Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0199(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0470/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0470/2018

Debates :

PV 15/01/2019 - 21
CRE 15/01/2019 - 21

Balsojumi :

PV 16/01/2019 - 12.8
CRE 16/01/2019 - 12.8
Balsojumu skaidrojumi
PV 26/03/2019 - 7.18
CRE 26/03/2019 - 7.18

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0021
P8_TA(2019)0238

Pieņemtie teksti
PDF 897kWORD 99k
Trešdiena, 2019. gada 16. janvāris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) ***I
P8_TA-PROV(2019)0021A8-0470/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot atsevišķām reģionu kategorijām, kuru starpā nepārprotami minēti pārrobežu reģioni.
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt gan atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem, gan arī mazāk labvēlīgo reģionu, lauku apvidu, rūpniecības restrukturizācijas skarto reģionu, teritoriju ar zemu iedzīvotāju blīvumu, salu un kalnu reģionu atpalicība.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR]21 ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula]22 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) —kur viena vai vairākas dalībvalstis sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību.
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR]21 ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula]22 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) —kur viena vai vairākas dalībvalstis un to reģioni sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību.
_________________
_________________
21 [Atsauce]
21 [Atsauce]
22 [Atsauce]
22 [Atsauce]
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg).
(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas sadarbīgu un harmonisku attīstību dažādos līmeņos un samazinātu pastāvošās atšķirības, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg). Šajā procesā būtu jāņem vērā daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principi un jāstiprina vietai pielāgotas pieejas.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3 a)  Dažādajiem Interreg komponentiem būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana, kā aprakstīts 2015. gada septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas un izmantot pierobežas teritorijās neizmantoto izaugsmes potenciālu, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā "Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos"23 ("Pierobežas reģionu paziņojums"). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie sauszemes robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā.
(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas un izmantot pierobežas teritorijās neizmantoto izaugsmes potenciālu, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā "Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos"23 ("Pierobežas reģionu paziņojums"). Tādēļ pārrobežu sadarbības elementā būtu jāiekļauj sadarbība gan uz sauszemes, gan jūras robežām, neskarot jauno komponentu attiecībā uz tālāko reģionu sadarbību.
__________________
__________________
23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.
23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017) 534 final, 20.9.2017.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām valstīm vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.
(5)  Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai to reģioniem un vienu vai vairākām valstīm vai reģioniem vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, un tam būtu jāietver arī pārrobežu jūrlietu sadarbība. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā, savukārt jūrlietu sadarbībai vajadzētu aptvert teritorijas ap jūras baseiniem un ietvert arī 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārrobežu sadarbību pie jūras robežām. Būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka elastība, lai iepriekšējā pārrobežu jūrlietu sadarbība turpinātos plašākā jūrlietu sadarbības satvarā, un jo īpaši būtu jādefinē aptvertā teritorija, šādas sadarbības konkrētie mērķi, prasības projektu partnerībām, kā arī būtu jāizveido apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas.
(6)  Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, turklāt pilnā apjomā ievērojot subsidiaritātes principu. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas transnacionālas teritorijas un, attiecīgos gadījumos, teritorijas ap jūras baseiniem, kuras ģeogrāfiski pārsniedz pārrobežu programmu aptverto teritoriju robežas.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām.
(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu papildu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar trešām valstīm, aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām, ņemot vērā to īpašās iezīmes.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām — vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana, inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/200624, un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”25 īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā enerģētika, rūpnieciskā modernizācija un lauksaimnieciskā pārtikas ražošana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā — “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis.
(8)  Pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros, no vienas puses, un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, no otras puses, starpreģionālā sadarbība starp pilsētām un reģioniem, izmantojot pieredzes apmaiņu, un programmu spēju attīstīšana saskaņā ar abiem mērķiem (Eiropas teritoriālā sadarbība un ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai) ir svarīgs elements, lai rastu kopīgus risinājumus kohēzijas politikas jomā un izveidotu ilgstošas partnerattiecības. Tāpēc būtu jāturpina pašreizējās programmas un jo īpaši uz projektu balstītas sadarbības veicināšana, tostarp veicinot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kā arī makroreģionālās stratēģijas.
__________________
24 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).
25 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei", COM(2017) 376 final, 18.7.2017.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā būtu jābalstās uz viedu specializāciju un tās jāizmanto, lai atbalstītu pārdomātas specializācijas platformas tādās jomās kā enerģētika, rūpniecības modernizācija, aprites ekonomika, sociālā inovācija, vide vai lauksaimniecības pārtikas produkti, kā arī lai palīdzētu pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītajiem apvienoties kopās, lai veicinātu inovācijas potenciālu un Eiropas tirgū ieviestu inovatīvus produktus, procesus un ekosistēmas. Pierādījumi liecina, ka joprojām pastāv pastāvīgi sistēmiski traucējumi jaunu tehnoloģiju (piemēram, galveno pamattehnoloģiju) demonstrējumu testēšanas un validēšanas posmā, jo īpaši tad, ja inovācija ir saistīta ar papildu reģionālo specializāciju integrēšanu, veidojot novatoriskas pievienotās vērtības veidošanas ķēdes. Šie traucējumi ir īpaši kritiski posmā starp izmēģinājuma stadiju un pilnīgu ieviešanu tirgū. Dažās stratēģiskās tehnoloģijas un rūpniecības jomās MVU pašlaik nevar rēķināties ar izcilu, atvērtu un savienotu Eiropas mēroga demonstrējumu infrastruktūru. Starpreģionālās sadarbības iniciatīvas programmām būtu jāaptver visa Eiropas Savienība un jābūt atvērtām arī AZT, trešo valstu, to reģionu un reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju, tajā skaitā tālāko kaimiņreģionu, līdzdalībai. Būtu jāveicina sinerģija starp starpreģionālām investīcijām inovācijā un citām attiecīgām ES programmām, piemēram, saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas digitālā tirgus un vienotā tirgus programmu, jo tas palielinās investīciju ietekmi un nodrošinās labāku vērtību iedzīvotājiem.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326.
(9)  Būtu jānosaka kopīgi objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326.
__________________
__________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA27, KASSI28 un AZTP29 būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos maksimālos apjomus, proti, līdz 3 % no finansējuma apjoma IPA III ietvaros un līdz 4 % no finansējuma apjoma Kaimiņattiecību ģeogrāfiskās programmas ietvaros saskaņā ar KASSI 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
(10)  Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA27, KASSI28 un AZTP29 būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos maksimālos apjomus.
__________________
__________________
27 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).
27 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).
28 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).
28 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).
29 Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).
29 Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10 a)   Īpaša uzmanība būtu jāpievērš reģioniem, kas kļūst par Savienības jaunajām ārējām robežām, lai nodrošinātu pašreizējo sadarbības programmu pienācīgu nepārtrauktību.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.
(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju, kā arī reģionālo un vietējo attīstību. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12 a)  Sinerģiju veidošanai ar Savienības ārējām darbībām un attīstības programmām arī būtu jāpalīdz nodrošināt maksimāla ietekme, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā noteikto attīstības politikas saskaņotības principu. Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ir būtiski panākt saskaņotību visās Savienības politikas jomās.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par nosacījumiem, ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu sadarbību ar to kaimiņiem, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”31.
