Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0202(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0445/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0445/2018

Debates :

PV 15/01/2019 - 19
CRE 15/01/2019 - 19

Balsojumi :

PV 16/01/2019 - 12.6
CRE 16/01/2019 - 12.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0019

Pieņemtie teksti
PDF 312kWORD 97k
Trešdiena, 2019. gada 16. janvāris - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) ***I
P8_TA(2019)0019A8-0445/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) (COM(2018)0380 – C8-0231/2018 – 2018/0202(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0380),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 175. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0231/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus, un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0445/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās Pārejas atbalsta fondu (EGF) [Gr. 1. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.]
P8_TC1-COD(2018)0202

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Fondu īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 9. un 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar LESD 8. pantu būtu jācenšas novērst nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. [Gr. 2]

(2)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru(4). Ņemot vērā darba pasaules mainīgos apstākļu, Savienībai ir jāsagatavojas pašreizējām un turpmākām globalizācijas un digitalizācijas problēmām, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātību un sociālo politiku. Pīlāra 20 principi ir iedalīti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļautība. Eiropas sociālo tiesību pīlārs darbojas kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās Pārejas atbalsta fonda (EGF (EPAF) galvenais pamatorientieris, ļaujot Savienībai īstenot attiecīgos principus praksē lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos.

(3)  Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja Savienības atbildes reakciju(5) uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam(6) – ilgtspējīga Eiropas nākotne. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs dimensijās (ekonomiskajā, sociālajā un vides). Ir ļoti svarīgi, lai ilgtspējīga attīstība tiktu iekļauta Eiropas politikas satvarā un lai Savienībai būtu vērienīgi mērķi tajās politikas jomās, ko tā izmanto, lai pievērstos globāliem izaicinājumiem. Padome atzinīgi vērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp izmantojot tās finanšu instrumentus.

(4)  Komisija 2018. gada februārī pieņēma paziņojumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”(7). Paziņojumā uzsvērts, ka Savienības budžetam ir jāatbalsta Eiropas unikālā sociālā tirgus ekonomika. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi būs uzlabot nodarbinātības iespējas un risināt ar prasmēm saistītās problēmas, arī jo īpaši ar digitalizāciju, automatizāciju un pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku saistītās problēmas, pilnībā ievērojot 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu, kas tika pieņemts pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijas. Budžeta elastība ir pamatprincips nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. Elastības mehānismi turpina darboties, lai Savienība varētu savlaicīgāk reaģēt uz neparedzētiem notikumiem un lai nodrošinātu, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti tur, kur tie vissteidzamāk ir vajadzīgi. [Gr. 3]

(5)  Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni(8) Komisija pauž bažas par norobežošanās kustību, pieaugošajām šaubām par priekšrocībām, ko rada atvērta tirdzniecība, un Savienības sociālo tirgus ekonomiku kopumā.

(6)  Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu(9) Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galvenajiem faktoriem, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Neraugoties uz kopējām milzīgajām priekšrocībām, ko rada atvērtāka tirdzniecība un pasaules valstu ekonomikas turpmāka integrācija, ir jānovērš šīs Lai gan atvērtākai tirdzniecībai ir zināmas priekšrocības, ir nepieciešami atbilstīgi līdzekļi, ar kuriem tiktu risinātas ar to saistītās negatīvās blaknes. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības cilvēku vidū un starp reģioniem jau nav sadalītas vienlīdzīgi, būtiski iespaidojot nelabvēlīgi ietekmētos, pastāv risks, ka aizvien straujāka tehnoloģiju attīstība tehnoloģiskās un vides pārmaiņas vēl vairāk palielinās šādu ietekmi. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējības principiem īpaši vajadzēs nodrošināt, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības būs taisnīgākastiek izmantotas taisnīgāk. Lai labāk pielāgotu uzņēmējdarbības pasauli un darbaspēku, saskaņojot ekonomisko atvērtību un tehnoloģisko progresu ar pienācīgu sociālo aizsardzību un aktīvu atbalstu nodarbinātības un pašnodarbinātības iespēju nodrošināšanai, tādiem atbilstīgiem Savienības struktūrfondiem kā Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) būtu lielākā mērā jāprognozē jebkāda nelabvēlīga ietekme, ko vienlaikus varētu radīt globalizācija un pāreja tehnoloģijas un vides jomā. [Gr. 4]

(7)  Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni(10) Komisija uzsver nepieciešamību mazināt ekonomikas un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē. Tāpēc prioritāte ir ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā, vienlīdzībā un sociālajā iekļaušanā, izglītībā un apmācībā, kā arī veselības aprūpē. [Gr. 5]

(8)  Klimata pārmaiņas, globalizācija un tehnoloģiskas pārmaiņas, visticamāk, palielinās pasaules ekonomiku mijiedarbību un savstarpējo atkarību. Darbaspēka pārorientēšana ir šādu ekonomikas pārmaiņu neatņemama un nenovēršama daļa. Lai no pārmaiņām gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi, ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt palīdzību darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un tiem, kam draud darba zaudēšana. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju palīdzībai ir ESF+, kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību preventīvi, un EPAF, kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību, reaģējot uz lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem. . ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai(11) ir Savienības politikas instruments, kas nosaka paraugprakses sistēmu uzņēmuma pārstrukturēšanas prognozēšanai un risināšanai. Tā piedāvā visaptverošu stratēģiju, kā ar atbilstošiem politiskajiem līdzekļiem būtu jārisina ekonomiskās piemērošanās un pārstrukturēšanās problēmas un to ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu. Tā aicina dalībvalstis izmantot ES un valstu finansējumu tā, lai efektīvāk varētu mazināt pārstrukturēšanas negatīvo sociālo ietekmi, jo īpaši negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju palīdzībai ir Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību preventīvi, un EGF, kas paredzēts, lai nodrošinātu palīdzību, reaģējot negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā. [Gr. 6]

(9)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006(12) uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. EGF ir izveidots, lai Savienība varētu izrādīt solidaritāti darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos.

(10)  Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbības joma tika paplašināta 2009. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009(13), kas bija daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, ietverot darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu globālās ekonomikas un finanšu krīzes tiešu seku rezultātā.

(11)  Uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013(14) paplašināja darbības jomu, lai ietvertu ne tikai darbvietu zaudēšanu, ko izraisījuši nopietni ekonomikas traucējumi, jo turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze, kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, bet arī darbvietu zaudēšanu, ko izraisījusi jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze.

(11a)  EPAF programmai vajadzētu būt pamanāmai, un tai būtu nepieciešams vairāk datu un labāki dati, lai būtu iespējams veikt EPAF pienācīgu zinātnisku novērtēšanu un tirdzniecības pielāgošanās palīdzības programmas darbībā izvairītos no administratīviem apgrūtinājumiem. [Gr. 7]

(12)  Komisija veica EGF starpposma novērtēšanu, lai izvērtētu, kā un kādā mērā EGF sasniedz izvirzītos mērķus. EGF ir izrādījies efektīvs, sasniedzot augstāku darbu zaudējušo darba ņēmēju reintegrācijas līmeni nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Novērtējumā arī tika konstatēts, ka EGF ir radījis Eiropas pievienoto vērtību. Tas jo īpaši attiecas uz tā apjoma ietekmi, kas nozīmē, ka EGF palīdzība ne tikai palielina piedāvāto pakalpojumu skaitu un daudzveidību, bet arī to intensitāti. Turklāt EGF intervences pasākumi ir plaši pamanāmi, un tie demonstrē ES pievienoto vērtību, kas tieši saistīta ar intervenci plašā sabiedrībā. Tomēr tika konstatētas vairākas problēmas. No vienas puses, fonda izmantošanas procedūra tika uzskatīta par pārāk ilgu. Turklāt daudzas dalībvalstis ziņoja par grūtībām sagatavot plašo situācijas analīzi par notikumu, kas izraisījis darbinieku atlaišanu. Galvenais iemesls, kāpēc dalībvalstis, kurām būtu bijis iespējams sagatavot EGF lietu, to nedara, ir finanšu un institucionālās kapacitātes problēmas. No vienas puses, tas varētu būt vienkārši darbaspēka trūkums – pašlaik dalībvalstis var pieprasīt tehnisko palīdzību tikai tad, ja tās īsteno EGF lietu. Tā kā atlaišana var notikt negaidīti, būtu svarīgi, lai dalībvalstis ir gatavas reaģēt nekavējoties un bez kavēšanās iesniegt pieteikumu. Turklāt dažās dalībvalstīs, lai nodrošinātu EGF lietu lietderīgu un efektīvu īstenošanu, šķiet nepieciešami lielāki institucionālo spēju veidošanas resursi. 500 darbu zaudējušo darba ņēmēju slieksni kritizēja kā pārāk augstu, jo īpaši attiecībā uz mazāk apdzīvotiem reģioniem(15).

(13)  Komisija uzsver, cik liela nozīme joprojām ir EGF EPAF kā fondam ar elastīgu pieeju, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudē darbu vērienīgu pārstrukturēšanas pasākumu dēļ, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Savienībai būtu jāturpina sniegt darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem īpašu vienreizēju atbalstu, lai atvieglotu šo personu reintegrāciju kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi. Ņemot vērā mijiedarbību un savstarpējo ietekmi, ko rada atvērta tirdzniecība, tehnoloģiskas pārmaiņas , digitalizācija un automatizācija vai citi faktori, piemēram, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vai pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, un tādēļ apzinoties, ka aizvien grūtāk ir izkristalizēt konkrētu faktoru, kas rada darbvietu zaudēšanu, EGF EPAF būtu turpmāk jāizmanto, vienīgi pamatojoties uz pārstrukturēšanas pasākuma būtisko ietekmi. Ņemot vērā EGF EPAF mērķi sniegt atbalstu steidzamās situācijās un neparedzētos apstākļos, papildinot vairāk profilaktisku palīdzību, ko piedāvā ESF+, tas tam aizvien ir elastīgs un īpašs instruments vajadzētu būt elastīgam un īpašam instrumentam ārpus daudzgadu finanšu shēmas budžeta ierobežojumiem, kā noteikts Komisijas paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.-2027. gadam” un tā pielikumā(16). [Gr. 8 un 97]

(13a)  Eiropas Parlaments 2018. gada 30. maija rezolūcijā par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem atkārtoti apstiprināja savu stingro nostāju attiecībā uz 2021.–2027. gada DFS nepieciešamo finansējuma līmeni galvenajām Savienības politikas jomām, lai būtu iespējams izpildīt to uzdevumus un mērķus. Eiropas Parlaments jo īpaši uzsvēra aicinājumu divkāršot DFS paredzēto finansējumu MVU un jauniešu bezdarba novēršanai, atzinīgi novērtēja vairākus priekšlikumus, kuros uzlaboti pašreizējie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz piešķirto līdzekļu palielināšanu īpašajiem instrumentiem, un apliecināja savu nodomu vajadzības gadījumā risināt sarunas par papildu uzlabojumiem. [Gr. 9]

(14)  Kā jau norādīts, lai EGF EPAF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā pārskata periodā. Ņemot vērā starpposma novērtējuma konstatējumus, jānosaka 250 200 zaudētu darbvietu slieksnis četru mēnešu (vai konkrētās nozarēs – sešu mēnešu) attiecīga ilguma pārskata periodāperiodos. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, jābūt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos izņēmuma apstākļos vajadzētu būt iespējai pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks. [Gr. 10]

(14a)  Ievērojot subsidiaritātes principu un ņemot vērā to, ka pārstrukturēšanas pasākumam būtu jārada būtiska ietekme, lai varētu izmantot EPAF, EPAF būtu jāizrāda solidaritāte ar darba ņēmējiem, kas atlaisti no visu veidu uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma. [Gr. 11]

(14b)  EPAF aizvien vajadzētu būt īpašam Savienības instrumentam, kas tiek izmantots, lai reaģētu uz situācijām, kuras izraisa lielus pārstrukturēšanas pasākumus Eiropas darba tirgū. Tomēr Savienībai būtu jāturpina centieni atrast ilgtspējīgākus veidus, kā risināt strukturālas pārmaiņas un problēmas, kas ietekmē darba tirgus un izraisa šādus pasākumus dalībvalstīs. [Gr. 12]

(15)  Lai paustu Savienības solidaritāti ar darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, individualizētu pakalpojumu kopuma un tā īstenošanas izmaksu līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt vienādai ar ESF+ līdzfinansējuma likmi attiecīgajā dalībvalstī.

(16)  Savienības budžeta daļa, kas piešķirta EGF EPAF, būtu jāīsteno Komisijai dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs] (Finanšu regula)(17) nozīmē. Tāpēc, īstenojot EGF EPAF saskaņā ar dalītās pārvaldības principu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro Finanšu regulā minētie principi, piemēram, pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principi.

(17)  Dublinā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā (Eurofound) izvietotais Eiropas pārmaiņu novērošanas centrs palīdz Komisijai un dalībvalstīm, nodrošinot kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, kas palīdz izvērtēt globalizācijas un pārstrukturēšanas tendences un EGF izmantošanu , piemēram, globalizācijas, tehnoloģisko un vides pārmaiņu, pārstrukturēšanas un EPAF izmantošanas tendences. Šādā analīzē būtu jāietver pietiekami sadalīti, jo īpaši dzimumperspektīvas skatījumā sadalīti, dati, lai efektīvāk cīnītos pret dzimumu nevienlīdzību. [Gr. 13]

(17a)  Eurofound Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centrs (ERM) reālā laikā uzrauga ziņošanu par lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem visā Savienībā, pamatojoties uz valsts korespondentu tīklu. ERM ir ļoti svarīgs EPAF kontekstā, un tam būtu jāatbalsta EPAF darbība, jo īpaši agrīnā posmā palīdzot konstatēt iespējamos gadījumus, kad ir nepieciešama intervence. [Gr. 14]

(18)  Darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei EGF EPAF neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību veida. Tādēļ šajā regulā darbu zaudējušie darba ņēmēji neatkarīgi no viņu darba attiecību veida un ilguma, kā arī pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies, būtu jāuzskata par iespējamiem EGF EPAF atbalsta saņēmējiem. [Gr. 15]

(19)  EGF EPAF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem un individualizētiem pakalpojumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā uz nākotni orientētā nozarē vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē, taču šie ieguldījumi būtu arī jāizmanto, lai veicinātu pašnodarbinātību un uzņēmumu radīšanu, tostarp veidojot kooperatīvus. Pasākumos būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības. Tomēr visos attiecīgos gadījumos būtu jāatbalsta arī darbu zaudējušo darba ņēmēju mobilitāte, lai tiem palīdzētu viņiem atrast jaunu darbu citur. Īpašu uzmanību Īpaša uzmanība būtu jāpievērš digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un attiecīgā gadījumā dzimumu stereotipu novēršanai nodarbinātībā. Finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo. Uzņēmumus varētu mudināt Finanšu ieguldījumiem būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj pasākumi, par kuru īstenošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgas dalībvalstis un/vai uzņēmumi. Uzņēmumi būtu jāmudina piedalīties EGF EPAF atbalstīto pasākumu valsts līdzfinansējumā. [Gr. 16]

(19a)  Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu nolūkā veicināt izvēlēto atbalsta saņēmēju reintegrāciju, dalībvalstīm būtu jāizmanto un jācenšas sasniegt digitālās programmas un digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķi, lai novērstu nopietnās dzimumu pārstāvības atšķirības IKT un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarē, stimulējot sieviešu otrreizēju apmācību un pārkvalifikāciju IKT un STEM nozarē. Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu, dalībvalstīm būtu arī jānovērš viena dzimuma pastāvīga dominēšana tajās rūpniecības nozarēs un sektoros, kuros tas parasti ir noticis. Palielinot tā dzimuma pārstāvību, kas parasti ir pārstāvēts mazāk, dažādās nozarēs, piemēram, finanšu, IKT un STEM nozarē, tiktu veicināta algu un pensiju atšķirību samazināšanās starp dzimumiem. [Gr. 17]

(20)  Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabos atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits visi atbalsta saņēmēji, kuri piedalās šajos pasākumus, atrastu kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbu iespējami īsā laikā septiņu mēnešu laikposmā, pirms ir jāiesniedz noslēguma ziņojums par finansiālā ieguldījuma īstenošanu. Izstrādājot saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā atlaišanas iemesli un jāparedz turpmākās darba tirgus perspektīvas un vajadzīgās prasmes. Saskaņotajam kopumam būtu pilnībā jāatbilst pārejai uz klimatam labvēlīgu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku. [Gr. 18]

(21)  Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš nelabvēlīgā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem, tostarp personām ar invaliditāti, personām ar apgādājamiem radiniekiem, gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, kā arī tiem, kuriem personām ar zemu kvalifikācijas līmeni, migrantu izcelsmes personām un personām, kurām draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētās grupas saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar atgriešanos darba tirgū. Tomēr EGF EPAF īstenošanā būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām un iekļauti Eiropas sociālo tiesību pīlārā. [Gr. 19]

(21a)  Laikposmā no 2007. gada marta līdz 2017. gada martam Komisija saņēma 148 pieteikumus EGF līdzfinansējuma saņemšanai, ko bija iesniegusi 21 dalībvalsts, kopumā gandrīz 600 miljonu EUR apmērā, lai palīdzētu 138 888 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un 2944 cilvēkiem, kas nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu (NEET). [Gr. 20]

(22)  Lai efektīvi un ātri atbalstītu atbalsta saņēmējus, dalībvalstīm steidzami būtu jādara viss iespējamais, lai iesniegtu pilnīgus pieteikumus EGF EPAF finansiālā ieguldījuma saņemšanai, un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai tos ātri izvērtētu. Ja Komisijai ir nepieciešama papildu informācija pieteikuma izvērtēšanai, papildu informācijas sniegšana būtu jāierobežo laikā. [Gr. 21]

(22a)  Lai veicinātu regulas īstenošanu un tajā noteikto mērķu sasniegšanu, EPAF būtu jānodrošina lielāka publicitāte un tā piedāvātajām iespējām, jo īpaši attiecīgo iestāžu līmenī dalībvalstīs. [Gr. 22]

(22b)  Komisijai būtu jāveicina piekļuve valsts un reģionālajām iestādēm, izveidojot īpašu palīdzības dienestu, kas sniegs vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un pieteikuma iesniegšanu. Šim palīdzības dienestam būtu jānodrošina standarta veidlapas statistikai un turpmākai analīzei. [Gr. 23]

(23)  Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāinformē visi pieteikuma procesā iesaistītie dalībnieki par pieteikuma virzību un jāiesaista viņi īstenošanas procesā. [Gr. 24]

(24)  Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu EGF finansiālajiem ieguldījumiem nevajadzētu EPAF finansiālie ieguldījumi nevar aizstāt, bet, ja iespējams, tiem drīzāk vajadzētu papildināt atbalsta pasākumus, kas atbalsta saņēmējiem ir pieejami no Savienības fondiem vai citās Savienības politikas jomās vai programmās. EPAF finansiālais ieguldījums arī nevar aizstāt valsts pasākumus vai pasākumus, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, kas veic atlaišanu, bet tā vietā šim ieguldījumam būtu jārada patiesa Eiropas pievienotā vērtība. [Gr. 25]

(25)  Ņemot vērā vienlīdzības principu, dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīva piekļuve informācijai par EPAF savā teritorijā, tostarp lauku apvidos. Komisijai jo īpaši būtu jāveicina paraugprakses izplatīšana, jāuzlabo informētība par EPAF atbilstības kritērijiem un pieteikšanās procedūrām un jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu Savienības pilsoņu, jo īpaši darba ņēmēju, informētību par EPAF. Būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz EGF EPAF lietām un iznākumiem. [Gr. 26]

(26)  Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, izdevumiem vajadzētu būt atbilstīgiem vai nu no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus, vai no dienas, kad dalībvalstij radušies administratīvie izdevumi saistībā ar EGF EPAF īstenošanu.

(27)  Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši sarežģīti, ikgadējā budžeta procedūrā EGF EPAF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa.

(27a)  Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad iespējas pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši ierobežotas, ikgadējā budžeta procedūrā EPAF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa. [Gr. 27]

(28)  [EPAF budžeta struktūru nosaka daudzgadu finanšu shēma un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [datums nākotnē] Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(18) ("Iestāžu nolīgums").]

(29)  Atbalsta saņēmēju interesēs palīdzība būtu jādara pieejama pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. EPAF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras, nodrošinot, ka lēmumi par EGF izmantošanu tiek pieņemti ātri un bez sarežģījumiem. Tādēļ turpmāk lēmumu par Komisijas iesniegtajiem līdzekļu pārvietojumu pieprasījumiem pieņems budžeta iestāde, un Komisijas priekšlikums par EGF izmantošanu vairs nebūs nepieciešams. [atsevišķs balsojums]

(30)  Uzņēmuma slēgšanas gadījumā atlaistajiem darba ņēmējiem var palīdzēt pārņemt daļu no bijušā darba devēja darbības vai visu darbību, un dalībvalsts, kurā atrodas uzņēmums, var avansā piešķirt steidzami vajadzīgos līdzekļus, lai to varētu īstenot. [Gr. 29]

(31)  Lai Eiropas Parlaments varētu veikt politisku kontroli un Komisija varētu pastāvīgi uzraudzīt ar EGF EPAF palīdzību gūtos rezultātus, dalībvalstīm būtu jāiesniedz noslēguma ziņojums par EGFEPAF īstenošanu, kuram būtu jāatbilst skaidrām uzraudzības prasībām un kurā būtu jāietver atbalsta saņēmēju turpmāka uzraudzība un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums. [Gr. 30]

(32)  Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012(19) ("Finanšu regula") vai to aizstājošajā regulā dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par finansiālā ieguldījuma īstenošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu. Dalībvalstīm būtu jāpamato saņemtā EGF EPAF finansiālā ieguldījuma izlietojums. Ņemot vērā to, ka EGF EPAF darbību īstenošanas periods ir īss, ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo EGF EPAF intervences pasākumu īpašais raksturs.

(32a)  Dalībvalstīm būtu jāīsteno efektīvas komunikācijas darbības, lai popularizētu EPAF finansiālos ieguldījumus, uzsvērtu, ka finansējumu ir piešķīrusi Savienība, un uzlabotu to darbību pamanāmību, kuras Savienība finansējusi no šī fonda. [Gr. 31]

(33)  Dalībvalstīm būtu arī jānovērš, jāatklāj un efektīvi jārisina jebkādi atbalsta saņēmēju izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(20), Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(21) un Regulu Nr. 2185/96(22) Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939(23) Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(24) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO ) un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu īstenošanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par veiktajiem pēcpasākumiem, kā arī par OLAF veikto izmeklēšanu rezultātiem.

(34)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013[1], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95[2], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[3] un Padomes Regulu (ES) 2017/1939[4] Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(35)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(36)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma(25) 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams novērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(37)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un 2021.–2027. gada DFS laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, atvēlēt 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredēti klimata mērķu sasniegšanai, un pēc iespējas drīzāk, vēlākais līdz 2027. gadam, šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā novērtējumā. [Gr. 32]

(38)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(39)  Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts darbaspēka digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanai vajadzētu būt obligātam horizontālam elementam ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā un būtu jāietver mērķis palielināt sieviešu skaitu STEM nozares profesijās, [Gr. 33]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanās Pārejas atbalsta fondu (EGF)EPAF.

