību visu līmeņu sabiedriskajos un politiskajos procesos;

Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības

24.  atzinīgi vērtē to, ka Serbija ir apņēmusies uzturēt konstruktīvas divpusējas attiecības ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē to, ka Serbija turpina iesaistīties vairākās reģionālās sadarbības iniciatīvās, piemēram, Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā, Reģionālajā sadarbības padomē, Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā (CBTN), Adrijas un Jonijas jūras iniciatīvā, ES makroreģionālajā stratēģijā Donavas reģionam (EUSDR) un ES stratēģijā Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR), Brdo-Brijuni procesā, sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvā un tās savienojamības programmā un Berlīnes procesā; atzinīgi vērtē līdzšinējos sešu Rietumbalkānu valstu procesa rezultātus un aicina turpināt reģionālās ekonomikas zonas (REZ) attīstību; atkārto savu aicinājumu Serbijai īstenot savienojamības reformas pasākumus, kas ir saistīti ar savienojamības programmu; atzinīgi vērtē Serbijas centienus kā prioritāti noteikt ieguldījumus infrastruktūrā un uzsver, cik svarīgi ir uzlabot savienojamību šajā reģionā; norāda, ka vairāk pūļu ir jāiegulda pierobežas reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos šajos reģionos; atbalsta ierosinājumu samazināt viesabonēšanas maksu Rietumbalkānos; uzsver, ka neatrisinātiem divpusējiem strīdiem nevajadzētu negatīvi ietekmēt pievienošanās procesu; stingri atbalsta Rietumbalkānu partneru solījumu arī turpmāk stiprināt labas kaimiņattiecības, reģionālo stabilitāti un savstarpēju sadarbību; atgādina, ka ES ir apņēmusies stiprināt un padziļināt savu iesaisti reģiona pārmaiņās;

25.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta valsts stratēģija kara noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem; ņem vērā prokuratūras stratēģijas kara noziegumu izmeklēšanai un apsūdzībai pieņemšanu un mudina Serbiju īstenot visas paredzētās darbības; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada maijā tika iecelts jauns kara noziegumu prokurors; atkārtoti aicina īstenot šo stratēģiju, jo īpaši izvirzot apsūdzības, un pieņemt prokuratūras darba stratēģiju; aicina Serbiju efektīvi izmeklēt visas kara noziegumu lietas, jo īpaši tās, kurām ir augsts profils, un sadarboties ar reģionālajiem partneriem; aicina Komisiju un dalībvalstis veltīt papildu centienus, lai atrisinātu šos jautājumus ES un Serbijas sarunu procesā; mudina iestādes turpināt risināt problēmas saistībā ar pazudušām personām 20. gadsimta 90. gadu karu laikā; atkārtoti aicina Serbiju pilnībā sadarboties ar pašreizējo Starptautisko kara noziegumu tribunālu mehānismu; mudina iestādes turpināt darbu jautājumā par bezvēsts pazudušo personu likteni, tostarp atverot valsts arhīvus, kas ir saistīti ar kara periodu; mudina Serbiju sagatavot reparāciju sistēmu cietušajiem un viņu ģimenēm; atkāroti uzsver savu atbalstu iniciatīvai izveidot reģionālo komisiju, kas atbildīga par faktu konstatāciju saistībā ar kara noziegumiem un citiem rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā; uzsver, cik svarīgs ir darbs, ko veic Jauniešu reģionālās sadarbības birojs (RYCO) un tā vietējās filiāles, lai veicinātu izlīgumu starp jauniešiem; prasa veikt papildu grozījumus likumā par restitūciju un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret restitūcijas prasību iesniedzējiem salīdzinājumā ar citiem saņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz publiskā īpašuma reģistrāciju;

26.  pauž nožēlu par to, ka dažas Serbijas iestādes vairākkārt ir noliegušas Srebreņicas genocīdu; atgādina tām, ka pilnībā sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai un tā pēcteci, proti, Starptautisko kara noziegumu tribunālu atlikušās jurisdikcijas mehānismu, nozīmē arī pilnībā pieņemt un īstenot tā lēmumus; uzsver, ka Srebreņicas genocīda atzīšana ir fundamentāls Serbijas solis ceļā uz pievienošanos Eiropas Savienībai;

27.  atzinīgi vērtē Serbijas pastāvīgo iesaisti normalizācijas procesā ar Kosovu un tās apņemšanos īstenot vienošanās, kas ir panāktas ES veicinātajā dialogā; atzinīgi vērtē to, ka Serbijas valsts prezidents ir uzsācis iekšēju dialogu par Kosovu; atkārtoti prasa turpināt darbu pie visu jau noslēgto vienošanos, tostarp to, kuras attiecas uz enerģētiku, pilnīgas, godprātīgas un savlaicīgas īstenošanas un mudina abas puses apņēmīgi turpināt normalizācijas procesu; uzsver, cik svarīgi ir izveidot serbu vairākuma pašvaldību asociāciju vai kopienu; uzsver, ka ir jāpaātrina darbs pie dialoga jauna posma, lai panāktu attiecību vispusīgu normalizēšanu starp Serbiju un Kosovu, nosakot to juridiski saistošā nolīgumā; atkārtoti aicina EĀDD veikt darbības rezultātu izvērtējumu attiecībā uz to, kā puses pilda savas saistības; kategoriski nosoda Kosovas serbu politiķa Olivera Ivanoviča nogalināšanu un uzsver, ka ir vajadzīga patiesa sadarbība starp Kosovas un Serbijas izmeklētājiem un starptautisks atbalsts, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības;

28.  ņem vērā pašlaik notiekošās debates un publiskos paziņojumus par Serbijas un Kosovas robežas iespējamām izmaiņām, tostarp teritoriju apmaiņu; uzsver, ka gan Kosova, gan Serbija ir etniski daudzveidīgas un ka šajā reģionā par mērķi nedrīkst izvirzīt etniski homogēnu valstu izveidošanu; atbalsta ES veicināto dialogu, lai panāktu visaptverošu normalizācijas nolīgumu starp Serbiju un Kosovu; uzskata, ka nolīgums varētu būt pieņemams tikai tad, ja panākta savstarpēja vienošanās, ņemot vērā vispārējo stabilitāti reģionā un starptautiskās tiesības;

29.  izsaka bažas par augsta ranga politiķu atkārtotajiem izteikumiem, kuros tiek apšaubīta Bosnijas un Hercegovinas teritoriālā integritāte, un nosoda jebkādu nacionālistisku retoriku, kas ir vērsta uz šīs valsts šķelšanu;

Enerģija un transports

30.  aicina Serbiju pilnībā īstenot savienojamības reformas pasākumus enerģētikas nozarē; mudina Serbiju attīstīt konkurenci gāzes tirgū un izpildīt attiecīgos pienākumus saistībā ar uzņēmumu sadalīšanu, kā ir paredzēts trešajā enerģētikas paketē; aicina Serbiju izstrādāt enerģētikas politiku, lai samazinātu atkarību no Krievijas gāzes importa; atzinīgi vērtē valsts centienus veicināt ieguldījumus tādās jomās kā energoefektivitāte un atjaunojamie energoresursi; atgādina, ka tiesību akti par enerģijas efektīvu izmantošanu nav pilnībā saskaņoti ar atbilstošajām ES direktīvām; aicina Serbiju pārorientēties uz atjaunojamās enerģijas ieguves veidiem;

31.  aicina Serbijas valdību pieņemt pasākumus, kas nepieciešami, lai saglabātu aizsargājamās teritorijas, sevišķi attiecībā uz hidroelektrostaciju būvēšanu vidiski jutīgās teritorijās, piemēram, Stara Planinas dabas parkā; šajā kontekstā aicina veikt rūpīgus ietekmes uz vidi novērtējumus, kuru pamatā būtu Putnu direktīvas, Dzīvotņu direktīvas un Ūdens pamatdirektīvas izveidotie ES standarti; mudina Serbijas valdību palielināt plānoto projektu pārredzamību, nodrošinot sabiedrības līdzdalību un uzklausīšanu ar visu ieinteresēto personu iesaisti;

32.  atzinīgi vērtē kopīgo apņemšanos, ko 2018. gada 17. maijā parakstīja Serbija un Bulgārija Rietumbalkānu augstākā līmeņa vadītāju sanāksmē Sofijā, veidot gāzes savienojumus starp abām valstīm, un IPA 2018. gada paketes pieņemšanu, — tā ietver stratēģiski svarīgu infrastruktūras projektu „Miera automaģistrāle Niša-Merdare-Priština”, kas nodrošinās labāku transporta savienojumu starp Serbijas centrālo daļu un Kosovu un kam ir simboliska nozīme reģiona valstu attiecībās;

33.  pauž nopietnas bažas par to, ka Serbijā ir satraucoši augsts gaisa piesārņojuma līmenis, kura dēļ saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2016. gadā aptuveni 6500 cilvēku nomira no elpceļu slimībām; šajā sakarībā aicina Serbijas iestādes pieņemt nepieciešamos īstermiņa pasākumus, lai novērstu šo situāciju, un efektīvi reformēt transporta un mobilitātes vidējā termiņa un ilgtermiņa politiku lielajās pilsētās;

o
o   o

34.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Serbijas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 80, 19.3.2008., 46. lpp.
(2) OV C 331, 18.9.2018., 71. lpp.


2018. gada ziņojums par Serbiju
PDF 360kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Kosovu (2018/2149(INI))
P8_TA-PROV(2018)0479A8-0332/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19. un 20. jūnijā Salonikos notikušās sanāksmes secinājumus attiecībā uz Rietumbalkānu valstu izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju un tai pievienoto „Sofijas prioritāšu programmu”,

–  ņemot vērā stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp ES un Kosovu, kurš ir spēkā kopš 2016. gada 1. aprīļa,

–  ņemot vērā Eiropas reformu programmu (ERA) Kosovai, kas tika uzsākta 2016. gada 11. novembrī Prištinā,

–  ņemot vērā pamatnolīgumu ar Kosovu par dalību Savienības programmās, kas ir spēkā kopš 2017. gada 1. augusta,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa paziņojumu "2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2018)0450), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments "2018. gada ziņojums par Kosovu" (SWD(2018)0156),

–  ņemot vērā pirmo nolīgumu par principiem, kas reglamentē attiecību normalizēšanu starp Serbijas un Kosovas valdību, kas noslēgts 2013. gada 19. aprīlī, un citus Briseles nolīgumus saskaņā ar ES veicināto dialogu par attiecību normalizēšanu, tostarp integrētās robežu pārvaldības (IBM) protokolu, tiesisko regulējumu attiecībā uz serbu vairākuma pašvaldību asociāciju/kopienu un nolīgumus par Mitrovicas tiltu un par enerģētiku,

–  ņemot vērā Kosovas serbu tiesnešu, prokuroru un administratīvā personāla integrāciju Kosovas tiesu iestādēs saskaņā ar 2015. gada februārī panākto vienošanos par tieslietām,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 8. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2018/856, ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā (EULEX KOSOVO)(1), ar kuru misijas termiņu pagarināja līdz 2020. gada 14. jūnijam,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par misijām un operācijām Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros un EULEX pakta 2017. gada progresa ziņojumu,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumus par ANO pagaidu pārvaldes Kosovā (UNMIK) darbību, tostarp jaunāko 2018. gada 1. maija ziņojumu, un 2018. gada 7. februāra ziņojumu par Kosovas bruņoto spēku (KFOR) darbībām,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa novērtējumu par Kosovas ekonomikas reformu programmu 2018.–2020. gadam (SWD(2018)0133) un Padomes 2018. gada 25. maija kopīgos secinājumus par ekonomikas un finanšu jautājumu dialogu starp ES un Rietumbalkānu valstīm un Turciju,

–  ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas (EUEOM) ziņojumus 2017. gada 11. jūnijā par likumdevēja vēlēšanām Kosovā un 2017. gada 22. oktobrī par mēru un pašvaldību priekšsēdētāju asamblejas vēlēšanām Kosovā,

–  ņemot vērā ES un Kosovas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) ceturto sanāksmi, kuru rīkoja 2018. gada 17. un 18. janvārī Strasbūrā,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (Kosova) (COM(2016)0277), un Komisijas 2016. gada 4. maija ceturto ziņojumu par Kosovas progresu vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī noteikto prasību izpildē (COM(2016)0276),

–  ņemot vērā Melnkalnes un Kosovas parlamentu Robežu demarkācijas nolīguma starp Kosovu un Melnkalni ratificēšanu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1244 (1999), Starptautiskās Tiesas (ST) 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par to, vai vienpusējā Kosovas neatkarības pasludināšana atbilst starptautiskajām tiesībām, un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra rezolūciju Nr. 64/298, kurā atzīts šā ST atzinuma saturs un pausta atzinība ES gatavībai veicināt dialogu starp Serbiju un Kosovu,

–  ņemot vērā rezultātus, kas iegūti 2017. gadā Komisijas, Pasaules bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas veiktajā aptaujā par marginalizētajiem romiem Rietumbalkānos,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 21. septembra kopīgo dienestu darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm: meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Kosovu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0332/2018),

A.  tā kā ir nepieciešami pastāvīgi būtiski centieni, ko nodrošina konstruktīvs dialogs starp politiskajiem spēkiem un ar kaimiņvalstīm, lai sagatavotos izaicinājumiem, kas saistīti ar dalību ES;

B.  tā kā katru paplašināšanās procesā iesaistīto valsti vērtē atsevišķi pēc tās sasniegumiem un pievienošanās grafiku nosaka reformu ātrums un kvalitāte;

C.  tā kā 114 valstis, tajā skaitā 23 no ES 28 dalībvalstīm, ir atzinušas Kosovas neatkarību;

D.  tā kā ES ir atkārtoti apliecinājusi savu vēlmi sniegt atbalstu Kosovas ekonomiskajai un politiskajai attīstībai, īstenojot skaidri noteiktu Eiropas perspektīvu, savukārt Kosova ir parādījusi centienus virzībā uz Eiropas integrāciju;

E.  tā kā, ņemot vērā pastāvīgo polarizāciju starp tās politiskajām partijām, Kosova ir demonstrējusi nelielu progresu ar ES saistītās reformās, kas ir vitāli svarīgas tālākam progresam ES pievienošanās procesā;

F.  tā kā plaukstoša neoficiālā ekonomika Kosovā traucē attīstīties ilgtspējīgai visas valsts ekonomikai;

G.  tā kā Kosovas specializētās palātas un Specializētais prokuratūras birojs Hāgā kopš 2017. gada 5. jūlija pilnībā pilda juridiskās funkcijas;

H.  tā kā 2018. gada 8. jūnijā Padome nolēma mainīt ES Tiesiskuma misijas Kosovā EULEX pilnvaru virzienu, izbeidzot šīs misijas tiesu izpildvaras funkcijas, un to pagarināt; tā kā jaunais tās pilnvaru darbības termiņš ir noteikts 2020. gada 14. jūnijā;

I.  tā kā Kosova ir vienīgā Rietumbalkānu valsts, kuras pilsoņiem ir vajadzīga vīza ceļošanai uz Šengenas zonu,

1.  atzinīgi vērtē svarīgos tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas reformu programmu (ERA), un aicina tos pilnībā īstenot; uzskata, ka būtu jāpanāk vienprātība starp partijām, lai īstenotu galvenās ar ES saistītās reformas; ar cerībām raugās uz jaunās ERA pieņemšanu 2019. gadā;

2.  tomēr norāda uz to, ka pamatreformu īstenošanas temps ir lēns, jo trūkst vienprātības partiju starpā un turpinās politiskā polarizācija; norāda, ka tas ir negatīvi ietekmējis asamblejas un valdības spēju īstenot pastāvīgas un ilgtspējīgas reformas; nosoda dažu parlamentāriešu traucējošo darbību; aicina visas politiskās partijas izveidot iekļaujošu politisko dialogu; uzsver vajadzību uzlabot asamblejas efektīvu uzraudzību pār izpildvaru, kā arī pārredzamību un likumdošanas procesa kvalitāti, tostarp nodrošinot aktīvu un konstruktīvu līdzdalību un ierobežojot steidzamības procedūru izmantošanu tiesību aktu pieņemšanā; mudina panākt vienprātību attiecībā uz reformām, kas saistītas ar pievienošanos ES;

3.  atzinīgi vērtē to, ka valsts pārvaldes jomā ir panākts zināms progress, bet uzsver, ka ir nepieciešama turpmāka reforma; jo īpaši aicina depolitizēt un pārstrukturēt valsts pārvaldi;

4.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada martā tika ratificēts 2015. gada augusta nolīgums ar Melnkalni par robežu demarkāciju, kas iezīmē soli uz priekšu labu kaimiņattiecību garā; uzsver šā pasākuma nozīmi ceļā uz vīzu režīma liberalizāciju;

5.  mudina mudina Kosovas iestādes visaptveroši risināt iepriekš konstatētās vēlēšanu nepilnības, tostarp pārredzamības trūkumu un politisko partiju un kampaņu finansējuma pārskatatbildību, un apgalvojumus par plašu vēlētāju iebiedēšanu, jo īpaši daudzās Kosovas serbu kopienās, ieviešot savlaicīgus leģislatīvus un administratīvus pasākumus, lai pievērstos vēl neizpildītajiem ES, Eiropas Parlamenta novērošanas misiju un Venēcijas komisijas ieteikumiem jau krietnu laiku pirms nākamās vēlēšanu kārtas, lai nodrošinātu, ka tie ir pilnībā saskaņoti ar starptautiskajiem standartiem; atzinīgi vērtē vēlēšanu pārvaldībā veiktos soļus saistībā ar dzimumu līdztiesību un aicina Kosovu vēl vairāk pastiprināt centienus palielināt sieviešu politisko līdzdalību un stiprināt vispārējo tiesisko regulējumu;

6.  pauž bažas par Kosovas nepietiekami finansēto tiesu sistēmu un plaši izplatīto korupciju, valsts nozagšanas elementiem, nepamatotu politisko ietekmi un cieņas trūkumu attiecībā uz taisnīgu tiesu un pienācīgu procesu, tostarp lietās, kas saistītas ar personu izdošanu; uzsver tiesiskuma jomas reformēšanas procesu svarīgo nozīmi, jo īpaši pievēršoties tiesas neatkarībai un efektivitātei, kā arī nepieciešamībai vēl vairāk stiprināt liecinieku aizsardzību;

7.  uzsver, ka pārstāvības tiesu sistēma un Kosovas tiesību aktu vienota īstenošana ir priekšnoteikumi, lai novērstu nekonsekventu, lēnu un neefektīvu tiesas spriešanu; atzinīgi vērtē Kosovas serbu tiesnešu, prokuroru un administratīvā personāla integrāciju Kosovas tiesu iestādēs saskaņā ar 2015. gada vienošanos par tieslietām starp Serbiju un Kosovu; uzskata, ka tiesu sistēma joprojām ir neaizsargāta pret pārmērīgu politisko ietekmi un ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai palielinātu spējas un nodrošinātu tiesnešu un prokuroru disciplināro atbildību, tostarp, veicot būtisku tiesu darbības pārskatīšanu attiecībā uz visiem tiesnešiem, prokuroriem, augsta līmeņa policistiem un krimināllietu izmeklētājiem; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada novembrī ir izveidota komisija Kosovas konflikta laikā no seksuālās vardarbības cietušo statusa atzīšanai un verifikācijai;

8.  norāda, ka joprojām bažas rada korupcija un organizētā noziedzība, tostarp narkotiku un cilvēku tirdzniecība, un šīs problēmas risināšanai ir vajadzīgi saskaņoti centieni, atzinīgi vērtē sākotnējo progresu, kas panākts, stiprinot rezultātus augsta līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības lietu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā; cer sagaidīt izlēmīgus un nepārtrauktus centienus saskaņā ar ES pievienošanās procesa saistībām; atzinīgi vērtē Ombuda nepārtrauktos centienus stiprināt savas spējas lietu pārskatīšanā;

9.  prasa izveidot labāku tiesisko regulējumu un panākt lielāku kriminālvajāšanas efektivitāti un jaudu, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju izmeklēšanai un kriminālvajāšanai, kas tiktu papildināta ar atbilstošu rīcību, iesaldējot, konfiscējot un atgūstot aktīvus un pieņemot galīgus notiesājošus spriedumus augsta līmeņa korupcijas, organizētās un finanšu noziedzības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas lietās; prasa veikt aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu tiesībaizsardzības un kriminālvajāšanas neatkarību un pretkorupcijas novēršanas pasākumus dažādās nozarēs; uzskata, ka ir jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu labāku sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm un lai maksimāli palielinātu tiesu sistēmas neatkarību un pārskatatbildību; aicina Kosovu ievērot starptautiskās procedūras un noteikumus attiecībā uz ārzemnieku izdošanu, paredzot nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tādus gadījumus kā sešu Turcijas valstspiederīgo deportācija no Kosovas uz Turciju 2018. gada marta beigās; šajā saistībā atzinīgi vērtē Kosovas Asamblejas lēmumu izveidot komiteju šīs lietas izmeklēšanai;;

10.  aicina īstenot patiesu un konstruktīvu tiesu iestāžu un policijas sadarbību starp Kosovu un Serbijas iestādēm; uzskata, ka Kosovas dalība Interpolā un pastiprinātā sadarbība ar Eiropolu vēl vairāk uzlabotu to pasākumu efektivitāti, kas vērsti uz pārrobežu noziedzības apkarošanu; vienlaikus mudina turpināt sadarbību cīņā pret terorismu;

11.  uzskata, ka ir būtiski savlaicīgi un visaptveroši īstenot Kosovas Ombuda, ģenerālrevidenta, Korupcijas apkarošanas aģentūras un Publiskā iepirkuma regulatīvās komisijas ieteikumus; uzsver vajadzību novērst trūkumus publiskā iepirkuma sistēmā un uzlabot iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu; stingri iesaka pastiprināt uzraudzības, novērtēšanas un revīzijas spējas, kā arī pieņemt un īstenot krāpšanas apkarošanas stratēģiju, lai aizsargātu Kosovu un ES finanšu intereses;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 18. jūlijā izdoto apstiprinājumu tam, ka Kosova ir izpildījusi kritērijus vīzu režīma liberalizācijai; uzskata, ka ir ļoti svarīgi bez liekas kavēšanās piešķirt Kosovai liberalizētu vīzu režīmu; uzskata, ka vīzu režīma liberalizācija uzlabos stabilitāti un tuvinās Kosovu Eiropas Savienībai, uzlabojot atvieglotu ceļošanu un uzņēmējdarbības veikšanu, vienlaikus palīdzot cīnīties pret cilvēku kontrabandu un korupciju; prasa Padomei ātri pieņemt mandātu virzībai uz bezvīzu režīma ieviešanu;

13.  norāda, ka, neaprobežojoties tikai ar panākto progresu vīzu režīma liberalizācijas prasību izpildē, ir jāturpina nepārtraukti centieni organizētās noziedzības, narkotiku kontrabandas, cilvēku kontrabandas un korupcijas apkarošanā — līdztekus konkrētiem centieniem pārvaldīt neatbilstīgas migrācijas plūsmas un samazināt nepamatotu patvēruma pieprasījumu skaitu;

14.  atzinīgi vērtē patvēruma pieprasījumu un Kosovas pilsoņu atpakaļuzņemšanas pieprasījumu skaita straujo samazināšanos un atpakaļuzņemšanas nolīgumu pieteikumus; atzinīgi vērtē jauno reintegrācijas stratēģiju un aicina to īstenot pilnībā;

15.  atzinīgi vērtē Kosovas centienus apturēt ārvalstu kaujinieku plūsmu, kura sastāv gandrīz tikai un vienīgi no džihādistu kaujiniekiem, un novērst terorisma draudus; prasa aktīvu reģionālo sadarbību, lai cīnītos pret iespējamām teroristu darbībām un izjauktu finanšu plūsmas, kas paredzētas terorisma finansēšanai; mudina Kosovu risināt jautājumus, kas saistīti ar radikalizāciju tiešsaistē un ārējo ekstrēmistu ietekmi; uzsver, cik svarīga ir terorisma novēršana un aizdomās turamo kaujinieku kriminālvajāšana, kā arī viņu ģimeņu rehabilitācija, izglītība un sociālā reintegrācija; uzsver, ka ir jānovērš radikalizācija ieslodzīto un neaizsargātu jauniešu vidū un jāveic aktīvs darbs viņu deradikalizācijai;

16.  nepārprotami nosoda Kosovas serbu politiķa Olivera Ivanoviča nogalināšanu; uzskata, ka viņa slepkavība ir milzīgs trieciens konstruktīvajām un mērenajām balsīm Kosovas serbu kopienā; uzsver, ka ir steidzami vajadzīga patiesa sadarbība starp Kosovas un Serbijas izmeklētājiem un starptautiskais atbalsts, lai gan slepkavības izdarītāji, gan tie, kuri to pasūtīja, tiktu bez tālākas vilcināšanās saukti pie atbildības tiesā;

17.  pauž nožēlu par nevēlēšanos rīkoties kara noziegumu lietās un uzsver to, cik svarīga ir nepārprotama politiska apņemšanās veikt kriminālvajāšanu; mudina Kosovas iestādes apliecināt stingru un stabilu apņemšanos pildīt savas starptautiskās saistības attiecībā uz Kosovas specializētajām palātām un Specializēto prokuratūras biroju Hāgā; pauž nopietnas bažas par Kosovas Asamblejas locekļu centieniem 2017. gada decembrī atcelt Likumu par Kosovas specializētajām palātām un Specializēto prokuratūras biroju; pauž dziļu nožēlu par to, ka šo mēģinājumu rezultātā netika pieņemti kopīgi ieteikumi pēc ES un Kosovas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPC) ceturtās sanāksmes pārcelšanu uz 2018. gada 17. un 18. janvāri; aicina ievērot konstruktīvu pieeju ES un Kosovas SAPC un īstenot uzlabotu parlamentāro sadarbību šajā saistībā;

18.  mudina iestādes palielināt savstarpēju tiesisko sadarbību starp Kosovas un Serbijas prokuratūru un atbalstīt reģionālās komisijas (RECOM) izveidi, kas būtu atbildīga par faktu konstatāciju saistībā ar kara noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas izdarīti bijušajā Dienvidslāvijā laikā no 1991. līdz 2001. gadam;

