Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2569(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0103/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0103/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0127

Pieņemtie teksti
PDF 134kWORD 50k
Ceturtdiena, 2019. gada 14. februāris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Tiesības uz miermīlīgu protestu un samērīga spēka lietošana
P8_TA-PROV(2019)0127B8-0103/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra rezolūcija par tiesībām uz miermīlīgu protestu un samērīgu spēka lietošanu (2019/2569(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumus un jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 4., 6. un 7. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (turpmāk “Pamattiesību harta”),

–  ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK) un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

–  ņemot vērā 2019. gada 16. janvāra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2017. gadā(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; tā kā šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī pastāv sieviešu un vīriešu līdztiesība;

B.  tā kā tiesiskums ir demokrātijas centrālais balsts un viens no ES pamatprincipiem, kura pamatā ir pieņēmums par savstarpēju paļāvību, ka dalībvalstis aizstāv demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu, kā noteikts Pamattiesību hartā un ECTK;

C.  tā kā ES ir apņēmusies ievērot vārda un informācijas brīvību, kā arī pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

D.  tā kā ECTK 11. pantā un Pamattiesību hartas 12. pantā ir noteikts, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības uz miermīlīgu pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tostarp tiesības dibināt arodbiedrības un iestāties tajās, lai aizstāvētu savas intereses;

E.  tā kā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 11. pantā ir noteikts, ka “[š]o tiesību izmantošanai nedrīkst piemērot nekādus ierobežojumus, izņemot tos, kas noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts vai sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai tikumību, vai citu cilvēku tiesības un brīvības”;

F.  tā kā ECTK 11. pantā ir arī noteikts, ka pulcēšanās brīvības tiesības “neliedz noteikt likumīgus ierobežojumus šo tiesību izmantošanā personām, kas ir bruņoto spēku, policijas vai valsts pārvaldes sastāvā”;

G.  tā kā Pamattiesību hartas 12. pantā ir noteikts arī tas, ka Savienības pilsoņu politiskās gribas izteikšanu veicina Savienības līmeņa politiskās partijas;

H.  tā kā būtu jāaizsargā biedrošanās brīvība; tā kā dinamiskai pilsoniskajai sabiedrībai un plurālistiskiem plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme atvērtas un plurālistiskas sabiedrības veicināšanā, sabiedrības līdzdalības sekmēšanā demokrātijas procesā un valdību pārskatatbildības stiprināšanā;

I.  tā kā biedrošanās brīvība ir cieši saistīta ar vārda brīvību, kā apliecināts Pamattiesību hartas 11. pantā un ECTK 10. pantā, kuros ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz vārda brīvību un šīs tiesības ietver uzskatu brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez valsts iestāžu iejaukšanās un neatkarīgi no valstu robežām;

J.  tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību un tādēļ tā var tikt pakļauta formalitātēm, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu veselību vai morāli, aizsargātu citu cilvēku reputāciju vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesas autoritāti un objektivitāti, kā aprakstīts ECTK 10. pantā;

K.  tā kā Pamattiesību hartas 52. pantā ir noteikts, ka “[v]isiem šajā Hartā atzīto tiesību un brīvību izmantošanas ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem tiesību aktos, un tajos jārespektē šo tiesību un brīvību būtība”;

L.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 2. punktu ES “respektē [valstu] galvenās funkcijas, tostarp nodrošinot valsts teritoriālo integritāti, uzturot likumību un kārtību un aizsargājot valsts drošību”; tā kā “jo īpaši valsts drošība paliek vienīgi katras dalībvalsts atbildībā”;

M.  tā kā saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru attiecībā uz visiem pamattiesību un pilsonisko brīvību ierobežojumiem ir jāievēro likumības, nepieciešamības un samērīguma principi;

N.  tā kā vairākās dalībvalstīs tiesībaizsardzības iestādes tiek kritizētas par to, ka tās apdraud tiesības protestēt un izmantot pārmērīgu spēku,

1.  aicina dalībvalstis ievērot tiesības uz mierīgas pulcēšanās brīvību, biedrošanās brīvību un vārda brīvību;

2.  uzsver, ka publiskām debatēm ir būtiska nozīme demokrātiskas sabiedrības darbībā;

3.  nosoda to, ka vairākās dalībvalstīs iepriekšējos gados ir pieņemti ierobežojoši tiesību akti attiecībā uz pulcēšanās brīvību;

4.  nosoda valsts varas iestāžu vardarbīgo un nesamērīgo iejaukšanos protestu un mierīgu demonstrāciju norisē; mudina attiecīgās iestādes nodrošināt pārredzamu, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par nesamērīgu spēka lietošanu; atgādina, ka tiesībaizsardzības iestādes ir vienmēr jāsauc pie atbildības saistībā ar to pienākumu izpildi un par to, vai tās ievēro tiesisko regulējumu un operatīvā darba normas;

5.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai tiesībaizsardzības iestādes spēku vienmēr lietotu likumīgi, samērīgi un tad, kad tas nepieciešams, un tikai kā galējo līdzekli un lai, spēku lietojot, tiktu saudzēta cilvēku dzīvība un fiziskā integritāte; norāda, ka nekritiska spēka lietošana pret pūli ir pretrunā samērīguma principam;

6.  norāda uz žurnālistu un fotožurnālistu būtisko lomu ziņu sniegšanā par nesamērīgas vardarbības gadījumiem un nosoda visus gadījumus, kad žurnālisti un fotožurnālisti ir bijuši mērķtiecīgi pakļauti apzinātiem uzbrukumiem;

7.  uzskata, ka vardarbība pret miermīlīgiem demonstrantiem nekad nevar būt risinājums debatēs vai politikā;

8.  atzīst, ka policijas spēki, kuru vidū arī bijuši daudzi upuri, darbojas sarežģītos apstākļos, kas galvenokārt saistīts ar atsevišķu protestētāju naidīgumu, taču arī ar pārmērīgi lielo darba slodzi; nosoda jebkāda veida vardarbību pret cilvēkiem vai īpašumu, kuru pastrādā vardarbīgi, kareivīgi protestētāji, kas ieradušies tikai vardarbīgā nolūkā un tādējādi kaitē miermīlīgu protestu leģitimitātei;

9.  mudina dalībvalstu tiesībaizsardzības amatpersonas aktīvi piedalīties Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) nodrošinātajās mācībās “Sabiedriskā kārtība — policijas darbība liela mēroga pasākumos”; mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi šajā jomā;

10.  uzsver, ka ir svarīgi garantēt to tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku, policistu un karavīru drošību, kuri ir iesaistīti drošības uzturēšanas operācijās publisku protesta demonstrāciju laikā;

11.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai un ANO.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0032.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 15. februārisJuridisks paziņojums