Tajā ir izklāstīti EGF EPAF mērķi, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi, tostarp dalībvalstu pieteikumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF EPAF pasākumiem, kas paredzēti 7. pantā minētajiem atbalsta saņēmējiem. [Gr. 34]

2. pants

Uzdevums

EGF sekmē labāku globalizācijas un tehnoloģisko sasniegumu sniegto ieguvumu sadalījumu EPAF mērķis ir, veicinot alternatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību un tādējādi, palīdzot darbu zaudējušiem darba ņēmējiem pielāgoties strukturālām pārmaiņām. EGF, atbalstīt sociāli ekonomiskās pārmaiņas, kuras izraisījusi globalizācija un tehnoloģiskās un vides pārmaiņas. EPAF ir ārkārtas fonds, kas darbosies, reaģējot uz norisēm, un veicinās taisnīgu pāreju. EPAF palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm. [Gr. 35]

3. pants

Mērķi

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir apliecināt solidaritāti un sniegt atbalstu finansiāli atbalstīt pasākumus, kas pavērtu jaunas nodarbinātības iespējas darbu zaudējušiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu darba attiecību veida un ilguma un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu laikā, kā minēts 5. pantāpanta 1., 2. un 3. punktā. [Gr. 36]

2.  EGF EPAF konkrētais mērķis ir piedāvāt palīdzību negaidītu un atbalstu darba ņēmējiem attiecībā uz viņu reintegrāciju darba tirgū lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījušas ar globalizāciju saistītas problēmas, piemēram, izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, finanšu vai ekonomikas krīze, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vai kas notikuši digitalizācijas, automatizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu rezultātā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām un veicinātu dzimumu līdztiesību. [Gr. 37 un 98]

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)  “darbu zaudējis darba ņēmējs” ir darba ņēmējs neatkarīgi no viņa darba attiecību veida vai ilguma, kura nodarbinātība tiek pārtraukta pirms laika, viņu atlaižot, vai kura līgums netiek atjaunots ekonomisku apsvērumu dēļ; [Gr. 38]

b)  “pašnodarbināta persona” ir persona, kas nodarbina mazāk nekā 10 darba ņēmējus;

c)  “atbalsta saņēmējs” ir persona, kas piedalās EGF EPAF līdzfinansētos pasākumos;

d)  “pārkāpums” ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts EGF EPAF īstenošanā, un kā rezultātā rodas vai varētu rasties kaitējums Savienības budžetam, prasot no šī budžeta segt nepamatotus izdevumus.

5. pants

Intervences kritēriji

1.  Dalībvalstis var iesniegt pieteikumu finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EGF EPAF pasākumiem, kas paredzēti darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

2.  EGF EPAF finansiālo ieguldījumu sniedz saistībā ar lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, kas izraisījuši:

a)  vairāk nekā 250 vismaz 200 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru mēnešu pārskata periodā kādā dalībvalsts uzņēmumā, tostarp tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos; [Gr. 39]

b)  vairāk nekā 250 vismaz 200 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos sešu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, ja divos reģionos kopā skarti vairāk nekā 250 darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu; [Gr. 40]

(c)  vairāk nekā 250 vismaz 200 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru deviņu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā vai dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kas definētas NACE 2. red. nodaļas līmenī, un atrodas vienā reģionā, kas definēts NUTS 2. līmenī. [Gr. 41]

3.  Nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos, jo īpaši tostarp attiecībā uz pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts tos pienācīgi pamatojusi, finansiālā ieguldījuma pieteikumu saskaņā ar šo pantu var uzskatīt par pieņemamu, kaut arī 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska ietekme uz nodarbinātību nodarbinātības līmeni un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku. Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts precizē, kurš no 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem nav pilnībā izpildīts. Ārkārtas apstākļos veikto ieguldījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15 % no EGF EPAF gada maksimālās summas. [Gr. 42]

4.  EGF EPAF nevar izmantot gadījumos, kad darba ņēmēji tiek atlaisti sakarā ar dalībvalsts veiktiem budžeta samazinājumiem, kas skar nozares, kuras ir atkarīgas no valsts finansējuma. [Gr. 43]

6. pants

Darbu zaudējušo darba ņēmēju skaita un darbības beigšanās aprēķināšana

1.  Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts norāda metodi, ko izmanto, lai 5. panta 1., 2. un 3. punkta nolūkiem aprēķinātu 4. pantā definēto darbu zaudējušo darba ņēmēju un pašnodarbināto personu skaitu. [Gr. 44]

2.  Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts aprēķina 1. punktā minēto skaitu, kāds tas ir vienā no šiem datumiem:

a)  datums, kurā darba devējs saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/59/EK(26) 3. panta 1. punktu kompetentajai valsts iestādei rakstveidā paziņo par plānoto kolektīvo atlaišanu

b)  datums, kad darba devējs individuāli paziņo darba ņēmējam par atlaišanu vai darba līguma izbeigšanu;

c)  darba līguma faktiskās izbeigšanas vai izbeigšanās datums;

d)  norīkojuma beigas nodarbinātājuzņēmumā; vai

e)  attiecībā uz pašnodarbinātu personu —darbības beigšanas datums, kā noteikts saskaņā ar valsts tiesību vai administratīvajiem aktiem.

Šā punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sniedz Komisijai papildinformāciju par to atlaišanas gadījumu faktisko skaitu, kas notikuši saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu, pirms Komisija pabeidz izvērtējumu.

7. pants

Atbalsttiesīgie saņēmēji

Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar 8. pantu var sniegt EGF EPAF līdzfinansētu saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu atbalsttiesīgiem saņēmējiem, kas var būt:

a)  darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar 6. pantu un kuru darbība ir beigusies 5. panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajā pārskata periodā; [Gr. 45]

b)  darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar 6. pantu un kuru darbība ir beigusies ārpus 5. pantā paredzētā pārskata perioda; proti, sešus mēnešus pirms pārskata perioda sākuma vai laikposmā starp pārskata perioda beigām un pēdējo dienu pirms Komisijas veiktā izvērtējuma pabeigšanas datuma.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas uzskata par atbalsttiesīgām, ja var noteikt skaidru cēloņsakarību ar notikumu, kurš izraisīja atlaišanu pārskata periodā.

Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalstis, kas iesniegušas pieteikumus, var sniegt EPAF līdzfinansētus individualizētos pakalpojumus jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) un kas pieteikuma iesniegšanas dienā ir vecumā līdz 25 gadiem, vai, ja dalībvalstis nolemj, vecumā līdz 30 gadiem, viņu skaitu nosakot tikpat lielu, cik liels ir atbalsta saņēmēju skaits, un piešķirot prioritāti personām, kuras ir atlaistas vai kuru darbība ir beigusies, ar noteikumu, ka vismaz daļa atlaišanas gadījumu notiek NUTS 2. līmeņa reģionos. [Gr. 46]

8. pants

Atbalsttiesīgie pasākumi

1.  Finansiālu ieguldījumu no EGF EPAF var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma, kura izstrādē ir iesaistītas arodbiedrību organizācijas un/vai darba ņēmēju pārstāvji, un kas paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu atlaistu darba ņēmēju reintegrāciju kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā. [Gr. 47]

Digitālajā rūpniecības laikmetā, kā arī resursu ziņā efektīvā ekonomikā nepieciešamo prasmju izplatīšana ir obligāts horizontāls elements ikvienā piedāvātajā individualizēto individualizētās apmācības un/vai pakalpojumu kopumā. Apmācības līmeni pielāgo kvalifikācijām, prasmēm un attiecīgā atbalsta saņēmēja konkrētajām vajadzībām. [Gr. 48]

Saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā jo īpaši var būt:

a)  individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu prasmju, kas nepieciešamas digitālajā laikmetā, apgūšana, iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana, individualizēta palīdzība darba meklēšanā, profesionālā orientācija, konsultāciju pakalpojumi, darbaudzināšana, pārcelšanas atbalsts, uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai, kā arī sadarbības pasākumi; [Gr. 49]

b)  īpaši pasākumi, kas ir ierobežoti laikā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, mobilitātes pabalsti, bērnu aprūpes pabalsti, apmācības vai uzturēšanās pabalsti, tostarp pabalsti aprūpētājiem un stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, tostarp stimuli, kas nodrošinātu elastīgu darba režīmu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem. [Gr. 50]

Šā punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt nepārsniedz 35 % no šajā punktā minētā saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām. [Gr. 51]

Ieguldījumi pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības , tostarp kooperatīva darbības, sākšanai vai darba ņēmēju pārņemšanai nedrīkst pārsniegt nepārsniedz 25 000 20 000 EUR vienam darbu zaudējušam darba ņēmējam. [Gr. 52]

Izstrādājot saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, ņem vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes. Saskaņotais pakalpojumu kopums ir saderīgs ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī pievērš uzmanību digitālās rūpniecības laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un ņem vērā pieprasījumu vietējā darba tirgū, kā arī iespēju reintegrēt darba ņēmējus viņu iepriekšējā profesionālajā nozarē, kur liels pārstrukturēšanas pasākums ir radījis jaunu vai papildu prasmju nepieciešamību un kur pašreizējās prasmes var izmantot visefektīvāk. [Gr. 53]

2.  Par šādiem pasākumiem nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF EPAF:

a)  īpaši laikā ierobežoti pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā un kuru īstenošana nav atkarīga no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

b)  pasākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir jāveic uzņēmumiem.

ba)  pasākumi, kas jo īpaši stimulētu nelabvēlīgā situācijā esošos darba ņēmējus, personas, kuras ir vairāk pakļautas nabadzības riskam, vai gados vecākus darba ņēmējus palikt vai atgriezties darba tirgū; [Gr. 54]

bb)  pasākumi, par kuru īstenošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgas dalībvalstis. [Gr. 55]

EGF EPAF atbalstītie pasākumi nekādā gadījumā neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus. [Gr. 56]

3.  Saskaņoto pakalpojumu kopumu izstrādā, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai to pārstāvjiem, vai un/vai sociālajiem partneriem. [Gr. 57]

4.  Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts iniciatīvas finansiālo ieguldījumu no EGF EPAF var piešķirt sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem.

9. pants

Pieteikumi

1.  Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz pieteikumu Komisijai 12 nedēļu laikā no dienas, kad ir izpildīti 5. panta 2. un 3. punktā minētie kritēriji.

2.  Desmit darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas vai attiecīgā gadījumā no dienas, kad Komisijas rīcībā ir pieteikuma tulkojums, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, Komisija apliecina, ka ir saņēmusi pieteikumu, un informē dalībvalsti par jebkādu papildu informāciju, kas tai ir vajadzīga pieteikuma izvērtēšanai. [Gr. 58]

3.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija procedūras sākumposmā sniedz tai tehnisko palīdzību. Ja Komisijai ir vajadzīga šāda papildu informācija ir vajadzīga, dalībvalsts atbild 10 darbdienu laikā no pieprasījuma dienas. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatota pieprasījuma pagarina šo termiņu par 10 darbdienām. [Gr. 59]

4.  Pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, Komisija pabeidz izvērtēt pieteikuma atbilstību finansiāla ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem 60 40 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma vai attiecīgā gadījumā pieteikuma tulkojuma saņemšanas. Ja Komisija izņēmuma kārtā nevar minēto termiņu ievērot, to var pagarināt par 20 darbdienām ar noteikumu, ka Komisija sniedz iepriekšēju rakstisku paskaidrojumu, kurā izklāstīti kavēšanās iemesli, un iesniedz šo paskaidrojumu attiecīgajai dalībvalstij. [Gr. 60]

5.  Pieteikumā ietver šādu informāciju:

a)  izvērtējums par atlaišanas gadījumu skaitu saskaņā ar 6. pantu, tostarp aprēķināšanas metode;

b)  apstiprinājums, ka gadījumā, ja uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, tas ir ievērojis visus juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu, un ir attiecīgi parūpējies par darba ņēmējiem; [Gr. 61]

ba)   skaidras norādes par darbībām, ko dalībvalstis jau veikušas, lai palīdzētu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, un par to līdzekļu papildināmību, kas tiek prasīti no EPAF tādēļ, ka valsts vai reģionālajām iestādēm trūkst pieejamu līdzekļu; [Gr. 62]

bb)   pārskats par Savienības līdzekļiem, no kuriem uzņēmums, kurš atlaiž darbiniekus, jau ir guvis labumu piecu gadu laikā pirms kolektīvās atlaišanas; [Gr. 63]

c)  īss to notikumu apraksts, kuri izraisīja darba ņēmēju atlaišanu;

d)  attiecīgā gadījumā to uzņēmumu, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu un nozaru identifikācijai, kurās atlaisti darba ņēmēji, kā arī paredzēto atbalsta saņēmēju kategoriju identifikācija, tos iedalot pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa;

e)  paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā, valsts vai attiecīgā gadījumā pārrobežu līmenī; [Gr. 64]

f)  saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma detalizēts apraksts un saistītie izdevumi, tostarp jo īpaši pasākumi, ar ko atbalsta nelabvēlīgākā situācijā esošiem, mazkvalificētiem, gados vecākiem un gados jauniem un nelabvēlīgos apvidos dzīvojošiem atbalsta saņēmējiem paredzētas nodarbinātības iniciatīvas; [Gr. 65]

g)  paskaidrojums par to, cik lielā mērā ir ņemti vērā ieteikumi, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, un kā saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums papildina darbības, ko finansē no citiem valsts vai Savienības fondiem, tostarp informācija par pasākumiem, kas attiecīgajiem uzņēmumiem, kuri atlaiduši darba ņēmējus, ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

h)  paredzamais budžets attiecībā uz katru no sastāvdaļām saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, ko sniedz paredzēto atbalsta saņēmēju atbalstam, un attiecībā uz sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem;

i)  novērtēšanas nolūkos dalībvalsts noteikti, lietai raksturīgi orientējoši mērķrādītāji attiecībā uz darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām;

j)  datumi, kuros sākts vai paredzēts sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un veikt EGF EPAFīstenošanas darbības, kā noteikts 8. pantā;

k)  procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālām iestādēm vai vajadzības gadījumā ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

l)  paziņojums par pieprasītā EGF EPAFatbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, kurā izklāstīts, kāpēc saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums neaizstāj pasākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem jāveic uzņēmumiem;

m)  valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti un attiecīgā gadījumā citi līdzfinansējuma avoti;

ma)   paziņojums, ka ierosinātās darbības papildinās struktūrfondu finansētās darbības un ka netiks pieļauta nekāda dubulta finansēšana. [Gr. 66]

10. pants

Papildināmība, atbilstība un koordinācija

1.  Finansiāls ieguldījums no EGF EPAFneaizstāj pasākumus, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

2.  Paredzēto atbalsta saņēmēju atbalsts papildina dalībvalstu pasākumus valsts, reģionālā un, vietējā un attiecīgā gadījumā pārrobežu līmenī, tostarp tos, ko līdzfinansē no citiem Savienības fondiem un programmām, saskaņā ar ieteikumiem, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai. [Gr. 67]

3.  Finansiālais ieguldījums no EGF EPAF ir tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai izrādītu solidaritāti un sniegtu pagaidu, vienreizēju atbalstu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem. EGF EPAF atbalstītie pasākumi atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp noteikumiem par valsts atbalstu. [Gr. 68]

4.  Saskaņā ar attiecīgajiem pienākumiem Komisija un pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina Savienības fondu un programmu palīdzības koordināciju. [Gr. 69]

5.  Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina, ka konkrētie pasākumi, kas saņem finansiālu ieguldījumu no EGF EPAF, nesaņem palīdzību no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

11. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesība un nediskriminēšana

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta integrācija ir dažādo EGF visu atbilstošo EPAF finansiālā ieguldījuma īstenošanas posmu neatņemama sastāvdaļa un tiek veicināta šo posmu īstenošanas gaitā. [Gr. 70]

Komisija un dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai saistībā ar piekļuvi EGF EPAF un dažādajos finansiālā ieguldījuma īstenošanas posmos novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, dzimumidentitātes, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

12. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.  Pēc Komisijas iniciatīvas ne vairāk kā 0,5 % no EGF EPAF maksimālā gada apjoma var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, lai finansētu tehnisko un administratīvo palīdzību, kas vajadzīga tā īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, datu vākšanas, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām, komunikācijas darbībām un tām darbībām, kas uzlabo EGF EPAF atpazīstamību, kā arī citiem administratīvās un tehniskās palīdzības pasākumiem. Tiek stiprinātas sinerģijas ar tādām ieviestām strukturālo pārmaiņu uzraudzības sistēmām kā ERM. Šie pasākumi var ietvert turpmākos un iepriekšējos plānošanas periodus. [Gr. 71]

2.  Nepārsniedzot 1. punktā noteikto maksimālo apjomu, Komisija iesniedz pieprasījumu tehniskajai palīdzībai nepieciešamo apropriāciju pārvietošanai uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulas 31. pantu.

