Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2112(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0038/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0038/2019

Debates :

PV 11/02/2019 - 16
CRE 11/02/2019 - 16

Balsojumi :

PV 12/02/2019 - 9.16
CRE 12/02/2019 - 9.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0077

Pieņemtie teksti
PDF 170kWORD 55k
Otrdiena, 2019. gada 12. februāris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Līguma noteikumu par ciešāku sadarbību īstenošana
P8_TA-PROV(2019)0077A8-0038/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. februāra rezolūcija Par Līguma noteikumu par ciešāku sadarbību īstenošanu (2018/2112(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu noteikumus par ciešāku sadarbību, un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 20. pantu, 42. panta 6. punktu, 44., 45. un 46. pantu, un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 82., 83., 86., 87., 187., 188., 326., 327., 328., 329., 330., 331., 332., 333. un 334. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu noteikumus par citām esošām diferencētas integrācijas formām, un jo īpaši LESD 136., 137. un 138. pantu par noteikumiem attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro,

–  ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP),

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 10 par pastāvīgo strukturēto sadarbību, kas izveidots ar Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu, Protokolu Nr. 14 par Eurogrupu un Protokolu Nr. 19 par Šengenas acquis, kas integrēts Eiropas Savienības sistēmā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par eurozonas budžeta kapacitāti(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. marta rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūciju par diferencēto integrāciju(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. marta balto grāmatu (COM(2017)2025) un tai sekojošos piecus pārdomu dokumentus (COM(2017)0206), COM(2017)0240, COM(2017)0291, COM(2017)0315, COM(2017)0358),

–  ņemot vērā 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0038/2019),

A.  tā kā Savienība ir īpaši ieinteresēta ciešākas sadarbības īstenošanā dažās jomās, kuras nav ES ekskluzīvā kompetencē, lai panāktu progresu Eiropas projekta virzībā un atvieglotu iedzīvotāju dzīvi;

B.  tā kā saskaņā ar LES 20. pantu ciešāka sadarbība ir uzskatāma par galējo līdzekli gadījumā, ja šādas sadarbības mērķus pieņemamā laikposmā nevar sasniegt Savienība kopumā;

C.  tā kā ciešāka sadarbība nebūtu jāuzskata par instrumentu dalībvalstu izolēšanai vai šķelšanās veicināšanai, bet gan par pragmatisku risinājumu Eiropas integrācijas turpmākas virzības panākšanai;

D.  tā kā dažu politikas jomu sensitīvais raksturs apgrūtina parastās likumdošanas procedūras īstenošanu tajās, ne tikai vienprātības prasības dēļ, bet arī tāpēc, ka Padomē ir iedibināta prakse vienmēr censties panākt dalībvalstu vienprātību, pat gadījumos, kad lēmuma pieņemšanai pietiktu ar kvalificētu balsu vairākumu;

E.  tā kā, izņemot finanšu darījumu nodokli, visas esošos ciešākas sadarbības iniciatīvas Padome būtu varējusi pieņemt ar kvalificēta vairākuma balsošanu, ja vienprātības balsojuma vietā būtu bijis jāpiemēro šis noteikums;

F.  tā kā jau ir vairāki piemēri dalībvalstu grupu īstenotai divpusējai vai daudzpusējai sadarbībai ārpus Līgumu satvara, piemēram, tādās jomās kā aizsardzība; tā kā ekonomikas un monetārās krīzes radītā spiediena dēļ radās nepieciešamība dažās jomās ātri pieņemt lēmumus un pārvarēt vienprātības prasības radīto šķērsli, kā rezultātā ārpus ES tiesiskā regulējuma tika pieņemti tādi starpvaldību instrumenti kā Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM) un Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP jeb fiskālais pakts);

G.  tā kā ciešāka sadarbība ir procedūra, kurā vismaz deviņām dalībvalstīm ir atļauts izveidot padziļinātu sadarbību ES struktūru jomā, bet neiesaistot pārējās dalībvalstis; tā kā ciešāka sadarbība ļauj iesaistītajām dalībvalstīm sasniegt kopīgu mērķi vai iniciatīvu un pārvarēt paralīzi sarunās vai bloķēšanu, ko veic cita dalībvalsts vai dalībvalstis, ja ir prasīta vienprātība; tā kā saskaņā ar LES 20. panta 4. punktu tiesību aktiem, ko pieņem ciešākas sadarbības ietvaros, vajadzētu būt saistošiem tikai iesaistītajām dalībvalstīm; tā kā ciešāka sadarbība aprobežojas ar jomām, kurās Eiropas Savienībai nav ekskluzīvās kompetences;

