Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2018. gada 12. decembris - StrasbūraGalīgā redakcija
Budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projekts: maksājumu un saistību apropriāciju samazinājums (pašu resursi)
 Elastības instrumenta izmantošana nolūkā finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas
 Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana avansa maksājumu nodrošināšanai ES 2019. gada vispārējā budžetā
 Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējais budžets
 Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un Japānu ***
 Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un Japānu (rezolūcija)
 Stratēģiskās partnerības nolīgums starp ES un Japānu ***
 Stratēģiskās partnerības nolīgums starp ES un Japānu (rezolūcija)
 Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums starp ES un Jordāniju (Horvātijas pievienošanās) ***
 Pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveide un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi ***I
 Pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" īstenošanas programma ***I
 Vienotā tirgus pasākumu kopums
 Īpašās komitejas terorisma jautājumos konstatējumi un ieteikumi
 Gada ziņojums par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu
 Gada ziņojums par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu
 2017. gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā
 Eiropas Aizsardzības fonda izveide ***I
 Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta izveide ***I
 ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošana

Budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projekts: maksājumu un saistību apropriāciju samazinājums (pašu resursi)
PDF 126kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projektu: “Maksājumu un saistību apropriāciju samazinājums atbilstīgi izdevumu atjauninātajām prognozēm un ieņēmumu atjauninājumam (pašu resursi)” (13961/2018 – C8-0488/2018 – 2018/2244(BUD))
P8_TA(2018)0500A8-0399/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(2), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2017. gada 30. novembrī(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(6),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 12. oktobrī (COM(2018)0704),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projektu, ko Padome pieņēma 2018. gada 26. novembrī un nosūtīja Parlamentam tajā pašā dienā (13961/2018 – C8-0488/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0399/2018),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projekta mērķis ir atjaunināt gan budžeta izdevumu, gan ieņēmumu daļas, lai ņemtu vērā jaunākās norises;

B.  tā kā izdevumu daļā budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projekts paredz attiecīgi par 48,7 miljoniem EUR un 44,7 miljoniem EUR samazināt budžeta pozīciju saistību un maksājumu apropriācijas 1.a izdevumu kategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” un 2. izdevumu kategorijā “Ilgtspējīga izaugsme — dabas resursi”;

C.  tā kā ieņēmumu daļā budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projekts paredz tradicionālo pašu resursu (t. i., muitas nodokļi un cukura nozares nodevas), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nacionālā kopienākuma (NKI) bāzu prognožu pārskatīšanu un attiecīgo Apvienotās Karalistes korekciju un to finansējuma ieplānošanu budžetā, kas ietekmē to, kā tiek sadalītas dalībvalstu pašu resursu iemaksas Savienības budžetā,

1.  atzinīgi vērtē to, ka beidzot tiek pienācīgi īstenotas 2014.–2020. gada programmas un ka tādēļ ir tikai nedaudz jāpielāgo izdevumu daļa atšķirībā no ievērojamiem budžeta grozījumiem, kurus pieņēma 2016. un 2017. gadā; mudina Komisiju un dalībvalstis kompensēt pēdējo trīs gadu laikā iekrātos būtiskos kavējumus;

2.  ņem vērā pašu resursu līdzsvarošanas tehnisko procesu, kas bija nepieciešams tradicionālo pašu resursu un PVN prognožu pārskatīšanas un Apvienotās Karalistes korekcijas atjaunināšanas dēļ;

3.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2018 projektu;

4.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 6/2018 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(3) OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(6) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.


Elastības instrumenta izmantošana nolūkā finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas
PDF 131kWORD 50k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elastības instrumenta izmantošanu nolūkā finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas (COM(2018)0901 – C8-0492/2018 – 2018/2274(BUD))
P8_TA(2018)0501A8-0455/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0901 – C8-0492/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un jo īpaši tās 11. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 12. punktu,

–  ņemot vērā jauno Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kuru saskaņā ar LESD 314. panta 8. punktu Komisija pieņēma 2018. gada 30. novembrī (COM(2018)0900),

–  ņemot vērā 2018. gada 4. decembrī notikušā budžeta trialoga secinājumus,

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2018. gada 11. decembrī un tajā pašā dienā nosūtīja Parlamentam (15205/2018 – C8-0499/2018),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0455/2018),

A.  tā kā elastības instruments ir paredzēts tam, lai konkrētajā finanšu gadā varētu finansēt skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus;

B.  tā kā Komisija ir ierosinājusi izmantot elastības instrumentu, lai papildinātu Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžetā pieejamo finansējumu, par 985 629 138 EUR pārsniedzot 3. izdevumu kategorijai noteikto maksimālo apjomu, lai finansētu pasākumus migrācijas, bēgļu un drošības jomā;

C.  tā kā Parlamenta un Padomes pārstāvji budžeta trialogā 2018. gada 4. decembrī vienojās izmantot elastības instrumentu vēl 178 715 475 EUR apmērā saistībā ar līdzekļu palielinājumiem pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” un programmai Erasmus+ 1.a izdevumu kategorijā,

1.  piekrīt elastības instrumenta izmantošanai 1 164 344 613 EUR apmērā saistību apropriācijās;

2.  atkārtoti norāda, ka DFS regulas 11. pantā paredzētā elastības instrumenta izmantošana vēlreiz pierāda, cik būtiski ir Savienības budžetā nodrošināt lielāku elastīgumu;

3.  atkārtoti pauž savu izsenis deklarēto uzskatu, ka maksājumi, kas izriet no elastības instrumentā iepriekš uzņemtām saistībām, var tikt iegrāmatoti tikai papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

4.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, tostarp tās pielikumu, nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par to, lai izmantotu elastības instrumentu nolūkā stiprināt svarīgākās programmas ES konkurētspējai un finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2019/276.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana avansa maksājumu nodrošināšanai ES 2019. gada vispārējā budžetā
PDF 127kWORD 49k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2019. gada vispārējā budžetā (COM(2018)0281 – C8-0221/2018 – 2018/2074(BUD))
P8_TA(2018)0502A8-0453/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0281 – C8-0221/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā 2018. gada 4. decembra trialoga rezultātus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0453/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2012/2002, avansa maksājumiem tiek darīta pieejama summa EUR 50 000 000 apmērā, izmantojot Savienības vispārējā budžeta apropriācijas,

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, tostarp tās pielikumu, nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2019. gada vispārējā budžetā

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2019/277.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.


Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējais budžets
PDF 191kWORD 58k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (15205/2018 – C8-0499/2018 – 2018/2275(BUD))
P8_TA(2018)0503A8-0454/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4) („DFS regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. marta rezolūciju par budžeta sagatavošanas vispārējām pamatnostādnēm(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2019. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(7),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 21. jūnijā (COM(2018)0600),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 4. septembrī pieņemto nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome nosūtīja Parlamentam 2018. gada 13. septembrī (11737/2018 – C8-0410/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2019. finanšu gada budžeta projektu(8),

–  ņemot vērā 2018. gada 24. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(9),

–  ņemot vērā to, ka Samierināšanas komiteja Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 6. punktā minētajā divdesmit vienas dienas termiņā nevienojās par kopīgu dokumentu,

–  ņemot vērā otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija saskaņā ar LESD 314. panta 8. punktu pieņēma 2018. gada 30. novembrī (COM(2018)0900),

–  ņemot vērā 2018. gada 4. decembrī notikušā budžeta trialoga secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 11. decembrī pieņemto nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (15205/2018 – C8-0499/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0454/2018),

1.  atgādina, ka budžeta projekta dokumentu kopumu, par ko Parlaments un Padome smagās un intensīvās sarunās vienojās 2018. gada 4. decembra trialoga sanāksmē, veido divi komponenti: Savienības 2019. gada budžets, kura apmērs saistību un maksājumu apropriācijās attiecīgi ir 165 795,6 miljoni EUR un 148 198,9 miljoni EUR, un četri kopīgi paziņojumi, kā arī viens vienpusējs paziņojums;

2.  uzsver — kaut arī Padomes grozītais budžeta projekts ne visā pilnībā atbilst ilgtspējīga, saskanīga un efektīva Savienības budžeta prasībām, Parlamenta mērķis ir nodrošināt Savienībai budžetu, kas var sniegt jūtamus ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

3.  atzinīgi vērtē vienošanos par saistību apropriāciju kopējo apmēru, kas salīdzinājumā ar sākotnējo Padomes lasījumu ir palielināts par 1728 miljoniem EUR; pauž gandarījumu, ka sarunās panāktais līdzekļu palielinājums par 943 miljoniem EUR atbilst Parlamenta galvenajām politiskajām prioritātēm, proti, pētnieku, jauniešu un MVU atbalstam, migrācijas pamatcēloņu novēršanai, klimata pārmaiņām, ES iedzīvotāju drošības palielināšanai un aizsardzībai;

4.  atzinīgi vērtē vienošanos par 2019. gada maksājumu apropriāciju kopējo apmēru, kas salīdzinājumā ar 2018. gada budžetu ir palielināts par 2,4 %; tomēr norāda, ka maksājumu līmenis atbilst tikai 0,9 % no Savienības NKI; uzsver to, cik nozīmīgs ir kopīgais paziņojums par maksājumu apropriācijām, kurā Parlaments un Padome apņemas pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai segtu visas pienācīgi pamatotās vajadzības;

5.  pauž nožēlu par to, ka Padome, aizbildinoties ar to, ka tās rīcībā nebija pietiekami daudz laika izanalizēt attiecīgo jautājumu, 2019. gada budžeta procedūras kontekstā principiāli atteicās iesaistīties diskusijā par Finanšu regulas jaunā 15. panta 3. punkta izmantošanu, kas ļautu pētniecības jomā atceltās summas no jauna darīt pieejamas ikgadējās budžeta procedūras ietvaros; tādēļ aicina Komisiju vismaz divreiz gadā ziņot tieši par pētniecības programmās atceltajām summām un nodrošināt visu attiecīgo informāciju un elementus saistībā ar 15. panta 3. punktu, un ierosināt to izmantot 2020. gada budžeta procedūras kontekstā;

6.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka Parlaments kā viena no abām budžeta lēmējiestādēm netika pienācīgi iesaistīts Padomes un Komisijas diskusijās par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā paplašināšanu; pauž nožēlu par Padomes nelokāmo nostāju attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansēšanu, proti, ka no Savienības budžeta tiks nodrošināti 2 miljardi EUR, savukārt dalībvalstu ieguldījums būs 1 miljards EUR; atkārto savu izsenis pausto nostāju, ka jaunas iniciatīvas nedrīkst finansēt tā, ka tas kaitētu jau pastāvošiem Savienības ārējiem projektiem; atgādina, ka, veicot pašreizējās DFS termiņa vidusposma pārskatīšanu, Padome nebija gatava palielināt DFS maksimālos apjomus un tādēļ tas netika izdarīts, un ka DFS nav bijusi pietiekami elastīga, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem; uzsver, ka ir jāizdara secinājumi attiecībā uz DFS pēc 2021. gada, lai cita starpā novērstu to, ka tiek veidoti tādi budžeta „satelīti” kā Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā;

7.  atbilstoši Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajam paziņojumam uzstāj, lai programmu „Apvārsnis 2020” un „Erasmus+” budžeta palielinājums par 100 miljoniem EUR, kas saskaņā ar panākto vienošanos tiks nodrošināts, izdarot grozījumu 2019. gada budžetā, tiktu finansēts, nevis pārdalot līdzekļus no citām programmām, bet gan ar jaunām apropriācijām;

8.  ņemot vērā arvien lielāko atbalstu, ko Eiropols sniedz dalībvalstīm saistībā ar tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, un Eiropola iesaistīšanos cīņā pret terorismu un kibernoziedzību, atzinīgi vērtē 10 papildu amata vietu izveidi un ar to saistīto apropriāciju palielinājumu Eiropolam;

9.  atzinīgi vērtē 5 amata vietu izveidi un to, ka Komisija šajā sakarībā palielinājusi apropriācijas 2019. gada budžeta projektā, lai nepieļautu darbu iestrēgšanu, kas varētu kaitēt tiesu produktivitātei, ņemot vērā Tiesas jaunos pienākumus un nemitīgo darba slodzes palielināšanos, it īpaši saistībā ar Brexit; tomēr norāda, ka faktiski Tiesai atbalsta dienestos bija vajadzīgas 16 jaunas pastāvīgas amata vietas;

10.  atzinīgi vērtē EĀDD budžeta pozīcijas palielināšanu stratēģiskās komunikācijas spējai, lai nodrošinātu spēcīgāku un koordinētu Savienības reakciju uz dezinformācijas izaicinājumu;

11.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, kā arī šai rezolūcijai pievienotos kopīgos paziņojumus;

12.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējais budžets ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

PROJEKTA PAKETE

2019. gada budžets  kopīgi secinājumi

Kopīgos secinājumus veido šādas iedaļas:

1.  2019. gada budžets

2.  Paziņojumi

Kopsavilkuma pārskats

Saskaņā ar projekta paketi:

–  kopējais saistību apropriāciju (s/a) līmenis 2019. gada budžetā ir 165 795,6 miljoni EUR. Kopumā 2019. gadam saglabājas rezerve līdz DFS noteiktajam maksimālajam apjomam 1 291,1 miljona EUR apmērā s/a;

–  kopējais maksājumu apropriāciju (m/a) līmenis 2019. gada budžetā ir 148 198,9 miljoni EUR;

–  elastības instruments 2019. gadam tiek izmantots s/a par summu 1 164,3 miljoni EUR 1.a izdevumu apakškategorijai (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai) un 3. izdevumu kategorijai (Drošība un pilsoniskums);

–  vispārējā rezerve saistībām tiek izmantota 1 476,0 miljonu EUR apjomā 1.a izdevumu apakškategorijai (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), 1.b izdevumu apakškategorijai (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija) un 4. izdevumu kategorijai (Globālā Eiropa);

–  2017. gadā izmantotā neparedzēto izdevumu rezerve tiek kompensēta par 253,9 miljoniem EUR no nepiešķirto līdzekļu rezerves 5. izdevumu kategorijā (Administrācija);

–  2019. gada m/a, kas saistītas ar elastības instrumenta izmantošanu 2016., 2017., 2018. un 2019. gadā, Komisija ir aplēsusi 961,9 miljonu EUR apmērā.

1.  2019. gada budžets

Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies par kopīgiem secinājumiem, kas iekļauti 1.1.–1.6. iedaļā.

1.1.  Horizontālie jautājumi

Decentralizētās aģentūras

Decentralizētām aģentūrām paredzētā ES iemaksa (s/a un m/a) un štata vietu skaits ir noteikts tāds, kādu to otrajā budžeta projektā (BP) ir ierosinājusi Komisija.

Izpildaģentūras

Izpildaģentūrām paredzētā ES iemaksa (s/a un m/a) un štata vietu skaits ir noteikts tāds, kādu to otrajā budžeta projektā ir ierosinājusi Komisija.

Izmēģinājuma projekti/sagatavošanas darbības

Ir panākta vienošanās par visaptverošu 75 izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību (PP/PA) paketi, kādu to otrajā budžeta projektā ir ierosinājusi Komisija. Ja uz kādu izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību attiecas jau pieņemts juridiskais pamats, Komisija var ierosināt apropriāciju pārvietojumu uz atbilstošo juridisko pamatu, lai atvieglotu attiecīgās darbības īstenošanu.

Šajā paketē, kādu Eiropas Parlaments ierosinājis savā sākotnējā BP lasījumā, pilnībā ievēroti maksimālie apjomi, kas PP/PA noteikti Finanšu regulā.

1.2.  Finanšu shēmas izdevumu kategorijas – saistību apropriācijas

1.a izdevumu apakškategorija (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ierosināja otrajā BP, bet ar turpmākajā tabulā ietvertajiem pielāgojumiem.

 

 

 

 

(EUR)

Budžeta pozīcija / programma

Nosaukums

Izmaiņas saistību apropriācijās

Otrais 2019. gada BP

2019. gada budžets

Starpība

Apvārsnis 2020

 

 

+150 000 000

08 02 03 04

Resursefektīvas, videi draudzīgas, drošas un integrētas Eiropas transporta sistēmas izveide

252 946 905

260 946 905

+8 000 000

08 02 08

MVU instruments

541 589 527

641 589 527

+100 000 000

09 04 01 01

Pētniecības stiprināšana nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā

429 937 089

442 937 089

+13 000 000

15 03 01 01

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības – jaunu prasmju un inovācijas veidošana, pilnveidošana un tālāknodošana

916 586 364

945 586 364

+29 000 000

Izglītība, apmācība un sports (Erasmus+)

 

 

+40 000 000

15 02 01 01

Izcilības un sadarbības veicināšana Eiropas izglītības un apmācības nozarē un šīs nozares atbilstības darba tirgum veicināšana

2 411 836 200

2 441 036 200

+29 200 000

15 02 01 02

Izcilības un sadarbības veicināšana Eiropas jauniešu vidū un jauniešu dalības Eiropas demokrātiskajā dzīvē sekmēšana

175 070 000

185 870 000

+10 800 000

KOPĀ

 

 

+190 000 000

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 23 335,4 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 1.a izdevumu apakškategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, vispārējo rezervi saistībām izmanto par summu 74,7 miljonu EUR apmērā un no elastības instrumenta izmanto summu 178,7 miljonu EUR apmērā.

1.b izdevumu apakškategorijā (Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija):

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 57 192,0 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 1.b izdevumu apakškategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, un saistību vispārējai rezervei izmanto summu 350,0 miljonu EUR apmērā.

2. izdevumu kategorija (Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 59 642,1 miljona EUR apmērā, atstājot rezervi 701,9 miljonu EUR apmērā.

3. izdevumu kategorija (Drošība un pilsoniskums)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 3 786,6 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 3. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, un no elastības instrumenta izmanto summu 985,6 miljonu EUR apmērā.

4. izdevumu kategorija (Globālā Eiropa)

s/a ir noteiktas tādā līmenī, kādu Komisija ir ierosinājusi otrajā BP.

Tādējādi saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 11 319,3 miljonu EUR apmērā, neatstājot rezervi 4. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālās robežvērtības ietvaros, un vispārējo rezervi saistībām izmanto par summu 1 051,3 miljonu EUR apmērā.

5. izdevumu kategorija (Administrācija)

Amata vietu skaits iestāžu štatu sarakstos un apropriācijas ir noteiktas līmenī, kādu Komisija ierosināja otrajā budžeta projektā (BP).

Tā rezultātā un pēc tam, kad bija ņemti vērā PP/PA (4,1 miljons EUR), kas ierosināti iepriekš 1.1. iedaļā, saskaņotais s/a līmenis ir noteikts 9943,0 miljonu EUR apmērā, atstājot rezervi 589,1 miljona EUR apmērā 5. izdevumu kategorijas maksimālās robežvērtības ietvaros pēc tam, kad ir izmantoti 253,9 miljoni EUR no rezerves, lai kompensētu neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā.

Īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF), rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) un Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)

Saistību apropriācijas EGF, EAR un ESSF ir noteiktas līmenī, kādu Komisija ierosināja otrajā budžeta projektā.

1.3.  Maksājumu apropriācijas

Kopējais maksājumu apropriāciju līmenis 2019. gada budžetā ir noteikts līmenī, kādu Komisija ierosinājusi otrajā BP.

1.4.  Budžeta piezīmes

Komisijas ierosinātās budžeta piezīmes par otro BP ir apstiprinātas, izņemot attiecībā uz šādām budžeta pozīcijām:

–  08 02 08. pants (MVU instruments) budžeta Komisijas iedaļā, attiecībā uz kuru tika apstiprināts teksts, kas tika ierosināts sākotnējā BP;

–  2 2 1 4. postenis (Stratēģiskās komunikācijas spēja) budžeta Eiropas Ārējās darbības dienesta iedaļā, attiecībā uz kuru ir apstiprināts teksts, kas bija iekļauts sākotnējā BP Eiropas Parlamenta lasījumā.

1.5.  Nomenklatūra

Nomenklatūra, ko Komisija ierosināja otrajā BP, ir apstiprināta.

1.6.  Rezerves

Rezerves, ko Komisija ierosināja otrajā BP, ir apstiprinātas. Papildus tam summa 19 321 000 EUR apmērā tiek iekļauta rezervē gan saistību, gan maksājumu apropriācijās, gaidot, kad tiks pieņemts Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikums (COM(2018)0632) par 18 02 03. pantu (Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)).

2.  PAZIŅOJUMI

2.1.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par maksājumu apropriācijām

Eiropas Parlaments un Padome atgādina – saistībā ar īstenošanu ir jānodrošina maksājumu pienācīga veikšana attiecībā pret apropriācijām saistībām, lai nepieļautu, ka gada beigās ir ārkārtīgi liels nenomaksātu rēķinu apjoms.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju turpināt cieši un aktīvi pārraudzīt 2014.–2020. gada programmu īstenošanu. Šim nolūkam tie aicina Komisiju laikus iesniegt atjauninātus skaitļus par īstenošanas stāvokli un aplēsēm attiecībā uz 2019. gada maksājumu apropriāciju prasībām.

Ja skaitļi parāda, ka 2019. gada budžetā iekļautās apropriācijas ir nepietiekamas, lai segtu vajadzības, Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju, cik drīz vien iespējams, nākt klajā ar atbilstošu risinājumu, cita starpā budžeta grozījumu, lai budžeta lēmējinstitūcija pienācīgi pamatotu vajadzību gadījumā varētu laikus pieņemt visus nepieciešamos lēmumus. Ja nepieciešams, Eiropas Parlaments un Padome ņems vērā lietas steidzamību.

2.2.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina, ka jaunatnes bezdarba samazināšana joprojām ir ļoti svarīga un kopēja politiska prioritāte, un tie atkārtoti apstiprina apņēmību šā mērķa sasniegšanai pēc iespējas labāk izmantot pieejamos budžeta resursus, jo īpaši ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) starpniecību.

Eiropas Parlaments un Padome ņem vērā līdzšinējo pieredzi saistībā ar resursu palielinājumu īpašajam piešķīrumam JNI, kas izraisīja apjomīgus grozījumus programmās, lai nodrošinātu līdzekļus no Eiropas Sociālā fonda (ESF), kas būtu līdzvērtīgi īpašajam piešķīrumam JNI.

Tāpēc Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par palielinātu budžeta resursu JNI raitu īstenošanu. Eiropas Parlaments un Padome, ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, vienojas priekšlikumu izskatīt ātri, lai pārplānošana 2019. gadā varētu noritēt pēc iespējas ātri.

2.3.  Vienpusējs Komisijas paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

Neskarot budžeta lēmējinstitūcijas pilnvaras, Komisija apstiprina, ka, nākot klajā ar atjaunināto finanšu plānojumu un tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza Kopīgo noteikumu regulu, 2019. gadam paredzētais palielinājums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, par ko panākta vienošanās, netiks uzskatīts par pašlaik 2020. gadam paredzētās summas pārcelšanu uz agrāku laiku.

2.4.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgais paziņojums par klimata politikas integrēšanu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina, cik svarīgi ir veidot mazoglekļa, resursu ziņā efektīvu un klimata ziņā noturīgu ekonomiku. Šajā sakarā Eiropas Parlaments un Padome vienojās laikā no 2014. līdz 2020. gadam vismaz 20 % no ES budžeta investēt ar klimatu saistītos izdevumos. Vidēji – un kaut arī 2019. gada budžetā tika sasniegts 20 % mērķis – pašreizējā prognoze kopējam 2014.–2020. gada laikposmam paredz, ka pasākumiem klimata jomā no ES budžeta tiks piešķirti 19,3 %, galvenokārt tādēļ, ka šā laikposma sākumā Eiropas strukturālie un investīciju fondi tika īstenoti ar kavēšanos.

Eiropas Parlaments un Padome pieņem zināšanai šo virzību un aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai 2014.–2020. gada laikposmam kopumā panāktu 20 % mērķi.

2.5.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par 1.a izdevumu apakškategorijas nostiprināšanu ar budžeta grozījumu

Ņemot vērā ierobežoto elastības instrumenta un saistību vispārējās rezerves pieejamību, Eiropas Parlaments un Padome ir vienojušies 2019. gadā budžeta grozījumā iekļaut 100 miljonus EUR, lai stiprinātu “Apvārsnis 2020” un Erasmus+. Komisija ar šo budžeta grozījumu, kurā nebūs iekļauti citi elementi, nāks klajā, tiklīdz 2019. gada pavasarī būs pabeigta daudzgadu finanšu shēmas 2020. gadam tehniskā korekcija, ietverot saistību vispārējās rezerves aprēķināšanu. Tas neskar nevienu citu parasto tehnisko korekciju, kas Komisijai būs jāveic, lai nodrošinātu organizētu 2019. gada budžeta izpildi.

Eiropas Parlaments un Padome apņemas Komisijas iesniegto 2019. gada budžeta grozījuma projektu izskatīt ātri.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(6) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0089.
(7) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0182.
(8) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0311.
(9) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0404.


Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un Japānu ***
PDF 114kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (07964/2018 – C8-0382/2018 – 2018/0091(NLE))
P8_TA(2018)0504A8-0366/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (07964/2018),

–  ņemot vērā projektu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp Eiropas Savienību un Japānu (07965/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) un v) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C8-0382/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 12. decembra neleģislatīvo rezolūciju(1) par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu vēstules formā (A8-0366/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0505.


Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un Japānu (rezolūcija)
PDF 144kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (07964/2018 – C8-0382/2018 – 2018/0091M(NLE))
P8_TA(2018)0505A8-0367/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07964/2018),

–  ņemot vērā Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu (07965/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a)  apakšpunkta v) daļu un 218. panta 7. punktu (C8-0382/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 17. jūlijā notikušajā ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā ES un Japānas Stratēģiskās partnerības nolīgumu, kuru parakstīja 2018. gada 17. jūlijā,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 29. novembrī pieņemtās un 2017. gada 14. septembrī publicētās sarunu norādes attiecībā uz Brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu,

–  ņemot vērā 2012. gada 25. oktobra rezolūciju par ES tirdzniecības sarunām ar Japānu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūciju, kurā iekļauti Eiropas Parlamenta ieteikumi Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)(2) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra rezolūciju par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju(3),

–  ņemot vērā galīgo ziņojumu par ES un Japānas Brīvās tirdzniecības nolīguma ietekmi uz tirdzniecības ilgtspēju (2016. gada aprīlis) un analīzi par ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīguma ekonomisko ietekmi, ko Komisijas Tirdzniecības ģenerāldirektorāts publicēja 2018. gada jūnijā,

–  ņemot vērā EP un Japānas 38. starpparlamentu sanāksmes 2018. gada 10. maijā pieņemto kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kas tika pieņemta 2015. gadā Ņujorkā notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas augsta līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada oktobra paziņojumu ar nosaukumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 26. februāra neoficiālo dokumentu “Atskats un turpmākā rīcība saistībā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu īstenošanas un izpildes uzlabošanu ES brīvās tirdzniecības nolīgumos”,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2014. gada 15. oktobra atzinumu par pilsoniskās sabiedrības lomu ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumā un 2018. gada 14. februāra atzinumu par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ES brīvās tirdzniecības nolīgumos,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 26. februāra 15 punktu plānu padarīt ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas efektīvākas,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu Nr. 2/15 saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu, kuru 2015. gada 10. jūlijā pieprasīja Komisija,

–  ņemot vērā LESD 26. protokolu par sabiedriskajiem pakalpojumiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu,

–  ņemot vērā LESD 168. līdz 191. pantu un jo īpaši LESD 191. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā LESD 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. pantu un 218. pantu, jo īpaši tā 10. punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju(4) par projektu Padomes lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0367/2018),

A.  tā kā Savienībai un Japānai ir kopīgas tādas pamatvērtības kā cilvēktiesību respektēšana, demokrātija un tiesiskums, kā arī stingra apņemšanās attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un uz noteikumiem balstītu PTO sistēmu;

B.  tā kā ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumam (EPN) ir stratēģiska dimensija un tas ir visnozīmīgākais divpusējās tirdzniecības nolīgums, ko ES jebkad ir noslēgusi, aptverot gandrīz trešo daļu no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), gandrīz 40 %pasaules tirdzniecības un vairāk nekā 600 miljonus cilvēku;

C.  tā kā Japāna ir pasaules trešais lielākais patēriņa tirgus, bet tikai sestais lielākais Savienības eksporta tirgus, kas norāda uz neizmantoto divpusējās tirdzniecības potenciālu;

D.  tā kā ES un Japānas EPN ex ante pētījumi un analīze rāda, ka nolīgumam būtu pozitīva ietekme uz IKP pieaugumu, ienākumiem, tirdzniecību, darba ražīgumu un nodarbinātību gan Savienībā, gan Japānā, bet vienlaikus tiktu pildīts mērķis tiekties uz “viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi”; tā kā nolīgumam ir arī potenciāls sniegt labumu patērētājiem, jo samazināsies preču un pakalpojumu cenas un palielināsies izvēles iespējas; tā kā ES un dalībvalstīm vajadzētu uzlabot pastāvošos instrumentus, ar kuriem palīdzēt strādājošajiem un uzņēmumiem pielāgoties jaunajām iespējām un iespējami negatīvajai globalizācijas un tirdzniecības nolīgumu ietekmei; tā kā nolīguma panākumus vajadzētu novērtēt arī, pamatojoties uz tā ieguldījumu, lai līdz 2030. gadam varētu sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

E.  tā kā Parlaments ir vērojis šīs sarunas jau no paša to sākuma un cita starpā aicinājis nodrošināt pārredzamību un sarunu īstenotājiem panākt atbilstību pilsoņu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un uzņēmumu interesēm, kā rezultātā uzlabojās dokumentu pieejamība, tika regulāri ziņots par sarunām un uzlabojās komunikācija; tā kā nākotnē varētu veikt turpmākus uzlabojumus tirdzniecības nolīgumu procedūrā, jo īpaši kopīgi izmantojot ES priekšlikumus un nodrošinot, ka Padome pirms sarunām vienmēr publicē sarunu norādes;

F.  tā kā ir būtiski svarīgi, lai nolīguma tirdzniecības preferences un sniegtās iespējas būtu pieejamas un tiktu pilnībā izmantotas,

1.  uzskata, ka šim nolīgumam ir būtiska divpusēja un globāla stratēģiskā nozīme un ka tas nolīgums ir savlaicīgs signāls par labu atklātai, taisnīgai un uz vērtībām un noteikumiem balstītai tirdzniecībai, vienlaikus veicinot augstus standartus vides aizsardzības, pārtikas nekaitīguma un patērētāju un darbinieku tiesību aizsardzības jomā laikā, kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi; brīdina, ka protekcionisms nav izeja un faktiskais stāvoklis tirdzniecības politikā nav saglabājams;

2.  atzinīgi vērtē EPN vērienīgo un visaptverošo raksturu, kas skar prioritātes, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta 2012. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES tirdzniecības sarunām ar Japānu;

3.  jo īpaši norāda uz ievērojamo tarifu liberalizāciju, par ko panākta vienošanās saistībā ar EPN un kas, kad tiks pilnībā īstenota, nozīmēs, ka tiks liberalizēti 99 % ES tarifu pozīciju un 97 % Japānas tarifu pozīciju, tostarp tādu nozaru ražojumiem, kurās ES konkurētspēja ir ļoti augsta, norāda arī uz pasākumiem, kuru mērķis ar beznodokļu kvotām, samazinātiem nodokļiem vai pārejas periodiem ir aizsargāt sensitīvus ražojumus; uzsver, ka EPN ir iekļauta krāpšanas apkarošanas klauzula, kas krāpšanas gadījumos vai, kad otra puse atsakās sadarboties muitas jautājumos, ļauj ES atsaukt tirdzniecības preferences, vienlaikus nodrošinot, ka likumpaklausīgie tirgotāji netiek nelabvēlīgi ietekmēti;

4.  norāda, ka ES tarifi automobiļiem tiks pakāpeniski samazināti septiņu gadu laikā; prasa Komisijai saglabāt vērību attiecībā uz automobiļu tirdzniecības plūsmu tendencēm šajā periodā, lai prognozētu jebkādu ES tirgus destabilizāciju un rīkotos tādā gadījumā; tomēr uzsver, ka ievērojama daļa ES pārdoto Japānas zīmolu transportlīdzekļu tiek ražoti ES;

5.  norāda, ka Japāna ir pievērsusies nevajadzīgiem ar tarifiem nesaistītiem pasākumiem dažādās nozarēs, piemēram, attiecībā uz transportlīdzekļiem, pārtikas piedevām, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, pārtikas marķēšanu un kosmētiku, tādējādi samazinot atbilstības panākšanas izmaksas un izveidojot paredzamāku regulatīvo sistēmu; atgādina par valstu tiesībām noteikt savus standartus, kas ir augstāki nekā starptautiskie standarti, ja tas ir pamatoti, lai nodrošinātu pienācīgu veselības, drošības vai patērētāju aizsardzību; turklāt pieņem zināšanai arī Japānas apņemšanos saskaņot automobiļu standartus ar starptautiskajiem standartiem, ko izmanto arī ES automobiļu ražotāji;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Japāna ES piegādātājiem piešķirs nediskriminējošu piekļuvi 54 lielāko pilsētu iepirkuma tirgiem un var vēl vairāk palielināt šo pilsētu skaitu, atcels "darbības drošības klauzulu", kas praktiski liedz ES dzelzceļa piegādātājiem piekļūt Japānas tirgum, un palielinās publiskā iepirkuma konkursu pārredzamību; prasa Komisijai paredzēt precīzu uzraudzību attiecībā uz šī punkta īstenošanu, lai tiktu ievērotas saistības publiskā iepirkuma tirgu atvēršanas un piekļuves jomā; uzsver, ka, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, jāņem vērā arī sociālie un vides aizsardzības kritēriji; uzsver, ka gan Savienībā, gan Japānā publiskajam iepirkumam arī turpmāk jābūt iedzīvotāju interesēs;

7.  uzskata, ka Japāna ir ļoti vērtīgs eksporta tirgus ES lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem, un norāda, ka aptuveni 85 % no pārtikas produktiem būs atļauts ievest Japānā, nemaksājot nodokļus; norāda, ka arī pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem pēc pārejas perioda būs nodrošināta beznodokļu piekļuve Japānas tirgum; atzinīgi vērtē to, ka nolīgums paver ievērojamas ES lauksaimniecības un pārtikas produktu, piemēram, vīna, liellopa gaļas, cūkgaļas un siera, eksporta iespējas un aizsargā 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN), paredzot iespēju pievienot vēl citas ĢIN, kas ir ievērojams uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem tirdzniecības nolīgumiem un ir īpaši svarīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuri darbojas pārtikas nozarē; aicina turpināt sarunas pēc trim gadiem, lai novērtētu iespējas paplašināt aizsargāto ĢIN sarakstu, un sagaida, ka abas puses pievērsīs vislielāko uzmanību ilgtspējīgai lauksaimniecībai, tostarp maza mēroga pārtikas ražošanai un lauku attīstībai;

8.  uzsver, ka nolīgums veicina labāko praksi, lai patērētājiem nodrošinātu drošu un kvalitatīvu pārtiku un ražojumus; uzsver, ka nekas nolīgumā neliedz ES piemērot piesardzības principu, kā noteikts LESD; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir iekļauta nepārprotama atsauce uz piesardzības pieeju; uzsver, ka nolīgums nekādā gadījumā nedrīkst apdraudēt precīzu, saprotamu un ES prasībām atbilstošu pārtikas marķēšanu; aicina abus partnerus, īstenojot nolīgumu, uzlabot patērētāju aizsardzību, patērētāju labklājību un pārtikas nekaitīgumu, un aicina Komisiju visos turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos iekļaut īpašus un stingrus noteikumus par patērētāju aizsardzību;

9.  uzsver, ka abas puses ir apņēmušās nodrošināt augstu vides un darbaspēka aizsardzības līmeni un ka šie augstie standarti nebūtu jāuzskata par tirdzniecības šķēršļiem, vienlaikus norādot, ka ar šo nolīgumu tiek arī skaidri noteikts, ka darba un vides standartus nevar mīkstināt vai pazemināt, lai piesaistītu tirdzniecību un investīcijas; atgādina par ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam IAM Nr. 5; atzinīgi vērtē to, ka Japāna un ES ir pievienojušās Buenosairesas deklarācijai par sievietēm un tirdzniecību, un aicina abas puses šajā nolīgumā būtiski pastiprināt savas saistības dzimuma un tirdzniecības jautājumos, tostarp attiecībā uz tiesības saņemt vienlīdzīgu samaksu; sagaida, ka ES un Japāna visās savās darbībās, tostarp īstenojot šo nolīgumu, darīs visu nepieciešamo, lai sasniegtu IAM; aicina Komisiju veikt ietekmes uz ilgtspēju ex post novērtējumu par šā nolīguma īstenošanu;

10.  atzinīgi vērtē apņemšanos efektīvi īstenot Parīzes nolīgumu cīņai pret klimata pārmaiņām un citus daudzpusējus nolīgumus vides jomā, kā arī iestāties par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu (tostarp cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi) un ilgtspējīgu zivsaimniecību (nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošana); uzsver, ka ES tiesību akti un standarti joprojām ir piemērojami ES tirgū importētiem ražojumiem un ka jo īpaši ES Kokmateriālu regula (Regula (ES) Nr. 995/2010) aizliedz nelikumīgi iegūtu kokmateriālu laišanu ES tirgū un ievieš obligātu likumības pārbaužu sistēmu; aicina abas puses cieši sadarboties saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības sadaļu, lai apmainītos ar paraugpraksi un stiprinātu tiesību aktu īstenošanu šajos jautājumos, tostarp vienoties par visefektīvākajiem pasākumiem nelikumīgas mežizstrādes apkarošanai un īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu kokmateriālu eksportu no ES uz Japānu;

11.  uzsver, ka nolīgumā ir ietverta nepārprotama apņemšanās panākt Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) pamatkonvenciju ratifikāciju; pauž nožēlu par to, ka Japāna vēl nav ratificējusi divas SDO pamatkonvencijas (par diskrimināciju un par piespiedu darba aizliegšanu) un sagaida, ka saprātīgā laikā Japāna panāks konkrētu progresu šo konvenciju ratifikācijā un efektīvā piemērošanā atbilstīgi saistībām, ko tā uzņēmusies, noslēdzot EPN;

12.  atzinīgi vērtē to, ka Japāna izveidos starpministriju sistēmu, lai risinātu ilgtspējīgas attīstības saistību izpildi, tostarp ratificētu SDO pamatkonvencijas, un ka nolīgumā paredzētajai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības komitejai ir uzdots sazināties ar pilsonisko sabiedrību par ilgtspējīgas attīstības sadaļas īstenošanu;

13.  atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 16. maija Atzinuma Nr. 2/15 par ES un Singapūras BTN 161. punktā ir norādījusi, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļām ir tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību un ka noteikumu par ilgtspējīgu attīstību pārkāpums ļauj otrai pusei izbeigt vai apturēt liberalizāciju, kas paredzēta citos BTN noteikumos; atzinīgi vērtē pārskatīšanas klauzulas iekļaušanu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā un aicina abas puses pienācīgi un savlaicīgi izmantot šo klauzulu, lai pildītu uzņemtās saistības un uzlabotu darba un vides noteikumu izpildāmību un efektivitāti, tostarp apsverot dažādu īstenošanas metožu izmantošanu, atstājot sankcijās balstīta mehānisma izmantošanu kā galējo līdzekli; aicina abas puses negaidīt pārskatīšanas klauzulas iedarbināšanu, lai veiktu pasākumus virzībā uz efektīvu īstenošanu, tādējādi nodrošinot, ka ;sis EPN ir pirmais nolīgums, kas nodrošina visaugstāko iespējamo aizsardzību; aicina Komisiju uzraudzīt tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļā noteikto saistību izpildi un sadarboties ar Japānu to īstenošanā, pamatojoties uz Komisijas neoficiālo 15 punktu dokumentu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību;

14.  uzsver, ka EPN garantē dalībvalstu iestādēm tiesības pilnībā noteikt, nodrošināt un regulēt sabiedriskos pakalpojumus vietējā, reģionālā vai valsts līmenī, neraugoties uz tajā paredzēto negatīvā saraksta pieeju, jo tā neliedz valdībām privatizētos pakalpojumus atkal atgriezt publiskajam sektoram vai brīvi nolemt par jaunu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu; uzskata, ka principā vienmēr ir ieteicams izmantot pozitīvo sarakstu pieeju saskaņā ar PTO VVPT; norāda uz abu EPN pušu apņemšanos aizsargāt publisko ūdens resursu apsaimniekošanu kā daļu no vispārējā sabiedrisko pakalpojumu atbrīvojuma;

15.  uzskata, ka tirgus piekļuves saistības pārrobežu pakalpojumu jomā, tostarp saistībā ar e-komerciju, jūras transportu, pasta pakalpojumiem, enerģētiku un telekomunikācijām, var ievērojami veicināt pakalpojumu tirdzniecību; uzskata, ka, nodrošinot taisnīgāku attieksmi, nolīgums atvieglos ES uzņēmumiem pakalpojumu sniegšanu Japānas tirgū, atgādina, ka ir jāaizsargā sabiedriskās politikas mērķi, tostarp kiberdrošības jomā, un ka ir jāsaglabā politikas telpa, lai nākotnē būtu iespējams risināt regulatīvās problēmas;

16.  norāda, ka EPN paredz speciālistu pagaidu pārvietošanos pāri robežām (tā sauktais 4. režīms), uzdodot abām pusēm veikt darbinieku pārcelšanu uzņēmumu ietvaros aptuveni 40 nozarēs, bet attiecībā uz neatkarīgajiem speciālistiem — aptuveni 20 nozarēs, tādējādi veicinot tiešo ārvalstu ieguldījumu sasaisti ES un Japānā;

17.  uzsver, ka nolīgums saglabā arī suverēnās tiesības reglamentēt finanšu un banku nozari piesardzības un uzraudzības apsvērumu dēļ. aicina abas nolīguma puses izmantot finanšu regulēšanas forumu, lai uzlabotu globālo finanšu sistēmu;

18.  atzinīgi vērtē tā galvenos novatoriskos elementus, piemēram, īpašas sadaļas, kas veltītas Parīzes nolīgumam, MVU un uzņēmu pārvaldībai, kuru mērķis ir veicināt uzņēmumu sociālo atbildību, balstoties uz G20 un ESAO principiem; mudina abas puses aktīvi darboties, lai panāktu uzņēmumu sociālo atbildību;

19.  uzsver, ka sadarbība regulējuma jomā ir brīvprātīga un ka tā nekādā veidā neierobežo tiesības noteikt regulējumu; atgādina, ka attiecīgie noteikumi ir jāīsteno, pilnībā ievērojot abu ES likumdevēju prerogatīvas; atzinīgi vērtē to, ka sadaļā par sadarbību regulējuma jomā ir skaidri noteikts, ka ir pilnībā jāievēro LESD noteiktie principi, piemēram, piesardzības princips;

20.  prasa nodrošināt regulatīvās sadarbības komitejas darbības pārredzamību un pienācīgu visu ieinteresēto pušu, jo īpaši arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, iesaistīšanu, kas jāuzskata par priekšnoteikumu, lai arī turpmāk saglabātu sabiedrības uzticību nolīgumam un tā izraisītajām sekām; uzsver, ka Eiropas Parlaments ir regulāri jāinformē par lēmumiem, kas pieņemti regulatīvās sadarbības komitejā;

21.  norāda, ka turpinās sarunas par atsevišķu ieguldījumu nolīgumu un ka Eiropas Parlaments tās stingri uzraudzīs; norāda, ka, kamēr nav izveidota daudzpusēja ieguldījumu tiesa, Komisija nolīgumos ar citiem partneriem ir ieviesusi ieguldījumu tiesas sistēmu; atgādina, ka vecais privāto ieguldītāju strīdu izšķiršanas mehānisms (ISIM) ir nav pieņemams;

22.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Japāna 2018. gada 17. jūlijā sekmīgi noslēdza sarunas par savstarpēju atbilstību un vienojās savstarpēji atzīt datu aizsardzības sistēmas par līdzvērtīgām, kas ļaus drošāk pārvietot datus starp ES un Japānu; uzsver, ka attiecīgajām datu aizsardzības iestādēm ir svarīga loma pienācīga datu aizsardzības līmeņa nodrošināšanā; konstatē, ka nolīgumā ir iekļauta rendez-vous klauzula, kas paredz trīs gadu laikā izvērtētu jautājumu par pārrobežu datu sniegšanu, un atzīst digitālās ekonomikas arvien lielāko nozīmi izaugsmei un darbavietu radīšanai; atgādina, ka visos tirdzniecības nolīgumos pilnībā jāievēro ES datu aizsardzību un privātās dzīves aizsardzības acquis, tostarp Vispārējā datu aizsardzības regula (Regula (ES) 2016/679), un uzsver, ka attiecībā uz jebkādu turpmāku nolīgumu ir jāsaņem Parlamenta piekrišana un nolīgumā jāaizsargā ES iedzīvotāju pamattiesības;

23.  aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar citiem stratēģiskajiem partneriem pastiprināt sadarbību un koordināciju ar Japānu daudzpusējos jautājumos, lai aizstāvētu un turpinātu attīstīt starptautiskos standartus un atvērtu, taisnīgu un spēcīgu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kuras pamatā ir PTO noteikumu un citu starptautisko normu ievērošana;

24.  uzsver, ka 78 % ES uzņēmumu, kas eksportē uz Japānu, ir nelieli uzņēmumi, un atzinīgi vērtē to, ka EPN ir iekļauta atsevišķa sadaļa par MVU, lai ļautu tiem gūt maksimālu labumu no nolīguma, proti, izmantojot klauzulas, kas paredz abām pusēm nodrošināt pārredzamību attiecībā uz piekļuvi tirgum un apmainīšanos ar būtisku informāciju; aicina nekavējoties izveidot MVU kontaktpunktus un tīmekļa vietni, lai nodrošinātu, ka MVU tiek sniegta attiecīga informācija par piekļuvi tirgum;

25.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt, ka tiek pareizi īstenota ar tarifiem nesaistītu pasākumu atcelšana, kā arī tarifa likmes kvotu pārvaldība lauksaimniecības produktiem, un ziņot par to Parlamentam;

26.  mudina abus nolīguma partnerus nodrošināt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanu, jo īpaši izmantojot kopīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un vietējo padomdevēju grupu; aicina Komisiju aktīvi apzināt un apmainīties ar Japānu ar labo praksi attiecībā uz vietējo padomdevēju grupu darbību, un veidot kopīgu dialogu; aicina abas puses nodrošināt, ka tiek ātri izveidotas labi funkcionējošas, efektīvas un līdzsvarotas vietējo padomdevēju grupas ar atbilstīgu rīcības kodeksu un ka šo grupu viedoklis pārredzamā veidā tiek ņemts vērā starpvaldību apspriedēs, kas paredzētas nolīgumā;

27.  prasa Komisijai visā nolīguma īstenošanas laikā tā īstenošanā iesaistīt ES delegāciju Japānā; atgādina, ka ES delegācijas ļauj ātri un tieši rīkoties, lai nodrošinātu pienācīgu tirdzniecības noteikumu īstenošanu un to, ka problēmas un šķēršļi tiek ātri konstatēti un efektīvi novērsti;

28.  sagaida, ka saskaņā ar nolīgumu veidojamo nozaru komiteju darbība būs pilnībā pārredzama gan Parlamentam, gan sabiedrībai;

29.  apņemas cieši uzraudzīt nolīguma īstenošanu, intensīvi sadarbojoties ar Komisiju, ieinteresētajām personām un Japānas partneriem;

30.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 72 E, 11.3.2014., 16. lpp.
(2) OV C 35, 31.1.2018., 21. lpp.
(3) OV C 369, 11.10.2018., 22. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0504.


Stratēģiskās partnerības nolīgums starp ES un Japānu ***
PDF 113kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (08462/2018 – C8-0417/2018 – 2018/0122(NLE))
P8_TA(2018)0506A8-0383/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08462/2018),

–  ņemot vērā projektu stratēģiskās partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (08463/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, 212. panta 1. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0417/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra nenormatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0383/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Japānas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0507.


Stratēģiskās partnerības nolīgums starp ES un Japānu (rezolūcija)
PDF 162kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (08462/2018 – C8-0417/2018 – 2018/0122M(NLE))
P8_TA(2018)0507A8-0385/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08462/2018),

–  ņemot vērā projektu stratēģiskās partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses(1) (08463/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, 212. panta 1. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0417/2018),

–  ņemot vērā ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgumu (SPN), kuru parakstīja Tokijā 2018. gada 17. jūlijā,

–  ņemot vērā ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN), kuru parakstīja Tokijā 2018. gada 17. jūlijā,

–  ņemot vērā Tokijā 2018. gada 17. jūlijā notikušo 25. divpusējo augstākā līmeņa sanāksmi un pieņemto kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā 1991. gadā Hāgā notikušo pirmo divpusējo augstākā līmeņa sanāksmi un pieņemto kopīgo deklarāciju par EK un Japānas attiecībām,

–  ņemot vērā 20. ES un Japānas samitu 2010. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2018. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Savienot Eiropu un Āziju – pamatelementi ES stratēģijai”,

–  ņemot vērā PV/AP 2016. gada jūnijā publicēto ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. jūnijā apstiprinātās Pamatnostādnes attiecībā uz ES ārpolitiku un drošības politiku Austrumāzijā,

–  ņemot vērā 2009. gadā parakstīto Eiropas Kopienas un Japānas nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā(2),

–  ņemot vērā ES un Japānas rīcības plānu 2001. gadā,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ad hoc delegācijas 2018. gada 3.–6. aprīļa braucienu uz Tokiju, Japānā, un Dienvidkoreju,

–  ņemot vērā ES un Japānas 38. parlamentu sadarbības sanāksmi, kas notika Tokijā 2018. gada 9. un 10. maijā,

–  ņemot vērā Drošības un aizsardzības apakškomitejas ad hoc delegācijas 2017. gada 22.-25. maija braucienu uz Tokiju,

–  ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgumu(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0385/2018),

A.  tā kā Japāna un ES ir stratēģiskie partneri kopš 2003. gada un turpina cieši sadarboties vairākos daudzpusējos forumos;

B.  tā kā ES un Japānai kā līdzīgi domājošiem pasaules mēroga partneriem ir kopīga īpaša atbildība par miera, multilaterālisma, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, stabilitātes un labklājības veicināšanu strauji mainīgajā pasaulē;

C.  tā kā aptuveni trešdaļu no pasaules ekonomiskās ražošanas aptvers ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgums/brīvās tirdzniecības nolīgums;

D.  tā kā Japānas valdība ir uzsākusi drošības politikas reformas, tostarp aizsardzības spēju stiprināšanu, alianses pārveidošanu ar ASV un sadarbību ar citām demokrātiskām valstīm reģionā un ārpus tā;

E.  tā kā Japānas ieguldījums starptautiskajā drošībā un stabilitātē ir palielinājies; tā kā Japānas 2013. gada valsts drošības stratēģijā ir atsauce uz “Proaktīvā ieguldījuma, kas vērsts uz mieru” politiku, kura balstīta uz starptautiskas sadarbības principu;

F.  tā kā Japāna ir NATO pastāvīgākā partnere un ir parakstījusi sadarbības nolīgumus par klasificētu informāciju, kiberdrošību, pirātisma apkarošanu, katastrofu seku likvidēšanu un humāno palīdzību;

G.  tā kā Japāna pēdējo desmitgažu laikā ir ieguvusi starptautisko atzinību par militāras mērenības politiku, kas nekādā ziņā tai netraucēja kļūt par vienu no svarīgākajiem ekonomikas un politikas dalībniekiem pasaulē;

H.  tā kā Japāna vadīja centienus pārskatīt Klusā okeāna valstu partnerību (TPP) pēc ASV izstāšanās un 2018. gada jūlijā ratificēja pārskatīto nolīgumu, Visaptverošo un progresīvo Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu (CPTPP vai TPP-11); tā kā Japāna ir arī izrādījusi interesi par reģionālo visaptverošo ekonomikas partnerību (RCEP), kurā piedalās Ķīna;

I.  tā kā Japāna aktīvi darbojas Āzijas Attīstības bankā (ADB), Āfrikas Attīstības bankā (AFDB), Amerikas Attīstības bankā (IADB), ANO Āzijas un Klusā okeāna valstu Ekonomikas un sociālo lietu komisijā (UNESCAP) un citās ANO specializētajās aģentūrās, kā arī Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM) un Āzijas sadarbības dialogā (ACD); tā kā Japāna ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībniece, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Lielā septiņnieka valstu grupas (G7) un Lielā divdesmitnieka valstu grupas (G20) locekle;

J.  tā kā Japānas valdība 2015. gada februārī apstiprināja jaunu attīstības sadarbības hartu,

Nolīgums un ES un Japānas attiecības

1.  atzinīgi vērtē izstrādāto SPN projektu, kas nodrošina juridiski saistošu sistēmu, stiprina ES un Japānas divpusējās attiecības un palielina sadarbību vairāk nekā 40 jomās, piemēram, ārpolitikas un drošības jautājumu, tostarp miera un stabilitātes veicināšanas, ārkārtas palīdzības operāciju, globālās attīstības un humānās palīdzības, ekonomisko jautājumu, pētniecības, inovācijas, izglītības, pārtikas nekaitīguma, lauksaimniecības politikas, IKT politikas, kosmosa tehnoloģiju, kultūras un sporta jomā, kā arī tādu globālu problēmu jomā, kurām nepieciešama globāla saskaņošana, kā, piemēram, klimata pārmaiņas, migrācija, kiberdraudi, sabiedrības veselība, pārrobežu noziedzība, miera veidošanas operācijas, krīžu un katastrofu pārvarēšana un cīņa pret terorismu;

2.  uzsver saistību starp SPN un EPN, pasaulē lielāko divpusējo brīvās tirdzniecības nolīgumu; uzskata abu nolīgumu noslēgšanu par partnerības uzlabošanu ar mērķi nodrošināt konkrētus ieguvumus ES un Japānas iedzīvotājiem un atbalsta turpmāku sadarbību starptautiskā mērogā; atzinīgi vērtē savstarpējo cieņu un uzticēšanos, kas tika nostiprināta sarunu procesā;

3.  atzinīgi vērtē SPN 1. panta 3. punktā iekļauto atsauci uz parlamentāro dimensiju, kas vērsta uz to, lai stiprinātu partnerību, izmantojot dialogu un sadarbību politisko jautājumu jomā, attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku un citu nozaru sadarbību; šajā sakarībā ierosina Japānas parlamentam un Eiropas Parlamentam turpināt parlamentārās uzraudzības un dialoga veidošanu ar mērķi nodrošināt, ka tiek īstenota sadarbība, par kuru panākta vienošanās nolīgumā; prasa, lai Eiropas Parlaments pārraudzītu Apvienotās komitejas sanāksmes un to dokumentāciju; mudina vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un palielināt tās līdzdalību SPN īstenošanā; atkārtoti uzsver pārliecību, ka vispārējas un nozaru sadarbības konkrētajam veidam principā būtu jābalstās uz ilgtspējas uzdevumiem un mērķiem, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, ko kopīgi pieņēmusi ANO un ko arī apstiprina līgumslēdzējas puses;

4.  uzsver nepieciešamību sadarboties daudzpusējā līmenī, lai veicinātu pievienošanos Ieroču tirdzniecības līgumam un Kodolieroču neizplatīšanas līguma īstenošanu, novēršot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, apkarojot terorismu un cīnoties pret nesodāmību par vissmagākajiem noziegumiem pret starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību pārkāpumiem;

5.  atgādina, ka jaunattīstības valstīs, kur drošība un attīstība ir cieši saistīta, ir jāīsteno visaptveroša un saskaņota diplomātijas, ekonomikas, kultūras un drošības pieeja, un šādu redzējumu atbalsta gan ES, gan Japāna;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

6.  apstiprina kopīgo apņemšanos attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju, pamatbrīvībām, labu pārvaldību, tiesiskumu un kopīgajām vērtībām, kas iekļautas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī sadarbību, lai visā pasaulē veicinātu un aizstāvētu šīs vērtības un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību;

7.  norāda, ka Japāna nav ratificējusi divas SDO pamatkonvencijas (par diskrimināciju un par piespiedu darba izskaušanu), un atzinīgi vērtē Japānas lēmumu izveidot starpministriju sistēmu, kuras mērķis būtu īstenot ilgtspējīgas attīstības saistības saskaņā ar EPN, ietverot šādu konvenciju ratifikāciju;

8.  uzsver nepieciešamību vēl vairāk sadarboties sieviešu tiesību jomā, lai nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības sasniegšana būtu viens no galvenajiem partnerības mērķiem; aicina Japānas parlamentu turpināt darbu pie tiesību aktiem ar mērķi novērst diskrimināciju, kas balstīta uz seksuālo orientāciju un dzimtisko identitāti;

9.  nosoda to, ka nāvessods joprojām ir likumīgs sods Japānā un to izpilda bez jebkādas iepriekšējas ieslodzīto brīdināšanas; uzsver, ka ANO Komiteja pret spīdzināšanu ir kritizējusi šo praksi saistībā ar psiholoģisko spriedzi, ko tā rada ieslodzītajiem un viņu ģimenēm; atbalsta ANO centienus pakāpeniski pārtraukt nāvessoda gadījumus; prasa ES uzsākt dialogu ar Japānas valdību par nāvessoda moratoriju, lai galu galā to atceltu;

Reģionālās un starptautiskās attiecības

10.  atgādina, ka 2016. gada ES globālajā stratēģijā tika konstatēta tieša saikne starp Eiropas labklājību un Āzijas drošību, un prasīts ES veikt lielāku praktisku ieguldījumu un sadarboties ar tādiem partneriem kā Japāna, lai veicinātu mieru Korejas pussalā un ļoti svarīgo jautājumu par to jūrlietu un teritoriālo strīdu mierīgu izšķiršanu, pamatojoties uz starptautiskajiem tiesību aktiem un konvencijām, kas skar Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūru; uzsver, cik svarīga ir uzticības veidošana un preventīvā diplomātija; uzsver, ka ir jāievēro starptautiskās kuģošanas brīvība; atzinīgi vērtē premjerministra Abe un prezidenta Xi tikšanos Pekinā 2018. gada 26. oktobrī un paziņojumu par apņemšanos uzsākt jaunu attiecību sadaļu kā pasākumu virzībā uz divpusējo attiecību uzlabošanu un reģionālās spriedzes mazināšanu;

11.  atzīst, ka Ķīnas un Krievijas ietekme Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir nopietna drošības problēma Japānai, kā arī ES interesēm, un tādējādi atzinīgi vērtē SPN saistības padziļināt ES un Japānas drošības sadarbību kā pamatu reaģēšanai uz šādu apdraudējumu;

12.  atzinīgi vērtē Japānas misijas NATO izveidi 2018. gada 1. jūlijā;

13.  atzinīgi vērtē ES jauno stratēģiju, lai uzlabotu savienojamību ar Āziju, veicinot dialogu, stabilitāti, reģionālo un starptautisko sadarbību, sadarbspējīgu transportu, enerģētikas un digitālos tīklus, kā arī cilvēku savstarpējos sakarus; uzsver savienojamības sniegtās iespējas izglītības, zinātnes, pētniecības un kultūras apmaiņas uzlabošanā;

14.  prasa paplašināt ES un Japānas divpusējo sadarbību un daudzpusējo sadarbību ar Dienvidkoreju, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, ASV un Ķīnu, lai atbalstītu centienus nodrošināt mieru un arī turpmāk nodrošināt stabilitāti reģionā, mierīgu līdzāspastāvēšanu Korejas pussalā un pilnīgu, neatgriezenisku un pārbaudāmu atteikšanos no kodolieročiem Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā; norāda, ka ir svarīgi turpināt Japānas un Dienvidkorejas sadarbību un labas kaimiņattiecības, kas varētu veicināt stabilitāti reģionā un pievērsties drošības riskiem, piemēram, saistībā ar Korejas Tautas Demokrātisko Republiku; apņemas atbalstīt pastāvīgo starptautisko spiedienu uz Ziemeļkoreju, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti konkrēti pasākumi ar mērķi garantēt atteikšanos no kodolieročiem; atbalsta starptautisko sadarbību, lai atrisinātu jautājumu par pazudušajiem Japānas iedzīvotājiem, kurus saskaņā ar paustajām bažām ir nolaupījuši Ziemeļkorejas režīma pārstāvji; uzsver, ka stabilitāte Ziemeļaustrumāzijā atbilst Eiropas pamatinteresēm;

15.  ierosina ES un Japānai sadarboties, lai palielinātu Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) spējas attiecībā uz reģionālās integrācijas un sadarbības programmu un spējas kopīgi risināt konfliktus reģionā un stiprināt pašreizējo ASEAN prioritāro nozīmi Dienvidaustrumāzijas daudzpusējā kārtībā; atbalsta Tokijā notikušajā 33. ASEAN un Japānas forumā pieņemto lēmumu vēl vairāk stiprināt saites un risināt reģionālos un starptautiskos jautājumus, kas skar kopīgas intereses, kā arī sadarboties, lai veicinātu mieru un stabilitāti; uzskata, ka cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība efektīvi sekmē abus minētos mērķus; aicina nodrošināt sinerģiju starp Japānas brīvo un atklāto Indijas un Klusā okeāna stratēģiju un ES iniciatīvām, ietverot ES investīciju plānu un paplašinātos Eiropas transporta tīklus, lai veicinātu pasaules sadarbību savienojamības jomā;

16.  norāda uz Japānas mērķiem kļūt par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2023.–2024. gadā un atzinīgi vērtē tās ieguldījumu ANO tādās jomās kā atbruņošanās un ieroču neizplatīšana, miera uzturēšana, miera veidošana un drošība;

Nozaru sadarbība

17.  uzsver iespējas un impulsu, ko SPN sniedz kultūras attiecību attīstībā un sadarbībā jauniešu, izglītības un sporta jomā; norāda uz apmaiņas braucienu līmeni, kas pašlaik ir zems, un valodas šķēršļiem; ierosina veikt turpmākus ieguldījumus, lai uzlabotu iedzīvotāju savstarpējo mijiedarbību, dialogu izglītības un kultūras jomā, akadēmiskās mobilitātes programmas saistībā ar Erasmus + un publisko diplomātiju, lai veicinātu savstarpējo sapratni un kultūras daudzveidību;

18.  vērš uzmanību uz SPN radīto stimulu, lai veicinātu nozaru sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā un apmaiņu finanšu nozares regulatīvā un uzraudzības režīma jomā;

19.  uzskata, ka ES un Japāna kā pasaules lielākie līdzekļu devēji ar ilgstošu pieredzi oficiālās attīstības palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm Austrumāzijā, kā arī — pēdējā laikā — Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā kopā ar saņēmējvalstu valdībām būtībā ir partneri atbalsta koordinēšanā un saskaņotības nodrošināšanā; uzsver, ka attīstības palīdzības galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana, sasniedzot ilgtspējīgas attīstības mērķus, un cer uz savstarpēju sadarbību šādu mērķu sasniegšanā;

20.  atzinīgi vērtē to, ka Japāna 2016. gadā ratificēja Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, un mudina to efektīvi īstenot, Japānai uzņemoties vadību klimata pārmaiņu proaktīvā apkarošanā un klimata pārmaiņu mazināšanas centienu palielināšanā; prasa ES un Japānai palielināt sadarbību ilgtspējīgas enerģijas jomā, piemēram, izstrādājot transporta veidus ar zemu emisijas līmeni; uzsver, ka Ārlietu ministra konsultatīvā grupa klimata pārmaiņu jautājumos 2018. gada februārī publiskoja ziņojumu, kurā nepieciešamība pēc enerģētikas pārkārtošanas, ieviešot atjaunojamos energoresursus, tika noteikta kā Japānas enerģētikas diplomātijas stratēģijas pamats;

21.  atzinīgi vērtē ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas iekļaušanu nolīgumā un cer uz turpmāku labas prakses apmaiņu saistībā ar nelikumīgu mežistrādi, balstoties uz ES Kokmateriālu regulas pieredzi, lai ieviestu obligātu likumības pārbaudi Japānas tiesību aktos;

22.  pauž nožēlu par Japānas mēģinājumu nodrošināt moratorija izbeigšanu attiecībā uz vaļu medībām komerciālos nolūkos 2018. gada septembra Starptautiskās Vaļu medību komisijas (IWC) sanāksmēs un aicina apturēt vaļu medības zinātniskos nolūkos;

23.  uzsver, ka Japāna ir otrs lielākais kosmētikas līdzekļu tirgus pasaulē; atgādina, ka kosmētikas līdzekļu testēšana uz dzīvniekiem un uz dzīvniekiem testētu importētu kosmētikas līdzekļu tirdzniecība ES ir aizliegta; šajā kontekstā aicina puses apmainīties ar informāciju un sadarboties, lai Japānā izbeigtu kosmētikas līdzekļu testēšanu uz dzīvniekiem;

24.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt bioloģisko daudzveidību, un aicina Japānu atcelt atrunas attiecībā uz Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES);

25.  prasa, lai ES dalībvalstu parlamenti ātri ratificētu pagaidu nolīgumu un lai tas tiktu rūpīgi īstenots visās nozarēs;

o
o   o

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Japānas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 216, 24.8.2018., 1. lpp.
(2) OV L 90, 6.4.2011., 2. lpp.
(3) OV C 443, 22.12.2017., 49. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0506.


Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgums starp ES un Jordāniju (Horvātijas pievienošanās) ***
PDF 115kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (07067/2015 – C8-0189/2016 – 2015/0003(NLE))
P8_TA(2018)0508A8-0371/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (07067/2015),

–  ņemot vērā projektu protokolam, ar ko groza Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, lai ņemu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (07066/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0189/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0371/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdībai un parlamentam.


Pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveide un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi ***I
PDF 534kWORD 158k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (COM(2018)0435 – C8-0252/2018 – 2018/0224(COD))(1)
P8_TA(2018)0509A8-0401/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Savienības mērķis ir stiprināt savu zinātniski tehnisko bāzi un veicināt savu konkurētspēju, ieskaitot rūpniecības konkurētspēju, veicinot arī zinātniskās izpētes un inovācijas pasākumus, kas iedzīvina ES stratēģiskās politiskās prioritātes, kuru virsmērķis ir stiprināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību.
(1)  Savienības mērķis ir stiprināt savu zinātnisko izcilību un tehnoloģiskās bāzes, notiekot pētnieku, zinātnisko atziņu un tehnoloģiju brīvai apritei, un veicināt savu konkurētspēju, ieskaitot rūpniecības konkurētspēju, nostiprināt Eiropas pētniecības telpu, vienlaikus veicinot arī zinātniskās izpētes un inovācijas pasākumus, kas iedzīvina ES stratēģiskās prioritātes un nodrošina saistību izpildi, kuru virsmērķis ir stiprināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību;
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Lai vispārējā mērķa sasniegšanā radītu impulsu zinātnei, ekonomikai un sabiedrībai, Savienībai jāiegulda pētniecībā un inovācijā caur 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Eiropas apvārsnis" ("pamatprogramma", "Programma"), tādējādi atbalstot kvalitatīvu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu un izplatīšanu, pastiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izvēršanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstot novatorisku risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas un veicinātu rūpniecības konkurētspēju, veicināt visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, un inovatīvu risinājumu ieviešanu tirgū; un optimizējot tādu ieguldījumu sagādāšanu nolūkā pastiprināt ietekmi spēcinātā Eiropas pētniecības telpā.
(2)  Lai vispārējā mērķa sasniegšanā radītu impulsu zinātnei, ekonomikai un sabiedrībai un pēc iespējas palielinātu Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu pievienoto vērtību, Savienībai jāiegulda pētniecībā un inovācijā, izmantojot 2021.–2027. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa" ("pamatprogramma", "Programma"), tādējādi atbalstot kvalitatīvu zināšanu un tehnoloģiju radīšanu, izplatīšanu un pārnesi Savienībā, pastiprinot pētniecības un inovācijas ietekmi globālo problēmu risināšanā, tostarp attiecībā uz Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata pārmaiņām, un Savienības rīcībpolitikas izvēršanā, atbalstīšanā un īstenošanā, atbalstot inovatīvu un ilgtspējīgu risinājumu ieviešanu Savienības rūpniecībā un sabiedrībā, lai radītu darbvietas un veicinātu ekonomikas izaugsmi un rūpniecības konkurētspēju; Programmai vajadzētu veicināt visu veidu inovāciju, stiprināt inovatīvu risinājumu ieviešanu tirgū un optimizēt ieguldījumu veikšanu.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2 a)  Programma būtu jāpalīdz sasniegt vispārēju mērķi — 3 % no Savienības IKP investēt pētniecībā un attīstībā, tādējādi rīkojoties saskaņā ar startēģijas "ES 2020" pamatmērķi. Mērķa sasniegšanai dalībvalstīm un privātajam sektoram būs jāpapildina Programma ar savām izvērstākām investīciju darbībām pētniecībā, attīstībā un inovācijā.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Veicinot pētniecības un inovācijas pasākumus, kuri tiek uzskatīti par palīdzīgiem Savienības politikas mērķu īstenošanā, jāņem vērā inovācijas princips, kas noteikts Komisijas 2018. gada 15. maija paziņojumā "Atjaunota Eiropas programma pētniecībai un inovācijai – Eiropas izdevība veidot savu nākotni" (COM(2018) 306).
(3)  Veicinot pētniecības un inovācijas pasākumus, kuri tiek uzskatīti par palīdzīgiem Savienības politikas mērķu īstenošanā, jāņem vērā inovācijas princips, kas ir galvenais virzītājspēks Savienības būtisko zināšanu krājumu ātrākai un intensīvākai pārvēršanai inovācijā.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Atvērta zinātne, atvērta inovācija un atvērtība pasaulei ir vispārēji principi, kam jānodrošina izcilība un Savienības ieguldījumu ietekme pētniecībā un inovācijā. Pamatprogramma jāīsteno pēc šiem principiem, īpaši stratēģiskajā plānošanā, kas attiecas uz pīlāru "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja".
(4)  Turpinot īstenot pieeju par atvērtu zinātni, atvērtu inovāciju un atvērtību pasaulei, bet vienlaikus aizsargājot Savienības zinātniskās un sociālekonomiskās intereses, būtu jānodrošina izcilība un Savienības ieguldījumu ietekme pētniecībā un inovācijā un visu dalībvalstu pētniecības un inovācijas nostiprināšana. Tam būtu jānodrošina Programmas līdzsvarota īstenošana.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Atklāta zinātne, ieskaitot brīvu piekļuvi zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem, spēj uzlabot zinātnes kvalitāti, nozīmi un devumu un paātrināt zināšanu attīstību, padarot to uzticamāku, efektīvāku un precīzāku, sabiedrībai labāk saprotamu un spējīgāku reaģēt uz sabiedrības problēmām. Jānosaka normas, kas garantē, ka zinātniski recenzētu publikāciju, pētījumu datu un citu pētniecības produktu brīvu pieejamību saņēmēji nodrošina atklāti, nediskriminējot, par brīvu un iespējami drīz pēc izplatīšanas sākuma un dara iespējamu to visplašāko izmantošanu un atkalizmantošanu. Īpaša vērība jāveltī pētījumu datu atbildīgai pārvaldībai, kas atbilst FAIR principiem "sameklējamība", "piekļūstamība", "sadarbspēja" un "atkalizmantojamība", galvenokārt – integrējot datu pārvaldības plānus. Attiecīgos gadījumos atbalsta saņēmējiem jāizmanto iespējas, ko piedāvā Eiropas atklātās zinātnes mākonis, un jāievēro arī plašāki atvērtas zinātnes principi un prakse.
(5)  Atklāta zinātne spēj uzlabot zinātnes kvalitāti, nozīmi un devumu un paātrināt zināšanu attīstību, padarot to uzticamāku, efektīvāku un precīzāku, sabiedrībai labāk saprotamu un spējīgāku reaģēt uz sabiedrības problēmām. Jānosaka normas, kas garantē, ka zinātniski recenzētu publikāciju, pētījumu datu un citu pētniecības produktu brīvu pieejamību saņēmēji nodrošina atklāti, nediskriminējot, par brīvu un iespējami drīz pēc izplatīšanas sākuma un dara iespējamu to visplašāko izmantošanu un atkalizmantošanu. Attiecībā uz pētījumu datiem šim principam vajadzētu būt "tik atvērtam, cik iespējams, un tik slēgtam, cik vajadzīgs", tādējādi atzīstot vajadzību noteikt atšķirīgus piekļuves režīmus Savienības sociālekonomisko interešu, intelektuālā īpašuma tiesību, personas datu aizsardzības un konfidencialitātes, drošības apsvērumu un citu likumīgu interešu dēļ. Vairāk vērības jāveltī pētījumu datu atbildīgai pārvaldībai, kas atbilst FAIR principiem "sameklējamība", "piekļūstamība", "sadarbspēja" un "atkalizmantojamība", galvenokārt – integrējot datu pārvaldības plānus. Attiecīgos gadījumos atbalsta saņēmējiem jāizmanto iespējas, ko piedāvā Eiropas atklātās zinātnes mākonis un Eiropas datu infrastruktūra, un jāievēro arī plašāki atvērtas zinātnes principi un prakse. Starptautiskajos zinātnes un tehnoloģiju sadarbības nolīgumos un attiecīgajos asociācijas nolīgumos būtu jāveicina savstarpēji atklāta piekļuve.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5 a)  Saņēmēji MVU tiek mudināti izmantot tādus pašreizējos instrumentus kā Palīdzības dienestu MVU IĪT jautājumos, kas nodrošina atbalstu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem to intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesību aizsardzībā un īstenošanā, sniedzot bezmaksas informāciju un pakalpojumus, konfidenciālas konsultācijas veidā jautājumos par intelektuālo īpašumu un līdzīgos jautājumos, kā arī nodrošinot apmācību, materiālus un tiešsaistes resursus.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Pamatprogrammas koncepcijai un izveidam jāapmierina vajadzība radīt atbalstīto darbību kritisko masu visā Savienībā un sadarbībā ar citiem pasaules reģioniem saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Pamatprogrammas īstenošanai ir jātuvina šis mērķis.
(6)  Pamatprogrammas koncepcijai un izveidam jāapmierina vajadzība radīt atbalstīto darbību kritisko masu visā Savienībā un izmantot starptautisko sadarbību, vienlaikus veicinot visu dalībvalstu līdzdalību Programmā, saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumu. Pamatprogrammas īstenošanai ir jātuvina šā mērķa sasniegšana.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Pamatprogrammas atbalstītajiem pasākumiem jāpalīdz sasniegt Savienības mērķus un prioritātes, uzraudzīt un vērtēt panākumus mērķu un prioritāšu sasniegšanā un revidēt prioritātes vai izstrādāt jaunas.
(7)  Pamatprogrammas atbalstītajiem pasākumiem jāpalīdz sasniegt Savienības un pamatprogrammas mērķus, prioritātes un saistību izpildi, uzraudzīt un vērtēt panākumus mērķu, prioritāšu un saistību izpildes sasniegšanā un pārskatīt prioritātes vai izstrādāt jaunas.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7 a)   Programma būtu jāsaskaņo ar jau esošajiem Eiropas pētniecības un inovācijas ceļvežiem un stratēģijām.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Pamatprogrammai jāsaglabā līdzsvars starp augšupējo (pētnieku un novatoru noteikto) un lejupējo (stratēģiski izvirzīto prioritāšu noteikto) finansēšanu atbilstoši iesaistītajām pētniecības un inovācijas kopām, veicamo darbību veidiem un mērķi un vēlamo ietekmi. Šo faktoru kopumam jānosaka attiecīgajās pamatprogrammas daļās izvēlētā pieeja, bet tās visas veicina pamatprogrammas vispārējo un specifisko mērķu sasniegšanu.
(8)  Pamatprogrammai jāsaglabā līdzsvars starp augšupējo (pētnieku un novatoru noteikto) un lejupējo (stratēģiski izvirzīto prioritāšu noteikto) finansēšanu atbilstoši iesaistītajām pētniecības un inovācijas kopām visā Savienībā, atbilstīgi attiecīgās darbības sekmīgas īstenošanas rādītājiem katrā intervences jomā, veicamo darbību veidam un mērķim, subsidiaritātes principam un vēlamajai ietekmei. Šo faktoru kopumam jānosaka attiecīgajās pamatprogrammas daļās izvēlētā pieeja, bet tās visas veicina pamatprogrammas vispārējo un specifisko mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8 a)  Daudzām pētniecības un inovācijas darbībām būtu jāpiemēro princips "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju", atbilstoši kuram laikam līdz dotācijas piešķiršanai nebūtu jāpārsniedz sešus mēnešus. Tam būtu jānodrošina maziem sadarbības konsorcijiem ātrāku augšupēju piekļuvi līdzekļiem darbībām, kas sniedzas no fundamentālajiem pētījumiem līdz laišanai tirgū.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8 b)  Programmā būtu jāatbalsta pētniecība un inovācija visās stadijās, jo īpaši kopdarbības projektu ietvaros. Fundamentālie pētījumi ir būtisks resurss un svarīgs nosacījums, lai palielinātu Savienības spēju piesaistīt labākos zinātniekus un tādējādi kļūtu par pasaules mēroga izcilības centru. Būtu jānodrošina līdzsvars starp fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem. Tas kopā ar inovāciju atbalstīs Savienības ekonomikas konkurētspēju, izaugsmi un nodarbinātību.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
8.c apsvērums (jauns)
(8 c)  Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" ietekmi, īpaša uzmanība būtu jāpievērš daudzdisciplinārām, starpdisciplinārām un transdisciplinārām pieejām, kas ir nepieciešamie elementi, lai nodrošinātu vērā ņemamu zinātnes attīstību.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
8.d apsvērums (jauns)
(8 d)  Jāveicina sadarbība ar sabiedrību, izmantojot atbildīgu pētniecību un inovāciju kā transversālu elementu, lai veidotu efektīvu zinātnes un sabiedrības sadarbību. Tādējādi dažādiem sabiedrības dalībniekiem (pētniekiem, iedzīvotājiem, politikas veidotājiem, uzņēmumiem, nevalstiskā sektora organizācijām un citiem) tiktu nodrošināta iespēja sadarboties visā pētniecības un inovācijas procesā, lai procesu un tā rezultātus labāk saskaņotu ar Eiropas sabiedrības vērtībām, vajadzībām un to, kas tiek sagaidīts.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Pīlāram "Atvērta zinātne" atbilstošie pētniecības pasākumi jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniekiem. Pētījumi jāfinansē uz izcilības pamata.
(9)  Pīlāram "Izcila un atvērta zinātne" atbilstošie pētniecības pasākumi jānosaka atbilstoši zinātnes vajadzībām un iespējām. Pētniecības programma jāizstrādā ciešā sadarbībā ar zinātniekiem un tajā būtu jāiekļauj uzsvars uz jaunu pētniecības un inovācijas talantu, gados jaunu pētnieku piesaistīšanu, vienlaikus stiprinot Eiropas pētniecības telpu un novēršot intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Pētījumi jāfinansē uz izcilības pamata.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Pīlārs "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja" veidojams no pētniecības un inovācijas pasākumu kopumiem ar mērķi maksimalizēt integrāciju visās darba sfērās, vienlaikus nodrošinot augstu un ilgtspējīgu ietekmi attiecībā pret tērējamiem resursiem. veicinās kopdarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām un pāri robežām, cenšoties sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un panākt Savienības nozaru konkurētspēju tajos.
(10)  Pīlārs "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja" veidojams no pētniecības un inovācijas pasākumu kopumiem ar mērķi maksimalizēt integrāciju visās darba sfērās, vienlaikus nodrošinot Savienībai augstu un ilgtspējīgu ietekmi attiecībā pret tērējamiem resursiem. Tas veicinās kopdarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām un pāri robežām, cenšoties sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Savienības saistību izpildi, kas noteiktas Parīzes nolīgumā, un vajadzības gadījumā sabiedrības problēmu risināšanu, kā arī Savienības konkurētspēju. Šā pīlāra darbībās vajadzētu ietvert visu pētniecības un inovācijas darbību spektru, tostarp pētniecību un attīstību, izmēģinājumus, demonstrējumus un atbalstu publiskajam iepirkumam, pirmsnormatīvo izpēti un standartu noteikšanu, kā arī inovāciju ieviešanu tirgū, lai nodrošinātu, ka Eiropa stratēģiski noteiktās prioritārās jomās arī turpmāk ir pētniecības līderpozīcijās.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Rūpniecības pilnīga iesaistīšanās pamatprogrammā visos līmeņos no individuāla uzņēmēja un maza vai vidēja uzņēmuma līdz lielam uzņēmumam lai ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuriem nonākt pie pamatprogrammas mērķiem, konkrēti – ilgtspējīgas nodarbinātības un izaugsmes. Rūpniecībai jāveicina perspektīvas un prioritātes, ko nosaka stratēģiskās plānošanas process, kuram jāatbalsta darba programmu izstrāde. Rūpniecības iesaistei jāpanāk, ka tās dalība visos līmeņos atbalstītās darbībās ir vismaz līdzvērtīga darbībām iepriekšējā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Regulu (ES) Nr. 1291/201313 ("Apvārsnis 2020").
(11)  Pilnīga un savlaicīga rūpniecības iesaistīšanās pamatprogrammā visos līmeņos no individuāla uzņēmēja un maza un vidēja uzņēmuma līdz lielam uzņēmumam ir jāturpina, jo īpaši ilgtspējīgas nodarbinātības un izaugsmes veicināšanai Eiropā, stiprinot privātā un publiskā sektora sadarbību un palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā un inovācijā.
__________________
13
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11 a)   Apspriedēm ar daudzām ieinteresētajām personām, tostarp pilsonisko sabiedrību un nozari, būtu jāsniedz ieguldījums perspektīvu un prioritāšu īstenošanā, kas noteiktas stratēģiskās plānošanas procesā. Tā rezultātā vajadzētu izveidot periodiskus stratēģiskos pētniecības un inovācijas plānus, ko pieņem ar deleģētajiem aktiem. Šie stratēģiskie plāni būtu attiecīgi jāīsteno, izstrādājot darba programmas.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Ir svarīgi atbalstīt rūpniecību, lai turpmāk tā būtu vai kļūtu par pasaules līderi inovācijā, digitalizācijā un dekarbonizācijā, galvenokārt ar ieguldījumiem svarīgās pamattehnoloģijās, kas būs pamats nākotnes uzņēmējdarbībai. Pamatprogrammas darbības jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neizspiežot privāto finansējumu, izlabotu tirgus nepilnības un neoptimālus ieguldījumu apstākļus, un tām jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība. Tas nodrošinās programmas darbību un ES valsts atbalsta noteikumu konsekventu izpildi, nepieļaujot iekšējā tirgus konkurences kropļojumus.
(12)  Ir svarīgi atbalstīt Savienības rūpniecību, lai turpmāk tā būtu vai kļūtu par pasaules līderi inovācijā, digitalizācijā un dekarbonizācijā, galvenokārt ar ieguldījumiem svarīgās pamattehnoloģijās, kas būs pamats nākotnes uzņēmējdarbībai. Svarīgām pamattehnoloģijām (KET) ir noteikta centrālā loma II pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, un tās būtu vēl vairāk jāsavieno ar nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) pamatiniciatīvām, lai pētniecības projektus varētu attiecināt uz visu inovācijas ķēdi. Pamatprogrammas darbībām būtu jāatspoguļo Savienības Rūpniecības politikas stratēģija, lai tādējādi samērīgi un pārredzami, bez dublēšanās un neizspiežot privāto finansējumu, izlabotu tirgus nepilnības un neoptimālus ieguldījumu apstākļus un veicinātu ieguldījumus, un tām jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība un publiskā peļņa no kapitāla ieguldījuma. Tas nodrošinās Programmas darbību un ES valsts atbalsta noteikumu pētniecībai, attīstībai un inovācijai savstarpēju atbilstību, un šie noteikumi būtu jāpārskata, lai veicinātu inovāciju.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12 a)  Nozīmīgs inovācijas un izaugsmes avots Eiropā ir MVU. Tādēļ pamatprogrammā "Apvārsnis Eiropa" ir nepieciešama plaša MVU līdzdalība, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK. Attīstot tālāk pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" labākās prakses, pamatprogrammai "Apvārsnis Eiropa" ir jāturpina veicināt MVU integrētu līdzdalību pamatprogrammā. Būtu jāparedz atbilstoši pasākumi un budžeta noteikumi, tostarp tāda instrumenta īstenošana, kurā vienīgie saņēmēji būtu MVU, kas būtu pilnībā augšupējs un uz kuru attiecas pakāpeniska inovācija, un šim nolūkam būtu jāparedz īpaši atklāti uzaicinājumi dažādos inovācijas cikla posmos.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Pētniecība un inovācija pamatprogrammai jāatbalsta integrēti, ievērojot visus saskarīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas aptver arī eksperimentālu izstrādi, jāizprot saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati [Frascati] rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens jāizprot saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, ievērojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju. Tehnoloģiskās izpētes, produktu izstrādes un demonstrēšanas pasākumos arī turpmāk, tāpat kā iepriekšējā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", jāņem vērā ESAO definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiskās gatavības pakāpēm (TRL), un darbības veidu definīcijas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Principā dotācijas darbībām nav piešķiramas, ja pasākumi pārsniedz TRL 8. Konkrēta konkursa darba programma pīlārā "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja" var pieļaut dotācijas produktu plaša mēroga validēšanai un replicēšanai tirgum.
(13)  Pētniecība un inovācija pamatprogrammai jāatbalsta integrēti, ievērojot visus saskarīgos Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumus. Pētniecības jēdziens, kas aptver arī eksperimentālu izstrādi, jāizprot saskaņā ar ESAO izstrādāto Fraskati [Frascati] rokasgrāmatu, turpretim inovācijas jēdziens jāizprot saskaņā ar ESAO un Eurostat izstrādāto Oslo rokasgrāmatu, ievērojot plašu pieeju, kas aptver sociālo inovāciju, izstrādi un jaunradi. Būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa (TGL) definīcijas, kā tas tika darīts arī iepriekšējā pamatprogrammā "Apvārsnis 2020". Konkrēta konkursa darba programma pīlārā "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja" var pieļaut dotācijas produktu plaša mēroga validēšanai un replicēšanai tirgum.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Komisijas paziņojumā par "Apvāršņa 2020" starpposma novērtējumu (COM(2018)0002), balstoties uz iepriekšējā pamatprogrammā gūto pieredzi un ES iestāžu un ieinteresēto personu devumu, ir dota virkne ieteikumu par šo pamatprogrammu, ieskaitot dalības un izplatīšanas noteikumus. Ieteikumu vidū: ieguldīt drosmīgāk, lai sasniegtu kritisko masu un maksimalizētu ietekmi; atbalstīt revolucionāru inovāciju, noteikt prioritātes Savienības ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā augstas pievienotās vērtības jomās, izmantojot galvenokārt orientēšanos uz uzdevumu, pilsoņu iesaisti un plašu saziņu; racionalizēt Savienības finansējuma daudzveidību, cita starpā vienkāršojot partnerības iniciatīvas un līdzfinansēšanas shēmas; attīstīt vairāk konkrētas sinerģijas starp dažādiem Savienības finansēšanas instrumentiem, galvenokārt nolūkā palīdzēt visā Savienībā atraisīt nepietiekami izmantoto pētniecības un inovācijas potenciālu; stiprināt starptautisko sadarbību un pastiprināt atvērtību trešo valstu dalībai; turpināt vienkāršošanu, balstoties uz "Apvāršņa 2020" īstenošanas pieredzi.
(14)  Komisijas paziņojumā par "Apvārsnis 2020" starpposma novērtējumu (COM(2018)0002) un Eiropas Parlamenta ziņojumā par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai (2016/2147(INI)), balstoties uz iepriekšējā pamatprogrammā gūto pieredzi un ES iestāžu un ieinteresēto personu devumu, ir dota virkne ieteikumu par šo pamatprogrammu, ieskaitot dalības un izplatīšanas noteikumus. Ieteikumu vidū: ieguldīt drosmīgāk, lai sasniegtu kritisko masu un maksimalizētu ietekmi; atbalstīt revolucionāru inovāciju, piešķirt prioritāti Savienības ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā augstas pievienotās vērtības jomās, izmantojot galvenokārt orientēšanos uz uzdevumu, pilsoņu pilnīgu, apzinātu un savlaicīgu iesaisti un plašu saziņu; racionalizēt Savienības finansējuma daudzveidību, lai pilnībā izmantotu visu dalībvalstu pētniecības un inovācijas potenciālu, cita starpā vienkāršojot partnerības iniciatīvas un līdzfinansēšanas shēmas; attīstīt vairāk konkrētas sinerģijas starp dažādiem Savienības finansēšanas instrumentiem, galvenokārt nolūkā palīdzēt visā Savienībā atraisīt nepietiekami izmantoto pētniecības un inovācijas potenciālu; labāk iesaistīt pētniecības infrastruktūras, ko finansē Savienība, jo īpaši no ERAF programmas projektos, stiprināt starptautisko sadarbību un un pastiprināt atvērtību trešo valstu dalībai, vienlaikus aizsargājot Savienības intereses un paplašinot visu dalībvalstu dalību programmā; turpināt vienkāršošanu, balstoties uz "Apvāršņa 2020" īstenošanas pieredzi.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Pamatprogrammai jāmeklē sinerģija ar citām Savienības programmām, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu un beidzot ar projektu atlasi, vadību, saziņu, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un stiprinātu Savienības finansējuma doto atbalsta plakni, var notikt līdzekļu pārvietošana no citām Savienības programmām uz "Eiropas apvārsni". Tādos gadījumos jāievēro "Eiropas apvāršņa" noteikumi.
(15)  Kohēzijas politikai arī turpmāk būtu jāveicina pētniecība un inovācija. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš abu Savienības politikas virzienu savstarpējai koordinācijai un papildināmībai. Pamatprogrammai jācenšas saskaņot noteikumus un jāmeklē sinerģija ar citām Savienības programmām, kā minēts šīs regulas IV pielikumā, sākot ar to izveidi un stratēģisko plānošanu un beidzot ar projektu atlasi, vadību, saziņu, rezultātu izplatīšanu un izmantošanu, uzraudzību, revīziju un pārvaldību. Lai izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās un stiprinātu Savienības finansējuma doto atbalsta plakni, kā arī mazinātu administratīvo slogu pieteikumu iesniedzējiem un saņēmējiem, attiecībā uz visu veidu sinerģiju būtu jāievēro princips "viena darbība — viens noteikumu kopums":
—   var notikt līdzekļu brīvprātīga pārvietošana no citām Savienības programmām, tostarp no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), uz "Apvārsnis Eiropa". Tādos gadījumos jāievēro "Apvārsnis Eiropa" noteikumi, tomēr tie izmantojami tikai par labu attiecīgi dalībvalstīm vai vadošajām iestādēm, kuras nolemj pārnest līdzekļus;
—   varētu arī paredzēt pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" darbības un citu Savienības programmas līdzfinansējumu, vienlaikus nepārsniedzot darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādos gadījumos būtu jāpiemēro tikai programmas "Apvārsnis Eiropa" noteikumi un būtu jāizvairās no divkāršām revīzijām;
—  "izcilības zīmogi” būtu jāpiešķir visiem priekšlikumiem, kuri atbilst programmā "Apvārsnis Eiropa” noteiktajam izcilības kritērijam, bet kurus nevar finansēt ierobežotā budžeta dēļ. Šādos gadījumos būtu jāpiemēro tā fonda noteikumi, no kura piešķir atbalstu, izņēmums ir valsts atbalsta noteikumi.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Lai panāktu maksimālu Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, pamatprogramma stāsies Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora subjektiem. Tās aptver rūpniecību, pētniecības organizācijas, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valstiskā vai starptautiskā līmenī, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nodibinājumus, kas atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ja vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena.
(16)  Lai panāktu maksimālu Savienības finansējuma ietekmi un visefektīvāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu un saistību izpildes sasniegšanā, pamatprogramma var piedalīties Eiropas partnerībās ar privātā un/vai publiskā sektora subjektiem, pamatojoties uz stratēģiskās plānošanas rezultātiem. Tās aptver publiskajos un privātajos pētījumos un inovācijā ieinteresētās personas, kompetences centrus, jaunuzņēmumu inkubatorus, zinātnes un tehnoloģiju parkus, struktūras, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, nodibinājumus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas un attiecīgā gadījumā reģionālās inovāciju ekosistēmas, kas atbalsta un/vai īsteno pētniecību un inovāciju, ja vēlamo ietekmi efektīvāk var panākt partnerībā, nevis Savienība viena.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Pamatprogrammai jāstiprina pasaules līmeņa sadarbība starp Eiropas partnerībām un partneriem no privātā un/vai publiskā sektora, arī – saliekot kopā pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, nesot abpusēju labumu cilvēkam un uzņēmējdarbībai un nodrošināt ES interešu uzturēšanu stratēģiskos jautājumos.14
(17)  Pamatprogrammai jāstiprina pasaules līmeņa sadarbība starp Eiropas partnerībām un partneriem no privātā un/vai publiskā sektora, arī – saliekot kopā pētniecības un inovācijas programmas un pārrobežu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, nesot abpusēju labumu cilvēkam un uzņēmējdarbībai un nodrošināt Savienības interešu uzturēšanu.
__________________
14 Sk., piem., Komisijas priekšlikumu – Regula, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai (COM(2017)0487).
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17 a)  Ir pierādījies, ka NJT pamatiniciatīvas ir efektīvs un lietderīgs instruments, kas Savienības un tās dalībvalstu kopīgos un koordinētos centienos sniedz ieguvumus sabiedrībai, un arī turpmāk būtu jāatbalsta pašreizējās pamatiniciatīvas, kuras ir apliecinājušas savas priekšrocības.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Kopīgajam pētniecības centram (JRC) jāturpina visā Savienības rīcībpolitikas ciklā to apgādāt ar neatkarīgām uz klientu orientētām zinātniskām liecībām un tehnisko atbalstu. JRC tiešās darbības jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārredzami, ņemot vērā JRC lietotāju un Savienības politikas saskarīgās vajadzības un nodrošinot Savienības finansiālo interešu aizsardzību. JRC jāturpina ģenerēt papildu resursus.
(18)  Kopīgajam pētniecības centram (JRC) jāturpina visā Savienības rīcībpolitikas ciklā to apgādāt ar neatkarīgām uz klientu orientētām zinātniskām liecībām un tehnisko atbalstu. JRC tiešās darbības jāīsteno elastīgi, efektīvi un pārredzami, ņemot vērā JRC lietotāju attiecīgās vajadzības, budžeta ierobežojumus un Savienības politikas saskarīgās vajadzības un nodrošinot Savienības finanšu interešu aizsardzību. JRC jāturpina ģenerēt papildu resursus.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Pīlārā "Atklāta inovācija" jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt revolucionāru inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos. Tam jāpiesaista novatoriski uzņēmumi, kuri ir spējīgi izvērsties pasaules un Savienības mērogos, un, arī kopā ar privātiem ieguldītājiem, jāpiedāvā ātras, elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi. Šie mērķi jātuvina, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram vispārīgi jāatbalsta arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT) un Eiropas inovācijas ekosistēmas, it īpaši – līdzfinansēšanas partnerībās ar valstu un reģionu inovācijas atbalstītājiem.
(19)  Pīlārā "Inovatīva Eiropa" jānosaka virkne pasākumu uzņēmēju un pētniecības virzītas uzņēmējdarbības vajadzību integrētai atbalstīšanai ar mērķi realizēt un paātrināt revolucionāru inovāciju straujas tirgus izaugsmes nolūkos, kā arī veicināt Savienības tehnoloģiju autonomiju stratēģiskajās jomās. Tam jāpiesaista novatoriski uzņēmumi, tostarp MVU un jaunuzņēmumi, kuri ir spējīgi izvērsties pasaules un Savienības mērogos, un, arī kopā ar privātiem ieguldītājiem, jāpiedāvā ātras, elastīgas dotācijas un līdzieguldījumi. Šie mērķi jātuvina, izveidojot Eiropas Inovācijas padomi (EIP). Šim pīlāram vispārīgi jāatbalsta arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūts (EIT), EIT reģionālās inovācijas shēma un Eiropas inovācijas ekosistēmas visā Savienībā, it īpaši – līdzfinansēšanas partnerībās ar valstu un reģionu, publiskā un privātā sektora inovācijas atbalstītājiem.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Šās programmas politiskos mērķus centīsies sasniegt arī ar fonda InvestEU politikas sadaļu finansēšanas instrumentiem un budžeta garantijām. Finansiālais atbalsts proporcionāli jāizmanto tirgus nepilnību vai neoptimālu ieguldīšanas apstākļu novēršanai, un darbībām nav jādublē un jāizspiež privātais finansējums un nav jākropļo iekšējā tirgus konkurence. Darbībām jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība.
(20)  Lai apmierinātu vajadzību atbalstīt ieguldījumus riskantākās un nelineārās darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, ir būtiski nodrošināt, ka pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa", īpaši EIP, kā arī EIT ar tā zināšanu un inovāciju kopienām (ZIK), darbojas sinerģijā ar finanšu produktiem, kas tiks darīti pieejami saskaņā ar InvestEU. Šajā sakarībā pieredze, kas gūta saistībā ar finanšu instrumentiem, kuri izmantoti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, piemēram , InnovFin un aizdevumu garantiju MVU, būtu jāizmanto kā spēcīgs pamats, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu. EIP būtu jāizstrādā stratēģiskās izpētes un reāllaika novērtēšanas darbības, lai laikus pārvaldītu un koordinētu dažādās tās darbības.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Ar instrumentiem Pathfinder un Accelerator EIP jātiecas apzināt, attīstīt un ieviest "revolucionāru" tirgu, radot inovējumus un atbalstot ātru izvēršanos ES un pasaules līmenī. Ar saskanīgu un racionalizētu atbalstu revolucionārai inovācijai EIP jāaizpilda pašreizējais tukšums publiskā sektora atbalstā un privātā sektora ieguldījumos revolucionārā inovācijā. EIP instrumentiem vajadzīgas īpašas juridiskas un administratīvas funkcijas, kas atspoguļotu tās mērķus, it īpaši ieviešanu tirgū.
svītrots
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Ar EIP apvienoto finansējumu Accelerator jāizkustina no sastinguma attiecības starp pētniecību, fāzi pirms masveida komercializācijas un uzņēmumu izvēršanos. Komplementāri programmai InvestEU, kas izveidota ar Regulu .. 15, Accelerator īpaši jāatbalsta darbības, kas rada tehnoloģijas vai tirgus risku, kura dēļ netiek uzskatītas par rentablām un nespēj dot atspērienu ievērojamiem ieguldījumiem no tirgus.
(22)  Ar EIP apvienoto finansējumu, EIP Accelerator jāizkustina no sastinguma attiecības starp pētniecību, fāzi pirms masveida komercializācijas un uzņēmumu izvēršanos. Komplementāri programmai InvestEU, kas izveidota ar Regulu ... 15, Accelerator īpaši jāatbalsta darbības, kas rada tehnoloģijas vai tirgus risku, kura dēļ netiek uzskatītas par rentablām un nespēj dot atspērienu ievērojamiem ieguldījumiem no tirgus.
__________________
__________________
15
15 ...
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)   Veicinot uzņēmēju, pētniecības, augstākās izglītības un uzņēmējdarbības integrēšanos, EIT, galvenokārt ar zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK), jātiecas stiprināt novatoriskās ekosistēmas, kas risina globālās problēmas. EIT jāveicina inovācija savos pasākumos un jāatbalsta augstākās izglītības iekļaušanās inovācijas ekosistēmā, galvenokārt: jārosina uz izglītošanu uzņēmējdarbībā, veicinot spēcīgu pārdisciplīnu sadarbību starp rūpniekiem un mācībspēkiem, jānoskaidro gaidāmās topošo novatoru prasmes, kas būs vajadzīgas globālo problēmu risināšanai, to vidū – augstas digitālās un novatoriskās prasmes. EIT nodrošinātajām atbalsta shēmām jārada labums ZIK saņēmējiem, un no EIT nākošiem jaunuzņēmumiem jābūt piekļuvei EIT darbībām. Lai gan EIT koncentrēšanās pamatā uz inovācijas ekosistēmām liktu tai dabiski iekļauties pīlārā "Atklāta inovācija", tās ZIK plānošana stratēģiskās plānošanas procesā jāpieskaņo pīlāram "Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja".
(23)   EIT primāri ar zināšanu un inovācijas kopienām (ZIK) un EIT reģionālās inovācijas shēmu būtu jātiecas stiprināt inovācijas ekosistēmas, lai attīstītu Savienības kopējo inovācijas spēju, kas risinātu globālas problēmas, veicinot un integrējot uzņēmumus, pētniecību, augstāko izglītību un uzņēmējdarbību. Saskaņā ar EIT dibināšanas aktu, EIT regulu1a un EIT stratēģisko inovāciju programmu1b tam ir jāveicina inovācija savos pasākumos un jāatbalsta augstākās izglītības iekļaušanās inovācijas ekosistēmā, galvenokārt: jārosina uz izglītošanu uzņēmējdarbībā, veicinot spēcīgu pārdisciplīnu sadarbību starp rūpniekiem un mācībspēkiem, jānoskaidro gaidāmās topošo novatoru prasmes, kas būs vajadzīgas globālo problēmu risināšanai, to vidū – augstas digitālās un novatoriskās prasmes. EIT nodrošinātajām atbalsta shēmām jārada labums ZIK saņēmējiem, un no EIT nākošiem jaunuzņēmumiem jābūt ātrai piekļuvei EIT darbībām. Lai gan EIT koncentrēšanās pamatā uz inovācijas ekosistēmām liktu tam dabiski iekļauties pīlārā "Inovatīvā Eiropa", EIT vajadzētu attiecīgi atbalstīt arī pārējos pīlārus. Tā ZIK plānošana stratēģiskās plānošanas procesā jāpieskaņo pīlāram "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja". Vajadzētu izvairīties no ZIK un citu šās jomas instrumentu pārklāšanās, īpaši citās partnerībās.
__________________
1aEiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) 294/2008 (OV L 97, 9.4.2008., 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) 1292/2013 (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.).
1bEiropas Parlamenta un Padomes regula (ES).
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Vienlīdzīgu konkurences apstākļu sagādāšana un uzturēšana uzņēmumiem, kuri konkurē kādā tirgū, ir pamatprasība kardinālas vai revolucionāras inovācijas uzplauksmei, kas tādējādi ļauj, sevišķi maziem un vidējiem novatoriem, gūt labumu no sava ieguldījuma un iekarot daļu tirgū.
(24)  Vienlīdzīgu konkurences apstākļu sagādāšana un uzturēšana uzņēmumiem, kuri konkurē kādā tirgū, ir pamatprasība kardinālas vai revolucionāras inovācijas uzplauksmei, kas tādējādi ļauj, sevišķi maziem un vidējiem novatoriem, gūt labumu no sava ieguldījuma un iekarot daļu tirgū. Arī noteikta atvērtības pakāpe attiecībā uz finansēto darbību inovācijas apjomu, paredzot to lielam saņēmēju tīklam, var būtiski veicināt MVU spēju attīstību, jo tādējādi MVU tiek nodrošināti ieguldījumu piesaistei un uzplaukumam nepieciešamie līdzekļi.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Pamatprogrammai jāveicina un jāintegrē sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvām, kas balstās uz kopīgām interesēm, abpusēju labumu un apņemšanos visā pasaulē īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Starptautiskās sadarbības mērķim jābūt stiprināt Savienības pētniecības un inovācijas izcilību, pievilcību un tautsaimniecības un rūpniecības konkurētspēju, risināt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos ietvertās globālās problēmas un atbalstīt Savienības ārpolitiku. Jāievēro šāda pieeja: atvērtība citu pasaules reģionu dalībai un mērķpilnām starptautiskas sadarbības darbībām, arī ar pienācīgām tiesībām uz finansējumu subjektiem, kuri iedibināti valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Līdztekus jāveicina trešo valstu asociēšana ar pamatprogrammu.
(25)  Pamatprogrammai jāveicina un jāintegrē sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un iniciatīvām, kas balstās uz Savienības interesēm un abpusēju labumu un apņemšanos visā pasaulē īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Starptautiskās sadarbības mērķim jābūt stiprināt Savienības pētniecības un inovācijas izcilību, pievilcību un tautsaimniecības un rūpniecības konkurētspēju, risināt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos ietvertās globālās problēmas un atbalstīt Savienības ārpolitiku. Jāievēro šāda pieeja: atvērtība citu pasaules reģionu savstarpējai dalībai un mērķpilnām starptautiskas sadarbības darbībām un jāpiemēro pienācīgi atbilstības kritēriji, ņemot vērā dažādo pētniecības un attīstības līmeni, finansējuma piešķiršanai subjektiem, kuri iedibināti valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Vienlaikus ir jāveicina trešo valstu asociēšana ar pamatprogrammu, gadījumos, kad paredzama savstarpējība un ja ir aizsargātas Savienības intereses un veicināta paplašināta visu dalībvalstu līdzdalība pamatprogrammā.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Ar mērķi nostiprināt zinātnes un sabiedrības saikni un maksimalizēt ieguvumu no to mijiedarbības pamatprogrammai pilsoņi un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jāiesaista un jāiekļauj atbildīgas pētniecības un inovācijas darbu sarakstu un satura kopīgā izstrādē un izveidē, veicinot izglītošanu zinātnes jautājumos, padarot zinības publiski pieejamas un atvieglinot pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību tās pasākumos. Tas jādara visā pamatprogrammā un ar daļā "Eiropas Pētniecības telpas stiprināšana" tam īpaši domātiem pasākumiem. Pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pētniecībā un inovācijā jāsajūdz ar sabiedrības informēšanas darbībām, lai veidotu un uzturētu sabiedrības atbalstu pamatprogrammai. Pamatprogrammai arī jācenšas novākt šķēršļus un veicināt sinerģiju starp zinātni, tehnoloģiju, kultūru un humanitārajām disciplīnām un mākslu, lai panāktu jaunu ilgtspējīgas inovācijas kvalitāti.
(26)  Ar mērķi nostiprināt zinātnes un sabiedrības saikni un maksimalizēt ieguvumu no to mijiedarbības pamatprogrammai iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas jāiesaista un jāiekļauj atbildīgas pētniecības un inovācijas darbu sarakstu un satura kopīgā izstrādē un izveidē, lai panāktu saskaņotību ar iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības rūpēm, vajadzībām un prognozēm, veicinot izglītošanu zinātnes jautājumos, padarot zinības publiski pieejamas un atvieglinot pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalību tās pasākumos. Veiktie iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības iesaistes uzlabošanas pasākumi būtu jāuzrauga.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26 a)  Ar pamatprogrammu „Apvārsnis Eiropa” būtu jāatbalsta jaunas tehnoloģijas, kas palīdz pārvarēt šķēršļus, kuri traucē personu ar invaliditāti piekļuvei un pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā un kuri pastāvīgi bremzē patiesi iekļaujošas sabiedrības attīstību.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
26.b apsvērums (jauns)
(26 b)  Lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu, visām Programmas daļām būtu jādod ieguldījums pētniecības un inovācijas iespēju atšķirību būtiskā samazināšanā, jo īpaši palielinot paplašināšanās valstu līdzdalību Programmas pētniecības un inovācijas darbībās, izplatot zinātnisko izcilību, veicinot jaunus sadarbības veidus pētniecības un inovācijas jomā, samazinot atalgojuma atšķirības starp pētniekiem Savienībā, līdzsvarojot situāciju attiecībā uz intelektuālā darbaspēka emigrāciju, modernizējot valstu pētniecības un inovācijas ekosistēmas un nodrošinot līdzsvarotu pārstāvību vērtēšanas komisijās, ekspertu grupās un zinātniskajās padomēs.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Saskaņā ar LESD 349. pantu Savienības tālākajiem reģioniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem (ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju), kas nodrošina Savienības horizontālo programmu pieejamību. Tādēļ pamatprogrammai jāņem vērā šo reģionu īpatnības saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" (COM(2017)0623), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīlī.
(27)  Saskaņā ar LESD 349. pantu Savienības tālākajiem reģioniem ir tiesības uz īpašiem pasākumiem (ņemot vērā to strukturālo, sociālo un ekonomisko situāciju), kas nodrošina Savienības horizontālo programmu pieejamību. Tādēļ pamatprogrammai jāņem vērā šo reģionu īpatnības saskaņā ar Komisijas paziņojumu „Spēcīgāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem" (COM(2017)0623), ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīlī, un iespēju robežās jāveicina šo reģionu iesaiste pamatprogrammā.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Pamatprogrammas ietvaros izstrādātajos pasākumos jācenšas izbeigt dzimumu nevienlīdzību un sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību pētniecībā un inovācijā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantu. Dzimuma aspekts adekvāti jāiestrādā pētniecības un inovācijas saturā un jāievēro visos pētniecības cikla posmos.
(28)  Ar pasākumiem, kas izstrādāti pamatprogrammas ietvaros, būtu jācenšas izbeigt dzimumu nevienlīdzību, izvairīties no aizspriedumiem attiecībā uz dzimumu, pienācīgi integrēt dzimumu dimensiju pētniecības un inovācijas saturā, censties nodrošināt iespējas darbu veiksmīgāk apvienot ar ģimenes dzīvi, sekmējot sieviešu un vīriešu līdztiesību, tostarp ievērojot vienlīdzīgas darba samaksas principu, kā minēts LESD 141. panta 3. punktā un Direktīvā 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, kā arī nodrošinātu, ka pētniekiem ar invaliditāti ir piekļuve pētniecībai un inovācijai.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, detalizētie noteikumi par Savienības finansējumu aizsardzības pētniecības projektiem ir ietverami regulā par Eiropas aizsardzības fonda izveidi16, kur izklāstīti dalības noteikumi pētniecībai aizsardzības sfērā. Pētniecības un inovācijas pasākumiem, ko veic par Eiropas Aizsardzības fonda līdzekļiem, ekskluzīvi jākoncentrējas uz aizsardzības lietojumiem.
(29)  Ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, detalizētie noteikumi par Savienības finansējumu aizsardzības pētniecības projektiem ir ietverami regulā par Eiropas aizsardzības fonda izveidi16, kur izklāstīti dalības noteikumi pētniecībai aizsardzības sfērā. Lai gan varētu veicināt sinerģiju starp "Apvārsnis Eiropa" un Eiropas Aizsardzības fondu, bet nepieļaujot dublēšanos, "Apvārsnis Eiropa" paredzētajās darbībās būtu jāpievēršas vienīgi civilam lietojumam.
__________________
__________________
16
16 ...
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31 a)  Izveidojot, īstenojot, novērtējot un uzraugot Programmu, vajadzētu vienmēr censties panākt administratīvo vienkāršošanu, īpaši administratīvā sloga un kavējumu mazināšanu saņēmējiem.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
31.b apsvērums (jauns)
(31 b)  Lai Eiropa arī turpmāk pasaules līmenī atrastos vadošā pozīcijā digitālās jomas pētniecības un inovācijas darbībās un lai ņemtu vērā vajadzību palielināt ieguldījumus nolūkā izmantot ieguvumus, ko sniedz aizvien lielākās digitālo tehnoloģiju iespējas, galvenajām digitālajām prioritātēm būtu jāpiešķir pietiekams budžets.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES23 94. pantu] aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) iedibinātas personas un struktūras ir tiesīgas uz finansējumu saskaņā ar programmu noteikumiem un mērķiem un kārtību, kas var būt piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
(33)  Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES23 94. pantu] aizjūras zemēs un teritorijās (AZT) iedibinātas personas un struktūras ir tiesīgas uz finansējumu saskaņā ar programmu noteikumiem un mērķiem un kārtību, kas var būt piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmā būtu pienācīgi jāņem vērā šo teritoriju īpatnības, lai nodrošinātu to efektīvu līdzdalību un atbalstītu sadarbību un sinerģiju, jo īpaši tālākajos reģionos, kā arī trešās valstīs to apkārtnē.
__________________
__________________
23 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību ("Lēmums par aizjūras asociāciju") (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
23 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību ("Lēmums par aizjūras asociāciju") (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo pamatprogrammu ir vajadzīgs izvērtēt, balstoties uz informāciju, kas savākta, izpildot īpašas uzraudzības prasības, tomēr izvairoties no pārmērīgas regulēšanas un administratīvas slodzes, it īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, pēc kuriem novērtēt pamatprogrammas ietekmi katrā vietā.
(34)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo pamatprogrammu ir vajadzīgs izvērtēt, balstoties uz informāciju, kas savākta, izpildot īpašas uzraudzības prasības, tomēr izvairoties no pārmērīgas regulēšanas un administratīvas slodzes, it īpaši dalībvalstīm un pamatprogrammas līdzekļu saņēmējiem. Minētajās prasībās attiecīgā gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, pēc kuriem novērtēt pamatprogrammas ietekmi katrā vietā.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Visā pamatprogrammā jāpiemēro vienoti noteikumi, nodrošinot saskaņotu satvaru, kas veicina dalību programmās, kuras pamatprogrammas budžets finansiāli atbalsta, ieskaitot dalību programmās, ko tādi finansētāji kā EIT, kopuzņēmumi vai citas struktūras pārvalda saskaņā ar LESD 187. pantu, un dalību programmās, ko saskaņā ar LESD 185. pantu uzņemas dalībvalstis. Pamatotos gadījumos jānodrošina elastīgas iespējas pieņemt īpašus noteikumus.
(38)  Visā pamatprogrammā jāpiemēro vienoti noteikumi un prasības, tādējādi nodrošinot vienkāršotus un kopējus īstenošanas instrumentus, tostarp attiecībā uz uzraudzību un ziņošanu, kā arī saskaņotu satvaru, kas veicina dalību programmās, kuras pamatprogrammas budžets finansiāli atbalsta, ieskaitot dalību programmās, ko tādi finansētāji kā EIT, kopuzņēmumi vai citas struktūras pārvalda saskaņā ar LESD 187. pantu, un dalību programmās, ko saskaņā ar LESD 185. pantu uzņemas dalībvalstis. Jānodrošina iespējas pieņemt īpašus noteikumus, tomēr izņēmumu piemērošana jāierobežo, ļaujot tos izmantot tikai absolūti nepieciešamos un pienācīgi pamatotos gadījumos.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Darbībās, uz kurām attiecas pamatprogrammas darbības joma, jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādām darbībām jābūt saskaņā ar visiem tiesiskajiem pienākumiem, ieskaitot starptautiskās tiesības un saskarīgus Komisijas lēmumus, kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums24, kā arī ētikas normām, kuru starpā ir pētnieka cieņas pārkāpuma nepieļaušana. LESD 13. pants jāņem vērā arī pētniecības pasākumos, un jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un izmēģināšanā, ar laiku izmantošanu pilnīgi izbeidzot.
(39)  Darbībās, uz kurām attiecas pamatprogrammas darbības joma, jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādām darbībām jābūt saskaņā ar visiem tiesiskajiem pienākumiem, ieskaitot starptautiskās tiesības un saskarīgus Komisijas lēmumus, kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums24, kā arī ētikas normām, kuru starpā ir pētnieka cieņas pārkāpuma nepieļaušana. Būtu jāņem vērā Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupas, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumi. LESD 13. pants jāņem vērā arī pētniecības pasākumos, un jāsamazina dzīvnieku izmantošana pētniecībā un izmēģināšanā, ar laiku izmantošanu pilnīgi izbeidzot.
__________________
__________________
24 OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp.
24 OV C 205, 19.7.2013., 9. lpp.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Atbilstīgi LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem jāveicina trešās valstīs iedibinātu tiesību subjektu un starptautisku organizāciju dalība. Pamatprogrammas īstenošanai jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam, un jāatbilst starptautisko tiesību aktiem. Darbībās, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, dalību pamatprogrammas atsevišķās darbībās var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem subjektiem vai līdz noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem subjektiem līdzās tādiem dalībvalstu subjektiem.
(40)  Atbilstīgi LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem jāveicina trešās valstīs iedibinātu tiesību subjektu un starptautisku organizāciju dalība, ņemot vērā Savienības zinātniskās, sabiedriskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās intereses. Pamatprogrammas īstenošanai jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam, un jāatbilst starptautisko tiesību aktiem. Darbībās, kas attiecas uz Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, dalību pamatprogrammas atsevišķās darbībās var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem subjektiem vai līdz noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem subjektiem līdzās tādiem dalībvalstu subjektiem.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Ņemot vērā, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī pamatprogramma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārējo mērķrādījumu "25 % ES budžeta izdevumu – klimatisko mērķu sasniegšanai".
(41)  Atzīstot, ka klimata pārmaiņas ir viena no lielākajām globālajām un sabiedrības problēmām un ņemot vērā to, cik svarīga ir rīcība cīņā pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Programma sniegs ieguldījumu ar vismaz 35 % no tās izdevumiem klimata mērķu atbalstīšanai kā daļu no Savienības apņemšanās panākt vispārējo mērķrādītāju, ka vismaz 30 % Savienības budžeta izdevumu dotu ieguldījumus klimata mērķu sasniegšanā. Lai uzraudzītu un pārbaudītu šā mērķa izpildi, ir jāreģistrē visi ar klimatu saistītie izdevumi visās Savienības budžeta programmās, un tas jāatspoguļo attiecīgajās darba programmu daļās. Paredzamās izmaksas konkrētām tīras enerģijas tehnoloģijām ir jānorāda dalīti, lai nodrošinātu starptautisko salīdzināmību. Lai ņemtu vērā Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus [Ziņojums 31/2016], ziņojot par klimata politikas integrēšanas mehānismiem, ex post būtu jānošķir klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
(43)  Konfidenciālas vispārīgas informācijas izmantošana vai personu neatļauta piekļūšana konfidenciāliem rezultātiem var negatīvi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrādē jāvadās no visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ieskaitot iestāžu iekšējos noteikumus, piemēram, Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444, kurā ir noteikumi par drošības normām Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzībai.
(43)  Konfidenciālas vispārīgas informācijas un pētījumu datu izmantošana vai personu neatļauta piekļūšana konfidenciāliem rezultātiem var negatīvi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrādē jāvadās no visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ieskaitot iestāžu iekšējos noteikumus, piemēram, Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444, kurā ir noteikumi par drošības normām Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzībai.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  Jānosaka obligātie dalības nosacījumi gan vispārīga noteikuma veidā, ka konsorcijā jābūt vismaz vienai juridiskai personai no dalībvalsts, gan attiecībā uz atsevišķa pamatprogrammas darbību veida specifiku.
svītrots
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
(45)  Ir vajadzīgi noteikumi par Savienības finansējumu pamatprogrammas darbību dalībniekiem. Dotācijas jāīsteno, ņemot vērā visus Finanšu regulā noteiktos iemaksas veidus, ieskaitot iemaksas pēc fiksētas summas, vienotas likmes vai vienības izmaksām, ar domu tos vēl vairāk vienkāršot.
(45)  Jāievieš noteikumi par Savienības finansējumu pamatprogrammas darbību dalībniekiem. Dotācijas būs galvenais finansēšanas veids Programmā. Citi finansēšanas veidi būtu jāizraugās atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tām būtu jāietver vienreizējo maksājumu, vienotu likmju un vienības standarta pašizmaksas izmantošanas izskatīšana, kā noteikts Finanšu regulā, lai tādējādi nodrošinātu vienkāršošanu. Pirms jebkura jauna izmaksu atmaksāšanas sistēma var tikt uzskatīta par patiesi vienkāršotu saņēmēju interesēs, jāveic paplašināta un pozitīva tās novērtēšana.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Ar finansējuma likmēm šajā regulā domāti maksimālie apmēri, kas atbilst līdzfinansēšanas principam.
svītrots
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
(47)  Saskaņā ar Finanšu regulu pamatprogrammai jānodrošina pamats tam, lai tiktu plašāk akceptēta saņēmēju parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse, kas attiecas uz personāla izmaksām un iekšējos norēķinos izmantotajām preču un pakalpojumu vienības izmaksām.
(47)  Saskaņā ar Finanšu regulu pamatprogrammai jānodrošina pamats tam, lai tiktu plašāk akceptēta saņēmēju parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse, kas attiecas uz personāla izmaksām un iekšējos norēķinos izmantotajām preču un pakalpojumu vienības izmaksām. Vienas vienības izmaksu izmantošanai par iekšējos norēķinos izmantotām precēm un pakalpojumiem, kas apvieno tiešās izmaksas un netiešās izmaksas, vajadzētu būt iespējai, ko varētu izvēlēties visi saņēmēji. Izmaksām, kas aplēstas, izmantojot iemaksu skalas, jābūt attiecināmām.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
(48)  Tagadējā faktisko personāla izmaksu atlīdzināšanas sistēma vēl vairāk jāvienkāršo, attīstot "Apvārsnī 2020" izstrādāto atalgošanas pieeju un vēl labāk pieskaņojoties Finanšu regulai.
(48)  Tagadējā faktisko personāla izmaksu atlīdzināšanas sistēma vēl vairāk jāvienkāršo, attīstot "Apvārsnī 2020" izstrādāto atalgošanas pieeju un vēl labāk pieskaņojoties Finanšu regulai, ar mērķi nodrošināt „vienādu atalgojumu par vienādu darbu” kā vispārēju principu un novērst atalgojuma atšķirības starp Programmā iesaistītajiem ES pētniekiem.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
(50)  Jānosaka rezultātu izmantošanas un izplatīšanas normas, nodrošinot, ka saņēmēji piemērotā veidā rezultātus aizsargā, izmanto, izplata un gādā par to pieejamību. Vairāk vērības jāveltī rezultātu izmantošanai, īpaši Savienībā. Rezultātu izmantošanas un izplatīšanas plāni atbalsta saņēmējiem jāatjaunina darbības laikā un pēc tās.
(50)  Jānosaka rezultātu izmantošanas un izplatīšanas normas, nodrošinot, ka saņēmēji piemērotā veidā rezultātus aizsargā, izmanto, izplata un gādā par to pieejamību, ņemot vērā saņēmēju iespējamos ierobežojumus un leģitīmas intereses, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, privātuma un drošības noteikumus, intelektuālā īpašuma tiesības, konfidencialitātes noteikumus, kā arī ES ekonomikas globālo konkurētspēju. Vairāk vērības jāveltī rezultātu izmantošanai, jo īpaši Savienībā. Rezultātu izmantošanas un izplatīšanas plāni atbalsta saņēmējiem būtu jāatjaunina darbības laikā.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
(51)  Jāsaglabā pamatprogrammas priekšteces "Apvārsnis 2020" priekšlikumu izvērtēšanas un atlases sistēmas galvenie elementi, īpašu vērību atvēlot izcilībai. Priekšlikumi arī turpmāk jāatlasa uz neatkarīgu ekspertu vērtējuma pamata. Attiecīgā gadījumā jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārēju saskanību ar projektu portfeli.
(51)  Būtu jāsaglabā Programmas priekšteces "Apvārsnis 2020" priekšlikumu izvērtēšanas un atlases sistēmas galvenie elementi, īpašu vērību atvēlot izcilībai un ietekmes, īstenošanas kvalitātes un efektivitātes kritērijiem. Priekšlikumi arī turpmāk jāatlasa, pamatojoties uz novērtējumu, ko snieguši neatkarīgi eksperti, kuri pārstāv pēc iespējas vairāk dalībvalstu. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāorganizē anonīms novērtējums un jāanalizē rezultāti, lai izvairītos no neobjektivitātes. Attiecīgā gadījumā neatkarīgiem ekspertiem jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārēju saskanību ar projektu portfeli.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
(52)  Lai mazinātu Savienības līdzekļu saņēmēju administratīvo slodzi, jāparedz plašāka atsaukšanās uz pastāvošiem revīzijas rezultātiem un vērtējumiem, arī no citām Savienības programmām. Tāda atsaukšanās skaidri jānosaka, ņemot vērā arī citus ticamības noteikšanas elementus, kā sistēmu un procesu revīzijas.
(52)  Lai mazinātu Savienības līdzekļu saņēmēju administratīvo slogu, visās pamatprogrammas daļās būtu jāīsteno sistemātiska atsaukšanās uz pastāvošiem revīzijas rezultātiem un vērtējumiem no citām Savienības programmām, saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu. Tāda atsaukšanās skaidri jānosaka, ņemot vērā arī citus ticamības noteikšanas elementus, kā sistēmu un procesu revīzijas.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
(53)  Specifisku problēmu risinājumi pētniecības un inovācijas jomā atalgojami ar balvām, pēc vajadzības arī ar kopīgām vai vienotām balvām, kuru piešķiršanu Komisija vai finansēšanas struktūra rīko kopā ar citām Savienības struktūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai bezpeļņas tiesību subjektiem.
(53)  Specifisku problēmu risinājumi pētniecības un inovācijas jomās atalgojami ar balvām, pēc vajadzības arī ar kopīgām vai vienotām balvām, kuru piešķiršanu Komisija vai finansēšanas struktūra rīko kopā ar citām Savienības struktūrām, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām vai bezpeļņas tiesību subjektiem. Jo īpaši būtu jāpiešķir godalgas projektiem, kas piesaista zinātniekus paplašināšanās valstīm, kā arī veiksmīgiem projektiem, lai palielinātu to pamanāmību un ļautu izvērst Savienības finansēto darbību popularizēšanu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
54. apsvērums
(54)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātu, īpaši – ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slodzi un paredzamo neatbilstības risku. Dotāciju gadījumā jāapsver arī fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksu likmes izmantošana,
(54)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātu, īpaši – ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slodzi un paredzamo neatbilstības risku. Būtu jāiekļauj arī izskatīšana attiecībā uz fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksu likmes izmantošanu.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
1. pants
1. pants
1. pants
Priekšmets
Priekšmets
1.  Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”) un paredz noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu atbilstīgi Programmai veicamajās netiešajās darbībās.
1.  Ar šo regulu izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (“Programma”) un paredz noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu atbilstīgi Programmai veicamajās netiešajās darbībās un nosaka satvaru Savienības atbalsta pārvaldībai attiecībā uz pētniecības un inovācijas darbībām.
2.  Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
2.  Regulā ir izklāstīti Programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
3.  Programmu īsteno ar:
3.  Programmu īsteno ar:
(a)  īpašo programmu, kas izveidota ar Lēmumu …/…/ES25, kurā paredzēts arī finansiālais ieguldījums EIT;
(a)  īpašo programmu, kas izveidota ar Lēmumu …/…/ES25, kurā paredzēts arī EIT pamatojums un intervences jomas
;
(b)  īpašo programmu pētījumiem aizsardzības jomā, kas izveidota ar Regulu …/…/ES.
(b)  īpašo programmu pētījumiem aizsardzības jomā, kas izveidota ar Regulu …/…/ES.
4.  Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šajā regulā lietotie termini “Apvārsnis Eiropa”, “Programma” un “īpašā programma” ietver vienīgi ar 3. punkta a) apakšpunktā minēto īpašo programmu saistītos aspektus.
4.  Ja vien nav skaidri noteikts citādi, šajā regulā lietotie termini “Apvārsnis Eiropa”, “Programma” un “īpašā programma” neattiecas uz 3. punkta b) apakšpunktā minētās īpašās Programmas saistītajiem aspektiem.
4.a   EIT īsteno Programmu saskaņā ar Stratēģisko pētniecības un inovācijas plānu un ar EIT stratēģisko inovāciju programmu 2021.–2027. gadam, paredzot, ka ikviena jaunizveidota ZIK, ja iespējams, ir saistīta ar papildu un atbilstīgiem budžeta resursiem, un tā nekaitē pašreizējo ZIK mērķiem un saistībām;
__________________
__________________
25
25
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
2. pants
2. pants
2. pants
Definīcijas
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)  “pētniecības infrastruktūras” ir objekti, kur pieejami resursi un pakalpojumi, ko pētniecības kopienas izmanto, lai veiktu pētījumus un sekmētu inovāciju attiecīgajās jomās. Šajā definīcijā ietverti arī saistītie cilvēkresursi, un tā attiecas uz svarīgāko aprīkojumu vai instrumentu kopām; ar zināšanām saistītie objekti, piemēram, krājumi, arhīvi vai zinātnisko datu infrastruktūras; datošanas sistēmas, sakaru tīkli un citas unikālas infrastruktūras, kuras var izmantot ārējie lietotāji un kurām ir būtiska nozīme, lai sasniegtu izcilību pētniecības un inovācijas jomā. Vajadzības gadījumā infrastruktūras var izmantot arī ar pētniecību nesaistītās jomās, piemēram, izglītības vai publisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un tās var būt “vienkopus”, “virtuālas” vai “izkliedētas”;
(1)  “pētniecības infrastruktūras” ir objekti, kur pieejami resursi un pakalpojumi, ko pētniecības kopienas izmanto, lai veiktu pētījumus un sekmētu inovāciju attiecīgajās jomās. Šajā definīcijā ietverti arī saistītie cilvēkresursi, un tā attiecas uz svarīgāko aprīkojumu vai instrumentu kopām, īpaši tām, kas saņem atbalstu no citiem Savienības fondiem, kā minēts IV pielikumā; ar zināšanām saistītie objekti, piemēram, krājumi, arhīvi vai zinātnisko datu infrastruktūras; datošanas sistēmas, sakaru tīkli un citas unikālas infrastruktūras, kuras var izmantot ārējie lietotāji un kurām ir būtiska nozīme, lai sasniegtu izcilību pētniecības un inovācijas jomā. Vajadzības gadījumā infrastruktūras var izmantot arī ar pētniecību nesaistītās jomās, piemēram, izglītības vai publisko pakalpojumu sniegšanas jomā, un tās var būt “vienkopus”, “virtuālas” vai “izkliedētas”;
(2)  “pārdomātas specializācijas stratēģija” ir pārdomātas specializācijas stratēģija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/201326 un kas izpilda Regulā (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] izklāstītos veicinošos nosacījumus;
(2)  “pārdomātas specializācijas stratēģija” ir pārdomātas specializācijas stratēģija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/201326 un kas izpilda Regulā (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] izklāstītos veicinošos nosacījumus;
(3)  “Eiropas partnerība” ir iniciatīva, kuras ietvaros Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības nozares pārstāvjiem, pētniecības organizācijām, struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, to starpā fondiem) apņemas kopīgi atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmas izstrādi un īstenošanu, kuri var būt saistīti ar iekļūšanu tirgū, regulējuma ieviešanu vai politikas apguvi;
(3)  "Eiropas partnerība" ir iniciatīva, kuras ietvaros Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības nozares pārstāvjiem, universitātēm, pētniecības organizācijām, tostarp pētniecības infrastruktūrām, struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskām organizācijām un fondiem), attiecīgos gadījumos apņemas kopīgi atbalstīt tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmas izstrādi un īstenošanu, kuri noteikti LESD 185. un 187. pantā un kuri var būt saistīti ar iekļūšanu tirgū, regulējuma ieviešanu vai politikas apguvi;
(4)  “atvērtā piekļuve” ir tiešsaistē galalietotājiem nodrošināta bezmaksas piekļuve pētnieciskajai izlaidei, kas radīta Programmā finansēto darbību īstenošanas rezultātā, jo īpaši zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem;
(4)  “atvērtā piekļuve” ir tiešsaistē galalietotājiem nodrošināta bezmaksas piekļuve pētnieciskajai izlaidei, kas radīta Programmā finansēto darbību īstenošanas rezultātā, jo īpaši zinātniskajām publikācijām un pētījumu datiem. Attiecībā uz pētījumu datiem, attiecīgajām privātuma un drošības interesēm, kā arī intelektuālā īpašuma tiesībām, konfidencialitāti, Eiropas Savienības vispārējo tautsaimniecības konkurētspēju un citām likumīgām interesēm ievēro principu "tik atvērts, cik iespējams, un tik slēgts, cik vajadzīgs" un piemēro "noteiktas nepiedalīšanās iespējas”;
(5)  “uzdevums” ir tādu darbību portfelis, kuru nolūks ir noteiktā termiņā sasniegt izmērāmu mērķi un radīt tādu ietekmi attiecībā uz zinātni un tehnoloģijām, un/vai sabiedrību un iedzīvotājiem, ko ar atsevišķām darbībām nebūtu iespējams panākt;
(5)  "uzdevums" ir izcilības virzītu pētniecības un inovācijas darbību, kas varbūt starpkopu un transversālas, portfelis, kuru nolūks ir noteiktā termiņā sasniegt izmērāmu mērķi un radīt tādu ietekmi attiecībā uz zinātni un tehnoloģijām, sabiedrības interesēm, politikas veidošanu un/vai diplomātiju, un iedzīvotājiem, ko ar atsevišķām darbībām nebūtu iespējams panākt;
(6)  “pirmskomercializācijas iepirkums” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska/ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem un konkurencei pakļautu izstrādi pa posmiem, kur pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu ieviešanas komerciālos apjomos;
(6)  “pirmskomercializācijas iepirkums” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska/ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem un konkurencei pakļautu izstrādi pa posmiem, kur pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu ieviešanas komerciālos apjomos;
(7)  “inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums” ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un var ietvert atbilstības pārbaudi;
(7)  “inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums” ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un var ietvert atbilstības pārbaudi;
(8)  “piekļuves tiesības” ir tiesības izmantot rezultātus vai iepriekš uzkrātās zināšanas;
(8)  "piekļuves tiesības" ir tiesības izmantot rezultātus vai iepriekš uzkrātas zināšanas atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu;
(9)  “iepriekš uzkrātās zināšanas” ir visi dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no formas vai rakstura (materiāla vai nemateriāla), arī jebkuras tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības: (i) kas bijušas saņēmēju rīcībā pirms iesaistīšanās darbībā; ko saņēmēji rakstiski noteikuši jebkādā veidā, kā tas nepieciešams saistībā ar darbības īstenošanu vai tās rezultātu izmantošanu;
(9)  “iepriekš uzkrātās zināšanas” ir visi dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no formas vai rakstura (materiāla vai nemateriāla), arī jebkuras tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības: (i) kas bijušas saņēmēju rīcībā pirms iesaistīšanās darbībā, un (ii) ko saņēmēji ir noteikuši rakstiskā līgumā, kā tas nepieciešams saistībā ar darbības īstenošanu vai rezultātu izmantošanu;
(10)  “izplatīšana” ir rezultātu publiskošana ar atbilstošiem līdzekļiem (izņemot publiskošanu, kas izriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), ieskaitot zinātniskajās publikācijās jebkurā plašsaziņas līdzeklī;
(10)  “izplatīšana” ir rezultātu publiskošana ar atbilstošiem līdzekļiem (izņemot publiskošanu, kas izriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), ieskaitot zinātniskajās publikācijās jebkurā plašsaziņas līdzeklī;
(11)  “izmantošana” ir rezultātu lietošana turpmākos pētniecības un inovācijas pasākumos, kas nav attiecīgajā darbībā ietvertie pētniecības un inovācijas pasākumi, vai produkta vai procesa izstrādē, izveidē, ražošanā un laišanā tirgū vai pakalpojuma izveidē un sniegšanā, vai arī standartizācijas pasākumos;
(11)  “izmantošana” ir rezultātu lietošana turpmākos pētniecības un inovācijas pasākumos, kas nav attiecīgajā darbībā ietvertie pētniecības un inovācijas pasākumi, vai, citstarp, komerciāla izmantošana, piemēram, produkta vai procesa izstrāde, izveide, ražošana un laišana tirgū vai pakalpojuma izveide un sniegšana, vai arī standartizācijas pasākumi;
(12)  “taisnīgi un saprātīgi nosacījumi” ir atbilstīgi nosacījumi, to starpā iespējamie finansiālie noteikumi vai autoratlīdzības nepiemērošanas nosacījumi, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos pieprasīta piekļuve, piemēram, to rezultātu vai iepriekš uzkrāto zināšanu faktisko vai iespējamo vērtību, kam tiek pieprasīta piekļuve, un/vai paredzētās izmantošanas jomu, ilgumu vai citus izmantošanas aspektus;
(12)  “taisnīgi un saprātīgi nosacījumi” ir atbilstīgi nosacījumi, to starpā iespējamie finansiālie noteikumi vai autoratlīdzības nepiemērošanas nosacījumi, ņemot vērā īpašos apstākļus, kādos pieprasīta piekļuve, piemēram, to rezultātu vai iepriekš uzkrāto zināšanu faktisko vai iespējamo vērtību, kam tiek pieprasīta piekļuve, un/vai paredzētās izmantošanas jomu, ilgumu vai citus izmantošanas aspektus;
(13)  “finansēšanas struktūra” ir Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā struktūra vai organizācija, kura nav Komisija, bet kurai Komisija ir uzticējusi budžeta īstenošanas uzdevumus saskaņā ar Programmu;
(13)  “finansēšanas struktūra” ir Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā struktūra vai organizācija, kura nav Komisija, bet kurai Komisija ir uzticējusi budžeta īstenošanas uzdevumus saskaņā ar Programmu;
(14)  “Eiropas nozīmes starptautiska pētniecības organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu vairākums ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā;
(14)  “Eiropas nozīmes starptautiska pētniecības organizācija” ir starptautiska organizācija, kuras locekļu vairākums ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā;
(15)  “tiesību subjekts” ir fiziska vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
(15)  “tiesību subjekts” ir fiziska vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas 197. panta 2. punkta c) apakšpunktu;
(15 a)  "paplašināšanās valstis" ir valstis, kuras noteiktas ar komplekso rādītāju "pētniecības izcilība" (pētniecības un izstrādes intensitāte, zinātniskā un tehnoloģiju izcilība, ekonomikas zināšanu intensitāte, augsto tehnoloģiju un vidējo tehnoloģiju devums tirdzniecības bilancē) un kuru korektīvais slieksnis ir 70 % no Savienības vidējā rādītāja26a;
(16)  “bezpeļņas tiesību subjekts” ir tiesību subjekts, kura mērķis saskaņā ar statūtiem nav gūt peļņu vai kuram ir juridisks vai statūtos paredzēts pienākums nepārdalīt peļņu akcionāriem vai individuāliem dalībniekiem;
(16)  “bezpeļņas tiesību subjekts” ir tiesību subjekts, kura mērķis saskaņā ar statūtiem nav gūt peļņu vai kuram ir juridisks vai statūtos paredzēts pienākums nepārdalīt peļņu akcionāriem vai individuāliem dalībniekiem;
(17)  “vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav ne mikrouzņēmums, ne arī mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK27, un kurā ir līdz 3000 darbinieku, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu;
(17)  “vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav ne mikrouzņēmums, ne arī mazais vai vidējais uzņēmums (MVU), kas definēti Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK27, un kurā ir līdz 3000 darbinieku, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar minētā ieteikuma pielikuma I sadaļas 3., 4., 5. un 6. pantu;
(18)  “rezultāti” ir materiālās vai nemateriālās darbības sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija – neatkarīgi no to veida vai rakstura un no iespējas tos aizsargāt –, kā arī visas ar to saistītās tiesības, arī intelektuālā īpašuma tiesības;
(18)  “rezultāti” ir materiālās vai nemateriālās darbības rezultāti, piemēram, dati, zinātība vai informācija – neatkarīgi no to veida vai rakstura un no iespējas tos aizsargāt –, kā arī visas ar to saistītās tiesības, arī intelektuālā īpašuma tiesības;
(19)  “izcilības zīmogs” ir ar sertifikātu apliecināts marķējums, kas apliecina, ka priekšlikums, kas iesniegts pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ir pārsniedzis visas darba programmā noteiktās sliekšņa vērtības, bet kam nav bijis iespējams piešķirt finansējumu šajā darba programmas uzaicinājumā pieejamo līdzekļu trūkuma dēļ;
(19)  “izcilības zīmogs” ir ar sertifikātu apliecināts marķējums, kas apliecina, ka priekšlikums, kas iesniegts pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ir pārsniedzis visas darba programmā noteiktās sliekšņa vērtības, bet kam nav bijis iespējams piešķirt finansējumu šajā darba programmas uzaicinājumā pieejamo līdzekļu trūkuma dēļ, bet kas var saņemt atbalstu no citiem Savienības vai valsts finansējuma avotiem;
(19 a)  "stratēģiskais pētniecības un inovācijas plāns" ir dokuments, ko pieņem ar deleģēto aktu reizi divos gados kā papildinājumu īpašajai programmai un pēc plašas obligātās apspriešanās ar vairākām ieinteresētajām personām no dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta un pētniecības un inovācijas jomas, tostarp ar pilsonisko sabiedrību; tajā ir noteiktas prioritātes, instrumenti, piemēroti darbības veidi un īstenošanas paņēmieni, tādējādi nodrošinot pamatu darba programmu sagatavošanai; tajā jo īpaši ir ietverti izraudzītie uzdevumi, jaunizveidotās vai turpinātās līgumiskās vai iestāžu partnerattiecības, NJT pamatiniciatīvas un ZIK;
(20)  “darba programma” ir dokuments, ko Komisija pieņēmusi īpašās programmas28 īstenošanai saskaņā ar tās 12. pantu, vai satura un struktūras ziņā līdzvērtīgs dokuments, ko pieņēmusi finansēšanas struktūra;
(20)  “darba programma” ir dokuments, ko Komisija pieņēmusi īpašās programmas28 īstenošanai saskaņā ar tās 12. pantu, vai satura un struktūras ziņā līdzvērtīgs dokuments, ko pieņēmusi finansēšanas struktūra;
(21)  “atmaksājamais avanss” ir daļa programmas “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma – tas atbilst aizdevumam saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu, to nolūkā segt inovācijas darbībai atbilstīgo pasākumu izmaksas piešķir Savienība tiešā veidā un atbilstīgi bezpeļņas principam, un saņēmējam, ievērojot līgumā izklāstītos nosacījumus, tas ir jāatmaksā Savienībai;
(21)  “atmaksājamais avanss” ir daļa programmas “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma – tas atbilst aizdevumam saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu, to nolūkā segt inovācijas darbībai atbilstīgo pasākumu izmaksas piešķir Savienība tiešā veidā un atbilstīgi bezpeļņas principam, un saņēmējam, ievērojot līgumā izklāstītos nosacījumus, tas ir jāatmaksā Savienībai;
(22)  “līgums” ir vienošanās, kas noslēgta starp Komisiju vai finansēšanas struktūru un tiesību subjektu, kurš īsteno ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītu darbību un kuram piešķirts programmas “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotais finansējums;
(22)  “līgums” ir vienošanās, kas noslēgta starp Komisiju vai finansēšanas struktūru un tiesību subjektu, kurš īsteno ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītu darbību un kuram piešķirts programmas “Apvārsnis Eiropa” apvienotais finansējums;
(23)  “klasificēta informācija” ir ES klasificēta informācija, kas definēta Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 3. pantā, kā arī dalībvalstu klasificētā informācija, to trešo valstu klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu, un to starptautisko organizāciju klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu;
(23)  “klasificēta informācija” ir ES klasificēta informācija, kas definēta Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 3. pantā, kā arī dalībvalstu klasificētā informācija, to trešo valstu klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu, un to starptautisko organizāciju klasificētā informācija, ar kurām Savienība ir noslēgusi drošības nolīgumu;
(24)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem.
(24)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem.
(25)  ““Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotais finansējums” ir atsevišķs finansiāls atbalsts ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, un, to piešķirot, dotācija vai atmaksājamais avanss īpašā veidā tiek apvienots ar kapitālieguldījumiem.
(25)  "Programmas "Apvārsnis Eiropa" apvienotais finansējums" ir atsevišķs finansiāls atbalsts ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, un, to piešķirot, dotācija vai atmaksājamais avanss īpašā veidā tiek apvienots ar kapitālieguldījumiem.
(25 a)  "pētniecības un inovācijas darbība” ir darbība, ko galvenokārt veido darbības, kuru mērķis ir radīt jaunas zināšanas un/vai izpētīt iespējas ieviest jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, produktus, procesus, pakalpojumus vai risinājumus. Tā var ietvert fundamentālos pētījumus un lietišķo pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un integrēšanu, testēšanu un apstiprināšanu neliela mēroga prototipam laboratorijā vai simulētā vidē;
(25 b)  "inovācijas darbība" ir darbība, ko galvenokārt veido darbības, kuras ir tieši vērstas uz ražošanas plānu un shēmu vai projektu izveidi, lai iegūtu jaunus, pārveidotus vai uzlabotus izstrādājumus, procesus vai pakalpojumus, iespējams, iekļaujot prototipu izstrādi, testēšanu, demonstrēšanu, izmēģināšanu, produktu plašu apstiprināšanu un ieviešanu tirgū;
(25 c)  "EPP progresīvā pētniecība” ir vadošā pētnieka vadībā veikti pētniecības pasākumi, ko rīko EPP tikai vienam vai vairākiem saņēmējiem;
(25 d)  "mācību un mobilitātes darbība" ir darbība, kas vērsta uz pētnieku prasmju, zināšanu un profesionālās izaugsmes iespēju uzlabošanu, pamatojoties uz mobilitāti starp valstīm un attiecīgā gadījumā starp nozarēm vai disciplīnām;
(25 e)  "programmas līdzfinansēšanas darbība” ir darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojušas un/vai īsteno struktūras, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras;
(25 f)  "iepirkuma darbība pirmskomercializācijas posmā" ir darbība, kuras galvenais mērķis ir izpildīt iepirkuma pirmskomercializācijas posmā procedūras, ko ieviesuši saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji;
(25 g)  "inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbība" ir darbība, kuras galvenais mērķis ir izpildīt kopīgas vai koordinētas publiskā iepirkuma procedūras, kas saistītas ar inovatīviem risinājumiem un ko ieviesuši saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji;
(25 h)  "koordinācijas un atbalsta darbība" ir darbība, kas veicina Programmas mērķu sasniegšanu, izņemot pētniecības un inovācijas darbības;
(25 i)  "publiskais iepirkums” ir to pamatprogrammas daļu īstenošana, kuras attiecas uz Savienības stratēģiskajām interesēm un autonomiju un publiskā iepirkuma procedūru veikšana Komisijas vajadzībām attiecībā uz pētījumiem, produktiem, pakalpojumiem un spējām;
(25 j)  "saistīta vienība" ir jebkura juridiskā persona, kas ir dalībnieka tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā dalībnieks, vai kas tieši vai netieši kontrolē dalībnieku;
__________________
__________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006.
26a Komisija var pārskatīt un vajadzības gadījumā atjaunināt paplašināšanās valstu sarakstu savās darba programmās.
27
27
28 OV ….
28 OV ….
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
3. pants
3. pants
3. pants
Programmas mērķi
Programmas mērķi
1.  Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu Savienības zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un veicinātu tās konkurētspēju, cita starpā tās rūpniecībā, īstenot Savienības stratēģiskās prioritātes un palīdzēt risināt globālas problēmas, tostarp sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.
1.  Programmas galvenais mērķis ir nodrošināt Savienības investīciju zinātnisko, tehnoloģisko, ekonomisko un sociālo ietekmi pētniecībā un inovācijā, lai tādējādi stiprinātu zinātnisko un tehnoloģisko bāzi Savienībā kopumā, lai nostiprinātu Eiropas pētniecības telpu un veicinātu tās konkurētspēju; Pētniecība un rūpniecība nodrošina Savienības stratēģiskās prioritātes un politiku, palīdz risināt globālas problēmas, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem un Parīzes nolīgumu, kā arī palīdz sasniegt vispārējos ieguldījumus 3 % apmērā no IKP pētniecībā un attīstībā, atbilstīgi Savienības valstu un valdību vadītāju saistībām.
2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:
2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:
(-a)  (jauns) attīstīt, veicināt un izplatīt zinātnisko un tehnoloģisko izcilību;
(a)  atbalstīt ar globālām problēmām saistītu kvalitatīvu jaunu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu;
(a)  atbalstīt kvalitatīvu zināšanu, prasmju, tehnoloģiju un risinājumu radīšanu un izplatīšanu, pamatojoties uz fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, globālu problēmu, tostarp klimata pārmaiņu, risināšanai un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai;
(a a)  censties ievērojami samazināt pētniecības un inovācijas spēju atšķirības Savienībā, jo īpaši palielinot dalību “Apvārsnis Eiropa” tādām dalībvalstīm, kam ir zemi pētniecības un inovācijas rādītāji, ņemot vērā iepriekšējo pamatprogrammu;
(b)  stiprināt pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, kā arī atbalstīt inovatīvu risinājumu ieviešanu rūpniecībā un sabiedrībā, lai risinātu globālas problēmas;
(b)  stiprināt pētniecības, attīstības un inovācijas finansējuma Savienības pievienoto vērtību, pētniecības un inovācijas ietekmi Savienības rīcībpolitikas izstrādē, atbalstīšanā un īstenošanā, kā arī atbalstīt inovatīvu risinājumu pieejamību un ieviešanu sabiedrībā un Eiropas rūpniecībā;
(c)  veicināt visdažādāko inovāciju, arī “revolucionāru”, un inovatīvu risinājumu ieviešanu tirgū;
(c)  veicināt visu veidu inovāciju un stiprināt tirgus izvēršanu un pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātu izmantošanu, jo īpaši Savienībā;
(d)  optimizēt Programmas pieaugošo ietekmi nostiprinātā Eiropas pētniecības telpā.
(d)  optimizēt Programmas pieaugošo ietekmi, stiprinot un palielinot pētniecības, attīstības un inovācijas pievilcību Eiropas pētniecības telpā.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants
4. pants
4. pants
Programmas uzbūve
Programmas uzbūve
1.  Programmu veido vairākas daļas, kas aprakstītas turpmāk un kas sekmē 3. pantā minētā galvenā un konkrēto mērķu sasniegšanu.
1.  Programmu veido vairākas daļas, kas aprakstītas turpmāk un kas sekmē 3. pantā minētā galvenā un konkrēto mērķu sasniegšanu.
(1)  I pīlārs “Atvērtā zinātne”, kas veidots saskaņā ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus:
(1)  I pīlārs. "Izcila un atvērta zinātne", kurā ietilpst šādi komponenti:
(a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC);
(a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC);
(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA);
(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA);
(c)  pētniecības infrastruktūras.
(c)  pētniecības infrastruktūras.
(2)  II pīlārs “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, kas veidots saskaņā ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus:
(2)  II pīlārs "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja", kurā ietilpst šādi komponenti:
(a)  kopa “Veselība”;
(a)  kopa “Veselība”;
(b)  kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”;
(b)  kopa "Iekļaujoša un radoša sabiedrība";
(b a)  kopa "Droša sabiedrība";
(c)  kopa “Digitālā joma un rūpniecība”;
(c)  kopa "Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss";
(d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;
(d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;
(e)  kopa “Pārtika un dabas resursi”;
(e)  kopa "Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība";
(f)  ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības.
(f)  ar kodolenerģiju nesaistītas Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešās darbības.
(3)  III pīlārs “Atvērtā inovācija”, kas veidots saskaņā ar 3. panta 2. punkta c) apakšpunkta konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus:
(3)  III pīlārs "Inovatīva Eiropa", kurā ietilpst šādi komponenti:
(a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC);
(a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC);
(b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas;
(b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas;
(c)  Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT).
(c)  Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT).
(4)  Daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kas veidota saskaņā ar 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta konkrēto mērķi, atbalsta arī 3. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos konkrētos mērķus un ietver šādus komponentus:
(4)  Daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti:
(a)  izcilas pieredzes apmaiņa;
(a)  izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana visā Savienībā;
(b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana.
(b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana.
2.  Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikumā.
2.  Pasākumu pamatvirzieni ir izklāstīti I pielikumā.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
5. pants
5. pants
5. pants
Pētniecība aizsardzības jomā
Pētniecība aizsardzības jomā
1.  Pasākumi, kas jāveic 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un kas izklāstīti Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu, ir pētniecības pasākumi, kuri vērsti tikai un vienīgi uz aizsardzības lietojumiem un kuru mērķis ir sekmēt aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju.
1.  Pasākumi, kas jāveic 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētās īpašās programmas ietvaros un kas izklāstīti Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu, vērsti tikai un vienīgi uz aizsardzības pētniecību un lietojumiem, ar mērķi sekmēt Savienības aizsardzības rūpniecības konsolidāciju, konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju un uz to, lai novērstu dublēšanos starp abām programmām.
2.  Izņemot šo pantu, 1. panta 1. un 3. punktu un 9. panta 1. punktu, šo regulu nepiemēro 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai.
2.  Izņemot šo pantu, 1. panta 1. un 3. punktu un 9. panta 1. punktu, šo regulu nepiemēro 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
6. pants
6. pants
6. pants
ES finansējuma apgūšana un formas
ES finansējuma stratēģiskā plānošana, īstenošana un veidi
1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar finansēšanas struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
2.  Netiešajām darbībām Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas (tostarp pamatdarbības dotācijas), godalgas un iepirkums. Programma finansējumu var nodrošināt arī finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.
2.  Netiešajām darbībām Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas (tostarp pamatdarbības dotācijas), kas ir Programmas galvenā atbalsta forma, godalgas un iepirkums. Programma finansējumu var nodrošināt arī finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.
3.  Šajā regulā izklāstītos dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus piemēro netiešajām darbībām.
3.  Šajā regulā izklāstītos dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus piemēro netiešajām darbībām.
4.  Galvenie Programmā izmantojamie darbības veidi ir aprakstīti un definēti II pielikumā. Visa veida finansējumu izlieto elastīgi visiem Programmas mērķiem, līdzekļus piešķirot atbilstīgi attiecīgo mērķu vajadzībām un raksturīgajām iezīmēm.
4.  Galvenie Programmā izmantojamie darbības veidi ir aprakstīti un definēti 2. pantā un II pielikumā. Finansējuma formas, kas minētas 2. punktā izlieto elastīgi visiem Programmas mērķiem, līdzekļus piešķirot atbilstīgi attiecīgo mērķu vajadzībām un raksturīgajām iezīmēm.
5.  Ar Programmu atbalsta arī tiešās darbības, ko veic JRC. Ja JRC veiktās tiešās darbības sniedz ieguldījumu ierosmēs, kas izveidotas atbilstoši LESD 185. vai 187. pantam, šādu ieguldījumu neuzskata par daļu no šādām ierosmēm piešķirtā finansiālā ieguldījuma.
5.  Ar Programmu atbalsta arī tiešās darbības, ko veic JRC. Ja JRC veiktās tiešās darbības sniedz ieguldījumu ierosmēs, kas izveidotas atbilstoši LESD 185. vai 187. pantam, šādu ieguldījumu neuzskata par daļu no šādām ierosmēm piešķirtā finansiālā ieguldījuma.
6.  Īpašā programma29, jo īpaši pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” tiek īstenota, pamatojoties uz pētniecības un inovācijas pasākumu pārredzamu un stratēģisku daudzgadu plānošanu un pirms tam ar ieinteresētajām pusēm apspriežoties par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem. Tādējādi tiks nodrošināta saskaņotība ar citām attiecīgajām Savienības programmām.
6.  Īpašā programma29, jo īpaši pīlārā "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja" tiek īstenota, pamatojoties uz stratēģiskajiem pētniecības un inovācijas plāniem un saskaņā ar visiem Programmas mērķiem, kā noteikts 3. pantā un pēc tam, kad veikta stratēģiska daudzgadu pētniecības un inovācijas darbību plānošana.
Notiks apspriešanās ar valstu iestādēm, Eiropas Parlamentu, pētniecības, attīstības un inovācijas, kā arī rūpniecības nozares ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Tehnoloģiju platformām, pilsoniskas sabiedrības pārstāvjiem un augsta līmeņa ekspertu neatkarīgām konsultatīvajām grupām par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem. Stratēģiskā plānošana nodrošina saskaņotību ar citām attiecīgajām Savienības programmām un palielina papildināmību un sinerģiju ar valstu un reģionālajām pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanas programmām un prioritātēm, tādējādi stiprinot Eiropas Pētniecības telpu.
6.a  Programma sniedz iespēju visiem saņēmējiem ātrāk pieteikties finansējumam. Daudzām pētniecības un inovācijas darbībām tiks piemērots princips "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju", kas paredz, ka laiks līdz dotācijas piešķiršanai nepārsniedz sešus mēnešus. Tas nodrošina maziem sadarbības konsorcijiem ātrāku augšupēju piekļuvi līdzekļiem darbībām, kas sniedzas no fundamentālajiem pētījumiem līdz laišanai tirgū. Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saskaņā ar pieeju "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju" būs vienmēr atvērti, norādot pieteikuma iesniegšanas termiņu, un tos īstenos darba programmās kopu, EIP un izcilības izplatīšanas sadaļās.
7.  “Apvārsnis Eiropa” pasākumi galvenokārt tiks izsludināti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un daži no tiem tiks organizēti uzdevumu un Eiropas partnerību ietvaros.
7.  "Apvārsnis Eiropa" pasākumi tiks izsludināti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, un daži no tiem tiks organizēti uzdevumu un Eiropas partnerību ietvaros, izņemot pasākumus, kuri minēti 39. pantā "Godalgas".
8.  Pētniecības un inovācijas pasākumi, ko veic programmā “Apvārsnis Eiropa”, ir vērsti tikai un vienīgi uz lietojumiem civilām vajadzībām.
9.  Programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un struktūrās, piemēram, ekspertu grupās.
__________________
__________________
29
29
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
6.a pants (jauns)
6.a pants
ES finansējuma principi un transversāli jautājumi
1.  Pētniecības un inovācijas darbības, ko veic saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", ir vērstas tikai un vienīgi uz civilu lietojumu. Budžeta pārvietojumi starp Programmu un Eiropas Aizsardzības fondu nav atļauti.
2.  Pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa" nodrošina daudzdisciplīnu pieeju un attiecīgos gadījumos paredz sociālo un humanitāro zinātņu integrēšanu visās darbībās, kas izstrādātas Programmas ietvaros.
3.  Programmas sadarbības daļas nodrošina līdzsvaru starp zemākiem un augstākiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem, tādējādi aptverot visu vērtības ķēdi.
4.  Programma cenšas nodrošināt pētniecības, attīstības un inovācijas atšķirību efektīvu samazināšanu Savienībā un veicina plašu ģeogrāfisko pārstāvību sadarbības projektos. Šie centieni tiek atspoguļoti samērīgos Savienības, valstu un reģionālo fondu atbalstītos dalībvalstu pasākumos. Ņemot vērā situāciju attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā, īpaša uzmanība tiek veltīta ģeogrāfiskajam līdzsvaram finansētajos projektos, vērtēšanas komisijās un struktūrās, piemēram, valdēs un ekspertu grupās, bet tas tiek darīts, neapdraudot izcilības kritērijus.
5.  Programma nodrošina dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu un dzimuma aspekta integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā un risina jautājumus, kas saistīti ar dzimumu nelīdzsvarotas pārstāvības cēloņiem. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā pētniecības un inovācijas jomā īpaša uzmanība jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un citās attiecīgās padomdevējās struktūrās, piemēram, padomēs un ekspertu grupās.
6.  Programmas mērķis ir nepārtraukta administratīvā vienkāršošana un sloga mazināšana saņēmējiem.
7.  Klimata aspektu iekļaušana būtu atbilstīgi jāintegrē pētījumu un inovācijas saturā un jāpiemēro visos pētniecības cikla posmos.
8.  Programmā attiecīgā gadījumā paredz sabiedrības iesaistīšanu, lai labāk saskaņotu pētniecības un inovācijas procesu un tā rezultātus ar sabiedrības vērtībām un vajadzībām, veicinot zinātnes iesaistes un zinātniskās izglītības pasākumus, kā arī kopīgu jaunradi un kopīgu zinātnisko programmu izstrādi, iesaistot iedzīvotājus un pilsonisko sabiedrību pētniecības un inovācijas prioritāšu noteikšanas procesā;
9.  Programma nodrošina publiskā finansējuma pārredzamību un pārskatatbildību pētniecības un inovācijas projektos, tādējādi aizsargājot sabiedrības intereses.
10.  Komisija vai attiecīgā finansēšanas iestāde nodrošina, ka visiem iespējamajiem dalībniekiem laikā, kad tiek publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, tiek sniegtas pietiekamas norādes un informācija, it īpaši attiecīgā dotācijas nolīguma paraugs.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
7. pants
7. pants
7. pants
Uzdevumi
Uzdevumi
1.  Uzdevumus plāno saskaņā ar pīlāru “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, taču tos var noteikt arī pēc darbībām, kuras veic citās Programmas daļās.
1.  Uzdevumus plāno saskaņā ar pīlāru "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja", taču tos var noteikt arī pēc darbībām, kuras veic citās Programmas daļās, kā arī darbībām, kas veiktas saskaņā ar citām Savienības finansējuma programmām, saskaņā ar "Apvārsnis Eiropa" noteikumiem.
2.  Uzdevumus īsteno saskaņā ar Īpašās programmas 5. pantu. Izvērtēšanu veic saskaņā ar 26. pantu.
2.  Uzdevumu, mērķu, mērķrādītāju, grafiku saturu un to īstenošanu sīkāk nosaka stratēģiskajos pētniecības un inovācijas plānos, kā noteikts Programmas 2. pantā un sīkāk norādīts 6. pantā un Īpašās programmas 5. pantā. Izvērtēšanu veic saskaņā ar 26. pantu.
2.a  Programmas īstenošanas pirmajos divos gados plāno maksimāli 10 % no II pīlāra gada budžeta, izsludinot konkrētus uzaicinājumus attiecībā uz uzdevumu izpildi. Programmas īstenošanas pēdējos trīs gados un tikai pēc apmierinoša uzdevumu atlases un pārvaldības procesa novērtēšanas šo īpatsvaru var palielināt. Kopējo budžeta daļu, kas paredzēta uzdevumiem, norāda stratēģiskajos pētniecības un inovācijas plānos.
2.b  Visaptverošu novērtējumu par uzdevumiem attiecībā uz darbības jomu, pārvaldību, valdes iecelšanu un to provizoriskajām darbībām veic saskaņā ar to attiecīgajiem izmērāmiem starpposma mērķiem. Novērtējumā sniegtos ieteikumus ņem vērā pirms jaunu uzdevumu plānošanas vai pirms pašreizējo uzdevumu izpildes turpināšanas, pārtraukšanas vai pārvirzīšanas uz citu darbību.
3.  Uzdevumi:
3.  Uzdevumi:
(a)  sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un veicina Savienības prioritāšu īstenošanu;
(a)  sniedz skaidru ES pievienoto vērtību un veicina Savienības prioritāšu, mērķu un saistību īstenošanu;
(a a)  ir iekļaujoši, veicina plašu iesaistīšanos un nodrošina dažādu veidu ieinteresēto personu līdzdalību un nodrošina pētniecības, attīstības un inovācijas tādus rezultātus, kas nāk par labu visām dalībvalstīm;
(b)  ir drosmīgi un vērienīgi, un līdz ar to – sabiedriski un ekonomiski ļoti nozīmīgi;
(b)  ir drosmīgi, iedvesmojoši un tiem ir būtiska zinātniska, tehnoloģiska nozīmība, kā arī nozīmība diplomātijas un vides jomā vai ekonomikā;
(c)  skaidri iezīmē virzību un ir mērķtiecīgi, izmērāmi un noteiktā laikā izpildāmi;
(c)  skaidri iezīmē virzību un ir mērķtiecīgi, izmērāmi un noteiktā laikā izpildāmi;
(d)  ir vērsti uz vērienīgiem, bet reāliem pētniecības un inovācijas pasākumiem;
(d)  ir izraudzīti pārredzamā veidā un vērsti uz vērienīgiem, izcilības virzītiem, bet reāliem pētniecības un inovācijas pasākumiem visos izstrādes posmos;
(d a)  ietver steidzama risinājuma nepieciešamības elementu attiecībā uz uzdevuma mērķiem, tiem ir nepieciešamā darbības joma, mērogs un plaša nepieciešamo resursu mobilizācija un to vienīgais mērķis ir sasniegt uzdevuma rezultātus;
(e)  rada impulsu turpmākai darbībai dažādās disciplīnās, nozarēs un dalībnieku starpā;
(e)  rada impulsu turpmākai darbībai dažādās disciplīnās (tostarp sociālajās un humanitārajās zinātnēs), nozarēs un dalībnieku starpā;
(f)  ir veidoti tā, ka iespējams izmantot vairākus, augšupējus risinājumus.
(f)  ir veidoti tā, ka iespējams izmantot vairākus, augšupējus risinājumus.
(f a)  pārredzamā veidā panāk sinerģiju ar citām Savienības programmām, kā arī ar publiskajiem un privātajiem līdzekļiem, tostarp aktīvi iesaistot valsts un reģionālās inovācijas ekosistēmas.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Eiropas Inovācijas padome
1.  Komisija izveido Eiropas Inovācijas padomi (EIP), lai īstenotu III pīlāra "Inovatīva Eiropa" darbības, kuras attiecas uz EIP. EIP darbs atbilst šādiem principiem: koncentrēšanās uz revolucionāriem risinājumiem un revolucionāru inovāciju, autonomija, spēja uzņemties risku, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība.
2.  EIP ir atvērta visu veidu inovatoriem, sākot no privātpersonām līdz universitātēm, pētniecības organizācijām un uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem, jo īpaši MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kā arī no atsevišķiem saņēmējiem līdz daudznozaru konsorcijiem. Vismaz 70% EIP budžeta tiek piešķirti inovatīviem jaunuzņēmumiem un MVU.
3.  EIP padomes un administratīvās funkcijas ir noteiktas Lēmumā (ES)... [Īpašā programma] un tā pielikumos.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
8. pants
8. pants
8. pants
Eiropas partnerības
Eiropas partnerības
1.  Programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi:
1.  Programmas “Apvārsnis Eiropa” daļas var tikt īstenotas Eiropas partnerību ietvaros. Savienības iesaistīšanās Eiropas partnerībās var notikt šādi:
(a)  dalība partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz saprašanās memorandu un/vai līgumiskām saistībām starp Komisiju un tās partneriem, kuri minēti 2. panta 3. punktā, un norādot partnerības mērķus, partneru attiecīgās saistības par finansiālajām iemaksām un/vai iemaksām natūrā, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus, kā arī paredzēto izlaidi. Saprašanās memorandā un/vai līgumiskajās saistībās ietver komplementārus pētniecības un inovācijas pasākumus, kurus īstenojuši partneri Programmas ietvaros (kopīgi plānotās Eiropas partnerības);
(a)  dalība partnerībās, kas izveidotas, pamatojoties uz saprašanās memorandu un/vai līgumiskām saistībām starp Komisiju un tās partneriem, kuri minēti 2. panta 3. punktā, un norādot partnerības mērķus, partneru attiecīgās saistības par finansiālajām iemaksām un/vai iemaksām natūrā, galvenos snieguma un ietekmes rādītājus, kā arī paredzēto izlaidi. Saprašanās memorandā un/vai līgumiskajās saistībās ietver komplementārus pētniecības un inovācijas pasākumus, kurus īstenojuši partneri Programmas ietvaros (kopīgi plānotās Eiropas partnerības);
(b)  dalība un finansiālais ieguldījums pētniecības un inovācijas pasākumu programmā, pamatojoties uz partneriem noteiktajām saistībām veikt finansiālās iemaksas un iemaksas natūrā un integrēt to attiecīgos pasākumus, izmantojot Programmas līdzfinansēšanas darbību (līdzfinansētās Eiropas partnerības);
(b)  dalība un finansiālais ieguldījums pētniecības un inovācijas pasākumu programmā, pamatojoties uz partneriem noteiktajām saistībām veikt finansiālās iemaksas un iemaksas natūrā un integrēt to attiecīgos pasākumus, izmantojot Programmas līdzfinansēšanas darbību (līdzfinansētās Eiropas partnerības);
(c)  dalība un finansiālais ieguldījums pētniecības un inovācijas programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu vai struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar LESD 187. pantu, piemēram, kopuzņēmumi, vai EIT zināšanu un inovāciju kopienas saskaņā ar [EIT regulu] (institucionalizētās Eiropas partnerības); šāda veida partnerības īstenojamas vienīgi tad, ja ar cita veida Eiropas partnerībām nav iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai panākt vajadzīgo ietekmi un ja tā ir pamatota izvēle no ilgtermiņa perspektīvas, ņemot vērā arī integrācijas, tostarp visu finansiālo iemaksu centralizētās pārvaldības, augsto līmeni.
(c)  dalība un finansiāli un/vai nefinansiāli ieguldījumi pētniecības un inovācijas programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu vai struktūras, kuras izveidotas saskaņā ar LESD 187. pantu, piemēram, kopuzņēmumi, vai EIT zināšanu un inovāciju kopienas saskaņā ar [EIT regulu] (institucionalizētās Eiropas partnerības); šāda veida partnerības īstenojamas vienīgi tad, ja ar cita veida Eiropas partnerībām nav iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai panākt vajadzīgo ietekmi un ja tā ir pamatota izvēle no ilgtermiņa perspektīvas, ņemot vērā arī integrācijas, tostarp visu finansiālo iemaksu centralizētās pārvaldības, augsto līmeni.
2.  Eiropas partnerības:
2.  Eiropas partnerības:
(a)  izveido gadījumos, kad programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķus efektīvāk var sasniegt šādās partnerībās, nevis Savienība viena;
(a)  izveido vienīgi gadījumos, kad programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķus efektīvāk var sasniegt šādās partnerībās, salīdzinājumā ar citām pamatprogrammas daļām;
(b)  ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām;
(b)  ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām un/vai nefinansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām;
(c)  paredz noteiktu termiņu ievērošanu un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.
(c)  notiek konkrētos termiņos un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.
2.a  Visas partnerības nosaka stratēģiskajos pētniecības un inovācijas plānos, kā minēts pamatprogrammas 6. pantā un III pielikumā un īpašās programmas I pielikumā, pirms tās tiek īstenotas darba programmās vai darba plānos.
Noteikumi un kritēriji attiecībā uz partnerību atlasi, īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un pakāpenisku izbeigšanu ir izklāstīti III pielikumā.
Noteikumi un kritēriji attiecībā uz partnerību atlasi, īstenošanu, uzraudzību, izvērtēšanu un pakāpenisku izbeigšanu ir izklāstīti III pielikumā.
Grozījums Nr. 71 un 172
Regulas priekšlikums
9. pants
9. pants
9. pants
Budžets
Budžets
1.  Pamatprogrammas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 94 100 000 pašreizējās cenās 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un noteikta summa 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai, kā noteikts Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu.
1.  Pamatprogrammas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 120 000 000 000 (2018. gada cenās) 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai un noteikta summa 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajai īpašajai programmai, kā noteikts Regulā [..], ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu.
2.  Orientējošais 1. punkta teikuma pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir:
2.  Orientējošais 1. punkta teikuma pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir:
(a)  EUR 25 800 000 000 I pīlāram “Atvērtā zinātne” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:
(a)  a) 27,42 % I pīlāram "Izcila un atvērta zinātne" laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:
(1)  EUR 16 600 000 000 Eiropas Pētniecības padomei;
(1)  17,64 % Eiropas Pētniecības padomei;
(2)  EUR 6 800 000 000 Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām;
(2)  7,23 % Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām;
(3)  EUR 2 400 000 000 pētniecības infrastruktūrām;
(3)  2,55 % pētniecības infrastruktūrām;
(b)  EUR 52 700 000 000 II pīlāram “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:
(b)  55,48 % II pīlāram "Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja" laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:
(1)  EUR 7 700 000 000 kopai “Veselība”;
(1)  8,16 % kopai "Veselība";
(2)  EUR 2 800 000 000 kopai “Iekļaujoša un droša sabiedrība”;
(2)  2,50 % kopai "Iekļaujoša un radoša sabiedrība";
(2 a)  2,00 % kopai "Droša sabiedrība";
(3)  EUR 15 000 000 000 kopai “Digitālā joma un rūpniecība”;
(3)  15,94 % kopai "Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss";
(4)  EUR 15 000 000 000 kopai “Klimats, enerģētika un mobilitāte”;
(4)  15,84 % kopai "Klimats, enerģētika un mobilitāte";
(5)  EUR 10 000 000 000 kopai “Pārtika un dabas resursi”;
(5)  9 % kopai "Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība";
(6)  EUR 2 200 000 000 ar kodolenerģiju nesaistītajām Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām darbībām;
(6)  2,04 % ar kodolenerģiju nesaistītajām Kopīgā pētniecības centra (JRC) tiešajām darbībām.
(c)  EUR 13 500 000 000 III pīlāram “Atvērtā inovācija” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:
(c)  12,71 % III pīlāram "Inovatīvā Eiropa" laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kuriem:
(1)  EUR 10 500 000 000 Eiropas Inovācijas padomei, tostarp līdz EUR 500 000 000 Eiropas inovācijas ekosistēmām;
(1)  8,71 % Eiropas Inovācijas padomei (EIP), tostarp līdz 0,53 % Eiropas inovācijas ekosistēmām;
(2)  EUR 3 000 000 000 Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT);
(2)  4 % Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam (EIT).
(d)  EUR 2 100 000 000 daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, no kura:
(d)  4,39 % daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti:
(1)  EUR 1 700 000 000 izcilas pieredzes apmaiņai;
(1)  4 % izcilības izplatīšanai un līdzdalības paplašināšanai Savienībā;
(2)  EUR 400 000 000 Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšanai un pilnveidošanai.
(2)  0,39 % Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšanai un pilnveidošanai.
3.  Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā var noteikt novirzi no 2. punktā minētajām summām, nodrošinot, ka šī starpība nepārsniedz 10 %. Šāda novirze nav pieļaujama attiecībā uz summām, kas minētas šā panta 2. punkta b) apakšpunkta 6) punktā, un kopējo summu, kas noteikta šā panta 2. punkta daļai “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”.
3.  Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija ikgadējā budžeta procedūrā var noteikt novirzi no 2. punktā minētajām summām, nodrošinot, ka šī starpība nepārsniedz 10 %, ieskaitot no asociētām valstīm saņemto iemaksu piešķīrumus.
3.a  Kā daļu no Savienības vispārējā mērķa — panākt, ka vismaz 30 % Savienības budžeta izdevumu dotu ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā — Programmā paredzētās darbības attiecīgā gadījumā klimata mērķiem nodrošina vismaz 35 % no izdevumiem saskaņā ar Programmu.
3.b  Saskaņā ar instrumentu, kas minēts šīs regulas 43.a pantā un Lēmuma I pielikumā, vismaz EUR 2,5 miljardi ir atvēlēti pakāpeniskajām inovācijām MVU atbalstam.
3.c  Ar 45 % no kopas “Iekļaujoša un radošā sabiedrība” budžeta sniedz atbalstu pētniecībai kultūras un radošo nozaru jomā, tostarp attiecībā uz Savienības kultūras mantojumu, no kā EUR 300 miljoni paredzēti Eiropas kultūras mantojuma mākoņa izveidei, kā izklāstīts īpašās programmas I pielikumā, pēc tam, kad būs veikts ietekmes novērtējums, kas jāiesniedz Eiropas Parlamentam.
3.d  Vismaz EUR 1 miljards ir paredzēts tam, lai veiktu kvantu pētniecību saskaņā ar kopu “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss” saskaņā ar II pīlāru.
4.  Šī panta 1. punkta teikuma pirmajā daļā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu izmaksu un Programmas pārvaldības un īstenošanas izdevumu, tostarp visu administratīvo izdevumu, kā arī tās mērķu sasniegšanas izvērtēšanas izdevumu segšanai. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādes un informācijas apmaiņas vajadzībām, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību.
4.  Šī panta 1. punkta teikuma pirmajā daļā minēto summu var izmantot arī tādu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citu pasākumu izmaksu un Programmas pārvaldības un īstenošanas izdevumu, tostarp visu administratīvo izdevumu, kā arī tās mērķu sasniegšanas izvērtēšanas izdevumu segšanai. Minētās izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 % no kopējās Programmas summas. No šīs summas turklāt var segt izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem informācijas apstrādes un informācijas apmaiņas vajadzībām, ieskaitot korporatīvos informācijas tehnoloģiju rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību.
5.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.
5.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.
6.  Budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem.
6.  Budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var sadalīt gada iemaksās pa vairākiem gadiem.
7.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra.
7.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra.
8.  Resursus, kas piešķirti dalībvalstīm dalītas pārvaldības ietvaros un kas ir pārnesami saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu, pēc šo dalībvalstu lūguma var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minētā punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
9.  Programmu “Apvārsnis Eiropa” paredzēts īstenot sinerģijā ar citām Savienības finansējuma programmām. Nepilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības finansēšanas programmām, ir iekļauts IV pielikumā.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
10. pants
10. pants
10. pants
Atvērtā piekļuve un atvērtie dati
Atvērtā piekļuve un atvērtie dati
1.  Saskaņā ar 35. panta 3. punktu nodrošina atvērtu piekļuvi Programmā finansētu pētījumu zinātniskām publikācijām. Atvērto piekļuvi pētījumu datiem nodrošina saskaņā ar principu “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik vajadzīgs”. Jāsekmē atvērtā piekļuve citiem pētniecības izlaides produktiem.
1.  Saskaņā ar 35. panta 3. punktu nodrošina atvērtu piekļuvi Programmā finansētu pētījumu zinātniskām publikācijām. Atvērto piekļuvi pētījumu datiem nodrošina saskaņā ar principu “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik vajadzīgs”.
1.a  Atvērtajā piekļuvē pētījumu datiem respektē vajadzību noteikt atšķirīgus piekļuves režīmus Savienības ekonomisko interešu, intelektuālā īpašuma tiesību, personas datu aizsardzības un konfidencialitātes, drošības apsvērumu un citu leģitīmu interešu dēļ, cita starpā paredzot nepiemērošanas iespēju. Datu pārvaldības plānus projekta laikā uzskata par attiecināmām izmaksām.
1 b.  Starptautiskā mērogā veicina savstarpēju atvērtu piekļuvi zinātniskām publikācijām un citiem pētījumu datiem, ņemot vērā Savienības konkurētspēju un rūpniecības intereses. Jo īpaši savstarpējas atvērtas piekļuves veicināšanu paredz visos asociācijas un sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm zinātnes un tehnoloģiju jomā, tostarp nolīgumos ar finansēšanas struktūrām, kurām uzticēta Programmas netieša pārvaldība.
2.  Pētījumu datu atbildīgu pārvaldību nodrošina atbilstoši FAIR principiem “sameklējamība”, “pieejamība”, “sadarbspēja” un “atkalizmantojamība”
2.  Pētījumu datu atbildīgu pārvaldību nodrošina atbilstoši FAIR principiem “sameklējamība”, “pieejamība”, “sadarbspēja” un “atkalizmantojamība”
3.  Tiek sekmēta tāda atvērtās zinātnes prakse, kuras tvērums ir plašāks nekā tas, ko paredz atvērtā piekļuve pētniecības izlaidei un pētījumu datu atbildīga pārvaldība.
3.  Tiek sekmēta tāda atvērtās zinātnes prakse, kuras tvērums ir plašāks nekā tas, ko paredz atvērtā piekļuve pētniecības datiem un zinātniskajām publikācijām un datu atbildīga pārvaldība.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
11. pants
11. pants
11. pants
Komplementārais un kombinētais finansējums
Komplementārais, kombinētais un kumulatīvais finansējums
1.   Programmu "Apvārsnis Eiropa" īsteno sinerģijā ar citām Savienības finansējuma programmām, vienlaikus cenšoties pēc iespējas panākt administratīvo vienkāršošanu. Nepilnīgs saraksts, kurā uzskaitītas sinerģijas ar citām Savienības finansēšanas programmām, ir iekļauts IV pielikumā. Pētniecības, izstrādes un inovācijas līdzfinansētām darbībām piemēro “Apvārsnis Eiropa” noteikumu kopumu.
Darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:
2.   Izcilības zīmogu piešķir visās Programmas daļās. Darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmogs vai kuras atbilst šādiem kumulatīviem, salīdzinošiem nosacījumiem:
(a)  tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;
(a)  tās ir novērtētas Programmas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus;
(b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;
(b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;
(c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,
(c)  budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,
var piešķirt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) XX [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro tā fonda noteikumus, no kura piešķir atbalstu.
var piešķirt atbalstu no valsts vai reģionālajiem līdzekļiem, tostarp no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda, Eiropas Sociālā fonda+ vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] [67.] panta 5. punktu un Regulas (ES) XX [Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšana, pārvaldība un uzraudzība] [8.] pantu, neprasot veikt turpmāku pieteikuma iesniegšanas vai novērtēšanas procesu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro tā fonda noteikumus, no kura piešķir atbalstu, izņēmums ir valsts atbalsta noteikumi.
2.a   Saskaņā ar Regulas (ES) XX [Kopīgo noteikumu regula] 21. pantu vadošā iestāde pēc izvēles var pieprasīt novirzīt daļu no piešķīruma programmai "Apvārsnis Eiropa". Novirzītos līdzekļus īsteno saskaņā ar programmas "Apvārsnis Eiropa” noteikumiem. Turklāt Komisija nodrošina, ka šādi novirzītie līdzekļi ir pilnībā paredzēti programmām un/vai projektiem, kurus īstenos attiecīgi dalībvalstī vai reģionā, kurā tie izstrādāti.
2.b   Komisija, iepriekš saņemot pieteikuma iesniedzēju atļauju, iekļauj šajā pantā minētos piešķīrumus izraudzīto projektu informācijas sistēmā, lai varētu veikt ātru informācijas apmaiņu un ļautu finansēšanas iestādēm finansēt atlasītās darbības.
Darbība, kurā veikts ieguldījums no citas Savienības programmas, var saņemt ieguldījumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo ieguldījumu netiek segtas tās pašas izmaksas.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
12. pants
12. pants
12. pants
Programmas asociētās trešās valstis
Programmas asociētās trešās valstis
1.  Par Programmas asociētajām valstīm var kļūt šādas trešās valstis:
1.  Par Programmas asociētajām valstīm var kļūt šādas trešās valstis:
(a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;
(a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;
(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;
(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;
(c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;
(c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu dalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;
(d)  trešās valstis un teritorijas, kuras atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
(d)  trešās valstis un teritorijas, kuras atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:
i.  attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;
i.  attīstītas spējas zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā;
ii.  apņemšanās ievērot atvērtas tirgus ekonomikas noteikumus, tostarp nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu intelektuālā īpašuma tiesību piemērojumu, ko atbalsta demokrātijas institūts;
ii.  apņemšanās ievērot atvērtas tirgus ekonomikas noteikumus, tostarp nodrošināt taisnīgu un vienlīdzīgu intelektuālā īpašuma tiesību piemērojumu, ievērot cilvēktiesības, ko atbalsta demokrātijas institūts;
iii.  tādas rīcībpolitikas aktīva sekmēšana, kuras mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājības līmeni.
iii.  tādas rīcībpolitikas aktīva sekmēšana, kuras mērķis ir paaugstināt iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājības līmeni.
Ikviena d) apakšpunktā minētā trešā valsts kļūst par Programmas asociēto valsti saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti īpašā nolīgumā, kurš aptver konkrētās trešās valsts dalību kādā Savienības programmā, ja vien minētais nolīgums:
Trešās valstis, kas minētas d) apakšpunktā, var kļūt par Programmas pilnīgi vai daļēji asociētām valstīm, balstoties uz Savienības ieguvumu no to asociācijas novērtējuma. Šim novērtējumam jo īpaši jāatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:
–  nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā;
–  nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā;
–   dod tiesības koordinēt darbību saskaņā ar Programmu ar nosacījumu, ka tā sniedz labumu Savienībai un ka tiek nodrošināta Savienības finanšu interešu aizsardzība;
–  izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;
–  izklāsta nosacījumus dalībai Programmā, tostarp katras (apakš)programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;
–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.
–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt Savienības finanšu intereses.
2.  Tvērumā, kas noteikts attiecībā uz katras trešās valsts iesaistīšanos Programmā, ņem vērā mērķi saistībā ar ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu Savienībā ar inovācijas palīdzību. Tādējādi, izņemot EEZ dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, atsevišķas Programmas daļas var neiekļaut konkrētas valsts asociācijas nolīgumā.
2.  Tvērumā, kas noteikts attiecībā uz katras trešās valsts iesaistīšanos Programmā, ņem vērā mērķi saistībā ar ekonomiskās izaugsmes sekmēšanu Savienībā ar inovācijas palīdzību un nepieļauj intelektuālā darbaspēka aizplūšanu no valsts. Tādējādi, izņemot EEZ dalībvalstis, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, atsevišķas Programmas daļas, no kurām labumu gūst tikai viens dalībnieks, sevišķi, tās, kas atvēlētas privātām struktūrām, var neiekļaut konkrētas valsts asociācijas nolīgumā.
3.  Vajadzības gadījumā asociācijas nolīgumā paredz Savienībā dibinātu tiesību subjektu dalību asociēto valstu līdzvērtīgās programmās saskaņā ar tajās izklāstītajiem nosacījumiem.
3.  Vajadzības gadījumā asociācijas nolīgumā paredz un īsteno Savienībā dibinātu tiesību subjektu savstarpēju dalību līdzvērtīgās asociēto valstu programmās saskaņā ar tajās izklāstītajiem nosacījumiem.
4.  Nosacījumi, kas nosaka finansiālā ieguldījuma apjomu, nodrošina jebkuras tādas būtiskas nelīdzsvarotības automātisku korekciju, kas radusies salīdzinājumā ar summu, ko asociētajā valstī dibinātie subjekti saņem, piedaloties Programmā, un šajā sakarā tiek ņemtas vērā Programmas pārvaldības, izpildes un darbības izmaksas.
4.  Asociācijas nolīguma nosacījumi, kas nosaka finansiālā ieguldījuma apjomu, nodrošina jebkuras tādas būtiskas nelīdzsvarotības automātisku korekciju katru otro gadu, kas radusies salīdzinājumā ar summu, ko asociētajā valstī dibinātie subjekti saņem, piedaloties Programmā, un šajā sakarā tiek ņemtas vērā Programmas pārvaldības, izpildes un darbības izmaksas.
4.a  Visu asociēto valstu ieguldījumus iekļauj attiecīgajās Programmas daļās ar nosacījumu, ka ir ievērots budžeta sadalījums, kā noteikts 9. panta 2. punktā. Komisija gadskārtējās budžeta pieņemšanas procedūras laikā ziņo Padomei un Parlamentam par katras Programmas daļas kopējo budžetu, norādot katru asociēto valsti, atsevišķas iemaksas un to finanšu bilanci.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
14. pants – virsraksts
Atbalsttiesīgās darbības
Atbalsttiesīgās darbības un ētikas principi
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
15. pants
15. pants
15. pants
Ētika
Ētika
1.  Darbībās, ko veic saskaņā ar Programmu, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.
1.  Darbībās, ko veic saskaņā ar Programmu, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās papildprotokolus.
Īpašu uzmanību pievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz personas fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt cilvēku veselības augstu aizsardzības līmeni.
2.  Subjekti, kas piedalās darbībā, sniedz:
2.  Subjekti, kas piedalās darbībā, sniedz:
(a)  ētikas pašnovērtējumu, kurā nosaka un sīki izklāsta visus paredzamos ētikas aspektus, kas saistīti ar finansējamo pasākumu mērķi, īstenošanu un iespējamo ietekmi, tostarp apstiprinājumu par atbilstību 1. punktam, un aprakstu par to, kā tā tiks nodrošināta;
(a)  ētikas pašnovērtējumu, kurā nosaka un sīki izklāsta visus paredzamos ētikas aspektus, kas saistīti ar finansējamo pasākumu mērķi, īstenošanu un iespējamo ietekmi, tostarp apstiprinājumu par atbilstību 1. punktam, un aprakstu par to, kā tā tiks nodrošināta;
(b)  apstiprinājumu tam, ka pasākumi atbildīs Eiropas Rīcības kodeksam par pētniecības integritāti, ko publicējusi Eiropas Zinātņu akadēmiju federācija, un ka netiks veikti pasākumi, kuriem nav paredzēts finansējums;
(b)  apstiprinājumu tam, ka pasākumi atbildīs Eiropas Rīcības kodeksam par pētniecības integritāti, ko publicējusi Eiropas Zinātņu akadēmiju federācija, un ka netiks veikti pasākumi, kuriem nav paredzēts finansējums;
(c)  par pasākumiem, ko veic ārpus Savienības: apstiprinājumu, ka konkrētajā dalībvalstī tādi paši pasākumi tiktu atļauti; un
(c)  par pasākumiem, ko veic ārpus Savienības: apstiprinājumu, ka konkrētajā dalībvalstī tādi paši pasākumi tiktu atļauti; un
(d)  par pasākumiem, kuros izmanto cilvēka embriju cilmes šūnas, ja vajadzīgs: sīku informāciju par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veic attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī sīku informāciju par apstiprinājumu atbilstībai ētikas principiem, kuru iegūst pirms attiecīgo pasākumu sākšanas.
(d)  par pasākumiem, kuros izmanto cilvēka embriju cilmes šūnas, ja vajadzīgs: sīku informāciju par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veic attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, kā arī sīku informāciju par apstiprinājumu atbilstībai ētikas principiem, kuru iegūst pirms attiecīgo pasākumu sākšanas.
3.  Priekšlikumus sistemātiski caurskata, lai apzinātu, kuras darbības rada bažas par sarežģītiem vai nopietniem ētikas aspektiem, un iesniedz ētikas novērtējuma veikšanai. Ētikas novērtējumu veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar cilvēka embriju cilmes šūnu vai cilvēka embriju izmantošanu, ētikas novērtējums ir jāveic obligāti. Ētikas caurlūkošanā un novērtēšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. Komisija un finansēšanas struktūras pēc iespējas nodrošina ētikas procedūru pārredzamību.
3.  Priekšlikumus sistemātiski caurskata, lai apzinātu, kuras darbības rada bažas par sarežģītiem vai nopietniem ētikas aspektiem, un iesniedz ētikas novērtējuma veikšanai. Ētikas novērtējumu veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai. Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar cilvēka embriju cilmes šūnu vai cilvēka embriju izmantošanu, ētikas novērtējums ir jāveic obligāti. Ētikas caurlūkošanā un novērtēšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti. Komisija un finansēšanas struktūras nodrošina ētikas procedūru pārredzamību.
4.  Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas struktūras, kas piedalās darbībā, saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātus dokumentus no attiecīgajām valsts, vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Šos dokumentus glabā dosjē un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai finansēšanas struktūrai.
4.  Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas struktūras, kas piedalās darbībā, saņem visus apstiprinājumus vai citus obligātus dokumentus no attiecīgajām valsts, vietējām ētikas komitejām vai citām struktūrām, piemēram, datu aizsardzības iestādēm. Šos dokumentus glabā dosjē un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai vai finansēšanas struktūrai.
5.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic ētikas pārbaudes. Vērtējot sarežģītus vai nopietnus ētikas aspektus, pārbaudes veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai.
5.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic ētikas pārbaudes. Vērtējot sarežģītus vai nopietnus ētikas aspektus, pārbaudes veic Komisija, ja vien attiecīgas pilnvaras nav deleģētas finansēšanas struktūrai.
Ētikas pārbaužu veikšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti.
Ētikas pārbaužu veikšanā atbalstu sniedz ētikas eksperti.
6.  Darbības, kas nav ētiski pieņemamas, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā.
6.  Darbības, kas nav ētiski pieņemamas, noraida, tiklīdz ir konstatēta to ētiskā nepieņemamība.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
16. pants
16. pants
16. pants
Drošība
Drošība
1.  Saskaņā ar programmu veiktās darbības atbilst piemērojamiem drošības noteikumiem un jo īpaši noteikumiem par klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu, tostarp par atbilstību visiem attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Gadījumā, ja pētījumi tiek veikti ārpus Savienības, izmantojot un/vai radot klasificētu informāciju, papildus minēto prasību izpildei ir jānoslēdz drošības nolīgums starp Savienību un trešo valsti, kurā tiek veikta pētniecība.
1.  Saskaņā ar programmu veiktās darbības atbilst piemērojamiem drošības noteikumiem un jo īpaši noteikumiem par klasificētas informācijas aizsardzību pret neatļautu izpaušanu, tostarp par atbilstību visiem attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Gadījumā, ja pētījumi tiek veikti ārpus Savienības, izmantojot un/vai radot klasificētu informāciju, papildus minēto prasību izpildei ir jānoslēdz drošības nolīgums starp Savienību un trešo valsti, kurā tiek veikta pētniecība.
2.  Vajadzības gadījumā priekšlikumos ietver drošības pašnovērtējumu, kurā apzināti visi drošības aspekti un sīki izklāstīts, kā tie tiks risināti, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem.
2.  Vajadzības gadījumā priekšlikumos ietver drošības pašnovērtējumu, kurā apzināti visi drošības aspekti un sīki izklāstīts, kā tie tiks risināti, lai panāktu atbilstību attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem.
3.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic drošības kontroli attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada bažas par drošības aspektiem.
3.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic drošības kontroli attiecībā uz priekšlikumiem, kas rada bažas par drošības aspektiem.
4.  Vajadzības gadījumā darbības atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem.
4.  Vajadzības gadījumā darbības atbilst Lēmumam (ES, Euratom) 2015/444 un tā īstenošanas noteikumiem.
5.  Struktūras, kas piedalās darbībā, nodrošina aizsardzību pret neatļautu tādas klasificētas informācijas izpaušanu, ko izmanto darbībā un/vai ko rada darbība. Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas, minētās struktūras uzrāda apliecinājumu par drošības pielaidi, ko par personu un/vai objektu izsniegušas attiecīgās valsts drošības iestādes.
5.  Struktūras, kas piedalās darbībā, nodrošina aizsardzību pret neatļautu tādas klasificētas informācijas izpaušanu, ko izmanto darbībā un/vai ko rada darbība. Pirms attiecīgo pasākumu sākšanas, minētās struktūras pēc Komisijas vai finansēšanas iestādes pieprasījuma uzrāda apliecinājumu par drošības pielaidi, ko par personu un/vai objektu izsniegušas attiecīgās valsts drošības iestādes.
6.  Ja ārējiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, pirms to iecelšanas jābūt saņemtai attiecīgas pakāpes drošības pielaidei.
6.  Ja ārējiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, pirms to iecelšanas jābūt saņemtai attiecīgas pakāpes drošības pielaidei.
7.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes.
7.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes.
8.  Darbības, kas neatbilst drošības noteikumiem, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā.
8.  Darbības, kas neatbilst drošības noteikumiem, var noraidīt vai izbeigt jebkurā laikā.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
18. pants
18. pants
18. pants
Subjekti, kas ir tiesīgi piedalīties
Subjekti, kas ir tiesīgi piedalīties
1.  Programmas darbībās var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tās iedibināšanas vietas vai starptautiska organizācija, ja vien ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kā arī visi darba programmā vai uzaicinājumā paredzētie nosacījumi.
1.  Programmas darbībās var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tās iedibināšanas vietas, tostarp tiesību subjekti no neasociētām trešām valstīm vai starptautiska organizācija, ja vien ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kā arī visi darba programmā vai uzaicinājumā paredzētie nosacījumi.
2.  Subjekti ir konsorcija daļa, kurā ir vismaz trīs neatkarīgi tiesību subjekti, no kuriem katrs iedibināts citā dalībvalstī vai asociētā valstī, un vismaz viens no tiem ir iedibināts kādā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad:
2.  Subjekti ir konsorcija daļa, kurā ir vismaz trīs neatkarīgi tiesību subjekti, no kuriem katrs iedibināts citā dalībvalstī, tostarp tālākajos reģionos vai asociētā valstī, un vismaz divi no tiem ir iedibināti kādā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad darbība ir kāda no darbībām, kas minētas 3. vai 4. punktā;
(a)  ja tas ir pamatoti, darba programmā ir noteikts citādi;
(b)  tiek īstenota darbība, kas minēta šā panta 3. vai 4. punktā.
3.  Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbības, Eiropas Inovācijas padomes (EIC) darbības, mācību un mobilitātes darbības vai programmas līdzfinansēšanas darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, no kuriem vienam jābūt iedibinātam dalībvalstī vai asociētajā valstī.
3.  Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbības, Eiropas Inovācijas padomes (EIC) darbības, mācību un mobilitātes darbības vai programmas līdzfinansēšanas darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, no kuriem vienam jābūt iedibinātam dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā asociētajā valstī, kā norādīts 12. panta 1. punktā.
4.  Koordinācijas un atbalsta darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, kuri var būt iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī vai citā trešā valstī.
4.  Koordinācijas un atbalsta darbības var īstenot viens vai vairāki tiesību subjekti, kuri var būt iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī vai citā trešā valstī.
5.  To darbību darba programmā, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, var paredzēt, ka šādu dalību var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem tiesību subjektiem vai līdz dalībvalstīs un noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem tiesību subjektiem.
5.  To darbību darba programmā, kas saistītas ar Savienības stratēģiskajiem aktīviem, interesēm, autonomiju vai drošību, var paredzēt, ka šādu dalību var ierobežot līdz dalībvalstīs iedibinātiem tiesību subjektiem vai līdz dalībvalstīs un noteiktās asociētajās valstīs vai citās trešās valstīs iedibinātiem tiesību subjektiem.
6.  Darba programmā var paredzēt atbilstības kritērijus papildus 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem, ievērojot konkrētas rīcībpolitikas prasības vai darbības raksturu un mērķus, tostarp tiesību subjektu skaitu, tiesību subjekta veidu un iedibināšanas vietu.
6.  Darba programmā var paredzēt atbilstības kritērijus papildus 2., 3., 4. un 5. punktā noteiktajiem, ievērojot konkrētas rīcībpolitikas prasības vai darbības raksturu un mērķus, tostarp tiesību subjektu skaitu, tiesību subjekta veidu un iedibināšanas vietu.
7.  Ja vien ar vadošo iestādi nav panākta cita vienošanās un ja tas paredzēts darba programmā, darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 9. panta 8. punktu, piedalās tikai viens tiesību subjekts, kas iedibināts deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.
7.  Ja vien ar vadošo iestādi nav panākta cita vienošanās un ja tas paredzēts darba programmā, darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 11. pantu, piedalās tikai viens tiesību subjekts, kas iedibināts deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.
8.  Ja tas ir paredzēts darba programmā, darbībās var piedalīties Kopīgais Pētniecības centrs (JRC).
8.  Ja tas ir paredzēts darba programmā, darbībās var piedalīties Kopīgais Pētniecības centrs (JRC).
9.  Kopīgo pētniecības centru, Eiropas nozīmes starptautiskas pētniecības organizācijas un tiesību subjektus, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, uzskata par iedibinātiem dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kur iedibināti citi darbībā līdzdalīgie tiesību subjekti.
10.  Attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbībām un mācību un mobilitātes darbībām starptautiskās organizācijas, kuru galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī vai asociētajā valstī, uzskata par iedibinātām šajā dalībvalstī vai asociētajā valstī.
10.  Attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbībām un mācību un mobilitātes darbībām starptautiskās organizācijas, kuru galvenais birojs atrodas kādā dalībvalstī vai asociētajā valstī, uzskata par iedibinātām šajā dalībvalstī vai asociētajā valstī.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
19. pants
19. pants
19. pants
Subjekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu
Subjekti, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu
1.   Subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētajā valstī.
1.   Subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētajā valstī, kā noteikts 12. panta 1. punktā.
Darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 9. panta 8. punktu, tiesības saņemt šo finansējumu ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri ir iedibināti deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.
Darbībās, kurām piešķir summas saskaņā ar 11. panta 3. punktu, tiesības saņemt šo finansējumu ir tikai tiem tiesību subjektiem, kuri ir iedibināti deleģējošās vadošās iestādes jurisdikcijā.
1.a  Attiecīgā gadījumā starptautiskas organizācijas ir tiesīgas saņemt finansējumu darbībai, ja to galvenais birojs ir dalībvalstī vai asociētajā valstī.
1.b  Valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un izņēmuma kārtā citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, tie varētu būt tiesīgi saņemt finansējumu darbībai, ja:
(a)  trešā valsts ir norādīta darba programmā un
(b)  Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka saņēmēju dalība ir būtiska darbības īstenošanai;
2.  Subjektiem, kas ir iedibināti trešā valstī, kas nav asociētā valsts, principā būtu jāsedz savas dalības izmaksas. Tomēr valstīs ar zemiem vai vidējiem ienākumiem un izņēmuma kārtā citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, tie varētu būt tiesīgi saņemt finansējumu darbībai, ja:
2.  Subjektiem, kas ir iedibināti citās trešās valstīs, kas nav asociētās valstis, būtu jāsedz savas dalības izmaksas. Pētniecības un izstrādes nolīgumi starp šādām neasociētām trešām valstīm un Savienību var tikt noslēgti, kad vien to uzskata par lietderīgu, un var tikt izveidots līdzfinansēšanas mehānisms, kas ir līdzīgs mehānismam, par kuru panākta vienošanās pamatprogrammā “Apvārsnis 2020”. Šīs valstis nodrošina Savienības tiesību subjektiem savstarpēju piekļuvi šo valstu pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas programmām, savstarpēju atvērtu piekļuvi zinātnisko pētījumu rezultātiem un datiem, kā arī taisnīgus un vienlīdzīgus nosacījumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām.
(a)  trešā valsts ir norādīta Komisijas pieņemtajā darba programmā, vai
(b)  Komisija vai finansēšanas struktūra uzskata, ka saņēmēju dalība ir būtiska darbības īstenošanai.
3.  Saistītie subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu darbībā, ja tie ir iedibināti dalībvalstī, asociētajā valstī vai trešā valstī, kas norādīta Komisijas pieņemtajā darba programmā.
3.  Saistītie subjekti ir tiesīgi saņemt finansējumu, ja tie ir iedibināti dalībvalstī vai asociētajā valstī.
3.a  Komisija sniedz ziņojumu Parlamentam un Padomei par katru trešo valsti, kas nav asociētā valsts, norādot Savienības finansiālā ieguldījuma summu, kas piešķirta iesaistītajām struktūrām, un finanšu ieguldījuma summu, ko attiecīgā valsts piešķīrusi Savienības struktūrām, kuras ir iesaistītas to darbībās.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
20. pants
20. pants
20. pants
Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus
Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus
1.  Attiecībā uz visām darbībām, izņemot EIC “Pathfinder” pārejas pasākumus, uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saturu iekļauj darba programmā.
1.  Attiecībā uz visām darbībām uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saturu iekļauj darba programmā.
Darba programmā ir paskaidrots, kādēļ konkrēta darbība tiks finansēta, atsaucoties uz konkrētu iepriekšējo projektu iznākumu un situāciju zinātnē, tehnoloģijā un inovācijā valstu, Savienības un starptautiskā līmenī, kā arī saistītām norisēm politikā, tirgū un sabiedrībā.
2.  Attiecībā uz EIC “Pathfinder” pārejas pasākumiem:
(a)  uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas datumu un saturu nosaka, ņemot vērā mērķus un budžetu, kas paredzēti darba programmā saistībā ar attiecīgo darbību portfeli;
(b)  dotācijas par fiksētu summu, kas nepārsniedz EUR 50 000, var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, lai tādā veidā veiktu steidzamas koordinācijas un atbalsta darbības, kuras paredzētas saņēmēju portfeļa kopienas stiprināšanai vai iespējamo nošķirto jauno (spin-off) uzņēmumu vai tirgus izveidē būtisku inovāciju potenciāla novērtēšanai.
3.   Ja tas nepieciešams uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķu sasniegšanai, tajos var noteikt ierobežojošus nosacījumus, lai esošajās darbībās ieviestu papildu pasākumus vai pievienotu papildu partnerus.
3.   Ja tas nepieciešams uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus mērķu sasniegšanai, tajos var noteikt ierobežojošus nosacījumus, lai esošajās darbībās ieviestu papildu pasākumus vai pievienotu papildu partnerus.
4.   Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs attiecībā uz koordinācijas un atbalsta darbībām vai programmas līdzfinansēšanas darbībām, kas:
4.   Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus nav vajadzīgs attiecībā uz koordinācijas un atbalsta darbībām vai programmas līdzfinansēšanas darbībām, kas:
(a)  jāveic Kopīgajam pētniecības centram vai tiesību subjektiem, kuri norādīti darba programmā, un
(a)  jāveic Kopīgajam pētniecības centram vai tiesību subjektiem, kuri norādīti darba programmā, un
(b)  neietilpst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus tvērumā.
(b)  neietilpst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus tvērumā.
5.   Darba programmā konkrēti norāda, kuriem uzaicinājumiem tiks piešķirti “izcilības zīmogi”. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm, par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti.
5.   Darba programmā konkrēti norāda, kuriem uzaicinājumiem tiks piešķirti “izcilības zīmogi”. Pēc tam, kad no pieteikuma iesniedzēja ir saņemta iepriekšēja atļauja, informāciju par pieteikumu un izvērtējumu var darīt zināmu ieinteresētajām finansēšanas iestādēm, par to noslēdzot vienošanos par konfidencialitāti.
5.a  Lai novērstu pārmērīgi lielo pieteikumu skaitu, Komisija virknei uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus var piemērot divpakāpju novērtēšanas procedūru.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
21. pants
21. pants
21. pants
Kopīgie uzaicinājumi
Kopīgie uzaicinājumi
Kopīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija vai finansēšanas struktūra var izsludināt kopā ar:
Kopīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Komisija vai finansēšanas struktūra var izsludināt kopā ar:
(a)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām;
(a)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām;
(b)  starptautiskām organizācijām;
(b)  starptautiskām organizācijām;
(c)  bezpeļņas tiesību subjektiem.
(c)  bezpeļņas tiesību subjektiem.
Ja izsludināts kopīgs uzaicinājums, par priekšlikumu atlasi un izvērtēšanu jāizstrādā kopīgas procedūras. Procedūras ietver līdzsvaroti veidotu tādu ekspertu grupu, kurus ieceļ katra puse.
Ja izsludināts kopīgs uzaicinājums, konsorcijiem, kas iesniedz pieteikumus, ir jāatbilst šīs regulas 18. panta prasībām, un par priekšlikumu atlasi un izvērtēšanu jāizstrādā kopīgas procedūras. Procedūras ietver līdzsvaroti veidotu tādu ekspertu grupu, kurus ieceļ katra puse.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
22. pants
22. pants
22. pants
Pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu iepirkums
Pirmskomercializācijas iepirkums vai inovatīvu risinājumu iepirkums
1.  Darbībās var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt pirmskomercializācijas iepirkumu un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Direktīvās 2014/24/ES31, 2014/25/ES32 un 2009/81/EK33.
1.  Darbībās var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt pirmskomercializācijas iepirkumu un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, ko veic saņēmēji, kuri ir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, kā definēts Direktīvās 2014/24/ES31, 2014/25/ES32 un 2009/81/EK33.
2.  Iepirkuma procedūras:
2.  Iepirkuma procedūras:
(a)  atbilst pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem un konkurences noteikumiem;
(a)  atbilst pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem un konkurences noteikumiem;
(b)  attiecībā uz pirmskomercializācijas publisko iepirkumu var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, par to, ka vietai, kur jāveic iepirktie pasākumi, jāatrodas attiecīgo dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijā;
(b)  attiecībā uz pirmskomercializācijas publisko iepirkumu var izmantot vienkāršoto un/vai paātrināto procedūru un var paredzēt īpašus nosacījumus, piemēram, par to, ka vietai, kur jāveic iepirktie pasākumi, jāatrodas attiecīgo dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijā;
(c)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (“iepirkums no vairākiem piegādātājiem”); un
(c)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (“iepirkums no vairākiem piegādātājiem”); un
(d)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, un vienlaikus izvairās no jebkāda interešu konflikta.
(d)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kas piedāvā labāko cenas un vērtības attiecību, un vienlaikus izvairās no jebkāda interešu konflikta.
3.  Līgumslēdzējam, kas rada rezultātus pirmskomercializācijas iepirkumā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām, un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai iesaistītie līgumslēdzēji to vārdā piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Ja līgumslēdzējs nav komerciāli izmantojis rezultātus noteiktā laikposmā pēc pirmskomercializācijas iepirkuma, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes tam var pieprasīt visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodot līgumslēdzējām iestādēm.
3.  Līgumslēdzējam, kas rada rezultātus pirmskomercializācijas iepirkumā, pieder vismaz piesaistītās intelektuālā īpašuma tiesības. Līgumslēdzējām iestādēm ir tiesības bez maksas piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām. Ja līgumslēdzējs nav komerciāli izmantojis rezultātus noteiktā laikposmā pēc pirmskomercializācijas iepirkuma, kā noteikts līgumā, līgumslēdzējas iestādes apspriežas ar līgumslēdzēju un izmeklē rezultātu neizmantošanas iemeslus. Pēc šādas apspriešanās līgumslēdzējas iestādes tam var pieprasīt visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodot līgumslēdzējām iestādēm.
3.a  Līgumos par inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu var paredzēt īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu.
__________________
__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
32 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
33 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
23. pants
23. pants
svītrots
Kumulatīvais finansējums
Darbība, kurā veikts ieguldījums no citas Savienības programmas, var saņemt ieguldījumu arī no Programmas ar noteikumu, ka ar šo ieguldījumu netiek segtas tās pašas izmaksas. Katras tās Savienības programmas noteikumus, no kuras piešķir ieguldījumu, piemēro tās attiecīgajam ieguldījumam, kas veikts darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
24. pants – virsraksts
Atlases kritēriji
Pieteikuma iesniedzēju finansiālā kapacitāte
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
25. pants
25. pants
25. pants
Piešķiršanas kritēriji
Atlases un piešķiršanas kritēriji
1.  Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:
1.  Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:
(a)  izcilība;
(a)  izcilība;
(b)  ietekme;
(b)  ietekme;
(c)  īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.
(c)  īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.
2.  Priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju.
2.  Priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām piemēro tikai 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju. Tikai gadījumos, kad divi vai vairāki izcili projekti iegūst vienādu vērtējumu, tos vērtē, piemērojot 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētos kritērijus.
3.  Darba programmā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu un var norādīt svērumus un sliekšņa vērtības.
3.  Darba programmā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu, tostarp svērumus, sliekšņa vērtības un noteikumus par rīcību priekšlikumu ex-aequo situācijā, ņemot vērā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus mērķus. Nosacījumi par rīcību priekšlikumu ex-aequo situācijā var ietvert šādus, bet ne tikai, kritērijus: MVU, dzimums, paplašināšanās valstu dalībnieki;
3.a  Komisija ņem vērā iespēju izmantot divpakāpju iesniegšanas procedūru un, ja iespējams, var novērtēt anonimizētus priekšlikumus pirmajā novērtēšanas posmā, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, kas minēti 1. punktā.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
26. pants
26. pants
26. pants
Izvērtēšana
Izvērtēšana
1.  Priekšlikumus izvērtē vērtēšanas komiteja,
1.  Priekšlikumus izvērtē vērtēšanas komiteja,
–  kuru pilnībā vai daļēji var veidot ārējie neatkarīgie eksperti,
–  – kuru var veidot ārējie neatkarīgie eksperti.
–   kuras sastāvā var būt Savienības iestāžu vai struktūru pārstāvji, kā minēts Finanšu regulas 150. pantā.
EIP un misiju gadījumā vērtēšanas komitejas sastāvā var būt iekļauti arī Savienības iestāžu vai struktūru pārstāvji, kā minēts Finanšu regulas 150. pantā.
Vērtēšanas komitejai darbā var palīdzēt neatkarīgie eksperti.
Vērtēšanas komitejai darbā var palīdzēt neatkarīgie eksperti.
2.  Ja nepieciešams, vērtēšanas komiteja sarindo priekšlikumus, kuri sasnieguši piemērojamās sliekšņa vērtības, un šajā nolūkā ņem vērā:
2.  Ja nepieciešams, vērtēšanas komiteja sarindo priekšlikumus, kuri sasnieguši piemērojamās sliekšņa vērtības, un šajā nolūkā ņem vērā:
–  izvērtējuma punktu skaitu,
–  izvērtējuma punktu skaitu,
–  ieguldījumu konkrēto politikas mērķu sasniegšanā, arī konsekventa projektu portfeļa izveidē.
–  ieguldījumu konkrēto politikas mērķu sasniegšanā, arī konsekventa projektu portfeļa izveidē.
Vērtēšanas komiteja var arī ierosināt būtiskus priekšlikumu pielāgojumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai nodrošinātu portfeļa konsekvenci.
Tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos vērtēšanas komiteja var ierosināt priekšlikumu pielāgojumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai nodrošinātu portfeļa konsekvenci.
2.a  Vērtēšanas procesā izvairās no jebkādiem interešu konfliktiem un ar reputāciju saistītiem aizspriedumiem. Nodrošina vērtēšanas kritēriju un priekšlikuma punktu piešķiršanas pārredzamību.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
27. pants
27. pants
27. pants
Izvērtējuma pārskatīšanas procedūra
Izvērtējuma pārskatīšanas procedūra, informācijas pieprasījumi un sūdzības
1.  Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt izvērtējuma pārskatīšanu, ja tas uzskata, ka piemērojamā izvērtēšanas procedūra nav pareizi izmantota attiecībā uz tā iesniegto priekšlikumu.
1.  Pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt izvērtējuma pārskatīšanu, ja tas uzskata, ka piemērojamā izvērtēšanas procedūra nav pareizi izmantota attiecībā uz tā iesniegto priekšlikumu.
2.  Izvērtējuma pārskatīšana attiecas tikai uz izvērtēšanas procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību.
2.  Izvērtējuma pārskatīšana attiecas tikai uz izvērtēšanas procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību.
2.a  Pārskatīšanas pieprasījums attiecas uz konkrētu priekšlikumu un to iesniedz 30 dienu laikā pēc izvērtējuma rezultātu paziņošanas. Pārskatīšanas komiteju vada un veido pārstāvji, kas nav piedalījušies uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Šī komiteja lemj par priekšlikuma atkārtotu novērtēšanu vai apstiprina sākotnējo novērtējumu. Lēmumu pieņem bez nepamatotas kavēšanās un nemazinot atlases iespējas.
3.  Izvērtēšanas pārskatīšana nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšana.
3.  Izvērtēšanas pārskatīšana nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšana.
3.a  Komisija nodrošina, ka dalībniekiem ir izstrādāta procedūra, lai tie var nepastarpināti pieprasīt informāciju un iesniegt sūdzības saistībā ar savu dalību programmā "Apvārsnis Eiropa". Informāciju par to, kā reģistrēt informācijas pieprasījumus vai sūdzības, dara pieejamu tiešsaistē.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
28. pants
28. pants
28. pants
Laiks līdz dotācijas piešķiršanai
Laiks līdz dotācijas piešķiršanai
1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 194. panta 2. punkta pirmās daļas, piemēro šādus termiņus:
1.   Atkāpjoties no Finanšu regulas 194. panta 2. punkta pirmās daļas, piemēro šādus termiņus:
(a)  visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par viņu pieteikumu izvērtēšanas rezultātiem – ne ilgāk par pieciem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas;
(a)   visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par viņu pieteikumu izvērtēšanas rezultātiem – ne ilgāk par pieciem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas;
(b)  dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem – ne ilgāk par astoņiem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas.
(b)   dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem – ne ilgāk par astoņiem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas.
(b a)  konkrētai dotācijai, par kuru parakstīts līgums saskaņā ar pieeju "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju"– ne ilgāk par sešiem mēnešiem no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanai noteiktās pēdējās dienas;
Laiks līdz dotācijas piešķiršanai neietekmē novērtējuma kvalitāti.
2.  EIC darba programmā var noteikt īsākus termiņus.
2.   EIC darba programmā var noteikt īsākus termiņus.
3.  Papildus izņēmumiem, kas noteikti Finanšu regulas 194. panta 2. punkta otrajā daļā, 1. punktā minētos termiņus var pagarināt Eiropas Pētniecības padomes darbībām, uzdevumiem un tad, ja par darbību veicams ētikas vai drošības novērtējums.
3.   Papildus izņēmumiem, kas noteikti Finanšu regulas 194. panta 2. punkta otrajā daļā, 1. punktā minētos termiņus var pagarināt Eiropas Pētniecības padomes darbībām, uzdevumiem un tad, ja par darbību veicams ētikas vai drošības novērtējums.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
29. pants
29. pants
29. pants
Dotācijas īstenošana
Dotācijas īstenošana
1.  Ja saņēmējs neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie saņēmēji izpilda minētos ienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien tie nav skaidri atbrīvoti no šāda pienākuma. Katrs saņēmējs ir finansiāli atbildīgs tikai par savu parādu, uz kuru attiecas noteikumi par savstarpējās apdrošināšanas mehānismu.
1.  Ja saņēmējs neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie saņēmēji izpilda minētos ienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien tie nav skaidri atbrīvoti no šāda pienākuma. Katrs saņēmējs ir finansiāli atbildīgs tikai par savu parādu, uz kuru attiecas noteikumi par savstarpējās apdrošināšanas mehānismu.
2.  Dotācijas nolīgumā var noteikt starpmērķus un saistītās priekšfinansējuma iemaksas. Ja starpmērķi nav sasniegti, darbību var apturēt, grozīt vai izbeigt.
2.  Dotācijas nolīgumā var noteikt starpmērķus un saistītās priekšfinansējuma iemaksas. Ja pēc neatkarīgu ekspertu novērtējuma starpmērķi nav sasniegti, darbību var apturēt, grozīt, ja korektīvais pasākums nav konstatēts, vai izbeigt.
3.  Darbību var izbeigt arī tad, ja gaidāmie rezultāti vairs nav nozīmīgi Savienībai zinātnisku, tehnoloģisku vai ekonomisku iemeslu dēļ un (arī saistībā ar EIC un uzdevumiem) vairs nav nozīmīgi darbību portfeļa ietvaros.
3.  Darbību var izbeigt arī tad, ja gaidāmie rezultāti un/vai starpmērķi vairs nav nozīmīgi ne Savienībai, ne saņēmējiem zinātnisku, tehnoloģisku vai ekonomisku iemeslu dēļ un (arī saistībā ar EIC un uzdevumiem) vairs nav nozīmīgi darbību portfeļa ietvaros. Komisija pirms lēmuma par darbības pārtraukšanu pieņemšanas veic procedūru, iesaistot darbības koordinatoru un vajadzības gadījumā ārējos ekspertus.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
30. pants
30. pants
30. pants
Finansējuma likmes
Finansējuma likmes
1.  Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi nosaka darba programmā.
1.  Katrai darbībai atsevišķi noteiktu finansējuma likmi piemēro visiem attiecīgajā darbībā finansētajiem pasākumiem. Maksimālo likmi darbībai nosaka darba programmā.
2.  No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi:
2.  No Programmas var atlīdzināt līdz 100 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām, taču noteikti šādi izņēmumi:
(a)  inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām;
(a)  inovācijas darbībām – līdz 70 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, izņemot bezpeļņas tiesību subjektus, kam Programmā var atlīdzināt līdz 100 % no kopējām attaisnotajām izmaksām;
(b)  programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 30 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %.
(b)  programmas līdzfinansēšanas darbībām – vismaz 30 % no kopējām attaisnotajām izmaksām, bet noteiktos un pienācīgi pamatotos gadījumos līdz 70 %.
3.  Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.
3.  Šajā pantā noteiktās finansējuma likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai fiksētas summas finansējums.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
31. pants
31. pants
31. pants
Netiešās izmaksas
Netiešās izmaksas
1.  Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi 25 % apmērā no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, finansiālo atbalstu trešām personām un vienības izmaksām vai fiksētajām summām, kas ietver netiešās izmaksas.
1.  Netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi 25 % apmērā no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas, kas radušās saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu, finansiālo atbalstu trešām personām un vienības izmaksām vai fiksētajām summām, kas ietver netiešās izmaksas.
Vajadzības gadījumā vienības izmaksās vai fiksētajās summās ietvertās netiešās izmaksas aprēķina, izmantojot 1. punktā noteikto vienoto likmi, taču izņēmums paredzēts attiecībā uz iekšējos norēķinos norādīto preču un pakalpojumu vienības izmaksām, kuras aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām saskaņā ar saņēmēju parasto izmaksu uzskaites praksi.
Vajadzības gadījumā vienības izmaksās vai fiksētajās summās ietvertās netiešās izmaksas aprēķina, izmantojot 1. punktā noteikto vienoto likmi, taču izņēmums paredzēts attiecībā uz iekšējos norēķinos norādīto preču un pakalpojumu vienības izmaksām, kuras aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, kas ļauj piešķirt līdzekļus galvenajām pozīcijām saskaņā ar saņēmēju parasto izmaksu uzskaites praksi.
2.  Tomēr, ja tas paredzēts darba programmā, netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētas summas vai vienības izmaksas.
2.  Tomēr, ja tas paredzēts darba programmā, netiešās izmaksas var deklarēt kā fiksētas summas vai vienības izmaksas.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
32. pants
32. pants
32. pants
Attiecināmās izmaksas
Attiecināmās izmaksas
1.  Papildus kritērijiem, kas noteikti Finanšu regulas 197. pantā, saņēmējiem, kuru atalgojums tiek aprēķināts uz projekta pamata, personāla izmaksas ir attiecināmās izmaksas līdz tādai atalgojuma summai, ko persona saņēmusi par darbu līdzīgos valsts shēmās finansētos projektos.
1.  Papildus kritērijiem, kas noteikti Finanšu regulas 197. pantā, saņēmējiem, kuru atalgojums tiek aprēķināts uz projekta pamata, personāla izmaksas ir attiecināmās izmaksas līdz tādai atalgojuma summai, ko persona saņēmusi par darbu līdzīgos valsts shēmās finansētos projektos. Tikai Programmas darbības laikā dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas piedalīties paplašināšanas darbībās, personāla stundas izmaksas ir attiecināmas līmenī, kas ir 1,25 reizes lielāks par valsts līmeni attiecībā uz stundas samaksu, ko piemēro pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem, kurus finansē no valstu shēmām.
Uz projekta pamata aprēķināts atalgojums ir atalgojums, kas saistīts ar personas dalību projektos, ir daļa no saņēmēja parastās atalgojuma prakses un tiek konsekventi izmaksāts.
Uz projekta pamata aprēķināts atalgojums ir atalgojums, kas saistīts ar personas dalību projektos, ir daļa no saņēmēja parastās atalgojuma prakses un tiek konsekventi izmaksāts.
2.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta 1. punkta, izmaksas par resursiem, ko trešās personas, izmantodamas iemaksas natūrā, darījušas pieejamus, ir attiecināmās izmaksas, kuru summa nepārsniedz trešās personas tiešās attiecināmās izmaksas.
2.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta 1. punkta, izmaksas par resursiem, ko trešās personas, izmantodamas iemaksas natūrā, darījušas pieejamus, ir attiecināmās izmaksas, kuru summa nepārsniedz trešās personas tiešās attiecināmās izmaksas.
3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 192. panta, ienākumus, kas gūti no rezultātu izmantošanas, neuzskata par darbības ieņēmumiem.
3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 192. panta, ienākumus, kas gūti no rezultātu izmantošanas, neuzskata par darbības ieņēmumiem.
3.a  Saņēmēji var izmantot savu parasto grāmatvedības praksi, lai noteiktu un paziņotu saistībā ar darbību radušās izmaksas. Lai nodrošinātu pareizu dotāciju piešķiršanas pārvaldību, Komisija var noteikt ierobežotu skaitu papildu atbilstības nosacījumu. Komisija nenoraida grāmatvedības praksi, ja tās rezultāti neatšķiras no Komisijas iegūtajiem rezultātiem un ja tā nodrošina tādu pašu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni.
4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 203. panta 4. punkta, atzinums par finanšu pārskatiem ir obligāts atlikuma maksājuma veikšanas laikā, ja summa, kas pieprasīta kā faktiskās izmaksas un vienības izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar parasto izmaksu uzskaites praksi, ir EUR 325 000 vai lielāka.
4.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 203. panta 4. punkta, atzinums par finanšu pārskatiem ir obligāts atlikuma maksājuma veikšanas laikā, ja summa, kas pieprasīta kā faktiskās izmaksas un vienības izmaksas, kuras aprēķinātas saskaņā ar parasto izmaksu uzskaites praksi, ir EUR 325 000 vai lielāka.
Finanšu pārskatu sertifikātus var izsniegt kompetenta un neatkarīga valsts amatpersona, kuru atbilstīgās valsts iestādes ir pilnvarojušas veikt saņēmēja revīziju, vai neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK.
4.a  Atkāpjoties no Finanšu regulas 186. panta 1. punkta, MSCA apmācības un mobilitātes darbībām tikai materninātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma gadījumā dotācijas laikā maksimālo dotācijas apmēru palielina par pabalstiem, kas pētniekam šajā saistībā pienākas.
4.b  Izmaksas, ko rada pētījumu datu atbildīga pārvaldība saskaņā ar principiem "sameklējamība", "piekļūstamība", "sadarbspēja" un "atkalizmantojamība" (FAIR), ir attiecināmās izmaksas.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
33. pants
33. pants
33. pants
Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms
Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms
1.  Ar šo tiek izveidots Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms (“Mehānisms”), kas aizstāj un turpina saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2013 38. pantu izveidoto fondu. Mehānisms paredz ar tādu summu neatgūšanu saistīta riska segumu, kuras saņēmējiem jāatmaksā:
1.  Ar šo tiek izveidots Savstarpējās apdrošināšanas mehānisms (“Mehānisms”), kas aizstāj un turpina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 38. pantu izveidoto fondu. Mehānisms paredz ar tādu summu neatgūšanu saistīta riska segumu, kuras saņēmējiem jāatmaksā:
(a)  Komisijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK;
(a)  Komisijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK;
(b)  Komisijai un Savienības struktūrām saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”;
(b)  Komisijai un Savienības struktūrām saskaņā ar programmu “Apvārsnis 2020”;
(c)  Komisijai un finansēšanas struktūrām saskaņā ar Programmu.
(c)  Komisijai un finansēšanas struktūrām saskaņā ar Programmu.
Riska segumu attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām var īstenot, izmantojot netiešās apdrošināšanas sistēmu, kas izklāstīta piemērojamajā nolīgumā, un ņemot vērā finansēšanas struktūras būtību.
Riska segumu attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktā minētajām finansēšanas struktūrām var īstenot, izmantojot netiešās apdrošināšanas sistēmu, kas izklāstīta piemērojamajā nolīgumā, un ņemot vērā finansēšanas struktūras būtību.
2.  Mehānismu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs. Komisija izstrādā īpašus noteikumus par Mehānisma darbību.
2.  Mehānismu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs. Komisija izstrādā īpašus noteikumus par Mehānisma darbību.
3.  Saņēmēji veic ieguldījumu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Pamatojoties uz periodiskajiem izvērtējumiem, Komisija var palielināt šo ieguldījumu līdz 8 % vai samazināt zem 5 %. Saņēmēju ieguldījumu Mehānismā var atskaitīt no sākotnējā priekšfinansējuma un iemaksāt Mehānismā saņēmēju vārdā.
3.  Saņēmēji veic ieguldījumu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Pamatojoties uz pārredzamiem izvērtējumiem, kas tiek veikti katru gadu, Komisija var palielināt šo ieguldījumu līdz 8 % vai samazināt zem 5 %. Saņēmēju ieguldījumu Mehānismā var atskaitīt no sākotnējā priekšfinansējuma un iemaksāt Mehānismā saņēmēju vārdā.
4.  Saņēmēju ieguldījums tiek atgriezts atlikuma maksājuma veikšanas laikā.
4.  Saņēmēju ieguldījums tiek atgriezts atlikuma maksājuma veikšanas laikā.
5.  Jebkura finansiāla peļņa, ko radījis Mehānisms, tiek iekļauta Mehānismā. Ja peļņa ir nepietiekama, Mehānisms netiek iejaukts, un Komisija vai finansēšanas struktūra no saņēmējiem vai trešām personām visas parāda summas atgūst tiešā veidā.
5.  Jebkura finansiāla peļņa, ko radījis Mehānisms, tiek iekļauta Mehānismā. Ja peļņa ir nepietiekama, Mehānisms netiek iejaukts, un Komisija vai finansēšanas struktūra no saņēmējiem vai trešām personām visas parāda summas atgūst tiešā veidā.
6.  Atgūtās summas veido ieņēmumus, kas Mehānismam piešķirti Finanšu regulas 21. panta 4. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku tieši vai netieši sedz Mehānisms, Komisija atgūst visas atlikušās summas un iekļauj Savienības budžetā saskaņā ar likumdevējas iestādes lēmumiem.
6.  Atgūtās summas veido ieņēmumus, kas Mehānismam piešķirti Finanšu regulas 21. panta 4. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku tieši vai netieši sedz Mehānisms, Komisija atgūst visas atlikušās summas un iekļauj Savienības budžetā.
7.  Mehānismu var izmantot visu citu tieši pārvaldāmo Savienības programmu atbalsta saņēmēji. Komisija pieņem kārtību saņēmēju dalībai citās programmās.
7.  Mehānismu var paplašināt, lai to varētu izmantot visu citu tieši pārvaldāmo Savienības programmu atbalsta saņēmēji. Komisija pieņem kārtību saņēmēju dalībai citās programmās.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
34. pants
34. pants
34. pants
Īpašumtiesības un aizsardzība
Īpašumtiesības un aizsardzība
1.  Saņēmējiem pieder visi rezultāti, ko tie radījuši. Tie nodrošina, ka jebkuras viņu darbinieku vai citu pušu tiesības attiecībā uz rezultātiem var īstenot tādā veidā, kas ir saderīgs ar saņēmēju pienākumiem, kuri izklāstīti dotācijas nolīguma noteikumos.
1.  Saņēmējiem pieder visi rezultāti, ko tie radījuši. Tie nodrošina, ka jebkuras viņu darbinieku vai citu pušu tiesības attiecībā uz rezultātiem var īstenot tādā veidā, kas ir saderīgs ar saņēmēju pienākumiem, kuri izklāstīti dotācijas nolīguma noteikumos.
Rezultāti ir divu vai vairāku saņēmēju kopīpašums, ja:
Rezultāti ir divu vai vairāku saņēmēju kopīpašums, ja:
(a)  tie ir kopīgi radīti un
(a)  tie ir kopīgi radīti un
(b)  nav iespējams:
(b)  nav iespējams:
(i)  noteikt katra saņēmēja attiecīgo ieguldījumu
(i)  noteikt katra saņēmēja attiecīgo ieguldījumu
vai
vai
(ii)  tos nodalīt, lai tiem piemērotu, iegūtu vai saglabātu aizsardzību.
(ii)  tos nodalīt, lai tiem piemērotu, iegūtu vai saglabātu aizsardzību.
Līdzīpašnieki rakstiski vienojas par kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas noteikumiem. Ja vien nav panākta cita vienošanās, katrs līdzīpašnieks var piešķirt trešām personām vienkāršas licences, kas ļauj izmantot kopīpašumā esošos rezultātus (bez tiesībām izdot apakšlicenci), ja pārējiem līdzīpašniekiem tiek sniegts iepriekšējs paziņojums un taisnīga un saprātīga kompensācija. Līdzīpašnieki var rakstiski vienoties piemērot citu režīmu, kas nav kopīpašums.
Līdzīpašnieki rakstiski vienojas par kopīpašuma piešķiršanu un izmantošanas noteikumiem. Ja vien nav panākta cita vienošanās konsorcija līgumā un/vai kopīgajā īpašumtiesību nolīgumā, katrs līdzīpašnieks var piešķirt trešām personām vienkāršas licences, kas ļauj izmantot kopīpašumā esošos rezultātus (bez tiesībām izdot apakšlicenci), ja pārējiem līdzīpašniekiem tiek sniegts iepriekšējs paziņojums un taisnīga un saprātīga kompensācija.. Līdzīpašnieki var rakstiski vienoties piemērot citu režīmu, kas nav kopīpašums.
2.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, pienācīgi aizsargā savus rezultātus, ja aizsardzība ir iespējama un pamatota, un šajā nolūkā ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, arī komerciālas izmantošanas perspektīvas. Lemjot par aizsardzību, saņēmēji ņem vērā arī citu darbības saņēmēju likumīgās intereses.
2.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, pienācīgi aizsargā savus rezultātus, ja aizsardzība ir iespējama un pamatota, un šajā nolūkā ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, arī komerciālas izmantošanas perspektīvas un citas leģitīmas intereses, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, privātumu, intelektuālā īpašuma tiesības un drošības noteikumus, kā arī vispārējo Savienības tautsaimniecības konkurētspēju. Lemjot par aizsardzību, saņēmēji ņem vērā arī citu darbības saņēmēju likumīgās intereses.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
35. pants
35. pants
35. pants
Izmantošana un izplatīšana
Izmantošana un izplatīšana
1.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu savus rezultātus, jo īpaši Savienībā. Rezultātus var izmantot tiešā veidā saņēmēji vai netieši, jo īpaši, nododot īpašumtiesības uz rezultātiem un piešķirot rezultātu izmantošanas licences saskaņā ar 36. pantu.
1.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu savus rezultātus, jo īpaši Savienībā. Rezultātus var izmantot tiešā veidā saņēmēji vai netieši, jo īpaši, nododot īpašumtiesības uz rezultātiem un piešķirot rezultātu izmantošanas licences saskaņā ar 36. pantu.
Darba programmā var paredzēt papildu izmantošanas pienākumus.
Darba programmā var paredzēt papildu izmantošanas pienākumus.
Ja, neraugoties uz to, ka saņēmējs dara visu iespējamo, lai panāktu savu rezultātu tiešu vai netiešu izmantošanu, rezultāti netiek izmantoti dotācijas nolīgumā minētā konkrētā termiņā, saņēmējs izmanto dotācijas nolīgumā norādītu piemērotu tiešsaistes platformu, lai atrastu ieinteresētās personas šo rezultātu izmantošanai. Ja tas ir pamatoti, pēc saņēmēja pieprasījuma šo pienākumu var atcelt.
Ja, neraugoties uz to, ka saņēmējs dara visu iespējamo, lai panāktu savu rezultātu tiešu vai netiešu izmantošanu, rezultāti netiek izmantoti dotācijas nolīgumā minētā konkrētā termiņā, tā, kā izklāstīts izplatīšanas un izmantošanas plānā, izmantošanas darbības var nodot citai pusei, par to vienojoties ar saņēmējiem. Ja tas ir pamatoti, pēc saņēmēja pieprasījuma šo pienākumu var atcelt.
2.  Ievērojot visus ierobežojumus, kas izriet no intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgo interešu aizsardzības, saņēmēji izplata savus rezultātus, cik drīz vien iespējams.
2.  Ievērojot visus ierobežojumus, kas izriet no intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgo interešu aizsardzības, saņēmēji atvērtā formātā izplata savus rezultātus, cik drīz vien iespējams.
Darba programmā var paredzēt papildu izplatīšanas pienākumus.
Darba programmā var paredzēt papildu izplatīšanas pienākumus, vienlaikus nodrošinot Savienības ekonomisko un zinātnisko interešu aizsardzību.
