Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gada darbības pārskatu "Ietekme nākotnē",

–  ņemot vērā EIB 2017. gada finanšu pārskatu un 2017. gada statistikas pārskatu,

–  ņemot vērā EIB 2018. gada ziņojumu "EIB operācijas Eiropas Savienībā 2017. gadā: rezultāti un ietekme",

–  ņemot vērā EIB 2018. gada ziņojumu "EIB ārpus Eiropas Savienības – 2017. gads: finansēšana ar globālu ietekmi",

–  ņemot vērā EIB grupas 2017. gada ziņojumu par ilgtspēju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 175., 177., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu un tam pievienoto 5. protokolu par EIB Statūtiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu "Investīciju plāns Eiropai" (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā EIB 2010. gada 15. decembrī klajā laisto dokumentu "EIB politika attiecībā uz vāji regulētām un nepārredzamām jurisdikcijām un jurisdikcijām, kas nesadarbojas" un 2014. gada 8. aprīlī klajā laisto pielikumu šim dokumentam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A8-0415/2018),

A.  tā kā EIB galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa finansējumu un īpašās zināšanas projektu īstenošanai un piesaistīt papildu ieguldījumus, lai palīdzētu sasniegt ES mērķus;

B.  tā kā EIB ir vienīgā banka, kas pieder Eiropas Savienības dalībvalstīm un kas pārstāv to intereses;

C.  tā kā EIB tiek uzskatīta par ES finansiālo izpildvaru un galveno institūciju, kas atbalsta publiskās un privātās investīcijas ES, jo vairāk nekā 90 % no EIB aizdevumiem tiek piešķirti Savienības teritorijā;

D.  tā kā EIB aizdevumu darbības galvenokārt tiek finansētas ar obligāciju emisiju starptautiskajos kapitāla tirgos;

E.  tā kā EIB gada finansēšanas programmas apjoms ir aptuveni 60 miljardi EUR;

F.  tā kā 33 % un 37 % obligāciju, ko EIB emitēja attiecīgi 2017. un 2016. gadā, tika emitētas ASV dolāros;

G.  tā kā EIB obligācijām ir augstākā kredītkvalitāte un trīs galvenās kredītreitingu aģentūras Eiropas Investīciju bankai ir piešķīrušas vērtējumu AAA, jo cita starpā tā pieder dalībvalstīm un veic konservatīvu risku pārvaldību, tāpēc aizdevumu portfelis ir stabils un tikai 0,3 % aizdevumu ir ienākumus nenesoši;

H.  tā kā finanšu instrumenti un budžeta garantijas varētu palielināt ES budžeta ietekmi;

I.  tā kā EIB ir pašsaprotama ES partnere finanšu instrumentu īstenošanā, cieši sadarbojoties ar valsts, reģionālām vai daudzpusējām finanšu iestādēm;

J.  tā kā EIB ir svarīga loma arī ārpus ES saistībā ar tās aizdošanas darbībām kā pasaulē lielākajam daudzpusējam aizņēmējam un aizdevējam;

K.  tā kā EIB turpina stiprināt Eiropas integrāciju un tās loma kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā ir izrādījusies vēl svarīgāka;

L.  tā kā EIB korporatīvajā darbības plānā (KDP) laikposmam no 2017. gada līdz 2019. gadam noteiktajās prioritātēs galvenā uzmanība ir veltīta stratēģijas "Eiropa 2020" — stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei — mērķiem enerģijas, transporta un mobilitātes, veselības, lauku infrastruktūras attīstības un lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu, vides un inovācijas jomā;

M.  tā kā EIB grupai būtu jāsaglabā augsta kredītvērtība kā būtisks līdzeklis tās darījumdarbības modelī un kvalitatīvs drošu aktīvu portfelis ar stabiliem investīciju projektiem saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un visi finanšu instrumenti tās portfelī,

EIB sasniegumi pēdējos 60 gados

1.  apsveic EIB ar 60 veiksmīgas darbības gadiem, kuru laikā tā ir investējusi 1,1 triljonu EUR un finansējusi 11 800 projektus 160 valstīs kā pasaulē lielākais daudzpusējais aizņēmējs un aizdevējs;

