Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2151(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0479/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0479/2018

Debates :

PV 16/01/2019 - 27
CRE 16/01/2019 - 27

Balsojumi :

PV 17/01/2019 - 10.4

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0036

Pieņemtie teksti
PDF 459kWORD 64k
Ceturtdiena, 2019. gada 17. janvāris - Strasbūra Pagaidu redakcija
2017. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību kontroli
P8_TA-PROV(2019)0036A8-0479/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par 2017. gada ziņojumu par EIB finansiālo darbību kontroli (2018/2151(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā EIB 2017. gada finanšu pārskatu un 2017. gada statistikas ziņojumu,

–  ņemot vērā 2017. gada ziņojumu par ilgtspējību, 2017. gada ziņojumu par 3 pīlāru izvērtējumu ES iekšienē veiktajām EIB operācijām un 2017. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas ārpus ES gūtajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2017. gadu,

–  ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2017. gadā un 2017. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda lēmumu lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem(1),

–  ņemot vērā sūdzību izskatīšanas mehānisma pārskatīšanu, kas izrietēja no Eiropas Ombuda lēmuma lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem,

–  ņemot vērā EIB galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora biroja 2017. gada darbības pārskatu un EIB grupas 2017. gada krāpšanas apkarošanas darbības pārskatu,

–  ņemot vērā EIB grupas darbības plānu 2017.–2019. gadam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, LESD 5. protokolu par EIB statūtiem un LESD 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par 2015. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli — 2015. gada pārskats(2), 2018. gada 3. maija rezolūciju par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli — 2016. gada pārskats(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam(4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(6),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 14. septembra darba dokumentu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597, SWD(2016)0297 un SWD(2016)0298),

–  ņemot vērā Ernst & Young 2016. gada 8. novembrī veikto ad hoc revīziju par Regulas (ES) 2015/1017 ("ESIF regula") piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. maija ziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda galvojumu fonda pārvaldību 2017. gadā (COM(2018)0345 final),

–  ņemot vērā EIB 2018. gada jūnijā sagatavoto operāciju novērtējuma ziņojumu par ESIF novērtējumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 29. jūnija ziņojumu "Visaptverošs ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ES galvojuma izmantošanu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) galvojuma fonda darbību" (COM(2018)0497),

–  ņemot vērā 2016. gada septembra trīspusējo nolīgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada februāra informatīvo apskatu "ES finanšu nākotne: vajadzība pārskatīt ES budžeta darbību" un 2018. gada jūlija informatīvo apskatu "Komisijas priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam",

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0479/2018),

A.  tā kā EIB galvenais uzdevums ir veicināt dalībvalstu integrāciju, līdzsvarotu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju, piesaistot ievērojamus līdzekļus kapitāla tirgos un ar izdevīgiem noteikumiem izsniedzot šos līdzekļus aizdevumos projektiem, kas veicina ES politikas mērķu sasniegšanu;

B.  tā kā EIB ir ļoti svarīga nozīme Savienības līmeņa ekonomikas atveseļošanas centienu atbalstīšanā ar tās diviem secīgajiem kapitāla palielinājumiem un vadošo lomu Investīciju plāna Eiropai īstenošanā, veicot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pārvaldību;

C.  tā kā EIB būtu jāveicina integrējoša izaugsme, ilgtspējīga un kvalitatīva nodarbinātība un nevienlīdzības mazināšana;

D.  tā kā regulārai un rūpīgai vajadzību novērtēšanai dažādās nozarēs ir būtiska nozīme, lai atklātu investīciju trūkumu un šķēršļus dažādos reģionos, kā arī lai apzinātu iespēju kopumu ar izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu, vēl vairāk veicinātu 2015. gada Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus un atbilstoši kalibrētu tirgus nepilnību veidu un apjomu atkarībā no pašreizējās ārējās ietekmes, nozaru un teritoriālās attīstības vajadzībām;

E.  tā kā EIB ir būtiska nozīme publisko līdzekļu piesaistē, lai nodrošinātu Savienības spēju reaģēt uz jaunām ekonomikas un vides attīstības tendencēm un riskiem, kā arī ģeopolitisku nenoteiktību un tām pielāgoties, vienlaikus uzlabojot un stiprinot EIB grupas īstenoto riska pārraudzību un prudenciālu pārvaldību;

F.  tā kā saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidi EIB grupas darījumdarbības veidu, apjomu, riska profilu un sarežģītību pēdējos gados ir skārušas ievērojamas pārmaiņas, proti, pieaudzis ar ES ESIF galvojumu nodrošinātu mazāka apjoma operāciju skaits, kā arī būtiski palielinājies Eiropas Komisijas vārdā pārvaldīto mandātu un sniegto konsultāciju pakalpojumu apjoms;

G.  tā kā Brexit ietekmēs EIB kapitāla bāzi, pietiekamību un turpmākās aizdošanas spējas;

H.  tā kā EIB būtu jānodrošina pievienotā vērtība, nodrošinot augstākā līmeņa integritāti un labu pārvaldību, un jo īpaši ņemot vērā Ombuda secinājumus lēmumā, kas pieņemts lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem(7), kā arī nodrošinot augstākā līmeņa pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī atbilstību piemērojamajai banku paraugpraksei;

I.  tā kā visu veidu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un kaitējošas nodokļu prakses apkarošanai būtu jāpaliek EIB nemainīgai prioritātei;

