Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0229(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0482/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0482/2018

Debates :

PV 15/01/2019 - 16
CRE 15/01/2019 - 16
PV 17/04/2019 - 26
CRE 17/04/2019 - 26

Balsojumi :

PV 16/01/2019 - 21.3
CRE 16/01/2019 - 21.3
Balsojumu skaidrojumi
PV 18/04/2019 - 10.13
CRE 18/04/2019 - 10.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0026
P8_TA(2019)0433

Pieņemtie teksti
PDF 860kWORD 117k
Trešdiena, 2019. gada 16. janvāris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Programmas InvestEU izveide ***I
P8_TA-PROV(2019)0026A8-0482/2018
Teksts
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2018)0439 – C8-0257/2018 – 2018/0229(COD))(1)
EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
Komisijas priekšlikumā
---------------------------------------------------------

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Grozījums Nr. 1, ja nav norādīts citādi]

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajām komitejām starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0482/2018).
(2)* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.


Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
ar ko izveido programmu InvestEU

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu un 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(-1)  Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir izrādījies vērtīgs instruments privāto ieguldījumu piesaistīšanai, izmantojot ES garantiju un EIB grupas pašas resursus.

(1)  Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais publisko un privāto ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālajam ieguldījumam ilgtermiņa izaugsmes vajadzību uzturēšanai, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem ("MVU"), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

(2)  Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi nelielu pārklāšanos. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārās ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Nesaderīgu noteikumu rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šāda kombinācija būtu bijusi izdevīga, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds – fonds InvestEU –, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finanšu piedāvājumu saskaņā ar vienotu budžeta garantijas shēmu, tādējādi uzlabojot Savienības intervences ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības budžeta izmaksas.

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, stratēģiju "Eiropa 2020", kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, Eiropas darba kārtību kultūrai, tiesību aktu paketi "Tīru enerģiju ikvienam Eiropā", Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju, ▌kosmosa stratēģiju Eiropai un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

(4)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm izstrādā pašas savas valsts daudzgadu ieguldījumu stratēģijas, lai atbalstītu minētās reformu prioritātes. Stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kas atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jākalpo tam, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko attiecīgā gadījumā saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un fonda InvestEU.

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju un sociāli ekonomisko konverģenci, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, kā arī jāpalīdz uzlabot resursu efektīvu izmantojumu atbilstīgi aprites ekonomikai, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību un iekļautību, un sociālo noturību ▌un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Tas padarītu Savienības ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku, kā arī uzlabotu tās spēju reaģēt ciklisku lejupslīžu gadījumā. Šajā sakarā fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski, ekonomiski un sociāli dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un attiecīgā gadījumā īstenošanas partneru finansiālās iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai nodrošinātu stratēģiskus, ilgtermiņa ieguvumus galvenajās Savienības politikas jomās, kurās finansējums citādi netiktu nodrošināts vai tiktu nodrošināts nepietiekami, tādējādi palīdzot sasniegt Savienības politikas mērķus.

(5a)  Komisijai un īstenošanas partneriem būtu jānodrošina, ka programma InvestEU pilnībā izmanto papildināmību un sinerģiju ar dotāciju finansējumu un citām darbībām tās atbalstītajās politikas jomās, ievērojot citu Savienības programmu mērķus, piemēram, "Apvārsnis Eiropa", Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas digitālā programma, vienotā tirgus programma, Eiropas kosmosa programma, Eiropas Sociālais fonds +, Radošā Eiropa, Vides un klimata pasākumu programma (LIFE).

(5b)  Kultūras un radošās nozares ir noturīgas un ātri augošas ekonomikas nozares Savienībā, radot gan ekonomikas, gan kultūras vērtību no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma. Tomēr to aktīvu nemateriālā būtība ierobežo piekļuvi privātajam finansējumam, kas ir ļoti svarīgs, lai varētu veikt ieguldījumus, izvērstos un konkurētu starptautiskā līmenī. Pamatprogrammā "Radošā Eiropa" izveidotais īpašais garantiju fonds ir veiksmīgi stiprinājis kultūras un radošo nozaru uzņēmumu finansiālās spējas un konkurētspēju. Tāpēc programmai InvestEU vajadzētu arī turpmāk atvieglot kultūras un radošo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam.

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kultūras mantojumā, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali, kā arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā. InvestEU finansētajiem projektiem būtu jāatbilst tādiem Savienības sociālajiem un vides standartiem kā darba tiesību ievērošana un klimatam draudzīga enerģijas izmantošana un atkritumu apsaimniekošana. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(7)  Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā 2015. gadā, ka arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu saskaņotos mērķus, tostarp tos, kas iekļauti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc, izstrādājot fondu InvestEU, būtu jābalstās uz ilgtspējīgas attīstības un drošības principiem, un ar fosilo kurināmo saistītie ieguldījumi nebūtu jāatbalsta, ja vien nav pienācīga pamatojuma tam, ka ieguldījumi veicinās Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.

(8)  Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz sociāliem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas rīcības plānā "Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana"(3).

(8a)   Lai veicinātu ilgtermiņa finansējumu un ilgtspējīgu izaugsmi, būtu jārosina ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijas arī attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, pārskatot maksātspējas prasības saistībā ar tādu ieguldījumu projektu finansēšanu, kuru pamatā ir programmas InvestEU ietvaros piešķirtā ES garantija. Lai saskaņotu apdrošinātāju stimulus sasniegt Savienības ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes mērķi un novērst šķēršļus ieguldījumiem programmas InvestEU ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā šī pārskatīšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK(4) 77.f panta 3. punktā minētajā ziņojumā.

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai DFS 2021.–2027. gada periodā, kā arī pēc iespējas ātri, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada sasniegt gada mērķi ― 30 %. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 40 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(10)  Fonda InvestEU devumam klimata mērķu un 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā ietverto nozaru mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi(5)], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Programmai InvestEU būtu arī jāveicina citu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) dimensiju īstenošana.

(11)  Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes, iekšzemes ūdeņu un okeānu piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284(6). Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(12)  Ieguldījumu projektiem, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, it īpaši infrastruktūras jomā, būtu jāpiemēro ilgtspējības pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar īstenošanas partneriem saskaņā ar programmu InvestEU pēc tam, kad ir veikta atklāta sabiedriskā apspriešanās, un pareizi izmantojot kritērijus, kas paredzēti ar [Regulu par regulējuma izveidi, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un saskaņota ar citām Savienības programmām izstrādātajām norādēm. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās norādēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga un projektiem, kuri ir mazāki par norādēs noteiktu konkrētu lielumu, nebūtu jāveic ilgtspējības pārbaude.

(13)  Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā, jo īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē, kā arī Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējības mērķus, tostarp izpildītu ES saistības attiecībā uz IAM, un 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz ieguldījumiem transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā, atbalstot, piemēram, intelektisko transporta sistēmu (ITS) izstrādi un ieviešanu. Programmai InvestEU par prioritārām būtu jānosaka tās jomas, kurās visvairāk trūkst finansējuma un kurām ir vajadzīgi papildu ieguldījumi, tostarp ilgtspējīga mobilitātes energoefektivitāte, un darbības, kas sekmē 2030. gada un ilgtermiņa enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un maksimāli palielina sinerģiju starp attiecīgajām Savienības programmām, piemēram, transporta, enerģētikas un digitālajā jomā. Paturot prātā draudus drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

(13a)  Programmai InvestEU vajadzētu nodrošināt plašākas iespējas iedzīvotājiem un kopienām, kas vēlas ieguldīt līdzekļus ilgtspējīgākā, dekarbonizētā sabiedrībā, tostarp enerģētikas pārkārtošanā. Tā kā [pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva] un [pārskatītā Elektroenerģijas direktīva] tagad atzīst un sniedz atbalstu atjaunojamo energoresursu un iedzīvotāju enerģētikas kopienām un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas ir būtiski svarīgi dalībnieki Savienības enerģētikas pārkārtošanā, InvestEU būtu jāpalīdz veicināt šo dalībnieku līdzdalību tirgū

(13b)  Attiecīgā gadījumā programmai InvestEU vajadzētu palīdzēt sasniegt [pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas] un [Pārvaldības regulas] mērķus, kā arī veicināt energoefektivitāti lēmumos par ieguldījumiem. Tāpat tai vajadzētu palīdzēt īstenot ilgtermiņa ēku renovācijas stratēģiju, kas dalībvalstīs ir jāizstrādā saskaņā ar [direktīvu par ēku energoefektivitāti]. Programmai vajadzētu stiprināt digitālo vienoto tirgu, kā arī palīdzēt mazināt digitālo plaisu, vienlaikus paplašinot pārklājumu un uzlabojot savienojamību visā Savienībā.

(13c)   Ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana ir milzīgs izaicinājums transporta nozares attīstībā un veiktie pasākumi un ieguldījumi palīdz tikai ierobežoti samazināt ceļu satiksmē bojāgājušo vai smagas traumas guvušo skaitu. Programmai InvestEU vajadzētu palīdzēt pastiprināt centienus izstrādāt un izmantot tādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras drošību.

(13d)   Patiesa multimodalitāte ir iespēja radīt efektīvu un videi draudzīgu transporta tīklu, kas izmanto maksimālo potenciālu, ko sniedz visi transporta veidi, un veido starp tiem sinerģiju. Programma InvestEU varētu kļūt par nozīmīgu instrumentu, lai atbalstītu ieguldījumus multimodāla transporta mezglos, kuri — neraugoties uz savu nozīmīgo ekonomisko potenciālu un uzņēmējdarbības paraugu — veido nozīmīgu risku privātiem ieguldītājiem.

(14)  Kaut arī kopējais ieguldījumu līmenis Savienībā pieaug, ieguldījumi augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām ir nepietiekami. Ņemot vērā, ka pētniecības un inovācijas darbībām piešķirtais publiskais finansējums veicina produktivitātes palielināšanos un būtiski sekmē privātās darbības pētniecības un inovācijas jomā, ▌pašreizējais nepietiekamais ieguldījumu līmenis pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši lai varētu komerciālā mērogā Savienībā paplašināt un izvērst risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos, un sekmētu ES izcilību ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā pasaules līmenī. Lai apmierinātu vajadzību atbalstīt ieguldījumus riskantākās darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, ir būtiski nodrošināt, ka pamatprogramma "Apvārsnis Eiropa", īpaši Eiropas Inovācijas padome (EIC), darbojas sinerģijā ar finanšu produktiem, kuri jāizmanto saskaņā ar programmu InvestEU. Turklāt inovatīviem MVU un jaunuzņēmumiem, īpaši tiem, kas vērsti uz nemateriāliem aktīviem, ir grūti piekļūt finansējumam, tādēļ EIC jādarbojas papildus īpašiem programmas InvestEU finanšu produktiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu šādiem MVU. Šajā saistībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, izmantojot programmas "Apvārsnis 2020" finansēšanas instrumentus, piemēram, InnovFin un aizdevumu garantiju MVU saskaņā ar programmu COSME.

(14a)  Tūrisms ir svarīga nozare Savienības ekonomikā, tāpēc programmai InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt tā ilgtermiņa konkurētspēju, atbalstot darbības, kas vērstas uz to, lai pārietu uz ilgtspējīgu, novatorisku un digitalizētu tūrismu.

(15)  Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt ieguldījumus digitālā pārveidē un atbalstīt to, un sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības pilsētu un lauku apvidu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgu ieguldījumu, tostarp mākslīgajā intelektā saskaņā ar programmu "Digitālā Eiropa", jo īpaši attiecībā uz ētiku, mašīnmācīšanos, lietu internetu, biotehnoloģiju un Fintech, kas var palielināt uzņēmējdarbības projektiem paredzēta kapitāla mobilizēšanas efektivitāti.

(16)  Vairāk nekā 99 % no visiem uzņēmumiem Savienībā ir ▌MVU, un tiem ir ļoti liela un nozīmīga ekonomiskā vērtība. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā, pārveidē uz aprites ekonomikas struktūru un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. Nepietiekamo MVU piekļuvi kapitālam pastiprina arī salīdzinoši vājā privātā kapitāla un riska kapitāla nozare Savienībā. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Vienkāršojot piekļuvi finansējumam, ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, un jānodrošina vairāk diversificēti finansējuma avoti, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi, inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt to konkurētspēju un pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā, un lai tā spētu radīt darbvietas un nodrošināt sociālo labklājību. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Tādas programmas kā COSME ir bijušas ļoti nozīmīgas MVU, jo tās ir sekmējušas piekļuvi finansējumam visos MVU darbības posmos, un to ir papildinājis ESIF, ko MVU varēja ātri izmantot. Fondam InvestEU tāpēc vajadzētu balstīties uz minētajiem panākumiem un nodrošināt apgrozāmo kapitālu un ieguldījumus visā uzņēmuma darbības posmā, kā arī nodrošināt finansējumu līzinga darījumiem, un tam būtu jāsniedz iespēja pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

(16a)   Uzņēmumiem, kas sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus, ir būtiska un stratēģiska nozīme svarīgākajās nozarēs ar lielu tīklu struktūru (enerģētika, ūdensapgāde, atkritumu apsaimniekošana, vides nozare, pasta pakalpojumi, transports un telesakari), kā arī veselības aprūpē, izglītībā un sociālo pakalpojumu jomā. Atbalstot šos uzņēmumus, Savienība nodrošina savu iedzīvotāju labklājību un demokrātisku izvēli, kas cita starpā saistīta ar pakalpojumu kvalitātes līmeni.

(17)  Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju(7), Eiropas sociālo tiesību pīlārā(8) un ES satvarā attiecībā uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai, kultūrai, nodarbinātībai, veselībai un sociālajiem pakalpojumiem. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, tostarp darba ņēmēju pārkvalificēšanā un kvalifikācijas celšanā cita starpā reģionos, kuri ir atkarīgi no oglekļietilpīgas ekonomikas un kurus ir ietekmējusi strukturālā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgām iespējām, paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi un sociālo pakalpojumu nozari, sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņām Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, sociālajā infrastruktūrā, ilgtspējīgā un sociālā finansēšanā, mikrofinansēšanā, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem un sociālajiem uzņēmumiem, un sociālās solidaritātes iestādēm un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā ziņojumā(9) ir konstatēta ieguldījumu nepietiekamība pavisam vismaz 1,5 triljonu EUR apmērā laikposmā no 2018. līdz 2030. gadam sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī tādu alternatīvo finanšu pakalpojumu nodrošinātāju atbalsts kā ētiskie, sociālie un ilgtspējīgie tirgus dalībnieki un fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

(18)  Fondam InvestEU būtu jādarbojas četrās politikas sadaļās, atspoguļojot Savienības politikas prioritātes, proti, ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitalizācija; MVU; sociālie ieguldījumi un prasmes.