H.  tā kā saskaņā ar LESD 328. panta 1. punktu Komisija un dalībvalstis, kas piedalās ciešākā sadarbībā, nodrošina, ka tās veicina dalībvalstu līdzdalību pēc iespējas lielākā skaitā,

I.  tā kā pieredze liecina, ka ciešāka sadarbība ir devusi apmierinošus rezultātus laulības šķiršanas tiesību aktu jomā(6), un tai ir vilinošas perspektīvas attiecībā uz laulāto mantisko attiecību regulējumu(7), Eiropas vienoto patentu un Eiropas Prokuratūru;

J.  tā kā ciešākas sadarbības īstenošana gūtā sākotnējā pieredzē ir apzinātas ar šīs koncepcijas piemērošanu saistītās grūtības, kuras rodas tāpēc, ka Līgumos ir ierobežots normu klāsts, kas reglamentē šī režīma praktisko īstenošanu, un tāpēc, ka Savienības iestādes pietiekamā apmērā neveic pēcpasākumus;

K.  tā kā dažādu ES dalībvalstīs un federatīvās valstīs ārpus Savienības izmantotu sadarbības modeļu analīzē tika secināts, ka par federālo līmeni zemāka pārvaldes līmeņa struktūras kopīgu interešu jomās bieži izmanto elastīgus sadarbības mehānismus;

L.  tā kā apstākļos, kuros neizmanto pārejas klauzulas, lai Padomē no vienprātīga balsojuma pārietu uz kvalificēta vairākuma balsojumu, un kuros netiek veikta vērienīga Līgumu reforma, pastāv iespējamība, ka dalībvalstīm nākotnē arvien vairāk nāksies izmantot noteikumus par ciešāku sadarbību, lai atrisinātu kopējas problēmas un sasniegtu kopējus mērķus;

M.  tā kā ciešākas sadarbības netraucētai piemērošanai ir būtiski sagatavot risināmo jautājumu sarakstu un ceļvedi ciešākas sadarbības efektīvai darbībai atbilstīgi Līgumu burtam un garam,

Svarīgākie novērojumi

1.  ir nobažījies par to, ka, lai gan ciešāka sadarbība piedāvā risinājumu kopējām problēmām, izmantojot Savienības institucionālās struktūras resursus un tādējādi samazinot administratīvās izmaksas iesaistītajām dalībvalstīm, tomēr ar to nav pilnībā izskausta vajadzība sadarbības nolūkā veidot Līgumos neparedzētas starpvaldību grupas, kas negatīvi ietekmē ES tiesiskā regulējuma piemērošanas konsekvenci un tādējādi ir cēlonis atbilstīgus demokrātiskas uzraudzības trūkumam;

2.  uzskata, ka būtu jāsaglabā ES vienotā iestāžu sistēma, lai sasniegtu Savienības kopīgos mērķus un garantētu visu pilsoņu līdztiesības principa ievērošanu; uzstāj, ka būtu jāturpina ievērot Kopienas vai Savienības izmantoto pieeju;

3.  uzsver, ka atšķirībā no starpvaldību līgumiem ciešāka sadarbība ir ne tikai likumīgs, bet arī ērts problēmu risināšanas instruments, jo tā ir balstīta uz Līgumu noteikumiem un tās darbība tiek nodrošināta Savienības institucionālajā struktūrā;

4.  norāda – kaut gan ciešāka sadarbība kopš tās noformulēšanas Amsterdamas līgumā nav tikusi plaši izmantota, jo tā pēc būtības ir galējā risinājuma pasākums, šķiet, ka tās nozīme palielinās un tās izmantošana dod taustāmus rezultātus;

5.  norāda – balstoties uz līdz šim gūto pieredzi, ciešāka sadarbība visbiežāk tiek veidota jomās, kuras reglamentē īpaša likumdošanas procedūra, kurā paredzēta vienprātības prasība, un šis instruments galvenokārt ir izmantots tieslietu un iekšlietu jomā;

6.  norāda – līdz šim procedūra, ar kuru izveido un īsteno ciešāku sadarbību, ir prasījusi ilgu laiku, galvenokārt tāpēc, ka nav skaidri definēts, cik ilgs ir “pieņemams laikposms”, kas nepieciešams, lai noteiktu, ka priekšlikumam balsojumā neizdosies iegūt atbalstu, un tāpēc, ka trūkst stingras politiskās gribas panākt ātrāku virzību;