3.  Saņēmēji nodrošina, ka atvērtā piekļuve zinātniskām publikācijām tiek noteikta saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši saņēmēji nodrošina, ka tie vai publikāciju autori patur pietiekamas intelektuālā īpašuma tiesības, kas tiem ļauj izpildīt tiem noteiktās atvērtās piekļuves prasības.
3.  Saņēmēji nodrošina, ka atvērtā piekļuve zinātniskām publikācijām tiek noteikta saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem. Jo īpaši saņēmēji nodrošina, ka tie vai publikāciju autori patur pietiekamas intelektuālā īpašuma tiesības, kas tiem ļauj izpildīt atvērtās piekļuves prasības (FAIR).
Atvērtā piekļuve pētījumu datiem ir vispārīgs noteikums saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem, taču pamatotos gadījumos piemēro izņēmumus, ņemot vērā saņēmēju likumīgās intereses un jebkādus citus ierobežojumus, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, drošības noteikumus vai intelektuālā īpašuma tiesības.
Attiecībā uz pētījumu datu izplatīšanu dotācijas nolīgumā FAIR atvērtas piekļuves un pētījumu datu saglabāšanas kontekstā ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem nodrošina taisnīgu piekļuvi šādiem rezultātiem, paredzot nepiedalīšanās iespēju saskaņā ar principu "tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik vajadzīgs". Pamatotos gadījumos piemēro izņēmumus, ņemot vērā saņēmēju likumīgās intereses un jebkādus citus ierobežojumus, piemēram, datu aizsardzības noteikumus, privātumu, konfidencialitāti, drošības noteikumus, komercnoslēpumus, likumīgās komerciālās intereses vai intelektuālā īpašuma tiesības, vai Savienības ārējo konkurētspēju.
Darba programmā var paredzēt papildu pienākumus, kuri jāizpilda, lai pieņemtu praksi atvērtās zinātnes jomā.
Darba programmā var paredzēt papildu stimulus atvērtas zinātnes prakses izmantošanai.
4.  Saņēmēji visus pētījumu datus pārvalda saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un izstrādā datu pārvaldības plānu.
4.  Saņēmēji visus pētījumu datus, kas ģenerēti "Apvārsnis Eiropa" darbībā, pārvalda saskaņā ar dotācijas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un izstrādā datu pārvaldības plānu.
Darba programmā var paredzēt papildu pienākumus, kuri jāizpilda, lai varētu izmantot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni nolūkā uzglabāt datus un piešķirt piekļuvi pētījumu datiem.
Darba programma var iedrošināt izmantot Eiropas atvērtās zinātnes mākoni nolūkā uzglabāt datus un piešķirt piekļuvi pētījumu datiem.
5.  Saņēmēji, kas plāno izplatīt savus rezultātus, iepriekš par to paziņo pārējiem darbībā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem. Jebkurš no pārējiem saņēmējiem var izteikt iebildumus, ja vien var pierādīt, ka tā likumīgajām interesēm, kas saistītas ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām, tiks nodarīts būtisks kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanu nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi minēto likumīgo interešu aizsardzībai.
5.  Saņēmēji, kas plāno izplatīt savus rezultātus, iepriekš par to paziņo pārējiem darbībā iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem. Jebkurš no pārējiem saņēmējiem var izteikt iebildumus, ja vien var pierādīt, ka tā likumīgajām interesēm, kas saistītas ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām, tiks nodarīts būtisks kaitējums. Šādos gadījumos izplatīšanu nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstīgi pasākumi minēto likumīgo interešu aizsardzībai.
6.  Ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, priekšlikumos iekļauj plānu par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Ja paredzētā izmantošana nozīmē produkta vai procesa izstrādi, radīšanu, ražošanu un tirdzniecību, vai pakalpojuma izveidi un sniegšanu, plānā iekļauj šādas izmantošanas stratēģiju. Ja plānā paredzēts, ka izmantošana notiks galvenokārt trešās valstīs, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti paskaidro, kā šāds izmantojums joprojām atbilst Savienības interesēm.
6.  Ja vien darba programmā nav paredzēts citādi, priekšlikumos iekļauj plānu par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Ja paredzētā izmantošana nozīmē produkta vai procesa izstrādi, radīšanu, ražošanu un tirdzniecību, vai pakalpojuma izveidi un sniegšanu, plānā iekļauj šādas izmantošanas stratēģiju. Ja plānā paredzēts, ka izmantošana notiks galvenokārt trešās valstīs, kuras nav asociētās valstis, tiesību subjekti pamato, kā šāda izmantošana joprojām atbilst Savienības interesēm.
Plānu saņēmēji turpina izstrādāt darbības laikā un arī pēc tās.
Saņēmēji var turpināt izstrādāt savu plānu darbības laikā, tostarp izmantojot sabiedrības iesaistīšanos un izglītību zinātnes jomā.
7.  Lai Komisija vai finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, saņēmēji sniedz visu pieprasīto informāciju par savu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu. Šādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot saņēmēju likumīgās intereses.
7.  Lai Komisija vai finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, saņēmēji sniedz visu nepieciešamo pieprasīto informāciju par savu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu saskaņā ar dotācijas nolīgumu. Šādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot saņēmēju likumīgās intereses.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
36. pants
36. pants
36. pants
Nodošana un licencēšana
Nodošana un licencēšana
1.  Saņēmēji var nodot īpašumtiesības uz saviem rezultātiem. Saņēmēji nodrošina, ka to saistības attiecas arī uz jauno īpašnieku un ka minētā īpašnieka pienākums ir nodot šīs saistības līdz ar jebkuru turpmāku nodošanu.
1.  Saņēmēji var nodot īpašumtiesības uz saviem rezultātiem. Saņēmēji nodrošina, ka to saistības attiecas arī uz jauno īpašnieku un ka minētā īpašnieka pienākums ir nodot šīs saistības līdz ar jebkuru turpmāku nodošanu.
2.  Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām nav citas rakstiskas vienošanās vai ja vien tas nav neiespējams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, saņēmēji, kuri plāno nodot īpašumtiesības uz rezultātiem, iepriekš par to paziņo jebkuram citam saņēmējam, kuram joprojām ir tiesības piekļūt rezultātiem. Šajā paziņojumā jāietver pietiekama informācija par jauno īpašnieku, lai saņēmējs varētu novērtēt ietekmi uz savām piekļuves tiesībām.
2.  Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām un to subjektiem nav citas rakstiskas vienošanās vai ja vien tas nav neiespējams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, saņēmēji, kuri plāno nodot īpašumtiesības uz rezultātiem, iepriekš par to paziņo jebkuram citam saņēmējam, kuram joprojām ir tiesības piekļūt rezultātiem. Šajā paziņojumā jāietver pietiekama informācija par jauno īpašnieku, lai saņēmējs varētu novērtēt ietekmi uz savām piekļuves tiesībām.
Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām nav citas rakstiskas vienošanās, saņēmējs var izteikt iebildumus pret nodošanu, ja tas var pierādīt, ka šī nodošana nelabvēlīgi ietekmēs tā piekļuves tiesības. Šajā gadījumā nodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem saņēmējiem.
Ja vien attiecībā uz konkrēti norādītām trešām personām un to subjektiem nav citas rakstiskas vienošanās, saņēmējs var izteikt iebildumus pret nodošanu, ja tas var pierādīt, ka šī nodošana nelabvēlīgi ietekmēs tā piekļuves tiesības. Šajā gadījumā nodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem saņēmējiem. Dotācijas nolīgumā nosaka attiecīgos termiņus.
3.  Saņēmēji var piešķirt licences par saviem rezultātiem vai citādi piešķirt tiesības tos izmantot, ja tas neietekmē viņu pienākumu izpildi.
3.  Saņēmēji var piešķirt licences par saviem rezultātiem vai citādi piešķirt tiesības tos izmantot, ja tas neietekmē viņu pienākumu izpildi.
4.  Pamatotos gadījumos dotācijas nolīgumā paredz tiesības iebilst pret rezultātu nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem, ja:
4.  Pamatotos gadījumos dotācijas nolīgumā paredz Komisijai tiesības iebilst pret rezultātu nodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu attiecībā uz rezultātiem, ja:
(a)  saņēmējiem, kuri rada rezultātus, ir piešķirts Savienības finansējums;
(a)  saņēmējiem, kuri rada rezultātus, ir piešķirts Savienības finansējums;
(b)  īpašumtiesības nodotas vai licence piešķirta tiesību subjektam, kas iedibināts valstī, kas nav asociētā trešā valsts; un
(b)  īpašumtiesības nodotas vai licence piešķirta tiesību subjektam, kas iedibināts valstī, kas nav asociētā trešā valsts; un
(c)  īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana nav notikusi atbilstīgi Savienības interesēm.
(c)  īpašumtiesību nodošana vai licences piešķiršana nav notikusi atbilstīgi Savienības interesēm.
Veicina tehnoloģiju nodošanas nolīgumu slēgšanu.
Ja piemērojamas tiesības iebilst, saņēmējs par to iepriekš paziņo. Ja ir ieviesti pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, no tiesībām iebilst var rakstiski atteikties attiecībā uz nodošanu vai licenču piešķiršanu konkrēti noteiktiem tiesību subjektiem.
Ja piemērojamas tiesības iebilst, saņēmējs par to iepriekš paziņo. Ja ir ieviesti pasākumi Savienības interešu aizsardzībai, no tiesībām iebilst var rakstiski atteikties attiecībā uz nodošanu vai licenču piešķiršanu konkrēti noteiktiem tiesību subjektiem.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
37. pants
37. pants
37. pants
Piekļuves tiesības
Piekļuves tiesības
1.  Piemēro šādus piekļuves tiesību principus:
1.  Piemēro šādus piekļuves tiesību principus:
(a)  pieprasījumu par piekļuves tiesību izmantošanu vai atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstiski;
(a)  pieprasījumu par piekļuves tiesību izmantošanu vai atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstiski;
(b)  ja vien ar tiesību piešķīrēju nav citas vienošanās, piekļuves tiesības neietver tiesības uz apakšlicenci;
(b)  ja vien ar tiesību piešķīrēju nav citas vienošanās, piekļuves tiesības neietver tiesības uz apakšlicenci;
(c)  pirms pievienošanās dotācijas nolīgumam saņēmēji informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuves piešķiršanu iepriekš uzkrātām zināšanām;
(c)  pirms pievienošanās dotācijas nolīgumam saņēmēji informē viens otru par jebkādiem ierobežojumiem, kas saistīti ar piekļuves piešķiršanu iepriekš uzkrātām zināšanām;
(d)  ja saņēmējs vairs nav iesaistīts darbībā, tas neietekmē saņēmēja pienākumus piešķirt piekļuvi;
(d)  ja saņēmējs vairs nav iesaistīts darbībā, tas neietekmē saņēmēja pienākumus piešķirt piekļuvi;
(e)  ja saņēmējs nepilda savus pienākumus, saņēmēji var vienoties, ka tam vairs nav piekļuves tiesību.
(e)  ja saņēmējs nepilda savus pienākumus, saņēmēji var vienoties, ka tam vairs nav piekļuves tiesību.
2.  Saņēmēji piešķir piekļuves tiesības šādi:
2.  Saņēmēji piešķir piekļuves tiesības šādi:
(a)  attiecībā uz saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei;
(a)  attiecībā uz saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei;
(b)  ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, attiecībā uz savām iepriekš uzkrātām zināšanām jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien saņēmēji, pirms tie pievienojas dotācijas nolīgumam, nav vienojušies citādi;
(b)  ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, attiecībā uz savām iepriekš uzkrātām zināšanām jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien saņēmēji, pirms tie pievienojas dotācijas nolīgumam, nav vienojušies citādi;
(c)  attiecībā uz saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šo piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.
(c)  attiecībā uz saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, jebkuram citam darbībā iesaistītam saņēmējam, kuram tie vajadzīgi savu uzdevumu izpildei; šo piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.
(3)  Ja vien saņēmēji nav vienojušies citādi, piekļuvi saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, tie piešķir tiesību subjektam,
3.  Ja vien saņēmēji nav vienojušies citādi, piekļuvi saviem rezultātiem, un, ievērojot visus 1. punkta c) apakšpunktā minētos ierobežojumus, arī savām iepriekš uzkrātām zināšanām, tie piešķir tiesību subjektam,
(a)  kas ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī;
(a)  kas ir iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī;
(b)  kas atrodas cita saņēmēja tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē, kādā ir minētais saņēmējs, vai arī tieši vai netieši kontrolē minēto saņēmēju, un
(b)  kas atrodas cita saņēmēja tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē, kādā ir minētais saņēmējs, vai arī tieši vai netieši kontrolē minēto saņēmēju, un
(c)  kam ir vajadzīga piekļuve minētā saņēmēja rezultātu izmantošanai.
(c)  kam ir vajadzīga piekļuve minētā saņēmēja rezultātu izmantošanai.
Piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.
Piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, par kuriem jāvienojas.
4.  Pieprasījumu par piekļuves piešķiršanu izmantošanas nolūkā var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien saņēmēji nevienojas par citu termiņu.
4.  Pieprasījumu par piekļuves piešķiršanu izmantošanas nolūkā var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien saņēmēji nevienojas par citu termiņu.
5.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām Savienības rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos.
5.  Saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, piešķir Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām Savienības rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos, ņemot vērā saņēmēju leģitīmās intereses .
Tādas piekļuves tiesības neaptver dalībnieku iepriekš uzkrātās zināšanas.
Darbībās, kas ietilpst kopā “Iekļaujoša un droša sabiedrība”, intervences jomā “Aizsardzība un drošība”, saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, arī piešķir dalībvalstu valsts iestādēm to rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai šajā jomā. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos un piešķir, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās tiesības izmantos vienīgi paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi. Dalībvalsts, kas izsaka pieprasījumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas izsaka pieprasījumu, paziņo visām dalībvalstīm par tādiem pieprasījumiem.
Darbībās, kas ietilpst kopā “Droša sabiedrība”, intervences jomā “Aizsardzība un drošība”, saņēmēji, kas saņēmuši Savienības finansējumu, piekļuvi saviem rezultātiem, nepieprasot autoratlīdzību, arī piešķir dalībvalstu valsts iestādēm to rīcībpolitikas vai programmu izstrādei, īstenošanai vai uzraudzībai šajā jomā. Piekļuvi izmanto tikai nekomerciālos un ar konkurenci nesaistītos nolūkos un piešķir, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās tiesības izmantos vienīgi paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti atbilstīgi konfidencialitātes pienākumi. Dalībvalsts, kas izsaka pieprasījumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, kas izsaka pieprasījumu, paziņo visām dalībvalstīm par tādiem pieprasījumiem.
6.  Darba programmā var paredzēt papildu piekļuves tiesības.
6.  Vajadzības gadījumā darba programmā var paredzēt papildu piekļuves tiesības.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
38. pants
38. pants
38. pants
Īpaši noteikumi par izmantošanu un izplatīšanu
Īpaši noteikumi par izmantošanu un izplatīšanu
Īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, izmantošanu un izplatīšanu, nodošanu un licencēšanu, kā arī piekļuves tiesībām var paredzēt attiecībā uz ERC darbībām, mācību un mobilitātes darbībām, pirmskomercializācijas iepirkuma darbībām, inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbībām, programmas līdzfinansēšanas darbībām un koordinācijas un atbalsta darbībām.
Īpašus noteikumus par izmantošanu un izplatīšanu, nodošanu un licencēšanu, kā arī piekļuves tiesībām var paredzēt attiecībā uz ERC darbībām, EIT darbībām, mācību un mobilitātes darbībām, pirmskomercializācijas iepirkuma darbībām, inovatīvu risinājumu publiskā iepirkuma darbībām, programmas līdzfinansēšanas darbībām un koordinācijas un atbalsta darbībām.
Šie īpašie noteikumi nemaina attiecībā uz atvērto piekļuvi paredzētos pienākumus.
Šie īpašie noteikumi nemaina attiecībā uz atvērto piekļuvi paredzētos pienākumus un principus, kas minēti 10. pantā.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
39. pants
39. pants
39. pants
Godalgas
Godalgas
1.  Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, Programmas godalgas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas IX sadaļu.
1.  Ja vien šajā nodaļā nav noteikts citādi, Programmas godalgas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas IX sadaļu.
2.  Ja vien darba programmā vai konkursa nolikumā nav paredzēts citādi, konkursā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibināšanas vietas.
2.  Ja vien darba programmā vai konkursa nolikumā nav paredzēts citādi, konkursā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tā iedibināšanas vietas.
3.  Komisija vai finansēšanas struktūra godalgas var organizēt kopā ar:
3.  Vajadzības gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra godalgas var organizēt kopā ar:
(a)  citām Savienības struktūrām;
(a)  citām Savienības struktūrām;
(b)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām;
(b)  trešām valstīm, arī to zinātniskām un tehnoloģiju organizācijām vai aģentūrām;
(c)  starptautiskām organizācijām; vai
(c)  starptautiskām organizācijām; vai
(d)  bezpeļņas tiesību subjektiem.
(d)  bezpeļņas tiesību subjektiem.
4.  Darba programmā vai konkursa nolikumā var noteikt pienākumus attiecībā uz komunikāciju, izmantošanu un izplatīšanu.
4.  Darba programmā vai konkursa nolikumā nosaka pienākumus attiecībā uz komunikāciju, īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām, kā arī izmantošanu un izplatīšanu, tostarp nosakot licencēšanas noteikumus.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
42. pants
42. pants
42. pants
“Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotais finansējums
“Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotais finansējums
1.  “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma dotāciju un atmaksājamā avansa komponentus reglamentē 30.–33. pants.
1.  “Apvārsnis Eiropa” vai EIC apvienotā finansējuma dotāciju un atmaksājamā avansa komponentus reglamentē 30.–33. pants.
2.  EIC apvienoto finansējumu īsteno saskaņā ar 43. pantu. Atbalstu kā EIC apvienoto finansējumu var piešķirt tik ilgi, kamēr vien darbību var finansēt kā finansējuma apvienošanas darbību vai kā finansēšanas un investīciju operāciju, kuru pilnībā nosedz InvestEU saistībā sniegtā ES garantija. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta, noteikumus, kas izklāstīti 2. punktā, jo īpaši a) un d) apakšpunktā, nepiemēro laikā, kad tiek piešķirts EIC apvienotais finansējums.
2.  EIC apvienoto finansējumu īsteno saskaņā ar 43. pantu. Atbalstu riskantajiem projektiem saskaņā ar EIC apvienoto finansējumu var piešķirt tik ilgi, kamēr vien darbību var finansēt kā finansējuma apvienošanas darbību vai kā finansēšanas un investīciju operāciju, kuru pilnībā nosedz InvestEU saistībā sniegtā ES garantija. Atkāpjoties no Finanšu regulas 209. panta, noteikumus, kas izklāstīti 2. punktā, jo īpaši a) un d) apakšpunktā, nepiemēro laikā, kad tiek piešķirts EIC apvienotais finansējums.
3.  “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu var piešķirt programmas līdzfinansēšanai, ja dalībvalstu un asociēto valstu kopīgajā programmā ir paredzēts izmantot finanšu instrumentus atsevišķi atlasītu darbību atbalstam. Šādu darbību izvērtēšanu un atlasi veic saskaņā ar 19., 20., 23., 24., 25. un 26. pantu. “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma īstenošanas kārtība atbilst 29. panta noteikumiem pēc analoģijas ar 43. panta 9. punktu un papildu noteikumiem, kas izklāstīti darba programmā.
3.  “Apvārsnis Eiropa” apvienoto finansējumu var piešķirt programmas līdzfinansēšanai, ja dalībvalstu un asociēto valstu kopīgajā programmā ir paredzēts izmantot finanšu instrumentus atsevišķi atlasītu darbību atbalstam. Šādu darbību izvērtēšanu un atlasi veic saskaņā ar 11., 19., 20., 24., 25., 26., 42.a un 43. pantu. “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma īstenošanas kārtība atbilst 29. panta noteikumiem pēc analoģijas ar 43. panta 9. punktu un pamatotiem papildu noteikumiem, kas izklāstīti darba programmā.
4.  Atmaksājumus, tostarp atmaksājamo avansu un ieņēmumus no “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotā finansējuma, uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 21. panta 4. punktu.
4.  Atmaksājumus, tostarp atmaksājamo avansu un ieņēmumus no “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienotā finansējuma, uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunktu un 21. panta 4. punktu.
5.  “Apvārsnis Eiropa” un EIC apvienoto finansējumu piešķir tā, lai netiktu kropļota konkurence.
5.  Programmas "Apvārsnis Eiropa" un EIC apvienoto finansējumu piešķir tā, lai tiktu veicināta Savienības konkurētspēja, vienlaikus nepieļaujot konkurences traucējumus.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
42.a pants (jauns)
42.a pants
Pathfinder
1.  Pathfinder nodrošina dotācijas progresīviem augsta riska projektiem, kuru mērķis ir panākt Eiropas Savienības stratēģisko autonomiju iespējami radikālu inovatīvu nākotnes tehnoloģiju jomā un jaunas tirgus iespējas. Sākumā Pathfinder nodrošina atbalstu agrīnos zinātniskās un tehnoloģiskās izpētes un izstrādes posmos, tostarp koncepcijas pierādīšanai un prototipiem tehnoloģijas validācijai.
Pathfinder galvenokārt īsteno, rīkojot atklātu uzaicinājumu iesniegt augšupējus priekšlikumus, paredzot noteiktus piedāvājumu iesniegšanas termiņus gadā, kā arī tas risinās konkurētspējas veicināšanas uzdevumus — izstrādāt stratēģiskos pamatmērķus1a, kas prasa "dziļas tehnoloģijas" un radikālu domāšanu. Atlasītu projektu pārgrupēšana tematiskos vai mērķnoteiktos portfeļos ļaus noteikt darba kritisko masu, tehnoloģiju stratēģisko autonomiju ES līmenī un strukturēt jaunas daudznozaru pētniecības kopienas.
2.  Pathfinder pārejas pasākumus īsteno, lai palīdzētu inovatoriem uzlabot komerciālās attīstības virzību Savienībā, piemēram, veicot demonstrējumus un priekšizpēti, lai novērtētu potenciālās uzņēmējdarbības iespējas un atbalstītu jaunu uzņēmumu izdalīšanu no jau esošiem uzņēmumiem (spin offs), kā arī jaunuzņēmumu izveidi.
(a)  Uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas datumu un saturu nosaka, ņemot vērā mērķus un budžetu, kas paredzēti darba programmā saistībā ar attiecīgo darbību portfeli;
(b)  dotācijas par fiksētu summu, kas nepārsniedz EUR 50 000, var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, lai tādā veidā veiktu steidzamas koordinācijas un atbalsta darbības, kuras paredzētas saņēmēju portfeļa kopienas stiprināšanai vai iespējamo no esošiem uzņēmumiem izdalīto jauno uzņēmumu (spin-off) vai tirgus izveidē būtisku inovāciju potenciāla novērtēšanai.
3.  Uz EIC Patffinder attiecas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji, kas definēti 25. pantā.
__________________
1a Tās var ietvert tādas tēmas kā mākslīgais intelekts, kvantu tehnoloģijas, biokontrole vai otrās paaudzes digitāli dvīņi, vai jebkuru citu tēmu, kas apzināta “Eiropas apvāršņa” stratēģiskās plānošanas kontekstā (tostarp ar dalībvalstīm tīklotās programmās).
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
43. pants
43. pants
43. pants
EIC "Accelerator"
Accelerator
1.  EIC “Accelerator” saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt saņēmējs vai viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto saņēmēju.
1.  EIC “Accelerator” saņēmējs ir tiesību subjekts, kas kvalificējas kā jaunuzņēmums, augošs jaunzņēmums, MVU vai vidējas kapitalizācijas uzņēmums, kas iedibināts dalībvalstī vai asociētajā valstī. Priekšlikumu var iesniegt saņēmējs vai viena vai vairākas fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas vēlas izveidot vai atbalstīt minēto saņēmēju.
2.  Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā.
2.  Ar vienu piešķiršanas lēmumu var paredzēt un nodrošināt finansējumu attiecībā uz visiem Savienības ieguldījuma veidiem, kas paredzēti EIC apvienotajā finansējumā.
3.  Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē atsevišķi neatkarīgi eksperti un, pamatojoties uz 24. un 26. pantu, atlasa pēc ikgadējā atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstīgi 4. punktam.
3.  Priekšlikumus pēc to individuālās vērtības vērtē atsevišķi neatkarīgi eksperti un, pamatojoties uz 24. un 26. pantu, atlasa pēc ikgadējā atklātā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus atbilstīgi 4. punktam.
4.  Piešķiršanas kritēriji ir šādi:
4.  Piešķiršanas kritēriji ir šādi:
–  izcilība;
–  izcilība;
–  ietekme;
–  ietekme un ES pievienotā vērtība ;
–  darbības riska pakāpe un vajadzība pēc Savienības finansējuma.
–  darbības riska pakāpe un vajadzība pēc Savienības finansējuma.
5.  Vienojoties ar attiecīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, Komisija vai finansēšanas struktūras, kas īsteno “Apvārsnis Eiropa”, var tieši iesniegt izvērtēšanai saskaņā ar pēdējo izvērtēšanas kritēriju priekšlikumu ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītai darbībai, kas jau atbilst pirmajiem diviem kritērijiem, un šajā nolūkā ievēro šādus kumulatīvos nosacījumus:
5.  Vienojoties ar attiecīgajiem pieteikuma iesniedzējiem, Komisija vai finansēšanas struktūras, kas īsteno “Apvārsnis Eiropa” (tostarp EIT un ZIK), var tieši iesniegt izvērtēšanai saskaņā ar pēdējo izvērtēšanas kritēriju priekšlikumu ar inovāciju un ieviešanu tirgū, īpaši Savienības tirgū, saistītai darbībai, kas jau atbilst pirmajiem diviem kritērijiem, un šajā nolūkā ievēro šādus kumulatīvos nosacījumus:
–  priekšlikumam jāizriet no jebkuras citas darbības, ko finansē programmā “Apvārsnis 2020” vai šajā Programmā, vai no valsts programmas, kas ir līdzīga EIC “Pathfinder” un ko Komisija ir atzinusi par tādu,
–  priekšlikumam jāizriet no jebkuras citas darbības, ko finansē programmā “Apvārsnis 2020” vai šajā Programmā, vai no valsts programmas, ko Komisija ir atzinusi par atbilstošu EIC prasībām,
–  tai jābūt balstītai uz iepriekšējā projekta pārskatu, kurā novērtēta priekšlikuma izcilība un ietekme, un jābūt ievērotiem nosacījumiem un procesiem, kuri sīkāk izklāstīti darba programmā.
–  tai jābūt balstītai uz iepriekšējā projekta pārskatu, kurā novērtēta priekšlikuma izcilība un ietekme, un jābūt ievērotiem nosacījumiem un procesiem, kuri sīkāk izklāstīti darba programmā.
6.  Izcilības zīmogu var piešķirt, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
6.  Izcilības zīmogu var piešķirt, ja ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:
–  saņēmējs ir jaunuzņēmums vai MVU,
–  saņēmējs ir jaunuzņēmums vai MVU,
–  priekšlikums ir atbalsttiesīgs un sasniedzis piemērojamās sliekšņa vērtības attiecībā uz pirmajiem diviem 4. punktā minētajiem piešķiršanas kritērijiem,
–  priekšlikums ir atbalsttiesīgs un sasniedzis piemērojamās sliekšņa vērtības attiecībā uz pirmajiem diviem 4. punktā minētajiem piešķiršanas kritērijiem,
–  attiecībā uz pasākumiem, kuri varētu būt atbalsttiesīgi ar inovāciju saistītā darbībā.
–  attiecībā uz pasākumiem, kuri varētu būt atbalsttiesīgi ar inovāciju saistītā darbībā.
7.  Attiecībā uz priekšlikumu, kas saņēmuši pozitīvu vērtējumu, neatkarīgi eksperti ierosina atbilstīgu EIC apvienoto finansējumu, pamatojoties uz radītajiem riskiem un resursiem, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai inovāciju laistu tirgū un ieviestu plašāk.
7.  Attiecībā uz priekšlikumu, kas saņēmuši pozitīvu vērtējumu, neatkarīgi eksperti ierosina atbilstīgu EIC apvienoto finansējumu, pamatojoties uz radītajiem riskiem un resursiem, kā arī laiku, kas vajadzīgs, lai inovāciju laistu tirgū un ieviestu plašāk.
Pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā Savienības rīcībpolitikas mērķu izpildi, Komisija var noraidīt priekšlikumu, ko neatkarīgi eksperti novērtējuši atzinīgi.
Pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, ņemot vērā Savienības rīcībpolitikas mērķu neizpildi, Komisija var noraidīt priekšlikumu, ko neatkarīgi eksperti novērtējuši atzinīgi.
8.  Dotācijas vai atmaksājamā avansa komponents no apvienotā finansējuma nepārsniedz 70 % no atlasītās inovācijas darbības izmaksām.
8.  Dotācijas vai atmaksājamā avansa komponents no apvienotā finansējuma nepārsniedz 70 % no atlasītās inovācijas darbības izmaksām.
9.  EIC apvienotā finansējuma pašu kapitāla un atmaksājamā atbalsta komponentu īstenošanas kārtību sīki izklāsta lēmumā [Īpašā programma].
9.  EIC apvienotā finansējuma pašu kapitāla un atmaksājamā atbalsta komponentu īstenošanas kārtību sīki izklāsta lēmumā [Īpašā programma].
10.  Līgumā par atlasīto darbību nosaka konkrētus starpmērķus un atbilstošo priekšfinansējumu un maksājumus, kas veicami kā atsevišķas iemaksas no EIC apvienotā finansējuma.
10.  Līgumā par atlasīto darbību nosaka konkrētus izmērāmus starpmērķus un atbilstošo priekšfinansējumu un maksājumus, kas veicami kā atsevišķas iemaksas no EIC apvienotā finansējuma.
Pasākumus, kas atbilst kādai inovācijas darbībai, var sākt īstenot un dotācijas pirmo priekšfinansējuma maksājumu vai atmaksājamo avansu var izmaksāt pirms citu piešķirtā EIC apvienotā finansējuma komponentu apgūšanas. Attiecībā uz šo komponentu apgūšanu ņem vērā līgumā paredzētos konkrētos starpmērķus.
Pasākumus, kas atbilst kādai inovācijas darbībai, var sākt īstenot un dotācijas pirmo priekšfinansējuma maksājumu vai atmaksājamo avansu var izmaksāt pirms citu piešķirtā EIC apvienotā finansējuma komponentu apgūšanas. Attiecībā uz šo komponentu apgūšanu ņem vērā līgumā paredzētos konkrētos starpmērķus.
11.  Saskaņā ar līgumu darbību aptur, groza vai izbeidz, ja starpmērķi nav sasniegti. To var izbeigt arī tad, ja nav izdevies nodrošināt plānoto ieviešanu tirgū.
11.  Saskaņā ar līgumu darbību aptur, groza vai izbeidz, ja izmērāmi starpmērķi nav sasniegti. To var izbeigt arī tad, ja nav izdevies nodrošināt plānoto ieviešanu tirgū, īpaši Savienības tirgū.
Pēc projektu pārskatīšanas, ko veic ārējie neatkarīgie eksperti, Komisija var pieņemt lēmumu palielināt EIC apvienoto finansējumu.
Pēc projektu pārskatīšanas, ko veic ārējie neatkarīgie eksperti, Komisija var pieņemt lēmumu palielināt EIC apvienoto finansējumu.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
43.a pants (jauns)
43.a pants
Pakāpeniska inovācija MVU
Papildus EIC instrumentiem centrāli pārvalda un īsteno īpašu MVU paredzētu instrumentu pakāpeniskai to inovācijai, ar ko atbalsta vienam saņēmējam paredzētas dotācijas pētniecības un izstrādes darbībām visās kopās, izmantojot augšupēju pieeju un visu laiku atvērtu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kas pielāgots MVU vajadzībām.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
44. pants
44. pants
44. pants
Ārējo ekspertu iecelšana
Neatkarīgu ārējo ekspertu iecelšana
1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 237. panta 3. punkta, ārējos ekspertus var izraudzīties bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, ja tas ir pamatoti un izraudzīšanās notiek pārredzami.
1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 237. panta 3. punkta, izņēmuma gadījumos neatkarīgus ārējos ekspertus var izraudzīties bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību tikai tad, ja uzaicinājumā izteikt ieinteresētību nav identificēti piemēroti ārējie eksperti. Ārējo ekspertu izraudzīšanās bez uzaicinājuma izteikt ieinteresētību ir pienācīgi jāpamato, un izraudzīšanās notiek pārredzami. Šiem ekspertiem jāapliecina sava neatkarība un spēja atbalstīt “Apvārsnis Eiropa” ilgtermiņa mērķus.
1.a  Neatkarīgus ārējos ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību viņiem uzticētajiem uzdevumiem. Ieceļot neatkarīgus ārējos ekspertus, Komisija vai Savienības finansēšanas struktūra cenšas panākt, lai ekspertu grupā un vērtēšanas grupās būtu līdzsvarota specializācijas, ģeogrāfiskā, dzimumu un organizācijas veida pārstāvība.
2.  Saskaņā ar Finanšu regulas 237. panta 2. un 3. punktu ārējie eksperti saņem atlīdzību, pamatojoties uz standarta nosacījumiem. Ja tas ir pamatoti, var noteikt, jo īpaši konkrētiem augsta līmeņa ekspertiem, atbilstīgu atlīdzības līmeni, kas nav paredzēts standarta nosacījumos, bet kas pamatojas uz attiecīgajiem tirgus standartiem.
2.  Saskaņā ar Finanšu regulas 237. panta 2. un 3. punktu neatkarīgi ārējie eksperti saņem atlīdzību, pamatojoties uz standarta nosacījumiem.
3.  Papildus Finanšu regulas 38. panta 2. un 3. punktam to ārējo ekspertu vārdus, kuri izvērtē dotāciju pieteikumus un kuri ir iecelti amatā kā privātpersonas, līdz ar to ekspertīzes jomu vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Šādu informāciju vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem.
3.  Papildus Finanšu regulas 38. panta 2. un 3. punktam to neatkarīgo ārējo ekspertu vārdus, kuri izvērtē dotāciju pieteikumus un kuri ir iecelti amatā kā privātpersonas, līdz ar to ekspertīzes jomu vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Šādu informāciju vāc, apstrādā un publicē saskaņā ar ES datu aizsardzības noteikumiem.
3.a  Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka eksperts, kas nonācis interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums, nevērtē konkrēto jautājumu, nekonsultē par to vai nesniedz palīdzību saistībā ar to.
3.b  Lai garantētu, ka novērtējums ir kvalitatīvs, katrai vērtēšanas darbībai nodrošina pietiekamu skaits ekspertu.
3.c  Reizi gadā Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz ziņojumu par visu neatkarīgo un ārējo ekspertu atlīdzības līmeni. To sedz no Programmas administratīvajiem izdevumiem.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
45. pants
45. pants
45. pants
Uzraudzība un ziņošana
Uzraudzība un ziņošana
1.  Komisija katru gadu veic pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, tās īpašās programmas un EIT pasākumu īstenošanas uzraudzību. Gada uzraudzības ziņojumos iekļauj:
1.  Regulas V pielikumā papildus ietekmes ceļu rādītājiem ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanā.
(i)   rādītājus, kas liecina par virzību uz 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, kas noteikti V pielikumā līdztekus ietekmes ceļiem;
(ii)  informāciju par to, kā tiek īstenoti finansēšanas principi un progresīvi jautājumi, kas jo īpaši noteikti 6.a pantā, piemēram, sociālo un humanitāro zinātņu integrācijas līmenis, attiecība starp zemāku un augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni (TGL) sadarbīgajā pētniecībā, paplašināšanās valsts iesaiste, paplašināšanās valstu saraksta aktualizācija darba programmās, pētniecības, attīstības un inovācijas plaisas samazināšana, sadarbīgo projektu ģeogrāfiskais aptvērums, pētnieku algas, divu posmu iesniegšanas un novērtēšanas procedūru izmantošana, novērtējumu pārskatīšanas iespēju izmantošana un sūdzību daudzums, klimata jautājumu integrācija un ar to saistītās izmaksas, MVU līdzdalība, tostarp salīdzinājumā ar līdzīgiem valsts instrumentiem, kas paredzēti tieši MVU, privātā sektora iesaistīšanās, progress dzimumu līdztiesības sasniegšanā, izcilības zīmogi, publiskās un privātās partnerības, kā arī papildu privātā un publiskā finansējuma sviras efekts, papildu un kumulatīvais finansējums no citiem Savienības fondiem, jo īpaši sinerģijas ar IV pielikumā minētajām programmām, pētniecības infrastruktūru izmantošana, ko atbalsta citas Savienības finansējuma programmas, paātrinātās pieejas izmantošana attiecībā uz pētniecību un inovāciju, starptautiskās sadarbības līmenis un ietekme, savstarpīguma princips, pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība gan valsts, gan Savienības līmenī;
(iii)  izdevumu līmeņus pa intervences jomām, kā minēts I pielikumā, un progresīvos Programmas un EIT jautājumus, lai varētu veikt portfeļa analīzi un lai uzlabotu pārredzamību, jaunākos datus pieejamā veidā dara publiski pieejamus arī Komisijas tīmekļa vietnē;
(iv)  pārlieku liela priekšlikumu skaita līmeni, jo īpaši priekšlikumu skaitu katrā budžeta pozīcijā un katrā intervences jomā, vidējo punktu skaitu, ko tie saņēmuši, priekšlikumu īpatsvaru virs un zem robežvērtībām.
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu attiecībā uz V pielikuma grozījumiem, lai papildinātu vai grozītu ietekmes ceļu rādītājus un vajadzības gadījumā noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus.
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu attiecībā uz V pielikuma grozījumiem, lai papildinātu vai grozītu ietekmes ceļu rādītājus un vajadzības gadījumā noteiktu atsauces vērtības un mērķrādītājus.
3.  Snieguma ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un (attiecīgā gadījumā) dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
3.  Darbības rezultātu paziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un, nepaaugstinot birokrātisko slogu saņēmējiem. Jo īpaši datus, kuri iegūti no projektiem, ko finansē no ERC, Eiropas partnerībām, EIC un EIT, iekļauj tajā pašā datubāzē, kurā datus no darbībām, kas tiek finansētas tieši saskaņā ar Programmu (t. i., E-CORDA datubāze) .
3.a  Kvantitatīvos datus, cik vien iespējams, papildina ar Komisijas un Savienības vai valstu finansēšanas struktūru sagatavotu kvalitatīvu analīzi.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
46. pants
46. pants
46. pants
Informēšana, komunikācija, reklamēšana, izplatīšana un izmantošana
Informēšana, komunikācija, reklamēšana, izplatīšana un izmantošana
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu, kā arī balvu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
2.  Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus par Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.
2.  Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus par Programmu, tās darbībām un rezultātiem. Jo īpaši tā sniedz savlaicīgu un pilnīgu informāciju dalībvalstīm un saņēmējiem.
3.  Komisija izveido arī izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, lai palielinātu tādu Programmas pētniecības un inovācijas rezultātu un zināšanu pieejamību un izplatīšanu, kas palīdzēs paātrināt izmantošanu ceļā uz iekļūšanu tirgū un palielināt Programmas ietekmi. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, kā arī informēšanas, komunikācijas, publicitātes, izplatīšanas un izmantošanas pasākumus, ciktāl tie saistīti ar 3. pantā minētajiem mērķiem.
3.  Komisija izveido arī izplatīšanas un izmantošanas stratēģiju, lai palielinātu tādu Programmas pētniecības un inovācijas rezultātu un zināšanu pieejamību un izplatīšanu, kas palīdzēs paātrināt izmantošanu ceļā uz iekļūšanu tirgū, īpaši Savienības tirgū, un palielināt Programmas ietekmi. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, kā arī informēšanas, komunikācijas, publicitātes, izplatīšanas un izmantošanas pasākumus, ciktāl tie saistīti ar 3. pantā minētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
47. pants
47. pants
47. pants
Programmas izvērtēšana
Programmas izvērtēšana
1.  Programmas izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz programmu, tai sekojošo programmu un citām iniciatīvām, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju.
1.  Programmas izvērtēšanu veic savlaicīgi un rezultātus dara publiski pieejamus, lai varētu tos ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz programmu, tai sekojošo programmu un citām iniciatīvām, kas attiecas uz pētniecību un inovāciju.
1.a  Uzdevumus pilnībā izvērtē līdz 2022. gada 31. decembrim, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums par jaunu uzdevumu izveidi vai virziena maiņu, uzdevumu izpildes izbeigšanu vai turpināšanu vai uzdevumiem atvēlētā budžeta palielināšanu. Uzdevumu izvērtēšanas rezultātus publisko un tajos ietver arī, bet ne tikai to atlases procesa un pārvaldības, mērķorientācijas un snieguma analīzi.
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus kopš programmas īstenošanas sākuma. Tajā ietver novērtējumu par iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmi, un tā veido pamatu, lai vajadzības gadījumā koriģētu Programmas īstenošanu.
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā trīs gadus kopš programmas īstenošanas sākuma. Tajā ietver portfeļa analīzi un novērtējumu par iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmi, un tā veido pamatu, lai vajadzības gadījumā koriģētu Programmas īstenošanu un/vai pārskatītu Programmu. Ar to izvērtē programmas efektivitāti, lietderību, atbilstību, saskaņotību, sviras efektu, to, kā tā papildina citas Savienības un valsts pētniecības, attīstības un inovācijas finansēšanas programmas, un Savienības pievienoto vērtību. Jo īpaši izvērtē no citām Savienības programmām pārnesto līdzekļu ietekmi.
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija pabeidz programmas galīgo izvērtēšanu. Tajā ietver iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmes novērtējumu.
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā trīs gadus no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija pabeidz programmas galīgo izvērtēšanu. Tajā ietver iepriekšējo pamatprogrammu ilgtermiņa ietekmes novērtējumu.
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
4.  Izvērtējumu rezultātus un secinājumus kopā ar saviem novērojumiem Komisija publicē un izplata un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
48. pants
48. pants
48. pants
Revīzijas
Revīzijas
1.  Programmas kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem.
1.  Programmas kontroles sistēma nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp uzticamību un kontroli, ņemot vērā kontroles administratīvās un citas izmaksas visos līmeņos, īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem. Revīzijas noteikumi ir skaidri, konsekventi un saskaņoti visā Programmas darbības laikā.
2.  Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu paraugā. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.
2.  Programmas revīzijas stratēģija ir balstīta uz finanšu revīziju, ko veic no visas Programmas iegūtā reprezentatīvā izdevumu paraugā. Minēto reprezentatīvo paraugu papildina ar izlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums. Darbības, kam piešķir kopīgo finansējumu no dažādām Savienības programmām, revidē tikai vienu reizi, aptverot visas iesaistītās programmas un to attiecīgos piemērojamos noteikumus.
3.  Turklāt Komisija vai finansēšanas struktūra var paļauties uz apvienotām sistēmu revīzijām saņēmēju līmenī. Šie kombinētie pārskati iesniedzami pēc izvēles noteiktu veidu saņēmējiem, un tos veido sistēmu un procesu revīzija, ko papildina darījumu revīzija, ko veic kompetents neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK34. Komisija vai finansēšanas struktūra tās var izmantot, lai gūtu vispārējas ticamības apliecinājumu par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un lai pārskatītu ex post revīziju līmeni un atzinumus par finanšu pārskatiem.
3.  Turklāt Komisija vai finansēšanas struktūra var paļauties uz apvienotām sistēmu revīzijām saņēmēju līmenī. Šie kombinētie pārskati iesniedzami pēc izvēles noteiktu veidu saņēmējiem, un tos veido sistēmu un procesu revīzija, ko papildina darījumu revīzija, ko veic kompetents neatkarīgs revidents, kurš ir kvalificēts veikt grāmatvedības dokumentu obligāto revīziju saskaņā ar Direktīvu 2006/43/EK34. Komisija vai finansēšanas struktūra tās var izmantot, lai gūtu vispārējas ticamības apliecinājumu par izdevumu pareizu finanšu pārvaldību un lai pārskatītu norādīto izmaksu attiecināmību un ex post revīziju līmeni un atzinumus par finanšu pārskatiem..
4.  Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija vai finansēšanas iestāde var balstīties uz revīzijām par to Savienības iemaksu izmantošanu, kuras veikušas citas personas vai subjekti, tostarp tādi, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti.
4.  Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu Komisija vai finansēšanas iestāde balstās uz revīzijām par to Savienības iemaksu izmantošanu, kuras veikušas citas sertificētas personas vai subjekti, tostarp tādi, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti.
5.  Revīziju var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc atlikuma maksājuma veikšanas.
5.  Revīziju var veikt laikposmā līdz diviem gadiem pēc projekta beigu datuma.
5.a  Komisija publicē revīzijas vadlīnijas, kas izstrādātas sadarbībā ar Eiropas Revīzijas palātu. Revidenti nodrošina veiktās revīzijas pārredzamību, kā arī revīzijas noteikumu uzticamu un vienotu interpretāciju visā Programmas darbības laikā, lai nodrošinātu juridisko noteiktību.
__________________
__________________
34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).
34 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – ievaddaļa
(1)  I pīlārs. Atvērtā zinātne
(1)  I pīlārs. Izcilā un atvērtā zinātne
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – a punkts – ievaddaļa
(a)  Eiropas Pētniecības padome: nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai atsevišķi talantīgi un radoši pētnieki un to komandas varētu darboties visdaudzsološākajās zinātnes avangarda jomās, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci.
(a)  Eiropas Pētniecības padome: nodrošina pievilcīgu un elastīgu finansējumu, lai atsevišķi talantīgi un radoši pētnieki, liekot uzsvaru uz jaunajiem pētniekiem, un to komandas varētu darboties visdaudzsološākajās zinātnes avangarda jomās, pamatojoties uz Savienības mēroga konkurenci.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – ievaddaļa
(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības: nodrošina pētniekus ar jaunām zināšanām un prasmēm, izmantojot mobilitāti un apmaiņu pāri robežām, starp nozarēm un disciplīnām, kā arī strukturē un uzlabo pieņemšanas darbā, mācību un karjeras izaugsmes sistēmas institucionālā un valstu līmenī; tādējādi Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības palīdz veidot Eiropas izcilās pētniecības vides pamatu, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas un risinot esošās un gaidāmās problēmas sabiedrībā.
(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības: nodrošina pētniekus ar jaunām zināšanām un prasmēm, izmantojot mobilitāti un apmaiņu pāri robežām, starp nozarēm un disciplīnām, kā arī strukturē un uzlabo pieņemšanas darbā, mācību un karjeras izaugsmes sistēmas institucionālā un valstu līmenī; tādējādi Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības palīdz veidot Eiropas izcilās pētniecības vides pamatu visā Eiropā, veicinot nodarbinātību, izaugsmi un investīcijas un risinot esošās un gaidāmās problēmas sabiedrībā.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – 1. daļa
Intervences jomas: atbalsts izcilībai, nodrošinot pētnieku mobilitāti pāri robežām, nozarēm un disciplīnām; jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu apmācību; cilvēkkapitāla un prasmju pilnveides stiprināšana visā Eiropas pētniecības telpā; sinerģijas uzlabošana un atvieglošana; saiknes ar sabiedrību veicināšana.
Intervences jomas: atbalsts izcilībai, nodrošinot pētnieku mobilitāti pāri robežām, nozarēm un disciplīnām; jaunu prasmju veicināšana, veicot pētnieku izcilu apmācību; cilvēkresursu un prasmju pilnveides stiprināšana visā Eiropas pētniecības telpā; sinerģijas uzlabošana un atvieglošana; saiknes ar sabiedrību veicināšana.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – ievaddaļa
(2)  II pīlārs. Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja
(2)  II pīlārs. Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 2. daļa
Lai maksimāli palielinātu ietekmi, elastību un sinerģiju, pētniecības un inovācijas pasākumi tiks organizēti piecās kopās, kas kopā un atsevišķi stimulēs sadarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām, kā arī pārrobežu un starptautisku sadarbību.
Lai maksimāli palielinātu ietekmi, elastību un sinerģiju, pētniecības un inovācijas pasākumi tiks organizēti sešās kopās, kas savstarpēju sasaistītas Eiropas pētniecības infrastruktūrā un kas kopā un atsevišķi stimulēs sadarbību starp disciplīnām, nozarēm, politikas jomām, kā arī pārrobežu un starptautisku sadarbību. Ar dotāciju palīdzību šīs sešas kopas atbalstīs arī atsevišķu MVU inovāciju augšupējā veidā.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts – ievaddaļa
(a)  kopa “Veselība”; visu vecumu iedzīvotāju veselības uzlabošana un aizsardzība, izstrādājot inovatīvus risinājumus slimību novēršanai, diagnosticēšanai, uzraudzībai un ārstēšanai; veselības risku mazināšana, aizsargājot iedzīvotājus un veicinot labu veselību; sabiedrības veselības sistēmu uzlabošana izmaksu efektivitātes, vienlīdzības un ilgtspējības ziņā; pacientu līdzdalības un sava veselības stāvokļa uzmanīšanas iespēju atbalstīšana un nodrošināšana.
(a)  kopa “Veselība”; visu vecumu iedzīvotāju veselības uzlabošana un aizsardzība, izstrādājot inovatīvus risinājumus slimību novēršanai, diagnosticēšanai, uzraudzībai un ārstēšanai, kā arī medicīnas tehnoloģiju izstrādei; veselības risku mazināšana, aizsargājot iedzīvotājus un veicinot labu veselību; sabiedrības veselības sistēmu uzlabošana izmaksu efektivitātes, vienlīdzības un ilgtspējības ziņā; pacientu līdzdalības un sava veselības stāvokļa uzmanīšanas iespēju atbalstīšana un nodrošināšana.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – ievaddaļa
(b)  kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”; Eiropas demokrātijas vērtību, tostarp tiesiskuma un pamattiesību, stiprināšana, mūsu kultūras mantojuma aizsardzība un iekļaušanu un izaugsmi sekmējošu sociāli ekonomisku pārmaiņu veicināšana, reaģējot uz problēmām, ko rada pastāvīgs drošības apdraudējums, arī kibernoziegumi, un dabas un cilvēka izraisītas katastrofas.
(b)  kopa “Iekļaujoša un radoša sabiedrība”: Eiropas demokrātijas vērtību, tostarp tiesiskuma un pamattiesību, stiprināšana, mūsu kultūras mantojuma aizsardzība, kultūras un radošo nozaru potenciāla izpēte un tādu sociāli ekonomisku pārmaiņu veicināšana, kas sekmē iekļaušanu un izaugsmi, tostarp migrācijas pārvaldība un migrantu integrēšana.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 1. daļa
Intervences jomas: demokrātija; kultūras mantojums; sociāli ekonomiskas izmaiņas; pret katastrofām noturīga sabiedrība; aizsardzība un drošība; kiberdrošība.
Intervences jomas: demokrātija; kultūra un radošums sociālās, kultūras un ekonomiskās pārmaiņas; sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – c apakšpunkts – 1. daļa
Intervences jomas: ražošanas tehnoloģijas; digitālās tehnoloģijas; progresīvi materiāli; mākslīgais intelekts un robotika; nākamās paaudzes internets; augstas veiktspējas datošana un lielie dati; aprites nozares; zemas oglekļa emisijas un “tīra” rūpniecība; kosmoss.
Intervences jomas: ražošanas tehnoloģijas; digitālās tehnoloģijas; progresīvi materiāli; mākslīgais intelekts un robotika; nākamās paaudzes internets; kvantu tehnoloģijas; augstas veiktspējas datošana un lielie dati; aprites nozares; zemas oglekļa emisijas un “tīra” rūpniecība; kosmoss.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
(c a)  kopa "Droša sabiedrība": tādu problēmu risināšana, ko rada pastāvīgi drošības apdraudējumi, tostarp kibernoziegumi, kā arī dabas un cilvēka izraisītas katastrofas;
Intervences jomas: organizētā noziedzība; terorisms, ekstrēmisms, radikalizācija un ideoloģiski motivēta vardarbība; robežu aizsardzības pārvaldība; kiberdrošība, privātums, datu aizsardzība; kritiski svarīgo infrastruktūru aizsardzība un uzlabota noturība pret katastrofām; pirātisms un produktu viltošana; atbalsts Savienības ārējās drošības politikai, tostarp novēršot konfliktus un veicinot miera veidošanu; koordinācijas sadarbības un sinerģiju veicināšana.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – d apakšpunkts – ievaddaļa
(d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”; cīņa pret klimata pārmaiņām, labāk izprotot to cēloņus, attīstības gaitu, riskus, ietekmi un iespējas un padarot enerģētikas un transporta nozares klimatam un videi draudzīgākas, efektīvākas, konkurētspējīgākas, viedākas, drošākas un izturētspējīgākas.
(d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”; cīņa pret klimata pārmaiņām, labāk izprotot to cēloņus, attīstības gaitu, riskus, ietekmi un iespējas un padarot enerģētikas un transporta nozares klimatam un videi draudzīgākas, efektīvākas, konkurētspējīgākas, viedākas, drošākas un izturētspējīgākas; atjaunojamo energoresursu izmantošanas un ieradumu maiņas veicināšana.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – d apakšpunkts – 1. daļa
Intervences jomas: klimata zinātne un risinājumi; energoapgāde; energosistēmas un tīkli; dzīvojamās un rūpniecības ēkas enerģētikas pārkārtošanas procesā; kopienas un pilsētas; rūpnieciskā konkurētspēja transporta nozarē; videi draudzīgs transports un mobilitāte; vieda mobilitāte; enerģijas akumulācija.
Intervences jomas: klimata zinātne un risinājumi; energoapgāde; energosistēmas un tīkli; ēkas enerģētikas pārkārtošanas procesā; rūpniecības ēkas enerģijas pārkārtošanās procesā; ogļu ieguves reģioni pārkārtošanās procesā; kopienas un pilsētas; rūpnieciskā konkurētspēja transporta nozarē; videi draudzīgs transports un mobilitāte; vieda mobilitāte; enerģijas akumulācija.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – e apakšpunkts – ievaddaļa
(e)  kopa “Pārtika un dabas resursi”; zemes un jūras dabas un bioloģisko resursu aizsardzība, atjaunošana, ilgtspējīga pārvaldība un izmantošana, lai nodrošinātu pārtikas un uztura nodrošinājumu un pāreju uz zemas oglekļa emisijas un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku.
(e)  kopa “Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība”; zemes, iekšzemes ūdenstilpju un jūras dabas un bioloģisko resursu aizsardzība, atjaunošana, ilgtspējīga pārvaldība un izmantošana, lai nodrošinātu pārtikas un uztura nodrošinājumu un pāreju uz zemas oglekļa emisijas un resursu ziņā efektīvu aprites ekonomiku.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – e apakšpunkts – 1. daļa
Intervences jomas: vides novērošana; bioloģiskā daudzveidība un dabas kapitāls; lauksaimniecība, mežsaimniecība un lauku teritorijas; jūra un okeāni; pārtikas sistēmas; bioloģiskas inovāciju sistēmas; aprites sistēmas.
Intervences jomas: vides novērošana; bioloģiskā daudzveidība un dabas kapitāls; lauksaimniecība, mežsaimniecība un lauku teritorijas; jūras, okeāni, iekšējās ūdenstilpes un Zilā ekonomika pārtikas sistēmas; bioloģiskas inovāciju sistēmas; aprites sistēmas.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 4. daļa – f apakšpunkts – 1. daļa
Intervences jomas: veselība; izturētspēja un drošība; digitālā joma un rūpniecība; klimats, enerģētika un mobilitāte; pārtika un dabas resursi; atbalsts iekšējā tirgus funkcionēšanai un Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībai; atbalsts dalībvalstīm tiesību aktu īstenošanā un pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādē; politikas veidošanas analītiskie instrumenti un metodes; zināšanu pārvaldība; zināšanu un tehnoloģijas nodošana; atbalsts zinātnei politikas platformu nolūkiem.
Intervences jomas: veselība; iekļaujoša un radoša sabiedrība; droša sabiedrība; digitālā joma, rūpniecība un kosmoss; klimats, enerģētika un mobilitāte; pārtika un dabas resursi; atbalsts iekšējā tirgus funkcionēšanai un Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībai; atbalsts dalībvalstīm tiesību aktu īstenošanā un pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādē; politikas veidošanas analītiskie instrumenti un metodes; zināšanu pārvaldība; zināšanu un tehnoloģijas nodošana; atbalsts zinātnei politikas platformu nolūkiem.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
Annex I – point 3 – introductory part
(3)  III pīlārs. Atvērtā inovācija
(3)  III pīlārs. Inovatīva Eiropa
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Ar turpmākajiem pasākumiem šis pīlārs atbilstīgi 4. pantam veicinās visu veidu inovāciju, arī revolucionāru inovāciju, un stiprinās inovatīvu risinājumu izmantošanu tirgū. Tas arī veicinās citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam.
Ar turpmākajiem pasākumiem šis pīlārs atbilstīgi 4. pantam veicinās visu veidu inovāciju, arī revolucionāru tehnoloģiju un sociālo inovāciju, un stiprinās inovatīvu risinājumu ieviešanu tirgū, jo īpaši to, ko izstrādājuši jaunuzņēmumi un MVU sadarbībā ar pētniecības iestādēm. Tas arī veicinās citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. punkts – 1. daļa
Ar turpmākajiem pasākumiem šī daļa atbilstīgi 4. pantam optimizēs Programmas rezultātus uzlabotas ietekmes nodrošināšanai stiprinātā Eiropas pētniecības telpā. Tā arī atbalstīs citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam. Veidojot pamatu visai Programmai, šī daļa atbalstīs pasākumus, kas sniegs savu ieguldījumu vairāk zināšanās balstītai, inovatīvai un dzimumlīdztiesīgai Eiropai, kura globālajā konkurencē ieņem līderpozīcijas; tādējādi tiks optimizētas valstu stiprās puses un potenciāls augstas veiktspējas EPT ietvaros visā Eiropā, kur zināšanas un augsti kvalificēta darbaspēka aprite notiek brīvi, kur informēti iezīvotāji izprot un uzticas pētniecības un inovācijas rezultātiem un no tiem labumu gūst visa sabiedrība, un kur ES politika, jo īpaši pētniecības un inovācijas politika, balstās uz kvalitatīviem zinātniskiem pierādījumiem.
Ar turpmākajiem pasākumiem šī daļa atbilstīgi 4. pantam optimizēs Programmas rezultātus uzlabotas ietekmes un pievilcības nodrošināšanai stiprinātā Eiropas pētniecības telpā. Tā arī atbalstīs citu Programmas konkrēto mērķu īstenošanu atbilstīgi 3. pantam. Veidojot pamatu visai Programmai, šī daļa atbalstīs pasākumus, kas sniegs ieguldījumu talantu piesaistīšanā Eiropai un novērsīs intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Tie arī veicinās vairāk zināšanās balstītu, inovatīvu un dzimumlīdztiesīgu Eiropu, kura globālajā konkurencē ieņem līderpozīcijas; tādējādi tiks optimizētas valstu stiprās puses un potenciāls augstas veiktspējas EPT ietvaros visā Eiropā, kur zināšanas un augsti kvalificēta darbaspēka aprite notiek brīvi un līdzsvaroti, kur informēti iedzīvotāji izprot un uzticas pētniecības un inovācijas rezultātiem un no tiem labumu gūst visa sabiedrība, un kur ES politika, jo īpaši pētniecības un inovācijas politika, balstās uz kvalitatīviem zinātniskiem pierādījumiem.
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. punkts – 2. daļa
Intervences jomas: izcilas pieredzes apmaiņa; Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana.
Intervences jomas: izcilības izplatīšana un līdzdalības paplašināšana, izmantojot esošos komandsadarbības, mērķsadarbības un EPT katedru instrumentus, COST, izcilības iniciatīvas un paplašinot stipendijas; Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. daļa – 1. ievilkums
–  Pētniecības un inovācijas darbība: darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuri tiecas izveidot jaunas zināšanas un/vai pētīt jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, produkta, procesa, pakalpojuma vai risinājuma piemērotību. Tā var ietvert fundamentālos pētījumus un lietišķo pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un integrēšanu, testēšanu un apstiprināšanu neliela mēroga prototipam laboratorijā vai simulētā vidē;
–  Pētniecības un inovācijas darbība: darbība, kas galvenokārt sastāv no pasākumiem, kuri tiecas izveidot jaunas zināšanas un/vai pētīt jaunas vai uzlabotas tehnoloģijas, produkta, procesa, pakalpojuma vai risinājuma piemērotību. Tā var ietvert fundamentālos pētījumus un lietišķo pētniecību, tehnoloģiju izstrādi un integrēšanu, testēšanu un apstiprināšanu neliela mēroga prototipam laboratorijā vai simulētā vidē. Noteiktam skaitam izraudzīto darbību sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā piemēros pieeju "ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju".
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. daļa – 6. ievilkums
–  Programmas līdzfinansēšanas darbība: darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras. Šāda pasākumu programma var atbalstīt sakaru tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, eksperimentālās darbības, ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības, mācības un mobilitāti, informētības veicināšanu un komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu vai to kombināciju, ko tiešā veidā īsteno šie subjekti vai trešās personas, kam tie var piešķirt jebkāda apmēra finansiālo atbalstu dotāciju, godalgu, iepirkuma un “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma veidā.
–  Programmas līdzfinansēšanas darbība: darbība, ar ko nodrošina līdzfinansējumu pasākumu programmai, kuru izveidojuši un/vai īsteno subjekti, kas pārvalda un/vai finansē pētniecības un inovācijas programmas un kas nav Eiropas Savienības finansēšanas struktūras. Šāda pasākumu programma var atbalstīt starpsavienojumus, sakaru tīklu veidošanu un koordinēšanu, pētniecību, inovāciju, eksperimentālās darbības, ar inovāciju un ieviešanu tirgū saistītās darbības, mācības un mobilitāti, informētības veicināšanu un komunikāciju, izplatīšanu un izmantošanu vai to kombināciju, ko tiešā veidā īsteno šie subjekti vai trešās personas, kam tie var piešķirt jebkāda apmēra finansiālo atbalstu dotāciju, godalgu, iepirkuma un “Apvārsnis Eiropa” apvienotā finansējuma veidā.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
(a)  pierādījumi, ka Eiropas partnerība ir efektīvāka Programmas saistīto mērķu īstenošanā un jo īpaši skaidras ietekmes uz ES un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un starptautiskajās saistībās;
(a)  pierādījumi, ka Eiropas partnerība ir efektīvāka Programmas saistīto mērķu īstenošanā un jo īpaši skaidras ietekmes uz visas Savienības un tās iedzīvotājiem nodrošināšanā, īpaši ņemot vērā ieguldījumu globālu problēmu risināšanā un pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, ES konkurētspējas un ilgtspējas uzlabošanā un Eiropas pētniecības un inovācijas telpas stiprināšanā un starptautiskajās saistībās;
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  Eiropas partnerības saskanība un sinerģija ES pētniecības un inovācijas vidē;
(b)  Eiropas partnerību saskanība un sinerģija ES pētniecības un inovācijas vidē, kā arī saskanība un sinerģija ar valstu un reģionālajām stratēģijām;
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  Eiropas partnerības pārredzamība un atvērtība attiecībā uz prioritāšu un mērķu noteikšanu un dažādu nozaru, attiecīgā gadījumā arī starptautisku, partneru un ieinteresēto personu iesaistīšanās;
(c)  Eiropas partnerību pārredzamība un atvērtība attiecībā uz prioritāšu un mērķu noteikšanu un to pārvaldību un dažādu nozaru un izcelsmes, attiecīgā gadījumā arī starptautisku, partneru un ieinteresēto personu iesaistīšanās;
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts – 1. apsvērums
–  izmērāmus sagaidāmos iznākumus, rezultātus un ietekmi konkrētos termiņos, kā arī Eiropas būtisko ekonomisko vērtību;
–  izmērāmus sagaidāmos iznākumus, rezultātus un ietekmi konkrētos termiņos, kā arī ES būtisko ekonomisko vērtību;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts – 2. apsvērums
–  sagaidāmo kvalitatīvo un kvantitatīvo sviras efektu demonstrējums;
–  sagaidāmo kvalitatīvo un kvantitatīvo sviras efektu pārliecinošs demonstrējums;
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – d apakšpunkts – 3. apsvērums
–  pieejas, kas ļaus nodrošināt īstenošanas elastību un pielāgoties mainīgajām politikas un tirgus vajadzībām vai zinātnes sasniegumiem;
–  pieejas, kas ļaus nodrošināt īstenošanas elastību un pielāgoties mainīgajām politikas, sabiedrības un/vai tirgus vajadzībām vai zinātnes sasniegumiem;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – e apakšpunkts – 1. daļa
Institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā finansiālās un/vai nefinansiālās iemaksas, kas saņemtas no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs vismaz 50 % apmērā, un tās var sasniegt 75 % no apkopotajām Eiropas partnerības budžeta saistībām. Katrai institucionalizētai Eiropas partnerībai ieguldījumu daļa, kas saņemta no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs nodrošināta finansiālu iemaksu veidā.
Institucionalizētas Eiropas partnerības gadījumā finansiālās un/vai nefinansiālās iemaksas, kas saņemtas no partneriem, kuri nav Eiropas Savienība, būs vismaz 50 % apmērā Savienības un privāto partneru partnerību gadījumā, un tās var sasniegt 75 %, ja partnerībās ir iesaistītas arī dalībvalstis, no apkopotajām Eiropas partnerības budžeta saistībām.
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(e a)  Vienojoties ar reģionālajām iestādēm, ERAF pieņem kā daļēju valsts ieguldījumu tajās Programmas līdzfinansēšanas darbībās, kurās iesaistītas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  koordinācija un/vai kopīgi pasākumi ar citām attiecīgām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, kas nodrošina efektīvu sinerģiju;
(c)  koordinācija un/vai kopīgi pasākumi ar citām attiecīgām pētniecības un inovācijas iniciatīvām, kas nodrošina pietiekamu starpsavienojumu līmeni un efektīvu sinerģiju;
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  juridiski saistošas apņemšanās, jo īpaši attiecībā uz finansiālām iemaksām no katra partnera visā iniciatīvas darbības laikā;
(d)  juridiski saistošas apņemšanās, jo īpaši attiecībā uz nefinansiālu ieguldījumu un/ vai finansiālām iemaksām no katra partnera visā iniciatīvas darbības laikā;
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  uzraudzības sistēma, kas atbilst 45. panta prasībām, izvērtē progresu konkrētu politikas mērķu sasniegšanā, sasniedzamajiem mērķiem un galvenajiem snieguma rādītājiem, kas ļauj laika gaitā novērtēt sasniegumus, ietekmi un iespējamo nepieciešamību pēc korektīvajiem pasākumiem;
(a)  uzraudzības sistēma, kas atbilst 45. panta prasībām, izvērtē progresu konkrētu programmai raksturīgu politikas mērķu sasniegšanā, sasniedzamajiem mērķiem un galvenajiem snieguma rādītājiem, kas ļauj laika gaitā novērtēt sasniegumus, ietekmi un iespējamo nepieciešamību pēc korektīvajiem pasākumiem;
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
III pielikums – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts
(b)  atbilstīgi pasākumi nodrošina pakāpenisku izbeigšanu atbilstoši saskaņotajiem nosacījumiem un laika grafiku, neskarot valstu vai citu Savienības programmu iespējamo starpvalstu finansējuma turpināšanu.
(b)  ja pagarinājuma nav, atbilstīgi pasākumi nodrošina pakāpenisku izbeigšanu atbilstoši saskaņotajam laika grafikam un nosacījumiem, kuri saskaņoti ar partneriem, kuri juridiski uzņēmušies saistības neskarot valstu vai citu Savienības programmu iespējamo starpvalstu finansējuma turpināšanu un neskarot privātā sektora ieguldījumu un projektus, kuru īstenošana turpinās.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  KLP nodrošina pētniecības un inovācijas rezultātu vislabāko izmantošanu un veicina inovatīvu risinājumu pielietojumu, ieviešanu un izmantošanu, arī ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammu finansētiem projektiem un Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja”;
(b)  KLP nodrošina pētniecības un inovācijas rezultātu vislabāko izmantošanu un veicina inovatīvu risinājumu pielietojumu, ieviešanu un izmantošanu, arī ja tie izriet no pētniecības un inovācijas pamatprogrammu finansētiem projektiem un Eiropas inovācijas partnerības “Lauksaimniecības ražīgums un ilgtspēja” un attiecīgās EIT zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK);
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  EJZF atbalsta jaunu tehnoloģiju, inovatīvu produktu un procesu un pakalpojumu izstrādāšanu, īpaši, ja tie izriet no šīs Programmas jūras un jūrlietu politikas jomās; EJZF arī veicina datu vākšanu uz sauszemes un datu apstrādi un izplata atbilstīgi Programmai atbalstītās attiecīgās darbības, kas savukārt dod ieguldījumu kopīgās zivsaimniecības politikas, ES jūrlietu politikas un starptautiskās okeāna pārvaldības īstenošanai.
(b)  EJZF atbalsta jaunu tehnoloģiju, inovatīvu produktu un procesu un pakalpojumu izstrādāšanu, īpaši, ja tie izriet no šīs Programmas jūras un jūrlietu politikas jomās; EJZF arī veicina datu vākšanu uz sauszemes un datu apstrādi un izplata atbilstīgi Programmai atbalstītās attiecīgās darbības, kas savukārt dod ieguldījumu kopīgās zivsaimniecības politikas, ES jūrlietu politikas un starptautiskās okeāna pārvaldības īstenošanā un starptautisko saistību izpildē.
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  ERAF un Programmas apvienoto līdzfinansējumu izmanto, lai atbalstītu pasākumus, kas veido saikni starp pārdomātas specializāciju stratēģijām un starptautisko izcilību pētniecībā un inovācijā, iekļaujot kopīgās starpreģionālās/starpvalstu programmas un Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūras, lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu;
(a)  ERAF un “Apvārsnis Eiropa” apvienoto līdzfinansējumu izmanto, lai atbalstītu pasākumus, kas veido saikni starp reģionālajām darbības programmām, pārdomātām specializāciju stratēģijām un starptautisko izcilību pētniecībā un inovācijā, iekļaujot kopīgās starpreģionālās/starpvalstu programmas un Eiropas mēroga pētniecības infrastruktūras, lai stiprinātu Eiropas pētniecības telpu;
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(a a)  ERAF līdzekļus var brīvprātīgi pārnest, lai atbalstītu Programmas darbības, jo īpaši izcilības zīmogu;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(b a)  paplašina esošās reģionālās ekosistēmas, platformu tīklus un reģionālās stratēģijas;
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 4. punkts – b apakšpunkts
(b)  ESF+ komplementārā finansējuma noteikumus var izmantot, lai atbalstītu pasākumus, kas veicina cilvēkkapitāla izaugsmi pētniecībā un inovācijā ar mērķi stiprināt Eiropas pētniecības telpu;
(b)  ESF+ komplementārā finansējuma noteikumus var brīvprātīgi izmantot, lai atbalstītu tādus Programmas pasākumus, kas veicina cilvēkkapitāla izaugsmi pētniecībā un inovācijā ar mērķi stiprināt Eiropas pētniecības telpu;
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 6. punkts – b apakšpunkts
(b)  pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; Tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš revolucionāras inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”; un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām;
(b)  pētniecības un inovācijas vajadzības saistībā ar digitālajiem aspektiem ir konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānos; tas ietver pētniecību un inovāciju augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam un kiberdrošībai, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, kvantu tehnoloģijām, apvienojot digitālās tehnoloģijas ar citām tehnoloģijām, lai radītu tehnoloģiju un ar tehnoloģijām nesaistītas inovācijas; atbalsts uzņēmumiem, kas ievieš revolucionāras inovācijas (daudzi no tiem apvieno digitālās un fiziskās tehnoloģijas); digitālās jomas integrēšana visā pīlārā “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”; un atbalsts digitālās pētniecības infrastruktūrām;
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 6. punkts – c apakšpunkts
(c)  programma “Digitālā Eiropa” koncentrējas uz liela mēroga digitālās jaudas un infrastruktūras veidošanu augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un uzlabotu digitālo prasmju jomā ar nolūku nodrošināt būtisku esošo vai testēto inovatīvo digitālo risinājumu plašu pārņemšanu un izmantošanu ES sistēmā visā Eiropā sabiedrības interešu lokā esošās jomās (piemēram, veselība, valsts pārvalde, tieslietas un izglītība) vai tirgus nepilnībās (piemēram, uzņēmumu digitalizācija un, īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi); Digitālās Eiropas programma galvenokārt tiek īstenota, izmantojot koordinētas un stratēģiskas investīcijas ar dalībvalstīm, jo īpaši ar kopīgu publisko iepirkumu, investējot digitālajās spējās, kas tiks kopīgotas visā Eiropā, un ES mēroga darbībās, ar kurām atbalsta sadarbspēju un standartizāciju, kas vajadzīgas digitālā vienotā tirgus izveidei.
(c)  programma “Digitālā Eiropa” koncentrējas uz liela mēroga digitālās jaudas un infrastruktūras veidošanu augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kvantu tehnoloģiju un uzlabotu digitālo prasmju jomā ar nolūku nodrošināt būtisku esošo vai testēto inovatīvo digitālo risinājumu plašu pārņemšanu un izmantošanu ES sistēmā visā Eiropā sabiedrības interešu lokā esošās jomās (piemēram, veselība, valsts pārvalde, tieslietas un izglītība) vai tirgus nepilnībās (piemēram, uzņēmumu digitalizācija un, īpaši, mazie un vidējie uzņēmumi); Digitālās Eiropas programma galvenokārt tiek īstenota, izmantojot koordinētas un stratēģiskas investīcijas ar dalībvalstīm, jo īpaši ar kopīgu publisko iepirkumu, investējot digitālajās spējās, kas tiks kopīgotas visā Eiropā, un ES mēroga darbībās, ar kurām atbalsta sadarbspēju un standartizāciju, kas vajadzīgas digitālā vienotā tirgus izveidei.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 6. punkts – f apakšpunkts
(f)  Programmas iniciatīvas prasmju un kompetenču mācību programmu izstrādei, tostarp Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta ZIK digitālās nodaļas līdzāsatrašanās centros sagatavotās, papildina “Digitāla Eiropa” atbalstītā spēju veidošana uzlabotās digitālajās prasmēs;
(f)  Programmas iniciatīvas prasmju un kompetenču mācību programmu izstrādei, tostarp Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovācijas kopienu līdzāsatrašanās centros sagatavotās, papildina “Digitāla Eiropa” atbalstītā spēju veidošana uzlabotās digitālajās prasmēs;
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 7. punkts – a apakšpunkts
(a)  Vienotā tirgus programma risina tirgus nepilnības, kas ietekmē visus MVU un veicina uzņēmējdarbību un uzņēmumu izveidi un izaugsmi. Pilna komplementaritāte ir konstatējama starp Vienotā tirgus programmu un turpmākās Eiropas Inovācijas padomes darbībām, kas vērstas uz inovatīviem uzņēmumiem, kā arī atbalsta pakalpojumu jomā MVU, īpaši, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu;
(a)  Vienotā tirgus programma risina tirgus nepilnības, kas ietekmē visus MVU un veicina uzņēmējdarbību un uzņēmumu izveidi un izaugsmi. Pilna komplementaritāte ir konstatējama starp Vienotā tirgus programmu un gan EIT, gan turpmākās Eiropas Inovācijas padomes darbībām, kas vērstas uz inovatīviem uzņēmumiem, kā arī atbalsta pakalpojumu jomā MVU, īpaši, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansējumu;
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 7. punkts – b apakšpunkts
(b)  Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, tāpat kā citas MVU atbalsta struktūras (piemēram, valstu kontaktpunkti un inovācijas aģentūras), var būt noderīgs, lai nodrošinātu atbalsta pakalpojumus saskaņā ar Eiropas Inovācijas padomes prasībām.
(b)  Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, tāpat kā citas MVU atbalsta struktūras (piemēram, valstu kontaktpunkti, inovācijas aģentūras, DIH, kompetenču centri, sertificēti inkubatori), var būt noderīgs, lai nodrošinātu atbalsta pakalpojumus saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas Inovācijas padomi.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 8. punkts – 1. daļa
pētniecības un inovācijas vajadzības risināt ES vides, klimata un enerģētikas problēmas tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā. LIFE turpinās darboties kā katalizators ES vides, klimata un attiecīgās enerģētikas politikas un tiesību aktu īstenošanai, tostarp pārņemot un pielietojot Programmā gūtos pētniecības un inovācijas rezultātus, un palīdzēs tos izmantot valsts un (starp-)reģionu mērogā, kur tie var palīdzēt risināt vides, klimata un pārejas uz tīru enerģiju problēmas. LIFE īpaši turpinās stimulēt sinerģiju ar Programmu, piešķirot piemaksu tādu priekšlikumu novērtēšanas laikā, kuri ietver Programmas rezultātu pārņemšanu. LIFE standarta darbības projekti atbalstīs piemērotu tehnoloģiju vai metodoloģiju izstrādi, testēšanu vai demonstrējumus ieviešanai ES vidē un klimata politikā, ja šīs tehnoloģijas vai metodoloģijas pēc tam var tikt izmantotas lielā mērogā, finansējot tās no citiem avotiem, tostarp no Programmas. Programmas Eiropas Inovācijas padome var sniegt atbalstu, lai attīstītu un komercializētu jaunas revolucionāras idejas, kas varētu rasties no LIFE projektu īstenošanas.
Pētniecības un inovācijas vajadzības risināt ES vides, klimata un enerģētikas problēmas tiek konstatētas un noteiktas Programmas stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas procesā. LIFE turpinās darboties kā katalizators ES vides, klimata un attiecīgās enerģētikas politikas un tiesību aktu īstenošanai, tostarp pārņemot un pielietojot Programmā gūtos pētniecības un inovācijas rezultātus, un palīdzēs tos izmantot valsts un (starp-)reģionu mērogā, kur tie var palīdzēt risināt vides, klimata un pārejas uz tīru enerģiju problēmas. LIFE īpaši turpinās stimulēt sinerģiju ar Programmu, piešķirot piemaksu tādu priekšlikumu novērtēšanas laikā, kuri ietver Programmas rezultātu pārņemšanu. LIFE standarta darbības projekti atbalstīs piemērotu tehnoloģiju vai metodoloģiju izstrādi, testēšanu vai demonstrējumus ieviešanai ES vidē un klimata politikā, ja šīs tehnoloģijas vai metodoloģijas pēc tam var tikt izmantotas lielā mērogā, finansējot tās no citiem avotiem, tostarp no Programmas. Programmas EIT un nākotnē izveidojamā Eiropas Inovācijas padome var sniegt atbalstu, lai attīstītu un komercializētu jaunas revolucionāras idejas, kas varētu rasties no LIFE projektu īstenošanas.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 9. punkts – a apakšpunkts
(a)  Programmas un Erasmus programmas apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu pasākumus Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Šādi Programma papildinās Erasmus programmas nodrošināto atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai, īpaši tās pētniecības dimensijai jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrādes ietvaros izglītībai, pētniecībai un inovācijai, pamatojoties uz starpdisciplīnu un starpnozaru pieejām, lai padarītu šo zināšanu trīsstūri par īstenību, radot impulsu ekonomiskajai izaugsmei;
(a)  Programmas un Erasmus programmas apvienotie resursi tiek izmantoti, lai atbalstītu pasākumus Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprināšanai un modernizēšanai. Šādi Programma papildinās Erasmus programmas nodrošināto atbalstu Eiropas universitāšu iniciatīvai, īpaši tās pētniecības dimensijai jaunu kopīgu un integrētu ilgtermiņa un ilgtspējīgu stratēģiju izstrādes ietvaros izglītībai, pētniecībai un inovācijai, pamatojoties uz starpdisciplīnu un starpnozaru pieejām, lai padarītu šo zināšanu trīsstūri par īstenību, radot impulsu ekonomiskajai izaugsmei; EIT izglītības darbības var gan iedvesmot Eiropas universitāšu iniciatīvu, gan būt ar to saistītas.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 13. punkts – b apakšpunkts
(b)  finanšu instrumentus pētniecībai un inovācijai un MVU grupē kopā fonda InvestEU ietvaros un jo īpaši izmantojot mērķtiecīgu pētniecības un inovācijas tematisko ietvaru un produktus atbilstoši MVU paredzētajai daļai, kuras mērķauditorija būs uz inovāciju orientēti MVU, tādējādi palīdzot arī īstenot Programmas mērķus.
(b)  finanšu instrumentus pētniecībai un inovācijai un MVU grupē kopā fonda InvestEU ietvaros un jo īpaši izmantojot mērķtiecīgu pētniecības un inovācijas tematisko ietvaru un produktus atbilstoši MVU paredzētajai daļai, kuras mērķauditorija būs uz inovāciju orientēti MVU, tādējādi palīdzot arī īstenot Programmas mērķus. Tiks izveidotas spēcīgas papildinošas saiknes starp InvestEU un “Apvārsni Eiropa”.
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 14. punkts – a apakšpunkts
(a)  Inovācijas fonds īpaši koncentrēsies uz inovāciju tehnoloģijām un procesiem ar zemu oglekļa emisiju līmeni, tostarp videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un utilizāciju, kas būtiski palīdz mazināt klimata pārmaiņas, kā arī produktiem, kas uzskatāmi par lielas oglekļa emisijas radošiem, un palīdzēs stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu un ģeoloģisku glabāšanu, inovatīvu atjaunojamo enerģiju un enerģijas glabāšanas tehnoloģijas;
(a)  Inovācijas fonds īpaši koncentrēsies uz inovāciju tehnoloģijām un procesiem ar zemu oglekļa emisiju līmeni, tostarp videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un utilizāciju, kas būtiski palīdz mazināt klimata pārmaiņas, kā arī produktiem, kas uzskatāmi par lielas oglekļa emisijas radošiem, un palīdzēs stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu un ģeoloģisku glabāšanu, inovatīvu atjaunojamo enerģiju un enerģijas glabāšanas tehnoloģijas; Tiks izveidots piemērots satvars, lai mudinātu un stimulētu izstrādāt zaļākus ražojumus, kuriem ir ilgtspējīga pievienotā vērtība klientiem/galalietotājiem.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 14. punkts – b apakšpunkts
(b)  Programma finansēs tādu tehnoloģiju izstrādi un demonstrējumus, kas atbilst ES dekarbonizācijas, enerģētikas un rūpniecības pārveidošanas mērķiem, jo īpaši 2. pīlārā minētos;
(b)  Programma finansēs tādu tehnoloģiju, arī revolucionāru risinājumu, izstrādi, demonstrējumus un īstenošanu, kas atbilst mazoglekļa ekonomikas un Savienības dekarbonizācijas, enerģētikas un rūpniecības pārveidošanas mērķiem, jo īpaši 2. pīlārā minētos un izmantojot EIT.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 14. punkts – c apakšpunkts
(c)  ja tas atbilst tā atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriju izpildei, Inovācijas fonds var atbalstīt atbalsttiesīgo projektu demonstrējumu posmus, kuri ir saņēmuši pamatprogrammas pētniecībai un inovācijai atbalstu.
(c)  ja tas atbilst tā atlases un dotāciju piešķiršanas kritēriju izpildei, Inovācijas fonds var atbalstīt atbalsttiesīgo projektu demonstrējumu posmus. Projekti, kas saņem atbalstu no Inovācijas fonda, var būt tiesīgi saņemt pamatprogrammas pētniecībai un inovācijai atbalstu, un otrādi. Lai papildinātu programmu “Apvārsnis Eiropa”, Inovācijas fonds var koncentrēties uz tirgum pietuvinātām inovācijām, kas ļauj būtiski un ātri samazināt CO2 emisijas. Tiks izveidotas spēcīgas papildinošas saiknes starp Inovācijas fondu un “Apvārsni Eiropa”.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 16. punkts
16.  Sinerģija ar Eiropas Aizsardzības fondu sniegs labumu civilajai un aizsardzības pētniecībai. Lieka dublēšanās tiks novērsta.
16.  Potenciālā sinerģija ar Eiropas Aizsardzības fondu palīdzēs izvairīties no dublēšanās.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 16.a punkts (jauns)
16.a  Sinerģija ar programmu “Radošā Eiropa” atbalstīs konkurētspēju un inovāciju, veicinot ekonomisko un sociālo izaugsmi un publisko līdzekļu lietderīgu izmantošanu.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 16.b punkts (jauns)
16.b  Paredzamas sinerģija ar jebkuru svarīgu kopīgas Eiropas ieinteresētības projektu.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
V pielikums – 1. daļa
Ietekmes ceļi un saistītie galvenie ietekmes ceļu rādītāji strukturē pamatprogrammas snieguma uzraudzību mērķu sasniegšanas procesā. Ietekmes ceļiem ir būtisks laika aspekts: izšķir īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmes ceļus. Ietekmes ceļu rādītāji kalpo par norādēm, kas ļauj spriest par panākto progresu katrā pētniecības un inovāciju ietekmes veidā pamatprogrammas līmenī. Atsevišķas programmas daļas sniegs savu ieguldījumu šajos rādītājos atšķirīgā pakāpē un izmantojot atšķirīgus mehānismus. Ir iespējams izmantot papildu rādītājus, lai pēc vajadzības uzraudzītu atsevišķas programmas daļas.
Ietekmes ceļi un saistītie galvenie ietekmes ceļu rādītāji strukturē pamatprogrammas snieguma uzraudzību mērķu sasniegšanas procesā, kā norādīts 3. pantā. Ietekmes ceļiem ir būtisks laika aspekts, un tie atspoguļo četras savstarpēji papildinošas ietekmes kategorijas, kas atspoguļo pētniecības un inovācijas ieguldījuma nelineāro būtību: zinātnē, sabiedrībā, ekonomikā un Eiropas pētniecības telpā. Katrā no minētajām ietekmes kategorijām tiks izmantotas aizstājējvērtības, ko izmantos, lai sekotu līdzi progresam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā katrā no kategorijām un pa dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Atsevišķas programmas daļas sniegs savu ieguldījumu šajos rādītājos atšķirīgā pakāpē un izmantojot atšķirīgus mehānismus. Ir iespējams izmantot papildu rādītājus, lai pēc vajadzības uzraudzītu atsevišķas programmas daļas.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. daļa
Galveno ietekmes ceļu rādītāju pamatā esošie mikrodati tiks vākti visām Programmas daļām un visiem nodrošināšanas mehānismiem centrāli pārvaldītā un saskaņotā veidā un atbilstīgā detalizācijas līmenī ar minimālu ziņošanas slogu saņēmējiem.
Galveno ietekmes ceļu rādītāju pamatā esošie mikrodati tiks vākti visām Programmas daļām un visiem nodrošināšanas mehānismiem centrāli pārvaldītā un saskaņotā veidā un atbilstīgā detalizācijas līmenī ar minimālu ziņošanas slogu saņēmējiem. Empīriskie pierādījumi un rādītāji, cik vien iespējams, jāpapildina ar kvalitatīvu analīzi.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
V pielikums – 4. daļa
No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz sabiedrību, risinot ES politikas prioritātes, izmantojot pētniecību un inovāciju, nodrošinot ieguvumus un ietekmi ar pētniecības un inovācijas uzdevumiem un stiprinot inovācijas ieviešanu sabiedrībā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem četriem galvenajiem ietekmes ceļiem.
No Programmas tiek sagaidīta ietekme uz sabiedrību, risinot globālās problēmas, kas ietvertas II pīlārā un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos, kā arī ES politikas prioritātes un saistības, izmantojot pētniecību un inovāciju, nodrošinot ieguvumus un ietekmi ar pētniecības un inovācijas uzdevumiem un stiprinot inovācijas ieviešanu sabiedrībā, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju labklājību. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem četriem galvenajiem ietekmes ceļiem.
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

