Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0263(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0037/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0037/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 13/02/2019 - 8.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0084

Pieņemtie teksti
PDF 238kWORD 76k
Trešdiena, 2019. gada 13. februāris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ***I
P8_TA-PROV(2019)0084A8-0037/2019
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (kodificēta redakcija) (COM(2018)0499 – C8-0313/2018 – 2018/0263(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0499),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0313/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu – Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0037/2019),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 13. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (kodificēta versija)
P8_TC1-COD(2018)0263

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005(3) ir vairākas reizes būtiski grozīta(4). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013(5) iekļauta prasība dalībvalstīm nodrošināt efektīvu kopējās zivsaimniecības politikas kontroli, pārbaudi un izpildi, un tālab sadarboties savā starpā un ar trešām valstīm.

(3)  Lai izpildītu minētos pienākumus, dalībvalstīm jākoordinē kontroles un pārbaudes pasākumi savās sauszemes teritorijās, Savienības ūdeņos un starptautiskos ūdeņos, ievērojot starptautiskās tiesības un jo īpaši Savienības saistības reģionālās zivsaimniecības organizācijās un saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm.

(4)  Neviena pārbaudes sistēma nevar būt rentabla, ja tā nenodrošina pārbaudes uz sauszemes. Šāda iemesla dēļ kopējiem izvietošanas plāniem būtu jāattiecas uz sauszemes teritorijām.

(5)  Tādai sadarbībai, operatīvi koordinējot kontroles un pārbaudes pasākumus, būtu jādod ieguldījums dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgā izmantošanā, kā arī jānodrošina viendabīga konkurences vide tiem, kas zivsaimniecības nozarē ir iesaistīti šādā izmantošanā, tādējādi mazinot konkurences traucējumus.

(6)  Efektīva zivsaimniecības kontrole un pārbaude ir uzskatāma par būtiski svarīgu, lai apkarotu nelegālu, neziņotu un nereglamentētu zveju.

(7)  Neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, ir vajadzīga tehniska un administratīva Savienības struktūra, kas organizētu dalībvalstu sadarbību un koordināciju starp tām attiecībā uz zivsaimniecības kontroli un pārbaudi.

(8)  Savienības Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (“Aģentūra”) būtu jāspēj atbalstīt kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas vienotu īstenošanu, nodrošināt operatīvās sadarbības organizēšanu, sniegt palīdzību dalībvalstīm un izveidot ārkārtas vienību, ja ir atklāts nopietns kopējās zivsaimniecības politikas apdraudējums. Tai arī būtu jāspēj nodrošināt sevi ar vajadzīgajām iekārtām, lai īstenotu kopējus izvietošanas plānus un sadarbotos ES integrētās jūrniecības politikas īstenošanā.

(9)  Aģentūrai pēc Komisijas lūguma būtu jāvar palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm attiecībās ar trešām valstīm vai reģionālām zivsaimniecības organizācijām, vai abām un sadarboties ar to kompetentām iestādēm, ņemot vērā Savienības starptautiskās saistības.

(10)  Turklāt ir jāstrādā, lai efektīvi piemērotu Savienības pārbaudes procedūras. Aģentūra laika gaitā varētu kļūt par zinātniskas un tehniskas palīdzības uzziņu avotu zivsaimniecības kontroles un pārbaudes sfērā.

(11)  Lai īstenotu kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas paredz dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, Savienība paredz pasākumus par dzīvo ūdens resursu saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu.

(12)  Nodrošinot šādu pasākumu atbilstīgu izpildi, dalībvalstīm jāievieš attiecīgi kontroles un izpildes līdzekļi. Lai kontroli un izpildi darītu efektīvāku un iedarbīgāku, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru un saziņā ar attiecīgajām dalībvalstīm būtu lietderīgi paredzēt īpašas kontroles un pārbaudes programmas.

(13)  Dalībvalstu operatīvās sadarbības koordinācijai, ko veic Aģentūra, būtu jānotiek, pamatojoties uz kopējiem izvietošanas plāniem, saskaņā ar kuriem organizē attiecīgo dalībvalstu pieejamo kontroles un pārbaudes līdzekļu izmantojumu tā, lai darbotos kontroles un pārbaudes programmas. Dalībvalstu veiktām zivsaimniecības kontroles un pārbaudes darbībām būtu jānotiek saskaņā ar vienotiem kontroles un pārbaudes pasākumu kritērijiem, prioritātēm, standartiem un procedūrām, pamatojoties uz šīm programmām.

(14)  Kontroles un pārbaudes programmu pieņemšana uzliek dalībvalstīm pienākumu efektīvi nodrošināt resursus, kas vajadzīgi programmas īstenošanai. Dalībvalstīm uzreiz jādara Aģentūrai zināms, kādus kontroles un pārbaudes līdzekļus tās paredz lietot, īstenojot katru programmu. Kopējiem izvietošanas plāniem nebūtu jāuzliek nekādas papildu saistības attiecībā uz kontroli, pārbaudi un izpildi vai šajā sakarā vajadzīgo resursu nodrošinājumu.

(15)  Kopējs izvietošanas plāns Aģentūrai būtu jāsagatavo vienīgi tad, ja tas ir paredzēts darba programmā.

(16)  Darba programma būtu jāpieņem valdei, kas, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, nodrošina pietiekamu vienprātību, arī saskaņojot darba programmā Aģentūrai paredzētos uzdevumus un Aģentūrai pieejamos resursus.

(17)  Izpilddirektora galvenais uzdevums būtu, apspriežoties ar valdes locekļiem un dalībvalstīm, nodrošināt, lai katra gada darba programmā iekļautajiem mērķiem atbilstu pietiekami resursi, ko Aģentūrai nodrošinājušas dalībvalstis, lai tā varētu veikt darba programmu.

(18)  Izpilddirektoram būtu arī jāsastāda precīzi izvietošanas plāni, izmantojot resursus, ko dalībvalstis atvēlējušas katras kontroles un pārbaudes programmas izpildei, un respektējot īpašajā kontroles un pārbaudes programmā izklāstītos noteikumus un mērķus, kas ir kopējā izvietošanas plāna pamatā, kā arī citus attiecīgus noteikumus, piemēram, par Savienības norīkotiem inspektoriem.

(19)  Šajā sakarā izpilddirektoram plānošana jāvada tā, lai dalībvalstis, pamatojoties uz savu darba pieredzi, laicīgi iesniegtu komentārus, reizē nepārkāpjot Aģentūras darba plānu un šajā regulā paredzētos termiņus. Izpilddirektoram ir jāņem vērā attiecīgo dalībvalstu ieinteresētība tajās zivsaimniecības jomās, uz ko attiecas katrs plāns. Nodrošinot efektīvu un laicīgu kopējo kontroles un pārbaudes darbību koordināciju, ir jāparedz procedūra, kas ļautu pieņemt lēmumus par plānu pieņemšanu, ja attiecīgās dalībvalstis nevar savstarpēji vienoties.

