Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2018. gada 13. decembris - StrasbūraGalīgā redakcija
Komerctiesisku strīdu paātrināta izšķiršana
 Savienības kosmosa programmas un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūras izveide ***I
 Digitālās Eiropas programmas izveide laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I
 ASV un ES nolīgums par sadarbību civilās aviācijas drošības reglamentēšanā ***
 Digitālo pakalpojumu nodokļa kopējā sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana *
 Uzņēmumu nodokļa uzlikšana nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā *
 Irāna, jo īpaši Nasrin Sotoudeh lieta
 Ēģipte, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis
 Tanzānija
 Blokķēde: progresīva tirdzniecības politika
 Japānas nodrošinātās personas datu aizsardzības pietiekamība
 Interešu konflikts un ES budžeta aizsardzība Čehijā
 Eiropas Ombuda darbība 2017. gadā
 Lūgumrakstu komitejas 2017. gada apspriežu rezultāti

Komerctiesisku strīdu paātrināta izšķiršana
PDF 164kWORD 57k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par komerctiesisku strīdu paātrinātu izšķiršanu (2018/2079(INL))
P8_TA(2018)0519A8-0396/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu,

–  ņemot vērā LESD 67. panta 4. punktu un 81. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 19. panta 1. punktu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas („Harta”) 47. pantu,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pētījumu ar nosaukumu „Kompetences veidošana dalībvalstīs attiecībā uz uzņēmējdarbības tiesībām”,

–  ņemot vērā 2018. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā,

–  ņemot vērā 2016. gada Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla dokumentu „Judicial Training Principles”(1),

–  ņemot vērā Savienības tiesību aktu kopumu par tiesu iestāžu sadarbību civillietās,

–  ņemot vērā Reglamenta 46. un 52. pantu;

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0396/2018),

A.  tā kā tiesības uz taisnīgu tiesu atklātā tiesas sēdē saprātīgā termiņā, kuras ir noteiktas Hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā, ir viena no galvenajām tiesiskuma un demokrātijas garantijām un ir neatņemama civiltiesvedības daļa kopumā;

B.  tā kā Eiropas paātrinātais civilprocess varētu veicināt valstu tiesvedības modernizāciju, nodrošināt uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pastiprināt ekonomisko izaugsmi, vienlaikus atvieglojot tiesas pieejamību Savienībā un palīdzot atbalstīt Savienības pamatbrīvības;

C.  tā kā 2018. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā ir apliecinājis, ka juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu līmenis būtiski ietekmē tiesu iestāžu pieejamību, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgiem pilsoņiem;

D.  tā kā tiesu iestāžu sadarbību veicina, atbalsta un sekmē ar vairākiem Savienības sekundārajiem tiesību aktiem, tostarp Maza apmēra prasību regulu, Juridiskās palīdzības direktīvu, Regulu par pierādījumu iegūšanu un Regulu par dokumentu izsniegšanu;

E.  tā kā dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbības mērķi cita starpā ir nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu pārrobežu lietās, lai šajās situācijās garantētu efektīvu tiesvedību bez liekas kavēšanās un lai iedibinātu savstarpēju uzticēšanos starp tiesu sistēmām, kas ir pamats turpmākai spriedumu atzīšanai visā Savienībā;

F.  tā kā daudzi jautājumi attiecībā uz procesuālajām tiesībām civiltiesību jomā tiek regulēti valsts līmenī, tādējādi procesuālās tiesības šajā jomā dažādās dalībvalstīs atšķiras, kas atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principam; tā kā paātrinātais process varētu izraisīt procesuālo režīmu obligātu tuvināšanu Savienībā;

G.  tā kā ir nepieciešams pastiprināt sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un tiesu sistēmām Savienības līmenī, lai novērstu visus šķēršļus, kas var rasties starp dažādām tiesu un administratīvajām sistēmām;

H.  tā kā regulā Brisele I ir izklāstīti pamatnoteikumi par jurisdikciju un civilo un komerciālo pārrobežu lietu atzīšanu un izpildi Savienībā; tā kā pārstrādātajā versijā, ko piemēro no 2015. gada (regula Brisele Ia), ieviesa vairākus būtiskus pielāgojumus ES pārrobežu strīdu izšķiršanai, ietaupot laiku un naudu uzņēmumiem un privātpersonām;

I.  tā kā regula Roma I paredz noteikumus par tiesību aktiem, kas ir piemērojami civiltiesību un komerciālajām līgumsaistībām;

J.  tā kā procesuālajiem noteikumiem būtu jāgarantē gan pušu tiesību aizsardzību, gan strīdu ātru izšķiršanu;

K.  tā kā komerciālu jautājumu risināšana publiskajās tiesās dalībvalstīs kopumā ir lēna un neatbilst tam, ko sagaida komercstrīdos iesaistītās puses, ko pastiprina tas, ka bija nepieciešams ieviest Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kas savukārt ievērojami paātrina patērētāju strīdu izšķiršanu; tā kā pareiza informācijas un sakaru tehnoloģiju izmantošana tiesās palīdz paātrināt tiesvedību un samazināt izmaksas;

L.  tā kā lēnā komerciālu strīdu izšķiršana Savienībā varētu radīt komerciālu strīdu pusēm iespēju meklēt strīdu alternatīvas izšķiršanas iespējas vai strīdu izšķiršanu trešās valstīs un izvēlēties piemērot līgumiem trešo valstu tiesību aktus;

M.  tā kā komerciālie strīdu kvalitatīva izšķiršana ir atkarīga no augsta līmeņa kompetences šajos jautājumos tiesās, proti, tiesnešu un advokātu, kā arī praktizējošo juristu kompetences;

N.  tā kā ātras un izmaksu ziņā lietderīgas procedūras pieejamība, ko nodrošinātu ļoti pieredzējuši un kompetenti tiesneši un advokāti dalībvalstīs, biežāk sekmētu lēmumu izvēlēties kādas dalībvalsts tiesību aktus, kas savukārt dalībvalstīs vēl vairāk bagātinātu kompetenci civillietās un komerclietās;

O.  tā kā acīmredzot ir nepieciešams rast piemērotu risinājumu attiecībā uz dažādiem valodu režīmiem, kuros varētu būt saskaņotas veidlapas, kas pieejamas visās Savienības oficiālajās valodās;

P.  tā kā tiesas un tiesu palātas, kas specializējas komerclietās, garantēs augstāku kompetences un neatkarības līmeni šajās lietās un tādējādi veicinās to, ka puses ar šādiem strīdiem griezīsies dalībvalstu tiesās,

1.  norāda, ka komerclietu izšķiršana ir daudz lēnāka, nekā tas varētu būt, vidēji ilgstot trīs līdz četrus gadus, un tas rada ievērojamus zaudējumus uzņēmējdarbībai ne tikai ekonomikas izteiksmē, bet arī attiecībā uz tam nepieciešamo laiku, enerģiju un resursiem, ko varētu novirzīt citām darbībām;

2.  uzsver, ka ir nepieciešams pilnībā respektēt pušu tiesības uz efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un taisnīgu tiesu, kā ir noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību harā, un nodrošināt tiesvedību augstu kvalitāti komerclietās;

3.  uzsver Eiropas procedūras maza apmēra prasībām sekmīgu īstenošanu, kas nodrošina veidu, kā Savienībā ātri un rentabli izšķirt patērētāju un citus pārrobežu strīdus par nelielām summām, vienlaikus nodrošinot pušu tiesību aizsardzību;

4.  uzsver, ka savstarpēja uzticēšanās ir sarežģīts jēdziens un ka minētās uzticēšanās veidošana ir atkarīga no daudziem faktoriem, piemēram, tiesiskās apmācības un kvalifikācijas celšanas, tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības un pieredzes un labākās prakses apmaiņas starp tiesnešiem;

5.  uzsver, ka attiecībā uz taisnīgu tiesu un tiesu pieejamību sadarbības tīkli un datubāzes, kas uzlabo tiesu iestāžu sadarbību un informācijas apmaiņu, būtu jāsaglabā un jāturpina paplašināt, tostarp Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls un Eiropas e-tiesiskuma portāls, kas kļūs par vienas pieturas aģentūru tiesiskuma telpā Savienībā;

6.  apgalvo, ka, pieņemot regulējumu, kas ir līdzīgs Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām, Eiropas paātrināts civilprocess, ko piemēro pārrobežu komercstrīdu gadījumā, būtu labākais veids, kā novērst ilgo gaidīšanas laiku komercstrīdu izšķiršanai Savienībā, iespējams, radot ievērojamus ietaupījumus Eiropas uzņēmumiem un mobilizējot neizmantoto kapitālu;

7.  apgalvo, ka komerclietās iesaistītās puses būs labākā situācijā, lai samaksātu par pārstāvību un sagatavotos lietas izskatīšanai tiesā, kas nozīmē, ka viņiem ir labākas iespējas aizsargāt savas tiesības, ļaujot paātrināt procesu;

8.  konstatē, ka šāda veida procedūra varētu balstīties uz prasībām par rūpīgu sagatavošanos, ko puses veic, pirms ir uzsākts process, uz stingri noteiktiem termiņiem, dažām iespējām procesa gaitā papildus atsaukties uz faktiem vai papildus iesniegt pierādījumus un ka nolēmumus, kas saistīti ar procesa virzīšanu, nav iespējams pārsūdzēt, tādējādi panākot paātrinātu procedūru;

9.  uzskata, ka šāda stingra procesuālā kārtība ir saderīga ar pušu tiesību aizsardzību ar nosacījumu, ka Eiropas paātrinātā civilprocesa piemērošanai vajadzētu būt brīvprātīgai un tā būtu jāpiemēro tikai tad:

   ja puses ir vienojušās izmantot procedūru pēc tam, kad radies strīds, vai
   ja atbildētājs akceptē šīs procedūras izmantošanu pēc tam, kad prasītājs ir iesniedzis prasību saskaņā ar Eiropas paātrināto civilprocesu, ar nosacījumu, ka atbildētājam ir pietiekami daudz laika, lai pienācīgi sagatavotos pirms process tiek uzsākts;

10.  uzskata, ka Eiropas paātrināto civilprocesu jebkurā gadījumā vajadzētu piemērot tikai tad, ja puses ir pienācīgi informētas par sekām, kas rodas, piekrītot izmantot šādu procedūru; uzskata, ka Eiropas paātrinātajam civilprocesam nevajadzētu radīt pusēm pārmērīgas izmaksas, lai nodrošinātu tiesību ievērošanu uz tiesu iestāžu pieejamību;

11.  uzsver, ka strīda puses bieži vien panāk izlīgumu pēc tam, kad pilnībā ir iztirzāti apstākļi un argumenti, kas nozīmē, ka procesuālajā sistēmā no pusēm prasīja pārbaudīt apstākļus un sīki izstrādāt savus argumentus pirms griešanās tiesā, tāpēc šādi būtu iespējams atrisināt vairāk strīdu, panākot izlīgumu agrākā stadijā;

12.  konstatē, ka mērķi nodrošināt paātrinātu un izmaksu ziņā lietderīgāku komerciālu strīdu izšķiršanu Savienībā nevar panākt, vienīgi ieviešot paātrinātu procedūras sistēmu, kas ir saskaņota; lai padarītu šādu procesuālo sistēmu efektīvu, būtu nepieciešami tiesas, tiesneši, advokāti un praktizējoši juristi, kuriem ir augsts zināšanu līmenis un liela pieredze uzņēmējdarbības tiesībās un starptautiskajās privāttiesībās;

13.  uzsver, ka pašreiz izplatītā tiesību aktu izvēle attiecībā uz komerclīgumiem starp dažādām Eiropas jurisdikcijām, visās dalībvalstīs nav vienāda;

14.  konstatē, ka piemērojamo tiesību aktu izvēle bieži vien ir balstīta uz sarežģītiem apsvērumiem, taču ārvalstu tiesību aktu un tiesu apvienojums rada pusei būtiskus ekonomiskus riskus un ka šādi noteikumi ir īpaši nepārliecinoši, ja par tiem panākta vienošanās standartlīgumu ietvaros vai gadījumos, kad vienai no pusēm nav vai ir maz iespēju ietekmēt vienošanos šajā sakarībā;

15.  saprot, ka valodu barjeras varētu būt papildu šķērslis un tādējādi vēl viens iemesls, kāpēc izvēlēties vienu tiesību aktu, nevis citu;

16.  uzsver, ka vienotu standarta veidlapu pieejamība visās Savienības oficiālajās valodās atvieglotu piekļuvi Eiropas paātrinātajam civilprocesam;

17.  ierosina — lai nodrošinātu vienādas standarta veidlapas, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, tās īstenojot saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu;

18.  aicina Komisiju novērtēt, vai ir nepieciešams pārskatīt regulu Roma I, Roma II un Brisele Ia, lai nostiprinātu saikni starp to līgumu mērķi un priekšmetu, kurus puses noslēgušas, un izvēlētajiem tiesību aktiem, vienlaikus nodrošinot, ka vājākas puses uzņēmumu savstarpējās attiecībās un līgumi tiek aizsargāti, un lai saglabātu pušu autonomiju attiecībā uz piemērojamo tiesību aktu izvēli;

19.  uzsver, ka šos jautājumus nevar risināt ar likumdošanas pasākumiem vien, ir nepieciešami praktiski pasākumi, lai uzlabotu gan tiesu, gan advokātu kompetenci, piemēram, izmantojot uzlabotu apmācību komerclietās un nodrošinot labāku piekļuvi Savienības tiesību aktiem un dalībvalstu tiesību aktiem, jo īpaši tiesu praksei;

20.  konstatē, ka komerctiesību un starptautisko privāttiesību jomas ir mazāk kodificētas nekā citas tiesību jomās, un tas nozīmē, ka lielāka loma ir akadēmiskajai pētniecībai, tādējādi viens no pasākumiem, lai nostiprinātu kompetenci komerclietās dalībvalstīs, ir padarīt pieejamus vairāk resursu pētniecībai šajā jomā;

21.  tāpēc atzinīgi vērtē deviņus tiesiskās apmācības principus, kurus Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla ģenerālā asambleja pieņēma 2016. gadā un kuri nodrošina kopēju pamatu un sistēmu Eiropas tiesu iestādēm, kā arī tiesiskās apmācības iestādēm;

22.  uzsver, ka ļoti svarīga ir arī to tiesību aktu kvalitāte, kurus piemēro komerclietās, un līmeni, kad tie ir labi pielāgoti praksei un attīstībai uzņēmējdarbības jomā;

23.  tāpēc prasa Komisijai saskaņā ar LESD 225. pantu līdz 2020. gada 1. janvārim, pamatojoties uz LESD 81. panta 2. punktu, iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par Eiropas civilprocesu un priekšlikumu par regulas Roma I grozījumiem saskaņā ar ieteikumiem, kas izklāstīti tās pielikumā, un pēc tam, kad Komisija būs novērtējusi, vai ir nepieciešama šāda pārskatīšana, — iespējamu priekšlikumu regulu Roma I, Roma II un Brisele Ia grozījumiem;

24.  aicina Komisiju un dalībvalstis papildināt šos priekšlikumus ar citiem atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt dalībvalstu kompetenci uzņēmējdarbības tiesību un starptautisko privāttiesību jomā;

25.  apstiprina, ka ieteikumos, kas pievienoti šai rezolūcijai, ir ievērotas pamattiesības, valstu procesuālās autonomijas princips, kā arī subsidiaritātes un proporcionalitātes princips;

26.  uzskata, ka priekšlikuma finansiālā ietekme, jo īpaši izmaksas saistībā ar Eiropas paātrinātajā civilprocesā paredzēto tiesvedību tiks kompensētas ar līdzvērtīgiem ietaupījumiem, jo Eiropas paātrinātais civilprocess varētu būt ievērojami rentablāks nekā parastās dalībvalstu procedūras un attiecīgie strīdi netiks iesniegti izskatīšanai attiecīgās dalībvalsts vispārējās procesuālās sistēmas ietvaros;

27.  uzsver, ka komerctiesības ir tikai viena no jomām, kurā ir nepieciešamas turpmākas darbības Savienības līmenī, lai nodrošinātu tiesu labāku pieejamību, augstāku tiesvedības kvalitāti, stingrākas garantijas pusēm un ātrāku strīdu izšķiršanu;

28.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos sīki izstrādātos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PIELIKUMS REZOLŪCIJAI —

IETEIKUMI PAR EUROPAS PAĀTRINĀTA CIVILPROCESA IEVIEŠANAS UN ATBALSTA PASĀKUMIEM

PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI

I.  Eiropas paātrinātais civilprocess

Šā priekšlikuma galvenais mērķis ir ieviest brīvprātīgu Eiropas paātrināto civilprocesu, lai Eiropas uzņēmumiem dotu iespēju saprātīgā termiņā panākt tikai ar komerctiesībām saistītu pārrobežu strīdu starp uzņēmumiem izšķiršanu.

Eiropas paātrinātā civilprocesa pamatā varētu būt turpmāk izklāstītie principi.

1.  Šis process būtu jāpiemēro attiecībā uz pārrobežu lietās, kas ir saistītas ar uzņēmējdarbības tiesībām un uz kurām neattiecas Eiropas procedūra maza apmēra prasībām.

2.  Tas būtu jāpiemēro, ja puses par to vienojas pēc tam, kad rodas strīds, vai arī, ja prasītājs iesniedz prasību saskaņā ar šo procesu, un atbildētājs to akceptē.

3.  To būtu jāpiemēro vienīgi tad, ja puses ir pienācīgi informētas par sekām, kas rodas, piekrītot izmantot šādu procedūru.

4.  Tam vajadzētu no pusēm prasīt savas prasību sagatavošanu līdz augstai sagatavošanas stadijai, pirms tās griežas tiesā. Vienlaikus nedrīkstētu pieļaut iespēju norādīt uz jauniem faktiem vai iesniegt jaunus pierādījumus.

5.  Šā procesa ietvaros nedrīkst atļaut atsevišķu procesa virzīšanai pieņemtu lēmumu pārsūdzēšanu.

6.  Principā tā varētu būt procedūra, kad lietu izskata, pārbaudot tikai tajā esošos dokumentus un atļaujot pušu uzklausīšanu, ja vismaz viena no pusēm to pieprasa.

7.  Tā ietvaros sākotnēji jāparedz ļoti īsi termiņi attiecībā uz piemērojamām procedūrām, ļaujot tiesai, ja puses tam piekrīt, izvēlēties ilgākus termiņus sarežģītākās lietās.

8.  Tas veicinātu pārrobežu komercstrīdu izšķiršanu ar mierizlīgumu gan tiesā, gan ārpus tiesas, tostarp izmantojot mediāciju.

9.  Tas sekmēs moderno tehnoloģiju izmantošanu tiesas sēžu organizēšanai, pierādījumu vākšanai un dokumentu izsniegšanai.

10.  Izmaksām vajadzētu būt ierobežotām, lai nodrošinātu tiesību ievērošanu uz tiesu iestāžu pieejamību.

11.  Tas ļauj atzīt un izpildīt galīgo spriedumu saskaņā ar procedūru vienkāršākajā un lietotājam draudzīgākā veidā, kas ir pieejams saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

II.  Iespējamās izmaiņas regulā Roma I, Roma II un Brisele Ia

Priekšlikumu par Eiropas paātrināto civilprocesu varētu papildināt ar priekšlikumu grozīt regulu Roma I, Roma II un Brisele Ia, lai panāktu lielāku saikni starp vienošanos mērķiem un uzdevumiem Savienības ietvaros izvēlētajiem tiesību aktiem, kā arī lai dotu tīri komerciālu līgumu pusēm lielāku autonomiju, vienlaikus nodrošinot vājākas puses aizsardzību attiecībās starp uzņēmumiem.

Grozījumi regulā Roma I varētu ietvert:

1.  Savienojuma pastiprināšanas apsvēršana starp izvēlētajiem tiesību aktiem un līguma, kā arī līgumslēdzēju pušu saturu, mērķi un uzdevumu.

2.  To noteikumu apsvēršana no jauna, kas piemērojami tiesību aktu izvēles brīvībai, un tas būtu jāapsver saskaņā ar standarta situācijās līgumam piemērojamo tiesību aktu.

III.  Citi pasākumi dalībvalstu kompetences veidošanai komerclietās

1.  Šie priekšlikumi būtu jāturpina atbalstīt ar Komisijas un dalībvalstu pasākumiem, lai veidotu kompetenci komerclietās, piemēram:

a)  tiesnešu, advokātu un praktizējošo juristu apmācība komerclietās;

b)  vienkāršota un uzlabota piekļuve Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem, tostarp tiesu praksei;

c)  lielākas uzmanības pievēršana komerctiesībām un starptautiskajām privāttiesību normām juridiskajā izglītībā;

d)  papildu resursu piešķiršana akadēmiskajai pētniecībai komerctiesību un starptautisko privāttiesību jomās; un

e)  kādas svešvalodas un tās juridiskās terminoloģijas apguve.

2.  Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka tiesām, kas piemēro Eiropas paātrinātajā civilprocesā paredzētās procedūras, ir īpaša kompetence komerctiesību jomā, piemēram, ir veidojot vai pastiprinot esošās tiesas vai tiesu palātas, kas izskata komerclietas.

3.  Papildus Komisija tiek aicināta turpināt pētīt iespēju izveidot Eiropas tiesu komerclietu izskatīšanai, lai papildinātu dalībvalstu tiesas un piedāvātu lietas dalībniekiem papildu starptautisku forumu, kas specializējas komerciālu strīdu izšķiršanā.

4.  Visbeidzot, dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju pārskatīt komerclietām piemērojamos tiesību aktus, kad strīdi rodas uzņēmumu savstarpējās attiecībās, jo viens no svarīgākajiem tiesību aktu izvēles faktoriem ir tas, cik laba ir komerctiesību efektivitāte un kvalitāte attiecīgajā valstī.