Gaidāmā ietekme uz sabiedrību

Īstermiņa

Vidēja termiņa

Ilgtermiņa

 

Pievēršanās ES politikas prioritātēm, izmantojot pētniecību un inovāciju

Izlaide —

tādu izlaižu skaits un īpatsvars, kas attiecas uz konkrētām ES politikas prioritātēm

Risinājumi —

tādu inovāciju un zinātnisko rezultātu skaits un īpatsvars, kas attiecas uz konkrētām ES politikas prioritātēm

Ieguvumi —

pamatprogrammas finansēto rezultātu izmantošanas apkopotā aplēstā ietekme uz konkrētām ES politikas prioritātēm, tostarp ieguldījums politikas un tiesību aktu izstrādes procesā

 

Ieguvumu un ietekmes nodrošināšana, izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus

Pētniecības un inovācijas uzdevumu izlaide —

konkrētu pētniecības un inovācijas uzdevumu izlaide

Pētniecības un inovācijas uzdevumu rezultāti —

konkrētu pētniecības un inovācijas uzdevumu rezultāti

Īstenotie pētniecības un inovācijas uzdevumu mērķi —

konkrētos pētniecības un inovācijas uzdevumos īstenotie mērķi

 

Inovācijas pārņemšanas sabiedrībā stiprināšana

Līdzradīšana —

tādu pamatprogrammas projektu skaits un īpatsvars, kuros ES iedzīvotāji un galalietotāji palīdz līdzradīt pētniecības un inovācijas saturu

Iesaistīšana —

tādu pamatprogrammas saņēmējsubjektu skaits un īpatsvars, kuriem ir pēc pamatprogrammas projekta īstenojamas iedzīvotāju un galalietotāju iesaistīšanas mehānisms

Pētniecības un inovācijas pārņemšana sabiedrībā

Pamatprogrammas līdzradīto zinātnisko rezultātu un inovatīvo risinājumu pārņemšana un informēšana par tiem

Grozījums

 

 

Gaidāmā ietekme uz sabiedrību

Īstermiņa

Vidēja termiņa

Ilgtermiņa

 

Pievēršanās “Apvārsnis Eiropa mērķiem” un ES politikas prioritātēm, izmantojot pētniecību un inovāciju

Izlaide —

tādu izlaižu skaits un īpatsvars, kas attiecas uz konkrētiem “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un konkrētām ES politikas prioritātēm

Risinājumi —

tādu inovāciju un zinātnisko rezultātu skaits un īpatsvars, kas attiecas uz konkrētiem “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un konkrētām ES politikas prioritātēm

Ieguvumi —

pamatprogrammas finansēto rezultātu izmantošanas apkopotā aplēstā ietekme uz konkrētiem “Apvārsnis Eiropa” mērķiem un konkrētām ES politikas prioritātēm, ieguldījums politikas un tiesību aktu izstrādes procesā

 

Ieguvumu un ietekmes nodrošināšana, izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus un partnerības

Pētniecības un inovācijas uzdevumu izlaide —

konkrētu pētniecības un inovācijas uzdevumu izlaide un partnerības

Pētniecības un inovācijas uzdevumu rezultāti —

konkrētu pētniecības un inovācijas uzdevumu rezultāti un partnerības

Īstenotie pētniecības un inovācijas uzdevumu mērķi —

konkrētos pētniecības un inovācijas uzdevumos īstenotie mērķi un partnerības

 

Savienības saistību izpilde klimata jomā

Projekti un izlaide —

ar klimatu saistītu projektu un izlaižu skaits un daļa (pa uzdevumiem, partnerībām un Programmas budžeta pozīcijām)

Ar klimatu saistītu pamatprogrammu projektu inovācijas —

to jauninājumu skaits no pamatprogrammas projektiem, kas ir saistīti ar klimatu, tostarp kam piešķirtas IĪT

Ar klimatu saistīto projektu ietekme uz sabiedrību un ekonomiku –

Apkopota aplēstā ietekme uz Parīzes nolīgumam atbilstošajām ES ilgtermiņa saistībām klimata un enerģētikas jomā, kuru rada pamatprogrammas finansēto rezultātu izmantošana

Ar klimatu saistīto attiecīgo projektu ekonomiskās, sabiedrības un vides izmaksas un ieguvumi

- Inovatīvu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās risinājumu, kas izstrādāti pamatprogrammas projektos, izmantošana

- Aplēstā šo risinājumu izmantošanas ietekme uz nodarbinātību un uzņēmumu izveidi, ekonomikas izaugsmi, tīru enerģiju, veselību un labklājību (tostarp gaisa, augsnes un ūdens kvalitāti).

 

Pētniecības un inovācijas pārņemšana sabiedrībā, DV

Līdzradīšana —

tādu pamatprogrammas projektu skaits un īpatsvars, kuros ES iedzīvotāji un galalietotāji palīdz radīt pētniecības un inovācijas saturu

Iesaistīšana —

tādu pamatprogrammas saņēmējsubjektu skaits un īpatsvars, kuriem ir pēc pamatprogrammas projekta īstenojamas iedzīvotāju un galalietotāju iesaistīšanas mehānisms

Pētniecības un inovācijas pārņemšana sabiedrībā

Pamatprogrammas zinātnisko rezultātu un inovatīvo risinājumu pārņemšana un informēšana par tiem, kā arī piekļuve tiem

Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
V pielikums – 5. daļa
No Programmas tiek sagaidīta tāda ietekme uz ekonomiku/inovāciju, kas atstāj iespaidu uz uzņēmumu izveidi un izaugsmi, radot tiešu un netiešu nodarbinātību un ieguldījumu kāpināšanu pētniecībā un inovācijā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.
No Programmas tiek sagaidīta tāda ietekme uz ekonomiku/inovāciju, īpaši Savienībā, kas atstāj iespaidu uz uzņēmumu izveidi un izaugsmi, radot tiešu un netiešu nodarbinātību, īpaši Savienībā, un ieguldījumu kāpināšanu pētniecībā un inovācijā. Panākumus šīs ietekmes sasniegšanā uzraudzīs, izmantojot aizstājējvērtības, kas noteiktas kopā ar tālāk norādītajiem trim galvenajiem ietekmes ceļiem.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
V pielikums – 3. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

 

 

Gaidāmā ietekme uz ekonomiku/inovāciju

Īstermiņa

Vidēja termiņa

Ilgtermiņa

 

Uz inovāciju balstītas izaugsmes radīšana

Inovatīva izlaide –

tādu inovatīvu produktu, procesu vai metožu skaits, kas izstrādāti pamatprogrammā (pēc inovācijas veida), un ar tiem saistītie intelektuālā īpašuma tiesību pieteikumi

Inovācijas –

tādu inovāciju skaits, kas izstrādātas pamatprogrammas projektos (pēc inovācijas veida), tostarp inovācijas, kurām piešķirtas intelektuālā īpašuma tiesības

Ekonomikas izaugsme –

uzņēmumu, kas izstrādājuši pamatprogrammas inovācijas, izveide, izaugsme un tirgus daļas

 

Vairāk un labāku darbavietu radīšana

Atbalstītā nodarbinātība –

kopējais izveidoto un saglabāto pilna laika darbvietu skaits saņēmējsubjektos pamatprogrammas projektam (pēc darbvietas veida)

Nodarbinātības saglabāšana –

pilna laika darbvietu skaita palielināšanās saņēmējsubjektos pēc pamatprogrammas projekta (pēc darbvietas veida)

Nodarbinātība kopumā –

tādu tiešo un netiešo darbavietu skaits, kas izveidotas vai saglabātas pamatprogrammas rezultātu izplatīšanas rezultātā (pēc darbvietas veida)

 

Ieguldījumu kāpināšana pētniecībā un inovācijā

Kolektīvie ieguldījumi –

publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta sākotnējam pamatprogrammas ieguldījumam

Izvēršana –

publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta, lai izmantotu vai izvērstu pamatprogrammas rezultātus

Ieguldījums mērķī “3 %” —

pamatprogrammas nodrošinātais ES progress virzībā uz 3 % IKP mērķa sasniegšanu

Grozījums

 

 

Gaidāmā ietekme uz ekonomiku/inovāciju

Īstermiņa

Vidēja termiņa

Ilgtermiņa

 

Uz inovāciju balstītas izaugsmes radīšana Savienībā

Inovatīva izlaide –

tādu inovatīvu produktu, procesu vai metožu skaits, kas izstrādāti pamatprogrammā (pēc inovācijas veida), un ar tiem saistītie intelektuālā īpašuma tiesību pieteikumi visās līdzdalīgajās valstīs

Inovācijas –

tādu inovāciju skaits, kas izstrādātas pamatprogrammas projektos (pēc inovācijas veida un pa valstīm), tostarp inovācijas, kurām piešķirtas intelektuālā īpašuma tiesības tostarp inovācijas, kurām piešķirtas intelektuālā īpašuma tiesības

MVU

MVU, kas ievieš produktu vai procesu inovāciju, pateicoties finansējumam no pamatprogrammas, kas ir % no pamatprogrammas finansējuma MVU

Normas un standarti

Normu un standartu skaits, kas ES izstrādāti pamatprogrammas projektos

Ekonomikas izaugsme –

uzņēmumu Savienībā un ārpus tās, kas izstrādājuši pamatprogrammas inovācijas, izveide, izaugsme un tirgus daļas

 

Plaisas mazināšana starp pētniecību&izstrādi un tirgu Savienībā

Pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātu izmantošana

Pamatprogrammas rezultātu daļa, kas nonāk komerciālā izmantošanā Savienībā vai ārpus tās, atkarībā no nozares

Izmantošanas Savienībā vai ārpus tās analīze

Iemesli, kāpēc (kādreizējie) pamatprogrammas dalībnieki izmanto R&D ārpus Savienības

 

Vairāk un labāku darbavietu radīšana

Atbalstītā nodarbinātība –

Katrā līdzdalīgajā valstī: kopējais izveidoto un saglabāto pilna laika darbvietu skaits saņēmējsubjektos pamatprogrammas projektam (pēc darbvietas veida)

Nodarbinātības saglabāšana –

Katrā līdzdalīgajā valstī: pilna laika darbvietu skaita palielināšanās saņēmējsubjektos pēc pamatprogrammas projekta (pēc darbvietas veida)

Nodarbinātība kopumā

- Tādu tiešo un netiešo darbavietu skaits, kas izveidotas, saglabātas Savienībā vai pārceltas uz Savienību pamatprogrammas rezultātu izplatīšanas rezultātā (pēc darbvietas veida)

- Tiešo un netiešo darbvietu skaits, kas izveidotas zināšanintensīvās nozarēs katrā līdzdalīgajā valstī

 

Ieguldījumu kāpināšana pētniecībā un inovācijā

Kolektīvie ieguldījumi –

publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta sākotnējam pamatprogrammas ieguldījumam

Izvēršana –

publisko un privāto investīciju summa, kas piesaistīta, lai izmantotu vai izvērstu pamatprogrammas rezultātus

Ieguldījums mērķī “3 %” —

pamatprogrammas nodrošinātais ES progress virzībā uz 3 % IKP mērķa sasniegšanu

Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
V pielikums – 4.a apakšvirsraksts (jauns)
Ietekmes ceļu rādītāji Eiropas pētniecības telpai
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
V pielikums – 3.a tabula (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

 

Grozījums

 

 

Virzība uz EPT

Īstermiņa

Vidēja termiņa

Ilgtermiņa

 

Talantu piesaistīšana un noturēšana Eiropas Savienībā

Pamatprogrammas finansēta mobilitāte

Nākotnes un izejošā mobilitāte vai pētnieki un inovatori Savienībā un ārpus tās, pa valstīm

Pamatprogrammas finansētā internacionalizācija

- ārvalstu pētnieku un inovatoru evolūcija un daļa, kas bāzējas visās EPT valstīs

- Pētniecības iestāžu savietojamības un tīklošanās darbību evolūcija, tostarp publisko-privāto saikņu evolūcija

Pievilcīgas R&I sistēmas

—  Ārvalstu investīcijas inovatīvās darbībās Savienībā

- Patentu skaits līdzdalīgajās valstīs

—  No ārzemēm saņemtie ieņēmumi par licencēm

 

Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana

Līdzdalība pamatprogrammā

Koordinatoru un dalībnieku daļa no paplašināšanās valstīm pa Programmas daļām un pa instrumentiem

- Vērtētāju un valžu locekļu daļa, tostarp no paplašināšanās valstīm un reģioniem ar zemu R&I sniegumu

Izcilības saliņu radīšana un modernizēšana

Izcilas R&I ekosistēmas, tostarp reģionu ar zemu R&I sniegumu kļūšana par centriem pārmaiņu virzītājiem savās valstīs

 

R&I plaisa

Ģeogrāfiskā koncentrēšanās

- Sekmīgo projektu daļa

- Savienības finansētās pētniecības infrastruktūras izmantošana visās ERA valstīs

ES finansējuma programmu stratēģiskā plānošana

Sinerģija un mijiedarbība starp pamatprogrammu un pārdomātas specializācijas stratēģijām

Valstu R&I sistēmu uzlabošana

- Lielāks augstas kvalitātes un konkurējošs neatkarīgais finansējums zinātnei un karjeras novērtēšanas sistēmas

- Privātā un publiskā līdzekļu izmantojuma R&I pieaugums

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0401/2018).


Pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" īstenošanas programma ***I
PDF 739kWORD 211k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (COM(2018)0436 – C8-0253/2018 – 2018/0225(COD))(1)
P8_TA(2018)0510A8-0410/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
5.anorāde (jauna)
ņemot vērā Eiropas Parlamenta ziņojumu par programmas “Apvārsnis 2020” īstenošanas novērtējumu, ņemot vērā tās starpposma novērtējumu un priekšlikumu 9. pamatprogrammai;
Grozījums Nr. 2
Lēmuma priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus īpašās programmas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas īpašās programmas īstenošanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/20114.
(3)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus īpašās programmas īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt stratēģiskos pētniecības un inovācijas plānus, kā arī jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas īpašās programmas īstenošanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/20114.
__________________
__________________
4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
4 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 3
Lēmuma priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī īpašā programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzēts, ka šīs īpašās programmas darbības 35 % no sava kopējā finansējuma atvēlēs klimata mērķiem. Attiecīgās darbības tiks noteiktas īpašās programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos izvērtēšanās un pārskatīšanas procesos.
(5)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī īpašā programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Ir paredzēts, ka šīs īpašās programmas darbības vismaz 35 % no sava kopējā finansējuma attiecīgā gadījumā atvēlēs ES klimata mērķiem saistībām. Attiecīgās darbības tiks noteiktas īpašās programmas sagatavošanas un īstenošanas laikā un tiks uzraudzītas, iekļautas ziņojumos un atkārtoti izvērtētas attiecīgajos izvērtēšanās un pārskatīšanas procesos.
Grozījums Nr. 4
Lēmuma priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Tomēr īpašās programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgi, bez dublēšanās un neatstumjot privāto finansējumu, novērstu tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas, un tām būtu jārada skaidra Eiropas pievienotā vērtība.
(6)  Tomēr īpašās programmas darbības būtu jāizmanto, lai stiprinātu, paplašinātu un izvērstu Savienības zinātniskās un tehnoloģiskās bāzes izcilību, risinātu svarīgās globālās problēmas, palielinātu Savienības vadošo lomu rūpniecībā, uzlabotu dzīves kvalitāti Savienībā, kā arī veicinātu investīcijas, novērstu tirgus nepilnības un nepietiekamu investīciju situācijas, piesaistot papildu finansējumu un neatstumjot privāto finansējumu.
Grozījums Nr. 5
Lēmuma priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Dzimumu līdztiesība ir ES politikas prioritāte un svarīga sabiedrības problēma (ANO IAM 5). Turklāt sabiedrības dzimumu līdztiesības mērķis ir nozīmīgs virzītājspēks citu IAM sasniegšanai nepieciešamajām sociālajām un rūpnieciskajām pārmaiņām. Tādējādi programmā būtu pienācīgi jāiestrādā dzimumu līdztiesības aspekti un būtu jāparedz arī konkrēti dzimumu līdztiesības pētījumi, lai atbalstītu labākas ES dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu un izstrādi.
Grozījums Nr. 6
Lēmuma priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Īpašā programma būtu jāīsteno pārredzamā, uz līdzdalību vērstā un stratēģiskā veidā, cenšoties iesaistīt ieinteresētās personas un pilsonisko sabiedrību. Ieinteresēto personu pārstāvībai un pilsoniskās sabiedrības iesaistei vajadzētu būt līdzsvarotai, nodrošinot dažādu personu pārstāvību.
Grozījums Nr. 7
Lēmuma priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas problēmu risināšanā, un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam kopā “Pārtika un dabas resursi” saņems atbalstu 10 miljardu EUR apmērā.
(7)  Lai atspoguļotu svarīgo ieguldījumu, kas pētniecībai un inovācijai būtu jāsniedz pārtikas, lauksaimniecības, lauku attīstības un bioekonomikas problēmu risināšanā, uzlabotu to ilgtspēju un izmantotu pētniecības un inovācijas attiecīgās iespējas ciešā sinerģijā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īpašās programmas attiecīgās darbības laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam konkrētajā kopā “Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība” saņems atbalstu.
Grozījums Nr. 8
Lēmuma priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Eiropas kultūras un radošās nozares veido tiltu starp mākslu, kultūru, uzņēmējdarbību un tehnoloģijām. Kultūras mantojums ir Eiropas kohēzijas neatņemama sastāvdaļa, kas veido tiltu starp tradīcijām un inovāciju. Programmas prioritāte būs kultūras mantojuma saglabāšana un radošu risinājumu izstrāde, jo īpaši digitalizācijas jomā.
Grozījums Nr. 9
Lēmuma priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai un digitālo un fizisko tehnoloģiju konverģences radīto iespēju paplašināšanai nepieciešams palielināt investīcijas. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” dos savu ieguldījumu šajos centienos, salīdzinājumā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” būtiski palielinot izdevumus galvenajos digitālās pētniecības un inovācijas pasākumos6. Tam būtu jānodrošina, ka Eiropas Savienība paliek pasaules pētniecības un inovācijas avangardā digitālajā jomā.
(8)  Digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai un digitālo un fizisko tehnoloģiju konverģences radīto iespēju paplašināšanai nepieciešams palielināt investīcijas. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” dos savu ieguldījumu šajos centienos, šim nolūkam tajā ir paredzēta konkrēta kopa ar mērķi nodrošināt, ka Eiropas Savienība digitālajā jomā paliek pasaules pētniecības un inovācijas avangardā.
__________________
6 Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada” teikts, ka galvenajos digitālajos pasākumos saskaņā ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” ir iztērēti 13 miljardi EUR (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/ALL/?uri=CELEX%3A52018DC0098).
Grozījums Nr. 10
Lēmuma priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Ņemot vērā, ka ir svarīgi labāk un plašāk informēt sabiedrību par ES pasākumu pievienoto vērtību un ietekmi, Komisijai būtu jācenšas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” padarīt redzamāku. Tāpat līdzekļu saņēmējiem būtu jānodrošina to sasniegumu redzamību, kurus tie ir panākuši ar ES finansējumu.
Grozījums Nr. 11
Lēmuma priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo lēmumu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tas ietver fiksētu summu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanas apsvēršanu.
svītrots
Grozījums Nr. 12
Lēmuma priekšlikums
2. pants
2. pants
2. pants
Darbības mērķi
Darbības mērķi
1.  Īpašā programma sekmē Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 3. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.
1.  Īpašā programma sekmē Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 3. pantā izklāstīto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.
2.  Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:
2.  Īpašās programmas darbības mērķi ir šādi:
(a)  stiprināt un vērst plašumā izcilību;
(a)  stiprināt un paplašināt Eiropas zinātnisko un tehnoloģisko bāzi un vairot un vērst plašumā izcilību;
(b)  palielināt sadarbību starp nozarēm un disciplīnām;
(b)  palielināt sadarbību starp nozarēm un disciplīnām;
(c)  savienot un attīstīt pētniecības infrastruktūras visā Eiropas pētniecības telpā;
(c)  savienot, attīstīt un veicināt plašu piekļuvi, tostarp virtuāli, pētniecības infrastruktūrām visā Eiropas pētniecības telpā;
(d)  stiprināt starptautisko sadarbību;
(d)  stiprināt starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā, lai atbalstītu Savienības izcilību;
(e)  piesaistīt, apmācīt un noturēt pētniekus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar pētnieku mobilitātes palīdzību;
(e)  piesaistīt, apmācīt un noturēt ES un starptautiskos pētniekus Eiropas pētniecības telpā, tostarp ar pētnieku mobilitātes palīdzību, lai Eiropas pētniecības telpu izveidotu par pasaules izcilāko un konkurētspējīgāko pētniecības telpu;
(f)  sekmēt atvērtu zinātni un nodrošināt pamanāmību sabiedrībai un atvērtu piekļuvi rezultātiem;
(f)  sekmēt atvērtu zinātni un atvērtu piekļuvi rezultātiem;
(g)  aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, īpaši politikas izstrādei;
(g)  aktīvi izplatīt un izmantot rezultātus, īpaši politikas izstrādei;
(h)  atbalstīt Savienības politikas prioritāšu īstenošanu;
(h)  atbalstīt Savienības politikas mērķu un prioritāšu īstenošanu;
(i)  stiprināt saikni starp pētniecību un inovāciju un citām politikas jomām, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus;
(i)  stiprināt saikni starp pētniecību, inovāciju, izglītību un citām politikas jomām, ieskaitot Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumu;
(j)  izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;
(j)  izmantojot pētniecības un inovācijas uzdevumus, noteiktā termiņā sasniegt vērienīgus mērķus;
(k)  iesaistīt iedzīvotājus un galalietotājus kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;
(k)  iesaistīt attiecīgās pētniecības un inovācijas jomas ieinteresētās personas, tostarp iedzīvotājus, akadēmiskās aprindas, pētniecības organizācijas un rūpniecības nozares pārstāvjus, kopizstrādes un līdzradīšanas procesos;
(l)  uzlabot ar zinātni saistītu komunikāciju;
(l)  uzlabot ar zinātni saistītu komunikāciju;
(m)  apaātrināt rūpniecības pārveidi;
(m)  virzīt ES rūpniecības pārveidi, lai izmantotu Eiropas stratēģisko nozaru, piemēram, galveno pamattehnoloģiju, potenciālu;
(n)  uzlabot prasmes attiecībā uz inovāciju;
(n)  uzlabot prasmes ar apmācību un veicināt radošumu attiecībā uz pētniecību un inovāciju;
(o)  stimulēt novatorisku uzņēmumu, īpaši MVU, izveidi un izvēršanos;
(o)  stimulēt novatorisku uzņēmumu, īpaši jaunuzņēmumu un MVU, izveidi un izvēršanos;
(p)  uzlabot piekļuvi riska finansējumam, īpaši tad, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansēšanu.
(p)  uzlabot piekļuvi riska finansējumam, tostarp sinerģijā ar InvestEU, īpaši tad, ja tirgus nenodrošina dzīvotspējīgu finansēšanu;
(pa)  stiprināt dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanu un dzimumu dimensijas integrēšanu pētniecībā un inovācijā;
(pb)  maksimāli palielināt zinātnisko, tehnoloģisko, sabiedrisko un ekonomisko ietekmi;
3.  Šā panta 2. punktā minēto mērķu ietvaros var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas īpašās programmas īstenošanas laikā. Ar pienācīgu pamatojumu tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, kā arī atbildi uz vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi.
3.  Šā panta 2. punktā minēto mērķu ietvaros var ņemt vērā jaunas un neparedzētas vajadzības, kas rodas īpašās programmas īstenošanas laikā. Ar pienācīgu pamatojumu tas var nozīmēt reaģēšanu uz jaunām iespējām, krīzēm un apdraudējumiem, kā arī atbildi uz vajadzībām, kas saistītas ar jaunu Savienības politikas virzienu izstrādi.
Grozījums Nr. 13
Lēmuma priekšlikums
3. pants
3. pants
3. pants
Struktūra
Struktūra
1.  Saskaņā ar Regulas (ES) ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 4. panta 1. punktu īpašo programmu veido šādas daļas:
1.  Saskaņā ar Regulas (ES) ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 4. panta 1. punktu īpašo programmu veido šādas daļas:
(1)  I pīlārs “Atvērtā zinātne”, kurā ietilpst šādi komponenti:
(1)  I pīlārs. “Izcila un atvērta zinātne”, kurā ietilpst šādi komponenti:
(a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC), kas aprakstīta I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā;
(a)  Eiropas Pētniecības padome (ERC), kas aprakstīta I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā;
(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA), kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 2. sadaļā;
(b)  Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA), kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 2. sadaļā;
(c)  pētniecības infrastruktūras, kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 3. sadaļā;
(c)  pētniecības infrastruktūras, kas aprakstītas I pielikuma I pīlāra 3. sadaļā;
(2)  II pīlārs “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, kurā ietilpst šādi komponenti:
(2)  II pīlārs. “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, tostarp uz dotācijām balstīts instruments, kura vienīgie saņēmēji ir MVU un kurš aprakstīts regulas 43.a pantā un īpašās programmas I pielikumā:
(a)  kopa “Veselība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 1. sadaļā;
(a)  kopa “Veselība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 1. sadaļā;
(b)  kopa “Iekļaujoša un droša sabiedrība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 2. sadaļā;
(b)  kopa "Iekļaujoša un radoša sabiedrība", kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 2. sadaļā;
(ba)  kopa “Droša sabiedrība”;
(c)  kopa “Digitālā joma un rūpniecība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 3. sadaļā;
(c)  kopa “Digitālā joma, rūpniecība un kosmoss”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 3. sadaļā;
(d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 4. sadaļā;
(d)  kopa “Klimats, enerģētika un mobilitāte”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 4. sadaļā;
(e)  kopa “Pārtika un dabas resursi”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 5. sadaļā;
(e)  kopa “Pārtika, dabas resursi un lauksaimniecība”, kas aprakstīta I pielikuma II pīlāra 5. sadaļā;
(f)  Kopīgā pētniecības centra (JRC) ar kodolenerģiju nesaistītās tiešās darbības, kas aprakstītas I pielikuma II pīlāra 6. sadaļā;
(f)  Kopīgā pētniecības centra (JRC) ar kodolenerģiju nesaistītās tiešās darbības, kas aprakstītas I pielikuma II pīlāra 6. sadaļā;
(3)  III pīlārs “Atvērtā inovācija”, kurā ietilpst šādi komponenti:
(3)  III pīlārs “Inovatīva Eiropa”, kurā ietilpst šādi komponenti:
(a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC), kas aprakstīta I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā;
(a)  Eiropas Inovācijas padome (EIC), kas aprakstīta I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā, tostarp Eiropas inovācijas ekosistēmas, kas aprakstītas I pielikuma III pīlāra 2. sadaļā;
(b)  Eiropas inovācijas ekosistēmas, kas aprakstītas I pielikuma III pīlāra 2. sadaļā;
svītrots
(c)   Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas aprakstīts I pielikuma III pīlāra 3. sadaļā;
(b)   Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas aprakstīts I pielikuma III pīlāra 3. sadaļā;
(4)  daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti:
(4)  daļa “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana”, kurā ietilpst šādi komponenti:
(a)  sizcilas pieredzes apmaiņa, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 1. sadaļā;
(a)  izcilas pieredzes vēršana plašumā un līdzdalības paplašināšana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 1. sadaļā;
(b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 2. sadaļā.
(b)  Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un pilnveidošana, kas aprakstīta I pielikuma daļas “Eiropas pētniecības telpas stiprināšana” 2. sadaļā.
2.  Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar 1. punktā minētajām daļām, ir izklāstīti I pielikumā.
2.  Pasākumi, kas jāveic saskaņā ar 1. punktā minētajām daļām, ir izklāstīti I pielikumā.
Grozījums Nr. 14
Lēmuma priekšlikums
4. pants
4. pants
4. pants
Budžets
Budžets
1.  Saskaņā ar Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 1. punktu īpašās programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 94 100 000 000 pašreizējās cenās.
1.  Saskaņā ar Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 1. punktu īpašās programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 120 000 000 000 2018. gada cenās.
2.  Šā panta 1. punktā minēto summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 2. punktu sadala starp šā lēmuma 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem komponentiem. Piemēro Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 3.–8. punktā noteikto kārtību.
2.  Šā panta 1. punktā minēto summu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 2. punktu sadala starp šā lēmuma 3. panta 1. punktā uzskaitītajiem komponentiem. Piemēro Regulas ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 9. panta 3.–8. punktā noteikto kārtību.
Grozījums Nr. 15
Lēmuma priekšlikums
5. pants
5. pants
5. pants
Uzdevumi
Uzdevumi
1.  Katram uzdevumam var izveidot tam paredzētu valdi. To veido aptuveni 15 augsta ranga personas, ieskaitot attiecīgus galalietotāju pārstāvjus. Ar attiecīgo uzdevumu saistītā valde konsultē par
1.  Katram uzdevumam izveido tam paredzētu valdi līdzizstrādei un vadības īstenošanai. To veido 15–20 neatkarīgas augsta ranga personas, tostarp pētniecības un inovācijas jomas pārstāvji, ar dažādu izglītību un disciplīnām, no akadēmiskajām aprindām, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām, dažāda lieluma rūpniecības uzņēmumiem, valsts un reģionālajām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Valdes locekļus ieceļ Komisija, ievērojot neatkarīgu un pārredzamu procedūru to atlasei, tostarp atklātu uzaicinājumu paust ieinteresētību. Ar attiecīgo uzdevumu saistītā valde konsultē par:
(a)  darba programmu saturu un to pārskatīšanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus, attiecīgā gadījumā īstenojot kopizstrādi ar ieinteresētajām personām un sabiedrību;
(a)  attiecīgo darba programmu saturu un to pārskatīšanu, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu uzdevuma mērķus;
(b)  pielāgošanas darbībām vai, ja vajadzīgs, darbības izbeigšanu, pamatojoties uz uzdevuma īstenošanas novērtējumu;
(b)  pielāgošanas darbībām vai, ja vajadzīgs, darbības izbeigšanu, pamatojoties uz uzdevuma īstenošanas novērtējumu;
(c)  ekspertu vērtētāju atlasi, ekspertu vērtētāju instruktāžu, vērtēšanas kritērijiem un to svērumu;
(c)  ekspertu vērtētāju atlasi, ekspertu vērtētāju interešu konflikta novēršanu, ekspertu vērtētāju instruktāžu, vērtēšanas kritērijiem un to svērumu papildus standarta atlases kritērijiem, proti, “izcilība, ietekme un īstenošanas kvalitāte un efektivitāte”;
(d)  pamatnosacījumiem, kas palīdzētu sasniegt uzdevuma mērķus;
(d)  pamatnosacījumiem, kas palīdzētu sasniegt uzdevuma mērķus atbilstīgi Savienības prioritātēm;
(e)  komunikāciju.
(e)  komunikāciju;
(ea)  skaidriem un izmērāmiem uzdevuma mērķiem un iespējamiem rezultātiem;
(eb)  uzdevuma sociālās ietekmes un uzņēmējdarbības potenciāla izvērtēšanu;
2.  Īpašus nosacījumus, kas ļauj piemērot efektīvu un elastīgu portfeļa pieeju, var noteikt darba programmā, kas paredzēta 11. pantā.
2.  Īpašus nosacījumus, kas ļauj piemērot efektīvu un elastīgu portfeļa pieeju, nosaka darba programmā, kas paredzēta 11. pantā.
2.a  Uzdevumu saturu, sīkāku informāciju par īstenošanu, tostarp jomu, rādītājiem, mērāmiem mērķiem un starpposma mērķiem, lēsto budžetu un sinerģijām ar citiem Savienības fondiem un saikni ar Eiropas partnerībām definē stratēģiskajos pētniecības un inovācijas plānos, kā noteikts šā lēmuma I pielikumā.
2.b  Uzdevumus īsteno, attiecīgo kopu darba programmās ietverot atklātus uzaicinājumus iesniegt projektu priekšlikumus, kas sekmē uzdevumu un kas atrodas vienā vai vairākās kopas intervences jomās.
Grozījums Nr. 16
Lēmuma priekšlikums
6. pants
6. pants
6. pants
Eiropas Pētniecības padome
Eiropas Pētniecības padome
1.  Komisija izveido Eiropas Pētniecības padomi ("ERC"), kuras uzdevums ir īstenot I pīlāra "Atvērtā zinātne" darbības, kuras saistītas ERC. Šī ERC ir Eiropas Pētniecības padomes, kas tika izveidota ar Lēmumu C(2013) 1895, pēctece7.
1.  Komisija izveido Eiropas Pētniecības padomi (“ERC”), kuras uzdevums ir īstenot I pīlāra “Izcilā un atvērtā zinātne” darbības, kuras saistītas ERC. Šī ERC ir Eiropas Pētniecības padomes, kas tika izveidota ar Lēmumu C(2013) 1895, pēctece7.
2.  ERC sastāvā ir 7. pantā minētā neatkarīgā Zinātniskā padome un 8. pantā minētā īpaši izveidotā īstenošanas struktūra.
2.  ERC sastāvā ir 7. pantā minētā neatkarīgā Zinātniskā padome un 8. pantā minētā īpaši izveidotā īstenošanas struktūra.
3.  ERC vada priekšsēdētājs, kuru izraugās no pieredzējušu un starptautiski atzītu zinātnieku vidus.
3.  ERC vada priekšsēdētājs, kuru izraugās no pieredzējušu un starptautiski atzītu zinātnieku vidus.
Priekšsēdētāju ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu, kurā piedalās īpaši izveidota neatkarīga atlases komiteja; priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Darbā pieņemšanas procesu un izraudzīto kandidātu apstiprina Zinātniskā padome.
Priekšsēdētāju ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu, kurā piedalās īpaši izveidota neatkarīga atlases komiteja; priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var atjaunot vienu reizi. Darbā pieņemšanas procesu un izraudzīto kandidātu apstiprina Zinātniskā padome.
Priekšsēdētājs vada Zinātnisko padomi un nodrošina tās vadošo lomu un sadarbību ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kā arī pārstāv to zinātnes pasaulē.
Priekšsēdētājs vada Zinātnisko padomi un nodrošina tās vadošo lomu un sadarbību ar īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kā arī pārstāv to zinātnes pasaulē.
4.  ERC darbs atbilst šādiem principiem: izcilība zinātnē, autonomija, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība. Tā nodrošina to, ka tiek turpinātas tās ERC darbības, ko veic saskaņā ar Lēmumu .../EK.
4.  ERC darbs atbilst šādiem principiem: izcilība zinātnē, autonomija, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība. Tā nodrošina to, ka tiek turpinātas tās ERC darbības, ko veic saskaņā ar Lēmumu .../EK.
5.  Ar ERC pasākumiem atbalsta pētījumus visās jomās, kurus veic individuālas un starpvalstu komandas, kuras savstarpēji konkurē Eiropas līmenī.
5.  Ar ERC pasākumiem atbalsta pētījumus visās jomās, kurus veic individuālas un starpvalstu komandas, kuras savstarpēji konkurē Eiropas līmenī. Būtu jāturpina atbalstīt inovācija, piemēram, izmantojot koncepcijas pierādījuma shēmu, lai sekmētu jaunu atklājumu straujāku pārtapšanu komerciāli vai sociāli vērtīgos produktos, procesos un pakalpojumos. Lai to veicinātu, koncepcijas pierādījumu ir tiesīgi saņemt izcili ERC pieteikuma iesniedzēji, kuri pārsniedz robežvērtību, bet kurus nevarēja finansēt līdzekļu trūkuma dēļ.
5.a  Izcilības zīmogs tiek piešķirts ERC koncepcijas pierādījuma saņēmējam, ja priekšlikums ir atbilstīgs, pārsniedzis piemērojamās robežvērtības, bet nav ticis finansēts.
6.  Komisija rīkojas kā ERC autonomijas un integritātes garants un nodrošina tai uzticēto uzdevumu pienācīgu izpildi.
6.  Komisija rīkojas kā ERC autonomijas un integritātes garants un nodrošina tai uzticēto uzdevumu pienācīgu izpildi.
Komisija nodrošina, ka ERC darbību īstenošana atbilst šā panta 4. punktā minētajiem principiem un 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai Zinātniskās padomes izstrādātajai ERC vispārējai stratēģijai.
Komisija nodrošina, ka ERC darbību īstenošana atbilst šā panta 4. punktā minētajiem principiem un 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai Zinātniskās padomes izstrādātajai ERC vispārējai stratēģijai.
__________________
__________________
7 OV C 373, 20.12.2013., 23. lpp
7 OV C 373, 20.12.2013., 23. lpp
Grozījums Nr. 17
Lēmuma priekšlikums
7. pants
7. pants
7. pants
ERC Zinātniskā padome
ERC Zinātniskā padome
1.  Zinātniskās padomes sastāvā ir zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošu erudīciju, vīrieši un sievietes no dažādām vecuma grupām, kuri pārstāv daudzas un dažādas pētniecības jomas un darbojas savā personīgajā statusā neatkarīgi no jebkādu ārēju interešu ietekmes.
1.  Zinātniskās padomes sastāvā ir zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošu erudīciju, kuri pārstāv daudzas un dažādas pētniecības jomas un darbojas savā personīgajā statusā neatkarīgi no jebkādu ārēju interešu ietekmes.
Zinātniskās padomes locekļus ieceļ Komisija saskaņā ar neatkarīgu un pārredzamu atlases procedūru, par kuru tā ir vienojusies ar Zinātnisko padomi un kura ietver apspriešanos ar zinātnieku kopienu un ziņojuma sagatavošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.
Zinātniskās padomes locekļus ieceļ Komisija saskaņā ar neatkarīgu un pārredzamu atlases procedūru, par kuru tā ir vienojusies ar Zinātnisko padomi un kura ietver apspriešanos ar zinātnieku kopienu un ziņojuma sagatavošanu Eiropas Parlamentam un Padomei.
Zinātniskās padomes locekļu pilnvaru termiņš nepārsniedz četrus gadus, un to var atjaunot vienu reizi, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.
Zinātniskās padomes locekļu pilnvaru termiņš nepārsniedz četrus gadus, un to var atjaunot vienu reizi, pamatojoties uz rotācijas sistēmu, kas nodrošina Zinātniskās padomes darba nepārtrauktību.
2.  Zinātniskā padome izstrādā:
2.  Zinātniskā padome izstrādā:
(a)  ERC vispārējo stratēģiju;
(a)  ERC vispārējo stratēģiju;
(b)  darba programmu, kas paredzēta ERC pasākumu īstenošanai;
(b)  darba programmu, kas paredzēta ERC pasākumu īstenošanai;
(c)  metodes un procedūras recenzēšanai un priekšlikumu novērtēšanai, uz kuru pamata atlasa finansējamos projektus;
(c)  metodes un procedūras recenzēšanai un priekšlikumu novērtēšanai, uz kuru pamata atlasa finansējamos projektus;
(d)  savu nostāju visos jautājumos, kuri no zinātnes perspektīvas varētu vairot ERC sasniegumus un ietekmi, kā arī veikto pētījumu kvalitāti;
(d)  savu nostāju visos jautājumos, kuri no zinātnes perspektīvas varētu vairot ERC sasniegumus un ietekmi, kā arī veikto pētījumu kvalitāti;
(e)  rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konfliktu novēršanas jautājums.
No nostājām, ko Zinātniskā padome izstrādājusi atbilstoši pirmās daļas a), c), d) un e) apakšpunktam, Komisija atkāpjas tikai tad, ja tā uzskata, ka nav ievēroti šā lēmuma noteikumi. Šādā gadījumā, lai turpinātu īpašās programmas īstenošanu un mērķu sasniegšanu, Komisija pieņem pasākumus, nosakot jautājumus, kuros tā atkāpjas no Zinātniskās padomes nostājām, un to pienācīgi pamatojot.
Komisija izstrādā rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konflikta novēršanas jautājums, un no nostājām, ko Zinātniskā padome izstrādājusi atbilstoši pirmās daļas a), c), un d) apakšpunktam, Komisija atkāpjas tikai tad, ja tā uzskata, ka nav ievēroti šā lēmuma noteikumi. Šādā gadījumā, lai turpinātu īpašās programmas īstenošanu un mērķu sasniegšanu, Komisija pieņem pasākumus, nosakot jautājumus, kuros tā atkāpjas no Zinātniskās padomes nostājām, un to pienācīgi pamatojot.
3.  Zinātniskā padome rīkojas saskaņā ar I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.
3.  Zinātniskā padome rīkojas saskaņā ar I pielikuma I pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.
4.  Zinātniskās padomes darbības vienīgais nolūks ir, ievērojot 6. pantā izklāstītos principus, nodrošināt ERC darbību. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi, un savus pienākumus veic efektīvi, nodrošinot pēc iespējas lielāku pārredzamību.
4.  Zinātniskās padomes darbības vienīgais nolūks ir, ievērojot 6. pantā izklāstītos principus, nodrošināt ERC mērķu sasniegšanu. Tā rīkojas pilnīgi neatkarīgi, godprātīgi un atbildīgi un savus pienākumus veic efektīvi un ar vislielāko iespējamo pārredzamību un atvērtību, maksimāli palielinot ERC ieguldījumu ES pētniecības un inovācijas politikas mērķu un īpaši pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanā.
Grozījums Nr. 18
Lēmuma priekšlikums
9. pants
9. pants
9. pants
Eiropas Inovācijas padome
Eiropas Inovācijas padome
1.  Komisija izveido Eiropas Inovācijas padomi ("EIC"), kuras uzdevums ir īstenot III pīlāra "Atvērtā inovācija” darbības, kuras ir saistītas ar EIC. EIC darbs atbilst šādiem principiem: koncentrēšanās uz revolucionāriem risinājumiem un revolucionāru inovāciju, autonomija, spēja uzņemties risku, efektivitāte, lietderība, pārredzamība un pārskatatbildība.
1.  Komisija izveido Eiropas Inovācijas padomi (“EIP”) saskaņā ar regulas 7.a pantu.
1.a  EIP iekļauj divos instrumentos — Pathfinder un Accelerator, kā aprakstīts šā lēmuma I pielikumā. EIP instrumentus nepārtraukti izvērtē, lai ar tiem varētu sistemātiski atbalstīt inovāciju.
1.b  Vajadzības gadījumā EIP mērķus un darbības sasaista ar citām programmas daļām, kā arī citiem valstu un Savienības fondiem, jo īpaši EIT un InvestEU.
2.  Eiropas Inovācijas padomē ietilpst augsta līmeņa valde (“EIC valde”), kas minēta 10. pantā.
2.  Eiropas Inovācijas padomē ietilpst augsta līmeņa valde (“EIP valde”), kas minēta 10. pantā.
3.  Komisija nodrošina, ka EIC īstenošana
3.  Komisija nodrošina, ka EIP īstenošana
(a)  saskan ar šā panta 1. punktā noteiktajiem principiem, pienācīgi ņemot vērā EIC valdes atzinumu par 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto EIC vispārējo stratēģiju un
(a)  saskan ar šā panta 1. punktā noteiktajiem principiem, pienācīgi ņemot vērā EIP valdes atzinumu par 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto EIP vispārējo stratēģiju un
(b)  nerada konkurences kropļojumus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.
(b)  nerada konkurences kropļojumus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm.
4.  EIC apvienotā finansējuma pārvaldīšanas nolūkā Komisija var izmantot netiešo pārvaldību vai, ja tas nav iespējams, izveidot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību. Komisija cenšas panākt citu publisku un privātu investoru dalību. Ja tas sākotnēji nav iespējams, īpašam nolūkam dibināto sabiedrību strukturē tādā veidā, lai tā spētu piesaistīt citus publiskos vai privātos investorus nolūkā kāpināt Savienības ieguldījuma sviras efektu.
4.  EIP apvienotā finansējuma pārvaldīšanas nolūkā Komisija var izmantot netiešo pārvaldību vai, ja tas nav iespējams, izveidot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību. Komisija cenšas panākt citu publisku un privātu investoru dalību. Ja tas sākotnēji nav iespējams, īpašam nolūkam dibināto sabiedrību strukturē tādā veidā, lai tā spētu piesaistīt citus publiskos vai privātos investorus nolūkā kāpināt Savienības ieguldījuma sviras efektu.
4.a  Komisija nodrošina sadarbību starp EIT un EIP, jo īpaši izmantojot zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK).
Grozījums Nr. 19
Lēmuma priekšlikums
10. pants
10. pants
10. pants
EIC Valde
EIP Valde
1.  EIC valde Komisiju konsultē par
1.  EIP valde Komisiju konsultē par
(a)  III pīlāra “Atvērtā inovācija” EIC komponenta vispārējo stratēģiju;
(a)  III pīlāra “Inovatīvā Eiropa” EIP komponenta vispārējo stratēģiju;
(b)  darba programmu, kas paredzēta EIC darbību īstenošanai;
(b)  darba programmu, kas paredzēta EIP darbību īstenošanai;
(c)  kritērijiem priekšlikumu novatoriskuma un riska profila novērtēšanai un dotāciju, pašu kapitāla finansējuma un citu finansēšanas veidu pienācīgu līdzsvaru attiecībā uz EIC instrumentu Accelerator;
(c)  kritērijiem priekšlikumu novatoriskuma un riska profila novērtēšanai un dotāciju, pašu kapitāla finansējuma un citu finansēšanas veidu pienācīgu līdzsvaru attiecībā uz EIP instrumentu Accelerator;
(d)  stratēģiskā projektu portfeļa noteikšanu;
(d)  stratēģiskā projektu portfeļa noteikšanu;
(e)  programmu vadītāju profilu.
(e)  programmu vadītāju profilu.
(e a)  sistemātisks un pastāvīgs EIP darbību izvērtēšanas process;
2.  EIC valde pēc pieprasījuma var Komisijai adresēt ieteikumus:
2.  EIP valde pēc pieprasījuma —un attiecīgos gadījumos sadarbībā ar EIT valdi —var Komisijai adresēt ieteikumus:
(a)  par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, EIC komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;
(a)  par jebkuru jautājumu, kurš no inovācijas perspektīvas var uzlabot un veicināt inovācijas ekosistēmas visā Eiropā, EIP komponenta mērķu sasniegšanu un ietekmi un inovatīvu uzņēmumu spēju izvērst savus risinājumus;
(b)  attiecībā uz iespējamo regulatīvo šķēršļu, ar kuriem saskaras uzņēmēji, īpaši tie, kuriem piešķirts atbalsts no EIC komponenta, noteikšanu kopā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem;
(b)  attiecībā uz iespējamo regulatīvo šķēršļu, ar kuriem saskaras uzņēmēji, īpaši tie, kuriem piešķirts atbalsts no EIP komponenta, noteikšanu sadarbībā ar attiecīgajiem Komisijas dienestiem un EIT;
(c)  jaunajām tehnoloģiju tendencēm EIC portfelī, lai sniegtu informāciju īpašās programmas citu daļu plānošanai;
(c)  jaunajām tehnoloģiju tendencēm EIP portfelī, lai sniegtu informāciju īpašās programmas citu daļu plānošanai;
(d)  attiecībā uz tādu konkrētu jautājumu noteikšanu, kuros vajadzīga EIC valdes konsultācija.
(d)  attiecībā uz tādu konkrētu jautājumu noteikšanu, kuros vajadzīga EIP valdes konsultācija.
EIC valdes darbības nolūks ir sasniegt EIC komponenta mērķus. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi, un savus pienākumus veic efektīvi, nodrošinot pārredzamību.
EIP valdes darbības nolūks ir sasniegt EIP mērķus, ņemot vērā ES rūpniecības stratēģiju, tās konkurētspēju un globālās problēmas. Tā rīkojas godprātīgi un atbildīgi un savus pienākumus veic efektīvi, pārredzami un atvērti, novēršot konkurences kropļojumus iekšējā tirgū.
EIC valde rīkojas saskaņā ar I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.
EIP valde rīkojas saskaņā ar I pielikuma III pīlāra 1. sadaļā noteiktajām pilnvarām.
3.  EIC valde sastāv no 15–20 augsta ranga personām no dažādām Eiropas inovācijas ekosistēmu daļām, ieskaitot uzņēmējus, uzņēmumu vadītājus, investorus un pētniekus. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIC valdes locekļi cenšas paaugstināt EIC zīmola prestižu.
3.  EIP valde sastāv no 15–20 neatkarīgām augsta līmeņa personām no dažādām Eiropas pētniecības un inovācijas ekosistēmu daļām, ieskaitot uzņēmējus no dažāda lieluma uzņēmumiem, ekonomistus, investorus, pētniekus un akadēmiskos ekspertus inovācijas politikas jomā. Tā sniedz ieguldījumu informēšanas pasākumos, un EIP valdes locekļi cenšas paaugstināt EIP zīmola prestižu.
EIC valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras vai izteikt ieinteresētību vai pēc abiem uzaicinājumiem atkarībā no tā, ko Komisija uzskata par atbilstošāku, un ņemot vērā lietpratības, dzimuma, vecuma un ģeogrāfiskā sadalījuma līdzsvarotības nepieciešamību.
EIP valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras vai izteikt ieinteresētību vai pēc abiem uzaicinājumiem atkarībā no tā, ko Komisija uzskata par atbilstošāku, un ņemot vērā lietpratības, dzimuma, vecuma un ģeogrāfiskā sadalījuma līdzsvarotības nepieciešamību.
Viņu pilnvaru termiņš ir divi gadi, to var atjaunot divas reizes, un amatā iecelšana notiek pēc rotācijas principa (locekļi tiek iecelti ik pēc diviem gadiem).
Viņu pilnvaru termiņš ir trīs gadi, to var atjaunot vienu reizi, un amatā iecelšana notiek pēc rotācijas principa (puse locekļu tiek nomainīti ik pēc diviem gadiem).
4.  EIC valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar inovācijas jomu.
4.  EIP valdei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona ar apliecinātām zināšanām pētniecības un inovācijas jomā.
Priekšsēdētāju ieceļ uz četriem gadiem, un pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.
Priekšsēdētāju ieceļ uz trīs gadiem, un pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.
Priekšsēdētājs vada EIC valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIC portfelī. Viņš popularizē EIC, piedalās sarunās ar Komisiju un pārstāv EIC inovācijas vidē. Komisija var nodrošināt administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.
Priekšsēdētājs vada EIP valdi, sagatavo tās sanāksmes, uzdod uzdevumus valdes locekļiem un var izveidot īpašas apakšgrupas, jo īpaši nolūkā apzināt jaunās tehnoloģiju tendences EIP portfelī. Viņš popularizē EIP, tās lomu programmas mērķu un Savienības pētniecības un inovācijas mērķu sasniegšanā, piedalās sarunās ar Komisiju un pārstāv EIP pētniecības un inovācijas vidē. Komisija nodrošina administratīvu atbalstu, lai priekšsēdētājs varētu veikt savus pienākumus.
5.  Komisija izveido rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konfliktu novēršanas jautājums. EIC valdes locekļiem, stājoties amatā, ir jāakceptē rīcības kodekss.
5.  Komisija izveido rīcības kodeksu, kurā apskatīts arī interešu konfliktu novēršanas jautājums. EIP valdes locekļiem, stājoties amatā, ir jāakceptē rīcības kodekss.
Grozījums Nr. 20
Lēmuma priekšlikums
11. pants
11. pants
11. pants
Darba programmas
Stratēģiskā plānošana un darba programmas
-1.  Īpašās programmas īstenošanu pamato uz konkrētiem pētniecības un inovācijas plāniem, ko formulē ik pēc diviem gadiem, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 6. pantu un ievērojot pārredzamu, iekļaujošu un stratēģisku daudzgadu pētniecības un inovācijas darbību plānošanas procesu, jo īpaši pīlāram “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”. Obligātās apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām no valsts iestādēm, Eiropas Parlamenta un pētniecības, attīstības un inovācijas jomas ieinteresēto personu pārstāvjiem, tostarp pilsoniskās sabiedrības, par prioritātēm un piemērotāko darbības veidu un īstenošanas paņēmieniem, tostarp uzdevumiem un Eiropas partnerībām, nodrošina vajadzīgo starpdisciplīnu un starpnozaru perspektīvu un saskaņošanu ar citām attiecīgajām Savienības, valstu un reģionālā līmenī esošajām iniciatīvām. Tas palīdzēs piesaistīt papildu privāto un publisko finansējumu un tādējādi stiprināt Eiropas pētniecības telpu, kā aprakstīts šā lēmuma I pielikumā.
1.  Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Tās tiks sagatavotas pēc stratēģiskās plānošanas procesa, kas aprakstīts šā lēmuma I pielikumā.
1.  Saskaņā ar stratēģisko pētniecības un inovācijas plānu šo programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.
Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.
Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.
2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem atsevišķas darba programmas darbību īstenošanai šādos komponentos, kas noteikti šā lēmuma 3. panta 1. punktā:
2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem atsevišķas darba programmas darbību īstenošanai šādos komponentos, kas noteikti šā lēmuma 3. panta 1. punktā:
(a)  ERC, ja darba programmu izveido Zinātniskā padome saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 3. punktā minētajai konsultēšanas procedūrai. Komisija atkāpjas no Zinātniskās padomes izstrādātās darba programmas tikai tad, ja tā uzskata, ka programma neatbilst šā lēmuma noteikumiem. Tādā gadījumā Komisija darba programmu pieņem ar īstenošanas aktu saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija šādu rīcību pienācīgi pamato;
(a)  ERC, ja darba programmu izveido Zinātniskā padome saskaņā ar 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 3. punktā minētajai konsultēšanas procedūrai. Komisija atkāpjas no Zinātniskās padomes izstrādātās darba programmas tikai tad, ja tā uzskata, ka programma neatbilst šā lēmuma noteikumiem. Tādā gadījumā Komisija darba programmu pieņem ar īstenošanas aktu saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija šādu rīcību pienācīgi pamato;
(b)  visas pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” kopas, MSCA, pētniecības infrastruktūras, atbalsts inovatīvām ekosistēmām, izcilas pieredzes apmaiņa un Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru;
(b)  visas pīlāra “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja” kopas, MSCA, pētniecības infrastruktūras, atbalsts Eiropas inovācijas ekosistēmām, izcilas pieredzes tālāknodošana un līdzdalības paplašināšana, Eiropas pētniecības un inovācijas sistēmas reformēšana un uzlabošana saskaņā ar 12. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru;
(c)  EIC, ja darba programmu sagatavo pēc EIC valdes konsultācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 4. punktā minētajai pārbaudes procedūrai;
(c)  EIP, ja darba programmu sagatavo pēc EIP valdes konsultācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu un atbilstīgi 12. panta 4. punktā minētajai pārbaudes procedūrai;
(d)  JRC, ja daudzgadu darba programmā ņem vērā JRC valdes atzinumu, kas minēts Lēmumā 96/282/Euratom.
(d)  JRC, ja daudzgadu darba programmā ņem vērā JRC valdes atzinumu, kas minēts Lēmumā 96/282/Euratom.
3.  Papildus Finanšu regulas 110. panta prasībai šā panta 2. punktā minētajās darba programmās attiecīgi ietver:
3.  Papildus Finanšu regulas 110. panta prasībai šā panta 2. punktā minētajās darba programmās attiecīgi ietver:
(a)  katrai darbībai un uzdevumam piešķirto summu un orientējošu īstenošanas grafiku;
(a)  katrai darbībai, uzdevumam un Eiropas partnerībai piešķirto summu un programmas budžeta daļu un orientējošu īstenošanas grafiku;
(b)  attiecībā uz dotācijām prioritātes, atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un dažādo piešķiršanas kritēriju relatīvo īpatsvaru, kā arī kopējo attiecināmo izmaksu finansējuma maksimālo apmēru;
(b)  attiecībā uz dotācijām prioritātes, atlases un dotāciju piešķiršanas kritērijus un dažādo piešķiršanas kritēriju relatīvo īpatsvaru, kā arī kopējo attiecināmo izmaksu finansējuma maksimālo apmēru;
(c)  summu, kas piešķirta apvienotajā finansējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 41.–43. pantu;
(c)  summu, kas piešķirta apvienotajā finansējumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. ... Pamatprogrammas/dalības noteikumu regula 41.–43. pantu;
(d)  jebkādus saņēmēju papildu pienākumus saskaņā ar Pamatprogrammas/dalības noteikumu regulas 35. un 37. pantu.
(d)  jebkādus saņēmēju papildu pienākumus saskaņā ar Pamatprogrammas/dalības noteikumu regulas 35. un 37. pantu.
Grozījums Nr. 21
Lēmuma priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Veselības jomas koordinācijas padome
1.   Komisija izveido Veselības jomas koordinācijas padomi, lai īstenotu darbības saskaņā ar II pīlāru “Globālās problēmas un Eiropas rūpniecības konkurētspēja”, kas ir saistīts ar kopu “Veselība”.
2.   Veselības jomas koordinācijas padomē ir 15–20 augsta ranga personas no dažādām disciplīnām un darbībām pētniecības, inovācijas, sabiedrības veselības un labklājības jomās.
3.   Veselības jomas koordinācijas padome koncentrē uzmanību uz šādiem principiem: koordināciju un sinerģiju starp ES un valsts veselības aizsardzības programmām, kā arī starp kopu “Veselība” un citām programmas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp uzdevumiem un partnerībām. Padome veicina pacientu un sabiedrības iesaistīšanos, šim nolūkam nodrošinot zinātniskas konsultācijas un ieteikumus. Minētajām darbībām būtu jānodrošina uz vērtību vērsti veselības jomas pētījumi, labāki veselības jomas risinājumi un jāsamazina nevienlīdzība veselības jomā.
4.   Veselības jomas koordinācijas padome sniedz ieguldījumu šādos jautājumos:
(a)   stratēģija kopai “Veselība”;
(b)   plāns koordinācijas un sadarbības vadīšanai starp veselības programmām, saistītajiem pīlāriem, piemēram, EIP, EPP, kā arī stratēģiskajās partnerībās un ES struktūrfondos. Šis plāns nodrošina veselības pētījumiem piešķirto pašreizējo finansēšanas mehānismu plašāku pamanāmību un koordināciju, vada koordināciju un sadarbību un paredz ar kopu “Veselība” saistīto darba programmu un uzdevumu izstrādi;
(c)   metodes un procedūras veselības uzdevumu plānošanai, atlasei un īstenošanai;
(d)   nodrošina iedzīvotāju līdzdalību un iesaistīšanos augšupējā lēmumu pieņemšanas procesā;
(e)   veicina ilgtspēju finansēšanas stratēģijās un mehānismos, kas ļauj īstenot ilgtermiņa projektus un vērienīgus uzdevumus;
(f)   nodrošina auglīgu transnacionālu sadarbību pētniecības jomā, kas ļauj maksimāli izmantot Eiropas potenciālu un pārvērst rezultātus veselības aprūpes sistēmās;
(g)   palielina daudzdisciplināru pētījumu izmantošanu tām slimībām, kurām ir kopīgi aspekti, un tādējādi samazina pārklāšanos, kas rastos, ja pētījumi tiktu veikti izolēti;
(h)   palielina pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un tās ieguvumu ES iedzīvotājiem pamanāmību, novērš zinātnes un pētniecības jomas pienākumu sadrumstalotību ES pārvaldības struktūrās un integrē pašreizējos finansēšanas mehānismus.
5.   Veselības jomas koordinācijas padome sagatavo visaptverošu pētniecības stratēģiju un koordinē ar kopas “Veselība” saistīto darba programmu un uzdevumu izstrādi, papildinot konkrētā uzdevuma valdes veikto darbu.
6.   Veselības jomas koordinācijas padome ir neatkarīga ieinteresēto personu grupa, kuru vada zinātnieki un kurā ir dalībnieki no biomedicīnas pētījumu un inovācijas jomas un citām attiecīgām pētniecības un rūpniecības nozarēm un kurā plaši piedalās pacientu un iedzīvotāju pārstāvji.
7.   Veselības jomas koordinācijas padomes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta uzaicinājuma izvirzīt kandidatūras vai izteikt ieinteresētību vai vajadzības gadījumā pēc abiem uzaicinājumiem un ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt zināšanu, dzimuma, vecuma un ģeogrāfiskā sadalījuma līdzsvaru. Viņu pilnvaru termiņš ir divi gadi, to var atjaunot divas reizes, un amatā iecelšana notiek pēc rotācijas principa (locekļi tiek iecelti ik pēc diviem gadiem).
8.   Veselības jomas koordinācijas padomei ir priekšsēdētājs, kuru ieceļ Komisija saskaņā ar pārredzamu darbā pieņemšanas procesu. Priekšsēdētājs ir augsta līmeņa amatpersona, kas ir saistīta ar pētniecību veselības jomā.
9.   Padomes darbības un rezultātus pārskata un par tiem ziņo programmas vidusposma izvērtēšanā, kurā nosaka pasākumus šīs grupas darbības pagarināšanai, pielāgošanai vai slēgšanai atkarībā no pārskatīšanas rezultātiem.
Grozījums Nr. 22
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – Pamatprogrammas pasākumi
PAMATPROGRAMMAS PASĀKUMI
PAMATPROGRAMMAS PASĀKUMI
Pamatprogrammu īstenojot, tiks veikts tālāk aprakstītais.
Pamatprogrammu īstenojot, tiks veikts tālāk aprakstītais.
Stratēģiskā plānošana
Stratēģiskā plānošana
“Eiropas apvāršņa” programmu līmeņa mērķu integrētu īstenošanu nodrošinās daudzgadu stratēģiskais plāns. Šis plāns ļaus koncentrēties uz programmas ietekmi vispārīgā veidā, tās atšķirīgo pīlāru saskanību, sinerģiju ar citām ES programmām un atbalsta apmaiņu ar citām ES politikas jomām.
Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas pamatā ir programmas finansēto pētniecības un inovācijas darbību iekļaujoša un pārredzama stratēģiskā plānošana. Stratēģiskais plānošanas process nodrošina “Apvārsnis Eiropa” programmas mērķu īstenošanu, definējot finansēšanas prioritātes. Tas ļaus koncentrēties uz programmas ietekmi, tās atšķirīgo pīlāru saskanību, sinerģiju ar citām ES programmām un atbalstu citām ES politikas jomām.
Stratēģiskais plānošanas process un stratēģisko pētniecības un inovācijas plānu pieņemšana, izmantojot deleģēto aktu, palielinās īpašumtiesības un plašākas sabiedrības izpratni par programmas mērķi un nodrošinās abu likumdevēju, ieinteresēto personu un dalībvalstu pilnīgu informētību par paredzētajām iniciatīvām. Stratēģiskās plānošanas process palīdzēs izstrādāt un īstenot politiku attiecīgajām iekļautajām jomām ES līmenī, kā arī papildinošas politikas nostādnes dalībvalstīs, vienlaikus nodrošinot svarīgāko Eiropas politikas mērķu iekļaušanu un atbalstīšanu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, šim nolūkam paredzot pienācīgus resursus. Tas ļaus vienkāršot finansēšanu, novērst dublēšanos un pārklāšanos starp finansēšanas iespējām, vienlaikus piesaistot privāto un publisko finansējumu, kā arī veicinās pētījumu un inovācijas rezultātu ātrāku izplatīšanu un ieviešanu.
Sistēmiska daudzu disciplīnu, nozaru un politikas jomu pieeja pētniecībai un inovācijai nodrošinās sabiedrības un ekonomikas problēmu risināšanu un jaunu zināšanu radīšanu un, ja iespējams, radīs jaunus konkurētspējīgus un ilgtspējīgus uzņēmumus un nozares, sociālo un zinātnes inovāciju, sekmēs konkurenci, stimulēs privātos ieguldījumus un iekšējā tirgū saglabās vienādus konkurences noteikumus.
Stratēģiskais plāns veicinās pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēcīgu iesaistīšanos visos pētniecības un inovācijas posmos, zināšanu līdzizveidi, dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu, ieskaitot dzimuma dimensijas integrēšanu pētniecības un inovācijas saturā, un nodrošinās un veicinās visaugstāko ētikas un cieņas standartu ievērošanu.
Stratēģiskās plānošanas process veicinās pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēcīgu iesaistīšanos pētniecībā un inovācijā, zināšanu līdzizveidi, dzimumu līdztiesības efektīvu veicināšanu, ieskaitot dzimuma dimensijas integrēšanu pētniecībā un inovācijā, un veicinās visaugstāko ētikas un cieņas standartu ievērošanu.
Tas ietvers plašas konsultācijas un apmaiņas ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu, ja nepieciešams, un dažādām ieinteresētajām personām par prioritātēm un uzdevumiem pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” ietvaros, un piemērotus izmantojamos darbības veidus, sevišķi Eiropas partnerībās.
Šo mērķu īstenošanai Komisija uzsāks atklātu apspriešanos ar dalībvalstīm, Eiropas Parlamentu un dažādām ieinteresētajām personām, tostarp zinātnieku kopienu, pētniecības un tehnoloģijas organizācijām, rūpniecības nozari un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tiks apspriestas programmas stratēģiskās prioritātes, tostarp uzdevumi pīlāra “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” ietvaros un piemērotie instrumentu veidi, sevišķi Eiropas partnerības. Apspriešanās rezultātus publicēs konkrētā tīmekļa vietnē, kurā arī tiks sniegta sīkāka informācija par stratēģiskās plānošanas saturu un procesu.
Attiecībā uz Eiropas partnerībām stratēģiskajā pētniecības un inovācijas plānā tiks izklāstīta un pamatota Eiropas partnerību izveide, apvienošana un pakāpeniska izbeigšana. Būtu jāapsver iespēja pozitīvi novērtētās kopīgās tehnoloģiju ierosmes un līgumiskās publiskās un privātās partnerības turpināt arī pēc 2020. gada, ņemot vērā to pievienoto vērtību attiecībā uz sniegto sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī privāto investīciju piesaistīšanu un ieguldījumu fondu sinerģijas sekmēšanā.
Esošās un ZIK tiks noteiktas tiesību akta priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par EIT stratēģisko inovāciju programmu, ievērojot stratēģisko pētniecības un inovācijas plānu. Tomēr jebkādas jaunas ZIK izveidei būtu jāpiešķir atbilstīgs finansējums, kas ļautu esošajām ZIK izstrādāt ekosistēmas, veidot partnerattiecības un efektīvi ievērot un īstenot savus vērienīgos mērķus.
Programmas “Apvārsnis 2020” atbalstītās NJT pamatiniciatīvas turpinās saņemt atbalstu arī šajā programmā. Tā kā tām ir būtiska analoģija ar pētniecības uzdevumiem, citas NJT pamatiniciatīvas var tikt atbalstītas šajā pamatprogrammā kā uzdevumi, kuru darbība ir vērsta uz nākotnes un jaunajām tehnoloģijām. Uzdevumiem būtu jāstiprina programmas sadarbības aspekti un jāpapildina pašreizējās Eiropas partnerības, kas varētu darboties kā uzdevumu īstenošanas atbalsta pīlāri. Uzdevumos būs tehnoloģiski un sociāli elementi, un tie arī tiks noteikti ciešā sadarbībā ar visiem attiecīgajiem ģenerāldirektorātiem. Uzdevumi tiks noteikti stratēģiskās plānošanas procesā atbilstīgi regulas 7. pantam un lēmuma 5. pantam.
Balstoties uz tādām plašām konsultācijām, stratēģiskajā plānā tiks noteikti kopīgie mērķi un kopīgās pasākumu jomas, piemēram, partnerības jomas (piedāvātais juridiskais pamats nosaka tikai instrumentus un to izmantošanas kritērijus) un uzdevumu jomas.
Stratēģiskais plāns palīdzēs izstrādāt un veikt attiecīgo iekļauto jomu politikas īstenošanu ES līmenī, kā arī papildinošu politiku un politiskās pieejas dalībvalstīs. ES politikas prioritātes tiks ievērotas stratēģiskās plānošanas procesā, lai palielinātu pētniecības un inovācijas devumu politikas īstenošanā. Tajā arī tiks ņemti vērā prognozēšanas pasākumi, pētījumi un citas zinātniskas liecības un saistītās esošās iniciatīvas ES un valstu līmenī.
Stratēģiskais plāns veicinās sinerģijas starp “Eiropas apvārsni” un citām Savienības programmām, arī Euratom programmu, tādējādi kļūstot par uzziņas punktu pētniecībai un inovācijai visās saistītajās programmās ES budžetā un nefinansējošos instrumentos. Tas arī veicinās pētniecības un inovācijas rezultātu ātrāku izplatīšanu un pārņemšanu, izvairīšanos no dublēšanās un finansējuma iespēju savstarpējas pārklāšanās. Tas radīs satvaru tiešu Kopīgā pētniecības centra pētniecības darbību sasaistei ar citām programmas atbalstītajām darbībām un rezultātu izmantošanai politikas atbalstīšanā.
Stratēģiskajā plānošanā tiks noteikta pastāvošā saikne starp pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” un citām Savienības programmām un sniegtas iespējas radīt sinerģijas starp ES, reģionālajiem un valsts fondiem. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” kļūs par atsauces punktu pētniecībai un inovācijai visās ES budžetā iekļautajās saistītajās programmās, lai palīdzētu īstenot ES politiskās prioritātes un mērķus. Tas arī radīs satvaru tiešu Kopīgā pētniecības centra pētniecības darbību sasaistei ar citām programmas atbalstītajām darbībām un rezultātu izmantošanai politikas atbalstīšanā.
Stratēģiskajā plānā tiks izklāstīta daudzgadu stratēģija satura īstenošanai darba programmā (saskaņā ar 11. pantu), saglabājot pietiekamu elastību, lai strauji reaģētu uz negaidītām iespējām un krīzēm. Tā kā pamatprogramma “Eiropas apvārsnis” aptver 7 gadus, ekonomiskie, sociālie un politiskie apstākļi tās darbības laikā var ievērojami mainīties. Ir jāspēj “Eiropas Apvārsni” veicīgi pielāgot šīm pārmaiņām. Tāpēc tiks paredzēta iespēja atbalstīt pasākumus, kas nav minēti tālākajos aprakstos, ja tam ir pietiekams pamats saistībā ar svarīgām norisēm, negaidītiem notikumiem, politikas vajadzībām vai krīzes situācijām, piemēram, reaģējot uz nopietnu apdraudējumu veselībai, kas radies, piemēram, epidēmijas rezultātā.
“Eiropas apvāršņa” īstenošanā īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai nodrošinātu līdzsvarotu un plašu pieeju pētniecībai un inovācijai, proti, lai aptvertu ne tikai jaunu produktu, procesu un pakalpojumu izstrādi uz zinātniskas un tehnoloģiskas informācijas un sasniegumu pamata, bet arī ietveru esošo tehnoloģiju izmantošanu jaunā veidā, turpmākus uzlabojumus, ar tehnoloģijām nesaistītu inovāciju un sociālu inovāciju. Sistēmiska daudzu disciplīnu, nozaru un politikas jomu pieeja pētniecības inovācijai nodrošinās problēmu risināšanu, kuras laikā ir iespējams arī attīstīt jaunus konkurētspējīgus uzņēmumus un nozares, veicināt konkurenci, stimulēt privātos ieguldījumus un iekšējā tirgū saglabāt vienādus konkurences noteikumus.
Pīlāros “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja” un “Atvērtā inovācija” pētniecībai un inovācijai komplementāri būs pasākumi, kuri notiek ciešā saistībā ar tiešajiem lietotājiem un tirgu, piemēram, demonstrējumi, izmēģinājuma projekti vai koncepcijas pierādīšana, izņemot komercializācijas pasākumus pēc pētniecības un inovācijas posma. Tas ietvers arī atbalstu pasākumiem pieprasījuma pusē, kas palīdz paātrināt plaša inovējumu klāsta izmantošanu un izplatīšanu. Uzsvars tiks likts uz uzaicinājumiem priekšlikumu sagatavošanai, nenosakot tiem konkrētus nosacījumus.
Pīlārā “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”, balstoties uz “Apvāršņa 2020” pieredzi, sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes tiks pilnībā integrētas visās tā kopās, iekļaujot specifiskus un specializētus pasākumus. Arī pasākumi, kas saistīti ar jūras un jūrlietu pētniecību un inovāciju, tiks īstenoti stratēģiski, integrēti un saskaņā ar ES integrēto jūrlietu politiku, kopīgo zivsaimniecības politiku un starptautiskajām saistībām.
“Apvāršņa 2020” atbalstītās NJT pamatiniciatīvās turpinās saņemt atbalstu arī šajā programmā. Tā kā tām ir būtiska analoģija ar pētniecības uzdevumiem, citas NJT pamatiniciatīvās, ja tādas būs, atbalstīs šajā pamatprogrammā kā uzdevumus, kuru darbība ir vērsta uz nākotnes tehnoloģijām un topošām tehnoloģijām.
Zinātnes un tehnoloģijas sadarbības dialogi ar ES starptautiskajiem partneriem un politikas dialogi ar galvenajiem pasaules reģioniem nozīmīgi veicinās sadarbības iespēju sistemātiskai identificēšanai, kas kopā ar diferenciāciju pēc valsts/reģiona ļaus labāk noteikt prioritātes.
Tā kā Eiropas Inovācijas un tehnoloģijas institūts (EIT) koncentrējas uz inovācijas ekosistēmām, tas dabiski iederas “Eiropas apvāršņa” pīlārā “Atvērtā inovācija” un EIT zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) stratēģiskā plāna procesā tiks saskaņots ar pīlāru “Globālās problēmas un rūpniecības konkurētspēja”.
Ātrais ceļš uz pētniecību un inovāciju
“Apvārsnis Eiropa” nodrošinās iespēju saņēmējiem ātrāk pieteikties pētniecības un inovāciju darbību finansējumam, kur tas paredzēts visu kopu, EIP un izcilības tālāknodošanas darba programmās. Balstoties uz pašreizējā instrumenta “Ātrais ceļš uz inovāciju” panākumiem programmā “Apvārsnis 2020”, šai pieejai būs augšupēja loģika, kas pamatosies uz pastāvīgi atklātiem uzaicinājumiem un to, ka laiks līdz dotāciju piešķiršanai nepārsniegs sešus mēnešus. Daļā “izcilības tālāknodošana” šī pieeja atbalstīs arī mazāk attīstītās ES dalībvalstis, lai tās varētu ātrāk augšupējā veidā piekļūt līdzekļiem. Šī kārtība tiks piemērota vismaz 15 % programmas budžeta.
Izplatīšana un izziņošana
Izplatīšana un izziņošana
“Eiropas apvārsnis” sniegs specializētu atbalstu atklātai piekļuvei zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un pilsoņu tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formās. Šim nolūkam “Eiropas apvāršņa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.
“Apvārsnis Eiropa” sniegs specializētu atbalstu atklātai piekļuvei zinātniskām publikācijām, informācijas krātuvēm un citiem datu avotiem. Informācijas un zinību izplatīšanas darbības tiks atbalstītas arī sadarbībā ar citām ES programmām, iekļaujot kopu un pakešu veidošanas rezultātus un datus mērķauditorijām un pilsoņu tīkliem, rūpniecībai, valsts pārvaldei, zinātnieku aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem piemērotās valodās un formās. Šim nolūkam programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros var izmantot modernus tehnoloģiskus risinājumus un izlūkdatu vākšanas rīkus.
Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehāniskiem programmas izziņošanai iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, valstu kontaktpunkti).
Tiks nodrošināts pienācīgs atbalsts mehāniskiem programmas izziņošanai iespējamiem pieteikumu iesniedzējiem (piemēram, valstu kontaktpunkti).
Komisija arī īstenos informācijas un izziņošanas pasākumus saistībā ar “Eiropas apvārsni”, lai popularizētu faktu, ka rezultāti iegūti ar ES finansējuma atbalstu. Tā arī vairos sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas svarīgumu un ES finansētas pētniecības un inovācijas plašāku ietekmi un nozīmi, izmantojot, piemēram, publikācijas, sabiedrisko attiecību pasākumus, zināšanu reģistrus, datu bāzes, daudzkanālu platformas, tīmekļa vietnes, vai mērķtiecīgi izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. “Eiropas apvārsnis” atbalstīs arī saņēmējus, lai izziņotu viņu darbu un tā ietekmi uz sabiedrību kopumā.
Komisija arī īstenos informācijas un izziņošanas pasākumus saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai popularizētu faktu, ka rezultāti iegūti ar ES finansējuma atbalstu. Tā arī vairos sabiedrības izpratni par pētniecības un inovācijas svarīgumu un ES finansētas pētniecības un inovācijas plašāku ietekmi un nozīmi, izmantojot, piemēram, publikācijas, sabiedrisko attiecību pasākumus, zināšanu reģistrus, datu bāzes, daudzkanālu platformas, tīmekļa vietnes, vai mērķtiecīgi izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus. “Apvārsnis Eiropa” atbalstīs arī saņēmējus, lai izziņotu viņu darbu un tā ietekmi uz sabiedrību kopumā.
Izmantošana un ieviešana tirgū
Izmantošana un ieviešana tirgū
Komisija izveidos visaptverošus pasākumus “Eiropas apvārsnī” gūto rezultātu un zināšanu izmantošanai. Tas veicinās ieviešanu tirgū un palielinās programmas ietekmi.
Komisija izveidos visaptverošus pasākumus programmā “Apvārsnis Eiropa” gūto rezultātu un zināšanu izmantošanai, kas arī paredzēs standartizācijas veicināšanu. Tas paātrinās ieviešanu tirgū un palielinās programmas ietekmi.
Komisija sistemātiski identificēs un fiksēs saskaņā ar programmu veikto pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātus un nediskriminējošā veidā nodos vai izplatīs iegūtos rezultātus un zināšanas visām nozarēm un visu lielumu uzņēmumiem, publiskās pārvaldes iestādēm, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem, lai palielinātu programmas pievienoto vērtību Eiropā.
Komisija sistemātiski identificēs un fiksēs saskaņā ar programmu veikto pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātus un nediskriminējošā veidā nodos vai izplatīs iegūtos rezultātus un zināšanas visām nozarēm un visu lielumu uzņēmumiem, publiskās pārvaldes iestādēm, zinātnieku aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un politikas veidotājiem, lai palielinātu programmas pievienoto vērtību Eiropā. Attiecībā uz jauno Eiropas Inovācijas padomi tiks īstenota īpaša uzraudzības procedūra.
