(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei (COM(2018)0096),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 81. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0109/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 18. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(2)

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0261/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 303, 29.8.2018., 2. lpp. (2) OV C 367, 10.10.2018., 50. lpp.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Savienība sev ir noteikusi mērķi uzturēt un pilnveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Lai pakāpeniski izveidotu šādu telpu, Savienībai ir jāpieņem pasākumi, kas attiecas uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurās ir pārrobežu elementi, tādā apmērā, cik tas nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

(2)  Saskaņā ar Līguma 81. pantu šajos pasākumos jāietver pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt saderību starp dalībvalstīs piemērojamajiem noteikumiem attiecībā uz tiesību kolīziju normām.

(3)  Iekšējā tirgus pareizai darbībai nolūkā veicināt tiesvedības iznākuma paredzamību, juridisko noteiktību attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem un spriedumu brīvu apriti un atzīšanu ir nepieciešams, lai dalībvalstu tiesību kolīziju normas norādītu uz vienas un tās pašas valsts tiesību aktiem kā uz piemērojamiem tiesību aktiem neatkarīgi no tā, kuras dalībvalsts tiesā ir iesniegta prasība. [Gr. 1]

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008(4) nerisina jautājumus par prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām. Taču saskaņā ar minētās regulas 27. panta 2. punktu Komisijai ir pienākums iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par tiesiskajām sekām, ko cesija vai subrogācija rada trešām personām, un par cedēta vai subrogēta prasījuma prioritāti attiecībā pret citu personu tiesībām, kas pēc vajadzības būtu jāpapildina ar priekšlikumu grozīt minēto regulu un ar ieviešamo normu ietekmes novērtējumu.

(5)  2015. gada 18. februārī Komisija pieņēma Zaļo grāmatu par Kapitāla tirgu savienības veidošanu, kurā norādīts, ka lielāka juridiskā noteiktība pārrobežu prasījumu cesijas gadījumos un šādu cesiju prioritātes kārtība, jo īpaši maksātnespējas lietās, ir svarīgs aspekts, veidojot visas Eiropas mēroga tirgu vērtspapīrošanai un finanšu nodrošinājumu organizācijai, kā arī citām darbībām, piemēram, faktoringam.

(6)  Komisija 2015. gada 30. septembrī pieņēma Paziņojumu ar rīcības plānu kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidei. Šajā Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā tika atzīmēts, ka atšķirības tajā, kā dažādās valstīs risina jautājumus par parādu prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, sarežģī šo instrumentu kā pārrobežu nodrošinājuma pielietojumu, secinot, ka šī juridiskā nenoteiktība kavē tādus ekonomiski nozīmīgus finanšu darījumus kā vērtspapīrošana. Kapitāla tirgu savienības rīcības plānā tika paziņots, ka Komisija ierosinās vienotus noteikumus, lai ar juridisku noteiktību noskaidrotu, kuras valsts tiesību akti būtu jāpiemēro prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām.

(7)  2016. gada 29. jūnijā Komisija pieņēma Ziņojumu par to, cik atbilstīgs ir 3. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/47/EK(5) par finanšu nodrošinājumu, koncentrējoties uz jautājumu, vai šī direktīva darbojas efektīvi un lietderīgi attiecībā uz formālām darbībām, kas nepieciešamas, lai kā nodrošinājumu sniegtu kredīta prasījumus. Ziņojumā secināts, ka ierosinājums par vienotiem noteikumiem par prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām ļautu ar juridisku noteiktību noskaidrot, kuru valstu tiesību aktus būtu jāpiemēro prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, kas veicinātu lielāku juridisko noteikumu pārrobežu kredītu prasījumu kā nodrošinājuma mobilizācijas gadījumos.

(8)  2016. gada 29. septembrī Komisija pieņēma ziņojumu par tiesiskajām sekām, ko cesija vai subrogācija rada trešajām personām, un par cedēta vai subrogēta prasījuma prioritāti attiecībā pret citu personu tiesībām. Ziņojumā tika secināts, ka vienotas tiesību kolīziju normas, kas reglamentē tiesiskās sekas, kuras cesija rada trešām personām, kā arī jautājumu par prioritāti starp konkurējošiem cesionāriem vai starp cesionāriem un citiem tiesību turētājiem, uzlabotu juridisko noteiktību un mazinātu praktiskās problēmas un tiesu izdevumus, kas saistīti ar pašreizējo pieeju dažādību dalībvalstīs.