(1) http://www.ejtn.eu/PageFiles/15756/Judicial%20Training%20Principles_EN.pdf


Savienības kosmosa programmas un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūras izveide ***I
PDF 375kWORD 109k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES (COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))(1)
P8_TA(2018)0520A8-0405/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Normatīvās rezolūcijas projekts   Grozījums
Grozījums Nr. 2
Normatīvās rezolūcijas projekts
5.anorāde (jauna)
–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),
Grozījums Nr. 2
Normatīvās rezolūcijas projekts
5.bnorāde (jauna)
–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306),
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Eiropas Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Eiropas Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju.
(1)  Kosmosa tehnoloģija, dati un pakalpojumi ir kļuvuši neaizstājami Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvē, un tiem ir būtiska loma daudzu stratēģisko interešu saglabāšanā. Savienības kosmosa nozare jau ir viena no konkurētspējīgākajām pasaulē. Tomēr jaunu dalībnieku parādīšanās un jaunu tehnoloģiju izstrāde rada apvērsumu tradicionālajos rūpniecības modeļos. Tādēļ Savienībai ir ļoti būtiski joprojām saglabāt savu līderpozīciju starptautiskā līmenī, iegūstot plašu rīcības brīvību kosmosa jomā, veicināt zinātnes un tehnikas progresu un atbalstīt Savienības kosmosa nozares rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu un novatorisku uzņēmumu konkurētspēju un inovācijas spēju. Vienlaikus ir svarīgi radīt atbilstošus apstākļus, lai nodrošinātu kosmosa nozarē strādājošiem uzņēmumiem pasaules mēroga vienlīdzīgus konkurences nosacījumus.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības drošībai un tās dalībvalstīm sniedz kosmoss.
(2)  Kosmosa nozares attīstība vēsturiski ir saistīta ar drošību. Daudzos gadījumos kosmosa nozarē izmantotās iekārtas, komponenti un instrumenti ir divējāda lietojuma preces. Tāpēc būtu jāizmanto iespējas, ko Savienības un tās dalībvalstu drošībai un neatkarībai sniedz kosmoss un autonoma piekļuve tam.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot tādas politiskās prioritātes kā klimata pārmaiņas, tostarp pārmaiņu Arktikā uzraudzība, drošība un aizsardzība.
(3)  Kopš 1990-to gadu beigām Savienība ir izstrādājusi pati savas kosmosa iniciatīvas un programmas, proti, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), pēc tam Galileo un Copernicus, kuras atbilst Savienības pilsoņu vajadzībām un publisko politikas jomu prasībām. Būtu ne tikai jānodrošina šo iniciatīvu nepārtrauktība, kā arī to ieviešana un izmantošana, bet arī jāuzlabo tās, lai tās saglabātu savu vadošo pozīciju saistībā ar jaunu tehnoloģiju attīstību un digitālo un informācijas un sakaru tehnoloģiju jomu pārmaiņām un atbilstu lietotāju jaunajām vajadzībām, un spētu īstenot politiskās prioritātes. Ar Programmu būtu jāveicina un jāsekmē ar kosmosu saistīti pakalpojumi, lai visas dalībvalstis un to iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot ieguvumus, ko sniedz Programma.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību.
(4)  Savienībai ir jānodrošina sev rīcības brīvība un autonomija piekļuvē kosmosam un spēja to droši izmantot. Tādēļ ir svarīgi, lai Savienība saglabātu neatkarīgu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvām palaišanas tehnoloģijām un inovatīvām sistēmām vai pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz kritisko infrastruktūru un tehnoloģiju, sabiedrības drošību un Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koncentrēt palaišanas pakalpojumus Eiropas līmenī gan savām vajadzībām un pēc citu struktūrvienību, tostarp dalībvalstu, pieprasījuma saskaņā ar Līguma 189. panta 2. punkta noteikumiem. Izšķiroša nozīme ir arī tam, ka Savienībai joprojām ir modernas, efektīvas un elastīgas raķešu palaišanas infrastruktūras iekārtas. Papildus dalībvalstu un Eiropas Kosmosa aģentūras veiktajiem pasākumiem Komisijai būtu jāapsver veidi kā atbalstīt šādas iekārtas. Jo īpaši, ja ir jāsaglabā vai jāuzlabo zemes infrastruktūra kosmosam, kas vajadzīga, lai veiktu palaišanu saskaņā ar programmas vajadzībām, ar mērķi panākt labāku Programmas izmaksu efektivitāti vajadzētu būt iespējai saskaņā ar Programmu daļēji finansēt šādus pielāgojumus atbilstīgi Finanšu regulai un ja var konstatēt nepārprotamu ES pievienoto vērtību.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, izveidojot kosmosa centrus, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).
(5)  Lai stiprinātu Savienības kosmosa nozares konkurētspēju un uzlabotu veiktspēju savas sistēmas projektēšanā, būvniecībā un ekspluatācijā, Savienībai būtu jāatbalsta visas kosmosa nozares izveide, izaugsme un attīstība. Eiropas, reģionālā un valstu līmenī būtu jāatbalsta uzņēmējdarbībai un inovācijām labvēlīga modeļa rašanos, īstenojot tādas ierosmes kā kosmosa centru izveide, kuros apvienotas kosmosa, digitālā un lietotāju nozare. Kosmosa centriem vajadzētu sadarboties ar digitālo inovāciju centriem, lai sekmētu uzņēmējdarbību un prasmes. Savienībai būtu jāveicina Savienībā reģistrētu kosmosa uzņēmumu izveide un paplašināšanās, lai palīdzētu tiem gūt panākumus, tostarp palīdzot šiem uzņēmumiem piekļūt riska finansējumam, ņemot vērā to, ka kosmosa nozares jaunuzņēmumiem Savienībā nav pienācīgas piekļuves privātajam kapitālam, kā arī veidojot inovāciju partnerības (pirmā līguma pieeja).
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.
(6)  Ņemot vērā Savienības Kosmosa programmas (Programma) tvērumu un tās potenciālu piedalīties globālo problēmu risināšanā, tai ir izteikti starptautisks raksturs. Tādēļ būtu jāatļauj Komisijai Savienības vārdā pārvaldīt un koordinēt darbu starptautiskā mērogā, jo īpaši, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses starptautiskos forumos, tostarp attiecībā uz frekvenču zonu. Komisijai būtu jāstiprina ekonomiskā diplomātija, lai veicinātu Savienības tehnoloģiju un rūpniecību, un lai veicinātu sadarbību mācību jomā, paturot prātā nepieciešamību nodrošināt savstarpību attiecībā uz pušu tiesībām un pienākumiem, un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī. Īpaši svarīgi ir tas, ka Komisija pārstāv Savienību Starptautiskajā Cospas-Sarsat programmā vai attiecīgajās ANO nozaru struktūrās, tostarp Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā un Pasaules Meteoroloģijas organizācijā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā un jāizpēta iespēja pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām.
(7)  Komisijai kopā ar dalībvalstīm un Augsto pārstāvi būtu jāveicina atbildīga rīcība kosmosā un atklātajā kosmosā, jo īpaši, lai rastu risinājumus attiecībā uz kosmosa atkritumu izplatīšanos, un izpētītu iespēju pievienoties attiecīgajām ANO konvencijām, tajā skaitā Līgumam par valstu darbības principiem kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu, izpētē un izmantošanā (“Kosmosa līgums”).
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksu pozīcijām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai.
(8)  Kosmosa programmai ir līdzīgi mērķi kā citām Savienības programmām, jo īpaši „Apvārsnis Eiropa”, “InvestEU” fondam, Eiropas Aizsardzības fondam un Regulā (ES) [Kopīgo noteikumu regula] norādītajiem fondiem. Tāpēc būtu jāparedz kopējs finansējums no minētajām programmām, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz vienām un tām pašām izmaksām, jo īpaši, izmantojot papildu finansējuma kārtību no Savienības programmām, kurās pārvaldības kārtība to pieļauj, — vai nu secīgi pēc kārtas, vai pārmaiņus, vai apvienojot līdzekļus, paredzot kopīgu finansējumu darbībām, atļaujot, ja iespējams, inovācijas partnerības un apvienošanas darbības. Tādēļ Komisijai Programmas īstenošanas laikā būtu jāveicina sinerģijas ar citām saistītām Savienības programmām, kas ļautu, ja iespējams, izmantot piekļuvi riska finansējumam, inovācijas partnerībām, kumulatīvajai finansēšanai vai finansējuma apvienošanai. Ir svarīgi nodrošināt turpināmību starp pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un citu Savienības programmu ietvaros izstrādātajiem risinājumiem un Kosmosa programmas komponentiem.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10 a)  ES kosmosa nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 200 000 speciālistu. Tādēļ ir būtiski arī turpmāk attīstīt moderno infrastruktūru šajā nozarē un tādējādi veicināt iepriekšējā posma un nākamā posma saimniecisko darbību. Turklāt, lai nodrošinātu Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju nākotnē, ar programmu būtu jāveicina augsta līmeņa prasmju attīstīšana ar kosmosu saistītās jomās un jāatbalsta izglītības un apmācības pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm un sievietēm, lai pilnībā izmantotu visas Savienības iedzīvotāju spējas šajā nozarē.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)   Ar programmu būtu jāizmanto sinerģija starp kosmosa un transporta nozarēm, ņemot vērā, ka kosmosa tehnoloģijām ir stratēģiska nozīme, padarot sauszemes, jūras, gaisa un kosmosa transportu viedāku, efektīvāku, drošāku, aizsargātāku, ilgtspējīgāku un integrētāku, un tajā pašā laikā augoša, inovatīva transporta nozare palielinās pieprasījumu pēc inovatīvām un modernām kosmosa tehnoloģijām.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Jebkuri ieņēmumi no Programmas būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu atbalstam. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.
(14)  Ieņēmumi no Programmas komponentiem būtu jāsaņem Savienībai, lai daļēji kompensētu ieguldījumus, ko tā jau ir veikusi, un šie ieņēmumi būtu jāizmanto Programmas mērķu sasniegšanai. Tā paša iemesla dēļ ar privātā sektora organizācijām noslēgtos līgumos vajadzētu būt iespējai paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.
(16)  Programmas pamatā ir sarežģītas un pastāvīgi mainīgas tehnoloģijas. Paļaujoties uz šādām tehnoloģijām, pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu šai programmai, ciktāl šie iepirkumi attiecas uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Papildus noteikumiem, kas izklāstīti Finanšu regulā, ir vajadzīgi īpaši pasākumi attiecībā uz publiskā iepirkuma līgumiem. Tādējādi vajadzētu būt iespējai līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi, jo īpaši ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Programmas komponentus, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ vajadzētu būt iespējai slēgt līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena, un iekļaut klauzulas, kas aizsargātu Savienības finanšu intereses.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos.
(25)  Programmas laba publiska pārvaldība prasa stingru pienākumu un uzdevumu sadali starp dažādajām iesaistītajām struktūrām, lai novērstu dublēšanos un samazinātu izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos un būtu jācenšas par prioritāti noteikt esošās Eiropas infrastruktūras izmantošanu un Eiropas profesionālo un rūpniecības nozaru attīstību.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)  Kosmosa programmas ir vērstas uz lietotāju vajadzībām, un tādēļ ir nepieciešama pastāvīga, efektīva lietotāju pārstāvju iesaistīšana to īstenošanā un izstrādē.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietojumus. Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu15.
(26)  Dalībvalstis ilgu laiku ir bijušas aktīvas kosmosa jomā. Tām ir ar kosmosu saistītas sistēmas, infrastruktūras, valsts aģentūras un struktūrvienības. Tādēļ tās var dot lielu ieguldījumu Programmā, jo īpaši tās īstenošanā, un tām vajadzētu pilnībā sadarboties ar Savienību, lai veicinātu Programmas pakalpojumus un lietotnes. Komisijai būtu jāspēj piesaistīt līdzekļus, kas ir dalībvalstu rīcībā, tā varētu dalībvalstīm uzticēt nereglamentējošus uzdevumus programmas īstenošanā un izmantot viņu palīdzību. Attiecīgajām dalībvalstīm arī būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu Programmai vajadzīgo radiofrekvenču spektra pieejamību un to pienācīgu aizsardzību, nolūkā pilnībā izstrādāt un ieviest lietotnes, kuru pamatā ir piedāvātie pakalpojumi, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumam Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu15.
__________________
__________________
15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).
15 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir īstenot Programmu, uzņemties vispārēju atbildību un veicinātu tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.
(27)  Komisijas kā Savienības vispārējo interešu veicinātājas pienākums ir pārraudzīt Programmas īstenošanu, uzņemties vispārēju atbildību un veicināt tās izmantošanu. Lai optimizētu dažādo ieinteresēto personu resursus un kompetences, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģēt konkrētus uzdevumus. Turklāt Komisija ir vispiemērotākā iestāde, lai noteiktu galvenās prasības, kas vajadzīgas, lai īstenotu sistēmu un attīstītu pakalpojumus.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic konkrēti uzdevumi, kas saistīti ar drošību un Programmas veicināšanu. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.
(28)  Programmas veicināšanas misija, jo īpaši attiecībā uz drošību, kiberdrošību un pakalpojumu un nākamā posma sektora veicināšanu ir uzticēta Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrai (“Aģentūra”), ar kuru aizstāj un nomaina Eiropas GNSS aģentūru, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 912/2010. Tāpēc Aģentūrai būtu jāuztic uzdevumi, kas saistīti ar šīm jomām. Jo īpaši attiecībā uz drošību un ņemot vērā tās pieredzi šajā jomā, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par drošības akreditācijas uzdevumiem attiecībā uz visām Savienības darbībām kosmosa nozarē. Ņemot vērā pozitīvos rezultātus Galileo un EGNOS lietotāju piesaistē un ieviešanā tirgū, un lai popularizētu šīs programmas kā kopumu, Aģentūrai vajadzētu uzticēt arī Copernicus popularizēšanas darbību veikšanu un komerciālas izmantošanas veicināšanu. Turklāt tai vajadzētu veikt uzdevumus, ko Komisija tai ir piešķīrusi, izmantojot vienu vai vairākus iemaksu nolīgumus, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmu saistītiem īpašiem uzdevumiem.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Tomēr Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, tāpēc, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses, ir nepieciešams, ka nolīgumu noslēdz ar nosacījumu, ka Eiropas Kosmosa aģentūrā tiek ieviesti attiecīgi ekspluatācijas noteikumi. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.
(29)  Eiropas Kosmosa aģentūra ir starptautiska organizācija ar plašu pieredzi kosmosa jomā, un 2004. gadā tā noslēdza pamatnolīgumu ar Eiropas Kopienu. Tāpēc tā ir svarīgs Programmas īstenošanas partneris, ar kuru būtu jāizveido nepieciešamās attiecības. Šajā sakarā un piemērojot Finanšu regulu, ir svarīgi ar Eiropas Kosmosa aģentūru noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas reglamentē visas finansiālās attiecības starp Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru un nodrošina to saskaņotību un atbilstību Pamatnolīgumam ar Eiropas Kosmosa aģentūru, jo īpaši ar tā 5. pantu. Ņemot vērā to, ka Eiropas Kosmosa aģentūra nav Savienības struktūra, un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir svarīgi, ka šāds nolīgums ietver atbilstīgas prasības attiecībā uz Eiropas Kosmosa aģentūras darbības noteikumiem, lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu intereses. Nolīgumā būtu arī jāiekļauj visi noteikumi, kas nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu un civilmilitārām robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūrai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Militārās plānošanas un īstenošanas centram/Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai un Eiropas Aizsardzības aģentūrai būtu attiecīgi jāpārstāv civilo un militāro lietotāju grupas, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.
(31)  Lai strukturāli nostiprinātu lietotāju pārstāvību GOVSATCOM pārvaldībā un apkopotu lietotāju vajadzības un prasības pāri valstu robežām, attiecīgajām Savienības struktūrām, kurām ir cieši sakari ar lietotājiem (piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai, Civilās plānošanas un īstenošanas centram un Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram) būtu jāveic koordinatora loma attiecībā uz konkrētām lietotāju grupām. Apkopojuma līmenī Aģentūrai būtu jāpārstāv lietotāju kopiena, un tās varētu uzraudzīt operatīvo izmantošanu, pieprasījumu, atbilstību prasībām un jaunām vajadzībām un prasībām.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā.
(36)  Lai nodrošinātu drošu informācijas apriti, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu drošības noteikumu līdzvērtīgumu attiecībā uz dažādiem valsts un privātiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām, kas iesaistītas Programmas īstenošanā, izveidojot vairākus līmeņus piekļuvei informācijai un, netieši, drošu piekļuvi informācijai.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
(36a)  Eiropas kosmosa infrastruktūru kiberdrošība gan uz zemes, gan kosmosā ir būtiska, lai nodrošinātu sistēmu darbību turpināmību, to spēju nepārtraukti veikt uzdevumus un sniegt nepieciešamos pakalpojumus.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas, nemaz nerunājot par sinerģijām ar darbībām, kas saistītas ar Eiropas Savienība un tās dalībvalstu drošību un aizsardzību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.
(38)  Aizvien lielāks skaits galveno ekonomikas nozaru, jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien biežāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas. Satelītu navigācija ir svarīga arī saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu drošību. Tāpēc ar pilnīgu satelītnavigācijas kontroli būtu iespējams garantēt Savienības tehnoloģisko neatkarību, tostarp ilgākā termiņā infrastruktūras aprīkojuma komponentu neatkarību, un nodrošināt tās stratēģisko autonomiju.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Regulu (ES) [2018/XXXX] [EASA regulu] un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes uzraudzību attiecībā uz aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.
(40)  EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu doto, brīvi pieejamo, jo īpaši Galileo sistēmas emitēto signālu kvalitāti. EGNOS piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru, ar mērķi nodrošināt minēto teritoriju pārklājumu līdz 2025. gada beigām. Ņemot vērā tehniskās iespējas un EGNOS sniegtos cilvēku dzīvības aizsardzības pakalpojumus, saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem šo pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus. Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/11391a un nepieciešamo Galileo pakalpojumu kvalitātes un drošuma rādītāju uzraudzību saistībā ar aviācijas vajadzībām, jānorāda, ka, lai gan signālus, kurus raida Galileo, var efektīvi izmantot, lai noteiktu gaisa kuģa atrašanās vietu, tikai tādas vietējas vai reģionālas signāla pastiprināšanas sistēmas kā EGNOS Eiropā var veidot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumus.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija Regula (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
40.a apsvērums (jauns)
(40a)   Ar EGNOS var atbalstīt precīzās lauksaimniecības nozari un palīdzēt Eiropas lauksaimniekiem samazināt atkritumu apjomu, mēslošanas līdzekļu un herbicīdu pārmērīgu izmantošanu un optimizēt ražas ieguvi. EGNOS jau ir ievērojama lietotāju grupa, taču vēl arvien ierobežots ir lauksaimniecības tehnikas skaits, kas būtu savietojama ar navigācijas tehnoloģiju. Šis jautājums būtu jārisina.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.
(41)  Ir svarīgi nodrošināt Galileo un EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu nepārtrauktību, ilgtspēju, drošību, uzticamību, precizitāti un pieejamību nākotnē. Mainīgā vidē un strauji augoša tirgus apstākļos, to izstrāde būtu jāturpina, un būtu jāsagatavo to jaunās paaudzes sistēmas.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
44.a apsvērums (jauns)
(44a)    Lai atbalstītu Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu izmantošanu un nākamā posma pakalpojumus, it sevišķi transporta nozarē, kompetentajām iestādēm būtu starptautiskā līmenī jāizstrādā kopīgi standarti un sertifikācijas. 
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
(45)  Ņemot vērā uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu Galileo un EGNOS un tās ietekmi uz to drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vietu vajadzētu noteikt Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru.
svītrots
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, būtu jāveicina EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana citos Savienības politikas virzienos, ja tas ir pamatoti un noderīgi.
(46)  Lai maksimāli palielinātu sociāli ekonomiskos ieguvumus, ko sniedz Galileo un EGNOS, jo īpaši drošības jomā, EGNOS un Galileo sniegto pakalpojumu izmantošana pēc iespējas būtu jāintegrē citos Savienības politikas virzienos. Procesa nozīmīgs posms ir arī šādu pakalpojumu izmantošanas veicināšana visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp arī digitālā ekonomika.
(47)  Copernicus būtu jānodrošina autonoma piekļuve zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, tādējādi nodrošinot Savienībai neatkarību lēmumu pieņemšanā un darbībās tādās jomās kā vide, tajā skaitā lauksaimniecība, bioloģiskā daudzveidība, zemes izmantošana, mežsaimniecība, lauku attīstība un zvejniecība, klimata pārmaiņas, kultūras mantojuma vietas, civilā aizsardzība, drošība, tostarp infrastruktūras drošība, kā arī digitālā ekonomika.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
(48)  Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.
(48)  Pašreizējās spējas jāveido un jāpapildina ar jauniem aktīviem, kurus atbildīgās struktūras var attīstīt kopīgi. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Eiropas Kosmosa aģentūru, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar citām struktūrām, kurām pieder attiecīgie kosmosa un in situ aktīvi. Programmas Copernicus pamatā vajadzētu būt darbībām un sasniegumiem — nodrošinot to nepārtrauktību —, kas tika veikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/201417, ar ko izveido Eiropas Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām18, ar kuru izveidoja iepriekšējo Eiropas Globālās vides un drošības novērošanas (GMES) programmu un noteikumus tās sākotnējo darbību īstenošanai, ņemot vērā jaunākās tendences pētniecībā, tehnoloģiju attīstību un jauninājumus, kas ietekmē Zemes novērošanas jomu, kā arī “lielo datu” analītikas attīstību un mākslīgo intelektu un saistītās stratēģijas un iniciatīvas Savienības līmenī19. Pēc iespējas lielākā mērā būtu jāizmanto dalībvalstu Eiropas Kosmosa aģentūras, EUMETSAT20, kā arī citu struktūru, tostarp tirdzniecības iniciatīvu Eiropā jauda veikt novērojumus no kosmosa, tādējādi veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Ja tas praktiski ir īstenojams un atbilstošs, būtu arī jāizmanto pieejamie in situ un papildu dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2007/2/EK21. Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm un Eiropas Vides aģentūru, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi Coperncius in situ datu kopām un to izmantošanu.
__________________
__________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Regula (ES) Nr. 377/2014, ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.) (OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.).
19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018)0237), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018)0232), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018)0008).
19 Paziņojums “Mākslīgais intelekts Eiropai” (COM(2018)0237), paziņojums „Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā” (COM(2018)0232), “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (COM(2018)0008).
20Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija
20Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
49.a apsvērums (jauns)
(49a)  Visas Copernicus iespējas Savienības sabiedrībai un ekonomikai būtu jāizmanto ne tikai tiešajiem labuma guvējiem, bet pilnībā, veicot aktīvākus lietotāju piesaistes pasākumus, un tāpēc jāturpina rīkoties, lai datus varētu lietot arī nespeciālisti, šādi veicinot izaugsmi, darbvietu radīšanu un zināšanu pārnesi.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
52. apsvērums
(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.
(52)  Attiecībā uz datu iegūšanu, Copernicus darbību mērķim vajadzētu būt esošās kosmosa infrastruktūras saglabāšana un papildināšana, ilgtermiņā satelītu aizvietošanas gatavošana pēc to ekspluatācijas beigām, kā arī jaunu novērošanas sistēmu darbības uzsākšana, kuru priekšizpēti pašlaik veic Eiropas Kosmosa aģentūra, lai risinātu globālās klimata pārmaiņu problēmas (piem., antropogēno CO2 un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju monitorings). Ar Copernicus veiktajām darbībām būtu jāpaplašina vispārējais pārklājums polārajos reģionos, jāatbalsta vides atbilstības nodrošināšana un likumā noteiktais vides monitorings un ziņošana un novatoriskas lietotnes vides jomā (piem., kultūraugu uzraudzībai, ūdens resursu apsaimniekošanai un pastiprinātai ugunsgrēku novērošanai). To darot, Copernicus būtu jāpiesaista un maksimāli jāizmanto ieguldījumi, kas veikti iepriekšējā finansēšanas periodā (2014. līdz 2020. gads), vienlaicīgi izpētot jaunus darbības un uzņēmējdarbības modeļus, lai vēl vairāk papildinātu Copernicus jaudu. Copernicus vajadzētu veidot arī veiksmīgas partnerības ar dalībvalstīm, lai turpinātu attīstīt savu drošības dimensiju ar piemērotiem pārvaldības mehānismiem, nolūkā reaģēt uz mainīgajām lietotāju vajadzībām drošības jomā.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
53. apsvērums
(53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.
(53)  Saistībā ar datu un informācijas apstrādes funkciju, Copernicus būtu jānodrošina galveno Copernicus pakalpojumu ilgtermiņa noturība un turpmāka pilnveidošana, sniedzot informāciju, lai apmierinātu valsts sektora vajadzības un prasības, kas izriet no Savienības starptautiskajām saistībām, un pēc iespējas vairāk izmantotu komerciālas izmantošanas iespējas. Jo īpaši Copernicus būtu jāsniedz vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā informācija par atmosfēras stāvokli, tajā skaitā gaisa kvalitāti; informācija par okeānu stāvokli; informācija, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Savienības politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, vidiskās atbilstības nodrošināšanu, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
54.a apsvērums(jauns)
(54a)  Lai uz ilgtspējīgiem pamatiem sasniegtu Copernicus mērķus, varētu izveidot komiteju (Copernicus apakškomiteju), kura palīdzētu Komisijai nodrošināt, ka tiek koordinēti Savienības, lietotāju forumu, dalībvalstu un starpvaldību organizāciju, kā arī privātā sektora ieguldījumi Copernicus, tādējādi pēc iespējas labāk izmantojot esošās spējas un apzinot trūkumus, kuri ir jānovērš Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
55. apsvērums
(55)  Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Komisijai un tās pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāiesaistās ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.
(55)  Copernicus pakalpojumu īstenošanai vajadzētu veicināt gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Šim nolūkam Aģentūrai un Copernicus pilnvarotajām struktūrām būtu cieši jāsadarbojas ar dažādām lietotāju kopienām visā Eiropā, lai turpinātu attīstīt Copernicus pakalpojumu un produktu portfeli, nolūkā nodrošināt, ka tiek apmierinātas mainīgās publiskā sektora un politikas vajadzības un ka tādējādi var tikt maksimāli palielināta Zemes novērošanas datu izmantošana Eiropas iedzīvotāju interesēs. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai izstrādātu in situ Copernicus komponenti un veicinātu in situ datu kopu integrēšanu kosmosa datu kopās modernizētiem Copernicus pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
56.a apsvērums (jauns)
(56a)  Dalībvalstīm, Komisijai un atbildīgajām struktūrām sistemātiski jāorganizē Copernicus informācijas kampaņas par programmas priekšrocībām, sniedzot visiem iespējamajiem lietotājiem piekļuvi attiecīgajai informācijai un datiem.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
57.a apsvērums (jauns)
(57a)  Copernicus klimata pārmaiņu pakalpojumi, kas joprojām ir darbības sagatavošanas posmā, jau sniedz labus rezultātus, jo lietotāju skaits laikposmā no 2015. gada līdz 2016. gadam ir divkāršojies. Visiem klimata pārmaiņu pakalpojumiem pēc iespējas drīzāk jābūt pilnībā funkcionējošiem un tādējādi jānodrošina nepārtraukta datu plūsma klimata pārmaiņu efektīvas mazināšanas un pielāgošanās pasākumu veikšanai.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
59. apsvērums
(59)  Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.
(59)  Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas datu un tehnoloģiju izmantošanu gan vietējām un reģionālām iestādēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem, zinātniekiem un pētniekiem, ar lietotāju piesaistes darbībām būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras. Šajā sakarībā Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas izveidot ciešāku saikni starp Copernicus un Savienības un valstu rīcībpolitikām, lai veicinātu pieprasījumu pēc komerciālām lietotnēm un pakalpojumiem un dotu iespēju uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem, attīstīt lietotnes, kas balstās uz Copernicus datiem un informāciju, ar mērķi izveidot konkurētspējīgu Zemes novērošanas datu ekosistēmu Eiropā.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
59.a apsvērums (jauns)
(59a)   Ņemot vērā satelītattēlu lielo potenciālu ilgtspējīgai un efektīvai resursu pārvaldībai, piemēram, nodrošinot drošu un savlaicīgu informāciju par kultūraugu un augsnes apstākļiem, šis pakalpojums būtu vēl vairāk jāuzlabo, lai apmierinātu galalietotāju vajadzības un nodrošinātu datu sasaisti.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
62. apsvērums
(62)  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu, Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST)24. Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums.
(62)  Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 541/2014/ES Savienība izveidoja atbalsta sistēmu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai (SST)24. Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par nopietnu apdraudējumu kosmosa darbību drošībai, drošumam un ilgtspējai. Tāpēc SST ir būtiska nozīme, lai saglabātu programmas sastāvdaļu nepārtrauktību un to ieguldījumu Savienības politikas jomās. Mēģinot novērst kosmosa atkritumu daudzuma palielināšanos, SST palīdz nodrošināt ilgtspējīgu un garantētu piekļuvi kosmosam un tā izmantošanai, kas ir visu kopējais labums. SST ir paredzēts arī tam, lai atvieglotu Eiropas īstenotos Zemes orbītas attīrīšanas projektus.
__________________
__________________
24 OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmums Nr. 541/2014/ES, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta sistēmu (OV L 158, 27.5.2014., 227. lpp.).
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
63. apsvērums
(63)  SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību.
(63)  SST vajadzētu turpināt attīstīt SST sniegumu un autonomiju. Šajā nolūkā vajadzētu izveidot autonomu Eiropas kosmisko objektu katalogu, pamatojoties uz SST sensoru tīklu datiem. Kataloga izveidē varētu sekot citu kosmosa jomā attīstīto valstu paraugam un daļu tā datu darīt pieejamu nekomerciāliem un pētnieciskiem nolūkiem. SST arī būtu jāturpina atbalstīt SST pakalpojumu ekspluatāciju un piegādi. SST ir uz lietotājiem vērsta sistēma, tāpēc ir nepieciešams ieviest atbilstošus mehānismus nolūkā apkopot lietotāju prasības, tostarp attiecībā uz drošību, un attiecīgas informācijas pārsūtīšanu uz valsts iestādēm un no tām, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
67. apsvērums
(67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām attiecībā uz aktīviem kosmosa atkritumu savākšanas un pasivēšanas pasākumiem. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.
(67)  Lai kosmosā veiktām darbībām nodrošinātu drošumu, drošību un ilgtspēju, SST turklāt būtu jāpapildina tādi esošie riska mazināšanas pasākumi kā ANO Kosmosa mierīgas izmantošanas jautājumu komitejas pamatnostādnes kosmisko atkritumu mazināšanai (COPUOS) un pamatnostādnes par kosmosā veiktu darbību ilgtermiņa ilgtspējību. Lai mazinātu sadursmju risku, SST būtu arī jācenšas panākt sinerģiju ar iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt kosmisko atkritumu aktīvai savākšanai paredzēto tehnoloģisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. SST būtu jāpalīdz nodrošināt miermīlīgu kosmosa izmantošanu un izpēti. Kosmosa darbību pieaugums var ietekmēt starptautiskās iniciatīvas kosmosa satiksmes pārvaldības jomā. Savienībai būtu jāuzrauga minētās norises un varētu ņemt tās vērā saistībā ar pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas termiņa vidusposma pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
70. apsvērums
(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.
(70)  Ekstremāli kosmiskie laikapstākļi var apdraudēt iedzīvotāju drošību un traucēt kosmosa un zemes infrastruktūru darbību. Tāpēc programmas ietvaros būtu jāizveido funkcija, kuras mērķis ir novērtēt kosmisko laikapstākļu risku un attiecīgās lietotāju vajadzības, palielinot informētību par kosmiskajiem laikapstākļiem, nodrošinot uz lietotāju orientētu kosmisko laikapstākļu pakalpojumu piegādi un uzlabojot dalībvalstu spējas izstrādāt kosmisko laikapstākļu dienestu. Komisijai būtu jānosaka prioritātes nozarēs, kurām tiks sniegti kosmisko laikapstākļu darbības pakalpojumi, ņemot vērā lietotāju vajadzības, riskus un tehnoloģisko gatavību. Ilgtermiņā var pievērsties vajadzībām citās nozarēs. Pakalpojumu sniegšanai Savienības līmenī saskaņā ar lietotāju vajadzībām būs vajadzīga mērķtiecīgas, saskaņotas un nepārtrauktas pētniecības un izstrādes darbības kosmisko laikapstākļu pakalpojumu attīstības atbalstam. Kosmisko laikapstākļu piegādes pakalpojumiem, būtu jābalstās uz valstu un Savienības esošo jaudu un jānodrošina plaša dalībvalstu un starptautisko organizāciju līdzdalība un privātā sektora iesaistīšana.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
73. apsvērums
(73)  GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīzes pārvaldība, kas var ietvert civilās un militārās kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras) un kosmosa infrastruktūras.
(73)  GOVSATCOM ir uz lietotāju orientēta programma ar spēcīgu drošības dimensiju. Izmantošanas gadījumus var analizēt trīs galvenajos atzaros: krīžu pārvaldība, dabas un cilvēka izraisītas katastrofas, humanitārās krīzes un ārkārtas situācijas jūrā; uzraudzība, kas var ietvert robežuzraudzību, pierobežu uzraudzību, jūras robežu uzraudzību, jūras uzraudzību, nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; un svarīgākās infrastruktūras, kas var ietvert diplomātisko tīklu, policijas sakarus, digitālo infrastruktūru (piemēram, datu centri, serveri), kritiskās infrastruktūras (piemēram, enerģētika, transports, ūdens barjeras, piemēram, dambji) un kosmosa infrastruktūras.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
78. apsvērums
(78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieeja ļauj vairumam lietotāju turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem, ciktāl tie izmanto Savienības tehnoloģijas.
(78)  Satelītsakaru lietotājiem to lietošanas iekārtās ārkārtīgi svarīga ir ekspluatācijas saskarne. ES GOVSATCOM pieejai būtu jāļauj lietotājiem turpināt izmantot savas esošās lietošanas iekārtas GOVSATCOM pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
86. apsvērums
(86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Eiropas Kosmosa programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, izstrādātu izrāviena risinājumus, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši ilgtspējīgu pārtikas un dabas resursu, klimata pārmaiņu uzraudzības, viedu pilsētu, automatizētu transportlīdzekļu, drošības un katastrofu pārvaldības jomā. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.
(86)  Šai programmai paredzētajai infrastruktūrai var būt vajadzīgi papildu pētījumi un inovācijas, kuras var atbalstīt ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu saskanību ar Eiropas Kosmosa aģentūras darbībām šajā jomā. Sinerģijām ar programmu „Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka kosmosa nozares pētniecības un inovācijas vajadzības tiek apzinātas un noteiktas kā stratēģiskās pētniecības un inovācijas plānošanas daļa. Ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktību starp risinājumiem, kas izstrādāti programmā “Apvārsnis Eiropa”, un Programmas komponentu darbībām. Kosmosa dati un pakalpojumi, ko Programma dara pieejamus kā sabiedrisko labumu, tiks izmantoti, lai, izmantojot pētniecību un inovāciju, tostarp programmā “Apvārsnis Eiropa”, izstrādātu revolucionārus risinājumus galvenajās Eiropas politikas jomās. “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā tiks apzinātas pētniecības un inovācijas darbības, kurām būtu jāizmanto tādas Savienībai piederošas infrastruktūras kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Pētniecības infrastruktūras, jo īpaši in situ novērošanas tīkli būs in situ novērošanas infrastruktūras būtiski elementi, kas nodrošinās Copernicus pakalpojumus.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
87. apsvērums
(87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.
(87)  Ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 ir izveidota Savienības aģentūra, kuras nosaukums ir Eiropas GNSS aģentūra, lai pārvaldītu konkrētus aspektus attiecībā uz Galileo un EGNOS satelītu navigācijas programmām. Šajā regulā jo īpaši paredzēts, ka Eiropas GNSS aģentūrai tiks uzticēti jauni uzdevumi, ne tikai attiecībā uz Galileo un EGNOS, bet arī uz citiem Programmas komponentiem, jo īpaši uz drošības akreditāciju un kiberdrošību. Eiropas GNSS aģentūras nosaukums, pienākumi un organizatoriskie aspekti tāpēc ir attiecīgi jāpielāgo.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
88. apsvērums
(88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.
(88)  Ņemot vērā tās paplašināto darbības jomu, kas vairs nebūs ierobežota tikai ar Galileo un EGNOS, Eiropas GNSS aģentūru turpmāk vajadzētu mainīt. Ja Aģentūrai tiek uzticēti uzdevumi, Komisijai būtu jānodrošina pienācīgs finansējums attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi. Tomēr Eiropas GNSS aģentūras darbības nepārtrauktība, tostarp attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, personālu un visu pieņemto lēmumu spēkā esamību, būtu jānodrošina Aģentūrai.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi;
(2)  “kosmisko laikapstākļu notikumi” ir dabiskas izcelsmes pārmaiņas kosmosa vidē starp Sauli un Zemi, tostarp Saules uzliesmojumi, Saules lādēto daļiņu plūsma, Saules vējš un koronālās masas izvirdumi, kas var izraisīt Saules vētras (ģeomagnētiskās vētras, Saules radiācijas vētras un jonosfēras traucējumi), kuras var ietekmēt Zemi vai kosmosā esošo infrastruktūru;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts
(5)  “kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir holistiska pieeja galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus;
(5)  “kosmosa situācijas apzināšanās” (“SSA”) ir visaptverošas zināšanas un izpratne par galvenajiem apdraudējumiem kosmosā, kas ietver sadursmes starp satelītiem un kosmiskajiem atkritumiem, kosmisko laikapstākļu parādības un Zemei tuvos objektus;
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 6. punkts
(6)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;
(6)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus un/vai budžeta garantijas ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 10. punkts
(10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;
(10)  “SST dati” ir SST sensoru iegūti kosmisko objektu, tajā skaitā kosmisko atkritumu, fizikālie parametri vai kosmisko objektu orbītas parametri, kas aprēķināti, izmantojot ar SST sensoriem veiktus novērojumus kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (“SST”) komponenta satvarā;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)
(14a)   “Copernicus trešās personas informācija” ir informācija, kas licencēta un sniegta izmantošanai Copernicus darbībā, bet iegūta no citiem avotiem, nevis no Copernicus Sentinel;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 1. daļa
“Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, civilās aizsardzības, drošuma vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību;
“Copernicus pamatlietotāji” ir lietotāji, kas gūst labumu no Copernicus datiem un Copernicus informācijas un kam ir papildu loma Copernicus attīstības virzīšanā; pamatlietotāju vidū ir Savienības iestādes un struktūras un Eiropas valsts vai reģionālās publiskā sektora struktūras, kurām uzticēts veikt valsts pārvaldes uzdevumus, kas saistīti ar vides, civilās aizsardzības, drošuma, tajā skaitā infrastruktūras drošuma, vai drošības politikas noteikšanu, īstenošanu, izpildes nodrošināšanu vai uzraudzību;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 23. punkts – 2.a daļa (jauna)
“Copernicus pamatpakalpojumi” ir darbības pakalpojumi, kas veido kopu ar datu un informācijas apstrādes komponentu vai pakalpojumu komponentu, un kas ir dalībvalstu un Savienības vispārējās un kopējās interesēs;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)
(23 a)  “kosmosa sektors” sastāv no:
“iepriekšējā posma sektora”, kas ietver darbības, kuru rezultātā iegūst darbojošos kosmosa sistēmu, un veic kosmosa izpēti;
“nākamā posma sektora”, kas ietver darbības attiecībā uz satelītdatu izmantošanu ar mērķi izstrādāt ar kosmosu saistītus produktus un pakalpojumus galalietotājiem.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”);
(a)  autonoma civila globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), kas ir civilā kontrolē un ko veido satelītu konstelācija, centri un globāls staciju tīkls uz zemes, un kas piedāvā pozicionēšanas, navigācijas un laika mērīšanas pakalpojumus, un kurā attiecīgā gadījumā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Galileo”);
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);
(c)  autonoma, uz lietotāju orientēta Zemes novērošanas sistēma, kas ir civilā kontrolē un piedāvā ģeotelpiskās informācijas datus un pakalpojumus, pamatojoties uz bezmaksas un atvērtu datu politiku, un ko veido satelīti, zemes infrastruktūra, datu un informācijas apstrādes iekārtas un sadales infrastruktūra, un kurā pilnībā integrētas drošības vajadzības un prasības (“Copernicus”);
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu, nomestu palaišanas iekārtu pakāpju, kosmosa atkritumu un atkritumu fragmentu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”);
(d)  kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēma, kuras mērķis ir uzlabot, pārvaldīt un sniegt datus, informāciju un pakalpojumus, kas saistīti ar orbītā ap Zemi esošu aktīvu un neaktīvu kosmosa kuģu un kosmosa atkritumu novērošanu un uzraudzību un ko papildina novērojumu parametri, kuri saistīti ar kosmisko laikapstākļu notikumiem un Zemei tuvo objektu (“NEO”) tuvošanās Zemei riska uzraudzību (“SST”);
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko Programmai nodrošina efektīvu piekļuvi kosmosam un veicina inovatīvu kosmosa nozari.
Turklāt Programma ietver pasākumus, ar ko nodrošina autonomu piekļuvi kosmosam, novērš kiberapdraudējumus, veicina inovatīvu un konkurētspējīgu kosmosa nozari iepriekšējā posma sektorā un nākamā posma sektorā un atbalsta kosmosa diplomātiju.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Programmai ir šādi vispārīgie mērķi:
1.  Programmai ir noteikti šādi vispārīgie mērķi:
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām un drošību un aizsardzību;
(a)  nepārtraukti un, ja iespējams, globālā līmenī sniegt ļoti kvalitatīvus, aktuālus un attiecīgā gadījumā drošus ar kosmosu saistītus datus, informāciju un pakalpojumus vai veicināt to sniegšanu atbilstīgi pašreizējām un turpmākām vajadzībām un Savienības politiskajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām; un stiprināt Savienības un tās dalībvalstu spēju pieņemt uz pierādījumiem balstītus un neatkarīgus lēmumus;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, tostarp sekmējot Programmas komponentu sniegto datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu;
(b)  maksimāli palielināt sociālekonomiskos ieguvumus, jo īpaši nostiprinot Eiropas nākamā posma sektoru, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā un sekmējot lietotāju piesaisti Programmas komponentu sniegtajiem pakalpojumiem un datu, informācijas un pakalpojumu pēc iespējas plašāku izmantošanu gan Savienībā, gan ārpus tās;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  stiprināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, rīcības brīvību un stratēģisko autonomiju, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu;
(c)  palielināt Savienības un tās dalībvalstu drošību, tajā skaitā kiberdrošību, un nostiprināt stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  stiprināt ES rūpniecisko un zinātnisko ekosistēmu kosmosa jomā, izveidojot saskanīgu satvaru, kas apvieno Eiropas apmācības un zinātības izcilību, augsta līmeņa projektēšanas attīstību, ražošanas spējas un stratēģisko redzējumu, kas vajadzīgs nozarē, kurā ir arvien spēcīgāka konkurence;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību.
(d)  sekmēt Savienības kā kosmosa nozares vadošā spēka lomu starptautiskajā arēnā un stiprināt tās devumu globālu problēmu risināšanā un globāla mēroga iniciatīvu atbalstīšanā, tostarp attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  stiprināt Savienības kosmosa diplomātiju un veicināt starptautisko sadarbību, lai palielinātu informētību par kosmosu kā cilvēces kopīgo mantojumu;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)
(db)  veicināt Savienības tehnoloģijas un rūpniecību un sekmēt savstarpības principu un godīgu konkurenci starptautiskā līmenī;
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – dc apakšpunkts (jauns)
(dc)  uzlabot Savienības un tās dalībvalstu drošību dažādās jomās, it sevišķi transporta nozarē (aviācijā, tostarp bezpilota lidaparātu jomā, dzelzceļa transportā, navigācijā, autotransportā, autonomajā braukšanā), infrastruktūras būvniecībā un uzraudzībā, zemes monitoringā un vides jomā.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  Galileo un EGNOS mērķis: sniegt modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;
(a)  Galileo un EGNOS mērķis: sniegt ilgtermiņa un nepārtrauktus modernus un attiecīgā gadījumā drošus pozicionēšanas, navigācijas un laika sinhronizācijas pakalpojumus;
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu rīcībpolitikas īstenošanu un uzraudzību tādās jomās kā vide, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība un lauku attīstība, civilā aizsardzība, drošums un drošība, kā arī digitālā ekonomika;
(b)  Copernicus mērķi: ilgtermiņā sniegt precīzus un uzticamus Zemes novērošanas datus un informāciju, atbalstīt Savienības un tās dalībvalstu lietotāju interešu vadītu politikas virzienu un darbību īstenošanu un uzraudzību;
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;
(c)  kosmosa situācijas apzināšanās (“SSA”) mērķi: uzlabot SST spējas novērot, uzraudzīt un identificēt kosmiskos objektus un kosmiskos atkritumus, novērot kosmiskos laikapstākļus un kartēt un tīklot dalībvalstu jaudas NEO jomā;
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, veicināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;
(e)  nodrošināt autonomu, drošu un rentablu spēju piekļūt kosmosam;
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
(f)  atbalstīt un stiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības garu, prasmes un inovācijas spēju, kas piemīt Savienības juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas vai vēlas darboties šajā nozarē, īpašu uzmanību pievēršot mazo un vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu stāvoklim un vajadzībām.
(f)  veicināt spēcīgas un konkurētspējīgas Savienības kosmosa ekonomikas attīstību un palielināt iespējas visu lielumu Savienības uzņēmumiem un visiem Savienības reģioniem.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Programma atbalsta:
Programma sinerģijā ar citām Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras programmām un finansējumu shēmām atbalsta:
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmas vajadzībām;
(a)  palaišanas pakalpojumu sniegšanu Programmai, tajā skaitā apvienotā palaišanas pakalpojuma sniegšanu Savienībai un citām struktūrām pēc to pieprasījuma, ņemot vērā Savienības būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu, lai uzlabotu Eiropas palaišanas iekārtu un rūpniecības nozaru konkurētspēju pasaules tirgū;
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam;
(b)  izstrādes pasākumus, kas saistīti ar autonomu, uzticamu un rentablu piekļuvi kosmosam, tostarp alternatīvas palaišanas tehnoloģijas un inovatīvas sistēmas vai pakalpojumus, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības intereses saskaņā ar 25. pantu;
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  ja nepieciešams Programmas vajadzībām, ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras pielāgošanu.
(c)  ja tas ir vajadzīgs Programmas mērķu sasniegšanai, nepieciešamo atbalstu ar kosmosu saistītās zemes infrastruktūras uzturēšanai, pielāgošanai un attīstībai, jo īpaši esošajai infrastruktūrai, raķešu palaišanas vietām un pētniecības centriem.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
6. pants – virsraksts
Darbības inovācijas atbalstam Savienības kosmosa nozarē
Darbības inovatīvas un konkurētspējīgas Savienības kosmosa nozares atbalstam
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  inovācijas darbības, kas ļauj visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus;
(a)  inovācijas darbības, kas ļauj izstrādāt un visoptimālāk izmantot kosmosa tehnoloģijas, infrastruktūru vai pakalpojumus;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  atbilstīgus pasākumus, lai veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu pētniecības un inovācijas pasākumu rezultātā, jo īpaši izmantojot sinerģiju ar citiem Savienības fondiem, piemēram, programmu “Apvārsnis Eiropa” un InvestEU, ar nolūku atbalstīt visu programmas komponentu nākamā posma sektoru attīstību;
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
(ab)  Eiropas kosmosa nozares stiprināšanu eksporta tirgū;
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam tos iegādāties;
(b)  ar kosmosu saistītu inovācijas partnerību izveidi nolūkā izstrādāt inovatīvus produktus vai pakalpojumus un pēc tam šos produktus vai pakalpojumus iegādāties programmas vajadzībām;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  projektēšanu, testēšanu, īstenošanu un ieviešanu attiecībā uz sadarbspējīgu kosmosa risinājumu izstrādi sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām, inovāciju veicināšanu un kopējas sistēmas izveidi, lai īstenotu visas iespējas, ko sniedz iedzīvotājiem un uzņēmumiem paredzēti valsts pārvaldes iestāžu pakalpojumi;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  uzņēmējdarbību no sākumposma līdz paplašināšanai saskaņā ar 21. pantu un citus finansējuma pieejamības noteikumus, kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā;
(c)  uzņēmējdarbību, tajā skaitā no sākumposma līdz paplašināšanai, saskaņā ar 21. pantu, kā arī balstoties uz citiem noteikumiem par piekļuvi finansējumam, kā minēts 18. pantā un III sadaļas I nodaļā;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  uzņēmumu sadarbību kosmosa nozares centru veidā, kas reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus un palīdz iedzīvotājiem un uzņēmumiem sekmēt uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos;
(d)  sadarbību kosmosa centru tīkla veidā, kas jo īpaši reģionālā un valsts līmenī apvieno kosmosa un digitālās nozares dalībniekus, kā arī lietotājus, un piedāvā atbalstu, iekārtas un pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbības gara un prasmju veidošanos; sadarbību starp kosmosa centriem un digitālo inovāciju centriem, kas izveidoti saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  “pirmā līguma pieejas stratēģijas” iespējamo izstrādi, iesaistot visus attiecīgos publiskā un privātā sektora dalībniekus, lai atbalstītu kosmosa nozares jaunuzņēmumu attīstību.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)
(db)  sinerģijas ar transporta, kosmosa un digitālo sektoru, lai veicinātu jaunu tehnoloģiju (piemēram, e-zvans, digitālais tahogrāfs, satiksmes pārraudzība un pārvaldība, autonomā braukšana, bezpilota transportlīdzekļi un bezpilota lidaparāti) plašāku izmantošanu un apmierinātu drošas un nepārtrauktas savienojamības, stabilas pozicionēšanas, jaukto transportsistēmu un sadarbspējas vajadzības, tādējādi uzlabojot transporta pakalpojumu un nozares konkurētspēju;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  izglītības un apmācības darbības;
(e)  izglītības un apmācības darbības, lai attīstītu augsta līmeņa prasmes kosmosa jomā;
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām;
(f)  privātā un publiskā sektora profesionāļu, studentu un uzņēmēju piekļuvi apstrādes un testēšanas iekārtām;
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu;
(c)  nepiešķir trešai valstij vai starptautiskajai organizācijai pilnvaras pieņemt lēmumus par programmu vai, attiecīgā gadījumā, piekļuvi sensitīvai vai klasificētai informācijai;
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  attiecīgā gadījumā uztur Savienības stratēģiskās un suverenitātes intereses visās saistītajās jomās, tajā skaitā Eiropas tehnoloģisko vai rūpnieciski stratēģisko autonomiju;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
3.  Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līgumi, nolīgumi vai citas vienošanās, kas saistītas ar 1. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību režīms, kas attiecas uz minētajiem aktīviem, un attiecībā uz c) apakšpunktu ir paredzēts, ka Savienība var brīvi izmantot PRP uztvērējus saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.
3.  Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka līgumi, nolīgumi vai citas vienošanās, kas saistītas ar 2. punktā minētajām darbībām, ietver noteikumus, kuros izklāstīts atbilstošs īpašumtiesību un lietošanas režīms, kas attiecas uz minētajiem aktīviem, un attiecībā uz c) apakšpunktu ir paredzēts, ka Savienība var brīvi izmantot PRP uztvērējus un piešķirt to lietošanas tiesības saskaņā ar Lēmumu Nr. 1104/2011/ES.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav.
Pakalpojumi, dati un informācija, ko sniedz Programmas komponenti, tiek sniegti bez jebkādas tiešas vai netiešas garantijas attiecībā uz to kvalitāti, precizitāti, pieejamību, uzticamību, ātrdarbīgumu un piemērotību kādam mērķim, izņemot gadījumus, kad piemērojamos Savienības tiesību aktos šāda garantija ir prasīta, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus. Šajā nolūkā Komisija veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka minēto pakalpojumu, datu un informācijas lietotāji ir pienācīgi informēti par to, ka šādas garantijas nav.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 1. daļa
Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16] miljardi EUR pašreizējās cenās.
Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [16,9] miljardi EUR pašreizējās cenās.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
(b)  Copernicus mērķi: [5,8] miljardi EUR;
(b)  Copernicus mērķi: [6] miljardi EUR;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
(c)  SSA/GOVSATCOM: [0,5] miljardi EUR.
(c)  SSA/GOVSATCOM: [1,2] miljardi EUR.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3. pantā, finansē no Programmas komponentiem.
2.  Transversālas darbības, kā paredzēts 3., 5. un 6. pantā, finansē no Programmas komponentiem.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  visās dalībvalstīs visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī citiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus;
(a)  visā Savienībā un visā piegādes ķēdē veicināt visplašākās un visatvērtākās līdzdalības iespējas visiem ekonomikas dalībniekiem un jo īpaši jaunuzņēmumiem, jauniem tirgus dalībniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp prasot pretendentiem slēgt apakšuzņēmuma līgumus;
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  veicināt Savienības autonomiju, jo īpaši tehnoloģiju ziņā;
(d)  visā vērtību ķēdē veicināt Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši rūpniecības un tehnoloģiju ziņā;
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  ievērot principu par atklātu piekļuvi un godīgu konkurenci visā rūpniecības piegādes ķēdē, konkursu rīkošanu, atklāti un laikus sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un visu citu svarīgu informāciju, lai visiem iespējamiem dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus;
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības stratēģisko autonomiju, līgumslēdzēja iestāde var prasīt, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents.
1.  Lai iedrošinātu jaunus tirgus dalībniekus, it īpaši mazos un vidējos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, un lai piedāvātu visplašāko iespējamo ģeogrāfisko pārklājumu, vienlaikus aizsargājot Savienības stratēģisko autonomiju, līgumslēdzēja iestāde cenšas pieprasīt, lai pretendents, izsludinot konkursa procedūru atbilstīgā apakšuzņēmuma līgumu līmenī, par kādu līguma daļu slēgtu apakšuzņēmuma līgumu ar uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder pretendents.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai.
2.  To līguma daļu, par kuru līgumslēdzēja iestāde prasa slēgt apakšuzņēmuma līgumu visos nozares līmeņos saskaņā ar 1. punktu, tā norāda kā diapazonu no minimālās līdz maksimālajai procentuālajai daļai;
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
3.  Pretendents pamato jebkuru atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības.
3.  Pretendents pamato un līgumslēdzēja iestāde novērtē jebkuru atkāpi no 1. punktā paredzētās prasības.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
Kopīga uzaicinājuma gadījumā izveido kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Procedūrās jāiesaista ekspertu grupa, kurā līdzsvaroti pārstāvēta katra puse.
Kopīga uzaicinājuma gadījumā izveido kopīgas procedūras priekšlikumu atlasei un izvērtēšanai. Procedūrās iesaista ekspertu grupu, kurā līdzsvaroti pārstāvēta katra puse. Šādi eksperti neveic novērtējumu, nesniedz konsultācijas un nepiedalās tādu jautājumu izskatīšanā, saistībā ar kuriem viņiem ir interešu konflikts.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija un Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.
1.  Papildus Finanšu regulas [165. panta] noteikumiem Komisija vai Aģentūra var īstenot kopīga iepirkuma procedūras ar Eiropas Kosmosa aģentūru vai citām starptautiskām organizācijām, kas iesaistītas Programmas komponentu īstenošanā.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru;
(a)  strikts uzdevumu un pienākumu sadalījums starp Programmas īstenošanā iesaistītajām struktūrām, jo īpaši starp dalībvalstīm, Komisiju, Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, pamatojoties uz katras struktūras kompetenci, uzlabojot pārredzamību, efektivitāti un izmaksu efektivitāti un novēršot darbību pārklāšanos;
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un grafiku savās attiecīgajās kompetences jomās saskaņā ar šo regulu;
(b)  stingra Programmas kontrole, tostarp tas, ka visas struktūras stingri ievēro izmaksas un tehnisko sniegumu savās attiecīgajās atbildības jomās saskaņā ar šo regulu;
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība;
(d)  tas, ka sistemātiski tiek ņemtas vērā Programmas komponentu sniegto pakalpojumu izmantotāju vajadzības, kā arī ar šiem pakalpojumiem saistītā zinātnes un tehnoloģiju attīstība, tajā skaitā konsultējoties ar padomdevējiem lietotāju forumiem valstu un Savienības līmenī;
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts
2.  Komisija vai, 30. pantā minēto uzdevumu vajadzībām, Aģentūra var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai valstu aģentūrām, vai šo dalībvalstu vai valstu aģentūru grupām. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un veicinātu pakalpojumu izmantošanu, tostarp palīdzot aizsargāt frekvences, kas vajadzīgas šai Programmai.
2.  Komisija vai, 30. pantā minēto uzdevumu vajadzībām, Aģentūra var uzticēt konkrētus uzdevumus dalībvalstīm vai šo dalībvalstu grupām, ievērojot īpašu vienošanos katrā atsevišķā gadījumā. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un veicinātu pakalpojumu izmantošanu, tostarp atbilstīgā līmenī palīdzot aizsargāt frekvences, kas vajadzīgas šai Programmai.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
28. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis īsteno proaktīvu un saskaņotu apspriešanos ar galalietotāju kopienām, jo īpaši attiecībā uz Galileo, EGNOS un Copernicus, tostarp izmantojot padomdevējus lietotāju forumus.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts
1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu, tostarp drošības jomā. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem.
1.  Komisijai ir vispārēja atbildība par Programmas īstenošanu un atbildība drošības jomā par tiem Programmas komponentiem, kas nav uzticēti Aģentūrai saskaņā ar 30. pantu. Tā saskaņā ar šo regulu nosaka Programmas prioritātes un ilgtermiņa attīstību un uzrauga tās īstenošanu, pienācīgi ņemot vērā tās ietekmi uz citiem Savienības rīcībpolitikas virzieniem.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts
2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu gadījumā, ja šāda pārvaldība nav uzticēta citai struktūrai.
2.  Komisija pārvalda Programmas komponentu gadījumā, ja šāda pārvaldība nav uzticēta citām struktūrām, kas minētas 30., 31. un 32. pantā.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
29. pants – 3. punkts
3.  Komisija nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādām Programmā iesaistītajām struktūrām un koordinē šo struktūru darbību.
3.  Komisija nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādām Programmā iesaistītajām struktūrām un koordinē šo struktūru darbību, kā arī nodrošina pilnīgu Savienības interešu aizsardzību, pareizu tās līdzekļu pārvaldību un tās noteikumu piemērošanu, jo īpaši to, kas saistīti ar iepirkumu. Tādēļ Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kas ir saistīts ar šīm divām struktūrām uzticētajiem uzdevumiem, kā minēts 31.a pantā.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
29. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija saskaņā ar 105. pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par kosmisko laikapstākļu un NEO funkciju darbību un pārvaldību un GOVSATCOM.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
29. pants – 4. punkts – 1. daļa
Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētu sniegšanu, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka tehniskās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās tehniskās un darbības specifikācijas, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību.
Ja tas vajadzīgs, lai nodrošinātu raitu Programmas darbību un Programmas komponentu pakalpojumu netraucētu sniegšanu, Komisija pēc apspriešanās ar lietotājiem un visām citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tajā skaitā nākamā posma sektoru, izmantojot deleģētos aktus, nosaka augsta līmeņa prasības, kas vajadzīgas minēto komponentu un to sniegto pakalpojumu īstenošanai un attīstībai. Kad Komisija nosaka minētās augsta līmeņa prasības, tā tiecas nesamazināt vispārējo drošības līmeni un izpildīt prasību nodrošināt atpakaļsaderību.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
29. pants – 4. punkts – 2. daļa
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Šos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 21pantu.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
29. pants – 5. punkts
5.  Komisija veicina un nodrošina Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā, tostarp atbalstot minēto pakalpojumu atbilstīgu izstrādi un gādājot par vides stabilitāti ilgtermiņā. Tā pilnveido sinerģiju starp dažādu Programmas komponentu lietojumiem. Tā nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām.
5.  Komisija nodrošina Programmas un citu Savienības darbību un programmu papildināmību, saskaņotību, sinerģiju un saiknes starp tām. Tā ciešā sadarbībā ar Aģentūru un attiecīgā gadījumā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un Copernicus pilnvarotajām struktūrām atbalsta un veicina:
—  darbības, kas saistītas ar Programmas komponentu sniegto pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā.
—  sinerģiju veidošanos starp lietotnēm;
—  minēto pakalpojumu atbilstīgu attīstību;
—  stabilas ilgtermiņa vides veicināšanu.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
29. pants – 6. punkts
6.  Attiecīgā gadījumā tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Tā mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci.
6.  Attiecīgā gadījumā un sadarbībā ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru tā nodrošina koordināciju ar darbībām, kuras kosmosa nozarē tiek veiktas Savienības, valstu un starptautiskā līmenī. Tā mudina dalībvalstis uz savstarpēju sadarbību un veicina dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģenci.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  veicināt un nodrošināt Programmas komponentu sniegto datu un pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, tostarp pakārtoto lietotņu un pakalpojumu izstrādi, balstoties uz Programmas komponentiem;
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  īstenot pasākumus, lai atbalstītu inovatīvu Savienības kosmosa nozari saskaņā ar 6. pantu;
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
(bc)  atbalstīt piekļuvi finansējumam, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar III sadaļu un InvestEU, kā arī sadarbībā ar EIB, izmantojot finanšu instrumentus, ko tā izveidojusi jo īpaši MVU atbalstam;
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības un ar Galileo un EGNOS piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības;
(c)  veikt saziņas un popularizēšanas darbības un jo īpaši ar Galileo, EGNOS un Copernicus piedāvāto pakalpojumu komercializāciju saistītas darbības;
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: pārvaldīt EGNOS un Galileo, kā minēts 43. pantā;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību.
(d)  sniegt Komisijai tehnisko zinātību, izvairoties no dublēšanās ar ESA uzdevumiem saskaņā ar 27. un 31. pantu.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  pārvaldīt EGNOS un Galileo ekspluatāciju, kā minēts 43. pantā;
svītrots
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  sniegt ieteikumus Komisijai par kosmosa jomas prioritātēm programmā “Apvārsnis Eiropa” un piedalīties tās īstenošanā;
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  īstenot darbības, kas saistītas ar tādu lejupējo lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuri balstās uz Programmas komponentiem.
svītrots
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
30. pants – 3. punkts
3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, tostarp veikt saziņas, popularizēšanas un datu un informācijas tirgvedības darbības, kā arī citas darbības, kas saistītas ar lietotāju loka paplašināšanu, attiecībā uz citiem Programmas komponentiem, ne tikai Galileo un EGNOS.
3.  Komisija var uzticēt Aģentūrai citus uzdevumus, izvairoties no dublēšanās un pamatojoties uz uzlabotu efektivitāti Programmas mērķu īstenošanā.
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
30. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Lai izpildītu uzticētos uzdevumus, Aģentūra var noslēgt partnerības nolīgumus vai citus nolīgumus ar valstu kosmosa aģentūrām, to grupu vai ar citām struktūrām.
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
30. pants – 4. punkts
4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu].
4.  Komisija 2. un 3. punktā minētos uzdevumus uztic, izmantojot iemaksu nolīgumu saskaņā ar Finanšu regulas [2. panta 18. punktu] un [VI sadaļu], un pārskata tos saskaņā ar šīs regulas 102. panta 6. punktu, jo īpaši attiecībā uz Copernicus komponentu.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
30. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Uzticot Aģentūrai uzdevumus, Komisija nodrošina pienācīgu finansējumu attiecīgo uzdevumu pārvaldībai un izpildei, tostarp atbilstošus cilvēkresursus un administratīvos resursus.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija;
(a)  attiecībā uz Copernicus: Copernicus kosmiskās un zemes infrastruktūras izstrāde, projektēšana, izbūve un ekspluatācija;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: sistēmu attīstība, zemes segmenta attīstīšana, satelītu projektēšana un izstrāde;
(b)  attiecībā uz Galileo un EGNOS: atbalsts Aģentūrai tās pamatuzdevumu izpildē. Ja tas paredzēts konkrētos nolīgumos, kas noslēgti starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, iepirkumu veikšana Aģentūras vārdā un uzdevumā par sistēmu attīstību, zemes segmenta projektēšanu un attīstīšanu un kosmosa segmenta projektēšanu un attīstīšanu;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības savas kompetences jomās.
(c)  attiecībā uz visiem Programmas komponentiem: pētniecības un izstrādes darbības attiecībā uz Programmas komponentu infrastruktūru.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  dalībvalstu sadarbības sekmēšana un dalībvalstu tehnoloģisko spēju un kosmosa jomā veiktās izstrādes konverģences veicināšana;
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts
2.  Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kā paredzēts Finanšu regulas [130. pantā]. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā:
svītrots
–  skaidri nosaka Eiropas Kosmosa aģentūras pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;
–  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra izpildītu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi;
–  paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu, pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, pasākumiem, kas piemērojami gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;
–  prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs, kas attiecas uz Programmu;
–  paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma;
–  nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību, kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām un attiecīgā gadījumā var būt pamatota uz veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
31. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 2. punktā minētā finanšu pamatpartnerības nolīguma noslēgšana ir atkarīga no tā, vai Eiropas Kosmosa aģentūrā ir izveidotas iekšējās struktūras un darbības metode, jo īpaši attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, pārvaldības metodēm un atbildību, kas ļauj nodrošināt Savienības interešu maksimālu aizsardzību un tās lēmumu izpildi, tostarp attiecībā uz darbībām, kuras finansē Eiropas Kosmosa aģentūra un kuras ietekmē uz Programmu.
svītrots
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
31. pants – 4. punkts
4.  Neskarot 4. punktā minēto finanšu pamatpartnerības nolīgumu, Komisija vai Aģentūra var lūgt Eiropas Kosmosa aģentūru nodrošināt tehnisko zinātību un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu uzdevumus, kas tām ir uzticēti ar šo regulu.
svītrots
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
31.a pants (jauns)
31.a pants
Finanšu pamatpartnerības nolīgums
1.  Komisija ar Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, kā paredzēts Finanšu regulas [130. pantā]. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā:
(a)  skaidri nosaka Komisijas, Aģentūras un Eiropas Kosmosa aģentūras lomas, pienākumus un saistības attiecībā uz Programmu;
(b)  skaidri nosaka Programmas komponentu koordinēšanas un kontroles instrumentus, ņemot vērā Komisijas lomu un atbildības jomas saistībā ar Programmas komponentu vispārējo koordinēšanu;
(c)  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra ievērotu Savienības programmas drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi;
(d)  paredz nosacījumus par Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldību, tostarp Savienības publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, veicot iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā, kā arī par pārvaldības procedūrām, gaidāmajiem rezultātiem, kas mērāmi ar veikuma rādītājiem, piemērojamajiem pasākumiem gadījumā, ja līgumu izpilde ir nepilnīga vai krāpnieciska izmaksu, grafika un rezultātu ziņā, kā arī saziņas stratēģiju un noteikumiem par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem; šie nosacījumi atbilst šīs regulas III un V sadaļai un Finanšu regulai;
(e)  prasa Komisijas un, attiecīgā gadījumā, Aģentūras piedalīšanos Eiropas Kosmosa aģentūras Piedāvājumu izvērtēšanas padomes sanāksmēs saistībā ar Programmu, ja Aģentūra veic iepirkumus Savienības vārdā un uzdevumā saskaņā ar 1.a punktu;
(f)  paredz uzraudzības un kontroles pasākumus, kas jo īpaši ietver izmaksu prognozēšanas sistēmu, sistemātisku informācijas sniegšanu Komisijai vai, attiecīgā gadījumā, Aģentūrai par izmaksām un grafiku un gadījumā, ja notiek novirzīšanās no plānotā budžeta, izpildes un grafika, koriģējošus pasākumus, ar ko nodrošina uzticēto uzdevumu izpildi piešķirtā budžeta robežās, un sankcijas pret Eiropas Kosmosa aģentūru, ja šī novirzīšanās uz to ir tieši attiecināma;
(g)  nosaka principus, kuri attiecas uz Eiropas Kosmosa aģentūrai maksājamo atlīdzību (ņemot vērā tās kā publiskas struktūras izmaksu modeli), kas ir samērīga ar veicamo uzdevumu sarežģītību, atbilst tirgus cenām un citu iesaistīto struktūru, tostarp Savienības, maksām, turklāt attiecīgā gadījumā var būt pamatota ar veikuma rādītājiem; minētās maksas nedrīkst segt vispārējās pieskaitāmās izmaksas, kas nav saistītas ar darbībām, kuras Eiropas Kosmosa aģentūrai uzticējusi Savienība;
(h)  prasa, lai Eiropas Kosmosa aģentūra nodrošinātu Savienības interešu un tās lēmumu pilnīgu aizsardzību, kas var nozīmēt, ka Eiropas Kosmosa aģentūrai jāpielāgo savu lēmumu pieņemšana, pārvaldības metodes un atbildības noteikumi.
2.  Neskarot 31.a punktā minēto finanšu pamatpartnerības nolīgumu, Komisija vai Aģentūra var lūgt Eiropas Kosmosa aģentūru nodrošināt tehnisko zinātību un informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu tām ar šo regulu uzticētos uzdevumus. Par šādu pieprasījumu nosacījumiem un to īstenošanu savstarpēji vienojas.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
32. pants – virsraksts
Citu struktūru loma
EUMETSAT un citu struktūru loma
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt Programmas komponentu pilnīgu vai daļēju īstenošanu citām struktūrām, kas nav minētas 30. un 31. pantā, tostarp:
1.  Komisija, izmantojot iemaksu nolīgumus, var uzticēt šādu uzdevumu pilnīgu vai daļēju īstenošanu citām struktūrām, kas nav minētas 30. un 31. pantā, tostarp:
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT;
(a)  Copernicus kosmiskās infrastruktūras vai tās daļu modernizāciju un ekspluatāciju var uzticēt EUMETSAT;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām.
(b)  Copernicus pakalpojumu vai to daļu īstenošanu var uzticēt attiecīgajām aģentūrām, struktūrām vai organizācijām, kas pārvalda arī attiecīgās trešo personu informācijas ieguvi.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
32. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija ņem vērā Kopīgā pētniecības centra zinātniskos un tehniskos ieteikumus attiecībā uz Programmas īstenošanu.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Programmas drošība balstāma uz šādiem principiem:
Programmas drošību balsta uz šādiem principiem:
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses;
(a)  ņemt vērā dalībvalstu gūto pieredzi drošības jomā un smelties iedvesmu no to labākās prakses un valstu tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  ņemt vērā pieredzi, kas gūta Galileo, EGNOS un Copernicus darbībā;
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisija savā kompetences jomā nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz:
Komisija un Aģentūra to kompetences jomās nodrošina augstu drošības pakāpi, jo īpaši attiecībā uz:
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šajā nolūkā Komisija nodrošina, ka katram Programmas komponentam tiek veikta riska un draudu analīze. Pamatojoties uz minēto riska un draudu analīzi, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Šajā nolūkā Komisija, apspriežoties ar dalībvalstu galalietotājiem un attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda Programmas komponenta īstenošanu, veic riska un draudu analīzi attiecībā uz Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentiem. Aģentūra veic Galileo un EGNOS komponentu riska un draudu analīzi. Pamatojoties uz minēto riska un draudu analīzi, Komisija, apspriežoties ar dalībvalstu galalietotājiem un attiecīgajām struktūrām, kas pārvalda Programmas komponenta īstenošanu, katram Programmas komponentam nosaka vispārējās drošības prasības, izmantojot īstenošanas aktus. To darot, Komisija ņem vērā minēto prasību ietekmi uz netraucētu attiecīgā komponenta darbību, jo īpaši izmaksu, riska pārvaldības un grafika ziņā, un nodrošina, ka netiek samazināts vispārējais drošības līmenis vai netiek traucēta uz attiecīgo komponentu balstīto esošo iekārtu darbība. Vispārējās drošības prasībās izklāsta procedūras, kuras jāpilda gadījumos, kad komponenta darbība varētu apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. punkts
2.  Par Programmas komponenta pārvaldību atbildīgā struktūra atbild par attiecīgā komponenta drošības pārvaldību un šajā nolūkā veic riska un draudu analīzi un visas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu un uzraudzītu attiecīgā komponenta drošību, jo īpaši nosaka tehniskās specifikācijas un darbības procedūras un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punktā.
2.  Komisija ir atbildīga par Copernicus, SST un GOVSATCOM komponentu drošības pārvaldību. Aģentūra atbild par Galileo un EGNOS komponentu drošības pārvaldību. Šajā nolūkā tās veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu un uzraudzītu to komponentu drošību, par kurām tās ir atbildīgas, jo īpaši par tehnisko specifikāciju un ekspluatācijas procedūru noteikšanu, un uzrauga to atbilstību vispārējām drošības prasībām, kas minētas 1. punkta trešajā daļā.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
34. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Aģentūra:
3.  Aģentūra arī:
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
34. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  nodrošina Programmas kiberdrošību;
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
34. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
(a)  veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību29, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību uz zemes, kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
(a)  veic pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Eiropas kritisko infrastruktūru, kā noteikts Padomes 2008. gada 8. decembra Direktīvā 2008/114/EK par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību29, un pasākumiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu savas valsts kritisko infrastruktūru, nolūkā nodrošināt tādas zemes infrastruktūras aizsardzību, kura ir šīs programmas sastāvdaļa un atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
__________________
__________________
29 OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.
29 OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
34. pants – 5. punkts
5.  Programmā iesaistītās struktūras veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu programmas drošību.
5.  Programmā iesaistītās struktūras veic visus nepieciešamos pasākumus, tajā skaitā tos, kas noteikti riska analīzē, lai nodrošinātu programmas drošību.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
38. pants – 2. punkts
2.  Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā arī Savienības aģentūru, trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatīti jautājumi, kas tieši skar attiecīgās trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, jo īpaši jautājumi, kas attiecas uz tām piederošo vai to teritorijā izveidoto infrastruktūru. Šādas trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju līdzdalības kārtību un nosacījumus izklāsta attiecīgajos nolīgumos, un tie atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.
2.  Eiropas Kosmosa aģentūras pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā arī Savienības aģentūru, trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz tām piederošo vai to teritorijā izveidoto infrastruktūru. Šādas trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju līdzdalības kārtību un tās nosacījumus tādēļ izklāsta attiecīgajos nolīgumos, un tie atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  uz zemes esošas infrastruktūras, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;
(b)  uz zemes esošas infrastruktūras, tajā skaitā infrastruktūras, kas atrodas ārpus Savienības teritorijas, taču ir vajadzīga EGNOS pilnīga pārklājuma nodrošināšanai dalībvalstu teritorijās, kuras ģeogrāfiski atrodas Eiropā, jo īpaši tīklu, objektu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, pastāvīgu uzlabošanu, attīstību un aizsardzību, tostarp modernizāciju un novecošanas pārvaldību;
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem;
(c)  sistēmu nākamo paaudžu izstrādi un Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu attīstību, neskarot turpmākus lēmumus par Savienības finanšu plāniem, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto personu un pušu vajadzības;
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  atbalstu būtiski svarīgu tehnoloģisko elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamu mikroshēmu un uztvērēju, izstrādei un attīstīšanai;
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  atbalstu Galileo un EGNOS pakārtoto lietotņu attīstīšanai un tādu integrētu pakārtoto lietotņu attīstīšanai, kuras izmanto gan EGNOS/Galileo, gan Copernicus;
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu nodrošināšanu un tirgus attīstību;
(e)  Galileo un EGNOS sniegto pakalpojumu sniegšanu un tirgus attīstību, jo īpaši, lai maksimāli palielinātu 4. panta 1. punktā minētos sociālekonomiskos ieguvumus;
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība un precizitāte, tostarp integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un kas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām.
(c)  dzīvības aizsardzības pakalpojumu (DAP), kas pieejams bez tiešām lietotāja maksām un sniedz pozicionēšanas un laika sinhronizācijas informāciju, kurai piemīt augsta līmeņa nepārtrauktība, pieejamība, precizitāte un integritāte. Šo pakalpojumu sniedz saskaņā ar EASA regulu, lai nodrošinātu aviācijas drošības prasību ievērošanu, ietverot integritātes ziņojumu, kas ļauj brīdināt lietotājus par Galileo un citu GNSS atteici vai par to izstarotiem signāliem ārpus pielaides intervāla, kurus tas pastiprina pārklājuma zonā, un tas paredzēts galvenokārt lietotājiem, kuriem drošība ir būtiska, jo īpaši civilās aviācijas nozarē aeronavigācijas pakalpojumu vajadzībām.
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
45. pants – 2. punkts – 1. daļa
Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.
Šā panta 1. punktā minētos pakalpojumus sniedz kā prioritāti dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, un ar mērķi līdz 2023. gada beigām aptvert kontinentālās teritorijas, bet līdz 2025. gada beigām — visas teritorijas.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
45. pants – 3. punkts
3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.
3.  Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, kas ir specifiskas minētajiem reģioniem, nesedz no 11. pantā minētā budžeta, bet Komisija apsver iespēju izmantot partnerības programmas un vienošanās un atbilstīgā gadījumā izstrādāt īpašus finanšu instrumentus to atbalstam. Šāda paplašināšana nedrīkst aizkavēt 1. punktā minēto pakalpojumu piedāvāšanu visā dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
47. pants – virsraksts
Saderība un sadarbspēja
Saderība, sadarbspēja un standartizācija
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
47. pants – 2. punkts
2.  Galileo un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir saderīgi un sadarbspējīgi ar citām satelītnavigācijas sistēmām un ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem gadījumā, ja nepieciešamās saderības un sadarbspējas prasības ir noteiktas starptautiskos nolīgumos.
2.  Galileo un EGNOS un to sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji saderīgi un sadarbspējīgi ar citām satelītnavigācijas sistēmām un ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem gadījumā, ja nepieciešamās saderības un sadarbspējas prasības ir noteiktas starptautiskos nolīgumos.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
47. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Galileo un EGNOS cenšas nodrošināt atbilsmi starptautiskajiem standartiem un sertifikātiem.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
48. pants – 1. punkts
1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības ieguldījumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību.
1.  Copernicus īsteno, balstoties uz iepriekšēju Savienības, Eiropas Kosmosa aģentūras un EUMETSAT ieguldījumu, un attiecīgā gadījumā piesaistot valsts vai reģionālās dalībvalstu spējas un ņemot vērā salīdzināmu datu un informācijas komercpiegādātāju spējas un nepieciešamību veicināt konkurenci un tirgus attīstību.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
48. pants – 2. punkts
2.  Copernicus sniedz datus un informāciju, īstenojot datu politiku, kas paredz, ka dati ir pilnīgi, bezmaksas un atvērti.
2.  Copernicus sniedz datus un informāciju, balstoties uz datu politiku, kas paredz, ka dati ir pilnīgi, bezmaksas un atvērti.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums
–  Copernicus Sentinel izstrādi un ekspluatāciju,
–  Copernicus Sentinel satelītu izstrādi un ekspluatāciju,
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  datu piekļuves un izplatīšanas komponents, kas ietver infrastruktūru un pakalpojumus, ar kuriem nodrošina Copernicus datu un Copernicus informācijas atrašanu, skatīšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kā arī piekļuvi šādiem datiem un informācijai;
(c)  datu piekļuves un izplatīšanas komponents, kas ietver infrastruktūru un pakalpojumus, ar kuriem nodrošina Copernicus datu un Copernicus informācijas atrašanu, skatīšanu, ilgtermiņa arhivēšanu, izplatīšanu un izmantošanu, kā arī piekļuvi šādiem datiem un informācijai lietotājam draudzīgā veidā;
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
48. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)  lietotāju loka paplašināšanas un tirgus attīstības komponents saskaņā ar 29. panta 5. punktu, kas ietver attiecīgās darbības, resursus un pakalpojumus, ar kuriem Copernicus, tās datus un pakalpojumus popularizē visos līmeņos, lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kas minēti 4. panta 1. punktā.
(d)  lietotāju loka paplašināšanas, spēju veidošanas un tirgus attīstības komponents saskaņā ar 29. panta 5. punktu, kas ietver attiecīgās darbības, resursus un pakalpojumus, ar kuriem Copernicus, tās datus un pakalpojumus popularizē visos līmeņos, lai maksimāli palielinātu sociālekonomiskos ieguvumus, kas minēti 4. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
48. pants – 4. punkts
4.  Copernicus veicina novērošanas sistēmu un ar tām saistītās datu apmaiņas starptautisko koordināciju, lai tādējādi nostiprinātu tās globālo dimensiju un komplementaritāti, ņemot vērā esošos starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus.
4.  Copernicus veicina novērošanas sistēmu un ar tām saistītās datu apmaiņas starptautisko koordināciju, lai tādējādi nostiprinātu tās globālo dimensiju un komplementaritāti, ņemot vērā esošos un nākotnes starptautiskos nolīgumus un koordinācijas procesus.
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
49. pants – virsraksts
Datu iegūšana
Attiecināmās darbības
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu un dodot priekšroku šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās;
(a)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt pašreizējo Sentinel misiju nepārtrauktību un izstrādāt, palaist, uzturēt un ekspluatēt turpmākus Sentinel, paplašinot novērošanas tvērumu, piemēram, šādiem elementiem: novērošanas spējas antropogēno CO2 emisiju un citu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam, polāro apgabalu pārklājuma nodrošināšana un inovatīvu vides lietojumu sekmēšana lauksaimniecības, mežsaimniecības un ūdens resursu apsaimniekošanas jomās;
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi trešās personas datiem, kas vajadzīgi, lai ģenerētu Copernicus pakalpojumus vai Savienības iestāžu, aģentūru un decentralizēto dienestu lietošanai;
(b)  darbības, kuru mērķis ir nodrošināt piekļuvi trešās personas datiem, kas vajadzīgi, lai ģenerētu Copernicus pakalpojumus vai lai tos izmantotu galvenie lietotāji, priekšroku dodot datiem, ko sniedz un/vai kurus finansē publiskās iestādes dalībvalstīs, piemēram, valstu aģentūras;
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  atbalstu attiecīgo Copernicus pakārtoto lietotņu un pakalpojumu izstrādei.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Copernicus ietver darbības šādu pakalpojumu atbalstam:
Copernicus ietver darbības šādu pamatpakalpojumu atbalstam:
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 3. ievilkums
–  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, pilsētu teritorijām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru;
–  zemes un lauksaimniecības monitoringu nolūkā sniegt informāciju par zemes segumu, zemes izmantojumu un zemes izmantojuma izmaiņām, augsnes kvalitāti, pārtuksnešošanos, kultūras mantojuma vietām, iekšzemes ūdeņu daudzumu un kvalitāti, mežiem un it sevišķi atmežošanu, lauksaimniecību un citiem dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un kriosfēru; dalībvalstis varēs izmantot no lauksaimniecības zemes monitoringa iegūto informāciju un datus par zemes seguma pakāpi un lauksaimniecības zemes izmantošanu, lai vēl vairāk samazinātu lauksaimniecības subsīdiju piešķiršanas administratīvo slogu;
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4.a ievilkums (jauns)
–  lauksaimniecības zemes kartēšanu, kam nepieciešama apūdeņošana, ražas prognozes un augsnes izmantošanu un labāka pārtikas nekaitīguma un kvalitātes panākšanu, vienlaikus aizsargājot vidi;
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 4.b ievilkums (jauns)
–  zvejas darbību uzraudzīšanu, lai nodrošinātu labāku pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, vienlaikus aizsargājot vidi;
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
50. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  atbalsts Savienības politikas virzienu īstenošanas uzraudzībai;
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
53. pants – 1. punkts – ievaddaļa
SST komponents nodrošina atbalstu šādām darbībām:
SST programmas mērķis ir pakāpeniski aprīkot Savienību ar autonomu SST spēju.
SST komponents nodrošina atbalstu šādām darbībām:
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
53. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  dalībvalstu uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām;
(a)  dalībvalstu vai Savienības uz zemes un/vai kosmosā esošo sensoru, tostarp ar Eiropas Kosmosa aģentūras starpniecību izstrādāto sensoru un valsts līmenī ekspluatēto Savienības sensoru, tīkla izveide, attīstība un ekspluatācija nolūkā novērot un uzraudzīt objektus un izveidot Eiropas kosmisko objektu katalogu, kas pielāgots 55. pantā minēto lietotāju vajadzībām;
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 54. pantā minēto SST pakalpojumu sniegšanā, iesniedz Komisijai kopīgu priekšlikumu, kurā pierāda atbilstību šādiem kritērijiem:
Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 54. pantā minēto SST pakalpojumu sniegšanā, iesniedz Komisijai atsevišķu vai kopīgu priekšlikumu, kurā pierāda atbilstību šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
57. pants – 8. punkts
8.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu līdzdalībai SST. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
8.  Komisija saskaņā ar 105. pantu par konkrētiem noteikumiem pieņem deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par to, kā darbojas organizatoriskā sistēma dalībvalstu līdzdalībai SST. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
58.a pants (jauns)
58.a pants
SST piedāvājuma un pieprasījuma uzraudzība
Līdz 2024. gada 31. decembrim Komisija izvērtē SST komponenta īstenošanu, jo īpaši lietotāju vajadzību evolūciju saistībā ar to sensoru jaudu, kas atrodas uz zemes vai kosmosā, un pabeidz 53. panta 1.a punktā paredzētā Eiropas kataloga izveidi.
Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmosa un zemes infrastruktūras.
Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmosa un zemes infrastruktūras izveidi saskaņā ar SST komponentu.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  Eiropas NEO kataloga izveide.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
61. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Saskaņā ar GOVSATCOM komponentu satelītsakaru jaudas un pakalpojumus apvieno kopējā Savienības satelītsakaru jaudu un pakalpojumu resursā. Šis komponents ietver:
Saskaņā ar GOVSATCOM komponentu satelītsakaru jaudas un pakalpojumus apvieno kopējā Savienības satelītsakaru jaudu un pakalpojumu resursā, piemērojot atbilstīgas drošības prasības. Šis komponents var ietvert:
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
61. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  zemes segmenta infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju;
(a)  zemes un kosmosa segmentu infrastruktūras izstrādi, izbūvi un ekspluatāciju;
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
62. pants – 3. punkts
3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1. punktā minētās darbības un drošības prasības, un tie piešķir prioritāti pakalpojumiem, kurus lietotājiem sniedz Savienības līmenī. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem pakalpojumu portfeli attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz saskaņā ar GOVSATCOM, kā satelītsakaru jaudu un pakalpojumu un to atribūtu kategoriju sarakstu, ietverot ģeogrāfisko pārklājumu, frekvenci, joslas platumu, lietotāju iekārtas un drošības elementus. Šo pasākumu pamatā ir 1 punktā minētās darbības un drošības prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 107. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
62. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Šā panta 3. punktā minētajā pakalpojumu portfelī ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
63. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru, pamatojoties uz 34. panta 1. punktā minētajām GOVSATCOM komponenta īpašajām drošības prasībām.
(b)  juridiskas personas, kas pienācīgi akreditētas nodrošināt satelītsakaru jaudas vai pakalpojumus saskaņā ar 36. pantā noteikto drošības akreditācijas procedūru.
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
63. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  Satelītsakaru jaudu vai pakalpojumu nodrošinātāji, kas to dara saskaņā ar šo komponentu, ievēro īpašās drošības prasības attiecībā uz GOVSATCOM komponentu, kuras noteiktas saskaņā ar 34. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
65. pants – 1. punkts
1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī. Šajā koplietošanā un prioritizācijā piešķir prioritāti lietotājiem Savienības līmenī.
1.  Apvienotās satelītsakaru jaudas, pakalpojumus un lietotāju iekārtas GOVSATCOM dalībnieki koplieto un tās starp GOVSATCOM dalībniekiem tiek prioritizētas, pamatojoties uz lietotāju drošības riska analīzi Savienības un dalībvalsts līmenī.
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
66. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  GOVSATCOM centros ņem vērā esošos komerciāli pieejamos pakalpojumus, lai nekropļotu konkurenci iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
69. pants – 1. punkts
Līdz 2024. gada beigām Komisija izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmiskās infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmiskās infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu.
Līdz 2024. gada beigām Komisija sadarbībā ar atbildīgajām struktūrām izvērtē GOVSATCOM komponenta īstenošanu, it īpaši lietotāju vajadzību attīstību attiecībā uz satelītsakaru jaudu. Izvērtēšanā jo īpaši izskata vajadzību pēc papildu kosmiskās infrastruktūras. Izvērtējumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgu priekšlikumu par papildu kosmiskās infrastruktūras izveidi saskaņā ar GOVSATCOM komponentu.
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
71. pants – 1. punkts
Aģentūras mītnes vieta ir Prāgā, Čehijas Republikā.
Aģentūras mītnes vieta ir Prāgā, Čehijas Republikā. Ņemot vērā Programmas vajadzības, var izveidot Aģentūras vietējos birojus, kā noteikts 79. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
73. pants – 4. punkts
4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras pamatuzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē.
4.  Administratīvās padomes locekļus un viņu aizstājējus ieceļ, ņemot vērā viņu zināšanas Aģentūras uzdevumu jomā, kā arī attiecīgās vadības, administratīvās un budžetārās prasmes. Lai nodrošinātu padomes darba nepārtrauktību, Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju nomaiņu Administratīvajā padomē. Visas puses tiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību Administratīvajā padomē.
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
73. pants – 5. punkts
5.  Administratīvās padomes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var vienreiz pagarināt.
5.  Administratīvās padomes locekļu un viņu aizstājēju amata pilnvaru termiņš ir četri gadi, un to var pagarināt.
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
75. pants – 3. punkts
3.  Administratīvā padome divreiz gadā sanāk uz kārtējo sanāksmi. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.
3.  Administratīvā padome vismaz divreiz gadā sanāk uz kārtējo sanāksmi. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
75. pants – 5. punkts
5.  [Administratīvās padomes sanāksmes, kas attiecas uz jebkuru Programmas komponentu, kurš paredz sensitīvas valsts infrastruktūras izmantošanu, var apmeklēt un apspriešanā un balsošanā var piedalīties tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām pieder šāda infrastruktūra, un Komisijas pārstāvis. Ja Administratīvās padomes priekšsēdētājs nepārstāv tādu dalībvalsti, kurai pieder šāda infrastruktūra, viņu aizstāj pārstāvis no kādas dalībvalsts, kurai pieder šāda infrastruktūra.]
5.  [Administratīvās padomes sanāksmes, kas attiecas uz jebkuru Programmas komponentu, kurš paredz sensitīvas valsts infrastruktūras izmantošanu, var apmeklēt un apspriešanā piedalīties dalībvalstu pārstāvji un Komisijas pārstāvis, taču balsošanā var piedalīties tikai to dalībvalstu pārstāvji, kurām pieder šāda infrastruktūra. Ja Administratīvās padomes priekšsēdētājs nepārstāv tādu dalībvalsti, kurai pieder šāda infrastruktūra, viņu aizstāj pārstāvis no kādas dalībvalsts, kurai pieder šāda infrastruktūra.]
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
77. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  vēlākais līdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētās daudzgadu finanšu shēmas pirmā gada 30. jūnijam un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras daudzgadu darba programmu laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 80. panta a) punktu. Attiecībā uz minēto darba programmu apspriežas ar Eiropas Parlamentu;
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
77. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  pieņem pārredzamības noteikumus par rūpniecības līgumiem un regulāri saņem informāciju par tiem no izpilddirektora;
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
79. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  ievēro pārredzamības noteikumus par rūpniecības līgumiem un informē Administratīvo padomi;
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
79. pants – 2. punkts
2.  Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai aģentūras uzdevumus veiktu efektīvā un produktīvā veidā. Pirms izpilddirektors nolemj izveidot vietējo biroju, viņš saņem Komisijas, Administratīvās padomes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu.
2.  Izpilddirektors izlemj, vai ir nepieciešams izvietot vienu vai vairākus darbiniekus vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai Aģentūras uzdevumus veiktu efektīvā un produktīvā veidā. Pirms izpilddirektors nolemj izveidot vietējo biroju, viņš saņem Komisijas, Administratīvās padomes un attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) iepriekšēju piekrišanu. Lēmumā norāda vietējā birojā veicamo darbību tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un Aģentūras administratīvo funkciju dublēšanas. Ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) var būt nepieciešams noslēgt mītnes nolīgumu. Ja iespējams, ietekmi attiecībā uz personāla sadalījumu un budžetu iekļauj gada darba programmā, un jebkurā gadījumā par šo projektu ziņo budžeta lēmējiestādei saskaņā ar 84. panta 11. punktu.
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
88. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Aģentūras darbinieku atalgojumam Aģentūra izmanto savus līdzekļus un — ja vajadzīgs Aģentūrai deleģēto uzdevumu izpildei — izmantojot budžetu, ko deleģējusi Komisija.
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
89. pants – 1. punkts – 2. daļa
Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.
Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta ar vismaz trim kandidātiem, — pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
89. pants – 2. punkts – 2. daļa
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz četriem gadiem.
Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz pieciem gadiem.
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
92. pants – virsraksts
Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi
Mītnes un vietējo biroju nolīgums un darbības nosacījumi
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
92. pants – 1. punkts
1.  Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums.
1.  Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu uzņēmējās dalībvalstīs un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kopā specifiskajiem noteikumiem, kas uzņēmējās dalībvalstīs piemērojami izpilddirektoram, Administratīvās padomes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes un vietējo biroju nolīgumā starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti, kurā mītne vai vietējā infrastruktūra atrodas, un kas noslēgts pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums.
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
98. pants – 1. punkts
1.  Aģentūra ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus.
1.  Aģentūra ir atvērta to trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai, kuras ar Savienību noslēgušas attiecīgus nolīgumus.
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
101. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Komisija nosaka metodiku kvalitatīvo rādītāju izstrādei, lai precīzi novērtētu 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteikto vispārējo mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina pielikumu.
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
102. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.
2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc trim gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma. Īpašu iedaļu šajā novērtējumā velta Programmas pārvaldībai ar mērķi informēt, vai ir nepieciešams mainīt dažādajiem Programmas dalībniekiem uzticētos uzdevumus un kompetences jomas.
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
102. pants – 4. punkts
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šo novērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šo novērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem un, ja vajadzīgs, novērtējumu var papildināt ar jaunu tiesību akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
102. pants – 6. punkts – 1. daļa
Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc pieciem gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība mainīt Aģentūras pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.
Līdz 2024. gada 30. jūnijam un ik pēc trim gadiem pēc šā datuma Komisija vērtē Aģentūras sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un atrašanās vietu, saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm. Novērtēšanā izskata, vai nav radusies vajadzība mainīt Aģentūras pilnvaras, jo īpaši saistībā ar iespēju uzticēt tai papildu uzdevumus, kā minēts 30. pantā, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas. Novērtēšanā risina jautājumu par Aģentūras politiku attiecībā uz interešu konfliktiem un Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
105. pants – 2. punkts
2.  Komisijai līdz 2028gada 31decembrim uz nenoteiktu laiku tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt 52. panta 101. pantā minētos deleģētos aktus.
2.  Pilnvaras pieņemt 52. un 101. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028gada 31decembrim.
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
107. pants – 1. punkts
1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.  Komisijai palīdz komiteja, kas sanāk kopā konkrētā sastāvā/apakškomitejās, kuras veltītas katram no galvenajiem Programmas komponentiem (Galileo un EGNOS, Copernicus, SSA, GOVSATCOM). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
107. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Starptautiskajos nolīgumos, ko noslēdz Savienība, vajadzības gadījumā var paredzēt trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos komitejas darbā atbilstīgi tās reglamentā paredzētajiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā Savienības drošību.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0405/2018).


