Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2019. gada 31. janvāris - BriseleGalīgā redakcija
Grozījumi Parlamenta Reglamentā
 Savienības Muitas kodekss: Campione d'Italia pašvaldības teritorijas un Lugāno ezera Itālijas teritoriālo ūdeņu iekļaušana Savienības muitas teritorijā ***I
 Noteikumi par tiešajiem maksājumiem un atbalstu lauku attīstībai 2019. un 2020. gadā ***I
 Dominikānas Republikas pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem *
 Ekvadoras un Ukrainas pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem *
 Hondurasas pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem *
 Baltkrievijas un Uzbekistānas pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem *
 Aizjūras zemju un teritoriju asociācija ar Eiropas Savienību, tostarp attiecības starp ES, Grenlandi un Dāniju *
 2017. gada ziņojums par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — krāpšanas apkarošanu
 .eu augstākā līmeņa domēna nosaukuma plašāka ieviešana un darbība ***I
 Nacionālā kopienākuma saskaņošana tirgus cenās (NKI regula) ***I
 Ģenētiski modificēti eļļas rapši Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3
 Ģenētiski modificēta kukurūza 5307 (SYNØ53Ø7-1)
 Ģenētiski modificēta kukurūza MON 87403 (MON-874Ø3-1)
 Ģenētiski modificēta kokvilna GHB614 × LLCotton25 × MON 15985
 Stāvoklis Venecuēlā
 Gada ziņojums par konkurences politiku

Grozījumi Parlamenta Reglamentā
PDF 216kWORD 71k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra lēmums par grozījumiem Reglamentā attiecībā uz I sadaļas 1. un 4. nodaļu, V sadaļas 3. nodaļu, VII sadaļas 4. un 5. nodaļu, VIII sadaļas 1. nodaļu, XII sadaļu, XIV sadaļu un II pielikumu (2018/2170(REG))
P8_TA(2019)0046A8-0462/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. un 227. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A8-0462/2018),

1.  nolemj Reglamentā veikt turpmāk minētos grozījumus;

2.  nolemj, ka grozījumi stājas spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā, izņemot grozījumus, ar kuriem 11. panta 3.e punktā iekļauj otro daļu un Kodeksā par Eiropas Parlamenta deputātu pienācīgu uzvedību, pildot savus pienākumus, iekļauj 6. un 7. punktu, kā arī 196. un 204. panta grozījumus, kas stājas spēkā pirmās sesijas atklāšanā pēc nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kuras notiks 2019. gadā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

Spēkā esošais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – virsraksts
Deputātu finansiālās intereses un rīcības noteikumi
Izturēšanās normas
Grozījums Nr. 2
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 1. punkts
1.  Parlaments nosaka pārredzamības noteikumus attiecībā uz Parlamenta deputātu finansiālajām interesēm, tos iekļaujot rīcības kodeksā, ko ir pieņēmis tā deputātu vairākums un kas pievienots šim Reglamentam kā pielikums4.
svītrots
Minētie noteikumi nekā citādi nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību.
______________
4 Sk. I pielikumu.
Grozījums Nr. 3
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 2. punkts
2.  Deputātiem būtu jāīsteno sistemātiska prakse tikties tikai ar tādiem interešu pārstāvjiem, kas reģistrēti Pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumu par Pārredzamības reģistru5.
svītrots
______________
5 2015. gada 16. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.).
Grozījums Nr. 4
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3. punkts – 1. daļa
Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Līgumos un jo īpaši Pamattiesību hartā noteiktās vērtības un principus un aizsargājot Parlamenta cieņu. Turklāt deputāti izturas tā, lai netraucētu ne Parlamenta darba norisi, ne arī drošību un kārtību Parlamenta telpās vai Parlamenta iekārtu darbību.
Deputātu izturēšanos nosaka savstarpēja cieņa, ņemot vērā Līgumos un jo īpaši Pamattiesību hartā noteiktās vērtības un principus. Deputāti ar cieņu izturas pret Parlamentu un nekaitē tā reputācijai.
Grozījums Nr. 5
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3. punkts – 2. daļa
Deputāti Parlamenta debatēs atturas no neslavu ceļošas, rasistiskas vai ksenofobiskas runas vai rīcības un neatritina transparentus.
svītrots
Grozījums Nr. 6
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3. punkts – 3. daļa
Deputāti ievēro Parlamenta noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju.
svītrots
Grozījums Nr. 7
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3. punkts – 4. daļa
Šo standartu un noteikumu neievērošanas gadījumā var piemērot pasākumus saskaņā ar 165., 166. un 167. pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 8
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Deputāti izturas tā, lai netraucētu ne Parlamenta darba norisi, ne arī drošību un kārtību Parlamenta telpās vai tā iekārtu darbību.
Grozījums Nr. 9
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Deputāti neizjauc Parlamenta kārtību un atturas no nepiedienīgas uzvedības. Viņi neizstāda transparentus.
Grozījums Nr. 10
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3.c punkts (jauns)
3.c  Parlamenta sēžu debatēs deputāti neizmanto aizvainojošus izteicienus.
Grozījums Nr. 11
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3.c punkts (jauns) – komentārs
Izvērtējot, vai izteicieni, ko deputāts lieto Parlamenta debatēs, ir aizvainojoši, cita starpā būtu jāņem vērā runātāja identificējamie nodomi, tas, kā publika uztver paziņojumu un cik lielā mērā tas kaitē Parlamenta cieņai un reputācijai, kā arī attiecīgā deputāta vārda brīvība. Piemēram, neslavu ceļoši izteicieni, naida runa un kūdīšana uz diskrimināciju, kas balstās jo īpaši uz jebkuru no Pamattiesību hartas 21. pantā minētajiem iemesliem, parasti šī panta nozīmē tiktu uzskatīti par aizvainojošiem izteicieniem.
Grozījums Nr. 12
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3.d punkts (jauns)
3.d  Deputāti ievēro Parlamenta noteikumus par rīcību ar konfidenciālu informāciju.
Grozījums Nr. 13
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 3.e punkts (jauns)
3.e  Deputāti atturas no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas aizskarošas izturēšanās un ievēro Kodeksu par Eiropas Parlamenta deputātu pienācīgu uzvedību, pildot savus pienākumus, kurš Reglamentam ir pievienots kā pielikums1a.
Ja deputāts nav parakstījis deklarāciju par minēto kodeksu, viņu nevar ievēlēt amatā Parlamentā vai tā struktūrās, iecelt par referentu, viņš nevar būt oficiālas delegācijas loceklis un nevar piedalīties iestāžu sarunās.
____________________
1a Prezidija 2018. gada 2. jūlijā pieņemtais Kodekss par Eiropas Parlamenta deputātu pienācīgu uzvedību, pildot savus pienākumus, kļūst par Reglamenta pielikumu.
Grozījums Nr. 14
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 4. punkts
4.  Šī panta piemērošana nekādā citā veidā netraucē aktīvām debatēm Parlamentā un neietekmē deputātu vārda brīvību.
svītrots
Tā balstīta uz pilnīgu to deputāta pilnvaru ievērošanu, kuras noteiktas primārajos tiesību aktos un deputātiem piemērojamā nolikumā.
Piemērošana ir balstīta uz atklātības principu, un tā nodrošina, ka deputātiem noteikumi ir izskaidroti; deputātus individuāli informē par viņu tiesībām un pienākumiem.
Grozījums Nr. 15
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 5. punkts
5.  Ja deputāta nodarbināta persona vai kāda cita persona, kurai deputāts ir nodrošinājis iekļuvi Parlamenta telpās vai piekļuvi Parlamenta iekārtām, pārkāpj 3. punktā iekļautos rīcības noteikumus, konkrētajam deputātam var attiecīgā gadījumā piemērot 166. pantā noteiktās sankcijas.
5.  Ja deputāta labā strādājoša persona vai kāda cita persona, kurai deputāts ir nodrošinājis iekļuvi Parlamenta telpās vai piekļuvi Parlamenta iekārtām, neievēro šajā pantā izklāstītās izturēšanās normas, attiecīgo deputātu par šādu uzvedību var sodīt.
Grozījums Nr. 16
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Šī panta piemērošana nekādā citā veidā netraucē aktīvām debatēm Parlamentā un neietekmē deputātu vārda brīvību.
Grozījums Nr. 17
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 5.b punkts (jauns)
5.b  Šis pants pēc analoģijas attiecas uz Parlamenta struktūrvienībām, komitejām un delegācijām.
Grozījums Nr. 18
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 6. punkts
6.  Kvestori nosaka to palīgu maksimālo skaitu, ko katrs deputāts var reģistrēt.
svītrots
Grozījums Nr. 19
Eiropas Parlamenta Reglaments
11. pants – 7. punkts
7.  Bijušo deputātu rīcības kodeksu, tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi.
svītrots
Grozījums Nr. 20 un 75
Eiropas Parlamenta Reglaments
11.a pants (jauns)
11.a pants
Deputātu finansiālās intereses un Pārredzamības reģistrs
1.  Parlaments nosaka noteikumus par tā deputātu finansiālo interešu pārredzamību kā rīcības kodeksu, ko pieņem tā deputātu vairākums un pievieno Reglamentam kā pielikumu1a.
Minētie noteikumi nekā citādi nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību.
2.  Deputātiem būtu jāīsteno sistemātiska prakse tikties tikai ar tādiem interešu pārstāvjiem, kuri reģistrēti Pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumu par Pārredzamības reģistru1b.
3.  Deputātiem būtu jāpublicē tiešsaistē informācija par visām plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Pārredzamības reģistra darbības joma. Neskarot I pielikuma 4. panta 6. punktu, referenti, ēnu referenti un komiteju priekšsēdētāji par katru ziņojumu tiešsaistē publicē visas plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Pārredzamības reģistra darbības joma. Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnē nodrošina nepieciešamo infrastruktūru.
4.  Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnes deputātu tiešsaistes lapā nodrošina nepieciešamo infrastruktūru tiem deputātiem, kuri vēlas publicēt Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamos noteikumos paredzēto brīvprātīgo revīziju vai apstiprinājumu par to, ka piemaksas par vispārējiem izdevumiem izmantošana atbilst Deputātu nolikuma un tā īstenošanas noteikumu piemērojamiem noteikumiem.
5.  Šie noteikumi nekā citādi nedrīkst kavēt vai ierobežot deputāta pienākumu pildīšanu un politisko vai kādu citu ar šiem pienākumiem saistītu darbību.
6.  Bijušo deputātu rīcības kodeksu, tiesības un privilēģijas nosaka ar Prezidija lēmumu. Uz visiem bijušajiem deputātiem attiecas vienādi noteikumi.
__________________
1a Sk. I pielikumu.
1b 2014. gada 16. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju par Pārredzamības reģistra izveidi organizācijām un pašnodarbinātām personām, kas piedalās ES politikas izstrādē un īstenošanā (OV L 277, 19.9.2014., 11. lpp.).
Grozījums Nr. 88
Reglaments
32. pants – 5. punkts
5.   Par politiskās grupas izveidi paziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Minētajā paziņojumā norāda politiskās grupas nosaukumu, locekļu vārdus un prezidija sastāvu. Paziņojumu paraksta visi grupas locekļi.
5.   Par politiskās grupas izveidi paziņo Parlamenta priekšsēdētājam. Minētajā paziņojumā norāda:
–  politiskās grupas nosaukumu;
–  politisku deklarāciju, kurā izklāstīts grupas mērķis, kā arī
–  locekļu vārdus un prezidija sastāvu.
Visi grupas locekļi paziņojuma pielikumā rakstiski apliecina, ka viņiem ir tāda pati politiskā pārliecība.
Grozījums Nr. 21
Eiropas Parlamenta Reglaments
34. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Sadarbības grupas un citi neoficiāli grupējumi darbojas pilnībā pārredzami un neiesaistās nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Tie nedrīkst organizēt pasākumus trešās valstīs, kas sakrīt ar oficiālas Parlamenta struktūras, tostarp oficiālas vēlēšanu novērošanas delegācijas, darba braucienu.
Grozījums Nr. 22
Eiropas Parlamenta Reglaments
34. pants – 2. punkts
2.  Šādi grupējumi darbojas pilnībā pārredzami un neiesaistās nekādās darbībās, ko varētu sajaukt ar Parlamenta vai tā struktūrvienību oficiālo darbību. Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Prezidija pieņemtajos noteikumos par šo grupējumu izveidošanu, politiskās grupas var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu.
2.  Ja ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Parlamenta iekšējos noteikumos par šādu grupējumu izveidošanu, politiskā grupa var veicināt to darbību, nodrošinot tiem materiāli tehnisko atbalstu.
Grozījums Nr. 23
Eiropas Parlamenta Reglaments
34. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Citiem neoficiālajiem grupējumiem arī ir pienākums līdz nākamā mēneša beigām deklarēt jebkādu atbalstu naudā vai natūrā, ko deputāti nav deklarējuši individuāli saskaņā ar I pielikumā viņiem noteiktajiem pienākumiem.
Grozījums Nr. 24
Eiropas Parlamenta Reglaments
34. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Tikai interešu pārstāvji, kas ir reģistrēti Pārredzamības reģistrā, var piedalīties sadarbības grupas vai cita neoficiāla grupējuma darbībās, kuras tiek organizētas Parlamenta telpās, piemēram, apmeklējot sadarbības grupas vai cita neoficiāla grupējuma sanāksmes vai pasākumus, piedāvājot tam atbalstu vai kopīgi rīkojot tā pasākumus.
Grozījums Nr. 25
Eiropas Parlamenta Reglaments
34. pants – 4. punkts
4.  Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj 3. punktā minētās deklarācijas. Reģistru publicē Parlamenta tīmekļa vietnē. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par minētajām deklarācijām un nodrošina šī panta efektīvu piemērošanu.
4.  Kvestoru pārziņā ir reģistrs, kurā iekļauj 3. punktā minētās deklarācijas. Kvestori pieņem sīki izstrādātus noteikumus par minētajām deklarācijām un to publicēšanu Parlamenta tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 26
Eiropas Parlamenta Reglaments
34. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Kvestori nodrošina šā panta efektīvu izpildi.
Grozījums Nr. 27
Eiropas Parlamenta Reglaments
128. pants – 4. punkts
4.  Viens no jautājuma iesniedzējiem var izklāstīt jautājumu plenārsēdē. Adresāts sniedz atbildi.
4.  Deputāts, ko jautājuma iesniedzēji ir iepriekš izraudzījušies, izklāsta jautājumu plenārsēdē. Ja minētā deputāta nav klāt, jautājums tiek anulēts. Adresāts sniedz atbildi.
Grozījums Nr. 28
Eiropas Parlamenta Reglaments
130. pants – 1. punkts
1.  Ikviens deputāts saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski27. Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
1.  Ikviens deputāts, politiskā grupa vai komiteja saskaņā ar Reglamenta pielikumā izklāstītajiem kritērijiem var uzdot Eiropadomes priekšsēdētājam, Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos tādus jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski27. Par jautājumu saturu ir atbildīgs tā iesniedzējs.
________________________
____________________
27 Sk. II pielikumu.
27 Sk. II pielikumu.
Grozījums Nr. 29
Eiropas Parlamenta Reglaments
130. pants – 2. punkts
2.  Jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem Parlamenta priekšsēdētājs. Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja argumentēto lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
2.  Jautājumus elektroniski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam. Ja ir šaubas par jautājuma pieņemamību, lēmumu pieņem Parlamenta priekšsēdētājs. Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu pamato ne tikai ar 1. punktā minētā pielikuma noteikumiem, bet arī ar Reglamenta noteikumiem kopumā. Parlamenta priekšsēdētāja argumentēto lēmumu dara zināmu jautājuma iesniedzējam.
Grozījums Nr. 30
Eiropas Parlamenta Reglaments
130. pants – 3. punkts
3.  Jautājumus iesniedz elektroniski. Katrs deputāts trīs secīgu mēnešu periodā var iesniegt ne vairāk kā divdesmit jautājumus.
3.  Katrs deputāts, politiskā grupa vai komiteja trīs secīgu mēnešu periodā var iesniegt ne vairāk kā divdesmit jautājumus. Parasti adresāts uz jautājumiem atbild sešu nedēļu laikā pēc tam, kad tie ir viņam nosūtīti. Tomēr jebkurš deputāts, politiskā grupa vai komiteja katru mēnesi vienu no saviem jautājumiem var noteikt par prioritāru jautājumu, uz ko adresātam jāatbild trīs nedēļu laikā pēc tam, kad tas ir viņam nosūtīts.
Grozījums Nr. 31
Eiropas Parlamenta Reglaments
130. pants – 5. punkts
5.  Ja trīs nedēļu laikā (prioritāru jautājuma gadījumā) vai sešu nedēļu laikā (neprioritāru jautājuma gadījumā) pēc nosūtīšanas adresātam tas uz jautājumu nevar sniegt atbildi, tad pēc jautājuma iesniedzēja pieprasījuma to var iekļaut atbildīgās komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā.
5.  Ja adresāts 3. punktā noteiktajā termiņā uz jautājumu nav atbildējis, atbildīgā komiteja var nolemt to iekļaut savas nākamās sanāksmes darba kārtībā.
Grozījums Nr. 32
Eiropas Parlamenta Reglaments
130. pants – 6. punkts
6.  Ikviens deputāts var uzdot vienu prioritāru jautājumu mēnesī.
svītrots
Grozījums Nr. 33
Eiropas Parlamenta Reglaments
130. pants – 7. punkts
7.  Jautājumus un atbildes uz tiem, tostarp jebkādus ar tiem saistītus pielikumus, publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 34
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.a pants
130.a pants
svītrots
Īsa interpelācija, uz kuru jāatbild rakstiski
1.   Īsā interpelācijā, kas sastāv no jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti parlamenta deputātu var lūgt Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos sniegt Parlamentam informāciju par noteiktām tēmām.
Šādus jautājumus iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kurš, ja jautājumi kopumā atbilst Reglamentam un kritērijiem, kas noteikti šā Reglamenta pielikumā28, lūdz adresātu atbildēt divu nedēļu laikā; apspriežoties ar jautājumu iesniedzējiem, Parlamenta priekšsēdētājs var pagarināt šo termiņu.
2.  Jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
_____________________
28 Sk. II pielikumu.
Grozījums Nr. 35
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – virsraksts
Plaša interpelācija, uz kuru jāatbild rakstiski un kurai seko debates
Plaša interpelācija, uz kuru jāatbild rakstiski
Grozījums Nr. 36
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – 1. punkts
1.  Plašā interpelācijā, kas ietver jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski, un kam seko debates, komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti parlamenta deputātu var Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumus lūgt atbildēt uz minētajiem jautājumiem. Jautājumiem var būt pievienots īss paskaidrojums.
1.  Plaša interpelācija ietver jautājumus, uz kuriem jāatbild rakstiski un kurus politiskā grupa uzdod Padomei, Komisijai vai Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.
Šādus jautājumus rakstiski iesniedz Parlamenta priekšsēdētājam, kurš, ja jautājumi kopumā atbilst Reglamentam un kritērijiem, kas noteikti šā Reglamenta pielikumā29, nekavējoties par jautājumu paziņo adresātam un lūdz atbildēt, vai uz to tiks sniegta atbilde un ja tiks, tad kad.
_____________________
29 Sk. II pielikumu.
Grozījums Nr. 37
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Plaša interpelācija ir vispārējas nozīmes, un to iesniedz rakstiski Parlamenta priekšsēdētājam. Tā nepārsniedz 500 vārdus. Ja plaša interpelācija kopumā atbilst Reglamenta noteikumiem, Parlamenta priekšsēdētājs to nekavējoties nosūta adresātam, lai uz to varētu sniegt rakstisku atbildi.
Grozījums Nr. 38
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – 1.b punkts (jauns)
1.b   Katru gadu var būt ne vairāk kā 30 plašas interpelācijas. Priekšsēdētāju konference nodrošina šādu interpelāciju taisnīgu sadali starp politiskajām grupām, un neviena politiskā grupa nedrīkst iesniegt vairāk kā vienu interpelāciju mēnesī.
Grozījums Nr. 39
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – 1.c punkts (jauns)
1.c  Ja adresāts sešu nedēļu laikā pēc tam, kad plašā interpelācija tam ir nosūtīta, uz to nav atbildējis, interpelāciju pēc autora pieprasījuma iekļauj Parlamenta galīgajā darba kārtības projektā saskaņā ar 149. pantā paredzēto procedūru un ievērojot 3.a punktu.
Grozījums Nr. 40
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – 2. punkts
2.  Saņemot rakstisku atbildi, plašu interpelāciju iekļauj Parlamenta darba kārtības projektā saskaņā ar 149. pantā paredzēto procedūru. Debates rīko tad, ja to pieprasa komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti Parlamenta deputātu.
2.  Saņemot rakstisku atbildi, plašu interpelāciju iekļauj Parlamenta galīgajā darba kārtības projektā saskaņā ar 149. pantā paredzēto procedūru un ievērojot 3.a punktu, ja to pieprasa deputāti vai politiskās(-o) grupas(-u) locekļi, kuru skaits sasniedz vismaz vidējo obligāto minimumu.
Grozījums Nr. 41
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – 3. punkts
3.  Ja adresāts atsakās atbildēt uz jautājumu vai nesniedz atbildi trīs nedēļu laikā, jautājumu iekļauj darba kārtības projektā. Debates rīko tad, ja to pieprasa komiteja, politiskā grupa vai vismaz pieci procenti Parlamenta deputātu. Pirms debatēm vienam no jautājuma iesniedzējiem dod iespēju sniegt papildu pamatojumu jautājumam.
svītrots
Grozījums Nr. 42
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – 3.a punkts
3.a  Vienas un tās pašas sesijas laikā apspriežamo plašo interpelāciju skaits nepārsniedz trīs. Ja vienas un tās pašas sesijas laikā tiek pieprasītas debates par vairāk nekā trijām plašām interpelācijām, Priekšsēdētāju konference tās iekļauj galīgajā darba kārtības projektā tādā secībā, kādā tā minētos debašu pieprasījumus ir saņēmusi.
Grozījums Nr. 43
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – 4. punkts
4.   Viens no jautājuma iesniedzējiem var izklāstīt jautājumu plenārsēdē. Atbildi sniedz viens no attiecīgās iestādes locekļiem.
4.  Deputāts, ko autors vai tie, kuri pieprasa debates saskaņā ar 2. punktu, ir iepriekš izraudzījušies, izklāsta plašo interpelāciju plenārsēdē. Ja minētā deputāta nav klāt, plašā interpelācija tiek anulēta. Adresāts sniedz atbildi.
Pēc analoģijas piemēro 123. panta 2. līdz 5. punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem.
Pēc analoģijas piemēro 123. panta 2. līdz 8. punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem.
Grozījums Nr. 44
Eiropas Parlamenta Reglaments
130.b pants – 5. punkts
5.  Šādus jautājumus un atbildes uz tiem publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
5.  Šādas interpelācijas un atbildes uz tām publicē Parlamenta tīmekļa vietnē.
Grozījums Nr. 45
Eiropas Parlamenta Reglaments
165. pants – 1. punkts
1.  Parlamenta priekšsēdētājs aizrāda ikvienam deputātam, kurš traucē normālu sēdes norisi vai kurš neievēro 11pantā paredzētos noteikumus.
1.  Parlamenta priekšsēdētājs aizrāda ikvienam deputātam, kurš pārkāpj 11. panta 3.b vai 3.c punktā noteiktās izturēšanās normas.
Grozījums Nr. 46
Eiropas Parlamenta Reglaments
165. pants – 2. punkts
2.  Atkārtotos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs deputātam otro reizi izsaka aizrādījumu, kuru ieraksta protokolā.
2.  Atkārtotos pārkāpuma gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs deputātam otro reizi izsaka aizrādījumu, kuru ieraksta protokolā.
Grozījums Nr. 47
Eiropas Parlamenta Reglaments
165. pants – 3. punkts
3.  Ja traucēšana turpinās vai pēc vēl viena traucējuma Parlamenta priekšsēdētājs var traucētājam liegt vārdu un viņu izraidīt no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku. Īpaši nopietnos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var arī izraidīt attiecīgo deputātu no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku nekavējoties un bez otrreizēja aizrādījuma. Ģenerālsekretārs ar sēžu zāles tehnisko darbinieku un vajadzības gadījumā ar Parlamenta drošības dienesta palīdzību nekavējoties nodrošina šāda disciplinārā soda piemērošanu.
3.  Ja pārkāpums turpinās vai pēc vēl viena pārkāpuma Parlamenta priekšsēdētājs var traucētājam liegt vārdu un viņu izraidīt no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku. Īpaši nopietnos gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var arī izraidīt attiecīgo deputātu no zāles uz visu atlikušo sēdes laiku nekavējoties un bez otrreizēja aizrādījuma. Ģenerālsekretārs ar sēžu zāles tehnisko darbinieku un vajadzības gadījumā ar Parlamenta drošības dienesta palīdzību nekavējoties nodrošina šāda disciplinārā soda piemērošanu.
Grozījums Nr. 48
Eiropas Parlamenta Reglaments
165. pants – 5. punkts
5.  Parlamenta priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu pārtraukt sēdes tiešraidi neslavu ceļošas, rasistiskas vai ksenofobiskas deputātu runas vai izturēšanās gadījumā.
5.  Parlamenta priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu pārtraukt sēdes tiešraidi, ja deputāts pārkāpj 11. panta 3.b vai 3.c punktu.
Grozījums Nr. 49
Eiropas Parlamenta Reglaments
165. pants – 6. punkts – 1. daļa
Parlamenta priekšsēdētājs var izdot rīkojumu dzēst no Parlamenta sēžu audiovizuālajiem ierakstiem tās deputāta runas daļas, kuras satur neslavu ceļošus, rasistiskus vai ksenofobiskus izteikumus.
Parlamenta priekšsēdētājs var izdot rīkojumu dzēst no Parlamenta sēžu audiovizuālajiem ierakstiem tās deputāta runas daļas, kuras ir 11. panta 3.b vai 3.c punkta pārkāpums.
Grozījums Nr. 50
Eiropas Parlamenta Reglaments
166. pants – 1. punkts
1.  Ja kāds deputāts nopietni traucē Parlamenta darbu, neievērojot 11. pantā noteiktos principus, Parlamenta priekšsēdētājs pieņem argumentētu lēmumu, nosakot atbilstošās sankcijas.
1.  Ja tiek nopietni pārkāpts 11. panta 3.a līdz 5.b punkts, Parlamenta priekšsēdētājs pieņem argumentētu lēmumu, nosakot atbilstošas sankcijas saskaņā ar šo pantu.
Saistībā ar 11. panta 3.b vai 3.c punktu Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar šo pantu var pieņemt argumentētu lēmumu neatkarīgi no tā, vai attiecīgajam deputātam iepriekš ir ticis piemērots tūlītējs pasākums 165. panta nozīmē.
Saistībā ar 11. panta 3.e punktu Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar šo pantu var pieņemt argumentētu lēmumu tikai pēc tam, kad ir konstatēta aizskaroša izturēšanās saskaņā ar piemērojamo iekšējo administratīvo procedūru par aizskarošu izturēšanos un tās novēršanu.
Parlamenta priekšsēdētājs var deputātam noteikt sankcijas gadījumos, kad Reglamentā vai lēmumā, ko Prezidijs pieņēmis saskaņā ar 25. pantu, ir paredzēts piemērot šo pantu.
Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Parlamenta priekšsēdētājs aicina attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus. Izņēmuma gadījumos Parlamenta priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu rīkot attiecīgā deputāta mutisku uzklausīšanu.
Minēto lēmumu attiecīgajam deputātam paziņo ar ierakstītas vēstules vai steidzamos gadījumos — ar sēžu zāles tehnisko darbinieku starpniecību.
Pēc minētā lēmuma paziņošanas attiecīgajam deputātam Parlamenta priekšsēdētājs jebkādas deputātam noteiktās sankcijas paziņo plenārsēdē, kā arī informē par šīm sankcijām to struktūrvienību, komisiju un delegāciju vadītājus, kurās šis deputāts darbojas.
Tiklīdz par sankcijām ir pieņemts galīgais lēmums, to viegli pamanāmā veidā publicē Parlamenta tīmekļa vietnē, un šis lēmums tur ir pieejams līdz attiecīgā sasaukuma beigām.
Grozījums Nr. 51
Eiropas Parlamenta Reglaments
166. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Parlamenta priekšsēdētājs aicina attiecīgo deputātu iesniegt rakstiskus apsvērumus. Parlamenta priekšsēdētājs var nolemt tā vietā rīkot mutisku uzklausīšanu, ja tas ir piemērotāk.
Lēmumu par sankciju noteikšanu attiecīgajam deputātam paziņo ar ierakstītas vēstules vai steidzamos gadījumos — ar sēžu zāles tehnisko darbinieku starpniecību.
Pēc minētā lēmuma paziņošanas attiecīgajam deputātam Parlamenta priekšsēdētājs jebkādas deputātam noteiktās sankcijas paziņo plenārsēdē. Par sankcijām informē arī to struktūrvienību, komisiju un delegāciju vadītājus, kurās deputāts darbojas.
Tiklīdz par sankcijām ir pieņemts galīgais lēmums, to viegli pamanāmā veidā publicē Parlamenta tīmekļa vietnē, un šis lēmums tur ir pieejams līdz attiecīgā sasaukuma beigām.
Grozījums Nr. 52
Eiropas Parlamenta Reglaments
166. pants – 2. punkts
2.  Novērotās izturēšanās vērtēšanā jāņem vērā, vai tā ir atsevišķs gadījums, tā atkārtojas vai ir pastāvīga, kā arī tās nopietnība.
2.  Novērotās izturēšanās vērtēšanā jāņem vērā, vai tā ir atsevišķs gadījums, tā atkārtojas vai ir pastāvīga, kā arī tās nopietnība. Attiecīgā gadījumā ņem vērā arī iespējamo kaitējumu, kas nodarīts Parlamenta cieņai un reputācijai.
Ir jānošķir vizuāla rakstura rīcība, kas var būt paciešama ar noteikumu, ka tā nav aizskaroša, neslavu ceļoša, rasistiska vai ksenofobiska un nepārsniedz saprāta robežas, un tāda rīcība, kura aktīvi traucē Parlamenta darbu.
Grozījums Nr. 53
Eiropas Parlamenta Reglaments
166. pants – 4. punkts
4.  Panta 3. punkta b) līdz e) apakšpunktā izklāstītos pasākumus var divkāršot atkārtotu pārkāpumu gadījumā vai tad, ja deputāts atsakās pakļauties pasākumam, kas tiek piemērots saskaņā ar 165. panta 3. punktu.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 54
Eiropas Parlamenta Reglaments
174. pants – 7. punkts
7.  Parlamenta priekšsēdētājs var izvirzīt balsošanai kopumā citus grozījumus, ja tie ir papildinoši, izņemot gadījumus, ja politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, ir pieprasījuši atsevišķu balsojumu vai balsojumu pa daļām. Grozījumu iesniedzēji var arī ierosināt balsot par grozījumiem kopumā, ja tie ir papildinoši.
7.  Parlamenta priekšsēdētājs var izvirzīt balsošanai kopumā citus grozījumus, ja tie ir papildinoši, izņemot gadījumus, ja politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, ir pieprasījuši atsevišķu balsojumu vai balsojumu pa daļām. Grozījumu iesniedzēji var arī ierosināt par viņu grozījumiem balsot kopumā.
Grozījums Nr. 55
Eiropas Parlamenta Reglaments
174. pants – 10. punkts
10.  Ja par kādu grozījumu prasa balsojumu pēc saraksta, par to balso atsevišķi.
10.  Ja par kādu grozījumu prasa balsojumu pēc saraksta, par to balso atsevišķi no citiem grozījumiem.
Grozījums Nr. 56
Eiropas Parlamenta Reglaments
177. pants – komentārs
Jebkuru šī panta noteikumu pārkāpumu uzskata par nopietnu sēdes darba traucējumu 166. panta 1. punkta nozīmē, un tam būs minētajā pantā noteiktās juridiskās sekas.
Jebkuru šī panta noteikumu pārkāpumu uzskata par nopietnu 11. panta 3.b punkta pārkāpumu.
Grozījums Nr. 57
Eiropas Parlamenta Reglaments
196. pants
196. pants
196. pants
Pastāvīgo komiteju izveide
Pastāvīgo komiteju izveide
Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma izveido pastāvīgās komitejas. To pienākumi ir noteikti Reglamenta pielikumā52, ko pieņem ar nodoto balsu vairākumu. Šo komiteju locekļus ieceļ jaunievēlētā Parlamenta pirmajā sesijā un vēlreiz pēc divarpus gadiem.
Parlaments pēc Priekšsēdētāju konferences priekšlikuma izveido pastāvīgās komitejas. To pienākumi ir noteikti Reglamenta pielikumā52, ko pieņem ar nodoto balsu vairākumu. Šo komiteju locekļus ieceļ jaunievēlētā Parlamenta pirmajā sesijā.
Pastāvīgo komiteju pienākumus var noteikt arī citā dienā, nevis tad, kad komiteju izveido.
Pastāvīgo komiteju pienākumus var no jauna noteikt arī citā dienā, nevis tad, kad komiteju izveido.
_________________
_________________
52 Sk. V. pielikumu
52 Sk. V. pielikumu
Grozījums Nr. 58
Eiropas Parlamenta Reglaments
204. pants – 1. punkts
1.  Pirmajā komitejas sanāksmē pēc komitejas locekļu iecelšanas saskaņā ar 199. pantu komiteja ievēlē priekšsēdētāju un atsevišķos balsojumos priekšsēdētāja vietniekus, kurus izraugās no komitejas pilntiesīgo locekļu vidus un kuri veido komitejas prezidiju. Ievēlamo priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu. Katras komitejas prezidija sastāvā jāatspoguļo Parlamenta dažādība; nav pieļaujams prezidijs, ko veidotu tikai vīrieši vai tikai sievietes, vai tas, ka visi priekšsēdētāja vietnieki nāk no vienas un tās pašas dalībvalsts.
1.  Pirmajā komitejas sanāksmē pēc komitejas locekļu iecelšanas saskaņā ar 199. pantu un vēlreiz pēc divarpus gadiem komiteja ievēlē priekšsēdētāju un atsevišķos balsojumos priekšsēdētāja vietniekus, kurus izraugās no komitejas pilntiesīgo locekļu vidus un kuri veido komitejas prezidiju. Ievēlamo priekšsēdētāja vietnieku skaitu nosaka Parlaments, ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu. Katras komitejas prezidija sastāvā jāatspoguļo Parlamenta dažādība; nav pieļaujams prezidijs, ko veidotu tikai vīrieši vai tikai sievietes, vai tas, ka visi priekšsēdētāja vietnieki nāk no vienas un tās pašas dalībvalsts.
Grozījums Nr. 59
Eiropas Parlamenta Reglaments
210.a pants – virsraksts
Procedūra, ko piemēro, ja komiteja izskata konfidenciālu informāciju, ko saņēmis Parlaments
Procedūra, ko piemēro, ja komiteja sanāksmē aiz slēgtām durvīm izskata konfidenciālu informāciju
Grozījums Nr. 60
Eiropas Parlamenta Reglaments
210.a pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja komitejas priekšsēdētājs ir pasludinājis, ka tiek piemērota konfidencialitātes procedūra, sanāksmē var piedalīties tikai komitejas locekļi un komitejas priekšsēdētāja iepriekš izraudzīti ierēdņi un eksperti, kuru klātbūtne ir patiesi nepieciešama.
Ja komitejas priekšsēdētājs ir pasludinājis, ka tiek piemērota konfidencialitātes procedūra, sanāksme notiek aiz slēgtām durvīm un tajā var piedalīties tikai komitejas locekļi, tostarp komitejas locekļu aizstājēji. Komiteja saskaņā ar piemērojamo starpiestāžu tiesisko regulējumu var nolemt, ka citi deputāti var piedalīties sanāksmē saskaņā ar 206. panta 3. punktu. Sanāksmē var piedalīties arī komitejas priekšsēdētāja iepriekš izraudzītas personas, kurām ir jābūt informētām, pienācīgi ņemot vērā ierobežojumus, kas izriet no piemērojamiem noteikumiem, kuri reglamentē rīcību ar konfidenciālu informāciju Parlamentā. Attiecībā uz iepazīšanos ar CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIAL līmeņa un augstāka līmeņa klasificētu informāciju vai gadījumā, ja pastāv īpaši piekļuves ierobežojumi, kas izriet no starpiestāžu tiesiskā regulējuma, var piemērot papildu ierobežojumus.
Grozījums Nr. 61
Eiropas Parlamenta Reglaments
210.a pants – 4. punkts
4.  Deputāti vai politiskās grupas vai grupu locekļi, kuru skaits komitejā sasniedz vismaz vidējo obligāto minimumu, var prasīt, lai izskata jautājumu par konfidencialitātes neievērošanu. Šo jautājumu var iekļaut komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā. Komiteja ar tās locekļu balsu vairākumu var nolemt iesniegt šo jautājumu Parlamenta priekšsēdētājam turpmākai izskatīšanai saskaņā ar 11. un 166. pantu.
4.  Neskarot piemērojamos noteikumus par konfidencialitātes pārkāpumiem kopumā, deputāti vai politiskās grupas vai grupu locekļi, kuru skaits komitejā sasniedz vismaz vidējo obligāto minimumu, var prasīt, lai izskata jautājumu par konfidencialitātes neievērošanu. Šo jautājumu var iekļaut komitejas nākamās sanāksmes darba kārtībā. Komiteja ar tās locekļu balsu vairākumu var nolemt iesniegt šo jautājumu Parlamenta priekšsēdētājam turpmākai izskatīšanai saskaņā ar 11. un 166. pantu.
Grozījums Nr. 62
Eiropas Parlamenta Reglaments
211. pants – virsraksts
Atklāta uzklausīšana par pilsoņu iniciatīvām
Atklāta uzklausīšana un debates par pilsoņu iniciatīvām
Grozījums Nr. 63
Eiropas Parlamenta Reglaments
211. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a  Parlaments nākamajā sesijā pēc atklātās uzklausīšanas rīko debates par pilsoņu iniciatīvu, kas publicēta attiecīgajā reģistrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un, iekļaujot debates savā darba kārtībā, lemj par to, vai debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija. Parlaments nevar nolemt, ka debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija, ja tajā pašā vai nākamajā sesijā ir paredzēts ziņojums par identisku vai līdzīgu tematu, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs ārkārtēju iemeslu dēļ neierosina darīt citādi. Ja Parlaments nolemj debašu noslēgumā pieņemt rezolūciju, atbildīgā komiteja, politiskā grupa vai deputāti, kuru skaits sasniedz vismaz zemo obligāto minimumu, var iesniegt rezolūcijas priekšlikumu. Pēc analoģijas piemēro 123. panta 3. līdz 8. punktu par rezolūciju priekšlikumu iesniegšanu un balsošanu par tiem.
Grozījums Nr. 76
Reglaments
211. pants – 8. punkts
8.  Ja Komisija neiesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu par saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 211/2011 9. pantu sekmīgi iesniegtu pilsoņu iniciatīvu 12 mēnešu laikā pēc tam, kad tā sniegusi par šo iniciatīvu pozitīvu atzinumu un norādījusi paziņojumā pasākumus, ko tā paredzējusi veikt, par konkrēto jautājumu atbildīgā komiteja var rīkot uzklausīšanu, apspriežoties ar attiecīgās pilsoņu iniciatīvas organizatoriem, un vajadzības gadījumā var izmantot 46. pantā noteikto procedūru nolūkā īstenot Parlamenta tiesības prasīt, lai Komisija tam iesniedz atbilstīgu priekšlikumu.
8.  Pēc Komisijas paziņojuma, kurā izklāstīti tās juridiskie un politiskie secinājumi par konkrētu pilsoņu iniciatīvu, Parlaments novērtē pasākumus, ko Komisija veikusi šāda paziņojuma rezultātā. Ja Komisija neiesniedz atbilstošu priekšlikumu par pilsoņu iniciatīvu, par jautājumu atbildīgā komiteja var rīkot uzklausīšanu, apspriežoties ar pilsoņu iniciatīvas organizatoriem. Turklāt Parlaments var pieņemt lēmumu par to, vai tiks rīkotas plenārsēdes debates un vai šo debašu noslēgumā tiks iesniegta rezolūcija. Pēc analoģijas piemēro procedūru, kas izklāstīta 211. panta 7.a punktā. Parlaments var arī nolemt izmantot tiesības, kas tam piešķirtas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu, tādējādi aktivizējot 46. pantā paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 64
Eiropas Parlamenta Reglaments
223.a pants – virsraksts – zemsvītras piezīme
61 Reglamenta 223. a pantu piemēro tikai Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 3. un 4. punkta nozīmē. Sk. arī atsauces uz 224. un 225. pantu
61 Reglamenta 223. a pantu piemēro tikai Eiropas politiskajām partijām un Eiropas politiskajiem fondiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 3. un 4. punkta nozīmē.
Grozījums Nr. 65
Eiropas Parlamenta Reglaments
223.a pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 10. panta 3. punkta pirmo daļu vismaz 50 pilsoņu grupa var iesniegt argumentētu pieprasījumu, aicinot Parlamentu pieprasīt šā panta 2. punktā minēto pārbaudi. Deputāti šādu argumentētu pieprasījumu nevar uzsākt vai parakstīt. Tajā ir būtiski faktiskie pierādījumi, kas apliecina, ka attiecīgā Eiropas politiskā partija vai attiecīgais Eiropas politiskais fonds neatbilst 2. punktā minētajiem nosacījumiem.
Parlamenta priekšsēdētājs pieņemamos pilsoņu grupu pieprasījumus nosūta komitejai, kas ir atbildīga par turpmāku izskatīšanu.
Pēc minētās izskatīšanas, kurai jānotiek četru mēnešu laikā pēc tam, kad Parlamenta priekšsēdētājs ir nosūtījis atbildīgajai komitejai pieprasījumu, tā, pieņemot lēmumu ar tās locekļu balsu vairākumu, kurā pārstāvētas vismaz trīs politiskās grupas, var iesniegt priekšlikumu veikt turpmākus pasākumus saistībā ar pieprasījumu un par to informē Parlamenta priekšsēdētāju.
Pilsoņu grupu informē par komitejas izskatīšanas iznākumu.
Saņemot komitejas priekšlikumu, Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par pieprasījumu Parlamentam.
Pēc šāda paziņojuma Parlaments ar nodoto balsu vairākumu lemj par to, vai iesniegt pieprasījumu Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestādei.
Komiteja pieņem pamatnostādnes par šādu pilsoņu grupu pieprasījumu apstrādi.
Grozījums Nr. 89/rev
Reglaments
228.a pants (jauns)
228.a pants
Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana
Prezidijs pieņem dzimumu līdztiesības rīcības plānu, kura mērķis ir integrēt dzimumperspektīvu visās Parlamenta darbībās — visos līmeņos un posmos. Dzimumu līdztiesības rīcības plānu uzrauga divreiz gadā un pārskata vismaz reizi piecos gados.
Grozījums Nr. 66
Eiropas Parlamenta Reglaments
229. pants – 3. daļa
Šie noteikumi neattiecas uz lūgumrakstiem un tekstiem, par kuriem nav jāpieņem lēmums.
Šie noteikumi neattiecas uz lūgumrakstiem, pilsoņu iniciatīvām un tekstiem, par kuriem nav jāpieņem lēmums.
Grozījums Nr. 67
Eiropas Parlamenta Reglaments
II pielikums – virsraksts
KRITĒRIJI JAUTĀJUMIEM UN INTERPELĀCIJAI, UZ KO JĀATBILD RAKSTISKI SASKAŅĀ AR 130. 130.A, 130.B, 131. UN 131.A PANTU
KRITĒRIJI JAUTĀJUMIEM UN INTERPELĀCIJĀM, UZ KO JĀATBILD RAKSTISKI, SASKAŅĀ AR 130., 131. UN 131.A PANTU