(9)  Šīs regulas materiāltiesiskajai darbības jomai un normām būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 864/2007,(6) Regulai (EK) Nr. 593/2008 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1215/2012(7) un (ES) 2015/848(8). Šīs regulas interpretācijā būtu pēc iespējas jāizvairās no regulējuma nepilnībām starp šiem minētajiem instrumentiem.

(10)  Ar šo Regulu īsteno Kapitāla tirgu savienības rīcības plānu. Tā arī atbilst Regulas “Roma I” 27. panta 2. punktā paredzētajai prasībai, proti, ka Komisijai būtu jāpublicē ziņojums un pēc vajadzības jāsniedz priekšlikums par prasījuma cesijas sekām attiecībā uz trešām personām un par cesionāra prioritāti attiecībā pret citu personu tiesībām.

(11)  Šobrīd Savienības līmenī nav tādu saskaņotu tiesību kolīziju normu kopuma, kas reglamentē reglamentētu prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām (vai ūpašniekiem). Šīs tiesību kolīziju normas ir nostiprinātas dalībvalstu līmenī, taču tās ir nekonsekventas un nereti neskaidras, jo to pamatā ir atšķirīgi saistošie faktori, ar kuriem nosaka piemērojamās tiesības, — it īpaši valstīs, kurās minētās normas nav konsolidētas atsevišķu tiesību aktu noteikumos. Pārrobežas prasījumu cesijas gadījumos valstu tiesību kolīziju normu nekonsekvence izraisa juridisko nenoteiktību par to, kuri tiesību akti ir piemērojami cesijas sekām attiecībā uz trešām personām. Juridiskās noteiktības trūkums rada tādu juridisko risku pārrobežu prasījumu cesijā, kas nepastāv iekšzemes cesijām, jo atkarībā no dalībvalsts, kuras tiesas vai iestādes izskata strīdu par likumiskajām īpašumtiesībām uz prasījumu, var piemērot atšķirīgas valsts materiālās normas; tas nozīmē, ka prioritātes konflikta iznākums par to, kam pēc pārrobežu cesijas pieder prasījums, būs atšķirīgs atkarībā no tā, kuras valsts tiesības tiek piemērotas. [Gr. 2]

(12)  Ja cesionāri nav informēti par juridisko risku vai izvēlas to ignorēt, tiem var rasties neparedzēti finansiālie zaudējumi. Neskaidrība par to, kam pieder likumiskās īpašumtiesības uz prasījumiem, kas cedēti starp valstīm, var izraisīt rezonanses sekas domino efektu un padziļināt un paildzināt finanšu krīzes ietekmi. Ja cesionāri izvēlas mazināt juridisko risku, vēršoties pēc īpašas juridiskās palīdzības, tiem radīsies augstākas darījuma izmaksas, kas nav nepieciešamas iekšzemes cesiju gadījumā. Ja cesionārus kavē juridiskais risks un tie izvēlas no tā izvairīties, tad tie var atteikties no uzņēmējdarbības iespējām un var samazināties tirgus integrācija. [Gr. 3]

(12a)   Šim juridiskajam riskam var būt arī atturoša iedarbība. Cedenti un cesionāri var negribēt uzņemties šo risku, tādējādi palaižot garām uzņēmējdarbības iespējas. Neskaidrība tādējādi neatbilst tirgus integrācijas mērķim un kapitāla brīvas aprites principam, kas ir nostiprināti Līguma par Eiropas Savienības darbību 63.–66. pantā. [Gr. 4]

(13)  Šīs regulas mērķis ir sniegt juridisko noteiktību, nosakot vienotas tiesību kolīziju normas, kas paredz, kuru valstu tiesību akti ir piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, palielinot pārrobežu prasījumu darījumu skaitu nolūkā veicināt pārrobežu ieguldījumus Savienībā un sekmēt uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), un patērētāju iespējas saņemt finansējumu. [Gr. 5]

(14)  Prasījums piešķir kreditoram tiesības uz naudas summas samaksu vai pienākuma izpildi, ko veic parādnieks. Prasījuma cesija ļauj kreditoram (cedentam) nodot savas tiesības uz prasījumu pret parādnieku citai personai (cesionāram). Tiesību akti, kas reglamentē līgumattiecības starp kreditoru un parādnieku, starp cedentu un cesionāru un starp cesionāru un parādnieku, ir noteikti ar tiesību kolīziju normām, kas noteiktas Regulā “Roma I”.