(20)  Sastādot un pieņemot kopējus izvietošanas plānus, kas attiecas uz ūdeņiem ārpus Savienības, procedūrai vajadzētu būt līdzīgai tai, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem. Kopējiem izvietošanas plāniem būtu jābalstās uz starptautisku kontroles un pārbaudes programmu, ar ko īsteno Savienībai saistošas starptautiskas saistības kontroles un pārbaudes jomā.

(21)  Lai īstenotu kopējos izvietošanas plānus, attiecīgām dalībvalstīm būtu jāapvieno un jāizvieto pieejamie kontroles un pārbaudes līdzekļi, ko tās atvēlējušas tādiem plāniem. Aģentūrai būtu jānovērtē, vai pieejamie kontroles un pārbaudes līdzekļi ir pietiekami, un vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalstis un Komisija jāinformē par to, ka līdzekļi nav pietiekami, lai pildītu kontroles un pārbaudes programmā izvirzītos uzdevumus.

(22)  Dalībvalstīm būtu jāievēro saistības kontroles un pārbaudes jomā, jo īpaši, īstenojot īpašo kontroles un pārbaudes programmu, kas ir pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, un Aģentūrai nevajadzētu būt pilnvarotai dalībvalstīm uzlikt papildu saistības vai sankcijas kopēju izvietošanas plānu sakarā.

(23)  Aģentūrai būtu regulāri jāpārskata kopējo izvietošanas plānu efektivitāte.

(24)  Būtu lietderīgi paredzēt iespēju paredzēt īpašus īstenošanas noteikumus, lai pieņemtu un apstiprinātu kopējos izvietošanas plānus. Šo iespēju varētu izmantot pēc Aģentūras darbības sākuma un tad, ja saskaņā ar izpilddirektora ieskatiem tādi noteikumi būtu jāparedz Savienības tiesību aktos.

(25)  Aģentūrai vajadzētu būt tiesīgai pēc lūguma sniegt līgumpakalpojumus, kas attiecas uz kontroles un pārbaudes līdzekļiem, ko attiecīgās dalībvalstis lietos kopīgai izvietošanai.

(26)  Lai Aģentūra varētu pildīt uzdevumus, Komisijai, dalībvalstīm un Aģentūrai pa informācijas sakaru tīkliem būtu jāapmainās ar būtisku informāciju par kontroli un pārbaudi.

(27)  Aģentūras statusā un struktūrā būtu jāparedz atbilstība gaidāmo rezultātu objektivitātei, un jāļauj tai funkcionēt ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju. Tādējādi Aģentūrai būtu jāpiešķir juridiska, finansiāla un administratīva patstāvība, reizē uzturot ciešas saites ar Savienības iestādēm un dalībvalstīm. Lai to panāktu, Aģentūrai vajadzētu būt Savienības struktūrai ar juridiskās personas statusu, kura īsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu.

(28)  Attiecībā uz Aģentūras līgumsaistībām, uz ko attiecas tiesību akti, ko piemēro Aģentūras noslēgtiem līgumiem, saskaņā ar līgumā ietverto šķīrējtiesas klauzulu kompetencei būtu jābūt nodotai Eiropas Savienības Tiesai. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē vajadzētu būt arī strīdiem par visu to kaitējumu kompensāciju, ko radījušas Aģentūras ārpuslīgumu saistības, ievērojot vispārējus tiesību principus, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem.

(29)  Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām valdē, kam uzticēts nodrošināt pareizu un efektīvu Aģentūras darbību.

(30)  Tā kā Aģentūrai ir jāpilda Savienības saistības un pēc Komisijas lūguma jāsadarbojas ar trešām valstīm un reģionālām zivsaimniecības organizācijām saskaņā ar Savienības starptautiskām saistībām, valdes priekšsēdētājs būtu jāievēl no Komisijas pārstāvjiem.

(31)  Nosakot balsošanas procedūru valdē, būtu jāņem vērā dalībvalstu un Komisijas ieinteresētība efektīvā Aģentūras darbībā.

(32)  Būtu jāizveido Konsultatīva padome, lai konsultētu izpilddirektoru un nodrošinātu ciešu sadarbību ar ieinteresētajām pusēm.

(33)  Būtu lietderīgi paredzēt, ka Konsultatīvās padomes pārstāvis bez balsstiesībām piedalās valdes sēdēs.

(34)  Ir jāparedz Aģentūras izpilddirektora iecelšana un atlaišana, kā arī noteikumi, kas reglamentē viņa darbības.

(35)  Lai veicinātu Aģentūras darbības pārskatāmību, Aģentūrai bez ierobežojumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001(6).

(36)  Fizisko personu privātās dzīves aizsardzības interesēs uz šo regulu būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725(7).

(37)  Lai garantētu Aģentūras darbības patstāvību un neatkarību, tai būtu jāpiešķir patstāvīgs budžets, kuru veidotu Savienības iemaksa, kā arī maksājumi par Aģentūras sniegtiem līgumpakalpojumiem. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(38)  Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, Aģentūrai bez ierobežojumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013(8) un Aģentūrai būtu jāpievienojas 1999. gada 25. maijā noslēgtajam Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(9).

(39)  Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(10),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

MĒRĶIS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Mērķis

Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (“Aģentūra”), kuras mērķis ir organizēt dalībvalstu izvērstu, operatīvu zivsaimniecības kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju un palīdzēt tām sadarboties, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, nodrošinot tās efektīvu un vienādu piemērošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

a)  “kontrole un pārbaude” ir jebkādi dalībvalstu pasākumi, jo īpaši tādi, ko veic saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009(11) 5., 11., 71., 91. un 117. pantu, un VII sadaļu, kontrolējot un pārbaudot zvejas darbības kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanas jomā, tostarp pārraudzības un uzraudzības darbības, piemēram, kuģu satelītnovērošanas sistēmas un novērošanas programmas;

b)  “kontroles un pārbaudes līdzekļi” ir pārraudzības kuģi, lidaparāti, transportlīdzekļi un citi materiāli resursi, kā arī inspektori, novērotāji un citi cilvēkresursi, ko dalībvalstis izmanto kontrolei un pārbaudei;

c)  “kopējs izvietošanas plāns” ir plāns, kurā izklāstīti operatīvi pasākumi pieejamo kontroles un pārbaudes līdzekļu izvietošanai;

d)  “starptautiska kontroles un pārbaudes programma” ir programma, kurā izklāstīti kopīgi kontroles un pārbaudes pasākumu mērķi, prioritātes un procedūras, lai īstenotu Savienības starptautiskās saistības, kas saistītas ar kontroli un pārbaudi;

e)  “īpaša kontroles un pārbaudes programma” ir programma, kurā ir izklāstīti kopīgu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu paredzētu kontroles un pārbaudes darbību mērķi, prioritātes un procedūras;

f)  “zivsaimniecība” ir zvejas darbības, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 28) apakšpunktā;

g)  “ Savienības norīkoti inspektori” ir inspektori, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. pantā minētajā sarakstā.