(19)  Katrā politikas sadaļā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga vai dalībvalstīm raksturīgas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, tostarp tās, kas saistītas ar Savienības politikas mērķiem. Dalībvalsts nodalījumam būtu jārisina tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas vienā vai vairākās dalībvalstīs. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt iemaksas dalībvalstu nodalījumā garantiju vai skaidras naudas veidā. ES un dalībvalsts nodalījumi būtu attiecīgā gadījumā jāizmanto savstarpēji papildinošā veidā, lai atbalstītu finansēšanas vai ieguldījumu darbību, tostarp apvienojot abu nodalījumu atbalstu. Ar dalībvalstu palīdzību reģionālajām iestādēm vajadzētu spēt pārskaitīt uz fondu InvestEU to dalītas pārvaldības fondu daļu, kuru tie pārvalda un kas būtu paredzēta tikai InvestEU projektu īstenošanai tajā pašā reģionā. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību atbalstītas, izmantojot vai nu ES vai dalībvalsts nodalījumu, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(20)  Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Šāda iespēja palielinātu Savienības atbalstītās budžeta garantijas pievienoto vērtību, piešķirot to plašākam galasaņēmēju lokam un projektiem un dažādojot dalītas pārvaldības fondu mērķu sasniegšanas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot Komisijas sniegto garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneri noslēgtos garantiju nolīgumos dalībvalsts nodalījuma ietvaros, dalītas pārvaldības fondiem būtu jāsniedz garantijas nodrošinājums, ievērojot nodrošinājuma likmi, ko Komisija, vienojoties ar dalībvalsti, nosaka, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošiem paredzamiem zaudējumiem, un attiecīgā dalībvalsts un/vai īstenošanas partneri, vai privātie ieguldītāji uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju. Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantiju nolīgumi. Lai noteiktu nodrošinājuma likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX ("Finanšu regula(10)") [211. panta 1. punkta]. Šajā projektā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai dalītas pārvaldības fondi, kas atvieglotu to apvienošanu.

(21)  Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(22)  Šajā regulā tiek noteikts finansējums programmas InvestEU citiem pasākumiem, kas nav ES garantijas nodrošināšana, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(11)].

(23)  Ir paredzams, ka ES garantija 40 817 500 000 EUR apmērā (faktiskajās cenās) Savienības līmenī piesaistīs papildu ieguldījumus visā Savienībā vairāk nekā 698 194 079 000 EUR apmērā, un tā būtu ▌jāsadala starp politikas sadaļām.

(23a)  Dalībvalstis var veikt iemaksas dalībvalsts nodalījumā garantiju vai skaidras naudas veidā. Neskarot Padomes prerogatīvas Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanā, dalībvalstu vienreizējās iemaksas dalībvalsts nodalījumā garantiju vai skaidras naudas veidā vai dalībvalstu vai valstu attīstības banku, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai rīkojas dalībvalstu uzdevumā, iemaksas ieguldījumu platformās būtu uzskatāmas būtībā par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97(12) 5. panta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97(13) 3. panta nozīmē.

(24)  ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista gala starpniekus un attiecīgā gadījumā galasaņēmējus. Izvēloties īstenošanas partnerus, tas jādara pārredzami un bez jebkāda interešu konflikta. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras atbilst fonda InvestEU mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Garantijas risku pārvaldība nedrīkst kavēt īstenošanas partneru tiešu piekļuvi garantijai. Tiklīdz īstenošanas partneriem tiek piešķirta garantija ES nodalījumā, tiem jāuzņemas pilna atbildība par visu ieguldījumu procesu un par finansēšanas vai ieguldījumu darbību uzticamības pārbaudi. Fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuriem parasti ir noteikts augstāks riska profils nekā tiem projektiem, kurus atbalsta īstenošanas partneru parastajās darbībās, un ko laikposmā, kad var izmantot ES garantiju, īstenošanas partneriem bez fonda InvestEU atbalsta nebija iespējams īstenot vai nebija iespējams īstenot tikpat lielā apjomā.

(24a)  Fondam InvestEU vajadzētu būt atbilstošai pārvaldes struktūrai, kuras darbībai būtu jābūt samērīgai ar tās vienīgo uzdevumu nodrošināt ES garantijas pareizu izmantošanu atbilstoši tam, kā tiek nodrošināta lēmumu par ieguldījumiem politiskā neatkarība un attiecīgā gadījumā ievērots fonda InvestEU uz tirgu virzītās būtības princips. Šajā pārvaldes struktūrā būtu jābūt valdei, konsultatīvai padomei un pilnīgi neatkarīgai investīciju komitejai. Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto ieguldījumu un finansēšanas darbību saderība ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm, savukārt lēmumi par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim. Pārvaldības struktūras sastāvā kopumā jānodrošina dzimumu līdzsvars.

(25)  Būtu jāizveido konsultatīva padome, kurā darbotos Komisijas, Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas, īstenošanas partneru pārstāvji un dalībvalstu pārstāvji, kā arī viens eksperts katrai no četrām politikas sadaļām, ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, un viens eksperts, kuru ieceļ Reģionu komiteja, lai apmainītos ar informāciju un informāciju par tādu finanšu produktu ieviešanu, kurus izvērš fonda InvestEU ietvaros, un lai apspriestos par jaunām vajadzībām un jauniem produktiem, tostarp konkrētām teritoriālām tirgus nepilnībām.

(26)  Valdei būtu jānosaka fonda InvestEU stratēģiskie virzieni un noteikumi, kas vajadzīgi tā darbības nodrošināšanai, kā arī noteikumi, ko piemēro darījumiem ar ieguldījumu platformām. Valdes sastāvā vajadzētu būt šādiem sešiem locekļiem: trim Komisijas ieceltiem locekļiem, vienam Eiropas Investīciju bankas ieceltam loceklim, vienam loceklim, ko iecēlusi konsultatīvā padome no īstenošanas partneru pārstāvju vidus, kurš nedrīkstētu būt EIB grupas pārstāvis, un vienam Eiropas Parlamenta ieceltam ekspertam, kurš nedrīkstētu saņemt norādījumus no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, no dalībvalstu valdībām vai kādas citas publiskas vai privātas struktūras un kuram būtu jārīkojas pilnīgi neatkarīgi. Minētajam ekspertam savi pienākumi būtu jāpilda objektīvi un InvestEU fonda interesēs. Sīki izklāstīti Valdes sanāksmju protokoli būtu jāpublicē, tiklīdz tos ir apstiprinājusi Valde, un par to publicēšanu būtu nekavējoties jāinformē Eiropas Parlaments.

(27)  Pirms projekta iesniegšanas Investīciju komitejai, sekretariāts, kura darbību nodrošina Komisija un kurš ir pakļauts Investīciju komitejas priekšsēdētājam, pārbauda īstenošanas partneru iesniegto dokumentu pilnīgumu un palīdz Komisijai novērtēt ieguldījumu un finansēšanas darbību saderību ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm. Sekretariāts atbalsta arī Valdes darbu.

(28)  Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas zināšanas ieguldījumu novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(29)  Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī jaunus risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas un nodrošinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, EIB grupa joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas reģionālā līmenī varētu būt izdevīgas, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz visu Savienības teritoriju un lai nodrošinātu projektu godīgu ģeogrāfisko līdzsvaru, veicinot reģionālo atšķirību samazināšanos. Valsts attīstību veicinošo banku vai iestāžu noteikumos dalībai programmā InvestEU būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips attiecībā uz attiecīgo īstenošanas partneru sarežģītību, lielumu un risku, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus mazākām un jaunākām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes ir tās īstenošanas partneri, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības īpašu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, darboties kā īstenošanas partneriem.

(29a)  Attiecīgā gadījumā investīciju platformām būtu jāapvieno līdzieguldītāji, publiskās iestādes, eksperti, izglītības, apmācības un pētniecības iestādes, attiecīgie sociālie partneri un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī citi attiecīgie dalībnieki Savienības, valsts un reģionālā līmenī.

(30)  Lai nodrošinātu, ka intervences pasākumi fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros ir galvenokārt vērsti uz tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām Savienības līmenī, bet tajā pašā laikā tie īsteno vislabākā iespējamā ģeogrāfiskā tvēruma mērķus, ES garantija būtu jāpiešķir īstenošanas partneriem, kas vieni paši vai kopā ar citiem īstenošanas partneriem var aptvert vienu vai vairākas dalībvalstis. Ja īstenošanas partneri aptver vairākas dalībvalstis, to līgumisko atbildību ierobežo ar to attiecīgo valsts pilnvarojumu. Nolūkā popularizēt uzlaboto ģeogrāfisko dažādošanu, var izveidot īpašas reģionālās ieguldījumu platformas, kurās lielākā uzmanība būtu pievērsta dalībvalstu interešu grupām, apvienojot pīlāra novērtēto finanšu iestāžu pūliņus un zinātību ar valsts attīstību veicinošām bankām, kurām ir ierobežota pieredze finanšu instrumentu izmantošanā. Šādas struktūras būtu jāveicina, tostarp ar pieejamo atbalstu no fonda InvestEU konsultāciju centra. Vismaz 75 % no ES garantijas ES nodalījuma būtu jāpiešķir EIB grupai. Summu, kas pārsniedz 75 % no ES garantijas, varētu darīt pieejamu EIB grupai, ja valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes nevar pilnīgi izmantot garantijas atlikušo daļu. Tāpat summu, kas pārsniedz 25 % no ES garantijas, varētu darīt pieejamu citiem īstenošanas partneriem, ja EIB grupa nevar izmantot savu garantijas daļu pilnībā. Valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes varētu izmantot ES garantiju pilnībā arī tādā gadījumā, ja tās pieņem lēmumu piekļūt garantijai, izmantojot EIB grupu vai Eiropas Investīciju fondu.

(31)  ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām daudzpusējām attīstības bankām. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi. Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

(32)  Par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jālemj īstenošanas partnerim savā vārdā, tās jāīsteno saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem un procedūrām un jāatskaitās par tām savos finanšu pārskatos. Tādēļ Komisijai būtu jāatskaitās vienīgi par tādām finanšu saistībām, kas izriet no ES garantijas, un jāatklāj garantijas maksimālā summa, tostarp visa nozīmīgā informācija par sniegto garantiju.

(33)  Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no ES budžeta vai no citiem fondiem, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi un efektīvi apvienot ar minēto garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu ieguldījumus konkrētu tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju risināšanai.

(34)  Projektiem, kurus īstenošanas partneri iesnieguši, lai saņemtu atbalstu no programmas InvestEU, un kuri ietver apvienošanu ar atbalstu no citām Savienības programmām, būtu arī kopumā jāatbilst attiecīgo Savienības programmu noteikumos iekļautajiem mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Par ES garantijas izmantošanu būtu jālemj saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem.

(35)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāatbalsta spēcīgas ieguldījumu projektu plūsmas attīstība katrā politikas sadaļā, nodrošinot efektīvu ģeogrāfisko diversifikāciju, lai sekmētu Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķi un mazinātu reģionālās atšķirības. Konsultāciju centram būtu jāpievērš īpaša uzmanība nepieciešamībai apkopot mazus projektus un apvienot tos lielākos portfeļos. Komisijai būtu jāparaksta līgumi ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem, lai tos ieceltu par konsultāciju centra partneriem. Komisijai, EIB grupai un pārējiem īstenošanas partneriem būtu cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu efektivitāti, sinerģiju un atbalsta efektīvu ģeogrāfisko segumu visā Savienībā, ņemot vērā vietējo īstenošanas partneru pieredzi un vietējās spējas, kā arī pastāvošās struktūras, piemēram, Eiropas Investīciju konsultāciju centru. Turklāt būtu jāparedz programmas InvestEU starpnozaru komponente, lai centralizēti pārvaldītām Savienības programmām nodrošinātu vienotu piekļuves punktu un dažādu politikas jomu projektu attīstīšanas palīdzību.

(36)  Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, papildinot jau izveidotās atbalsta shēmas un vietējo partneru klātbūtni, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību. Lai atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī un lai nodrošinātu produktivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko atbalstu visā Savienībā, InvestEU konsultāciju centram būtu jāsadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu vadošajām iestādēm, kā arī jāgūst labums no to zināšanām un jāizmanto tās. Dalībvalstīs, kurās nav valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, InvestEU konsultāciju centram attiecīgā gadījumā un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma būtu proaktīvi jāsniedz konsultatīvs atbalsts šādas bankas vai iestādes izveidei.

(36a)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāsniedz konsultatīvs atbalsts nelieliem projektiem un jaunuzņēmumu projektiem, jo īpaši, ja jaunizveidoti uzņēmumi vēlas aizsargāt savus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus.

(37)  Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta projektu izstrāde un spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus uzturēšanas darbības, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izstrādāšanai. Turklāt mērķis ir radīt nosacījumus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos un vietējos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumā, ja atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā. Tāpēc spēju veidošanas atbalstam vajadzētu būt komplementāram un papildinošam attiecībā uz darbībām, kuras veic saskaņā ar citām Savienības programmām un kuras attiecas uz konkrētu politikas jomu. Turklāt būtu jācenšas atbalstīt potenciālo projektu virzītāju spēju veidošanu, jo īpaši vietējās un reģionālās pakalpojumu sniedzēju organizācijās un iestādēs.

(38)  Būtu jāizveido InvestEU portāls, lai nodrošinātu viegli pieejamu un vienkārši lietojamu projektu datubāzi nolūkā veicināt tādu ieguldījumu projektu pamanāmību, kas meklē finansējumu, pastiprinātu uzmanību pievēršot iespējamai ieguldījumu projektu plūsmas nodrošināšanai īstenošanas partneriem atbilstoši Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

(39)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(14) 22. un 23. punktu programmu InvestEU ir jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot InvestEU programmas ietekmi uz vietas.