(14a)   Šo regulu neizstrādāja, lai grozītu Regulas (EK) Nr. 593/2008 normas attiecībā uz brīvprātīgas cesijas starp cedentu un cesionāru un cesionāru un parādnieku sekām īpašuma tiesību ziņā. [Gr. 6]

(15)  Šajā regulā paredzētajām tiesību kolīziju normām būtu jāreglamentē prasījumu cesijas sekām īpašuma tiesību ziņā starp visām cesijā iesaistītajām pusēm (proti, starp cedentu un cesionāru un starp cesionāru un parādnieku), kā arī sekas attiecībā uz trešām personām, (piemēram, uz cedenta kreditoru), izņemot parādnieku. [Gr. 7]

(16)  Šī regula attiecas uz tādiem prasījumiem kā Pie prasījumiem, kas ir reglamentēti šajā regulā, cita starpā pieder debitoru parādi, prasījumi, kas izriet no finanšu instrumentiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES,(9) un nauda, kas kreditēta kredītiestādes kontā. Finanšu instrumenti, kā definēts Direktīvā 2014/65/ES, ietver finanšu tirgos tirgotos vērtspapīrus un atvasinātos instrumentus. Vērtspapīri ir aktīvi, savukārt atvasinātie instrumenti ir līgumi, kas paredz gan līgumslēdzēju tiesības (jeb prasījumus), gan pienākumus. [Gr. 8]

(17)  Šī regula attiecas uz tiesību aktiem, kas ir piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām. Tā neregulē jo īpaši attiecas uz tādu līgumu (piemēram, atvasinājumu līgumu) nodošanu, kuros ir ietvertas gan tiesības (jeb prasījumi), gan pienākumi, vai uz tādu līgumu pārjaunojumu, kas ietver šādas tiesības un pienākumus, pārjaunojumu. Tā kā šī regula neietver līgumu nodošanu vai pārjaunojumu, finanšu instrumentu tirdzniecībai un šo instrumentu klīringam un norēķiniem turpinās piemērot tiesību aktus, kas piemērojami līgumsaistībām saskaņā ar Regulu “Roma I”. Piemērojamos tiesību aktus parasti izvēlas līgumslēdzēji vai nosaka nediskrecionārie noteikumi, kas piemērojami finanšu tirgiem. [Gr. 9]

(18)  Šai regulai navajadzētu skart jautājumus, ko regulē Finanšu nodrošinājuma direktīvakas ir reglamentēti Direktīvā 2002/47/EK, Norēķinu galīguma direktīvaEiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/26/EK(10), Likvidācijas direktīva un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/24/EK(11) un Reģistra regula un Komisijas Regulā (ES) Nr. 389/2013(12), jo šajā regulā iekļautās tiesību kolīziju normas un minētajās trīs direktīvās iekļautās tiesību kolīziju normas nepārklājas. [Gr. 10]

(19)  Šai regulai vajadzētu būt vispārējai: ar šo regulu noteiktie tiesību akti būtu jāpiemēro, pat ja tie nav kādas dalībvalsts tiesību akti.

(20)  Paredzamība ir svarīga trešām personām, kas ir ieinteresētas iegūt likumiskās īpašumtiesības uz cedēto prasījumu. Tās valsts tiesību aktu, kurā atrodas cedenta pastāvīgā mītnesvieta, piemērošana prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām ļauj attiecīgām trešām personām iepriekš viegli noskaidrot valsts tiesību aktus, kas reglamentēs viņu tiesības. Tādējādi parasti prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām būtu jāpiemēro cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti. Šis noteikums jo īpaši būtu jāpiemēro prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām faktoringa, nodrošinājuma un vērtspapīrošanas darījumos, kad līgumslēdzēji nav izvēlējušies cedētā prasījuma tiesību aktus.

(21)  Izvēlētajiem tiesību aktiem, kas parasti piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, būtu jādod iespēja noteikt piemērojamos tiesību aktus nākotnē cedētiem prasījumiem, kas ir ierasta prakse, ja ir cedēti vairāki prasījumi, piemēram, faktoringa darījumā. Cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību aktu piemērošana ļauj noskaidrot tiesību aktus, kas piemērojami nākotnes prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām.