19.  norāda uz EULEX svarīgo nozīmi, stiprinot tiesas, policijas un muitas sistēmu neatkarību; turklāt atzīst EULEX preventīvo un izlīguma nozīmi kriminālvajāšanā un spriedumu pieņemšanā kara noziegumu, korupcijas un organizētās noziedzības lietās, kā arī tās centienu turpināšanā identificēt pazudušās personas un atklāt apbedījumus, lai pilnībā atrisinātu lietas; iesaka izvērtēt misijas stiprās un vājās puses;

20.  atkārtoti aicina EULEX palielināt savu efektivitāti un ievērot visaugstākos pārredzamības standartus un absolūtas neiecietības pieeju attiecībā uz korupciju, sliktu pārvaldību, pārkāpumiem, politisko spiedienu un iejaukšanos;

21.  uzsver nepieciešamību nekavējoties informēt Kosovas Asambleju par EULEX darbībām un jebkādām izmaiņām tās juridiskajā statusā;

22.  ņem vērā EULEX jaunās pilnvaras un tās darbības beigu termiņu; tomēr uzsver, ka konkrēta progresa panākšana Kosovā ir svarīgāka nekā noteiktais grafiks;

23.  aicina noteikt cilvēktiesību satvaru par prioritāti un nodrošināt to ar piemērotu un pietiekamu koordināciju un finansējumu, jo īpaši dzimumu līdztiesības, bērnu un darba aizsardzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas pret personām ar invaliditāti un etniskajām un lingvistiskajām minoritātēm un kopienām, kā arī LGBTI personām, jomā; uzsver vajadzību pastiprināt dzimumu līdztiesības aģentūru un valsts koordinatoru aizsardzībai pret vardarbību ģimenē un pastiprināt novēršanu un saukšanu pie atbildības tiesas ceļā par saistītajiem noziegumiem; vēlreiz uzsver, ka ir jāpieņem likumprojekts par reliģijas brīvību;

24.  pauž nopietnas bažas par dzimumu nevienlīdzību un ar dzimumu saistītu vardarbību; mudina Kosovu nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu tiesību aktu īstenošanu dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jomā; pauž nopietnas bažas par to, ka nav panākts progress stratēģijas un rīcības plāna īstenošanā pret vardarbību ģimenē, un aicina iestādes pieņemt stingrākus un efektīvākus pasākumus, lai cīnītos pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tostarp nostiprinot dzimumu līdztiesības aģentūru un Valsts koordinatoru vardarbības apkarošanai; pauž bažas par nepietiekamo sieviešu pārstāvību ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos; aicina Kosovas iestādes prioritārā kārtā pievērsties dzimumu līdztiesības jautājumiem, tostarp Eiropas reformu programmā un ar pilsonisko sabiedrību, tostarp sieviešu organizācijām; mudina Kosovu ciešāk pievērsties jautājumam par taisnīgumu un atbalstu sievietēm, kuras kara laikā tika pakļautas seksuālajai vardarbībai; mudina Kosovu īstenot Stambulas konvencijas noteikumus;

25.  aicina Kosovas Asambleju ņemt vērā nostājas dokumentu, ko bērnu aizsardzības likumprojekta izstrādes ietvaros kopīgi parakstīja ES, UNICEF, NVO Koalīcija bērnu aizsardzībai Kosovā (KOFM) un organizācija "Glābiet bērnus";

26.  ar bažām norāda, ka Kosova ir guvusi tikai nelielus panākumus tādās jomās kā personu ar invaliditāti tiesību nodrošināšana; aicina Kosovu nodrošināt personu ar invaliditāti nediskriminēšanu un vienlīdzīgas iespējas;

27.  aicina Kosovas iestādes prioritārā kārtā pievērsties minoritāšu jautājumiem, tostarp to tiesībām — gan kultūras, gan lingvistiskajām tiesībām — un to iespējām; pauž nožēlu par to, ka minoritātes, piemēram, romu, aškalu un ēģiptiešu kopienas, joprojām saskaras ar problēmām personu identificējošu dokumentu iegūšanā, kas ietekmē viņu iespējas saņemt pilsonību, izglītību, veselības aprūpi un sociālo palīdzību, un aicina Kosovas iestādes pievērsties šīm problēmām; atzinīgi vērtē iestāžu gatavību atzīt to Goras un Župas reģionu iedzīvotāju tiesības, kuri vēsturiski pieder pie bulgāru etniskās kopienas; atzinīgi vērtē jaunās stratēģijas un rīcības plāna romu un aškalu kopienu iekļaušanai Kosovas sabiedrībā 2017.–2021. gadā pieņemšanu un aicina Kosovu uzņemties aktīvu lomu Reģionālās sadarbības padomes īstenotā projekta “Romu integrācija 2020. gadam” reģionālajā sadarbībā;

28.  pauž nožēlu par pastāvīgo diskrimināciju, kas vērsta pret LGBTI personām, un naida runu pieaugumu tiešsaistē saistībā ar geju praida gājienu Prištinā;

29.  uzsver vajadzību pieņemt jaunu likumprojektu par biedrošanās brīvību NVO; aicina, izstrādājot un īstenojot tiesību aktus jomās, kas skar pilsoniskās sabiedrības telpu, pievērst lielāku uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka tiesību akti nerada nesamērīgu slogu pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO), neizraisa diskriminējošu ietekmi un nemazina pilsoniskās sabiedrības telpu; uzsver, ka ir nepieciešams publiskais finansējums PSO;

30.  uzsver nepieciešamību nodrošināt Kosovas sabiedriskās raidorganizācijas redakcionālo brīvību, finansiālo ilgtspēju un neatkarību un garantēt privāto plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību pārredzamību saskaņā ar Komisijas ikgadējā ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem; mudina ieviest visus būtiskos tiesību aktus šajā jomā; prasa uzlabot daudzvalodu apraidi un tās informācijas kvalitāti, kas tiek piedāvāta visām Kosovas kopienām; pauž bažas par draudu un uzbrukumu skaita pieaugumu žurnālistiem un mudina Kosovas iestādes nekavējoties izmeklēt saukt vainīgos pie atbildības; atzinīgi vērtē to, ka Kosovas valdība apstiprināja likumprojekta par trauksmes cēlēju aizsardzību;

31.  aicina pielikt pastāvīgas pūles, lai visaptveroši normalizētu attiecības starp Serbiju un Kosovu; uzskata, ka pilnīga attiecību normalizēšana ar Serbiju juridiski saistošā nolīgumā un tā īstenošanas kārtībā nebūs iespējama bez pastāvošo nolīgumu visaptverošas un savstarpējas piemērošanas un ir būtisks elements abu pušu virzībā uz Eiropas integrāciju;

32.  ņem vērā pašlaik notiekošās debates un publiskos paziņojumus par Serbijas un Kosovas robežas iespējamām izmaiņām, tostarp teritoriju apmaiņu; uzsver, ka gan Kosova, gan Serbija ir etniski daudzveidīgas un ka šajā reģionā par mērķi nedrīkst izvirzīt etniski homogēnu valstu izveidošanu; atbalsta ES veicināto dialogu, lai panāktu visaptverošu normalizācijas nolīgumu starp Serbiju un Kosovu; uzskata, ka nolīgums varētu būt pieņemams tikai tad, ja panākta savstarpēja vienošanās, ņemot vērā vispārējo stabilitāti reģionā un starptautiskās tiesības;

33.  norāda, ka piecas ES dalībvalstis vēl nav atzinušas Kosovu, un aicina to izdarīt; uzsver, ka atzīšana vēl vairāk veicinātu attiecību normalizēšanos starp Kosovu un Serbiju;

34.  uzskata, ka Belgradas–Prištinas dialogam ir jābūt atklātam un pārredzamam un ka atbildīgajiem par to būtu regulāri jāapspriežas ar Kosovas Asambleju par dialoga norisēm;

35.  pauž nožēlu par to, ka daudzi no līdz šim parakstītajiem nolīgumiem netika īstenoti vai ir aizkavējušies, piemēram, enerģētikas jomā un attiecībā uz serbu vairākuma pašvaldību asociāciju; mudina abas puses pilnībā un godprātīgi īstenot visus nolīgumus; atkārto savu aicinājumu Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) veikt novērtēšanu par to, kā abas puses pilda savas saistības, lai pievērstos visām problēmām, ar ko saskaras īstenošanas gaita; mudina Serbijas un Kosovas valdības izvairīties no jebkādas rīcības, kas varētu mazināt pušu starpā panākto uzticību un apdraudēt savstarpējā dialoga konstruktīvu turpināšanu;

36.  pauž dziļas bažas par to, ka arvien pieaug incidentu skaits starp etniskajām grupām; stingri nosoda visus iebiedēšanas un vardarbības aktus; sagaida no Kosovas iestādēm, ka tās nekavējoties distancēsies no šādām darbībām, un aicina noskaidrot un saukt pie atbildības vainīgos; aicina valstu un pašvaldību iestādes turpināt centienus īstenot pieņemtos tiesību aktus, lai turpinātu attīstīt etniski daudzveidīgu sabiedrību; pauž nožēlu par nacionālistiskās un galējo uzskatu retorikas pieaugumu reģionā un prasa, lai Komisija turpinātu atbalstīt izlīgumu ar kultūras projektu palīdzību;

37.  atkārtoti prasa tūlītēju un netraucētu Mitrovicas tilta atklāšanu, kas ir svarīgs solis pilsētas atkalapvienošanās virzienā; prasa pilnībā īstenot nolīgumu par pārvietošanās brīvību; aicina Serbijas un Kosovas iestādes veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus starp vietējām kopienām, lai stiprinātu dialogu, tostarp nevalstiskā līmenī; šajā saistībā atzinīgi vērtē Pečas un Šabacas savstarpējās sadarbības programmu un aicina Komisiju atbalstīt un līdzīgas iniciatīvas; atzinīgi vērtē infrastruktūras projektu izstrādi, kuri ļaus veidot intensīvākus kontaktus, piemēram, automaģistrāle Niša-Merdare-Priština;

38.  atzinīgi vērtē Kosovas centienus uzturēt konstruktīvas kaimiņattiecības visā reģionā un aktīvi saskaņot ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) un mudina gūt turpmākus panākumus šajā jomā; uzskata, ka Kosovas dalība starptautiskās organizācijās piešķirtu tiesības un pienākumus, kas ietver starptautisko normu un standartu piemērošanu; mudina īstenot pozitīvu attieksmi pret Kosovas dalību starptautiskajās organizācijās;

39.  uzsver, ka steidzami jāpieņem un jāīsteno pasākumi, lai nodrošinātu pārredzamas un konkurētspējīgas privatizācijas procedūras un izmeklētu iespējamos pārkāpumus; pauž bažas par to, ka migrantu veiktie naudas pārvedumi ir kļuvuši par svarīgu iekšzemes pieprasījuma virzītājspēku; pauž bažas par sieviešu diskrimināciju darba tirgū, jo īpaši darbā pieņemšanas procesā;

40.  pauž bažas par nepārredzamo zāļu reģistrācijas procesu un zāļu kvalitāti, kā arī par korupciju veselības aprūpes nozarē kopumā; mudina Kosovas Veselības ministriju paātrināt pasākumu veikšanu šo noziegumu izmeklēšanai un pēc iespējas drīz novērst ar zāļu reģistrāciju un kvalitāti saistītās problēmas; prasa veikt visaptverošu veselības aprūpes nozares reformu, tostarp īstenot vispārējo veselības apdrošināšanu, lai nodrošinātu vispārēju veselības aprūpes pieejamību; uzsver vajadzību pēc pienācīga finansējuma sabiedrības veselības aprūpes sistēmai;

41.  aicina Komisiju izstrādāt reģionālu stratēģiju, lai novērstu pastāvīgu jauniešu bezdarbu un intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, novēršot prasmju neatbilstību starp izglītības sistēmu un darba tirgu, uzlabojot mācīšanas kvalitāti un nodrošinot atbilstošu finansējumu aktīviem darba tirgus pasākumiem un profesionālās izglītības programmām, kā arī atbilstīgām bērnu aprūpes un pirmsskolas izglītības iestādēm; pauž nožēlu par progresa trūkumu izglītības kvalitātes uzlabošanā; aicina attiecīgos dalībniekus izglītības un nodarbinātības pasākumu izstrādē un īstenošanā iekļaut pie minoritāšu grupām piederošas personas;

42.  mudina Kosovu pilnībā izmantot potenciālu, ko piedāvā ES programmas; atzinīgi vērtē nolīguma parakstīšanu par Kosovas dalību programmā “Erasmus +” un “Radošā Eiropa”; aicina Kosovas iestādes un Komisiju arī turpmāk atbalstīt MVU, lai attīstītu dzīvotspējīgu ekonomiku Kosovā; atbalsta priekšlikumu samazināt viesabonēšanas maksu Rietumbalkānos;

43.  vērš uzmanību uz ārkārtīgi slikto gaisa kvalitāti Prištinā un citās ļoti piesārņotās pilsētās; prasa efektīvas gaisa kvalitātes un ūdens kvalitātes monitoringa sistēmas, labāku ūdens attīrīšanas infrastruktūru un uzticamus un reāllaikā viegli pieejamus datus par piesārņojumu; pauž bažas par to, ka atkritumu apsaimniekošana ir nesaimnieciska, par neilgtspējīgu atkritumu apglabāšanu poligonos un plaši izplatītu nelikumīgu atkritumu izgāšanas praksi; mudina iestādes ieviest atkritumu šķirošanas sistēmu un atkritumu pārstrādes mērķus, uzlabot vietējās atkritumu likvidācijas un reciklēšanas iekārtas un saukt pie atbildības piesārņotājus; aicina ANO steidzami sniegt nepieciešamo atbalstu — tostarp ar paredzamo trasta fondu — personām, kas dažās Kosovā ierīkotajās nometnēs cietušas no saindēšanās ar svinu;

44.  norāda, ka iepriekšējā ziņojumā ietverto ieteikumu par enerģētikas politiku lielākā daļa nav ieviesta; uzsver nepieciešamību atteikties no lignīta izmantošanas neilgtspējīgā enerģijas ražošanā un uzsver, ka ir steidzami jāpārtrauc Kosovas A energostacijas ekspluatācija un jānodrošina papildu ilgtspējīga ražošana un importa jauda; norāda uz daļēju progresu saistībā ar trešo enerģētikas paketi un uzsver nepieciešamību nodrošināt Kosovas enerģētikas regulatora neatkarību; aicina pastiprināt centienus energoefektivitātes un energotaupības jomā, jo īpaši būvniecības nozarē; norāda, ka, lai gan likumprojekts par energoefektivitāti pirmajā lasījumā tika pieņemts, energoefektivitātes nodrošināšanu kavē starp Kosovu un Serbiju noslēgtā Enerģētikas nolīguma neīstenošana; aicina iestādes nodibināt energoefektivitātes fondu;

45.  uzsver, ka plānotajām hidroelektrostacijām vajadzētu atbilst ES vides standartiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē vides ministra lēmumu novērtēt un apturēt atļaujas, kas izsniegtas hidroelektrostaciju projektiem;

46.  pauž nožēlu par to, ka nav gūti panākumi atjaunojamo energoresursu potenciāla izmantošanā; aicina iestādes pieņemt rīcības plānu enerģētikas stratēģijas 2017.–2026. gadam īstenošanai, lai līdz 2020. gadam sasniegtu obligāto 25 % atjaunojamās enerģijas mērķi; mudina Komisiju palielināt palīdzību šajā jomā;

47.  mudina Kosovas iestādes pieņemt uzticamu un ilgtspējīgu sabiedriskā transporta un mobilitātes politiku, lai novērstu ilgtermiņa infrastruktūras trūkumus;

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam un Kosovas valdībai un Nacionālajai asamblejai.

(1) OV L 146, 11.6.2018., 5. lpp.


2018. gada ziņojums par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku
PDF 449kWORD 63k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par Komisijas 2018. gada ziņojumu par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (2018/2145(INI))
P8_TA-PROV(2018)0480A8-0341/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt valstij ES kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses,

–  ņemot vērā galīgo nolīgumu par domstarpību atrisināšanu, kas izklāstīts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās Nr. 817 (1993. gads) un Nr. 845 (1993. gads), 1995. gada pagaidu nolīguma pārtraukšanu un 2018. gada 17. jūnija vienošanos par stratēģiskas partnerības izveidi starp Grieķiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kura zināma arī kā Prespas nolīgums,

–  ņemot vērā pamatnolīgumu, kas tika noslēgts Ohridā un parakstīts 2001. gada 13. augustā Skopjē (Ohridas pamatnolīgums),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada jūnija steidzamās reformu prioritātes attiecībā uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,

–  ņemot vērā 2015. gada 2. jūnijā un 15. jūlijā Skopjē panākto politisko vienošanos (t. s. Pržino nolīgums) starp četrām galvenajām politiskajām partijām un 2016. gada 20. jūlija un 31. augustā panākto četru partiju vienošanos par tā īstenošanu,

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra ieteikumus, ko izstrādājusi augsta līmeņa ekspertu grupa sistēmiskajos tiesiskuma jautājumos,

–  ņemot vērā 2014. gada 28. augustā uzsākto Berlīnes procesu,

–  ņemot vērā EDSO/ODIHR galīgos ziņojumus par 2016. gada 11. decembra pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, kuras novēroja arī Eiropas Parlaments, un pašvaldību vēlēšanām 2017. gada 15. oktobrī un 29. oktobrī,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju un tās Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija secinājumus, ar ko apstiprina Padomes 2018. gada 26. jūnijā pieņemtos secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

–  ņemot vērā NATO dalībvalstu un to valdību vadītāju 2018. gada 11. un 12. jūlija sanāksmē pieņemto lēmumu aicināt valsti sākt sarunas par pievienošanos aliansei,

–  ņemot vērā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes 14. sanāksmi 2018. gada 13. jūlijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa paziņojumu “2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2018)0450), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2018. gada ziņojums par bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku” (SWD(2018)0154), kurā ieteikts sākt pievienošanās sarunas, ņemot vērā panākto progresu un nemainīgo apņemšanos īstenot reformas,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu par bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ekonomikas reformu programmas novērtējumu (SWD(2018)0134) un 2018. gada 25. maija kopīgos secinājumus par ekonomikas un finanšu jautājumu dialogu starp ES un Rietumbalkānu valstīm un Turciju,

–  ņemot vērā ieteikumus, kas pieņemti ES un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas apvienotās parlamentārās komitejas (APK) 14. sanāksmē, kas notika Strasbūrā 2018. gada 7. un 8. februārī,

–  ņemot vērā Ohridā 2018. gada 17. un 18. maijā uzsākto “Žana Monē dialoga” procesu, kurā piedalās parlamenta vadība un Asamblejā (Sobranie) pārstāvētās politiskās partijas,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0341/2018),

A.  tā kā jaunā valdība, īstenojot stabilas un iekļaujošas demokrātiskās reformas un aktīvi uzlabojot kaimiņattiecības, apliecina pastāvīgu apņēmību virzīt valsti pa Eiropas un eiroatlantisko ceļu; tā kā reformu centieni būtu jāpapildina ar pastāvīgu ES atbalstu steidzamo reformu prioritāšu īstenošanai un izmērāmiem sasniedzamajiem rezultātiem; tā kā izredzes uz dalību ES būtiski stimulē reformas bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, jo īpaši attiecībā uz tiesiskumu, tiesu iestāžu neatkarību un cīņu pret korupciju; tā kā bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika tiek uzskatīta par kandidātvalsti, kas ir tikusi vistālāk tiesību aktu saskaņošanā ar ES acquis;

B.  tā kā 2018. gada 17. jūnija Prespas vienošanās par domstarpību atrisināšanu un stratēģiskas partnerības izveidi starp bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju sniedz pozitīvu signālu, kas ir ļoti vajadzīgs stabilitātei un izlīgšanai visā Rietumbalkānu reģionā, veicina labu kaimiņattiecību gaisotni un liek pamatus valsts integrācijai Eiropā;

C.  tā kā Grieķija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir vienojušās par 11 uzticības veicināšanas pasākumiem galvenokārt tādās jomās kā politiskie un ES jautājumi, izglītība un kultūra, tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība, savienojamība, tieslietas un iekšlietas un sadarbība veselības jomā; tā kā šie uzticības veicināšanas pasākumi jau ir devuši konkrētus rezultātus;

D.  tā kā visām politiskajām partijām un valsts iestādēm ir pienākums veicināt iekļaujošāku un atvērtāku politisko atmosfēru, kas ļauj gūt turpmākus panākumus pievienošanās ES procesā;

E.  tā kā valstij ir jāturpina stiprināt cita starpā parlamenta likumdošanas un pārraudzības spēju, tiesu varu, tiesiskuma ievērošanu, plašsaziņas līdzekļu brīvību un cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju; tā kā valsts pārvaldes, ekonomikas un nodarbinātības jomā ir jāveic noturīgi reformu centieni, kā arī ir vajadzīgs visaptverošs Ohridas pamatnolīguma īstenošanas pārskats;

F.  tā kā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pievienošanās NATO veicinās mieru un stabilitāti visā reģionā;

G.  tā kā Eiropadome 2018. gada 28. jūnijā apstiprināja Padomes 2018. gada 26. jūnija secinājumus, paverot ceļu pievienošanās sarunu sākšanai 2019. gada jūnijā;

H.  tā kā 2018. gada 18. jūlijā Komisija parafēja statusa nolīgumu ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, lai Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) vienības varētu veikt kopīgas operācijas ar šo valsti un šajā valstī migrācijas un robežu pārvaldības nolūkos, un tas ir pamatelements Komisijas stratēģijā attiecībā uz Rietumbalkānu reģionu;

I.  tā kā gaisa piesārņojums ir būtiska problēma Maķedonijas pilsētās un saskaņā ar jaunāko pētījumu, ko veicis Somijas Meteoroloģiskais institūts un Maķedonijas Sabiedrības veselības institūts, Skopjē un Tetovo ir no visām Eiropas pilsētām lielākā smalko daļiņu (PM2,5) koncentrācija gaisā;

J.  tā kā Balkānu reģions ir stratēģiski svarīgs;

K.  tā kā katru kandidātvalsti vērtē atsevišķi pēc tās sasniegumiem un pievienošanās grafiku un sarunu gaitu nosaka reformu ātrums un kvalitāte;

L.  tā kā pēc rūpīgas un pārredzamas tiesvedības Maķedonijas tiesas notiesāja Nikola Gruevski par ļaunprātīgu varas izmantošanu un piesprieda viņam divu gadu cietumsodu; tā kā vairākas tiesas apstiprināja šo notiesājošo spriedumu un pēc visu pieejamo apelācijas iespēju izmantošanas nolēmums stājās spēkā; tā kā viņam ir izvirzīta apsūdzība vēl papildu četrās krimināllietās, kuru izskatīšana vēl nav pabeigta, un viņš ir iesaistīts vēl piecās lietās, par kurām šobrīd notiek kriminālizmeklēšana;

Vispārējās reformas un labas kaimiņattiecības

1.  atzinīgi vērtē valdības stingro politisko apņemšanos pilnībā īstenot Pržino nolīgumu un steidzamās reformu prioritātes, lai pastiprinātu ar ES saistīto reformu centienus, pamatojoties uz partiju un etnisko grupu savstarpēju sadarbību un konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību, un uzsver — lai panāktu valsts nākotni Eiropā, ir svarīgi turpināt šos centienus; mudina jauno valdību saglabāt pozitīvo impulsu un nodrošināt ar ES saistīto reformu virzību, tās paātrināt un pilnībā īstenot, darot to pārskatāmā un iekļaujošā veidā; prasa atbalstīt bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas centienus pievienoties eiroatlantiskajām organizācijām, lai uzlabotu reģionālo drošību;

2.  īpaši uzteic pozitīvo diplomātiju un aktīvus uzticēšanās veidošanas centienus, ar kuriem tiek panākts kompromiss, atrisināti atklātie divpusējie jautājumi un veicinātas labas kaimiņattiecības; uzsver, ka divpusējiem jautājumiem nevajadzētu traucēt pievienošanās procesam; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 14. februārī stājās spēkā draudzības līgums ar Bulgāriju, kam būtu jānodrošina ilglaicīgas un uz izlīgumu vērstas labas kaimiņattiecības starp abām valstīm;

3.  atzinīgi vērtē 2018. gada 17. jūnija Prespas vienošanos starp Grieķiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un uzteic abu pušu nozīmīgos centienus panākt abpusēji pieņemamu risinājumu jautājumā par nosaukumu; atzinīgi vērtē tā ratifikāciju bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas parlamentā 2018. gada 20. jūnijā un 5. jūlijā; uzskata, ka valsts iedzīvotāju interesēs ir, lai visi politiskie dalībnieki un pilsoniskā sabiedrība rīkotos konstruktīvi un pildītu savus vēsturiski svarīgos pienākumus; mudina partijas prioritāti piešķirt valsts interesēm, nevis savām politiskajām interesēm un pienācīgi informēt pilsoņus par šīs vienošanās saturu un sekām, kā arī rūpīgi veikt visas iekšējās procedūras, kas vajadzīgas šīs stratēģiski svarīgās vienošanās ratifikācijai un īstenošanai, izbeidzot ieilgušo ģeopolitisko nenoteiktību un rādot labu piemēru mieram un stabilitātei reģionā; uzsver 2018. gada 30. septembra referenduma svarīgumu attiecībā uz bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas integrāciju ES un NATO;

4.  pieņem zināšanai 2018. gada 30. septembra referenduma rezultātus; uzsver, ka ir vajadzīgs lielāks atbalsts valsts eiroatlantiskajai nākotnei un 2018. gada 17. jūnija Prespas vienošanās īstenošanai; mudina Skopji veikt visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai izpildītu Prespas vienošanās noteikumus, kas ļautu sākt sarunas par pievienošanos ES un NATO;

5.  atzinīgi vērtē 2018. gada 19. oktobra balsojumu asamblejā (Sobranie) nolūkā sākt konstitūcijas grozīšanas procesu, lai īstenotu Prespas vienošanās nosacījumus; aicina visas politiskās partijas turpināt sadarboties kopīgas atbildības garā nākamajos grozīšanas procedūras posmos; atkārtoti pauž stingru atbalstu valsts Eiropas un eiroatlantiskajai nākotnei un mudina valdību un parlamentu turpināt darbu pie reformām, kas pavērs ceļu dalībai ES; mudina īpašo prokuroru un tiesas veikt neatkarīgu izmeklēšanu visās vēl neizskatītajās lietās par politiskiem un krimināliem pārkāpumiem un saukt vainīgos pie atbildības;