(40)  Lai sekotu līdzi progresam virzībā uz Savienības mērķu īstenošanu, būtu jāīsteno stabila uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu izlaides, iznākumu un ietekmes rādītāji. Lai nodrošinātu pārskatatbildību Eiropas iedzīvotāju priekšā, Komisijai un Valdei katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto saistībā ar programmu InvestEU un tās ietekmi un darbībām.

(41)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(42)  Programmai InvestEU piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā Finanšu regula]. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par budžeta garantijām.

(43)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(15), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(16), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(17) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(18) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(19). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ir pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(44)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai izslēgtu ārzonas uzņēmumus un uzņēmumus no "nesadarbīgām" valstīm un lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci un garantēt Savienības tiesības nolūkā nodrošināt finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

(45)  Saskaņā ar [atsauce attiecīgi jāatjaunina saskaņā ar jaunu lēmumu par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(46)  Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar ieguldījumu pamatnostādnēm, kas būtu jāizstrādā Komisijai ciešā sadarbībā ar īstenošanas partneriem pēc apspriešanās un kuras finansēšanas un ieguldījumu darbībām būtu jāievēro, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu nodrošinājuma likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ieguldījumu pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar dažādām politikas sadaļām, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un nodrošinājuma likmes korekcijām. Atbilstīgi proporcionalitātes principam šādās ieguldījumu pamatnostādnēs būtu jāietver attiecīgi noteikumi, lai nepieļautu nepamatotu administratīvo slogu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)  Ar programmu InvestEU būtu jānovērš Savienības līmeņa un/vai konkrētas dalībvalsts tirgus nepilnības un nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas un jānodrošina inovatīvu finanšu produktu testēšana tirgū Savienības mērogā un sistēmas to izplatīšanai jaunu vai sarežģītu tirgus nepilnību gadījumā. Tāpēc rīcība Savienības līmenī ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantiju finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras veic īstenošanas partneri, atbalstot Savienības iekšējās politikas nostādnes.

Ar šo regulu arī izveido konsultāciju atbalsta mehānismu, lai atbalstītu ieguldāmu un ilgtspējīgu projektu attīstību un piekļuvi finansējumam un lai nodrošinātu saistītu spēju veidošanu ("InvestEU konsultāciju centrs"). Ar šo regulu arī izveido datubāzi, piešķirot pamanāmību projektiem, kuriem projektu virzītāji meklē finansējumu, un sniedzot ieguldītājiem informāciju par ieguldījumu iespējām ("InvestEU portāls").

Regulā ir izklāstīti programmas InvestEU mērķi, budžets un ES garantijas summa laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

-1)  "papildināmība" ir papildināmība, kā definēts šīs regulas 7.a pantā un minēts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

-1a)  "konsultāciju centra partneris" ir atbalsttiesīgs darījumu partneris, ar kuru Komisija paraksta nolīgumu, lai īstenotu pakalpojumu, ko sniedz InvestEU konsultāciju centrs;

1)  "finansējuma apvienošanas darbības" ir Savienības budžeta atbalstītas darbības, kuras no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama vai atmaksājama atbalsta formas, vai abas atbalsta formas apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī no komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; šajā definīcijā Savienības programmas, kuras finansē no avotiem, kas nav Savienības budžets, piemēram, no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, var pielīdzināt Savienības programmām, kuras finansē no Savienības budžeta;

1a)  "iemaksu nolīgums" ir juridisks instruments, kurā Komisija un dalībvalstis konkretizē nosacījumus attiecībā uz ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kas noteikti 9. pantā;

1b)  "EIB grupa" ir Eiropas Investīciju banka un tās meitasuzņēmumi;

2)  "ES garantija" ir kopēja garantija, ko sniedz no Savienības budžeta, saskaņā ar kuru budžeta garantijas atbilstīgi [Finanšu regulas] [219. panta 1. punktam] stājas spēkā, ar īstenošanas partneriem parakstot individuālus garantijas nolīgumus;

2a)  "finanšu ieguldījums" ir īstenošanas partnera ieguldījums spējas uzņemties pašrisku veidā un/vai finansiāls atbalsts darbībai saskaņā ar šo regulu;

3)  "finanšu produkts" ir finansēšanas mehānisms vai vienošanās starp Komisiju un īstenošanas partneri, kurā paredzēts, ka īstenošanas partneris tieši vai ar starpnieku palīdzību nodrošina finansējumu galasaņēmējiem jebkurā no 13. pantā minētajiem veidiem;

4)  "finansēšanas un/vai ieguldījumu darbības" ir darbības, ar kurām galasaņēmējiem tieši vai netieši sniedz finansējumu finanšu produktu veidā un kuras īstenošanas partneris veic savā vārdā, nodrošina saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem un atskaitās par tām savos finanšu pārskatos;

5)  "dalītas pārvaldības fondi" ir fondi, kas paredz iespēju piešķirt summu no to līdzekļiem budžeta garantijas nodrošināšanai no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

6)  "garantijas nolīgums" ir juridisks instruments, kurā Komisija un īstenošanas partneris konkretizē nosacījumus tam, lai ierosinātu finansēšanas vai ieguldījumu darbības, kurām tiktu piešķirta ES garantija, lai sniegtu budžeta garantiju minētajām darbībām un lai tās īstenotu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

7)  "īstenošanas partneris" ir atbalsttiesīgs darījumu partneris, piemēram, finanšu iestāde vai cits starpnieks, ar kuru Komisija paraksta garantijas nolīgumu▌;

8)  "InvestEU konsultāciju centrs" ir tehniskā palīdzība, kas definēta 20. pantā;

9)  "InvestEU portāls" ir datubāze, kas definēta 21. pantā;

10)  "programma InvestEU" ir kopā – fonds InvestEU, InvestEU konsultāciju centrs, InvestEU portāls un finansējuma apvienošanas darbības;

10a)  "ieguldījumu pamatnostādnes" ir kritēriju kopums, kura pamatā ir šajā regulā noteikti principi attiecībā uz vispārējiem mērķiem, atbalsttiesīguma kritērijiem un atbalsttiesīgiem instrumentiem, ko izmanto Investīciju komiteja, lai pārredzami un neatkarīgi pieņemtu lēmumus par ES garantijas izmantošanu;

10b)  "investīciju platformas" ir īpašam nolūkam paredzēti instrumenti, pārvaldīti konti, ar līgumu izveidoti līdzfinansēšanas vai riska dalīšanas mehānismi vai citādi izveidoti mehānismi, ko vienības izmanto, lai virzītu finanšu ieguldījumu vairāku investīciju projektu finansēšanai, un tās var būt:

a)  valsts vai vietēja līmeņa platformas, kas apvieno vairākus investīciju projektus konkrētas dalībvalsts teritorijā;

b)  daudzvalstu vai reģionālās platformas, kas apvieno partnerus no vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kurus interesē projekti konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā;

c)  tematiskās platformas, kas apvieno investīciju projektus konkrētā nozarē;

11)  "mikrofinansējums" ir mikrofinansējums, kā tas definēts Regulā [[ESF +] numurs];

12)  "vidējas kapitalizācijas sabiedrības" ir vienības, kurās ir nodarbināti līdz 3000 darbinieku un kuras nav MVU vai mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

13)  "valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes" ("NPBI") ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

14)  "mazie un vidējie uzņēmumi" ("MVU") ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(20) pielikumā;

15)  "mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības" ir vienības, kurās ir nodarbināti līdz 499 darbiniekiem un kas nav MVU;

16)  "sociāls uzņēmums" ir sociāls uzņēmums, kā definēts Regulā [[EFS +] numurs];

16a)  "ilgtspējīga finansēšana" ir process, kad lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanā pienācīgi ņem vērā vides un sociālos apsvērumus, tādējādi palielinot ieguldījumus ilgtermiņa un ilgtspējīgās darbībās;

17)  "trešā valsts" ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas InvestEU mērķi

1.  Programmas InvestEU vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas veicina:

a)  Savienības konkurētspēju, tostarp pētniecību, inovāciju un digitalizāciju;

aa)  nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu Savienībā un augstas kvalitātes darbvietu radīšanu Savienībā;

b)  Savienības ekonomikas izaugsmi un tās ilgtspēju, nodrošinot Savienībai sasniegt IAM un Parīzes klimata nolīguma mērķus;

c)  sociālo inovāciju, noturību un iekļautību Savienībā;

ca)  zinātnes un tehnoloģiju attīstības, kā arī kultūras, izglītības un apmācības veicināšanu;

cb)  ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju;

d)  Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai, Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai un ilgtspējīga finansējuma veicināšanai.

2.  Programmas InvestEU konkrētie mērķi ir šādi:

a)  atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības ilgtspējīgas infrastruktūras jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)  visās politikas sadaļās atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības pētniecības, inovācijas un digitalizācijas jomā, ietverot atbalstu inovatīvu uzņēmumu darbības paplašināšanai un tehnoloģiju ieviešanai tirgū;

c)  paplašināt un vienkāršot inovatīvu jaunuzņēmumu, MVU, tostarp mikrouzņēmumu, un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu globālo konkurētspēju;

d)  paplašināt MVU, sociālo uzņēmumu, kultūras un radošās nozares, kā arī izglītības nozares piekļuvi mikrofinansējumam un finansējumam un tā pieejamību, atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas saistītas ar sociālajiem ieguldījumiem, kompetencēm un prasmēm un attīstīt un konsolidēt sociālo ieguldījumu tirgus jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

4. pants

ES garantijas budžets un summa

1.  ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 40 817 500 000 EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs](21) [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs](22) [75. panta 1. punktu].

Papildus otrajā daļā minētajam ieguldījumam dalībvalstis var veikt iemaksas dalībvalstu nodalījumā garantiju vai skaidras naudas veidā.

Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, sniedzot nodrošinājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu].

2.  ▌Šā panta 1. punkta pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir izklāstīts I pielikumā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu šo regulu, vajadzības gadījumā mainot I pielikumā minētās summas līdz 15 % attiecībā uz katru sadaļu.

3.  Finansējums V un VI nodaļā paredzēto pasākumu īstenošanai ir 525 000 000 EUR (faktiskajās cenās).

4.  Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

5. pants

Fonda InvestEU asociētās trešās valstis

Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē to līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

d)  trešās valstis – saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā un kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

i)  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

ii)  nosaka nosacījumus par dalību programmās, tostarp par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

iii)  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu;

iv)  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

Savienības finansējuma īstenošana un veidi

1.  ES garantiju īsteno netiešā pārvaldībā ar struktūrām, kas minētas [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz vii) punktā]. Citus šajā regulā noteiktus ES finansējuma veidus īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar [Finanšu regulu], tostarp dotācijas, ko īsteno saskaņā ar tās [VIII sadaļu].

2.  Finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras sedz ES garantija un kuras ir daļa no finansējuma apvienošanas darbībām, ar kurām apvieno šajā regulā noteikto atbalstu ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar vienu vai vairākām citām Savienības programmām vai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fondu:

a)  ir saskaņotas ar politikas mērķiem un atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek lemts par atbalsta piešķiršanu;

b)  atbilst šai regulai.

2.a  Finansējuma apvienošanas darbības, kas apvieno atbalstu saskaņā ar šo regulu, ir iespējami nepārtrauktas.

3.  Finansējuma apvienošanas darbības, kurās ietverti finanšu instrumenti, kurus pilnībā finansē citas Savienības programmas vai ETS inovāciju fonds, neizmantojot šajā regulā paredzēto ES garantiju, atbilst politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek sniegts atbalsts.

4.  Saskaņā ar 6. panta 2. punktu lēmumus par neatmaksājamā atbalsta veidiem un/vai finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta un kuri ir daļa no 2. un 3. punktā minētās finansējuma apvienošanas darbības, pieņem saskaņā ar attiecīgās Savienības programmas noteikumiem, un tos īsteno finansējuma apvienošanas darbības ietvaros saskaņā ar šo regulu un [Finanšu regulas] [X sadaļu].

Ziņojumā iekļauj arī informāciju par atbilstību politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti tās Savienības programmas noteikumos, saskaņā ar kuru tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, kā arī par atbilstību šai regulai.

II NODAĻA

Fonds InvestEU

7. pants

Politikas sadaļas

1.  Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus nepilnības un/vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā:

a)  ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, tostarp multimodāls transports, ceļu satiksmes drošība, dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras atjaunošana un uzturēšana, tūrisms, enerģētika, jo īpaši aizvien plašāka atjaunojamo energoresursu izmantošana, energoefektivitāte atbilstoši 2030. gada un 2050. gada enerģētikas politikas satvaram, ēku renovācijas projekti, galveno uzmanību pievēršot energotaupībai un ēku integrēšanai savienotajā enerģijā, uzkrāšana, digitālā un transporta sistēma, starpsavienojumu līmeņa uzlabošana, digitālā savienojamība un piekļuve, tostarp lauku apvidos, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni, iekšzemes ūdeņi, atkritumu nepieļaušana un aprites ekonomika, dabas un cita vides infrastruktūra, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās un kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

b)  pētniecības, inovācijas un digitalizācijas sadaļa: ietver pētniecības, produktu izstrādes un inovācijas darbības, tehnoloģiju un pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, tirgus veicinātāju un uzņēmumu sadarbības atbalstīšanu, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu un izvēršanu un atbalstu inovatīvu uzņēmumu, tostarp jaunuzņēmumu un MVU, izaugsmei, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, jo īpaši īstenojot InnovFin;

c)  MVU politikas sadaļa: jaunuzņēmumu, MVU, tostarp inovatīvu MVU, un pienācīgi pamatotos gadījumos mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību vienkāršota piekļuve finansējumam un tā pieejamība, jo īpaši lai uzlabotu vispārējo konkurētspēju, inovāciju, digitalizāciju un ilgtspēju;

d)  sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver ētisku un ilgtspējīgu finansēšanu, mikrofinansēšanu, darba ņēmēju veiktu uzņēmumu iegādi, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku, kā ar pasākumus dzimumu līdztiesības un sieviešu un neaizsargātāko grupu aktīvas līdzdalības veicināšanai; prasmes, izglītību, apmācību un saistītos pakalpojumus; sociālo infrastruktūru (tostarp sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību; kultūras darbības ar sociālu mērķi; kultūras un radošās nozares, tostarp ar starpkultūru dialoga un sociālās kohēzijas mērķiem; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

2.  Ja finansēšanas vai ieguldījumu darbība, kas ierosināta 19. pantā minētajai Investīciju komitejai, attiecas uz vairāk nekā vienu politikas sadaļu, to iedala tajā sadaļā, kura atbilst tās galvenajam mērķim vai vairuma tās apakšprojektu galvenajam mērķim, ja vien ieguldījumu pamatnostādnēs nav noteikts citādi.