(22)  Nereti nepieciešamība noskaidrot, kam pieder likumiskās īpašumtiesības uz cedētu prasījumu, rodas, nosakot maksātnespējīgā parādnieka mantu cedenta maksātnespējas gadījumā. Tāpēc ir vēlams panākt saskaņotību starp šīs regulas tiesību kolīziju normām un Regulas (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām noteikumiem. Būtu jāpanāk saskaņotība, prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām parasti piemērojot cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību aktus, jo cedenta pastāvīgās mītnesvietas kā saistošā faktora izmantošana sakrīt ar principu par parādnieka galveno interešu centru, ko izmanto kā saistošo faktoru maksātnespējas mērķiem.

(23)  2001. gada ANO Konvencija par parādu cesiju starptautiskajā tirdzniecībā paredz, ka parādu cesijas gadījumā cesionāra tiesību prioritāti attiecībā pret konkurējošu prasītāju reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas cedents. Saderībai starp Savienības tiesību kolīziju normām, kas noteiktas šajā regulā, un starptautiskā līmenī vēlamo risinājumu, ko paredz konvencija, būtu jāveicina starptautisku strīdu risināšana.

(24)  Ja cedents maina pastāvīgo mītnesvietu laikā starp vairākām viena prasījuma cesijām, piemērojamiem tiesību aktiem vajadzētu būt cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību aktiem brīdī, kad viens no cesionāriem pirmais rada tiesiskās sekas attiecībā uz trešām personām, izpildot prasības saskaņā ar tiesību aktiem, kas piemērojami tobrīd aktuālajā cedenta pastāvīgajā mītnesvietā.

(25)  Saskaņā ar tirgus praksi un tirgus dalībnieku vajadzībām noteiktas prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām izņēmuma kārtā būtu jāreglamentē cedētā prasījuma tiesību aktos, proti, tiesību aktos, kas reglamentē starp kreditoru un parādnieku noslēgto sākotnējo līgumu, no kura izriet prasījums kas ir prasījuma pamatā. [Gr. 11]

(26)  Cedētā prasījuma tiesību aktiem būtu jāreglamentē kredītiestādes kontā kreditētas skaidrās naudas konta turētāja cesijas, kad konta turētājs ir kreditors/cedents, bet kredītiestāde ir debitors, radītās sekas attiecībā uz trešām personām. Lielāka paredzamība ir nodrošināta trešām personām, piemēram, cedenta kreditoriem un konkurējošiem cesionāriem, ja cedētā prasījuma tiesību akti ir piemērojami šīs cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, jo parasti tiek pieņemts, ka prasījumu, kas ir konta turētājam attiecībā uz kredītiestādes kontā kreditētu skaidro naudu, reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas kredītiestāde (nevis konta turētāja/cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti). Šos tiesību aktus parasti izvēlas konta līgumā, ko noslēdz konta turētājs un kredītiestāde.

(27)  No finanšu instrumentiem izrietoša prasījuma cesijas sekām attiecībā uz trešām personām arī būtu piemērojami tiesību akti, kas reglamentē cedēto prasījumu, proti, tiesību akti, kas piemērojami līgumam, no kura izriet prasījums (piemēram, no atvasinājumu līguma). Cedētā prasījuma tiesību aktu, nevis cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību aktu, piemērošana no finanšu instrumentiem izrietošu prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām ir būtiska, lai saglabātu finanšu tirgu stabilitāti un netraucētu darbību. Tās tiek saglabātas, jo tiesību akti, kas reglamentē finanšu instrumentu, no kura izriet prasījums, ir tiesību akti, ko izvēlas līguma puses, vai tiesību akti, ko nosaka saskaņā ar finanšu tirgiem piemērojamiem nediskrecionāriem noteikumiem.

(28)  Nosakot tiesību aktus, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vērtspapīrošanas kontekstā, būtu jānodrošina elastīgums, lai apmierinātu visu kapitāla aizdevēju vajadzības un veicinātu pārrobežu vērtspapīru tirgus paplašināšanos, iekļaujot mazākus komersantus. Lai arī cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti būtu pēc noklusējuma jāpiemēro prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vērtspapīrošanas kontekstā, cedentam (iniciatoram) un cesionāram (īpašam nolūkam dibinātai sabiedrība) ir jābūt iespējai noteikt, ka prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām ir piemērojami cedētā prasījuma tiesību akti. Cedentam un cesionāram vajadzētu būt iespējai izlemt, vai prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vērtspapīrošanas kontekstā būtu jāturpina piemērot cedenta pastāvīgās mītnesvietas vispārējo noteikumu, vai arī izvēlēties cedētā prasījuma tiesību aktus, ņemot vērā darījuma struktūru un iezīmes, piemēram, iniciatoru skaitu un atrašanās vietu un tiesību aktu, kas reglamentē cedētos prasījumus, skaitu. [Gr. 12]