6.  atzinīgi vērtē valsts diplomātiskos centienus veicināt divpusēju un reģionālu sadarbību ar Albāniju un veidot jaunas kvalitatīvas attiecības tādās jomās kā tirdzniecība, tiesībaizsardzība, cīņa pret krāpšanu un terorisma novēršanu;

7.  atgādina, ka valsts jau ir sasniegusi augstu līmeni tiesību aktu saskaņotībā ar acquis; tomēr pauž nožēlu par to, ka daži attiecīgie tiesību akti vēl nav īstenoti; pieņem zināšanai, ka ir uzlabota saskaņotība ar ES deklarācijām un Padomes lēmumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, un uzsver, cik svarīgi ir pakāpeniski panākt pilnīgu saskaņotību, kas ir priekšnosacījums valsts eiroatlantiskajai nākotnei;

8.  atzīst valsts sektorā panākto progresu, pieņemot valsts pārvaldes reformu stratēģiju un finanšu pārvaldības reformu programmu; aicina valdību nodrošināt minēto reformu pilnīgu īstenošanu; mudina valsti turpināt profesionālisma stiprināšanu, uzlabojot pārredzamību un vienlīdzīgu pārstāvību un pilnībā nodrošinot uz nopelniem balstītu pieņemšanu darbā valsts pārvaldes amatos;

9.  visstingrākajā veidā nosoda 2017. gada 27. aprīlī notikušo uzbrukumu valsts parlamentam kā uzbrukumu demokrātijai, kura laikā vairāki parlamenta deputāti un žurnālisti guva smagus ievainojumus, un aicina saukt pie atbildības šā uzbrukuma organizētājus un īstenotājus; atzinīgi vērtē notiekošo izmeklēšanu un tiesvedību šajā lietā; uzsver, ka būtu jāturpina noteikt atbildību par šiem vardarbības aktiem saskaņā ar tiesību aktiem un pārredzamā, neatkarīgā un samērīgā veidā; turklāt nosoda jebkādu parlamenta procedūru vai prezidenta pilnvaru traucēšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, pārkāpjot konstitūciju;

10.  pilnībā atbalsta Komisijas ieteikumu un secīgo Padomes lēmumu, ar ko 2019. gada jūnijs noteikts par pievienošanās sarunu sākšanas datumu, atzīstot cerīgos reformu centienus; uzskata, ka pārbaudes procesa un pievienošanās sarunu ātra uzsākšana uzturēs un padziļinās reformu dinamiku; uzskata, ka sarunu sākšana dotu papildu stimulus demokratizācijai un uzlabotu kontroli un pārskatatbildību;

11.  atzinīgi vērtē 2018. gada 11. jūlijā NATO sniegto oficiālo uzaicinājumu valstij sākt sarunas par pievienošanos organizācijai;

12.  uzskata, ka bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas dalība NATO varētu palīdzēt panākt lielāku drošību un politisko stabilitāti Eiropas dienvidaustrumos; aicina visas ES dalībvalstis, kas ir NATO dalībvalstis, aktīvi atbalstīt valsts pievienošanos NATO;

13.  atzinīgi vērtē gaidāmo valsts pāreju uz stabilizācijas un asociācijas nolīguma otro posmu un tās iekļaušanu Adrijas un Jonijas jūras iniciatīvā un aicina Padomi iekļaut valsti ES stratēģijā Adrijas un Jonijas jūras reģionam;

Demokratizācija

14.  atzinīgi vērtē sākotnējos pasākumus nolūkā atjaunot līdzsvara un atsvara sistēmu un palielināt iekļautību, veicot pasākumus, kas uzlabo neatkarīgu pārraudzības iestāžu, plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) darbības vidi; atzinīgi vērtē konstruktīvo dialogu starp valdību un PSO un šo organizāciju lomu spēcīgākas līdzsvara un atsvara sistēmas nodrošināšanā; uzsver, ka notiekošās būtiskās pārmaiņas būtu jāveic iekļaujošā un atvērtā politiskā gaisotnē;

15.  augstu vērtē valdības centienus nepieļaut regresu un izskaust atlikušos valsts nozagšanas elementus un mudina valsti šos centienus pastiprināt; atgādina, ka 21. gadsimta sākumā valsts bija ES pievienošanās procesa priekšgalā;

16.  atzinīgi vērtē uzlabojumus vēlēšanu tiesību aktos, bet uzsver, ka ir savlaicīgi jāpārskata vēlēšanu kodekss, visaptveroši pievēršoties vēl neīstenotajiem EDSO/ODIHR, Venēcijas komisijas un GRECO ieteikumiem par kampaņu finansēšanu un politiskajām partijām; uzsver, ka ir vajadzīgas papildu pūles, lai novērstu un izmeklētu vēlētāju iebiedēšanu jebkādā veidā; mudina politiskās partijas demokratizēt savus iekšējos lēmumu pieņemšanas procesus;

17.  mudina iestādes pabeigt pārtraukto tautas skaitīšanu, kas nodrošinātu precīzu statistiku par iedzīvotājiem, kuru varētu izmantot kā pamatu valsts attīstības programmām un atbilstīgai budžeta plānošanai, kā arī vēlēšanu organizēšanai un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanai;

18.  atzinīgi vērtē ES un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas apvienotās parlamentārās komitejas sanāksmju atsākšanu un mudina uz pastāvīgu konstruktīvu darbu šajā starpparlamentārajā satvarā;

19.  atzinīgi vērtē Žana Monē dialoga procesa uzsākšanu Ohridā 2018. gada 17. un 18. maijā un vairāku partiju vienprātīgi atbalstītā ētikas kodeksa pieņemšanu tā rezultātā; mudina darba grupu Sobranie reformu un darbības jautājumos pārskatīt parlamenta reglamentu un iesniegt grozījumu priekšlikumus un termiņus grozījumu pieņemšanai prioritārās jomās, uz kurām norādīts Ohridas secinājumos; mudina visas politiskajā procesā iesaistītās ieinteresētās personas turpināt kompromisa un konstruktīva politiskā dialoga kultūras stiprināšanu, jo īpaši starp parlamenta deputātiem, un atturēties no jebkādu šķēršļu radīšanas, kuri traucētu parlamenta efektīvai darbībai;

20.  iesaka valsts parlamentam pilnībā izmantot savas pārraudzības un likumdošanas funkcijas, vienlaikus stingri ierobežojot steidzamības procedūru izmantošanu, kas apdraud parlamenta un sabiedrības veikto kontroli; prasa gūt ticamus rezultātus attiecībā uz izlūkdienestu pārraudzību un cilvēktiesību un pamatbrīvību uzraudzību valstī;

21.  atzinīgi vērtē nozīmīgos pasākumus, ko valdība veikusi, lai pakāpeniski atjaunotu kompromisa kultūru, vēršoties pie visām ieinteresētajām personām, arī opozīcijas, lai stiprinātu demokrātiju un tiesiskumu, un patiesu vēlmi īstenot reformas iekļaujošā un pārredzamā veidā;

22.  prasa sākt valsts pārvaldes reformu stratēģijas efektīvu īstenošanu un noteikt skaidrus pārskatatbildības principus; uzsver, cik svarīga ir uz nopelniem balstīta pieņemšana darbā un atklāts konkurss visās darbā pieņemšanas procedūrās, un prasa palielināt cilvēkresursu pārvaldības spēju; prasa pilnveidot pasākumus nozaru un finanšu plānošanas spēju uzlabošanai valsts pārvaldē;

23.  atzinīgi vērtē valstības veikto decentralizācijas procesu stiprināšanu, pieņemot decentralizācijas un attīstības rīcības plānu 2018.–2020. gadam, kā nozīmīgu soli, lai risinātu finansējuma un pakalpojumu trūkumu pašvaldībās;

24.  atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus veicināt labu pārvaldību, pārskatatbildību un brīvu plašsaziņas līdzekļu vidi un uzlabot pārredzamību un piekļuvi publiskai informācijai, arī publicējot informāciju par valsts iestāžu izdevumiem; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai garantētu iedzīvotāju tiesības piekļūt publiskai informācijai; prasa pielikt ilgstošas pūles, lai veicinātu lēmumu pieņemšanas procesa iekļautību un uzlabotu koordināciju starp iestādēm;

25.  prasa panākt turpmāku progresu publiskās informācijas digitalizēšanā, lai to padarītu pieejamāku, un mudina iestādes rast novatoriskus e-risinājumus, ar ko vēl vairāk uzlabot pārredzamību un atvieglot piekļuvi publiskajai informācijai, kā arī samazināt ar to saistīto birokrātiju;

Tiesiskums

26.  atgādina, ka ES pievienošanās procesā sevišķi svarīga ir tiesu sistēmas pienācīga darbība un efektīvi pasākumi korupcijas apkarošanai;

27.  atzinīgi vērtē tiesu sistēmas reformas stratēģiju, kuras mērķis ir atjaunot tiesu neatkarību, pārskatatbildību un profesionālismu un izbeigt politisku iejaukšanos un selektīvu tiesiskumu, un aicina valsts valdību un citas ieinteresētās personas pastiprināt centienus pienācīgi īstenot tiesu sistēmas reformas stratēģiju, ieviešot uzticamus uzraudzības un vērtēšanas mehānismus; uzsver, ka ir jāpabeidz tiesību aktu saskaņošana atbilstīgi Venēcijas komisijas ieteikumiem; aicina turpināt tiesu sistēmas reformas stratēģijā paredzēto pasākumu pieņemšanu un īstenošanu; uzsver, ka ir vajadzīgs papildu darbs tiesu sistēmas pasargāšanai no politiskas iejaukšanās;

28.  atzinīgi vērtē Tiesu iestāžu ētikas padomes izveidi 2018. gada janvārī un Tiesnešu un prokuroru akadēmijas rīkoto apmācību tiesnešu ētiskas rīcības jautājumos ar mērķi novērst interešu konfliktus un izveidot korupcijas apkarošanas pasākumus;

29.  turpina paust bažas par plaši izplatīto korupciju un atzinīgi vērtē pirmos sasniegumus tās novēršanā un saukšanā par to pie atbildības; pauž bažas par ierobežoto skaitu galīgo tiesas nolēmumu augsta līmeņa korupcijas lietās, taču norāda uz pirmajiem tiesas spriedumiem lietās par korupciju un ļaunprātīgu varas izmantošanu un uz 2017. gada 27. aprīļa notikumiem; prasa pielikt pastāvīgas pūles, lai gūtu rezultātus augsta līmeņa korupcijas un organizētās noziedzības lietu izmeklēšanā un saukšanā pie atbildības un galīgo notiesājošo spriedumu pasludināšanā šajās lietās; uzteic Īpašās prokuratūras darbu grūtajos apstākļos un turpina paust bažas par uzbrukumiem, kas tiek pret to vērsti, tās darba kavēšanu un citu iestāžu nesadarbošanos;

30.  aicina iestādes pastiprināt cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un interešu konfliktiem, izveidojot un stiprinot korupcijas apkarošanas, noziedzības apkarošanas un finanšu izmeklēšanas vienību spējas un iesaldējot, konfiscējot, atgūstot un pārvaldot aktīvus; mudina iestādes gūt rezultātus augsta līmeņa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un finanšu noziegumu lietu izmeklēšanā un saukšanā pie atbildības tajās un palielināt tajās pieņemto notiesājošo spriedumu skaitu; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts tiesību akts par trauksmes cēlēju aizsardzību, ar ko tiek nodrošināta labāka trauksmes cēlēju aizsardzība un nostiprināta valdības politika korupcijas apkarošanai; aicina steidzami pārskatīt tiesību aktus korupcijas apkarošanas, finanšu kontroles un publiskā iepirkuma jomā; mudina reformēt vispārējo tiesisko regulējumu, lai korupcijas novēršanas valsts komisijai būtu skaidras pilnvaras un tā varētu strādāt pilnībā neatkarīgi, un lai Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas prokuratūra varētu veikt regulāru izmeklēšanu;

31.  norāda, ka korupcija un organizētā noziedzība reģionā ir plaši izplatīta un ir arī šķērslis valsts demokrātiskajai, sociālajai un ekonomiskajai attīstībai; uzskata, ka šo jautājumu efektīvākai risināšanai būtiski svarīga ir reģionāla stratēģija un ciešāka sadarbība starp visām reģiona valstīm;

32.  aicina stingri nodrošināt politisku un juridisku atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, arī par nodarījumiem, kas izriet no sarunu noklausīšanās; mudina Parlamentu pabeigt izlūkdienestu reformu, nodrošinot drošības un izlūkošanas aģentūru pienācīgu ārējo uzraudzību;

33.  mudina iestādes apņēmīgi rīkoties, lai likvidētu noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecībā, un palielināt tiesībaizsardzības iestāžu institucionālo spēju un starpiestāžu sadarbību, kā arī uzlabot rezultātus attiecībā uz izmeklēšanu, saukšanu pie atbildības un galīgo notiesāšanu;

34.  atzīst valsts centienus un konstruktīvo lomu Eiropas migrācijas un bēgļu krīzes problēmjautājumu risināšanā; norāda uz pastāvīgajiem centieniem un prasa veikt turpmākus uzlabojumus patvēruma sistēmā un migrācijas pārvaldībā; mudina valsti pastiprināt un padziļināt savstarpēji izdevīgo reģionālo sadarbību un partnerību ar Frontex saskaņā ar jaunu statusa nolīgumu cilvēku tirdzniecības tīklu likvidēšanas nolūkā;

35.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai pret migrantiem un bēgļiem, jo īpaši sievietēm un bērniem, kuri lūdz patvērumu valstī vai šķērso tās teritoriju, izturētos atbilstoši starptautiskajiem un ES tiesību aktiem;

36.  uzskata, ka iestādēm ir jāturpina un jāpastiprina centieni apkarot islāmistu radikalizāciju un ārvalstu kaujiniekus teroristus; prasa to panākt ar ciešāku sadarbību starp drošības aģentūrām un PSO, reliģiskajiem līderiem, vietējām kopienām un citām valsts institūcijām izglītības, veselības un sociālo pakalpojumu nozarē; prasa, lai drošības dienesti pastāvīgi uzraudzītu atgriezušos ārvalstu kaujiniekus, lai viņi tiktu pienācīgi reintegrēti sabiedrībā un lai notiktu pastāvīga informācijas apmaiņa ar ES un kaimiņvalstu iestādēm;

37.  prasa turpināt uz bērniem vērstās tiesas sistēmas uzlabošanu; aicina kompetentās iestādes atvēlēt pietiekamu budžeta finansējumu likuma par tiesas pieejamību bērniem īstenošanai un uzlabot atbalsta pakalpojumus meitenēm un zēniem, kas cietuši no vardarbības un sliktas izturēšanās, un bērniem, kas nonākuši konfliktā ar likumu;

38.  aicina Ungārijas iestādes sniegt visu būtisko informāciju un nepieciešamos paskaidrojumus attiecībā uz bijušā Maķedonijas premjerministra Gruevski lietu, kurš, izmantojot Ungārijas sniegtu slepenu diplomātisko palīdzību, aizbēga no valsts, lai izvairītos no cietumsoda; uzskata to par iejaukšanos bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iekšējās lietās un jo īpaši par necienīgu izturēšanos pret šīs valsts tiesu varu un tiesiskumu; norāda uz Skopjes iestāžu izdoto pieprasījumu par izdošanu un sagaida, ka Ungārija rīkosies pilnīgā saskaņā ar attiecīgajām valsts un starptautiskajām tiesībām, pozitīvi atbildot uz šo pieprasījumu;

Pamattiesības un pilsoniskā sabiedrība

39.  atzinīgi vērtē pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot etnisko grupu savstarpēju uzticēšanos, un prasa iekļaujošā un pārskatāmā veidā pārskatīt atlikušos Ohridas pamatnolīguma īstenošanas aspektus; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt etnisko minoritāšu pilnīgu atzīšanu sabiedriskajā dzīvē; prasa īstenot turpmākus pasākumus minoritāšu iekļaušanai izglītības sistēmā, lai no jauna spēcinātu sociālo kohēziju un kopienu integrāciju;

40.  uzskata, ka ir jāturpina Maķedonijas tiesvedība saskaņā ar valsts procedūrām un ka Nikola Gruevski ir jāsauc pie atbildības Maķedonijas tiesu sistēmā; aicina Ungāriju ievērot Maķedonijas tiesu sistēmas neatkarību un valsts tiesiskumu, pārskatīt Nikola Gruevski piešķirto politiskos patvērumu un izdot viņu Skopjei; sagaida, ka visas iesaistītās puses rīkosies ciešā saskaņā ar attiecīgajām valsts un starptautiskajām tiesībām; uzsver, ka šī tiesvedība nav jāpolitizē;

41.  atzinīgi vērtē reformas un centienus, kas īstenoti, lai tiesisko regulējumu pakāpeniski saskaņotu ar ES standartiem, valsts lēmumu kļūt par novērotāju Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā un lielākās daļas starptautisko cilvēktiesību instrumentu ratifikāciju; mudina pilnībā īstenot cilvēktiesību standartus un politikas dokumentus, piemēram, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, īpašu uzmanību pievēršot tiesībām uz taisnīgu tiesu, pulcēšanās un biedrošanās brīvībai, tiesībām uz dzīvību, runas brīvībai un privātās un ģimenes dzīves neaizskaramībai;

42.  norāda, ka tiesību akta pieņemšana attiecībā uz valodu lietojumu ir būtisks sasniegums, un pauž nožēlu par traucējošo taktiku, kuras mērķis ir mazināt tā pieņemšanu pilnīgā saskaņā ar standarta procedūrām;

43.  atzinīgi vērtē to, ka valsts 2018. gada 23. martā ratificēja Stambulas konvenciju, un mudina to pabeigt juridiskās reformas diskriminācijas un vardarbības pret sievietēm, meitenēm un visiem bērniem apkarošanai un turpināt izskaust vardarbību ģimenē un ar dzimumu saistītu vardarbību, kas joprojām ir plaši izplatīta;

44.  uzsver, ka ir jānodrošina neatkarīgu pārraudzības struktūru autonomija un lai tām būtu atbilstīgi cilvēkresursi un finanšu resursi; atzinīgi vērtē ombuda biroja nozīmi cilvēktiesību īstenošanā un uzsver, ka ir jānodrošina sistemātiski turpmāki pasākumi saistībā ar ombuda lēmumiem;

45.  turpina paust bažas par nožēlojamo situāciju, kādā atrodas cilvēki ar invaliditāti nožēlojamo situāciju, un pret viņiem pastāvīgi vērsto diskrimināciju; prasa efektīvi īstenot pastāvošos instrumentus un stratēģijas;

46.  atzinīgi vērtē sākotnējos pasākumus, kas veikti, lai veicinātu diskriminācijas novēršanu, un mudina iestādes tiesību aktā par diskriminācijas novēršanu un aizsardzību pret diskrimināciju iekļaut dzimumidentitāti un seksuālo orientāciju kā diskriminācijas iemeslus; aicina iestādes piešķirt pienācīgu budžetu valsts līdztiesības un diskriminācijas novēršanas stratēģijas 2016.–2020. gadam īstenošanai; mudina iestādes efektīvi pievērsties naida noziegumiem un naida runai, kas vērsta pret minoritātēm, cita starpā pret tādām neaizsargātām grupām kā romi un LGBTI kopiena, un sodīt homofobisku un transfobisku vardarbību un kūdīšanu uz vardarbību; turpina paust bažas par to, ka sabiedrībā joprojām pastāv aizspriedumi un ka plašsaziņas līdzekļos, internetā un sociālajos plašsaziņas līdzekļos ir plaši izplatīta pret LGBTI vērsta naida runa; aicina iestādes nodrošināt efektīvu aizsardzību un ieviest atturošas un samērīgas sankcijas par naida runu un homofobiskām un transfobiskām darbībām un vardarbību; uzsver, ka transpersonām ir jāpiešķir piekļuve veselības aprūpei; pauž nožēlu par pastāvīgiem trūkumiem aizsardzībai pret diskrimināciju izveidotās komisijas darbā; atzinīgi vērtē starppartiju parlamentāro grupu izveidi LGBTI kopienas tiesību aizstāvībai un romu tiesību aizstāvībai;

47.  prasa pilnībā īstenot un ar publiskā sektora finansējumu atbalstīt stratēģijas un tiesību aktus par to personu tiesībām un aizsardzību, kuras pieder pie minoritāšu grupām; uzstāj, ka ir jāveic pasākumi, lai turpinātu uzlabot romu izglītību, nodarbinātības līmeni, veselību, situāciju mājokļu jomā, piekļuvi precēm un pakalpojumiem un dzīves līmeni, nosodot segregāciju skolās un citu veidu diskrimināciju;

48.  atzinīgi vērtē būtiskos uzlabojumus PSO darbības vidē un apspriešanos ar tām, cita starpā padomes izveidi sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību; uzsver, ka ir jāuzlabo tiesiskais, finanšu, administratīvais un politiskais regulējums, arī pieņemot tiesību aktus par fondiem un ziedojumiem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt PSO strukturētu iesaisti, īstenojot regulārāku, visaptverošu, nediskriminējošu un paredzamu apspriešanās procesu;

49.  atkārtoti pauž atbalstu iniciatīvai ar mērķi izveidot reģionālo komisiju, kuras uzdevums būtu konstatēt faktus par visiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā izdarīto kara noziegumu un citu smagu cilvēktiesību pārkāpumu upuriem (RECOM); mudina valdību uzņemties vadību tās izveidē; uzsver, cik svarīgs ir šis process un visu reģionālo politisko līderu aktīva līdzdalība, lai RECOM varētu sākt darbu bez turpmākas kavēšanās; vērš uzmanību uz RECOM koalīcijas priekšlikumu par RECOM rīcības plānu ar skaidriem datumiem un kritērijiem;

50.  atzinīgi vērtē valdības pastiprinātos centienus intensificēt deinstitucionalizācijas procesu un sociālā sektora reformu; uzteic apņemšanos izbeigt bērnu ievietošanu lielās publiskās iestādēs un tā vietā izveidot ģimenē un kopienā balstītus aprūpes pakalpojumus; aicina iestādes veikt steidzamus pasākumus, lai mazinātu aizvien lielāko perinatālās mirstības līmeni, un izveidot sistēmu šīs satraucošās tendences cēloņu analīzei;

51.  atzinīgi vērtē partnerību starp valdību un valsts Nacionālo jauniešu padomi, īstenojot shēmu “Garantija jauniešiem”, kas ir labs mehānisms sadarbībai starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā; aicina valdību palielināt finansiālo atbalstu jaunatnes organizācijām un jauniešiem, lai apkarotu intelektuālā darbaspēka emigrāciju;

Plašsaziņas līdzekļi

52.  uzsver neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu izšķirīgo nozīmi demokrātiskas un labvēlīgas vides nodrošināšanā; norāda uz pieticīgajiem uzlabojumiem plašsaziņas līdzekļu vidē un attiecībā uz apstākļiem neatkarīgai ziņošanai; aicina izstrādāt iniciatīvas tādu apstākļu radīšanai, kas ir labvēlīgi visu plašsaziņas līdzekļu nozares ieinteresēto personu profesionālajai rīcībai — tās atbrīvojot no jebkādas iekšējas vai ārējas ietekmes —, kā arī pētnieciskajai žurnālistikai; atzinīgi vērtē uz politisko favorītismu balstītas valsts finansētas reklāmas izbeigšanu plašsaziņas līdzekļos, kas ir svarīgs pasākums vienlīdzīgu konkurences apstākļu veicināšanai nozarē, un prasa ieviest turpmākus aizsardzības pasākumus pret plašsaziņas līdzekļu politizāciju; uzsver, ka ir jāstiprina plašsaziņas līdzekļu regulatora un sabiedriskās apraides neatkarība un spējas; aicina veikt pasākumus žurnālistu darba un sociālo tiesību aizsardzības stiprināšanai un nesodāmības nepieļaušanai pret žurnālistiem vērstas vardarbības, ļaunprātīgas izturēšanās vai draudu gadījumos, tādējādi arī veicinot plaši izplatītās plašsaziņas līdzekļu pašcenzūras samazināšanu;

53.  atzinīgi vērtē uzlabojumus piekļuves informācijai nodrošināšanā; uzsver, ka ir jāatjaunina noteikumi par plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem un piekļuvi publiskai informācijai; uzsver, ka ir jāizrāda absolūta neiecietība pret draudiem, kas izteikti žurnālistiem, viņu iebiedēšanu un pret viņiem vērstiem uzbrukumiem, un ka šajā saistībā ir jāveic efektīvi turpmāki pasākumi, šādus gadījumus pienācīgi reģistrējot un rūpīgi izmeklējot; nosoda jebkādas naida runas izpausmes un aizvainojošus izteikumus; prasa īstenot efektīvus pretpasākumus un apkarot tiešsaistē izdarītus žurnālistu ētikas kodeksa pārkāpumus; turklāt norāda, ka ir nekavējoties jāreformē plašsaziņas līdzekļu nozare, lai nostiprinātu Audio un audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu aģentūru un nodrošinātu objektīvu un profesionālu ziņošanu;

Ekonomika

54.  uzsver, ka ir jāuzlabo uzņēmējdarbības vide, nodrošinot fiskālo konsolidāciju un regulējuma pārredzamību un uzticamību, vienlaikus novēršot atlikušos trūkumus saistībā ar tiesiskumu, apgrūtinošas regulatīvās procedūras un patvaļīgas pārbaudes;

55.  mudina iestādes pievērsties lielajai ēnu ekonomikai un ilgstošajām problēmām saistībā ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un vāju līgumu izpildi, kas turpina kavēt tiešus ārvalstu ieguldījumus; uzsver, ka ir jāīsteno pasākumi publiskā iepirkuma un iekšējas finanšu kontroles jomā; norāda, ka ir jāuzlabo valsts izdevumu, iepirkuma, valsts atbalsta un ES līdzekļu izmantošanas datu pārredzamība; prasa īstenot pasākumus ar pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) saistīto valsts struktūru plānošanas, programmu sagatavošanas un pārvaldības spējas;