J.  tā kā 2017. gada 31. decembrī Eiropas Investīciju fonda (EIF) akcionāri bija EIB (58,5 %), Savienība, ko pārstāvēja Eiropas Komisija (29,7 %), un 32 finanšu iestādes (11,8 %); tā kā lielāko daļu EIF operāciju pašreiz finansē saskaņā ar īpašiem mandātu nolīgumiem ar trešām personām,

EIB loma stratēģisku publisko investīciju ar pievienoto vērtību nodrošināšanā

1.  norāda, ka publiskās investīcijas joprojām ir vajadzīgas, lai neaizsargātākajās dalībvalstīs un kohēzijas valstīs novērstu investīciju trūkumu dažādās nozarēs, kur investīcijas joprojām nesasniedz pirmskrīzes līmeni, turpinātu atgūties no krīzes ietekmes un veicinātu ilgtermiņa un ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un kohēziju Savienībā;

2.  norāda, ka EIB kopējais parakstītais kapitāls ir 243 miljardi EUR; norāda, ka EIB akcionāri ir visas dalībvalstis, turklāt papildus iemaksātajam kapitālam dalībvalstis ir uzņēmušās pēc pieprasījuma nodrošināt arī papildu kapitālu; norāda, ka četri lielākie akcionāri ir Vācija, Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste un katras valsts daļa ir 39,14 miljardi EUR jeb 16,11 % no kopējās summas;

3.  norāda, ka saskaņā ar tās darbības stratēģiju EIB mērķis ir atbalstīt Eiropas stratēģiskos mērķus, piemēram, atjaunot ES konkurētspēju, ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un darbvietu izveidi, veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam, aizsargāt vidi un veicināt enerģētikas pārkārtošanu, finansējot projektus, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt šo pārmaiņu ietekmi, risināt ES jaunākās paaudzes nodarbinātības krīzi, atbalstīt infrastruktūras projektus un sniegt ieguldījumu migrācijas cēloņu mazināšanā;

4.  uzskata, ka EIB ir būtiska finansiāla loma, kas var ievērojami palīdzēt mazināt nevienlīdzību Savienībā, un aicina EIB mērķorientēt investīcijas, kas palīdz sasniegt 2015. gada Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus, kā arī veicina konkurētspēju un iespēju vienlīdzību un atbalsta kohēzijas politiku mazāk attīstītos reģionos;

5.  aicina EIB turpināt novērst pastāvīgo investīciju trūkumu un vērojamās strukturālās tirgus nepilnības, izstrādājot holistiskus vidēja termiņa un ilgtermiņa izdevumu plānus, atvieglojot līdzfinansēšanu valsts līmenī un izstrādājot investīciju plānus arī attiecībā uz tiem Savienības reģioniem un apgabaliem, kuros ir zems ienākumu līmenis un lielāki šķēršļi investīcijām;

6.  uzsver, ka EIB prioritātēm 2017.–2019. gada rīcības plānā vajadzētu būt vērstām uz stratēģijas gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei "Eiropa 2020" mērķu efektīvu īstenošanu;

7.  uzsver to, ka EIB aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem būtu jāsekmē ES perifēro reģionu attīstība, veicinot izaugsmi un nodarbinātību; aicina EIB būtiski nostiprināt pasākumus tehniskās palīdzības un finanšu konsultāciju sniegšanai vietējām un reģionālām iestādēm pirms projektu apstiprināšanas, lai uzlabotu pieejamību un nodrošinātu visu dalībvalstu iesaisti, jo īpaši to dalībvalstu, kurās ir zemāks apstiprināto projektu rādītājs;

8.  mudina EIB veidot ilgtspējīgas kreditēšanas un līdzekļu piesaistīšanas iespējas un labvēlīgu investīciju vidi, kas atspoguļotu Savienības saistības un politikas mērķus, lai sekmētu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un inovāciju Savienībā, kā arī stiprinātu EIB investīciju sociālo un vidisko dimensiju, novēršot investīciju trūkumu sociālajā jomā un attiecībā uz infrastruktūru drošību; attiecībā uz liela mēroga infrastruktūras projektiem aicina EIB ņemt vērā visus būtiskos riskus saistībā ar ietekmi uz vidi un finansēt tikai tos projektus, kas ir apliecinājuši reālu pievienoto vērtību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan no vidiskā, sociālā un ekonomiskā aspekta; uzsver, ka ir svarīgi šajā saistībā stingri uzraudzīt iespējamos korupcijas un krāpšanas riskus, kā arī veikt finansējamo projektu rūpīgus ex-ante un ex-post novērtējumus;

9.  lai arī EIB instrumentu pamatā ir pieprasījums, mudina EIB pastāvīgi informēt ieinteresētās personas par finansiālajām iespējām un vajadzības gadījumā sniegt atbilstošus konsultāciju pakalpojumus;

10.  uzsver, ka saistībā ar notiekošajām sarunām par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ir jāizstrādā sīki noteikumi par visām Apvienotās Karalistes saistībām pret EIB, lai nodrošinātu, ka netiek ietekmēta EIB spēja sasniegt savus mērķus;