Savienības Muitas kodekss: Campione d'Italia pašvaldības teritorijas un Lugāno ezera Itālijas teritoriālo ūdeņu iekļaušana Savienības muitas teritorijā ***I
PDF 136kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (COM(2018)0259 – C8-0180/2018 – 2018/0123(COD))
P8_TA(2019)0047A8-0368/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0259),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33., 114. un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0180/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 12. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0368/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 31. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/474.)

(1) OV C 367, 10.10.2018., 39. lpp.


Noteikumi par tiešajiem maksājumiem un atbalstu lauku attīstībai 2019. un 2020. gadā ***I
PDF 127kWORD 42k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz noteikumiem par tiešajiem maksājumiem un atbalstu lauku attīstībai 2019. un 2020. gadā (COM(2018)0817 – C8-0506/2018 – 2018/0414(COD))
P8_TA(2019)0048A8-0018/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0817),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 42. pantu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0506/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

–  ņemot vērā 2019. gada 14. janvāra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A8-0018/2019),

A.  tā kā steidzamības apsvērumi pamato balsošanu, pirms ir beidzies astoņu nedēļu termiņš, kas noteikts Protokola Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. pantā;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 31. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 groza attiecībā uz konkrētiem noteikumiem par tiešajiem maksājumiem un atbalstu lauku attīstībai 2019. un 2020. gadā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/288.)


Dominikānas Republikas pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem *
PDF 118kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Apvienoto Karalisti, Austriju, Horvātiju, Kipru, Luksemburgu, Portugāli un Rumāniju pilnvaro Eiropas Savienības interesēs akceptēt Dominikānas Republikas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2018)0526 – C8-0376/2018 – 2018/0276(NLE))
P8_TA(2019)0049A8-0451/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2018)0526),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0376/2018),

–  ņemot vērā Tiesas atzinumu(1) par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0451/2018),

1.  apstiprina Apvienotās Karalistes, Austrijas, Horvātijas, Kipras, Luksemburgas, Portugāles un Rumānijas pilnvarojumu Eiropas Savienības interesēs akceptēt Dominikānas Republikas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.


Ekvadoras un Ukrainas pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem *
PDF 116kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Austriju pilnvaro Eiropas Savienības interesēs akceptēt Ekvadoras un Ukrainas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2018)0527 – C8-0375/2018 – 2018/0277(NLE))
P8_TA(2019)0050A8-0452/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2018)0527),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu , kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu , saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0375/2018),

–  ņemot vērā Tiesas atzinumu(1) par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0452/2018),

1.  pilnvaro Austriju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Ekvadoras un Ukrainas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.


Hondurasas pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem *
PDF 117kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Austriju un Rumāniju pilnvaro Eiropas Savienības interesēs akceptēt Hondurasas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2018)0528 – C8-0377/2018 – 2018/0278(NLE))
P8_TA(2019)0051A8-0457/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2018)0528),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0377/2018),

–  ņemot vērā Tiesas atzinumu(1) par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0457/2019),

1.  apstiprina pilnvarojumu Austrijai un Rumānijai Eiropas Savienības interesēs akceptēt Hondurasas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.


Baltkrievijas un Uzbekistānas pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem *
PDF 118kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko Austriju, Luksemburgu un Rumāniju pilnvaro Eiropas Savienības interesēs akceptēt Baltkrievijas un Uzbekistānas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2018)0530 – C8-0378/2018 – 2018/0279(NLE))
P8_TA(2019)0052A8-0458/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2018)0530),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu, kā arī 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0378/2018),

–  ņemot vērā Tiesas atzinumu(1) par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0458/2018),

1.  pilnvaro Austriju, Luksemburgu un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Baltkrievijas un Uzbekistānas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.


Aizjūras zemju un teritoriju asociācija ar Eiropas Savienību, tostarp attiecības starp ES, Grenlandi un Dāniju *
PDF 269kWORD 80k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību, ietverot attiecības starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandi un Dānijas Karalisti, no otras puses (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (COM(2018)0461 – C8-0379/2018 – 2018/0244(CNS))
P8_TA(2019)0053A8-0480/2018

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2018)0461),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 203. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0379/2018),

—  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A8-0480/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Šajā jaunajā lēmumā būtu jāuzsver sadarbības ar Grenlandi specifiskās iezīmes, piemēram, mērķis saglabāt ciešas un noturīgas saiknes starp Savienību, Grenlandi un Dāniju, Grenlandes ģeostratēģiskā stāvokļa atzīšana, politikas dialoga starp Grenlandi un Savienību nozīmīgums, tas, ka starp Savienību un Grenlandi ir noslēgts zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums, un iespējamā sadarbība Arktikas jautājumos. Tam vajadzētu būt kā atbildei uz globālām problēmām, nodrošinot iespēju izstrādāt proaktīvu rīcības programmu un rīkoties savstarpējās interesēs, jo īpaši ņemot vērā to, ka pieaug klimata pārmaiņu ietekme uz cilvēku darbību un vidi, jūras transportu, dabas resursiem, tostarp izejvielām un zivju krājumiem, kā arī uz pētniecību un inovāciju.
(6)  Jaunajā lēmumā būtu jāuzsver sadarbības ar Grenlandi specifiskās iezīmes. Padome 2003. gadā vienojās Savienības un Grenlandes turpmākās attiecības pēc 2006. gada balstīt uz visaptverošu ilgtspējīgas attīstības partnerību, kas ietvertu īpašu zivsaimniecības nolīgumu, par kuru sarunas risināmas saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem un principiem, kas attiecas uz šādiem nolīgumiem. Turklāt Kopīgajā deklarācijā par attiecībām starp Eiropas Savienību un Grenlandi, ko 2015. gada 19. martā Briselē parakstīja Eiropas Savienība, no vienas puses, un Grenlandes valdība un Dānijas valdība, no otras puses, ir uzsvērtas ciešās vēsturiskās, politiskās, ekonomiskās un kultūras saiknes starp Savienību un Grenlandi un uzsvērta nepieciešamība nostiprināt attiecības un sadarbību, pamatojoties uz abpusējām interesēm. Tāpēc partnerībai saskaņā ar šo jauno lēmumu vajadzētu būt vērstai uz mērķi saglabāt ciešās un ilgstošās saiknes starp Savienību, Grenlandi un Dāniju, un tai būtu jāpalīdz risināt globālas problēmas, izstrādājot dinamisku darba kārtību un rodot abpusējas intereses. Lēmumā būtu jāuzsver sadarbības ar Grenlandi specifiskās iezīmes, atzīstot Grenlandes ģeostratēģisko stāvokli, politikas dialoga starp Grenlandi un Savienību nozīmīgumu, to, ka starp Savienību un Grenlandi ir noslēgts zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums, un iespējamo sadarbību Arktikas jautājumos. Tajā būtu īpaši jāņem vērā klimata pārmaiņu arvien lielākā ietekme uz cilvēku darbību un vidi, jūras transportu, dabas resursiem, tostarp izejvielām un zivju krājumiem, kā arī uz pētniecību un inovāciju.
Grozījums Nr. 2
Lēmuma priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no Savienības budžeta izdevumiem, kas paredzēti klimata mērķu sasniegšanai. Paredzams, ka darbības saskaņā ar šo programmu sniegs ieguldījumu 20 % apmērā no programmas kopējā finansējuma klimata mērķu sasniegšanai. Īstenojot programmu, tiks apzinātas vajadzīgās darbības, un tās pārvērtēs vidusposma novērtēšanas un pārskata kontekstā.
(16)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šī programma palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no Savienības budžeta izdevumiem veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Paredzams, ka darbības saskaņā ar šo programmu sniegs ieguldījumu 30 % apmērā no programmas kopējā finansējuma klimata mērķu sasniegšanai. Īstenojot programmu, tiks apzinātas vajadzīgās darbības, un tās pārvērtēs vidusposma novērtēšanas un pārskata kontekstā.
Grozījums Nr. 3
Lēmuma priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Savienība un AZT atzīst to, cik īpaša nozīme ir izglītībai un profesionālajai apmācībai, lai panāktu AZT ilgtspējīgu attīstību.
(18)  Savienība un AZT atzīst to, cik īpaša nozīme ir izglītībai un profesionālajai apmācībai, lai panāktu AZT ilgtspējīgu attīstību, īpaši teritorijās, kur vispārējais izglītības līmenis ir samērā zems.
Grozījums Nr. 4
Lēmuma priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Asociācijai starp Savienību un AZT būtu jāņem vērā un jāveicina AZT kultūras daudzveidības un identitātes saglabāšana.
(19)  Asociācijai starp Savienību un AZT būtu jāņem vērā un jāveicina AZT kultūras daudzveidības un identitātes saglabāšana. Tai arī būtu jāpievērš īpaša uzmanība AZT pirmiedzīvotāju tiesībām un jānodrošina ieguldījums šo tiesību veicināšanā un ievērošanā.
Grozījums Nr. 5
Lēmuma priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Tirdzniecībai un ar to saistītai sadarbībai starp ES un AZT būtu jāveicina ilgtspējīga attīstības mērķa sasniegšana ekonomikas attīstībā, sociālajā attīstībā un vides aizsardzībā.
(20)  Tirdzniecībai un ar to saistītai sadarbībai starp ES un AZT būtu jāveicina ilgtspējīga attīstības mērķa sasniegšana ekonomikas attīstībā, sociālajā attīstībā un vides aizsardzībā atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Grozījums Nr. 6
Lēmuma priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Šajā lēmumā būtu jāparedz elastīgāki izcelsmes noteikumi, tostarp izcelsmes kumulācijas jaunas iespējas. Kumulācija būtu iespējama ne tikai ar AZT un ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) valstīm, bet – ievērojot konkrētus nosacījumus – arī attiecībā uz izstrādājumiem, kuru izcelsme ir valstis, kam Savienība piemēro brīvās tirdzniecības nolīgumu, un attiecībā uz izstrādājumiem, ko ieved Eiropas Savienībā bez ievedmuitas nodokļiem un kvotām saskaņā ar Savienības vispārējo preferenču sistēmu, tāpat ievērojot noteiktus nosacījumus. Šie nosacījumi ir nepieciešami, lai novērstu tirdzniecības pasākumu apiešanu un nodrošinātu kumulācijas vienošanās pareizu darbību.
(21)  Šajā lēmumā būtu jāparedz elastīgāki izcelsmes noteikumi, tostarp izcelsmes kumulācijas jaunas iespējas. Kumulācija būtu iespējama ne tikai ar AZT un ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) valstīm, bet – ievērojot konkrētus nosacījumus – arī attiecībā uz izstrādājumiem, kuru izcelsme ir valstis, kam Savienība piemēro brīvās tirdzniecības nolīgumu, un attiecībā uz izstrādājumiem, ko ieved Eiropas Savienībā bez ievedmuitas nodokļiem un kvotām saskaņā ar Savienības vispārējo preferenču sistēmu, tāpat ievērojot noteiktus nosacījumus. Šie nosacījumi ir nepieciešami, lai panāktu spēcīgāku tirdzniecības savienību, kas spēj novērst tirdzniecības pasākumu apiešanu un nodrošināt kumulācijas vienošanās pareizu darbību.
Grozījums Nr. 7
Lēmuma priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Sadarbībai finanšu pakalpojumu jomā starp ES un AZT būtu jāpalīdz veidot drošāku, stabilāku, pārredzamāku finanšu sistēmu, kas ir svarīga pasaules finanšu stabilitātes uzlabošanai un ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanai. Centieniem šajā jomā būtu jākoncentrējas uz konverģenci ar starptautiski saskaņotiem standartiem un AZT tiesību aktu tuvināšanu Savienības acquis finanšu pakalpojumu jomā. Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš AZT iestāžu administratīvo resursu stiprināšanai, tostarp uzraudzības jomā.
(25)  Sadarbībai finanšu pakalpojumu jomā starp ES un AZT būtu jātiecas apkarot krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai palīdzētu veidot drošāku, stabilāku, pārredzamāku finanšu sistēmu, kas ir svarīga pasaules finanšu stabilitātes uzlabošanai un ilgtspējīgas izaugsmes sekmēšanai. Centieniem šajā jomā būtu jākoncentrējas uz konverģenci ar starptautiski saskaņotiem standartiem un AZT tiesību aktu tuvināšanu Savienības acquis finanšu pakalpojumu jomā. Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš AZT iestāžu administratīvo resursu stiprināšanai, tostarp uzraudzības jomā.
Grozījums Nr. 8
Lēmuma priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Šajā lēmumā nepieciešamības gadījumā vajadzētu būt atsaucēm uz [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta regulu], lai īstenotu sadarbību un tādējādi nodrošinātu instrumentu pārvaldības saskaņotību.
svītrots
Grozījums Nr. 9
Lēmuma priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Ar šo lēmumu izveido Aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociāciju ar Savienību (“asociācija”), kas ir partnerība, kuras pamatā ir LESD 198. pants, lai atbalstītu AZT ilgtspējīgu attīstību, kā arī veicinātu ES vērtību un standartu izplatīšanu plašākā pasaulē.
1.  Ar šo lēmumu izveido Aizjūras zemju un teritoriju (AZT) asociāciju ar Savienību (“asociācija”), kas ir partnerība, kuras pamatā ir LESD 198. pants, lai atbalstītu AZT ilgtspējīgu attīstību, kā arī veicinātu ES vērtību, principu un standartu izplatīšanu plašākā pasaulē.
Grozījums Nr. 10
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Asociācija starp Eiropas Savienību un AZT pamatojas uz mērķiem, principiem un vērtībām, kas kopīgas AZT, dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas, un Savienībai.
1.  Asociācija starp Eiropas Savienību un AZT pamatojas uz mērķiem, principiem un vērtībām, kas kopīgas AZT, dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas, un Savienībai. Tā palīdz sasniegt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteiktos ilgtermiņa attīstības mērķus, kā arī īstenot Parīzes klimata nolīgumu.
Grozījums Nr. 11
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 3. punkts
3.  Īstenojot šo lēmumu, partneri ievēro pārredzamības un subsidiaritātes principus, kā arī vajadzību pēc efektivitātes un vienlīdz pievēršas AZT trīs ilgtspējīgas attīstības pīlāriem: ekonomikas attīstībai, sociālajai attīstībai un vides aizsardzībai.
3.  Īstenojot šo lēmumu, partneri ievēro pārredzamības un subsidiaritātes principus, kā arī vajadzību pēc efektivitātes un vienlīdz pievēršas AZT trīs ilgtspējīgas attīstības pīlāriem: ekonomikas attīstībai, sociālajai un kultūras attīstībai un vides aizsardzībai.
Grozījums Nr. 12
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 4. punkts
4.  Šā lēmuma vispārīgais mērķis ir veicināt AZT ekonomikas un sociālo attīstību un izveidot ciešas ekonomiskās attiecības starp tām un visu Savienību. Asociācija tiecas sasniegt šo galveno mērķi uzlabojot AZT konkurētspēju, stiprinot AZT izturētspēju, samazinot to ekonomisko un ekoloģisko neaizsargātību un veicinot sadarbību starp tām un citiem partneriem.
4.  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktu un 21. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 198. pantu šā lēmuma vispārīgais mērķis ir veicināt AZT ekonomikas un sociālo attīstību un izveidot ciešas ekonomiskās attiecības starp tām un visu Savienību.
Grozījums Nr. 13
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
(a)  veicināt un atbalstīt sadarbību ar AZT;
svītrots
Grozījums Nr. 14
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
(b)  sniegt atbalstu Grenlandei un sadarboties tās galveno problēmu risināšanā, piemēram, lai uzlabotu izglītības līmeni, un sekmēt Grenlandes administrācijas spējas formulēt un īstenot valsts politikas nostādnes.
(b)  sniegt atbalstu AZT un sadarboties to galveno problēmu risināšanā, tostarp attiecībā uz izglītības līmeni Grenlandē;
Grozījums Nr. 15
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  stiprināt AZT noturību, mazinot to ekonomikas un vides neaizsargātību;
Grozījums Nr. 16
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 5. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
(bb)  uzlabot AZT konkurētspēju, tostarp sociālos standartus;
Grozījums Nr. 17
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 5. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
(bc)  veicināt AZT sadarbību ar citiem partneriem.
Grozījums Nr. 18
Lēmuma priekšlikums
3. pants – 6. punkts
6.  Šo mērķu sasniegšanai asociācija ievēro brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tiesiskuma, labas pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības pamatprincipus, kas ir kopīgi visām AZT un dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas.
6.  Šo mērķu sasniegšanai asociācija ievēro demokrātijas, tiesībās balstītas vispārējas pieejas, kas aptver visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tiesiskuma, labas pārvaldības un ilgtspējīgas attīstības pamatprincipus, kas ir kopīgi visām AZT un dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas. Tas attiecas arī uz principu par diskriminācijas nepieļaušanu dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, un uz dzimumu līdztiesības principu.
Grozījums Nr. 19
Lēmuma priekšlikums
4. pants – 1.a daļa (jauna)
Plānošanas un īstenošanas procesā, it īpaši pamatnostādņu pieņemšanā, Komisija pienācīgi ņem vērā AZT ierobežotās administratīvās spējas un ierobežotos cilvēkresursus.
Grozījums Nr. 20
Lēmuma priekšlikums
5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  AZT ekonomiku dažādošana, tostarp to turpmāka integrēšana pasaules un reģionālajā ekonomikā; īpašajā gadījumā, kas attiecas uz Grenlandi, – nepieciešamība paaugstināt tās darbaspēka prasmes;
(a)  AZT ekonomiku ilgtspējīga dažādošana, tostarp to turpmāka integrēšana pasaules un reģionālajā ekonomikā; īpašajā gadījumā, kas attiecas uz Grenlandi, – nepieciešamība paaugstināt tās darbaspēka prasmes;
Grozījums Nr. 21
Lēmuma priekšlikums
5. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)   kvalitatīva sociālā modeļa sekmēšana;
Grozījums Nr. 22
Lēmuma priekšlikums
5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
(e)  katastrofu riska mazināšanas veicināšana;
(e)  katastrofu riska mazināšanas veicināšana, ņemot vērā Sendai ietvarprogrammā 2015.–2030. gadam noteiktās prioritātes;
Grozījums Nr. 23
Lēmuma priekšlikums
5. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)
(ha)  ar Karību jūras reģionu un Kluso okeānu saistīti jautājumi;
Grozījums Nr. 24
Lēmuma priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Šajā nolūkā Savienība un AZT var apmainīties ar informāciju un labāko praksi vai izveidot jebkādu citu ciešu sadarbību un koordināciju ar citiem partneriem saistībā ar AZT dalību reģionālajās un starptautiskajās organizācijās, vajadzības gadījumā izmantojot starptautiskus nolīgumus.
2.  Šajā nolūkā Savienība un AZT var apmainīties ar informāciju un labāko praksi vai izveidot jebkādu citu ciešu sadarbību un koordināciju ar citiem partneriem saistībā ar AZT dalību reģionālajās un starptautiskajās organizācijās, vajadzības gadījumā izmantojot starptautiskus nolīgumus, lai veicinātu raitu AZT integrāciju to attiecīgajā ģeogrāfiskajā vidē.
Grozījums Nr. 25
Lēmuma priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Asociācijas mērķis ir atbalstīt sadarbību starp AZT un citiem partneriem noteiktajās sadarbības jomās, kuras izklāstītas šā lēmuma II un III daļā. Šajā ziņā asociācijas mērķis ir veicināt sadarbību starp AZT un LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem, tām kaimiņos esošajām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un valstīm, kas nav ĀKK valstis. Lai sasniegtu šo mērķi, Savienība uzlabo koordināciju un sinerģijas starp attiecīgajām Savienības programmām. Savienība cenšas AZT iesaistīt arī tad, kad norit dialogs ar to kaimiņvalstīm, neatkarīgi no tā vai tās ir vai nav ĀKK valstis vai teritorijas, un attiecīgajā gadījumā ar tālākajiem reģioniem.
3.  Asociācijas mērķis ir atbalstīt sadarbību starp AZT un citiem partneriem noteiktajās sadarbības jomās, kuras izklāstītas šā lēmuma II un III daļā. Šajā ziņā asociācijas mērķis ir veicināt sadarbību starp AZT un LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem, tām kaimiņos esošajām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un valstīm, kas nav ĀKK valstis. Lai sasniegtu šo mērķi, Savienība uzlabo koordināciju un sinerģijas starp attiecīgajām Savienības programmām. Savienība iesaista AZT arī tad, kad norit dialogs ar to kaimiņvalstīm, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ĀKK valstis vai teritorijas, un attiecīgajā gadījumā ar tālākajiem reģioniem, ierosinot tām piešķirt novērotāja statusu.
Grozījums Nr. 26
Lēmuma priekšlikums
7. pants – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  AZT spēju nostiprināšana, lai ietekmētu reģionālu stratēģiju pieņemšanu, kurās būtu ņemtas vērā to īpašās iezīmes, potenciāls, kā arī eiropeiskā orientācija;
Grozījums Nr. 27
Lēmuma priekšlikums
9. pants – virsraksts
Īpašs režīms
Īpašs režīms izolētām AZT
Grozījums Nr. 28
Lēmuma priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Īpašs režīms vismazāk attīstītajām AZT
1.  Asociācija ņem vērā AZT daudzveidību attīstības līmeņa un strukturālo ierobežojumu ziņā.
2.  Tiek noteikts īpašs režīms vismazāk attīstītajām AZT.
3.  Nosakot finansiālā atbalsta apmēru, kā arī atbalsta piešķiršanas nosacījumus, pienācīgi ņem vērā vismazāk attīstīto AZT īpašās iezīmes, lai dotu šīm AZT iespēju pārvarēt atpalicību un pastāvīgos strukturālos ierobežojumus.
4.  Par vismazāk attīstītām uzskatāmās AZT ir Volisa un Futuna.
Grozījums Nr. 29
Lēmuma priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Asociācija ir balstīta uz plašu dialogu un apspriedēm par savstarpējas intereses jautājumiem starp AZT, dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas, un Komisiju, un, ja nepieciešams, ar Eiropas Investīciju banku (EIB).
1.  Asociācija ir balstīta uz plašu dialogu un apspriedēm par savstarpējas intereses jautājumiem starp AZT, dalībvalstīm, ar kurām tās ir saistītas, Komisiju un Eiropas Parlamentu, un, ja nepieciešams, ar Eiropas Investīciju banku (EIB).
Grozījums Nr. 30
Lēmuma priekšlikums
12. pants – virsraksts
Nevalstisko dalībnieku pienākumi
Pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko dalībnieku pienākumi
Grozījums Nr. 31
Lēmuma priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Nevalstiskajiem dalībniekiem var būt nozīme informācijas apmaiņā un apspriedēs par sadarbību un jo īpaši, lai sagatavotu un īstenotu sadarbības palīdzību, projektus vai programmas. Tiem var deleģēt finanšu pārvaldības pilnvaras, lai īstenotu šādus projektus vai programmas nolūkā atbalstīt vietējās attīstības iniciatīvas.
1.  Pilsoniskajai sabiedrībai, privātajam sektoram un nevalstiskajiem dalībniekiem var būt nozīme informācijas apmaiņā un apspriedēs par sadarbību un jo īpaši, lai sagatavotu un īstenotu sadarbības palīdzību, projektus vai programmas. Tiem var deleģēt finanšu pārvaldības pilnvaras, lai īstenotu šādus projektus vai programmas nolūkā atbalstīt vietējās attīstības iniciatīvas.
Grozījums Nr. 32
Lēmuma priekšlikums
13. pants – 3. punkts
3.  Dialogs ļauj AZT pilnībā piedalīties asociācijas īstenošanā.
3.  Dialogs ļauj AZT pilnībā piedalīties asociācijas īstenošanā, kā arī ES reģionālo stratēģiju definēšanā un īstenošanā teritorijās, kur atrodas AZT.
Grozījums Nr. 33
Lēmuma priekšlikums
13. pants – 4. punkts
4.  Dialogs, cita starpā, pievēršas konkrētiem abpusējas intereses vai vispārīgas nozīmes politiskiem jautājumiem, lai sasniegtu asociācijas mērķus.
4.  Dialogs, cita starpā, pievēršas konkrētiem abpusējas intereses vai vispārīgas nozīmes politiskiem jautājumiem, lai sasniegtu gan asociācijas mērķus, gan ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Grozījums Nr. 34
Lēmuma priekšlikums
13. pants – 5. punkts
5.  Dialogs ar Grenlandi jo īpaši rada pamatu plašai sadarbībai un dialogam jomās, kas citstarp attiecas uz enerģētiku, klimata pārmaiņām un vidi, dabas resursiem, tostarp izejvielām un zivju krājumiem, jūras transportu, pētniecību un inovāciju, kā arī uz Arktikas dimensiju minētajos jautājumos.
5.  Dialogs ar Grenlandi jo īpaši rada pamatu plašai sadarbībai un dialogam jomās, kas citstarp attiecas uz izglītību, enerģētiku, klimata pārmaiņām un vidi, dabu, dabas resursiem, tostarp izejvielām un zivju krājumiem, jūras transportu, pētniecību un inovāciju, kā arī uz Arktikas dimensiju minētajos jautājumos.
Grozījums Nr. 35
Lēmuma priekšlikums
13. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Dialogs ar Karību jūras reģiona AZT jo īpaši palīdz nostiprināt ES stratēģiju Karību jūras reģionā un sadarboties jautājumos, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, resursu ilgtspējīgu pārvaldību, katastrofu riska novēršanu un pārvaldību, sociālo dimensiju, kā arī ar labas pārvaldības veicināšanu, jo īpaši nodokļu jomā, un organizētās noziedzības apkarošanas veicināšanu.
Grozījums Nr. 36
Lēmuma priekšlikums
13. pants – 5.b punkts (jauns)
5.b  Dialogs ar Klusā okeāna AZT jo īpaši palīdz formulēt un īstenot vērienīgu ES stratēģiju Klusā okeāna reģionā, nostiprinot ES klātbūtni, un jo īpaši sadarboties sociālajos jautājumos un jūras un sauszemes resursu ilgtspējīgas pārvaldības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, vides un zilās ekonomikas jautājumos.
Grozījums Nr. 37
Lēmuma priekšlikums
14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)   AZT un ES dialoga forums (“AZT un ES forums”) sanāk katru gadu, lai pulcinātu AZT iestādes, dalībvalstu pārstāvjus un Komisiju. Eiropas Parlamenta deputāti, EIB pārstāvji un tālāko reģionu pārstāvji vajadzības gadījumā ir saistīti ar AZT un ES forumu;
a)  AZT un ES politiskā dialoga forums (“AZT un ES forums”) sanāk katru gadu, lai pulcinātu AZT iestādes, dalībvalstu pārstāvjus, Komisiju, Padomes prezidentūru un Eiropas Parlamentu. Attiecīgā gadījumā AZT un ES forumā tiek iesaistīta AZT asociācija (OCTA), EIB pārstāvji, tālāko reģionu pārstāvji un trešo valstu vai AZT kaimiņteritoriju pārstāvji;
Grozījums Nr. 38
Lēmuma priekšlikums
14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  Komisija, AZT un dalībvalstis, ar kurām tās ir saistītas, regulāri organizē trīspusējas apspriedes. Šīs apspriedes organizē vismaz trīs reizes gadā pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc AZT un dalībvalstu, ar kurām tās saistītas, pieprasījuma;
(b)  Komisija, AZT un dalībvalstis, ar kurām tās ir saistītas, regulāri organizē trīspusējas apspriedes. Šīs apspriedes organizē vismaz četras reizes gadā pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc AZT un dalībvalstu, ar kurām tās saistītas, pieprasījuma;
Grozījums Nr. 39
Lēmuma priekšlikums
II daļa – 1. nodaļa – virsraksts
VIDES JAUTĀJUMI, KLIMATA PĀRMAIŅAS, OKEĀNI UN KATASTROFU RISKA MAZINĀŠANA
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 40
Lēmuma priekšlikums
15. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Asociācijas kontekstā sadarbība vides, klimata pārmaiņu un katastrofu riska mazināšanas jomā var attiekties uz:
Asociācijas kontekstā sadarbība vides, klimata pārmaiņu, katastrofu riska mazināšanas un noturības uzlabošanas jomā var attiekties uz:
Grozījums Nr. 41
Lēmuma priekšlikums
15. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  ilgtspējīgu resursu izmantošanas un resursu efektivitātes veicināšanu un ekonomikas izaugsmes nošķiršanu no vides degradācijas; kā arī
(c)  ilgtspējīgas resursu izmantošanas un resursu efektivitātes veicināšanu virzībā uz mazoglekļa ekonomiku, pamatojoties uz taisnīgas pārejas stratēģijām; un
Grozījums Nr. 42
Lēmuma priekšlikums
16. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)
(ea)   cīņu pret problēmām, kas saistītas ar zemes degradāciju, it īpaši jūras līmeņa paaugstināšanos un augsnes piesārņojumu;
Grozījums Nr. 43
Lēmuma priekšlikums
17. pants – 1. daļa
Asociācijas kontekstā sadarbība ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā var attiekties uz mežu saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas veicināšanu, tostarp uz mežu nozīmi vides aizsardzībā pret eroziju un pārtuksnešošanos, un uz apmežošanu un kokmateriālu eksporta pārvaldību.
Asociācijas kontekstā sadarbība ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas jomā var attiekties uz mežu saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas veicināšanu, tostarp uz mežu nozīmi vides aizsardzībā pret eroziju un pārtuksnešošanos, un uz apmežošanu un kokmateriālu eksporta pārvaldību, un cīņu pret nelikumīgu mežizstrādi.
Grozījums Nr. 44
Lēmuma priekšlikums
18. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  ekonomikas un sociālo darbību, piemēram, zvejniecības un akvakultūras, tūrisma, jūras transporta un lauksaimniecības saskaņošanu ar jūras un piekrastes zonu potenciālu attiecībā uz atjaunojamo enerģiju, izejmateriāliem, vienlaikus ņemot vērā klimata pārmaiņu un cilvēka darbību ietekmi.
(b)  saimnieciskās darbības un sociālo darbību, piemēram, zvejniecības un akvakultūras, tūrisma, jūras transporta un ilgtspējīgas lauksaimniecības saskaņošanu ar jūras un piekrastes zonu potenciālu attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un izejmateriāliem, vienlaikus ņemot vērā klimata pārmaiņu un cilvēka darbību ietekmi.
Grozījums Nr. 45
Lēmuma priekšlikums
23. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  attīstīt un stiprināt vides aizsardzību;
(c)  attīstīt un stiprināt cilvēktiesības, kā arī sociālo un vides aizsardzību;
Grozījums Nr. 46
Lēmuma priekšlikums
24. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  atbalstu partnervalstu centieniem ievērot savas saistības attiecībā uz klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām;
(b)  atbalstu partnervalstu centieniem ievērot savas saistības attiecībā uz klimata pārmaiņu apkarošanu saskaņā ar Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības mērķiem;
Grozījums Nr. 47
Lēmuma priekšlikums
II daļa – 4. nodaļa – virsraksts
JAUNATNE, IZGLĪTĪBA, APMĀCĪBA, VESELĪBA, NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLAIS NODROŠINĀJUMS, PĀRTIKAS NEKAITĪGUMS UN PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS
JAUNATNE, SIEVIETES, IZGLĪTĪBA, APMĀCĪBA, VESELĪBA, NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLAIS NODROŠINĀJUMS, PĀRTIKAS NEKAITĪGUMS UN PĀRTIKAS NODROŠINĀJUMS
Grozījums Nr. 48
Lēmuma priekšlikums
32. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Savienība un AZT sadarbojas, lai nodrošinātu, ka jaunieši aktīvi piedalās darba tirgū, un tādējādi novērstu jauniešu bezdarbu.
Grozījums Nr. 49
Lēmuma priekšlikums
32.a pants (jauns)
32.a pants
Dzimumu līdztiesība
1.  ES tiecas veicināt līdztiesību un vienlīdzību starp AZT vīriešiem un sievietēm, kā arī veicināt sieviešu tiesību nostiprināšanu un sieviešu politisko un ekonomisko izredžu vienlīdzību.
2.  Asociācija tiecas aizsargāt sieviešu un meiteņu tiesības, īpaši pievēršoties aizsardzībai pret jebkāda veida vardarbību.
3.  Turklāt asociācija tiecas veicināt sieviešu tiesību nostiprināšanu, it īpaši sieviešu lomu ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un ekonomikas un finanšu vidē.
Visās iniciatīvās ir jāiekļauj dzimuma aspekts.
Grozījums Nr. 50
Lēmuma priekšlikums
33. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  atbalstu AZT, nosakot un īstenojot izglītības un profesionālās apmācības politiku.
(b)  atbalstu AZT, tām nosakot un īstenojot izglītības un profesionālās apmācības politiku; kā arī
Grozījums Nr. 51
Lēmuma priekšlikums
33. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)   atbalstu AZT dalībai programmā “Erasmus+” un to piekļuvei šai programmai, rosinot un palielinot potenciālo programmas atbalsta saņēmēju mobilitāti no AZT un uz tām.
Grozījums Nr. 52
Lēmuma priekšlikums
38. pants – virsraksts
Skatuves māksla
Tēlotājmāksla
Grozījums Nr. 53
Lēmuma priekšlikums
38. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Asociācijas kontekstā sadarbība skatuves mākslas jomā var attiekties uz:
Asociācijas kontekstā sadarbība tēlotājmākslas jomā var attiekties uz:
Grozījums Nr. 54
Lēmuma priekšlikums
38. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  skatuves mākslinieku savstarpējo kontaktu atvieglošanu tādās jomās kā profesionālā apmaiņa un apmācība, tostarp dalība noklausīšanās pasākumos, kultūras tīklu izveide un veicināšana;
(a)  tēlotājmākslas pārstāvju savstarpējo kontaktu atvieglošanu tādās jomās kā profesionālā apmaiņa un apmācība, tostarp dalība noklausīšanās pasākumos, tīklu izveide un to darbības veicināšana, sniedzot atbilstošu finansiālo atbalstu;
Grozījums Nr. 55
Lēmuma priekšlikums
38. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)
(aa)  AZT mākslas darbu popularizēšanu Eiropas Savienībā;
Grozījums Nr. 56
Lēmuma priekšlikums
39. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Saistībā ar asociāciju materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma un vēstures pieminekļu jomā izvērstās sadarbības mērķis ir dot iespēju veicināt pieredzes un labākās prakses apmaiņu, šim nolūkam:
Saistībā ar asociāciju materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma un vēstures pieminekļu jomā izvērstās sadarbības mērķis ir dot iespēju veicināt pieredzes un labākās prakses apmaiņu un ilgtspējīgi vairot objektu vērtību, šim nolūkam:
Grozījums Nr. 57
Lēmuma priekšlikums
39. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
(da)  uzlabojot zināšanas par AZT materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, saglabājot to un vairojot tā vērtību;
Grozījums Nr. 58
Lēmuma priekšlikums
II daļa – 6. nodaļa – virsraksts
CĪŅA PRET ORGANIZĒTO NOZIEDZĪBU
TIESISKUMA VEICINĀŠANA
Grozījums Nr. 59
Lēmuma priekšlikums
-40.a pants (jauns)
-40.a pants
Tiesiskuma veicināšana
1.  Asociācija tiecas veicināt tās pamatā esošo demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību un pamatbrīvību principu ievērošanu, īstenojot dialogu un sadarbību starp ES un AZT.
2.  AZT kā ES priekšposteņiem ir nozīmīga loma ES vērtību un principu izplatīšanā attiecīgajā reģionā.
Grozījums Nr. 60
Lēmuma priekšlikums
41. pants – virsraksts
Cīņa pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, seksuālo vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālo izmantošanu, terorismu un korupciju
Cīņa pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecību, seksuālo vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālo izmantošanu, terorismu un korupciju un minēto parādību novēršana
Grozījums Nr. 61
Lēmuma priekšlikums
41. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Asociācijas kontekstā sadarbība organizētās noziedzības jomā var ietvert:
1.  Asociācijas kontekstā sadarbība organizētās noziedzības apkarošanas un novēršanas jomā var ietvert:
Grozījums Nr. 62
Lēmuma priekšlikums
42.a pants (jauns)
42.a pants
Sarunas par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm
Ja sarunas par tirdzniecības vai zivsaimniecības nolīgumiem ar trešām valstīm draud radīt nopietnu kaitējumu AZT reģionālajai integrācijai vai jutīgām nozarēm, Komisija veic ietekmes novērtējumu, ņemot vērā minēto nolīgumu kumulatīvo ietekmi uz AZT ekonomiku. Veikto ietekmes novērtējumu rezultātus Komisija pirms attiecīgo starptautisko nolīgumu noslēgšanas nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un AZT valdībām un vietējām pārvaldes iestādēm.
Grozījums Nr. 63
Lēmuma priekšlikums
53. pants – 2. punkts
2.  Ar tirdzniecību saistītās sadarbības mērķis ir atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) galīgajiem mērķiem un Parīzes nolīguma īstenošana. Tas var attiekties arī uz sadarbību citos ar tirdzniecību saistītos daudzpusējos nolīgumos vides jomā, piemēram, Konvencijā par tirdzniecību ar apdraudētajām sugām.
2.  Ar tirdzniecību saistītās sadarbības mērķis ir atbalsts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) galīgajiem mērķiem un Parīzes nolīguma, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana. Tas var attiekties arī uz sadarbību citos ar tirdzniecību saistītos daudzpusējos nolīgumos vides jomā, piemēram, Konvencijā par tirdzniecību ar apdraudētajām sugām.
Grozījums Nr. 64
Lēmuma priekšlikums
59. pants – 1. daļa – 4 punkts
4.  atbalsts, ko AZT piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem, ciktāl tam ir ievērojama negatīva ietekme uz tirdzniecību vai ieguldījumiem.
svītrots
Grozījums Nr. 65
Lēmuma priekšlikums
70. pants – 1. daļa
Savienība un AZT pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka to teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, un attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti cita starpā ir Bāzeles Komitejas "Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību", Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas "Apdrošināšanas galvenie principi", Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas "Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi", ESAO "Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos", G20 ,,Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā", Finanšu stabilitātes padomes “Finanšu iestāžu efektīvu noregulējuma režīmu galvenie atribūti”.
Savienība un AZT pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka to teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, un attiecībā uz krāpšanas nodokļu jomā, nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti cita starpā ir Bāzeles Komitejas "Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību", Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas "Apdrošināšanas galvenie principi", Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas "Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi", ESAO "Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos", G20 ,,Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā", Finanšu stabilitātes padomes “Finanšu iestāžu efektīvu noregulējuma režīmu galvenie atribūti” un ANO Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un ar to saistītie protokoli.
Grozījums Nr. 66
Lēmuma priekšlikums
72. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  adekvātus finanšu resursus un pienācīgu tehnisko palīdzību, lai stiprinātu AZT spējas formulēt un īstenot stratēģiskus satvarus un tiesiskos regulējumus;
(a)  adekvātus finanšu resursus un pienācīgu tehnisko palīdzību šā lēmuma ietvaros, lai stiprinātu AZT spējas formulēt un īstenot stratēģiskus satvarus un tiesiskos regulējumus;
Grozījums Nr. 67
Lēmuma priekšlikums
72. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  ilgtermiņa finansējumu, lai veicinātu privātā sektora izaugsmi;
(b)  ilgtermiņa finansējumu šā lēmuma ietvaros, lai veicinātu privātā sektora izaugsmi;
Grozījums Nr. 68
Lēmuma priekšlikums
72. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  attiecīgā gadījumā saskaņā ar šo lēmumu noteiktās darbības var veicināt arī ar citām Savienības programmām, ja vien ar maksājumiem netiek segtas vienas un tās pašas izmaksas. Šā lēmuma īstenošanas ietvaros var veicināt arī citās Savienības programmās paredzētos pasākumus, ja vien ar maksājumiem netiek segtas vienas un tās pašas izmaksas. Šādos gadījumos darba programmā, kas attiecas uz šīm darbībām, nosaka, kuri noteikumi ir piemērojami.
(c)  saskaņā ar šo lēmumu noteiktās darbības var veicināt ar papildu finansējumu no citām Savienības programmām, ja vien ar maksājumiem netiek segtas vienas un tās pašas izmaksas. Šādos gadījumos darba programmā, kas attiecas uz šīm darbībām, nosaka, kuri noteikumi ir piemērojami.
Grozījums Nr. 69
Lēmuma priekšlikums
72. pants – 1.a daļa (jauna)
Šā lēmuma īstenošanas ietvaros var veicināt arī citās Savienības programmās paredzētos pasākumus, ja vien ar maksājumiem netiek segtas vienas un tās pašas izmaksas. Šādos gadījumos darba programmā, kas attiecas uz šīm darbībām, nosaka, kuri noteikumi ir piemērojami.
Grozījums Nr. 70
Lēmuma priekšlikums
73. pants – 1. punkts
1.  Programmas finansējums tās īstenošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 500 000 000 pašreizējās cenās;
1.  Programmas finansējums tās īstenošanai laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir EUR 669 000 000 faktiskajās cenās;
Grozījums Nr. 71
Lēmuma priekšlikums
74. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  “plānojamais atbalsts” ir neatmaksājams atbalsts, kas AZT piešķirts, lai finansētu teritoriālas, reģionālas un intrareģionālas stratēģijas un prioritātes, kas noteiktas plānošanas dokumentos;
(a)  “plānojamais atbalsts” ir neatmaksājams atbalsts, kas AZT piešķirts, lai finansētu teritoriālas, reģionālas un intrareģionālas stratēģijas un prioritātes, kas attiecīgā gadījumā noteiktas plānošanas dokumentos;
Grozījums Nr. 72
Lēmuma priekšlikums
74. pants – 1. daļa – g punkts
(g)  “intrareģionāls piešķīrums” ir summa reģionāla piešķīruma ietvaros, kura piešķirta plānojamajam atbalstam, lai finansētu intrareģionālās sadarbības stratēģijas un prioritātes, iesaistot vismaz vienu AZT un vienu vai vairākus tālākos reģionus, kas minēti LESD 349. pantā, un/vai vienu vai vairākas ĀKK valstis un/vai vienu vai vairākas kaimiņvalstis vai teritorijas, kas nav ĀKK valstis.
(g)  “intrareģionāls piešķīrums” ir summa reģionāla piešķīruma ietvaros, kura piešķirta plānojamajam atbalstam, lai finansētu intrareģionālās sadarbības stratēģijas un prioritātes, kurās iesaistītas šā lēmuma 82. pantā minētās vienības.
Grozījums Nr. 73
Lēmuma priekšlikums
74.a pants (jauns)
74.a pants
Vispārējie principi
Ja vien šajā lēmumā nav paredzēti īpaši noteikumi, ES finansiālo atbalstu īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/10461a (“Finanšu regula”) un saskaņā ar šā lēmuma mērķiem un principiem.
___________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 74
Lēmuma priekšlikums
75. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  jāīsteno, pienācīgi ievērojot AZT attiecīgās ģeogrāfiskās, sociālās un kultūras iezīmes, kā arī to īpašo potenciālu;
(a)  jāīsteno, pienācīgi ievērojot AZT attiecīgās demogrāfiskās, ģeogrāfiskās, ekonomiskās un finansiālās, vides, sociālās un kultūras iezīmes, kā arī to īpašo potenciālu;
Grozījums Nr. 75
Lēmuma priekšlikums
75. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  ES finansējumu var sniegt, izmantojot Finanšu regulā paredzētos finansējuma veidus, jo īpaši:
a)  dotācijas;
b)  publiskā iepirkuma līgumus par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem,
c)  budžeta atbalstu;
d)  iemaksas Komisijas izveidotajos trasta fondos saskaņā ar Finanšu regulas 234. pantu;
e)  finanšu instrumentus;
f)  budžeta garantijas;
g)  finansējuma apvienošanu;
h)  finansiālu atbalstu;
i)  atalgotus ārējos ekspertus.
Plānojamā atbalsta ietvaros ES finansiālais atbalsts galvenokārt tiek sniegts kā budžeta atbalsts AZT.
ES finansiālo atbalstu saskaņā ar Finanšu regulu var sniegt arī, veicot iemaksas starptautiskos, reģionālos vai valstu fondos, piemēram, fondos, ko nolūkā piesaistīt vairāku līdzekļu devēju kopīgu finansējumu izveido vai pārvalda EIB, dalībvalstis, partnervalstis, partnerreģioni vai starptautiskas organizācijas, vai fondos, ko izveido viens vai vairāki līdzekļu devēji, lai kopīgi īstenotu projektus.
Komisija īsteno ES finansiālo atbalstu saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem tiešā veidā ar savu dienestu, ES delegāciju un izpildaģentūru starpniecību, dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumus Finanšu regulā minētajām struktūrām. Attiecīgās struktūras nodrošina atbilstību ES ārpolitikai un var uzticēt budžeta izpildes uzdevumus citām struktūrām, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādi ir piemērojami Komisijai.
Finansētās darbības var īstenot, izmantojot paralēlu vai kopīgu līdzfinansējumu. Paralēla līdzfinansējuma gadījumā darbību sadala vairākās skaidri nosakāmās daļās, un katru no tām finansē dažādi partneri, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr būtu iespējams konstatēt finansējuma mērķi. Kopīga līdzfinansējuma gadījumā darbības kopējās izmaksas sadala starp partneriem, kuri nodrošina līdzfinansējumu, un resursus apkopo tā, ka vairs nav iespējams noteikt rīcības ietvaros veiktas konkrētas darbības finansējuma avotu. Šādā gadījumā Finanšu regulas 38. pantā paredzētajā dotācijas un publiskā iepirkuma nolīgumu ex post publikācijā, ja nepieciešams, ievēro atbildīgās struktūras noteikumus.
ES finansējumam netiek uzlikti un iekasēti nodokļi, nodevas vai citas maksas.
Grozījums Nr. 76
Lēmuma priekšlikums
75.a pants (jauns)
75.a pants
Līdzekļu pārnešana, ikgadējie maksājumi, saistību apropriācijas, atmaksājamās summas un ieņēmumi, ko rada finanšu instrumenti
1.  Papildus Finanšu regulas 12. panta 2. punktam automātiski pārnes neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas saskaņā ar šo lēmumu, un tās var izmantot saistībām līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu. Saskaņā ar Finanšu regulas 12. panta 6. punktu Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārnestajām saistību apropriācijām.
2.  Papildus Finanšu regulas 15. panta noteikumiem par kārtību, kādā apropriācijas dara pieejamas atkārtoti, saistību apropriācijas, kas atbilst to saistību summai, kuras atceltas kādas saskaņā ar šo lēmumu īstenojamas darbības pilnīgas vai daļējas neizpildes dēļ, atkārtoti dara pieejamas sākotnējā budžeta pozīcijā. Šī lēmuma vajadzībām atsauces uz Finanšu regulas 15. pantu, kas minētas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā regulā, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, saprot arī kā atsauces uz šo punktu.
3.  Budžeta saistības darbībām, kuru īstenošana norisinās ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem finanšu gadiem atbilstīgi Finanšu regulas 112. panta 2. punktam.
Šīm daudzgadu darbībām nepiemēro Finanšu regulas 114. panta 2. punkta trešo daļu. Komisija automātiski atceļ jebkuru darbības budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru nav iesniegta neviena apstiprināta izdevumu deklarācija vai maksājumu pieprasījums.
Šā panta 2. punktu piemēro arī ikgadējiem maksājumiem.
Grozījums Nr. 77
Lēmuma priekšlikums
76. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  institucionālajai attīstībai, spēju veidošanai un vides aspektu integrācijai;
(b)  institucionālajai attīstībai, spēju veidošanai un vides, dzimuma un labas pārvaldības aspektu integrācijai;
Grozījums Nr. 78
Lēmuma priekšlikums
77. pants – 2. punkts
2.  Savienība atbalsta AZT centienus izstrādāt ticamus statistikas datus par šīm jomām.
2.  Savienība atbalsta AZT centienus izstrādāt ticamus un publiski pieejamus statistikas datus par šīm jomām.
Grozījums Nr. 79
Lēmuma priekšlikums
77. pants – 3. punkts
3.  Savienība var atbalstīt aizjūras zemes un teritorijas to centienos uzlabot savu makroekonomisko rādītāju salīdzināmību.
3.  Savienība var atbalstīt aizjūras zemes un teritorijas to centienos uzlabot savu makroekonomisko rādītāju salīdzināmību, īpaši veicinot analīzes par aizjūras zemju un teritoriju IKP pēc pirktspējas paritātes, ja šādi dati ir pieejami.
Grozījums Nr. 80
Lēmuma priekšlikums
78. pants – 1. punkts
1.  Pēc Komisijas iniciatīvas Savienības finansējums var segt izdevumus, kas saistīti ar lēmuma īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu, tostarp ar administratīvo atbalstu šādai īstenošanai nepieciešamajām sagatavošanas, turpmākajām, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kā arī izdevumus galvenajā mītnē un Savienības delegācijās saistībā ar programmai nepieciešamo administratīvo atbalstu un saskaņā ar šo lēmumu finansēto darbību pārvaldībai, tostarp informācijas un komunikācijas pasākumiem, kā arī korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.
1.  Pēc Komisijas iniciatīvas Savienības finansējums var segt atbalsta izdevumus, kas saistīti ar lēmuma īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu, tostarp ar administratīvo atbalstu šādai īstenošanai nepieciešamajām sagatavošanas, turpmākajām, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām.
Grozījums Nr. 81
Lēmuma priekšlikums
79. pants
79. pants
svītrots
Vispārējie principi
Ja vien šajā lēmumā nav noteikts citādi, Savienības finansiālo atbalstu īsteno saskaņā ar mērķiem un principiem, kas noteikti šajā lēmumā, Finanšu regulā un [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta regulā], jo īpaši II sadaļas I nodaļā, izņemot 13. pantu, 14. panta 1. un 4. punktu un 15. pantu, III nodaļā, izņemot 21. panta 1. punktu, 2. punkta a) un b) apakšpunktu un 3. punktu, un V nodaļā, izņemot 31. panta 1., 4., 6. un 9. punktu un 32. panta 3. punktu. Šā lēmuma 80. pantā noteikto procedūru nepiemēro [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta regulas] 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajos gadījumos.
Grozījums Nr. 82
Lēmuma priekšlikums
79.a pants (jauns)
79.a pants
Plānošanas dokumentu pieņemšana
1.  ES un AZT partnerībā AZT iestādes uzņemas atbildību par nozaru politikas sagatavošanu un pieņemšanu galvenajās sadarbības jomās, kas minētas šā lēmuma II daļā, un nodrošina pienācīgu turpmāku pasākumu īstenošanu.
Pamatojoties uz to, katra AZT sagatavo un iesniedz savas teritorijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas dokumentu. Minētais plānošanas dokuments nodrošina vispusīgu satvaru ES un attiecīgās AZT sadarbībai, kas ir saskaņota ar vispārējo Savienības mērķi un darbības jomu, uzdevumiem, principiem un politikas virzieniem.
Katrā plānošanas dokumentā nosaka:
–  īsu AZT politiskās, ekonomiskās, sociālās, kultūras un vides situācijas izklāstu;
–  īsu AZT ilgtspējīgas attīstības stratēģijas (Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam) aprakstu, kurā precizē AZT prioritātes un veidu, kā tā plāno sekmēt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;
–  prioritārās jomas, kurām paredzēts piešķirt ES finansējumu;
–  konkrētos mērķus;
–  gaidāmos rezultātus;
–  skaidrus un konkrētus snieguma rādītājus;
–  indikatīvo finansējumu gan kopumā, gan katrā prioritārajā jomā;
–  indikatīvu laika grafiku.
2.  Plānošanas dokumentā izmanto gūto pieredzi un paraugpraksi, un tā pamatā ir konsultācijas un dialogs ar pilsonisko sabiedrību, vietējām iestādēm un citiem dalībniekiem, lai nodrošinātu viņu pietiekamu iesaistīšanu un indikatīvā plānošanas dokumenta turpmāku īstenošanu.
3.  Par plānošanas dokumenta projektu notiek viedokļu apmaiņa starp katras AZT iestādēm, saistīto dalībvalsti un Komisiju. AZT iestādes ir atbildīgas par plānošanas dokumenta galīgās redakcijas izstrādi. Komisija AZT adresētās pamatnostādnēs precizē plānošanas kārtību, lai būtu iespējams ātri apstiprināt plānošanas dokumentus.
4.  Pēc plānošanas dokumenta galīgās redakcijas sagatavošanas Komisija to novērtē, lai pārliecinātos, vai tas atbilst šā lēmuma mērķiem un attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un vai tajā ir ietverti visi elementi, kas vajadzīgi, lai pieņemtu ikgadējo finansējuma lēmumu. AZT iestādes nodrošina visu minētajam novērtējumam vajadzīgo informāciju, it īpaši iespējamās priekšizpētēs gūtos rezultātus.
5.  Plānošanas dokumentu apstiprina saskaņā ar šī lēmuma 88. panta 5. punktā norādīto pārbaudes procedūru.
Šādu procedūru piemēro arī tad, ja tiek veikta būtiska pārskatīšana, kuras rezultātā ievērojami mainās stratēģija vai plānojums.
Pārbaudes procedūru nepiemēro tad, ja indikatīvajā plānošanas dokumentā tiek izdarītas nebūtiskas izmaiņas, piemēram, tehniskas korekcijas, līdzekļu pārdale indikatīvo piešķīrumu ietvaros pa prioritārajām jomām vai sākotnējā indikatīvā piešķīruma apmēra palielināšana vai samazināšana par mazāk nekā 20 %, ar noteikumu, ka minētās izmaiņas neskar indikatīvajā plānošanas dokumentā norādītās prioritārās jomas un mērķus. Komisija šādas nebūtiskas izmaiņas paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas.
Grozījums Nr. 83
Lēmuma priekšlikums
79.b pants (jauns)
79.b pants
Rīcības plāni un pasākumi
1.  Komisija pieņem gada vai daudzgadu rīcības plānus vai pasākumus. Minētie pasākumi var būt atsevišķi pasākumi, īpaši pasākumi, atbalsta pasākumi vai ārkārtas palīdzības pasākumi. Rīcības plāni un pasākumi katrai darbībai nosaka mērķus, kuri jāsasniedz, iecerētos rezultātus un galvenās darbības, īstenošanas metodes, budžetu un jebkādus saistītus atbalsta izdevumus.
2.  Rīcības plānu pamatā ir plānošanas dokumenti.
3.  Minētos rīcības plānus un pasākumus pieņem saskaņā ar šī lēmuma 88. panta 5. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šā panta 1. punktā minētā procedūra nav jāpiemēro:
a)  rīcības plāniem, atsevišķiem pasākumiem un atbalsta pasākumiem, kuriem Savienības finansējums nepārsniedz 10 000 000 EUR;
b)  tehniskiem grozījumiem ar nosacījumu, ka šādi grozījumi būtiski neietekmē attiecīgā rīcības plāna vai attiecīgā pasākuma mērķus, piemēram:
i)  īstenošanas metodes maiņai,
ii)  līdzekļu pārdalei starp vienā un tajā pašā rīcības plānā paredzētām darbībām,
iii)  rīcības plānu un pasākumu budžeta palielinājumiem vai samazinājumiem, ja tie nepārsniedz 20 % no sākotnējā budžeta un 10 000 000 EUR;
Daudzgadu rīcības plānu un pasākumu gadījumā 3. punkta a) apakšpunktā un b) apakšpunkta iii) punktā minētās robežvērtības piemēro ik gadu. Saskaņā ar šo punktu pieņemtos rīcības plānus un pasākumus, izņemot ārkārtas palīdzības pasākumus un tehniskos grozījumus, paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm nākamajā mēnesī pēc to pieņemšanas.
4.  Pirms Komisija pieņem vai pagarina ārkārtas palīdzības pasākumus, kuru izmaksas nepārsniedz 20 000 000 EUR, tā informē Padomi par minēto pasākumu būtību un mērķiem un par plānoto finansējumu. Pirms būtisku izmaiņu veikšanas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos Komisija informē Padomi. Plānojot un pēc tam īstenojot šos pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgajā jomā pieņemto Padomes stratēģisko pieeju, tiecoties nodrošināt Savienības ārējās darbības konsekvenci. Komisija laikus un pienācīgi informē Eiropas Parlamentu par ārkārtas palīdzības pasākumu plānošanu un īstenošanu saskaņā ar šo pantu, tostarp par paredzētajām finansējuma summām, un informē Eiropas Parlamentu arī par minētās palīdzības būtiskām izmaiņām vai būtiskiem pagarinājumiem.
5.  Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas rezultātā iestājušās krīzes vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā, Komisija saskaņā ar 88. panta 5. punktā paredzēto procedūru var pieņemt rīcības plānus un pasākumus vai pastāvošo rīcības plānu un pasākumu grozījumus.
Grozījums Nr. 84
Lēmuma priekšlikums
80. pants
80. pants
svītrots
Daudzgadu indikatīvo programmu, darbības plānu un pasākumu pieņemšana
Komisija saskaņā ar šo lēmumu “vienoto programmdokumentu” veidā pieņem daudzgadu indikatīvās programmas, kā minēts [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta regulas] 12. pantā, kopā ar attiecīgajiem [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta regulas] 19. pantā minētajiem rīcības plāniem un pasākumiem saskaņā ar šā lēmuma 88. panta 5. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minēto procedūru piemēro arī [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta regulas] 14. panta 3. punktā minētajām pārskatīšanām, ar kurām var ievērojami mainīt daudzgadu indikatīvo programmu saturu.
Attiecībā uz Grenlandi [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta regulas] 19. pantā minētos rīcības plānus un pasākumus var pieņemt atsevišķi no daudzgadu indikatīvajām programmām.
Grozījums Nr. 85
Lēmuma priekšlikums
81. pants – 1. punkts
1.  AZT valsts iestādēm ir tiesības uz finansiālu atbalstu, kas paredzēts šajā lēmumā.
1.  Visu AZT valsts iestādēm ir tiesības uz finansiālu atbalstu, kas paredzēts šajā lēmumā.
Grozījums Nr. 86
Lēmuma priekšlikums
81. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  decentralizētas sadarbības dalībniekiem un citiem nevalstiskiem dalībniekiem no AZT un Savienības, lai viņiem dotu iespēju īstenot ekonomikas, kultūras, sociālus un izglītības projektus un programmas AZT decentralizētas sadarbības ietvaros, ko paredz šā lēmuma 12. pants.
e)  decentralizētas sadarbības dalībniekiem un citiem nevalstiskiem dalībniekiem no AZT un Savienības, lai viņiem dotu iespēju īstenot ekonomikas, vides, kultūras, sociālus un izglītības projektus un programmas AZT decentralizētas sadarbības ietvaros, ko paredz šā lēmuma 12. pants.
Grozījums Nr. 87
Lēmuma priekšlikums
82. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – iii punkts
iii)  vienu vai vairākām reģionālajām organizācijām, kuru locekles ir AZT;
iii)  vienu vai vairākām asociācijām vai reģionālajām organizācijām, kuru locekles ir AZT;
Grozījums Nr. 88
Lēmuma priekšlikums
83. pants – 1. punkts
1.  Fiziskās personas no AZT, kā noteikts 50. pantā un, attiecīgā gadījumā, attiecīgās valsts un/vai privātās iestādes un institūcijas AZT, ir tiesīgas piedalīties Savienības programmās un saņemt no tām finansējumu saskaņā ar programmu noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru AZT ir saistīta.
1.  Fiziskās personas no AZT, kā noteikts 50. pantā un attiecīgā gadījumā AZT valsts un/vai privātās iestādes un institūcijas ir tiesīgas piedalīties visās Savienības programmās, tostarp Eiropas Savienības Solidaritātes fondā, un saņemt no tām finansējumu saskaņā ar programmu noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā AZT ir saistīta.
Grozījums Nr. 89
Lēmuma priekšlikums
83. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija nodrošina AZT faktisku un efektīvu piekļuvi visām Savienības programmām un instrumentiem, kas paredzēti sadarbībai ar citām valstīm, vajadzības gadījumā paredzot īpašus pasākumus.
Turklāt Komisija nodrošina informācijas pārredzamību un saistībā ar dažādām ES programmām izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus pamanāmību, šajā nolūkā izmantojot atjauninātu un AZT paredzētu piekļuves portālu.
Grozījums Nr. 90
Lēmuma priekšlikums
83. pants – 3. punkts
3.  AZT katru gadu, sākot no 2022. gada, paziņo Komisijai par šādu dalību Savienības programmās.
3.  Pamatojoties uz AZT sniegto informāciju, Komisija katru gadu sagatavo ziņojumu par AZT dalību Savienības programmās.
Grozījums Nr. 91
Lēmuma priekšlikums
86. pants – 2. daļa
Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta ar šo lēmumu panāktā virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai grozītu I pielikuma 3. pantu nolūkā vajadzības gadījumā pārskatīt vai papildināt rādītājus un papildināt šo lēmumu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas satvara izveidi.
Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta ar šo lēmumu panāktā virzība uz mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 87. pantu, lai noteiktu I pielikuma 3. pantā paredzētos snieguma rādītājus vai vajadzības gadījumā tos pārskatītu vai papildinātu, un papildinātu šo lēmumu ar noteikumiem par uzraudzības un novērtēšanas satvara izveidi.
Grozījums Nr. 92
Lēmuma priekšlikums
87. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 86. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
2.  Pilnvaras pieņemt šīs regulas 86. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. Padome informē Eiropas Parlamentu par savu lēmumu.
Grozījums Nr. 93
Lēmuma priekšlikums
87. pants – 4. punkts
4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo Padomei.
4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo Padomei un Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 94
Lēmuma priekšlikums
87. pants – 5. punkts
5.  Saskaņā ar 86. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
5.  Saskaņā ar 86. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. Ja Padome plāno izteikt iebildumus, tā saprātīgā termiņā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas par to informē Eiropas Parlamentu, norādot, pret kuru deleģēto aktu tā plāno iebilst, un izklāstot iebildumu iemeslus.
Grozījums Nr. 95
Lēmuma priekšlikums
90. pants – 1. daļa
Šo regulu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES46.
Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos nodrošina ES ārējās darbības vispārējo politisko koordināciju, nodrošinot ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.
__________________
46 Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmums 2010/427/ES, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).
Grozījums Nr. 96
Lēmuma priekšlikums
92. pants – 2. daļa
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
To piemēro no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 97
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 1. pants – 1 punkts – ievaddaļa
1.  Šā lēmuma nolūkiem kopējo Savienības finansiālo palīdzību 500 000 000 EUR apjomā pašreizējās cenās septiņu gadu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim sadala šādi:
1.  Šā lēmuma nolūkiem kopējo Savienības finansiālo palīdzību 669 000 000 EUR apjomā faktiskajās cenās septiņu gadu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim sadala šādi:
Grozījums Nr. 98
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  159 000 000 EUR dotāciju veidā divpusējām atbalsta programmām AZT, kuras nav Grenlande, ilgtermiņa attīstībai, jo īpaši, lai finansētu iniciatīvas, kas minētas plānošanas dokumentā. Šo summu piešķir, pamatojoties uz AZT vajadzībām un sniegumu saskaņā ar šādiem kritērijiem. Vajadzības gadījumā plānošanas dokumentā īpašu uzmanību pievērš pasākumiem, kuru mērķis ir pārvaldības un iestāžu spējas stiprināšana saņēmējās AZT, un – vajadzības gadījumā – paredzēto pasākumu varbūtējam grafikam. Piešķirot šo summu, ņem vērā iedzīvotāju skaitu, iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeni, līdzšinējo piešķīrumu līmeni un ierobežojumus ģeogrāfiskās nošķirtības dēļ tajās AZT, kas minētas šā lēmuma 9. pantā.
(a)  81 % dotāciju veidā divpusējam plānojamajam atbalstam visu AZT ilgtermiņa attīstībai, jo īpaši, lai finansētu iniciatīvas, kas minētas plānošanas dokumentā.
Šo summu piešķir, pamatojoties uz AZT vajadzībām un sniegumu saskaņā ar šādiem kritērijiem: iedzīvotāju skaitu, iekšzemes kopproduktu (IKP) pēc pirktspējas līmeņa (PSL), ja šādi dati ir pieejami, līdzšinējo piešķīrumu līmeni, ierobežojumus ģeogrāfiskās nošķirtības dēļ tajās AZT, kas minētas šā lēmuma 9. pantā, zemo attīstības līmeni tajās AZT, kas minētas šā lēmuma 9.a pantā, teritoriju lielumu un klimata un vides problemātiku.
4 % Arubai;
1,5 % Bonairei;
5 % Kirasao;
48 % Grenlandei;
10,75 % Jaunkaledonijai;
10,85 % Francijas Polinēzijai;
1,2 % Sabai;
2 % Senbartelmī;
0,8 % Sintēstatiusai;
7,5 % Senpjērai un Mikelonai;
2,5 % Sentmartēnai;
0,4 % Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm;
5,5% Volisai un Futunas salām.
Grozījums Nr. 99
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  EUR 225 000 000 dotācijas veidā divpusējām atbalsta programmām AZT, kuras nav Grenlande, ilgtermiņa attīstībai, jo īpaši, lai finansētu iniciatīvu, kas minēta plānošanas dokumentā.
svītrots
Grozījums Nr. 100
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  81 000 000 EUR piešķir, lai atbalstītu AZT reģionālās programmas, no kurām 15 000 000 EUR varētu atbalstīt starpreģionālās darbības, un Grenlande ir atbilstīga tikai šādām starpreģionālām darbībām. Šo sadarbību īstenos saskaņā ar šā lēmuma 7. pantu, jo īpaši attiecībā uz šā lēmuma 5. pantā minētajām abpusējo interešu jomām un apspriežoties šā lēmuma 14. pantā minētajās ES un AZT partnerības struktūrās. Tas notiek, īstenojot koordināciju ar citām attiecīgajām Savienības finanšu programmām un instrumentiem un jo īpaši LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem.
(c)  12 % piešķir, lai atbalstītu AZT reģionālās programmas, no kurām 30 000 000 EUR varētu izmantot, lai palīdzētu finansēt intrareģionālās darbības, un Grenlande ir atbilstīga tikai šādām intrareģionālām darbībām. Šo sadarbību īstenos saskaņā ar šā lēmuma 7. pantu, jo īpaši attiecībā uz šā lēmuma 5. pantā minētajām abpusējo interešu jomām un apspriežoties šā lēmuma 14. pantā minētajās ES un AZT partnerības struktūrās. Tas notiek, īstenojot koordināciju ar citām attiecīgajām Savienības finanšu programmām un instrumentiem un jo īpaši LESD 349. pantā minētajiem tālākajiem reģioniem.
Grozījums Nr. 101
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 1. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  22 000 000 EUR pētījumiem vai tehniskās palīdzības pasākumiem visām AZT, to vidū Grenlandei, saskaņā ar šā lēmuma 78. pantu49.
(d)  3,5 % pētījumiem vai tehniskās palīdzības pasākumiem visām AZT, to vidū Grenlandei, saskaņā ar šā lēmuma 78. pantu.
__________________
49 No minētās summas 9 725 000 EUR ir rezervēti Komisijai nolūkā segt tehnisko un/vai administratīvo palīdzību un izdevumus, kas rodas, atbalstot ES programmu un/vai darbību īstenošanu, netiešo pētniecību un tiešo pētniecību.
Grozījums Nr. 102
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 1. pants – 1. punkts – e apakšpunkts – ievaddaļa
(e)  13 000 000 EUR visiem nepiešķirtajiem līdzekļiem visām AZT, tostarp, inter alia, Grenlandei, lai:
(e)  3,5 % visiem nepiešķirtajiem līdzekļiem visām AZT, tostarp, inter alia, Grenlandei, lai:
Grozījums Nr. 103
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 1. pants – 2. punkts
2.  Pēc pārskatīšanas Komisija var lemt par nepiešķirto šajā pantā minēto līdzekļu sadalījumu.
2.  Pēc pārskatīšanas, kas veikta pirms 2025. gada, Komisija, apspriedusies ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu, var lemt par šajā pantā minēto nepiešķirto līdzekļu piešķiršanu.
Grozījums Nr. 104
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 3. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Šā lēmuma 3.5 pantā izklāstīto mērķus sasniegšanu mēra šādi.
Saskaņoti ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un atbilstoši 86. pantā paredzētajai procedūrai tiek izstrādāts galveno snieguma rādītāju saraksts, ko izmanto, lai novērtētu, kādā mērā ES ir sekmējusi šā lēmuma 3. panta 5. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 105
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 3. pants – 1. daļa – 1. punkts
1.  Attiecībā uz AZT, izņemot Grenlandi, preču un pakalpojumu eksports, izteikts kā % no IKP, un kopējie vispārējās valdības ieņēmumi, izteikti kā % no IKP.
svītrots
Grozījums Nr. 106
Lēmuma priekšlikums
I pielikums – 3. pants – 1. daļa – 2. punkts
2.  Attiecībā uz Grenlandi preču un pakalpojumu eksports, izteikts kā % no IKP, un zivsaimniecības nozares procentuālā vērtība no kopējā eksporta.
svītrots