56.  aicina valdību noteikt digitalizāciju par vienu no tās transversālajām pamatprioritātēm; mudina nekavējoties izstrādāt ilgtermiņa digitalizācijas programmu, cita starpā e-pārvaldes stratēģiju, IKT stratēģiju un valsts kiberdrošības stratēģiju; uzsver, ka visaptveroša digitalizācijas programma uzlabos ekonomisko vidi un sniegumu, kā arī palielinās valsts pārvaldes un pakalpojumu pārredzamību un efektivitāti;

57.  atzinīgi vērtē valdības centienus uzlabot jauniešu situāciju un veicināt jauniešu līdzdalību politikā, piemēram, izstrādājot valsts jauniešu stratēģiju 2016.–2025. gadam; mudina valdību pievērsties augstajam jauniešu bezdarba līmenim, novēršot jauno absolventu prasmju un privāto uzņēmumu vajadzību neatbilstību;

58.  mudina valdību visaptverošā un inovatīvā veidā risināt jautājumus saistībā ar ilgtermiņa bezdarbu, jauniešu bezdarbu un sieviešu zemo līdzdalību darba tirgū; prasa steidzami īstenot izglītības reformas, lai nodrošinātu iegūto prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām un tādējādi novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju; aicina valdību izstrādāt digitālo prasmju stratēģiju un uzlabot iedzīvotāju digitālo pratību;

59.  atgādina, ka bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika tautas skaitīšanu pēdējo reizi pabeidza 2002. gadā; uzsver, cik svarīgi ir rīkot jaunu un jau sen kā vajadzīgu tautas skaitīšanu, lai iegūtu atjauninātu un reālistisku demogrāfisko statistiku saskaņā ar ES standartiem;

60.  atzinīgi vērtē to, ka Maķedonijas parlaments ir pieņēmis jauno Enerģētikas likumu, ar ko transponēta ES trešā enerģētikas pakete un kas pilnībā atbilst Enerģētikas kopienas līgumam; aicina iestādes galveno uzmanību pievērst enerģijas tirgus reformām, vienlaikus nodrošinot energoapgādes drošību un enerģijas avotu dažādošanu, jo īpaši izmantojot atjaunojamos energoavotus;

61.  pieņem zināšanai vairākus plānotus infrastruktūras projektus aizsargātajās teritorijās, kam varētu būt nozīmīga ietekme uz turpmākajām “Natura 2000” teritorijām; šajā sakarībā aicina ievērot Bernes konvencijas pastāvīgās komitejas ieteikumu (Nr. 184(2015)), apturot projektu īstenošanu Mavrovo Nacionālā parka teritorijā, līdz tiek pabeigts stratēģisks vides novērtējums, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus vides jomā; turklāt prasa ievērot UNESCO Pasaules mantojuma komitejas lēmumu (40 COM 7B.68) par dabas un kultūras mantojumu Ohridas reģionā un pirms jebkāda turpmāka darba uzsākšanas veikt visaptverošu stratēģisko vides novērtējumu un ietekmes uz mantojumu novērtējumu; mudina izstrādāt valsts hidroenerģijas stratēģiju saskaņā ar ES tiesību aktiem vides jomā;

62.  mudina valsti attīstīt konkurenci gāzes un enerģijas tirgū, lai saskaņā ar trešo enerģētikas paketi pilnībā nošķirtu komunālos pakalpojumus; prasa panākt būtiskus uzlabojumus attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamās enerģijas ražošanu un cīņu pret klimata pārmaiņām;

63.  uzteic bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par Parīzes nolīguma ratificēšanu 2018. gada 9. janvārī, jo klimata pārmaiņas varēs apkarot tikai ar kopīgiem centieniem;

64.  atzinīgi vērtē valdības pozitīvo pieeju reģionālajai sadarbībai un labām kaimiņattiecībām un tās aktīvo līdzdalību reģionālajās iniciatīvās, piemēram, Dienvidaustrumu Eiropas sadarbības procesā, Reģionālās sadarbības padomē, Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā, savienojamības programmā Western Balkans Six, Enerģētikas kopienas līgumā, Nolīgumā par Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveidi, Viduseiropas iniciatīvā, Migrācijas, patvēruma un bēgļu reģionālajā iniciatīvā (MARRI) un Brdo un Brijuni procesā;

65.  atzinīgi vērtē valsts apņemšanos īstenot savienojamības projektus Berlīnes procesa satvarā; norāda, ka autotransports ir jāpapildina ar citiem transporta veidiem, īstenojot dzelzceļa reformas pasākumus, cita starpā uzlabojot vai uzbūvējot dzelzceļa savienojumus no Skopjes uz kaimiņvalstu galvaspilsētām; prasa panākt lielāku progresu dzelzceļa un autoceļu savienojumu ar VIII un X koridoru pabeigšanā;

66.  prasa turpināt tirdzniecības un muitas veicināšanu un eksporta dažādošanu, cita starpā izmantojot reģiona iekšējās tirdzniecības iespējas; aicina Komisiju atbrīvot valsti no aizsargpasākumiem tērauda un alumīnija nozarē;

67.  pauž bažas par satraucošo gaisa piesārņojuma līmeni Skopjē un citās smagi piesārņotās pilsētās un aicina valsts un vietējās iestādes steidzamā kārtā veikt atbilstīgus pasākumus šīs ārkārtas situācijas novēršanai, pieņemot efektīvus mērķtiecīgus pasākumus gaisa kvalitātes monitoringam un uzlabošanai, cita starpā pilnveidojot sabiedriskā transporta un efektīvas mobilitātes plānus; mudina valsti steidzami saskaņot tās tiesību aktus ar acquis vides, dabas un klimata aizsardzības jomā; prasa izstrādāt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas;

o
o   o

68.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valdībai un parlamentam.


2018. gada ziņojums par Albāniju
PDF 361kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Albāniju (2018/2147(INI))
P8_TA-PROV(2018)0481A8-0334/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus un Saloniku darba kārtību Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2014. gada 26.–27. jūnija sanāksmē pieņemto lēmumu piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2012. gada 26. jūnija lēmumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28.–29. jūnija sanāksmē pieņemto lēmumu,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos ieteikumus par sekundārajiem tiesību aktiem nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā Albānijā,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju un tās “Sofijas prioritāšu programmu”,

–  ņemot vērā Albānijas un ES Stabilizācijas un asociācijas padomes 9. sanāksmi, kas notika 2017. gada 15. novembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa paziņojumu "2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2018)0450), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments "2018. gada ziņojums par Albāniju" (SWD(2018)0151),

–  ņemot vērā ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 12. sanāksmē, kas notika 2018. gada 12.–13. februārī Tirānā, pieņemtos ieteikumus,

–  ņemot vērā rezultātus, kas iegūti 2017. gadā ar Komisijas atbalstu veiktajā Pasaules bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas aptaujā par marginalizētajiem romiem Rietumbalkānos,

–  ņemot vērā 2015. gadā pieņemto kopīgo dienestu darba dokumentu “Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā”.

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0334/2018),

A.  tā kā ES paplašināšanās joprojām sniedz stratēģisku ieguldījumu mierā, demokrātijā, pārticībā, drošībā un stabilitātē Eiropā;

B.  tā kā Albānija ir turpinājusi gūt noturīgus panākumus virzībā uz to, lai izpildītu politiskos kritērijus, un attiecībā uz piecām galvenajām prioritātēm pievienošanās sarunu sākšanai, un tā arī ir konsolidējusi demokrātiskās institūcijas un praksi;

C.  tā kā Komisija ieteica sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju, ņemot vērā labos panākumus, kas gūti, pildot piecas galvenās prioritātes; tā kā pievienošanās sarunas nodrošinās ciešāku ES uzraudzību un ir spēcīgs stimuls īstenot turpmākas reformas un konsolidēt demokrātiskās institūcijas un praksi;

D.  tā kā Eiropadome 2018. gada 28. jūnijā apstiprināja Padomes 2018. gada 26. jūnija secinājumus, sagatavojot ceļu pievienošanās sarunu sākšanai 2019. gada jūnijā;

E.  tā kā joprojām pastāv problēmas un tās ir strauji un efektīvi jārisina dialoga un sadarbības garā;

F.  tā kā konstruktīvs valdības un opozīcijas dialogs par reformām, kas saistītas ar ES, arvien ir izšķiroši svarīgs, lai turpinātu reformu programmu savu iedzīvotāju labā un tuvinātu valsti ES;

G.  tā kā Albānijas sabiedrība visnotaļ atbalsta valsts pievienošanos ES;

H.  tā kā tiesiskums ir pamatvērtība, kas ir ES pamatā, un ir gan paplašināšanās, gan stabilizācijas un asociācijas procesa kodols; tā kā ir vajadzīgas reformas, lai risinātu šīs jomas atlikušos svarīgos uzdevumus, jo īpaši nodrošinot neatkarīgu, objektīvu, atbildīgu un efektīvu tiesu sistēmu un cīnoties pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī aizsargājot pamattiesības;

I.  tā kā reliģijas brīvības, kultūras mantojuma un minoritāšu tiesību aizsardzība ir Eiropas Savienības pamatvērtības;

J.  tā kā Albānija ir ratificējusi visas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, tostarp jo īpaši 1948. gada Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību (Nr. 87), 1949. gada Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus (Nr. 98);

K.  tā kā katru paplašināšanās procesā iesaistīto valsti vērtē atsevišķi pēc tās sasniegumiem un pievienošanās grafiku nosaka reformu ātrums un kvalitāte;

L.  tā kā reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības ir izšķiroši svarīgas Albānijas progresam virzībā uz pievienošanos ES;

1.  atzinīgi vērtē Albānijas pastiprinātos centienus šajā jomā, kas vērsti uz pastāvīgu progresu ar ES saistīto reformu īstenošanā, īpaši attiecībā uz visaptverošu tiesu sistēmas reformu; aicina Albāniju konsolidēt jau īstenotās reformas un turpināt sagatavoties ES dalības saistībām visās sadaļās;

2.  pilnībā atbalsta Komisijas ieteikumu sākt pievienošanās sarunas, atzīstot Albānijas reformu centienus; pieņem zināšanai Padomes lēmumu par situācijas pārvērtēšanu 2019. gada jūnijā; atzinīgi vērtē skaidro virzību, kas ir iezīmējusies ceļā uz pievienošanās sarunu sākšanu 2019. gadā, un uzsver to, ka ir sākta sagatavošanās izvērtēšanas procesam; atgādina, ka lēmums sākt pievienošanās sarunas būs atkarīgs no turpmāko reformu procesa, aicina Padomi objektīvi un taisnīgi izvērtēt valsts gūtos panākumus un līdz minētā gada beigām sasaukt pirmo Starpvaldību konferenci, un mudina Albāniju šajā nolūkā saglabāt reformu tempu; uzskata, ka sarunu sākšana pozitīvi veicinās demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanu, sniedzot papildu stimulus reformu procesam un uzlabojot tā kontroli;

3.  aicina Komisiju piemērot pastiprinātu pieeju attiecībā uz sarunu 23. sadaļu (Tiesu iestādes un pamattiesības) un 24. sadaļu (Tiesiskums, brīvība un drošība);

4.  atgādina par nepieciešamību stiprināt Albānijas parlamenta pārraudzības spējas, tostarp ES pievienošanās procesa gaitā; prasa efektīvāk izmantot dažādus uzraudzības mehānismus un iestādes, tostarp izmeklēšanas komitejas; atzinīgi vērtē to, ka Albānijas parlaments pieņemta rīcības kodeksu, kas uzlabos parlamentārā procesa integritāti un pārredzamību un sabiedrības uzticību iestādei; uzsver nepieciešamību pēc pastiprināta mehānisma, tostarp sankcijām, lai padarītu kodeksu efektīvu; uzsver Eiropas Integrācijas komitejas centrālo lomu un Eiropas Integrācijas nacionālās padomes atbildību, jo tās ir forums apspriedēm par pievienošanās sagatavošanu; prasa turpināt sadarboties ar Albānijas parlamentu, izmantojot Eiropas Parlamenta atbalsta programmu paplašināšanās dalībvalstu parlamentiem, lai uzlabotu tā spēju radīt kvalitatīvus tiesību aktus, kuri atbilst ES acquis, un darboties kā pārraugam;

5.  aicina uzlabot visu sabiedrības slāņu informētību par iestāšanās procesu ES, kā arī par iesaistīto ES un Albānijas iestāžu lomu;

6.  mudina rīkoties un nodrošināt leģislatīvus un administratīvus pasākumus, lai izpildītu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) atlikušos ieteikumus; uzsver, ka ir nepieciešama iekļaujoša un savlaicīga vēlēšanu reforma, lai palielinātu sabiedrības uzticību vēlēšanu procesam; atgādina, ka ir nepieciešams pievērst pienācīgu uzmanību apgalvojumiem par nelegālu un nereģistrētu politisko partiju finansēšanu; atzinīgi vērtē darbu, ko veic Albānijas parlamenta Vēlēšanu reformas ad hoc komiteja saistībā ar vēlēšanu pārvaldības neatkarību un depolitizēšanu, pārredzamību kampaņu finansējumā, vēlētāju reģistrāciju, balsu pirkšanu, jauno balsošanas tehnoloģiju izmantošanu un balsošanu ārvalstīs, un mudina panākt vienprātību un pieņemt vajadzīgās reformas laikus pirms 2019. gada pašvaldību vēlēšanām;

7.  atzinīgi vērtē Albānijas pārskatīto likumu par politisko partiju finansēšanu; atkārtoti aicina valsts politiskās partijas pildīt savu pienākumu nodrošināt krimināllikuma pārkāpēju izslēgšanu no publiskiem amatiem visos valdības līmeņos un struktūrās;

8.  atkārtoti uzsver, ka konstruktīvs politiskais dialogs, griba panākt kompromisu, ilgtspējīga partiju savstarpēja sadarbība un nelokāma apņemšanās īstenot un konsolidēt reformas attiecībā uz visām piecām galvenajām prioritātēm ir būtiski aspekti centienos virzīt uz priekšu pievienošanās ES procesu un arī demokrātiskas pārvaldes veiksmīgai funkcionēšanai; atzinīgi vērtē pieaugošo sadarbību starp partijām un plašo konsensu, kas tika panākts attiecībā uz dažām svarīgām reformām; aicina visus politiskos spēkus turpināt censties nodrošināt patiesu politisko dialogu, un panākt konstruktīvu sadarbību, tādējādi atbalstot reformu procesu; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka demokrātiskās iestādēs ir jārisinās politiskajam dialogam; ir ļoti nobažījies par parlamentārā procesa de facto boikotu, ko veica opozīcija pēc 2018. gada vasaras pārtraukuma;

9.  uzsver, ka tiesu iestāžu reforma ir viena no galvenajām Albānijas iedzīvotāju prasībām un priekšnoteikums, lai atjaunotu uzticēšanos tiesiskumam, valsts iestādēm un politiskajiem pārstāvjiem; atkārtoti uzsver, ka vispārējā reformu procesa uzticamība un efektivitāte, jo īpaši cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un īpašumtiesību īstenošana ir atkarīga no pārbaudes procesa panākumiem un pastāvīgi un mērķtiecīgi īstenotas tiesu sistēmas reformas;

10.  pauž gandarījumu par panākumiem, kas gūti tiesu sistēmas reformā, kuras mērķis ir palielināt tiesu iestāžu neatkarību, pārskatatbildību, profesionalitāti un efektivitāti un palielināt iedzīvotāju uzticēšanos tiesu sistēmas struktūrām; pauž nožēlu par to, ka tiesvedība joprojām ir gausa un neefektīva; norāda, ka visu tiesnešu un prokuroru atkārtotas novērtēšanas process ir sniedzis pirmos taustāmos rezultātus; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa prioritāro dokumentu jau ir apstrādāti; aicina Albānijas iestādes turpināt un pastiprināt objektīvu pārbaudes procesu, bet neapdraudot kvalitāti vai taisnīgumu; uzsver to, cik svarīgi ir pārbaudes procesu īstenot saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem, un mudina Albāniju turpināt ciešo sadarbību ar starptautisko uzraudzības operāciju; pieņem zināšanai pirmos atlaišanas gadījumus un kandidātu brīvprātīgas atkāpšanās no amata pirms uzklausīšanas; ņemot vērā iepriekš minēto, uzskata, ka tiesnešu un prokuroru nākamās paaudzes sagatavošana ir vēl jo svarīgāka, un pauž nožēlu par to, ka Albānijas politiskās partijas līdz šim nav panākušas vienošanos par nepieciešamajiem grozījumiem tiesību aktā par tiesnešu un prokuroru statusu attiecībā uz plašākām iespējām pieņemt darbā un apmācīt tiesnešus; mudina pastāvīgi nodrošināt pārbaudes iestādēm pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus;

11.  mudina Albānijas iestādes, cik drīz vien iespējams pabeigt jaunu tiesas struktūru izveidi, kā arī nodrošināt atjaunotu Konstitucionālās Tiesas un Augstākās Tiesas darbību; uzsver nepieciešamību atbalstīt šo iestāžu efektīvu darbību, nodrošinot atbilstošus cilvēkresursus un finansējumu;

12.  atzinīgi vērtē pastāvīgo progresu virzībā uz to, lai izveidotu uz iedzīvotājiem vairāk orientētu, pārredzamu un depolitizētu pārvaldi, tostarp vietējā līmenī; mudina pilnībā īstenot uzraudzības iestāžu ieteikumus, kā arī Ombuda ieteikumus; atzīmē arī panākumus, kas gūti saistībā ar teritoriālo reformu un turpmāku administratīvu un finansiālu jaunizveidoto pašvaldību konsolidāciju, kā arī Konsultatīvās padomes izveidi, lai uzlabotu koordināciju starp centrālajām un vietējām pārvaldes iestādēm; atzinīgi vērtē ES jautājumu informācijas biroju izveidi un koordinatoru ES jautājumos iecelšanu vietējā līmenī;

13.  prasa vēl vairāk stiprināt to iestāžu un struktūru administratīvo kapacitāti, kas atbildīgas par ar pievienošanos saistīto reformu īstenošanu, ES tiesību aktu transponēšanu valstu tiesību aktos un sagatavošanos pievienošanās sarunām ar ES;

14.  atzinīgi vērtē būtiskos uzlabojumus tiesiskajā un institucionālajā sistēmā, lai novērstu un izskaustu korupciju valsts iestādēs, jo tā joprojām ir īpaši satraucoša problēma; prasa darīt vairāk, lai samazinātu korupciju, kas skar Albānijas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, uzlabot investīciju vidi, un nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz investīcijām; uzsver, ka gadījumos, kad pret augsta ranga ierēdņiem tiek izvirzītas apsūdzības, pret viņiem nebūtu jāpielāgo preferenciāls režīms salīdzinājumā ar pārējiem iedzīvotājiem; aicina Albāniju pastiprināt centienus, lai vairāk izmantotu finanšu izmeklēšanas un panāktu stabilus rezultātus attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu izņemšanu un konfiskāciju/atgūšanu, attiecībā uz noziegumiem, kas saistīti ar korupciju, un panākt reālus rezultātus cīņā pret narkotiku tirdzniecību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

15.  atzinīgi vērtē jaunākās izmaiņas valsts tiesību aktos korupcijas apkarošanas jomā; uzsver, ka jāpabeidz veidot Valsts izmeklēšanas biroju, Īpašo tribunālu un Īpašo prokuratūru cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību; prasa vēl vairāk uzlabot iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu starp policiju un prokuratūru; atzinīgi vērtē tiesībaizsardzības iestāžu personāla atkārtoto novērtēšanu saskaņā ar likumu par policijas pārbaudēm;

16.  prasa lielāku uzmanību pievērst politiskajai un valsts – privātā sektora korupcijai; prasa nostiprināt proaktīvā izmeklēšanā, kriminālvajāšanā un galīgajā notiesāšanā gūtos rezultātus cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, tostarp augsta līmeņa lietās;

17.  pauž gandarījumu par progresu cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, jo īpaši par nesenajiem Bajri noziedznieku grupas locekļu arestiem, un prasa turpināt gūt taustāmus un ilgtspējīgus rezultātus, tostarp attiecībā uz narkotiku audzēšanas un tirdzniecības apkarošanu, īstenojot rīcības plānus attiecībā uz marihuānas audzēšanu; atzinīgi vērtē to, ka Albānijas policijas spēks kļūst aktīvāks cīņā pret organizēto noziedzību, un to veicina Albānijas pastiprināta policijas starptautiskā sadarbība, kā rezultātā notiek efektīvas operācijas pret noziedznieku tīkliem, tostarp kopīgas darba grupas ar dalībvalstīm; uzskata, ka būtu vēl vairāk jākonsolidē sadarbība starp policiju, prokuratūru un citām attiecīgām aģentūrām un struktūrām;

18.  mudina Albānijas iestādes apņēmīgi rīkoties, lai likvidētu noziedzīgos tīklus, kas iesaistīti cilvēku, ieroču un narkotiku tirdzniecībā, un palielināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu skaitu, bet arī galīgās notiesāšanas gadījumu skaitu, jo īpaši attiecībā uz augsta līmeņa organizētās noziedzības grupu dalībniekiem; norāda uz nepieciešamību pastiprināt centienus novērst cilvēku tirdzniecību, sevišķi pievēršot uzmanību nepavadītiem bērniem un bērniem, kas kļuvuši par cilvēku tirdzniecības upuriem, jo īpaši ielu bērniem;

19.  atkārtoti aicina Albānijas iestādes efektīvi un pārredzami nodrošināt īpašumtiesību izpildi un panākumus virzībā uz to aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā īpašuma reģistrāciju, restitūciju un kompensēšanu; prasa panākt nepieciešamo progresu attiecībā uz īpašuma jautājumu digitalizēšanu un īpašumu kartēšanu; mudina Albānijas iestādes pienācīgi informēt iedzīvotājus par viņu tiesībām un iespējām panākt savu prasību izpildi; uzsver, cik svarīgs ir efektīvs īpašumtiesību režīms, lai nodrošinātu tiesiskumu un pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi;

20.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti, lai nostiprinātu cilvēktiesību, minoritāšu tiesību aizsardzību, kā arī diskriminācijas nepieļaušanas politikas virzienus, tostarp attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi pret visām minoritātēm; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts pamata tiesību akts par minoritātēm, ar ko ir atcelta nacionālo minoritāšu un etniski lingvistisko kopienu diferencēšana un ieviests pašidentifikācijas princips, aizliegta diskriminācija un noteiktas tiesības uz kultūras saglabāšanu, tradīcijām un dzimto valodu; prasa šo likumu pilnībā īstenot praksē un mudina Albāniju turpināt šos centienus, pieņemot vajadzīgos sekundāros tiesību aktus valsts minoritāšu tiesību pamatlikumam, saskaņā ar Eiropas standartiem, un nodrošinot visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību projektu izstrādē; uzstāj, ka jāveic pasākumi, lai vēl vairāk uzlabotu izglītības, veselības, nodarbinātības un dzīves apstākļus romu, ēģiptiešu un citu etnisko minoritāšu pārstāvjiem;

21.  norāda uz spriedzi pēc incidenta, kas saistīts ar Grieķijas Nacionālās mazākumtautības kustības locekļa Konstantinos Katsifas dzīvības zaudēšanu, kuram bija dubultpilsonība (Albānijas un Grieķijas), un kuru Albānijas Īpašie policijas spēki (RENEA) nošāva Otrā pasaules karā kritušo Grieķijas karavīru piemiņas pasākumā Bularatā, 2018. gada 28. oktobrī; aicina visas puses būt savaldīgām un sagaida, ka Albānijas iestādes izmeklēs un noskaidros apstākļus, kuru dēļ tika zaudēta dzīvība;

22.  atzinīgi vērtē progresu, kas panākts, lai palielinātu sieviešu līdzdalību un pārstāvību politikā, jo īpaši ieviešot dzimumu kvotu sistēmu, un sieviešu vienlīdzīgu pārstāvību jaunajā valdībā; tomēr atkārtoti pauž bažas par diskrimināciju un par to, ka trūkst atbilstošu pasākumu, lai aizsargātu sievietes un meitenes, kas pieder pie nelabvēlīgā stāvoklī esošām un atstumtām grupām, piemēram, romu sievietes(1) un sievietes ar invaliditāti, kā arī par daudzajiem joprojām spēkā esošajiem dzimumu diskriminējošiem noteikumiem vairākos tiesību aktos, par to, ka sievietēm ir grūti saņemt tiesisko aizsardzību, par sieviešu lielo skaitu neformālajā darba tirgū un par lielo skaitu lietu, kas saistītas ar vardarbību ģimenē pret sievietēm un bērniem, īpaši tiem, kas pieder pie neaizsargātām grupām; prasa adekvāti reaģēt uz šīm problēmām un izsaka atzinību par rezolūcijas pieņemšanu par cīņu pret dzimumvardarbību un parlamentārās apakškomitejas izveidi dzimumu līdztiesības jomā;

23.  ar bažām norāda, ka sievietēm, kuras dzīvo lauku un tālākos apvidos, kā arī romu un ēģiptiešu sievietēm joprojām ir ierobežota piekļuve primārās veselības aprūpes un seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, un tās bieži vien nav informētas par šādu pakalpojumu pieejamību; tādēļ aicina Albānijas iestādes nodrošināt labāku informāciju par šādiem pakalpojumiem, kā arī to pieejamību un kvalitāti par pieņemamu cenu.