Investīciju veicināšana galvenajās stratēģiskajās jomās

11.  norāda, ka saskaņā ar EIB 2017. gada finanšu pārskatu bankas parakstīto aizdevumu apjoms 2017. gadā sasniedza 69,9 miljardus EUR (62,6 miljardus EUR ES un 7,3 miljardus EUR ārpus ES), nokrītoties zem 70 miljardiem EUR, kas ir zemākā summa salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem (2013.–2016. gadu), tomēr paliekot EIB darbības plānā paredzētā 10 % elastīguma robežās; turklāt norāda uz kopējā aizdevumu portfeļa stabilitāti un kvalitāti ar līdzīgu 0,3 % samazinātas vērtības aizdevuma līgumu īpatsvaru salīdzinājumā ar 2016. gadu;

12.  norāda, ka Eiropas Savienība sniedz garantiju Eiropas Investīciju bankai un tā ir ierasta prakse attiecībā uz finanšu iestādēm, ko dalībvalstis izraudzījušās, lai palīdzētu sasniegt sabiedriskos mērķus; tomēr norāda, ka šādā situācijā ir vajadzīga visatbildīgākā kreditēšanas politika, lai līdzekļi tiktu lietderīgi izmantoti visas Savienības un tās dalībvalstu labā, un sabiedrības interesēs; aicina EIB, kas strādā saskaņā ar attīstības mandātu, nodrošināt vides un sociālās politikas mērķu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu labāku ievērošanu, tostarp līdzfinansētos projektos vai saistībā ar iemaksām investīciju fondos un privātā kapitāla fondos;

13.  atkārtoti pauž bažas par to, ka puse dalībvalstu ir saņēmušas 80 %, bet pārējās 14 dalībvalstis ir saņēmušas tikai 10 % no EIB kopējām investīcijām ES teritorijā; turklāt atkārtoti norāda, ka trīs dalībvalstis individuāli ir saņēmušas attiecīgi 16 %, 15 % un 11 % no minētajām investīcijām; prasa banku pārskatos sniegtajā sadalījumā iekļaut informāciju par tās investīcijām reģionos ar zemiem un reģionos ar augstiem ienākumiem saskaņā ar bankas investīciju apsekojumu (EIBIS) un ņemot vērā iespējamo ietekmi uz investīciju trūkuma un šķēršļu pārvarēšanu mazāk labvēlīgos ES reģionos;

14.  aicina EIB vēlreiz pārbaudīt savas aplēses par investīcijām uz vienu iedzīvotāju un attiecīgi dalībvalstu sarindojumu, jo šķiet, ka jaunāki dati liecina, ka sarindojums būtībā atbilst dalībvalstu secībai pēc to saņemtajām absolūtajām summām;

15.  turklāt norāda, ka saskaņā ar EIF 2017. gada pārskatu EIF 2017. gadā ir parakstījis darījumus 9,3 miljardu EUR apmērā salīdzinājumā ar 9,45 miljardiem EUR 2016. gadā, piesaistot finansējumu 35,4 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu Eiropas MVU un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu;

16.  ņem vērā, ka EIB grupas 2017. gadā nodrošinātais finansējums, lai atbalstītu bankas sabiedriskās politikas mērķus, ES teritorijā un ārpus tās sasniedza attiecīgi i) 13,8 miljardus EUR inovācijai un prasmēm, ii) 18 miljardus EUR infrastruktūrai, iii) 16,7 miljardus EUR projektiem, kas saistīti ar vidi, un iv) 29,6 miljardus EUR MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu; uzsver — tā kā investīcijas, kuras investē MVU, jaunuzņēmumos, pētniecībā, inovācijā, digitālajā ekonomikā un energoefektivitātē, būtiski ietekmē gan vietējo, gan valsts ekonomiku, tās ir īpaši svarīgs faktors, kas virza ekonomikas atveseļošanos ES un veicina kvalitatīvu darbvietu izveidi;

17.  norāda, ka Savienībā EIB aizdevumu apjoms horizontālajam ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķim 2017. gadā bija 18,24 miljardi EUR un banka sasniedza 29,6 % no 30 % šim mērķim paredzētajām investīcijām;

18.  norāda, ka EIB ir apņēmusies 25 % no tās kopējā finansējuma sniegt ar klimata pārmaiņām saistītiem projektiem un līdz 2020. gadam šo daļu palielināt līdz 35 %; norāda, ka šī tendence būtu jāvērtē pozitīvi, ņemot vērā to, ka atbalstītajiem projektiem vajadzētu būt efektīviem ne tikai cīņā pret klimata pārmaiņām, bet arī finanšu aspektā;

19.  ņem vērā, ka Savienībā 16,58 miljardi EUR bija paredzēti horizontālajam klimata politikas mērķim, ar ko EIB sekmēja investīciju saskaņošanu ar 2015. gada Parīzes nolīguma un globālas ilgtspējīgas attīstības mērķiem; mudina EIB saglabāt vērienīgu nostāju šajā jomā;

20.  atzinīgi vērtē EIB apņemšanos līdz 2020. gadam saskaņot tās darbības ar 2015. gada Parīzes nolīgumu; ņemot vērā neseno IPPC ziņojumu, aicina EIB pārskatīt tās klimata stratēģiju, lai to pielāgotu 1,5 °C globālās sasilšanas trajektorijai;

21.  mudina EIB stiprināt tās klātbūtni un darbības Rietumbalkānu valstīs, jo tās ir stratēģiski svarīgas ES, tāpēc kreditēšanas un investīciju pasākumu veicināšanai šajā reģionā ir būtiska nozīme;