(14)  Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par to nosacījumu uzlabošanu, ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu to sadarbību ar trešām valstīm un AZT, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”31.
_________________
_________________
31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017) 623 final, 24.10.2017.
31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017) 623 final, 24.10.2017.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14 a)  Šī regula paredz iespēju AZT piedalīties Interreg programmās. Lai veicinātu to efektīvu piekļuvi un līdzdalību, būtu jāņem vērā AZT īpatnības un problēmas.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi. Salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu būtu jāsamazina pārrobežu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, bet tajā pašā laikā būtu jāpalielina transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, jo šajā elementā tiek integrēta jūrlietu sadarbība, kā arī būtu jāizveido jauns elements, kas paredzēts tālāko reģionu sadarbībai.
(15)  Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi. Ņemot vērā globalizāciju, sadarbība, kuras mērķis ir palielināt investīcijas nodarbinātībā un izaugsmē un veidot kopīgas investīcijas ar citiem reģioniem, tomēr būtu jāveido atkarībā no reģionu kopīgajām iezīmēm un mērķiem, nevis vienmēr pēc to robežām, un tāpēc būtu jānodrošina pietiekams papildu finansējums jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, lai reaģētu uz pasaules tirgus stāvokli.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam būtu jāturpina jaunā programma PEACE PLUS, un te vajadzētu balstīties uz iepriekšējo programmu darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā tās praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka, ja programma darbojas miera un saskaņas labā, ERAF būtu arī jāpalīdz attiecīgajos reģionos veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu saliedētības veicināšanai. Ņemot vērā programmas specifiku, to vajadzētu pārvaldīt integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksu vajadzētu integrēt programmā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Bez tam atsevišķus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nevajadzētu piemērot šai programmai saistībā ar darbībām miera un saskaņas labā.
(18)  Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam ir jāturpina jaunā programma PEACE PLUS, un te vajadzētu balstīties uz iepriekšējo programmu darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā tās praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka, ja programma darbojas miera un saskaņas labā, ERAF būtu arī jāpalīdz attiecīgajos reģionos veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti un sadarbību, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu saliedētības veicināšanai. Ņemot vērā programmas specifiku, to vajadzētu pārvaldīt integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksu vajadzētu integrēt programmā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Bez tam atsevišķus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nevajadzētu piemērot šai programmai saistībā ar darbībām miera un saskaņas labā.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Lielākā daļa Savienības atbalsta būtu jāvelta ierobežotam skaitam politikas mērķu, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku Interreg iedarbīgumu.
(20)  Lielākā daļa Savienības atbalsta būtu jāvelta ierobežotam skaitam politikas mērķu, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku Interreg iedarbīgumu. Būtu jāpastiprina sinerģija un papildināmība starp INTERREG komponentiem.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām.
(21)  Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām. Šiem īpašajiem noteikumiem arī turpmāk vajadzētu būt vienkāršiem un skaidriem, lai izvairītos no pārmērīgas reglamentēšanas un papildu administratīvā sloga dalībvalstīm un saņēmējiem.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Vajadzētu paturēt 2014.–2020. gada plānošanas perioda noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir patiešām kopīgas un sadarbīgas, par partnerībām Interreg darbības ietvaros un par vadošā partnera pienākumiem. Tomēr Interreg partneriem būtu jāsadarbojas visos četros aspektos (izstrāde, īstenošana, personāls, finansējums), savukārt tālāko reģionu sadarbības partneriem būtu jāsadarbojas trijos aspektos no četriem, jo būtu vienkāršāk atbalstu no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem apvienot gan programmu, gan darbību līmenī.
(22)  Vajadzētu paturēt 2014.–2020. gada plānošanas perioda noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir patiešām kopīgas un sadarbīgas, par partnerībām Interreg darbības ietvaros un par vadošā partnera pienākumiem. Interreg partneriem būtu jāsadarbojas izstrādē un īstenošanā, kā arī personāla un/vai finansējuma jautājumos, savukārt tālāko reģionu sadarbības partneriem būtu jāsadarbojas trijos aspektos no četriem, jo būtu vienkāršāk atbalstu no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem apvienot gan programmu, gan darbību līmenī.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22 a)  Svarīgs un sekmīgs instruments pārrobežu sadarbības programmās ir iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (P2P) un maza mēroga projekti, kuru mērķis ir novērst ar robežām saistītos un pārrobežu šķēršļus, veicināt vietējo iedzīvotāju kontaktus un tādējādi tuvināt pierobežas reģionus un to iedzīvotājus. P2P un maza mēroga projekti tiek īstenoti daudzās jomās, tādās kā kultūra, sports, tūrisms, izglītība un apmācība, uzņēmējdarbība, zinātne, vides aizsardzība un ekoloģija, veselības aprūpe, transports un mazie infrastruktūras projekti, administratīvā sadarbība un sabiedriskās attiecības. Kā norādīts arī Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”32, P2P un maza mēroga projektiem ir liela Eiropas pievienotā vērtība un tie ievērojami sekmē pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu.
__________________
32 Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Ir jāprecizē noteikumi par mazu projektu fondiem, kas ir pastāvējuši jau kopš Interreg aizsākumiem, bet uz ko nekad nav attiecināti specifiski noteikumi. Kā izklāstīts Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”32, šādi mazo projektu fondi ir būtiski, lai stiprinātu uzticēšanos iedzīvotāju un iestāžu starpā, sniegtu lielāku Eiropas pievienoto vērtību un, pateicoties robežu radīto šķēršļu pārvarēšanai un pierobežas teritoriju un iedzīvotāju integrēšanai, ievērojami sekmētu pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu. Lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.
(23)  Kopš Interreg aizsākumiem P2P un maza mēroga projektus galvenokārt atbalsta mazu projektu fondi vai līdzīgi instrumenti, uz kuriem nekad nav attiecināti nekādi īpaši nosacījumi, tāpēc ir jāprecizē noteikumi par šādu projektu fondiem. Lai arī turpmāk nodrošinātu iedzīvotāju P2P un maza mēroga projektu pievienoto vērtību un priekšrocības, tajā skaitā saistībā ar vietējo un reģionālo attīstību, un lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.
__________________
32 Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem.
(24)  Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, tajā skaitā attiecībā uz reģionālajiem kontaktpunktiem (vai “antenām”), kas ir svarīgi kontaktpunkti tiem, kuri ierosina un īsteno projektus, un tādēļ tie darbojas kā tiešais savienojums ar kopīgajiem sekretariātiem vai attiecīgajām iestādēm, bet jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)  Saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu Komisijai, dalībvalstīm un reģioniem būtu cieši jāsadarbojas, lai izmantotu Regulas (ES) .../... [jaunās KNR] 77. pantā paredzētos uzlabotos proporcionalitātes noteikumus attiecībā uz Interreg programmas pārvaldības un kontroles sistēmu.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Dalībvalstis būtu jāmudina piešķirt vadošās iestādes funkcijas ETSG vai uzticēt šādai grupai — līdzīgi kā citām pārrobežu juridiskām struktūrām — atbildību par apakšprogrammas, integrētu teritoriālo investīciju vai viena vai vairāku mazo projektu fondu pārvaldību, vai nozīmēt to par vienīgo partneri.
