Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0095M(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0049/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0049/2019

Debates :

PV 12/02/2019 - 20
CRE 12/02/2019 - 20

Balsojumi :

PV 13/02/2019 - 8.9

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0091

Pieņemtie teksti
PDF 135kWORD 53k
Trešdiena, 2019. gada 13. februāris - Strasbūra
ES un Singapūras ieguldījumu aizsardzības nolīgums (rezolūcija)
P8_TA(2019)0091A8-0049/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (07979/2018 – C8-0447/2018 – 2018/0095M(NLE))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07979/2018),

–  ņemot vērā projektu ieguldījumu aizsardzības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (07980/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0447/2018),

–  ņemot vērā 2007. gada 23. aprīļa norādes sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 22. decembra lēmumu risināt divpusējas sarunas par BTN ar atsevišķām ASEAN dalībvalstīm, sākot ar Singapūru,

–  ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. septembra izmaiņas sākotnējās sarunu norādēs, lai pilnvarotu Komisiju vest sarunas par ieguldījumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1219/2012, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu sniegto Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu procedūrā 2/15(4), kuru Komisija pieprasīja 2015. gada 10. jūlijā,

–  ņemot vērā 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par ES ieguldījumu tāda juridiski saistoša ANO instrumenta izstrādē, ar kuru no cilvēktiesību ievērošanas viedokļa regulē transnacionālu korporāciju un citu tādu uzņēmumu darbību, kuriem piemīt transnacionālas iezīmes(5),

–  ņemot vērā ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) pārredzamības noteikumus ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā V sadaļu par Savienības ārējo darbību,

–  ņemot vērā LESD un jo īpaši tā piektās daļas I, II un V sadaļu, konkrēti 207. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

–  ņemot vērā 2019. gada 13. februāra normatīvo rezolūciju(6) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0049/2019),

A.  tā kā ES un Singapūrai ir kopīgas pamatvērtības, tostarp demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana, kultūras un lingvistiskā daudzveidība, kā arī stingra apņemšanās īstenot uz noteikumiem balstītu tirdzniecību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

B.  tā kā ES ir lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu saņēmējs un avots pasaulē;

C.  tā kā Singapūra ir ES ārvalstu tiešo ieguldījumu astotais lielākais galamērķis, bet ASEAN reģionā — lielākais;

D.  tā kā Singapūra ir pārliecinoši lielākais ES partneris Dienvidaustrumāzijā, veidojot nedaudz mazāk par vienu trešdaļu no ES un ASEAN preču un pakalpojumu tirdzniecības, kā arī aptuveni divas trešdaļas no visiem ieguldījumiem starp abiem šiem reģioniem; tā kā vairāk nekā 10 000 Eiropas uzņēmumu ir reģionālie biroji Singapūrā un tie darbojas, kā ierasts, juridiskās drošības un noteiktības apstākļos;

E.  tā kā Singapūra ir Eiropas ieguldījumu Āzijā nozīmīgākais galamērķis, uzkrātajiem divpusējiem ieguldījumiem 2016. gadā sasniedzot 256 miljardus EUR;

F.  tā kā patlaban ir spēkā vairāk nekā 3000 starptautisku ieguldījumu līgumu un ES dalībvalstis ir līgumslēdzējas aptuveni 1400 līgumos;

G.  tā kā šis ir pirmais nolīgums tikai par ieguldījumu aizsardzību, kas noslēgts starp ES un trešo valsti pēc iestāžu diskusijām par ES BTN jauno struktūru, pamatojoties uz Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu 2/15;

H.  tā kā, ņemot vērā ES jauno pieeju ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismam, ieguldījumu tiesu sistēmai (ITS), Singapūra 2017. gadā piekrita pārskatīt 2014. gada sarunās apstiprinātos ieguldījumu aizsardzības noteikumus, tādējādi no jauna atverot slēgtu nolīgumu;

I.  tā kā nolīguma pamatā ir ieguldījumu aizsardzības noteikumi, kas iekļauti ES un Kanādas Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā (CETA), kuru Parlaments ratificēja 2017. gada 15. februārī;

