Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2019. gada 16. janvāris - StrasbūraGalīgā redakcija
Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) 2016. finanšu gada pārskatu apstiprināšana
 ES un Marokas nolīgums par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam (rezolūcija)
 ES un Marokas nolīgums par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam ***
 ES un Ķīnas nolīgums saistībā ar PTO strīdu izšķiršanas procedūrām strīdā DS492 — Pasākumi, kas ietekmē dažu mājputnu gaļas produktu tarifu koncesijas ***
 Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) ***I
 Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ***I
 Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) ***I
 Savienības PTO sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījums pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ***I
 Savienības pesticīdu atļaušanas procedūra
 Īpašas finansējuma programmas izveide kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai *
 Īstenošanas ziņojums par Asociācijas nolīguma ar Centrālameriku tirdzniecības pīlāru
 Programmas InvestEU izveide ***I
 ES pagaidu ceļošanas dokuments *
 Euratom pētniecības un mācību programma 2021.–2025. gadam *
 Eiropas Centrālās bankas 2017. gada pārskats
 Banku savienība: 2018. gada ziņojums
 ES un Kolumbijas un Peru Tirdzniecības nolīguma īstenošana
 Pamattiesību stāvoklis Eiropas Savienībā 2017. gadā

Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) 2016. finanšu gada pārskatu apstiprināšana
PDF 128kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra lēmums par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu (2018/2938(RSP))
P8_TA(2019)0015B8-0052/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada galīgos pārskatus,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada pārskatiem un Biroja atbildi(1),

–  ņemot vērā deklarāciju(2) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Birojam par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05941/2018 – C8-0087/2018),

–  ņemot vērā 2018. gada 18. aprīļa lēmumu(3) atlikt lēmuma pieņemšanu par 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektora atbildi,

–  ņemot vērā 2018. gada 24. oktobra lēmumu(4), ar kuru Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektoram nesniedz apstiprinājumu par Biroja 2016. finanšu gada budžeta izpildi,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Regulu (ES) Nr. 439/2010, ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju(6), un jo īpaši tās 36. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(7), un jo īpaši tās 108. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikuma 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta otro daļu,

1.  apstiprina Eiropas Patvēruma atbalsta biroja 2016. finanšu gada pārskatus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izpilddirektoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV C 417, 6.12.2017., 79. lpp.
(2) OV C 417, 6.12.2017., 79. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0140.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0406.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.
(7) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.


ES un Marokas nolīgums par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam (rezolūcija)
PDF 154kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (10593/2018 – C8-0463/2018 – 2018/0256M(NLE))
P8_TA(2019)0016A8-0478/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10593/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta i) apakšpunktu (C8-0463/2018),

–  ņemot vērā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses,

–  ņemot vērā Nolīgumu starp ES un Maroku par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, kas dēvēts arī par Liberalizācijas nolīgumu, kurš stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,

–  ņemot vērā Vispārējās tiesas 2015. gada 10. decembra spriedumu (lieta T-512/12),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (Tiesa) 2016. gada 21. decembra spriedumu (lieta C-104/16 P),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 11. jūnija darba dokumentu SWD(2018)0346, kurš pievienots Padomes lēmuma priekšlikumam,

–  ņemot vērā 1969. gada 23. maija Vīnes Konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām un tās 34. un 36. pantu,

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomei par stāvokli attiecībā uz Rietumsahāru (S/2018/277),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2414 (2018) par stāvokli attiecībā uz Rietumsahāru (S/RES/2414 (2018)),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, jo īpaši to 73. pantu XI nodaļā par teritorijām, kurām nav savas pārvaldes,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā V sadaļas 1. nodaļas 21. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

–  ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra normatīvo rezolūciju par Padomes lēmuma projektu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus un Zivsaimniecības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0478/2018),

A.  tā kā Eiropas Savienībai un Marokas Karalistei ir savas vēsturiskās attiecības un tās turpina ciešu sadarbību, kas attīstīta, pamatojoties uz plašu partnerību, kura aptver politiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus, un to pastiprina īpašais statuss un abu pušu vēlme arī turpmāk to attīstīt;

B.  tā kā ES un Marokas Liberalizācijas nolīgums stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī; tā kā kustība Front Polisario 2012. gada 19. novembrī vērsās Eiropas Savienības Tiesā par to, ka nolīgums pārkāpj starptautiskās tiesības, jo tiek attiecināts uz Rietumsahāras teritoriju;

C.  tā kā 2015. gada 10. decembrī Pirmās instances tiesa atcēla Padomes lēmumu noslēgt Liberalizācijas nolīgumu; tā kā Padome 2016. gada 19. februārī vienbalsīgi pārsūdzēja šo spriedumu;

D.  tā kā Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2016. gada 21. decembra spriedumā noteica, ka Liberalizācijas nolīgumā nav juridiska pamata Rietumsahāras iekļaušanai un tādēļ to nevar attiecināt uz šo teritoriju;

E.  tā kā sprieduma 106. punktā ir teikts, ka Rietumsahāras iedzīvotāji nolīguma izpratnē ir jāuzskata par “trešām personām” — nolīgumu relatīvās iedarbības principa nozīmē —, no kuriem ir jāsaņem piekrišana, lai nolīgumu piemērotu attiecībā uz šo teritoriju; tā kā tādēļ šis nolīgums nevar paplašināt piemērošanas jomu, attiecinot to arī uz Rietumsahāras teritoriju, ja nav panākta papildu vienošanās;

F.  tā kā uzņēmēji joprojām var eksportēt no Rietumsahāras uz Eiropas Savienību, bet kopš 2016. gada 21. decembra produktiem ar izcelsmi šajā teritorijā nepiemēro tarifa preferences;

G.  tā kā nav pieejama pietiekama informācija, kas ļautu ES muitas dienestiem noteikt, vai no Marokas eksportēto produktu izcelsme ir Rietumsahārā, tādējādi nedodot iespēju nodrošināt atbilstību EST spriedumam;

H.  tā kā saskaņā ar EST spriedumu Padome pilnvaroja Komisiju grozīt Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīguma 1. un 4. protokolu, lai tos varētu attiecināt arī uz Rietumsahāras produktiem; tā kā šo produktu iekļaušanai pēc definīcijas ir vajadzīga noteikta izsekojamības iespēja, lai tos varētu identificēt;

I.  tā kā ir izšķiroši svarīgi nodrošināt nolīguma atbilstību Tiesas 2016. gada 21. decembra spriedumam lietā C-104/16P;

J.  tā kā Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) Briselē un Rabatā apspriedās ar vēlētām amatpersonām un vairākiem pārstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības apvienībām no Rietumsahāras teritorijas, kam nav savas pārvaldes;

K.  tā kā Parlaments uzskatīja par nepieciešamu doties turp un tiešā veidā novērtēt situāciju, un saprast iedzīvotāju atšķirīgos viedokļus; tā kā Parlaments atgādināja par Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA) faktu vākšanas misijas secinājumiem par šo teritoriju 2018. gada 2. un 3. septembrī;

L.  tā kā grozījumi Liberalizācijas nolīgumā tiek veikti plašākā politiskā un ģeopolitiskā kontekstā;

M.  tā kā pēc Spānijas koloniālisma beigām Rietumsahārā šajā reģionā vairāk nekā četrdesmit gadus ilgst konflikts;

N.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija uzskata Rietumsahāru par teritoriju, kas nav dekolonizēta;

O.  tā kā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2440 (2018) MINURSO mandāts tika pagarināts vēl uz sešiem mēnešiem;

P.  tā kā ES un tās dalībvalstis neatzīst Marokas suverēno varu pār Rietumsahāras teritoriju; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija un Āfrikas Savienība atzīst Front Polisario par Rietumsahāras tautas pārstāvi,

Q.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācija uzskata Rietumsahāru par teritoriju, kam nav savas pārvaldes tās Statūtu 73. panta nozīmē;

1.  atgādina, ka Maroka ir priviliģēts ES partneris dienvidu kaimiņreģionā, ar kuru ES ir izveidojusi spēcīgu, stratēģisku un ilglaicīgu partnerību, kas aptver politiskos, ekonomiskos un sociālos aspektus, kā arī drošību un migrāciju; uzsver, ka Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP) Marokai ir piešķirts īpašs statuss;

2.  uzsver, ka ir svarīgi, lai šis nolīgums sniegtu garantijas attiecībā uz starptautisko tiesību, tostarp cilvēktiesību, ievērošanu un lai tas izpildītu attiecīgos Tiesas spriedumus;

3.  atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu ES un tās dalībvalstīm ir pienākums ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principus; šajā saistībā uzsver, ka ANO Statūtu 1. panta 2. punkts paredz tautu pašnoteikšanās principa ievērošanu;

4.  atgādina, ka saskaņā ar LES 21. pantu Savienības starptautiskās darbības pamatā ir jābūt tādiem principiem kā demokrātija, tiesiskums, universālas un nedalāmas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana;

5.  norāda, ka šis nolīgums nenozīmē nekāda veida Marokas suverēnās varas pār Rietumsahāru atzīšanu, ko Apvienoto Nāciju Organizācija patlaban ir iekļāvusi sarakstā kā teritoriju, kam nav savas pārvaldes, un kuras lielāko daļu pašlaik pārvalda Marokas Karaliste, un uzskata, ka ES nostāja joprojām ir atbalstīt ANO centienus panākt taisnīgu, ilgstošu un abpusēji pieņemamu Rietumsahāras konflikta politisko risinājumu, kas nodrošinās Rietumsahāras tautas pašnoteikšanos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ANO Statūtiem un attiecīgajām ANO rezolūcijām; tādējādi atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu ANO ģenerālsekretāra personīgajam sūtnim Rietumsahārā Horst Köhler, palīdzot pusēm atkal sanākt pie ANO sarunu galda nolūkā panākt šo izlīgumu; aicina puses godprātīgi un bez priekšnosacījumiem atsākt šīs sarunas; uzsver, ka grozītā Liberalizācijas nolīguma starp ES un Maroku ratificēšana nedrīkst ietekmēt miera procesa rezultātus attiecībā uz Rietumsahāru;

6.  norāda, ka pēc ANO iniciatīvas un ar Alžīrijas un Mauritānijas līdzdalību decembra sākumā Ženēvā notika konfliktā iesaistīto pušu tikšanās, un cer, ka šī tikšanās sekmēs miera procesa atsākšanu;

7.  atzīst abus nosacījumus, kas noteikti ES Tiesas spriedumā, — skaidri minēt Rietumsahāru nolīguma tekstā un saņemt iedzīvotāju piekrišanu, kā arī kā trešo kritēriju, ko pievienoja Padome un kas ir nepieciešamība nodrošināt, ka nolīgums sniedz labumu vietējiem iedzīvotājiem;

8.  kā norādīts Komisijas ziņojumā, uzsver, ka ir veikti visi pamatoti un iespējami pasākumi, lai minētajās iekļaujošajās apspriedēs vaicātu par attiecīgo iedzīvotāju piekrišanu;

9.  uzsver, ka visā apspriežu procedūrā Komisija un EĀDD regulāri kontaktējās ar ANO ģenerālsekretāra personīgā sūtņa Rietumsahārā komandu;

10.  ņem vērā iedzīvotāju likumīgās intereses attiecīgajā teritorijā un uzskata, ka ir vajadzīgs respektēts un akceptēts pašreizējā konflikta risinājums, lai nodrošinātu šīs teritorijas ekonomisko attīstību; vienlaikus ir arī pārliecināts, ka Rietumsahāras tautai ir tiesības attīstīties, kamēr tā gaida politisku risinājumu;

11.  norāda, ka sarunās ar dažādiem vietējiem dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem ir noskaidrojies, ka dažas puses pauž atbalstu nolīgumam, aizstāvot savas tiesības uz ekonomikas attīstību, savukārt citas uzskata, ka politiskā konflikta atrisināšanai jānotiek pirms tirdzniecības preferenču piešķiršanas; norāda, ka Komisijas un EĀDD iekļaujošo apspriežu laikā ar dažādām Rietumsahāras organizācijām un citām organizācijām un struktūrām lielākā daļa iesaistīto pušu izteica atbalstu sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ko sniegtu ierosinātās tarifa preferences;

12.  atgādina, ka EST spriedumā nenorādīja, kā jāpauž iedzīvotāju piekrišana, un tādēļ uzskata, ka attiecībā uz šo kritēriju saglabājas zināma nenoteiktība;

13.  atzīst, ka nolīgums var veicināt sociālu un ilgtspējīgu attīstību, kas būtiski veicinātu pašreizējo ekonomisko, sociālo un vides attīstību un iespēju radīt gan zemas kvalifikācijas, gan augsti kvalificētas vietējās nodarbinātības iespējas; atzīmē — tiek lēsts, ka aptuveni 59 000 darbvietu ir atkarīgas no eksporta, un tas atbilst aptuveni 10 % iedzīvotāju, kuri dzīvo šajā teritorijā;

14.  uzskata, ka ES tarifa preferences ir pozitīvi ietekmējušas lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu nozares un to eksporta līmeni Rietumsahāras teritorijā, kam nav savas pārvaldes; tomēr aicina ievērot piesardzību, pārbaudot, vai tas rada vietējo pievienoto vērtību, vai no jauna tiek veiktas investīcijas vietējā līmenī un nodrošinātas pienācīgas nodarbinātības iespējas vietējiem iedzīvotājiem;

15.  ir pārliecināts, ka neatkarīgi no miera procesa iznākuma vietējie iedzīvotāji gūs labumu no ekonomikas attīstības un papildu ietekmes, ko rada investīcijas infrastruktūrā, nodarbinātībā, veselības aprūpē un izglītībā;

16.  atzinīgi vērtē pašreizējos ieguldījumus vairākās nozarēs un centienus izstrādāt videi draudzīgas tehnoloģijas, piemēram, atjaunojamos energoresursus un jūras ūdens atsāļošanas iekārtas, taču uzstāj, ka jāturpina darbs, lai nodrošinātu lielāku iekļaušanu visās vietējās ekonomikas jomās;

17.  atzinīgi vērtē Rietumsahāras iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, no kuriem daudzas ir sievietes, uzņēmējdarbības iniciatīvas un uzsver vajadzību paplašināt eksporta iespējas un juridisko noteiktību, lai varētu turpināt investēt nozarēs, kurās ir liels pieprasījums pēc nodarbinātības, piemēram lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un infrastruktūrā;

18.  atzīst Rietumsahāras kā investīciju centra stratēģisko potenciālu pārējai Āfrikas kontinenta daļai;

19.  brīdina par tarifa preferenču nepiemērošanas negatīvo ietekmi uz Rietumsahāras teritorijas, kam nav savas pārvaldes, produktiem un par to, kādu vēstījumu tas dos jaunākai paaudzei, kura investē vai vēlas investēt šajā teritorijā, un kā tas ietekmēs tās potenciālu teritorijas attīstīšanā; uzsver risku, ka ekonomiskās aktivitātes varētu tikt pārceltas uz reģioniem, kur tās gūtu labumu no preferencēm; norāda, ka Komisija uzskata, ka tarifa preferenču nepiemērošana varētu pasliktināt attiecīgo teritoriju vietējo iedzīvotāju ekonomisko un sociālo situāciju;

20.  ir pārliecināts, ka ES klātbūtne, tostarp ar šo nolīgumu, ir vēlamāka nekā aiziešana, ja runa ir par iesaistīšanos cilvēktiesību un individuālo brīvību veicināšanā un uzraudzībā, un prasa veikt stingru izvērtējumu un nodrošināt dialogu ar Maroku par šiem jautājumiem;

21.  atgādina, ka citas pasaules daļas ar mazāk vērienīgu pieeju ilgtspējīgai attīstībai, augstiem darba un sociālajiem standartiem, kā arī cilvēktiesībām, tā vien gaida uz jaunām tirdzniecības iespējām un to ietekme pieaugs, ja ES aizies;

22.  uzsver, ka ES pašreizējā iesaistīšanās šajā teritorijā radīs pozitīvu daudzkāršojošu ietekmi uz tās ilgtspējīgu attīstību;

23.  uzsver, ka juridiskā noteiktība ir būtiska, lai piesaistītu ilgtspējīgas un ilgtermiņa investīcijas šajā teritorijā un tādējādi veicinātu vietējās ekonomikas dinamiku un diversifikāciju;

24.  atgādina, ka kopš ES Tiesas sprieduma dalībvalstis nevar likumīgi piemērot tirdzniecības preferences attiecībā uz produktiem no Rietumsahāras teritorijas, kam nav savas pārvaldes, un ka juridiskā nenoteiktība, kas ietekmē ekonomikas dalībniekus, ir jāizbeidz;

25.  izprot to un pauž dziļas bažas, ka vēl joprojām ir ārkārtīgi grūti noteikt, kuri produkti tiek eksportēti no Rietumsahāras teritorijas, kam nav savas pārvaldes;

26.  uzsver, ka galvenais Parlamenta kritērijs, lai varētu piekrist nolīgumam, ir tas, lai būtu nodrošināts mehānisms, ar kura palīdzību dalībvalstu muitas iestādēm būtu pieejama uzticama informācija par Rietumsahāras izcelsmes produktiem, kas importēti uz ES, nodrošinot pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem muitas jomā; uzsver, ka šāds mehānisms darīs pieejamus detalizētus un sadalītus statistikas datus, kas savlaicīgi sniegti par šādu eksportu; pauž nožēlu, ka Komisijai un Marokai ir bijis vajadzīgs ilgs laiks, lai vienotos par šādu mehānismu, un aicina Komisiju izmantot visus pieejamos korektīvos pasākumus, ja nolīguma īstenošana nebūs apmierinoša; mudina Komisiju iesniegt Parlamentam ikgadēju novērtējumu par šā mehānisma atbilstību ES tiesību aktiem muitas jomā;

27.  uzsver, ka bez šā nolīguma pieņemšanas, tostarp bez mehānisma, kas ļautu identificēt produktus, nebūs iespējams uzzināt, vai un cik daudz produktu ar izcelsmi Rietumsahāras teritorijā, kurai nav savas pārvaldes, nonāk Eiropas tirgū;

28.  uzsver — lai novērtētu nolīguma darbības jomu un tā ietekmi uz attīstību un vietējām iedzīvotāju grupām, ir nepieciešams īstenot ES un Marokas vienošanos par ikgadēju savstarpēju informācijas apmaiņu un statistiku attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas vēstuļu apmaiņa;

29.  aicina Komisiju un EĀDD cieši uzraudzīt nolīguma īstenošanu un rezultātu un regulāri ziņot Parlamentam par konstatējumiem;

30.  aicina Komisiju izpētīt veidus, kādos tirdzniecības preferences turpmāk var efektīvi piešķirt visiem Rietumsahārā dzīvojošajiem cilvēkiem;

31.  atgādina, ka ES un Maroka atbilstoši sākotnējam 2012. gada nolīgumam ir vienojušās par vērienīgu un izsmeļošu nolīgumu par lauksaimniecības produktu, pārstrādātu lauksaimniecības produktu, zivju un zivsaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību, kas paredz, ka Maroka aizsargā visu Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstu; turklāt norāda, ka minētā nolīguma noslēgšanas procedūra, kas sākās 2015. gadā, tika apturēta pēc Tiesas 2016. gada 21. decembra sprieduma; aicina ES un Maroku nekavējoties atsākt šo procedūru un drīzumā atgriezties pie DCFTA sarunām;

32.  uzsver, ka Eiropas lauksaimniecības nozarei ļoti jutīgs jautājums ir Marokas augļu un dārzeņu eksports Savienībā, kam piemēro preferences, kuras paredzētas 2012. gada 8. marta nolīgumā par savstarpējiem liberalizācijas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un zivsaimniecības produktiem;

33.  uzsver, ka visu trešo valstu piekļuvei ES iekšējam tirgum būtu jāatbilst ES sanitārajiem, fitosanitārajiem, izsekojamības un vides noteikumiem un standartiem;

34.  prasa Komisijai veicināt pasākumu un kontroles līdzvērtību Marokā un Eiropas Savienībā attiecībā uz sanitārajiem, fitosanitārajiem, izsekojamības un vides standartiem, kā arī izcelsmes marķējuma noteikumiem, lai nodrošinātu godīgu konkurenci starp šiem diviem tirgiem;

35.  atgādina, ka atjauninātais nolīgums neparedz grozīt iepriekš noteiktās tarifu kvotas un preferenciālo importa režīmu, bet tikai sniedz Eiropas ražotājiem skaidrību par nolīguma ģeogrāfisko tvērumu;

36.  vērš uzmanību uz to, ka daļa augļu un dārzeņu produkcijas, kas, izmantojot preferences, saskaņā ar minēto nolīgumu tiek eksportēta uz Savienību (tostarp tomāti un melones), ir no Rietumsahāras, un norāda, ka pastāv vērienīgi plāni šo produkciju un eksportu attīstīt vēl vairāk;

37.  tomēr pieņem zināšanai jaunā nolīguma viesto skaidrību un cer, ka tas turpmāk kalpos par stabilu un neapšaubāmu satvaru nolīguma pusēm un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem abās Vidusjūras pusēs;

38.  atzīmē, ka sensitīvu lauksaimniecības produktu uzraudzība un stingra kvotu piemērošana ir pamats tam, lai nolīgums darbotos līdzsvaroti; norāda, ka 2012. gada nolīguma 1. protokola 7. pantā iekļauta drošības klauzula, kas ļauj veikt attiecīgus pasākumus, kad tādu lauksaimniecības produktu imports, kuri nolīgumā noteikti par sensitīviem, ir sasniedzis tādus apmērus, ka tas rada būtiskus tirgus izkropļojumus un/vai smagu kaitējumu attiecīgajai ražošanas nozarei; vēlas, lai Marokas un Rietumsahāras izcelsmes sensitīvu lauksaimniecības produktu preferenciālajam importam Savienībā Komisija rūpīgi un vispusīgi seko līdzi un lai Komisija ir gatava vajadzības gadījumā nekavējoties piemērot minēto klauzulu;

39.  pieņem zināšanai to, ka ES zvejas kuģiem, kas darbojas attiecīgajos ūdeņos, ir juridisks pienākums nodrošināt kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un ka kuģa pozīcijas dati ir jāpārraida Marokas iestādēm, lai varētu pilnībā izsekot kuģiem un reģistrēt, kur notiek to zvejas darbības;

40.  aicina ES pastiprināt centienus veicināt Magribas valstu reģionālo sadarbību, kas var ļoti pozitīvi ietekmēt situāciju reģionā un ārpus tā;

41.  norāda, ka ir stratēģiski svarīgi ES ciešāk sadarboties ar Magribas reģiona valstīm un veicināt saikni ar tām; šajā saistībā uzskata, ka asociācijas nolīguma paplašināšana ir loģisks šādas stratēģijas elements;

42.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0017.


ES un Marokas nolīgums par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam ***
PDF 116kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses (10593/2018 – C8-0463/2018– 2018/0256(NLE))
P8_TA(2019)0017A8-0471/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10593/2018),

–  ņemto vērā projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par grozījumu izdarīšanu 1. un 4. protokolā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses, ir saderīgs ar Līgumiem (10597/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta i) punktu (C8-0463/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 16. janvāra neleģislatīvo rezolūciju(1) par priekšlikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu, kā arī Ārlietu komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0471/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Marokas Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0016.


ES un Ķīnas nolīgums saistībā ar PTO strīdu izšķiršanas procedūrām strīdā DS492 — Pasākumi, kas ietekmē dažu mājputnu gaļas produktu tarifu koncesijas ***
PDF 124kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku saistībā ar DS492 Eiropas Savienība — Pasākumi, kas ietekmē dažu mājputnu gaļas produktu tarifu koncesijas (10882/2018 – C8-0496/2018 – 2018/0281(NLE))
P8_TA(2019)0018A8-0472/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10882/2018),

–  ņemot vērā nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Ķīnas Tautas Republiku saistībā ar DS492 Eiropas Savienība — Pasākumi, kas ietekmē dažu mājputnu gaļas produktu tarifu koncesijas (10883/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C8-0496/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A8-0472/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.


Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) ***I
PDF 312kWORD 97k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) (COM(2018)0380 – C8-0231/2018 – 2018/0202(COD))
P8_TA(2019)0019A8-0445/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0380),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 175. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0231/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus, un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0445/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās Pārejas atbalsta fondu (EGF) [Gr. 1. Šis grozījums attiecas uz visu tekstu.]

P8_TC1-COD(2018)0202


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Fondu īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 9. un 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar LESD 8. pantu būtu jācenšas novērst nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību, iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. [Gr. 2]

(2)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru(6). Ņemot vērā darba pasaules mainīgos apstākļu, Savienībai ir jāsagatavojas pašreizējām un turpmākām globalizācijas un digitalizācijas problēmām, padarot izaugsmi iekļaujošāku un uzlabojot nodarbinātību un sociālo politiku. Pīlāra 20 principi ir iedalīti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darbaspēka tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļautība. Eiropas sociālo tiesību pīlārs darbojas kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās Pārejas atbalsta fonda (EGF (EPAF) galvenais pamatorientieris, ļaujot Savienībai īstenot attiecīgos principus praksē lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos.

(3)  Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja Savienības atbildes reakciju(7) uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam(8) – ilgtspējīga Eiropas nākotne. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs dimensijās (ekonomiskajā, sociālajā un vides). Ir ļoti svarīgi, lai ilgtspējīga attīstība tiktu iekļauta Eiropas politikas satvarā un lai Savienībai būtu vērienīgi mērķi tajās politikas jomās, ko tā izmanto, lai pievērstos globāliem izaicinājumiem. Padome atzinīgi vērtēja Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” kā pirmo soli ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšanā un ilgtspējīgas attīstības kā būtiska pamatprincipa piemērošanā visām Savienības politikas jomām, tostarp izmantojot tās finanšu instrumentus.

(4)  Komisija 2018. gada februārī pieņēma paziņojumu “Jauna un moderna Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma, kura efektīvi īsteno tās prioritātes pēc 2020. gada”(9). Paziņojumā uzsvērts, ka Savienības budžetam ir jāatbalsta Eiropas unikālā sociālā tirgus ekonomika. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi būs uzlabot nodarbinātības iespējas un risināt ar prasmēm saistītās problēmas, arī jo īpaši ar digitalizāciju, automatizāciju un pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku saistītās problēmas, pilnībā ievērojot 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu, kas tika pieņemts pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijas. Budžeta elastība ir pamatprincips nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. Elastības mehānismi turpina darboties, lai Savienība varētu savlaicīgāk reaģēt uz neparedzētiem notikumiem un lai nodrošinātu, ka budžeta līdzekļi tiek izmantoti tur, kur tie vissteidzamāk ir vajadzīgi. [Gr. 3]

(5)  Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni(10) Komisija pauž bažas par norobežošanās kustību, pieaugošajām šaubām par priekšrocībām, ko rada atvērta tirdzniecība, un Savienības sociālo tirgus ekonomiku kopumā.

(6)  Pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu(11) Komisija ar tirdzniecību saistītas globalizācijas un tehnoloģisku pārmaiņu apvienojumu uzskata par galvenajiem faktoriem, kas palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbaspēka un samazina to darbvietu skaitu, kurām vajadzīga zemāka kvalifikācija. Neraugoties uz kopējām milzīgajām priekšrocībām, ko rada atvērtāka tirdzniecība un pasaules valstu ekonomikas turpmāka integrācija, ir jānovērš šīs Lai gan atvērtākai tirdzniecībai ir zināmas priekšrocības, ir nepieciešami atbilstīgi līdzekļi, ar kuriem tiktu risinātas ar to saistītās negatīvās blaknes. Tā kā pašreizējās globalizācijas priekšrocības cilvēku vidū un starp reģioniem jau nav sadalītas vienlīdzīgi, būtiski iespaidojot nelabvēlīgi ietekmētos, pastāv risks, ka aizvien straujāka tehnoloģiju attīstība tehnoloģiskās un vides pārmaiņas vēl vairāk palielinās šādu ietekmi. Tāpēc saskaņā ar solidaritātes un ilgtspējības principiem īpaši vajadzēs nodrošināt, ka globalizācijas sniegtās priekšrocības būs taisnīgākastiek izmantotas taisnīgāk. Lai labāk pielāgotu uzņēmējdarbības pasauli un darbaspēku, saskaņojot ekonomisko atvērtību un tehnoloģisko progresu ar pienācīgu sociālo aizsardzību un aktīvu atbalstu nodarbinātības un pašnodarbinātības iespēju nodrošināšanai, tādiem atbilstīgiem Savienības struktūrfondiem kā Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) būtu lielākā mērā jāprognozē jebkāda nelabvēlīga ietekme, ko vienlaikus varētu radīt globalizācija un pāreja tehnoloģijas un vides jomā. [Gr. 4]

(7)  Pārdomu dokumentā par ES finanšu nākotni(12) Komisija uzsver nepieciešamību mazināt ekonomikas un sociālās atšķirības starp dalībvalstīm un to iekšienē. Tāpēc prioritāte ir ieguldīt ilgtspējīgā attīstībā, vienlīdzībā un sociālajā iekļaušanā, izglītībā un apmācībā, kā arī veselības aprūpē. [Gr. 5]

(8)  Klimata pārmaiņas, globalizācija un tehnoloģiskas pārmaiņas, visticamāk, palielinās pasaules ekonomiku mijiedarbību un savstarpējo atkarību. Darbaspēka pārorientēšana ir šādu ekonomikas pārmaiņu neatņemama un nenovēršama daļa. Lai no pārmaiņām gūtais labums tiktu sadalīts taisnīgi, ir ārkārtīgi svarīgi piedāvāt palīdzību darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un tiem, kam draud darba zaudēšana. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju palīdzībai ir ESF+, kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību preventīvi, un EPAF, kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību, reaģējot uz lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem. . ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai(13) ir Savienības politikas instruments, kas nosaka paraugprakses sistēmu uzņēmuma pārstrukturēšanas prognozēšanai un risināšanai. Tā piedāvā visaptverošu stratēģiju, kā ar atbilstošiem politiskajiem līdzekļiem būtu jārisina ekonomiskās piemērošanās un pārstrukturēšanās problēmas un to ietekme uz nodarbinātību un sociālo jomu. Tā aicina dalībvalstis izmantot ES un valstu finansējumu tā, lai efektīvāk varētu mazināt pārstrukturēšanas negatīvo sociālo ietekmi, jo īpaši negatīvo ietekmi uz nodarbinātību. Galvenie Savienības instrumenti skarto darba ņēmēju palīdzībai ir Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas paredzēts, lai piedāvātu palīdzību preventīvi, un EGF, kas paredzēts, lai nodrošinātu palīdzību, reaģējot negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā. [Gr. 6]

(9)  Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1927/2006(14) uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. EGF ir izveidots, lai Savienība varētu izrādīt solidaritāti darba ņēmējiem, kuri zaudējuši darbu globalizācijas izraisītu lielu strukturālu pārmaiņu dēļ pasaules tirdzniecības modeļos.

(10)  Regulas (EK) Nr. 1927/2006 darbības joma tika paplašināta 2009. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 546/2009(15), kas bija daļa no Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāna, ietverot darba ņēmējus, kuri zaudējuši darbu globālās ekonomikas un finanšu krīzes tiešu seku rezultātā.

(11)  Uz daudzgadu finanšu shēmas darbības laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013(16) paplašināja darbības jomu, lai ietvertu ne tikai darbvietu zaudēšanu, ko izraisījuši nopietni ekonomikas traucējumi, jo turpinās globālā finanšu un ekonomikas krīze, kam pievēršas Regula (EK) Nr. 546/2009, bet arī darbvietu zaudēšanu, ko izraisījusi jauna globāla finanšu un ekonomikas krīze.

(11a)  EPAF programmai vajadzētu būt pamanāmai, un tai būtu nepieciešams vairāk datu un labāki dati, lai būtu iespējams veikt EPAF pienācīgu zinātnisku novērtēšanu un tirdzniecības pielāgošanās palīdzības programmas darbībā izvairītos no administratīviem apgrūtinājumiem. [Gr. 7]

(12)  Komisija veica EGF starpposma novērtēšanu, lai izvērtētu, kā un kādā mērā EGF sasniedz izvirzītos mērķus. EGF ir izrādījies efektīvs, sasniedzot augstāku darbu zaudējušo darba ņēmēju reintegrācijas līmeni nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Novērtējumā arī tika konstatēts, ka EGF ir radījis Eiropas pievienoto vērtību. Tas jo īpaši attiecas uz tā apjoma ietekmi, kas nozīmē, ka EGF palīdzība ne tikai palielina piedāvāto pakalpojumu skaitu un daudzveidību, bet arī to intensitāti. Turklāt EGF intervences pasākumi ir plaši pamanāmi, un tie demonstrē ES pievienoto vērtību, kas tieši saistīta ar intervenci plašā sabiedrībā. Tomēr tika konstatētas vairākas problēmas. No vienas puses, fonda izmantošanas procedūra tika uzskatīta par pārāk ilgu. Turklāt daudzas dalībvalstis ziņoja par grūtībām sagatavot plašo situācijas analīzi par notikumu, kas izraisījis darbinieku atlaišanu. Galvenais iemesls, kāpēc dalībvalstis, kurām būtu bijis iespējams sagatavot EGF lietu, to nedara, ir finanšu un institucionālās kapacitātes problēmas. No vienas puses, tas varētu būt vienkārši darbaspēka trūkums – pašlaik dalībvalstis var pieprasīt tehnisko palīdzību tikai tad, ja tās īsteno EGF lietu. Tā kā atlaišana var notikt negaidīti, būtu svarīgi, lai dalībvalstis ir gatavas reaģēt nekavējoties un bez kavēšanās iesniegt pieteikumu. Turklāt dažās dalībvalstīs, lai nodrošinātu EGF lietu lietderīgu un efektīvu īstenošanu, šķiet nepieciešami lielāki institucionālo spēju veidošanas resursi. 500 darbu zaudējušo darba ņēmēju slieksni kritizēja kā pārāk augstu, jo īpaši attiecībā uz mazāk apdzīvotiem reģioniem(17).

(13)  Komisija uzsver, cik liela nozīme joprojām ir EGF EPAF kā fondam ar elastīgu pieeju, atbalstot darba ņēmējus, kuri zaudē darbu vērienīgu pārstrukturēšanas pasākumu dēļ, un palīdzot tiem pēc iespējas ātrāk atrast citu darbu. Savienībai būtu jāturpina sniegt darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem īpašu vienreizēju atbalstu, lai atvieglotu šo personu reintegrāciju kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā reģionos, nozarēs, teritorijās vai darba tirgos, kurus negatīvi ietekmējuši ievērojami ekonomikas traucējumi. Ņemot vērā mijiedarbību un savstarpējo ietekmi, ko rada atvērta tirdzniecība, tehnoloģiskas pārmaiņas , digitalizācija un automatizācija vai citi faktori, piemēram, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vai pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, un tādēļ apzinoties, ka aizvien grūtāk ir izkristalizēt konkrētu faktoru, kas rada darbvietu zaudēšanu, EGF EPAF būtu turpmāk jāizmanto, vienīgi pamatojoties uz pārstrukturēšanas pasākuma būtisko ietekmi. Ņemot vērā EGF EPAF mērķi sniegt atbalstu steidzamās situācijās un neparedzētos apstākļos, papildinot vairāk profilaktisku palīdzību, ko piedāvā ESF+, tas tam aizvien ir elastīgs un īpašs instruments vajadzētu būt elastīgam un īpašam instrumentam ārpus daudzgadu finanšu shēmas budžeta ierobežojumiem, kā noteikts Komisijas paziņojumā “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.-2027. gadam” un tā pielikumā(18). [Gr. 8 un 97]

(13a)  Eiropas Parlaments 2018. gada 30. maija rezolūcijā par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem atkārtoti apstiprināja savu stingro nostāju attiecībā uz 2021.–2027. gada DFS nepieciešamo finansējuma līmeni galvenajām Savienības politikas jomām, lai būtu iespējams izpildīt to uzdevumus un mērķus. Eiropas Parlaments jo īpaši uzsvēra aicinājumu divkāršot DFS paredzēto finansējumu MVU un jauniešu bezdarba novēršanai, atzinīgi novērtēja vairākus priekšlikumus, kuros uzlaboti pašreizējie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz piešķirto līdzekļu palielināšanu īpašajiem instrumentiem, un apliecināja savu nodomu vajadzības gadījumā risināt sarunas par papildu uzlabojumiem. [Gr. 9]

(14)  Kā jau norādīts, lai EGF EPAF varētu turpināt darboties kā Eiropas mēroga instruments, atbalsta pieteikums būtu jāiesniedz tad, ja liels pārstrukturēšanas pasākums būtiski ietekmē vietējo vai reģionālo ekonomiku. Šāda ietekme būtu jānosaka, pamatojoties uz zaudēto darbvietu minimālo skaitu konkrētā pārskata periodā. Ņemot vērā starpposma novērtējuma konstatējumus, jānosaka 250 200 zaudētu darbvietu slieksnis četru mēnešu (vai konkrētās nozarēs – sešu mēnešu) attiecīga ilguma pārskata periodāperiodos. Ņemot vērā to, ka darbinieku atlaišanas viļņiem dažādās nozarēs vienā un tajā pašā reģionā ir vienlīdz būtiska ietekme uz vietējo darba tirgu, jābūt iespējai iesniegt arī reģionu pieteikumus. Nelielos darba tirgos, piemēram, mazās dalībvalstīs vai attālos reģionos, tostarp tālākos reģionos, kā minēts LESD 349. pantā, vai ārkārtējos izņēmuma apstākļos vajadzētu būt iespējai pieteikumus varētu iesniegt arī tad, ja zaudēto darbvietu skaits ir mazāks. [Gr. 10]

(14a)  Ievērojot subsidiaritātes principu un ņemot vērā to, ka pārstrukturēšanas pasākumam būtu jārada būtiska ietekme, lai varētu izmantot EPAF, EPAF būtu jāizrāda solidaritāte ar darba ņēmējiem, kas atlaisti no visu veidu uzņēmumiem neatkarīgi no to lieluma. [Gr. 11]

(14b)  EPAF aizvien vajadzētu būt īpašam Savienības instrumentam, kas tiek izmantots, lai reaģētu uz situācijām, kuras izraisa lielus pārstrukturēšanas pasākumus Eiropas darba tirgū. Tomēr Savienībai būtu jāturpina centieni atrast ilgtspējīgākus veidus, kā risināt strukturālas pārmaiņas un problēmas, kas ietekmē darba tirgus un izraisa šādus pasākumus dalībvalstīs. [Gr. 12]

(15)  Lai paustu Savienības solidaritāti ar darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, individualizētu pakalpojumu kopuma un tā īstenošanas izmaksu līdzfinansējuma likmei vajadzētu būt vienādai ar ESF+ līdzfinansējuma likmi attiecīgajā dalībvalstī.

(16)  Savienības budžeta daļa, kas piešķirta EGF EPAF, būtu jāīsteno Komisijai dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs] (Finanšu regula)(19) nozīmē. Tāpēc, īstenojot EGF EPAF saskaņā ar dalītās pārvaldības principu, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro Finanšu regulā minētie principi, piemēram, pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principi.

(17)  Dublinā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondā (Eurofound) izvietotais Eiropas pārmaiņu novērošanas centrs palīdz Komisijai un dalībvalstīm, nodrošinot kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, kas palīdz izvērtēt globalizācijas un pārstrukturēšanas tendences un EGF izmantošanu , piemēram, globalizācijas, tehnoloģisko un vides pārmaiņu, pārstrukturēšanas un EPAF izmantošanas tendences. Šādā analīzē būtu jāietver pietiekami sadalīti, jo īpaši dzimumperspektīvas skatījumā sadalīti, dati, lai efektīvāk cīnītos pret dzimumu nevienlīdzību. [Gr. 13]

(17a)  Eurofound Eiropas Pārstrukturēšanas uzraudzības centrs (ERM) reālā laikā uzrauga ziņošanu par lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem visā Savienībā, pamatojoties uz valsts korespondentu tīklu. ERM ir ļoti svarīgs EPAF kontekstā, un tam būtu jāatbalsta EPAF darbība, jo īpaši agrīnā posmā palīdzot konstatēt iespējamos gadījumus, kad ir nepieciešama intervence. [Gr. 14]

(18)  Darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies, vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei EGF EPAF neatkarīgi no darba līguma vai darba attiecību veida. Tādēļ šajā regulā darbu zaudējušie darba ņēmēji neatkarīgi no viņu darba attiecību veida un ilguma, kā arī pašnodarbinātas personas, kuru darbība ir beigusies, būtu jāuzskata par iespējamiem EGF EPAF atbalsta saņēmējiem. [Gr. 15]

(19)  EGF EPAF finansiālie ieguldījumi galvenokārt būtu jāvelta aktīviem darba tirgus pasākumiem un individualizētiem pakalpojumiem, kas paredzēti, lai atbalsta saņēmējus ātri reintegrētu kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā uz nākotni orientētā nozarē vai nu sākotnējā darbības nozarē, vai kādā citā nozarē, taču šie ieguldījumi būtu arī jāizmanto, lai veicinātu pašnodarbinātību un uzņēmumu radīšanu, tostarp veidojot kooperatīvus. Pasākumos būtu jāatspoguļo vietējā vai reģionālā darba tirgus paredzamās vajadzības. Tomēr visos attiecīgos gadījumos būtu jāatbalsta arī darbu zaudējušo darba ņēmēju mobilitāte, lai tiem palīdzētu viņiem atrast jaunu darbu citur. Īpašu uzmanību Īpaša uzmanība būtu jāpievērš digitālajā laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un attiecīgā gadījumā dzimumu stereotipu novēršanai nodarbinātībā. Finansiālu pabalstu iekļaušana saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā būtu jāierobežo. Uzņēmumus varētu mudināt Finanšu ieguldījumiem būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj pasākumi, par kuru īstenošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgas dalībvalstis un/vai uzņēmumi. Uzņēmumi būtu jāmudina piedalīties EGF EPAF atbalstīto pasākumu valsts līdzfinansējumā. [Gr. 16]

(19a)  Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu nolūkā veicināt izvēlēto atbalsta saņēmēju reintegrāciju, dalībvalstīm būtu jāizmanto un jācenšas sasniegt digitālās programmas un digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķi, lai novērstu nopietnās dzimumu pārstāvības atšķirības IKT un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarē, stimulējot sieviešu otrreizēju apmācību un pārkvalifikāciju IKT un STEM nozarē. Īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu kopumu, dalībvalstīm būtu arī jānovērš viena dzimuma pastāvīga dominēšana tajās rūpniecības nozarēs un sektoros, kuros tas parasti ir noticis. Palielinot tā dzimuma pārstāvību, kas parasti ir pārstāvēts mazāk, dažādās nozarēs, piemēram, finanšu, IKT un STEM nozarē, tiktu veicināta algu un pensiju atšķirību samazināšanās starp dzimumiem. [Gr. 17]

(20)  Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm būtu jāizvēlas pasākumi, kas būtiski uzlabos atbalsta saņēmēju nodarbināmību. Dalībvalstīm būtu jācenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks skaits visi atbalsta saņēmēji, kuri piedalās šajos pasākumus, atrastu kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbu iespējami īsā laikā septiņu mēnešu laikposmā, pirms ir jāiesniedz noslēguma ziņojums par finansiālā ieguldījuma īstenošanu. Izstrādājot saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, attiecīgos gadījumos būtu jāņem vērā atlaišanas iemesli un jāparedz turpmākās darba tirgus perspektīvas un vajadzīgās prasmes. Saskaņotajam kopumam būtu pilnībā jāatbilst pārejai uz klimatam labvēlīgu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku. [Gr. 18]

(21)  Izstrādājot saskaņoto aktīvu darba tirgus politikas pasākumu kopumu, dalībvalstīm īpaša uzmanība būtu jāpievērš nelabvēlīgā situācijā esošiem atbalsta saņēmējiem, tostarp personām ar invaliditāti, personām ar apgādājamiem radiniekiem, gados jauniem un gados vecākiem bezdarbniekiem, kā arī tiem, kuriem personām ar zemu kvalifikācijas līmeni, migrantu izcelsmes personām un personām, kurām draud nabadzība, ņemot vērā to, ka minētās grupas saskaras ar īpašām grūtībām saistībā ar atgriešanos darba tirgū. Tomēr EGF EPAF īstenošanā būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas principi, kas ir daļa no Savienības pamatvērtībām un iekļauti Eiropas sociālo tiesību pīlārā. [Gr. 19]

(21a)  Laikposmā no 2007. gada marta līdz 2017. gada martam Komisija saņēma 148 pieteikumus EGF līdzfinansējuma saņemšanai, ko bija iesniegusi 21 dalībvalsts, kopumā gandrīz 600 miljonu EUR apmērā, lai palīdzētu 138 888 darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un 2944 cilvēkiem, kas nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu (NEET). [Gr. 20]

(22)  Lai efektīvi un ātri atbalstītu atbalsta saņēmējus, dalībvalstīm steidzami būtu jādara viss iespējamais, lai iesniegtu pilnīgus pieteikumus EGF EPAF finansiālā ieguldījuma saņemšanai, un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai tos ātri izvērtētu. Ja Komisijai ir nepieciešama papildu informācija pieteikuma izvērtēšanai, papildu informācijas sniegšana būtu jāierobežo laikā. [Gr. 21]

(22a)  Lai veicinātu regulas īstenošanu un tajā noteikto mērķu sasniegšanu, EPAF būtu jānodrošina lielāka publicitāte un tā piedāvātajām iespējām, jo īpaši attiecīgo iestāžu līmenī dalībvalstīs. [Gr. 22]

(22b)  Komisijai būtu jāveicina piekļuve valsts un reģionālajām iestādēm, izveidojot īpašu palīdzības dienestu, kas sniegs vispārēju informāciju un paskaidrojumus par procedūrām un pieteikuma iesniegšanu. Šim palīdzības dienestam būtu jānodrošina standarta veidlapas statistikai un turpmākai analīzei. [Gr. 23]

(23)  Atbalsta saņēmēju un to struktūru interesēs, kas ir atbildīgas par pasākumu īstenošanu, pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij būtu jāinformē visi pieteikuma procesā iesaistītie dalībnieki par pieteikuma virzību un jāiesaista viņi īstenošanas procesā. [Gr. 24]

(24)  Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu EGF finansiālajiem ieguldījumiem nevajadzētu EPAF finansiālie ieguldījumi nevar aizstāt, bet, ja iespējams, tiem drīzāk vajadzētu papildināt atbalsta pasākumus, kas atbalsta saņēmējiem ir pieejami no Savienības fondiem vai citās Savienības politikas jomās vai programmās. EPAF finansiālais ieguldījums arī nevar aizstāt valsts pasākumus vai pasākumus, par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgi uzņēmumi, kas veic atlaišanu, bet tā vietā šim ieguldījumam būtu jārada patiesa Eiropas pievienotā vērtība. [Gr. 25]

(25)  Ņemot vērā vienlīdzības principu, dalībvalstīm būtu jānodrošina efektīva piekļuve informācijai par EPAF savā teritorijā, tostarp lauku apvidos. Komisijai jo īpaši būtu jāveicina paraugprakses izplatīšana, jāuzlabo informētība par EPAF atbilstības kritērijiem un pieteikšanās procedūrām un jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu Savienības pilsoņu, jo īpaši darba ņēmēju, informētību par EPAF. Būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem attiecībā uz EGF EPAF lietām un iznākumiem. [Gr. 26]

(26)  Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, izdevumiem vajadzētu būt atbilstīgiem vai nu no dienas, kad dalībvalsts sāk sniegt individualizētus pakalpojumus, vai no dienas, kad dalībvalstij radušies administratīvie izdevumi saistībā ar EGF EPAF īstenošanu.

(27)  Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši sarežģīti, ikgadējā budžeta procedūrā EGF EPAF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa.

(27a)  Lai nodrošinātu vajadzības, īpaši ja tās rodas gada pirmajos mēnešos, kad iespējas pārvietot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām ir īpaši ierobežotas, ikgadējā budžeta procedūrā EPAF budžeta pozīcijā būtu jānodrošina atbilstoša maksājumu apropriāciju summa. [Gr. 27]

(28)  [EPAF budžeta struktūru nosaka daudzgadu finanšu shēma un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [datums nākotnē] Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(20) ("Iestāžu nolīgums").]

(29)  Atbalsta saņēmēju interesēs palīdzība būtu jādara pieejama pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. EPAF lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītajām dalībvalstīm un Savienības iestādēm būtu jādara viss iespējamais, lai mazinātu pieteikumu izskatīšanas laiku un vienkāršotu procedūras, nodrošinot, ka lēmumi par EGF izmantošanu tiek pieņemti ātri un bez sarežģījumiem. Tādēļ turpmāk lēmumu par Komisijas iesniegtajiem līdzekļu pārvietojumu pieprasījumiem pieņems budžeta iestāde, un Komisijas priekšlikums par EGF izmantošanu vairs nebūs nepieciešams. [atsevišķs balsojums]

(30)  Uzņēmuma slēgšanas gadījumā atlaistajiem darba ņēmējiem var palīdzēt pārņemt daļu no bijušā darba devēja darbības vai visu darbību, un dalībvalsts, kurā atrodas uzņēmums, var avansā piešķirt steidzami vajadzīgos līdzekļus, lai to varētu īstenot. [Gr. 29]

(31)  Lai Eiropas Parlaments varētu veikt politisku kontroli un Komisija varētu pastāvīgi uzraudzīt ar EGF EPAF palīdzību gūtos rezultātus, dalībvalstīm būtu jāiesniedz noslēguma ziņojums par EGFEPAF īstenošanu, kuram būtu jāatbilst skaidrām uzraudzības prasībām un kurā būtu jāietver atbalsta saņēmēju turpmāka uzraudzība un ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums. [Gr. 30]

(32)  Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012(21) ("Finanšu regula") vai to aizstājošajā regulā dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgām par finansiālā ieguldījuma īstenošanu un to darbību pārvaldību un kontroli, kuras atbalsta ar Savienības finansējumu. Dalībvalstīm būtu jāpamato saņemtā EGF EPAF finansiālā ieguldījuma izlietojums. Ņemot vērā to, ka EGF EPAF darbību īstenošanas periods ir īss, ziņošanas pienākumiem būtu jāatspoguļo EGF EPAF intervences pasākumu īpašais raksturs.

(32a)  Dalībvalstīm būtu jāīsteno efektīvas komunikācijas darbības, lai popularizētu EPAF finansiālos ieguldījumus, uzsvērtu, ka finansējumu ir piešķīrusi Savienība, un uzlabotu to darbību pamanāmību, kuras Savienība finansējusi no šī fonda. [Gr. 31]

(33)  Dalībvalstīm būtu arī jānovērš, jāatklāj un efektīvi jārisina jebkādi atbalsta saņēmēju izdarīti pārkāpumi, tostarp krāpšana. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(22), Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(23) un Regulu Nr. 2185/96(24) Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939(25) Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(26) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO ) un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu īstenošanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par konstatētajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par veiktajiem pēcpasākumiem, kā arī par OLAF veikto izmeklēšanu rezultātiem.

(34)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013[1], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95[2], Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96[3] un Padomes Regulu (ES) 2017/1939[4] Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai (ERP) nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(35)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(36)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma(27) 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams novērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.

(37)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un 2021.–2027. gada DFS laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, atvēlēt 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredēti klimata mērķu sasniegšanai, un pēc iespējas drīzāk, vēlākais līdz 2027. gadam, šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā novērtējumā. [Gr. 32]

(38)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

(39)  Ņemot vērā to, ka ekonomikas digitālajai pārveidei ir nepieciešams noteikts darbaspēka digitālās kompetences līmenis, digitālajā laikmetā nepieciešamo prasmju izplatīšanai vajadzētu būt obligātam horizontālam elementam ikvienā piedāvātajā saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā un būtu jāietver mērķis palielināt sieviešu skaitu STEM nozares profesijās, [Gr. 33]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Globalizācijas pielāgošanās Pārejas atbalsta fondu (EGF)EPAF.

Tajā ir izklāstīti EGF EPAF mērķi, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi, tostarp dalībvalstu pieteikumi finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF EPAF pasākumiem, kas paredzēti 7. pantā minētajiem atbalsta saņēmējiem. [Gr. 34]

2. pants

Uzdevums

EGF sekmē labāku globalizācijas un tehnoloģisko sasniegumu sniegto ieguvumu sadalījumu EPAF mērķis ir, veicinot alternatīvu un ilgtspējīgu nodarbinātību un tādējādi, palīdzot darbu zaudējušiem darba ņēmējiem pielāgoties strukturālām pārmaiņām. EGF, atbalstīt sociāli ekonomiskās pārmaiņas, kuras izraisījusi globalizācija un tehnoloģiskās un vides pārmaiņas. EPAF ir ārkārtas fonds, kas darbosies, reaģējot uz norisēm, un veicinās taisnīgu pāreju. EPAF palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus un uzlabot sociālo un ekonomisko kohēziju starp reģioniem un dalībvalstīm. [Gr. 35]

3. pants

Mērķi

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir apliecināt solidaritāti un sniegt atbalstu finansiāli atbalstīt pasākumus, kas pavērtu jaunas nodarbinātības iespējas darbu zaudējušiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu darba attiecību veida un ilguma un pašnodarbinātām personām, kuru darbība ir beigusies negaidītu, lielu pārstrukturēšanas pasākumu laikā, kā minēts 5. pantāpanta 1., 2. un 3. punktā. [Gr. 36]

2.  EGF EPAF konkrētais mērķis ir piedāvāt palīdzību negaidītu un atbalstu darba ņēmējiem attiecībā uz viņu reintegrāciju darba tirgū lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījušas ar globalizāciju saistītas problēmas, piemēram, izmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos, tirdzniecības strīdi, finanšu vai ekonomikas krīze, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, vai kas notikuši digitalizācijas, automatizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu rezultātā. Īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kas paredzēti, lai palīdzētu visnelabvēlīgākā situācijā esošajām iedzīvotāju grupām un veicinātu dzimumu līdztiesību. [Gr. 37 un 98]

4. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)  “darbu zaudējis darba ņēmējs” ir darba ņēmējs neatkarīgi no viņa darba attiecību veida vai ilguma, kura nodarbinātība tiek pārtraukta pirms laika, viņu atlaižot, vai kura līgums netiek atjaunots ekonomisku apsvērumu dēļ; [Gr. 38]

b)  “pašnodarbināta persona” ir persona, kas nodarbina mazāk nekā 10 darba ņēmējus;

c)  “atbalsta saņēmējs” ir persona, kas piedalās EGF EPAF līdzfinansētos pasākumos;

d)  “pārkāpums” ir jebkurš piemērojamo tiesību aktu pārkāpums, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts EGF EPAF īstenošanā, un kā rezultātā rodas vai varētu rasties kaitējums Savienības budžetam, prasot no šī budžeta segt nepamatotus izdevumus.

5. pants

Intervences kritēriji

1.  Dalībvalstis var iesniegt pieteikumu finansiāla ieguldījuma saņemšanai no EGF EPAF pasākumiem, kas paredzēti darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, saskaņā ar šajā pantā izklāstītajiem noteikumiem.

2.  EGF EPAF finansiālo ieguldījumu sniedz saistībā ar lieliem pārstrukturēšanas pasākumiem, kas izraisījuši:

a)  vairāk nekā 250 vismaz 200 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru mēnešu pārskata periodā kādā dalībvalsts uzņēmumā, tostarp tā piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos; [Gr. 39]

b)  vairāk nekā 250 vismaz 200 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos sešu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā saimnieciskās darbības nozarē, kas definēta NACE 2. red. nodaļas līmenī, un kuri atrodas vienā vai divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, vai vairāk nekā divos kaimiņu reģionos, kas definēti NUTS 2. līmenī, ja divos reģionos kopā skarti vairāk nekā 250 darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu; [Gr. 40]

(c)  vairāk nekā 250 vismaz 200 darbu zaudējušu darba ņēmēju vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos četru deviņu mēnešu pārskata periodā, īpaši MVU, kas darbojas vienā vai dažādās saimnieciskās darbības nozarēs, kas definētas NACE 2. red. nodaļas līmenī, un atrodas vienā reģionā, kas definēts NUTS 2. līmenī. [Gr. 41]

3.  Nelielos darba tirgos vai ārkārtas apstākļos, jo īpaši tostarp attiecībā uz pieteikumiem, kuros iesaistīti MVU, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts tos pienācīgi pamatojusi, finansiālā ieguldījuma pieteikumu saskaņā ar šo pantu var uzskatīt par pieņemamu, kaut arī 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētie kritēriji nav pilnībā izpildīti, ja darba ņēmēju atlaišanai ir būtiska ietekme uz nodarbinātību nodarbinātības līmeni un vietējo, reģionālo vai valsts ekonomiku. Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts precizē, kurš no 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem nav pilnībā izpildīts. Ārkārtas apstākļos veikto ieguldījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 15 % no EGF EPAF gada maksimālās summas. [Gr. 42]

4.  EGF EPAF nevar izmantot gadījumos, kad darba ņēmēji tiek atlaisti sakarā ar dalībvalsts veiktiem budžeta samazinājumiem, kas skar nozares, kuras ir atkarīgas no valsts finansējuma. [Gr. 43]

6. pants

Darbu zaudējušo darba ņēmēju skaita un darbības beigšanās aprēķināšana

1.  Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts norāda metodi, ko izmanto, lai 5. panta 1., 2. un 3. punkta nolūkiem aprēķinātu 4. pantā definēto darbu zaudējušo darba ņēmēju un pašnodarbināto personu skaitu. [Gr. 44]

2.  Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts aprēķina 1. punktā minēto skaitu, kāds tas ir vienā no šiem datumiem:

a)  datums, kurā darba devējs saskaņā ar Padomes Direktīvas 98/59/EK(28) 3. panta 1. punktu kompetentajai valsts iestādei rakstveidā paziņo par plānoto kolektīvo atlaišanu

b)  datums, kad darba devējs individuāli paziņo darba ņēmējam par atlaišanu vai darba līguma izbeigšanu;

c)  darba līguma faktiskās izbeigšanas vai izbeigšanās datums;

d)  norīkojuma beigas nodarbinātājuzņēmumā; vai

e)  attiecībā uz pašnodarbinātu personu —darbības beigšanas datums, kā noteikts saskaņā ar valsts tiesību vai administratīvajiem aktiem.

Šā punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts sniedz Komisijai papildinformāciju par to atlaišanas gadījumu faktisko skaitu, kas notikuši saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punktu, pirms Komisija pabeidz izvērtējumu.

7. pants

Atbalsttiesīgie saņēmēji

Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts saskaņā ar 8. pantu var sniegt EGF EPAF līdzfinansētu saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu atbalsttiesīgiem saņēmējiem, kas var būt:

a)  darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar 6. pantu un kuru darbība ir beigusies 5. panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajā pārskata periodā; [Gr. 45]

b)  darbu zaudējušie darba ņēmēji un pašnodarbinātās personas, kuru skaits aprēķināts saskaņā ar 6. pantu un kuru darbība ir beigusies ārpus 5. pantā paredzētā pārskata perioda; proti, sešus mēnešus pirms pārskata perioda sākuma vai laikposmā starp pārskata perioda beigām un pēdējo dienu pirms Komisijas veiktā izvērtējuma pabeigšanas datuma.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas uzskata par atbalsttiesīgām, ja var noteikt skaidru cēloņsakarību ar notikumu, kurš izraisīja atlaišanu pārskata periodā.

Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalstis, kas iesniegušas pieteikumus, var sniegt EPAF līdzfinansētus individualizētos pakalpojumus jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET) un kas pieteikuma iesniegšanas dienā ir vecumā līdz 25 gadiem, vai, ja dalībvalstis nolemj, vecumā līdz 30 gadiem, viņu skaitu nosakot tikpat lielu, cik liels ir atbalsta saņēmēju skaits, un piešķirot prioritāti personām, kuras ir atlaistas vai kuru darbība ir beigusies, ar noteikumu, ka vismaz daļa atlaišanas gadījumu notiek NUTS 2. līmeņa reģionos. [Gr. 46]

8. pants

Atbalsttiesīgie pasākumi

1.  Finansiālu ieguldījumu no EGF EPAF var sniegt aktīviem darba tirgus pasākumiem, kas ir daļa no saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma, kura izstrādē ir iesaistītas arodbiedrību organizācijas un/vai darba ņēmēju pārstāvji, un kas paredzēti, lai veicinātu paredzēto atbalsta saņēmēju un jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošu atlaistu darba ņēmēju reintegrāciju kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā vai pašnodarbinātībā. [Gr. 47]

Digitālajā rūpniecības laikmetā, kā arī resursu ziņā efektīvā ekonomikā nepieciešamo prasmju izplatīšana ir obligāts horizontāls elements ikvienā piedāvātajā individualizēto individualizētās apmācības un/vai pakalpojumu kopumā. Apmācības līmeni pielāgo kvalifikācijām, prasmēm un attiecīgā atbalsta saņēmēja konkrētajām vajadzībām. [Gr. 48]

Saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā jo īpaši var būt:

a)  individuāli pielāgota apmācība un pārkvalifikācija, tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un citu prasmju, kas nepieciešamas digitālajā laikmetā, apgūšana, iegūtās pieredzes dokumentāla apliecināšana, individualizēta palīdzība darba meklēšanā, profesionālā orientācija, konsultāciju pakalpojumi, darbaudzināšana, pārcelšanas atbalsts, uzņēmējdarbības veicināšana, atbalsts pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības sākšanai un darba ņēmēju pārņemšanai, kā arī sadarbības pasākumi; [Gr. 49]

b)  īpaši pasākumi, kas ir ierobežoti laikā, piemēram, pabalsti darba meklēšanai, mobilitātes pabalsti, bērnu aprūpes pabalsti, apmācības vai uzturēšanās pabalsti, tostarp pabalsti aprūpētājiem un stimuli darba devējiem, lai veicinātu darbā pieņemšanu, tostarp stimuli, kas nodrošinātu elastīgu darba režīmu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem. [Gr. 50]

Šā punkta b) apakšpunktā minēto pasākumu izmaksas nedrīkst pārsniegt nepārsniedz 35 % no šajā punktā minētā saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma kopējām izmaksām. [Gr. 51]

Ieguldījumi pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbības , tostarp kooperatīva darbības, sākšanai vai darba ņēmēju pārņemšanai nedrīkst pārsniegt nepārsniedz 25 000 20 000 EUR vienam darbu zaudējušam darba ņēmējam. [Gr. 52]

Izstrādājot saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu, ņem vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes. Saskaņotais pakalpojumu kopums ir saderīgs ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī pievērš uzmanību digitālās rūpniecības laikmetā vajadzīgu prasmju izplatīšanai un ņem vērā pieprasījumu vietējā darba tirgū, kā arī iespēju reintegrēt darba ņēmējus viņu iepriekšējā profesionālajā nozarē, kur liels pārstrukturēšanas pasākums ir radījis jaunu vai papildu prasmju nepieciešamību un kur pašreizējās prasmes var izmantot visefektīvāk. [Gr. 53]

2.  Par šādiem pasākumiem nav tiesību saņemt finansiālu ieguldījumu no EGF EPAF:

a)  īpaši laikā ierobežoti pasākumi, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā un kuru īstenošana nav atkarīga no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

b)  pasākumi, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir jāveic uzņēmumiem.

ba)  pasākumi, kas jo īpaši stimulētu nelabvēlīgā situācijā esošos darba ņēmējus, personas, kuras ir vairāk pakļautas nabadzības riskam, vai gados vecākus darba ņēmējus palikt vai atgriezties darba tirgū; [Gr. 54]

bb)  pasākumi, par kuru īstenošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem ir atbildīgas dalībvalstis. [Gr. 55]

EGF EPAF atbalstītie pasākumi nekādā gadījumā neaizstāj pasīvus sociālās aizsardzības pasākumus. [Gr. 56]

3.  Saskaņoto pakalpojumu kopumu izstrādā, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai to pārstāvjiem, vai un/vai sociālajiem partneriem. [Gr. 57]

4.  Pēc pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts iniciatīvas finansiālo ieguldījumu no EGF EPAF var piešķirt sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem.

9. pants

Pieteikumi

1.  Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz pieteikumu Komisijai 12 nedēļu laikā no dienas, kad ir izpildīti 5. panta 2. un 3. punktā minētie kritēriji.

2.  Desmit darbdienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas vai attiecīgā gadījumā no dienas, kad Komisijas rīcībā ir pieteikuma tulkojums, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, Komisija apliecina, ka ir saņēmusi pieteikumu, un informē dalībvalsti par jebkādu papildu informāciju, kas tai ir vajadzīga pieteikuma izvērtēšanai. [Gr. 58]

3.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija procedūras sākumposmā sniedz tai tehnisko palīdzību. Ja Komisijai ir vajadzīga šāda papildu informācija ir vajadzīga, dalībvalsts atbild 10 darbdienu laikā no pieprasījuma dienas. Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatota pieprasījuma pagarina šo termiņu par 10 darbdienām. [Gr. 59]

4.  Pamatojoties uz dalībvalsts sniegto informāciju, Komisija pabeidz izvērtēt pieteikuma atbilstību finansiāla ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem 60 40 darbdienu laikā pēc pilnīga pieteikuma vai attiecīgā gadījumā pieteikuma tulkojuma saņemšanas. Ja Komisija izņēmuma kārtā nevar minēto termiņu ievērot, to var pagarināt par 20 darbdienām ar noteikumu, ka Komisija sniedz iepriekšēju rakstisku paskaidrojumu, kurā izklāstīti kavēšanās iemesli, un iesniedz šo paskaidrojumu attiecīgajai dalībvalstij. [Gr. 60]

5.  Pieteikumā ietver šādu informāciju:

a)  izvērtējums par atlaišanas gadījumu skaitu saskaņā ar 6. pantu, tostarp aprēķināšanas metode;

b)  apstiprinājums, ka gadījumā, ja uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, pēc atlaišanas ir turpinājis darbību, tas ir ievērojis visus juridiskos pienākumus, kas attiecas uz darba ņēmēju atlaišanu, un ir attiecīgi parūpējies par darba ņēmējiem; [Gr. 61]

ba)   skaidras norādes par darbībām, ko dalībvalstis jau veikušas, lai palīdzētu darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, un par to līdzekļu papildināmību, kas tiek prasīti no EPAF tādēļ, ka valsts vai reģionālajām iestādēm trūkst pieejamu līdzekļu; [Gr. 62]

bb)   pārskats par Savienības līdzekļiem, no kuriem uzņēmums, kurš atlaiž darbiniekus, jau ir guvis labumu piecu gadu laikā pirms kolektīvās atlaišanas; [Gr. 63]

c)  īss to notikumu apraksts, kuri izraisīja darba ņēmēju atlaišanu;

d)  attiecīgā gadījumā to uzņēmumu, piegādes vai pakārtotās ražošanas uzņēmumu un nozaru identifikācijai, kurās atlaisti darba ņēmēji, kā arī paredzēto atbalsta saņēmēju kategoriju identifikācija, tos iedalot pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa;

e)  paredzamā atlaišanas ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību vietējā, reģionālā, valsts vai attiecīgā gadījumā pārrobežu līmenī; [Gr. 64]

f)  saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma detalizēts apraksts un saistītie izdevumi, tostarp jo īpaši pasākumi, ar ko atbalsta nelabvēlīgākā situācijā esošiem, mazkvalificētiem, gados vecākiem un gados jauniem un nelabvēlīgos apvidos dzīvojošiem atbalsta saņēmējiem paredzētas nodarbinātības iniciatīvas; [Gr. 65]

g)  paskaidrojums par to, cik lielā mērā ir ņemti vērā ieteikumi, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai, un kā saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums papildina darbības, ko finansē no citiem valsts vai Savienības fondiem, tostarp informācija par pasākumiem, kas attiecīgajiem uzņēmumiem, kuri atlaiduši darba ņēmējus, ir obligāti jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem;

h)  paredzamais budžets attiecībā uz katru no sastāvdaļām saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, ko sniedz paredzēto atbalsta saņēmēju atbalstam, un attiecībā uz sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem;

i)  novērtēšanas nolūkos dalībvalsts noteikti, lietai raksturīgi orientējoši mērķrādītāji attiecībā uz darbu atguvušo atbalsta saņēmēju īpatsvaru sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām;

j)  datumi, kuros sākts vai paredzēts sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un veikt EGF EPAFīstenošanas darbības, kā noteikts 8. pantā;

k)  procedūras, ko ievēro, apspriežoties ar paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai viņu pārstāvjiem, vai sociālajiem partneriem, kā arī ar vietējām un reģionālām iestādēm vai vajadzības gadījumā ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām;

l)  paziņojums par pieprasītā EGF EPAFatbalsta atbilstību procesuālajiem un materiālajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu, kā arī paziņojums, kurā izklāstīts, kāpēc saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums neaizstāj pasākumus, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem jāveic uzņēmumiem;

m)  valsts priekšfinansējuma vai līdzfinansējuma avoti un attiecīgā gadījumā citi līdzfinansējuma avoti;

ma)   paziņojums, ka ierosinātās darbības papildinās struktūrfondu finansētās darbības un ka netiks pieļauta nekāda dubulta finansēšana. [Gr. 66]

10. pants

Papildināmība, atbilstība un koordinācija

1.  Finansiāls ieguldījums no EGF EPAFneaizstāj pasākumus, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem.

2.  Paredzēto atbalsta saņēmēju atbalsts papildina dalībvalstu pasākumus valsts, reģionālā un, vietējā un attiecīgā gadījumā pārrobežu līmenī, tostarp tos, ko līdzfinansē no citiem Savienības fondiem un programmām, saskaņā ar ieteikumiem, kas iekļauti ES kvalitātes sistēmā pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai. [Gr. 67]

3.  Finansiālais ieguldījums no EGF EPAF ir tikai tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai izrādītu solidaritāti un sniegtu pagaidu, vienreizēju atbalstu paredzētajiem atbalsta saņēmējiem. EGF EPAF atbalstītie pasākumi atbilst Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp noteikumiem par valsts atbalstu. [Gr. 68]

4.  Saskaņā ar attiecīgajiem pienākumiem Komisija un pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina Savienības fondu un programmu palīdzības koordināciju. [Gr. 69]

5.  Pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts nodrošina, ka konkrētie pasākumi, kas saņem finansiālu ieguldījumu no EGF EPAF, nesaņem palīdzību no citiem Savienības finanšu instrumentiem.

11. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesība un nediskriminēšana

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta integrācija ir dažādo EGF visu atbilstošo EPAF finansiālā ieguldījuma īstenošanas posmu neatņemama sastāvdaļa un tiek veicināta šo posmu īstenošanas gaitā. [Gr. 70]

Komisija un dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai saistībā ar piekļuvi EGF EPAF un dažādajos finansiālā ieguldījuma īstenošanas posmos novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, dzimumidentitātes, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

12. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.  Pēc Komisijas iniciatīvas ne vairāk kā 0,5 % no EGF EPAF maksimālā gada apjoma var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, lai finansētu tehnisko un administratīvo palīdzību, kas vajadzīga tā īstenošanai, piemēram, sagatavošanās, uzraudzības, datu vākšanas, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām, komunikācijas darbībām un tām darbībām, kas uzlabo EGF EPAF atpazīstamību, kā arī citiem administratīvās un tehniskās palīdzības pasākumiem. Tiek stiprinātas sinerģijas ar tādām ieviestām strukturālo pārmaiņu uzraudzības sistēmām kā ERM. Šie pasākumi var ietvert turpmākos un iepriekšējos plānošanas periodus. [Gr. 71]

2.  Nepārsniedzot 1. punktā noteikto maksimālo apjomu, Komisija iesniedz pieprasījumu tehniskajai palīdzībai nepieciešamo apropriāciju pārvietošanai uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulas 31. pantu.

3.  Komisija pēc savas iniciatīvas īsteno tehnisko palīdzību tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu].

Ja Komisija sniedz tehnisko palīdzību netiešā pārvaldībā, tā nodrošina trešo personu, kurām tiek uzticēta attiecīgo uzdevumu veikšana, iecelšanas procedūras pārredzamību, kā arī informē visas EPAF ieinteresētās personas, tostarp Eiropas Parlamentu, par šajā nolūkā izraudzīto apakšuzņēmēju. [Gr. 72]

4.  Komisijas tehniskā palīdzība ietver informācijas un norādījumu sniegšanu dalībvalstīm par EGF EPAF izmantošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, tostarp palīdzības dienesta izveidi. Komisija arī Eiropas un valstu sociālajiem partneriem sniedz informāciju un skaidrus norādījumus par EGF EPAF izmantošanu. Būtisku ekonomisku traucējumu gadījumā dalībvalstī virzības pasākumi var arī ietvert darba grupu izveidi. [Gr. 73]

13. pants

Informācija, komunikācija un reklāma

1.  Dalībvalstis atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā atpazīstamību, sniedzot dažādām auditorijām konsekventu, lietderīgu un mērķorientētu informāciju, tostarp mērķorientētu informāciju atbalsta saņēmējiem, vietējām un reģionālām iestādēm, sociālajiem partneriem, plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz finansējumu tiek uzsvērta Savienības pievienotā vērtība, un palīdz Komisijai vākt datus, lai uzlabotu budžeta pārredzamību. [Gr. 74]

Dalībvalstis izmanto ES emblēmu kopā ar vienkāršu paziņojumu par finansējumu (“finansē/līdzfinansē Eiropas Savienība”) saskaņā ar [Kopīgo noteikumu regulas VIII pielikumu].

2.  Komisija uztur un regulāri atjaunina klātbūtni tiešsaistē, kas pieejama visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, lai sniegtu atjauninātu informāciju par EGF EPAF, norādījumus par pieteikumu iesniegšanu un atbalsttiesīgām darbībām, regulāri atjauninātu dalībvalstu kontaktinformācijas sarakstu, kā arī informāciju par apstiprinātajiem un noraidītajiem pieteikumiem un par Eiropas Parlamenta un Padomes lomu budžeta procedūrā. [Gr. 75]

3.  Lai uzlabotu EGF EPAF pamanāmību, informētu par EPAF atbilstības kritērijiem un pieteikšanās procedūrām, uzlabotu EPAF efektivitāti un nodrošinātu, ka Savienības pilsoņi un darba ņēmēji, tostarp pilsoņi un darba ņēmēji lauku apvidos, kuros ir sarežģīti piekļūt informācijai, zina par EGF EPAF, Komisija veicina paraugprakses izplatīšanu komunikācijas jomā un, pamatojoties uz savu pieredzi, īsteno informācijas un komunikācijas pasākumus par EGF EPAF lietām un iznākumiem. [Gr. 76]

Dalībvalstis nodrošina, ka pēc Savienības iestāžu, struktūru vai aģentūru pieprasījuma tiek darīti pieejami visi komunikācijas un atpazīstamības materiāli un Savienībai tiek piešķirta uz autoratlīdzību nebalstīta, neekskluzīva un neatsaucama licence šādu materiālu izmantošanai un visas ar tiem saistītās iepriekš esošās tiesības. Ar licenci Savienībai piešķir šādas tiesības:

–  iekšēja izmantošana, proti, tiesības reproducēt, kopēt un darīt pieejamus komunikācijas un atpazīstamības materiālus ES un ES dalībvalstu iestādēm un aģentūrām, kā arī to darbiniekiem;

–  komunikācijas un atpazīstamības materiālu reproducēšana ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

–  komunikācijas un atpazīstamības materiālu publiskošana, izmantojot jebkādus komunikācijas līdzekļus;

–  komunikācijas un atpazīstamības materiālu (vai to kopiju) publiska izplatīšana jebkādā formā;

–  komunikācijas un atpazīstamības materiālu uzglabāšana un arhivēšana;

–  apakšlicenču piešķiršana trešām personām par tiesībām uz komunikācijas un atpazīstamības materiāliem.

Savienībai var piešķirt papildu tiesības.

4.  No resursiem, kas saskaņā ar šo regulu piešķirti komunikācijas darbībām, sedz arī institucionālo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem vispārīgajiem mērķiem.

14. pants

Finansiālā ieguldījuma noteikšana

1.  Komisija, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, un jo īpaši ņemot vērā paredzēto atbalsta saņēmēju skaitu, ierosinātos pasākumus un paredzētās izmaksas, novērtē un pēc iespējas ātrāk 9. panta 4. punktā noteiktajā termiņā ierosina iespējamo EGF EPAF finansiālā ieguldījuma summu, ko var sniegt pieejamo resursu robežās. [Gr. 77]

2.  Piedāvāto pasākumu EGF EPAF līdzfinansēšanas likmi saskaņo ar augstāko ESF+ līdzfinansēšanas likmi attiecīgajā dalībvalstī.

3.  Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu ir izpildīti, tā nekavējoties sāk 16. pantā izklāstīto procedūru un paziņo par to dalībvalstij, kas iesniegusi pieteikumu. [Gr. 78]

4.  Ja, pamatojoties uz izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 9. pantu, Komisija secina, ka nosacījumi finansiālā ieguldījuma piešķiršanai saskaņā ar šo regulu nav izpildīti, tā nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij, kā arī citām ieinteresētajām personām, tostarp Eiropas Parlamentam. [Gr. 79]

15. pants

Atbilstības periods

1.  Tiesības saņemt EGF EPAF finansiālo ieguldījumu par izdevumiem ir no datumiem, kas norādīti pieteikumā atbilstīgi 9. panta 5. punkta j) apakšpunktam un kad attiecīgā dalībvalsts sāk vai paredz sākt sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem vai kad tai rodas administratīvie izdevumi par EGF EPAF īstenošanu saskaņā ar 8. panta 1. un 4. punktu.

2.  Dalībvalsts pēc iespējas drīzāk veic 8. pantā noteiktos atbalsttiesīgos pasākumus veic pēc iespējas drīz un. Tā jebkurā gadījumā īsteno pasākumus sešu mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu un veic tos vēlākais 24 mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu. [Gr. 80]

3.  Īstenošanas periods ir laikposms, kas sākas no atbilstoši 9. panta 5. punkta j) apakšpunktam pieteikumā norādītajiem datumiem, kad attiecīgā dalībvalsts sāk sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem un sāk īstenot EGF EPAF, kā noteikts 8. pantā, un beidzas 24 mēnešus pēc dienas, kad stājas spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu.

4.  Ja atbalsta saņēmējs apmeklē izglītības vai apmācības kursu, kura ilgums ir divi gadi vai ilgāk, par šāda kursa maksu EGF EPAF līdzfinansējumu ir tiesības saņemt līdz 20. panta 1. punktā minētā noslēguma ziņojuma iesniegšanas datumam ar noteikumu, ka attiecīgie izdevumi ir radušies pirms minētā datuma.

5.  Regulas 8. panta 4. punktā noteiktie izdevumi ir atbalsttiesīgi līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

16. pants

Budžeta procedūra un īstenošana

1.  Ja Komisija ir secinājusi, ka nosacījumi EGF EPAF finansiālā ieguldījuma saņemšanai ir izpildīti, tā iesniedz priekšlikumu tā izmantošanai. Lēmumu par EPAF izmantošanu Eiropas Parlaments un Padome kopīgi pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad šis priekšlikums abām iestādēm ir iesniegts. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, un Eiropas Parlaments pieņem lēmumu ar visu deputātu balsu vairākumu un trijām piektdaļām nodoto balsu.

Vienlaikus ar priekšlikumu lēmumam par EPAF izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietošanu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Domstarpību gadījumā sāk trialoga procedūru.

Ar EPAF saistītos līdzekļu pārvietojumus veic saskaņā ar Finanšu regulas 31. pantu. [Gr. 81]

2.  Pārvietošanas pieprasījumam pievieno pieteikuma atbalsttiesīguma pārbaudes kopsavilkumu. [Gr. 82]

3.  Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par finansiālo ieguldījumu, kas un tas stājas spēkā datumā, kad kurā Eiropas Parlaments un Padome paziņo Komisijai, ka budžeta pārvietošana ir apstiprināta. Lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 110. panta nozīmē.pieņem lēmumu par EPAF izmantošanu. [Gr. 83]

3.a  Priekšlikumā lēmumam par EPAF izmantošanu saskaņā ar 1. punktu iekļauj:

a)  saskaņā ar 9. panta 4. punktu veikto izvērtējumu kopā ar šā izvērtējuma pamatā esošās informācijas kopsavilkumu;

b)  pierādījumus par 5. un 10. pantā noteikto kritēriju izpildi; un

c)  pamatojošus iemeslus ierosinātajām summām. [Gr. 84]

16.a pants

Izņēmuma gadījumi

Izņēmuma gadījumos un ja EPAF pieejamie atlikušie finanšu resursi gadā, kurā notiek liels pārstrukturēšanas pasākums, nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko par vajadzīgu uzskata budžeta lēmējinstitūcija, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajā gadā EPAF paredzētā finansējuma. Jebkurā gadījumā ievēro EPAF gada budžeta maksimālo apjomu gadā, kurā noticis liels pārstrukturēšanas pasākums, un nākamajā gadā. [Gr. 85]

17. pants

Finansiālā ieguldījuma izmaksa un izmantošana

1.  Pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu, Komisija attiecīgajai dalībvalstij vienā priekšfinansējuma maksājumā izmaksā finansiālo ieguldījumu 100 % apmērā, un parasti tas notiek 15 darbdienu laikā. Priekšfinansējumu dzēš, tiklīdz dalībvalsts iesniedz apstiprinātu izdevumu pārskatu saskaņā ar 20. panta 1. punktu. Neizlietoto summu atmaksā Komisijai.

2.  Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu īsteno, piemērojot dalītas pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 63. pantu.

3.  Sīkākus finansēšanas tehniskos noteikumus Komisija nosaka 16. panta 3. punktā minētajā lēmumā par finansiālo ieguldījumu.

4.  Veicot pasākumus, kas ietverti saskaņotajā individualizēto pakalpojumu kopumā, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai priekšlikumu grozīt iekļautās darbības, pievienojot citus 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītos atbalsttiesīgos pasākumus, ar noteikumu, ka šādi grozījumi ir pienācīgi pamatoti un kopsumma nepārsniedz 16. panta 3. punktā minēto finansiālo ieguldījumu. Komisija izvērtē ierosinātos grozījumus un piekrišanas gadījumā attiecīgi groza lēmumu par finansiālo ieguldījumu.

5.  Attiecīgajai dalībvalstij ir elastība līdzekļu pārdalē starp budžeta posteņiem, kā noteikts lēmumā par finansiālo ieguldījumu saskaņā ar 16. panta 3. punktu. Ja līdzekļu pārvietojums vienam vai vairākiem noteiktajiem budžeta posteņiem pārsniedz 20 % pieaugumu, dalībvalsts par to iepriekš paziņo Komisijai.

18. pants

Euro izmantošana

Pieteikumos, lēmumos par finansiālo ieguldījumu un ziņojumos saskaņā ar šo regulu, kā arī citos saistītos dokumentos visas summas izsaka euro.

19. pants

Rādītāji

1.  Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

2.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu attiecībā uz pielikumā iekļauto rādītāju grozījumiem, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu efektīvu fonda izmantošanas izvērtējumu.

19.a pants

Atbalsta saņēmēju apsekojuma modelis

Regulas 20. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais atbalsta saņēmēju apsekojums tiek veikts, pamatojoties uz modeli, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija. Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 86]

20. pants

Noslēguma ziņojums un izbeigšana

1.  Ne vēlāk kā septītā mēneša beigās pēc 15. panta 3. punktā noteiktā perioda beigām attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai noslēguma ziņojumu par finansiālā ieguldījuma īstenošanu, tostarp šādu informāciju:

a)  pasākumu veidi un galvenie sasniegtie rezultāti, raksturojot problēmas, gūto pieredzi, sinerģiju un papildināmību ar citiem ES fondiem, jo īpaši ESF+, un, ja vien tas ir iespējams, norādot pasākumu papildināmību ar citu Savienības vai valstu programmu finansētajiem pasākumiem saskaņā ar ES kvalitātes sistēmu pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai; [Gr. 87]

b)  to struktūru nosaukumi, kuras dalībvalstī īsteno pasākumu kopumu;

c)  19. pantā noteiktie rādītāji;

d)  rezultāti, kas gūti atbalsta saņēmēju apsekojumā, kas veikts sešus mēnešus sešu mēnešu laikā pēc īstenošanas perioda beigām un kurā ietver jūtamas pārmaiņas saistībā ar atbalsta saņēmēju nodarbināmību, vai attiecībā uz tiem, kuri jau ir atraduši darbu, – papildu informāciju par atrastā darba kvalitāti, piemēram, darbalaika un atbildības līmeņa izmaiņas vai algas līmeņa izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo darbu, kā arī jomu, kurā persona ir atradusi darbu, un šīs informācijas sadalījumu pēc dzimuma, vecuma grupas un izglītības līmeņa; [Gr. 88]

e)  informācija par to, vai uzņēmums, kurš atlaidis darba ņēmējus, izņemot jaunuzņēmumus, mikrouzņēmumus un MVU, iepriekšējos piecos gados ir saņēmis valsts atbalstu vai iepriekšēju finansējumu no Savienības kohēzijas vai struktūrfondiem; [Gr. 89]

f)  paziņojums, kurā iekļauts izdevumu pamatojums.

2.  Ne vēlāk kā 19. mēneša beigās pēc 15. panta 3. punktā noteiktā perioda beigām attiecīgā dalībvalsts iesniedz pilnīgu un pienācīgi pārbaudītu vienkāršu datu kopu, kas sniedz informāciju par pielikuma 3. punktā noteikto ilgtermiņa rezultātu rādītāju. [Gr. 90]

3.  Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi visu saskaņā ar 1. punktu prasīto informāciju, tā izbeidz finansiālo ieguldījumu, nosakot EGF EPAF finansiālā ieguldījuma galīgo summu un attiecīgā gadījumā atlikumu, kas attiecīgajai dalībvalstij jāmaksā saskaņā ar 24. pantu. Finansiālo ieguldījumu izbeidz tikai tad, kad saskaņā ar 2. punktu ir sniegts ilgtermiņa rezultātu rādītājs.

21. pants

Divgadu ziņojums

1.  Līdz 2021. gada 1. augustam un pēc tam reizi divos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispusīgu, kvantitatīvu un kvalitatīvu ziņojumu par pasākumiem, kas iepriekšējos divos gados veikti saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) Nr. 1309/2013. Ziņojumā galveno uzmanību pievērš EGF EPAF sasniegtajiem rezultātiem un jo īpaši ietver informāciju, kas saistīta ar iesniegtajiem pieteikumiem, to izskatīšanas ātrumu un iespējamām nepilnībām pašreizējos noteikumos, pieņemtajiem lēmumiem, finansētajiem pasākumiem, tostarp statistiku par pielikumā noteiktajiem rādītājiem, un šādu pasākumu papildināmību ar pasākumiem, kas finansēti no citiem Savienības fondiem, jo īpaši ESF+, un informāciju par veikto finansiālo ieguldījumu izbeigšanu, kā arī norāda informāciju par pieteikumiem, kuri noraidīti vai kuru finansējuma apmērs samazināts nepietiekamu apropriāciju vai neatbilstības dēļ. [Gr. 91]

2.  Ziņojumu informācijas nolūkā nosūta dalībvalstīm, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem. [Gr. 92]

22. pants

Novērtējums

1.  Reizi četros gados Komisija pēc savas iniciatīvas un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm veic EGP EPAF finansiālo ieguldījumu novērtējumu, tostarp turpmāku ietekmes novērtējumu par tā izmantošanu valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

Lai veiktu šā punkta pirmajā daļā minēto novērtēšanu, dalībvalstis vāc visus pieejamos datus par EPAF lietām un atbalstītajiem darba ņēmējiem. [Gr. 93]

2.  Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu rezultātus informācijas nolūkā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un sociālajiem partneriem. Novērtējumos iekļautos ieteikumus ņem vērā, izstrādājot jaunas programmas nodarbinātības un sociālo jautājumu jomā vai pilnveidojot pašreizējās programmas.

3.  Šā panta 1. punktā minētajos novērtējumos iekļauj attiecīgu statistiku par finansiālajiem ieguldījumiem, kas iedalīta pa nozarēm un dalībvalstīm. [Gr. 94]

4.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par EGF EPAF panākumiem virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

23. pants

Vadība un finanšu kontrole

1.  Neskarot Komisijas atbildību par Savienības vispārējā budžeta izpildi, dalībvalstis uzņemas atbildību par EGF EPAF atbalstīto pasākumu pārvaldību un pasākumu finansiālo kontroli. Tās veic šādus pasākumus:

a)  pārbauda, vai pārvaldības un kontroles pasākumi ir izveidoti un tiek īstenoti tā, lai nodrošinātu, ka Savienības līdzekļus izlieto efektīvi un pareizi, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu;

b)  nodrošina, ka pārraudzības datu iesniegšana ir obligāta prasība līgumos ar tām struktūrām, kuras nodrošina saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu;

c)  pārbauda, vai finansētie pasākumi ir pienācīgi īstenoti;

d)  nodrošina, ka finansētie izdevumi ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ka tie ir likumīgi un pareizi;

e)  novērš, konstatē un labo pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un atgūst nepamatoti izmaksātās summas, attiecīgā gadījumā kopā ar procentiem par kavētiem maksājumiem. Dalībvalstis par pārkāpumiem, tostarp krāpšanu ziņo Komisijai.

2.  Piemērojot Finanšu regulas [63. panta 3. punktu?], dalībvalstis norāda struktūras, kas ir atbildīgas par EGF EPAF atbalstīto pasākumu pārvaldību un kontroli. Šīs struktūras sniedz Komisijai Finanšu regulas [63. panta 5., 6. un 7. punktā?] noteikto informāciju par finansiālā ieguldījuma īstenošanu, iesniedzot šīs regulas 20. panta 1. punktā minēto noslēguma ziņojumu.

Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1309/2013 izraudzītās iestādes ir sniegušas pietiekamas garantijas, ka maksājumi ir likumīgi un pareizi, un pienācīgi uzskaitīti, attiecīgā dalībvalsts var paziņot Komisijai, ka šīs iestādes ir apstiprinātas saskaņā ar šo regulu. Šajā gadījumā attiecīgā dalībvalsts norāda, kuras iestādes ir apstiprinātas un kādi ir to pienākumi.

3.  Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas, ja ir konstatēts pārkāpums. Dalībvalstu veiktās korekcijas ir visa finansiālā ieguldījuma vai tā daļas anulēšana. Dalībvalstis atgūst visas summas, kas nepamatoti izmaksātas atklātu pārkāpumu rezultātā, atmaksā tās Komisijai un, ja attiecīgā dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, tai piemēro nokavējuma procentus.

4.  Komisija, atbildot par Savienības vispārējā budžeta izpildi, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu, vai finansētās darbības ir veiktas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. Pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts pienākums ir nodrošināt, lai tai būtu labi funkcionējošas pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija pārliecinās, ka šādas sistēmas pastāv.

Šim nolūkam, neskarot Revīzijas palātas pilnvaras vai dalībvalsts veiktās pārbaudes saskaņā ar valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, Komisijas ierēdņi vai darbinieki saistībā ar EGF EPAF finansētajiem pasākumiem var veikt pārbaudes uz vietas, tostarp pārbaudes izlases kārtā, par to brīdinot vismaz vienu darbdienu iepriekš. Komisija par to paziņo pieteikuma iesniedzējai dalībvalstij, lai saņemtu no tās visu vajadzīgo palīdzību. Attiecīgās dalībvalsts ierēdņi vai darbinieki var piedalīties šādās pārbaudēs.

5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu 1. punkta e) apakšpunktu, nosakot kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem ir jāziņo, un sniedzamos datus.

6.  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šī panta piemērošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka formātu, kas izmantojams, ziņojot par pārkāpumiem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti par veiktajiem izdevumiem ir Komisijai un Revīzijas palātai pieejami trīs gadus pēc EGF EPAF finansiālā ieguldījuma izbeigšanas.

24. pants

Finansiālā ieguldījuma atgūšana

1.  Gadījumos, kad saskaņotā individualizēto pakalpojumu kopuma faktiskās izmaksas ir mazākas par finansiālā ieguldījuma summu saskaņā ar 16. pantu, Komisija atgūst attiecīgo summu pēc tam, kad ir devusi attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

2.  Ja pēc nepieciešamo pārbaužu pabeigšanas Komisija secina, ka dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti lēmumā par finansiālo ieguldījumu, vai nepilda saskaņā ar 23. panta 1. punktu noteiktos pienākumus, tā dod iespēju attiecīgajai dalībvalstij iesniegt savus apsvērumus. Ja netiek panākta vienošanās, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu veikt vajadzīgās finanšu korekcijas, anulējot visu attiecīgajam pasākumam piešķirto EGF EPAF finansiālo ieguldījumu vai tā daļu. Šo lēmumu pieņem 12 mēnešu laikā pēc dalībvalsts apsvērumu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts atgūst visas summas, kas nepamatoti izmaksātas pārkāpuma rezultātā, un, ja pieteikuma iesniedzēja dalībvalsts summu neatmaksā noteiktajā laikā, tai piemēro nokavējuma procentus.

25. pants

Pilnvaru deleģēšana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 19. panta 3. punktā un 23. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no dienas, kad stājas spēkā šī regula.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 19. panta 3. punktā un 23. panta 5. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētus aktus. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 19. panta 3. punktu un 23. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

26. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011(29) nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

27. pants

Pārejas noteikums

Regulu (ES) Nr. 1309/2013 turpina piemērot pieteikumiem, kas iesniegti līdz 2020. gada 31. decembrim. To piemēro līdz attiecīgo lietu slēgšanai.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro pieteikumiem, kas iesniegti no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā– Padomes vārdā–

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Kopējie EGF EPAF pieteikumu iznākuma un rezultātu rādītāji

Visi personas dati(30) jāiedala pēc dzimuma (sievietes, vīrieši, nebinārais).

(1)  Kopējie iznākuma rādītāji par atbalsta saņēmējiem

–  bezdarbnieks*,

–  neaktīva persona*,

–  nodarbināts*,

–  pašnodarbināta persona*,

–  vecumā līdz 30 gadiem*,

–  vecumā pēc 54 gadiem *,

–  ar pamatizglītības otrā posma vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.-2. līmenis)*,

–  ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis) *,

–  ar augstāko izglītību (ISCED 5. -8. līmenis),

–  ar mazāk kā divu gadu profesionālo pieredzi;

–  ar profesionālo pieredzi no diviem līdz 10 gadiem;

–  ar vairāk nekā 10 gadu profesionālo pieredzi. [Gr. 95]

Atbalsta saņēmēju kopskaitu aprēķina automātiski, pamatojoties uz kopējiem iznākuma rādītājiem, kas saistīti ar nodarbinātības statusu(31).

Minētie dati par atbalsta saņēmējiem, kas piedalās EGF EPAF līdzfinansētos pasākumos, jāsniedz noslēguma ziņojumā, kā noteikts 20. panta 1. punktā.

(2)  Kopējie rezultātu rādītāji par atbalsta saņēmējiem

–  to EGF EPAF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti nodarbinātībā (iedalot pēc darba līguma veida: pilna laika/nepilna laika, noteikta laika/beztermiņa) un pašnodarbinātībā sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*,

–  to EGF EPAF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri ieguvuši kvalifikāciju sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*,

–  to EGF EPAF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti izglītībā vai apmācībā sešus mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām*.

Minētie dati jāsniedz noslēguma ziņojumā, kā noteikts 20. panta 1. punktā, un tie jāvāc, izmantojot datus, ko sniedz dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī atbalsta saņēmēju apsekojumi (kā noteikts 20. panta 1. punkta d) apakšpunktā). Šajos datos jāietver aprēķinātais atbalsta saņēmēju kopskaits, kas norādīts kopējos iznākuma rādītājos (1). Tādējādi procentuālais īpatsvars arī ir saistīts ar šo aprēķināto kopskaitu.

(3)  Kopējais ilgtermiņa rezultātu rādītājs par atbalsta saņēmējiem

–  to EGF EPAF atbalsta saņēmēju procentuālais īpatsvars, kuri iesaistīti nodarbinātībā un pašnodarbinātībā 18 mēnešus pēc īstenošanas perioda beigām, kas noteikts finansēšanas lēmumā*.

Šie dati jādara pieejami līdz deviņpadsmitā mēneša beigām, skaitot no īstenošanas perioda beigām. Šiem datiem būtu jāietver aprēķinātais atbalsta saņēmēju kopskaits, kas norādīts kopējos iznākuma rādītājos (1). Tādējādi procentuālais īpatsvars arī ir saistīts ar šo aprēķināto kopskaitu. Attiecībā uz lielākām lietām, kas aptver vairāk nekā 1000 atbalsta saņēmēju, datus var arī vākt, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju kopskaita reprezentatīvu paraugu, kas norādīts kā iznākuma rādītājs (1).

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(3)OV C , , . lpp.
(4)OV C , , . lpp.
(5) Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra nostāja.
(6)https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights_lv.
(7)http://eu-un.europa.eu/eu-response-2030-agenda-sustainable-development-sustainable-european-future/.
(8)https://sustainabledevelopment.un.org/post2015/transformingourworld.
(9) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/communication-new-modern-multiannual-financial-framework_en.pdf
(10)https://ec.europa.eu/commission/white-paper-future-europe-reflections-and-scenarios-eu27_lv.
(11)https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-harnessing-globalisation_lv.
(12)https://ec.europa.eu/commission/publications/reflection-paper-future-eu-finances_lv.
(13)Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES kvalitātes sistēma pārmaiņu un pārstrukturēšanās prognozēšanai”, (COM(2013)0882, 13.12.2013.).
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.1927/2006 (2006. gada 20. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (OV L 406, 30.12.2006., 1. lpp.).
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 546/2009 (2009. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Regulu (EK) Nr.1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi (OV L 167, 29.6.2009., 26. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.).
(17)COM(2018)0297 un pievienotais SWD(2018)0192 .
(18)Komisijas SWD(2018)0171 un tā pielikums COM(2018)0321.
(19)OV L ....
(20)Atsauce tiks atjaunināta.
(21)Atsauce tiks atjaunināta.
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(23)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(24)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(25)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(26)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(27) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(28) Atsauce tiks pārbaudīta/atjaunināta. Padomes Direktīva 98/59/EK (1998. gada 20. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(30)Vadošajām iestādēm ir jāizveido sistēma, kurā datorizētā veidā reģistrē un glabā individuālo dalībnieku datus. Dalībvalstu noteiktajai datu apstrādes kārtībai jāatbilst noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.), jo īpaši tās 4., 6. un 9. pantam. Par rādītājiem sniegtie dati, kas apzīmēti ar *, ir personas dati atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punktam. Šādu datu apstrāde vajadzīga, lai izpildītu uz datu pārzini attiecināmo juridisko pienākumu (Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) apakšpunkts).
(31)Bezdarbnieks, neaktīvs, nodarbināts, pašnodarbināta persona.


Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ***I
PDF 473kWORD 137k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) (COM(2018)0382 – C8-0232/2018 – 2018/0206(COD))(1)
P8_TA(2019)0020A8-0461/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)  Saskaņā ar LES 3. pantu Savienība iekšējā tirgus izveidē tiecas panākt īpaši konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālais progress; līdztiesības veicināšana starp sievietēm un vīriešiem, solidaritāte starp paaudzēm un bērna tiesību aizsardzība; kā arī sociālās atstumtības un diskriminācijas apkarošana. Saskaņā ar LESD 9. pantu Savienībai, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, ir jāņem vērā prasības, kas saistītas cita starpā ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, atbilstīgas sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu un izglītības, apmācības un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu.
(1)  Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, reaģējot uz sociālajām problēmām Eiropā, 2017. gada 17. novembrī kopīgi izsludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Divdesmit pīlāra pamatprincipi ir strukturēti trijās kategorijās: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Darbībās, kādas paredzēts veikt Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, būtu jāvadās pēc divdesmit Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem. Lai sekmētu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta ieguldījums cilvēkos un sistēmās tādās politikas jomās kā nodarbinātība, sabiedriskie pakalpojumi, veselība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu. Visās darbībās, kuras tiek atbalstītas ar ESF+, būtu jāievēro Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta), Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kurai Eiropas Savienība un visas tās dalībvalstis ir puses.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.
(2)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā nosaka dalībvalstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizstrādā dalībvalstu, reģionālo un vietējo iestāžu partnerībā, tajās būtu jāietver dzimumu perspektīva un tās būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām, kas tādējādi dotu iespēju iezīmēt un koordinēt prioritāros investīciju projektus, kuri atbalstāmi ar valsts un/vai Savienības finansējumu. Turklāt tām būtu jāpalīdz Savienības finansējumu izmantot saskaņoti, lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam galvenokārt no Savienības programmām, ko attiecīgā gadījumā atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija un InvestEU.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Padome […] pieņēma pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas attiecīgo tekstu saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai tādējādi uzlabotu Eiropas konkurētspēju un veidotu to par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu minētajās pamatnostādnes izklāstītajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, izglītību, apmācību un cīņu ar sociālo atstumtību, nabadzību un diskrimināciju, ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā attiecīgās integrētās pamatnostādnes un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī attiecīgā gadījumā valsts līmenī – valstu reformu programmas, kas pamatojas uz valstu stratēģijām. Turklāt ESF+ būtu jāveicina Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas attiecīgie aspekti, jo īpaši “Jaunu prasmju programma Eiropai” un Eiropas izglītības telpa, attiecīgie Padomes ieteikumi un citas iniciatīvas, piemēram, “Garantija jauniešiem”, “Prasmju pilnveides ceļi” un ilgstošo bezdarbnieku integrēšana.
(3)  Pamatnostādnes dalībvalstu nodarbinātības politikai, ko pieņēmusi Padome saskaņā ar 148. panta 2. punktu, proti, lielāks pieprasījums pēc darbaspēka, spēcīgāks darbaspēka piedāvājums, piekļuve darba tirgum, prasmes un kompetences, darba tirgu funkcionēšanas un sociālā dialoga efektivitātes uzlabošana un vienādu iespēju visiem veicināšana, sekmējot sociālo iekļautību un apkarojot nabadzību, tostarp uzlabojot sabiedriskos pakalpojumus veselības un citās nozarēs, kopā ar plašām saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu pieņemtajām ekonomikas pamatnostādnēm veido daļu no integrētajām pamatnostādnēm, kas ir stratēģijas "Eiropa 2020" pamatā. Padome […] pieņēma pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas tās saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai stimulētu darbvietu izveidi un veicinātu sociālo kohēziju, tādējādi uzlabojot Eiropas konkurētspēju un veidojot Savienību par labāku vietu investīciju veikšanai. Lai nodrošinātu pilnīgu ESF+ pielāgošanu pamatnostādņu mērķiem attiecībā uz nodarbinātības politiku, dalībvalstīm būtu jāplāno tām paredzētais atbalsts no ESF+, ņemot vērā minētās pamatnostādnes, kā arī konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, kā arī valsts līmenī — valstu reformu programmu, kas pamatojas uz valstu stratēģijām, nodarbinātības un sociālie aspekti. Turklāt ESF+ būtu jāveicina Savienības galveno iniciatīvu un darbību īstenošanas attiecīgie aspekti, jo īpaši "Jaunu prasmju programma Eiropai" un Eiropas izglītības telpa, "Garantija jauniešiem" un citi attiecīgie Padomes ieteikumi un citas iniciatīvas, piemēram, "Ieguldīšana bērnos: trūkuma apburtā loka pārraušana", "Prasmju pilnveides ceļi", ilgstošo bezdarbnieku integrēšana, kvalitatīva stažēšanās un māceklības sistēma un rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrēšanai.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja “Eiropas Savienības atbildes reakciju uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” — ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi integrēt visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās, un ir būtiski, ka Savienībai ir vērienīga politika pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome pauda gandarījumu par Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kas bija pirmais solis, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus un ilgtspējīgu attīstību kā būtisku pamatprincipu iekļautu visos Savienības politikas virzienos, tostarp izmantojot savus finansēšanas instrumentus.
(4)  Padome 2017. gada 20. jūnijā apstiprināja “Eiropas Savienības atbildes reakciju uz ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam” — ilgtspējīgai Eiropas nākotnei. Padome uzsvēra, cik svarīgi ir līdzsvaroti un integrēti panākt ilgtspējīgu attīstību trīs (ekonomiskajā, sociālajā un vides) dimensijās. Ilgtspējīgu attīstību ir svarīgi integrēt visās Savienības iekšējās un ārējās politikas jomās, un ir būtiski, ka Savienībai ir vērienīga politika pasaules mēroga problēmu risināšanai. Padome pauda gandarījumu par Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”, kas bija pirmais solis, lai ilgtspējīgas attīstības mērķus un ilgtspējīgu attīstību kā būtisku pamatprincipu iekļautu visos Savienības politikas virzienos, tostarp izmantojot savus finansēšanas instrumentus. ESF+ būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, cita starpā izskaužot galējas nabadzības veidus (1. mērķis), veicinot kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību (4. mērķis), veicinot dzimumu līdztiesību (5. mērķis), sekmējot noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību un pienācīgu darbu visiem (8. mērķis), kā arī mazinot nevienlīdzību (10. mērķis).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Savienībai un tās dalībvalstīm, ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu, kas parakstīta Turīnā 1961. gada 18. oktobrī, savos mērķos vajadzētu iekļaut nodarbinātības veicināšanu, uzlabotus dzīves un darba apstākļus nolūkā panākt ilgstošu augstu nodarbinātības līmeni un atstumtības apkarošanu saskaņā ar LESD 151. pantu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Eiropas sabiedrība joprojām saskaras ar dažāda veida sociālajām problēmām. Vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā kopējais bezdarba līmenis, un ir nepieciešama labāka trešo valstu valstspiederīgo integrācija. Šīs problēmas ne vien apdraud to cilvēku labklājību, kurus tās skārušas tiešā veidā, bet arī rada ekonomisku un sociālu spiedienu uz visu Eiropas sabiedrību.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, ko izraisījusi ekonomikas globalizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība un arvien pieaugošie drošības draudi, pāreja uz tīru enerģiju, tehnoloģiju attīstība un strauji novecojošs darbaspēks, kā arī arvien lielāks prasmju un darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un reģionos, jo īpaši MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar darbaspēka mobilitāti.
(5)  Savienība saskaras ar strukturālām problēmām, kas izriet no ekonomikas globalizācijas, sociālās nevienlīdzības, migrācijas plūsmu pārvaldības un ar to saistītās integrācijas izaicinājumiem, tīras enerģijas un taisnīgas pārejas , tehnoloģiju attīstības, demogrāfiskās lejupslīdes, kopējā bezdarba un jauniešu bezdarba un sabiedrības un darbaspēka straujākās novecošanas un arvien lielākā prasmju un darbaspēka trūkuma atsevišķās nozarēs un reģionos, ar ko jo īpaši saskaras MVU. Ņemot vērā mainīgo situāciju darba tirgū, Savienībai vajadzētu būt gatavai pašreizējām un turpmākajām problēmām, veidot ieguldījumus attiecīgās prasmēs, izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā, veicinot iekļaujošāku izaugsmi un uzlabojot kompetences un zināšanu, nodarbinātības un sociālo politiku, tostarp saistībā ar Savienības pilsoņu darbaspēka mobilitāti, kā arī novēršot pieaugošo nevienlīdzību starp dalībvalstīm un tajās.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Regula (ES) Nr. [...] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.
(6)  Regula (ES) Nr. [...] nosaka darbības satvaru Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), Patvēruma un migrācijas fondam (AMIF), Iekšējās drošības fondam un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam kā daļai no Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF), un jo īpaši izklāsta politikas mērķus un noteikumus dalīti pārvaldītu Savienības fondu plānošanai, uzraudzīšanai, izvērtēšanai, pārvaldīšanai un kontrolei. Tāpēc ir jāprecizē ESF+ vispārīgie mērķi un tā koordinācija ar citiem fondiem un jānosaka īpaši noteikumi, kas piemērojami darbībām, kuras drīkst finansēt no ESF+.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Regula (ES, Euratom) Nr. [gaidāmā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo izpildi, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+.
(7)  Regula (ES, Euratom) Nr. [gaidāmā Finanšu regula] (“Finanšu regula”) paredz noteikumus par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumus par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo izpildi, finanšu palīdzību, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un finanšu instrumentu savstarpējo sinerģiju. Lai nodrošinātu saskaņotību, īstenojot Savienības finansēšanas programmas, Finanšu regula ir jāpiemēro darbībām, kuras īstenojamas tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar ESF+. Šajā regulā būtu jāprecizē darbības mērķi un jāparedz īpaši noteikumi par attiecināmajām darbībām, kuru sakarā ir tiesības saņemt ESF+ finansējumu, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko integrāciju, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.
(8)  Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles pasākumu izmaksas, administratīvo slogu un gaidāmo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām būtu jāietver apsvērumi par vienreizēju maksājumu, vienotu likmju un vienības izmaksu izmantošanu, kā arī par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā paredzēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Lai īstenotu pasākumus, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu sociālekonomisko iekļaušanu, un saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 88. pantu Komisija var atmaksāt dalībvalstīm, izmantojot vienkāršoto izmaksu iespējas, tostarp veicot vienreizējus maksājumus.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radīt papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas pieejas finansēšanai, darbības, ko atbalstīja Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma un Savienības rīcības programma veselības jomā, būtu jāintegrē ESF+. Tāpēc ESF+ būtu jāiekļauj trīs sadaļas: dalītā pārvaldībā īstenota ESF+ sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un Veselības sadaļa. Tam vajadzētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldīb, jo īpaši dalībvalstīs, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšana.
(9)  Lai racionalizētu un vienkāršotu finansēšanas situāciju un radīt papildu sinerģijas iespējas, izmantojot integrētas pieejas finansēšanai, darbības, ko atbalstīja Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD), Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma un Savienības rīcības programma veselības jomā, būtu jāintegrē ESF+. Tāpēc ESF+ būtu jāiekļauj trīs sadaļas: dalītā pārvaldībā īstenota ESF+ sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un tiešā un netiešā pārvaldībā īstenota Veselības sadaļa. Tam vajadzētu palīdzēt samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dažādu fondu pārvaldību, jo īpaši dalībvalstīm un saņēmējiem, vienlaikus saglabājot vienkāršākus noteikumus tādām vienkāršākām darbībām kā pārtikas izdalīšana un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšana.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Ņemot vērā šo plašo ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi paredzēt, ka darbībām, kas jāveic Savienības līmenī, minētā fonda mērķi – uzlabot darba tirgus efektivitāti un veicināt kvalitatīvu nodarbinātību, uzlabot kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamību, kā arī sekmēt sociālo iekļautību un veselību un mazināt nabadzību – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā tiek īstenoti ne vien pēc dalītās pārvaldības principa, bet arī pēc tiešās un netiešās pārvaldības principa.
(10)  Savienībai būtu jāveicina dalībvalstu nodarbinātības politika, sekmējot sadarbību un papildinot to darbības. Ņemot vērā šo plašo ESF+ darbības jomu, ir lietderīgi paredzēt, ka darbībām, kas jāveic Savienības līmenī, minētā fonda mērķi — uzlabot iekļaujoša, atvērta un taisnīga darba tirgus visiem dzimumiem efektivitāti un veicināt kvalitatīvu nodarbinātību, uzlabot kvalitatīvas izglītības un apmācības pieejamību, palīdzību atkāroti integrēties izglītības sistēmās un veicināt mūžizglītību, kā arī sekmēt sociālo iekļautību un veselību un izskaust nabadzību — Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā arī turpmāk tiek īstenoti galvenokārt pēc dalītās pārvaldības principa un vajadzības gadījumā tiek papildināti pēc tiešās un netiešās pārvaldības principa.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Savienības rīcības programmas integrēšana veselības aizsardzības jomā ar ESF+ arī radīs sinerģiju starp tādu iniciatīvu un politikas virzienu izstrādi un pārbaudīšanu, ar kuriem paredzēts uzlabot tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, noturību un ilgtspēju, kas izstrādātas ESF+ programmas Veselības sadaļā, un to īstenošanu dalībvalstīs, izmantojot pārējās ESF+ regulas sadaļās noteiktos instrumentus.
(11)  Savienības rīcības programmas integrēšana veselības aizsardzības jomā ar ESF+ arī radīs sinerģiju starp tādu iniciatīvu un politikas virzienu izstrādi un pārbaudīšanu, ar kuriem paredzēts uzlabot tādu veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību, noturību un ilgtspēju, kas izstrādātas ESF+ programmas Veselības sadaļā, un to īstenošanu dalībvalstīs valsts, reģionālā un vietējā līmenī, izmantojot pārējās ESF+ regulas sadaļās noteiktos instrumentus.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Ar šo regulu paredz ESF+ finansējumu. Daļa no šā finansējuma būtu jāizmanto darbībām, kuras Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā tiks īstenotas tiešā un netiešā pārvaldībā.
(12)  Ar šo regulu paredz ESF+ finansējumu. Tajā būtu jāprecizē piešķīrumi darbībām, kuras jāīsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, un piešķīrumi darbībām, kuras jāīsteno tiešā un netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  ESF+ būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo personu (re)integrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos, pāreju uz nodarbinātību un lielāku darba ņēmēju mobilitāti. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir, cita starpā, uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu aprūpes pieejamību. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām.
(13)  ESF+ ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt nodarbinātību, izmantojot aktīvus intervences pasākumus īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku, aprūpētāju, ekonomiski neaktīvo personu un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu integrēšanai un reintegrēšanai darba tirgū, kā arī veicinot pašnodarbinātību, uzņēmējdarbību un sociālo ekonomiku. ESF+ būtu jācenšas uzlabot nodarbinātības politiku un darba tirgu darbību, atbalstot darba tirgus iestāžu, piemēram, valsts nodarbinātības dienestu, modernizēšanu, lai uzlabotu to spēju nodrošināt aktīvākas mērķtiecīgas un, ja tas ir piemēroti, personalizētas konsultācijas un profesionālo orientāciju darba meklējumos un pārejā uz nodarbinātību, īpašu uzmanību veltot nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un atvieglotu darba ņēmēju mobilitāti, un sniegtu pakalpojumus nediskriminējošā veidā. ESF+ vajadzētu veicināt sieviešu dalību darba tirgū, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir cita starpā uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku kvalitatīvas aprūpes un citu aprūpes pakalpojumu vai atbalsta vieglu pieejamību par pieņemamām cenām vai bez maksas. Vajadzētu paredzēt, ka ESF+ mērķis ir arī drošas, stabilas un labi pielāgotas darba vides nodrošināšana, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem, kas saistīti ar darbu, kā arī ar darba veidu maiņu un novecojoša darbaspēka vajadzībām. ESF+ būtu jāatbalsta arī pasākumi, kuru mērķis ir atvieglot jauniešu pāreju no izglītības uz nodarbinātību.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Lai atbalstītu un atraisītu potenciālu radīt darbvietas sociālajā ekonomikā, ESF+ vajadzētu veicināt sociālās ekonomikas uzņēmumu integrāciju valstu plānos attiecībā uz nodarbinātību un sociālo inovāciju, kā arī valstu reformu programmās. Sociālās ekonomikas uzņēmumi būtu jādefinē kā uzņēmumi, kas noteikti dažādu dalībvalstu sociālās ekonomikas tiesību aktos, kā arī Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumos 15071/15 "Veicināt sociālo ekonomiku — vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā".
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši digitālo prasmju apguvusi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, atbalstīt mūžizglītību un piemērotību darba tirgum un veicināt konkurētspēju un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot mācīšanos darbavietā un māceklību, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar nozares pārstāvjiem, atjauninātiem mācību materiāliem, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu.
(14)  Tā kā ESF+ ir galvenais Savienības instruments, kas vērsts uz nodarbinātību, prasmēm un sociālo iekļaušanu, ir būtiski, lai tas spētu veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju visā Savienībā. Šajā nolūkā tam būtu jānodrošina atbalsts, ar kuru paredzēts uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, diskriminācijas novēršanu, pieejamību, iekļaujamību, efektivitāti un darba tirgus nozīmes palielināšanu, lai sekmētu galveno kompetenču, jo īpaši valodu prasmju un digitālo prasmju, tostarp datu aizsardzības un informācijas pārvaldības prasmju, apguvi, kas nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Ilgstošu bezdarbnieku un cilvēku, kas nāk no nelabvēlīgas sociālās vides, gadījumā īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tam, lai dotu viņiem iespējas. ESF+ vajadzētu veicināt progresu izglītībā un apmācībā un pāreju uz darba dzīvi, un reintegrāciju darbā, atbalstīt mūžizglītību un nodarbināmību visiem un veicināt iekļautību, konkurētspēju, horizontālās un vertikālās segregācijas mazināšanu un sociālo un ekonomisko inovāciju, atbalstot mērogojamas un ilgtspējīgas iniciatīvas šajās jomās. To varētu panākt, izmantojot ieguldījumus arodapmācībā, mācīšanos darbavietā un māceklību, īpaši koncentrējoties uz veiksmīgo duālās izglītības pieeju, profesionālo orientāciju mūža garumā un prasmju prognozēšanu, sadarbībā ar sociālajiem partneriem, atjauninātus mācību materiālus, prognozēšanu un absolventu apzināšanu, pedagogu apmācīšanu, atbalstu ikdienējās un neformālās mācīšanās iespējām, mācību rezultātu apstiprināšanu un kvalifikāciju atzīšanu. ESF + būtu arī jāveicina minoritāšu piekļuve skolotāja profesijai, lai labāk integrētu nelabvēlīgos apstākļos esošās kopienas, piemēram, romus, minoritātes un migrantus.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  ESF+ būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstu nacionālajos plānos iekļautajiem pasākumiem, lai izskaustu enerģētisko nabadzību un veicinātu mājokļu energoefektivitāti neaizsargātām mājsaimniecībām, tostarp tiem, ko skar enerģētiskā nabadzība, un attiecīgā gadījumā sociālajiem mājokļiem, atbilstīgi Komisijas paziņojumam "Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai" un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (XX/XX) par enerģētikas savienības pārvaldību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (XX/XX), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)  Lai saņemtu ESF+ finanšu līdzekļus, dalībvalstīm turpmāk vajadzētu pierādīt, ka notiek efektīvs darbs pie projektiem, kuru mērķis ir ieviest vai stiprināt duālo izglītību, saskaņā ar nodarbinātības garantiju jauniešiem.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Šajā kontekstā būtu jāatbalsta sinerģija ar programmu Erasmus jo īpaši nolūkā sekmēt nelabvēlīgā situācijā esošu izglītojamo dalību mācību mobilitātē.
(15)  ESF+ piedāvātais atbalsts būtu jāizmanto, lai veicinātu tādas kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības, kurā nepastāv nošķiršana, pieejamību visiem, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, īpašu uzmanību pievēršot bērniem no nelabvēlīgas sociālās vides, piemēram, bērnunamu audzēkņiem un bērniem bezpajumtniekiem, un beidzot ar vispārējo un profesionālo izglītību un apmācību un augstāko izglītību, reintegrāciju izglītības sistēmā, kā arī pieaugušo izglītību un apmācību, tādējādi novēršot nabadzības nodošanu no vienas paaudzes otrā, veicinot iespējas pāriet no vienas izglītības un apmācības jomas uz citu, samazinot un novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un sociālo atstumtību, uzlabojot zināšanas veselības jomā, stiprinot neformālo un ikdienējo mācīšanos un veicinot mācību mobilitāti visiem. Ar šiem neformālās mācīšanās veidiem nevajadzētu aizstāt piekļuvi formālajai izglītībai, jo īpaši pirmsskolas un pamatskolas izglītībai. Šajā kontekstā būtu jāveido sinerģija, papildināmība un politikas saskaņotība ar programmu Erasmus, lai pienācīgi un aktīvi iesaistītu nelabvēlīgā situācijā esošus izglītojamos un sagatavotu mobilitātei ārvalstīs, un palielinātu viņu iespējas piedalīties pārrobežu mācību mobilitātē.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)   Atbalsts, kas paredzēts saistībā ar investīciju prioritāti „kopienu virzīta vietējā attīstība”, veicina visu šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanu. ESF+ atbalstītām kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijām vajadzētu būt iekļaujošām attiecībā uz to teritorijā dzīvojošām nelabvēlīgā situācijā esošām personām, gan attiecībā uz vietējo rīcības grupu pārvaldību, gan attiecībā uz stratēģijas saturu. ESF būtu jāspēj atbalstīt kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas pilsētu un lauku rajonos, kā arī integrētus teritoriālos ieguldījumus (ITI).
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
15.b apsvērums (jauns)
(15b)  Savienības kohēzijas politikas pievienoto vērtību galvenokārt rada konkrētai vietai paredzēta teritoriālās dimensijas pieeja, daudzlīmeņu pārvaldība, daudzgadu plānošana, vienoti un izmērāmi mērķi, integrētas attīstības pieeja un konverģence ar Eiropas standartiem administratīvo spēju jomā.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
15.c apsvērums (jauns)
(15c)  Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai dzimumu līdztiesība un dzimumu perspektīvas integrēšana būtu saistošs princips visos plānošanas posmos, sākot no darbības programmu prioritāšu noteikšanas līdz to īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai, un lai būtiskākie pasākumi dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas jomā saņemtu atbalstu.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
15.d apsvērums (jauns)
(15d)   ESF+ būtu jāatbalsta izglītojošas shēmas, kas nodrošina pieaugušajiem ar zemu prasmju līmeni iespēju iegūt minimālo rakstpratības, rēķinpratības un digitālās kompetences līmeni saskaņā ar Padomes 2016. gada 19. decembra ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem“ 1a.
__________________
1a OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  ESF+ būtu jāveicina elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, jo īpaši digitālās prasmes un svarīgāko pamattehnoloģiju apguve, lai sniegtu cilvēkiem prasmes pielāgoties digitalizācijai, tehnoloģiskām pārmaiņām, inovācijai, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, veicinot mobilitāti un atbalstot karjeras maiņu, jo īpaši zemas kvalifikācijas un/vai mazkvalificētiem pieaugušajiem saskaņā ar Prasmju programmu Eiropai.
(16)  ESF+ būtu jāveicina elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā dažādu nelabvēlīgākā situācijā esošu sociālo grupu problēmas, jo īpaši uzņēmējdarbības un digitālās prasmes un svarīgāko pamattehnoloģiju apguvi, lai sniegtu cilvēkiem un vietējām kopienām prasmes, kompetences un zināšanas, kā pielāgoties digitalizācijai, tehnoloģiskām pārmaiņām, inovācijai, sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām, piemēram, pārmaiņām, ko izraisījusi pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, veicinot pāreju no izglītības apguves uz nodarbinātību, mobilitāti un atbalstot jo īpaši zemas kvalifikācijas personas, personas ar invaliditāti un/vai mazkvalificētus pieaugušos saskaņā ar Prasmju programmu Eiropai un nodrošinot koordināciju un papildināmību ar programmu "Digitālā Eiropa".
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Sadarbībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka ESF+ var integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta minētā programma, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas darbiniekiem nākotnē.
(17)  Sadarbībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” būtu jānodrošina, ka ESF+ var integrēt un izvērst inovatīvas mācību programmas, ko atbalsta minētā programma, lai nodrošinātu cilvēkiem prasmes un kompetences, kādas būs nepieciešamas viņu personiskajai un profesionālajai attīstībai un nākotnes darbvietām, un pievērstos pašreizējiem un turpmākajiem sociālajiem izaicinājumiem. Komisijai būtu jānodrošina sinerģija starp veselības sadaļu un programmu “Apvārsnis Eiropa”, lai panāktu labākus rezultātus veselības aizsardzības un slimību profilakses jomā.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)   Sinerģijai ar programmu “Tiesības un vērtības” būtu jānodrošina, ka ESF + var iekļaut un paplašināt darbības, lai novērstu un apkarotu diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, islamofobiju un citas neiecietības izpausmes, kā arī veltīt īpašu rīcību, lai novērstu naidu, segregāciju un stigmatizāciju, tostarp iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu attieksmi.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
(17b)   Tās sinerģijas rezultātā, kas tika izveidota, pateicoties Eiropas teritoriālajai sadarbībai reģionālā un pārrobežu līmenī, tika īstenoti arī sadarbības projekti nolūkā uzlabot nodarbinātību, visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu iekļaušanu, novērst demogrāfiskās problēmas, sekmēt veselību un izglītību ne tikai Savienībā, bet arī pirmspievienošanās valstīs un kaimiņvalstīs, kur sadarbība ar Savienību nodrošina pievienoto vērtību. Ar ESF+ vajadzētu uzlabot šāda veida projektu finansēšanu un nodrošināt zināšanu pārnesi starp tiem un likumdošanas procesu, lai uzlabotu Eiropas tiesisko regulējumu un veicinātu labas prakses apmaiņu starp Savienības teritorijām.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus apkarot nabadzību, lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Tas nozīmē arī mobilizēt virkni politikas pasākumu, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību.
(18)  ESF+ vajadzētu atbalstīt dalībvalstu centienus visos pārvaldības līmeņos, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, apkarot nabadzību, tostarp enerģētisko nabadzību, kā to paredz nesen pieņemtie noteikumi par enerģētikas savienības pārvaldību [aizstāt regulas numuru, tiklīdz tā būs publicēta], lai pārrautu nelabvēlīgu apstākļu mantošanu no paaudzes paaudzē, un sekmēt sociālo iekļaušanu, nodrošinot vienlīdzīgas iespējas visiem, mazinot šķēršļus, apkarojot diskrimināciju un mazinot nevienlīdzību veselības jomā un sociālo nevienlīdzību. Tas nozīmē arī — bet neaprobežojas tikai ar to — mobilizēt virkni proaktīvu un reaģējošu politikas pasākumu un stratēģiju, kas paredzēti visnelabvēlīgākajā situācijā esošām personām neatkarīgi no vecuma, tostarp bērniem, sociāli atstumtām kopienām, piemēram, romiem, cilvēkiem ar invaliditāti, bezpajumtniekiem, trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp migrantiem, kā arī nabadzīgajiem darba ņēmējiem. ESF+ būtu jāsekmē no darba tirgus tālu esošu cilvēku aktīva iekļaušana, lai nodrošinātu viņu sociālekonomisko integrāciju, tostarp sniedzot mērķtiecīgu atbalstu sociālajai ekonomikai. Dalībvalstīm būtu jāveicina ESF+ darbības, kas papildina valsts pasākumus atbilstoši Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikumam par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus1a, tostarp pasākumus attiecībā uz pienācīgu ienākumu atbalstu. ESF+ būtu arī jāizmanto, lai veicinātu savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas vai izmaksu ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem un ļoti kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei, saistītajai aprūpei un ilgtermiņa aprūpei, jo īpaši ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem un pakalpojumiem, kas veicina piekļuvi atbilstīgiem sociālajiem un izmaksu ziņā pieejamiem mājokļu pakalpojumiem. Tas ietver veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem. ESF+ būtu jāveicina sociālās aizsardzības sistēmu modernizācija ar mērķi jo īpaši veicināt to pieejamību, iekļautību un efektivitāti, reaģējot uz mainīgo situāciju darba tirgū. ESF būtu arī jāpievēršas lauku nabadzībai, kas izriet no tādiem īpašiem lauku rajonu trūkumiem kā nelabvēlīga demogrāfiskā situācija, vājš darba tirgus, ierobežota piekļuve izglītības un apmācības pakalpojumiem vai veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem.
______________
1a Komisijas 2008. gada 3. oktobra Ieteikums par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.).
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības mazināšanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kurus apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Lai panāktu, ka Savienības līmenī vismaz 4 % no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem tiek atvēlēti vistrūcīgākajām personām, dalībvalstīm vismaz 2 % no no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai novērstu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos vienkāršāki noteikumi.
(19)  ESF+ vajadzētu veicināt nabadzības izskaušanu, atbalstot valstu shēmas, kas paredzētas nenodrošinātības ar pārtiku un materiālās nenodrošinātības mazināšanai un sekmētu vistrūcīgāko personu un to personu sociālo integrāciju, kuras dzīvo nabadzībā vai kuras apdraud nabadzība vai sociālā atstumtība. Dalībvalstīm vismaz 3% no dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas nacionālajiem finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai apkarotu tādas ārkārtējas nabadzības veidus, kas visvairāk izraisa sociālo atstumtību, piemēram, bezpajumtniecību, bērnu nabadzību, vecuma nabadzību un nenodrošinātību ar pārtiku. Ņemot vērā darbību raksturu un galīgo atbalsta saņēmēju veidu, jāpanāk, lai uz atbalstu, ar kuru paredzēts mazināt vistrūcīgāko personu materiālo nenodrošinātību, attiektos pēc iespējas vienkāršākie noteikumi.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)   ESF+ mērķim vajadzētu būt vecāku sieviešu nabadzības novēršanai visā Savienībā, ņemot vērā to, ka vīriešu un sieviešu pensiju atšķirība (40%) rada akūtu risku, ka pieaug vecāku sieviešu, jo īpaši to, kuras dzīvo bez partnera, nabadzība, lai tā varētu pildīt saistības, kas noteiktas 2015. gada Padomes secinājumos par vienlīdzīgām ienākumu gūšanas iespējām sievietēm un vīriešiem — sieviešu un vīriešu pensiju atšķirības novēršana”1a. Vecāko sieviešu nabadzību palielina arī pieaugošās tiešās izmaksas par veselības aprūpi un zālēm, kas jāsedz vecākiem pacientiem, jo īpaši sievietēm, kurām ilgākā mūža dēļ lielāku dzīves daļu nekā vīriešiem nākas pavadīt, cīnoties ar veselības problēmām.
_________________
1a http://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-9302-2015-INIT/en/pdf.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19b)  Lai apkarotu nabadzību un uzlabotu sociālo iekļautību, ESF+ vajadzētu sekmēt specializēto NVO, kā arī nabadzībā dzīvojošo cilvēku organizāciju aktīvu līdzdalību īpašo programmu sagatavošanā un īstenošanā.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju, līdztekus Patvēruma un migrācijas fonda finansētām darbībām.
(20)  Ņemot vērā pastāvīgo vajadzību pastiprināt centienus, lai risinātu migrācijas plūsmu pārvaldību visā Savienībā un lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu solidaritātes un taisnīgas un kopīgas atbildības centieniem, ESF+ būtu jānodrošina atbalsts, ar ko veicina trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, sociālekonomisko integrāciju, kas var ietvert iniciatīvas vietējā līmenī, līdztekus darbībām, ko finansē ar Patvēruma un migrācijas fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un tiem fondiem, kam var būt pozitīva ietekme uz trešo valstu valstspiederīgo iekļaušanu.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)   Dalībvalstu iestādēm, kas atbild par ESF + plānošanu un īstenošanu, būtu jāveic koordinācija ar dalībvalstu norīkotajām iestādēm, kas pārvalda Patvēruma un migrācijas fonda intervences, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo integrāciju visos līmeņos pēc iespējas labākā veidā, izmantojot stratēģijas, ko galvenokārt īsteno vietējās un reģionālās iestādes un nevalstiskās organizācijas, un vispiemērotākos pasākumus, kas pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo konkrētajai situācijai. Integrācijas pasākumu darbības jomā galvenā uzmanība būtu jāpievērš trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstī, vai attiecīgā gadījumā likumīgas uzturēšanās iegūšanas procesā dalībvalstī, tostarp starptautiskās aizsardzības saņēmējiem.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību.
(21)  ESF+ būtu jāatbalsta politika un sistēmas reformas nodarbinātības, sociālās iekļautības, nabadzības izskaušanas, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes, kā arī izglītības un apmācības jomā. Lai stiprinātu saskaņotību ar Eiropas pusgadu, dalībvalstīm būtu jāatvēl tāda attiecīga summa no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, lai varētu īstenot attiecīgos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas ietilpst ESF+ darbības jomā. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāiesaista vietējās un reģionālās iestādes un jānodrošina saskaņotība, koordinācija un papildināmība starp dalīto pārvaldību un ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem, tostarp ar to saistīto tehnisko palīdzību, ņemot vērā principus un tiesības, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, Eiropas pusgadā paredzēto sociālo rezultātu pārskatu, SDO programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un reģionālās īpatnības, līdz ar to sekmējot LESD 174. pantā izklāstītos Savienības mērķus saistībā ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)  Ņemot vērā reģionu attīstības līmeņa atšķirības un atšķirīgos sociālos apstākļus Savienībā, ESF+ elastīguma līmenim vajadzētu būt pietiekamam, lai ņemtu vērā reģionālās un teritoriālās īpatnības.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Lai nodrošinātu, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais finanšu līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 25 % no finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti no dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas, būtu jāpiešķir sociālās iekļautības veicināšanai.
(22)  Lai nodrošinātu, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā izvirzītā Eiropas sociālā dimensija tiek pienācīgi īstenota un ka minimālais finanšu līdzekļu apjoms tiek paredzēts tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams, dalībvalstīm vismaz 27% no finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti no dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas, būtu jāpiešķir sociālās iekļautības un nabadzības izskaušanas veicināšanai. Šai procentuālajai daļai būtu jāpapildina valsts līdzekļi, lai risinātu galējas nabadzības problēmas.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Visas dalībvalstis ir ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC), kas ir standarts bērnu tiesību veicināšanas un aizsardzības jomā. Bērnu tiesību veicināšana ir skaidrs mērķis, kas iekļauts Savienības politikas virzienos (Lisabonas līguma 3. pants), un Hartā ir noteikts, ka visās Savienības darbībās vispirms jāņem vērā bērna intereses. Savienībai un dalībvalstīm būtu pienācīgi jāizmanto ESF+, lai bērniem, kas dzīvo nabadzībā un ir sociāli atstumti, pārtrauktu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku, kā noteikts Komisijas 2013. gada ieteikumā "Ieguldījums bērnos". ESF+ būtu jāatbalsta darbības, ar ko veicina efektīvas intervences pasākumus, kuri palīdz īstenot bērnu tiesības.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
22.b apsvērums (jauns)
(22b)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto bērnu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni ES (26,4 % 2017. gadā) un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā noteikts, ka bērniem ir tiesības uz aizsardzību pret nabadzību un ka bērniem no nelabvēlīgas vides ir tiesības uz īpašiem pasākumiem vienlīdzīgu iespēju uzlabošanai, dalībvalstīm vismaz 5 % no dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem būtu jāpiešķir Eiropas Garantijas bērniem shēmai, lai veicinātu bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpei, pienācīgam mājoklim un pienācīgam uzturam, lai izskaustu bērnu nabadzību un sociālo atstumtību. Ieguldījumi bērnos jau agrīnā vecumā rada ievērojamu atdevi šiem bērniem un sabiedrībai kopumā un ir izšķiroši, lai jau agrīnā vecumā pārrautu nelabvēlīgu apstākļu apburto loku. Atbalstot bērnu prasmju un iemaņu pilnveidi, viņi spēs pilnībā izmantot savu potenciālu, nodrošinot vislabākos rezultātus izglītības un veselības jomā, lai viņi varētu kļūt par aktīviem sabiedrības locekļiem un palielināt savas kā jauniešu iespējas darba tirgū.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus, šīm dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pietiekamus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, tostarp Garantijas jauniešiem īstenošanā. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.— 2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni. Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem. Tāpēc attiecīgajām dalībvalstīm vismaz 10 % no savas valsts dalītā pārvaldībā īstenotās ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai sekmētu jauniešu piemērotību darba tirgum.
(23)  Ņemot vērā pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni un ekonomiskās aktivitātes trūkumu vairākās dalībvalstīs un reģionos, kas jo īpaši skar nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītos jauniešus (NEET), un šis līmenis ir vēl augstāks starp jauniešiem no nelabvēlīgas sociālās vides, šīm dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pienācīgus dalītā pārvaldībā īstenotas ESF+ sadaļas finanšu līdzekļus darbībās, kas sekmē jauniešu nodarbinātību, jo īpaši — īstenojot Garantijas jauniešiem shēmu. Pamatojoties uz darbībām, ko 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsta Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva un kas vērstas uz atsevišķām personām, dalībvalstīm arī turpmāk būtu jāveicina augstas kvalitātes jauniešu nodarbinātības un izglītības reintegrācijas un efektīvi iesaistīšanas pasākumi, attiecīgā gadījumā prioritāri pievēršoties ilgstošajiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgā situācijā esošajiem jauniešiem, tādiem jauniešiem, kurus visgrūtāk sasniegt, un neaizsargātā situācijā esošiem jauniešiem, tostarp darbam ar jaunatni. Turklāt dalībvalstīm būtu jāiegulda līdzekļi pasākumos, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no skolas uz darba dzīvi, kā arī pārskatot un pielāgojot nodarbinātības dienestu darbu, lai tie sniegtu īpaši pielāgotu atbalstu jauniešiem un sniegtu savus pakalpojumus bez jebkādas diskriminācijas. Dalībvalstīm vismaz 3 % no savas valsts ESF+ sadaļas finanšu līdzekļiem būtu jāpiešķir tam, lai atbalstītu rīcībpolitikas attiecībā uz jauniešu piemērotību darba tirgum, izglītības nepārtrauktību, kvalitatīvu nodarbinātību, māceklību un stažēšanos. Dalībvalstīm, kurās NEET rādītājs ir augstāks par Savienības vidējo radītāju vai pārsniedz 15 %, būtu vismaz 15 % no saviem valsts ESF+ līdzekļiem būtu jāatvēl rīcībpolitiku atbalstam šajā jomā, rīkojoties pienācīgajā teritoriālajā līmenī.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)  Palielinās atšķirības reģionos, tostarp labklājīgākajos reģionos, kuros ir nabadzīgi rajoni.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
23.b apsvērums (jauns)
(23b)   Ņemot vērā ESF+ darbības jomas paplašināšanu, papildu uzdevumu sakarā būtu jāpiešķir lielāks budžets, lai sasniegtu programmas mērķus. Ir vajadzīgs lielāks finansējums, lai cīnītos pret bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, nabadzību, un nodrošinātu atbalstu profesionālajai izaugsmei un apmācībai, jo īpaši digitālajā darbvietā, saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
23.c apsvērums (jauns)
(23c)  Vajadzētu ilgtspējīgi stiprināt EURES, jo īpaši — visaptveroši attīstot interneta platformu un veicinot dalībvalstu aktīvu līdzdalību. Dalībvalstīm vajadzētu efektīvāk izmantot pašreizējo modeli un visas dalībvalstīs pieejamās brīvās darbvietas publicēt EURES sistēmā.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina šo fondu atbalstīto darbību koordinācija un papildināmība.
(24)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina koordinācija un papildināmība un jāliek lietā sinerģija starp darbībām, ko atbalsta ESF+ un pārējās Savienības programmas un instrumenti, piemēram, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fonds, "Apvārsnis Eiropa", Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, Digitālās Eiropas programma, InvestEU, Radošā Eiropa vai Eiropas Solidaritātes korpuss.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Saskaņā ar LESD 349. pantu un 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantu attālākajos reģionos un mazapdzīvotos ziemeļu reģionos ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus, ievērojot kopējo politiku un ES programmas. Pastāvīgo ierobežojumu dēļ šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts.
(25)  Saskaņā ar LESD 349. un 174. pantu un 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantu attālākajiem reģioniem, mazapdzīvotiem ziemeļu reģioniem un salām ir tiesības izmantot konkrētus pasākumus, ievērojot kopējo politiku un ES programmas. Šiem reģioniem vajadzīgs īpašs atbalsts, jo tie cieš no smagiem un pastāvīgi nelabvēlīgiem dabas apstākļiem.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)  Saskaņā ar LESD 174. pantu dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ palīdz izstrādāt un īstenot īpašas politikas, lai pievērstos tādu reģionu šķēršļiem un grūtībām, kuri cieš no smagiem un pastāvīgiem nelabvēlīgiem demogrāfiskajiem apstākļiem, piemēram, depopulācijas ietekmēti reģioni un mazapdzīvoti reģioni.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp visiem attiecīgajiem teritoriālajiem un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis mudinātu sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību iesaistīties dalīti pārvaldīta ESF+ īstenošanā.
(26)  Prasmīga un efektīva ESF+ atbalstīto darbību īstenošana ir atkarīga no labas pārvaldības un partnerības starp Savienības iestādēm un vietējām, reģionālajām un valstu iestādēm un sociālekonomiskajiem dalībniekiem, jo īpaši sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis — partnerībā ar reģionālajām un vietējām iestādēm — nodrošinātu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdztiesības iestāžu, valstu cilvēktiesību iestāžu un citu attiecīgu vai pārstāvības organizāciju jēgpilnu līdzdalību ESF+ plānošanā un īstenošanā — gan darbības programmu prioritāšu izvirzīšanā, gan īstenošanas, uzraudzības un rezultātu un ietekmes novērtēšanā saskaņā ar Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas izveidots ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/20141a.  Turklāt, lai nodrošinātu nediskrimināciju un vienlīdzīgas iespējas, visos posmos vajadzētu iesaistīt arī līdztiesības iestādes un valstu cilvēktiesību institūcijas.
____________
1a Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26a)  Lai nodrošinātu labu pārvaldību un partnerattiecības starp vadošajām iestādēm un partneriem, lietderīgi un efektīvi jāveido ieinteresēto personu spējas, un šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekams daudzums ESF+ līdzekļu. Tā kā ieguldījumi institucionālās spējas un valsts pārvaldes, un sabiedrisko pakalpojumu efektivitātes palielināšanā valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai īstenotu reformas, labāku regulējumu un labu pārvaldību, vairs nav iekļauti dalīti pārvaldīta ESF+ darbības mērķos, taču ir iekļauti Strukturālo reformu atbalsta programmā, Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva koordinācija starp abiem instrumentiem.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Lai politikas pasākumi labāk reaģētu uz sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF+ atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas.
(27)  Lai politikas pasākumi labāk reaģētu uz sociālām pārmaiņām un lai sekmētu un atbalstītu inovatīvus risinājumus, tostarp vietējā mērogā, būtiski ir atbalstīt sociālo inovāciju un sociālo ekonomiku. Konkrēti, lai kāpinātu politikas efektivitāti un tādējādi pamatotu īpaša ESF+ atbalsta saņemšanu, ļoti svarīgi ir testēt un izvērtēt inovatīvos risinājumus pirms to plašākas izmantošanas.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
27.a apsvērums (jauns)
(27a)  Lai pilnībā izmantotu starpnozaru sadarbības potenciālu, uzlabotu sinerģiju un saskaņotību ar citām politikas jomām un sasniegtu tās vispārējos mērķus, ESF + būtu jāatbalsta inovatīvas darbības, kas ar sportu un fiziskām aktivitātēm, kā arī ar kultūru tiecas veicināt sociālo integrāciju, cīnīties pret jauniešu bezdarbu, jo īpaši attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, uzlabo marginalizēto grupu sociālo iekļaušanu, kā arī veicina veselīgu dzīvesveidu un slimību profilaksi.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Tām arī būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina vienlīdzīgas iespējas visiem bez diskriminācijas saskaņā ar LESD 10. pantu un sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreju no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz noteikumus par izdevumu attiecināmību izstrādāt valsts līmenī ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.
(28)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, ka ESF+ veicina sieviešu un vīriešu vienlīdzību saskaņā ar LESD 8. pantu, lai sekmētu vienlīdzīgu attieksmi un iespējas vīriešiem un sievietēm visās jomās, tostarp attiecībā uz dalību darba tirgū, nodarbinātības noteikumiem un profesionālo izaugsmi. Dzimumu aspekti būt jāņem vērā visās īstenotajās programmās visā to sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Turklāt ESF+ būtu jo īpaši jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantam, kas nosaka, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija jebkura iemesla dēļ, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ; turklāt būtu jāaizliedz arī jebkāda diskriminācija dzimumīpašību vai dzimtiskās identitātes dēļ, kā arī valstspiederības dēļ. Dalībvalstīm un Komisijai arī būtu jānodrošina, ka ESF+ sekmē personu ar invaliditāti iekļaušanu sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un palīdz īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām cita starpā attiecībā uz izglītību, darbu, nodarbinātību un vispārējo piekļūstamību. Šie principi būtu laicīgi un saskaņoti jāņem vērā visos aspektos un visos programmu sagatavošanas, uzraudzības, īstenošanas un novērtēšanas posmsos, vienlaikus nodrošinot, ka tiek veiktas īpašas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas. ESF+ būtu jāveicina arī pāreja no aprūpes iestādē veiktas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē, jo īpaši personām, kuras saskaras ar daudzkārtēju un intersekcionālu diskrimināciju. ESF+ nebūtu jāatbalsta darbības, kas sekmē segregāciju un sociālo atstumtību. Regula (ES) Nr. [gaidāmā KNR] paredz, ka noteikumiem par izdevumu attiecināmību jāatbilst Hartai un jābūt noteiktiem valsts līmenī — ar dažiem izņēmumiem, kuru dēļ nepieciešams paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz dalītā pārvaldībā īstenotu ESF+ sadaļu.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
28.a apsvērums (jauns)
(28a)  Būtu jāapsver reģionālo rādītāju izmantošana, lai varētu labāk ņemt vērā reģionālās atšķirības.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
28.b apsvērums (jauns)
(28b)   ESF + būtu jāatbalsta pētījums par valodām, lai veicinātu savstarpējo sapratni un veidotu iekļaujošu sabiedrību, arī dalībvalstīm plašāk pieņemot instrumentu kopumu bēgļiem paredzētajam valodu atbalstam, ko izstrādājusi Eiropas Padome.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Lai mazinātu administratīvo slogu, ko uzliek datu vākšana, tad, ja šādi dati ir pieejami reģistros, dalībvalstīm vajadzētu ļaut vadošajām iestādēm iegūt informāciju no šadiem reģistriem.
(29)  Lai mazinātu administratīvo slogu, ko uzliek datu vākšana, tad, ja šādi dati, pēc iespējas sadalīti pēc dzimuma, ir pieejami reģistros, dalībvalstīm vajadzētu ļaut vadošajām iestādēm iegūt informāciju no šādiem reģistriem, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a. Ir ieteicams stimulēt datu elektroniskās nosūtīšanas turpināšanu, jo tas palīdz samazināt administratīvo slogu.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka veiksmīgas idejas iespējams īstenot plašākā mērogā vai citos kontekstos ar finansiālu atbalstu no ESF+ vai no citiem avotiem.
(31)  Sociālās politikas eksperimenti ir neliela mēroga projektu pārbaudes, kurās var iegūt pierādījumus par sociālo inovāciju īstenošanas iespējamību. Būtu jāpanāk, ka tiek atbalstīta iespēja izmēģināt idejas vietējā līmenī un veiksmīgas idejas attiecīgā gadījumā īstenot plašākā mērogā vai novirzīt citos kontekstos dažādos reģionos vai dalībvalstīs, izmantojot finansiālu atbalstu no ESF+ vai kopā ar citiem avotiem.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu centrālajiem nodarbinātības dienestiem un Komisiju. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības.
(32)  ESF+ regula paredz noteikumus, ar kuriem paredzēts panākt darba ņēmēju brīvu pārvietošanos nediskriminējošā veidā, nodrošinot ciešu sadarbību starp dalībvalstu valsts nodarbinātības dienestiem, Komisiju un sociālajiem partneriem. Eiropas nodarbinātības dienestu tīklam, iesaistot sociālos partnerus, būtu jāveicina labāka darba tirgu darbība, atvieglojot darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti un lielāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par darba tirgu. ESF+ darbības joma ietver arī izstrādātas un atbalstītas mērķtiecīgas mobilitātes shēmas, kas palīdzes aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur darba tirgū ir konstatētas nepilnības. ESF+ aptver pārrobežu partnerattiecības starp reģionālajiem valsts nodarbinātības dienestiem un sociālajiem partneriem un to darbību, lai veicinātu mobilitāti, kā arī pārredzamību un pārrobežu darba tirgu integrāciju, sniedzot informāciju, konsultācijas un nodrošinot iekārtošanu darbā. Daudzos pierobežas reģionos tiem ir būtiska nozīme patiesa Eiropas darba tirgus attīstībā.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Mikrouzņēmumiem, sociālās ekonomikas un sociālajiem uzņemumiem, jo īpaši cilvēkiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais, viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai ir finansējuma nepieejamība. ESF+ regula paredz noteikumus, kas radīs tirgus ekosistēmu, lai palielinātu sociālo uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kā arī lai apmierinātu pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un neaizsargātiem cilvēkiem, kuri vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo ieguldījumu un prasmju politikas sadaļā.
(33)  Mikrouzņēmumiem, sociālajai ekonomikai un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo īpaši cilvēkiem, kuriem darba tirgus ir visnepieejamākais, viens no galvenajiem šķēršļiem uzņēmējdarbības sākšanai ir finansējuma nepieejamība. ESF+ regula paredz noteikumus, kas radīs tirgus ekosistēmu, lai palielinātu sociālās ekonomikas uzņēmumu, tostarp kultūras un radošajā nozarē, piekļuvi finansējumam un atbalsta pakalpojumiem, kā arī lai apmierinātu pieprasījumu no tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs, jo īpaši bezdarbniekiem, sievietēm un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, kuri vēlas dibināt vai attīstīt mikrouzņēmumu. Šis mērķis tiks īstenots, izmantojot finanšu instrumentus un budžeta garantiju, kas paredzēti fonda InvestEU sociālo ieguldījumu un prasmju politikas sadaļā.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
33.a apsvērums (jauns)
(33a)  Komisijai vajadzētu Savienības līmenī sociālajiem un uz solidaritāti balstītajiem uzņēmumiem ieviest Eiropas sociālās ekonomikas zīmi, balstoties uz skaidriem kritērijiem, kas izstrādāti tā, lai uzsvērtu šo uzņēmumu īpašās iezīmes un to sociālo ietekmi, palielinātu to atpazīstamību, sekmētu ieguldījumus, atvieglotu piekļuvi finansējumam un vienotajam tirgum tiem, kuri vēlas paplašināties savas valsts tirgū vai iziet uz citām dalībvalstīm, bet vienlaikus ņemot vērā atšķirīgos juridiskos veidus un sistēmas šajā nozarē un dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Sociālo ieguldījumu tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu un inovatīvu un papildinošu pieeju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem attiecīgi būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.
(34)  Sociālo ieguldījumu tirgus dalībniekiem, tostarp labdarības dalībniekiem, var būt izšķiroša nozīme, lai sasniegtu vairākus ESF+ mērķus, jo tie piedāvā finansējumu un inovatīvu un papildinošu pieeju cīņai pret sociālo atstumtību un nabadzību, bezdarba samazināšanu un ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā. Tādēļ labdarības dalībniekiem, piemēram, fondiem un līdzekļu devējiem, ciktāl to politikas vai sociālā darba kārtība nav pretrunā Savienības ideāliem, attiecīgi būtu jāiesaistās ESF+ darbībās, jo īpaši tajās, kuru mērķis ir attīstīt sociālo ieguldījumu tirgus ekosistēmu.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
(34a)  Būtiska pievienotā vērtība ir starpvalstu sadarbībai, tādēļ tā būtu jāatbalsta visām dalībvalstīm, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus, kad ņemts vērā proporcionalitātes princips. Tā ir arī nepieciešama, lai stiprinātu Komisijas lomu pieredzes apmaiņas veicināšanā un attiecīgo iniciatīvu īstenošanas koordinēšanā.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
35.a apsvērums (jauns)
(35a)   Komisijai būtu jāpalielina dalībvalstu un nepietiekami pārstāvēto organizāciju līdzdalība, pēc iespējas samazinot šķēršļus līdzdalībai, tostarp administratīvo slogu, kas saistīts ar finansējuma pieprasīšanu un saņemšanu.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
35.b apsvērums (jauns)
(35b)   Viens no galvenajiem Savienības mērķiem ir stiprināt veselības aizsardzības sistēmas, atbalstot veselības un pacientu aprūpes digitālo pārveidi un attīstot ilgtspējīgu veselības informācijas sistēmu, kā arī atbalstot dalībvalstu reformas, lai veselības aprūpes sistēmas padarītu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Ilgāk saglabājot cilvēku veselību un aktivitāti un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.17
(36)  Lai izpildītu LESD 168. pantā noteiktās prasības, ir vajadzīgi pastāvīgi centieni. Saglabājot visu cilvēku veselību un aktivitāti bez diskriminācijas un dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tas vispārēji labvēlīgi ietekmēs viņu veselību, tostarp mazinās nevienlīdzību veselības jomā, sekmēs cilvēku dzīves kvalitāti, produktivitāti un konkurētspēju, bet vienlaikus samazinās valstu budžetiem radīto spiedienu. Atbalsts inovācijai, tostarp sociālajai inovācijai, kas ietekmē veselību, un tās atzīšana palīdz risināt ilgtspējas problēmas veselības aprūpes nozarē, vienlaikus risinot arī demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas. Turklāt, lai panāktu “integrējošu izaugsmi”, ir svarīgas darbības, ar kurām samazina nevienlīdzību veselības jomā. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši 3. mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību ikvienam un visos vecumos”.17
_________________
_________________
17 COM(2016)0739
17 COM(2016)0739
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
(36a)  Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju “ veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis vienkārši stāvoklis, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis”. Lai uzlabotu Savienības iedzīvotāju veselību, ir svarīgi koncentrēties ne tikai uz fizisko veselību un sociālo labklājību. Saskaņā ar PVO datiem personas ar invaliditāti gandrīz 40 % savas dzīves laika cieš no garīgās veselības problēmām. Garīgās veselības problēmas ir arī plaši izplatītas, ilgstošas, un tās ir iemesls diskriminācijai un ievērojami veicina nevienlīdzību veselības jomā. Turklāt ekonomikas krīze ietekmē tos faktorus, kas nosaka garīgo veselību, jo krīzes apstākļos mazinās aizsargfaktori un pastiprinās riska faktori.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Pierādījumiem un kopējām vērtībām un principiem Eiropas Savienības veselības sistēmās, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos, būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi, plānojot un pārvaldot novatoriskas, efektīvas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, popularizējot instrumentus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei, kā arī brīvprātīgā darba labākās prakses ieviešanu plašākā mērogā.
(37)  Pierādījumiem un kopējām vērtībām un principiem Eiropas Savienības veselības sistēmās, kā izklāstīts Padomes 2006. gada 2. jūnija secinājumos, būtu jāatbalsta lēmumu pieņemšanas procesi, plānojot un pārvaldot novatoriskas, efektīvas un noturīgas veselības aizsardzības sistēmas, popularizējot instrumentus, kas nodrošina vispārēju piekļuvi kvalitatīvai, uz cilvēku vērstai veselības aprūpei un saistītajai aprūpei, kā arī brīvprātīgā darba labākās prakses ieviešanu plašākā mērogā. Tas ietver veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus kā daļu no primārās veselības aprūpes pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
37.a apsvērums (jauns)
(37a)  Savienības iepriekšējās rīcības programmas sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gads) un veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gads un 2014.–2020. gads), kas pieņemtas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK1a, Lēmumu Nr. 1350/2007/EK1b un Regulu (ES) Nr. 282/20141c (“iepriekšējās veselības programmas”), ir novērtētas pozitīvi, atzīstot, ka to rezultātā panākti vairāki svarīgi sasniegumi un uzlabojumi. ESF+ Veselības sadaļai būtu jābalstās uz iepriekšējo veselības aprūpes programmu sasniegumiem.
____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmums Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 1350/2007/EK , ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.).
1c Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 282/2014, ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
37.b apsvērums (jauns)
(37b)   ESF+ Veselības sadaļai vajadzētu būt līdzeklim, ar ko veicināt rīcību jomās, kurās Savienības rīcībai ir pievienotā vērtība, ko var apliecināt, pamatojoties uz tādām darbībām kā labas prakses apmaiņa starp dalībvalstīm un reģioniem; atbalsts zināšanu apmaiņas vai savstarpējas mācīšanās tīkliem; atbalsts veselības aprūpes speciālistu kvalifikācijai; pārrobežu apdraudējumu novēršana, lai mazinātu to riskus un to radītās sekas; konkrētu ar iekšējo tirgu saistītu jautājumu risināšana jomās, kurās Savienībai ir pamatotas pilnvaras garantēt kvalitatīvus risinājumus dalībvalstīs; inovācijas potenciāla atklāšana veselības jomā; darbības, kuru rezultātā varētu izstrādāt salīdzinošās vērtēšanas sistēmu, lai varētu pieņemt apzinātus lēmumus Savienības līmenī; efektivitātes uzlabošana, novēršot līdzekļu izšķērdēšanu pasākumu pārklāšanās dēļ, un finanšu resursu izmantošanas optimizācija.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Lai papildinātu dalībvalstu rīcību saskaņā ar attiecīgo stratēģiju, ESF+ Veselības sadaļai būtu jāpalīdz nodrošināt slimību profilaksi visu ikviena Savienības pilsoņa dzīvi un veselības veicināšanu, pievēršoties veselības riska faktoriem, piemēram, tabakas lietošanai un pasīvai smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, nelegālo narkotiku lietošanai un veselībai narkotiku nodarītā kaitējuma mazināšanai, neveselīgiem uztura paradumiem un fiziskās aktivitātes trūkumam, un sekmēt labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam. ESF+ Veselības sadaļa būtu jāintegrē efektīvas novēršanas modeļos, inovatīvās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos un risinājumos, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu novatoriskās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei Eiropas iedzīvotājiem.
(38)  Lai papildinātu dalībvalstu rīcību saskaņā ar attiecīgo stratēģiju, ESF+ Veselības sadaļai būtu jāpalīdz nodrošināt Savienībā dzīvojošo cilvēku slimību profilaksi, agrīno diagnosticēšanu visa mūža garumā un veselības veicināšanu, pievēršoties veselības riska faktoriem, piemēram, tabakas lietošanai, smēķēšanai un pasīvai smēķēšanai, pārmērīgai alkohola lietošanai, vides veselības riska faktoriem, nelegālo narkotiku lietošanai un veselībai narkotiku nodarītā kaitējuma mazināšanai, aptaukošanās problēmai un neveselīgiem uztura paradumiem, kas ir saistīti arī ar nabadzību, un fiziskās aktivitātes trūkumam, un sekmēt labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam, lielāku sabiedrības informētību par riska faktoriem, labi izstrādātus sabiedrības veselības pasākumus nolūkā samazināt infekciju un novēršamu infekcijas slimību slogu, tostarp ar vakcināciju, un ietekmi uz vispārējo veselību mūža garumā. Šajā kontekstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš veselības izglītībai, jo tā palīdz indivīdiem un kopienām uzlabot savu veselību, vairot zināšanas un mainīt attieksmi. Pašreizējās veselības problēmas var efektīvi risināt tikai tad, ja Savienības līmenī tiek īstenota sadarbība un tiek turpinātas Savienības darbības veselības jomā. ESF+ Veselības sadaļai būtu jāatbalsta attiecīgo Savienības tiesību aktu ieviešana un informēšana par tiem, tā jāintegrē efektīvas novēršanas un informētības veicināšanas modeļos, kuri uzrunā visus, inovatīvās tehnoloģijās un jaunos uzņēmējdarbības modeļos un risinājumos, lai tādējādi sniegtu ieguldījumu novatoriskās, pieejamās, efektīvās un ilgtspējīgās veselības aprūpes sistēmās un vienkāršotu piekļuvi labākai un drošākai veselības aprūpei cilvēkiem, kuri dzīvo Savienības pilsētu vai lauku teritorijās.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
38.a apsvērums (jauns)
(38a)   Lai īstenotu pasākumus, kas paredzēti Veselības sadaļā, Komisijai būtu jāatbalsta Veselības nozares valdes izveide. Turklāt Komisijai būtu jāierosina veidi un metodes, lai ar veselību saistītas darbības saskaņotu ar Eiropas pusgada procesu, kam tagad ir kompetence ieteikt veselības aprūpes sistēmu (un de facto citu veselības sociālo faktoru) reformas, lai uzlabotu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības pieejamību un ilgtspēju dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa nelipīgas slimības, un efektīvai slimību profilakse paredz daudz un dažādus pārrobežu aspektus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra nepieciešamību līdz minimumam samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, ko rada nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, piemēram, infekcijas slimības un citi bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes draudi, atbalstot sagatavotības un reaģēšanas spēju veidošanu.
(39)  Vairāk nekā 80 % priekšlaicīgas nāves gadījumu Savienībā izraisa nelipīgas slimības, un efektīva slimību profilakse paredz daudzas un dažādas pārnozaru darbības un pārrobežu aspektus. Turklāt Eiropas Parlaments un Padome uzsvēra nepieciešamību līdz minimumam samazināt nelabvēlīgo ietekmi uz sabiedrības veselību, ko rada nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi, piemēram, negaidītas un kumulatīvas vides emisijas un piesārņojums, infekcijas slimības un citi bioloģiskas, ķīmiskas, vidiskas vai nezināmas izcelsmes draudi, atbalstot sagatavotības un reaģēšanas spēju veidošanu.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
39.a apsvērums (jauns)
(39a)   Pastāvīgi ieguldījumi inovatīvās un uz kopienu balstītās pieejās, ar kurām novērst pārrobežu slimības, piemēram, HIV/AIDS, tuberkulozes un vīrushepatīta epidēmijas, ir būtiski svarīgi, jo slimību sociālā dimensija ir galvenais faktors, kas ietekmē spēju šādas epidēmijas novērst Savienībā un kaimiņvalstīs. Vērienīgākai politiskajai vadībai un atbilstošiem tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, ar kuriem nodrošina ilgtspējīgu reģionālo reakciju cīņā pret HIV/AIDS, tuberkulozi un hepatītu Eiropā, būs būtiska nozīme, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus šo slimību izskaušanai.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Lai nodrošinātu veselības sistēmu efektivitāti un pacientu veselību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību.
(40)  Lai nodrošinātu veselības sistēmu efektivitāti un pacientu veselību, ir būtiski mazināt rezistentu infekciju un veselības aprūpē iegūtu infekciju radīto slogu un garantēt iedarbīgu antimikrobiālo vielu pieejamību, vienlaikus arī samazinot to lietošanu, lai palīdzētu novērst antimikrobiālo vielu rezistenci.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
42. apsvērums
(42)  Ņemot vērā dažu ESF+ Veselības sadaļā ietverto mērķu īpašo raksturu un tajā paredzēto darbību veidu, attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes ir vispiemērotākās attiecīgo pasākumu īstenošanai. Šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem [jaunās Finanšu regulas] 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.
(42)  Ņemot vērā dažu ESF+ Veselības sadaļā ietverto mērķu īpašo raksturu un tajā paredzēto darbību veidu, attiecīgās dalībvalstu kompetentās iestādes ir vispiemērotākās attiecīgo pasākumu īstenošanai ar aktīvas pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, kā arī attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem [jaunās Finanšu regulas] 195. panta nozīmē un dotācijas šādām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
42.a apsvērums (jauns)
(42a)   Lai uzlabotu programmas efektivitāti nepilnību un neatbilstību uzraudzības jomā, Komisijai būtu jāievieš un jāizmanto programmatiski un darbībām atbilstoši rādītāji, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
42.b apsvērums (jauns)
(42b)   ESF+ programmai būtu jānovērš esošie šķēršļi pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai, piemēram, atvieglojot pieteikšanās procedūras, vienkāršojot finanšu kritērijus, dažos gadījumos atceļot līdzfinansējuma procentuālo daļu, kā arī palielinot pacientu, viņu organizāciju un citu ieinteresēto personu iesaistīšanās spēju, nodrošinot apmācību un izglītību. Programmas mērķis ir arī nodrošināt tādu pilsoniskās sabiedrības tīklu un organizāciju darbību Savienības līmenī, kas palīdz sasniegt tās mērķus, tostarp Savienības līmeņa organizācijās.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
42.c apsvērums (jauns)
(42c)   ESF+ Veselības sadaļas īstenošanai būtu jānorit tā, lai tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz savas veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Ievērojot Līgumā noteiktos pienākumus un dalībvalstu kā galvenā partnera Savienības lēmumu pieņemšanas procesā lomu, būtu jāiesaista vietējā līmeņa kompetentās iestādes, lai nodrošinātu Savienības veselības politikas nostādņu efektīvu un ilgstošu ietekmi, tās integrējot vietējā līmeņa sociālajā politikā.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  ES veselības aizsardzības tiesību aktiem ir tūlītēja ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Zāļu un medicīnisko tehnoloģiju (zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēkcilmes vielu) tiesiskajam regulējumam, kā arī tabakas jomas tiesību aktiem, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir būtiska nozīmeveselības aizsardzībā ES. Regulai, kā arī tās īstenošanai un izpildei jāiet kopsolī ar inovācijām un pētniecības sasniegumiem un sociālajām pārmaiņām šajā jomā, vienlaikus nodrošinot veselības aizsardzības mērķu izpildi. Tādēļ ir nepārtraukti jāattīstīta pierādījumu bāze, kas vajadzīga šāda zinātniska rakstura tiesību aktu īstenošanai.
(44)  ES veselības aizsardzības tiesību aktiem ir tūlītēja ietekme uz iedzīvotāju dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un labu iekšējā tirgus darbību. Zāļu un medicīnisko tehnoloģiju (zāļu, medicīnisko ierīču un cilvēkcilmes vielu) tiesiskajam regulējumam, kā arī tabakas jomas tiesību aktiem, pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē un nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem ir būtiska nozīmeveselības aizsardzībā ES. Turklāt daudziem citiem Savienības tiesību aktiem ir būtiska ietekme uz veselību, piemēram, tiem, kas attiecas uz pārtiku un pārtikas marķēšanu, gaisa piesārņojumu, endokrīnajiem disruptoriem un pesticīdiem. Dažos gadījumos vides riska faktoru kumulatīvā ietekme netiek skaidri izprasta, kas var radīt nepieņemamu risku iedzīvotāju veselībai.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
44.a apsvērums (jauns)
(44a)   Regulai ar ietekmi uz veselības jomu, kā arī tās īstenošanai un izpildei būtu jāiet kopsolī ar inovācijas un pētniecības sasniegumiem un sociālajām pārmaiņām šajā jomā, vienlaikus nodrošinot piesardzības principa ievērošanu, kā to paredz līgumi. Tādēļ ir nepieciešams pastāvīgi attīstīt pierādījumu bāzi, kas nepieciešama šādu zinātniska rakstura tiesību aktu īstenošanai, un būtu jāgarantē visaugstākais pārredzamības līmeni, lai nodrošinātu neatkarīgas pārbaudes iespējas nolūkā atgūt sabiedrības uzticību Savienības procesiem un tāpēc, ka šādu pierādījumu kopīga izmantošana pēc būtības ir sabiedrības interesēs.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
44.b apsvērums (jauns)
(44b)   Ar veselības aprūpi saistītās problēmas nevar atrisināt tikai veselības aprūpes nozare viena pati, jo veselību nosaka vairāki ar nozari nesaistīti faktori. Tādējādi, kā noteikts Māstrihtas un Amsterdamas līgumos, veselības aspekts ir svarīgs visās politikas jomās, lai Savienība spētu risināt turpmākos uzdevumus. Tomēr viena no lielākajām problēmām, ar ko pašreiz saskaras Eiropas veselības nozare, ir likt citām nozarēm apzināties savu lēmumu ietekmi uz veselību un integrēt veselības aspektu savā politikā. Svarīgs progress veselības aizsardzības jomā līdz šim ir panākts ar politikas pasākumiem tādās jomās kā izglītība, satiksme, uzturs, lauksaimniecība, darbaspēks vai plānošana. Piemēram, būtiski uzlabojumi sirds veselības jomā ir konstatēti, pateicoties izmaiņām politikā un noteikumos attiecībā uz pārtikas kvalitāti, lielāku fizisko aktivitāti un smēķēšanas samazināšanu.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un izpildīt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula integrēs rīcību klimata politikas jomā Savienības politikas virzienos un ļaus sasniegt kopējo mērķi 25 % no ES budžeta izdevumiem klimata mērķu izpildei. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.
(46)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī regula palīdzēs Savienības politikas virzienos integrēt rīcību klimata jomā un 2021.–2027. gada DFS laikā sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai, un pēc iespējas drīzāk (vēlākais līdz 2027. gadam) šim nolūkam gadā veltīt 30 % no izdevumiem. Attiecīgās darbības sagatavošanas un īstenošanas procesā tiks apzinātas un starpposma izvērtējumā tiks pārskatītas.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
47. apsvērums
(47)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES19 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas un Veselības sadaļas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
(47)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES19 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi pretendēt uz finansējumu saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas un Veselības sadaļas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Programmā būs jāņem vērā īpašie ierobežojumi, ar kādiem saskaras fiziskās personas un tiesību subjekti no šādām teritorijām, lai tiem sniegtu faktisku piekļuvi minētajām sadaļām.
__________________
__________________
19 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
19 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
48. apsvērums
(48)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, drīkst piedalīties Savienības programmās saskaņā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurā paredzēta programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Būtu jāievieš konkrēts noteikums ar šo regulu piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.
(48)  Ja tiek ievēroti visi attiecīgie noteikumi un regulējums, trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, drīkst piedalīties Savienības programmās saskaņā ar sadarbību, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurā paredzēta programmu īstenošanu ar lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Būtu jāievieš konkrēts noteikums ar šo regulu piešķirt nepieciešamās tiesības un piekļuvi atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
50.a apsvērums (jauns)
(50a)   Ir svarīgi nodrošināt finanšu līdzekļu saprātīgu un taisnīgu pārvaldību, lai nodrošinātu to izmantošanu iespējami skaidrā, efektīvā un vienkāršā veidā, vienlaikus garantējot juridisko noteiktību un nodrošinot tā pieejamību visiem dalībniekiem. Tā kā ESF+ darbības tiek īstenotas saskaņā ar dalītu pārvaldību, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt papildu noteikumus vai grozīt pastāvošos noteikumus, jo tas saņēmējiem sarežģītu līdzekļu izmantošanu un var aizkavēt rēķinu apmaksu.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
51. apsvērums
(51)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti un veicināt kvalitatīvu darbavietu pieejamību, uzlabot izglītības un apmācības pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību un veselību un mazināt nabadzību, kā arī darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
(51)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, uzlabot darba tirgu efektivitāti un taisnīgumu un veicināt kvalitatīvu darbavietu pieejamību, uzlabot izglītības, apmācības un aprūpes pieejamību un kvalitāti, veicināt sociālo iekļautību, vienlīdzīgas iespējas un veselību un izskaust nabadzību, kā arī darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
1. pants
1. pants
1. pants
Priekšmets
Priekšmets
Ar šo regulu izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+).
Ar šo regulu izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+). ESF+ sastāv no trijām sadaļām: dalītā pārvaldībā īstenotā sadaļa, Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa un Veselības sadaļa.
Šajā regulā ir izklāstīti ESF+ mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, īstenošanas metodes, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
Šajā regulā ir izklāstīti ESF+ mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, īstenošanas metodes, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi, ar kuriem papildina vispārējos noteikumus, ko piemēro ESF+ saskaņā ar Regulu (ES) Nr. [Kopīgo noteikumu regula].
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
2. pants
2. pants
2. pants
Definīcijas
Definīcijas
1.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1.  Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1)  “papildpasākumi” ir darbības, kas tiek īstenotas līdztekus pārtikas izdalīšanai un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanai un ar kurām paredzēts novērst sociālo atstumtību, piemēram, izmantojot un nodrošinot sociālos pakalpojumus vai sniedzot ieteikumus par mājsaimniecības budžeta pārvaldīšanu;
(1)  "papildpasākumi" ir darbības, kas tiek īstenotas līdztekus pārtikas izdalīšanai un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanai un ar kurām paredzēts novērst sociālo atstumtību un izskaust nabadzību, piemēram, izmantojot un nodrošinot sociālos pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu, nodrošinot attiecīgu informāciju par publiskajiem pakalpojumiem vai sniedzot ieteikumus par mājsaimniecības budžeta pārvaldīšanu;
(2)  “asociētā valsts” ir tāda trešā valsts, kura ar Savienību ir parakstījusi nolīgumu, kas tai dod tiesības piedalīties ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā saskaņā ar 30. pantu;
(2)  “asociētā valsts” ir tāda trešā valsts, kura ar Savienību ir parakstījusi nolīgumu, kas tai dod tiesības piedalīties ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā saskaņā ar 30. pantu;
(3)  “minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces un mācībām nepieciešamie priekšmeti;
(3)  “minimālā materiālā palīdzība” ir preces, ar kurām tiek apmierinātas personas pamatvajadzības uz cilvēka cienīgu dzīvi, piemēram, apģērbs, higiēnas preces, ieskaitot sieviešu higiēnas preces, un mācībām nepieciešamie priekšmeti;
(4)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;
(4)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem;
(5)  “kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi četru nedēļu laikposmā no dienas, kad dalībnieks pārtrauc darbību (izstāšanās datums);
(5)  “kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi četru nedēļu laikposmā no dienas, kad dalībnieks pārtrauc darbību (izstāšanās datums);
(6)  “kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi sešu mēnešu laikposmā pēc tam, kad dalībnieks ir pārtraucis darbību;
(6)  “kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji” ir kopējie rezultātu rādītāji, kas aptver ietekmi sešu un 12 mēnešu laikposmā pēc tam, kad dalībnieks ir pārtraucis darbību;
(7)  “pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas” ir faktiskās izmaksas, kas saistītas ar atbalsta saņēmēja veiktu pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu un nav tikai iegādātās pārtikas cena un/vai minimālās materiālās palīdzības summa;
(7)  “pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas” ir faktiskās izmaksas, kas saistītas ar atbalsta saņēmēja veiktu pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu un nav tikai iegādātās pārtikas cena un/vai minimālās materiālās palīdzības summa;
(7a)  “pārrobežu partnerības” Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā ir valsts nodarbinātības dienestu, pilsoniskās sabiedrības vai sociālo partneru, kas atrodas vismaz divās dalībvalstīs, pastāvīgas sadarbības struktūras;
(8)  “galīgais atbalsta saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona(-s), kura(-s) saņem atbalstu, kā noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā;
(8)  “galīgais atbalsta saņēmējs” ir vistrūcīgākā persona(-s), kura(-s) saņem atbalstu, kā noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā;
(9)  “veselības krīze” ir jebkura ar veselības aspektu saistīta krīze, kas parasti tiek uztverta kā apdraudējums un uz kuru nenoteiktības apstākļos iestādēm ir nekavējoties jāreaģē;
(9)  “veselības krīze” ir jebkura ar veselības aspektu saistīta krīze, kas parasti tiek uztverta kā apdraudējums un uz kuru nenoteiktības apstākļos iestādēm ir nekavējoties jāreaģē;
(10)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;
(10)  “tiesību subjekts” ir jebkura fiziska persona vai juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kas minētajos aktos par tādu ir atzīta, un kam ir juridiskās personas statuss, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kam var būt saistoši pienākumi;
(11)  “mikrofinansējums” ir garantijas, mikrokredīti, pašu kapitāls un kvazikapitāls kopā ar citiem uzņēmējdarbības izvēršanas pakalpojumiem, kurus var sniegt kā individuālas konsultācijas, apmācību un darbaudzināšanu un kurus var saņemt fiziskas personas un mikrouzņēmumi, kuriem ir grūtības saņemt kredītus profesionālām un/vai peļņu nesošām darbībām;
(11)  “mikrofinansējums” ir garantijas, mikrokredīti, pašu kapitāls un kvazikapitāls kopā ar citiem uzņēmējdarbības izvēršanas pakalpojumiem, kurus var sniegt kā individuālas konsultācijas, apmācību un darbaudzināšanu un kurus var saņemt fiziskas personas un mikrouzņēmumi, kuriem ir grūtības saņemt kredītus profesionālām un/vai peļņu nesošām darbībām;
(12)  “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā darbinieku skaits ir mazāks par 10 un kura ikgadējais apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 000 000 EUR;
(12)  “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā darbinieku skaits ir mazāks par 10 un kura ikgadējais apgrozījums vai bilance ir mazāka par 2 000 000 EUR;
(13)  “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — atsevišķi cilvēki, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, paredzējušas un apstiprinājušas valsts kompetentās iestādes un kuros var iekļaut elementus, kas ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos mītošām vistrūcīgākajām personām;
(13)  “vistrūcīgākās personas” ir fiziskas personas — atsevišķi cilvēki, ģimenes, mājsaimniecības vai grupas, kurās ietilpst šādi cilvēki, ieskaitot bērnus un bezpajumtniekus —, kuru nepieciešamība pēc palīdzības noteikta pēc objektīviem kritērijiem, ko, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vienlaikus izvairoties no interešu konflikta, paredzējušas un apstiprinājušas valsts kompetentās iestādes un kuros var iekļaut elementus, kas ļauj palīdzību mērķtiecīgi novirzīt konkrētos ģeogrāfiskos apgabalos mītošām vistrūcīgākajām personām;
(14)  “atsauces vērtība” ir vērtība, ar ko nosaka kopējo rezultātu rādītāju un programmu īpašo rezultātu rādītāju mērķus, kuru pamatā ir pašreizējie vai iepriekš veikti līdzīgi intervences pasākumi;
(14)  “atsauces vērtība” ir vērtība, ar ko nosaka kopējo rezultātu rādītāju un programmu īpašo rezultātu rādītāju mērķus, kuru pamatā ir pašreizējie vai iepriekš veikti līdzīgi intervences pasākumi;
(15)  “sociālais uzņēmums” ir fiziska persona vai neatkarīgi no tā juridiskās formas – uzņēmums:
(15)  “sociālais uzņēmums” ir fiziska persona vai neatkarīgi no tā juridiskās formas – sociālās ekonomikas uzņēmums:
(a)  kuram saskaņā ar statūtiem, nolikumu vai jebkādu citu juridisku dokumentu, kas var izraisīt atbildību saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā tas atrodas, galvenais sociālais mērķis ir panākt pozitīvu un izmērāmu sociālo ietekmi, nevis nodrošināt citiem nolūkiem paredzētu peļņu, un kurš sniedz pakalpojumus vai ražo preces, kas rada sociālo atdevi, un/vai izmanto tādas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes, ar ko tiek īstenoti sociālie mērķi,
(a)  kuram saskaņā ar statūtiem, nolikumu vai jebkādu citu juridisku dokumentu, kas var izraisīt atbildību saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā tas atrodas, galvenais sociālais mērķis ir panākt pozitīvu un izmērāmu sociālo, tostarp ekoloģisko, ietekmi, nevis nodrošināt citiem nolūkiem paredzētu peļņu, un kurš sniedz pakalpojumus vai ražo preces, kas rada sociālo atdevi, un/vai izmanto tādas preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas metodes, ar ko tiek īstenoti sociālie mērķi,
(b)  kurš, pirmkārt un galvenokārt, savu peļņu izmanto galvenā sociālā mērķa sasniegšanai un kurš ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus peļņas sadalei tā, lai šāda sadale neapdraudētu galveno sociālo mērķi,
(b)  kurš, pirmkārt un galvenokārt, lielāko daļu savas peļņas atkārtoti iegulda galvenā sociālā mērķa sasniegšanai un kurš ir ieviesis iepriekš izstrādātas procedūras un noteikumus peļņas sadalei tā, lai šāda sadale neapdraudētu galveno sociālo mērķi,
(c)  kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, pircējus un ieinteresētās personas, kurus ietekmē tā uzņēmējdarbība;
(c)  kurš tiek pārvaldīts saimnieciskā, demokrātiskā, iesaistošā, atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, pircējus un ieinteresētās personas, kurus ietekmē tā uzņēmējdarbība;
(15a)  “sociālās ekonomikas uzņēmums” ir tāds sociālajā ekonomikā ietverts dažāda veida uzņēmums un sabiedrība kā kooperatīvs, savstarpējā sabiedrība, asociācija, fonds, sociālais uzņēmums un cita veida uzņēmums, kura regulējums noteikts dalībvalstu tiesību aktos un kura darbība balstīta uz principu, ka cilvēks un sociālais mērķis ir svarīgāks par kapitālu, uz demokrātisku pārvaldību, solidaritāti un peļņas lielākās daļas vai pārpalikumu atkārtotu ieguldīšanu;
(16)  “sociālās inovācijas” ir darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;
(16)  “sociālās inovācijas” ir darbības, tostarp kolektīvās darbības, kuras ir sociālas gan attiecībā uz to mērķi, gan līdzekļiem, un jo īpaši tādas darbības, kas saistītas ar jaunu ideju (attiecībā uz precēm, pakalpojumiem, praksi un modeļiem) izstrādi un īstenošanu, kuras apmierina sociālās vajadzības un tai pašā laikā rada jaunas sociālās attiecības vai sadarbības izpausmes, tostarp starp sabiedrību, trešās nozares organizācijām, piemēram, brīvprātīgo un kopienas organizācijām un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tādējādi sniedzot labumu sabiedrībai un veicinot tās spēju rīkoties;
(17)  “sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši;
(17)  “sociālās politikas eksperimenti” ir politikas intervences pasākumi, kas piedāvā inovatīvus risinājumus sociālo vajadzību apmierināšanai un ko īsteno nelielā mērogā un apstākļos, kuri nodrošina iespēju izmērīt to ietekmi pirms to atkārtošanas citā, tostarp ģeogrāfiskā un sektorālā, sakarā vai plašākā mērogā, ja rezultāti izrādītos pārliecinoši;
(18)  “galvenās kompetences” ir zināšanas, prasmes un kompetences, kuras visiem cilvēkiem vajadzīgas jebkurā viņu dzīves posmā personiskai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Galvenās kompetences ir: rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, personiskās, sociālās iemaņas un prasme mācīties, pilsoniskums, spēja veikt uzņēmējdarbību, kultūras izpratne un izpausme;
(18)  “galvenās kompetences” ir zināšanas, prasmes un kompetences, kuras visiem cilvēkiem vajadzīgas jebkurā viņu dzīves posmā personiskai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Galvenās kompetences ir: rakstpratība, daudzvalodība, iemaņas matemātikā, dabaszinātnēs, tehnoloģijās, mākslā un inžienierzinātnēs, digitālā pratība, medijpratība, personiskās, sociālās iemaņas un prasme mācīties, pilsoniskums, spēja veikt uzņēmējdarbību, (savstarpējās) kultūras izpratne un izpausme un kritiskā domāšana;
(19)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.
(19)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;
(19a)  “nelabvēlīgā situācijā esošie” ir mērķa grupas, no kurām lielā mērā personas saskaras ar nabadzību, diskrimināciju vai sociālo atstumtību vai ar risku saskarties ar tām, tostarp etniskās minoritātes, piemēram, romi, trešo valsts valstspiederīgie, tostarp migranti, vecāka gadagājuma cilvēki, bērni, vientuļie vecāki, personas ar invaliditāti vai personas ar hroniskām saslimšanām;
(19b)  “mūžizglītība” ir visu veidu mācīšanās (formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās), kas notiek visos dzīves posmos, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība, vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, augstākā izglītība un pieaugušo izglītība, kā rezultātā uzlabojas zināšanas, prasmes, kompetences un iespējas piedalīties sabiedrībā.
2.  [Gaidāmās KNR] 2. pantā sniegtās definīcijas attiecas arī uz to ESF+ sadaļu, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa.
2.  [Gaidāmās KNR] 2. pantā sniegtās definīcijas attiecas arī uz to ESF+ sadaļu, ko īsteno pēc dalītās pārvaldības principa.
2.a  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam1a, 2. panta definīcijas piemēro arī Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, ievērojot tiešās un netiešās pārvaldības principu.
________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
3. pants
3. pants
3. pants
Vispārīgie mērķi un to īstenošanas metodes
Vispārīgie mērķi un to īstenošanas metodes
ESF+ mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm panākt augstu nodarbinātības līmeni, taisnīgu sociālo aizsardzību un prasmīgu un izturīgu darbaspēku, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.
ESF+ palīdz dalībvalstīm — valsts, reģionālā un vietējā līmenī — un Savienībai sasniegt iekļaujošu sabiedrību, augstu kvalitatīvas nodarbinātības līmeni, darbvietu radīšanu, kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību un apmācību, vienlīdzīgas iespējas, nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, izskaušanu, sociālo iekļaušanu un integrāciju, sociālo kohēziju, sociālo aizsardzību un to, lai būtu prasmīgs un noturīgs darbaspēks, kas sagatavots darba pasaulei nākotnē.
ESF+ atbilst Eiropas Savienības Līgumiem un Hartai atbilstoši principiem, kas izklāstīti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kuru 2017. gada 17. novembrī izsludināja Eiropas Parlaments, Padome un Komisija, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības mērķiem attiecībā uz ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu saskaņā ar LESD 174. pantu un Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt Ilgtspējīgas attīstības mērķus, un apņemšanās, kas paustas saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus pieejamību, taisnīgus darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, sociālo iekļautību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.
ESF+ atbalsta, papildina un sniedz pievienoto vērtību dalībvalstu rīcībpolitikām, ar kurām paredzēts nodrošināt vienlīdzīgas iespējas, vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, mūžizglītībai, augstas kvalitātes darba nosacījumus, sociālo aizsardzību, integrāciju un iekļautību, nabadzības, tostarp bērnu nabadzības, izskaušanu, bērniem un jauniešiem veltītus ieguldījumus, diskriminācijas nepieļaušanu, dzimumu līdztiesību, pamatpakalpojumu pieejamību un augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni.
To īsteno:
To īsteno:
a)  ar dalīto pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst konkrētajiem mērķiem 4. panta 1. punktā (“dalītā pārvaldītā īstenota ESF+ sadaļa”), un
a)  ar dalīto pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst konkrētajiem mērķiem 4. panta 1. punktā (“dalītā pārvaldītā īstenota ESF+ sadaļa”), un
b)  ar tiešo un netiešo pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst mērķiem 4. panta 1. punktā un 23. pantā (“Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa”) un mērķiem 4. panta 1. un 3. punktā un 26. pantā (“Veselības sadaļa”).
b)  ar tiešo un netiešo pārvaldību – attiecībā uz to palīdzības daļu, kas atbilst mērķiem 4. panta 1. punktā un 23. pantā (“Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa”) un mērķiem 4. panta 1. un 3. punktā un 26. pantā (“Veselības sadaļa”).
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
4. pants
4. pants
4. pants
Konkrētie mērķi
Konkrētie mērķi
1.  ESF+ atbalsta šādus konkrētos mērķus tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība, sociālā iekļautība un veselība un tādējādi veicina politikas mērķi “Sociālāka Eiropa — Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana”, kas izklāstīts [gaidāmās KNR] [4.] pantā:
1.  ESF+ atbalsta šādus konkrētos mērķus tādās politikas jomās kā nodarbinātība, izglītība, mobilitāte, sociālā iekļautība, nabadzības izskaušana un veselība un tādējādi arī palīdz īstenot politikas mērķi “Sociālāka Eiropa — Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana”, kas izklāstīts [gaidāmās KNR] [4.] pantā:
(i)  uzlabot darbvietu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši jauniešiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem un ekonomiski neaktīvajām personām, un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku;
(i)  uzlabot kvalitatīvu darbvietu un nodarbinātības pasākumu pieejamību visiem darba meklētājiem, jo īpaši veikt īpašus pasākumus, kas ir domāti jauniešiem, sevišķi, īstenojot Garantijas jauniešiem shēmu, ilgstošiem bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajām personām un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, galveno vērību pievēršot no darba tirgus visattālinātākajām personām, sekmējot nodarbinātību, pašnodarbinātību, uzņēmējdarbības garu un sociālo ekonomiku;
(ii)  modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas individuāli pielāgots darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;
(ii)  modernizēt darba tirgus iestādes un dienestus tā, lai tie varētu novērtēt un prognozēt vajadzīgās prasmes, nodrošināt savlaicīgu palīdzību un atbalstu, kas būtu individuāli pielāgoti darba tirgus vajadzībām, kā arī sekmēt pāreju un mobilitāti;
(iii)  veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū, labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi, tostarp uzlabot bērnu aprūpes un tādas veselīgas un labi pielāgotas darba vides pieejamību, kurā ņemti vērā veselības apdraudējumi, darbinieku, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām un aktīvas un veselīgas vecumdienas;
(iii)  veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un karjeras izaugsmi, atbalstot principu, saskaņā ar kuru par vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, labāk līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi, īpašu vērību pievēršot vientuļajiem vecākiem, tostarp sekmēt piekļuvi izmaksu ziņā pieejamai, iekļaujošai un kvalitatīvai bērnu aprūpei, agrīnās bērnības izglītībai, vecāka gadagājuma personu aprūpei un citiem aprūpes pakalpojumiem un atbalstam, un vairot veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, novēršot veselības un saslimšanas riskus un nodrošinot darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām, profesionālo pārorientāciju, kā arī aktīvu un veselīgu novecošanu;
(iv)  uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi;
(iv)  uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, universālumu, efektivitāti un darba tirgus nozīmi, lai sekmētu galveno kompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un atzīt neformālo un ikdienējo mācīšanos, uzlabot e-iekļautību un atvieglot pāreju no izglītības uz darbu, lai ņemtu vērā sociālās un ekonomiskās prasības;
(v)  sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošajiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, tostarp mācīšanās mobilitāti visiem;
(v)  sekmēt, lai jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošajiem un aprūpētājiem būtu vienlīdz lielā mērā pieejama ļoti kvalitatīva, izmaksu ziņā pieejama un iekļaujoša izglītība un apmācība, no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz vispārējai un arodizglītībai un apmācībai un augstākajai izglītībai, un lai viņi to iegūtu, kā arī veicināt pieaugušo izglītību un apmācību, novēršot priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, sekmējot duālās apmācības sistēmas un māceklības ieviešanu, mācību mobilitāti visiem un pieejamību personām ar invaliditāti;
(vi)  veicināt mūžizglītību, galvenokārt piedāvājot prasmju paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk prognozējot esošo prasmju pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti;
(vi)  veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot prasmju paaugstināšanas un pārkvalificēšanās elastīgas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot esošo prasmju pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti un pilnvērtīgu dalību sabiedrībā;
(vii)  veicināt aktīvu iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabot piemērotību darba tirgum;
(vii)  veicināt aktīvu iekļautību ar mērķi sekmēt vienlīdzīgas iespējas, nediskrimināciju un aktīvu līdzdalību un uzlabot nodarbinātību — jo īpaši nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu nodarbinātību;
(viii)  sekmēt trešo valstu valstspiederīgo un sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;
(viii)  sekmēt trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, efektīvu sociālekonomisko ilgtermiņa integrāciju;
(viiia) apkarot diskrimināciju un sekmēt sociāli atstumto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju;
(ix)  uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenu ziņā pieejamiem pakalpojumiem, modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību, uzlabot veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, rezultativitāti un noturību;
(ix)  uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem, fiziski un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem, ar kuriem nodrošina mājokļa pieejamību, un uz pacientu vērstiem veselības aprūpes un saistītās aprūpes pakalpojumiem; modernizēt sociālā nodrošinājuma iestādes, publiskos nodarbinātības pakalpojumus, sociālo aizsardzību un sociālās iekļautības sistēmas, tostarp sekmēt piekļuvi vienlīdzīgai sociālai aizsardzībai, īpašu vērību pievēršot bērniem un nelabvēlīgākā situācijā esošām grupām, un vistrūcīgākajām personām; uzlabot veselības aprūpes sistēmu pieejamību, tostarp personām ar invaliditāti, un šo sistēmu un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu rezultativitāti un noturību;
(ixa)  palielināt pieejamību no personu ar invaliditāti viedokļa, lai uzlabotu viņu iekļautību nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā;
(x)  veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu, arī vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju;
(x)  veicināt nabadzībā dzīvojošu un/vai sociālo atstumtu personu vai nabadzības un/vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu sociālo iekļautību, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu sociālo integrāciju;
(xi)  mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp izmantojot papildpasākumus.
(xi)  mazināt materiālo nenodrošinātību, piešķirot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, tostarp izmantojot papildpasākumus, ar kuriem nodrošina minēto personu sociālo iekļautību, īpašu uzmanību pievēršot bērniem neaizsargātās situācijās.
2.  Ar darbībām, kuras tiek īstenotas ESF+ sadaļā pēc dalītās pārvaldības principa un ar kurām paredzēts sasniegt 1. punktā minētos konkrētos mērķus, ESF+ arī veicina pārējos politikas mērķus, kas norādīti [gaidāmās KNR] 4. pantā, jo īpaši mērķus, kuri attiecas uz:
2.  Ar darbībām, kuras tiek īstenotas ESF+ sadaļā pēc dalītās pārvaldības principa un ar kurām paredzēts sasniegt 1. punktā minētos konkrētos mērķus, ar ESF+ līdzekļiem cenšas veicināt pārējos politikas mērķus, kas norādīti [gaidāmās KNR] 4. pantā, jo īpaši mērķus, kuri attiecas uz:
1.  viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;
1.  viedāku Eiropu, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecisko pārkārtošanos, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku apmācību, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, medicīnas un veselības aprūpes centriem un uzņēmumiem, un kopām, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošos sociālās ekonomikas likumus un tajās un izveidotos sociālā ekonomikas satvarus;
2.  zaļāku mazoglekļa ekonomiku, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kādas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, darbaspēka kvalifikācijas celšanai, un izveidojot jaunas darba vietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku un bioekonomiku.
2.  zaļāku mazoglekļa Eiropas ekonomiku, kas sasniedzama, uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas, kādas nepieciešamas prasmju un kvalifikāciju pielāgošanai, sekmējot iedzīvotāju izpratni par ilgtspējīgu attīstību un dzīvesveidu, ceļot visu personu, tostarp darbaspēka, kvalifikāciju un izveidojot jaunas darba vietas nozarēs, kas saistītas ar vidi, klimatu, enerģētiku, aprites ekonomiku un bioekonomiku;
2.a  Savienības tuvināšanu iedzīvotājiem, īstenojot nabadzības mazināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumus, kuros ņem vērā pilsētu, lauku apvidu un piekrastes reģionu īpatnības, lai risinātu sociālekonomiskās atšķirības problēmu pilsētās un reģionos;
2.b  saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu ESF+ sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publiskām un privātām struktūrām atbalsta Savienības instrumentu, politikas virzienu un attiecīgo tiesību aktu izstrādi un novērtēšanu un sekmē uz pierādījumiem balstītu politikas izstrādi, sociālo inovāciju un sociālo progresu (konkrētais 1. mērķis); tas atbalsta darba ņēmēju ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti taisnīgā veidā un sekmē nodarbinātības iespējas (konkrētais mērķis Nr. 2); tas sekmē nodarbinātību un sociālo iekļautību, palielinot mikrouzņēmumiem un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, jo īpaši neaizsargātām personām, paredzēta mikrofinansējuma pieejamību un iespējas to apgūt (konkrētais mērķis Nr. 3);
3.  Veselības sadaļā ESF+ atbalsta veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara drošāku veselības aprūpi, mazina veselības nozarē valdošo nevienlīdzību, aizsargā pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem un atbalsta ES veselības jomas tiesību aktus.
3.  saskaņā ar Veselības sadaļu ESF+ veicina cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni un slimību profilaksi, tostarp veicinot fizisko aktivitāti un veselības izglītību, sekmē veselības sistēmu lietderību, pieejamību un noturību, padara drošāku veselības aprūpi, mazina nevienlīdzību veselības nozarē, palielina jaundzimušo dzīves ilgumu, aizsargā pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem, atbalsta slimību profilaksi un agrīnu diagnostiku un veselības uzturēšanu visa mūža garumā un stiprina un atbalsta ES tiesību aktus veselības jomā, tostarp vides veselības jomā, un veicina veselības aspektu vērā ņemšanu visos Savienības politikas virzienos. Savienības veselības politikas pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), ar kuriem nodrošina, ka Savienība un dalībvalstis sasniedz IAM Nr. 3 (nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visu vecumu iedzīvotājiem).
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
5. pants
5. pants
5. pants
Budžets
Budžets
1.  Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 101 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.
1.  Kopējais ESF+ īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 106 781 000 000 EUR 2018. gada cenās (120 457 000 000 EUR pašreizējās cenās).
2.  Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” ir 100 000 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 88 646 194 590 EUR 2018. gada cenās, no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā, un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
2.  Finansējums, kas atvēlēts ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, atbilstoši mērķim “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, ir 105 686 000 000 EUR 2018. gada cenās (119 222 000 000 EUR pašreizējās gada cenās), no tiem 200 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 175 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir starpvalstu sadarbībai, ar ko paredzēts atbalstīt inovatīvus risinājumus, kā minēts 23. panta i) punktā, 5 900 000 000 EUR piešķir pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar Eiropas Garantijas bērniem shēmu un kuri ir paredzēti 10.a pantā, un papildu finansējumu 400 000 000 EUR pašreizējās cenās jeb 376 928 934 EUR 2018. gada cenās piešķir attālākajiem reģioniem, kas noteikti LESD 349. pantā, un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
3.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 174 000 000 EUR pašreizējās cenās.
3.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam atvēlētais finansējums ir 1 095 000 000 EUR 2018. gada cenās (1 234 000 000 EUR pašreizējās cenās).
4.  Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir:
4.  Orientējošais 3. punktā minētās summas sadalījums ir:
(a)  761 000 000 EUR – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanai;
(a)  675 000 000 EUR 2018. gada cenās (761 000 000 EUR pašreizējās cenās) – Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas īstenošanai;
(b)  413 000 000 EUR – Veselības sadaļas īstenošanai.
(b)  420 000 000 EUR 2018. gada cenās (473 000 000 EUR pašreizējās cenās; vai 0,36 % no DFS 2021.-2027. gadam) – Veselības sadaļas īstenošanai.
5.  Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.
5.  Šā panta 3. un 4. punktā minēto summu drīkst izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmu īstenošanai, piemēram, programmu sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
6. pants
6. pants
6. pants
Vīriešu un sieviešu līdztiesība, vienlīdzīgas iespējas un nediskriminācija
Dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas, un nediskriminācija
1.  Visas programmas, ko īsteno ESF+ sadaļā, ievērojot dalītās pārvaldības principu, un darbības, kas tiek atbalstītas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā, nodrošina vīriešu un sieviešu līdztiesību visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā. Turklāt tās veicina vienlīdzīgas iespējas visiem un nepieļauj diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas laikā.
1.  Visās programmās, ko īsteno ESF+, proti, to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzīšanas un izvērtēšanas procesā nodrošina dzimumu līdztiesību. Turklāt ar tām atbalsta īpašas darbības, ar kurām uzlabo sieviešu dalību darba dzīvē un viņu profesionālo izaugsmi un palīdz salāgot darba un personīgo dzīvi, veicina vienlīdzīgas iespējas visiem, nepieļaujot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai veselības stāvokļa, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, tostarp pieejamību personām ar invaliditāti attiecībā uz IKT visā to sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtējuma laikā, tādējādi veicinot sociālo iekļautību un mazinot nevienlīdzību.
2.  Dalībvalstis un Komisija atbalsta arī konkrētas mērķdarbības, kuras veicina 1. punktā minētos principus, ikvienā no ESF+ mērķiem, tostarp pāreju no aprūpes iestādē īstenotas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē.
2.  Dalībvalstis un Komisija atbalsta arī konkrētas mērķdarbības, kuras veicina 1. punktā minētos principus, ikvienā no ESF+ mērķiem, tostarp pāreju no aprūpes iestādē īstenotas aprūpes uz aprūpi kopienā un ģimenē un vispārējās pieejamības uzlabošanu personām ar invaliditāti.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
7. pants
7. pants
7. pants
Konsekvence un tematiskā koncentrācija
Konsekvence un tematiskā koncentrācija
1.  Dalībvalstis ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, kas palīdzēs risināt problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus.
1.  Dalībvalstis dalīti pārvaldītos ESF+ finanšu līdzekļus galvenokārt atvēl intervences pasākumiem, ar kuriem risina problēmas, kuras noteiktas to dalībvalstu reformu programmās, Eiropas pusgadā un attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un tās ņem vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktās tiesības un principus, sociālo rezultātu pārskatu un reģionālās īpatnības, līdz ar to sekmējot LESD 174. pantā izklāstītos Savienības mērķus, ar kuriem stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un kas pilnībā atbilst Parīzes nolīgumam un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu, gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas ir atbildīgi par programmu īstenošanu, lai panāktu, ka atbalsta sniegšanas darbības ir saskaņotas un racionālas.
Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp ESF+ un citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, programmu InvestEU, Radošā Eiropa, Tiesību un vērtību instrumentu, Erasmus, Patvēruma un migrācijas fondu, ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām laikposmam pēc 2020. gada un Reformu atbalsta programmu, ieskaitot reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu, gan plānošanas, gan īstenošanas posmā. Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā Komisija pilnveido koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no darba dublēšanās, un nodrošina ciešu sadarbību starp tām pārvaldības iestādēm, kas ir atbildīgas par programmu īstenošanu, lai panāktu integrētas pieejas un saskaņotas un racionālas atbalsta sniegšanas darbības.
2.  Dalībvalstis piešķir pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā.
2.  Dalībvalstis piešķir pienācīgu summu no saviem ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, tādu problēmu risināšanai, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu, un Eiropas pusgadā, uz ko attiecas ESF+ darbības joma, kā izklāstīts 4. pantā.
3.  Dalībvalstis vismaz 25 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir konkrētajiem mērķiem sociālās iekļautības politikas jomā, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta vii) līdz xi) apakšpunktā, tostarp trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai.
3.  Dalībvalstis vismaz 27% no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir konkrētajiem mērķiem sociālās iekļautības politikas jomā, kas izklāstīti 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunktā, tostarp trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas veicināšanai.
3.a  Īstenojot sociālās iekļautības jomā nospraustos konkrētos mērķus, kas izklāstīti 4. panta 1. punktā vii) līdz x) apakšpunktā, dalībvalstis vismaz 5 % no saviem dalīti pārvaldītajiem ESF+ līdzekļiem piešķir mērķdarbībām, ar kurām īsteno Eiropas Garantijas bērniem shēmu, lai nodrošinātu bērnu vienlīdzīgu piekļuvi bezmaksas veselības aprūpei, bezmaksas izglītībai, bezmaksas bērnu aprūpes pakalpojumiem, pienācīgam mājoklim un pilnvērtīgam uzturam.
4.  Dalībvalstis vismaz 2 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, iedala konkrētajam mērķim samazināt materiālo nenodrošinātību, kas noteikts 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā.
4.  Papildus minimālajam piešķīrumam vismaz 27 % apmērā no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem, lai sasniegtu 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunkta konkrētos mērķus, dalībvalstis vismaz 3% no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem iedala konkrētajam mērķim, proti, risināt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību un/vai samazināt materiālo nenodrošinātību, noteikts 4. panta 1. punkta x) un xi) apakšpunktā.
Pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu līdzekļus, kas piešķirti 4. panta 1. punkta x) apakšpunktā noteiktajam konkrētajam mērķim vistrūcīgāko personu atbalstam, var ņemt vērā, pārbaudot, vai tiek ievērota šā punkta pirmajā daļā minētā prasība par vismaz 2 % piešķiršanu.
5.  Dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam vismaz 10 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķtiecīgiem pasākumiem un strukturālām reformām, kas atbalstīta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantija jauniešiem īstenošanas sakarā.
5.  Dalībvalstis vismaz 3 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu, piešķir tādiem mērķdarbībām un strukturālām reformām, ar kurām atbalsta jauniešu nodarbinātību, pāreju no skolas uz darba dzīvi un veidus, kas palīdz atgriezties izglītībā vai apmācībā, un otrās iespējas izglītību, jo īpaši Garantijas jauniešiem shēmu īstenošanas sakarā.
Dalībvalstis, kurās nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2019. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, vai arī, ja to NEET rādītājs ir lielāks par 15 %, no dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam plānošanas periodam iepriekš minētajām darbībām un strukturālo reformu pasākumiem piešķir vismaz 15 %, īpašu uzmanību veltot reģioniem, kurās minētās parādības ir novērojamas vairāk un ņemot vērā to savstarpējās atšķirības.
Vidējā termiņā plānojot ESF+ finanšu līdzekļus, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās 15 līdz 29 gadu vecu nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām piešķir vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
Vidējā termiņā plānojot dalīti pārvaldītos ESF+ finanšu līdzekļus, 2026. un 2027. gadam saskaņā ar [gaidāmās KNR] [14.] pantu, dalībvalstis, kurās nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībā neiesaistītu jauniešu skaits vecumā no 15 līdz 29 gadiem 2024. gadā saskaņā ar Eurostat datiem pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā vai kurās saskaņā ar šiem datiem NEET īpatsvars pārsniedz 15 %, 2026. un 2027. gadā šīm darbībām vai strukturālo reformu pasākumiem piešķir vismaz 15 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas tām atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
Attālākie reģioni, kuri atbilst pirmās un otrās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā.
Attālākie reģioni, kuri atbilst otrās un trešās daļas nosacījumiem, savās programmās pirmajā daļā norādītajām mērķdarbībām piešķir vismaz 15 % no ESF finanšu līdzekļiem, kas īstenoti, ievērojot dalītās pārvaldības principu. Šo piešķīrumu ņem vērā, pārbaudot atbilstību minimālajai procentuālajai daļai nacionālajā līmenī, kas noteikta šā panta pirmajā un otrajā daļā. Šis piešķīrums neaizstāj finansējumu, kas ir nepieciešams infrastruktūrai un attālāko reģionu attīstībai.
Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.
Dalībvalstis šādas darbības īpaši attiecina uz ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem un ilgstoši bez darba esošiem jauniešiem, un tās veic mērķtiecīgus informēšanas pasākumus.
6.  Šā panta 2. līdz 5. punkts neattiecas uz konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
6.  Šā panta 2. līdz 5. punkts neattiecas uz konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
7.  Šā panta 1. līdz 5. punkts neattiecas uz tehnisko palīdzību.
7.  Šā panta 1. līdz 5. punkts neattiecas uz tehnisko palīdzību.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Pamattiesību ievērošana
Dalībvalstis un Komisija līdzekļu izmantošanā nodrošina pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.
Jebkuras izmaksas, kas radušās, veicot darbības, kas neatbilst Hartai, neuzskata par attiecināmām saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas xx/xx 58. panta 2. punktu un Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/2014.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
8. pants
8. pants
8. pants
Partnerība
Partnerība
1.  Katra dalībvalsts nodrošina sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pienācīgu dalību to nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības politikas virzienu īstenošanā, kas tiek atbalstīti ESF+ sadaļā, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
1.  Saskaņā ar [gaidāmās KNR] 6. pantu un ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 katra dalībvalsts partnerībā ar vietējām un reģionālām pašvaldībām nodrošina sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdztiesības nodrošināšanas iestāžu, dalībvalstu cilvēktiesību iestāžu un citu attiecīgu vai pārstāvības organizāciju jēgpilnu dalību to nodarbinātības, izglītības, diskriminācijas apkarošanas un sociālās iekļautības politikas virzienu un iniciatīvu plānošanā īstenošanā, kuras atbalsta ar dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas līdzekļiem. Šāda jēgpilna dalība ir iekļaujoša un pieejama personām ar invaliditāti.
2.  Dalībvalstis katrā programmā atvēl pienācīgu summu no ESF+ finanšu līdzekļiem, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai.
2.  Dalībvalstis piešķir vismaz 2 % no ESF+ finanšu līdzekļiem sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai Savienības un valstu līmenī, rīkojot apmācību, īstenojot tīklu veidošanas pasākumus un stiprinot sociālo dialogu, un kopīgi ar sociālajiem partneriem īstenotajām darbībām.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
9. pants
9. pants
9. pants
Materiālās nenodrošinātības mazināšana
Materiālās nenodrošinātības mazināšana
Finanšu līdzekļus, kas minēti 7. panta 4. punktā, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti vai programmu.
Finanšu līdzekļus, kas minēti 7. panta 4. punktā un kas attiecas uz sociālo iekļautību un/vai materiālo nenodrošinātību, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti vai programmu. Līdzfinansējuma likme minētajai prioritātei vai programmai tiek noteikta vismaz 85 % līmenī.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
10. pants
10. pants
10. pants
Jaunatnes nodarbinātības atbalstīšana
Jaunatnes nodarbinātības atbalstīšana
Atbalstu, kas paredzēts 7. panta 5. punktā, plāno, ņemot vērā konkrēto prioritāti, un to izmanto konkrētajam mērķim, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā.
Atbalstu, kas paredzēts 7. panta 5. punktā, plāno saskaņā ar konkrēto prioritāti vai programmu, un to izmanto konkrētajam mērķim, kas izklāstīts 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Atbalsts Eiropas Garantijas bērniem shēmai
Atbalstu saskaņā ar 7. panta 3.a punkta ieplāno atbilstīgi konkrētajai prioritātei vai programmai, kurā ir atspoguļots 2013. gada Eiropas Komisijas Ieteikums par ieguldījumu bērnos. Ar to veicina cīņu pret bērnu nabadzību un sociālo atstumtību, īstenojot 4. panta 1. punkta vii) līdz x) apakšpunktā izklāstītos konkrētos mērķus.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
11. pants
11. pants
11. pants
Attiecīgo konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu atbalstīšana
Attiecīgo konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu atbalstīšana
Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno, ņemot vērā vienu vai vairākas konkrētās prioritātes.
Darbības, ar kurām paredzēts risināt problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētām valstīm paredzētajos ieteikumos un Eiropas pusgadā, kā minēts 7. panta 2. punktā, plāno saistībā ar visiem konkrētajiem mērķiem, kas minēti 4. panta 1. punktā. Dalībvalstis nodrošina papildināmību, saskanību, koordināciju un sinerģiju ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru.
Vadošās iestādes līmenī nodrošina pietiekamu elastīgumu, lai noteiktu prioritātes un jomas ESF+ ieguldījumiem atbilstīgi konkrētām vietējām vai reģionālām problēmām.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns)
11.a pants
Integrēta teritoriālā attīstība
1.  ESF+ drīkst atbalstīt integrētu teritoriālo attīstību abu Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] 4. panta 2. punktā minēto mērķu programmu ietvaros saskaņā ar minētās regulas [jaunā KNR] III sadaļas II nodaļu.
2.  Integrētu teritoriālo attīstību, ko atbalsta ESF+, dalībvalstis īsteno, izmantojot vienīgi Regulas (ES) 2018/xxxx [jaunā KNR] [22.] pantā minētos veidus.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
11.b pants (jauns)
11.b pants
Starpvalstu sadarbība
1.  Dalībvalstis kā konkrētu prioritāti var atbalstīt starpvalstu sadarbības darbības.
2.  Transnacionālās sadarbības darbības drīkst plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem.
3.  Šai prioritātei maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kuri dalībvalstīm ir atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
12. pants
12. pants
12. pants
Tvērums
Tvērums
Šī nodaļa attiecas uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktu, ja to īsteno saskaņā ar dalītās pārvaldības principu (“Vispārējais atbalsts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas”).
Šī nodaļa attiecas uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktu, ja to īsteno saskaņā ar dalītās pārvaldības principu (“Vispārējais atbalsts no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas”). Turklāt 13. pants attiecas arī uz ESF+ atbalstu, ievērojot 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
13. pants
13. pants
13. pants
Inovatīvas darbības
Sociāli inovatīvas darbības
1.  Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un sociālās politikas eksperimentu darbības vai stiprina augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība, piemēram, atbalsta vietējās rīcības grupas, kuras izstrādā un īsteno kopienu virzītas vietējās attīstības stratēģijas.
1.  Dalībvalstis atbalsta sociālās inovācijas un/vai sociālās politikas eksperimentu darbības, tostarp darbības ar sociāli kulturālu aspektu, izmantojot augšupējas pieejas, kas balstās uz partnerībām, kurās iesaistītas publiskas iestādes, sociālie partneri, sociālās ekonomikas uzņēmumi, privātais sektors un pilsoniskā sabiedrība.
1.a  Dalībvalstis vai nu savās darbības programmās, vai vēlāk īstenošanas posmā nosaka sociālās inovācijas un sociālo eksperimentu jomas, kas atbilst dalībvalstu konkrētajām vajadzībām.
2.  Dalībvalstis drīkst atbalstīt nelielā mērogā testētu inovatīvu pieeju izvēršanu (sociālās politikas eksperimentus), kuras izstrādātas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un citās Savienības programmās.
2.  Dalībvalstis drīkst atbalstīt nelielā mērogā testētu tādu inovatīvu pieeju izvēršanu (sociālo inovāciju un sociālās politikas eksperimentus, tostarp eksperimentus ar sociāli kulturālu aspektu), kuras izstrādātas saskaņā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un citām Savienības programmām.
3.  Inovatīvas darbības un pieejas drīkt plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punkta i) līdz x) apakšpunktā norādītajiem konkrētajiem mērķiem.
3.  Inovatīvas darbības un pieejas drīkst plānot, ievērojot jebkuru no 4. panta 1. punktā norādītajiem konkrētajiem mērķiem.
4.  Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Šīm prioritātēm maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti un tiks apgūti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
4.  Katra dalībvalsts vismaz vienu prioritāti paredz 1. vai 2. punkta vai abu šo punktu īstenošanai. Maksimālo līdzfinansējuma likmi drīkst palielināt līdz 95 %, taču tas attiecas uz līdzekļu piešķīrumu, kas nepārsniedz 5 % no ESF+ finanšu līdzekļiem, kas dalībvalstīm atvēlēti, ievērojot dalītās pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
14. pants
14. pants
14. pants
Attiecināmība
Attiecināmība
1.  Papildus [gaidāmās KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:
1.  Papildus [gaidāmās KNR] [58.] pantā minētajām izmaksām, īstenojot vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, par attiecināmām neuzskata izmaksas:
(a)  par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras nodrošināšanu un
(a)  par zemes un nekustamā īpašuma iegādi un infrastruktūras pirkumu un
(b)  par mēbeļu, iekārtu un transportlīdzekļu iegādi, izņemot gadījumus, kad šāda iegāde vajadzīga, lai izpildītu darbības mērķi, vai šādi priekšmeti ir pilnībā nolietoti, vai šādu priekšmetu iegāde ir visekonomiskākais risinājums.
(b)  par mēbeļu, iekārtu un transportlīdzekļu iegādi, izņemot gadījumus, kad šāda iegāde ir viennozīmīgi vajadzīga, lai izpildītu darbības mērķi, vai šādi priekšmeti ir pilnībā nolietoti, vai šādu priekšmetu iegāde ir visekonomiskākais risinājums.
2.  Ieguldījumi natūrā kā pabalsti vai alga, ko kāda trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, drīkst pretendēt uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ja šādi ieguldījumi natūrā radušies saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem, tostarp atbilstoši grāmatvedības noteikumiem, un tie nepārsniedz trešai pusei radušās izmaksas.
2.  Ieguldījumi natūrā kā pabalsti vai alga, ko kāda trešā puse izmaksā darbības dalībniekiem, drīkst pretendēt uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, ja šādi ieguldījumi natūrā radušies saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem, tostarp atbilstoši grāmatvedības noteikumiem, un tie nepārsniedz trešai pusei radušās izmaksas.
3.  Konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, izmanto, lai atbalstītu 4. panta 1. punktā minētos konkrētos mērķus.
3.  Konkrēto papildu piešķīrumu, ko saņem attālākie reģioni un NUTS 2. līmeņa reģioni, kuri atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem, izmanto, lai atbalstītu 4. panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu.
4.  Tiešās personāla izmaksas pretendē uz ieguldījumu no vispārējā atbalsta dalītā pārvaldībā īstenotai ESF+ sadaļai, ja to līmenis nepārsniedz 100 % no parastā atalgojuma attiecīgās darbības veikšanai dalībvalstī, kā liecina Eurostat dati.
4.  Tiešās personāla izmaksas pretendē uz ieguldījumu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas vispārējā atbalsta. Ja ir spēkā koplīgums, tās nosaka saskaņā ar koplīgumu. Ja koplīgums noslēgts nav, to apjoms nedrīkst pārsniegt 100 % no atlīdzības, ko konkrētā dalībvalstī vai reģionā parasti maksā par darbu attiecīgajā profesijā vai par īpašu kompetenci un ko apliecina attiecīgs dokuments, kuru izsniedz konkrētā vadošā iestāde, un/vai Eurostat dati.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
15. pants
15. pants
15. pants
Rādītāji un ziņošana
Rādītāji un ziņošana
1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus.
1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, programmās, kuras saņem vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīti šīs regulas I pielikumā vai IIa pielikumā attiecībā uz darbībām, ar kurām cenšas panākt vistrūcīgāko personu sociālo iekļautību 4. panta 1. punkta x) apakšpunkta nozīmē. Programmās var izmantot arī programmu īpašos rādītājus un tikai darbībām raksturīgos rādītājus.
2.  Kopējo izlaides rādītāju un programmu īpašo izlaides rādītāju atsauces vērtība ir nulle. Ja tas atbilst atbalstīto darbību raksturam, kumulatīvos kvantificētos starpposma mērķrādītājus un to mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļus. Paziņotās izlaides rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.
2.  Kopējo izlaides rādītāju un programmu īpašo izlaides rādītāju atsauces vērtība ir nulle. Ja tas atbilst atbalstīto darbību raksturam, kumulatīvos kvantificētos starpposma mērķrādītājus un to mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos. Paziņotās izlaides rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.
3.  Kopējiem rezultātu rādītājiem un programmas īpašajiem rādītājiem, kuriem noteikts kumulatīvs, skaitliski izteikts starpposma mērķis 2024. gadam un mērķvērtība 2029. gadam, atsauces vērtību nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus atbilstošus informācijas avotus. Kopējo rezultātu rādītāju mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos vai procentuāli. Programmu īpašos rezultātu rādītājus un ar tiem saistītās mērķvērtības var izteikt gan skaitliskā, gan kvalitatīvā izteiksmē. Paziņotās kopējo rezultātu rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.
3.  Kopējiem rezultātu rādītājiem un programmas īpašajiem rādītājiem, kuriem noteikts kumulatīvs, skaitliski izteikts starpposma mērķis 2024. gadam un mērķvērtība 2029. gadam, atsauces vērtību nosaka, izmantojot jaunākos pieejamos datus vai citus atbilstošus informācijas avotus. Kopējo rezultātu rādītāju mērķvērtības izsaka absolūtos skaitļos vai procentuāli. Programmu īpašos rezultātu rādītājus un ar tiem saistītās mērķvērtības var izteikt gan skaitliskā, gan kvalitatīvā izteiksmē. Paziņotās kopējo rezultātu rādītāju vērtības izsaka absolūtos skaitļos.
4.  Datus par rādītājiem attiecībā uz dalībniekiem nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi dati, kas prasīti saskaņā ar I pielikuma 1a) punktu saistībā ar minēto dalībnieku.
4.  Datus par rādītājiem attiecībā uz dalībniekiem nosūta tikai tad, kad ir pieejami visi dati, kas prasīti saskaņā ar I pielikuma 1a) punktu saistībā ar minēto dalībnieku.
4.a  Šā panta 3. punktā minētie dati satur ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, ar kura palīdzību uzrauga ESF+ programmu īstenošanu attiecībā uz dzimumu līdztiesību, un tos strukturē dzimumu griezumā.
5.  Tad, ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstis ļauj vadošajām iestādēm un citām struktūrām, kurām uzticēta tādu datu vākšana, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu un novērtētu vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, iegūt šādus datus no datu reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu.
5.  Tad, ja dati ir pieejami reģistros vai līdzvērtīgos avotos, dalībvalstis var ļaut vadošajām iestādēm un citām struktūrām, kurām uzticēta tādu datu vākšana, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu un novērtētu vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas, iegūt šādus datus no datu reģistriem vai līdzvērtīgiem avotiem saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu.
6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu I pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.
6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu I pielikumā un IIa pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
17. pants
17. pants
17. pants
Principi
Principi
1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzēto ESF+ atbalstu drīkst izmantot vienīgi tādas pārtikas un preču izdalīšanai, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču nekaitīgumu.
1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzēto ESF+ atbalstu drīkst izmantot vienīgi tādas pārtikas un preču izdalīšanai, kas atbilst Savienības tiesību aktiem par patēriņa preču nekaitīgumu.
2.  Dalībvalstis un atbalsta saņēmēji izvēlas pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā vistrūcīgāko personu vajadzības. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, tiecoties mazināt pārtikas atkritumu daudzumu. Attiecīgos gadījumos izdalāmo pārtikas produktu veidu izvēlas, ņemot vērā tā nozīmi vistrūcīgāko personu līdzsvarota uztura nodrošināšanā.
2.  Dalībvalstis un atbalsta saņēmēji izvēlas pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību pēc objektīviem kritērijiem, ņemot vērā vistrūcīgāko personu vajadzības. Pārtikas produktu un attiecīgā gadījumā preču atlases kritērijos ņem vērā arī klimata un vides aspektus, jo īpaši tiecoties mazināt pārtikas atkritumu un vienreizlietojamu plastmasas izstrādājumu daudzumu. Attiecīgos gadījumos izdalāmo pārtikas produktu veidu izvēlas, ņemot vērā tā nozīmi vistrūcīgāko personu līdzsvarota uztura nodrošināšanā.
Pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību drīkst nodrošināt vistrūcīgākajām personām tiešā vai netiešā veidā, izmantojot elektroniskos kuponus vai kartes, ar noteikumu, ka tos var izlietot, tikai pretim saņemot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību, kā noteikts 2. panta 3. punktā.
Pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību drīkst nodrošināt vistrūcīgākajām personām tiešā vai netiešā veidā, izmantojot elektroniskos kuponus vai kartes, ar noteikumu, ka tos var izlietot, tikai pretim saņemot pārtiku un/vai minimālo materiālo palīdzību, kā noteikts 2. panta 3. punktā, un ka tie neaizstāj nekādus esošus sociālos pabalstus.
Pārtiku, ko nodrošina vistrūcīgākajām personām, var iegūt izmantojot, apstrādājot vai pārdodot produktus, kas realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. panta 2. punktu, ja tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi vistrūcīgākajām personām.
Pārtiku, ko nodrošina vistrūcīgākajām personām, var iegūt izmantojot, apstrādājot vai pārdodot produktus, kas realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. panta 2. punktu, ja tas ir ekonomiski vislabākais variants un nesamērīgi nekavē pārtikas produktu piegādi vistrūcīgākajām personām.
Līdztekus programmā jau pieejamajām summām visas summas, kas iegūtas šādos darījumos, izmanto vistrūcīgāko personu labā.
Līdztekus programmā jau pieejamajām summām visas summas, kas iegūtas šādos darījumos, izmanto vistrūcīgāko personu labā.
3.  Komisija un dalībvalstis gādā, lai, piešķirot palīdzību no ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanai, tiktu ievērota vistrūcīgāko personu cieņa un netiktu pieļauta šādu personu stigmatizēšana.
3.  Komisija un dalībvalstis gādā, lai, piešķirot palīdzību no ESF+ materiālās nenodrošinātības mazināšanai, tiktu ievērota vistrūcīgāko personu cieņa un netiktu pieļauta šādu personu stigmatizēšana.
4.  Pārtikas piegādi un/vai materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām drīkst papildināt ar šādu personu nosūtīšanu uz kompetentiem dienestiem un citu tādu papildpasākumu veikšanu, kuru mērķis ir šādu personu sociālā iekļautība.
4.  Pārtikas piegādi un/vai materiālās palīdzības sniegšanu vistrūcīgākajām personām papildina ar šādu personu nosūtīšanu uz kompetentiem dienestiem un citu tādu papildpasākumu veikšanu, kuru mērķis ir šādu personu sociālā iekļautība.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
20. pants
20. pants
20. pants
Izdevumu attiecināmība
Izdevumu attiecināmība
1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzētajā ESF+ atbalstā attiecināmas ir šādas izmaksas:
1.  Materiālās nenodrošinātības mazināšanai paredzētajā ESF+ atbalstā attiecināmas ir šādas izmaksas:
(a)  pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar tās nogādāšanu atbalsta saņēmējiem, kuri to pēc tam nogādā galīgajiem atbalsta saņēmējiem;
(a)  pārtikas iegādes un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanas izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar tās nogādāšanu atbalsta saņēmējiem, kuri to pēc tam nogādā galīgajiem atbalsta saņēmējiem;
(b)  ja pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības nogādāšana atbalsta saņēmējiem, kuri to izdala galīgajiem atbalsta saņēmējiem, nav paredzēta a) apakšpunktā — izmaksas, kas saistībā ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības transportēšanu uz uzglabāšanas vietām un/vai atbalsta saņēmējiem radušās iestādei, kura veikusi iegādi, vai uzglabāšanas izmaksas pēc vienotas likmes 1 % apmērā no a) apakšpunktā minētajām izmaksām, vai pienācīgi pamatotos gadījumos — izmaksas, kas ir faktiski radušās un samaksātas;
(b)  ja pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības nogādāšana atbalsta saņēmējiem, kuri to izdala galīgajiem atbalsta saņēmējiem, nav paredzēta a) apakšpunktā — izmaksas, kas saistībā ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības transportēšanu uz uzglabāšanas vietām un/vai atbalsta saņēmējiem radušās iestādei, kura veikusi iegādi, vai uzglabāšanas izmaksas pēc vienotas likmes 1 % apmērā no a) apakšpunktā minētajām izmaksām, vai pienācīgi pamatotos gadījumos — izmaksas, kas ir faktiski radušās un samaksātas;
(c)  administratīvās, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās atbalsta saņēmējiem, kuri nodarbojas ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām vai 5 % apmērā no tādu pārtikas produktu vērtības, kuri realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu;
(c)  administratīvās, transportēšanas un uzglabāšanas izmaksas, kas radušās atbalsta saņēmējiem, kuri nodarbojas ar pārtikas un/vai minimālās materiālās palīdzības izdalīšanu vistrūcīgākajām personām, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām vai 5 % apmērā no tādu pārtikas produktu vērtības, kuri realizēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 16. pantu;
(d)  pārtikas ziedojumu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izdalīšanas izmaksas un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas pasākumu izmaksas;
(d)  pārtikas ziedojumu savākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un izdalīšanas izmaksas un ar to tieši saistītu informētības veicināšanas pasākumu izmaksas;
(e)  tādu papildpasākumu izmaksas, kurus veikuši atbalsta saņēmēji, kuri piegādā pārtiku un/vai nodrošina minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, vai kuri veikti to vārdā un kurus tie deklarējuši, pēc vienotas likmes 5 % apmērā no a) punktā minētajām izmaksām.
(e)  tādu papildpasākumu izmaksas, kurus veikuši atbalsta saņēmēji, kuri piegādā pārtiku un/vai nodrošina minimālo materiālo palīdzību vistrūcīgākajām personām, vai kuri veikti to vārdā un kurus tie deklarējuši, pēc vienotas likmes 5,5% apmērā no a) punktā minētajām izmaksām.
2.  Ja attiecināmās izmaksas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, tiek samazinātas tāpēc, ka iestāde, kura atbildīga par pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu, neatbilst piemērojamiem tiesību aktiem, tas nedrīkst izraisīt 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu samazinājumu.
2.  Ja attiecināmās izmaksas, kas minētas 1. punkta a) apakšpunktā, tiek samazinātas tāpēc, ka iestāde, kura atbildīga par pārtikas iegādi un/vai minimālās materiālās palīdzības sniegšanu, neatbilst piemērojamiem tiesību aktiem, tas nedrīkst izraisīt 1. punkta c) un e) apakšpunktā noteikto attiecināmo izmaksu samazinājumu.
3.  Attiecināmas nav šādas izmaksas:
3.  Attiecināmas nav šādas izmaksas:
(a)  aizdevuma atmaksas procenti;
(a)  aizdevuma atmaksas procenti;
(b)  infrastruktūras nodrošināšana;
(b)  infrastruktūras iegāde;
(c)  lietotu preču izmaksas.
(c)  zemākas kvalitātes lietotu preču izmaksas.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
21. pants
21. pants
21. pants
Rādītāji un ziņošana
Rādītāji un ziņošana
1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, prioritātēs, ar kurām paredzēts mazināt materiālo nenodrošinātību, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā. Šajās programmās drīkst izmantot arī programmu īpašos rādītājus.
1.  Lai uzraudzītu, kā noris īstenošana, prioritātēs, ar kurām paredzēts mazināt materiālo nenodrošinātību, izmanto kopējos izlaides rādītājus un kopējos rezultātu rādītājus, kā izklāstīts šīs regulas II pielikumā. Šajās programmās drīkst izmantot arī programmu īpašos rādītājus.
2.  Tiek noteiktas kopējo rezultātu rādītāju un programmas īpašo rezultātu rādītāju atsauces vērtības
2.  Tiek noteiktas kopējo rezultātu rādītāju un programmas īpašo rezultātu rādītāju atsauces vērtības Ziņošanas prasības tiek noteiktas pēc iespējas vienkāršākas.
3.  Vadošās iestādes līdz 2025. gada 30. jūnijam un 2028. gada 30. jūnijam nosūta Komisijai iepriekšējā gadā veiktā galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma rezultātus. Šā apsekojuma pamatā ir modelis, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija.
3.  Vadošās iestādes līdz 2025. gada 30. jūnijam un 2028. gada 30. jūnijam nosūta Komisijai iepriekšējā gadā veiktā galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā anonīmā apsekojuma rezultātus, kurā uzmanība cita starpā ir pievērsta viņu dzīves apstākļiem un viņu materiālās nenodrošinātības raksturam. Šā apsekojuma pamatā ir modelis, ko ar īstenošanas aktu nosaka Komisija.
4.  Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka modeli, kas izmantojams galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma sagatavošanā, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
4.  Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka modeli, kas izmantojams galīgo atbalsta saņēmēju strukturētā apsekojuma sagatavošanā, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu II pielikumā noteiktos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.
5.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai izmainītu II pielikumā noteiktos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu programmu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. daļa
Darbību revīzija drīkst aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot galīgo atbalsta saņēmēju kontroli, ja vien riska izvērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks.
Darbību revīzija drīkst aptvert visus darbību īstenošanas posmus un visus izdalīšanas ķēdes līmeņus, izņemot galīgo atbalsta saņēmēju kontroli, ja vien riska izvērtējumā nav noteikts konkrēts pārkāpumu vai krāpšanas risks. Darbību revīzija ietver lielāku skaitu kontroles pasākumu īstenošanas sākumposmā, lai krāpšanas riska gadījumā līdzekļus varētu novirzīt citiem projektiem.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
23. pants
23. pants
23. pants
Darbības mērķi
Darbības mērķi
Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas darbības mērķi ir šādi:
Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas darbības mērķi ir šādi:
a)  izstrādāt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu, ka politikas virzieni, ar kuriem paredzēts sasniegt 4. pantā minētos konkrētos mērķus, balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem asociētajās valstīs;
a)  iegūt augstvērtīgas salīdzinošās analītiskās zināšanas, lai nodrošinātu, ka politikas virzieni, ar kuriem paredzēts sasniegt 4. pantā minētos konkrētos mērķus, balstās uz pamatotiem pierādījumiem un atbilst vajadzībām, problēmām un apstākļiem asociētajās valstīs;
b)  veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, savstarpēju zināšanu apguvi, salīdzinošo izvērtēšanu un dialogu par politikas virzieniem jomās, kas minētas 4. pantā, lai asociētajām valstīm palīdzētu veikt atbilstīgos politikas pasākumus;
b)  veicināt efektīvu un iekļaujošu informācijas izplatīšanu, savstarpēju zināšanu apguvi, salīdzinošo izvērtēšanu un dialogu par politikas virzieniem jomās, kas minētas 4. pantā, lai asociētajām valstīm palīdzētu veikt atbilstīgos politikas pasākumus;
c)  atbalstīt sociālās politikas eksperimentus jomās, kas minētas 4. pantā, un attīstīt ieinteresēto personu spējas īstenot, pārnest vai izvērst testētās sociālās politikas inovācijas;
c)  atbalstīt sociālās politikas eksperimentus jomās, kas minētas 4. pantā, un attīstīt ieinteresēto personu spējas sagatavot, izstrādāt un īstenot, pārnest vai izvērst testētās sociālās politikas inovācijas, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai izvērstu vietējos projektus, kurus pilsētas un vietējās un reģionālās pašvaldības, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālekonomiskie dalībnieki ir izstrādājuši uzņemšanas un sociālās iekļaušanas, un trešo valstu valstspiederīgo integrācijas nolūkā.
d)  nodrošināt konkrētus atbalsta pakalpojumus darba devējiem un darba meklētājiem ar nolūku izstrādāt integrētu Eiropas darba tirgu, proti, no pirmsatlases sagatavošanas līdz atbalstam pēc iekārtošanas darbā, lai aizpildītu vakances noteiktām nozarēm, profesijām, valstīm, pierobežas reģionos vai noteiktām iedzīvotāju grupām (piemēram, neaizsargātām personām);
d)  izstrādāt un nodrošināt konkrētus atbalsta pakalpojumus darba devējiem un darba meklētājiem ar nolūku izveidot integrētu Eiropas darba tirgu, proti, no pirmsatlases sagatavošanas līdz atbalstam pēc iekārtošanas darbā, lai aizpildītu vakances noteiktām nozarēm, profesijām, valstīm, pierobežas reģionos vai noteiktām iedzīvotāju grupām (piemēram, cilvēkiem neaizsargātības situācijā);
(da)  atbalstīt valsts nodarbinātības dienestu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārrobežu partnerības, lai veicinātu pārrobežu darba tirgu un pārrobežu mobilitāti ar pienācīgiem nosacījumiem;
(db)  atbalstīt EURES pakalpojumu sniegšanu darba ņēmēju atlases un iekārtošanas pakalpojumus kvalitatīvā un ilgtspējīgā nodarbinātībā, īstenojot starpniecību starp vakancēm un darba meklētājiem, cita starpā īstenojot pārrobežu partnerības;
dc)  veicināt darba ņēmēju brīvprātīgu ģeogrāfisko mobilitāti ar kvalitatīviem sociālajiem nosacījumiem un palielināt nodarbinātības iespējas, attīstot kvalitatīvus un iekļaujošus Savienības darba tirgus, kas būtu atvērti un visiem pieejami, vienlaikus ievērojot darba ņēmēju tiesības visā Savienībā.
e)  atbalstīt tādas tirgus ekosistēmas izstrādi, kas saistīta ar mikrofinansējuma nodrošināšanu mikrouzņēmumiem darbības uzsākšanas un izvēršanas posmā, jo sevisķi tiem, kuri nodarbina mazāk aizsargātās personas;
e)  atbalstīt tādas tirgus ekosistēmas izstrādi, kas saistīta ar mikrofinansējuma nodrošināšanu, kā arī ar šā finansējuma juridisko un fizisko pieejamību mikrouzņēmumiem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem un neaizsargātiem cilvēkiem darbības uzsākšanas un izvēršanas posmā, jo sevišķi tiem, kuri nodarbina cilvēkus neaizsargātības situācijā, tostarp nelabvēlīgākā stāvoklī esošu personu grupas;
f)  atbalstīt tīkla veidošanu Savienības līmenī un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un to starpā jomās, kas minētas 4. pantā, un palīdz veidot šo ieinteresēto personu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu, sociālā nodrošinājuma iestāžu, mikrofinansēšanas iestāžu un tādu iestāžu institucionālās spējas, kas nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem un sociālo ekonomiku;
f)  atbalstīt tīkla veidošanu Savienības līmenī un dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un to starpā jomās, kas minētas 4. pantā, un palīdz veidot šo iesaistīto ieinteresēto personu, tostarp valsts nodarbinātības dienestu, sociālā nodrošinājuma iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, mikrofinansēšanas iestāžu un tādu iestāžu institucionālās spējas, kas nodrošina finansējumu sociālās ekonomikas uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;
g)  atbalstīt sociālo uzņēmumu attīstību un sociālo ieguldījumu tirgu, veicinot publiskā un privātā sektora mijiedarbību un līdzdalības fondu un labdarības dalībnieku dalību šajā tirgū;
g)  atbalstīt sociālās ekonomikas uzņēmumu attīstību un sociālo ieguldījumu tirgu, veicinot publiskā un privātā sektora mijiedarbību un līdzdalības fondu un labdarības dalībnieku dalību šajā tirgū;
h)  sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras (tostarp mājokļu, bērnu aprūpes un izglītības un apmācības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes) izveidošanai, kāda vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;
h)  sniegt norādījumus tādas sociālās infrastruktūras (tostarp mājokļu, bērnu agrīnas izglītības un aprūpes, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes, pieejamības prasību un pārejas no iestādes sniegtiem aprūpes pakalpojumiem uz ģimenē un kopienā balstītiem aprūpes pakalpojumiem, tostarp pieejamības prasības personām ar invaliditāti, bērnu aprūpes, izglītības un apmācības, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes) izveidošanai, kāda vajadzīga Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai;
i)  atbalstīt starpvalstu sadarbību, kas paātrinās inovatīvu risinājumu pārnesi, veicināšanu un izvēršanu jo īpaši nodarbinātības, prasmju un sociālās iekļautības jomā visā Eiropā;
i)  atbalstīt starpvalstu sadarbību, kas paātrinās inovatīvu risinājumu pārnesi, veicināšanu un izvēršanu jo īpaši nabadzības apkarošanas, nodarbinātības, prasmju un sociālās iekļautības jomā visā Eiropā;
j)  atbalstīt attiecīgo starptautisko sociālo un darba standartu ieviešanu saistībā ar globalizācijas iespēju izmantošanu un Savienības politikas virzienu ārējo dimensiju jomās, kas minētas 4. pantā.
j)  atbalstīt attiecīgo starptautisko sociālo un darba standartu ieviešanu saistībā ar globalizācijas iespēju izmantošanu un Savienības politikas virzienu ārējo dimensiju jomās, kas minētas 4. pantā.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
23.a pants (jauns)
23.a pants
Tematiskā koncentrācija un finansējums
Daļu finansējuma no ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļas, kas minēta 5. panta 4. punkta a) apakšpunktā, visā attiecīgajā laikposmā piešķir konkrētajiem mērķiem, kuri noteikti 4. panta 2.b punktā, ievērojot šādas aptuvenas procentuālās daļas:
(a)  55 % konkrētajam mērķim Nr. 1;
(b)  18 % konkrētajam mērķim Nr. 2;
(c)  18 % konkrētajam mērķim Nr. 3.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
24. pants
24. pants
24. pants
Attiecināmās darbības
Attiecināmās darbības
1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā minētos mērķus.
1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 4. pantā minētos mērķus.
2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā drīkst atbalstīt šādas darbības:
2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā drīkst atbalstīt šādas darbības:
(a)  analītiskas darbības, tostarp tādas, kas saistītas ar trešām valstīm, jo īpaši:
(a)  analītiskas darbības, tostarp tādas, kas saistītas ar trešām valstīm, jo īpaši:
(i)  apsekojumus, pētījumus, statistikas datus, metodikas, klasifikācijas, microsimulācijas, rādītājus, atbalstu Eiropas mēroga novērošanas centriem un mērķrādītāju noteikšanu,
(i)  apsekojumus, pētījumus, statistikas datus, metodikas, klasifikācijas, mikrosimulācijas, rādītājus, atbalstu Eiropas mēroga novērošanas centriem un mērķrādītāju noteikšanu,
(ii)  sociālās politikas eksperimentus, kuros novērtē sociālās inovācijas,
(ii)  sociālās politikas eksperimentus, kuros novērtē sociālās inovācijas,
(iii)  Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu;
(iii)  Savienības tiesību aktu transponēšanas un piemērošanas uzraudzību un novērtēšanu;
(b)  politikas virzienu īstenošanu, jo īpaši:
(b)  politikas virzienu īstenošanu, jo īpaši:
(i)  pārrobežu partnerības un pārrobežu reģionos sniegtus atbalsta pakalpojumus,
(i)  pārrobežu partnerības un pārrobežu reģionos sniegtus atbalsta pakalpojumus,
(ii)  ES mēroga mērķtiecīgas darba mobilitātes shēmas Savienības līmenī, kas palīdzēs aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur konstatētas nepilnības darba tirgū,
(ii)  ES mēroga mērķtiecīgas darba mobilitātes shēmas Savienības līmenī, kas palīdzēs aizpildīt brīvās darbvietas tur, kur konstatētas nepilnības darba tirgū,
(iii)  atbalstu mikrofinansēšanai un sociālajiem uzņēmumiem, tostarp izmantojot finansējuma apvienošanas darbības, piemēram, asimetriska riska dalīšanu vai darījumu izmaksu samazināšanu, kā arī atbalstu sociālās infrastruktūras izstrādei un prasmju pilnveidei,
(iii)  atbalstu mikrofinansēšanai un sociālās ekonomikas uzņēmumiem, tostarp izmantojot finansējuma apvienošanas darbības, piemēram, asimetriska riska dalīšanu vai darījumu izmaksu samazināšanu, kā arī atbalstu sociālās infrastruktūras izstrādei un prasmju pilnveidei,
(iv)  atbalstu starpvalstu sadarbībai un partnerībai nolūkā pārnest un paplašināt inovatīvus risinājumus;
(iv)  atbalstu starpvalstu sadarbībai un partnerībai nolūkā pārnest un izvērst inovatīvus risinājumus;
(c)  spēju veidošanu, jo īpaši:
(c)  spēju veidošanu, jo īpaši:
(i)  tādu tīklu spēju veidošanu Savienības līmenī, kuri saistīti ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,
(i)  tādu tīklu spēju veidošanu Savienības līmenī, kuri saistīti ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,
(ii)  valstu kontaktpunktiem, kuros sniedz konsultācijas, informāciju un palīdzību saistībā ar attiecīgās sadaļas atbalsta īstenošanu,
(ii)  valstu kontaktpunktiem, kuros sniedz konsultācijas, informāciju un palīdzību saistībā ar attiecīgās sadaļas atbalsta īstenošanu,
(iii)  iesaistīto valstu pārvaldes iestādēm, sociālās drošības iestādēm un nodarbinātības dienestiem, kuri atbildīgi par darbaspēka mobilitātes veicināšanu, mikrofinansēšanas iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina finansējumu sociālajiem uzņēmumiem, vai cita veida sociālā ieguldījuma dalībniekiem, kā arī tīklu veidošanu,
(iii)  iesaistīto valstu pārvaldes iestādēm, sociālā nodrošinājuma iestādēm un nodarbinātības dienestiem, kuri atbildīgi par darbaspēka mobilitātes veicināšanu, mikrofinansēšanas iestādēm un iestādēm, kuras nodrošina finansējumu sociālās ekonomikas uzņēmumiem, vai cita veida sociālā ieguldījuma dalībniekiem, kā arī tīklu veidošanu,
(iv)  ieinteresēto personu spēju veidošanu, ņemot vērā starpvalstu sadarbību,
(iv)  sociālo partneru un ieinteresēto personu spēju veidošanu, ņemot vērā starpvalstu sadarbību,
(d)  saziņas un informācijas izplatīšanas darbības, jo īpaši:
(d)  saziņas un informācijas izplatīšanas darbības, jo īpaši:
(i)  savstarpēju mācīšanos, apmainoties ar paraugpraksi, inovatīvas pieejas, analītiskas darbības rezultātus, salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu,
(i)  savstarpēju mācīšanos, apmainoties ar paraugpraksi, inovatīvas pieejas, analītiskas darbības rezultātus, salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzinošo novērtēšanu,
(ii)  vadlīnijas, ziņojumus, informatīvo materiālu sagatavošanu un iniciatīvu popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,
(ii)  vadlīnijas, ziņojumus, informatīvo materiālu sagatavošanu un iniciatīvu popularizēšanu plašsaziņas līdzekļos saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,
(iii)  informācijas sistēmas, ar ko izplata pierādījumus saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,
(iii)  informācijas sistēmas, ar ko izplata pierādījumus saistībā ar 4. panta 1. punktā minētajām jomām,
(iv)  Padomes prezidentūras pasākumus, konferences un seminārus.
(iv)  tehnisko un administratīvo atbalstu darba programmas īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, tostarp informācijas tehnoloģiju sistēmām.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija.
(b)  jebkurš tiesību subjekts, kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura atbilstoša starptautiska organizācija.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
25.a pants (jauns)
25.a pants
Pārvaldība
1.  Komisija apspriežas ar Savienības ieinteresētajām personām, jo īpaši ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, par nodarbinātības un sociālās inovācijas darba programmām, to prioritātēm, stratēģiskajām ievirzēm un īstenošanu.
2.  Komisija izveido nepieciešamās attiecības ar Nodarbinātības komiteju, Sociālās aizsardzības komiteju, Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, Rūpniecisko attiecību ģenerāldirektoru grupu un Darba ņēmēju pārvietošanās brīvības padomdevēju komiteju, lai nodrošinātu, ka tās tiek regulāri un pienācīgi informētas par šo programmu īstenošanas gaitu. Komisija informē arī citas komitejas, kuras nodarbojas ar rīcībpolitiku, instrumentiem un darbībām, kas attiecas uz Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – –a apakšpunkts (jauns)
(-a)   atbalstīt Savienības sabiedrības veselības stratēģiju, kuras mērķis ir:
(i)  atbalsts dalībvalstīm to centienos aizsargāt un uzlabot sabiedrības veselību un
(ii)  Savienības misijas veicināšana veselības jomā saskaņā ar LESD 168. pantu, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot visus Savienības politikas virzienus un darbības, tiek nodrošināts augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
(a)  stiprināt gatavību krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldību un reaģētspēju Savienībā, lai aizsargātu pilsoņus pret pārrobežu veselības apdraudējumiem:
(a)  stiprināt gatavību krīzes situācijām, šādu situāciju pārvaldību un reaģētspēju Savienībā, lai novērstu pārrobežu veselības apdraudējumus:
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)
(iva)   optimāli izstrādāt sabiedrības veselības intervences pasākumus, lai mazinātu infekciju un novēršamu infekcijas slimību slogu un ietekmi,
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ivb punkts (jauns)
(ivb)   atbalstīt tādu prasmju un instrumentu pilnveidošanu, kas saistīti ar efektīvu paziņošanu par riskiem;
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts
(i)  ieguldīt veselības veicināšanā un slimību profilaksē,
(i)  ieguldīt veselības veicināšanā un slimību profilaksē, tostarp izmantojot veselībpratības un izglītības programmas, kā arī veicinot fiziskās aktivitātes,
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ia punkts (jauns)
(ia)  ieguldīt agrīnā diagnostikā un skrīningā,
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
(ii)  atbalstīt veselības un aprūpes digitālo pārveidi,
(ii)  atbalstīt veselības un aprūpes digitālo pārveidi tā, lai apmierinātu pacientu un iedzīvotāju vajadzības un novērstu viņu bažas, jo īpaši, veidojot saikni ar programmām, kas atbalsta plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un digitālās prasmes,
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)
(iia)   veicināt digitālos sabiedriskos pakalpojumus tādās jomās kā veselība,
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iib punkts (jauns)
(iib)   pastiprināt veselības informācijas drošību un kvalitāti,
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
(ii)  atbalstīt ilgtspējīgas Savienības veselības informācijas sistēmas izveidi,
(ii)  atbalstīt ilgtspējīgas, pārredzamas un pieejamas Savienības veselības informācijas sistēmas izstrādi, vienlaikus nodrošinot privāto datu aizsardzību,
(COM priekšlikumā 26. panta b) punktā minēto punktu numerācija nav pareiza, ir divi (ii) punkti)
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
(iii)  atbalstīt dalībvalstis tādu zināšanu pārnesē, kas ir noderīgas nacionālajos reformu procesos, lai izveidotu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas veselības sistēmas un uzlabotu veselības veicināšanu un slimību profilaksi, jo īpaši pievēršot uzmanību Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām,
(iii)  atbalstīt dalībvalstis, pārnesot zināšanas un atbalstot īstenošanu, kas ir noderīgas nacionālajos reformu procesos, lai izveidotu efektīvākas, pieejamākas un noturīgākas, nediskriminējošākas, iekļaujošākas un taisnīgākas veselības sistēmas, ar kurām novērš sociālo netaisnību, un uzlabotu veselības veicināšanu un slimību profilaksi, jo īpaši pievēršot uzmanību Eiropas pusgadā apzinātajām problēmām; tas attiecas arī uz atbalstu augstas kvalitātes valsts reģistriem, kas arī sniedz salīdzināmus datus,
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iva punkts (jauns)
(iva)   atbalstīt pāreju uz aprūpi, kas ir vērsta uz pacientu, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā un uz kopienā balstītu integrēto aprūpi, jo īpaši, veicinot organizatoriskus modeļus, kuru pamatā ir starpnozaru darbs komandā un daudzu ieinteresēto personu tīklu veidošana,
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ivb punkts (jauns)
(ivb)   nodrošināt visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanos iepriekš minētajos pasākumos attiecīgi Savienības un/vai valsts līmenī,
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ivc punkts (jauns)
(ivc)   izstrādāt un īstenot instrumentus un stratēģijas, ar kurām nepieļauj un novērš nevienlīdzību veselības jomā un veicina sociālo iekļautību, iedzīvotāju iespēcināšanu un līdzdalību kopienas dzīvē;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts
(i)  atbalstīt zāļu un medicīnas ierīču tiesību aktu īstenošanu,
(i)  atbalstīt tiesību aktu par zālēm, piekļuvi šādiem produktiem visā Savienībā un medicīnas ierīcēm, īstenošanu,
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – vi punkts
(vi)  atbalstīt Komisijas Patērētāju drošības zinātnisko komiteju un Veselības, vides un potenciālo risku zinātnisko komiteju;
(vi)  atbalstīt pieejas “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās” izstrādi un izveidot procesus, ar kuriem ietekmi uz veselību var apsvērt un ņemt vērā visos politikas virzienos;
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)   atbalstīt citu, veselību ietekmējošu Savienības tiesību aktu un politikas virzienu uzraudzību, īstenošanu un nostiprināšanu, lai palīdzētu nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni, tostarp, bet ne tikai, saistībā ar:
(i)  gaisa piesārņojumu,
(ii)  endokrīnajiem disruptoriem un citām ķīmiskajām vielām ar kaitīgām īpašībām,
(iii)  pesticīdu atliekām pārtikā, ūdenī un gaisā,
(iv)  pārtikas un pārtikas produktu marķēšanu, tostarp attiecībā uz trans-taukskābēm, alkohola etiķetēšanu, piedevām un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku;
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ii punkts
(ii)  intensīvāk izvērst sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus,
(ii)  atbalstīt sadarbības attīstību attiecībā uz spēju veidošanu un pašu spēju veidošanu veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanā, izstrādājot jaunus saskaņotus noteikumus,
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiia punkts (jauns)
(iiia)   atbalstīt programmu un paraugprakses īstenošanu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības jomā un jauniešiem paredzētu kampaņu īstenošanu,
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiib punkts (jauns)
(iiib)   atbalstīt Savienības līmeņa pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas nodarbojas ar veselības un ar veselību saistītiem jautājumiem,
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – iiic punkts (jauns)
(iiic)  atbalstīt Veselības nozares valdes izveidi, lai īstenotu Veselības sadaļas darbības.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts
1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. un 26. pantā minētos mērķus.
1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi ar veselību jomu saistītas darbības, ar kurām īsteno 3., 4. un 26. pantā minētos mērķus.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)
(ia)   darbības, kas paredzētas, lai uzraudzītu vides riska faktoru kumulatīvo ietekmi uz veselību, tostarp tādu faktoru ietekmi uz veselību, kas rodas no piesārņotājiem pārtikā, ūdenī, gaisā un citos avotos,
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ib punkts (jauns)
(ib)   darbības, ar kuru palīdzību uzrauga Savienības tiesību aktu, piemēram, farmakovigilanci reglamentējošu un līdzīgu tiesību aktu, ietekmi uz veselību;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)
analītisko darbību rezultāti pēc to pabeigšanas tiek darīti publiski pieejami;
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – c apakšpukts – i punkts
(i)  pārrobežu sadarbību un partnerības, arī pārrobežu reģionos,
(i)  pārrobežu sadarbību un partnerības, arī pārrobežu reģionos un tostarp saistībā ar gaisa piesārņojumu un citu pārrobežu vides piesārņojumu;
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – c apakšpukts – i punkts
(i)  tādas paraugprakses nodošanu, pielāgošanu un izvēršanu starp dalībvalstīm, kurai ir Savienības līmeņa pievienotā vērtība,
(i)  tādas paraugprakses apmaiņu, nodošanu, pielāgošanu un izvēršanu starp dalībvalstīm, kurai ir Savienības līmeņa pievienotā vērtība,
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii punkts
(ii)  ES līmeņa tīkliem saistībā ar 26. pantā minētajām jomām,
(ii)  ES līmeņa tīkliem, kas saistīti ar 26. pantā minētajām jomām, pastāvīgi un ilgtspējīgi nodrošinot aktīvas pilsoniskās sabiedrības klātbūtni Eiropas līmenī;
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iv punkts
(iv)  nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros pieejamas konsultācijas, informācija un palīdzība saistībā ar programmas īstenošanu,
(iv)  reģionālajiem, subnacionālajiem un nacionālajiem kontaktpunktiem, kuros pieejamas konsultācijas, informācija un palīdzība saistībā ar programmas īstenošanu,
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. daļa
Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Vadības grupā jautājumos par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un neinfekciozo slimību pārvaldību vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās vai līdzīgās struktūrās par Veselības sadaļā noteiktajiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un tās īstenošanu, kā arī par citos politikas virzienos paredzēto veselības politikas perspektīvu un atbalsta mehānismiem, tādējādi uzlabojot to vispārējo koordināciju un pievienoto vērtību.
Komisija apspriežas ar dalībvalstu veselības iestādēm Vadības grupā jautājumos par veselības veicināšanu un slimību profilaksi un neinfekciozo slimību pārvaldību vai citās attiecīgās Komisijas ekspertu grupās vai līdzīgās struktūrās, piemēram, veselības nozares profesionālajās struktūrās, par Veselības sadaļā noteiktajiem ikgadējiem darba plāniem, tās prioritātēm, stratēģisko orientāciju un tās īstenošanu, kā arī par citos politikas virzienos paredzēto veselības politikas perspektīvu un atbalsta mehānismiem, tādējādi uzlabojot to vispārējo koordināciju un pievienoto vērtību. Stingra politiskā vadība un pienācīga pārvaldības struktūra veselības jomā nodrošinās, ka veselības aizsardzība un veicināšana tiek garantēta visos Komisijas dokumentu portfeļos saskaņā ar LESD 168. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
29.a pants (jauns)
29.a pants
Veselības nozares valde
1.  Komisija izveido Veselības nozares valdi (Valde), lai īstenotu Veselības sadaļas darbības.
2.  Valde galveno uzmanību pievērš sinerģijas veidošanai starp Veselības sadaļu un citām programmām, kurās ir integrēta veselības dimensija, koordinējot un sadarbojoties, veicinot pacientu un sabiedrības iesaisti un sniedzot zinātniskas konsultācijas un ieteikumus. Minētās darbības nodrošina uz vērtībām orientētas veselības aizsardzības darbības, ilgtspēju, labākus veselības aizsardzības risinājumus, veicina piekļuvi un samazina nevienlīdzību veselības jomā. 
3.  Valde nodrošina visaptverošu stratēģiju un vadību, izstrādājot darba plānus saskaņā ar Veselības sadaļu. 
4.  Valde ir neatkarīga ieinteresēto personu grupa, kuru veido attiecīgo nozaru pārstāvji, kas darbojas sabiedrības veselības, labklājības un sociālās aizsardzības jomā, piedaloties arī reģionu un vietējo veselības aizsardzības iestāžu, pacientu pārstāvjiem un iedzīvotājiem. 
5.  Valde sastāv no 15 līdz 20 augsta līmeņa pārstāvjiem, kas izraudzīti no visām 4. punktā minētajām disciplīnām un darbībām. Valdes locekļus ieceļ Komisija pēc atklāta aicinājuma izvirzīt kandidātus vai paust interesi vai pēc abiem aicinājumiem kopā. 
6.  Valdes priekšsēdētāju Komisija ieceļ no tās locekļu vidus. 
7.  Valde: 
(i)  pēc Komisijas priekšlikuma sniedz ieguldījumu Veselības sadaļas gada darba plānos,
(ii)  izstrādā plānu, kā veidot koordināciju un sadarbību starp Veselības sadaļu un citām programmām, kurās ir integrēta veselības dimensija.
Ar plānu sekmē visu esošo, no veselības nozares viedokļa nozīmīgo finanšu mehānismu atpazīstamību un koordinēšanu un palīdz pārzināt koordināciju un sadarbību. 
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
29.b pants (jauns)
29.b pants
Starptautiskā sadarbība
Komisija nolūkā īstenot Veselības sadaļu attīsta sadarbību ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju un tās specializētajām aģentūrām, jo īpaši Pasaules Veselības organizāciju (PVO), kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO), lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu efektivitāti un lietderību.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
31. pants
31. pants
31. pants
ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes
ES finansējuma veidi un īstenošanas metodes
1.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, proti, dotācijas, godalgas, iepirkums un labprātīgi maksājumi starptautiskām organizācijām, kurās Savienība ir locekle vai kuru darbā tā piedalās.
1.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā un Veselības sadaļā finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā: jo īpaši dotācijas, godalgas, iepirkums, atbalsts un labprātīgi maksājumi starptautiskām organizācijām, kurās Savienība ir locekle vai kuru darbā tā piedalās.
2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno tieši, kā paredzēts Finanšu regulā, vai netieši ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].
2.  Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno tieši, kā paredzēts Finanšu regulā, vai netieši ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [61. panta 1. punkta c) apakšpunktā].
Piešķirot dotācijas, novērtēšanas komitejā, kas minēta Finanšu regulas [150.] pantā, var būt ārējie eksperti.
Piešķirot dotācijas, novērtēšanas komitejā, kas minēta Finanšu regulas [150.] pantā, var būt ārējie eksperti.
3.  Finansējuma apvienošanas darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regulu] un Finanšu regulas X sadaļu.
3.  Finansējuma apvienošanas darbības, kas paredzētas Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļā, īsteno saskaņā ar [InvestEU regulu] un Finanšu regulas X sadaļu.
4.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai finansētu darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kuras līdzfinansē kompetentās iestādes, kas atbild par veselības jomu dalībvalstīs, vai trešās valstīs, kas iesaistītas programmā, vai publiskā sektora un nevalstiskas struktūras, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.
4.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai finansētu darbības ar skaidru Savienības pievienoto vērtību, kuras līdzfinansē kompetentās iestādes, kas atbild par veselības jomu dalībvalstīs, vai trešās valstīs, kas iesaistītas programmā, vai publiskā sektora un nevalstiskas struktūras, kas darbojas atsevišķi vai kā sadarbības tīkls un ko pilnvarojušas minētās kompetentās iestādes.
5.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas references tīkliem, kurus par tādiem apstiprinājusi Eiropas references tīklu dalībvalstu padome apstiprināšanas procedūras rezultātā, kas noteikta Komisijas 2014. gada 10. marta Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu.
5.  Veselības sadaļā tiešās dotācijas drīkst piešķirt, nepaužot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas references tīkliem, kurus par tādiem apstiprinājusi Eiropas references tīklu dalībvalstu padome tādas apstiprināšanas procedūras rezultātā, kas noteikta Komisijas 2014. gada 10. marta Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES, ar ko nosaka kritērijus Eiropas references tīklu un to dalībnieku izveidošanai un izvērtēšanai, kā arī informācijas un zināšanu apmaiņas veicināšanai saistībā ar šādu tīklu izveidi un izvērtēšanu.
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
32. pants
32. pants
32. pants
Darba programma un koordinācija
Darba programma un koordinācija
Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas [108.] pantā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu nolūkā papildināt nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un veselības sadaļu, izveidojot darba programmas, kā ir minēts Finanšu regulas [108.] pantā. Minētajās darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.
Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu.
Komisija sekmē sinerģiju un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESF+ Veselības sadaļu un Strukturālo reformu atbalsta programmu, tostarp reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
33. pants
33. pants
33. pants
Uzraudzība un ziņošana
Uzraudzība un ziņošana
1.  Tiek noteikti rādītāji, kas ļauj sekot tam, kā minētās sadaļas tiek īstenotas, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos konkrētos mērķus un 23. un 26. pantā izklāstītos darbības mērķus.
1.  Tiek noteikti rādītāji, kas ļauj sekot tam, kā minētās sadaļas tiek īstenotas, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos konkrētos mērķus un 23. un 26. pantā izklāstītos darbības mērķus.
2.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
2.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu vai izmainītu III pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu attiecīgo sadaļu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.
3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 38. pantu, lai papildinātu vai izmainītu IIb un III pielikumā atspoguļotos rādītājus, ja tas uzskatāms par vajadzīgu attiecīgo sadaļu īstenošanas progresa efektīvai novērtēšanai.
3.a  Lai īstenotu sadaļu īstenošanas regulāru uzraudzību un veiktu visus to politikas un finansēšanas prioritāšu pielāgojumus, Komisija sagatavo sākotnēju kvalitatīvas un kvantitatīvas uzraudzības ziņojumu par pirmo gadu un pēc tam trīs ziņojumus par nākamajiem divu gadu laikposmiem un nosūta šos ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Šos ziņojumus informācijas nolūkā iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ziņojumos iekļauj sadaļu īstenošanas rezultātus un to, kādā mērā ar sadaļās paredzēto darbību palīdzību ir ievēroti sieviešu un vīriešu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušanas principi, kā arī to, kā ir risināti diskriminācijas aizlieguma jautājumi, tostarp jautājumi attiecībā uz pieejamību. Sadaļu labākas pārredzamības nolūkā ziņojumus dara pieejamus sabiedrībai.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
35. pants
35. pants
35. pants
Izvērtēšana
Izvērtēšana
1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
1.  Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
2.  Sadaļu starpposma izvērtēšanu drīkst veikt, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par attiecīgo sadaļu īstenošanu, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem pēc sadaļu īstenošanas sākuma.
2.  Komisija veic sadaļu termiņa vidusposma izvērtēšanu līdz 2024. gada 31. decembrim, lai:
(a)  no kvalitatīvā un kvantitatīvā viedokļa noteiktu panākumus, kas gūti konkrētās sadaļas mērķu sasniegšanā,
(b)  risinātu Savienībā sociālo vidi un ar Savienības tiesību aktiem panāktu ievērojamas izmaiņas,
(c)  noteiktu, vai sadaļu resursi ir izmantoti lietderīgi, un noskaidrotu to Savienības pievienoto vērtību.
Minētos vidusposma izvērtēšanas rezultātus dara zināmus Eiropas Parlamentam un Padomei.
3.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 5. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic sadaļu galīgo izvērtēšanu.
3.  Īstenošanas perioda beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 5. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic sadaļu galīgo izvērtēšanu.
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šādu izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šādu izvērtēšanu rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
37. pants
37. pants
37. pants
Informācija, komunikācija un publicitāte
Informācija, komunikācija un publicitāte
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
2.  Komisija īsteno informācijas un saziņas darbības saistībā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu un to darbībām un rezultātiem. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai piešķirtie finanšu līdzekļi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 4., 23. un 6. pantā minētajiem mērķiem.
2.  Komisija īsteno informācijas un saziņas darbības saistībā ar Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu un Veselības sadaļu un to darbībām un rezultātiem. Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai un Veselības sadaļai piešķirtie finanšu līdzekļi arī veicina Savienības politisko prioritāšu komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 4., 23. un 6. pantā minētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
38. pants
38. pants
38. pants
Deleģēšanas īstenošana
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā un 33. panta 3. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, kas minēti 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā, 32. pantā un 33. panta 3. punktā, Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3.  15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā un 33. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu Eiropa Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 15. panta 6. punktā, 21. panta 5. punktā, 32. pantā un 33. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošu deleģēto aktu spēkā esību.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu28.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu28.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 15. panta 6. punktu, 21. panta 5. punktu un 33. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 15. panta 6. punktu, 21. panta 5. punktu, 32. pantu un 33. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
_________________________________
_________________________________
28 OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.
28.  OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
40. pants
40. pants
40. pants
Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu
Komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu
1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu (ESF+ komiteja).
1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar LESD 163. pantu (ESF+ komiteja).
2.  Katra daībvalsts ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.
2.  Katra dalībvalsts ne ilgāk kā uz septiņiem gadiem ieceļ vienu valdības pārstāvi, vienu darba ņēmēju organizāciju pārstāvi, vienu darba devēju organizāciju pārstāvi, vienu pilsoniskās sabiedrības, vienu līdztiesības nodrošināšanas struktūru vai citu neatkarīgu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu vienu pārstāvi saskaņā ar [gaidāmās KNR] 6. panta 1. punktu c) apakšpunktu un vienu aizstājēju katram loceklim. Locekļa prombūtnes gadījumā aizstājējs automātiski ir tiesīgs piedalīties sēdē.
3.  ESF+ komitejā piedalās pa vienam pārstāvim no katras Savienības līmeņa organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas.
3.  ESF+ komitejā piedalās pa vienam pārstāvim no katras Savienības līmeņa organizācijas, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas, darba devēju organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
3.a  ESF+ komiteja uz savām sanāksmēm var aicināt Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda pārstāvjus.
3.b  ESF+ komitejā nodrošina dzimumu līdzsvaru un minoritāšu un citu atstumto grupu pienācīgu pārstāvību.
4.  Ar ESF+ komiteju apspriežas par plānoto tehniskās palīdzības izmantošanu, ja atbalsts tiek sniegts no ESF+ sadaļas, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, kā arī par citiem jautājumiem, kas ietekmē ESF+ svarīgu Savienības līmeņa stratēģiju īstenošanu.
4.  Ar ESF+ komiteju apspriežas par plānoto tehniskās palīdzības izmantošanu, ja atbalsts tiek sniegts no ESF+ sadaļas, ko īsteno, ievērojot dalītās pārvaldības principu, kā arī par citiem jautājumiem, kas ietekmē ESF+ svarīgu Savienības līmeņa stratēģiju īstenošanu.
5.  ESF+ komiteja drīkst sniegt atzinumus par:
5.  ESF+ komiteja drīkst sniegt atzinumus par:
(a)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tostarp konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu un ar Eiropas pusgadu saistīto prioritāšu (valstu reformu programmu utt.) īstenošanā;
(a)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlāra, tostarp konkrētām valstīm paredzēto ieteikumu un ar Eiropas pusgadu saistīto prioritāšu (valstu reformu programmu utt.) īstenošanā;
(b)  jautājumiem, kas attiecas uz [gaidāmo KNR] saistībā ar ESF+;
(b)  jautājumiem, kas attiecas uz [gaidāmo KNR] saistībā ar ESF+;
(c)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ un ko tai uzticējusi Komisija, un kas nav minēti 4. punktā.
(c)  jautājumiem, kas saistīti ar ESF+ un ko tai uzticējusi Komisija, un kas nav minēti 4. punktā.
ESF+ komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai informācijai. Komisija informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus. Komisija informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.
ESF+ komitejas atzinumus pieņem ar balsojumā derīgi nodoto balsu absolūto vairākumu, un tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai informācijai. Komisija rakstiski informē ESF+ komiteju par to, kādā veidā tā ir ņēmusi vērā tās atzinumus.
6.  ESF+ komiteja var izveidot darba grupas katrai ESF+ sadaļai.
6.  ESF+ komiteja var izveidot darba grupas katrai ESF+ sadaļai.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
I pielikums
1. PIELIKUMS1
1. PIELIKUMS1
Kopējie rādītāji par vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas
Kopējie rādītāji par vispārējo atbalstu no dalīti pārvaldītās ESF+ sadaļas
Visi personas dati jāsadala pa dzimumiem (sieviešu, vīriešu, nebinārais). Ja dažu rezultātu iegūšana nav iespējama, ar šādiem rezultātiem saistīto datu vākšana un paziņošana nav nepieciešama.
Visi personas dati jāsadala pa dzimumiem (sieviešu, vīriešu, nebinārais). Ja daži rezultāti pieejami nav, ar šādiem rezultātiem saistīto datu vākšana un paziņošana nav nepieciešama. Sensitīvus personas datus var apsekot anonīmi.
(1)  Kopējie izlaides rādītāji darbībām, kas vērstas uz cilvēkiem:
(1)  Kopējie izlaides rādītāji darbībām, kas vērstas uz cilvēkiem:
(1a)  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem
(1a)  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem
–  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem ir:
–  Kopējie izlaides rādītāji par dalībniekiem ir:
–  bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki*,
–  bezdarbnieki, tostarp ilgstošie bezdarbnieki*,
–  ilgstošie bezdarbnieki*,
–  ilgstošie bezdarbnieki*,
–  ekonomiski neaktīvās personas*,s
–  ekonomiski neaktīvās personas*,s
–  nodarbinātie, tostarp pašnodarbinātie*,
–  nodarbinātie, tostarp pašnodarbinātie*,
–  izglītībā vai apmācībā neiesaistīti (NEET)*,
–  personas vecumā līdz 30 gadiem*,
–  bērni vecumā līdz 18 gadiem*,
–  jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem*,
–  personas, kas vecākas par 54 gadiem*,
–  personas, kas vecākas par 54 gadiem*,
–  personas ar pamatizglītību vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.—2. līmenis)*,
–  personas ar pamatizglītību vai zemāka līmeņa izglītību (ISCED 0.—2. līmenis)*,
–  personas ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*,
–  personas ar vidējo izglītību (ISCED 3. līmenis) vai pēcvidējo izglītību (ISCED 4. līmenis)*,
–  personas ar augstāko izglītību (ISCED 5.—8. līmenis)*.
–  personas ar augstāko izglītību (ISCED 5.—8. līmenis)*.
Kopējais dalībnieku skaits, pamatojoties uz kopējiem izlaides rādītājiem par nodarbinātības statusu, tiks aprēķināts automātiski.
Kopējais dalībnieku skaits, pamatojoties uz kopējiem izlaides rādītājiem par nodarbinātības statusu, tiks aprēķināts automātiski.
(1b)  Citi kopējie izlaides rādītāji
(1b)  Citi kopējie izlaides rādītāji
Ja dati par šiem rādītājiem netiek iegūti no datu reģistriem, šo rādītāju vērtības var noteikt, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veicis atbalsta saņēmējs.
Ja dati par šiem rādītājiem netiek iegūti no datu reģistriem, šo rādītāju vērtības var noteikt, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veicis atbalsta saņēmējs. Dalībnieki datus vienmēr sniedz pēc brīvprātības principa.
–  personas ar invaliditāti**,
–  personas ar invaliditāti**,
–  dalībnieki vecumā līdz 18 gadiem*,
–  trešo valstu valstspiederīgie*,
–  trešo valstu valstspiederīgie*,
–  personas ar ārvalstu izcelsmi*,
–  personas ar ārvalstu izcelsmi*,
–  minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi)**,
–  minoritātes (kas nav romu kopienas locekļi)**,
–  romu kopienas locekļi**,
–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas*,
–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas*,
–  personas no lauku apvidiem*.
–  personas no lauku apvidiem*.
–  dalībnieki no ģeogrāfiskajiem apgabaliem ar augstu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni*,
–  dalībnieki, kas pāriet no iestādē veiktas aprūpes uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi**,
(2)  Kopējie izlaides rādītāji par subjektiem ir:
(2)  Kopējie izlaides rādītāji par subjektiem ir:
–  to valsts pārvaldes iestāžu vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa publisko dienestu skaits, kuri saņem atbalstu,
–  to valsts pārvaldes iestāžu vai valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa sabiedrisko pakalpojumu skaits, kuri saņem atbalstu,
–  to mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp kooperatīvo un sociālo uzņēmumu) skaits, kuri saņem atbalstu.
–  to mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp kooperatīvo un sociālo uzņēmumu) skaits, kuri saņem atbalstu.
(3)  Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji par dalībniekiem ir:
(3)  Kopējie tūlītējo rezultātu rādītāji par dalībniekiem ir:
–  dalībnieki, kuri sākuši darba meklējumus pēc darba pārtraukšanas*,
–  dalībnieki, kuri sākuši darba meklējumus pēc darba pārtraukšanas*,
–  dalībnieki, kuri iesaistījušies izglītībā vai apmācībā pēc darba pārtraukšanas*,
–  dalībnieki, kuri iesaistījušies izglītībā vai apmācībā pēc darba pārtraukšanas*,
–  dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,
–  dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,
–  dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,
–  dalībnieki, kuri ieguvuši kvalifikāciju pēc darba pārtraukšanas*,
(4)  Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji par dalībniekiem:
(4)  Kopējie ilgtermiņa rezultātu rādītāji par dalībniekiem:
–  nodarbinātie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus mēnešus pēc darba pārtraukšanas*,
–  nodarbinātie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie, sešus un divpadsmit mēnešus pēc darba pārtraukšanas*,
–  dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc darba pārtraukšanas*.
–  dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā sešus un divpadsmit mēnešus pēc darba pārtraukšanas*.
Obligātā prasība šie dati jāvāc, katrā konkrētā mērķī izmantojot reprezentatīvu dalībnieku izlasi. Izlases iekšējam derīgumam jābūt tādam, lai datus varētu vispārināt konkrētā mērķa līmenī.
Obligātā prasība šie dati jāvāc, katrā konkrētā mērķī veicot reprezentatīvu dalībnieku atlasi. Atlases iekšējam derīgumam jābūt tādam, lai datus varētu vispārināt konkrētā mērķa līmenī.
________________________________
__________________________________
Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar *, ir personas datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 4(1) panta nozīmē.
Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar *, ir personas datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1. punkta nozīmē.
Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar **, ir īpaša datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 9. panta nozīmē.
Dati saistībā ar rādītājiem, kas apzīmēti ar **, ir īpaša datu kategorija Regulas (ES) 2016/679 9. panta nozīmē.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
II pielikums
II PIELIKUMS
II PIELIKUMS
Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu materiālās nenodrošinātības mazināšanai
Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu materiālās nenodrošinātības mazināšanai
(1)  Izlaides rādītāji
(1)  Izlaides rādītāji
(a)  Izdalītās pārtikas un preču kopējā vērtība naudas izteiksmē
(a)  Izdalītās pārtikas un preču kopējā vērtība naudas izteiksmē
(i)  Izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē:
(i)  Izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē:
(ia)  bērniem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(ia)  bērniem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(ib)  bezpajumtniekiem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(ib)  bezpajumtniekiem izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(ic)  citām mērķgrupām izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē.
(ic)  citām mērķgrupām izdalītās pārtikas kopējā vērtība naudas izteiksmē.
(ii)  Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē:
(ii)  Izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē:
(iia)  bērniem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(iia)  bērniem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(iib)  bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(iib)  bezpajumtniekiem izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē,
(iic)  citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.
(iic)  citām mērķgrupām izdalīto preču kopējā vērtība naudas izteiksmē.
(b)  Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās)
(b)  Kopējais izdalītā pārtikas atbalsta daudzums (tonnās)
2:
2:
(a)  pārtikas daļa, par kuru no programmas līdzekļiem segtas tikai transportēšanas, izdalīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);
(a)  pārtikas daļa, par kuru no programmas līdzekļiem segtas tikai transportēšanas, izdalīšanas un uzglabāšanas izmaksas (%);
(b)  ESF+ līdzfinansēto pārtikas produktu īpatsvars atbalsta saņēmējiem izdalītās pārtikas kopējā apjomā (%).
(b)  ESF+ līdzfinansēto pārtikas produktu īpatsvars atbalsta saņēmējiem izdalītās pārtikas kopējā apjomā (%).
(3)  Kopējie rezultātu rādītāji3
(3)  Kopējie rezultātu rādītāji3
Galīgie pārtikas atbalsta saņēmēji:
Galīgie pārtikas atbalsta saņēmēji:
–  bērni līdz 18 gadu vecumam,
–  bērni līdz 18 gadu vecumam,
–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,
–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,
–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,
–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,
–  personas ar invaliditāti,
–  personas ar invaliditāti,
–  trešo valstu valstspiederīgie,
–  trešo valstu valstspiederīgie,
–  personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi),
–  personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (kas nav romu kopienas locekļi),
–  romu kopienas locekļi,
–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.
–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.
Galīgie materiālās palīdzības atbalsta saņēmēji:
Galīgie materiālās palīdzības atbalsta saņēmēji:
–  bērni līdz 18 gadu vecumam,
–  bērni līdz 18 gadu vecumam,
–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,
–  18 līdz 29 gadus veci jaunieši,
–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,
–  personas, kas vecākas par 54 gadiem,
–  personas ar invaliditāti,
–  personas ar invaliditāti,
–  trešo valstu valstspiederīgie,
–   trešo valstu valstspiederīgie,
–  personas ar ārvalstu izcelsmi, minoritātes (tostarp sociāli atstumtās kopienas, piemēram, romi),
–  personas ar ārvalstu izcelsmi un minoritātes (kuri nav romu kopienas locekļi),
–  romu kopienas locekļi,
–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.
–  bezpajumtnieki vai mājokli zaudējušas personas.
_________________________________
_________________________________
2Šo rādītāju vērtības nosaka, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veikuši atbalsta saņēmēji.
2Šo rādītāju vērtības nosaka, izmantojot uz informāciju balstītas aplēses, ko veikuši atbalsta saņēmēji.
3Turpat.
3Turpat.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
II.a pielikums (jauns)
IIa PIELIKUMS
Kopējie rādītāji par ESF+ atbalstu vistrūcīgāko cilvēku sociālās iekļautības veicināšanai
Izlaides rādītāji
(1)  Kopējais to cilvēku skaits, kuri saņem palīdzību sociālās iekļautības veicināšanai.
Tajā skaitā:
(a)  tādu bērnu skaits, kuru vecums nepārsniedz 15 gadus,
(b)  personu vecumā no 65 gadiem skaits,
(c)  sieviešu skaits,
(d)  personu ar ārvalstu izcelsmi skaits un minoritātes (kuri nav romu kopienas locekļi),
(e)  romu kopienas locekļi,
(f)  bezpajumtnieku skaits.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
II.b pielikums (jauns)
IIb PIELIKUMS
Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai piemērojamie rādītāji
1.  Deklarētais ieguvums no labākas izpratnes par Savienības politikas virzieniem un tiesību aktiem:
(1)  analītisko darbību skaits,
(2)  savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbības,
(3)  atbalsts galvenajiem dalībniekiem;
2.  Aktīvas sadarbības un partnerības līmenis starp Savienības, dalībvalstu un asociēto valstu valsts pārvaldes iestādēm:
(1)  analītisko darbību skaits,
(2)  savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits,
(3)  atbalsts galvenajiem dalībniekiem;
3.  Sociālās politikas inovācijas deklarētais izmantojums sociālo KVAI īstenošanā un politikas izstrādei paredzēto sociālās politikas eksperimentu rezultāti:
(1)  analītisko darbību skaits,
(2)  savstarpējas mācīšanās, izpratnes veicināšanas un izplatīšanas darbību skaits,
(3)  atbalsts galvenajiem dalībniekiem;
4.  EURES platformas apmeklējumus skaits
5.  To jauniešu skaits, kas ir iekārtoti darbā vai saņēmuši atbalstu saskaņā ar sagatavošanas darbību “Tava pirmā EURES darbavieta”, kā arī saskaņā ar mērķtiecīgām mobilitātes shēmām
6.  EURES padomdevēju individuālo tikšanos ar darba meklētājiem, darba mainītājiem un darba devējiem skaits
7.  To izveidoto vai apvienoto uzņēmumu skaits, kuri ir saņēmuši Savienības atbalstu
8.  Bez darba vai nelabvēlīgā situācijā esošām grupām piederīgo personu īpatsvars, kas ir saņēmuši atbalstu un izveidojuši vai tālāk attīstījuši uzņēmumu, izmantojot Savienības mikrofinansējumu
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
III pielikums – 2. punkts
2.  Veselības aprūpes tehnoloģijām veikto kopīgo klīnisko novērtējumu skaits
2.  To atbalsta saņēmēju (profesionāļu, iedzīvotāju, pacientu) skaits, kurus ir ietekmējuši programmas rezultāti
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
III pielikums – 3. punkts
3.  Nodotās paraugprakses gadījumu skaits
3.  Veselības aprūpes tehnoloģiju kopīgo klīnisko novērtējumu skaits
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
III pielikums – 4. punkts
4.  Līmenis, kas raksturo programmas rezultātu izmantošanu valstu veselības politikā, ko nosaka ar sākotnējo un beigu stāvokli raksturojošas anketu palīdzību
4.  Nodotās paraugprakses gadījumu skaits
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
III pielikums – 4.a punkts (jauns)
4.a   Programmas rezultātu izmantošanas pakāpe reģionālajās un valsts veselības politikas virzienos vai instrumentos, ko mēra ar validētām metodēm

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0461/2018).


Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) ***I
PDF 334kWORD 99k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (COM(2018)0374 – C8-0229/2018 – 2018/0199(COD))(1)
P8_TA(2019)0021A8-0470/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un mazāk labvēlīgo reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot atsevišķām reģionu kategorijām, kuru starpā nepārprotami minēti pārrobežu reģioni.
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt gan atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem, gan arī mazāk labvēlīgo reģionu, lauku apvidu, rūpniecības restrukturizācijas skarto reģionu, teritoriju ar zemu iedzīvotāju blīvumu, salu un kalnu reģionu atpalicība.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR]21 ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula]22 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) —kur viena vai vairākas dalībvalstis sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību.
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā KNR]21 ir izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ERAF un dažiem citiem fondiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunā ERAF regula]22 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz ERAF atbalsta konkrētajiem mērķiem un tvērumu. Tagad ir nepieciešams pieņemt specifiskus noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa (Interreg) —kur viena vai vairākas dalībvalstis un to reģioni sadarbojas pārrobežu mērogā — efektīvas plānošanas, tostarp noteikumus par tehnisko palīdzību, uzraudzību, izvērtēšanu, komunikāciju, attiecināmību, pārvaldību un kontroli, kā arī finansiālo pārvaldību.
_________________
_________________
21 [Atsauce]
21 [Atsauce]
22 [Atsauce]
22 [Atsauce]
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas harmonisku attīstību dažādos līmeņos, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg).
(3)  Lai atbalstītu Savienības teritorijas sadarbīgu un harmonisku attīstību dažādos līmeņos un samazinātu pastāvošās atšķirības, ERAF būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbība, transnacionāla sadarbība, jūrlietu sadarbība, tālāko reģionu sadarbība un starpreģionālā sadarbība atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg). Šajā procesā būtu jāņem vērā daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principi un jāstiprina vietai pielāgotas pieejas.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3 a)  Dažādajiem Interreg komponentiem būtu jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšana, kā aprakstīts 2015. gada septembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas un izmantot pierobežas teritorijās neizmantoto izaugsmes potenciālu, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā "Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos"23 ("Pierobežas reģionu paziņojums"). Tāpēc pārrobežu sadarbības elementā būtu jāaprobežojas ar sadarbību pie sauszemes robežām, savukārt pārrobežu sadarbību pie jūras robežām vajadzētu integrēt transnacionālās sadarbības elementā.
(4)  Pārrobežu sadarbībā būtu jātiecas risināt pierobežas reģionos kopīgi apzinātās kopīgās problēmas un izmantot pierobežas teritorijās neizmantoto izaugsmes potenciālu, kā tas norādīts arī Komisijas paziņojumā "Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos"23 ("Pierobežas reģionu paziņojums"). Tādēļ pārrobežu sadarbības elementā būtu jāiekļauj sadarbība gan uz sauszemes, gan jūras robežām, neskarot jauno komponentu attiecībā uz tālāko reģionu sadarbību.
__________________
__________________
23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017)0534, 20.9.2017.
23 Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Izaugsmes un kohēzijas veicināšana ES pierobežas reģionos”, COM(2017)0534, 20.9.2017.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām valstīm vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.
(5)  Pārrobežu sadarbības elementam vajadzētu ietvert arī sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm vai to reģioniem un vienu vai vairākām valstīm vai reģioniem vai citām teritorijām ārpus Savienības. Šīs regulas attiecināšana uz iekšējo un ārējo pārrobežu sadarbību ļautu salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu ievērojami vienkāršot un optimizēt noteikumus, kas jāpiemēro programmas iestādēm dalībvalstīs un partneriestādēm un saņēmējiem ārpus Savienības.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, un tam būtu jāietver arī pārrobežu jūrlietu sadarbība. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas teritorijas Savienības kontinentālajā daļā, savukārt jūrlietu sadarbībai vajadzētu aptvert teritorijas ap jūras baseiniem un ietvert arī 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārrobežu sadarbību pie jūras robežām. Būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka elastība, lai iepriekšējā pārrobežu jūrlietu sadarbība turpinātos plašākā jūrlietu sadarbības satvarā, un jo īpaši būtu jādefinē aptvertā teritorija, šādas sadarbības konkrētie mērķi, prasības projektu partnerībām, kā arī būtu jāizveido apakšprogrammas un īpašas koordinācijas komitejas.
(6)  Transnacionālās un jūrlietu sadarbības elementam būtu jātiecas sadarbību stiprināt ar tādiem pasākumiem, kas veicina integrētu teritoriālo attīstību saistībā ar Savienības kohēzijas politikas prioritātēm, turklāt pilnā apjomā ievērojot subsidiaritātes principu. Transnacionālai sadarbībai būtu jāaptver plašākas transnacionālas teritorijas un, attiecīgos gadījumos, teritorijas ap jūras baseiniem, kuras ģeogrāfiski pārsniedz pārrobežu programmu aptverto teritoriju robežas.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un teritorijām.
(7)  Pamatojoties ar 2014.–2020. gada plānošanas periodā gūto pieredzi ar pārrobežu un transnacionālo sadarbību tālākajos reģionos, kur abu elementu apvienošana vienā programmā katrā sadarbības teritorijā nav nesusi pietiekamu vienkāršošanu programmas iestādēm un saņēmējiem, būtu jāizveido īpašs tālāko reģionu papildu elements, lai tālākie reģioni varētu pēc iespējas efektīvāk un vienkāršāk sadarboties ar trešām valstīm, aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām, ņemot vērā to īpašās iezīmes.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Pamatojoties uz pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, starpreģionālās sadarbības elementam vajadzētu ciešāk pievērsties kohēzijas politikas efektivitātes vairošanai. Tāpēc pie šī elementa vajadzētu aprobežoties ar divām programmām — vienu, ar ko tiktu veicināta visa veida pieredzes uzkrāšana, inovatīvas pieejas un spēju veidošana programmās, ko aptver abi mērķi, un sekmētas Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kas izveidotas vai ko iecerēts izveidot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/200624, un vienu, kas būtu veltīta attīstības tendenču analīzes uzlabošanai. Projektbāzēto sadarbību visā Savienībā vajadzētu integrēt jaunajā elementā “Starpreģionālas investīcijas inovācijā” un cieši piesaistīt Komisijas paziņojuma “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”25 īstenošanai, jo īpaši nolūkā atbalstīt tematiskās pārdomātas specializācijas stratēģijas tādās jomās kā enerģētika, rūpnieciskā modernizācija un lauksaimnieciskā pārtikas ražošana. Visbeidzot, integrēta teritoriālā attīstība, kuras uzmanības centrā ir funkcionālas pilsētteritorijas vai pilsētteritorijas, būtu jāsakopo mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās un vienā papildinstrumentā — “Eiropas pilsētiniciatīvā.” Abām starpreģionālās sadarbības elementa programmām vajadzētu aptvert visu Savienību, turklāt tajās varētu piedalīties arī trešās valstis.
(8)  Pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar starpreģionālām sadarbības programmām Interreg ietvaros, no vienas puses, un uz to, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā šāda sadarbība nenotika to programmu ietvaros, uz kurām attiecās mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, no otras puses, starpreģionālā sadarbība starp pilsētām un reģioniem, izmantojot pieredzes apmaiņu, un programmu spēju attīstīšana saskaņā ar abiem mērķiem (Eiropas teritoriālā sadarbība un ieguldījumi izaugsmei un nodarbinātībai) ir svarīgs elements, lai rastu kopīgus risinājumus kohēzijas politikas jomā un izveidotu ilgstošas partnerattiecības. Tāpēc būtu jāturpina pašreizējās programmas un jo īpaši uz projektu balstītas sadarbības veicināšana, tostarp veicinot Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG), kā arī makroreģionālās stratēģijas.
__________________
24 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).
25 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei", COM(2017) 376 final, 18.7.2017.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā būtu jābalstās uz viedu specializāciju un tās jāizmanto, lai atbalstītu pārdomātas specializācijas platformas tādās jomās kā enerģētika, rūpniecības modernizācija, aprites ekonomika, sociālā inovācija, vide vai lauksaimniecības pārtikas produkti, kā arī lai palīdzētu pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītajiem apvienoties kopās, lai veicinātu inovācijas potenciālu un Eiropas tirgū ieviestu inovatīvus produktus, procesus un ekosistēmas. Pierādījumi liecina, ka joprojām pastāv pastāvīgi sistēmiski traucējumi jaunu tehnoloģiju (piemēram, galveno pamattehnoloģiju) demonstrējumu testēšanas un validēšanas posmā, jo īpaši tad, ja inovācija ir saistīta ar papildu reģionālo specializāciju integrēšanu, veidojot novatoriskas pievienotās vērtības veidošanas ķēdes. Šie traucējumi ir īpaši kritiski posmā starp izmēģinājuma stadiju un pilnīgu ieviešanu tirgū. Dažās stratēģiskās tehnoloģijas un rūpniecības jomās MVU pašlaik nevar rēķināties ar izcilu, atvērtu un savienotu Eiropas mēroga demonstrējumu infrastruktūru. Starpreģionālās sadarbības iniciatīvas programmām būtu jāaptver visa Eiropas Savienība un jābūt atvērtām arī AZT, trešo valstu, to reģionu un reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju, tajā skaitā tālāko kaimiņreģionu, līdzdalībai. Būtu jāveicina sinerģija starp starpreģionālām investīcijām inovācijā un citām attiecīgām ES programmām, piemēram, saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, programmu “Apvārsnis 2020”, Eiropas digitālā tirgus un vienotā tirgus programmu, jo tas palielinās investīciju ietekmi un nodrošinās labāku vērtību iedzīvotājiem.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326.
(9)  Būtu jānosaka kopīgi objektīvi kritēriji, kā izraudzīties atbalsttiesīgos reģionus un teritorijas. Tālab atbalsttiesīgo reģionu un teritoriju apzināšanā Savienības mērogā būtu jābalstās uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200326.
__________________
__________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
26 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA27, KASSI28 un AZTP29 būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos maksimālos apjomus, proti, līdz 3 % no finansējuma apjoma IPA III ietvaros un līdz 4 % no finansējuma apjoma Kaimiņattiecību ģeogrāfiskās programmas ietvaros saskaņā ar KASSI 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
(10)  Jāturpina atbalstīt vai vajadzības gadījumā jāizveido daudzdimensionāla sadarbība ar trešām valstīm Savienības kaimiņos, jo šāda sadarbība ir svarīgs reģionālās attīstības politikas instruments, no kuras iegūtu dalībvalstu reģioni, kas robežojas ar trešām valstīm. Tālab ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem IPA27, KASSI28 un AZTP29 būtu jāatbalsta pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai veltītas programmas. Atbalstam no ERAF un Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem būtu jābalstās un savstarpīguma un proporcionalitātes principiem. Tomēr attiecībā uz IPA III PRS un KASSI PRS atbalsts no ERAF būtu jāpapildina ar vismaz līdzvērtīgām summām no IPA III-PRS un KASSI PRS, ievērojot attiecīgajos tiesību aktos noteiktos maksimālos apjomus.
__________________
__________________
27 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).
27 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (OV L xx, lpp.).
28 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).
28 Regula (ES) XXX, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumentu (OV L xx, lpp.).
29 Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).
29 Padomes Lēmums (ES) XXX par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, tostarp par attiecībām starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (OV L xx, lpp.).
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10 a)   Īpaša uzmanība būtu jāpievērš reģioniem, kas kļūst par Savienības jaunajām ārējām robežām, lai nodrošinātu pašreizējo sadarbības programmu pienācīgu nepārtrauktību.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.
(11)  IPA III palīdzībai būtu galvenokārt jākoncentrējas uz šādiem uzdevumiem — palīdzēt IPA saņēmējiem stiprināt demokrātiskās institūcijas un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un publisko pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļautību un nediskrimināciju, kā arī reģionālo un vietējo attīstību. Sniedzot IPA palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt IPA saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Turklāt IPA palīdzībai būtu jāpievēršas arī drošībai, migrācijai un robežu pārvaldībai, proti, tādiem aspektiem kā piekļuve starptautiskajai aizsardzībai, nozīmīgas informācijas koplietošana, robežkontroles stiprināšana un kopīgi centieni cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un migrantu kontrabandu.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12 a)  Sinerģiju veidošanai ar Savienības ārējām darbībām un attīstības programmām arī būtu jāpalīdz nodrošināt maksimāla ietekme, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā noteikto attīstības politikas saskaņotības principu. Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ir būtiski panākt saskaņotību visās Savienības politikas jomās.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par nosacījumiem, ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu sadarbību ar to kaimiņiem, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”31.
(14)  Ņemot vērā specifisko situāciju Savienības tālākajos reģionos, ir jāpieņem pasākumi par to nosacījumu uzlabošanu, ar kādiem šie reģioni var piekļūt struktūrfondiem. Tāpēc atsevišķi šīs regulas noteikumi būtu jāpielāgo tālāko reģionu specifikai, lai vienkāršotu un veicinātu to sadarbību ar trešām valstīm un AZT, tajā pašā laikā ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”31.
_________________
_________________
31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017)0623, 24.10.2017.
31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, COM(2017)0623, 24.10.2017.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14 a)  Šī regula paredz iespēju AZT piedalīties Interreg programmās. Lai veicinātu to efektīvu piekļuvi un līdzdalību, būtu jāņem vērā AZT īpatnības un problēmas.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi. Salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu būtu jāsamazina pārrobežu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, bet tajā pašā laikā būtu jāpalielina transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai atvēlētā finansējuma īpatsvars, jo šajā elementā tiek integrēta jūrlietu sadarbība, kā arī būtu jāizveido jauns elements, kas paredzēts tālāko reģionu sadarbībai.
(15)  Jānosaka, kādi resursi piešķirami katram atsevišķam Interreg elementam, tostarp katras dalībvalsts daļa no pārrobežu sadarbībai, transnacionālajai sadarbībai, tālāko reģionu sadarbībai un starpreģionālajai sadarbībai atvēlētā finansējuma, un dalībvalstu iespējas šos elementus izmantot elastīgi. Ņemot vērā globalizāciju, sadarbība, kuras mērķis ir palielināt investīcijas nodarbinātībā un izaugsmē un veidot kopīgas investīcijas ar citiem reģioniem, tomēr būtu jāveido atkarībā no reģionu kopīgajām iezīmēm un mērķiem, nevis vienmēr pēc to robežām, un tāpēc būtu jānodrošina pietiekams papildu finansējums jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, lai reaģētu uz pasaules tirgus stāvokli.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam būtu jāturpina jaunā programma PEACE PLUS, un te vajadzētu balstīties uz iepriekšējo programmu darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā tās praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka, ja programma darbojas miera un saskaņas labā, ERAF būtu arī jāpalīdz attiecīgajos reģionos veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu saliedētības veicināšanai. Ņemot vērā programmas specifiku, to vajadzētu pārvaldīt integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksu vajadzētu integrēt programmā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Bez tam atsevišķus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nevajadzētu piemērot šai programmai saistībā ar darbībām miera un saskaņas labā.
(18)  Īrijas salas unikālo un īpašo apstākļu kontekstā un nolūkā atbalstīt ziemeļu un dienvidu sadarbību atbilstoši Belfāstas nolīgumam ir jāturpina jaunā programma PEACE PLUS, un te vajadzētu balstīties uz iepriekšējo programmu darbu Īrijas un Ziemeļīrijas robežapgabalos. Ņemot vērā tās praktisko nozīmīgumu, ir jānodrošina, ka, ja programma darbojas miera un saskaņas labā, ERAF būtu arī jāpalīdz attiecīgajos reģionos veicināt sociālo, ekonomisko un reģionālo stabilitāti un sadarbību, jo īpaši ar pasākumiem, kas veltīti kopienu saliedētības veicināšanai. Ņemot vērā programmas specifiku, to vajadzētu pārvaldīt integrēti, un Apvienotās Karalistes iemaksu vajadzētu integrēt programmā kā ārējos piešķirtos ieņēmumus. Bez tam atsevišķus šīs regulas noteikumus par darbību atlasi nevajadzētu piemērot šai programmai saistībā ar darbībām miera un saskaņas labā.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Lielākā daļa Savienības atbalsta būtu jāvelta ierobežotam skaitam politikas mērķu, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku Interreg iedarbīgumu.
(20)  Lielākā daļa Savienības atbalsta būtu jāvelta ierobežotam skaitam politikas mērķu, lai tādējādi panāktu pēc iespējas lielāku Interreg iedarbīgumu. Būtu jāpastiprina sinerģija un papildināmība starp INTERREG komponentiem.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām.
(21)  Noteikumi par Interreg programmu sagatavošanu, apstiprināšanu un grozīšanu, par teritoriālo attīstību, par darbību atlasi, par uzraudzību un izvērtēšanu, par programmas iestādēm, par darbību revīziju un par pārredzamību un komunikāciju būtu jāpielāgo Interreg programmu specifikai salīdzinājumā ar Regulā (ES) [jaunā KNR] izklāstītajām prasībām. Šiem īpašajiem noteikumiem arī turpmāk vajadzētu būt vienkāršiem un skaidriem, lai izvairītos no pārmērīgas reglamentēšanas un papildu administratīvā sloga dalībvalstīm un saņēmējiem.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Vajadzētu paturēt 2014.–2020. gada plānošanas perioda noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir patiešām kopīgas un sadarbīgas, par partnerībām Interreg darbības ietvaros un par vadošā partnera pienākumiem. Tomēr Interreg partneriem būtu jāsadarbojas visos četros aspektos (izstrāde, īstenošana, personāls, finansējums), savukārt tālāko reģionu sadarbības partneriem būtu jāsadarbojas trijos aspektos no četriem, jo būtu vienkāršāk atbalstu no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem apvienot gan programmu, gan darbību līmenī.
(22)  Vajadzētu paturēt 2014.–2020. gada plānošanas perioda noteikumus par kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai darbības ir patiešām kopīgas un sadarbīgas, par partnerībām Interreg darbības ietvaros un par vadošā partnera pienākumiem. Interreg partneriem būtu jāsadarbojas izstrādē un īstenošanā, kā arī personāla un/vai finansējuma jautājumos, savukārt tālāko reģionu sadarbības partneriem būtu jāsadarbojas trijos aspektos no četriem, jo būtu vienkāršāk atbalstu no ERAF un no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem apvienot gan programmu, gan darbību līmenī.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22 a)  Svarīgs un sekmīgs instruments pārrobežu sadarbības programmās ir iedzīvotāju savstarpējās sadarbības (P2P) un maza mēroga projekti, kuru mērķis ir novērst ar robežām saistītos un pārrobežu šķēršļus, veicināt vietējo iedzīvotāju kontaktus un tādējādi tuvināt pierobežas reģionus un to iedzīvotājus. P2P un maza mēroga projekti tiek īstenoti daudzās jomās, tādās kā kultūra, sports, tūrisms, izglītība un apmācība, uzņēmējdarbība, zinātne, vides aizsardzība un ekoloģija, veselības aprūpe, transports un mazie infrastruktūras projekti, administratīvā sadarbība un sabiedriskās attiecības. Kā norādīts arī Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”32, P2P un maza mēroga projektiem ir liela Eiropas pievienotā vērtība un tie ievērojami sekmē pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu.
__________________
32 Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Ir jāprecizē noteikumi par mazu projektu fondiem, kas ir pastāvējuši jau kopš Interreg aizsākumiem, bet uz ko nekad nav attiecināti specifiski noteikumi. Kā izklāstīts Reģionu komitejas atzinumā “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”32, šādi mazo projektu fondi ir būtiski, lai stiprinātu uzticēšanos iedzīvotāju un iestāžu starpā, sniegtu lielāku Eiropas pievienoto vērtību un, pateicoties robežu radīto šķēršļu pārvarēšanai un pierobežas teritoriju un iedzīvotāju integrēšanai, ievērojami sekmētu pārrobežu sadarbības programmu vispārējā mērķa sasniegšanu. Lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.
(23)  Kopš Interreg aizsākumiem P2P un maza mēroga projektus galvenokārt atbalsta mazu projektu fondi vai līdzīgi instrumenti, uz kuriem nekad nav attiecināti nekādi īpaši nosacījumi, tāpēc ir jāprecizē noteikumi par šādu projektu fondiem. Lai arī turpmāk nodrošinātu iedzīvotāju P2P un maza mēroga projektu pievienoto vērtību un priekšrocības, tajā skaitā saistībā ar vietējo un reģionālo attīstību, un lai galasaņēmējiem, kas parasti nav raduši pieteikties Savienības finansējumam, atvieglotu mazo projektu finansēšanas pārvaldību, būtu jānosaka, ka tad, ja netiek pārsniegts noteikts slieksnis, ir obligāti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas un fiksētas summas maksājumi.
__________________
32 Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 12. jūlija atzinums “Iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga projekti pārrobežu sadarbības programmās”, (OV C 342, 12.10.2017., 38. lpp.).
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem.
(24)  Sakarā ar to, ka ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, un tas rada lielākas administratīvās izmaksas, tajā skaitā attiecībā uz reģionālajiem kontaktpunktiem (vai “antenām”), kas ir svarīgi kontaktpunkti tiem, kuri ierosina un īsteno projektus, un tādēļ tie darbojas kā tiešais savienojums ar kopīgajiem sekretariātiem vai attiecīgajām iestādēm, bet jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un tulkojumiem, tehniskās palīdzības izdevumu maksimālajai robežai vajadzētu būt augstākai nekā tai, kas noteikta pie mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”. Lai kompensētu paaugstinātās administratīvās izmaksas, dalībvalstis būtu jāmudina pēc iespējas samazināt administratīvo slogu attiecībā uz kopīgo projektu īstenošanu. Turklāt Interreg programmām ar ierobežotu Savienības atbalstu vai ārējām pārrobežu sadarbības programmām būtu jāsaņem noteikta tehniskai palīdzībai paredzēta minimālā summa, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu efektīviem tehniskās palīdzības pasākumiem.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)  Saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu Komisijai, dalībvalstīm un reģioniem būtu cieši jāsadarbojas, lai izmantotu Regulas (ES) .../... [jaunās KNR] 77. pantā paredzētos uzlabotos proporcionalitātes noteikumus attiecībā uz Interreg programmas pārvaldības un kontroles sistēmu.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Dalībvalstis būtu jāmudina piešķirt vadošās iestādes funkcijas ETSG vai uzticēt šādai grupai — līdzīgi kā citām pārrobežu juridiskām struktūrām — atbildību par apakšprogrammas, integrētu teritoriālo investīciju vai viena vai vairāku mazo projektu fondu pārvaldību, vai nozīmēt to par vienīgo partneri.
(27)  Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jādeleģē vadošās iestādes funkcijas jaunai vai, atbilstīgā gadījumā, jau esošai ETSG vai jāuztic šādai grupai — līdzīgi kā citām pārrobežu juridiskām struktūrām — atbildība par apakšprogrammas vai integrētu teritoriālo investīciju pārvaldību, vai jānozīmē to par vienīgo partneri. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja vietējām un reģionālajām iestādēm un citām publiskām iestādēm no dažādām dalībvalstīm izveidot šādas sadarbības grupas ar juridiskas personas statusu un iesaistīt vietējās un reģionālās iestādes to darbībā.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Pie grāmatvedības funkcijas būtu jāpatur 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidotā maksājumu ķēde, t.i., no Komisijas ar sertifikācijas iestādes starpniecību pie vadošā partnera. Savienības atbalsts būtu jāizmaksā vadošajam partnerim, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt dubultas maksas par konvertēšanu euro un pēc tam no euro citā valūtā vai otrādi darījumos starp vadošo partneri un citiem partneriem.
(28)  Pie grāmatvedības funkcijas būtu jāpatur 2014.–2020. gada plānošanas periodam izveidotā maksājumu ķēde, t.i., no Komisijas ar sertifikācijas iestādes starpniecību pie vadošā partnera. Savienības atbalsts būtu jāizmaksā vadošajam partnerim, izņemot gadījumus, kad tas varētu radīt dubultas maksas par konvertēšanu euro un pēc tam no euro citā valūtā vai otrādi darījumos starp vadošo partneri un citiem partneriem. Ja nav noteikts citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri pilnībā un saskaņā ar grafiku, par ko vienojušies visi partneri, saņem kopējā ieguldījuma summu no attiecīgā Savienības fonda, ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Saskaņā ar Regulas [ES, Euratom] [FR-Omnibus] [63. panta 9. punktu] nozaru noteikumos jāņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīziju būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.
(29)  Saskaņā ar Regulas [ES, Euratom] [FR-Omnibus] [63. panta 9. punktu] nozaru noteikumos jāņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz revīzijas funkciju. Tāpēc noteikumi par gada revīzijas atzinumu, gada kontroles ziņojumu un darbību revīzijām būtu jāvienkāršo un jāpielāgo attiecībā uz tādām programmām, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu — no vienīgajiem vai citiem partneriem līdz vadošajam partnerim, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai aizjūras zemju un teritoriju (AZT) atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atlīdzināšanu. Konkrētāk, nedrīkstētu pieļaut, ka vadošā iestāde piespiež vadošo partneri uzsākt tiesvedību citā valstī.
(30)  Būtu jāizveido skaidra finansiālās atbildības ķēde attiecībā uz nepamatoto maksājumu atgūšanu — no vienīgajiem vai citiem partneriem līdz vadošajam partnerim, vadošajai iestādei un Komisijai. Būtu jāparedz noteikums par dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu vai aizjūras zemju un teritoriju (AZT) atbildību gadījumos, kad neizdodas līdzekļus atgūt no vienīgā partnera vai cita partnera, vai vadošā partnera, proti, tas nozīmē, ka dalībvalsts atlīdzina vadošajai iestādei. Līdz ar to Interreg programmas neparedz iespēju, ka varētu būt kādas neatgūstamas summas saņēmēju līmenī. Tomēr ir jāprecizē noteikumi par gadījumiem, ja dalībvalsts, trešā valsts, partnervalsts vai AZT līdzekļus vadošajai iestādei neatlīdzina. Būtu jāprecizē arī vadošā partnera saistības sakarā ar līdzekļu atlīdzināšanu. Turklāt būtu jānosaka procedūras, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, un par tām būtu jāvienojas uzraudzības komitejai. Tomēr nedrīkstētu pieļaut, ka vadošā iestāde piespiež vadošo partneri uzsākt tiesvedību citā valstī.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
30.a apsvērums (jauns)
(30 a)   Ir pareizi veicināt finanšu disciplīnu. Tajā pašā laikā budžeta saistību atcelšanas pasākumos būtu jāņem vērā Interreg programmu un to īstenošanas sarežģītība.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, tālāko reģionu sadarbību var īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā šīs programmas pilnībā vai daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.
(32)  Lai gan Interreg programmas, kurās piedalās trešās valstis, partnervalstis vai AZT, būtu jāīsteno dalītā pārvaldībā, tālāko reģionu sadarbību var īstenot netiešā pārvaldībā. Būtu jāparedz specifiski noteikumi par to, kā šīs programmas pilnībā vai daļēji īstenojamas netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr ārējās pārrobežu sadarbības programmās vajadzības gadījumā attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras. kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].
(35)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Interreg programmu pieņemšanai un grozīšanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Tomēr vajadzības gadījumā ārējās pārrobežu sadarbības programmās attiecībā uz šo programmu pirmo apstiprināšanas lēmumu vajadzētu ievērot komiteju procedūras, kas izveidotas ar Regulām (ES) [IPA III] un [KASSI].
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
36.a apsvērums (jauns)
(36 a)  Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) veicināšana ir svarīga ES kohēzijas politikas prioritāte. Atbalsts MVU ar ETS projektiem saistīto izmaksu segšanai saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/20141a (Komisijas Vispārējo grupu atbrīvojuma regula (VGAR)) no paziņošanas prasības jau ir atbrīvots. Īpaši nosacījumi attiecībā uz reģionālā atbalsta piešķiršanu investīcijām, ko veic visu lielumu uzņēmumi, ir iekļauti arī Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam2a un VGAR iedaļā par reģionālo atbalstu. Ņemot vērā gūto pieredzi, atbalstam Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem būtu tikai ierobežota ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tādējādi Komisijai būtu jādod iespēja atzīt, ka šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ka uz finansējumu, ko sniedz ETS projektu atbalstam, var attiecināt grupu atbrīvojumu.
_____________________
1a Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).
2a Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm Savienībā un starp dalībvalstīm un blakusesošām trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT).
1.  Šī regula paredz noteikumus par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) nolūkā stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm un to reģioniem Savienībā un starp dalībvalstīm, to reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm, citām teritorijām vai aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijām, vai trešo valstu grupām, kas ir daļa no reģionālas organizācijas.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4. punkts
(4)  “pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.
(4)  “pārrobežu juridiskā struktūra” ir juridiska struktūra, tajā skaitā eiroreģions, kas izveidota atbilstoši vienas no Interreg programmā iesaistīto valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka to izveidojušas teritoriālās iestādes vai citas struktūras no vismaz divām iesaistītajām valstīm.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
(4 a)  “reģionālā integrācijas un sadarbības organizācija” ir dalībvalstu vai reģionu grupa tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, kuras mērķis ir cieši sadarboties kopīgu interešu jautājumos.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa
(1)  pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem nolūkā veicināt integrētu reģionālo attīstību (1. elements):
(1)  pārrobežu sadarbība starp blakusreģioniem nolūkā veicināt integrētu un harmonisku reģionālo attīstību (1. elements):
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes pierobežas blakusreģioniem; vai
(a)  pārrobežu sadarbība starp divu vai vairāku dalībvalstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem vai starp vismaz vienas dalībvalsts un vienas vai vairāku 4. panta 3. punktā uzskaitīto trešo valstu sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem; vai
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes pierobežas blakusreģioniem:
b)  ārēja pārrobežu sadarbība starp vismaz vienas dalībvalsts un viena vai vairāku tālāk minēto vienību sauszemes vai jūras pierobežas blakusreģioniem:
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  transnacionālā sadarbība un jūrlietu sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un Grenlandē, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”; ja attiecas tikai uz transnacionālo sadarbību — “2.A elements; ja attiecas tikai uz jūrlietu sadarbību — “2.B elements”);
(2)  transnacionālā sadarbība plašākās transnacionālās teritorijās vai jūras baseinu apkaimē, iesaistot nacionālos, reģionālos un vietējos programmas partnerus dalībvalstīs, trešās valstīs, partnervalstīs un AZT, ar nolūku panākt augstāku teritoriālās integrācijas pakāpi (“2. elements”);
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3)  tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju savā apkārtnē (“3. elements”);
(3)  tālāko reģionu sadarbība savā starpā un ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām trešām valstīm vai partnervalstīm, vai AZT, vai reģionālajām integrācijas un sadarbības organizācijām, nolūkā sekmēt to reģionālo integrāciju un harmonisku attīstību savā apkārtnē (“3. elements”);
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – i a punkts (jauns)
(i a)  kopēju starpreģionu attīstības projektu īstenošanā;
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – i b punkts (jauns)
(i b)  spēju attīstīšanā starp partneriem visā Savienībā saistībā ar:
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ii a punkts (jauns)
iia)  paraugprakses apzināšanu un izplatīšanu, lai to nodotu galvenokārt darbības programmām saistībā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”;
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – ii b punkts (jauns)
iib)  pieredzes apmaiņu par paraugprakses apzināšanu, pārnešanu un izplatīšanu par pilsētu ilgtspējīgu attīstību, tostarp saikni starp pilsētām un lauku apgabaliem;
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – iii a  punkts(jauns)
iiia)  Eiropas pārrobežu mehānisma izveidi, darbību un izmantošanu, kā minēts Regulā (ES) ... / ... [jauns Eiropas pārrobežu mehānisms];
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 5. punkts
(5)  starpreģionālas investīcijas inovācijā, pateicoties tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību (“5. elements”).
svītrots
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm.
1.  Pārrobežu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir NUTS 3. līmeņa Savienības reģioni pie visām iekšējām un ārējām sauszemes vai jūras robežām ar trešām valstīm vai partnervalstīm, neskarot nekādus iespējamos pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu 2014.–2020. gada plānošanas periodam noteikto sadarbības programmu jomu saskaņotību un nepārtrauktību.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Pārrobežu sadarbības ietvaros atbalsta arī reģionus pie jūras robežām, ko caur jūru saista pastāvīgi savienojumi.
svītrots
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru un Monako.
3.  Iekšējās pārrobežu sadarbības gadījumā Interreg programmas var aptvert tos Norvēģijas, Šveices un Apvienotās Karalistes reģionus, kas ir līdzvērtīgi NUTS 3. līmeņa reģioniem, kā arī Lihtenšteinu, Andoru, Monako un Sanmarīno.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.
4.  Ārējās pārrobežu sadarbības gadījumā reģioni, kas atbalstāmi no IPA III vai KASSI, ir attiecīgās partnervalsts NUTS 3. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali gar visām sauszemes vai jūras robežām starp dalībvalstīm un partnervalstīm, kas tiesīgas saņemt atbalstu no IPA III vai KASSI.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
5. pants – virsraksts
5 Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības ģeogrāfiskais tvērums
Transnacionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver nepārtrauktus funkcionālos apgabalus, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.
1.  Transnacionālās sadarbības gadījumā no ERAF atbalstāmie reģioni ir Savienības NUTS 2. līmeņa reģioni, kas aptver nepārtrauktus funkcionālos apgabalus, neskarot nekādus iespējamos pielāgojumus, kas veikti, lai nodrošinātu šādas sadarbības saskaņotību un nepārtrauktību lielākajās saskaņotajās jomās, pamatojoties uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Transnacionālās sadarbības un jūrlietu sadarbības Interreg programmas var aptvert:
Transnacionālās sadarbības Interreg programmas var aptvert:
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
b)  Grenlandi;
b)  AZT, kas izmanto AZT programmas sniegto atbalstu;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis vai partnervalstis ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.
3.  Šā panta 2. punktā uzskaitītie reģioni, trešās valstis, partnervalstis vai AZT ir NUTS 2. līmeņa reģioni vai, ja NUTS klasifikācijas nav, līdzvērtīgi apgabali.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Tālāko reģionu Interreg programmas var aptvert partnervalstis kaimiņos, kas saņem atbalstu no KASSI, vai AZT, kas saņem atbalstu no AZTP, vai abus.
2.  Tālāko reģionu Interreg programmas var aptvert partnervalstis, kas saņem atbalstu no KASSI, AZT, kas saņem atbalstu no AZTP, reģionālās sadarbības organizācijas vai šo abu vai visu trīs minēto kombināciju.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
7. pants – virsraksts
Starpreģionālās sadarbības un starpreģionālo investīciju inovācijā ģeogrāfiskais tvērums
Starpreģionālās sadarbības ģeogrāfiskais tvērums
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu vai attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbilstīgi 5. elementam atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija.
1.  Attiecībā uz jebkuru Interreg 4. elementa programmu atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija, tajā skaitā tālākie reģioni.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.
2.  Interreg 4. elementa programmas var pilnībā vai daļēji aptvert 4., 5. un 6. pantā minētās trešās valstis, partnervalstis, citas teritorijas vai AZT, neatkarīgi no tā, vai tās saņem atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Trešās valstis var piedalīties šajās programmās ar nosacījumu, ka tās dod ieguldījumu finansējumā ārēji piešķirto ieņēmumu veidā.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti, kā arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir piešķīrumu nolūkā ņemti vērā 2.B elementa ietvaros un minēti 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā.
2.  Šā panta 1. punktā minētajā īstenošanas aktā iekļauj arī sarakstu, kur norāda tos NUTS 3. līmeņa Savienības reģionus, kas ir ņemti vērā saistībā ar ERAF piešķīrumu pārrobežu sadarbībai pie visām iekšējām robežām un tām ārējām robežām, uz kurām attiecas Savienības ārējās finansēšanas instrumenti.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai ārpussavienības teritoriju reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta.
3.  Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda arī trešo valstu vai partnervalstu, vai teritoriju ārpus Savienības reģionus, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto ERAF resursu apmērs ir 8 430 000 000 EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 102. panta 1. punktā.
1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim (Interreg) paredzēto resursu apmērs ir 11 165 910 000 (2018. gada cenās) EUR no visiem resursiem, kas budžeta saistībām ir pieejami no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas periodam un uzskaitīti Regulas (ES) [jaunā KNR] 103. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Šā panta 1. punktā minētos resursus sadala šādi:
2.  10 195 910 000 EUR (91,31 %) no šā panta 1. punktā minētajiem resursiem sadala šādi:
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  52,7 % (t. i., kopā 4 440 000 000 EUR) pārrobežu sadarbībai (1. elements);
a)  7 500 000 000 EUR (67,16 %) pārrobežu sadarbībai (1. elements);
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  31,4 % (t. i., kopā 2 649 900 000 EUR) transnacionālajai sadarbībai un jūrlietu sadarbībai (2. elements);
b)  1 973 600 880 EUR (17,68 %) transnacionālajai sadarbībai (2. elements);
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  3,2  % (t. i., kopā 270 100 000 EUR) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);
c)  357 309 120 EUR (3,2 %) tālāko reģionu sadarbībai (3. elements);
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
d)  1,2 % (t. i., kopā 100 000 000 EUR) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements);
d)  365 000 000 EUR (3,27 %) starpreģionālajai sadarbībai (4. elements);
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  11,5 % (t. i., kopā 970 000 000 EUR) starpreģionālām investīcijām inovācijā (5. elements).
svītrots
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
a)  1. elements — NUTS 3. līmeņa reģioni; 2.B elements — tie NUTS 3. līmeņa reģioni, kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;
a)  1. elements — NUTS 3. līmeņa reģioni, kas uzskaitīti īstenošanas aktā saskaņā ar 8. panta 2. punktu;
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
b)  2.A elements un 3. elements — NUTS 2. līmeņa reģioni.
b)  2. elements — NUTS 2. līmeņa reģioni.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – ba apakšpunkts (jauns)
(b a)  3. elements — NUTS 2. un 3. līmeņa reģioni.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
9. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  970 000 000 EUR (8,69 %) no 1. punktā minētajiem līdzekļiem piešķir jaunajai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, kā minēts 15.a pantā (jauns).
Ja Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim nav izmantojusi visus 1. punktā minētos pieejamos līdzekļus projektiem, kas atlasīti saskaņā ar šo iniciatīvu, atlikušos nesaistītos atlikumus pārdala starp 1. līdz 4. komponenta daļām.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts – 1. daļa
ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minēto līdzvērtīgo summu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā.
ERAF atbalstu atsevišķām ārējām pārrobežu Interreg programmām piešķir ar noteikumu, ka no IPA III PRS un KASSI PRS piešķir vismaz līdzvērtīgas summas saskaņā ar attiecīgo stratēģiskās plānošanas dokumentu. Minēto ieguldījumu maksimālais apmērs ir noteikts IPA III vai KASSI leģislatīvajā aktā.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
b)  Interreg programmu nevar īstenot pēc plāna iesaistīto valstu attiecību problēmu dēļ.
b)  pienācīgi pamatotos gadījumos, kad Interreg programmu nevar īstenot pēc plāna iesaistīto valstu attiecību problēmu dēļ.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – 1. daļa
Kas attiecas uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu, partnervalsts vai Grenlandes dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.
Attiecībā uz Komisijas jau apstiprinātu 2. elementa Interreg programmu partnervalsts vai AZT dalība tiek pārtraukta, ja iestājas kāda no situācijām, kas izklāstīta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
a)  Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās;
a)  Interreg programma tiek pārtraukta kopumā, jo īpaši tad, ja galvenos kopīgas attīstības uzdevumus nav iespējams paveikt bez attiecīgās partnervalsts vai AZT piedalīšanās;
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
c)  Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai Grenlandes piedalīšanās.
c)  Interreg programma turpinās bez partnervalsts vai AZT piedalīšanās.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
12. pants – 6. punkts
6.  Ja trešā valsts vai partnervalsts, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti 4. punkta otrajā daļā.
6.  Ja trešā valsts, partnervalsts vai AZT, kura programmā Interreg iemaksā valsts resursus, kas nav valsts līdzfinansējums atbalstam no ERAF vai no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, šo ieguldījumu Interreg programmas īstenošanas laikā samazina vai nu kopumā, vai attiecībā uz kopīgām darbībām, kas jau ir atlasītas un saņēmušas 22. panta 6. punktā paredzēto dokumentu, tad iesaistītā dalībvalsts vai dalībvalstis prasa izmantot vienu no risinājumiem, kas izklāstīti šā panta 4. punkta otrajā daļā.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 70 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.
Līdzfinansēšanas likme katras Interreg programmas līmenī nav lielāka par 80 %, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz ārējām pārrobežu vai 3. elementa Interreg programmām lielāks procentuālais apjoms ir noteikts attiecīgi ar Regulu (ES) [IPA III], Regulu (ES) [KASSI] un Padomes Lēmumu Nr. [AZTP] vai ar kādu citu saskaņā ar to pieņemtu aktu.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti:
3.  Papildus ERAF konkrētajiem mērķiem, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā ERAF regula] 2. pantā, ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus izmanto pie 4. PM minētajiem konkrētajiem mērķiem, proti:
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
a)  Interreg 1. un 2.A elementa programmas:
a)  Interreg 1. un 2. elementa programmas:
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;
(ii)  stiprināt efektīvu publisko pārvaldi, veicinot juridisko un administratīvo sadarbību un sadarbību starp iedzīvotājiem, tajā skaitā iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektiem, pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un iestādēm, nolūkā jo īpaši atrisināt juridiskos un citus šķēršļus pierobežas reģionos;
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts
5.  Saistībā ar Interreg ārējām pārrobežu programmām un 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu aizsardzība.
5.  Saistībā ar 1., 2. un 3. elementa Interreg programmām ERAF un attiecīgā gadījumā arī Savienības ārējās finansēšanas instrumentus var izmantot Interreg konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”, jo īpaši darbībām tādās jomās kā robežšķērsošanas pārvaldība un mobilitātes un migrācijas pārvaldība, t. sk. migrantu un starptautiskā aizsardzībā esošu bēgļu aizsardzība un ekonomiskā un sociālā integrācija.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Vēl 15 % no ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība” vai Interreg ārējam konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”.
2.  No ERAF un attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumiem prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība katrai Interreg programmai saskaņā ar 1., 2. un 3. elementu, līdz 15 % piešķir Interreg konkrētajam mērķim “Labāka Interreg pārvaldība”, savukārt līdz 10 % var piešķirt Interreg konkrētajam mērķim “Droša un pasargāta Eiropa”.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
3.  Ja 2.A elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju, visu ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.
3.  Ja 1. vai 2. elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, ar vismaz 80 % no ERAF un attiecīgā gadījumā ar daļu no Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīrumu prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, atbalsta minētās stratēģijas mērķus.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
4.  Ja 2.B elementa Interreg programma atbalsta makroreģionālu stratēģiju vai jūras baseina stratēģiju, vismaz 70 % no ERAF un attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumentu piešķīruma prioritātēm, kurās neietilpst tehniskā palīdzība, paredz minētās stratēģijas mērķiem.
svītrots
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
15.a pants (jauns)
15.a pants
Starpreģionālas investīcijas inovācijā
1.  Šīs regulas 9. panta 5.a punktā (jauns) minētie līdzekļi tiek piešķirti jaunai iniciatīvai par starpreģionālām investīcijām inovācijā, kas ir paredzēta:
a)  tādu starpreģionālu inovācijas projektu komercializācijai un izvēršanai, kam ir potenciāls sekmēt Eiropas vērtību ķēžu attīstību;
b)  kontaktu veidošanai starp pētniekiem, uzņēmumiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publikās pārvaldes iestādēm, kas valsts vai reģionālā līmenī iesaistīti pārdomātas specializācijas un sociālās inovācijas stratēģijās;
c)  izmēģinājuma projektiem, kuru mērķis ir noteikt vai testēt jaunus attīstības risinājumus reģionālā un vietējā līmenī, pamatojoties uz pārdomātas specializācijas stratēģijām; vai
d)  inovācijas pieredzes apmaiņai, lai gūtu labumu no reģionālās vai vietējās attīstības gaitā gūtas pieredzes.
2.  Lai uzturētu Eiropas teritoriālās kohēzijas principu, piešķirot aptuveni vienādu finanšu resursu daļu, šīs investīcijas ir vērstas uz saikņu veidošanu starp mazāk attīstītajiem reģioniem un vadošajiem reģioniem, palielinot reģionālo inovācijas ekosistēmu spēju mazāk attīstītajos reģionos, lai integrētu un attīstītu esošo vai topošo ES vērtību, kā arī spēju piedalīties partnerībās ar citiem reģioniem.
3.  Komisija īsteno šīs investīcijas saskaņā ar tiešu vai netiešu pārvaldību. To atbalsta ekspertu grupa, nosakot ilgtermiņa darba programmu un ar to saistītos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus.
4.  Attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā atbalstu no ERAF saņem visa Savienības teritorija. Trešās valstis var piedalīties šajās investīcijās ar nosacījumu, ka tās dod ieguldījumu finansējumā ārēji piešķirto ieņēmumu veidā.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā, un 5. elements, ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā.
1.  Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) īsteno Interreg programmu ietvaros dalītā pārvaldībā; izņēmums ir 3. elements, ko pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām var gan pilnībā, gan daļēji īstenot netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
2.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
2.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, izmantojot pielikumā norādīto veidni, sagatavo Interreg programmu periodam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts – 1. daļa
Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem.
Iesaistītās dalībvalstis Interreg programmu sagatavo sadarbībā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [6. pantā] minētajiem programmas partneriem. Sagatavojot Interreg programmas, kas aptver makroreģionālās vai jūras baseinu stratēģijas, dalībvalstīm un programmas partneriem būtu jāņem vērā attiecīgo makroreģionālo un jūras baseinu stratēģiju tematiskās prioritātes un jāapspriežas ar attiecīgajiem dalībniekiem. Dalībvalstis un programmas partneri izveido ex ante mehānismu, lai nodrošinātu, ka plānošanas perioda sākumā tiek savesti kopā visi makroreģiona un jūras baseina līmeņa dalībnieki, ETS programmas iestādes, reģioni un valstis, lai kopīgi lemtu par katras programmas prioritātēm. Vajadzības gadījumā šīs prioritātes saskaņo ar makroreģionālo vai jūras baseinu stratēģiju rīcības plāniem.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
16. pants – 4. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, Interreg programmu iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus deviņi mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu vai AZT vārdā.
Dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, vienu vai vairākas Interreg programmas iesniedz Komisijai līdz [spēkā stāšanās datums plus divpadsmit mēneši] visu iesaistīto dalībvalstu un attiecīgā gadījumā trešo valstu, partnervalstu, AZT vai reģionālo integrācijas un sadarbības organizāciju vārdā.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
16. pants – 4. punkts – 2. daļa
Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.
Tomēr, ja Interreg programma aptver atbalstu no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, tad dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, programmu iesniedz ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi attiecīgo stratēģisko plānošanas dokumentu saskaņā ar 10. panta 1. punktu, vai ja tas prasīts viena vai vairāku Savienības ārējās finansēšanas instrumentu attiecīgajos pamataktos.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts
3.  Ar Komisijas piekrišanu un pienācīgi pamatotos gadījumos, lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti un paplašinātu darbību mērogu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz Interreg programmām pārvietot līdz [x]% no summas, kas no ERAF piešķirta attiecīgajai programmai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” tam pašam reģionam. Pārvietotā summa veido atsevišķu prioritāti vai atsevišķas prioritātes.
3.  Lai paaugstinātu programmu īstenošanas efektivitāti un paplašinātu darbību mērogu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt uz Interreg programmām pārvietot līdz 20 % no summas, kas no ERAF piešķirta attiecīgajai programmai saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” tam pašam reģionam. Katra dalībvalsts iepriekš paziņo Komisijai, ka tā gatavojas šo pārvietošanas iespēju izmantot, un iesniedz Komisijai šā lēmuma pamatojumu. Pārvietotā summa veido atsevišķu prioritāti vai atsevišķas prioritātes.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ievaddaļa
b)  galveno kopīgi risināmo problēmu kopsavilkums, ņemot vērā:
b)  galveno kopīgi risināmo problēmu kopsavilkums, jo īpaši ņemot vērā:
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – ii punkts
(ii)  kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem;
(ii)  kopējo investīciju nepieciešamību un papildināmību ar citiem atbalsta veidiem un iespējamās panākamās sinerģijas;
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – iii punkts
(iii)  līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas;
(iii)  līdzšinējā pieredzē gūtās atziņas un to, kā tās ņemtas vērā programmā;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
c)  izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, atbilstošo prioritāšu, konkrēto mērķu un atbalsta veidu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus;
c)  izraudzīto politikas mērķu un Interreg konkrēto mērķu, kā arī atbilstošo prioritāšu pamatojums, attiecīgā gadījumā norādot pārrobežu infrastruktūras trūkstošos posmus;
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – i punkts
i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamā iemaksa šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;
i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā, jeb attiecīgi kritēriju kopums un atbilstošo pārredzamo atlases kritēriju kopums šādai darbībai;
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – iii punkts
(iii)  galvenās mērķgrupas;
svītrots
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
17. pants – 4. punkts – e apakšpunkts – v punkts
v)  finanšu instrumentu plānotais izmantojums;
svītrots
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
17. pants – 5. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
(iii)  attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP Grenlande”);
(iii)  attiecībā uz 2. elementa Interreg programmām, kas saņem atbalstu no AZTP — kā sadalījumu pēc finansēšanas instrumentiem (“ERAF” un “AZTP”);
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
17. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
b)  šā panta 4. punkta g) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā norāda summas tikai par 2021. līdz 2025. gadu.
svītrots
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
17. pants – 7. punkts – b apakšpunkts
b)  izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta izveidei,
b)  izklāsta procedūru kopīgā sekretariāta un vajadzības gadījumā vadības atbalsta struktūru dalībvalstīs vai trešās valstīs izveidei;
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Komisija izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un, gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, tās saderību ar 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā.
1.  Komisija pilnīgi pārredzami izvērtē katru Interreg programmu un tās atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un, gadījumā, ja tiek saņemts atbalsts no Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, un tas ir lietderīgi, tās saderību ar šīs regulas 10. panta 1. punktā paredzēto daudzgadu stratēģijas dokumentu vai attiecīgo stratēģisko plānošanas satvaru, kas paredzēts viena vai vairāku šādu instrumentu pamataktā.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts
4.  Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par katras Interreg programmas apstiprināšanu.
4.  Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts, kurā atrodas potenciālā vadošā iestāde, iesniegusi šo programmas pārskatīto versiju, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par katras Interreg programmas apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.
1.  Pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantu dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, var iesniegt pamatotu pieprasījumu grozīt Interreg programmu līdz ar grozīto programmu, kurā izklāstīta attiecīgā grozījuma paredzamā ietekme uz mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
2.  Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
2.  Komisija novērtē grozījuma atbilstību Regulai (ES) [jaunā KNR], Regulai (ES) [jaunā ERAF] un šai regulai un var sniegt apsvērumus viena mēneša laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts
3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis vai AZT pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Iesaistītās dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas pārskata Interreg programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
19. pants – 4. punkts
4.  Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
4.  Komisija apstiprina Interreg programmas grozījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
19. pants – 5. punkts – 1. daļa
Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.
Pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām iestādēm un saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantu plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 10 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 5 % no programmas budžeta citai tās pašas Interreg programmas prioritātei.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa
Minētā uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai — īpaši gadījumos, kad pastāv apakšprogrammas — vairākas koordinācijas komitejas, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā.
Minētā uzraudzības komiteja var izveidot vienu vai — īpaši gadījumos, kad pastāv apakšprogrammas — vairākas koordinācijas komitejas, kas darbību atlasē darbojas uzraudzības komitejas vadībā. Koordinācijas komitejas piemēro partnerības principu, kā noteikts Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 6. pantā, un tajās darbojas partneri no visām iesaistītajām dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
22. pants – 3. punkts
3.  Vadošā iestāde apspriežas ar Komisiju un tās apsvērumus ņem vērā pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejai. Tas pats attiecas uz jebkādām turpmākām izmaiņām šajos kritērijos.
3.  Vadošā iestāde paziņo Komisijai pirms atlases kritēriju sākotnējās iesniegšanas uzraudzības komitejai vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejai. Tas pats attiecas uz jebkādām turpmākām izmaiņām šajos kritērijos.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
22. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4.  Darbību atlases gaitā uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja:
4.  Pirms uzraudzības komiteja vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komiteja atlasa darbības, vadošā iestāde:
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
22. pants – 6. punkts – 2. daļa
Šajā dokumentā izklāsta arī vadošā partnera pienākumus attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saskaņā ar 50. pantu. Šos pienākumus nosaka uzraudzības komiteja. Tomēr, ja vadošais partneris atrodas citā dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, tā pienākums nav atgūt līdzekļus, izmantojot tiesu procedūras.
Šajā dokumentā izklāsta arī vadošā partnera pienākumus attiecībā uz līdzekļu atgūšanu saskaņā ar 50. pantu. Procedūras, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, nosaka uzraudzības komiteja, un tā par šīm procedūrām vienojas. Tomēr, ja vadošais partneris atrodas citā dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, tā pienākums nav atgūt līdzekļus, izmantojot tiesu procedūras.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. daļa – 1. daļa
Darbībās, kas atlasītas 1., 2. un 3. elementa ietvaros, ir iesaistīti aktori no vismaz divām iesaistītajām valstīm, un vismaz viens no tiem ir saņēmējs no dalībvalsts.
Darbībās, kas atlasītas 1., 2. un 3. elementa ietvaros, ir iesaistīti aktori no vismaz divām iesaistītajām valstīm vai AZT, un vismaz viens no tiem ir saņēmējs no dalībvalsts.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
23. pants – 2. punkts
2.  Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi.
2.  Interreg darbību var īstenot vienā vienīgā valstī vai AZT ar nosacījumu, ka darbības pieteikumā ir norādīts, kāda būs ietekme uz programmas teritoriju un kādi būs tās ieguvumi.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts – 1. daļa
Partneri sadarbojas Interreg darbību izstrādē, īstenošanā, nodrošināšanā ar personālu, arī finansēšanā.
Partneri sadarbojas Interreg darbību izstrādē un īstenošanā, kā arī to nodrošināšanā ar personālu un/vai finansēšanā. Partneru skaitu katrā Interreg operācijā cenšas ierobežot līdz ne vairāk kā desmit partneriem.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts – 2. daļa
Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai trijos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.
Attiecībā uz Interreg darbībām, kas notiek 3. elementa Interreg programmu ietvaros, partneriem no tālākajiem reģioniem un trešām valstīm, partnervalstīm vai AZT ir jāsadarbojas tikai divos no pirmajā daļā minētajiem četriem aspektiem.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
23. pants – 6. punkts – 1. daļa
Pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG var būt vienīgais partneris Interreg darbībā, kas notiek 1., 2. un 3. elementa Interreg programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka tās dalībnieki ietver partnerus no vismaz divām iesaistītajām valstīm.
Pārrobežu juridiska struktūra vai ETSG var būt vienīgais partneris Interreg darbībā, kas notiek 1., 2. un 3. elementa Interreg programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka tās dalībnieki ietver partnerus no vismaz divām iesaistītajām valstīm vai AZT.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
23. pants – 7. punkts – 2. daļa
Tomēr vienīgais partneris var būt reģistrēts dalībvalstī, kura nepiedalās attiecīgajā programmā, ja ir ievēroti 23. panta nosacījumi.
svītrots
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts – 1. daļa
Iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta mazo projektu fondā Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 000 000 EUR vai 15 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai, atkarībā no tā, kura summa ir mazāka.
Kopējā iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta vienā vai vairākos mazo projektu fondos Interreg programmas ietvaros nepārsniedz 20 % no kopējā piešķīruma Interreg programmai un Interreg programmas pārrobežu sadarbībai gadījumā ir vismaz 3% no kopējā piešķīruma.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts
2.  Mazo projektu fonda saņēmējs ir pārrobežu juridiskā struktūra vai ETSG.
2.  Mazo projektu fonda līdzekļu saņēmējs ir publisko vai privāto tiesību subjekts, subjekts ar juridiskas personas statusu vai bez tā, vai arī fiziska persona, kas ir atbildīgi par uzsākšanas darbībām vai arī gan par uzsākšanas, gan īstenošanas darbībām.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
24. pants – 5. punkts
5.  Personāla un netiešās izmaksas, kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vadību, nepārsniedz 20 % no attiecīgā mazo projektu fonda kopējām attiecināmajām izmaksām.
5.  Personāla un citas tiešās izmaksas, kas atbilst izmaksu kategorijām 39. līdz 42. pantā, kā arī netiešās izmaksas, kas rodas saņēmēja līmenī par mazo projektu fonda vai fondu vadību, nepārsniedz 20 % no attiecīgā mazo projektu fonda vai fondu kopējām attiecināmajām izmaksām.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
24. pants – 6. punkts – 1. daļa
Ja publiskā iemaksa mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā, izņemot projektus, kam sniegtais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu.
Ja publiskā iemaksa mazā projektā nepārsniedz 100 000 EUR, tad iemaksa no ERAF vai attiecīgā gadījumā Savienības ārējās finansēšanas instrumenta ir vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu vai vienotas likmes finansējuma veidā.
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
24. pants – 6. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja katras operācijas kopējās izmaksas nepārsniedz 100 000 EUR, atbalsta summu vienam vai vairākiem maziem projektiem var noteikt, pamatojoties uz budžeta projektu, ko nosaka, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un to ex ante apstiprina struktūra, kas izvēlas darbību.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts
2.  Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktās prasības neparedz citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri saņem iemaksas kopējo summu no attiecīgā Savienības fonda pēc iespējas ātrāk un pilnā apmērā. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem partneriem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.
2.  Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu noteiktās prasības neparedz citādi, vadošais partneris nodrošina, ka pārējie partneri saņem iemaksas kopējo summu no attiecīgā Savienības fonda pilnā apmērā un ievērojot grafiku, par ko vienojušies visi partneri, kā arī ievērojot to pašu procedūru, ko piemēro vadošajam partnerim. Nekādas summas neatvelk vai neietur un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas pārējiem partneriem samazinātu minēto līdzekļu apjomu.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ikvienu saņēmēju dalībvalstī, trešā valstī, partnervalstī vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var iecelt par vadošo partneri.
Ikvienu saņēmēju dalībvalstī, kas piedalās Interreg programmā, var iecelt par vadošo partneri.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 2. daļa
Tomēr dalībvalstis, trešās valstis, partnervalstis vai AZT, kas piedalās Interreg programmā, var vienoties, ka partneri, kas nesaņem atbalstu no ERAF vai Savienības ārējās finansēšanas instrumenta, var iecelt par vadošo partneri.
svītrots
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts
1.  Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [85. panta 3. punkta] attiecīgi [a) vai c) apakšpunktu].
1.  Tehnisko palīdzību katrai Interreg programmai atmaksā kā vienotas likmes finansējumu, 2. punktā norādītās procentuālās likmes 2021. un 2022. gadā piemērojot priekšfinansējuma ikgadējiem maksājumiem saskaņā ar šīs regulas 49. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un pēc tam turpmākajos gados piemērojot attiecināmajiem izdevumiem, kas iekļauti katrā maksājuma pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [85. panta 3. punkta] attiecīgi [a) vai c) apakšpunktu].
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 6 %;
a)  iekšējās pārrobežu sadarbības Interreg programmas, kas saņem atbalstu no ERAF: 7 %;
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 7 %.
c)  2., 3. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem atbalstu gan no ERAF, gan attiecīgā gadījumā no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem: 8 %.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par Komisijas lēmumu, ar ko pieņem Interreg programmu.
1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, kas piedalās konkrētajā programmā, ar vadošās iestādes piekrišanu izveido komiteju attiecīgās Interreg programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalstīm paziņots par Komisijas lēmumu, ar ko pieņem Interreg programmu.
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
2.  Uzraudzības komiteju vada tās dalībvalsts pārstāvis, kurā atrodas vadošā iestāde, vai vadošās iestādes pārstāvis.
svītrots
Ja uzraudzības komitejas reglaments paredz, ka tās priekšsēdētāju ieceļ rotācijas kārtībā, komitejas priekšsēdētājs var būt trešās valsts, partnervalsts vai AZT pārstāvis, bet līdzpriekšsēdētājs — dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis, un otrādi.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
27. pants – 6. punkts
6.  Vadošā iestāde publicē uzraudzības komitejas reglamentu un visus uzraudzības komitejai paziņotos datus un informāciju 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.
6.  Vadošā iestāde 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē uzraudzības komitejas reglamentu, datu un informācijas apkopojumu, kā arī visus lēmumus, kas paziņoti uzraudzības komitejai.
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 1. daļa
Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvs nodrošina līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.
Par katras Interreg programmas uzraudzības komitejas sastāvu var vienoties dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās programmā; komitejas sastāvā cenšas nodrošināt līdzsvarotu relevanto iestāžu, starpniekstruktūru un Regulas (ES) [jaunā KNR] [6]. pantā minēto programmas partneru pārstāvību no dalībvalstīm, trešām valstīm, partnervalstīm un AZT.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 2. daļa
Uzraudzības komitejas sastāvā ir ņemts vērā attiecīgajā Interreg programmā iesaistīto dalībvalstu, trešo valstu, partnervalstu un AZT skaits.
svītrots
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 3. daļa
Uzraudzības komitejā ir arī pārstāvji no struktūrām, kas kopīgi izveidotas visā programmas teritorijā vai tās daļā, tostarp no ETSG.
Uzraudzības komitejā ir arī pārstāvji no reģioniem un vietējām iestādēm, kā arī citām struktūrām, kas kopīgi izveidotas visā programmas teritorijā vai tās daļā, tostarp no ETSG.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
28. pants – 2. punkts
2.  Vadošā iestāde uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē.
2.  Vadošā iestāde 35. panta 2. punktā minētajā tīmekļa vietnē publicē par uzraudzības komitejas locekļiem iecelto iestāžu vai struktūru sarakstu.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
28. pants – 3. punkts
3.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā padomdevēji.
3.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā var piedalīties kā padomdevēji.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
28. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēji var piedalīties pārstāvji no struktūrām, kas izveidotas visā programmas darbības teritorijā vai kas aptver tās daļu, tajā skaitā ETSG.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
29. pants – 1. punkts – g apakšpunkts
g)  attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā.
g)  attiecīgā gadījumā progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā un vajadzības gadījumā ierosina papildu atbalsta pasākumus.
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc apspriešanās ar Komisiju saskaņā ar 22. panta 2. punktu, neskarot Regulas (ES) [jaunā KNR[ [27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu];
a)  metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē, t. sk. jebkādas to izmaiņas, pēc paziņošanas Komisijai saskaņā ar šīs regulas 22. panta 2. punktu, neskarot Regulas (ES) [jaunā KNR[ [27. panta 3. punkta b), c) un d) apakšpunktu];
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
30. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde viena mēneša laikā sniedz Komisijai informāciju par 29. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem:
2.  Pēc Komisijas pieprasījuma vadošā iestāde trīs mēnešu laikā sniedz Komisijai informāciju par 29. panta 1. punktā uzskaitītajiem elementiem:
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – 1. daļa
Katra vadošā iestāde Komisijai elektroniski nosūta kumulatīvus datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31jūlijam, 30. septembrim un 30novembrim, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā doto veidni.
Katra vadošā iestāde saskaņā ar šīs regulas 31. panta 2. punkta a) apakšpunktu Komisijai elektroniski nosūta datus par attiecīgo Interreg programmu līdz katra gada 31. janvārim, 31. maijam un 30. septembrim, kā arī reizi gadā — datus saskaņā ar šīs regulas 31panta 2punkta b) apakšpunktu, izmantojot Regulas (ES) [jaunā KNR] [VII] pielikumā doto veidni.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
31. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Datu nosūtīšanu veic, izmantojot esošās datu ziņošanas sistēmas, ciktāl iepriekšējā plānošanas periodā ir apliecinājusies šo sistēmu uzticamība.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām Interreg darbībām un ar Interreg darbībām sasniegtās vērtības.
b)  izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām Interreg darbībām un ar pabeigtajām Interreg darbībām sasniegtās vērtības.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts
1.  Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā, un vajadzības gadījumā programmām specifiskos izlaides un rezultātu rādītājus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
1.  Kopīgos izlaides un kopīgos rezultātu rādītājus, kas izklāstīti Regulas (ES) [jaunā KNR] [I] pielikumā un kas ir vislabāk piemēroti, lai novērtētu progresu virzībā uz “Eiropas teritoriālās sadarbības” (Interreg) programmas mērķiem, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [12. panta 1. punktu un šīs regulas 17. panta 4. punkta e) apakšpunkta ii) punktu un 31. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
33. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Nepieciešamības gadījumā un vadošās iestādes pienācīgi pamatotos gadījumos tiek izmantoti programmai raksturīgie snieguma un rezultātu rādītāji papildus rādītājiem, kas izvēlēti saskaņā ar 1. punktu.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts
1.  Vadošā iestāde veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.
1.  Vadošā iestāde ne biežāk kā reizi gadā veic katras Interreg programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot attiecīgo Interreg programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
34. pants – 4. punkts
4.  Vadošā iestāde nodrošina procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.
4.  Vadošā iestāde cenšas nodrošināt procedūras, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
35. pants – 3. punkts
3.  Piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] [44. panta 2. līdz 7. punktu] par vadošās iestādes pienākumiem.
3.  Piemēro Regulas (ES) [jaunā KNR] [44. panta 2. līdz 6. punktu] par vadošās iestādes pienākumiem.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
35. pants – 4. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 100 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus;
c)  tiklīdz sākas Interreg darbības faktiskā īstenošana, kas ietver materiālās investīcijas vai aprīkojuma iegādi un kuras izmaksas pārsniedz 50 000 EUR, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus;
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
35. pants – 4. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
d)  par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts;
d)  par Interreg darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu un attiecīgā gadījumā elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A2 un kurā norādīta informācija par Interreg darbību un uzsvērts no Interreg fonda saņemtais atbalsts;
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
35. pants – 4. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts
e)  par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 10 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.
e)  par stratēģiskas nozīmes darbībām un darbībām, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 5 000 000 EUR, organizē informatīvu pasākumu un savlaicīgi iesaista Komisiju un atbildīgo vadošo iestādi.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
35. pants – 6. punkts
6.  Ja saņēmējs neizpilda Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai.
6.  Ja saņēmējs neizpilda Regulas (ES) [jaunā KNR] [42]. pantā vai šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus vai savlaicīgi nelabo pieļauto bezdarbību, vadošā iestāde piemēro finansiālu korekciju, anulējot līdz pat 5 % no atbalsta, kas no fondiem piešķirts attiecīgajai darbībai.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
38. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
c)   vienotu likmi saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [50. panta 1. punktu].
c)  tiešās personāla izmaksas par darbību var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 20 % no tiešajām izmaksām, kas neaptver minētās darbības tiešās personāla izmaksas, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
38. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
a)  mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku, kas noteikts nodarbinātības dokumentā un izteikts stundās, vai
a)  attiecīgās personas pēdējās dokumentētās mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, kā minēts darba līgumā un Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 50. panta 2. punkta b) apakšpunktā, vai
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
38. pants – 6. punkts
6.  Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir attiecināmas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu).
6.  Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir attiecināmas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu). Ja tās vēl nav iekļautas saskaņotajā stundas likmē, 38. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās algu izmaksas var pievienot stundu likmei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
39. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Biroja un administratīvās izmaksas ir tikai šādi elementi:
Biroja un administratīvās izmaksas nepārsniedz 15 % no kopējām darbības tiešajām izmaksām un tajās ir tikai šādi elementi:
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
40. pants – 4. punkts
4.  Šajā pantā minēto izdevumu tiešu apmaksu, ko veicis saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam.
4.  Šajā pantā minēto izdevumu tiešu apmaksu, ko veicis saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam. Šo izmaksu kategoriju var izmantot, lai segtu darbības personāla un citu iesaistīto personu ceļa izdevumus saistībā ar Interreg darbību un programmu īstenošanu un veicināšanu.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
40. pants – 5. punkts
5.  Ar darbību saistītās ceļa un uzturēšanās izmaksas var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no tām tiešajām izmaksām, kas nav minētās darbības tiešās personāla izmaksas.
5.  Ar darbību saistītās ceļa un uzturēšanās izmaksas var aprēķināt kā vienotu likmi līdz 15 % no šīs darbības tiešajām izmaksām.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas aprobežojas ar izmaksām par šādiem pakalpojumiem un lietpratību, ko nodrošina publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav saņēmējs attiecīgās darbības ietvaros:
Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas veido, taču tās neaprobežojas ar izmaksām par šādiem pakalpojumiem un lietpratību, ko nodrošina publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav saņēmējs attiecīgās darbības ietvaros, tajā skaitā visi partneri:
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
41. pants – 1. punkts – o apakšpunkts
o)  ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem, lektoriem, sanāksmju vadītājiem un pakalpojumu sniedzējiem;
o)  ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem;
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
42. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Izmaksas par aprīkojumu, ko attiecīgās darbības saņēmējs iegādājas, īrē vai nomā, izņemot 39. pantā minēto aprīkojumu, aptver tikai turpmāk minēto:
1.  Izmaksas par aprīkojumu, ko attiecīgās darbības saņēmējs iegādājas, īrē vai nomā, izņemot 39. pantā minēto aprīkojumu, veido, taču tās neaprobežojas ar turpmāk minēto:
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. daļa – a apakšpunkts
a)  zemes iegāde saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [58. panta 1. punktu];
a)  zemes iegāde saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [58. panta 1. punkta b) apakšpunktu];
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
44. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] panta nolūkā izraugās vienu vienīgu vadošo iestādi un vienu vienīgu revīzijas iestādi.
1.  Dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis, AZT un reģionālās integrācijas un sadarbības organizācijas, kas piedalās Interreg programmā, Regulas (ES) [jaunā KNR] [65.] panta nolūkā izraugās vienu vienīgu vadošo iestādi un vienu vienīgu revīzijas iestādi.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
44. pants – 2. punkts
2.  Vadošā iestāde un revīzijas iestāde atrodas tajā pašā dalībvalstī.
2.  Vadošā iestāde un revīzijas iestāde var atrasties tajā pašā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
44. pants – 5. punkts
5.  Kas attiecas uz 2.B elementa programmām vai tādām 1. elementa programmām, kas aptver garas robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.
5.  Attiecībā uz Interreg 1. elementa programmām, kas aptver garas robežas ar vienveidīgām attīstības problēmām un vajadzībām, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis, partnervalstis un AZT, kas piedalās Interreg programmā, var noteikt apakšprogrammas teritorijas.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
44. pants – 6. punkts
6.  Ja vadošā iestāde izraugās Interreg programmas starpniekstruktūru saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktu], starpniekstruktūra pilda šos uzdevumus vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī vai attiecīgā gadījumā trešā valstī, partnervalstī vai AZT.
6.  Ja vadošā iestāde izraugās vienu vai vairākas Interreg programmas starpniekstruktūras saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [65. panta 3. punktu], starpniekstruktūra vai attiecīgās struktūras pilda šos uzdevumus vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī vai to attiecīgajā dalībvalstī, vai attiecīgā gadījumā vairāk nekā vienā trešā valstī, partnervalstī vai AZT.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
45. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Atkāpjoties no Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 87. panta 2. punkta, Komisija kā starpposma maksājumus atmaksā 100 % no maksājuma pieteikumā iekļautajām summām, kas rodas, piemērojot programmas līdzfinansējuma likmi attiecīgā gadījumā kopējiem attiecināmiem izdevumiem vai publiskai iemaksai.
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
45. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b   Ja vadošā iestāde neveic verifikāciju saskaņā ar Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 68. panta 1. punkta a) apakšpunktu visā programmas darbības teritorijā, katra dalībvalsts izraugās iestādi vai personu, kas ir atbildīga par šādas verifikācijas veikšanu tās teritorijā esošiem atbalsta saņēmējiem.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
45. pants – 1.c punkts (jauns)
1.c   Atkāpjoties no Regulas (ES) .../... [jaunā KNR] 92. panta, uz Interreg programmām neattiecas ikgadējā grāmatojumu noskaidrošana. Grāmatojumu noskaidrošana tiek veikta pēc programmas beigām, pamatojoties uz galīgo veikuma ziņojumu.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
48. pants – 7. punkts
7.  Ja 6. punktā minētais vispārīgais ekstrapolētais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem kopējiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija aprēķina vispārīgo atlikušo kļūdu īpatsvaru, ņemot vērā finansiālās korekcijas, ko attiecīgās Interreg programmas iestādes piemērojušas par pārkāpumiem, kuri atklāti, revidējot saskaņā ar 1. punktu atlasītās darbības.
7.  Ja 6. punktā minētais vispārīgais ekstrapolētais kļūdas īpatsvars pārsniedz 3,5 % no to Interreg programmu deklarētajiem kopējiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija aprēķina vispārīgo atlikušo kļūdu īpatsvaru, ņemot vērā finansiālās korekcijas, ko attiecīgās Interreg programmas iestādes piemērojušas par pārkāpumiem, kuri atklāti, revidējot saskaņā ar 1. punktu atlasītās darbības.
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
48. pants – 8. punkts
8.  Ja 7. punktā minētais vispārīgais atlikušais kļūdas īpatsvars pārsniedz 2 % no to Interreg programmu deklarētajiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt, lai konkrētas Interreg programmas vai visvairāk skarto Interreg programmu grupas revīzijas iestāde veic papildu revīzijas darbu, lai sīkāk izvērtētu kļūdas īpatsvaru un novērtētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi.
8.  Ja 7. punktā minētais vispārīgais atlikušais kļūdas īpatsvars pārsniedz 3,5 % no to Interreg programmu deklarētajiem izdevumiem, kas ietilpst datu kopā, no kuras atlasīta kopizlase, Komisija nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt, lai konkrētas Interreg programmas vai visvairāk skarto Interreg programmu grupas revīzijas iestāde veic papildu revīzijas darbu, lai sīkāk izvērtētu kļūdas īpatsvaru un novērtētu nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz Interreg programmām, ko skar atklātie pārkāpumi.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  2021 1%;
a)  2021 3 %;
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  2022 1%;
b)  2022 2,25%;
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  2023 1%;
c)  2023 2,25%;
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
d)  2024 1%;
d)  2024 2,25%;
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  2025 1%;
e)  2025 2,25%;
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
49. pants – 2. punkts – f apakšpunkts
f)  2026 1%.
f)  2026 2,25%.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
49. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja ārējās pārrobežu Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS, priekšfinansējumu visiem fondiem, no kura saņem atbalstu šāda Interreg programma, maksā saskaņā ar Regulu (ES) [IPA III] vai [KASSI] vai ar kādu citu saskaņā ar tām pieņemtu aktu.
Ja ārējās Interreg programmas saņem atbalstu no ERAF un IPA III PRS vai KASSI PRS, priekšfinansējumu visiem fondiem, no kura saņem atbalstu šāda Interreg programma, maksā saskaņā ar Regulu (ES) [IPA III] vai [KASSI] vai ar kādu citu saskaņā ar tām pieņemtu aktu.
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
49. pants – 3. punkts – 3. daļa
Ja 24 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieprasījums saistībā ar Interreg programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. Šāds atmaksājums ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi un nemazina atbalstu programmai no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS.
Ja 36 mēnešu laikā pēc dienas, kad Komisija izmaksā pirmo priekšfinansējuma summas daļu, nav iesniegts neviens maksājumu pieteikums saistībā ar Interreg programmu, izmaksātā priekšfinansējuma kopsummu atmaksā Komisijai. Šāds atmaksājums ir iekšējie piešķirtie ieņēmumi un nemazina atbalstu programmai no ERAF, IPA III PRS vai KASSI PRS.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
8.nodaļa – virsraksts
Trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT dalība dalītās pārvaldības Interreg programmās
Trešo valstu vai partnervalstu, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju dalība dalītās pārvaldības Interreg programmās
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
51. pants – 1. punkts
Uz trešo valstu vai partnervalstu, vai AZT dalību dalītās pārvaldības Interreg programmās attiecas I līdz VII nodaļa un X nodaļa, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus.
Uz trešo valstu vai partnervalstu, AZT vai reģionālās integrācijas un sadarbības organizāciju dalību dalītās pārvaldības Interreg programmās attiecas I līdz VII nodaļa un X nodaļa, ievērojot šajā nodaļā izklāstītos noteikumus.
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
52. pants – 3. punkts
3.  Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT deleģē personālu programmas kopīgajā sekretariātā un/vai izveido filiāli savā teritorijā.
3.  Interreg programmā iesaistītās trešās valstis, partnervalstis un AZT var deleģēt personālu programmas kopīgajā sekretariātā un/vai ar vadošās iestādes piekrišanu izveido šā kopīgā sekretariāta filiāli savā teritorijā.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
52. pants – 4. punkts
4.  Valsts iestāde vai struktūra, kas līdzvērtīga Interreg programmu komunikācijas koordinatoram, ko paredz 35. panta 1. punkts, palīdz vadošajai iestādei un partneriem attiecīgajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT veikt 35. panta 2. līdz 7. punktā uzskaitītos uzdevumus.
4.  Valsts iestāde vai struktūra, kas līdzvērtīga Interreg programmu komunikācijas koordinatoram, ko paredz 35. panta 1. punkts, var palīdzēt vadošajai iestādei un partneriem attiecīgajā trešā valstī, partnervalstī vai AZT veikt 35. panta 2. līdz 7. punktā uzskaitītos uzdevumus.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts
2.  Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai partnervalstī, vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.
2.  Tādas 2. un 4. elementa Interreg programmas, kas saņem apvienotas iemaksas no ERAF un no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem, īsteno dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī, partnervalstī, iesaistītajā AZT vai — attiecībā uz 3. elementu — jebkurā AZT neatkarīgi no tā, vai šī AZT saņem atbalstu no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
53. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
a)  dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT;
a)  dalītā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT, vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas;
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
53. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
b)  dalītā pārvaldībā tikai dalībvalstīs un jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT attiecībā uz ERAF izdevumiem ārpus Savienības vienai vai vairākām darbībām, turpretī iemaksas no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiek pārvaldītas netiešā pārvaldībā;
b)  dalītā pārvaldībā tikai dalībvalstīs un jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT, vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas, attiecībā uz ERAF izdevumiem ārpus Savienības vienai vai vairākām darbībām, turpretī iemaksas no viena vai vairākiem Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem tiek pārvaldītas netiešā pārvaldībā;
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
53. pants – 3. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  netiešā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT.
c)  netiešā pārvaldībā gan dalībvalstīs, gan jebkurā iesaistītajā trešā valstī vai AZT, vai trešo valstu grupā, kas ir daļa no reģionālas organizācijas.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
53. pants – 3. punkts – 2. daļa
Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, piemēro 60. pantu.
Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā, ir vajadzīga iepriekšēja vienošanās starp attiecīgajām dalībvalstīm un reģioniem un piemēro 60. pantu.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
53. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, ar kuriem mobilizē finansējumu no daudzpusējām vai vairāku valstu KASSI un ETS programmām, var uzsākt, ja attiecīgās vadošās iestādes tam piekrīt. Uzaicinājuma saturā atspoguļo tā ģeogrāfisko tvērumu un tā paredzamo ieguldījumu attiecīgo programmu mērķu sasniegšanā. Vadošās iestādes lemj par to, vai uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus piemērojami KASSI vai ETS noteikumi. Tās var nolemt iecelt galveno vadošo iestādi, kas ir atbildīga par vadības un kontroles uzdevumiem saistībā ar uzaicinājumu.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
55. pants – 3. punkts
3.  Ja viena vai vairāku lielu infrastruktūras projektu atlase ir iekļauta uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes darba programmā, tad vadošā iestāde katra šāda projekta koncepcijas aprakstu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sanāksmes dienas. Koncepcijas apraksts nav garāks par trim lappusēm, un tajā ir norādīts nosaukums, atrašanās vieta, budžets, vadošais partneris un partneri, kā arī galvenie mērķi un nodevumi. Ja koncepcijas apraksts par vienu vai vairākiem lieliem infrastruktūras projektiem netiek nosūtīts Komisijai norādītajā termiņā, Komisija var prasīt, lai uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai koordinācijas komitejas priekšsēdētājs attiecīgos projektus svītro no sanāksmes darba programmas.
3.  Ja viena vai vairāku lielu infrastruktūras projektu atlase ir iekļauta uzraudzības komitejas vai attiecīgā gadījumā koordinācijas komitejas sanāksmes darba programmā, tad vadošā iestāde katra šāda projekta koncepcijas aprakstu nosūta Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sanāksmes dienas. Koncepcijas apraksts nav garāks par piecām lappusēm, un tajā ir norādīts nosaukums, atrašanās vieta, budžets, vadošais partneris un partneri, kā arī galvenie mērķi un nodevumi, turklāt tajā arī iekļauts ticams uzņēmējdarbības plāns, kas parāda, ka projekts vai projekta turpinājums ir drošs pat bez Interreg līdzekļu piešķiršanas. Ja koncepcijas apraksts par vienu vai vairākiem lieliem infrastruktūras projektiem netiek nosūtīts Komisijai norādītajā termiņā, Komisija var prasīt, lai uzraudzības komitejas priekšsēdētājs vai koordinācijas komitejas priekšsēdētājs attiecīgos projektus svītro no sanāksmes darba programmas.
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
60. pants – 1. punkts
1.  Ja 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar attiecīgi 53. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, īstenošanas uzdevumus uztic vienai no struktūrām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā], jo īpaši tādai struktūrai, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, tostarp attiecīgās Interreg programmas vadošajai iestādei.
1.  Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām 3. elementa Interreg programmu pilnībā vai daļēji īsteno netiešā pārvaldībā saskaņā ar attiecīgi 53. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu, īstenošanas uzdevumus uztic vienai no struktūrām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) [FR-Omnibus] [62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā], jo īpaši tādai struktūrai, kas atrodas iesaistītajā dalībvalstī, tostarp attiecīgās Interreg programmas vadošajai iestādei.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
61. pants
61. pants
svītrots
Starpreģionālas investīcijas inovācijā
Pēc Komisijas iniciatīvas ERAF var atbalstīt starpreģionālas investīcijas inovācijā, kā noteikts 3. panta 5. punktā, kas saved kopā nacionālā vai reģionālā līmenī iedibinātās pārdomātas specializācijas stratēģijās iesaistītos pētniekus, uzņēmumus, pilsonisko sabiedrību un publisko pārvaldi.
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
61.a pants (jauns)
61.a pants
Atbrīvojums no LESD 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības
Komisija var atzīt, ka palīdzība projektiem, kurus atbalsta ar ES teritoriālo sadarbību, ir saderīga ar iekšējo tirgu un uz to neattiecas LESD 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0470/2018).


Savienības PTO sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījums pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ***I
PDF 133kWORD 49k
Rezolūcija
Teksts
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības PTO sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījumu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000 (COM(2018)0312 – C8-0202/2018– 2018/0158(COD))
P8_TA(2019)0022A8-0361/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0312),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0202/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 7. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu (A8-0361/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

3.  ņem vērā Komisijas Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

4.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 16. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Savienības PTO sarakstā iekļauto tarifa kvotu sadalījumu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/216.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta paziņojums

Eiropas Parlaments lielu nozīmi piešķir tam, lai deleģēto aktu izstrādes laikā tam tiktu sniegta pilnīga informācija, un jo īpaši 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 28. punktam, kurā noteikts, ka nolūkā nodrošināt vienādu piekļuvi visai informācijai, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem tajā pašā laikā, kad tos saņem dalībvalstu eksperti.

Komisijas paziņojums

Komisija pilnībā ievēro labāka regulējuma principus un saistības, kas noteiktas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Tādēļ tā centīsies, tiklīdz iespējams, iesniegt Padomei un Eiropas Parlamentam leģislatīvā akta priekšlikumu ar mērķi Padomes Regulu (EK) Nr. 32/2000 pieskaņot tiesiskajam regulējumam, kas ieviests ar Lisabonas līgumu.


Savienības pesticīdu atļaušanas procedūra
PDF 234kWORD 77k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra rezolūcija par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūru (2018/2153(INI))
P8_TA(2019)0023A8-0475/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2018. gada 6. februāra lēmumu par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas izveidi, tās pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu,

–  ņemot vērā 7. vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem ("Orhūsas konvencija"),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(3) ("regula"),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē un ar ko attiecībā uz sabiedrības līdzdalību un iespēju griezties tiesās groza Padomes Direktīvas 85/337/EEK un 96/61/EK(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 10. jūnija Regulu (ES) Nr. 546/2011 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu attiecībā uz vienotajiem principiem augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un atļauju piešķiršanai(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 1. marta Regulu (ES) Nr. 283/2013, ar ko nosaka datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 1. marta Regulu (ES) Nr. 284/2013, ar ko nosaka datu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 29. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1056, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajai vielai glifosātam(11), un Komisijas 2016. gada 1. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2016/1313, ar ko attiecībā uz darbīgās vielas glifosāta apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 12. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2017/2324, ar ko atjauno darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu(13),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju(14) un 2017. gada 24. oktobra rezolūciju(15) par Komisijas īstenošanas regulas projektu, ar ko darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu,

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem(16),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par inovācijas un ekonomiskās attīstības veicināšanu Eiropas lauku saimniecību turpmākajā pārvaldībā(17),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūnija rezolūciju par tehnoloģiskiem risinājumiem ilgtspējīgai lauksaimniecībai Eiropas Savienībā(18),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par Augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu(19),

–  ņemot vērā Eiropas īstenošanas novērtējumu par Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un tās attiecīgajiem pielikumiem, ko Eiropas Parlamenta Izpētes dienests publicēja 2018. gada aprīlī,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 23. novembra spriedumu lietā C-442/14 Bayer CropScience SA-NV, Stichting De Bijenstichting pret College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden(20),

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2016. gada 18. februāra lēmumu lietā 12/2013/MDC par Komisijas praksi attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) atļauju piešķiršanu un laišanu tirgū,

–  ņemot vērā 2015. gada 20. martā publicēto pētījumu "Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras monogrāfijas, 112. sējums: piecu fosfororganisko insekticīdu un herbicīdu novērtējums",

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2015. gada 12. novembra publikāciju "Secinājums par darbīgās vielas glifosāta radītā pesticīdu riska novērtēšanas salīdzinošo izvērtēšanu"(21), kā arī tās 2017. gada 7. septembra publikāciju "Peer review of the pesticide risk assessment of the potential endocrine disrupting properties of glyphosate" (Endokrīnos traucējumus potenciāli izraisošo glifosāta īpašību pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošā pārskatīšana)(22),

–  ņemot vērā Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komitejas (RNK) 2017. gada 15. marta atzinumu par glifosāta klasifikāciju,

–  ņemot vērā Zinātnisko konsultāciju mehānisma (ZKM) 2018. gada jūnija Zinātnisko atzinumu 5/2018 par ES augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas procedūrām(23),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem (COM(2017)0109),

–  ņemot vērā "Īstenošanas plānu par zema riska augu aizsarglīdzekļu pieejamības palielināšanu un paātrinātu integrētās augu aizsardzības īstenošanu dalībvalstīs", ko izstrādāja Ilgtspējīgas augu aizsardzības ekspertu grupa un ko Padome apstiprināja 2016. gada 28. jūnijā,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes īpašā referenta par tiesībām uz pārtiku 2017. gada 24. janvāra ziņojumu par pesticīdu izmantošanu lauksaimniecībā pasaulē un tās ietekmi uz cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā LESD 13. pantu, kas paredz, ka nosakot un īstenojot Savienības politiku, jo īpaši attiecībā uz iekšējo tirgu, būtu pilnībā jāievēro dzīvnieku labturības prasības, jo dzīvnieki ir justspējīgas būtnes,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Direktīvu 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību(24),

–  ņemot vērā īpašo Eirobarometra aptauju Nr. 442, kura veikta 2016. gada martā un kurā noteikts, ka 89 % ES iedzīvotāju piekrīt, ka ES būtu jādara vairāk, lai starptautiskā līmenī veicinātu lielāku izpratni par dzīvnieku labturības nozīmi, un 90 % ES iedzīvotāju piekrīt, ka ir svarīgi noteikt augstus dzīvnieku labturības standartus,

–  ņemot vērā to, ka Parlaments saņem neskaitāmus lūgumrakstus no satrauktiem iedzīvotājiem, kuri, īstenojot savas tiesības, kas noteiktas LESD 24. un 227. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantā, pieprasa pārtraukt Eiropā un arī visā pasaulē testus ar dzīvniekiem un īstenot starptautiskus dzīvnieku labturības standartus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē (COM(2018)0179)(25),

–  ņemot vērā to, ka Komisija pašreiz veic Regulas (EK) Nr. 1107/2009 REFIT novērtējumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas ziņojumu (A8-0475/2018),

Vispārīgi apsvērumi

A.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 (turpmāk — "regula") mērķis ir nodrošināt gan cilvēku, gan dzīvnieku veselības, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un uzlabot iekšējā tirgus darbību, saskaņojot noteikumus par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, vienlaikus veicinot lauksaimniecisko ražošanu;

B.  tā kā ES augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas procedūra ir viena no stingrākajām pasaulē; tā kā — ņemot vērā vairāku ieinteresēto personu paustās bažas par glifosāta novērtējumu, Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašā komiteja (PEST) tiecas noteikt jomas, kurās iespējami turpmāki uzlabojumi saistībā ar Savienības augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas procedūru, uzlabojot ieteikumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu gan cilvēku, gan arī dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību;

C.  tā kā piesardzības princips ir Savienības politikas pamatprincips, ko paredz LESD 191. pants; tā kā saskaņā ar regulas 1. panta 4. punktu tās pamatā ir piesardzības princips; tā kā lēmumam par riska pārvaldību saskaņā ar 13. panta 2. punktu ir jāatbilst piesardzības principa nosacījumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. panta 1. punktā; tā kā Regulas (EK) Nr. 178/2002 7. panta 2. punktā noteikts, ka pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz piesardzības principu, jābūt proporcionāliem;

D.  tā kā vairākas ieinteresētās personas ir paudušas bažas par glifosāta novērtējumu un jo īpaši par to, vai ir veikts neatkarīgs, objektīvs un pārredzams novērtējums, vai pienācīgi piemēroti Regulā (EK) Nr. 1272/2008 noteiktie klasifikācijas kritēriji, vai atbilstīgi izmantotas attiecīgās vadlīnijas un vai pienācīgi piemēroti apstiprināšanas kritēriji un piesardzības princips;

E.  tā kā saskaņā ar regulas 4. panta 3. punktu augu aizsardzības līdzeklim saistībā ar labai augu aizsardzības praksei atbilstīgu lietošanu, ņemot vērā reālus lietošanas apstākļus, nav tūlītējas vai vēlākas kaitīgas ietekmes uz cilvēku, tostarp neaizsargāto grupu, veselību, kā arī nav nevēlamas iedarbības uz vidi;

F.  tā kā, novērtējot regulas īstenošanu, tika secināts, ka tās mērķi saistībā ar cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzību un vidi nav pilnībā īstenoti un ka būtu jāveic uzlabojumi, lai tos sasniegtu;

G.  tā kā ir ļoti svarīgi, lai regula tiktu pilnībā īstenota visās dalībvalstīs;

H.  tā kā apstiprināšanas un atļauju piešķiršanas procesos iesaistīto valstu kompetento iestāžu darbs bieži vien netiek veikts laikus; tā kā ir konstatēts, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir iesaistītas apstiprināšanas un atļaušanas procesā, dažkārt trūkst personāla un finansējuma; tā kā papildus kavējumiem, kas saistīti ar novērtēšanas darbu, arī resursu trūkums var ietekmēt gan darbīgo vielu, gan arī augu aizsardzības līdzekļu novērtējumu, kā arī šāda novērtējuma veikšanai nepieciešamo laikposmu;

I.  tā kā riska novērtējuma neatkarība ir pamats, lai veidotu uzticību regulai un ES pārtikas aprites tiesību aktiem;

J.  tā kā konstatēts, ka lēmumu pieņemšanas process nav pārredzams visā procedūras laikā, jo nav nodrošināta sabiedrības piekļuve visiem pētījumiem un izejas datiem līdz pat riska pārvaldības posmam;

K.  tā kā tiesības piekļūt ES iestāžu, tostarp ES aģentūru, rīcībā esošajiem dokumentiem ir būtiskas tiesības un šo tiesību izņēmumi ir jāinterpretē šauri; norāda uz Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru pārredzamība un piekļuve dokumentiem veicina ES aģentūru lielāku leģitimitāti iedzīvotāju skatījumā un nodrošina ES aģentūru lielāku pārskatatbildību iedzīvotājiem demokrātiskā sistēmā(26);

L.  tā kā Komisijas Regula (ES) Nr. 283/2013, ar ko nosaka datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām, būtu regulāri jāpārskata, lai ņemtu vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas; tā kā Komisijas paziņojums, īstenojot Komisijas 2013. gada 1. marta Regulu (ES) Nr. 283/2013, ar ko nosaka datu prasības attiecībā uz darbīgajām vielām(27), joprojām ir visaptverošākais vadlīniju un testēšanas pamatnostādņu avots, lai gan daži no uzskaitītajiem dokumentiem varētu būt aizstāti un tos vajadzētu atjaunināt; tā kā metodikā, ko pamatnostādņu veidā izmanto Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un dalībvalstis darbīgo vielu zinātniskai novērtēšanai, ne vienmēr ņemtas vērā aktuālākās zinātnes un tehnikas atziņas, kā to nosaka regulas 4. pants; tā kā riska novērtējumā netiek iekļautas vairākas nozīmīgas pārbaudes vai arī netiek izmantotas jaunākās zinātniskās metodes (piemēram, augsnes organismu mūsdienīgas ekotoksikoloģikās pārbaudes un novērtējums par atlieku koncentrāciju vidē, proti, putekļos, vējā, gaisā un ūdenī);

M.  tā kā atjauninātās pamatnostādnes par bitēm, ko EFSA izmantojusi savā nesen sagatavotajā pārskatā par trīs neonikotinoīdiem, vēl nav oficiāli pieņemtas; tā kā pamatnostādnes par augsnes organismiem, ko pašreiz izmanto EFSA, ir pieņemtas 2002. gadā;

N.  tā kā pamatnostādnēs tiesību aktu prasības pārveidotas praktiskos pasākumos, sniedzot skaidrojumus par veicamajām darbībām, savukārt testēšanas pamatnostādnēs noteikti testēšanas protokoli, kas jāievēro, sagatavojot datus, un skaidrota testēšanas kārtība;

O.  tā kā satraukumu rada augu aizsardzības līdzekļu plašā izmantošana, kā arī to neatbilstīga izmantošana profilaktiskos nolūkos;

P.  tā kā augu aizsardzības līdzekļu izmantošana desikācijai (proti, pamatkultūrauga apstrādei pirms ražas novākšanas, lai paātrinātu tā nogatavošanos un atvieglotu ražas novākšanu) nav atbilstīga;

Q.  tā kā augu aizsardzības līdzekļu izmantošana teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai neaizsargātās grupas, nav atbilstīga;

R.  tā kā saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) apkopotajiem datiem ES 2016. gadā tika izlietotas 368 588 tonnas pesticīdu, kas ir 11,8 % no kopējā patēriņa pasaulē;

S.  tā kā saskaņā ar FAO pesticīdu izmantošana ES kopš 2009. gada palielinās; tā kā tendences dalībvalstīs tomēr ļoti atšķiras, un dažās dalībvalstīs ir vērojams straujš apjoma pieaugums, savukārt citās — būtisks patēriņa samazinājums; tā kā 16 ES dalībvalstīs pārdotais kopējais pesticīdu darbīgo vielu apjoms laikposmā no 2011. līdz 2016. gadam ir palielinājies par 1,6 %;

T.  tā kā līdz 2018. gadam ir apstiprinātas 493 darbīgās vielas un pamatvielas;

U.  tā kā Komisijas ziņojumā par Regulas (EK) Nr. 1185/2009 īstenošanu uzsvērti trūkumi statistikā par pesticīdu izmantošanu, kā arī zināšanu trūkums par konkrētu darbīgo vielu izmantošanu;

V.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības 2016. gada ziņojumu par pesticīdu atliekām pārtikā(28), ko EFSA publicēja 2018. gadā, 96,2 % paraugu bija atbilstīgi robežvērtībām, ko pieļauj ES tiesību akti;

W.  tā kā sabiedrībai trūkst zināšanu par bīstamību un risku, kā arī par pieļaujamu un nevēlamu bīstamību un risku un par atbilstību maksimālā atlieku līmeņa (MAL) robežvērtībām Eiropā;

X.  tā kā lēmumi par atļauju izsniegšanu jaunām darbīgajām vielām un augu aizsardzības līdzekļiem pastāvīgi tiek pieņemti, neskatoties uz neskaidrībām saistībā ar faktisko ietekmi; tā kā netiek veikta pietiekama uzraudzība pēc atļauju izsniegšanas; tā kā trūkst datu par katra izmantotā augu aizsardzības līdzekļa precīzu daudzumu, par riska mazināšanas pasākumu īstenošanu un efektivitāti, kā arī par iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi;

Y.  tā kā trūkst datu par darbīgo vielu, aizsargvielu, sinerģistu un papildvielu un to metabolītu, kā arī par preparātu un produktu maisījumu faktisko ietekmi; tā kā tādēļ nav pietiekamas informācijas par pesticīdu pilnīgu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un uz vidi;

Z.  tā kā izmēģinājuma projekts "Vides monitorings attiecībā uz pesticīdu izmantošanas ietekmi uz medus bitēm" vēl nav īstenots, neskatoties uz to, ka tas 2017. un 2018. finanšu gadā iekļauts Savienības budžetā;

AA.  tā kā viens no 7. vispārējās Savienības rīcības programmas līdz 2020. gadam mērķiem ir panākt, lai ķīmiskie produkti tiktu ražoti un izmantoti tā, lai pēc iespējas samazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, un tā kā joprojām nav apzināta dažādu ķīmisku produktu kopējā ietekme uz cilvēka veselību un vidi;

AB.  tā kā regulas 4. panta 3. punktā noteikts, ka augu aizsardzības līdzeklim "nav tūlītējas vai vēlākas kaitīgas ietekmes (..) uz cilvēku (..) veselību (..), ņemot vērā zināmo kumulatīvo un sinerģisko ietekmi, ja ir pieejamas Iestādes apstiprinātas zinātniskās metodes tādas ietekmes novērtēšanai (..)"; tā kā Regula (EK) Nr. 396/2005 paredz ņemt vērā "to zināmo kumulatīvo un sinerģisko iedarbību, ja ir pieejamas šīs iedarbības izvērtēšanas metodes";

AC.  tā kā šādas metodes pašreiz ir pieejamas un sagaidāms, ka EFSA līdz 2019. gada beigām pabeigs izmēģinājuma novērtējumu par pārtikas pesticīdu kumulatīvo iedarbību uz cilvēka nervu sistēmu un endokrīno sistēmu;

AD.  tā kā pašreiz nav juridiska pienākuma pārbaudīt darbīgo vielu attīstības neirotoksicitāti (AN), kuras piemēri cita starpā ir autisma, uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindroma (UDHS) un disleksijas izraisīšana; tā kā jāveic pētījumi par attīstības toksicitāti un neirotoksicitāti un šādi pētījumi var rosināt veikt īpašus pētījumus, lai risinātu konkrētus jautājumus; tā kā šajā saistībā EFSA īsteno projektu, lai izstrādātu alternatīvus risinājumus nolūkā veikt AN skrīningu, neizmantojot dzīvniekus;

AE.  tā kā ir bažas, ka regulas īstenošana attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu testēšanā, lai konstatētu bīstamību un novērtētu risku, nav atbilstīga trīs principiem (aizstāšana, samazināšanas un pilnveide), ko paredz Direktīva 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamiem dzīvniekiem, jo Komisijas Regulas (ES) Nr. 283/2013 un (ES) Nr. 284/2013, kā arī attiecīgās pamatnostādnes kopš to pieņemšanas nav atjauninātas, neskatoties uz to, ka ir pieejami apstiprināti alternatīvi testi un tehnoloģijas;

AF.  tā kā testēšana, lai konstatētu ietekmi uz cilvēku veselību, ietver dzīvnieku izmantošanu un tādēļ ne vienmēr ļauj precīzi noteikt iedarbību uz cilvēku;

AG.  tā kā ir jāpaātrina jaunu tādu metožu apstiprināšana, kurās neizmanto dzīvniekus un kuras sniedz informāciju par mehānismiem, kas rada toksicitāti cilvēkiem, tostarp par procesiem, kas rada negatīvu iedarbību uz cilvēkiem;

AH.  tā kā daudzu trešo valstu lauksaimniecības produktu ražošanā tiek nodrošināts zemāks cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmenis attiecībā uz atļauju izsniegšanu un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu; tā kā jānodrošina, lai ES aizsardzības līmeni neapdraudētu lauksaimniecības produktu imports no trešām valstīm;

AI.  tā kā nelikumīgi importēti augu aizsardzības līdzekļi ir nonākuši apritē ES un tiek izmantoti, radot iespēju apdraudējumu sabiedrības veselībai un negodīgu konkurenci attiecībā pret augu aizsardzības līdzekļiem, uz kuriem attiecas atļaušanas procedūra saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem;

Pieteikums darbīgo vielu apstiprināšanai

AJ.  tā kā vairākas ieinteresētās personas ir paudušas bažas par pārredzamības trūkumu un interešu konfliktu saistībā ar pieteikumu iesniedzēju tiesībām, pirmo reizi iesniedzot pieteikumu darbīgās vielas apstiprināšanai, izvēlēties ziņotāju dalībvalsti (ZD);

AK.  tā kā vairākas ieinteresētās personas ir paudušas bažas par pārredzamības trūkumu un interešu konfliktu saistībā ar to, ka ZD kurai Komisija uztic pienākumu atjaunināt novērtējuma ziņojumu, var būt tā pati dalībvalsts, kura sagatavojusi sākotnējo novērtējuma ziņojuma projektu;

AL.  tā kā pēc regulas stāšanās spēkā saistībā ar jaunām darbīgajām vielām pieteikumu iesniedzēji kā ZD ir izraudzījušies tikai 11 no 28 dalībvalstīm, un tas uzskatāmi norāda uz būtiskām zinātības un personāla atšķirībām;

AM.  tā kā Francija, Nīderlande, Vācija un Apvienotā Karaliste ir izskatījušas aptuveni 80 % visu pieteikumu; tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības būtiski ietekmēs citu dalībvalstu darba apjomu;

AN.  tā kā saskaņā ar regulas 8. panta 1. punktu pieteikuma iesniedzējam ir pienākums iesniegt kopsavilkuma dokumentu, kurā cita starpā būtu jāietver izmēģinājumu un pētījumu kopsavilkumi un rezultāti par katru darbīgās vielas datu prasību punktu, tostarp visas iesniegtās informācijas novērtējums;

AO.  tā kā vairākas ieinteresētās personas ir paudušas bažas par tiesību aktos paredzēto novērtēšanas pieeju un jo īpaši attiecībā uz to, kam būtu jāveic zinātniski pētījumi un jāsagatavo pierādījumi par darbīgo vielu novērtēšanu, kam būtu jānodrošina zinātniski recenzētas publikācijas un jānovērtē pētījumi;

AP.  tā kā saskaņā ar regulas 8. panta 5. punktu pieteikuma iesniedzējam ir pienākums pievienot dokumentiem pieejamās zinātniski recenzētās publikācijas par darbīgo vielu un tās attiecīgajiem metabolītiem;

AQ.  tā kā par jaunām darbīgajām vielām parasti ir pieejami tikai pieteikuma iesniedzēja sagatavoti dati, kas iegūti normatīvajos aktos paredzētos pētījumos;

AR.  tā kā risku novērtējumu pamatā jābūt visiem attiecīgajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem; tā kā zinātniski recenzētās publikācijas nodrošina nozīmīgu informāciju, kas papildina pieteikumu iesniedzēju sniegto informāciju par pētījumiem, kuri balstīti uz labu laboratorijas praksi (LLP), un var ietver konstatējumus, kas brīdina vērtētājus par negatīvo ietekmi, ko nekonstatē standarta pārbaudēs;

AS.  tā kā LLP principus ir izstrādājusi ESAO, lai nodrošinātu, ka pētījumi tiek veikti atbilstīgi konkrētām testēšanas metodēm, lai novērstu krāpšanu; tā kā ES šos principus ir pieņēmusi Direktīvā 2004/10/EK, kas prasa dalībvalstīm nodrošināt, lai laboratorijas, kuras veic ķīmisku vielu drošības pētījumus, atbilstu ESAO LLP principiem, kā arī Direktīvā 2004/9/EK, kura paredz pienākumu dalībvalstīm izraudzīties iestādes, kuras ir atbildīgas par LLP pārbaudēm to teritorijā;

AT.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2015. gada ziņojumu visas dalībvalstis ir transponējušas LLP direktīvas un ir izveidojušas darboties spējīgas LLP atbilstības uzraudzības valstu programmas;

AU.  tā kā ESAO testēšanas pamatnostādnes nodrošina, ka pētījumi ir reproducējami, atbilstīgi un vienveidīgi un dod iespēju regulējošajām iestādēm novērtēt pētījumu kvalitāti un atbilstību, nodrošināt pētījumu metodikas atbilstību un veicināt datu savstarpējo atzīšanu dalībvalstu starpā;

Ziņotājas dalībvalsts (ZD) novērtējuma ziņojuma projekts

AV.  tā kā saskaņā ar regulas 11. panta 2. punktu "ziņotāja dalībvalsts veic neatkarīgu, objektīvu un pārredzamu novērtējumu, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas";

AW.  tā kā ir konstatēts, ka dažādas dalībvalstis, veicot ziņotājas dalībvalsts pienākumus, izmanto atšķirīgu praksi, atsaucoties uz pieteikuma iesniedzēja zinātniski recenzēto publikāciju kopsavilkumiem; tā kā pamatprincips paredz, ka ikvienā zinātniskā publikācijā skaidri jānorāda citu autoru atziņas, izmantojot pēdiņas;

AX.  tā kā Parlaments atzīst debates par publikāciju kopsavilkumu riska novērtējuma ziņojumā par glifosātu, ko sagatavojis Vācijas Federālais riska novērtējuma institūts (BfR); tā kā vairākas ieinteresētās personas ir paudušas bažas par to, ka būtiski novērtējuma elementi riska novērtējuma ziņojuma par glifosātu projektā ir pārņemti no pieteikuma, skaidri nenorādot, ka tās ir atsauces;

EFSA atzinums par novērtējuma ziņojuma projektu un ECHA darbīgo vielu klasifikācija

AY.  tā kā Savienības augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas sistēmas uzticamība ir īpaši atkarīga no sabiedrības uzticēšanās EFSA, kas sniedz zinātniskos atzinumus, kuri ir lēmumu par pārtikas nekaitīgumu Eiropā pamats; tā kā satraukumu rada sabiedrības uzticības EFSA mazināšanās;

AZ.  tā kā pašreiz aptuveni divas trešdaļas dalībvalstu ekspertu, kuri strādā EFSA, pārstāv tikai sešas dalībvalstis;

BA.  tā kā saskaņā ar regulas 4. panta 1. punkta otro daļu, novērtējot darbīgo vielu, vispirms nosaka, vai ir izpildīti II pielikuma 3.6.2. līdz 3.6.4. punktā un 3.7. punktā izklāstītie apstiprināšanas kritēriji (tā dēvētie izslēgšanas kritēriji); tā kā viens no šiem izslēgšanas kritērijiem attiecas uz vielas klasifikāciju kā kancerogēnu vielu (1.A vai 1.B kategorija) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008;

BB.  tā kā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC) saskaņā ar tās nomenklatūru ir klasificējusi glifosātu kā vielu, kas var būt kancerogēna cilvēkiem (2.A kategorija — atbilst 1.B kategorijai Regulā (EK) Nr. 1272/2008); tā kā pēc iepazīšanās ar pieejamo informāciju, tostarp ar IARC novērtējumu, EFSA un ECHA — Eiropas aģentūras, kas ir atbildīgas par zinātnisku novērtējumu veikšanu, kuri ir ES lēmumu par risku pārvaldību pamats, secināja, ka viela nav klasificējama kā kancerogēna saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1272/2008 noteikumiem;

BC.  tā kā IARC, izdarot secinājumus, atbilstīgi tās darba principiem ir pamatojusies tikai uz publikācijām, EFSA un ECHA, veicot novērtējumu, ir pamatojušās galvenokārt uz nepublicētiem pētījumiem, ko pieteikuma iesniedzējs iesniedza saskaņā ar regulas 8. pantu, kā arī tām bija pieejami attiecīgie izejas dati;

BD.  tā kā vairākas citas kompetentās iestādes visā pasaulē, tostarp ASV, Kanādā, Jaunzēlandē, Austrālijā un Japānā, ir pabeigušas jaunus glifosāta novērtējumus un ir secinājušas, ka tas nav kancerogēns; tā kā glifosātu joprojām vērtē ASV Vides aizsardzības aģentūra, kuras ekoloģisko risku novērtējuma projektā skaidri noteikts, ka viela var ietekmēt putnus un zīdītājus, kā arī sauszemes un ūdens augus;

BE.  tā kā EFSA veikts salīdzinājums apliecina, ka 2017. gadā no 54 pesticīdiem, kas novērtēti gan ES, gan arī IARC sistēmā, 14 gadījumos ES klasifikācija bija konservatīvāka (un tādējādi arī stingrāka) nekā IARC, 11 gadījumos (glifosāts un 10 citas darbīgās vielas) — mazāk stingra un 29 gadījumos tā bija līdzvērtīga;

BF.  tā kā vairākas ieinteresētās personas ir paudušas un joprojām pauž bažas par EFSA un ECHA atzinumiem, kuros secināts, ka glifosātu nevar klasificēt kā kancerogēnu;

BG.  tā kā šīs pretrunas, kas radīja bažas, diemžēl nebija iespējams atrisināt Īpašajā komitejā;

BH.  tā kā Komisija 2017. gada oktobrī paziņoja, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva "Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi" ir pieļaujama; tā kā vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju aicināja Komisiju ierosināt dalībvalstīm ieviest glifosāta izmantošanas aizliegumu, veikt pesticīdu apstiprināšanas procedūras reformu un ES līmenī noteikt obligātus pesticīdu izmantošanas samazināšanas mērķus;

BI.  tā kā tā dēvētie Monsanto dokumenti un Kalifornijas štata Augstākās tiesas nesen pieņemtais spriedums lietā Dewayne Johnson pret Monsanto (lieta Nr. CGC-16-550128) un tā pārsūdzība ir radījuši bažas par glifosāta novērtēšanas procesa neatkarību un interešu konfliktu šajā procesā;

Darbīgo vielu apstiprināšana Komisijā

BJ.  tā kā regula paredz sešu mēnešu termiņu, lai Komisija pēc EFSA secinājumu saņemšanas iesniegtu regulas projektu;

BK.  tā kā lēmumā atjaunot glifosāta apstiprinājumu nebija noteikti nekādi juridiski saistoši riska mazināšanas pasākumi Savienības līmenī; tā kā Komisija nolēma apstiprināšanas nosacījumos pieņemt īpašu ieteikumu, kas paredzēja, ka dalībvalstīm, piešķirot atļauju glifosātu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem, jāpievērš īpaša vērība sauszemes mugurkaulniekiem radītajiem riskiem; tā kā augsts ilgtermiņa risks nemērķa sauszemes mugurkaulniekiem, tostarp zīdītājiem un putniem, tika konstatēts gandrīz visiem glifosāta lietojumiem;

BL.  tā kā ECHA secināja, ka glifosāts izraisa nopietnus acu bojājumus un ilgstoši ir toksisks ūdens dzīvniekiem;

BM.  tā kā nav skaidrs, kādos gadījumos Komisija un dalībvalstis uzskata, ka vide tiek nevēlami apdraudēta;

BN.  tā kā bažas rada tas, ka Komisija ar dalībvalstu atbalstu apstiprina darbīgās vielas, kuras EFSA ir atzinusi par tādām, kas rada augstu risku videi un bioloģiskajai daudzveidībai, ņemot vērā, ka saskaņā ar regulas 4. panta 3. punkta e) apakšpunktu augu aizsardzības līdzeklim nedrīkst būt nevēlama iedarbība uz vidi;

BO.  tā kā Eiropas Ombuds savā 2016. gada 18. februāra lēmumā lietā 12/2013/MDC norādīja, ka apliecinošas informācijas iesniegšanai nevajadzētu ietekmēt datu prasības, kuras ir spēkā laikā, kad tiek iesniegts pieteikums saistībā ar veselības apdraudējumu novērtējumu, un kuru izpildei ir pieejamas atbilstīgas vadlīnijas;

BP.  tā kā uz apliecinošiem datiem parasti neattiecas tāda zinātniska pārbaude vai izvērtēšana kā datiem, ko iesniedz sākotnējā pieteikumā, jo attiecībā uz tiem sistemātiski netiek veikta EFSA zinātniskā recenzēšana; tā kā Eiropas Ombuds savā 2016. gada lēmumā aicināja Komisiju novērtēt, vai turpmāk nevajadzētu veikt visas apliecinošās informācijas sistemātisku EFSA zinātnisko recenzēšanu un vai atbilstīgi nevajadzētu grozīt vadlīnijas;

BQ.  tā kā, pamatojoties uz paveiktā darba pārbaudes ziņojumu, ko Komisija iesniedza 2018. gada februārī par desmit darbīgajām vielām, kas pārbaudītas saistībā ar Ombuda pieprasījumu, apstiprinošo datu procedūras dēļ radās situācija, ka divas darbīgās vielas — haloksifops-P un malations, kuru izmantošana citādi tiktu ierobežota, ir pieejamas tirgū ilgāku laiku;

BR.  tā kā datu par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem trūkuma galvenais iemesls ir tas, ka datu prasības ir izstrādātas ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem un tādēļ nav piemērotas bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem;

BS.  tā kā, neskatoties uz riskiem, ko EFSA konstatēja savos secinājumos par darbīgajām vielām, Komisija bieži vien riska mazināšanas pasākumus uztic dalībvalstīm, neskatoties uz to, ka regula paredz iespēju Komisijai piemērot šādus pasākumus ES līmenī; tā kā Eiropas Ombuds šādu pieeju ir nosodījis savā lēmumā lietā 12/2013/MDC;

BT.  tā kā ir lietderīgi paredzēt, lai dalībvalstis pieņemtu lēmumus par riska pārvaldības pasākumiem attiecībā uz to īpašajām situācijām;

BU.  tā kā pietiekami nav pieejami zema riska augu aizsardzības līdzekļi; tā kā no gandrīz 500 vielām, kas pieejamas ES tirgū, tikai desmit vielas ir apstiprinātas kā zema riska darbīgās vielas; tā kā zema riska augu aizsardzības līdzekļu ierobežotā pieejamība apgrūtina integrētās augu aizsardzības īstenošanu un attīstību; tā kā zema riska augu aizsardzības līdzekļu pieejamību ierobežo ilgstošais novērtēšanas, apstiprināšanas un reģistrācijas process;

BV.  tā kā mūsdienās var izmantot progresīvas tehnoloģijas, piemēram, precīzo lauksaimniecību un robotiku, lai precīzi uzraudzītu un sākotnējā posmā likvidētu nezāles vai kaitīgus insektus; tā kā progresīvās tehnoloģijas Eiropas Savienībā joprojām nav pietiekami attīstītas un šajā jomā vajadzīgs Savienības un dalībvalstu atbalsts;

Augu aizsardzības līdzekļu atļaušana dalībvalstīs

BW.  tā kā augu aizsardzības līdzekļi pirms to apstiprināšanas būtu rūpīgi jānovērtē, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas; tā kā personāla un/vai finansējuma trūkums var veicināt pārmērīgu paļaušanos uz novērtējumu, kas veikts saistībā ar darbīgo vielu apstiprināšanu, pieņemot lēmumus par augus aizsardzības līdzekļiem;

BX.  tā kā augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas procedūrā un jo īpaši riska novērtējuma datu prasībās būtu jāņem vērā augu aizsardzības līdzekļu faktiskais izmantojums;

BY.  tā kā, piešķirot atļauju augu aizsardzības līdzekļiem, arī turpmāk īpaša vērība jāpievērš neaizsargāto grupu apdraudējumiem; tā kā regulā neaizsargātās grupas noteiktas kā personas, kurām jāpievērš īpaša uzmanība, novērtējot augu aizsardzības līdzekļu ietekmi akūtu vai hronisku veselības traucējumu izraisīšanā; tā kā pie šīm grupām pieder grūtnieces un sievietes, kas baro bērnu ar krūti, nedzimuši bērni, zīdaiņi un bērni, veci cilvēki, strādnieki un iedzīvotāji, kas ilgu laiku pakļauti pesticīdu iedarbībai;

BZ.  tā kā saskaņā ar regulas 25. pantu, lai apstiprinātu aizsargvielas un sinerģistus, tiem piemēro tādu pašu apstiprināšanas procedūru, kādu piemēro darbīgām vielām; tā kā Komisija līdz šim nav apstiprinājusi nevienu aizsargvielu vai sinerģistu;

CA.  tā kā saskaņā ar regulas 27. pantu Komisijai ir pienākums III pielikumā iekļaut nepieņemamu papildvielu negatīvo sarakstu; tā kā Komisija vēl nav pieņēmusi papildvielu negatīvo sarakstu, taču ir paudusi nodomu to izdarīt līdz 2018. gada beigām; tā kā šāda kavēšanas ir nepieņemama, ņemot vērā šādu vielu iedarbību; tā kā vairākas dalībvalstis ir izveidojušas savu papildvielu negatīvo sarakstu, jo nav šāda Savienības līmeņa saraksta;

CB.  tā kā šādu ES līmeņa sarakstu neesamība apgrūtina augu aizsardzības līdzekļu rūpīgu riska novērtēšanu;

CC.  tā kā ir izskanējušas bažas par zonālo sistēmu un jo īpaši par kavēšanos procedūras īstenošanā un par to, ka nereti tiek veikta pieteikumu pilnīga vai daļēja pārskatīšana saistībā ar savstarpējo atzīšanu, kuras iemesls ir vienas zonas dalībvalstu vērtēšanas modeļu atšķirīgās valsts prasības; tā kā dalībvalstu savstarpējās atzīšanas procedūras mērķis bija vienkāršot procedūras un vairot uzticību dalībvalstu starpā; tā kā savstarpējās atzīšanas procedūras piemērošana tiek uzskatīta par nozīmīgu mehānismu, lai veicinātu darba dalīšanu un nodrošinātu termiņu ievērošanu, vienlaikus garantējot optimālu aizsardzību, un tai ir būtiska nozīme iekšējā tirgus darbības nodrošināšanā;

CD.  tā kā Komisija veic darbu saistībā ar IT sistēmu — Augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanas pieteikumu pārvaldības sistēmu (PPPAMS), kas būs pieejama sabiedrībai un atvieglos savstarpējo atzīšanu;

CE.  tā kā pašreiz netiek uzraudzīti visi ES atļautie augu aizsardzības līdzekļi, jo dalībvalstīm nav pienākuma sistemātiski informēt Komisiju par to lēmumiem par atļauju piešķiršanu;

CF.  tā kā saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 283/2013 ir jāveic pētījumi par ilglaicīgo toksiskumu; tā kā Komisijas Regulā (ES) Nr. 284/2013 pašreiz ir noteikts veikt toksikoloģiskos pētījumus par iedarbību uz operatoriem, garāmgājējiem un iedzīvotājiem, kā arī uz strādājošiem, vairākus pētījumus par ilglaicīgo un hronisko toksiskumu dzīvniekiem, kā arī par apriti un iedarbību augsnē, ūdenī un gaisā, tostarp noārdīšanās ceļu un ātrumu gaisā un pārnesi pa gaisu, taču nav noteikti pētījumi par augu aizsardzības līdzekļu ilglaicīgo toksiskumu;

CG.  tā kā dalībvalstis veic augu aizsardzības līdzekļu un to iespējamo aizstājēju salīdzinošu novērtējumu; tā kā mērķis ir aizstāt šādus līdzekļus ar drošākiem augu aizsardzības līdzekļiem un neķīmiskām metodēm, piemēram, metodēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvā 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai(29);

CH.  tā kā nesenos ziņojumos uzsvērts, ka būtiski samazinājusies putnu un kukaiņu, jo īpaši bišu un citu apputeksnētāju, bioloģiskā daudzveidība; tā kā pēdējo 27 gadu laikā aizsargājamās teritorijās ir novērota kopējās lidojošo kukaiņu biomasas samazināšanās par vairāk nekā 75 %(30); tā kā lauksaimniecības intensifikācija (piemēram, pesticīdu izmantošana, augsnes apstrāde visu gadu, mēslošanas līdzekļu intensīvāka izmantošana un agronomisko pasākumu biežums), kas minētajā analīzē netika ņemta vērā, var būt būtisks iemesls; tā kā lauksaimniecības intensifikācija ir saistīta ar augu, kukaiņu, putnu un citu sugu bioloģiskās daudzveidības vispārēju samazināšanos; tā kā it īpaši bišu un citu apputeksnētāju bioloģiskajai daudzveidībai un stabilām ekosistēmām ir ļoti būtiska nozīme, lai nodrošinātu plaukstošu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari;

CI.  tā kā atzinīgi vērtējams aizliegums āra vidē lietos trīs neonikotinoīdus (imidakloprīdu, klotianidīnu un tiametoksamu); tā kā nepamatotiem izņēmumiem saskaņā ar 53. pantu nevajadzētu apdraudēt minēto vielu aizliegumu piemērošanu;

CJ.  tā kā pēc iespējas būtu jāierobežo arī citi sistēmiski augu aizsardzības līdzekļi, tostarp sēklu apstrādē, ja tie apdraud cilvēku veselību un vidi;

CK.  tā kā ES pastāvīgi palielinās tādu gadījumu skaits, kad izmantota un konstatēta atļaujas izsniegšana ārkārtas situācijā saskaņā ar regulas 53. panta 2. punktu; tā kā dažas dalībvalstis 53. pantu izmanto daudz biežāk nekā citas; tā kā EFSA nesen veiktā novērtējumā par trīs neonikotinoīdu atļaušanu ārkārtas situācijā secināja, ka dažos gadījumos attiecīgās atļaujas tika izsniegtas atbilstīgi tiesību aktu noteikumiem, taču vairākos gadījumos attiecīgie nosacījumi netika ievēroti;

CL.  tā kā sistēmiska kavēšanās atļaušanas procedūru īstenošanā var arī veicināt atļaujas izsniegšanas ārkārtas situācijā izmantošanu; tā kā atsauce uz 53. pantā noteiktajiem izņēmumiem attiecībā uz nelieliem lietojumiem īpašās situācijās, kas faktiski nav ārkārtas situācijas, izmantošana nav ne ilgtspējīga, nedz arī atbilstīga; tā kā EFSA būtu jānovērtē aizstāšanas ietekme, kā arī neķīmisko metožu pieejamība;

CM.  tā kā īpaša uzmanība jāpiešķir mazā lietojuma augu aizsardzības līdzekļiem, jo pagaidām uzņēmumiem nav ekonomiska stimula izstrādāt šādus produktus;

CN.  tā kā kopš regulas stāšanās spēkā Komisija tikai vienu reizi ir izmantojusi iespēju pieprasīt EFSA atzinumu saskaņā ar 53. panta 2. punktu,

Vispārīgi apsvērumi

1.  uzskata — lai gan ES ir viena no stingrākajām sistēmām pasaulē, gan regula, gan arī tās īstenošana ir jāuzlabo, lai sasniegtu regulas mērķi;

2.  ņem vērā to, ka Komisija pašreiz veic regulas REFIT novērtējumu;

3.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt neatkarīgu, objektīvu un pārredzamu darbīgo vielu un augu aizsardzības līdzekļu zinātnisku novērtēšanu;

4.  aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt pietiekamus resursus un nodrošināt attiecīgās kompetences darbīgo vielu un augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai, kā arī nodrošināt neatkarīgu, objektīvu un pārredzamu novērtējumu, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehniskas atziņas;

5.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt uz bīstamību pamatotu izslēgšanas kritēriju pilnīgu un vienādu piemērošanu darbīgajām vielām, kuras ir mutagēnas, kancerogēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas vai kuras izraisa endokrīnos traucējumus;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis, veicot riska pārvaldības darbības, pienācīgi piemērot piesardzības principu, ja pēc pieejamās informācijas novērtēšanas ir konstatēta iespējama kaitīga ietekme uz veselību, taču nav zinātniska pamatojuma, pieņemot riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni;

7.  mudina Komisiju sistemātiski informēt par to, kā šis princips tiek ņemts vērā un kā tiek pieņemti lēmumi par riska pārvaldību;

8.  atzinīgi vērtē Zinātnisko konsultāciju mehānisma ieteikumu Komisijai veicināt plašāku apspriešanos visā sabiedrībā, lai noteiktu ES līmeņa kopīgu redzējumu attiecībā uz ilgtspējīgu pārtikas ražošanu, tostarp uz augu aizsardzības līdzekļu nozīmi šajā nozarē; uzskata, ka cita starpā jāņem vērā tādi apsvērumi kā pārtikas kvalitāte, nekaitīgums un pieejamība, kā arī pieejamība cenas ziņā patērētājiem, taisnīgi ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī šīs nozares dzīvotspēja ilgtermiņā, klimata pārmaiņas un īstermiņa un ilgtermiņa riski un ieguvumi cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, ko rada augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas dažādi scenāriji, tostarp integrētā augu aizsardzība un atteikšanās no šādu līdzekļu izmantošanas;

9.  uzskata, ka ES sistēmā lielāka uzmanība būtu jāpievērš augu aizsardzības līdzekļu plašajai izmantošanai, kā arī to neatbilstīgai izmantošanai profilaktiskos nolūkos un šādas izmantošanas ietekmei uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi, kā arī uz rezistences veidošanos mērķa organismos;

10.  uzsver — ņemot vērā Direktīvas 2009/128/EK saistību ar atļaušanas sistēmu, ir svarīgi to īstenot pilnībā, jo īpaši noteikumus par integrēto augu aizsardzību un atbilstīgu lauksaimnieku apmācību šajā jomā; norāda, ka, lai iegūtu plašāku informāciju, jāpievēršas Parlamenta veiktajam darbam šajā jautājumā;

11.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt atbilstību starp darbīgo vielu apstiprināšanas un augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas mērķi saskaņā ar šo regulu un Direktīvas 2009/128/EK mērķi;

12.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpmāk neapstiprināt darbīgās vielas vai augu aizsardzības līdzekļus, ko izmanto desikācijai;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpmāk neatļaut lietot augu aizsardzības līdzekļus teritorijās, ko izmanto plašāka sabiedrība vai arī neaizsargātās grupas, kā noteikts Direktīvas 2009/128/EK 12. panta a) punktā;

14.  aicina Komisiju ieviest īpašus pasākumus ar mērķi regulā nodrošināt neaizsargāto grupu efektīvu aizsardzību, lai nekavējoties un bez izņēmuma tiktu izbeigta pesticīdu lietošana plašās teritorijās skolu, bērnu aprūpes iestāžu, spēļu laukumu, slimnīcu, dzemdību namu un aprūpes iestāžu tuvumā;

15.  aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pesticīdu tirdzniecības statistikas publisku pieejamību par katru darbīgo vielu un katru dalībvalsti, kā arī lai panāktu statistikas par pesticīdu izmantošanu turpmāku uzlabošanu nolūkā nodrošināt pilnīgu informāciju vides riska novērtējumam, kā arī salīdzinošai novērtēšanai saskaņā ar regulu;

16.  aicina izveidot efektīvu pēctirgus uzraudzības sistēmu, lai sistemātiski uzraudzītu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un uz vidi kopumā, tostarp ilgtermiņā; uzsver, ka augu aizsardzības līdzekļu pēctirgus uzraudzības sistēmai būtu jānodrošina efektīva datu vākšana un apmaiņa visu ieinteresēto personu starpā un ka šādai sistēmai jābūt pārredzamai un pieejamai sabiedrībai; aicina EFSA un ECHA izstrādāt saskaņotas pamatnostādnes pēctirgus efektīvai uzraudzībai šajā jomā;

17.  aicina Komisiju izstrādāt standartizētu ES līmeņa IT platformu vai datubāzi, lai veicinātu pēctirgus uzraudzības datu apmaiņu, un uzstāj, ka šādi pēctirgus uzraudzības dati un citi pieejamie uzraudzības dati ir jāizmanto lēmumos par atļaujas piešķiršanu;

18.  aicina Komisiju ātrāk īstenot izmēģinājuma projektu "Vides monitorings attiecībā uz pesticīdu izmantošanas ietekmi uz medus bitēm", izmantojot kuru cita starpā varēs novērtēt ES tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz pesticīdu lietošanu un atļaujām;

19.  aicina Komisiju veikt epidemioloģisku pētījumu par augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz cilvēku veselību;

20.  aicina Komisiju turpināt izstrādāt un īstenot pieejas, lai risinātu jautājumus saistībā ar ķīmisko vielu kumulatīvo ietekmi, atbalstot visu attiecīgo ES tiesību aktu integrētu un koordinētu novērtēšanu;

21.  atzinīgi vērtē EFSA īstenoto projektu ar mērķi modelēt attīstības neirotoksicitāti, taču uzskata, ka ar to nepietiek un ka jānosaka juridiska prasība novērtēt darbīgo vielu un citu pesticīdu sastāvdaļu ietekmi uz attīstības neirotoksicitāti atļaujas piešķiršanas procesā; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespējas, kā nodrošināt, lai tiktu novērtēta darbīgo vielu un citu augu aizsardzības līdzekļu sastāvdaļu ietekme uz attīstības neirotoksicitāti, pilnībā ņemot vērā uzticamu un uz cilvēku vērstu AN bīstamības izvērtēšanas metožu, kurās neizmanto dzīvniekus, pieejamību;

22.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi Savienībā turpināt attīstīt pētniecību un inovāciju, un tādēļ aicina panākt, lai programma "Apvārsnis Eiropa" un citi Savienības finanšu instrumenti, kā arī dalībvalstis nodrošinātu pietiekamu finansējumu, lai:

   a) veicinātu neatkarīgu izpēti par augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību, vidi un lauksaimniecības produktu ražošanu;
   b) veicinātu augu aizsardzības līdzekļu alternatīvu izpēti, tostarp neķīmisku metožu un zema riska pesticīdu izpēti, nolūkā piedāvāt lauksaimniekiem jaunus risinājumus ilgtspējīgai lauksaimnieciskajai darbībai, kā arī veicinātu agroekoloģisko un precīzās lauksaimniecības metožu pētniecību nolūkā pēc iespējas samazināt ārējo ieguldījumu un optimizēt mērķtiecīgu un ilgtspējīgu augu aizsardzību;

23.  aicina Komisiju ņemt vērā tāda tiesiskā regulējuma nozīmi, kas veicina inovāciju un izpēti, lai izstrādātu efektīvākus un drošākus augu aizsardzības līdzekļus un to alternatīvas;

24.  atgādina, ka drošas un efektīvas augu aizsardzības pieejamībai ir ļoti būtiska nozīme, lai lauksaimnieki varētu novērst dabiskas izcelsmes piesārņotājus pārtikā, piemēram, kancerogēnus mikotoksīnus, kas apdraud pārtikas nekaitīgumu;

25.  norāda, ka kultūraugi, augsne un klimatiskie apstākļi dalībvalstīs un jo īpaši Eiropas Savienības tālākos reģionos ir ļoti daudzveidīgi un īpaši; aicina šo daudzveidību ņemt vērā atļaušanas procedūrās;

26.  aicina EFSA un Komisiju uzlabot saziņu par riskiem, lai atbilstīgā, saprotamā un viegli pieejamā veidā informētu sabiedrību; uzskata, ka ir svarīgi uzlabot sabiedrības informētību par bīstamību un riskiem, kā arī par pieļaujamu un nevēlamu bīstamību un risku, vairot izpratni par atbilstības MAL robežvērtībām līmeni Eiropā, kā arī informēt lietotājus par iespējamajiem riska mazināšanas pasākumiem;

27.  aicina pilnībā īstenot aizstāšanas, samazināšanas un pilnveides principu;

28.  aicina darbīgo vielu, aizsargvielu, sinerģistu, citu papildvielu un preparātu testēšanā izmantot testus un tehnoloģijas, kurās neizmanto dzīvniekus, un izvērtēt darbīgo vielu un augu aizsardzības līdzekļu kumulatīvo iedarbību, kā arī maisījumu iedarbību, ja šādi testi un tehnoloģijas ir pieejami;

29.  aicina atjaunināt Komisijas Regulas (ES) Nr. 283/2013 un (ES) Nr. 284/2013, ja ir pieejami apstiprināti alternatīvi testi un tehnoloģijas;

30.  aicina Komisiju ņemt vērā zinātnes atziņas un tehnoloģijas, lai izstrādātu jaunas standartizētās zinātnes metodes un tādējādi uzlabotu tiesību aktos paredzētās testēšanas prognozējamību un dzīvnieku izmantošanu aizstātu ar citām metodēm;

31.  aicina Komisiju izpētīt, kā varētu pieprasīt atvērtas piekļuves datubāzē, kas paredzēta ECHA/EFSA uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, iesniegt attiecīgus cilvēka datus, piemēram, datus, kas iegūti, klīniskos pētījumos pārbaudot zāles, lai cilvēku datus varētu izmantot tādu testēšanas metožu apstiprināšanai, kurās neizmanto dzīvniekus;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt no trešām valstīm importētu lauksaimniecības produktu efektīvu kontroli, lai panāktu augstu aizsardzības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas pārtikas ražošanas nozarei;

33.  aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt centienus, lai apturētu nelikumīgu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību, jo šādi līdzekļi apdraud Savienības tiesību aktos noteiktos mērķus šajā jomā;

Pieteikums darbīgo vielu apstiprināšanai

34.  aicina Komisiju ierosināt grozīt regulu, lai tajā noteiktu pilnvaras pieņemt darba programmu saistībā ar ziņotāju dalībvalstu noteikšanu, kurām iesniedz pieteikumus darbīgo vielu apstiprināšanai, pamatojoties uz neatkarīga, objektīva un pārredzama novērtējuma kritērijiem, proti, pieredze, resursi, interešu konflikta neesamība, nozīmīgums līdzekļa ražošanā, tehniskās iespējas, kā arī spēja nodrošināt zinātniski pamatotus un uzticamus rezultātus konkrētā termiņā vienlaikus ar visaptverošu salīdzinošas izvērtēšanas procesu un apspriedēm ar ieinteresētajām personām, kas būtu līdzīga darbīgo vielu atkārtotas apstiprināšanas sistēmai;

35.  aicina Komisiju uzticēt apstiprinājuma atjaunošanas pieteikuma novērtēšanu dalībvalstij, kas nav bijusi atbildīga par iepriekšējo novērtēšanu, ar nosacījumu, ka tā var nodrošināt nepieciešamo zinātības un resursu līmeni;

36.  prasa Komisijai nodrošināt, lai par ziņotājām dalībvalstīm kļūst tikai tādas dalībvalstis, kuras var nodrošināt augstas kvalitātes novērtējumu un kurās īsteno efektīvas procedūras interešu konflikta novērtēšanai;

37.  aicina Komisiju ar EFSA atbalstu novērtēt dalībvalstu references laboratorijas, kuras piesaistītas attiecīgo ziņotāju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu vienādu zinātības līmeni ziņotāju dalībvalstu novērtējuma ziņojumu projektu (NZP) sagatavošanā;

38.  aicina arī dalībvalstis atbildīgi veikt sertificēto laboratoriju ar LLP revīziju un aicina Komisiju izveidot Savienības sistēmu dalībvalstu veikto revīziju pārbaudei;

39.  ņem vērā Komisijas priekšlikumu attiecībā uz ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas apritē un tādēļ atzinīgi vērtē iespēju uzlabot pašreizējo situāciju šajā jomā;

40.  uzskata, ka ir svarīgi, lai pieteikumu iesniedzējiem būtu pienākums publiskā reģistrā uzskaitīt visus regulējumā paredzētos pētījumus un lai būtu paredzēts apsvērumu iesniegšanas termiņš, kurā visas ieinteresētās personas varētu iesniegt to rīcībā esošos datus, lai varētu nodrošināt, ka ir ņemta vērā visa attiecīgā informācija; uzsver, ka noteikumiem par publisko reģistru būtu jāparedz arī sertificētas laboratorijas reģistrācija pētījuma uzsākšanas un pabeigšanas dienā, kontroles datu publicēšana, kas jāiekļauj vēsturisko kontroles datu reģistrā, kā arī izmantotās pārbaudes metodes, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību; uzskata, ka pieteikumam var pievienot tikai informāciju par regulējumā paredzētiem un reģistrētiem pētījumiem;

41.  uzsver, ka jāpieprasa pieteikumu iesniedzējiem mašīnlasāmā formātā iesniegt ziņotājai dalībvalstij informāciju par visiem pētījumiem, tostarp izejas datus;

42.  aicina nodrošināt sabiedrībai piekļuvi visiem iepriekš minētajiem pētījumiem, tostarp visiem papildu datiem un informācijai attiecībā uz pieteikumiem atļauju saņemšanai, mašīnlasāmā formātā, lai nodrošinātu pārredzamību un tādējādi veicinātu neatkarīgu kontroli, vienlaikus aizsargājot personas datus un nodrošinot, ka tie, kuri pieprasa pētījumus, var tos izmantot vienīgi nekomerciālos nolūkos, lai aizsargātu attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības;

43.  aicina Komisiju novērtēt, vai būtu lietderīgi atcelt prasību pieteikuma iesniedzējam iesniegt pieejamās zinātniski recenzētas publikācijas par darbīgo vielu un tās preparātiem un uzticēt šo uzdevumu ziņotājai dalībvalstij, kurai palīdz EFSA;

44.  uzsver, ka zinātniski recenzētajām publikācijām, ja tādas ir pieejamas, novērtējumā būtu jāpiešķir tāda pati nozīme kā uz LLP balstītiem pētījumiem; uzskata, ka zinātniski recenzētās publikācijas un uz LLP pamatoti pētījumi ir derīgi izmantošanai novērtējumā, un tos ņem vērā atbilstīgi pētījumu salīdzinošajai kvalitātei un to nozīmīgumam attiecīgajā pieteikumā;

45.  prasa Komisijai novērtēt, vai būtu lietderīgi atcelt prasību, ka pieteikuma iesniedzējam ir jānovērtē pieteikumā iesniedzamie dati, uzticot šo uzdevumu ziņotājām dalībvalstīm;

46.  aicina neatkarīgi atkārtoti novērtēt spēkā esošos noteikumus par publikāciju kopsavilkumu, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visi attiecīgie pētījumi;

Ziņotājas dalībvalsts novērtējuma projekts

47.  uzstāj, ka ziņotājām dalībvalstīm būtu stingri jāpiemēro regulas 9. pants, lai nodrošinātu, ka pieteikums pirms tā atzīšanas par pieņemamu ir pilnīgs;

48.  uzsver, ka novērtējumā būtu jāiekļauj rūpīgs izejas datu novērtējums, kā arī ar gatavo preparātu saistīto datu novērtējums, kas pieejams novērtējuma posmā; aicina ziņotāju dalībvalsti novērtējuma ziņojuma projektā pierādīt, ka ir pienācīgi pārbaudīts visu pētījumu atbilstība, zinātniskā kvalitāte un derīgums, un, ja vajadzīgs, iekļaut vēl citus pētījumus, ko pieteikuma iesniedzējs uzskata par nenozīmīgiem; norāda, ka, noraidot paziņotos datus par nelabvēlīgu ietekmi, jāņem vērā tikai zinātniskos pierādījumos iegūts pamatojums, piemēram, atbilstīgi piemērojot attiecīgās ESAO vadlīnijas;

49.  aicina Komisiju novērtēt, kā labāk nodrošināt, ka darbīgās vielas tiek novērtētas, ņemot vērā biežāk izmantotos lietojumus un preparātus, to devas un attiecīgos iedarbības scenārijus;

50.  aicina visus novērtējumus veikt, pamatojoties uz visu pieejamo pierādījumu sistemātisku pārskatīšanu un nodrošinot pilnīgu pārredzamību attiecībā uz pierādījumu "svaru";

51.  iesaka ziņotājām dalībvalstīm pēc iespējas ierobežot informācijas reproducēšanas un reproducēt informāciju tikai pamatotos un pienācīgi paziņotos gadījumos; uzstāj, ka, ja novērtējumu veic pieteikuma iesniedzējs un ja tiek izmantota pieteikuma dokumentos sniegta informācija, būtu skaidri jānodala novērtējums, ko veikusi iestāde, un novērtējums, ko veicis pieteikuma iesniedzējs;

EFSA atzinums par novērtējuma ziņojuma projektu un ECHA darbīgo vielu klasifikācija

52.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai riska novērtējumā tiktu iekļautas galvenās pārbaudes (piemēram, augsnes organismu mūsdienīgas ekotoksikoloģikās pārbaudes un novērtējums par atlieku koncentrāciju vidē, proti, putekļos, vējā, gaisā un ūdenī, pārbaudes attiecībā uz vielu toksisko iedarbību ilgtermiņā, jo īpaši uz neaizsargātām grupām) un mūsdienīgas zinātnes atziņas, tehnoloģijas un metodes;

53.  aicina Komisiju pienācīgi atjaunināt pārskatu par jaunākajām vadlīnijām un testēšanas pamatnostādnēm;

54.  aicina Komisiju atvieglot un uzlabot saskaņošanas procesa pabeigšanu attiecībā uz datu prasībām un metodikām, jo īpaši par vadlīnijām tādās jomās kā ekotoksikoloģija, aprite un iedarbība uz vidi;

55.  aicina Komisiju noteikt maksimālo atliku līmeni augsnē un virszemes ūdeņos, cita starpā izmantojot datus, kas iegūti, veicot pēctirgus vides uzraudzību;

56.  aicina ātrāk un efektīvāk noteikt MAL pārtikā un barībā, kā arī nodrošināt lielāku konsekvenci, standartizējot novērtēšanas termiņus starp MAL un apstiprināšanu vai apstiprināšanas atjaunošanu;

57.  aicina datus, ka iegūti, veicot pēctirgus vides uzraudzību, izmantot, lai pārbaudītu paredzamās koncentrācijas vidē (PKV) precizitāti aprites vidē modeļos;

58.  aicina Komisiju ierosināt grozīt Komisijas Regulu (ES) Nr. 284/2013, lai iekļautu tajā datu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu ilgtermiņa toksicitāti un turpmākajiem iedarbības veidiem, jo īpaši saistībā ar vēju un augsnes eroziju ūdens ietekmē, izmantojot mūsdienīgas modelēšanas metodes;

59.  aicina EFSA regulāri atjaunināt tās vadlīnijas atbilstīgi jaunākajām norisēm visās attiecīgajās jomās, lai novērtētu darbīgo vielu, preparātu un maisījumu atlieku līmeņa īstermiņa un ilgtermiņa iedarbību uz virszemes ūdeņiem un augsni, kā arī atlieku līmeņus vējā un putekļos;

60.  uzskata, ka vadlīnijām jāsniedz pietiekami skaidras norādes riska novērtētājiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu novērtējumu, kā arī paredzamību un atbilstību pieteikumu iesniedzējiem;

61.  aicina Komisiju un dalībvalstis Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgajā komitejā (PAFF komiteja) nekavējoties pieņemt visas ierosinātās pamatnostādnes, tostarp atjauninātās pamatnostādnes par bitēm, ko EFSA izmantoja nesen sagatavotā pārskatā par trīs neonikotinoīdiem;

62.  aicina EFSA turpināt atjaunināt pamatnostādnes par bitēm neatkarīgi no tā, vai tiks pieņemtas ierosinātās pamatnostādnes, lai ņemtu vērā citas apputeksnētāju sugas, kā arī maisījumu ietekmi un tehniskās iespējas;

63.  atzinīgi vērtē izmēģinājuma novērtējumu par kumulatīvo iedarbību un aicina to pabeigt, kā plānots, līdz 2018. gada beigām un drīzumā atļaujas izsniegšanas procesā iekļaut kumulatīvās iedarbības riska novērtējumu; aicina papildus pētījumiem par iedarbību uz nervu un endokrīno sistēmu piešķirt prioritāti pētījumiem par citiem iedarbības veidiem, kā arī paātrināt tos;

64.  aicina EFSA, Komisiju un dalībvalstis, aprēķinot "drošās" iedarbības devas, piemērot papildu drošības koeficientu, lai novērstu maisījuma potenciālo toksicitāti gadījumos, kad neskaidrība joprojām ir augsta, un to nemazina maisījumu papildu pārbaudes;