Digitālās Eiropas programmas izveide laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I
PDF 363kWORD 107k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))(1)
P8_TA(2018)0521A8-0408/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Normatīvās rezolūcijas projekts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Normatīvās rezolūcijas projekts
3.anorāde (jauna)
–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech — tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni,
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES53 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
(4)  Saskaņā ar [atsauce atbilstīgi jāatjaunina saskaņā ar jauno lēmumu par aizjūras zemēm un teritorijām: Padomes Lēmuma ../../ES53 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmas īstenošanā jāņem vērā ierobežojumi, kas saistīti ar aizjūras zemju un teritoriju līdzdalību, un to reālajai dalībai programmā ir jāpiemēro uzraudzība un regulārs novērtējums.
_________________
_________________
53 Padomes lēmums ../../ES.
53 Padomes lēmums ../../ES.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.
(5)  Saskaņā ar 22. un 23. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu54 šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta atbilstīgi īpašām uzraudzības prasībām, ņemot vērā pašreizējās vajadzības un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67954a, taču vienlaikus jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga visiem saņēmējiem, jo īpaši dalībvalstīm un MVU. Šajās prasībās vajadzības gadījumā vajadzētu iekļaut izmērāmus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.
__________________
__________________
54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
54 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu; OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
54a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Programmai būtu jānodrošina to inovatīvo finanšu instrumentu un mehānismu pilnīga pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiska kontrole, kas saistīti ar Savienības budžetu, it īpaši attiecībā uz to ieguldījumu gan saistībā ar sākotnējām gaidām, gan galarezultātiem virzībā uz Savienības mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos56 tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir kopīgi jārisina daži digitālās pārveides radīti problēmjautājumi un jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas.
(6)  Tallinas digitālajā samitā55, kas norisinājās 2017. gada septembrī, un Eiropadomes56 2017. gada 19. oktobra secinājumos tika norādīts, ka Eiropai ir jāinvestē efektīvā savu tautsaimniecību digitalizācijā un prasmju deficīta novēršanā, lai uzturētu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju un inovāciju, mūsu dzīves kvalitāti un sociālo struktūru. Eiropadome secināja, ka digitālā pārveide paver lielas inovācijas, izaugsmes un nodarbinātības iespējas, un tā sekmēs mūsu globālo konkurētspēju un uzlabos radošo un kultūras daudzveidību. Lai šīs iespējas varētu izmantot, ir dažādos veidos kopīgi jārisina digitālās pārveides radīti problēmjautājumi, tostarp jānodrošina, ka tiek ieviesti būtiski pamatelementi, uz kuriem balstās jaunās tehnoloģijas, jāizveido efektīvi un viegli izpildāmi juridiskie noteikumi, jāpārskata digitālās pārveides skartās rīcībpolitikas un jārada inovācijai labvēlīga vide, kurā tiek pilnībā aizsargātas lietotāju intereses. Optimāli šai programmai, kas ir Eiropas līmeņa pasākums, paredzētais finansējums ir jāpalielina ar būtiskiem līdzekļiem no privātā sektora un ar dalībvalstu maksājumiem.
__________________
__________________
55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit
55 https://www.eu2017.ee/news/insights/conclusions-after-tallinn-digital-summit
56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf
56 https://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Eiropas sabiedrības un Eiropas ekonomikas nākotne lielā mērā balstīsies uz saskaņotu un konsekventu spektra politiku, 5G infrastruktūru, kam būs vajadzīgs infrastruktūras mērķis attiecībā uz ļoti augstas veiktspējas (VHC) tīkliem, lai nodrošinātu kvalitatīvus un ātrākus komunikācijas pakalpojumus; tas ir priekšnoteikums programmas labai īstenošanai. Šajā sakarībā programmai būtu jāgūst labums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta labas īstenošanas un jo īpaši no Wif4EU iniciatīvas, kuras mērķis ir veicināt savienojamību iedzīvotājiem Savienības sabiedriskās vietās; abu minēto programmu kombinācija kāpinās rezultātus un sasniegs Savienības mērķi, proti, visā Savienībā nodrošināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla uzticamu un stabilu pārklājumu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piem., blokķēdes), taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, digitālās tiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.
(7)  Eiropadome secināja, ka Savienībai būtu steidzami jāpievēršas jaunajām tendencēm: tas ietver tādus jautājumus kā digitālā plaisa, mākslīgais intelekts, taču vienlaikus ir jānodrošina augsta līmeņa datu aizsardzība, pilnīgā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, tiesības, pamattiesības un ētikas standarti. Eiropadome aicināja Komisiju līdz 2018. gada sākumam izstrādāt Eiropas pieeju mākslīgajam intelektam un nākt klajā ar pamatnosacījumu nostiprināšanas iniciatīvām, lai ES varētu apgūt jaunus tirgus ar radikālām, riskos balstītām inovācijām un no jauna apliecināt, ka tās rūpniecība ir līderpozīcijās.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   2018. gada 10. aprīlī dalībvalstis, parakstot sadarbības nolīgumus, pauda atbalstu un kopīgu gribu sadarboties iniciatīvās, kas saistītas ar mākslīgo intelektu un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēžu) infrastruktūras pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)   Šīs programmas sekmīgas īstenošanas nolūkā ir jādara vairāk, nevis tikai jāseko tendencēm. Savienībai ir jāuzņemas saistības attiecībā uz privātumu veicinošām tehnoloģijām (t. i., kriptogrāfiju un decentralizētām lietotnēm (DApps)), kā arī jāpalielina investīcijas nākotnē izmantojamā infrastruktūrā (optiskās šķiedras tīklos), lai veidotu patstāvīgu digitālo sabiedrību.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
7.c apsvērums (jauns)
(7c)   Eiropai ir jāveic izšķiroši ieguldījumi tās nākotnē, veidojot stratēģiski nozīmīgas digitālās spējas, lai izmantotu digitālās revolūcijas radītās priekšrocības. Šim nolūkam ir jānodrošina ievērojams budžets ES līmenī (vismaz 9,2 miljardi EUR), kas jāpapildina ar būtiskām investīcijām valstu un reģionālā līmenī, proti, ar konsekventu un savstarpēji papildinošu saikni ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta novēršanu Savienībā.
(8)  Komisijas paziņojumā “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”57 kā viens no nākamās finanšu shēmas iespējamiem elementiem ir minēta Eiropas digitālās pārveides programma, ar ko tiktu panākts “ievērojams progress virzībā uz gudru izaugsmi tādās jomās kā augstas kvalitātes datu infrastruktūra, savienojamība un kiberdrošība”, kā arī publiskās pārvaldes iestāžu digitalizācija. Tas palīdzētu nodrošināt Eiropas vadošo lomu attiecībā uz superdatošanu, nākamās paaudzes internetu, mākslīgo intelektu, robotiku un lielajiem datiem. Tas nostiprinātu Eiropas rūpniecības un uzņēmumu konkurētspēju digitālajā ekonomikā, un tam būtu ievērojama ietekme uz prasmju deficīta jautājuma risināšanu un novēršanu Savienībā, nodrošinot, ka Eiropas iedzīvotājiem ir nepieciešamās prasmes, kompetences un zināšanas digitālajai pārveidei.
__________________
__________________
57 COM(2018)0098
57 COM(2018)0098
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Ņemot vērā gan aizkavēšanos Savienības stratēģisko digitālo spēju attīstībā, gan centienus šo problēmu risināt, ir jāgarantē šīs programmas vērienīgajiem mērķiem atbilstošs budžets, proti, vismaz 9,2 miljardi EUR.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”58 ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas ļautu attīstīt jaunus datos balstītus produktus un pakalpojumus.
(9)  Paziņojumā “Ceļā uz vienotas datu telpas izveidi Eiropā”58 ir apskatīti jaunie pasākumi, kurus ir svarīgi veikt, lai ES izveidotu vienotu datu telpu vienotu digitālo telpu, kurai ir tāds mērogs, kas veicinātu jaunu datos balstītu produktu un pakalpojumu izstrādi un inovāciju.
_________________
_________________
58 COM(2018)0125
58 COM(2018)0125
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Eiropas Komisijas 2017. gadā sāktajai nākamās paaudzes interneta iniciatīvai arī būtu jānodrošina pamats programmas īstenošanai, jo tās mērķis ir izveidot atvērtāku internetu, kas piedāvātu labākus pakalpojumus, būtu viedāks un nodrošinātu lielāku iesaistīšanos un līdzdalību, un pievērsties tehnoloģiskajām iespējām, kas izriet no progresa dažādās pētniecības jomās, sākot ar jaunām tīkla arhitektūrām un programmatūras definētām infrastruktūrām un beidzot ar jaunām pakalpojumu un lietojumu koncepcijām.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, lai ieguvēji būtu uzņēmumi un iedzīvotāji visā Savienībā. Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākslīgais intelekts, padziļinātas digitālās prasmes un izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.
(10)  Programmas vispārīgais mērķis būtu atbalstīt rūpniecības digitālo pārveidi un veicināt inovācijas, pētniecības un tehnoloģiskās attīstības rīcībpolitiku rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu, kā arī modernizēt konkrētas nozares sabiedrības interešu jomās, lai ieguvēji būtu uzņēmumi, sevišķi MVU, un iedzīvotāji visā Savienībā. Turklāt programmai būtu jāstiprina Savienības konkurētspēja un tās tautsaimniecības izturētspēja.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)   Prioritārā veidā ir jāatbalsta tie MVU, kas plāno izmantot digitālo pārveidi ražošanas procesos. Pētniecība un inovācija digitālajā jomā ļaus MVU, efektīvi izmantojot resursus, dot ieguldījumu Eiropas ekonomikas izaugsmē.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
(10b)  Programma būtu jāstrukturē, par pamatu izmantojot piecus konkrētus mērķus, kas atspoguļo galvenās rīcībpolitikas jomas, proti: a) augstas veiktspējas datošana, b) mākslīgais intelekts un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, c) kiberdrošība, d) augsta līmeņa digitālās prasmes un e) izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja. Tāpat visās šajās jomās ar programmu būtu jācenšas labāk saskaņot Savienības, dalībvalstu un reģionālās rīcībpolitikas un sakopot privātos un rūpniecības nozares resursus, lai vairotu investīcijas un radītu spēcīgākas sinerģijas.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
(10c)  Papildus vispārējā digitalizācijas mērķa īstenošanai programmai būtu jāveicina ilgtermiņa stratēģisko drošības mērķu sasniegšana, veidojot Savienības kapacitāti un spējas, prioritāti piešķirot darbībām, kas palielina stratēģisko potenciālu un samazina atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem, tādējādi nodrošinot Savienības ekonomikas un inovācijas konkurētspēju.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu konkursa procedūru. Digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū.
(11)  Programmas īstenošanā centrāla loma būs Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuriem būtu jāsekmē progresīvu digitālo tehnoloģiju plaša ieviešana rūpniecībā, tostarp MVU, publiskā sektora organizācijās un akadēmiskajās iestādēs. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu jānodrošina pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums59. Pirmie Eiropas digitālās inovācijas centri tiks atlasīti, pamatojoties uz dalībvalstu priekšlikumiem, un pēc tam tīklu paplašinās, izmantojot atklātu un pārredzamu konkursa procedūru. Eiropas digitālās inovācijas centri būs piekļuves punkti jaunākajām digitālajām spējām, tai skaitā augstas veiktspējas datošanai, mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai, kā arī citām esošām inovatīvām tehnoloģijām, piemēram, svarīgām pamattehnoloģijām, kas pieejamas arī ražojošās laboratorijās (fablabs) vai pilsētlaboratorijās (citylabs). Tie darbosies kā vienas pieturas aģentūra, kurā varēs piekļūt pārbaudītām un validētām tehnoloģijām, un tie sekmēs atvērtu inovāciju. Tie arī atbalstīs padziļinātas digitālās prasmes. Eiropas digitālās inovācijas centru tīklam būtu arī jāveicina tālāko reģionu dalība digitālajā vienotajā tirgū un jāatbalsta digitālā pāreja aizjūras zemēs un teritorijās.
__________________
__________________
59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180).
59 Kā norādīts paziņojumā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (COM(2016)0180).
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)  Lai izveidotu sinerģijas starp šīs Programmas investīcijām un Savienības investīcijām pētniecībā un attīstībā, sevišķi no programmas "Apvārsnis Eiropa” fondiem, Eiropas digitālās inovācijas centriem būtu jākļūst par platformu, kas apvienotu industriju, uzņēmējus un publisko pārvaldi, kuriem vajadzīgi jauni tehnoloģiju risinājumi, no vienas puses, un uzņēmumus, it īpaši jaunuzņēmumus un MVU, kuri var piedāvāt tirgū laižamus risinājumus, no otras puses.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
(11b)  Programmas plānošana, izstrāde un iepirkumi būtu jāveic ar mērķi veicināt Savienības spējas un konkurētspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kas palielina Savienības stratēģisko potenciālu un konkurētspēju un ir vērstas uz to, lai samazinātu atkarību no trešo valstu piegādātājiem un produktiem. Tādēļ trešo valstu līdzdalībai programmas īpašajos mērķos vajadzētu būt atkarīgai no ieguldījuma, kādu šīs valstis sniegtu Savienībai.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu. Dalībvalstīm un vajadzības gadījumā arī privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā paliek tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.
(12)  Programma būtu jāīsteno ar tādu projektu palīdzību, kuri nostiprina digitālās pamatspējas un to plašāku izmantojumu, kā arī Savienības stratēģisko autonomiju. Šajā nolūkā būtu jānodrošina, lai programmai no ES budžeta tiktu piešķirti vismaz 9,2 miljardi EUR, un dalībvalstīm un privātajam sektoram šajos projektos būtu jāpiedalās ar papildu līdzinvestīcijām. Tam būtu vajadzīgs sasniegt kritisko masu iepirkumos, lai iegūtu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un nodrošinātu, ka piegādātāji Eiropā nonāk tehnoloģisko sasniegumu priekšgalā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.
(14)  Programmas darbības būtu jāizmanto, lai stiprinātu un paplašinātu Savienības digitālo bāzi, risinātu svarīgas sabiedrības problēmas, turpinātu uzlabot Savienības digitālās industrijas kompetences, kā arī samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekamu investīciju problēmu, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras.
(15)  Lai panāktu maksimālu elastīgumu visā programmas dzīves ciklā un radītu sinerģijas starp tās komponentiem, katru konkrēto mērķi var īstenot ar jebkuru no Finanšu regulā paredzētajiem instrumentiem. Izmantojamie izpildes mehānismi ir tieša pārvaldība un netieša pārvaldība, ja Savienības finansējumu vajadzētu kombinēt ar citiem finansējuma avotiem vai ja izpildes vajadzībām ir vajadzīgs izveidot kopīgi pārvaldītas struktūras. Netiešas pārvaldības gadījumā Komisija nodrošina, ka tiek uzturēti un ievēroti tādi paši kvalitātes un drošības standarti, kas noteikti programmas tiešai pārvaldībai.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju.
(16)  Augstas veiktspējas datošanai un saistītajām datu apstrādes un glabāšanas jaudām Savienībā būtu jānodrošina plašāks augstas veiktspējas datošanas izmantojums rūpniecībā un vispārīgi sabiedrības interešu jomās, lai izmantotu unikālās iespējas, ko superdatošana paver sabiedrībai veselības, vides un drošības jomā, kā arī attiecībā uz rūpniecības, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju. Savienībai jāiegādājas pasaules klases superdatori, jānodrošina sava datu piegādes sistēma un jāievieš simulācijas, vizualizācijas un prototipēšanas pakalpojumi, vienlaikus nodrošinot augstas veiktspējas datošanas sistēmu atbilstīgi Savienības vērtībām un principiem.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome60 un Eiropas Parlaments61. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā.
(17)  Atbalstu Savienības intervencei šajā jomā ir pauduši Padome60 un Eiropas Parlaments61. Turklāt 2017. gadā deviņas dalībvalstis parakstīja EuroHPC deklarāciju62, kas ir vairāku valdību vienošanās, ar kuru tās apņemas sadarboties ar Komisiju, lai Eiropā izveidotu un izvērstu modernas augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, kuras būtu pieejamas zinātnieku aprindām un publiskajiem un privātajiem partneriem visā Savienībā un vairotu ES pievienoto vērtību.
__________________
__________________
60
60
61
61
62
62
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm.
(18)  Uzskata, ka vispiemērotākais konkrētā augstas veiktspējas datošanas mērķa īstenošanas mehānisms ir kopuzņēmums: tam būs jākoordinē valstu un Savienības stratēģijas un investīcijas augstas veiktspējas datošanas infrastruktūrā un pētniecībā un izstrādē, jāsakopo resursi no publiskajiem un privātajiem fondiem un jāaizsargā Savienības ekonomiskās un stratēģiskās intereses63. Turklāt augstas veiktspējas datošanas kompetenču centri dalībvalstīs nodrošinās augstas veiktspējas datošanas pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm un publiskās pārvaldes iestādēm, kas darbojas Savienībā.
__________________
__________________
63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).
63 Ietekmes novērtējums, kas pievienots dokumentam “Priekšlikums Padomes regulai par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi” (https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/proposal-council-regulation-establishing-eurohpc-joint-undertaking-impact-assessment).
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni.
(19)  Ļoti svarīgs dzinējspēks, kas virza rūpniecības un arī publiskā sektora digitālo pārveidi, ir ar mākslīgo intelektu saistīto spēju pilnveidošana. Roboti kļūst arvien autonomāki, un tos izmanto rūpnīcās, dziļūdens izpētē, mājokļos, pilsētās un slimnīcās. Komerciālas mākslīgā intelekta platformas no testēšanas ir pārgājušas uz reālu lietojumu vides un veselības jomā; visi lielie automobiļu ražotāji izstrādā pašbraucošus automobiļus, un visu galveno tīmekļa vietņu platformu un lielo datu lietojumprogrammu pamatā ir mašīnmācīšanās paņēmieni. Lai radītu vislabākos pamatnosacījumus šo jauno tehnoloģiju attīstībai Eiropā, Savienībai savā politikas veidošanas procesā ir jāiekļauj inovācijas princips.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)   Eiropas Parlaments 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju norādīja uz valodas barjeru ietekmi uz rūpniecību un tās digitalizāciju. Šajā kontekstā tādu mākslīgajā intelektā balstītu lielapjoma valodu tehnoloģiju kā automātiskā tulkošana, runas atpazīšana, lielo datu teksta analīze, dialoga un jautājumu un atbilžu sistēmu izstrādei ir būtiska nozīme, lai saglabātu valodu daudzveidību, nodrošinātu iekļaušanu un veicinātu cilvēku savstarpējo saziņu un cilvēka-mašīnas komunikāciju.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19b)  Arvien straujāka mācīties spējīgu robotu un mākslīgā intelekta attīstība, kā arī to spēja vairot zināšanas un mācību saturu vien dažās sekundēs apgrūtina attīstības posmu prognozēšanu līdz Programmas darbības beigām 2027. gadā. Tādēļ Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība šai straujās digitālās pārveides tendencei un, ja iespējams, ātri un atbilstīgi jāpielāgo darba programmas mērķi.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
19.c apsvērums (jauns)
(19c)  Ņemot vērā to, ka Eiropas rūpniecībā palielinās pieprasījums pēc mākslīgā intelekta robotikas risinājumiem, un, lai izvairītos no būtiskas ieguldījumu nepietiekamības šajā jomā, programmas mērķiem attiecībā uz mākslīgo intelektu būtu jāaptver mākslīgā intelekta robotika.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
19.d apsvērums (jauns)
(19d)  Produktiem un pakalpojumiem, kas balstīti uz mākslīgo intelektu, vajadzētu būt lietotājdraudzīgiem un pēc noklusējuma atbilstīgiem tiesību aktiem un jānodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas un plašāka informācija, īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Mākslīgā intelekta attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas.
(20)  Mākslīgā intelekta, tostarp valodu tehnoloģiju attīstīšanai ir ļoti svarīgi, lai būtu pieejamas liela mēroga datu kopas un testēšanas un eksperimentālās iekārtas, ar ko tiktu nodrošināts iekšējais tirgus un tekstizraces un datizraces iespējas jomās, kurās tiek izmantots mākslīgais intelekts.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)   2018. gada 25. aprīlī Komisija apņēmās ierosināt Eiropas pieeju, sadarbībā ar ieinteresētajām personām, kas apvienojušās mākslīgā intelekta aliansē (mākslīgā intelekta ekspertu grupa) izstrādājot mākslīgā intelekta vadlīniju projektu, lai Eiropā stimulētu mākslīgajā intelektā balstītu lietojumprogrammu izstrādi un mākslīgajā intelektā balstītu uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji.
(21)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju64 Eiropas Parlaments uzsvēra, ka ir svarīgi izstrādāt kopīgu Eiropas kiberdrošības pieeju, atzīstot nepieciešamību vairot informētību, un pauda uzskatu, ka ir kritiski svarīgi, lai atbildību par kibernoturību uzņemtos uzņēmumu vadītāji un valstu un Eiropas rūpnieciskās drošības politikas veidotāji, šai nolūkā īstenojot integrētu un automātisku drošību un privātuma aizsardzību.
__________________
__________________
64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240
64 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.
(22)  Kiberdrošība ir problēma, kas jārisina visai Savienībai, un to nevar turpināt risināt ar sadrumstalotām valstu iniciatīvām. Būtu jānostiprina Eiropas kiberdrošības spēja, lai Eiropa iegūtu vajadzīgo spēju aizsargāt iedzīvotājus, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumus pret kiberdraudiem. Turklāt ir jāaizsargā patērētāji, kuri izmanto tīklā savienotus produktus, jo tos var uzlauzt un tas var apdraudēt viņu drošību. Tas būtu jāpanāk kopā ar dalībvalstīm un privāto sektoru, izstrādājot un koordinējot projektus, kas stiprina Eiropas kiberdrošības spējas un kas nodrošina jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā, kā arī apkopojot kompetences šajā jomā, lai panāktu kritisko masu un izcilību.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem un kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.
(23)  Komisija 2017. gada septembrī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām65, ar kurām izklāstīja vispusīgu Savienības pieeju kiberdrošībai nolūkā nostiprināt Eiropas spējas tikt galā ar kiberuzbrukumiem, palielināt noturību pret kiberdraudiem un stiprināt tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas šajā jomā.
_________________
_________________
65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity
65 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/policies/cybersecurity
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23.a)  Principā kiberdrošības risinājumiem drošības un drošuma standarti jāietver kā galvenie izstrādes parametri atbilstīgi pieejamajām progresīvām tehnoloģijām un ievērojot principus "integrētā drošība" un "drošība pēc noklusējuma".
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā digitālā identitāte, kriptogrāfija un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, enerģētika, transports, veselības aprūpe un e-pārvaldība.
(24)  Lai digitālais vienotais tirgus būtu darbotiesspējīgs, ir vajadzīga uzticēšanās. Lai varētu garantēt drošību un pārredzamību un panāktu, ka iedzīvotāji, publiskās pārvaldes iestādes un uzņēmumi uzticas tiešsaistes darbībām, tostarp 5G platformām, un darījumiem, ļoti svarīga loma ir tādām kiberdrošības tehnoloģijām kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, digitālā identitāte, kriptogrāfija, kodēšana un neatļautas iekļūšanas konstatēšana, kā arī to izmantojumam tādās jomās kā finanses, 4.0 rūpniecība, loģistika, enerģētika, transports, tūrisms, veselības aprūpe un e-pārvaldība.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālajās prasmēs, lai sniegtu iespējas visiem eiropiešiem.
(25)  Eiropadome savos 2017. gada 19. oktobra secinājumos uzsvēra – lai sekmīgi panāktu Eiropas digitalizāciju, Savienībai vajadzīgi digitalizācijas laikmetam pielāgoti darba tirgi un apmācības un izglītības sistēmas un ka ir jāinvestē digitālo prasmju attīstībā un jāuzlabo digitālā pratība, lai ar integrētu pieeju sniegtu iespējas visiem eiropiešiem.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26a)   Ņemot vērā vajadzību pēc holistiskas pieejas, programmā būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā iekļaušana, kvalifikācija, apmācība un specializācija, kas papildus padziļinātām digitālajām prasmēm ir noteicoši, lai zināšanu sabiedrībā radītu pievienoto vērtību.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats.
(27)  Savā 2017. gada 1. jūnija rezolūcijā par Eiropas rūpniecības digitalizāciju67 Eiropas Parlaments norādīja, ka digitālajā sabiedrībā izglītība, apmācība un mūžizglītība ir sociālās kohēzijas pamats. Tas arī prasīja visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdztiesības aspektu, uzsverot, ka ir jāizskauž ievērojamā dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai.
__________________
__________________
67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240
67 Dokuments ar atsauces Nr. A8-0183/2017, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=EN&reference=P8-TA-2017-0240
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
(27a)  Eiropas Parlaments 2016. gada 28. aprīļa rezolūcijā par dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju palielināšanu digitālajā laikmetā uzsvēra, ka ir jāvāc pēc dzimuma iedalīti dati par IKT lietojumu, jāizstrādā mērķi, rādītāji un etaloni nolūkā sekot tam, kā attīstās IKT pieejamība sievietēm, un jāveicina paraugprakses piemēru apmaiņa starp IKT uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
27.b apsvērums (jauns)
(27b)  Eiropas Parlaments 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu pilnībā atbalstīja un mudināja attīstīt digitālās uzņēmējdarbības kultūru sievietēm, kā arī viņu integrāciju un līdzdalību informācijas sabiedrībā.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF un Apvārsnis Eiropa programmas.
(28)  Šajā programmā atbalstītās progresīvās digitālās tehnoloģijas, piemēram, augstas veiktspējas datošana, kiberdrošība, mākoņdatošana, datu aizsardzība, informācijas pārvaldība un mākslīgais intelekts, ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai no pētniecības varētu pāriet uz izvēršanu, īstenošanu un mēroga paplašināšanu Savienības līmenī. Savienības līmeņa rīcība vajadzīga ne tikai minēto tehnoloģiju izvēršanai, bet arī prasmju jomā. Ir jāpaplašina, jāvairo un visā ES jādara pieejamas padziļinātu digitālo prasmju mācīšanās un apguves iespējas. Ja tas netiks izdarīts, varētu aizkavēties progresīvu digitālo tehnoloģiju sekmīga izvēršana un tādējādi mazināsies Savienības ekonomikas vispārējā konkurētspēja. Šajā programmā atbalstītās darbības papildina ESF, ERAF, ERASMUS un “Apvārsnis Eiropa” programmas.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes digitālajiem pakalpojumiem.
(29)  Lai iedzīvotājiem un rūpniecībai samazinātu administratīvo slogu, paātrinot to saziņu ar publiskā sektora iestādēm un padarot to ērtāku un lētāku, un lai palielinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto pakalpojumu efektivitāti, pārredzamību un kvalitāti, ir ļoti svarīgi, ka publiskās pārvaldes iestādes un pakalpojumi tiktu modernizēti ar digitalizācijas palīdzību, vienlaikus palielinot publisko izdevumu efektivitāti. Tā kā vairākiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem jau ir Savienības dimensija, ar atbalstu to īstenošanai un izvēršanai Savienības līmenī būtu jānodrošinās, ka iedzīvotāji un uzņēmumi visā Eiropā varēs piekļūt augstas kvalitātes daudzvalodu digitālajiem pakalpojumiem. Turklāt ir svarīgi, lai šie pakalpojumi ir pieejami personām ar invaliditāti.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
29.a apsvērums (jauns)
(29a)   Digitalizācija var vienkāršot un uzlabot piekļuvi bez šķēršļiem ikvienam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti un tiem, kuri dzīvo attālos vai lauku apvidos.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, kultūra un izglītība, ir jāturpina izstrādāt un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām droši apmainīties ar datiem un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu.
(30)  Lai varētu īstenot digitālo pārveidi tādās sabiedrības interešu jomās kā veselības aprūpe68, mobilitāte, tiesiskums, zemes novērošana, vides monitorings, drošība, oglekļa emisiju samazināšana, energoinfrastruktūra, kultūra, izglītība un apmācība, ir jāturpina izstrādāt, jāuzlabo un jāpaplašina digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas ļauj pāri robežām un vairākās valodās droši apmainīties ar datiem un informāciju un sekmē valstu attīstību. Šādu infrastruktūru koordinācija ar šīs regulas palīdzību sniedz vislabākās iespējas izmantot sinerģiju potenciālu un nodrošināt papildināmību. Digitālajā pārveidē tomēr jāņem vērā, ka dažādu iemeslu dēļ daļa iedzīvotāju tajā nepiedalās, tāpēc ir jāatbalsta tīkli, kas turpinātu informēt šos iedzīvotājus un palīdzētu viņiem pilnībā saglabāt savas tiesības un piedalīties visu savu sabiedrisko un pilsonisko pienākumu izpildē.
_________________
_________________
68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628
68 http://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=51628
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
(30a)   Tomēr digitālajai pārveidei šajā sektorā ir jānodrošina Eiropas iedzīvotājiem iespējas piekļūt saviem datiem, tos drošā veidā izmantot un pārvaldīt pārrobežu līmenī neatkarīgi no savas un datu fiziskās atrašanās vietas.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
30.b apsvērums (jauns)
(30b)   Lai būtu iespējama modernu tehnoloģiju izvietošana un pieejamības nodrošināšana sabiedrības interešu jomās, piemēram, izglītībā, ir arī jānodrošina apmācības, kas vajadzīgas, lai izmantotu šīs tehnoloģijas. Tāpēc 8. konkrētajā mērķī paredzētajos mērķos ir jāietver arī mācību programmas personām, kuras lietos minētās modernās tehnoloģijas.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama un ērta piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.
(32)  Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija ir viena no galvenajām prioritātēm, lai varētu sekmīgi īstenot digitālā vienotā tirgus stratēģiju. Stratēģijas vidusposma izvērtējumā tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt publiskās pārvaldes iestāžu pārveidi un nodrošināt, ka iedzīvotājiem ir viegla, uzticama, droša, ērta un iekļaujoša piekļuve sabiedriskajiem pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.
(33)  Komisijas 2017. gadā publicētais gada izaugsmes pētījums69 rāda, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu kvalitāte tiešā mērā ietekmē ekonomikas vidi, tāpēc tai ir izšķiroša nozīme produktivitātes, konkurētspējas, ekonomiskās sadarbības, ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un augstas kvalitātes darbvietu radīšanas veicināšanā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas efektīvas un pārredzamas publiskās pārvaldes iestādes un iedarbīga tiesu sistēma, lai tiktu atbalstīta ekonomikas izaugsme un uzņēmumi un iedzīvotāji saņemtu augstas kvalitātes pakalpojumus.
__________________
__________________
69 COM(2016)0725
69 COM(2016)0725
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos šķēršļus, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību, lai atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus un būtu visatbilstošākais. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.
(34)  Eiropas sabiedrisko pakalpojumu sadarbspēja ir aktuāls jautājums visos pārvaldes līmeņos: Savienības, valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Sadarbspēja ne tikai likvidē šķēršļus vienotā tirgus darbībai, bet arī sekmē pārrobežu sadarbību, kopīgu standartu pieņemšanu, rīcībpolitiku veiksmīgu īstenošanu un sniedz lielisku iespēju novērst pārrobežu elektroniskos un ar valodu saistītos šķēršļus, kā arī samazināt birokrātiju, vēl vairāk sekmējot pilnīgi jaunu kopīgu sabiedrisko pakalpojumu rašanos vai izstrādes stadijā esošo pakalpojumu konsolidāciju Savienības līmenī, kā arī novēršot nevajadzīgu dubulto glabāšanu. Lai novērstu Eiropas pakalpojumu sadrumstalotību un atbalstītu pamatbrīvības un funkcionējošu savstarpējo atzīšanu ES, būtu jāveicina holistiska, tehnoloģiski neitrāla starpnozaru un pārrobežu pieeja sadarbspējai veidā, kas galalietotājiem sniegtu vislabākos rezultātus, būtu visatbilstošākais un nodrošinātu augsta līmeņa datu aizsardzību. Tas nozīmē, ka sadarbspēja ir jāsaprot plašā nozīmē, kas ietver tehniskos un juridiskos aspektus un rīcībpolitiskos elementus šajā jomā. Tādējādi darbību tvērums pārsniegs risinājumu ierasto dzīves ciklu, jo tikai tā varēs aptvert visus intervences elementus, kas palīdzētu veicināt nepieciešamos pamatnosacījumus ilgtspējīgai sadarbspējai plašā mērogā.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
(34a)  ES ministri 2017. gada 6. oktobrī Tallinā paziņoja, ka Eiropas digitālās stratēģijas pamatā jābūt sadarbībai un sadarbspējai, ietverot arī atvērtas licencēšanas politikas un atvērtu standartu izmantošanu. Tādēļ šajā programmā būtu jāveicina atklātā pirmkoda risinājumi, lai nodrošinātu atkārtotu izmantošanu, palielinātu uzticēšanos un nodrošinātu pārredzamību. Tas pozitīvi ietekmēs finansēto projektu ilgtspēju.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”71.
(37)  Komisija 2016. gada aprīlī pieņēma Eiropas rūpniecības digitalizācijas iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka “visa Eiropas rūpniecība neatkarīgi no nozares, atrašanās vietas un lieluma var pilnībā gūt labumu no digitālās inovācijas”. Tas ir īpaši būtiski maziem un vidējiem uzņēmumiem kultūras un radošajās nozarēs.
__________________
71
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”73, kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtiska nozīme rūpniecības digitalizācijā.
(39)  Izvirzīto mērķu sasniegšanai var būt nepieciešama papildinošu tehnoloģiju potenciāla veicināšana tīklošanas un datošanas jomās, kā norādīts paziņojumā “Eiropas rūpniecības digitalizācija”73, kur atzīts, ka “augstākā līmeņa tīklošanai un mākoņa infrastruktūrai” ir būtisks rūpniecības digitalizācijas elements.
__________________
__________________
73 COM(2016)0180: Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”,
73 COM(2016)0180: Paziņojums “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā”,
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR), kas piemērojama no 2018. gada maija, nodrošina vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, un tā garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc, ja darbības, ko veic saskaņā ar šo programmu, ietver personas datu apstrādi, tām būtu jāatbalsta VDAR piemērošana, piemēram, mākslīgā intelekta un blokķēdes tehnoloģijas jomā.
(40)  Regula (ES) 2016/679, nodrošinot vienotu noteikumu kopumu, kas ir tieši piemērojams dalībvalstu tiesību sistēmās, garantē personas datu brīvu plūsmu starp ES dalībvalstīm un nostiprina personu uzticību un drošību, kas ir divi neaizstājami patiesa digitālā vienotā tirgus elementi. Tāpēc visām darbībām, ko veic saskaņā ar šo programmu un kas ietver personas datu apstrādi, būtu pilnībā jāatbilst minētajai regulai. Tām jo īpaši būtu jāatbalsta tādu digitālo tehnoloģiju attīstība, kas atbilst “integrētas datu aizsardzības” saistībām, kuras ir saistošas saskaņā ar minēto regulu tādā mērā, ka apstrāde ietver elektronisko sakaru datus, pienācīgi ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK1a.
_________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā, un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot.
(41)  Programma būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot starptautisko un ES regulējumu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes jomā. Intelektuālā īpašuma sekmīgai aizsardzībai ir būtiska loma inovācijā un Eiropas pievienotās vērtības saglabāšanā, un tā ir vajadzīga, lai šo programmu varētu sekmīgi īstenot.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
(42)  Struktūrām, kuras īsteno šo programmu, būtu jāievēro Savienības iestādēm piemērojamie noteikumi un valstu tiesību akti, kas attiecas uz rīkošanos ar datiem, jo īpaši sensitīvu, bet neklasificētu informāciju un ES klasificētu informāciju.
(42)  Kamēr struktūras, kas īsteno šo programmu, apstrādā sensitīvu neklasificētu informāciju vai Savienības klasificētu informāciju, tām attiecīgā gadījumā būtu jāievēro atbilstošie noteikumi, kas paredzēti Savienības vai valstu tiesību aktos attiecībā uz informācijas apstrādi.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Attiecīgās darbības tiks apzinātas programmu sagatavošanā un īstenošanā un tiks atkārtoti novērtētas attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.
(43)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības pienākumiem īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata darbības un palīdzēs sasniegt vispārējo mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem novirzīt klimata mērķu veicināšanai74. Lai šie pienākumi tiktu ievēroti pilnībā, attiecīgās darbības būtu jāapzina programmu sagatavošanā un īstenošanā un atkārtoti jānovērtē attiecīgajos izvērtēšanas un pārskatīšanas procesos.
_________________
_________________
74 COM(2018)0321, 1. lpp.
74 COM(2018)0321, 1. lpp.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu Komisijai jādeleģē īstenošanas pilnvaras darba programmu pieņemšanai, lai programmas mērķi tiktu sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kura minēta 4. pantā Regulā (ES) Nr. 182/201175, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.
svītrots
__________________
75 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
45. apsvērums
(45)  Darba programmas principā būtu jāpieņem kā daudzgadu darba programmas (parasti ik pēc diviem gadiem) vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, — kā gada darba programmas. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
(45)  Būtu jāpieņem tādas darba programmas, kas ļauj nodrošināt, ka programmas mērķi tiek sasniegti saskaņā ar Savienības un dalībvalstu prioritātēm, vienlaikus nodrošinot Savienības un dalībvalstu kopīgās rīcības konsekvenci, pārredzamību un nepārtrauktību. Darba programmas principā būtu jāpieņem ik pēc diviem gadiem vai, ja to prasa ar programmas īstenošanu saistītas vajadzības, reizi gadā. Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes regulā būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un dot rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(46)  Lai pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz grozījumu izdarīšanu I un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
46.a apsvērums (jauns)
(46a)   Digitālās Eiropas programmas ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai, uzturēšanai un palielināšanai ir vajadzīgi skaidri, kopīgi ES noteikumi, kas būtu orientēti uz nākotni un veicinātu konkurētspēju, lai sekmētu investīcijas un inovāciju un saglabātu pieejamību.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
(47)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [35.], [38.] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstīm šī regula jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus.
(47)  Darbībās, kuras ir programmas piemērošanas jomā, jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un jo īpaši tās [8.], [11.], [16.], [21.], [22.], [35.], [38.], [41] un [47.] pantā un kas attiecas uz personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, diskriminācijas aizliegumu, valodu daudzveidību un tiesībām sazināties jebkurā ES valodā, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Šādām darbībām jābūt saderīgām ar visām juridiskajām saistībām, tostarp starptautiskajām tiesībām un visiem attiecīgajiem Komisijas lēmumiem, kā arī ētikas principiem, nepieļaujot nekādus pētniecības integritātes pārkāpumus.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
47.a apsvērums (jauns)
(47a)  Komisija 2018. gada aprīlī apņēmās1a izveidot satvaru ieinteresētajām personām un ekspertiem, lai sadarbībā ar Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupu līdz gada beigām izstrādātu mākslīgā intelekta ētikas vadlīniju projektu; Komisija sniegs atbalstu valsts un ES līmeņa patērētāju organizācijām un datu aizsardzības uzraudzības iestādēm, lai kopīgi ar Eiropas Patērētāju padomdevēju grupu un Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju veidotu sapratni par MI iespējotām lietojumprogrammām.
__________________
1a Komisijas 2018. gada 25. aprīļa paziņojums "Mākslīgais intelekts Eiropai", COM(2018)0237, pieejams http://www.europarl.europa.eu/RegData/docs_autres_institutions/commission_europeenne/com/2018/0237/COM_COM(2018)0237_EN.pdf
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
(48)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties tādas sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.
svītrots
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa
Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”).
Ar šo regulu izveido Digitālās Eiropas programmu (“programma”), ko īsteno laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – e punkts
(e)  “digitālās inovācijas centrs” ir tiesību subjekts, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi;
(e)  "Eiropas digitālās inovācijas centrs" ir jau esošs vai jauns tiesību subjekts vai tiesību subjektu konsorcijs, kas izraudzīts vai atlasīts atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, lai izpildītu programmā paredzētus uzdevumus, proti, nodrošināt piekļuvi speciālām tehnoloģiskajām zināšanām un eksperimentālām iekārtām, piemēram, aprīkojumam un programmatūras rīkiem, kas ļautu īstenot rūpniecības digitālo pārveidi, kā arī lai atvieglotu to piekļuvi finansējumam. Eiropas digitālās inovācijas centrs ir pieejams visu veidu un lielumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, augošiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm visā Savienībā.
Eiropas digitālās inovācijas centri pilda vienas pieturas aģentūras funkcijas, kur uzņēmumi, jo īpaši MVU, jaunuzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu, var saņemt palīdzību, lai, izmantojot digitālo tehnoloģiju, uzlabotu uzņēmējdarbību, ražošanas procesus, ražojumus un pakalpojumus, kas varētu radīt pievienoto vērtību. Tādējādi centri veidos decentralizētu tīklu visā Savienībā, sniedzot atbalstu uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka to darbinieku prasmes atbilst speciālajām zināšanām, kas vajadzīgas, lai pārvaldītu pieejamo digitālo tehnoloģiju. Centri arī koordinēs mācību sniedzējus, lai atbalstītu studentu apmācību un darbinieku apmācību darbavietā.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)
(fa)   “medijpratība” ir analīzes prasmes, kas vajadzīgas, lai spētu orientēties digitālajā pasaulē.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – fb punkts (jauns)
(fb)  "Eiropas partnerība" ir iniciatīva, kurā Savienība kopā ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem (piemēram, rūpniecības, pētniecības organizācijām, vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiska līmeņa struktūrām, kurām uzticēti sabiedriskie pakalpojumi, vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp fondiem, MVU organizācijām) ir apņēmusies kopīgi atbalstīt digitālās inovācijas un tehnoloģiju izvēršanas darbību izstrādi un īstenošanu, ietverot darbības, kas saistītas ar tirgu, regulējuma vai politikas īstenošanu;
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – fc punkts (jauns)
(fc)  “mazie un vidējie uzņēmumi" jeb "MVU" ir mazie un vidējie uzņēmumi, kā tie definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā;
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – fd punkts (jauns)
(fd)  "konsorcijs" ir sadarbīga uzņēmumu grupa, kas izveidota, lai veiktu darbību saskaņā ar programmu.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt Eiropas ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi. Programma:
1.  Programmas vispārīgie mērķi ir šādi: atbalstīt un paātrināt Eiropas ekonomikas, rūpniecības un sabiedrības digitālo pārveidi un nodrošināt, ka no digitālās pārveides iegūst Eiropas iedzīvotāji, sabiedriskie pakalpojumi un uzņēmumi, kā arī stiprināt Savienības stratēģisko autonomiju un kohēziju, vienlaikus nodrošinot konkurētspēju un samazinot digitālo plaisu. Programma:
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā.
(b)  paplašinās šādu tehnoloģiju izplatīšanu un apguvi privātajā sektorā un sabiedrības interešu jomās, atbalstot to digitālo pārveidi un nodrošinot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām;
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu integrētu pasaules klases eksalīmeņa77 superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir nekomerciāli pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;
(a)  Savienībā izvērst un ekspluatēt, kā arī Savienības līmenī koordinēt tādu sadarbspējīgu pasaules klases eksalīmeņa77 superdatošanas un datu infrastruktūru, kura ir pieejama publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;
__________________
__________________
77 Kvintiljons peldošā komata darbību sekundē.
77 Kvintiljons peldošā komata darbību sekundē.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes;
(b)  izvērst izmantošanai gatavas/strādājošas tehnoloģijas, kuras iegūtas pētījumu un inovāciju rezultātā, lai izveidotu integrētu Savienības augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus, ietverot aparatūru, programmatūru, lietotnes, pakalpojumus, starpsavienojumus un digitālās prasmes, nodrošinot augstu drošības un datu aizsardzības līmeni;
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras informātikas zinātnei.
(c)  izvērst un ekspluatēt pēceksalīmeņa78 infrastruktūru, tai skaitā integrēt kvantu datošanas tehnoloģijas un attīstīt jaunas pētniecības infrastruktūras; sekmēt šādai izvēršanai nepieciešamās aparatūras un programmatūras ražošanu Savienībā informātikas zinātnei.
__________________
__________________
78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis.
78 Tūkstoš reižu ātrāks nekā eksalīmenis.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Konkrētā mērķa Nr. 1 darbības galvenokārt īsteno kopuzņēmums, ko ierosinājusi Komisija un 2018. gada 25. jūnijā apstiprinājusi Ministru padome saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) ..1a.
__________________
1a Regula par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi Dok. 10594/18. Brisele, 2018. gada 18. septembris (OR. en). http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-10594-2018-INIT/en/pdf
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus, Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves;
(a)  Savienībā veidot un stiprināt mākslīgā intelekta pamatspējas, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves. Saskaņā ar datu aizsardzības tiesību aktiem MI tehnoloģijas un resursi, kas darīti pieejami, atbilst privātuma un integrētās drošības principam un nodrošina, ka cilvēki joprojām ir mākslīgā intelekta izstrādes un ieviešanas centrā;
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm;
(b)  darīt šīs spējas pieejamas visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, un publiskās pārvaldes iestādēm, tostarp bezpeļņas organizācijām, pētniecības institūtiem un universitātēm;
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)
(ca)  izstrādāt un pastiprināt rūpnieciski izmantojamas un ražošanas sistēmas, veicināt tehnoloģiju integrāciju vērtību ķēdēs, izstrādāt inovatīvus uzņēmējdarbības modeļus un saīsināt laiku no inovācijas līdz rūpnieciskai ražošanai; veicināt MI tehnoloģiju izvēršanu sabiedrības interešu jomās un sabiedrībā;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
5. pants – 1.a daļa (jauna)
Šā konkrētā mērķa "Mākslīgais intelekts" darbības īsteno tikai Komisijas vai izpildaģentūras tiešā pārvaldībā, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
5. pants – 1.b daļa (jauna)
Darbībās, ko veic saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2, ievēro ētikas principus un attiecīgos valsts, Savienības un starptautiskos tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolu. Komisija, ņemot vērā augsta līmeņa ekspertu grupas mākslīgā intelekta jautājumos ieteikumus, paredz nosacījumus, kas saistīti ar ētikas jautājumiem darba programmās saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 2. Uzaicinājumos vai dotāciju nolīgumos iekļauj attiecīgus nosacījumus, kas izklāstīti darba programmās. Izvērtējot katru pasākumu, veic katra projekta ētikas aspektu izvērtēšanu, un pasākumi, kas nav ētiski pieņemami vai neatbilst nolīguma nosacījumiem, nevar saņemt finansējumu.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesības aktus, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu;
(a)  pilnībā ievērojot datu aizsardzības tiesību aktus un pamattiesības, kopā ar dalībvalstīm atbalstīt progresīva kiberdrošības aprīkojuma, rīku un datu infrastruktūru iepirkšanu, lai Eiropas mērogā panāktu augstu kopējo kiberdrošības līmeni, vienlaikus nodrošinot ES stratēģisko autonomiju;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju optimālu izmantojumu;
(b)  atbalstīt ar kiberdrošību saistīto Eiropas zināšanu, spēju un prasmju labāko iespējamo izmantojumu un uzlabošanu un kopīgot un integrēt paraugpraksi;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā;
(c)  nodrošināt jaunāko kiberdrošības risinājumu plašu izvēršanu visā ekonomikā; īpašu uzmanību pievērst sabiedriskajiem pakalpojumiem un būtiskiem ekonomikas dalībniekiem, piemēram, MVU;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā79.
(d)  nostiprināt spējas dalībvalstīs un privātajā sektorā, lai tiem palīdzētu izpildīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā79, tostarp izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt kiberdrošības kultūru organizācijās.
__________________
__________________
79 OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.
79 OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
(da)  uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem, vairot lietotāju, jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu, MVU un jaunuzņēmumu, izpratni par risku un paplašināt zināšanas par drošības pamatprocesiem, nodrošināt, lai uzņēmumi veiktu pamatlīmeņa drošības pasākumus, piemēram, datu galšifrēšanu, sakaru un programmatūras atjaunināšanu, un mudināt izmantot integrētas un automātiskas drošības pasākumus.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
6. pants – 1.a daļa (jauna)
Konkrētā mērķa Nr. 3 "Kiberdrošība un uzticēšanās" darbības īsteno galvenokārt Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centra un kiberdrošības kompetences tīkla vadībā saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu .. 1a].
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes regula .., ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Eiropas talantu kopumu un sekmējot augstāku profesionalitāti, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku un mākslīgo intelektu. Finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:
Savienības finansiālā intervence saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes” atbalsta padziļinātu digitālo prasmju pilnveidi šīs programmas atbalstītajās jomās, tādējādi palīdzot palielināt Savienības talantu kopumu, samazinot digitālo plaisu, sekmējot augstāku profesionalitāti, kas vērsta uz dzimumu līdztiesību, it sevišķi saistībā ar augstas veiktspējas datošanu, lielo datu analītiku, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, robotiku, mākslīgo intelektu, mākoņdatošanu, komunikācijas sistēmām un tīkliem, datu aizsardzības kompetencēm un mākslīgo intelektu. Lai stimulētu un uzlabotu darba tirgu un specializāciju digitālajās tehnoloģijās un lietojumprogrammās, finansiālajai intervencei ir šādi darbības mērķi:
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  atbalstīt ilgtermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu studentiem, IT profesionāļiem un darbaspēkam;
(a)  sadarbībā ar skolām, universitātēm un pētniecības centriem atbalstīt augstas kvalitātes ilgtermiņa apmācības kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, izstrādi un pasniegšanu studentiem, skolotājiem, pasniedzējiem, IT profesionāļiem, pētniekiem un darbaspēkam, tostarp valsts ierēdņiem;
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kursu izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu vadītājiem un darbaspēkam;
(b)  atbalstīt īstermiņa apmācību un kvalitatīvu kursu, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju izstrādi un pasniegšanu uzņēmējiem, mazo uzņēmumu un jaunuzņēmumu vadītājiem un strādājošajiem, tostarp valsts ierēdņiem un pašnodarbinātām personām;
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  atbalstīt apmācības darbavietā un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.
(c)  atbalstīt kvalitatīvas apmācības darbavietā, tostarp jaukta tipa mācīšanās iespēju, un stažēšanos studentiem, jaunajiem uzņēmējiem un absolventiem.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
7. pants – 1.a punkts (jauns)
Konkrētā mērķa Nr. 4 “Augsta līmeņa digitālās prasmes” darbības īsteno Eiropas Komisija galvenokārt tiešā pārvaldībā. Eiropas digitālās inovācijas centri var veicināt apmācības iespējas, konsultējot uzņēmumus un sadarbojoties ar atbilstīgiem kompetenču centriem, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi:
Savienības finansiālajai intervencei saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” ir šādi darbības mērķi, kas šajā nolūkā papildina digitālās infrastruktūras pasākumus, vienlaikus mazinot digitālo plaisu:
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares var izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un piekļūt tām;
(a)  nodrošināt, ka publiskais sektors un tādas sabiedrības interešu jomas kā veselība un aprūpe, izglītība, tiesu sistēma, transports un komunikācijas, enerģētika, vide un kultūras un radošās nozares, kā arī uzņēmumi, kas izveidoti Savienībā, var efektīvi izvērst modernas digitālās tehnoloģijas, it sevišķi augstas veiktspējas datošanu, valodu tehnoloģijas, mākslīgo intelektu un kiberdrošību, un mācībās apgūt to lietošanai nepieciešamās prasmes;
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  izvērst, ekspluatēt un uzturēt Eiropas mēroga sadarbspējīgas digitālo pakalpojumu infrastruktūras (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;
(b)  izvērst, ekspluatēt un uzturēt modernas un sadarbspējīgas Eiropas mēroga digitālo pakalpojumu infrastruktūras visā Savienībā (ietverot saistītos pakalpojumus), papildinot valstu un reģionu darbības;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;
(c)  sekmēt, ka Eiropas publiskās pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji izstrādā, atjaunina un izmanto risinājumus un satvarus, ietverot atklāto pirmkodu un sadarbspējas risinājumu un satvaru atkārtotu izmantošanu;
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai un pilotēšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu;
(d)  piedāvāt publiskās pārvaldes iestādēm piekļuvi digitālo tehnoloģiju testēšanai, pilotēšanai un paplašināšanai, ietverot to pārrobežu izmantošanu;
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – e punkts
(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju — it sevišķi augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un nākotnes jauno tehnoloģiju — apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU;
(e)  atbalstīt progresīvu digitālo un saistīto tehnoloģiju, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, kiberdrošības, datu aizsardzības, mākoņdatošanas un informācijas pārvaldības, un nākotnes jauno tehnoloģiju apguvi Savienības rūpniecības uzņēmumos, it sevišķi MVU un jaunuzņēmumos;
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – f punkts
(f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;
(f)  atbalstīt sadarbspējīgu digitālo risinājumu izstrādi, uzturēšanu, testēšanu, ieviešanu un izvēršanu ES līmenī sniegtiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kurus realizē ar datos balstītu atkārtoti izmantojamu risinājumu platformas palīdzību, veicinot inovāciju un izveidojot kopīgus satvarus, lai pilnībā atraisītu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegto publiskās pārvaldes iestāžu pakalpojumu potenciālu;
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – g punkts
(g)  Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu;
(g)  Savienības līmenī nodrošināt nepārtrauktu spēju virzīt digitālo attīstību, papildus tam novērot un analizēt strauji mainīgās digitālās tendences, un pielāgoties tām, kā arī paraugprakses kopīgošanu un integrēšanu, un atvieglot dažādu valstu iniciatīvu savstarpējo bagātināšanos, lai izstrādātu digitālo sabiedrību, balstoties uz visu iesaistīto dalībnieku pastāvīgu sadarbību ES līmenī;
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – h punkts
(h)  atbalstīt sadarbību nolūkā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu;
(h)  atbalstīt sadarbību nolūkā cita starpā ar sadalītās virsgrāmatas pakalpojumiem un lietotnēm izveidot Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ietverot atbalstu sadarbspējai un standartizācijai un ES pārrobežu lietotņu izvēršanas veicināšanu, pamatojoties uz integrētu drošību un privātuma aizsardzību, kas garantē datu aizsardzību un patērētāju drošību;
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
8. pants – 1.a daļa (jauna)
Konkrētā mērķa Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja” darbības īsteno Eiropas Komisija galvenokārt tiešā pārvaldībā. Eiropas digitālās inovācijas centri un kompetenču centri var veicināt tā īstenošanu.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās.
1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 8 192 391 000 EUR 2018. gada cenās (9 194 000 000 EUR pašreizējās cenās).
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  līdz 2 698 240 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,
(a)  līdz 2 404 289 438 EUR 2018. gada cenās (2 698 240 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”,
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  līdz 2 498 369 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,
(b)  līdz 2 226 192 703 EUR 2018. gada cenās (2 498 369 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 2 “Mākslīgais intelekts”,
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  līdz 1 998 696 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,
(c)  līdz 1 780 954 875 EUR 2018. gada cenās (1 998 696 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”,
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  līdz 699 543 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,
(d)  līdz 623 333 672 EUR 2018. gada cenās (699 543 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 4 “Padziļinātas digitālās prasmes”,
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  līdz 1 299 152 000 EUR konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”
(e)  līdz 1 157 620 312 EUR 2018. gada cenās (1 299 152 000 EUR pašreizējās cenās) konkrētajam mērķim Nr. 5 “Izvēršana, digitālo spēju optimāla izmantošana un sadarbspēja”,
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
9. pants – 5. punkts
5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārvietot uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus maksimāli iespējamā apjomā izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Programmā var piedalīties:
svītrots
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 1. punkts
1.  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;
1.  Programma ir pieejama Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Eiropas Ekonomikas zonas līgumā;
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 2. punkts
2.  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;
2.  Pilnīga vai daļēja to trešo valstu iesaistīšanās programmā, kuras nav minētas 1. punktā, ir balstīta uz konkrēto mērķu izvērtēšanu katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti īpašā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis konkrētais nolīgums pilnībā atbilst šādiem kritērijiem:
—  trešās valsts dalība ir Savienības interesēs;
—  dalība veicina 3. pantā paredzēto mērķu sasniegšanu;
—  dalība nerada bažas par drošību un pilnībā atbilst attiecīgajām 12. pantā paredzētajām drošības prasībām;
—  nolīgums nodrošina, ka Savienības programmā līdzdalīgās trešās valsts iemaksas un ieguvumi ir taisnīgā līdzsvarā;
—  nolīgumā izklāsta nosacījumus dalībai programmās, tostarp katras programmas finansiālo iemaksu un administratīvo izmaksu aprēķinu. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];
—  nolīgums trešajai valstij nepiešķir pilnvaras par šo programmu pieņemt lēmumus;
—  nolīgums garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa - 2.a punkts (jauns)
2.a  Sagatavojot darba programmas, Eiropas Komisija vai citas attiecīgās īstenošanas iestādes katrā gadījumā atsevišķi izvērtē, vai attiecībā uz darba programmās iekļautajiem pasākumiem ir izpildīti 2. punktā minētie nolīgumā paredzētie nosacījumi.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 3. punkts
3.  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;
svītrots
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa – 4. punkts
4.  trešās valstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:
svītrots
—  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;
—  nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [jaunās Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];
—  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu;
—  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants.
2.  Uz 1. punktā minēto sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, ko īsteno saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 1 “Augstas veiktspējas datošana”, Nr. 2 “Mākslīgais intelekts” un Nr. 3 “Kiberdrošība un uzticēšanās”, attiecas [12.] pants.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
12. pants – 5. punkts
5.  Darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību asociētajās valstīs, un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES, bet ko kontrolē no trešām valstīm, nav tiesību piedalīties nevienā vai dažās no konkrētā mērķa Nr. 3 darbībām drošības apsvērumu dēļ. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai par ko uzskata, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie.
5.  Darba programmā var arī paredzēt, ka tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību asociētajās valstīs, un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ES, bet ko kontrolē no trešām valstīm, nav tiesību piedalīties nevienā vai dažās no konkrēto mērķu Nr. 1, Nr. 2 un Nr. 3 darbībām stratēģisku un drošības apsvērumu dēļ. Šādos gadījumos uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus ir atvērti tikai tiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai par ko uzskata, ka tie veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, un ko kontrolē dalībvalstis un/vai dalībvalstu valstspiederīgie.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
12. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Pasākumi, kas ietver tehnoloģiju nodošanu ārpus Savienības, nav atļauti. Lai nodrošinātu ilgtermiņa stratēģiskās drošības mērķus, jāveic iespēju novērtējums struktūrām, kuru galvenā mītnes vieta nav Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
12. pants – 5.b punkts (jauns)
5.b  Attiecīgā gadījumā Komisija vai finansēšanas struktūra var veikt drošības pārbaudes, un pasākumus, kas neatbilst drošības noteikumiem, var jebkurā laikā izslēgt vai izbeigt.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. pants
1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai.
1.  Programma ir izstrādāta tā, lai to varētu īstenot, veidojot sinerģijas, kas sīkāk aprakstītas III pielikumā, ar citām Savienības finansējuma programmām, jo īpaši ar pasākumiem, kas nodrošina komplementāru finansējumu no ES programmām, ja to atļauj pārvaldības kārtība; šādos pasākumos finansējums var būt secīgs, pēc kārtas mainīties vai to var kombinēt, tostarp darbību kopīgai finansēšanai. Komisijai jānodrošina, ka, izmantojot programmas papildinošo raksturu kopā ar citām Eiropas finansēšanas programmām, īpaši ESI fondiem, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI-2), programmu InvestEU, Erasmus, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), netiek traucēta konkrēto mērķu Nr. 1 līdz Nr. 5 īstenošana.
Komisija pētīs iespējas uzlabot to programmu kopuma efektivitāti, kas piedāvā resursus digitalizācijas jomā.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi.
2.  Lai sistemātiski nodrošinātu sinerģijas starp programmu un attiecīgajiem ES finansējuma instrumentiem, izveido atbilstošus mehānismus koordinācijai starp attiecīgajām iestādēm un starp iestādēm un Eiropas Komisiju un atbilstošus uzraudzības rīkus. Šie pasākumi palīdz izvairīties no dublēšanās, un ar tiem maksimizē izdevumu ietekmi.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Tajā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.
2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajām formām, tostarp kā galveno formu izmantojot iepirkumu, ko veic Komisija vai finansēšanas struktūra, dotācijas saņēmēji individuāli vai kopā, taču var izmantot arī dotācijas un godalgas. Iepirkumos var pieļaut vairāku līgumu piešķiršanu saskaņā ar to pašu procedūru un var paredzēt izpildes vietas nosacījumus saskaņā ar piemērojamiem starptautiskiem iepirkuma līgumiem. Programmā var būt paredzēts arī finansējums finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. daļa
Programmu var īstenot ar Eiropas partnerībām. Proti, tas var ietvert iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuru forma ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidots kopuzņēmums. Šādām iemaksām piemēro noteikumus par Eiropas partnerībām, kas noteikti [Apvārsnis Eiropa regulā, jāpievieno atsauce].
Programmu var īstenot ar Eiropas partnerībām, kas apstiprinātas stratēģiskās plānošanas procesā starp Komisiju un dalībvalstīm. Proti, tas var ietvert iemaksas esošās vai jaunās publiskā un privātā sektora partnerībās, kuru forma ir saskaņā ar LESD 187. pantu izveidots kopuzņēmums. Šādām iemaksām piemēro noteikumus par Eiropas partnerībām, kas noteikti [Apvārsnis Eiropa regulā, jāpievieno atsauce].
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
15. pants – 1.a daļa (jauna)
Eiropas partnerības:
(a)  ir izveidotas gadījumos, kad Digitālās Eiropas programmas mērķus efektīvāk sasniegs partnerība, nevis Savienība viena pati;
(b)  ievēro principus attiecībā uz Savienības pievienoto vērtību, pārredzamību, atklātību, ietekmi, sviras efektu, visu iesaistīto pušu ilgtermiņa finansiālajām saistībām, elastīgumu, saskanīgumu un komplementaritāti ar Savienības, vietējām, reģionālām, valsts un starptautiskām iniciatīvām;
(c)  paredz noteiktu termiņu ievērošanu un ietver nosacījumus Programmas finansējuma pakāpeniskai izbeigšanai.
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
15. pants – 1.b daļa (jauna)
To atlases, īstenošanas, uzraudzības, novērtēšanas un pakāpeniskas izbeigšanas kritēriji ir noteikti (pievienot atsauci).
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
16. pants – virsraksts
Digitālās inovācijas centri
Eiropas digitālās inovācijas centri
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju digitālās inovācijas centru tīklu.
1.  Programmas pirmajā īstenošanas gadā izveido sākotnēju Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu, izmantojot esošo infrastruktūru, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens Eiropas digitālās inovācijas centrs.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
2.  Lai izveidotu 1. punktā minēto tīklu, katra dalībvalsts atklātā, pārredzamā un iekļaujošā konkursa procedūrā izraugās kandidātsubjektus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences;
(a)  Eiropas digitālās inovācijas centru funkcijām atbilstošas kompetences,
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki un infrastruktūra;
(b)  atbilstoša pārvaldības spēja, darbinieki, infrastruktūra un prasmju kopums;
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  pierādīta sadarbība ar privāto sektoru, lai nodrošinātu intervenču atbilstību tirgus prasībām saskaņā ar konkrētajiem mērķiem Nr. 1 – Nr. 5;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)
(db)  saikne ar esošajiem digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti iniciatīvas "Apvārsnis 2020", EUinvest Hub un Eiropas uzņēmumu tīkla ietvaros;
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
16. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Sīki izstrādātus nosacījumus, kas jāievēro, lai tiesību subjektu varētu izraudzīties par Eiropas digitālās inovācijas centru, un veicamos uzdevumus saskaņo un publicē savlaicīgi, lai varētu pienācīgi sagatavot un īstenot darbības;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:
3.  Komisija pieņem lēmumu par atlasītajiem subjektiem, kas veidos sākotnējo tīklu. Minētos subjektus Komisija atlasa un skaidri nosaka no dalībvalstu izraudzītajiem kandidātsubjektiem, pamatojoties uz 2. punktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildu kritērijiem:
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu.
(b)  vajadzība nodrošināt, ka sākotnējais tīkls aptver vajadzības rūpniecības nozarēs un sabiedrības interešu jomās un nodrošina visaptverošu un līdzsvarotu ģeogrāfisko aptvērumu, uzlabojot konverģenci un sniedzot ieguldījumu plaisas mazināšanā starp kohēzijas valstīm un citām dalībvalstīm, un ka ģeogrāfiskā ziņā tiek samazināta digitālā plaisa.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
16. pants – 4. punkts
4.  Papildu digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam, un katrā dalībvalstī ir vismaz viens digitālās inovācijas centrs. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, to vajadzībām var izraudzīties īpašus subjektus.
4.  Papildu Eiropas digitālās inovācijas centrus atlasa atklātā un pārredzamā konkursa procedūrā, raugoties, lai tiktu nodrošināts pēc iespējas plašāks Eiropas ģeogrāfiskais aptvērums. Vienību skaits tīklā ir proporcionāls konkrēto dalībvalstu iedzīvotāju skaitam. Lai ņemtu vērā specifiskos ierobežojumus, ar ko saskaras ES tālākie reģioni, minētajos reģionos var izvēlēties papildu inovācijas centrus.
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
16. pants – 5. punkts
5.  Digitālās inovācijas centri var saņemt finansējumu dotāciju formā.
5.  Eiropas digitālās inovācijas centri ir skaidri jāidentificē ar īpašu norādi, un tie saņem finansējumu dotāciju formā.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – ievaddaļa
6.  Digitālās inovācijas centri, kuri saņem finansējumu, iesaistās programmas īstenošanā, proti:
6.  Eiropas digitālās inovācijas centri, kuri saņem finansējumu, iesaistās programmas īstenošanā, proti:
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – a apakšpunkts
(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;
(a)  sniedz digitālās pārveides pakalpojumus un speciālās tehnoloģiskās zināšanas (tai skaitā nodrošina testēšanas un eksperimentālās iekārtas), kuri orientēti uz jaunuzņēmumiem, MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, arī nozarēs, kurās ir lēna digitālo un saistīto tehnoloģiju apguve;
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  sniedz atbalstu uzņēmumiem, īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, organizācijām un publiskās pārvaldes iestādēm, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki un uzlabotu savus uzņēmējdarbības modeļus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, uz kurām attiecas programma;
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – b apakšpunkts
(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai;
(b)  nodod speciālās zināšanas un zinātību starp reģioniem, it sevišķi savienojot tīklā MVU, jaunuzņēmumus un vidējas kapitalizācijas uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību kādā reģionā, ar tādiem citos reģionos izveidotiem Eiropas digitālās inovācijas centriem, kuri ir vispiemērotākie attiecīgo pakalpojumu sniegšanai; veicina prasmju, kopīgu iniciatīvu un labas prakses apmaiņu;
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts – c apakšpunkts
(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;
(c)  sniedz tematiskus pakalpojumus (tai skaitā ar mākslīgo intelektu, augstas veiktspējas datošanu un kiberdrošību un uzticēšanos saistītus pakalpojumus) pārvaldes iestādēm, publiskā sektora organizācijām, MVU, jaunuzņēmumiem un vidēji liela kapitāla uzņēmumiem. Atsevišķi Eiropas digitālās inovācijas centri var specializēties specifisku tematisko pakalpojumu sniegšanā un nesniegt visus šajā punktā minētos tematiskos pakalpojumus;
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
16. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Eiropas digitālās inovācijas centri var sadarboties arī ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu, jo īpaši ar EIT Digital, kā arī ar digitālās inovācijas centriem, kas izveidoti pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
16. pants – 6.b punkts (jauns)
6.b  Programmas ietvaros izveidotie Eiropas digitālās inovācijas centri var veikt to digitālās inovācijas centru darbības, kas izveidoti pētniecības un inovācijas pamatprogrammu ietvaros, tostarp EIT Digital inovāciju centru ietvaros.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras palīdz sasniegt 3. pantā un 4. līdz 8. pantā minētos mērķus.
1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras palīdz sasniegt 3. pantā un 4. līdz 8. pantā minētos mērķus saskaņā ar vispārīgajiem mērķiem, kas izklāstīti I pielikumā.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
ii)  programmas asociētajās trešās valstīs;
ii)  programmas asociētajās trešās valstīs saskaņā ar 10. un 12. pantu;
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties atsevišķās darbībās, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai. Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties;
3.  Tiesību subjekti, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kas nav programmas asociētā valsts, izņēmuma kārtā ir tiesīgi piedalīties atsevišķās darbībās, ja tas ir vajadzīgs programmas mērķu sasniegšanai un ja tas nerada papildu drošības riskus Savienībai vai neliek apšaubīt Savienības stratēģisko autonomiju.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts
4.  Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties, izņēmums ir dotācijas, ko piešķir saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 "Padziļinātas digitālās prasmes".
4.  Fiziskas personas var būt tiesīgas saņemt dotācijas, ko piešķir saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 4 "Padziļinātas digitālās prasmes". Trešo valstu valstspiederīgie var būt tiesīgi piedalīties, ja viņi dzīvo Savienībā.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. daļa
Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.
Programmas dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu, un tās var segt 100 % attaisnoto izmaksu pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ, neskarot līdzfinansējuma principu, un saskaņā ar katra konkrētā mērķa specifikāciju.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Piešķiršanas kritērijus nosaka darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā vismaz šādus elementus:
1.  (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – apakšpunkts
(e)  attiecīgā gadījumā – ekonomiskā, sociālā, klimatiskā un vidiskā ietekme un pieejamība;
(e)  attiecīgā gadījumā ekonomiskā, sociālā, klimatiskā, vidiskā un sociālā ietekme, jo īpaši pieejamības un vienlīdzīgu iespēju veicināšana izglītībā un profesionālajā darbībā;
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
(g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus;
(g)  attiecīgā gadījumā – līdzsvarots Savienības ģeogrāfiskais aptvērums, ietverot tālākos reģionus, tostarp aizjūras zemes un teritorijas;
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)
(ha)  vajadzības gadījumā projekta rezultātu atkārtotas izmantošanas un pielāgošanas iespējas.
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)
(hb)  attiecīgā gadījumā — sabiedriska nozīme;
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts – hc apakšpunkts (jauns)
(hc)  attiecīgā gadījumā — digitālās plaisas starp reģioniem, pilsoņiem vai uzņēmumiem samazināšana;
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. daļa
Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums šajā programmā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļu.
Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums šajā programmā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regula] un Finanšu regulas X sadaļu. Izdevumu apjomam no šīs programmas, kas tiks apvienots ar finanšu instrumentu, jābūt neatmaksājamam.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
22. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja darbībai jau piešķirts citas Savienības programmas finansējums vai atbalsts no ES fonda vai ja tā saņēmusi šādu finansējumu vai atbalstu, šādu finansējumu vai atbalstu norāda programmas finansējuma saņemšanas pieteikumā.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts
3.  Pirmā daudzgadu darba programma koncentrējas uz pielikumā izklāstītajām darbībām un nodrošina, ka ar to atbalstītās darbības neizstumj privāto finansējumu. Turpmākās darba programmas drīkst ietvert darbības, kas nav minētas pielikumā, ja tās ir saskanīgas ar šīs regulas mērķiem, kas noteikti [4.–8.] pantā.
3.  Darba programmas koncentrējas uz I pielikumā izklāstītajām darbībām un nodrošina, ka ar to atbalstītās darbības neizstumj privāto finansējumu.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
23. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu I pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt tajā minētās darbības atbilstīgi šīs regulas mērķiem, kā izklāstīts 4.–8. pantā.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.
1.  Regulas II pielikumā ir noteikti izmērāmi rādītāji, ar kuriem uzrauga programmas īstenošanu un virzību uz 3. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
24. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Komisija nosaka metodiku, ar ko noteikt izmērāmus rādītājus, kuri ir vajadzīgi, lai precīzi novērtētu progresu virzībā uz 3. panta 1. punktā izklāstīto vispārīgo mērķu sasniegšanu. Pamatojoties uz šo metodiku, Komisija vēlākais līdz 2021. gada 1. janvārim papildina III pielikumu.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts
2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.
2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz II pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu un/vai papildinātu izmērāmus rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas satvara izveidi.
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
24. pants – 3. punkts
3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati ir piemēroti padziļinātai analīzei par gūto progresu un pieredzētajiem sarežģījumiem, un tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
24. pants – 4. punkts
4.  Pēc iespējas izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē.
4.  Lai risinātu ar programmu “Digitālā Eiropa” saistītu datu par reģioniem trūkumu, maksimāli efektīvi izmanto oficiālo ES statistiku, piemēram, regulārus IKT statistiskos apsekojumus, kā arī NUTS-2 līmenī savāktās DESI datu kopas. Par statistikas rādītājiem, kurus izmantos programmas īstenošanas un digitālās pārveides progresa uzraudzībai, to sākotnējā un turpmākā izstrādē apspriežas ar valstu statistikas institūtiem un kopā ar Eurostat iesaista to izstrādē.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
25. pants – virsraksts
Izvērtēšana
Programmas izvērtēšana
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
1.  Izvērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
1.  Komisija nodrošina programmas regulāru uzraudzību un ārējos izvērtējumus, balstoties jo īpaši uz sistēmu ziņošanai par veikumu, kā minēts 24. panta 3. punktā. Izvērtējumos paredz arī kvalitatīvu novērtējumu par progresu, kas panākts virzībā uz 3. panta 1. punktā noteikto vispārīgo mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.
2.  Papildus programmas regulārai uzraudzībai Komisija sagatavo starpposma novērtējuma ziņojumu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī. Starpposma izvērtējumā izklāsta secinājumus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu lēmumu par Programmas turpināšanu pēc 2027. gada un tās mērķiem.
Ar starpposma novērtējumu jāiepazīstina Eiropas Parlaments.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.
3.  Balstoties uz ārēju un neatkarīgu galīgo novērtējumu, Komisija izstrādā pamatprogrammas galīgo izvērtēšanas ziņojumu, kurā izanalizē tās ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
25. pants – 4.a punkts (jauns)
4a.  Ne vēlāk kā 2030. gada 31. decembrī Komisija 3. punktā minēto galīgo izvērtēšanas ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
25. pants – 5. punkts
5.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
svītrots
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
26. pants – 4. punkts
4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā var būt izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.
4.  Kontroles sistēmā revīzijas stratēģijas pamatā ir vismaz izdevumu reprezentatīvas izlases finanšu revīzija. Šādu reprezentatīvu izlasi papildina ar atlasi, kuras pamatā ir ar izdevumiem saistītu risku novērtējums.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.
2.  Pilnvaras pieņemt 23. un 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. un 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
27. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 23. un 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir patiesa, konsekventa, lietderīga un samērīga.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts
2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem.
2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Tā arī nodrošina saskaņotu informāciju un potenciālo kandidātu piekļuvi Savienības finansējumam digitālajā jomā. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar [3.] pantā minētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 1. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts
1.  kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru Tas būs nekomerciāli pieejams publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;
1.  kopīga iepirkuma satvaru integrētam pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tīklam, ietverot eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru. būs pieejama uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, un nekomerciāli pieejams — publiskā un privātā sektora lietotājiem un publiskā sektora finansētas pētniecības vajadzībām;
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 1. sadaļa – 2. daļa – 6. punkts
6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).
6.  izmantošanai gatavu / strādājošu tehnoloģiju izvēršanu: pētniecības un inovācijas ceļā radīto superdatošanas pakalpojumu, it īpaši jauno tehnoloģiju, kurām iepriekš piešķirts vai patlaban tiek izmantots Savienības finansējums, izvēršanu nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes).
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 2. sadaļa – 1. daļa
Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.
Programma veido un nostiprina mākslīgā intelekta un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tās pieejamas visiem uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm, kā arī nostiprina un savieno tīklā mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 4. sadaļa – 1. daļa
Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes.
Programma atbalsta padziļinātu digitālo prasmju vieglu pieejamību un apguves iespējas pašreizējam un nākotnes darbaspēkam, jo īpaši augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalīto virsgrāmatu (piem., blokķēžu) un kiberdrošības jomā, piedāvājot studentiem, augstskolu nesen absolvējušajiem, visu vecumu iedzīvotājiem, kam nepieciešama kvalifikācijas celšana, darba meklētājiem un pašreizējiem darba ņēmējiem neatkarīgi no to atrašanās vietas apgūt un pilnveidot šīs prasmes.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 4. sadaļa – 2. daļa – 1. punkts
1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;
1.  piekļuvi apmācībai uz vietas darbā un jaukta tipa mācīšanās iespējām, stažējoties kompetences centros un uzņēmumos, kas plaši ievieš progresīvās tehnoloģijas;
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 4. sadaļa – 4. daļa
Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 15. pantā.
Visas intervences tiks izstrādātas un īstenotas galvenokārt izmantojot digitālās inovācijas centrus, kas definēti 16. pantā.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 1. punkts – 1.2. apakšpunkts
1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;
1.2.  atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu, paplašināšanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus publiskajā pārvaldē. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika;
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts
2.1.   nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;
2.1.  nodrošināt, ka visi ES iedzīvotāji var kopīgot, izmantot un pārvaldīt savus personīgos medicīniskos datus un piekļūt tiem droši un tādā veidā, kas nodrošina viņu privātumu, pāri robežām neatkarīgi no atrašanās vietas vai datu atrašanās vietas; pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem, atbalstīt elektroniskiem medicīniskajiem datiem domāta Eiropas apmaiņas formāta izvēršanu;
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 3. punkts
3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar valstu datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).
3.  Tiesu sistēma: nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām civiltiesiskajās un krimināltiesiskajās procedūrās; uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu, praktizējošo juristu un tiesu iestāžu darbinieku piekļuvi tiesai un juridiskai informācijai un procedūrām, izmantojot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar datubāzēm un reģistriem, kā arī sekmējot ārpustiesas strīdu izšķiršanu tiešsaistē; veicināt tādu inovatīvu, tiesām un praktizējošiem juristiem domātu mākslīgā intelekta risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – I daļa – 4. punkts
4.  Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas vai viedie lauku apvidi), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas.
4.  Transports, enerģētika un vide: izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūras, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm (piemēram, viedās pilsētas, viedie lauku apvidi vai tālākie reģioni), lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
1.pielikums – 5. sadaļa – II daļa – virsraksts
II Sākotnējās darbības, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju
II (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 2. sadaļa – 2.2. punkts
2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri izmanto mākslīgo intelektu
2.2.  To uzņēmumu un organizāciju skaits, kuri testē un izmēģina mākslīgo intelektu sadarbībā ar digitālās inovācijas centriem
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 2. sadaļa – 2.2.a punkts (jauns)
2.2.a  To konkrēto programmas atbalstīto mākslīgā intelekta lietojumprogrammu skaits, kas šobrīd ir pārdošanā.
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 4. sadaļa – 4.1. punkts
4.1.  Apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits
4.1.  Ik gadu apmācīto un strādājošo IKT speciālistu skaits Savienībā
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 4. sadaļa – 4.2. punkts
4.2.  To uzņēmumu skaits, kuriem ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus
4.2.  To uzņēmumu ikgadējais skaits, kuriem Savienībā ir grūtības pieņemt darbā IKT speciālistus
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 4. sadaļa – 4.2.b punkts (jauns)
4.2.b  To studentu, absolventu un bezdarbnieku, kas uzlabojuši zināšanas pēc programmas ietvaros nodrošinātās apmācības saņemšanas, skaits.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 5. sadaļa – 5.1. punkts
5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešana
5.1.  Digitālo sabiedrisko pakalpojumu ieviešanas biežums
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 5. sadaļa – 5.2. punkts
5.2.  Uzņēmumi ar augstu digitālās intensitātes rādītāju
5.2.  Uzņēmumu skaits ar augstu digitālās intensitātes rādītāju
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
2.pielikums – 5. sadaļa – 5.3. punkts
5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotība ar Eiropas sadarbspējas satvaru
5.3.  Valstu sadarbspējas satvaru saskaņotības līmenis ar Eiropas sadarbspējas satvaru
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
3.pielikums – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)   programma “Digitālā Eiropa” aktīvi veido sinerģiju ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, balstoties uz pētniecības projektos iegūto datu ilgtspēju;
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
3.pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);
(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts, reģionālā un vietējā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
3.pielikums – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);
(c)  Digitālas Eiropas programma investēs i) digitālo spēju veidošanā augstas veiktspējas datošanas, mākslīgā intelekta, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kiberdrošības un padziļinātu digitālo prasmju jomā; un ii) valsts un reģionālā līmenī ES satvarā — digitālo spēju izvēršanā, kā arī jaunāko digitālo tehnoloģiju izvēršanā sabiedrības interešu jomās (veselība, publiskā pārvalde, tiesu sistēma un izglītība) vai jomās, kurās nepietiek ar tirgus spēkiem (piem., uzņēmumu, jo īpaši MVU, digitalizācija);