2.  atzinīgi vērtē to, ka ar 2015. un 2016. gadā apstiprināto EIB grupas aizdevumu palīdzību ES tiks atbalstītas investīcijas 544 miljardu EUR apmērā, nodrošināts 2,3 % papildinājums IKP un līdz 2020. gadam tiks radīti 2,25 miljoni darbvietu; aicina EIB vēl vairāk attīstīt savas darbības, veicinot ilgtermiņa un ilgtspējīgu izaugsmi;

3.  uzsver, ka EIB var veidot tirgus atbilstīgi Eiropas Savienības politikas mērķiem; atzīst EIB spēju veikt pretcikliskus ieguldījumus, risinot jautājumus saistībā ar nepietiekamu attīstību un recesiju, ko izraisījusi finanšu krīze un MVU un inovatīvu projektu autoru grūtības saņemt finansējumu;

4.  uzsver EIB svarīgo nozīmi, pildot Eiropas Savienības bankas funkcijas, jo EIB ir vienīgā starptautiskā finanšu iestāde, kas pilnīgi pieder ES dalībvalstīm un kuras darbība ir balstīta tikai uz ES politiku un standartiem;

5.  prasa stiprināt EIB konsultatīvās darbības un kopā ar Komisiju, dalībvalstīm un valstu oficiālajām attīstību veicinošām finanšu iestādēm novērst sistēmiskos trūkumus, kas noteiktiem reģioniem vai valstīm neļauj pilnvērtīgi izmantot EIB finansiālās darbības;

6.  uzsver, ka no uzlabotas finansējuma pieejamības labumu varētu gūt 700 000 MVU, un norāda, ka saskaņā ar EIB Ekonomikas departamenta un Komisijas Kopīgā pētniecības centra aplēsēm ar ESIF darbībām jau ir atbalstīta vairāk nekā 750 000 darbvietu radīšana (sagaidāms, ka līdz 2020. gadam šis skaitlis palielināsies līdz 1,4 miljoniem) un ka Junkera plāns ir nodrošinājis ES IKP pieaugumu par 0,6 % (sagaidāms, ka līdz 2020. gadam tas nodrošinās attiecīgo pieaugumu par 1,3 %);

7.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir īstenojusi ekonomiskās noturības iniciatīvu, kas vērsta uz to, lai palīdzētu Rietumbalkānu valstīm un ES dienvidu kaimiņreģiona valstīm risināt problēmas, kuras radījusi neatbilstīga migrācija un piespiedu pārvietošana; prasa palielināt finansējumu šai iniciatīvai un pastiprināt EIB iesaistīšanos šajos reģionos, lai atbalstītu humanitāros pasākumus, darbvietu radīšanu, ekonomikas izaugsmi un infrastruktūras uzlabojumus; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas ārējo investīciju plāna (EEIP) pirmo projektu apstiprināšanu Āfrikā un cer, ka EIB loma šajā ziņā būs vēl spēcīgāka;

8.  norāda, ka 2017. gadā vien tika apstiprināts 901 projekts, kas ir rekordliels skaits, un vairāk nekā 78 miljardi EUR no šiem projektiem piešķirtā finansējuma bija saistīti ar inovāciju, vidi, infrastruktūru un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

9.  uzsver EIB darbības, kas ir vērstas uz ekonomiskās un sociālās kohēzijas atbalstīšanu, pēdējo 10 gadu laikā vairāk nekā 200 miljardu EUR finansējuma piešķirot reģioniem;

Vispārīgas piezīmes

10.  atzinīgi vērtē pasākumus, ko EIB ir veikusi, lai labāk izmērītu savu investīciju ietekmi, nevis tikai sniegtu datus par nodrošinātā finansējuma apjomu;

11.  atgādina, ka EIB uz krīzi ir reaģējusi, būtiski izvēršot savas darbības; uzskata, ka EIB ir bijusi pozitīva loma investīciju nepietiekamības mazināšanā; tā kā ekonomiskie apstākļi pašlaik normalizējas, mudina EIB īpašu uzmanību pievērst privāto investīciju izstumšanas riskam;

