Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2527(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B8-0079/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 08/02/2018 - 12.10
CRE 08/02/2018 - 12.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0131

Pieņemtie teksti
PDF 149kWORD 53k
Ceturtdiena, 2019. gada 14. februāris - Strasbūra Pagaidu redakcija
NAIADES II - rīcības programma iekšējo ūdensceļu transporta atbalstam
P8_TA-PROV(2019)0131B8-0079/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra rezolūcija par NAIADES II — rīcības programmu iekšējo ūdensceļu transporta atbalstam (2018/2882(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu, uz kuru jāsniedz mutiska atbilde, par NAIADES II — rīcības programmu iekšējo ūdensceļu transporta atbalstam (O-000016/2014 – B7-0104/2014),

–  ņemot vērā Komisijas 2006. gada 17. janvāra paziņojumu par iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu ““NAIADES”. Integrēta Eiropas rīcības programma iekšējo ūdensceļu transportam” (COM(2006)0006),

–  ņemot vērā 2006. gada 26. oktobra rezolūciju par iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanu: “NAIADES”, integrēta Eiropas rīcības programma iekšējo ūdensceļu transportam(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 10. septembra paziņojumu „Virzoties uz kvalitatīvu iekšējo ūdensceļu transportu. NAIADES II” (COM(2013)0623),

–  ņemot vērā 2014. gada 6. septembra rezolūciju par NAIADES II — rīcības programmu iekšējo ūdensceļu transporta atbalstam(2),

–  ņemot vērā 2018. gada 18. septembra Komisijas dienestu darba dokumentu “Vidusposma progresa ziņojums par to, kā tiek īstenota rīcības programma NAIADES II iekšzemes ūdensceļu transporta veicināšanai (attiecībā uz 2014.–2017. gadu)” (SWD(2018)0428),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumu “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” (COM(2016)0501),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par tēmu “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā iekšzemes ūdensceļi savieno svarīgas ES ostas, pilsētas, industriālos centrus un galvenās lauksaimniecības platības, tādējādi būtiski palīdzot īstenot tādus ES mērķus kā dekarbonizācija, ilgtspējīga izaugsme un teritoriālā kohēzija;

B.  tā kā pāreja no autotransporta uz iekšējo ūdensceļu pārvadājumiem ir vajadzīga, lai sasniegtu 2015. gada Parīzes nolīguma (COP 21) mērķus, un tā kā iekšējo ūdensceļu transporta kapacitāte ir pietiekama, lai pārvadātu daudz lielākus kravas un pasažieru apjomus un līdz ar to mazinātu Eiropas autotransporta sistēmas pārslodzi;

C.  tā kā iekšējo ūdensceļu transports ir būtiski svarīgs, lai, efektīvāk izmantojot zemi un enerģiju un samazinot troksni un negadījumu skaitu, ierobežotu turpmāku negatīvu transporta ietekmi;

D.  tā kā nolūkā uzlabot vidisko veikumu iekšējo ūdensceļu flote būtu jāmodernizē un jāpielāgo tehnikas progresam, tādējādi palielinot iekšējo ūdensceļu transporta konkurētspēju multimodālajos pārvadājumos;

E.  tā kā līdz šim iekšējo ūdensceļu nozarei veltīti ierobežoti finanšu resursi un tā kā šajā nozarē, ko lielākoties veido mazi uzņēmumi, piekļuve finansējumam joprojām ir sarežģīta,

1.  atbalsta līdz šim veiktos īpašos pasākumus un atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, kas iecerēti rīcības programmā NAIADES II 2014.–2020. gadam;

2.  mudina Komisiju līdz 2020. gadam atjaunināt un atjaunot programmu NAIADES, lai panāktu, ka ir iespējams pilnīgi izmantot potenciālu, kāds piemīt iekšējo ūdensceļu transportam kā drošam, ilgtspējīgam un lietderīgam transporta veidam, šajā nolūkā īstenojot ilgtermiņa ES modālās pārejas stratēģiju;

3.  uzsver, ka transporta iniciatīvu izstrādē iekšējo ūdensceļu transportam vajadzīga holistiska un ilgtermiņa pieeja ES intermodāla un ilgtspējīga transporta politikas ietvaros;

