Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2280(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0024/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0024/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 13/02/2019 - 16.12
CRE 13/02/2019 - 16.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0114

Pieņemtie teksti
PDF 175kWORD 57k
Trešdiena, 2019. gada 13. februāris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Lūgumrakstu komitejas apspriedes 2018. gadā
P8_TA-PROV(2019)0114A8-0024/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2018. gadā (2018/2280(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 24. un 227. pantu, kuri atspoguļo nozīmīgumu, kādu Līgumi piešķir ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām paust savas bažas Parlamentā,

–  ņemot vērā LESD 228. pantu par Eiropas Ombuda pienākumiem un darbību,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

–  ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un 216. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A8-0024/2019),

A.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu sniedz cilvēkiem atvērtu, demokrātisku un pārredzamu mehānismu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļu iegūšanai attiecībā uz viņu oficiālajām sūdzībām, kas adresētas viņu tieši ievēlētajiem pārstāvjiem, jo īpaši, ja tas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomām;

B.  tā kā tiesībām iesniegt lūgumrakstu vajadzētu būt izšķiroši svarīgam līdzdalības demokrātijas elementam, lai nodrošinātu efektīvu katra iedzīvotāja tiesību aizsardzību tiešā veidā piedalīties Eiropas Savienības demokrātiskajā dzīvē; tā kā tam būtu jāpalielina Eiropas Parlamenta reaģētspēja attiecībā pret Eiropas Savienības pilsoņiem un iedzīvotājiem; tā kā patiesai demokrātijai būtu jānodrošina pārredzamība, efektīva pamattiesību aizsardzība un cilvēku praktiskā iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos;

C.  tā kā katrs lūgumraksts tiek rūpīgi izvērtēts un izskatīts; tā kā lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības saprātīgā laikposmā saņemt atbildi pēc būtības un informāciju par Lūgumrakstu komitejas pieņemto lēmumu par pieņemamību, kas sniegta viņa valodā vai tajā valodā, kas lietota lūgumrakstā;

D.  tā kā Lūgumrakstu komitejas darbību pamatā ir ievaddati un ieguldījums, ko saņem no lūgumrakstu iesniedzējiem;

E.  tā kā Lūgumrakstu komiteja uzskata, ka Eiropas pilsoņu iniciatīva ir ļoti nozīmīgs tiešās un līdzdalības demokrātijas instruments, kas ļauj iedzīvotājiem aktīvi iesaistīties Eiropas tiesību aktu veidošanā;

F.  tā kā ļoti daudz lūgumrakstu tiek apspriesti atklātās komitejas sanāksmēs (un straumēti tīmeklī); tā kā lūgumrakstu iesniedzēji bieži izmanto tiesības iepazīstināt ar savu lūgumrakstu, sniedzot tiešu informāciju komitejas locekļiem, Komisijai un dalībvalstu pārstāvjiem, ja tie ir klāt, un tādējādi sniedz aktīvu ieguldījumu komitejas darbā; tā kā 2018. gadā komitejas sanāksmēs piedalījās 187 lūgumrakstu iesniedzēji, lai piedalītos diskusijās par lūgumrakstiem;

G.  tā kā lūgumraksti ir papildu garantija ES pilsoņiem un iedzīvotājiem salīdzinājumā ar sūdzību iesniegšanu tieši Komisijai, jo šajā procesā ir iesaistīts Parlaments, kas ļauj labāk pārbaudīt faktus, kā arī nodrošina pārredzamas debates šajā jautājumā, kurās piedalās lūgumrakstu iesniedzēji, Eiropas Parlamenta deputāti un Komisija, kā arī vajadzības gadījumā kāda cita attiecīgā iestāde;

H.  tā kā sīki izklāstītai informācijai, kas saņemta no lūgumrakstu iesniedzējiem, un Komisijas, dalībvalstu un citu struktūru nodrošinātajai lietpratībai ir būtiska nozīme komitejas darbā un uzticamībā;

I.  tā kā Eiropas Parlaments jau ilgu laiku ir bijis starptautiskā lūgumrakstu iesniegšanas procesa izveides priekšgalā un tam joprojām ir izcila atvērta un pārredzama sistēma, kas nodrošina lūgumrakstu iesniedzēju aktīvu līdzdalību Parlamenta darbībās;