22.  ņem vērā to, ka pašreiz tiek pārskatīti EIB kritēriji aizdevumiem enerģētikas jomā; sagaida, ka šo pārskatu saskaņos ar 2015. gada Parīzes nolīgumu; atkārtoti aicina EIB noteikt, ka aizdevumi prioritāri tiks izsniegti energoefektīviem, maza mēroga decentralizētiem atjaunojamiem energoresursiem, kā arī nākt klajā ar vērienīgu plānu tam, kā apturēt ar fosilo kurināmo saistītu projektu finansēšanu; aicina EIB censties kļūt par galveno klimata pasākumu īstenotāju un palielināt investīcijas atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, kā arī izvirzīt šo mērķi par prioritāti, pārskatot kritērijus aizdevumiem enerģētikas jomā;

23.  šajā kontekstā atzinīgi vērtē EIB nozīmi klimata obligāciju emitēšanā (4,29 miljardu EUR vērtībā salīdzinājumā ar 3,8 miljardiem EUR 2016. gadā), kas atspoguļo bankas iesaisti klimata politikas jomā, lai palielinātu investīcijas energoefektivitātes un maza mēroga atjaunojamo energoresursu projektos ar pastiprinātu vietēju un reģionālu ietekmi;

24.  uzskata, ka EIB būtu jāturpina stiprināt savu uzdevumu, palīdzot panākt ilgtspējīgu attīstību, un ka darbībām klimata jomā vajadzētu būt galvenokārt vērstām uz ekoloģiski tīru transportu un enerģijas ražošanu, enerģijas patēriņa (apkurei, transportēšanai un ražošanai) samazināšanu, ekoloģiski tīru rūpniecisko ražošanu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, ūdens attīrīšanu un apgādi, kā arī pārkārtošanu vides jomā kopumā;

25.  atgādina, ka MVU ir Eiropas ekonomikas stūrakmens, un tāpēc aicina EIB labot situāciju, ka tiem trūkst piekļuves kredītiem, uzlabojot pašreizējās programmas, piemēram, Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kā arī piešķirot tiem vairāk līdzekļu; aicina noteikt proaktīvākas MVU un mikrouzņēmumu politikas prasības starpniecības bankām, kas izsniedz EIB finansējumu;

26.  norāda, ka EIB, sniedzot atbalstu ES uzņēmumiem ārvalstīs, būtu pienācīgi jāņem vērā ES tirdzniecības stratēģija, arī pašreizējie un turpmākie brīvās tirdzniecības, pakalpojumu un investīciju nolīgumi; norāda, ka šajā saistībā EIB būtu īpaši jāņem vērā Eiropas MVU internacionalizācijas prasības;

27.  norāda, ka daļa EIB kopējo aizdošanas darbību ir paredzētas operācijām ārpus Savienības; norāda, ka EIB ārējās aizdošanas darbībām un ES ārējo investīciju plānam ir jābūt cieši koordinētiem un savstarpēji papildinošiem;

28.  atzinīgi vērtē EIB centienus veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un risināt ar migrāciju saistībās globālās problēmas; tostarp atzinīgi vērtē ilgtspējības obligāciju ieviešanu ar mērķi finansēt Apvienoto Nāciju Organizācijas 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

EIB finanšu operāciju izpilde

29.  ar gandarījumu norāda uz Revīzijas komitejas secinājumu, ka EIB Direktoru padomes apstiprinātie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par bankas finansiālo stāvokli 2017. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbības rezultātiem un naudas plūsmām 2017. gadā saskaņā ar attiecīgo uzskaites kārtību;

30.  tomēr atkārto savu prasību attiecībā uz EIB gada pārskatu un prasa EIB sniegt vispusīgāku, sīkāk izstrādātu un saskaņotāku gada darbības pārskatu, kā arī būtiski uzlabot informācijas izklāstu, iekļaujot sīki izklāstītu un uzticamu attiecīgajā gadā apstiprināto, parakstīto un izmaksāto investīciju un iesaistīto finansēšanas avotu (pašu resursi, ESIF, ES centralizēti pārvaldītas programmas utt.) sadalījumu, kā arī informāciju par saņēmējiem (dalībvalstis, publiskais vai privātais sektors, starpnieki vai tiešie saņēmēji), atbalstītajām nozarēm un ex post novērtējumu rezultātiem;

31.  ņem vērā bankas parakstīto jauno īpašo darbību apjomu, kuras atbilst projektiem ar augstāku riska profilu un 2017. gadā sasniedza 18,0 miljardus EUR (salīdzinājumā ar 13,1 miljardu EUR 2016. gadā), ietverot 2,7 miljardus EUR, par kuriem EIB pati uzņēmās risku, un 15,3 miljardus EUR, uz kuriem attiecās portfeļa kredītriska mazināšana;

32.  ņem vērā paziņotos rezultātus par 26 projektiem, kuri 2017. gadā pabeigti ārpus ES un kuru novērtējums, izmantojot rezultātu novērtēšanas sistēmu (REM) ārējām intervencēm, ļauj spriest ne tikai par paredzamajiem, bet arī par sasniegtajiem rezultātiem; tomēr norāda, ka attiecībā uz darbībām ES teritorijā ir sniegta informācija tikai par 2017. gadā parakstīto jauno operāciju potenciālo ietekmi un paredzamajiem rezultātiem, pamatojoties uz triju pīlāru novērtēšanas (3PA) rīku; atkārtoti aicina banku sniegt informāciju par ES teritorijā pabeigto projektu sasniegtajiem rezultātiem un vajadzības gadījumā šim mērķim pielāgot 3PA;