II NODAĻA

AĢENTŪRAS PIENĀKUMI UN UZDEVUMI

3. pants

Pienākumi

Aģentūras pienākumi ir:

a)  saskaņot dalībvalstu veiktos kontroles un pārbaudes pasākumus, kas attiecas uz Savienības saistībām kontroles un pārbaudes jomā;

b)  koordinēt attiecīgu dalībvalstu apvienotu kontroles un pārbaudes līdzekļu izvietošanu, ievērojot šo regulu;

c)  palīdzēt dalībvalstīm darīt zināmu informāciju par zvejas darbībām un kontroles un pārbaudes pasākumiem Komisijai un trešām personām;

d)  savas kompetences robežās palīdzēt dalībvalstīm īstenot to uzdevumus un saistības, ko uzliek kopējā zivsaimniecības politika;

e)  palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai saskaņot kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanu visā Savienībā ;

f)  dot ieguldījumu dalībvalstu un Komisijas darbā, pētot un attīstot kontroles un pārbaudes paņēmienus;

g)  veicināt inspektoru mācību un pieredzes apmaiņas koordināciju dalībvalstu starpā;

h)  koordinēt nelegālas, neziņotas un nereglamentētas (“NNN”) zvejas apkarošanas operācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

i)  palīdzēt kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas vienveidīgā ieviešanā, konkrēti:

–  organizēt dalībvalstu kontroles darbību operatīvo koordināciju, lai īstenotu īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kontroles programmas, kas saistītas ar NNN zveju, un starptautiskas kontroles un inspekcijas programmas,

–  veikt inspekcijas, kas vajadzīgas, lai izpildītu Aģentūras uzdevumus saskaņā ar 19. pantu;

j)  nolūkā atbalstīt valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, kā izklāstīts šīs regulas 8. pantā, nodrošinot pakalpojumus, informāciju, iekārtas un apmācību, kā arī koordinējot vairākmērķu operācijas – sadarboties ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624(12), un Eiropas Jūras drošības aģentūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002(13), katrai darbojoties savu pilnvaru ietvaros.

4. pants

Uzdevumi, kas attiecas uz Savienības starptautiskām saistībām kontroles un pārbaudes jomā

1.  Pēc Komisijas lūguma Aģentūra:

a)  palīdz Savienībai un dalībvalstīm attiecībās ar trešām valstīm un reģionālām starptautiskām zivsaimniecības organizācijām, kurās ir iesaistījusies Savienība ;

b)  sadarbojas ar kompetentām reģionālu starptautisku zivsaimniecības organizāciju iestādēm saistībā ar Savienības saistībām kontroles un pārbaudes jomā, ievērojot sadarbības nolīgumus, kas noslēgti ar šādām struktūrām.

2.  Pēc Komisijas lūguma Aģentūra var sadarboties ar kompetentām trešo valstu iestādēm kontroles un pārbaudes jautājumos, ievērojot nolīgumus, ko Savienība noslēgusi ar šādām trešām valstīm.

3.  Aģentūra savas kompetences robežās var dalībvalstu vārdā veikt uzdevumus saskaņā ar starptautiskiem zivsaimniecības nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse.

5. pants

Ar operatīvu koordināciju saistīti uzdevumi

1.  Aģentūras veiktā operatīvā koordinācija attiecas uz visu to darbību kontroli, uz ko attiecas kopējā zivsaimniecības politika.

2.  Operatīvas koordinācijas vajadzībām Aģentūra izstrādā kopējus izvietošanas plānus un saskaņā ar III nodaļu organizē operatīvu dalībvalstu veikto kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju.

3.  Pastiprinātas dalībvalstu darba operatīvās koordinācijas nolūkā Aģentūra kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izveidot darbības plānus un koordinēt to īstenošanu.

6. pants

Līgumpakalpojumi dalībvalstīm

Aģentūra pēc dalībvalstu lūguma var tām sniegt ar kontroli un pārbaudi saistītus līgumpakalpojumus sakarā ar saistībām attiecībā uz zivsaimniecību Savienības un/vai starptautiskos ūdeņos, arī kontroles un pārbaudes platformu fraktēšanu, darbību un personāla nodrošinājumu, un novērotāju nodrošināšanu kopīgās attiecīgo dalībvalstu darbībās.

7. pants

Palīdzība Komisijai un dalībvalstīm

Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm, lai nodrošinātu to pienākumu augsta līmeņa vienveidīgu un efektīvu izpildi saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, tostarp cīņā pret NNN zveju, un palīdz tām to attiecībās ar trešām valstīm. Aģentūra jo īpaši:

a)  izveido un izstrādā pamatprogrammu dalībvalstu zvejniecības inspekcijas instruktoru mācībām un organizē papildu mācības un seminārus minētajām ierēdņiem un citiem kontroles un inspekcijas darbībās iesaistītiem darbiniekiem;

b)  izveido un izstrādā pamatprogrammu Savienības inspektoru mācībām pirms to pirmās norīkošanas darbā un regulāri organizē papildu mācības un seminārus minētajiem ierēdņiem;

c)  pēc dalībvalstu lūguma veic ar dalībvalstu kontroles un inspekcijas pasākumiem saistītu preču un pakalpojumu kopīgu iepirkumu, kā arī gatavo un koordinē dalībvalstu kopīgu izmēģinājuma projektu īstenošanu;

d)  izstrādā kopīgas darbības procedūras saistībā ar kontroles un inspekcijas darbībām, ko kopīgi veic divas vai vairāk dalībvalstis;

e)  izstrādā kritērijus kontroles un inspekcijas līdzekļu apmaiņai starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm un šādu līdzekļu nodrošināšanai no dalībvalstu puses;

f)  veic riska analīzi, pamatojoties uz zvejas datiem par nozvejām, izkrāvumiem un zvejas piepūli, kā arī riska analīzi par neziņotiem izkrāvumiem, inter alia, datus par nozvejām un importu salīdzinot ar datiem par eksportu un par vietējo patēriņu;

g)  pēc Komisijas vai dalībvalstu pieprasījuma izstrādā kopīgu inspekcijas metodoloģiju un procedūras;

h)  pēc dalībvalstu lūguma, palīdz tām ievērot to Savienības un starptautiskās saistības, tostarp cīņu pret NNN zveju, un saistības, ko noteikušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas;

i)  veicina un koordinē vienotas riska pārvaldības metodikas izstrādi savas kompetences jomā;

j)  koordinē un veicina sadarbību starp dalībvalstīm un kopīgus standartus paraugu ņemšanas plānu izstrādei, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