3.  Komisija pēc savas iniciatīvas īsteno tehnisko palīdzību tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu].

Ja Komisija sniedz tehnisko palīdzību netiešā pārvaldībā, tā nodrošina trešo personu, kurām tiek uzticēta attiecīgo uzdevumu veikšana, iecelšanas procedūras pārredzamību, kā arī informē visas EPAF ieinteresētās personas, tostarp Eiropas Parlamentu, par šajā nolūkā izraudzīto apakšuzņēmēju. [Gr. 72]

4.  Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm par EGF EPAF izmantošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, tostarp palīdzības dienesta izveidi. Komisija arī Eiropas un valstu sociālajiem partneriem sniedz informāciju un skaidrus norādījumus par EGF EPAF izmantošanu. Būtisku ekonomisku traucējumu gadījumā dalībvalstī virzības pasākumi var arī ietvert darba grupu izveidi. [Gr. 73]

13. pants

Informācija, komunikācija un reklāma

1.  Dalībvalstis atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā atpazīstamību, sniedzot dažādām auditorijām konsekventu, lietderīgu un mērķorientētu informāciju, tostarp mērķorientētu informāciju atbalsta saņēmējiem, vietējām un reģionālām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz finansējumu tiek uzsvērta Savienības pievienotā vērtība, un palīdz Komisijai vākt datus, lai uzlabotu budžeta pārredzamību. [Gr. 74]

Dalībvalstis izmanto ES emblēmu kopā ar vienkāršu paziņojumu par finansējumu (“finansē/līdzfinansē Eiropas Savienība”) saskaņā ar [Kopīgo noteikumu regulas VIII pielikumu].

2.  Komisija uztur un regulāri atjaunina klātbūtni tiešsaistē, kas pieejama visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, lai sniegtu atjauninātu informāciju par EGF EPAF, norādījumus par pieteikumu iesniegšanu un atbalsttiesīgām darbībām, regulāri atjauninātu dalībvalstu kontaktinformācijas sarakstu, kā arī informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieteikumiem un par Eiropas Parlamenta un Padomes lomu budžeta procedūrā. [Gr. 75]

3.  Lai uzlabotu EGF EPAF pamanāmību, informētu par EPAF atbilstības kritērijiem un pieteikšanās procedūrām, uzlabotu EPAF efektivitāti un nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi un darba ņēmēji, tostarp pilsoņi un darba ņēmēji lauku apvidos, kuros ir sarežģīti piekļūt informācijai, zina par EGF EPAF, Komisija veicina paraugprakses izplatīšanu komunikācijas jomā un, pamatojoties uz savu pieredzi, īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus par EGF EPAF lietām un iznākumiem. [Gr. 76]

Dalībvalstis nodrošina, ka pēc Savienības iestāžu, struktūru vai aģentūru pieprasījuma tiek darīti pieejami visi komunikācijas un atpazīstamības materiāli un Savienībai tiek piešķirta uz autoratlīdzību nebalstīta, neekskluzīva un neatsaucama licence šādu materiālu izmantošanai un visas ar tiem saistītās iepriekš esošās tiesības. Ar licenci Savienībai piešķir šādas tiesības:

–  iekšēja izmantošana, proti, tiesības reproducēt, kopēt un darīt pieejamus komunikācijas un atpazīstamības materiālus ES un ES dalībvalstu iestādēm un aģentūrām, kā arī to darbiniekiem;

–  komunikācijas un atpazīstamības materiālu reproducēšana ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

–  komunikācijas un atpazīstamības materiālu publiskošana, izmantojot jebkādus komunikācijas līdzekļus;

–  komunikācijas un atpazīstamības materiālu (vai to kopiju) publiska izplatīšana jebkādā formā;

–  komunikācijas un atpazīstamības materiālu uzglabāšana un arhivēšana;

–  apakšlicenču piešķiršana trešām personām par tiesībām uz komunikācijas un atpazīstamības materiāliem.

Savienībai var piešķirt papildu tiesības.

4.  No resursiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas darbībām, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem vispārīgajiem mērķiem.

14. pants

Finansiālā ieguldījuma noteikšana

1.  Komisija, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, un jo īpaši ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātos pasākumus un paredzētās izmaksas, novērtē un pēc iespējas ātrāk 9. panta 4. punktā noteiktajā termiņā ierosina iespējamo EGF EPAF finansiālā ieguldījuma summu, ko var sniegt pieejamo resursu robežās. [Gr. 77]

2.  Piedāvāto pasākumu EGF EPAF līdzfinansēšanas likmi saskaņo ar augstāko ESF+ līdzfinansēšanas likmi attiecīgajā dalībvalstī.

3.  Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu ir izpildīti, tā nekavējoties sāk 16. pantā izklāstīto procedūru un paziņo par to dalībvalstij, kas iesniegusi pieteikumu. [Gr. 78]

4.  Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu nav izpildīti, tā nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij, kā arī citām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Parlamentam. [Gr. 79]

15. pants

Atbilstības periods

1.  Tiesības saņemt EGF EPAF finansiālo ieguldījumu par izdevumiem ir no datumiem, kas norādīti pieteikumā atbilstīgi 9. panta 5. punkta j) apakšpunktam un kad attiecīgā dalībvalsts sāk vai paredz sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai kad tai rodas administratīvie izdevumi par EGF EPAF īstenošanu saskaņā ar 8. panta 1. un 4. punktu.

2.  Dalībvalsts pēc iespējas drīzāk veic 8. pantā noteiktos atbalsttiesīgos pasākumus veic pēc iespējas drīz un. Tā jebkurā gadījumā īsteno pasākumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu un veic tos vēlākais 24 mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu. [Gr. 80]

3.  Īstenošanas periods ir laikposms, kas sākas no atbilstoši 9. panta 5. punkta j) apakšpunktam pieteikumā norādītajiem datumiem, kad attiecīgā dalībvalsts sāk sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un sāk īstenot EGF EPAF, kā noteikts 8. pantā, un beidzas 24 mēnešus pēc dienas, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu.

4.  Ja atbalsta saņēmējs apmeklē izglītības vai apmācības kursu, kura ilgums ir divi gadi vai ilgāk, par šāda kursa maksu EGF EPAF līdzfinansējumu ir tiesības saņemt līdz 20. panta 1. punktā minētā noslēguma ziņojuma iesniegšanas datumam ar noteikumu, ka attiecīgie izdevumi ir radušies pirms minētā datuma.

5.  Regulas 8. panta 4. punktā noteiktie izdevumi ir atbalsttiesīgi līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

16. pants

Budžeta procedūra un īstenošana

1.  Ja Komisija ir secinājusi, ka nosacījumi EGF EPAF finansiālā ieguldījuma saņemšanai ir izpildīti, tā iesniedz priekšlikumu tā izmantošanai. Lēmumu par EPAF izmantošanu Eiropas Parlaments un Padome kopīgi pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad šis priekšlikums abām iestādēm ir iesniegts. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar visu deputātu balsu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu.

Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EPAF izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Domstarpību gadījumā sāk trialoga procedūru.

Ar EPAF saistītos līdzekļu pārvietojumus veic saskaņā ar Finanšu regulas 31. pantu. [Gr. 81]

2.  Pārvietošanas pieprasījumam pievieno pieteikuma atbalsttiesīguma pārbaudes kopsavilkumu. [Gr. 82]

3.  Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas un tas stājas spēkā datumā, kad kurā Eiropas Parlaments un Padome paziņo Komisijai, ka budžeta pārvietošana ir apstiprināta. Lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta nozīmē.pieņem lēmumu par EPAF izmantošanu. [Gr. 83]

3.a  Priekšlikumā lēmumam par EPAF izmantošanu saskaņā ar 1. punktu iekļauj:

a)  saskaņā ar 9. panta 4. punktu veikto izvērtējumu kopā ar šā izvērtējuma pamatā esošās informācijas kopsavilkumu;

b)  pierādījumus par 5. un 10. pantā noteikto kritēriju izpildi; un

c)  pamatojošus iemeslus ierosinātajām summām. [Gr. 84]

16.a pants

Izņēmuma gadījumi

Izņēmuma gadījumos un ja EPAF pieejamie atlikušie finanšu resursi gadā, kurā notiek liels pārstrukturēšanas pasākums, nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko par vajadzīgu uzskata budžeta lēmējinstitūcija, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajā gadā EPAF paredzētā finansējuma. Jebkurā gadījumā ievēro EPAF gada budžeta maksimālo apjomu gadā, kurā noticis liels pārstrukturēšanas pasākums, un nākamajā gadā. [Gr. 85]

17. pants

Finansiālā ieguldījuma izmaksa un izmantošana

1.  Pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu, Komisija attiecīgajai dalībvalstij vienā priekšfinansējuma maksājumā izmaksā finansiālo ieguldījumu 100 % apmērā, un parasti tas notiek 15 darbdienu laikā. Priekšfinansējumu dzēš, tiklīdz dalībvalsts iesniedz apstiprinātu izdevumu pārskatu saskaņā ar 20. panta 1. punktu. Neizlietoto summu atmaksā Komisijai.