33.  uzskata, ka ir jāpadziļina EIB papildināmības līmeņa pārbaudes kritēriji, lai labāk virzītu tās finansējumu, novērstu dubultu mērķu noteikšanu un meklētu visas potenciālās sinerģijas, kur vien iespējams;

34.  mudina EIB veicināt bankā izpildes kultūru, pakāpeniski to uzlabojot, jo īpaši lai sašaurinātu transversālos izpildes rādītājus par EIB pamatdarbību ietekmi;

35.  aicina EIB regulāri sniegt apliecinājumus par iznākumu, tiešo rezultātu un rezultātu ilgtspēju, izmantojot atbilstošus un atjauninātus rādītājus; uzskata, ka rādītāju piemērotības un atbilstības uzlabošanai rezultātu pārskatā ir svarīga nozīme, ne tikai lai radītu priekšstatu par rezultātu un ietekmes apjomu, bet arī lai atrastu arvien efektīvākus intervences veidus;

36.  uzskata, ka ir jāapsver ne tikai faktiskais investīciju līmenis, bet jāstrādā arī pie ilglaicīguma, t. i., projekta spējas pēc tā pabeigšanas ilgtermiņā saglabāt ieguvumus vidiskā, finansiālā, ekonomiskā vai sociālā izteiksmē (tieši vai netieši);

37.  atzinīgi vērtē to, ka EIB pieņēma 2017. gada decembrī apstiprināto izslēgšanas politiku, un aicina stingri izmantot šo instrumentu, lai EIB finansējumu liegtu klientiem, kuri ir iesaistīti krāpšanā vai korumpētas prakses īstenošanā;

ESIF attīstība

38.  ņem vērā, ka EIB grupa (EIB un EIF) 2017. gada beigās bija parakstījusi 606 operācijas saskaņā ar ESIF, kuru kopējais finansējums bija 37,4 miljardi EUR, un ka ir paredzams, ka šīs operācijas mobilizēs investīcijas 207,3 miljardu EUR apmērā visās 28 dalībvalstīs un saistībā ar visiem ESIF regulā minētajiem mērķiem ar šādu sadalījumu galvenajām nozarēm: 30 % MVU, 24 % pētniecībai, attīstībai un inovācijai, 21 % enerģētikas nozarei, 10% digitālajai jomai, 8 % transportam, 4 % sociālajai infrastruktūrai un 4 % videi un resursu efektīvai izmantošanai; mudina EIB samazināt investīcijas oglekļietilpīgās nozarēs un projektos, bet palielināt investīciju daļu vides un resursefektivitātes uzlabošanā;

39.  norāda, ka infrastruktūras un inovācijas klasē EIB 2017. gada 31. decembrī bija parakstījusi 278 operācijas ar kopējo finansējumu 27,4 miljardi EUR un ir paredzams, ka tās 27 dalībvalstīs mobilizēs investīcijas 131,4 miljardu EUR apmērā, bet MVU klasē EIF ar 305 finanšu starpniekiem bija parakstījis operācijas ar kopējo EIF finansējumu gandrīz 10 miljardi EUR un ir paredzams, ka tās visās 28 ES dalībvalstīs mobilizēs investīcijas 76 miljardu EUR apmērā; konstatē, ka līdz 2017. gada beigām kopumā 135 785 uzņēmumi jau bija saņēmuši ESIF atbalstīto finansējumu MVU klasē un bija izveidots vai atbalstīts pusotrs miljons darbvietu;

40.  atkārtoti norāda, ka ESIF faktiski mobilizētās investīcijas var izmērīt tikai investīciju laikposma beigās, vienlaikus ņemot vērā, ka ESIF apstiprināto un parakstīto 606 darījumu aplēstais globālais multiplikatora efekts 2017. gada beigās ir 13,53x, t. i., nedaudz zemāks par sākotnējo pieņēmumu un mērķi 15x, kas tika noteikts ESIF darbības sākumā; norāda, ka informācija par to, kā tika aprēķināti standarta multiplikatori, pašreiz tiek izplatīta EIB dienestiem, un iesaka visu šo informāciju apkopot atsevišķā dokumentā;

41.  konstatē, ka nav iesniegts neviens garantijas pieprasījums Savienības budžetam neizpildītu operāciju dēļ;

42.  norāda, ka indikatīvie ģeogrāfiskās koncentrācijas limiti, ko noteikusi ESIF Valde, paredzot, ka investīciju laikposma beigās investīciju daļa infrastruktūras un inovācijas klasē (parakstīto operāciju ziņā) jebkurās trijās dalībvalstīs kopā nedrīkst pārsniegt 45 % no ESIF kopējā portfeļa, nav ievēroti, ņemot vērā, ka līdz 2017. gada 31. decembrim aptuveni 47 % no parakstītā apjoma bija trijās dalībvalstīs ar lielāko parakstīto apjomu (Francijā, Itālijā un Spānijā); norāda, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi, lai paplašinātu ESIF līdzekļu teritoriālo sadali, vienlaikus plašāk izplatot arī tā investīciju iespējas;

43.  ņem vērā ESIF novērtējumu un secinājumus, ka ESIF un ar ESIF nesaistītajām īpašo darbību operācijām ir līdzīgs riska profils, kā arī to, ka ESIF, ESI fondu un EISI dotāciju kombinācija joprojām ir ierobežota un vienlaikus pastāv risks, ka ESIF varētu izstumt ESI fondu finanšu instrumentus; paredz, ka ESIF 2.0 īstenošanā tiks novērsti ESIF novērtējumā apzinātie trūkumi un riski;

44.  atzinīgi vērtē uzlaboto pārredzamību, ko nodrošina ESIF Investīciju komitejas lēmumu un Valdes pieņemto dokumentu publicēšana kopā ar sanāksmju protokoliem;

45.  mudina uzlabot sinerģiju starp ESIF un valsts attīstību veicinošām bankām, jo pastāvīga sadarbība ar šīm bankām varētu palielināt ESIF efektivitāti;

Cilvēktiesības

46.  aicina EIB izstrādāt Cilvēktiesību stratēģiju un palielināt tās īstenoto uzticamības pārbaudi projektu līmenī, lai noteiktu ar cilvēktiesībām saistītus riskus un novērstu tos visās darbībās un tās projektu paredzētajā darbības ilgumā; tāpat aicina EIB izveidot efektīvu mehānismu, kas cilvēktiesību aizstāvjiem ļautu droši brīdināt banku par vides pasliktināšanos vai konflikta un represiju riskiem;

EIB korporatīvās pārvaldības un darbību pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošana

47.  pieņem zināšanai Revīzijas komitejas gada ziņojumā Valdei par 2017. finanšu gadu izklāstītos apsvērumus:

   a) par to, cik svarīgi ir nodrošināt EIB ilgtermiņa finansiālo spēku un stabilitāti un saglabāt AAA reitingu nenoteiktajos ģeopolitisko, ekonomikas politikas, regulatīvo un makroekonomisko norišu apstākļos;
   b) par vajadzību pārskatīt un uzlabot EIB grupas iekšējās kontroles un riska pārvaldības vidi, ņemot vērā EIB grupas darbību mainīgo apjomu un pieaugošo sarežģītību;
   c) par vajadzību panākt banku darbības paraugprakses pilnīgu ieviešanu — arī jomās, kurās joprojām nav izdevies novērst atbilstības nepilnības;
   d) par vajadzību veikt visaptverošu pārskatu un pēc tā pabeigšanas uzlabot EIB kredītu apstiprināšanas un ar to saistīto lēmumu pieņemšanas procesu, jo šķiet, ka aizdevumu novērtēšanas un apstiprināšanas process un attiecīgā kontroles vide nespēj apmierināt pašreizējās darījumdarbības vajadzības, un tas liecina par spiedienu uz pakalpojumiem;

48.  stingri atbalsta Revīzijas komitejas pausto nožēlu par to, ka EIB vēl nav panākusi progresu, lai novērstu trīs gadus pēc kārtas (2015., 2016. un 2017. gadā) paustās bažas par dažu Vadības komitejas locekļu pildīto pienākumu apvienošanu; pilnīgi piekrīt un pauž atbalstu Revīzijas komitejas ieteikumam, ka visiem EIB Vadības komitejas locekļiem būtu jāspēj rīkoties objektīvi, kritiski un neatkarīgi un būtu jāatceļ neordināra pienākumu apvienošana, piemēram, atbildība gan par aizsardzības pirmās, gan otrās līnijas darbību uzraudzību;

49.  šajā saistībā prasa EIB nopietni ņemt vērā šo ieteikumu un nodrošināt skaidru pienākumu sadalījumu Vadības komitejas līmenī; atzinīgi vērtē uzsākto reformu EIB pārvaldības struktūras maiņai;

50.  aicina EIB novērst pašreizējās nepilnības piemērojamā banku paraugprakses satvara ieviešanā un sagaida, ka šis satvars 2008. gadā kļūs spējīgs darboties pilnībā, jo tā īstenošana tiek uzskatīta par priekšnoteikumu, lai saglabātu EIB finansiālo spēku un stabilitāti;

51.  pauž bažas par Revīzijas komitejas secinājumu, ka to EIB darbību un spēju straujā paplašināšanās, kas saistītas ar ESIF īstenošanu, mandātu pārvaldību trešo personu vārdā un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, ne vienmēr ir saskaņota ar attiecīgiem darījumdarbības struktūras un procesu pielāgojumiem; norāda, ka Revīzijas komiteja 2017. gadā ir paturējusi spēkā piecus ar iekšējo kontroli un riska vidi saistītus 2015. un 2016. gada ieteikumus; aicina EIB prioritārā kārtā īstenot šos ieteikumus un nodrošināt, lai iekšējie procesi, kiberdrošība un riska pārvaldība atbilstu jaunajām un pieaugošajām prasībām un izaicinājumiem, ar ko saskaras EIB grupa;

52.  uzskata, ka EIB būtu jāpalielina sava pārredzamība ne tikai attiecībā uz Eiropas Parlamentu, bet arī dalībvalstu iestādēm; uzskata — ir tikai pareizi, ka demokrātiskie pārstāvji saņem vairāk informācijas par EIB darbībām;

53.  uzskata, ka ir iespējams uzlabot pārredzamību gan pārvaldības struktūru, gan darbības līmenī; atkārtoti norāda, ka ir sistemātiski jāatklāj informācija par 3PA un REM lapām; tāpat aicina atklāt nekonfidenciālo informāciju, kas sniegta Vadības komitejas un Valdes sanāksmju protokolos; ar gandarījumu norāda, ka EIB 2017. gadā ir sākusi publicēt EIB Direktoru padomes protokolus, direktora deklarāciju par interešu konfliktu un konkrētu informāciju par projektiem, proti, ietekmes uz vidi novērtējumus;

54.  atkārtoti norāda, ka pārredzamība, stingra uzticamības pārbaude un kontrole attiecībā uz ES politikas nostādņu īstenošanu ne tikai stiprina EIB vispārējo korporatīvo pārskatatbildību un atbildību un, pamatojoties uz rūpīgu uzticamības pārbaudi un principu "pazīsti savu klientu", sniedz skaidru priekšstatu par to, kas ir finanšu starpnieki un galīgie saņēmēji, bet arī palīdz uzlabot finansēto projektu vispārējo efektivitāti un ilgtspēju;

55.  atkārtoti aicina EIB publicēt plašāku informāciju par projektiem, kuri īstenoti, iesaistot starpniekus, kā arī iekļaujot informāciju par galīgajiem projektiem, kas varētu ļaut novērtēt tās investīciju ekonomisko un sociālo ietekmi;

56.  atgādina, ka pārvaldības procesā būtu vairāk jāņem vērā dialoga vai apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām rezultāti vai vietējo un reģionālo dalībnieku īpašās intereses vai bažas, lai nodrošinātu informētāku un pamatotāku demokrātisku lēmumu pieņemšanu;

57.  pauž bažas par Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumā izklāstītajiem secinājumiem, kas liecina, ka attiecībā uz Eiropas Investīciju fondu ir atklātas būtiskas nepilnības: Revīzijas palāta norāda uz normatīvu neprecizitāti, proti, dalībvalstu revīzijas iestādēm ir pienākums revidēt MVU iniciatīvas, lai gan saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem tām nav tiesību veikt pārbaudes uz vietas;

58.  Revīzijas palāta pārbaudīja 30 investīcijas un secināja, ka finanšu starpnieki piešķīra aizdevumus pieciem saņēmējiem, neapstiprinot to MVU statusu; Eiropas Revīzijas palāta uzskatīja, ka minētie projekti nav atbalsttiesīgi, savukārt vēl četrus citus aizdevumus labuma guvēji daļēji vai pilnībā saņēma par neattiecināmām darbībām;

59.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas atklātās problēmas teorētiski tika atrisinātas, grozot Finanšu regulu; aicina EIB savā nākamajā gada ziņojumā iekļaut ar normatīvajām nepilnībām saistītos jautājumus un nodrošināt, ka grozītā Finanšu regula dod dalībvalstu revīzijas iestādēm iespēju veikt revīzijas pat galasaņēmēju līmenī;

60.  atzinīgi vērtē to, ka Direktoru padome 2017. gada janvārī ir pieņēmusi pagaidu pieeju saistībā ar EIB politiku attiecībā uz vāji regulētām un nepārredzamām jurisdikcijām un jurisdikcijām, kas nesadarbojas (NCJ), un sagaida, ka šī politika tiks pārskatīta, lai ar to un pārskatīto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) sistēmu uzlabotu ar ārējiem aizdevumiem saistītās EIB veiktās uzticamības pārbaudes nodokļu jomā;

61.  aicina EIB veikt pienācīgas uzticamības pārbaudes arī saistībā ar korporatīvo un profesionālo godprātību, lai apzinātu visu savu klientu un operāciju patiesos faktiskos īpašniekus, kā arī uzņēmumus — faktiskos investīciju saņēmējus gadījumos, kad ir iesaistītas EIB investīcijas kapitāla fondos; aicina EIB tās tīmekļa vietnē atklāt datus par savu klientu faktiskajiem īpašniekiem, lai tādējādi vairotu savu darbību pamanāmību un palīdzētu novērst korupcijas un interešu konfliktu gadījumus;

62.  aicina EIB saskaņā ar Padomes 2018. gada 25. maija secinājumiem "ES standarta noteikums par labu pārvaldību nodokļu jomā nolīgumos ar trešām valstīm" stiprināt saikni starp EIB finansējumu un labu pārvaldību nodokļu jomā; uzskata, ka EIB arī turpmāk būtu jāsniedz ieguldījums paraugprakses izstrādē taisnīgas nodokļu politikas jomā, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; aicina EIB pieņemt atbildīgu nodokļu politiku, kas nodrošina, ka EIB nefinansē klientus, kuri ir iesaistīti nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmās vai darbojas, izmantojot nodokļu oāzes; aicina EIB tās līgumos ar visiem izvēlētajiem finanšu starpniekiem iekļaut standarta noteikumus un klauzulas par labu pārvaldību;

63.  uzsver, ka pārskatītajā EIB ārējo aizdevumu mandātā ir skaidri noteikts, ka ES melnais saraksts ir bankai saistošs un ka ar EIB operācijām neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

64.  norāda, ka 2017. gada beigās EIB izmeklēšanā bija 136 krāpšanas gadījumi un ka trīs galvenie apsūdzību veidi bija krāpšana — 53,7 %, korupcija — 25,5 % un aizliegtas vienošanās — 10,7 %;

65.  norāda, ka EIB līdzekļus ir izmantojuši emisiju skandālā iesaistīti uzņēmumi, īpaši Volkswagen, un ka līdz ar to šie līdzekļi var būt izmantoti neētiskas un nelikumīgas darbības finansēšanai;