8. pants

Eiropas sadarbība krasta apsardzes funkciju jomā

1.  Aģentūra sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru atbalsta valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valstu un Savienības līmenī un vajadzības gadījumā starptautiskā līmenī:

a)  koplietojot, apkopojot un analizējot informāciju, kas ir pieejama kuģu ziņošanas sistēmās un citās minēto aģentūru mitinātās vai minētajām aģentūrām pieejamās informācijas sistēmās, saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem un neskarot datu atrašanos dalībvalstu īpašumā;

b)  sniedzot uzraudzības un komunikācijas pakalpojumus uz progresīvu tehnoloģiju bāzes, tostarp izmantojot kosmosā bāzētu un zemes infrastruktūru un uz jebkura veida platformas uzmontētus sensorus;

c)  spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes un ieteikumus un izveidojot paraugpraksi, kā arī nodrošinot personāla apmācību un apmaiņu;

d)  veicinot informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, tostarp analizējot darbības problēmas un apdraudējumus, kas rodas jūrniecības jomā;

e)  spēju koplietošanas ceļā, plānojot un īstenojot vairākmērķu operācijas un koplietojot līdzekļus un citas spējas, ciktāl šīs darbības koordinē minētās aģentūras un par tām ir saņemta attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu piekrišana.

2.  Konkrētus veidus sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Aģentūru, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru nosaka ar darba vienošanos saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un finanšu noteikumiem, ko piemēro minētajām aģentūrām. Šādu vienošanos apstiprina Aģentūras valde, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras valde un Eiropas Jūras drošības aģentūras Administratīvā padome.

3.  Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūru, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā. Minētā rokasgrāmata ietver pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi informācijas apmaiņai. Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma veidā.

III NODAĻA

OPERATĪVA KOORDINĀCIJA

9. pants

 Savienības saistību īstenošana kontroles un inspekcijas jomā

1.  Pēc Komisijas lūguma Aģentūra, balstoties uz starptautiskām kontroles un inspekcijas programmām, koordinē dalībvalstu veiktās kontroles un inspekcijas darbības, izstrādājot kopējus izvietošanas plānus.

2.  Aģentūra var iegādāties, īrēt vai fraktēt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu 1. punktā minētos kopējus izvietošanas plānus.

10. pants

Īpašu kontroles un inspekcijas programmu īstenošana

1.  Aģentūra koordinē īpašu kontroles un inspekcijas programmu īstenošanu, kuras, izmantojot kopējus izvietošanas plānus, izstrādātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu.

2.  Aģentūra var iegādāties, īrēt vai fraktēt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu 1. punktā minētos kopējos izvietošanas plānus.

11. pants

Kopēju izvietošanas plānu saturs

Katrs kopējs izvietošanas plāns:

a)  atbilst attiecīgām kontroles un pārbaudes programmas prasībām;

b)  piemēro Komisijas kontroles un pārbaudes programmās paredzētos kritērijus, standartus, prioritātes un kopējās pārbaudes procedūras;

c)  tiecas spēkā esošos attiecīgas valsts kontroles un pārbaudes līdzekļus, kas darīti zināmi saskaņā ar 12. panta 2. punktu, saskaņot ar vajadzībām un organizēt to izvietošanu;

d)  organizē izmantojumu cilvēkresursiem un materiālu resursiem, arī Savienības norīkoto inspektoru grupām no vairāk nekā vienas dalībvalsts, ņemot vērā termiņus un apgabalus, kuros tie jāizvieto;

e)  ņem vērā attiecīgo dalībvalstu spēkā esošās saistības citu kopēju izvietošanas plānu sakarā, kā arī konkrētus reģionālus un vietējus faktorus;

f)  nosaka nosacījumus, ar ko saskaņā kādas dalībvalsts kontroles un pārbaudes līdzekļi var iebraukt ūdeņos, kas ir citas dalībvalsts suverenitātē un jurisdikcijā.

12. pants

Paziņojums par kontroles un pārbaudes līdzekļiem

1.  Dalībvalstis ik gadu pirms 15. oktobra dara Aģentūrai zināmu, kādi kontroles un pārbaudes līdzekļi, ko nākamā gadā varēs izmantot kontroles un pārbaudes vajadzībām, ir to rīcībā.

2.  Katra dalībvalsts vēlākais vienu mēnesi pēc paziņojuma par lēmumu, ar ko izveidota starptautiska kontroles un pārbaudes programma vai konkrēta, ar dalībvalsti saistīta kontroles un pārbaudes programma, dara Aģentūrai zināmu, ar kādiem līdzekļiem tā plāno to īstenot.

13. pants

Kopēju izvietošanas plānu pieņemšanas procedūra

1.  Pamatojoties uz 12. panta 2. punktā paredzētajiem paziņojumiem un trīs mēnešos pēc tāda paziņojuma saņemšanas Aģentūras izpilddirektors, apspriedies ar attiecīgām dalībvalstīm, izstrādā kopēja izvietošanas plāna projektu.

2.  Kopēja izvietošanas plāna projektā ir noteikts, kādus kontroles un pārbaudes līdzekļus var apvienot, lai, ņemot vērā attiecīgu dalībvalstu ieinteresētību konkrētās zivsaimniecības jomās, īstenotu kontroles un pārbaudes programmu, uz ko attiecas plāns.

Konkrētas dalībvalsts ieinteresētību kādā zivsaimniecības jomā vērtē, izmantojot šādus kritērijus, kuru relatīvais nozīmīgums ir atkarīgs no katra plāna īpašām pazīmēm:

a)  relatīvais to ūdeņu apjoms, kuri ir tās suverenitātē vai jurisdikcijā – ja tādi ir – uz kuriem attiecas kopējais izvietošanas plāns;

b)  tās teritorijā nozvejotā zivju daudzuma attiecība pret kopējo nozveju konkrētā atsauces periodā tajā zivsaimniecības jomā, uz ko attiecas kopējais izvietošanas plāns;

c)  relatīvais to Savienības zvejas kuģu daudzums (dzinēja jauda un bruto tonnāža), kuri brauc ar tās karogu un aktīvi zvejo tajā zivsaimniecības jomā, uz ko attiecas kopējais izvietošanas plāns, attiecībā pret kuģu kopskaitu, kuri aktīvi zvejo attiecīgajā zivsaimniecības jomā;

d)  piešķirtās kvotas relatīvais lielums vai, ja kvotu nav, nozvejas apjoms konkrētā atsauces posmā attiecībā uz minēto zivsaimniecības jomu.

3.  Ja, izstrādājot kopēju izvietošanas plānu, kļūst skaidrs, ka attiecīgas kontroles un pārbaudes programmas prasību izpildei trūkst pietiekamu kontroles un pārbaudes līdzekļu, izpilddirektors to uzreiz dara zināmu attiecīgām dalībvalstīm un Komisijai.

4.  Izpilddirektors kopējā izvietošanas plāna projektu tūlīt dara zināmu attiecīgām dalībvalstīm un Komisijai. Ja attiecīgās dalībvalstis vai Komisija piecpadsmit darba dienās pēc tam, kad plāns darīts zināms, pret to neiebilst, izpilddirektors to pieņem.