24.  atzinīgi vērtē tiesiskā regulējuma bērnu tiesību jomā nostiprināšanu, pieņemot likumu par bērnu tiesību aizsardzību, krimināltiesību bērniem kodeksu un “Bērnu programmu 2020. gadam”; atgādina, ka joprojām vēl jāuzlabo institucionālie mehānismi bērnu tiesību aizsardzībai; mudina iestādes īstenot sekundāros tiesību aktus par bērnu tiesību aizsardzību un juvenālo justīciju un prasa ievērojami palielināt finansējumu bērnu aizsardzības sistēmai, jo īpaši bērnu aizsardzības vienībām, vietējā un reģionālā līmenī;

25.  atzinīgi vērtē iecietības atmosfēru un sadarbību starp valsts reliģiskajām kopienām; aicina Albānijas iestādes efektīvi cīnīties pret naida runām un minoritāšu atstumtību un diskrimināciju, tostarp LGBTI personu gadījumā; atzinīgi vērtē nesen pieņemtos piecu Albānijas pašvaldību rīcības plānus dzimumu līdztiesības jomā saskaņā ar Eiropas Hartu par sieviešu un vīriešu līdztiesību vietējā līmenī;

26.  aicina Albānijas iestādes uzlabot sadarbību ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu efektīvu sabiedrības līdzdalību un apspriešanos ar to visā lēmumu pieņemšanas procesā un ES integrācijas procesā, tostarp arī valsts un vietējā līmenī, tādējādi nostiprinot demokrātiju un pārredzamību; vērš uzmanību uz nepieciešamību reformēt pilsoniskās sabiedrības organizāciju juridisko un fiskālo sistēmu, kā arī publisko finansējumu, kas pieejams PSO, kuras darbojas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā, ieskaitot uzraudzības, aizstāvības un mazas pamatorganizācijas, jo finansiāla ilgtspējība joprojām ir būtiska problēma daudzām no tām, jo pašreizējo reģistrācijas procesu raksturo ilgstošas procedūras un lielas izmaksas, un pašreizējā nodokļu sistēma rada ievērojamu slogu PSO un kavē gan uzņēmumus, gan atsevišķus donorus sniegt atbalstu; atgādina, ka spēcīgai pilsoniskai sabiedrībai ir būtiska nozīme dinamiskā demokrātijā un stratēģiska nozīme Albānijas pārveidē par ES dalībvalsti;

27.  atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīts sadarbības nolīgums starp Albānijas valdību un Starptautisko komisiju bez vēsts pazudušo personu meklēšanai, kas ļaus valstij palīdzēt atrast un identificēt komunisma laikā pazudušas personas;

28.  aicina Albānijas iestādes stiprināt politiku attiecībā uz personām ar invaliditāti, kuras joprojām saskaras ar grūtībām piekļūt izglītībai, darbam, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī līdzdalībai lēmumu pieņemšanas procesos;

29.  pauž nožēlu par kavēšanos ar Jauniešu reģionālās sadarbības biroja (RYCO) izveidi Tirānā; mudina iestādes elastīgi atbalstīt RYCO darbības, kas ļautu pēc iespējas lielākam skaitam jauniešu gūt labumu no šā biroja darba;

30.  atkārtoti norāda uz profesionālu un neatkarīgu privāto un sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu ārkārtīgi lielo nozīmi; norāda uz daļējiem panākumiem attiecībā uz valsts audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu iestādes un sabiedriskās raidorganizācijas neatkarības palielināšanu; aicina veikt pasākumus, lai uzlabotu finanšu pārredzamību attiecībā uz valsts reklāmu plašsaziņas līdzekļos; prasa arī veikt pasākumus, lai stiprinātu žurnālistu darba un sociālo tiesību aizsardzību;

31.  atzinīgi vērtē Albānijas plašsaziņas līdzekļu padomes izveidi, un uzsver tās nozīmi, nosakot augstus ētikas un profesionālos standartus žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem, vienlaikus veicinot to neatkarību un brīvību; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts pārskatīts žurnālistikas ētikas kodekss, kā arī ētikas pamatnostādnes tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, un prasa nostiprināt tajos izklāstītos principus, lai saglabātu sabiedrības uzticību, patiesīgumu, taisnīgumu, integritāti, neatkarību un pārskatatbildību;

32.  mudina Albānijas iestādes pastiprināt reformas, kuru mērķis ir palielināt konkurētspēju un apkarot neoficiālo ekonomiku; uzsver, ka korupcija, tiesiskuma trūkums un apgrūtinošas regulatīvās procedūras turpina kavēt investīcijas un Albānijas ilgtspējīgu attīstību; prasa turpināt uzlabot uzņēmējdarbības un investīciju vidi, nodrošinot paredzamu normatīvo un tiesisko regulējumu, tiesisko noteiktību, tiesiskumu, īpašumtiesību īstenošanu un pastiprinātu līgumu izpildi, enerģiski veicot fiskālo konsolidāciju un pastiprinot nodokļu administrēšanu;

33.  uzsver, ka pievienošanās procesa gaitā ir jānodrošina pozitīva sociālo standartu konverģence; atzinīgi vērtē Sofijas prioritāšu programmas pieņemšanu, jo īpaši tās uzsvaru uz sociāli ekonomisko attīstību un jauniešiem pievērsto uzmanību; aicina Albānijas iestādes pārskatīt valsts un privātā sektora partnerību lomu un to ietekmi uz kopresursiem un sabiedriskas nozīmes labumiem, piemēram, automaģistrālēm, veselību, dabu un kultūras mantojumu saskaņā ar pienākumiem pret UNESCO; aicina Albāniju publiskot kritērijus sociālās palīdzības piešķiršanai;

34.  pauž bažas par iespējamu negatīvu ietekmi uz nodarbinātības un sociālās politikas veidošanu, jo valdības pārstrukturēšanas rezultātā tika likvidēta Albānijas Sociālās labklājības ministrija; aicina Albānijas iestādes pastiprināt sadarbību ar arodbiedrībām un nostiprināt sociālo dialogu; mudina tās veikt efektīvus pasākumus, ar kuriem novērst augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu un sieviešu vidū, un novērst bērnu darbu; prasa turpināt uzlabot izglītības kvalitāti, vienlaikus nodrošinot, ka izglītība joprojām ir pieejama visiem iedzīvotājiem;

35.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Albānijas Statistikas institūta (INSTAT) sniegto informāciju bezdarbs Albānijā ir samazinājies; uzsver, ka ir jāuzlabo izglītības sistēmas kvalitāte, tostarp jāpalielina spējas, lai labāk nodrošinātu jauniešus ar tādām prasmēm un zināšanām, kas atbilst darba tirgus vajadzībām; uzsver nepieciešamību atbalstīt ilgtermiņa izaugsmi, attīstot tehnoloģiskās absorbcijas, pētniecības, izstrādes un inovācijas spējas;

36.  mudina valdību modernizēt izglītības sistēmu, lai izveidotu iekļaujošāku sabiedrību, samazinātu nevienlīdzību un diskrimināciju un labāk nodrošinātu jauniešus ar prasmēm un zināšanām;

37.  atzinīgi vērtē Albānijas apņemšanos īstenot savienojamības programmu Berlīnes procesa ietvaros un 2018. gada Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) pasākumu kopuma pieņemšanu, kas ietver stratēģiski nozīmīgo infrastruktūras projektu Durresi ostas atjaunošanai, stiprinot Albānijas savienojumus ar Horvātiju un Itāliju un nodrošinot Albānijas kaimiņvalstīm Kosovai un Maķedonijai, kurām ir tikai sauszemes robežas, pieeju jūras transporta maršrutiem; mudina Albānijas iestādes paātrināt Eiropas komunikāciju tīklu Albānijas posmu plānošanu un būvniecību un sākt saskaņot tiesisko regulējumu ar ES acquis; atbalsta ierosinājumu samazināt viesabonēšanas maksu Rietumbalkānos, lai veicinātu tirgum un investīcijām labvēlīgu vidi virzībā uz digitālo ekonomiku; konstatē, ka 40 % Albānijas iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos, bet tikai 1 % no šiem iedzīvotājiem ir interneta pieslēgums;

38.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir uzlabot publisko infrastruktūru Rietumbalkānu valstīs un ar ES dalībvalstīm; iesaka iestādēm paātrināt būvniecību lielos infrastruktūras projektos, piemēram, būvējot dzelzceļa un moderna autoceļa savienojumu starp Tirānu un Skopji kā daļu no VIII koridora;

39.  pauž dziļas bažas par dažiem ekonomiskās darbības projektiem, kuru rezultātā tiek nodarīts smags kaitējums videi aizsargājamās teritorijās, piemēram, liela apjoma tūrisma objekti un hidroelektrostacijas uz Vjosas un Valbonas upes; iesaka Albānijai pārskatīt savu stratēģiju attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un samazināt atkarību no hidroenerģijas elektroenerģijas ražošanā, tādēļ aicina turpināt izskatīt ieguldījumu iespējas atjaunojamo energoresursu projektos, kas nav saistīti ar hidroenerģiju; mudina iestādes uzlabot stratēģisko vides novērtējumu, ietekmes uz vidi novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu par šādiem projektiem kvalitāti, ņemot vērā vietējo iedzīvotāju viedokli; mudina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Eiropas Investīciju banku (EIB) pārskatīt savu atbalstu hidroenerģijas projektiem, kuriem nav pienācīga ex ante stratēģiskā vides novērtējuma un ietekmes uz vidi novērtējuma; Uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka Adrijas jūras cauruļvada projekts atbilst acquis vides un sociālajiem aspektiem; atkārtoti aicina Albāniju īstenot attiecīgos atkritumu apsaimniekošanas pasākumus un saskaņot to ar ES vides acquis;

40.  pauž bažas par to, ka Albānija joprojām ir tā Rietumbalkānu valsts, no kuras dalībvalstīs nelikumīgi iekļūst un uzturas vislielākais skaits cilvēku, kā arī no Albānijas iedzīvotājiem tiek saņemts vislielākais skaits nepamatotu patvēruma pieprasījumu; prasa pastiprināt pēdējos mēnešos veiktos pasākumus, lai efektīvi novērstu nepamatotu patvēruma pieteikumu parādību ES, kā arī nepavadītu nepilngadīgo problēmu, tostarp novēršot šo problēmu pamatcēloņus; mudina veikt konkrētus pasākumus nodarbinātības veicināšanai, īpaši attiecībā uz jauniešiem, izglītību, dzīves apstākļiem un veselību; aicina Albānijas iestādes izveidot sistēmas, kas palīdzētu efektīvai ģimeņu un bērnu reintegrācijai, atgriežoties valstī;

41.  atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti attiecībā uz vienošanās panākšanu par operatīvo sadarbību starp Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Albāniju, pirmo valsti reģionā, ar kuru šāds nolīgums ir ticis noslēgts, un mudina uz turpmāku sadarbību operatīvajā līmenī;

42.  aicina Albānijas valdību ievērot Eiropas Padomes izdotās Eiropas Konvencijas par izdošanu 3. panta noteikumus un ES Pamattiesību hartas 19. pantu, un nepieļaut nekādu izdošanu par politiskiem nodarījumiem vai ja pret personu var tikt vērsta spīdzināšana vai necilvēcīga attieksme valstī, kas lūdz izdošanu;

43.  pauž atzinību par Albānijas panākumiem, lai apturētu ārvalstu kaujinieku plūsmu; atzinīgi vērtē reģionālo sadarbību, kas sasniegta cīņā pret potenciāliem terorisma draudiem; atkārtoti pauž prasību veikt turpmākus pasākumus, lai pārtrauktu finanšu plūsmas, kuru mērķis ir finansēt terorismu, stiprināt profilakses un uzraudzības mehānismus, iesaistot pilsonisko sabiedrību un reliģiskās kopienas, un risinātu radikalizācijas tiešsaistē problēmu; atkārtoti uzsver nepieciešamību vēl vairāk uzlabot programmas, kuru mērķis ir reintegrēt atgriezušās personas un viņu ģimenes un novērst radikalizāciju cietumos, stiprinot arī pilsoniskās sabiedrības un reliģisko kopienu iesaisti;

44.  prasa paplašināt sadarbību starp Albāniju un ES cīņā pret kibernoziedzību un kiberaizsardzības jautājumos;

45.  atzinīgi vērtē Albānijas aktīvo dalību “Berlīnes procesā”, sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvā un citās reģionālās iniciatīvās, un tās ieguldījumu, lai stiprinātu Reģionālās sadarbības padomes darbību; atzinīgi vērtē to, ka Berlīnes procesa ietvaros ir parakstīta kopīga deklarācija par reģionālo sadarbību un labām kaimiņattiecībām; atzinīgi vērtē Albānijas proaktīvo lomu reģionālās sadarbības un labu kaimiņattiecību veicināšanā ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm un uzsver, ka labas attiecības ir būtiska paplašināšanās procesa sastāvdaļa; atzinīgi vērtē Rietumbalkānu fonda oficiālo darbības uzsākšanu, kam būtu jāveicina kopīgas vērtības un jāattīsta reģionālā sadarbība starp Rietumbalkānu reģiona iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību un iestādēm; atzinīgi vērtē Albānijas un Serbijas Apvienotās Tirdzniecības kameras Tirānā izveidi un mudina stiprināt tirdzniecības un uzņēmējdarbības sadarbību šajā reģionā; atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus veicināt reģionālo sadarbību, jo īpaši vides aizsardzības jomā, kā tas izklāstīts trīs Adrijas jūras līča valstu iniciatīvā; atgādina, ka būtu jāizvairās no paziņojumiem un darbībām, kas var negatīvi ietekmēt labas kaimiņattiecības;

46.  atkārtoti uzsver savu atbalstu iniciatīvai izveidot reģionālo komisiju, kas atbildīga par faktu konstatāciju attiecībā uz visiem kara noziegumu un citu rupju cilvēktiesību pārkāpumu upuriem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM); mudina Albānijas valdību uzņemties vadību tās izveidē; uzsver šā procesa un visu reģionālo politisko līderu aktīvas iesaistīšanās svarīgumu, lai tā varētu sākt darbu bez turpmākas kavēšanās; vērš koalīcijas uzmanību uz RECOM priekšlikumu par rīcības plānu ar skaidriem termiņiem un kritērijiem;

47.  visnotaļ izsaka Albānijai atzinību par to, ka tā turpina pilnībā pielāgot savu nostāju visām ES nostājām un deklarācijām saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku; aicina Albāniju pielāgot savu nostāju ES kopējai nostājai par Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtu integritāti un atteikties no tās divpusējā neizdošanas nolīguma ar Amerikas Savienotajām Valstīm; atzinīgi vērtē Albānijas aktīvo līdzdalību militārās krīzes pārvarēšanas misijās saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku, kā arī tās ieguldījumu ES stratēģiski svarīgās NATO misijās;

48.  mudina Albānijas iestādes visefektīvākā veidā izmantot ES līdzekļus visos valsts reģionos; aicina Komisiju nodrošināt stingrus nosacījumus attiecībā uz PPI līdzekļiem un, kā daļu no ziņojumiem par valsti, novērtēt PPI atbalsta efektivitāti Albānijai, jo īpaši attiecībā uz galvenajām prioritātēm un attiecīgajiem projektiem;

49.  atzīmē ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 12. sanāksmes 2018. gada 12.–13. februārī Tirānā konstruktīvo atmosfēru; atzīmē, ka šajā SAPK tika uzlabota sadarbība starp vairākuma un opozīcijas pārstāvjiem; uzsver, cik svarīgi ir turpināt partiju savstarpējo sadarbību reformu jomā, virzoties uz pievienošanos ES;

50.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Albānijas valdībai un parlamentam.

(1) Vārds “romi” tiek lietots kā visaptverošs termins, kas ietver dažādas savstarpēji saistītas grupas, neatkarīgi no tā, vai tās pastāvīgi dzīvo vienā vietā vai arī nedzīvo, piemēram, romi, aškali, ēģiptieši u.c., kuri var atšķirties gan kultūras, gan dzīvesveida ziņā;


2018. gada ziņojums par Melnkalni
PDF 516kWORD 60k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Melnkalni (2018/2144(INI))
P8_TA-PROV(2018)0482A8-0339/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, kas ir spēkā kopš 2010. gada 1. maija,

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samita deklarāciju un tā Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas padomes 9. sanāksmi 2018. gada 25. jūnijā,

–  ņemot vērā Melnkalnes pievienošanos NATO 2017. gada 5. jūnijā,

–  ņemot vērā Melnkalnes un Kosovas parlamentu Robežu demarkācijas nolīguma starp Kosovu un Melnkalni ratificēšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā” (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa paziņojumu “2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2018)0450), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2018. gada ziņojums par Melnkalni” (SWD(2016)0150),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa novērtējumu par Melnkalnes ekonomikas reformu programmu 2018.–2020. gadam (SWD(2018)0131) un Padomes 2018. gada 25. maija kopīgos secinājumus par ekonomikas un finanšu jautājumu dialogu starp ES un Rietumbalkānu valstīm,

–  ņemot vērā EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (EDSO ODIHR) vēlēšanu novērošanas misijas ziņojumus un Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas paziņojumu par 2018. gada 15. aprīļa prezidenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā deklarāciju un ieteikumus, kas tika pieņemti ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 15. sanāksmē, kas notika 2018. gada 16.–17. jūlijā Podgoricā,

–  ņemot vērā rezultātus, kas iegūti 2017. gadā Komisijas, Pasaules bankas un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas veiktajā aptaujā par marginalizētajiem romiem Rietumbalkānos,

–  ņemot vērā 2014. gada 28. augustā uzsākto Berlīnes procesu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Melnkalni,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0339/2018),

A.  tā kā katru paplašināšanās procesā iesaistīto valsti vērtē atsevišķi pēc tās sasniegumiem un pievienošanās grafiku nosaka reformu ātrums un kvalitāte;

B.  tā kā pašlaik Melnkalne ir visvairāk pavirzījusies uz priekšu sarunu procesā, uzsākot 31 no 35 ES acquis communautaire sadaļām un ir provizoriski noslēgusi sarunas par trim no tām;

C.  tā kā konstruktīvs dialogs starp iekšējiem politiskajiem spēkiem un ar kaimiņvalstīm ir izšķiroši svarīgs tālākam progresam ES pievienošanās procesā;

D.  tā kā Melnkalne joprojām ir apņēmusies izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un turpina nodrošināt stabilus rezultātus stabilizācijas un asociācijas nolīguma (SAN) saistību īstenošanā;

E.  tā kā Melnkalne saņem pirmspievienošanās palīdzību saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II);

F.  tā kā Melnkalnei ir jāturpina stiprināt, citstarp, parlamenta, likumdošanas un pārraudzības spējas, iestāžu pārredzamību, tiesiskuma ievērošanu un tiesu sistēmas neatkarību, kara noziegumu lietu izskatīšanu vietējā līmenī, vēlēšanu procesa integritāti, plašsaziņas līdzekļu brīvību un cīņu pret korupciju, organizēto noziedzību un ēnu ekonomiku,

1.  atzinīgi vērtē Melnkalnes pastāvīgo iesaistīšanos ES integrācijas procesā un tās nepārtrauktu virzību kopumā, pamatojoties uz plašu sabiedrības atbalstu šim stratēģiskajam lēmumam;

2.  uzsver to, ka veiksmīga integrācijas procesa svarīgs rādītājs joprojām ir reformu īstenošana un piemērošana; aicina Melnkalni uzlabot jauno tiesību aktu un politikas nostādņu īstenošanas plānošanu, koordināciju un uzraudzību un aicina savlaicīgi īstenot 23. un 24. sadaļas starpposma kritērijus;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas novērtējumu, kas sniegts tās 2018. gada 6. februāra paziņojumā par Rietumbalkānu stratēģiju, ka ar spēcīgu politisko gribu, īstenojot reālas un ilgstošas reformas un pilnībā atrisinot strīdus ar kaimiņvalstīm, Melnkalne līdz 2025. gadam varētu būt gatava līdzdalībai ES;

4.  aicina Komisiju un Padomi nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) iekļaut atbilstīgu noteikumu, lai ņemtu vērā šo iespējamo Melnkalnes pievienošanos Eiropas Savienībai, kā izklāstīts Rietumbalkānu stratēģijā;

Demokratizācija

5.  atgādina visām politiskajām partijām, ka konstruktīva politiskā iesaistīšanās ir atkarīga no pilnībā funkcionējoša parlamenta, kurā visi politiķi uzņemas atbildību attiecībā uz vēlētājiem, ieņemot savas vietas parlamentā; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa opozīcijas partiju pēc parlamenta darbības ieilgušā boikota ir atgriezušās parlamenta sastāvā; mudina visas pārējās politiskās partijas atgriezties parlamentā un pielikt saskaņotākas pūles, lai panāktu patiesu politisko dialogu ar mērķi nodrošināt, ka tam ir iespējas pilnībā pildīt savu likumdevēja un pārrauga lomu, tādējādi atjaunojot funkcionējošu demokrātisko procesu;

6.  aicina īstenot tiesību aktus par sieviešu un minoritāšu, jo īpaši romu(1), publisko un politisko līdzdalību, tostarp dodot minoritāšu sievietēm iespēju jēgpilni iesaistīties lēmumu pieņemšanā, kā arī ieņemt amatus valsts pārvaldē un citās publiskajās iestādēs;

7.  aicina Melnkalnes politisko vadību pievērst uzmanību atlikušajiem uzdevumiem saistībā ar problēmām, kas attiecas uz tiesiskumu, plašsaziņas līdzekļu brīvību, korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, organizēto noziedzību un ar to saistīto vardarbību, un pievērsties šiem uzdevumiem prioritārā kārtā;

8.  norāda, ka 2018. gada aprīļa prezidenta vēlēšanās tika ievērotas pamatbrīvības; aicina valdību sadarboties ar opozīcijas partijām un pilsonisko sabiedrību, lai visaptveroši novērstu EDSO ODIHR konstatētos trūkumus un pilnībā īstenotu tās vēlēšanu novērošanas misiju prioritāros ieteikumus, pieņemot vēl trūkstošos valsts tiesību aktus, un lai pastiprinātu vēlēšanu pārvaldes pārredzamību un profesionalizāciju nolūkā uzlabot sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam; prasa vietējās vēlēšanas rīkot vienlaikus visā valstī un uzlabot vēlēšanu kvalitāti un pārredzamību; mudina padarīt stingrākus noteikumus par politisko partiju finansēšanas pārredzamību;

9.  prasa veikt pilnu izmeklēšanu par visiem iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar vēlēšanām; atkārtoti mudina veikt pienācīgas turpmākās darbības attiecībā uz 2012. gada “audio ierakstīšanas lietu”; aicina Korupcijas novēršanas aģentūru (KNA) pastiprināt uzraudzību attiecībā uz valsts līdzekļu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu politisko partiju vajadzībām;

10.  pauž bažas par Melnkalnes parlamenta lēmumu atlaist no Korupcijas novēršanas aģentūras Padomes Vanja Ćalović Marković; mudina šīs lietas izskatīšanā nodrošināt pilnīgu pārredzamību;

Tiesiskums

11.  norāda uz Revīzijas iestādes, KNA, Valsts iepirkuma kontroles komisijas, Konkurences aģentūras un Valsts atbalsta iestādes galveno lomu cīņā pret organizēto noziedzību un korupciju; atzinīgi vērtē nepārtrauktās reformas, kuru mērķis ir uzlabot šo iestāžu spējas un neatkarību, bet norāda uz nepieciešamību uzlabotu efektivitāti, nodrošināt labāku uzskaiti, veicināt korupcijas novēršanu, tostarp piemērojot atbilstīgas sankcijas, un novērst atlikušos šķēršļus šo iestāžu pilnīgas neatkarības sasniegšanai;

12.  ņem vērā panākumus, kas gūti, stiprinot KNA spējas noskaidrot kampaņu finansēšanas avotus; tomēr uzsver, ka ir jāuzlabo uzticēšanās šai aģentūrai un jāstiprina tās reputācija, ko varētu panākt, vēl vairāk distancējot tās darbu no jebkādas politiskās ietekmes;

13.  atzinīgi vērtē centienus uzlabot publiskā sektora pārvaldes pārredzamību un dalīšanos ar informāciju, bet mudina izveidot iedzīvotājiem labvēlīgāku, profesionālu un depolitizētu valsts pārvaldi; pauž atzinību par ombuda darba efektivitātes pieaugumu; aicina uzlabot regulējuma ietekmes novērtējumus, sniegt visaptverošus ziņojumus par veiktajām revīzijām un organizēt iekļaujošas sabiedriskās apspriešanas par tiesību aktu priekšlikumiem; uzsver, cik svarīga ir sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) un atvērta piekļuve informācijai nolūkā efektīvi apkarot korupciju, un mudina pārskatīt 2017. gada maijā veiktās izmaiņas tiesību aktos; iesaka valsts pārvaldē optimizēt resursus un cilvēkkapitālu;

14.  atzinīgi vērtē ievērojamos panākumus, ko Melnkalne guvusi e-pārvaldībā un e-līdzdalībā, jo saskaņā ar ANO 2016. gadā veikto e-Pārvaldes aptauju šī valsts ir starp 25 vadošajām valstīm šajā jomā; aicina Melnkalnes valdību saglabāt reformu tempu šajā jomā, lai vēl vairāk uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un pieejamību;

15.  atzinīgi vērtē mēreno progresu tiesu iestāžu neatkarības, pārredzamības, pārskatatbildības, profesionalitātes un efektivitātes palielināšanā; prasa īstenot aizsardzības pasākumus pret politisku iejaukšanos un saskaņoti piemērot ētikas kodeksus un disciplināros pasākumus; atzinīgi vērtē to, ka jauni tiesneši un prokurori ir iecelti amatā pirmo reizi, izmantojot jauno darbā pieņemšanas sistēmu;

16.  norāda uz nepieciešamību paātrināt tiesas procesu par iespējamo 2016. gada oktobrī īstenoto valsts apvērsuma mēģinājumu, nodrošinot tiesu iestāžu pilnīgu sadarbību ar trešām valstīm; atzinīgi vērtē lēmumu par tiesas procesa publisku pārraidīšanu, lai nodrošinātu pārredzamību;

17.  atzinīgi vērtē 2018.gada 29. jūnijā pieņemtos grozījumus Likumā par Tiesu padomi, kas ļauj turpināt Tiesu padomes regulāru darbību; norāda, ka šie grozījumi tika pieņemti saskaņā ar Venēcijas komisijas ieteikumiem; uzsver, ka šīs izmaiņas attiecībā uz sabiedrības pārstāvju ievēlēšanu Padomē ir tikai pagaidu risinājums; mudina Parlamenta jaunizveidoto ad hoc darba grupu ātri atrisināt šo jautājumu;

18.  pauž bažas par arvien pieaugošiem vardarbības un slepkavību gadījumiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību, kam ir kaitīga ietekme uz parasto pilsoņu ikdienas dzīvi; atzinīgi vērtē to, ka iestādes ir apzinājušas šo jautājumu, bet prasa spēcīgāku preventīvu rīcību, tostarp īpašuma konfiskāciju bez notiesājoša sprieduma; atzinīgi vērtē izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesājošo spriedumu nodošanu, kas tiek veikta augsta līmeņa korupcijas lietās; tomēr atzīst, ka šis uzskaitījums vēl ir jāpapildina, jo īpaši saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un cilvēku tirdzniecību;