66.  norāda, ka jaunu pieņemamu sūdzību skaits ir palielinājies no 84 sūdzībām 2016. gadā līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, proti, 102 sūdzībām 2017. gadā, un ka 2017. gadā ir izskatītas 173 sūdzības; ņem vērā, ka no 2017. gadā saņemtajām sūdzībām 38 sūdzības attiecas tikai uz diviem EIB investīciju projektiem: Adrijas jūras cauruļvadu un Mombasas ostas pievedceļu Kenijā;

67.  ņem vērā to, ka tiek pārskatīta EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma politika un iekļauti Eiropas Ombuda sniegtie administratīvas kļūmes noteikšanas piemēri, kas ietver sliktas vai nesekmīgas pārvaldības veidus, piemēram, administratīvus pārkāpumus, nelikumīgu diskrimināciju, nepamatotu atteikumu sniegt informāciju, varas ļaunprātīgu izmantošanu un lieku kavēšanos, tomēr pauž arī bažas attiecībā uz pārējiem pārskatīšanas rezultāta aspektiem;

68.  pauž nožēlu, ka EIB nav ņēmusi vērā bažas, ko attiecībā uz EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma pārskatīšanu Parlaments paudis 2018. gada 3. maija rezolūcijas par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli 86. punktā; pauž dziļas bažas par to, ka apstiprinātais pārskatītais sūdzību izskatīšanas mehānisms nopietni apdraud tā neatkarību, kā arī tajā veikto izmeklēšanu un secinājumu pārredzamību; aicina EIB nodrošināt, ka EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma vadītājs spēj neatkarīgi no citiem EIB dienestiem pieņemt visus lēmumus attiecībā uz sūdzības pieņemamību un attiecināmību, kā arī nodrošināt, ka sūdzību izskatīšanas mehānisma vadītāja darbā pieņemšanas procedūras tiek padarītas pārredzamākas;

69.  pieņem zināšanai Ombuda 2018. gada 23. maija lēmumu lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem un aicina banku īstenot Ombuda ierosinātos uzlabojumus, proti, atteikties no prezumpcijas par nepubliskošanu, kas attiecas uz pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju laikā savāktiem un sagatavotiem dokumentiem, un pārstrādāt attiecīgos bankas pārredzamības politikas noteikumus par starpniecības aizdevumiem un informācijas pieprasījumu apstrādes termiņiem;

70.  atgādina, ka jāparedz stingrāki noteikumi par interešu konfliktiem un jānosaka skaidri, stingri un pārredzami kritēriji, lai aizdevumu piešķiršanas mehānismā novērstu jebkāda veida ietekmi vai objektivitātes trūkumu; atkārtoti norāda, ka EIB pēc iespējas ātri ir jāpārskata tās rīcības kodekss, lai nodrošinātu, ka tās priekšsēdētāja vietnieki nav atbildīgi par operācijām savās piederības dalībvalstīs, jo tas apdraud iestādes neatkarību; aicina EIB ņem vērā Ombuda ieteikumus un pārskatīt savu rīcības kodeksu, lai labāk novērstu interešu konfliktus tās pārvaldības struktūrās un potenciālas "virpuļdurvju efekta" situācijas;

71.  sagaida, ka EIB trauksmes cēlēju aizsardzības politika, kura pašreiz tiek pārskatīta, būs vērienīga un nodrošinās augstus standartus; mudina EIB minētajā pārskatā iekļaut gan iekšējos, gan ārējos trauksmes cēlējus, kā arī noteikt skaidras un precīzas procedūras, laika grafiku un norādes, lai nodrošinātu, ka trauksmes cēlējiem tiek sniegtas labākās norādes, un lai aizsargātu viņus pret jebkādiem iespējamiem pretpasākumiem;

Eiropas Parlamenta pārbaude

72.  piekrīt Eiropas Revīzijas palātas nostājai, ka Palātai ir jāpiešķir pilnvaras revidēt visas EIB darbības, tostarp tās, kurās EIB savām darbībām izmanto trešo valstu budžeta līdzekļus;

73.  aicina Budžeta kontroles komiteju rīkot ikgadēju darbsemināru/uzklausīšanu par pasākumiem un EIB darbību kontroli, kas tādējādi sniegtu Parlamentam būtisku papildu informāciju, lai tas varētu rūpīgi pārbaudīt EIB un tās darbības;

Saistībā ar Parlamenta ieteikumiem veiktie pasākumi

74.  atkārtoti aicina EIB ziņot par to, kā tiek pildīti Parlamenta ikgadējās rezolūcijās sniegtie iepriekšējie ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz:

   a) aizdošanas darbību ietekmi un sasniegtajiem rezultātiem;
   b) interešu konfliktu novēršanu, jo īpaši ESIF Investīciju komitejas un EIB Direktoru valdes locekļu interešu konfliktu novēršanu, un stingrāku noteikumu par interešu konfliktiem iekļaušanu attiecīgajos rīcības kodeksos, jo īpaši Vadības komitejas kodeksā un Direktoru valdes rīcības kodeksā;
   c) pārredzamību un informācijas publiskošanu par līgumu un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu attiecībā uz starpniekiem un galasaņēmējiem, lai novērstu nodokļu apiešanu, krāpšanu un korupciju;

75.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/95520
(2) OV C 298, 23.8.2018., 80. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0198.
(4) OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.
(5) OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.
(6) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
(7) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/95520

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. janvārisJuridisks paziņojums