7.  norāda, ka iespējas noformēt ciešāku sadarbību varētu būt mazinājis tas, ka trūkst skaidru darbības pamatnostādņu, kuras reglamentētu, kā izveidot un pārvaldīt ciešāku sadarbību, piemēram, kopīgajām iestādēm piemērojamu tiesību aktu vai procedūras, kas jāveic, lai izstātos no jau izveidota sadarbības režīma;

8.  atgādina – kaut gan ciešāka sadarbība gūst labumu no Savienības institucionālās un tiesību sistēmas, to nav paredzēts automātiski iekļaut ES acquis;

9.  uzskata – kaut gan ciešāka sadarbība tiek uzskatīta par rezerves variantu, tā tomēr ir perspektīvs instruments problēmu risināšanai Savienības līmenī un iestāžu procesuālo strupceļu pārvarēšanai;

10.  uzskata – lai varētu efektīvi īstenot ciešāku sadarbību un organizēt tās darbību, ir jāgūst atbilde uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem neatkarīgi no politikas jomas, kurā sadarbību īstenos, vai izraudzītās sadarbības formas;

Ieteikumi

11.  tāpēc ierosina, ka, lai nodrošinātu ciešākas sadarbības netraucētu un efektīvu īstenošanu, ir jāatbild uz tālāk izklāstītajiem jautājumiem un jāievēro tālāk izklāstītais ceļvedis;

Lēmumu pieņemšanas process

12.  norāda, ka politiskajam impulsam par ciešāku sadarbību vajadzētu nākt no dalībvalstīm, bet diskusijām par tās saturu vajadzētu būt balstītām uz Komisijas priekšlikumu;

13.  atgādina, ka LESD 225. pants piešķir Parlamentam tiesības ierosināt kvazileģislatīvu iniciatīvu, kas jāsaprot tā, ka Parlaments var ierosināt izveidot ciešāku sadarbību, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, par ko divu secīgu Padomes prezidentūru pilnvaru laikā nav izdevies panākt vienošanos ierastajā lēmumu pieņemšanas procesā;

14.  uzskata, ka secinājums par to, ka kādā sadarbības gadījumā izvirzītos mērķus nevar sasniegt Savienība kopumā, saskaņā ar LES 20. pantā paredzēto prasību, būtu izdarāms tad, ja minētajā sadarbības jomā Padomē nav ticis panākts būtisks progress divu Padomes prezidentūru pilnvaru laikā;

15.  iesaka paredzēt – lai varētu konstatēt, ka mērķus pieņemamā laikposmā nevar sasniegt Savienība kopumā, dalībvalstu lūgumiem izveidot savstarpēju ciešāku sadarbību principā vajadzētu būt balstītiem uz mērķiem, kas ir vismaz tikpat vērienīgi kā Komisijas izvirzītie;

16.  stingri iesaka tūlīt pēc tam, kad Padome ir devusi piekrišanu ciešākas sadarbības uzsākšanai, piemērot LESD 333. pantā paredzēto pārejas klauzulu, kas dod iespēju pāriet no vienprātīga balsojuma uz kvalificēta vairākuma balsojumu un no īpašās likumdošanas procedūras uz parasto likumdošanas procedūru, lai izvairītos no jauniem strupceļiem gadījumā, ja sadarbībā paredzēts iesaistīties daudzām dalībvalstīm;

17.  uzskata, ka lēmumā, ar ko atļauj uzsākt ciešāku sadarbību, ir jāparedz satvars attiecībām ar sadarbībā neiesaistītajām dalībvalstīm; uzskata, ka ciešākā sadarbībā neiesaistītajām dalībvalstīm tomēr būtu pilnībā jāpiedalās konkrētās sadarbības temata apspriešanā;

18.  atgādina, ka gan Komisijas, gan Padomes sekretariātam ir būtiska loma, respektīvi, tie nodrošina, ka ciešākā sadarbībā neiesaistītās dalībvalstis netiek atstātas novārtā tādā veidā, kas apgrūtinātu šo valstu iespējamo dalību;

Administrācija

19.  iesaka Komisijai aktīvi iesaistīties visos ciešākas sadarbības posmos no priekšlikuma iesniegšanas līdz sadarbības apspriešanai un īstenošanai;