12.  uzsver, ka EIB darbības būtiski veicināja ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes un uzlaboja investīciju līmeni, kas dažādās dalībvalstīs, reģionos un nozarēs joprojām ir nevienmērīgs; aicina EIB turpināt investēt ES dalībvalstīs, lai veicinātu to ekonomikas atveseļošanos; uzstāj, ka īpašs uzsvars būtu jāliek uz inovācijas un to infrastruktūras nozaru finansēšanu, kurās investīciju nepietiekamība ir īpaši būtiska;

13.  norāda, ka gandrīz trešdaļa EIB finansējuma ir izteikta dolāros, kas pakļauj banku iespējamām ASV sankcijām; prasa EIB pakāpeniski samazināt finansējuma izteikšanu dolāros;

14.  norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta katru gadu revidē EIB; ņem vērā diskusijas par iespēju ieviest prasību, ka ECB uzrauga EIB aizdevumu darbības; brīdina, ka tas var būtiski ietekmēt EIB būtību, darbību un pārvaldību;

Inovācija un prasmes

15.  atzīst, ka EIB prioritāti piešķir inovācijai un prasmēm nolūkā veicināt izaugsmi un nodrošināt Eiropas ilgtermiņa konkurētspēju, par ko liecina tas, ka EIB aizdevumi 2017. gadā sasniedza 13,9 miljardus EUR, tostarp piešķirtus 7,4 miljoniem ātrgaitas digitālo savienojumu un 36,8 miljonu viedo skaitītāju uzstādīšanai;

Vide un ilgtspēja

16.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā EIB aizdeva 16,6 miljardus EUR projektiem, kuri atbalsta tās vides politikas mērķus, finansēja projektus tādās jomās kā vides aizsardzība, atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, bioloģiskā daudzveidība, tīrs gaiss, tīrs ūdens, ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošana un ilgtspējīgs transports, kā arī uzņēmās saistības izsniegt aizdevumus klimata jomā tādā apmērā, kas pārsniedz 25 % no kopējiem aizdevumiem visās tās publiskās politikas jomās, pārsniedzot sākotnējās saistības par 3,2 %;

17.  uzsver, ka ES iestādēm būtu jārāda piemērs finansēšanas ilgtspējas nodrošināšanā; atzīst EIB kā pasaulē lielākā zaļo obligāciju emitenta statusu un to, ka šīs klimata obligācijas investoriem piedāvā pārredzamu saikni ar atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes projektiem, kas gūst labumu no EIB zaļo obligāciju emisijas ieņēmumiem, pamatojoties uz EIB ziņošanas sistēmu par projektu nodrošinātajiem ieguvumiem klimata jomā, tostarp tādiem ietekmes rādītājiem kā novērstās siltumnīcefekta gāzu emisijas, absolūto emisiju līmenis, ietaupītais enerģijas patēriņš un uzstādītā papildu ražošanas jauda;

18.  šajā saistībā atzinīgi vērtē ilgtspējas izpratnes obligāciju pirmo emisiju — 500 miljonus EUR, kas tiks atvēlēti ļoti ietekmīgiem projektiem ar mērķi atbalstīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus ar stingriem pārredzamības un tirgus standartiem nodrošinot sociāli atbildīgu investoru uzticību;

19.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir sasniegusi savu 25 % mērķi, ko noteikusi ar klimata jomu saistītam finansējumam; ar bažām atzīmē, ka Komisija turpretim 20 % mērķi nav sasniegusi;

20.  atzinīgi vērtē to, ka ir izstrādāta iniciatīva "Energoviedu ēku vieda finansēšana", kuras mērķis ir nodrošināt investīcijas dzīvojamo māju energoefektivitātes projektos, kas pievilcīgāki privātiem investoriem, garantijai prātīgi izmantojot ES dotācijas; atzinīgi vērtē arī to, ka EIB nesen ir sākusi investēt sociālajos mājokļos;

21.  iesaka EIB pieņemt enerģētikas stratēģiju, kas ir pilnīgi saderīga ar Parīzes nolīguma mērķiem, ņemot vērā pētījumu rezultātus un ieteikumus, kas ir iekļauti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā par to, kāda ietekme būtu globālās temperatūras pieaugumam par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un par saistītajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas veidiem, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, ilgtspējīgu attīstību un centieniem izskaust nabadzību;

22.  aicina EIB turpināt aizdevumu piešķiršanu Eiropas enerģētikas politikas mērķu atbalstam;

23.  aicina EIB turpināt īstenot projektus, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām un vides aizsardzību, ņemot vērā, ka ES ir viena no Parīzes nolīguma parakstītājām, un atgādina par ES apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 40 %;

24.  uzsver, ka EIB finansējumam ir liela nozīme atjaunojamās enerģijas kapacitātes palielināšanā un energoefektivitātes uzlabošanā tādās nozarēs kā rūpniecība un transports;

25.  aicina EIB sadarboties ar maziem tirgus dalībniekiem un kopienu kooperatīviem, lai sāktu apkopot maza mēroga projektus atjaunojamās enerģijas jomā nolūkā padarīt tos atbilstīgus EIB finansējuma saņemšanai;

Infrastruktūra

26.  uzsver EIB sniegto atbalstu drošai un efektīvai energoapgādes, transporta un pilsētu teritoriju infrastruktūrai, 2017. gadā parakstot aizdevumus 18 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu savas infrastruktūras politikas mērķi, un aizdevumiem pilsētu attīstībai nodrošinot vairāk nekā 22 miljardus EUR;

27.  aicina EIB turpināt aizdevumu piešķiršanu Eiropas enerģētikas politikas mērķu atbalstam;

MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu

28.  atzinīgi vērtē EIB grupas spēcīgo atbalstu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu — kopējās investīcijas 29,6 miljardu EUR apmērā, kas labvēlīgi ietekmēja 287 000 uzņēmumus, kuros nodarbināti 3,9 miljoni cilvēku;

29.  atgādina, ka saskaņā ar EIB sniegto informāciju lieli uzņēmumi divreiz biežāk nekā MVU ir novatori un ka pastāv par 50 % lielāka iespējamība, ka novatoriskiem jauniem uzņēmumiem ir ierobežotāka pieeja kreditēšanai nekā citiem uzņēmumiem; mudina EIB atbalstīt mazākus uzņēmumus, piešķirot tiem mazākus aizdevumus, lai panāktu lielāku ietekmi uz plašāku Eiropas ekonomikas daļu;

30.  ņemot vērā MVU stratēģisko lomu, uzskata, ka bankas stratēģijā attiecībā uz MVU būtu jāparedz EIB administratīvo un konsultatīvo spēju stiprināšana, lai sniegtu informāciju un tehnisko atbalstu MVU saistībā ar projektu izstrādi un pieteikšanos finansējumam;

31.  atzinīgi vērtē EIB Vides un sociālajā rokasgrāmatā izklāstītos desmit standartus, kas kalpo par priekšnoteikumu dalībai EIB aizdošanas operācijās, tostarp tādās jomās kā piesārņojuma novēršana un mazināšana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, ar klimatu saistīti standarti, kultūras mantojums, piespiedu pārvietošana, neaizsargātu grupu tiesības un intereses, nodarbinātības standarti, darba drošība un sabiedrības veselība, drošums un drošība un ieinteresēto personu iesaistīšanās;

Pārskatatbildība, pārredzamība un komunikācija

32.  mudina EIB un tās ieinteresētās personas apsvērt reformas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu EIB pārvaldības demokratizāciju un uzlabotu tās operāciju pārredzamību un ilgtspēju;

33.  aicina EIB pastiprināt komunikācijas centienus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi iesaistīt ES iedzīvotājus, lai labāk izskaidrotu savu politikas pasākumu mērķi; šajā saistībā uzskata, ka ir jāapsver iespēja stiprināt EIB finansēšanas spēju, cita starpā tā konkrēti parādot ES ieguldījumu iedzīvotāju ikdienas dzīvē;