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0408/2018).


ASV un ES nolīgums par sadarbību civilās aviācijas drošības reglamentēšanā ***
PDF 113kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu grozījumu Nolīgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu par sadarbību civilās aviācijas drošības reglamentēšanā (07482/2018 – C8-0157/2018 – 2016/0343(NLE))
P8_TA(2018)0522A8-0432/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (07482/2018),

–  ņemot vērā priekšlikumu 1. grozījumam Nolīgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Kopienu par sadarbību civilās aviācijas drošības reglamentēšanā (07236/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C8-0157/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0432/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Amerikas Savienoto Valstu valdībām un parlamentiem.


Digitālo pakalpojumu nodokļa kopējā sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana *
PDF 219kWORD 68k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana (COM(2018)0148 – C8-0137/2018 – 2018/0073(CNS))
P8_TA(2018)0523A8-0428/2018

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0148),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0137/2018),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Dānijas Folketings, Īrijas parlamenta Pārstāvju palāta un Senāts, Maltas parlaments un Nīderlandes Pārstāvju palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0428/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Pasaules ekonomika strauji digitalizējas, un tā rezultātā ir radušies jauni darījumdarbības modeļi. Digitālajiem uzņēmumiem ir raksturīgi tas, ka to darbība ir cieši saistīta ar internetu. Jo īpaši, digitālie darījumdarbības modeļi lielā mērā balstās uz spēju veikt darbības attālināti un ar ierobežotu fizisko klātbūtni vai bez tās, kā arī uz galalietotāju ieguldījumu vērtības radīšanā un nemateriālo aktīvu nozīmi.
(1)  Pasaules ekonomika strauji digitalizējas, un tā rezultātā ir radušies jauni darījumdarbības modeļi. Digitālajiem uzņēmumiem ir raksturīgi tas, ka to darbība ir cieši saistīta ar internetu. Jo īpaši, digitālie darījumdarbības modeļi lielā mērā balstās uz spēju veikt darbības attālināti un ar ierobežotu vai ar nodokli apliekamu fizisko klātbūtni noteiktā valstī vai bez tās, kā arī uz galalietotāju ieguldījumu vērtības radīšanā un nemateriālo aktīvu nozīmi.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā galvenokārt tika izstrādāti 20. gadsimtā un paredzēti tradicionālajiem uzņēmumiem. To pamatā ir ideja, ka aplikšana ar nodokli notiek tur, kur tiek radīta vērtība. Tomēr pašreizējo noteikumu piemērošana digitālajai ekonomikai ir radījusi neatbilstību starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība, jo īpaši attiecībā uz darījumdarbības modeļiem, kas ir ļoti atkarīgi no lietotāju līdzdalības. Tāpēc ir kļuvis skaidrs, ka pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā, kas paredzēti digitālajā ekonomikā gūtās peļņas aplikšanai ar nodokli, nav piemēroti un ir jāpārskata.
(2)  Pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā galvenokārt tika izstrādāti 20. gadsimtā un paredzēti tradicionālajiem uzņēmumiem. To pamatā ir ideja, ka aplikšana ar nodokli notiek tur, kur tiek radīta vērtība. Tomēr pašreizējo noteikumu piemērošana digitālajai ekonomikai ir radījusi neatbilstību starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība, jo īpaši attiecībā uz darījumdarbības modeļiem, kas ir ļoti atkarīgi no lietotāju līdzdalības. Digitalizācija ir mainījusi lietotāju lomu, ļaujot viņiem arvien vairāk iesaistīties vērtības radīšanas procesā. Tāpēc ir kļuvis skaidrs, ka pašreizējie noteikumi uzņēmumu nodokļu jomā, kas paredzēti digitālajā ekonomikā gūtās peļņas aplikšanai ar nodokli, neņem vērā šo jauno faktoru un ir steidzami jāpārskata.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Mērķis ir likvidēt atšķirības starp nodokļu uzlikšanu digitālajiem ieņēmumiem un tradicionālajiem ieņēmumiem. Pašlaik digitālajiem uzņēmumiem faktiskā nodokļu likme ir tiki 9,5 %, bet tradicionālajiem uzņēmējdarbības modeļiem — 23,2 %1a. Nodokļu sistēmai ir jābūt taisnīgai un jādod labums sabiedrībai kopumā. Visiem uzņēmumiem, kas darbojas vienotajā tirgū, vajadzētu būt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.
_________________
1a Avots: aprēķini no Eiropas Komisijas ietekmes novērtējuma, balstoties uz ZEW (2016, 2017) un ZEW et al. (2017) datiem.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Pārskatīšana ir svarīgs digitālā vienotā tirgus3 elements, ņemot vērā to, ka digitālajam vienotajam tirgum ir nepieciešams moderns un stabils digitālās ekonomikas nodokļu regulējums, kas stimulē inovāciju, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem.
(3)  Pārskatīšana ir svarīgs digitālā vienotā tirgus3 elements, ņemot vērā to, ka digitālajam vienotajam tirgum ir nepieciešams taisnīgs, moderns un stabils digitalizētās ekonomikas nodokļu regulējums, kas stimulē inovāciju un iekļaujošu izaugsmi, novērš tirgus sadrumstalotību un dod iespēju visiem tā dalībniekiem gūt labumu no jaunās tirgus dinamikas saskaņā ar taisnīgiem un līdzsvarotiem nosacījumiem. Digitalizācija ietekmē visu ekonomiku, kas neaprobežojas tikai ar digitālo pakalpojumu nodokļa izveidi; tādēļ būtu jāveic nodokļu noteikumu reforma. Šajā direktīvā paredzētajiem ad hoc pasākumiem nebūtu jākavē darbs pie nodokļa uzlikšanas nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā un šāda nodokļa iekļaušanas kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē.
__________________
__________________
3 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015)0192, 6.5.2015.
3 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, COM(2015)0192, 6.5.2015.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ņemot vērā to, ka nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā ir globāla problēma, ideālā pieeja būtu rast daudzpusēju risinājumu starptautiskā līmenī. Šā iemesla dēļ Komisija aktīvi iesaistās starptautiskajās debatēs. Pašlaik trupinās darbs ESAO. Tomēr progress starptautiskā līmenī ir grūti sasniedzams. Tāpēc tiek veikti pasākumi ar mērķi pielāgot uzņēmumu nodokļu jomas noteikumus Savienības līmenī6 un mudināt panākt vienošanās ar ārpussavienības jurisdikcijām7, tā lai uzņēmumu nodokļu sistēmu var pielāgot jaunajiem digitālajiem darījumdarbības modeļiem.
(5)  Ņemot vērā to, ka nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā ir globāla problēma, ideālā pieeja būtu rast daudzpusēju risinājumu starptautiskā līmenī. Šā iemesla dēļ Komisija aktīvi iesaistās starptautiskajās debatēs. Pašlaik turpinās darbs ESAO, Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF), Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) un Pasaules Bankas grupā, kas veido platformu sadarbībai nodokļu jomā. Tomēr progress starptautiskā līmenī ir grūti sasniedzams. Tāpēc tiek veikti pasākumi ar mērķi pielāgot uzņēmumu nodokļu jomas noteikumus Savienības līmenī6 un mudināt panākt vienošanās ar ārpussavienības jurisdikcijām7, tā lai uzņēmumu nodokļu sistēmu var pielāgot jaunajiem digitālajiem darījumdarbības modeļiem. Būtu jānodrošina saskaņotība ar nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) iekļaujošo satvaru, lai garantētu, ka netiek pieļauta novirze no starptautiskajiem standartiem, un lai izvairītos no lielākas sarežģītības.
__________________
__________________
6 Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018) 147 final).
6 Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018) 147 final).
7 Komisijas ieteikums par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (C(2018)1650).
7 Komisijas ieteikums par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (C(2018)1650).
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Gaidot šos pasākumus, kuru pieņemšana un īstenošana varētu prasīt laiku, dalībvalstis izjūt spiedienu rīkoties šajā jautājumā, ņemot vērā risku, ka šo valstu uzņēmumu nodokļu bāzes laika gaitā ir ievērojami samazinātas. Dalībvalstu individuāli veikti un nesaskaņoti pasākumi var sadrumstalot vienoto tirgu un izkropļot konkurenci, kavējot jaunu digitālo risinājumu izstrādi un mazinot Savienības konkurētspēju kopumā. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt saskaņotu pieeju attiecībā uz pagaidu risinājumu, kas ļaus risināt šo jautājumu mērķorientētā veidā, līdz tiks panākts visaptverošs risinājums.
(6)  Gaidot šos pasākumus, kuru pieņemšana un īstenošana varētu prasīt laiku, dalībvalstis izjūt spiedienu rīkoties šajā jautājumā, ņemot vērā risku, ka šo valstu uzņēmumu nodokļu bāzes laika gaitā ir ievērojami samazinātas. Dalībvalstu individuāli veikti un nesaskaņoti pasākumi var sadrumstalot vienoto tirgu un izkropļot konkurenci, kavējot jaunu digitālo risinājumu izstrādi un mazinot Savienības konkurētspēju kopumā. Tādēļ ir nepieciešams pieņemt saskaņotu pieeju attiecībā uz pagaidu risinājumu, kas ļaus risināt šo jautājumu mērķorientētā veidā, līdz tiks panākts visaptverošs risinājums. Pagaidu risinājums būtu uz laiku jāierobežo, lai izvairītos no tā, ka tas nejauši kļūst par pastāvīgu risinājumu. Tādēļ būtu jāievieš turpināmības klauzula, saskaņā ar kuru šīs direktīvas darbība automātiski beigtos, kad tiktu izveidots visaptverošs risinājums, vēlams, starptautiskā līmenī. Ja nav panākta vienošanās par visaptverošu risinājumu, Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāapsver priekšlikums, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Ir svarīgi nekavējoties panākt vienošanos, lai risinātu šo jautājumu un nepieļautu, ka dalībvalstis digitālos pakalpojumus apliek ar citiem vienpusējiem nodokļiem.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Ar šo pagaidu risinājumu būtu jāizveido kopējā digitālo pakalpojumu nodokļa sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu uzņēmumu sniegti konkrēti digitāli pakalpojumi. Tam vajadzētu būt vienkārši īstenojamam pasākumam, kas vērsts uz ieņēmumiem no tādu digitālo pakalpojumu sniegšanas, kuros lietotāji dod ievērojamu ieguldījumu vērtības radīšanas procesā. Šis faktors (lietotāju radītā vērtība) ir pamatā arī pasākumiem attiecībā uz noteikumiem uzņēmumu nodokļu jomā, kā aprakstīts 5. apsvērumā.
(7)  Ar šo pagaidu risinājumu būtu jāizveido kopējā digitālo pakalpojumu nodokļa sistēma attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrēti digitāli pakalpojumi, tostarp konkrētu uzņēmumu izveidots digitālais saturs. Tam vajadzētu būt vienkārši īstenojamam pasākumam, kas vērsts uz ieņēmumiem no tādu digitālo pakalpojumu sniegšanas, kuros lietotāji un nemateriālie aktīvi dod ievērojamu ieguldījumu vērtības radīšanas procesā. Šis faktors (lietotāju radītā vērtība un liela paļaušanās uz nemateriāliem aktīviem) ir pamatā arī pasākumiem attiecībā uz noteikumiem uzņēmumu nodokļu jomā, kā aprakstīts 5. apsvērumā.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  DPN būtu jāpiemēro tikai ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana. Digitālajiem pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kas lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un attiecībā uz kuriem atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā. Ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko iegūst no lietotāju ieguldījuma apstrādes, nevis pati lietotāju līdzdalība.
(9)  DPN būtu jāpiemēro ieņēmumiem, ko rada tādu digitālo pakalpojumu sniegšana, kas lielā mērā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un viņu spējas sniegt pakalpojumus bez fiziskas klātbūtnes vai ar ļoti ierobežotu fizisko klātbūtni. Šādos gadījumos atšķirība starp vietu, kurā peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā atrodas lietotāji, parasti ir vislielākā.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); kā arī iii)tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Ja no šādu pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.
(10)  Jo īpaši, ar nodokli būtu jāapliek ieņēmumi, ko rada šādu pakalpojumu sniegšana: i) tādas reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, kas vērsta uz šīs saskarnes lietotājiem; ii) tādu daudzpusēju digitālo saskarņu nodrošināšana, kas ļauj lietotājiem atrast citus lietotājus un sazināties ar tiem un kas var arī atvieglot pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp lietotājiem (dažreiz tos dēvē par “starpniecības pakalpojumiem”); iii)tādu savākto datu par lietotājiem apstrāde, nosūtīšana un pārdošana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs; un iv) digitālā satura, piemēram, video, audio, spēļu vai tekstu, piegāde. Ja no šāda satura, preču un pakalpojumu sniegšanas netiek gūti ieņēmumi, DPN saistības nebūtu jāpiemēro. Citi ieņēmumi, ko gūst vienība, kas sniedz šādus pakalpojumus, bet kas nav gūti tieši no šādas pakalpojumu sniegšanas, arī neietilpst nodokļa piemērošanas jomā.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Attiecībā uz gadījumiem, kuri ietver daudzpusējās digitālās saskarnes, kas atvieglo pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp saskarnes lietotājiem, pakārtotie darījumi un tajos gūtie lietotāju ieņēmumi būtu jāizslēdz no nodokļa piemērošanas jomas. No DPN piemērošanas jomas būtu jāizslēdz arī ieņēmumi, kuri gūti no mazumtirdzniecības darbībām, kas ietver tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, kas ir pasūtīti tiešsaistē, izmantojot šādu preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietni, un kur piegādātājs nedarbojas kā starpnieks, jo vērtības radīšana mazumtirgotājam attiecas uz piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem un digitālā saskarne tiek izmantota tikai kā saziņas līdzeklis. To, vai piegādātājs pārdod preces vai pakalpojumus tiešsaistē savā vārdā vai sniedz starpniecības pakalpojumus, noteiktu, ņemot vērā darījuma tiesisko un ekonomisko būtību, kā tas atspoguļots starp attiecīgajām pusēm noslēgtajos līgumos. Piemēram, varētu uzskatīt, ka tādas digitālās saskarnes piegādātājs, kurā tiek izvietotas trešās personas preces, sniedz starpniecības pakalpojumu (t. i., daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšana), ja nepastāv ar krājumiem saistīti riski vai ja trešā persona faktiski nosaka šādu preču cenu.
(13)  Attiecībā uz gadījumiem, kuri ietver daudzpusējās digitālās saskarnes, kas atvieglo pakārtoto preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu tieši starp saskarnes lietotājiem, pakārtotie darījumi un tajos gūtie lietotāju ieņēmumi būtu jāizslēdz no nodokļa piemērošanas jomas. No DPN piemērošanas jomas būtu jāizslēdz arī ieņēmumi, kuri gūti no mazumtirdzniecības darbībām, kas ietver tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, kas ir pasūtīti tiešsaistē, izmantojot šādu preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja tīmekļa vietni, un kur piegādātājs nedarbojas kā starpnieks. Tomēr, ņemot vērā to, ka digitālā saskarnē ir iespējams apstrādāt lietotāju datus un tādējādi radīt papildu vērtību no darījuma, un tāpēc, ka fiziskas klātbūtnes neesamība var radīt iespēju veikt agresīvu nodokļu plānošanu, pārskatot šo direktīvu, būtu jāapsver iespēja paplašināt minēto pakalpojumu darbības jomu.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  No nodokļa piemērošanas jomas būtu jāizslēdz pakalpojumi, kas ietver uzņēmuma veiktu digitālā satura piegādi, izmantojot digitālo saskarni, neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs pieder šai vienībai vai šī vienība ir iegādājusies tiesības izplatīt šo saturu. Pat ja varētu pieļaut zināma veida saziņu starp šāda digitālā satura saņēmējiem un tādējādi varētu uzskatīt, ka šādu pakalpojumu sniedzējs nodrošina daudzpusēju digitālo saskarni, ir mazāk skaidrs, ka lietotājam ir būtiska nozīme vērtības radīšanā attiecībā uz uzņēmumu, kas piegādā digitālo saturu. Tā vietā vērtības radīšanas perspektīvā galvenā uzmanība ir vērsta uz pašu digitālo saturu, ko nodrošina vienība. Tāpēc no šādām piegādēm gūtos ieņēmumus būtu jāizslēdz no nodokļa piemērošanas jomas.
(14)  Nodokļa piemērošanas jomā būtu jāiekļauj pakalpojumi, kas ietver uzņēmuma veiktu digitālā satura piegādi, izmantojot digitālo saskarni, neatkarīgi no tā, vai digitālais saturs pieder šai vienībai vai šī vienība ir iegādājusies tiesības izplatīt šo saturu. Komisijai būtu jānovērtē no šādām piegādēm gūtie ieņēmumi ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Digitālais saturs būtu jādefinē šādi: dati, kas piegādāti digitālā formātā, piemēram, datorprogrammas, lietotnes, spēles, mūzika, video vai teksti, neatkarīgi no tā, vai tiem piekļūst lejuplādējot vai straumējot, izņemot datus, ko pārstāv pati digitāla saskarne. Tas ļauj aptver dažādus veidus, kādos digitālais saturs var tikt piedāvāts, kad to iegādājas lietotājs, kas nemaina faktu, ka vienīgais vai galvenais mērķis no lietotāja viedokļa ir digitālā satura iegāde.
(15)  Digitālais saturs būtu jādefinē šādi: dati, kas piegādāti digitālā formātā, piemēram, datorprogrammas, lietotnes, spēles, mūzika, video vai teksti, neatkarīgi no tā, vai tiem piekļūst lejuplādējot vai straumējot, izņemot datus, ko pārstāv pati digitāla saskarne.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)   Digitālie uzņēmumi parasti ēkās un iekārtās investē mazāk nekā parastie uzņēmumi.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)   14. apsvērumā aprakstītais pakalpojums būtu jānošķir no tādas daudzpusējas digitālās saskarnes nodrošināšanas pakalpojuma, ar kuras palīdzību lietotāji var augšupielādēt digitālo saturu un dalīties tajā ar citiem lietotājiem, vai no tādas saskarnes nodrošināšanas, kas atvieglo digitālā satura pakārtotu piegādi tieši starp lietotājiem. Šie pēdējie minētie pakalpojumi ir starpniecības pakalpojumi, un tādēļ tie būtu jāiekļauj DPN darbības jomā neatkarīgi no pakārtotā darījuma būtības.
svītrots
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Ar nodokli apliekamie pakalpojumi, kas ietver savākto datu par lietotājiem nosūtīšanu, būtu jāattiecina tikai uz datiem, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs, bet ne uz datiem, kas ģenerēti no sensoriem vai citiem līdzekļiem un savākti digitālā formātā. Tas ir tādēļ, ka DPN darbības jomā būtu jāietver pakalpojumi, kuros digitālās saskarnes tiek izmantotas, lai radītu lietotāju ieguldījumu, kas tiek pārvērsts naudas izteiksmē, nevis pakalpojumi, kuros saskarnes izmanto tikai, lai pārraidītu citādā veidā ģenerētus datus. Tāpēc DPN nevajadzētu būt nodoklim, ko piemēro datu vākšanai vai uzņēmuma savākto datu izmantošanai šā uzņēmuma iekšējām vajadzībām, vai uzņēmuma savākto datu apmaiņai ar citām pusēm bez atlīdzības. DPN būtu jāattiecina uz ieņēmumu radīšanu no tādu datu nosūtīšanas, kas iegūti no ļoti specifiskas darbības (lietotāju darbības digitālajās saskarnēs).
(17)  Ar nodokli apliekamie pakalpojumi, kas ietver savākto datu par lietotājiem apstrādi, nosūtīšanu vai pārdošanu, būtu jāattiecina uz datiem, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs. Šiem ar nodokli apliekamajiem pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kuros digitālās saskarnes tiek izmantotas, lai radītu lietotāju ieguldījumu, kas tiek pārvērsts naudas izteiksmē. DPN nav nodoklis, ko piemēro datu vākšanai kā tādai. DPN būtu jāattiecina uz ieņēmumu radīšanu no tādu datu apstrādes, pārdošanas vai nosūtīšanas trešai personai, kas iegūti no ļoti specifiskas darbības (lietotāju darbības digitālajās saskarnēs).
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Tikai noteiktas vienības būtu jāuzskata par nodokļa maksātājām DPN vajadzībām neatkarīgi no tā, vai tās veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ārpussavienības jurisdikcijā. Jo īpaši, vienība būtu jāuzskata par nodokļa maksātāju tikai tad, ja tā atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem: i) kopējie ieņēmumi pasaules līmenī, ko uzņēmums deklarējis par pēdējo pilno finanšu gadu un par ko ir pieejams finanšu pārskats, pārsniedz EUR 750 000 000; un ii) ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 50 000 000.
(22)  Tikai noteiktas vienības būtu jāuzskata par nodokļa maksātājām DPN vajadzībām neatkarīgi no tā, vai tās veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai ārpussavienības jurisdikcijā. Jo īpaši, vienība būtu jāuzskata par nodokļa maksātāju tikai tad, ja tā atbilst abiem turpmāk minētajiem nosacījumiem: i) kopējie ieņēmumi pasaules līmenī, ko uzņēmums deklarējis par pēdējo pilno finanšu gadu un par ko ir pieejams finanšu pārskats, pārsniedz EUR 750 000 000; un ii) ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 40 000 000.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Pirmajai robežvērtībai (kopējie gada ieņēmumi pasaules līmenī) būtu jāierobežo DPN piemērošana, attiecinot to tika uz noteikta lieluma uzņēmumiem, kas galvenokārt ir tie, kuri var nodrošināt digitālos pakalpojumus, attiecībā uz kuriem lietotāju ieguldījumam ir būtiska loma un kas lielā mērā ir atkarīgi no plašas lietotāju datu plūsmas un spēcīgas tirgus pozīcijas izmantošanas. Šādi darījumdarbības modeļi, kas ieņēmumu gūšanā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un ir dzīvotspējīgi tikai tad, ja tos īsteno noteikta lieluma uzņēmumi, rada lielāku atšķirību starp vietu, kurā to peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība. Turklāt lielākiem uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties agresīvā nodokļu plānošanā. Tāpēc tāda pati robežvērtība ir ierosināta citās Savienības iniciatīvās9. Paredzēts, ka šāda robežvērtība nodrošinās arī juridisko noteiktību, jo tā ļaus uzņēmumiem un nodokļu iestādēm vieglāk un lētāk noteikt, vai vienībai ir jāmaksā DPN. Tā izslēdz arī mazos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kurus atbilstības jaunajam nodoklim nodrošināšanas slogs visticamāk ietekmētu nesamērīgā veidā.
(23)  Pirmajai robežvērtībai (kopējie gada ieņēmumi pasaules līmenī) būtu jāierobežo DPN piemērošana, attiecinot to tikai uz noteikta lieluma uzņēmumiem, kas galvenokārt ir tie, kuri var nodrošināt digitālos pakalpojumus, kuru sniegšanā galvenokārt izmanto mobilus nemateriālos un/vai digitālos aktīvus, attiecībā uz kuriem lietotāju ieguldījumam ir būtiska loma un kas lielā mērā ir atkarīgi no plašas lietotāju datu plūsmas un spēcīgas tirgus pozīcijas izmantošanas. Šādi darījumdarbības modeļi, kas ieņēmumu gūšanā ir atkarīgi no lietotāju radītās vērtības un ir dzīvotspējīgi tikai tad, ja tos īsteno noteikta lieluma uzņēmumi, rada lielāku atšķirību starp vietu, kurā to peļņa tiek aplikta ar nodokli, un vietu, kurā tiek radīta vērtība. Turklāt lielākiem uzņēmumiem ir iespēja iesaistīties agresīvā nodokļu plānošanā. Robežvērtība nodrošinās arī juridisko noteiktību, jo tā ļaus uzņēmumiem un nodokļu iestādēm vieglāk un lētāk noteikt, vai vienībai ir jāmaksā DPN. Tā izslēdz arī mazos uzņēmumus un jaunuzņēmumus, kurus atbilstības jaunajam nodoklim nodrošināšanas slogs visticamāk ietekmētu nesamērīgā veidā.
__________________
9 Skatīt 2. pantu Priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2016) 683 final).
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Lai samazinātu iespējamus nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumus, kad vienus un tos pašus ieņēmumus apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli un DPN, tiek sagaidīts, ka dalībvalstis ļaus uzņēmumiem atskaitīt samaksāto DPN kā maksu no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes to teritorijā neatkarīgi no tā, vai abi nodokļi tiek maksāti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs.
(27)  Lai samazinātu iespējamus nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumus, kad vienus un tos pašus ieņēmumus apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli un DPN, būs jārod kopīgs Savienības mēroga risinājums, kas ļaus uzņēmumiem atskaitīt samaksāto DPN kā maksu no uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes to teritorijā neatkarīgi no tā, vai abi nodokļi tiek maksāti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai dažādās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Ja konkrēta ar nodokli apliekama pakalpojuma lietotāji atrodas dažādās dalībvalstīs vai ārpussavienības jurisdikcijās, attiecīgie ar nodokli apliekamie ieņēmumi no šā pakalpojuma būtu proporcionāli jāattiecina uz katru dalībvalsti, ņemot vērā konkrētus sadales principus. Šie sadales principi būtu jānosaka atkarībā no katra ar nodokli apliekamā pakalpojuma būtības un atšķirīgajiem elementiem, kas šāda pakalpojuma sniedzējam ļauj gūt ieņēmumus.
(29)  Ja konkrēta ar nodokli apliekama pakalpojuma lietotāji atrodas dažādās dalībvalstīs vai ārpussavienības jurisdikcijās, attiecīgie ar nodokli apliekamie ieņēmumi no šā pakalpojuma būtu proporcionāli jāattiecina uz katru dalībvalsti, ņemot vērā konkrētus sadales principus. Šie sadales principi būtu jānosaka atkarībā no katra ar nodokli apliekamā pakalpojuma būtības un atšķirīgajiem elementiem, kas šāda pakalpojuma sniedzējam ļauj gūt ieņēmumus. Ja sadales principu piemērošanas rezultātā tiek izveidots nelīdzsvarots sadalījums, kas neatspoguļo reālo saimniecisko darbību, strīdu risināšanas mehānisms varētu uzlabot šādu situāciju. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai būtu jāizvērtē iespēja izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu, lai nodrošinātu strīdu pienācīgu izšķiršanu, ja tajos ir iesaistītas dažādas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Attiecībā uz pakalpojumu, kas apliekams ar nodokli un kas izpaužas kā reklāmas izvietošana digitālajā saskarnē, lai noteiktu, cik liela ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļa attiecīgajā taksācijas periodā ir attiecināma uz konkrēto dalībvalsti, būtu jāņem vērā tas, cik reizes taksācijas periodā reklāma ir izvietota lietotāju ierīcēs šajā dalībvalstī.
(30)  Attiecībā uz pakalpojumu, kas apliekams ar nodokli un kas izpaužas kā reklāmas izvietošana vai satura piegāde digitālajā saskarnē, lai noteiktu, cik liela ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļa attiecīgajā taksācijas periodā ir attiecināma uz konkrēto dalībvalsti, būtu jāņem vērā tas, cik reizes taksācijas periodā reklāma vai digitāls saturs ir izvietots lietotāju ierīcēs šajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Attiecībā uz savākto datu par lietotājiem nosūtīšanu, lai ar nodokli apliekamos ieņēmumus taksācijas periodā attiecinātu uz dalībvalsti, būtu jāņem vērā to lietotāju skaits, no kuriem šajā taksācijas periodā nosūtītie dati ir tikuši iegūti, šiem lietotājiem izmantojot ierīci minētajā dalībvalstī.
(32)  Attiecībā uz savākto datu par lietotājiem apstrādi, pārdošanu vai nosūtīšanu, lai ar nodokli apliekamos ieņēmumus taksācijas periodā attiecinātu uz dalībvalsti, būtu jāņem vērā to lietotāju skaits, no kuriem šajā taksācijas periodā izmantotie, pārdotie vai nosūtītie dati ir tikuši iegūti, šiem lietotājiem izmantojot ierīci minētajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Jebkura personas datu apstrāde saistībā ar DPN būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67910, tostarp tādu datu apstrāde, kas var būt nepieciešami saistībā ar interneta protokola (IP) adresēm vai citām ģeolokācijas metodēm. Jo īpaši, uzmanība būtu jāpievērš vajadzībai nodrošināt atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai panāktu atbilstību noteikumiem par apstrādes darbību likumību un drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte.
(34)  Jebkura personas datu apstrāde saistībā ar DPN būtu jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67910, tostarp tādu datu apstrāde, kas var būt nepieciešami saistībā ar interneta protokola (IP) adresēm vai citām ģeolokācijas metodēm, neatļaujot identificēt lietotājus. Dalībvalsts nodokļu iestādi informē par lietotāju atrašanās vietas noteikšanai izmantoto metodi. Jo īpaši, uzmanība būtu jāpievērš vajadzībai nodrošināt atbilstošus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai panāktu atbilstību noteikumiem par apstrādes darbību likumību un drošību — jo īpaši nepieciešamības un proporcionalitātes principiem —, un noteikumiem par informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte.
_________________
_________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem vajadzētu būt vienādiem ar kopējiem bruto ieņēmumiem, ko guvis nodokļa maksātājs un no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un citi līdzīgi nodokļi. Ar nodokli apliekamie ieņēmumi būtu jāuzskata par tādiem, ko nodokļa maksātājs guvis brīdī, kad jāmaksā nodoklis, neatkarīgi no tā, vai līdz tam tas faktiski ir samaksāts. DPN vajadzētu būt iekasējamam dalībvalstī par to ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļu, ko nodokļa maksātājs guvis taksācijas periodā un kas tiek uzskatīti par gūtiem šajā dalībvalstī, un DPN būtu jāaprēķina, piemērojot DPN likmi šai daļai. Savienības līmenī vajadzētu būt vienotai DPN likmei, lai izvairītos no izkropļojumiem vienotajā tirgū. DPN likme būtu jānosaka 3 % apmērā, tādējādi nodrošinot pienācīgu līdzsvaru starp ieņēmumiem, ko rada nodoklis, un atšķirīgo DPN ietekmi uz uzņēmumiem ar dažādām peļņas daļām.
(35)  Ar nodokli apliekamajiem ieņēmumiem vajadzētu būt vienādiem ar kopējiem bruto ieņēmumiem, ko guvis nodokļa maksātājs un no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un citi līdzīgi nodokļi. Ar nodokli apliekamie ieņēmumi būtu jāuzskata par tādiem, ko nodokļa maksātājs guvis brīdī, kad jāmaksā nodoklis, neatkarīgi no tā, vai līdz tam tas faktiski ir samaksāts. DPN vajadzētu būt iekasējamam dalībvalstī par to ar nodokli apliekamo ieņēmumu daļu, ko nodokļa maksātājs guvis taksācijas periodā un kas tiek uzskatīti par gūtiem šajā dalībvalstī, un DPN būtu jāaprēķina, piemērojot DPN likmi šai daļai. Savienības līmenī vajadzētu būt vienotai DPN likmei, lai izvairītos no izkropļojumiem vienotajā tirgū. Ar DPN likmi 3 % apmērā būtu jāpanāk pienācīgus līdzsvars starp ieņēmumiem, ko rada nodoklis, un atšķirīgo DPN ietekmi uz uzņēmumiem ar dažādām peļņas daļām.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt grāmatvedības, uzskaites vai citus pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka maksājamais DPN tiek faktiski samaksāts, kā arī citus pasākumus, kas paredzēti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu.
(37)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt grāmatvedības, uzskaites vai citus pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka maksājamais DPN tiek faktiski samaksāts, kā arī citus pasākumus, tostarp sodus un sankcijas, kas paredzētas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
37.a apsvērums (jauns)
(37a)   Kopējam DPN, ko nodokļa maksātājs samaksā katrai dalībvalstij, vajadzētu būt daļai no pārskatu sniegšanas par katru valsti.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
38.a apsvērums (jauns)
(38a)  Ja nodokļu maksātājam ir jāmaksā DPN vairāk nekā vienā dalībvalstī, Komisijai reizi trijos gados būtu jāveic identifikācijas dalībvalstī iesniegtās DPN deklarācijas revīzija.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
40.a apsvērums (jauns)
(40a)  DST ir pagaidu pasākums, gaidot pastāvīgu risinājumu, un tam nekādā gadījumā nevajadzētu aizkavēt pastāvīga risinājuma stāšanos spēkā. Šīs direktīvas darbībai būtu jābeidzas, tiklīdz tiks pieņemts kāds no turpmāk minētajiem tiesību aktiem: Padomes direktīva, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā, vai Padomes direktīvas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot digitālas pastāvīgās pārstāvniecības jēdzienu, kā ierosināts Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvajās rezolūcijās par attiecīgi priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, vai direktīva, ar ko īsteno politisku vienošanos, kura panākta starptautiskā forumā, piemēram, ESAO vai ANO.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
40.b apsvērums (jauns)
(40b)   Dalībvalstīm būtu regulāri jāziņo Komisijai par vienību veikto DPN samaksu, vienotā kontaktpunkta darbību un sadarbību ar citām dalībvalstīm nodokļu iekasēšanas un samaksas nolūkos.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
40.c apsvērums (jauns)
(40c)   Divus gadus pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] Komisijai būtu jāveic šīs direktīvas piemērošanas novērtējums un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā tam pievienojot priekšlikumus direktīvas pārskatīšanai saskaņā ar digitālajā nozarē piemērojamajiem taisnīgu nodokļu uzlikšanas principiem.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
41. apsvērums
(41)  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt vienotā tirgus integritāti, nodrošināt tā pienācīgu darbību un novērst konkurences izkropļojumus. Ņemot vērā to, ka šos mērķus to būtības dēļ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
(41)  Šīs direktīvas mērķis ir aizsargāt vienotā tirgus integritāti, nodrošināt tā taisnīgu un pienācīgu darbību un novērst konkurences izkropļojumus. Ņemot vērā to, ka šos mērķus to būtības dēļ nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
(7a)  “datu apstrāde” ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  tādu savākto datu par lietotājiem nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs.
(c)  tādu savākto datu par lietotājiem apstrāde un nosūtīšana, kas ģenerēti no šādu lietotāju darbībām digitālajās saskarnēs;
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  satura, piemēram, video, audio, spēļu vai tekstu, nodrošināšana lietotājiem digitālā saskarnē;
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
(a)  digitālās saskarnes nodrošināšanu, kur vienīgais vai galvenais mērķis vienībai, kas to nodrošina, ir lietotājiem piegādāt digitālo saturu, sniegt saziņas pakalpojumus vai sniegt maksājumu pakalpojumus;
(a)  digitālās saskarnes nodrošināšanu, kur vienīgais vai galvenais mērķis vienībai, kas to nodrošina, ir lietotājiem sniegt saziņas pakalpojumus vai sniegt maksājumu pakalpojumus, kamēr no lietotāju datu apstrādes, nosūtīšanas vai pārdošanas netiek gūti citi papildu ieņēmumi;
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 50 000 000.
(b)  ar nodokli apliekamie kopējie ieņēmumi, ko vienība gūst Savienībā attiecīgajā finanšu gadā, pārsniedz EUR 40 000 000.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  ja uz pakalpojumu attiecas 3. panta 1. punkta ca) apakšpunkts, attiecīgais digitālais saturs parādās lietotāja ierīcē brīdī, kad šī ierīce tiek izmantota attiecīgajā dalībvalstī minētajā taksācijas periodā, lai piekļūtu digitālajai saskarnei.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6. punkts
6.  Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot šos lietotājus identificēt.
6.  Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot šos lietotājus identificēt. Jebkuru personas datu apstrādi saistībā ar DPN veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, ieskaitot tādu apstrādi, kas var būt nepieciešama saistībā ar interneta protokola (IP) adresēm vai citām ģeolokācijas metodēm.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Komisija analizē, vai strīdu izšķiršanas mehānisma izveidošana domstarpību izšķiršanu starp dalībvalstīm padarītu vēl efektīvāku un lietderīgāku. Komisija par šo tematu iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. daļa
DPN likme ir 3 %.
DPN likmi nosaka 3 % apmērā.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja piemēro šā punkta b) apakšpunktu, Komisija reizi trijos gados veic identifikācijas dalībvalstī iesniegtās DPN deklarācijas revīziju.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Tomēr, ja nodokļa maksātājam vairs nav jāmaksā DPN šajā identifikācijas dalībvalstī, kas izvēlēta saskaņā ar 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nodokļa maksātājs maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 10. panta prasībām.
2.  Tomēr, ja nodokļa maksātājam vairs nav jāmaksā DPN šajā identifikācijas dalībvalstī, kas izvēlēta saskaņā ar 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nodokļa maksātājs maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 10. panta prasībām, neskarot 2.a punktu.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ja nodokļa maksātājam vairs nav jāmaksā DPN identifikācijas dalībvalstī, kas ir izvēlēta saskaņā ar 10. panta 3. punkta b) apakšpunktu, nodokļa maksātājs var nolemt saglabāt sākotnēji izvēlēto identifikācijas dalībvalsti, ņemot vērā, ka nodokļa maksātājam arī nākamajā taksācijas periodā varētu būt jāmaksā DPN šajā dalībvalstī. Ja nodokļa maksātājam nav jāmaksā DPN šajā dalībvalstī ilgāk nekā divus secīgus taksācijas periodus, tā maina identifikācijas dalībvalsti saskaņā ar 10. pantā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  Grozījumus, kas minēti 1. punktā, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij trīs gadu laikā pēc datuma, kad tika prasīts iesniegt sākotnējo deklarāciju. Pēc šā perioda veiktos grozījumus reglamentē ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro katrā attiecīgajā dalībvalstī, kurā jāmaksā DPN.
2.  Grozījumus, kas minēti 1. punktā, elektroniski iesniedz identifikācijas dalībvalstij divu gadu laikā pēc datuma, kad tika prasīts iesniegt sākotnējo deklarāciju. Pēc šā perioda veiktos grozījumus reglamentē ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro katrā attiecīgajā dalībvalstī, kurā jāmaksā DPN.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz DPN.
3.  Dalībvalstis pieņem pasākumus, tostarp sodus un sankcijas, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un ļaunprātīgu izmantošanu attiecībā uz DPN.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Pēc šīs direktīvas pieņemšanas Komisija izstrādā tiesību akta priekšlikumu, ar ko Direktīvā 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles, paredz, ka obligātajos standartos attiecībā uz pārskatu sniegšanu par katru valsti iekļauj kopējo DPN, ko nodokļa maksātājs ir samaksājis katrai dalībvalstij.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
4.nodaļa – virsraksts
ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA
ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA UN OBLIGĀTA INFORMĀCIJAS APMAIŅA
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
-20.pants (jauns)
-20. pants
Automātiska un obligāta informācijas apmaiņa
Lai nodokļu iestādes varētu pienācīgi novērtēt maksājamo nodokli un lai nodrošinātu šīs direktīvas pareizu un vienotu īstenošanu, informācijas apmaiņa nodokļu jautājumos ir automātiska un obligāta, kā noteikts Padomes Direktīvā 2011/16/ES. Dalībvalstis savām valsts nodokļu iestādēm nodrošina atbilstošus darbiniekus, zinātību un budžeta resursus, kā arī resursus nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, kas ir vērsta uz pārrobežu sadarbību nodokļu jomā un automātisku informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu šīs direktīvas pilnīgu īstenošanu.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
24.a pants (jauns)
24.a pants
Ziņošana un pārskatīšana
Divus gadus pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] Komisijai būtu jāveic šīs direktīvas piemērošanas novērtējums un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā tam pievienojot priekšlikumus direktīvas pārskatīšanai saskaņā ar digitālajā nozarē piemērojamajiem taisnīgu nodokļu uzlikšanas principiem.
Komisija jo īpaši novērtē:
(a)  DST likmes palielinājumu no 3 % līdz 5 % kopā ar atbilstošu nodokļu atlaidi, lai ierobežotu faktisko nodokļu likmju atšķirību starp tradicionālajiem un digitālajiem uzņēmumiem;
(b)  DST darbības jomu, tostarp šādas darbības jomas paplašināšanu, lai ietvertu tādu preču vai pakalpojumu pārdošanu, par kuriem līgumi ir noslēgti tiešsaistē, izmantojot digitālas saskarnes;
(c)  katrā dalībvalstī samaksāto nodokļa summu;
(d)  digitālās darbību veidu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā;
(e)  iespējamos nodokļu plānošanas prakses veidus, ko vienības var piemērot, lai izvairītos no DPN maksāšanas;
(f)  vienotā kontaktpunkta darbību, sadarbību starp dalībvalstīm un
(g)  vispārējo ietekmi uz iekšējo tirgu, ņemot vērā iespējamos konkurences kropļojumus.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
24.b pants (jauns)
24.b pants
Ziņošanas pienākumi
Dalībvalstis katru gadu iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā ir ietverti attiecīgie dati un informācija par vienību veikto DPN apmaksu, vienotā kontaktpunkta darbību un sadarbību ar citām dalībvalstīm nodokļu iekasēšanas un samaksas nolūkā.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
25.a pants (jauns)
25.a pants
Turpināmības klauzula, kas atkarīga no pastāvīgu pasākumu veikšanas
DPN ir pagaidu pasākums, gaidot pastāvīgu risinājums, tādēļ šī direktīva zaudēs spēku, līdzko tiks pieņemts kāds no turpmāk minētajiem tiesību aktiem:
(a)  Padomes direktīva, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā;
(b)  Padomes direktīva par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, iekļaujot pastāvīgas pārstāvniecības jēdzienu, kā ierosināts Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvajās rezolūcijās par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi; vai
(c)  direktīva, ar ko īsteno politisku vienošanos, kura panākta starptautiskos forumos, piemēram, ESAO vai ANO.