19.  prasa panākt progresu, novēršot interešu konfliktus un valsts amatpersonu nelikumīgu iedzīvošanos, tostarp pašvaldību līmenī; aicina iestādes pastiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, veikt izmeklēšanu par nepamatoti iegūtu bagātību un veikt citus pasākumus, kas novestu pie noziedzīgu grupējumu izjaukšanas, saraujot saites starp organizēto noziedzību, uzņēmējdarbību un politiku; tajā pašā laikā nosoda praksi piespriest sankcijas, kas ir mazākas par likumā noteikto minimumu, jo tas negatīvi ietekmē koruptīvu nodarījumu novēršanu;

20.  atgādina, ka Melnkalnei ir jāturpina aktīvi darboties, lai nodrošinātu, ka efektīvi tiek aizsargātas tiesības uz īpašumu atbilstīgi ES acquis un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem; mudina valsts iestādes saprātīgā laikposmā nodrošināt taisnīgu tiesu praksi, īstenojot spēkā esošo valsts tiesisko regulējumu, tostarp īpašumtiesību un īpašuma restitūcijas jomā; norāda, ka stingrs, nediskriminējošs un stabils īpašumtiesību režīms ir priekšnoteikums iedzīvotāju un ārējo ieguldītāju uzticības un uzņēmumu paļāvības nodrošināšanai;

Robežu pārvaldība un migrācija

21.  norāda, ka Melnkalnes spēja izskatīt patvēruma pieteikumus līdz šim ir bijusi pietiekama, taču uzsver, ka ir jāpanāk turpmāks progress; mudina Melnkalni ciešāk sadarboties ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, lai uzlabotu robežu pārvaldību atbilstīgi Eiropas normām, novērstu neatbilstīgu migrāciju un izjauktu migrantu kontrabandas tīklus; prasa pastiprināt centienus un pārrobežu sadarbību, lai novērstu un izjauktu organizētās noziedzības tīklus, kas saistīti ar cilvēku tirdzniecību, kā arī narkotiku un tabakas kontrabandu; uzsver pastāvīgās bažas attiecībā uz tabakas izstrādājumu nelikumīgu tirdzniecību Melnkalnē, jo īpaši saistītā ar tās brīvās tirdzniecības zonām; aicina Komisiju arī turpmāk sniegt atbalstu Melnkalnei centienos kontrolēt tās brīvās tirdzniecības zonas un novērst nelikumīgu tirdzniecību;

22.  pauž nožēlu par to, ka nav gūti panākumi cilvēku tirdzniecības novēršanā, un mudina īpašu uzmanību pievērst piespiedu organizētas prostitūcijas un bērnu ubagošanas novēršanai; uzsver, ka ir nepieciešamas papildu pūles, lai noteiktu cietušos un nodrošinātu viņiem piekļuvi atbalsta, kompensācijas un aizsardzības pasākumiem; aicina Melnkalni sniegt efektīvu aizsardzību cilvēku tirdzniecības upuriem, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku tirdzniecībā cietušo bērnu un romu sieviešu un meiteņu rehabilitācijai, jo nabadzība un marginalizācija padara šīs grupas ļoti neaizsargātas;

Plašsaziņas līdzekļi

23.  arvien vairāk pauž bažas par vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības stāvokli, par kuru trijos secīgos Komisijas ziņojumos ir norādīts “bez panākumiem”; atgādina, ka attiecīgā 23. sadaļa tika atvērta 2013. gada decembrī un ka šajā sadaļā un 24. sadaļā panāktais progress nosaka sarunu vispārējo gaitu; ārkārtīgi stingri nosoda iebaidīšanu, nomelnošanas kampaņas, kā arī mutiskus un fiziskus uzbrukumus, kas vērsti pret žurnālistiem; norāda, ka 2017. gadā tika ziņots par septiņiem uzbrukumiem žurnālistiem; mudina valdību praksē nodrošināt žurnālistu aizsardzību; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu un žurnālistu neatkarību, un aicina sistemātiski vākt datus par draudiem, kas izteikti žurnālistiem; norāda, ka ES delegācija Melnkalnē rūpīgi seko līdzi šīs situācijas attīstības gaitai;

24.  ir īpaši nobažījies par 2018. gada 8. maijā notikušo uzbrukumu Vijesti žurnālistam Olivera Laić un aicina pilnībā izmeklēt šo lietu; uzskata par nepieņemamu to, ka nav vērojams nekāds progress, izmeklējot jau sen ierosinātās lietas par vardarbību pret žurnālistiem; aicina iestādes stingri nosodīt visus uzbrukumus žurnālistiem un veicināt pasākumus ar mērķi aizsargāt žurnālistus un novērst nesodāmību;

25.  pauž nožēlu par pašreizējo finansiālo un redakcionālo spiedienu uz Melnkalnes sabiedrisko raidorganizāciju (RTCG) un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu aģentūru (AEM); mudina ieviest aizsardzības pasākumus pret nepamatotu politisku un ekonomisku ietekmi un nodrošināt pilnīgu pārredzamību jautājumos par valsts reklāmu plašsaziņas līdzekļos; atgādina, ka ir jāaizsargā RTCG un visi pārējie plašsaziņas līdzekļi no nepiemērotas politiskas ietekmes; mudina valsts iestādes sniegt plašsaziņas līdzekļu regulatoriem un sabiedriskajai raidorganizācijai pietiekamus līdzekļus, lai nodrošinātu gan RTCG, gan AEM finansiālo autonomiju un neatkarību, kas ir būtiski, lai vēlēšanu kampaņās pastāvētu stabila plašsaziņas līdzekļu vide; pauž nožēlu par RTCG padomes sastāva maiņu un RTCG ģenerāldirektores Andrijana Kadija atlaišanu; uzskata, ka pirmstermiņa atlaišana būtu pieļaujama tikai ierobežotos gadījumos;

26.  brīdina, ka plašsaziņas līdzekļu finansiālās autonomijas trūkums ietekmē to politisko atkarību un polarizāciju; uzskata, ka ir nepieciešama pārredzama un nediskriminējoša valsts reklāmai paredzēto līdzekļu piešķiršana, un aicina iestādes apsvērt alternatīvas netiešo subsīdiju formas, lai veicinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību;

27.  uzsver AEM lomu un efektīvas pašregulācijas nozīmi visaugstāko ētikas standartu nodrošināšanā Melnkalnes plašsaziņas līdzekļos un neslavas celšanas lietu skaitu samazināšanā; norāda, ka žurnālistu nedrošais stāvoklis mazina plašsaziņas līdzekļu kvalitāti un profesionalitāti;

Pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesības

28.  uzsver PSO svarīgo lomu valsts iestāžu darbības uzlabošanā un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību; stingri nosoda nesenās iebaidīšanas un nepieņemamās nomelnošanas kampaņas, kas tika vērstas pret PSO, kuras pauda kritiku par vispārējo lēno progresu vai tā pilnīgu trūkumu galvenajās tiesiskuma jomās;

29.  aicina, izstrādājot un īstenojot tiesību aktus, pievērst lielāku uzmanību jomām, kas skar pilsoniskās sabiedrības telpu, lai nodrošinātu, ka tiesību akti nerada nesamērīgu slogu PSO, neizraisa diskriminējošu ietekmi vai nemazina pilsoniskās sabiedrības telpu; uzsver, ka ir nepieciešams publiskais finansējums PSO, kas darbojas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā, tostarp uzraudzības un atbalsta organizācijām, kā arī mazām pirmorganizācijām; uzskata, ka PSO vajadzētu būt iespējai saņemt finansējumu no citiem līdzekļu devējiem, piemēram, privātiem līdzekļu devējiem, starptautiskām organizācijām, struktūrām vai aģentūrām;

30.  ņem vērā izmaiņas NVO darbību reglamentējošos tiesību aktos, kuru mērķis ir uzlabot to publisko finansējumu, un iesaka ātri pieņemt nepieciešamos sekundāros tiesību aktus; atkārtoti aicina veikt sistemātisku, iekļaujošu, savlaicīgu un patiesu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un sabiedrību kopumā par galvenajām ar ES saistītām likumdošanas reformām, tostarp par to īstenošanu vietējā līmenī, lai palielinātu lēmumu pieņemšanas demokrātiskumu un ieviestu lielāku pārredzamību; iesaka uzlabot PSO finanšu regulatīvo vidi, nodrošinot papildu resursus un nosakot skaidrus noteikumus attiecībā uz valsts iestāžu mehānismiem apspriešanās ar PSO īstenošanai;

31.  atzinīgi vērtē patlaban veikto tiesību aktu par pamattiesībām saskaņošanu; mudina pastiprināt institucionālo sistēmu, kas nodrošina tiesību efektīvu aizsardzību, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu īstenotas ļaunprātīgas izturēšanās, iebiedēšanas un fiziska uzbrukuma gadījumā; prasa atjaunināt likumu par reliģisko pārliecību;

32.  atzinīgi vērtē centienus, kas līdz šim veikti Stambulas konvencijas īstenošanā, bet mudina uzlabot cilvēktiesību aizsardzības īstenošanas un uzraudzības mehānismus, tostarp novēršot vardarbību pret sievietēm un bērniem; šajā sakarībā aicina efektīvi īstenot pamattiesību politikas nostādnes, jo īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību, invalīdu sociālās iekļaušanas tiesībām, bērnu tiesībām un romu tiesībām, nodrošinot pietiekamus budžeta līdzekļus un resursus, lai īstenotu šīs politikas nostādnes un veidotu atbildīgo iestāžu spējas; aicina iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu bērnu piespiedu laulības;

33.  mudina Melnkalni nodrošināt pilnīgu un savlaicīgu dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas tiesību aktu īstenošanu un uzraudzīt šo aktu ietekmi uz sievietēm, kas nāk no nelabvēlīgā stāvoklī esošām un marginalizētām sociālajām grupām; aicina Melnkalni nodrošināt visām sievietēm netraucētu piekļuvi tiesu iestādēm un sniegt bezmaksas juridisko palīdzību sievietēm, kuras cietušas no vardarbības dzimuma dēļ, īpašu uzmanību pievēršot romu sievietēm, sievietēm ar invaliditāti un sievietēm, kas dzīvo lauku un tālākajos reģionos; aicina Melnkalni stiprināt savu attiecīgo iestāžu lomu un to spējas, lai šīs iestādes spētu labāk aizsargāt un rehabilitēt upurus, kā arī aktīvi vērsties pie vīriešiem, lai viņi nepielietotu vardarbību pret sievietēm, mudina Melnkalni palielināt savu valsts pārziņā esošo patvēruma vietu skaitu un kapacitāti;

34.  aicina Melnkalnes iestādes turpināt uzlabot sociālās iekļaušanas un iecietības gaisotni un veikt efektīvus pasākumus pret naida runu, sociālo atstumtību un minoritāšu diskrimināciju; norāda, ka Melnkalne joprojām nav pilnībā saskaņojusi savus tiesību aktus ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām; mudina kompetentās iestādes stiprināt savus centienus saistībā ar LGBTI tiesību aizsardzību; joprojām pauž bažas par grūtībām, ko Melnkalnes sabiedrībā rada seksuālās dažādības pieņemšana; pauž bažas par diskrimināciju, ar ko romu kopienā saskaras sievietes un meitenes, un to, ka marginalizētiem romu iedzīvotājiem Melnkalnē ir ierobežota piekļuve iespējām visos cilvēka attīstības aspektos, kā par to liecina 2017. gada pētījuma rezultāti par šo jautājumu; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt MVU nozari un nodrošināt tiem atbalstu, izstrādājot labākus tiesību aktus un labāk īstenojot rūpniecības politiku;

35.  norāda, ka ir gūti nemitīgi panākumi minoritāšu stāvokļa uzlabošanā; aicina ņemt vērā Kotoras jūras līča teritoriju daudznacionālo identitāti un ieguldīt papildu centienus tās aizsardzībai;

36.  mudina Melnkalni uzsākt sabiedrības informēšanas kampaņas, lai cīnītos pret diskrimināciju un vardarbību pret LGBTI, kā arī lai nodrošinātu taisnīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziegumiem, kas pastrādāti pret šīm personām;

37.  mudina Melnkalni sākt sabiedrības informēšanas kampaņas, kuru mērķis ir veicināt ziņošanu par ģimenē īstenotu vardarbību pret sievietēm un meitenēm, palielināt tādu labi apmācītu tiesnešu skaitu, kuri izprot ar dzimumu saistītās problēmas, lai nodrošinātu noziegumu pienācīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un lai cietušajiem nodrošinātu palīdzību, konsultācijas un reintegrācijas pakalpojumus;

Ekonomika, sociālā politika, nodarbinātība un izglītība

38.  atzinīgi vērtē Melnkalnes panākto progresu makroekonomiskās stabilitātes un fiskālās konsolidācijas nodrošināšanā, aicina nodrošināt budžeta pārredzamību un labu nodarbinātības un uzņēmējdarbības vidi; uzsver, ka izaugsmi un investīcijas turpina kavēt korupcija, tiesiskuma trūkums un apgrūtinošas regulatīvās procedūras; uzsver, ka Eiropas sociālais modelis pieprasa iesaistīties dialogā ar visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp arodbiedrībām;

39.  mudina izmantot pilnu potenciālu, ko piedāvā digitālie rīki zemes reģistru, rēķinu piesūtīšanas un būvniecības atļauju izsniegšanas jomā; norāda, ka ir jāpaātrina platjoslas piekļuves izvēršana uzņēmumiem un mājsaimniecībām; uzsver nepieciešamību pēc visas ministrijas aptveroša sadarbspējas satvara, lai atbalstītu turpmāku digitalizāciju un administratīvo un uzņēmējdarbības procedūru vienkāršošanu; atzinīgi vērtē darbu pie uzņēmumu elektroniskās reģistrācijas tiešsaistē izveides;

40.  atzinīgi vērtē regulatīvās izmaiņas izglītības jomā un centienus palielināt līdzdalības līmeni pirmsskolas izglītībā, tostarp attiecībā uz bērniem no nelabvēlīgas vides, un uzsver, cik svarīga ir visaptveroša pieeja bērna agrīnajai attīstībai; mudina iestādes rast risinājumu jauniešu un sieviešu ilgtermiņa bezdarba augstajam līmenim, tostarp attiecīga gadījumā veicot ietekmes novērtējumu sadalījumā pa dzimumiem; atzīmē, ka sadarbībā ar Starptautisko darba organizāciju ir izstrādāta baltā grāmata, kuras mērķis ir veicināt jauniešu nodarbinātību; uzsver nepieciešamību ieviest aktīvus darba tirgus pasākumus jo īpaši sievietēm, kuras negatīvi ietekmē sociālo pabalstu atcelšana;

41.  norāda, ka ar sociālajiem partneriem būtu efektīvi un sistemātiski jāapspriež ar nodarbinātību un sociālajām lietām saistītie jautājumi; uzsver, ka jāturpina stiprināt Sociālās padomes kapacitāte; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti noteikumi attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību darbā, bet joprojām pauž bažas par nāves gadījumu lielo īpatsvaru darbā un darba inspektoru nelielo skaitu;

42.  atzinīgi vērtē Melnkalnes pastiprināto dalību programmā “Erasmus +” un pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam divkāršot “Erasmus +” budžetu; mudina stingrāk koordinēt darbības saistībā ar transversāliem jautājumiem, kas skar jauniešu nodarbinātību, iekļaušanu, aktīvu pilsoniskumu, brīvprātīgo darbu un izglītību;

Vide, enerģētika un transports

43.  pauž gandarījumu par to, ka saskaņā ar valsts Konstitūcijas 1. pantu Melnkalne ir ekoloģiska valsts; atzinīgi vērtē iespēju jau šogad sarunās ar Melnkalni atvērt 27. acquis sadaļu; aicina iestādes labāk aizsargāt visvērtīgākās teritorijas, it sevišķi attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, un pārskatīt viesnīcu un hidroelektrostaciju būvniecības projektus;

44.  norāda, ka papildu hidroenerģijas un tūrisma jaudas attīstībai, jo īpaši šajās aizsargājamajās teritorijās, jāatbilst ES vides standartiem; pauž bažas par neilgtspējīgo attīstību hidroenerģijas jomā, jo daudzi no 80 hidroelektrostaciju projektiem netiek plānoti saskaņā ar starptautiskām konvencijām vai ES tiesību aktiem, neraugoties uz 27. sadaļas prasībām; mudina plašāk izmantot iespējamos atjaunojamos enerģijas avotus un energoefektivitātes pasākumus un uzlabot ūdens un atkritumu apsaimniekošanu; atzinīgi vērtē to, ka Melnkalnes 2016. gada tiesību akti par elektroenerģijas un dabasgāzes pārrobežu apmaiņu ir veiksmīgi saskaņoti ar trešo enerģētikas paketi; atzinīgi vērtē to, ka Melnkalnes arvien vairāk saskaņo tiesību aktus energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā, bet mudina iestādes pilnībā saskaņot valsts tiesību aktus ar Atjaunojamo energoresursu direktīvu un Ēku energoefektivitātes direktīvu;

45.  mudina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Eiropas Investīciju banku (EIB) pārskatīt savu atbalstu hidroelektrostaciju projektiem un vairs nepiešķir finansējumu projektiem, ko īsteno aizsargājamās teritorijās, kā arī projektiem, kuriem nav stabila ex ante ietekmes uz vidi novērtējuma;

46.  uzsver nepieciešamību savlaicīgi un precīzi informēt plašu sabiedrību par automaģistrāles izbūves ietekmi uz Taras upi, kā arī par visu atkritumu izgāšanas un upes gultnes izmainīšanas darbību pārtraukšanu saskaņā ar saistībām, ko Melnkalne uzņēmusies, lai saglabātu teritorijas, kurām ir piešķirta īpaša valsts un starptautiskā aizsardzība;

47.  pauž bažas par Skadaras ezera nacionālajam parkam izstrādāto speciālās izmantošanas teritoriālo plānu; uzsver nepieciešamību atteikties no plaša mēroga hidroenerģijas projektiem uz Moračas upes, jo tiem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz Skadaras ezeru un Taras upi, kas ir aizsargājamas teritorijas saskaņā ar valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem;

48.  atzinīgi vērtē pozitīvo attīstību, Melnkalnei vēl vairāk saskaņojot savus valsts tiesību aktus vides un klimata pārmaiņu jomā ar acquis; mudina Melnkalnes valdību aizsargāt Ulcinj Salina gan valsts, gan starptautiskā līmenī saskaņā ar ieteikumiem, kas sniegti ES finansētā pētījumā par Ulcinj Salina aizsardzību; uzsver, ka steidzami ir jānodrošina Ulcinj Salina integrācija Natura 2000 tīklā; aicina apzināt un noteikt aizsargājamās jūras teritorijas;

49.  uzsver Melnkalnes proaktīvo līdzdalību un konstruktīvo lomu reģionālā un starptautiskā sadarbībā, izmantojot „Berlīnes procesu” un sešu Rietumbalkānu valstu iniciatīvu; atzinīgi vērtē 2018. gadā Sofijā rīkotās ES un Rietumbalkānu augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus un 2018. gada IPA pasākumu kopuma pieņemšanu, jo tas ietver finansējumu diviem svarīgiem infrastruktūras projektiem: Budvas apvedceļam Adrijas-Jonijas jūras koridorā un Vrbnica-Bara dzelzceļa posmam austrumu un Vidusjūras austrumu daļas koridorā; uzsver to, cik svarīgi šie satiksmes ceļi, jo tie nodrošina tiešu saikni starp Balkānu valstīm un ES tirgiem;

50.  atzinīgi vērtē Melnkalnes nodomu nākamajos trīs gados izveidot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (EU ETS) un pieņemt sekundāros tiesību aktus par degvielas ekonomiju un emisijām no jauniem automobiļiem; norāda, ka ir svarīgi Melnkalnes nacionālajos tiesību aktos iekļaut aspektus, kas saistās ar EU ETS, Kopīgo centienu regulu un Monitoringa un ziņošanas mehānismu (MZM);

51.  atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus veicināt reģionālo sadarbību, jo īpaši vides aizsardzības jomā, kā tas izklāstīts trīs Adrijas jūras līča valstu iniciatīvā;

Reģionālā sadarbība un labas kaimiņattiecības

52.  atzinīgi vērtē Melnkalnes pastāvīgos centienus nodrošināt konstruktīvu reģionālo sadarbību un labas divpusējās kaimiņattiecības; atbalsta ierosinājumu samazināt viesabonēšanas maksu Rietumbalkānos;

53.  atzinīgi vērtē valsts robežas nolīguma starp Melnkalni un Kosovu ratifikāciju; prasa ātri noslēgt nolīgumus, lai atrisinātu neatrisinātos robežu strīdus ar citām kaimiņvalstīm;

54.  atzinīgi vērtē to, ka Melnkalne un Albānija ir parakstījušas kopīgu deklarāciju un 12 nolīgumus par savstarpējo palīdzību dažādās jomās, un uzskata to par pozitīvas sadarbības piemēru šajā reģionā;

55.  mudina Melnkalni pastiprināt centienus, lai prioritārā kārtā aktīvi izmeklētu kara noziegumus un sodītu par tiem vainīgos, kā arī precizētu bezvēsts pazudušo personu likteni; atzinīgi vērtē centienus, kas vērsti uz pārvietoto personu reintegrāciju saskaņā ar Reģionālo mājokļu programmu; uzsver, ka, neraugoties uz to, ka ir pieņemti četri dokumenti par kara noziegumu izmeklēšanas stratēģiju, valsts prokuratūra nav uzsākusi jaunas izmeklēšanas, ierosinājusi jaunus tiesas procesus vai izvirzījusi jaunas apsūdzības; pauž bažas par to, ka Īpašā prokurora birojs (SPO) 2016. gadā uzsāka astoņas jaunas lietas, kuras vēl joprojām ir sākotnējās izmeklēšanas posmā, atkārtoti pauž atbalstu iniciatīvai izveidot Reģionālo komisiju patiesības noskaidrošanai un patiesības paušanai attiecībā uz kara noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem bijušajā Dienvidslāvijā (RECOM); uzsver šā procesa nozīmi un norāda uz visu reģionālo politisko līderu aktīvo iesaistīšanos; atzinīgi vērtē premjerministra publiski pausto atbalstu RECOM;

56.  izsaka Melnkalnei atzinību par to, ka tā vēl vienu gadu turpina pilnībā pielāgot savu nostāju visām ES nostājām un deklarācijām saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), un atzinīgi vērtē tās aktīvo līdzdalību KĀDP misijās; atzinīgi vērtē to, kā ir īstenota Melnkalnes ārpolitika; aicina Melnkalni pielāgot savu nostāju ES kopējai nostājai par Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtu integritāti un tās pamatprincipiem attiecībā uz divpusējiem imunitātes nolīgumiem;

57.  prasa paplašināt sadarbību starp Melnkalni un ES cīņā pret kibernoziedzību un kiberaizsardzības jautājumos;

58.  atgādina par Melnkalnes NATO pievienošanās stratēģisko nozīmi, lai nodrošinātu stabilitāti un mieru Rietumbalkānos;

o
o   o

59.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Melnkalnes valdībai un parlamentam.