J.  tā kā 2018. gadā tika veikti četri faktu konstatēšanas braucieni saskaņā ar Reglamenta 216.a pantu: uz Lužicu (Vācija) — par lignīta ieguves ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši uz sorbu kopienu, un par Šprē upes un blakus esošo ūdeņu piesārņojumu; uz Famagustu (Kipra) — attiecībā uz okupētās Famagustas pilsētas slēgto teritoriju atdošanu atpakaļ tās sākotnējiem iedzīvotājiem; uz Doñana (Spānija) — par vides stāvokli un iespējamo degradāciju Doñana Nacionālajā parkā sakarā ar gāzes uzglabāšanas projektu un pazemes ūdeņu resursu pārmērīgu ekspluatāciju; un uz Valledoru (Itālija) — par kaitējumu videi, kas radies atkritumu poligonu un karjeru dēļ;

K.  tā kā 2018. gada 5. jūlijā pieņemtajā rezolūcijā par ASV Ārvalstu konta nodokļa atbilstības akta (FATCA) negatīvo ietekmi uz ES pilsoņiem un jo īpaši uz "nejaušajiem amerikāņiem"(1) Komisija un Padome tika aicinātas iesniegt kopīgu ES pieeju FATCA, lai pienācīgi aizsargātu Eiropas iedzīvotāju (jo īpaši "nejaušo amerikāņu") tiesības un automātiskajā informācijas apmaiņā ar ASV panāktu vienlīdzīgu savstarpīgumu;

L.  tā kā pieņemami lūgumraksti bieži vien sniedz vērtīgu ieguldījumu attiecīgo Parlamenta komiteju darbā, jo tie norāda uz iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem;

M.  tā kā lūgumraksti ir noderīgi rīki, ar ko atklāt Savienības tiesību aktu pārkāpumus un dot iespēju Parlamentam un citām ES iestādēm izvērtēt ES tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu un to ietekmi uz ES pilsoņiem un iedzīvotājiem;

N.  tā kā saskaņā ar Reglamentu Lūgumrakstu komiteja ir atbildīga par attiecībām ar Eiropas Ombudu, kurš izmeklē sūdzības attiecībā uz Eiropas Savienības iestāžu un struktūru administratīvām kļūmēm; tā kā Eiropas ombude Emily O’Reilly 2018. gada 16. maija sanāksmē iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar 2017. gada ziņojumu un tā kā Lūgumrakstu komitejas gada ziņojums savukārt daļēji balstās ombuda gada ziņojumā;

O.  tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas Ombudu tīkla locekle, kurā ir arī Eiropas Ombuds, valsts un reģionālie ombudi un līdzīgas dalībvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu struktūras un kurš tiecas sekmēt apmaiņu ar informāciju par ES tiesību aktiem un politiku un dalīties ar labāko praksi;

P.  tā kā tika ieviesti vairāki tehniski uzlabojumi, lai padarītu Lūgumrakstu interneta portālu lietotājiem draudzīgāku un piekļūstamāku iedzīvotājiem, piemēram, turpmākas izstrādes meklēšanas funkcijai, kas palielina parādīto rezultātu skaitu un ļauj lietotājiem atrast lūgumrakstus, izmantojot lūgumraksta virsrakstā izceltos atslēgvārdus, un kopsavilkumu, vai konkrētāku paziņojumu ieviešana lietotājiem viņu dzimtajā valodā; tā kā 2018. gada otrajā pusē tika darīta pieejama portāla statistika, sniedzot noderīgus datus par tīmekļa vietnes apmeklējumu skaitu un lietotāju paradumiem; tā kā ir turpinājušies tehniskie uzlabojumi, ieviešot jaunu rīku Bieži uzdotu jautājumu funkcijai (FAQ) un citus uzlabojumus portāla vadības modulī; tā kā ir veiksmīgi apstrādāts liels skaits individuālu lūgumu pēc atbalsta, tā kā vēl ir atlicis pilnībā īstenot dažas funkcijas, kas uzlabos portāla interaktīvo aspektu un padarīs to par reāllaika informācijas avotu gan lūgumrakstu iesniedzējiem, gan atbalstītājiem,