Uzņēmumu nodokļa uzlikšana nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā *
PDF 198kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018)0147 – C8-0138/2018 – 2018/0072(CNS))
P8_TA(2018)0524A8-0426/2018

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0147),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0138/2018),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu ir iesniedzis Dānijas parlaments, Īrijas parlaments, Maltas parlaments un Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0426/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Pasaules ekonomikas strauja pārveidošanās, ko izraisa digitalizācija, rada uzņēmumu nodokļu sistēmām jaunus izaicinājumus gan Savienības līmenī, gan starptautiskā līmenī un rada šaubas par spēju konstatēt, kur un cik lielā apmērā digitālajiem uzņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi. Lai gan starptautiskā līmenī tādas struktūras kā G20 ir atzinušas, ka ir nepieciešams uzņēmumu nodokļu noteikumus pielāgot digitālajai ekonomikai, vienošanās panākšana pasaules līmenī varētu būt sarežģīts pasākums.
(1)  Pasaules ekonomikas strauja pārveidošanās, ko izraisa digitalizācija, rada uzņēmumu nodokļu sistēmām jaunus izaicinājumus gan Savienības līmenī, gan starptautiskā līmenī un rada šaubas par spēju konstatēt, kur un cik lielā apmērā digitālajiem uzņēmumiem būtu jāmaksā nodokļi. Lai gan starptautiskā līmenī tādas struktūras kā G20 ir atzinušas, ka ir nepieciešams uzņēmumu nodokļu noteikumus pielāgot digitālajai ekonomikai, vienošanās panākšana pasaules līmenī varētu būt sarežģīts pasākums un tik drīz nenotikt.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Digitālajā laikmetā, kad dati ir kļuvuši par jaunu ekonomikas resursu papildus agrākajiem darba un tradicionālajiem resursiem un kad starptautiskie uzņēmumi, kas ir ļoti atkarīgi no digitālajām darbībām, pārlieku bieži vienojas par nodokļu shēmām, saskaņā ar kurām tie var apiet nodokļus vai izvairīties no to maksāšanas, ir jāizstrādā jauna pieeja, kas ļautu panākt taisnīgu un ilgtspējīgu sistēmu nodokļu uzlikšanai digitālajā ekonomikā, tādējādi nodrošinot, ka digitālie uzņēmumi maksā nodokļus vietā, kur notiek to reālā saimnieciskā darbība.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekta 1. rīcības jomas ziņojumā „Addressing the Tax Challenges of the Digital Economy”, ko ESAO publicējusi 2015. gada oktobrī, ir izklāstītas vairākas dažādas digitālās ekonomikas taksācijas metodes, kuras sīkāk apskatītas ESAO ziņojumā „Tax challenges Arising from Digitalisation — Interim Report 2018”. Tā kā ekonomikas digitalizācija kļūst arvien straujāka, arvien lielāka kļūst nepieciešamība rast risinājumus, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu digitālajiem uzņēmumiem.
(2)  Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projekta 1. rīcības jomas ziņojumā „Addressing the Tax Challenges of the Digital Economy”, ko ESAO publicējusi 2015. gada oktobrī, ir izklāstītas vairākas dažādas digitālās ekonomikas taksācijas metodes, kuras sīkāk apskatītas ESAO ziņojumā „Tax challenges Arising from Digitalisation — Interim Report 2018”. Tā kā ekonomikas digitalizācija kļūst arvien straujāka, arvien lielāka un steidzamāka kļūst nepieciešamība rast risinājumus, lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu digitālajiem uzņēmumiem. Tomēr līdz šim ESAO darbā pie nodokļu uzlikšanas digitālajā ekonomikā nav gūti pietiekami panākumi, un tas liecina, ka pie šā jautājuma ir sekmīgāk jāstrādā Savienības līmenī. Neraugoties uz grūtībām panākt globālu nolīgumu un uz Savienības veiktajiem pasākumiem saistībā ar šo direktīvu, būtu jāturpina ieguldīt lielas pūles, lai šādu nolīgumu panāktu. Tomēr bez vienotas Savienības pieejas dalībvalstis pieņems vienpusējus risinājumus, un tas radīs nenoteiktību regulējuma jomā un līdz ar to grūtības gan uzņēmumiem, kuri darbojas pārrobežu mērogā, gan nodokļu iestādēm. Kā uz to jau ir aicinājušas Eiropas Parlamenta Izmeklēšanas komiteja par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA) un tās Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE 2), būtu jāizveido pilnvarota ANO nodokļu iestāde, kas darbotos kā forums debatēm un diskusijām par globāliem nolīgumiem un citiem jautājumiem saistībā ar starptautisko nodokļu sistēmu.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Galīgajos ziņojumos, kurus sagatavojusi Izmeklēšanas komiteja par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un Īpašā komiteja nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos, Eiropas Parlaments secināja, ka ir jārisina ar digitālo ekonomiku saistītās problēmas nodokļu jomā.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos ir uzsvērta nepieciešamība izveidot taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, kas atbilstu digitālā laikmeta prasībām, un aicinājums Komisijai iesniegt attiecīgus priekšlikumus līdz 2018. gada sākumam15. ECOFIN padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos ir uzsvērts, ka vispārēji pieņemtai pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai un saistītajiem transfertcenu noteikšanas un peļņas attiecināšanas noteikumiem vajadzētu būt izšķirošajiem elementiem arī, pievēršoties izaicinājumiem, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu digitālā ekonomikā gūtai peļņai, un izteikts aicinājums ES, ESAO un citiem starptautiskiem partneriem cieši sadarboties, pievēršoties izaicinājumiem, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu digitālā ekonomikā gūtai peļņai.16 Šajā ziņā dalībvalstīm būtu jāuzliek prasība iekļaut noteikumus savās uzņēmumu nodokļu sistēmās nodokļu uzlikšanas tiesību īstenošanas nolūkā. Tādēļ būtu jāprecizē dažādi piemērojamie uzņēmumu nodokļi dalībvalstīs. Ar šiem noteikumiem būtu jāpaplašina pastāvīgās pārstāvniecības definīcija un jāizveido ar nodokli apliekama piesaiste attiecībā uz nozīmīgu digitālu klātbūtni to attiecīgajās jurisdikcijās. Turklāt būtu jāparedz vispārīgi principi par apliekamas peļņas attiecināšanu uz šādu digitālu klātbūtni. Būtībā šādi noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumu nodokļu maksātājiem – Savienības dalībvalstu un citu valstu rezidentiem nodokļu vajadzībām.
(4)  Eiropadomes 2017. gada 19. oktobra secinājumos ir uzsvērta nepieciešamība izveidot taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, kas atbilstu digitālā laikmeta prasībām, un aicinājums Komisijai iesniegt attiecīgus priekšlikumus līdz 2018. gada sākumam15. ECOFIN padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos ir uzsvērts, ka vispārēji pieņemtai pastāvīgās pārstāvniecības definīcijai un saistītajiem transfertcenu noteikšanas un peļņas attiecināšanas noteikumiem vajadzētu būt izšķirošajiem elementiem, arī pievēršoties izaicinājumiem, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu digitālā ekonomikā gūtai peļņai, un izteikts aicinājums ES, ESAO un citiem starptautiskiem partneriem cieši sadarboties, pievēršoties izaicinājumiem, kas saistīti ar nodokļu uzlikšanu digitālā ekonomikā gūtai peļņai16.Šajā ziņā dalībvalstīm būtu jāuzliek prasība iekļaut noteikumus savās uzņēmumu nodokļu sistēmās nodokļu uzlikšanas tiesību īstenošanas nolūkā. Tādēļ būtu jāprecizē dažādi piemērojamie uzņēmumu nodokļi dalībvalstīs. Ar šiem noteikumiem būtu jāpaplašina pastāvīgās pārstāvniecības definīcija un jāizveido ar nodokli apliekama piesaiste attiecībā uz nozīmīgu digitālu klātbūtni to attiecīgajās jurisdikcijās. Turklāt būtu jāparedz vispārīgi principi par apliekamas peļņas attiecināšanu uz šādu digitālu klātbūtni. Būtībā šādi noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumu nodokļu maksātājiem neatkarīgi no to lieluma un no tā, vai tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām Savienībā vai citviet. Turklāt šajā direktīvā paredzētie kopīgie noteikumi aicina plašāk saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi Savienībā attiecībā uz visiem uzņēmumiem. Tāpēc šai direktīvai nevajadzētu ierobežot vai aizkavēt darbu, kas norit pie priekšlikuma par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi izstrādes.
_________________
_________________
15 Eiropadomes sanāksme (2017. gada 19. oktobris) — secinājumi (dok. EUCO 14/17).
15 Eiropadomes sanāksme (2017. gada 19. oktobris) — secinājumi (dok. EUCO 14/17).
16 Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumi par digitālās ekonomikas peļņas nodokļu problēmu risināšanu (FISC 346 ECOFIN 1092).
16 Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumi par digitālās ekonomikas peļņas nodokļu problēmu risināšanu (FISC 346 ECOFIN 1092).
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Tomēr šie noteikumi nebūtu jāpiemēro vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām tādā ārpussavienības jurisdikcijā, ar kuru nozīmīgas digitālās klātbūtnes dalībvalstij ir spēkā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencija, ja vien šajā konvencijā nav ietverti tādi noteikumi par nozīmīgu digitālu klātbūtni, kuri rada līdzīgas tiesības un pienākumus attiecībā uz ārpussavienības jurisdikciju kā šīs direktīvas noteikumi. Šādu noteikumu mērķis ir novērst kolīzijas ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijām, kas noslēgtas ar ārpussavienības jurisdikcijām, jo ārpussavienības jurisdikcijām parasti Eiropas Savienības tiesības nav saistošas.
(5)  Tomēr šie noteikumi nebūtu jāpiemēro vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām tādā ārpussavienības jurisdikcijā, ar kuru nozīmīgas digitālās klātbūtnes dalībvalstij ir spēkā nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencija, ja vien šajā konvencijā nav ietverti tādi noteikumi par nozīmīgu digitālu klātbūtni, kuri rada līdzīgas tiesības un pienākumus attiecībā uz ārpussavienības jurisdikciju kā šīs direktīvas noteikumi. Šādu noteikumu mērķis ir novērst kolīzijas ar nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijām, kas noslēgtas ar ārpussavienības jurisdikcijām, jo ārpussavienības jurisdikcijām parasti Eiropas Savienības tiesības nav saistošas. Tomēr, lai šīs direktīvas noteikumi būtu pilnībā efektīvi, dalībvalstis būtu jāmudina vajadzības gadījumā pielāgot patlaban spēkā esošās nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencijas, lai iekļautu noteikumus par nozīmīgu digitālo klātbūtni, panākot līdzīgas tiesības un pienākumus attiecībā uz ārpussavienības jurisdikcijām, kādi ir paredzēti šajā direktīvā. Komisija var sagatavot priekšlikumu izveidot Savienības modeli nodokļu nolīguma grozījumam, kas jāizmanto, lai pielāgotu tūkstošiem divpusējo nolīgumu, kurus noslēgušas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Šīs direktīvas galvenais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus kopējo noturību, lai risinātu problēmas saistībā ar nodokļu uzlikšanu digitālajai ekonomikai. Šo mērķi nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo digitālie uzņēmumi spēj darboties pāri robežām bez jebkādas fiziskas klātbūtnes konkrētā jurisdikcijā un tādēļ ir nepieciešami noteikumi, kas garantē nodokļu nomaksu tajās jurisdikcijās, kur tie gūst peļņu. Ņemot vērā šo pārrobežu dimensiju, Savienības līmeņa iniciatīva pievieno vērtību salīdzinājumā ar to, ko varētu panākt ar daudziem valsts līmeņa pasākumiem. Lai nodrošinātu noteikumu par nozīmīgu digitālu klātbūtni saskaņotu piemērošanu visā Savienībā, ir nepieciešama visam iekšējam tirgum kopīga iniciatīva. Vienpusējas un atšķirīgas pieejas katrā dalībvalstī varētu nebūt efektīvas un tādējādi vienotais tirgus tiktu sadrumstalots, radot valstu politiku pretrunas, traucējumus un nodokļu šķēršļus Eiropas Savienības uzņēmumiem. Tā kā direktīvas mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(8)  Šīs direktīvas galvenais mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus kopējo noturību, lai risinātu problēmas saistībā ar nodokļu uzlikšanu digitālajai ekonomikai, vienlaikus ievērojot nodokļu neitralitātes principu, kā arī pakalpojumu brīvu apriti vienotajā tirgū un nenošķirot Savienības un ārpussavienības uzņēmumus. Šo mērķi nevar pietiekami labi sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, jo digitālie uzņēmumi spēj darboties pāri robežām bez jebkādas fiziskas klātbūtnes konkrētā jurisdikcijā vai ar tikai nelielu fizisku klātbūtni un tādēļ ir nepieciešami noteikumi, kas garantē nodokļu nomaksu tajās jurisdikcijās, kur tie gūst peļņu. Ņemot vērā šo pārrobežu dimensiju, Savienības līmeņa iniciatīva pievieno vērtību salīdzinājumā ar to, ko varētu panākt ar daudziem valsts līmeņa pasākumiem. Lai nodrošinātu noteikumu par nozīmīgu digitālu klātbūtni saskaņotu piemērošanu visā Savienībā, ir nepieciešama visam iekšējam tirgum kopīga iniciatīva. Vienpusējas un atšķirīgas pieejas katrā dalībvalstī varētu nebūt efektīvas un tādējādi vienotais tirgus tiktu sadrumstalots, radot valstu politiku pretrunas, traucējumus un nodokļu šķēršļus Eiropas Savienības uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāpievērš īpaša uzmanība, lai nodrošinātu, ka Savienības pieeja ir taisnīga un nediskriminē nevienu dalībvalsti. Tā kā direktīvas mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. Lai gan nodokļu politika ir valstu kompetencē, tomēr Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantā ir skaidri noteikts, ka Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ar vienprātīgu lēmumu būtu jāpieņem direktīvas, lai tuvinātu tādus dalībvalstu tiesību aktus un normatīvos vai administratīvos aktus nodokļu jomā, kuri tieši ietekmē iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Šī direktīva neparedz saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes Savienībā un līdz ar to neierobežo dalībvalstu spēju noteikt taisnīgas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kas piemērojamas to teritorijā gūtajiem ieņēmumiem no digitālajiem pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Lai izveidotu saskaņotu un konsekventu nodokļu bāzes sistēmu visiem uzņēmumiem, jēdzienam „nozīmīga digitāla klātbūtne” un šajā direktīvā izklāstītajiem risinājumiem būtu arī jākļūst par neatņemamu elementu Padomes direktīvā par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un Padomes direktīvā par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8b)  Ja šā priekšlikuma rezultātā netiek pieņemta vienošanās un tāpēc netiek novērsti konkurences izkropļojumi un nodokļu šķēršļi uzņēmumiem Savienībā, Komisijai būtu jānāk klajā ar jaunu priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem vajadzīgās direktīvas.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Ir nepieciešams nodrošināt to, ka jebkāda personas datu apstrāde, kas tiek veikta šīs direktīvas kontekstā, tiktu veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67917, tostarp pienākumi veikt atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai ievērotu saistības, ko uzliek minētā regula, jo īpaši tādas, kas attiecas uz apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte.
(9)  Ir nepieciešams nodrošināt to, ka jebkāda personas datu apstrāde, kas tiek veikta šīs direktīvas kontekstā, tiktu veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67917, tostarp pienākumiem veikt atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai ievērotu saistības, ko uzliek minētā regula, jo īpaši tādas, kas attiecas uz apstrādes likumību, apstrādes darbību drošību, informācijas sniegšanu un datu subjektu tiesībām, integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma, pienācīgi ņemot vērā vajadzības un proporcionalitātes principu. Pēc iespējas jānodrošina personas datu anonimitāte. Datiem, ko drīkst vākt no lietotājiem šīs direktīvas piemērošanas nolūkos, būtu stingri jāaprobežojas ar datiem, kas norāda, kurā dalībvalstī lietotāji atrodas, nepieļaujot iespēju identificēt lietotāju.
__________________
__________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Komisijai būtu jānovērtē šīs direktīvas īstenošana pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un par to jāziņo Padomei. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam. Būtu jāizveido konsultatīva DigiTax komiteja, kura izvērtēs jautājumus par direktīvas piemērošanu.
(10)  Komisijai būtu jānovērtē šīs direktīvas īstenošana līdz ... [trīs gadi pēc direktīvas spēkā stāšanās dienas] un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) radīto administratīvo slogu un papildu izmaksām, šajā direktīvā paredzētās nodokļu sistēmas ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem, ietekmi uz lietotāju personas datiem un ietekmi uz vienoto tirgu kopumā, īpašu uzmanību pievēršot iespējamam konkurences izkropļojumam starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi. Vērtējumā arī būtu jāpārbauda, vai nevajadzētu mainīt pakalpojumu veidus, uz ko attiecas šī direktīva, un nozīmīgas digitālas klātbūtnes definīciju. Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai visa informācija, kas nepieciešama šim novērtējumam. Būtu jāizveido konsultatīva DigiTax komiteja, kura izvērtēs jautājumus par direktīvas piemērošanu. Minētajai komitejai būtu jāpublicē savas darba kārtības, un pirms komitejas locekļu atlases būtu jānodrošina, ka viņiem nav nekādu interešu konfliktu. Komitejas sanāksmēs kā novērotāju būtu jāaicina piedalīties Eiropas Parlamenta pārstāvi.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Ņemot vērā ar nozīmīgu digitālu klātbūtni saistītās administratīvās izmaksas, nedrīkstētu pieļaut, ka šīs direktīvas darbības jomā netīši nonāk MVU. Vērtēšanas procesā Komisijai būtu jāpārbauda, cik lielā mērā šī direktīva nelabvēlīgi ietekmē MVU.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)   Tā kā šajā direktīvā paredzēto noteikumu mērķis ir nodrošināt pastāvīgu un visaptverošu risinājumu jautājumam par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā, pagaidu risinājumu attiecībā uz digitālo pakalpojumu nodokli, kurš paredzēts direktīvā par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana, automātiski pārstāj piemērot, tiklīdz kļūst piemērojami šajā direktīvā paredzētie noteikumi.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts
Šo direktīvu piemēro vienībām neatkarīgi no tā, kur tās ir rezidenti uzņēmumu nodokļu vajadzībām dalībvalstī vai trešajā valstī.
Šo direktīvu piemēro vienībām neatkarīgi no to lieluma un no tā, kur tās ir rezidenti uzņēmumu nodokļu vajadzībām — dalībvalstī vai trešajā valstī.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 6. punkts
6.  Dalībvalsti, kur izmanto lietotāja ierīci, nosaka pēc ierīces interneta protokola (IP) adreses vai, izmantojot jebkādu citu ģeolokācijas metodi, ja tā ir precīzāka.
6.  Dalībvalsti, kur izmanto lietotāja ierīci, nosaka pēc ierīces interneta protokola (IP) adreses vai, izmantojot jebkādu citu ģeolokācijas metodi, ja tā ir precīzāka, nepieļaujot lietotāja identificēšanu, saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Dalībvalstu nodokļa iestādi informē par lietotāju atrašanās vietas noteikšanai izmantoto metodi.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a   Nodokļu maksātājam ir pienākums atklāt nodokļu iestādēm visu informāciju, kas attiecas uz nozīmīgas digitālās klātbūtnes noteikšanu saskaņā ar šo pantu.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
a)  lietotāju līmeņa datu vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi, izvēršanu un pārdošanu;
a)  lietotāju līmeņa datu vākšanu, uzglabāšanu, apstrādi, analīzi, izmantošanu, nosūtīšanu, izvēršanu un pārdošanu;
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Dalībvalstis piešķir to nacionālajām nodokļu administrācijām atbilstošu personālu, specializētās zināšanas un budžeta resursus, kā arī resursus personāla apmācībai, lai varētu novirzīt peļņu pastāvīgai iestādei un ņemt vērā digitālās darbības attiecīgajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
5.a pants (jauns)
5.a pants
1.  Līdz ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] Komisija sagatavo vadlīnijas nodokļu iestādēm par to, kā nozīmīgu digitālu klātbūtni un digitālos pakalpojumus konstatēt, mērīt un aplikt ar nodokli. Šie noteikumi ir saskaņoti visā Savienībā un ir sagatavoti visās Savienības oficiālajās valodās.
2.  Pamatojoties uz 1. punktā minētajām vadlīnijām, Komisija sagatavo vadlīnijas ar skaidri izklāstītu metodiku uzņēmumiem, lai tie paši varētu izvērtēt, vai un kuras no uzņēmuma darbībām ir jāņem vērā, nosakot nozīmīgu digitālu klātbūtni. Šīs vadlīnijas ir sagatavotas visās Savienības oficiālajās valodās un ir pieejamas Komisijas tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
5.b pants (jauns)
5.b pants
Administratīvā sadarbība
Lai garantētu vienotu direktīvas piemērošanu Eiropas Savienībā, informācijas apmaiņa par nodokļu jautājumiem ir automātiska un obligāta, kā noteikts Padomes Direktīvā 2011/16/ES.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
6. pants – virsraksts
Review
Īstenošanas ziņojums un pārskatīšana
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
1.  Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un par to ziņo Padomei.
1.  Komisija novērtē šīs direktīvas īstenošanu līdz ... [trīs gadi pēc direktīvas stāšanās spēkā] un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā īpašu uzmanību pievērš uzņēmumiem un jo īpaši MVU radītajam administratīvam slogam un papildu izmaksām, šajā direktīvā paredzētās nodokļu sistēmas ietekmei uz dalībvalstu ieņēmumiem, ietekmei uz lietotāju personas datiem un ietekmei uz vienoto tirgu kopumā, īpaši attiecībā uz iespējamu konkurences izkropļojumu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi. Ziņojumā arī pārbauda, vai nevajadzētu mainīt pakalpojumu veidus, uz ko attiecas šī direktīva, un nozīmīgas digitālas klātbūtnes definīciju.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
6.a pants (jauns)
6.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].
3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo Padomei.
5.  Pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
6.b pants (jauns)
6.b pants
Apelācija
Lēmumu, ar kuru konstatēts, ka pakalpojumi, ko sniedz uzņēmums, ir digitāli pakalpojumi, gan Savienības, gan ārpussavienības uzņēmumi var pārsūdzēt valsts tiesību aktos noteiktajā kārtībā.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
6.c pants (jauns)
6.c pants
Eiropas Parlamenta informēšana
Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģēšanu.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
6.d pants (jauns)
6.d pants
Pilnvarojums Eiropas Komisijai risināt sarunas par nodokļu nolīgumiem ar trešām valstīm
Dalībvalstis deleģē Komisijai pilnvaras risināt to vārdā sarunas ar trešām valstīm par nodokļu nolīgumu pārskatīšanu vai pieņemšanu saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz nozīmīgas digitālās klātbūtnes nodokļu vajadzībām definīcijas iekļaušanu.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  DigiTax komitejā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Sekretariāta pakalpojumus komitejai nodrošina Komisija.
2.  DigiTax komitejā ir dalībvalstu un Komisijas pārstāvji un novērotājs no Eiropas Parlamenta. Komitejas priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Sekretariāta pakalpojumus komitejai nodrošina Komisija. Šī komiteja publicē savas darba kārtības, un pirms tās locekļu atlases tiek pārbaudīts, vai viņi nav iesaistīti interešu konfliktā. Ieinteresētajām personām, to skaitā sociālajiem partneriem, ir atļauts apmeklēt attiecīgās sanāksmes kā novērotājiem.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts
4.  DigiTax komiteja izskata tādus jautājumus par šīs direktīvas piemērošanu, ko iesniedz komitejas priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma, un informē Komisiju par secinājumiem.
4.  DigiTax komiteja izskata tādus jautājumus par šīs direktīvas piemērošanu, ko iesniedz komitejas priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc Eiropas Parlamenta vai dalībvalsts pārstāvja pieprasījuma, un informē Komisiju par secinājumiem.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
DigiTax komiteja sagatavo ikgadēju ziņojumu par savām darbībām un konstatējumiem un šo ziņojumu nosūta Parlamentam, Padomei un Komisijai.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  DigiTax komiteja pārliecinās par to, ka uzņēmumi pareizi īsteno šo direktīvu, un šo īstenošanas procesu kontrolē. Komitejai ir iespējas vākt un arī izmantot no valstu nodokļu iestādēm savāktos datus, lai pārbaudītu, vai pienācīgi ir ievēroti noteikumi par nozīmīgu digitālu klātbūtni, un komiteja var darboties kā struktūra, kas atvieglo sadarbību starp valstu nodokļu iestādēm, lai līdz minimumam samazinātu gan nodokļu dubultas uzlikšanas, gan nodokļu dubultas neuzlikšanas iespēju.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot lietotāju identificēt.
Šīs direktīvas piemērošanas nolūkiem var vākt vienīgi tādus lietotāju datus, kas norāda dalībvalsti, kurā atrodas lietotāji, neļaujot lietotāju identificēt. Jebkura personas datu apstrāde, kas veikta šīs direktīvas piemērošanas nolūkos, pilnībā atbilst Regulai (ES) 2016/679.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Saikne ar ieņēmumiem piemēroto digitālo pakalpojumu nodokli
Tiklīdz šī direktīva kļūst piemērojama, direktīva par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana, automātiski zaudē spēku.

Irāna, jo īpaši Nasrin Sotoudeh lieta
PDF 145kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par Irānu, jo īpaši Nasrin Sotoudeh lietu (2018/2967(RSP))
P8_TA(2018)0525RC-B8-0562/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu,

–  ņemot vērā īpašā referenta par cilvēktiesību aizstāvju situāciju, īpašā referenta jautājumos par tiesnešu un advokātu neatkarību, darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos priekšsēdētāja, darba grupas par diskrimināciju pret sievietēm tiesību aktos un praksē priekšsēdētājas un īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā 2018. gada 29. novembra paziņojumu par Irānu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, par spīdzināšanu un citu nežēlīgu izturēšanos, par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē un par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta 2018. gada 27. septembra ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,

–  ņemot vērā 2012. gada Saharova balvas par domas brīvību un vārda brīvību piešķiršanu Nasrin Sotoudeh,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un 1966. gada Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, kuriem pievienojusies arī Alžīrija,

–  ņemot vērā Irānas prezidenta hartu par pilsoņu tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā pazīstamā Irānas cilvēktiesību juriste Nasrin Sotoudeh tika arestēta 2018. gada 13. jūnijā pēc tam, kad viņa bija pārstāvējusi kādu sievieti, kurai draudēja ieslodzījums par miermīlīgi protestēšanu pret Irānas likumu, kas paredz obligātu hidžāba nēsāšanu, to publiski novelkot; tā kā Nasrin Sotoudeh atrodas apcietinājumā Evinas cietuma sieviešu nodaļā kopš viņas aresta brīža un tā kā 2018. gada 26. novembrī viņa sāka trešo badastreiku, lai protestētu pret Irānas iestāžu atteikumu atļaut Farhad Meysami ārstēties slimnīcā;

B.  tā kā Nasrin Sotoudeh tika informēta par to, ka viņa tiek turēta apcietinājumā saistībā ar piecu gadu cietumsodu, ko viņai 2015. gadā aizmuguriski piesprieda Revolucionārās tiesas tiesnesis; tā kā viņai tika izvirzīta apsūdzība par ”slēptu spiegošanu”;

C.  tā kā Nasrin Sotoudeh 2012. gadā neklātienē saņēma Saharova balvu par domas brīvību saistībā ar viņas darbu un apņēmību cīņā par cilvēktiesību ievērošanu; tā kā Nasrin Sotoudeh jau ilgstoši un nenogurstoši cīnās par cilvēktiesībām Irānā un jau vairākus gadus ir pavadījusi cietumā par saviem centieniem; tā kā pret viņu vērstā kriminālvajāšana un pret viņu izvirzītās apsūdzības liecina par to, ka Irānas tiesu iestādes uzskata cilvēktiesību aktīvismu par krimināli sodāmu darbību;

D.  tā kā Nasrin Sotoudeh ir vairākkārt publiski paudusi viedokli par tiesiskuma trūkumiem Irānā un nepilnībām tās tiesu sistēmā; tā kā Nasrin Sotoudeh apcietināšana ir daļa no Irānas pastiprinātajām represijām pret sieviešu tiesību aizstāvjiem; tā kā sieviešu tiesību aizstāvji, kas aktīvi piedalās kampaņā par sieviešu iespēju un tiesību palielināšanu, ir cietuši no vajāšanas, patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas, un ir pārkāptas viņu tiesības uz taisnīgu tiesu un pienācīgu tiesas procesu;

E.  tā kā 2018. gada septembrī viņas vīrs Reza Khandan, kurš miermīlīgi aicināja atbrīvot Nasrin Sotoudeh, tika apcietināts un cita starpā apsūdzēts par „propagandas izplatīšanu pret sistēmu” un „prakses parādīties publiski bez plīvura popularizēšanu”;

F.  tā kā Irānā aizvien pieaug pilsoniskās sabiedrības protesti pret nabadzību, inflāciju, korupciju un politisko autoritārismu un Irānas iestādes pret tiem ir vērsušies ar stingrām represijām; tā kā Irānas izlūkošanas dienests ir pastiprinājis represijas pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, advokātiem, vides aktīvistiem, sieviešu tiesību aizstāvjiem, studentiem, skolotājiem, kravas automobiļu vadītājiem un miermīlīgiem aktīvistiem; tā kā 2018. gadā Irānas iestādes pastiprināja represijas pret tiem, kas cenšas miermīlīgi īstenot tiesības uz vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību, un tika apcietināti simtiem cilvēku, pamatojoties uz vispārīgām un neskaidri formulētām apsūdzībām saistībā ar valsts drošību;

G.  tā kā ANO cilvēktiesību eksperti ir aicinājuši Irānu garantēt to cilvēktiesību aizstāvju un advokātu tiesības, kuri ir ieslodzīti par publisku atbalstu protestiem pret to, ka Irānā ir obligāti jāvalkā hidžābs;

H.  tā kā īpašais referents par cilvēktiesību stāvokli Irānā ir atkārtoti paudis nopietnas bažas, ko iepriekš pauda ANO ģenerālsekretārs, ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos un viņa priekšgājējs, par nāvessoda izpildes turpināšanu nepilngadīgiem likumpārkāpējiem Irānā;

I.  tā kā īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Irānā un ANO ģenerālsekretāra ziņojumos ir aprakstīti būtiski reliģisko un etnisko minoritāšu tiesību pārkāpumi Irānā, kā arī pausti apgalvojumi par reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu, un bahajiešu, diskrimināciju;

J.  tā kā Irānas tiesas nenodrošina pienācīgu tiesas procesu un taisnīgu tiesu, liedzot piekļuvi juridiskajai palīdzībai, jo īpaši izmeklēšanas periodā, kā arī liedzot konsulāros, ANO vai humānās palīdzības organizāciju apmeklējumus; tā kā Irānas tiesu iestāžu piespriestie cietumsodi bieži ir balstīti uz neskaidrām vai nekonkrētām apsūdzībām saistībā ar valsts drošības apdraudējumu un spiegošanu;

K.  tā kā ir saņemti daudzi ziņojumi par necilvēcīgajiem un pazemojošajiem apstākļiem cietumos un par pienācīgas piekļuves medicīniskajai aprūpei trūkumu aizturēšanas laikā, lai iebiedētu, sodītu vai piespiestu ieslodzītos, tādējādi pārkāpjot ANO Standarta minimuma noteikumus attiecībā uz izturēšanos pret ieslodzītajiem;

L.  tā kā 2018. gada 12. aprīlī Padome līdz 2019. gada 13. aprīlim pagarināja savus ierobežojošos pasākumus, reaģējot uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, tostarp aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumu personām un struktūrām, kas atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, un aizliegumu eksportēt uz Irānu iekārtas, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un telekomunikāciju uzraudzības iekārtas;

M.  tā kā 2018. gada 26. novembrī Briselē notika ES un Irānas augsta līmeņa politiskā dialoga ceturtā sanāksme; tā kā diskusijas par cilvēktiesībām tika rīkotas kā ES un Irānas politiskā dialoga neatņemama sastāvdaļa un kā regulāras 2017. gada novembrī un 2016. gada februārī notikušo apspriežu turpinājums;

N.  tā kā pilsoņu tiesību hartas faktiskā īstenošana būtu solis ceļā uz Irānas iedzīvotāju pilsonisko tiesību uzlabošanu,

1.  aicina Irānas valdību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Nasrin Sotoudeh; atzinīgi vērtē Nasrin Sotoudeh drosmi un apņēmību; mudina Irānas tiesu sistēmu nodrošināt pienācīgu tiesas procesu un taisnīgu tiesu un atklāt informāciju par apsūdzībām pret Nasrin Sotoudeh;

2.  aicina Irānas iestādes nodrošināt, ka Nasrin Sotoudeh ārstēšanā, viņai atrodoties apcietinājumā, tiek ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti Principu kopumā par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma ar 1988. gada 9. decembra Rezolūciju 43/173; uzsver, ka Irānas iestādēm ir jāgarantē visu apcietināto personu drošība un labjutība aizturēšanas laikā, tostarp nodrošinot pienācīgu medicīnisko aprūpi; aicina Irānas iestādes izmeklēt visus apgalvojumus par sliktu izturēšanos ieslodzījuma vietās un saukt vainīgos pie atbildības; nosoda Irānas cietumos īstenoto sistemātisko spīdzināšanu un prasa nekavējoties izbeigt visu veidu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret visiem ieslodzītajiem; aicina Irānu tiesību aktos un praksē nodrošināt, ka neviens netiek pakļauts spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai;

3.  aicina Irānas valdību ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp uzskatu un vārda brīvību; aicina atbrīvot visus par miermīlīgu tiesību uz pulcēšanās, uzskatu un vārda brīvību īstenošanu arestētos, tostarp Reza Khandan, kā arī citus cilvēktiesību aizstāvjus, vides aktīvistus, arodbiedrību pārstāvjus, sieviešu tiesību aktīvistus un pārliecības dēļ ieslodzītos; aicina Irānas iestādes pilnībā ievērot visu personu cilvēktiesības, jo īpaši tiesības uz vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē; aicina Irānas iestādes ievērot un aizsargāt miermīlīgas pulcēšanās tiesības un atturēties no vardarbīga spēka izmantošanas, izkliedējot miermīlīgas pulcēšanās;

4.  pauž nožēlu par valsts obligāto ģērbšanās kodeksu un solidaritāti ar kampaņu, kas vērsta pret šo kodeksu; nosoda to sieviešu turēšanu apcietinājumā, kuras savus lakatus noņēma kampaņas ietvaros, un aicina nekavējoties un bez nosacījumiem viņas atbrīvot;

5.  pauž solidaritāti ar Irānas iedzīvotājiem, kas apliecina vēlmi uzlabot savu sociālo un ekonomisko stāvokli un baudīt sociālās un ekonomiskās tiesības;

6.  pauž nopietnas bažas par ES un Irānas dubultvalstspiederīgo arestiem, viņiem ieceļojot Irānā; uzsver, ka šie aresti ierobežo cilvēku savstarpējo kontaktu iespējas, un aicina Irānas iestādes ļaut visiem Irānas iedzīvotājiem droši ceļot uz savu dzimto valsti;

7.  aicina Irānas iestādes nodrošināt, ka visiem apsūdzētajiem ir tiesības uz pašizvēlētu juridisko palīdzību visās tiesas prāvās bez nepamatotiem ierobežojumiem un uz taisnīgu tiesu saskaņā ar Irānas starptautiskajām saistībām atbilstīgi Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; aicina Irānas valdību nodrošināt visu Irānā aizturēto pilsoņu tiesības uz pienācīgu tiesas procesu un garantēt viņiem taisnīgu tiesu;

8.  aicina Irānas iestādes garantēt reliģijas brīvību saskaņā ar Irānas konstitūciju un tās starptautiskajām saistībām un izbeigt reliģisko minoritāšu, kā arī neticīgo diskrimināciju; nosoda sistemātisko bahajiešu minoritātes vajāšanu; turklāt aicina Irānas varas iestādes nodrošināt, lai visiem, kas dzīvo šajā valstī, tiktu nodrošināta vienlīdzīga aizsardzība neatkarīgi no etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības;

9.  aicina Irānas iestādes jebkuros apstākļos garantēt, ka visi cilvēktiesību aizstāvji Irānā spēj veikt savas likumīgās cilvēktiesību darbības, nebaidoties no represijām un bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp brīvības atņemšanas, iebiedēšanas un tiesu iestāžu īstenotas vajāšanas; aicina Irānas iestādes pārtraukt jebkādas iebiedēšanas un represīvas darbības, kas vērstas pret cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp par saziņu ar ES un ANO amatpersonām un neatkarīgām cilvēktiesību organizācijām;

10.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Komisiju pastiprināt centienus, lai atbalstītu riskam pakļautos Saharova balvas laureātus, tostarp Nasrin Sotoudeh un citas personas, kuras ir apcietinātas vai notiesātas vai kurām draud nāvessods vai acīmredzami negodīgi tiesas procesi trešās valstīs;

11.  aicina ES dalībvalstis, kurām ir diplomātiskās pārstāvniecības uz vietas, pilnībā īstenot ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem un sniegt atbilstošu atbalstu Nasrin Sotoudeh un citiem cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp apmeklēt cietumus, uzraudzīt tiesas prāvas un sniegt juridisku vai jebkāda cita veida palīdzību, kas viņiem varētu būt nepieciešama;

12.  asi nosoda nāvessoda izmantošanu, tostarp pret mazgadīgiem likumpārkāpējiem, un aicina Irānas iestādes nekavējoties noteikt moratoriju nāvessoda izmantošanai kā soli virzībā uz nāvessoda atcelšanu; norāda uz grozījumiem tiesību aktos par narkotiku tirdzniecību, kuriem būtu jāierobežo nāvessoda piemērošana;

13.  atkārtoti aicina Irānu padziļināt līdzdalību starptautiskos cilvēktiesību mehānismos, sadarbojoties ar īpašajiem referentiem un iesaistoties īpašajos mehānismos, tostarp apstiprinot attiecīgo amatpersonu pieprasījumus atļaut ieceļot valstī; uzsver nepieciešamību ciešāk sadarboties ar Cilvēktiesību padomi;

14.  aicina ES, tostarp Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis divpusējos un daudzpusējos forumos valsts un privātā līmenī attiecībās ar Irānas iestādēm sistemātiski pievērst uzmanību cilvēktiesību jautājumiem, tostarp politiski ieslodzīto un cilvēktiesību aizstāvju situācijai, kā arī vārda un biedrošanās brīvībai kā būtiskam nosacījumam turpmākai attīstībai ekonomiskajās un politiskajās attiecībās; pauž atbalstu diskusijām par cilvēktiesībām; tomēr uzsver, ka ir nepieciešams oficiāls ES un Irānas dialogs cilvēktiesību jomā, pamatojoties uz vispārējām cilvēktiesībām;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Irānas valdībai un parlamentam.


Ēģipte, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis
PDF 157kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par Ēģipti, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvju stāvokli (2018/2968(RSP))
P8_TA(2018)0526RC-B8-0568/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ēģipti, jo īpaši 2018. gada 8. februāra rezolūciju par sodīšanu ar nāvi Ēģiptē(1), 2016. gada 10. marta rezolūciju par Ēģipti, jo īpaši Giulio Regeni lietu(2), 2015. gada 17. decembra rezolūciju par Ibrahim Halawa draudošo nāvessodu(3) un 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par stāvokli Ēģiptē(4);

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, spīdzināšanu, vārda brīvību un cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ES Ārlietu padomes 2013. gada augusta un 2014. gada februāra secinājumus par Ēģipti,

–  ņemot vērā ES un Ēģiptes 2001. gada asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2004. gadā un kuru papildināja 2007. gada ES un Ēģiptes rīcības plāns, ņemot vērā arī ES un Ēģiptes partnerības prioritātes 2017.–2020. gadam, kuras pieņemtas 2017. gada 25. jūlijā, kopīgo paziņojumu, kas tika izdots pēc ES un Ēģiptes Asociācijas padomes 2017. gada sanāksmes, un kopīgo paziņojumu, kas tika izdots pēc ES un Ēģiptes Politisko lietu, cilvēktiesību un demokrātijas apakškomitejas 5. sanāksmes 2018. gada janvārī,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra 2017. gada 10. oktobra kopīgo deklarāciju par Eiropas un Pasaules dienu pret nāvessodu un EĀDD runaspersonas 2018. gada 2. novembra paziņojumu par uzbrukumu koptu kristiešu svētceļniekiem Ēģiptē,

–  ņemot vērā ANO ekspertu, tostarp ANO īpašā referenta jautājumos par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem Nils Melzer 2018. gada 26. janvāra kopīgo paziņojumu, kurā Ēģiptes iestādes tiek mudinātas apturēt nāvessodu izpildi, ANO īpašā referenta pienācīgu mājokļu jautājumos Leilani Farha un ANO īpašā referenta par cilvēktiesību aizstāvju stāvokli Michel Forst 2018. gada 4. decembra paziņojumu un ANO augstā cilvēktiesību komisāra Michelle Bachelet 2018. gada 9. septembra paziņojumu, kurā nosodīta masveida nāvessodu izpilde 75 cilvēkiem,

–  ņemot vērā Ēģiptes konstitūciju, jo īpaši 52. pantu (par visu veidu spīdzināšanas aizliegumu), 73. pantu (par pulcēšanās brīvību) un 93. pantu (par starptautisko cilvēktiesību saistošo raksturu),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 6. un 13. protokolu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2.pantu,

–  ņemot vērā Āfrikas Principus un pamatnostādnes par tiesībām uz taisnīgu tiesu un juridisko palīdzību, kas aizliedz jebkādos apstākļos tiesāt civilpersonas militārās prāvās,

–  ņemot vērā ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību jomā, kurā cilvēktiesību aizsardzība un uzraudzīšana ir noteiktas par visu ES politikas virzienu neatņemamu daļu,

–  ņemot vērā Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, Konvenciju par bērna tiesībām un Arābu Cilvēktiesību hartu un ņemot vērā, ka Ēģipte visus minētos dokumentus ir ratificējusi,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram ir pievienojusies arī Ēģipte, un jo īpaši tā 14. un 18. pantu un Otro fakultatīvo protokolu par nāvessodu,

–  ņemot vērā Itālijas apakšpalātas, Deputātu palātas lēmumu apturēt attiecības ar Ēģiptes parlamentu dēl tā, ka uz priekšu nevirzās Itālijas studenta Giulio Regeni nāves izmeklēšana,

–  ņemot vērā ietekmi, kādu uz cilvēktiesībām gan valsts, gan reģionu līmenī atstāj Saūda Arābijas, Ēģiptes, Bahreinas un Apvienoto Arābu Emirātu 2017. gada jūnijā ieviestās sankcijas pret Kataru, un ziņojumu par Persijas līča krīzes ietekmi uz cilvēktiesībām, ko 2017. gada decembrī publicējis Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR),

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Ēģiptes valdība ir pastiprinājusi represijas pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem, miermīlīgiem aktīvistiem, juristiem, blogeriem, žurnālistiem, darba tiesību aizstāvjiem un arodbiedrību pārstāvjiem, tostarp vairāki no tiem ir apcietināti un piespiedu kārtā pazuduši, un arvien vairāk tiek izmantoti tiesību akti terorisma apkarošanai un ārkārtas situāciju regulēšanai; tā kā kopš 2018. gada oktobra beigām apcietināti vismaz 40 cilvēktiesību darbinieki, juristi un politiskie aktīvisti un daži no viņiem ir piespiedu kārtā pazuduši; tā kā Ēģiptē sievietes cilvēktiesību aizstāves un aktīvisti, kas aizstāv LGBTQI cilvēku tiesības, joprojām saskaras ar dažādiem valsts pārvaldes līmenī īstenotiem aizskaršanas veidiem, kas jo īpaši izpaužas kā nomelnošanas kampaņas un kriminālvajāšana;

B.  tā kā cilvēktiesību jurists Ezzat Ghoneim un Ēģiptes Tiesību un brīvību koordinācijas (ECRF) vadītājs kopš 2018. gada marta atrodas pirmstiesas apcietinājumā un apsūdzēts par “cilvēktiesību terorismu”; tā kā viņa atrašanās vieta nav zināma, kopš tiesa 2018. gada 4. septembrī izdevusi viņa atbrīvošanas rīkojumu; tā kā cilvēktiesību jurists un Pazudušo personu ģimeņu līgas līdzdibinātājs Ibrahim Metwally Hegazy pazuda piespiedu kārtā un tika spīdzināts, pēc tam tika patvaļīgi aizturēts un joprojām tiek turēts apcietinājumā vieninieku kamerā; tā kā 2017. gadā piespiedu kārtā slēdza El Nadeem centru;

C.  tā kā cilvēktiesību aizstāvei Amal Fathy 2018. gada septembrī piesprieda divu gadu cietumsodu, apsūdzot par “viltus ziņu izplatīšanu” ar mērķi nodarīt kaitējumu Ēģiptes valstij un par “publisku necienīgu rīcību” dēļ tā, ka viņa sociālajos medijos publicējusi videomateriālu, kurā kritizēta valdības nespēja apkarot seksuālu vardarbību; tā kā A. Fathy tiek turēta pirmstiesas apcietinājumā, kamēr notiek izmeklēšana saistībā ar otru apsūdzību, kas attiecas uz valsts drošības jautājumiem;

D.  tā kā Kataras valstspiederīgā Ola al-Qaradawi un viņas vīrs Ēģiptes valstspiederīgais Hosam Khalaf kopš 2017. gada 30. jūnija Ēģiptē tiek turēti apcietinājumā šausminošos apstākļos, un nevienam no viņiem nav izvirzītas apsūdzības; tā kā 2018. gada jūnijā ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos konstatēja, ka viņi tikuši pakļauti cietsirdīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei, ko var uzskatīt par spīdzināšanu, un paziņoja, ka viņu aizturēšana ir patvaļīga, aicinot Ēģiptes valdību viņus atbrīvot;

E.  tā kā 2016. gada 2. februārī tika atrastas Giulio Regeni, kurš pazuda Kairā 25. janvārī, mirstīgās atliekas, kas liecināja par šausmīgu spīdzināšanu un vardarbīgu nāvi; tā kā Ēģiptes varas iestādes joprojām nav atklājušas patiesību par viņa nāvi un visus vainīgos nav saukušas pie atbildības; tā kā Ēģipte kārtējo reizi ir noraidījusi Itālijas prokurora biroja prasību atrast personas, kas vainīgas Giulio Regenipazušanā un nāvē;

F.  tā kā organizācija “Reportieri bez robežām” ir ziņojusi, ka vismaz 38 plašsaziņas līdzekļu darbinieki pašlaik ir aizturēti Ēģiptē viņu darba dēļ, strādājot pie lietām par politisku kriminālvajāšanu un daudzkārtējiem procesuāliem pārkāpumiem; tā kā vajāti tiek arī ārvalstu plašsaziņas līdzekļu darbinieki, turklāt vairāki starptautisku plašsaziņas līdzekļu korespondenti ir deportēti vai viņiem liegta iebraukšana Ēģiptē; tā kā fotožurnālists MahmoudShawkanAbu Zeid masveida tiesas procesā tika notiesāts uz pieciem gadiem par viņa likumīgajām profesionālajām darbībām un joprojām izcieš vēl sešus mēnešus papildu sodu par to, ka nav samaksājis ievērojamu naudassodu; tā kā prominents žurnālists Ismail al-Iskandarani un viens no ļoti nedaudzajiem, kurš vēsta par cilvēktiesību pārkāpumiem Sinajā, 2015. gada novembrī tika aizturēts un 2018. gada maijā viņam militārā tiesa piesprieda desmit gadu cietumsodu;

G.  tā kā 2018. gada jūlijā tika pieņemts jauns plašsaziņas līdzekļu likums, ar ko paplašina preses definīciju, lai iekļautu jebkuru sociālo plašsaziņas līdzekļu kontu ar vairāk nekā 5000 sekotājiem, un līdz ar to šādu kontu turētājus var saukt pie atbildības par “nepatiesu ziņu” publicēšanu vai par jebko, ko uzskata par musināšanu uz likumu pārkāpumiem; tā kā pilsoņu brīvību — tostarp vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības — ievērošana ir būtisks demokrātiskas sabiedrības pamatelements, un žurnālistiem vajadzētu būt iespējai brīvi veikt savu profesionālo darbību, nebaidoties no kriminālvajāšanas vai brīvības atņemšanas;

H.  tā kā uzņēmumi, kas atrodas vairākās ES dalībvalstīs, ir turpinājuši eksportēt novērošanas tehnoloģijas uz Ēģipti, kas atvieglo darbu hakeriem un ļaunprogrammatūras instalētājiem, kā arī veicina cita veida uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos; tā kā tas novedis pie represijām pret vārda brīvību tiešsaistē;

I.  tā kā Ēģiptē pagājušajā gadā notika ar likumu noteikta vēršanās pret NVO, paredzot, ka valsts drošības iestādēm jāapstiprina šādu organizāciju pašmāju un ārvalstu izcelsmes finansējums, kas faktiski nozīmē to aizliegumu; tā kā 2018. gada 15. novembrī prezidents Al-Sisi aicināja pārskatīt NVO likumu, lai padarītu to līdzsvarotāku, un uzdeva Parlamentam pārskatīt likumu; tā kā 2018. gada 20. decembrī atkārtoti paredzēts tiesāt 16 atbildētājus saistībā ar “ārvalstu finansējuma lietu” Nr. 173/2011, un šiem atbildētājiem celtas apsūdzības par starptautisku organizāciju filiāļu dibināšanu un darbību bez valdības licences;

J.  tā kā Ēģiptē joprojām spēkā ir ārkārtas stāvoklis, kas ieviests kopš 2017. gada aprīļa un pagarināts uz trim mēnešiem no 2018. gada 21. oktobra; tā kā saskaņā ar valsts mediju ziņoto ārkārtas stāvoklis tika ieviests, lai palīdzētu novērst “terorisma draudus un finansēšanu”; tā kā prezidents un personas, kas rīkojas viņa vārdā, šo trīs mēnešu laikā ir pilnvarotas nosūtīt civiliedzīvotāju lietas tiesām, kas iztiesā ar valsts ārkārtas drošību saistītas apsūdzības; tā kā ANO augstais cilvēktiesību komisārs Michelle Bachelet ir kritizējis mēģinājumus nodrošināt imunitāti pret kriminālvajāšanu par noziegumiem, ko, kā tiek apgalvots, pastrādājuši drošības spēku pārstāvji, un tas apdraud Ēģiptes tautas ticību valdības spējai nodrošināt taisnīgumu visiem;

K.  tā kā Ēģiptes 2015. gada pretterorisma likumā izmantota plaša terorisma definīcija, kas ietver “sabiedriskās kārtības pārkāpšanu, sabiedrības drošības, interešu vai drošības apdraudējumu, šķēršļus konstitūcijas un tiesību aktu īstenošanai vai valsts vienotības, sabiedriskā miera vai valsts drošības apdraudēšanu”, līdz ar to pakļaujot riskam miermīlīgus opozicionārus, demokrātijas aktīvistus un cilvēktiesību aizstāvjus, kurus ar šo definīciju var nodēvēt par teroristiem un piespriest nāvessodu;

L.  tā kā prezidenta el-Sisi valdīšanas laikā Ēģiptes tiesas provizoriski ir ieteikušas ar nāvi sodīt vismaz 2443 cilvēkus, tostarp vismaz 12 bērnus, un nāvessods piespriests vismaz 1451 personai; tā kā vismaz 926 no nāvessodiem ir piespriesti masveida prāvās, kurās vienlaikus notiesā 15 vai vairāk cilvēkus; tā kā tajā pašā periodā Ēģipte ir izpildījusi vismaz 144 nāvessodus; tā kā nāvessods, jo īpaši masveida tiesas prāvās, bieži ticis piemērots personām, kas izmantojušas savas pamattiesības, tostarp pulcēšanās brīvību;

M.  tā kā augustā Ēģiptes tiesa vairāk nekā 739 cilvēkiem piesprieda sodus saistībā ar protestiem Raba laukumā pēc 2013. gada apvērsuma; tā kā tiesa ir ratificējusi 75 nāves spriedumus un vēl 47 cilvēkiem paturēts spēkā mūža ieslodzījums; tā kā tiesas laikā tika pieļauti daudzi pārkāpumi un ANO augstais cilvēktiesību komisārs to raksturoja kā rupju tiesas kļūdu;

N.  tā kā novembra beigās Ēģipte paziņoja par “Augstās Pastāvīgās cilvēktiesību komisijas” izveidi, lai “reaģētu uz apsūdzībām” par Ēģiptes nostāju cilvēktiesību jautājumos un “formulētu vienotu Ēģiptes redzējumu”; tā kā šīs komisijas galvenie locekļi ir ārlietu un iekšlietu ministrijas, militāro un izlūkošanas dienestu pārstāvji;

O.  tā kā, neraugoties uz to, ka valsts ir konstitucionāli atzinusi koptu kultūru kā valsts „pīlāru”, kopš 2011. gada ir vērojams vardarbības un diskriminācijas pieaugums pret Ēģiptes koptu izcelsmes ēģiptiešiem, kas veido lielāko daļu Ēģiptes deviņu miljonu kristiešu; tā kā koptu kristieši, kas veido aptuveni 10 % no Ēģiptes, kurā vairākums ir musulmaņi, iedzīvotāju, cieš no reliģiski motivētas vardarbības; tā kā 2018. gada 2. novembrī islāma kaujinieku uzbrukums koptu kristiešu svētceļniekiem Minjā, nogalināja septiņus un 19 cilvēkus ievainoja, atklājot, ar kādām drošības problēmām Ēģipte saskaras;

P.  tā kā ES un Ēģiptes Asociācijas padomes sanāksme notiks 2018. gada 20. decembrī; tā kā Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas misija Ēģiptē ir plānota pirms Asociācijas padomes sanāksmes; tā kā Ēģipte nav oficiāli paplašinājusi ielūgumu, attiecinot to uz šo delegāciju;

Q.  tā kā pēc 2011. gada revolūcijas Ēģipte ir piedzīvojusi vairākus sarežģījumus un starptautiskā sabiedrība sniedz atbalstu šai valstij tās centienos risināt savas ekonomiskās, politiskās un drošības problēmas; tā kā pastāv nopietnas drošības problēmas Ēģiptē, sevišķi Sīnāja pussalā, kur teroristu grupas uzbrūk drošības spēkiem; tā kā Ēģiptē ir notikuši vairāki postoši teroristu uzbrukumi;

R.  tā kā 2017. gada jūlijā pieņemtās jaunās ES un Ēģiptes partnerības prioritātes 2017.–2020. gadam balstās uz kopīgu apņemšanos ievērot tādas vispārējas vērtības kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana un tās ir atjaunināts satvars politiskai iesaistei un ciešākai sadarbībai, tostarp drošības, tiesu sistēmas reformas un terorisma apkarošanas jomā, pienācīgi ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Ēģipti Politisko jautājumu apakškomiteja cilvēktiesību un demokrātijas jomā savu piekto sesiju rīkoja 2018. gada 10. un 11. janvārī Kairā un tajā pievērsās sadarbībai tādās jomās kā cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums; tā kā 2018. gada 8. novembrī notika ES un Ēģiptes Asociācijas padomes 6. sanāksme;

S.  tā kā ES ir Ēģiptes svarīgākais ekonomiskais partneris un galvenais ārvalstu ieguldījumu avots; tā kā ES divpusējā palīdzība Ēģiptei no Eiropas kaimiņattiecību instrumenta 2020.–2017. gadam līdzekļiem ir aptuveni EUR 500 miljoni; tā kā 2013. gada 21. augustā ES Ārlietu padome uzdeva Augstajai pārstāvei pārskatīt ES palīdzību Ēģiptei; tā kā Padome pieņēma lēmumu, ka ES sadarbība ar Ēģipti būtu jāpielāgo atbilstoši notikumu attīstībai šajā zemē;

T.  tā kā 2018. gada prezidenta vēlēšanu procesā tika likvidētas iespējas miermīlīgai politiskajai opozīcijai, masveidā liedzot Ēģiptes vēlētājiem tiesības uz politisko līdzdalību;

U.  tā kā Ārlietu padomes 2013. gada 21. augusta secinājumos paziņots, ka ,,dalībvalstis arī vienojās uz laiku apturēt licences eksportam uz Ēģipti saistībā ar jebkādu aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un atkārtoti izvērtēt eksporta licences aprīkojumam, uz ko attiecas Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, kā arī pārskatīt palīdzību, ko tās Ēģiptei sniedz drošības jomā”; tā kā Ārlietu padome šos secinājumus atkārtoti apstiprināja 2014. gada februārī; tā kā PV/AP 2015. gada 27. oktobrī rakstiskā atbildē apstiprināja, ka šie secinājumi ir “politiska apņemšanās pret jebkādu militāru atbalstu Ēģiptei”,

1.  stingri nosoda to, ka turpinās ierobežojumi attiecībā uz demokratiskajām pamattiesībām, jo īpaši vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, biedrošanās un pulcēšanās brīvību, politisko plurālismu un tiesiskumu Ēģiptē; aicina izbeigt jebkāda veida vardarbību, kūdīšanu, naida runu, vajāšanu, iebiedēšanu, piespiedu pazušanu un cenzūru, ko pret cilvektiesību aizstāvjiem, advokātiem, protestētājiem, žurnālistiem, blogeriem, arodbiedrību aktīvistiem, studentiem, sieviešu tiesību aktīvistiem, LGBTI, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, politiskajiem oponentiem un minoritātēm, tostarp nūbiešiem, vērš Ēģiptes valsts iestādes, drošības spēki un dienesti un citas grupas; nosoda pārmērīgo spēka lietošanu pret protestētājiem; prasa veikt neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu par visiem cilvēktiesību pārkāpumiem un saukt pie atbildības vainīgos;

2.  aicina Ēģiptes valdību nekavējoties un beznosacījumu kārta atbrīvot cilvelktiesību aizstāvjsu Ahmad Amasha, Hanan Badr el-Din, Amal Fathy, Ezzat Ghoneim, Hoda Abdelmoneim, Ibrahim Metwally Hegazy, un Azzouz Mahgoub un plašsaziņas līdzekļu darbiniekus Mahmoud ‘Shawkan’ Abu Zeid, Hisham Gaafar, Mohammed ‘Oxygen’ Ibraim, Ismail Iskandarani, Adel Sabri, Ahmed Tarek Ibrahim Ziada, Alaa Abdelfattah, Shady Abu Zaid, Mostafa al-Aasar, Hassan al-Bannaand un Moataz Wadnan, un visus citus, kas apcietināti, pārkāpjot Ēģiptes konstitucionālās un starptautiskās saistības, tikai par vārda brīvības miermīlīgu realizāciju; gaidot viņu atbrīvošanu, aicina Ēģipti nodrošināt viņiem pilnīgu piekļuvi savām ģimenēm, viņu izvēlētajiem advokātiem un pietiekamai medicīniskajai aprūpei, kā arī veikt ticamu izmeklēšanu par visiem apgalvojumiem par sliktu izturēšanos vai spīdzināšanu; aicina ES pilnībā īstenot eksporta kontroli attiecībā uz Ēģipti attiecībā uz precēm, ko iespējams izmantot nāvessoda izpildei vai spīdzināšanai;

3.  atgādina Ēģiptes valdībai, ka Ēģiptes un tās sabiedrības ilgtermiņa labklājība ir cieši saistīta ar universālo cilvēktiesību aizsardzību un ar tādu demokrātisku un pārredzamu iestāžu izveidi un nostiprināšanu, kuras nodarbojas ar iedzīvotāju pamattiesību aizsardzību; tādēļ aicina Ēģiptes iestādes pilnībā īstenot Ēģiptes starptautisko konvenciju principus, kurām Ēģipte ir pievienojusies;

4.  aicina Ēģiptes varas iestādes pārtraukt visu pastāvošo nepamatoto kriminālizmeklēšanu attiecībā uz NVO, tostarp „ārvalstu finansējuma lietu”, un atcelt drakonisko NVO likumu; mudina šo likumu aizstāt ar jaunu tiesisko regulējumu, kas būtu jāizstrādā, faktiski apspriežoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām saskaņā ar Ēģiptes iekšzemes un starptautiskajām saistībām, lai aizsargātu biedrošanās brīvību;

5.  pauž nopietnas bažas par masveida tiesas procesiem Ēģiptes tiesās un par lielo skaitu tajās piespriesto nāvessodu; aicina Ēģiptes tiesu iestādes pārtraukt piemērot cilvēkiem nāvessodu, tostarp personām, kuras sava iespējamā nodarījuma izdarīšanas brīdī bija jaunākas par 18 gadiem, un respektēt un ievērot Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram Ēģipte ir pievienojusies, un jo īpaši tā 14. pantu par tiesībām uz taisnīgu un savlaicīgu tiesas procesu, pamatojoties uz skaidrām apsūdzībām un nodrošinot, ka tiek ievērotas apsūdzēto tiesības;

6.  atkārtoti mudina Ēģipti parakstīt un ratificēt Otro fakultatīvo protokolu Starptautiskajam paktam par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kura mērķis ir atcelt nāvessodu, kā arī ANO Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu; mudina Ēģiptes valdību izsludināt atklātu ielūgumu attiecīgajiem ANO īpašajiem referentiem apmeklēt šo valsti;

7.  aicina Ēģiptes parlamentu pārskatīt Ēģiptes kriminālkodeksu, kriminālprocesa kodeksu, terorisma apkarošanas tiesību aktus un militāro kodeksu; aicina Ēģiptes varasiestādes izbeigt civiliedzīvotāju tiesāšanu militārajās tiesās;

8.  pauž nopietnas bažas par represijām pret personām, kuras sadarbojas vai cenšas sadarboties ar starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām vai ANO cilvēktiesību struktūrām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašo referentu atbilstīgu mājokļu jautājumos; atgādina Ēģiptes iestādēm par Ēģiptes kā ANO locekles pienākumu atturēties no šādām darbībām;

9.  pauz nosodījumu par to, ka Ēģiptē turpinās minoritāšu grupu vajāšana; atkārtoti apliecina savas saistības attiecībā uz apziņas un reliģijas brīvību Ēģiptē un aicina veicināt starptautisko sadarbību, tostarp ANO veiktu neatkarīgu izmeklēšanu, lai novērtētu koptu kristiešu situāciju Ēģiptē; aicina Ēģipti pārskatīt tās likumus par zaimošanu un nodrošināt reliģisko minoritāšu aizsardzību pret tiem;

10.  mudina Ēģiptes valdību izbeigt visus diskriminējošos pasākumus, kas pēc 2017. gada jūnija ieviesti pret Kataras pilsoņiem, īpaši atsaucoties uz Ola al-Qaradawi un viņas vīra Hosam Khalaf lietu;

11.  solidarizējas ar lielāko daļu Ēģiptes iedzīvotāju, kuri vēlas izveidot brīvu, stabilu, pārtikušu, iekļaujošu un demokrātisku valsti, kas respektē savas valstiskās un starptautiskās saistības cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā; atgādina, ka ir svarīgi respektēt miermīlīgu viedokļu un kritikas paušanu;

12.  izsaka visdziļāko līdzjūtību teroraktu upuru ģimenēm; solidarizējas ar Ēģiptes tautu un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos cīnīties pret radikālu ideoloģiju izplatīšanos un teroristu grupām;

13.  mudina Ēģiptes valdību nodrošināt, ka visas operācijas Sīnājā tiek veiktas saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, rūpīgi izmeklēt visus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, nekavējoties atvērt Ziemeļsīnāju neatkarīgiem novērotājiem un žurnālistiem, nodrošināt iedzīvotājiem pamatvajadzības un ļaut neatkarīgām palīdzības organizācijām sniegt atbalstu grūtībās nonākušiem cilvēkiem;

14.  aicina PV/AP par prioritāti noteikt cilvēktiesību aizstāvju stāvokli Ēģiptē un nosodīt satraucošo cilvēktiesību situāciju valstī, tostarp nāvessoda izmantošanu; mudina EĀDD pievērsties nesenajiem notikumiem Ēģiptē un izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai izdarītu spiedienu uz Ēģipti, lai uzlabotu situāciju cilvēktiesību jomā un apturētu nāvessodu izpildi, aicinātu nekavējoties atbrīvot personas, kas atrodas apcietinājumā, un mudinātu Ēģiptes iestādes ievērot savas saistības attiecībā uz starptautiskajām normām un tiesību aktiem;

15.  uzsver nozīmi, ko ES piešķir sadarbībai ar Ēģipti kā svarīgu kaimiņvalsti un partneri; stingri mudina Ēģipti ievērot savu apņemšanos, kas pausta ES un Ēģiptes partnerības prioritātēs, ko pieņēma 2017. gada 27. jūlijā, lai saskaņā ar Ēģiptes Konstitūciju un starptautiskajiem standartiem veicinātu demokrātiju, pamatbrīvības un cilvēktiesību ievērošanu; uzsver, ka 2017. gadā tika noslēgtas partnerības prioritātes ar Ēģipti, neraugoties uz nepārtraukto regresu cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā; mudina PV/AP un dalībvalstis paredzēt tālākai sadarbībai ar Ēģipti priekšnosacījumu, ka tiek ievērotas cilvēktiesības, un iekļaut cilvēktiesību jautājumus visās sarunās ar Ēģiptes iestādēm, jo īpaši attiecībā uz trim noteiktajām prioritātēm; atkāroti norāda, ka ar migrācijas pārvaldības vai pretterorisma darbībām nedrīkstētu apdraudēt cilvēktiesības;

16.  atgādina Ēģiptes iestādēm, ka ES iesaistes līmenim attiecībā uz Ēģipti vajadzētu būt balstītam uz stimuliem atbilstoši Eiropas kaimiņattiecību politikas principam „vairāk par vairāk” un atkarīgam no demokrātisko institūciju, tiesiskuma un cilvēktiesību reformu progresa;

17.  mudina PV/AP un dalībvalstis saglabāt stingru un vienotu nostāju attiecībā uz ES nostāju cilvēktiesību jomā ES un Ēģiptes Asociācijas padomes sanāksmē 2018. gada 20. decembrī, kā tam vajadzētu būt visos cilvēktiesību forumos un divpusējās un daudzpusējās sanāksmēs, un skaidri formulēt, ar kādām sekās sastapsies Ēģiptes valdība, ja tā savu pārkāpšanas tendenci nespēs labotun pavērst pozitīvā virzienā, piemēram, nosakot mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina arī ES nākamajā ANO Cilvēktiesību padomes sesijā nākt klajā ar stingru paziņojumu, ņemot vērā arī ieteikumus saistībā ar ANO 2019. gada Vispārējo periodisko pārskatu (VPR);

18.  atkārtoti pauž sašutumu par Itālijas pētnieka Giulio Regeni spīdzināšanu un nogalināšanu; uzsver, ka Parlaments turpinās izdarīt spiedienu uz ES iestādēm, lai tās sadarbotos ar Ēģiptes partneriem, līdz šajā lietā tiek noskaidrota patiesība un vainīgie tiek saukti pie atbildības; atgādina Ēģiptes iestādēm par to atbildību par Itālijas un Ēģiptes juridiskās komandas drošību, izmeklējot Giulio Regeni lietu;

19.  atkārtoti aicina dalībvalstis pārtraukt eksportēt uz Ēģipti novērošanas tehnoloģijas un drošības aprīkojumu, kas var atvieglot uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, tostarp sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem;

20.  pauž dziļu nožēlu par Ēģiptes iestāžu demonstrēto nevēlēšanos organizēt Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas misiju Kairā; sagaida, ka no ES puses tiks izvirzīts jautajums par Ēģiptes iestāžu nepārtraukto atteikumu atļaut šo vizīti;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Ēģiptes valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0035.
(2) OV C 50, 9.2.2018., 42. lpp.
(3) OV C 399, 24.11.2017., 130. lpp.
(4) OV C 300, 18.8.2016., 34. lpp.


Tanzānija
PDF 137kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par Tanzāniju (2018/2969(RSP))
P8_TA(2018)0527RC-B8-0570/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tanzāniju, tostarp 2015. gada 12. marta rezolūciju(1),

–  ņemot vērā Augstās pārstāves Federikas Mogerīni 2018. gada 15. novembra deklarāciju ES vārdā par ES un Tanzānijas attiecībām,

–  ņemot vērā ES 2018. gada 23. februāra vietējo paziņojumu par politiski saistītas vardarbības un iebiedēšanas pieaugumu Tanzānijā,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 16. jūnija secinājumus par LGBTI personu līdztiesību,

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāres (OHCHR) Michelle Bachelet 2018. gada 2. novembra paziņojumu, par LGBT personu kriminālvajāšanu un arestiem Tanzānijā,

–  ņemot vērā Padomes Instrumentu komplektu, ar ko veicināt un aizsargāt to, ka lesbietes, geji, biseksuāļi un transpersonas var izmantot visas cilvēktiesības (LGBT paredzētais instrumentu kopums),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu;

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu (ACHPR),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  A. tā kā kopš Tanzānijas valsts prezidenta John Pombe Magufuli ievēlēšanas 2015. gadā pamattiesības valstī tika ierobežotas ar represīviem tiesību aktiem un dekrētiem; tā kā kritiski noskaņotie žurnālisti, opozīcijas politiķi un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti ir saskārušies ar draudiem, patvaļīgu aizturēšanu un aizskaršanu;

B.  tā kā iepriekšējo divu gadu laikā valstī ir palielinājusies stigmatizācija, vardarbība un mērķtiecīgi aresti, kas ir vērsti pret LGBTI personām; tā kā saskaņā ar Tanzānijas tiesību aktiem viendzimuma attiecības ir noziedzīgi nodarījumi, par kuriem kā sods ir paredzēta brīvības atņemšana no 30 gadiem līdz mūža ieslodzījumam; tā kā Tanzānijas pret homoseksualitāti vērstais likums ir viens no stingrākajiem visā pasaulē;

C.  tā kā aizdomās turētās personas Tanzānijā tiek pakļautas piespiedu anālajām pārbaudēm, kas ir diskreditēta metode homoseksuālu darbību pieradīšanai un kuru Apvienoto Nāciju Organizācija un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisija ir atzinusi kā spīdzināšanu;

D.  tā kā Paul Makonda, Dāresalāmas reģionālais komisārs, ir plaši pazīstams represiju aizstāvis; tā kā preses konferencē, kas notika 2018. gada 31. oktobrī, viņš paziņoja par darba grupas izveidi, lai izsekotu un atrastu homoseksuālus vīriešus, prostitūtas un personas, kas sociālajos medijos izplata krāpnieciskus līdzekļu vākšanas aicinājumus; tā kā viņš aicināja sabiedrību ziņot iestādēm par personām, par kurām ir aizdomas, ka tās ir geji;

E.  tā kā Veselības ministrija ir uz laiku apturējusi pakalpojumu sniegšanu pašvaldību līmenī ar HIV un AIDS inficētajiem un ir slēgusi uzņemšanas centrus attiecībā uz galvenajām iedzīvotāju grupām, tostarp homoseksuāliem vīriešiem; tā kā 2017. gada 17. februārī ministrija slēdza 40 veselības aprūpes centru uz aizdomu pamata, ka tie veicina homoseksualitāti; tā kā vairākas organizācijas ir sniegušas informāciju, ka pret LGBTI kopienu vērsto represiju rezultātā HIV pozitīviem vīriešiem nav piekļuves antiretrovirālai ārstēšanai, savukārt citiem ir apturēta piekļuve testēšanai un profilaktiskajiem pakalpojumiem;

F.  tā kā 2018. gada novembrī Zanzibārā tika apcietināti desmit vīrieši uz aizdomu pamata par dalību viendzimuma laulību ceremonijā; tā kā 2018. gada 17. oktobrī tika arestēti 13 cilvēktiesību un tiesību uz veselību aktīvisti par dalību sanāksmē, lai apspriestu tiesību aktus, kas ierobežo LGBTI personu piekļuvi dažiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

G.  tā kā daudzi bērni un pusaudži, jo īpaši meitenes, saskaras ar cilvēktiesību pārkāpumiem un viņiem kaitējošām darbībām, tostarp plaši izplatītai seksuālai vardarbībai, miesas sodiem, bērnu laulībām un grūtniecībām pusaudžu vecumā, kas viņiem padara sarežģītu vai neiespējamu izglītības iegūšanu; tā kā Tanzānijas valdība kavē piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un iebiedē organizācijas, kas sniedz informāciju par šādiem pakalpojumiem;

H.  tā kā 2018. gada 22. jūnijā valsts prezidents J. Magufuli izdeva deklarāciju, ar ko aizliedz apmeklēt skolu meitenēm, kuras ir grūtniecības stāvoklī; tā kā iestādes iebiedē pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO), kas aizstāv meiteņu grūtnieču tiesības atgriezties skolā;

I.  tā kā Tanzānijas Cilvēktiesību un labas pārvaldības komisija kādu laiku nav spējusi darboties; tā kā valsts prezidents J. Magufuli nav iecēlis minētās komisijas locekļus vai citas amatpersonas;

J.  tā kā valdība ir slēgusi privātas radiostacijas un avīzes vai draudējusi tām un izbeigusi parlamentāro debašu tiešraidi; tā kā vietējie kanāli un dekodētāji, kas atrodas vietējos gaisa kanālos, ir slēgti;

K.  tā kā Tanzānijas Nacionālā asambleja 2015. gadā pieņēma Kibernoziegumu likumu, bet 2018. gada septembrī —Noteikumus par tiešsaistes saturu ar mērķi kontrolēt saturu, ko izmanto sociālajos plašsaziņas līdzekļos; tā kā 2015. gadā pieņemtais Statistikas likums paredz, ka nav atļauts apspriest vai apšaubīt atsevišķus valdības paziņotos statistikas datus;

L.  tā kā vadošie opozīcijas pārstāvji tiek regulāri apcietināti, apsūdzot viņus gan saistībā ar aizdomām par valsts prezidenta apvainošanu, gan nepatiesas informācijas sniegšanu un musināšanu; tā kā 20 Tanzānijas galvenās opozīcijas partijas biedri tika apcietināti 2018. gada jūlijā, apgalvojot, ka viņi musina uz nemieriem; tā kā kopš 2018. gada sākuma ir notikuši vardarbīgi uzbrukumi politiskās opozīcijas locekļiem un parlamenta deputātiem un pat nogalināšanas; tā kā 2018. gada 22. februārī Godfrey Luena, parlamenta deputāts, Tanzānijas galvenās opozīcijas partijas Chama Demokrastia na Maendeleo (CHADEMA) biedrs un tiesību uz zemi pārliecināts aizstāvis, tika nogalināts ar mačetēm netālu no savām mājām; tā kā 2018. gada novembrī Starptautiskās žurnālistu aizsardzības komitejas (CPJ) programmas koordinatore Africa Angela Quintal un viņas kolēģis Muthoki Mumo tika apcietināti, bet pēc tam atbrīvoti starptautisko institūciju spiediena rezultātā;

M.  tā kā iepriekšējos gados tūrismā attīstībā ir pastiprinājušās darbības, jo īpaši Serengeti reģionā, kur dzīvo masaji; tā kā kontrole pār aramzemēm vai nelieliem zemes gabaliem spekulatīvos nolūkos ir izraisījusi spēcīgu spriedzi šajā reģionā;

N.  tā kā ES delegācijas vadītājs Roeland van de Geer bija spiests pamest valsti pēc tam, kad Tanzānijas varas iestādes izdarīja spiedienu uz viņu; tā kā kopš valsts prezidenta J. Magufuli ievēlēšanas ANO Dzimumu līdztiesības un sieviešu iespēju veicināšanas iestādes vadītāja, ANO Attīstības programmas vadītājs un UNESCO vadītāja ir izraidīti no Tanzānijas;

O.  tā kā ES Augstā pārstāve Federika Mogerīni ir paziņojusi par Savienības attiecību ar Tanzāniju visaptverošu pārskatīšanu,

1.  pauž bažas par politiskās situācijas pasliktināšanos Tanzānijā, ko raksturo sarūkoša sabiedriskā telpa, ierobežojot pilsoniskās sabiedrības organizāciju, cilvēktiesību aizstāvju, plašsaziņas līdzekļu un daudzu politisko partiju darbību; pauž īpašas bažas par LGBTI personu stāvokļa pasliktināšanos;

2.  nosoda jebkādu kūdīšanu uz naidu un vardarbību seksuālās orientācijas dēļ; mudina Tanzānijas varas iestādes nodrošināt, lai Paul Makonda pārtrauktu savu provokāciju pret LGBTI kopienu un tiktu saukts pie atbildības par kūdīšanu uz vardarbību;

3.  aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par uzbrukumiem žurnālistiem, LGBTI personām, cilvēktiesību aizstāvjiem un opozīcijas partiju biedriem, lai sauktu pie atbildības vainīgos;

4.  atgādina Tanzānijas valdībai tās pienākumu, tostarp saistības saskaņā ar Kotonū nolīgumu, jebkuros apstākļos aizsargāt visu savu pilsoņu tiesības, cieņu un fizisko neaizskaramību;

5.  aicina Tanzāniju atcelt tiesību aktus, kas paredz kriminālatbildību par homoseksualitāti;

6.  mudina ES un tās dalībvalstis pilnībā izmantot LGBT paredzēto instrumentu kopumu, lai mudinātu trešās valstis atcelt homoseksualitātes kā noziedzīga nodarījuma statusu, palīdzot samazināt vardarbību un diskrimināciju un aizsargājot LGBTI personu cilvēktiesību aizstāvjus;

7.  aicina Tanzānijas varas iestādes grozīt visus ierobežojošus noteikumus, kas paredzēti Likumā par kibernoziegumiem, Elektronisko un pasta komunikāciju (tiešsaistes satura) noteikumos un Likumā par plašsaziņas līdzekļiem, un aizstāt tos ar noteikumiem, kas garantēs vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

8.  aicina Tanzānijas varas iestādes atcelt visus likumus, politikas vai citus šķēršļus attiecībā uz pakalpojumiem un informāciju, kas sievietēm, meitenēm un jaunajām mātēm ir nepieciešami veselīgai dzīvei, jo īpaši valsts prezidenta J. Magufuli deklarāciju par to, ka meitenēm, kas dzemdējušas bērnu, nevajadzētu ļaut atgriezties skolā, tostarp atcelt noteikumus, kuri legalizē to, ka grūtnieces izraida no skolas;

9.  mudina Tanzānijas valsts prezidentu pēc iespējas drīz sākt valsts cilvēktiesību komisijas darbību, iecelt komisārus, lai sekotu līdzi cilvēktiesību pārkāpumiem, un veikt pasākumus, lai atbalstītu vietējos darba ņēmējus ārvalstīs;

10.  aicina Tanzānijas varas iestādes atbrīvot visus politieslodzītos;

11.  pauž nopietnas bažas par Tanzānijas valdības izdarīto spiedienu uz ES delegācijas vadītāju Roeland van de Geer; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un tās dalībvalstu lēmumu visaptveroši pārskatīt ES politiku attiecībā uz Tanzāniju; uzstāj, cik svarīgs ir politisks dialogs, lai Tanzānijas varas iestādes censtos panākt konkrētas saistības nolūkā radīt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības, politisko partiju un plašsaziņas līdzekļu darbībai; aicina Komisiju nodrošināt, ka turpmākajā ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumā laikposmam pēc 2020. gada ir iekļauta skaidra norāde par tādas diskriminācijas aizliegumu, kas pamatojas uz seksuālo orientāciju;

12.  pauž bažas par masaju tautas stāvokli; nosoda varas iestāžu un drošības spēku izmantoto vardarbību;

13.  aicina Tanzānijas varas iestādes apņēmīgi rīkoties, lai aizsargātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu, veselības aprūpes darbinieku un politisko aktīvistu tiesības saskaņā ar Tanzānijas konstitūciju, Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu un valsts starptautiskajām un reģionālajām pienākumiem un saistībām;

14.  aicina ES arī turpmāk cieši novērot stāvokli cilvēktiesību jomā Tanzānijā, jo īpaši regulāri saņemot regulāru informāciju no tās delegācijas; aicina Eiropas Savienības delegāciju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu ārkārtas aizsardzību un atbalstu apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ĀKK un ES Padomei, Āfrikas Savienības iestādēm, Austrumāfrikas valstu kopienas iestādēm, kā arī Tanzānijas valsts prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV C 316, 30.8.2016., 122. lpp.


Blokķēde: progresīva tirdzniecības politika
PDF 178kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par blokķēdi: progresīvu tirdzniecības politiku (2018/2085(INI))
P8_TA(2018)0528A8-0407/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 3. punktu un 218. pantu,

–  ņemot vērā Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību,

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Informācijas tehnoloģiju nolīgumu,

–  ņemot vērā PTO darba programmu par e-komerciju,

–  ņemot vērā PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu,

–  ņemot vērā Pasaules Muitas organizācijas pārskatīto Kioto konvenciju,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par virtuālajām valūtām(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. decembra rezolūciju "Virzība uz digitālās tirdzniecības stratēģiju"(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. maija rezolūciju par muitas dienestu darbības un pārvaldības ārējo aspektu izvērtēšanu kā tirdzniecības veicināšanas un nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas rīku(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm(5),

–  ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par tirdzniecību un sieviešu iespēju veicināšanu ekonomikas jomā, kas tika pieņemta PTO Ministru konferencē Buenosairesā 2017. gada decembrī(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula — GDPR)(7),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu par horizontāliem noteikumiem attiecībā uz pārrobežu datu plūsmām saistībā ar personas datu aizsardzību (ES tirdzniecības un investīciju nolīgumos),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ziņojums par stratēģijas "Tirdzniecība visiem" īstenošanu — Progresīvas tirdzniecības politikas īstenošana globalizācijas iespēju izmantošanai" (COM(2017)0491),

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes Zinātnes padomes galvenā zinātniskā padomnieka 2016. gada ziņojumu "Distributed Ledger Technology: beyond block chain" ["Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija — kas vairāk par blokķēdi"](8),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas tirdzniecības veicināšanas un elektroniskās uzņēmējdarbības centra (ANO/CEFACT) 2018. gada balto grāmatu par blokķēžu tehniskajiem lietojumiem,

–  ņemot vērā 21 ES dalībvalstu un Norvēģijas 2018. gada 10. aprīļa deklarāciju par Eiropas partnerības izveidi blokķēžu tehnoloģijas jomā(9), pēc kā tai pievienojās vēl piecas dalībvalstis, palielinot pašreizējo parakstītājvalstu skaitu līdz 27,

–  ņemot vērā to, ka Komisija 2018. gada 1. februārī paziņoja par ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma izveidošanu(10),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. oktobra secinājumus(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0407/2018),

A.  tā kā šajā ziņojumā blokķēde, ja vien nav noteikts savādāk, tiks uzskatīta par privātu, slēgtu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (DLT), kas ietver datubāzi, kuru veido secīgi datu bloki, ko pievieno saskaņā ar tīkla operatoru konsensu;

B.  tā kā dažādās gadījumu izpētēs un nozarēs gūtais ieguvums no privāto/publisko un slēgto/atvērto blokķēžu sajaukuma būs atšķirīgs;

C.  tā kā blokķēdes katrs bloks satur jaucējkodu, kas verificē iepriekšējo bloku datus, tādejādi ļaujot atsevišķām personām iesaistīties darījumos ar lielāku uzticamības pakāpi un pārskatatbildību, jo virsgrāmatā glabātus datus nevar viegli viltot;

D.  tā kā atklātā pirmkoda blokķēdes tehnoloģija ir pamatā slēgto blokķēžu izplatībai visā pasaulē, palīdzot palielināt dalībnieku uzticēšanās līmeni konkrētā ar uzņēmējdarbību saistītā tīklā;

E.  tā kā blokķēde varētu ļaut noteiktiem administratoriem skaidri definēt dalībnieku lomas, atbildību, piekļuves līmeņus un validācijas tiesības;

F.  tā kā globālās tirdzniecības pamatā ir piegādes ķēžu sektors, kura aplēstā vērtība ir EUR 16 triljoni un kurā pastāvošās augstās darījumu izmaksas un apgrūtinošās administratīvās formalitātes rada sarežģītus procesus un sistēmas, kurās var rasties kļūdas;

G.  tā kā ir sāktas izmēģinājuma iniciatīvas ar daudzsološu potenciālu samazināt transporta izmaksas, padarīt nozari videi draudzīgāku un veicināt ekonomikas sniegumu;

H.  tā kā 45 valstīs visā pasaulē ir izstrādātas vismaz 202 valdību blokķēdes iniciatīvas un jo īpaši Āzijas un Klusā okeāna reģiona, Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu reģiona tautsaimniecības investē tirdzniecībai paredzētās blokķēdes tehnoloģijās;

I.  tā kā blokķēde var veicināt un uzlabot ES tirdzniecības politiku, piemēram, brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN), savstarpējās atzīšanas līgumus (MRA), jo īpaši atzīto uzņēmēju (AEO) savstarpējās atzīšanas līgumus, lēmumus par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību un tirdzniecības aizsardzības pasākumus;

J.  tā kā blokķēdei ir lielas iespējas uzlabot pārredzamību un izsekojamību visā piegādes ķēdē, palielināt dalībnieku uzticību attiecīgajam tīklam, racionalizēt muitas pārbaudes un normatīvo atbilstību, samazināt darījumu izmaksas un stiprināt datu nemainīgumu un drošību un darboties kā korupcijas apkarošanas instruments; tā kā iespējamie ieguvumi līdzi nes vairākas problēmas, piemēram kiberapdraudējumu,

K.  tā kā blokķēde var nodrošināt pārredzamības sistēmu piegādes ķēdē, samazināt korupciju, atklāt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ļaut izsekot nelikumīgus maksājumus un novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar tirdzniecības starpniecību (TBML); tā kā pastāv riski, kas saistīti ar atvērtu blokķēdes lietotņu izmantošanu noziedzīgām darbībām, tostarp lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, apietu nodokļus vai ar tirdzniecības starpniecību legalizētu nelikumīgi iegūtus līdzekļus; tā kā Komisijai un dalībvalstīm šie jautājumi ir steidzami jāuzrauga un jārisina;

L.  tā kā blokķēde starptautiskajā tirdzniecībā joprojām ir attīstības stadijā un tāpēc tai ir vajadzīga inovācijām labvēlīga, iespējoša un veicinoša pieeja, kas nodrošina tiesisko noteiktību, vienlaikus veicinot patērētāju, investoru un vides aizsardzību, palielinot šīs tehnoloģijas sociālo vērtību, mazinot digitālo plaisu un uzlabojot pilsoņu digitālās prasmes;

M.  tā kā blokķēdes tehnoloģija var nodrošināt visām tirdzniecībā iesaistītajām pusēm — gan publiskām, gan privātām — pastāvīgu reāllaika piekļuvi nemanipulējamai, laika apzīmogotai datubāzei, kurā glabājas ar darījumiem saistīti dokumenti, tādējādi palīdzot veidot uzticību, izvairīties no atbilstības jautājumiem un cīnīties pret viltotu preču vai dokumentu izmantošanu;

N.  tā kā dažas ES reģionu un lielpilsētu teritorijas jau ir sākušas attīstīt šo tehnoloģiju īpašos projektos un programmās, izmantojot katra savus raksturlielumus un veidojot tīklus paraugprakses izplatīšanai,

ES tirdzniecības politika

1.  atzīst, ka, neraugoties uz iepriekšējiem panākumiem tirdzniecības jomā, ES BTN ir liels neizmantots potenciāls un tas vēl nav pilnībā izmantots, jo vidēji tikai 67 % ES eksportētāju un 90 % ES importētāju izmanto preferenciālos tarifus gan ES, gan tās partnervalstīs vai reģionos un atbalsta tādu tehnisko risinājumu analīzi, kas var palielināt BTN izmantošanu un eksportu; norāda, ka eksportētāji varētu augšupielādēt visus savus dokumentus valsts sektora iestādes lietojumprogrammā, kuras pamatā ir blokķēde, un pierādīt atbilstību BTN piešķirtajam preferenciālajam režīmam, piemēram, kvalificēšanos preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, sanitārajiem un fitosanitārajiem (SPS) noteikumiem un tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (DRD) noteikumiem; uzskata, ka blokķēde varētu uzlabot noteikumus par kumulāciju brīvās tirdzniecības nolīgumos;

2.  uzskata, ka procedūras sertifikātu iegūšanai gan attiecībā uz preferenciāliem, gan nepreferenciāliem izcelsmes noteikumiem ir uzņēmumiem dārgas un apgrūtinošas; uzskata, ka preferenciālo noteikumu gadījumā blokķēde var palīdzēt noteikt preces ekonomisko pilsonību; turklāt uzskata, ka nepreferenciālo izcelsmes noteikumu piemērošanas gadījumā blokķēde varētu palīdzēt Savienībai proporcionāli izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus, nodrošinot pārredzamību attiecībā uz to preču izcelsmi, kuras nonāk Eiropas tirgū, un pārskatu par importa pieplūdumu, lai uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus;

3.  uzsver, ka blokķēdei ir potenciāls atbalstīt tirdzniecību un ilgtspējīgas attīstības programmu, nodrošinot izejvielu un preču izcelsmes uzticamību, pārredzamas ražošanas procedūras un piegādes ķēdes un uzticību to atbilstībai starptautiskajiem noteikumiem darba, sociālo un vides tiesību un pienākumu jomā, ņemot vērā to īpašo nozīmi attiecība uz konfliktu izrakteņiem, kultūras preču nelikumīgu tirdzniecību, eksporta kontroli un korupciju; uzsver, ka blokķēde varētu dot ieguldījumu uzņēmumu ilgtspējā un veicināt atbildīgu uzņēmējdarbības praksi;

4.  uzskata, ka īpaši atzīto uzņēmēju (AEO) savstarpējās atzīšanas līgumi (MRA) ļauj uzņēmumiem dažādot piegādes ķēdes, saīsinot muitas procedūrām vajadzīgo laiku un samazinot izmaksas; norāda, ka ir jārisina ar īstenošanu saistīti jautājumi; ir pārliecināts, ka blokķēde piedāvā iespēju samazināt ar AEO MRA izpildi saistīto nenoteiktību, izmantojot vienotu datu apmaiņu;

Muitas darbības un tirdzniecības atvieglošanas ārējie aspekti

5.  ļoti atzinīgi vērtē tirdzniecības atvieglošanas nolīgumu (TAN); uzskata TAN par pamatu, kas PTO dalībniekiem dod iespēju meklēt citus tirdzniecības atvieglošanas veidus, tostarp izmantojot blokķēdi; atzinīgi vērtē ES centienus saglabāt un stiprināt PTO un apņemšanos ieviest uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un panāktu pasaules tirdzniecības noteikumu izpildi;

6.  uzskata, ka blokķēde varētu ļaut muitas dienestiem automātiski iegūt muitas deklarācijām vajadzīgo informāciju, samazināt vajadzību pēc manuālām pārbaudēm un dokumentācijas un nodrošināt precīzu un atjauninātu informāciju par ES ievesto preču statusu un raksturlielumiem visām iesaistītajām personām vienlaicīgi, tādējādi uzlabojot izsekošanas un identificēšanas iespējas un pārredzamību;

7.  uzskata, ka digitalizācija ļaus nodrošināt efektīvāku un pārredzamāku informācijas apmaiņu; uzskata, ka blokķēde var nodrošināt iespēju ražotājiem, laboratorijām, loģistikas operatoriem, regulatoriem un patērētājiem piekļūt visai vajadzīgajai informācijai, piemēram, saistībā ar izcelsmes vietu, testiem, sertifikātiem un licencēm, un apmainīties ar to; norāda, ka blokķēde varētu arī palīdzēt pienācīgā e-sertifikātu izsniegšanā; uzskata, ka digitalizācija un lietojumu izmantošana visā piegādes ķēdē ir gan priekšnosacījums, lai blokķēde būtu pilnībā funkcionāla, gan arī to papildina; norāda, ka digitalizācijas jomā starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības;

8.  uzskata, ka blokķēžu tehnoloģiju ieviešana visā piegādes ķēdē var palielināt globālās tirdzniecības efektivitāti, ātrumu un apjomu, ierobežojot izmaksas, kas saistītas starptautiskajiem darījumiem, un palīdzēt uzņēmumiem rast jaunus tirdzniecības partnerus, kā arī var palielināt patērētāju aizsardzību un uzticēšanos digitālajai tirdzniecībai;

9.  uzsver šādus blokķēdes lietderību, jo īpaši šādus aspektus:

   a) tā stiprina pārliecību gan par preču izcelsmi, gan intelektuālā īpašuma tiesībām, tādējādi samazinot risku, ka nelikumīgas preces, tostarp neīstas un viltotas preces, tiek iepludinātas piegādes ķēdē;
   b) sniedz iestādēm precīzu informāciju par to, kad prece varētu būt bojāta/manipulēta piegādes ķēdē;
   c) uzlabo pārredzamību un izsekojamību, ļaujot visiem dalībniekiem reģistrēt darījumus un apmainīties ar šo informāciju tīklā,
   d) veicina patērētāju tiesību aizsardzību un uzticēšanos, sniedzot viņiem detalizētu informāciju par ražojumu izcelsmi;
   e) samazina piegādes ķēdes pārvaldības izmaksas, novēršot vajadzību pēc starpniekiem un ar to saistītās izmaksas, kā arī likvidējot nepieciešamību sagatavot, transportēt un apstrādāt dokumentus papīra formātā;
   f) uzlabo pareiza nodokļa un PVN maksājumu piemērošanu un ieņēmumu iekasēšanu tirdzniecības politikas ietvaros, un
   g) samazina kopējo preču tranzīta laiku, automatizējot uzdevumus, ko parasti veic manuāli; norāda uz saistītajiem ieguvumiem, ko tā jo īpaši rada tiešlaika piegādes ķēdēm, gan samazinot izmaksas, gan loģistikas nozares oglekļa pēdu;

10.  norāda, ka noziedznieki var manipulēt ar likumīgu tirdzniecību, lai slēptu savas nelikumīgās darbības, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ar tirdzniecības starpniecību, sagrozot nepieciešamos dokumentus, piemēram, attiecīgo preci novērtējot pārāk augstu vai pārāk zemu; uzskata, ka blokķēde var ļaut muitai un citām iestādēm laikus, ātri un koordinēti veikt nepieciešamās darbības, lai atmaskotu nelikumīgas finanšu plūsmas;

Pārrobežu datu plūsmas un datu aizsardzība

11.  atzīst pārrobežu datu plūsmas par neatņemamu starptautiskās preču un pakalpojumu tirdzniecības un blokķēdes arhitektūras funkciju;

12.  izceļ blokķēdes nozīmi darījumu validēšanā starptautiskās piegādes ķēdē, definējot dalībnieku piekļuves līmeņus un validācijas procedūras;

13.  norāda uz saistību starp blokķēdi un pārrobežu datu plūsmām tirdzniecībā; norāda, ka privāts, slēgts virsgrāmatu tīkls var nodrošināt uzticēšanos starp platformām, integrējot datus no vairākiem avotiem; atzīst pārrobežu datu plūsmu pieaugošo nozīmi gan izaugsmei, gan darbvietām; uzsver atšķirību blokķēdēs starp personas datiem un datiem, kas nav personas dati;

14.  atzīst problēmu, ko rada saistība starp blokķēdēm un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) īstenošanu; uzsver, ka blokķēdes ieviešana būtu jāsaskaņo ar spēkā esošajiem un turpmākajiem ES tiesību aktiem par datu aizsardzību un privātuma noteikumiem; uzsver, ka blokķēdes tehnoloģija var nodrošināt risinājumus VDAR “integrētas datu aizsardzības” noteikumu īstenošanai, pamatojoties uz kopīgajiem principiem, kas garantē drošus un pašpārvaldītus datus; uzsver VDAR ierobežoto ietekmi uz tiem komercdarījumiem, kas veikti blokķēdē, jo privātās slēgtās blokķēdēs nav pieejami personas dati; tomēr atzīst, ka ir nepieciešami attiecīgi aizsardzības pasākumi un regulatīvā uzraudzība; uzsver, ka VDAR piemēro tikai tad, ja runa ir par personas datiem; aicina Komisiju šo jautājumu izskatīt sīkāk;

15.  atzīst, ka blokķēdes ir jāizstrādā tā, lai tajās tiktu ievērotas tiesības tikt aizmirstam, un norāda, ka pārbaudītiem blokķēdes un blokķēdes lietojumprogrammu lietotājiem saskaņā ar viņu piekļuves tiesībām vienmēr vajadzētu būt piekļuvei visiem datiem, kas attiecas uz darījumiem, kuros tie ir tieši vai netieši iesaistīti;

16.  atkārtoti aicina ieviest noteikumus, kas ļautu pilnībā darboties digitālajai ekosistēmai un veicinātu pārrobežu datu plūsmas iekļaušanu brīvās tirdzniecības nolīgumos; šajā saistībā norāda, ka lēmumi par datu aizsardzības līmeņa pietiekamību neveicina datu, kas nav personas dati, brīvu apriti; tādēļ aicina Komisiju sarunu ceļā vienoties par saistošu un izpildāmu apņemšanos attiecībā uz datu, tostarp tādu, kas nav personas dati, pārsūtīšanu BTN ietvaros;

17.  uzsver, ka blokķēde ir jauna datu glabāšanas un pārvaldības paradigma, kas spēj decentralizēt cilvēku savstarpējās mijiedarbības veidus un tirgus, banku darbību un starptautisko tirdzniecību. uzsver, ka blokķēžu izplatības pieaugums rada gan iespējas, gan problēmas saistībā ar datu aizsardzību, pārredzamību un finanšu noziegumiem, jo dati pēc ievadīšanas un kopīgošanas ar visām iesaistītajām pusēm ir nemaināmi, kas arī nodrošina blokķēdes drošību un integritāti; prasa darīt visu iespējamo, tostarp valstu līmenī, lai garantētu šīs tehnoloģijas neviltojamo un nemaināmo raksturu un to, ka netiek apdraudētas pamattiesības uz datu aizsardzību;

18.  atzīst problēma, ko rada saistība starp blokķēžu tehnoloģijām un ES datu aizsardzības regulējuma, proti, Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR), īstenošanu, un atgādina, ka tā rezultātā šī saistība varētu atklāt pretrunu starp pamattiesību aizsardzību, no vienas puses, un inovāciju veicināšanu, no otras puses; uzskata par nepieciešamu nodrošināt, ka blokķēdes pilnībā iekļaujas ES datu aizsardzības regulējumā un pilnībā atbilst ES tiesību aktos noteiktajiem principiem, jo īpaši attiecībā uz personas datu apstrādi kā pamattiesībām saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktu un LESD 16. panta 1. punktu;

19.  turklāt uzsver, ka blokķēdes, daļēji iepriekš minētās pretrunas dēļ, nekādā ziņā automātiski neatbalsta datu suverenitāti, un tādēļ tās ir īpaši jāizstrādā, ņemot vērā, ka tās var arī apdraudēt datu aizsardzību;

20.  uzsver, ka pienācīgi izstrādātai blokķēžu tehnoloģijai būtu jāatbilst „integrētas datu aizsardzības” principam, kas ļauj datu subjektiem labāk kontrolēt savus datus saskaņā ar VDAR; turklāt uzsver arī to, ka personas dati blokķēdē parasti nav anonīmi, tādējādi blokķēde ietilpst VDAR darbības jomā; uzstāj, ka blokķēdēm ir jābūt pilnībā saderīgām ar ES tiesību aktiem, tostarp gadījumos, kad tās izmanto personas datu apstrādei; šajā sakarībā iesaka blokķēdēs un lietotnēs integrēt mehānismus, kas nodrošina, ka dati var būt pilnīgi anonīmi, tādējādi garantējot, ka tur glabājas tikai tādi dati, kas nav saistīti ar identificētu vai identificējamu fizisku personu;

21.  uzsver, ka blokķēžu lietotnēs nākotnē būtu jāievieš mehānismi, kas aizsargā personas datus un lietotāju privātumu, un jānodrošina, ka dati var būt pilnībā anonīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis finansēt pētniecību, jo īpaši akadēmisko pētniecību, un inovāciju par jaunām blokķēžu tehnoloģijām, kuras ir saderīgas ar VDAR un kuru pamatā ir integrētas datu aizsardzības princips, piemēram, zk-SNARK (“zero-knowledge Succinct Non-Interactive Arguments of Knowledge”);

22.  uzskata —lai nepieļautu personas datu aizsardzības pamattiesību pārkāpumus, blokķēžu tehnoloģijas nebūtu jāizmanto personas datu apstrādei, kamēr lietotāja organizācija nespēj garantēt VDAR ievērošanu un jo īpaši nodrošināt tiesību uz datu labošanu un dzēšanu aizsardzību;

23.  uzsver, ka blokķēžu lietotāji vienlaikus var būt personas datu, kurus viņi augšupielādē virsgrāmatā, kontrolētāji un apstrādātāji, ja viņi glabā pilnu virsgrāmatas kopiju savā datorā;

24.  norāda, ka gadījumos, kad blokķēdē ir ietverti personas dati, blokķēžu tehnoloģiju nemainīgais raksturs varētu būt nesaderīgs ar VDAR 17. pantā paredzētajām ”tiesībām uz dzēšanu”;

25.  ar bažām norāda, ka gadījumos, kad blokķēdē ir ietverti personas dati, datu kopiju skaits pieaugums blokķēdēs, visticamāk, nebūs savienojams ar VDAR 5. pantā paredzēto datu apjoma samazināšanas principu;

26.  aicina Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju pieņemt pamatnostādnes un ieteikumus, lai nodrošinātu, ka blokķēžu tehnoloģija atbilst ES tiesību aktiem;

27.  pauž bažas par to, ka nav nekādas atsauces uz nopietnajām sekām, ko rada blokķēžu tehnoloģijas, jo īpaši tādās jomās kā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un terorisma finansēšana; uzskata, ka jebkāda blokķēdes tehnoloģiju izmantošana būtu jāpakārto tam, ka tiek skaidri noteikts, kas tiks glabāts blokķēdē un kas ārpus tās, personas datus glabājot ārpus ķēdes;

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)

28.  uzskata, ka ar blokķēdi saistīta inovācija un veicināšana var radīt MVU ekonomiskas iespējas internacionalizēties un pārvarēt ar eksportu saistīto izmaksu radītās grūtības, atvieglojot mijiedarbību ar patērētājiem, muitas dienestiem, starptautiskām un vietējām regulatīvām iestādēm un citiem piegādes ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem; piebilst, ka blokķēdes infrastruktūra var palīdzēt ātri un bez lielām izmaksām laist tirgū produktus un pakalpojumus;

29.  izceļ ieguvumus, ko blokķēde varētu dot MVU, ļaujot izmantot vienādranga komunikāciju, sadarbības rīkus un drošus maksājumus, kas atvieglo darījumdarbību, un līdz ar viedo līgumu izmantošanu samazina nemaksāšanas risku un līguma izpildes juridisko procedūru izmaksas; atzīst vajadzību nodrošināt, ka starptautiskajā tirdzniecībā, izstrādājot blokķēdes, tiek iekļauti MVU; uzsver, ka šobrīd viedie līgumi var nebūt pietiekami izstrādāti, lai tos uzskatītu par juridiski izpildāmiem kādā no nozaru regulējumiem, un ka ir nepieciešami turpmāki risku novērtējumi;

30.  atzīst iespējas, tostarp attiecībā uz MVU, saistībā ar blokķēžu tehnoloģijas ieviešanu kā daļu no ES tirdzniecības politikas, kas cita starpā varētu nodrošināt zemākas darījumu izmaksas un lielāku efektivitāti; turklāt atzīst, ka blokķēžu tehnoloģija piedāvā iespēju uzlabot uzticēšanos un paļāvību pašreizējai tirdzniecības sistēmai, nodrošinot darījumu nemainīgu reģistrēšanu; tomēr atzīst, ka gadījumos, kas neietilpst ES tirdzniecības politikas darbības jomā, šīs tehnoloģijas izmantošana var radīt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku un atvieglot organizētās noziedzības finansēšanu;

Sadarbspēja, mērogojamība un mijiedarbība ar saistītām tehnoloģijām

31.  saistībā ar starptautiskās tirdzniecības tīklu paplašināšanu ņem vērā mērogojamības problēmas, kas saistītas ar blokķēžu sistēmu ieviešanu;

32.  norāda uz dažādu ar darījumiem saistītu blokķēžu enkura datu izplatīšanu atsevišķās privātās un publiskās virsgrāmatās; atzīst, ka arvien pieaug vajadzība izstrādāt globālas sadarbspējas standartus, kas ļautu integrēt darījumus starp blokķēdēm ap preces virzību piegādes ķēdē, lai veicinātu sistēmu, tostarp novecojušu sistēmu, sadarbspēju; aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar Starptautisko Standartizācijas organizāciju (ISO) un citām attiecīgām standartizācijas struktūrām;

33.  apsver blokķēžu tehnoloģiju iespējamo mijiedarbību ar citām starptautiskās tirdzniecības inovācijām; uzsver, ka ir jāanalizē iespējas un problēmas, kas saistītas ar blokķēžu tehnoloģiju attīstību; aicina turpināt pētījumus par to piemērojamību digitālajai pārveidei un starptautiskās tirdzniecības automatizācijai, kā arī publiskajam sektoram, jo īpaši saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”;

Secinājumi

34.  aicina Komisiju sekot līdzi norisēm blokķēdes jomā, jo īpaši pašreizējiem izmēģinājuma projektiem /iniciatīvām starptautiskajā piegādes ķēdē, kā arī muitas un regulatīvo procesu ārējo aspektu jomā; aicina Komisiju, iesaistot attiecīgos ģenerāldirektorātus, izstrādāt horizontālu stratēģijas dokumentu par blokķēžu tehnoloģiju ieviešanu tirdzniecībā un piegādes ķēžu pārvaldībā, kā arī intelektuālā īpašuma jomā, un jo īpaši saistībā ar cīņu pret viltošanu; aicina Komisiju novērtēt blokķēdes tiesiskos un pārvaldības aspektus un to, vai blokķēde piedāvā labākus risinājumus esošajām un jaunajām tehnoloģijām, ar kurām var risināt pašreizējās problēmas ES tirdzniecības politikā; aicina Komisiju sekot līdzi norisēm blokķēdes jomā, jo īpaši pašreizējiem izmēģinājuma projektiem /iniciatīvām starptautiskajā piegādes ķēdē; aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas dokumentu par blokķēžu tehnoloģiju ieviešanu tirdzniecībā un piegādes ķēžu pārvaldībā; uzskata, ka par mērķi jānosaka blokķēdes dalībnieku atbalsta iegūšana projektiem un iniciatīvām starptautiskajā piegādes ķēdē un kopīga projektu īstenošana, cita starpā tajā iekļaujot tādas jomas kā dažādo partneru identitāte, izcelsme un datu uzglabāšana;

35.  aicina Komisiju izstrādāt vadošu principu kopumu attiecībā uz blokķēdes pielietojumu starptautiskajā tirdzniecībā, lai nodrošinātu nozarei, muitai un regulatīvajām iestādēm pietiekamu noteiktības līmeni, kas veicina blokķēdes izmantošanu un inovāciju šajā jomā; uzsver, ka, pieņemot tiesību aktus par tehnoloģiju, kas ir lietojumu pamatā, tiktu ierobežota inovācija un jaunu lietojumu radīšana; uzsver, ka ES, bet jo īpaši ES rūpniecībai, ir svarīgi apliecināt vadošo lomu un līdzatbildību blokķēdes tehnoloģiju jomā, un nodrošināt līdzvērtīgus nosacījumus globālās konkurences laukā, kā arī izstrādes un normatīvās vides jomā; uzsver dialoga un prakses apmaiņas nozīmi, kā arī kompetences un digitālo prasmju veidošanu; aicina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai sāktu un uzraudzītu izmēģinājuma projektus saistībā ar blokķēdes tehnoloģiju izmantošanu starptautiskajā tirdzniecībā, lai pārbaudītu tās sniegtos ieguvumus;

36.  mudina Komisiju sadarboties ar dalībvalstīm, lai vienkāršotu un uzlabotu ar tirdzniecības atvieglošanu saistītās informācijas plūsmu, citu pasākumu starpā ieviešot piemērotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas;

37.  aicina Komisiju Tirdzniecības ģenerāldirektorātā izveidot padomdevēju grupu blokķēdes jautājumos un izstrādāt koncepcijas aprakstu par privātu slēgtu tīklu izmēģinājuma projektiem saistībā ar blokķēžu izmantošanu visā piegādes ķēdē, iesaistot muitu un citas pārrobežu iestādes un ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesības un cīņu pret viltošanu; atzīst, ka blokķēdes tehnoloģija joprojām ir agrīnā attīstības stadijā, tomēr ir vajadzīga nozares stratēģija attiecībā uz blokķēdes efektīvu īstenošanu;

38.  aicina Komisiju izpētīt veidus, kādos blokķēde varētu atbalstīt tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību; atgādina Parlamenta nostāju, ka pasākumiem, kas atbalsta ES digitālās tirdzniecības stratēģiju, būtu pilnībā jāatbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), tostarp IAM5 par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, un būtu jāveicina to sasniegšana; atgādina Parlamenta nostāju par to, cik svarīgi ir veicināt sieviešu dalību STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī novērst dzimumu atšķirības piekļuvē jaunām tehnoloģijām un to izmantošanā;

39.  aicina Komisiju veikt politikas izpēti par to, kā blokķēde var modernizēt Savienības tirdzniecības aizsardzības rīcībpolitikas, lai stiprinātu to leģitimitāti un uzlabotu izpildi;

40.  aicina Komisiju novērtēt tādas blokķēdes arhitektūras optimalitāti, saskaņā ar kuru privāti dati tiek glabāti ārpus ķēdes;

41.  aicina Komisiju novērtēt, kā vēl vairāk atvieglot tirdzniecību un palielināt drošību, tostarp izmantojot atzītā uzņēmēja (AEO) koncepciju;

42.  mudina Komisiju sadarboties ar starptautiskām organizācijām, sniegt ieguldījumu to darbā un iesaistīties pašreizējos projektos ar mērķi izstrādāt standartu un principu kopumu, lai atbalstītu regulējumu, kura mērķis ir atvieglot blokķēdes izmantošanu;

43.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis uzņemties vadošu lomu blokķēdes standartizācijas un drošības procesā, kā arī sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, visiem attiecīgajiem dalībniekiem un rūpniecības nozarēm, lai izstrādātu blokķēdes standartus, tostarp saistībā ar terminoloģiju, izstrādi un tehnoloģiju ieviešanu tirdzniecībā un piegādes ķēžu pārvaldībā uzsver, ka kiberdrošība ir ļoti svarīga blokķēdes lietotnēm, tostarp starptautiskajā tirdzniecībā; aicina Komisiju apzināt drošības problēmas, novērtēt tehnoloģiskos riskus , piemēram saistībā ar kvantu skaitļošanu, un veikt pasākumus, lai novērstu tos;

44.  aicina Komisiju sadarboties ar attiecīgām ieinteresētajām personām, lai pārskatītu un izstrādātu satvaru blokķēžu sistēmu sadarbspējas un savietojamības problēmu risināšanai;

45.  atzinīgi vērtē ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma izveidi un aicina to pētīt lietojumus, kuru mērķis ir atvieglot starptautisko tirdzniecību; ar šo prasa Komisijai izpētīt iespēju paplašināt ES Blokķēžu novērošanas centra un foruma pilnvaras un iesaistīt attiecīgās vietējās un globālās ieinteresētās personas, lai risinātu turpmākās problēmas un stiprinātu atbalstu lēmumu pieņēmējiem;

46.  aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu blokķēžu tehnoloģiju novērtēšanā un turpmākā izstrādē, tostarp konkrētās nozarēs, piemēram, tādās, uz kurām attiecas ES tirdzniecības politika, un izveidot padomdevēju grupu blokķēžu jomā, kurā būtu jāiekļauj eksperti jautājumos, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, datu aizsardzību un organizēto noziedzību;

47.  atgādina Komisijai, ka ES ir iespēja kļūt par vadošo dalībnieku blokķēdes un starptautiskās tirdzniecības jomā, un ka tai vajadzētu būt ietekmīgam dalībniekam tās attīstības veidošanā pasaules mērogā kopā ar starptautiskajiem partneriem;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un EĀDD.

(1) OV C 76, 28.2.2018., 76. lpp.
(2) OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp.
(3) OV C 369, 11.10.2018., 22. lpp.
(4) OV C 307, 30.8.2018., 44. lpp.
(5) OV C 337, 20.9.2018., 33. lpp.
(6) https://www.wto.org/english/thewto_e/minist_e/mc11_e/genderdeclarationmc11_e.pdf
(7) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(8) https://assets.publishing.service.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/492972/gs-16-1-distributed-ledger-technology.pdf
(9) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/european-countries-join-blockchain-partnership
(10) http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-521_en.htm
(11) http://www.consilium.europa.eu/media/21620/19-euco-final-conclusions-en.pdf


Japānas nodrošinātās personas datu aizsardzības pietiekamība
PDF 170kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par Japānas nodrošinātās personas datu aizsardzības pietiekamību (2018/2979(RSP))
P8_TA(2018)0529B8-0561/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 6., 7., 8., 11., 16., 47. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK(1), un citus relevantus Eiropas datu aizsardzības acquis tiesību aktus,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-362/14 Maximillian Schrems pret Data Protection Commissioner(2);

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedumu apvienotajās lietās C-203/15 Tele2 Sverige AB pret Post- och telestyrelsen un C-698/15 Secretary of State for the Home Department pret Tom Watson u. c.(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. decembra rezolūciju par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju(4),

–  ņemot vērā 29. panta darba grupas 2018. gada 6. februāra dokumentu “Adequacy Referential(5) (“Rokasgrāmata par pietiekamību”), kurā sniegtas norādes Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu attiecībā uz datu aizsardzības līmeņa novērtēšanu trešās valstīs un starptautiskās organizācijās,

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2018. gada 5. decembra atzinumu par ES un Japānas lēmuma projektu par aizsardzības līmeņa pietiekamību,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 par personas datu aizsardzības pietiekamību Japānā (COM(2018)XXXX),

–  ņemot vērā secinājumus, kas gūti Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ad hoc delegācijas vizītē uz Japānu 2017. gada oktobrī, kura tika rīkota saistībā ar sarunām par pietiekamību, lai tiktos ar attiecīgajām Japānas iestādēm un ieinteresētajām personām saistībā ar būtiskajiem elementiem, kas Komisijai jāņem vērā, pieņemot lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā kopš 2018. gada 25. maija ir piemērojama VDAR; tā kā VDAR 45. panta 2. punktā ir noteikti elementi, kas Komisijai jāņem vērā, novērtējot aizsardzības līmeņa pietiekamību trešā valstī vai starptautiskā organizācijā;

B.  tā kā Komisijai jo īpaši jāņem vērā tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, attiecīgie vispārējie un nozaru tiesību akti, tostarp attiecībā uz sabiedrības drošību, aizsardzību, valsts drošību, krimināltiesībām un valsts iestāžu piekļuvi personas datiem, vienas vai vairāku neatkarīgu uzraudzības iestāžu pastāvēšanu un efektīvu darbību, kā arī starptautiskās saistības, ko uzņēmusies trešā valsts vai starptautiskā organizācija;

C.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa 2015. gada 6. oktobra spriedumā lietā C-362/14 (Maximillian Schrems pret Data Protection Commissioner) precizēja, ka ar pienācīgu aizsardzības līmeni trešā valstī ir jāsaprot “pēc būtības līdzvērtīgs” līmenis tam, kāds saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK, to lasot Hartas izpratnē, ir garantēts Eiropas Savienībā;

D.  tā kā Japāna ir viens no ES viens no būtiskajiem ES tirdzniecības partneriem, ar kuru tā nesen noslēgusi Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN), kurā paredzētas kopīgas vērtības un principi, vienlaikus aizsargājot aspektus, ko abas puses uzskata par sensitīviem; tā kā vispārēja pamattiesību, tostarp tiesību uz privātumu un datu aizsardzību, atzīšana būs nozīmīgs elements saistībā ar lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību pieņemšanu, kas savukārt būs juridiskais pamats personas datu nosūtīšanai no Eiropas Savienības uz Japānu;

E.  tā kā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ad hoc delegācija uz Japānu tika informēta par Japānas iestāžu un ieinteresēto personu interesi ne tikai par jauno VDAR noteikumu piemērošanu, bet arī par robusta un augsta līmeņa personas datu pārsūtīšanas mehānisma izveidi starp ES un Japānu, kas atbilstu ES tiesiskā regulējuma nosacījumiem attiecībā uz aizsardzības līmeni, ko būtībā uzskata par līdzvērtīgu ES datu aizsardzības tiesību aktu noteikumiem;

F.  tā kā personas datu nosūtīšana starp ES un Japānu komerciāliem mērķiem ir svarīgs ES un Japānas attiecību elements, ņemot vērā aizvien pieaugošo globālās ekonomikas digitalizāciju; tā kā šāda nosūtīšana būtu jāveic, balstoties uz tiesību uz personas datu aizsardzību un tiesību uz privātumu pilnīgu ievērošanu; tā kā viens no ES pamatmērķiem ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzēto pamattiesību aizsardzība;

G.  tā kā ES un Japāna 2017. gada janvārī sāka diskusijas, lai atvieglotu personas datu nosūtīšanu komerciāliem mērķiem, izmantojot pirmo reizi veikto “savstarpējo atzinumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību”; tā kā Parlaments 2017. gada 12. decembra rezolūcijā “Ceļā uz digitālās tirdzniecības stratēģiju” skaidri atzina, “ka lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību [..] ir fundamentāls mehānisms, lai nodrošinātu personas datu pārsūtīšanu no ES uz trešo valsti”;

H.  tā kā lēmums par to personas datu aizsardzības līmeņa pietiekamību, kurus pārsūta uz Japānu, būtu pirmais šāds lēmums, kas pieņemts saskaņā ar jaunajiem un stingrākajiem VDAR noteikumiem;

I.  tā kā Japāna nesen ir modernizējusi un nostiprinājusi savus datu aizsardzības tiesību aktus, lai tos saskaņotu ar starptautiskajiem standartiem, jo īpaši ar garantijām un individuālajām tiesībām, kas paredzētas jaunajā Eiropas datu aizsardzības tiesiskajā regulējumā; tā kā Japānas datu aizsardzības tiesiskais regulējums sastāv no dažādiem pīlāriem, un galvenais tiesību akts ir Likums par personas datu aizsardzību (APPI);

J.  tā kā Japānas Ministru kabinets 2018. gada 12. jūnijā pieņēma Ministru kabineta rīkojumu, saskaņā ar kuru personas datu aizsardzības komisijai (PPC) kā iestādei, kas ir kompetenta pārvaldīt un īstenot APPI, deleģē “pilnvaras veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu Japānas un attiecīgās ārvalsts sistēmu un darbību atšķirības, pamatojoties uz Likuma 6. pantu nolūkā nodrošināt no šādas valsts saņemtās personas informācijas pienācīgu apstrādi”; tā kā šis lēmums paredz, ka tas ietver pilnvaras noteikt pastiprinātu aizsardzību, PPC pieņemot stingrākus noteikumus, kas papildina un pārsniedz prasības, kuras noteiktas APPI un Ministru kabineta rīkojumā; tā kā saskaņā ar šo lēmumu šie stingrākie noteikumi būtu saistoši un piemērojami Japānas uzņēmējiem;

K.  tā kā projekta Komisijas īstenošanas lēmumam par personas datu pienācīgu aizsardzību Japānā I pielikumā ir pievienoti papildu noteikumi, kurus PPC pieņēma 2018. gada 15. jūnijā, pamatojoties uz APPI 6. pantu, kurā PPC nepārprotami atļauts pieņemt stingrākus noteikumus, tostarp nolūkā atvieglot datu starptautisku nosūtīšanu; tā kā minētie papildu noteikumi vēl nav publiski pieejami;

L.  tā kā šo papildu noteikumu mērķis būtu risināt būtiskas atšķirības starp Japānas un ES tiesību aktiem datu aizsardzības jomā, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi apstrādāta personas informācija, kas saņemta no ES, balstoties uz lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, jo īpaši attiecībā uz personas informāciju, kam nepieciešama īpaša uzmanība (“sensitīvi dati”), personas datiem, kurus saglabā, norādot izmantošanas mērķi, izmantošanas ierobežojumiem, kas saistīti ar datu sniegšanu trešām personām ārvalstīs, un anonīmi apstrādātu informāciju;

M.  tā kā papildu noteikumi būtu juridiski saistoši jebkuram uzņēmējam, kas veic personas informācijas apstrādi un saņem no ES nosūtītos personas datus, pamatojoties uz lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, un tādēļ tiem būtu jāievēro šie noteikumi un visas saistītās tiesības un pienākumi, un to izpildi varētu nodrošināt gan PPC, gan Japānas tiesas;

N.  tā kā, lai nodrošinātu pēc būtības līdzvērtīgu to personas datu aizsardzības līmeni, kas nosūtīti no ES uz Japānu, papildu noteikumi nosaka papildu aizsardzību, kas jāpiemēro, pamatojoties uz stingrākiem nosacījumiem vai ierobežojumiem attiecībā uz personas datu, kas nosūtīti no ES, apstrādi, piemēram, attiecībā uz personas informāciju, kurai nepieciešama īpaša uzmanība, uz informācijas pārsūtīšanu, anonīmiem datiem un mērķu ierobežojumu;

O.  tā kā Japānas datu aizsardzības tiesiskajā regulējumā ir nošķirti jēdzieni “personas informācija” un “personas dati”, un dažos gadījumos atsaucas uz īpašu personas datu kategoriju, proti, “saglabātie personas dati”;

P.  tā kā saskaņā ar APPI 2. panta 1. punktu jēdziens “personas informācija” ietver jebkuru informāciju par dzīvu personu, kas ļauj identificēt šo personu; tā kā definīcijā izšķir divas personas datu kategorijas: i) personas identifikācijas kodi, ii) cita personas informācija, pēc kuras var identificēt konkrētu personu; tā kā otrā kategorija ietver informāciju, kas pati par sevi neļauj identificēt personu, bet kuru “apkopojot” ar citu informāciju, var būt iespējams identificēt konkrētu personu;

Q.  tā kā saskaņā ar APPI 2. panta 4. punktu “personas dati” ir personas informācija, kas veido personas informācijas datubāzi utt.; tā kā APPI 2. panta 1. punkts paredz, ka informācija šādās datubāzēs ir sistemātiski sakārtota, un šajā ziņā tā līdzinās VDAR 2. panta 1. punktā paredzētajam kartotēkas jēdzienam; tā kā saskaņā ar VDAR 4. panta 1. punktu “personas dati” ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu; tā kā identificējama fiziska persona ir persona, kuru tieši vai netieši var identificēt, jo īpaši, izmantojot tādus identifikatorus kā, piemēram, vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datus, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākus minētajai personai raksturīgus fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktorus; tā kā, lai noteiktu, vai fiziska persona ir identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, ko pārzinis vai kāda cita persona pamatoti varētu izmantot – piemēram, atsevišķa izdalīšana –, lai tieši vai netieši identificētu fizisku personu;

R.  tā kā saskaņā ar APPI 2. panta 7. punktu “saglabātie personas dati” ir personas dati, kurus uzņēmējs, kas apstrādā informāciju, ir pilnvarots izpaust, labot, papildināt vai dzēst, izbeigt to izmantošanu, izdzēst vai izbeigt to nodrošināšanu trešām personām, un kuri nav dati, kas ar Ministru kabineta rīkojumu atzīti par tādiem, kuri gadījumā, ja to esamība vai neesamība tiek darīta zināma, varētu kaitēt sabiedrības vai citām interesēm, ne dati, kas ir dzēšami Ministru kabineta noteiktajā laikposmā, kas nepārsniedz vienu gadu; tā kā papildu noteikumos jēdziens “saglabātie personas dati” tiek saskaņots ar jēdzienu “personas dati”, lai garantētu, ka uz datiem, ko nosūtīs no ES, nepiemēros dažus ar pirmo no minētajām datu kategorijām saistītajām individuālajām tiesībām saistītos ierobežojumus;

S.  tā kā Japānas datu aizsardzības tiesību akti, kas ir īstenošanas lēmuma projekta priekšmets, izslēdz no savas darbības jomas vairākas nozares, ja tās apstrādā personas datus konkrētiem nolūkiem; tā kā īstenošanas lēmuma projekts neattiecas uz personas datu pārsūtīšanu no ES tādam saņēmējam, kas atbilst kādam no iepriekš minētajiem Japānas datu aizsardzības tiesību aktos paredzētajiem izņēmumiem;

T.  tā kā attiecībā uz ES personas datu pārsūtīšanu no Japānas uz trešo valsti īstenošanas lēmuma projekts šādu pārsūtīšanu izslēdz tādu pārsūtīšanas režīmu gadījumā, kas nerada saistošas attiecības starp Japānas datu nosūtītāju un trešās valsts datu saņēmēju un negarantē nepieciešamo aizsardzības līmeni; tā kā šāda situācija rastos, piemēram, saistībā ar Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības Pārrobežu privātuma noteikumu (APEC CBPR) sistēmu, kurā Japāna piedalās, jo šajā sistēmā aizsardzības pasākumi neizriet no vienošanās, kas ir saistoša nosūtītājam un saņēmējam to divpusējo attiecību kontekstā, un tie ir nepārprotami vājāki par tiem, ko garantē APPI kopā ar papildu noteikumiem;

U.  tā kā Eiropas Datu aizsardzības kolēģija savā 2018. gada 5. decembra atzinumā, balstoties uz Komisijas nodrošināto dokumentāciju, izvērtē, vai Japānas datu aizsardzības tiesiskais regulējums sniedz pietiekamas garantijas par fizisku personu datu pienācīgu aizsardzības līmeni; tā kā Eiropas Datu aizsardzības kolēģija atzinīgi vērtē Komisijas un Japānas PPC centienus palielināt Japānas un Eiropas tiesiskā regulējuma konverģenci nolūkā veicināt personas datu nosūtīšanu; tā kā Eiropas Datu aizsardzības kolēģija atzīst, ka papildu noteikumu viestie uzlabojumi nolūkā mazināt daļu no atšķirībām starp abiem regulējumiem ir ļoti svarīgi un atzinīgi vērtējami; tā kā kolēģija norāda, ka joprojām pastāv vairāki bažas rosinoši faktori, piemēram, no ES uz Japānu nosūtīto personas datu aizsardzība visā to aprites ciklā, un iesaka Komisijai sniegt papildu pierādījumus un skaidrojumus par aktualizētajiem jautājumiem, un rūpīgi uzraudzīt, vai minētie noteikumi tiek reāli piemēroti;

V.  tā kā īstenošanas lēmuma projektam ir pievienota arī tieslietu ministra 2018. gada 14. septembra vēstule, kurā ir atsauce uz Tieslietu ministrijas un vairāku ministriju un aģentūru izstrādāto dokumentu “Japānas valsts iestāžu veiktā personas informācijas vākšana un izmantošana tiesībaizsardzības un valsts drošības nolūkos”, kurā ietverts pārskats par piemērojamo tiesisko regulējumu un Komisijai sniegti oficiāli apliecinājumi, garantijas un apņemšanās ministru un aģentūru augstākajā līmenī, kas pievienota īstenošanas lēmumam kā II pielikums,

1.  pieņem zināšanai detalizēto analīzi, ko Komisija projektā īstenošanas lēmuma par pietiekamību sniegusi attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, tostarp uzraudzības un tiesiskās aizsardzības mehānismiem, kas piemērojami datu apstrādei, ko veic uzņēmēji, kā arī attiecībā uz Japānas valsts iestāžu piekļuvi datiem, jo īpaši tiesībaizsardzības un valsts drošības jomā;

2.  ņem vērā apstākli, ka Japāna vienlaikus arī sagatavo tādu personas datu aizsardzības līmeņa atzīšanu, kas no Japānas tiek nosūtīti uz ES saskaņā ar APPI 23. pantu, kā rezultātā pasaulē pirmo reizi tiek konstatēts divvirzienu atzinums par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kas ļautu izveidot pasaulē lielāko brīvas un drošas datu plūsmas zonu;

3.  atzinīgi vērtē šo notikumu attīstību kā augstu datu aizsardzības standartu globālas izplatības izpausmi; tomēr norāda, ka tam nekādā gadījumā nevajadzētu novest pie tā, ka uz ES lēmumiem par aizsardzības līmeņa pietiekamību visi partneri sāk atbildēt ar tādiem pašiem pretpasākumiem; atgādina, ka, lai saskaņā ar VDAR pieņemtu lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, Komisijai ir objektīvi jānovērtē juridiskā un praktiskā situācija trešā valstī, teritorijā, nozarē vai starptautiskajā organizācijā;

4.  norāda, ka Eiropas Savienības tiesa ir nospriedusi, ka “jēdziens “pietiekams aizsardzības līmenis” nenozīmē, ka būtu jāgarantē identisks aizsardzības līmenis tam, kāds tiek garantēts Eiropas Savienībā, bet ir jāsaprot tādējādi, ka trešai valstij, ņemot vērā vietējos tiesību aktus vai starptautiskās saistības, ir jānodrošina tāds pamattiesību un brīvību aizsardzības līmenis, kas ir būtībā līdzvērtīgs tam, kāds tiek garantēts Eiropas Savienībā saskaņā ar VDAR, kas interpretēta atbilstoši Hartai”;

5.  norāda, ka tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību ir garantētas konstitucionālā līmenī gan Japānā, gan ES, taču ES un Japānas noteikumu pilnīga saskaņošana nebūs iespējama, ņemot vērā konstitūcijas struktūras, kā arī kultūras atšķirības;

6.  ņem vērā APPI grozījumus, kas stājās spēkā 2017. gada 30. maijā; atzinīgi vērtē būtiskos uzlabojumus;

7.  norāda, ka no APPI materiālās piemērošanas jomas izslēgtās uzņēmējdarbības un apstrādes darbību kategorijas ir nepārprotami izslēgtas no lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību darbības jomas;

8.  uzskata, ka pēc grozītā APPI un VDAR pieņemšanas 2016. gadā Japānas un ES datu aizsardzības sistēmām ir augsts konverģences līmenis attiecībā uz principiem, garantijām un individuālajām tiesībām, kā arī uzraudzības un izpildes mehānismiem; jo īpaši uzsver to, ka ar APPI grozījumiem ir izveidota neatkarīga uzraudzības iestāde — PPC;

9.  Tomēr norāda, ka pat PPC uzskata, ka, “neraugoties uz abu sistēmu augstu saskaņotības līmeni, pastāv dažas būtiskas atšķirības”; norāda arī to, ka PPC 2018. gada 15. jūnijā pieņēma papildu noteikumus, lai nodrošinātu augstāku no ES nosūtīto personas datu aizsardzības līmeni;

10.  atzinīgi vērtē virkni svarīgu precizējumu papildu noteikumos, tostarp APPI minētā jēdziena “anonimizēta personas informāciju” saskaņošanu ar VDAR minētā jēdziena “anonīma informācija” definīciju;

11.  uzskata, ka papildu noteikumos paredzētā papildu aizsardzība attiecas tikai uz lēmumā par aizsardzības līmeņa pietiekamību paredzēto datu nosūtīšanu; atgādina, ka, ņemot vērā lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību darbības jomu, dažos gadījumos datu nosūtīšana tiks veikta saskaņā ar šiem citiem pieejamiem mehānismiem;

12.  atzīst, ka papildu noteikumos paredzētie papildu aizsardzības pasākumi attiecas tikai uz personas datiem, kas nosūtīti no Eiropas, līdz ar to komersantiem, kuriem vajadzēs vienlaikus apstrādāt personas datus no Japānas un no Eiropas, būs pienākums ievērot papildu noteikumus, nodrošinot, piemēram, tehniskos (“marķēšana”) vai organizatoriskos līdzekļus (piem., glabāšana īpaši atvēlētā datu bāzē), lai spētu identificēt šādus personas datus visā to “aprites ciklā”; aicina Komisiju uzraudzīt situāciju nolūkā nepieļaut iespējamās nepilnības, kuras uzņēmēji varētu izmantot, lai izvairītos no papildu noteikumos paredzētajiem pienākumiem, datus nosūtot caur trešām valstīm;

13.  norāda, ka APPI sniegtā “personas datu” definīcija neietver datus, “kas ar Ministru kabineta rīkojumu atzīti par tādiem, kam ir maza iespējamība kaitēt personas tiesībām un interesēm, ņemot vērā to izmantošanas veidu”; mudina Komisiju novērtēt, vai šāda uz kaitējumu balstīta pieeja ir saderīga ar ES pieeju, saskaņā ar kuru visa personas datu apstrāde ietilpst datu aizsardzības tiesību aktu darbības jomā; tomēr norāda arī, ka šāda situācija rastos ļoti retos gadījumos;

14.  norāda arī, ka APPI sniegtā jēdziena “personas informācija” definīcija ietver tikai informāciju, “pēc kuras var identificēt konkrētu personu”; norāda arī, ka šī definīcija neietver VDAR sniegto skaidrojumu, ka personas informācija būtu jāuzskata par personas datiem arī tad, ja ar to var tikai “atšķirt” vienu personu no citām, kā to skaidri noteikusi Eiropas Savienības Tiesa;

15.  pauž bažas par to, ka APPI sniegtā jēdziena “personas dati” šaurākā definīcija (balstoties uz jēdziena “personas informācija” definīciju) varētu neatbilst standartam, kas ir “būtībā līdzvērtīgs” VDAR un Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrai; tāpēc apšauba īstenošanas lēmuma projektā izteikto apgalvojumu, ka “ES dati vienmēr ietilps “personas datu” kategorijā saskaņā ar APPI”; aicina Komisiju, kad tā piemēros lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību un veiks tā periodisko pārskatīšanu, cieši uzraudzīt minēto dažādo jēdzienu praktisko ietekmi;

16.  aicina Komisiju sniegt papildu precizējumus no Japānas iestādēm, un, ja vajadzīgs, pieprasīt tām pieņemt jaunus saistošus papildu noteikumus, lai garantētu, ka tiks aizsargāti visi uz Japānu sūtītie dati, kas ir personas dati VDAR nozīmē;

17.  ar bažām norāda, ka atšķirībā no ES tiesību aktiem ne APPI, ne PPC pamatnostādnēs nav ietvertas juridiskas normas par automatizētu lēmumu pieņemšanu un profilēšanu, un ka šim jautājumam pievēršas tikai daži nozaru noteikumi, bet nav nodrošināts visaptverošs tiesiskais regulējums, kas ietvertu būtisku un stingru aizsardzību pret automatizētu lēmumu pieņemšanu un profilēšanu; aicina Komisiju parādīt, kā šis jautājums tiek risināts Japānas datu aizsardzības sistēmā, lai garantētu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni; uzskata, ka tas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā nesenās Facebook/Cambridge Analytica ar profilēšanu saistītās lietas;

18.  uzskata — lai pierādītu Japānas personas datu aizsardzības līmeņa līdzvērtīgumu, ņemot vērā EDAK rokasgrāmatu par pietiekamību, ir nepieciešami papildu izvērsti precizējumi saistībā ar tiešo tirgvedību, ņemot vērā to, ka APPI šajā jomā neparedz konkrētus noteikumus;

19.  pieņem zināšanai Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas atzinumu, kurā minēti vairāki bažas rosinoši faktori, piemēram, no ES uz Japānu nosūtīto personas datu aizsardzība visā to aprites ciklā; aicina Komisiju pienācīgi pievērsties šim jautājumam un īstenošanas lēmumā sniegt papildu pierādījumus un skaidrojumus, kas pierādītu pienācīgu drošības pasākumu esamību;

20.  aicina Komisiju precizēt, vai attiecībā uz datu tālāku pārsūtīšanu papildu noteikumos paredzētajā risinājumā, kas paredz, ka ir vajadzīga ES datu subjekta iepriekšēja piekrišana datu tālākai pārsūtīšanai trešai personai ārvalstīs, trūkst konkrētu būtiski svarīgu VDAR 13. pantā paredzētu elementu, kas datu subjektiem ļautu formulēt savu piekrišanu, piemēram, trešā valsts, kas ir pārsūtīto datu saņēmēja, jo noteikumos nav skaidri definēts jēdziens “informācija par datu pārsūtīšanas apstākļiem, kas [datu subjektam] nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par savu piekrišanu”; aicina Komisiju arī precizēt, kādas sekas datu subjektam radītu atteikums dot piekrišanu savu personas datu pārsūtīšanai;

21.  pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz efektīvu APPI izpildi, naudas soda apmērs, ko soda iestādes varētu piemērot, ir nepietiekams, lai nodrošinātu likuma reālu ievērošanu, jo tas, šķiet, nav samērīgs, efektīvs un atturošs, ņemot vērā pārkāpuma smagumu; tomēr norāda, ka APPI ir paredzēti arī kriminālsodi, tostarp cietumsods; aicina Komisiju sniegt informāciju par administratīvo naudas sodu un kriminālsodu reālo pielietojumu pagātnē;

22.  pieņem zināšanai to, ka PPC nav pilnvaru uzraudzīt tiesībaizsardzības iestāžu veiktās datu apstrādes darbības, tomēr pastāv arī citi uzraudzības mehānismi, tostarp uzraudzība, ko veic neatkarīga prefektūras Sabiedriskās drošības komisija; norāda, ka arī Informācijas pārredzamības un personas informācijas aizsardzības pārbaudes padomei ir dažas kompetences šajā jomā, tostarp piekļuves pieprasījumu izskatīšana un atzinumu publicēšana, taču norāda, ka šīs pilnvaras nav juridiski saistošas; atzinīgi vērtē to, ka ES un Japāna ir nolēmušas ieviest īpašu tiesiskās aizsardzības mehānismu, ko pārvalda un uzrauga PPC un kas tiks piemērots personas datu apstrādei tiesībaizsardzības un valsts drošības sektorā;

23.  norāda, ka saskaņā ar Japānas Likumu par administratīvo struktūru glabātās personas informācijas aizsardzību (APASIHAO) uzņēmēji var arī “brīvprātīgi” nodot datus tiesībaizsardzības iestādēm; norāda, ka šāda iespēja nav paredzēta ne VDAR, ne Policijas direktīvā, un aicina Komisiju novērtēt, vai tā atbilst standartam, proti, vai tā ir vai nav “būtībā līdzvērtīga” VDAR;

24.  ir informēts par plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem par Japānas Sakaru izlūkošanas direktorātu (DFS), “kas nodarbina aptuveni 1700 cilvēku un kuram ir vismaz sešas novērošanas centrāles, kurās visu diennakti tiek uzraudzīti sakari pa tālruni, e-pastu un citiem saziņas līdzekļiem(6); ir nobažījies par to, ka šis neselektīvas masveida novērošanas elements pat nav pieminēts īstenošanas lēmuma projektā; aicina Komisiju sniegt vairāk informācijas par masveida novērošanu Japānā; pauž nopietnas bažas par to, ka šī masveida novērošana neatbildīs Eiropas Savienības Tiesas spriedumā Schrems lietā (Lieta C-362/14) noteiktajiem kritērijiem;

25.  pauž nožēlu par to, ka dokumentam “Japānas publisko iestāžu veiktās personas informācijas vākšana un izmantošana tiesībaizsardzības īstenošanas un valsts drošības nolūkos”, kas ir daļa no īstenošanas lēmuma projekta II pielikuma, nav tāds pats juridiski saistošs spēks kā papildu noteikumiem;

Secinājumi

26.  aicina Komisiju sniegt papildu pierādījumus un paskaidrojumus par iepriekš minētajiem jautājumiem, tostarp jautājumiem, kurus Eiropas Datu aizsardzības kolēģija formulēja savā 2018. gada 5. decembra atzinumā, lai pierādītu, ka Japānas datu aizsardzības tiesiskais regulējums nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni, kas būtībā ir līdzvērtīgs Eiropas datu aizsardzības tiesiskajā regulējumā paredzētajam;

27.  uzskata, ka šis lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību var turklāt dot spēcīgu signālu valstīm visā pasaulē, ka konverģence ar ES augstajiem datu aizsardzības standartiem sniedz ļoti taustāmus rezultātus; šajā sakarā uzsver, cik svarīgs šis lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību ir kā precedents turpmākām partnerībām ar citām valstīm, kuras ir pieņēmušas modernus datu aizsardzības tiesību aktus;

28.  uzdod Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai turpināt uzraudzīt norises šajā jomā, tostarp Tiesā ierosinātās lietas, kā arī uzraudzīt šajā rezolūcijā sniegto ieteikumu izpildi;

o
o   o

29.  uzdot priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, komitejai, kas izveidota saskaņā ar VDAR 93. panta 1. punktu, Eiropas Padomei un Japānas valdībai.

(1) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(2) ECLI:EU:C:2015:650.
(3) ECLI:EU:C:2016:970.
(4) OV C 369, 11.10.2018., 22. lpp.
(5) http://ec.europa.eu/newsroom/article29/item-detail.cfm?item_id=614108; apstiprinājusi Eiropas Datu aizsardzības kolēģija savā pirmajā plenārsēdē.
(6) Ryan Gallagher, “The Untold Story of Japan’s Secret Spy Agency”, “The Intercept”, 2018. gada 19. maijs, https://theintercept.com/2018/05/19/japan-dfs-surveillance-agency/


Interešu konflikts un ES budžeta aizsardzība Čehijā
PDF 169kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par interešu konfliktu un ES budžeta aizsardzību Čehijā (2018/2975(RSP))
P8_TA(2018)0530RC-B8-0582/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējos lēmumus un rezolūcijas par 2014., 2015. un 2016. gada budžeta izpildes apstiprinājumu Komisijai(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam(2) (jaunā Finanšu regula), un jo īpaši tās 61. pantu par interešu konfliktu,

–  ņemot vērā jautājumus, ko Komisijai 2018. gada 2. augustā nosūtīja Čehijas Pirātu partija,

–  ņemot vērā oficiālo sūdzību, ko organizācijas “Transparency International” Čehijas nodaļa 2018. gada 19. septembrī iesniedza Komisijai,

–  ņemot vērā Komisijas Juridiskā dienesta 2018. gada 19. novembra atzinumu par jaunās Finanšu regulas 61. panta (interešu konflikts) ietekmi uz maksājumiem no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem),

–  ņemot vērā Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta 2018. gada 20. novembrī sniegto izklāstu Parlamenta Budžeta kontroles komitejai „Noteikumi par interešu konfliktu 2018. gada Finanšu regulā”,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2012. gada Finanšu regulā iekļautie noteikumi par interešu konfliktiem skaidri neattiecās uz dalītu pārvaldību, bet dalībvalstīm bija jānodrošina efektīva iekšējā kontrole, tostarp izvairīšanās no interešu konfliktiem;

B.  tā kā publiskā iepirkuma noteikumi uzliek dalībvalstīm pienākumu izvairīties no interešu konfliktiem (Direktīvas 2014/24/ES(3) 24. pants ), tostarp tiešām vai netiešām personīgajām interesēm, un attiecībā uz situācijām, kas tiek uzskatītas par interešu konfliktiem, vai īpašām saistībām, īstenojot dalītu pārvaldību, noteikumi (piemēram, Regula (ES) Nr. 1303/2013(4)) jau ir spēkā;

C.  tā kā Padome 2018. gada 16. jūlijā pieņēma nostāju par jauno Finanšu regulu un galīgais akts tika parakstīts 2018. gada 18. jūlijā; tā kā Finanšu regulas 61. pants, kas aizliedz interešu konfliktus, stājās spēkā 2018. gada 2. augustā;

D.  tā kā Finanšu regulas 61. panta 1. punkts (kopā ar 61. panta 3. punktu) nosaka:

   i) finanšu dalībnieku pienākumu atturēties no rīcības, lai nepieļautu interešu konflikta situācijas saistībā ar ES budžetu;
   ii) finanšu dalībnieku pienākumu veikt atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu interešu konflikta rašanos attiecībā uz viņu atbildībā esošajām funkcijām un rastu risinājumu situācijās, kuras objektīvi var tikt uztvertas kā interešu konflikts;

E.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru(5) interešu konflikts objektīvi un pats par sevi ir nopietns pārkāpums, kuru kvalificējot nav vajadzības ņemt vērā iesaistīto personu nodomus un to, vai tās rīkojušās labā ticībā vai negodprātīgi; tā kā Komisijai ir pienākums apturēt ES fondu maksājumus gadījumos, kad pastāv būtiski trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā un ja ir konstatēti iepriekš neatklāti, nepaziņoti un nekoriģēti nopietni pārkāpumi saistībā ar interešu konfliktu;

F.  tā kā 2018. gada 19. septembrī “Transparency International” Čehijas nodaļa iesniedza oficiālu sūdzību Komisijai, kurā apgalvoja, ka Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs ir pastāvīgi pārkāpis ES un Čehijas tiesību aktus par interešu konfliktiem;

G.  tā kā ir konstatēts, ka A. Babišs ar viņa dibināto trasta fondu AB I un AB II starpniecību ir “Agrofert Group” kontrolējošā uzņēmuma “Agrofert” faktiskais īpašnieks un vienlaikus vienīgais labuma guvējs; “Agrofert Group” cita starpā ietilpst vairāki nozīmīgi Čehijas plašsaziņas līdzekļi;

H.  tā kā A. Babišs ir arī Čehijas Eiropas strukturālo un investīciju fondu padomes priekšsēdētājs;

I.  tā kā „Agrofert Group” piederošie uzņēmumi piedalās projektos, ko subsidē Čehijas Lauku attīstības programma, kas savukārt tiek finansēta no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļiem;

J.  tā kā „Agrofert Group” piederošie uzņēmumi laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam ir saņēmuši ievērojamas summas no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, proti, no 42 miljoniem EUR 2013. gadā līdz 82 miljoniem EUR 2017. gadā;

K.  tā kā Komisijas Juridiskā dienesta atzinumā ir norādīts, ka saskaņā ar Čehijas valsts amatpersonu ienākumu deklarāciju A. Babišs 2018. gada pirmajos sešos mēnešos no “Agrofert Group” ar savu trasta fondu starpniecību ir guvis ienākumus 3,5 miljonu EUR apmērā;

L.  tā kā Parlaments savās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu ir atkārtoti aicinājis Komisiju paātrināt atbilstīguma noskaidrošanas procedūru, lai iegūtu informāciju par interešu konflikta risku attiecībā uz Valsts lauksaimniecības intervences fondu Čehijā; tā kā Parlaments ir uzsvēris, ka nespēja veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu interešu konfliktu, varētu likt Čehijas kompetentajai iestādei atsaukt maksājumu aģentūras akreditāciju un varētu arī novest pie tā, ka Komisija veic finanšu korekcijas;

M.  tā kā 2018. gada septembrī Parlamenta Budžeta kontroles komiteja nolēma pievērsties šim jautājumam ikgadējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā, uzklausot attiecīgos komisārus;

N.  tā kā šīs uzklausīšanas nesniedza EP deputātiem skaidras un pietiekamas atbildes par pašreizējo situāciju saistībā ar iespējamo Čehijas premjerministra interešu konfliktu;

O.  tā kā 2018. gada 1. decembrī Eiropas plašsaziņas līdzekļi, piemēram, laikraksti “The Guardian”, “Le Monde”, “De Standaard” un “Süddeutsche Zeitung”, publicēja informāciju par Komisijas Juridiskā dienesta sniegto juridisko atzinumu, kurā apstiprināts A. Babiša interešu konflikts,

1.  pauž nopietnas bažas par to, ka Čehija nav nodrošinājusi Finanšu regulas 61. panta 1. punkta normu ievērošanu attiecībā uz Čehijas premjerministra interešu konfliktu un viņa saistību ar “Agrofert Group”;

2.  pauž nožēlu par jebkāda veida interešu konfliktu, kas varētu apdraudēt ES budžeta izpildi un ES iedzīvotāju uzticēšanos ES nodokļu maksātāju naudas pareizai pārvaldībai; aicina Komisiju nodrošināt, ka attiecībā uz visu ES politiķu interešu konfliktiem tiek piemērota pilnīgas neiecietības politika un netiek piemēroti dubultstandarti, un neattaisnot nekādus kavējumus Savienības finanšu interešu aizsardzībā;

3.  atgādina par savu 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(6), kurā tas “atzīmē, ka Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) iespējamu pārkāpumu dēļ uzsāka administratīvas izmeklēšanas, proti, [...] Čehijā — attiecībā uz t. s. „Stārķa ligzdas” projektu”, un “aicina Komisiju pēc izmeklēšanas pabeigšanas nekavējoties informēt Parlamenta kompetento komiteju”; atgādina par savu 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju par 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu(7), kurā tas „atzinīgi vērtē to, ka OLAF ir pabeidzis administratīvo izmeklēšanu par Čehijas t. s. „stārķa ligzdas” projektu” un „pauž nožēlu, ka OLAF konstatēja nopietnus pārkāpumus”;

4.  ņem vērā komisāra G. Oettinger 2018. gada 29. novembra atbildi, kas sniegta 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, atbildot uz rakstisko jautājumu Nr. 51 un informējot Parlamentu par to, ka saskaņā ar 2017. gada decembrī pieņemto OLAF ieteikumu par “Stork Nest” lietu Čehijas iestādes ir atsaukušas OLAF izmeklēto projektu no Reģionālās darbības programmas attiecībā uz Bohēmijas centrālo daļu galīgā pieprasījuma un ka šajā darbībā nav iemaksāti ES līdzekļi; turklāt norāda, ka OLAF ir ieteicis valsts tiesu iestādēm sākt kriminālizmeklēšanu par OLAF izmeklēšanā konstatētajiem jautājumiem un ka tagad tās ir kompetentās iestādes šajā lietā;

5.  uzsver, ka, ņemot vērā Finanšu regulas 61. panta 1. punkta tiešu piemērojamību interešu konfliktiem, visas ES budžeta izpildē iesaistītās personas, tostarp valdību vadītāji, ir atbildīgi par to, lai tiktu izpildīts pienākums novērst interešu konfliktus un rast risinājumu situācijās, kuras objektīvi var tikt uzskatītas par interešu konfliktu;

6.  pauž nožēlu, ka Komisija ilgu laiku ir bijusi pasīva, neraugoties uz to, ka kopš 2014. gada ir bijušas pārliecinošas norādes par A. Babiša interešu konfliktu, viņam pildot finanšu ministra un vēlāk premjerministra funkcijas;

7.  atgādina valstu iestāžu pienākumu nodrošināt, ka Savienības tiesību akti par interešu konfliktiem tiek piemēroti visos gadījumos un visiem;

8.  aicina Komisiju izveidot kontroles mehānismu, lai rastu risinājumu interešu konfliktu problēmai dalībvalstīs, un par vienu no sava darba prioritātēm noteikt interešu konfliktu aktīvu novēršanu; aicina Komisiju rīkoties izlēmīgi, jo īpaši tad, ja valstu iestādes nerīkojas, lai novērstu savu augstāko pārstāvju interešu konfliktus;

9.  aicina Komisiju nekavējoties veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šo jautājumu, pamatojoties uz tās Juridiskā dienesta atzinumu, kas sniegts “Transparency International” Čehijas nodaļas iesniegtās sūdzības sakarā, un īstenot nepieciešamos korektīvos pasākumus un procedūras jebkādas nelikumīgas situācijas labošanai, tostarp rīkoties, lai apturētu visus ES maksājumus “Agrofert Group”, kamēr nav pilnībā izmeklēts un novērsts attiecīgais interešu konflikts;

10.  aicina visas valstu iestādes un valdības amatpersonas proaktīvi piemērot jauno Finanšu regulu, jo īpaši tās 61. pantu par interešu konfliktiem, lai nepieļautu situācijas, kas kaitē ES un tās dalībvalstu reputācijai, demokrātijai un ES finanšu interesēm, un kalpot par paraugu darbam sabiedriskā labuma, nevis personiskā labuma gūšanai;

11.  aicina dalībvalstu parlamentus pārliecināties, ka valsts tiesību akti par interešu konfliktu novēršanu nav pretrunā jaunās Finanšu regulas burtam un garam;

12.  ņem vērā Komisijas Juridiskā dienesta sagatavoto atzinumu par pašreizējā Čehijas premjerministra A. Babiša iespējamo interešu konfliktu, pildot finanšu ministra pienākumus 2014. gadā; prasa, lai Komisija, ņemot vērā iepriekšējo finanšu regulu, kas piemērojama pirms 2018. gada 2. augusta, un tās sadaļu par interešu konfliktiem, pilnībā izmeklētu visu to ES subsīdiju likumību, kas izmaksātas “Agrofert Group”, kopš A. Babišs sāka darbu Čehijas valdībā;

13.  aicina Komisiju publicēt visus tās rīcībā esošos dokumentus, kas saistīti ar iespējamo Čehijas premjerministra un lauksaimniecības ministra interešu konfliktu, un paskaidrot, kādus pasākumus tā plāno veikt, lai labotu situāciju;

14.  mudina Komisiju atgūt visus nelikumīgi vai nepareizi izmaksātos līdzekļus;

15.  uzstāj, ka ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz A. Babiša jebkāda veida saiknēm ar “Agrofert Group” un ka tās nedrīkst būt pretrunā viņa kā Čehijas premjerministra lomai;

16.  aicina Padomi veikt visus nepieciešamos un atbilstīgos pasākumus, lai saistībā ar sarunām par nākamo ES budžetu un nākamo daudzgadu finanšu shēmu novērstu interešu konfliktus saskaņā ar Finanšu regulas 61. panta 1. punktu;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un Čehijas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 246, 14.9.2016., 1. lpp., OV L 252, 29.9.2017., 1. lpp. un OV L 248, 3.10.2018., 1. lpp.
(2) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(3) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(5) Tiesas 1999. gada 15. jūnija spriedums Ismeri Europa Srl pret Revīzijas palātu, T-277/97, ECLI:EU:T:1999:124.
(6) OV L 252, 29.9.2017., 28. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0121.


Eiropas Ombuda darbība 2017. gadā
PDF 168kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2017. gadā (2018/2105(INI))
P8_TA(2018)0531A8-0411/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2017. gadā,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 11., 15., 24. un 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11., 35., 37., 41., 42. un 43. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Līgumu 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembrī pieņemto Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu,

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par sadarbību, kas tika noslēgts starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Ombudu 2006. gada 15. martā un stājās spēkā 2006. gada 1. aprīlī,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas Ombuda darbību,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 220. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0411/2018),

A.  tā kā 2018. gada 22. maijā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli tika iesniegts gada ziņojums par Eiropas Ombuda darbību 2017. gadā un tā kā 2018. gada 16. maijā Briselē ombude Emily O’Reilly iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar šo ziņojumu;

B.  tā kā ar LESD 24. un 228. pantu Eiropas Ombuds tiek pilnvarots pieņemt sūdzības par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa;

C.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka "katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē" un ka "lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem";

D.  tā kā LESD 15. pantā ir paredzēts, ka, "lai veicinātu labu pārvaldību un nodrošinātu pilsoniskas sabiedrības līdzdalību, Savienības iestādes un struktūras darbojas iespējami atklāti" un ka "jebkuram Savienības pilsonim, kā arī jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kam ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu un struktūru dokumentiem";

E.  tā kā Pamattiesību hartas 41. pantā par tiesībām uz labu pārvaldību ir teikts, ka cita starpā "ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās";

F.  tā kā Pamattiesību hartas 43. pantā ir noteikts, ka "ikvienam Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas Ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa";

G.  tā kā LESD 298. panta 1. punkta teikts, ka, "veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu";

H.  tā kā 2017. gadā Ombuds sāka 447 izmeklēšanas, no kurām 433 tika sāktas, pamatojoties uz sūdzībām, bet 14 — pēc paša iniciatīvas, vienlaikus tika pabeigtas 363 izmeklēšanas (348 pamatotas uz sūdzībām un 15 pēc paša iniciatīvas); tā kā lielākā daļa izmeklēšanu attiecās uz Eiropas Komisiju (256 izmeklēšanas jeb 57,3 %), kam seko ES aģentūras (35 izmeklēšanas jeb 7,8 %), Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) (34 izmeklēšanas jeb 7,6 %), Eiropas Parlaments (22 izmeklēšanas jeb 4,9 %), Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (17 izmeklēšanas jeb 3,8 %), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16 izmeklēšanas jeb 3,6 %) un citas iestādes (67 izmeklēšanas jeb 15 %);

I.  tā kā 2017. gadā Ombuda pabeigtajās izmeklēšanas lietās galvenie trīs jautājumi bija šādi: pārredzamība, pārskatabildība un publiska piekļuve informācijai un dokumentiem (20,6 %); pakalpojumu sniegšanas kultūra (16,8 %) un procesuālo tiesību ievērošana (16,5 %); tā kā citi jautājumi ietvēra ētikas aspektus, sabiedrības līdzdalību ES lēmumu pieņemšanā, rīcības brīvības pienācīgu izmantošanu, tostarp pārkāpuma procedūrās, ES iepirkumu, dotāciju un līgumu pareizu finanšu vadību, personāla atlasi un ES personāla jautājumu labu pārvaldību;

J.  tā kā 2017. gadā Ombuda biroja stratēģiskajā darbā tika pabeigtas četras stratēģiskas zmeklēšanas un sāktas četras jaunas izmeklēšanas saistībā ar Padomes pārredzamību, tā dēvēto "virpuļdurvju situāciju" attiecībā uz bijušajiem Eiropas komisāriem; Komisijas tīmekļa vietņu pieejamību personām ar invaliditāti un sagatavošanas pasākumiem, kas saistīti ar zāļu novērtēšanu, ko veic Eiropas Zāļu aģentūra (EMA); tā kā 2017. gadā Ombuds sāka astoņas stratēģiskās iniciatīvas, tostarp par Eiropadomes lobēšanas pārredzamību, Eiropas pilsoņu iniciatīvas (ECI) uzlabošanu un noteikumiem par "virpuļdurvju situācijas" novēršanu dažādās ES iestādēs un struktūrās, un pabeidza sešas stratēģiskās iniciatīvas;

K.  tā kā ES joprojām saskaras ar nopietnāko ekonomikas, sociālo un politisko krīzi kopš tās dibināšanas; tā kā ES iestāžu pieņemtā neefektīvā pieeja pārredzamības trūkuma novēršanai ES lēmumu pieņemšanas procesā un lobēšanas pasākumos līdztekus citiem būtiskiem ētikas jautājumiem iestādēs veicina ES tēla pasliktināšanos;

L.  tā kā piekļuves ES dokumentiem atteikums un ar to saistītie pārredzamības jautājumi 2017. gadā joprojām veidoja lielāko daļu no Eiropas Ombuda veiktajām izmeklēšanām;

M.  tā kā Ombuds izmēģinājuma kārtā uzsāka pasteidzinātas procedūras īstenošanu, jo, saņemot dokumentu piekļuves pieprasījumu, bieži vien ļoti liela nozīme ir laikam;

N.  tā kā Ombudam ir izšķirīga nozīme ES iestāžu pārskatatbildības, kā arī ES pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesu pilnīgas pārredzamības un objektivitātes nodrošināšanā, lai sekmīgi aizsargātu iedzīvotāju tiesības, tādējādi vairojot viņu uzticēšanos, iesaisti un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē;

O.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka atklātības un pārredzamības princips ir neatņemama ES likumdošanas procesa daļa un ka likumdošanas procesa efektivitāte un integritāte nedrīkst ierobežot šā procesa pamatā esošo publicitātes un pārredzamības principu; tā kā Eiropas Savienības Tiesas norādījumi šajā sakarībā ir nepārprotami, kā, piemēram, tās 2018. gada 22. marta spriedumā lietā T-540/15;

P.  tā kā Ombuds gada garumā veica uz sūdzību pamatotu izmeklēšanu saistībā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) priekšsēdētāja dalību "Trīsdesmitnieka grupā" (G30), kas ir privāta organizācija, kuras locekļi pārstāv bankas, kas ir tiešā vai netiešā ECB uzraudzībā; tā kā Ombuds ir ieteicis ECB priekšsēdētājam pārtraukt dalību G30;

Q.  tā kā Ombuds ir veicis izmeklēšanu saistībā ar sūdzībām par Komisijas rīcību attiecībā uz tās bijušo komisāru nodarbināšanu pēc pilnvaru termiņa beigām; tā kā Ombuds jau bija konstatējis, ka Komisijas nespēja pieņemt konkrētu lēmumu bijušā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso lietā ir administratīva kļūme; tā kā ētikas komiteja J. M. Barroso lietā secināja, ka nav pietiekama pamata, lai varētu konstatēt juridisko saistību pārkāpumu, ņemot vērā bijušā priekšsēdētāja rakstisku apliecinājumu, ka viņš nav bijis iesaistīts lobēšanas darbībās Goldman Sachs vārdā un ka viņam nav bijis nolūka tajās iesaistīties;

R.  tā kā finanšu krīze ir izraisījusi ekonomikas un sociālo krīzi, liekot apšaubīt Eiropas iestāžu darbību;

S.  tā kā 2017. gada 25. oktobrī notika bijušā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso un pašreizējā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka tikšanās, kas tika reģistrēta kā oficiāla sanāksme ar Goldman Sachs; tā kā Ombuds ir norādījis, ka nav skaidra šīs sanāksmes būtība; tā kā Ombuds ir uzsvēris, ka ir saprotamas bažas par to, ka bijušais priekšsēdētājs izmanto savu līdzšinējo statusu un sakarus ar bijušajiem kolēģiem, lai ietekmētu un iegūtu informāciju; tā kā minētā lieta izraisa sistemātiskus jautājumus saistībā ar Komisijas vispārējo pieeju šādu lietu izskatīšanai un ētikas komitejas neatkarību; tāpēc norāda uz vajadzību pēc stingrākiem noteikumiem ES līmenī, lai novērstu un sodītu par jebkādu interešu konfliktu ES iestādēs un aģentūrās;

T.  tā kā 2017. gada martā Ombuds sāka stratēģisku izmeklēšanu par Padomes atklātību un pārskatatbildību; tā kā Ombuds ir konstatējis administratīvu kļūmi saistībā ar Padomes nespēju noteikt to dalībvalstu identitāti, kuras pieņem nostāju likumdošanas procedūrā, un pārredzamības trūkumu Padomē attiecībā uz publisku piekļuvi tās leģislatīvajiem dokumentiem, piemēram, praksi nesamērīgi bieži marķēt dokumentus kā "LIMITE", proti, nav paredzēti apritei; tā kā 2018. gada 17. maijā Ombuds nosūtīja Eiropas Parlamentam īpašo ziņojumu par savu stratēģisko izmeklēšanu saistībā ar Padomes likumdošanas procesa pārredzamību un pārskatatbildību;

U.  tā kā lielāka atklātība attiecībā uz valstu valdību nostājām var palīdzēt kliedēt attieksmi "vainosim Briseli", kas nepareizi atspoguļo procesu, kurā vienojas par ES tiesību aktiem, un tādējādi vairo eiroskepticismu un pret ES vērstu noskaņojumu;

V.  tā kā Ombuds ir veicis izmeklēšanu saistībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārredzamības politikas neatbilstību ES un starptautiskajiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi dokumentiem;

W.  tā kā ir ļoti svarīgi pienācīgi novērst interešu konfliktu ES iestādēs un struktūrās, lai garantētu labu pārvaldību un vairotu iedzīvotāju uzticēšanos ES lēmumu pieņemšanas procesam; tā kā Ombuds ir sācis stratēģisku izmeklēšanu par to, kā Komisija veic interešu konfliktu novērtēšanu attiecībā uz tās īpašajiem padomniekiem, kuri nereti vienlaikus strādā privātajā sektorā;

X.  tā kā Ombuds ir veicis izmeklēšanu saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām par Komisijas nespēju laikus pieņemt lēmumus par pārkāpumiem, kas saistīti ar līgumu par darbu uz noteiktu laiku ļaunprātīgu izmantošanu; tā kā vairākās dalībvalstīs gadiem ilgi ir vērojama nestandarta un pagaidu darba līgumu īpatsvara būtiska palielināšanās, kas likusi apšaubīt Eiropas darba tiesību īstenošanu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

Y.  tā kā, pieņemot lēmumus par cilvēku veselības aizsardzību un cilvēku, dzīvnieku un augu drošību, ES iestādēm, aģentūrām un birojiem būtu īpaši jāņem vērā iedzīvotāju intereses un jāorientējas uz pakalpojumu sniegšanu, un jāpievērš pienācīga uzmanība sabiedrības bažām par zinātnisko pierādījumu vākšanas un novērtēšanas pilnīgu pārredzamību, neatkarību un precizitāti; tā kā ES līmenī izmantotie zinātniskie pierādījumi un procedūras, kas cita starpā pieļāva ģenētiski modificētu organismu, pesticīdu un glifosātu izmantošanu, izpelnījās nopietnu kritiku un izraisīja plašas sabiedriskās diskusijas;

Z.  tā kā Komisija vēl nav īstenojusi Ombuda ieteikumus attiecībā uz tās nostāju sarunās ar tabakas izstrādājumu ražošanas nozari, un tādējādi nespēj nodrošināt pilnīgu pārredzamību atbilstīgi tās saistībām saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli;

AA.  tā kā Ombuds ir publicējis skaidri saprotamus un praktiskus ieteikumus par valsts amatpersonu saskarsmi ar lobētājiem un ir centies uzlabot Padomes un Komisijas izpratni par šiem jautājumiem;

AB.  tā kā Ombuds darbojas ES tiesiskā regulējuma ietvaros saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), lai aizsargātu, veicinātu un uzraudzītu šīs konvencijas īstenošanu ES iestāžu līmenī;

AC.  tā kā Ombuds veica izmeklēšanu par Martin Selmayr, toreizējā Komisijas priekšsēdētāja biroja vadītāja, iecelšanu Komisijas ģenerālsekretāra amatā; tā kā Ombuds uzsvēra, ka Komisija mākslīgi radīja sajūtu par steidzamu vajadzību aizpildīt ģenerālsekretāra amata vietu, lai attaisnotu to, ka netika publiskota informācija par vakanci, bet rīkota ģenerālsekretāra vietnieka atlases procedūra nevis nolūkā tieši iecelt kādu šajā amatā, bet gan ātrā divpakāpju procesā nodrošināt M. Selmayr iecelšanu ģenerālsekretāra amatā; tā kā Ombuds ir konstatējis četras administratīvas kļūmes saistībā ar M. Selmayr iecelšanu amatā, jo Komisija neievēroja attiecīgos noteikumus pareizi ne vārdos, ne darbos;

AD.  tā kā Eiropas Ombuda darbs lieliski papildina atsevišķu valstu un reģionālo ombudu darbu; tā kā ir ļoti labi, ka Eiropas Ombuda vadībā notiek to paveiktā darba apmaiņa un koordinācija Eiropas ombudu tīklā, lai nodrošinātu, ka visi ES pilsoņi un iedzīvotāji visos līmeņos var izmantot tiesības uz labu pārvaldību;

AE.  tā kā Eiropas Ombuda pašreizējie statūti pēdējo reizi tika atjaunināti pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā; tā kā kopš tā laika ES iedzīvotājiem ir radušās jaunas vēlmes attiecībā uz labu pārvaldību un Ombuda nozīmi tās nodrošināšanā, īpaši attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, ziņošanu un aizskaršanu, un attiecībā uz taisnīgu un objektīvu Komisijas attieksmi pret Eiropas pilsoņu iniciatīvu pieņemšanu,

1.  apstiprina 2017. gada ziņojumu, ko iesniedzis Eiropas Ombuds; ņem vērā tā skaidro un viegli lasāmo teksta izklāstu, kurā akcentēti vissvarīgākie fakti un skaitļi saistībā ar Ombuda darbu 2017. gadā;

2.  izsaka atzinību Emily O’Reilly par izcilu darbu un konstruktīviem centieniem uzlabot ES pārvaldes kvalitāti un iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti; atkārtoti pauž stingru atbalstu pasākumiem, ko Ombuds veicis iedzīvotāju un Eiropas demokrātijas labā;

3.  atzinīgi vērtē Ombuda stratēģiju pieciem gadiem "Gaidot 2019. gadu", kas izstrādāta, lai vairotu Ombuda biroja ietekmi un atpazīstamību, kā arī veidotu ciešas attiecības ar ES iestādēm, aģentūrām un organizācijām, nodrošinot lielāku labumu iedzīvotājiem;

4.  ar lielām bažām norāda, ka izmeklēšanas, kas saistītas ar pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp piekļuvi informācijai un dokumentiem, 2017. gadā vēl arvien veidoja lielāko daļu no Ombuda izskatītajām lietām, kam sekoja sūdzības par ES aģentūrām un citām struktūrām;

5.  atzinīgi vērtē Ombuda centienus pasniegt ES iestāžu darbiniekiem Labas pārvaldības balvu 2017. gadā, jo īpaši — par Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ĢD centieniem palīdzēt pacientiem ar retām slimībām;

6.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ES iestāžu dokumentu pēc iespējas lielāku pārredzamību un labāku publisku piekļuvi tiem; uzsver Ombuda konstruktīvo darbu, lai atklātu administratīvas kļūmes gadījumus, izmantojot pieeju, ka tiek izskatīts katrs gadījums atsevišķi, un sākot vairāk izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas;

7.  pateicas par ombudes, viņas darbinieku un Lūgumrakstu komitejas labo sadarbību, ko raksturoja cieņa un saturiska precizitāte;

8.  uzsver, ka ES tiesību akti par piekļuvi dokumentiem būtu jāatjaunina; atkārtoti aicina pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(2), lai vienkāršotu arī Ombuda darbu, kas tiek veikts, pārbaudot, vai Parlaments, Padome un Komisija piešķir piekļuvi dokumentiem; atzinīgi vērtē to, ka Ombuds ir sācis īstenot sūdzību izskatīšanas pasteidzināto procedūru, lai veiktu izmeklēšanu saistībā ar piekļuvi dokumentiem;

9.  uzsver, ka iedzīvotājiem ir jābūt iespējai tiešāk piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē un rūpīgi sekot ES iestāžu lēmumu pieņemšanas procesam, kā arī piekļūt visai attiecīgajai informācijai, lai pilnībā izmantotu savas demokrātiskās tiesības;

10.  uzsver Ombuda nozīmi, lai nodrošinātu labāku ES likumdošanas procesa pārredzamību un pārskatatbildību nolūkā vairot iedzīvotāju uzticēšanos ne tikai kādas konkrētas darbības likumībai, bet arī visa lēmumu pieņemšanas procesa leģitimitātei;

11.  aicina pārskatīt Padomes iekšējās vadlīnijas par LIMITE dokumentiem, kuriem nav nekāda juridiska pamatojuma, lai saglabātu principu, saskaņā ar kuru LIMITE statusu var piešķirt tikai provizoriskam projektam, kuram vēl nav norādīts autors un kas neietekmē likumdošanas procedūru;

12.  atzīst, ka jānodrošina pēc iespējas lielāka pārredzamība ES lēmumu pieņemšanas procesā, un atzinīgi vērtē Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu par parasto praksi saistībā ar neformālajām sarunām (trialogiem) starp trim galvenajām ES iestādēm; atbalsta visu trialoga dokumentu publiskošanu saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem;

13.  uzskata, ka nekavējoties jāīsteno Ombuda ieteikumi par EIB pārredzamības politiku; atgādina, ka šīs politikas pamatā ir informācijas atklāšanas prezumpcija un ka saskaņā ar to ikviens var piekļūt EIB dokumentiem un informācijai;

14.  prasa, lai EIB grupas informācijas atklāšanas politika nodrošinātu arvien lielāku pārredzamību attiecībā uz principiem, uz ko balstās tās cenu noteikšanas politika un pārvaldības struktūras; aicina publicēt EIB grupas pārvaldības komitejas sanāksmju protokolus;

15.  uzsver, ka Padomē ir jāreģistrē dalībvalstu nostājas ES likumdošanas procesā un laikus jāinformē sabiedrība tai pieejamā veidā, jo, kā jebkurā sistēmā, kas balstīta uz demokrātiskās leģitimitātes principu, likumdevējiem jābūt atbildīgiem sabiedrības priekšā par savu rīcību; uzskata, ka labāka pārskatatbildība Padomē attiecībā uz valstu valdību nostājām par ES tiesību aktiem, tostarp tas, ka leģislatīvos dokumentus aktīvā veidā dara pieejamus sabiedrībai likumdošanas procesa norises laikā, palīdzētu novērst pārredzamības trūkumu lēmumu pieņemšanā un mazināt attieksmi "vainosim Briseli" par lēmumiem, kurus galu galā pieņem pašas valstu valdības; prasa Padomei saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu pārskatīt savu konfidencialitātes politiku, lai nodrošinātu augstāko pārredzamības līmeni attiecībā uz savu darbu;

16.  aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu pārredzamību un piekļuvi dokumentiem un informācijai attiecībā uz EU Pilot procedūrām vismaz saistībā ar saņemtajiem lūgumrakstiem, kā arī pilnīgu pārredzamību un pilnīgu piekļuvi attiecībā uz EU Pilot un pārkāpuma procedūrām, kas jau ir izbeigtas;

17.  mudina Ombudu turpināt uzraudzīt Komisijas ekspertu grupu sistēmas reformas īstenošanu, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību juridiski saistošiem noteikumiem un visu ekspertu grupu darbību pilnīgu lielāku pārredzamību, kā arī izmeklēt visus iespējamos interešu konfliktu gadījumus un ziņot par tiem; uzskata, ka informācija par visām ekspertu grupām ir jāsniedz un to rūpīgs novērtējums jāveic, lai pārliecinātos par to neatkarību nolūkā aizstāvēt sabiedrības intereses un nodrošināt pievienoto vērtību ES politikas veidošanā; uzskata, ka visi ekspertu grupu locekļi ir jāreģistrē pārredzamības reģistrā;

18.  atkārtoti aicina izveidot centrālu pārredzamības centru visām ES iestādēm un aģentūrām;

19.  atbalsta Ombuda apņemšanos uzlabot ES lobēšanas pārredzamību; uzsver, ka ir svarīgi pieņemt atbilstošu leģislatīvo aktu, lai noteiktu, ka ES pārredzamības reģistrs ir obligāts un juridiski saistošs visām ES iestādēm un aģentūrām, kā arī interešu pārstāvjiem, tādējādi nodrošinot lobēšanas pilnīgu pārredzamību;

20.  uzsver, ka ir svarīgi regulāri atjaunināt un lielā mērā uzlabot ES pārredzamības reģistrā iekļauto datu precizitāti, tostarp juridisko sabiedrību, kuras veic lobēšanu, pienākumu deklarēt visus savus klientus; uzsver, ka jānodrošina sabiedrībai skaidri saprotama un viegli pieejama bezmaksas piekļuve visai informācijai par lobētāju ietekmi; uzskata, ka jānodrošina pilnīga visu interešu pārstāvju finansēšanas pārredzamība; aicina svītrot no pārredzamības reģistra visas organizācijas, kuras neievēro noteikumus attiecībā uz "virpuļdurvju situāciju";

21.  uzsver Ombuda secinājumus par to, ka ECB priekšsēdētāja turpmāka dalība G30 ir administratīva kļūme, jo tā liek sabiedrībai domāt, ka ECB neatkarība no privātām finanšu interesēm ir apdraudēta; uzsver, ka ECB Valdes locekļiem būtu jāatturas no vienlaicīgas dalības forumos vai citās organizācijās, kurās piedalās ECB uzraudzītu banku vadītāji; ņem vērā Ombuda 2018. gada 15. janvāra ieteikumus par ECB priekšsēdētāja un tās lēmumu pieņemšanas iestāžu locekļu iesaisti G30 un mudina ECB veikt izmaiņas attiecīgajos noteikumos, lai nodrošinātu, ka praksē tiek ieviesti augstākie ētikas un pārskatatbildības standarti;

22.  uzskata, ka, īstenojot procedūru Martin Selmayr iecelšanai ģenerālsekretāra amatā, Komisija nav ievērojusi pārredzamības, ētikas un tiesiskuma principus; pauž dziļu nožēlu par Komisijas lēmumu apstiprināt M. Selmayr ģenerālsekretāra amatā, neraugoties uz ES iedzīvotāju plašo un izvērsto kritiku un kaitējumu ES reputācijai kopumā; uzsver, ka M. Selmayr ir jāatkāpjas no ģenerālsekretāra amata, un aicina Komisiju pieņemt jaunu procedūru ģenerālsekretāra iecelšanai, nodrošinot, ka tiek ievēroti augstākie pārredzamības, ētikas un tiesiskuma standarti;

23.  aicina Ombudu turpināt darbu saistībā ar ētikas noteikumu uzlabošanu ES iestādēs, lai novērstu ar "virpuļdurvju situāciju" saistītās problēmas un nodrošinātu visas ar šādām situācijām saistītās informācijas pilnīgu pārredzamību, tostarp visu iesaistīto ES ierēdņu vārdu tūlītēju publiskošanu; ar nepacietību gaida Ombuda veikto analīzi par to, kā Komisija īsteno savas pamatnostādnes un ierosinājumus par "virpuļdurvju situāciju" risināšanas uzlabošanu, tostarp iespēju pieņemt tiesību normas, ar ko novērš šādas situācijas un iespējamus ļaunprātīgas rīcības gadījumus un soda par tiem;

24.  uzskata, ka visās ES iestādēs, aģentūrās un struktūrās ir jāpiemēro stingrāki, skaidrāki un vieglāk attiecināmi morāles un ētikas noteikumi un standarti, lai nodrošinātu pienākuma rīkoties godprātīgi un apdomīgi ievērošanu un novērstu interešu konfliktu ar privāto sektoru; uzskata, ka minētie noteikumi un standarti ir jāpamato ar tiesību aktu; ņem vērā atjaunināto rīcības kodeksu komisāriem, kurš stājās spēkā 2018. gada februārī un ar kuru ieviesa stingrākus nogaidīšanas periodus; tomēr uzskata, ka vajadzētu pagarināt ziņošanas periodu par laikposmu pēc pilnvaru termiņa beigām;

25.  uzsver, ka ir steidzami efektīvi jāatjaunina pašreizējais labas administratīvās prakses kodekss, pieņemot saistošu regulu šajā jautājumā;

26.  uzskata, ka bijušā Komisijas priekšsēdētāja J. M. Barroso un pašreizējā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka tikšanās, kas tika reģistrēta kā oficiāla sanāksme ar Goldman Sachs, vēlreiz apliecināja, ka steidzami jāveic spēkā esošo noteikumu un prakses pārskatīšana, lai pastiprinātu prasības par komisāru godprātīgu rīcību gan pilnvaru termiņa laikā, gan pēc tā beigām;

27.  atkārtoti aicina Komisiju garantēt informācijas par bijušo komisāru nodarbošanos pēc pilnvaru termiņa beigām proaktīvu publiskošanu un pilnīgu pārredzamību; aicina Komisiju nodrošināt ētikas komitejas pilnīgu neatkarību un pārskatatbildību un mudina Ombudu turpināt novērtēt ētikas komitejas locekļu iespējamos interešu konfliktus un ziņot par tiem;

28.  apsveic Ombudu saistībā ar stratēģisko izmeklēšanu jautājumā par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību (OI/2/2017/TE), tomēr pauž nožēlu, ka Padome nav attiecīgajā termiņā atbildējusi uz viņas secinājumiem; norāda, ka šī problēma diemžēl atkārtojas un par to pastāvīgi liecina arī Ombudam iesniegtās sūdzības; turklāt uzskata, ka šī jautājuma risināšanai ir ļoti liela nozīme Savienības demokrātiskajā dzīvē un iedzīvotāju efektīvas līdzdalības nodrošināšanā visā kontinentā, jo tas kavē īstenot konstitucionālos līgumus un Pamattiesību hartu; šajā sakarā ņem vērā Ombuda secinājumus nesenajā lietā (1272/2017/LP — Padomes atteikums piešķirt publisku piekļuvi tās juridiskā dienesta atzinumam par starpiestāžu līgumu par pārredzamības reģistru), kas liecināja, ka šis jautājums apdraud institucionālā līdzsvara principu un noliedz būtisko patiesas abpusējas sadarbības praksi; norāda, ka nav iespējams uz ad hoc pamata veikt ex post pārbaudi pēc tam, kad pieprasījums ir atteikts;

29.  uzsver, ka jāveic būtiski uzlabojumi noteikumos par interešu konfliktu attiecībā uz īpašajiem padomniekiem; īpaši aicina Komisiju pilnībā īstenot Ombuda ieteikumus šajā sakarā, ievērojot pilnīgu pārredzamību un īstenojot proaktīvu pieeju novērtējumam par īpašo padomnieku iespējamo interešu konfliktu pirms un pēc iecelšanas amatā, kā arī nodrošinot iedzīvotājiem pilnīgu piekļuvi visai attiecīgajai informācijai;

30.  atzinīgi vērtē Ombuda pastāvīgo interesi par jautājumiem, kas saistīti ar iestāžu darbiniekiem, un uzsver, ka ir svarīgi mazināt jebkādu diskrimināciju, kas varētu rasties atšķirīga statusa dēļ; atkārtoti norāda uz būtiskajiem Ombuda secinājumiem par neapmaksātu stažēšanos EĀDD ES delegācijās (lieta 454/2014/PMC), kā arī uz ieteikumu, ka EĀDD vajadzētu maksāt stažieriem pienācīgu pabalstu atbilstīgi nediskriminācijas principam; pauž nožēlu, ka arī citas ES iestādes īsteno tādu pašu pretlikumīgu praksi, nemaksājot stažieriem un tādējādi liedzot taisnīgas iespējas jauniešiem vai darbu, kas ir līdzvērtīgs algota darbinieka darbam, līdz ar to jaunajiem profesionāļiem nav pietiekamu līdzekļu sevis uzturēšanai un viņi nesaņem atbilstošu atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem; norāda, ka ar stažiera statusu saistītās nepilnības ir novērojamas arī citās jomās, piemēram, trūkst mehānismu ziņošanai par seksuālu uzmākšanos Savienības aģentūrās; tāpēc aicina Ombudu sākt vispārēju stratēģisku izmeklēšanu par stažieru statusu;

31.  mudina Komisiju nodrošināt tās darba pilnīgu pārredzamību, publicējot tiešsaistē informāciju par visām sanāksmēm ar tabakas lobētājiem vai to juridiskajiem pārstāvjiem, kā arī šo sanāksmju protokolus saskaņā ar PVO Pamatkonvencijas par tabakas kontroli prasībām;

32.  mudina Ombudu uzraudzīt ieteikumu īstenošanu attiecībā uz ES valsts amatpersonu saskarsmi ar interešu pārstāvjiem un turpināt uzlabot visu ES iestāžu darbinieku izpratni par šiem ieteikumiem, nodrošinot izglītojošu apmācību, seminārus un saistītus atbalsta pasākumus;

33.  pauž patiesu nožēlu par Komisijas ilgo kavēšanos, īstenojot pārkāpuma procedūras, kas saistītas ar līgumu par darbu uz noteiktu laiku ļaunprātīgu izmantošanu gan privātajā, gan valsts sektorā, un tādējādi sekmējot ļaunprātīgu izmantošanu un darba ņēmēju tiesību pārkāpšanu dalībvalstīs; aicina Ombudu uzraudzīt šo jautājumu, lai efektīvi aizsargātu iedzīvotāju tiesības;

34.  atbalsta Ombuda nozīmi proaktīvas un pārredzamas politikas izstrādē visās ES aģentūrās; mudina Ombudu turpināt visu ES aģentūru uzraudzību, lai nodrošinātu, ka tās atbilst augstākajiem pārredzamības standartiem un nodrošina publisku piekļuvi dokumentiem un informācijai, īpašu uzmanību pievēršot procedūrām un darbībām, kas saistītas ar cilvēku veselības aizsardzību;

35.  mudina Ombudu sākt stratēģisku izmeklēšanu, lai novērtētu, vai ES iestādes, biroji un aģentūras, piemēram, Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA), nodrošina, ka zinātnisko pierādījumu vākšana, pārbaude un publicēšana ir pilnībā neatkarīga, pārredzama, objektīva, pareiza un nesaistīta ar interešu konfliktu, un vai ir ieviesta atbilstīga politika un procesuālās garantijas, jo īpaši attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem, glifosātu, pesticīdiem, fitosanitāriem un biocīdiem līdzekļiem un zālēm; šajā sakarā ierosina veikt papildu izmeklēšanu attiecībā uz šo aģentūru zinātnisko komiteju un paneļu sastāvu un pārbaudīt īstenotās atlases procedūras, lai nodrošinātu to pilnīgu neatkarību, un ieviest visstingrākos mehānismus jebkāda iespējama interešu konflikta novēršanai;

36.  atzinīgi vērtē Ombuda stratēģiskās izmeklēšanas saistībā ar attieksmi pret personām ar invaliditāti saskaņā ar Komisijas kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu un saistībā ar Komisijas tīmekļa vietņu un tiešsaistes rīku pieejamību personām ar invaliditāti; mudina Ombudu darīt visu iespējamo, lai ES administrācija varētu pilnībā un konsekventi īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām;

37.  atzinīgi vērtē Ombuda apņemšanos īstenot atvērtas un pārredzamas Brexit sarunas; uzsver pozitīvo atbildi, ko Ombuds saņēmis no Padomes un Komisijas un ar ko atzīta pārredzamības būtiskā nozīme; aicina Apvienotās Karalistes valdību pildīt šo apņemšanos;

38.  mudina Ombudu turpināt sadarbību ar valstu ombudiem Eiropas ombudu tīklā;

39.  aicina Eiropas valstu ombudu tīklu modrāk uzraudzīt to, lai valstu iestādes nekavējoties rīkotos gadījumos, kad tiek konstatēta policijas darbinieku vardarbība, rasisms un antisemītisms attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātisku pārvaldību;

40.  aicina Ombuda birojam piešķirt lielākus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai tas varētu veikt pašreizējos un turpmākos darba uzdevumus un tādējādi pildīt savu svarīgo pienākumu — vairot labas pārvaldības praksi Eiropas Savienībā, jo šis pakalpojums ir ļoti svarīgs Savienības iedzīvotājiem;

41.  atzinīgi vērtē Eiropas ombudu tīkla ikgadējo konferenci, kas notika 2017. gada 19. jūnijā un kurā uzmanība tika pievērsta iedzīvotāju tiesībām, kas tiek zaudētas saistībā ar Brexit un populisma pieaugumu Eiropā;

42.  atzinīgi vērtē Ombuda balvu par labu pārvaldību, ar ko atzīst ES civildienesta centienus rast inovatīvus veidus iedzīvotājiem draudzīgas politikas īstenošanai;

43.  atkārtoti pauž gatavību atjaunināt Eiropas Ombuda statūtus(3), kā arī attiecīgi visas saistītās acquis daļas, lai pielāgotu to funkcijas ES iedzīvotāju pašreizējām vajadzībām un gaidām attiecībā uz labu pārvaldību;

44.  uzsver vajadzību uzlabot sociālo dialogu;

45.  uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās grūtības, īpaši svarīga ir pilsoņu un iestāžu savstarpējā uzticēšanās;

46.  uzsver, ka Ombudam ir jāizmeklē interešu konflikts starp Komisijas dalību trijotnē un tās pienākumu uzraudzīt Līgumu un acquis izpildi;

47.  aicina Ombudu nodrošināt, ka Komisija palīdzēs izveidot infrastruktūru ECI vajadzībām, sniedzot juridiskas konsultācijas un nodrošinot tiesisko regulējumu, kas aizsargā ECI dalībniekus;

48.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī to ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1) OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.
(2) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa lēmums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta Lēmumam, ar kuru groza Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (OV C 259 E, 29.10.2009., 116. lpp.).


Lūgumrakstu komitejas 2017. gada apspriežu rezultāti
PDF 166kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2017. gadā (2018/2104(INI))
P8_TA(2018)0532A8-0404/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. un 227. pantu, kuri atspoguļo nozīmīgumu, kādu Līgumi piešķir ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām paust savas bažas Parlamentā,

–  ņemot vērā LESD 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52., 215. un 216. pantu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0404/2018),

A.  tā kā 2017. gadā tika saņemts 1271 lūgumraksts salīdzinājumā ar 1569 lūgumrakstiem 2016. gadā, no kuriem 776 lūgumraksti (60,2 %) tika atzīti par pieņemamiem;

B.  tā kā 2017. gadā vienu vai vairākus lūgumrakstus atbalstīja 15 540 Parlamenta Lūgumrakstu portāla lietotāji salīdzinājumā ar 902 lietotājiem 2015. gadā un 6132 lietotājiem 2016. gadā; tā kā kopējais lūgumrakstu atbalstu skaits bija 21 955 salīdzinājumā ar 18 810 atbalsta klikšķiem 2016. gadā un 1329 klikšķiem 2015. gadā; tā kā šī jaunā veida sabiedrības līdzdalība iesniegtajos lūgumrakstos tiek uzskatīta par pieaugošu parādību, kas jāņem vērā;

C.  tā kā gandrīz 250 identiski vai ļoti līdzīgi 2017. gadā iesniegti lūgumraksti par trim dažādiem tematiem tika izskatīti kopā, grupējot tos pa tematiem;

D.  tā kā no 2017. gadā iesniegtajiem lūgumrakstiem 67 lūgumrakstus kopīgi bija parakstījis viens vai vairāki iedzīvotāji, 25 lūgumrakstus bija parakstījuši vairāk nekā 100 iedzīvotāju, 10 lūgumrakstus — vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju un divus lūgumrakstus — vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju;

E.  tā kā saņemto lūgumrakstu skaits nav pārāk liels salīdzinājumā ar ES kopējo iedzīvotāju skaitu; tā kā tas var liecināt par to, ka liela daļa ES pilsoņu un iedzīvotāju zināšanu trūkuma dēļ neizmanto tiesības iesniegt lūgumrakstu, ņemot vērā daudzās potenciālās bažas vai gaidas dažādās Savienības darbības jomās; tā kā ir jādara vairāk, lai popularizētu tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam;

F.  tā kā tikai neliela daļa ES pilsoņu un iedzīvotāju ir informēti par tiesībām iesniegt lūgumrakstu, un tas apstiprina vajadzību darīt vairāk un īstenot piemērotus pasākumus, lai palielinātu sabiedrības informētību un panāktu ievērojamus uzlabojumus attiecībā uz šo tiesību izmantojumu;

G.  tā kā lūgumrakstu pieņemamības kritēriji saskaņā ar LESD 227. pantu un Eiropas Parlamenta Reglamenta 215. pantu nosaka, ka lūgumrakstiem ir jāatbilst oficiāliem pieņemamības nosacījumiem, proti, lūgumraksta tematam ir jāattiecas uz Eiropas Savienības darbības jomu un tieši jāskar lūgumraksta iesniedzējs, kam jābūt Eiropas Savienības pilsonim vai iedzīvotājam; tā kā 495 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem, jo tie neatbilda pieņemamības nosacījumiem;

H.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Parlamentam nodrošina ES pilsoņiem un iedzīvotājiem iespēju formāli vērsties pie to tieši ievēlētajiem pārstāvjiem; tā kā tiesībām iesniegt lūgumrakstu ir jābūt ES pilsoņu un iedzīvotāju aktīvas līdzdalības ES darbības jomās izšķiroši svarīgam elementam un tādēļ šīs tiesības būtu pēc iespējas efektīvāk jāveicina; tā kā pilnīgs tiesību iesniegt lūgumrakstu izmantojums ir saistīts ar vajadzību ES iestādēm un dalībvalstīm panākt drīzu un efektīvu lūgumrakstu iesniedzēju izklāstīto problēmu risinājumu, nodrošinot šo viņu pamattiesību pilnīgu aizsardzību;

I.  tā kā Eiropas Parlaments jau ilgu laiku ir bijis starptautiskā lūgumrakstu iesniegšanas procesa izveides priekšgalā un tam joprojām ir Eiropā visatvērtākā un pārredzamākā sistēma, kas nodrošina lūgumrakstu iesniedzēju pilnīgu līdzdalību Parlamenta darbībās;

J.  tā kā aktīva līdzdalība ir iespējama, vienīgi balstoties demokrātiskos un pārredzamos procesos, kas ļauj Parlamentam un Lūgumrakstu komitejai padarīt tās darbu pieejamāku pilsoņiem un jēgpilnāku; tā kā šajā nolūkā pastāvīgi ir jāuzlabo savstarpējā saikne ar lūgumrakstu iesniedzējiem, cita starpā ieviešot jaunus tehnoloģiskus risinājumus un gūstot no tiem labumu, kā arī jāsadarbojas ar citiem iesaistītajiem pilsoņiem un iedzīvotājiem, piemēram, lūgumrakstu atbalstītājiem, izmantojot lūgumrakstu interneta portālu;

K.  tā kā lūgumraksti ir noderīgs informācijas līdzeklis, lai atklātu ES tiesību aktu pārkāpumus, kā arī šo tiesību aktu nepilnības, nekonsekvenci un iespējamos trūkumus, un lai nodrošinātu augstākos sociālā taisnīguma standartus un pilnībā aizsargātu visu pilsoņu pamattiesības; tā kā lūgumraksti ļauj Parlamentam un pārējām ES iestādēm novērtēt ES tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu, kā arī to nepareizas īstenošanas faktisko ietekmi uz ES pilsoņiem un iedzīvotājiem; tā kā lūgumraksti var arī sniegt ieskatu par normatīvo noteikumu trūkumu darbības jomās, kurās ES varētu veikt likumdošanas funkciju;

L.  tā kā lūgumraksti ir papildu garantija ES pilsoņiem un iedzīvotājiem salīdzinājumā ar sūdzību iesniegšanu tieši Komisijai, jo lūgumraksti šajā procesā iesaista Parlamentu un ļauj labāk pārbaudīt Komisijas veikto izmeklēšanas pienākumu izpildi, kā arī nodrošina pārredzamas diskusijas šajā jautājumā, turklāt šajā procesā iesaistās lūgumrakstu iesniedzēji, Eiropas Parlamenta deputāti un Komisija, kā arī vajadzības gadījumā citas attiecīgās iestādes;

M.  tā kā lūgumraksti nereti sniedz noderīgu informāciju citām parlamentārajām komitejām par dažādām ES politikas jomām, tostarp saistībā ar komiteju likumdošanas darbībām; tā kā tiek sagaidīts, ka savukārt komitejas, kuru kompetencē ir attiecīgie lūgumrakstu jautājumi, sniegs savas speciālās zināšanas, lai lūgumrakstu pienācīgi izskatītu, tādējādi dodot iespēju Parlamentam pašam sniegt jēgpilnu atbildi; tā kā Parlaments kopumā atbild par to, lai pamattiesības iesniegt lūgumrakstu tiktu īstenotas, pienācīgi izskatot lūgumrakstus;

N.  tā kā katrs lūgumraksts būtu rūpīgi jāizvērtē un jāizskata; tā kā lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības saprātīgā laikposmā saņemt informāciju par Lūgumrakstu komitejas pieņemto lēmumu par pieņemamību, turklāt komitejai katrs lūgumraksts ir rūpīgi jāizskata;

O.  tā kā ievērojams skaits lūgumrakstu tiek apspriesti publiski Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs; tā kā lūgumraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīstināt ar savu lūgumrakstu un viņi bieži vien pilnībā piedalās apspriešanā, tādējādi sniedzot aktīvu ieguldījumu komitejas darbā; tā kā 2017. gadā 248 lūgumraksti tika apspriesti Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs, kurās piedalījās 208 lūgumrakstu iesniedzēji, bet 59 lūgumrakstu iesniedzēji aktīvi iesaistījās uzstājoties;

P.  tā kā pilsoņu un iedzīvotāju sniegtā informācija lūgumrakstos un komitejas sanāksmēs, kuru papildina Komisijas, dalībvalstu vai citu struktūru sniegtā ekspertīze, ir nozīmīga komitejas darbā; tā kā — lai izvairītos no jebkādas sociālekonomiskas diskriminācijas, lūgumrakstu iesniedzējiem, kuru lūgumraksti tiek apspriesti atklātā komitejas sanāksmē un kuri ir gatavi piedalīties apspriešanā, vajadzētu būt tiesīgiem, ievērojot saprātīgus ierobežojumus, saņemt saistīto izmaksu atlīdzību;

Q.  tā kā 2017. gadā lūgumrakstos visbiežāk tika paustas bažas par vides jautājumiem (sevišķi jautājumiem saistībā ar ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošanu un vides aizsardzību), pamattiesībām (it īpaši balsstiesībām un bērnu tiesībām), bērnu nolaupīšanas jautājumiem, personu brīvu pārvietošanos, sociālajām lietām (darba apstākļiem), dažādiem diskriminācijas veidiem un imigrāciju, kā arī daudzām citām darbības jomām;

R.  tā kā Parlamenta Reglamenta pārskatīšanas rezultātā būtu jāuzlabojas lūgumrakstu iesniegšanas procedūrai un attiecīgajiem noteikumiem būtu jāoptimizē Lūgumrakstu komitejas spēja izskatīt iedzīvotāju problēmas, tādējādi nodrošinot tiesību iesniegt lūgumrakstu pilnīgu aizsardzību un efektīvāku īstenošanu;

S.  tā kā 69,1 % saņemto lūgumrakstu (878 lūgumraksti) 2017. gadā tika iesniegti, izmantojot Parlamenta Lūgumrakstu portālu, salīdzinājumā ar 68 % (1067 lūgumraksti) 2016. gadā; tā kā šā formāta dominance un paredzamais pieaugums laika gaitā ļautu ātrāk sākt attiecīgo lūgumrakstu izskatīšanu;

T.  tā kā lūgumrakstu kopsavilkumus tagad var augšupielādēt portālā ātrāk — aptuveni vienu nedēļu pēc tam, kad Lūgumrakstu komiteja ir pieņēmusi lēmumu par pieņemamību; tā kā 2017. gada beigās tika ieviesta sanāksmju darba kārtību, protokolu un Komisijas atbilžu par lūgumrakstiem automātiska augšupielāde, kas nodrošina šo dokumentu publisku pieejamību un uzlabo Lūgumrakstu komitejas darba pārredzamību; tā kā visas šīs darbības atspoguļo Parlamenta apņemšanos censties nodrošināt interaktīvāku pieredzi un reāllaika saziņu ar lūgumrakstu iesniedzējiem; tā kā tika pārskatīti bieži uzdoto jautājumu (BUJ) un paziņojumu par personas datu aizsardzību iestatījumi, lai ņemtu vērā izmaiņas Reglamentā paredzētajos konfidencialitātes noteikumos; tā kā ir veikti arī tehniski uzlabojumi, tostarp vēl vairāk pilnveidota meklēšanas funkcija un izveidota lapa "Vispirms izlasiet šo informāciju!", ar ko jāiepazīstas pirms lūgumraksta iesniegšanas un kurā sniegta informācija un ieteikumi lūgumrakstu iesniedzējiem; tā kā ir veiksmīgi apstrādāts liels skaits individuāla atbalsta pieprasījumu;

U.  tā kā Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI) ir svarīgs tiešās un līdzdalības demokrātijas instruments, kam — ja to uztver nopietni — būtu jāļauj pilsoņiem aktīvi iesaistīties Eiropas politikas virzienu un tiesību aktu veidošanā;

V.  tā kā 2017. gadā tika veikti četri faktu konstatēšanas braucieni saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 216.a pantu: uz Zviedriju saistībā ar grūtībām, kas rodas ES pilsoņiem, cenšoties iegūt identifikācijas numuru, kas vajadzīgs, lai piekļūtu lielākajai daļai pakalpojumu, kuri tiem vajadzīgi, īslaicīgi pārceļoties uz Zviedriju; uz Spāniju saistībā ar lūgumrakstiem, kuros izvirzītas apsūdzības par jaundzimušo zādzībām no slimnīcām Franko diktatūras laikā un pēc tās; uz Taranto (Itālija) saistībā ar vietējās tēraudliešanas un naftas pārstādes rūpnīcu ietekmi uz vidi un to, kā šīs rūpnīcas rada gaisa, zemes un ūdens piesārņojumu; kā arī uz Larnaku (Kipra) saistībā ar jaunas pilsētā uzbūvētas rūpnieciskās ostas ietekmi uz vidi un veselību;

W.  tā kā saskaņā ar Reglamentu Lūgumrakstu komiteja ir atbildīga par attiecībām ar Eiropas Ombudu, kurš izmeklē sūdzības par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru administratīvām kļūmēm; tā kā Eiropas ombude Emily O’Reilly 2017. gada 30. maija sanāksmē iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar 2016. gada ziņojumu un tā kā Lūgumrakstu komitejas gada ziņojums savukārt daļēji balstās ombuda gada ziņojumā vai uz Parlamentam iesniegtajiem īpašajiem ziņojumiem, no kuriem jaunākais ir par Padomes lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību;

X.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla locekle, kurā ietilpst arī Eiropas Ombuds, valsts un reģionālie ombudi un līdzīgas ES dalībvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu struktūras un kurš tiecas sekmēt apmaiņu ar informāciju par ES tiesību aktiem un politiku un dalīties ar labāko praksi,

1.  vērš uzmanību uz Lūgumrakstu komitejas kā tilta starp ES pilsoņiem un iedzīvotājiem un ES iestādēm būtisko nozīmi, kas dod iespēju ES pilsoņiem un iedzīvotājiem formāli brīdināt Parlamentu par ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumiem un paust savas bažas un ierosmes viņu ievēlētajiem pārstāvjiem, tādējādi nodrošinot lūgumrakstu iesniedzēju lūgumu savlaicīgi izskatīšanu un izpildi, ja tas ir iespējams; norāda, ka veidam, kādā tiek izskatīti lūgumrakstos ietvertie jautājumi, ir būtiska ietekme uz pilsoņiem attiecībā uz to, vai ES tiesību aktos noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu tiek efektīvi ievērotas, un attiecībā uz viņu uzskatiem par Eiropas iestādēm; atgādina Komisijai, ka lūgumraksti ir unikāls līdzeklis, ar ko apzināt situācijas, kurās ES tiesību akti netiek pildīti, un šādas situācijas izmeklēt, īstenojot Eiropas Parlamenta politisko kontroli;

2.  norāda, ka lūgumraksti vienlaikus dod gan iespēju, gan arī uzdevumu Parlamentam un citām ES iestādēm veidot tiešu dialogu ar ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, it īpaši, ja viņus skar ES tiesību aktu piemērošana un viņiem ir nepieciešams efektīvs un lietderīgs tiesiskās aizsardzības mehānisms; uzsver, ka ES iestādēm un dalībvalstīm savu kompetenču robežās ir jādara viss iespējamais, lai lūgumrakstu iesniedzēju izklāstītajām problēmām rastu drīzu un efektīvu risinājumu;

3.  uzsver, cik būtiski ir palielināt informētību, rīkojot pastāvīgas publiskas debates un sniedzot plašāku informāciju par faktiskajām ES kompetences jomām, ES darbību un nepieciešamību veikt uzlabojumus nākotnē, lai nodrošinātu pilsoņu un iedzīvotāju pienācīgu informēšanu par lēmumu pieņemšanas līmeņiem, lai viņus arī iesaistītu diskusijās par iespējamām reformām un novērstu dažu bezatbildīgu dalībvalstu īstenoto principu visā vainot Briseli; uzskata, ka plašākas publiskās debates par ES, kā arī labāka informēšana un izglītošana, un stingrs darba atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos samazinātu par nepieņemamiem atzītu lūgumrakstu skaitu, jo pilsoņi un iedzīvotāji būtu labāk informēti par ES kompetences jomām; norāda, ka nepieņemama lūgumraksta tematam var būt liela nozīme politikas veidošanā, pat ja tas neietilpst komitejas darbības jomā;

4.  uzsver, ka ir jāuzlabo Komisijas un citu ES iestāžu sadarbība ar dalībvalstu iestādēm valsts, reģionālā un vietējā līmenī, nodrošinot to ES noteikumu pieņemšanu un īstenošanu, kuru mērķis ir panākt augstākos sociālā taisnīguma standartus un pilnībā aizsargāt visu pilsoņu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības; uzsver, ka komitejas sanāksmēs aktīvāk jāsadarbojas ar dalībvalstu pārstāvjiem un ātrāk jāizpilda komitejas nosūtītie pieprasījumi; tādēļ aicina visas iestādes, kuras valstu un Eiropas līmenī iesaistītas lūgumrakstu izskatīšanā un tajos izklāstīto problēmu risināšanā, paust stingru apņēmību izvirzīt to par prioritāti; vēlreiz norāda, ka uz daudziem lūgumrakstiem Komisija sniegusi virspusēju atbildi;

5.  mudina Komisiju pienācīgi izmantot savas pilnvaras, kas izriet no Līgumu ievērošanas uzraudzītājas statusa, jo šādam uzdevumam ir ārkārtīgi svarīga nozīme ES darbībā attiecībā uz iedzīvotājiem un Eiropas likumdevējiem; prasa laikus piemērot pienākumu neizpildes procedūras, lai nekavējoties izbeigtu situācijas, kurās ES tiesību akti netiek ņemti vērā;

6.  atkārto, ka sadarbībai ar citām parlamentārajām komitejām ir ļoti būtiska nozīme, lai vispusīgi izskatītu lūgumrakstus; norāda, ka 2017. gadā 18 lūgumraksti tika nosūtīti citām parlamentārajām komitejām, lai tās sniegtu atzinumu, un 357 lūgumraksti — lai tās sniegtu informāciju; atzinīgi vērtē to, ka parlamentārās komitejas sniedza 21 atzinumu par lūgumrakstiem; mudina uzturēt dialogu starp dažādām Parlamenta komitejām, lai pienācīgu uzmanību pievērstu problēmām, par kurām informē Savienības iedzīvotāji;

7.  norāda uz lūgumrakstu tīkla darbības uzsākšanas pasākumu 2017. gada 21. martā, kuru apmeklēja visu parlamentāro komiteju locekļi un kura laikā klātesošie tika iepazīstināti ar tīkla darbības pamatnostādnēm un mērķi, kā arī dalībnieku funkcijām; pauž pārliecību, ka lūgumrakstu tīkls, ja to lieto nopietni, ir noderīgs instruments, lai efektīvāk veiktu ar lūgumrakstiem saistītos turpmākos pasākumus parlamentārajā un likumdošanas darbā; uzsver tīkla nozīmi deputātu izpratnes veidošanā par pilsoņu bažām, kas paustas Parlamentam iesniegtajos lūgumrakstos, kā arī iespējamo procesuālo uzlabojumu apspriešanā un apmaiņā ar labāko praksi; uzsver, ka ciešāka saziņa starp komitejām var padarīt efektīvāku uzklausīšanas plānošanu, kā arī uzlabot parlamentāros pētījumus par līdzīgiem jautājumiem; ar nepacietību gaida, kad Parlamenta C politikas departaments publicēs pētījumu par dažādo komiteju pašreizējo sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju; uzsver, ka ciešākai sadarbībai ar parlamentārajām komitejām, risinot lūgumrakstu iesniedzēju ierosinātos jautājumus, vajadzētu dot iespēju Parlamentam labāk un individuālāk sekot lūgumrakstu izskatīšanas gaitai un ātrāk un efektīvāk reaģēt uz pilsoņu paustajām bažām, nodrošinot pievienoto vērtību ES pilsoņu un iedzīvotāju dzīvē, kā arī Parlamenta darbībā un Eiropā kopumā;

8.  uzsver to lūgumrakstu nozīmīgo devumu, ko pirms Brexit sarunām iesniedza pilsoņi un iedzīvotāji, kurus skar šīs norises; norāda uz kopīgo atklāto uzklausīšanu, ko 2017. gada 11. maijā rīkoja Lūgumrakstu komiteja, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE), Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO) un Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja (EMPL) par pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām pēc Brexit, lai nodrošinātu, ka Brexit sarunās viņu tiesību ievērošana kļūst par vienu no Parlamenta galvenajām prioritātēm;

9.  uzskata — lai dažādus lūgumrakstus izskatītu ar pilnīgi vienādu rūpību, Lūgumrakstu komitejai un tās sekretariātam būtu jāpiešķir vairāk līdzekļu; uzsver, ka Lūgumrakstu komitejas pamatnostādnes, kas pieņemtas 2016. gada janvārī, nodrošina lūgumrakstu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un saprotamību;

10.  atgādina, ka lūgumrakstus izskata saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 227. pantu, kas paredz, ka ikviens ES pilsonis un ikviena fiziska vai juridiska persona, kura dzīvo kādā no dalībvalstīm vai kuras juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, var iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentā par jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības darbības jomā; atgādina, ka lūgumrakstu izskatīšanas procedūra ir noteikta Eiropas Parlamenta Reglamentā;

11.  norāda, ka atteikums rūpīgi un ātri izmeklēt pilsoņu sūdzības, tostarp individuālas, kā izklāstīts Komisijas pieejā 2016. gada paziņojumā "ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu"(1), var neļaut ātri pamanīt iespējamos nopietnos sistēmiskos trūkumus, tādējādi radot vairākkārtīgus tiesību pārkāpumus, kas skar daudzus iedzīvotājus, jo tagad lielākā atbildība par iespējamo ES tiesību aktu pārkāpumu uzraudzību ir atstāta dalībvalstu tiesu ziņā, izņemot sistēmiskos pārkāpumus; uzskata, ka šāda pieeja rada pārāk daudz neskaidru interpretāciju un ka tā īpaši kaitē vides tiesību aktu jomā; uzskata, ka tā ir atkāpšanās no iepriekšējās pieejas ES vides tiesību aktu īstenošanai, kā arī no Līgumu uzraudzītājas pienākumu izpildes kopumā;

12.  norāda, ka lūgumrakstu par nestabiliem darba apstākļiem izskatīšanā ir konstatēts, ka atsevišķās dalībvalstīs daudzi darba ņēmēji cieš no nepieņemamas un diskriminējošas prakses, kas atspoguļo efektīvu profilaktisku mehānismu un sodu trūkumu vairākos gadījumos; pauž nožēlu, ka Komisija laikus nav izskatījusi ievērojamu daudzumu lietu, kas attiecas uz ES darba tiesību pārkāpumiem atsevišķās dalībvalstīs, līdz ar to ļaujot darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem turpināties gadiem ilgi;

13.  atkārtoti aicina Komisiju sistemātiski informēt Lūgumrakstu komiteju par notiekošajām ES pilotprocedūrām un pārkāpumu procedūrām, kas saistītas ar lūgumrakstiem, kā arī nodrošināt to dokumentu pieejamību, ar kuriem procedūru laikā notikusi apmaiņa, tiklīdz attiecīgās procedūras ir slēgtas, piemērojot Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru, it īpaši, ja tās pilnībā vai daļēji uzsāktas, pamatojoties uz lūgumrakstiem; atzinīgi vērtē centralizēto platformu, kuru 2014. gadā izveidoja Komisija un kur tiek publicēti lēmumi saistībā ar pienākumu neizpildes procedūrām;

14.  sagaida, ka Komisija vienmēr būs pienācīgi pārstāvēta publiskajās debatēs Lūgumrakstu komitejā, proti, ieradīsies augsta ranga amatpersonas, kuras spēj sniegt papildu informāciju un atbildēt uz lūgumrakstu iesniedzēju un Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem, vajadzības gadījumā arī uz jautājumiem, kas nav ietverti iepriekš sniegtajā rakstiskajā atbildē;

15.  atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejā aizvien pieaugošo tendenci problēmas izskatīt plenārsēdē, saskaņā ar Reglamenta 216. panta 2. punktu iesniedzot jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, rezolūcijas vai īsus rezolūciju priekšlikumus; vērš uzmanību uz rezolūcijām, kas tika pieņemtas pēc tam, kad publicēja gada ziņojumu par Lūgumrakstu komitejas darbību 2016. gadā(2), gada ziņojumu par Eiropas Ombuda darbību 2016. gadā(3) un 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību(4); vērš uzmanību uz 2017. gada 15. marta rezolūciju par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū(5);

16.  atzīmē uzklausīšanas par dažādiem un daudzveidīgiem tematiem, kuras 2017. gadā gan atsevišķi, gan sadarbībā ar citām komitejām rīkojusi Lūgumrakstu komiteja, proti, 4. maija uzklausīšanu "Cīņa pret diskrimināciju un mazākumtautību aizsardzība", EMPL un LIBE komitejas kopīgi rīkoto 11. maija uzklausīšanu "Eiropas Savienības pilsoņu situācija un tiesības Apvienotajā Karalistē pēc Brexit", 22. jūnija uzklausīšanu "Pilsoņu uzticēšanās un ticības Eiropas projektam atjaunošana", kopīgi ar LIBE komiteju rīkoto 29. jūnija uzklausīšanu "Bezvalstniecība", 20. novembra uzklausīšanu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu "Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi" un 22. novembra uzklausīšanu "Darba ņēmēju tiesību aizsardzība pagaidu vai nestabilā nodarbinātībā"; tāpat atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada 12. oktobrī notika ikgadējais darbseminārs par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību;

17.  norāda, ka Lūgumrakstu komiteja ir sniegusi atzinumus par dažādiem lūgumrakstos ierosinātiem jautājumiem, vairākkārt piedaloties Parlamenta ziņojumu sagatavošanā, piemēram, par Eiropas Pieejamības aktu(6), Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretēšanu un īstenošanu(7), regulu "Brisele IIa"(8), Marrākešas līgumu(9), ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2015. gadā(10), atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu(11), Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā(12), ziņojumu par pamattiesību stāvokli ES 2016. gadā(13), kā arī par Regulas (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu pārskatīšanu(14);

18.  norāda, ka 2017. gadā lūgumrakstu iesniedzēji visbiežāk pauda bažas par vides jautājumiem; atsaucas uz īpašo Eirobarometra ziņojumu Nr. 468, kas publicēts 2017. gada novembrī(15) un kas parādīja, ka vide ir viena no jomām, kura visvairāk satrauc Eiropas pilsoņus; uzsver, ka ir būtiski attaisnot ES pilsoņu un iedzīvotāju cerības saistībā ar pienācīgiem vides tiesību aktiem un pieņemto noteikumu un politikas īstenošanu; pauž nožēlu, ka saskaņā ar lūgumrakstos sniegto informāciju vides noteikumi ne vienmēr tiek atbilstīgi īstenoti dalībvalstīs; mudina Komisiju kā Līgumu ievērošanas uzraudzītāju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt ES tiesību aktu pienācīgu īstenošanu;

19.  uzsver — Komisijai ir jānodrošina, ka tiek veikta precīza un visaptveroša ES tiesību aktu ievērošanas analīze saistībā ar dalībvalstu veiktajiem ietekmes uz vidi novērtējumiem nolūkā izsniegt atļaujas infrastruktūras projektiem, par kuriem lūgumrakstu iesniedzēji pauduši bažas, ka tie varētu nopietni apdraudēt cilvēka veselību un vidi;

20.  pauž lielu nožēlu, ka gaisa kvalitātes problēmas, par kurām lūgumraksti sūdzējušies vairākās dalībvalstīs, saasina 43 miljonu dīzeļdzinēja automobiļu radītās emisijas, un norāda, ka šie automobiļi neatbilst ES noteikumiem par tipa apstiprinājumu un prasībām par emisiju robežvērtībām pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem;

21.  norāda uz Lūgumrakstu komitejas veikto darbu saistībā ar lūgumrakstiem, kuri attiecas uz invaliditātes jautājumiem; norāda, ka 2017. gadā tika iesniegts mazāks skaits lūgumrakstu par invaliditātes jautājumiem; uzsver, ka piekļuve transportam un apbūvētai videi, kā arī diskriminācija, it īpaši nodarbinātības jomā, ir dažas no būtiskākajām personu ar invaliditāti problēmām; norāda, ka īpaša vērība tika pievērsta diskusijām par lūgumrakstiem par invaliditātes jautājumiem, piemēram, par atbalstu personām, kuras ģimenē aprūpē personas ar invaliditāti, kā arī par Marrākešas līguma ātru ratifikāciju, īstenošanu un piemērošanu;

22.  uzsver Lūgumrakstu komitejas aizsargātājas lomu atbilstīgi ES satvaram ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām; atsaucas uz darbsemināru par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību, kurš notika komitejas sanāksmes laikā 2017. gada 12. oktobrī un kura laikā klātesošie tika iepazīstināti ar pētījumu par iekļaujošu izglītību; aicina ES iestādes rādīt piemēru šajā jomā un nodrošināt, ka valstu iestādes nekavējoties un pareizi īsteno tiesību aktus, kas pieņemti šajā jomā;

23.  norāda uz 2017. gada 15. marta rezolūciju par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū; atkārtoti aicina Komisiju precizēt, atjaunināt un paplašināt tās norādījumus saistībā ar Direktīvas 2004/38/EK labāku transponēšanu un piemērošanu, it īpaši, lai iekļautu Eiropas Savienības Tiesas nesenos nolēmumus (lietas C-456-12 un 457-12); iesaka izmantot transponēšanas īstenošanas plānus (TIPS), lai nodrošinātu pilnīgu un atbilstīgu piemērošanu; mudina dalībvalstis ievērot Direktīvu 2004/38/EK, kā arī pastāvošo EST judikatūru jautājumā par personu brīvu pārvietošanos, jo to neievērošana ir tiešs Savienības pilsoņu pamattiesību pārkāpums;

24.  atzīst darbu, ko veic Lūgumrakstu komitejas Darba grupa bērnu labklājības jautājumos, un ņem vērā tās galīgo ziņojumu un ieteikumus, kas pieņemti 2017. gada 3. maijā; ir cieši pārliecināts, ka Komisijai, Padomei un dalībvalstīm būtu konsekventi un efektīvi jāīsteno pēcpasākumi saistībā ar ieteikumiem, kas ietverti Darba grupas galīgajā ziņojumā; aicina ES iestādes un dalībvalstis izpildīt ES tiesību aktus un efektīvi veicināt un uzlabot pārrobežu sadarbību ar ģimeni saistītos jautājumos, nodrošinot izglītošanās iespējas tiesnešiem un profesionāļiem, kā arī informāciju par juridisko palīdzību un bilingvālu juristu konsultācijas;

25.  atkārtoti pauž savu nostāju, ka pārāk ierobežota vai nesaskaņota Pamattiesību hartas 51. panta interpretācija atsvešina iedzīvotājus no ES; prasa Komisijai ierosināt pasākumus, kas nodrošinātu 51. panta piemērošanas jomas saskaņotu un plašu piemērošanu;

26.  rosina Komisiju mudināt dalībvalstis rast risinājumus saistībā ar ES pilsoņu, kuri brīvi pārvietojas un uzturas Eiropas Savienībā, balsošanas tiesību zaudēšanu un balsošanas tiesību ierobežošanu, kā arī saistībā ar vēlēšanu tiesību atņemšanu pastāvīgajiem iedzīvotājiem; pauž neapmierinātību par to, ka izstāšanās līguma projektā starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti nav minētas pilsoņu politiskās tiesības;

27.  uzsver, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvai jābūt pārredzamai un efektīvai, lai to varētu izmantot kā būtisku instrumentu aktīva pilsoniskuma un sabiedrības līdzdalības veicināšanai; pauž nožēlu, ka tas nav noticis agrāk un ka nav nekādu taustāmu juridisku rezultātu no iepriekš pabeigtām sekmīgām iniciatīvām; ņem vērā Komisijas 2017. gada 13. septembrī publicēto priekšlikumu pārskatīt Regulu (ES) Nr. 211/2011 par Eiropas pilsoņu iniciatīvu(16); vērš uzmanību uz pēdējo iesniegto sekmīgo pilsoņu iniciatīvu "Aizliegt glifosātu un aizsargāt cilvēkus un vidi no kaitīgiem pesticīdiem"; norāda, ka atklātā uzklausīšana par šo iniciatīvu Parlamentā notika 2017. gada 20. novembrī; sagaida, ka Komisija attiecīgi reaģēs uz tās saturu; apstiprina, ka Lūgumrakstu komiteja ir apņēmusies proaktīvi iesaistīties atklāto uzklausīšanu organizēšanā saistībā ar sekmīgām iniciatīvām; apņemas institucionālā līmenī par prioritāti uzskatīt šā līdzdalības procesa efektivitātes nodrošināšanu un pienācīgi veikt turpmākus pasākumus pēc tiesību aktu pieņemšanas;

28.  uzsver, ka saistībā ar publisku uzklausīšanu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu "Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi" un ņemot vērā šajā pašā jautājumā iesniegtos lūgumrakstus, ir konstatēts, ka uzticību ES procedūrām, kas saistītas ar atļauju piešķiršanu tādām vielām kā glifosāts, ģenētiski modificēti organismi un pesticīdi, mazina neatkarības trūkums, nepietiekama pārredzamība un nekonsekvence attiecībā uz zinātnisko pierādījumu vākšanu un izvērtēšanu;

29.  norāda, ka daudzi lūgumraksti iesniegti par dzīvnieku labturību; vērš uzmanību uz pētījumu "Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā" un tā izklāstu komitejas 2017. gada 23. marta sanāksmē, kam sekoja diskusija par vairākiem lūgumrakstiem par šo tematu; uzskata, ka ir būtiski sākt īstenot jaunu stratēģiju ES līmenī, lai novērstu visas pašreizējās nepilnības, saskaņotu tiesību aktus un nodrošinātu pilnīgu un efektīvu dzīvnieku labturības aizsardzību, tostarp attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanu, un šai nolūkā izmantot skaidru un izsmeļošu tiesisko regulējumu, kas pilnībā atbilst LESD 13. panta prasībām;

30.  uzsver SOLVIT tīkla svarīgo lomu, sniedzot iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespējas risināt jautājumus par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem, ko izdarījušas publiskās iestādes citās dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt SOLVIT, lai tas kļūtu noderīgāks un redzamāks pilsoņiem; šajā ziņā atzinīgi vērtē Rīcības plānu SOLVIT stiprināšanai, kuru Komisija publicēja 2017. gada maijā; aicina Komisiju ziņot Eiropas Parlamentam par šā rīcības plāna rezultātiem;

31.  uzsver, ka ir svarīgi turpināt pilnveidot lūgumrakstu portālu un ka jāpanāk, lai tas kļūtu par viegli piekļūstamu divvirzienu saziņas vārteju lūgumrakstu iesniedzējiem un viegli pieejamu interaktīvu rīku, nodrošinot visu ES dalībvalstu pilsoņiem piekļuvi pamatinformācijai par lūgumrakstiem un to izskatīšanu, atverot saziņas kanālus un radot tematiskas grupas dokumentācijas un paraugprakses apmaiņai; uzsver, ka jāturpina mazināt administratīvo slogu, ko rada lūgumrakstu izskatīšanas process; uzsver, ka portāls pilda arī lūgumrakstu publiska reģistra funkcijas; atkārto, ka ir jāuzlabo portāla tehniskās spējas, lai nodrošinātu raitu lūgumrakstu procesu; uzsver, ka ir jāuzlabo saziņa ar lūgumrakstu iesniedzējiem, sūtot viņiem paziņojumus par lūgumrakstu izskatīšanas gaitu lūgumrakstu iesniedzēju valodā; uzskata, ka atbalstītāji, kas ir pauduši interesi vai izteikuši savu piekrišanu par lūgumrakstu, ir tiesīgi saņemt tādu pašu atbildes reakciju un informāciju kā lūgumrakstu iesniedzējs, jo īpaši, ja tas attiecas uz debatēm Parlamentā vai atbildēm, ko sniegusi Komisija; atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pastiprināt centienus, lai nodrošinātu lūgumrakstu iesniedzēju klātbūtni sanāksmē, kurā komiteja apspriež viņu lūgumrakstu;

32.  aicina nodrošināt mērķtiecīgāku un aktīvāku preses un komunikācijas dienesta darbu un aktīvāku sociālo plašsaziņas līdzekļu klātbūtni, lai komiteja aktīvāk varētu reaģēt uz sabiedrības problēmām;

33.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām, kā arī to parlamentiem, lūgumrakstu komitejām un ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.

(1) OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.
(2) OV C 369, 11.10.2018., 105. lpp.
(3) OV C 356, 4.10.2018., 77. lpp.
(4) OV C 369, 11.10.2018., 11. lpp.
(5) OV C 263, 25.7.2018., 98. lpp.
(6) Atzinums pieņemts 2017. gada 24. janvārī.
(7) Atzinums pieņemts 2017. gada 24. janvārī.
(8) Atzinums pieņemts 2017. gada 25. aprīlī.
(9) Atzinums pieņemts 2017. gada 24. janvārī.
(10) Atzinums pieņemts 2017. gada 22. martā.
(11) Atzinums pieņemts 2017. gada 7. septembrī.
(12) Atzinums pieņemts 2017. gada 7. septembrī.
(13) Atzinums pieņemts 2017. gada 22. novembrī.
(14) Atzinums pieņemts 2017. gada 7. septembrī.
(15) Eirobarometra īpašā aptauja Nr. 468: Eiropas iedzīvotāju attieksme pret vidi, 2017. gada novembris: http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/SPECIAL/surveyKy/2156
(16) OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.

Juridisks paziņojums