5.  Ja viena vai vairākas attiecīgas dalībvalstis vai Komisija iebilst pret to, izpilddirektors nodod jautājumu izskatīšanai Komisijā. Komisija var plānā izdarīt visus vajadzīgos labojumus un to pieņemt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru.

6.  Aģentūra ik gadu, apspriežoties ar attiecīgām dalībvalstīm, pārskata visus kopējos izvietošanas plānus, ņemot vērā visas jaunas kontroles un pārbaudes programmas, kas attiecas uz attiecīgām dalībvalstīm, kā arī visas prioritātes, ko Komisija noteikusi kontroles un pārbaudes programmās.

14. pants

Kopēju izvietošanas plānu īstenošana

1.  Kopīgas kontroles un pārbaudes darbības veic, pamatojoties uz kopējiem izvietošanas plāniem.

2.  Dalībvalstis, uz ko attiecas kopējs izvietošanas plāns:

a)  dara pieejamus kopējam izvietošanas plānam atvēlētos kontroles un pārbaudes līdzekļus;

b)  attiecīgai valstij ieceļ vienu kontaktpersonu/koordinatoru, kam piešķir pietiekamas pilnvaras, lai varētu laicīgi reaģēt uz Aģentūras lūgumiem, kas attiecas uz kopējā izvietošanas plāna īstenošanu, un dara to zināmu Aģentūrai;

c)  apvienotos kontroles un pārbaudes līdzekļus izvieto saskaņā ar kopējo izvietošanas plānu un 4. punktā minētajām prasībām;

d)  Aģentūrai nodrošina tiešsaistes pieeju informācijai, kas vajadzīga, īstenojot kopējo izvietošanas plānu;

e)  sadarbojas ar Aģentūru, īstenojot kopējo izvietošanas plānu;

f)  nodrošina to, ka darbības ar visiem kontroles un pārbaudes līdzekļiem, kas atvēlēti Savienības kopējam izvietošanas plānam, veic saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

3.  Neskarot dalībvalstu saistības, kas tām jāveic saskaņā ar kopēju izvietošanas plānu, kas pieņemts saskaņā ar 13. pantu, kopējam izvietošanas plānam iedalīto kontroles un pārbaudes līdzekļu kontrole un pārvaldība ir attiecīgās valsts kompetento iestāžu atbildībā, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus.

4.  Izpilddirektors var noteikt prasības, kā īstenot saskaņā ar 13. pantu pieņemtu kopēju izvietošanas plānu. Prasības paredz vienīgi to, kas vajadzīgs, lai īstenotu minēto plānu.

15. pants

Kopēju izvietošanas plānu vērtējums

Aģentūra ik gadu izvērtē un analizē katra kopējā izvietošanas plāna efektivitāti, pamatojoties uz pierādījumiem par iespējamību, ka zvejas darbības var nesaderēt ar kontroles pasākumiem, ko tām piemēro. Izvērtējumus tūlīt dara zināmus Eiropas Parlamentam, Komisijai un dalībvalstīm.

16. pants

Zvejas jomas, uz ko neattiecas kontroles un pārbaudes programmas

Divas vai vairākas dalībvalstis var lūgt Aģentūru koordinēt to kontroles un pārbaudes līdzekļu izvietojumu saistībā ar kādu zivsaimniecības jomu vai zvejas apgabalu, uz ko neattiecas kontroles un pārbaudes programma. Koordinācija notiek, ievērojot kontroles un pārbaudes kritērijus un prioritātes, par ko attiecīgās dalībvalstis ir vienojušās savā starpā.

17. pants

Informācijas tīkls

1.  Komisija, Aģentūra un kompetentas dalībvalstu iestādes apmainās ar būtisku informāciju, kas tām ir pieejama par kopīgiem kontroles un pārbaudes pasākumiem Savienības un starptautiskos ūdeņos.

2.  Saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem katra attiecīgās valsts kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu konfidencialitāti informācijai, ko tā saņem saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievērojot 112. un 113. pantu Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

18. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai var pieņemt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru.

 Minētie noteikumi var konkrēti attiekties uz kopēju izvietošanas plānu projektu sagatavošanas un pieņemšanas procedūrām.

IV NODAĻA

AĢENTŪRAS PILNVARAS

19. pants

Aģentūras ierēdņu iecelšana par Savienības inspektoriem

Aģentūras ierēdņus var iecelt par Savienības inspektoriem starptautiskos ūdeņos saskaņā ar 79. pantu Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

20. pants

Aģentūras pasākumi

Aģentūra attiecīgā gadījumā:

a)  izdod rokasgrāmatas par saskaņotiem inspekcijas standartiem;

b)  izstrādā norādījumus, kuros atspoguļo labāko praksi kopējās zivsaimniecības politikas kontrolē, tostarp par kontroles ierēdņu mācībām, un regulāri atjaunina šādus norādījumus;

c)  sniedz Komisijai vajadzīgo tehnisko un administratīvo atbalstu tās uzdevumu izpildē.

21. pants

Sadarbība

1.  Dalībvalstis un Komisija sadarbojas ar Aģentūru un sniedz tai vajadzīgo palīdzību, lai tā varētu veikt savu uzdevumu.

2.  Pienācīgi ņemot vērā atšķirīgās tiesību sistēmas atsevišķās dalībvalstīs, Aģentūra veicina sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, lai izstrādātu saskaņotus kontroles standartus, ievērojot Savienības tiesību aktus un ņemot vērā labāko praksi dalībvalstīs un atzītus starptautiskos standartus.

22. pants

Ārkārtas vienība

1.  Ja Komisija pēc savas ierosmes vai vismaz pēc divu dalībvalstu pieprasījuma konstatē situāciju, kas ietver tiešu, netiešu vai potenciālu nopietnu risku kopējai zivsaimniecības politikai, un ja minēto risku nevar aizkavēt, novērst vai samazināt ar pastāvošiem līdzekļiem, nedz arī pienācīgi pārvaldīt, par to tūlīt paziņo Aģentūrai.

2.  Aģentūra, rīkojoties pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas vai pēc savas ierosmes, tūlīt izveido ārkārtas vienību un par to informē Komisiju.

23. pants

Ārkārtas vienības uzdevumi

1.  Aģentūras izveidotā ārkārtas vienība atbild par to, lai savāktu un novērtētu visu attiecīgo informāciju un apzinātu pieejamās iespējas, lai pēc iespējas efektīvāk un ātrāk aizkavētu, novērstu vai samazinātu risku kopējai zivsaimniecības politikai.

2.  Ārkārtas vienība var lūgt jebkuras tādas valsts iestādes vai privātpersonas palīdzību, kuras kompetenci tā uzskata par vajadzīgu, lai efektīvi reaģētu uz ārkārtas situāciju.