20.  norāda, ka ES iestāžu vienotība būtu jāsaglabā, un ka ciešākas sadarbības rezultātā nebūtu jārada paralēli iestāžu attiecību režīmi, bet jāparedz iespēja, ja tas ir atbilstīgi ES tiesiskajam regulējumam, izveidot īpašas struktūras, neskarot Savienības iestāžu un struktūru kompetenci un funkcijas;

Parlamentārā pārraudzība

21.  atgādina, ka Parlaments ir atbildīgs par ciešākas sadarbības parlamentāro pārbaudi; prasa to, lai ciešākas sadarbības demokrātiskajā pārraudzībā līdzās Eiropas Parlamentam būtu ciešāk iesaistīti valstu parlamenti un reģionālie parlamenti no tām dalībvalstīm, kurās tādi ir, ja sadarbība attiecas uz dalītajā kompetencē esošajām politikas jomām; uzsver iespēju vajadzības gadījumā un neskarot Parlamenta pilnvaras izveidot starpparlamentāru forumu, kas būtu līdzīgs LSKP 13. pantā paredzētajai starpparlamentārajai konferencei un Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) un kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) starpparlamentārajai konferencei;

22.  uzsver to, ka dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā, lēmumu pieņemšanā būtu jāiekļauj reģioni ar leģislatīvām pilnvarām jautājumos, kuri skar šos reģionus, lai ievērotu pilnvaru iekšējo sadali un nostiprinātu šādas ciešākas sadarbības sociālo leģitimitāti;

23.  iesaka Parlamentam piešķirt lielāku lomu ciešākā sadarbībā, paredzot iespēju, ka tas var Komisijai ieteikt jaunus sadarbības veidus saskaņā ar LESD 225. pantu un pārraudzīt priekšlikumus vai uzsāktu sadarbību; pauž pārliecību, ka Parlamentam būtu jāpiedalās visos procedūras posmos, un nebūtu vienkārši jāsagaida, ka tas tikai sniedz savu piekrišanu, un ka Parlamentam būtu jāsaņem regulāri ziņojumi un jāvar izteikt piezīmes par ciešākas sadarbības īstenošanu;

24.  aicina Padomi — pirms lūgt Parlamenta piekrišanu galīgajam tekstam — sadarboties ar Parlamentu iespējamā turpmākā ciešākas sadarbības procedūrā, lai nodrošinātu maksimālu sadarbību starp Savienības likumdevējiem;

25.  tomēr pauž nozēlu, ka, neraugoties uz Parlamenta konstruktīvo un izsvērto pieeju ciešākas sadarbības procedūrai, Padome ir izrādījusi mazu ieinteresētību oficiāli iesaistīties sadarbībā ar Parlamentu pirms Parlamenta piekrišanas lūgšanas galīgajam sarunu gaitā izstrādātajam tekstam;

26.  uzskata, ka Parlamentam būtu jāuzlabo sava iekšējā darba organizācija saistībā ar ciešāku sadarbību; šajā sakarā uzskata, ka katrs ciešākas sadarbības gadījums būtu jāuzrauga attiecīgajai pastāvīgajai komitejai, un iesaka ar Parlamenta Reglamentu atļaut izveidot īpašas apakškomitejas, kurās kā pilntiesīgi locekļi pirmkārt tiktu izraudzīti EP deputāti, kuri ievēlēti dalībvalstīs, kas piedalās attiecīgajā ciešākas sadarbības režīmā;

Budžets

27.  uzskata, ka ar ciešāku sadarbību saistītie darbības izdevumi būtu jāsedz sadarbībā iesaistītajām dalībvalstīm, bet, ja izmaksas sedz no ES budžeta, tad sadarbībā neiesaistītajām dalībvalstīm būtu jāsaņem atlīdzība, izņemot gadījumos, kad Padome pēc apspriešanās ar Parlamentu saskaņā ar LESD 332. pantu nolemj, ka šāda sadarbība būtu jāfinansē no ES budžeta, tādējādi minētos izdevumus iekļaujot šajā budžetā un attiecīgi arī pakļaujot tos ikgadējai budžeta procedūrai;

28.  uzskata, ka, ja ar ciešāko sadarbību reglamentētā darbība gūst ieņēmumus, šie ieņēmumi būtu jānovirza ar ciešāku sadarbību saistīto izdevumu segšanai;