2017. gada ziņojums par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — krāpšanas apkarošanu
PDF 191kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par 2017. gada ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību — krāpšanas apkarošanu (2018/2152(INI))
P8_TA(2019)0054A8-0003/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310. panta sesto daļu un 325. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā rezolūcijas par iepriekšējiem Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) gada ziņojumiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 3. septembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „29. gada ziņojums “Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzība un cīņa pret krāpšanu” (COM(2018)0553) un tam pievienotos Komisijas dienestu darba dokumentus ((SWD(2018)0381), (SWD(2018)0382), (SWD(2018)0383), (SWD(2018)0384), (SWD(2018)0385) un (SWD(2018)0386)),

–  ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2017. gada ziņojumu(1) un OLAF 2017. gada Uzraudzības komitejas darbības ziņojumu,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 22. novembra Atzinumu Nr. 8/2018 par Komisijas 2018. gada 23. maija priekšlikumu grozīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (OLAF regula) attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā ar iestāžu atbildēm,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(2) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un tā Komisijas 2017. gada 2. oktobrī publicēto vidusposma pārskatu (COM(2017)0589),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371(3) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939(4) ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(5) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu,

–  ņemot vērā Komisijas pasūtīto 2015. gada ziņojumu „Pētījums par PVN iztrūkuma aprēķinu un analīzi ES dalībvalstīs“ un Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)0148),

–  ņemot vērā Tiesas spriedumu lietā C-105/14(6) krimināllieta pret Ivo Taricco un citiem,

–  ņemot vērā Tiesas spriedumu lietā C-42/14(7) krimināllieta pret M.A.S. un M.B.,

–  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par trauksmes cēlēju nozīmi ES finanšu interešu aizsardzībā(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. maija progresa ziņojumu par Komisijas paziņojuma „Cīņas pastiprināšana pret cigarešu kontrabandu un citiem tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības veidiem – visaptveroša ES stratēģija“ īstenošanu ((COM(2013)0324) 2013. gada 6. jūnijs) (COM(2017)0235),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. jūnija paziņojumu „Korupcijas apkarošana ES” (COM(2011)0308),

–  ņemot vērā OLAF saskaņoto ziņojumu „Krāpšana publiskajā iepirkumā — trauksmes signālu un labākās prakses apkopojums“, kas tika publicēts 2017. gada 20. decembrī, un OLAF 2017. gada rokasgrāmatu par ziņošanu par pārkāpumiem saistībā ar dalīto pārvaldību,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK(9),

–   ņemot vērā tā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par ES finanšu interešu aizsardzību: naudas un aktīvu atgūšana no trešām valstīm krāpšanas gadījumos(10),

–   ņemot vērā Komisijas 2014. gada 3. februāra ES pretkorupcijas ziņojumu (COM(2014)0038),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 „Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 9/2018 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido ES Krāpšanas apkarošanas programmu,

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Moderns ES budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam“ (COM(2018)0321),

–   ņemot vērā tā 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par muitas krāpšanas apkarošanu un ES pašu resursu aizsardzību(11),

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 10. oktobra Īpašo ziņojumu Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0003/2019),

A.  tā kā de jure dalībvalstīm un Komisijai ir bijusi dalīta atbildība, īstenojot 74 % Savienības 2017. gada budžeta; tā kā tomēr de facto dalībvalstis izmanto šos resursus, un Komisija ir atbildīga par to uzraudzību, izmantojot kontroles mehānismus;

B.  tā kā pareizai publisko līdzekļu izmantošanai un ES finanšu interešu aizsardzībai ir jābūt galvenajiem elementiem ES politikā, kas paredz palielināt pilsoņu uzticību, nodrošinot to, ka viņu līdzekļi tiek izmantoti pienācīgi, efektīvi un lietderīgi;

C.  tā kā LESD 310. panta 6. punktā ir noteikts, ka „Savienība un dalībvalstis saskaņā ar 325. pantu novērš krāpšanu un jebkuras citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses”;

D.  tā kā, lai ar vienkāršošanas procesiem sasniegtu labus rezultātus, lietderības revīzijās ir regulāri jānovērtē ieņēmumi un izdevumi, kā arī rezultāti un ietekme;

E.  tā kā ir pienācīgi jāņem vērā dalībvalstu tiesisko un administratīvo sistēmu daudzveidība, lai varētu novērst pārkāpumus un apkarot krāpšanu; tā kā tādēļ Komisijai būtu jāpalielina centieni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka krāpšanas apkarošana notiek efektīvi un sniedz konkrētākus un labākus rezultātus;

F.  tā kā LESD 325. panta 2. punktā paredzēts, ka, “lai novērstu krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, dalībvalstis veic tādus pašus pasākumus, kādus tās veic, lai novērstu krāpšanu, kas apdraud viņu pašu finanšu intereses”;

G.  tā kā ES ir vispārējas tiesības rīkoties pretkorupcijas politikas jomā LESD noteiktajās robežās; tā kā LESD 67. pantā ir noteikts Savienības pienākums nodrošināt augsta līmeņa drošību, tostarp ar noziedzības novēršanu un apkarošanu un krimināltiesību tuvināšanu; tā kā LESD 83. pantā korupcija ir atzīta par vienu no īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju;

H.  tā kā LESD 325. panta 3. punktā ir noteikts, ka „dalībvalstis koordinē rīcību, kuras mērķis ir aizsargāt pret krāpšanu Savienības finanšu intereses” un ka “tās kopā ar Komisiju izvērš ciešu un regulāru kompetento iestāžu sadarbību”;

I.  tā kā korupcija dalībvalstīs ir plaši izplatīta un nopietni apdraud Savienības finansiālās intereses, kas savukārt apdraud uzticēšanos valsts pārvaldei;

J.  tā kā PVN ir svarīgs valstu budžetu ieņēmumu avots un tā kā PVN pašu resursi 2017. gadā veidoja 12,1 % no ES kopējā budžeta ;

K.  tā kā Padomes 2005. gada 14. aprīļa Rezolūcijā 6902/05 par visaptverošu ES politiku korupcijas apkarošanā tika pausts aicinājums Komisijai apsvērt visas dzīvotspējīgas iespējas, piemēram, dalību GRECO vai mehānismu ES instrumentu novērtēšanai un uzraudzībai saistībā ar savstarpējās izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izstrādi;

L.  tā kā sistemātiski un institucionalizēti korupcijas gadījumi dažās dalībvalstīs nopietni kaitē ES finanšu interesēm, vienlaikus arī apdraudot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības;

M.  tā kā 2017. gada decembrī publicētajā Eirobarometra Īpašajā ziņojumā Nr. 470 par korupciju norādīts, ka kopumā uzskati un attieksme pret korupciju salīdzinājumā ar 2013. gadu joprojām ir stabila, un tas liecina, ka nav redzami konkrēti rezultāti attiecībā uz ES iedzīvotāju labāku uzticību iestādēm,

Pārkāpumu atklāšana un ziņošana par tiem

1.  ar gandarījumu norāda, ka visu paziņoto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto pārkāpumu skaits 2017. gadā (15 213 gadījumi) ir samazinājies par 20,8 % salīdzinājumā ar 2016. gadu (19 080 gadījumi) un ka pārkāpumu vērtība ir samazinājusies par 13 % (no 2,97 miljardiem EUR 2016. gadā līdz 2,58 miljardiem EUR 2017. gadā);

2.  atgādina, ka ne visi pārkāpumi ir krāpnieciski un ir svarīgi skaidri nošķirt pieļautās kļūdas;

3.  ņem vērā ikgadējo 19,3 % samazinājumu par krāpnieciskiem nosaukto pārkāpumu skaitā, turpinot 2014. gadā novēroto lejupējo tendenci; cer, ka šis samazinājums parāda patiesu krāpšanas samazinājumu, nevis trūkumus tā atklāšanā;

4.  uzskata, ka dalībvalstīm ir ieteicams ciešāk sadarboties informācijas apmaiņas jomā, lai uzlabotu datu apkopošanu un pastiprinātu kontroles efektivitāti;

5.  pauž nožēlu par to, ka vairāk nekā puse no dalībvalstīm nav pieņēmusi valstu stratēģijas krāpšanas apkarošanai (NAFS); aicina Komisiju mudināt pārējās dalībvalstis spert soļus, lai pieņemtu NAFS;

6.  atkārtoti aicina Komisiju izveidot vienotu sistēmu salīdzināmu datu vākšanai par pārkāpumiem un krāpšanas gadījumiem no dalībvalstīm, lai standartizētu ziņošanas procesu un nodrošinātu sniegto datu kvalitāti un salīdzināmību;

7.  norāda, ka daudzām dalībvalstīm nav īpašu tiesību aktu, kas paredz vērsties pret organizēto noziedzību, neskatoties uz to, ka tā arvien vairāk ir saistīta ar pārrobežu darbībām un nozarēm, kas skar ES finanšu intereses, piemēram, kontrabandu un naudas viltošanu;

8.  pauž bažas par pārbaudēm, kas saistītas ar finanšu instrumentiem, ko pārvalda starpnieki, un trūkumiem, kas atklājās saņēmēju juridiskās adreses pārbaudēs; uzsver nepieciešamību tiešu un netiešu aizdevumu izmaksai par nosacījumu izvirzīt nodokļu un grāmatvedības datu publicēšanu par katru valsti atsevišķi un to, ka finansējuma saņēmēji un finansēšanas operācijās iesaistītie finanšu starpnieki dara pieejamus datus par labuma guvējiem;

Ieņēmumi — pašu resursi

9.  pauž bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas statistiku PVN iztrūkums 2016. gadā sasniedza 147 miljardus, kas ir vairāk nekā 12 % no kopējiem paredzētajiem PVN ieņēmumiem, un ka Komisija lēš, ka PVN krāpšanas gadījumi Kopienas iekšienē ik gadu Savienībai izmaksā aptuveni 50 miljardus EUR;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada 7. aprīļa Rīcības plānu PVN jomā, kas paredz veikt PVN regulējuma reformu, kā arī 13 tiesību aktu priekšlikumus, ko Komisija pieņēmusi kopš 2016. gada decembra un kuros paredz pāriet uz galīgo PVN režīmu, likvidēt ar PVN saistītos šķēršļus e-komercijas jomā, pārskatīt MVU PVN režīmu, modernizēt PVN likmju noteikšanas politiku un mazināt PVN iztrūkumu; norāda, ka priekšlikums par „galīgās sistēmas” ieviešanu varētu izskaust „pazudušā tirgotāja” (MTIC) krāpniecisko darbību Kopienā, bet tas nestāsies spēkā līdz 2022. gadam; aicina dalībvalstis strauji īstenot PVN sistēmas reformu un tikmēr veikt steidzamākos pasākumus, lai kontrolētu negatīvo ietekmi, tostarp ar Eurofisc, OLAF, Eiropola un gaidāmās EPPO palīdzību;

11.  atzinīgi vērtē Tiesas M.A.S. lietas (C-42/17) spriedumu, kurā noteikta prasība dalībvalstīm nodrošināt, ka tiek pieņemti iedarbīgi un atturoši kriminālsodi, ja ir notikusi nopietna krāpšana, kas apdraud ES finansiālās intereses saistībā ar PVN, saskaņā ar to pienākumiem atbilstīgi LESD 325. panta 1. un 2. punktam;

12.  pauž nožēlu par to, ka OLAF izmeklēšanā par krāpšanu muitas jomā Apvienotajā Karalistē 2017. gadā tika konstatēta būtiska izvairīšanās no PVN maksāšanas saistībā ar importu Apvienotajā Karalistē, ļaunprātīgi izmantojot PVN maksājuma apturēšanu vai tā saukto 42. muitas procedūru (CP42); atzinīgi vērtē pirmspārkāpuma procedūru pret Apvienoto Karalisti, ko Komisija uzsāka 2018. gada maijā; atgādina, ka tiek lēsts, ka šie zaudējumi laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam summējoties sastāda aptuveni 3,2 miljardus EUR, kas arī nozīmē zaudējumus ES budžetam; pauž bažas par to, ka nesen pieņemtie Padomes 2010. gada 7. oktobra Regulas (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā(12) grozījumi attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai PVN jomā varētu būt nepietiekami, lai novērstu CP42 krāpšanas gadījumus, un aicina Komisiju apsvērt jaunas stratēģijas, lai izsekotu CP42 preces ES;

13.  atzinīgi vērtē 2018. gada 2. oktobrī pieņemtos grozījumus Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā un cer, ka stiprāka sadarbība efektīvi risinās būtiskus pārrobežu krāpšanas aspektus vienotajā tirgū, piemēram, „pazudušā tirgotāja“ krāpniecisko darbību Kopienā,

14.  atzinīgi vērtē PIF direktīvas pieņemšanu, kurā precizēti pārrobežu sadarbības un savstarpējās tiesiskās palīdzības jautājumus starp dalībvalstīm, Eurojust, EPPO un Komisiju, apkarojot krāpšanu PVN jomā;

15.  šajā sakarībā uzsver pašreizējās situācijas nopietnību saistībā ar krāpšanu, kas saistīta ar PVN nemaksāšanu, jo īpaši tā dēvēto karuseļveida krāpšanu; aicina visas dalībvalstis piedalīties visās Eurofisc darbības jomās, lai tādējādi atvieglotu informācijas apmaiņu ar mērķi palīdzēt apkarot krāpšanu;

16.  atgādina, ka Tiesa vairākkārt ir apstiprinājusi, ka PVN pieder pie Savienības finanšu interesēm, pavisam nesen — Taricco lietā (C-105/14); tomēr norāda, ka OLAF ļoti reti veic izmeklēšanu par pārkāpumiem attiecībā uz PVN, jo tam trūkst instrumentu; aicina dalībvalstis atbalstīt Komisijas priekšlikumu OLAF nodrošināt jaunus instrumentus PVN lietu izskatīšanai, piemēram, piekļuvi Eurofisc, VIES vai bankas kontu informācijai;

17.  ņem vērā ar tradicionālajiem pašu resursiem saistīto krāpniecisko un ar krāpšanu nesaistīto gadījumu paziņotā skaita stabilo tendenci (4647 gadījumi 2016. gadā, 4636 gadījumi 2017. gadā), kā arī ar tiem saistītās naudas summas (537 miljonus EUR 2016. gadā un 502 miljonus EUR 2017. gadā); tomēr ņem vērā pārkāpumu nevienlīdzīgo sadalījumu dalībvalstu starpā, proti, Grieķijā (7,17 %), Spānijā (4,31 %) un Ungārijā (3,35 %) līmenis ir acīmredzami augstāks nekā vidējas 1,96 % rādītājs ES attiecībā uz neiekasētiem tradicionālajiem pašu resursiem;

18.  ar lielām bažām norāda, ka pēdējos gados ir pastiprinājusies ES ievestās tabakas izstrādājumu kontrabanda un saskaņā ar aplēsēm tā rada 10 miljardus EUR lielus publisko ieņēmumu zaudējumus ES un dalībvalstu budžetos gadā un vienlaikus ir organizētās noziedzības, tostarp terorisma, galvenais ienākumu avots; uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni, lai apkarotu šīs nelegālās darbības, piemēram, uzlabojot procedūras sadarbībai un informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm;

19.  uzskata, ka dažādu atklāšanas metožu (kontrole preču izlaišanas brīdī, kontrole pēc preču izlaišanas, krāpšanas apkarošanas dienestu un citu dienestu pārbaudes) apvienošana var visefektīvāk atklāt krāpšanu un ka katras metodes efektivitāte ir atkarīga no attiecīgās dalībvalsts, tās administrācijas efektīvas koordinācijas un dalībvalstu attiecīgo dienestu spējas savstarpēji sazināties;

20.  pauž satraukumu, ka dažas dalībvalstis regulāri neziņo ne par vienu krāpšanas gadījumu; aicina Komisiju izpētīt šo situāciju, jo uzskata, ka iespēja, ka šīs valstis ir pilnībā krāpšanas neskartas, ir diezgan zema; aicina Komisiju veikt izlases veida pārbaudes uz vietas šajās valstīs;

21.  ar vilšanos konstatē, ka 1989.–2017. gados vidējais līdzekļu atgūšanas rādītājs gadījumos, kad tika paziņots par krāpniecību, bija tikai 37 %; aicina Komisiju atrast iespējas, kā uzlabot šo neapmierinošo situāciju;

22.  atkārtoti aicina Komisiju katru gadu paziņot par to ES pašu resursu summu, kas atgūta saskaņā ar OLAF ieteikumiem, un darīt zināmas summas, kas vēl jāatgūst;

ES krāpšanas apkarošanas programma

23.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ES Krāpšanas apkarošanas programma, kuru OLAF īstenos tiešā pārvaldībā (COM(2018)0386), un prasa, lai sākot ar 2019. gada jūniju dotācijas tiktu pārvaldītas elektroniski, izmantojot Komisijas e-dotāciju pārvaldības sistēmu;

EPPO un tās turpmākās attiecības ar OLAF

24.  atzinīgi vērtē 22 dalībvalstu lēmumu, pamatojoties uz ciešāku sadarbību, izveidot EPPO; aicina Komisiju mudināt līdz šim atturīgākās dalībvalstis pievienoties EPPO;

25.  norāda, ka sadarbības nolīgumiem starp OLAF un EPPO būtu jānodrošina skaidra pilnvaru nošķiršana, lai novērstu dubultas struktūras, konfliktējošas kompetences un juridiskās nepilnības, ko rada kompetenču trūkums;

26.  atzinīgi vērtē to, ka ES budžeta projektā 2019. gadam pirmo reizi ir iekļautas apropriācijas EPPO (4,9 miljoni EUR) un uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt EPPO atbilstošu personālu un budžetu; norāda, ka ir paredzētas tikai 37 amata vietas, kas nozīmē to, ka, atskaitot Eiropas prokuroru amata vietas (23), administratīvo uzdevumu veikšanai būs paredzētas tikai 14 amata vietas; uzskata, ka šāds risinājums nav reālistisks, jo īpaši ņemot vērā to, ka vēl divas dalībvalstis nesen ir nolēmušas pievienoties EPPO; tādēļ prasa agrāk veikt 2020. gadā paredzēto darbinieku skaita palielināšanu, lai palīdzētu EPPO līdz 2020. gada beigām pilnībā kļūt spējīgai darboties, kā paredzēts regulā;

27.  atzinīgi vērtē Komisijas mērķtiecīgo priekšlikumu pārskatīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, kura galvenā motivācija ir EPPO izveidei; uzsver, ka turpmākā sadarbība starp OLAF un EPPO būtu jābalsta uz ciešu sadarbību, efektīvu informācijas apmaiņu un papildināmību, vienlaikus novēršot dublēšanos vai kompetenču konfliktus;

Cīņa pret korupciju

28.  atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs; uzsver — lai veiktu objektīvu un sistemātisku novērtējumu, Komisijai būtu regulāri jāpublicē tiesiskuma, tostarp sistēmiskas korupcijas draudu, novērtējums katrā dalībvalstī, pamatojoties uz rādītāju kopumu un neatkarīgiem ziņojumiem;

29.  uzsver, ka pēc EPPO izveides OLAF turpmāk būs vienīgais birojs, kas atbild par ES finansiālo interešu aizsardzību dalībvalstīs, kuras ir nolēmušas nepievienoties EPPO; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 8/2018 Komisijas priekšlikums grozīt OLAF regulu neatrisina OLAF administratīvās izmeklēšanas zemās efektivitātes problēmu; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka OLAF joprojām ir stingrs un pilnībā funkcionējošs partneris EPPO;

30.   pauž nožēlu par to, ka Komisija nolēma vairs nepublicēt pretkorupcijas ziņojumu; pauž nožēlu par Komisijas lēmumu iekļaut pretkorupcijas uzraudzību Eiropas pusgada ekonomikas pārvaldības procesā; uzskata, ka tas ir vēl vairāk samazinājis Komisijas veikto uzraudzību un ir pieejami dati tikai par pavisam dažām valstīm; pauž nožēlu arī par to, ka šīs pieejas maiņas rezultātā galvenā uzmanība tiek vērsta uz korupcijas ekonomisko ietekmi un gandrīz pilnībā netiek ņemtas vērā citas dimensijas, kuras var ietekmēt korupcija, piemēram, iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei un pat dalībvalstu demokrātiskajām struktūrām; tādēļ mudina Komisiju turpināt publicēt pretkorupcijas ziņojumus; atkārtoti aicina Komisiju iesaistīties visaptverošākā un saskaņotākā ES korupcijas apkarošanas politikā, tostarp veikt visaptverošu pretkorupcijas politikas novērtējumu katrā dalībvalstī;

31.  atkārto, ka „virpuļdurvju efekts” var kaitēt iestāžu attiecībām ar interešu pārstāvjiem; prasa, lai ES iestādes izstrādātu sistemātisku un samērīgu šīs problēmas risinājumu;

32.   pauž nožēlu par to, ka Komisija nesekmēja ES dalību Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupā (GRECO); aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk atsākt sarunas ar GRECO, lai laikus novērtētu tās atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijai (UNCAC) un izveidotu ES iestāžu iekšējās novērtēšanas mehānismu;

33.  atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt sistēmu korupcijas līmeņa noteikšanai dalībvalstīs un dalībvalstu korupcijas novēršanas politikas pasākumu novērtēšanai, paredzot šajā sistēmā stingrus rādītājus un viegli piemērojamus, vienotus kritērijus, kas balstīti Stokholmas programmā izklāstītajās prasībās; aicina Komisiju izstrādāt korupcijas indeksu dalībvalstu reitinga izveidei; uzskata, ka korupcijas indekss varētu būt labs pamats, uz kuru balstoties, Komisija, kontrolējot ES resursu izlietojumu, varētu izveidot konkrētām valstīm pielāgotus kontroles mehānismus;

34.  atgādina, ka Komisijai nav pieejama informācija, ar kuru ir apmainījušās dalībvalstis, lai novērstu un apkarotu „pazudušā tirgotāja“ krāpniecisko darbību, ko bieži sauc par karuseļveida krāpšanu; uzskata, ka Komisijai vajadzētu būt piekļuvei Eurofisc, lai labāk kontrolētu, novērtētu un uzlabotu datu apmaiņu starp dalībvalstīm; aicina visas dalībvalstis, sekojot Eiropas Revīzijas palātas ieteikumam, piedalīties visās Eurofisc darbības jomās, lai sekmētu un paātrinātu informācijas apmaiņu ar tādām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm kā Eiropols un OLAF; aicina dalībvalstis un Padomi piešķirt Komisijai piekļuvi šiem datiem, lai veicinātu sadarbību, uzlabotu datu uzticamību un apkarotu pārrobežu noziedzību;

Publiskais iepirkums

Digitalizācija

35.  norāda, ka publiskajā iepirkumā tiek iztērēts ievērojams publisko investīciju apjoms (2 miljardi EUR gadā); uzsver e-iepirkuma ieguvumus krāpniecības apkarošanā, piemēram, ietaupījumus visām pusēm, lielāku pārredzamību un vienkāršotus un īsākus procesus;

36.  aicina Komisiju izstrādāt regulējumu visu ES politikas nostādņu īstenošanas procesu digitalizācijai (uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, pieteikumi, novērtēšana, īstenošana, maksājumi), kuru piemēros visas dalībvalstis;

37.  pauž nožēlu par to, ka tikai dažas dalībvalstis izmanto jaunās tehnoloģijas visiem svarīgākajiem publiskā iepirkuma posmiem, proti, e-paziņojumu, e-piekļuvi iepirkuma procedūras dokumentiem, e-iesniegšanu, e-novērtēšanu, e-piešķiršanu, e-pasūtījumu, e-rēķinu sagatavošanu un e-maksājumu; aicina dalībvalstis līdz 2019. gada jūlijam nodrošināt, ka tiešsaistē mašīnlasāmā formātā ir pieejami visi publiskā iepirkuma veidi, kā arī sabiedrībai pieejami līgumu reģistri;

38.  aicina Komisiju izstrādāt iniciatīvas, lai izveidotu elektronisko profilu līgumslēdzējām iestādēm tajās dalībvalstīs, kurās šādi profili nav pieejami;

39.  atzinīgi vērtē Komisijas laika grafiku e-iepirkuma ieviešanai ES un aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz to;

Novēršana un konkursa procedūras agrīnie posmi

40.  uzskata, ka preventīvi pasākumi ir ļoti svarīgi, lai samazinātu krāpšanas apmēru ES līdzekļu izmantošanā, un ka pāreja uz e-iepirkumu ir būtisks solis ceļā uz krāpšanas novēršanu un integritātes un pārredzamības veicināšanu;

41.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma (EDES), un uzskata, ka dažādu atklāšanas metožu (kontroles) apvienošana projektu konkursa agrīnajos posmos ir visefektīvākā krāpšanas novēršanā, jo tā ļauj novirzīt līdzekļus citiem projektiem;

42.  atzinīgi vērtē Krāpšanas novēršanas koordinēšanas padomdevējas komitejas (COCOLAF) sagatavotos norādījumus par trauksmes signāliem un labāko praksi attiecībā uz publisko iepirkumu un ziņošanu par pārkāpumiem;

43.  atzinīgi vērtē ES vispārējam budžetam piemērojamo finanšu noteikumu vienkāršošanu un uzskata, ka turpmāka vienkāršošana palielina efektivitāti; cer, ka citi Savienības līdzekļu saņēmēji gūs lielāku labumu un vienkāršotu izmaksu iespējām;

Importa procedūras

44.  norāda, ka muitas nodokļi veido 14 % no ES budžeta, un uzskata, ka to neefektīva piemērošana un saskaņotu noteikumu trūkums negatīvi ietekmē ES finanšu intereses;

45.  norāda, ka vairāku dalībvalstu muitas dienesti apmainās ar informāciju par aizdomām par krāpšanu, lai nodrošinātu atbilstību muitas noteikumiem (savstarpēja palīdzība); uzskata, ka šāda saziņa ir vieglāka gadījumos, kad muitas ievešanas deklarācijā (SAD) ir obligāti jānorāda nosūtītājs, un aicina Komisiju līdz 2019. gada jūlijam noteikt, ka visās dalībvalstīs šī norādīšana ir obligāta;

46.  pauž bažas par muitas kontrolēm un ar tām saistīto muitas nodokļu iekasēšanu, kas ir daļa no pašu resursiem ES budžetā; norāda, ka kontroles, kuru laikā tiek pārbaudīts, vai importētāji ievēro noteikumus par tarifiem un importu, veic dalībvalstu muitas iestādes, un aicina Komisiju nodrošināt, ka kontroles uz ES robežām ir atbilstošas un saskaņotas, tādējādi garantējot Savienības drošību, drošumu un ekonomiskās intereses, un apņemties apkarot jo īpaši nelegālu un viltotu preču tirdzniecību;

47.  pauž nožēlu par to, ka muitas savienības jauno IT sistēmu īstenošana aizkavējās, un tas nozīmē, ka dažas no galvenajām sistēmām nebūs pieejamas Savienības Muitas kodeksā noteiktajos 2020. gada termiņos; uzsver, ka ātra pāreja uz elektronisku muitas vidi ir būtiska, lai nodrošinātu, ka muitas pārvaldes darbojas tā, it kā tās būtu viena struktūra; aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt ieguldījumu ES muitas informācijas sistēmu pabeigšanā un to finansiālajā ilgtspējā;

48.  atzinīgi vērtē 11. OLAF kopīgās muitas operācijas, kas ir veiksmīgi apkarojušas dažādus draudus, piemēram, krāpšanu ieņēmumu jomā, nelikumīgu skaidras naudas apriti, viltotas preces, cigarešu kontrabandu un narkotikas; turklāt atzinīgi vērtē to, ka pēc OLAF izdotiem savstarpējas palīdzības rīkojumiem ir atklāti pārkāpumi, jo īpaši ar saules enerģijas paneļiem saistīti krāpšanas gadījumi;

49.  uzsver, ka saskaņota un standartizēta muitas kontrole visās ievešanas vietās ir nepieciešama tāpēc, ka nelīdzsvarotība dalībvalstu veiktajā muitas kontrolē kavē efektīvu muitas savienības darbību;

Izdevumi

50.  atzinīgi vērtē to, ka ievērojami samazinājās gadījumi (no 272 gadījumiem 2016. gadā līdz 133 gadījumiem — 2017. gadā), kad tika paziņots par krāpniecību lauku attīstībā, un tam sekojošo krāpniecības vērtības samazinājumu no 47 miljoniem EUR līdz 20 miljoniem EUR, tomēr ņem vērā pretēju tendenci, kas novērojama tiešajā atbalstā lauksaimniecībai, kur to pārkāpumu vērtība, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, asi pieauga no 11 miljoniem EUR līdz 39 miljoniem EUR un vidējā finanšu vērtība katrā gadījumā pieauga par 227 %; pauž cerību, ka tas nerada negatīvu tendenci;

51.  cer, ka, vienkāršojot administratīvos noteikumus, kā paredzēts kopīgajos noteikumos par 2014.–2020. gada laikposmu, varēs samazināt ar krāpšanu nesaistītu pārkāpumu skaitu, konstatēt krāpšanas gadījumus un uzlabot saņēmēju piekļuvi ES fondu līdzekļiem;

52.  aicina Komisiju turpināt centienus, lai standartizētu ar izdevumiem saistīto kļūdu nomenklatūru, jo dati liecina, ka dažādas dalībvalstis vienādas kļūdas deklarē dažādās kategorijās (SWD(2018)0386);

53.  uzsver to, ka atklāšanas spējas ir būtisks faktors krāpšanas apkarošanas ciklā, kas sekmē ES budžeta aizsardzības sistēmas efektivitāti un lietderību; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka visaktīvākās dalībvalstis, kuras atklāja un ziņoja par iespējami krāpnieciskiem pārkāpumiem bija Polija, Rumānija, Ungārija, Itālija un Bulgārija, kuru starpā 73 % no pārkāpumiem, par kuriem ziņoja kā par krāpnieciskiem, notika 2013.–2017. gadā kopējā lauksaimniecības politikā; šajā sakarībā uzsver, ka iesniegto ziņojumu skaitlisks novērtējums var radīt nepareizu priekšstatu par kontroles efektivitāti; tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt dalībvalstis, lai nodrošinātu, ka tiek uzlabota gan kontroles kvalitāte, gan to skaits, kā arī lai apmainītos ar paraugpraksi cīņā pret krāpšanu;

54.  norāda, ka to pārkāpumu skaits, par kuriem nav ziņots kā par krāpnieciskiem kohēzijas un zivsaimniecības politikas jomā (5129 gadījumi 2017. gadā), atkal ir 2013. un 2014. gada līmenī (attiecīgi 4695 un 4825 gadījumi) pēc tam, kad tas bija sasniedzis maksimālu līmeni divu gadu laikā;

55.  norāda, ka pilnīga pārredzamība, uzskaitot izdevumus, ir būtiska, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras darbiem, ko finansē tieši no ES līdzekļiem vai finanšu instrumentiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES pilsoņiem ir pilnīga piekļuve visai informācijai par līdzfinansētajiem projektiem;

56.  ņem vērā to, ka 2017. gadā vēl vairāk samazinājās ziņoto pārkāpumu skaits pirmspievienošanās palīdzības (PAA) programmās un ka līdz ar pakāpenisku šo programmu izbeigšanu to pārkāpumu skaits, par kuriem ziņots kā par krāpnieciskiem, tuvojās nullei;

Konstatētās problēmas un veicamie pasākumi

Labāka kontrole

57.  atbalsta programmu “Hercule III”, kas ir labs piemērs pieejai “katra euro maksimāli lietderīga izmantošana”; sagaida, ka tās pēctece pēc 2020. gada kļūs vēl efektīvāka;

58.  pauž cerību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes jaunā plānotā regula, ar ko Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, vēl vairāk uzlabos muitas un citu tiesībaizsardzības iestāžu koordināciju un sadarbību finansējuma jomā, ar labāka ES līmeņa partnerības palīdzību;

Pārrobežu krāpšana

59.  uzsver, ka sistēma, kurā paredzēta iespēja iestādēm apmainīties ar informāciju ļautu divām vai vairākām dalībvalstīm savstarpēji pārbaudīt grāmatvedības ierakstus par darījumiem nolūkā novērst pārrobežu krāpšanu saistībā ar strukturālajiem un investīciju fondiem, tādējādi nodrošinot transversālu un pilnīgu pieeju dalībvalstu finanšu interešu aizsardzībai; atkārtoti prasa Komisijai iesniegt tiesību akta priekšlikumu par savstarpējo administratīvo palīdzību tajās ES fondu izdevumu jomās, kurās tas nav paredzēts;

60.  pauž bažas par OLAF atklāto pārrobežu krāpšanas draudu un krāpšanas gadījumu pieaugumu; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts Parlamenta 2018. gada 25. oktobra ziņojums „ES finanšu interešu aizsardzība: naudas un aktīvu atgūšana no trešām valstīm krāpšanas gadījumos“ un brīvās tirdzniecības nolīgumā ar Japānu veiksmīgi iekļauto krāpšanas apkarošanas klauzulu; aicina Komisiju vispārināt praksi iekļaut pretkorupcijas klauzulas nolīgumos, ko ES paraksta ar trešām valstīm;

Trauksmes cēlēji

61.  atzinīgi vērtē priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2018)0218); pauž cerību, ka tā ievērojami uzlabos trauksmes cēlēju aizsardzību Savienībā, kas būtiski palielināt finanšu aizsardzību un tiesiskumu; cer, ka tā ļoti drīz stāsies spēkā; aicina visas ES iestādes pēc iespējas drīz ieviest direktīvā noteiktos standartus savā iekšpolitikā, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu augstāko aizsardzības līmeni; mudina dalībvalstis to īstenot savas valsts tiesību sistēmā ar iespējami plašāku darbības jomu;

62.  uzsver trauksmes cēlēju būtisko nozīmi krāpšanas novēršanā, atklāšanā un ziņošanā par to, kā arī nepieciešamību viņus aizsargāt;

Pētnieciskā žurnālistika

63.  uzskata, ka pētnieciskajai žurnālistikai ir izšķiroša loma, lai uzlabotu nepieciešamo pārredzamības līmeni ES un tās dalībvalstīs, un ka šis instruments ir jāveicina un jāatbalsta gan dalībvalstu, gan Savienības līmenī;

Tabaka

64.  ar bažām norāda, ka saskaņā ar OLAF aplēsēm nelikumīga cigarešu tirdzniecība Savienības un dalībvalstu budžetiem rada ikgadējus finansiālus zaudējumus vairāk nekā 10 miljardu EUR apmērā;

65.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 25. septembrī stājās spēkā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Protokols par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu pēc tam, kad 2018. gada 27. jūnijā to ratificēja 41. puse; atzinīgi vērtē to, ka pirmā protokola pušu sanāksme notika 2018. gada 8.–10. oktobrī; tomēr mudina dalībvalstis, kuras vēl nav ratificējušas protokolu, to izdarīt pēc iespējas drīz; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties, lai sagatavotu visaptverošu ziņojumu, kurā izklāstīta paraugprakse un īstenoti eksperimenti attiecībā uz uzraudzības un izsekošanas sistēmām valstīs, kuras ir protokola puses; mudina dalībvalstis, kuras ir parakstījušas protokolu, bet to vēl nav ratificējušas, to izdarīt;

66.  atgādina par Komisijas lēmumu nepagarināt nolīgumu ar PMI, kurš bija spēkā līdz 2016. gada 9. jūlijam; atgādina, ka 2016. gada 9. martā Parlaments lūdza Komisiju neatjaunot, nepagarināt ne arī atkārtoti apspriest šo nolīgumu pēc tā termiņa beigām; uzskata, ka arī trīs pārējie nolīgumi (BAT, JTI un ITL) nebūtu jāatjauno, jāpagarina vai atkārtoti jāapspriež; aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām iesniegt ziņojumu par to, vai būtu iespējams apturēt trīs atlikušos nolīgumus;

67.  aicina Komisiju strauji nākt klajā ar jauno rīcības plānu un visaptverošu ES nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirdzniecības apkarošanas stratēģiju, kuru bija paredzēts izstrādāt 2018. gada vasaras beigās;

68.  aicina Komisiju nodrošināt, ka izsekošanas sistēma un drošības pasākumi, kas dalībvalstīm attiecībā uz cigaretēm un tinamās tabakas izstrādājumiem jāievieš līdz 2019. gada 20. maijam un attiecībā uz visiem pārējiem tabakas izstrādājumiem (piemēram, cigāriem, cigarillām un bezdūmu tabakas izstrādājumiem) jāievieš līdz 2024. gada 20. maijam, atbilst neatkarības pamatnostādnēm PVO Protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, kuru 2016. gada 24. jūnijā ratificēja Eiropas Savienība;

69.  aicina Komisiju paredzēt tabakas nozares slēptos atsevišķu marķējumu klonēšanas riskus, kuru nolūks ir apgādāt paralēlo tirgu;

70.  ar bažām norāda, ka līdz šim OLAF sniegtie tieslietu jomas ieteikumi dalībvalstīs ir īstenoti tikai ierobežotā mērā; uzskata, ka šāda situācija nav pieļaujama, un aicina Komisiju mudināt dalībvalstis nodrošināt pilnīgu OLAF ieteikumu īstenošanu un paredzēt noteikumus, lai veicinātu OLAF rīcībā esošo pierādījumu pieņemamību;

Izmeklēšana un OLAF loma

71.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pilnvarot OLAF izmeklēt pievienotās vērtības nodokļa jautājumus; aicina Komisiju pēc visu Eiropas un valstu procedūru slēgšanas noteikt konkrētu pārredzamības līmeni attiecībā uz OLAF ziņojumiem un ieteikumiem; uzskata, ka pēc tam, kad ir pieņemtas nepieciešamās izmaiņas OLAF regulā saistībā ar EPPO izveidi, Komisijai būtu jāsagatavo rūpīgāka un visaptveroša OLAF tiesiskā regulējuma modernizācija;

72.  pauž nožēlu par OLAF ziņojumos izmantotās terminoloģijas nekonsekvenci, piemēram, attiecībā uz slēgtām un pabeigtām izmeklēšanām; aicina Komisiju un OLAF ieviest konsekventu terminoloģiju, lai nodrošinātu, ka, gadiem ejot, tiek nodrošināta salīdzināmība, kas saistīta ar ziņošanu par krāpšanas gadījumiem un zaudējumu atlīdzināšanu;

73.  pieņem zināšanai aktuālos jautājumus saistībā ar OLAF jauno satura pārvaldības datubāzi (OCM); pauž īpaši nožēlu par to, ka jaunajā datubāzē ir pazudušas vairākas lietas; atzinīgi vērtē to, ka šī problēma ir viena no galvenajām prioritātēm; aicina Komisiju sniegt Parlamentam padziļinātu novērtējumu par satura pārvaldības datubāzes IT projektu, jo īpaši attiecībā uz projektu izstrādi, visām izmaksām, īstenošanu, lietotāju pieredzi un to problēmu sarakstu, ar kurām ir nācies saskarties, ievērojot OLAF Uzraudzības komitejas ieteikumus(13);

74.  aicina Komisiju un dalībvalstis kopīgi nodrošināt, ka OLAF un dalībvalstu veiktās izmeklēšanas papildina viena otru, ka visās dalībvalstīs OLAF ir līdzvērtīgas izmeklēšanas pilnvaras, tostarp piekļuve bankas kontu informācijai, un ka visu dalībvalstu tiesu iestādēs OLAF savāktie pierādījumi ir pieņemami kā krimināllietu pierādījumi, jo ir svarīgi efektīvi turpināt OLAF izmeklēšanas;

o
o   o

75.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai Uzraudzības komitejai.

(1) OLAF, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai astoņpadsmitais ziņojums, 2017. gada 1. janvāris–31. decembris, 5.10.2018.g.
(2) OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.
(3) OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.
(4) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) Eiropas Savienības Tiesas (Virspalātas) 2015. gada 8. septembra spriedums, krimināllieta pret Ivo Taricco un citiem, 105/14, ECLI:EU:C:2015:555.
(7) Eiropas Savienības Tiesas (Virspalātas) 2017. gada 5. decembra spriedums krimināllieta pret M.A.S. un M.B., 42/17, ECLI:EU:C:2015:936.
(8) OV C 252, 18.7.2018., 56. lpp.
(9) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0419.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0384.
(12) OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.
(13) OLAF Uzraudzības komitejas atzinums Nr. 1/2018 par OLAF provizorisko 2019. gada budžeta projektu.


.eu augstākā līmeņa domēna nosaukuma plašāka ieviešana un darbība ***I
PDF 135kWORD 43k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par .eu augstākā līmeņa domēna nosaukuma plašāku ieviešanu un darbību un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 733/2002 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 874/2004 (COM(2018)0231 – C8-0170/2018 – 2018/0110(COD))
P8_TA(2019)0055A8-0394/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0231),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0170/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0394/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 31. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par .eu augstākā līmeņa domēna nosaukuma plašāku ieviešanu un darbību un ar ko groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 733/2002 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 874/2004

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/517.)

(1) OV C 367, 10.10.2018., 112. lpp.


Nacionālā kopienākuma saskaņošana tirgus cenās (NKI regula) ***I
PDF 133kWORD 46k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās, (NKI regula) un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/130/EEK, Euratom un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (COM(2017)0329 – C8-0192/2017 – 2017/0134(COD))
P8_TA(2019)0056A8-0009/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0329),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0192/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 5. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0009/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 31. janvārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/130/EEK, Euratom un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 (NKI regula)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2019/516.)


Ģenētiski modificēti eļļas rapši Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3
PDF 149kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza Īstenošanas lēmumu 2013/327/ES attiecībā uz atļaujas atjaunošanu laist tirgū barību, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā (D059688/02 – 2019/2521(RSP))
P8_TA(2019)0057B8-0073/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza Īstenošanas lēmumu 2013/327/ES attiecībā uz atļaujas atjaunošanu laist tirgū barību, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā (D059688/02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 3. decembra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 25. oktobrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2017. gada 28. novembrī(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. februāra regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2016. gada 20. maijā uzņēmums Bayer CropScience AG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantu iesniedza Komisijai pieteikumu par atļaujas atjaunošanu, lai laistu tirgū produktus uz kuriem attiecas Komisijas Lēmums 2007/232/EK(5) (“atjaunošanas pieteikums”);

B.  tā kā ar Lēmumu 2007/232/EK tika atļauts laist tirgū barību, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) eļļas rapsi (ER) Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tiem, un minētās atļaujas darbības joma attiecas arī uz produktiem, kas satur ER Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tiem, izmantošanai citiem mērķiem, ne pārtikā un barībā, izņemot audzēšanu;

C.  tā kā 2017. gada 25. oktobrī EFSA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu pieņēma labvēlīgu atzinumu attiecībā uz atjaunošanas pieteikumu;

D.  tā kā Komisija pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma nolēma grozīt iepriekšējo Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/327/ES(6), lai tajā tiktu iekļauti arī produkti, uz kuriem attiecas Lēmums 2007/232/EK; tā kā Komisijas īstenošanas lēmuma projekts tādējādi groza Īstenošanas lēmumu 2013/327/ES un atceļ Lēmumu 2007/232/EK; tā kā šādas pieejas leģitimitāte ir apšaubāma;

E.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no kompetentajām iestādēm ir saņemts daudz kritisku piezīmju(7); tā kā cita starpā dalībvalstis kritizēja to, ka pieteikuma iesniedzēja izmantotā monitoringa pieeja neatbilda Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK(8) VII pielikuma prasībām vai EFSA vadlīnijām, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtajiem vides monitoringa ziņojumiem par uzraudzību pēc laišanas tirgū bija būtiskas nepilnības un ka tie nesniedza pamatotus datus, kas pamatotu secinājumu, ka nav bijusi nelabvēlīga ietekme uz veselību vai vidi saistībā ar ĢM ER Ms8, Rf3 un Ms8 x Rf3 importu vai izmantošanu;

F.  tā kā ĢM ER Ms8, Rf3 un Ms8 x Rf3 ir izstrādāti tā, lai būtu izturīgi pret herbicīda glufosināta izmantošanu;

G.  tā kā papildu herbicīdu izmantošana ir daļa no parastās lauksaimniecības prakses pret herbicīdiem izturīgu augu kultivēšanā, tādēļ var sagaidīt, ka tie tiks pakļauti gan lielākām, gan atkārtotām devām, kas ne tikai radīs lielāku atlieku daudzumu ražā un tātad arī importētajā produktā, bet var arī ietekmēt ĢM auga sastāvu un tā agronomiskās īpašības;

H.  tā kā glufosināta izmantošana Savienībā vairs nav atļauta, jo tas ir klasificēts kā toksisks reprodukcijai, un tādējādi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(9) noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

I.  tā kā EFSA ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā kompetencē neietilpst atliekas, kas rodas pēc apsmidzināšanas ar herbicīdiem; tā kā nav novērtēta glufosināta izsmidzināšanas ietekme attiecībā uz ĢM ER Ms8, Rf3 un Ms8 x Rf3; tā kā informācija par herbicīdu un to metabolītu atlieku līmeņiem ir svarīga, lai varētu veikt pret herbicīdiem rezistentu ģenētiski modificētu augu visaptverošu riska novērtējumu;

J.  tā kā dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufosināta atliekas ER importā, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem atlieku līmeņiem, kas ir daļa no Savienības saskaņotās daudzgadu kontroles programmas 2019., 2020. un 2021. gadam(10);

K.  tā kā papildus iespējai, ka dzīvnieki un cilvēki Savienībā arī turpmāk būs pakļauti glufosināta augsta atlieku līmeņa iedarbībai, ko saturēs šis ĢM , kompetentās iestādes eksperts pauda bažas arī par metabolītu N-acetilglufosinātu, ko ražo ĢM ER Ms8xRf3 un kas nav sastopams tā ģenētiski nemodificētajā variantā (11); tā kā, neraugoties uz to, ka 2013. gada pētījumā norādīts, ka N-Ac-GLF var būt neirotoksiska ietekme, tas netika novērtēts kā daļa no EFSA novērtējuma;

L.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2018. gada 3. decembra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

M.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šo praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku(12);

N.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja(13) 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar vienu no Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķiem, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(14) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  aicina Komisiju neatļaut importēt, izmantot pārtikā vai dzīvnieku barībā tādus ģenētiski modificētu augus, kas ir padarīti izturīgi pret herbicīdiem, kurus nav atļauts izmantot Savienībā, šajā gadījumā glufosinātu;

5.  aicina Komisiju nesniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ģenētiski modificētam augam, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, metabolītiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu kultivēšanas valstīs;

6.  aicina Komisiju riska novērtējumu, kas veikts attiecībā uz papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām, pilnībā iekļaut pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kultūraugu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ģenētiski modificēto kultūraugu Savienībā ir paredzēts kultivēt vai importēt Savienībā pārtikai vai barībai;

7.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

8.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

9.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļauju piešķiršanu ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu par to, vai tās ir paredzētas audzēšanai vai izmantošanai pārtikā un barībā;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) Ģenētiski modificēta rapša MS8 × RF3 novērtējums atļaujas atjaunošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-RX-004) , https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2017.5067
(4)––––––––––––––––––––––––––– Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (OV C 86, 6.3.2018., 108. lpp.).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (OV C 86, 6.3.2018., 111. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 76.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (OV C 215, 19.6.2018., 80.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 70.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 73.lpp).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (OV C 215, 19.6.2018., 83.lpp.).Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 298, 23.8.2018., 34.lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 71.lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 67. lpp.).Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 337, 20.9.2018., 54.lpp).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 55.lpp).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 60.lpp).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 346, 27.9.2018., 122.lpp).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 127.lpp).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (OV C 346, 27.9.2018., 133.lpp).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0051).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON‑87427‑7 × MON‑89Ø34‑3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumu 2010/420/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0052).Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū pārtiku un lopbarību, kas ražota no ģenētiski modificētām cukurbietēm H7-1 (KM-ØØØH71-4) (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0197),Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu GA21 (MON-ØØØ21-9), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0221).Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × 59122 × MON 810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, 59122, MON 810 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumus 2009/815/EK, 2010/428/ES un 2010/432/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0222).Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × MON 810 (MON-ØØ6Ø3-6 × MON-ØØ81Ø-6), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0416).Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 87427, MON 89034, 1507, MON 88017 un 59122, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar ko atceļ Lēmumu 2011/366/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0417).
(5) Komisijas 2007. gada 26. marta Lēmums 2007/232/EK par eļļas rapša produktu (Brassica napus L., līnijas Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3), kas ģenētiski modificēti izturībai pret glufozinātamonija herbicīdu, laišanu tirgū saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV L 100, 17.4.2007., 20. lpp.).
(6) Komisijas 2013. gada 25. jūnija Īstenošanas lēmums 2013/327/ES, ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū pārtiku, kas satur ģenētiski modificēto eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā, vai pārtiku un barību, kas ražota no šiem ģenētiski modificētajiem organismiem (OV L 175, 27.6.2013., 57. lpp.).
(7) Dalībvalsts piezīmes, G pielikums, http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2016-00569
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(10) Komisijas 2018. gada 9. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/555 par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2019., 2020. un 2021. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās (OV L 92, 10.4.2018., 6. lpp.).
(11) Dalībvalsts piezīmes, G pielikums 18. lpp., http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2016-00569
(12) Skatīt, piemēram, viņa atklāšanas paziņojumu Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. jūlija plenārsēdē, kas vēlāk tika iekļauts politiskajās pamatnostādnēs nākamajai Eiropas Komisijai, vai viņa 2016. gada 14. septembra runu par stāvokli Savienībā.
(13) OV C 355, 20.10.2017., 165. lpp.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.)