J.  tā kā 2017. gada 6. septembrī Beļģija pieprasīja Tiesas atzinumu par CETA ITS noteikumu atbilstību ES līgumiem;

K.  tā kā ekonomiski attīstītās valstis ar pienācīgi funkcionējošām tiesu iestādēm mazina ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu nepieciešamību, lai gan šie mehānismi var nodrošināt ātrāku strīdu izšķiršanu; tā kā neatkarīgas daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveide tomēr veicinātu uzticēšanos sistēmai un juridisko noteiktību;

L.  tā kā nolīgums aizstās esošos divpusējos ieguldījumu līgumus starp 13 ES dalībvalstīm un Singapūru, kuros nav izmantota ES jaunā pieeja ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismam (ITS);

M.  tā kā puses ir apņēmušās veicināt daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveidi un šādu iniciatīvu Parlaments ir ļoti atbalstījis;

N.  tā kā 2018. gada 20. martā Padome pieņēma sarunu norādes, pilnvarojot Komisiju ES vārdā risināt sarunas par konvenciju, ar ko izveido daudzpusēju ieguldījumu tiesu; tā kā šīs sarunu norādes ir publiskotas;

O.  tā kā ES ir noslēgusi līdzīgu ieguldījumu aizsardzības nolīgumu ar Vjetnamu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 17. oktobrī,

1.  atzinīgi vērtē ES jauno pieeju ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismam (ITS), kas aizstāj pretrunīgi vērtēto ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (ISDS) sistēmu, novēršot dažus no tās procesuālajiem trūkumiem, un individuālās pieejas, ko ievēro ES dalībvalstis spēkā esošajos divpusējos ieguldījumu līgumos;

2.  uzskata par būtiski svarīgu to, ka ar nolīgumu tiks nodrošināts augsts ieguldījumu aizsardzības, pārredzmības un pārskatatbildības līmenis, vienlaikus aizsargājot abu pušu tiesības reglamentēt visos pārvaldes līmeņos un īstenot leģitīmus publiskās politikas mērķus, tādus kā sabiedrības veselība un vides aizsardzība; uzsver — ja vienas puses veiktā reglamentācija negatīvi ietekmē ieguldījumu vai kaitē ieguldītāja peļņas prognozei, tas pats par sevi vēl nav uzskatāms par ieguldījumu aizsardzības standartu pārkāpumu un līdz ar to nerada pamatu kompensācijai; uzsver, ka nolīgums nekādā ziņā nedrīkst ierobežot sociālo partneru autonomiju un arodbiedrību tiesības;

3.  uzsver, ka ar nolīgumu tiek garantēts, ka ES ieguldītāji Singapūrā netiek diskriminēti salīdzinājumā ar Singapūras ieguldītājiem, un nolīgums viņus aizsargā pret nelikumīgu ekspropriāciju;

4.  atgādina, ka ITS paredz pastāvīgas pirmās instances ieguldījumu tiesas izveidi un apelācijas tiesas izveidi un ka šo tiesu locekļiem būs vajadzīga kvalifikācija, kas līdzinās Starptautiskās Tiesas tiesnešu kvalifikācijai, tostarp speciālās zināšanas ne tikai komerctiesībās, bet arī starptautiskajās publiskajās tiesībās, un viņiem būs jāatbilst stingriem noteikumiem attiecībā uz neatkarību, integritāti un ētisku rīcību, kas iekļauti saistošā rīcības kodeksā, kurš izstrādāts interešu konfliktu novēršanas nolūkā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka uz lietu izskatīšanu tiesās attieksies pārredzamības noteikumi, lietu dokumenti būs publiski pieejami un sēdes būs atklātas; uzskata, ka lielāka pārredzamība palīdzēs veidot sabiedrības uzticēšanos sistēmai; atzinīgi vērtē arī skaidrību par to, uz kāda pamata ieguldītājs var iesniegt prasību, kas nodrošina vēl lielāku procesa pārredzamību un taisnīgumu;

6.  uzsver, ka trešajām pusēm, tādām kā darba un vides organizācijas, nav juridiska statusa lietā un tādēļ tās nevar piedalīties kā skartās puses ieguldītāju pienākumu izpildes nodrošināšanā, bet tās var dot ieguldījumu ITS tiesvedībā, izmantojot amicus curiae rezumējumus; uzsver, ka ieguldījumu tiesa joprojām ir atsevišķa sistēma, kas paredzēta tikai ārvalstu ieguldītājiem;

7.  uzsver, ka labvēlīgākās tiesas meklējumi nedrīkst būt iespējami un nedrīkst pieļaut paralēlas tiesvedības;