Starptautiskā sadarbība
Starptautiskā sadarbība
Tiks radīta lielāka ietekme, saskaņojot darbības ar citiem pasaules reģioniem un valstīm līdz šim nepieredzēti plašas starptautiskas sadarbības ietvaros. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti iesaistīties ES pasākumos kā sastāvdaļas iniciatīvās, kas atbalsta ES darbību ilgtspējas, pastiprinātas pētniecības, inovācijas izcilības un konkurētspējas aspektā.
Tiks radīta lielāka ietekme, saskaņojot darbības ar citiem pasaules reģioniem un valstīm līdz šim nepieredzēti plašas starptautiskas sadarbības ietvaros. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules, tostarp zinātnieku aprindas, rūpniecības nozares pārstāvji, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, valdības un NVO, tiks aicināti iesaistīties ES pasākumos kā neatņemamas sastāvdaļas iniciatīvās, kas atbalsta ES darbību ilgtspējas, pastiprinātas pētniecības, inovācijas izcilības un konkurētspējas aspektā. Zināšanu, kapacitātes un infrastruktūras starptautiska nodošana starp partneriem veicinās kopīgu pieeju un regulējumu, kas visām pusēm nodrošinās sinerģiskus ieguvumus.
Starptautiska vienota rīcība nodrošinās efektīvu globālu sabiedrības problēmu risināšanu un ilgtspējīgas attīstības mērķu tuvināšanu, piekļuvi pasaules lielākajiem talantiem, zināšanām un resursiem, kā arī vairos novatorisku risinājumu piedāvājumu un pieprasījumu.
Starptautiska vienota rīcība nodrošinās efektīvu globālu problēmu risināšanu un ilgtspējīgas attīstības mērķu tuvināšanu, piekļuvi pasaules lielākajiem talantiem, zināšanām un resursiem, kā arī vairos novatorisku risinājumu piedāvājumu un pieprasījumu. Starptautiskā sadarbība tiks izstrādāta, ņemot vērā kopīgos mērķus. Tas uzlabos Eiropas pētnieku iespējas strādāt ar labākajiem pētniekiem viņu jomā.
Izvērtēšanas metodika
Izvērtēšanas metodika
Neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu piesaiste izvērtēšanas procesā ir būtiska visu ieinteresēto personu, kopienu un interešu iesaistei programmā un viens no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu finansēto pasākumu izcilību un atbilstību.
Neatkarīgu augsta līmeņa ekspertu piesaiste izvērtēšanas procesā ir būtiska visu ieinteresēto personu, kopienu un interešu iesaistei programmā un viens no priekšnoteikumiem, lai nodrošinātu finansēto pasākumu izcilību un atbilstību.
Komisija vai finansēšanas struktūra nodrošinās procesa neitralitāti un novērsīs interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu.
Komisija vai finansēšanas struktūra nodrošinās procesa neitralitāti un novērsīs interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. pantu.
Izņēmuma gadījumos, kad attaisnojams ar vajadzību iecelt labākos pieejamos ekspertus un/vai ar kvalificētu ekspertu skaita ierobežotību, neatkarīgi eksperti, kas palīdz vērtēšanas komisijai vai ir tās dalībnieki, drīkst izvērtēt specifiskus piedāvājumus, par kuriem tie izsaka potenciālu interesi. Šajā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa integritāti. Vērtēšanas process tiks veikts atbilstoši, ar posmu, kurā paredzēta mijiedarbība starp dažādiem ekspertiem. Identificējot finansēšanas priekšlikumus, vērtēšanas komisija ņems vērā īpašos apstākļus.
Ja ir pamatota prasība iecelt labākos pieejamos ekspertus un/vai kvalificētu ekspertu skaita ierobežotība, neatkarīgi eksperti, kas palīdz vērtēšanas komisijai vai ir tās dalībnieki, drīkst izvērtēt specifiskus piedāvājumus, par kuriem tie izsaka potenciālu interesi. Šajā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vērtēšanas procesa integritāti, tostarp attiecībā uz interešu konfliktiem. Vērtēšanas process tiks veikts atbilstoši, ar posmu, kurā paredzēta mijiedarbība starp dažādiem ekspertiem. Par šā procesa izmantošanu tiks ziņots programmas ikgadējā uzraudzības ziņojumā. Identificējot finansēšanas priekšlikumus, vērtēšanas komisija ņems vērā īpašos apstākļus.
Grozījums Nr. 23
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs
I ATVĒRTĀ ZINĀTNE
I IZCILĀ UN ATVĒRTĀ ZINĀTNE
Meklējumi pēc lūzuma punkta izpratnē un zināšanu iegūšana; pasaules klases objekti, kas nepieciešami, lai to sasniegtu, ieskaitot fiziskas un zināšanu infrastruktūras pētniecībai un inovācijai, kā arī līdzekļi atklātai zināšanu izplatīšanai un apmaiņai, un pietiekama izcilu pētnieku iesaiste ir ekonomiskā, sociālā un kultūras progresa galvenais pamats visās izpausmēs.
Meklējumi pēc lūzuma punkta izpratnē un zināšanu iegūšana, pasaules klases objekti, kas nepieciešami, lai to sasniegtu, ieskaitot fiziskas un e-infrastruktūras infrastruktūras pētniecībai un inovācijai, kā arī līdzekļi atklātai zināšanu izplatīšanai un apmaiņai, kā arī pietiekama izcilu pētnieku un novatoru iesaiste ir ekonomiskā, sociālā un kultūras progresa galvenais pamats visās izpausmēs.
Atvērta un izcila zinātne ir nedalāmi saistīta ar pasaules vadošajiem inovācijas sasniegumiem. Zinātnes un tehnoloģisko paradigmu maiņa ir atzīta par galveno ražīguma pieauguma, konkurētspējas, labklājības, ilgtspējīgas attīstības un sociālās attīstības virzītājspēku. Šāda paradigmas maiņa izsenis rodas uz publiskā sektora zinātniskās bāzes, pirms sāk likt pamatu pilnīgi jaunai rūpniecībai un nozarēm.
Atvērta un izcila zinātne ir nedalāmi saistīta ar pasaules vadošajiem inovācijas sasniegumiem. Zinātnes un tehnoloģisko paradigmu maiņa ir atzīta par galveno ražīguma, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un attīstības, konkurētspējas, labklājības un sociālā progresa virzītājspēku. Šāda paradigmas maiņa izsenis rodas uz publiskā sektora zinātniskās bāzes, pirms sāk likt pamatu pilnīgi jaunai rūpniecībai un nozarēm.
Publiskās investīcijas pētniecībā, sevišķi caur augstskolām un publiskajām pētniecības iestādēm (PRI) un pētniecības struktūrām, bieži notiek ilgtermiņa pētniecībā, kur ir augstāks risks, un komplementāri privātā sektora pasākumiem. Tās arī rada prasmes, zinātību un pieredzi, jaunus zinātniskos instrumentus un metodiku, kā arī veido tīklus, kuros tiek nodotas jaunākās zināšanas.
Publiskās investīcijas pētniecībā, sevišķi caur augstskolām un publiskajām pētniecības iestādēm (PRI) un pētniecības struktūrām, bieži notiek ilgtermiņa pētniecībā, kur ir augstāks risks, un komplementāri privātā sektora pasākumiem. Tās arī rada augsti kvalificētus cilvēkresursus, zinātību un pieredzi, jaunus zinātniskos instrumentus un metodiku, kā arī veido tīklus, kuros tiek nodotas jaunākās zināšanas.
Eiropas zinātne un pētnieki ir bijuši un turpina būt vadībā daudzās jomās. Taču mēs nevaram šo pozīciju uztvert kā pašsaprotamu. Ir gana pierādījumu, ka, augot pētniecības tempam, palielinās arī to valstu skaits, kas sacenšas par labākās titulu. Tradicionālajam izaicinājumam no ASV un citu valstu puses tagad pievienojas tādi ekonomikas milži kā Ķīna un Indija, sevišķi no pasaules jaunattīstības daļām un no visām valstīm, kurās valdības apzinās dažādos un neskaitāmos ieguvumus, ko nodrošina investēšana pētniecībā.
Eiropas zinātne un pētnieki ir bijuši un turpina būt vadībā daudzās jomās. Taču mēs nevaram šo pozīciju uztvert kā pašsaprotamu. Ir gana pierādījumu, ka, augot pētniecības tempam, palielinās arī to valstu skaits, kas sacenšas par labākās titulu. Tradicionālajam izaicinājumam no ASV un citu valstu puses tagad pievienojas tādi ekonomikas milži kā Ķīna un Indija un sevišķi pasaules jaunattīstības daļas un visas valstis, kurās valdības apzinās dažādos un neskaitāmos ieguvumus, ko nodrošina investēšana pētniecībā.
Grozījums Nr. 24
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts
1.1.  Pamatojums
1.1.  Pamatojums
Lai arī ES turpina būt lielākā zinātnisko publikāciju autore pasaulē, tā būtībā ir zināšanu “masveida ražotāja”, kurā attiecībā pret tās izmēru ir salīdzinoši maz izcilības centru, kas izceļas pasaules mērogā, bet ir lielas platības ar vidējiem un zemiem darbības rezultātiem. Salīdzinājumā ar ASV un zināmā mērā arī ar Ķīnu ES vēl arvien seko “izkliedētās izcilības modelim”, kurā resursi tiek izkliedēti lielākam skaitam pētnieku un pētniecības institūtu. Problēmas sagādā arī tas, ka daudzās ES valstīs publiskais sektors vēl arvien nepiedāvā pietiekami pievilcīgus apstākļus labākajiem pētniekiem. Šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu.
ES turpina būt lielākā zinātnisko publikāciju autore pasaulē. Salīdzinājumā ar ASV un zināmā mērā arī ar Ķīnu ES seko “izkliedētās izcilības modelim”, kurā resursi tiek izkliedēti lielākam skaitam pētnieku un pētniecības institūtu. Problēmas sagādā arī tas, ka daudzās ES valstīs publiskā sektora investīcijas pētniecībā ir zemākas par jebkādu pieņemamu robežvērtību un tādējādi nepiedāvā pietiekami pievilcīgus apstākļus labākajiem pētniekiem. Šie faktori vēl vairāk palielina Eiropas salīdzinošo nepievilcīgumu globālajā konkurencē par talantīgu zinātnieku piesaistīšanu.
Pateicoties tam, ka arvien vairāk jaunietekmes valstu, sevišķi Ķīna, paplašina savu zinātnisko darbu, pasaules pētniecības vide strauji attīstās ap vairākiem centriem. Lai arī ES un ASV 2000. gadā bija atbildīgas par gandrīz divām trešdaļām no pasaules izdevumiem pētniecības un attīstības nozarēs, 2013. gadā šis īpatsvars bija samazinājies līdz mazāk nekā pusei no iepriekšējā rādītāja.
Pateicoties tam, ka arvien vairāk jaunietekmes valstu, sevišķi Ķīna, paplašina savu zinātnisko darbu, pasaules pētniecības vide strauji attīstās ap vairākiem centriem. Lai arī ES un ASV 2000. gadā bija atbildīgas par gandrīz divām trešdaļām no pasaules izdevumiem pētniecības un attīstības nozarēs, 2013. gadā šis īpatsvars bija samazinājies līdz mazāk nekā pusei no iepriekšējā rādītāja. Turklāt Eiropas inovācijas rezultātu 2018. gada pārskatā tika apstiprināts, ka publiskie un privātie pētniecības un izstrādes izdevumi visā ES joprojām ir zemāki par 2010. gada līmeni un atpaliek no sen izvirzītā mērķa 3 % no IKP veltīt pētniecības un izstrādes darbībām.
EPP ar elastīgu ilgtermiņa finansējumu atbalsta labākos pētniekus, lai tie varētu veikt novatoriskus pētījumus ar lieliem sasniegumiem un lielu risku. Tā darbojas autonomi tādas neatkarīgas zinātniskās padomes vadībā, ko veido dažādi zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošu pieredzi, un daudzveidību. EPP spēj piesaistīt lielāku talantu un ideju kopumu nekā jebkura valsts shēma, nodrošinot izcilību tādā veidā, kurā labākie pētnieki un labākās idejas savstarpēji sacenšas.
EPP ar elastīgu ilgtermiņa finansējumu atbalsta labākos pētniekus, tostarp jaunos pētniekus, lai tie varētu veikt progresīvus pētījumus ar lieliem sasniegumiem un lielu risku. Tā darbojas autonomi tādas neatkarīgas zinātniskās padomes vadībā, kas ir līdzsvarota dzimumu un disciplīnu pārstāvības ziņā un ko veido dažādi zinātnieki, inženieri un pētnieki ar vislabāko reputāciju un atbilstošu pieredzi un daudzveidību. EPP spēj piesaistīt lielāku talantu un ideju kopumu nekā jebkura valsts shēma, pastiprinot izcilu pētniecību visās zinātnes jomās tādā veidā, kurā labākie pētnieki un labākās idejas savstarpēji sacenšas.
EPP finansētajiem progresīvajiem pētījumiem ir būtiska tieša ietekme uz zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu, paverot ceļu jauniem un bieži vien negaidītiem zinātniskiem un tehnoloģiskiem rezultātiem un jaunām pētniecības jomām. Tas, savukārt, rada radikāli jaunas idejas, kas virza inovāciju un uzņēmumu spēju izgudrot, kā arī risina sabiedrības problēmas. EPP ir arī nozīmīga strukturāla ietekme, jo tā sekmē ne tikai pētniekus un darbības, kuras tā tieši finansē, bet arī Eiropas pētniecības sistēmas kvalitāti. EPP finansētās darbības un pētnieki uzstāda iedvesmojošu mērķi Eiropas progresīvajiem pētījumiem, uzlabojot Eiropas tēlu un padarot to par labākajiem pasaules pētniekiem pievilcīgāku vietu, kur strādāt, un partneri, ar kuru sadarboties. Prestižs, ko rada EPP dotāciju saņēmēju uzņemšana, liek sacensties Eiropas augstskolām un pētniecības organizācijām, lai piedāvātu vispievilcīgākos apstākļus labākajiem pētniekiem, un var tām netieši palīdzēt noteikt to relatīvās priekšrocības un trūkumus un veicināt reformas.
EPP finansētajiem progresīvajiem pētījumiem ir būtiska tieša ietekme uz zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu, paverot ceļu jauniem un bieži vien negaidītiem zinātniskiem, tehnoloģiskiem un sabiedriskiem rezultātiem un jaunām pētniecības jomām. Tas savukārt rada radikāli jaunas idejas, kas virza inovāciju un uzņēmumu spēju izgudrot, kā arī risina sabiedrības problēmas. EPP ir arī nozīmīga strukturāla ietekme, jo tā sekmē ne tikai pētniekus un darbības, kuras tā tieši finansē, bet arī Eiropas pētniecības sistēmas kvalitāti. EPP finansētās darbības un pētnieki uzstāda iedvesmojošu mērķi Eiropas progresīvajiem pētījumiem, uzlabojot Eiropas tēlu un padarot to par labākajiem pasaules pētniekiem pievilcīgāku vietu, kur strādāt, un partneri, ar kuru sadarboties. Prestižs, ko rada EPP dotāciju saņēmēju uzņemšana, liek sacensties Eiropas augstskolām un pētniecības organizācijām, lai piedāvātu vispievilcīgākos apstākļus labākajiem pētniekiem, un var tām netieši palīdzēt noteikt to relatīvās priekšrocības un trūkumus un veicināt reformas.
Desmit gadu laikā kopš EPP dibināšanas plaisa starp ASV un ES valstu pētniecības rezultātiem ir samazinājusies. EPP finansē salīdzinoši mazu daļu no visas Eiropas pētniecības, taču gūst no tā neproporcionāli lielu zinātnisko ietekmi. EPP atbalstītie pētījumi tiek citēti līdzīgā apmērā kā tie, kuri veikti labākajās pasaules pētnieciskajās augstskolās. EPP pētniecības rezultāti ir īpaši augsti salīdzinājumā ar pasaules lielākajiem pētniecības finansētājiem. EPP finansē daudz progresīvu pētījumu daudzās pētniecības jomās, kuras saņem visvairāk atzinības, ieskaitot strauji augošas jomas. Lai arī EPP finansējums ir galvenokārt paredzēts pirmrindas pētniecībai, tā rezultātā ir sasniegts ievērojams patentu skaits.
Desmit gadu laikā kopš EPP dibināšanas plaisa starp ASV un ES valstu pētniecības rezultātiem ir samazinājusies. EPP finansē salīdzinoši mazu daļu no visas Eiropas pētniecības, taču gūst no tā neproporcionāli lielu zinātnisko ietekmi. EPP atbalstītie pētījumi tiek citēti līdzīgā apmērā kā tie, kuri veikti labākajās pasaules pētnieciskajās augstskolās. EPP pētniecības rezultāti ir īpaši augsti salīdzinājumā ar pasaules lielākajiem pētniecības finansētājiem. EPP finansē daudz progresīvu pētījumu daudzās pētniecības jomās, kuras saņem visvairāk atzinības, ieskaitot strauji augošas jomas. Lai arī EPP finansējums ir galvenokārt paredzēts pirmrindas pētniecībai, tā rezultātā ir sasniegts ievērojams patentu skaits.
Tātad ir skaidri pierādījumi tam, ka EPP savos konkursos piesaista un finansē izcilus pētniekus un ka EPP darbības stimulē ievērojamu skaitu visnozīmīgāko un visietekmīgāko pētījumu rezultātu jaunietekmes reģionos, kas veicina sasniegumus un būtisku progresu. EPP dotāciju saņēmēju darbs ir arī ļoti starpdisciplinārs, un EPP dotāciju saņēmēji sadarbojas starptautiski un atklāti publicē rezultātus visās pētniecības jomās, ieskaitot sociālās un humanitārās zinātnes.
Tātad ir skaidri pierādījumi tam, ka EPP savos konkursos piesaista un finansē izcilus pētniekus un ka EPP darbības stimulē ievērojamu skaitu visnozīmīgāko un visietekmīgāko pētījumu rezultātu jaunietekmes reģionos, kas veicina sasniegumus un būtisku progresu. Tiek arī sagaidīts, ka EPP dotāciju saņēmēju darbs kļūs aizvien starpdisciplinārāks, un EPP dotāciju saņēmēji sadarbojas starptautiski un atklāti publicē rezultātus visās pētniecības jomās, ieskaitot sociālās un humanitārās zinātnes.
Jau ir pierādīta arī EPP dotāciju ilgtermiņa ietekme uz karjeru un augsti kvalificētām pēcdoktorantūras un doktorantūras studijām, uz Eiropas pētniecības pazīstamību pasaulē un prestižu, kā arī uz valstu pētniecības sistēmām, kas rodas spēcīgās salīdzinošās novērtēšanas rezultātā. Šī ietekme ir īpaši vērtīga ES izkliedētās izcilības modelī, jo EPP finansējuma ieguvēja statuss var aizvietot un kalpot par precīzāku pētījuma kvalitātes indikatoru nekā pazīstamība, kas balstās uz iestāžu statusu. Tas ļauj drosmīgām privātpersonām, iestādēm, reģioniem un valstīm uzņemties iniciatīvu un uzlabot pētniecības programmas, kurās tās ir īpaši spēcīgas.
Ir pierādīta arī EPP dotāciju ilgtermiņa ietekme uz karjeru un augsti kvalificētu pētnieku, doktorantūras un pēcdoktorantūras studijām, uz Eiropas pētniecības pasaules mēroga pazīstamību un prestižu, kā arī uz valstu pētniecības sistēmām, kas rodas spēcīgās salīdzinošās novērtēšanas rezultātā. Šī ietekme ir īpaši vērtīga ES izkliedētās izcilības modelī, jo EPP finansējuma ieguvēja statuss var kalpot par uzticamāku pētījuma kvalitātes indikatoru nekā pazīstamība, kas balstās uz iestāžu statusu, un aizvietot to. Tas ļauj drosmīgām privātpersonām, iestādēm, reģioniem un valstīm uzņemties iniciatīvu un uzlabot pētniecības programmas, kurās tās ir īpaši spēcīgas.
Grozījums Nr. 25
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.1. punkts
1.2.  Palīdzības jomas
1.2.  Palīdzības jomas
1.2.1.  Augstākā līmeņa zinātne
1.2.1.  Augstākā līmeņa zinātne
Paredzēts, ka EPP finansētie pētījumi stimulēs zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu ar augstākās kvalitātes zinātniskajām publikācijām un pētījumu rezultātus ar lielu potenciālo sociālekonomisko ietekmi, un ka EPP noteiks skaidru un iedvesmojošu mērķi pirmrindas pētniecībai visā ES, Eiropā un starptautiskā mērogā. Nolūkā padarīt ES par pievilcīgāku vidi pasaules labākajiem zinātniekiem EPP mērķis ir panākt lielāku ES publikāciju īpatsvaru vienā procentā pasaules vislabāko, visvairāk atzinības saņēmušo publikāciju, un palielināt izcilu zinātnieku skaitu no tās finansētajām valstīm, kas neatrodas Eiropā. EPP finansējums tiek piešķirts, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispāratzītajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pēc kura tiek piešķirtas EPP dotācijas, ir zinātniska izcilība. EPP darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm.
Paredzēts, ka EPP finansētie pētījumi stimulēs zināšanu robežu ievērojamu paplašināšanu ar augstākās kvalitātes zinātniskajām publikācijām un pētījumu rezultātus ar lielu potenciālo sabiedrisko, ekonomisko un vidisko ietekmi, un ka EPP noteiks skaidru un iedvesmojošu mērķi pirmrindas pētniecībai visā ES, Eiropā un starptautiskā mērogā. Nolūkā padarīt ES par pievilcīgāku vidi pasaules labākajiem zinātniekiem EPP mērķis ir panākt lielāku ES publikāciju īpatsvaru vienā procentā pasaules vislabāko, visvairāk atzinības saņēmušo publikāciju, un palielināt izcilu zinātnieku skaitu no tās finansētajām valstīm, kas neatrodas Eiropā. EPP finansējums tiek piešķirts, pamatojoties uz turpmāk izklāstītajiem vispāratzītajiem principiem. Vienīgais kritērijs, pēc kura tiek piešķirtas EPP dotācijas, ir zinātniska izcilība. EPP darbojas uz augšupējas pieejas pamata bez iepriekš noteiktām prioritātēm.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Ilgtermiņa finansējums izcilu pētnieku un to pētniecības grupu atbalstam ar mērķi veikt novatoriskus pētījumus ar lieliem ieguvumiem un lielu risku.
–  Ilgtermiņa finansējums izcilu pētnieku un to pētniecības grupu atbalstam ar mērķi veikt novatoriskus pētījumus ar lieliem ieguvumiem un lielu risku.
–  Atbalsts pētniekiem, kuriem ir izcilas idejas, lai viņi varētu kļūt neatkarīgi, vienlaikus saliedējot savu pētniecības grupu vai programmu.
–  Atbalsts pētniekiem, kuriem ir izcilas idejas, lai viņi varētu kļūt neatkarīgi, vienlaikus saliedējot savu pētniecības grupu vai programmu.
–  Jauni veidi, kā strādāt zinātnes pasaulē ar potenciālu radīt novatoriskus rezultātus un veicināt finansētās pētniecības komerciālās un sociālās inovācijas potenciālu.
–  Jauni veidi, kā strādāt zinātnes pasaulē ar potenciālu radīt novatoriskus rezultātus un veicināt finansētās pētniecības komerciālās un sociālās inovācijas potenciālu.
–  Pieredzes un labās prakses piemēru apmaiņa ar reģionālajām un valsts pētniecības aģentūrām, lai veicinātu atbalstu izciliem pētniekiem.
–  Pieredzes un labās prakses piemēru apmaiņa ar reģionālajām un valsts pētniecības aģentūrām un citām Savienības struktūrām, lai veicinātu atbalstu izciliem pētniekiem.
–  EPP programmu pazīstamības veicināšana.
–  EPP programmu pazīstamības veicināšana.
Grozījums Nr. 26
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – 1.3.1. punkts – 2. daļa – 2. punkts – 4. ievilkums
–  pārskatīs un izvērtēs EPP sasniegumus un EPP finansēto pētījumu kvalitāti un ietekmi, un ieteiks korektīvas vai turpmākas darbības;
–  periodiski veiks ārēju pārskatu un novērtējumu EPP sasniegumiem un EPP finansēto pētījumu kvalitātei un ietekmei un attiecīgi pieņems ieteikumus un izstrādās pamatnostādnes korektīvām vai turpmākām darbībām;
Grozījums Nr. 27
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts
2.1.  Pamatojums
2.1.  Pamatojums
Eiropai nepieciešama augsti kvalificēta un noturīga cilvēkkapitāla bāze pētniecībā un inovācijā, kas var viegli piemēroties un atrast ilgtspējīgus risinājumus nākotnes problēmām, piemēram, lielajām demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropā. Lai nodrošinātu izcilību, pētniekiem jābūt mobiliem, jāsadarbojas un jāizplata zināšanas starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, ar pareizo zināšanu un prasmju apvienojumu, lai risinātu sabiedrības problēmas un atbalstītu inovāciju.
Eiropai nepieciešami augsti kvalificēti un noturīgi cilvēkresursi pētniecībā un inovācijā, kas var viegli piemēroties un atrast ilgtspējīgus risinājumus tagadējām un nākamajām problēmām, piemēram, lielajām demogrāfiskajām pārmaiņām Eiropā. Lai nodrošinātu izcilību, pētniekiem jābūt mobiliem, jāpiekļūst augstākās kvalitātes infrastruktūrai dažādās jomās, jāsadarbojas un jāizplata zināšanas starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, ar pareizo zināšanu un prasmju apvienojumu, lai risinātu sabiedrības problēmas un atbalstītu inovāciju.
Eiropa ir zinātnes ģenerators, kurā apmēram 1,8 miljoni pētnieku strādā tūkstošos augstskolu, pētniecības centru un pasaules vadošo uzņēmumu. Tomēr ir aprēķināts: lai sasniegtu mērķus, kas tiek izvirzīti lielākām investīcijām pētniecībā un inovācijā, ES līdz 2027. gadam būs jāapmāca un jānodarbina vismaz viens miljons jaunu pētnieku. Šī vajadzība ir īpaši aktuāla neakadēmiskajā sektorā. Eiropas Savienībai jāpastiprina centieni piesaistīt vairāk jauniešu karjerai pētniecībā, piesaistīt pētniekus no trešajām valstīm, pieturēt savus pētniekus un reintegrēt Eiropas pētniekus, kuri strādā citur. Papildus, lai veicinātu izcilību plašākā mērogā, jāturpina uzlabot pētnieku darba apstākļus visā Eiropas Pētniecības telpā (EPT). Šajā sakarā spēcīgāka saikne ir īpaši nepieciešama starp Eiropas izglītības telpu (EEdA), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF+).
Eiropa ir zinātnes ģenerators, kurā apmēram 1,8 miljoni pētnieku strādā tūkstošos augstskolu, pētniecības centru un pasaules vadošo uzņēmumu. Tomēr ir aprēķināts: lai sasniegtu mērķus, kas tiek izvirzīti lielākām investīcijām pētniecībā un inovācijā, ES līdz 2027. gadam būs jāapmāca un jānodarbina vismaz viens miljons jaunu pētnieku. Šī vajadzība ir īpaši aktuāla neakadēmiskajā sektorā.
Eiropas Savienībai jāpastiprina centieni piesaistīt vairāk jauniešu karjerai pētniecībā, piesaistīt pētniekus no trešajām valstīm, pieturēt savus pētniekus un reintegrēt Eiropas pētniekus, kuri strādā citur.
Lai sasniegtu šo mērķi, uzmanība būtu jāpievērš shēmām, kas veicina lielāku elastīgumu abu dzimumu pētniekiem darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanas nolūkā.
Mobilitātes programmām būtu arī efektīvi jānodrošina vienlīdzīgas iespējas un jāietver īpaši pasākumi, lai novērstu šķēršļus pētnieku un jo īpaši pētnieču mobilitātei.
Papildus, lai nodrošinātu sinerģijas un veicinātu izcilību plašākā mērogā, izcilības zīmoga etiķete arī turpmāk jāpiemēro uzaicinājumiem saskaņā ar Marijas Kirī vārdā nosauktajām darbībām un jāturpina uzlabot pētnieku darba apstākļus visā Eiropas Pētniecības telpā (EPT). Šajā sakarā spēcīgāka saikne ir īpaši nepieciešama starp Eiropas izglītības telpu (EEdA), Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Eiropas Sociālo fondu (ESF+).
Šīs problēmas vislabāk risināt ES līmenī, ņemot vērā to sistēmisko dabu un starpvalstu iesaisti, kas nepieciešama to risināšanai.
Šīs problēmas vislabāk risināt ES līmenī, ņemot vērā to sistēmisko dabu un starpvalstu iesaisti, kas nepieciešama to risināšanai.
Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) ir vērstas uz izcilu pētniecību, kas ir pilnībā augšupēja, atvērta jebkurai pētniecības jomai, sākot ar fundamentāliem pētījumiem un beidzot ar rezultātu ieviešanu tirgū un inovācijas pakalpojumiem. Tā ietver pētniecības jomas, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums. Ja rodas īpaša vajadzība un kļūst pieejami papildu finansējuma avoti, MSCA ietvaros var īstenot konkrētus pasākumus saistībā ar konkrētām problēmām (arī noteiktiem uzdevumiem), pētniecības veidiem un inovācijas iestādēm vai ģeogrāfiskām vietām, lai reaģētu uz izmaiņām Eiropas prasībās attiecībā uz prasmēm, apmācību pētniecības jomā, karjeras veidošanu un zināšanu apmaiņu.
Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) ir vērstas uz izcilu pētniecību, kas ir pilnībā augšupēja, atvērta jebkurai pētniecības jomai, sākot ar fundamentāliem pētījumiem un beidzot ar rezultātu ieviešanu tirgū un inovācijas pakalpojumiem. Tā ietver pētniecības jomas, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) dibināšanas līgums. Ja rodas īpaša vajadzība un kļūst pieejami papildu finansējuma avoti, MSCA ietvaros tos var piešķirt konkrētiem pasākumu veidiem saistībā ar konkrētām problēmām (arī noteiktiem uzdevumiem) un konkrētiem pētniecības un inovācijas iestāžu veidiem vai ģeogrāfiskām vietām, lai reaģētu uz izmaiņām Eiropas prasībās attiecībā uz prasmēm, apmācību pētniecības jomā, karjeras veidošanu un zināšanu apmaiņu.
Eiropas līmenī MSCA ir galvenais instruments trešo valstu pētnieku piesaistīšanai Eiropai, tādējādi dodot lielu ieguldījumu globālai sadarbībai pētniecībā un inovācijā. Ir liecības, ka MSCA ne tikai pozitīvi ietekmē indivīdus, organizācijas un sistēmas, bet arī dod rezultātus ar lielu ietekmi un panāk lūzumu, vienlaikus būtiski iesaistoties sabiedrisku un stratēģisku problēmu risināšanā. Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkos atmaksājas, kā pierāda to Nobela prēmijas laureātu skaits, kuri ir bijuši MSCA praktikanti vai uzraudzītāji.
Eiropas līmenī MSCA kopā ar EPP ir galvenie instrumenti trešo valstu pētnieku piesaistīšanai Eiropai, tādējādi dodot lielu ieguldījumu globālai sadarbībai pētniecībā un inovācijā. Ir liecības, ka MSCA ne tikai pozitīvi ietekmē indivīdus, organizācijas un sistēmas, bet arī dod rezultātus ar lielu ietekmi un panāk lūzumu, vienlaikus būtiski iesaistoties sabiedrisku un stratēģisku problēmu risināšanā. Ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkos atmaksājas, kā pierāda to Nobela prēmijas laureātu skaits, kuri ir bijuši MSCA praktikanti vai uzraudzītāji.
Nodrošinot globālu pētniecības konkurenci starp zinātniekiem un akadēmiskā un neakadēmiskā sektora uzņēmējorganizācijām un augstas kvalitātes zināšanu radīšanu un apmaiņu starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, MSCA būtiski veicina programmas “Darba vietas, izaugsme, ieguldījumi”, ES globālās stratēģijas un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Nodrošinot globālu pētniecības konkurenci starp zinātniekiem un akadēmiskā un neakadēmiskā sektora uzņēmējorganizācijām un augstas kvalitātes zināšanu radīšanu un apmaiņu starp valstīm, nozarēm un disciplīnām, MSCA būtiski veicina programmas “Darba vietas, izaugsme, ieguldījumi”, ES globālās stratēģijas un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.
MSCA palīdz padarīt EPT efektīvāku, konkurētspējīgāku un pievilcīgāku pasaules līmenī. To var sasniegt, pievēršot uzmanību jaunai augsti kvalificētu pētnieku paaudzei un nodrošinot atbalstu jaunajiem talantiem no visas ES un valstīm ārpus tās, veicinot jaunu zināšanu un ideju izplatīšanu un piemērošanu attiecībā uz Eiropas rīcībpolitiku, ekonomiku un sabiedrību, cita starpā izmantojot uzlabotu zinātnes komunikācijas un sabiedrības informēšanas metodes, veicinot sadarbību starp pētniecības veicinātājām organizācijām un izteikti strukturēti ietekmējot EPT, aizstāvot atvērtu darba tirgu un nosakot standartus kvalitatīvai apmācībai, pievilcīgiem darba apstākļiem un visu pētnieku atklātai rekrutēšanai.
MSCA palīdz padarīt EPT efektīvāku, konkurētspējīgāku un pievilcīgāku pasaules līmenī. To var sasniegt, pievēršot uzmanību jaunai augsti kvalificētu pētnieku paaudzei un nodrošinot atbalstu jaunajiem talantiem no visas ES un valstīm ārpus tās, veicinot jaunu zināšanu un ideju izplatīšanu un piemērošanu attiecībā uz Eiropas rīcībpolitiku, ekonomiku un sabiedrību, cita starpā izmantojot uzlabotu zinātnes komunikācijas un sabiedrības informēšanas metodes, veicinot sadarbību starp pētniecības veicinātājām organizācijām un izteikti strukturēti ietekmējot EPT, aizstāvot atvērtu darba tirgu un nosakot standartus kvalitatīvai apmācībai, pievilcīgiem darba apstākļiem un visu pētnieku atklātai un pārredzamai rekrutēšanai.
Grozījums Nr. 28
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.2. punkts – 1. daļa
Eiropai ir vajadzīga spēcīga, noturīga un radoša cilvēkresursu bāze ar prasmju kombināciju, kas atbilst darba tirgus nākotnes vajadzībām, ļauj inovēt un pārvērst zināšanas un idejas ražojumos un pakalpojumos, dodot ekonomisku un sociālu labumu. To var sasniegt, apmācot pētniekus turpināt attīstīt savas būtiskākās pētniecības prasmes, kā arī uzlabot viņu citiem nododamās prasmes, piemēram, radošo garu un uzņēmību. Tas ļaus pētniekiem risināt tagadējās un nākamās globālās problēmas un uzlabos viņu karjeras iespējas un inovācijas potenciālu.
Eiropai ir vajadzīga spēcīga, noturīga un radoša cilvēkresursu bāze ar prasmju kombināciju, kas atbilst darba tirgus nākotnes vajadzībām, ļauj inovēt un pārvērst zināšanas un idejas ražojumos un pakalpojumos, dodot zinātnisku, ekonomisku un sabiedrisku labumu. To var sasniegt, apmācot pētniekus turpināt attīstīt savas būtiskākās pētniecības prasmes, uzlabot viņu citiem nododamās prasmes, piemēram, radošo un uzņēmējdarbības garu, tostarp izpratni par labumu, ko sniedz standarti nolūkā laist tirgū jaunus produktus un pakalpojumus. Tas ļaus pētniekiem risināt tagadējās un nākamās globālās problēmas un uzlabos viņu karjeras iespējas un inovācijas potenciālu. To attiecīgā gadījumā var sasniegt, papildinot EIT izglītības pasākumus.
Grozījums Nr. 29
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.3. punkts
2.2.3.  Cilvēkkapitāla un prasmju pilnveides stiprināšana Eiropas pētniecības telpā
2.2.3.  Cilvēkresursu un prasmju pilnveides stiprināšana Eiropas pētniecības telpā
Lai veicinātu izcilību, popularizētu sadarbību starp pētniecības iestādēm un nodrošinātu pozitīvu strukturēšanas ietekmi, visā EPT jāizplata kvalitatīvu mācību standarti, labi darba apstākļi un efektīva pētnieku karjeras attīstība. Tas palīdzēs modernizēt vai uzlabot pētniecības programmas un sistēmas, kā arī veicināt iestāžu pievilcību pasaules mērogā.
Lai veicinātu izcilību, popularizētu sadarbību starp pētniecības iestādēm un nodrošinātu pozitīvu strukturēšanas ietekmi, visā EPT jāizplata kvalitatīvu mācību standarti, labi darba apstākļi un efektīva pētnieku karjeras attīstība. Tas palīdzēs modernizēt vai uzlabot pētniecības mācību programmas un sistēmas, kas izstrādātas sadarbībā ar citām “Apvārsnis Eiropa” daļām, kā arī veicināt iestāžu pievilcību pasaules mērogā.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Mācību programmas ar mērķi veicināt izcilību un izplatīt labās prakses piemērus iestādēs un pētniecības un inovācijas sistēmās.
–  Mācību programmas ar mērķi veicināt izcilību un izplatīt labās prakses piemērus iestādēs un pētniecības un inovācijas sistēmās.
–  Sadarbība, zināšanu iegūšana un izplatīšana ES un trešajās valstīs.
–  Sadarbība, zināšanu iegūšana un izplatīšana ES un trešajās valstīs.
Grozījums Nr. 30
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.5. punkts
2.2.5.  Saiknes ar sabiedrību veicināšana
2.2.5.  Saiknes ar sabiedrību veicināšana
Informētība par programmas pasākumiem un pētniekiem veltīto sabiedrības atzinību ir jāuzlabo visā ES un ārpus tās, lai paplašinātu MSCA globālo profilu, attīstītu labāku izpratni par pētnieku darba ietekmi uz pilsoņu ikdienas dzīvi un mudinātu jauniešus sākt karjeru pētniecībā. To var sasniegt ar zināšanu un prakses labāku izplatīšanu, izmantošanu un veicināšanu.
Informētība par programmas pasākumiem un pētniekiem veltīto sabiedrības atzinību ir jāuzlabo visā ES un ārpus tās, lai paplašinātu MSCA globālo profilu, attīstītu labāku izpratni par pētnieku darba ietekmi uz pilsoņu ikdienas dzīvi un mudinātu jauniešus, jo īpaši sievietes, sākt karjeru pētniecībā. To var sasniegt ar zināšanu un prakses labāku izplatīšanu, izmantošanu un veicināšanu.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Sabiedrības informēšanas iniciatīvas ar mērķi veicināt interesi par pētnieka karjeru, sevišķi jauniešu vidū.
–  Sabiedrības informēšanas iniciatīvas ar mērķi veicināt interesi par pētnieka karjeru, sevišķi jauniešu vidū.
–  Popularizēšanas pasākumi MSCA globālā profila, pamanāmības un informētības uzlabošanai.
–  Popularizēšanas pasākumi MSCA globālā profila, pamanāmības un informētības uzlabošanai.
–  Zināšanu veicināšana un zināšanu kopienu veidošana, nodrošinot sadarbību starp projektiem un citus tīklošanas pasākumus, piemēram, absolventu pakalpojumus.
–  Zināšanu veicināšana un zināšanu kopienu veidošana, nodrošinot sadarbību starp projektiem un citus tīklošanas pasākumus, piemēram, absolventu pakalpojumus un valsts kontaktpunktus.
Grozījums Nr. 31
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts
3.1.  Pamatojums
3.1.  Pamatojums
Progresīvas pētniecības infrastruktūras nodrošina galvenos pakalpojumus pētniecības un inovācijas kopienām, un tām ir būtiska loma zināšanu apvāršņa paplašināšanā. Pētniecības infrastruktūras atbalsts ES līmenī palīdz mazināt valsts pētniecības infrastruktūru un zinātniskās izcilības punktu izkliedētību, kā arī paātrina zināšanu lēno apriti starp izolētām sistēmām.
Progresīvas pētniecības infrastruktūras nodrošina galvenos pakalpojumus pētniecības un inovācijas kopienām, un tām ir būtiska loma zināšanu apvāršņa paplašināšanā. Visu veidu pētniecības infrastruktūras atbalsts ES līmenī, tostarp mazām un vidējām struktūrām un tām, ko finansē no ERAF, palīdz mazināt valsts un reģionālo pētniecības infrastruktūru izkliedētību, papildinot un atjauninot zinātniskās izcilības punktus, kā arī palielina zināšanu apriti starp izolētām sistēmām.
Vispārējais mērķis ir nodrošināt Eiropai ilgtspējīgu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir atvērta un pieejama visiem pētniekiem Eiropā un ārpus tās un pilnībā izmanto savu potenciālu zinātnes sasniegumiem un inovācijai. Galvenie mērķi ir samazināt pētniecības un inovācijas ekosistēmas fragmentāciju, izvairoties no darba dublēšanas, un labāk koordinēt pētniecības infrastruktūras attīstību un izmantošanu. Ir būtiski atbalstīt atvērtu pieeju pētniecības infrastruktūrai visiem Eiropas pētniekiem, kā arī, pateicoties Eiropas atvērtās zinātnes mākonim ("EAZM"), lielāku piekļuvi digitāliem pētniecības resursiem, īpašu uzmanību pievēršot šobrīd nepietiekamajai atvērtas zinātnes un atvērtu datu piemērošanai praksē. Tāpat ES jārisina pasaules konkurences straujais pieaugums talantu piesaistīšanā, piesaistot trešo valstu pētniekus darbam ar Eiropas pasaules klases pētniecības infrastruktūru. Viens no galvenajiem mērķiem ir arī Eiropas rūpniecības konkurētspējas palielināšana, atbalstot būtiskākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas svarīgas pētniecības infrastruktūrai un tās lietotājiem, tā uzlabojot apstākļus novatorisku risinājumu izstrādei.
Vispārējais mērķis ir nodrošināt Eiropai ilgtspējīgu pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūru, kas ir atvērta un pieejama visiem pētniekiem un novatoriem Eiropā un ārpus tās un pilnībā izmanto savu potenciālu zinātnes sasniegumiem un inovācijai. Galvenie mērķi ir samazināt pētniecības un inovācijas ekosistēmas fragmentāciju, nodrošināt pastāvīgu modernizāciju, izvairoties no darba dublēšanas, un labāk koordinēt pētniecības infrastruktūras attīstību, izmantošanu un pieejamību.
Ir būtiski arī atbalstīt atvērtu pieeju pētniecības infrastruktūrai visiem Eiropas pētniekiem, kā arī, pateicoties Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (“EAZM”), lielāku piekļuvi digitāliem pētniecības resursiem, īpašu uzmanību pievēršot šobrīd nepietiekamajai atvērtas zinātnes un atvērtu datu piemērošanai praksē. Tāpat ES jārisina pasaules konkurences straujais pieaugums talantu piesaistīšanā, piesaistot trešo valstu pētniekus darbam ar Eiropas pasaules klases pētniecības infrastruktūru. Viens no galvenajiem mērķiem ir arī Eiropas rūpniecības konkurētspējas palielināšana, atbalstot būtiskākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas svarīgas pētniecības infrastruktūrai un tās lietotājiem, tā uzlabojot apstākļus novatorisku risinājumu izstrādei un izmantošanai.
Iepriekšējās pamatprogrammas ir būtiski sekmējušas efektīvāku un lietderīgāku valsts infrastruktūras izmantošanu, kā arī kopā ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumu (ESFRI) izstrādāta skaidra un uz stratēģiju vērsta pieeja politikas veidošanai Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Šī stratēģiskā pieeja ir devusi būtiskas priekšrocības, ieskaitot darba dublēšanas samazināšanu ar efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī procesu un procedūru standartizēšanu.
Iepriekšējās pamatprogrammās ir būtiski sekmēta efektīvāka un lietderīgāka valsts infrastruktūras izmantošana un transnacionālās piekļuves šķēršļu novēršana, kā arī kopā ar Eiropas Pētniecības infrastruktūru stratēģijas forumu (ESFRI) ir izstrādāta skaidra un uz stratēģiju vērsta pieeja politikas veidošanai Eiropas pētniecības infrastruktūrās. Šī stratēģiskā pieeja ir devusi būtiskas priekšrocības, ieskaitot darba dublēšanas samazināšanu ar efektīvāku resursu izmantošanu, kā arī procesu un procedūru standartizēšanu un saskaņošanu. Šīs sadaļas prioritāte būs arī esošo izcilo pētniecības un inovācijas tīklu stiprināšana un atvēršana, vajadzības gadījumā izveidojot jaunus tīklus.
ES atbalstītie pasākumi nodrošinās pievienoto vērtību, konsolidējot un optimizējot esošās pētniecības infrastruktūras, vienlaikus strādājot pie jaunu infrastruktūru izveides, nostiprinot EAZM kā efektīvu mērogojamu un ilgtspējīgu vidi datu virzītai pētniecībai, ar valsts un reģionālo pētniecības, un izglītības tīklu starpsavienojumiem, palielinot un nodrošinot augstas tilpības tīkla infrastruktūru lieliem datu apjomiem un pieejai digitāliem resursiem, šķērsojot teritoriālās un domēnu robežas, pārvarot barjeras, kas labākajām pētniecības grupām liedz piekļuvi labākajiem pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem ES, veicinot pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciālu, kas vērsts un tehnoloģiju attīstību un sadarbību inovācijā, kā arī uz pētniecības infrastruktūras plašāku izmantošanu rūpniecībā.
ES atbalstītie pasākumi nodrošinās pievienoto vērtību, konsolidējot un optimizējot esošās pētniecības infrastruktūras, tostarp e-infrastruktūras, vienlaikus strādājot pie jaunu infrastruktūru izveides, nostiprinot EAZM kā efektīvu mērogojamu un ilgtspējīgu vidi datu virzītai pētniecībai, ar valsts un reģionālo pētniecības, un izglītības tīklu starpsavienojumiem, palielinot un nodrošinot augstas tilpības tīkla infrastruktūru lieliem datu apjomiem un pieejai digitāliem resursiem, šķērsojot teritoriālās un domēnu robežas, pārvarot barjeras, kas labākajām pētniecības grupām liedz piekļuvi labākajiem pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem ES, veicinot pētniecības infrastruktūru inovācijas potenciālu, kas vērsts un tehnoloģiju attīstību un sadarbību inovācijā, kā arī uz pētniecības infrastruktūras plašāku izmantošanu rūpniecībā.
Tāpat arī jāstiprina ES pētniecības infrastruktūru starptautiskā dimensija, veicinot stiprāku sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, kā arī starptautisku dalību Eiropas pētniecības infrastruktūrās savstarpēja labuma gūšanai.
Tāpat arī jāstiprina ES pētniecības infrastruktūru starptautiskā dimensija, veicinot stiprāku sadarbību, piekļuvi un savienojamību ar starptautiskajiem partneriem, kā arī starptautisku dalību Eiropas pētniecības infrastruktūrās savstarpēja labuma gūšanai.
Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 7 — Pieejama un tīra enerģija, IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, IAM 13 — Klimatiskā rīcība.
Pasākumi tieši sekmēs dažādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 7 — Pieejama un tīra enerģija, IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra, IAM 13 — Klimatiskā rīcība.
Grozījums Nr. 32
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.1. punkts
3.2.1.  Eiropas pētniecības infrastruktūru vides stiprināšana
3.2.1.  Eiropas pētniecības infrastruktūru vides stiprināšana
Pētniecības infrastruktūru veidošana, darbība un ilgtermiņa ilgtspēja, ko nosaka ESFRI, ir nozīmīga, lai ES nodrošinātu sev vadošu pozīciju pirmrindas pētniecības, zināšanu radīšanas un izmantošanas un rūpniecības konkurētspējas jomās.
Pētniecības infrastruktūru, tostarp ESFRI noteikto infrastruktūru, veidošana, darbība un ilgtermiņa ilgtspēja, kā arī šo infrastruktūru maksimāla iesaiste programmas “Apvārsnis Eiropa” izcilības projektos ir nozīmīga, lai ES nodrošinātu sev vadošu pozīciju pirmrindas pētniecības, zināšanu radīšanas un izmantošanas un rūpniecības konkurētspējas jomās.
Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EAZM) jākļūst par efektīvu un visaptverošu atbalsta sniegšanas kanālu pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem un jānodrošina Eiropas pētniecības kopienas ar nākamās paaudzes datu pakalpojumiem lielo zinātnes datu vākšanai, glabāšanai, apstrādei (t. i., analītikas, imitācijas, vizualizācijas iespējām) un to apmaiņai. EAZM arī jānodrošina pētniekiem Eiropā piekļuve lielākajai daļai datu, ko ieguvušas un ievākušas pētniecības infrastruktūras, kā arī augstas veiktspējas datošanas (HPC) un eksalīmeņa resursiem, kas pieejami Eiropas datu infrastruktūras (EDI) ietvaros13.
Eiropas atvērtās zinātnes mākonim (EAZM) jākļūst par efektīvu un visaptverošu atbalsta sniegšanas kanālu pētniecības infrastruktūras pakalpojumiem un jāļauj Eiropas pētniecības kopienām izstrādāt nākamās paaudzes datu pakalpojumus lielo zinātnes datu vākšanai, glabāšanai, apstrādei (t. i., analītikas, imitācijas, vizualizācijas iespējām) un to apmaiņai. EAZM arī jānodrošina pētnieki Eiropā ar pakalpojumiem, kas veicina lielākās daļas datu, ko ieguvuši un ievākuši pētnieki pētniecības infrastruktūru iekšienē un ārpus tām, glabāšanu un apstrādi, kā arī būtu jānodrošina piekļuve augstas veiktspējas datošanas (HPC) un eksalīmeņa resursiem, kas pieejami Eiropas datu infrastruktūras (EDI)13 ietvaros.
Eiropas pētniecības un izglītības tīkls savienos un ļaus no tālienes piekļūt pētniecības infrastruktūrām un resursiem, nodrošinot savienojamību starp augstskolām, pētniecības iestādēm un pētniecības un inovācijas kopienām ES līmenī, kā arī veidojot starptautiskas saiknes ar partneru tīkliem visā pasaulē.
Eiropas pētniecības un izglītības tīkls savienos un ļaus no tālienes piekļūt pētniecības infrastruktūrām un resursiem, nodrošinot savienojamību starp augstskolām, pētniecības iestādēm un pētniecības un inovācijas kopienām ES līmenī, kā arī veidojot starptautiskas saiknes ar partneru tīkliem visā pasaulē.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Eiropas pētniecības infrastruktūru dzīves cikls, veidojot jaunas pētniecības infrastruktūras, to sagatavošanas un ieviešanas fāzes, to sākotnējās fāzes darbība, papildinot citus finansējuma avotus, kā arī pētniecības infrastruktūras ekosistēmas konsolidācija un optimizācija, pārraugot ESFRI orientierus un sekmējot Eiropas pētniecības infrastruktūru pakalpojumu līgumus, attīstību, apvienošanos vai ekspluatācijas izbeigšanu.
–  Eiropas pētniecības infrastruktūru dzīves cikls, veidojot jaunas pētniecības infrastruktūras, to sagatavošanas un ieviešanas fāzes, to sākotnējās fāzes darbība, papildinot citus finansējuma avotus, kā arī pētniecības infrastruktūras ekosistēmas konsolidācija un optimizācija, pārraugot ESFRI orientierus un sekmējot Eiropas pētniecības infrastruktūru pakalpojumu līgumus, attīstību, apvienošanos vai ekspluatācijas izbeigšanu.
–  Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, kur ietilpst: piekļuves kanāla mērogojamība un ilgtspēja; Eiropas, valsts, reģionālo un institucionālo resursu efektīva federācija; tās tehniskā un politikas attīstība, lai risinātu jaunas pētniecības vajadzības un prasības (piemēram, sensitīvu datu kopu izmantošana, integrēta privātuma aizsardzība); datu sadarbspēja un atbilstība principiem FAIR; un plaša lietotāju bāze;
–  Eiropas atvērtās zinātnes mākonis, kur ietilpst: piekļuves kanāla mērogojamība un ilgtspēja; Eiropas, valsts, reģionālo un institucionālo resursu efektīva federācija; tās tehniskā un politikas attīstība, lai risinātu jaunas pētniecības vajadzības un prasības (piemēram, sensitīvu datu kopu izmantošana, integrēta privātuma aizsardzība); datu sadarbspēja un atbilstība principiem FAIR; un plaša lietotāju bāze;
–  Eiropas pētniecības un izglītības tīkls, kas ir EAZM un EDI pamatā, kā arī ļauj sniegt HPC/datu pakalpojumus mākonī balstītā vidē, kas spēj veikt īpaši lielu datu kopu apstrādi un datošanas procesus.
–  Eiropas pētniecības un izglītības tīkls, kas ir EAZM un EDI pamatā, kā arī ļauj sniegt HPC/datu pakalpojumus mākonī balstītā vidē, kas spēj veikt īpaši lielu datu kopu apstrādi un datošanas procesus.
__________________
__________________
13 Eiropas datu infrastruktūra kļūs par Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa pamatu, nodrošinot augstākā līmeņa HPC iespējas, ātrdarbīgu savienojamību un modernākos datu un programmatūras pakalpojumus. ESAO: Izpratne par sociāli ekonomisko šķelšanos Eiropā.
13 Eiropas datu infrastruktūra kļūs par Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa pamatu, nodrošinot augstākā līmeņa HPC iespējas, ātrdarbīgu savienojamību un modernākos datu un programmatūras pakalpojumus. ESAO: Izpratne par sociāli ekonomisko šķelšanos Eiropā.
Grozījums Nr. 33
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – I pīlārs – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – 3.2.2. punkts
3.2.2.  Pētniecības infrastruktūru atvēršana, integrēšana un savstarpēja savienošana
3.2.2.  Pētniecības infrastruktūru atvēršana, integrēšana un savstarpēja savienošana
Pētniecība tiks būtiski uzlabota, nodrošinot galveno starptautisko, valstisko un reģionālo pētniecības iestāžu atvērtību visiem ES pētniekiem un nepieciešamības gadījumā integrējot to pakalpojumus, lai harmonizētu piekļuves apstākļus, uzlabotu un paplašinātu pakalpojumu sniegšanu un iedrošinātu kopīgu augsto tehnoloģiju sastāvdaļu un moderno pakalpojumu stratēģiju ar inovācijas darbībām.
Pētniecība tiks būtiski uzlabota, nodrošinot galveno starptautisko, valstisko un reģionālo pētniecības iestāžu atvērtību visiem ES pētniekiem un novatoriem un vajadzības gadījumā integrējot to pakalpojumus, lai harmonizētu piekļuves apstākļus, uzlabotu un paplašinātu pakalpojumu sniegšanu un iedrošinātu kopīgu augsto tehnoloģiju sastāvdaļu un moderno pakalpojumu stratēģiju ar inovācijas darbībām.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Tīkli, kas apvieno valsts un reģionālos pētniecības infrastruktūru finansētājus pētnieku starpvalstu piekļuves līdzfinansēšanai.
–  Tīkli, kas apvieno valsts un reģionālos pētniecības infrastruktūru finansētājus pētnieku starpvalstu piekļuves līdzfinansēšanai.
–  Eiropas, valstiskie un reģionālie pētniecības infrastruktūru tīkli, kas risina globālas problēmas piekļuves nodrošināšanā pētniekiem, kā arī infrastruktūru pakalpojumu saskaņošanu un uzlabošanu.
–  Eiropas, valstiskie un reģionālie pētniecības infrastruktūru tīkli, tostarp mazie un vidējie tīkli, piekļuves nodrošināšanai pētniekiem, kā arī infrastruktūru pakalpojumu saskaņošanai un uzlabošanai.
–  Integrēti pētniecības infrastruktūru tīkli, lai izstrādātu un piemērotu kopīgu tehnoloģiskās attīstības stratēģiju/ceļvedi, kuram jāuzlabo to pakalpojumi, balstoties uz partnerību ar rūpniecības nozari, kā arī augsto tehnoloģiju sastāvdaļas tādās jomās kā zinātnes instrumentācija, un veicinātu pētniecības infrastruktūru izmantošanu rūpniecībā (piemēram, eksperimentāli testēšanas objekti).
–  Integrēti pētniecības infrastruktūru tīkli, lai izstrādātu un piemērotu kopīgu tehnoloģiskās attīstības stratēģiju/ceļvedi, kuram jāuzlabo to pakalpojumi, balstoties uz partnerību ar rūpniecības nozari, kā arī augsto tehnoloģiju sastāvdaļas tādās jomās kā zinātnes instrumentācija, un veicinātu pētniecības infrastruktūru izmantošanu rūpniecībā (piemēram, eksperimentāli testēšanas objekti).
Grozījums Nr. 34
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs
II. GLOBĀLĀS PROBLĒMAS UN RŪPNIECĪBAS KONKURĒTSPĒJA
II. GLOBĀLĀS PROBLĒMAS UN EIROPAS RŪPNIECĪBAS KONKURĒTSPĒJA
Daudzas problēmas, kas skar ES, ir globālas. Problēmu apmēri un sarežģītība ir ļoti dažāda, un to risināšanai nepieciešams attiecīgs naudas, resursu un darba apjoms. Tieši šīs ir tās jomas, kurās ES jāstrādā kopā gudri, elastīgi un saliedēti mūsu pilsoņu un viņu labklājības labā.
Savstarpēji saistītā pasaulē daudzas ES problēmas ir arī globālas problēmas. Problēmu apmēri un sarežģītība ir ļoti dažāda, un to risināšanai ir nepieciešami pienācīgi finanšu resursi un cilvēkresursi un darba apjoms. Tieši šīs ir tās jomas, kurās ES jāstrādā kopā gudri, elastīgi un saliedēti mūsu pilsoņu un viņu labklājības labā.
Lielāku ietekmi var radīt, saskaņojot darbības ar citiem pasaules reģioniem un valstīm līdz šim nepieredzēta mēroga starptautiskas sadarbības ietvaros saskaņā ar vadlīnijām, kas ietvertas ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti pievienoties ES pasākumiem kā pētniecības un inovācijas ilgtspējas sastāvdaļas.
Lielāku ietekmi var radīt, saskaņojot darbības ar citiem pasaules reģioniem un valstīm līdz šim nepieredzēta mēroga starptautiskas sadarbības ietvaros, kas ietverta ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā. Balstoties uz savstarpēju labumu, partneri no visas pasaules tiks aicināti pievienoties ES pasākumiem kā pētniecības un inovācijas ilgtspējas sastāvdaļas.
Pētniecība un inovācija ir galvenie ilgtspējīgas izaugsmes un rūpniecības konkurētspējas virzītājspēki un palīdzēs rast risinājumus mūsdienu problēmām, un, cik vien ātri iespējams, mainīt negatīvo un bīstamo tendenci, kas šobrīd sasaista ekonomisko attīstību, dabas resursu izmantošanu un sociālās problēmas, un pārvērst to par jaunām saimnieciskās darbības iespējām.
Pētniecība un inovācija ir galvenie ilgtspējīgas attīstības, tostarp izaugsmes un rūpniecības konkurētspējas, virzītājspēki un palīdzēs rast risinājumus mūsdienu problēmām, un pēc iespējas ātrāk mainīt negatīvo un bīstamo tendenci, kas šobrīd sasaista ekonomisko attīstību, dabas resursu izmantošanu un sociālās problēmas, un pārvērst to par darba vietām un jaunām saimnieciskās darbības iespējām, kā arī panākt ekonomisko, sociālo un vidisko attīstību.
Eiropas Savienība būs ieguvēja kā tehnoloģijas un rūpniecības izmantotāja un veidotāja, parādot, kā moderna industrializēta, ilgtspējīga, iekļaujoša un demokrātiska sabiedrība un ekonomika var funkcionēt un attīstīties. Tiks veicināti un uzlaboti augošie ekonomiskie, vidiskie un sociālie ilgtspējīgas industriālās ekonomikas piemēri, kas attiecas uz šādām jomām: veselība un labklājība ikvienam; noturīga, iekļaujoša un droša sabiedrības; pieejama tīra enerģija un mobilitāte; digitalizēta ekonomika un sabiedrība; starpdisciplīnu un radoša rūpniecība; kosmosa, jūras vai zemes risinājumi; pārtikas vai uztura risinājumi; dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, klimata aizsardzība un pielāgošanās – kas viss kopā veido labklājību Eiropā un nodrošina kvalitatīvākas darba vietas. Pārmaiņas rūpniecībā būs būtiskas.
Eiropas Savienība būs ieguvēja kā zināšanu, tehnoloģijas un rūpniecības izmantotāja un veidotāja. Tā var parādīt, kā moderna, industrializēta, ilgtspējīga, iekļaujoša, atvērta un demokrātiska sabiedrība un ekonomika var funkcionēt un attīstīties. Tiks veicināti un uzlaboti augošie ekonomiskie, vidiskie un sociālie ilgtspējīgas industriālās ekonomikas piemēri, kas attiecas uz šādām jomām: veselība un labklājība ikvienam; iekļaujoša un radoša sabiedrība; droša sabiedrība; pieejama tīra enerģija un mobilitāte; digitalizēta ekonomika un sabiedrība; starpdisciplināra un efektīva rūpniecība; kosmosa, jūras vai zemes risinājumi; pārtikas vai uztura risinājumi; dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, klimata aizsardzība un pielāgošanās – kas viss kopā veido labklājību Eiropā un nodrošina kvalitatīvākas darba vietas. Pārmaiņas rūpniecībā būs būtiskas.
Pētniecība un inovācija atbilstoši šim “Eiropas apvāršņa” pīlāram ir sagrupēta integrētās pasākumu kopās. Investīcijas ir vērstas nevis uz nozarēm, bet uz sistēmiskām pārmaiņām ar ilgtspējas vektoru mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Tās tiks sasniegtas tikai tad, ja visi dalībnieki — gan privātie, gan publiskie — iesaistīsies pētniecības un inovācijas kopizstrādē un kopradīšanā, apvienojot galalietotājus, zinātniekus, tehnologus, ražotājus, novatorus, uzņēmumus, pedagogus, pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tādējādi neviena no tematiskajām kopām nav paredzēta tikai vienam dalībnieku lokam.
Pētniecība un inovācija atbilstoši šim “Apvārsnis Eiropa” pīlāram ir sagrupēta integrētās pasākumu kopās. Investīcijas ir vērstas nevis uz nozarēm, bet uz sistēmiskām pārmaiņām ar iekļaušanas spējas un ilgtspējas vektoru mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Tās tiks sasniegtas tikai tad, ja visi dalībnieki — gan privātie, gan publiskie — iesaistīsies pētniecības un inovācijas kopizstrādē un kopradīšanā, apvienojot galalietotājus, pētniekus, zinātniekus, tehnologus, dizainerus, ražotājus, novatorus, uzņēmumus, pedagogus, pilsoņus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Tādējādi neviena no tematiskajām kopām nav paredzēta tikai vienam dalībnieku lokam.
Kopas atbalstīs zināšanu radīšanu visos to attīstības posmos, tostarp agrīna posma pētniecības darbībās, papildus transversālam atbalstam, kas tika ieviests iepriekšējā pamatprogrammā un paredzēts vērienīgām ilgtermiņa un plaša mēroga pētniecības iniciatīvām nākotnes un jauno tehnoloģiju jomā (NJT pamatiniciatīvas), proti, Cilvēka smadzeņu projekts, Grafēns, Kvantu tehnoloģijas un Nākotnes akumulatoru tehnoloģijas.
Kopas izstrādās un piemēros ciparu tehnoloģijas, svarīgās pamattehnoloģijas un topošās tehnoloģijas, kas ir daļa no kopīgas stratēģijas, kura veicina ES vadošo lomu rūpniecībā. Attiecīgā gadījumā tam tiks izmantoti ES no kosmiskajām tehnoloģijām iegūtie dati un pakalpojumi.
Kopas arī izstrādās un piemēros digitālās tehnoloģijas, svarīgās pamattehnoloģijas un nākotnes jaunās tehnoloģijas, kas ir daļa no kopīgas stratēģijas, kura veicina ES vadošo lomu rūpniecībā. Attiecīgā gadījumā tam tiks izmantoti ES no kosmiskajām tehnoloģijām iegūtie dati un pakalpojumi.
Tiks atbalstīta tehnoloģiju nokļūšana no laboratorijas tirgū un lietojumu izstrāde, ieskaitot rūpnieciskās izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumus, pasākumus, lai stimulētu ieviešanu tirgū un lai veicinātu privātā sektora iesaistīšanos. Tiks panākta maksimāla sinerģija ar citām programmām.
Tiks atbalstīta tehnoloģiju nokļūšana no laboratorijas tirgū un lietojumu izstrāde, ieskaitot rūpnieciskās izmēģinājuma iekārtas un demonstrējumus, pasākumus, lai stimulētu ieviešanu tirgū un lai veicinātu privātā sektora iesaistīšanos. Tiks panākta maksimāla sinerģija ar citām “Apvārsnis Eiropa” daļām, jo īpaši EIT, kā arī citām programmām.
Kopas veicinās strauju pirmā šāda veida inovējuma ieviešanu ES ar plašu iestrādāto pasākumu klāstu, ieskaitot saziņu, izplatīšanu un izmantošanu, standartizāciju, kā arī atbalstu tehnoloģiskai inovācijai un novatoriskiem īstenošanas mehānismiem, palīdzot radīt inovācijai draudzīgus sabiedrības, regulējuma un tirgus apstākļus, piemēram, inovācijas nolīgumus. Novatorisku risinājumu plānojumi, kas rodas no pētniecības un inovācijas darbībām, tiks izveidoti un vērsti uz publiskiem un privātiem investoriem, kā arī citām atbilstošām ES un valstu programmām.
Kopas veicinās strauju pirmā šāda veida inovējuma ieviešanu Eiropas Savienībā, vienlaikus pētot tā ietekmi uz sabiedrību un īstenojot plašu iestrādāto pasākumu klāstu, tostarp saziņu, izplatīšanu un izmantošanu, standartizāciju, kā arī atbalstu tehnoloģiskai inovācijai un novatoriskiem īstenošanas mehānismiem, palīdzot radīt inovācijai draudzīgus sabiedrības, regulējuma un tirgus apstākļus, piemēram, inovācijas nolīgumus. Novatorisku risinājumu plānojumi, kas rodas no pētniecības un inovācijas darbībām, tiks izveidoti un vērsti uz papildu publisko un privāto investoru piesaisti, kā arī citām atbilstošām ES un valstu programmām.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta MVU atbalstam 2. pīlāra sadarbības daļās un izmantojot specializētu uz dotācijām balstītu instrumentu, kura vienīgie saņēmēji ir MVU. Visas kopas paredz pienācīgu līdzekļu apjomu šim MVU instrumentam, kas būs pilnībā augšupējs un vienmēr atvērts, norādot pieteikuma iesniegšanas termiņu, ka arī paredzēts tikai pakāpeniskai inovācijai. Finansējumam drīkstēs pieteikties tikai MVU, tostarp izmantojot sadarbību vai apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu. Projektiem ir jābūt ar skaidru Eiropas dimensiju un jāveicina ES pievienotā vērtība.
MVU instrumenta atbalsts tiks sniegts trīs posmos, pamatojoties uz programmas “Apvārsnis Eiropa” modeli.
–  1. posms. Koncepcija un pamatotības novērtējums
Lai izstrādātu inovācijas projektu, MVU saņems finansējumu zinātniskās vai tehniskās pamatotības izpētei, kā arī jaunas idejas komerciālā potenciāla izpētei (koncepcijas pierādīšanai). Ja šim novērtējumam, kurā būtiskam jautājumam jābūt saiknei starp projekta tematu un potenciālo lietotāju/pircēju, būs pozitīvs rezultāts, finansējumu varēs saņemt arī nākamajā posmā(-os).
–  2. posms. Pētniecības un izstrādes projekti, demonstrējumi, ieviešana tirgū
Pienācīgu uzmanību veltot inovācijas kupona koncepcijai, pētniecības un attīstības projektus atbalstīs, īpašu uzmanību pievēršot demonstrējumu pasākumiem (testēšanai, prototipiem, uzlabojumu veikšanas pētījumiem, izstrādei, inovatīvu procesu, produktu un pakalpojumu izmēģināšanai, apstiprināšanai, snieguma pārbaudei utt.), kā arī ieviešanai tirgū, mudinot iesaistīties tiešos lietotājus vai potenciālos klientus. Inovācijas kuponu izmantošana sekmēs jaunu uzņēmēju iesaistīšanos.
–  3. posms. Komercializācija
Šajā posmā tiešu finansējumu sniegs tikai atbalsta pasākumu veidā, lai atvieglotu piekļuvi privātam kapitālam un uzlabotu apstākļus inovāciju radīšanai. Tiks paredzēta saikne ar EIP un InvestEU. MVU gūs labumu arī no tādiem atbalsta pasākumiem kā sadarbības tīklu veidošana, apmācīšana un konsultēšana. Turklāt šajā posmā var veidot saikni arī ar pasākumiem, ar ko veicina publiskos iepirkumus pirmskomercializācijas posmā un novatorisku risinājumu iepirkumus.
Grozījums Nr. 35
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts
1.1.  Pamatojums
1.1.  Pamatojums
Eiropas Savienības sociālo tiesību pīlārs apliecina, ka katram ir tiesības laicīgu saņemt kvalitatīvu, profilaktisku un ārstniecisku veselības aprūpi par pieņemamu cenu. Tas akcentē ES apņemšanos pildīt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas paredz nodrošināt universālu veselības aprūpi visiem un ikvienam ne vēlāk kā līdz 2030. gadam, neatstājot nevienu novārtā un izbeidzot novēršamos nāves gadījumus.
Eiropas Savienības sociālo tiesību pīlārs apliecina, ka katram ir tiesības laicīgu saņemt kvalitatīvu, profilaktisku un ārstniecisku veselības aprūpi par pieņemamu cenu. Tas akcentē ES apņemšanos pildīt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas paredz nodrošināt universālu veselības aprūpi visiem un ikvienam ne vēlāk kā līdz 2030. gadam, neatstājot nevienu novārtā un izbeidzot novēršamos nāves gadījumus.
Veselīga tauta ir būtisks stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības faktors, un veselības uzlabojumi ir nozīmīgi nabadzības samazināšanai, sociālā progresa un labklājības veicināšanai un ekonomiskās izaugsmes palielināšanai. Saskaņā ar ESAO datiem 10 % paredzamā mūža ilguma uzlabojums ir arī saistīts ar ekonomiskās izaugsmes pieaugumu par 0,3–0,4 % gadā. Kopš ES dibināšanas paredzamais mūža ilgums ES ir audzis par 12 gadiem, pateicoties milzīgiem uzlabojumiem attiecībā uz dzīves kvalitāti, izglītību, veselību un rūpēm par cilvēku. 2015. gadā paredzamais jaundzimušo mūža ilgums ES bija 80,6 gadi, visā pasaulē — 71,4 gadi. Pēdējos gaidos ES tas palielinājās vidēji par 3 mēnešiem ik gadu.