(29)  Prioritātes konflikti starp vienas prasības cesionāriem var rasties tad, ja prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vienā cesijā ir piemēroti cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti, bet citā cesijā — cedētā prasījuma tiesību akti. Šādos gadījumos tiesību aktiem, kas ir piemērojami, lai atrisinātu prioritātes konfliktu, vajadzētu būt tiem tiesību aktiem, kuri ir piemērojami to prasījuma cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, kas vispirms stājās spēkā pret trešām personām saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Ja abas prasījumu cesijas attiecībā uz trešām personām stājas spēkā vienlaikus, prioritāri ir cedenta pastāvīgas mītnesvietas tiesību akti. [Gr. 13]

(30)  Ar šo regulu izraudzīto valsts tiesību aktu, kas ir piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, darbības jomām vajadzētu būt vienotām vienādām. Valstu tiesību aktiem, kas izraudzīti kā piemērojami, būtu jo īpaši jāreglamentē i) cesijas tiesiskās sekas attiecībā pret trešām personām, proti, pasākumi un procedūras, kas cesionāram ir jāveic jāievēro, lai nodrošinātu, ka tas iegūst likumiskās īpašumtiesības uz cedēto prasījumu (piemēram, cesijas reģistrēšana valsts iestādē vai reģistrā vai rakstisks paziņojums parādniekam par cesiju); un (ii) prioritātes jautājumi starp vairākiem prasītājiem un to konflikta noregulējums par to, kam pieder īpašumtiesības uz prasījumu pēc tam, kad ir veikta pārrobežu cesija (piemēram, starp diviem cesionāriem, ja viens prasījums ir cedēts divreiz, vai starp cesionāru un cedenta kreditoru). [Gr. 14]

(31)  Ņemot vērā šīs regulas vispārējo raksturu, par piemērojamiem tiesību aktiem var izraudzīt tādu valstu tiesību aktus, kam ir atšķirīgas juridiskās tradīcijas. Ja pēc prasījuma cesijas līgums, no kura izriet prasījums, ir nodots, tiesību aktiem, kuri ar šo regulu ir izraudzīti kā tiesību akti, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, būtu arī jāreglamentē prioritātes konflikts starp prasījuma cesionāru un jauno šī paša prasījuma ieguvēju pēc līguma, no kura izriet prasījums, nodošanas. Šī paša iemesla dēļ tiesību akti, kuri ar šo regulu ir izraudzīti kā tiesību akti, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, būtu arī jāpiemēro gadījumos, kad pārjaunojumu izmanto kā līguma nodošanas funkcionālu ekvivalentu, lai atrisinātu prioritātes konfliktu starp prasījuma cesionāru un jauno funkcionāli vienlīdzīgā prasījuma ieguvēju pēc līguma, no kura izriet prasījums, pārjaunojuma.

(32)  Sabiedrības interešu apsvērumi pamato to, ka dalībvalstu tiesām tiek dota iespēja izņēmuma apstākļos piemērot izņēmumus, pamatojoties uz sabiedrisko kārtību un prevalējošām imperatīvām normām, kas būtu jāinterpretē ierobežoti.

(33)  Dalībvalstu starptautisko saistību ievērošana nozīmē, ka šai regulai nevajadzētu skart starptautiskās konvencijas, kuru dalībnieces šīs regulas pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas dalībvalstis. Lai noteikumus padarītu pieejamākus, Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, attiecīgo konvenciju saraksts būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(34)  Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi. Jo īpaši šīs regulas mērķis ir veicināt 17. un 47. panta piemērošanu, proti, tiesības uz īpašumu un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā arī tā 16. panta piemērošanu, ar kuru reglamentē darījumdarbības brīvību. [Gr. 15]

(35)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un regulas mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Vēlamo tiesību kolīziju normu par prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vienādību var sasniegt tikai ar regulu, jo tikai regula nodrošina saskaņotu noteikumu interpretāciju un piemērošanu valsts līmenī. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36)  Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, [Apvienotā Karaliste] [un] [Īrija] ir paziņojusi/-šas, ka tā/-s vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā] [nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai/tām šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro].