34.  ar bažām norāda, ka vispārējie administratīvie izdevumi turpina palielināties, ko primāri izraisa ar personālu saistītu izmaksu pieaugums; brīdina par risku, ka EIB kapitāla bāzei arī turpmāk var palielināties izmaksu/ienākumu attiecība; prasa EIB saglabāt izmaksu kontroli un vienkāršu un efektīvu vadības struktūru un nepieļaut virzību uz tādu vadības struktūru, kurā ir liels administratīvo darbinieku skaits;

35.  ņem vērā EIB nesen panāktos pārredzamības uzlabojumus saskaņā ar pārskatīto ESIF regulu, piemēram, publicējot Valdes protokolus un ar ESIF galvojumu atbalstīto projektu rezultātu pārskatu, un neatkarīgās investīciju komitejas lēmumu pamatojumu; saprot, ka banka nevar izpaust sensitīvu komercinformāciju;

36.  atgādina, ka EIB grupas pārredzamības politika balstās uz informācijas atklāšanas prezumpciju un ka ikviens var piekļūt EIB grupas dokumentiem un informācijai; aicina EIB vēl vairāk uzlabot pārredzamību, piemēram, publicējot detalizētus protokolus un piešķirot piekļuvi informācijai gan iekšēji — Parlamentam un citām iestādēm, gan sabiedrībai, jo īpaši attiecībā uz līgumu slēgšanas un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu, iekšējās izmeklēšanas rezultātiem un darbību un programmu atlasi, uzraudzību un novērtēšanu;

37.  uzskata, ka viena no būtiskajām problēmām, ar ko EIB saskaras, ir pienācīga uzraudzība; uzskata — ņemot vērā bankas lomu un institucionālo sistēmu, ir nepieciešama uzraudzības struktūra;

38.  pieņem zināšanai EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma politikas un procedūru pārskatīšanu; atgādina savu nostāju par EIB sūdzību izskatīšanas mehānismu, kas ir izteikta 2018. gada 3. maija rezolūcijā par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli(1); mudina EIB nodrošināt par sūdzību izskatīšanas mehānismu atbildīgā biroja neatkarību un efektivitāti un vēl vairāk samazināt birokrātiju, palielināt savu spēju veikt makroekonomisko analīzi un panākt dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību vadošajos amatos;

39.  atzinīgi vērtē to, ka rezultātu mērījumu lapas investīciju projektiem, uz kuriem attiecas ES garantija, tagad pēc pieprasījuma ir jāiesniedz Parlamentam;

40.  uzsver, ka ir jānodrošina augsts pārredzamības līmenis attiecībā uz EIB izmantotiem finanšu starpniekiem (it īpaši komercbankām, bet arī mikrofinansēšanas institūcijām un kooperatīviem), lai nodrošinātu, ka ar starpnieku palīdzību izsniegtajiem aizdevumiem tiek piemērotas tādas pašas pārredzamības prasības kā citu veidu aizdevumiem;

41.  atzinīgi vērtē EIB ekonomiskās noturības iniciatīvu (ENI) kā daļu no ES kopīgās atbildes uz migrācijas un bēgļu krīzi un to, ka šajā iniciatīvā galvenā uzmanība veltīta migrācijas pamatcēloņu novēršanai; uzstāj uz nepieciešamību to cieši koordinēt un papildināt ar ES ārējo investīciju plānu; atzīmē, ka saskaņā ar pašreizējām aplēsēm no 26 ENI projektiem un 2,8 miljardu EUR investīcijām labumu gūs vairāk nekā 1500 mazāki uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un ka līdz ar to šie projekti un investīcijas palīdzēs uzturēt vairāk nekā 100 000 darbvietu;

42.  aicina EIB, balstoties uz ESIF gūto pieredzi, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu maksimālus gaidāmās programmas InvestEU rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajai un sociālajai nevienlīdzībai un dalībvalstīm, kas ir cietušas no ekonomikas krīzes;

43.  atzinīgi vērtē dienvidu kaimiņreģionam un Rietumbalkānu valstīm paredzētā ENI finansējuma palielinājumu par 6 miljardiem EUR piecu gadu laikposmā, sākot no 2016. gada oktobra, papildus jau ieplānotajiem 7,5 miljardiem EUR, kā arī galvenās uzmanības veltīšanu ilgtspējīgai un ļoti svarīgai infrastruktūrai;