Ģenētiski modificēta kukurūza 5307 (SYNØ53Ø7-1)
PDF 165kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 5307 (SYN-Ø53Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (D059689/02 – 2019/2522(RSP))
P8_TA(2019)0058B8-0074/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 5307 (SYN-Ø53Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (D059689/02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 3. decembra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2015. gada 16. aprīlī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2015. gada 5. maijā(3), un paziņojumu, kas papildina EFSA zinātnisko atzinumu attiecībā uz pieteikumu, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 iesniedza uzņēmums „Syngenta Crop Protection AG” (EFSA-GMO-DE-2011-95), par tādas ģenētiski modificētas kukurūzas 5307 laišanu tirgū, importu un pārstrādi, ko paredzēts izmantot pārtikā un barībā, ņemot vērā papildu toksikoloģisko pētījumu, ko pieņēmusi EFSA 2018. gada 7. martā un kas publicēts 2018. gada 11. aprīlī(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(5),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2011. gada 7. aprīlī uzņēmums “Syngenta Crop Protection AG” ar sava meitasuzņēmuma “Syngenta Crop Protection NV/SA” starpniecību iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Vācijas valsts kompetentajai iestādei, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu 5307, sastāv vai ir ražota no tās (“pieteikums”); tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur ĢM kukurūzu 5307 vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā ĢM kukurūza ražo jaunu insekticīda proteīnu eCry3.1Ab, kas ir toksisks atsevišķām vaboļu un smecernieku sugām un kas rodas no tādu toksīnu sapludināšanas un rekombinācijas, kuri dabīgos apstākļos sastopami augsnes baktērijās, ko pazīst ar nosaukumu Bacillus thuringiensis (Bt); tā kā ĢM kukurūza 5307 arī izstrādā proteīnu fosfāta mannozes izomerāzi (PMI), kas tiek izmantots par marķieri selekcijā;

C.  tā kā EFSA savā 2015. gada atzinumā secināja, ka tā nevar izpildīt savu pārtikas/barības riska novērtējumu sakarā ar neatbilstībām pieteikuma iesniedzēja nodrošinātajā 28 dienu pētījumā par toksiskumu, jo īpaši tāpēc, ka datu kopas ir no diviem atsevišķiem eksperimentiem, un tāpēc, ka ir izmantots nepietiekams dzīvnieku skaits(6);

D.  tā kā pieteikums iesniedzējs vēlāk nodrošināja jaunu 28 dienu pētījumu par toksiskumu; tā kā otrais pētījums tomēr neatbilda visām prasībām, kas paredzētas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nostādnēs par atkārtotas orālas devas 28 dienu toksiskuma pētījumiem ar grauzējiem(7), kā to bija pieprasījusi EFSA;

E.  tā kā savā 2018. gada paziņojumā EFSA attiecībā uz šo pieteikumu pieņēma labvēlīgu atzinumu;

F.  tā kā, lai gan Cry proteīnus (Bt toksīnu) atzīst par tādiem, kam piemīt palīgvielas īpašības, proti, tie varētu pastiprināt citu pārtikas produktu alergēnās īpašības, EFSA to neanalizēja; tā kā tas ir problemātiski, jo Bt toksīni var sajaukties ar alergēniem pārtikā un barībā, piemēram, sojas pupās;

G.  tā kā 28 dienu toksiskuma pētījumā, ko akceptējusi EFSA, tika testēts tikai izolēts proteīns; tā kā tomēr ir pierādīts, ka Bt toksīnu toksiskums var palielināties, tiem mijiedarbojoties ar citām sastāvdaļām, piemēram, augu enzīmiem, citiem Bt toksīniem un atliekām pēc apsmidzināšanas ar herbicīdiem; tā kā tādēļ, testējot Bt toksīnu tikai atsevišķi un izolētā veidā, nav iespējams izdarīt nekādus secinājumus par tā ietekmi uz veselību pēc tā patērēšanas uzturā(8);

H.  tā kā EFSA norādīja, ka “pieteikuma iesniedzējs identificēja atbilstošas līdzības starp eCry3.1Ab aminoskābju sekvenci un parasporīniem, kas varētu iedarboties uz zīdītāju šūnām kā citotoksiski proteīni”(9); tā kā EFSA to sīkāk neizmeklēja;

I.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir saņemts daudz kritisku piezīmju(10);

J.  tā kā saskaņā ar ziņām, ko norādījusi viena kompetentā iestāde(11), eCry3.1Ab izdalīšanās līmeņi Ģ‎M kukurūzas 5307 kodolos pārsniedz standarta maksimālo atļauto atlieku līmeni, kurš ir 0,01 mg/kg, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005(12);

K.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2018. gada 3. decembra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

L.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šādu praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku(13);

M.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā(14) noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 178/2002(15) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu saistībā ar minēto Komisijas priekšlikumu;

5.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumu attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

6.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļauju piešķiršanu ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu, vai tie būtu paredzēti audzēšanai vai izmantošanai pārtikā vai lopbarībā;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) Zinātnisks atzinums attiecībā uz pieteikumu, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 iesniedza uzņēmums „Syngenta Crop Protection AG” (EFSA-GMO-DE-2011-95), par tādas ģenētiski modificētas kukurūzas 5307 laišanu tirgū, importu un pārstrādi, ko paredzēts izmantot pārtikā un barībā, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2015.4083
(4) Paziņojums, kas papildina EFSA zinātnisko atzinumu attiecībā uz pieteikumu, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 iesniedza uzņēmums „Syngenta Crop Protection AG” (EFSA-GMO-DE-2011-95), par tādas ģenētiski modificētas kukurūzas 5307 laišanu tirgū, importu un pārstrādi, ko paredzēts izmantot pārtikā un barībā, ņemot vērā papildu toksikoloģisko pētījumu, https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5233
(5)––––––––––––––––––––––––––– – Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (OV C 86, 6.3.2018., 108. lpp.).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (OV C 86, 6.3.2018., 111. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 76. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (OV C 215, 19.6.2018., 80. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 70. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 73. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (OV C 215, 19.6.2018., 83. lpp.).Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 298, 23.8.2018., 34. lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 71. lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 67. lpp.).Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 337, 20.9.2018., 54. lpp.).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 55. lpp.).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 60. lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 346, 27.9.2018., 122. lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 127. lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (OV C 346, 27.9.2018., 133. lpp.).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0051).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON‑87427‑7 × MON‑89Ø34‑3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumu 2010/420/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0052).Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū pārtiku un lopbarību, kas ražota no ģenētiski modificētām cukurbietēm H7-1 (KM-ØØØH71-4) (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0197).Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu GA21 (MON-ØØØ21-9), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0221).Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × 59122 × MON 810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, 59122, MON 810 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumus 2009/815/EK, 2010/428/ES un 2010/432/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0222).Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × MON 810 (MON-ØØ6Ø3-6 × MON-ØØ81Ø-6), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0416).Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 87427, MON 89034, 1507, MON 88017 un 59122, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar ko atceļ Lēmumu 2011/366/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0417).
(6) EFSA atzinums, 2015., 15. lpp., https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2015.4083
(7) EFSA paziņojums, 2018., 4. lpp., https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5233
(8) Sīkākus datus skatīt analīzē, ko publicējis Biotehnoloģiju ietekmes neatkarīgu novērtējumu institūts TESTBIOTECH, 3. lpp.: https://www.testbiotech.org/sites/default/files/Testbiotech_Comment_Maize%205307.pdf
(9) EFSA atzinums, 2015., 9. lpp., https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2015.4083
(10) G pielikums, Dalībvalsts komentāri, http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2011-00310
(11) Dalībvalsts komentāri, 95. lpp.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).
(13) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā atklāšanas uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(14) OV C 355, 20.10.2017., 165. lpp.
(15) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


Ģenētiski modificēta kukurūza MON 87403 (MON-874Ø3-1)
PDF 166kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87403 (MON-874Ø3-1), sastāv vai ir ražoti no tās (D059691/02 – 2019/2523(RSP))
P8_TA(2019)0059B8-0075/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87403 (MON-874Ø3-1), sastāv vai ir ražoti no tās (D059691/02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 3. decembra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 8. martā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2018. gada 28. martā(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2015. gada 26. jūnijā uzņēmums “Monsanto Europe SA/NV” uzņēmuma “Monsanto” (ASV) vārdā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza Beļģijas kompetentajai iestādei pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu MON 87403, sastāv vai ir ražota no tās (“pieteikums”), un tā kā pieteikums attiecās arī uz to, lai tirgū laistu produktus, kas satur ĢM kukurūzu MON 87403 vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot kultivēšanu;

B.  tā kā kukurūza MON 87403 ir ģenētiski modificēta nolūkā palielināt biomasu un vārpu ražu (kas līdz ražas novākšanas laikam kļūst par kukurūzas vālīti), ievadot saīsinātu gēnu sekvenci, ko iegūst no citas augu sugas (Arabidopsis thaliana); tā kā tā rezultātā izdalās proteīns (AtHB17Δ113), kura iedarbībai paredzēts konkurēt ar līdzīgu dabīgu proteīnu, kurš kontrolē gēnu regulāciju un augu augšanu;

C.  tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no kompetentajām iestādēm ir saņemts daudz kritisku piezīmju(5); tā kā piezīmes cita starpā saturēja viedokli, ka eksperimantālie dati neapstiprina apgalvojumus par ražas pieaugumu ĢM kukurūzai MON 87403, ka nav iespējams spriest par sekām, kas izpaužas ilgtermiņā attiecībā uz visas pārtikas un/vai barības reproduktīvo vai attīstības aspektu, ka pieteikuma iesniedzēja ierosinātais vides monitoringa plāns neatbilst mērķiem, kas noteikti VII pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē(6) un, izšķirošā kārtā, ka sniegtie pierādījumi nav uzskatāmi par pietiekošiem, lai pārliecinātu patērētājus par ĢM kukurūzas MON 87403 nekaitīgumu;

D.  tā kā, neraugoties uz to, ka EFSA deva “zaļo gaismu” attiecībā uz ĢM kukurūzas MON 87403 nekaitīgumu, neatkarīga EFSA novērtējuma analīze parāda, ka joprojām ir vāja izpratne par konkrētajiem molekulārajiem mehānismiem, kas piedalās AtHB17Δ113 izdalīšanā, kā arī par to, kā tās rezultātā rodas paredzētās ietekmes un varbūtēji blakusefekti, un ir nepieciešama tālāka izpēte(7); tā kā bez visaptverošas izpratnes par ģenētisko modifikāciju nav iespējams pilnībā novērtēt saistītos riskus;

E.  tā kā pieteikuma iesniedzēja veikto lauka izmēģinājumu iznākums parāda, ka novērotā paredzēto pazīmju iedarbība, proti, biomasas pieaugums un vārpu ieguves pieaugums, ir ne vien ļoti maza, bet arī nekonsekventa; tā kā EFSA Ekspertu grupa ģenētiski modificētu organismu jomā (EFSA ĢMO ekspertu grupa) atzina, ka “attiecībā uz izmaiņām saistībā ar paredzēto pazīmi ir vērojams ierobežots diapazons... kas liek domāt, ka pazīmes izpausme varētu būt atkarīga no vides apstākļiem lauka izmēģinājumos”(8);

F.  tā kā lauka izmēģinājumi tika veikti tikai Amerikas Savienotajās Valstīs; tā kā gadījumā, ja tiek atļauts imports Savienībā, ĢM kukurūza MON 87403 varētu tikt kultivēta plašā diapazonā kukurūzas audzētāju valstu, kurās ir ļoti atšķirīgi klimatiskie un agronomiskie apstākļi un papildu stresa faktori, piemēram, ūdens ierobežojumi vai sausums; tā kā tāpēc nav pienācīgi tikusi skatīta ietekme, kāda piemīt šiem stresa faktoriem un nosacījumiem, attiecībā uz kuriem EFSA ĢMO ekspertu grupa atzīst, ka tie varētu ietekmēt pazīmes izpausmi (un tāpēc arī jebkādas neparedzētas ietekmes);

G.  tā kā paradoksālā kārtā, lai gan EFSA ĢMO ekspertu grupa secināja, ka sastāva analīze (salīdzinot ĢM kukurūzas MON 87403 sastāvu ar ģenētiski nemodificēto paraugu, balstoties uz lauka izmēģinājuma rezultātiem) “neatklāja tādus jautājumus, kas prasītu tālāku novērtēšanu attiecībā uz pārtikas un barības nekaitīgumu un tās ietekmi uz vidi”, ekspertu grupa arī apšaubīja, “vai no lauka izmēģinājumiem iegūtie sastāva dati ļautu veikt visaptverošu riska novērtējumu”;

H.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa nav pienācīgi izpētījusi ĢM kukurūzas potenciālos riskus cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi; tā kā ir nepieņemami, ka Komisija ierosina atļaut šo ĢM kukurūzu, balstoties uz EFSA atzinumu;

I.  tā kā viens no pētījumiem, uz kuriem atsaucas EFSA atzinums, bija pētījums, kura līdzautors ir EFSA ĢMO ekspertu grupas loceklis un zinātnieks, kas strādā “Syngenta(9); tā kā tika norādīts, ka atsauces uz šo pētījumu vēlāk tika izņemtas no EFSA atzinuma, savukārt EFSA norādīja, ka to izņemšana “neietekmē materiāli saturu vai iznākumu”(10);

J.  tā kā Parlaments atzinīgi vērtē to, ka EFSA izpilddirektors ir paudis apņemšanos nodrošināt, ka nākotnē EFSA personāla locekļi vairs nedarbosies zinātniskās publikācijās kā līdzautori ar zinātniekiem no industrijas, lai novērstu priekšstatus par nekorektu ciešu saistību ar industriju un lai uzlabotu patērētāju uzticēšanos Savienības pārtikas nekaitīguma sistēmai(11); tā kā ir ārkārtīgi svarīgi, lai tiktu skaidri norādītas atsauces uz visiem pētījumiem, ko EFSA izmanto savā darbā;

K.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2018. gada 3. decembra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

L.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šo praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku(12);

M.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā(13) noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(14) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

5.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

6.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļauju piešķiršanu ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu, vai tie būtu paredzēti kultivēšanai vai izmantošanai pārtikā vai lopbarībā;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
(3) Novērtējums par ģenētiski modificētas kukurūzas MON 87403 izmantošanu pārtikā un barībā, importu un pārstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA‐GMO‐BE‐2015‐125), https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.2903/j.efsa.2018.5225
(4)––––––––––––––––––––––––––– – Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (OV C 86, 6.3.2018., 108. lpp.).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (OV C 86, 6.3.2018., 111. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 76. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (OV C 215, 19.6.2018., 80. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 70. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 73. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (OV C 215, 19.6.2018., 83. lpp.).Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 298, 23.8.2018., 34. lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 71. lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 67. lpp.).Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 337, 20.9.2018., 54. lpp.).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 55. lpp.).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 60. lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 346, 27.9.2018., 122. lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 127.lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (OV C 346, 27.9.2018., 133. lpp.).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0051).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON‑87427‑7 × MON‑89Ø34‑3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumu 2010/420/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0052).Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū pārtiku un lopbarību, kas ražota no ģenētiski modificētām cukurbietēm H7-1 (KM-ØØØH71-4) (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0197).Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu GA21 (MON-ØØØ21-9), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0221).Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × 59122 × MON 810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, 59122, MON 810 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumus 2009/815/EK, 2010/428/ES un 2010/432/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0222).Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × MON 810 (MON-ØØ6Ø3-6 × MON-ØØ81Ø-6), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0416).Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 87427, MON 89034, 1507, MON 88017 un 59122, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar ko atceļ Lēmumu 2011/366/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0417).
(5) Dalībvalstu komentāri: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionDocumentsLoader?question=EFSA-Q-2018-00222
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
(7) Testbiotech komentārs par EFSA ĢMO ekspertu grupas 2018. gada Zinātnisko atzinumu attiecībā uz novērtējumu par ģenētiski modificētas kukurūzas MON 87403 izmantošanu pārtikā un barībā, importu un pārstrādi, no uzņēmuma “Monsanto”: https://www.testbiotech.org/node/2210
(8) EFSA atzinums, 3. lpp.: https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.2903/j.efsa.2018.5225
(9) Sīkāku informāciju skatīt Testbiotech komentārā par EFSA ĢMO ekspertu grupas 2018. gada Zinātnisko atzinumu attiecībā uz novērtējumu par ģenētiski modificētas kukurūzas MON 87403 izmantošanu pārtikā un barībā, importu un pārstrādi, no uzņēmuma “Monsanto”: https://www.testbiotech.org/node/2210
(10) Sk. EFSA atzinumu, 2. lpp.: https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.2903/j.efsa.2018.5225
(11) EFSA 2018. gada jūlija vēstule Testbiotech: http://www.testbiotech.org/sites/default/files/EFSA_letter_Testbiotech_July_2018%20.pdf
(12) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(13) OV C 355, 20.10.2017., 165. lpp.
(14) OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.


Ģenētiski modificēta kokvilna GHB614 × LLCotton25 × MON 15985
PDF 198kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × LLCotton25 × MON 15985, sastāv vai ir ražoti no tās (D059692/02 – 2019/2524(RSP))
P8_TA(2019)0060B8-0076/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × LLCotton25 × MON 15985, sastāv vai ir ražoti no tās (D059692/02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 3. decembra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 7. martā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2018. gada 20. aprīlī(3),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā uzņēmums Bayer CropScience AG 2011. gada 11. februārī iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 un tās apakškombināciju LLCotton25 × MON 15985, sastāv vai ir ražota no tām (“pieteikums”); tā kā pieteikums attiecās arī uz to, lai tirgū laistu ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 un tās apakškombināciju LLCotton25 × MON 15985 produktos, kas to satur vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā 2018. gada 7. martā EFSA attiecībā uz pieteikumu pieņēma labvēlīgu atzinumu;

C.  tā kā ĢM kokvilna GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 ekspresē proteīnu 2mEPSPS, kas piešķir noturību pret glifosātu saturošiem herbicīdiem, PAT proteīnu, kas piešķir noturību pret amonija glufosināta herbicīdiem, un proteīnu Cry1Ac un Cry1Ab2, kas nodrošina aizsardzību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem; tā kā turklāt augs ražo olbaltumvielas (NPTII un AAD), kas nodrošina rezistenci pret antibiotikām;

D.  tā kā — lai gan kokvilnas sēklu eļļas patēriņš cilvēku uzturā Eiropā var būt salīdzinoši ierobežots, tā ir sastopama daudzos dažādos pārtikas produktos, tostarp mērcēs, majonēzē, konditorejas izstrādājumos, šokolādes pastās un čipsos(5);

E.  tā kā kokvilnu izmanto dzīvnieku barībā, galvenokārt, kokvilnas sēklu raušu vai rupja maluma miltu, vai arī kā kokvilnas sēklas eļļas veidā(6);

Papildu herbicīdu atliekas un komponenti

F.  tā kā papildu herbicīdu, šajā gadījumā glifosāta un glufosināta, izmantošana ir daļa no parastās lauksaimniecības prakses pret herbicīdiem izturīgu augu kultivēšanā, un tādēļ var sagaidīt, ka tie tiks pakļauti gan lielākām, gan atkārtotām devām, kas ne tikai radīs lielāku atlieku daudzumu ražā un tātad arī importētajā produktā, bet var arī ietekmēt ĢM auga sastāvu un tā agronomiskās īpašības;

G.  tā kā glufosināta izmantošana Savienībā kopš 2018. gada 1. augusta vairs nav atļauta, jo tas ir klasificēts kā toksisks reprodukcijai un tādējādi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem(7);

H.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — gluži pretēji — 2015. gadā glifosātu ir klasificējusi kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;

I.  tā kā saskaņā ar EFSA Augu aizsardzības līdzekļu ekspertu grupas un to atlieku ekspertu grupas datiem nevar izdarīt secinājumus par to atlieku drošību, kuras rodas, ĢM kultūraugus apsmidzinot ar glifosāta preparātiem(8); tā kā piedevas un to maisījumi, ko izmanto tirdzniecībā pieejamajos izsmidzināmajos glifosāta preparātos, var būt toksiskāki par pašu aktīvo vielu(9);

J.  tā kā Savienība jau ir izņēmusi no tirgus glifosāta piedevu, kas pazīstama ar nosaukumu POE-talovamīns, jo ir bažas, ka tā ir toksiska viela; tā kā valstīs, kurās audzē ĢM kokvilnu (pašreiz Japānā), problemātiskās piedevas un maisījumi joprojām var būt atļauti;

K.  tā kā informācija par herbicīdu un to metabolītu atlieku līmeņiem ir svarīga, lai varētu veikt pret herbicīdiem rezistentu ģenētiski modificētu augu visaptverošu riska novērtējumu; tā kā EFSA ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā (EFSO ĢMO grupa) kompetencē neietilpst atliekas, kas rodas apsmidzinot ar herbicīdiem; tā kā nav izvērtēta ne šīs ĢM kokvilnas apsmidzināšanas ar herbicīdiem ietekme, ne arī kumulatīvā ietekme, ko rada apsmidzināšana gan ar glifosātu, gan glufosinātu;

L.  tā kā dalībvalstīm nav juridiska pienākuma mērīt glifosāta vai glufosināta atliekas kokvilnas importā, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem atlieku līmeņiem, kas ir daļa no Savienības saskaņotās daudzgadu kontroles programmas 2019., 2020. un 2021. gadam(10); tā kā jaunākajā Eiropas Savienības ziņojumā par pesticīdu atliekām pārtikā, ko sagatavojusi EFSA un kas ir balstīts uz koordinētās daudzgadu programmas rezultātiem, kā arī atsevišķām dalībvalstu programmām, nav informācijas par kokvilnas atbilstību pesticīdu maksimālajiem atlieku līmeņiem(11); tā kā saskaņā ar jaunākajiem datiem nav zināms, vai glifosāta vai glufozināta atliekas ģenētiski modificētā kokvilnā GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 atbilst Savienības maksimāli pieļaujamajiem atlieku daudzumiem;

Toksiskas vielas gosipola klātbūtne

M.  tā kā gosipols ir dabiski toksisks kokvilnas komponents; tā kā EPSPS proteīna klātbūtne var radīt lielāku gosipola līmeni ĢM augiem, kas satur šo proteīnu(12); tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa norādīja, ka brīvā gosipola saturs neapstrādātās kokvilnas GHB614 x LLCotton25 x MON15985 sēklās bija augstāks nekā ģenētiski nemodificētas kokvilnas paraugā (7 200 mg/kg un 6 000 mg/kg)(13), taču abos gadījumos tas bija augstāks par pieļaujamo robežvērtību (5 000), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/32/EK dzīvnieku barībai(14);

N.  tā kā saskaņā ar 2014. gada pētījumu „Gosipola toksiskums no kokvilnas produktiem” visbiežāk sastopamā toksiskā iedarbība uz dzīvniekiem ir abu dzimumu dzīvnieku reproduktīvās veselības stāvokļa pasliktināšanās, kas rada nopietnus ekonomiskos zaudējumus lopkopības nozarei, kā arī imūnsistēmas darbības traucējumi, kas pasliktina dzīvnieku izturību pret infekcijām un mazina vakcīnu efektivitāti(15); tā kā EFSA ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, ir raksturojusi gosipolu kā dzīvnieku barībā nevēlamu vielu(16);

O.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa norāda, ka augstāks gosipola saturs kokvilnas sēklās, kas iegūti no ģenētiski modificētas kokvilnas GHC614 x LLCotton25 x MON15985, salīdzinājumā ar ģenētiski nemodificēto paraugu nerada bažas par tās kaitīgumu dzīvniekiem un cilvēkiem praksē, jo i) maksimālais brīvā gosipola saturs ir reglamentēts Eiropas tiesību aktos un ii) refinētu un balinātu kokvilnas sēklu eļļā, kā arī miltos, kas ražoti no kokvilnas sēklām, kurus var tieši patērēt cilvēki, pēc būtības nav sastopams gosipols(17); tā kā EFSA nav izvērtējusi kokvilnas eļļu (lietošanai pārtikā) un kokvilnas miltus (lietošanai dzīvnieku barībā), kā ieteikts pašreizējā ESAO konsensa dokumentā par apsvērumiem attiecībā uz jaunām kokvilnas šķirnēm; tā kā apgalvojums, ka gosipolam ir noteikti juridiski ierobežojumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, nerada pietiekamu pārliecību par to, ka ģenētiski modificēta kokvilna GHC614 x LLCotton25 x MON15985 ir nekaitīga patēriņam;

Cry proteīni un saikne ar alerģiskām reakcijām

P.  tā kā GHB614 x LLCotton25 x MON15985 ekspresē divus Bt toksīnus (Cry1Ac un Cry1Ab2 proteīnus), kas nodrošina aizsardzību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem; tā kā, lai gan Cry1 proteīnus atzīst par tādiem, kam piemīt palīgvielas īpašības, proti, tie, iespējams, var pastiprināt citu pārtikas produktu alergēnās īpašības, EFSA to neanalizēja;

Q.  tā kā 2017. gadā īstenotā zinātniskā pētījumā par ietekmi, ko uz veselību varētu radīt Bt toksīni un atliekas pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, ir secināts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš herbicīdu atliekām un to mijiedarbībai ar Bt toksīniem(18); tā kā EFSA šo aspektu nav izanalizējusi;

Rezistence pret antibiotikām

R.  tā kā GHB614 x LLcotton25 x MON15985 ražo proteīnus (NPTII un AAD), kas nodrošina rezistenci pret antibiotikām; tā kā NPT11 nodrošina rezistenci pret neomicīnu un kanamicīnu; tā kā AAD nodrošina rezistenci pret streptomicīnu; tā kā PVO visus šos antimikrobiālos līdzekļus klasificē kā “kritiski svarīgus”(19);

S.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK(20) 4. panta 2. punkts paredz, ka, veicot vides riska novērtējumu, īpaši ņem vērā ģenētiski modificētus organismus (ĢMO), kas satur gēnus, kuri parāda rezistenci pret antibiotikām medicīnā vai veterinārijā, un ka vispārējais mērķis ir identificēt un pakāpeniski pārtraukt ĢMO rezistences pret antibiotikām marķiergēnus (ARG), kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi;

T.  tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa 2004. gada atzinumā pārbaudīja ARMG izmantošanu transgēno pasākumu atlasē augos, ņemot vērā bažas par to, ka šādu marķiergēnu izmantošana varētu izraisīt lielāku rezistenci pret antibiotikām cilvēkiem un dzīvniekiem gēnu pārneses rezultātā no ĢM augiem uz baktērijām;

U.  tā kā saskaņā ar šo 2004. gada atzinumu AAD gēns pieder pie antibiotiku rezistences gēnu II grupas, kuri „būtu jāierobežo, atļaujot izmantot tikai lauka izmēģinājumu nolūkos, un tiem nevajadzētu būt sastopamiem ĢM augos, ko paredzēts laist tirgū”(21);

Dalībvalstu kompetento iestāžu piezīmes

V.  tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā kompetentās iestādes iesniedza daudzas kritiskas piezīmes, tostarp, bet ne tikai, iepriekš minētos jautājumus(22);

Demokrātijas trūkums lēmumu pieņemšanas procesā

W.  tā kā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2018. gada 3. decembra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

X.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kurš pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šo praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku(23);

Y.  tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā(24) noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

3.  aicina Komisiju neatļaut importēt, izmantot pārtikā vai dzīvnieku barībā tādus ģenētiski modificētu augus, kas ir padarīti izturīgi pret herbicīdiem, kurus nav atļauts izmantot Savienībā, šajā gadījumā glufosinātu;

4.  aicina Komisiju nesniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ģenētiski modificētam augam, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, metabolītiem un to tirdzniecībā pieejamiem preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu kultivēšanas valstīs;

5.  aicina Komisiju riska novērtējumu, kas veikts attiecībā uz papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām, pilnībā iekļaut pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kultūraugu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ģenētiski modificēto kultūraugu Savienībā ir paredzēts kultivēt vai importēt Savienībā pārtikai vai barībai;

6.  aicina Komisiju nepiešķirt atļauju ģenētiski modificētam augiem, kas satur rezistentu mikroorganismu gēnus;

7.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

8.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

9.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļauju piešķiršanu ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu vai nu par tās audzēšanu, vai izmantošanu pārtikā un barībā;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.
(2) OV L 55, 28ū.2.2011., 13. lpp.
(3) Novērtējums par ģenētiski modificētas kokvilnas GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 izmantošanu pārtikā un barībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMONL-2011–94), https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213
(4)––––––––––––––––––––––––––– – Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (OV C 86, 6.3.2018., 108.lpp).Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (OV C 86, 6.3.2018., 111. lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 76.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (OV C 215, 19.6.2018., 80.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 70.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 73.lpp.).Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (OV C 215, 19.6.2018., 83.lpp.).Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 298, 23.8.2018., 34.lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 71.lpp.).Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 67.lpp.).Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 337, 20.9.2018., 54.lpp.).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 55.lpp.).Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 60.lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 346, 27.9.2018., 122.lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 127.lpp.).Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (OV C 346, 27.9.2018., 133.lpp.).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0051).Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON‑87427‑7 × MON‑89Ø34‑3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumu 2010/420/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0052).Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū pārtiku un lopbarību, kas ražota no ģenētiski modificētām cukurbietēm H7-1 (KM-ØØØH71-4) (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0197),Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu GA21 (MON-ØØØ21-9), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0221).Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × 59122 × MON 810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, 59122, MON 810 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumus 2009/815/EK, 2010/428/ES un 2010/432/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0222).Eiropas Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × MON 810 (MON-ØØ6Ø3-6 × MON-ØØ81Ø-6), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0416).par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 87427, MON 89034, 1507, MON 88017 un 59122, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar ko atceļ Lēmumu 2011/366/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0417).
(5) EFSA atzinums, 17. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213
(6) EFSA atzinums, 18. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009. par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(8) EFSA slēdziens par aktīvās vielas glifosāta pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo analīzi. EFSA 2015. gada biļetens, 13 (11):4302 http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.2903/j.efsa.2015.4302/epdf
(9) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3955666
(10) Komisijas 2018. gada 9. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/555 par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2019., 2020. un 2021. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās (OV L 92, 10.4.2018., 6. lpp.).
(11) Eiropas Savienības 2016. gada ziņojums par pesticīdu atliekām pārtikas produktos https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5348
(12) https://www.testbiotech.org/node/2209 2. lpp.
(13) EFSA atzinums, 14. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213
(14) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīvu 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.) noteiktais maksimāli pieļaujamais gosipola līmenis ir 5 000 mg/kg. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:02002L0032-20131227&from=ES
(15) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4033412/
(16) EFSA atzinums, 15. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213
(17) EFSA atzinums, 15. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/5213
(18) https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5236067/
(19) 21.lpp. http://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/255027/9789241512220-eng.pdf;jsessionid=11933F77EEEE4D6E7BD574889996C4E6?sequence=1
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
(21) https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2004.48
(22) G pielikums, Dalībvalstu komentāri, http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionDocumentsLoader?question=EFSA-Q-2016-00714
(23) Piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teiktajā uzrunā par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunā par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī).
(24) OV C 355, 20.10.2017., 165. lpp.


Stāvoklis Venecuēlā
PDF 124kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2019/2543(RSP))
P8_TA(2019)0061RC-B8-0082/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2018. gada 3. maija rezolūciju par vēlēšanām Venecuēlā(1), 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju(2) un 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(3),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 26. janvāra deklarāciju ES vārdā par stāvokli Venecuēlā,

–  ņemot vērā PV/AP 2019. gada 10. janvāra deklarāciju ES vārdā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (SKT),

–  ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju un jo īpaši tās 233. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā 2018. gada 20. maija vēlēšanas notika, neievērojot obligātos starptautiskos standartus attiecībā uz ticamu procesu un neievērojot politisko plurālismu, demokrātiju, pārredzamību un tiesiskumu; tā kā ES kopā ar citām demokrātiskām valstīm un reģionālām organizācijām nav atzinušas nedz vēlēšanas, nedz šajā nelikumīgajā procesā ieceltās amatpersonas;

B.  tā kā 2019. gada 10. janvārī Nicolás Maduro nelikumīgi piesavinājās prezidenta pilnvaras Augstākajā tiesā, pārkāpjot konstitucionālo kārtību;

C.  tā kā 2019. gada 23. janvārī likumīgi un demokrātiski ievēlētais Nacionālās sapulces priekšsēdētājs Juan Guaidó nodeva zvērestu, stājoties Venecuēlas pagaidu prezidenta amatā saskaņā ar Venecuēlas konstitūcijas 233. pantu;

D.  tā kā dažu iepriekšējo dienu laikā Venecuēlā ir notikuši protesti un masveida demonstrācijas; tā kā tiek ziņots par desmitiem nāves gadījumu un simtiem ievainoto saistībā ar demonstrācijām un nemieriem; tā kā turpina notikt nelaimes gadījumi un smagi cilvēktiesību pārkāpumi, kas izriet no vardarbības aktiem un represijām pret sociālajiem protestiem, nelikumīgiem reidiem, patvaļīgiem arestiem, tostarp attiecībā uz vairāk nekā 70 nepilngadīgo, un opozīcijas aktīvistu stigmatizācijas un vajāšanas; tā kā pagājušajā nedēļā bija jauni aicinājumi uz protesta akcijām;

E.  tā kā ES ir vairākkārt aicinājusi atjaunot Venecuēlā demokrātiju un tiesiskumu, izmantojot uzticamu politisko procesu;

F.  tā kā 2017. gadā Eiropas Parlaments Saharova balvu par domas brīvību piešķīra Venecuēlas demokrātiskajai opozīcijai un politieslodzītajiem;

G.  tā kā Venecuēlas iedzīvotāji saskaras ar vēl nepieredzētu situāciju no sociālā, ekonomikas un demokrātijas aspekta, kad ir emigrējuši vairāk nekā 3 miljoni cilvēku un inflācijas līmenis pārsniedz 1 650 000 %;

H.  tā kā starptautiskie un reģionālie partneri, tostarp ES, ir apņēmušies palīdzēt radīt apstākļus miermīlīgam, ticamam un iekļaujošam politiskajam procesam starp visiem attiecīgajiem Venecuēlas dalībniekiem; tā kā ES ir atkārtoti apliecinājusi savu vēlmi uzturēt atvērtus saziņas kanālus,

I.  tā kā Nicolás Maduro, atbildot uz PV/AP pieprasījumu ES vārdā, lai tiktu steidzami rīkotas brīvas, pārredzamas un ticamas prezidenta vēlēšanas, publiski noraidīja iespēju rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas,

1.  atzīst Juan Guaidó par likumīgo Venecuēlas Bolivāra Republikas pagaidu prezidentu saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju, kā noteikts tās 233. pantā, un pauž pilnīgu atbalstu viņa ceļvedim;

2.  prasa PV/AP kopā ar dalībvalstīm pieņemt stingru un vienotu nostāju un atzīt Juan Guaidó par vienīgo likumīgo valsts pagaidu prezidentu, līdz varēs rīkot jaunas brīvas, pārredzamas un ticamas prezidenta vēlēšanas, lai atjaunotu demokrātiju; atzinīgi vērtē to, ka jauno pagaidu prezidentu jau ir atzinušas daudzas demokrātiskas valstis;

3.  aicina ES un tās dalībvalstis, ja šis lēmums tiek apstiprināts, rīkoties šajā saistībā un akreditēt pārstāvjus, ko iecels likumīgās iestādes;

4.  stingri nosoda nežēlīgas represijas un vardarbību, kuru rezultātā tiek nogalināti vai ievainoti cilvēki; pauž solidaritāti ar Venecuēlas tautu un izsaka patiesu līdzjūtību viņu ģimenēm un draugiem; mudina Venecuēlas iestādes de facto pārtraukt visus cilvēktiesību pārkāpumus un saukt vainīgos pie atbildības, kā arī nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas visas pamatbrīvības un cilvēktiesības;

5.  nosoda to, ka ir aizturēti vairāki žurnālisti, kuri atspoguļo situāciju Venecuēlā, un aicina nekējoties viņus atbrīvot;

6.  noraida ikvienu tādu priekšlikumu vai mēģinājumu krīzes risināšanai, kas varētu iesaistīt vardarbības izmantošanu;

7.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Nacionālajai asamblejai, kura ir Venecuēlas vienīgā leģitīmā demokrātiskā struktūra un kuras pilnvaras ir jāatjauno un jārespektē, tostarp tās deputātu prerogatīvas un drošība;

8.  stingri atbalsta ANO ģenerālsekretāra aicinājumu saskaņā ar iepriekš pieņemtajām rezolūcijām veikt neatkarīgu un pilnīgu izmeklēšanu par izdarītajām slepkavībām;

9.  aicina PV/AP sadarboties ar šā reģiona valstīm un jebkuriem citiem svarīgiem dalībniekiem, lai izveidotu kontaktgrupu, kā noteikts Padomes 2018. gada 15. oktobra secinājumos, kas varētu būt par starpnieku, lai panāktu vienošanos par brīvu, pārredzamu un ticamu prezidenta vēlēšanu rīkošanu, pamatojoties uz saskaņotu grafiku, vienādiem nosacījumiem visiem dalībniekiem, pārredzamību un starptautisko novērošanu;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālajai asamblejai, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0313.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0436.


Gada ziņojums par konkurences politiku
PDF 192kWORD 68k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par gada ziņojumu par konkurences politiku (2018/2102(INI))
P8_TA(2019)0062A8-0474/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un it īpaši tā 7., 8., 9., 11,12., 39., 42., 101. līdz 109. pantu un 174. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, it īpaši tās 35., 37. un 38. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 18. jūnija ziņojumu “2017. gada ziņojums par konkurences politiku” (COM(2018)0482) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu, kas publicēts kā pavaddokuments tajā pašā dienā,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma(1) 107. un 108. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju(2) (EK Apvienošanās regula),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 9. jūlija Balto grāmatu “Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu” (COM(2014)0449),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (COM(2017)0142) (EKT+ direktīva),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. jūlija paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (C(2016)2946),

–  ņemot vērā 2014. gada 5. februāra rezolūciju par ES sadarbības nolīgumiem par konkurences politikas īstenošanu — turpmāk izmantojamā pieeja(3),

–  ņemot vērā attiecīgos Komisijas noteikumus, pamatnostādnes, lēmumus, rezolūcijas, paziņojumus un ziņojumus par konkurenci,

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa(4) un 2017. gada 14. februāra(5) rezolūcijas attiecīgi par 2017. gada un 2016. gada ziņojumiem par ES konkurences politiku,

–  ņemot vērā tā 2018. gada jūlija pētījumu Competition issues in the Area of Financial Technology (Fin Tech) (“Konkurences jautājumi finanšu tehnoloģijas (Fin Tech) jomā”), ko pasūtīja Ekonomikas un monetārās komitejas darba grupa konkurences jautājumos,

–  ņemot vērā Komisijas atbildes uz jautājumiem, uz kuriem jāatbild rakstiski, E-000344-16, E-002666-16 un E-002112-16,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu, kas sniegts par Komisijas 2018. gada 18. jūnija ziņojumu “2017. gada ziņojums par konkurences politiku”,

–  ņemot vērā 2017. gada 10. maija galīgo ziņojumu “Nobeiguma ziņojums par e-komercijas nozares apsekojumu” (COM(2017)0229),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0474/2018),

A.  tā kā konkurences politika tika ieviesta pirms vairāk nekā 60 gadiem un tā kā stingra un efektīva ES konkurences politika vienmēr ir bijusi Eiropas projekta stūrakmens;

B.  tā kā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešana rada negodīgu konkurenci, īpaši negatīvi ietekmējot mazos un vidējos uzņēmumus (SMS);

C.  tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, nodokļu apiešana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apdraud nodokļu ieņēmumu taisnīgu sadali dalībvalstīs un līdz ar to kropļo konkurenci iekšējā tirgū;

D.  tā kā to privātpersonu un uzņēmumu praktizētā masveida nodokļu apiešana, kuru rīcībā ir lieli likvīdie aktīvi, ne tikai nostāda nelabvēlīgākā situācijā parastos nodokļu maksātājus un nodara kaitējumu publiskajām finansēm un sociālajiem izdevumiem, bet arī apdraud labu pārvaldību, makroekonomisko stabilitāti, sociālo kohēziju un sabiedrības uzticēšanos Savienības un dalībvalstu institūcijām;

E.  tā kā atsevišķas valdības un jurisdikcijas, tostarp dažas no tām Eiropas Savienībā, ir specializējušās vai iesaistījušās preferenciālu nodokļu režīmu izveidē, kuri kropļo konkurenci starptautisku uzņēmumu un privātpersonu ar lieliem likvīdiem aktīviem interesēs, kuriem faktiski nav ekonomiskās būtības šajās jurisdikcijās un kurus pārstāv tikai čaulas uzņēmumi,

1.  uzskata, ka konkurences politika, kuras mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās nozarēs, ir viens no Eiropas sociālās tirgus ekonomikas stūrakmeņiem un svarīgs faktors iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanā; atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada ziņojumu par konkurences politiku, kā arī tās centienus un darbības, kuru mērķis ir nodrošināt konkurences noteikumu efektīvu piemērošanu Savienībā visu ES iedzīvotāju interesēs un it īpaši to iedzīvotāju interesēs, kuri ir mazaizsargāti kā patērētāji; turklāt aicina Komisiju arī turpmāk raudzīties, lai pilnībā tiktu nodrošināta ES konkurences noteikumu pilnīga īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot grūtībām, ar ko saskaras MVU, un novērst šo noteikumu nevienādu piemērošanu dalībvalstīs;

2.  atzinīgi vērtē un mudina pastiprināt strukturēto dialogu ar konkurences komisāri un Komisijas centienus uzturēt ciešu sadarbību ar Parlamenta atbildīgās komitejas locekļiem un ar tās darba grupu konkurences politikas jautājumos; uzskata, ka Komisijas gada ziņojums par konkurences politiku ir nepieciešams, lai nodrošinātu demokrātisku kontroli; atgādina, ka pēdējos gados Parlaments ar parastās likumdošanas procedūras palīdzību ir bijis iesaistīts konkurences noteikumu satvara izveidē, piemēram, ierosinātās EKT+ direktīvas izstrādē; atzīmē, ka Parlamentam būtu jāpiešķir koplēmuma pilnvaras konkurences noteikumu satvara izstrādē, un pauž nožēlu, ka ar nesen Līgumos izdarītajiem grozījumiem netika pastiprināta šīs Savienības politikas jomas demokrātiskā dimensija;

3.  atzinīgi vērtē un joprojām atbalsta Komisijas Konkurences ĢD vērienīgo darba kārtību un prioritātes, vienlaikus atzīmējot, ka joprojām pastāv būtiskas problēmas, piemēram, apvienošanās kontroles jomā, kur uzņēmumu apvienošanās gadījumu skaits vien rada problēmu; atzīmē, ka Komisijas lēmumi apvienošanās, monopolu izveides novēršanas un valsts atbalsta jomā bieži vien tiek pakļauti politiskām diskusijām, un uzsver, ka, lai gan šajā ziņojumā ir ilustrēti daži nesenu lēmumu piemēri, vispārējā aina ir plašāka un Parlamenta nodoms nav pieņemt nostāju attiecībā uz atsevišķiem gadījumiem, jo Komisija ir tā, kurai ir jānolemj, kādos gadījumos netiek ievēroti konkurences tiesību akti;

4.  prasa Komisijai izanalizēt kaitīgo ietekmi, kādu Siemens un Alstom apvienošanās varētu atstāt uz Eiropas dzelzceļa tirgus konkurētspēju, un tās nelabvēlīgo ietekmi uz dzelzceļa lietotājiem;

5.  atzīmē, ka Komisija ir nākusi klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai 2018. gadā radītu Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP), kas būtu privāts pensiju fonds;

6.  uzsver, ka patērētāji ir galvenie ieguvēji no efektīvas konkurences Eiropas vienotajā tirgū;

7.  atzinīgi vērtē izmeklēšanu saistībā ar kravas automobiļu karteli; pozitīvi vērtē to, ka Komisija ne tikai izpētīja starp lielajiem kravas automobiļu ražotājiem izveidotā karteļa ietekmi uz kravas automobiļu cenām, bet arī piemēroja tiem sankcijas par sadarbošanos nolūkā novilcināt tīrāku kravas automobiļu ieviešanu;

8.  uzsver, ka konkurences noteikumi balstās uz Līgumiem un ka tie saskaņā ar LESD 7. pantu būtu interpretējami, ņemot vērā plašākās Eiropas vērtības, kas ir pamatā Savienības tiesību aktiem sociālo lietu, sociālās tirgus ekonomikas, vides standartu, klimata politikas un patērētāju aizsardzības jomā; uzskata, ka ES konkurences tiesību piemērošanai būtu jārisina jautājumi, kas saistīti ar jebkādiem tirgus izkropļojumiem, tostarp tiem, kurus rada ražošanas vai patēriņa neparedzētā nelabvēlīgā sociālā ietekme un ietekme uz vidi;

9.  uzskata, ka konkurences politikai būtu jādarbojas kā katalizatoram, lai palīdzētu veicināt enerģētikas pārkārtošanu visā ES, stimulētu ekonomisko un sociālo integrāciju Eiropā, mudinātu uz ekoloģiski ilgtspējīgām darbībām lauksaimniecības jomā un ierobežotu lielu energouzņēmumu iespējas palielināt enerģijas piegādes cenas;

10.  norāda, ka pat tad, ja produkti vai pakalpojumi tiek piegādāti par brīvu, it īpaši digitālajā ekonomikā, patērētājiem tik un tā var nākties saskarties ar netaisnīgu rīcību, piemēram, kvalitātes pazemināšanos, izvēles iespēju un inovācijas samazināšanos vai izspiešanas praksi; uzskata, ka ES konkurences noteikumiem un to īstenošanas nodrošināšanai būtu jāaptver virkne aspektu, kas sniedzas tālāk par pieejām, kas koncentrējas uz cenu, un tajos būtu jāņem vērā plašāki apsvērumi, tādi kā produktu vai pakalpojumu kvalitāte, tostarp iedzīvotāju privātums;

11.  norāda uz milzīgajām izmaiņām tirgos, kuras izraisa nepārtrauktā tehnoloģiskā attīstība, kas rada gan iespējas, gan problēmas; šajā sakarā uzsver konkurences politikas izšķirošo lomu digitālā vienotā tirgus turpmākajā attīstībā; uzsver, ka steidzami ir nepieciešams satvars, ar ko līdzās datu inovācijas un jaunu uzņēmējdarbības modeļu veicināšanai varētu efektīvi risināt problēmas, kuras saistītas ar ekonomiku, kas balstās uz datiem, un ar algoritmu ekonomiku; īpaši uzsver to, ka vairākas digitālās platformas, kurām ir iespējas piekļūt arvien pieaugošajām datu plūsmām un kontrolēt tās, var radīt apjomradītus ietaupījumus un būtisku tīkla ietekmi un, izmantojot pārmērīgu koncentrāciju un centienus palielināt peļņu bez sabiedriskā labuma radīšanas, izraisīt tirgus darbības traucējumus; šajā sakarā atzinīgi vērtē īpašu komisāra padomdevēju iecelšanu, kas koncentrēsies uz nākotnē gaidāmu ar konkurences politikas digitalizāciju saistītu problēmu risināšanu, un ar interesi gaida viņu konstatējumus un ieteikumus attiecībā uz turpmāko rīcību; uzsver nepieciešamību pēc kopējas ES mēroga pieejas minēto problēmu risināšanā;

12.  uzsver, ka lietotāji bieži vien neapzinās, cik lielā mērā viņu dati tiek izmantoti un nodoti trešām personām mārketinga vai komerciāliem mērķiem; aicina Komisiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē(6) (E-privātuma direktīvas) 5. panta 3. punktu nodrošināt to, ka digitālie uzņēmumi personas datus izmanto tikai pēc tam, kad abonenti vai lietotāji tam ir devuši skaidru piekrišanu, un ka bez šādas piekrišanas datus nevar nodot trešām pesonām, ar kurām attiecīgais uzņēmums vai platforma ir noslēgusi līgumu; tādēļ uzskata, ka digitālie tirgi būtu jāizvērtē, raugoties no daudznozaru perspektīvas, jo pret konkurenci vērsta rīcība var izraisīt tiesību aktu pārkāpumus citās jomās, piemēram, datu un patērētāju tiesību aizsardzības jomā; uzsver — lai nodrošinātu atbilstošu reakciju īstenošanas nodrošināšanas jomā, būtu nepieciešama dažādu kompetento iestāžu sadarbība, un ka tas it īpaši attiecas uz konkurences un patērētāju tiesību un datu aizsardzības iestādēm, kā ierosināts Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iniciatīvā par diskusiju platformas (clearing house) izveidi(7);

13.  aicina Komisiju rīkot uzklausīšanu ar tehnoloģiju uzņēmumu piedalīšanos, uzaicinot tajā piedalīties Google, Facebook un Apple izpilddirektorus, lai apspriestu it īpaši to, kā trešās valstis vāc un izmanto patērētāju personas datus; pauž bažas par to, ka lietotāji, regulatori un dažkārt pat lietojumprogrammu izstrādātāji un reklamētāji neapzinās to, cik lielā mērā dati no viedtālruņiem aizplūst pie digitālās reklamēšanas grupām un citām trešām personām; atzīmē, ka dati, ko trešās puses vāc, izmantojot viedtālruņu lietojumprogrammas, var ietvert jebko, sākot no profila informācijas, tādas kā vecums un dzimums, un beidzot ar detalizētu informāciju par atrašanās vietu, tostarp datiem par tuvumā esošajiem mobilo sakaru torņiem vai Wi-Fi maršrutētājiem, un ka šādi savāktie dati var ietvert arī informāciju par ikvienu citu tālrunī lejupielādēto lietojumprogrammu; uzskata, ka ES būtu jāveicina indivīdu spēja saprast ar šiem izsekošanu veicošajiem uzņēmumiem saistītās monopola un koncentrācijas problēmas;

14.  šajā sakarā aicina Komisiju pakalpojumu radīšanai un sniegšanai nepieciešamo datu plūsmu kontroli atzīt par rādītāju, kas raksturo tirgus varas pastāvēšanu, tostarp saskaņā ar tās norādījumiem par LESD 102. panta piemērošanu, un pieprasīt sadarbspēju starp tiešsaistes platformām un sociālo tīklu nodrošinātājiem; norāda arī uz pašmācības algoritmu un mākslīgā intelekta attīstību, it īpaši gadījumos, kad uzņēmumiem tos nodrošina trešās puses, un šīs attīstības ietekmi uz karteļu darbības raksturu; prasa, lai Komisija par šiem jautājumiem sniegtu detalizētu informāciju savā nākamā gada ziņojumā par konkurences politiku;

15.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt tādu Savienības kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu pareizu darbību, kuri izstrādāti ar mērķi nodrošināt atbilstošu kompensāciju konkurenci ierobežojošu darbību skartajiem patērētājiem;

16.  uzskata, ka ir jāgarantē tiesības uz pārrobežu pārnesamību, lai nepieļautu šo tiesību pastāvošo ierobežojumu nostiprināšanos leģitīmas tirgus prakses veidā; uzskata, ka ir svarīgi arī likvidēt ļaunprātīgi izmantotus un nepamatotus uz ģeogrāfiskiem apsvērumiem balstītus ierobežojumus, kas nodrošina neatbilstošu šķietamas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pakāpi;

17.  uzskata, ka ar jurisdikciju saistītās robežvērtības, kas kalpo par sākumpunktu ES apvienošanās gadījumu izskatīšanai un balstās uz mērķvienības un pārņemošās vienības apgrozījumu, ne vienmēr ir piemērotas digitālajai ekonomikai, kurā reklāmas nolūkos kā vērtību bieži vien uzrāda tīmekļa vietnes apmeklētāju skaitu; ierosina šīs robežvērtības pārskatīt un pielāgot, lai cita starpā iekļautu tādus faktorus kā apvienošanās ietekmēto patērētāju skaits un saistīto darījumu vērtība;

18.  uzsver, ka šķēršļi ienākšanai dažās digitālās ekonomikas jomās kļūst aizvien grūtāk pārvarami, ņemot vērā to, ka jo ilgāk turpinās netaisnīga rīcība, jo grūtāk ir novērst pret konkurenci vērsto ietekmi; uzskata, ka pagaidu pasākumi var būt lietderīgs instruments, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas laikā netiek kavēta konkurence; šajā sakarā apstiprina to, ka Komisijai būtu efektīvi jāizmanto pagaidu pasākumi, vienlaikus nodrošinot pienācīgu procedūras ievērošanu un to uzņēmumu tiesības uz aizstāvību, attiecībā uz kuriem notiek izmeklēšana; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos divu gadu laikā pēc EKT+ direktīvas transponēšanas dienas veikt analīzi par to, vai pastāv līdzekļi, kā vienkāršot pagaidu pasākumu pieņemšanu; šajā sakarā iesaka Komisijai ņemt vērā citās jurisdikcijās īstenoto praksi;

19.  aicina Komisiju spert vērienīgākus soļus, lai likvidētu nelikumīgus šķēršļus konkurencei tiešsaistē nolūkā nodrošināt no šķēršļiem brīvu ES iekšēju iepirkšanos tiešsaistē, uzraudzīt maksimālo cenu noteikšanu tādās nozarēs kā tiešsaistes platformas izmitināšanas un tūrisma jomā un nodrošināt, ka patērētājiem ir pārrobežu piekļuve plašam tiešsaistes preču un pakalpojumu klāstam par konkurētspējīgām cenām; iesaka Komisijai veikt nozares līmeņa aptauju par reklāmas tirgu, lai labāk izprastu tiešsaistes reklāmas dinamiku un identificētu pret konkurenci vērtu praksi — problēmu, kas jārisina konkurences tiesību īstenošanas nodrošināšanas ietvaros, kā to jau ir darījušas dažu valstu iestādes;

20.  uzsver, ka mūsdienu ekonomikas digitalizācija rada izmaiņas tradicionālajā ekonomiskajā loģikā; tādēļ uzsver, ka ikvienā nodokļu uzlikšanas sistēmā ir jāņem vērā, ka digitalizācija ir jaunais normālstāvoklis visās mūsu ekonomikas jomās; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu tam, lai paredzētu noteikumus par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā(8); uzsver, ka ar nodokļu uzlikšanas digitālajai nozarei palīdzību ir jārisina problēma, kas saistīta ar asimteriju starp tradicionālo ekonomiku un jauno uz digitālo ekonomiku balstīto praksi, un jāizvairās no digitalizācijas un inovācijas kavēšanas vai mākslīgu robežu radīšanas ekonomikā; uzsver, ka ir svarīgi rast starptautiskus risinājumus un kopīgas pieejas nodokļu uzlikšanai un digitālajai ekonomikai; aicina Komisiju turpināt centienus starptautiskajos forumos, it īpaši ESAO, lai panāktu šādu vienošanos;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par digitālo pakalpojumu nodokli (COM(2018)0148) kā izšķirošu pasākumu, lai nodrošinātu to, ka digitālā nozare godīgi maksā tai uzliktos nodokļus, līdz tiks pieņemts pastāvīgs risinājums, kas ļaus aplikt peļņu ar nodokli vērtības radīšanas vietā;

22.  atkārtoti norāda, ka konkurencei telekomunikāciju nozarē ir būtiska nozīme, lai veicinātu inovāciju un investīcijas tīklos, un ka būtu jāstimulē patērētājiem pieņemamu cenu noteikšana un pakalpojumu izvēles nodrošināšana; uzskata, ka ES iekšējo zvanu tarifi joprojām ir liels slogs uzņēmumiem un patērētājiem un ka ar soļiem, kas tiek sperti nolūkā atcelt viesabonēšanas maksu ES, vien nepietiek, lai turpinātu padziļināt iekšējo tirgu; atzīst, ka ir jārada stimuli, lai ES iekšējo zvanu tarifus saskaņotu ar vietējo zvanu tarifiem, atvieglojot investīcijas pilnībā Eiropas vai koplietošanas tīklā; uzskata, ka politikām būtu jāveicina efektīvas investīcijas jaunos tīklos, jāņem vērā ietekme uz patērētājiem un līdz ar to arī jānovērš jaunu digitālo plaisu rašanās starp augstu un zemu ienākumu mājsaimniecībām; aicina Komisiju veicināt platjoslas izvēršanu, sekmējot augsta līmeņa konkurenci, un nodrošināt augstu savienojamības līmeni ES, kā arī strauju 5G izvēršanu visā Savienībā, lai nodrošinātu Savienības globālo konkurētspēju un piesaistītu investīcijas; uzskata, ka, veicot iepriekš minēto uzdevumu, ir svarīgi, lai konkurences politikā tiktu ņemtas vērā platjoslas izvēršanas īpatnības lauku apvidos nolūkā kalpot sabiedrības interesēm un mainīt tendenci palielināties tehnoloģiskajām atšķirībām starp lauku un pilsētu apgabaliem piekļuves ziņā;

23.  uzskata, ka lietotājiem nebūtu jāpiemēro komisijas maksa par norēķinu kontiem un krājkontiem, ja vien tie nav saistīti ar specifiskiem pakalpojumiem;

24.  atzinīgi vērtē Komisijas pretmonopola lēmumu, ar ko uzņēmumam Google nosaka soda naudu 4,34 miljardu EUR apmērā par nelikumīgu praksi attiecībā uz Android mobilajām ierīcēm, kuras mērķis bija pastiprināt meklētājprogrammas Google dominanci; aicina Komisiju 2019. gadā slēgt Google Shopping pretmonopola lietu, kas tika sākta 2010. gada novembrī, proti, pirms astoņiem gadiem; atgādina, ka Komisijai būtu jāslēdz izmeklēšana par veidu, kādā Google nosaka citu specializēto Google meklēšanas pakalpojumu atrašanās vietu tā meklēšanas rezultātos, tostarp par problēmām, kas saistītas ar vietējo meklēšanu, kuras Yelp minējis savā nesenajā sūdzībā; iesaka Konkurences ģenerāldirektorātam pārdomāt pretmonopola lietu ilgumu digitālajā jomā un visatbilstošāko instrumentu šīs problēmas risināšanai; it īpaši prasa Komisijai apsvērt iespēju noteikt termiņus pretmonopola lietām, kā tas ir apvienošanās lietu izskatīšanā;

25.  atkārtoti norāda, ka Komisijai arī būtu jāapsver digitālo tehnoloģiju monopolu pilnīga strukturāla sadalīšana kā iespējams risinājums konkurences un vienlīdzīgu konkurences apstākļu atjaunošanai Eiropas digitālajā tirgū;

26.  uzsver, ka konkurences tiesību īstenošanas nodrošināšanas efektivitāte ir atkarīga no tiesiskās aizsardzības līdzekļu atbilstošas izstrādes un pārbaudīšanas; uzsver, ka patērētājiem paredzēti tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir svarīgi konkurētspējas atjaunošanai tirgū, jo tie patērētājiem palīdz pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus un novērst noslieci saglabāt pašreizējo stāvokli; uzskata, ka Komisijai uzvedības koriģēšanas pasākumu izstrādē būtu jāiekļauj uzvedības ekonomika kā atbalstoša disciplīna, kā to pēdējos gados ir darījušas dažu valstu iestādes;

27.  atzīmē, ka Komisijas priekšsēdētājs ir apņēmies nākt klajā ar priekšlikumiem tam, kā veicināt dalībvalstu sadarbību nodokļu jomā, nosakot pienākumu atbildēt uz grupas pieprasījumiem nodokļu jautājumos, lai viena dalībvalsts varētu sniegt visu to informāciju, kas citām dalībvalstīm ir nepieciešama, lai tās varētu saukt pie atbildības pārrobežu nodokļu nemaksātājus; atzīmē, ka gadījumos, kad dalībvalsts darbības kropļo konkurenci iekšējā tirgū, Parlaments un Padome konkrētos apstākļos un saskaņā ar LESD 116. pantu var izdot direktīvas, lai šo izkropļojumu likvidētu;

28.  pieņem zināšanai Komisijas slēdzienu, ka Luksemburga ir piešķīrusi nepamatotus nodokļu atvieglojumus Engie aptuveni 120 miljonu EUR apmērā, un to, ka atgūšanas procedūra turpinās; pauž nožēlu par to, ka Luksemburgas valdība ir nolēmusi pārsūdzēt attiecīgo Komisijas lēmumu;

29.  pieņem zināšanai konkurences komisāres Margrētes Vestageres lēmumu par izmeklēšanu saistībā ar valsts atbalsta piešķiršanu McDonald, kurā norādīts, ka zināmas daļas McDonald peļņas neaplikšana ar nodokli Luksemburgā nav nelikumīgs valsts atbalsts; uzskata, ka pašreizējie ES noteikumi nav piemēroti tam, lai efektīvi apkarotu dubultu nodokļu neuzlikšanu un izbeigtu pēc iespējas zemāku uzņēmuma nodokļa likmju noteikšanu;

30.  norāda, ka divos nesenos gadījumos — neraugoties uz Vienotās noregulējuma valdes (VNV) secinājumiem, ka noregulējumu nevar pamatot ar sabiedrības interesēm, — Komisija apstiprināja valsts atbalsta piešķiršanu, pamatojoties uz to, ka tas mazināšot ekonomiskus traucējumus reģionālā līmenī, un līdz ar to nodemonstrēja divas atšķirīgas sabiedrības interešu interpretācijas; aicina Komisiju izskatīt neatbilstību starp valsts atbalsta noteikumiem likvidācijas atbalsta jomā un Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvā (BRRD) paredzēto noregulēšanas režīmu un pēc tam attiecīgi pārskatīt savu 2013. gada paziņojumu par banku darbību;

31.  konstatē, ka vairāki pētījumi(9) ir parādījuši slēptās sociālās izmaksas un produktu konkurences mazināšanos, kas izriet no augstāka horizontālās īpašumtiesību koncentrācijas līmeņa; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju pārskatīt Apvienošanās regulu minētajā jomā un nodrošināt pamatnostādnes par LESD 101. un 102. panta piemērošanu šādos gadījumos;

32.  atzīmē, ka pagaidu valsts atbalsts finanšu nozarei nolūkā stabilizēt globālo finanšu sistēmu, iespējams, bija nepieciešams, jo nebija noregulējuma instrumentu, taču tagad šis atbalsts ir rūpīgi jāpārbauda un jālikvidē; pauž nožēlu par šādas pārbaudes nepietiekamību; tādēļ atkārtoti prasa Komisijai pārbaudīt, vai banku iestādes kopš krīzes sākuma nav saņēmušas netiešas subsīdijas un valsts atbalstu centrālo banku sniegta likviditātes atbalsta veidā; atgādina 2017. gada novembrī notikušajā strukturētajā dialogā ar Parlamenta Ekonomikas un monetāro komiteju komisāres M. Vestageres pausto apņemšanos veikt pārdomas par iespējamiem konkurences izkropļojumiem, ko rada ECB uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma, un ziņot par to, sniedzot kvalitatīvu atbildi; šajā sakarā uzsver, ka selektivitātes jēdziens valsts atbalsta jomā ir būtisks kritērijs, kas ir rūpīgi jāizpēta, un norāda uz Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, kas ietver t. s. lojalitātes principu;

33.  uzskata, ka prioritāte jāpiešķir mērķim nodrošināt, ka turpmāku banku nozares krīžu novēršanā stingri un objektīvi tiek ievēroti valsts atbalsta noteikumi, lai nodokļu maksātājus pasargātu no banku glābšanas radītā sloga;

34.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ieviesusi anonīmu trauksmes celšanas instrumentu, tādējādi dodot iespēju ziņot par karteļiem vai cita veida nelikumīgu pret konkurenci vērstu praksi un palielinot iespējamību, ka tie tiks atklāti un saukti pie atbildības; norāda uz pozitīvajiem skaitļiem pēc pirmajiem tā izmantošanas mēnešiem;

35.  pauž bažas par to, ka pieaugošā koncentrācija finanšu nozarē tajā var mazināt konkurenci, ka nepastāv patiess banku pakalpojumu iekšējais tirgus un ka turpinās sadrumstalotība valstu tirgos;

36.  uzsver, ka Eiropai ir nepieciešams stingrs saskaņots satvars ziņošanai un uzņēmuma nodokļa uzlikšanai starptautiskiem uzņēmumiem, kurš ietvertu ziņošanu par katru valsti atsevišķi un konsolidētu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB); atgādina, ka papildus gan uzņēmumu, gan dalībvalstu nodokļu iestāžu izmaksu samazināšanai minēto pasākumu pieņemšana atrisinātu transfertcenu noteikšanas problēmu un nodrošinātu godīgāku konkurenci vienotajā tirgū;

37.  prasa Komisijai Eiropas pusgada ietvaros turpināt dalībvalstīs īstenotu kaitējošu nodokļu pasākumu izvērtēšanu un pilnībā izvērtēt konkurences izkropļojumus un negatīvo ietekmi uz citām jurisdikcijām;

38.  aicina Komisiju turpināt un pat pastiprināt centienus izmeklēšanas jomā attiecībā uz dominējošā tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas kaitē patērētājiem Eiropas Savienībā; prasa Komisijai vienlaikus uzraudzīt pastāvošos valdības monopolus un koncesiju piešķiršanas konkursu izsludināšanas likumību, lai novērstu jebkādus pārmērīgus konkurences izkropļojumus;