Jurisdikcija

29.  uzskata, ka ciešākai sadarbībai vajadzētu būt tiešā Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā, neskarot iespēju uzsākt šķīrējtiesas procedūru vai izveidot strīdu izšķiršanas pirmās instances tiesu, ja tāda būtu vajadzīga ciešākas sadarbības režīma darbības nodrošināšanai, ja vien Līgumā nav noteikts citādi; šādā gadījumā tas ir jānorāda tiesību aktā, ar ko izveido minēto ciešākas sadarbības režīmu;

30.  norāda, ka ja ciešākas sadarbības režīma īstenošanai ir jāizveido īpašs šķīrējtiesas mehānisms vai tiesa, galīgajai šķīrējtiesai vienmēr ir jābūt ES Tiesai;

Savienības institucionālās struktūras pielāgojumi

31.  ierosina Komisijā izveidot īpašu ciešākas sadarbības struktūrvienību, kas būtu par starpiestāžu attiecībām atbildīgā komisāra pārziņā un kuras pienākumi būtu koordinēt un racionalizēt ciešākas sadarbības iniciatīvu izstrādi savā iestādē;

32.  uzskata, gan Komisijas, gan Padomes sekretariātam būtu jādod aktīvāka loma ciešākas sadarbības norisē, tāpēc ierosina, ka šīm struktūrām kopā ar Reģionu komiteju un konkrēti ar tās Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) platformu būtu aktīvi jāmeklē jomas, kurās ciešāka sadarbība varētu būt noderīga Eiropas projekta virzības veicināšanai, vai esošiem ciešākas sadarbības veidiem tuvu esošas jomas nolūkā izvairīties no pārklāšanās vai pretrunām;

Dalībvalstu izstāšanās vai izslēgšana

33.  norāda, ka Līgumos nav nekādu normu, kurās būtu paredzētas iespējas dalībvalstīm izstāties vai dalībvalstis izslēgt no ciešākas sadarbības režīmiem, kuru īstenošana pašlaik norisinās, izņemot pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO);

34.  uzskata, ka visos ciešākas sadarbības režīmos būtu jāparedz skaidri noteikumi, saskaņā ar kuriem no ciešākas sadarbības var izstāties dalībvalstis, kuras vairs sadarbībā nevēlas piedalīties, vai izslēgt dalībvalstis, kuras vairs neatbilst dalībai ciešākā sadarbībā izvirzītajiem kritērijiem; iesaka visus noteikumus par dalībvalsts iespējamo izstāšanos vai izslēgšanu paredzēt tiesību aktā, ar ko izveido konkrēto ciešākas sadarbības režīmu;

Ieteikumi ciešākas sadarbības turpmākai attīstībai

35.  uzskata, ka ir jāizstrādā procedūra, saskaņā ar ko atļauju izveidot ciešāku sadarbību politiski ļoti nozīmīgās jomās varētu piešķirt steidzamības kārtā vēl pirms pagājis regulējumā paredzētais laiks, proti, divas secīgas Padomes prezidentūras;

36.  mudina ciešākā sadarbībā iesaistītās dalībvalstis sadarboties, lai ciešākas sadarbības instrumentu iekļautu acquis communautaire;

37.  aicina Komisiju, pamatojoties uz LESD 175. panta trešo daļu vai 352. punktu iesniegt regulas priekšlikumu nolūkā vienkāršot un apvienot attiecīgo ciešākas sadarbības tiesisko regulējumu (piemēram, vadošos principus par tiesību aktiem, kas piemērojami kopīgām iestādēm vai dalībvalsts izstāšanās gadījumā), tādējādi veicinot šādas sadarbības noslēgšanu;

38.  ierosina, ka nākamajā Līgumu pārskatīšanā būtu jāizpēta iespēja, kā paredzēt reģionu vai vietējā līmeņa struktūru iesaisti ciešākā sadarbībā, ja tā ir saistīta ar jomu, kura ir attiecīgā līmeņa struktūras ekskluzīvā kompetencē, pienācīgi ņemot vērā valstu konstitūcijas;

o
o   o

39.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī valstu parlamentiem.

(1) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(2) OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.
(3) OJ C 252, 18.7.2018, p. 235.
(4) OV C 263, 25.7.2018., 125. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0044.
(6) Padomes 2010. gada 20. decembra Regula (ES) Nr. 1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai.
(7) Padomes 2016. gada 24. jūnija Regula (ES) 2016/1103, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem un nolēmumu atzīšanu un izpildi laulāto mantisko attiecību jomā.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. februārisJuridisks paziņojums