1.  atzīst Lūgumrakstu komitejas būtisko nozīmi Savienības pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā un veicināšanā komitejas kompetences ietvaros, kas izpaužas kā rūpes par to, lai lūgumrakstu iesniedzēju bažas tiktu atzītas un viņu pamatotās sūdzības tiktu atrisinātas lūgumrakstu procesā pēc iespējas savlaicīgi un efektīvi; atgādina par Komisijas un dalībvalstu pārvaldes iestāžu pienākumu sadarboties ar Lūgumrakstu komiteju, jo īpaši saistībā ar pienācīgas atgriezeniskās saites nodrošināšanu par apmaiņu ar attiecīgo informāciju; uzstāj, ka sadarbībai ir būtiska nozīme, lai apmierinātu lūgumrakstu iesniedzēju vajadzības saskaņā ar Līgumiem un Pamattiesību hartu;

2.  uzsver, ka lūgumraksti sniedz Eiropas Parlamentam un citām ES iestādēm iespēju sākt dialogu ar ES pilsoņiem, kurus skar ES tiesību aktu piemērošana; uzsver nepieciešamību veicināt ES iestāžu un struktūru sadarbību ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm jautājumos, kas saistīti ar ES tiesību aktu piemērošanu; aicina ES iestādes un dalībvalstis popularizēt iedzīvotāju tiesības iesniegt lūgumrakstus un palielināt sabiedrības informētību par ES kompetencēm un iespējamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ko Eiropas Parlaments var nodrošināt, izskatot lūgumrakstus;

3.  atgādina, ka lūgumrakstus izskata saskaņā ar LESD 227. pantu, kas paredz, ka ikviens ES iedzīvotājs un ikviena fiziska vai juridiska persona, kura dzīvo kādā no dalībvalstīm vai kuras juridiskā adrese ir kādā no dalībvalstīm, var individuāli vai kopīgi ar citiem pilsoņiem iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentā par jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības darbības jomā;

4.  vēlreiz atgādina, ka ir vajadzīgas pastāvīgas publiskas debates par Savienības darbības jomām, to ierobežojumiem un nākotni, lai nodrošinātu iedzīvotāju pienācīgu informēšanu par lēmumu pieņemšanas līmeņiem un lai novērstu saukļa “vainojiet Briseli” izmantošanu, ko dara dažas bezatbildīgas valstis; aicina divas reizes gadā rīkot intensīvāku un strukturētāku dialogu starp Lūgumrakstu komiteju un lūgumrakstu komiteju locekļiem nacionālajos parlamentos par lūgumrakstiem, kuros skartas nopietnākās Eiropas iedzīvotāju problēmas, sekmējot patiesas debates Eiropas Parlamenta deputātu un dalībvalstu parlamentu deputātu starpā par lūgumrakstiem, kas palielinātu informētību par ES politiku un skaidrību par ES un dalībvalstu kompetenci;

5.  mudina Komisiju pienācīgi izmantot savas pilnvaras, kas izriet no Līgumu ievērošanas uzraudzītājas statusa, jo šādam uzdevumam ir ārkārtīgi svarīga nozīme ES darbībā attiecībā uz iedzīvotājiem un Eiropas likumdevējiem; aicina savlaicīgi īstenot pārkāpuma procedūras, lai nekavējoties izbeigtu situācijas, kurās ES tiesību akti netiek ņemti vērā;

6.  aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību un piekļuvi dokumentiem un informācijai EU Pilot procedūru ietvaros saistībā ar saņemtajiem lūgumrakstiem un EU Pilot un pārkāpuma procedūrās, kas jau ir pabeigtas;

7.  atgādina Komisijai, ka lūgumraksti ir unikāls līdzeklis, ar ko apzināt situācijas, kurās netiek ievēroti ES tiesību akti, un šādas situācijas izmeklēt, Eiropas Parlamentam īstenojot politisko kontroli;

8.  uzsver četras atklātās uzklausīšanas par dažādiem tematiem, proti, "Pilsoņu tiesības pēc Brexit", ko rīkoja kopā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju 2018. gada 1. februārī, "Eiropas pilsoņu iniciatīva – Regulas pārskatīšana", ko rīkoja kopā ar Konstitucionālo jautājumu komiteju 2018. gada 21. februārī, "Endokrīno disruptoru ietekme uz sabiedrības veselību", ko rīkoja kopā ar Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju 2018. gada 22. martā, un "Personu ar invaliditāti tiesības", ko rīkoja 2018. gada 9. oktobrī; atgādina komitejas locekļiem, ka ir svarīgi apmeklēt atklātas uzklausīšanas, ko pieprasījusi un organizē komiteja; aicina lūgumrakstu tīklā ierosināt priekšlikumus konkrētām atklātām uzklausīšanām un tematiem Eiropas Parlamenta pētījumiem un rezolūcijām, kurās atspoguļota saikne starp pašreizējo likumdošanas darbu un Parlamenta politiskās kontroles pilnvarām, un lūgumrakstiem, kuros skatītas būtiskas problēmas, par kurām ir bažas Eiropas pilsoņiem; uzsver, ka lūgumrakstu tīkls ir pareizais forums, lai ierosinātu kopīgas iniciatīvas, lai tās izskatītu kā lūgumrakstus, kas varētu izsmeļoši izklāstīt Parlamenta ieguldījumu saistībā ar Eiropas pilsoņu lūgumrakstiem;