3.  Aģentūra nodrošina vajadzīgo koordināciju, lai pienācīgi un laikus reaģētu uz ārkārtas situāciju.

4.  Ārkārtas vienība attiecīgā gadījumā informē sabiedrību par attiecīgajiem riskiem un veiktajiem pasākumiem.

24. pants

Daudzgadu darba programma

1.  Aģentūras daudzgadu darba programmā iestrādā vispārējus mērķus, pilnvaras, uzdevumus, darbības rādītājus un prioritātes katrai Aģentūras darbībai piecu gadu laikposmā. Tajā ietver personāla politikas plānu un aplēses par budžeta apropriācijām, kas jādara pieejamas mērķu sasniegšanai minētajā piecu gadu laikposmā.

2.  Daudzgadu darba programmu sagatavo atbilstīgi uz darbību balstītas pārvaldības sistēmai, kā arī Komisijas izstrādātai metodoloģijai. To pieņem valde.

3.  Darba programma, kas minēta 32. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ir saistīta ar daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda papildinājumus, grozījumus vai svītrojumus, salīdzinot ar iepriekšējā gada darba programmu, un sekmes daudzgadu darba programmas vispārējo mērķu un prioritāšu sasniegšanā.

25. pants

Sadarbība jūrlietās

Aģentūra veicina ES integrētās jūrniecības politikas īstenošanu un jo īpaši pēc valdes sniegta apstiprinājuma noslēdz administratīvus nolīgumus ar citām struktūrām jautājumos, uz ko attiecas šī regula. Izpilddirektors šādu sarunu sākumposmā informē par to Komisiju un dalībvalstis.

26. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā.

Minētie noteikumi jo īpaši var attiekties uz plānu izstrādāšanu reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, ārkārtas vienības izveidi un piemērojamām praktiskajām procedūrām.

V NODAĻA

IEKŠĒJĀ STRUKTŪRA UN DARBĪBA

27. pants

Juridiskais statuss un galvenais birojs

1.  Aģentūra ir Savienības struktūra, un tai ir juridiskas personas statuss.

2.  Aģentūrai visās dalībvalstīs ir visplašākā tiesībspēja, kas saskaņā ar to tiesību aktiem ir piešķirta juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās.

3.  Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

4.  Aģentūras galvenā mītne atrodas Vigo, Spānijā.

28. pants

Personāls

1.  Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kā noteikts Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68(14), kā arī noteikumi, ko Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Savienības iestādes. Valde ar Komisijas piekrišanu pieņem vajadzīgos sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus.

2.  Neskarot 39. pantu, Aģentūra attiecībā uz tās personālu izmanto pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir piešķirtas iecēlējinstitūcijai.

3.  Aģentūras personālā ir Komisijas norīkoti vai uz laiku norīkoti ierēdņi, kā arī citi darbinieki, ko Aģentūra pieņem darbā, lai veiktu savus uzdevumus.

Aģentūra var pieņemt darbā arī dalībvalstu uz laiku norīkotus ierēdņus.

29. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.

30. pants

Saistības

1.  Aģentūras līgumsaistības reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgiem līgumiem.

2.  Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulām, kas ietvertas Aģentūras noslēgtos līgumos.

3.  Attiecībā uz ārpuslīgumu saistībām Aģentūra, ievērojot vispārējus visām dalībvalstīm kopīgus tiesību aktu principus, kompensē jebkādu kaitējumu, ko, pildot pienākumus, radījusi Aģentūra vai tās darbinieki. Tiesas kompetencē ir visi strīdi par šādu kaitējumu kompensāciju.

4.  Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība.

31. pants

Valodas

1.  Uz Aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1(15).

2.  Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Struktūru tulkošanas centrs.

32. pants

Valdes izveide un pilnvaras

1.  Aģentūrai ir valde.

2.  Valde:

a)  saskaņā ar 39. pantu ieceļ un atlaiž izpilddirektoru;

b)  ik gadu līdz 30. aprīlim pieņem Aģentūras pārskatu par iepriekšējo gadu, un to iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm. Ziņojumu dara zināmu atklātībai;

c)  ik gadu līdz 31. oktobrim, ņemot vērā Komisijas un dalībvalstu viedokli, pieņem Aģentūras darba programmu nākamam gadam, un iesniedz to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

Darba programmā ir iekļautas Aģentūras prioritātes. Tajā prioritāte ir piešķirta Aģentūras pienākumiem, kas saistīti ar kontroles un pārbaudes programmām. To pieņem, neskarot Savienības gada budžeta procedūru. Ja 30 dienās pēc darba programmas pieņemšanas Komisija pauž neapmierinātību par to, valde divos mēnešos programmu izskata atkārtoti un pieņem otrā lasījumā, iespējams, ar grozījumiem;

d)  līdz kārtējā finanšu gada sākumam pieņem Aģentūras galīgo budžetu, vajadzības gadījumā koriģējot to atbilstīgi Savienības iemaksām un citiem Aģentūras ieņēmumiem;

e)  pilda pienākumus attiecībā uz Aģentūras budžetu, ievērojot 44., 45. un 47. pantu;

f)  īsteno izpilddirektora disciplināras uzraudzības tiesības;

g)  izstrādā savu reglamentu, kurā vajadzības gadījumā var paredzēt valdes apakškomiteju izveidi;

h)  paredz procedūras, kas vajadzīgas Aģentūras uzdevumu veikšanai.

33. pants

Valdes sastāvs

1.  Valdē ir dalībvalstu pārstāvji un seši Komisijas pārstāvji. Katrai dalībvalstij ir tiesības iecelt vienu valdes locekli. Dalībvalstis un Komisija katram valdes loceklim ieceļ vienu aizstājēju, kas viņu pārstāv prombūtnes laikā.

2.  Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu pieredzi attiecīgā nozarē un zināšanām zivsaimniecības jomu kontroles un pārbaudes sfērā.

3.  Katra valdes locekļa amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi kopš iecelšanas dienas. Pilnvaru termiņu var pagarināt.

34. pants

Valdes vadība

1.  Valde ievēl priekšsēdētāju no Komisijas pārstāvjiem. Valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāja vietnieku. Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks automātiski stājas viņa vietā.

2.  Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un tas beidzas, kad viņi beidz pildīt valdes locekļu pienākumus. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

35. pants

Sanāksmes

1.  Valdes priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes. Darbakārtību nosaka Aģentūras valdes priekšsēdētājs, ņemot vērā valdes un izpilddirektora priekšlikumus.

2.  Izpilddirektors un Konsultatīvās padomes iecelts pārstāvis piedalās sanāksmēs bez balsstiesībām.

3.  Valde kārtējās sanāksmes sasauc vismaz reizi gadā. Turklāt valde sanāk pēc priekšsēdētāja ierosmes vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas valdē pārstāvēto dalībvalstu lūguma.