3.  Finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar visām ▌politikas sadaļām, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā deleģēta akta veidā, ņemot vērā kritērijus, kas paredzēti [Regulā (ES) Nr. .../... par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai COM(2018)0353], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Attiecīgos gadījumos projektus, kas nepārsniedz konkrētu lielumu, kas ir definēts norādēs, var atbrīvot no minētajām pārbaudēm.

Komisijas norādes ļauj:

a)  attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām – nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu – izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi un nodrošināt atbilstību ES mērķiem un standartiem vides jomā;

b)  atskaitīties par konsolidētu projekta ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajām sastāvdaļām, kas attiecas uz gaisu, ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību;

ba)  novērtēt ietekmi uz nodarbinātību un kvalitatīvu darbvietu izveidi;

c)  aplēst ietekmi uz konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu.

4.  Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā, un attiecīgos gadījumos novērtē darbību atbilstību Regulai (ES) .../... [par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai].

4.a  MVU politikas sadaļā paredz atbalstu arī saņēmējiem, kurus atbalsta ar dažādiem ES garantijas mehānismiem, kas apvienoti fondā InvestEU, jo īpaši ar Kultūras un radošo nozaru garantijas mehānismu no programmas "Radošā Eiropa".

5.  Īstenošanas partneri nosaka, ka:

a)   vismaz 65 % ieguldījumu saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu būtiski veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā atbilstīgi Parīzes nolīgumam;

b)  transporta nozarē vismaz 10 % ieguldījumu ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļā izmanto, lai sasniegtu ES mērķi līdz 2050. gadam panākt ceļu satiksmes negadījumu ar letālām sekām un smagiem ievainojumiem izskaušanu un dzelzceļa un autoceļu tiltu un tuneļu atjaunošanu, rūpējoties par to drošumu;

c)  vismaz 35 % ieguldījumu pētniecības, inovācijas un digitalizācijas politikas sadaļā veicina "Apvārsnis Eiropa" mērķu sasniegšanu;

d)  būtisku daļu no MVU politikas sadaļā MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu paredzētās garantijas paredz inovatīvu MVU atbalstam.

Komisija kopā ar īstenošanas partneriem cenšas nodrošināt, ka daļu no budžeta garantijas, ko izmanto ilgtspējīgu ieguldījumu sadaļas vajadzībām, sadala ar mērķi nodrošināt līdzsvaru starp darbībām dažādās jomās.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai definētu ieguldījumu pamatnostādnes katrai politikas sadaļai.

6.a  Ja Komisija sagatavo informāciju par ieguldījumu pamatnostādņu interpretāciju, tā šo informāciju dara pieejamu īstenošanas partneriem, Investīciju komitejai un InvestEU konsultāciju centram.

7.a pants

Papildināmība

Šajā regulā "papildināmība" ir fonda InvestEU atbalsts darbībām, ar ko novērš Savienības līmeņa un/vai konkrētas dalībvalsts tirgus nepilnības vai ieguldījumu nepietiekamību un ko laikposmā, kad var izmantot ES garantiju, īstenošanas partneri bez fonda InvestEU atbalsta nevarētu īstenot vai nevarētu īstenot tikpat lielā apjomā.

8. pants

Nodalījumi

1.  Katru 7. panta 1. punktā minēto politikas sadaļu veido divi nodalījumi, ar kuriem ▌tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas tiek risinātas šādi:

a)  ES nodalījums risina šādas situācijas:

i)  tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kas saistītas ar Savienības politikas prioritātēm ▌;

ii)  Savienības mēroga un/vai konkrētas dalībvalsts tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; vai

iii)  jaunas vai sarežģītas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, lai izstrādātu jaunus finanšu risinājumus un tirgus struktūras;

b)  dalībvalsts nodalījums risina konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas vienā vai vairākās dalībvalstīs, lai īstenotu iemaksas veicošā dalītas pārvaldības fonda mērķus.

2.  1. punktā minētos nodalījumus vajadzības gadījumā izmanto savstarpēji papildinošā veidā, lai atbalstītu finansēšanas vai ieguldījumu darbības, tostarp apvienojot atbalstu no abiem nodalījumiem.

9. pants

Konkrēti noteikumi, kas piemērojami dalībvalsts nodalījumam

1.  Summas, kuras piešķīrusi dalībvalsts saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] vai [Regulas [KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu], izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kas sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajā dalībvalstī.

1.a  Dalībvalstis var veikt iemaksas dalībvalsts nodalījumā arī garantiju vai skaidras naudas veidā. Minētās iemaksas var pieprasīt tikai maksājumiem saistībā ar pieprasījumiem izmantot garantiju pēc finansējuma piešķiršanas saskaņā ar 4. panta 1. punkta pirmo daļu.

2.  Lai izveidotu minēto ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, starp dalībvalsti un Komisiju noslēdz iemaksu nolīgumu.

Divas vai vairākas dalībvalstis var noslēgt kopīgu iemaksu nolīgumu ar Komisiju.

Atkāpjoties no [Finanšu regulas] [211. panta 1. punkta], ES garantijas nodrošinājuma likmi dalībvalsts nodalījumā nosaka 40 % apjomā, un to var koriģēt uz leju vai uz augšu visos iemaksu nolīgumos, lai ņemtu vērā riskus, kas ir saistīti ar finanšu produktiem, kurus paredzēts izmantot.

3.  Iemaksu nolīgumā ir iekļauti vismaz šādi elementi:

a)  kopējā summa ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, tās nodrošinājuma likme, iemaksas summa no dalītas pārvaldības fondiem, nodrošinājuma veidošanās posms saskaņā ar gada finanšu plānu un izrietošo iespējamo saistību summa, kura jāsedz ar kompensējošu garantiju, ko sniedz attiecīgā dalībvalsts un/vai īstenošanas partneri vai privātie ieguldītāji;

b)  stratēģija, kas ietver finanšu produktus un to minimālo sviras efektu, ģeogrāfiskais segums, ieguldījumu laikposms un attiecīgā gadījumā galasaņēmēju un atbalsttiesīgo starpnieku kategorijas;

c)  īstenošanas partneris vai partneri, kas ir ▌izvēlēti, vienojoties ar dalībvalsti;

d)  dalītas pārvaldības fondu iespējamās iemaksas ieguldījumu platformās un InvestEU konsultāciju centrā;

e)  ikgadējie ziņošanas pienākumi attiecībā uz dalībvalsti, tostarp ziņošana saskaņā ar rādītājiem, kas minēti iemaksu nolīgumā;

f)  noteikumi par ES garantijas daļas atlīdzību no dalībvalsts nodalījuma;

g)  iespējams apvienojums ar resursiem no ES nodalījuma, tostarp vairākpakāpju struktūra, lai panāktu labāku riska segumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

Pēc dalībvalstu ieskatiem un vienojoties ar īstenošanas partneriem, iemaksas no dalītas pārvaldības fondiem var izmantot, lai garantētu strukturēto finanšu instrumentu jebkuru maksājumu.

4.  Iemaksu nolīgumu Komisija īsteno, izmantojot garantiju nolīgumus, kas parakstīti ar īstenošanas partneriem saskaņā ar 14. pantu.

Ja deviņu mēnešu laikā no iemaksu nolīguma parakstīšanas garantijas nolīgums nav noslēgts vai garantijas nolīguma summa nav pilnībā piešķirta, izmantojot vienu vai vairākus garantijas nolīgumus, iemaksu nolīgums zaudē spēku pirmajā gadījumā vai tiek attiecīgi grozīts otrajā gadījumā, un neizmantoto nodrošinājuma summu izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 5. punktu] un Regulas [KLP plāns] numurs [75. panta 5. punktu]].

Ja garantijas nolīgums nav pienācīgi izpildīts termiņā, kas norādīts [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktā] vai Regulas [KLP plāns] numurs 75. panta 6. punktā], iemaksu nolīgumā izdara grozījumus un neizmantoto nodrošinājuma summu izmanto atkārtoti saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs [10. panta 6. punktu] un Regulas [KLP plāns] numurs [75. panta 6. punktu]].

5.  Šādi noteikumi attiecas uz ES garantijas daļas nodrošinājumu no dalībvalsts nodalījuma, kas izveidots ar iemaksu nolīgumu:

a)  pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, jebkāds nodrošinājumu gada pārpalikums, kas aprēķināts, nodrošinājumu summu, kāda ir nepieciešama saskaņā ar nodrošinājuma likmi, salīdzinot ar faktiskajiem nodrošinājumiem, izmanto atkārtoti saskaņā ar [KNR [10. panta 6. punktu] un KLP plāna numurs [75. panta 6. punktu]];

b)  atkāpjoties no [Finanšu regulas] [213. panta 4. punkta], pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, nodrošinājums nerada gada papildinājumus laikā, kad ir pieejama minētā ES garantijas daļa no dalībvalsts nodalījuma;

c)  Komisija nekavējoties informē dalībvalsti, ja sakarā ar pieprasījumiem izmantot šo ES garantijas daļu no dalībvalsts nodalījuma, nodrošinājuma līmenis minētajai ES garantijas daļai kļūst mazāks par 20 % no sākotnējā nodrošinājuma;

d)  ▌

III NODAĻA

ES garantija

10. pants

ES garantija

1.  ES garantiju saskaņā ar fondu InvestEU īstenošanas partneriem piešķir saskaņā ar [Finanšu regulas] [219. panta 1. punktu] un pārvalda saskaņā ar [Finanšu regulas] [X sadaļu]. ES garantija ir neatsaucama beznosacījumu pirmās prasības garantija, ko piešķir atbalsttiesīgiem darījumu partneriem finansēšanas un ieguldījumu darbību veikšanai saskaņā ar šo regulu, un tās cenu politika ir saistīta tikai ar attiecīgo darbību rādītājiem un riska profilu, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo darbību veidu un noteikto politikas mērķu sasniegšanu, tostarp, ja tas ir pienācīgi pamatoti, vajadzības gadījumā īpašu koncesijas noteikumu un stimulu iespējamo piemērošanu, it īpaši šādos gadījumos:

a)  situācijās, kad sarežģīti finanšu tirgus apstākļi liegtu iespēju īstenot dzīvotspējīgu projektu;

b)  ja tas vajadzīgs, lai veicinātu investīciju platformu izveidi vai lai finansētu projektus nozarēs vai jomās, kurās vērojamas būtiskas tirgus nepilnības un/vai nepietiekami optimāla ieguldījumu situācija.

Turklāt saistībā ar ES garantiju ir jānodrošina:

a)  stingrs mehānisms tās ātrai izmantošanai;

b)  termiņš, kas atbilst tiešā saņēmēja pēdējā parāda galīgajam termiņam;

c)  atbilstīga risku un garantiju portfeļa uzraudzība;

d)  uzticams mehānisms naudas plūsmu prognozes aprēķināšanai, ja garantija tiek izmantota;

e)  risku pārvaldības lēmumu atbilstīga dokumentēšana;

f)  pietiekama elastība garantijas izmantošanā, dodot iespēju īstenošanas partneriem tieši izmantot garantiju, kad/ja tā ir vajadzīga, it īpaši ja nav papildu garantijas shēmas;

g)  visu papildu prasību izpilde, ko pieprasa attiecīgais regulējuma īstenošanas uzraudzītājs, ja tādas ir, lai varētu uzskatīt, ka efektīvi un pilnībā ir novērsti riski.

1.a  ES garantijas ES nodalījumu piešķir īstenošanas partneriem. Vismaz 75 % no ES garantijas ES nodalījuma piešķir EIB grupai. Summu, kas pārsniedz 75 % no ES garantijas, var darīt pieejamu EIB grupai, ja valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes nevar pilnīgi izmantot garantijas atlikušo daļu. Tāpat summu, kas pārsniedz 25 % no ES garantijas, var darīt pieejamu citiem īstenošanas partneriem, ja EIB grupa nevar pilnīgi izmantot savu garantijas daļu. Valsts attīstību veicinošās bankas vai iestādes var pilnīgi izmantot ES garantiju arī tādā gadījumā, ja tās pieņem lēmumu piekļūt garantijai, izmantojot EIB grupu vai Eiropas Investīciju fondu.

2.  ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ieguldījumu laikposmam, kas beidzas 2027. gada 31. decembrī. Līgumus starp īstenošanas partneri un gala saņēmēju vai finanšu starpnieku vai jebkuru citu subjektu, kas minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.

11. pants

Atbalsttiesīgas finansēšanas un ieguldījumu darbības

1.  Fonds InvestEU atbalsta tikai tādas publiskas un privātas finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas:

a)  atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā], un papildināmības prasībai, kas izklāstīta šīs regulas 7.a pantā, un vajadzības gadījumā maksimāli palielina privātos ieguldījumus saskaņā ar [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta d) apakšpunktu];

b)  veicina un papildina Savienības politikas mērķu sasniegšanu, atbilst tiem un ietilpst finansēšanas un ieguldījumu darbībām atbalsttiesīgu jomu tvērumā atbilstīgajā sadaļā saskaņā ar šīs regulas II pielikumu; un

c)  atbilst ieguldījumu pamatnostādnēm.

2.  Papildus projektiem, kas atrodas Savienībā, fonds InvestEU, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, var atbalstīt šādus projektus un darbības:

a)  ▌projektus starp subjektiem, kuri atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un kas attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, tostarp valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai aizjūras zemi vai teritoriju, kā noteikts LESD II pielikumā, vai asociēto trešo valsti, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās partneris ir vai tāda nav;

b)  finansēšanas un ieguldījumu darbības 5. pantā minētajās valstīs, kas ir veikušas iemaksu konkrētā finanšu produktā.