(1) Vārds “romi” tiek lietots kā visaptverošs termins, kas ietver dažādas savstarpēji saistītas grupas, neatkarīgi no tā, vai tās pastāvīgi dzīvo vienā vietā vai arī nedzīvo, ne tikai romi, bet arī aškali, ēģiptieši u.c., kuri var atšķirties gan kultūras, gan dzīvesveida ziņā;


Akadēmiskās brīvības aizsardzība ES ārējā darbībā
PDF 420kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra ieteikums Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par akadēmiskās brīvības aizsardzību ES ārējā darbībā (2018/2117(INI))
P8_TA-PROV(2018)0483A8-0403/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju (11855/2012),

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2014. gada 12. maijā pieņemtās ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,

–  ņemot vērā ES gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē 2016. gadā un Eiropas Savienības politiku šajā jomā,

–  ņemot vērā Ieteikumu par augstākās izglītības iestāžu mācībspēku statusu, kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Ģenerālā konference pieņēma savā 29. sesijā, kas notika no 1997. gada 21. oktobra līdz 12. novembrim,

–  ņemot vērā Pasaules universitāšu dienesta 1988. gada septembrī pieņemto Limas deklarāciju par akadēmisko brīvību un augstākās izglītības iestāžu autonomiju,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 42. sanāksmē 2015. gada 2. jūlijā pieņemto Rezolūciju 29/7 par tiesībām uz izglītību,

–  ņemot vērā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas 21. sesijā 1999. gada 8. decembrī pieņemto vispārējo komentāru Nr. 13,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas Atzinumu 891/2017,

–  ņemot vērā valstu, Eiropas un starptautisko nevalstisko organizāciju ziņojumus un jo īpaši principus attiecībā uz valsts atbildību par augstākās izglītības aizsardzību pret uzbrukumiem,

–  ņemot vērā Parlamenta līdzšinējās rezolūcijas par pamattiesību jautājumiem,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0403/2018),

A.  tā kā UNESCO definē akadēmisko brīvību kā „tiesīb[as] uz brīvību veikt pasniedzēja darbu un piedalīties diskusijās, nepakļaujoties noteiktu doktrīnu spiedienam, brīvību veikt pētījumus un izplatīt un publicēt tajos gūtos rezultātus, brīvi paust savu viedokli par iestādi vai sistēmu, kurā viņi [augstākās izglītības iestāžu mācībspēki — tulk. piez.] strādā, brīvību no institucionālās cenzūras un brīvību piedalīties profesionālajās vai reprezentējošās akadēmiskajās organizācijās”;

B.  tā kā tiesības uz izglītību ir būtiski svarīgas, lai varētu izmantot visas pārējās cilvēktiesības un panākt ilgtspējīgu attīstību; tā kā šīs tiesības var baudīt tikai vidē, kurā valda akadēmiskā brīvība un augstākās izglītības iestāžu autonomija;

C.  tā kā Limas deklarācijā par akadēmisko brīvību un augstākās izglītības iestāžu autonomiju akadēmiskās brīvības jēdziens ir definēts kā akadēmiskās kopienas locekļu — proti, visu personu, kas māca, studē, veic pētījumus un strādā kādā augstākās izglītības iestādē, — brīvība individuāli vai kopā ar citiem iegūt, pilnveidot un nodot zināšanas, veicot pētniecību, studējot, piedaloties diskusijās, dokumentējot, veicot izstrādi, īstenojot jaunradi, mācot, lasot lekcijas un rakstot;

D.  tā kā šai definīcijai ir jābūt balstītai uz galvenajām demokrātiskajām vērtībām, tostarp vienlīdzīgas piekļuves un diskriminācijas novēršanas principiem, pārskatatbildību, kritisku un neatkarīgu domāšanu, institucionālo autonomiju un sociālo atbildību; tā kā demokrātija nevar pastāvēt bez akadēmiskās brīvības, kas paver iespēju īstenot lietpratīgas debates;

E.  tā kā akadēmiskā brīvība ir būtisks elements virzībā uz ilgtspējīgu attīstību, it īpaši tiecoties sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus, kuru uzmanības centrā ir kvalitatīva izglītība, zinātniskā pētniecība un inovācija;

F.  tā kā izglītības iestādēm autonomija ir nepieciešams priekšnoteikums, lai tās varētu īstenot savas funkcijas; tā kā akadēmiskā brīvība ir pastāvīgi un vērīgi jāaizsargā pret nepamatotu valsts vai komerciālu interešu spiedienu;

G.  tā kā akadēmiskā brīvība, tostarp to veidojošās brīvības — domas, uzskatu, vārda, pulcēšanās, ceļošanas un pasniedzēja darba brīvība —, veicina tādas vides veidošanos, kurā ikviena atvērta, stabila un plurālistiska sabiedrība var brīvi domāt, uzdot jautājumus, dalīties idejās un radīt, patērēt un izplatīt zināšanas;

H.  tā kā uzbrukumi akadēmiskajai brīvībai apdraud pētniecību, studijas, pasniedzēju darbu, sabiedrisko diskursu un tiesības uz izglītību, tādējādi graujot akadēmisko kvalitāti un sociālo, politisko, ekonomisko un kultūras attīstību; tā kā atbildes uz sabiedrības problēmjautājumiem būtu jārod spriešanas, pierādīšanas un pārliecināšanas ceļā;

I.  tā kā tiesības uz izglītību, mācīšanu un pētniecību var pilnībā izmantot tikai akadēmiskās brīvības gaisotnē;

J.  tā kā ir steidzami nepieciešams pienācīgi pievērsties akadēmiskās brīvības jautājumam valstu pievienošanās procesā Eiropas Savienībai, lai novērstu to, ka šādi uzbrukumi notiek ES dalībvalstīs — piemēram, notikušie mēģinājumi slēgt Centrāleiropas Universitāti (CEU) Budapeštā, kā rezultātā no 2019. gada studentu uzņemšana tiks pārcelta uz Vīni, kā arī dzimtes studiju bloķēšana Ungārijā; tā kā kandidātvalstīm būtu jāapņemas respektēt augstākās izglītības pamatvērtības, tostarp akadēmisko brīvību un iestāžu autonomiju;

K.  tā kā akadēmiskā kopiena un izglītības iestādes kļūst aizvien neaizsargātākas pret valsts, uzņēmējdarbības sektora vai citu nevalstisko dalībnieku iejaukšanos, spiedienu vai represijām; tā kā ik gadu visā pasaulē tiek ziņots par simtiem uzbrukumu, kas vērsti pret universitātēm, augstākās izglītības iestādēm un to locekļiem, tostarp par slepkavībām, vardarbības izpausmēm un pazušanas gadījumiem, nepamatotu ieslodzīšanu/aizturēšanu, nepamatotu kriminālvajāšanu, atlaišanu no amata, nepamatotu atskaitīšanu/izslēgšanu no studijām, kā arī ceļošanas un pārvietošanās ierobežojumiem un citiem galējiem vai sistēmiskiem draudiem; tā kā akadēmiskās brīvības pārkāpumi notiek arī ES dalībvalstīs un tās tuvākajās partnervalstīs;

L.  tā kā publiskā finansējuma samazinājums izglītībai, tostarp augstākajai izglītībai, un no tā izrietošā vajadzība pēc alternatīviem ienākumu avotiem apdraud akadēmisko brīvību, it īpaši gadījumos, kad šādu ārēju finansējumu nodrošina ārvalstu autokrātiski režīmi vai daudznacionāli uzņēmumi;

M.  tā kā ārvalstu izglītības iestādes ES piedzīvo uzbrukumus no valstu valdībām un saskaras ar akadēmiskās brīvības pārkāpumiem;

N.  tā kā mēģinājumi kontrolēt vai apklusināt augstākās izglītības iestādes vai to mācībspēkus, studentus un darbiniekus nozīmē vairāk nekā tikai tiešu vēršanos pret konkrētajām personām un iestādēm — tie ietekmē sabiedrību kopumā, ierobežojot apstākļus iekļaujošai visas sabiedrības demokrātiskai līdzdalībai, vārda brīvībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai visiem iedzīvotājiem un liedz nākamajām paaudzēm izmantot augsti profesionālu akadēmisko aprindu pārstāvju un pētnieku sasniegumus;

O.  tā kā, lai efektīvi īstenotu tiesības uz izglītību un garantētu akadēmisko brīvību, ir nepieciešams, lai valstis nodrošinātu pienācīgu un uzticamu izglītības finansējuma līmeni; tā kā stingrā taupības politika finanšu un ekonomikas jomā ir būtiski iedragājusi akadēmisko brīvību un šāda virzība joprojām ir vērojama visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā;

P.  tā kā akadēmiskās brīvības pārkāpumi reti kad tiek risināti cilvēktiesību satvarā, un tas daļēji atspoguļo gan to, ka cilvēktiesību aktīvistiem nav pietiekami lielas pieredzes akadēmiskās brīvības jautājumos, gan arī to, ka ierosinātajās prasībās bieži vien minēti citu tiesību, piemēram, vārda vai uzskatu brīvības, pārkāpumi; tā kā līdz ar to standarti šajā jomā ir nepietiekami attīstīti un tiek maz ziņots par akadēmiskās brīvības pārkāpumiem;

Q.  tā kā pastāv vispārēja vajadzība gan vairot izpratni par to, cik nozīmīga ir akadēmiskā brīvība kā instruments demokrātijas veicināšanai un tiesiskuma un pārskatatbildības ievērošanai, gan pavērt iespējas akadēmiskās brīvības aizstāvēšanas un aizsargāšanas spēju uzlabošanai;

R.  tā kā ir svarīgi identificēt uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai kā daļu no globālas parādības un mudināt atzīt, ka vēršanās pret akadēmisko personālu un studentiem ir traktējama ne tikai kā atsevišķu personu tiesību pārkāpums, bet arī kā uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem; tā kā uz to ir jāsniedz stingra atbilde starptautiskā un valstu līmenī, iesaistoties gan pašai augstākās izglītības nozarei, gan pilsoniskajai sabiedrībai un sabiedrībai kopumā;

S.  tā kā daudzi riskam pakļautie akadēmiskie darbinieki un studenti nespēj izmantot iespējas, ko piedāvā ES akadēmiskās mobilitātes programmas un cilvēktiesību aizstāvjiem paredzētās programmas, jo viņi neatbilst pieteikšanās kritērijiem vai saskaras ar lielām grūtībām ievērot vispārējās pieteikšanās procedūras, prasības un grafikus;

T.  tā kā ES programmu finansējuma ierobežojumi sašaurina rīcības iespējas tām ES organizācijām un augstskolām, kuras jau atbalsta studentus un akadēmisko personālu, kas ir pakļauti riskam vai bēg no savas valsts ar akadēmisko darbību saistītu vajāšanas draudu dēļ; tā kā šo organizāciju un augstskolu darbībām un iniciatīvām ir nepieciešams lielāks atbalsts;

U.  tā kā ES ir apņēmusies veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu visā pasaulē; tā kā ES rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju ir prasīts īstenot efektīvāku ES cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta politiku, tostarp palielinot cilvēktiesību dialogu efektivitāti, uzlabojot valstu cilvēktiesību stratēģiju pamanāmību un ietekmi, pievēršot uzmanību efektīvai ES cilvēktiesību pamatnostādņu īstenošanai un uzlabojot publisko diplomātiju un komunikāciju cilvēktiesību jautājumos,

1.  sniedz Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos šādus ieteikumus:

   a) skaidri un nepārprotami atzīt akadēmiskās brīvības svarīgo nozīmi ar ES ārējo darbību saistītos publiskos paziņojumos, politikas nostādnēs un darbībās, tostarp atzīstot principus, ka idejas nav noziegums un ka kritiska viedokļa paušana nozīmē nevis lojalitātes trūkumu, bet gan ir būtisks demokrātiskas sabiedrības un tās attīstības elements, ka augstākās izglītības iestāžu autonomija ir jāaizsargā vienmēr un ka akadēmiskajai brīvībai ir būtiska loma izglītības progresā un cilvēces un mūsdienu sabiedrības attīstībā;
   b) atzīt, ka uz prasībām, kas saistītas ar akadēmisko brīvību, attiecas spēkā esošie tiesību akti cilvēktiesību jomā, jo tās izriet no tiesībām uz izglītību un tiesībām uz vārda un uzskatu brīvību; atgādināt, ka akadēmiskā brīvība nozīmē arī akadēmisko aprindu pārstāvju brīvību bez ierobežojumiem izplatīt informāciju, veikt pētniecību un izplatīt zināšanas un patiesību, brīvību paust savu viedokli un uzskatus — arī pretrunīgus vai nepopulārus — savas pētniecības un profesionālās pieredzes jomās, un tas var nozīmēt arī valsts iestāžu darbības pārbaudi attiecīgajā politiskajā sistēmā un tās kritizēšanu;
   c) publiski akcentēt ar uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai saistītās problēmas, tostarp to negatīvās sekas; paust bažas par akadēmiskās kopienas neaizsargātību pret valsts iestāžu vai privātā sektora dalībnieku nepamatotu iejaukšanos vai korporatīvo interešu ietekmi; atgādināt par valstu pienākumu garantēt akadēmisko brīvību, rīkoties saskaņā ar šo pienākumu un aktīvi aizsargāt augstākās izglītības iestādes, akadēmiskās aprindas un studentus pret jebkādas izcelsmes un veida uzbrukumiem;
   d) nodrošināt, lai ES iestāžu un dalībvalstu pārstāvji, kas apmeklē trešās valstis, būtu informēti par situāciju akadēmiskās brīvības jomā;
   e) apliecināt atbalstu iestādēm, personālam un studentiem, kuri ir pakļauti riskam, tikuši ietekmēti vai pret kuriem bijuši vērsti vardarbīgi uzbrukumi, un publiski nosodīt šādus uzbrukumus, pievēršoties šim jautājumam visos līmeņos, tostarp nākot klajā ar paziņojumiem, dodoties vizītēs, ielūdzot publiski uzstāties un pārraugot tiesas procesus un apcietinājuma vietas, un konkrēti minot riskam pakļauto augstākās izglītības aprindu pārstāvju individuālos gadījumus;
   f) atbalstīt vienlīdzīgu piekļuvi akadēmiskajai kopienai neatkarīgi no etniskās izcelsmes, kastas, invaliditātes, tautības, reliģiskās pārliecības, dzimtes identitātes, seksuālās orientācijas vai cita statusa; attiecībās ar trešām valstīm pievērst īpašu uzmanību tam, lai tiktu atbalstīta dzimuma dēļ īstenotas diskriminācijas un visu vardarbības veidu izskaušana, un palīdzēt īstenot dzimumu līdztiesību un tiesības uz izglītību visiem;
   g) uzsvērt, ka uzbrukumi akadēmiskajai brīvībai var notikt arī kiberuzbrukumu veidā, jo mūsdienās akadēmiskais personāls savu ideju un uzskatu paušanai aizvien vairāk izmanto internetu un sociālos medijus;
   h) izvirzīt akadēmiskās brīvības jautājumu dažādos politiskā dialoga līmeņos, tostarp cilvēktiesību dialogos un apspriedēs ar partnervalstīm; pastiprināt divpusējā un daudzpusējā sadarbībā īstenotus diplomātiskos centienus ar partnervalstīm attiecībā uz satraucošiem incidentiem, kuri saistīti ar draudiem vai uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai un īpaši vardarbīgiem uzbrukumiem iestādēm un augstākās izglītības aprindu pārstāvjiem, kā arī diskriminējošu politiku vai praksi, nepamatotiem pētniecības vai uzskatu paušanas ierobežojumiem, nepamatotu kriminālvajāšanu vai aizturēšanu un ierobežojumiem attiecībā uz tiesībām veidot arodbiedrības un iestāties tajās; mudināt partnervalstis izveidot akadēmiskās brīvības un iestāžu autonomijas satvaru un pārraudzīt šo pamattiesību īstenošanu; nodrošināt, ka šie principi tiek ievēroti visos starptautiskās sadarbības nolīgumos ar partnervalstīm;
   i) iekļaut akadēmiskās brīvības un iestāžu autonomijas aizstāvību un aizsardzību starp Kopenhāgenas kritērijiem, kuri tiek izmantoti pievienošanās procesā Eiropas Savienībai, tādējādi tiecoties novērst uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai dalībvalstīs, kādi bijuši vērojami, piemēram, CEU gadījumā Ungārijā;
   j) mudināt visas valstis atbalstīt un īstenot — kā vairākums ES dalībvalstu to jau ir izdarījis — Drošu skolu deklarāciju un tai pievienotās pamatnostādnes par skolu un augstskolu aizsardzību pret militāru izmantošanu bruņotu konfliktu laikā, jo minētie dokumenti ir izmantojami kā vadlīnijas attiecībā uz pienākumu aizsargāt pamatvērtības, it īpaši akadēmisko brīvību un iestāžu autonomiju, pret augstāko izglītību vērstu vardarbīgu un ietekmējošu uzbrukumu kontekstā;
   k) sadarboties ar ANO, Eiropas Padomi, starptautiskajām aģentūrām, pilsonisko sabiedrību un augstākās izglītības aprindām nolūkā izveidot mehānismus, kuri ļautu īstenot pārraudzību un ziņot par uzbrukumiem, draudiem un nepamatotiem ierobežojumiem, kas vērsti pret augstāko izglītību un atsevišķiem mācībspēkiem; stiprināt un veicināt pārraudzību, lai uzlabotu izpratni, saukt vainīgos pie atbildības un uzlabot centienus novērst uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai un reaģēt uz tiem;
   l) sadarboties ar augstskolu aprindām un organizācijām, kuru misija ir aizsargāt augstākās izglītības aprindas un sekmēt akadēmisko brīvību, un veicināt regulāru dialogu ar tām, lai izstrādātu pašus labākos politikas satvarus, iniciatīvas un stratēģijas akadēmiskās brīvības aizstāvībai;
   m) palīdzēt attīstīt spējas, kas ļautu ātri, rūpīgi un pārredzami izmeklēt akadēmiskās brīvības pārkāpumus, it īpaši situācijās, kuras saistītas ar vardarbīgiem uzbrukumiem; uzlabot centienus novērst uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai un reaģēt uz tiem un apņemties pielikt visas iespējamās pūles, lai sauktu vainīgos pie atbildības;
   n) sekmēt pētniecisko darbu un darbu interešu aizstāvības jomā, kas vērsts uz tādu tiesību aktu un noteikumu reformēšanu, kuri uzliek nepamatotus ierobežojumus akadēmiskajai brīvībai vai augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajai autonomijai, un veicināt institucionālo autonomiju kā iespēju aizsargāt augstākās izglītības sistēmas no valsts, uzņēmējdarbības aprindu vai citu nevalstisko dalībnieku iejaukšanās vai uzbrukumiem un aizsargāt augstāko izglītību pret politizēšanu un ideoloģiskām manipulācijām;
   o) pastiprināt divpusējā un daudzpusējā sadarbībā īstenotus diplomātiskos centienus ar partnervalstīm attiecībā uz satraucošiem incidentiem, kuri saistīti ar draudiem vai uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai, it īpaši vardarbīgiem uzbrukumiem iestādēm un augstākās izglītības aprindu pārstāvjiem, kā arī diskriminējošu politiku vai praksi, nepamatotiem pētniecības vai uzskatu paušanas ierobežojumiem, nepamatotu kriminālvajāšanu vai aizturēšanu;
   p) pārskatīt pastāvošos cilvēktiesību aizstāvju atbalsta un aizsardzības mehānismus, lai attīstītu spēju atklāt gadījumus, kas saistīti ar uzbrukumiem akadēmiskajai brīvībai, un sniegt palīdzību, tostarp arī ārkārtas aizsardzību un atbalstu, šādos gadījumos, tostarp fizisku aizsardzību, juridisku un ar vīzām saistītu atbalstu, medicīnisku atbalstu, tiesas procesu un apcietinājuma vietu novērošanu, interešu aizstāvību un lobēšanu, kā arī ilgtermiņa atbalstu trimdā; īpaši aicina iekļaut Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta prioritātēs akadēmiskās brīvības veicināšanu un atbalstu riskam pakļautajai akadēmiskajai kopienai;
   q) pārskatīt pastāvošās akadēmiskās mobilitātes programmas un resursus un citus izglītības un pētniecības sadarbības veidus, tostarp to kritērijus, pieteikumu iesniegšanas procedūras, prasības, termiņus un grafikus, lai likvidētu šķēršļus, kas varētu liegt citādā ziņā kvalificētiem riskam pakļautiem akadēmiskajiem darbiniekiem vai studentiem iespējas piekļūt programmā piedāvātajām iespējām, vietām vai citiem resursiem; veicināt tādus jau pastāvošus ES finansētos projektus kā, piemēram, “Akadēmiskais bēglis”, kuri tiecas vairot izpratni par akadēmiskās brīvības svarīgo nozīmi augstākās izglītības sektorā un par to, kādas sekas tiek radītas sabiedrībai kopumā, ja šī brīvība tiek apspiesta;
   r) nodrošināt, ka ES makrofinansiālā atbalsta programmas trešām valstīm un Eiropas finanšu iestāžu politika nerada negatīvu ietekmi uz akadēmisko brīvību, atbalstot politiku, kas mazina izglītības nozarei piešķirto nacionālā ienākuma daļu;
   s) izveidot jaunas iniciatīvas — iespējams, sinerģētiskā veidā, izstrādājot un finansējot tās no Savienības budžeta līdzekļiem, kuri paredzēti nevis izglītībai un pētniecībai, bet citām jomām — tādās jau pastāvošās un turpmākās programmās kā pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III), “Apvārsnis 2020”, “Erasmus+” un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību programmā, paredzot ES finansēto programmu ietvaros īstenot jaunas darbības, kas ļautu atbalstīt riskam pakļauta akadēmiskā personāla, pētniecībā iesaistītu studentu un pilnās studiju programmās studējošu studentu, kam ir starptautiskās aizsardzības statuss, nokļūšanu Eiropas augstākās izglītības un pētniecības iestādēs;
   t) atbalstīt reģionālā un starptautiskā līmenī notiekošos normatīvos centienus, tostarp pieņemot starptautisku deklarāciju par akadēmisko brīvību un augstāko izglītības iestāžu autonomiju; mudināt Eiropas Savienību un tās dalībvalstis uzņemties akadēmiskās brīvības iniciatīvu Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē;
   u) nodrošināt pastāvīgu augsta līmeņa atbalstu Eiropas Universitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram un Globālajam cilvēktiesību un demokrātijas tīklam, kuri ir izcils piemērs tam, kā ES atbalsta izglītību cilvēktiesību jomā visas pasaules mērogā;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.


Sieviešu ar invaliditāti stāvoklis
PDF 438kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. novembra rezolūcija par sieviešu ar invaliditāti stāvokli (2018/2685(RSP))
P8_TA-PROV(2018)0484B8-0547/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un tās stāšanos spēkā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD)(1), un jo īpaši tās 6. pantu par sievietēm un meitenēm ar invaliditāti,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW, 1979) un tās fakultatīvo protokolu (1999),

–  ņemot vērā Kopienas Hartu par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām(2),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 10., 19. un 168. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(3),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes Direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426) un Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa nostāju attiecībā uz to(4),

–  ņemot vērā Parlamenta ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pētījumu “Discrimination Generated by the Intersection of Gender and Disability” (“Intersekcionālā diskriminācija uz dzimuma un invaliditātes pamata”),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) ziņojumu „Nabadzība, dzimums un vairāku faktoru ietekmē radītā nevienlīdzība ES”, īpašu uzmanību pievēršot 8. nodaļai „Dzimums un invaliditāte”,

–  ņemot vērā EIGE 2017. gada dzimumu līdztiesības indeksu,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par sieviešu ar invaliditāti stāvokli (O-000117/2018 – B8-0418/2018),

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES dzīvo aptuveni 80 miljoni cilvēku ar invaliditāti; tā kā vienā no katrām četrām Eiropas ģimenēm ir kāds ģimenes loceklis ar invaliditāti; tā kā ES dzīvo aptuveni 46 miljoni sieviešu un meiteņu ar invaliditāti, kas ir ap 16 % no ES sieviešu kopskaita un apmēram 60 % no personu ar invaliditāti kopskaita;

B.  tā kā vārds „invaliditāte” aptver ļoti dažādas pagaidu, īstermiņa vai ilgtermiņa personīgas situācijas, kuru risināšanai vajadzīgi īpaši pielāgoti politiskie risinājumi un kuras ietver arī garīgās veselības jautājumus;

C.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas un iedzīvotāju novecošana nozīmē to, ka arvien vairāk cilvēku dzīvē kļūst par invalīdu;

D.  tā kā cilvēkiem ar invaliditāti katru dienu tiek liegtas pamattiesības, nostiprinot grūtības piekļūt algotam darbam, kas piešķir tiesības gan valsts, gan privātajā sektorā; tā kā personām ar invaliditāti piedāvātā profesionālā apmācība neapmierina visu pieprasījumu un nenodrošina optimālu rezultātu sasniegšanu, lai tā dotu iespējas apgūt zināšanas, prasmes un kompetences, kas nepieciešamas iekļaušanai darba dzīvē;

E.  tā kā ES ir nodarbināti tikai 18,8 % sieviešu ar invaliditāti; tā kā 45 % no darbspējīgā vecuma sievietēm (t. i., vecumā no 20 līdz 64 gadiem) ar invaliditāti ir ekonomiski neaktīvas, bet vīriešiem attiecīgais rādītājs ir 35 %;

F.  tā kā 75 % cilvēku ar smagu invaliditāti nav iespējas pilnībā iesaistīties Eiropas darba tirgū un sievietēm ar invaliditāti ir divas līdz piecas reizes lielāka iespēja kļūt par vardarbības upuriem nekā sievietēm bez invaliditātes;

G.  tā kā 34 % sieviešu, kam ir kāda veselības problēma vai invaliditāte, savas dzīves laikā ir cietušas no partnera fiziskās vai seksuālās vardarbības;

H.  tā kā sieviešu ar invaliditāti sterilizācija bez viņu zināšanas vai piekrišanas ir plaši izplatīta vardarbības forma, kas jo īpaši skar etnisko minoritāšu pārstāvjus, piemēram, romu sievietes;

I.  tā kā cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami redzami ne sabiedriskajā dzīvē, ne plašsaziņas līdzekļos;

J.  tā kā aptuveni divas trešdaļas aprūpētāju Eiropā ir sievietes. tā kā 80 % aprūpes ES sniedz neformāli aprūpētāji un 70 % no viņiem ir sievietes; tā kā tiek lēsts, ka neapmaksātas neformālās aprūpes ekonomiskā vērtība Savienībā formālās ilgtermiņa aprūpes nodrošināšanas kopējo izmaksu īpatsvara izteiksmē svārstās no 50 līdz 90 %;

K.  tā kā sieviešu ar invaliditāti sociālā un ekonomiskā līdzdalība ir būtiska, lai sekmīgi īstenotu Eiropas vispārējo ekonomikas un sociālo stratēģiju;

L.  tā kā sievietes ar invaliditāti bieži saskaras ar dažādiem diskriminācijas veidiem, cita starpā, savas dzimumidentitātes, dzimuma izpausmes un dzimumpazīmju dēļ, kas veicina nabadzības feminizāciju;

M.  tā kā personām ar invaliditāti un jo īpaši sievietēm ar invaliditāti ir zemāki ienākumi un viņas ir pakļautas lielākam nabadzības un sociālās atstumtības riskam; tā kā nabadzības un atstumtības situācijas saglabājas, ja sociālā aizsardzība ir acīmredzami nepietiekama; tā kā sieviešu ar invaliditāti stāvoklis laika gaitā ir pasliktinājies salīdzinājumā ar vīriešu situāciju (sieviešu nabadzības rādītājs 2007. gadā bija 10 %, bet 2014. gadā — 12 %);

N.  tā kā tehnoloģiju attīstība pilnībā ietver gan iespējas, gan problēmas, jo īpaši attiecībā uz sievietēm ar invaliditāti, jo globālais darbaspēks arvien biežāk izmanto digitālos rīkus;

O.  tā kā pastāv grūtības piekļūt veselības aprūpes centriem, slimnīcu aprūpei, atbalsta produktiem, medikamentiem un būtiskām uzraudzības un rehabilitācijas terapijām; tā kā joprojām pastāv nopietnas mobilitātes problēmas — vai nu tie ir arhitektoniski šķēršļi, kas kavē pārvietošanos sabiedriskās telpās un uz ielām, vai arī ierobežota piekļuve sabiedriskajam un kolektīvajam transportam; tā kā joprojām pastāv saziņas šķēršļi (piemēram, zīmju valodas tulku trūkums valsts dienestos un nepietiekama nedzirdīgo personu piekļuve televīzijai), kas ierobežo un kavē piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un informācijai; tā kā atbalsta, aizsardzības, komunikācijas, aprūpes un veselības pakalpojumiem, piemēram, tiem, kas saistīti ar primāro veselības aprūpi, vardarbību pret sievietēm, bērnu aprūpi un maternitāti, vajadzētu būt pilnībā visās valodās, veidos un formātos pieejamiem visām sievietēm un jo īpaši sievietēm un meitenēm ar invaliditāti;