(37)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

1.  Tiesību normu kolīziju gadījumos šo regulu piemēro tādām prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām civillietās un komerclietās, kas nav cedētā prasījuma parādniekam radušās sekas attiecībā uz trešām personām. [Gr. 16]

Tā jo īpaši neattiecas uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām.

1.a   Šī regula neietekmē Savienības un valsts tiesību aktus, kuros ir reglamentēta patērētāju aizsardzība. [Gr. 17]

Tā jo īpaši neattiecas uz nodokļu, muitas vai administratīvām lietām.

2.  No šīs regulas darbības jomas ir izslēgti šādi jautājumi:

a)  tādu prasījumu cesija, kas izriet no ģimenes attiecībām un no attiecībām, kuru ietekmi saskaņā ar šādām attiecībām piemērojamiem tiesību aktiem uzskata par pielīdzināmu, tai skaitā uzturēšanas saistībām;

b)  tādu prasījumu cesija, kas izriet no laulāto mantisko attiecību regulējuma, no mantisko attiecību regulējuma attiecībās, kuru ietekmi saskaņā ar šādām attiecībām piemērojamiem tiesību aktiem uzskata par pielīdzināmu laulībām, tostarp reģistrētām partnerattiecībām, kā arī izriet no testamentiem un mantošanas; [Gr. 18]

c)  tādu prasījumu cesija, kas izriet no vekseļiem, čekiem, parādzīmēm un citiem tirgojamiem instrumentiem, ciktāl no šādiem citiem tirgojamiem instrumentiem izrietošās saistības rada tas, ka tie ir tirgojami;

d)  tādu prasījumu cesija, kas izriet no jautājumiem, ko reglamentē tiesību akti par uzņēmējsabiedrībām un citām korporatīvām vai nekorporatīvām struktūrām, piemēram, to izveide — reģistrējot vai kā citādi —, tiesībspēja un rīcībspēja, iekšējā organizācija vai likvidācija un institūciju vai amatpersonu un dalībnieku personiskā atbildība par uzņēmējsabiedrības vai struktūras saistībām;

e)  tādu prasījumu cesija, kas izriet no trastu veidošanas un attiecībām starp dibinātājiem, pilnvarotajiem un labuma guvējiem;

f)  tādu prasījumu cesija, kas izriet no apdrošināšanas līgumiem, kuri izriet no darījumiem, ko veic citas organizācijas, nevis Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK(13) 2. panta 1. un 3. punktā minētās sabiedrības, un kuru mērķis ir darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām, kas pieder pie uzņēmuma vai uzņēmumu grupas vai pie aroda vai arodu grupas, nodrošināt pabalstus nāves vai pārdzīvošanas gadījumā vai gadījumā, kad darbību beidz vai darbības laiku saīsina, vai ar darbu saistītas slimības gadījumā, vai arī tad, ja ir noticis nelaimes gadījums darbā.

fa)  kolektīvajās procedūrās radušos prasījumu cesija saskaņā ar Regulu (ES) 2015/848. [Gr. 19]

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)  “cedents” ir persona, kas citai personai nodod tiesības pieprasīt parādu no parādnieka;

b)  “cesionārs” ir persona, kas no citas personas iegūst tiesības pieprasīt parādu no parādnieka;

c)  “cesija” ir tiesību pieprasīt parādu no parādnieka brīvprātīga nodošana. Tā ietver tiešu prasījumu nodošanu, līgumu subrogāciju, prasījumu nodošanu nodrošinājuma un ķīlu veidā vai citu nodrošinājuma tiesību uz prasījumiem veidā;

d)  “prasījums” ir tiesības pieprasīt jebkāda veida parādu — monetāru vai nemonetāru —, kas izriet no līgumiskām vai ārpuslīgumiskām saistībām;

e)  “sekas attiecībā uz trešām personām” ir sekas īpašuma tiesību ziņā, proti, cesionāra tiesības izmantot likumiskās īpašumtiesības uz tam cedēto prasījumu attiecībā pret citiem cesionāriem vai tā paša vai funkcionāli vienlīdzīgā vienlīdzīga prasījuma ieguvējiem, cedenta kreditoriem un citām trešām personām, izņemot parādnieku; [Gr. 20]

f)  “pastāvīgā mītnesvieta” uzņēmējsabiedrībām un citām korporatīvām vai nekorporatīvām struktūrām ir vieta, kur atrodas to galvenā vadība; fiziskām personām, kuras veic darījumdarbību, — šīs personas galvenā darījumdarbības vieta;

g)  “kredītiestāde” ir uzņēmums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(14) 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, tostarp tādu kredītiestāžu filiāles minētās regulas 4. panta 1. punkta 17) apakšpunkta nozīmē, kuru galvenais birojs atrodas Savienībā vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES(15) 47. pantu ārpus tās, ja filiāles atrodas Savienībā;

h)  “skaidra nauda” ir kredītiestādes kontā kreditēta skaidrā nauda jebkurā valūtā; [Gr. 21]

i)  “finanšu instruments” ir instrumenti, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļā(16).