3.  Fonds InvestEU var atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, sniedzot finansējumu saņēmējiem, kas ir juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību kādā no šīm valstīm:

a)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

b)  programmas InvestEU asociētā trešā valsts vai teritorija saskaņā ar 5. pantu;

c)  attiecīgā gadījumā – 2. punkta a) apakšpunktā minēta trešā valsts;

d)  citas valstis, ja nepieciešams finansēt projektu kādā valstī vai teritorijā, kas minēta a) līdz c) apakšpunktā.

12. pants

Īstenošanas partneru izvēle

1.  Komisija saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] no atbilstīgajiem darījumu partneriem izvēlas īstenošanas partneri vai to grupu, kā minēts šā punkta otrajā daļā.

Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie darījumu partneri ir pauduši savu ieinteresētību un spēj segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai reģionos. Īstenošanas partneri, izveidojot grupu, var arī kopīgi segt finansēšanas un ieguldījumu darbības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai reģionos. Īstenošanas partneri, kuru līgumiskā atbildība ir ierobežota atbilstīgi to attiecīgajam valsts pilnvarojumam, arī var risināt tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, izmantojot atbilstīgus, vietējai situācijai pielāgotus un salīdzināmus instrumentus.

Ņemot vērā projekta īstenošanas posmu, jebkurā brīdī var veidot īstenošanas partneru grupu dažādos sastāvos, lai efektīvi nodrošinātu atbilstību tirgus prasībām.

Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus atbilstīgus darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību saskaņā ar 9. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

2.  Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija nodrošina, ka finanšu produktu portfelis fonda InvestEU ietvaros:

a)  maksimāli aptver 3. pantā noteiktos mērķus;

b)  maksimāli palielina ES garantijas ietekmi, izmantojot īstenošanas partnera piešķirtos pašu līdzekļus;

c)  attiecīgā gadījumā maksimāli izmanto privātos ieguldījumus;

d)  panāk ģeogrāfisko dažādošanu un dod iespēju finansēt mazākus projektus;

e)  nodrošina pietiekamu riska dažādošanu;

f)  veicina novatoriskus finanšu un riska risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas;

fa)  nodrošina papildināmību.

3.  Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija arī ņem vērā:

a)  iespējamās izmaksas un atalgojumu no Savienības budžeta;

b)  īstenošanas partnera spēju pilnībā īstenot [Finanšu regulas] [155. panta 2. un 3. punktā] minētās prasības, kas saistītas ar nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas;

ba)  īstenošanas partnera spēju novērtēt finansēšanas un ieguldījumu darbības atbilstīgi starptautiski atzītiem sociālās atbildības standartiem, pievēršot īpašu vērību sociālajai un vidiskajai ietekmei;

bb)  īstenošanas partneru spēju publiskot informāciju un nodrošināt pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai saistībā ar katru finansēšanas un ieguldījumu darbību;

bc)  attiecīgā gadījumā īstenošanas partnera spēju pārvaldīt finanšu instrumentus, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi saistībā ar finanšu instrumentiem un vadošajām iestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046(23).

4.  Valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes var tikt izvēlētas par īstenošanas partneriem ar nosacījumu, ka tās atbilst šajā pantā un 14. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām.

13. pants

Atbalsttiesīgi finansējuma veidi

1.  ES garantiju var izmantot, lai segtu risku šādu veidu finansējumam, ko nodrošina īstenošanas partneri:

a)  aizdevumi, garantijas, pretgarantijas, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabojums, tostarp pakārtotais parāds, dalība kapitālā vai kvazikapitālā, ko tieši vai netieši sniedz, izmantojot finanšu starpniekus, fondus, ieguldījumu platformas vai citas metodes, lai novirzītu tos galasaņēmējiem;

b)  īstenošanas partnera finansējums vai garantijas citai finanšu iestādei, lai tā varētu veikt a) apakšpunktā minētās finansēšanas darbības.

Lai to segtu no ES garantijas, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto finansējumu piešķir, iegādājas vai emitē to finansēšanas vai ieguldījumu darbību labā, kas minētas 11. panta 1. punktā, ja īstenošanas partnera finansējums tika piešķirts saskaņā ar finanšu nolīgumu vai darījumu, kuru īstenošanas partneris parakstījis vai noslēdzis pēc tam, kad starp Komisiju un īstenošanas partneri tika parakstīts garantijas nolīgums, kura derīguma termiņš nav beidzies vai nav anulēts.

2.  ES garantija sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības, izmantojot fondus vai citas starpniecības struktūras, saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka ieguldījumu pamatnostādnēs, pat ja šāda struktūra iegulda mazāko daļu no tās ieguldītajām summām ārpus Savienības un valstīs, kas minētas 11. panta 2. punktā, vai aktīvos, kas nav atbalsttiesīgi saskaņā ar šo regulu.

14. pants

Garantijas nolīgumi

1.  Komisija ar katru īstenošanas partneri noslēdz garantijas nolīgumu par ES garantijas piešķiršanu saskaņā ar šīs regulas prasībām līdz apjomam, kas ir jānosaka Komisijai.

Ja īstenošanas partneri izveido grupu, kas minēta 12. panta 1. punkta otrajā daļā, tiek noslēgts vienots garantijas nolīgums starp Komisiju un katru īstenošanas partneri minētajā grupā vai ar vienu īstenošanas partneri grupas vārdā.

2.  Garantijas nolīgumos jo īpaši iekļauj šādus noteikumus:

a)  īstenošanas partnera sniedzamās finanšu iemaksas summa un noteikumi;

b)  noteikumi attiecībā uz finansējumu vai garantijām, kas īstenošanas partnerim jāsniedz citai juridiskai personai, kas piedalās īstenošanā, ja tāda ir;

c)  saskaņā ar 16. pantu – sīki izstrādāti noteikumi par ES garantijas sniegšanu, tostarp konkrētu instrumentu veidu portfeļu segums un attiecīgie notikumi, kas izraisītu iespējamus ES garantijas pieprasījumus;

d)  atlīdzība par riska uzņemšanos, kas jāpiešķir proporcionāli Savienības un īstenošanas partnera attiecīgajām riska uzņemšanās daļām;

e)  maksājuma nosacījumi;

f)  īstenošanas partnera apņemšanās piekrist Komisijas un Investīciju komitejas lēmumiem par ES garantijas izmantošanu ierosināto finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, neskarot īstenošanas partnera lēmumu pieņemšanu par ierosināto darbību bez ES garantijas;

g)  noteikumi un procedūras attiecībā uz prasījumu atgūšanu, kas jāuztic īstenošanas partnerim;

h)  finanšu un darbības ziņojumu sniegšana un uzraudzība attiecībā uz darbībām saskaņā ar ES garantiju;

i)  galvenie darbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantošanu, 3., 7. un 11. punktā izklāstīto mērķu un kritēriju izpildi, kā arī privātā kapitāla piesaisti;

j)  attiecīgā gadījumā – noteikumi un procedūras, kas saistītas ar finansējuma apvienošanas darbībām;

k)  citi būtiskie noteikumi saskaņā ar [Finanšu regulas] [X sadaļas] prasībām.

3.  Garantiju nolīgums arī paredz, ka atlīdzība, kas pienākas Savienībai no finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, jāsniedz pēc tam, kad ir atskaitīti tie maksājumi, kas jāveic saistībā ar pieprasījumiem izmantot ES garantiju.

4.  Turklāt garantijas nolīgums paredz, ka jebkuru summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saistībā ar ES garantiju, atskaita no kopējās atlīdzības, ieņēmumu un atmaksājumu summas, kas īstenošanas partnerim ir jāmaksā Savienībai no finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula. Ja šī summa nav pietiekama, lai segtu summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saskaņā ar 15. panta 3. punktu, atlikušo summu iegūst no ES garantijas nodrošinājuma.

5.  Ja garantijas nolīgums ir noslēgts dalībvalsts nodalījuma ietvaros, tajā var paredzēt dalībvalsts vai attiecīgo reģionu pārstāvju līdzdalību garantijas nolīguma īstenošanas uzraudzībā.

15. pants

ES garantijas izmantošanas prasības

1.  ES garantiju piešķir pēc tam, kad ir stājies spēkā garantijas nolīgums ar attiecīgo īstenošanas partneri.

2.  ES garantija sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst šajā regulā un attiecīgajās ieguldījumu pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem un ja Investīciju komiteja ir secinājusi, ka tās atbilst prasībām attiecībā uz labuma gūšanu no ES garantijas atbalsta. Īstenošanas partneri arī turpmāk atbild par to, lai nodrošinātu atbilstību finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar šo regulu un attiecīgajām ieguldījumu pamatnostādnēm.

3.  Komisijai nav jāmaksā īstenošanas partnerim nekādi administratīvie izdevumi vai maksas par finansēšanas un ieguldījumu darbību īstenošanu saskaņā ar ES garantiju, izņemot gadījumus, kad politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības ļauj īstenošanas partnerim pierādīt, ka ir nepieciešams izņēmums. Šādu izmaksu segšanu nosaka garantijas nolīgumā, un tā atbilst [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta g) apakšpunktam].

4.  Turklāt īstenošanas partneris var izmantot ES garantiju, lai segtu atgūšanas izmaksu attiecīgo daļu, ja vien tās nav atskaitītas no atgūšanas ieņēmumiem saskaņā ar 14. panta 4. punktu.

16. pants

ES garantijas segums un noteikumi

1.  Atlīdzību par riska uzņemšanos sadala starp Savienību un īstenošanas partneri proporcionāli to attiecīgajai riska uzņemšanās daļai attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību vai attiecīgā gadījumā atsevišķu darbību portfeli, un tā ir saistīta tikai ar attiecīgo darbību rādītājiem un riska profilu. Īstenošanas partnerim uz paša risku ir atbilstošs riska darījums ar finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras atbalsta ar ES garantiju, ja vien izņēmuma kārtā politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības ir tādi, ka īstenošanas partneris nevarētu saprātīgi tajos ieguldīt savu riska uzņemšanās spēju.

2.  Ar ES garantiju sedz:

a)  attiecībā uz 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda produktiem:

i)  pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas īstenošanas partnerim, bet ko tas saskaņā ar finansēšanas darbību noteikumiem nav saņēmis līdz saistību nepildīšanas brīdim; attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu;

ii)  pārstrukturēšanas zaudējumus;

iii)  zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas;

b)  attiecībā uz dalību kapitālā vai kvazikapitālā, kā minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, – ieguldītās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;

c)  attiecībā uz īstenošanas partnera finansējumu vai garantijām citai juridiskai personai, kas minēta 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, – izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas.

3.  Ja Savienība veic maksājumu īstenošanas partnerim pēc ES garantijas izmantošanas pieprasījuma, to pārņem īstenošanas partnera attiecīgajās tiesībās, ciktāl tās turpina pastāvēt, kas saistītas ar jebkuru no tā finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, ko sedz ES garantija.

Īstenošanas partneris Savienības labā veic prasījumu atgūšanu par pārņemtām summām un atmaksā Savienībai atgūtās summas.

IV NODAĻA

PĀRVALDĪBA

16.a pants

Valde

1.  Fondu InvestEU pārvalda Valde, kura ES garantijas izmantošanas nolūkā saskaņā ar 3. pantā paredzētajiem vispārējiem mērķiem nosaka:

a)  fonda InvestEU stratēģisko virzību;

b)  fonda InvestEU darbībai nepieciešamās darbības nostādnes un procedūras;

c)  noteikumus, ko piemēro darījumiem ar ieguldījumu platformām.

2.  Valde:

a)  sastāv no sešiem šādiem locekļiem:

i)  trīs locekļi, kurus iecēlusi Komisija;

ii)  EIB grupas iecelta locekļa;

iii)  viens loceklis, kuru iecēlusi Konsultatīvā padome no īstenošanas partneru pārstāvju vidus; šis loceklis nav EIB grupas pārstāvis;

iv)  viens eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments. Minētais eksperts neprasa un nepieņem norādījumus no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, no dalībvalstu valdībām vai no citām publiskā vai privātā sektora struktūrām un darbojas pilnīgi neatkarīgi. Savus pienākumus eksperts pilda objektīvi un InvestEU fonda interesēs;

b)  ievēl priekšsēdētāju no trīs Komisijas iecelto locekļu vidus uz konkrētu trīs gadu termiņu, ko var pagarināt vienu reizi;

c)  apspriež un pēc iespējas ņem vērā visu locekļu viedokļus. Ja locekļi nevar vienoties par kopīgu nostāju, Valde pieņem lēmumus ar tās locekļu vairākuma balsojumu. Valdes sanāksmju protokolos sniedz būtisku pārskatu par visu locekļu viedokļiem.

3.  Valde ierosina Komisijai grozījumus attiecībā uz I pielikumā norādīto summu sadalījumu.

4.  Valde regulāri rīko apspriedes ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar līdzieguldītājiem, publiskā sektora iestādēm, ekspertiem, izglītības, apmācības un pētniecības iestādēm, filantropiskajām organizācijām, attiecīgajiem sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, par ieguldījumu politikas virzienu un īstenošanu saskaņā ar šo regulu.

5.  Sīki izstrādātus Valdes sanāksmju protokolus publicē pēc iespējas ātri, tiklīdz Valde tos ir apstiprinājusi.

17. pants

Konsultatīvā padome

1.  Komisiju un Valdi konsultē konsultatīva padome ▌.

1.a  Konsultatīvā padome cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvarotību, un tās sastāvā darbojas:

a)  katra īstenošanas partnera viens pārstāvis;

b)  katras dalībvalsts viens pārstāvis;

c)  viens EIB grupas pārstāvis;

d)  viens Komisijas pārstāvis;

e)  viens eksperts katrai politikas sadaļai, ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja;

f)  viens eksperts, kuru iecēlusi Reģionu komiteja.

2.  ▌

3.  ▌

4.  ▌Konsultatīvās padomes sanāksmi ▌vada Komisijas pārstāvis. EIB grupas pārstāvis ir priekšsēdētāja vietnieks.

Konsultatīvā padome tiekas regulāri un vismaz divas reizes gadā pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. ▌

Sīki izstrādātus konsultatīvās padomes sanāksmju protokolus publicē pēc iespējas ātri, tiklīdz konsultatīvā padome tos ir apstiprinājusi.

