Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2019. gada 17. janvāris - StrasbūraPagaidu redakcija
Azerbaidžāna, it īpaši Mehmana Huseinova lieta
 Sudāna
 Kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programma Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā *
 2017. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību kontroli
 Bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūcijas prasības
 Savienības budžeta aizsardzība vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ***I
 Programmas “Fiscalis” izveide sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā ***I
 Programmas “Tiesības un vērtības” izveide ***I
 Eiropas Kodoldrošuma instruments, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu *
 Maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos īstenošana
 Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskats
 Diferencēta integrācija
 Ombuda stratēģiskā izmeklēšana OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību

Azerbaidžāna, it īpaši Mehmana Huseinova lieta
PDF 332kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Azerbaidžānu, jo īpaši Mehman Huseynov lietu (2019/2511(RSP))
P8_TA-PROV(2019)0033RC-B8-0056/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Azerbaidžānā, jo īpaši 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par Azerbaidžānas žurnālista Afgan Mukhtarli lietu(1), 2015. gada 10. septembra rezolūciju par Azerbaidžānu(2) un 2014. gada 18. septembra rezolūciju par cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu Azerbaidžānā(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 4. jūlija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) attiecībā uz sarunām par ES un Azerbaidžānas visaptverošo nolīgumu(4),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politiku, jo īpaši 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra augstākā līmeņa sanāksmei(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs(6),

–  ņemot vērā ES un Azerbaidžānas parlamentārās sadarbības komitejas 15. sanāksmi, kura notika 2018. gada 7.–8. maijā,

–  ņemot vērā 1996. gada ES un Azerbaidžānas Partnerības un sadarbības nolīgumu un Padomes 2016. gada 14. novembrī pieņemtās pilnvaras Komisijai un PV/AP panākt visaptverošu nolīgumu ar Azerbaidžānu un 2017. gada 7. februārī sākt sarunas par iepriekšminēto nolīgumu,

–  ņemot vērā PV/AP 2017. gada 7. marta paziņojumu par Mehman Huseynov notiesāšanu Azerbaidžānā,

–  ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē;

–  ņemot vērā darba grupas patvaļīgas aizturēšanas jautājumos aktuālāko ziņojumu par tās braucienu uz Azerbaidžānu, uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Mehman Huseynov, emuāru autors, kas raksta par pretkorupcijas jautājumiem, un Reportieru brīvības un drošības institūta (IRFS) direktors, pašlaik izcieš divus gadus ilgu cietumsodu pēc viņa notiesāšanas 2017. gada 3. martā par publiski paustajām sūdzībām saistībā viņa pieredzi par policijas slikto izturēšanos un tās īstenoto spīdzināšanu, kā arī par valdības amatpersonu kritizēšanu, atklājot šo amatpersonu neizskaidrojamo bagātību;

B.  tā kā M. Huseynov, kuru ir paredzēts atbrīvot 2019. gada martā, var piespriest papildu cietumsodu no 5 līdz 7 gadiem, saistībā ar apsūdzību saskaņā ar 317. panta 2. punktu par „vardarbības piemērošanu, kas nav bīstama kriminālsodu izpildes iestāžu vai izmeklēšanas izolatoru darbinieku dzīvībai vai veselībai”;

C.  tā kā pret M. Huseynov izvirza aizdomas par uzbrukumu cietuma apsargam, lai izvairītos no kārtējās pārbaudes 2018. gada 26. decembrī; tā kā pēc iespējamā uzbrukuma viņš tika ievietots izolatorā bez tiesībām tikties ar savu advokātu; tā kā M. Huseynov 28. decembrī uzsāka bada streiku, lai protestētu pret šiem mēģinājumiem pagarināt viņam piespriesto sodu un pret iespējamām jaunām apsūdzībām; tā kā 30.  decembrī emuāru autora veselības stāvoklis pasliktinājās un viņš zaudēja samaņu; tā kā pēc viņa radinieku neatlaidīga pieprasījuma viņš pārtrauca sauso bada streiku un sāka uzņemt organismā šķidrumu; tā kā 2019. gada 11. janvārī ES delegācija Azerbaidžānā varēja viņu apmeklēt un tika apstiprināts, ka viņš saņem medicīnisko palīdzību;

D.  tā kā tas nav vainīgais gadījums ar piemēriem, kad iestādes cenšas panākt jaunas apsūdzības pret politiskajiem ieslodzītajiem, kuru pašreizējie cietumsodi drīz tuvojas beigām; tā kā saskaņā ar Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības forumu šis ir piektais šāds gadījums iepriekšējo mēnešu laikā;

E.  tā kā 2019. gada 4. janvārī Baku Nizami rajona tiesa nolēma uzlikt administratīvo sodu tiem, kuri piedalījās protestos pret jaunas krimināllietas ierosināšanu pret M. Huseynov, proti, Mete Turksoy, Afghan Sadigov, Nurlan Gahramanli, Elimkhan Aghayev, Sakhavat Nabiyev, Ismayil Islamoghlu, Goshgar Ahmadov,Yashar Khaspoladov, Farid Abdinov, Elchin Rahimzade, Orkhan Mammadov, Bakhtiyar Mammadli, Fatima Movlamli, Matanat Mahmurzayeva un Parvin Abishova; tā kā visi apsūdzētie tika atzīti par vainīgiem saskaņā ar administratīvo pārkāpumu kodeksa 513. panta 2. punktu (noteikumu par manifestāciju organizēšanu, piketiem un demonstrācijām pārkāpums);

F.  tā kā nav nekādu apliecinājumu tam, ka plašsaziņas līdzekļu vide un vārda brīvība Azerbaidžānā būtu uzlabojusies; tā kā Azerbaidžāna organizācijas „Reportieri bez robežām” publicētajā pasaules preses brīvības indeksā 180 valstu vidū ieņem 163. vietu; tā kā Azerbaidžānā pašlaik 10 žurnālisti izcieš cietumsodus;

G.  tā kā vairāku neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu tīmekļa vietnes un portāli joprojām ir bloķēti un ir nepieejami iekšzemē, citu starpā Azadlieq Radio (Radio Brīvā Eiropa/Radio Azerbaidžānas brīvības dienests) un tā starptautiskais dienests, Radio Brīvā Eiropa Radio Brīvība, laikraksts Azadliq (nesaistīti ar Azadliq Radio), Meydan TV un Azerbaijan Saadi (Azerbaidžānas stunda); tā kā 2017. gada beigās un 2018. gada sākumā Azerbaidžānas pilsoņi tika aptaujāti, lai izvietotu kritiskus komentārus Facebook vietnē, vai vienkārši pievienotu atbalsta zīmi sociālo plašsaziņas līdzekļu statusam, vai uzklikšķinātu uz “dalību” politiskās manifestācijās;

H.  tā kā 2018. gada decembrī Baku Ekonomikas un administratīvā tiesa nolēma, ka pētnieciskajai žurnālistei Khadija Ismayilova ir nosakāms naudas sods vairāk nekā 23 000 EUR apmērā uz aizdomu pamata par ienākumu nodokļa nemaksāšanu lietā saistībā ar Radio Brīvā Eiropa, kurā viņa strādāja par redaktori un nekad nav ieņēmusi juridiskā pārstāvja amatu; tā kā viņas advokāts Yalchin Imanov ir viena no tām personām, kas ir izslēgtas no Azerbaidžānas advokātu asociācijas; tā kā Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2019. gada 10. janvārī sprieda par K. Ismyilova sūdzību pret Azerbaidžānas valdību saistībā ar video par viņas personīgo dzīvi izplatīšanu, konstatējot, ka viņas tiesības ir pārkāptas saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu (personīgās un ģimenes dzīves neaizskaramība) un 10. pantu (vārda brīvība);

I.  tā kā grozījumi, kas 2017. gadā ieviesti Civilprocesā un Administratīvo procesa kodeksā, kā arī Likumā par advokatūru, aizliedz praktizējošiem advokātiem, kuri nav Advokātu asociācijas biedri, piedalīties tiesā un pārstāvēt savus klientus; tā kā šis jaunais noteikums ir vērsts pret daudziem juristiem, kuri pārstāv opozīcijas locekļus un cilvēktiesību aktīvistus un kuri ir izslēgti no advokatūras, vai pret kuriem ir noteikti disciplināri pasākumi;

J.  tā kā Azerbaidžāna ir Eiropas Padomes dalībvalsts un tādēļ ir apņēmusies ievērot demokrātijas principus, cilvēktiesības un tiesiskumu; tā kā divi Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra referenti Azerbaidžānas jautājumos ir pauduši dziļas bažas par jaunajām apsūdzībām, kas izvirzītas pret M. Huseynov; tā kā tādas pašas bažas ir paudis EDSO pārstāvis plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos;

K.  tā kā 2018. gada 11. jūlijā ES un Azerbaidžāna pabeidza partnerības prioritāšu izstrādi, nosakot kopīgas politikas prioritātes, lai virzītu un uzlabotu ES un Azerbaidžānas partnerību turpmākajos gados,

1.  aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Mehman Huseynov un mudina Azerbaidžānas iestādes atsaukt visas pret viņu izvirzītās apsūdzības; pauž bažas par viņa veselību, kuras aizsardzībai varas iestādēm jānodrošina visa nepieciešamā profesionālā medicīniskā palīdzība, turklāt jāatļauj regulāri viņa ģimenes locekļu apmeklējumi un priviliģēta juridiskā palīdzība;

2.  aicina izbeigt Azerbaidžānas represijas pret citādi domājošiem un aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot no ieslodzījuma visus politieslodzītos, tostarp žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus un citus pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, tostarp, bet ne tikai Afgan Mukhtarli, Ilkin Rauamzadeh, Rashad Ramazanov, Seymur Hazi, Giyas Ibrahimynov, Mehman Huseynov, Bayram Mammadov, Araz Guliyev, Tofig Hasanli, Ilgiz Qahramanov un Afgan Sadygov, un prasa atsaukt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības un pilnībā atjaunot viņu politiskās un pilsoniskās tiesības;

3.  atzinīgi vērtē to, ka Azerbaidžānā dažu iepriekšējo gadu laikā no apcietinājuma ir atbrīvoti vairāki augsta līmeņa cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti, opozīcijas locekļi un aktīvisti; aicina Azerbaidžānas varas iestādes nodrošināt to personu brīvu pārvietošanos, pret kuriem ir vērsti ierobežojumi, tostarp Ilgar Mammadov, Intigam Alyiev, Khadija Ismaileva un citiem žurnālistiem, un ļaut viņiem brīvi strādāt; pauž bažas par jaunajām kriminālajām apsūdzībām, kas izvirzītas pret K. Ismayilova, un aicina tās atsaukt;

4.  atgādina Azerbaidžānai par tās saistībām, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, un aicina Azerbaidžānas varas iestādes pilnībā ievērot un izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus;

5.  mudina Azerbaidžānas valdību pilnībā sadarboties ar Eiropas Padomes Venēcijas komisiju un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru un īstenot to ieteikumus un ANO īpašās procedūras attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī nodrošināt, ka neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības grupas un aktīvisti var brīvi un bez ierobežojumiem darboties, tostarp grozot tiesību aktus, kas ievērojami ierobežo pilsoniskās sabiedrības finansējumu;

6.  aicina Azerbaidžānu pilnībā garantēt preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību gan ar tiesību aktiem, gan praksē, kā arī gan tiešsaistē, gan bezsaistē, lai garantētu vārda brīvību atbilstoši starptautiskajiem standartiem;

7.  mudina Azerbaidžānas varas iestādes nodrošināt Advokātu asociācijas faktisku neatkarību no izpildvaras; uzstāj, ka neatkarīgi praktizējošiem juristiem tiek atļauts turpināt praktizēt un pārstāvēt savus klientus uz notariāli apstiprinātu pilnvaru pamata, un aicina izbeigt advokātu, kas pārstāv opozīcijas un cilvēktiesību aktīvistus, patvaļīgo izslēgšanu no advokatūras;

8.  pauž bažas par apgalvojumiem attiecībā uz vairākiem PACE locekļiem un par iespējamiem mēģinājumiem ietekmēt Eiropas lēmumu pieņēmējus, izmantojot nelikumīgus līdzekļus, kuru mērķis ir likt šķēršļus kritikai par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Azerbaidžānā;

9.  pauž bažas par LGBTI personu situāciju Azerbaidžānā un aicina Azerbaidžānas valdību pārtraukt traucēt to cilvēktiesību aizstāvju darbībām, kuri veicina un aizsargā LGBTI personu tiesības, un izbeigt iebiedēt viņus;

10.  uzsver, cik svarīgs ir jaunais nolīgums starp ES un Azerbaidžānu; uzsver, ka jaunā nolīguma pamatā ir jābūt demokrātiskām reformām, tiesiskumam, labai pārvaldībai, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai; uzsver, ka Parlaments cieši uzraudzīs situāciju visā sarunu gaitā par jaunu nolīgumu, pirms tiek lemts par piekrišanas sniegšanu nolīgumam;

11.  aicina Padomi, Komisiju un PV/AP nodrošināt, ka M. Huseynov un visu citu politieslodzīto atbrīvošana Azerbaidžānā joprojām saglabājas kā ES un Azerbaidžānas divpusējo attiecību prioritāte;

12.  mudina ES un dalībvalstu delegācijas Azerbaidžānā palielināt centienus, lai atbalstītu politiskos ieslodzītos, reportierus un emuāru autorus, korupcijas apkarošanas aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus un pilsoniskās sabiedrības locekļus, kā arī palīdzētu viņiem;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijai, Azerbaidžānas Republikas valsts prezidentam, valdībai un parlamentam, Eiropas Padomei un EDSO.

(1) OV C 331, 18.9.2018., 105. lpp.
(2) OV C 316, 22.9.2017., 64.207. lpp.
(3) OV C 234, 28.6.2016., 2. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0294.
(5) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.
(6) OV C 337, 20.9.2018., 82. lpp.
(7) 2017. gada 2. augusta ziņojums Nr. A/HRC/36/37/Add.1.


Sudāna
PDF 336kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Sudānu (2019/2512(RSP))
P8_TA-PROV(2019)0034RC-B8-0053/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu, jo īpaši tās, kas pieņemtas 2018. gada 31. maijā(1), 2018. gada 15. martā(2), 2017. gada 16. novembrī(3) un 2016. gada 6. oktobrī(4),

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram Sudāna ir pievienojusies kopš 1986. gada,

–  ņemot vērā 2007. gada Saharova balvas par domas brīvību piešķiršanu cilvēktiesību aizstāvim Saliham Mahmudam Osmanam,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. novembra secinājumus par Sudānu,

–  ņemot vērā trijotnes (ASV, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes) un Kanādas 2019. gada 8. janvāra paziņojumu par reakciju uz nepārtrauktajiem protestiem Sudānā,

–  ņemot vērā runaspersonas ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 24. decembra un 2019. gada 11. janvāra paziņojumus par ilgstošajiem protestiem Sudānā,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Sudānas 2005. gada konstitūciju,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu, ko Sudānas valdība parakstīja 2005. gadā,

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 11. decembrī sarīkotos interaktīvos dialogus par cilvēktiesību stāvokli Sudānā,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā decembra vidū, reaģējot uz pieaugošo inflāciju, Sudānas valdība paziņoja par subsīdiju izbeigšanu pamatprecēm; tā kā inflācija šajā valstī, proti, aptuveni 122 %, ir otrā lielākā pasaulē(5);

B.  tā kā kopš 19. decembra visā Sudānā ielās notiek demonstrācijas, kurās sapulcējušies cilvēki protestē pret cenu pieaugumu, samazinātajām subsīdijām attiecībā uz pamatprecēm un degvielas trūkumu; tā kā šie protesti no pilsētām un ciematiem ir sasnieguši galvaspilsētu Hartūmu;

C.  tā kā demonstrācijas vērsās plašumā un ielās izgāja vēl desmitiem tūkstoši cilvēku, kas parādīja plašu Sudānas sabiedrības aprindu nepatiku pret valsts autoritāro režīmu un kurās sapulcējušies cilvēki prasīja valsts prezidentam Omāram al Baširam, kurš pie varas ir 29 gadus, atkāpties no amata;

D.  tā kā, paužot solidaritāti ar protestētājiem, savu dalību valdībā ir atsaukušas 22 politiskās partijas; tā kā protestus atbalsta daži prezidenta bijušie sabiedrotie un viņa valdošās partijas locekļi, kuri tiek uzskatīti par nopietnu apgrūtinājumu prezidentam al Baširam, kurš vēlas grozīt Konstitūcijas 57. pantu, lai iegūtu pilnvaras uz mūžu;

E.  tā kā 2019. gada 1. janvārī 22 opozīcijas partijas un politiskās grupas pieprasīja prezidentam al Baširam nodot varu “suverēnai padomei” un pagaidu valdībai, kas paredzētu “piemērotu” datumu demokrātiskām vēlēšanām; tā kā nākamās prezidenta vēlēšanas Sudānā ir paredzētas 2020. gadā, tā kā saskaņā ar Sudānas konstitūciju pašreizējais prezidents Omārs al Baširs pēc pašreizējā pilnvaru termiņa beigām prezidenta vēlēšanām vairs kandidēt nevarēs; tā kā daži Sudānas likumdevēji ir paziņojuši par vēlēšanos grozīt konstitūciju, palielinot prezidenta pilnvaru termiņu skaitu, kas ļautu prezidentam al Baširam kandidēt 2020. gada prezidenta vēlēšanās;

F.  tā kā Sudānas iestādes ir nosūtījušas valsts drošības spēkus, policiju un paramilitāras organizācijas, kas izmantoja pārmērīgu spēku, lai izklīdinātu neapbruņotos protestētājus, sitot viņus ar stekiem un šaujot ar kaujas munīciju, gumijas lodēm un asaru gāzi;

G.  tā kā prezidents al Baširs ir vienīgais amatā esošais valsts vadītājs, kam inkriminē noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un genocīdu, kas pastrādāts viņa sarīkotās etniskās tīrīšanas laikā Dārfūrā, par ko Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi divus apcietināšanas orderus (2009. gada 4. martā un 2010. gada 12. jūlijā); tā kā, lai gan Sudāna nav Romas statūtu dalībvalsts, ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1593 (2005) ir prasīts, lai tā sadarbotos ar Starptautisko Krimināltiesu; tā kā, neraugoties uz izdoto apcietināšanas orderi, prezidents al Baširs nesodīti turpināja savus noziegumus, paplašinot bombardēšanu un uzbrukumus civiliedzīvotājiem arī ārpus Dārfūras — Sudānas Zilās Nīlas pavalstī un Dienvidkordofānas pavalstī;

H.  tā kā pēc starptautisko cilvēktiesību organizāciju rīcībā esošās informācijas līdz 2019. gada 1. janvārim bojā gājušo skaits ir sasniedzis 45, savukārt Sudānas valdība ziņo tikai par 24 nāves gadījumiem; tā kā 9. janvārī pret valdību vērsto demonstrāciju laikā Sudānā tika nogalināti vēl trīs protestētāji; tā kā tajā pašā dienā Hartumā notika pirmais prezidenta al Bašira atbalsta mītiņš;

I.  tā kā saskaņā ar Sudānas valdības sniegto informāciju trīs nedēļas ilgušo protestu laikā Sudānas policija ir apcietinājusi 816 cilvēkus, bet saskaņā ar pilsoniskās sabiedrības sniegto informāciju faktiskais apcietināto skaits ir daudz lielāks; tā kā pēc pievienošanās protestētājiem tika arestēti vairāki Hartūmas Universitātes pasniedzēji; tā kā vairāki opozīcijas līderi, žurnālisti, cilvēktiesību aizstāvji, universitāšu profesori un studenti, tostarp cilvēki ar smagām traumām, joprojām ir apcietinājumā, kur viņus nevar apmeklēt ne ģimenes locekļi, ne advokāti vai ārsti;

J.  tā kā 2019. gada 8. janvārī savā advokātu birojā tika arestēts Sudānas cilvēktiesību advokāts un 2007. gada Saharova balvas laureāts Salihs Mahmuds Osmans; tā kā iestādes ir apstiprinājušas, ka viņš atrodas apcietinājumā, bet nav atklājušas, kur viņš tiek turēts; tā kā S. Osmana ģimene ir īpaši noraizējusies par viņa turēšanu apcietinājumā, jo viņam ir hipertensija un diabēts, tāpēc viņam ir vajadzīga ārsta uzraudzība;

K.  tā kā nesenajos plaša mēroga arestos aizturēti ir tikuši arī daudzi cilvēktiesību aizstāvji un vairāki opozīcijas dalībnieki;

L.  tā kā 2019. gada 8. janvārī bijušais prezidenta vietnieks Ali Osmans Taha brīdināja valdības pretiniekus, ka valsti aizstāvēs “kaujinieku brigādes”;

M.  tā kā brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no pamatelementiem demokrātiskā sabiedrībā, tā kā valdība ir bloķējusi piekļuvi sociālo plašsaziņas līdzekļu vietnēm, un vairāki laikraksti ir atteikušies publicēt kārtējo sava izdevuma metienu pēc tam, kad Sudānas Nacionālais izlūkošanas un drošības dienests (NISS) noteica ierobežojumus ar protestiem saistītas informācijas publiskošanai; tā kā plašā mērogā izmantojot virtuālos privātos tīklus (VPN), cilvēkiem izdodas apmainīties ar necenzētiem attēliem un videomateriāliem, kur redzami ievainoti vai nogalināti protestētāji; tā kā Sudāna ierindojas 174. vietā no 180 valstīm organizācijas „Reportieri bez robežām” 2018. gada preses brīvības indeksā; tā kā 2019. gada 13. janvārī, Sudānas Speciālistu asociācija, kas cita starpā ietver ārstus, profesorus un inženierus, publiskoja aicinājumu protestēt galvaspilsētā Hartūmā un citās pilsētās, piemēram, Madani (austrumos), Kosti (dienvidos) un Dongolā (ziemeļos), atzīmējot “nedēļu kopš sacelšanās sākuma”; tā kā pirmo reizi ir pausts arī aicinājums protestēt Njalā un al Fašerā, Dārfūras konflikta reģionā;

N.  tā kā pēc cilvēktiesību aizstāvju sniegtās informācijas, jo īpaši Dārfūras reģiona iedzīvotāji tiek vajāti un arestēti visā valstī pat tad, ja viņi nav piedalījušies demonstrācijās;

O.  tā kā Sudāna vēl nav ratificējusi citus būtiskākos vispārējos cilvēktiesību līgumus, tostarp Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību un Konvenciju par diskriminācijas pret sievietēm izskaušanu;

P.  tā kā ASV, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes trijotne, ko atbalsta Kanāda, ir publiski paudusi nosodījumu par demonstrāciju brutālo apspiešanu Sudānā;

Q.  tā kā ES uztur augsta līmeņa kontaktus ar Sudānas valdību, tostarp nosūtot komisārus vizītēs uz Sudānu;

R.  tā kā organizācijas “Open Doors International” 2018. gada ziņojumā Sudāna ierindojās 4. vietā starp valstīm, kurās visvairāk tiek vajāta kristietība; tā kā citu reliģisko minoritāšu vai neticīgo situācija ir tikpat sarežģīta,

1.  stingri nosoda Sudānas Nacionālās izlūkošanas un drošības dienesta (NISS) pārmērīgo spēka lietošanu pašlaik notiekošo iedzīvotāju protestu laikā un to, ka Sudānas iestādes turpina represijas, kas joprojām tiek vērstas pret aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī advokātiem, skolotājiem, studentiem un ārstiem;

2.  aicina Sudānas valdību apturēt nāvējoša spēka izmantošanu, miermīlīgu protestētāju patvaļīgu apcietināšanu un aizturēšanu un novērst turpmāku asinsizliešanu un spīdzināšanu; uzsver, ka visām tiesībaizsardzības un drošības struktūrām būtu jārīkojas tās tiešā kontrolē un saskaņā ar Sudānas konstitucionālajām un starptautiskajām saistībām;

3.  izsaka līdzjūtību visiem, kuri cietuši vardarbībā, kas aizsākās ar plašajiem protestiem, un cietušo ģimenēm;

4.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Saharova balvas laureātu Salihu Mahmudu Osmanu, un mudina Sudānas iestādes viņam nekavējoties garantēt medicīnisko aprūpi un netraucētu piekļuvi viņa advokātam un ģimenei;

5.  prasa Sudānas valdībai ievērot iedzīvotāju tiesības paust savas bažas un ļaut visiem cilvēktiesību aizstāvjiem Sudānā veikt savu likumīgo darbu cilvēktiesību aizsardzības jomā bez ierobežojumiem un represijām;

6.  pauž īpašas bažas par to, kāds varētu būt to 32 Dārfūras izcelsmes augstskolas studentu liktenis, kurus 2018. gada 23. decembrī apcietināja Sudānas varas iestādes, kuri tika izrādīti plašsaziņas līdzekļiem, un kuriem, kā tiek ziņots, tiek inkriminētas Izraēlā izietas mācības un notiekošo protestu sarīkošana;

7.  prasa Sudānas valdībai nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, žurnālistus, politiskās opozīcijas līderus un citus protestētājus, kas pašlaik atrodas apcietinājumā bez apsūdzības izvirzīšanas vai tiesvedības uzsākšanas, un nodrošināt, lai personām, pret kurām notiek tiesvedība, būtu pilnībā pieejama juridiskā palīdzība; aicina Sudānas valdību darīt zināmu savu atrašanās vietu;

8.  aicina Sudānas valdību nekavējoties izmeklēt visus apgalvojumus par policijas un NISS aizturēto personu spīdzināšanu, sliktu izturēšanos, patvaļīgu aizturēšanu un pārmērīgu spēka lietošanu, tostarp par to, ka tiek liegta nepieciešamā medicīniskā aprūpe, un nodrošināt, ka vainīgie par savu rīcību atbild taisnīgas tiesas priekšā, lai publiskotu rezultātus un vainīgie tiktu saukti pie atbildības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;

9.  uzskata, ka brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no pamatelementiem demokrātiskā sabiedrībā, kurā būtiska loma ir atklātām debatēm; prasa ES pastiprināt centienus, lai veicinātu vārda brīvību, izmantojot ārpolitiku un tās instrumentus, arī Sudānā;

10.  aicina nekavējoties izbeigt ierobežojumus, kas noteikti attiecībā uz piekļuvi internetam, un vārda brīvības ierobežošanu, cenzējot avīzes, un mudina Sudānu veikt reformas, lai garantētu vārda brīvību saskaņā ar tās pienākumiem, kas noteikti Sudānas konstitūcijā un starptautiskajās saistībās, tostarp Kotonū nolīgumā, kas pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā;

11.  pauž nožēlu par valsts atbalstīto kristiešu, citu reliģiju un neticīgo vajāšanu, kā arī baznīcu slēgšanu un nojaukšanu; atkārtoti apstiprina, ka reliģijas, uzskatu un ticības brīvība ir universālas cilvēktiesības, kas jāizsargā visur un visiem;

12.  uzsver, cik svarīgi ir ievērot vēlēšanu kalendāru, taču ar bažām norāda, ka ir sākts Sudānas konstitūcijas grozīšanas process, lai Omārs al Baširs vēlreiz varētu kandidēt uz prezidenta amatu;

13.  atkārtoti apstiprina savu prasību Sudānas prezidentam Omāram al Baširam ievērot starptautiskās tiesības atbilstoši Sudānas parakstītajām konvencijām un līgumiem; pauž atbalstu SKT, kas viņam izvirza apsūdzības par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;

14.  atgādina par komisāra H. Stiljanida 2018. gada 31. maija paziņojumu Eiropas Parlamentā, kurā viņš norādīja, ka ES turpinās izmantot dažādos tās rīcībā esošos līdzekļus, lai veicinātu un aizsargātu meiteņu un sieviešu cilvēktiesības Sudānā, tostarp uzlabojot sieviešu un meiteņu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem, palielinot informētību par meiteņu un sieviešu tiesībām kopienās, jo īpaši nolūkā samazināt kaitīgu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu;

15.  mudina priekšsēdētāja vietnieci/ Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un dalībvalstis nodrošināt, ka “migrācijas pārvaldība” un pretterorisma pasākumi nekaitē cilvēktiesību atbalstam; pauž bažas par to, ka pie varas esošais režīms izmanto Sudānas sadarbību migrācijas jomā ar Eiropas Savienību un atsevišķām dalībvalstīm kā aizbildinājumu un līdzekli savas varas un cilvēku apspiešanas pastiprināšanai, piemēram, pastiprinot uzraudzības spējas, tostarp pie robežām, un iegūstot aprīkojumu, piemēram, biometriskās iekārtas; tāpēc aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt pilnīgu pārredzamību saistībā ar projektiem drošības jomā Sudānā, tostarp attiecībā uz visām plānotajām darbībām un ES un dalībvalstu finansējuma saņēmējiem;

16.  atkārtoti aicina visā ES aizliegt veikt drošības aprīkojuma, ko var izmantot iekšējām represijām, eksportu, tirdzniecību, uzlabošanu un tehnisko apkopi, tostarp interneta izlūkošanas tehnoloģiju eksportu uz valstīm ar negatīvi vērtētu vēsturi cilvēktiesību ievērošanas ziņā, piemēram, uz Sudānu;

17.  ņem vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas paziņojumus sakarā ar pašlaik notiekošajiem protestiem; aicina PV/AP publiski nosodīt satraucošo situāciju Sudānā un izmantot visus viņas rīcībā esošos ietekmes līdzekļus, lai piespiestu Sudānas iestādes pārtraukt notiekošo vardarbību un represijas, masveida arestus un slepkavības, un mudināt iestādes ievērot savas starptautiskajās normās un tiesību aktos paredzētās saistības;

18.  uzsver ES iesaistīšanos humānās palīdzības sniegšanā un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstīšanā Sudānā un mudina ES un tās dalībvalstis turpināt centienus šajās jomās; mudina Komisiju Eiropas Attīstības fonda ietvaros vēl vairāk stiprināt finansiālo atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām Sudānā;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Sudānas valdībai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0233.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0080.
(3) OV C 356, 4.10.2018., 50. lpp.
(4) OV C 215, 19.6.2018., 33. lpp.
(5) Profesora Steve H. Hanke (Johns Hopkins University) aprēķini, https://allafrica.com/stories/201807230267.html


Kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programma Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā *
PDF 627kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai ar ko izveido kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmu Ignalinas kodolelektrostacijai Lietuvā (Ignalinas programma) un atceļ Padomes Regulu (ES) Nr. 1369/2013 (COM(2018)0466 – C8-0394/2018 – 2018/0251(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0035A8-0413/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0466),

—  ņemot vērā 2003. gada Pievienošanās aktu un jo īpaši 3. pantu tam pievienotā Protokolā Nr. 4,

–  ņemot vērā Padomes pieprasījumu sniegt atzinumu (C8-0394/2018),

—  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0413/2019),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju1 Lietuva apņēmās attiecīgi līdz 2004. gada 31. decembrim un 2009. gada 31. decembrim slēgt Ignalinas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un pēc tam izbeigt šo bloku ekspluatāciju.
(1)  Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta Protokolu Nr. 4 par Ignalinas kodolelektrostaciju1 Lietuva apņēmās attiecīgi līdz 2004. gada 31. decembrim un 2009. gada 31. decembrim slēgt Ignalinas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku un pēc tam izbeigt šo bloku ekspluatāciju. Ignalinas programmas juridiskais pamats joprojām ir Protokols Nr. 4.
_____________
_________________
1 OV L 236, 23.9.2003., 944. lpp.
1 OV L 236, 23.9.2003., 944. lpp.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Atbilstoši Pievienošanās akta saistībām un ar Savienības atbalstu Lietuva ir slēgusi abus blokus attiecīgajos termiņos un panākusi būtisku virzību to izņemšanā no ekspluatācijas. Ir nepieciešams papildu darbs, lai turpinātu pazemināt radioloģiskā apdraudējuma līmeni. Pamatojoties uz pieejamajām aplēsēm, pēc 2020. gada šim nolūkam būs nepieciešami papildu finanšu resursi.
(2)  Atbilstoši Pievienošanās akta saistībām un ar Savienības atbalstu Lietuva ir slēgusi abus blokus attiecīgajos termiņos un panākusi būtisku virzību to izņemšanā no ekspluatācijas. Ir nepieciešams papildu darbs, lai turpinātu pazemināt radioloģiskā apdraudējuma līmeni. Pamatojoties uz pieejamajām aplēsēm un plānoto galīgo slēgšanas datumu 2038, gadā, laikā pēc 2020. gada šim nolūkam būs nepieciešami papildu finanšu resursi. Lai līdz 2038. gadam varētu pabeigt izņemšanas no ekspluatācijas plānu, būs jānovērš finanšu iztrūkums 1 548 miljonu EUR apmērā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Šajā regulā ietvertajiem pasākumiem būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Kodolelektrostacijas, uz ko attiecas šī regula, izņemšana no ekspluatācijas būtu jāveic atbilstoši tiesību aktiem par kodoldrošību, proti, Padomes Direktīvai 2009/71/Euratom (1), un atkritumu apsaimniekošanu, proti, Padomes Direktīvai 2011/70/Euratom.(2). Galīgo atbildību par kodoldrošību un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību joprojām uzņemas Lietuva.
(3)  Šajā regulā ietvertajiem pasākumiem būtu jāatbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Kodolelektrostacijas, uz ko attiecas šī regula, izņemšana no ekspluatācijas būtu jāveic atbilstoši tiesību aktiem par kodoldrošību, proti, Padomes Direktīvai 2009/71/Euratom (1), un atkritumu apsaimniekošanu, proti, Padomes Direktīvai 2011/70/Euratom(2). Galīgo atbildību par kodoldrošību un nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību joprojām uzņemas Lietuva. Tomēr Direktīvā 2011/70/Euratom ir atļauts veikt Savienības ieguldījumu dažāda veida izņemšanas no ekspluatācijas projektos, tostarp saistībā ar nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu uzglabāšanu un apglabāšanu. Lai gan Direktīvā 2011/70/Euratom paredzēts, ka nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas sedz tie, kas radījuši šos materiālus, minēto noteikumu ar atpakaļejošu spēku nevar piemērot Lietuvai, jo tā slēdza Ignalinas kodolelektrostaciju vēl pirms šīs direktīvas pieņemšanas un tādējādi nespēja uzkrāt pietiekamus līdzekļus nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu uzglabāšanai un apglabāšanai.
_____________
_________________
1 Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).
1 Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīva 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).
2 Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).
2 Padomes 2011. gada 19. jūlija Direktīva 2011/70/Euratom, ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Protokolā Nr. 4 atzīts, ka Ignalinas kodolelektrostacijas un tās divu no bijušās Padomju Savienības pārņemto 1500 MW RBMK tipa reaktoru priekšlaicīga slēgšana un tai sekojošā ekspluatācijas izbeigšana ir bezprecedenta pasākums un rada Lietuvai ārkārtas finanšu slogu, kas nav samērojams ar valsts lielumu un ekonomisko stāvokli, un tajā norādīts, ka Savienības atbalstu Ignalinas programmas ietvaros nepārtraukti turpinās un pagarinās arī laikposmam pēc 2006. gada nākamo finanšu plānu ietvaros.
(4)  Protokolā Nr. 4 atzīts, ka Ignalinas kodolelektrostacijas un tās divu no bijušās Padomju Savienības pārņemto 1500 MW RBMK tipa (moderators-grafīts, kanālu tipa) reaktoru — līdzīgu tiem, ko izmantoja Černobiļā — priekšlaicīga slēgšana un tai sekojošā ekspluatācijas izbeigšana ir bezprecedenta pasākums, ņemot vērā to, ka līdz šim vēl nekur pasaulē nav ticis demontēts līdzīga tipa reaktors, un rada Lietuvai ārkārtas finanšu slogu, kas nav samērojams ar valsts lielumu un ekonomisko stāvokli, un tajā norādīts, ka Savienības atbalstu Ignalinas programmas ietvaros nepārtraukti turpinās un pagarinās arī laikposmam pēc 2006. gada nākamo finanšu plānu ietvaros līdz galīgajam slēgšanas datumam, kas patlaban tiek plānots 2038. gadā.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Programmai būtu jānodrošina arīprogrammas ietvaros gūto zināšanu izplatīšana visām dalībvalstīm, panākot koordināciju un sinerģiju ar pārējām attiecīgo Savienības dezekspluatācijas programmu darbībām Bulgārijā, Slovākijā un Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā; jo šādi pasākumi nodrošina vislielāko Savienības pievienoto vērtību.
(10)  Programmai būtu jānodrošina arī programmas ietvaros gūto zināšanu izplatīšana visām dalībvalstīm, panākot koordināciju un sinerģiju ar pārējām attiecīgo Savienības izņemšanas no ekspluatācijas programmu darbībām Bulgārijā, Slovākijā un Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā. Lai šie pasākumi radītu vislielāko Savienības pievienoto vērtību, zināšanu izplatīšanai paredzētajam finansējumam vajadzētu būt nevis daļai no finansējuma, kas paredzēts izņemšanas no ekspluatācijas darbiem, bet to vajadzētu piešķirt no citiem Savienības finanšu avotiem.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Lai panāktu pēc iespējas lielāku efektivitāti, Ignalinas kodolelektrostacijas izņemšana no ekspluatācijas būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā no ekspluatācijas izņemamo iekārtu specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi.
(11)  Lai panāktu pēc iespējas lielāku efektivitāti, Ignalinas kodolelektrostacijas izņemšana no ekspluatācijas būtu jāveic, izmantojot labāko pieejamo tehnisko zinātību un pienācīgi ņemot vērā no ekspluatācijas izņemamo iekārtu specifiku un tehniskos parametrus, tādējādi ievērojot starptautisko paraugpraksi un nodrošinot kvalificētam personālam konkurētspējīgas algas.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Dezekspluatācijas procesa norises efektīva uzraudzība un kontrole ir jānodrošina Komisijai un Lietuvai, lai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, garantētu lielāko Savienības pievienoto vērtību, lai gan galīgā atbildība par izņemšanu no ekspluatācijas arvien ir Lietuvai. Tas ietver progresa un rezultātu efektīvu novērtēšanu, kā arī korektīvu pasākumu piemērošanu vajadzības gadījumā.
(12)  Izņemšanas no ekspluatācijas procesa norises efektīva uzraudzība un kontrole ir jānodrošina Komisijai un Lietuvai, lai finansējumam, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu, garantētu lielāko Savienības pievienoto vērtību. Tas ietver efektīvu progresa uzraudzību un rezultātu novērtēšanu, kā arī vajadzības gadījumā korektīvu pasākumu piemērošanu, Lietuvai sadarbojoties ar Savienību.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Programma būtu jāīsteno, Savienībai un Lietuvai veicot kopīgu finansiālo ieguldījumu. Savienības līdzfinansējuma maksimālais apjoms būtu jānosaka saskaņā ar līdzfinansēšanas praksi atbilstīgi iepriekšējām programmām. Ņemot vērā salīdzināmu Savienības programmu praksi un Lietuvas ekonomikas nostiprināšanos, no Ignalinas izņemšanas no ekspluatācijas programmas sākuma līdz saskaņā ar šo regulu finansēto darbību īstenošanas beigām Savienības līdzfinansējuma likmei nevajadzētu pārsniegt 80 % no attiecināmām izmaksām. Pārējais līdzfinansējums būtu jānodrošina Lietuvai un avotiem, kas nav Eiropas Savienības budžets, jo īpaši starptautiskām finanšu iestādēm un citiem līdzekļu devējiem.
(16)  Programma būtu jāīsteno, Savienībai un Lietuvai veicot kopīgu finansiālo ieguldījumu. 2003. gada Pievienošanās akta Protokolā Nr. 4 noteikts, ka Savienības ieguldījums saskaņā ar Ignalinas programmu dažiem pasākumiem var būt līdz 100 % no kopējiem izdevumiem. Savienības līdzfinansējuma apjoms būtu jānosaka saskaņā ar līdzfinansēšanas praksi atbilstīgi iepriekšējām programmām. Ņemot vērā konstatējumus, kas izdarīti Komisijas 2018. gada ziņojumā par ES kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas palīdzības programmu Bulgārijā, Slovākijā un Lietuvā izvērtēšanu un īstenošanu, un Lietuvas politiskās saistības segt vismaz 14 % no izņemšanas no ekspluatācijas programmas kopējām izmaksām, Savienības līdzfinansējuma daļai no Ignalinas izņemšanas no ekspluatācijas programmas sākuma līdz saskaņā ar šo regulu finansēto darbību īstenošanas beigām nevajadzētu pārsniegt 86 % no attiecināmām izmaksām. Pārējo finansējumu nodrošina Lietuva un papildu avoti, kas nav Savienības budžets. Būtu jācenšas atrast citus finansējuma avotus, jo īpaši no starptautiskām finanšu iestādēm un citiem līdzekļu devējiem.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Ārpus Ignalinas programmas darbības jomas Lietuva ir pilnībā atbildīga par to, lai attīstītu Ignalinas reģionu un veiktu tur guldījumus, jo tajā ir zems ienākumu un valstī augstākais bezdarba līmenis, galvenokārt tāpēc, ka Ignalinas kodolelektrostacija bija lielākais darba devējs šajā reģionā.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Uz programmu attiecas Lietuvas valsts programma saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom.
(19)  Uz programmu attiecas Lietuvas valsts programma saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/70/Euratom un tā var dot ieguldījumu tās īstenošanā, neskarot šo direktīvu.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)   Vēsturisku iemeslu dēļ Savienības finansiālais atbalsts Ignalinas kodolreaktora izņemšanai no ekspluatācijas ir pilnībā pamatots, bet programmai nevajadzētu radīt precedentu tam, ka Savienības līdzekļi tiek izmantoti citu kodolreaktoru izņemšanai no ekspluatācijas. Visām dalībvalstīm vajadzētu būt ētiskam pienākumam izvairīties no nepamatota sloga uzlikšanas nākamajām paaudzēm saistībā ar izlietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem, tostarp radioaktīvajiem atkritumiem, kuru rašanās ir sagaidāma, izbeidzot esošo kodoliekārtu ekspluatāciju. Valstu politikas nostādnēm ir jābalstās uz principu „piesārņotājs maksā”.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
23.b apsvērums (jauns)
(23b)   Komisijas Ieteikumā 2006/851/Euratom norādīts, ka atbilstīgi principam "piesārņotājs maksā" kodoliekārtu operatoriem iekārtu produktīvās ekspluatācijas laikā jānovirza pietiekami finanšu resursi turpmāko izņemšanas no ekspluatācijas izmaksu segšanai.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Programmas vispārējais mērķis ir palīdzēt Lietuvai īstenot Ignalinas kodolelektrostacijas izņemšanu no ekspluatācijas, īpaši pievēršoties radioloģiskās drošības uzdevumiem izņemšanas no ekspluatācijas laikā, vienlaikus nodrošinot saistībā ar kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas iegūto zināšanu plašu izplatīšanu visām ES dalībvalstīm.
1.  Programmas vispārējais mērķis ir atbilstīgi palīdzēt Lietuvai droši īstenot Ignalinas kodolelektrostacijas izņemšanu no ekspluatācijas, īpašu uzmanību pievēršot ar šo procesu saistīto radioloģiskās drošības problēmu risināšanai, tostarp nodrošinot izlietotās degvielas pagaidu uzglabāšanas drošību.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Programmas konkrētais mērķis ir demontēt un dekontaminēt Ignalinas iekārtas un reaktoru šahtas saskaņā ar izņemšanas no ekspluatācijas plānu, turpināt droši apsaimniekot izņemšanas no ekspluatācijas laikā un iepriekš radušos atkritumus, kā arī izplatīt iegūtās zināšanas ES ieinteresētajām personām. Konkrētais mērķis ir sīki aprakstīts I pielikumā.
2.  Programmas galvenais mērķis ir demontēt un dekontaminēt Ignalinas iekārtas un reaktoru šahtas saskaņā ar izņemšanas no ekspluatācijas plānu un turpināt droši apsaimniekot izņemšanas no ekspluatācijas laikā un iepriekš radušos atkritumus.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Programmai ir arī papildu mērķis — nodrošināt saistībā ar kodoliekārtu izņemšanas no ekspluatācijas iegūto zināšanu plašu izplatīšanu visās dalībvalstīm. Papildu mērķi finansē no finansiālās palīdzības programmas kodoliekārtu izņemšanai no ekspluatācijas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai (COM(2018)0467).
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
3.   Konkrētais mērķis ir sīki aprakstīts I pielikumā. Komisija ar īstenošanas aktiem var grozīt I pielikumu atbilstīgi 12. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.
3.   Galvenais mērķis ir sīki aprakstīts I pielikumā.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Finansējums, kas paredzēts šīs programmas īstenošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ir 552 000 000 EUR pašreizējās cenās.
1.  Šīs programmas īstenošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam paredzētais finansējums ir 780 000 000 EUR pašreizējās cenās un tas paredzēts šīs programmas galveno mērķa (ekspluatācijas pārtraukšanas darbību) īstenošanai.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
Kopējā maksimālā saskaņā ar programmu piemērojamā Savienības līdzfinansējuma likme nepārsniedz 80 %. Pārējo finansējumu nodrošina Lietuva un papildu avoti, kas nav Savienības budžets.
Kopējā saskaņā ar programmu piemērojamā Savienības līdzfinansējuma likme ir 86 %. Pārējo finansējumu nodrošina Lietuva un papildu avoti, kas nav Savienības budžets.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. punkts
4.  Galvenās radioloģiskās drošības problēmas 2021.–2027. gada finansēšanas periodā tiek risinātas ar P.1, P.2 un P.4 punkta darbībām. Uz reaktoru aktīvo zonu demontāžu jo īpaši attiecas P.2 punkts. Mazākas problēmas tiek risinātas ar P.3 punkta darbībām, bet P.0 un P.5 punkts aptver dezekspluatācijas atbalsta darbības.
4.  Galvenās radioloģiskās drošības problēmas 2021.–2027. gada finansēšanas periodā tiek risinātas ar P.1, P.2, P.3 un P.4 punkta darbībām. Uz reaktoru aktīvo zonu demontāžu jo īpaši attiecas P.2 punkts. P.0 un P.5 punkts aptver izņemšanai no ekspluatācijas paredzētās atbalsta darbības.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
I pielikums – 5. punkts – 1. tabula – P.3. pozīcija

Komisijas ierosinātais teksts

1.tabula

#Postenis

Prioritāte

P.3

Darbības ar nostrādāto kodoldegvielu

II

Grozījums

1. tabula

#Postenis

Prioritāte

P.3

Darbības ar nostrādāto kodoldegvielu

I

Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
I pielikums – 7. punkts
7.  Nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskajā glabātavā neietilpst programmu darbības jomā, un Lietuvai šis jautājums jārisina savā nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas nacionālajā programmā, kā to prasa Padomes Direktīva 2011/70/Euratom.
7.  Lai gan nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apglabāšana dziļā ģeoloģiskajā glabātavā neietilpst programmu darbības jomā laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam, Lietuva un Savienība savlaicīgi sāks apspriešanos par šo darbību potenciālu iekļaušanu minētās programmas darbības jomā saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

2017. gada ziņojums par Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību kontroli
PDF 459kWORD 64k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par 2017. gada ziņojumu par EIB finansiālo darbību kontroli (2018/2151(INI))
P8_TA-PROV(2019)0036A8-0479/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gada darbības pārskatu,

–  ņemot vērā EIB 2017. gada finanšu pārskatu un 2017. gada statistikas ziņojumu,

–  ņemot vērā 2017. gada ziņojumu par ilgtspējību, 2017. gada ziņojumu par 3 pīlāru izvērtējumu ES iekšienē veiktajām EIB operācijām un 2017. gada ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas ārpus ES gūtajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā Revīzijas komitejas gada ziņojumus par 2017. gadu,

–  ņemot vērā ziņojumu par EIB pārredzamības politikas īstenošanu 2017. gadā un 2017. gada korporatīvās pārvaldības ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda lēmumu lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem(1),

–  ņemot vērā sūdzību izskatīšanas mehānisma pārskatīšanu, kas izrietēja no Eiropas Ombuda lēmuma lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem,

–  ņemot vērā EIB galvenā atbilstības nodrošināšanas inspektora biroja 2017. gada darbības pārskatu un EIB grupas 2017. gada krāpšanas apkarošanas darbības pārskatu,

–  ņemot vērā EIB grupas darbības plānu 2017.–2019. gadam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 9. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 174., 175., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu, LESD 5. protokolu par EIB statūtiem un LESD 28. protokolu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas reglamentu,

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par 2015. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli — 2015. gada pārskats(2), 2018. gada 3. maija rezolūciju par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli — 2016. gada pārskats(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Lēmumu Nr. 1080/2011/ES par EIB ārējo darbību mandātu 2007.–2013. gadam(4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 466/2014/ES, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus Savienības(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/1017 par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds(6),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 14. septembra darba dokumentu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597, SWD(2016)0297 un SWD(2016)0298),

–  ņemot vērā Ernst & Young 2016. gada 8. novembrī veikto ad hoc revīziju par Regulas (ES) 2015/1017 ("ESIF regula") piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. maija ziņojumu par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda galvojumu fonda pārvaldību 2017. gadā (COM(2018)0345 final),

–  ņemot vērā EIB 2018. gada jūnijā sagatavoto operāciju novērtējuma ziņojumu par ESIF novērtējumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 29. jūnija ziņojumu "Visaptverošs ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ES galvojuma izmantošanu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) galvojuma fonda darbību" (COM(2018)0497),

–  ņemot vērā 2016. gada septembra trīspusējo nolīgumu starp Eiropas Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju banku,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada februāra informatīvo apskatu "ES finanšu nākotne: vajadzība pārskatīt ES budžeta darbību" un 2018. gada jūlija informatīvo apskatu "Komisijas priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam",

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0479/2018),

A.  tā kā EIB galvenais uzdevums ir veicināt dalībvalstu integrāciju, līdzsvarotu attīstību un ekonomisko un sociālo kohēziju, piesaistot ievērojamus līdzekļus kapitāla tirgos un ar izdevīgiem noteikumiem izsniedzot šos līdzekļus aizdevumos projektiem, kas veicina ES politikas mērķu sasniegšanu;

B.  tā kā EIB ir ļoti svarīga nozīme Savienības līmeņa ekonomikas atveseļošanas centienu atbalstīšanā ar tās diviem secīgajiem kapitāla palielinājumiem un vadošo lomu Investīciju plāna Eiropai īstenošanā, veicot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) pārvaldību;

C.  tā kā EIB būtu jāveicina integrējoša izaugsme, ilgtspējīga un kvalitatīva nodarbinātība un nevienlīdzības mazināšana;

D.  tā kā regulārai un rūpīgai vajadzību novērtēšanai dažādās nozarēs ir būtiska nozīme, lai atklātu investīciju trūkumu un šķēršļus dažādos reģionos, kā arī lai apzinātu iespēju kopumu ar izaugsmes un darbvietu radīšanas potenciālu, vēl vairāk veicinātu 2015. gada Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus un atbilstoši kalibrētu tirgus nepilnību veidu un apjomu atkarībā no pašreizējās ārējās ietekmes, nozaru un teritoriālās attīstības vajadzībām;

E.  tā kā EIB ir būtiska nozīme publisko līdzekļu piesaistē, lai nodrošinātu Savienības spēju reaģēt uz jaunām ekonomikas un vides attīstības tendencēm un riskiem, kā arī ģeopolitisku nenoteiktību un tām pielāgoties, vienlaikus uzlabojot un stiprinot EIB grupas īstenoto riska pārraudzību un prudenciālu pārvaldību;

F.  tā kā saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveidi EIB grupas darījumdarbības veidu, apjomu, riska profilu un sarežģītību pēdējos gados ir skārušas ievērojamas pārmaiņas, proti, pieaudzis ar ES ESIF galvojumu nodrošinātu mazāka apjoma operāciju skaits, kā arī būtiski palielinājies Eiropas Komisijas vārdā pārvaldīto mandātu un sniegto konsultāciju pakalpojumu apjoms;

G.  tā kā Brexit ietekmēs EIB kapitāla bāzi, pietiekamību un turpmākās aizdošanas spējas;

H.  tā kā EIB būtu jānodrošina pievienotā vērtība, nodrošinot augstākā līmeņa integritāti un labu pārvaldību, un jo īpaši ņemot vērā Ombuda secinājumus lēmumā, kas pieņemts lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem(7), kā arī nodrošinot augstākā līmeņa pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī atbilstību piemērojamajai banku paraugpraksei;

I.  tā kā visu veidu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un kaitējošas nodokļu prakses apkarošanai būtu jāpaliek EIB nemainīgai prioritātei;

J.  tā kā 2017. gada 31. decembrī Eiropas Investīciju fonda (EIF) akcionāri bija EIB (58,5 %), Savienība, ko pārstāvēja Eiropas Komisija (29,7 %), un 32 finanšu iestādes (11,8 %); tā kā lielāko daļu EIF operāciju pašreiz finansē saskaņā ar īpašiem mandātu nolīgumiem ar trešām personām,

EIB loma stratēģisku publisko investīciju ar pievienoto vērtību nodrošināšanā

1.  norāda, ka publiskās investīcijas joprojām ir vajadzīgas, lai neaizsargātākajās dalībvalstīs un kohēzijas valstīs novērstu investīciju trūkumu dažādās nozarēs, kur investīcijas joprojām nesasniedz pirmskrīzes līmeni, turpinātu atgūties no krīzes ietekmes un veicinātu ilgtermiņa un ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un kohēziju Savienībā;

2.  norāda, ka EIB kopējais parakstītais kapitāls ir 243 miljardi EUR; norāda, ka EIB akcionāri ir visas dalībvalstis, turklāt papildus iemaksātajam kapitālam dalībvalstis ir uzņēmušās pēc pieprasījuma nodrošināt arī papildu kapitālu; norāda, ka četri lielākie akcionāri ir Vācija, Francija, Itālija un Apvienotā Karaliste un katras valsts daļa ir 39,14 miljardi EUR jeb 16,11 % no kopējās summas;

3.  norāda, ka saskaņā ar tās darbības stratēģiju EIB mērķis ir atbalstīt Eiropas stratēģiskos mērķus, piemēram, atjaunot ES konkurētspēju, ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi un darbvietu izveidi, veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piekļuvi finansējumam, aizsargāt vidi un veicināt enerģētikas pārkārtošanu, finansējot projektus, kuru mērķis ir pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt šo pārmaiņu ietekmi, risināt ES jaunākās paaudzes nodarbinātības krīzi, atbalstīt infrastruktūras projektus un sniegt ieguldījumu migrācijas cēloņu mazināšanā;

4.  uzskata, ka EIB ir būtiska finansiāla loma, kas var ievērojami palīdzēt mazināt nevienlīdzību Savienībā, un aicina EIB mērķorientēt investīcijas, kas palīdz sasniegt 2015. gada Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus, kā arī veicina konkurētspēju un iespēju vienlīdzību un atbalsta kohēzijas politiku mazāk attīstītos reģionos;

5.  aicina EIB turpināt novērst pastāvīgo investīciju trūkumu un vērojamās strukturālās tirgus nepilnības, izstrādājot holistiskus vidēja termiņa un ilgtermiņa izdevumu plānus, atvieglojot līdzfinansēšanu valsts līmenī un izstrādājot investīciju plānus arī attiecībā uz tiem Savienības reģioniem un apgabaliem, kuros ir zems ienākumu līmenis un lielāki šķēršļi investīcijām;

6.  uzsver, ka EIB prioritātēm 2017.–2019. gada rīcības plānā vajadzētu būt vērstām uz stratēģijas gudrai un ilgtspējīgai izaugsmei "Eiropa 2020" mērķu efektīvu īstenošanu;

7.  uzsver to, ka EIB aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem būtu jāsekmē ES perifēro reģionu attīstība, veicinot izaugsmi un nodarbinātību; aicina EIB būtiski nostiprināt pasākumus tehniskās palīdzības un finanšu konsultāciju sniegšanai vietējām un reģionālām iestādēm pirms projektu apstiprināšanas, lai uzlabotu pieejamību un nodrošinātu visu dalībvalstu iesaisti, jo īpaši to dalībvalstu, kurās ir zemāks apstiprināto projektu rādītājs;

8.  mudina EIB veidot ilgtspējīgas kreditēšanas un līdzekļu piesaistīšanas iespējas un labvēlīgu investīciju vidi, kas atspoguļotu Savienības saistības un politikas mērķus, lai sekmētu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un inovāciju Savienībā, kā arī stiprinātu EIB investīciju sociālo un vidisko dimensiju, novēršot investīciju trūkumu sociālajā jomā un attiecībā uz infrastruktūru drošību; attiecībā uz liela mēroga infrastruktūras projektiem aicina EIB ņemt vērā visus būtiskos riskus saistībā ar ietekmi uz vidi un finansēt tikai tos projektus, kas ir apliecinājuši reālu pievienoto vērtību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan no vidiskā, sociālā un ekonomiskā aspekta; uzsver, ka ir svarīgi šajā saistībā stingri uzraudzīt iespējamos korupcijas un krāpšanas riskus, kā arī veikt finansējamo projektu rūpīgus ex-ante un ex-post novērtējumus;

9.  lai arī EIB instrumentu pamatā ir pieprasījums, mudina EIB pastāvīgi informēt ieinteresētās personas par finansiālajām iespējām un vajadzības gadījumā sniegt atbilstošus konsultāciju pakalpojumus;

10.  uzsver, ka saistībā ar notiekošajām sarunām par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ir jāizstrādā sīki noteikumi par visām Apvienotās Karalistes saistībām pret EIB, lai nodrošinātu, ka netiek ietekmēta EIB spēja sasniegt savus mērķus;

Investīciju veicināšana galvenajās stratēģiskajās jomās

11.  norāda, ka saskaņā ar EIB 2017. gada finanšu pārskatu bankas parakstīto aizdevumu apjoms 2017. gadā sasniedza 69,9 miljardus EUR (62,6 miljardus EUR ES un 7,3 miljardus EUR ārpus ES), nokrītoties zem 70 miljardiem EUR, kas ir zemākā summa salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem (2013.–2016. gadu), tomēr paliekot EIB darbības plānā paredzētā 10 % elastīguma robežās; turklāt norāda uz kopējā aizdevumu portfeļa stabilitāti un kvalitāti ar līdzīgu 0,3 % samazinātas vērtības aizdevuma līgumu īpatsvaru salīdzinājumā ar 2016. gadu;

12.  norāda, ka Eiropas Savienība sniedz garantiju Eiropas Investīciju bankai un tā ir ierasta prakse attiecībā uz finanšu iestādēm, ko dalībvalstis izraudzījušās, lai palīdzētu sasniegt sabiedriskos mērķus; tomēr norāda, ka šādā situācijā ir vajadzīga visatbildīgākā kreditēšanas politika, lai līdzekļi tiktu lietderīgi izmantoti visas Savienības un tās dalībvalstu labā, un sabiedrības interesēs; aicina EIB, kas strādā saskaņā ar attīstības mandātu, nodrošināt vides un sociālās politikas mērķu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu labāku ievērošanu, tostarp līdzfinansētos projektos vai saistībā ar iemaksām investīciju fondos un privātā kapitāla fondos;

13.  atkārtoti pauž bažas par to, ka puse dalībvalstu ir saņēmušas 80 %, bet pārējās 14 dalībvalstis ir saņēmušas tikai 10 % no EIB kopējām investīcijām ES teritorijā; turklāt atkārtoti norāda, ka trīs dalībvalstis individuāli ir saņēmušas attiecīgi 16 %, 15 % un 11 % no minētajām investīcijām; prasa banku pārskatos sniegtajā sadalījumā iekļaut informāciju par tās investīcijām reģionos ar zemiem un reģionos ar augstiem ienākumiem saskaņā ar bankas investīciju apsekojumu (EIBIS) un ņemot vērā iespējamo ietekmi uz investīciju trūkuma un šķēršļu pārvarēšanu mazāk labvēlīgos ES reģionos;

14.  aicina EIB vēlreiz pārbaudīt savas aplēses par investīcijām uz vienu iedzīvotāju un attiecīgi dalībvalstu sarindojumu, jo šķiet, ka jaunāki dati liecina, ka sarindojums būtībā atbilst dalībvalstu secībai pēc to saņemtajām absolūtajām summām;

15.  turklāt norāda, ka saskaņā ar EIF 2017. gada pārskatu EIF 2017. gadā ir parakstījis darījumus 9,3 miljardu EUR apmērā salīdzinājumā ar 9,45 miljardiem EUR 2016. gadā, piesaistot finansējumu 35,4 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu Eiropas MVU un uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu;

16.  ņem vērā, ka EIB grupas 2017. gadā nodrošinātais finansējums, lai atbalstītu bankas sabiedriskās politikas mērķus, ES teritorijā un ārpus tās sasniedza attiecīgi i) 13,8 miljardus EUR inovācijai un prasmēm, ii) 18 miljardus EUR infrastruktūrai, iii) 16,7 miljardus EUR projektiem, kas saistīti ar vidi, un iv) 29,6 miljardus EUR MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu; uzsver — tā kā investīcijas, kuras investē MVU, jaunuzņēmumos, pētniecībā, inovācijā, digitālajā ekonomikā un energoefektivitātē, būtiski ietekmē gan vietējo, gan valsts ekonomiku, tās ir īpaši svarīgs faktors, kas virza ekonomikas atveseļošanos ES un veicina kvalitatīvu darbvietu izveidi;

17.  norāda, ka Savienībā EIB aizdevumu apjoms horizontālajam ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķim 2017. gadā bija 18,24 miljardi EUR un banka sasniedza 29,6 % no 30 % šim mērķim paredzētajām investīcijām;

18.  norāda, ka EIB ir apņēmusies 25 % no tās kopējā finansējuma sniegt ar klimata pārmaiņām saistītiem projektiem un līdz 2020. gadam šo daļu palielināt līdz 35 %; norāda, ka šī tendence būtu jāvērtē pozitīvi, ņemot vērā to, ka atbalstītajiem projektiem vajadzētu būt efektīviem ne tikai cīņā pret klimata pārmaiņām, bet arī finanšu aspektā;

19.  ņem vērā, ka Savienībā 16,58 miljardi EUR bija paredzēti horizontālajam klimata politikas mērķim, ar ko EIB sekmēja investīciju saskaņošanu ar 2015. gada Parīzes nolīguma un globālas ilgtspējīgas attīstības mērķiem; mudina EIB saglabāt vērienīgu nostāju šajā jomā;

20.  atzinīgi vērtē EIB apņemšanos līdz 2020. gadam saskaņot tās darbības ar 2015. gada Parīzes nolīgumu; ņemot vērā neseno IPPC ziņojumu, aicina EIB pārskatīt tās klimata stratēģiju, lai to pielāgotu 1,5 °C globālās sasilšanas trajektorijai;

21.  mudina EIB stiprināt tās klātbūtni un darbības Rietumbalkānu valstīs, jo tās ir stratēģiski svarīgas ES, tāpēc kreditēšanas un investīciju pasākumu veicināšanai šajā reģionā ir būtiska nozīme;

22.  ņem vērā to, ka pašreiz tiek pārskatīti EIB kritēriji aizdevumiem enerģētikas jomā; sagaida, ka šo pārskatu saskaņos ar 2015. gada Parīzes nolīgumu; atkārtoti aicina EIB noteikt, ka aizdevumi prioritāri tiks izsniegti energoefektīviem, maza mēroga decentralizētiem atjaunojamiem energoresursiem, kā arī nākt klajā ar vērienīgu plānu tam, kā apturēt ar fosilo kurināmo saistītu projektu finansēšanu; aicina EIB censties kļūt par galveno klimata pasākumu īstenotāju un palielināt investīcijas atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, kā arī izvirzīt šo mērķi par prioritāti, pārskatot kritērijus aizdevumiem enerģētikas jomā;

23.  šajā kontekstā atzinīgi vērtē EIB nozīmi klimata obligāciju emitēšanā (4,29 miljardu EUR vērtībā salīdzinājumā ar 3,8 miljardiem EUR 2016. gadā), kas atspoguļo bankas iesaisti klimata politikas jomā, lai palielinātu investīcijas energoefektivitātes un maza mēroga atjaunojamo energoresursu projektos ar pastiprinātu vietēju un reģionālu ietekmi;

24.  uzskata, ka EIB būtu jāturpina stiprināt savu uzdevumu, palīdzot panākt ilgtspējīgu attīstību, un ka darbībām klimata jomā vajadzētu būt galvenokārt vērstām uz ekoloģiski tīru transportu un enerģijas ražošanu, enerģijas patēriņa (apkurei, transportēšanai un ražošanai) samazināšanu, ekoloģiski tīru rūpniecisko ražošanu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, ūdens attīrīšanu un apgādi, kā arī pārkārtošanu vides jomā kopumā;

25.  atgādina, ka MVU ir Eiropas ekonomikas stūrakmens, un tāpēc aicina EIB labot situāciju, ka tiem trūkst piekļuves kredītiem, uzlabojot pašreizējās programmas, piemēram, Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instrumentu, kā arī piešķirot tiem vairāk līdzekļu; aicina noteikt proaktīvākas MVU un mikrouzņēmumu politikas prasības starpniecības bankām, kas izsniedz EIB finansējumu;

26.  norāda, ka EIB, sniedzot atbalstu ES uzņēmumiem ārvalstīs, būtu pienācīgi jāņem vērā ES tirdzniecības stratēģija, arī pašreizējie un turpmākie brīvās tirdzniecības, pakalpojumu un investīciju nolīgumi; norāda, ka šajā saistībā EIB būtu īpaši jāņem vērā Eiropas MVU internacionalizācijas prasības;

27.  norāda, ka daļa EIB kopējo aizdošanas darbību ir paredzētas operācijām ārpus Savienības; norāda, ka EIB ārējās aizdošanas darbībām un ES ārējo investīciju plānam ir jābūt cieši koordinētiem un savstarpēji papildinošiem;

28.  atzinīgi vērtē EIB centienus veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un risināt ar migrāciju saistībās globālās problēmas; tostarp atzinīgi vērtē ilgtspējības obligāciju ieviešanu ar mērķi finansēt Apvienoto Nāciju Organizācijas 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

EIB finanšu operāciju izpilde

29.  ar gandarījumu norāda uz Revīzijas komitejas secinājumu, ka EIB Direktoru padomes apstiprinātie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par bankas finansiālo stāvokli 2017. gada 31. decembrī, kā arī par tās darbības rezultātiem un naudas plūsmām 2017. gadā saskaņā ar attiecīgo uzskaites kārtību;

30.  tomēr atkārto savu prasību attiecībā uz EIB gada pārskatu un prasa EIB sniegt vispusīgāku, sīkāk izstrādātu un saskaņotāku gada darbības pārskatu, kā arī būtiski uzlabot informācijas izklāstu, iekļaujot sīki izklāstītu un uzticamu attiecīgajā gadā apstiprināto, parakstīto un izmaksāto investīciju un iesaistīto finansēšanas avotu (pašu resursi, ESIF, ES centralizēti pārvaldītas programmas utt.) sadalījumu, kā arī informāciju par saņēmējiem (dalībvalstis, publiskais vai privātais sektors, starpnieki vai tiešie saņēmēji), atbalstītajām nozarēm un ex post novērtējumu rezultātiem;

31.  ņem vērā bankas parakstīto jauno īpašo darbību apjomu, kuras atbilst projektiem ar augstāku riska profilu un 2017. gadā sasniedza 18,0 miljardus EUR (salīdzinājumā ar 13,1 miljardu EUR 2016. gadā), ietverot 2,7 miljardus EUR, par kuriem EIB pati uzņēmās risku, un 15,3 miljardus EUR, uz kuriem attiecās portfeļa kredītriska mazināšana;

32.  ņem vērā paziņotos rezultātus par 26 projektiem, kuri 2017. gadā pabeigti ārpus ES un kuru novērtējums, izmantojot rezultātu novērtēšanas sistēmu (REM) ārējām intervencēm, ļauj spriest ne tikai par paredzamajiem, bet arī par sasniegtajiem rezultātiem; tomēr norāda, ka attiecībā uz darbībām ES teritorijā ir sniegta informācija tikai par 2017. gadā parakstīto jauno operāciju potenciālo ietekmi un paredzamajiem rezultātiem, pamatojoties uz triju pīlāru novērtēšanas (3PA) rīku; atkārtoti aicina banku sniegt informāciju par ES teritorijā pabeigto projektu sasniegtajiem rezultātiem un vajadzības gadījumā šim mērķim pielāgot 3PA;

33.  uzskata, ka ir jāpadziļina EIB papildināmības līmeņa pārbaudes kritēriji, lai labāk virzītu tās finansējumu, novērstu dubultu mērķu noteikšanu un meklētu visas potenciālās sinerģijas, kur vien iespējams;

34.  mudina EIB veicināt bankā izpildes kultūru, pakāpeniski to uzlabojot, jo īpaši lai sašaurinātu transversālos izpildes rādītājus par EIB pamatdarbību ietekmi;

35.  aicina EIB regulāri sniegt apliecinājumus par iznākumu, tiešo rezultātu un rezultātu ilgtspēju, izmantojot atbilstošus un atjauninātus rādītājus; uzskata, ka rādītāju piemērotības un atbilstības uzlabošanai rezultātu pārskatā ir svarīga nozīme, ne tikai lai radītu priekšstatu par rezultātu un ietekmes apjomu, bet arī lai atrastu arvien efektīvākus intervences veidus;

36.  uzskata, ka ir jāapsver ne tikai faktiskais investīciju līmenis, bet jāstrādā arī pie ilglaicīguma, t. i., projekta spējas pēc tā pabeigšanas ilgtermiņā saglabāt ieguvumus vidiskā, finansiālā, ekonomiskā vai sociālā izteiksmē (tieši vai netieši);

37.  atzinīgi vērtē to, ka EIB pieņēma 2017. gada decembrī apstiprināto izslēgšanas politiku, un aicina stingri izmantot šo instrumentu, lai EIB finansējumu liegtu klientiem, kuri ir iesaistīti krāpšanā vai korumpētas prakses īstenošanā;

ESIF attīstība

38.  ņem vērā, ka EIB grupa (EIB un EIF) 2017. gada beigās bija parakstījusi 606 operācijas saskaņā ar ESIF, kuru kopējais finansējums bija 37,4 miljardi EUR, un ka ir paredzams, ka šīs operācijas mobilizēs investīcijas 207,3 miljardu EUR apmērā visās 28 dalībvalstīs un saistībā ar visiem ESIF regulā minētajiem mērķiem ar šādu sadalījumu galvenajām nozarēm: 30 % MVU, 24 % pētniecībai, attīstībai un inovācijai, 21 % enerģētikas nozarei, 10% digitālajai jomai, 8 % transportam, 4 % sociālajai infrastruktūrai un 4 % videi un resursu efektīvai izmantošanai; mudina EIB samazināt investīcijas oglekļietilpīgās nozarēs un projektos, bet palielināt investīciju daļu vides un resursefektivitātes uzlabošanā;

39.  norāda, ka infrastruktūras un inovācijas klasē EIB 2017. gada 31. decembrī bija parakstījusi 278 operācijas ar kopējo finansējumu 27,4 miljardi EUR un ir paredzams, ka tās 27 dalībvalstīs mobilizēs investīcijas 131,4 miljardu EUR apmērā, bet MVU klasē EIF ar 305 finanšu starpniekiem bija parakstījis operācijas ar kopējo EIF finansējumu gandrīz 10 miljardi EUR un ir paredzams, ka tās visās 28 ES dalībvalstīs mobilizēs investīcijas 76 miljardu EUR apmērā; konstatē, ka līdz 2017. gada beigām kopumā 135 785 uzņēmumi jau bija saņēmuši ESIF atbalstīto finansējumu MVU klasē un bija izveidots vai atbalstīts pusotrs miljons darbvietu;

40.  atkārtoti norāda, ka ESIF faktiski mobilizētās investīcijas var izmērīt tikai investīciju laikposma beigās, vienlaikus ņemot vērā, ka ESIF apstiprināto un parakstīto 606 darījumu aplēstais globālais multiplikatora efekts 2017. gada beigās ir 13,53x, t. i., nedaudz zemāks par sākotnējo pieņēmumu un mērķi 15x, kas tika noteikts ESIF darbības sākumā; norāda, ka informācija par to, kā tika aprēķināti standarta multiplikatori, pašreiz tiek izplatīta EIB dienestiem, un iesaka visu šo informāciju apkopot atsevišķā dokumentā;

41.  konstatē, ka nav iesniegts neviens garantijas pieprasījums Savienības budžetam neizpildītu operāciju dēļ;

42.  norāda, ka indikatīvie ģeogrāfiskās koncentrācijas limiti, ko noteikusi ESIF Valde, paredzot, ka investīciju laikposma beigās investīciju daļa infrastruktūras un inovācijas klasē (parakstīto operāciju ziņā) jebkurās trijās dalībvalstīs kopā nedrīkst pārsniegt 45 % no ESIF kopējā portfeļa, nav ievēroti, ņemot vērā, ka līdz 2017. gada 31. decembrim aptuveni 47 % no parakstītā apjoma bija trijās dalībvalstīs ar lielāko parakstīto apjomu (Francijā, Itālijā un Spānijā); norāda, ka joprojām ir iespējami uzlabojumi, lai paplašinātu ESIF līdzekļu teritoriālo sadali, vienlaikus plašāk izplatot arī tā investīciju iespējas;

43.  ņem vērā ESIF novērtējumu un secinājumus, ka ESIF un ar ESIF nesaistītajām īpašo darbību operācijām ir līdzīgs riska profils, kā arī to, ka ESIF, ESI fondu un EISI dotāciju kombinācija joprojām ir ierobežota un vienlaikus pastāv risks, ka ESIF varētu izstumt ESI fondu finanšu instrumentus; paredz, ka ESIF 2.0 īstenošanā tiks novērsti ESIF novērtējumā apzinātie trūkumi un riski;

44.  atzinīgi vērtē uzlaboto pārredzamību, ko nodrošina ESIF Investīciju komitejas lēmumu un Valdes pieņemto dokumentu publicēšana kopā ar sanāksmju protokoliem;

45.  mudina uzlabot sinerģiju starp ESIF un valsts attīstību veicinošām bankām, jo pastāvīga sadarbība ar šīm bankām varētu palielināt ESIF efektivitāti;

Cilvēktiesības

46.  aicina EIB izstrādāt Cilvēktiesību stratēģiju un palielināt tās īstenoto uzticamības pārbaudi projektu līmenī, lai noteiktu ar cilvēktiesībām saistītus riskus un novērstu tos visās darbībās un tās projektu paredzētajā darbības ilgumā; tāpat aicina EIB izveidot efektīvu mehānismu, kas cilvēktiesību aizstāvjiem ļautu droši brīdināt banku par vides pasliktināšanos vai konflikta un represiju riskiem;

EIB korporatīvās pārvaldības un darbību pārredzamības un pārskatatbildības uzlabošana

47.  pieņem zināšanai Revīzijas komitejas gada ziņojumā Valdei par 2017. finanšu gadu izklāstītos apsvērumus:

   a) par to, cik svarīgi ir nodrošināt EIB ilgtermiņa finansiālo spēku un stabilitāti un saglabāt AAA reitingu nenoteiktajos ģeopolitisko, ekonomikas politikas, regulatīvo un makroekonomisko norišu apstākļos;
   b) par vajadzību pārskatīt un uzlabot EIB grupas iekšējās kontroles un riska pārvaldības vidi, ņemot vērā EIB grupas darbību mainīgo apjomu un pieaugošo sarežģītību;
   c) par vajadzību panākt banku darbības paraugprakses pilnīgu ieviešanu — arī jomās, kurās joprojām nav izdevies novērst atbilstības nepilnības;
   d) par vajadzību veikt visaptverošu pārskatu un pēc tā pabeigšanas uzlabot EIB kredītu apstiprināšanas un ar to saistīto lēmumu pieņemšanas procesu, jo šķiet, ka aizdevumu novērtēšanas un apstiprināšanas process un attiecīgā kontroles vide nespēj apmierināt pašreizējās darījumdarbības vajadzības, un tas liecina par spiedienu uz pakalpojumiem;

48.  stingri atbalsta Revīzijas komitejas pausto nožēlu par to, ka EIB vēl nav panākusi progresu, lai novērstu trīs gadus pēc kārtas (2015., 2016. un 2017. gadā) paustās bažas par dažu Vadības komitejas locekļu pildīto pienākumu apvienošanu; pilnīgi piekrīt un pauž atbalstu Revīzijas komitejas ieteikumam, ka visiem EIB Vadības komitejas locekļiem būtu jāspēj rīkoties objektīvi, kritiski un neatkarīgi un būtu jāatceļ neordināra pienākumu apvienošana, piemēram, atbildība gan par aizsardzības pirmās, gan otrās līnijas darbību uzraudzību;

49.  šajā saistībā prasa EIB nopietni ņemt vērā šo ieteikumu un nodrošināt skaidru pienākumu sadalījumu Vadības komitejas līmenī; atzinīgi vērtē uzsākto reformu EIB pārvaldības struktūras maiņai;

50.  aicina EIB novērst pašreizējās nepilnības piemērojamā banku paraugprakses satvara ieviešanā un sagaida, ka šis satvars 2008. gadā kļūs spējīgs darboties pilnībā, jo tā īstenošana tiek uzskatīta par priekšnoteikumu, lai saglabātu EIB finansiālo spēku un stabilitāti;

51.  pauž bažas par Revīzijas komitejas secinājumu, ka to EIB darbību un spēju straujā paplašināšanās, kas saistītas ar ESIF īstenošanu, mandātu pārvaldību trešo personu vārdā un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu, ne vienmēr ir saskaņota ar attiecīgiem darījumdarbības struktūras un procesu pielāgojumiem; norāda, ka Revīzijas komiteja 2017. gadā ir paturējusi spēkā piecus ar iekšējo kontroli un riska vidi saistītus 2015. un 2016. gada ieteikumus; aicina EIB prioritārā kārtā īstenot šos ieteikumus un nodrošināt, lai iekšējie procesi, kiberdrošība un riska pārvaldība atbilstu jaunajām un pieaugošajām prasībām un izaicinājumiem, ar ko saskaras EIB grupa;

52.  uzskata, ka EIB būtu jāpalielina sava pārredzamība ne tikai attiecībā uz Eiropas Parlamentu, bet arī dalībvalstu iestādēm; uzskata — ir tikai pareizi, ka demokrātiskie pārstāvji saņem vairāk informācijas par EIB darbībām;

53.  uzskata, ka ir iespējams uzlabot pārredzamību gan pārvaldības struktūru, gan darbības līmenī; atkārtoti norāda, ka ir sistemātiski jāatklāj informācija par 3PA un REM lapām; tāpat aicina atklāt nekonfidenciālo informāciju, kas sniegta Vadības komitejas un Valdes sanāksmju protokolos; ar gandarījumu norāda, ka EIB 2017. gadā ir sākusi publicēt EIB Direktoru padomes protokolus, direktora deklarāciju par interešu konfliktu un konkrētu informāciju par projektiem, proti, ietekmes uz vidi novērtējumus;

54.  atkārtoti norāda, ka pārredzamība, stingra uzticamības pārbaude un kontrole attiecībā uz ES politikas nostādņu īstenošanu ne tikai stiprina EIB vispārējo korporatīvo pārskatatbildību un atbildību un, pamatojoties uz rūpīgu uzticamības pārbaudi un principu "pazīsti savu klientu", sniedz skaidru priekšstatu par to, kas ir finanšu starpnieki un galīgie saņēmēji, bet arī palīdz uzlabot finansēto projektu vispārējo efektivitāti un ilgtspēju;

55.  atkārtoti aicina EIB publicēt plašāku informāciju par projektiem, kuri īstenoti, iesaistot starpniekus, kā arī iekļaujot informāciju par galīgajiem projektiem, kas varētu ļaut novērtēt tās investīciju ekonomisko un sociālo ietekmi;

56.  atgādina, ka pārvaldības procesā būtu vairāk jāņem vērā dialoga vai apspriešanās ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām rezultāti vai vietējo un reģionālo dalībnieku īpašās intereses vai bažas, lai nodrošinātu informētāku un pamatotāku demokrātisku lēmumu pieņemšanu;

57.  pauž bažas par Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumā izklāstītajiem secinājumiem, kas liecina, ka attiecībā uz Eiropas Investīciju fondu ir atklātas būtiskas nepilnības: Revīzijas palāta norāda uz normatīvu neprecizitāti, proti, dalībvalstu revīzijas iestādēm ir pienākums revidēt MVU iniciatīvas, lai gan saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem tām nav tiesību veikt pārbaudes uz vietas;

58.  Revīzijas palāta pārbaudīja 30 investīcijas un secināja, ka finanšu starpnieki piešķīra aizdevumus pieciem saņēmējiem, neapstiprinot to MVU statusu; Eiropas Revīzijas palāta uzskatīja, ka minētie projekti nav atbalsttiesīgi, savukārt vēl četrus citus aizdevumus labuma guvēji daļēji vai pilnībā saņēma par neattiecināmām darbībām;

59.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas atklātās problēmas teorētiski tika atrisinātas, grozot Finanšu regulu; aicina EIB savā nākamajā gada ziņojumā iekļaut ar normatīvajām nepilnībām saistītos jautājumus un nodrošināt, ka grozītā Finanšu regula dod dalībvalstu revīzijas iestādēm iespēju veikt revīzijas pat galasaņēmēju līmenī;

60.  atzinīgi vērtē to, ka Direktoru padome 2017. gada janvārī ir pieņēmusi pagaidu pieeju saistībā ar EIB politiku attiecībā uz vāji regulētām un nepārredzamām jurisdikcijām un jurisdikcijām, kas nesadarbojas (NCJ), un sagaida, ka šī politika tiks pārskatīta, lai ar to un pārskatīto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) sistēmu uzlabotu ar ārējiem aizdevumiem saistītās EIB veiktās uzticamības pārbaudes nodokļu jomā;

61.  aicina EIB veikt pienācīgas uzticamības pārbaudes arī saistībā ar korporatīvo un profesionālo godprātību, lai apzinātu visu savu klientu un operāciju patiesos faktiskos īpašniekus, kā arī uzņēmumus — faktiskos investīciju saņēmējus gadījumos, kad ir iesaistītas EIB investīcijas kapitāla fondos; aicina EIB tās tīmekļa vietnē atklāt datus par savu klientu faktiskajiem īpašniekiem, lai tādējādi vairotu savu darbību pamanāmību un palīdzētu novērst korupcijas un interešu konfliktu gadījumus;

62.  aicina EIB saskaņā ar Padomes 2018. gada 25. maija secinājumiem "ES standarta noteikums par labu pārvaldību nodokļu jomā nolīgumos ar trešām valstīm" stiprināt saikni starp EIB finansējumu un labu pārvaldību nodokļu jomā; uzskata, ka EIB arī turpmāk būtu jāsniedz ieguldījums paraugprakses izstrādē taisnīgas nodokļu politikas jomā, apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu; aicina EIB pieņemt atbildīgu nodokļu politiku, kas nodrošina, ka EIB nefinansē klientus, kuri ir iesaistīti nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmās vai darbojas, izmantojot nodokļu oāzes; aicina EIB tās līgumos ar visiem izvēlētajiem finanšu starpniekiem iekļaut standarta noteikumus un klauzulas par labu pārvaldību;

63.  uzsver, ka pārskatītajā EIB ārējo aizdevumu mandātā ir skaidri noteikts, ka ES melnais saraksts ir bankai saistošs un ka ar EIB operācijām neatbalsta projektus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

64.  norāda, ka 2017. gada beigās EIB izmeklēšanā bija 136 krāpšanas gadījumi un ka trīs galvenie apsūdzību veidi bija krāpšana — 53,7 %, korupcija — 25,5 % un aizliegtas vienošanās — 10,7 %;

65.  norāda, ka EIB līdzekļus ir izmantojuši emisiju skandālā iesaistīti uzņēmumi, īpaši Volkswagen, un ka līdz ar to šie līdzekļi var būt izmantoti neētiskas un nelikumīgas darbības finansēšanai;

66.  norāda, ka jaunu pieņemamu sūdzību skaits ir palielinājies no 84 sūdzībām 2016. gadā līdz jaunam visu laiku augstākajam līmenim, proti, 102 sūdzībām 2017. gadā, un ka 2017. gadā ir izskatītas 173 sūdzības; ņem vērā, ka no 2017. gadā saņemtajām sūdzībām 38 sūdzības attiecas tikai uz diviem EIB investīciju projektiem: Adrijas jūras cauruļvadu un Mombasas ostas pievedceļu Kenijā;

67.  ņem vērā to, ka tiek pārskatīta EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma politika un iekļauti Eiropas Ombuda sniegtie administratīvas kļūmes noteikšanas piemēri, kas ietver sliktas vai nesekmīgas pārvaldības veidus, piemēram, administratīvus pārkāpumus, nelikumīgu diskrimināciju, nepamatotu atteikumu sniegt informāciju, varas ļaunprātīgu izmantošanu un lieku kavēšanos, tomēr pauž arī bažas attiecībā uz pārējiem pārskatīšanas rezultāta aspektiem;

68.  pauž nožēlu, ka EIB nav ņēmusi vērā bažas, ko attiecībā uz EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma pārskatīšanu Parlaments paudis 2018. gada 3. maija rezolūcijas par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli 86. punktā; pauž dziļas bažas par to, ka apstiprinātais pārskatītais sūdzību izskatīšanas mehānisms nopietni apdraud tā neatkarību, kā arī tajā veikto izmeklēšanu un secinājumu pārredzamību; aicina EIB nodrošināt, ka EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma vadītājs spēj neatkarīgi no citiem EIB dienestiem pieņemt visus lēmumus attiecībā uz sūdzības pieņemamību un attiecināmību, kā arī nodrošināt, ka sūdzību izskatīšanas mehānisma vadītāja darbā pieņemšanas procedūras tiek padarītas pārredzamākas;

69.  pieņem zināšanai Ombuda 2018. gada 23. maija lēmumu lietā 1316/2016/TN par EIB pārredzamības politikas iespējamiem trūkumiem un aicina banku īstenot Ombuda ierosinātos uzlabojumus, proti, atteikties no prezumpcijas par nepubliskošanu, kas attiecas uz pārbaužu, izmeklēšanas un revīziju laikā savāktiem un sagatavotiem dokumentiem, un pārstrādāt attiecīgos bankas pārredzamības politikas noteikumus par starpniecības aizdevumiem un informācijas pieprasījumu apstrādes termiņiem;

70.  atgādina, ka jāparedz stingrāki noteikumi par interešu konfliktiem un jānosaka skaidri, stingri un pārredzami kritēriji, lai aizdevumu piešķiršanas mehānismā novērstu jebkāda veida ietekmi vai objektivitātes trūkumu; atkārtoti norāda, ka EIB pēc iespējas ātri ir jāpārskata tās rīcības kodekss, lai nodrošinātu, ka tās priekšsēdētāja vietnieki nav atbildīgi par operācijām savās piederības dalībvalstīs, jo tas apdraud iestādes neatkarību; aicina EIB ņem vērā Ombuda ieteikumus un pārskatīt savu rīcības kodeksu, lai labāk novērstu interešu konfliktus tās pārvaldības struktūrās un potenciālas "virpuļdurvju efekta" situācijas;

71.  sagaida, ka EIB trauksmes cēlēju aizsardzības politika, kura pašreiz tiek pārskatīta, būs vērienīga un nodrošinās augstus standartus; mudina EIB minētajā pārskatā iekļaut gan iekšējos, gan ārējos trauksmes cēlējus, kā arī noteikt skaidras un precīzas procedūras, laika grafiku un norādes, lai nodrošinātu, ka trauksmes cēlējiem tiek sniegtas labākās norādes, un lai aizsargātu viņus pret jebkādiem iespējamiem pretpasākumiem;

Eiropas Parlamenta pārbaude

72.  piekrīt Eiropas Revīzijas palātas nostājai, ka Palātai ir jāpiešķir pilnvaras revidēt visas EIB darbības, tostarp tās, kurās EIB savām darbībām izmanto trešo valstu budžeta līdzekļus;

73.  aicina Budžeta kontroles komiteju rīkot ikgadēju darbsemināru/uzklausīšanu par pasākumiem un EIB darbību kontroli, kas tādējādi sniegtu Parlamentam būtisku papildu informāciju, lai tas varētu rūpīgi pārbaudīt EIB un tās darbības;

Saistībā ar Parlamenta ieteikumiem veiktie pasākumi

74.  atkārtoti aicina EIB ziņot par to, kā tiek pildīti Parlamenta ikgadējās rezolūcijās sniegtie iepriekšējie ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz:

   a) aizdošanas darbību ietekmi un sasniegtajiem rezultātiem;
   b) interešu konfliktu novēršanu, jo īpaši ESIF Investīciju komitejas un EIB Direktoru valdes locekļu interešu konfliktu novēršanu, un stingrāku noteikumu par interešu konfliktiem iekļaušanu attiecīgajos rīcības kodeksos, jo īpaši Vadības komitejas kodeksā un Direktoru valdes rīcības kodeksā;
   c) pārredzamību un informācijas publiskošanu par līgumu un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu attiecībā uz starpniekiem un galasaņēmējiem, lai novērstu nodokļu apiešanu, krāpšanu un korupciju;

75.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/95520
(2) OV C 298, 23.8.2018., 80. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0198.
(4) OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.
(5) OV L 135, 8.5.2014., 1. lpp.
(6) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.
(7) https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/95520


Bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūcijas prasības
PDF 353kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūcijas prasībām (2017/2023(INI))
P8_TA-PROV(2019)0037A8-0465/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1954. gada Hāgas konvenciju par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā un tās 1999. gada marta otro protokolu,

–  ņemot vērā 1995. gada 14. decembra rezolūciju par ebreju kopienām(1) nolaupītā īpašuma atgriešanu un 1998. gada 16. jūlija rezolūciju par holokausta upuriem(2) piederošā īpašuma restitūciju,

–  ņemot vērā 2016. gada decembrī pieņemto pasākumu kopumu, lai stiprinātu ES spēju cīnīties pret terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu un sekmētu 2016. gada 2. februāra rīcības plānā pret teroristu finansēšanu (COM(2016)0050) un Komisijas 2017. gada 13. jūlija priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu (COM(2017)0375) paredzēto saistību izpildi;

–  ņemot vērā 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par ISIS/Da'esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu(3),

–  ņemot vērā UNIDROIT 1995. gada 24. jūnija Konvenciju par zagtiem vai nelegāli izvestiem kultūras priekšmetiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/60/ES par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pantu,

–  ņemot vērā 2008. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 116/2009 par kultūras priekšmetu izvešanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās(6) un jo īpaši tās 4. pantu,

–  ņemot vērā 2003. gada 17.decembra rezolūciju par tiesisko regulējumu attiecībā uz tādu preču brīvu apriti iekšējā tirgū, kuru īpašumtiesības varētu apstrīdēt(7),

–  ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta 2016. gada pētījumu “Cross-border restitution claims of art looted in armed conflicts and wars and alternatives to court litigation” (“Bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu pārrobežu restitūcija un alternatīvas tiesvedībai”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (8),

–  ņemot vērā UNESCO 1970. gada 14. novembra Konvenciju par pasākumiem kultūras vērtību nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību nodošanas aizliegšanai un novēršanai,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 4. oktobra Rezolūciju Nr. 14232/12 par neoficiāla tiesībaizsardzības iestāžu un zinātības tīkla izveidi kultūras preču jomā (EU CULTNET),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0465/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Interpola sniegto informāciju mākslas darbu melnais tirgus kļūst tikpat ienesīgs kā narkotiku, ieroču un viltotu preču tirgus;

B.  tā kā kopumā pasaulē senlietu tirdzniecības jomā no 80 līdz 90 % preču ir nelikumīga izcelsme, kā teikts Komisijas priekšlikuma regulai par kultūras priekšmetu importu ietekmes novērtējumā;

C.  tā kā kultūras mantojums ir viens no civilizācijas pamatelementiem, ņemot vērā, piemēram, tā simbolisko vērtību un cilvēces kultūras atmiņu, kas vieno cilvēkus; tā kā iepriekšējos gados karojošās puses un teroristu grupējumi visā pasaulē ir pastrādājuši virkni noziegumu pret pasaules kultūras mantojumu un tā kā vērtīgi mākslas darbi, skulptūras un arheoloģiski artefakti tiek pārdoti un importēti ES no dažām trešām valstīm, iegūto peļņu, iespējams, izmantojot teroristu darbības finansēšanai; tā kā ir svarīgi stingri apņemties vērsties pret tādu kultūras priekšmetu kā bruņotu konfliktu un kara laikā Lībijā, Sīrijā un Irākā nolaupītu mākslas darbu nelikumīgu tirdzniecību; tā kā kultūras priekšmetiem ir liela kultūras, mākslinieciska, vēsturiska un zinātniska nozīme un tie jāaizsargā pret nelikumīgu piesavināšanos un nolaupīšanu;

D.  tā kā tūlīt pēc Otrā pasaules kara beigām bija mēģinājumi atrast un atdot atpakaļ nolaupīto īpašumu tā izcelsmes valstīm;

E.  tā kā, ņemot vērā ES apņemšanos nodrošināt taisnīgus procesus un kompensācijas cietušajiem, kā arī UNESCO konstitūciju un konvencijas par mantojuma aizsardzību, ir jānodrošina nelikumīgi tirgotu un/vai izrakumos atrastu vai iegūtu priekšmetu restitūcija;

F.  tā kā Vašingtonas konferences dokumentā “Principi attiecībā uz nacistu konfiscētajiem mākslas darbiem”, Viļņas forumā un Terezinas deklarācijā par holokausta laikmeta aktīviem un saistītiem jautājumiem ir uzsvērts, ka ir svarīgi nodrošināt restitūciju fizisku personu nekustamajam īpašumam; tā kā to mākslas darbu aplēstais skaits, kas tikuši restituēti kopš Vašingtonas konferences ir no 1000 līdz 2000(9); tā kā saraksts par nesenajos gados restituētajiem mākslas darbiem nav pilnīgs;

G.  tā kā ir mākslas darbi, kuri vēl aizvien nav atrasti un kuri jāatgriež to likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem; tā kā 1998. gada Vašingtonas konferencē Jonathan Petropoulos paziņoja par to, ka ir aprēķināts, ka visā Eiropā tikuši nozagti aptuveni 650 000 mākslas darbi, un Ronald Lauder paziņoja, ka joprojām nav atrasti 11 000 mākslas darbi, kuru vērtība attiecīgajā laikā (1998. gadā) bija no 10 līdz 30 miljardiem USD; tā kā Prasību konferences un WJRO parasti atbild, ka precīzi aprēķini nav pieejami: ir tikuši nozagti aptuveni 650 000 mākslas darbu, no kuriem 100 000 joprojām nav atrasti;

H.  tā kā lietu dalībnieki joprojām saskaras ar juridiskām problēmām, jo, no vienas puses, bieži vien viņu prasības ir ļoti specifiskas, bet, no otras puses, pēckara restitūcijas likumi ir zaudējuši spēku, konvencionālās normas nepiemēro ar atpakaļejošu spēku, nav jēdziena “nolaupīti mākslas darbi” definīcijas, ir noteikumi par prasību noilgumu vai noteikumi par iegūšanu ar noilgumu un labticīgu iegūšanu;

I.  tā kā prasības par nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūciju tiek risinātas, piemērojot galvenokārt starptautiskās publiskās tiesības; tā kā šie noteikumi jāpapildina ar stingrākiem privāto starptautisko tiesību noteikumiem;

J.  tā kā nepietiekami attīstīta privāto tiesību dimensija gan starptautiskā, gan Eiropas līmenī rada juridisku nenoteiktību nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūcijas gadījumos ne tikai attiecībā uz pabeigtiem darījumiem saistībā ar nacistu nolaupītiem mākslas darbiem, bet arī attiecībā uz šādiem gadījumiem nākotnē;

K.  tā kā ES ir spēkā tiesību akti, kuri skaidri un visaptveroši reglamentē bruņotu konfliktu laikā fizisku personu nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūcijas prasības;

L.  tā kā UNESCO sadarbībā ar lielākajiem izsoļu namiem, muzejiem un atzītiem kolekcionāriem Eiropā veic padziļinātu izpēti par šādu mākslas darbu izcelsmi, lai varētu tos atdot īpašniekiem;

M.  tā kā nolūkā papildināt Interpola datubāzi par nozagto īpašumu Starptautiskā Muzeju padome (ICOM) publicē “sarkanos sarakstus” ar to priekšmetu kategorijām, kuru gadījumā pastāv nelikumīgas tirdzniecības risks,

1.  pauž nožēlu par to, ka līdz šim rezolūcijai par tiesisko regulējumu attiecībā uz tādu preču brīvu apriti iekšējā tirgū, kuru īpašumtiesības varētu apstrīdēt, praktiski nav sekojuši nekādi turpmāki pasākumi, kuros Parlaments aicinātu Komisiju veikt pētījumu par vairākiem aspektiem, kas saistīti ar civiltiesību un procesuālo tiesību noteikumiem, izcelsmes izpēti, kataloģizēšanas sistēmām, alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem un pārrobežu koordinējošas administratīvas iestādes izveides nozīmi; uzskata, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkts varētu būt juridiskais pamats pilnvaru piešķiršanai Savienībai šajā jomā;

2.  uzsver, ka mākslas darbu un citu kultūras priekšmetu nolaupīšana bruņotu konfliktu un karadarbības laikā, kā arī miera laikos, ir nozīmīga kopīga problēma, kas jārisina gan ar profilaksi, gan nolaupītā kultūras īpašuma restitūciju, lai aizsargātu un nodrošinātu sabiedrību, kopienu, grupu un personu kultūras mantojuma un identitātes integritāti;

3.  norāda, ka ES līmenī nav veltīta pietiekama uzmanība, inter alia, bruņotu konfliktu laikā nolaupītu, nozagtu vai nelikumīgi iegūtu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūcijai, jo īpaši privāttiesību, starptautisko privāttiesību un civilprocesa jomā; aicina Komisiju aizsargāt, atbalstīt un veicināt pārrobežu restitūcijas prasības attiecībā uz tiem kultūras aktīviem, kas tikuši pārvietoti un nelikumīgi piesavināti valsts sankcionētos laupīšanas vai zagšanas aktos bruņotu konfliktu laikā; aicina Komisiju un dalībvalstis izdot ieteikumus un pamatnostādnes, lai palielinātu informētību par nepieciešamību atbalstīt dalībvalstu valsts iestādes restitūcijas prasību jautājumā;

4.  uzsver, ka tādas iestādes kā UNESCO un Interpols prasa pastiprināt kultūras mantojuma aizsardzību un nodrošināt valstīm iespējas pieņemt pasākumus, lai atvieglotu restitūciju;

5.  pauž nožēlu par to, ka nav ticamas statistikas par precīzu kultūras īpašuma izlaupīšanas un nelikumīgas tirdzniecības apmēru; aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot ticamu statistiku šajā jomā;

6.  pauž bažas par to, ka lielākā daļa pašreizējo politisko un likumdošanas iniciatīvu pievēršas tikai publiskajām un administratīvajām tiesībām un/vai krimināltiesībām; uzsver, ka, lai izveidotu visaptverošu regulējuma sistēmu, vairāk ir jāņem vērā privāttiesības; aicina kompetentās iestādes pieņemt visus nepieciešamos pasākumus un iniciatīvas, lai to sasniegtu šo mērķi;

7.  uzskata, ka ir jāturpina izmeklēšana, lai iegūtu informāciju par kultūras īpašuma nelikumīgās tirdzniecības “tumšo zonu” un iegūtu sīkākas ziņas par tās apmēru, struktūru un lielumu, izmantojot, piemēram, pašreiz Vācijā īstenoto projektu ILLICID;

8.  atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis ir atzinušas —šīs unikālās problēmas, kas saistītas ar bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu, nozagtu vai nelikumīgi iegūtu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūcijas prasībām, ir jārisina, lai panāktu tādus juridiskus risinājumus, kas garantē īpašumtiesības tām privātpersonām, valsts un pašveldību iestādēm un reliģiskajām asociācijām, kuru mākslas darbi bruņotu konfliktu vai kara laikā tika nelikumīgi atsavināti;

9.  uzsver, ka nolūkā nosodīt šādu nelikumīgu praksi ir svarīgi palielināt kopējo informētību, un atgādina, ka katrs īpašniekam atņemts priekšmets ir uzskatāms par uz visiem laikiem zudušu vēsturisku un zinātnisku vērtību;

10.  norāda, ka visefektīvākais veids, kā cīnīties pret kultūras preču nelikumīgu tirdzniecību un mākslas tirgus nelikumīgu attīstību un kā atbalstīt restitūciju, ir sekmēt godīgas prakses attīstību mākslas darbu tirdzniecībā un restitūcijā, raugoties no transnacionālas un globālas perspektīvas un gādājot par to, lai šai praksei būtu gan paredzētā preventīvā ietekme, gan piespiedu vai sodīšanas ietekme;

11.  uzskata, ka, lai nodrošinātu tādu noteikumu kopumu, kas var efektīvi novērst mākslas darbu un kultūras priekšmetu nolaupīšanu un kontrabandu, un lai panāktu pilnīgi pārredzamu, atbildīgu un ētisku globālo mākslas tirgu, Komisijai būtu jācenšas sadarboties ar trešām valstīm, lai izveidotu auglīgu partnerību, šim nolūkam ņemot vērā principus, kas noteikti UNIDROIT 1995. gada Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem;

12.  uzskata, ka ES likumdošanas darbības, ietverot starptautisko privāttiesību dimensiju, būtu piemērotas tikai turpmākiem darījumiem;

13.  uzskata, ka ir pienācis laiks pārtraukt gadiem ieilgušos sarežģījumus un atšķirības, ja mērķis ir izveidot atbildīgu un ētisku Eiropas mākslas tirgu; šajā saistībā aicina Komisiju identificēt civiltiesību jomas pasākumus, kas palīdzētu pārvarēt komplicētās problēmas, ar ko saskaras privātpersonas, kas vēlas panākt tām piederošu mākslas darbu restitūciju; vienlaikus aicina Komisiju izstrādāt jaunu debašu sistēmu, lai identificētu labāko praksi un risinājumus, kurus varētu izmantot gan pašlaik, gan nākotnē;

14.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par kultūras priekšmetu importu, kā arī 2018. gada 25. oktobrī Parlamenta pieņemtā priekšlikuma grozījumus(10);; ņemot vērā mākslas tirgus globālo mērogu un to, cik liels skaits priekšmetu atrodas privātīpašumā, atkārtoti norāda uz nepieciešamību turpināt darbu attiecībā uz bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūciju; uzsver, ka izcelsmes izpēte un sadarbība Eiropas līmenī ir izrādījušās noderīgas nolaupīto priekšmetu identifikācijai un pēc tam ļauj veikt to restitūciju, un dažos gadījumos palīdz novērst teroristu grupu vai karadarbības finansēšanu;

15.  pauž nožēlu, ka sakarā ar noteikumu neesamību vai to atšķirībām dalībvalstu starpā attiecībā uz izcelsmes izpēti un pienācīgu pārbaudi daudzas pārrobežu restitūcijas prasības nevar izpildīt efektīvā un saskaņotā veidā un tā rezultātā var tikt veicināta laupīšana un nelikumīga tirdzniecība un stimulēta kontrabanda; norāda, ka piemērojamie tiesību akti kopīgu standartu neesamības rezultātā bieži vien ir neskaidri visām ieinteresētajām personām, tostarp muzejiem, mākslas priekšmetu tirgotājiem, kolekcionāriem, tūristiem un ceļotājiem; tādēļ aicina Komisiju saskaņot noteikumus par izcelsmes izpēti un iekļaut dažus UNIDROIT 1995. gada Konvencijas par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem pamatprincipus;

16.  uzsver, ka ir steidzami nepieciešams aktīvi veicināt kvalitatīvas un neatkarīgas izcelsmes izpētes sistemātisku izmantošanu nolaupītu mākslas darbu identificēšanai, lai atvieglotu to atdošanu likumīgajiem īpašniekiem, panāktu pilnīgi pārredzamu, atbildīgu un ētisku mākslas tirgu un efektīvi novērstu un aizkavētu mākslas un kultūras priekšmetu izlaupīšanu bruņotos konfliktos un karadarbībā un to nelikumīgu tirdzniecību; norāda uz iespējām, ko šajā virzienā paver Eiropas finanšu instrumenti; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt īpašas apmācības programmas izcelsmes izpētes jomā Savienības un valsts līmenī, jo īpaši, lai ļautu tiem, kuri ir iesaistīti cīņā pret nelikumīgu tirdzniecību ar kultūras priekšmetiem, attīstīt un uzlabot zināšanas, tostarp ar pārrobežu projektu palīdzību;

17.  uzskata, ka izcelsmes izpēte ir cieši saistīta ar pienācīgas uzticamības pārbaudes pienākumu, iegādājoties mākslas darbus, un tas rada nopietnas bažas visām mākslas tirgū iesaistītajām personām, jo zagtu mākslas darbu apzināta vai neapzināta iegādāšanās ir sodāma saskaņā ar noteiktiem valsts tiesību aktiem;

18.  uzskata, ka uzmanība nepārprotami būtu jāvelta visaptveroša kultūras priekšmetu saraksta izveidei, kurā tiktu uzskaitīti visi nacistu un viņu sabiedroto nozagtie ebrejiem piederējušie kultūras priekšmeti, sākot no to nolaupīšanas līdz mūsdienām; mudina Komisiju atbalstīt kataloģizācijas sistēmu, kuru varētu izmantot arī sabiedriskas struktūras un privātas mākslas kolekcijas un kurā tiktu apkopoti dati par situāciju attiecībā uz nolaupītiem, nozagtiem vai nelikumīgi iegūtiem kultūras priekšmetiem un norādīts precīzs spēkā esošo prasību statuss; mudina Komisiju atbalstīt digitalizācijas projektus, kas ļautu izveidot digitālas datubāzes vai savienot jau esošas datubāzes, lai atvieglotu apmaiņu ar šādiem datiem un izcelsmes izpētes rezultātiem;

19.  uzskata, ka, lai nodrošinātu pareizu izcelsmes izpēti, ir jāizveido dokumentāru pierādījumu vai darījumu reģistrs, kas būtu pēc iespējas sīki detalizēts; aicina Komisiju aktīvi atbalstīt kopēju pamatnostādņu izstrādi par šādiem reģistriem un pieņemt attiecīgus pasākumus, lai mudinātu dalībvalstis ieviest vispārēju pienākumu profesionāliem mākslas tirgus speciālistiem uzturēt šādu darījumu reģistru un plašākā ziņā — ievērot UNIDROIT 1995. gada Konvenciju par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem;

20.  aicina Komisiju mudināt un finansiāli atbalstīt izcelsmes izpētes darbības visā Savienībā; ierosina Komisijai organizēt diskusiju forumu, lai apmainītos ar paraugpraksi un rastu labākos šā brīža un nākotnes risinājumus;

21.  aicina Komisiju apsvērt īpaša strīdu risināšanas mehānisma, piemēram, šķīrējtiesas un mediācijas hibrīdas formas, izveidi, kuru varētu izmantot nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu restitūcijas prasību gadījumos, lai pārvarētu esošos juridiskos šķēršļus; uzsver skaidru standartu un pārredzamu un objektīvu procedūru nozīmi;

22.  norāda, ka noilguma dēļ restitūcijas prasību iesniedzējiem bieži rodas sarežģījumi; aicina Komisiju izvērtēt šo jautājumu un panākt pareizo līdzsvaru attiecībā uz noilguma periodu, ko piemēro nolaupīto mākslas darbu, tostarp nacistu nolaupīto mākslas darbu, restitūcijas prasībām, turklāt būtu jāņem vērā gan laupīšanā un zādzībās cietušo personu, gan tirgus interešu aizsardzība; uzskata, ka par paraugu būtu jāņem ASV Holokausta laikā ekspropriēto mākslas darbu atgūšanas akts;

23.  aicina Komisiju apsvērt tādu likumdošanas darbību īstenošanu, kuras, pamatojoties uz starptautisko privāttiesību instrumentiem, stiprinātu tiesisko sistēmu attiecībā uz bruņotu konfliktu un kara laikā nolaupītu mākslas darbu un kultūras priekšmetu pārrobežu restitūciju;

24.  aicina ES kompetentās iestādes mudināt dalībvalstis apmainīties ar informāciju par pašreizējo praksi attiecībā uz kultūras priekšmetu izcelsmes pārbaudi un pastiprināt sadarbību, lai saskaņotu kontroles pasākumus un administratīvās procedūras, kuru mērķis ir noteikt kultūras priekšmetu izcelsmi;

25.  norāda uz to, ka dalībvalstu līmenī nav pietiekamas sadarbības attiecībā uz jēdziena “pienācīga rūpība” interpretāciju; aicina Komisiju precizēt jēdzienu “pienācīga rūpība” saistībā ar labticību; norāda, ka, piemēram, Šveices Federālā likuma par kultūras īpašuma starptautisku nodošanu 16. pantā tirgotājiem un izsoļu rīkotājiem ir noteikts aizliegums veikt darījumus ar mākslas darbiem, ja viņiem ir aizdomas par priekšmeta izcelsmi; norāda, ka saskaņā ar šo likumu pierādīšanas pienākums tiek daļēji uzlikts pārdevējam; taču mākslas darbu īpašnieki nevar paļauties uz labticības principu, ja viņi nespēj pierādīt, ka mākslas darba iegādes laikā viņi tam ir pievērsuši pienācīgu uzmanību; aicina Komisiju pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka mākslas tirgus un arī potenciālie artefaktu pircēji apzinās to, cik svarīga ir izcelsmes izpēte, ņemot vērā, ka šādi pētījumi ir saistīti ar pienācīgas pārbaudes pienākumu;

26.  mudina Komisiju izstrādāt kopīgus principus par piekļuvi publiskiem vai privātiem arhīviem, kuros ir informācija par īpašuma identifikāciju un atrašanās vietu, veikt esošo kultūras priekšmetu datubāzu rūpīgu kartēšanu un paredzēt tādas centrālas metadatubāzes izveidošanu, kurā tiek ņemta vērā pieejamā informācija, kas tiek regulāri atjaunināta un kam var piekļūt visi attiecīgie dalībnieki; uzskata, ka, pamatojoties uz šīm centrālajām metadatubāzēm, vajadzētu ieviest kopīgu katalogu sistēmu, kurā varētu izmantot standartizētus objektu ID; tādēļ aicina Komisiju sekmēt tādu priekšmetu ID ieviešanu, ko izstrādā un veicina ICOM un citas organizācijas kā tirgus standartu visā iekšējā tirgū; norāda, ka šāda datubāze būtu jāsavieno ar Interpola nozagto mākslas darbu datubāzi un regulāri jāatjaunina;

27.  uzskata, ka, lai nodrošinātu rūpīgāku un precīzāku izcelsmes izpēti, ir jāizveido ar kultūras īpašumu saistītu dokumentāru pierādījumu vai darījumu reģistrs, kas būtu lietderīgs papildinājums iepriekš minētajām datubāzēm; aicina Komisiju pieņemt attiecīgus pasākumus, lai mudinātu dalībvalstis ieviest vispārēju pienākumu mākslas tirgus dalībniekiem uzturēt šādu dokumentāru pierādījumu vai darījumu reģistru un plašākā ziņā — ievērot UNIDROIT 1995. gada Konvenciju par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem;

28.  uzskata, ka centrālajai datubāzei būtu jādarbojas, pamatojoties uz kopīgu katalogu sistēmu, kur priekšmeti tiktu identificēti standartizētā veidā (ņemot vērā tādas pazīmes kā materiāli, paņēmieni, mēri, uzraksti, īpašumtiesības, tēma, datums vai periods, u. c.);

29.  aicina Komisiju identificēt kopējus principus par to, kā tiek nodibinātas īpašumtiesības vai īpašumpiederība, un noteikumus par noilgumu un pierādījumu standartiem, kā arī nolaupīšanas un mākslas darba jēdzienus, ņemot vērā spēkā esošos attiecīgos noteikumus dalībvalstīs;

30.  aicina dalībvalstis un kandidātvalstis veikt visus nepieciešamo, lai pieņemtu pasākumus, kas nodrošinātu tādu mehānismu izveidi, kuri palīdz atgriezt šajā rezolūcijā minēto īpašumu, un ņemt vērā, ka noziegumu pret cilvēci laikā nolaupīto, nozagto vai nelikumīgi iegūto mākslas darbu atgriešana likumīgajiem īpašniekiem ir ar vispārējām interesēm saistīts jautājums saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantu;

31.  uzsver, ka, lai nodrošinātu tādu noteikumu kopumu, kas var efektīvi novērst mākslas darbu un kultūras priekšmetu nolaupīšanu un kontrabandu, un lai panāktu pilnīgi pārredzamu, atbildīgu un ētisku globālo mākslas tirgu, Komisijai būtu jācenšas sadarboties ar trešām valstīm un izveidot auglīgu partnerību, kas sekmē šajā rezolūcijā minētā īpašuma atgriešanu, ņemot vērā gan principus, kas noteikti gan UNIDROIT 1995. gada Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, gan Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 1. protokola 1. pantā;

32.  atgādina, ka izglītība veicina cieņu un atzinīgu attieksmi pret mākslas darbiem un citiem kultūras priekšmetiem kā kultūras mantojuma simboliem un ka tādēļ tai ir nozīmīga loma, novēršot un atturot no kultūras priekšmetu nolaupīšanas un nelikumīgas tirdzniecības; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt un atbalstīt izglītības un izpratnes veicināšanas pasākumus šajā sakarā, tostarp neformālās un ikdienējās mācībās;

33.  aicina Komisiju un visas attiecīgās kompetentās iestādes pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka gan mākslas tirgus, gan potenciālie artefaktu pircēji apzinās to, cik svarīga ir izcelsmes izpēte, ņemot vērā, ka šādi pētījumi ir saistīti ar pienācīgas pārbaudes pienākumu;

34.  atgādina, ka cieša sadarbība starp policiju un muitas iestādēm Eiropas un starptautiskā līmenī ir būtiska, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību ar kultūras mantojuma priekšmetiem;

35.  atbalsta ideju par to, ka pārrobežu restitūcijas procedūras attiecībā uz nolaupītiem, nozagtiem vai nelikumīgi iegūtiem mākslas darbiem un kultūras priekšmetiem un aktīva izcelsmes izpētes veicināšana būtu jārisina saistībā ar 2018. gada Eiropas Kultūras mantojuma gada (“EYCH”) iniciatīvu; tādēļ aicina Komisiju un tās izveidoto darba grupu iekļaut šo jautājumu savā darba plānā, kurā sīki izklāstītas darbības 2018. gada EYCH.

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 17, 22.1.1996., 199. lpp.
(2) OV C 292, 21.9.1998., 166. lpp.
(3) OV C 346, 21.9.2016., 55. lpp.
(4) OV L 159, 28.5.2014., 1. lpp.
(5) OV L 39, 10.2.2009., 1. lpp.
(6) OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.
(7) OV C 91 E, 15.4.2004., 500. lpp.
(8) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(9) Saskaņā ar Prasību konferences un WJRO iniciatīvu saistībā ar nolaupītajiem mākslas darbiem un kultūras īpašumu.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0418.


Savienības budžeta aizsardzība vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ***I
PDF 646kWORD 73k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324 – C8-0178/2018 – 2018/0136(COD))(1)
P8_TA-PROV(2019)0038A8-0469/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Tiesiskums ir viena no pamatvērtībām, uz kā balstās Savienība. atgādināts Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas.
(1)  Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības,tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā un dalībai Savienībā izvirzītajos kritērijos. Kā atkārtoti norādīts LES 2. pantā, minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Dalībvalstīm būtu jāstiprina savi pienākumi un jārāda piemērs, tos patiešām izpildot, kā arī jātiecas izveidot kopēju tiesiskuma kultūru, kurā tiesiskumu kā vispārēju vērtību vienādi piemēro visas iesaistītās puses. Minēto principu pilnīga ievērošana un veicināšana ir būtisks priekšnosacījums Eiropas projekta leģitimitātei kopumā un pamatnosacījums, lai veidotu iedzīvotāju uzticību Savienībai un nodrošinātu tās politikas efektīvu īstenošanu.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)  Saskaņā ar LES 2. pantu, 3. panta 1. punktu un 7. pantu Savienībai ir iespēja rīkoties, lai aizsargātu tās konstitucionālo kodolu un kopējās vērtības, kas ir tās pamatā, tostarp budžeta veidošanas principus. Dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un kandidātvalstīm ir pienākums ievērot, aizsargāt un popularizēt minētos principus un vērtības un lojāli sadarboties.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Tiesiskums nodrošina, ka visi publiskās varas turētāji rīkojas likuma robežās, saskaņā ar demokrātijas vērtībām un pamattiesībām, un tos kontrolē neatkarīgas un objektīvas tiesas. Tas it īpaši nodrošina, ka tiek ievēroti likumības7, juridiskās noteiktības8, izpildvaras patvaļīguma aizlieguma9, varas dalīšanas10 un neatkarīgu tiesu nodrošinātas efektīvas tiesību aizsardzības tiesā11 principi12.
(2)  Tiesiskums nodrošina, ka visi publiskās varas turētāji rīkojas likuma robežās, saskaņā ar demokrātijas vērtībām un pamattiesību ievērošanu, un tos kontrolē neatkarīgas un objektīvas tiesas. Tas it īpaši nodrošina, ka tiek ievēroti likumības7 principi, tostarp pārredzamība, pārskatatbildība un demokrātiskie procesi tiesību aktu ieviešanai, juridiskās noteiktības8, izpildvaras patvaļīguma aizlieguma9, varas dalīšanas10, tiesu pieejamības un neatkarīgu un objektīvu tiesu11 nodrošinātas efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principi12. Minētie principi cita starpā ir atspoguļoti Eiropas Padomes Venēcijas komisijas līmenī un noteikti, arī pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas attiecīgo judikatūru12a.
__________________
__________________
7 Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums, CAS Succhi di Frutta, C-496/99 PECLI:EU:C:2004:236, 63. punkts.
7 Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums, CAS Succhi di Frutta, C-496/99 PECLI:EU:C:2004:236, 63. punkts.
8 Tiesas 1981. gada 12. novembra spriedums, Amministrazione delle finanze dello Stato/Srl Meridionale Industria Salumi un citi Ditta Italo Orlandi & Figlio un Ditta Vincenzo Divella/Amministrazione delle finanze dello Stato. Apvienotās lietas 212 līdz 217/80, ECLI:EU:C:1981:270, 10. punkts.
8 Tiesas 1981. gada 12. novembra spriedums, Amministrazione delle finanze dello Stato/Srl Meridionale Industria Salumi un citi Ditta Italo Orlandi & Figlio un Ditta Vincenzo Divella/Amministrazione delle finanze dello Stato. Apvienotās lietas 212 līdz 217/80, ECLI:EU:C:1981:270, 10. punkts.
9 Tiesas 1989. gada 21. septembra spriedums, Hoechst, apvienotās lietas 46/87 un 227/88, ECLI:EU:C:1989:337, 19. punkts.
9 Tiesas 1989. gada 21. septembra spriedums, Hoechst, apvienotās lietas 46/87 un 227/88, ECLI:EU:C:1989:337, 19. punkts.
10 Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, Kovalkovas, C-477/16, ECLI:EU:C:2016:861, 36. punkts; Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, PPU Poltorak, C-452/16, ECLI:EU:C:2016:858, 35. punkts, un Tiesas 2010. gada 22. decembra spriedums, DEB, C-279/09, ECLI:EU:C:2010:811, 58. punkts.
10 Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, Kovalkovas, C-477/16, ECLI:EU:C:2016:861, 36. punkts; Tiesas 2016. gada 10. novembra spriedums, PPU Poltorak, C-452/16, ECLI:EU:C:2016:858, 35. punkts, un Tiesas 2010. gada 22. decembra spriedums, DEB, C-279/09, ECLI:EU:C:2010:811, 58. punkts.
11 Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums, Associação Sindical dos Juízes Portugueses/Tribunal de Contas C-64/16, ECLI:EU:C:2018:117, 31., 40.–41. punkts.
11 Tiesas 2018. gada 27. februāra spriedums, Associação Sindical dos Juízes Portugueses/Tribunal de Contas C-64/16, ECLI:EU:C:2018:117, 31., 40.–41. punkts; Tiesas 2018. gada 25. jūlija spriedums, LM, lietā C-216/18 PPU, ECLI:EU:C:2018:586, 63.-67. punkts.
12 Komisijas paziņojums “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai”, COM(2014) 158 final, I pielikums.
12 Komisijas paziņojums “Jauns ES mehānisms tiesiskuma nostiprināšanai”, COM(2014) 158 final, I pielikums.
12a Venēcijas komisijas 2011. gada 4. aprīļa ziņojums par Pētījumu Nr. 512/2009 (CDL-AD(2011)003rev).
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Pievienošanās kritēriji jeb Kopenhāgenas kritēriji, ko Kopenhāgenas Eiropadome pieņēma 1993. gadā un Madrides Eiropadome nostiprināja 1995. gadā, ir būtiski nosacījumi, kas jāizpilda visām kandidātvalstīm, lai tās kļūtu par dalībvalstīm. Minētie kritēriji ir iestāžu stabilitāte, kas garantē demokrātiju, tiesiskums, cilvēktiesības, kā arī cieņa pret minoritātēm un to aizsardzība, funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja sekmīgi darboties konkurences un tirgus spēku apstākļos, kā arī spēja uzņemties dalības Savienībā pienākumus.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)  Ja kandidātvalsts nevar nodrošināt prasīto standartu, vērtību un demokrātijas principu ievērošanu, kavējas pievienošanās Savienībai, līdz tā pilnībā izpilda attiecīgos standartus. Kopenhāgenas kritērijos noteiktās saistības kandidātvalstīm tiek piemērotas arī dalībvalstīm pēc to pievienošanās Savienībai saskaņā ar LES 2. pantu un lojālas sadarbības principu, kas noteikts LES 4. pantā. Tādēļ dalībvalstis būtu regulāri jāizvērtē, lai pārbaudītu, vai to tiesību akti un prakse joprojām atbilst minētajiem kritērijiem un kopīgajām vērtībām, uz kurām balstās Savienība, tādējādi nodrošinot atbilstīgu tiesisko regulējumu un administratīvo satvaru Savienības politikas īstenošanai.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Tiesiskums ir priekšnosacījums tam, lai tiktu aizsargātas citas pamatvērtības, uz kā balstās Savienība, proti, brīvība, demokrātija, līdztiesība un cilvēktiesību ievērošana. Tiesiskuma ievērošana ir nesaraujami saistīta ar demokrātijas un pamattiesību ievērošanu: nav iespējama demokrātijas un pamattiesību ievērošana, ja netiek ievērots tiesiskums, un otrādi.
(3)  Lai gan Savienības vērtībām netiek piemērota hierarhija, tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums tam, lai tiktu aizsargātas citas pamatvērtības, uz kā balstās Savienība, proti, brīvība, demokrātija, līdztiesība un cilvēktiesību ievērošana. Tiesiskuma ievērošana ir nesaraujami saistīta ar demokrātijas un pamattiesību ievērošanu: nav iespējama demokrātijas un pamattiesību ievērošana, ja netiek ievērots tiesiskums, un otrādi. Iekšējās un ārējās demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību politikas saskaņotībai un konsekvencei ir galvenā nozīme uzticības Savienībai nodrošināšanā.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Tiesu iestādēm būtu jādarbojas neatkarīgi un objektīvi, un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas dienestiem būtu jāspēj pienācīgi veikt savas funkcijas. Tiem būtu jāpiešķir pietiekami resursi un procedūras, lai darbotos efektīvi un pilnībā ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu. Šie nosacījumi ir nepieciešami kā minimāla garantija pret publisko iestāžu nelikumīgiem un patvaļīgiem lēmumiem, kas varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm.
(6)  Vienmēr būtu jāgarantē tiesu iestāžu neatkarība un objektivitāte, un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas dienestiem būtu jāspēj pienācīgi veikt savas funkcijas. Tiem būtu jāpiešķir pietiekami resursi un procedūras, lai darbotos efektīvi un pilnībā ievērojot tiesības uz taisnīgu tiesu. Šie nosacījumi ir nepieciešami kā minimāla garantija pret publisko iestāžu nelikumīgiem un patvaļīgiem lēmumiem, kas varētu kaitēt šiem pamatprincipiem un Savienības finanšu interesēm.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   Prokuratūras un tiesu neatkarība ietver gan oficiālu (de jure), gan faktisku (de facto) prokuratūras un tiesu, kā arī atsevišķu prokuroru un tiesnešu neatkarību.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Tiesiskuma ievērošana ir svarīga ne tikai Savienības iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai, investīcijām un iekšējā tirgus pareizai darbībai, kas plauks visvairāk, ja ir stabils tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma.
(8)  Tiesiskuma ievērošana ir ļoti būtiska ne tikai Savienības iedzīvotājiem, bet arī uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai, investīcijām, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un iekšējā tirgus pareizai darbībai, kas plauks ilgtspējīgi tikai tad, ja būs stabils tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Esošo Savienības uzraudzības mehānismu, tādu kā sadarbības un pārbaudes mehānisms, rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā un ziņojumi par korupcijas apkarošanu, integrēšana plašākā tiesiskuma uzraudzības satvarā varētu nodrošināt iedarbīgākus un efektīvākus kontroles mehānismus Savienības finanšu interešu aizsardzībai.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8b)   Pārredzamības trūkums, patvaļīga diskriminācija, konkurences kropļošana un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi iekšējā tirgū un ārpus tā, ietekme uz vienotā tirgus integritāti un nodokļu sistēmas taisnīgumu, stabilitāti un leģitimitāti, ekonomiskās nevienlīdzības palielināšanās, negodīga konkurence valstu starpā, sociālā neapmierinātība, neuzticēšanās un demokrātijas trūkums ir tikai daži negodīgas nodokļu prakses negatīvās ietekmes piemēri.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Savienības rīcībā ir dažādi instrumenti un procesi, lai nodrošinātu LES noteikto principu un vērtību pilnīgu un atbilstīgu piemērošanu, taču patlaban Savienības iestādes nereaģē ātri un efektīvi, it īpaši, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību. Esošie instrumenti būtu jāuzlabo, jāizvērtē un jāpapildina, lai nodrošinātu, ka tiesiskuma mehānisms ir atbilstīgs un efektīvs.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Vispārēji trūkumi dalībvalstīs attiecībā uz tiesiskumu, kas jo īpaši ietekmē publisko iestāžu pienācīgu darbību un efektīvu izskatīšanu tiesā, var nopietni kaitēt Savienības finanšu interesēm.
(11)  Vispārēji trūkumi dalībvalstīs attiecībā uz tiesiskumu, kas jo īpaši ietekmē publisko iestāžu pienācīgu darbību un efektīvu izskatīšanu tiesā, var nopietni kaitēt Savienības finanšu interesēm. Ir jāveic šādu trūkumu efektīva izmeklēšana un, konstatējot vispārēju trūkumu, jāpiemēro efektīvi un samērīgi pasākumi ne tikai, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, tostarp nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu, bet arī lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos Savienībai un tās iestādēm. Tikai neatkarīgas tiesas, kas atbalsta tiesiskumu un juridisko noteiktību visās dalībvalstīs, var galu galā garantēt to, ka Savienības budžeta līdzekļi ir pietiekami aizsargāti.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Komisija ir aplēsusi, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas apmērs ir 1 triljons EUR gadā. Šādas prakses radītā nelabvēlīgā ietekme uz dalībvalstu un Savienības budžetu un iedzīvotājiem ir acīmredzama un varētu mazināt uzticēšanos demokrātijai.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
(11b)   Izvairīšanās no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas tieši ietekmē dalībvalstu un Savienības budžetu un šā nodokļa sloga sadalījumu starp nodokļu maksātāju kategorijām, kā arī starp ekonomikas faktoriem.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
11.c apsvērums (jauns)
(11c)   Dalībvalstīm nodokļu konkurences jautājumos pilnībā būtu jāpiemēro lojālas sadarbības princips.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
11.d apsvērums (jauns)
(11d)   Komisijai kā līgumu sargātājai būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek ievēroti Savienības tiesību akti un dalībvalstu lojālas sadarbības princips.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
11.e apsvērums (jauns)
(11e)   Savienības līmenī novērtējot un uzraugot dalībvalstu nodokļu politiku, būtu nodrošināts, ka dalībvalstis nodokļu jomā neievieš jaunus nelabvēlīgus pasākumus. Uzraugot, kā dalībvalstis, to jurisdikcijas, reģioni vai citas administratīvās struktūras ievēro Savienības kopējo sarakstu, kurā iekļautas jurisdikcijas, kas nesadarbojas, būtu aizsargāts vienotais tirgus un nodrošināta tā pareiza un konsekventa darbība.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Lai identificētu vispārēju trūkumu, ir nepieciešama kvalitatīva novērtēšana, ko veic Komisija. Minēto novērtējumu varētu balstīt uz informāciju no visiem pieejamiem avotiem un atzītām iestādēm, tostarp Eiropas Savienības Tiesas spriedumiem, Revīzijas palātas ziņojumiem, attiecīgo starptautisko organizāciju un tīklu, piemēram, Eiropas Padomes struktūru un augstāko tiesu un Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklu, secinājumiem un ieteikumiem.
(12)  Lai identificētu vispārēju trūkumu, ir nepieciešama rūpīga kvalitatīva novērtēšana, ko veic Komisija. Minētajam novērtējumam ir jābūt objektīvam, taisnīgam un pārredzamam, un tā pamatā jābūt informācijai no visiem attiecīgajiem avotiem, ņemot vērā kritērijus, ko izmanto sarunās par pievienošanos Savienībai, it īpaši acquis sadaļas par tiesu sistēmu un pamattiesībām, tiesiskumu, brīvību un drošību un finanšu kontroli un nodokļiem, kā arī ņemot vērā pamatnostādnes, ko izmanto saistībā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu, lai vērtētu dalībvalsts panākto progresu, un informācijai no atzītām iestādēm, tostarp Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, Eiropas Parlamenta rezolūcijām, Revīzijas palātas ziņojumiem, attiecīgo starptautisko organizāciju, piemēram, Eiropas Padomes struktūru, secinājumiem un ieteikumiem, tostarp it īpaši Venēcijas komisijas tiesiskas valsts kritēriju sarakstam, kā arī attiecīgo starptautisko tīklu, piemēram, augstāko tiesu un Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklu, secinājumiem un ieteikumiem.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Būtu jāizveido neatkarīgu ekspertu grupa konstitucionālo tiesību, finanšu un budžeta jautājumos, lai tā palīdzētu Komisijai vispārēju trūkumu izvērtēšanā. Minētajai grupai ik gadu būtu neatkarīgi jāizvērtē tādi jautājumi saistībā ar tiesiskumu visās dalībvalstīs, kuri ietekmē vai draud ietekmēt pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, ņemot vērā visu attiecīgo avotu un atzīto iestāžu sniegto informāciju. Pieņemot lēmumu par iespējamo pasākumu pieņemšanu vai atcelšanu, Komisijai būtu jāņem vērā minētās grupas paustie atzinumi.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Būtu jānosaka iespējamie pasākumi, kas jāpieņem vispārēju trūkumu gadījumā, un procedūra, kas jāievēro to pieņemšanai. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver maksājumu un saistību apturēšana, finansējuma samazināšana esošo saistību ietvaros un aizliegums slēgt jaunas saistības ar saņēmējiem.
(13)  Būtu jānosaka pasākumi, kas jāpieņem vispārēju trūkumu gadījumā, un procedūra, kas jāievēro to pieņemšanai. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver maksājumu un saistību apturēšana, finansējuma samazināšana esošo saistību ietvaros un aizliegums slēgt jaunas saistības ar saņēmējiem.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Ir ļoti svarīgi, lai, pieņemot pasākumus vispārēju trūkumu gadījumā, tiktu pienācīgi aizsargātas galasaņēmēju un saņēmēju likumīgās intereses. Apsverot pieņemamos pasākumus, Komisijai būtu jāņem vērā to iespējamā ietekme uz galasaņēmējiem un saņēmējiem. Lai uzlabotu galasaņēmēju vai saņēmēju aizsardzību, Komisijai tīmekļa vietnē vai interneta portālā būtu jāsniedz informācija un norādījumi, kā arī atbilstīgi instrumenti, lai informētu Komisiju par visiem gadījumiem, kad valsts pārvaldes iestādes un dalībvalstis ir pārkāpušas juridisko pienākumu turpināt veikt maksājumus pēc pasākumu pieņemšanas saskaņā ar šo regulu. Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu, ka summa, kuru valsts pārvaldes iestādēm vai dalībvalstīm ir pienākums izmaksāt, tiek faktiski izmaksāta galasaņēmējiem vai saņēmējiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai atgūt maksājumus, kas veikti šīm iestādēm, vai attiecīgā gadījumā veikt finanšu korekciju, samazinot atbalstu programmai, un pārvietot līdzvērtīgu summu uz Savienības rezervi, kas tiks izmantota galasaņēmēju vai saņēmēju vajadzībām.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu īstenošanu un ņemot vērā to pasākumu finansiālo seku nozīmīgumu, kas tiek noteikti saskaņā ar šo regulu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai būtu jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, kas ir nepieciešami, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojums.
(15)  Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu īstenošanu un ņemot vērā to pasākumu finansiālo seku nozīmīgumu, kas tiek noteikti saskaņā ar šo regulu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Ņemot vērā saskaņā ar šo regulu noteikto pasākumu ietekmi uz Savienības budžetu, tiem būtu jāstājas spēkā tikai pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome ir apstiprinājuši summas, kas atbilst pieņemto pasākumu vērtībai, pārvietojumu uz budžeta rezervi. Lai veicinātu tādu lēmumu pieņemšanu, kas vajadzīgi, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, būtu jāapsver iespēja apstiprināt šādus pārvietojumus, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome noteiktā termiņā ar kvalificētu balsu vairākumu tos negroza vai nenoraida.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Pirms ierosināt jebkādu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts par to, kāpēc tā uzskata, ka minētajā dalībvalstī varētu pastāvēt vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu. Dalībvalstij būtu jādod iespēja iesniegt apsvērumus. Komisijai un Padomei būtu jāņem vērā šie apsvērumi.
(16)  Pirms ierosināt jebkādu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts par to, kāpēc tā uzskata, ka minētajā dalībvalstī varētu pastāvēt vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu. Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem šādiem paziņojumiem un to saturu. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jādod iespēja iesniegt apsvērumus. Komisijai būtu jāņem vērā šie apsvērumi.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Padomei būtu jāatceļ pasākumi ar apturošu efektu pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir pietiekami uzlabota situācija, kuras rezultātā minētie pasākumi tika noteikti.
(17)  Komisijai būtu jāatceļ pasākumi ar apturošu efektu un jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei pilnībā vai daļēji atcelt attiecīgajiem pasākumiem paredzēto budžeta rezervi, ja ir pietiekami uzlabota situācija, kuras rezultātā minētie pasākumi tika noteikti.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par pasākumiem, kas ierosināti un pieņemti saskaņā ar šo regulu,
svītrots
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  “tiesiskums” attiecas uz Savienības vērtību, kas noteikta Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā, kurā ir ietverti likumības, kas nozīmē tiesību aktu ieviešanas pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku procesu; tiesiskās noteiktības; izpildvaras patvaļīguma aizlieguma; neatkarīgu tiesu nodrošinātas efektīvas tiesību, tostarp pamattiesību, aizsardzības tiesā; varas dalīšanas un vienlīdzības likuma priekšā principi;
(a)  “tiesiskums” ir jāsaprot kā atsauce uz Savienības vērtībām, kas noteiktas LES 2. pantā, un LES 49. pantā paredzētie kritēriji, kas paredzēti dalībai Savienībā; tas ietver tādus principus kā likumība, kas nozīmē tiesību aktu ieviešanas pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku procesu; tiesiskā noteiktība; izpildvaras patvaļīguma aizliegums; tiesu pieejamība un neatkarīgu un objektīvu tiesu nodrošināta efektīva tiesību, tostarp pamattiesību, aizsardzība tiesā, kā paredzēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un starptautisko cilvēktiesību nolīgumos; varas dalīšana; diskriminācijas aizliegums un vienlīdzība likuma priekšā;
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  “vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu” ir plaši izplatīta vai atkārtota prakse vai bezdarbība, vai publisku iestāžu veikts pasākums, kas ietekmē tiesiskumu;
(b)  “vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu” ir plaši izplatīta vai atkārtota prakse vai bezdarbība, vai publisku iestāžu veikts pasākums, kas ietekmē tiesiskumu, ja tas ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu vai Savienības finanšu interešu aizsardzību; vispārēju trūkumu saistībā ar tiesiskumu var izraisīt arī sistēmisks LES 2. pantā paredzēto Savienības vērtību apdraudējums, kas ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu vai Savienības finanšu interešu aizsardzību;
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  “valsts pārvaldes iestāde” ir visas publiskās iestādes visos valdības līmeņos, tostarp valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī dalībvalstu organizācijām Regulas (ES, Euratom) Nr. [...] (“Finanšu regula”) [2. panta 42. punkta] nozīmē.
(c)  “valsts pārvaldes iestāde” ir jebkura publiskā iestāde visos valdības līmeņos, tostarp valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī dalībvalstu organizācijas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/10461a ("Finanšu regula") 2. panta 42. punkta nozīmē.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
2.a pants (jauns)
2.a pants
Vispārēji trūkumi
Gadījumā, ja vispārēji trūkumi ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principus vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, uzskata, ka vispārēji trūkumi attiecībā uz tiesiskumu jo īpaši ir:
(a)  tiesu iestāžu neatkarības apdraudēšana, tostarp spējas neatkarīgi pildīt tiesneša funkcijas jebkāda veida ierobežošana, radot ārējo ietekmi uz neatkarības garantijām, ierobežojot spriedumus ar ārējiem rīkojumiem, patvaļīgi pārskatot noteikumus par tiesu darbinieku iecelšanu vai pilnvaru laiku vai ietekmējot tiesu darbiniekus tādā veidā, kas apdraud to objektivitāti, vai iejaucoties advokātu neatkarībā;
(b)  publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, patvaļīgu vai nelikumīgu lēmumu nenovēršana, nelabošana un nesodīšana, finanšu resursu un cilvēkresursu atturēšana, kas ietekmē to pienācīgu darbību, vai interešu konfliktu neesības nenodrošināšana;
(c)  tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības un efektivitātes ierobežošana, tostarp ar ierobežojošiem procesuāliem noteikumiem, spriedumu neīstenošana vai tiesību aktu pārkāpumu efektīvas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai sodīšanas ierobežošana;
(d)  dalībvalstu administratīvās spējas izpildīt dalības Savienībā pienākumus apdraudēšana, tostarp spējas efektīvi īstenot noteikumus, standartus un politiku, kas ir Savienības tiesību aktu pamatā, apdraudēšana;
(e)  pasākumi, kas vājina advokātu un klientu saziņas konfidencialitātes aizsardzību.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
3. pants – virsraksts
Pasākumi
Riski Savienības finanšu interesēm
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Veic attiecīgus pasākumus, ja vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības vai Savienības finanšu interešu aizsardzības principus, jo īpaši:
1.  Vispārējs trūkums saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī var tik konstatēts, ja jo īpaši tiek ietekmēta vai pastāv risks, ka var tikt ietekmēta kāda no šīm jomām:
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  to minētās dalībvalsts iestāžu pienācīga darbība, kas īsteno Savienības budžetu, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu vai dotāciju piešķiršanas procedūrām, un veicot uzraudzību un kontroli;
(a)  to minētās dalībvalsts iestāžu pienācīga darbība, kas īsteno Savienības budžetu, jo īpaši saistībā ar publisko iepirkumu vai dotāciju piešķiršanas procedūrām;
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  tirgus ekonomikas pienācīga darbība, tādējādi nodrošinot konkurenci un tirgus spēkus Savienībā, kā arī dalības pienākumu efektīva izpilde, tostarp virzība uz mērķi izveidot politisku, ekonomisku un monetāru savienību;
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
(ab)  to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību, kā arī iekšējo un ārējo revīziju, un efektīvu un pārredzamu finanšu pārvaldības un pārskatatbildības sistēmu pienācīga darbība;
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  izmeklēšanas dienestu un prokuratūras pareiza darbība saistībā ar apsūdzību krāpšanā, korupcijā vai citos Savienības tiesību aktu pārkāpumos, kas saistīti ar Savienības budžeta izpildi;
(b)  izmeklēšanas dienestu un prokuratūras pareiza darbība saistībā ar apsūdzību krāpšanā, korupcijā, tostarp krāpšanā nodokļu jomā, vai citos Savienības tiesību aktu pārkāpumos, kas saistīti ar Savienības budžeta izpildi;
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  a) un b) punktā minēto iestāžu darbību vai bezdarbības efektīva pārskatīšana tiesā, ko veic neatkarīgas tiesas;
(c)  a), ab) un b) punktā minēto iestāžu darbību vai bezdarbības efektīva pārskatīšana tiesā, ko veic neatkarīgas tiesas;
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  krāpšanas, korupcijas vai citu Savienības tiesību aktu pārkāpumu saistībā ar Savienības budžeta izpildi novēršana un sodīšana un efektīvu un preventīvu sodu piemērošana saņēmējiem, ko veic valsts tiesas vai administratīvās iestādes;
(d)  krāpšanas, tostarp krāpšanas nodokļu jomā, korupcijas vai citu Savienības tiesību aktu pārkāpumu saistībā ar Savienības budžeta izpildi novēršana un sodīšana un efektīvu un preventīvu sodu piemērošana saņēmējiem, ko veic valsts tiesas vai administratīvās iestādes;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)   izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu konkurences novēršana un sodīšana un to iestāžu pienācīga darbība, kuras palīdz īstenot administratīvo sadarbību nodokļu jomā;
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  efektīva un savlaicīga sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūru izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un lojālas sadarbības principu.
(f)  efektīva un savlaicīga sadarbība ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai un — ar nosacījumu, ka piedalās attiecīgā dalībvalsts, — Eiropas Prokuratūru izmeklēšanā vai kriminālvajāšanā saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem un lojālas sadarbības principu.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  Savienības budžeta pienācīga īstenošana pēc sistēmiska pamattiesību pārkāpuma.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.   Par vispārējiem trūkumiem saistībā ar tiesiskumu jo īpaši var uzskatīt
svītrots
(a)  tiesu iestāžu neatkarības apdraudēšana;
(b)  publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, patvaļīgu vai nelikumīgu lēmumu nenovēršana, nelabošana un nesodīšana, finanšu resursu un cilvēkresursu atturēšana, kas ietekmē to pienācīgu darbību, vai interešu konfliktu neesības nenodrošināšana;
(c)  tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības un efektivitātes ierobežošana, tostarp ar ierobežojošiem procesuāliem noteikumiem, spriedumu neīstenošana vai tiesību aktu pārkāpumu efektīvas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas vai sodīšanas ierobežošana.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
3.a pants (jauns)
3.a pants
Neatkarīgu ekspertu grupa
1.  Komisija izveido neatkarīgu ekspertu grupu (“grupa”).
Grupā ir neatkarīgi konstitucionālo tiesību un finanšu un budžeta jautājumu eksperti. Vienu ekspertu ieceļ katras dalībvalsts parlaments, un piecus — Eiropas Parlaments. Grupas sastāvā nodrošina dzimumu līdzsvaru.
Vajadzības gadījumā attiecīgo organizāciju un tīklu, piemēram, Eiropas Zinātņu un humanitāro zinātņu akadēmiju federācijas, Valstu cilvēktiesību aizsardzības iestāžu Eiropas tīkla, Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas tiesiskuma efektivitātes jomas struktūru, Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomes, Fiskālā taisnīguma tīkla, Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties grupā kā novērotāji saskaņā ar 6. punktā minētajiem procedūru noteikumiem.
2.  Grupas konsultatīvā uzdevuma mērķis ir palīdzēt Komisijai konstatēt vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī, kuri ietekmē vai draud ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības principu vai Savienības finanšu interešu aizsardzību.
Grupa katru gadu izvērtē situāciju visās dalībvalstīs, pamatojoties uz kvantitatīviem un kvalitatīviem kritērijiem un informāciju, pienācīgi ņemot vērā 5. panta 2. punktā minēto informāciju.
3.  Katru gadu grupa publisko tās konstatējumu kopsavilkumu.
4.  Pildot savu konsultatīvo uzdevumu un ņemot vērā 2. punktā noteiktās izskatīšanas iznākumu, grupa var sniegt atzinumu par vispārēju trūkumu saistībā ar tiesiskumu dalībvalstī.
Sniedzot atzinumu, grupa cenšas panākt vienprātību. Ja šādu vienprātību nevar panākt, grupa sniedz atzinumu ar tās dalībnieku vienkāršu balsu vairākumu.
5.  Pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 5. panta 6. punktu un 6. panta 2. punktu, Komisija ņem vērā visus attiecīgos atzinumus, ko grupa sniegusi saskaņā ar šā panta 4. punktu.
6.  Grupa no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju. Grupa pieņem savu reglamentu.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
4. pants – virsraksts
Pasākumu saturs
Savienības budžeta aizsardzības pasākumi
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Var pieņemt vienu vai vairākus šādus attiecīgus pasākumus,
1.  Ja ir izpildīti 3. panta noteikumi, var pieņemt vienu vai vairākus šādus pasākumus:
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Veiktie pasākumi ir samērīgi ar vispārējā trūkuma saistībā ar tiesiskumu būtību, smagumu un apmēru. Tie iespēju robežās vērsti uz Savienības darbībām, kuras skar vai var skart minētais trūkums.
3.  Veiktie pasākumi ir samērīgi ar vispārējā trūkuma saistībā ar tiesiskumu būtību, smagumu, ilgumu un apmēru. Tie iespēju robežās vērsti uz Savienības darbībām, kuras skar vai var skart minētais trūkums.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
4. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija, izmantojot tīmekļa vietni vai interneta portālu, galasaņēmēju un saņēmēju vajadzībām sniedz informāciju un norādījumus par 2. punktā noteiktajiem dalībvalstu pienākumiem.
Komisija tajā pašā tīmekļa vietnē vai portālā arī sniedz galasaņēmējiem vai saņēmējiem atbilstīgus instrumentus Komisijas informēšanai par jebkādiem šo pienākumu pārkāpumiem, kas pēc galasaņēmēju vai saņēmēju domām tos tieši ietekmē. Šo punktu piemēro tā, lai nodrošinātu to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, atbilstīgi Direktīvā XXX (Direktīva par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem) noteiktajiem principiem. Komisija galasaņēmēju un saņēmēju saskaņā ar šo punktu sniegto informāciju var ņemt vērā tikai tad, ja tai ir pievienots apliecinājums par to, ka attiecīgais galasaņēmējs vai saņēmējs ir iesniedzis kompetentajai iestādei oficiālu sūdzību.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
4. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Pamatojoties uz galasaņēmēju vai saņēmēju saskaņā ar 3.a punktu sniegto informāciju Komisija nodrošina, ka visas summas, kas valsts pārvaldes iestādēm vai dalībvalstīm ir jāizmaksā saskaņā ar 2. punktu, tiek faktiski izmaksātas galasaņēmējiem vai saņēmējiem.
Vajadzības gadījumā:
(a)  atsaucoties uz Savienības budžeta līdzekļiem, ko pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu, Komisija:
i)  atgūst maksājumu, kas veikts jebkurai Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) līdz vii) daļā minētajai struktūrai par summu, kas līdzvērtīga galasaņēmējiem vai saņēmējiem neizmaksātajai summai, ja tiek pārkāpts šā panta 2. punkts;
ii)  ieskaita Padomes Regulas XXX (DFS regula) 12. pantā minētajā Savienības rezervē summu, kas līdzvērtīga iepriekšējā punktā minētajai summai. Šādu summu uzskata par rezervi, kas atstāta pieejama, Padomes Regulas XXX (DFS regulas) 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un to izmanto saskaņā ar Padomes Regulas XXX (DFS regulas) 12. panta 2. punktu, cik vien iespējams, šā panta 2. punktā minēto galasaņēmēju vai saņēmēju interesēs;
(b)  atsaucoties uz Savienības budžeta līdzekļiem, ko pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta b) apakšpunktu:
i)  šā panta 2. punktā minēto valsts pārvaldes iestāžu vai dalībvalstu pienākumu uzskata par dalībvalstu pienākumu Regulas XXX (KNR regulas) [63. panta] nozīmē. Jebkuru šāda pienākuma pārkāpumu izskata saskaņā ar Regulas XXX (KNR regulas) 98. pantu;
ii)  summu, kas radusies sakarā ar to, ka, piemērojot Regulas XXX (KNR regulas) [98. pantu], no fondiem tiek piešķirts atbalsts programmai, Komisija pārvieto uz Savienības rezervi, kas minēta Padomes Regulas XXX (DFS regula) 12. pantā. Šādu summu uzskata par rezervi, kas atstāta pieejama, Padomes Regulas XXX (DFS regulas) 12. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un to izmanto saskaņā ar Padomes Regulas XXC (DFS regulas) 12. panta 2. punktu, cik vien iespējams, šā panta 2. punktā minēto galasaņēmēju vai saņēmēju interesēs;
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Ja Komisija konstatē, ka ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka 3. panta nosacījumi ir izpildīti, tā minētajai dalībvalstij nosūta rakstisku paziņojumu, kurā norāda pamatojumu, uz ko tā ir balstījusi savu konstatējumu.
1.  Ja Komisija, ņemot vērā visus grupas atzinumus, konstatē, ka ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka 3. panta nosacījumi ir izpildīti, tā minētajai dalībvalstij nosūta rakstisku paziņojumu, kurā norāda pamatojumu, uz ko tā ir balstījusi savu konstatējumu. Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem šādiem paziņojumiem un to saturu.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Komisija var ņemt vērā visu attiecīgo informāciju, tostarp Eiropas Savienības Tiesas lēmumus, Revīzijas palātas ziņojumus un attiecīgo starptautisko organizāciju secinājumus un ieteikumus.
2.  Komisija, izvērtējot, vai ir izpildīti 3. panta nosacījumi, ņem vērā visu attiecīgo informāciju, tostarp grupas atzinumus, Eiropas Savienības Tiesas lēmumus, Eiropas Parlamenta rezolūcijas, Revīzijas palātas ziņojumus un attiecīgo starptautisko organizāciju un tīklu secinājumus un ieteikumus. Komisija ņem vērā arī kritērijus, ko izmanto sarunās par pievienošanos Savienībai, it īpaši acquis sadaļas par tiesu sistēmu un pamattiesībām, tiesiskumu, brīvību un drošību, finanšu kontroli un nodokļiem, kā arī ņem vērā pamatnostādnes, ko izmanto saistībā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu, lai vērtētu dalībvalsts panākto progresu.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.  Attiecīgā dalībvalsts sniedz visu vajadzīgo informāciju un var sniegt apsvērumus Komisijas noteiktā termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par 1 mēnesi no konstatējuma paziņošanas dienas. Savos apsvērumos dalībvalsts var ierosināt novēršanas pasākumu pieņemšanu.
4.  Attiecīgā dalībvalsts sniedz vajadzīgo informāciju un var sniegt apsvērumus Komisijas noteiktā termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par 1 mēnesi, taču nepārsniedz 3 mēnešus no konstatējuma paziņošanas dienas. Savos apsvērumos dalībvalsts var ierosināt novēršanas pasākumu pieņemšanu.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
5. pants – 5. punkts
5.  Komisija ņem vērā saņemto informāciju un attiecīgās dalībvalsts apsvērumus, kā arī ierosināto novēršanas pasākumu piemērotību, pieņemot lēmumu par to, vai iesniegt priekšlikumu lēmumam par atbilstīgiem pasākumiem.
5.  Komisija ņem vērā saņemto informāciju un attiecīgās dalībvalsts apsvērumus, kā arī ierosināto novēršanas pasākumu piemērotību, pieņemot lēmumu par to, vai pieņemt lēmumu par jebkuru 4. pantā minēto pasākumu. Komisija lēmumu par saņemtās informācijas turpmāko pārbaudi pieņem orientējoši viena mēneša laikā un jebkurā gadījumā saprātīgā termiņā no dienas, kad attiecīgā informācija saņemta.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
5. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Komisija, izvērtējot piemērojamo pasākumu samērīgumu, pienācīgi ņem vērā 2. punktā minēto informāciju un ieteikumus.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
5. pants – 6. punkts
6.  Ja Komisija uzskata, ka konstatēts vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu, tā Padomei iesniedz priekšlikumu īstenošanas aktam par attiecīgiem pasākumiem.
6.  Ja Komisija uzskata, ka konstatēts vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu, tā ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par 4. pantā minētajiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
5. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Komisija, pieņemot lēmumu, vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu pārvietot uz budžeta rezervi summu, kas atbilst pieņemto pasākumu vērtībai.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
5. pants – 6.b punkts (jauns)
6.b  Atkāpjoties no Finanšu regulas 31. panta 4. un 6. punkta, Eiropas Parlaments un Padome izskata priekšlikumu par pārvietojumu četru nedēļu laikā pēc tam, kad to saņēmušas abas iestādes. Priekšlikumu par pārvietojumu uzskata par apstiprinātu, izņemot, ja četru nedēļu laikā Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu vai Padome ar kvalificētu balsu vairākumu to groza vai noraida. Ja Eiropas Parlaments vai Padome groza priekšlikumu par pārvietojumu, piemēro Finanšu regulas 31. panta 8. punktu.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
5. pants – 6.c punkts (jauns)
6.c  Šā panta 6. punktā minētais lēmums stājas spēkā, ja nedz Eiropas Parlaments, nedz arī Padome šā panta 6.b punktā minētajā termiņā nenoraida priekšlikumu par pārvietojumu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
5. pants – 7. punkts
7.  Uzskata, ka Padome šo lēmumu ir pieņēmusi, ja vien Padome ar kvalificētu balsu vairākumu nenolemj noraidīt Komisijas priekšlikumu viena mēneša laikā kopš dienas, kad Komisija to pieņēmusi.
svītrots
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
5. pants – 8. punkts
8.  Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt Komisijas priekšlikumu un pieņemt grozīto tekstu kā Padomes lēmumu.
svītrots
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
1.  Attiecīgā dalībvalsts var jebkurā laikā var iesniegt Komisijai pierādījumus par to, ka vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu ir novērsts vai vairs nepastāv.
1.  Attiecīgā dalībvalsts var jebkurā laikā var iesniegt Komisijai oficiālu paziņojumu, kas ietver pierādījumus par to, ka vispārējais trūkums saistībā ar tiesiskumu ir novērsts vai vairs nepastāv.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Komisija izvērtē situāciju attiecīgajā dalībvalstī. Kad pilnīgi vai daļēji vairs nepastāv vispārējie trūkumi saistībā ar tiesiskumu, pamatojoties uz kuriem tika pieņemti atbilstošie pasākumi, Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu lēmumam pilnīgi vai daļēji atcelt minētos pasākumus. Piemēro procedūru, kas izklāstīta 5. panta 2., 4., 5., 6. un 7. punktā.
2.  Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma vai savas iniciatīvas Komisija, ņemot vērā visus grupas atzinumus, izvērtē situāciju attiecīgajā dalībvalstī orientējoši viena mēneša laikā un jebkurā gadījumā saprātīgā termiņā no dienas, kad saņemts oficiālais paziņojums. Kad pilnīgi vai daļēji vairs nepastāv vispārējie trūkumi saistībā ar tiesiskumu, pamatojoties uz kuriem tika pieņemti 4. pantā minētie pasākumi, Komisija nekavējoties pieņem lēmumu pilnīgi vai daļēji atcelt minētos pasākumus. Komisija, pieņemot lēmumu, vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu pilnībā vai daļēji atcelt 5. panta 6.a punktā minēto budžeta rezervi. Piemēro procedūru, kas izklāstīta 5. panta 2., 4., 5., 6., 6.b un 6.c punktā.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.  Ja atceļ pasākumus attiecībā uz 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā minēto vienas vai vairāku programmu vai to grozījumu apstiprinājuma apturēšanu vai 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minēto saistību apturēšanu, apturētajām saistībām atbilstošās summas iekļauj budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX (DFS regula) 7. pantu. N gada atliktās saistības nevar iekļaut budžetā pēc n+2 gada.
3.  Ja atceļ pasākumus attiecībā uz 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā minēto vienas vai vairāku programmu vai to grozījumu apstiprinājuma apturēšanu vai 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļā minēto saistību apturēšanu, apturētajām saistībām atbilstošās summas iekļauj budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX (DFS regula) 7. pantu. N gada atliktās saistības nevar iekļaut budžetā pēc n+2 gada. Sākot ar n+3 gadu summu, kas atbilst atliktajām saistībām, iekļauj Savienības saistību rezervē, kas noteikta Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. XXXX (DFS regula) 12. pantā.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
7. pants
7. pants
svītrots
Eiropas Parlamenta informēšana
Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu par jebkādiem pasākumiem, ko ierosina vai pieņem saskaņā ar 4. un 5. pantu.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Ziņošana
Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, jo īpaši par pieņemto pasākumu efektivitāti, ja tādi ir, vēlākais piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā.
Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
8.a pants (jauns)
8.a pants
Iekļaušana Finanšu regulā
Šīs regulas saturu iekļauj Finanšu regulā tās nākamās pārskatīšanas laikā.

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajām komitejām atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0469/2018).


Programmas “Fiscalis” izveide sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā ***I
PDF 617kWORD 72k
Teksts
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis” (COM(2018)0443 – C8-0260/2018 – 2018/0233(COD))(1)
P8_TA-PROV(2019)0039A8-0421/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

[Grozījums Nr. 1, ja nav norādīts citādi]

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI(2)
P8_TA-PROV(2019)0039A8-0421/2018
Komisijas priekšlikumā
P8_TA-PROV(2019)0039A8-0421/2018
---------------------------------------------------------
P8_TA-PROV(2019)0039A8-0421/2018
2018/0233(COD)
P8_TA-PROV(2019)0039A8-0421/2018

Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,
ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 197. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Programmu “Fiscalis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013(4), īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un tā tāpat kā tās priekšteces dod ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Iesaistīto valstu nodokļu iestādes ir atzinušas, ka minētās programmas rada pievienoto vērtību, ieskaitot attiecībā uz Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu un ekonomikas interešu aizsardzību. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, bieži vien nav iespējams efektīvi risināt, ja dalībvalstis nelūkojas tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām un cieši nesadarbojas ar saviem partneriem.

(2)  Ar programmu “Fiscalis 2020” minēto sadarbības pasākumu attīstīšanai dalībvalstīm tiek nodrošināts Savienības satvars, un tas ir rentablāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savus individuālos sadarbības satvarus uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem, vai nu tas būtu starp tām, vai ar trešām valstīm, ar kurām ES cieši sadarbojas nodokļu uzlikšanas jomā. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt minētās programmas turpināšanu, šajā pašā jomā izveidojot jaunu programmu — programmu “Fiscalis” (“Programma”).

(2a)   Programmai būtu jādod iespēja palielināt dalībvalstu kapacitāti apkarot krāpšanu nodokļu jomā, korupciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu, tostarp izmantojot tehnisko palīdzību cilvēkresursu apmācībai un administratīvo struktūru attīstībai. Šāda palīdzība būtu jāsniedz pārredzamā veidā.

(3)  Nodrošinot satvaru darbībām, kas atbalsta vienoto tirgu, veicina godīgu konkurenci Savienībā un aizsargā Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomikas intereses, būtu jāparedz, ka Programma palīdz novērst un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu dubultu neuzlikšanu; novērst un mazināt nevajadzīgu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārrobežu darījumos; atbalstīt taisnīgākas un efektīvākas nodokļu sistēmas; panākt vienotā tirgus potenciāla pilnīgu izmantošanu un veicināt godīgu konkurenci Savienībā, kā arī atbalstīt kopīgu Savienības pieeju starptautiskos forumos.

(4)  Šajā regulā ir noteikts Programmas finansējums, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5).

(5)  Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, dalībai Programmā vajadzētu būt pieejamai valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, kā arī potenciālajiem kandidātiem un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Tajā var piedalīties trešās valstis, jo īpaši vismazāk attīstītās valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos starp Savienību un minētajām valstīm.

(5a)   Eiropas Parlaments ir noteicis savas prioritātes. Pašreizējais finanšu līdzekļu trūkums traucē to mērķu īstenošanu, kurus Eiropas Parlaments ir izvirzījis attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada [2017/2052(INI)]. Efektīvāka sadarbība nodokļu jautājumos dotu iespēju efektīvāk mobilizēt nākamās daudzgadu finanšu shēmas īstenošanai nepieciešamos resursus.

(6)  Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046(6) (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu un izdevumu, kas rodas ārējiem ekspertiem, atmaksāšanu.

(7)  Atzīts, ka programmā “Fiscalis 2020” piemērojamās darbības bijušas adekvātas, un tāpēc tās būtu jāsaglabā. Lai Programmas izpilde būtu vienkāršāka un elastīgāka un tādējādi tās mērķi tiktu labāk izpildīti, darbības būtu jādefinē tikai vispārīgās kategorijās, sniedzot sarakstu ar konkrēto darbību piemēriem. Tomēr darbībām vajadzētu būt vērstām uz prioritāru jautājumu risināšanu Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsardzības jomā. Būtu vajadzīgs, ka ar sadarbību un spēju veidošanu Fiscalis programma arī veicina un atbalsta inovācijas ieviešanu un likšanu lietā, lai vēl vairāk uzlabotu spēju ievērot nodokļu uzlikšanas jomas pamatprioritātes.

(8)  Ievērojami pieaugot nodokļu maksātāju mobilitātei, pārrobežu darījumu skaitam un finanšu instrumentu internacionalizācijai un tā rezultātā palielinoties krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas riskam, kas krietni pārsniedz Savienības robežas, Savienības vai dalībvalstu interesēs varētu būt Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošana vai attiecināšana uz trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis, un uz starptautiskām organizācijām. Tā varētu izvairīties no administratīvā sloga un izmaksām, kas saistītas ar divu līdzīgu elektronisko sistēmu izstrādi informācijas apmaiņai attiecīgi Savienībā un starptautiskā mērogā. Tādēļ, ja šāda interese ir pienācīgi pamatota, būtu jānosaka, ka saskaņā ar Programmu Eiropas elektronisko sistēmu pielāgošanu vai paplašināšanu sadarbībai ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām uzskata par attiecināmām izmaksām. Ar nosacījumu, ka pilnībā tiek finansēti prioritāri jautājumi, attiecīgā gadījumā Programmas ietvaros varētu tikt atbalstītas arī konkrētas darbības, kurās iesaistītas vismazāk attīstītās valstis, jo īpaši attiecībā uz automātisko informācijas apmaiņu.

(9)  Ņemot vērā globalizācijas nozīmi un krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas apkarošanas nozīmi, būtu jānosaka, ka Programma arī turpmāk nodrošina iespēju iesaistīt ārējos ekspertus Finanšu regulas 238. panta nozīmē. Ekspertu atlasei vajadzētu būt pārredzamai un būtu jābalstās uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas ir svarīgas konkrētās darbības veikšanai, kā arī uz viņu spēju sniegt ieguldījumu šajā darbībā. Būtu jānodrošina, ka šie eksperti ir neatkarīgi un ka nepastāv iespējams interešu konflikts ar viņu profesionālo lomu. Būtu jānodrošina visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzsvarota pārstāvība.

(9a)   Ņemot vērā Padomes direktīvu 2014/107/ES(7), 2015/2376/ES(8), 2016/881/ES(9), 2016/2258/ES(10) un 2018/822/ES(11) neseno pieņemšanu un pašlaik notiekošās sarunas par kopēju konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), par Programmas mērķi būtu jānosaka nodokļu iestāžu darbinieku apmācība, lai nodrošinātu minēto direktīvu efektīvu īstenošanu.

(10)  Atbilstīgi Komisijas apņēmībai, kas pausta tās 2010. gada 19. oktobra paziņojumā “ES budžeta pārskatīšana”(12), saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja paredzētās darbības saskaņā Programmu atbilst mērķiem, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr nepieļaujot divkāršu finansēšanu. Būtu jānodrošina, ka Programmas darbībās Savienības resursi nodokļu politikas un nodokļu iestāžu atbalstam tiek izmantoti atbilstīgi.

(10a)  Izmaksu lietderības labad ar Fiscalis programmas palīdzību būtu jāizpēta iespējamā sinerģija ar citiem Savienības pasākumiem saistītās jomās, piemēram ar Muitas programmu, ES krāpšanas apkarošanas programmu, Vienotā tirgus programmu un Reformu atbalsta programmu.

(10b)   Individuālas valstu iniciatīvas krāpšanas apkarošanas jomā varētu novirzīt krāpšanu uz citām, bieži vien kaimiņu, dalībvalstīm un radīt nesamērīgu administratīvo slogu uzņēmumiem, kuri ievēro attiecīgos noteikumus, kā arī juridiskās noteiktības trūkumu starptautiskas tirdzniecības gadījumā. Tādēļ ir izšķiroši svarīgi, lai Komisija saskaņotu valstu pasākumus krāpšanas apkarošanas jomā, Savienības līmenī koordinējot valstu labāko praksi.

(11)  Ir paredzēts, ka ievērojama Programmas budžeta daļa tiks atvēlēta informācijas tehnoloģijas (IT) spēju veidošanas darbībām. Tādēļ būtu jāizstrādā īpaši noteikumi attiecīgi par Eiropas elektronisko sistēmu kopīgajiem un valsts komponentiem. Turklāt būtu skaidri jādefinē darbību piemērošanas joma un Komisijas un dalībvalstu pienākumi. Būtu jānodrošina gluda sadarbspēja starp Eiropas elektronisko sistēmu kopējiem un valsts līmeņa komponentiem, kā arī sinerģija ar citām attiecīgo Savienības programmu elektroniskajām sistēmām.

(12)  Lai Savienībā nodokļu jomā izveidotu saskaņotu un sadarbspējīgu elektronisko sistēmu, patlaban nav prasības izstrādāt daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā (“MASP-T”). Lai nodrošinātu IT spēju veidošanas darbību saskaņotību un koordināciju, Programmā būtu jāparedz šāda MASP-T izveide.

(13)  Šī regula būtu jāīsteno, izmantojot darba programmas. Ievērojot, ka ir izvirzīti vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi un lai izmantotu laika gaitā gūto pieredzi, jāparedz, ka darba programmas var ilgt vairākus gadus. Pāreja no gada uz daudzgadu darba programmām mazinās administratīvo slogu kā Komisijai, tā dalībvalstīm, taču tai nekādā gadījumā nevajadzētu izraisīt informācijas vai pārredzamības zudumu nodokļu maksātājiem. Daudzgadu darba programmām būtu jāatspoguļo visa attiecīgā informācija, kas iegūta saistībā ar šajā regulā minētajiem gada ziņojumiem vai kartēšanu. Šie gada ziņojumi būtu jādara publiski pieejami, lai informētu nodokļu maksātājus par labāko praksi, gūtajām atziņām, sarežģītiem risināmiem jautājumiem un atlikušajiem šķēršļiem, kas identificēti Programmas ietvaros.

(14)  Lai papildinātu šo regulu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus attiecībā uz darba programmu pieņemšanu.

(15)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(13) 22. un 23. punktu Programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm, tādējādi ņemot vērā arī REFIT. Attiecīgā gadījumā minētajām prasībām būtu jāietver izmērāmi rādītājipamats tam, lai izvērtētu šīs Regulas īstenošanas ietekmi uz vietas. Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto ieguldījumu, būtu jāsagatavo konsolidēts gada ziņojums par minētās uzraudzības rezultātiem. Tajā būtu jāietver kartējums, kas atspoguļo atlikušos šķēršļus dalībvalstīs 3. pantā minēto Programmas mērķu un 7. panta 2.a punktā minēto prioritāro jautājumu risināšanā, kā arī ieteikumi attiecībā uz labāko praksi. Turklāt Komisijai būtu jāsagatavo Programmas starpposma un galīgais izvērtējums. Gan gada, gan izvērtēšanas ziņojumi būtu jādara publiski pieejami tam paredzētā tīmekļa vietnē.

(15a)   Lai apspriestu problemātiskus jautājumus un ierosinātu potenciālus uzlabojumus saistībā ar Programmas tematiem, tostarp informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, Komisijai divas reizes gadā būtu jārīko seminārs, kurā piedalītos divi pārstāvji no saņēmējām dalībvalstīm. Semināra dalībnieki būtu attiecīgi viens pārstāvis no nodokļu iestāžu lēmumu pieņemšanas struktūras, viens pārstāvis no nodokļu iestāžu darbinieku arodbiedrības un viens pārstāvis no Eiropas Parlamenta un Padomes.

(16)  Lai pienācīgi reaģētu uz izmaiņām nodokļu politikas prioritātēs, būtu jāparedz, ka saskaņā ar LESD 290. pantu Komisijai deleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai grozītu tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra konkrētu Programmas mērķu sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(14), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(15), Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(16) un Regulu (ES) 2017/1939(17) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, ieskaitot pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(18). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(18)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, kurus pieņem Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka budžeta izstrādes un īstenošanas procedūru, izmantojot dotācijas, publisko iepirkumu, godalgas, netiešu īstenošanu, kā arī paredz finanšu dalībnieku pienākumu pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu trūkumu gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(19)  Saskaņā ar šo regulu finansēšanas veidus un īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Te būtu jāņem vērā vienreizējo maksājumu, vienoto likmju un vienības izmaksu, kā arī finansējuma, kas nav saistīts ar izmaksām, izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 125. panta 1. punktu. Ceļa izdevumu segšanai vajadzētu būt prioritātei, lai nodrošinātu valstu ekspertu dalību kopīgās darbībās.

(20)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)  Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013, kas tādējādi būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.  Ar šo regulu sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis” (“Programma”).

2.  Ar to nosaka Programmas mērķus, budžetu 2021.–2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma piešķiršanas noteikumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “nodokļu uzlikšana” ir jautājumi, ieskaitot izstrādi, administrēšanu, izpildi un atbilstību, kas attiecas uz šādiem nodokļiem un maksājumiem:

(a)  Padomes Direktīvā 2006/112/EK(19) noteiktais pievienotās vērtības nodoklis,

(b)  Padomes Direktīvā 92/83/EEK(20) noteiktais akcīzes nodoklis alkoholam,

(c)  Padomes Direktīvā 2011/64/ES(21) noteiktais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem,

(d)  Padomes Direktīvā 2003/96/EK(22) noteiktie nodokļi energoproduktiem un elektroenerģijai,

(e)  citi Padomes Direktīvas 2010/24/ES(23) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie nodokļi un nodevas, tostarp uzņēmumu ienākuma nodoklis, tiktāl, ciktāl tie attiecas uz vienoto tirgu un dalībvalstu administratīvo sadarbību;

(2)  “nodokļu iestādes” ir valsts iestādes un citas struktūras, kas ir atbildīgas par nodokļu uzlikšanu un pasākumiem, kas saistīti ar nodokļiem;

(3)  “Eiropas elektroniskās sistēmas” ir elektroniskas sistēmas, kas vajadzīgas nodokļu uzlikšanai un nodokļu iestāžu uzdevumu pildīšanai;

(4)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts;

(4a)  “vismazāk attīstītā valsts” ir zemu ieņēmumu trešā valsts, kas saskaras ar nopietniem strukturāliem šķēršļiem Apvienoto Nāciju Organizācijas definētai ilgtspējīgai attīstībai.

3. pants

Programmas mērķi

1.  Programmas vispārīgie mērķi ir atbalstīt nodokļu iestādes un nodokļu uzlikšanu, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību, veicināt godīgu konkurenci Savienībā, aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu un ekonomiskās intereses, tostarp no krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un agresīvas nodokļu plānošanas, un uzlabot nodokļu iekasēšanu.

2.  Programmas konkrētie mērķi ir atbalstīt nodokļu politiku un tās pareizu īstenošanu, veicināt sadarbību nodokļu jomā, nodokļu informācijas apmaiņu un administratīvo spēju veidošanu, tostarp cilvēku kompetenci un Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, kā arī visās dalībvalstīs vienoti piemērojamu ziņošanas, revīzijas un programmatūras rīku pakāpenisku modernizēšanu. Programmai arī būtu jāpalīdz nodokļu iestādēm atvieglot un uzlabot Savienības nodokļu direktīvu īstenošanu un šajā sakarā apmācīt savus darbiniekus.

4. pants

Budžets

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 300 miljoni EUR 2018. gada cenās jeb 339 miljoni EUR faktiskajās cenās.

2.  Šā panta 1. punktā minēto summu cita starpā var izmantot sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas, izvērtēšanas un citām darbībām, kas saistītas ar Programmas pārvaldību un tās mērķu īstenošanas izvērtēšanu. No šīs summas turklāt var segt izdevumus pētījumiem un citiem attiecīgiem rakstiskiem materiāliem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām tiktāl, ciktāl šīs darbības ir saistītas ar Programmas mērķiem, kā arī izdevumus, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kas galvenokārt paredzēti informācijas apstrādei un informācijas apmaiņai, tostarp korporatīvus informācijas tehnoloģijas rīkus un citu tehnisko un administratīvo palīdzību, kura vajadzīga saistībā ar Programmas pārvaldību.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

(a)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālie kandidāti — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(b)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm, ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības līmenim;

(c)  citas trešās valstis saskaņā ar nosacījumiem, kas attiecībā uz to dalību Savienības programmās paredzēti konkrētajos nolīgumos:

—  nodrošina taisnīgu līdzsvaru starp Savienības programmās līdzdalīgu trešo valstu iemaksām un gūto labumu;

—  izklāsta nosacījumus dalībai programmās, ieskaitot finanšu iemaksu aprēķināšanu atsevišķām programmām un to administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu;

—  trešām valstīm nepiešķir lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz Programmu;

—  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

Ar nosacījumu, ka pilnībā tiek finansēti prioritāri jautājumi, vismazāk attīstītās valstis tiek mudinātas piedalīties Programmā saskaņā ar politikas saskaņotības attīstībai (PCD) principiem un nosacījumiem, kas noteikti starp šādām valstīm un Savienību noslēgtajos īpašajos nolīgumos, kuri ietver noteikumus par šādu valstu dalību Programmā. Neatkarīgi no 1. punkta c) apakšpunkta, vismazāk attīstīto valstu dalība Programmā ir bezmaksas, un īpaša uzmanība tajā tiek veltīta starptautiskā līmenī noteiktu mērķu sasniegšanai nodokļu jomā, piemēram, automātiskai nodokļu informācijas apmaiņai. Īpašais nolīgums garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

ES finansējuma apgūšana un veidi

1.  Programmu īsteno ar tiešās pārvaldības palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.

2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no Finanšu regulā noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, publiskā iepirkuma un ceļa un uzturēšanās izdevumu atmaksāšanas, kas rodas ārējiem ekspertiem, veidā.

II NODAĻA

Attiecināmība

7. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt tikai tās darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Šā panta 1. punktā minētās darbības ir:

(a)  sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi;

(b)  strukturēta sadarbība projektu veidā, tostarp pārbaudes uz vietas un kopīgas revīzijas;

(c)  IT spēju veidošanas darbības, jo īpaši Eiropas elektronisko sistēmu izstrāde un ekspluatācija, vai darbības ar mērķi izveidot kopējus reģistrus;

(d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības;

(e)  atbalsts un citas darbības, tostarp:

(1)  pētījumi un citi attiecīgi rakstiski materiāli;

(2)  inovācijas aktivitātes, jo īpaši koncepcijas pierādīšana, izmēģinājuma projekti un prototipu izstrāde;

(3)  kopīgi izstrādātas komunikācijas darbības;

(4)  jebkādas citas attiecīgas darbības, kas paredzētas 13. pantā minētajās darba programmās un kas vajadzīgas 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai vai atbalstam.

Šā punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto attiecīgo darbību iespējamie veidi ir izklāstīti neizsmeļošā sarakstā 1. pielikumā.

2.a   Panta 1. punktā minētās darbības aptver šādu prioritāru jautājumu sarakstu:

(a)  nepilnību novēršana grozītās Padomes Direktīvas 2011/16/ES(24) efektīvā īstenošanā;

(b)  efektīva informācijas apmaiņa, tostarp grupu pieprasījumi, un izmantojamu formātu izstrāde, ņemot vērā starptautiska līmeņa iniciatīvas;

(c)  pārrobežu sadarbību kavējošu šķēršļu likvidēšana;

(d)  to šķēršļu likvidēšana, kuri kavē piekļuvi informācijai par faktiskajām īpašumtiesībām, kas paredzēta grozītajā Padomes Direktīvā 2011/16/ES;

(e)  cīņa pret pārrobežu krāpšanu PVN jomā;

(f)  labākās prakses apmaiņa nodokļu, tostarp nodokļu, kas nav samaksāti saskaņā ar ES Uzkrājumu nodokļa direktīvu, piedziņas jomā;

(g)  vienādotu valsts līmeņa IT rīku ieviešana, lai izveidotu kopīgas saskarnes, kas ļautu savienot valstu IT sistēmas.

3.  Darbības, kuras aptver tādu Eiropas elektronisko sistēmu kopīgo komponentu pielāgošanas vai paplašināšanas izstrādi un ekspluatāciju, kas paredzēti sadarbībai ar trešām valstīm, kuras nav Programmas asociētās valstis, vai ar starptautiskām organizācijām, var pretendēt uz finansējumu, ja tās ir Savienības interesēs. Komisija ievieš vajadzīgos administratīvos noteikumus, kas var paredzēt finansiālu ieguldījumu no trešām personām, uz kurām attiecas minētās darbības.

4.  Ja 2. punkta c) apakšpunktā minētā IT spēju palielināšanas darbība attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, uz finansējumu saskaņā ar Programmu var pretendēt tikai tās izmaksas, kuras saistītas ar pienākumiem, kas Komisijai uzticēti saskaņā ar 11. panta 2. punktu. Dalībvalstis sedz izmaksas, kas saistītas ar pienākumiem, kuri tām uzticēti saskaņā ar 11. panta 3. punktu.

8. pants

Ārējo ekspertu līdzdalība

1.  Kā eksperti Programmas ietvaros organizētās darbībās var piedalīties valdības iestāžu pārstāvji, tostarp no tām trešām valstīm, kas nav Programmas asociētās valstis saskaņā ar 5. pantu, un attiecīgā gadījumā starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji, uzņēmēju pārstāvji, uzņēmējus pārstāvošu organizāciju pārstāvji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, ja šāda dalība sekmē darbības 3. pantā minēto mērķu izpildi. Komisija cita starpā izvērtē šo ārējo ekspertu objektivitāti, nodrošina to, ka nepastāv interešu konflikts ar viņu profesionālajiem pienākumiem, un pieņem lēmumu par viņu līdzdalību, kas balstās uz ad hoc principu, proti, atkarībā no vajadzībām.

2.  Izmaksas, kas radušās 1. punktā minētajiem ārējiem ekspertiem, Programmā ir attiecināmas atlīdzināšanas nolūkiem saskaņā ar Finanšu regulas 238. panta noteikumiem.

3.  Ārējos ekspertus izraugās Komisija, ievērojot pārredzamu un līdzsvarotu procedūru, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, kas ir svarīgas konkrētās darbības veikšanai, un viņu spēju sniegt ieguldījumu šajā darbībā. Komisija nodrošina visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību. Tā precizē, vai ārējie eksperti piedalās savā vai citas organizācijas vai ekonomikas dalībnieka vārdā. Ārējo ekspertu saraksts ir publiski pieejams Komisijas tīmekļa vietnē.

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

9. pants

Piešķiršana, papildināmība un kombinēta finansēšana

1.  Programmā dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2.  Darbība, kurai Programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Attiecīgajam finansējumam, kas no katras Savienības programmas piešķirts darbībai, piemēro konkrētās programmas noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros noteikti atbalsta nosacījumi.

3.  Saskaņā ar Finanšu regulas 198. panta f) punktu, ja attiecināmie subjekti ir dalībvalstu un šīs regulas 5. pantā minēto Programmas asociēto trešo valstu nodokļu iestādes, dotācijas piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ar noteikumu, ka ir izpildīti minētajā pantā izklāstītie nosacījumi.

10. pants

Līdzfinansējuma likme

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 190. panta, Programma var finansēt līdz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

2.  Piemērojamo līdzfinansējuma likmi, ja darbībām ir vajadzīga dotāciju piešķiršana, nosaka 13. pantā minētajās daudzgadu darba programmās.

IV NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI IT SPĒJU VEIDOŠANAS DARBĪBĀM

11. pants

Pienākumi

1.  Komisija un dalībvalstis kopā nodrošina tādu Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju, ieskaitot projektēšanu, specifikācijas, atbilstības testēšanu, ieviešanu, uzturēšanu, pilnveidi, drošību, kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroli, kas uzskaitītas 12. pantā minētajā daudzgadu stratēģiskajā plānā nodokļu uzlikšanas jomā.

2.  Komisija jo īpaši nodrošina:

(a)  kopīgo komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas vispārīgo koordināciju, kas vērsta uz to darbību, savienojamību un pastāvīgu uzlabošanu un to saskaņotu īstenošanu;

(c)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju Eiropas līmenī, lai tās popularizētu un īstenotu valstu līmenī;

(d)  Eiropas elektronisko sistēmu izstrādes un ekspluatācijas koordināciju attiecībā uz to mijiedarbi ar trešām personām, izņemot darbības, kas paredzētas valstu prasību izpildei;

(e)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību Savienības līmenī;

(ea)   valsts līmenī piemēroto krāpšanas apkarošanas pasākumu koordināciju, kas izpaužas kā valstu labākās prakses identificēšana un informēšana par to Savienības līmenī.

3.  Dalībvalstis jo īpaši nodrošina:

(a)  valsts komponentu, kas noteikti saskaņā ar 12. pantā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, izstrādi un ekspluatāciju;

(b)  Eiropas elektronisko sistēmu valsts komponentu izstrādes un darbības koordināciju valsts līmenī;

(c)  Eiropas elektronisko sistēmu koordināciju ar citām attiecīgām darbībām, kas saistītas ar e-pārvaldību valsts līmenī;

(d)  regulāru informācijas iesniegšanu Komisijai par pasākumiem, ko dalībvalstis ir veikušas, lai to attiecīgās iestādes vai uzņēmēji varētu pilnībā izmantot Eiropas elektroniskās sistēmas;

(e)  Eiropas elektronisko sistēmu īstenošanu valsts līmenī.

12. pants

Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā (MASP-T)

1.  Komisija izstrādā un atjaunina daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā, kurā uzskaitīti visi uzdevumi, kas attiecas uz Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju un ar ko katra sistēma vai tās daļa tiek klasificēta kā:

(a)  kopīgs komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts Savienības līmenī un ir pieejams visām dalībvalstīm vai ko Komisija efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā atzinusi par kopīgu;

(b)  valsts komponents: Eiropas elektronisko sistēmu komponents, kas izstrādāts valsts līmenī un ir pieejams tajā dalībvalstī, kura šādu komponentu izveidoja vai veicināja tā kopīgu izveidi;

(c)  vai abu veidu kombinācija.

2.  Daudzgadu stratēģiskais plāns nodokļu uzlikšanas jomā aptver arī inovācijas un izmēģinājuma darbības, kā arī atbalsta metožu kopumus un rīkus, kas saistīti ar Eiropas elektroniskajām sistēmām.

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par katra uzdevuma pabeigšanu, kurš tām uzticēts atbilstīgi 1. punktā minētajam daudzgadu stratēģiskajam plānam nodokļu uzlikšanas jomā. Tās regulāri ziņo Komisijai arī par to savu uzdevumu izpildes gaitu, kuri ir saistīti ar visu Programmu.

4.  Katru gadu vēlākais 31. martā dalībvalstis iesniedz Komisijai gada progresa ziņojumu par 1. punktā minēto daudzgadu stratēģisko plānu nodokļu uzlikšanas jomā par laikposmu no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minētos gada ziņojumus sagatavo iepriekš noteiktā formātā. Gada progresa ziņojumos dalībvalstis sniedz informāciju par šķēršļiem 3. pantā minēto Programmas mērķu īstenošanai un 7. panta 2.a punktā minēto prioritāro jautājumu risināšanai un sniedz ierosinājumus attiecībā uz labāko praksi.

5.  Ne vēlāk kā katra gada 31. oktobrī Komisija, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem gada ziņojumiem, sagatavo konsolidētu ziņojumu, kurā izvērtē dalībvalstu un Komisijas paveikto 1. punktā minētā plāna īstenošanā, kā arī progresu, kas sasniegts 3. pantā minēto Programmas mērķu īstenošanā un 7. panta 2.a punktā minēto prioritāru jautājumu risināšanā. Lai izvērtētu sasniegto progresu, Komisija konsolidētajā gada ziņojumā iekļauj kartējumu, kas atspoguļo dalībvalstīs atlikušos šķēršļus 3. pantā minēto Programmas mērķu īstenošanai un 7. panta 2.a punktā minēto prioritāro jautājumu risināšanai, un sniedz ieteikumus attiecībā uz labāko praksi. Komisijas konsolidēto gada ziņojumu dara publiski pieejamu tam paredzētā Komisijas tīmekļa vietnē un izmanto par pamatu turpmāko 13. pantā minēto daudzgadu darba programmu, kā arī 15. pantā minēto izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanā.

V NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

13. pants

Darba programma

1.  Programmu īsteno ar daudzgadu darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 108. pantā.

2.  Daudzgadu darba programmas pieņem Komisija ar deleģētajiem aktiem. Minētos deleģētos aktus pieņem saskaņā ar 17. pantā minēto procedūru.

14. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas 2. pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai efektīvi izvērtētu Programmas virzību ceļā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 17. pantu, lai, grozot 2. pielikumu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un šo regulu papildinātu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti lietderīgi, efektīvi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem izvirza samērīgas ziņošanas prasības.

15. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā. Komisija šos izvērtējumus dara publiski pieejamus tam paredzētā tīmekļa vietnē.

2.  Programmas starpposma novērtējumu veic, tiklīdz par Programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc trim gadiem no Programmas īstenošanas sākuma.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc viena gada no 1. pantā norādītā perioda beigām, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

16. pants

Revīzijas un izmeklēšana

Ja trešā valsts Programmā piedalās, pamatojoties ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai ar citu juridisku instrumentu, trešā valsts piešķir tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

VI NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

17. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 2. punktā un 14. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 13. panta 2. punktu un 14. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts darīts zināms Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav cēluši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par nodomu necelt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kuras nosaukums ir “Fiscalis programmas komiteja”. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, ieskaitot plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir atbilstīga, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu ▌paziņošanu, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

20. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1286/2013 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

21. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu līdz to noslēgumam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1286/2013, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgumam.

2.  No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu, Regulu (ES) Nr. 1286/2013.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 2. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

1. PIELIKUMS

Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minēto iespējamo darbību veidu nepilnīgs saraksts

Regulas 7. panta 2. punkta pirmās daļas a), b) un d) punktā minētās darbības var būt šādas:

a)  sanāksmes un tamlīdzīgi ad hoc pasākumi:

–  semināri un darbsemināri, parasti piedalās visas valstis, un tajos par konkrētu jautājumu tiek sniegtas prezentācijas, dalībnieki iesaistās padziļinātās diskusijās un pasākumos;

–  darba vizītes, ko organizē, lai ļautu ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas nodokļu politikas jautājumos;

–  atrašanās administratīvajos birojos un līdzdalība administratīvajās procedūrās;

b)  strukturēta sadarbība:

–  projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš noteiktu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu, ieskaitot koordinēšanu vai salīdzinošu vērtēšanu;

–  ekspertu komandas, proti, strukturētas sadarbības formas, kas izveidotas kā pagaidu vai pastāvīgas komandas, kurās apvieno speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētās jomās vai operatīvu darbību veikšanai, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

–  daudzpusēja vai vienlaicīga kontrole, kurā notiek nodokļu situācijas saskaņotas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic divas vai vairākas valstis ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

–  kopīga revīzija, kurā notiek nodokļu situācijas kopīgas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic vienota revīzijas komanda no divām vai vairākām valstīm ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis;

–  Citi administratīvās sadarbības veidi, kas noteikti Direktīvā 2011/16/ES, Regulā (ES) 904/2010, Regulā (ES) 389/2012 vai Direktīvā 2010/24/ES;

d)  cilvēku kompetences un spēju veidošanas darbības:

–  vispārēja apmācība vai e-mācīšanās izstrāde, kas papildina nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem;

–  tehniskais atbalsts, kura mērķis ir, ieviešot labu praksi un ar to apmainoties, pilnveidot administratīvās procedūras, pastiprināt administratīvās spējas un uzlabot nodokļu administrāciju darbu un operācijas.

2. PIELIKUMS

Rādītāji

Konkrētais mērķis: atbalstīt nodokļu politiku, sadarbību nodokļu jomā un administratīvo spēju veidošanu, ieskaitot cilvēku prasmes, kā arī Eiropas elektronisko sistēmu izstrādi un ekspluatāciju.

1.  Spēju veidošana (administratīvo, cilvēkresursu un IT)

1.  Savienības tiesību aktu un politikas piemērošanas un īstenošanas rādītājs (šajā jomā rīkoto darbību saskaņā ar Programmu skaits un pēc minētajām darbībām izdotie ieteikumi)

2.  mācīšanās rādītājs (izmantotie mācību moduļi; apmācīto ierēdņu skaits; atzīme, ar kādu dalībnieki novērtējuši kvalitāti)

3.  Eiropas elektronisko sistēmu pieejamība (laika daļa procentos)

4.  Kopējā sakaru tīkla pieejamība (laika daļa procentos)

5.  Vienkāršotas IT procedūras valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem (reģistrēto uzņēmēju skaits, pieteikumu skaits un konsultāciju skaits, kas sniegtas Programmas finansētajās dažādajās elektroniskajās sistēmās)

2.  Dalīšanās ar zināšanām un tīklošanās

6.  Sadarbības noslogotības indekss (notikušās tīklošanās pakāpe, klātienes sanāksmju skaits, sadarbības grupu skaits tiešsaistē)

7.  Labas prakses un vadlīniju indekss (darbību skaits, kas šajā jomā organizētas saskaņā ar Programmu; nodokļu administrāciju procents, kas izmantojušas ar Programmas atbalstu izstrādāto darba praksi/vadlīnijas)

2.a  Papildu rādītāji

1.  Ieņēmumi, kas iekasēti kopīgu revīziju laikā, apkarojot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu

2.   To administratīvās un tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumu skaits, kuri izdarīti, saņemti un uz kuriem atbildēts, — par katru dalībvalsti atsevišķi

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0421/2018).
(2)* Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
(3) OV C […], […] […] lpp.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“Fiscalis 2020”) un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.).
(5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(7) Padomes Direktīva 2014/107/ES (2014. gada 9. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp.).
(8) Padomes Direktīva (ES) 2015/2376 (2015. gada 8. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.).
(9) Padomes Direktīva (ES) 2016/881 (2016. gada 25. maijs), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).
(10) Padomes Direktīva (ES) 2016/2258 (2016. gada 6. decembris), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz nodokļu iestāžu piekļuvi informācijai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (OV L 342, 16.12.2016., 1. lpp.).
(11) Padomes Direktīva (ES) 2018/822 (2018. gada 25. maijs), ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp.).
(12) COM(2010)0700.
(13) 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(15) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(16) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(17) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(19) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
(20) Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).
(21) Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).
(22) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).
(23) Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).
(24) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).


Programmas “Tiesības un vērtības” izveide ***I
PDF 819kWORD 96k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Tiesības un vērtības" (COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))(1)
P8_TA-PROV(2019)0040A8-0468/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
Virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko izveido programmu “Tiesības un vērtības”
ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. No šīm tiesībām un vērtībām cilvēka cieņa, kā atzīts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, ir visu cilvēka pamattiesību galvenais pamats. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka “Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību” un cita starpā “tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Eiropas Parlaments 2018. gada 30. maija rezolūcijā par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem uzsvēra to horizontālo principu nozīmi, uz kuriem būtu jābalsta daudzgadu finanšu shēma (DFS) un visi saistītie Savienības politikas virzieni, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) integrēšanu visās nākamās DFS Savienības politikas jomās un iniciatīvās, uzsvēra, ka diskriminācijas izskaušana ir īpaši būtiska, lai izpildītu Savienības saistības attiecībā uz iekļaujošu Eiropu, un pauda nožēlu par dzimumu līdztiesības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības saistību trūkumu Savienības politikā, kā izklāstīts DFS priekšlikumos.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)   2018. gada 14. marta rezolūcijā par nākamo DFS: ”Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada” Eiropas Parlaments pauda atbalstu programmām tādās jomās kā kultūra, izglītība, plašsaziņas līdzekļi, jaunatne, sports, demokrātija, pilsoniskums un pilsoniskā sabiedrība, kas ir skaidri apliecinājušas savu Eiropas pievienoto vērtību un bauda ilgstošu popularitāti saņēmēju vidū, uzsvēra, ka spēcīgāku un vērienīgāku Eiropu var panākt tikai tad, ja šim mērķim paredz lielākus finanšu līdzekļus, un ieteica izveidot iekšēju, Komisijas pārvaldītu Eiropas demokrātijas fondu, lai pastiprinātu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas darbojas demokrātijas un cilvēktiesību jomā;. Būtu jāsniedz turpmāks atbalsts pašreizējiem politikas virzieniem, jāpalielina resursi Savienības pamatprogrammām un papildu pienākumiem jāparedz atbilstoši papildu finanšu līdzekļi.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Šīs tiesības un vērtības ir jāveicina, jāīsteno un jādala starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā “Tiesības un vērtības” tiks apvienota 2014.–2020. gada programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma “ Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk “iepriekšējās programmas”).
(2)  Šīs tiesības un vērtības ir aktīvi jākopj, jāaizsargā un jāveicina Savienībai un ikvienai no dalībvalstīm visos to politikas virzienos konsekventā veidā un jāīsteno un jākopīgo starp iedzīvotājiem un tautām arī turpmāk, un tām jābūt ES projekta centrā, jo šo tiesību un vērtību aizsardzības mazināšanās kādā no dalībvalstīm var nelabvēlīgi ietekmēt visu Savienību kopumā. Tādēļ ES budžetā ir jāizveido jauns Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds, kas ietver programmu “Tiesības un vērtības”, kā arī programmu “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrības saskaras ar ekstrēmismu, radikalizēšanos un šķelšanos un pastāvīgi sarūkošas iespējas neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, svarīgāk nekā jebkad agrāk ir veicināt, stiprināt un aizstāvēt tiesiskumu, tiesības un tādas ES vērtības kā cilvēktiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, nediskrimināciju un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz ES politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi. Kā daļa no jaunā fonda programma “ Tiesiskums” turpinās atbalstīt Savienības tiesiskuma un pārrobežu sadarbības jomas turpmāko attīstību. Programmā ”Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (”Programma”) tiks apvienota 2014.–2020. gada programma ”Tiesības, vienlīdzība un pilsonība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/20138, un programma ”Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/20149 (turpmāk ”iepriekšējās programmas”), un tā tiks pielāgota, lai varētu risināt jaunos Eiropas vērtību problēmjautājumus.
__________________
__________________
8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).
8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.).
9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).
9 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību. Tas ietver dinamisku pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības veicināšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības stiprināšanu, pamatojoties uz mūsu kopīgo vēsturi un atmiņu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir arī noteikts, ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.
(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas galvenokārt ir vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, vienlīdzība, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Galīgais mērķis ir veicināt un atbalstīt uz tiesībām balstītu, vienlīdzīgu, atvērtu, iekļaujošu un demokrātisku sabiedrību, finansējot darbības, kas sekmē dinamisku, labi attīstītu, noturīgu un pilntiesīgu pilsonisko sabiedrību, tostarp nodrošinot atbalstu mūsu kopējo vērtību veicināšanai un aizsardzībai, un kas veicina cilvēku demokrātisko, pilsonisko un sociālo līdzdalību un veicina mieru, un kopj Eiropas sabiedrības bagātīgo daudzveidību, pamatojoties uz mūsu kopējām vērtībām, vēsturi, atmiņu un mantojumu. Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā ir prasīts, lai iestādes uzturētu atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju darīt zināmu un publiski apmainīties ar savu viedokli visās Savienības darbības jomās.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3 a)  Komisijas uzdevums būtu nodrošināt pastāvīgu, atklātu un pārredzamu dialogu ar programmas atbalsta saņēmējiem un citām ieinteresētajām personām, izveidojot Pilsoniskā dialoga grupu. Pilsoniskā dialoga grupai būtu jādod ieguldījums pieredzes un labas prakses apmaiņā un diskusijās par politikas attīstību tajās jomās un mērķos, uz ko attiecas programma un ar to saistītās jomas. Pilsoniskā dialoga grupā būtu jāiekļauj organizācijas, kas izvēlētas, lai saskaņā ar Programmu saņemtu darbības vai rīcības dotāciju, un citas organizācijas un ieinteresētās personas, kas ir izrādījušas interesi par šo programmu vai darbību šajā politikas jomā, bet kuras nav obligāti jāatbalsta ar Programmu.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Ar programmas “Tiesības un vērtības” (“programma”) starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un jāizmanto pielāgotas pieejas.
(4)  Ar programmas starpniecību būtu jāļauj attīstīt sinerģiju, lai risinātu problēmas, kas ir kopīgas Līgumos ietverto vērtību veicināšanas un aizsardzības jomā, un jāsasniedz kritiskā dimensija, lai panāktu konkrētus rezultātus šajā jomā. Tas būtu jāpanāk, pamatojoties uz iepriekšējo programmu pozitīvo pieredzi un pilnveidojot to turpmāk. Tas ļaus pilnībā izmantot sinerģiju potenciālu, lai efektīvāk atbalstītu attiecīgās politikas jomas un palielinātu to potenciālu sasniegt cilvēkus. Lai programma būtu efektīva, tai būtu jāņem vērā dažādo rīcībpolitikas virzienu īpatnības, to dažādās mērķgrupas un šo grupu īpašās vajadzības un līdzdalības iespējas, izmantojot īpaši pielāgotas un mērķtiecīgas pieejas, tostarp visu veidu vienlīdzības un arī dzimumu līdztiesības veicināšanu.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Tiesiskuma un demokrātijas pilnīga ievērošana un veicināšana ir būtiska, lai palielinātu pilsoņu uzticēšanos Savienībai. Tiesiskuma ievērošana Savienībā ir priekšnosacījums pamattiesību aizsardzībai, kā arī līgumos paredzēto tiesību un pienākumu ievērošanas nodrošināšanai. Veidam, kādā tiesiskums tiek īstenots valsts līmenī, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu uzticēšanos dalībvalstu starpā un to juridiskajām sistēmām. Tādēļ ar šo programmu būtu jāveicina un jāaizsargā pamattiesības, demokrātija un tiesiskas valsts princips vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Kā viena no Savienības vērtībām LES 2. pantā ir noteikts tiesiskums, kurā ir ietverti likumības principi, kas nozīmē tiesību aktu ieviešanas pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku procesu; tiesisko noteiktību; izpildvaras patvaļas aizliegumu; neatkarīgu tiesu nodrošinātu efektīvu tiesību, tostarp pamattiesību, aizsardzību tiesā; varas dalīšanu un vienlīdzību likuma priekšā.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, daudzveidību, dialogu un cieņu pret citiem, stiprina piederības un Eiropas identitātes apziņu, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.
(5)  Lai tuvinātu Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, veicinātu demokrātisko līdzdalību un dotu iedzīvotājiem iespēju izmantot savas tiesības, kas saistītas ar Eiropas pilsonību, ir vajadzīgas dažādas darbības un koordinēti centieni, kuru mērķis ir līdzsvarota ģeogrāfiskā izplatība. Iedzīvotāju iesaistīšana pilsētu sadraudzības projektos vai pilsētu tīklos, un atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī programmas aptvertajās jomās veicinās iedzīvotāju iesaisti sabiedrībā un galu galā aktīvu iesaistīšanos Savienības demokrātiskajā dzīvē, kā arī Savienības politiskās darba kārtības veidošanā. Tajā pašā laikā atbalsts tādām darbībām, kas veicina savstarpēju sapratni, starpkultūru dialogu, kultūru un valodu daudzveidību, samierināšanos, sociālo iekļaušanu un cieņu pret citiem, stiprina piederības sajūtu Savienībai un kopēju uz Eiropas identitātes apziņu balstītu pilsonību, kuras pamatā ir vienota Eiropas vērtību, kultūras, vēstures un mantojuma izpratne. Īpaši svarīgi ir veicināt lielāku piederību Savienībai un Savienības vērtībām ES attālāko reģionu iedzīvotāju vidū to nošķirtības un attāluma no kontinentālās Eiropas dēļ.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Pieaugošais plurālisms un globālas migrācijas tendences palielina starpkultūru un starpreliģiju dialoga svarīgumu mūsu sabiedrībā. Ar programmu būtu jānodrošina pilnvērtīgs atbalsts starpkultūru un starpreliģiju dialogam kā sociālās saskaņas sastāvdaļai Eiropā un būtiskam elementam sociālās iekļaušanas un kohēzijas veicināšanā. Lai gan starpreliģiju dialogs varētu palīdzēt uzsvērt reliģijas pozitīvo ietekmi uz sociālo kohēziju, reliģiskais analfabētisms draud radīt apstākļus reliģisku uzskatu ļaunprātīgai izmantošanai iedzīvotāju vidū. Tādēļ ar programmu būtu jāatbalsta projekti un iniciatīvas, kas attīsta reliģisko izpratni un veicina starpreliģiju dialogu un savstarpēju sapratni.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Atceres pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji apzinātos kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei, mērķim un kopīgām vērtībām. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī saikne starp atceres pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.
(6)  Vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumi un kritiskas pārdomas par Eiropas vēsturisko atmiņu ir vajadzīgas, lai iedzīvotāji, jo īpaši jaunieši, apzinātos savu kopējo vēsturi, kas ir pamats kopējai nākotnei. Būtu jāņem vērā arī vēsturisko, sociālo, kultūras un starpkultūru aspektu, tolerances un dialoga nozīme, lai veicinātu kopīgu pamatu, balstoties uz kopējām vērtībām, solidaritāti, daudzveidību un mieru, kā arī saikne starp vēsturiskās atmiņas veicināšanas pasākumiem un Eiropas identitātes radīšanu un piederības apziņu.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Iedzīvotājiem būtu arī vairāk jāapzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
(7)  Savienības iedzīvotāji nepietiekami apzinās savas tiesības, kas izriet no Savienības pilsonības, piemēram, tiesības balsot Eiropas un vietējās vēlēšanās vai saņemt konsulāro aizsardzību no citu dalībvalstu vēstniecībām. Būtu vairāk jāinformē iedzīvotāji par šīm tiesībām, un viņiem vajadzētu justies ērti dzīvojot, ceļojot, mācoties, strādājot un veicot brīvprātīgo darbu citā dalībvalstī, viņiem vajadzētu justies spējīgiem izmantot visas Savienības pilsonības tiesības un paļauties uz to, ka viņiem ir vienlīdzīga piekļuve savām tiesībām, ka viņi var tās pilnībā izmantot un ka tās tiks pilnā apjomā aizsargātas bez jebkādas diskriminācijas neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi atrodas. Pilsoniskā sabiedrība ir jāatbalsta visos līmeņos, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par ES kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)   Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu un Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos par atmiņām par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā ir uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni kā līdzekli, lai veidotu kopīgu nākotni, un uzsvērta Savienības nozīme, atvieglojot un sekmējot kolektīvās atmiņas par minētajiem noziegumiem, kā arī daloties tajās, lai sniegtu jaunu impulsu plurālistiskai un demokrātiskai kopīgai Eiropas identitātei.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana visās Savienības darbībās ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu.
(8)  Dzimumu līdztiesība ir Eiropas Savienības pamatvērtība un viens no mērķiem. Atbilstoši šīs regulas 8. pantam Savienības uzdevums visās tās darbībās ir novērst nevienlīdzību un sekmēt līdztiesību starp vīriešiem un sievietēm. Tomēr vispārējais progress dzimumu līdztiesības jomā ir ļoti lēns. Sk. 2017. gada dzimumu līdztiesības indeksu, ko publicējis Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts. Bieži vien nemanāma un slēpta krusteniskā diskriminācija un nevienlīdzīga attieksme pret sievietēm un meitenēm, kā arī dažādu veidu diskriminācija pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un kavē viņu pilnīgu politisko, sociālo un ekonomisko līdzdalību sabiedrībā. Turklāt politisko, strukturālo un kultūras šķēršļu pastāvēšana kavē patiesas dzimumu līdztiesības sasniegšanu. Tāpēc dzimumu līdztiesības veicināšana visās Savienības darbībās, atbalstot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas un nediskriminācijas mērķus un aktīvi apkarojot stereotipus un novēršot arī slēpto diskrimināciju, ir Savienības pamatdarbība un ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, un tā būtu jāatbalsta ar šo programmu.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem un jauniešiem ir nopietns pamattiesību pārkāpums. Visā Savienībā joprojām pastāv vardarbība visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos, un tai ir nopietnas sekas uz cietušo fizisko un psiholoģisko veselību un uz sabiedrību kopumā. Bērni, jaunieši un sievietes ir īpaši neaizsargāti pret vardarbību, jo īpaši vardarbību tuvās attiecībās. Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai un garīgajai veselībai un kas ir pārkāpums pret viņu tiesībām uz attīstību, aizsardzību un cieņu. Visu veidu vardarbības apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz īstenot personu pamattiesības un veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmas starpniecību.
(9)  Ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība pret bērniem, jauniešiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, bēgļiem un migrantiem un pret dažādu minoritāšu grupu pārstāvjiem, piemēram, etnisko minoritāšu grupu pārstāvjiem un LGBTQI personām, ir nopietns pamattiesību pārkāpums. Visā Savienībā joprojām pastāv vardarbība visos sociālajos un ekonomiskajos slāņos, un tai ir nopietnas sekas uz cietušo fizisko un psiholoģisko veselību un uz sabiedrību kopumā. Lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību, ir nepieciešama daudzdimensionāla pieeja, kas aptver juridiskos, izglītības un veselības aspektus, tostarp seksuālās un reproduktīvās tiesības, ekonomiskos un citus sociālos aspektus, piemēram, atbalstu sieviešu tiesību organizācijām, sniedzot konsultācijas un palīdzību, kā arī īstenojot projektus, kuru mērķis ir panākt dzimumu līdztiesības ziņā vienlīdzīgāku sabiedrību. Ir aktīvi jācīnās pret kaitīgiem stereotipiem un normām no agrīna vecuma, kā arī pret visu veidu naidīgiem izteikumiem un vardarbību tiešsaistē. Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu tiesības un pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai un garīgajai veselībai un kas ir pārkāpums pret viņu tiesībām uz attīstību, aizsardzību un cieņu. Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) “vardarbība pret sievietēm” ir definēta kā “visi dzimumvardarbības akti, kas izraisa vai var izraisīt fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas traumas vai ciešanas sievietēm, tostarp draudēšana ar šādām darbībām, piespiešanu vai patvaļīgu brīvības atņemšanu, neatkarīgi no tā, vai tās notiek publiskās vai privātās dzīves ietvaros”. Visu veidu vardarbības apkarošana, tās novēršanas veicināšana un cietušo aizsardzība un atbalstīšana ir Savienības prioritātes, kas palīdz īstenot personu pamattiesības un veicina sieviešu un vīriešu līdztiesību. Šīs prioritātes būtu jāatbalsta ar programmas starpniecību. Profilakse un upuru tiesību atbalsts būtu jāizstrādā sadarbībā ar mērķa grupu, nodrošinot, ka tiek apmierinātas vairākās jomās neaizsargātu personu konkrētās vajadzības.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Nedokumentētas sievietes ir īpaši neaizsargātas pret vardarbību un seksuālu izmantošanu, un viņām nav pieejams atbalsts. Ir ļoti svarīgi īstenot pieeju, kuras centrā ir cietušie, un piedāvāt piemērotus atbalsta pakalpojumus visām sievietēm visā Savienībā neatkarīgi no viņu uzturēšanās statusa. Nepieciešamība patvēruma procedūrās ņemt vērā dzimumu aspektu ir ļoti svarīga starpnozaru darbam un var veicināt dzimumu līdztiesības palielināšanos.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jo īpaši kopš Daphne programmas uzsākšanas 1997. gadā tās finansējums vardarbības upuru atbalstam un vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanai ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar šo programmu ir finansēti projekti nolūkā uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem, kā arī atbalstīt tādu nevalstisko organizāciju (NVO) darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu tiešsaistē. Tāpēc ir svarīgi turpināt visas šīs darbības un jānodrošina, ka šie rezultāti un gūtā pieredze tiek pienācīgi ņemti vērā, īstenojot programmu.
(10)  Lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību un aizsargātu cietušos, ir vajadzīga stingra politiskā griba un saskaņota rīcība, kuras pamatā ir iepriekšējo Daphne programmu, programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un programmas “Tiesiskums” metodes un rezultāti. Jo īpaši kopš Daphne programmas uzsākšanas 1997. gadā tās finansējums vardarbības upuru atbalstam un vardarbības pret sievietēm, bērniem un jauniešiem apkarošanai ir guvis patiesus panākumus gan tā popularitātes starp ieinteresētajām personām (valsts iestādēm, akadēmiskām iestādēm un nevalstiskām organizācijām) ziņā, gan arī finansēto projektu efektivitātes ziņā. Ar šo programmu ir finansēti projekti nolūkā uzlabot izpratni, sniegt atbalstu cietušajiem, kā arī atbalstīt tādu nevalstisko organizāciju (NVO) darbības, kuras darbojas uz vietas. Tā ir vērsusies pret visiem vardarbības veidiem, piemēram, vardarbību ģimenē, seksuālu vardarbību, cilvēku tirdzniecību, vajāšanu un tradicionālu kaitīgu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, kā arī jauniem vardarbības veidiem, piemēram, iebiedēšanu un terorizēšanu tiešsaistē. Tāpēc ir svarīgi turpināt visas šīs darbības, paredzot neatkarīgu budžeta piešķīrumu Daphne, un nodrošināt, ka šie rezultāti un gūtā pieredze tiek pienācīgi ņemti vērā, īstenojot programmu.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Nediskriminācija ir Savienības pamatprincips. Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācijas princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā. Diskriminācijas dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, antisemītismu, naidu pret musulmaņiem un citus neiecietības veidus. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos. Programma būtu jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tie paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”10 un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs11.
(11)  Nediskriminācija ir Savienības pamatprincips. Līguma par Eiropas Savienības darbību 19. pantā paredzēta rīcība, lai apkarotu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ. Nediskriminācijas princips ir iekļauts arī Hartas 21. pantā. Diskriminācijas, tostarp tiešas, netiešas un strukturālas diskriminācijas, dažādo formu īpašās iezīmes būtu jāņem vērā, un līdztekus būtu jāizstrādā attiecīgas darbības, lai novērstu un cīnītos pret diskrimināciju viena vai vairāku iemeslu dēļ. Programmai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, afrofobiju, antisemītismu, naidu pret čigāniem, naidu pret musulmaņiem, homofobiju un citus neiecietības veidus gan tiešsaistē, gan bezsaistē pret cilvēkiem, kas pieder pie minoritātēm, ņemot vērā daudzos diskriminācijas līmeņus, ar ko saskaras sievietes. Šajā sakarā īpaša uzmanība būtu jāvelta arī tam, lai novērstu un apkarotu visus vardarbības, naida, segregācijas un stigmatizācijas veidus, kā arī lai apkarotu iebiedēšanu, aizskaršanu un neiecietīgu izturēšanos. Programma būtu jāīsteno savstarpēji papildinošā veidā ar citām Savienības darbībām, kam ir tie paši mērķi, jo īpaši tām, kas minētas Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumā “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”10 un Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs11.
__________________
__________________
10 COM(2011)173.
10 COM(2011)173.
11 OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.
11 OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Cilvēki ar invaliditāti cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem vai izmantot viņu politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu.
(12)  Attieksmes un vides šķēršļi, kā arī pieejamības trūkums kavē personu ar invaliditāti pilnīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem. Cilvēki ar invaliditāti, tostarp cilvēki ar ilgtermiņa fiziskiem, garīgiem, intelektuāliem vai sajūtu traucējumiem, cita starpā saskaras ar šķēršļiem, kas kavē viņu piekļuvi darba tirgum, iespējas saņemt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību, izvairīties no nabadzības un sociālās atstumtības, piekļūt kultūras iniciatīvām un plašsaziņas līdzekļiem vai izmantot viņu politiskās tiesības. Kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) līgumslēdzēja puse Savienība un visas tās dalībvalstis ir apņēmušās veicināt, aizsargāt un nodrošināt, ka visām personām ar invaliditāti ir visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. UNCRPD noteikumi, kuru īstenošana ir obligāta, ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas neatņemamu daļu. Šajā sakarībā ar programmu būtu jāvērš īpaša uzmanība un jāfinansē izpratnes veicināšanas pasākumi attiecībā uz problēmām, ar kurām saskaras personas ar invaliditāti, pilnvērtīgi piedaloties sabiedrībā un izmantojot savas tiesības kā vienlīdzīgi pilsoņi.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību (tiesības uz privātumu) ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/67912 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/68013, paredz noteikumus, kas nodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību efektīvu aizsardzību. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību tehnoloģiju straujas attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības, veikt pētījumus un citas nozīmīgas darbības.
(13)  Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un saziņas neaizskaramību (tiesības uz privātumu) ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 7. pantā. Personas datu aizsardzība ir pamattiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 8. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā. Atbilstību personas datu aizsardzības noteikumiem kontrolē neatkarīgas uzraudzības iestādes. Savienības tiesiskais regulējums, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/67912 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/68013, paredz noteikumus, kas nodrošina tiesību uz personas datu aizsardzību efektīvu aizsardzību. Šie tiesību akti valstu datu aizsardzības uzraudzības iestādēm uztic uzdevumu veicināt sabiedrības informētību un izpratni par riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām saistībā ar personas datu apstrādi. Ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības uz personas datu aizsardzību tehnoloģiju straujas attīstības laikā, Savienībai vajadzētu būt iespējai īstenot izpratni veicinošas darbības, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, aizstāvot datu aizsardzību saskaņā ar Savienības standartiem, un veikt pētījumus un citas nozīmīgas darbības.
__________________
__________________
12 OV L 119, 4.5.2016., 1.-88. lpp.
12 OV L 119, 4.5.2016., 1.-88. lpp.
13 OV L 119, 4.5.2016., 89.-131. lpp.
13 OV L 119, 4.5.2016., 89.-131. lpp.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)   Vārda un informācijas brīvība ir nostiprināta Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Brīva piekļuve informācijai, plašsaziņas līdzekļu pamatnosacījumu novērtēšana un atbildīga un droša informācijas un komunikācijas tīklu izmantošana ir tieši saistīta ar brīvu sabiedrības viedokļa veidošanos un ir būtiska, lai nodrošinātu funkcionālu demokrātiju. Sabiedrības interesēs ir apgūt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes prasmes, kas nepieciešamas kritiskās domāšanas un izpratnes veidošanai, kā arī spējai analizēt sarežģītas situācijas, atzīt viedokļu un faktu atšķirības un pretoties jebkāda veida naida kurināšanai. Šajā nolūkā Savienībai būtu jāveicina plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošana visu iedzīvotāju labā neatkarīgi no viņu vecuma, izmantojot apmācību, izpratnes veidošanu, pētījumus un citas attiecīgas darbības.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l]14. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesību uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu.
(14)  Eiropas pilsoņu iniciatīva ir pirmais valstis vienojošais līdzdalības demokrātijas instruments, kas veido tiešu saikni starp Eiropas pilsoņiem un Savienības iestādēm. LESD 24. pantā paredzēts, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņem noteikumus par procedūrām un nosacījumiem, kas nepieciešami pilsoņu iniciatīvai Līguma par Eiropas Savienību 11. panta nozīmē. Tas tika darīts, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [(ES) Nr. 211/2011l]14. Ar programmu būtu jāatbalsta tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesību uzsākt, atbalstīt un mudināt citus atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu.
_________________
_________________
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 211/2011 (2011. gada 16. februāris) par pilsoņu iniciatīvu (OV L 65, 11.3.2011., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas mērķu integrēšana.
(15)  Saskaņā ar LESD 8. un 10. pantu ar programmu visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas mērķu integrēšana un arī jāveicina dzimumu līdztiesības principa izmantošana budžeta plānošanā un dzimumu ietekmes novērtējumā vajadzības gadījumā visā Savienības budžeta procesā. Lai nodrošinātu integrētu pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai, ir jāievēro dzimumu līdztiesības princips budžeta plānošanā visās attiecīgajās budžeta pozīcijās, jāpiešķir pietiekami resursi un jānodrošina pārredzamība attiecībā uz budžeta pozīcijām, kas paredzētas dzimumu līdztiesības veicināšanai un cīņai pret diskrimināciju dzimuma dēļ. Atsevišķi projekti un programma kā tādi būtu jāpārskata finansēšanas perioda beigās, lai noteiktu, cik lielā mērā tie ir izmantoti iepriekš minēto principu īstenošanai.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK15 un 2004/113/EK16, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK17 un 2010/41/ES18. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.
(17)  Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par vienlīdzīgu attieksmi un lai cīnītos pret diskrimināciju rases un etniskās izcelsmes, kā arī dzimuma dēļ, dalībvalstis ir izveidojušas neatkarīgas struktūras, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi un kuras parasti dēvē par “līdztiesības struktūrām”. Tomēr daudzas dalībvalstis ir pārsniegušas šīs prasības un nodrošinājušas, ka līdztiesības struktūras var vērsties arī pret diskrimināciju citu iemeslu dēļ, piemēram, valodas, vecuma, dzimumorientācijas, reliģijas un pārliecības, invaliditātes vai citu iemeslu dēļ. Līdztiesības struktūrām ir būtiska nozīme līdztiesības veicināšanā un vienlīdzīgas attieksmes tiesību aktu efektīvas piemērošanas nodrošināšanā, jo īpaši sniedzot neatkarīgu palīdzību diskriminācijas upuriem, veicot neatkarīgus apsekojumus saistībā ar diskrimināciju, publicējot neatkarīgus ziņojumus un sniedzot ieteikumus par jebkuru jautājumu saistībā ar diskrimināciju to valstī. Ir būtiski, lai visu attiecīgo līdztiesības struktūru darbs šajā ziņā tiktu koordinēts Savienības līmenī. EQUINET tika izveidots 2007. gadā. Tās locekļi ir valsts iestādes, kuru mērķis ir veicināt vienlīdzīgu attieksmi, kā noteikts Padomes Direktīvās 2000/43/EK15 un 2004/113/EK16, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2006/54/EK17 un 2010/41/ES18. Komisija 2018. gada 22. jūnijā pieņēma ieteikumu par līdztiesības iestāžu standartiem, kas aptver līdztiesības iestāžu pilnvaras, neatkarību, efektivitāti, kā arī koordināciju un sadarbību. EQUINET atrodas izņēmuma situācijā, jo tā ir vienīgā struktūra, kas nodrošina darbību koordināciju starp līdztiesības iestādēm. Šī EQUINET koordinēšanas darbība ir būtiska, lai pareizi īstenotu Savienības tiesību aktus diskriminācijas novēršanas jomā dalībvalstīs, un būtu jāatbalsta ar šīs programmas starpniecību.
__________________
__________________
15 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).
15 Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).
16 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).
16 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Lai palielinātu pieejamību un nodrošinātu neitrālas pamatnostādnes un praktisku informāciju attiecībā uz visiem Programmas aspektiem, dalībvalstīs būtu jāizveido kontaktpunkti ar nolūku sniegt palīdzību gan atbalsta saņēmējiem, gan pieteikuma iesniedzējiem. Programmas kontaktpunktiem būtu jāspēj veikt savas funkcijas neatkarīgi un bez tiešas subordinācijas vai iejaukšanās lēmumu pieņemšanā no valsts iestāžu puses. Programmas kontaktpunktus var vadīt dalībvalstis vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vai arī to konsorcijs. Programmas kontaktpunkti nav atbildīgi par projektu atlasi;
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā, pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar cilvēktiesību veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām valsts līmenī.
(18)  Neatkarīgām cilvēktiesību struktūrām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem ir būtiska nozīme, lai veicinātu, aizsargātu un uzlabotu izpratni par Savienības kopīgajām vērtībām saskaņā ar LES 2. pantu un veicinātu tiesību efektīvu izmantošanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp ES Pamattiesību hartu. Kā norādīts Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa rezolūcijā, finansējuma palielinājums un pienācīgs finansiālais atbalsts ir svarīgs, lai veidotu labvēlīgu un ilgtspējīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai stiprinātu to nozīmi un lai tās varētu veikt savas funkcijas neatkarīgi un efektīvi. Tāpēc, papildinot valsts līmeņa centienus, ES finansējumam būtu jāpalīdz atbalstīt, stiprināt un attīstīt, tostarp nodrošinot pienācīgu pamatfinansējumu un vienkāršotas izmaksu iespējas, finanšu noteikumus un procedūras, tādu neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kuras nodarbojas ar tādu Savienības vērtību kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesības veicināšanu un kuru darbība palīdz stratēģiski īstenot tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem un ES Pamattiesību hartu, tostarp ar aizstāvības un uzraudzības pasākumu palīdzību, kā arī veicināt, aizsargāt un uzlabot izpratni par Savienības kopējām vērtībām vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, jo īpaši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma.
(19)  Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, jo īpaši Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma. Komisijai būtu aktīvi jāmudina šīs programmas dalībnieki izmantot šo Savienības struktūru, biroju un aģentūru sagatavotos ziņojumus un resursus, piemēram, dzimumu līdztiesības principa iekļaušanu budžeta plānošanā un dzimumu līdztiesības novērtēšanas rīkus, ko izstrādājis Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19 a)  Visaptverošam Savienības mehānismam demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā būtu jānodrošina regulāra un vienlīdzīga visu dalībvalstu pārbaude, sniedzot informāciju, kas nepieciešama tādu pasākumu uzsākšanai, kuru saistīti ar Savienības vērtību vispārējām nepilnībām dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Ievērojot konkrētus nosacījumus, programmai vajadzētu būt atvērtai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, un EBTA dalībvalstīm, kuras nav EEZ dalībvalstis, un citām Eiropas valstīm. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas.
(20)  Ievērojot konkrētus nosacījumus, attiecībā uz tādu konkrētu mērķu īstenošanu kā dzimumu līdztiesības un tiesību veicināšana, pilsoņu līdzdalības veicināšana un dalības Savienības demokrātiskajā dzīvē veicināšana vietējā, reģionālajā, valsts un starptautiskā līmenī, kā arī vardarbības apkarošana, programmai vajadzētu būt atvērtai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, un EBTA dalībvalstīm, kuras nav EEZ dalībvalstis, un citām Eiropas valstīm. Programmā būtu jāiekļauj arī valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, to papildināmību ar dalībvalstu darbībām, un jāpanāk saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes citai ar citu, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu (un tādējādi ar programmu “Tiesiskums”), kā arī ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +”, lai īstenotu kultūras krustmiju iespējas kultūras, plašsaziņas līdzekļu, mākslas, izglītības un radošuma jomās. Ir jārada sinerģijas ar citām Eiropas finansējuma programmām, jo īpaši tādās jomās nodarbinātība, iekšējais tirgus, uzņēmējdarbība, jaunatne, veselība, pilsonība, tiesiskums, migrācija, drošība, pētniecība, inovācija, tehnoloģija, rūpniecība, kohēzija, tūrisms, ārējās attiecības, tirdzniecība un attīstība.
(21)  Lai nodrošinātu līdzekļu efektīvu sadali no Savienības vispārējā budžeta, ir nepieciešams nodrošināt visu veikto darbību Eiropas pievienoto vērtību, tostarp vietējā, valsts un starptautiskā līmenī, vēršot to uz LES 2. pantā iekļauto vērtību veicināšanu un aizsardzību. Komisijai būtu jātiecas pēc saskaņotības, sinerģijas un papildināmības ar dalībvalstu darbībām un citām finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kurām ir ciešas saiknes ar Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, tostarp ar programmu “Radošā Eiropa” un “Erasmus +”, kā arī attiecīgajām Savienības politikas jomām.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)  Saskaņā ar LESD 9. pantu būtu jāveicina augsta līmeņa nodarbinātība, jānodrošina atbilstīga sociālā aizsardzība un jāapkaro sociālā atstumtība. Tāpēc ar šajā programmā paredzētajām darbībām būtu jāsekmē sinerģija starp cīņu pret nabadzību, sociālo atstumtību un izstumšanu no darba tirgus un to, kā tiek veicināta līdztiesība un cīņa pret visiem diskriminācijas veidiem. Tāpēc Tiesību un vērtību programma ir jāīsteno tā, lai nodrošinātu maksimālu sinerģiju un papildināmību starp dažādām tās nostājām un Eiropas Sociālo fondu Plus. Turklāt būtu jānodrošina sinerģija gan ar Erasmus, gan Eiropas Sociālo fondu Plus, lai nodrošinātu, ka šie fondi kopīgi sniedz ieguldījumu augstas kvalitātes izglītības nodrošināšanā un garantē visiem vienlīdzīgas iespējas.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22 a  Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
22.b apsvērums (jauns)
(22 b)  Šīs programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.
(23)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un tajā izvirzīta prasība nodrošināt pilnīgu pārredzamību līdzekļu izlietojumā, pareizu finanšu pārvaldību un līdzekļu taupīgu izmantošanu. Konkrētāk, šīs programmas īstenošanas ietvaros jāizmanto un jāuzlabo noteikumi attiecībā uz iespēju finansēt vietējās, reģionālās, valsts un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp vietējās tautas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izmantojot daudzgadu darbības dotācijas, otrā līmeņa dotācijas (finansiāls atbalsts trešām pusēm), noteikumus, kuri nodrošina ātras un elastīgas dotāciju piešķiršanas procedūras, piemēram, divpakāpju pieteikšanās procedūru, ērti lietojamas lietotnes un ziņošanas procedūras.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137124. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.
(24)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu, attiecīgo ieinteresēto personu un izvēlēto saņēmēju lielumu un spējas un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes, vienības izmaksu un otrā līmeņa dotāciju izmantošana, kā arī līdzfinansējuma kritēriji, kuros ņem vērā brīvprātīgo darbu, un finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Līdzfinansējuma prasības būtu jāpieņem natūrā, un no tām var atteikties, ja papildu finansējums ir ierobežots. Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201320, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9521, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9622 un Padomes Regulu (ES) 2017/193923 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137124. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.
__________________
__________________
20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
20 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
21 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).
22 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.96., 2. lpp.).
23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
23 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
24 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.
(25)  Attiecībā uz tādu konkrētu mērķu īstenošanu kā dzimumu līdztiesības, tiesību, pilsoņu līdzdalības un dalības Savienības demokrātiskajā dzīvē veicināšana vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, kā arī vardarbības apkarošana trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26 a)  Priekšlikums Eiropas Savienības regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju tiesiskuma trūkumu gadījumā dalībvalstīs ir sagatavots ar mērķi, lai Savienība varētu labāk aizsargāt savu budžetu gadījumos, kad tiesiskuma nepilnības traucē vai var apdraudēt pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu intereses. Tai būtu jāpapildina programma “Tiesības un vērtības”, kuras loma ir atšķirīga, proti, finansēt politiku, kas atbilst pamattiesībām un Eiropas vērtībām un kuru pamatā ir iedzīvotāju dzīve un līdzdalība.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu25] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
(27)  Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES 94. pantu25] fiziskās personas un subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Īstenojot programmu, ir jāņem vērā ierobežojumi, kas izriet no AZT attāluma, un ir jāuzrauga un regulāri jānovērtē to efektīva dalība tajā.
__________________
__________________
25 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
25 Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas starpposma izvērtējuma kontekstā.
(28)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs integrēt klimata politiku un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai, 2021.–2027. gada DFS periodā, un ikgadējo mērķi 30 % — pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2027. gadā. Sagatavojot un īstenojot programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks pārskatītas starpposma izvērtējuma kontekstā.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ir nepieciešams šo programmu izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasībās, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Vajadzības gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.
(29)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu ir nepieciešams šo programmu izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašas uzraudzības prasībās, vienlaikus izvairoties no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm. Šajā kontekstā par pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, kuriem varētu nebūt pietiekamu resursu un darbinieku, lai izpildītu uzraudzības un ziņošanas prasības, varētu uzskatīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās publiskās iestādes, sociālos partnerus utt. Vajadzības gadījumā šīs prasības var ietvert izmērāmus rādītājus, kas ir pamats programmas ietekmes izvērtēšanai uz vietas.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(30)  Lai papildinātu šo regulu programmas īstenošanas nolūkā un nodrošinātu virzības uz tās mērķu sasniegšanu efektīvu novērtēšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz darba programmām saskaņā ar 13. pantu un attiecībā uz rādītājiem, kā norādīts 14. un 16. pantā un II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201126,
svītrots
__________________
26 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
Ar šo regulu izveido programmu “Tiesības un vērtības” (“programma”).
Ar šo regulu izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (“programma”).
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
Regulā ir izklāstīti programmas mērķi un darbības joma, budžets laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas nosacījumi.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts
1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas ES līgumos, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai saglabātu atvērtas, demokrātiskas un iekļaujošas sabiedrības.
1.  Programmas vispārējais mērķis ir aizsargāt un veicināt tiesības un vērtības, kas noteiktas Līgumos, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, kas paredzētas LES 2. pantā, jo īpaši atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un attīstot to spējas vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, sevišķi vietējo aktīvistu līmenī, un veicinot pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, lai saglabātu un turpinātu attīstīt atvērtas, tiesībās balstītas, demokrātiskas, vienlīdzīgas un iekļaujošas sabiedrības.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – –a apakšpunkts (jauns)
(-a)  veicināt un aizsargāt demokrātiju un tiesiskumu vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī (Savienības vērtību sadaļa),
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  veicināt līdztiesību un tiesības (Līdztiesības un tiesību sadaļa),
(a)  veicināt līdztiesību, tostarp dzimumu līdztiesību, tiesības, nediskriminēšanu un sekmēt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu (Vienlīdzības, tiesību un dzimumu līdztiesības sadaļa),
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa),
(b)  veicināt pilsoņu un jo īpaši jauniešu izpratni par Savienības nozīmību, īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt piemiņā vēsturiskos notikumus, kas ir noveduši pie tās dibināšanas, un sekmēt demokrātiju, vārda brīvību, plurālismu, pilsonisko iesaisti, pilsoņu apspriešanos un aktīvu līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē (Aktīva pilsoniskuma sadaļa),
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  apkarot vardarbību (Daphne sadaļa).
(c)  apkarot vardarbību, tostarp dzimumbalstītu vardarbību (Daphne sadaļa).
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2.a pants (jauns)
2.a pants
Savienības vērtību sadaļa
2. panta 1. punktā noteiktā mērķa un 2. panta 2. punkta -a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz:
(a)   sargāt un veicināt demokrātiju un tiesiskumu, tostarp atbalstot pilsoniskā sabiedrības darbības, kas veicina tiesu varas neatkarību un neatkarīgu tiesu nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību, tostarp pamattiesību aizsardzību; sniegt atbalstu neatkarīgiem cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas uzrauga tiesiskuma ievērošanu, trauksmes cēlēju aizsardzībai un iniciatīvām, kas veicina kopīgo pārredzamības, labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas kultūru,
(b)   veicināt demokrātiskas Savienības attīstību, kā arī aizsargāt Līgumos paredzētās tiesības un vērtības un palielināt izpratni par tām, sniedzot finansiālu atbalstu neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina un sekmē šīs tiesības un vērtības vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmenī, tādējādi izveidojot vidi, kurā iespējams demokrātisks dialogs, un nostiprinot vārda brīvību, miermīlīgu pulcēšanos vai biedrošanos, mediju brīvību un mediju plurālismu, kā arī akadēmisko brīvību.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
3. pants – virsraksts
Līdztiesības un tiesību sadaļa
Vienlīdzības, tiesību un dzimumu līdztiesības sadaļa
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
2. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem;
(a)  veicināt vienlīdzību un novērst un apkarot nevienlīdzību un diskrimināciju dzimuma, rases, sociālās vai etniskās izcelsmes, ādas krāsas, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ un atbalstīt tādu visaptverošu politiku, kuras mērķis ir veicināt līdztiesību, diskriminācijas novēršanu un to iekļaušanu, kā arī politiku cīņai pret rasismu un visiem neiecietības veidiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(a a)  atbalstīt visaptverošu politiku un programmas nolūkā veicināt sieviešu tiesības, dzimumu līdztiesību, sieviešu iespēcinātību un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
4. pants – virsraksts
Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļa
Aktīva pilsoniskuma sadaļa
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ievaddaļa
2. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
2. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz šādus mērķus:
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  paplašināt iedzīvotāju izpratni par Savienību, tās vēsturi, kultūras mantojumu un dažādību;
(a)  atbalstīt pilsoņu ierosinātos projektus — īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem —, kuri mudina cilvēkus ne tikai pieminēt notikumus pirms Savienības izveides, kas veido tās vēsturiskās atmiņas kodolu, bet arī uzzināt vairāk par savu kopīgo vēsturi, kultūru un vērtībām un gūt izpratni par sava kopīgā kultūras mantojuma bagātību, kā arī par kultūru un valodu daudzveidību, kas veido pamatu kopīgai nākotnei; veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās izcelsmi, pastāvēšanas jēgu un sasniegumiem un palielināt izpratni par pašreizējām un nākotnes problēmām, kā arī par savstarpējās sapratnes un tolerances nozīmi, kas ir Eiropas projekta pašā pamatā;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)   veicināt un atbalstīt labas prakses apmaiņu attiecībā uz formālu un ikdienēju izglītību Eiropas pilsoniskumam;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  veicināt komunikāciju un sadarbību starp dažādu valstu iedzīvotājiem; veicināt iedzīvotāju pilsonisko un demokrātisko līdzdalību, ļaujot iedzīvotājiem un pārstāvju apvienībām darīt zināmu savu viedokli visās Savienības rīcības jomās un publiski apmainīties ar tiem.
(b)  veicināt sabiedrisko dialogu, izmantojot pilsētu sadraudzību, iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, sanāksmes un sadarbību starp dažādu valstu pašvaldībām, vietējām kopienām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu tām tiešu praktisko pieredzi ar kultūras daudzveidības un mantojuma bagātību Savienībā un palielinātu iedzīvotāju iesaistīšanos sabiedrībā;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  veicināt un stiprināt pilsonisko līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē vietējā, valsts un transnacionālā līmenī; sniegt iedzīvotājiem un apvienībām iespēju veicināt starpkultūru dialogu un rīkot atklātas debates par visām Savienības darbības jomām, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības politiskās darba kārtības veidošanā; atbalstīt organizētas kopīgas iniciatīvas gan pilsoņu apvienību, gan tiesību subjektu tīklu veidā, lai efektīvāk īstenotu iepriekšējos punktos izklāstītos mērķus;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
Regulas 2. panta 1. punktā noteiktā vispārīgā mērķa un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa ietvaros programma paredz
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
(-a)  novērst un apkarot visu veidu dzimumbalstīto vardarbību pret sievietēm un palīdzēt pilnībā visos līmeņos īstenot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju); un
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī vardarbību pret citām riska grupām;
(a)  novērst un apkarot visu veidu vardarbību pret bērniem, jauniešiem, kā arī vardarbību pret citām riska grupām, piemēram, LGBTQI personām, personām ar invaliditāti, minoritātēm, veciem cilvēkiem, migrantiem un bēgļiem;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus.
(b)  atbalstīt un aizsargāt šādas vardarbības upurus, tostarp atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbības, kas visiem vardarbības upuriem sekmē un nodrošina piekļuvi tiesu sistēmai, cietušo atbalsta pakalpojumiem un drošai iespējai ziņot policijai, un visā Savienībā atbalstot un nodrošināt tāda paša līmeņa aizsardzību dzimumbalstītas vardarbības upuriem.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts
1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam pašreizējās cenās ir [641 705 000] EUR.
1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [1 627 000 000] EUR 2018. gada cenās [1 834 000 000 EUR faktiskajās cenās].
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
(-a)  [754 062 000 EUR 2018. gada cenās] [850 000 000 EUR faktiskajās cenās] (t. i., 46,34 % no kopējā finansējuma) 2. panta 2. punkta -a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem;
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  [408 705 000] EUR 2panta 2punkta a) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem;
(a)  [429 372 000 EUR 2018gada cenās] [484 000 000 EUR] (ti., 26,39 % no kopējā finansējuma) 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  [233 000 000] EUR 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim.
(b)  [443 566 000 EUR 2018. gada cenās] [500 000 000 EUR] (t. i., 27,26 % no kopējā finansējuma) 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Vismaz 50 % no šā punkta pirmās daļas -a) un a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem Komisija piešķir pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību atbalstam, no kuriem vismaz 65 % piešķir vietējām un reģionālajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Komisija no I pielikuma -a) punktā noteiktā finansējuma piešķirtās procentuālās attiecības neatkāpjas vairāk kā par pieciem procentpunktiem. Ja ir vajadzība pārsniegt minēto robežu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu I pielikuma -a) punktu, programmas līdzekļu piešķirtās procentuālās attiecības mainot apmērā no pieciem līdz desmit procentpunktiem.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
6. pants – 5. punkts
5.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija šos resursus īsteno tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, šos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
5.  Pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija šos resursus īsteno tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Ja iespējams, šos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
6.a pants (jauns)
6.a pants
Vērtību atbalsta mehānisms
1.   Izņēmuma gadījumos, kad kādā dalībvalstī smagi un strauji pasliktinās atbilstība LES 2. pantā paredzētajām Savienības vērtībām un ir risks, ka šīs vērtības netiek pietiekami aizsargātas un veicinātas, Komisija var nākt klajā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus paātrinātas procedūras veidā pilsoniskās sabiedrības organizāciju dotācijas pieteikumiem, lai sekmētu, atbalstītu un uzlabotu demokrātisko dialogu attiecīgajā dalībvalstī un risinātu problēmu ar nepietiekamo atbilstību LES 2. pantā paredzētajām vērtībām.
2.   Komisija šā panta 1. punktā minētajam vērtību atbalsta mehānismam atvēl līdz 5 % no 6. panta 2. punkta -a) apakšpunktā minētajiem līdzekļiem. Katra finanšu gada beigās visus neizmantotos šā mehānisma līdzekļus Komisija piešķirt citu tādu darbību atbalstam, kuras atbilst programmas mērķiem.
3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai iedarbinātu šā panta 1. punktā minēto vērtību atbalsta mehānismu. Mehānisma iedarbināšanas pamatā ir visaptveroša, regulāra un uz pierādījumiem balstīta demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību situācijas uzraudzība un novērtēšana visās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 61. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā.
2.  Programma var sniegt finansējumu jebkurā no veidiem, kas noteikti Finanšu regulā, galvenokārt ar pasākumu dotācijām, kā arī gada un daudzgadu darbības dotācijām. Finansējumu īsteno tā, ka tiek nodrošināta pareiza finanšu pārvaldība, apdomīgs publisko līdzekļu izlietojums, mazāks administratīvais slogs programmas īstenotājam un atbalsta saņēmējiem, kā arī programmas līdzekļu pieejamība potenciālajiem atbalsta saņēmējiem. Var izmantot fiksētas summas, vienības izmaksas, vienotas likmes un kaskādveida dotācijas (finanšu atbalsts trešām pusēm). Līdzfinansējumu pieņem natūrā, un to var atteikt ierobežota papildu finansējuma gadījumos.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
Darbības, kas veicina 2. pantā noteikta konkrēta mērķa sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt jo īpaši I pielikumā uzskaitītajām darbībām.
1.   Darbības, kas veicina 2. pantā noteikta vispārīga vai konkrēta mērķa sasniegšanu, var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Finansējumu var piešķirt jo īpaši 9.a pantā uzskaitītajām darbībām.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts (jauns)
2.   Atbilstoši LES 11. panta 2. punktam Komisija izveido pilsoniskā dialoga grupu, kuras mērķis ir nodrošināt regulāru, atvērtu un pārredzamu dialogu ar programmas saņēmējiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai apmainītos ar pieredzi un labu praksi un apspriestu politikas tendences, kas attiecas uz programmas aptvertajām jomām un mērķiem un saistītām jomām.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Darbības, kurām var piešķirt finansējumu
Programmas vispārīgos un konkrētos mērķus, kas izklāstīti 2. pantā, īsteno, jo īpaši, bet ne tikai atbalstot šādas darbības:
(a)   izpratnes veicināšana, sabiedrības izglītošana, informācijas popularizēšana un izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par rīcībpolitiku, principiem un tiesībām, kas attiecas uz programmas aptvertajām jomām un mērķiem;
(b)   savstarpēja mācīšanās ar labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;
(c)   analītiskas uzraudzības, ziņošanas un aizstāvības pasākumi nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstīs un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot Savienības tiesību aktu, politikas un Savienības kopējo vērtību pareizu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs; šādi pasākumi ir, piemēram, datu un statistikas vākšana; kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde; pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi; izvērtējumi; ietekmes novērtējums; norāžu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana;
(d)   attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot zināšanas par rīcībpolitiku un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma, un stiprināt attiecīgo ieinteresēto personu neatkarību un spēju iestāties par rīcībpolitiku un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma, tostarp izmantojot stratēģisku tiesāšanos;
(e)   sabiedrības informētības un izpratnes uzlabošana attiecībā uz riskiem, noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un tiesībām, kas saistīti ar personas datu aizsardzību, privātumu un digitālo drošību;
(f)   iedzīvotāju informētības uzlabošana attiecībā uz Eiropas pamatvērtībām un saistībām tiesiskuma, līdztiesības un demokrātijas ziņā, kā arī attiecībā uz viņu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības pilsonības, piemēram, tiesībām ceļot, strādāt, studēt, dzīvot citā dalībvalstī, — šī uzlabošana veicama, īstenojot informatīvas kampaņas un veicinot savstarpējo izpratni, starpkultūru dialogu un cieņu pret daudzveidību Savienībā;
(g)   iedzīvotāju, jo īpaši jauniešu, izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, kultūras mantojumu, identitāti, vēsturi un piemiņu, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana, jo īpaši ar iniciatīvām, kas ir paredzētas, lai rosinātu pārdomas par totalitāro režīmu cēloņiem Eiropas jaunāko laiku vēsturē un pieminētu to noziegumu upurus, nodarītās netaisnības un darbības, kas attiecas uz citiem pagrieziena brīžiem Eiropas jaunākajā vēsturē;
(h)   dažādu valstspiederību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos un neliela mēroga projektos un pilsoniskās sabiedrības projektos, tādējādi radot apstākļus spēcīgākai augšupējai pieejai;
(i)   aktīvas un iekļaujošas līdzdalības demokrātiskākas Savienības izveidē veicināšana un atvieglošana, īpašu uzmanību pievēršot marginalizētām sabiedrības grupām, kā arī informētības palielināšana un pamattiesību, tiesību un vērtību veicināšana un aizsargāšana, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas visos līmeņos aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī darbības, ar kurām uzlabo Eiropas tīklu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju piedalīties Savienības tiesību aktu, rīcībpolitikas mērķu, vērtību un stratēģiju izstrādē, informēšanā par tiem un to īstenošanā;
(j)   tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņus, kas izmanto tiesības sākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas;
(k)   zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana, tās rezultātu pārnesamības palielināšana un iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības informētības veicināšana, tostarp izveidojot un atbalstot neatkarīgus programmas kontaktpunktus;
(l)  tādu cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju un neatkarības uzlabošana, kas uzrauga stāvokli tiesiskuma jomā un atbalsta vietējā, reģionālā, valsts un transnacionālā līmeņa pasākumus;
(m)   trauksmes cēlēju aizsardzības atbalstīšana, tostarp atbalsta nodrošināšana iniciatīvām un pasākumiem, kas paredzēti drošu ziņošanas kanālu izveidei organizācijās un publiskajās iestādēs vai citās attiecīgās iestādēs, kā arī pasākumiem, kuri aizsargā trauksmes cēlējus pret atlaišanu no darba, pazemināšanu amatā vai citām represijām, tostarp informējot un apmācot attiecīgās publiskās iestādes un ieinteresētās personas;
(n)   atbalsts iniciatīvām un pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt un aizsargāt mediju brīvību un plurālismu un veidot spējas risināt jaunus izaicinājumus, kas saistīti, piemēram, ar jaunajiem medijiem un cīņu pret naida runu, kā arī mērķtiecīgu dezinformāciju, izmantojot informētības palielināšanu, apmācību, pētījumus un uzraudzības darbības;
(o)   atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras aktīvi veicina un uzrauga publisko iestāžu un pārvaldes struktūru godprātību, pārredzamību un pārskatatbildību un cīnās pret korupciju;
(p)   atbalsts organizācijām, kuras palīdz vardarbības upuriem un apdraudētām personām, izmitina un aizsargā tās, tostarp sieviešu patversmēm.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Dotācijas saskaņā ar programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.
1.  Dotācijas saskaņā ar programmu piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu, un tās ietver pasākumu dotācijas, daudzgadu darbības dotācijas un kaskādveida dotācijas.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem.
2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem. Vērtēšanas komitejas sastāvā nodrošina dzimumu līdzsvaru.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. [Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli].
1.  Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām un ka ir novērsta dubulta finansējuma iegūšana no fondiem, skaidri norādot finansējuma avotus katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. [Kumulatīvais finansējums nedrīkst pārsniegt darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un dažādu Savienības programmu atbalstu var aprēķināt proporcionāli].
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums
–  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;
–  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ir saistīta ar kādu dalībvalsti;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 2. ievilkums
—  ar programmu asociētā trešā valsts;
—  attiecībā uz 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem — ar programmu asociētā trešā valsts saskaņā ar šīs regulas 7. pantu;
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;
(b)  bezpeļņas tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija;
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts
3.  Darbības dotāciju bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var piešķirt līdztiesības iestāžu Eiropas tīklam (EQUINET), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tā pastāvīgo darba programmu.
3.  Darbības dotāciju bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus saskaņā ar 6. panta 2. punkta a) apakšpunktu var piešķirt līdztiesības iestāžu Eiropas tīklam (EQUINET), lai segtu izdevumus, kas saistīti ar tā pastāvīgo darba programmu, ar nosacījumu, ka ir pabeigts darba programmas dzimumu ietekmējuma novērtējums.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
13. pants – virsraksts
Darba programma
Darba programma un daudzgadu prioritātes
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
1.  Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.
1.  Programmu pilda, īstenojot darba programmas, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Komisija, lemjot par savām prioritātēm programmas ietvaros, piemēro partnerības principu un nodrošina ieinteresēto personu visaptverošu iesaisti šīs programmas un tās darba programmu plānošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā saskaņā ar 15.a pantu.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 19. pantā minēto konsultēšanās procedūru.
2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot atbilstīgu darba programmu.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts
1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.
1.  Rādītājus, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 2. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā apkopo sadalījumā pa dzimumiem. Rādītāju saraksts ir noteikts II pielikumā.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas un pēc iespējas mazāk apgrūtinošas ziņošanas prasības. Lai sekmētu ziņošanas prasību izpildi, Komisija nodrošina ērti lietojamus formātus un sniedz norādījumus un atbalsta programmas, kas īpaši paredzētas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ne vienmēr ir zināšanas un pietiekami resursi un personāls, lai izpildītu ziņošanas prasības.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
1.  Izvērtēšanu veic dzimumsensitīvi, sniedzot pa dzimumiem sadalītus skaitļus, katrā sadaļā iekļaujot īpašu nodaļu par katru jomu un ņemot vērā iesaistīto cilvēku skaitu, viņu sniegtās atsauksmes un ģeogrāfisko pārklājumu, un izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējumā ņem vērā iepriekšējo programmu (“Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem”) ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus.
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējumā ņem vērā iepriekšējo programmu (“Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un “Eiropa pilsoņiem”) ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus. Starpposma novērtējumā iekļauj dzimumu ietekmējuma novērtējumu, lai novērtētu, cik lielā mērā tiek sasniegti programmas mērķi attiecībā uz dzimumu līdztiesību, nodrošinātu, ka neviens programmas komponents nerada neparedzētu negatīvu ietekmi uz dzimumu līdztiesību, un apzinātu ieteikumus, kā varētu izstrādāt turpmākos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un lēmumus par darbības dotācijām nolūkā aktīvi veicināt dzimumu līdztiesības ņemšanu vērā.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.
4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem. Komisija vērtējumu dara publiski pieejamu un viegli piekļūstamu, publicējot to savā tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.
2.  Pilnvaras pieņemt 13. un 14. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
16. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. un 14. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
16. pants – 4. punkts
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Ekspertu grupas sastāvā nodrošina dzimumu līdzsvaru. Komisija, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, nodrošina, ka visi dokumenti, tostarp aktu projekti, Eiropas Parlamentam un Padomei tiek nosūtīti savlaicīgi un tajā pašā laikā, kad tie tiek nosūtīti dalībvalstu ekspertiem. Ja Eiropas Parlaments un Padome to uzskata par nepieciešamu, katrs no tiem var nosūtīt savus ekspertus uz Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana un uz kurām tiek aicināti dalībvalstu eksperti. Šajā nolūkā Eiropas Parlaments un Padome saņem nākamo mēnešu plānojumu un uzaicinājumus uz visām ekspertu sanāksmēm.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
16. pants – 5. punkts
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. Pamatojoties uz 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, pilsoņi un citas ieinteresētās personas četru nedēļu laikā var paust viedokli par deleģētā akta projektu. Šo projektu apspriež ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju, pamatojoties uz NVO un vietējo un reģionālo pašvaldību pieredzi saistībā ar programmas īstenošanu.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
16. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 13. un 14. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem, sabiedrībai un attiecīgos gadījumos arī šādi finansētu darbību atbalsta saņēmējiem un to dalībniekiem, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga un kas ir piekļūstama arī cilvēkiem ar invaliditāti, tādējādi parādot Savienības pievienoto vērtību un palīdzot Komisijai datu vākšanas centienos, lai uzlabotu budžeta pārredzamību.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.
2.  Saistībā ar programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
18.a pants (jauns)
18.a pants
Programmas kontaktpunkti
Katrā dalībvalstī ir neatkarīgs programmas kontaktpunkts ar kvalificētu personālu, kura uzdevums jo īpaši ir sniegt programmas ieinteresētajām personām un atbalsta saņēmējiem neitrālas norādes, praktisku informāciju un palīdzību attiecībā uz visiem programmas aspektiem, tostarp pieteikšanās procedūru.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
19. pants
19. pants
svītrots
Committee procedure
1.  Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.
3.  Komiteja var rīkot sanāksmes īpašos sastāvos, lai nodarbotos ar atsevišķām programmas sadaļām.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
–I pielikums (jauns)
–I pielikums
6. panta 1. punktā minētos pieejamos programmas līdzekļus piešķir šādi:
(a)  no 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētās summas:
—  vismaz 15 % piešķir darbībām, ar ko īsteno 3. panta aa) punktā paredzēto konkrēto mērķi;
—  vismaz 40 % piešķir darbībām, ar ko īsteno 5. panta -a) punktā paredzēto konkrēto mērķi; un
—  vismaz 45% piešķir darbībām, ar ko īsteno 3. panta a) un b) punktā un 5. panta a) un b) punktā paredzētos konkrētos mērķus;
(b)  no 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās summas:
—  15 % piešķir piemiņas darbībām;
—  65 % piešķir demokrātiskajai līdzdalībai;
—  10 % piešķir popularizēšanas darbībām; un
—  10 % piešķir administrācijas vajadzībām.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
I pielikums
I pielikums
svītrots
Programmas darbības
Programmas, kas minēta 2. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības:
(a)   izpratnes veicināšana, informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām jomās, uz kurām attiecas programma;
(b)   savstarpēja mācīšanās, izmantojot labas prakses apmaiņu starp ieinteresētajām personām, nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju sapratni, kā arī pilsonisko un demokrātisko iesaisti;
(c)   analītiskas un uzraudzības darbības1 nolūkā uzlabot izpratni par situāciju dalībvalstu un ES līmenī jomās, uz kurām attiecas programma, kā arī nolūkā uzlabot ES tiesību aktu un politikas īstenošanu.
(d)   attiecīgo ieinteresēto personu apmācīšana nolūkā uzlabot zināšanas par politikas virzieniem un tiesībām attiecīgajās jomās;
(e)   informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīku izstrāde un uzturēšana;
(f)   iedzīvotāju izpratnes uzlabošana par Eiropas kultūru, vēsturi un atceri, kā arī viņu piederības izjūtas Savienībai stiprināšana;
(g)   dažādu tautību un kultūru eiropiešu apvienošana, dodot viņiem iespēju piedalīties pilsētu sadraudzības pasākumos;
(h)   aktīvākas līdzdalības demokrātiskākas Savienības veidošanā, kā arī izpratnes veicināšana un uzlabošana par tiesībām un vērtībām, to panākot ar atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām;
(i)   tehniskā un organizatoriskā atbalsta finansēšana, lai īstenotu Regulu [(ES) Nr. 211/2011], tādējādi atbalstot pilsoņu tiesības uzsākt un atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvas īstenošanu;
(j)   Eiropas tīklu jaudas attīstīšana nolūkā veicināt un turpmāk izstrādāt Savienības tiesību aktus, politikas mērķus un stratēģijas, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma;
(k)   zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana un tās rezultātu pārnesamības palielināšana, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu, tostarp izveidojot un atbalstot programmas nodaļas un valsts kontaktpunktu tīklu.
1 Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde, pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi, ietekmes novērtējumi, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana,
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – ievaddaļa
Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.
Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rezultātu rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Ja iespējams, rādītājus sadala pēc vecuma, dzimuma un jebkādiem citiem iegūstamiem datiem, piemēram, pēc etniskās piederības, invaliditātes un dzimtiskās identitātes. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – tabula
Cilvēku skaits, kas bija iesaistīti
Cilvēku skaits (dalījumā pēc dzimuma un vecuma), kas bija iesaistīti:
(i)  apmācību pasākumos;
(i)  apmācību pasākumos;
(ii)  savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi;
(ii)  savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi;
(iii)  izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.
(iii)  izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – 1.a rinda (jauna)
Komisija katru gadu publicē arī šādus iznākuma rādītājus:
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – 1.b rinda (jauna)
Pieteikumu skaits un finansēto darbību skaits pēc 9. panta 1. punktā minētā saraksta un pēc katras sadaļas
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – 1.c rinda (jauna)
Pieteikuma iesniedzēju prasītais finansējums, kas ir piešķirts, pēc 9. panta 1. punktā minētā saraksta un pēc katras sadaļas
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
II pielikums – tabula – 6. rinda
Starptautisko tīklu un iniciatīvu skaits, kas vērstas uz Eiropas atmiņu un mantojumu un izveidotas programmas intervences rezultātā
Starptautisko tīklu un iniciatīvu skaits, kas vērstas uz Eiropas vēsturisko atmiņu, mantojumu un pilsonisko dialogu un izveidotas programmas intervences rezultātā
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
II pielikums – tabula – 6.a rinda (jauns)
Projektu ģeogrāfiskais sadalījums

(1) Jautājumu nodeva atpakaļ atbildīgajai komitejai atkārtotai izskatīšanai saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0468/2018).


Eiropas Kodoldrošuma instruments, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu *
PDF 605kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru izveido Eiropas Kodoldrošuma instrumentu, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu (COM(2018)0462 – C8-0315/2018 – 2018/0245(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0041A8-0448/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0462),

—  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 203. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0315/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0448/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Tādējādi saistībām kodoldrošības, ieroču neizplatīšanas un kodoldrošuma jomā, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vispārējām Savienības interesēm vajadzētu būt ļoti svarīgām, plānojot darbības saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Šīs programmas, kuras nosaukums ir “Eiropas Kodoldrošuma instruments, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu”, mērķim vajadzētu būt veicināt efektīvu un rezultatīvu kodoldrošumu, pretradiācijas aizsardzību un efektīvu un rezultatīvu kodolgarantiju piemērošanu trešās valstīs, balstoties uz Savienībā veiktajās darbībās gūto pieredzi.
(3)  Šīs programmas, kuras nosaukums ir “Eiropas Kodoldrošuma instruments, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu, pamatojoties uz Euratom līgumu” (turpmāk tekstā “instruments”), mērķim vajadzētu būt veicināt efektīvu un rezultatīvu kodoldrošumu, pretradiācijas aizsardzību un efektīvu un rezultatīvu kodolgarantiju piemērošanu trešās valstīs, balstoties uz Savienībā spēkā esošo tiesisko regulējumu un paraugprakses apmaiņu.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Instrumentam nekādā veidā nevajadzētu veicināt kodolenerģijas izmantošanu trešās valstīs un Savienībā, bet vajadzētu jo īpaši būt vērstam uz kodoldrošuma standartu uzlabošanu visā pasaulē, vienlaikus veicinot augsta līmeņa pretradiācijas aizsardzību un efektīvu un lietderīgu kodolgarantiju piemērošanu kodolmateriāliem.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3.b apsvērums (jauns)
(3b)  Kodolavārijas Černobiļas atomelektrostacijā 1986. gadā un Fukušimas Daiči atomelektrostacijā 2011. gadā ir skaidri parādījušas, ka kodolavārijām ir postošas globālas sekas gan attiecībā uz iedzīvotājiem, gan vidi. Tas skaidri liecina par vajadzību paredzēt visaugstākos kodoldrošuma standartus un kodolgarantijas un īstenot pastāvīgus centienus šo standartu un kodolgarantiju uzlabošanai visā pasaulē, kā arī par vajadzību Kopienai iesaistīties šo mērķu atbalstīšanā trešās valstīs. Minētajiem standartiem un kodolgarantijām būtu jāatspoguļo jaunākā prakse, jo īpaši pārvaldības un regulatīvās neatkarības jomā.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Šī regula ir daļa no regulējuma, kas paredzēts sadarbības plānošanai, un tai būtu jāpapildina saskaņā ar [KASSSI regulu] finansētie kodolenerģijas sadarbības pasākumi.
(4)  Šī regula ir daļa no regulējuma, kas paredzēts sadarbības plānošanai, un tai būtu jāpapildina saskaņā ar [KASSSI regulu] finansētie kodolenerģijas sadarbības pasākumi, uz kuriem attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pants un 322. panta 1. punkts.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Kopiena ir Konvencijas par kodoldrošību (1994) un Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas konvencijas (1997) puse.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)  Pārredzamība un sabiedrības informētība saistībā ar kodoldrošumu, kodolgarantijām, ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kas paredzētas, piemēram, Orhūsas konvencijā (1998), ir svarīgs elements, lai novērstu radioaktīvo materiālu negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem un vidi, un tādēļ būtu jānodrošina šā instrumenta īstenošanā.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Kopienai saskaņā ar Euratom līguma 10. nodaļu būtu jāturpina cieši sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) attiecībā uz kodoldrošumu un kodolgarantijām, lai sekmētu II sadaļas 3. un 7. nodaļas mērķu sasniegšanu.
(6)  Kopienai saskaņā ar Euratom līguma 10. nodaļu būtu jāturpina cieši sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) attiecībā uz kodoldrošumu un kodolgarantijām, lai sekmētu II sadaļas 3. un 7. nodaļas mērķu sasniegšanu. Tai jāturpina sadarbība ar citām augstu novērtētām starptautiskām organizācijām šajā jomā, piemēram, ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju / Kodolenerģijas aģentūru, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Ziemeļu dimensijas vides partnerību, kuru mērķi kodoldrošuma jomā ir līdzīgi Kopienas mērķiem. Saskaņotība, papildināmība un sadarbība starp šo instrumentu un minētajām organizācijām un to programmām var palielināt kodoldrošuma pasākumu tvērumu, efektivitāti un lietderību visā pasaulē. Būtu jāizvairās no nevajadzīgas dublēšanās un pārklāšanās.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Lai pastāvīgi uzlabotu kodoldrošumu un Savienības regulējumu šajā jomā, Padome pieņēma Padomes Direktīvas 2009/71/Euratom, 2011/70/Euratom un 2013/59/Euratom. Šīs direktīvas, kā arī augstie kodoldrošuma un ekspluatācijas pārtraukšanas darbību standarti Kopienā kalpo kā pamatnostādnes darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo instrumentu, un motivē trešās valstis, kuras sadarbojas, ieviest noteikumus un standartus, kas nodrošina tādu pašu kodoldrošuma līmeni.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Instrumentam būtu arī jāveicina starptautiskā sadarbība, kuras pamatā ir konvencijas par kodoldrošumu un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Partnervalstis būtu jāmudina kļūt par minēto konvenciju pusēm, jo tas ļautu veikt minēto valstu sistēmu periodisku salīdzinošo izvērtēšanu, piedaloties SAEA. Salīdzinošās izvērtēšanas sniedz ārēju skatījumu uz pašreizējo situāciju un problēmām kodoldrošuma jomā trešās valstīs, ko var izmantot, plānojot augsta līmeņa Savienības atbalstu. Instrumenta īstenošanā var palīdzēt augstu novērtētu starptautisko kodolenerģijas aģentūru vērtējums, tām veicot salīdzinošo izvērtēšanu un par rezultātiem ziņojot potenciālajiem instrumenta labuma guvējiem. Šādu salīdzinošo izvērtēšanu konstatējumi un ieteikumi, ko dara pieejamus valstu iestādēm, var arī palīdzēt par prioritāti izvirzīt konkrētus atbalsta pasākumus attiecīgajām trešām valstīm.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)  Kodoldrošuma un kodoldrošības jēdzieni ir nesaraujami saistīti, jo nepilnības kodoldrošuma jomā, piemēram, drošas ekspluatācijas procesos, var novest pie kodoldrošības riskiem, savukārt kodoldrošības riski, jo īpaši jaunie riski, piemēram, kiberdrošības jomā, var radīt jaunas problēmas attiecībā uz kodoldrošumu. Tādējādi Savienības kodoldrošības darbībām trešās valstīs, kā noteikts Regulas ... [2018/0243(COD (KASSSI)] II pielikumā, un darbībām, ko finansē ar šo instrumentu, vajadzētu būt saskaņotām un savstarpēji papildinošām.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Šajā instrumentā būtu jāparedz darbības minēto mērķu atbalstam, un tam būtu jāturpina darbības, kuras iepriekš guva atbalstu no Regulas (Euratom) Nr. 237/201424 saistībā ar kodoldrošumu un kodolgarantijām trešās valstīs, jo īpaši valstīs, kas grasās pievienoties ES, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs.
(7)  Šajā instrumentā būtu jāparedz darbības minēto mērķu atbalstam, un tam būtu jāturpina darbības, kuras iepriekš guva atbalstu no Regulas (Euratom) Nr. 237/201424 saistībā ar kodoldrošumu, radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu, bijušo ar kodolenerģijas izmantošanu saistīto objektu drošu ekspluatācijas pārtraukšanu un sanāciju un kodolgarantijām trešās valstīs, jo īpaši valstīs, kas grasās pievienoties ES, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, kā arī kaimiņvalstīs ... [2018/0243(COD), KASSSI regulas] izpratnē. Lai īstenotu visaugstākos kodoldrošuma standartus un konstatētu trūkumus pašreizējos drošības pasākumos, ar instrumentu varētu palīdzēt kodolnozares regulatīvajām iestādēm veikt pašreizējo iekārtu un patlaban būvniecības stadijā esošu kodolektrostaciju visaptverošu riska un drošības novērtējumu (“noturības testi”), pamatojoties uz Kopienas acquis par kodoldrošumu un radioaktīvajiem atkritumiem, ieteikumu īstenošanu un attiecīgo pasākumu uzraudzību. Komisijai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments par tām darbībām kodoldrošuma jomā, kas tiek veiktas trešās valstīs, un par to īstenošanā paveikto.
_______________
_________________
24 Padomes 2013. gada 13. decembra Regula (Euratom) Nr. 237/2014, ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (OV L 77, 15.3.2014., 109. lpp.).
24 Padomes 2013. gada 13. decembra Regula (Euratom) Nr. 237/2014, ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (OV L 77, 15.3.2014., 109. lpp.).
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Saskaņā ar LESD 3. pantu Savienības mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību. Šis instruments dod Savienībai iespēju ilgtspējīgi uzlabot cilvēku vispārējo sociāli ekonomisko un veselības stāvokli gan Savienības teritorijā, gan ārpus tās robežām. Ar šo instrumentu finansētie projekti būtu arī jāsaskaņo ar Savienības iekšējo un ārējo politiku, piemēram, sekmējot tādu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu kā “Laba veselība un labklājība” un “Tīrs ūdens un sanitārija”. Pašam instrumentam būtu jāatbilst labas pārvaldības principiem un tādējādi jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķa “Miers, taisnīgums un spēcīgas iestādes” sasniegšana.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Ar šo instrumentu būtu jācenšas palīdzēt valstīm, kuras saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar šo regulu, izpildīt saistības, kas izriet no asociācijas, partnerības un sadarbības nolīgumiem ar Savienību un Kodolieroču neizplatīšanas līguma, un apņemties ievērot attiecīgās starptautiskās konvencijas, ievērot kodoldrošuma un pretradiācijas aizsardzības standartus, kā arī apņemties īstenot attiecīgos ieteikumus un pasākumus, ievērojot augstākos pārredzamības un atklātības standartus.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
7.c apsvērums (jauns)
(7c)  Šim instrumentam, izmantojot tā finansētos projektus, būtu pilnībā jāatbalsta kodoldrošuma un kodolgarantiju pasākumi, kā arī jāuzlabo iedzīvotāju veselības stāvoklis trešās valstīs, jo īpaši attiecībā uz tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo netālu no kodolenerģijas iekārtām un/vai urāna ieguves vietām, tostarp pasākumi attiecībā uz bijušo urāna raktuvju teritoriju drošu sanāciju trešās valstīs, jo īpaši Vidusāzijā un Āfrikā, jo pašlaik aptuveni 18 % no pasaules urāna piegādēm nodrošina Dienvidāfrika, Nigēra un Namībija.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
7.d apsvērums (jauns)
(7d)  Šim instrumentam vajadzētu būt vērstam uz to, lai valstis, kas saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar šo regulu, turpinātu sekmēt demokrātijas principus, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī ievērot saistības, kas izriet no Espo un Orhūsas konvencijām.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Šo regulu vajadzētu īstenot, balstoties uz apspriešanos – attiecīgā gadījumā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm – un dialogu ar partnervalstīm.
(8)  Šo regulu vajadzētu īstenot, balstoties uz apspriešanos – attiecīgā gadījumā ar Savienības un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu, – un dialogu ar partnervalstīm. Šāda apspriešanās jo īpaši būtu jāveic daudzgadu indikatīvo programmu izstrādes gaitā un pirms to pieņemšanas. Ja šāda dialoga rezultātā netiek novērstas Savienības bažas par kodoldrošumu, šajā regulā paredzētais ārējais finansējums nebūtu jāpiešķir.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Jāveicina individuāla un diferencēta pieeja valstīm, kas saņem atbalstu no šī instrumenta. Instrumenta izmantošanai vajadzētu balstīties uz atbalstu saņemošo valstu īpašo vajadzību novērtējumu, kā arī novērtējumu par paredzamo kopējo šā instrumenta sniegto devumu, jo īpaši attiecībā uz strukturālajām izmaiņām attiecīgajās valstīs.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8b)  Dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, tehniskās palīdzības organizācijām, kodolinženierijas uzņēmumiem un kodolenerģijas iekārtām vajadzētu būt nepieciešamajai zinātībai un speciālajām zināšanām par visaugstāko kodoldrošuma un pretradiācijas aizsardzības standartu īstenošanu dažādās dalībvalstu regulatīvajās sistēmās, un tas var būt noderīgs atbalsta avots partnervalstīm, kuras sāk šādu pasākumus veikšanu savās valsts regulatīvajās un rūpniecības sistēmās.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Kad vien tas ir iespējams un lietderīgi, Kopienas ārējās darbības rezultāti būtu jāuzrauga un jānovērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, pārredzamiem, katrai konkrētajai valstij paredzētiem izmērāmiem rādītājiem, kuri pielāgoti instrumenta īpatnībām un mērķiem un kuru pamatā, vēlams, ir partnervalsts rezultātu sistēma.
(9)  Kopienas ārējās darbības rezultāti būtu jāuzrauga un jānovērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, pārredzamiem, katrai konkrētajai valstij paredzētiem izmērāmiem rādītājiem, kuri pielāgoti instrumenta īpatnībām un mērķiem un kuru pamatā, vēlams, ir partnervalsts rezultātu sistēma. Minētajiem rādītājiem vajadzētu būt orientētiem uz sniegumu un rezultātiem, lai būtu iespējams prasīt saņēmēju valstu lielāku atbildību un pārskatbildību pret Savienību un dalībvalstīm saistībā ar sasniegtajiem rezultātiem drošības uzlabošanas pasākumu īstenošanā.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Savienībai un Kopienai būtu jācenšas pēc iespējas efektīvāk izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot Savienības ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģijas ar citām Savienības politikas jomām un programmām. Lai apvienotie intervences pasākumi būtu pēc iespējas ietekmīgāki un ar tiem varētu sasniegtu kopēju mērķi, šai regulai vajadzētu pieļaut finansējuma apvienošanu ar citām Savienības programmām, ciktāl ieguldījums nesedz vienas un tās pašas izmaksas.
(10)  Savienībai un Kopienai būtu jācenšas pēc iespējas optimālāk un efektīvāk izmantot pieejamos resursus un jātiecas uzlabot izdevumu izmantošanu un kvalitāti, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot Savienības ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģijas ar citām Savienības politikas jomām un programmām, piemēram, Euratom pētniecības un mācību programmām. Lai apvienotie intervences pasākumi būtu pēc iespējas ietekmīgāki un ar tiem varētu sasniegt kopēju mērķi, šai regulai vajadzētu pieļaut finansējuma apvienošanu ar citām Savienības programmām, ciktāl ieguldījums nesedz vienas un tās pašas izmaksas.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Šīs regulas finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Šajā saistībā vajadzētu apsvērt iespēju izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā tas minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
(14)  Šīs regulas finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku, vienlaikus ņemot vērā arī to pieejamību potenciālajiem partneriem un spēju nodrošināt juridisko noteiktību. Šajā saistībā vajadzētu apsvērt iespēju izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā tas minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Lai efektīvi un savlaicīgi veicinātu visaugstāko kodoldrošuma standartu īstenošanu trešās valstīs, lēmumu pieņemšanas un sarunu vešanas procesiem Komisijā un ar trešām valstīm jābūt efektīviem un ātriem.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts
1.  Šīs regulas mērķis ir papildināt tos kodolenerģijas sadarbības pasākumus, ko finansē saskaņā ar [KASSSI regulu], lai jo īpaši atbalstītu augsta līmeņa kodoldrošību, pretradiācijas aizsardzību un piemērotu efektīvas un iedarbīgas kodolgarantijas trešās valstīs, pamatojoties uz Kopienā veiktām darbībām un saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.
1.  Šīs regulas mērķis ir papildināt tos kodolenerģijas sadarbības pasākumus, ko finansē saskaņā ar [KASSSI regulu], lai jo īpaši atbalstītu augsta līmeņa kodoldrošību, pretradiācijas aizsardzību un piemērotu efektīvas un iedarbīgas kodolgarantijas trešās valstīs, pamatojoties uz Kopienā pastāvošo tiesisko regulējumu un paraugpraksi un ievērojot šīs regulas noteikumus, kā arī palīdzot nodrošināt kodolmateriālu izmantošanu pilnībā civiliem mērķiem un līdz ar to iedzīvotāju un vides aizsardzību. Īstenojot minēto mērķi, ar šo regulu cenšas arī atbalstīt pārredzamības īstenošanu trešo valstu iestāžu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz kodolmateriāliem.
Saskaņā ar šo regulu īstenotās Savienības sadarbības kodoldrošuma un kodolgarantiju jomā nolūks nav veicināt kodolenerģijas izmantošanu.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  veicināt efektīva kodoldrošuma kultūru un īstenot visaugstākos kodoldrošuma un pretradiācijas aizsardzības standartus, kā arī nepārtraukti uzlabot kodoldrošumu;
(a)  veicināt efektīva kodoldrošuma kultūru un pārvaldību, pastāvīgu kodoldrošuma uzlabošanu un īstenot visaugstākos kodoldrošuma un pretradiācijas aizsardzības standartus, ko Kopienā un starptautiskā mērogā piemēro attiecīgajām darbībām kodolenerģijas jomā;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  nodrošināt atbildīgu un drošu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, kodoliekārtu un bijušo kodolobjektu dezekspluatāciju un atveseļošanu;
(b)  nodrošināt atbildīgu un drošu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu, tostarp izlietotās degvielas, apsaimniekošanu, sākot no šo atkritumu rašanās līdz galīgajai likvidēšanai (t. i., priekšapstrādi, apstrādi, pārstrādi, uzglabāšanu un likvidēšanu), un bijušo kodoliekārtu un kodolobjektu, kā arī ar urāna raktuvēm saistīto ieguves vietu un jūrā nogremdēto radioaktīvo priekšmetu un materiālu drošu un efektīvu dezekspluatāciju un atveseļošanu;
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  izveidot efektīvas un lietderīgas kodolgarantiju sistēmas.
(c)  izveidot efektīvas, lietderīgas un pārredzamas kodolmateriālu drošības garantijas.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  veicināt vispārējo pārredzamību un atkātību trešo valstu iestāžu darbībā, kā arī sabiedrības informētību un līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos saistībā ar kodoliekārtu drošumu un efektīvu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas praksi saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām un instrumentiem;
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  izmantot šā instrumenta īstenošanā gūtās zināšanas un veiktās darbības, lai pastiprinātu politisko ietekmi starptautiskajās organizācijās enerģētikas un drošības jomā.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Īstenojot šo regulu, nodrošina konsekvenci, sinerģiju un papildināmību ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX KASSSI, citām Savienības ārējās darbības programmām, citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām, kā arī saskaņotību ar politiku attīstības jomā.
1.  Īstenojot šo regulu, nodrošina konsekvenci, sinerģiju un papildināmību ar Regulu (ES) Nr. XXX/XXX KASSSI, citām Savienības ārējās darbības programmām, citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un tiesību aktiem, piemēram, Direktīvām 2009/71/Euratom, 2011/70/Euratom un 2013/59/Euratom, Savienības mērķiem, vērtībām un programmām, piemēram, Eiropas Atomenerģijas kopienas Pētniecības un mācību programmu, kas papildina programmu “Apvārsnis Eiropa”, kā arī saskaņotību ar politiku attīstības jomā.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisijai jākoordinē sava sadarbība ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, kurām ir līdzīgi mērķi, jo īpaši ar SAEA un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) / Kodolenerģijas aģentūru (NEA). Minētā koordinācija ļaus Kopienai un attiecīgajām organizācijām izvairīties no jebkādas pasākumu un finansējuma dublēšanās attiecībā uz trešām valstīm. Komisija sava uzdevuma izpildē iesaista arī dalībvalstu kompetentās iestādes un Eiropas dalībniekus, tādējādi izmantojot Eiropas zinātības kvalitāti kodoldrošuma un kodolgarantiju jomā.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Šīs regulas īstenošanai piešķirtais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 300 miljoni EUR pašreizējās cenās.
Šīs regulas īstenošanai piešķirtais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 266 miljoni EUR pastāvīgajās cenās.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa
Šīs regulas īstenošanas vispārējo politikas satvaru veido asociācijas nolīgumi, partnerības un sadarbības nolīgumi, daudzpusēji nolīgumi un citi nolīgumi, kas veido juridiski saistošas attiecības ar partnervalstīm, kā arī Eiropadomes secinājumi un Padomes secinājumi, samitos pieņemtas deklarācijas vai secinājumi pēc augstākā līmeņa sanāksmēm ar partnervalstīm, Komisijas paziņojumi vai Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgi paziņojumi.
Šīs regulas īstenošanas vispārējo politikas satvaru veido Kopienas acquis attiecībā uz kodoldrošumu un drošu izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, asociācijas nolīgumi, partnerības un sadarbības nolīgumi, daudzpusēji nolīgumi un citi nolīgumi, kas veido juridiski saistošas attiecības ar partnervalstīm, kā arī Eiropadomes secinājumi un Padomes secinājumi, samitos pieņemtas deklarācijas vai secinājumi pēc augstākā līmeņa sanāksmēm ar partnervalstīm, Komisijas paziņojumi vai Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgi paziņojumi.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Daudzgadu indikatīvo programmu nolūks ir nodrošināt saskaņotu sistēmu sadarbības veidošanai starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm vai reģioniem atbilstīgi Kopienas vispārējam mērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikai, pamatojoties uz 5. pantā minēto politikas satvaru.
2.  Daudzgadu indikatīvo programmu nolūks ir nodrošināt saskaņotu sistēmu sadarbības veidošanai starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm, reģioniem vai starptautiskajām organizācijām atbilstīgi Kopienas vispārējam mērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikai, pamatojoties uz 5. pantā minēto politikas satvaru.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.   Daudzgadu indikatīvās programmas ir vispārējais sadarbības pamats, un tajās nosaka Kopienas mērķus šīs regulas aptvertajai sadarbībai, ņemot vērā attiecīgo valstu vajadzības, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un attiecīgo trešo valstu darbības. Daudzgadu indikatīvajās programmās norāda arī sadarbības pievienoto vērtību un to, kā izvairīties no dublēšanās ar citām programmām un iniciatīvām, jo īpaši tām, ko īsteno starptautiskas organizācijas, kurām ir līdzīgi mērķi, un lielākie līdzekļu devēji.
3.   Daudzgadu indikatīvās programmas ir vispārējais sadarbības pamats, un tajās nosaka Kopienas mērķus šīs regulas aptvertajai sadarbībai, ņemot vērā attiecīgo valstu vajadzības un apstākļus, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un attiecīgo trešo valstu darbības. Daudzgadu indikatīvajās programmās norāda arī sadarbības pievienoto vērtību un to, kā izvairīties no dublēšanās ar citām programmām un iniciatīvām, jo īpaši tām, ko īsteno starptautiskas organizācijas, kurām ir līdzīgi mērķi, un lielākie līdzekļu devēji.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
6. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Daudzgadu indikatīvo programmu mērķis ir palīdzēt valstīm, kuras saņem finansiālu atbalstu saskaņā ar šo regulu, izpildīt saistības, kas izriet no nolīgumiem ar Savienību un Kodolieroču neizplatīšanas līguma, apņemties ievērot attiecīgās starptautiskās konvencijas, ievērot kodoldrošuma un pretradiācijas aizsardzības standartus, kā arī apņemties īstenot attiecīgos ieteikumus un pasākumus, ievērojot visaugstākos pārredzamības un atklātuma standartus.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
6. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Daudzgadu indikatīvajās programmās jānosaka kvalitatīvas un neatkarīgas uzraudzības sistēma, lai paaugstinātu partnervalstu kodoldrošuma līmeni. Minētajās programmās varētu ietvert noteikumus, ar ko atbalsta kodolnozari regulējošo iestāžu darbu, tām veicot kodolenerģijas iekārtu visaptverošus riska un drošuma novērtējumus (“noturības testus”), pamatojoties uz Kopienas acquis par kodoldrošumu un radioaktīvajiem atkritumiem, kā arī no minētajiem noturības testiem izrietošo ieteikumu īstenošanu un attiecīgo pasākumu piemērošanas uzraudzību, piemēram, pievienošanās valstīs, kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs un valstīs, uz ko attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
6. pants – 5. punkts
5.  Daudzgadu indikatīvās programmas balstās uz dialogu ar partnervalstīm vai reģioniem.
5.  Daudzgadu indikatīvās programmas balstās uz dialogu ar partnervalstīm vai reģioniem. Programmu izstrādes gaitā un pirms to pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu (ENSREG) un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
6. pants – 6. punkts
6.  Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar 13. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Komisija, ievērojot to pašu procedūru, pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina minētās indikatīvās programmas.
6.  Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar 13. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Komisija tās vidusposmā pārskata un, ievērojot to pašu procedūru, vajadzības gadījumā groza un atjaunina minētās indikatīvās programmas.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
(a)  rīcības plāniem, individuāliem pasākumiem un atbalsta pasākumiem, kuriem piešķirtais Savienības finansējums nepārsniedz 10 miljonus EUR;
(a)  individuāliem pasākumiem un atbalsta pasākumiem, kuriem piešķirtais Savienības finansējums nepārsniedz 10 miljonus EUR;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  izdevumus, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas darbību nodrošināšanu, tostarp komunikācijas stratēģiju un korporatīvās komunikācijas izstrādi un Savienības politisko prioritāšu redzamības nodrošināšanu.
(b)  izdevumus, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas darbību nodrošināšanu, tostarp komunikācijas stratēģiju un korporatīvās komunikācijas izstrādi un Savienības politisko prioritāšu, mērķu un vērtību redzamības nodrošināšanu.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns)
11.a pants
Kritēriji, ko piemēro starptautiskajai sadarbībai kodoldrošuma jomā
1.   Kopēju izpratni un savstarpēju nolīgumu starp trešo valsti un Kopienu apstiprina, izmantojot oficiālu pieprasījumu Komisijai, kas nozīmē attiecīgās valsts valdības saistību uzņemšanos.
2.   Trešām valstīm, kuras vēlas sadarboties ar Kopienu, ir jābūt Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstīm un jāparaksta šā līguma papildu protokols vai nolīgums par kodolgarantijām ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, lai nodrošinātu ticamu pārliecību par to, ka deklarētie kodolmateriāli netiek novirzīti no miermīlīgām kodolenerģētikas darbībām un šajā valstī kopumā neatrodas nedeklarēti kodolmateriāli un netiek veiktas nedeklarētas darbības. Tām pilnībā jāpiekrīt drošuma pamatprincipiem, kas noteikti SAEA drošības standartos, un jākļūst par attiecīgo konvenciju, piemēram, Konvencijas par kodoldrošību un Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas konvencijas, līgumslēdzējām pusēm vai arī jābūt veikušām pasākumus, kuri apliecina stingru apņemšanos pievienoties šīm konvencijām. Aktīvas sadarbības gadījumā šīs saistības izvērtē katru gadu, ņemot vērā valstu ziņojumus un citus dokumentus par attiecīgo konvenciju īstenošanu. Pamatojoties uz šādu izvērtējumu, pieņem lēmumu par sadarbības turpināšanu. Ārkārtas gadījumos izņēmuma kārtā minētos principus var piemērot elastīgi.
3.   Lai nodrošinātu un uzraudzītu šajā regulā paredzēto sadarbības mērķu īstenošanu, attiecīgā trešā valsts piekrīt veikto darbību izvērtēšanai saskaņā ar 2. punktu. Ar šo izvērtēšanu nodrošina uzraudzību un pārbaudi, vai tiek īstenoti tie mērķi, par kuriem panākta vienošanās, un tas var būt nosacījums Kopienas ieguldījuma maksājumu turpināšanai.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana notiek saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX KASSSI 31. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, 32. un 36. pantu.
1.  Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana notiek saskaņā ar Regulas (ES) Nr. XXX/XXX KASSSI 31. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, 32. un 36. pantu. Īpašos izvērtējumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. XXX/XXX [KASSSI] 32. panta 2. punktā un ir saistīti ar kodoldrošumu, pretradiācijas aizsardzību un kodolgarantijām, pēc apspriešanās ar ENSREG apspriež Eiropas instrumenta starptautiskajai sadarbībai kodoldrošuma jomā komitejā un iesniedz Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  sagatavoto, ieviesto un/vai pārskatīto tiesību aktu un normatīvo aktu skaits un
(a)   sagatavoto, ieviesto un/vai pārskatīto tiesību aktu un normatīvo aktu skaits un to sekmīga īstenošana, kā arī ietekme uz kodoldrošuma standartiem un kodolgarantijām attiecīgajās valstīs, tostarp ietekme uz iedzīvotājiem un vidi;
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  visaugstākajiem kodoldrošuma standartiem atbilstošu iekārtu projekta, koncepcijas vai priekšizpētes pētījumu skaits.
(b)   visaugstākajiem kodoldrošuma standartiem atbilstošu iekārtu projekta, koncepcijas vai priekšizpētes pētījumu skaits un šo pētījumu rezultātu sekmīga ieviešana.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  kodoldrošums, pretradiācijas aizsardzība un efektīvi un lietderīgi kodolgarantiju uzlabošanas pasākumi, pamatojoties uz visaugstākajiem kodoldrošuma, pretradiācijas aizsardzības un kodolgarantiju standartiem, tostarp starptautiskas salīdzinošās pārskatīšanas rezultātiem, ko īsteno kodoliekārtās;
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
12.a pants (jauns)
12.a pants
Pārredzamība
Komisija un trešās valstis, kas sadarbojas ar Savienību saskaņā ar šo instrumentu, nodrošina, ka nepieciešamā informācija saistībā ar kodoldrošuma pasākumiem, kas šajās trešās valstīs tiek veikti ar instrumenta palīdzību un saistībā ar šo valstu kodoldrošuma standartiem kopumā, tiek sniegta darbiniekiem un plašai sabiedrībai, īpašu uzmanību pievēršot vietējām pašvaldību iestādēm, iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām kodoliekārtas tuvumā. Šis pienākums ietver arī nodrošināšanu, ka kompetentā regulatīvā iestāde un licenciāti sniedz informāciju savās kompetences jomās. Informāciju sabiedrībai dara pieejamu saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem un starptautiskiem instrumentiem ar noteikumu, ka tā neapdraud citas svarīgākas intereses, piemēram, drošību, kā noteikts attiecīgos tiesību aktos vai starptautiskos instrumentos.

Maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos īstenošana
PDF 422kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos īstenošanu (2018/2056(INI))
P8_TA-PROV(2019)0042A8-0456/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos(1),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2011/7/ES īstenošanu (COM(2016)0534) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0278),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 15. septembra rezolūciju par finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansējuma dažādības palielināšanu kapitāla tirgu savienībā(3),

–  ņemot vērā padziļināto analīzi "Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumiem komercdarījumos: Eiropas īstenošanas novērtējums", ko 2018. gada jūlijā publicējis Eiropas Parlamenta Izpētes dienests,

–  ņemot vērā Eiropas maksājumu ziņojumus, ko publicējis "Intrum",

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0456/2018),

A.  tā kā maksājumi veido uzņēmumu "asinsriti" un maksājumu tūlītēja veikšana dzīvotspējīgā un efektīvā uzņēmējdarbības vidē ļauj uzņēmumiem laikus kārtot parādsaistības un paplašināties, ieguldīt līdzekļus, radīt darbvietas, nodrošināt ekonomikas izaugsmi plašākā mērogā un dot labumu Eiropas ekonomikai kopumā;

B.  tā kā lielākā daļa iekšējā tirgū starp uzņēmumiem vai starp uzņēmumiem un publiskām iestādēm piegādāto preču un sniegto pakalpojumu ir balstīti uz atliktajiem maksājumiem, proti, piegādātājs klientam rēķinā norāda apmaksas termiņu saskaņā ar pušu vienošanos, kas ir noteikta piegādātāja rēķinā vai attiecīgajos juridiskajos noteikumos;

C.  tā kā maksājumu kavēšana ir pastāvīgi aktuāla kaitējoša prakse, kas nelabvēlīgi ietekmē Eiropas uzņēmumu attīstību, jo īpaši MVU, kuriem maksājumu kavējumu gadījumā nav prognozējamu likviditātes plūsmu;

D.  tā kā saistību neizpilde īpaši skar mazus un vidējus uzņēmumus, nelabvēlīgi ietekmējot to likviditāti, sarežģījot finanšu pārvaldību un ietekmējot konkurētspēju un rentabilitāti;

E.  tā kā lielu uzņēmumu rīcībā ir vairāk resursu nekā MVU, lai sevi pasargātu no maksājumu kavējumiem, piemēram, izmantojot priekšapmaksu, kredītspējas pārbaudes, parādu piedziņu, banku garantijas un kredītapdrošināšanu, un tie var būt labākā pozīcijā, lai savu ieguldījumu palielināšanai un saistību īpatsvara apspriešanai izmantotu globāli zemās procentu likmes;

F.  tā kā saskaņā ar Direktīvu 2011/7/ES (Maksājumu kavējumu direktīva) publiskām iestādēm ir "īpaša atbildība"(4) par tādas uzņēmējdarbības vides veicināšanu, kas būtu labvēlīga savlaicīgiem maksājumiem;

G.  tā kā Maksājumu kavējumu direktīvā cita starpā ir paredzēti maksājumu termiņi uzņēmumu darījumiem ar uzņēmumiem (B2B) un publisku iestāžu darījumiem ar uzņēmumiem (PA2B), automātiskas tiesības uz nokavējuma procentiem, atgūšanas izmaksu kompensācija vismaz 40 EUR apmērā un likumiskie nokavējuma procenti vismaz 8 % apmērā virs Eiropas Centrālās bankas pamatlikmes;

H.  tā kā, neraugoties uz to, ka Maksājumu kavējumu direktīvas rezultātā maksājumu termiņu vidējais ilgums ir kopumā samazinājies, seši no desmit uzņēmumiem Eiropas Savienībā B2B darījumos joprojām maksājumus saņem vēlāk, nekā paredzēts līgumā;

I.  tā kā starp visu lielumu uzņēmumiem MVU visdrīzāk piekritīs ilgākiem termiņiem vai netaisnīgiem samaksas nosacījumiem vai arī tiem tādi var tikt uzspiesti no lielāku uzņēmumu puses, ņemot vērā nevienādu spēku samēru sarunās un bailes no darījumu attiecību sabojāšanas un turpmāku pasūtījumu zaudēšanas;

J.  tā kā saskaņā ar Atradius maksājumu prakses barometru 95 % MVU norāda, ka Eiropā tie maksājumus saņem novēloti, un šis rādītājs ir augstāks nekā lielu uzņēmumu vidū, kas ļauj secināt, ka MVU maksājumus parasti veic ātrāk nekā lieli uzņēmumi, bet saņem vēlāk;

K.  tā kā maksājumu kavējumi skar visas ekonomikas nozares, jo īpaši tās, kurās attiecīgajā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē dominē MVU (piemēram, būvniecība, komunālie pakalpojumi un transports, profesionālie pakalpojumi, ražošana, pārtika un dzērieni un IT/telesakari);

L.  tā kā maksājumu kavējumi joprojām ir iemesls katram ceturtajam bankrotam Eiropas Savienībā;

M.  tā kā maksājumu kavējumi rada papildu izmaksas uzņēmumiem, jo tiem ir jāiegulda resursi, lai piedzītu samaksu no kavētājiem, vai arī jāmaksā procenti par piešķirto aizdevumu, lai turpinātu uzņēmējdarbību;

N.  tā kā maksājumu kavējumi vai bailes no maksājumu novēlotas saņemšanas joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem MVU dalībai publiskā iepirkuma līgumos;

O.  tā kā, samazinot maksājumu kavējumus par vienu dienu, finanšu izmaksās varētu ietaupīt 158 miljonus EUR un papildu naudas plūsma varētu nodrošināt 6,5 miljonus papildu darbvietu Eiropā;

P.  tā kā Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret četrām dalībvalstīm (Grieķiju, Slovākiju, Spāniju un Itāliju) par Maksājumu kavējumu direktīvas neatbilstīgu piemērošanu un pret Itāliju ir vērsusies Tiesā;

Q.  tā kā dažas dalībvalstis ir uzsākušas iniciatīvas, lai izplatītu maksājumu tūlītējas veikšanas kultūru, izmantojot maksājumu tūlītējas veikšanas kodeksus, brīvprātīgu iesaisti nozaru līmenī vai spēcīgāku sinerģiju ar publiskā iepirkuma noteikumiem;

R.  tā kā 2016. gadā publicētajā Komisijas ziņojumā par Maksājumu kavējumu direktīvas īstenošanu ir secināts, ka tas, ka uzņēmumi ir informēti par direktīvā paredzētajām tiesībām, tomēr nenozīmē, ka tie šīs tiesības izmanto, un ka tādas vienotas pārraudzības sistēmas trūkums, ar kuru uzrauga vidējos maksājumu termiņus, neskaidrība par dažiem direktīvas pamatjēdzieniem un tirgū pastāvošā nelīdzsvarotība starp lielākiem un mazākiem uzņēmumiem, šķiet, ir galvenie faktori, kas kavē direktīvas efektīvu piemērošanu;

S.  tā kā maksājumu kavējumi ir daudzšķautņaina un sarežģīta problēma, ko izraisa horizontāli virzītājspēki, kas ir kopīgi visām nozarēm un darījumu veidiem (tādiem kā naudas plūsmas problēmas, nevienādi spēku un lieluma samēri starp uzņēmumiem, piegādes ķēdes struktūra, administratīvā neefektivitāte, slikta kredītresursu pieejamība, zināšanu trūkums par rēķinu un kredītu pārvaldību), un ārējo faktoru (proti, ekonomiskās situācijas un valsts uzņēmējdarbības kultūras) ietekme, nav iespējams izcelt vienu risinājumu, kas ļautu novērst visas problēmas;

T.  tā kā priekšlikums direktīvai par netaisnīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās pārtikas piegādes ķēdē (COM(2018)0173) ietver noteikumus attiecībā uz kavētiem maksājumiem par ātrbojīgiem produktiem un to, ka dalībvalsts izraugās izpildiestādi, kas uzrauga noteikumu ievērošanu;

U.  tā kā problēmas, kas noved pie maksājumu kavējumiem, ir jārisina, apvienojot juridiskus un brīvprātīgus pasākumus, īstenojot mērķtiecīgas intervences, kurās iesaistīta Komisija, dalībvalstis un uzņēmumu apvienības; tā kā šāds apvienojums ietvertu preventīvus pasākumus, kas vērsti uz problēmām pirms darījuma veikšanas, un korektīvus risinājumus, kas vērsti uz problēmām pēc darījuma pabeigšanas; tā kā jebkādas regulatīvas vai brīvprātīgas intervences gadījumā būtu jāņem vērā attiecīgās ekonomikas nozares specifika;

Maksājumu prakses uzlabošana Eiropas Savienībā, apvienojot juridiskus un brīvprātīgus pasākumus

1.  uzskata, ka gan Maksājumu kavējumu direktīva, gan valstu tiesību akti par maksājumu kavējumiem būtu jāpiemēro labāk, ātrāk un efektīvāk, ievērojot maksimālos laika ierobežojumus, kas noteikti rēķinu apmaksai, un veicot pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot noteikumus par samaksas termiņiem un atturēt no negodīgas prakses; norāda, ka šos pasākumus var klasificēt pēc to būtības (juridiski vai brīvprātīgi), tvēruma (horizontāli vai uz konkrētu nozari attiecināmi) un mērķa (preventīvi, korektīvi vai vērsti uz uzņēmējdarbības kultūras mainīšanu); uzskata, ka vienlaikus dažās dalībvalstīs spēkā esošie tiesību akti un ar pārkāpumiem saistītie pasākumi ir sākuši mainīt valsts pārvaldes kultūru visā ES, proti, maksājumu kavējumi ir kopumā samazinājušies;

2.  uzsver, ka maksājumu kavējumu problēmas risināšanai universālas pieejas nav, jo dažās B2B nozarēs garāki samaksas termiņi, kas jebkurā gadījumā atbilst Direktīvā 2011/7/ES izklāstītajiem noteikumiem, dažos gadījumos var būt atbilstoši uzņēmumu vajadzībām, ņemot vērā katras nozares specifiku; tomēr uzsver, ka būtu jāievieš 30 dienu samaksas termiņš un ka Direktīvā 2011/7/ES atļautie samaksas termiņi, kas pārsniedz 60 dienas, ir nepilnība likumdošanā, kas ļauj vienoties par ilgstošiem termiņiem, kuru dēļ pašiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, var rasties zaudējumi, lai gan tiek ievērota līgumslēgšanas brīvība starp tirgū esošajiem uzņēmumiem; uzsver, cik svarīgi ir vienmēr nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dominējošā stāvoklī esošiem uzņēmumiem un maziem uzņēmumiem;

Preventīvi pasākumi

3.  uzskata, ka dalībvalstīm būtu jānosaka stingrāki maksājumu termiņi; norāda, ka dažas dalībvalstis ir ierobežojušas standarta maksājumu termiņu līdz 30 dienām, savukārt tikai dažas dalībvalstis ir ieviesušas maksimālos maksājumu termiņus, no kuriem puses nevar atkāpties; turklāt norāda, ka nozaru līmenī maksimālo maksājumu termiņu ieviešana ir izplatītāka; uzskata, ka tiesību akti, kuros noteikti stingrāki maksājumu termiņi, palīdzētu zināmā mērā samazināt to garumu un, ja vien tie tiktu īstenoti, radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus lieliem un maziem uzņēmumiem; šajā saistībā norāda, ka ar vienveidīgāku un vienkāršāku noteikumu kopumu varētu precizēt, ko parādnieki un kreditori var gaidīt maksājuma kavējuma gadījumā, tādējādi uzlabojot to saimnieciskās darbības prognozējamību;

4.  uzskata, ka uzlabota pārredzamība attiecībā uz maksāšanas vēsturi varētu atturēt no maksājumu kavēšanas; uzskata ka piekļuve šai informācijai var būt stimuls publiskām iestādēm un uzņēmumiem uzlabot savu maksājumu praksi un ievērot savas finansiālās saistības; mudina dalībvalstis apsvērt dažādus iespējamos veidus, kā obligāti publicēt informāciju par maksāšanas vēsturi, tādus kā datubāzes vai reģistri, gan privātajā, gan arī publiskajā sektorā;

5.  mudina dalībvalstis apsvērt iespēju izveidot obligātas sistēmas, kas sniedz informāciju par labu maksāšanas vēsturi ("nosaukt vārdā un slavēt" jeb "name and fame"), un veicināt maksājumu tūlītējas veikšanas kultūru darījumu attiecībās, cita starpā ņemot vērā faktu, ka laikus veikta samaksa ir izrādījusies gudra uzņēmējdarbības stratēģija, jo atbildīgi maksātāji var vienoties par labākiem darījumu nosacījumiem un paļauties uz uzticamiem piegādātājiem; aicina Komisiju veikt pētījumu par pašreizējām valstu sistēmām, kas sniedz informāciju par labu maksāšanas vēsturi ("nosaukt vārdā un slavēt") uzņēmumos un publiskās iestādēs, un izpētīt iespēju noteikt šīm sistēmām kopīgus kritērijus ES līmenī;

6.  uzsver, cik svarīgi ir uzņēmējus, jo īpaši MVU, vairāk informēt un izglītot par kredītu un rēķinu pārvaldību; atgādina, ka efektīva kredītu pārvaldība saīsina vidējo samaksas saņemšanas periodu un tādējādi saglabā optimālu naudas plūsmu, tā mazinot saistību neizpildes risku un palielinot izaugsmes potenciālu; uzskata, ka apmācība būtu jānodrošina arī valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām un ka izglītība un atbalsts varētu arī palielināt varbūtību, ka MVU izmantos Maksājumu kavējumu direktīvā paredzētos līdzekļus; norāda, ka MVU diemžēl bieži vien trūkst spēju ieguldīt apmācībā un ka šobrīd ES vai valstu līmenī nav programmu, kas būtu vērstas uz uzņēmumu zināšanu uzlabošanu kredītu un rēķinu pārvaldības jomā; uzskata, ka vairāk ES līdzekļu varētu būtu jānovirza MVU izglītošanai finanšu jomā, tāpēc mudina dalībvalstu iestādes pastiprināt centienus, lai MVU nodrošinātu papildu apmācību kredītu pārvaldības jomā; turklāt uzskata, ka apmācībā un atbalstā būtu jāiekļauj pamatnostādnes par nokavētu maksājumu atgūšanu pārrobežu darījumos, tāpēc aicina Komisiju šīs pamatnostādnes un citu noderīgu informāciju, piemēram, par tiesībām un instrumentiem, kas juridiskos strīdos ar parādniekiem ir pieejami uzņēmējiem, turpināt integrēt informācijas portālā "Tava Eiropa" un atbalstīt uzņēmējdarbību, izmantojot Eiropas Biznesa atbalsta tīklu;

Korektīvie pasākumi

7.  aicina dalībvalstis un uzņēmumu apvienības apsvērt iespēju valsts un reģionālā līmenī izveidot bezmaksas un konfidenciālus mediācijas dienestus (mediācija, samierināšana, arbitrāža un lietu izspriešana), kas pieejami visiem uzņēmumiem kā alternatīva tiesvedībai, lai atrisinātu strīdus par maksājumiem un saglabātu darījumu attiecības, kā arī izglītotu uzņēmumus par to tiesībām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem maksājumu kavējumu gadījumā; uzsver, ka šādi mediācijas dienesti būtu īpaši noderīgi MVU, kuriem bieži vien nav pietiekamu finanšu līdzekļu, lai risinātu juridiskus strīdus, un kuri tādēļ atsakās no savām tiesībām; turklāt aicina dalībvalstis pienācīgi apsvērt iespēju nodrošināt publisku finansējumu neatkarīgam ombudam, kas atbild par maksājumu kavējumu un nemaksāšanas strīdu izmeklēšanu, atbalstu maziem uzņēmumiem maksājumu kavējumu un nemaksāšanas strīdu atrisināšanā, konsultāciju sniegšanu par rīcību kavētu maksājumu gadījumā un risinājumu ieteikšanu, jo īpaši MVU; prasa dalībvalstīm un Komisijai nodrošināt tiesu iestāžu efektīvu pieejamību jautājumos, kas saistīti ar parādu atgūšanu pārrobežu darījumos;

8.  aicina dalībvalstis panākt valsts tiesību aktu izpildi un veicināt un uzlabot stingrāku kontroli, piemēram, starp lieliem uzņēmumiem, un iedarbīgu, samērīgu un atturošu administratīvo sodu izmantošanu, tādējādi palīdzot uzlabot maksāšanas vēsturi; apgalvo, ka, tā kā publiskās iestādes ir tās, kuras piemēro administratīvos sodus, tieša intervence no šādu iestāžu puses varētu palīdzēt pārvarēt "baiļu faktoru" un atbrīvot kreditorus no atbildības par pasākumu veikšanu pret parādniekiem, jo iestādes tiešā veidā piemērotu tiesību aktus un pēc saviem ieskatiem vērstos pret uzņēmumiem, kuriem ir slikta maksājumu prakse; uzskata, ka administratīvo sodu apjoms un to kumulatīvais raksturs varētu atturēt uzņēmumus no maksājumu kavēšanas, un uzsver, ka šis režīms būtu jāpiemēro pakāpeniski atkarībā no uzņēmuma atbilstības līmeņa;

9.  norāda, ka, neraugoties uz to, ka Maksājumu kavējumu direktīva tika pieņemta 2011. gada februārī un dažas dalībvalstis nesen ieviesa jaunus uzņēmēju aizsardzības mehānismus, tūkstošiem MVU un jaunuzņēmumu visā Eiropā katru gadu bankrotē, gaidot savu rēķinu apmaksu, tostarp no valsts publisko iestāžu puses; mudina Komisiju un dalībvalstis apsvērt veidus, kā obligātā kārtā nodrošināt pienācīgu kompensāciju, piemēram, ar savstarpējo ieskaitu, un citus atbalsta pasākumus, tādus kā, piemēram, garantiju fondi MVU un faktorings uzņēmumiem, kuriem ir parādā publiskas iestādes, lai tie tāpēc nebūtu spiesti bankrotēt;

10.  uzsver, ka uzņēmumu nodokļu un sociālā nodrošinājuma parādi būtu jādzēš no nesamaksātām summām, kas tiem pienākas no publiskā sektora iestādēm;

11.  mudina dalībvalstis izveidot garantiju fondus MVU, ar kuriem tiktu garantēti tādu MVU parādi bankām, kuriem pienākas nesamaksātas summas no publiskā sektora iestādēm;

12.  ar dziļām bažām norāda uz situāciju dažās dalībvalstīs, kur publiskās iestādes ir nopietni aizkavējušas maksājumus par precēm un/vai pakalpojumiem, kurus tām piegādājuši uzņēmumi (visvairāk skartā ir veselības nozare), piegādes līgumos iekļāvušas nenodošanas klauzulas un (izmantojot tiesību aktus) nav ļāvušas piegādātājiem panākt savu prasību izpildi tiesās, kā rezultātā šie uzņēmumi ir nonākuši ļoti lielās finansiālās grūtībās vai pat bankrotējuši; uzskata, ka, lai atbalstītu uzņēmumus, kuru finanšu pārvaldību sarežģī aizkavēti maksājumi no publisko iestāžu puses, dalībvalstīm būtu jāievieš ātrākas un efektīvākas PVN atmaksas un parādu piedziņas procedūras, jo īpaši attiecībā uz MVU;

13.  norāda, ka maksājumu tūlītējas veikšanas kodeksi un hartas un uzņēmumu sociālās atbildības pasākumi, kā arī iekšējās revīzijas un izpildes kritēriji var palīdzēt radīt atbildīgu maksājumu veikšanas kultūru un nodrošināt godīgas attiecības un uzticēšanos starp uzņēmumiem;

14.  uzsver, ka daži direktīvas jēdzieni, piemēram, "redzami netaisni" attiecībā uz maksājumu termiņiem līgumiskās vienošanās un komercpraksē, un laiks, kad līgumiskie maksājumu termiņi sākas un beidzas, būtu jāprecizē ar Komisijas norādījumiem; ņem vērā arī Tiesas jauno judikatūru par dažu direktīvas jēdzienu interpretāciju (t. i., "uzņēmums", "komercdarījums" un "redzami netaisni" lietās C-256/15 un C-555/14);

15.  uzskata, ka ir svarīgi neļaut publiskajam sektoram atkāpties no direktīvas noteikumiem par maksājumu termiņiem; tāpēc, ņemot vērā Tiesas neseno judikatūru (lieta C-555/14), aicina dalībvalstis un Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka publiskās iestādes saviem piegādātājiem maksā savlaicīgi un ka kreditori automātiski saņem likumiskos nokavējuma procentus un kompensāciju maksājumu kavējumu gadījumā bez vajadzības ierosināt nokavētu maksājumu procedūru, un aicina Komisiju ierosināt automātisku procentu aprēķināšanu;

16.  uzsver, ka ātra maksājumu veikšana ir ārkārtīgi svarīga uzņēmumu, jo īpaši MVU, izdzīvošanai un izaugsmei; norāda, ka finanšu un digitālās tehnoloģijas ir izraisījušas apvērsumu maksājumu līdzekļu un ātruma ziņā; tāpēc sagaida strauju pieaugumu elektronisko rēķinu sagatavošanā un tradicionālo maksājumu veidu pakāpenisku aizstāšanu ar inovatīviem maksājumu veidiem (piemēram, ar piegādes ķēdes finansējumu, faktoringu u. c.), lai kreditors varētu saņemt samaksu reāllaikā, tiklīdz ir izrakstīts rēķins;

17.  ar lielu interesi atzīmē dažās dalībvalstīs izveidotās procedūras gadījumiem, kad maksājumus kavē publiskas iestādes, proti, centrālā valdība var izdot brīdinājumu vietējai iestādei, ja tā nav savlaicīgi samaksājusi piegādātājiem, un, ja maksājumu kavējumi turpinās, centrālā valdība piegādātājiem par precēm vai pakalpojumiem var maksāt tiešā veidā, apturot maksājumu piešķīrumus neatbilstīgās vietējās iestādes budžetā; uzskata, ka šādai sistēmai, kurā apvienota uzticama publisko struktūru maksāšanas prakses pārraudzība ar efektīvu eskalācijas plānu un par kuru ir plaši informēts tās iedarbināšanas brīdī, šķiet, ir rezultāti, kas pelnījuši dziļāku analīzi, un tā būtu jānodod dalībvalstīm kā labas prakses piemērs;

18.  ar bažām atzīmē Komisijas ziņojuma secinājumus, kuros konstatēts, ka galvenais iemesls, kāpēc kreditoru uzņēmumi neizmanto Maksājumu kavējumu direktīvā noteiktās tiesības, ir bailes sabojāt labas darījumu attiecības; šajā sakarā uzskata, ka būtu jāveic pasākumi, lai MVU būtu vieglāk īstenot ar Maksājumu kavējumu direktīvu tiem piešķirtās tiesības; šajā kontekstā aicina plašāk izskatīt Maksājumu kavējumu direktīvas 7. panta 5. punktā noteikto iespēju organizācijām, kas oficiāli pārstāv uzņēmumus, iesniegt prasību dalībvalstu tiesās, pamatojoties uz to, ka līguma noteikumi vai prakse ir redzami netaisna;

19.  uzteic atsevišķas nozares līmeņa iniciatīvas dažās dalībvalstīs, saskaņā ar kurām iesaistītās komercsabiedrības ir izstrādājušas apņemšanos, kurā detalizēti izklāstītas konkrētās darbības, ko tās veiks, lai nodrošinātu, ka mazie piegādātāji par piegādātajiem produktiem vai pakalpojumiem samaksu saņems ātrāk; atzīmē, ka pozitīva "vārdā nosaukšana un uzslavēšana" ("name and fame") varētu dot gaidītos rezultātus, izmantojot pašregulāciju nozares līmenī, un sniegt būtisku atbalstu MVU;

20.  uzsver publiskā iepirkuma nozīmi vienotā tirgus darbības uzlabošanā; aicina apsvērt lielāku sinerģiju starp Maksājumu kavējumu direktīvu un publiskā iepirkuma noteikumiem, jo īpaši iespēju līgumslēdzējām iestādēm rīkoties, lai no turpmākiem iepirkumiem varētu izslēgt darbuzņēmējus, kas nepilda savas saistības, ja galvenais darbuzņēmējs apakšuzņēmējiem nemaksā tad, kad tas ir jādara (Publiskā iepirkuma direktīva)(5), plašāk izmantot Publiskā iepirkuma direktīvas 71. panta 3. punktā izklāstīto iespēju konkrētos apstākļos veikt tiešus maksājumus apakšuzņēmējiem un padarīt maksāšanas vēsturi attiecībā uz apakšuzņēmējiem par vienu no kritērijiem, pēc kura publiskā iepirkuma konkursos vērtēt potenciālo darbuzņēmēju finansiālās spējas; aicina dalībvalstis nodrošināt to maksājumu pārredzamību un izsekojamību, ko publiskās iestādes veic darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem un ko darbuzņēmējs veic apakšuzņēmējiem vai piegādātājiem;

Secinājumi un ieteikumi

21.  mudina dalībvalstis uzņemties pilnu atbildību par valsts pārvaldes iestāžu veiktajiem maksājumiem un uzlabot savus tiesību aktus, lai nodrošinātu Maksājumu kavējumu direktīvas pienācīgu īstenošanu visās tās daļās, tostarp atceļot visus valsts tiesību aktus, noteikumus vai publiskā sektora līgumslēgšanas praksi, kas ir pretrunā direktīvas mērķiem, piemēram, aizliegumus vērsties tiesā par publiskā sektora parādiem vai tos nodot; vienlaikus atgādina, ka Komisijai būtu jādara viss iespējamais, lai censtos panākt spēkā esošo saistību pilnīgu un pienācīgu īstenošanu;

22.  aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt "izlēmīgu pāreju uz maksājumu tūlītējas veikšanas kultūru"(6), veicot piemērotākos pasākumus, tostarp izdodot pamatnostādnes par labāko praksi un, ja nepieciešams un attiecīgā gadījumā, īstenojot likumdošanas iniciatīvas, ņemot vērā iepriekš minētos priekšlikumus, lai izveidotu uzticamu uzņēmējdarbības vidi uzņēmumiem un punktuālas maksājumu veikšanas kultūru;

23.  mudina dalībvalstis uzlabot maksājumu procedūru efektivitāti, īpaši uzsverot, ka pārbaudes procedūras attiecībā uz rēķiniem vai preču un pakalpojumu atbilstību līguma noteikumiem nebūtu jāizmanto, lai mākslīgi pagarinātu maksājumu termiņus, pārsniedzot direktīvā noteiktos ierobežojumus;

24.  atgādina dalībvalstīm un Komisijai, ka maksājumu tūlītēja veikšana ir vispārējs priekšnoteikums dzīvotspējīgai uzņēmējdarbības videi un ka tāpēc tā būtu jāiekļauj visās politikas un likumdošanas iniciatīvās, kas skar uzņēmumus (tādās kā uzņēmumu sociālā atbildība, jaunuzņēmumi un platformu un uzņēmumu attiecības);

25.  aicina dalībvalstis un Komisiju izmantot profesionālas publikācijas, reklāmas kampaņas un jebkurus citus instrumentus, lai veicinātu izpratni par līdzekļiem uzņēmumu savstarpējo maksājumu kavējumu novēršanai;

26.  aicina Komisiju atvieglot un veicināt Eiropas uzņēmēju piekļuvi attiecīgām finansējuma iespējām;

o
o   o

27.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.
(2) OV C 76, 28.2.2018., 112. lpp.
(3) OV C 204, 13.6.2018., 153. lpp.
(4) Direktīvas 2011/7/ES 6. apsvērums.
(5) 57. panta 4. punkta g) apakšpunkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK.
(6) Direktīvas 2011/7/ES 12. apsvērums.


Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskats
PDF 445kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskatu (2018/2161(INI))
P8_TA-PROV(2019)0043A8-0415/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gada darbības pārskatu "Ietekme nākotnē",

–  ņemot vērā EIB 2017. gada finanšu pārskatu un 2017. gada statistikas pārskatu,

–  ņemot vērā EIB 2018. gada ziņojumu "EIB operācijas Eiropas Savienībā 2017. gadā: rezultāti un ietekme",

–  ņemot vērā EIB 2018. gada ziņojumu "EIB ārpus Eiropas Savienības – 2017. gads: finansēšana ar globālu ietekmi",

–  ņemot vērā EIB grupas 2017. gada ziņojumu par ilgtspēju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15., 126., 175., 177., 208., 209., 271., 308. un 309. pantu un tam pievienoto 5. protokolu par EIB Statūtiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu "Investīciju plāns Eiropai" (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā EIB 2010. gada 15. decembrī klajā laisto dokumentu "EIB politika attiecībā uz vāji regulētām un nepārredzamām jurisdikcijām un jurisdikcijām, kas nesadarbojas" un 2014. gada 8. aprīlī klajā laisto pielikumu šim dokumentam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A8-0415/2018),

A.  tā kā EIB galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa finansējumu un īpašās zināšanas projektu īstenošanai un piesaistīt papildu ieguldījumus, lai palīdzētu sasniegt ES mērķus;

B.  tā kā EIB ir vienīgā banka, kas pieder Eiropas Savienības dalībvalstīm un kas pārstāv to intereses;

C.  tā kā EIB tiek uzskatīta par ES finansiālo izpildvaru un galveno institūciju, kas atbalsta publiskās un privātās investīcijas ES, jo vairāk nekā 90 % no EIB aizdevumiem tiek piešķirti Savienības teritorijā;

D.  tā kā EIB aizdevumu darbības galvenokārt tiek finansētas ar obligāciju emisiju starptautiskajos kapitāla tirgos;

E.  tā kā EIB gada finansēšanas programmas apjoms ir aptuveni 60 miljardi EUR;

F.  tā kā 33 % un 37 % obligāciju, ko EIB emitēja attiecīgi 2017. un 2016. gadā, tika emitētas ASV dolāros;

G.  tā kā EIB obligācijām ir augstākā kredītkvalitāte un trīs galvenās kredītreitingu aģentūras Eiropas Investīciju bankai ir piešķīrušas vērtējumu AAA, jo cita starpā tā pieder dalībvalstīm un veic konservatīvu risku pārvaldību, tāpēc aizdevumu portfelis ir stabils un tikai 0,3 % aizdevumu ir ienākumus nenesoši;

H.  tā kā finanšu instrumenti un budžeta garantijas varētu palielināt ES budžeta ietekmi;

I.  tā kā EIB ir pašsaprotama ES partnere finanšu instrumentu īstenošanā, cieši sadarbojoties ar valsts, reģionālām vai daudzpusējām finanšu iestādēm;

J.  tā kā EIB ir svarīga loma arī ārpus ES saistībā ar tās aizdošanas darbībām kā pasaulē lielākajam daudzpusējam aizņēmējam un aizdevējam;

K.  tā kā EIB turpina stiprināt Eiropas integrāciju un tās loma kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā ir izrādījusies vēl svarīgāka;

L.  tā kā EIB korporatīvajā darbības plānā (KDP) laikposmam no 2017. gada līdz 2019. gadam noteiktajās prioritātēs galvenā uzmanība ir veltīta stratēģijas "Eiropa 2020" — stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei — mērķiem enerģijas, transporta un mobilitātes, veselības, lauku infrastruktūras attīstības un lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu, vides un inovācijas jomā;

M.  tā kā EIB grupai būtu jāsaglabā augsta kredītvērtība kā būtisks līdzeklis tās darījumdarbības modelī un kvalitatīvs drošu aktīvu portfelis ar stabiliem investīciju projektiem saistībā ar Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) un visi finanšu instrumenti tās portfelī,

EIB sasniegumi pēdējos 60 gados

1.  apsveic EIB ar 60 veiksmīgas darbības gadiem, kuru laikā tā ir investējusi 1,1 triljonu EUR un finansējusi 11 800 projektus 160 valstīs kā pasaulē lielākais daudzpusējais aizņēmējs un aizdevējs;

2.  atzinīgi vērtē to, ka ar 2015. un 2016. gadā apstiprināto EIB grupas aizdevumu palīdzību ES tiks atbalstītas investīcijas 544 miljardu EUR apmērā, nodrošināts 2,3 % papildinājums IKP un līdz 2020. gadam tiks radīti 2,25 miljoni darbvietu; aicina EIB vēl vairāk attīstīt savas darbības, veicinot ilgtermiņa un ilgtspējīgu izaugsmi;

3.  uzsver, ka EIB var veidot tirgus atbilstīgi Eiropas Savienības politikas mērķiem; atzīst EIB spēju veikt pretcikliskus ieguldījumus, risinot jautājumus saistībā ar nepietiekamu attīstību un recesiju, ko izraisījusi finanšu krīze un MVU un inovatīvu projektu autoru grūtības saņemt finansējumu;

4.  uzsver EIB svarīgo nozīmi, pildot Eiropas Savienības bankas funkcijas, jo EIB ir vienīgā starptautiskā finanšu iestāde, kas pilnīgi pieder ES dalībvalstīm un kuras darbība ir balstīta tikai uz ES politiku un standartiem;

5.  prasa stiprināt EIB konsultatīvās darbības un kopā ar Komisiju, dalībvalstīm un valstu oficiālajām attīstību veicinošām finanšu iestādēm novērst sistēmiskos trūkumus, kas noteiktiem reģioniem vai valstīm neļauj pilnvērtīgi izmantot EIB finansiālās darbības;

6.  uzsver, ka no uzlabotas finansējuma pieejamības labumu varētu gūt 700 000 MVU, un norāda, ka saskaņā ar EIB Ekonomikas departamenta un Komisijas Kopīgā pētniecības centra aplēsēm ar ESIF darbībām jau ir atbalstīta vairāk nekā 750 000 darbvietu radīšana (sagaidāms, ka līdz 2020. gadam šis skaitlis palielināsies līdz 1,4 miljoniem) un ka Junkera plāns ir nodrošinājis ES IKP pieaugumu par 0,6 % (sagaidāms, ka līdz 2020. gadam tas nodrošinās attiecīgo pieaugumu par 1,3 %);

7.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir īstenojusi ekonomiskās noturības iniciatīvu, kas vērsta uz to, lai palīdzētu Rietumbalkānu valstīm un ES dienvidu kaimiņreģiona valstīm risināt problēmas, kuras radījusi neatbilstīga migrācija un piespiedu pārvietošana; prasa palielināt finansējumu šai iniciatīvai un pastiprināt EIB iesaistīšanos šajos reģionos, lai atbalstītu humanitāros pasākumus, darbvietu radīšanu, ekonomikas izaugsmi un infrastruktūras uzlabojumus; šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas ārējo investīciju plāna (EEIP) pirmo projektu apstiprināšanu Āfrikā un cer, ka EIB loma šajā ziņā būs vēl spēcīgāka;

8.  norāda, ka 2017. gadā vien tika apstiprināts 901 projekts, kas ir rekordliels skaits, un vairāk nekā 78 miljardi EUR no šiem projektiem piešķirtā finansējuma bija saistīti ar inovāciju, vidi, infrastruktūru un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

9.  uzsver EIB darbības, kas ir vērstas uz ekonomiskās un sociālās kohēzijas atbalstīšanu, pēdējo 10 gadu laikā vairāk nekā 200 miljardu EUR finansējuma piešķirot reģioniem;

Vispārīgas piezīmes

10.  atzinīgi vērtē pasākumus, ko EIB ir veikusi, lai labāk izmērītu savu investīciju ietekmi, nevis tikai sniegtu datus par nodrošinātā finansējuma apjomu;

11.  atgādina, ka EIB uz krīzi ir reaģējusi, būtiski izvēršot savas darbības; uzskata, ka EIB ir bijusi pozitīva loma investīciju nepietiekamības mazināšanā; tā kā ekonomiskie apstākļi pašlaik normalizējas, mudina EIB īpašu uzmanību pievērst privāto investīciju izstumšanas riskam;

12.  uzsver, ka EIB darbības būtiski veicināja ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes un uzlaboja investīciju līmeni, kas dažādās dalībvalstīs, reģionos un nozarēs joprojām ir nevienmērīgs; aicina EIB turpināt investēt ES dalībvalstīs, lai veicinātu to ekonomikas atveseļošanos; uzstāj, ka īpašs uzsvars būtu jāliek uz inovācijas un to infrastruktūras nozaru finansēšanu, kurās investīciju nepietiekamība ir īpaši būtiska;

13.  norāda, ka gandrīz trešdaļa EIB finansējuma ir izteikta dolāros, kas pakļauj banku iespējamām ASV sankcijām; prasa EIB pakāpeniski samazināt finansējuma izteikšanu dolāros;

14.  norāda, ka Eiropas Revīzijas palāta katru gadu revidē EIB; ņem vērā diskusijas par iespēju ieviest prasību, ka ECB uzrauga EIB aizdevumu darbības; brīdina, ka tas var būtiski ietekmēt EIB būtību, darbību un pārvaldību;

Inovācija un prasmes

15.  atzīst, ka EIB prioritāti piešķir inovācijai un prasmēm nolūkā veicināt izaugsmi un nodrošināt Eiropas ilgtermiņa konkurētspēju, par ko liecina tas, ka EIB aizdevumi 2017. gadā sasniedza 13,9 miljardus EUR, tostarp piešķirtus 7,4 miljoniem ātrgaitas digitālo savienojumu un 36,8 miljonu viedo skaitītāju uzstādīšanai;

Vide un ilgtspēja

16.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā EIB aizdeva 16,6 miljardus EUR projektiem, kuri atbalsta tās vides politikas mērķus, finansēja projektus tādās jomās kā vides aizsardzība, atjaunojamo energoresursu enerģija, energoefektivitāte, bioloģiskā daudzveidība, tīrs gaiss, tīrs ūdens, ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošana un ilgtspējīgs transports, kā arī uzņēmās saistības izsniegt aizdevumus klimata jomā tādā apmērā, kas pārsniedz 25 % no kopējiem aizdevumiem visās tās publiskās politikas jomās, pārsniedzot sākotnējās saistības par 3,2 %;

17.  uzsver, ka ES iestādēm būtu jārāda piemērs finansēšanas ilgtspējas nodrošināšanā; atzīst EIB kā pasaulē lielākā zaļo obligāciju emitenta statusu un to, ka šīs klimata obligācijas investoriem piedāvā pārredzamu saikni ar atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes projektiem, kas gūst labumu no EIB zaļo obligāciju emisijas ieņēmumiem, pamatojoties uz EIB ziņošanas sistēmu par projektu nodrošinātajiem ieguvumiem klimata jomā, tostarp tādiem ietekmes rādītājiem kā novērstās siltumnīcefekta gāzu emisijas, absolūto emisiju līmenis, ietaupītais enerģijas patēriņš un uzstādītā papildu ražošanas jauda;

18.  šajā saistībā atzinīgi vērtē ilgtspējas izpratnes obligāciju pirmo emisiju — 500 miljonus EUR, kas tiks atvēlēti ļoti ietekmīgiem projektiem ar mērķi atbalstīt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus ar stingriem pārredzamības un tirgus standartiem nodrošinot sociāli atbildīgu investoru uzticību;

19.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ir sasniegusi savu 25 % mērķi, ko noteikusi ar klimata jomu saistītam finansējumam; ar bažām atzīmē, ka Komisija turpretim 20 % mērķi nav sasniegusi;

20.  atzinīgi vērtē to, ka ir izstrādāta iniciatīva "Energoviedu ēku vieda finansēšana", kuras mērķis ir nodrošināt investīcijas dzīvojamo māju energoefektivitātes projektos, kas pievilcīgāki privātiem investoriem, garantijai prātīgi izmantojot ES dotācijas; atzinīgi vērtē arī to, ka EIB nesen ir sākusi investēt sociālajos mājokļos;

21.  iesaka EIB pieņemt enerģētikas stratēģiju, kas ir pilnīgi saderīga ar Parīzes nolīguma mērķiem, ņemot vērā pētījumu rezultātus un ieteikumus, kas ir iekļauti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā par to, kāda ietekme būtu globālās temperatūras pieaugumam par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un par saistītajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas veidiem, ņemot vērā nepieciešamību stiprināt globālo reakciju uz klimata pārmaiņu radīto apdraudējumu, ilgtspējīgu attīstību un centieniem izskaust nabadzību;

22.  aicina EIB turpināt aizdevumu piešķiršanu Eiropas enerģētikas politikas mērķu atbalstam;

23.  aicina EIB turpināt īstenot projektus, kas ir saistīti ar klimata pārmaiņām un vides aizsardzību, ņemot vērā, ka ES ir viena no Parīzes nolīguma parakstītājām, un atgādina par ES apņemšanos līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 40 %;

24.  uzsver, ka EIB finansējumam ir liela nozīme atjaunojamās enerģijas kapacitātes palielināšanā un energoefektivitātes uzlabošanā tādās nozarēs kā rūpniecība un transports;

25.  aicina EIB sadarboties ar maziem tirgus dalībniekiem un kopienu kooperatīviem, lai sāktu apkopot maza mēroga projektus atjaunojamās enerģijas jomā nolūkā padarīt tos atbilstīgus EIB finansējuma saņemšanai;

Infrastruktūra

26.  uzsver EIB sniegto atbalstu drošai un efektīvai energoapgādes, transporta un pilsētu teritoriju infrastruktūrai, 2017. gadā parakstot aizdevumus 18 miljardu EUR apmērā, lai atbalstītu savas infrastruktūras politikas mērķi, un aizdevumiem pilsētu attīstībai nodrošinot vairāk nekā 22 miljardus EUR;

27.  aicina EIB turpināt aizdevumu piešķiršanu Eiropas enerģētikas politikas mērķu atbalstam;

MVU un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu

28.  atzinīgi vērtē EIB grupas spēcīgo atbalstu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu — kopējās investīcijas 29,6 miljardu EUR apmērā, kas labvēlīgi ietekmēja 287 000 uzņēmumus, kuros nodarbināti 3,9 miljoni cilvēku;

29.  atgādina, ka saskaņā ar EIB sniegto informāciju lieli uzņēmumi divreiz biežāk nekā MVU ir novatori un ka pastāv par 50 % lielāka iespējamība, ka novatoriskiem jauniem uzņēmumiem ir ierobežotāka pieeja kreditēšanai nekā citiem uzņēmumiem; mudina EIB atbalstīt mazākus uzņēmumus, piešķirot tiem mazākus aizdevumus, lai panāktu lielāku ietekmi uz plašāku Eiropas ekonomikas daļu;

30.  ņemot vērā MVU stratēģisko lomu, uzskata, ka bankas stratēģijā attiecībā uz MVU būtu jāparedz EIB administratīvo un konsultatīvo spēju stiprināšana, lai sniegtu informāciju un tehnisko atbalstu MVU saistībā ar projektu izstrādi un pieteikšanos finansējumam;

31.  atzinīgi vērtē EIB Vides un sociālajā rokasgrāmatā izklāstītos desmit standartus, kas kalpo par priekšnoteikumu dalībai EIB aizdošanas operācijās, tostarp tādās jomās kā piesārņojuma novēršana un mazināšana, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmas, ar klimatu saistīti standarti, kultūras mantojums, piespiedu pārvietošana, neaizsargātu grupu tiesības un intereses, nodarbinātības standarti, darba drošība un sabiedrības veselība, drošums un drošība un ieinteresēto personu iesaistīšanās;

Pārskatatbildība, pārredzamība un komunikācija

32.  mudina EIB un tās ieinteresētās personas apsvērt reformas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu EIB pārvaldības demokratizāciju un uzlabotu tās operāciju pārredzamību un ilgtspēju;

33.  aicina EIB pastiprināt komunikācijas centienus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi iesaistīt ES iedzīvotājus, lai labāk izskaidrotu savu politikas pasākumu mērķi; šajā saistībā uzskata, ka ir jāapsver iespēja stiprināt EIB finansēšanas spēju, cita starpā tā konkrēti parādot ES ieguldījumu iedzīvotāju ikdienas dzīvē;

34.  ar bažām norāda, ka vispārējie administratīvie izdevumi turpina palielināties, ko primāri izraisa ar personālu saistītu izmaksu pieaugums; brīdina par risku, ka EIB kapitāla bāzei arī turpmāk var palielināties izmaksu/ienākumu attiecība; prasa EIB saglabāt izmaksu kontroli un vienkāršu un efektīvu vadības struktūru un nepieļaut virzību uz tādu vadības struktūru, kurā ir liels administratīvo darbinieku skaits;

35.  ņem vērā EIB nesen panāktos pārredzamības uzlabojumus saskaņā ar pārskatīto ESIF regulu, piemēram, publicējot Valdes protokolus un ar ESIF galvojumu atbalstīto projektu rezultātu pārskatu, un neatkarīgās investīciju komitejas lēmumu pamatojumu; saprot, ka banka nevar izpaust sensitīvu komercinformāciju;

36.  atgādina, ka EIB grupas pārredzamības politika balstās uz informācijas atklāšanas prezumpciju un ka ikviens var piekļūt EIB grupas dokumentiem un informācijai; aicina EIB vēl vairāk uzlabot pārredzamību, piemēram, publicējot detalizētus protokolus un piešķirot piekļuvi informācijai gan iekšēji — Parlamentam un citām iestādēm, gan sabiedrībai, jo īpaši attiecībā uz līgumu slēgšanas un apakšlīgumu slēgšanas sistēmu, iekšējās izmeklēšanas rezultātiem un darbību un programmu atlasi, uzraudzību un novērtēšanu;

37.  uzskata, ka viena no būtiskajām problēmām, ar ko EIB saskaras, ir pienācīga uzraudzība; uzskata — ņemot vērā bankas lomu un institucionālo sistēmu, ir nepieciešama uzraudzības struktūra;

38.  pieņem zināšanai EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma politikas un procedūru pārskatīšanu; atgādina savu nostāju par EIB sūdzību izskatīšanas mehānismu, kas ir izteikta 2018. gada 3. maija rezolūcijā par 2016. gada ziņojumu par EIB finansiālās darbības kontroli(1); mudina EIB nodrošināt par sūdzību izskatīšanas mehānismu atbildīgā biroja neatkarību un efektivitāti un vēl vairāk samazināt birokrātiju, palielināt savu spēju veikt makroekonomisko analīzi un panākt dzimumu līdzsvarotāku pārstāvību vadošajos amatos;

39.  atzinīgi vērtē to, ka rezultātu mērījumu lapas investīciju projektiem, uz kuriem attiecas ES garantija, tagad pēc pieprasījuma ir jāiesniedz Parlamentam;

40.  uzsver, ka ir jānodrošina augsts pārredzamības līmenis attiecībā uz EIB izmantotiem finanšu starpniekiem (it īpaši komercbankām, bet arī mikrofinansēšanas institūcijām un kooperatīviem), lai nodrošinātu, ka ar starpnieku palīdzību izsniegtajiem aizdevumiem tiek piemērotas tādas pašas pārredzamības prasības kā citu veidu aizdevumiem;

41.  atzinīgi vērtē EIB ekonomiskās noturības iniciatīvu (ENI) kā daļu no ES kopīgās atbildes uz migrācijas un bēgļu krīzi un to, ka šajā iniciatīvā galvenā uzmanība veltīta migrācijas pamatcēloņu novēršanai; uzstāj uz nepieciešamību to cieši koordinēt un papildināt ar ES ārējo investīciju plānu; atzīmē, ka saskaņā ar pašreizējām aplēsēm no 26 ENI projektiem un 2,8 miljardu EUR investīcijām labumu gūs vairāk nekā 1500 mazāki uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu un ka līdz ar to šie projekti un investīcijas palīdzēs uzturēt vairāk nekā 100 000 darbvietu;

42.  aicina EIB, balstoties uz ESIF gūto pieredzi, veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai sasniegtu maksimālus gaidāmās programmas InvestEU rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot reģionālajai un sociālajai nevienlīdzībai un dalībvalstīm, kas ir cietušas no ekonomikas krīzes;

43.  atzinīgi vērtē dienvidu kaimiņreģionam un Rietumbalkānu valstīm paredzētā ENI finansējuma palielinājumu par 6 miljardiem EUR piecu gadu laikposmā, sākot no 2016. gada oktobra, papildus jau ieplānotajiem 7,5 miljardiem EUR, kā arī galvenās uzmanības veltīšanu ilgtspējīgai un ļoti svarīgai infrastruktūrai;

44.  uzsver ekonomikas noturības attīstīšanas nozīmi uzņēmējās un tranzīta valstīs, ko panāk, atbalstot darbvietu radīšanu un vietējiem, kā arī pārvietotajiem iedzīvotājiem nepieciešamās infrastruktūras būvniecību; atzinīgi vērtē to, ka bēgļu kopienas arī var izmantot iespējas palielināt savu pašpaļāvību un dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi; uzsver, ka investīcijām ekonomikas noturībā būtu jāpalīdz uzlabot reģionu sagatavotību turpmākiem ārējiem satricinājumiem un palielināt stabilitāti nestabilās valstīs;

45.  ņem vērā ESIF trešo gadadienu un atzīst tā sasniegumus, paužot atzinību par to, ka kopš tā laika, kad likumdevēji apstiprināja ESIF regulu (Regula (ES) 2015/1017)(2), visā Savienībā ir piesaistīti ieguldījumi 335 miljardu EUR apmērā un atbilstīgi šiem ieguldījumiem apstiprinātas 898 operācijas visās 28 dalībvalstīs, turklāt divas trešdaļas no šā ieguldījumu apjoma piesaistītas no privātiem resursiem, kā arī pauž atzinību par to, ka ir pārsniegts 2015. gadā noteiktais sākotnējais mērķis piesaistīt ieguldījumus 315 miljardu EUR apmērā; vērš uzmanību uz Eiropadomes un Eiropas Parlamenta lēmumu pagarināt ESIF darbības termiņu līdz 2020. gadam un palielināt tā finansēšanas spējas līdz 500 miljardiem EUR;

46.  uzsver, ka ir jāpaātrina darbs saistībā ar kapitāla tirgu savienības izveidi, tādējādi ļaujot EIB vairāk koncentrēties uz tirgus nepilnību novēršanu un nodrošināt finansējumu ļoti riskantiem projektiem;

47.  atkārtoti atzīst nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktību, atbalstot tirgus virzītus mehānismus, piemēram, ESIF, kas veicina ilgtermiņa investīcijas reālajā ekonomikā, mobilizē privātās investīcijas un rada būtisku makroekonomisko ietekmi un darbvietas nozarēs, kas ir svarīgas Savienības nākotnei arī pēc pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas beigām;

48.  mudina savlaicīgi izveidot turpinājuma iniciatīvu laikposmam pēc 2020. gada, lai nodrošinātu nepieciešamo nepārtrauktību, un tajā būtu jāiekļauj no ESIF gūtā pieredze un jāsaglabā galvenie panākumu faktori;

49.  uzskata, ka EIB grupai ir bijusi būtiska nozīme ESIF panākumos, jo saņēmējiem un starpniekiem tā ir vienīgā sarunu partnere un ekskluzīva īstenošanas partnere; uzskata — lai izvairītos no dublēšanās, visās turpmākajās InvestEU programmās Eiropas Investīciju bankai ir jābūt ES pašsaprotamajai partnerei, kas veic bankas uzdevumus (valsts kase, aktīvu pārvaldība, riska novērtējums) saistībā ar finanšu instrumentu īstenošanu;

50.  aicina EIB grupu pastiprināt sadarbību ar valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm un aicina EIB turpināt šādā garā, lai nodrošinātu iesaistošu komunikāciju un turpinātu attīstīt konsultācijas un tehnisko palīdzību nolūkā ilgtermiņā atbalstīt ģeogrāfisku līdzsvaru; atzīmē saistībā ar ESIF projektiem gūto ļoti dažādo pieredzi; atbalsta un veicina turpmāku paraugprakses apmaiņu starp EIB un dalībvalstīm, lai uzlabotu ekonomisko efektivitāti;

Aizdevumi ārpus Eiropas Savienības

51.  atzinīgi vērtē EIB svarīgo lomu finansējuma piešķiršanā ārpus ES, veicot ārējo aizdevumu darbības; uzsver to, ka EIB efektīvi pārvalda ārējo aizdevumu mandātu, kā 2018. gada jūnijā tika apliecināts neatkarīgā novērtējumā, atzīstot tā nozīmi un efektivitāti ES finansējuma sniegšanā trešām valstīm par minimālām izmaksām no Savienības budžeta; prasa Eiropas Revīzijas palātai sagatavot īpašu ziņojumu par EIB ārējo aizdevumu darbības rezultātiem un atbilstību ES politikas nostādnēm;

52.  uzskata, ka EIB arī turpmāk būtu jāuzņemas vadošā loma trešām valstīm paredzētu jaunu finansēšanas mehānismu izveidē, vienlaikus nodrošinot, ka šie mehānismi ir tādu vietējo uzņēmēju interesēs, kuri vēlas nodibināt vietējos uzņēmumus — bieži vien mikrouzņēmumus vai mazus uzņēmumus —, tādējādi pirmkārt un galvenokārt sniedzot ieguldījumu vietējā ekonomikā, kam EIB lēmumos par aizdevumiem tiek piešķirta prioritāte;

53.  uzskata, ka EIB būtu jāturpina pašreizējās ārpolitikas darbības, tostarp izmantojot tādus instrumentus kā, piemēram, aizdevumu mandātus attiecībā uz trešām valstīm; atzinīgi vērtē to, kā EIB pārvalda ĀKK investīciju mehānismu, galvenokārt atbalstot projektus, kuri veicina privātā sektora attīstību; šajā saistībā uzsver, ka ir būtiski, lai EIB kā ES galvenā divpusējā finanšu instrumenta loma tiktu skaidri atspoguļota struktūrā, kas attiecas uz finansēšanu ārpus ES laikposmā pēc 2020. gada;

54.  uzskata, ka EIB darbības jāīsteno, nodrošinot pilnīgu atbilstību citām Eiropas Savienības politikas jomām un darbībām saskaņā ar LESD 7. pantu un Pamattiesību hartu;

55.  uzsver, cik svarīga ir EIB ikgadējā ziņošana par to, kā tās darbībās ārpus Savienības tiek ievērots politikas saskaņotības princips, kas nosaka Savienības ārējo darbību, ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgums;

56.  atgādina EIB, ka tai jārīkojas atbilstoši ārējo aizdevumu mandātā paredzētajam uzdevumam veicināt attīstību, lai nodrošinātu, ka investīcijas jaunattīstības valstīs sniedz vietējām nodokļu iestādēm ieņēmumus, kas tām pienākas;

57.  ņem vērā to, ka pusē no visām EIB aizdevumu operācijām, kas veiktas saskaņā ar ārējo aizdevumu mandātu, līdzekļus saņem vietējie finanšu starpnieki ar mērķi veicināt mikroaizdevumus, un prasa EIB sniegt pilnīgāku un sistemātiskāku informāciju par tās finanšu starpnieku veiktajiem tālākaizdevumiem;

58.  atgādina, ka EIB darbībām jāatspoguļo Savienības iekšējā un ārējā politika; uzsver, ka tās kreditēšanas noteikumiem būtu jāveicina attiecīgo politikas mērķu sasniegšana un jo īpaši Savienības perifēro reģionu attīstība, veicinot izaugsmi un nodarbinātību; aicina EIB vēl vairāk pastiprināt tehniskās palīdzības mehānismu un aktīvāk sniegt finanšu konsultācijas vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm posmā pirms projektu apstiprināšanas, lai tādējādi atvieglotu pieejamību un iesaistītu visas dalībvalstis, it īpaši tās, kurās ir viszemākais apstiprināto projektu īpatsvars;

59.  aicina EIB veikt būtiskas investīcijas austrumu kaimiņreģiona valstīs īstenojamajā pārejā vides jomā;

60.  aicina EIB intensīvāk strādāt pie pasaules mēroga finansēšanas operācijām, cenšoties dažādot savas investīcijas tādās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu enerģija un aprites ekonomika, jo tajās ir vajadzīga vērienīgāka rīcība, kas sniedzas pāri vienas valsts robežām, aptverot reģionus, valsts pārvaldes vienības un mazākus uzņēmumus, un prasa līdzekļus vairs neieguldīt projektos, kas var nopietni apdraudēt vidi un dabas resursus;

61.  uzsver EIB finansēšanas darbību nozīmi austrumu kaimiņreģionā; prasa EIB palielināt savu kreditēšanas darbību austrumu kaimiņreģionā, lai atbalstītu investīcijas valstīs, kuras īsteno ar ES noslēgtus asociācijas nolīgumus;

Nodokļu saistību izpilde

62.  atzinīgi vērtē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas satvaru, ko EIB pieņēma 2018. gada janvārī, nosakot pamatprincipus, kas EIB grupas darbībās regulē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un saistītos integritātes aspektus;

63.  atzinīgi vērtē progresu, ko EIB ir panākusi, pieņemot visaugstākos standartus, lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu, pilnībā piemērojot ES politikas nostādnes un standartus, piemēram, ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas; šajā sakarā aicina EIB izbeigt sadarbību ar starpniekiem, valstīm un jurisdikcijām, kas ir iekļautas minētajā sarakstā; uzsver — ir absolūti nepieciešams, lai EIB saglabātu nepārtrauktu modrību un pielāgotu savas darbības pastāvīgi mainīgajiem apstākļiem saistībā ar šādu praksi;

64.  mudina EIB turpināt veikt pastiprinātas uzticamības pārbaudes attiecībā uz katru darbību, kurai ir konstatēti augstāka riska faktori, piemēram, saistība ar neatbilstīgu jurisdikciju, nodokļu riska rādītāji un operācijas ar sarežģītām vairāku jurisdikciju struktūrām neatkarīgi no tā, vai pastāv saistība ar neatbilstīgu jurisdikciju;

65.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu informāciju par galīgajiem saņēmējiem un efektīvi novērst darījumus ar finanšu starpniekiem, piemēram, komercbankām un ieguldījumu sabiedrībām, kuriem ir slikta reputācija saistībā ar pārredzamību, krāpšanu, korupciju, organizēto noziedzību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

66.  atzinīgi vērtē to, ka EIB ņem vērā nodokļu ietekmi valstīs, kurās tā veic investīcijas, un to, kā šīs investīcijas veicina ekonomikas attīstību, darbvietu radīšanu un nevienlīdzības mazināšanu;

67.  aicina EIB pastiprināt komunikācijas centienus; uzskata, ka ir ļoti svarīgi iesaistīt ES iedzīvotājus, lai labāk izskaidrotu savas politikas pasākumu mērķus un tādējādi konkrēti parādītu ES ieguldījumu iedzīvotāju ikdienas dzīvē;

68.  sagaida, ka EIB pielāgos savas iekšējās politikas nostādnes, tajās atspoguļojot jaunāko pieņemto tiesisko regulējumu, lai līdz ar cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas cīnītos arī pret nodokļu apiešanu, kā tas izklāstīts Komisijas 2018. gada 21. marta paziņojumā par to, ka ES tiesību aktos, ar ko pārvalda jo īpaši finanšu un investīciju darījumus, noteiktas jaunas prasības pret nodokļu apiešanu (C(2018)1756);

69.  mudina EIB sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un valsts pārvaldes iestādēm, lai nepieļautu krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES (Brexit)

70.  mudina Brexit sarunu vedējus panākt vienošanos par pakāpenisku Apvienotās Karalistes dalības pārtraukšanu EIB portfelī, kuru veido arī Apvienotās Karalistes iemaksa, par Apvienotās Karalistes iemaksātā kapitāla atlīdzināšanu un par EIB un tās aktīvu turpmāku aizsardzību Apvienotajā Karalistē; uzsver, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES nedrīkst ietekmēt EIB piešķirto AAA vērtējumu;

71.  prasa rast taisnīgu risinājumu attiecībā uz EIB darbiniekiem no Apvienotās Karalistes;

72.  atzinīgi vērtē to, ka tiek veidotas reģionālas investīciju platformas, lai novērstu tirgus nepilnības un nodrošinātu konkrētas valstu vajadzības;

73.  vēlreiz uzsver, ka EIB finansējuma ģeogrāfiskajam pārklājumam ir jākļūst vienmērīgākam — 2017. gadā 70 % no EIB finansējuma saņēma sešas dalībvalstis, kaut gan viens no EIB mērķiem ir ekonomiska un sociāla kohēzija Savienībā; tā vietā pieprasa nodrošināt projektu un investīciju dinamisku, taisnīgu un pārredzamu ģeogrāfisko sadalījumu starp dalībvalstīm, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem;

o
o   o

74.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0198.
(2) OV L 169, 1.7.2015., 1.lpp.


Diferencēta integrācija
PDF 334kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par diferencētu integrāciju (2018/2093(INI))
P8_TA-PROV(2019)0044A8-0402/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. marta dokumentu ”Baltā grāmata par Eiropas nākotni. Pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES-27 līdz 2025. gadam” (COM(2017)2025) un tam pievienotos pārdomu dokumentus par ES finanšu nākotni, Eiropas aizsardzības nākotni, ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu, globalizācijas iespēju izmantošanu un Eiropas sociālo dimensiju,

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. decembra rezolūciju par konstitucionālajām problēmām, kas saistītas ar vairāku līmeņu pārvaldību Eiropas Savienībā(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Budžeta komitejas atzinumus (A8-0402/2018);

A.  tā kā diferencēta integrācija ir jēdziens ar daudzām nozīmēm, kurās ietvertas dažādas parādības, gan no politiskā, gan arī tehniskā viedokļa;

B.  tā kā integrācijas procesus Eiropas Savienībā raksturo strauji pieaugošs tādu situāciju skaits un dažādība, kas ietver atšķirīgu integrāciju gan primāro, gan sekundāro tiesību aktu kontekstā;

C.  tā kā atkarībā no nacionālā konteksta ievērojami atšķiras diferencētas integrācijas jēdziena politiskā izpratne; tā kā dažās dalībvalstīs, kuras ilgāku laiku ir bijušas Savienības dalībvalstis, šim jēdzienam ir pozitīva nozīme un tas tiek saistīts ar ideju par ”celmlaužu grupas” izveidi, lai panāktu straujāku progresu integrācijas padziļināšanā, savukārt dalībvalstīs, kuras ir nesen pievienojušās Savienībai, šis jēdziens bieži tiek uztverts kā ceļš uz pirmās klases un otrās klases Savienības dalībvalstīm;

D.  tā kā diferencēta integrācija attiecas arī uz daudziem dažādiem mehānismiem, kuriem var būt ļoti dažāda ietekme uz Eiropas integrāciju; tā kā ir jāizšķir ar laiku saistīta diferenciācija vai vairāku ātrumu Eiropa, kurai mērķi ir vieni un tie paši, taču to sasniegšanas ātrums ir dažāds, veidu diferenciācija, vai tā dēvētā à la carte Eiropa, kā arī telpiskā diferenciācija, kas bieži tiek dēvēta par mainīgo ģeometriju;

E.  tā kā diferenciācija ir bijusi stabila Eiropas integrācijas iezīme ne tikai ES kompetences jomās, bet arī citur, un tā dažkārt ir ļāvusi vienlaikus padziļināt un paplašināt ES; tā kā līdz ar to nav iespējams stāties pretī diferenciācijai un integrācijai, ne arī uzskatīt diferenciāciju par inovatīvu Savienības nākotnes ceļu;

F.  tā kā, ja diferencēta integrācija var būt pragmatisks risinājums, lai veicinātu Eiropas integrāciju, tā būtu jāizmanto ierobežotā apjomā un ar šauri definētām robežām, ņemot vērā risku sadrumstalot Savienību un tās iestāžu sistēmu; tā kā diferencētās integrācijas gala mērķim vajadzētu būt dalībvalstu iekļaušanas, nevis izslēgšanai veicināšanai;

G.  tā kā pēc pieredzes var teikt, ja savstarpējā atkarība ir integrācijas faktors, tad politizācija bieži rada tai šķēršļus; tā kā līdz ar to ES politikas jomas, kurām ir raksturīga dziļākā integrācija, piemēram, iekšējā tirgus saskaņošana un regulēšana, visbiežāk ir tās, kuras ir vismazāk politizētas, tomēr šķiet, ka diferencētā integrācija visbiežāk rodas politikas jomās, kurām ir raksturīga augsta politiskā polarizācija, tādās kā monetārā politika, aizsardzība, robežkontrole, pamattiesības vai nodokļu uzlikšana;

H.  tā kā politisko saišu izveidošana un dalībvalstu savstarpējā atkarība sniedz izšķirošu ieguldījumu to integrācijā Savienībā,

I.  tā kā Līgumos dalībvalstīm ir paredzēta iespēja īstenot dažādus integrācijas ceļus, proti, izmantojot ciešāku sadarbību (Līguma par Eiropas Savienību (LES) 20. pants) un pastāvīgu strukturētu sadarbību (LES 46. pants), tomēr neparedzot noteikumus par pastāvīgu elastību vai diferencētu integrāciju kā ilgtermiņa mērķi vai Eiropas integrācijas principu; tā kā šiem dažādajiem integrācijas veidiem būtu jāattiecas tikai uz ierobežotu skaitu politikas jomu, tiem vajadzētu būt iekļaujošiem, lai dotu iespēju piedalīties visām dalībvalstīm, un tiem nevajadzētu apdraudēt procesu, kura mērķis ir izveidot aizvien ciešāku Savienību, kā noteikts LES 1. pantā;

tā kā tagad ir arī panākta ciešāka sadarbība kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā, veicinot patiesas Eiropas aizsardzības savienības izveidi;

J.  tā kā, izņemot finanšu darījumu nodokli, visus esošos diferencētas integrācijas gadījumus Padome būtu varējusi pieņemt ar kvalificēta vairākuma balsošanu, ja vienprātības vietā tas būtu bijis paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 329. panta 2. punktā;

K.  tā kā dažiem diferencētās integrācijas veidiem var būt centrtieces ietekme, kas piesaista vēl vairāk dalībvalstu, kuras vēlāk pievienotos šai iniciatīvai;

L.  tā kā diferenciācijas procesa rezultātā ES tiesiskajā regulējumā ir izveidotas iniciatīvas, kā arī dažas elastīgākas starpvaldību juridiskās vienošanās, kuru rezultātā ir izveidota sarežģīta sistēma, kuru ir grūti saprast iedzīvotājiem;

M.  tā kā dalībvalstis nav vienīgās potenciālās diferencētās integrācijas dalībnieces; tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)(4) jau ir atļauta transnacionālā sadarbība, pamatojoties uz kopīgām interesēm,

1.  uzskata, ka diskusijām par diferencēto integrāciju nevajadzētu būt par diferenciāciju vai pret to, bet gan par labākajiem veidiem, kā īstenot diferencētu integrāciju — kas jau ir politiskā realitāte — ES iestāžu sistēmā Savienības un tās pilsoņu labākajās interesēs;

2.  atgādina par saviem secinājumiem, ka starpvaldību lēmumu veidošanas struktūras un procesi palielina institucionālās atbildības sarežģītību un samazina pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību un ka Savienības darbībai vispiemērotākā ir Kopienas metode;

3.  uzskata, ka diferencētai integrācijai ir jāatspoguļo ideja, ka Eiropa nepiemēro visiem vienādu pieeju un tai ir jāpielāgojas iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm; uzskata, ka dažkārt var būt nepieciešama diferenciācija, lai sāktu jaunus Eiropas projektus un izkļūtu no strupceļa, kas izriet no valsts politiskajiem apstākļiem, kuri nav saistīti ar kopīgo projektu; turklāt uzskata, ka diferenciāciju ir jāizmanto kā konstitucionālu instrumentu, lai nodrošinātu elastīgumu, neapdraudot Savienības vispārējās intereses un tās iedzīvotāju tiesību un iespēju vienlīdzību; atkārto, ka diferenciāciju vajadzētu pieļaut tikai kā pagaidu risinājumu ceļā uz efektīvāku un integrētāku politikas veidošanu;

4.   uzskata, ka Eiropadomei ir jāvelta nepieciešamais laiks, lai izveidotu Eiropas programmu, parādot kopīgo pasākumu radītos ieguvumus un mēģinot pārliecināt visas dalībvalstis piedalīties šajos pasākumos; uzsver, ka jebkāda veida diferencēta integrācija, saskaņā ar kuru tiek panākta vienošanās, ir tikai otrais labākais risinājums, nevis stratēģiska prioritāte;

5.  atkārtoti pauž pārliecību, ka saskaņā ar LES 46. un 20. pantu ir jāsaglabā diferencēta integrācija, kas būtu pieejama visām dalībvalstīm un kas arī turpmāk kalpotu par paraugu dziļākai Eiropas integrācijai, kurā neviena no dalībvalstīm joprojām nav izslēgta no ilgtermiņa politikas, un to nevajadzētu uztvert kā līdzekli, lai veicinātu à la carte risinājumus, kas draud vājināt Savienības metodes un ES institucionālo sistēmu;

6.  apstiprina, ka jebkāda veida diferencēšanas iniciatīva, kas izraisa Savienības pirmās un otrās šķiras dalībvalstu izveidi vai šādu uztveri, būtu ievērojama politiska neveiksme, kas negatīvi ietekmētu ES projektu;

7.  prasa, lai katrs nākamais diferencētas integrācijas modelis būtu veidots tā, lai dotu stimulu un pilnībā atbalstītu dalībvalstis to centienos “izvēlēties piedalīšanos” to ekonomiskās attīstības un pārveides darbībās ar mērķi saprātīgā termiņā izpildīt vajadzīgos kritērijus;

8.  uzskata, ka, lai apmierinātu vajadzību pēc elastīgiem instrumentiem, ir jāatrisina kāda no pamatproblēmām; tādēļ aicina vēl lielākā mērā pārkārtot Padomes balsošanas procedūru no vienprātības uz kvalificēta vairākuma balsošanu, izmantojot pārejas klauzulu (LES 48. panta 7. punkts);

9.  uzskata, ka diferencētai integrācijai vienmēr jānotiek saskaņā ar Līguma noteikumiem, jāsaglabā ES iestāžu vienotība un tā nedrīkst radīt paralēlu institucionālu kārtību vai pasākumus, kas ir netieši pretrunā ES tiesību aktu garam un pamatprincipiem, bet tā vietā būtu jāļauj vajadzības gadījumā izveidot īpašas struktūras, neskarot ES iestāžu kompetenci un lomu; norāda, ka elastīgumu un pielāgošanos nacionālām, reģionālām vai vietējām īpatnībām varētu nodrošināt ar noteikumiem sekundārajos tiesību aktos;

10.  uzsver, ka diferencēta integrācija nedrīkstētu radīt sarežģītāku lēmumu pieņemšanas procesu, kas apdraudētu ES iestāžu pārskatatbildību;

11.  uzskata Brexit par iespēju atteikties no nepiedalīšanās izvēles (opting out) modeļiem un pāriet uz nediskriminējošiem un atbalstošiem piedalīšanās izvēles (opting in) modeļiem; uzsver, ka progresu virzībā uz “arvien ciešāku savienību” šie piedalīšanās izvēles modeļi neierobežotu līdz “mazākajam kopsaucējam” viena vienīga risinājuma veidā, bet atvēlētu virzībā nepieciešamo elastību, vienlaikus atstājot atvērtas durvis dalībvalstīm, kas gan vēlas, gan spēj izpildīt vajadzīgos kritērijus;

12.  prasa, lai nākamajā Līgumu pārskatīšanā tiktu sakārtots pašreizējais diferencēšanas process, pārtraucot atsevišķu dalībvalstu spēkā esošo praksi par pastāvīgām nepiedalīšanās klauzulām un izņēmumiem no primārajiem ES tiesību aktiem, jo tie rada negatīvu diferenciāciju primārajos ES tiesību aktos, izkropļo ES tiesību aktu viendabību un apdraud ES sociālo kohēziju;

13.  tomēr atzīst, ka jaunajiem locekļiem tikai un vienīgi izņēmuma kārtā, uz laiku un atsevišķos gadījumos varētu būt nepieciešami daži pārejas periodi; uzskata, ka ir jāievieš skaidri un izpildāmi juridiski noteikumi, lai novērstu šādu pārejas periodu izplatīšanos;

14.  tādēļ prasa, lai ES dalības priekšnoteikums būtu pilnīga atbilstība ES primārajiem tiesību aktiem visās politikas jomās, savukārt tām valstīm, kas vēlas veidot ciešas attiecības ar ES, taču nevēlas pilnībā ievērot primāros tiesību aktus un kuras vai nu nepievienosies vai nevarēs pievienoties ES, būtu jāpiedāvā noteikta veida partnerība; uzskata, ka šādām attiecībām būtu jāparedz pienākumi, kas atbilst attiecīgajām tiesībām, piemēram, iemaksa ES budžetā, un tās priekšnoteikumam ir jābūt Savienības pamatvērtību, tiesiskuma un saistībā ar dalību iekšējā tirgū — četru brīvību ievērošanai;

15.  uzsver to, ka ES pamatvērtību ievērošana un sargāšana ir Eiropas Savienības kā uz vērtībām balstītas kopienas pamatakmens un ka šīs vērtības vieno dalībvalstis; tādēļ uzskata, ka diferencēšanu nevajadzētu pieļaut attiecībā uz LES 2. pantā noteikto pamattiesību un vērtību ievērošanu; turklāt uzskata, ka diferenciāciju nedrīkst atļaut politikas jomās, kurās neiesaistītās dalībvalstis varētu radīt negatīvas papildu sekas, piemēram, ekonomisko un sociālo dempingu; prasa, lai Komisija, iesniedzot priekšlikumu par ciešāku sadarbību, rūpīgi izvērtētu iespējamo centrbēdzes ietekmi, tostarp ilgtermiņā;

16.  atgādina tā ieteikumu definēt partnerības jēdzienu, lai izveidotu ap ES partneru loku, kuru veidotu valstis, kas nevar pievienoties vai nepievienosies Savienībai, bet tomēr vēlas ciešas attiecības ar ES(5);

17.  ierosina paredzēt īpašu procedūru, kas ļautu pēc noteikta gadu skaita, kad konkrēts dalībvalstu skaits, kas pārstāv kvalificētu balsu vairākumu Padomē, uzsāks ciešāku sadarbību, un pēc Parlamenta piekrišanas saņemšanas ES acquis iekļaut ciešākas sadarbības noteikumus;

18.  uzsver, ka elastīgumu un diferenciāciju ir jāīsteno vienlaikus ar kopīgo noteikumu stiprināšanu pamatjomās, lai nodrošinātu, ka diferenciācija nerada politisku sadrumstalotību; tādēļ uzskata, ka turpmākajā Eiropas institucionālajā sistēmā būtu neizbēgami jāiekļauj Eiropas pīlāri politikas, ekonomikas, sociālajā un vides tiesību jomā;

19.  atzīst, ka reģionālajai sadarbībai ir svarīga nozīme Eiropas integrācijas stiprināšanā, un uzskata, ka tās turpmākajai attīstībai ir liels potenciāls nostiprināt un padziļināt integrāciju, pielāgojot to vietējām īpatnībām un izmantojot gatavību sadarboties;

20.  ierosina ES tiesību aktos un budžetā izstrādāt instrumentus, lai pārbaudītu pārrobežu iniciatīvas par jautājumiem, kas attiecas uz ES jautājumiem, kuri pārstāv ES mēroga intereses un kuri, iespējams, varētu kļūt par tiesību aktu priekšlikumiem vai ciešākas sadarbības gadījumiem;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(2) OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.
(3) OV C 468, 15.12.2016., 176. lpp.
(4) OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.
(5) OV C 252, 18.7.2018., 207. lpp.


Ombuda stratēģiskā izmeklēšana OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību
PDF 340kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību (2018/2096(INI))
P8_TA-PROV(2019)0045A8-0420/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. panta 3. punktu un tā noteikumus par piekļuvi Savienības iestāžu dokumentiem,

–  ņemot vērā LESD 228. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 11. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas ombuda statūtu 3. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par publisku piekļuvi dokumentiem (Reglamenta 116. panta 7. punkts) 2014. un 2015. gadā(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti ES iestādēs(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu interpretāciju un īstenošanu(5),

–  ņemot vērā 2.6. un 2.7. punktu LIX COSAC paziņojumā, kas pieņemts tās pilnsapulcē 2018. gada 17.–19. jūnijā Sofijā,

–  ņemot vērā Ombuda īpašo ziņojumu Eiropas Parlamentam par stratēģiskās izmeklēšanas lietu Nr. OI/2/2017/TE attiecībā uz Padomes likumdošanas procesa pārredzamību,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0420/2018),

A.  tā kā LESD 228. pants un Ombuda statūtu 3. pants ļauj ombudei uz sūdzības pamata vai pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu, ja viņa to uzskata par pamatotu;

B.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 1. pants un 10. panta 3. punkts nosaka, ka Savienības līmeņa lēmumi jāpieņem pēc iespējas atklāti un pēc iespējas tuvināti pilsoņiem;

C.  tā kā Eiropas Parlaments kā iestāde, kas tieši pārstāv pilsoņus, un Eiropas Savienības Padome, kas pārstāv dalībvalstis, ir abas Eiropas likumdevēja daļas, uz kuru divkāršā pamata balstās Eiropas Savienības leģitimitāte;

D.  tā kā Eiropas Parlaments savā likumdošanas procedūrā, arī komiteju posmā, darbojas ļoti pārredzami, dodot iespēju pilsoņiem, medijiem un ieinteresētajām personām skaidri identificēt Parlamentā pastāvošās atšķirīgās nostājas un konkrētu priekšlikumu avotus, kā arī sekot līdzi galīgo lēmumu pieņemšanai;

E.  tā kā saskaņā ar LES 16. panta 8. punktu Padomes sanāksmēm, ja tā lemj un balso par leģislatīva akta projektu, jābūt atklātām;

F.  tā kā lielāko daļu lēmumu, ko varētu pieņemt ar kvalificēta vairākuma balsošanu, Padome pieņem konsensa ceļā bez oficiāla balsojuma;

G.  tā kā ombude ir sākusi izmeklēšanu par likumdošanas diskusiju pārredzamību Padomes darba sagatavošanas struktūrās, 2017. gada 10. martā iesniedzot Padomei 14 jautājumus un sākot sabiedrisko apspriešanu;

H.  tā kā pēc minētās izmeklēšanas ombude secināja, ka Padomes pārredzamības trūkums attiecībā uz publisku piekļuvi normatīvajiem dokumentiem un tās pašreizējā prakse lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamības jomā — sevišķi COREPER sagatavošanas posmā un darba grupu līmenī — jāuzskata par administratīvu kļūmi;

I.  tā kā 2018. gada 9. februārī ombude Padomei sniedza sešus uzlabojumu ierosinājumus un trīs konkrētus ieteikumus par tās darba sagatavošanas struktūru pārredzamību un aicināja Padomi sniegt atbildi;

J.  tā kā Padome tiesību aktos noteiktajā trīs mēnešu termiņā uz ombudes ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem neatbildēja un likumdošanas pārredzamības nozīmības dēļ ombude nolēma šo termiņu nepagarināt un iesniedza ziņojumu Parlamentam,

1.  pauž dziļas bažas par Eiropas Savienībai veltīto vispārējo kritiku, ka tai trūkst demokrātijas; tāpēc uzsver, ka tas, ka viena no trim galvenajām iestādēm pieņem lēmumus, nenodrošinot pārredzamību, kāda piedienas demokrātiskai iestādei, kaitē vērienīgajam Eiropas projektam;

2.  ir stingri pārliecināts, ka bez pilnīgi demokrātiskas un lielā mērā pārredzamas Eiropas līmeņa lēmumu pieņemšanas nav iespējams palielināt pilsoņu uzticēšanos Eiropas projektam un ES iestādēm, īpaši 2019. gada maijā gaidāmo Eiropas vēlēšanu priekšvakarā, un tāpēc ir apņēmies uzlabot visu ES iestāžu demokrātisko pārskatatbildību;

3.  tāpat kā ombude uzskata, ka nodrošināt iedzīvotājiem iespēju sekot līdzi likumdošanas procesam, to saprast un tajā piedalīties ir Līgumos paredzēta juridiska prasība un mūsdienīgas demokrātijas priekšnoteikums;

4.  uzsver, ka augsta līmeņa pārredzamība likumdošanas procesā ir vajadzīga, lai iedzīvotāji, mediji un ieinteresētās personas varētu turēt pie vārda ievēlētos pārstāvjus un valdības;

5.  uzskata, ka augsta līmeņa pārredzamība sargā pret spekulāciju, viltus ziņu un sazvērestības teoriju izplatīšanos, nodrošinādama faktisku pamatu šādu apgalvojumu publiskai atspēkošanai;

6.  atgādina, ka Eiropas Parlaments atklāti un pārredzami pārstāv Eiropas pilsoņu intereses, kā apstiprinājusi ombude, un pieņem zināšanai progresu, ko panākusi Komisija, uzlabojot savus pārredzamības standartus; pauž nožēlu par to, ka Padome salīdzināmus standartus vēl neievēro;

7.  norāda, ka darbs, ko veic Padomes darba sagatavošanas struktūras, t. i., pastāvīgo pārstāvju komitejas (COREPER I + II) un vairāk nekā 150 darba grupas, ir neatņemama Padomes lēmumu pieņemšanas procesa daļa;

8.  pauž nožēlu par to, ka atšķirībā no Parlamenta komiteju sanāksmēm Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmes, kā arī vairākums Padomes debašu notiek aiz slēgtām durvīm; uzskata, ka pilsoņiem, medijiem un ieinteresētajām personām ir jānodrošina piekļuve Padomes un tās darba sagatavošanas struktūru sanāksmēm, izmantojot piemērotus līdzekļus, tostarp tiešraides straumēšanu un straumēšanu tīmeklī, un ka būtu jāpublicē šo sanāksmju protokoli, lai abu Eiropas likumdevēja daļu likumdošanas process būtu lielā mērā pārredzams; uzsver, ka saskaņā ar demokrātiskās leģitimitātes principu abiem likumdevējiem jābūt atbildīgiem sabiedrībai par savu rīcību;

9.  pauž nožēlu par to, ka lielāko daļu dokumentu par likumdošanas procedūrām Padome nepublicē proaktīvi un tādējādi liedz iedzīvotājiem uzzināt, kuri dokumenti tiešām eksistē, un ierobežo viņu tiesības prasīt publisku piekļuvi dokumentiem; pauž nožēlu par to, ka Padomes sniegtā pieejamā informācija par normatīvajiem dokumentiem ir meklējama reģistrā, kas nav pilnīgs un lietotājdraudzīgs; aicina Padomi savā publiskajā reģistrā uzskaitīt visus dokumentus, kas saistīti ar leģislatīvajām procedūrām, neatkarīgi no to formāta un klasifikācijas; šajā sakarā norāda uz Komisijas, Parlamenta un Padomes centieniem izveidot kopīgu leģislatīvo procedūru datubāzi un uzsver, ka visas trīs iestādes ir atbildīgas par strauju šā darba izpildi;

10.  uzskata, ka Padomes prakse ar likumdošanas procedūrām saistītus dokumentus, kas tiek izplatīti tās darba sagatavošanas struktūrām, klasificēt ar norādi “LIMITE” ir pretrunā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūru(6) un tiesību aktos noteikto prasību, ka ir vajadzīga pēc iespējas plaša publiska piekļuve leģislatīvajiem dokumentiem; aicina Padomi pilnībā īstenot EST nolēmumus un pielikt punktu aizvien pastāvošajām nesaskanībām un atšķirīgajai praksei; atgādina, ka norādei “LIMITE” nav stingra juridiskā pamata, un uzskata, ka Padomes iekšējās vadlīnijas būtu jāpārskata, lai garantētu, ka ar norādi “LIMITE” dokumentus var atzīmēt tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, ievērojot EST judikatūru;

11.  pauž nožēlu par to, ka pēc EST sprieduma 2013. gada lietā “Access Info EuropeCOREPER nolēma, ka principā dalībvalsts nosaukums dokumentos, kuri saistīti ar notiekošām likumdošanas procedūrām, dokumenta sagatavotājam būtu jāreģistrē “attiecīgos gadījumos”; atzīst par nepieņemamu to, ka nostājas, ko Padomes darba sagatavošanas struktūrās ieņem atsevišķās dalībvalstis, netiek publiskotas un sistemātiski reģistrētas, tādējādi liedzot pilsoņiem, medijiem un ieinteresētajām personām patiešām rūpīgi sekot līdzi ievēlēto valdību rīcībai;

12.  norāda, ka šis informācijas trūkums turklāt ierobežo valstu parlamentu spēju kontrolēt valstu valdību darbu Padomē, lai gan tā ir būtiska valsts parlamentu funkcija ES likumdošanas procedūrā, un ļauj valstu valdību pārstāvjiem valsts līmenī distancēties no Eiropas līmenī pieņemtiem lēmumiem, kurus paši gatavojuši un pieņēmuši; uzskata, ka šī prakse ir pretrunā Līgumu garam un valstu valdību pārstāvji, kas grauj uzticēšanos Eiropas Savienībai, vainojot Briseli par lēmumiem, kuros paši bijuši iesaistīti, rīkojas bezatbildīgi; uzskata, ka dalībvalstu nostāju sistemātiska reģistrēšana Padomes darba sagatavošanas struktūrās būtu stimuls atturēties no šādas prakses, kas nekavējoties jāizbeidz; norāda, ka šī prakse ir izdevīga politiķiem, kas cenšas mazināt ES leģitimitāti sabiedrības acīs;

13.  uzskata, ka ar demokrātijas principiem nav savienojams tas, ka iestāžu sarunās starp abiem likumdevējiem Padomes darba pārredzamības trūkums noved pie pieejamās informācijas nelīdzsvarotības un līdz ar to strukturālām priekšrocībām Padomei salīdzinājumā ar Eiropas Parlamentu; vēlreiz aicina uzlabot dokumentu un informācijas apmaiņu starp Parlamentu un Padomi un piešķirt Parlamenta pārstāvjiem kā novērotājiem piekļuvi Padomes un tās struktūru sanāksmēm, īpaši attiecībā uz likumdošanas darbu, tādā pašā veidā, kādā Parlaments Padomei piešķir piekļuvi savām sanāksmēm;

14.  atgādina, ka pēc ombudes veiktās stratēģiskās izmeklēšanas par trialogu pārredzamību nav ievēroti ieteikumi, lielā mērā Padomes nevēlēšanās dēļ; uzskata, ka trialogiem jābūt ļoti pārredzamiem, jo vienošanās par leģislatīvajām procedūrām tagad parasti tiek panāktas tieši trialogos; uzskata, ka šajā sakarā būtu proaktīvi jāpublicē attiecīgie dokumenti, jāizveido starpiestāžu darba grafiks un jānosaka, ka sarunas var sākties tikai pēc publiska pilnvarojuma pieņemšanas saskaņā ar ES likumdošanas procesa atklātības un pārredzamības principiem;

15.  prasa, lai Padome kā viena no Eiropas likumdevēja daļām savas darba metodes saskaņo ar Līgumā noteiktajiem parlamentārās demokrātijas un līdzdalības demokrātijas standartiem, kā prasa Līgumi, nevis darbojas kā diplomātisks forums, kas nav tās iecerētā funkcija;

16.  uzskata, ka dalībvalstu valdības, sagatavojot vai iepriekšpieņemot visaptverošus un ar ekonomikas un finanšu jomu saistītus lēmumus tādos neoficiālos veidojumos kā Eurogrupa un Eurosamits, liedz pilsoņiem tiesības uz informāciju un apiet pārredzamības standartus, kā arī pienācīgu demokrātisko kontroli; uzstāj, ka Padomes neoficiālajās struktūrās un darba sagatavošanas struktūrās, jo īpaši Eurogrupā, Eurogrupas jautājumu darba grupā, Finanšu pakalpojumu komitejā un Ekonomikas un finanšu komitejā, nekavējoties ir jāpiemēro ES tiesību akti par pārredzamību un piekļuvi dokumentiem; aicina nākamajā Līgumu pārskatīšanā Eurogrupu pilnībā formalizēt, lai garantētu pienācīgu publisku piekļuvi un parlamentāro uzraudzību;

17.   vēlreiz aicina pārveidot Padomi par īstu likumdošanas palātu, tādējādi izveidojot patiesu divpalātu likumdošanas sistēmu, kurā ietilpst Padome un Parlaments, Komisijai darbojoties kā izpildiestādei; ierosina iesaistīt pašreiz darbojošos Padomes specializētos likumdošanas sastāvus kā vienotās likumdevējas Padomes darba sagatavošanas struktūras, kuru abu sanāksmes būtu publiskas (līdzīgi tam, kā darbojas Eiropas Parlamenta komitejas), visus galīgos likumdošanas lēmumus pieņemot vienotajā likumdevējā Padomē;

18.  uzskata, ka publiska balsošana ir viena no demokrātiskas lēmumu pieņemšanas pamatiezīmēm; mudina Padomi izmantot kvalificēta vairākuma balsošanas iespēju un pēc iespējas atturēties no lēmumu pieņemšanas konsensa ceļā bez oficiāla publiska balsojuma;

19.  pilnībā atbalsta Eiropas ombudes ieteikumus Padomei un mudina Padomi darīt, mazākais, visu nepieciešamo, lai pēc iespējas ātri īstenotu ombudes ieteikumus, proti:

   a) sistemātiski reģistrēt dalībvalstu valdību identitāti, kad tās izsaka savu nostāju Padomes darba sagatavošanas struktūrās;
   b) izstrādāt skaidrus un publiski pieejamus kritērijus saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā tā piešķir dokumentiem “LIMITE” statusu;
   c) savlaicīgi sistemātiski pārskatīt dokumentu “LIMITE” statusu pirms tiesību akta galīgā varianta pieņemšanas, tostarp pirms neformālajām sarunām (trialoga), kuras sākas brīdī, kad Padome ir panākusi savu sākotnējo nostāju attiecībā uz likumdošanas iniciatīvu;

20.  uzskata, ka atsaukšanos uz dienesta noslēpumu nevar izmantot par ieganstu sistemātiski liegt dokumentu reģistrēšanu un publiskošanu;

21.  pieņem zināšanai Padomes prezidentvalsts Austrijas paziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejai un Lūgumrakstu komitejai, kur aplūkota Eiropas Parlamenta informēšana par progresu Padomes pārdomu procesā attiecībā uz iespējamiem noteikumu un procedūras uzlabojumiem likumdošanas pārredzamības aspektā un pausta gatavība attiecīgā līmenī sadarboties ar Parlamentu, kopīgi apspriežot tēmas, kam vajadzīga iestāžu darba koordinēšana, un pauž nožēlu par to, ka līdz šim Parlamentam nav iesniegti nekādi dokumenti;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropas ombudei, Eiropadomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.
(2) OV C 66, 21.2.2018., 23. lpp.
(3) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(4) OV C 337, 20.9.2018., 120. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0225.
(6) Attiecībā uz iespējami plašu publisko piekļuvi sk. apvienotās lietas C-39/05 P un C-52/05 P Zviedrija un Turco pret Padomi [2008], ECLI:EU:C:2008:374, 34. punkts, lietu C-280/11 P Padome pret Access Info Europe [2013], ECLI:EU:C:2013:671, 27. punkts, kā arī lietu T-540/15 De Capitani pret Eiropas Parlamentu [2018], ECLI:EU:T:2018:167, 80. punkts.

Juridisks paziņojums