2.  Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu īsteno, piemērojot dalītas pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 63. pantu.

3.  Sīkākus finansēšanas tehniskos noteikumus Komisija nosaka 16. panta 3. punktā minētajā lēmumā par finansiālo ieguldījumu.

4.  Veicot pasākumus, kas ietverti saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai priekšlikumu grozīt iekļautās darbības, pievienojot citus 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītos atbalsttiesīgos pasākumus, ar noteikumu, ka šādi grozījumi ir pienācīgi pamatoti un kopsumma nepārsniedz 16. panta 3. punktā minēto finansiālo ieguldījumu. Komisija izvērtē ierosinātos grozījumus un piekrišanas gadījumā attiecīgi groza lēmumu par finansiālo ieguldījumu.

5.  Attiecīgajai dalībvalstij ir elastība līdzekļu pārdalē starp budžeta posteņiem, kā noteikts lēmumā par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Ja līdzekļu pārvietojums vienam vai vairākiem noteiktajiem budžeta posteņiem pārsniedz 20 % pieaugumu, dalībvalsts par to iepriekš paziņo Komisijai.

18. pants

Euro izmantošana

Pieteikumos, lēmumos par finansiālo ieguldījumu un ziņojumos saskaņā ar šo regulu, kā arī citos saistītos dokumentos visas summas izsaka euro.

19. pants

Rādītāji

1.  Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

2.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu attiecībā uz pielikumā iekļauto rādītāju grozījumiem, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu efektīvu fonda izmantošanas izvērtējumu.

19.a pants

Atbalsta saņēmēju apsekojuma modelis

Regulas 20. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais atbalsta saņēmēju apsekojums tiek veikts, pamatojoties uz modeli, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija. Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 86]

20. pants

Noslēguma ziņojums un izbeigšana

1.  Ne vēlāk kā septītā mēneša beigās pēc 15. panta 3. punktā noteiktā perioda beigām attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai noslēguma ziņojumu par finansiālā ieguldījuma īstenošanu, tostarp šādu informāciju:

a)  pasākumu veidi un galvenie sasniegtie rezultāti, raksturojot problēmas, gūto pieredzi, sinerģiju un papildināmību ar citiem ES fondiem, jo īpaši ESF+, un, ja vien tas ir iespējams, norādot pasākumu papildināmību ar citu Savienības vai valstu programmu finansētajiem pasākumiem saskaņā ar ES kvalitātes sistēmu pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai; [Gr. 87]

b)  to struktūru nosaukumi, kuras dalībvalstī īsteno pasākumu kopumu;

c)  19. pantā noteiktie rādītāji;

d)  rezultāti, kas gūti atbalsta saņēmēju apsekojumā, kas veikts sešus mēnešus sešu mēnešu laikā pēc īstenošanas perioda beigām un kurā ietver jūtamas pārmaiņas saistībā ar atbalsta saņēmēju nodarbināmību, vai attiecībā uz tiem, kuri jau ir atraduši darbu, – papildu informāciju par atrastā darba kvalitāti, piemēram, darbalaika un atbildības līmeņa izmaiņas vai algas līmeņa izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo darbu, kā arī jomu, kurā persona ir atradusi darbu, un šīs informācijas sadalījumu pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa; [Gr. 88]

e)  informācija par to, vai uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, izņemot jaunuzņēmumus, mikrouzņēmumus un MVU, iepriekšējos piecos gados ir saņēmis valsts atbalstu vai iepriekšēju finansējumu no Savienības kohēzijas vai struktūrfondiem; [Gr. 89]

f)  paziņojums, kurā iekļauts izdevumu pamatojums.

2.  Ne vēlāk kā 19. mēneša beigās pēc 15. panta 3. punktā noteiktā perioda beigām attiecīgā dalībvalsts iesniedz pilnīgu un pienācīgi pārbaudītu vienkāršu datu kopu, kas sniedz informāciju par pielikuma 3. punktā noteikto ilgtermiņa rezultātu rādītāju. [Gr. 90]

3.  Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi visu saskaņā ar 1. punktu prasīto informāciju, tā izbeidz finansiālo ieguldījumu, nosakot EGF EPAF finansiālā ieguldījuma galīgo summu un attiecīgā gadījumā atlikumu, kas attiecīgajai dalībvalstij jāmaksā saskaņā ar 24. pantu. Finansiālo ieguldījumu izbeidz tikai tad, kad saskaņā ar 2. punktu ir sniegts ilgtermiņa rezultātu rādītājs.

21. pants

Divgadu ziņojums

1.  Līdz 2021. gada 1. augustam un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu, kvantitatīvu un kvalitatīvu ziņojumu par pasākumiem, kas iepriekšējos divos gados veikti saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) Nr. 1309/2013. Ziņojumā galveno uzmanību pievērš EGF EPAF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, to izskatīšanas ātrumu un iespējamām nepilnībām pašreizējos noteikumos, pieņemtajiem lēmumiem, finansētajiem pasākumiem, tostarp statistiku par pielikumā noteiktajiem rādītājiem, un šādu pasākumu papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti no citiem Savienības fondiem, jo īpaši ESF+, un informāciju par veikto finansiālo ieguldījumu izbeigšanu, kā arī norāda informāciju par pieteikumiem, kuri noraidīti vai kuru finansējuma apmērs samazināts nepietiekamu apropriāciju vai neatbilstības dēļ. [Gr. 91]

2.  Ziņojumu informācijas nolūkā nosūta dalībvalstīm, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem. [Gr. 92]

22. pants

Novērtējums

1.  Reizi četros gados Komisija pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic EGP EPAF finansiālo ieguldījumu novērtējumu, tostarp turpmāku ietekmes novērtējumu par tā izmantošanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Lai veiktu šā punkta pirmajā daļā minēto novērtēšanu, dalībvalstis vāc visus pieejamos datus par EPAF lietām un atbalstītajiem darba ņēmējiem. [Gr. 93]

2.  Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu rezultātus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem. Novērtējumos iekļautos ieteikumus ņem vērā, izstrādājot jaunas programmas nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā vai pilnveidojot pašreizējās programmas.

3.  Šā panta 1. punktā minētajos novērtējumos iekļauj attiecīgu statistiku par finansiālajiem ieguldījumiem, kas iedalīta pa nozarēm un dalībvalstīm. [Gr. 94]

4.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par EGF EPAF panākumiem virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

23. pants

Vadība un finanšu kontrole

1.  Neskarot Komisijas atbildību par Savienības vispārējā budžeta izpildi, dalībvalstis uzņemas atbildību par EGF EPAF atbalstīto pasākumu pārvaldību un pasākumu finansiālo kontroli. Tās veic šādus pasākumus:

a)  pārbauda, vai pārvaldības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļus izlieto efektīvi un pareizi, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

b)  nodrošina, ka pārraudzības datu iesniegšana ir obligāta prasība līgumos ar tām struktūrām, kuras nodrošina saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu;

c)  pārbauda, vai finansētie pasākumi ir pienācīgi īstenoti;

d)  nodrošina, ka finansētie izdevumi ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ka tie ir likumīgi un pareizi;

e)  novērš, konstatē un labo pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un atgūst nepamatoti izmaksātās summas, attiecīgā gadījumā kopā ar procentiem par kavētiem maksājumiem. Dalībvalstis par pārkāpumiem, tostarp krāpšanu ziņo Komisijai.