9.  vērš uzmanību uz Lūgumrakstu komitejas locekļu delegācijas piedalīšanos darba braucienā uz Limu (Peru) 2018. gada 15. un 16. februārī saistībā ar Eiropas Parlamenta un tā Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas nodaļas (DEG) piedāvāto demokrātijas atbalstu, lai apmainītos ar labu praksi lūgumrakstu procesā ar Peru parlamenta Konstitucionālo jautājumu komiteju;

10.  apstiprina nepieciešamību stiprināt politisko un tehnisko dialogu ar attiecīgajām nacionālo parlamentu komitejām; atzinīgi vērtē Vācijas Bundestāga Lūgumrakstu komitejas vizīti komitejas 2018. gada 9. oktobra sanāksmē, lai izvirzītu jautājumus, kas skar kopīgas intereses, un apspriestu attiecīgos lūgumrakstus; uzsver 2018. gada 27. novembrī notikušo starpparlamentāro komiteju sanāksmi ar nacionālajiem parlamentiem, kas tika organizēta kopā ar Juridisko komiteju un sadarbībā ar Eiropas ombudu tīklu un kurā izskatīja jautājumu par Savienības tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu un jo īpaši to, kāda nozīme ir lūgumrakstiem, ko šajā saistībā iesniedz parlamentiem;

11.  pauž paļāvību uz to, ka lūgumrakstu tīkls ir līdzeklis, kas ļauj Lūgumrakstu komiteju padarītu redzamāku un nozīmīgāku pārējo Parlamenta komiteju darbā, lai lūgumraksti tiktu labāk ņemti vērā likumdošanas darbā; atkārtoti pauž pārliecību, ka lūgumrakstu tīkla sanāksmēm ir būtiska nozīme, lai stiprinātu sadarbību starp parlamentārajām komitejām, apmainoties ar informāciju un daloties ar labāko praksi tīkla dalībnieku starpā;

12.  uzsver Lūgumrakstu komitejas mērķi — plenārsēžu debatēs palielināt informētību par iedzīvotāju bažām; vērš uzmanību uz mutisko jautājumu par vēlēšanu tiesību atņemšanu Eiropas Savienībā, ko apsprieda plenārsēdē 2018. gada 2. oktobrī, uz mutisko jautājumu par personu ar invaliditāti līdzdalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas komitejā tika pieņemts 2018. gada 21. martā, un mutisko jautājumu, kas tika iesniegts kopīgi ar Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju, par bažām par Natura 2000 aizsargātajām teritorijām, pamatojoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem, un kas komitejā tika pieņemts 2018. gada 21. novembrī; aicina Komisiju un Padomi sniegt atbildi uz Parlamenta rezolūcijām, kas balstītas uz lūgumrakstiem, nākamajās plenārsesijas debatēs ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc to pieņemšanas, lai savlaicīgi un efektīvi reaģētu uz konkrētām Eiropas iedzīvotāju izklāstītajām problēmām;

13.  vērš uzmanību uz saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu vai saskaņā ar 216. panta 2. punktu plenārsēdē pieņemtajiem rezolūciju priekšlikumiem komitejas vārdā, jo īpaši par minoritāšu aizsardzību un nediskriminēšanu ES dalībvalstīs(2), par reaģēšanu uz lūgumrakstiem par nestabilas nodarbinātības un uz noteiktu laiku noslēgtu līgumu ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu(3), par ārvalstu konta nodokļa atbilstības akta (FATCA) negatīvo ietekmi uz ES pilsoņiem un jo īpaši uz “nejaušajiem amerikāņiem”(4) un par Vācijas Bērnu un jauniešu labklājības iestādes (Jugendamt) lomu pārrobežu ģimenes strīdos(5);