4.  Ja lieta ir konfidenciāla vai sakarā ar interešu konfliktu, valde var pieņemt lēmumu attiecīgos darbakārtības jautājumus izskatīt, Konsultatīvās padomes ieceltajam pārstāvim klāt neesot. Reglamentā var ietvert sīkāk izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu.

5.  Valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums tai var būt svarīgs.

6.  Valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

7.  Aģentūra nodrošina valdei sekretariāta pakalpojumus.

36. pants

Balsošana

1.  Valde pieņem lēmumus ar absolūtu balsu vairākumu.

2.  Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot attiecīgā locekļa vietnieks.

3.  Reglamentā par balsošanu ietver sīkāk izstrādātus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, kā viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī, attiecīgos gadījumos, visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

37. pants

Interešu deklarācija

Valdes locekļi nāk klajā ar interešu deklarāciju, kurā norāda, ka viņiem vai nu nav nekādu interešu, kas varētu ierobežot viņu neatkarību, vai arī nekādu tiešu vai netiešu interešu, ko varētu uzskatīt par tādām, kas ierobežo viņu neatkarību. Minētās deklarācijas rakstiski sniedz ik gadu vai gadījumos, ja saistībā ar darbakārtības punktiem varētu rasties interešu konflikts. Tādā gadījumā attiecīgie locekļi nav tiesīgi balsot par konkrētiem darbakārtības punktiem.

38. pants

Izpilddirektora pienākumi un pilnvaras

1.  Aģentūru vada izpilddirektors. Neskarot Komisijas un valdes attiecīgo kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

2.  Pildot pienākumus, izpilddirektors īsteno kopējās zivsaimniecības politikas principus.

3.  Izpilddirektoram ir šādi pienākumi un pilnvaras:

a)  viņš sagatavo darbības programmas projektu, un, apspriedies ar Komisiju un dalībvalstīm, iesniedz to valdei. Viņš veic pasākumus, kas vajadzīgi darba programmas īstenošanai šīs regulas, tās īstenošanas noteikumu un citu piemērojamo tiesību aktu nospraustajās robežās;

b)  viņš veic visus pasākumus, arī pieņem iekšējus administratīvus norādījumus un publicē paziņojumus, kas vajadzīgi, nodrošinot Aģentūras organizāciju un darbību saskaņā ar šo regulu;

c)  viņš veic visus vajadzīgos pasākumus, arī pieņem lēmumus par Aģentūras pienākumiem saskaņā ar II un III nodaļu, tostarp kontroles un pārbaudes līdzekļu fraktēšanu un darbību, un informācijas tīkla darbību;

d)  viņš atsaucas uz Komisijas lūgumiem un dalībvalstu palīdzības lūgumiem saskaņā ar 6., 7. un 16. pantu;

e)  viņš organizē efektīvu pārraudzības sistēmu, lai varētu salīdzināt Aģentūras sasniegumus ar tās darbības mērķiem. Pamatojoties uz to, izpilddirektors ik gadu sagatavo gada pārskata projektu un iesniedz to valdei. Viņš izstrādā atzītiem profesionāliem standartiem atbilstīgas regulāras vērtēšanas procedūras;

f)  attiecībā uz personālu viņš izmanto 28. panta 2. punktā paredzētās pilnvaras;

g)  viņš sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes saskaņā ar 44. pantu, un īsteno budžetu saskaņā ar 45. pantu.

4.  Izpilddirektors par savu darbību atbild valdei.

39. pants

Izpilddirektora iecelšana un atlaišana

1.  Izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz viņa nopelniem un dokumentētu attiecīgu pieredzi kopējās zivsaimniecības politikas un zivsaimniecības kontroles un pārbaudes jomā, no vismaz divu kandidātu saraksta, ko Komisija iesniedz pēc atlases procedūras, kas notiek pēc publikācijas par amatu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur, aicinot pieteikties interesentus.

2.  Valde ir pilnvarota atlaist izpilddirektoru. Valde par šādu punktu apspriežas pēc Komisijas vai vienas trešdaļas tās locekļu lūguma.

3.  Valde pieņem 1. un 2. punktā minētos lēmumus ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu.

4.  Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Amata pilnvaru termiņu pēc Komisijas priekšlikuma var vienreiz pagarināt vēl uz pieciem gadiem, un minēto pagarinājumu apstiprina ar divu trešdaļu valdes locekļu balsu vairākumu.

40. pants

Konsultatīvā padome

1.  Konsultatīvajā padomē ir pārstāvji no konsultatīvajām padomēm, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantā; katra konsultatīva padome deleģē vienu pārstāvi. Pārstāvjus var aizstāt viņu aizstājēji, ko ieceļ tajā pašā laikā.

2.  Konsultatīvās padomes locekļi nevar būt valdes locekļi.

Konsultatīvā padome vienam savam loceklim uztic piedalīties valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

3.  Konsultatīvā padome pēc izpilddirektora lūguma dod padomus, kā pildīt uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

4.  Konsultatīvo padomi vada izpilddirektors. Tā sanāk pēc vadītāja uzaicinājuma vismaz reizi gadā.

5.  Aģentūra nodrošina Konsultatīvajai padomei vajadzīgo loģistikas atbalstu, un tās sanāksmēm nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

6.  Valdes locekļi var piedalīties Konsultatīvās padomes sanāksmēs.

41. pants

Pārskatāmība un saziņa

1.  Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.  Valde sešos mēnešos pēc pirmās sapulces paredz praktiskus pasākumus, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

3.  Aģentūra pēc pašas ierosmes var sazināties jomās, uz ko attiecas tās pienākumi. Aģentūra arī nodrošina to, ka sabiedrība un visas ieinteresētas personas operatīvi saņem objektīvu, ticamu un viegli saprotamu informāciju par tās darbību.

4.  Valde izstrādā attiecīgus iekšējus noteikumus, piemērojot 3. punktu.

5.  Aģentūras lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt par pamatu sūdzības iesniegšanai Eiropas Ombudam vai būt par iemeslu iesniegt Tiesā prasību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 228. un 263. pantu.

6.  Uz informāciju, ko Komisija un Aģentūra saņēmusi saskaņā ar šo regulu, attiecas Regula (ES) 2018/1725.

42. pants

Konfidencialitāte

1.  Konfidencialitātes prasības saskaņā ar LESD 339. pantu uz Aģentūras valdes locekļiem, izpilddirektoru un personālu attiecas arī pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt savus pienākumus.

2.  Valde izstrādā iekšējus noteikumus attiecībā uz praktiskiem pasākumiem 1. punktā minēto konfidencialitātes prasību īstenošanai.

43. pants

Piekļuve informācijai

1.  Komisijai ir brīva piekļuve visai Aģentūras apkopotajai informācijai. Aģentūra pēc Komisijas lūguma tās norādītajā formā sniedz Komisijai jebkādu informāciju un šīs informācijas vērtējumu.

2.  Dalībvalstīm, kas ir ieinteresētas konkrētās Aģentūras darbībās, ir pieejama informācija, ko Aģentūra apkopojusi par šīm darbībām, ņemot vērā nosacījumus, ko var paredzēt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

44. pants

Budžets

1.  Aģentūras ieņēmumus veido:

a)  Savienības iemaksa, kas ir iegrāmatota Eiropas Savienības kopējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)  maksājumi par pakalpojumiem, ko Aģentūra sniedz dalībvalstīm saskaņā ar 6. pantu;

c)  maksājumi par publikācijām, mācībām un/vai citiem Aģentūras sniegtiem pakalpojumiem.

2.  Aģentūras izdevumi sedz ar personālu saistītus, administratīvus, infrastruktūras un operatīvus izdevumus.

3.  Izpilddirektors sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamam finanšu gadam, un kopā ar štatu saraksta projektu iesniedz valdei.

4.  Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.  Ik gadu Aģentūras valde, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, sagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamam finanšu gadam.

6.  Valde ieņēmumu un izdevumu tāmi, kas minēta 5. punktā, kurā iekļauj štata saraksta projektu līdz ar provizorisku darba programmu, vēlākais līdz 31. martam iesniedz Komisijai.

7.  Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības kopējā budžeta provizorisku projektu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējiestādēm”).

8.  Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības kopējā budžeta provizoriskajā projektā, ko tā iesniedz budžeta lēmējiestādēm saskaņā ar LESD 314. pantu, iekļauj izdevumus, kurus uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar štatu saraksta projektu un no kopējā budžeta maksājamo subsīdiju summu.

9.  Budžeta lēmējiestādes apstiprina subsīdiju apropriācijas Aģentūrai. Budžeta lēmējiestādes apstiprina Aģentūras štatu saraksta projektu.

10.  Valde pieņem budžetu. Tas kļūst par budžeta galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

11.  Valde cik iespējams drīz paziņo budžeta lēmējiestādēm nodomu īstenot visus projektus, kas var finansiālā ziņā nopietni ietekmēt budžeta finansējumu, jo īpaši, visus projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde par to informē Komisiju.

12.  Ja kāda no budžeta lēmējiestādēm dara zināmu nodomu nākt klajā ar atzinumu, tā atzinumu iesniedz valdei sešās nedēļās no dienas, kad projekts izsludināts.

45. pants

Budžeta īstenošana un kontrole

1.  Izpilddirektors īsteno Aģentūras budžetu.

2.  Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. martam Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim dara zināmus provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 245. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2018/1046(16) (“Finanšu regula”).

3.  Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis iesniedz Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus līdz ar pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, saskaņā ar Finanšu regulas 246. pantu izpilddirektors uz savu atbildību izstrādā Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz tos valdei, lai saņemtu atzinumu.

5.  Valde sniedz atzinumu par Aģentūras pārskatu galīgo variantu.

6.  Vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus līdz ar valdes atzinumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.  Galīgos pārskatus publicē.

8.  Aģentūra izstrādā iekšējās revīzijas funkciju, ko veic, ievērojot attiecīgus starptautiskus standartus.

9.  Vēlākais līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Viņš minēto atbildi nosūta arī valdei.

10.  Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc lūguma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu piemērot attiecīgā finanšu gada procedūru, ar ko atbrīvo no atbildības saskaņā ar Finanšu regulas 261. panta 3. punktu.

11.  Līdz aiznākamā gada 30. aprīlim Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbrīvo Aģentūras izpilddirektoru no atbildības par attiecīgā gada budžeta īstenošanu.

46. pants

Krāpšanas apkarošana

1.  Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai Aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

2.  Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par OLAF iekšējo izmeklēšanu un tūlīt izdod attiecīgus noteikumus visam tās personālam.

3.  Lēmumos par finansēšanu un ar tiem saistītajos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri ir paredzēts, ka Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) vajadzības gadījumos var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un personas, kas atbild par tā piešķiršanu.

47. pants

Finanšu noteikumi

Valde, saņēmusi Komisijas piekrišanu un Revīzijas palātas atzinumu, pieņem Aģentūras finanšu noteikumus. Noteikumos neatkāpjas no Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013(17), ja vien tas nav īpaši vajadzīgs Aģentūras darbībā un ja iepriekš ir saņemta Komisijas piekrišana.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Novērtējums

1.  Piecos gados kopš dienas, kad Aģentūra sākusi pildīt pienākumus, un turpmāk ik pēc pieciem gadiem valde apsūta neatkarīgu, pieaicinātu ekspertu vērtējumu, lai novērtētu šīs regulas īstenošanu. Komisija Aģentūrai dara pieejamu visu informāciju, ko Aģentūra uzskata par vērtējumā vajadzīgu.

2.  Katrā vērtējumā novērtē regulas efektivitāti, Aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti, kā arī tās darba praksi un to, cik ļoti tā palīdz nodrošināt kopējās zivsaimniecības politikas ievērošanu. Valde saziņā ar Komisiju, apspriedusies ar iesaistītajām pusēm, nosaka konkrētas normas.

3.  Valde saņem novērtējumu un nāk klajā ar ieteikumiem Komisijai par šis regulas grozījumiem, par Aģentūru un tās darba praksi. Komisija gan novērtējuma rezultātus, gan ieteikumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un dara zināmus atklātībā.

49. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 768/2005 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

50. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Atceltā regula ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005

(OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.)

 

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009

(OV L 343, 22.11.2009., 1. lpp.)

tikai 120. pants

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1626

(OV L 251, 16.9.2016., 80. lpp.)

 

_____________

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 768/2005

Šī regula

1. līdz 7. pants

1. līdz 7. pants

7a.  pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. pants

14. pants

15. pants

15. pants

16. pants

16. pants

17. pants

17. pants

18. pants

17a.  pants

19. pants

17b.  pants

20. pants

17c.  pants

21. pants

17d.  pants

22. pants

17e.  pants

23. pants

17f.  pants

24. pants

17g.  pants

25. pants

17h.  pants

26. pants

18. pants

27. pants

19. pants

28. pants

20. pants

29. pants

21. pants

30. pants

22. pants

31. pants

23. pants

32. pants

24. pants

33. pants

25. pants

34. pants

26. pants

35. pants

27. pants

36. pants

28. pants

37. pants

29. pants

38. pants

30. pants

39. pants

31. pants

40. pants

32. pants

41. pants

33. pants

42. pants

34. pants

43. pants

35. pants

44. pants

36. pants

45. pants

37. pants

46. pants

38. pants

47. pants

39. pants

48. pants

40. pants

____

41. pants

____

____

49. pants

42. pants

50. pants

___

I pielikums

___

II pielikums

_____________

(1)Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nostāja.
(3)Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005 (2005. gada 26. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).
(4)Skatīt I pielikumu.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris), par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(9)OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(11)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).
(14)OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
(15)Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(17)Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 14. februārisJuridisks paziņojums