2.  Piemērojot Finanšu regulas [63. panta 3. punktu?], dalībvalstis norāda struktūras, kas ir atbildīgas par EGF EPAF atbalstīto pasākumu pārvaldību un kontroli. Šīs struktūras sniedz Komisijai Finanšu regulas [63. panta 5., 6. un 7. punktā?] noteikto informāciju par finansiālā ieguldījuma īstenošanu, iesniedzot šīs regulas 20. panta 1. punktā minēto noslēguma ziņojumu.

Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1309/2013 izraudzītās iestādes ir sniegušas pietiekamas garantijas, ka maksājumi ir likumīgi un pareizi, un pienācīgi uzskaitīti, attiecīgā dalībvalsts var paziņot Komisijai, ka šīs iestādes ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu. Šajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kuras iestādes ir apstiprinātas un kādi ir to pienākumi.

3.  Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas, ja ir konstatēts pārkāpums. Dalībvalstu veiktās korekcijas ir visa finansiālā ieguldījuma vai tā daļas anulēšana. Dalībvalstis atgūst visas summas, kas nepamatoti izmaksātas atklātu pārkāpumu rezultātā, atmaksā tās Komisijai un, ja attiecīgā dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, tai piemēro nokavējuma procentus.

4.  Komisija, atbildot par Savienības vispārējā budžeta izpildi, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības ir veiktas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, lai tai būtu labi funkcionējošas pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija pārliecinās, ka šādas sistēmas pastāv.

Šim nolūkam, neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai dalībvalsts veiktās pārbaudes saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai darbinieki saistībā ar EGF EPAF finansētajiem pasākumiem var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp pārbaudes izlases kārtā, par to brīdinot vismaz vienu darbdienu iepriekš. Komisija par to paziņo pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai darbinieki var piedalīties šādās pārbaudēs.

5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu 1. punkta e) apakšpunktu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem ir jāziņo, un sniedzamos datus.

6.  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šī panta piemērošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka formātu, kas izmantojams, ziņojot par pārkāpumiem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti par veiktajiem izdevumiem ir Komisijai un Revīzijas palātai pieejami trīs gadus pēc EGF EPAF finansiālā ieguldījuma izbeigšanas.

24. pants

Finansiālā ieguldījuma atgūšana

1.  Gadījumos, kad saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma faktiskās izmaksas ir mazākas par finansiālā ieguldījuma summu saskaņā ar 16. pantu, Komisija atgūst attiecīgo summu pēc tam, kad ir devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

2.  Ja pēc nepieciešamo pārbaužu pabeigšanas Komisija secina, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti lēmumā par finansiālo ieguldījumu, vai nepilda saskaņā ar 23. panta 1. punktu noteiktos pienākumus, tā dod iespēju attiecīgajai dalībvalstij iesniegt savus apsvērumus. Ja netiek panākta vienošanās, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu veikt vajadzīgās finanšu korekcijas, anulējot visu attiecīgajam pasākumam piešķirto EGF EPAF finansiālo ieguldījumu vai tā daļu. Šo lēmumu pieņem 12 mēnešu laikā pēc dalībvalsts apsvērumu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts atgūst visas summas, kas nepamatoti izmaksātas pārkāpuma rezultātā, un, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, tai piemēro nokavējuma procentus.

25. pants

Pilnvaru deleģēšana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 19. panta 3. punktā un 23. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 19. panta 3. punktā un 23. panta 5. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 19. panta 3. punktu un 23. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

26. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011(27) nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

27. pants

Pārejas noteikums

Regulu (ES) Nr. 1309/2013 turpina piemērot pieteikumiem, kas iesniegti līdz 2020. gada 31. decembrim. To piemēro līdz attiecīgo lietu slēgšanai.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro pieteikumiem, kas iesniegti no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Kopējie EGF EPAF pieteikumu iznākuma un rezultātu rādītāji

Visi personas dati(28) jāiedala pēc dzimuma (sievietes, vīrieši, nebinārais).

(1)  Kopējie iznākuma rādītāji par atbalsta saņēmējiem

–  bezdarbnieks*,

–  neaktīva persona*,

–  nodarbināts*,

–  pašnodarbināta persona*,

–  vecumā līdz 30 gadiem*,

–  vecumā pēc 54 gadiem *,

–  ar pamatizglītības otrā posma vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.-2. līmenis)*,

–  ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis) *,

–  ar augstāko izglītību (ISCED 5. -8. līmenis),

–  ar mazāk kā divu gadu profesionālo pieredzi;

–  ar profesionālo pieredzi no diviem līdz 10 gadiem;

–  ar vairāk nekā 10 gadu profesionālo pieredzi. [Gr. 95]

Atbalsta saņēmēju kopskaitu aprēķina automātiski, pamatojoties uz kopējiem iznākuma rādītājiem, kas saistīti ar nodarbinātības statusu(29).

Minētie dati par atbalsta saņēmējiem, kas piedalās EGF EPAF līdzfinansētos pasākumos, jāsniedz noslēguma ziņojumā, kā noteikts 20. panta 1. punktā.

(2)  Kopējie rezultātu rādītāji par atbalsta saņēmējiem

–  to EGF EPAF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti nodarbinātībā (iedalot pēc darba līguma veida: pilna laika/nepilna laika, noteikta laika/beztermiņa) un pašnodarbinātībā sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*,

–  to EGF EPAF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri ieguvuši kvalifikāciju sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*,

–  to EGF EPAF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti izglītībā vai apmācībā sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*.

Minētie dati jāsniedz noslēguma ziņojumā, kā noteikts 20. panta 1. punktā, un tie jāvāc, izmantojot datus, ko sniedz dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī atbalsta saņēmēju apsekojumi (kā noteikts 20. panta 1. punkta d) apakšpunktā). Šajos datos jāietver aprēķinātais atbalsta saņēmēju kopskaits, kas norādīts kopējos iznākuma rādītājos (1). Tādējādi procentuālais īpatsvars arī ir saistīts ar šo aprēķināto kopskaitu.

(3)  Kopējais ilgtermiņa rezultātu rādītājs par atbalsta saņēmējiem

–  to EGF EPAF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti nodarbinātībā un pašnodarbinātībā 18 mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām, kas noteikts finansēšanas lēmumā*.

Šie dati jādara pieejami līdz deviņpadsmitā mēneša beigām, skaitot no īstenošanas perioda beigām. Šiem datiem būtu jāietver aprēķinātais atbalsta saņēmēju kopskaits, kas norādīts kopējos iznākuma rādītājos (1). Tādējādi procentuālais īpatsvars arī ir saistīts ar šo aprēķināto kopskaitu. Attiecībā uz lielākām lietām, kas aptver vairāk nekā 1000 atbalsta saņēmēju, datus var arī vākt, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju kopskaita reprezentatīvu paraugu, kas norādīts kā iznākuma rādītājs (1).

(1)OV C , , . lpp.
(2)OV C , , . lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra nostāja.
(4)https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights_lv.
(5)http://eu-un.europa.eu/eu-response-2030-agenda-sustainable-development-sustainable-european-future/.
(6)https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld.
(7) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/communication-new-modern-multiannual-financial-framework_en.pdf
(8)https://ec.europa.eu/commission/white-paper-future-europe-reflections-and-scenarios-eu27_lv.
(9)https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-harnessing-globalisation_lv.
(10)https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-future-eu-finances_lv.
(11)Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai”, (COM(2013)0882, 13.12.2013.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1927/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr.1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.).
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.).
(15)COM(2018)0297 un pievienotais SWD(2018)0192 .
(16)Komisijas SWD(2018)0171 un tā pielikums COM(2018)0321.
(17)OV L ....
(18)Atsauce tiks atjaunināta.
(19)Atsauce tiks atjaunināta.
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(21)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(22)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(23)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(25) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(26) Atsauce tiks pārbaudīta/atjaunināta. Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.).
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(28)Vadošajām iestādēm ir jāizveido sistēma, kurā datorizētā veidā reģistrē un glabā individuālo dalībnieku datus. Dalībvalstu noteiktajai datu apstrādes kārtībai jāatbilst noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.), jo īpaši tās 4., 6. un 9. pantam. Par rādītājiem sniegtie dati, kas apzīmēti ar *, ir personas dati atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktam. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz datu pārzini attiecināmo juridisko pienākumu (Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts).
(29)Bezdarbnieks, neaktīvs, nodarbināts, pašnodarbināta persona.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. decembrisJuridisks paziņojums