(27)  Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jādeleģē vadošās iestādes funkcijas jaunai vai, atbilstīgā gadījumā, jau esošai ETSG vai jāuztic šādai grupai — līdzīgi kā citām pārrobežu juridiskām struktūrām — atbildība par apakšprogrammas vai integrētu teritoriālo investīciju pārvaldību, vai jānozīmē to par vienīgo partneri. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja vietējām un reģionālajām iestādēm un citām publiskām iestādēm no dažādām dalībvalstīm izveidot šādas sadarbības grupas ar juridiskas personas statusu un iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes to darbībā.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Pie grāmatvedības funkcijas būtu jāpatur 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidotā maksājumu ķēde, t.i., no Komisijas ar sertifikācijas iestādes starpniecību pie vadošā partnera. Savienības atbalsts būtu jāizmaksā vadošajam partnerim, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt dubultas maksas par konvertēšanu euro un pēc tam no euro citā valūtā vai otrādi darījumos starp vadošo partneri un citiem partneriem.
(28)  Pie grāmatvedības funkcijas būtu jāpatur 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidotā maksājumu ķēde, t.i., no Komisijas ar sertifikācijas iestādes starpniecību pie vadošā partnera. Savienības atbalsts būtu jāizmaksā vadošajam partnerim, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt dubultas maksas par konvertēšanu euro un pēc tam no euro citā valūtā vai otrādi darījumos starp vadošo partneri un citiem partneriem. Ja nav noteikts citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri pilnībā un saskaņā ar grafiku, par ko vienojušies visi partneri, saņem kopējā ieguldījuma summu no attiecīgā Savienības fonda, ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Saskaņā ar Regulas [ES, Euratom] [FR-Omnibus] [63. panta 9. punktu] nozaru noteikumos jāņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīziju būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.
(29)  Saskaņā ar Regulas [ES, Euratom] [FR-Omnibus] [63. panta 9. punktu] nozaru noteikumos jāņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīzijām būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu — no vienīgajiem vai citiem partneriem līdz vadošajam partnerim, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai aizjūras zemju un teritoriju (AZT) atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atlīdzināšanu. Konkrētāk, nedrīkstētu pieļaut, ka vadošā iestāde piespiež vadošo partneri uzsākt tiesvedību citā valstī.
(30)  Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu — no vienīgajiem vai citiem partneriem līdz vadošajam partnerim, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai aizjūras zemju un teritoriju (AZT) atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atlīdzināšanu. Turklāt būtu jānosaka procedūras, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, un par tām būtu jāvienojas uzraudzības komitejai. Tomēr nedrīkstētu pieļaut, ka vadošā iestāde piespiež vadošo partneri uzsākt tiesvedību citā valstī.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
(30 a)   Ir pareizi veicināt finanšu disciplīnu. Tajā pašā laikā budžeta saistību atcelšanas pasākumos būtu jāņem vērā Interreg programmu un to īstenošanas sarežģītība.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, tālāko reģionu sadarbību var īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā šīs programmas pilnībā vai daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.
(32)  Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, tālāko reģionu sadarbību var īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā šīs programmas pilnībā vai daļēji īstenojamas netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr ārējās pārrobežu sadarbības programmās vajadzības gadījumā attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras. kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].
(35)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr vajadzības gadījumā ārējās pārrobežu sadarbības programmās attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras, kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
(36 a)  Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) veicināšana ir svarīga ES kohēzijas politikas prioritāte. Atbalsts MVU ar ETS projektiem saistīto izmaksu segšanai saskaņā ar Komisijas Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu (VGAR) no paziņošanas prasības jau ir atbrīvots. Īpaši nosacījumi attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu investīcijām, ko veic visu lielumu uzņēmumi, ir iekļauti arī Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam2a un VGAR iedaļā par reģionālo atbalstu. Ņemot vērā gūto pieredzi, atbalstam Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem būtu tikai ierobežota ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tādējādi Komisijai būtu jādod iespēja atzīt, ka šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz finansējumu, ko sniedz ETS projektu atbalstam, var attiecināt grupu atbrīvojumu.
_____________________
1a Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).
2a Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm Savienībā un starp dalībvalstīm un blakusesošām trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).
1.  Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un to reģioniem Savienībā un starp dalībvalstīm, to reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām, vai trešo valstu grupām, kas ir daļa no reģionālas organizācijas.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4. punkts
(4)  “pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.
(4)  “pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, tajā skaitā eiroreģions, kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
(4 a)  “reģionālā integrācijas un sadarbības organizācija” ir dalībvalstu vai reģionu grupa tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kuras mērķis ir cieši sadarboties kopīgu interešu jautājumos.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa
(1)  pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem nolūkā veicināt integrētu reģionālo attīstību (1. elements):
(1)  pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem nolūkā veicināt integrētu un harmonisku reģionālo attīstību (1. elements):
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem; vai
(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem; vai
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes pierobežas blakusreģioniem:
b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem:
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  transnacionālā sadarbība un jūrlietu sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”; ja attiecas tikai uz transnacionālo sadarbību — “2.A elements; ja attiecas tikai uz jūrlietu sadarbību — “2.B elements”);
(2)  transnacionālā sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un AZT, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”);
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3)  tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju savā apkārtnē (“3. elements”);
(3)  tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, vai reģionālajām integrācijas un sadarbības organizācijām, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju un harmonisku attīstību savā apkārtnē (“3. elements”);
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – i a punkts (jauns)
(i a)  kopēju starpreģionu attīstības projektu īstenošanā;
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – i b punkts (jauns)
(i b)  spēju attīstīšanā starp partneriem visā Savienībā saistībā ar:
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ii a punkts (jauns)
iia)  paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu, lai to nodotu galvenokārt darbības programmām saistībā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”;
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ii b punkts (jauns)
iib)  pieredzes apmaiņu par paraugprakses apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu par pilsētu ilgtspējīgu attīstību, tostarp saikni starp pilsētām un lauku apgabaliem;
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – iii a  punkts(jauns)
iiia) Eiropas pārrobežu mehānisma izveidi, darbību un izmantošanu, kā minēts Regulā (ES) ... / ... [jauns Eiropas pārrobežu mehānisms];
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 5. punkts
(5)  starpreģionālas investīcijas inovācijā, pateicoties tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību (“5. elements”).
svītrots
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm.
1.  Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes vai jūras robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm, neskarot nekādus iespējamos pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu 2014.–2020. gada plānošanas periodam noteikto sadarbības programmu jomu saskaņotību un nepārtrauktību.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko caur jūru saista pastāvīgi savienojumi.
svītrots
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru un Monako.
3.  Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.
4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes vai jūras robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
5. pants – virsraksts
5 Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums
Transnacionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver nepārtrauktus funkcionālos apgabalus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.
1.  Transnacionālās sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver nepārtrauktus funkcionālos apgabalus, neskarot nekādus iespējamos pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu šādas sadarbības saskaņotību un nepārtrauktību lielākajās saskaņotajās jomās, pamatojoties uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības Interreg programmas var aptvert:
Transnacionālās sadarbības Interreg programmas var aptvert:
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
b)  Grenlandi;
b)  AZT, kas izmanto AZT programmas sniegto atbalstu;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis vai partnervalstis ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.