II NODAĻA

VIENOTI NOTEIKUMI

3. pants

Vispārēja piemērošana

Jebkurus tiesību aktus, kas noteikti ar šo regulu, piemēro neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav dalībvalsts tiesību akti.

4. pants

Piemērojamie tiesību akti

1.  Ja šajā pantā nav noteikts citādi, prasījumu cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā atrodas cedenta pastāvīgā mītnesvieta būtisko apstākļu rašanās brīdī attiecīgā cesijas līguma noslēgšanas brīdī atrodas cedenta pastāvīgā mītnesvieta.

Ja cedents ir mainījis pastāvīgo mītnesvietu laikposmā starp divām viena un tā paša prasījuma cesijām dažādiem cesionāriem, viena cesionāra tiesību prioritāti pār otra cesionāra tiesībām reglamentē cedenta pastāvīgās mītnesvietas tiesību akti brīdī, kad cesija pirmo reizi stājās spēkā pret trešajām personām, atbilstoši tiesību aktiem, kas piemērojami saskaņā ar pirmo apakšpunktu.

2.  Neskarot šā panta 1. punktu, cedētam prasījumam piemērojamie tiesību akti reglamentē sekas, ko trešām personām rada šādas cesijas:

a)  kredītiestādes kontā kreditētas skaidras naudas cesija;

b)  prasījumu to prasījumu cesija, kas izriet no finanšu instrumenta, cesija instrumentiem.

3.  Cedents un cesionārs var izvēlēties tiesību aktus, kas piemērojami cedētam prasījumam, kā tiesību aktus, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām vērtspapīrošanas darījumos.

Tiesību akta izvēle ir skaidri nosakāma cesijas līgumā vai atsevišķā vienošanās. Tā akta, ar ko izdarīta tiesību aktu izvēle, spēkā esību pēc būtības un formāli reglamentē izvēlētie tiesību akti.

4.  Prioritātes konfliktu starp viena prasījuma cesionāriem, kurā vienas cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē cedenta pastāvīgās mītnesvietas valsts tiesību akti, bet citas cesijas radītās sekas attiecībā uz trešām personām reglamentē cedētā prasījuma tiesību akti, reglamentē tiesību akti, kas ir piemērojami sekām, ko trešām personām rada prasījuma cesija, kura pirmā ir stājusies spēkā attiecībā pret trešām personām saskaņā ar tās piemērojamiem tiesību aktiem. Ja abas prasījumu cesijas attiecībā uz trešām personām stājas spēkā vienlaikus, prioritāri ir tās valsts tiesību akti, kurā atrodas cedenta pastāvīgā mītnesvieta. [Gr. 22]

5. pants

Piemērojamo tiesību aktu darbības joma

Saskaņā ar šo regulu tiesību akti, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, jo īpaši reglamentē:

a)  prasības, lai nodrošinātu cesijas spēkā esību pret trešām personām, kas nav parādnieks, piemēram, reģistrēšanas un publicēšanas formalitātes;

b)  cesionāra tiesību prioritāti attiecībā pret citu tā paša prasījuma cesionāru tiesībām;

c)  cesionāra tiesību prioritāti attiecībā pret cedenta kreditoru tiesībām;

d)  cesionāra tiesību prioritāti attiecībā pret līguma nodošanas saņēmēja tiesībām uz to pašu prasījumu;

e)  cesionāra tiesību prioritāti attiecībā pret līguma pārjaunojuma saņēmēja tiesībām pret parādnieku uz līdzvērtīgu prasījumu;

6. pants

Prevalējošas imperatīvas normas

1.  Nekas šajā regulā neierobežo tiesas valsts tiesību aktos paredzēto prevalējošo imperatīvo normu piemērošanu.

2.  Prevalējošas imperatīvas normas ir normas, kuru ievērošanu dalībvalsts uzskata par būtisku savu sabiedrisko interešu aizsardzībai, piemēram, politiskās, sociālās un ekonomiskās kārtības nodrošināšanai, ciktāl šīs normas piemēro jebkurai situācijai, kura ir to darbības jomā, neatkarīgi no tā, kādi tiesību akti citādi būtu piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām saskaņā ar šo regulu.

2.a  Spēkā stājas tās dalībvalsts tiesību aktu prioritāri obligātie noteikumi, kurā cesija jāveic vai ir veikta, ja vien, pamatojoties uz šiem prioritāri obligātajiem noteikumiem, cesijas līguma izpilde netiek atzīta par nelikumīgu. [Gr. 23]

III NODAĻA

CITI NOTEIKUMI

7. pants

Sabiedriskā kārtība (ordre public)

Jebkuras valsts tiesību aktu piemērošanu, kas noteikta ar šo regulu, var atteikt vienīgi tad, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās valsts sabiedrisko kārtību (“ordre public”).

8. pants

Atgriezeniskās norādes (renvoi) nepiemērojamība

Jebkuras valsts tiesību aktu, kas noteikti ar šo regulu, piemērošana nozīmē attiecīgajā valstī spēkā esošo tiesību normu piemērošanu, izņemot starptautisko privāttiesību normas.

9. pants

Valstis ar vairākām tiesību sistēmām

1.  Ja kādā valstī ir vairākas teritoriālās vienības un attiecībā uz prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām katrai no tām ir savas tiesību normas, katru teritoriālo vienību uzskata par valsti, lai noteiktu, kādi tiesību akti ir piemērojami saskaņā ar šo regulu.

2.  Dalībvalstij, ko veido vairākas teritoriālās vienības un katrai no tām ir savas tiesību normas par prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām, nav jāpiemēro šī regula tiesību normu kolīzijām, kas rodas tikai starp šādām vienībām.

10. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktu noteikumiem

Šī regula neskar tādu Savienības tiesību aktu piemērošanu, kuros saistībā ar konkrētiem jautājumiem ir noteiktas tiesību kolīziju normas par prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām.

11. pants

Saistība ar spēkā esošām starptautiskajām konvencijām

1.  Šī regula neskar tādu starptautisku konvenciju piemērošanu, kuru dalībnieces šīs regulas pieņemšanas laikā ir viena vai vairākas dalībvalstis un kurās ir noteiktas tiesību kolīziju normas par prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām.

2.  Tomēr dalībvalstu attiecībās šai regulai ir prioritāte salīdzinājumā ar tikai divu vai vairāku dalībvalstu noslēgtām konvencijām, ciktāl šādas konvencijas skar jautājumus, kas reglamentēti ar šo regulu.

12. pants

Konvenciju saraksts

1.  Dalībvalstis līdz [piemērošanas diena] paziņo Komisijai par 11. panta 1. punktā minētajām konvencijām. Pēc minētās dienas dalībvalstis paziņo Komisijai par katras tādas konvencijas denonsēšanu.

2.  Sešos mēnešos pēc 1. punktā minēto paziņojumu saņemšanas Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī:

a)  1. punktā minēto konvenciju sarakstu;

b)  1. punktā minētās denonsēšanas.

13. pants

Pārskatīšanas klauzula

Līdz ... [pieci gadi pēc regulas piemērošanas dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas piemērošanu. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus par grozījumiem šajā regulā.

14. pants

Piemērošana laikā

1.  Šī regula ir piemērojama prasījumu cesijām, kas veiktas [piemērošanas diena] vai vēlāk.

2.  Tiesību aktos, kas ir piemērojami saskaņā ar šo regulu, nosaka, vai trešo personu tiesības attiecībā uz prasījumu, kas ir cedēts pēc šīs regulas piemērošanas dienas, ir prioritāras atteicībā uz prioritārākās par citas trešās personas tiesībām, kuras ir iegūtas pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Uz cesiju pamatotu konkurējošu prasījumu gadījumā saskaņā ar šo regulu piemērojamajos tiesību aktos nosaka attiecīgo cesionāru tiesības tikai attiecībā uz cesijas līgumiem, kas ir noslēgti pēc .. [šīs regulas piemērošanas diena]. [Gr. 24]

15. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [18 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 303, 29.8.2018., 2. lpp. (2) OV C 367, 10.10.2018., 50. lpp. (3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nostāja. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.) (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 864/2007 (2007. gada 11. jūlijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II) (OV L 199, 31.7.2007., 40. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES, OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp. (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.). (12) Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp.). (13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).