Veselīga tauta ir būtisks stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības faktors, un veselības uzlabojumi ir nozīmīgi nabadzības samazināšanai, sociālā progresa un labklājības veicināšanai un ekonomiskās izaugsmes palielināšanai. Saskaņā ar ESAO datiem 10 % paredzamā mūža ilguma uzlabojums ir arī saistīts ar ekonomiskās izaugsmes pieaugumu par 0,3–0,4 % gadā. Kopš ES dibināšanas paredzamais mūža ilgums ES ir audzis par 12 gadiem, pateicoties milzīgiem uzlabojumiem attiecībā uz dzīves kvalitāti, tostarp izglītību un veselību. 2015. gadā paredzamais jaundzimušo mūža ilgums ES bija 80,6 gadi, visā pasaulē — 71,4 gadi. Pēdējos gaidos ES tas palielinājās vidēji par 3 mēnešiem ik gadu.
Pētniecībai un inovācijai veselības jomā ir bijusi būtiska loma šajos sasniegumos, kā arī veselības aprūpes rezultativitātes un kvalitātes paaugstināšanā. Tomēr ES turpina risināt jaunas un noturīgas problēmas, kas apdraud tās iedzīvotāju un sabiedrības veselību, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības ilgtspēju, kā arī veselības un aprūpes nozares konkurētspēju. Lielākās ES problēmas veselības aprūpes jomā ir, piemēram: efektīvas veselības uzlabošanas un slimību profilakses trūkums, neinfekcijas slimību izplatība, pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences un infekciozu epidēmiju izplatība, palielināts vides piesārņojums, pastāvīga veselības aprūpes nevienlīdzība starp valstīm un valstu iekšienē, kas neproporcionāli ietekmē cilvēkus, kuri ir nelabvēlīgā situācijā vai attiecīgajā dzīves posmā ir mazāk aizsargāti, veselības risku konstatēšana, izpratne, kontrole, novēršana un mazināšana mainīgā sociālā, pilsētiskā un dabiskā vidē, Eiropas veselības aprūpes sistēmu augošās izmaksas un personalizētas medicīniskās pieejas un veselības un aprūpes digitalizācijas progresīva ieviešana, augošais spiediens uz Eiropas veselības un aprūpes nozari saglabāt spēju konkurēt ar jauniem un topošiem pasaules ekonomikas dalībniekiem veselības inovējumu jomā.
Pētniecībai un inovācijai veselības jomā ir bijusi būtiska loma šajos sasniegumos, kā arī veselības aprūpes rezultativitātes un kvalitātes paaugstināšanā un zināšanu bāzes sniegšanā cilvēku veselības uzlabošanai un labākas pacientu aprūpes nodrošināšanai. Pētniecība veselības jomā ir unikāla, jo tā ir cieši saistīta un ir mijiedarbībā ar inovācijas, pacientu aprūpes un sabiedrības veselības jomu, un darbojas daudzdisciplinārā vidē ar sarežģītiem noteikumiem.
Tomēr ES aizvien saskaras ar vēl nebijušām, jaunām un pastāvīgām problēmām, kas apdraud tās iedzīvotāju un sabiedrības veselību, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības ilgtspēju, kā arī veselības un aprūpes nozares konkurētspēju. Lielākās ES problēmas veselības aprūpes jomā ir, piemēram: lielāka saslimstība ar vēzi, efektīvas veselības uzlabošanas un slimību profilakses trūkums, neinfekcijas slimību izplatība, pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences un infekciozu epidēmiju izplatība, palielināts vides piesārņojums, pastāvīga veselības aprūpes nevienlīdzība starp valstīm un valstu iekšienē, kas neproporcionāli ietekmē cilvēkus, kuri ir nelabvēlīgā situācijā vai attiecīgajā dzīves posmā ir mazāk aizsargāti, veselības risku agrīna konstatēšana, izpratne, kontrole, novēršana un mazināšana mainīgā sociālā, pilsētiskā un dabiskā vidē, veselīgas dzīves gadu palielināšana, dažu novatorisku veselības aprūpes rīku un tehnoloģiju augstās izmaksas galalietotājiem, Eiropas veselības aprūpes sistēmu augošās izmaksas un precīzijas medicīnas pieejas, tostarp atbilstīgas pētniecības, un veselības un aprūpes digitalizācijas progresīva ieviešana, augošais spiediens uz Eiropas veselības un aprūpes nozari saglabāt spēju konkurēt ar jauniem un topošiem pasaules ekonomikas dalībniekiem veselības inovējumu jomā.
Digitālie veselības aprūpes risinājumi ir snieguši daudzas iespējas risināt aprūpes pakalpojumu problēmas un citus jaunus jautājumus saistībā ar sabiedrības novecošanu. Viens no izaicinājumiem ir arī pilnībā izmantot veselības un aprūpes jomas digitalizācijas sniegto iespēju pakāpenisku ieviešanu, neapdraudot tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Ir izstrādātas digitālās iekārtas un programmatūra, kas diagnosticē, ārstē un atvieglo pacienta pašaprūpi slimības, tostarp hroniskas slimības, gadījumā. Pieaug digitālo tehnoloģiju izmantošana medicīniskajā apmācībā un izglītībā, kā arī ar veselību saistītās informācijas pieejamības nodrošināšanā pacientiem un citiem veselības aprūpes klientiem, kā arī tās kopīgošanā un radīšanā.
Šīs veselības problēmas ir sarežģītas, savstarpēji saistītas un globālas, un to risināšanai nepieciešama starpdisciplināra, starpnozaru un pārrobežu sadarbība. Pētniecības un inovācijas pasākumi veidos ciešas saiknes starp uz atklājumiem vērstiem pētījumiem, klīniskiem, epidemioloģiskiem, vides un sociālekonomiskiem pētījumiem, kā arī ar standartizētajām zinātnēm. Tās apvienos zinātnieku un ražotāju prasmes un veicinās viņu sadarbību ar veselības pakalpojumu sniedzējiem, pacientiem, politikas veidotājiem un pilsoņiem, lai veicinātu publisko līdzekļu izmantošanas sviras efektu un nodrošinātu rezultātu ieviešanu klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmās. Tas veicinās stratēģisku sadarbību ES un starptautiskā līmenī, lai apvienotu zināšanas, spējas un resursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apjomradītus, diversifikācijas radītus un ātruma ietaupījumus, kā arī lai dalītos ar gaidāmajiem ieguvumiem un attiecīgajiem finansiālajiem riskiem.
Mūsdienu veselības problēmas ir sarežģītas, savstarpēji saistītas un globālas, un to risināšanai nepieciešama starpdisciplināra, starpnozaru, praktiska un pārrobežu sadarbība, tostarp sadarbība ar zemu un vidēju ienākumu valstīm. Pētniecības un inovācijas pasākumi veidos ciešas saiknes starp uz atklājumiem vērstiem pētījumiem, klīniskiem, epidemioloģiskiem, ētiskiem, vides un sociālekonomiskiem pētījumiem, kā arī ar standartizētajām zinātnēm. Tās apvienos zinātnieku un ražotāju prasmes un veicinās viņu sadarbību ar veselības pakalpojumu sniedzējiem, pacientiem, politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pilsoņiem, lai veicinātu publisko līdzekļu izmantošanas sviras efektu un nodrošinātu rezultātu ieviešanu klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmās. Tas veicinās stratēģisku sadarbību ES un starptautiskā līmenī, lai apvienotu zināšanas, spējas un resursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu apjomradītus, diversifikācijas radītus un ātruma ietaupījumus, kā arī lai dalītos ar gaidāmajiem ieguvumiem un attiecīgajiem finansiālajiem riskiem. Šīs kopas pētījumos un izpētē būtu jāņem vērā dzimumperspektīva un dzimumu atšķirības.
Šās globālās problēmas risināšanai pētniecības un inovācijas darbības attīstīs zināšanu bāzi, palielinās pētniecības un inovācijas iespējas un izstrādās risinājumus, kas nepieciešami efektīvākai veselības veicināšanai un slimību profilaksei un ārstēšanai. Savukārt veselības rezultātu uzlabošanas rezultātā palielināsies paredzamais dzīves ilgums, veselīga, aktīva dzīve un darbspējas vecuma cilvēku produktivitāte, kā arī veselības un aprūpes sistēmu ilgtspēja.
Šīs globālās problēmas risināšanai pētniecības un inovācijas darbības attīstīs cilvēkresursus un zināšanu bāzi, palielinās pētniecības un inovācijas iespējas un izstrādās risinājumus, kas nepieciešami efektīvākai veselības veicināšanai un slimību profilaksei un ārstēšanai. Savukārt veselības rezultātu uzlabošanas rezultātā palielināsies paredzamais dzīves ilgums, kopumā veselīga un aktīva dzīve un darbspējas vecuma cilvēku produktivitāte, kā arī veselības un aprūpes sistēmu ilgtspēja. Inovācija ātrās diagnostikas metožu un jaunu antibiotiku jomā var novērst antimikrobiālās rezistences attīstību, un tādēļ tā tiks veicināta.
Būtisku veselības problēmu risināšana sniegs ieguldījumu ES politikas mērķos un stratēģijās, sevišķi attiecībā uz ES sociālo tiesību pīlāru, ES digitālo vienoto tirgu, ES direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi un Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai, un attiecīgajā ES tiesiskajā regulējumā. Tas arī palīdzēs pildīt ES saistības attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un citu ANO organizāciju un starptautisko iniciatīvu kontekstā, ieskaitot globālas stratēģijas un Pasaules veselības organizācijas (PVO) globālās stratēģijas un rīcības plānus.
Būtisku veselības problēmu risināšana sniegs ieguldījumu ES politikas mērķos un stratēģijās, sevišķi attiecībā uz ES sociālo tiesību pīlāru, ES digitālo vienoto tirgu, ES direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi un Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai, un attiecīgajā ES tiesiskajā regulējumā. Tas arī palīdzēs pildīt ES saistības attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un citu ANO organizāciju un starptautisko iniciatīvu kontekstā, ieskaitot globālas stratēģijas un Pasaules veselības organizācijas (PVO) globālās stratēģijas un rīcības plānus.
Šo mērķu sasniegšanu sekmēs augsta līmeņa darba grupa, proti, Veselības jomas koordinācijas padome. Tā nodrošina koordināciju ar citām ES un valsts pētniecības programmām un sinerģiju starp kopu “Veselība” un citām programmas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp uzdevumiem un partnerībām. Valdes darbs pamatosies uz zinātniskām atziņām un tajā tiks cieši iesaistīta sabiedrība, iedzīvotāji un pacienti. Tās uzdevums būs sniegt vadošus norādījumus un konsultācijas, izstrādājot darba programmu un uzdevumus, kas saistīti ar veselību.
Pasākumi tieši sekmēs šādu Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 13 — Klimatiskā rīcība.
Pasākumi tieši sekmēs šādu Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 3 — Laba veselība un labklājība ikvienam, IAM 13 — Klimatiskā rīcība, un netieši — IAM 3 — Nabadzības izskaušana, IAM 5 — Dzimumu līdztiesība, IAM 6 — Tīrs ūdens un piemēroti sanitārie apstākļi, IAM 10 — Nevienlīdzību mazināšana.
Grozījums Nr. 36
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.1. punkts
1.2.1.  Veselība visu mūžu
1.2.1.  Veselība visu mūžu
Cilvēkiem neaizsargātos dzīves posmos (dzimšanas brīdī, zīdaiņa, bērna, pusaudža vecumā, grūtniecības laikā, pusmūžā un vecumā), kā arī invalīdiem un traumētiem cilvēkiem, ir īpašas veselības vajadzības, kas prasa labāku izpratni un individuālu pieeju. Tas ļaus samazināt nevienlīdzību attiecīgās veselības jomās un uzlabot veselības rezultātus par labu aktīvām un veselīgām vecumdienām dzīves cikla laikā, jo sevišķi ar veselīgu dzīves sākumu, samazinot garīgo un fizisko slimību risku vēlāk dzīvē.
Cilvēkiem neaizsargātos dzīves posmos (dzimšanas brīdī, zīdaiņa, bērna, pusaudža vecumā, grūtniecības laikā, pusmūžā un vecumā), kā arī invalīdiem un traumētiem cilvēkiem, ir īpašas veselības vajadzības, kas prasa labāku izpratni un individuālu pieeju. Tas ļaus samazināt nevienlīdzību attiecīgās veselības jomās un uzlabot veselības rezultātus par labu aktīvām un veselīgām vecumdienām dzīves cikla laikā, jo sevišķi ar veselīgu dzīves sākumu, samazinot garīgo un fizisko slimību risku vēlāk dzīvē.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Agrīnā attīstība un novecošanās process visā dzīves ciklā;
–  Ar novecošanu saistītās slimības un novecošanas process visā dzīves ciklā;
–  mātes, tēva, jaundzimušā un bērna veselība un vecāku nozīme;
–  mātes, tēva, jaundzimušā un bērna veselība, tostarp bērna un mātes izdzīvošana, un vecāku nozīme;
—  veselības vajadzības un ilgtermiņa sekas saistībā ar augstu mirstību un ilgstošu slimošanu, jo īpaši attiecībā uz veselības problēmām bērnībā;
–  pusaudžu veselības vajadzības;
–  pusaudžu veselības vajadzības, tostarp psiholoģiskā labsajūta;
–  invaliditātes un traumu radītās veselības sekas;
–  etioloģiski pētījumi par invaliditāti un invaliditātes un traumu radītajām veselības sekām;
–  neatkarīga un aktīva dzīve veciem ļaudīm un invalīdiem;
–  neatkarīga un aktīva dzīve veciem ļaudīm un invalīdiem;
–  veselības izglītība un e-veselības risinājumu izmantošanas prasmes.
–  veselības izglītība un e-veselības risinājumu izmantošanas prasmes;
—  novecojušu vai bojātu orgānu un audu atjaunošanās;
—  angioģenēze, arteriālā pataloģija, miokarda išēmiskā slimība un sirds strukturālā patoloģija un sirds un asinsvadu slimību biomarķieri un ģenētika;
—  hronisku slimību ārstēšana.
Grozījums Nr. 37, 276 un 277
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.2. punkts
1.2.2.  Veselības stāvokļa noteicēji vides un sociālie faktori
1.2.2.  Veselības stāvokļa noteicēji vides un sociālie faktori
Uzlabota izpratne par veselības veicinātājiem un riska faktoriem, ko cilvēka ikdienas dzīvē un darbā nosaka sociālā, ekonomiskā un fiziskā vide, arī digitalizācijas ietekme uz veselību, piesārņojums, klimata pārmaiņas un citi vides jautājumi, dos savu ieguldījumu veselības risku un apdraudējumu noteikšanā un mazināšanā; samazināt nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, ko izraisījusi saskare ar ķīmiskām vielām un vides piesārņojumu; atbalstīt videstīgu, veselīgu, noturīgu un ilgtspējīgu dzīves un darba vidi; veicināt veselīgu dzīvesveidu un patērētāju uzvedību; veidot vienlīdzīgu, iekļaujošu un uzticamu sabiedrību.
Uzlabota izpratne par veselības veicinātājiem un riska faktoriem, ko cilvēka ikdienas dzīvē un darbā nosaka sociālā, ekonomiskā un fiziskā vide, arī digitalizācijas ietekme uz veselību, piesārņojums, straujā urbanizācija, klimata pārmaiņas un citi valsts un transnacionālie vides jautājumi, dos savu ieguldījumu veselības risku un apdraudējumu noteikšanā, novēršanā un mazināšanā; atklāt un samazināt nāves un saslimšanas gadījumu skaitu, ko izraisījusi saskare ar ķīmiskām vielām un vides piesārņojumu; atbalstīt drošu, videstīgu, veselīgu, noturīgu un ilgtspējīgu dzīves un darba vidi; veicināt veselīgu dzīvesveidu un patērētāju uzvedību; veidot vienlīdzīgu, iekļaujošu un uzticamu sabiedrību.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Tehnoloģijas ķīmisku vielu, piesārņojošu vielu un citu faktoru, to vidū klimata vai vides faktoru, un vairāku šādu faktoru apdraudējuma, iedarbības, ietekmes un visu šo faktoru kopīgās ietekmes uz veselību noteikšanai;
–  Drošas un efektīvas tehnoloģijas un metodes ķīmisku vielu, piesārņojošu vielu un citu faktoru, to vidū klimata vai vides faktoru, un vairāku šādu faktoru apdraudējuma, iedarbības, ietekmes un visu šo faktoru kopīgās ietekmes uz veselību noteikšanai;
–  vides, profesionālie, sociālie un uzvedības faktori, kas ietekmē cilvēku fizisko un garīgo veselību un labklājību, kā arī viņu saziņu, pievēršot īpašu uzmanību vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem;
–  vides, tostarp būvētas vides (projektēšana un būvniecība), profesionālie, ekonomiskie, politiskie, sociālie un uzvedības faktori, kas ietekmē cilvēku fizisko un garīgo veselību un labjutību, kā arī viņu saziņu, pievēršot īpašu uzmanību vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, kā arī personām ar invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem;
–  riska novērtējums, pārvaldība un paziņošana, kas tiek atbalstīta ar uzlabotiem instrumentiem uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai, ieskaitot alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem;
–  riska novērtējums, pārvaldība un paziņošana, tostarp informācijas apmaiņa, kas tiek atbalstīta ar uzlabotiem instrumentiem uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai, ieskaitot alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem;
–  spējas un infrastruktūra, lai savāktu, kopīgotu un kombinētu datus par visiem veselību ietekmējošajiem faktoriem, to vidū pakļautību saslimšanai, veselību un slimībām ES un starptautiskā līmenī;
–  spējas un infrastruktūra, lai savāktu, kopīgotu un kombinētu datus par visiem veselību ietekmējošajiem faktoriem, to vidū pakļautību saslimšanai, veselību un slimībām ES un starptautiskā līmenī;
–  veselības veicināšana un primārie profilakses pasākumi.
–  veselības veicināšana un primārie profilakses pasākumi.
—  pētījumi par pasākumiem, kā plānot, īstenot un uzraudzīt rehabilitāciju mūža garumā.
—  pētījumi par pasākumiem, kā plānot un īstenot agrīnas individuālās rehabilitācijas programmas (EIRP), kas paredzētas bērniem, kuriem ir invaliditāti radošas patoloģijas.
Grozījums Nr. 38
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.3. punkts
1.2.3.  Neinfekciozas un retas slimības
1.2.3.  Neinfekciozas un retas slimības
Neinfekciozas slimības, ieskaitot retas slimības, rada būtiskas veselības un sociālas problēmas, un tām nepieciešamas efektīvākas pieejas profilaksē un ārstēšanā, ieskaitot personalizētas pieejas medicīnai.
Neinfekciozas slimības, ieskaitot retas slimības, rada būtiskas veselības un sociālas problēmas, un tām nepieciešamas efektīvākas pieejas profilaksē, diagnostikā, ārstēšanā un aprūpē, ieskaitot precīzijas medicīnas pieeja.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Diagnostika agrākai un precīzākai diagnosticēšanai un pacientam pielāgotai ārstēšanai;
–  Diagnostika agrākai un precīzākai diagnosticēšanai un laicīgai pacientam pielāgotai ārstēšanai;
–  infrastruktūra un spējas genomu medicīnas sasniegumu potenciālu izmantot standarta klīniskajā praksē;
–  profilakses un skrīninga programmas;
–  profilakses un skrīninga programmas;
–  integrēti risinājumi pašuzraudzībai, veselības veicināšanai, slimību profilaksei un hronisko problēmu un multimorbiditātes pārvaldībai;
–  integrēti risinājumi pašuzraudzībai, veselības veicināšanai, slimību profilaksei un hronisko problēmu un multimorbiditātes pārvaldībai;
–  ārstēšana vai atveseļošana, arī farmakoloģiska un nefarmakoloģiska ārstēšana;
–  droša, efektīva un pieejama ārstēšana, atveseļošana vai citas terapeitiskas stratēģijas, arī farmakoloģiska un nefarmakoloģiska ārstēšana;
–  paliatīvā aprūpe;
–  paliatīvā aprūpe;
–  pētnieciskā sadarbība cilvēka vēža slimības molekulārajā, strukturālajā un šūnu bioloģijā, eksperimentālajās terapijās, ģenētikā, genomikā un vides izraisīto cēloņu jomā;
–  genomikas attīstība, epidemioloģija, bioinformātika, patoloģija un precīzijas medicīnas problēmas reto slimību, neirodeģeneratīvo slimību un onkoloģijas jomā;
–  augstu neapmierinātu klīnisko vajadzību jomas, piemēram, reti vēža veidi, tostarp pediatriskā onkoloģija;
–  ārstēšanas pasākumu un risinājumu salīdzinošās efektivitātes noteikšana;
–  ārstēšanas pasākumu un risinājumu salīdzinošās efektivitātes noteikšana;
–  pētniecības ieviešana, lai uzlabotu veselības aprūpes pasākumus un atbalstītu to ieviešanu veselības politikās un sistēmās.
–  pētniecības ieviešana, lai uzlabotu veselības aprūpes pasākumus un atbalstītu to ieviešanu veselības politikās un sistēmās.
Grozījums Nr. 39
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.4. punkts
1.2.4.  Infekcijas slimības
1.2.4.  Infekcijas slimības
Viens no lielākajiem pārbaudījumiem veselības aprūpes nozarei ir cilvēku aizsargāšana no pārrobežu apdraudējumiem, un tai nepieciešama efektīva starptautiska sadarbība ES un pasaules līmenī. Tas prasa infekcijas slimību profilaksi, gatavību šādām slimībām, laicīgu atklāšanu un ārstēšanu, kā arī pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanu, ievērojot pieeju “Viena veselība”.
Viens no lielākajiem pārbaudījumiem veselības aprūpes nozarei ir cilvēku aizsargāšana no infekcijas slimībām un pārrobežu apdraudējumiem, un tai nepieciešama efektīva starptautiska sadarbība ES un pasaules līmenī. Tas prasa infekcijas slimību profilaksi, gatavību šādām slimībām, laicīgu atklāšanu un ārstēšanu, kā arī pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanu, ievērojot pieeju “Viena veselība”. Tāpat arī antimikrobiālo rezistento baktēriju, tostarp superbaktēriju, pastāvīga izplatīšanās radīs lielu kaitējumu ekonomikai un videi. Viena no šīs sadaļas prioritātēm būs arī šo baktēriju attīstības un izplatīšanās novēršana. Turklāt Pasaules Veselības organizācija ir sagatavojusi novārtā atstātu slimību sarakstu, kuru ārstēšanai ierobežotu komerciālo stimulu dēļ trūkst privātā sektora investīciju pētniecības un inovācijas jomā. Ir vajadzīgas lielākas publiskā sektora investīcijas, lai mazinātu šādu ar nabadzību saistītu un novārtā atstātu slimību radīto slogu.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Infekcijas slimību parādīšanās un atkārtotas parādīšanās, kā arī to izplatības virzītāji, to vidū izplatīšanās no dzīvniekiem uz cilvēkiem (zoonoze) vai no citiem vides elementiem (ūdens, augsnes, augiem, ēdiena) uz cilvēkiem;
–  Infekcijas slimību parādīšanās un atkārtotas parādīšanās, kā arī to izplatības virzītāji, to vidū pārneses mehānismi no dzīvniekiem uz cilvēkiem (zoonoze) vai no citiem vides elementiem (ūdens, augsnes, augiem, ēdiena) uz cilvēkiem, un empīrisku profilaktisko risinājumu ieviešana, lai mazinātu slimību pārnesi;
–  infekcijas slimību, to vidū pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu patogēnu, infekciju, kas saistītas ar veselības aprūpi, un ar vidi saistīto faktoru paredzēšana, agrīna atklāšana un uzraudzība;
–  infekcijas slimību, to vidū pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu patogēnu, infekciju, kas saistītas ar veselības aprūpi, un ar vidi saistīto faktoru paredzēšana, agrīna atklāšana un uzraudzība;
–  infekcijas slimību, to vidū komorbiditātes un blakusinfekciju, vakcīnas, diagnostika un ārstēšana;
—  piemērota, droša un efektīva diagnostika, medicīnas tehnoloģijas, ārstēšana un vakcīnas infekcijas slimību novēršanai un profilaksei, tostarp pētījumi un atklājumi jaunu vakcīnu, progresīvo imunizācijas tehnoloģiju un standartizēto zinātņu jomā;
–  efektīva sagatavotība ārkārtas situācijām veselības jomā, reaģēšanas un atveseļošanās pasākumi un stratēģijas, iesaistot kopienas;
–  efektīva sagatavotība ārkārtas situācijām veselības jomā, reaģēšanas un atveseļošanās pasākumi un stratēģijas, iesaistot kopienas;
–  šķēršļi medicīniskās iejaukšanās procedūru piemērošanai un ieviešanai klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmā;
–  šķēršļi medicīniskās iejaukšanās procedūru piemērošanai un ieviešanai klīniskajā praksē, kā arī veselības aprūpes sistēmā;
–  infekcijas slimību pārrobežu aspekti un specifiskas problēmas valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni (LMIC), piem., tropu slimības.
–  infekcijas slimību pārrobežu aspekti un specifiskas problēmas valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni (LMIC), piemēram, novārtā atstātas tropu slimības, AIDS, tuberkuloze un malārija. Jaunu ārstniecības metožu izstrāde infekcijas slimību ārstēšanai, lai cīnītos pret mikrobu rezistenci.
Grozījums Nr. 40
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.5. punkts
1.2.5.  Veselības un aprūpes instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi
1.2.5.  Veselības un aprūpes instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi
Veselības aprūpes tehnoloģijas un instrumenti ir būtiski sabiedrības veselībai, un tie ir lielā mērā ietekmējuši svarīgos ES sasniegtos dzīves, veselības un cilvēku aprūpes kvalitātes uzlabojumus. Tādējādi viens no galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem ir izplānot, attīstīt, nodot un ieviest piemērotus, uzticamus, drošus un rentablus instrumentus un tehnoloģijas veselībai un aprūpei, ņemot vērā invalīdu un novecojošās sabiedrības vajadzības. Tās ietver mākslīgo intelektu un citas ciparu tehnoloģijas, kas piedāvā būtiskus uzlabojumus salīdzinājumā ar pašreizējām tehnoloģijām, kā arī stimulē konkurētspējīgu un ilgtspējīgu veselības nozari, kas rada augstvērtīgas darba vietas. Eiropas veselības aprūpes nozare ir viens no ES kritiskajām ekonomikas nozarēm, kas veido 3 % no IKP un nodarbina 1,5 miljonus darbinieku.
Veselības aprūpes tehnoloģijas un instrumenti ir būtiski sabiedrības veselībai, un tie ir lielā mērā ietekmējuši svarīgos ES sasniegtos dzīves, veselības un cilvēku aprūpes kvalitātes uzlabojumus. Tādējādi viens no galvenajiem stratēģiskajiem uzdevumiem ir izplānot, attīstīt, nodot un ieviest piemērotus, uzticamus, drošus un rentablus instrumentus un tehnoloģijas veselībai un aprūpei, ņemot vērā invalīdu un novecojošās sabiedrības vajadzības. Tās ietver svarīgas pamattehnoloģijas, mākslīgo intelektu, robotiku, lielo datu tehnoloģiju, kvantu tehnoloģiju un citus digitālus instrumentus un tehnoloģijas, kas piedāvā būtiskus uzlabojumus salīdzinājumā ar pašreizējām tehnoloģijām, kā arī stimulē konkurētspējīgu un ilgtspējīgu veselības nozari, kas rada augstvērtīgas darba vietas. Eiropas veselības aprūpes nozare ir viens no ES kritiskajām ekonomikas nozarēm, kas veido 3 % no IKP un nodarbina 1,5 miljonus darbinieku.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Instrumenti un tehnoloģijas lietošanai dažādās veselības aprūpes jomās un visām attiecīgajām medicīniskajām indikācijām, arī funkcionāliem traucējumiem;
–  Instrumenti un tehnoloģijas lietošanai dažādās veselības aprūpes jomās, tostarp veselības aprūpes tehnoloģiju ražošanā, un visām attiecīgajām medicīniskajām indikācijām, arī funkcionāliem traucējumiem;
–  mākslīgais intelekts un robotika veselības aprūpes tehnoloģijām un instrumentiem;
–  integrēti instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi cilvēka veselības aprūpei, ieskaitot mobilos un tālveselības risinājumus;
–  integrēti instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi cilvēka veselības aprūpei, ieskaitot mobilos un tālveselības risinājumus;
–  personalizēta e-veselības pieeja, kas balstīta uz “digitālajiem dvīņiem” — datormodeļiem, kas izmanto precīzus datus par cilvēka ķermeņa galvenajiem bioloģiskajiem procesiem un sniedz iespēju noteikt katram indivīdam vislabāko terapijas veidu un veselības profilakses un uzturēšanas pasākumus;
–  veselības un aprūpes tehnoloģiju un instrumentu izmēģinājuma projekti, liela mēroga lietošana, optimizācija un inovējumu iepirkumi lietošanai reālās dzīves apstākļos, ieskaitot klīniskos pētījumus un pētniecības ieviešanu;
–  veselības un aprūpes tehnoloģiju un instrumentu izmēģinājuma projekti, liela mēroga lietošana, optimizācija un inovējumu iepirkumi lietošanai reālās dzīves apstākļos, ieskaitot klīniskos pētījumus un pētniecības ieviešanu;
–  novatoriski procesi un pakalpojumi veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju izstrādei, ražošanai un ātrai piegādei;
–  novatoriski procesi un pakalpojumi aprūpes instrumentu, tehnoloģiju, medikamentu un vakcīnu izstrādei, ražošanai un ātrai piegādei;
–  veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju drošība, efektivitāte un kvalitāte, kā arī to ētiskā, juridiskā un sociālā ietekme;
–  veselības un aprūpes instrumentu un tehnoloģiju drošība, efektivitāte un kvalitāte, kā arī to ētiskā, juridiskā un sociālā ietekme;
–  standartizēta zinātne veselības tehnoloģijām un instrumentiem.
–  standartizēta zinātne veselības tehnoloģijām un instrumentiem;
–  instrumenti, tehnoloģijas un digitālie risinājumi, kas ļautu uzlabot medicīnisko lēmumu drošību.
Grozījums Nr. 41
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts – 1.2.6. punkts
1.2.6.  Veselības aprūpes sistēmas
1.2.6.  Veselības aprūpes sistēmas
Veselības aprūpes sistēmas ir viena no ES sociālo sistēmu galvenajām sastāvdaļām, un 2017. gadā nodarbina 24 miljonus darbinieku veselības un sociālā darba nozarēs. Viena no galvenajām prioritātēm ir padarīt veselības sistēmas pieejamas, rentablas, noturīgas, ilgtspējīgas un uzticamas, kā arī samazināt nevienlīdzību, izmantojot arī uz datiem balstītas un digitālas inovācijas potenciālu labākai veselībai un ap cilvēku centrētu aprūpi, kas balstīta uz atklātām Eiropas datu infrastruktūrām. Tas veicinās veselības un aprūpes digitālo pārveidošanu.
Veselības aprūpes sistēmas ir viena no ES sociālo sistēmu galvenajām sastāvdaļām, un 2017. gadā nodarbina 24 miljonus darbinieku veselības un sociālā darba nozarēs. Viena no galvenajām prioritātēm ir padarīt veselības sistēmas pieejamas, rentablas, noturīgas, ilgtspējīgas un uzticamas, kā arī samazināt nevienlīdzību, izmantojot arī uz datiem balstītas un digitālas inovācijas potenciālu labākai veselībai un ap cilvēku centrētu aprūpi, kas balstīta uz atklātām Eiropas datu infrastruktūrām. Tas veicinās veselības un aprūpes digitālo pārveidošanu. Nākotnes infrastruktūrai būtu jābalstās uz drošām datu krātuvēm, piemēram, 5G tīkla ieviešanu, nosacījumiem lietu interneta attīstībai, kā arī augstas veiktspējas skaitļošanas centriem.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Reformas sabiedrības veselības sistēmās un rīcībpolitikā Eiropā un ārpus tās;
–  Reformas sabiedrības veselības sistēmās un rīcībpolitikā Eiropā un ārpus tās;
–  jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu;
–  jauni modeļi un pieejas veselībai un aprūpei un to pārnesamība vai adaptācija no vienas valsts/reģiona uz citu;
–  veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana;
–  veselības aprūpes tehnoloģiju vērtēšanas uzlabošana;
–  veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi;
–  veselības nevienlīdzības izskaušana un attiecīgi efektīvi politikas pasākumi;
–  nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības;
–  nākotnes veselības aprūpes darbaspēks un tā vajadzības;
–  izstrādāt shēmas veselības aprūpes profesionāļu specializētai apmācībai, mācībām un tehniskās zinātības pilnveidei, kā arī jaunus veidus inovācijas apguvei e-veselības jomā;
–  veselības informācijas laicīga uzlabošana un labāka veselības datu izmantošana, iekļaujot elektroniskos veselības datus, pienācīgi ievērojot drošību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti;
–  veselības informācijas savlaicīguma un tās kvalitātes uzlabošana, kā arī infrastruktūras uzlabošana veselības datu un tostarp elektronisko veselības datu efektīvai apkopošanai un izmantošanai, pienācīgi ievērojot drošību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti; veselības informācija, kā arī veselības datu un elektronisko veselības datu izmantošana, pienācīgi ievērojot drošību, uzticamību, privātumu, sadarbspēju, standartus, salīdzināmību un integritāti;
–  veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai;
–  veselības sistēmu noturība pret krīžu ietekmi un iespējas pielāgoties revolucionārai inovācijai;
–  risinājumi iedzīvotāju un pacientu iespēju nodrošināšanai, pašuzraudzībai un sadarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem, lai sniegtu integrētāku aprūpi un izmantotu uz lietotāju vērstu pieeju;
–  risinājumi iedzīvotāju un pacientu iespēju nodrošināšanai, pašuzraudzībai un sadarbībai ar veselības un sociālās aprūpes profesionāļiem, lai sniegtu integrētāku aprūpi un izmantotu uz lietotāju vērstu pieeju;
–  dati, informācija, zināšanas un labās prakses piemēri no ES un globāla mēroga veselības sistēmu pētījumiem.
–  dati, informācija, zināšanas un labās prakses piemēri no ES un globāla mēroga veselības sistēmu pētījumiem.
Grozījums Nr. 42
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – virsraksts
2.  KOPA “IEKĻAUJOŠA UN DROŠA SABIEDRĪBA”
2.  KOPA “IEKĻAUJOŠA UN RADOŠA SABIEDRĪBA”
Grozījums Nr. 43
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts
2.1.  Pamatojums
2.1.  Pamatojums
Eiropas Savienībā unikālā veidā ekonomiskā izaugsme tiek kombinēta ar sociālo politiku, ar augstiem sociālās iekļaušanas līmeņiem, kopīgām vērtībām, kas aptver demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu vienlīdzību un daudzveidības bagātību. Šis modelis nepārtraukti attīstās, un tam jārisina problēmas, kas cita starpā saistītas ar globalizāciju un tehnoloģiskajām pārmaiņām. Eiropai arī jārisina problēmas, ko izraisa pastāvīgi drošības apdraudējumi. Teroristu uzbrukumi un radikalizācija, kā arī kiberuzbrukumi un hibrīddraudi, rada būtiskas drošības problēmas un papildu spriedzi sabiedrībai.
Eiropas Savienībā unikālā veidā labklājība, ekonomiskā izaugsme un ilgtspēja tiek kombinēta ar sociālo politiku, augstiem sociālās iekļaušanas līmeņiem, kopīgām vērtībām, kas aptver demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību un daudzveidības bagātību. Šis modelis nepārtraukti attīstās, un tam jārisina problēmas, kas cita starpā saistītas ar digitalizāciju, globalizāciju un tehnoloģisko attīstību.
Eiropas Savienībai jāpopularizē iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes modelis, vienlaikus gūstot labumu no tehnoloģiskiem sasniegumiem, nostiprinot uzticību demokrātiskas pārvaldības inovācijai, nevienlīdzības, bezdarba, marģinalizācijas, diskriminācijas un radikalizācijas apkarošanai, cilvēktiesību garantēšanai, kultūru daudzveidības un Eiropas kultūras mantojuma sekmēšanai un iedzīvotāju iespēju nodrošināšanai ar sociālo inovāciju. Prioritāras problēmas turpinās būt migrācijas pārvaldība un migrantu integrācija. Pētniecības un inovācijas loma sociālajās un humanitārajās zinātnēs, risinot šīs problēmas un sasniedzot ES mērķus, ir fundamentāla.
Eiropas Savienībai jāpopularizē iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes modelis, vienlaikus gūstot labumu no tehnoloģiskiem sasniegumiem, nostiprinot uzticību demokrātiskas pārvaldības inovācijai, nevienlīdzības, bezdarba, marginalizācijas, diskriminācijas un radikalizācijas apkarošanai, cilvēktiesību garantēšanai, kultūru daudzveidības un Eiropas kultūras mantojuma sekmēšanai un iedzīvotāju iespēju nodrošināšanai ar sociālo inovāciju. Prioritāras problēmas turpinās būt migrācijas pārvaldība un migrantu integrācija.
Pētniecībai un inovācijai ir būtiski svarīga loma sociālajās un humanitārajās zinātnēs un kultūras un radošajās nozarēs attiecībā uz šo problēmu risināšanu un ES mērķu sasniegšanu. Šīs nozares to plašā spektra, lieluma un ietekmes dēļ mūsdienu digitālās pārejas laikmetā sniedz ievērojamu ieguldījumu mūsu ekonomikā. Tā kā sociālās un tehnoloģiskās inovācijas savstarpējās saiknes ir sarežģītas un ļoti reti ir lineāras, ir nepieciešami turpmāki pētījumi, tostarp starpnozaru un daudzdisciplīnu pētījumi, saistībā ar visa veida inovācijas attīstību un pasākumiem, kas tiek finansēti, lai sekmētu tās efektīvu attīstību nākotnē.
Eiropas pilsoņi, valsts iestādes un ekonomika jāaizsargā pret pastāvīgajiem organizētās noziedzības draudiem, ieskaitot šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību un cilvēku tirdzniecību. Būtiska ir arī aizsardzības un drošības stiprināšana ar labāku robežu pārvaldību. Kibernoziedzība kļūst populārāka, un, ekonomikai un sabiedrībai digitalizējoties, ar to saistītie riski kļūst arvien dažādāki. Eiropai jāturpina uzlabot kiberdrošību, digitālo privātumu, personas datu aizsardzību un apkarot nepatiesas un kaitīgas informācijas izplatīšanos, lai aizsargātu demokrātijas un ekonomikas stabilitāti. Visbeidzot, jāpieliek papildu pūles, lai samazinātu tādu ekstremālu laikapstākļu ietekmi uz dzīvi un iztiku, kuri arvien biežāk vērojami klimata pārmaiņu dēļ, piemēram, plūdi, vētras vai sausums, kas izraisa mežu ugunsgrēkus, zemes postījumus un citas dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces. Dabas un cilvēka izraisītas katastrofas var apdraudēt nozīmīgas sabiedrības funkcijas, piemēram, veselību, energoapgādi un pārvaldi.
Šo problēmu apmēra, sarežģītības un pārrobežu rakstura dēļ nepieciešama daudzslāņaina ES darbība. Šādu kritisku sociālu, politisku, kultūras un ekonomisku problēmu, kā arī drošības problēmu risināšana tikai valstiskā līmenī radītu neefektīvas resursu izmantošanas, fragmentētas pieejas un atšķirīgu zināšanu un spēju standartu piemērošanas risku.
Drošības pētniecība ir daļa no plašākas visaptverošas ES reakcijas uz drošības draudiem. Tā sekmē spēju attīstības procesu, ļaujot nākotnes tehnoloģiju un lietojumu pieejamībai novērst politikas veidotāju un praktiķu identificētos spēju trūkumus. Jau šobrīd saskaņā ar ES pamatprogrammu sniegtais finansējums pētniecībai sasniedz apmēram 50 % no kopējā ES publiskā finansējuma drošības pētniecībai. Pilnībā tiks izmantoti pieejamie instrumenti, arī Eiropas kosmosa programma (Galileo un EGNOS, Copernicus, kosmosa stāvokļa uzraudzība un valdības satelītsakari). Sinerģijas tiek meklētas, īstenojot pasākumus, ko atbalsta ES finansēti aizsardzības pētījumi, un tiek novērsta finansējuma dublēšanās. Pārrobežu sadarbība veicina Eiropas vienotā drošības tirgus attīstību un uzlabo rūpniecisko darbību, kā arī ir ES autonomijas pamatā.
Pētniecības un inovācijas pasākumi šās pasaules problēmas risināšanai tiks saskaņoti ar Komisijas prioritātēm demokrātiskajām pārmaiņām; nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem; tiesiskumu un pamattiesībām; migrāciju; padziļinātu un taisnīgāku Eiropas monetāro savienību un digitālo vienoto tirgu. Tā atbildīs Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “sociālu Eiropu” un “Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un atbalsta kultūras daudzveidību”. Tā arī atbildīs Eiropas sociālo tiesību pīlāram un Globālajam paktam par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju. Drošības pētniecība atbilst Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “drošu Eiropu”, sekmējot īstu un efektīvu drošības savienību. Tiks izmantotas sinerģijas ar taisnīguma programmu un tiesību un vērtību programmu, kas atbalsta pasākumus taisnīguma pieejamības, upuru tiesību, dzimumu līdztiesības, nediskriminācijas, datu aizsardzības un Eiropas pilsonības popularizēšanas jomā.
Pētniecības un inovācijas pasākumi šās pasaules problēmas risināšanai tiks saskaņoti ar Komisijas prioritātēm demokrātiskajām pārmaiņām; nodarbinātību, izaugsmi un ieguldījumiem; tiesiskumu un pamattiesībām; migrāciju; padziļinātu un taisnīgāku Eiropas monetāro savienību un digitālo vienoto tirgu. Tā atbildīs Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “sociālu Eiropu” un “Savienību, kas saglabā mūsu kultūras mantojumu un atbalsta kultūras daudzveidību”. Tā arī atbildīs Eiropas sociālo tiesību pīlāram.
Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 1 — Nabadzības izskaušana; IAM 4 — Kvalitatīva izglītība; IAM — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 10 — Nevienlīdzību mazināšana; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 16 — Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes.
Pasākumi tieši sekmēs šādu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu: IAM 1 — Nabadzības izskaušana; IAM 4 — Kvalitatīva izglītība; IAM 5 — Dzimumu līdztiesība; IAM 8 — Pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomikas izaugsme; IAM 9 — Rūpniecība, inovācija un infrastruktūra; IAM 10 — Nevienlīdzību mazināšana; IAM 11 — Ilgtspējīgas pilsētas un kopienas; IAM 12 — Atbildīga patērēšana un ražošana; IAM 16 — Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes, IAM 17 — Partnerība mērķu īstenošanai.
Grozījums Nr. 44
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.1. punkts – 2. daļa
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Demokrātisko valstu vēsture, attīstība un efektivitāte dažādos līmeņos un dažādās formās; digitalizācijas aspekti un sociālo tīklu saziņas efekti, un izglītības un jaunatnes politikas loma kā demokrātiska pilsoniskuma stūrakmeņiem;
–  Demokrātisko valstu vēsture, attīstība un efektivitāte dažādos līmeņos un dažādās formās, piemēram, dialoga veicināšana starp kultūrām, sadarbība starp valstīm un miera rašana starp reliģijām; digitalizācijas aspekti, ieskaitot medijpratību un digitālo pratību, un sociālo tīklu saziņas ietekme, un izglītības, jaunatnes politikas un līdzdalības kultūrā loma kā demokrātiska pilsoniskuma stūrakmeņiem;
–  novatoriskas pieejas demokrātiskas pārvaldības pārredzamības, reaģētspējas, pārskatatbildības efektivitātes un leģitimitātes atbalstam pilnīgā saskaņā ar pamattiesībām un tiesiskumu;
–  novatoriskas pieejas demokrātiskas pārvaldības pārredzamības, reaģētspējas, pārskatatbildības efektivitātes un leģitimitātes atbalstam, tostarp korupcijas apkarošanai, pilnībā ievērojot pamattiesības, cilvēktiesības un tiesiskumu;
–  tehnoloģiju ietekme uz indivīdu dzīvesveidu un uzvedību;
–  stratēģijas populisma, ekstrēmisma, radikalizācijas, terorisma apkarošanai un atsvešinātu un marģinalizētu iedzīvotāju iekļaušanai un iesaistīšanai;
–  stratēģijas populisma, ekstrēmisma, radikalizācijas, diskriminācijas, naida runas un terorisma apkarošanai un atsvešinātu, neaizsargātu un marginalizētu iedzīvotāju aktīvai iekļaušanai, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai un iesaistīšanai;
–  jaunas pieejas imigrācijas un ksenofobijas saiknes novēršanai un migrācijas cēloņu likvidēšanai;
–  labāka izpratne par žurnālistikas standartu un lietotāja radīta satura nozīmi aizvien savienotākā sabiedrībā un to ietekmes palielināšana, lai cīnītos pret dezinformāciju;
–  labāka izpratne par žurnālistikas standartu un lietotāja radīta satura nozīmi aizvien savienotākā sabiedrībā un to ietekmes palielināšana, lai cīnītos pret dezinformāciju;
–  multikulturālas pilsonības un identitātes loma attiecībā uz demokrātisku pilsonisko un politisko iesaisti;
–  multikulturālas pilsonības un identitātes loma attiecībā uz demokrātisku pilsonisko un politisko iesaisti;
–  tehnoloģisko un zinātnisko uzlabojumu, arī lielo datu, tiešsaistes sociālo tīklu un mākslīgā intelekta, ietekme uz demokrātiju;
–  tehnoloģisko un zinātnisko uzlabojumu, arī lielo datu, tiešsaistes sociālo tīklu un mākslīgā intelekta, ietekme uz demokrātiju;
–  tādas demokrātijas metodes kā iesaistīšana un apspriešanās, kā arī aktīva un iekļaujoša pilsonība, ieskaitot digitālo dimensiju;
–  tādas demokrātijas metodes kā iesaistīšana un apspriešanās, kā arī aktīva un iekļaujoša pilsonība, ieskaitot digitālo dimensiju;
–  ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības ietekme uz politisko iesaisti un demokrātiju, demonstrējot to, kā nevienlīdzības un visu diskriminācijas veidu, ieskaitot dzimumu nevienlīdzības, mazināšana var stiprināt demokrātiju.
–  ekonomiskās un sociālās nevienlīdzības ietekme uz politisko iesaisti un demokrātiju, demonstrējot to, kā nevienlīdzības un visu diskriminācijas veidu, ieskaitot dzimumu nevienlīdzības, mazināšana var stiprināt demokrātiju;
–  jaunas pieejas zinātnes diplomātijā.
Grozījums Nr. 45
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.2. punkts – virsraksts
2.2.2.  Kultūras mantojums
2.2.2.  Kultūra un jaunrade
Grozījums Nr. 46
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.2. punkts
2.2.2.  Kultūras mantojums
2.2.2.  Kultūras mantojums
Eiropas kultūras un radošā nozare veido tiltu starp mākslu, kultūru, uzņēmējdarbību un tehnoloģijām. Turklāt, sevišķi digitalizācijas jomā, kultūras un radošajām industrijām (CCI) ir svarīga nozīme Eiropas reindustrializēšanā, tās ir izaugsmes dzinējspēks un atrodas stratēģiskā pozīcijā, lai radītu novatorisku pārnesi citās industriālajās nozarēs, piemēram, tūrismā, mazumtirdzniecībā, plašsaziņas līdzekļu un digitālajās tehnoloģijās un inženierijā. Programmā “Apvārsnis Eiropa” jaunrade un izstrāde būs transversāls jautājums, kas tiks integrēts programmas projektos, lai atbalstītu jaunas tehnoloģijas, uzņēmējdarbības modeļus un kompetences, kā arī pārvērstu radošus un starpdisciplinārus risinājumus ekonomiskā un sociālā vērtībā.
Kultūras mantojums ir mūsu dzīves pamats, un tas ir svarīgs kopienām, grupām un sabiedrībām, piešķirot piederības sajūtu. Tas ir tilts starp mūsu sabiedrību pagātni un nākotni. Tas ir vietējo ekonomiku virzītājspēks un spēcīgs iedvesmas avots radošajām un kultūras jomām. Piekļuve mūsu kultūras mantojumam, tā saglabāšana, aizsargāšana un atjaunošana, interpretēšana un tā potenciāla pilnīga atraisīšana ir būtiski uzdevumi šai un nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums ir galvenais resurss un iedvesma mākslai, tradicionālajai amatniecībai, kultūras, uzņēmējdarbības un radošajām nozarēm, kas ir ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmes, jaunu darba vietu radīšanas un ārējās tirdzniecības virzītāji.
Kultūras mantojums ir neatņemama kultūras un radošās nozares sastāvdaļa. Kultūras mantojums ir pagātnes liecība un izpausme, kas kopienām, grupām un sabiedrībām piešķir tikai tām raksturīgo nozīmi un ko tās šodien izmanto. Tas ir tilts starp mūsu sabiedrību pagātni un nākotni. Tas ir vietējo ekonomiku virzītājspēks un spēcīgs iedvesmas avots radošajai un kultūras nozarei. Piekļuve mūsu kultūras mantojumam, tā saglabāšana, aizsargāšana un atjaunošana, interpretēšana un tā potenciāla pilnīga atraisīšana ir būtiski uzdevumi šai un nākamajām paaudzēm. Kultūras mantojums ir galvenais resurss un iedvesma mākslai, tradicionālajai amatniecībai, kultūras, radošajām un uzņēmējdarbības nozarēm, kas ir ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmes, jaunu darba vietu radīšanas un ārējās tirdzniecības virzītāji.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Kultūras mantojuma studijas un zinātnes ar visjaunākajām tehnoloģijām, ieskaitot ciparu tehnoloģijas;
–  Kultūras mantojuma studijas un zinātnes ar visjaunākajām tehnoloģijām, ieskaitot ciparu tehnoloģijas;
–  piekļuve kultūras mantojumam un dalīšanās tajā, izmantojot novatoriskus modeļus un lietojumus un uz līdzdalību vērstas pārvaldības modeļus;
–  piekļuve kultūras mantojumam un ar to saistītajai informācijai un dalīšanās tajā, izmantojot novatoriskus modeļus un lietojumus un uz līdzdalību vērstas pārvaldības modeļus;
–  kultūras mantojuma sasaistīšana ar augošām radošām nozarēm;
–  kultūras mantojuma sasaistīšana ar augošām radošām nozarēm;
–  kultūras mantojuma ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot kultūras ainavu saglabāšanu, aizsardzību un atjaunošanu, ES darbojoties kā laboratorijai, kurā tiek radīta kultūras mantojumā sakņota inovācija un kultūrtūrisms;
–  kultūras mantojuma ietekme uz ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot kultūras ainavu saglabāšanu, aizsardzību un atjaunošanu, ES darbojoties kā laboratorijai, kurā tiek radīta kultūras mantojumā sakņota inovācija un kultūrtūrisms;
–  kultūras mantojuma un valodu saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un atjaunošana, izmantojot pašas attīstītākās tehnoloģijas, ieskaitot ciparu tehnoloģijas;
–  kultūras mantojuma, valodu un tradicionālo prasmju un amatu saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un atjaunošana, izmantojot pašas attīstītākās tehnoloģijas, tostarp digitālās tehnoloģijas;
–  tradīciju, uzvedības modeļu, priekšstatu un pārliecības ietekme uz vērtībām un piederības sajūtu.
–  plurālistisku un daudzveidīgu tradīciju, ieražu, priekšstatu un pārliecības nozīme attiecībā uz vērtībām kopienu attīstībā;
–  paredzēts izveidot Eiropas kultūras mantojuma mākoni, proti, novatorisku sadarbības telpu, kas nodrošinātu kultūras mantojuma pieejamību ar jauno tehnoloģiju palīdzību, kā arī sekmētu un atvieglotu zinātības un prasmju nodošanu, sniegtu iespēju izveidot individuālas darba grupas un projektu struktūras, kā arī nodrošinātu Eiropas kultūras ekvivalentu komerciāli virzītiem mākoņa pakalpojumiem. Vispirms tiks veikts ietekmes novērtējums.
Grozījums Nr. 47
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.3. punkts
2.2.3.  Sociālās un ekonomiskās pārmaiņas
2.2.3.  Sociālās, kultūras un ekonomiskās pārmaiņas
Eiropas sabiedrība ir pakļauta dziļām sociālekonomiskām pārvērtībām, sevišķi globalizācijas un tehnoloģiskās inovācijas rezultātā. Vienlaikus palielinājusies ienākumu nevienlīdzība vairumā Eiropas valstu14. Nepieciešama uz nākotni orientēta politika ar mērķi popularizēt iekļaujošu izaugsmi un novērst nevienlīdzību, uzlabot ražīgumu (arī pilnveidot tā novērtēšanu) un cilvēkkapitālu, risinot migrācijas un integrācijas problēmas un atbalstot paaudžu solidaritāti un sociālo mobilitāti. Vienlīdzīgākai un pārtikušai nākotnei nepieciešamas izglītības un apmācības sistēmas.
Eiropas sabiedrība ir pakļauta dziļām sociālām, kulturālām un ekonomiskām pārvērtībām, sevišķi globalizācijas un tehnoloģiskās inovācijas rezultātā. Vienlaikus palielinājusies ienākumu nevienlīdzība vairumā Eiropas valstu14. Nepieciešama uz nākotni orientēta politika ar mērķi popularizēt iekļaujošu izaugsmi un novērst nevienlīdzību, palielināt ražīgumu (arī pilnveidot tā novērtēšanu) un cilvēkkapitālu, uzlabot iedzīvotāju dzīves un darba apstākļus, risināt migrācijas un integrācijas problēmas un atbalstīt paaudžu solidaritāti, sociālo mobilitāti un kultūras integrāciju. Vienlīdzīgākai un pārtikušai nākotnei nepieciešamas pieejamas, iekļaujošas, inovatīvas un kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Zināšanu bāze ieteikumiem investīciju un politikas jomās, jo sevišķi attiecībā uz izglītību un mācībām, augstas pievienotās vērtības prasmēm, produktivitāti, sociālo mobilitāti, izaugsmi, sociālo inovāciju un darba vietu radīšanu. izglītības un mācību loma nevienlīdzības mazināšanā;
–  Zināšanu bāze ieteikumiem investīciju un politikas jomās, jo sevišķi attiecībā uz izglītību un mācībām, augstas pievienotās vērtības prasmēm, produktivitāti, sociālo mobilitāti, izaugsmi, sociālo inovāciju un darba vietu radīšanu. izglītības un mācību loma nevienlīdzības mazināšanā;
–  starpnozaru pētniecība, apvienojot pētījumus par tehnoloģisko pārmaiņu radīto ietekmi uz ekonomiku, kultūras un sociālo jomu;
–  sociālā ilgtspēja, kas nav balstīta tikai uz IKP rādītājiem, jo sevišķi saistībā ar jaunajiem ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības modeļiem un jaunajām finanšu tehnoloģijām;
–  sociālā ilgtspēja, kas nav balstīta tikai uz IKP rādītājiem, jo sevišķi saistībā ar jaunajiem ekonomiskajiem un uzņēmējdarbības modeļiem, tādiem kā sociālā ekonomika, un jaunajām finanšu tehnoloģijām;
–  statistiskie un citi ekonomikas instrumenti labākai izpratnei par izaugsmi un inovāciju ilgstoši lēna produktivitātes pieauguma kontekstā;
–  statistiskie un citi ekonomikas un kvantitatīvie instrumenti labākai izpratnei par ilgtspējīgu izaugsmi un inovāciju ilgstoši lēna produktivitātes pieauguma kontekstā;
–  jauni darba veidi, darba, tendenču un pārmaiņu loma darba tirgos un saistībā ar ienākumiem mūsdienu sabiedrībā un to ietekme uz ienākumu sadalījumu, nediskrimināciju, ieskaitot dzimumu līdztiesību, un sociālo iekļautību;
–  jauni darba veidi, darba, tendenču un pārmaiņu loma darba tirgos un saistībā ar ienākumiem mūsdienu sabiedrībā un to ietekme uz ienākumu sadalījumu, nediskrimināciju, ieskaitot dzimumu līdztiesību, un sociālo iekļautību;
–  nodokļu un pabalstu sistēmas kopā ar sociālo apdrošināšanu un sociālo ieguldījumu politikām, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību un novērst tehnoloģiju, demogrāfijas un daudzveidības negatīvo ietekmi;
–  nodokļu un pabalstu sistēmas kopā ar sociālo apdrošināšanu un sociālo ieguldījumu politikām, nodokļu oāzēm un nodokļu taisnīgu iekasēšanu, kuru mērķis ir mazināt nevienlīdzību un novērst tehnoloģiju, demogrāfijas un daudzveidības negatīvo ietekmi;
–  stratēģijas tādu jautājumu risināšanai kā demogrāfiskās pārmaiņas, urbanizācija pretstatā iedzīvotāju aizplūšanai no lauku reģioniem, sociālekonomiskās atstumtības novēršana un dzīves kvalitātes uzlabošana lauku reģionos, tostarp izmantojot modernākās tehnoloģijas un digitālos risinājumus;
–  cilvēku mobilitāte pasaules un vietējā kontekstā labākai migrācijas pārvaldībai un migrantu, to starpā bēgļu, integrācijai; starptautisko saistību un cilvēktiesību ievērošana; plašāka, uzlabota piekļuve kvalitatīvai izglītībai, mācībām, atbalsta pakalpojumiem, aktīvam un iekļaujošam pilsoniskumam, sevišķi attiecībā uz neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem;
–  cilvēku mobilitāte pasaules un vietējā kontekstā labākai migrācijas pārvaldībai un migrantu, to starpā bēgļu, integrācijai; starptautisko saistību un cilvēktiesību ievērošana; plašāka, uzlabota piekļuve kvalitatīvai izglītībai, mācībām, atbalsta pakalpojumiem, aktīvam un iekļaujošam pilsoniskumam, sevišķi attiecībā uz neaizsargātajiem sabiedrības locekļiem;
–  izglītības un mācību sistēmas, kas veicina un vislabākajā veidā izmanto ES digitālās pārmaiņas, kā arī pārvalda riskus, ko rada pasaules savstarpējā sasaiste un tehnoloģiski inovējumi, it īpaši augošie interneta riski, ētiskie apsvērumi, sociālekonomiskā nevienlīdzība un radikālas pārmaiņas tirgos;
–  izglītības un mācību sistēmas, kas veicina un vislabākajā veidā izmanto ES digitālās pārmaiņas, kā arī pārvalda riskus, ko rada pasaules savstarpējā sasaiste un tehnoloģiski inovējumi, it īpaši augošie interneta riski, ētiskie apsvērumi, sociālekonomiskā nevienlīdzība un radikālas pārmaiņas tirgos;
–  valsts iestāžu modernizācija, lai tās atbilstu pilsoņu cerībām saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, pārredzamību, pieejamību, atvērtību, atbildību un lietotāja centrālo lomu;
–  valsts iestāžu modernizācija, lai tās atbilstu pilsoņu cerībām un vajadzībām saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, pārredzamību, pieejamību, atvērtību, pārskatatbildību un lietotāja centrālo lomu;
–  tiesiskuma sistēmu efektivitāte un uzlabota piekļuve tiesiskumam, pamatojoties uz tiesu varas neatkarību un tiesiskuma principiem, ar taisnīgām, efektīvām un pārredzamām procesuālajām metodēm civillietās un krimināllietās.
–  tiesiskuma sistēmu efektivitāte un uzlabota piekļuve tiesiskumam, pamatojoties uz tiesu varas neatkarību un tiesiskuma principiem, ar taisnīgām, efektīvām, pieejamām un pārredzamām procesuālajām metodēm civillietās un krimināllietās.
—  esošu un jaunu dzimumu nevienlīdzības izpausmju noteikšana un ar globālo pārveidi saistītu vajadzību apzināšana, kā arī novatorisku metožu izstrāde dzimumu stereotipu un dzimumu aizspriedumu risināšanai.
__________________
__________________
14 ESAO: Izpratne par sociāli ekonomisko šķelšanos Eiropā. 2017. gada 26. janvāris
14 ESAO: Izpratne par sociāli ekonomisko šķelšanos Eiropā. 2017. gada 26. janvāris
Grozījums Nr. 48
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.4. punkts
2.2.4.  Pret katastrofām noturīgas sabiedrības
2.2.4.  Sociālās zinātnes un humanitārās zinātnes
Katastrofas var izraisīt daudzi avoti, gan daba, gan cilvēks: teroristu uzbrukumi, ar klimatu saistītas dabas parādības un citi ārkārtas gadījumi (arī jūras līmeņa celšanās), meža ugunsgrēki, karstuma viļņi, plūdi, zemestrīces, cunami un vulkānu aktivitāte, ūdeņu krīzes, kosmiskie laikapstākļi, rūpniecības un transporta katastrofas, kodoliski, radioloģiski, bioloģiski un ķīmiski (CBRN) atgadījumi, kā arī kaskādveida riski. Mērķis ir novērst un mazināt katastrofu izraisīto nāves gadījumu skaitu, kaitējumu veselībai un videi, ekonomiskos un materiālos zaudējumus, nodrošināt pārtikas drošību, kā arī uzlabot izpratni par katastrofu riskiem un to mazināšanu un gūt mācības pēc katastrofām.
Pētniecība sociālo un humanitāro zinātņu jomā jābūt integrētai visās “Apvārsnis Eiropa” prioritātēs, jo īpaši veicinot politikas veidošanai nepieciešamo pierādījumu bāzi starptautiskā, Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Papildus tam paredz īpašu atbalstu, tostarp arī atbalstu politikas veidošanai, šādos pamatvirzienos.
Pamatvirzieni
Pamatvirzieni
–  Tehnoloģijas un iespējas pirmās palīdzības sniedzējiem, lai varētu sniegt ārkārtas palīdzību krīzes un katastrofas situācijās;
–  sabiedrības spējas labāk pārvaldīt un samazināt katastrofu risku, citu vidū izmantojot dabā balstītus risinājumus, uzlabojot profilaksi, gatavību un spēju reaģēt uz esošajiem un jauniem riskiem;
–  aprīkojuma un procedūru sadarbspēja, lai veicinātu sadarbību pārrobežu operācijās un integrētu ES tirgu.
—  Sociālās, ekonomiskās un politiskās iekļaušanas un pozitīvas starpkultūru dinamikas analīze un attīstība Eiropā un ar starptautiskajiem partneriem;
—  lielāka izpratne par pārmaiņām Eiropas sabiedrībā un to ietekmi;
—  lielāko problēmu risināšana saistībā ar Eiropas sociālās kohēzijas, imigrācijas, integrācijas, demogrāfisko pārmaiņu, novecošanas, invaliditātes, izglītības, nabadzības un sociālās atstumtības modeļiem;
—  atbalsts pētījumiem ar mērķi izprast identitāti un piederības sajūtu starp kopienām, reģioniem un valstīm.
Grozījums Nr. 49
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.5. punkts
2.2.5.  Aizsardzība un drošība
svītrots
Nepieciešams aizsargāt pilsoņus pret drošības apdraudējumiem, ko rada noziedzīgas, arī teroristiskas, darbības un hibrīddraudi, kā arī reaģēt uz šiem draudiem; aizsargāt cilvēkus, publiskas vietas un kritisko infrastruktūru pret fiziskiem (ieskaitot ķīmiskus, bioloģiskus, radioloģiskus, kodolmateriālu un sprāgstvielu (CBRN-E)) uzbrukumiem un kiberuzbrukumiem; cīnīties pret terorismu un radikalizāciju, veidojot arī izpratni par teroristu idejām un uzskatiem un apkarojot tos; novērst smagus noziegumus un cīnīties pret tiem, arī pret kibernoziegumiem un organizēto noziedzību; sniegt atbalstu upuriem; izsekot noziedzīgas finanšu plūsmas; atbalstīt datu izmantošanu tiesībaizsardzībai un nodrošināt personas datu aizsardzību tiesībaizsardzības pasākumos; atbalstīt ES gaisa, zemes un jūras robežu pārvaldību cilvēku un preču plūsmas vajadzībām. Ir svarīgi saglabāt elastīgumu, lai ātri risinātu jaunas drošības problēmas, kas var rasties.
Pamatvirzieni
–  Novatoriskas pieejas un tehnoloģijas drošības darbiniekiem (policijai, robežsardzei un krasta apsardzei, muitniekiem), sabiedrības veselības aprūpes darbiniekiem, infrastruktūras apsaimniekotājiem un tiem, kuru pārziņā ir atklātas vietas;
–  noziedzības un vardarbīgas radikalizācijas cilvēcīgās un sociālās dimensijas attiecībā uz tiem, kuri iesaistījušies vai potenciāli varētu iesaistīties šādās darbībās, kā arī tiem, kuri no tām cietuši vai potenciāli varētu ciest;
–  pilsoņu, publisko iestāžu un industriju domāšanas veids, lai novērstu jaunu drošības risku rašanos un mazinātu esošos riskus, ieskaitot tos, kurus rada jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts;
–  cīņa pret dezinformāciju un viltus ziņām, kas ietekmē aizsardzības iespējas;
–  aprīkojuma un procedūru sadarbspēja, lai veicinātu pārrobežu un starpaģentūru sadarbību un veidotu integrētu ES tirgu;
–  personas datu aizsardzība tiesībaizsardzības pasākumos, īpaši sakarā ar tehnoloģijas straujo attīstību.
Grozījums Nr. 50
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2.2.6. punkts
2.2.6.  Kiberdrošība
svītrots
Ļaunprātīgas kiberdarbības ne tikai apdraud mūsu ekonomiku, bet arī pašu mūsu demokrātiju, brīvību un vērtību funkcionēšanu. Kiberdraudi bieži ir noziedzīgi un vērsti uz finansiāla labuma gūšanu, taču tie var būt arī politiski un stratēģiski. Mūsu nākotnes drošība un pārticība ir atkarīga no mūsu spējas aizsargāt ES pret kiberdraudiem. Digitālo pārmaiņu dēļ nepieciešams būtiski uzlabot kiberdrošību, lai nodrošinātu aizsardzību daudzajām lietu interneta (IoT) ierīcēm, kuras visdrīzāk ir pieslēgtas internetam, to vidū ierīcēm, kuras kontrolē elektrotīklus, automašīnas un transporta tīklus, slimnīcas, finanses, publiskās iestādes, rūpnīcas, mājas. Eiropai jākļūst noturīgākai pret kiberuzbrukumiem un jāizveido efektīva kiberatturēšana.
Pamatvirzieni
–  Tehnoloģijas digitālo vērtību ķēdē (no drošības komponentēm līdz kriptogrāfijai un pašdziedējošai programmatūrai un tīkliem);
–  tehnoloģijas esošo kiberdrošības draudu novēršanai, nākotnes vajadzību paredzēšanai un konkurējošas rūpniecības uzturēšanai;
–  Eiropas kiberdrošības kompetences tīkls un kompetences centrs.
Grozījums Nr. 51
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – II pīlārs – 2.a punkts (jauns)
2.a  KOPA “DROŠA SABIEDRĪBA”
2.a.1.  Pamatojums
Pārveidojumu un pieaugošu globālo savstarpējo atkarību un apdraudējumu kontekstā pētniecībai un inovācijai ir ārkārtīgi liela loma Eiropas drošības garantēšanā.
Lai arī Eiropā nenorisinās liela mēroga militārā agresija, šobrīd ir jārisina problēmas, kas izriet no jauniem drošības apdraudējumiem. Dažādi teroristu uzbrukumi, vardarbīga radikalizācija, kā arī kiberuzbrukumi un hibrīddraudi rada būtiskas drošības problēmas un papildu spriedzi sabiedrībai. ES šīs problēmas ir jārisina un jāgarantē sabiedrības drošība, vienlaikus saglabājot individuālo brīvību un pamattiesības.
Drošības pētniecība ir daļa no plašākiem ES centieniem izpildīt šo un citus uzdevumus. Tā sekmē spēju attīstības procesu, ļaujot tehnoloģiju, risinājumu un lietojumu nākotnes pieejamībai novērst politikas veidotāju un galalietotāju, jo īpaši valsts iestāžu, konstatētos trūkumus.
Šāda pētniecība un inovācija atbilst Romas programmā izteiktajām saistībām strādāt, lai veidotu “drošu Eiropu”, sekmējot drošības savienību. Tiks izmantotas sinerģijas ar taisnīguma programmu un tiesību un vērtību programmu, kas atbalsta pasākumus taisnīguma pieejamības, upuru tiesību, dzimumu līdztiesības, nediskriminēšanas, datu aizsardzības un Eiropas pilsonības popularizēšanas jomā.
Pilnībā tiks izmantoti pieejamie instrumenti, arī Eiropas kosmosa programma (Galileo un EGNOS, Copernicus, kosmosa stāvokļa uzraudzība un valdības satelītsakari).
Eiropai jāturpina pētniecības un inovācijas centieni nolūkā uzlabot kiberdrošību, digitālo privātumu, personas datu aizsardzību un apkarot nepatiesas un kaitīgas informācijas izplatīšanu un tādējādi aizsargāt demokrātijas un ekonomikas stabilitāti. Terorisms, vardarbīga radikalizācija, ideoloģiski motivēta vardarbība, kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība, kiberuzbrukumi, organizētā noziedzība, izvairīšanās no nodokļiem, noziegumi pret vidi un vides katastrofas ir tikai daži no jautājumiem, kas tiks risināti šajā kopā.