Komisija ievieš darbības noteikumus un procedūras un vada konsultatīvās padomes sekretariātu.

5.  Konsultatīvā padome

a)   sniedz konsultācijas par finanšu produktu izstrādi, kas jāīsteno saskaņā ar šo regulu;

b)   sniedz konsultācijas Komisijai un Valdei par tirgus nepilnībām un neoptimālām ieguldījumu situācijām un tirgus apstākļiem;

c)   informē dalībvalstis par katras InvestEU fonda politikas sadaļas īstenošanu;

d)   veic viedokļu apmaiņu ar dalībvalstīm par tirgus norisēm un paraugpraksi.

17.a pants

Riska novērtēšanas metodes

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot riska novērtēšanas metodes. Minētās riska novērtēšanas metodes ir jāizstrādā ciešā sadarbībā ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem, un tās ietver:

a)  riska vērtēšanas klasifikāciju, lai nodrošinātu saskaņotu un vienādu visu darbību vērtēšanu neatkarīgi no tā, kas ir starpniekiestāde;

b)  metodes, lai novērtētu summu, kas pakļauta riskam, un saistību neizpildes iespējamību, pamatojoties uz skaidrām statistikas metodēm, tostarp vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (ESG) kritērijiem;

c)  metodi, ko izmanto, lai novērtētu riska darījumu, kurā netiek pildītas saistības, un zaudējumus, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā, ņemot vērā finansējuma vērtību, projekta risku, atmaksas noteikumus, nodrošinājumu un citus būtiskus rādītājus.

17.b pants

Rezultātu pārskats

1.  Rezultātu pārskatu katrs īstenošanas partneris izmanto, lai novērtētu ieguldījumu, kurus iespējams atbalstīs ar ES garantiju, kvalitāti un pamatotību. Rezultātu pārskats nodrošina neatkarīgu, pārredzamu un saskaņotu ES garantijas iespējamās un faktiskās izmantošanas novērtējumu.

2.  Katrs īstenošanas partneris sagatavo rezultātu pārskatu par tā ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām. Ja ieguldījumu darbību ierosina vairāki īstenošanas partneri, rezultātu pārskatu kopīgi sagatavo iesaistītie īstenošanas partneri.

3.  Rezultātu pārskatā īpaši iekļauj novērtējumu par:

a)  ierosināto finansēšanas un ieguldījumu darbību riska profilu, ko izveido, piemērojot 17.a pantā minētās riska novērtēšanas metodes;

b)  ieguvumu galasaņēmējiem;

c)  atbilstību Savienības saistībām saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Parīzes klimata nolīgumu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Pamattiesību hartu;

d)  atbalsttiesīguma kritēriju ievērošanu;

e)  ieguldījumu darbības kvalitāti un devumu ilgtspējīgas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā;

f)  ieguldījumu darbības devumu programmas InvestEU mērķu sasniegšanā;

g)  tehnisko un finansiālo ieguldījumu projektā;

h)  vai ierosinātā darbība pievēršas atklātajām tirgus nepilnībām vai nepietiekami optimālām ieguldījumu darbībām.

4.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz to, kā īstenošanas partneri izmanto rezultātu pārskatu.

5.  Ja vajadzīgs, Komisija var sniegt palīdzību īstenošanas partneriem riska novērtējuma metožu piemērošanā un rezultātu pārskata sagatavošanā. Komisija nodrošina vērtēšanas metožu atbilstīgu piemērošanu un Investīciju komitejai iesniegto rezultātu pārskatu augstu kvalitāti.

18. pants

19. pants

Investīciju komiteja

1.  Tiek izveidota pilnīgi neatkarīga investīciju komiteja. Tā:

a)  izskata priekšlikumus par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, ko iesnieguši īstenošanas partneri segumam saskaņā ar ES garantiju un kas pārbaudē atzīti par atbilstīgiem Savienības tiesību aktiem un politikai, ko īsteno Komisija;

b)  pārbauda to atbilstību šai regulai un attiecīgajām ieguldījumu pamatnostādnēm, īpašu uzmanību pievēršot papildināmības prasībai, kas minēta šīs regulas 7.a pantā, un prasībai attiecīgā gadījumā piesaistīt privātos ieguldījumus, kas minēta [Finanšu regulas] [209. panta 2. punkta d) apakšpunktā]; un

c)  pārbauda, vai finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas gūtu labumu no ES garantijas atbalsta, atbilst visām attiecīgajām prasībām.

2.  Investīciju komiteja tiekas četros dažādos sastāvos, kas atbilst 7. panta 1. punktā minētajām politikas sadaļām.

Katrā Investīciju komitejas sastāvā ir seši atalgoti ārējie eksperti. Komisija izvēlas ekspertus saskaņā ar [Finanšu regulas] [237. pantu] un ieceļ uz noteiktu termiņu līdz četriem gadiem. Šo termiņu var atjaunot, bet tas kopumā nepārsniedz septiņus gadus. Valde var nolemt atjaunot pilnvaru termiņu pašreizējam Investīciju komitejas loceklim, neizmantojot šajā punktā noteikto procedūru.

Ekspertiem ir attiecīga augsta līmeņa tirgus pieredze saistībā ar projektu strukturēšanu un finansēšanu vai MVU vai uzņēmumu finansēšanu.

Investīciju komitejas sastāvs nodrošina, ka tam ir plašas zināšanas par nozarēm, kuras aptver 7. panta 1. punktā minētā politikas sadaļa, un par ģeogrāfiskajiem tirgiem Savienībā un ka tajā kopumā ir nodrošināts dzimumu līdzsvars.

Četri locekļi ir pastāvīgie locekļi visos četros Investīciju komitejas sastāvos. Turklāt katrā no šiem četriem komitejas sastāviem ir divi eksperti, kuriem ir pieredze ar ieguldījumiem nozarēs, kuras aptver konkrētā politikas sadaļa. Vismaz vienam no pastāvīgajiem locekļiem ir specializētas zināšanas par ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Valde norīko Investīciju komitejas locekļus konkrētam sastāvam vai sastāviem. Investīciju komiteja no savu pastāvīgo locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju.

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras noteikumus un nodrošina Investīciju komitejas sekretariāta darbību. Sekretariāts atbalsta arī Valdes darbu.

3.  Piedaloties Investīciju komitejas darbā, tās locekļi savus pienākumus pilda objektīvi un fonda InvestEU interesēs. Viņi neprasa un nepieņem norādījumus no īstenošanas partneriem, Savienības iestādēm, dalībvalstīm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. Ikviens investīciju komitejas loceklis nevilcinoties sniedz Komisijai un Valdei visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.

Valde var atbrīvot locekli no viņa vai viņas pienākumu pildīšanas, ja viņš vai viņa neievēro šajā punktā noteiktās prasības vai citu attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ.

4.  Rīkojoties saskaņā ar šo pantu, Investīciju komitejai palīdz sekretariāts, kura darbību nodrošina Komisija un kurš ir pakļauts Investīciju komitejas priekšsēdētājam. Sekretariāts pārbauda īstenošanas partneru iesniegto dokumentu pilnīgumu — standartizētu pieprasījuma veidlapu, rezultātu pārskatu un visus citus dokumentus, ko Investīciju komiteja uzskata par būtiskiem. Investīciju komiteja var pieprasīt īstenošanas partnerim sniegt precizējumus to kopīgajās sanāksmēs vai pieprasīt iesniegt papildu informāciju vienā no nākamajām sanāksmēm. Neviens projekta novērtējums, ko sagatavojis īstenošanas partneris, Investīciju komitejai nav saistošs attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību, kas gūst labumu no ES garantijas seguma.

Investīciju komiteja, novērtējot un verificējot priekšlikumus, izmanto 17.b pantā minēto rezultātu pārskatu.

5.  Investīciju komitejas secinājumus pieņem ar visu locekļu vienkāršu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka šāds vienkāršs balsu vairākums ietver vismaz viena eksperta balsi. Neizšķirta balsojuma gadījumā Investīciju komitejas priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

Investīciju komitejas secinājumi, ar kuriem apstiprina ES garantijas atbalstu finansēšanas un ieguldījumu darbībai, ir publiski pieejami un ietver apstiprināšanas pamatojumu. Tajos atsaucas arī uz vispārējo novērtējumu, kas izriet no rezultātu pārskata. Attiecīgā gadījumā Investīciju komiteja ES garantijas izmantošanu apstiprinošo lēmumu sarakstā iekļauj informāciju par darbībām, jo īpaši to aprakstu, atbalstītāju vai finanšu starpnieku identitāti un projekta mērķus. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju. Komerciāli sensitīvu lēmumu gadījumā Investīciju komiteja šādus lēmumus un informāciju par atbalstītājiem vai finanšu starpniekiem publisko attiecīgā finansējuma slēgšanas dienā vai agrākā dienā, kad šāda komerciāla sensitivitāte beidzas.

Rezultātu pārskats ir publiski pieejams pirms ▌parakstīta finansēšanas vai ieguldījumu darbība vai apakšprojekts. Publikācijā neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai personas datus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

Investīciju komiteja ▌divreiz gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visu secinājumu sarakstu, kā arī rezultātu pārskatus, kuri attiecas uz visiem minētajiem lēmumiem. Minēto informāciju iesniedz, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības.

Investīciju komitejas secinājumus, ar ko noraida ES garantijas izmantošanu, savlaicīgi dara pieejamus attiecīgajam īstenošanas partnerim.

6.  Ja investīciju komiteja tiek lūgta apstiprināt ES garantijas izmantošanu finansēšanas vai ieguldījumu darbībai, kas ir mehānisms, programma vai struktūra, kuras pamatā ir apakšprojekti, šis apstiprinājums ietver pamatā esošos apakšprojektus, izņemot gadījumus, kad Investīciju komiteja pienācīgi pamatotos gadījumos nolemj paturēt tiesības apstiprināt tos atsevišķi.

6.a  Ja Investīciju komiteja uzskata to par nepieciešamu, tā var iesniegt Komisijai priekšlikumus ieguldījumu pamatnostādņu grozījumiem.

V NODAĻA

InvestEU konsultāciju centrs

20. pants

InvestEU konsultāciju centrs

1.  InvestEU konsultāciju centrs sniedz konsultatīvu atbalstu, kas palīdz identificēt, sagatavot, strukturēt, iepirkt un īstenot ieguldījumu projektus vai stiprina projektu virzītāju un finanšu starpnieku spējas īstenot finansēšanas un ieguldījumu darbības. Atbalsts var attiecīgā gadījumā attiekties uz ikvienu projekta dzīves cikla vai atbalstīta subjekta finansējuma posmu.

Komisija slēdz nolīgumus ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem, lai ieceltu tos par konsultāciju centra partneriem un uzticētu tiem pienākumu sniegt šā punkta iepriekšējā daļā minēto konsultatīvo atbalstu, kā arī 2. punktā minētos pakalpojumus. Komisija nosaka vienotu piekļuves punktu InvestEU konsultāciju centram un piešķir konsultatīvā atbalsta pieprasījumus attiecīgajam konsultāciju centra partnerim. Komisija cieši sadarbojas ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem, lai nodrošinātu produktivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko atbalstu visā Savienībā, vienlaikus ņemot vērā pašreizējās struktūras un darbu šajā saistībā.

InvestEU konsultāciju centrs ir pieejams kā katras 7. panta 1. punktā minētās politikas sadaļas elements, kas aptver visas minētās sadaļas nozares. Turklāt ir pieejami starpnozaru un spēju pilnveidošanas konsultāciju pakalpojumi.

2.  InvestEU konsultāciju centrs jo īpaši sniedz šādus pakalpojumus:

a)  nodrošina vienotu piekļuves punktu iestādēm un projektu virzītājiem, lai centralizēti pārvaldītās Savienības programmās sniegtu palīdzību projektu izstrādāšanā;

aa)  iestāžu un projektu virzītāju vidū izplata visu pieejamo papildu informāciju par ieguldījumu pamatnostādnēm un šo pamatnostādņu interpretēšanu;

b)  vajadzības gadījumā sniedz palīdzību projektu virzītājiem, tiem izstrādājot savus projektus, lai tie atbilstu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas noteikti 3., 7. un 11. pantā, un veicina agregatoru attīstīšanu maza mēroga projektiem; tomēr šāda palīdzība neietekmē Investīciju komitejas secinājumus par ES garantijas atbalsta segumu šādiem projektiem;

ba)  izmanto maza mēroga projektu piesaistīšanas un finansēšanas potenciālu, tostarp izmantojot ieguldījumu platformas;

c)  atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;

d)  veicina sadarbības platformu izveidi vienādranga informācijas un datu, zinātības un paraugprakses apmaiņai, lai atbalstītu projektu plūsmu nozaru attīstību, tostarp palīdz sekmēt sadarbību starp filantropiskām organizācijām, no vienas puses, un citiem iespējamiem ieguldītājiem un projektu īstenotājiem, no otras puses, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem ieguldījumiem un prasmju politikas sadaļu;

e)  sniedz proaktīvu konsultatīvu atbalstu, vajadzības gadījumā ar vietēju klātbūtni, ieguldījumu platformu izveidē, jo īpaši tādu pārrobežu un makroreģionālu ieguldījumu platformu izveidē, kā arī tādu ieguldījumu platformu izveidē, kuras pēc temata vai reģiona apvieno maza un vidēja lieluma projektus vienā vai vairākās dalībvalstīs;

ea)   veicina un atbalsta no Savienības budžeta vai citiem avotiem finansētu dotāciju vai finanšu instrumentu apvienošanu, lai stiprinātu sinerģiju un papildināmību starp Savienības instrumentiem un maksimāli palielinātu programmas InvestEU izmantojumu un ietekmi;

f)  atbalsta pasākumus spēju veidošanai, lai attīstītu organizatoriskās spējas, prasmes un procesus un paātrinātu organizāciju gatavību veikt ieguldījumus, lai projektu virzītāji un iestādes izveidotu ieguldījumu projektu plūsmas, attīstītu finanšu instrumentus un investīciju platformas un pārvaldītu projektus un lai finanšu starpnieki īstenotu finansēšanas un ieguldījumu darbības to vienību labā, kuras saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, tostarp sniedzot atbalstu risku novērtēšanas spēju vai nozarei specifisku zināšanu pilnveidošanā, īpašu uzmanību pievēršot kultūras un radošajām nozarēm;

fa)  aktīvi sniedz konsultatīvu atbalstu jaunuzņēmumiem, jo īpaši ja jaunuzņēmumi vēlas aizsargāt savus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus.

3.  InvestEU konsultāciju centrs ir pieejams publisku un privātu projektu virzītājiem, tostarp valsts attīstību veicinošām bankām, ieguldījumu platformām, MVU un jaunuzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un finanšu un citiem starpniekiem.

4.  Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām, izņemot par pakalpojumiem, kas tiek sniegti publiskā sektora projektu virzītājiem un bezpeļņas iestādēm. Maksa, ko par 2. punktā minētajiem pakalpojumiem iekasē no MVU, nedrīkst pārsniegt vienu trešo daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu, InvestEU konsultāciju centrs balstās uz Komisijas, EIB grupas un citu īstenošanas partneru zināšanām.

6.  InvestEU konsultāciju centram vajadzības gadījumā ir vietējā klātbūtne. Vietēju klātbūtni jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros. InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu un lai īstenotu un atbalstītu nelielus projektus.

6.a  Lai sniegtu 1. punktā minēto konsultatīvo atbalstu un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, InvestEU konsultāciju centrs sadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un izmanto to zināšanas. Sadarbību starp InvestEU konsultāciju centru, no vienas puses, un valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, no otras puses, var īstenot līgumiskas partnerības veidā. InvestEU konsultāciju centrs cenšas noslēgt vismaz vienu sadarbības nolīgumu ar valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi katrā dalībvalstī. Dalībvalstīs, kurās nav valsts attīstību veicinošu banku vai iestāžu, InvestEU konsultāciju centrs attiecīgā gadījumā un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma proaktīvi sniedz konsultatīvu atbalstu šādas bankas vai iestādes izveidei.

7.  Projektu virzītājiem, tostarp jo īpaši mazāku projektu virzītājiem, kuri vēlas iesniegt pieteikumu EIB finansējuma saņemšanai, īstenošanas partneri piedāvā ar šiem projektiem vērsties pie InvestEU konsultāciju centra, lai tie attiecīgā gadījumā varētu sekmīgāk izstrādāt savus projektus un/vai apsvērt iespēju apvienot projektus ar investīciju platformu starpniecību.

Īstenošanas partneri attiecīgā gadījumā informē arī projektu virzītājus par iespēju iekļaut to projektus InvestEU portālā, kas minēts 21. pantā.

VI NODAĻA

21. pants

InvestEU portāls

1.  InvestEU portālu izveido Komisija. Tas ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

2.  InvestEU portāls sniedz iespēju projektu virzītājiem piešķirt pamanāmību to projektiem, kuriem tie meklē finansējumu, un tādējādi sniegt ieguldītājiem informāciju par tiem. Projektu iekļaušana InvestEU portālā neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.

3.  Portālā var būt uzskaitīti tikai tie projekti, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

4.  Projektus, kas atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija nosūta attiecīgajiem īstenošanas partneriem un attiecīgā gadījumā InvestEU konsultāciju centram.

5.  Īstenošanas partneri pārbauda projektus, kas atbilst to ģeogrāfiskajai un darbības jomai.

VII NODAĻA

PĀRSKATATBILDĪBA, uzraudzība un ziņošana, novērtēšana un kontrole

21.a pants

Pārskatatbildība

1.  Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Valdes priekšsēdētājs ziņo pieprasītājai iestādei par fonda InvestEU darbības rezultātiem, tostarp piedaloties uzklausīšanas sanāksmē Eiropas Parlamentā.

2.  Valdes priekšsēdētājs mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome uzdod fondam InvestEU, un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas dienas.

3.  Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Komisija iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

22. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas III pielikumā ir noteikti rādītāji ziņošanai par programmas InvestEU īstenošanas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēts programmas InvestEU progress tās mērķu īstenošanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu šīs regulas III pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus un lai papildinātu šo regulu, paredzot noteikumus par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam īstenošanas partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

4.  Komisija ziņo par programmas InvestEU īstenošanu saskaņā ar [Finanšu regulas] [241. un 250. pantu]. Šajā nolūkā EIB grupa un īstenošanas partneri katru gadu sniedz vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju par garantijas darbību, lai Komisija varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus.

5.  Turklāt katrs īstenošanas partneris ik pēc sešiem mēnešiem Eiropas Parlamentam un Komisijai iesniedz ziņojumu par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi iedalot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES garantijas izmantošanai un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Cik vien iespējams, vienlaikus aizsargājot privātas informācijas un sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti, ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus par katru finansēšanas un ieguldījumu darbību un par tās nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmeni. Vienā no šiem ziņojumiem iekļauj informāciju, ko īstenošanas partneri snieguši saskaņā ar [Finanšu regulas] [155. panta 1. punkta a) apakšpunktu]. Komisija apkopo un novērtē īstenošanas partneru ziņojumus un iesniedz kopsavilkumu publisko gada pārskatu veidā, sniedzot informāciju par programmas īstenošanas līmeni salīdzinājumā ar tās mērķiem un darbības rādītājiem un norādot ar programmu InvestEU atbalstāmo finansēšanas un ieguldījumu darbību riskus un iespējas.

23. pants

Novērtēšana

1.  Novērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Komisija līdz 2024. gada 30. septembrim veic starpposma novērtējumu par programmu InvestEU, jo īpaši par ES garantijas izmantojumu.

3.  Programmas InvestEU īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas InvestEU galīgo novērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantojumu.

4.  Novērtējumu secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

5.  Īstenošanas partneri palīdz Komisijai un sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt 1. un 2. punktā minētās novērtēšanas.

6.  Saskaņā ar [Finanšu regulas] [211. panta 1. punktu] Komisija ik pēc trim gadiem [Finanšu regulas] [250. pantā] minētajā gada ziņojumā iekļauj pārskatu par šīs regulas 4. panta 1. punktā noteiktās nodrošinājuma likmes atbilstību ar ES garantiju segto finansēšanas un ieguldījumu darbību faktiskajam riska profilam. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai, pamatojoties uz minēto pārskatu, pielāgotu šīs regulas 4. panta 1. punktā noteikto uzkrājumu likmi līdz 15 %.

24. pants

Revīzijas

Saskaņā ar [Finanšu regulas] [127. pantu] vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir Eiropas Revīzijas palātas un personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

25. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā InvestEU piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Deleģētos aktus par darbībām, ko ir veikuši īstenošanas partneri vai kas ir veiktas sadarbībā ar tiem, sagatavo ciešā dialogā ar šiem īstenošanas partneriem.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 4. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā un 7. panta 6. punktā, 17.a pantā, 17.b pantā, 22. panta 2. punktā un 23. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus piecus gadus [no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 4. panta 2. punktā, 7. panta 3. punktā, 7. panta 6. punktā, 17.a pantā, 17.b pantā, 22. panta 2. punktā un 23. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 7. panta 3. punktu, 7. panta 6. punktu, 17.a pantu, 17.b pantu, 22. panta 2. punktu un 23. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VIII NODAĻA

Pārredzamība un pamanāmība

27. pants

Informācija, saziņa un publiskošana

1.  Īstenošanas partneri atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pamanāmību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, saskaņotu, efektīvu un mērķorientētu informāciju un liekot uzsvaru arī uz sociālo un vidisko ietekmi.

2.  Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar programmu InvestEU un tās darbībām un rezultātiem. Finanšu līdzekļi, kas piešķirti programmai InvestEU, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

IX NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Pārejas noteikumi

1.  Ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no finanšu instrumentiem, kas tika izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, var izmantot, lai nodrošinātu ES garantiju saskaņā ar šo regulu.

2.  Ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no ES garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, var izmantot, lai nodrošinātu ES garantiju saskaņā ar šo regulu, ja tos neizmanto mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2015/1017 4., 9. un 12. pantā.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Summas katram konkrētajam mērķim

▌Sadalījums, kas minēts 4. panta 2. punktā, finansēšanas un ieguldījumu darbībām:

a)  ▌11 500 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

b)  ▌11 250 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

c)  ▌12 500 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

d)  ▌5 567 500 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

II PIELIKUMS

Nozares, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām

Finansēšanas un ieguldījumu darbības var attiekties uz vienu vai vairākām no šīm nozarēm:

1.  enerģētikas nozares attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, un saistībām saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu enerģētikas risinājumu ražošanas, paātrinātas izvēršanas, piegādes vai īstenošanas paplašināšana;

b)  energoefektivitāte, enerģijas pārkārtošana un energotaupība (īpašu uzmanību pievēršot energopieprasījuma samazināšanai ar pieprasījuma pārvaldības un ēku renovācijas pasākumiem);

c)  ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras (pārvades un sadales līmenis, uzglabāšanas tehnoloģijas, viedie tīkli) izveide, pilnveidošana un modernizācija; dalībvalstu energotīklu starpsavienojuma līmeņa paaugstināšana;

d)  ilgtspējīgas sintētiskas degvielas un alternatīvas degvielas izstrādāšana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde, tostarp visiem transporta veidiem, saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti [Atjaunojamo energoresursu direktīvā 2009/28/EK];

e)  oglekļa uztveršanas un oglekļa uzglabāšanas infrastruktūra ražošanas procesos, bioenerģijas iekārtās un ražošanas iekārtās, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu.

2.  Ilgtspējīgu un drošu transporta infrastruktūru un mobilitātes risinājumu attīstība, aprīkojums un inovatīvas tehnoloģijas saskaņā ar Savienības transporta prioritātēm un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  projekti TEN-T infrastruktūras, tostarp pilsētu mezglu, jūras un iekšējo ostu, lidostu, multimodālo termināļu un to savienojumu ar galvenajiem tīkliem, un telemātikas lietojumprogrammu, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1315/2013, attīstības atbalstam;

aa)  TEN-T infrastruktūras projekti, kuros paredzēta vismaz divu dažādu transporta veidu transportlīdzekļu izmantošana, jo īpaši multimodālie kravas termināļi un pasažieru pārvadājumu transporta mezgli;

b)  viedas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projekti, tostarp attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu un gaisa transportu (pievēršoties mazemisiju pilsētas transporta veidiem, nediskriminējošai pieejamībai, gaisa piesārņojumam un troksnim, energopatēriņam un uzlabotai drošībai, tostarp attiecībā uz velosipēdistiem un gājējiem);

c)  atbalsts transporta kustamo aktīvu atjaunošanai un modernizācijai ar mērķi izvērst mazemisiju mobilitātes risinājumus, tostarp alternatīvu degvielu un sintētisko degvielu no atjaunojamiem/oglekļa ziņā neitrāliem avotiem izmantošanu visu transporta veidu transportlīdzekļos;

d)  dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti, iekšzemes ūdensceļu infrastruktūra un jūras ostas, un jūras maģistrāles;

e)  alternatīvu degvielu infrastruktūra visiem transporta veidiem, tostarp elektriskās uzlādes infrastruktūra;

ea)  viedas un ilgtspējīgas mobilitātes projekti, kuru mērķis ir:

i)  ceļu satiksmes drošība (tostarp vadītāju un pasažieru drošības uzlabošana un satiksmes negadījumu ar letālām sekām skaita un smagu traumu skaita samazināšana),

ii)  pieejamība (tostarp lauku apvidos),

iii)  emisiju samazināšana,

iv)  jaunu transporta tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde un ieviešana, jo īpaši to veicot MVU un saistībā ar savienotiem un autonomiem transporta veidiem, kā arī integrētu biļešu sistēmu;

eb)  projekti, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot pašreizējo transporta infrastruktūru, tostarp TEN-T automaģistrāles, kur tas nepieciešams ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, uzturēšanai vai modernizēšanai, ITS pakalpojumu attīstīšanai vai infrastruktūras integritātes un standartu nodrošināšanai, jo īpaši drošu stāvvietu un to aprīkojuma, alternatīvo degvielu uzpildes staciju un elektrouzlādes sistēmu uzturēšanai;

ec)  autotransporta infrastruktūra transporta vajadzībām kohēzijas valstīs, mazāk attīstītos reģionos vai pārrobežu transporta projektos.

3.  Vide un resursi, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  ūdens, tostarp piegāde un sanitārija, kā arī piekrastes infrastruktūra un cita, ar ūdens resursiem saistīta zaļā infrastruktūra;

b)  atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

c)  projekti un uzņēmumi vides resursu pārvaldības un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā;

d)  ekosistēmu un to pakalpojumu uzlabošana un atjaunošana;

e)  ilgtspējīga pilsētu, lauku un piekrastes attīstība un atjaunošana;

f)  darbības saistībā ar klimata pārmaiņām, tostarp dabas katastrofu riska mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana;

g)  projekti un uzņēmumi, kas īsteno aprites ekonomiku, integrējot resursu efektivitātes aspektus ražošanā un produktu aprites ciklā, tostarp ilgtspējīgu primāro un otrreizējo izejvielu piegāde;

h)  energoietilpīgu nozaru dekarbonizācija un būtiska emisiju samazināšana, tostarp inovatīvu mazemisiju tehnoloģiju lielapjoma demonstrējumi un to izmantošana;

ha)  projekti ilgtspējīga kultūras mantojuma atbalstam, jo īpaši stratēģijas un instrumenti, lai aizsargātu Eiropas kultūras materiālo un nemateriālo mantojumu.

4.  Digitālās savienojamības infrastruktūru attīstība, jo īpaši, izmantojot projektus, kas atbalsta ļoti veiktspējīgu digitālo tīklu, 5G savienojamības izveidi, un digitālās savienojamības un piekļuves uzlabošana, jo īpaši lauku apvidos un perifēros reģionos.