14.  norāda, ka Amerikas Savienoto Valstu FATCA sistēma Savienībā tiek īstenota, izmantojot divpusējus starpvaldību nolīgumus starp Amerikas Savienotajām Valstīm un katru dalībvalsti; pauž nožēlu par to, ka trūkst atsaucības no dalībvalstu puses tādu problēmu risināšanā, par kurām ziņojuši iedzīvotāji, uz kuriem attiecas FATCA; uzsver Savienības nozīmi datu aizsardzības noteikumu efektīvas īstenošanas nodrošināšanā, lai garantētu ES iedzīvotājiem augstu aizsardzības līmeni saistībā ar attiecīgajām pamattiesībām; aicina Komisiju cieši sadarboties ar valstu datu aizsardzības iestādēm, lai veicinātu faktu vākšanu ar mērķi noskaidrot situāciju dalībvalstīs saistībā ar iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem attiecībā uz personas datu aizsardzību; turklāt aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju sākt pētījumu par katru valsti, lai novērtētu, vai un cik lielā mērā starpvaldību nolīgumos par FATCA tiek ievērotas ES iedzīvotāju tiesības uz privātumu; uzsver, ka dalībvalstīm jānovērš diskriminācija pret patērētājiem, kas likumīgi dzīvo Savienībā, neatkarīgi no tā, vai viņi tiek uzskatīti par "ASV personām", un ja jā, — neatkarīgi no viņu ekonomisko un personisko saišu ar Amerikas Savienotajām Valstīm nozīmi;

15.  uzsver faktu konstatēšanas braucienu uz Famagustu (Kipra) no 2018. gada 7. maija līdz 8. maijam, kura mērķis bija atkārtoti novērtēt un atjaunināt komitejas rīcībā esošo informāciju par situāciju Famagustā, jo īpaši par pilsētas nodalīto rajonu, ko sauc par Varošu, saistībā ar Lūgumrakstu Nr. 733/2004, ko Famagustas bēgļu kustības vārdā iesniedza Loizos Afxentou, un kas notika 10 gadus pēc komitejas iepriekšējā faktu konstatēšanas brauciena; atkārtoti pauž atbalstu misijas ziņojuma ieteikumam aicināt Komisiju, Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomi un visas ES dalībvalstis pieprasīt jaunu rezolūciju ANO Drošības padomē, aicinot ieviest politiskas un ekonomiskas sankcijas pret Turciju par tās agresijas darbībām Vidusjūras austrumu daļā un par to, ka tā neievēro ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 550 (1984) un Nr. 789 (1992);

16.  norāda, ka Lūgumrakstu komiteja ir pieņēmusi atzinumus, kas pievienoti Parlamenta ziņojumiem par dažādiem lūgumrakstos minētajiem jautājumiem, tostarp par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2016. gadā(6), par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu(7), par Eiropas pilsoņu iniciatīvu(8), par īstenošanas ziņojumu attiecībā uz Regulu Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā un ārpus tās(9), par priekšlikumu grozīt Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 4/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi(10), un par Līguma noteikumu par ES pilsonību īstenošanu(11); uzsver, ka kopš šā Parlamenta sasaukuma sākuma Lūgumrakstu komiteja ir sniegusi vēl vairāk atzinumu par pašreizējiem Eiropas tiesību aktiem;

17.  uzsver Parlamenta rezultatīvo sadarbību ar Eiropas Ombudu, kā arī tā ieguldījumu Eiropas Ombudu tīklā; atzinīgi vērtē Ombuda un Lūgumrakstu komitejas lieliskās attiecības iestāžu līmenī; jo īpaši atzinīgi vērtē Ombuda regulāro ieguldījumu komitejas darbā visa gada laikā; pauž stingru pārliecību, ka Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru pienākums ir nodrošināt konsekventu un efektīvu turpmāko pārbaudi saistībā ar Ombuda ieteikumiem;

18.  uzsver Lūgumrakstu komitejas darbu saistībā ar invaliditātes jautājumiem un tās aizsargātājas lomu atbilstīgi ES satvaram ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD); atgādina, ka 2018. gada jūnijā visu dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām tika nosūtīta vēstule ar jautājumu par konkrētiem pasākumiem, lai nodrošinātu piekļūstamību personām ar invaliditāti; norāda uz izsmeļošajām atbildēm, kas saņemtas no dažām dalībvalstīm; atkārtoti aicina dalībvalstis īstenot nepieciešamos pasākumus, jo piekļūstamība ir būtisks kvalitatīva dzīves līmeņa elements;

19.  atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas jauno pieeju cieši sadarboties ar Parlamenta komitejām un iesniegt tām ziņojumus; vērš uzmanību uz to, ka Lūgumrakstu komitejas 2018. gada 8. oktobra sanāksmē Revīzijas palāta iepazīstināja ar savu ziņojumu par ES tiesību aktu īstenošanu; atzinīgi vērtē ziņojumā iekļautos secinājumus un ieteikumus; uzsver, ka tiek saņemti daudzi lūgumraksti attiecībā uz ES tiesību aktiem, kuru pilnīga vai pienācīga īstenošana dalībvalstīs vēl ir jāizskata;

20.  norāda, ka saistībā ar Parlamenta Cilvēktiesību nedēļu Lūgumrakstu komiteja izskatīja vairākus lūgumrakstus, kas attiecas uz cilvēktiesību jautājumiem, un iesniedza atjauninātu pētījumu par Atbalstīšanas direktīvu un kriminālatbildības noteikšanu par humānās palīdzības sniegšanu neatbilstīgajiem migrantiem; aicina Komisiju iesniegt grozījumus attiecībā uz 1. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. novembra Direktīvā 2002/90/EK, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu(12), lai ieviestu obligātu atbrīvojumu no kriminālatbildības noteikšanas par humānās palīdzības sniegšanu ieceļošanas, tranzīta vai uzturēšanās gadījumos;

21.  ir pārliecināts, ka Lūgumrakstu komitejas sekretariāts efektīvi un ļoti rūpīgi izskata lūgumrakstus saskaņā ar komitejas pamatnostādnēm un lūgumrakstu apriti Eiropas Parlamenta administrācijā; aicina arī turpmāk rast inovatīvus risinājumus lūgumrakstu izskatīšanai, ņemot vērā jaunākos tehnoloģiju sasniegumus, lai padarītu visu procesu skaidrāku un pārredzamāku Eiropas iedzīvotājiem;

22.  uzsver Lūgumrakstu tīmekļa portāla nozīmi lūgumrakstu kopējā raitā un pārredzamā apstrādē; norāda, ka viena no tūlītējām prioritātēm ir uzlabot saziņu ar lūgumrakstu iesniedzējiem un atbalstītājiem, izmantojot viņu kontus, lai atvieglotu administratīvo slogu un paātrinātu lūgumrakstu izskatīšanas laiku; atkārtoti norāda, ka ir jāturpina portāla tehniskā attīstība, lai to saskaņotu ar Parlamenta tīmekļa vietnes standartiem un palielinātu tā redzamību gan EP platformā, gan pilsoņu vidū; uzsver, ka ir jāturpina centieni padarīt portālu piekļūstamāku tā lietotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti;

23.  uzsver SOLVIT tīkla lielo nozīmi, sniedzot iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespējas paust bažas par publisko iestāžu iespējamo ES tiesību aktu pārkāpšanu citās dalībvalstīs; aicina Komisiju un dalībvalstis popularizēt SOLVIT, lai tas kļūtu lietderīgāks un redzamāks iedzīvotājiem; šajā saistībā atzinīgi vērtē Rīcības plānu SOLVIT stiprināšanai, kuru Komisija publicēja 2017. gada maijā; aicina Komisiju ziņot Eiropas Parlamentam par rezultātiem, kas gūti saistībā ar Komisijas 2017. gada maijā publicēto Rīcības plānu SOLVIT stiprināšanai;

24.  uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī dalībvalstu lūgumrakstu komitejām, nacionālajiem ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0316.
(2) OV C 463, 21.12.2018., 21. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0242.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0316.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0476.
(6) Atzinums pieņemts 2018. gada 21. martā.
(7) Atzinums pieņemts 2018. gada 24. aprīlī.
(8) Atzinums pieņemts 2018. gada 16. maijā.
(9) Atzinums pieņemts 2018. gada 9. oktobrī.
(10) Atzinums pieņemts 2018. gada 21. novembrī.
(11) Atzinums pieņemts 2018. gada 21. novembrī.
(12) OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 14. februārisJuridisks paziņojums