39.  uzsver, ka valsts atbalstam var būt kropļojoša ietekme uz iekšējā tirgus darbību; atgādina par stingrajām prasībām attiecībā uz LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu; atzīmē, ka lielākā daļa lēmumu par pretmonopola jautājumiem un valsts atbalstu tiek pieņemti valsts līmenī; tādēļ uzskata, ka Komisijai šis process būtu jāuzrauga un jāveic pasākumi, lai nodrošinātu konsekventu politiku iekšējā tirgū; aicina Komisiju ieviest ceļvedi attiecībā uz labāk mērķētu valsts atbalstu; atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgos centienus skaidrot dažādos valsts atbalsta definīcijas aspektus, kā tas uzskatāmi parādīts tās paziņojumā par LESD 107. panta 1. punktā minētā valsts atbalsta jēdzienu; īpaši atzīmē centienus skaidrot jēdzienus “uzņēmums” un “saimnieciskā darbība”; tomēr konstatē, ka joprojām pastāv grūtības nošķirt saimnieciskās darbībās no darbībām, kas tādas nav; turklāt norāda, ka pienācīgas Līguma interpretācijas nodrošināšana ir Eiropas Savienības Tiesas pienākums; aicina Komisiju ES valsts atbalsta noteikumu piemērošanā arī turpmāk īpašu uzmanību veltīt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu, tostarp enerģētikas, transporta un telekomunikāciju pakalpojumu, sniegšanai, it īpaši izolētiem, attāliem vai perifēriem Savienības reģioniem paredzēta valsts atbalsta kontekstā; uzsver — gadījumos, kad valsts atbalsts tiek piešķirts, lai veicinātu vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu, tā mērķim vajadzētu būt labuma sniegšanai patērētājiem un iedzīvotājiem, nevis iegūto tiesību stiprināšanai;

40.  uzsver, ka, ņemot vērā vienprātības slieksni Padomē, nodokļu uzlikšana joprojām galvenokārt ir valstu kompetence un ka līdz ar to politikas izvēle ir atkarīga no attiecīgo dalībvalstu valdības un parlamenta politiskajiem uzskatiem un politiskās ievirzes; tomēr atzīmē, ka nodokļu uzlikšanas instrumentu var izmantot netieša valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem un ka šāda valsts atbalsta izmantošana var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū; tādēļ uzsver nepieciešamību nodrošināt to, ka valstu nodokļu politika neizkropļo godīgu konkurenci un ka līdz ar to nodokļu un konkurences politika iekšējā tirgū tiek piemērota konsekventi; atzinīgi vērtē to, ka darba grupa nodokļu priekšrocību veidā piešķirta valsta atbalsta jautājumos ir kļuvusi par pastāvīgu struktūru; prasa, lai šī darba grupa tiktu nodrošināta ar pietiekamiem cilvēkresursiem un izmeklēšanas instrumentiem; prasa viest skaidrību par pašreizējo stāvokli izmeklēšanā, kas tiek veikta par šāda valsts atbalsta piešķiršanas gadījumiem, tostarp par izmeklēšanas procesā esošo lietu skaitu; uzsver, ka iekšējā tirgū tie jaunie tirgus dalībnieki un uzņēmumi, tostarp MVU, kuri neizmanto agresīvu nodokļu praksi, tiek nostādīti nelabvēlīgākā situācijā; atzinīgi vērtē Komisijas veikto padziļināto izmeklēšanu par konkurenci ierobežojošas prakses gadījumiem, tādiem, kā selektīvi nodokļu atvieglojumi un virspeļņas nolēmumu sistēmas; īpaši atzinīgi vērtē pamatnostādnes, kas sniegtas Komisijas paziņojumā par nodokļu nolēmumus ietveroša valsts atbalsta jēdzienu; aicina dalībvalstis atteikties no negodīgas konkurences prakses, kas balstās uz nepamatotiem nodokļu stimuliem; prasa Padomei pieņemt priekšlikumu par KUINB; pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem no nelikumīga nodokļu atbalsta saņēmējiem atgūtās nesamaksātu nodokļu summas tiek atdotas valstij, kas piešķīrusi šo atbalstu; aicina Komisiju strādāt pie tā, lai rastu risinājumu šai problēmai; uzsver, ka sekojošajās sarunās ar Apvienoto Karalisti būtu jāiekļauj godīgas konkurences ievērošana un garantija, ka Apvienotā Karaliste nevar piešķirt valsts atbalstu darījumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem veidā;

41.  uzsver būtisko koncentrāciju pārtikas piegādes ķēdē, kurā pāris uzņēmumu veido oligopolu globālajā sēklu un pesticīdu tirgū, tādējādi vienādā mērā kaitējot patērētājiem, lauksaimniekiem, videi un bioloģiskajai daudzveidībai; norāda, ka šāds veidojums palielinās lauksaimnieku tehnoloģisko un ekonomisko atkarību no dažām globāli integrētām vienas pieturas platformām, ierobežos sēklu daudzveidību, tendences inovācijas jomā novirzīs prom no tāda ražošanas modeļa pieņemšanas, kurš respektē vidi un bioloģisko daudzveidību, un galu galā samazinātas konkurences rezultātā radīs mazāk jauninājumu un zemākas kvalitātes galaproduktus; ņemot vērā saimniecību ienākumu samazināšanos, kas īpaši negatīvi ietekmē mazos lauksaimniekus, aicina Komisiju savus centienus virzīt uz to, lai nodrošinātu pienācīgus ienākumus lauksaimniekiem un it īpaši mazo un vidējo saimniecību īpašniekiem;

42.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija ciešāk uzraudzītu patentu izmantošanu lauksaimniecībā;

43.  atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas kā viedo ciematu satvars, kas stimulē apdzīvojamās vietas kļūt dinamiskākām, labāk izmantot savus resursus un aktīvāk piedalīties vienotā tirgus konkurencē, kā arī palielināt savu pievilcīgumu un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāti;

44.  atzīst blokķēžu tehnoloģijas potenciālu finanšu pakalpojumu jomā; tomēr brīdina, ka ir jāregulē šīs tehnoloģijas izmantošana finansējuma iegūšanai, lai novērstu pārmērīgu dempingu attiecībā pret regulētiem finanšu tirgiem, riskus ieguldītājiem un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku; šajā sakarā aicina Komisiju ierosināt regulatīvu satvaru sākotnējiem virtuālās valūtas piedāvājumiem;

45.  pauž bažas par to, ka Komisija nesen apstiprināja Bayer un Monsanto apvienošanos un ka tā atzina, ka savā lēmumā nav ņēmusi vērā LESD noteiktos mērķus, it īpaši pārtikas nekaitīguma, patērētāju aizsardzības, vides un klimata jomā;

46.  uzskata, ka ir svarīgi veikt pasākumus pret uzņēmumiem, kas ir iesaistīti lauksaimnieciskās ražošanas ķēdes mārketingā un izplatīšanā, jo šāda iesaistīšanās izkropļo lauksaimniecības tirgu un līdz ar to negatīvi ietekmē saimniecību ienākumus un patēriņa cenas;

47.  atzinīgi vērtē Komisijas izmantoto pieeju horizontālu apvienošanos izvērtēšanai, proti, arvien lielāku uzmanību veltīt konkurencei inovācijas jomā, it īpaši tajos apvienošanās gadījumos, kad ir iesaistīti izpētes un attīstības ziņā intensīvi tirgi, un atzīmē, ka apvienošanās gadījumi būtu jāizvērtē, raugoties no visa iekšējā tirgus perspektīvas; turklāt prasa Komisijai ierosināt EK Apvienošanās regulas pārskatīšanu un analizēt to, cik lielā mērā tai būtu piešķiramas pilnvaras — kā tas pašlaik ir vairāku dalībvalstu gadījumā — pieņemt pasākumus, lai aizsargātu Eiropas sabiedrisko kārtību un LESD un ES Pamattiesību hartā noteiktās tiesības un principus, tostarp vides aizsardzības jomā;

48.  atkārtoti atgādina Komisijas provizorisko slēdzienu, ka Google kā meklētājprogramma ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli tirgū, nodrošinot nelikumīgas priekšrocības saviem produktiem; uzsver — lai izbeigtu šo ļaunprātīgo izmantošanu, ir pilnībā strukturāli jānošķir uzņēmuma vispārīgie un specializētie meklēšanas pakalpojumi;

49.  atzīmē, ka Eiropas Savienības Tiesa interpretē LESD 101. pantu, ņemot vērā dažādos Līgumu mērķus; tomēr uzsver, ka LESD 101. panta šaurā interpretācija Komisijas horizontālajās pamatnostādnēs aizvien vairāk tiek uzskatīta par šķērsli mazāku tirgus dalībnieku sadarbībai, kuras mērķis ir pieņemt augstākus vides un sociālos standartus; uzskata, ka Komisijai būtu jārada juridiskā noteiktība attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem saskaņā ar konkurences tiesībām tiks izvērtētas ražotāju organizāciju, tostarp kooperatīvu, to apvienību un starpnozaru organizāciju, kolektīvās vienošanās, kas tiek slēgtas visā pārtikas piegādes ķēdē, lai nodrošinātu ilgtspējību un taisnīgus darba standartus, un būtu jāveicina šādas iniciatīvas konkurences politikas ietvaros; uzsver, ka šādai pieejai nevajadzētu kavēt zemas cenas preču ražošanu, it īpaši nozarēs, kurās cenas vairāk ietekmē patērētāju uzvedību; uzsver arī proporcionalitātes principa svarīgumu, kas nozīmē to, ka konkurences ierobežošana nedrīkst pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai īstenotu vispārējo interešu mērķi;

50.  uzsver kopīgi noteiktos enerģētikas savienības mērķus un uzdevumus un īpaši norāda uz drošības, ekonomikas dekarbonizācijas, solidaritātes un uzticēšanās dimensiju; uzsver — ir svarīgi nodrošināt to, ka Eiropas enerģijas tirgi balstās uz tiesiskumu, konkurenci, enerģijas avotu un piegādātāju daudzveidību, paredzamību un pārredzamību, un nepieļaut, ka tirgus dalībnieki — neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai trešā valstī — izmanto dominējošo stāvokli, tādējādi kaitējot konkurentiem un patērētājiem; šajā sakarā aicina pastiprināt šādu tirgus dalībnieku pārbaudi un attiecīgā gadījumā pret tiem vērsto pasākumu un tiem piemēroto prasību pārbaudi; īpaši atzīmē, ka pienācīgi jārisina jautājumi, kas saistīti ar stratēģiju, kuru atsevišķi energouzņēmumi izmanto ES gāzes tirgus sadalīšanai, tādējādi, iespējams, pārkāpjot ES pretmonopola noteikumus; turklāt atzīst, ka juridiski saistošās saistības, ko dalībvalstis ir uzņēmušās Parīzes klimata nolīguma ietvaros, netiks izpildītas, ja netiks veikti konkrēti valsts līmeņa pasākumi ar mērķi veicināt un radīt stimulus atjaunojamas enerģijas ražošanai un izmantošanai, kā arī darīt iespējamu šādas enerģijas ražošanu un izmantošanu; pieņem zināšanai pamatnostādņu par valsts atbalstu un enerģētiku gaidāmo pārskatīšanu, kuras rezultātā no šīm pamatnostādnēm vairs nebūs izslēgtas divas no nozarēm, kas visvairāk saņem valsts subsīdijas, proti, kodolenerģija un fosilā kurināmā ieguve, un kuras rezultātā tās paredzēs lielāku elastību attiecībā uz patērētāju ražoto atjaunojamo enerģiju; uzsver, ka ir svarīgi pabeigt enerģētikas savienības izveidi, integrējot tirgus, it īpaši nepieciešamības gadījumā un pamatojoties uz tirgus apstākļiem un tirdzniecības potenciālu, investējot starpsavienojumos un palielinot pārdošanai pieejamo jaudu pastāvošajos starpsavienojumos; tādēļ uzsver, ka jebkāda jaudas mehānismiem paredzēta valsts atbalsta apstiprināšana būtu jāpakļauj stingrai nepieciešamības pārbaudei, tostarp alternatīvu pasākumu, it īpaši jau pastāvošu starpsavienotāju efektīvākas izmantošanas, izpētei; uzsver, ka jaudas mehānismi bieži vien ir saistīti ar ievērojamām izmaksām patērētājiem un darbojas kā “slēpta subsīdija”, atbalstot nerentablas un piesārņojošas spēkstacijas, un ka tāpēc būtu jānodrošina, ka, apstiprinot jebkādu tām piešķirto valsts atbalstu, minētās shēmas nav pieejamas attiecībā uz visvairāk piesārņojošajiem aktīviem;

51.  uzsver nepieciešamību uzlabot pārredzamību gadījumos, kad tiek plānotas privātā un publiskā sektora partnerības, lai mazinātu iespēju, ka privātā sektora partneri minētās shēmas izmanto nolūkā nodrošināt sev konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem;

52.  atzinīgi vērtē Komisijas veikto izmeklēšanu par dzīvības glābšanai nepieciešamu zāļu cenu noteikšanas praksi, it īpaši lietā, kurā iesaistīts Aspen;

53.  uzsver, ka ir svarīgi piešķirt vienādas tiesības visiem gaisa pārvadātājiem, kad tie lido uz ES vai no tās; ar nožēlu atzīst, ka tas ne vienmēr tā ir to ES aviokompāniju gadījumā, kuras darbojas ārpus ES un kuras ir pakļautas konkurenci ietekmējošai negodīgai praksei; aicina Komisiju risināt ar konkurenci ierobežojošu praksi saistīto problēmu, jo šāda prakse arī apdraud tiesību aktus patērētāju aizsardzības jomā; atkārtoti uzsver to, ka ir svarīgi nodrošināt godīgu konkurenci starp ES gaisa pārvadātājiem un trešo valstu gaisa pārvadātājiem;

54.  uzsver konkurētspējīgas transporta nozares nozīmi; atzīmē, ka joprojām nepabeigta ir vienotā transporta tirgus izveide un ka vissadrumstalotākā ir dzelzceļa nozare; atzinīgi vērtē pasākumus, kurus Komisijas veikusi, lai veicinātu autoceļu pasažieru transporta iekšējā tirgus pabeigšanu un tā darbības uzlabošanu;

55.  atkārtoti apliecina, ka jauniem infrastruktūras projektiem, tostarp tiem, kas kādu no dalībvalstīm savieno ar trešo valsti, ir jāpiemēro Savienības tiesību akti, it īpaši noteikumi par nodalīšanu un tirgus cenas veidošanu;

56.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt atbilstošus finanšu un cilvēkresursus Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam un valstu kompetentajām iestādēm, kā arī IT un digitālo zinātību, kas nepieciešama, lai risinātu problēmas, kuras rada uz datiem un algoritmiem balstīta ekonomika; šajā sakarā atbalsta ierosināto vienotā tirgus programmas konkurences sadaļu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas (DFS) ietvaros;

57.  uzsver, ka Komisijai, pieņemot konkurences nolēmumus, iekšējais tirgus ir jāuzskata par vienu veselu vienoto tirgu, nevis par vairākiem neatkarīgiem vietējiem vai valsts tirgiem;

58.  uzsver, ka starptautiskā sadarbība ir svarīga, lai efektīvi nodrošinātu konkurences tiesību principu ievērošanu un novērstu tiesībaizsardzības līdzekļu un īstenošanas nodrošināšanas darbību iznākuma neatbilstību; šajā sakarā uzskata, ka labākais veids, kā visā pasaulē uzlabot konkurences noteikumus un praksi, ir iesaistīšanās godīgās un pārredzamās sarunās; atbalsta Komisijas, valstu un attiecīgā gadījumā reģionālo konkurences iestāžu aktīvu dalību Starptautiskajā konkurences tīklā;

59.  atzinīgi vērtē EKT+ direktīvu, kas būtiski uzlabos ES konkurences tiesību efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā, nodrošinot, ka valstu konkurences iestāžu rīcībā ir atbilstoši instrumenti, resursi un neatkarības garantijas, tostarp pārredzama šo iestāžu vadītāju ievēlēšanas vai iecelšanas procedūra, kas tiem dod iespēju piemērot atturošu naudas sodu par konkurences pārkāpumiem; atzinīgi vērtē agrīno atbalstu, ko Komisija sniedza dalībvalstīm saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu;

60.  aicina Komisiju nodrošināt, ka visi turpmākie tirdzniecības nolīgumi paredz vienlīdzīgus nosacījumus, it īpaši attiecībā uz konkurenci un valsts atbalstu; uzsver — lai nepieļautu konkurences izkropļojumus tirgū, kurus varētu radīt paredzētie izņēmumi un pamatojumi saistībā ar Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām mērķu īstenošanu, valsts atbalsts būtu pieļaujams tikai izņēmuma un pamatotos gadījumos, ko reglamentē tiesību akti; atgādina, ka “līdz ar uzņēmumu starptautisko raksturu arī konkurences tiesību izpildiestādēm ir jākļūst starptautiskām”, vēl jo vairāk tāpēc, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izplatīšanās un digitālās ekonomikas parādīšanās dažās nozarēs ir izraisījusi pārmērīgu tirgus un varas koncentrāciju; uzskata, ka vispārēji piemērojami konkurences noteikumi un visaugstākais konkurences iestāžu savstarpējas koordinācijas līmenis, tostarp attiecībā uz informācijas apmaiņu ar konkurenci saistītas tiesvedības norises laikā, ir priekšnoteikums taisnīgas globālas tirdzniecības attīstībai;

61.  atgādina, ka starptautiskos tirdzniecības un investīciju nolīgumos būtu jāiekļauj īpaša rūpīga izstrādāta nodaļa par konkurenci;

62.  aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai demonstrētu vērienīgumu starptautisku publiskā iepirkuma tirgu atvēršanā un Eiropas uzņēmumu piekļuves publiskā un privātā sektora partnerībām trešās valstīs uzlabošanā; uzskata, ka būtu jāmazina asimetrija piekļuvē publiskā iepirkuma līgumiem starp Savienību un trešām valstīm, proti, ASV un Ķīnu; aicina visus ES tirdzniecības partnerus atļaut Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem nediskriminējošu piekļuvi saviem publiskā iepirkuma tirgiem; atzinīgi vērtē atsākto diskusiju par starptautiskā iepirkuma instrumentu, kas paredz nepieciešamo savstarpīgumu gadījumos, kad tirdzniecības partneri ierobežo piekļuvi saviem publiskā iepirkuma tirgiem, un aicina Eiropadomi to ātri pieņemt; atbalsta Komisijas centienus panākt trešo valstu publiskā iepirkuma tirgu atvēršanu, izmantojot divpusējās tirdzniecības partnerības; atgādina, ka uzņēmumi, kas darbojas valsts regulēta tirgus apstākļos un kas vadās pēc ģeopolitiskiem apsvērumiem, Eiropas publiskā iepirkuma konkursos varētu pārspēt faktiski visus konkurentus; aicina Komisiju uzraudzīt publiskā iepirkuma konkursus un novērst to, ka Eiropas uzņēmumi un darba ņēmēji cieš no negodīgas konkurences, ko rada valsts kontrolēti uzņēmumi;

63.  norāda, ka cīņa pret negodīgu tirdzniecības praksi, tostarp ar konkurences politikas palīdzību, ir nepieciešama, lai pasaules mērogā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, no kuriem labumu gūtu darba ņēmēji un uzņēmumi, un ka tā ir viena no ES tirdzniecības stratēģijas prioritātēm; uzsver, ka pārdomu dokumentā par globalizācijas iespēju izmantošanu ir norādīts, ka Savienībai jāveic pasākumi, lai atjaunotu taisnīgus konkurences apstākļus; atzinīgi vērtē to, ka Ekonomisko partnerattiecību nolīgumā ar Japānu un Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā ar Kanādu ir iekļauti noteikumi par konkurences politiku; tomēr pauž nožēlu, ka šo noteikumu darbības joma joprojām ir ierobežota un ka tie neparedz efektīvu īstenošanas nodrošināšanu un strīdu izšķiršanu; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir visos tirdzniecības nolīgumos iekļaut vērienīgus noteikumus par konkurenci un nodrošināt to īstenošanu, lai garantētu taisnīgus noteikumus;

64.  atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot Eiropas satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai; uzskata to par noderīgu instrumentu Eiropas uzņēmumu stratēģisko interešu aizsardzībai pret negodīgu tirdzniecības praksi, kas var apdraudēt drošību un sabiedrisko kārtību, un godīgas konkurences principu ievērošanas garantēšanai Eiropas Savienībā;

65.  uzsver, ka cīņā pret negodīgu globālo konkurenci liela nozīme ir antisubsidēšanas instrumentam un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanai ar ES noteikumiem par valsts atbalstu; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā Ķīnas Tautas Republikā atkal tika reģistrēts lielākais skaits jaunizveidotu tirdzniecības šķēršļu Eiropas uzņēmumiem un darba ņēmējiem un ka Ķīna bija iesaistīta lielākajā daļa Eiropas lietu par antisubsidēšanu;

66.  pauž bažas par ASV muitas politiku un tās ietekmi uz Eiropas uzņēmumu konkurētspēju; uzsver, ka Komisijas centieniem no jauna līdzsvarot tirdzniecību ar ASV jābūt stingriem, taču pārdomātiem, samērīgiem un Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) noteikumiem atbilstošiem;

67.  aicina Komisiju pastiprināt centienus veicināt godīgu konkurenci pasaules tirgū, tostarp cīnoties pret tarifu šķēršļu un subsīdiju nepamatotu izmantošanu un ciešāk sadarbojoties ar citām valstīm tādos forumos kā PTO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD), G20 un Pasaules Banka; atgādina par PTO laikposmā no 1996. gada līdz 2004. gadam veikto darbu tirdzniecības un konkurences politikas mijiedarbības jomā un pauž nožēlu, ka kopš tā laika šis jautājums vairs nav ticis iekļauts PTO darba programmā; uzsver, ka PTO līgumu noteikumi, tādi kā Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) IX pants, nodrošina pamatu turpmākai PTO locekļu savstarpējai sadarbībai konkurences jautājumos; tādēļ prasa PTO 12. ministru konferencē panākt jaunu progresu godīgas starptautiskās konkurences nodrošināšanā;

68.  neraugoties uz stingro pārliecību par PTO būtisko lomu, pauž bažas par to, ka pastāv aizdomas par tās nespēju tikt galā ar valstīm, kurās nepastāv tirgus ekonomika, un risināt problēmu, kas saistīta ar subsīdiju un valsts intervences radītiem konkurences izkropļojumiem; atzinīgi vērtē ASV, Japānas un ES trīspusējo rīcību tās attiecīgai reformēšanai;

69.  aicina Komisiju palielināt atbalstu MVU Eiropas Savienībā, lai tie varētu gan aizsargāt, gan īstenot savas tiesības negodīgas komercprakses, t. i., dempinga un trešo valstu veiktas subsidēšanas, gadījumā; šajā sakarā atzīst Komisijas centienus apkarot negodīgu konkurenci ar tādu pret labi zināmiem uzņēmumiem ierosinātu lietu palīdzību, kas gūst plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos, taču uzsver, ka MVU gadījumā ļoti svarīgi ir arī nodrošināt godīgu konkurenci;

70.  uzsver, ka tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības noteikumu efektīvai īstenošanai ir liela nozīme, lai uzlabotu dzīves apstākļus partnervalstīs un aizsargātu Eiropas uzņēmumus no negodīgas konkurences; atzinīgi vērtē vides un sociālā kritērija iekļaušanu antisubsidēšanas un antidempinga pasākumu reformā;

71.  norāda, ka ES konkurences politika nesniedz vēlamos rezultātus, jo, lai gan tā tiek piemērota ar mērķi aizsargāt godīgu konkurenci starp visiem iekšējā tirgus dalībniekiem, īpašu uzmanību pievēršot patērētāju interesēm, patiesībā lauksaimniecības produktu ražotāji saskaras ar nepieņemami lielu spiedienu, ko rada nevienlīdzība pārtikas piegādes ķēdē; uzskata, ka par vienlīdz svarīgām būtu uzskatāmas gan lauksaimniecības produktu patērētāju, gan to ražotāju intereses;

72.  uzskata — tā kā lauksaimnieciskajām darbībām piemīt specifiskas iezīmes, liela nozīme ir kolektīvai rīcībai, lai stiprinātu primāro ražotāju stāvokli pārtikas piegādes ķēdē un ļautu sasniegt LESD 39. pantā noteiktos KLP mērķus, un ka tāpēc ražotāju organizāciju un to apvienību veiktās kolektīvās darbības, tostarp ražošanas plānošana, pārdošanas sarunas un līgumu slēgšana, ir jāuzskata par saderīgām ar LESD 101. pantu; uzsver, ka lauksaimnieku apvienošanās ražotāju organizācijās stiprina viņu stāvokli piegādes ķēdē;

73.  uzskata, ka starpnozaru organizāciju modelis ir veiksmīgākais nozares pārvaldības veids, jo tas nodrošina struktūru visiem nozares dalībniekiem un organizē apmaiņu starp visiem nozares dalībniekiem, kas taisnīgi pārstāvēti tās struktūrā, ļaujot nodot ekonomisko un tehnisko informāciju, uzlabot tirgus pārredzamību un labāk sadalīt riskus un ieguvumus; uzskata — lai atvieglotu starpnozaru organizāciju izveidi Eiropas līmenī, KLP būtu jāveicina dažādi, pienācīgi strukturēti sadarbības modeļi, tādi kā pašreizējais sadarbības modelis;

74.  uzskata, ka saskaņā ar pašreizējo tendenci vēl vairāk ir jāstiprina ražotāju un starpnozaru organizāciju kompetence, lai lauksaimnieku ietekmi sarunu vešanā pārtikas piegādes ķēdē varētu līdzsvarot ar mazumtirgotāju ietekmi attiecīgajās sarunās; uzskata, ka būtu jāpalielina ES līdzfinansējums šādu organizāciju izveidei un darbībai;

75.  aicina Komisiju atvieglot kolektīvo tirgus pārvaldības instrumentu izmantošanu krīzes gadījumā, izmantojot pasākumus, kuriem nav nepieciešami publiskie līdzekļi, piemēram, produktu izņemšanu, ko veic, vienojoties pārtikas ķēdes dalībniekiem; norāda, ka šādu pasākumu varētu piemērot pašas starpnozaru organizācijas;

76.  uzskata, ka tādu trešo valstu izcelsmes produktu ienākšana Eiropas tirgū, kuri neatbilst tādiem pašiem sociālajiem, veselības un vides standartiem, rada negodīgu konkurenci Eiropas ražotājiem; tādēļ aicina aizsargāt neaizsargātas nozares un pašreizējās un turpmākajās tirdzniecības sarunās par lauksaimniecības produktiem sistemātiski piemērot savstarpējības un atbilstības principu; aicina Komisiju šo aspektu integrēt Brexit sarunās;

77.  uzsver, ka piekļuve ES iekšējam tirgum būtu jāatļauj atkarībā no sanitāro, fitosanitāro un vides standartu ievērošanas; aicina Komisiju godīgas konkurences nodrošināšanas nolūkā veicināt trešo valstu un ES pasākumu un kontroles līdzvērtību vides un pārtikas nekaitīguma standartu jomā; atzīmē, ka augstāki vides un dzīvnieku labturības standarti var nozīmēt lielākas izmaksas un līdz ar to šo standartu pazemināšana var izraisīt pret konkurenci vērstu rīcību;

78.  norāda, ka klimata katastrofas, kas skar lauksaimniekus, ietekmē tirgu un vājina lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē; atgādina, ka ES antidempinga noteikumos(10), ko cita starpā piemēro arī lauksaimniecības nozarei, tiek uzskatīts, ka vides dempings rada negodīgu konkurenci; prasa ņemt vērā to Eiropas iedzīvotāju intereses, kuri vēlas ilgtspējīgu un videi nekaitīgu sabiedrību; tādēļ aicina Komisiju, ņemot vērā vienotā tirgus darbību un tā sniegtos labumus sabiedrībai kopumā, paredzēt atbrīvojumus no konkurences noteikumiem, lai atvieglotu gan horizontālu, gan vertikālu sadarbību ilgtspējas iniciatīvu kontekstā;

79.  uzsver, ka jēdzienu “taisnīga cena” nevajadzētu saprast kā zemāko iespējamo cenu patērētājam un ka tai ir jābūt saprātīgai un jādod iespēja nodrošināt taisnīgu atlīdzību visiem pārtikas piegādes ķēdes dalībniekiem; uzsver, ka patērētājiem bez zemas cenas ir arī citas intereses, tostarp dzīvnieku labturība, vides ilgtspēja, lauku attīstība, iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt antibiotiku lietošanu un novērst mikrobu rezistenci, utt.;

80.  atzinīgi vērtē to, ka ar Omnibus regulu(11) tiek noteikta kārtība, kādā lauksaimnieku grupa var lūgt Komisiju sniegt nesaistošu atzinumu par to, vai attiecīga kolektīvā rīcība atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (Vienotās TKO regulas) 209. pantā minētajai vispārējai atkāpei no konkurences noteikumiem; aicina Komisiju, ņemot vērā ieteikumu, ko sniegusi darba grupa lauksaimniecības tirgu jautājumos, precizēt vispārējās lauksaimniecības atkāpes darbības jomu un tās pārklāšanos ar 149. un 152. pantā paredzētajām atkāpēm un tādējādi precīzāk noteikt izņēmumus, lai darītu piemērojamu un iespējamu LESD 101. panta piemērošanas apturēšanu, kad tas ir nepieciešams;

81.  norāda, ka individuālais de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē noteiktais maksimālais apmērs 2013. gadā tika divkāršots (no 7500 EUR līdz 15 000 EUR), lai palīdzētu tikt galā ar klimata, veselības jomas un ekonomikas krīžu pieaugumu; norāda, ka tajā pašā laikā valstīm piemērotais de minimis atbalsta maksimālais apmērs tika koriģēts tikai nedaudz (no 0,75 % līdz 1 % no attiecīgās valsts lauksaimnieciskās ražošanas apjoma) un ka līdz ar to ir samazinājusies valstu spēja palīdzēt grūtībās nonākušām saimniecībām; tādēļ atbalsta Komisijas priekšlikumu piešķirt dalībvalstīm un reģioniem lielāku elastību lauksaimniecības de minimis noteikumos;

82.  atzinīgi vērtē Omnibus regulas radītās izmaiņas, lai atvieglotu TKO regulas 222. panta noteikumu piemērošanu, kas pieļauj pagaidu atkāpi no konkurences tiesībām; tomēr aicina Komisiju skaidrot TKO Regulas 219. un 222. panta piemērošanu attiecībā uz pasākumu veikšanu tirgus traucējumu un nopietnas tirgus nelīdzsvarotības gadījumā, jo, pastāvot pašreizējai juridiskajai nenoteiktībai attiecībā uz abiem minētajiem pantiem, neviens tos nepiemēro, jo baidās, ka tādējādi netiks ievēroti dalībvalstu konkurences iestāžu paredzētie noteikumi;

83.  atgādina, ka ir notikusi būtiska horizontāla un vertikāla pārstrukturēšana, kuras rezultātā ir veikta turpmāka konsolidācija jau tā koncentrētajās sēklu, agroķīmijas, mēslošanas līdzekļu, dzīvnieku ģenētikas un lauksaimniecības tehnikas nozarēs, kā arī pārstrādes un mazumtirdzniecības nozarē; šajā kontekstā un ņemot vērā to, ka Bayer grupa ir iegādājusies uzņēmumu Monsanto, kas kontrolē aptuveni 24 % no pasaules pesticīdu tirgus un 29 % no pasaules sēklu tirgus, aicina Komisiju nodrošināt ES lauksaimnieku un iedzīvotāju interešu un vides aizsardzību;

84.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu un attiecīgā gadījumā reģionālajām konkurences iestādēm un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.
(2) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.
(3) OV C 93, 24.3.2017., 71. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0187.
(5) OV C 252, 18.7.2018., 78. lpp.
(6) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(7) Privacy and competitiveness in the age of big data: The interplay between data protection, competition law and consumer protection in the Digital Economy (“Privātums un konkurētspēja lielo datu laikmetā: datu aizsardzības, konkurences tiesību un patērētāju aizsardzības mijiedarbība digitālajā ekonomikā”), Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja provizorisks atzinums, 2014. gada marts, https://edps.europa.eu/sites/edp/files/publication/14-03-26_competitition_law_big_data_en.pdf
(8) COM(2018)0147, COM(2018)0148 un C(2018)1650.
(9) Common Ownership by Institutional Investors and its Impact on Competition (“Institucionālo ieguldītāju kopējās īpašumtiesības un to ietekme uz konkurenci”), ESAO, 2017. gada 5. un 6. decembris.
(10) COM(2013)0192.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. decembra Regula (ES) 2017/2393, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu (OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.).

Juridisks paziņojums