5.  Pētniecība, izstrāde un inovācija, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  atbalsts pētniecības infrastruktūrai un tādiem pētniecības un inovāciju projektiem visās tematiskajās jomās, kuri noteikti programmā "Apvārsnis Eiropa" un kuri sekmē minētās programmas mērķu sasniegšanu;

b)  korporatīvie projekti, tostarp apmācība un uzņēmumu kopu un tīklu izveides veicināšana;

c)  demonstrāciju projekti un programmas un ar tiem saistītās infrastruktūras, tehnoloģiju un procesu ieviešana;

d)  uz sadarbību vērsti pētniecības un inovāciju projekti akadēmisko aprindu, pētniecības un inovāciju organizāciju un nozares pārstāvju starpā; publiskās un privātās partnerības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju starpā;

e)  zināšanu un tehnoloģiju pārnese;

f)  jauni efektīvi un pieejami veselības aprūpes produkti, tostarp zāles, medicīniskas ierīces, diagnostikas un uzlabotas terapijas zāles, jaunas pretmikrobu vielas un inovatīvi izstrādes procesi, kam nav vajadzīgi izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

6.  Digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde, ieviešana un uzlabošana, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  mākslīgais intelekts saskaņā ar programmu "Digitālā Eiropa", jo īpaši attiecībā uz ētiku;

aa)  kvantu tehnoloģija;

b)  kiberdrošība un tīkla aizsardzības infrastruktūras;

c)  lietu internets;

d)  blokķēdes un citas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas;

e)  padziļinātas digitālās prasmes;

f)  citas progresīvas digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi, kas sekmē Savienības ražošanas nozares digitalizāciju, un digitālo tehnoloģiju, pakalpojumu un prasmju integrācija Savienības transporta nozarē;

fa)  robotika un automatizācija.

7.  Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 3000 darbinieku. MVU sadaļā uzmanība ir pievērsta tikai MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un sociālajiem MVU, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  apgrozāmā kapitāla nodrošināšana un ieguldījumi, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas veicina uzņēmējdarbības kultūru un vidi un sekmē mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un izaugsmi;

b)  riska finansējuma nodrošināšana, sākot ar sēklas posmu līdz pat darbības paplašināšanas posmam, lai nodrošinātu tehnoloģiju līdera pozīciju inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs, tostarp uzlabojot to digitalizāciju un inovācijas spēju, un lai nodrošinātu to vispārējo konkurētspēju.

8.  Kultūras un radošās nozares; plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālā nozare un žurnālistika, jo īpaši iekļaujot arī šādus elementus:

a)  tādas jaunas tehnoloģijas, piemēram, atbalsta tehnoloģijas, ko izmanto saistībā ar kultūras un radošo nozaru precēm un pakalpojumiem;

b)  digitālo tehnoloģija izmantošana Eiropas materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai;

c)  kultūras un radošās nozares, piemēram, paplašinātā realitāte/virtuālā realitāte, imersīva vide, cilvēka un mašīnas saskarnes, interneta protokols un mākoņa infrastruktūras, 5G tīkli, jauni plašsaziņas līdzekļi;

d)  intelektuālā īpašuma tiesību tehnoloģiskais pārvaldījums.

9.  Tūrisma nozare.

10.  Ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas ilgtspējīgas bioekonomikas elementi.

11.  Sociālie ieguldījumi, tostarp tādi, kas palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši, veicot šādus pasākumus:

a)  ētiska un ilgtspējīga finansēšana, mikrofinansēšana, sociālo uzņēmumu finansēšana un sociālā ekonomika;

b)  prasmju pieprasījums un piedāvājums;

c)  izglītība, profesionālā apmācība un saistīti pakalpojumi;

d)  sociālā infrastruktūra, jo īpaši:

i)  izglītība un apmācība, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, izglītības iestādes, studentu mājokļi un digitālās ierīces;

ii)  sociālās mājas;

iii)  veselības un ilgtermiņa aprūpe, tostarp klīnikas, slimnīcas, primārā veselības aprūpe, aprūpe mājās un kopienā balstīti aprūpes pakalpojumi;

e)  sociālā inovācija, tostarp inovatīvi sociālie risinājumi un shēmas, kuru mērķis ir sekmēt sociālo ietekmi un rezultātus šajā punktā norādītajās jomās;

f)  kultūras darbības ar sociālu mērķi;

fa)  pasākumi dzimumu līdztiesības un sieviešu aktīvas līdzdalības veicināšanai;

g)  neaizsargātu cilvēku, jo īpaši trešo valstu valstspiederīgo integrācija;

h)  inovatīvi veselības aprūpes risinājumi, tostarp e-veselība, veselības aprūpes pakalpojumi un jauni aprūpes modeļi;

i)  personu ar invaliditāti iekļaušana un pieejamības nodrošināšana šīm personām.

12.  Aizsardzības industrijas attīstība, stiprinot Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši, sniedzot atbalstu:

a)  Savienības aizsardzības nozares piegādes ķēdei, jo īpaši, sniedzot finansiālu atbalstu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;

b)  uzņēmumiem, kas piedalās revolucionāros inovāciju projektos aizsardzības nozarē un ar to cieši saistītām divējāda lietojuma tehnoloģijām;

c)  aizsardzības nozares piegādes ķēdei, piedaloties kopīgos pētniecības un izstrādes projektos aizsardzības jomā, tostarp tādos, kas saņem Eiropas Aizsardzības fonda atbalstu;

d)  aizsardzības pētniecības un apmācības infrastruktūrai.

13.  Kosmoss, jo īpaši, attīstot kosmosa nozari saskaņā ar Kosmosa stratēģijas mērķiem:

a)  maksimāli palielināt ieguvumus Savienības sabiedrībai un ekonomikai;

b)  sekmēt kosmosa sistēmu un tehnoloģiju konkurētspēju, jo īpaši pievēršoties piegādes ķēžu neatkarībai;

c)  atbalstīt kosmosa uzņēmējdarbību, tostarp lejupēju attīstību;

d)  sekmēt Savienības pastāvību, izveidojot drošu piekļuvi kosmosam, tostarp divējāda lietojuma aspektus.

13.a  Jūru un okeānu attīstība, veicinot ilgtspējīgu zilo ekonomiku saskaņā ar integrētās jūrniecības politikas mērķiem, jo īpaši ar:

a)  jūrniecības uzņēmējdarbību;

b)  inovatīvu un konkurētspējīgu jūrniecības nozari;

c)  prasmēm saistībā ar okeāniem un zilo karjeru;

d)  ilgtspējīgas attīstības mērķu, jo īpaši IAM Nr. 14 (dzīvība ūdenī), īstenošanu;

e)  atjaunojamiem jūras energoresursiem un aprites ekonomiku.

III PIELIKUMS

Galvenie darbības rādītāji

1.  InvestEU finansējuma apjoms (dalījums pa punktiem un apakšpunktiem attiecībā uz nozarēm, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām, kā noteikts II pielikumā)

1.1.  Parakstīto darījumu apjoms

1.2.  Piesaistītie ieguldījumi

1.3.  Piesaistītā privātā finansējuma apmērs

1.4.  Panāktais sviras un pastiprinošais efekts

1.4.a  Sinerģijas ar citām Savienības programmām

2.  InvestEU finansējuma ģeogrāfiskais tvērums (dalījums pa punktiem un apakšpunktiem attiecībā uz nozarēm, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām, kā noteikts II pielikumā)

2.1.  Projektos ietverto valstu skaits

2.1.a  Projektos ietverto reģionu skaits

2.1.b  Katrā dalībvalstī un katrā reģionā veikto darbību skaits un apjoms

3.  InvestEU finansējuma ietekme

3.1.  Izveidoto vai atbalstīto darbvietu skaits

3.2.  Ieguldījumi enerģētikas un klimata mērķu atbalstam un attiecīgā gadījumā sīki izklāstīts uzskaitījums katrai politikas sadaļai un kategorijai, kā arī klimata pārmaiņu nozīme

3.3.  Ieguldījumi digitalizācijas atbalstam

3.3.a  Ieguldījumi sociālo mērķu atbalstam

4.  Ilgtspējīga infrastruktūra

4.1.  Enerģija: atjaunojamās enerģijas ražošanas radītā papildu jauda (MW) pēc avota

4.2.  Enerģija: mājsaimniecību skaits, sabiedrisko un komerctelpu skaits ar uzlabotu enerģijas patēriņa klasifikāciju, tostarp klasifikācijas uzlabošanas pakāpe vai līdzvērtīgi rādītāji, vai tādu mājsaimniecību skaits, kas atjaunotas atbilstoši NZEB vai pasīvo māju standartam

4.3.  Digitalizācija: papildu mājsaimniecības, komerciālā lietojuma un/vai sabiedriskās ēkas, kurām ir platjoslas piekļuve ar ātrumu vismaz 100 Mbps, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam, vai izveidoto WIFI piekļuves punktu skaits

4.4.  Transports: ieguldījumi, kas piesaistīti TEN-T projektos, no kuriem: ▌

–  pamattīklā un visaptverošajā tīklā tajās komponentu daļās, kas noteiktas [Regulas Nr. XXX, iekļaut atsauci uz jauno Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu] pielikumā;

–  multimodālajā infrastruktūrā;

–  inovatīvos risinājumos, kas palīdz panākt transporta veidu līdzsvarotu apvienojumu, tostarp iekšzemes ūdensceļiem un gaisa transportam;

–  izmantoto alternatīvās degvielas infrastruktūras punktu skaits

4.5.  Vide: ieguldījumi to plānu un programmu īstenošanai, kas noteikti saskaņā ar Savienības vides acquis saistībā ar gaisa kvalitāti, ūdens resursiem, atkritumu apsaimniekošanu un dabu

4.5.a  Izmantoto alternatīvās degvielas infrastruktūras punktu skaits

4.6.  Emisiju samazinājums: samazinātais CO2 emisiju daudzums

5.  Pētniecība, inovācija un digitalizācija

5.1.  Atbalsts mērķim 3 % no Savienības IKP ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā visā programmas darbības laikā

5.2.  Uzņēmumu skaits, kam sniegts atbalsts pētniecības un inovācijas projektu īstenošanā visā programmas darbības laikā

5.2.a  To projektu skaits, kuri iepriekš ir saņēmuši atbalstu no pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" un/vai programmas "Digitālā Eiropa"

6.  MVU

6.1.  Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc lieluma (mikrouzņēmumi, mazie, vidējie uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu)

6.2.  Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc posmiem (agrīns, izaugsmes/paplašināšanās posms), jo īpaši inovatīvie MVU

6.3.  Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc nozarēm

7.  Sociālie ieguldījumi un prasmes

7.1.  Sociālā infrastruktūra: atbalstītās sociālās infrastruktūras kapacitāte un tvērums, klasificējot pēc nozarēm: mājokļi, izglītība, veselības aprūpe, cita

7.2.  Mikrofinansēšana un sociālo uzņēmumu finansēšana:  Atbalstīto sociālās ekonomikas uzņēmumu skaits

7.2.a  Mikrofinansēšana un sociālo uzņēmumu finansēšana: izveidoto sociālās ekonomikas uzņēmumu skaits

7.2.b  Mikrofinansēšana un sociālo uzņēmumu finansēšana: atbalstīto sociālās ekonomikas uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc posmiem (agrīns, izaugsmes/paplašināšanās posms)

7.5.  Prasmes: personu skaits, kas apgūst jaunas prasmes vai kuru prasmes tiek atzītas: formālās, ikdienējās un neformālās izglītības un apmācību kvalifikācija

IV PIELIKUMS

Programma InvestEU - Iepriekšējie instrumenti

A.  Kapitāla vērtspapīru instrumenti:

—  Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM98): Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas – izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

—  TTP: Komisijas lēmums, ar kuru pieņem Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta lēmumu par papildu finansējumu 2007. gadam attiecībā uz pasākumu virzienu "Iekšējais preču tirgus un nozaru politika" un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pamatlēmumu par finansējumu sagatavošanās darbībai "Eiropas Savienības nozīme globalizētajā pasaulē" un četriem pilotprojektiem "Erasmus jaunajiem uzņēmējiem", "Pasākumi sadarbības un partnerības veicināšanai starp mikrouzņēmumiem un MVU", "Tehnoloģiju pārnese" un "Eiropas izcilie galamērķi" (C(2007)531).

—  Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM01): Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

—  GIF: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

—  Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

—  COSME EFG: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

—  InnovFin kapitāla mehānisms:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

–  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013, 965. lpp.).

—  EaSI spēju veidošanas ieguldījumu sadaļa: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

B.  Garantijas instrumenti:

—  MVU garantiju mehānisms ‘98 (MVUG98) Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas – izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

—  MVU garantiju mehānisms ‘01 (MVUG01) Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

—  MVU garantiju mehānisms ‘07 (MVUG07) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

—  Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments - Garantija (EPMI-G): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp).

—  RDI:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

–  Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu Sadarbība, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.).

–  Padomes Lēmums 2006/974/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu, Spējas, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp.).

—  EaSI - Garantija: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

—  COSME aizdevumu garantiju mehānisms (COSME AGM): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

—  InnovFin Debt:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.);

–  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013, 965. lpp.).

—  Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisms — CCS-GF Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK ( OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).

—  Studentu aizdevumu garantijas instruments (SAGI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

—  Energoefektivitātes privātais finansējums (PF4EE): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

C.  Riska dalīšanas instrumenti:

—  Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

—  InnovFin:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

—  Eiropas infrastruktūras savienošanas parāda instruments (EISI PI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

—  Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms (DKFM): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

D.  Specializēti ieguldījumu instrumenti:

—  Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments – kopieguldījumu fondi – īpaši ieguldījumu fondi (EPMI FCP-FIS): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp).

—  Marguerite:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 680/2007 (2007. gada 20. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.);

–  Komisijas Lēmums C(2010)941 (2010. gada 25. februāris) par Eiropas Savienības līdzdalību ES 2020. gada Eiropas Fondā enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (Marguerite fonds).

—  Eiropas Energoefektivitātes fonds (EEEF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2010 (2010. gada 15. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (OV L 346, 30.12.2010., 5. lpp.).

(1) OV C […], […], […]. lpp.
(2) OV C […], […], […]. lpp.
(3) COM(2018)0097.
(4)1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).
(5) COM(2018)0353.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
(7) COM(2017)0206.
(8) COM(2017)0250.
(9) Publicēts 2018. gada janvārī kā Eiropas ekonomikas diskusiju dokuments Nr. 074.
(10)
(11) Atsauce tiks atjaunināta. OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Nolīgums ir pieejams vietnē: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC
(12)1a Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).
(13)1b Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).
(14) Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(16) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(17) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(18) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(20) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(21)
(22)
(23)1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 21. janvārisJuridisks paziņojums