44.  uzsver ekonomikas noturības attīstīšanas nozīmi uzņēmējās un tranzīta valstīs, ko panāk, atbalstot darbvietu radīšanu un vietējiem, kā arī pārvietotajiem iedzīvotājiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecību; atzinīgi vērtē to, ka bēgļu kopienas arī var izmantot iespējas palielināt savu pašpaļāvību un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi; uzsver, ka investīcijām ekonomikas noturībā būtu jāpalīdz uzlabot reģionu sagatavotību turpmākiem ārējiem satricinājumiem un palielināt stabilitāti nestabilās valstīs;

45.  ņem vērā ESIF trešo gadadienu un atzīst tā sasniegumus, paužot atzinību par to, ka kopš tā laika, kad likumdevēji apstiprināja ESIF regulu (Regula (ES) 2015/1017)(2), visā Savienībā ir piesaistīti ieguldījumi 335 miljardu EUR apmērā un atbilstīgi šiem ieguldījumiem apstiprinātas 898 operācijas visās 28 dalībvalstīs, turklāt divas trešdaļas no šā ieguldījumu apjoma piesaistītas no privātiem resursiem, kā arī pauž atzinību par to, ka ir pārsniegts 2015. gadā noteiktais sākotnējais mērķis piesaistīt ieguldījumus 315 miljardu EUR apmērā; vērš uzmanību uz Eiropadomes un Eiropas Parlamenta lēmumu pagarināt ESIF darbības termiņu līdz 2020. gadam un palielināt tā finansēšanas spējas līdz 500 miljardiem EUR;

46.  uzsver, ka ir jāpaātrina darbs saistībā ar kapitāla tirgu savienības izveidi, tādējādi ļaujot EIB vairāk koncentrēties uz tirgus nepilnību novēršanu un nodrošināt finansējumu ļoti riskantiem projektiem;

47.  atkārtoti atzīst nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktību, atbalstot tirgus virzītus mehānismus, piemēram, ESIF, kas veicina ilgtermiņa investīcijas reālajā ekonomikā, mobilizē privātās investīcijas un rada būtisku makroekonomisko ietekmi un darbvietas nozarēs, kas ir svarīgas Savienības nākotnei arī pēc pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām;

48.  mudina savlaicīgi izveidot turpinājuma iniciatīvu laikposmam pēc 2020. gada, lai nodrošinātu nepieciešamo nepārtrauktību, un tajā būtu jāiekļauj no ESIF gūtā pieredze un jāsaglabā galvenie panākumu faktori;

49.  uzskata, ka EIB grupai ir bijusi būtiska nozīme ESIF panākumos, jo saņēmējiem un starpniekiem tā ir vienīgā sarunu partnere un ekskluzīva īstenošanas partnere; uzskata — lai izvairītos no dublēšanās, visās turpmākajās InvestEU programmās Eiropas Investīciju bankai ir jābūt ES pašsaprotamajai partnerei, kas veic bankas uzdevumus (valsts kase, aktīvu pārvaldība, riska novērtējums) saistībā ar finanšu instrumentu īstenošanu;

50.  aicina EIB grupu pastiprināt sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm un aicina EIB turpināt šādā garā, lai nodrošinātu iesaistošu komunikāciju un turpinātu attīstīt konsultācijas un tehnisko palīdzību nolūkā ilgtermiņā atbalstīt ģeogrāfisku līdzsvaru; atzīmē saistībā ar ESIF projektiem gūto ļoti dažādo pieredzi; atbalsta un veicina turpmāku paraugprakses apmaiņu starp EIB un dalībvalstīm, lai uzlabotu ekonomisko efektivitāti;

Aizdevumi ārpus Eiropas Savienības

51.  atzinīgi vērtē EIB svarīgo lomu finansējuma piešķiršanā ārpus ES, veicot ārējo aizdevumu darbības; uzsver to, ka EIB efektīvi pārvalda ārējo aizdevumu mandātu, kā 2018. gada jūnijā tika apliecināts neatkarīgā novērtējumā, atzīstot tā nozīmi un efektivitāti ES finansējuma sniegšanā trešām valstīm par minimālām izmaksām no Savienības budžeta; prasa Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu darbības rezultātiem un atbilstību ES politikas nostādnēm;