65.  aicina EFSA un ECHA informāciju, kas sniegta to tīmekļa vietnēs, padarīt lietotājdraudzīgāku un veicināt datu izgūšanu;

66.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai neatkarīgi valstu eksperti tās pietiekami pārstāvētu EFSA; iesaka dalībvalstīm lietišķi iesaistīties EFSA darbā;

67.  iesaka nodrošināt iespēju gūt zinātnes atziņas un spējas, atbalstot, paplašinot un stiprinot ekspertu tīklu, ko veido ES aģentūras, dalībvalstu iestādes, institūti un universitāšu pētnieki, kas iesaistīti riska novērtēšanā;

68.  iesaka arī veidot sadarbību starptautisko zinātnes tīklu ietvaros ar starptautiskajiem ekspertiem, lai veicinātu zinātniskās apspriedes un ieguldījumu nolūkā stiprināt starptautisko sadarbību zinātniskās recenzēšanas sistēmas ietvaros, kas ļauj iegūt vairāk starptautiski atzītus augstas kvalitātes rezultātus;

69.  iesaka EFSA publicēt savus atzinumus zinātniski recenzētos žurnālos, lai veicinātu konstruktīvas apspriedes un rosinātu un sekmētu dalībvalstu ekspertu un citu zinātnieku aktīvāku līdzdalību tās darbā;

70.  aicina nodrošināt EFSA un ECHA pietiekamu finansējumu, lai tās varētu neatkarīgi, objektīvi un pārredzami veikt savus uzdevumus, nodrošinot augsta līmeņa cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību, un sagatavoties paredzamajai papildu darba slodzei;

71.  uzsver, ka augu aizsardzības līdzekļu atļaušanas sistēmas uzticamība ir īpaši atkarīga no sabiedrības uzticēšanās Eiropas aģentūrām; uzsver, ka liela nozīme sabiedrības uzticības saglabāšanā ir zinātnisko novērtējumu procesa pārredzamībai; turklāt atzinīgi vērtē EFSA pastāvīgos centienus uzlabot sistēmu un tās objektivitātes politikas pēdējo atjaunināšanu 2017. gada jūnijā, lai nodrošinātu neatkarību un iespējamo interešu konfliktu pārvaldību;

72.  aicina EFSA nodrošināt, ka visi eksperti, kas piedalās novērtējumā, publisko interešu deklarāciju un ekspertus, kuriem ir interešu konflikts, izslēgt no piedalīšanās visos salīdzinošās izvērtēšanas procesa posmos;

73.  ierosina Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ietvaros izveidot neatkarīgu uzraudzības komiteju, kuras uzdevums būtu analizēt iespējamus interešu konfliktus un nodrošināt Eiropas ekspertu reputāciju;

74.  aicina piešķirt atbilstīgus resursus, lai varētu pabeigt vispārējo pēctirgus vides uzraudzību un analīzi, tostarp pesticīdu atlieku augsnē un putekļos uzraudzību, un par tās rezultātiem informēt arī EFSA;

75.  aicina EFSA nodrošināt nepieciešamās speciālās zināšanas, lai pilnīgi novērtētu neķīmisko metožu pieejamību un piemērošanu;

76.  aicina Komisijas Zinātnisko konsultāciju mehānismu pēc pieprasījuma veikt mediatora funkciju zinātnieku domstarpībās par darbīgām vielām;

77.  aicina Zinātnisko konsultāciju mehānismu uzsākt visu pieejamo pētījumu par glifosāta un glifosātu saturošu preparātu kancerogenitāti sistemātisku pārskatīšanu, lai novērtētu, vai ir pamatoti pārskatīt glifosāta apstiprinājumu saskaņā ar regulas 21. pantu;

Darbīgo vielu apstiprināšana Komisijā

78.  pauž dziļu nožēlu par vairākkārtīgu kavēšanos dalībvalstu un Komisijas līmenī pirms un pēc EFSA veiktās salīdzinošās izvērtēšanas, jo īpaši kavēšanos tādu vielu novērtēšanā, kas atbilst izslēgšanas kritērijiem, un mudina ziņotājas dalībvalstis un Komisiju ievērot regulā noteiktos termiņus;

79.  uzsver, ka jānodrošina politiska pārskatatbildība par īstenošanas aktu pieņemšanu, izmantojot komiteju procedūru; pauž bažas par pārredzamības trūkumu PAFF komitejā; aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot procedūru vispārējo pārredzamību, tostarp sagatavojot komiteju apspriežu sīki izstrādātus protokolus un attiecīgās nostājas, jo īpaši sniedzot skaidrojumus un pamatojumu PAFF komitejas lēmumiem un publiskojot dalībvalstu balsojumus;

80.  aicina Komisiju un dalībvalstis apstiprināt objektivitātes politiku un nodrošināt, ka Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas locekļiem nav interešu konflikta;

81.  aicina Komisiju un dalībvalstis stingri piemērot regulas 4. pantu, kā arī pieņemt skaidrus zinātniski pamatotus kritērijus attiecībā uz to, kas ir nevēlama iedarbība uz vidi, ņemot vērā dažādu augu aizsardzības līdzekļu faktisko iedarbību (akūtu vai hronisku traucējumu izraisīšanā);

82.  aicina Komisiju stingri ierobežot apstiprinājuma datu procedūras izmantošanu atbilstoši Regulas 6. panta f) punktā noteiktajam mērķim, proti, ja pieņem jaunas prasības novērtējuma laikā vai jaunu zinātnes un tehnikas atziņu dēļ; uzskata, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzībai jābūt augstākajai prioritātei, taču vienlaikus jānodrošina, lai pieteikumu iesniedzējiem būtu noteikti pietiekami termiņi atļauju saņemšanai; uzsver, ka darbīgo vielu apstiprināšanā svarīga nozīme ir pilnīgiem dokumentiem; pauž nožēlu, ka izņēmumi, kas atļauti saskaņā ar apstiprinošo datu procedūru, ir izraisījuši to, ka vismaz divas darbīgās vielas, kuru izmantošana citādi tiktu ierobežota, ir pieejamas tirgū ilgāku laiku;

83.  aicina Komisiju grozīt attiecīgās vadlīnijas, lai EFSA varētu veikt apstiprinošo datu sistemātisku un pilnīgu salīdzinošo izvērtēšanu, līdzīgi kā pieteikumā sniegto sākotnējo datu gadījumā;

84.  aicina Komisiju darbīgo vielu apstiprināšanas procedūrā iekļaut juridiski saistošus riska mazināšanas pasākumus, lai novērstu konkrētus riskus, ko rada augu aizsardzības līdzekļi, vienlaikus sniedzot atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu noteikt to konkrētajai situācijai piemērotus riska mazināšanas pasākumus, ņemot vērā agronomiskos, klimatiskos un vides apstākļus to teritorijā;

85.  aicina Komisiju arī nodrošināt, lai pēctirgus uzraudzības laikā tiktu novērtēta īstenoto riska mazināšanas pasākumu efektivitāte un lietderība;

86.  aicina Komisiju nodrošināt regulas 25. panta pilnīgu piemērošanu, lai aizsargvielas un sinerģistus varētu izmantot tikai pēc to apstiprināšanas; uzsver, ka datu prasībām aizsargvielu un sinerģistu apstiprināšanai jābūt tādām pašām, kādas noteiktas darbīgajām vielām, un aicina pieņemt īstenošanas aktu saskaņā ar regulas 25. panta 3. punktu;

87.  aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām pieņemt papildvielu pirmo negatīvo sarakstu saskaņā ar regulas 27. pantu, kā arī kritērijus un procedūru turpmāko sarakstu pieņemšanai; šajā saistībā aicina integrēt datus, kas prasīti REACH, CLP regulā un Biocīdu regulā, kā arī datus, ko ieguvušas dalībvalstis, sagatavojot savu papildvielu negatīvo sarakstu;

88.  aicina Komisiju saskaņā ar 2017. gada 15. februāra rezolūciju par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem un 2018. gada 13. septembra rezolūciju par regulas īstenošanu iesniegt īpašu tiesību akta priekšlikumus, lai grozītu regulu ārpus pašreiz veiktās REFIT procedūras, lai nodrošinātu stingru, kvalitatīvu un paātrinātu novērtēšanas, atļaušanas un reģistrācijas procesu;

89.  aicina Komisiju uzlabot pārredzamību, izveidojot tīmekļa lapu, kurā redzami katras darbīgās vielas apstiprināšanas termiņi un posmi, norādot ziņotājas dalībvalsts, EFSA un ECHA lēmumus, PAFF komitejas lēmumus, licences termiņu un citu būtisku informāciju;

Augu aizsardzības līdzekļu atļaušana dalībvalstīs

90.  aicina Komisiju veikt zonālās sistēmas padziļinātu novērtējumu, lai noteiktu, kā vislabāk nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu pienācīgi saskaņotu zinātnisku novērtēšanu, vienlaikus saglabājot dalībvalstu atbildību par to atļaušanu, ierobežošanu vai atļaujas atteikumu, un pārskatīt atļaujas atteikuma ierobežojumus;

91.  uzskata, ka savstarpējas atzīšanas procedūra ir ārkārtīgi svarīga, lai varētu sadalīt darba slodzi un uzlabot termiņu ievērošanu; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis ar kavēšanos veic novērtējumus, izskatot pieteikumus atļaujas saņemšanai, un par īstenošanas problēmām, ko izraisa savstarpējās atzīšanas princips; aicina Komisiju sadarbībā ar dalībvalstīm uzlabot zonu sistēmas darbību; uzsver, ka spēkā esošo tiesību aktu īstenošanu pilnībā vajadzētu veikt ar mērķi novērst darba dublēšanos un nodrošināt, ka lauksaimniekiem jaunās vielas ir pieejamas bez liekas kavēšanās;

92.  mudina dalībvalstis ievērot regulā noteiktos termiņus augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un noteikumus par savstarpējo atzīšanu;

93.  aicina EFSA pieņemt saskaņotas pamatnostādnes attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu novērtējumu un attiecīgi Komisiju — tās pieņemt;

94.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visi augu aizsardzības līdzekļi tiktu pienācīgi novērtēti, tostarp dažādos iedarbības scenārijos, pamatojoties uz datiem, kas iegūti par augu aizsardzības līdzekli, un uzskata, ka datu par augu aizsardzības līdzekļiem ekstrapolācija veicama, izmantojot tikai tos datus, kas iegūti par darbīgajām vielām, ja tie ir zinātniski pamatoti un pēctirgus uzraudzības ietvaros atzīti par uzticamiem;

95.  aicina Komisiju divu gadu laikā iesniegt Parlamentam sīki izstrādātu ziņojumu par valstu augu aizsardzības līdzekļu riska novērtēšanas un riska pārvaldības praksi;

96.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visu lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu atļaušanu pamatā būtu faktiskās iedarbības (akūtas vai hroniskas) uz neaizsargātām grupām riska pienācīgs novērtējums, kā arī aicina atbilstīgi grozīt attiecīgās EFSA pamatnostādnes;

97.  uzsver, ka jāpieprasa pieteikumu iesniedzējiem mašīnlasāmā formātā iesniegt dalībvalstij, kas izskata pieteikumu atļaujas saņemšanai, informāciju par visiem pētījumiem, tostarp izejas datus;

98.  aicina nodrošināt sabiedrībai piekļuvi visiem iepriekš minētajiem pētījumiem, tostarp visiem papildu datiem un informācijai attiecībā uz pieteikumiem atļauju saņemšanai mašīnlasāmā formātā un kopumā, lai nodrošinātu pārredzamību un tādējādi veicinātu neatkarīgu kontroli, vienlaikus aizsargājot personas datus un nodrošinot, ka tie, kuri pieprasa pētījumus, var tos izmantot vienīgi nekomerciālos nolūkos, lai aizsargātu attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības;

99.  aicina Komisiju novērtēt, vai būtu lietderīgi uzticēt EFSA atbildību par augu aizsardzības līdzekļu riska novērtēšanu, taču uzskata, ka attiecīgais lēmums par augu aizsardzības līdzekļu apstiprināšanu būtu jāpieņem valsts līmenī, lai ņemtu vērā situāciju attiecīgajā valstī;

100.  aicina dalībvalstis uzlabot efektivitāti, īstenojot efektīvāku koordinēšanu zonu starpā un zonās, lai efektīvāk sadalītu darba apjomu un pēc iespējas labāk izmantotu katras dalībvalsts resursus, un atļaut izņēmumu piemērošanu saskaņā ar regulas 53. pantu tikai gadījumos, kad stingri ievērotas spēkā esošās prasības;

101.  uzskata, ka jāuzlabo savstarpējās atzīšanas sistēma zonās;

102.  aicina dalībvalstis labāk īstenot atļauju piešķiršanas procedūras valsts līmenī, lai samazinātu to izņēmumu un pagarinājumu skaitu, ko saskaņā ar regulas 53. pantu piešķir faktiskās ārkārtas situācijās; aicina dalībvalstis stingri piemērot regulas 53. pantu, pieņemt un izskatīt tikai pilnīgus pieteikumus izņēmumu piemērošanai un Komisijai un citām dalībvalstīm iesniegt tikai pilnīgus paziņojumus par izņēmumiem;

103.  aicina Komisiju pilnībā izmantot tās kontroles tiesības saskaņā ar 53. panta 2. un 3. punktu, lai ierobežotu izņēmumu un termiņu pagarinājumu piešķiršanu saskaņā ar 53. pantu un izmantotu tos tikai pamatotās ārkārtas situācijās;

104.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai pirms atļaujas piešķiršanas ārkārtas situācijās saskaņā ar 53. pantu tiktu rīkota sabiedriskā apspriešana ar ieinteresētajām personām, neradot nevajadzīgu kavēšanos atļaujas piešķiršanā ārkārtas situācijās un nodrošinot, ka visas attiecīgās ieinteresētās personas tiek savlaicīgi informētas par to, vai ārkārtas atļauja ir piešķirta vai atteikta;

105.  aicina dalībvalstis publicēt pilnīgus pieteikumus, ko tās saņem, kad tiek pieprasīta atļaujas piešķiršana ārkārtas situācijās saskaņā ar 53. pantu neatkarīgi no tā, vai atļauja tiek piešķirta vai atteikta;

106.  aicina Komisiju pilnībā izstrādāt metodes, ar kurām nosaka, vai būtu jāpiemēro konkrētas atkāpes, jo īpaši attiecībā uz "nebūtisku ietekmi" vai "nopietnu apdraudējumu augu veselībai";

107.  aicina dalībvalstis informēt citai citu, Komisiju un sabiedrību par augu aizsardzības līdzekļu atļaušanu un atļaujas atsaukšanu, kā arī par riska samazināšanas pasākumiem, lai nodrošinātu ES līmeņa augu aizsardzības līdzekļu uzraudzību tirgū un ar tiem saistīto risku pārvaldību;

108.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot datu apmaiņu par drošākiem augu aizsardzības līdzekļiem, ar ko varētu aizstāt augu aizsardzības līdzekļus, ko iespējams aizstāt, lai veicinātu augu aizsardzības līdzekļu salīdzinošu izvērtēšanu;

109.  norāda, ka pētījumi par vara izmantošanu teritorijās, kur to lieto ilgstoši, norāda uz iedarbību uz augsnes mikrobioloģiju; piekrīt, ka varš uzskatāms par pagaidu materiālu, ko izmanto augu aizsardzībai, un ka tā izmantošana pakāpeniski jāpārtrauc, tiklīdz ir pieejamas labākas alternatīvas;

110.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ilgtspējīgu un ekoloģisku augu aizsardzības līdzekļu alternatīvu, integrētu augu aizsardzības pasākumu un zema riska pesticīdu uzlabošanu un izmantošanu, jo tie ir nozīmīgi pasākumi, lai mazinātu augu aizsardzības nelabvēlīgo ietekmi; atzīst, ka jāturpina veikt pētījumi par šādu produktu uzlabošanu; tādēļ aicina Komisiju novērtēt iespējas veicināt inovāciju šajā jomā;

111.  aicina Komisiju ierosināt grozīt regulu, lai procedūru līmenī uzņēmējiem atvieglotu zema riska augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un laišanu tirgū; uzskata, ka ir jāprecizē noteikumi, jo īpaši par pamatvielu laišanu tirgū;

112.  aicina nodrošināt pārredzamu un godīgu piekļuvi darbīgajām vielām augu aizsardzības līdzekļu sintezētājiem mazo un vidējo uzņēmumu nozarē;

113.  aicina Komisiju analizēt spēkā esošo augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu atļaušanu un tirdzniecību reglamentējošo tiesību aktu prasību ietekmi uz ražotājiem, kas ir MVU, pieejamajiem cilvēkresursiem un ekonomiskajām iespējām, kā arī veikt šādu analīzi ikreiz, kad tiek grozīts spēkā esošais regulējums; uzsver, ka šādas analīzes rezultātiem jābūt pieejamiem sabiedriskai apspriešanai;

114.  aicina noteikt termina "mazais lietojums" saskaņotu definīciju, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un iesaka izveidot galveno kultūraugu vienotu ES sarakstu;

115.  aicina Komisiju, EFSA un dalībvalstis nodrošināt, lai visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp sabiedrība, tiktu iekļautas visās ieinteresēto personu darbībās saistībā ar pesticīdiem, kā to paredz Direktīva 2003/35/EK un Orhūsas konvencija;

116.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt regulas prasību par prioritātes piešķiršanu neķīmiskām metodēm pienācīgu izpildi;

o
o   o

117.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 463, 21.12.2018., 73. lpp.
(2) Izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Lēmumu Nr. 1386/2013/ES par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam "Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem" (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp).
(3) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.
(4) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.
(5) OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.
(6) OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.
(7) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(8) OV L 155, 11.6.2011., 127. lpp.
(9) OV L 93, 3.4.2013., 1. lpp.
(10) OV L 93, 3.4.2013., 85. lpp.
(11) OV L 173, 30.6.2016., 52. lpp.
(12) OV L 208, 2.8.2016., 1. lpp.
(13) OV L 333, 15.12.2017., 10. lpp.
(14) OV C 58, 15.2.2018., 102. lpp.
(15) OV C 346, 27.9.2018., 117. lpp.
(16) OV C 252, 18.7.2018., 184. lpp.
(17) OV C 86, 6.3.2018., 62. lpp.
(18) OV C 86, 6.3.2018., 51. lpp.
(19) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0356.
(20) Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 23. novembra spriedums lietā C-442/14 Bayer CropScience SA-NV, Stichting De Bijenstichting pret College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden, ECLI:EU:C:2016:890.
(21) EFSA 2015. gada biļetens, 13(11):4302.
(22) EFSA 2017. gada biļetens, 15(9):4979.
(23) https://ec.europa.eu/research/sam/pdf/sam_ppp_report.pdf.
(24) OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.
(25) Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 [par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem], Direktīvu 2001/18/EK [par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē], Regulu (EK) Nr. 1829/2003 [par ĢM pārtiku un barību], Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1107/2009 [par augu aizsardzības līdzekļiem] un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 [par jauniem pārtikas produktiem].
(26) Sk. spriedumu lietā T-235/15 Pari Pharma GmbH pret Eiropas Zāļu aģentūru; sk. arī spriedumu lietā T-729/15 MSD Animal Health Innovation and Intervet International BV pret Eiropas Zāļu aģentūru, un spriedumu lietā T-718/15 PTC Therapeutics International Ltd pret Eiropas Zāļu aģentūru.
(27) OV C 95, 3.4.2013., 1. lpp.
(28) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5348
(29) OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.
(30) Hallmann, C. A., Sorg, M., Jongejans, E., Siepel, H., Hofland, N., Schwan, H. un citi, "More than 75 percent decline over 27 years in total flying insect biomass in protected areas" (Kopējā lidojošo kukaiņu biomasa aizsargājamās teritorijās 27 gadu laikā ir samazinājusies par vairāk nekā 75 procentiem), PLoS ONE 12(10): e0185809, pieejams tīmekļa vietnē: https://doi.org/10.1371/journal.pone.0185809.


Īpašas finansējuma programmas izveide kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai *
PDF 157kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido īpašu finansējuma programmu kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un atceļ Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1368/2013 (COM(2018)0467 – C8-0314/2018 – 2018/0252(NLE))
P8_TA(2019)0024A8-0441/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0467),

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 203. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0314/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0441/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Īpaša izdevumu finansējuma programma var nodrošināt papildu Savienības pievienoto vērtību, kļūstot par Savienības mēroga atsauci tehnoloģisko jautājumu drošā risināšanā kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas jomā un zināšanu izplatīšanā. Šāda finansiāla palīdzība būtu jāsniedz, pamatojoties uz ex ante izvērtējumu, kurā apzinātas konkrētās vajadzības un parādīta Savienības pievienotā vērtība, lai atbalstītu kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.
(2)  Īpaša izdevumu finansējuma programma var nodrošināt papildu Savienības pievienoto vērtību, kļūstot par Savienības mēroga atsauci tehnoloģisko jautājumu drošā risināšanā kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas jomā un zināšanu izplatīšanā. Šāda finansiāla palīdzība būtu jāsniedz, pamatojoties uz ex ante izvērtējumu, kurā apzinātas konkrētās vajadzības un parādīta Savienības pievienotā vērtība, lai atbalstītu kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr šādai finansiālai palīdzībai nebūtu jārada precedents turpmākai kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas finansēšanai Savienības līmenī. Iniciatīva uzņemties un finansēt kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas būtu primāri jāatstāj dalībvalstu atbildības jomā.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Programmai būtu arī jānodrošina zināšanu par izņemšanas no ekspluatācijas procesu izplatīšana Savienībā, jo šādi pasākumi nodrošina optimālu Savienības pievienoto vērtību un sekmē darba ņēmēju un plašākas sabiedrības drošību.
(15)  Programmai būtu arī jānodrošina zināšanu izplatīšana un labākās prakses un iegūtās pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm saistībā ar izņemšanas no ekspluatācijas procesu Savienībā, jo šādi pasākumi nodrošina optimālu Savienības pievienoto vērtību un sekmē darba ņēmēju un plašākas sabiedrības drošību, kā arī vides aizsardzību.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15 a)  JRC vajadzētu vadīt īpašu iniciatīvu, lai strukturētu zināšanu apkopošanu, attīstību un apmaiņu izņemšanas no ekspluatācijas jomā Savienības līmenī, neizslēdzot starptautisko sadarbību. Šajā iniciatīvā būtu jāņem vērā daudzdimensionālas problēmas, tostarp saistībā ar pētniecību un inovāciju, standartizāciju, regulējumu, apmācību un izglītību, kā arī rūpniecību.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Lai panāktu pēc iespējas lielāku efektivitāti, šajā regulā noteiktā kodoliekārtu izņemšana no ekspluatācijas būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā no ekspluatācijas izņemamo iekārtu specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi.
(16)  Lai panāktu pēc iespējas lielāku efektivitāti, šajā regulā noteiktā kodoliekārtu izņemšana no ekspluatācijas būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību, tostarp trešo valstu, un pienācīgi ņemot vērā no ekspluatācijas izņemamo iekārtu specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Kozlodujas un Bohunices programmu darbības ir jāīsteno, Savienībai un attiecīgi Bulgārijai un Slovākijai veicot kopīgu finansiālo ieguldījumu. Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms būtu jānosaka saskaņā ar līdzfinansēšanas praksi atbilstīgi iepriekšējām programmām.
(20)  Kozlodujas un Bohunices programmu darbības ir jāīsteno, Savienībai, Bulgārijai un Slovākijai veicot kopīgu finansiālo ieguldījumu. Savienības līdzfinansējuma minimālais apjoms būtu jānosaka saskaņā ar līdzfinansēšanas praksi atbilstīgi iepriekšējām programmām.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
Ar šo regulu izveido īpašu finansējuma programmu “Kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai” (turpmāk — programma), kas vērsta uz apzinātajām aktuālajām vajadzībām. Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam laikā tā atbalstīs Bulgāriju un Slovākiju to pirmās paaudzes reaktoru drošai izņemšanai no ekspluatācijas un Komisijai piederošo kodoliekārtu dezekspluatācijas procesa un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas īstenošanu Kopīgā pētniecības centra (JRC) objektos.
Ar šo regulu izveido īpašu finansējuma programmu “Kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai” (turpmāk — programma), kas vērsta uz apzinātajām aktuālajām vajadzībām. Daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam laikā tā atbalstīs Bulgāriju un Slovākiju to priekšlaicīgi slēgto reaktoru drošai izņemšanai no ekspluatācijas un Komisijai piederošo kodoliekārtu dezekspluatācijas procesa un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas īstenošanu Kopīgā pētniecības centra (JRC) objektos, vienlaikus nodrošinot aizsardzību darba ņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz ietekmi uz veselību, sabiedrībai un videi.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Tajā ir paredzēti programmas mērķi, budžets 2021.–2027. gada periodam, Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk — kopiena) finansējuma veidi un noteikumi šāda finansējuma piešķiršanai.
Tajā ir paredzēti programmas mērķi, kopējais budžets 2021.–2027. gada periodam, tostarp precīza summas sadale starp trim programmām, Eiropas Atomenerģijas kopienas (turpmāk — kopiena) finansējuma veidi un noteikumi šāda finansējuma piešķiršanai.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  “izņemšanas no ekspluatācijas plāns” ir dokuments, kurā ir iekļauta sīka informācija par ierosināto izņemšanu no ekspluatācijas un kurš ietver: izraudzīto izņemšanas no ekspluatācijas stratēģiju; dezekspluatācijas darbību grafiku, veidu un secību; izmantoto atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, tostarp atļauju; ierosināto galīgo stāvokli; izņemšanas no ekspluatācijas rezultātā radušos atkritumu uzglabāšanu un apglabāšanu; izņemšanas no ekspluatācijas grafiku; izmaksu aplēses izņemšanas no ekspluatācijas pabeigšanai; un mērķus, sagaidāmos rezultātus, atskaites punktus, mērķa datumus, kā arī atbilstīgos galvenos darbības rādītājus, tostarp uz iegūto vērtību balstītus rādītājus; plānu sagatavo kodoliekārtas licences turētājs, un to atspoguļo programmas daudzgadu darba programmās;
(2)  “izņemšanas no ekspluatācijas plāns” ir dokuments, kurā ir iekļauta sīka informācija par ierosināto izņemšanu no ekspluatācijas un kurš ietver: izraudzīto izņemšanas no ekspluatācijas stratēģiju; dezekspluatācijas darbību grafiku, veidu un secību; izmantoto atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju, tostarp atļauju, un darba ņēmēju aizsardzības programmu; ierosināto galīgo stāvokli; izņemšanas no ekspluatācijas rezultātā radušos atkritumu uzglabāšanu un apglabāšanu; izņemšanas no ekspluatācijas grafiku; izmaksu aplēses izņemšanas no ekspluatācijas pabeigšanai; un mērķus, sagaidāmos rezultātus, atskaites punktus, mērķa datumus, kā arī atbilstīgos galvenos darbības rādītājus, tostarp uz iegūto vērtību balstītus rādītājus; plānu sagatavo kodoliekārtas licences turētājs, un to atspoguļo programmas daudzgadu darba programmās;
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
(5 a)   “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – 1. daļa
Pamatojoties uz aktuālajām vajadzībām 2021.–2027. gadam, programmas mērķis jo īpaši ir palīdzēt Bulgārijai un Slovākijai īstenot attiecīgi Kozlodujas izņemšanas no ekspluatācijas programmu un Bohunices izņemšanas no ekspluatācijas programmu, īpašu uzmanību veltot ar tām saistīto radioloģiskās drošības uzdevumu pārvaldībai, un atbalstīt JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programmu, vienlaikus nodrošinot rezultātā iegūto zināšanu par kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas plašu izplatīšanu visām ES dalībvalstīm.
Pamatojoties uz aktuālajām vajadzībām 2021.–2027. gadam, programmas mērķis jo īpaši ir palīdzēt Bulgārijai un Slovākijai īstenot attiecīgi Kozlodujas izņemšanas no ekspluatācijas programmu un Bohunices izņemšanas no ekspluatācijas programmu, īpašu uzmanību veltot ar tām saistīto radioloģiskās drošības uzdevumu pārvaldībai, un atbalstīt JRC izņemšanas no ekspluatācijas un atkritumu apsaimniekošanas programmu, vienlaikus nodrošinot rezultātā iegūto zināšanu par kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un labākās prakses plašu izplatīšanu visām dalībvalstīm un apmaiņu starp tām.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
(c)  izveidotu saiknes un apmainītos ar informāciju ar Savienības ieinteresētajām personām par kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas, lai radītu iespējamu Savienības sinerģiju.
(c)  izveidotu saiknes un apmainītos ar informāciju ar Savienības ieinteresētajām personām, jo īpaši šo nozari, par kodoliekārtu izņemšanu no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu un apglabāšanu, lai nodrošinātu zināšanu izplatīšanu un pieredzes apmaiņu visās attiecīgajās jomās, tādās kā pētniecība, inovācija, regulējums un apmācība, un lai radītu iespējamu Savienības sinerģiju.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Panta 1. punktā minētās summas paredzamais sadalījums ir šāds:
2.  Panta 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
Ar programmu drīkst finansēt darbības attiecināmās izmaksas līdz I un II pielikumā noteiktajam maksimālajam apmēram. Savienības maksimālā līdzfinansējuma likme Kozlodujas vai Bohunices programmā nepārsniedz 50 %. Pārējo līdzfinansējumu nodrošina attiecīgi Bulgārija un Slovākija.
Ar programmu drīkst finansēt darbības attiecināmās izmaksas, kā noteikts I un II pielikumā. Savienības minimālā līdzfinansējuma likme Kozlodujas vai Bohunices programmā nepārsniedz 50 %. Pārējo līdzfinansējumu nodrošina attiecīgi Bulgārija un Slovākija.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts
2.  ES līdzfinansējuma maksimālā likme projektiem un darbībām, ko finansē 2021.–2027. gadā ir 50 %.
2.  Savienības līdzfinansējuma minimālā likme projektiem un darbībām, ko finansē 2021.–2027. gadā, ir 50 %.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
II pielikums – 2. punkts
2.  ES līdzfinansējuma maksimālā likme projektiem un darbībām, ko finansē 2021.–2027. gadā ir 50 %.
2.  Savienības līdzfinansējuma minimālā likme projektiem un darbībām, ko finansē 2021.–2027. gadā, ir 50 %.

Īstenošanas ziņojums par Asociācijas nolīguma ar Centrālameriku tirdzniecības pīlāru
PDF 166kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvāra rezolūcija par tirdzniecības pīlāra īstenošanu asociācijas nolīgumā ar Centrālameriku (2018/2106(INI))
P8_TA(2019)0025A8-0459/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā IV sadaļu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses(2), un tai pievienoto starpposma ziņojumu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 18. marta, 2016. gada 18. februāra un 2017. gada 5. aprīļa gada ziņojumus par ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma IV daļas īstenošanu (attiecīgi COM(2015)0131, COM(2016)0073 un COM(2017)0160),

–  ņemot vērā 2018. gada 31. maija rezolūciju par stāvokli Nikaragvā(4) un deklarāciju, ko 2018. gada 2. oktobrī ES vārdā sniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos par stāvokli Nikaragvā,

–  ņemot vērā Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārās asamblejas rezolūciju par globalizācijas pārvaldību un korporatīvo sociālo atbildību Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs, kas pieņemta 2018. gada 20. septembrī Vīnē,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 9. novembra ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (2016. gada 1. janvāris — 2016. gada 31. decembris) (SWD(2017)0364),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 14. februāra atzinumu par tematu “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ES brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN)”(5),

–  ņemot vērā tā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu(6) un 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par globalizācijas radīto iespēju izmantošanu: tirdzniecības aspekti(7),

–  ņemot vērā ziņojumu par Asociācijas komitejas ceturto sanāksmi, kas notika 2018. gada 14. jūnijā,

–  ņemot vērā 2018. gada 13. jūnija ziņojumu Pilsoniskās sabiedrības forumam par Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības padomes un ES un Centrālamerikas asociācijas nolīguma (AN) pārstāvju ceturto sanāksmi(8),

–  ņemot vērā kopsavilkumu diskusijām, kas 2016. gada 16. jūnijā notika Eiropas un Centrālamerikas pilsoniskās sabiedrības padomdevēju grupu apvienotās sanāksmes laikā(9),

–  ņemot vērā atklātas uzklausīšanas, kas 2018. gada 20. jūnijā, 2016. gada 15. martā un 2012. gada 27. martā tika organizētas Starptautiskās tirdzniecības komitejā (INTA),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(10),

–  ņemot vērā Kopīgo deklarāciju par tirdzniecību un sieviešu iespēju veicināšanu ekonomikas jomā, kas tika pieņemta Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru konferencē Buenosairesā 2017. gada decembrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0459/2018),

A.  tā kā ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgums (turpmāk “nolīgums”) bija pirmais starpreģionālais asociācijas nolīgums, ko noslēdza ES; tā kā tā pamatā ir trīs savstarpēji papildinoši pīlāri, proti, politiskais dialogs, sadarbība un tirdzniecība; tā kā nolīguma tirdzniecības pīlārs (IV daļa) bija diezgan plašs un vērienīgs, kad tas tika apspriests, taču atskatoties jāatzīst, ka nav atjaunināti noteikumi cita starpā par dzimumu un tirdzniecību, digitālo tirdzniecību un elektronisko komerciju, iepirkumu, investīcijām, korupcijas apkarošanu vai maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

B.  tā kā nolīguma tirdzniecības pīlāru provizoriski piemēro piecus gadus: kopš 2013. gada 1. augusta ar Hondurasu, Nikaragvu un Panamu, kopš 2013. gada 1. oktobra ar Kostariku un Salvadoru, un kopš 2013. gada 1. decembra ar Gvatemalu;

C.  tā kā joprojām netiek piemērots politiskais dialogs un sadarbības pīlārs, jo visas dalībvalstis nav ratificējušas nolīgumu; tā kā šo divu pīlāru nepiemērošana rada nelīdzsvarotību starp tirdzniecības un politiskiem jautājumiem, proti tādām ES pamatvērtībām kā demokrātijas un cilvēktiesību veicināšana;

D.  tā kā Centrālamerika ir salīdzinoši mazs tirgus ar gandrīz 43 miljoniem iedzīvotāju un veido 0,25 % no pasaules IKP;

E.  tā kā pēdējo 15 gadu laikā Centrālamerikas valstis ir bijušas atvērtākas tirdzniecībai nekā citas valstis ar tādu pašu ienākumu līmeni; tā kā tomēr imports joprojām ir galvenais tirdzniecības avots ar citām valstīm;

F.  tā kā paši svarīgākie Centrālamerikas tirgi ir tās reģions, Centrālamerikas kopējais tirgus ir otrs lielākais tirdzniecības partneris lielākajai daļai šā reģiona valstu, aptverot 26 % no visa eksporta;

G.  tā kā ES tirdzniecības nolīgumu īstenošana ir svarīga prioritāte Parlamentam, Padomei un Komisijai, lai uzraudzību, novērtētu un definētu ES kopējo tirdzniecības politiku (CCP); tā kā ziņošana par nolīguma ar Centrālameriku īstenošanu ir savlaicīgs un lietderīgs ieguldījums pārdomās par tās iespējamo modernizāciju;

H.  tā kā tagad pietiek pieredzes, datu un statistiskās informācijas, lai novērtētu nolīguma tirdzniecības pīlāra īstenošanu; tā kā Parlamenta rezolūcijā, kura tika pieņemta 2012. gada 11. decembrī, vienlaikus ar tā piekrišanas piešķiršanu nolīgumam, izklāstīti nolīguma tirdzniecības pīlāra mērķi un iekļauti priekšlikumi par papildu pasākumiem tā īstenošanas laikā(11), kuri ir būtiski, lai veiktu nepārtrauktu analīzi,

I.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija Atzinumā Nr. 2/15(12) tika apstiprināts, ka kopējā tirdzniecības politika ir uz vērtībām balstīta politika un ka ilgtspējīgas attīstības veicināšana ir kopējās tirdzniecības politikas neatņemama sastāvdaļa;

J.  tā kā vairākās Centrālamerikas valstīs rada bažas cilvēktiesību situācija,

Galvenie secinājumi un ieteikumi

1.  uzskata, ka nolīgums mēģina sasniegt vienu no tās galvenajiem sākotnējiem mērķiem, jo tas paredz stiprināt reģionālās integrācijas procesu starp Centrālamerikas valstīm, atbalstot reģionālās iestādes, sadarbību un dialogus, veicinot Līguma par Eiropas Savienību 21. panta, vispārējās ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā izklāstīto politikas saskaņotību attīstībai atbalstot to ražošanas nozaru papildināmību, sekmējot taisnīgas pārrobežu apmaiņas un veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi; atkārtoti uzsver, ka nolīgums veicina ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu (LAK) partnerības plašākas stratēģiskas dimensijas konsolidāciju; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, ka nolīgums pilnībā stājas spēkā, jo dažās ES dalībvalstīs vēl nav notikusi tā iekšēja ratifikācija(13), un ka abas puses efektīvi un pienācīgi īsteno visus tirdzniecības pīlāra noteikumus;

2.  atgādina, cik svarīgi ir stiprināt abu reģionu sadarbību, lai saglabātu un stiprinātu daudzpusēju tirdzniecības sistēmu kā būtisku pīlāru, lai sasniegtu IAM un garantētu ekonomikas pārvaldību, kuras pamatā ir noteikumi, nodrošinot taisnīgāku, iekļaujošāku un ilgtspējīgāku tirdzniecību; jo īpaši atgādina par savu atbalstu PTO, uzsverot tās lomu ekonomikas stabilitātes radīšanā un izaugsmes un attīstības atbalstīšanā, un aicina puses izmantot nolīgumā sekmēto dialogu, lai apzinātu un izstrādātu kopīgas stratēģijas PTO nepieciešamajai modernizācijai;

3.  uzsver, ka Centrālamerika ir viens no reģioniem, ko visvairāk skārušas klimata pārmaiņas un dabas katastrofas, un tādēļ mudina veikt visrūpīgāko izpēti par saikni starp zemes izmantošanas maiņu, kas saistīta ar ieguldījumu liberalizāciju un piekļuvi īpašumtiesībām, un monokultūru paplašināšanu, par ūdens resursu un saldūdens aizsardzību un pieejamību, un par nepieciešamību uzturēt un/vai attīstīt attiecīgos sabiedriskos pakalpojumus, kā arī par sadarbību, lai attīstītu nepiesārņojoša sabiedriskā transporta un enerģētikas sistēmas;

4.  uzsver, ka nolīgums pamatojas uz taisnīgām un paredzamām noteikumos balstītām attiecībām, kas veicina drošāku tirdzniecības partneru ekonomisko vidi, ko veido ilgtspējīgas attīstības principi un cilvēktiesību un darba un vides standartu ievērošana, vienlaikus nodrošinot tiesiskumu un labu pārvaldību, un uzsver nepieciešamību nākt klajā ar efektīviem korupcijas apkarošanas pasākumiem; uzskata, ka šāda paredzamība veicina ekonomikas izaugsmi, preču apmaiņu, pakalpojumu sniegšanu, līdzdalību publiskajā iepirkumā, ieguldījumu pievilcību, kvalitatīvu nodarbinātību un labākus darba apstākļus un dzīves standartus, pat ja plūsmas ne vienmēr attīstās lineāri;

5.  aicina Komisiju sniegt atjauninātus un visaptverošus gada ziņojumus par nolīguma īstenošanu, kā pieprasīts attiecīgajās īstenošanas regulās; uzskata, ka ziņojumā par BTN īstenošanu iekļautā informācija nav pietiekama (SWD(2017)0364); norāda, ka dati par importu no Centrālamerikas ir ļoti svārstīgi, jo eksporta lielāko daļu veido patēriņa preces, kuru cenas ir balstās pasaules tirgū, vai produktu daļas globālo vērtību ķēdēs; stingri mudina puses, lai pienācīgi novērtētu nolīguma īstenošanu, veikt atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu regulāru, atjauninātu, salīdzināmu un uzticamu statistikas datu vākšanu un sniegšanu par attiecīgajām nozarēm, tostarp par preču un pakalpojumu tirdzniecību, ieguldījumiem un klimata pārmaiņām, kā arī par MVU darbības konsolidācijas pakāpi, un veikt novērtējumus, pamatojoties uz datiem, kas sadalīti pēc dzimumiem; turklāt mudina abas puses uzraudzīt starptautiski saskaņotu standartu īstenošanu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu; atkārtoti aicina Komisiju atjaunināt un izveidot kopēju metodiku, lai varētu saskaņotāk novērtēt tās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu;

6.  atzinīgi vērtē to, ka tirdzniecības plūsmas starp pusēm kopumā ir izrādījušās noturīgas, neraugoties uz nelabvēlīgu starptautisko ekonomisko kontekstu; norāda, ka ES eksports ir pieaudzis par 22 %, savukārt imports no piecām Centrālamerikas valstīm ir palielinājies par 18,3 %, un ka galvenais ES eksporta galamērķis Centrālamerikā ir Kostarika, kurai seko Panama un Gvatemala, un ka galvenais preču eksportētājs uz ES ir Kostarika, kurai seko Hondurasa un Gvatemala; ar bažām norāda, ka 2015. gadā Kostarikas eksports uz ES ievērojami samazinājās par 40,4 %, saistībā ar liela IT aprīkojuma ražotāja pārcelšanu uz Dienvidaustrumāziju, kā rezultātā kopējais imports no Centrālamerikas samazinājās par 16,8 %;

7.  pauž nožēlu, ka ne Centrālamerika, ne ES pilnībā neizmanto tām piešķirtās tarifu kvotas un tādējādi aicina noteikt potenciālās nozares, kurās būtu jāveicina turpmāka apmaiņa; pauž nožēlu, ka skaitļi par preferenču izmantošanas rādītājiem ir pieejami tikai par Kostariku; pauž bažas par to, ka tikai 16,6 % no ES attaisnotā eksporta uz Kostariku ir piemērots BTN, kamēr likme attiecībā uz Kostarikas eksportu uz ES ir bijusi 92 %(14); atgādina par to, cik svarīgi ir nodrošināt iekļaujošāku tirdzniecību un veicināt pienācīgu MVU un jo īpaši maza apjoma lauksaimnieku integrāciju vērtību ķēdēs; šajā sakarībā lūdz Komisiju aktīvi rīkoties, lai palielinātu zināšanas un ļautu izmantot iespējas, ko nolīgums rada Eiropas ražotājiem, jo īpaši MVU, nolūkā paaugstināt preferenču izmantošanas līmeni un esošo tarifa kvotu izmantošanu;

8.  norāda, ka galvenie produkti, ko Centrālamerika eksportē uz ES, joprojām ir ļoti koncentrēti primārajā sektorā un tie ir relatīvi zemas pievienotās vērtības produkti, piemēram, tekstilmateriāli, kafija, cukurs, automašīnu rezerves daļas vai garneles, savukārt galvenie produkti, ko ES eksportē uz Centrālameriku, ir mehānismi un ierīces, ķīmiskās rūpniecības vai tai radniecīgo nozaru produkti un transportēšanas aprīkojums; tomēr norāda, ka nolīgums jau ir sācis sekmēt Centrālamerikas eksporta modernizēšanu un dažādošanu ar produktiem, kuriem ir lielāka pievienotā vērtība, piemēram, adatas, protezēšanas ierīces un medicīnas ierīces, kā arī palielināt godīgas tirdzniecības un sertificētu bioloģisko produktu eksportu;

9.  pauž nožēlu, ka ne trešajā gada ziņojumā, ne arī ziņojumā par ES BTN īstenošanu, kas attiecas uz 2016. gadu, nav iekļauti attiecīgi dati ieguldījumu plūsmu novērtēšanai; aicina Komisiju turpmākajos ziņojumos iekļaut šādus datus;

10.  ņem vērā to, ka kopējā ES pakalpojumu tirdzniecība ar Centrālameriku ir nedaudz samazinājusies, un šķiet, ka tā ir koncentrēta Panamā un Kostarikā, un aicina Komisiju sniegt papildu katras konkrētas valsts analīzi pēc nozarēm;

11.  atzīst panākumus sanitāro un fitosanitāro standartu, izcelsmes noteikumu un tirdzniecības tehnisko šķēršļu jomā, un aicina puses uzlabot agrīno brīdināšanu un pārredzamību un informācijas apmaiņu par iekšējiem tiesību aktiem un procedūrām; norāda, ka Centrālamerika ir norūpējusies par ES jauno tiesisko regulējumu, kas potenciāli varētu kavēt palmu eļļas eksportu; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga savlaicīga informācija un lielāka ex ante apmaiņa, lai ļautu pusēm paredzēt un pielāgoties mainīgajiem modeļiem un ievērot iekšējās tiesību aktu prasības;

12.  uzsver, ka jāpanāk turpmāks progress, piemēram, saistībā ar Kostarikas diskriminējošiem nodokļiem attiecībā uz alkoholisko dzērienu importu; pauž bažas arī par neatrisinātiem jautājumiem, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) efektīvu aizsardzību, piemēram, Kostarikā (Manchego), Gvatemalā (Parmigiano) vai Hondurasā (ģenērisko zāļu saraksts), un iesaka veikt turpmākus pasākumus atbilstības panākšanai;

13.  pauž nožēlu, ka esošajā nolīgumā nav paredzēta īpaša sadaļa MVU, un mudina Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), dalībvalstis un Centrālameriku iekļaut šādu sadaļu nākošajā nolīguma pārskatīšanā; aicina puses nodot MVU rīcībā visu juridisko un administratīvo atbalstu un instrumentus, kas MVU vajadzīgi, lai saskaņā ar šo nolīgumu iesaistītos tirdzniecībā un ieguldījumos, veicinātu lielāku apmaiņu un palielinātu līdzdalību nolūkā gūt labumu no nolīguma, tostarp veicot aktīvus pasākumus, lai sekmētu MVU internacionalizāciju un izveidotu kontaktpunktus un specializētu tīmekļa vietni MVU; atkārtoti aicina veicināt pasākumus, lai palielinātu abu reģionu ieinteresēto personu, īpaši MVU, informētību par nolīgumu un pieejamo atbalstu; atkārtoti aicina veicināt sadarbību ar atbilstīgiem tehniskajiem un finanšu resursiem abiem reģioniem stratēģiskās nozarēs;

14.  uzsver, ka ir būtiski Centrālamerikā godīgi un pārredzami atvērt publiskā iepirkuma tirgus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem; pauž bažas, ka centrālās valdības un reģionālās valdības līmenī varētu vēl lielākā mērā atvērt iepirkuma tirgus Centrālamerikā;

15.  uzskata, ka būtisks šķērslis ieguldījumiem Centrālamerikā ir reģionālie netarifu pasākumi; mudina Komisiju nodrošināt, lai Centrālamerikas valstis veicinātu labākus ieguldījumu nosacījumus un uzlabotu vietējo uzņēmējdarbības vidi Eiropas ieguldītājiem, kuri var uzlabot nodarbinātību un infrastruktūru un ņemt vērā ievērojamās reģiona attīstības vajadzības;

16.  uzstāj, ka efektīvi jāīsteno īpašās saistības, kas attiecas uz tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) noteikumiem, kuri ir neatņemama nolīguma daļa un ir būtiski izvirzīto mērķu sasniegšanai; pieņem zināšanai, ka Komisija 2019. gadā veiks nolīguma, tostarp tā tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, ex post novērtējumu, iesaistot neatkarīgos ekspertus, un tas būtu jāveic arī turpmāk; atgādina, ka TIA sadaļā ir paredzēta vietējo konsultantu grupu (VKG) vai komiteju izveide saistībā ar jautājumiem, kas saistīti ar darbu, vidi un ilgtspējīgu attīstību; atzinīgi vērtē arī to, ka šobrīd visās Centrālamerikas valstīs ir izveidoti pilsoniskās sabiedrības konsultāciju mehānismi; norāda, ka ir paustas nopietnas bažas par šo padomdevēju grupu neatkarību un to spēju piedalīties dažās Centrālamerikas valstīs; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā nenotika Asociācijas komitejas un apakškomiteju un pilsoniskās sabiedrības dialoga foruma sanāksmes, un uzskata, ka sanāksmēm ir jānotiek vismaz katru gadu; aicina nolīguma puses strauji ieviest mehānismus un nepieciešamos finanšu līdzekļus vietējo konsultantu grupu stiprināšanai, nodrošinot neatkarīgas un reprezentatīvas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ar līdzsvarotu ieinteresēto personu pārstāvību, lai tās varētu pienācīgi piedalīties; turklāt aicina arī nolīguma puses ar konsultantu grupām, kā arī dažādu apakškomiteju locekļiem izveidot efektīvus dialoga mehānismus un iekļaut tos ex post novērtēšanas procesos, kuri ir ieplānoti 2019. gadā; atzinīgi vērtē ES un Centrālamerikas 2016. gada 16. jūnijā notikušās vietējo konsultantu grupu 3. apvienotajā sanāksmē sniegtos ieteikumus un aicina puses tos īstenot; atgādina, ka TIA sadaļā ir iekļauti juridiski saistoši noteikumi efektīvai darba, sociālo un vides aizsardzības standartu īstenošanai; atzinīgi vērtē to, ka nolīgumā ir paredzēts regulārs dialogs par kopīgo saistību īstenošanu; norāda, ka Parlaments ir mudinājis Komisiju pastiprināt TIA sadaļu uzraudzības, īstenošanas un izpildes mehānismus; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas 15 punktu plānu ES TIA sadaļas efektivitātes palielināšanai un atgādina, ka jāturpina dialogs ar dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp Parlamentu par efektīvu īstenošanas mehānismu attiecībā uz tirdzniecības nolīgumos iekļautajām darba un vides aizsardzības saistībām;

17.  aicina puses pārskatīt nolīgumu, lai ieviestu piemērotu un efektīvu strīdu izšķiršanas mehānismu, tostarp dažādu citu īstenošanas metožu vidū izskatīt arī sankcijas, kā atturošu instrumentu, kas izmantojams kā galējs līdzeklis nopietnu pārkāpumu gadījumā un ļaujot attiecīgi piedalīties sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai;

18.  mudina ES un visas Centrālamerikas valstis ratificēt un pilnībā īstenot daudzpusējus vides nolīgumus par cīņu pret klimata pārmaiņām, jo īpaši saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumu; uzsver, ka ES un Centrālamerikai ir jāpastiprina sadarbība šajā jomā;

19.  pieņem zināšanai SDO sagatavotos dažādu valstu ziņojumus un joprojām pastāvošās problēmas; aicina attiecīgās Centrālamerikas valstis izskaust vardarbību, kas vērsta pret arodbiedrību pārstāvjiem un pamatiedzīvotājiem, un īstenot likumdošanas pasākumus, lai efektīvi īstenotu SDO pamatkonvencijas par biedrošanās brīvību, darba koplīgumu slēgšanu un nediskrimināciju, kā arī bērnu darbu; uzsver, ka ir svarīgi stiprināt darba inspekcijas pārbaudes un uzlabot sociālo dialogu;

20.  prasa Komisijai apliecināt, ka precēm vai preču daļām, kas ražotas eksporta pārstrādes zonās (EPZ), nepiemēro Nolīguma preferenciālos tarifus, jo EPZ ir atbrīvotas no starptautisko darba tiesību standartu un valsts vides tiesību aktu ievērošanas; prasa Komisijai sniegt konkrētu informāciju par muitas vai citiem noteikumiem, ko piemēro, lai atšķirtu produktus no EPZ, uz kuriem tādējādi neattiecas tarifu atcelšana;

21.  atgādina, ka nedrīkst pārsniegt stabilizācijas mehānismā banāniem noteiktās robežvērtības, kuras pievienotas nolīgumam un ir piemērojamas līdz 2020. gadam, un ka, beidzoties šim termiņam, pusēm jāturpina sniegt statistikas datus, tostarp par godīgu tirdzniecību un bioloģiskajiem ražojumiem; norāda, ka 2018. gada septembrī Nikaragva un Gvatemala pārsniedza robežvērtības (attiecīgi 349 % un 102 %), un pauž bažas par to, ka tas ietekmē Eiropas banānu ražotājus; atgādina par Komisijas apņemšanos vēlākais līdz 2019. gada 1. janvārim izvērtēt Savienības banānu ražotāju situāciju un, ja ievērojami pasliktinātos tirgus vai ES banānu ražotāju situācija, varētu paredzēt mehānisma darbības termiņa pagarināšanu; atgādina, ka, ņemot vērā stabilizācijas mehānismu un drošības klauzulu, kas tika ieviesta šajā nolīgumā, Komisijai gan Eiropas Parlamentam, gan attiecīgajām rūpniecības nozarēm būtu jādara pieejama rūpīgāka un regulārāk apkopota informācija par tirgus attīstības tendencēm;

22.  uzsver, ka nesenās politiskās un ekonomiskās norises saistībā ar vardarbību, nesodāmību, korupciju, nestabilām tieslietu sistēmām un nepietiekamu tiesiskumu dažās Centrālamerikas valstīs var radīt ekonomiskās sekas, kas negatīvi ietekmētu reģionu kopumā un varētu novest pie reģiona destabilizācijas; pauž īpašu satraukumu par pašreizējo situāciju Nikaragvā un asi nosoda to; aicina Komisiju un EĀDD arī turpmāk rūpīgi uzraudzīt situāciju Nikaragvā un vajadzības gadījumā izvērtēt iespējamos pasākumus, kas veicami, ņemot vērā asociācijas nolīgumu; atgādina, ka demokrātijas klauzula ir būtisks elements visos Savienības nolīgumos ar trešām valstīm;

23.  atgādina par ES pienākumu, kas noteikts LESD 8. pantā, kā arī ES un citu Buenosairesas deklarācijas par dzimumu līdztiesību un tirdzniecību parakstītājvalstu saistības iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu tirdzniecības politikā; aicina puses pastiprināt šā nolīguma uzsvaru uz dzimumu līdztiesību un turpmākajā pārskatīšanā atbalstīt īpašas dzimumu līdztiesības sadaļas iekļaušanu;

24.  mudina Austriju, Beļģiju un Grieķiju ratificēt nolīgumu un atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi pilnībā piemērot pārējās nolīguma daļas, tostarp sadarbību ekonomikas un tirdzniecības attīstības jomā (52. pants un citi);

25.  atzinīgi vērtē to, ka puses beidzot sāk administratīvās un institucionālās procedūras, lai pieņemtu attiecīgo protokolu par Horvātijas iekļaušanu nolīgumā;

o
o   o

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, EĀDD, dalībvalstīm, Centrālamerikas valstu valdībām un EuroLat asamblejai.

(1) OV L 346, 15.12.2012., 3. lpp.
(2) OV C 434, 23.12.2015., 181. lpp.
(3) 2012. gada 8. novembra Starpposma ziņojums par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0238.
(5) OV C 227, 28.6.2018., 27. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0230.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0439.
(8) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/july/tradoc_157150.pdf
(9) https://www.eesc.europa.eu/sites/default/files/resources/docs/en_joint-document_advisory-groups_16-june-2016_final.pdf
(10) OV C 369, 11.10.2018., 132. lpp.
(11) Starptautiskās tirdzniecības komitejas 2012. gada 19. septembra atzinums par Starpposma ziņojumu par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses.
(12) ECLI:EU:C:2017:376.
(13) 2018. gada 10. septembrī ratifikācija joprojām nav notikusi Austrijā, Beļģijā, Apvienotajā Karalistē un Grieķijā. http://www.consilium.europa.eu/lv/documents-publications/treaties-agreements/agreement/?id=2012001
(14) Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Trešais gada ziņojums par to, kā īstenota IV daļa Nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses“ (COM(2017)0160).


Programmas InvestEU izveide ***I
PDF 408kWORD 117k
Teksts
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 16. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2018)0439 – C8-0257/2018 – 2018/0229(COD))(1)
P8_TA(2019)0026A8-0482/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P8_TA(2019)0026A8-0482/2018
Komisijas priekšlikumā
P8_TA(2019)0026A8-0482/2018
---------------------------------------------------------
P8_TA(2019)0026A8-0482/2018

Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA
ar ko izveido programmu InvestEU

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu un 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(-1)  Eiropas Stratēģisko investīciju fonds ir izrādījies vērtīgs instruments privāto ieguldījumu piesaistīšanai, izmantojot ES garantiju un EIB grupas pašas resursus.

(1)  Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 1,8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais publisko un privāto ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālajam ieguldījumam ilgtermiņa izaugsmes vajadzību uzturēšanai, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem ("MVU"), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

(2)  Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi nelielu pārklāšanos. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārās ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Nesaderīgu noteikumu rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šāda kombinācija būtu bijusi izdevīga, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc būtu jāizveido vienots fonds – fonds InvestEU –, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finanšu piedāvājumu saskaņā ar vienotu budžeta garantijas shēmu, tādējādi uzlabojot Savienības intervences ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības budžeta izmaksas.

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, stratēģiju "Eiropa 2020", kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, Eiropas darba kārtību kultūrai, tiesību aktu paketi "Tīru enerģiju ikvienam Eiropā", Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju, ▌kosmosa stratēģiju Eiropai un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

(4)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm izstrādā pašas savas valsts daudzgadu ieguldījumu stratēģijas, lai atbalstītu minētās reformu prioritātes. Stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kas atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jākalpo tam, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko attiecīgā gadījumā saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un fonda InvestEU.

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju un sociāli ekonomisko konverģenci, tostarp inovācijas un digitalizācijas jomā, kā arī jāpalīdz uzlabot resursu efektīvu izmantojumu atbilstīgi aprites ekonomikai, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību un iekļautību, un sociālo noturību ▌un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Tas padarītu Savienības ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku, kā arī uzlabotu tās spēju reaģēt ciklisku lejupslīžu gadījumā. Šajā sakarā fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski, ekonomiski un sociāli dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un attiecīgā gadījumā īstenošanas partneru finansiālās iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai nodrošinātu stratēģiskus, ilgtermiņa ieguvumus galvenajās Savienības politikas jomās, kurās finansējums citādi netiktu nodrošināts vai tiktu nodrošināts nepietiekami, tādējādi palīdzot sasniegt Savienības politikas mērķus.

(5a)  Komisijai un īstenošanas partneriem būtu jānodrošina, ka programma InvestEU pilnībā izmanto papildināmību un sinerģiju ar dotāciju finansējumu un citām darbībām tās atbalstītajās politikas jomās, ievērojot citu Savienības programmu mērķus, piemēram, "Apvārsnis Eiropa", Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas digitālā programma, vienotā tirgus programma, Eiropas kosmosa programma, Eiropas Sociālais fonds +, Radošā Eiropa, Vides un klimata pasākumu programma (LIFE).

(5b)  Kultūras un radošās nozares ir noturīgas un ātri augošas ekonomikas nozares Savienībā, radot gan ekonomikas, gan kultūras vērtību no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma. Tomēr to aktīvu nemateriālā būtība ierobežo piekļuvi privātajam finansējumam, kas ir ļoti svarīgs, lai varētu veikt ieguldījumus, izvērstos un konkurētu starptautiskā līmenī. Pamatprogrammā "Radošā Eiropa" izveidotais īpašais garantiju fonds ir veiksmīgi stiprinājis kultūras un radošo nozaru uzņēmumu finansiālās spējas un konkurētspēju. Tāpēc programmai InvestEU vajadzētu arī turpmāk atvieglot kultūras un radošo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam.

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kultūras mantojumā, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali, kā arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā. InvestEU finansētajiem projektiem būtu jāatbilst tādiem Savienības sociālajiem un vides standartiem kā darba tiesību ievērošana un klimatam draudzīga enerģijas izmantošana un atkritumu apsaimniekošana. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(7)  Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā 2015. gadā, ka arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu saskaņotos mērķus, tostarp tos, kas iekļauti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc, izstrādājot fondu InvestEU, būtu jābalstās uz ilgtspējīgas attīstības un drošības principiem, un ar fosilo kurināmo saistītie ieguldījumi nebūtu jāatbalsta, ja vien nav pienācīga pamatojuma tam, ka ieguldījumi veicinās Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.

(8)  Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz sociāliem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas rīcības plānā "Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana"(5).

(8a)   Lai veicinātu ilgtermiņa finansējumu un ilgtspējīgu izaugsmi, būtu jārosina ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijas arī attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, pārskatot maksātspējas prasības saistībā ar tādu ieguldījumu projektu finansēšanu, kuru pamatā ir programmas InvestEU ietvaros piešķirtā ES garantija. Lai saskaņotu apdrošinātāju stimulus sasniegt Savienības ilgtermiņa ilgtspējīgas izaugsmes mērķi un novērst šķēršļus ieguldījumiem programmas InvestEU ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā šī pārskatīšana Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīvas 2009/138/EK(6) 77.f panta 3. punktā minētajā ziņojumā.

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi – 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai DFS 2021.–2027. gada periodā, kā arī pēc iespējas ātri, bet ne vēlāk kā līdz 2027. gada sasniegt gada mērķi ― 30 %. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 40 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU