Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2086(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0378/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0378/2018

Debates :

PV 14/01/2019 - 20
CRE 14/01/2019 - 20

Balsojumi :

PV 15/01/2019 - 8.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0012

Pieņemtie teksti
PDF 133kWORD 52k
Otrdiena, 2019. gada 15. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Novērtējums attiecībā uz to, kā ES budžets izmantots publiskā sektora reformas īstenošanā
P8_TA(2019)0012A8-0378/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 15. janvāra rezolūcija par novērtējumu attiecībā uz to, kā ES budžets izmantots publiskā sektora reformas īstenošanā (2018/2086(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2016. gadā publicēto pētījumu Public Sector Reform: How the EU budget is used to encourage it („ES budžeta izmantošana publiskā sektora reformas veicināšanai”)(1);

–  ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”,

–  ņemot vērā pašreizējo ES finansēšanas periodu (2014–2020) un Komisijas priekšlikumu attiecībā uz jauno daudzgadu finanšu shēmu (2021–2028);

–  ņemot abu likumdevēju 2018. gada jūlijā panākto vienošanos par Strukturālo reformu atbalsta programmas (SRSP) budžeta palielināšanu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 197. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A8-0378/2018),

A.  tā kā publiskajai pārvaldei dalībvalstīs ir ārkārtīgi liela nozīme ES budžeta īstenošanā un, darbojoties efektīvi, tā var palīdzēt nodrošināt modernas sistēmas pārticības un labklājības uzlabošanai Eiropas Savienībā;

B.  tā kā priekšlikuma par jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pašreizējā redakcijā nav paredzēts atsevišķs publiskajai pārvaldei veltīts mērķis,

1.  norāda, ka ar publiskās pārvaldes jautājumiem nodarbojas dažādi Komisijas dienesti un ka tādēļ ir sarežģītāk efektīvi koordinēt kompetentos dienestus, ES finansētās programmas un iniciatīvas; prasa ciešāk koordinēt visas tehniskās palīdzības programmas, lai novērstu pārklāšanos un lai pasākumi nebūtu tik neefektīvi, ka padarītu veltīgus visus Komisijas centienus sinerģijas nodrošināšanas nolūkā veicināt fondu kombinēšanu; aicina Komisiju uzlabot labas prakses apmaiņas sistēmas, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot paraugpraksi, neuzspiežot politiku, kas vērsta uz algu devalvāciju un reformām, kuras nav sociāli ilgtspējīgas;

2.  aicina nākamo Komisijas priekšsēdētāju nodot jautājumus, kas saistīti ar labāku publisko pārvaldi un pārvaldību, viena komisāra atbildībā;

3.  uzskata, ka efektīvai publiskā sektora reformai ir būtiska nozīme, lai palīdzētu dalībvalstīm pielāgoties mainīgiem apstākļiem, palielināt noturību pret turpmākām krīzēm, paplašināt e-pārvaldi un uzlabot pakalpojumu sniegšanu visā Eiropas Savienībā, it īpaši attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un IT sistēmām, un ka tā ievērojami palīdzētu mazināt Savienības līdzekļu izšķērdēšanu un iespējas tos izšķērdēt, kā arī šo līdzekļu zaudēšanu vai krāpnieciskus tēriņus; tādēļ prasa arī turpmākajos plānošanas periodos paredzēt finansējumu e-pārvaldes ieviešanas veicināšanas pasākumiem, ievērojot ES e-pārvaldes rīcības plānā minētos principus un prioritātes;

4.  konstatē, ka birokrātiskā sloga, ar administratīvo spēju saistītu problēmu vai pārkāpumu dēļ bieži vien pastāv grūtības piekļūt finansējumam vai to izmantot, it sevišķi atpalikušos reģionos; tāpēc cer, ka dalībvalstīs tiks īstenotas iekšējas reformas ar mērķi konkretizēt labas pārvaldības principa īstenošanu un paātrināt tiesvedību;

5.  norāda, ka ES budžetā ir paredzēti aptuveni 9 miljardi EUR publiskās pārvaldes reformu atbalstam ES dalībvalstīs; mudina Komisiju saskaņot šo finansiālo atbalstu ar zināšanu, pieredzes un paraugprakses mērķtiecīgu apmaiņu starp dalībvalstīm;

6.  aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar dalībvalstīm, lai sniegtu atbalstu atpalikušiem reģioniem, uzlabojot to spējas un administratīvo pārvaldību;

7.  prasa veikt pasākumus tādu programmu īstenošanas veicināšanai, kuras sekmētu cilvēkresursu stratēģiju izstrādi un īstenošanu, piemēram, izmantojot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un iesaistot arī vadītājus un citas augsti stāvošas personas;

8.  uzsver — bieži ir konstatēts, ka konkrētas darbības programmas un citi ES finanšu resursi daudzējādā ziņā pārklājas, un prasa iesniegt priekšlikumus; šajā sakarībā pauž cerību, ka tiks uzlaboti palīdzības pasākumi, lai nodrošinātu koordināciju, papildināmību un vienkāršošanu;

9.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai darbības programmas tiktu īstenotas pēc iespējas efektīvāk un lietotājiem draudzīgākā veidā; uzskata, ka ir būtiski, lai dalībvalstis atturētos no papildu prasību izvirzīšanas, kas saņēmējiem apgrūtinātu līdzekļu izmantošanu;

10.  norāda, ka Komisijai nav nedz standartizēta un kopēja publiskās pārvaldes novērtēšanas satvara, nedz arī sistemātiskas datu vākšanas metodes; ar bažām norāda, ka šo instrumentu neesamības dēļ Komisija sagatavo nepilnīgas analīzes par dalībvalstu problēmjautājumiem; ierosina gada izaugsmes pētījumā atkal ieviest publiskajai pārvaldei un pārvaldībai veltītu sadaļu;

11.  aicina Komisiju iepriekš novērtēt to struktūru administratīvo spēju, kuras ir atbildīgas par attīstības politikas īstenošanu, un saistībā ar īpaši nozīmīgiem stratēģiskiem projektiem rosināt izmantot tādas valsts struktūras un aģentūras, kuras spēj pilnveidot un paātrināt programmu un atsevišķu pasākumu īstenošanu;

12.  uzskata, ka DFS būtu jāizmanto, lai stimulētu programmas, kas nodrošina labāku publisko pārvaldi un pārvaldību, it sevišķi nolūkā palīdzēt dalībvalstīm ekonomikas lejupslīdes laikā, atzīstot, ka šādā situācijā skartajām dalībvalstīm var palīdzēt publiskās pārvaldes sistēmu jomā veiktas reformas;

13.  atzinīgi vērtē to, ka nākamajā DFS ir iekļauti priekšlikumi, kuru mērķis ir novērst programmu pārklāšanos un veicināt vēl lielāku vienkāršošanu;

14.  mudina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt īpašu novērtēšanas satvaru, kurš aptvertu augstas kvalitātes publiskās pārvaldes kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus, un veidot pašai savu analītisko kapacitāti; uzsver, ka ir jānovērtē katras dalībvalsts problēmas un pieejamo resursu ietvaros jāveicina problēmu pārvarēšanas pasākumi, stiprinot ex ante nosacījumu izvirzīšanas kritēriju un nosakot mērķus;

15.  ierosina Komisijai pilnveidot politikas dialogu ar dalībvalstīm, nodrošinot īpaši šim nolūkam paredzēta foruma izveidi;

16.  ierosina atvēlēt Parlamenta darba kalendārā laiku strukturētam dialogam ar valstu parlamentiem jautājumos, kas saistīti ar publiskās pārvaldes uzlabošanu visā ES; aicina ES uzlabot saskaņā ar tematisko mērķi Nr. 11 izmantoto Eiropas strukturālo un investīciju fondu („ESI fondi”) uzraudzību un novērtējumu, ietverot specifiskus rādītājus, ar ko novērtēt progresu ar publiskās pārvaldes reformu saistīto ES mērķu un prioritāšu sasniegšanā;

17.  atzinīgi vērtē kritērija izstrādi, kurš paredzēts, lai novērtētu ES kandidātvalstu publiskās pārvaldes spēju uzņemties ar dalību Eiropas Savienībā saistītos pienākumus; cer, ka dalībvalstīs tiks īstenotas iekšējas reformas ar mērķi vēl vairāk konkretizēt labas pārvaldības principa īstenošanu;

18.  norāda, ka Komisija un dažas dalībvalstis līdzfinansē Eiropas Publiskā sektora balvu (EPSA), pulcējot labākā, inovatīvākā un rezultatīvākā snieguma nodrošinātājus Eiropas publiskajā sektorā; uzskata, ka Komisijai būtu jānodrošina vērienīgāka mācīšanās un informācijas apmaiņa un jātiecas paplašināt tvērumu visā Eiropā;

19.  uzskata, ka publiskajā pārvaldē būtu jāveicina inovācijas procesi, lai nodrošinātu labāku savienojamību, digitalizāciju un kvalitatīvus digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm, vienlaikus neatpaliekot no straujās jauno tehnoloģiju attīstības minētajās jomās; atzinīgi vērtē to, ka jaunajā Kopīgo noteikumu regulas (KNR) priekšlikumā ir paredzēts nodrošināt turpmākajiem saņēmējiem nepieciešamo informāciju, lai viņi varētu iespējami ātri sākt izmantot sistēmas;

20.  atzīst, ka atsaucīga vietējās pārvaldes iesaistīšanās ir priekšnoteikums ES līmeņa mērķu sasniegšanai šajā jomā; vērš uzmanību uz Tallinas deklarācijā iekļauto priekšlikumu valstu līmenī pilnveidot kopīgas pārvaldības struktūras ar vietējām un reģionālajām iestādēm(2);

21.  atzinīgi vērtē pastāvošos tīklus(3), kuri apvieno dalībvalstu pārstāvjus — jo īpaši ES finansējuma saņēmējus —, lai uzlabotu publisko pārvaldi, daloties paraugpraksē un īstenojot savstarpēju mācīšanos;

22.  uzskata, ka pastāvošie tīkli varētu ievērojami uzlabot savu darbību, izvirzot vērienīgākus mērķus un izvēršot aktīvāku pieeju, piemēram, attīstot salīdzinošu mācīšanos, kurā dalībvalstu pašnovērtējums apvienots ar pilnveidotu salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu;

23.  uzskata, ka augstas kvalitātes publiskā pārvalde ir būtisks priekšnoteikums ES politikas mērķu sasniegšanai DFS kontekstā un citās jomās; uzsver labas komunikācijas un politiskās informētības svarīgo nozīmi uzticēšanās veidošanā un pozitīvu reformas pasākumu un programmu stimulēšanā;

24.  uzskata, ka ir pastāvīgi jānovērtē, vai kohēzijas politikā tiek ievērots pievienotās vērtības un papildināmības princips salīdzinājumā ar darbībām, kuras finansē no parastajiem līdzekļiem, šādu novērtējumu cita starpā veicot arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka ar kohēzijas politiku netiek aizstāti parastie valstu resursi;

25.  norāda — lai gan pēdējā plānošanas periodā kvantitatīvā izteiksmē ir tikuši palielināti reģionālajam īstenošanas plānam paredzētie ESI fondu līdzekļi, būtu vēlams uzlabot uzraudzību, lai novērtētu šā finansējuma ietekmi uz minēto plānu;

26.  prasa turpināt darbu, ko veic Komisijas darba grupas, kuru atbildībā ir palīdzēt dalībvalstu iestādēm uzlabot kohēzijas politikas līdzekļu izmantošanu tajās dalībvalstīs, kuras ESI fondu līdzekļu apguves ziņā atpaliek;

27.  uzsver Reformu atbalsta programmas svarīgo nozīmi un pauž cerību, ka nākamajā plānošanas periodā tā tiks pilnveidota, skaidri nosakot, ka tās uzdevums ir darboties kā veicinātājai, nevis sniegt tehnisku palīdzību, un ka tiks uzlabota arī tās efektivitāte un lietderība, nesamazinot kohēzijas budžetu tādā apmērā, kā Komisija to patlaban ir ierosinājusi 2021.–2027. gada DFS;

28.  konstatē, ka Eiropas Savienība, lai gan tai nav tiešas juridiskas kompetences administratīvajā jomā, pozitīvi ietekmē dalībvalstu publisko pārvaldi un jo īpaši dara to netieši, proti, definējot administratīvos standartus Kopienas acquis, paverot iespējas apmainīties ar paraugpraksi visā Savienībā un nodrošinot budžeta instrumentus, kuru mērķis ir atbalstīt un veicināt publiskās pārvaldes reformu, stiprinot administratīvo spēju un pārvaldes iestāžu efektivitāti un sekmējot inovāciju publiskajā sektorā;

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pētījums Public Sector Reform: How the EU budget is used to encourage it, Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Politikas departaments D — Budžeta jautājumi, 2016.
(2) https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/ministerial-declaration-egovernment-tallinn-declaration
(3) Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu tīkls (EUPAN), Publiskās pārvaldes un pārvaldības tematiskais tīkls (PAG) un citas platformas un tīkli, kuri īpaši pievēršas tiesiskumam, korupcijas apkarošanai, digitalizācijai, publiskajam iepirkumam u. c.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 12. novembrisJuridisks paziņojums