52.  uzskata, ka EIB arī turpmāk būtu jāuzņemas vadošā loma trešām valstīm paredzētu jaunu finansēšanas mehānismu izveidē, vienlaikus nodrošinot, ka šie mehānismi ir tādu vietējo uzņēmēju interesēs, kuri vēlas nodibināt vietējos uzņēmumus — bieži vien mikrouzņēmumus vai mazus uzņēmumus —, tādējādi pirmkārt un galvenokārt sniedzot ieguldījumu vietējā ekonomikā, kam EIB lēmumos par aizdevumiem tiek piešķirta prioritāte;

53.  uzskata, ka EIB būtu jāturpina pašreizējās ārpolitikas darbības, tostarp izmantojot tādus instrumentus kā, piemēram, aizdevumu mandātus attiecībā uz trešām valstīm; atzinīgi vērtē to, kā EIB pārvalda ĀKK investīciju mehānismu, galvenokārt atbalstot projektus, kuri veicina privātā sektora attīstību; šajā saistībā uzsver, ka ir būtiski, lai EIB kā ES galvenā divpusējā finanšu instrumenta loma tiktu skaidri atspoguļota struktūrā, kas attiecas uz finansēšanu ārpus ES laikposmā pēc 2020. gada;

54.  uzskata, ka EIB darbības jāīsteno, nodrošinot pilnīgu atbilstību citām Eiropas Savienības politikas jomām un darbībām saskaņā ar LESD 7. pantu un Pamattiesību hartu;

55.  uzsver, cik svarīga ir EIB ikgadējā ziņošana par to, kā tās darbībās ārpus Savienības tiek ievērots politikas saskaņotības princips, kas nosaka Savienības ārējo darbību, ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgums;

56.  atgādina EIB, ka tai jārīkojas atbilstoši ārējo aizdevumu mandātā paredzētajam uzdevumam veicināt attīstību, lai nodrošinātu, ka investīcijas jaunattīstības valstīs sniedz vietējām nodokļu iestādēm ieņēmumus, kas tām pienākas;

57.  ņem vērā to, ka pusē no visām EIB aizdevumu operācijām, kas veiktas saskaņā ar ārējo aizdevumu mandātu, līdzekļus saņem vietējie finanšu starpnieki ar mērķi veicināt mikroaizdevumus, un prasa EIB sniegt pilnīgāku un sistemātiskāku informāciju par tās finanšu starpnieku veiktajiem tālākaizdevumiem;

58.  atgādina, ka EIB darbībām jāatspoguļo Savienības iekšējā un ārējā politika; uzsver, ka tās kreditēšanas noteikumiem būtu jāveicina attiecīgo politikas mērķu sasniegšana un jo īpaši Savienības perifēro reģionu attīstība, veicinot izaugsmi un nodarbinātību; aicina EIB vēl vairāk pastiprināt tehniskās palīdzības mehānismu un aktīvāk sniegt finanšu konsultācijas vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm posmā pirms projektu apstiprināšanas, lai tādējādi atvieglotu pieejamību un iesaistītu visas dalībvalstis, it īpaši tās, kurās ir viszemākais apstiprināto projektu īpatsvars;

59.  aicina EIB veikt būtiskas investīcijas austrumu kaimiņreģiona valstīs īstenojamajā pārejā vides jomā;

60.  aicina EIB intensīvāk strādāt pie pasaules mēroga finansēšanas operācijām, cenšoties dažādot savas investīcijas tādās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu enerģija un aprites ekonomika, jo tajās ir vajadzīga vērienīgāka rīcība, kas sniedzas pāri vienas valsts robežām, aptverot reģionus, valsts pārvaldes vienības un mazākus uzņēmumus, un prasa līdzekļus vairs neieguldīt projektos, kas var nopietni apdraudēt vidi un dabas resursus;

61.  uzsver EIB finansēšanas darbību nozīmi austrumu kaimiņreģionā; prasa EIB palielināt savu kreditēšanas darbību austrumu kaimiņreģionā, lai atbalstītu investīcijas valstīs, kuras īsteno ar ES noslēgtus asociācijas nolīgumus;

Nodokļu saistību izpilde

62.  atzinīgi vērtē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas satvaru, ko EIB pieņēma 2018. gada janvārī, nosakot pamatprincipus, kas EIB grupas darbībās regulē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un saistītos integritātes aspektus;

63.  atzinīgi vērtē progresu, ko EIB ir panākusi, pieņemot visaugstākos standartus, lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu, pilnībā piemērojot ES politikas nostādnes un standartus, piemēram, ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas; šajā sakarā aicina EIB izbeigt sadarbību ar starpniekiem, valstīm un jurisdikcijām, kas ir iekļautas minētajā sarakstā; uzsver — ir absolūti nepieciešams, lai EIB saglabātu nepārtrauktu modrību un pielāgotu savas darbības pastāvīgi mainīgajiem apstākļiem saistībā ar šādu praksi;

64.  mudina EIB turpināt veikt pastiprinātas uzticamības pārbaudes attiecībā uz katru darbību, kurai ir konstatēti augstāka riska faktori, piemēram, saistība ar neatbilstīgu jurisdikciju, nodokļu riska rādītāji un operācijas ar sarežģītām vairāku jurisdikciju struktūrām neatkarīgi no tā, vai pastāv saistība ar neatbilstīgu jurisdikciju;

65.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu informāciju par galīgajiem saņēmējiem un efektīvi novērst darījumus ar finanšu starpniekiem, piemēram, komercbankām un ieguldījumu sabiedrībām, kuriem ir slikta reputācija saistībā ar pārredzamību, krāpšanu, korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

66.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ņem vērā nodokļu ietekmi valstīs, kurās tā veic investīcijas, un to, kā šīs investīcijas veicina ekonomikas attīstību, darbvietu radīšanu un nevienlīdzības mazināšanu;

67.  aicina EIB pastiprināt komunikācijas centienus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi iesaistīt ES iedzīvotājus, lai labāk izskaidrotu savas politikas pasākumu mērķus un tādējādi konkrēti parādītu ES ieguldījumu iedzīvotāju ikdienas dzīvē;

68.  sagaida, ka EIB pielāgos savas iekšējās politikas nostādnes, tajās atspoguļojot jaunāko pieņemto tiesisko regulējumu, lai līdz ar cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas cīnītos arī pret nodokļu apiešanu, kā tas izklāstīts Komisijas 2018. gada 21. marta paziņojumā par to, ka ES tiesību aktos, ar ko pārvalda jo īpaši finanšu un investīciju darījumus, noteiktas jaunas prasības pret nodokļu apiešanu (C(2018)1756);

69.  mudina EIB sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un valsts pārvaldes iestādēm, lai nepieļautu krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (Brexit)

70.  mudina Brexit sarunu vedējus panākt vienošanos par pakāpenisku Apvienotās Karalistes dalības pārtraukšanu EIB portfelī, kuru veido arī Apvienotās Karalistes iemaksa, par Apvienotās Karalistes iemaksātā kapitāla atlīdzināšanu un par EIB un tās aktīvu turpmāku aizsardzību Apvienotajā Karalistē; uzsver, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES nedrīkst ietekmēt EIB piešķirto AAA vērtējumu;

71.  prasa rast taisnīgu risinājumu attiecībā uz EIB darbiniekiem no Apvienotās Karalistes;

72.  atzinīgi vērtē to, ka tiek veidotas reģionālas investīciju platformas, lai novērstu tirgus nepilnības un nodrošinātu konkrētas valstu vajadzības;

73.  vēlreiz uzsver, ka EIB finansējuma ģeogrāfiskajam pārklājumam ir jākļūst vienmērīgākam — 2017. gadā 70 % no EIB finansējuma saņēma sešas dalībvalstis, kaut gan viens no EIB mērķiem ir ekonomiska un sociāla kohēzija Savienībā; tā vietā pieprasa nodrošināt projektu un investīciju dinamisku, taisnīgu un pārredzamu ģeogrāfisko sadalījumu starp dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem;

o
o   o

74.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0198. (2) OV L 169, 1.7.2015., 1.lpp.