8.  atgādina, ka nolīguma pamatā lielā mērā ir CETA iekļautie ieguldījumu aizsardzības noteikumi, jo tas ietver noteikumus attiecībā uz bijušo tiesnešu saistībām, rīcības kodeksu interešu konfliktu novēršanai un tā noslēgšanas brīdī pilnībā darboties spējīgu apelācijas tiesu;

9.  atzinīgi vērtē Singapūras apņemšanos palīdzēt izveidot šo daudzpusējo ieguldījumu tiesu, proti, publisku un neatkarīgu starptautisku tiesu, kas būs pilnvarota izšķirt ieguldījumu strīdus starp ieguldītājiem un valstīm, kuras atzinušas tās jurisdikcijas pārākumu pār saviem divpusējiem ieguldījumu līgumiem, un kam izvirzītais galīgais mērķis būs reformēt un aizstāt pašreizējo nevienmērīgo, dārgo un sadrumstaloto ieguldījumu aizsardzības režīmu; uzskata nolīgumu par izšķirošu soli šajā virzienā; mudina Komisiju turpināt vērsties pie trešām valstīm, lai šo daudzpusējo ieguldījumu tiesu izveidotu pēc iespējas drīzāk;

10.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu publiskot 2018. gada 20. marta norādes sarunām par daudzpusēju ieguldījumu tiesu un aicina Padomi publiskot sarunu norādes attiecībā uz visiem iepriekšējiem un turpmākajiem tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem tūlīt pēc to pieņemšanas, lai uzlabotu pārredzamību un publisko kontroli;

11.  uzsver, ka nolīgums aizstās esošos divpusējos ieguldījumu līgumus starp 13 ES dalībvalstīm un Singapūru un tādējādi nodrošinās lielāku saskaņotību nekā divpusējie ieguldījumu līgumi, kuru pamatā ir novecojuši ieguldījumu aizsardzības noteikumi un kuri ietver ISDS; uzsver, ka nolīgums arī radīs ieguldītājiem jaunas tiesības iesniegt prasījumus pārējās 15 dalībvalstīs; uzsver, ka funkcionējošas valstu tiesas ir primārā ieguldītāju strīdu izšķiršanas iespēja, bet uzskata nolīgumu par nozīmīgu soli ceļā uz globālo noteikumu par ieguldījumu aizsardzību un strīdu izšķiršanu reformēšanu;

12.  pauž nožēlu par to, ka nav noteikumu par ieguldītāju pienākumiem, un šajā sakarībā uzsver korporatīvās sociālās atbildības nozīmību; aicina Komisiju izskatīt iespēju pieņemt tiesību aktus, kas līdzinātos tiem, kuri attiecas uz konfliktu minerālu un kokmateriālu nozari, arī, piemēram, apģērba ražošanas nozarē; atgādina par ESAO Vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām nozīmību;

13.  norāda, ka nav globālas pieejas attiecībā uz to, kā korporācijas ievēro cilvēktiesību normas, un nav pieejami tiesībaizsardzības mehānismi; norāda uz darbu pie saistoša ANO instrumenta izveides, ko ANO ir sākusi beztermiņa starpvaldību darba grupa transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu jautājumos cilvēktiesību kontekstā; mudina Komisiju un ES dalībvalstis konstruktīvi iesaistīties šajā iniciatīvā;

14.  mudina Komisiju turpināt darbu, lai ITS kļūtu pieejamāka, īpaši MVU un mazākiem uzņēmumiem;

15.  aicina Komisiju un Singapūru vienoties par stingrākām sankcijām, ko piemērot gadījumos, kad tiesas loceklis neievēro rīcības kodeksu, un nodrošināt, ka tās ir piemērojamas no šī nolīguma spēkā stāšanās brīža;

16.  uzskata, ka šī nolīguma apstiprināšana dos ES lielākas iespējas sarunās vienoties par līdzīgiem nolīgumiem ar pārējām ASEAN valstīm, lai visā reģionā ieviestu līdzīgus ieguldījumu aizsardzības noteikumus;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Singapūras Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 296 E, 2.10.2012., 34. lpp.
(2) OV L 351, 20.12.2012., 40. lpp.
(3) OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp.
(4) Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums, 2/15, ECLI:EU:C:2017:376.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0382.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0090.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 27. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika