Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2110(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0057/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0057/2019

Debates :

PV 14/02/2019 - 6
CRE 14/02/2019 - 6

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0132

Pieņemtie teksti
PDF 219kWORD 70k
Ceturtdiena, 2019. gada 14. februāris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā un ārpus tās
P8_TA-PROV(2019)0132A8-0057/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra rezolūcija par Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā Eiropas Savienībā un ārpus tās īstenošanu (2018/2110(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā(1),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantu, kas paredz, ka, nosakot un īstenojot ES politikas jomas, ES un tās dalībvalstis velta pienācīgu uzmanību dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturības prasībām,

–  ņemot vērā Eiropas īstenošanas novērtējumu par Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā un tās attiecīgajiem pielikumiem(2), ko Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS) publicēja 2018. gada oktobrī,

–  ņemot vērā 2012. gada 12. decembra rezolūciju par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā(3),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2011. gada 12. janvāra zinātnisko atzinumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 10. novembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā ietekmi (COM(2011)0700),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 15. februāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par Eiropas Savienības dzīvnieku aizsardzības un labturības stratēģiju 2012.–2015. gadam (COM(2012)0006),

–  ņemot vērā 2012. gada 15. marta deklarāciju Nr. 49/2011 par kaušanai paredzēto dzīvnieku pārvadāšanas laika ierobežošanu Eiropas Savienībā, nosakot 8 stundu maksimālu pārvadāšanas ilgumu(5),

–  ņemot vērā Tiesas 2015. gada 23. aprīļa spriedumu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā”(7),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0057/2019),

A.  tā kā ES, kā ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 13. pantā, uzskata dzīvniekus nevis tikai par precēm, ražojumiem vai īpašumu, bet par justspējīgām būtnēm, kas nozīmē, ka viņi spēj sajust patiku un sāpes; tā kā ar ES tiesību aktiem šis uzskats ir iestrādāts pasākumos, kam būtu jānodrošina, ka dzīvnieki tiek turēti un pārvadāti tādos apstākļos, kuri tos nepakļauj vardarbīgai attieksmei, pāridarījumiem, sāpēm vai ciešanām; tā kā Eiropas Savienībā dzīvnieku labturība tiek visvairāk ievērota un aizsargāta un ES ir piemērs pārējai pasaulei;

B.  tā kā ik gadu miljoniem dzīvnieku tiek pārvadāti lielos attālumos starp dalībvalstīm, dalībvalstu teritorijā un uz trešām valstīm vaislas, audzēšanas, nobarošanas un kaušanas nolūkā; tā kā dzīvniekus pārvadā arī izklaides un izrādīšanas nolūkā un kā lolojumdzīvniekus; tā kā ES iedzīvotāji aizvien vairāk raizējas par dzīvnieku labturības standartu ievērošanu, jo īpaši dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā;

C.  tā kā Parlaments 2012. gada 12. decembra rezolūcijā aicināja kaušanai paredzēto dzīvnieku pārvadāšanas laiku samazināt līdz ne vairāk kā astoņām stundām;

D.  tā kā saskaņā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) 2008. gada definīciju dzīvnieku labturība nozīmē to, ka dzīvnieks ir vesels, tam ir pietiekami daudz telpas, tas ir labi barots, jūtas droši, var izrādīt savu dabisko uzvedību un necieš tādas sajūtas kā bailes, sāpes un stresu; tā kā tā nav lielākajā daļā dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas gadījumu, jo īpaši pārvadājumos lielā attālumā;

E.  tā kā Regula (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā attiecas uz visu dzīvo mugurkaulnieku pārvadāšanu Savienībā;

F.  tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par regulas pareizas īstenošanas un izpildes nodrošināšanu valsts līmenī, cita starpā par to, lai tiktu veiktas oficiālas pārbaudes, savukārt Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai dalībvalstis pienācīgi īstenotu ES tiesību aktus;

G.  tā kā dalībvalstis Regulu Nr. 1/2005 neizpilda pietiekami stingri vai precīzi Eiropas Savienībā un ārpus ES regulas izpildi vispār necenšas panākt;

H.  tā kā saistībā ar lielo skaitu pārkāpumu, ko 2017. gadā DG SANTE konstatēja vairākās dalībvalstīs, būtu jāsāk attiecīgas Līgumā paredzēto pienākumu neizpildes procedūras;

I.  tā kā pārvadāšana dzīvniekiem rada stresu, jo tā nozīmē dažādas grūtības, kas kaitē to labturībai; tā kā attiecībā uz tirdzniecību ar noteiktām trešām valstīm papildu ciešanas dzīvniekiem izraisa ļoti tālie braucieni, kas ietver ilglaicīgu apstāšanos robežpunktos, lai pārbaudītu dokumentus, transportlīdzekļus un dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai;

J.  tā kā dalībvalstu veikto pārbaužu kvalitāte un biežums tieši ietekmē līmeni, kādā tiek nodrošināta atbilstība prasībām; tā kā dalībvalstu pārbaužu ziņojumu analīze atklāj milzīgas atšķirības starp dalībvalstīm pārbaužu skaita ziņā, tām sniedzoties no nevienas pārbaudes līdz vairākiem miljoniem gadā, un pārkāpumu biežuma ziņā, tiem sniedzoties no neviena pārkāpuma līdz 16,6 %, un tas rosina domāt, ka dalībvalstīm ir dažāda pieeja pārbaudēm, piemēram, tās tiek veiktas izlases kārtībā vai atbilstoši uz risku balstītām stratēģijām; tā kā šādas atšķirīgas pieejas arī liedz iespēju salīdzināt dalībvalstu datus;

K.  tā kā transportlīdzekļu vadītāju apmācība un izglītošana ar mērķi veicināt piesardzīgu transportlīdzekļa vadīšanu atkarībā no tā, kāda veida dzīvnieki tiek pārvadāti, uzlabotu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā(8);

L.  tā kā pareiza apiešanās ar dzīvniekiem var saīsināt dzīvnieku iekraušanas un izkraušanas laiku, samazināt to svara zudumu, mazināt ievainojumus un brūces un nodrošināt labāku gaļas kvalitāti;

M.  tā kā ir plaši pētījumi, kas pierāda, ka dzīvnieku labturība ietekmē gaļas kvalitāti;

N.  tā kā galvenā uzmanība arī turpmāk būtu jāpievērš lopkopja darba kvalitātei iekraušanas un izkraušanas laikā, kā arī ceļā īstenotajai aprūpei, lai aizsargātu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā;

O.  tā kā piemērotība pārvadāšanai ir būtisks faktors dzīvnieku labturības nodrošināšanā pārvadāšanas laikā, jo lielāks labturības risks pārvadāšanas laikā ir dzīvniekiem, kas ir ievainoti, novājināti, grūsni, neatšķirti vai slimi; tā kā var būt neskaidrības attiecībā uz piemērotību pārvadāšanai un grūsnības posmu;

P.  tā kā lielākā daļa pārkāpumu attiecas uz piemērotības jautājumiem, bet otrajā vietā ir dokumentācijas jautājumi;

Q.  tā kā atbildīgajām personām bieži nav skaidrs, kas jādara, ja dzīvnieki ir atzīti par nepiemērotiem pārvadāšanai;

R.  tā kā atbildīgās personas bieži nav pārliecinātas par to, ciktāl ir attīstījusies grūsnība;

S.  tā kā sevišķi problemātiska ir neatšķirtu teļu un jēru pārvadāšana;

T.  tā kā lauksaimnieki ir visvairāk ieinteresēti, lai viņu dzīvnieki būtu piemēroti pārvadāšanai, un var ciest lielākos zaudējumus, ja pārvadāšana neatbilst pastāvošajiem noteikumiem;

U.  tā kā, uzturoties apstiprinātā kontrolpunktā, dzīvniekiem bieži netiek nodrošināts pietiekams barības un ūdens daudzums un 24 stundu atpūtas laiks;

V.  tā kā transportlīdzekļi bieži ir pārpildīti; tā kā liela problēma ir augsta temperatūra un neatbilstoša ventilācija transportlīdzekļos;

W.  tā kā dažādās dalībvalstīs ir bijuši neseni dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumi, piemēram, Āfrikas cūku mēra, putnu gripas un mazo atgremotāju un liellopu slimību uzliesmojumi; tā kā dzīvu dzīvnieku pārvadāšana palielina minēto slimību izplatības risku;

X.  tā kā gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kā arī spermas un embriju pārvadāšana ir tehniski un administratīvi vienkāršāka un lopkopjiem — dažkārt finansiāli izdevīgāka nekā dzīvu dzīvnieku pārvadāšana kaušanas vai vaislas nolūkā; tā kā Eiropas Veterinārārstu federācija (EVF) un OIE uzsver, ka dzīvnieki būtu jāaudzē pēc iespējas tuvāk telpām, kur tie dzimuši, un jākauj pēc iespējas tuvāk ražošanas vietai; tā kā kaušanas iekārtu, tostarp pārvietojamo kaušanas iekārtu, pieejamība audzēšanas vietās vai to tuvumā var palīdzēt radīt iztikas līdzekļus lauku apvidos;

Y.  tā kā dzīvnieku kaušana pēc iespējas tuvu to audzēšanas vietai būtu labākais veids, kā nodrošināt to labturību;

Z.  tā kā kautuves dalībvalstīs ir izvietotas nevienmērīgi;

AA.  tā kā dažās dalībvalstīs un Savienības piegādes ķēdēs dzīvu dzīvnieku pārvadāšana turpmākas ražošanas vai kaušanas nolūkā ir svarīga, lai nodrošinātu konkurenci tirgū,

Ieteikumi

Īstenošana un izpilde

1.  norāda, ka ik gadu miljoniem dzīvu dzīvnieku tiek pārvadāti kaušanas vai vaislas nolūkā ES teritorijā un no ES uz trešām valstīm; uzskata, ka Regulai Nr. 1/2005, ja to pareizi īsteno un izpilda, ir pozitīva ietekme uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; atzinīgi vērtē Komisijas pamatnostādnes šajā jautājumā, bet pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 31/2018 minētās pamatnostādnes un dažas no Komisijas plānotajām darbībām kavējās par laiku līdz pat pieciem gadiem; norāda, ka joprojām pastāv nopietnas problēmas saistībā ar pārvadāšanu un ka regulas īstenošanā iesaistīto personu galvenās rūpes šķiet saistītas ar tās izpildes panākšanu;

2.  uzsver to, ka Lūgumrakstu komiteja saņem ļoti lielu skaitu lūgumrakstu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, kuros bieži tiek ziņots par sistemātiskiem, pastāvīgiem un nopietniem Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 pārkāpumiem gan no dalībvalstu, gan pārvadātāju puses;

3.  uzsver, ka dzīvnieku ciešanas pārvadāšanas laikā rada lielas bažas sabiedrībā; norāda, ka 2017. gada 21. septembrī Komisija saņēma vairāk nekā vienu miljonu parakstu, ar ko tika atbalstīta kampaņa “#StopTheTrucks”, kurā ES pilsoņi pieprasa izbeigt tālu pārvadāšanu;

4.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu panāktais Regulas (EK) Nr. 1/2005 īstenošanā, jo īpaši saistībā ar pārvadājumu žurnālu pārbaudi un sankciju piemērošanu, nav bijis pietiekams, lai sasniegtu regulas galveno mērķi, proti, uzlabot dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; aicina dalībvalstis būtiski uzlabot atbilstību regulai; aicina Komisiju nodrošināt spēkā esošo ES tiesību aktu dzīvnieku pārvadāšanas jomā efektīvu un vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs; mudina Komisiju uzsākt tiesvedību pret tām dalībvalstīm, kuras regulu nepiemēro pareizi, un noteikt pret tām sankcijas;

5.  uzsver, ka ar daļēju īstenošanu nepietiek, lai sasniegtu regulas vispārējo mērķi nepieļaut, ka dzīvnieki tiek ievainoti vai izjūt nevajadzīgas ciešanas, vai iet bojā pārvadāšanas laikā, un tāpēc ir jāiegulda lielākas pūles, lai novērstu nopietnus pārkāpumus, kas būtiski ietekmē dzīvnieku labturību, un par tiem vainīgos sauktu pie atbildības;

6.  pauž nožēlu par to, ka vairāki ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 saistīti jautājumi vēl nav atrisināti, tostarp attiecībā uz pārblīvētību, nepietiekamu telpas augstumu, vajadzīgo atpūtas paužu, barības un ūdens nenodrošināšanu, neatbilstošām ventilācijas un ūdens padeves ierīcēm, pārvadāšanu pārmērīgā karstumā, pārvadāšanai nepiemērotu dzīvnieku pārvadāšanu, neatšķirtu teļu pārvadāšanu, nepieciešamību noskaidrot dzīvu dzīvnieku grūsnības stāvokli, apjomu, kādā tiek pārbaudīti pārvadājumu žurnāli, pārkāpuma, izpildes un sankciju attiecību, apmācības, izglītības un sertifikācijas kombinēto ietekmi un nepietiekamiem pakaišiem, kā uz to norādījusi arī Eiropas Revīzijas palāta īpašajā ziņojumā Nr. 31/2018 un nevalstiskās organizācijas Komisijai iesniegtajās sūdzībās; prasa panākt uzlabojumus iepriekšminētajās jomās;

7.  aicina visas dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadājumi no izbraukšanas punkta līdz galamērķim tiek plānoti un īstenoti saskaņā ar ES dzīvnieku labturības prasībām, ņemot vērā dažādos transporta veidus un ES un trešās valstīs pastāvošo ģeogrāfisko apstākļu diapazonu;

8.  uzsver, ka sistemātiskie regulas pārkāpumi noteiktās jomās un dažās dalībvalstīs rada negodīgu konkurenci un līdz ar to nevienlīdzīgus konkurences apstākļus nozares dalībniekiem dažādās dalībvalstīs un tas savukārt var izraisīt pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu attiecībā uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā; tā kā dažās dalībvalstīs sankciju līmenis var būt vairāk nekā desmit reižu augstāks nekā citās, aicina Komisiju izstrādāt saskaņotu ES sankciju sistēmu, lai nodrošinātu, ka sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas, ņemot vērā pārkāpumu atkārtošanos; aicina Komisiju izstrādāt ceļvedi sankciju saskaņošanai starp dalībvalstīm;

9.  pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā Parlamenta 2012. gada 12. decembra rezolūciju, un uzsver, ka stingra un saskaņota izpilde ar efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām atbilstoši regulas 25. pantam ir izšķirīga, lai uzlabotu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, un ka dalībvalstis nevar aprobežoties tikai ar ieteikumu un norādījumu sniegšanu; aicina Komisiju rīkoties atbilstoši minētajā rezolūcijā paustajam aicinājumam pārbaudīt regulu attiecībā uz nesaderību ar juridiskajām prasībām atsevišķās dalībvalstīs;

10.  uzskata, ka atkārtotu pārkāpumu gadījumā būtu jāizvirza apsūdzība, ja šādi pārkāpumi notiek apstākļos, ko pārvadātājs ir varējis kontrolēt; aicina dalībvalstis izvirzīt apsūdzības par regulas pārkāpumiem, jo īpaši atkārtotu pārkāpumu gadījumā; uzskata, ka efektīvām, samērīgām un atturošām sankcijām būtu jāietver transportlīdzekļu konfiskācija un par dzīvnieku labturību un pārvadāšanu atbildīgo personu obligāta atkārtota apmācība un ka tas būtu jāsaskaņo visā Savienībā; uzskata, ka, nosakot sankcijas, būtu jāņem vērā pārkāpuma radītais kaitējums, apmērs, ilgums un atkārtošanās;

11.  aicina dalībvalstis efektīvāk izmantot spēcīgās izpildes pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar regulu, cita starpā pienākumu pieprasīt, lai pārvadātāji izveido sistēmas pārkāpumu atkārtošanās nepieļaušanai, un apturēt vai anulēt pārvadātāja atļauju; aicina dalībvalstis īstenot pietiekamus korektīvus pasākumus un ieviest sankcijas, lai nepieļautu dzīvnieku ciešanas un atturētu nozares dalībniekus no pastāvīgas noteikumu pārkāpšanas; aicina dalībvalstis un Komisiju tiekties panākt pilnīgu atbilstību regulas īstenošanā un izpildē;

12.  aicina Komisiju pēc apspriešanās ar valstu kontaktpunktiem, pamatojoties uz pārbaužu un īstenošanas ziņojumiem, sagatavot sarakstu ar nozares dalībniekiem, kas ir izdarījuši atkārtotus un nopietnus regulas pārkāpumus; aicina Komisiju bieži atjaunināt šo sarakstu un atjauninājumus publicēt, kā arī popularizēt paraugprakses piemērus gan attiecībā uz pārvadāšanu, gan pārvaldību;

13.  uzsver, ka regulas noteikumu neievērošana dalībvalstīs apdraud tās mērķi novērst dzīvnieku infekcijas slimību gadījumus un izplatību, jo pārvadāšana ir viens no galvenajiem dzīvnieku slimību — arī to, kuras var tikt pārnestas cilvēkiem, — straujās izplatīšanās cēloņiem; norāda, ka transportlīdzekļi bieži neatbilst grozītās Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā(9) 12. pantā noteiktajām prasībām; jo īpaši uzskata, ka neatbilstīga atkritumu uzglabāšana rada rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem un slimību izplatības risku; aicina Komisiju izstrādāt saskaņotas procedūras atļauju izsniegšanai kuģiem un kravas automašīnām un, veicinot biodrošības pasākumus un uzlabojot dzīvnieku labturību, rīkoties, lai novērstu dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanu ar pārvadājumiem gan ES teritorijā, gan no trešām valstīm;

14.  aicina kompetentās iestādes vairāk sadarboties izpildes nostiprināšanā, izmantojot tehnoloģiju, lai izveidotu atgriezenisko saiti reāllaikā starp dalībvalsti, kur ir izbraukšanas punkts, dalībvalsti, kur ir ierašanās punkts, un visām tranzīta valstīm; aicina Komisiju izstrādāt ģeolokācijas sistēmas, kas ļautu izsekot dzīvnieku atrašanās vietai un pārvadājumu transportlīdzekļos ilgumam, kā arī jebkādai pārvadājumu grafika neievērošanai; uzskata, ka tad, ja dzīvnieki, kas sāka ceļu labā piemērotības stāvoklī, galapunktā ierodas pārvadāšanai nepiemērotā stāvoklī, būtu jāveic pilnīga izmeklēšana un, ja šādi gadījumi atkārtojas, pārvadāšanas ķēdes atbildīgās personas nekavējoties jāsoda saskaņā ar tiesību aktiem, un lauksaimniekam, kam pieder attiecīgie dzīvnieki, jānodrošina tiesības uz kompensāciju par šajā saistībā radītajiem zaudējumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem; turklāt uzskata — ja pārvadājuma žurnāls ir aizpildīts nepatiesi vai maldinoši, kompetentajām iestādēm būtu stingri jāsoda organizētājs un amatpersona, kas sertificējusi nosūtīšanas dalībvalstī izveidoto žurnālu;

15.  uzskata, ka izpilde ir īpaši sarežģīta, ja pārvadājums tiek veikts caur vairākām dalībvalstīm un ja dažādus izpildes uzdevumus (pārvadājuma žurnāla apstiprināšanu, atļaujas piešķiršanu pārvadātājam, kvalifikācijas sertifikāta izdošanu, transportlīdzekļa apstiprināšanu u. c.) veic dažādas dalībvalstis; aicina dalībvalstis, kas konstatē pārkāpumus, informēt visas pārējās iesaistītās dalībvalstis, kā tas prasīts regulas 26. pantā, lai novērstu pārkāpumu atkārtošanos un dotu iespēju optimālai riska novērtēšanai;

16.  aicina Komisiju regulāri iesniegt ziņojumus Parlamentam par regulas īstenošanu un izpildi, cita starpā norādot pārkāpumu sadalījumu pa dalībvalstīm, sugām un pārkāpumu veidiem salīdzinājumā ar dzīvo dzīvnieku pārvadāšanas apjomu katrā dalībvalstī;

17.  atzinīgi vērtē gadījumus, kad valdības, zinātnieki, uzņēmumi, nozares pārstāvji un valstu kompetentās iestādes ir kopā strādājuši, lai noteiktu paraugpraksi nolūkā panākt atbilstību tiesību aktu prasībām, kā, piemēram, noticis, izveidojot dzīvnieku pārvadāšanas rokasgrāmatām veltīto tīmekļa vietni; aicina Komisiju izplatīt un veicināt dalībvalstīm domāto paraugpraksi lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanā un atbalstīt ES dzīvnieku labturības platformu, veicinot pastiprinātu dialogu un paraugprakses apmaiņu starp visiem dalībniekiem; aicina Komisiju izstrādāt jaunu dzīvnieku labturības stratēģiju 2020.–2040. gadam un atbalstīt inovāciju dzīvnieku pārvadāšanā;

18.  aicina Komisiju turpināt sadarbību ar OIE, EFSA un dalībvalstīm, lai atbalstītu Regulas Nr. 1/2005 īstenošanu un pareizu izpildi nolūkā veicināt pastiprinātu dialogu par jautājumiem saistībā ar dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, īpašu uzmanību pievēršot:

   ES noteikumu par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā labākai piemērošanai, apmainoties ar informāciju un paraugpraksi un tieši iesaistot ieinteresētās personas;
   transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadājumu uzņēmumiem paredzētu apmācības pasākumu atbalstam;
   visās ES valodās tulkotu dzīvnieku pārvadāšanas rokasgrāmatu un faktu lapu labākai izplatīšanai;
   saistību izstrādei un attiecīgai rīcībai saistībā ar uzņēmumu brīvprātīgu apņemšanos turpināt uzlabot dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā;
   plašākai informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm un lielākai paraugprakses izmantošanai, lai samazinātu pārvadāšanas uzņēmumu un transportlīdzekļu vadītāju izdarīto pārkāpumu skaitu;

19.  aicina Komisiju izvērtēt regulas saderību ar Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu(10), attiecībā uz braukšanas laiku un transportlīdzekļu vadītāju atpūtas laiku;

20.  uzsver, ka ir svarīgi nošķirt dzīvnieku pārvadāšanas uzņēmumu atbildību no lauksaimnieku atbildības, jo atbildība par dzīvnieku pārvadāšanas radītajām problēmām būtu jāuzņemas uzņēmumiem, nevis lauksaimniekiem; atgādina, ka lauksaimnieki ir visvairāk ieinteresēti dzīvnieku labturībā emocionālu iemeslu un pieķeršanās dēļ, kā arī ekonomisku apsvērumu dēļ;

21.  atgādina, ka Komisija kā Līgumu izpildes uzraudzītāja ir atbildīga par ES tiesību aktu pareizas piemērošanas uzraudzību; aicina Eiropas Ombudu izmeklēt, vai Komisija nav sistemātiski nenodrošinājusi atbilstību pašreizējai regulai un vai Komisijai līdz ar to nebūtu jāuzņemas atbildība par administratīvajām kļūmēm;

22.  pauž nožēlu par Priekšsēdētāju konferences lēmumu neierosināt Parlamenta izmeklēšanas komitejas izveidi jautājumos par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā ES teritorijā un ārpus tās, neraugoties uz to, ka liels skaits pie dažādām politiskajām grupām piederošu EP deputātu izrādīja atbalstu; tādēļ iesaka Parlamentam nākamā parlamentārā sasaukuma sākumā izveidot izmeklēšanas komiteju jautājumos par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā ES teritorijā un ārpus tās, lai pienācīgi izmeklētu un uzraudzītu iespējamus pārkāpumus vai administratīvas kļūmes attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā piemērošanu;

Datu vākšana, pārbaudes un uzraudzība

23.  pauž nožēlu par grūtībām veikt saskaņotu analīzi par regulas īstenošanu, kuras rada dalībvalstu atšķirīgās pieejas datu vākšanai; aicina Komisiju noteikt kopīgus minimālos standartus izsekošanas sistēmām, kuri būtu jāattiecina uz visiem pārvadājumiem, lai varētu labāk saskaņot datu vākšanu un uzraudzīto kritēriju izvērtēšanu; aicina dalībvalstis pastiprināt centienus sniegt Komisijai saskaņotus, visaptverošus un pilnīgus datus par pārvadājumu pārbaudēm un pārkāpumu līmeni; aicina dalībvalstis īstenot vairāk nepaziņotu kontroļu un izstrādāt un piemērot uz risku balstītu stratēģiju, lai pārbaudes darbības mērķtiecīgi attiecinātu uz augsta riska pārvadāšanas veidiem, tādējādi maksimāli palielinot pārbaužu veikšanai atvēlēto ierobežoto resursu efektivitāti;

24.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas 2018. gada īpašo ziņojumu par dzīvnieku labturību Eiropas Savienībā Komisija ir atzinusi, ka dalībvalstu paziņotie dati nav pietiekami pilnīgi, konsekventi, uzticami vai sīki, lai varētu izdarīt secinājumus par atbilstību ES līmenī;

25.  uzsver, ka pārbaudes ir jāveic vienādi visā Savienībā un atbilstīgā samērā ar katrā dalībvalstī ik gadu pārvadāto dzīvnieku īpatsvaru, lai garantētu un uzturētu iekšējā tirgus pareizu darbību un nepieļautu konkurences kropļošanu Eiropas Savienībā; turklāt aicina Komisiju palielināt nepaziņotu pārbaužu uz vietas skaitu, kuras veic Pārtikas un veterinārais birojs (PVB) un kurās galvenā uzmanība ir pievērsta dzīvnieku labturībai un pārvadāšanai; uzskata, ka atšķirīgās datu apkopošanas metodes un kontroles mehānismi apgrūtina iespēju precīzi novērtēt atbilstības ievērošanu atsevišķās dalībvalstīs; tādēļ aicina Komisiju pieņemt saskaņotāku ziņošanas struktūru un veikt to datu papildu analīzi, kuri iegūti no PVB pārbaudes ziņojumiem un no dalībvalstu rezultātiem saistībā ar to daudzgadu valsts kontroles plāniem; atzīst, ka DG SANTE revīzijas ir nozīmīgs informācijas avots Komisijai, lai izvērtētu šīs regulas īstenošanu; aicina Komisiju saskaņā ar Revīzijas palātas ieteikumu katru gadu veikt vismaz septiņus nepaziņotus apmeklējumus;

26.  aicina Komisiju sniegt norādījumus dalībvalstīm par to, kā tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmu (TRACES) var izmantot, lai atbalstītu riska analīzes sagatavošanu pārbaudēm attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu, kā to savā 2018. gada īpašajā ziņojumā ir ieteikusi Revīzijas palāta, kas norāda, ka par pārvadāšanas pārbaudēm atbildīgās dalībvalstu iestādes reti izmantoja TRACES informāciju, lai nodrošinātu pārbaužu mērķtiecību; prasa izveidot efektīvāku un pārredzamāku uzraudzības sistēmu, cita starpā nodrošinot publisku piekļuvi TRACES apkopotajai informācijai; turklāt prasa palielināt PVB veikto ikgadējo pārbaužu skaitu;

27.  aicina dalībvalstis pastiprināt kontroli visā ražošanas ķēdē un jo īpaši veikt efektīvas un sistemātiskas nosūtāmo dzīvnieku pārbaudes pirms to iekraušanas, lai apturētu praksi, ar ko tiek pārkāpta regula un pasliktināti apstākļi dzīvnieku pārvadāšanā pa sauszemi vai jūru, piemēram, ļaujot pārpildītiem transportlīdzekļiem vai pārvadāšanai nepiemērotiem dzīvniekiem turpināt garo ceļu vai ļaujot turpināt izmantot kontrolpunktus ar neatbilstīgu aprīkojumu pārvadāto dzīvnieku atpūtai, barošanai un dzirdināšanai;

28.  pauž bažas par zemo pārbaužu līmeni dažās dalībvalstīs un par to, ka paziņoto pārkāpumu līmenis ir zems vai par tādiem nav ziņots vispār; apšauba pārbaužu sistēmu un ziņojumu precizitāti; aicina tās dalībvalstis, kuras pašlaik veic tikai dažas pārbaudes vai neveic tās vispār, veikt pietiekamu skaitu pārbaužu un iesniegt Komisijai visaptverošus ziņojumus par pārbaudēm;

29.  aicina dalībvalstis attiecībā uz dzīvnieku iekraušanu transportlīdzekļos pārbaudīt arī ES teritorijā veiktos pārvadājumus, lai kontrolētu, vai tiek ievērotas Regulas Nr. 1/2005 prasības;

30.  piekrīt Komisijai, ka tas, ja kompetentās iestādes iekraušanas posmā pārbauda visus sūtījumus, kuru galamērķis ir valstis ārpus ES, atbilst labai praksei(11); uzskata, ka iekraušanas posmā būtu jāpārbauda arī daļa no ES iekšienē veiktajiem sūtījumiem atbilstīgi pārkāpumu skaitam, par kuriem ziņojušas NVO un PVB inspekcijas; uzskata, ka kompetentajām iestādēm iekraušanas posmā būtu jāpārbauda, vai ir ievērotas regulas prasības attiecībā uz grīdas platību un telpas augstumu, vai pienācīgi darbojas ventilācijas un ūdens sistēmas, kā arī dzirdināšanas ierīces un vai tās ir piemērotas pārvadātajai sugai, vai netiek iekrauti pārvadāšanai nepiemēroti dzīvnieki un vai ir iekrauts pietiekams daudzums barības un pakaišu;

31.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka ir ierīkots pietiekams skaits pieejamu, tīru un funkcionējošu dzirdināšanas ierīču, ievērojot katras dzīvnieku sugas vajadzības, ka ūdens tvertne ir uzpildīta un ka pietiekamā daudzumā ir svaigi pakaiši;

32.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka kompetentās iestādes pārbauda, vai pārvadājumu žurnālos iekļautā informācija ir reālistiska, tādējādi ievērojot regulas 14. panta 1. punktu;

33.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadāšanas transportlīdzekļi atbilst regulas I pielikuma VII nodaļā noteiktajām minimālās platības prasībām un ka augstas temperatūras apstākļos dzīvniekiem ir atvēlēta attiecīgi lielāka platība;

34.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka transportlīdzekļu iekšējās telpas augstums atbilst minimālajiem standartiem un ka starp starpsienām un transportlīdzekļa grīdu nav spraugu;

35.  atzīst, ka dzīvnieku pārvadāšanā ES teritorijā ir panākts zināms progress, bet pauž bažas par vairākiem ziņojumiem par nepiemērotu transportlīdzekļu izmantošanu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai gan pa sauszemi, gan pa jūru, un prasa pastiprināt šādas prakses uzraudzību un attiecīgu sankciju piemērošanu; atzīst, ka regulas 20. un 21. pantā noteiktās prasības attiecībā uz lauksaimniecības dzīvnieku kuģu transportu bieži netiek ņemtas vērā; aicina dalībvalstis neatļaut tādu transportlīdzekļu un lauksaimniecības dzīvnieku kuģu izmantošanu, kuri neatbilst regulas noteikumiem, un neatbilstības gadījumā anulēt jau izsniegtās atļaujas; aicina dalībvalstis būt stingrākām gan transportlīdzekļu sertifikācijas un apstiprināšanas procedūrās, gan piešķirot kvalifikācijas sertifikātus transportlīdzekļu vadītājiem;

36.  tādēļ aicina izstrādāt saskaņotus un saistošus standartus atļauju piešķiršanai transportlīdzekļiem un kuģiem, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanai, kuri būtu jāizdod centrālai ES iestādei; uzskata, ka minētajai iestādei būtu pienākums noteikt to, vai transportlīdzekļi ir piemēroti dzīvnieku pārvadāšanai, ņemot vērā transportlīdzekļu stāvokli un aprīkojumu (piemēram, vai tajos ir atbilstīga satelītnavigācijas sistēma);

37.  aicina nozares dalībniekus sniegt rūpīgu apmācību transportlīdzekļu vadītājiem un pavadoņiem saskaņā ar regulas IV pielikumu, lai nodrošinātu, ka dzīvnieki tiek pareizi aprūpēti;

38.  atzīst, ka dažu dalībvalstu kuģi un ostas atbilst vajadzīgajiem standartiem, taču uzsver, ka pārvadājumos pa jūru lielākoties tomēr ir slikti apstākļi, jo īpaši saistībā ar iekraušanu un izkraušanu; aicina dalībvalstis būt stingrākām kuģu sertifikācijas un apstiprināšanas procedūrās, uzlabot pirms iekraušanas veiktās lauksaimniecības dzīvnieku kuģu un dzīvnieku piemērotības pārvadāšanai pārbaudes un pienācīgi inspicēt iekraušanas darbības saskaņā ar regulu; aicina dalībvalstis iesniegt Komisijai detalizētus pārbaužu aprīkojuma plānus; aicina Komisiju sagatavot, atjaunināt un izplatīt sarakstu ar ostām, kurās ir pienācīgs aprīkojums dzīvnieku pārbaudēm; turklāt aicina kompetentās iestādes neapstiprināt pārvadājumu žurnālus, kuros plānots izmantot ostas bez šāda aprīkojuma; aicina dalībvalstis pielāgot savas ostas un nodrošināt pienācīgu tehnisko apkopi kuģiem, lai uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus dzīvnieku pārvadājumos pa jūru;

39.  aicina Komisiju apstiprināt inovatīvas alternatīvas eksporta pārbaudēm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429(12) 133. panta 2. punktu, piemēram, platformu pārbaudes, kas ir dzīvnieku labturības uzlabojums, jo tajās ir mazāks turēšanas blīvums un dzīvnieki nav jāizkrauj un tādējādi tiek samazināts gaidīšanas laiks;

40.  norāda, ka prasībai par dzīvnieku veselības stāvokļa sertifikātiem pārvadāšanai uz citām dalībvalstīm ir negatīva ietekme, mudinot izvēlēties iekšzemes galamērķus tuvākā iespējamā galamērķa vietā; aicina Komisiju izmantot savas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) 2016/429 144. panta 1. punktu, lai pieņemtu deleģēto aktu, kas paredzētu atkāpi attiecībā uz pārvadājumiem ar zemu slimību izplatīšanas risku;

Pārvadājumu laiks

41.  uzstāj, ka visu pārvadāto dzīvnieku pārvadājuma laikam nebūtu jāpārsniedz nepieciešamais, ņemot vērā ģeogrāfiskās atšķirības dalībvalstu līmenī un saskaņā ar regulas 5. apsvērumu, kurā norādīts, ka “dzīvnieku (..) labturības dēļ tāla pārvadāšana būtu cik vien iespējams jāierobežo”, un 18. apsvērumu, kurā norādīts, ka “tālāki pārvadājumi var nodarīt lielāku kaitējumu dzīvnieku labturībai nekā tuvi”;

42.  uzstāj, ka attiecībā uz dzīvnieku pārvadājuma laiku, iekļaujot iekraušanas un izkraušanas laiku, ir jāņem vērā konkrētai sugai paredzētie veterinārie ieteikumi neatkarīgi no tā, vai pārvadājums notiek pa sauszemi, jūru vai gaisu;

43.  pauž nožēlu par regulas pārkāpumiem saistībā ar to, ka nav piemēroti īpaši noteikumi attiecībā uz neatšķirtiem dzīvniekiem, piemēram, teļiem, jēriem, kazlēniem, kumeļiem un sivēniem, kas joprojām pārtiek no piena, vai šādi noteikumi nav piemēroti pareizi, un prasa ieviest detalizētākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo dzīvnieku labturība ir pilnībā aizsargāta transportēšanas laikā;

44.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka neatšķirti dzīvnieki tiek izkrauti uz vismaz vienu stundu, lai viņi varētu saņemt elektrolītus vai piena aizvietotājus, un ka viņu kopējais pārvadāšanas laiks nepārsniedz astoņas stundas;

45.  aicina Komisiju sniegt neatšķirtu dzīvnieku definīciju katrai sugai atsevišķi un ierobežot neatšķirtu dzīvnieku pārvadājumus, gan nosakot maksimālo attālumu — 50 km, gan maksimālo ilgumu — 1,5 stundas, ņemot vērā grūtības nodrošināt šo dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā;

46.  norāda, ka pārvadājuma plānošanas dokumentos bieži ir norādīti tikai vietu nosaukumi un nav norādītas precīzas kontrolpunktu, apgādes un savākšanas punktu adreses un tas ievērojami apgrūtina kontroli;

47.  prasa, ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 12. decembra rezolūciju, pēc iespējas samazināt dzīvnieku pārvadājumu laiku un jo īpaši nepieļaut ilgu un ļoti ilgu pārvadājumu laiku, kā arī pārvadājumus ārpus ES robežām, izmantojot citas stratēģijas, piemēram, nodrošinot ekonomiski dzīvotspējīgas un taisnīgi izvietotas vietējas vai pārvietojamas kaušanas ierīces netālu no lauksaimniecības dzīvnieku saimniecībām, veicinot īsas izplatīšanas ķēdes un tiešo pārdošanu, vaislas dzīvnieku pārvadāšanu aizstājot ar spermas vai embriju izmantošanu, kad iespējams, un pārvadājot kautķermeņus un gaļas produktus, kā arī ar normatīvām un nenormatīvām iniciatīvām dalībvalstīs ar mērķi veicināt kaušanu saimniecībā; aicina Komisiju vajadzības gadījumā skaidri definēt konkrētus īsākus pārvadājumu laikus visu dažādo sugu dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai un neatšķirtu dzīvnieku pārvadāšanai;

48.  norāda, ka dažādās prasības, kā arī mainīgie tirgus apstākļi un politiski lēmumi ir padarījuši mazas kautuves ekonomiski nedzīvotspējīgas, tādēļ to kopējais skaits ir sarucis; mudina Komisiju un dalībvalstu vietējās iestādes vajadzības gadījumā atbalstīt un veicināt iespējas kaušanai saimniecībā, ekonomiski dzīvotspējīgas vietējās vai pārvietojamas kaušanas ierīces un gaļas pārstrādes iekārtas dalībvalstīs, lai dzīvnieki tiktu nokauti pēc iespējas tuvāk to audzēšanas vietai, turklāt tas arī palīdzētu saglabāt nodarbinātību lauku apvidos; aicina Padomi un Komisiju izstrādāt stratēģiju virzībai uz reģionālāku lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas modeli, saskaņā ar kuru dzīvnieki piedzimtu, tiktu nobaroti un nokauti vienā un tajā pašā reģionā, kad vien tas praktiski iespējams, ņemot vērā ģeogrāfiskās atšķirības, nevis tiktu pārvadāti ārkārtīgi lielos attālumos;

49.  mudina Komisiju pārbaudīt, kā lauksaimniekus, kautuves un gaļas pārstrādes nozari varētu motivēt kaut dzīvniekus tuvākajā kaušanas vietā, lai novērstu ilgus dzīvnieku pārvadājuma laikus un samazinātu emisijas; aicina Komisiju veicināt inovatīvus risinājumus šajā jomā, piemēram, pārvietojamās kaušanas ierīces, vienlaikus nodrošinot augstus dzīvnieku labturības standartus;

50.  uzskata, ka noteiktos gadījumos nebūtu iespējams samazināt atļautos pārvadājumu laikus, kas pašlaik noteikti regulas 1. pielikuma V nodaļā, un ka tādēļ būtu jārod risinājumi gadījumos, kad ģeogrāfisko apstākļu un lauku apvidu izolētības dēļ ir jāveic dzīvu dzīvnieku pārvadāšana pa sauszemi un/vai jūru turpmākas ražošanas vai kaušanas nolūkā;

51.  aicina dalībvalstis attiecīgā gadījumā, ja dzīvnieks ir atzīts par nepiemērotu pārvadāšanai un ja pirmās palīdzības pasākumi ir izrādījušies neefektīvi, atļaut ārkārtas kaušanu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un nobarošanas saimniecībās, lai novērstu liekas dzīvnieka ciešanas;

52.  norāda, ka dzīvnieka sociālā un saimnieciskā vērtība var ietekmēt tā pārvadāšanas standartu; uzsver, ka zirgkopības nozarē vaislas dzīvnieku pārvadāšanas standarti ir ļoti augsti;

53.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģiju pārejai no dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas uz galvenokārt gaļas un kautķermeņu, un reproduktīvo produktu tirdzniecību, ņemot vērā dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas ietekmi uz vidi, dzīvnieku labturību un veselību; uzskata, ka šādā stratēģijā ir jāņem vērā ekonomiskie faktori, kas ietekmē lēmumu pārvadāt dzīvus dzīvniekus; aicina Komisiju šajā stratēģijā iekļaut pārvadājumus uz trešām valstīm;

54.  aicina dalībvalstis izstrādāt programmas reliģiskai praksei atbilstošai kaušanai kautuvēs, ņemot vērā to, ka liela daļa dzīvo dzīvnieku eksporta ir paredzēta Tuvo Austrumu tirgiem;

55.  atzīst pašreizējo tirgus izkropļojumu, ko izraisa dzīviem dzīvniekiem un gaļai piemērotie atšķirīgie tarifi, kas ir stiprs stimuls dzīvu dzīvnieku tirdzniecībai; mudina Komisiju kopā ar tās tirdzniecības partneriem pārskatīt šo izkropļojumu, lai samazinātu dzīvu dzīvnieku tirdzniecību un vajadzības gadījumā aizstāt to ar gaļas tirdzniecību;

56.  atgādina, ka saskaņā ar šo regulu jau tagad ir obligāti nodrošināt atpūtas laiku apstiprinātā kontrolpunktā pēc zirgu dzimtas dzīvnieku un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas mājdzīvnieku pārvadāšanas maksimālā laika, ja pārvadājuma laiks pārsniedz astoņas stundas;

Dzīvnieku labturība

57.  aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt oficiālo veterinārārstu klātbūtni Savienības izbraukšanas punktos, uzdodot viņiem pārbaudīt, vai dzīvnieki ir piemēroti ceļojuma turpināšanai un vai transportlīdzekļi un/vai kuģi atbilst regulas prasībām; jo īpaši norāda, ka regulas 21. pantā ir noteikts, ka veterinārārsti pārbauda transportlīdzekļus pirms izbraukšanas no ES, lai pārliecinātos, ka tie nav pārpildīti, tajos ir pietiekams telpas augstums, ir nodrošināti pakaiši, ir iekrauts pietiekams daudzums barības un ūdens un pareizi darbojas ventilācijas un ūdens padeves iekārtas;

58.  mudina sagatavot ārkārtas rīcības plānus visiem pārvadājumiem, tajos cita starpā paredzot rezerves kravas automašīnas, kā arī pagaidu uzturēšanās vietas, lai pārvadātājs varētu efektīvi reaģēt uz ārkārtas situācijām un samazināt aizkavēšanās vai negadījuma ietekmi uz vaislas vai kaušanas nolūkā pārvadātiem dzīvniekiem, kā tas saskaņā ar šo regulu jau prasīts attiecībā uz tālu pārvadājumu veicējiem;

59.  uzstāj, ka dzīvnieku labturības tiesību aktiem būtu jābalstās uz zinātni un jaunākajām tehnoloģijām; pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz nepārprotamajiem EFSA ieteikumiem un Parlamenta 2012. gada rezolūcijā prasīto, Komisija nav atjauninājusi noteikumus par dzīvnieku pārvadāšanu atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem; tāpēc aicina Komisiju, pamatojoties uz jaunākajām zinātniskajām atziņām un tehnoloģijām, atjaunināt noteikumus par konkrētām vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz tādiem faktoriem kā pietiekama ventilācija un temperatūras un mitruma kontrole visos transportlīdzekļos, izmantojot gaisa kondicionēšanu, piemērotas dzirdināšanas sistēmas un šķidrā barība, jo īpaši neatšķirtiem dzīvniekiem, samazināts turēšanas blīvums un noteikts pietiekams minimālais telpas augstums, kā arī pielāgot transportlīdzekļus katras sugas vajadzībām; uzsver, ka EFSA atzinumā ir secināts, ka dzīvnieku labturību ietekmē arī citi aspekti, ne vien pārvadājuma ilgums, piemēram, pareiza iekraušana un izkraušana, kā arī transportlīdzekļa konstrukcija;

60.  pauž bažas par braucieniem, kuru laikā dzīvnieki tiek dzirdināti ar netīru ūdeni, kas nav derīgs lietošanai uzturā, vai tiem ir liegta piekļuve ūdenim, jo dzirdināšanas ierīces nedarbojas vai ir slikti izvietotas; uzsver, ka transportlīdzekļos, ko izmanto dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai, jānodrošina pietiekams ūdens daudzums pārvadājuma laikā un ka jebkurā gadījumā nodrošinātā ūdens daudzumam ir jāatbilst pārvadāto dzīvnieku konkrētajām vajadzībām un skaitam;

61.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos izstrādāt dzīvnieku labturības rādītājus, kam būtu jāveicina labāki dzīvnieku labturības rezultāti pārvadāšanas laikā; uzskata, ka tai šie rādītāji būtu jāizstrādā nekavējoties, lai tos varētu izmantot papildus pašreizējām tiesību aktu prasībām;

62.  aicina Komisiju nodrošināt, ka jebkāda turpmāka to tiesību aktu pārskatīšana, kuri attiecas uz dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, ir balstīta uz objektīviem un zinātniski pamatotiem rādītājiem, lai novērstu patvaļīgus lēmumus, kam ir nepamatota ekonomiskā ietekme uz lopkopības nozarēm;

63.  uzstāj, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem lauksaimniekiem ir juridisks pienākums nodrošināt, lai viņu pārvadātie dzīvnieki netiktu traumēti, tiem netiktu nodarīts kaitējums vai izraisītas liekas ciešanas;

64.  uzsver, ka pārkāpumi bieži ir saistīti ar dzīvu dzīvnieku pārvadāšanai pa sauszemi lielos attālumos izmantoto transportlīdzekļu ventilācijas sistēmu neatbilstību un ka šādās situācijās dzīvnieki tiek piespiesti uzturēties mazās telpās ar ekstremālu temperatūru, kas būtiski pārsniedz regulā noteikto temperatūras amplitūdu un tolerances robežas;

65.  aicina Komisiju nodrošināt, lai visās dalībvalstīs pirms nokaušanas, ko veic saskaņā ar reliģisku rituālu, dzīvnieki bez izņēmuma tiktu apdullināti;

66.  pauž nožēlu par to, ka dzīvnieku nodalījumos ne vienmēr ir pietiekami daudz vietas, lai nodrošinātu atbilstīgu transportlīdzekļu ventilāciju, un ka dzīvniekiem tiek liegtas dabiskas kustības, bieži piespiežot viņus ilgstoši ieņemt nedabisku stāvokli, tādējādi skaidri pārkāpjot regulas 6. pantā un I pielikuma II nodaļas 1.2. punktā izklāstītos tehniskos noteikumus;

67.  uzskata, ka ir jāparedz, lai uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā izmantotiem kuģiem obligāti atrastos veterinārārsts, ir jāveic uzskaite par brauciena laikā bojā gājušo dzīvnieku skaitu un par to jāziņo, un ir jāsagatavo ārkārtas plāni, lai reaģētu uz visām situācijām jūrā, kurām var būt negatīva ietekme uz pārvadāto dzīvnieku labturību;

68.  norāda, ka lauksaimnieki, pārvadātāji un kompetentās iestādes dalībvalstīs atšķirīgi interpretē un izpilda Regulu (EK) Nr. 1/2005, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai; aicina Komisiju pārskatīt regulu, lai vajadzības gadījumā precizētu pārvadāšanas prasības; mudina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem nodrošināt, lai regula turpmāk tiktu izpildīta un īstenota saskaņoti un vienādi visā Savienībā, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku piemērotību pārvadāšanai;

69.  aicina Komisiju izstrādāt pilnīgu funkcionālu definīciju par to, kas ir dzīvnieku piemērotība pārvadāšanai, un sagatavot praktiskas nostādnes tās novērtēšanai; aicina dalībvalstis nodrošināt izpratnes veidošanas un informēšanas pasākumus, cita starpā pamatīgus, regulārus un obligātus apmācības kursus, izglītojošus pasākumus un sertifikāciju transportlīdzekļu vadītājiem, pārvadātājiem, tirgotājiem, savākšanas centriem, kautuvēm, veterinārārstiem, robežkontroles darbiniekiem un visiem citiem dzīvnieku pārvadāšanā iesaistītajiem nozares dalībniekiem, lai samazinātu ar piemērotību pārvadāšanai saistīto pārkāpumu augsto līmeni; aicina nozares dalībniekus nodrošināt rūpīgu apmācību transportlīdzekļu vadītājiem un pavadoņiem saskaņā ar regulas IV pielikumu;

70.  aicina īstenot stingru uzraudzību, lai nepieļautu slimu, vāju vai pārāk vieglu dzīvnieku, dzīvnieku laktācijas periodā, grūsnu mātīšu un tādu mātīšu pārvadāšanu, kuras neatbilst nepieciešamajam zīdīšanas pārtraukšanas laikam;

71.  uzsver, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2005 jau tagad ir obligāti lielos attālumos pārvadātiem dzīvniekiem nodrošināt ūdeni, barību un atpūtu piemērotos intervālos un atbilstīgi sugai un vecumam; mudina Komisiju īstenot efektīvāku uzraudzību, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis pilnībā un saskaņoti ievēro šīs juridiskās prasības;

72.  uzsver, ka dalībvalstīm ir jānodrošina pienācīgi organizēta dzīvnieku pārvadāšana, ņemot vērā laikapstākļus un pārvadāšanas veidu;

73.  uzsver — ja dzīvniekus nepieciešams izkraut uz 24 stundu atpūtas periodu trešās valstīs, organizatoram jānosaka vieta atpūtai ar aprīkojumu, kas līdzvērtīgs ES kontroles punkta aprīkojumam; aicina kompetentās iestādes regulāri pārbaudīt šo vietu aprīkojumu un neapstiprināt pārvadājumu žurnālus, ja nav apstiprināts, ka ierosinātajā atpūtas vietā ir aprīkojums, kas ir līdzvērtīgs ES aprīkojumam;

74.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pārvadājuma plānojumā ir iekļauts rezervācijas apstiprinājums vietai kontrolpunktā, arī attiecībā uz barību, ūdeni un svaigiem pakaišiem; aicina Komisiju noteikt prasības attiecībā uz atpūtas vietu atrašanos un aprīkojumu;

75.  atzīst, ka mazākam turēšanas blīvumam un pārvadājumu pārtraukšanai nolūkā ļaut dzīvniekiem atpūsties ir negatīva ekonomiskā ietekme uz pārvadātājiem, un tas var ietekmēt pārvadāto dzīvnieku pienācīgu aprūpi; aicina Komisiju veicināt stimulus dzīvnieku pienācīgai aprūpei;

76.  aicina dalībvalstis nodrošināt uzlabojumus attiecībā uz lauku saimniecībās veikto uzskaiti par grūsnības periodiem;

77.  aicina Komisiju, pamatojoties uz zinātnes atzinumiem, izstrādāt pamatnostādnes par ūdens nodrošināšanu sprostos pārvadātiem dzīvniekiem un par cāļu pārvadāšanas nosacījumiem, kas veicina augstu labturības līmeni;

78.  atgādina, ka dalībvalstīm ir jārod dzīvnieku labturības prasībām atbilstoši risinājumi attiecībā uz dzīvniekiem to mūža un ražošanas cikla beigās;

Ekonomiskā palīdzība

79.  prasa plašāk izmantot lauku attīstības pasākumu “dzīvnieku labturības maksājumi”, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013(13) 33. pantā un ar ko tiek atbalstīti augsti dzīvnieku labturības standarti, kuri pārsniedz attiecīgos obligātos standartus;

80.  prasa gaidāmajā KLP reformā saglabāt un pastiprināt saikni starp KLP maksājumiem un uzlabotiem dzīvnieku labturības apstākļiem, kas pilnībā atbilst Regulā (EK) Nr. 1/2005 noteiktajiem standartiem vai tos pārsniedz;

81.  mudina atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir panākt kautuvju līdzsvarotu izvietojumu dalībvalstīs, nodrošinot, ka tiek ņemts vērā lauksaimniecības dzīvnieku skaits konkrētā reģionā;

Trešās valstis

82.  pauž bažas par pastāvīgiem ziņojumiem par dzīvnieku pārvadāšanas un labturības problēmām noteiktās trešās valstīs; norāda, ka kaušana noteiktās trešās valstīs, uz kurām ES nosūta dzīvniekus, ir saistīta ar ārkārtīgi lielām un ilgstošām ciešanām un regulāri pārkāpj OIE noteiktos starptautiskos standartus par labturību kaušanas laikā; atzīst, ka trešās valstīs bieži ir pieprasījums pēc dzīviem dzīvniekiem, tomēr aicina Komisiju un dalībvalstis, kad iespējams, veicināt pāreju uz gaļas vai kautķermeņu, nevis dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu uz trešām valstīm, kā arī spermas vai embriju, nevis vaislas dzīvnieku pārvadāšanu;

83.  stingri kritizē Komisijas sagatavoto statistiku par atbilstību regulai attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadājumiem uz valstīm ārpus ES un uzsver, ka tā ir sagatavota bez jebkādas sistemātiskas dzīvnieku pārvadāšanai izmantoto transportlīdzekļu pārbaudes;

84.  prasa, lai Komisija tās divpusējās tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm pieprasītu atbilstību ES dzīvnieku labturības standartiem un Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā iestātos par šajā jomā pieņemto Savienības noteikumu internacionalizāciju;

85.  pauž nožēlu par to, ka noteiktu trešo valstu piemērotie standarti nav tik augsti kā ES standarti; aicina Komisiju pastiprināt pašreizējās prasības Savienības tirdzniecības partneriem, jo īpaši attiecībā uz dzīvnieku tirdzniecību un pārvadāšanu, lai tās būtu vismaz tikpat stingras kā ES standarti; aicina dalībvalstis, kas eksportē uz trešām valstīm, sadarboties ar vietējām iestādēm, lai uzlabotu dzīvnieku labturības standartus;

86.  prasa nodrošināt konsekventu un pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada spriedumam lietā C-424/13, kurā Tiesa lēma, ka pārvadātājam, lai tas saņemtu atļauju sākt tādus dzīvnieku pārvadājumus, kas ietver ilgu braucienu, kurš sākas ES teritorijā un turpinās ārpus tās, ir jāiesniedz atbilstības ziņā reālistisks pārvadājuma žurnāls, īpašu uzmanību pievēršot temperatūras prognozēm; aicina kompetentās iestādes neapstiprināt pārvadājumu žurnālus, ja — saskaņā ar Tiesas nolēmumu — dzīvnieki ir jāizkrauj uz 24 stundu atpūtas laiku valstī, kas ir ārpus ES, ja vien organizētājs šādai atpūtai nav noteicis vietu, kura nodrošina aprīkojumu, kas ir līdzvērtīgs kontrolpunkta aprīkojumam; šajā saistībā arī atgādina, ka vienīgais pastāvošais saraksts ar dzīvnieku novietnēm trešo valstu maršrutos ir izveidots 2009. gadā un tajā bieži nav norādītas precīzas adreses, tādējādi ievērojami vairāk apgrūtinot saskaņā ar ES tiesību aktiem nepieciešamās pārbaudes; aicina oficiālos veterinārārstus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2005 prasībām izbraukšanas punktos pārbaudīt, vai ir izpildīti regulas noteikumi, pirms transportlīdzekļi atstāj ES;

87.  šajā saistībā arī atgādina par Komisijas priekšlikumu direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (trauksmes cēlēji) (COM(2018)0218), jo īpaši saistībā ar veterinārajām pārbaudēm;

88.  pauž nožēlu par bieži ilgajiem aizkavējumiem pie robežām un ostās un vērš uzmanību uz to, ka tie dzīvniekiem izraisa aizvien lielākas sāpes un stresu; aicina tās dalībvalstis, kas robežojas ar trešām valstīm, nodrošināt atpūtas zonas, kur dzīvniekus var izkraut, pabarot, padzirdināt un nodrošināt to atpūtu un veterināro aprūpi, lai pārvadājumu žurnālus varētu pareizi aizpildīt, un muitas punktos atvērt īpašas ātrās joslas pārvadātajiem dzīvniekiem, lai, nemazinot pie robežas veiktās sanitārās un muitas kontroles kvalitāti, samazinātu gaidīšanas laiku; turklāt aicina dalībvalstis labāk sadarboties lauksaimniecības dzīvnieku pārvadājumu plānošanā, lai nepieļautu pārāk liela skaita dzīvnieku ierašanos uz robežkontroli vienā un tajā pašā laikā;

89.  aicina Komisiju pastiprināt sadarbību un saziņu starp visu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm, arī attiecībā uz turpmāku savstarpēju palīdzību un paātrinātu informācijas apmaiņu, lai samazinātu dzīvnieku labturības un dzīvnieku slimību problēmas, kas saistītas ar sliktu pārvaldību, nodrošinot, ka eksportētāji pilnībā izpilda visas administratīvās prasības; aicina Komisiju veicināt dzīvnieku labturību starptautiskā līmenī un īstenot iniciatīvas ar mērķi palielināt izpratni valstīs ārpus ES;

90.  aicina Komisiju izdarīt spiedienu uz tranzītvalstīm, kas piemēro birokrātiskus apgrūtinājumus un drošības šķēršļus, kuri nevajadzīgi kavē dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu;

91.  aicina dalībvalstis un Komisiju pievērst īpašu uzmanību dzīvnieku labturības pārkāpumiem pārvadājumos pa ūdensceļiem un jūru uz trešām valstīm un izvērtēt iespējamos tiesību aktu pārkāpumus, piemēram, attiecībā uz aizliegto praksi izmest mirušus dzīvniekus no kuģiem Vidusjūrā (bieži nogriežot krotālijas), tādēļ ka galamērķa ostā bieži nav iespējama likvidēšana;

92.  uzsver Padomes Lēmumu 2004/544/EK parakstīt Eiropas Konvenciju par dzīvnieku aizsardzību starptautiskās pārvadāšanas laikā(14), saskaņā ar kuru pārvadājums var notikt vai nu starp divām dalībvalstīm, šķērsojot trešās valsts teritoriju, vai starp dalībvalsti un trešo valsti, vai arī tieši starp divām dalībvalstīm;

93.  uzsver — ja vien dzīvnieku pārvadāšanas standarti trešās valstīs nav saskaņoti ar ES standartiem un to piemērošana nav pietiekama, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību regulai, uz dzīvu dzīvnieku pārvadājumiem uz trešām valstīm būtu jāattiecina divpusējie nolīgumi, lai mazinātu šīs atšķirības, un gadījumā, ja tas netiek panākts, šādi pārvadājumi būtu jāaizliedz;

94.  atgādina dalībvalstīm, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru(15) tās var ieviest stingrākus valsts noteikumus dzīvnieku aizsardzībai pārvadāšanas laikā, ja vien šie noteikumi atbilst Regulas (EK) Nr. 1/2005 galvenajam mērķim;

95.  aicina Komisiju veicināt paraugprakses apmaiņu un regulatīvo prasību saskaņošanas pasākumus ar trešām valstīm attiecībā uz dzīvu dzīvnieku pārvadāšanu;

o
o   o

96.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.
(2) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/621853/EPRS_STU(2018)621853_EN.pdf
(3) OV C 434, 23.12.2015., 59. lpp.
(4) EFSA oficiālais biļetens, 2011:9(1):1966.
(5) OV C 251 E, 31.8.2013., 116. lpp.
(6) Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 23. aprīļa spriedums, Zuchtvieh-Export/ Stadt Kempten, C-424/13, ECLI:ES:C:2015:259.
(7) Eiropas Revīzijas palātas 2018. gada 14. novembra īpašais ziņojums Nr. 31/2018 “Dzīvnieku labturība Eiropas Savienībā: mazinot neatbilstību starp vērienīgajiem mērķiem un praktisko īstenošanu”.
(8) https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/1966
(9) OV 121, 29.7.1964., 1977. lpp.
(10) OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.
(11) “Galīgais ziņojums par revīziju, kas veikta Nīderlandē no 2017. gada 20. februāra līdz 24. februārim, lai novērtētu dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā uz trešām valstīm”, Eiropas Komisija, Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts, 2017.
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”).
(13) OV L 347, 20.12.2013., 347. lpp.
(14) OV L 241, 13.7.2004., 21. lpp.
(15) Tiesas (pirmā palāta) 2004. gada 14. oktobra spriedums, lieta C-113/02 Eiropas Kopienu Komisija/ Nīderlandes Karaliste un Tiesas (trešā palāta) 2008. gada 8. maija spriedums, lieta C-491/06 Danske Svineproducenter.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 15. februārisJuridisks paziņojums