3.  Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis, partnervalstis vai AZT ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Tālāko reģionu Interreg programmas var aptvert partnervalstis kaimiņos, kas saņem atbalstu no KASSI, vai AZT, kas saņem atbalstu no AZTP, vai abus.
2.  Tālāko reģionu Interreg programmas var aptvert partnervalstis, kas saņem atbalstu no KASSI, AZT, kas saņem atbalstu no AZTP, reģionālās sadarbības organizācijas vai šo abu vai visu trīs minēto kombināciju.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
7. pants – virsraksts
Starpreģionālās sadarbības un starpreģionālo investīciju inovācijā ģeogrāfiskais tvērums
Starpreģionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu vai attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbilstīgi 5. elementam atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija.
1.  Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija, tajā skaitā tālākie reģioni.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.
2.  Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Trešās valstis var piedalīties šajās programmās ar nosacījumu, ka tās dod ieguldījumu finansējumā ārēji piešķirto ieņēmumu veidā.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti, kā arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir piešķīrumu nolūkā ņemti vērā 2.B elementa ietvaros un minēti 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā.
2.  Šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai ārpussavienības teritoriju reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta.
3.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai teritoriju ārpus Savienības reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto ERAF resursu apmērs ir 8 430 000 000 EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 102. panta 1. punktā.
1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto resursu apmērs ir 11 165 910 000 (2018. gada cenās) EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 103. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Šā panta 1. punktā minētos resursus sadala šādi:
2.  10 195 910 000 EUR (91,31 %) no šā panta 1. punktā minētajiem resursiem sadala šādi:
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  52,7 % (t. i., kopā 4 440 000 000 EUR) pārrobežu sadarbībai (1. elements);
a)  7 500 000 000 EUR (67,16 %) pārrobežu sadarbībai (1. elements);
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  31,4 % (t. i., kopā 2 649 900 000 EUR) transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai (2. elements);
b)  1 973 600 880 EUR (17,68 %) transnacionālajai sadarbībai (2. elements);
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  3,2  % (t. i., kopā 270 100 000 EUR) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);
c)  357 309 120 EUR (3,2 %) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
d)  1,2 % (t. i., kopā 100 000 000 EUR) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements);
d)  365 000 000 EUR (3,27 %) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements);
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  11,5 % (t. i., kopā 970 000 000 EUR) starpreģionālām investīcijām inovācijā (5. elements).
svītrots
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
a)  1. elements — NUTS 3. līmeņa reģioni; 2.B elements — tie NUTS 3. līmeņa reģioni, kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;
a)  1. elements — NUTS 3. līmeņa reģioni, kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
b)  2.A elements un 3. elements — NUTS 2. līmeņa reģioni.
b)  2. elements — NUTS 2. līmeņa reģioni.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
(b a)  3. elements — NUTS 2. un 3. līmeņa reģioni.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
9. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  970 000 000 EUR (8,69 %) no 1. punktā minētajiem līdzekļiem piešķir jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, kā minēts 15.a pantā (jauns).
Ja Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim nav izmantojusi visus 1. punktā minētos pieejamos līdzekļus projektiem, kas atlasīti saskaņā ar šo iniciatīvu, atlikušos nesaistītos atlikumus pārdala starp 1. līdz 4. komponenta daļām.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts – 1. daļa
ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minēto līdzvērtīgo summu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā.
ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minēto ieguldījumu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
b)  Interreg programmu nevar īstenot pēc plāna iesaistīto valstu attiecību problēmu dēļ.
b)  pienācīgi pamatotos gadījumos, kad Interreg programmu nevar īstenot pēc plāna iesaistīto valstu attiecību problēmu dēļ.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – 1. daļa
Kas attiecas uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu, partnervalsts vai Grenlandes dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.
Attiecībā uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu partnervalsts vai AZT dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
a)  Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās;
a)  Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai AZT piedalīšanās;
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
c)  Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās.
c)  Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai AZT piedalīšanās.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
12. pants – 6. punkts
6.  Ja trešā valsts vai partnervalsts, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti 4. punkta otrajā daļā.
6.  Ja trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punkta otrajā daļā.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 70 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.
Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 80 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti:
3.  Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus izmanto pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti:
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
a)  Interreg 1. un 2.A elementa programmas:
a)  Interreg 1. un 2. elementa programmas:
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;
(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem, tajā skaitā iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektiem, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts
5.  Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu aizsardzība.
5.  Saistībā ar 1., 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu un starptautiskā aizsardzībā esošu bēgļu aizsardzība un ekonomiskā un sociālā integrācija.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Vēl 15 % no ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība” vai Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”.
2.  No ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, līdz 15 % piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”, savukārt līdz 10 % var piešķirt Interreg konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
3.  Ja 2.A elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju, visu ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.
3.  Ja 1. vai 2. elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, ar vismaz 80 % no ERAF un attiecīgā gadījumā ar daļu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, atbalsta minētās stratēģijas mērķus.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
4.  Ja 2.B elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, vismaz 70 % no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.
svītrots
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
15.a pants (jauns)
15.a pants
Starpreģionālas investīcijas inovācijā
1.  Šīs regulas 9. panta 5.a punktā (jauns) minētie līdzekļi tiek piešķirti jaunai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, kas ir paredzēta:
a)  tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību;
b)  kontaktu veidošanai starp pētniekiem, uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publikās pārvaldes iestādēm, kas valsts vai reģionālā līmenī iesaistīti pārdomātas specializācijas un sociālās inovācijas stratēģijās;
c)  izmēģinājuma projektiem, kuru mērķis ir noteikt vai testēt jaunus attīstības risinājumus reģionālā un vietējā līmenī, pamatojoties uz pārdomātas specializācijas stratēģijām; vai
d)  inovācijas pieredzes apmaiņai, lai gūtu labumu no reģionālās vai vietējās attīstības gaitā gūtas pieredzes.
2.  Lai uzturētu Eiropas teritoriālās kohēzijas principu, piešķirot aptuveni vienādu finanšu resursu daļu, šīs investīcijas ir vērstas uz saikņu veidošanu starp mazāk attīstītajiem reģioniem un vadošajiem reģioniem, palielinot reģionālo inovācijas ekosistēmu spēju mazāk attīstītajos reģionos, lai integrētu un attīstītu esošo vai topošo ES vērtību, kā arī spēju piedalīties partnerībās ar citiem reģioniem.
3.  Komisija īsteno šīs investīcijas saskaņā ar tiešu vai netiešu pārvaldību. To atbalsta ekspertu grupa, nosakot ilgtermiņa darba programmu un ar to saistītos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.
4.  Attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija. Trešās valstis var piedalīties šajās investīcijās ar nosacījumu, ka tās dod ieguldījumu finansējumā ārēji piešķirto ieņēmumu veidā.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā, un 5. elements, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā.
1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
2.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
2.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts – 1. daļa
Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem.
Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem. Sagatavojot Interreg programmas, kas aptver makroreģionālās vai jūras baseinu stratēģijas, dalībvalstīm un programmas partneriem būtu jāņem vērā attiecīgo makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju tematiskās prioritātes un jāapspriežas ar attiecīgajiem dalībniekiem. Dalībvalstis un programmas partneri izveido ex ante mehānismu, lai nodrošinātu, ka plānošanas perioda sākumā tiek savesti kopā visi makroreģiona un jūras baseina līmeņa dalībnieki, ETS programmas iestādes, reģioni un valstis, lai kopīgi lemtu par katras programmas prioritātēm. Vajadzības gadījumā šīs prioritātes saskaņo ar makroreģionālo vai jūras baseinu stratēģiju rīcības plāniem.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
16. pants – 4. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, Interreg programmu iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus deviņi mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT vārdā.
Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, vienu vai vairākas Interreg programmas iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus divpadsmit mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu, AZT vai reģionālo integrācijas un sadarbības organizāciju vārdā.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
16. pants – 4. punkts – 2. daļa
Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.
Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
3.  Ar Komisijas piekrišanu un pienācīgi pamatotos gadījumos, lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti un paplašinātu darbību mērogu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz Interreg programmām pārvietot līdz [x]% no summas, kas no ERAF piešķirta attiecīgajai programmai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” tam pašam reģionam. Pārvietotā summa veido atsevišķu prioritāti vai atsevišķas prioritātes.
3.  Lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti un paplašinātu darbību mērogu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz Interreg programmām pārvietot līdz 20 % no summas, kas no ERAF piešķirta attiecīgajai programmai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” tam pašam reģionam. Katra dalībvalsts iepriekš paziņo Komisijai, ka tā gatavojas šo pārvietošanas iespēju izmantot, un iesniedz Komisijai šā lēmuma pamatojumu. Pārvietotā summa veido atsevišķu prioritāti vai atsevišķas prioritātes.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
b)  galveno kopīgi risināmo problēmu kopsavilkums, ņemot vērā:
b)  galveno kopīgi risināmo problēmu kopsavilkums, jo īpaši ņemot vērā:
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
(ii)  kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem;
(ii)  kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem un iespējamās panākamās sinerģijas;
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
(iii)  līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas;
(iii)  līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas un to, kā tās ņemtas vērā programmā;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
c)  izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus;
c)  izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, kā arī atbilstošo prioritāšu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus;
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – i punkts
i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamā iemaksa šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;
i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā, jeb attiecīgi kritēriju kopums un atbilstošo pārredzamo atlases kritēriju kopums šādai darbībai;
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – iii punkts
(iii)  galvenās mērķgrupas;
svītrots
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – v punkts
v)  finanšu instrumentu plānotais izmantojums;
svītrots
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
17. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
(iii)  attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP Grenlande”);
(iii)  attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP”);
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
17. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
b)  šā panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā norāda summas tikai par 2021. līdz 2025. gadu.
svītrots
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
17. pants – 7. punkts – b apakšpunkts
b)  izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta izveidei,
b)  izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta un vajadzības gadījumā vadības atbalsta struktūru dalībvalstīs vai trešās valstīs izveidei;
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Komisija izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un, gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, tās saderību ar 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā.
1.  Komisija pilnīgi pārredzami izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un, gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, tās saderību ar šīs regulas 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts
4.  Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par katras Interreg programmas apstiprināšanu.
4.  Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, iesniegusi šo programmas pārskatīto versiju, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par katras Interreg programmas apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.
1.  Pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantu dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
2.  Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
2.  Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus viena mēneša laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts
3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
19. pants – 4. punkts
4.  Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
4.  Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
19. pants – 5. punkts – 1. daļa
Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.
Pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantu plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 10 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 5 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa
Minētā uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai — īpaši gadījumos, kad pastāv apakšprogrammas — vairākas koordinācijas komitejas, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā.
Minētā uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai — īpaši gadījumos, kad pastāv apakšprogrammas — vairākas koordinācijas komitejas, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā. Koordinācijas komitejas piemēro partnerības principu, kā noteikts Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantā, un tajās darbojas partneri no visām iesaistītajām dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
22. pants – 3. punkts
3.  Vadošā iestāde apspriežas ar Komisiju un tās apsvērumus ņem vērā pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejai. Tas pats attiecas uz jebkādām turpmākām izmaiņām šajos kritērijos.
3.  Vadošā iestāde paziņo Komisijai pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejai. Tas pats attiecas uz jebkādām turpmākām izmaiņām šajos kritērijos.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
22. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4.  Darbību atlases gaitā uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja:
4.  Pirms uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja atlasa darbības, vadošā iestāde:
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
22. pants – 6. punkts – 2. daļa
Šajā dokumentā izklāsta arī vadošā partnera pienākumus attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saskaņā ar 50. pantu. Šos pienākumus nosaka uzraudzības komiteja. Tomēr, ja vadošais partneris atrodas citā dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, tā pienākums nav atgūt līdzekļus, izmantojot tiesu procedūras.
Šajā dokumentā izklāsta arī vadošā partnera pienākumus attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saskaņā ar 50. pantu. Procedūras, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, nosaka uzraudzības komiteja, un tā par šīm procedūrām vienojas. Tomēr, ja vadošais partneris atrodas citā dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, tā pienākums nav atgūt līdzekļus, izmantojot tiesu procedūras.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. daļa – 1. daļa
Darbībās, kas atlasītas 1., 2. un 3. elementa ietvaros, ir iesaistīti aktori no vismaz divām iesaistītajām valstīm, un vismaz viens no tiem ir saņēmējs no dalībvalsts.
Darbībās, kas atlasītas 1., 2. un 3. elementa ietvaros, ir iesaistīti aktori no vismaz divām iesaistītajām valstīm vai AZT, un vismaz viens no tiem ir saņēmējs no dalībvalsts.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
23. pants – 2. punkts
2.  Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi.
2.  Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī vai AZT ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts – 1. daļa
Partneri sadarbojas Interreg darbību izstrādē, īstenošanā, nodrošināšanā ar personālu, arī finansēšanā.
Partneri sadarbojas Interreg darbību izstrādē un īstenošanā, kā arī to nodrošināšanā ar personālu un/vai finansēšanā. Partneru skaitu katrā Interreg operācijā cenšas ierobežot līdz ne vairāk kā desmit partneriem.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts – 2. daļa
Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai trijos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.
Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai divos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
23. pants – 6. punkts – 1. daļa
Pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG var būt vienīgais partneris Interreg darbībā, kas notiek 1., 2. un 3. elementa Interreg programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka tās dalībnieki ietver partnerus no vismaz divām iesaistītajām valstīm.
Pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG var būt vienīgais partneris Interreg darbībā, kas notiek 1., 2. un 3. elementa Interreg programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka tās dalībnieki ietver partnerus no vismaz divām iesaistītajām valstīm vai AZT.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
23. pants – 7. punkts – 2. daļa
Tomēr vienīgais partneris var būt reģistrēts dalībvalstī, kura nepiedalās attiecīgajā programmā, ja ir ievēroti 23. panta nosacījumi.
svītrots
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – 1. daļa
Iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta mazo projektu fondā Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 000 000 EUR vai 15 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.
Kopējā iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta vienā vai vairākos mazo projektu fondos Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai un Interreg programmas pārrobežu sadarbībai gadījumā ir vismaz 3% no kopējā piešķīruma.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts
2.  Mazo projektu fonda saņēmējs ir pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG.
2.  Mazo projektu fonda līdzekļu saņēmējs ir publisko vai privāto tiesību subjekts, subjekts ar juridiskas personas statusu vai bez tā, vai arī fiziska persona, kas ir atbildīgi par uzsākšanas darbībām vai arī gan par uzsākšanas, gan īstenošanas darbībām.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
24. pants – 5. punkts
5.  Personāla un netiešās izmaksas, kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vadību, nepārsniedz 20 % no attiecīgā mazo projektu fonda kopējām attiecināmajām izmaksām.
5.  Personāla un citas tiešās izmaksas, kas atbilst izmaksu kategorijām 39. līdz 42. pantā, kā arī netiešās izmaksas, kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vai fondu vadību, nepārsniedz 20 % no attiecīgā mazo projektu fonda vai fondu kopējām attiecināmajām izmaksām.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
24. pants – 6. punkts – 1. daļa
Ja publiskā iemaksa mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot projektus, kam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu.
Ja publiskā iemaksa mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā.
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
24. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja katras operācijas kopējās izmaksas nepārsniedz 100 000 EUR, atbalsta summu vienam vai vairākiem maziem projektiem var noteikt, pamatojoties uz budžeta projektu, ko nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un to ex ante apstiprina struktūra, kas izvēlas darbību.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts
2.  Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktās prasības neparedz citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri saņem iemaksas kopējo summu no attiecīgā Savienības fonda pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem partneriem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.
2.  Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktās prasības neparedz citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri saņem iemaksas kopējo summu no attiecīgā Savienības fonda pilnā apmērā un ievērojot grafiku, par ko vienojušies visi partneri, kā arī ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem partneriem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ikvienu saņēmēju dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var iecelt par vadošo partneri.
Ikvienu saņēmēju dalībvalstī, kas piedalās Interreg programmā, var iecelt par vadošo partneri.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 2. daļa
Tomēr dalībvalstis, trešās valstis, partnervalstis vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var vienoties, ka partneri, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, var iecelt par vadošo partneri.
svītrots
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts
1.  Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [85. panta 3. punkta] attiecīgi [a) vai c) apakšpunktu].
1.  Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes 2021. un 2022. gadā piemērojot priekšfinansējuma ikgadējiem maksājumiem saskaņā ar šīs regulas 49. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un pēc tam turpmākajos gados piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [85. panta 3. punkta] attiecīgi [a) vai c) apakšpunktu].
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 6 %;
a)  iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 7 %;
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 7 %.
c)  2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 8 %.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par Komisijas lēmumu, ar ko pieņem Interreg programmu.
1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par Komisijas lēmumu, ar ko pieņem Interreg programmu.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
2.  Uzraudzības komiteju vada tās dalībvalsts pārstāvis, kurā atrodas vadošā iestāde, vai vadošās iestādes pārstāvis.
svītrots
Ja uzraudzības komitejas reglaments paredz, ka tās priekšsēdētāju ieceļ rotācijas kārtībā, komitejas priekšsēdētājs var būt trešās valsts, partnervalsts vai AZT pārstāvis, bet līdzpriekšsēdētājs — dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis, un otrādi.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
27. pants – 6. punkts
6.  Vadošā iestāde publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus uzraudzības komitejai paziņotos datus un informāciju 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.
6.  Vadošā iestāde 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē uzraudzības komitejas reglamentu, datu un informācijas apkopojumu, kā arī visus lēmumus, kas paziņoti uzraudzības komitejai.
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 1. daļa
Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvs nodrošina līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.
Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu var vienoties dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvā cenšas nodrošināt līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 2. daļa
Uzraudzības komitejas sastāvā ir ņemts vērā attiecīgajā Interreg programmā iesaistīto dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu un AZT skaits.
svītrots
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 3. daļa
Uzraudzības komitejā ir arī pārstāvji no struktūrām, kas kopīgi izveidotas visā programmas teritorijā vai tās daļā, tostarp no ETSG.
Uzraudzības komitejā ir arī pārstāvji no reģioniem un vietējām iestādēm, kā arī citām struktūrām, kas kopīgi izveidotas visā programmas teritorijā vai tās daļā, tostarp no ETSG.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts
2.  Vadošā iestāde uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.
2.  Vadošā iestāde 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē par uzraudzības komitejas locekļiem iecelto iestāžu vai struktūru sarakstu.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts
3.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā padomdevēji.
3.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā var piedalīties kā padomdevēji.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
28. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēji var piedalīties pārstāvji no struktūrām, kas izveidotas visā programmas darbības teritorijā vai kas aptver tās daļu, tajā skaitā ETSG.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
g)  attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā.
g)  attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā un vajadzības gadījumā ierosina papildu atbalsta pasākumus.
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc apspriešanās ar Komisiju saskaņā ar 22. panta 2. punktu, neskarot Regulas (ES) [jaunā KNR[ [27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu];
a)  metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc paziņošanas Komisijai saskaņā ar šīs regulas 22. panta 2. punktu, neskarot Regulas (ES) [jaunā KNR[ [27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu];
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde viena mēneša laikā sniedz Komisijai informāciju par 29. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem:
2.  Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde trīs mēnešu laikā sniedz Komisijai informāciju par 29. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem:
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – 1. daļa
Katra vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31jūlijam, 30. septembrim un 30novembrim, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā doto veidni.
Katra vadošā iestāde saskaņā ar šīs regulas 31. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisijai elektroniski nosūta datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. maijam un 30. septembrim, kā arī reizi gadā — datus saskaņā ar šīs regulas 31panta 2punkta b) apakšpunktu, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā doto veidni.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Datu nosūtīšanu veic, izmantojot esošās datu ziņošanas sistēmas, ciktāl iepriekšējā plānošanas periodā ir apliecinājusies šo sistēmu uzticamība.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām Interreg darbībām un ar Interreg darbībām sasniegtās vērtības.
b)  izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām Interreg darbībām un ar pabeigtajām Interreg darbībām sasniegtās vērtības.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts
1.  Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
1.  Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā un kas ir vislabāk piemēroti, lai novērtētu progresu virzībā uz “Eiropas teritoriālās sadarbības” (Interreg) programmas mērķiem, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
33. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Nepieciešamības gadījumā un vadošās iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos tiek izmantoti programmai raksturīgie snieguma un rezultātu rādītāji papildus rādītājiem, kas izvēlēti saskaņā ar 1. punktu.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts
1.  Vadošā iestāde veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.
1.  Vadošā iestāde ne biežāk kā reizi gadā veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
34. pants – 4. punkts
4.  Vadošā iestāde nodrošina procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.
4.  Vadošā iestāde cenšas nodrošināt procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
35. pants – 3. punkts
3.  Piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] [44. panta 2. līdz 7. punktu] par vadošās iestādes pienākumiem.
3.  Piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] [44. panta 2. līdz 6. punktu] par vadošās iestādes pienākumiem.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
35. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 100 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus;
c)  tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 50 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus;
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
35. pants – 4. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
d)  par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts;
d)  par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu un attiecīgā gadījumā elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A2 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts;
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
35. pants – 4. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts
e)  par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.
e)  par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 5 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
35. pants – 6. punkts
6.  Ja saņēmējs neizpilda Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai.
6.  Ja saņēmējs neizpilda Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus vai savlaicīgi nelabo pieļauto bezdarbību, vadošā iestāde piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
38. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
c)   vienotu likmi saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [50. panta 1. punktu].
c)  tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver minētās darbības tiešās personāla izmaksas, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
38. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
a)  mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku, kas noteikts nodarbinātības dokumentā un izteikts stundās, vai
a)  attiecīgās personas pēdējās dokumentētās mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, kā minēts darba līgumā un Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 50. panta 2. punkta b) apakšpunktā, vai
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
38. pants – 6. punkts
6.  Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir attiecināmas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu).
6.  Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir attiecināmas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu). Ja tās vēl nav iekļautas saskaņotajā stundas likmē, 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās algu izmaksas var pievienot stundu likmei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
39. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Biroja un administratīvās izmaksas ir tikai šādi elementi:
Biroja un administratīvās izmaksas nepārsniedz 15 % no kopējām darbības tiešajām izmaksām un tajās ir tikai šādi elementi:
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
40. pants – 4. punkts
4.  Šajā pantā minēto izdevumu tiešu apmaksu, ko veicis saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam.
4.  Šajā pantā minēto izdevumu tiešu apmaksu, ko veicis saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam. Šo izmaksu kategoriju var izmantot, lai segtu darbības personāla un citu iesaistīto personu ceļa izdevumus saistībā ar Interreg darbību un programmu īstenošanu un veicināšanu.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
40. pants – 5. punkts
5.  Ar darbību saistītās ceļa un uzturēšanās izmaksas var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no tām tiešajām izmaksām, kas nav minētās darbības tiešās personāla izmaksas.
5.  Ar darbību saistītās ceļa un uzturēšanās izmaksas var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no šīs darbības tiešajām izmaksām.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas aprobežojas ar izmaksām par šādiem pakalpojumiem un lietpratību, ko nodrošina publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav saņēmējs attiecīgās darbības ietvaros:
Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas veido, taču tās neaprobežojas ar izmaksām par šādiem pakalpojumiem un lietpratību, ko nodrošina publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav saņēmējs attiecīgās darbības ietvaros, tajā skaitā visi partneri:
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. punkts – o apakšpunkts
o)  ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem, lektoriem, sanāksmju vadītājiem un pakalpojumu sniedzējiem;
o)  ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem;
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Izmaksas par aprīkojumu, ko attiecīgās darbības saņēmējs iegādājas, īrē vai nomā, izņemot 39. pantā minēto aprīkojumu, aptver tikai turpmāk minēto:
1.  Izmaksas par aprīkojumu, ko attiecīgās darbības saņēmējs iegādājas, īrē vai nomā, izņemot 39. pantā minēto aprīkojumu, veido, taču tās neaprobežojas ar turpmāk minēto:
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. daļa – a apakšpunkts
a)  zemes iegāde saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [58. panta 1. punktu];
a)  zemes iegāde saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [58. panta 1. punkta b) apakšpunktu];
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
44. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] panta nolūkā izraugās vienu vienīgu vadošo iestādi un vienu vienīgu revīzijas iestādi.
1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT un reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, kas piedalās Interreg programmā, Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] panta nolūkā izraugās vienu vienīgu vadošo iestādi un vienu vienīgu revīzijas iestādi.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
44. pants – 2. punkts
2.  Vadošā iestāde un revīzijas iestāde atrodas tajā pašā dalībvalstī.
2.  Vadošā iestāde un revīzijas iestāde var atrasties tajā pašā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
44. pants – 5. punkts
5.  Kas attiecas uz 2.B elementa programmām vai tādām 1. elementa programmām, kas aptver garas robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.
5.  Attiecībā uz Interreg 1. elementa programmām, kas aptver garas robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
44. pants – 6. punkts
6.  Ja vadošā iestāde izraugās Interreg programmas starpniekstruktūru saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktu], starpniekstruktūra pilda šos uzdevumus vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā trešā valstī, partnervalstī vai AZT.
6.  Ja vadošā iestāde izraugās vienu vai vairākas Interreg programmas starpniekstruktūras saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktu], starpniekstruktūra vai attiecīgās struktūras pilda šos uzdevumus vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī vai to attiecīgajā dalībvalstī, vai attiecīgā gadījumā vairāk nekā vienā trešā valstī, partnervalstī vai AZT.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
45. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Atkāpjoties no Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 87. panta 2. punkta, Komisija kā starpposma maksājumus atmaksā 100 % no maksājuma pieteikumā iekļautajām summām, kas rodas, piemērojot programmas līdzfinansējuma likmi attiecīgā gadījumā kopējiem attiecināmiem izdevumiem vai publiskai iemaksai.
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
45. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b   Ja vadošā iestāde neveic verifikāciju saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 68. panta 1. punkta a) apakšpunktu visā programmas darbības teritorijā, katra dalībvalsts izraugās iestādi vai personu, kas ir atbildīga par šādas verifikācijas veikšanu tās teritorijā esošiem atbalsta saņēmējiem.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
45. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c   Atkāpjoties no Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 92. panta, uz Interreg programmām neattiecas ikgadējā grāmatojumu noskaidrošana. Grāmatojumu noskaidrošana tiek veikta pēc programmas beigām, pamatojoties uz galīgo veikuma ziņojumu.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
48. pants – 7. punkts
7.  Ja 6. punktā minētais vispārīgais ekstrapolētais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem kopējiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija aprēķina vispārīgo atlikušo kļūdu īpatsvaru, ņemot vērā finansiālās korekcijas, ko attiecīgās Interreg programmas iestādes piemērojušas par pārkāpumiem, kuri atklāti, revidējot saskaņā ar 1. punktu atlasītās darbības.
7.  Ja 6. punktā minētais vispārīgais ekstrapolētais kļūdas īpatsvars pārsniedz 3,5 % no to Interreg programmu deklarētajiem kopējiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija aprēķina vispārīgo atlikušo kļūdu īpatsvaru, ņemot vērā finansiālās korekcijas, ko attiecīgās Interreg programmas iestādes piemērojušas par pārkāpumiem, kuri atklāti, revidējot saskaņā ar 1. punktu atlasītās darbības.
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
48. pants – 8. punkts
8.  Ja 7. punktā minētais vispārīgais atlikušais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt, lai konkrētas Interreg programmas vai visvairāk skarto Interreg programmu grupas revīzijas iestāde veic papildu revīzijas darbu, lai sīkāk izvērtētu kļūdas īpatsvaru un novērtētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi.
8.  Ja 7. punktā minētais vispārīgais atlikušais kļūdas īpatsvars pārsniedz 3,5 % no to Interreg programmu deklarētajiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt, lai konkrētas Interreg programmas vai visvairāk skarto Interreg programmu grupas revīzijas iestāde veic papildu revīzijas darbu, lai sīkāk izvērtētu kļūdas īpatsvaru un novērtētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  2021 1%;
a)  2021 3 %;
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  2022 1%;
b)  2022 2,25%;
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  2023 1%;
c)  2023 2,25%;
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
d)  2024 1%;
d)  2024 2,25%;
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  2025 1%;
e)  2025 2,25%;
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
f)  2026 1%.
f)  2026 2,25%.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
49. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja ārējās pārrobežu Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS, priekšfinansējumu visiem fondiem, no kura saņem atbalstu šāda Interreg programma, maksā saskaņā ar Regulu (ES) [IPA III] vai [KASSI] vai ar kādu citu saskaņā ar tām pieņemtu aktu.
Ja ārējās Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS, priekšfinansējumu visiem fondiem, no kura saņem atbalstu šāda Interreg programma, maksā saskaņā ar Regulu (ES) [IPA III] vai [KASSI] vai ar kādu citu saskaņā ar tām pieņemtu aktu.
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
49. pants – 3. punkts – 3. daļa
Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieprasījums saistībā ar Interreg programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. Šāds atmaksājums ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi un nemazina atbalstu programmai no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS.
Ja 36 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieteikums saistībā ar Interreg programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. Šāds atmaksājums ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi un nemazina atbalstu programmai no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
8.nodaļa – virsraksts
Trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT dalība dalītās pārvaldības Interreg programmās
Trešo valstu vai partnervalstu, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju dalība dalītās pārvaldības Interreg programmās
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. punkts
Uz trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT dalību dalītās pārvaldības Interreg programmās attiecas I līdz VII nodaļa un X nodaļa, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus.
Uz trešo valstu vai partnervalstu, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju dalību dalītās pārvaldības Interreg programmās attiecas I līdz VII nodaļa un X nodaļa, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus.
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
52. pants – 3. punkts
3.  Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT deleģē personālu programmas kopīgajā sekretariātā un/vai izveido filiāli savā teritorijā.
3.  Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT var deleģēt personālu programmas kopīgajā sekretariātā un/vai ar vadošās iestādes piekrišanu izveido šā kopīgā sekretariāta filiāli savā teritorijā.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
52. pants – 4. punkts
4.  Valsts iestāde vai struktūra, kas līdzvērtīga Interreg programmu komunikācijas koordinatoram, ko paredz 35. panta 1. punkts, palīdz vadošajai iestādei un partneriem attiecīgajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT veikt 35. panta 2. līdz 7. punktā uzskaitītos uzdevumus.
4.  Valsts iestāde vai struktūra, kas līdzvērtīga Interreg programmu komunikācijas koordinatoram, ko paredz 35. panta 1. punkts, var palīdzēt vadošajai iestādei un partneriem attiecīgajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT veikt 35. panta 2. līdz 7. punktā uzskaitītos uzdevumus.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts
2.  Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai partnervalstī, vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.
2.  Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī, partnervalstī, iesaistītajā AZT vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
53. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
a)  dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT;
a)  dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT, vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas;
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
53. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
b)  dalītā pārvaldībā tikai dalībvalstīs un jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT attiecībā uz ERAF izdevumiem ārpus Savienības vienai vai vairākām darbībām, turpretī iemaksas no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiek pārvaldītas netiešā pārvaldībā;
b)  dalītā pārvaldībā tikai dalībvalstīs un jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT, vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas, attiecībā uz ERAF izdevumiem ārpus Savienības vienai vai vairākām darbībām, turpretī iemaksas no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiek pārvaldītas netiešā pārvaldībā;
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
53. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  netiešā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT.
c)  netiešā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT, vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
53. pants – 3. punkts – 2. daļa
Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, piemēro 60. pantu.
Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, ir vajadzīga iepriekšēja vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm un reģioniem un piemēro 60. pantu.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
53. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, ar kuriem mobilizē finansējumu no daudzpusējām vai vairāku valstu KASSI un ETS programmām, var uzsākt, ja attiecīgās vadošās iestādes tam piekrīt. Uzaicinājuma saturā atspoguļo tā ģeogrāfisko tvērumu un tā paredzamo ieguldījumu attiecīgo programmu mērķu sasniegšanā. Vadošās iestādes lemj par to, vai uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus piemērojami KASSI vai ETS noteikumi. Tās var nolemt iecelt galveno vadošo iestādi, kas ir atbildīga par vadības un kontroles uzdevumiem saistībā ar uzaicinājumu.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
55. pants – 3. punkts
3.  Ja viena vai vairāku lielu infrastruktūras projektu atlase ir iekļauta uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes darba programmā, tad vadošā iestāde katra šāda projekta koncepcijas aprakstu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sanāksmes dienas. Koncepcijas apraksts nav garāks par trim lappusēm, un tajā ir norādīts nosaukums, atrašanās vieta, budžets, vadošais partneris un partneri, kā arī galvenie mērķi un nodevumi. Ja koncepcijas apraksts par vienu vai vairākiem lieliem infrastruktūras projektiem netiek nosūtīts Komisijai norādītajā termiņā, Komisija var prasīt, lai uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai koordinācijas komitejas priekšsēdētājs attiecīgos projektus svītro no sanāksmes darba programmas.
3.  Ja viena vai vairāku lielu infrastruktūras projektu atlase ir iekļauta uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes darba programmā, tad vadošā iestāde katra šāda projekta koncepcijas aprakstu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sanāksmes dienas. Koncepcijas apraksts nav garāks par piecām lappusēm, un tajā ir norādīts nosaukums, atrašanās vieta, budžets, vadošais partneris un partneri, kā arī galvenie mērķi un nodevumi, turklāt tajā arī iekļauts ticams uzņēmējdarbības plāns, kas parāda, ka projekts vai projekta turpinājums ir drošs pat bez Interreg līdzekļu piešķiršanas. Ja koncepcijas apraksts par vienu vai vairākiem lieliem infrastruktūras projektiem netiek nosūtīts Komisijai norādītajā termiņā, Komisija var prasīt, lai uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai koordinācijas komitejas priekšsēdētājs attiecīgos projektus svītro no sanāksmes darba programmas.
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts
1.  Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar attiecīgi 53. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, īstenošanas uzdevumus uztic vienai no struktūrām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā], jo īpaši tādai struktūrai, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, tostarp attiecīgās Interreg programmas vadošajai iestādei.
1.  Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar attiecīgi 53. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, īstenošanas uzdevumus uztic vienai no struktūrām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā], jo īpaši tādai struktūrai, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, tostarp attiecīgās Interreg programmas vadošajai iestādei.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
61. pants
61. pants
svītrots
Starpreģionālas investīcijas inovācijā
Pēc Komisijas iniciatīvas ERAF var atbalstīt starpreģionālas investīcijas inovācijā, kā noteikts 3. panta 5. punktā, kas saved kopā nacionālā vai reģionālā līmenī iedibinātās pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītos pētniekus, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību un publisko pārvaldi.
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
61.a pants (jauns)
61.a pants
Atbrīvojums no LESD 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības
Komisija var atzīt, ka palīdzība projektiem, kurus atbalsta ar ES teritoriālo sadarbību, ir saderīga ar iekšējo tirgu un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0470/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 17. janvārisJuridisks paziņojums