P.  tā kā personu ar invaliditāti pilnīga līdzdalība, kā minēts CRPD 29. pantā, politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kur tās bieži ir nepietiekami pārstāvētas, joprojām būs veltīga cerība, jo īpaši sievietēm, ja šis jautājums netiks pienācīgi risināts;

Q.  tā kā, neraugoties uz daudzajām starptautiskajām konvencijām un Eiropas tiesību normām, kā arī pašreizējo Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā, personas ar invaliditāti joprojām pilnībā neizmanto savas pilsoņu un sociālās tiesības; tā kā nav garantēta vienlīdzīga piekļuve kultūrai, sportam un izklaidei, kā arī vienlīdzīga līdzdalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē; tā kā šajās jomās strādājošie profesionāļi netiek pietiekami novērtēti; tā kā visas iepriekš minētās konvencijas un noteikumi tiek sistemātiski ignorēti, bet darba ņēmējiem un personām ar invaliditāti joprojām tiek liegtas pamattiesības; tā kā sievietes un meitenes ar invaliditāti joprojām nav būtiski iekļautas lēmumu pieņemšanas procesā un viņas īpaši neskar dzimumu līdztiesības jomā panāktais progress;

R.  tā kā dzimumu līdztiesība netika horizontāli integrēta Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā (2010–2020);

S.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 26. pantā ir skaidri aizliegta diskriminācija uz invaliditātes pamata un prasīta personu ar invaliditāti līdztiesīga piedalīšanās sabiedrības dzīvē; tā kā vienlīdzīgu attieksmi var panākt, īstenojot sievietēm ar invaliditāti un bērnu ar invaliditāti mātēm paredzētus pozitīvus pasākumus un politikas virzienus;

T.  tā kā, iekļaujot dzimumdimensiju Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā laikposmam pēc 2020. gada, tiks veicināta integrēta pieeja attiecībā uz diskriminācijas pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti izskaušanu;

U.  tā kā mēneša alga vīriešiem ar invaliditāti ir augstāka nekā sievietēm ar invaliditāti, bet darba samaksa kopumā ir zemāka nekā citiem darba ņēmējiem, kas liecina, ka šāda diskriminējoša prakse joprojām pastāv;

V.  tā kā pašreizējais darba tirgus ir nestabils un nedrošs un bezdarba pieaugums nozīmē to, ka cilvēkiem ar invaliditāti samazinās iespējas atrast darbu;

W.  tā kā valsts skolu sistēmā trūkst cilvēkresursu, materiālu un pedagoģisko līdzekļu, lai pienācīgi pavadītu un efektīvi iekļautu bērnus un jauniešus ar īpašām izglītības vajadzībām; tā kā pilnīga integrācija sabiedrībā galvenokārt tiek panākta, pateicoties kvalitatīvai nodarbinātībai un pieejamai izglītībai; tā kā nodarbinātība tiek uzskatīta ne tikai par ienākumu avotu, bet tā ir arī kļuvusi par sociālās integrācijas mehānismu, jo rada saikni ar sabiedrību, savstarpējās attiecības un līdzdalības sajūtu sociālajā, kultūras un ekonomiskajā dzīvē;

X.  tā kā sievietes ar invaliditāti var saskarties ar nepieredzētiem ļaunprātīgas izmantošanas veidiem, kurus ir grūti konstatēt, piemēram, personas pārvietošanās ierīces atņemšanu vai iznīcināšanu vai piekļuves liegšanu ar invaliditāti saistītiem kopienas resursiem un/vai veselības aprūpes pakalpojumu pieteikšanai;

Y.  tā kā sievietēm ar invaliditāti krūts vēža izplatības līmenis ir daudz augstāks nekā pārējām sievietēm, jo trūkst pielāgotu skrīninga un diagnostikas iekārtu;

Z.  tā kā EIGE 2017. gadā dzimumu līdztiesības indekss liecina, ka vidēji 13 % sieviešu ar invaliditāti ir saskārušās ar gadījumiem, kad netiek apmierināta viņu medicīniskās vajadzības un 12 % šādu sieviešu netika apmierinātas viņu zobārstniecības vajadzības, savukārt sieviešu bez invaliditātes gadījumā medicīniskās vajadzības netika apmierinātas tikai 5 %,

Vispārīgi ieteikumi

1.  atkārto, ka visām personām ar invaliditāti vajadzētu spēj pilnībā izmantot savas tiesības, pamatojoties uz iekļaušanos un pilnīgu iesaisti sabiedrībā; uzsver, ka tas ir iespējams, tikai īstenojot aktīvas un publiskas politikas nostādnes un likvidējot visus šķēršļus līdzdalībai;

2.  aicina dalībvalstis īstenot politikas nostādnes saistībā ar cilvēkiem ar invaliditāti nepieciešamo profilaksi, ārstēšanu, rehabilitāciju un integrāciju un atbalsta sniegšanu viņu ģimenēm, kā arī uzņemties atbildību par viņu tiesību efektīvu īstenošanu, neskarot vecāku vai aizbildņu tiesības un pienākumus; aicina arī izstrādāt pedagoģijas metodes, kas liktu sabiedrībai apzināties savu pienākumu ievērot personu ar invaliditāti cieņu un būt solidaritāti ar tām, lai novērstu sociālo diskrimināciju, kam šādas personas tiek pakļautas;

3.  aicina dalībvalstis pildīt savas saistības attiecībā uz CRPD ratifikāciju un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu tajā ietvertās tiesības un brīvības, kā arī pienākumus, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, veselība, sociālā aizsardzība, mājoklis, mobilitāte, tiesu pieejamība, kultūra, sports, atpūta un līdzdalība sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, kā arī īpašos pienākumus, kas noteikti Konvencijā par sieviešu un bērnu ar invaliditāti tiesībām;

4.  uzsver, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti cieš no divkāršas diskriminācijas dzimuma un invaliditātes dēļ un bieži var pat tikt pakļautas daudzkārtējai diskriminācijai, kas rodas gadījumos, kas diskriminācija dzimuma un invaliditātes dēļ pārklājas ar diskrimināciju seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, dzimuma izpausmes, dzimuma īpašību, izcelsmes valsts, sociālās izcelsmes, migrācijas statusa, vecuma, reliģijas vai etniskās piederības dēļ;

5.  atkārtoti aicina Komisiju un dalībvalstis integrēt sieviešu un meiteņu ar invaliditāti perspektīvu savā dzimumu līdztiesības stratēģijā, politikas nostādnēs un programmās un dzimumu līdztiesības perspektīvu savās invaliditātes stratēģijās, kā arī dzimumu un invaliditātes aspektu visās citās politikas jomās;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt pētniecību un inovāciju saistībā ar produktu un pakalpojumu izstrādi, lai atbalstītu personas ar invaliditāti to ikdienas darbībās;

7.  uzsver, ka palielinās gados vecāku cilvēku skaits un ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem invaliditāte ir vairāk izplatīta sieviešu vidū, jo īpaši tāpēc, ka paredzamais mūža ilgums sievietēm ir lielāks nekā vīriešiem; uzsver, ka tāpēc sieviešu ar invaliditāti skaits proporcionāli pieaugs;

8.  uzstāj, ka visās jomās, uz kurām attiecas Stambulas konvencija, un visur, kad tas ir atbilstīgi, jāvāc pēc dzimuma dalīti dati, lai identificētu intersekcionālas multiplās diskriminācijas veidus, ar ko saskaras sievietes un meitenes ar invaliditāti;

9.  aicina EIGE arī turpmāk veikt analīzi un sniegt ieguldījumu ES un dalībvalstu līmenī attiecībā uz sieviešu un meiteņu ar invaliditāti īpašo situāciju, īpašu uzmanību pievēršot intersekcionālajai diskriminācijai;

10.  atgādina, ka sievietes ar invaliditāti bieži saskaras ar aizvien lielākām problēmām un apdraudējumiem valstīs, kas iesaistītas konfliktos, un konfliktu zonās; tāpēc uzsver vajadzību aizsargāt sievietes ar invaliditāti ES ārējā politikā;

Sieviešu ar invaliditāti tiesības

11.  uzsver, ka ir jānodrošina, lai sievietes ar invaliditāti varētu pilnībā izmantot savas tiesības attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai, pieejamai un cenas ziņā pieejamai izglītībai, veselības aprūpei, tostarp transpersonām piemērotai veselības aprūpei, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības, tiesības uz nodarbinātību, mobilitāti, ģimenes dzīvi, fizisko autonomiju, seksualitāti un laulību, kā arī aizsardzības pasākumus, kas garantē šīs tiesības;

12.  atgādina, ka visu līmeņu iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām ir jāievēro un jāatbalsta tiesības uz neatkarīgu dzīvi un līdz ar to jānodrošina vajadzīgie instrumenti un atbalsts, lai personas ar invaliditāti, jo īpaši sievietes, varētu brīvi izvēlēties un kontrolēt savu dzīvi un dzīvesveidu;

13.  uzsver, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti ir jāinformē par viņu tiesībām un viņām pieejamajiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem; uzsver, ka šī informācija ir jāsniedz vienkāršā un drošā veidā, ņemot vērā dažādās saziņas metodes, plašsaziņas līdzekļus un formātus, ko šis sievietes un meitenes ir izvēlējušās un kas ir pielāgotas viņu vajadzībām; uzsver, ka tiesības uz informāciju nedrīkst jaukt ar nepieciešamību aktīvi meklēt iespējas piekļūt tiesībām (atbildības par tiesību piepildīšanu novirzīšana uz grūtībās nonākušajām personām), jo dalībvalstīm jāuzņemas atbildība par visu personu ar invaliditāti nodrošināšanu, kā arī tām jānodrošina un jāgarantē šīm personām tiesību aktos vai starptautiskajā konvencijā paredzētās tiesības;

14.  aicina integrēt cilvēkus ar invaliditāti sabiedrības regulārajās struktūrās visos to līmeņos, tostarp veselības, izglītības un nodarbinātības jomā, ņemt vērā, ka īpašo struktūru vai pakalpojumu pastāvīga un vispārēja izmantošana izraisa segregāciju un mazina iespēju vienlīdzību;

15.  atzīst nepieciešamību personām ar invaliditāti piekļūt drošām telpām, piemēram, klubu un apvienību veidā;

16.  aicina ES likvidēt šķēršļus personu ar invaliditāti tiesībām balsot, jo īpaši saistībā ar 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

17.  mudina dalībvalstis īstenot principu, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, apkarot diskrimināciju darba samaksas ziņā un nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, tostarp attiecībā uz personām ar invaliditāti;

Pieejamība

18.  aicina dalībvalstis un Komisiju īstenot politikas nostādnes, kas veicina pieejamību, kā būtisku soli ceļā uz iekļaušanu un obligātu nosacījumu personu ar invaliditāti integrācijai un līdzdalībai; uzsver arī to, cik svarīgi ir ievērot vienlīdzīgas attieksmes un vienlīdzīgu iespēju principus attiecībā uz pieejamību un mobilitāti;

19.  uzstāj, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, jo īpaši tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, transports, pilsētplānošana un mājokļi;

20.  pauž dziļas bažas par to, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti pārāk bieži tiek liegta piekļuve pakalpojumiem seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jomā; ir norūpējies par to, ka meitenēm un sievietēm ar invaliditāti tiek liegta informēta piekrišana attiecībā uz kontracepcijas līdzekļu izmantošanu un ka viņas pat saskaras ar piespiedu sterilizācijas risku; aicina dalībvalstis īstenot likumdošanas pasākumus, kas nodrošina fizisko integritāti, izvēles brīvību un pašnoteikšanās tiesības attiecībā uz meiteņu un sieviešu ar invaliditāti seksuālo un reproduktīvo dzīvi;

21.  pauž bažas par to, ka tikai dažās valstīs ir noteikumi par personu ar invaliditāti tiesībām uz piekļuvi dzimuma juridiskai atzīšanai; norāda, ka juridiskā dzimuma atzīšana, pat ja tā ir atļauta, var būt nepieejama sievietēm un meitenēm, kas atrodas likumīgā aizbildnībā; norāda, ka obligāta psihiatriskā novērtēšana, lai varētu piekļūt dzimuma atzīšanai, apgrūtina sievietēm un meitenēm ar garīgās veselības problēmām pieeju šai procedūrai; aicina dalībvalstis pieņemt tiesību aktus par dzimuma atzīšanu, pamatojoties uz pašnoteikšanos un ņemot vērā personu ar invaliditāti pieejamības vajadzības;

22.  norāda, ka attiecībā uz transportu dalībvalstīm ir jāizstrādā sabiedriskā transporta politika, kas atvieglo personu ar invaliditāti mobilitāti, vienlaikus likvidējot arhitektoniskos šķēršļus; aicina Padomi un Komisiju piešķirt nepieciešamos ES līdzekļus, lai atbalstītu šādu politikas nostādņu izstrādi;

Darba attiecības un attiecības darbvietā, lai nodrošinātu kvalitatīvu nodarbinātību un taisnīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru

23.  aicina dalībvalstis izstrādāt politikas nostādnes, kas veicinātu personu ar invaliditāti integrāciju darba tirgū; uzskata, ka šādām politikas nostādnēm būtu jāveicina pieejamība nodarbinātībai kā sociālās iekļaušanas nosacījumu, kas stiprina vienlīdzīgas iespējas;

24.  aicina dalībvalstis nodrošināt īpašas darba regulējuma formas, ar kurām risina un integrē personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, jo īpaši attiecībā uz darba laika regulējumu; uzsver, ka ir jāizstrādā īpaši darba tiesību akti, kuros ņemtas vērā sieviešu ar invaliditāti vajadzības saistībā ar grūtniecību un maternitāti, nodrošinot pastāvību darba tirgū un nodrošinot darba aizsardzību;

25.  aicina dalībvalstis novērtēt, vai ir vajadzīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka grūtniecības un dzemdību, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājuma un elastīga darba laika piemērošana ir pielāgota dažādām vajadzībām, kas saistītas ar vairākiem jaundzimušajiem, priekšlaicīgām dzemdībām, adoptētājiem, līdzvecākiem, vecākiem ar invaliditāti, vecākiem ar garīgās veselības problēmām un vecākiem, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, hronisku slimību vai garīgās veselības problēmu;

26.  aicina veicināt tiesības uz veselību un rehabilitāciju un īstenot politikas nostādnes, kuras mērķis ir novērst personu ar invaliditāti nelaimes gadījumus darbā un arodslimības un nodrošināt šādos gadījumos nepieciešamo tiesisko aizsardzību;

27.  aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm zināšanas par veidiem, kā risināt intersekcionālo diskrimināciju;

28.  aicina Komisiju atbalstīt un mudināt dalībvalstis cīnīties pret diskrimināciju, kas saistīta ar dzimumu identitātes, dzimuma izpausmes, seksuālās orientācijas, dzimumpazīmju un invaliditātes aspektu pārklāšanos, izmantojot daudzveidības apmācību un darbu ar darba devējiem par pasākumiem darba vietā, piemēram, veicinot anonīmas darbā pieņemšanas procedūras;

Izglītība

29.  aicina dalībvalstis, nodrošinot pirmsskolas bērnu aprūpi, likt uzsvaru ne tikai uz pieejamību, bet arī uz šīs aprūpes kvalitāti un pieejamību par pieņemamu cenu, jo īpaši attiecībā uz bērniem ar invaliditāti, vienlaikus ņemot vērā arī vecāku ar invaliditāti vajadzības; turklāt aicina dalībvalstis palielināt publiskās investīcijas pirmsskolas izglītībā un šīm iedzīvotāju grupām nepieciešamajā aprūpē;

30.  uzsver, ka ir svarīgi integrēt sievietes ar invaliditāti vispārējās izglītības un profesionālās apmācības sistēmās;

31.  uzsver, ka augstāks izglītības un apmācības līmenis un kvalitāte palielinās sieviešu ar invaliditāti iespējas, jo izglītība ir viens no instrumentiem, kas visvairāk ietekmē sabiedrības progresu, nodrošinot zināšanas un vērtības, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku labklājības līmeni un ekonomisko un personisko izaugsmi; uzsver to, cik svarīga personām ar invaliditāti ir kvalitatīva izglītība un apmācība;

32.  aicina dalībvalstis nodrošināt iedarbīgas vienlīdzīgas iespējas izglītības pieejamības jomā, visos līmeņos garantējot bērnu un jauniešu ar invaliditāti efektīvu integrāciju savās izglītības sistēmās; aicina atbalstīt īpašas izglītības vajadzības un izglītojošus materiālus, ko plaši izmantotu iekļaujošas skolas, lai izglītības sistēmā nodrošinātu ne tikai vienlīdzīgu piekļuvi, bet arī panākumus;

33.  aicina dalībvalstis vispārējās izglītības ietvaros veikt ieguldījumus augstas kvalitātes izglītībā bērniem un pieaugušajiem ar invaliditāti, tādējādi atvieglojot piekļuvi, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām iedzīvotāju grupām;

34.  aicina īstenot izglītības politiku, lai novērstu daudzos šķēršļus, kas joprojām pastāv personām ar invaliditāti; mudina dalībvalstis savās vispārējās izglītības iestādēs sasniegt tādus fiziskos un/vai pedagoģiskos apstākļus, kas personām ar invaliditāti ļauj tās apmeklēt; tādēļ uzsver nepieciešamību palielināt to skolotāju skaitu, kas pavada bērnus ar invaliditāti;

35.  aicina dalībvalstis izstrādāt stratēģijas cīņai pret iebiedēšanu un aizskaršanu, tostarp izglītības kontekstā un tiešsaistē, kas tiek vērsta pret bērniem un jauniešiem invaliditātes, dzimumidentitātes vai izpausmes, seksuālās orientācijas, migrācijas statusa, vecuma, reliģijas vai etniskās piederības dēļ;

36.  atgādina, cik svarīgi ir ņemt vērā sieviešu un meiteņu ar invaliditāti vajadzības ES programmu un iniciatīvu izstrādē un īstenošanā, jo īpaši izglītības, mobilitātes un jaunatnes pasākumu jomā, kā arī veikt visus attiecīgos pasākumus, lai vēl vairāk nodrošinātu viņu līdzdalību šādās iespējās;

Veselības aprūpe

37.  uzskata, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti ir jābūt pilnīgai piekļuvei medicīniskajai un zobārstniecības aprūpei, kas atbilst viņu īpašajām vajadzībām tādās jomās kā ginekoloģiskā konsultācija, medicīniskā izmeklēšana, seksuālā un reproduktīvā veselība, ģimenes plānošana un piemērots atbalsts grūtniecības laikā, kā arī transpersonām piemērota veselības aprūpe; mudina dalībvalstis nodrošināt publiskos ieguldījumus šajā jomā un to, ka to valsts veselības aprūpes noteikumos ir paredzēta pienācīga piekļuve šiem pakalpojumiem;

38.  uzsver, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti ir jāsaņem visa attiecīgā informācija, lai viņas varētu brīvi pieņemt lēmumus par savu veselību; uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis veiktu visus pasākumus ar mērķi apkarot piespiedu sterilizāciju;

39.  aicina Komisiju ieviest mērķus attiecībā uz aprūpes pakalpojumiem personām ar invaliditāti, līdzīgi kā noteikts Barselonas mērķos, izmantojot uzraudzības instrumentus, ar kuriem mēra šo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un cenu pieņemamību;

40.  aicina ES un dalībvalstis veikt visus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt gan ar invaliditāti saistītajai aprūpei, gan vispārējiem veselības un pakalpojumiem;

41.  aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm zināšanas par veidiem, kā novērst intersekcionālo diskrimināciju;

Vardarbība dzimuma dēļ

42.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu, ka ES parakstīs Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), kas ir nozīmīgs solis virzībā uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti apkarošanu; aicina ES nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju un mudina dalībvalstis, kuras to vēl nav ratificējušas, to izdarīt; mudina Padomi pēc iespējas ātrāk pabeigt ES pievienošanās procesu;

43.  ar bažām uzsver, ka sievietēm un meitenēm ar invaliditāti ir lielāks risks ciest no dzimumvardarbības, jo īpaši no vardarbības ģimenē un seksuālas izmantošanas; norāda, ka tas attiecas arī uz piespiedu sterilizāciju un abortu; aicina dalībvalstis veikt atbilstošus pasākumus un nodrošināt kvalitatīvus, pieejamus un īpaši pielāgotus pakalpojumus, lai izbeigtu vardarbību pret sievietēm un bērniem un atbalstītu vardarbības upurus, nodrošinot, ka darbinieki ir apmācīti sniegt specializētas konsultācijas, kā arī pienācīgu tiesisko aizsardzību un atbalstu;

44.  mudina dalībvalstis nodrošināt visiem veselības aprūpes un izglītības profesionāļiem atbilstošu apmācību, lai novērstu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti;

45.  vēlreiz aicina Komisiju iesniegt visaptverošu Eiropas stratēģiju vardarbības pret sievietēm apkarošanai, izstrādājot priekšlikumu likumdošanas aktam dzimumvardarbības novēršanai un apkarošanai, pievēršot īpašu uzmanību sievietēm un meitenēm ar invaliditāti; aicina arī izveidot ES centru ar dzimumu saistītas vardarbības novērošanai;

46.  prasa īstenot īpašus politikas pasākumus, lai apkarotu vardarbību un pārkāpumus pret personām, kurām ir invaliditāte vai grūtības mācīties, jo īpaši sievietēm un meitenēm, tostarp terorizēšanu, iebiedēšanu un aizskaršanu tiešsaitē, kā arī vardarbību formālas un neformālas aprūpes apstākļos;

Digitālā integrācija un iekļaušana plašsaziņas līdzekļos

47.  uzsver, ka ir jādara vairāk, lai pārvarētu stereotipus un aizspriedumus saistībā ar invaliditāti, un ka medijos ir vairāk jāpievēršas sieviešu un meiteņu ar invaliditāti dzīvei un problēmām, lai mainītu plaši izplatītās atstumtību veicinošās sociālās normas; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt dzimumu līdztiesību plašsaziņas līdzekļu organizācijās, pārstāvības organizācijās un mācību iestādēs, jo īpaši to valdēs, un ieguldīt sabiedrības izpratnes veicināšanas iniciatīvās, kā arī cieši uzraudzīt panākto progresu un sekot līdzi tā gaitai;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt programmas un pakalpojumus sievietēm ar invaliditāti, galveno uzmanību pievēršot viņu digitālajai iekļaušanai un uzsverot digitalizācijas milzīgo potenciālu attiecībā uz sievietēm ar invaliditāti;

49.  uzsver nepieciešamību uzlabot piekļuvi plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, nodrošinot pilnībā pieejamus interneta pakalpojumus, kas atbilst augstākajiem izcilības standartiem un ir pielāgoti personām ar invaliditāti;

50.  aicina dalībvalstis mudināt raidorganizācijas visu veidu apraides plašsaziņas līdzekļos pilnībā iesaistīt sievietes ar invaliditāti gan kā dalībnieces, gan kā raidījumu vadītājas;

Tiesību akti un to īstenošana

51.  pauž nožēlu par to, ka ar patlaban īstenoto Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020) nav izdevies veicināt tādu iedarbīgu tiesību aktu, pasākumu un politikas virzienu pieņemšanu, kuru uzdevums būtu cīnīties ar sieviešu ar invaliditāti segregāciju un atstumtību darba tirgū, politiskajā dzīvē, skolās un mācīšanās vidēs;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest politikas nostājas ar mērķi nodrošināt un veicināt sieviešu un meiteņu ar invaliditāti līdzdalību sabiedriskajā, sociālajā, kultūras, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, jo īpaši samazinot šķēršļus mobilitātei un mudinot sievietes ar invaliditāti veidot organizācijas un tīklus un pievienoties tiem, kā arī izmantojot apmācības un darbaudzināšanas programmas;

53.  aicina ES un dalībvalstis izstrādāt pozitīvas darbības, kas paredzētas sievietēm ar invaliditāti, lai veicinātu apmācību, iekārtošanu darbā, piekļuvi nodarbinātībai, darba vietu saglabāšanu, vienlīdzīgas karjeras iespējas, pielāgošanos darba vietā un darba un privātās dzīves līdzsvaru;

54.  aicina Komisiju izstrādāt pozitīvas darbības, lai stiprinātu sieviešu un meiteņu ar invaliditāti tiesības, izveidot panāktā progresa uzraudzības mehānismu, un finansēt datu vākšanu un pētniecību par sievietēm un meitenēm ar invaliditāti saskaņā ar CRPD principiem;

55.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2020.–2030. gadam, kas pilnībā integrētu CRPD noteikumus turpmākajos ES tiesību aktos un politikas virzienos un atbilstu ANO Konvencijai par bērna tiesībām un Stratēģiskajai iesaistei dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam, lai nodrošinātu, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti var pilnībā izmantot savas tiesības tāpat kā ikviena cita persona;

56.  aicina ES un tās dalībvalstis savos juridiskajos un politikas satvaros iekļaut CRPD standartus, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesībās balstīta pieeja invaliditātei ir pilnībā atspoguļota tiesību aktos un politikas nostādņu veidošanā;

57.  uzsver, ka būtu cieši jāapspriežas ar sievietēm un meitenēm ar invaliditāti, izmantojot viņu pārstāvības organizācijas, un aktīvi jāiesaista šīs sievietes tiesību aktu un politikas nostādņu izstrādē un īstenošanā, lai nodrošinātu nediskriminēšanu un vienlīdzīgas iespējas, kā arī uzraudzītu to efektivitāti; prasa ES un personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijām iesaistīties īstenā strukturētā dialogā, lai izstrādātu Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā 2020.–2030. gadam;

58.  uzsver, ka personu ar invaliditāti organizācijas ir jāiesaista ES kohēzijas politikas ietvaros īstenoto projektu sagatavošanā, izpildē un ex-post novērtēšanā;

Finansējums

59.  aicina Komisiju un dalībvalstis optimizēt ES struktūrfondus, tostarp Eiropas Sociālo fondu, lai veicinātu pieejamību un nediskrimināciju attiecībā uz sievietēm ar invaliditāti, kā arī palielināt finansējuma iespēju pamanāmību, piemēram, attiecībā uz uzņēmējdarbības uzsākšanu un atbalstu uzņēmējdarbībai kopumā;

o
o   o

60.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.
(2) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(3) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.
(4) OV C 137 E, 27.5.2010., 68. lpp.

Juridisks paziņojums