4.  uzsver, ka ūdensceļu tūrisms ir plaukstošs sektors un ka svarīgu ES nozaru konkurētspēja ir atkarīga no uzticama un izmaksefektīva iekšējo ūdensceļu transporta preču piegādei; tāpēc aicina īstenot proaktīvu politiku, kas atbalstītu ilgtspējīgu iekšējo ūdensceļu nozari, jo īpaši pievēršot uzmanību digitālajiem, tehnoloģiskajiem un vidiskajiem izaicinājumiem loģistikas un mobilitātes ziņā;

5.  atzīmē, ka 2050. gadā 80 % ES populācijas dzīvos urbānās teritorijās, līdz ar to palielināsies sabiedriskā transporta un labākas pilsētloģistikas pieprasījums un ka paplašināt pastāvošo zemes infrastruktūru bieži vien ir grūti un dārgi; aicina Komisiju un dalībvalstis nolūkā uzlabot dzīves kvalitāti un samazināt satiksmes pārslodzes līmeni iekšzemes kuģošanu integrēt pilsētpolitikā un ostu politikā un pilnīgi izmantot tās potenciālu preču un pasažieru pārvadāšanā, ņemot vērā, ka daudzas ES pilsētas atrodas pie ūdensceļiem;

6.  uzsver, ka īpašu resursu trūkuma dēļ iepriekšējās rīcības programmas savus mērķus nav panākušas; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka rīcības programma NAIADES III saņems pietekamu īpašu finansējumu mērķu sasniegšanai un tiks atbalstīta ar labi strukturētas politikas stratēģiju ar sasniedzamiem īstermiņa un vidēja termiņa mērķiem, kā arī ar konkrētu ceļvedi, kur cita starpā noteikti īstenošanas resursi;

7.  aicina Komisiju regulāri pētīt tirgu un sagatavot prognozes, lai varētu labāk analizēt mainīgās iekšējo ūdensceļu kravu un pasažieru transporta tendences un būtu iespējams politiku izstrādāt uz pierādījumu pamata un labāk reaģēt uz jaunām tendencēm un tirgiem;

8.  uzsver, cik svarīgi ir likvidēt šaurās vietas, lai ūdensceļi būtu kvalitatīvi, jo tas ir priekšnosacījums iekšzemes kuģošanas un iekšzemes ostu attīstībai un integrēšanai Eiropas transporta tīklā (TEN-T); aicina Komisiju finansējuma prioritāti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros piešķirt kuģu ceļu, slūžu, tiltu, krasta un ostu infrastruktūras rehabilitācijai, pielāgošanai, atjaunošanai un automatizācijai un pamattīkla pārrobežu posmu uzlabošanai;

9.  uzsver, ka līdztekus pienākumam līdz 2030. gadam pabeigt pamattīklu dalībvalstu ziņā ir arī rehabilitējot palielināt pastāvošās infrastruktūras produktivitāti, uzticamību, pieejamību un klimatnoturību, lai iekšējo ūdensceļu transports varētu kalpot par uzticamu transporta veidu un lai veicinātu ierobežoto finanšu resursu gudru izmantojumu;

10.  atzinīgi vērtē plānoto un notiekošo darbu pie Atlantijas, Baltijas jūras–Adrijas jūras, Ziemeļjūras–Baltijas jūras, Ziemeļjūras–Vidusjūras, Austrumu–Austrumvidusjūras, Reinas–Alpu un Reinas–Donavas koridoriem un to, ka kopumā vairāk dalībvalstu investē iekšzemes ūdensceļu un ostu attīstībā; tāpēc aicina Komisiju atbalstīt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) projektu īstenošanu;

11.  norāda, ka efektīvam un ilgtspējīgam iekšzemes transportam izšķirīgi svarīga ir pietiekama slūžu jauda un ka slūžām ir liela loma drošā ūdens regulācijas pārvaldībā un tīras enerģijas ražošanā; tāpēc aicina Komisiju atvēlēt pietiekamas dotācijas to rehabilitācijai, uzlabošanai un atjaunošanai;

12.  mudina Komisiju kopumā prioritizēt dotācijas iekšējo ūdensceļu projektiem, jo līdzšinējā pieredze ar kombinēta finansējuma projektiem liecina, ka privātā sektora partneri bijuši iesaistīti tikai būvdarbu izpildē un publiskās iestādes bijušas atbildīgas par finansējumu, ņemot vērā ūdensceļu publisko un daudzfunkcionālo raksturu;

13.  atzīmē, ka iekšzemes kuģošanas efektivitātes, drošības un vidiskā veikuma uzlabošanā svarīga ir iekšējo ūdensceļu transporta digitalizācija; tāpēc aicina Komisiju sagatavot īstenošanas stratēģiju digitālajai iekšējo ūdensceļu telpai (DINA) un piemērotu regulējumu savienotam un automatizētam ūdenstransportam, tostarp pārskatīt Direktīvu 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS), ņemot vērā tādas pastāvošas iniciatīvas kā RheinPorts Information System (RPIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem(4) un izveidojot stingru ES mēroga juridisko pamatu vienota piekļuves punkta pārrobežu datu apmaiņai ar kuģošanas ceļu, braucienu, kravu un satiksmes informāciju;

14.  uzsver, cik svarīgi ir digitālos iekšējo ūdensceļu pakalpojumus integrēt citu transporta veidu datu plūsmā, lai veicinātu netraucētus multimodālus pakalpojumus “no durvīm līdz durvīm”, jo fiziskā interneta un sinhromodalitātes kombinācija uzlabo apjomu apvienošanu koridoros starp jūras ostām un iekšzemi, savukārt tas nozīmē līdzsvarotāku zemes infrastruktūras kapacitātes izmantojumu un pārslodzes līmeņu un citu negatīvu papildu seku ierobežošanu;

15.  uzsver, ka nolūkā sasniegt 2015. gada Parīzes nolīguma (COP 21) mērķus būtu jāpanāk transporta sistēmas noturība un dekarbonizācija, straujāk pārejot uz mazoglekļa transportu un izmantojot resursefektivitāti un tīras piedziņas tehnoloģijas; norāda, ka šai pārejai vajadzīgi attiecīgi standarti un finansējums inovatīvas ūdensceļu pārvaldības veicināšanai, plašāks tīru kuģu izmantojums un modernizācija, kad vien tā iespējama, kā arī nepieciešamās degvielas uzpildes infrastruktūras attīstīšana;

16.  iesaka izmantot sinerģijas starp tīrās enerģijas tīkliem un ūdensceļu tīkliem, lai optimāli izmantotu hidroenerģiju, kas tiek saražota uz ūdensceļiem, vēja enerģiju ostās un citus tīrās enerģijas avotus ūdensceļu mobilitātes punktos, transporta, mājsaimniecību un rūpniecības apgādei ar elektroenerģiju, vienlaikus samazinot sadales izmaksas;

17.  uzsver, cik svarīgi ir piešķirt pietiekamu finansējumu jaunām tehnoloģijām, inovācijai un ilgtspējīgai transporta infrastruktūrai un pakalpojumiem no pašreizējām un gaidāmajām ES programmām, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, programmām “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa”, vienotā tirgus, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda, lai veicinātu inovācijas ieviešanos un palielinātu iekšējo ūdensceļu transporta vidisko un digitālo veikumu; aicina Komisiju izveidot īpašas finansējuma plūsmas šā mērķa sasniegšanai;

18.  atzīmē, ka specializētā tehnoloģiskā pētniecība būtu jāpapildina ar sociālekonomisko un pirmsnormatīvo izpēti, lai sekmētu regulējuma un finansējuma inovāciju un pastiprinātu tirgus dalībnieku iesaisti nolūkā nodrošināt plašāku ieviešanos tirgū;

19.  aicina dalībvalstis attīstīt iekšējo ūdensceļu transporta veicināšanas un atbalsta stratēģijas, ņemot vērā pašreizējās NAIADES rīcības programmas un gaidāmo Eiropas iekšējo ūdensceļu transporta rīcības programmu, un mudināt to pašu darīt arī reģionālās, vietējās un ostu iestādes;

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV C 313 E, 20.12.2006., 443. lpp.
(2) OV C 93, 24.3.2017., 145. lpp.
(3) OV C 168 E, 14.6.2013., 72. lpp.
(4) OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 15. februārisJuridisks paziņojums