Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2015/0302M(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0058/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0058/2019

Debates :

PV 12/03/2019 - 21
CRE 12/03/2019 - 21

Balsojumi :

PV 13/03/2019 - 11.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0170

Pieņemtie teksti
PDF 211kWORD 67k
Trešdiena, 2019. gada 13. marts - Strasbūra
ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību (rezolūcija)
P8_TA(2019)0170A8-0058/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses (15093/2016 – C8-0107/2018 – 2015/0302M(NLE))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15093/2016),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses(1), ko 2017. gada 18. februāri parakstīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini,

–  ņemot vērā Parlamenta piekrišanas pieprasījumu, ko Padome 2018. gada 6. februārī iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207., 209. pantu, 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta otro daļu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0107/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam(2),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīguma par partnerību un attīstību (CAPD) daļu pagaidu piemērošanu saskaņā ar ES ekskluzīvo kompetenci, sākot no 2017. gada 1. decembra,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par partnerības un sadarbības nolīgumu ar Afganistānu(3),

–  ņemot vērā iepriekšējās ar Afganistānu saistītās rezolūcijas, jo īpaši 2010. gada 16. decembra rezolūciju par jaunu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu(4), 2011. gada 15. decembra rezolūciju par Afganistānai sniegtās ES finansiālās palīdzības budžeta kontroli(5), 2014. gada 12. marta rezolūciju par Pakistānas reģionālo lomu un politiskajām attiecībām ar ES(6), 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par nāvessodu(7), 2015. gada 26. novembra rezolūciju par Afganistānu, jo īpaši par slepkavībām Zabulas provincē(8), 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par uzbrukumiem slimnīcām un skolām kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem(9), 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšanu — ES ārējo darbību loma(10), 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Indiju(11), 2017. gada 14. decembra rezolūciju par stāvokli Afganistānā(12),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. novembra un 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Afganistānu,

–  ņemot vērā PV/AP un Komisijas 2017. gada 24. jūlija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par elementiem ES stratēģijai attiecībā uz Afganistānu (JOIN(2017)0031),

–  ņemot vērā Savienības Attīstības sadarbības instrumenta 2014.–2020. gadam daudzgadu indikatīvo Afganistānai paredzēto programmu,

–  ņemot vērā ES ceļvedi attiecību veidošanai ar pilsonisko sabiedrību Afganistānā 2018.–2020. gadā,

—  ņemot vērā Eiropas Savienības Policijas misijas Afganistānā (EUPOL Afghanistan) izbeigšanu 2016. gadā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2018. gada 10. septembra ziņojumu par stāvokli Afganistānā un tā ietekmi uz starptautisko mieru un drošību,

—  ņemot vērā ES un Afganistānas turpmāko kopējo virzību migrācijas jautājumos, ko parakstīja 2016. gada 2. oktobrī,

—  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2344 (2017) un Rezolūciju 2344(2017) un ANO palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) pilnvaras,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par iekšzemē pārvietotu personu cilvēktiesībām 2017. gada 12. aprīļa ziņojumu par viņa misiju Afganistānā,

–  ņemot vērā SKT galvenā prokurora Fatou Bensouda 2017. gada 3. novembra pieprasījumu sākt izmeklēt kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kas Afganistānā varētu būt izdarīti pēc 2003. gada 1. maija,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Ministru konferenci par Afganistānu, kas 2018. gada 27.–28. novembrī notika Ženēvā,

—  ņemot vērā Briseles 2016. gada 5. oktobra Starptautiskās konferences par Afganistānu, kuru kopīgi vadīja Eiropas Savienība, rezultātus, kā arī savstarpējās saistības, kas pieņemtas starptautiskajās konferencēs par Afganistānu, kas notika 2011. gada 5. decembrī Bonnā, 2012. gada 8. jūlijā Tokijā un 2014. gada 4. decembrī Londonā,

–  ņemot vērā 2018. gada 26.–27. marta Taškentas konferenci par Afganistānu,

—  ņemot vērā 2011. gada 2. novembrī Stambulā uzsākto procesu „Āzijas sirds”,

—  ņemot vērā 2002. gada 22. decembra Kabulas deklarāciju par labām kaimiņattiecībām,

–  ņemot vērā NATO vadīto un ANO pilnvaroto Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) (2003–2014) un NATO augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika Briselē 2017. gada 24.–25. maijā, secinājumus attiecībā uz apmācības, konsultatīvo un atbalsta misijas „Resolute Support” turpināšanu (no 2014. gada līdz šim laikam),

–  ņemot vērā Afganistānas humānās palīdzības reaģēšanas plānu 2018.–2021. gadam,

–  ņemot vērā pašattīstības principu, kas noteikts savstarpējās pārskatatbildības sistēmā, par kuru vienojās Briseles konferencē par Afganistānu 2016. gada 4.–5. oktobrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, Attīstības komitejas atzinumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0058/2019),

A.  tā kā 2011. gada 10. novembrī Padome pieņēma lēmumu, ar ko Komisiju pilnvaro risināt sarunas par CAPD starp Eiropas Savienību un Afganistānas Islāma Republiku(13); tā kā CAPD jau provizoriski un daļēji piemēro kopš 2017. gada 1. decembra, vēl pirms Eiropas Parlaments bija devis savu piekrišanu;

B.  tā kā 2016. gada 13. janvārī AP/PV un Komisija iepazīstināja Padomi ar kopīgo priekšlikumu Padomes lēmumiem par CAPD parakstīšanu un noslēgšanu, kas būtu vienošanās starp Eiropas Savienību un Afganistānu („tikai ES”);

C.  tā kā, vienojoties par CAPD būtību, dalībvalstis norādīja, ka dotu priekšroku „jauktam” nolīgumam ar provizorisku piemērošanu, tāpēc aicināja Komisiju un AP/PV attiecīgi pārskatīt priekšlikumus, ņemot vērā jauktu un provizorisku piemērošanu;

D.  tā kā CAPD tika parakstīts 2017. gada 18. februārī;

E.  tā kā CAPD veidos pamatu, uz kura nākamajos 10 gados balstīties ES un Afganistānas attiecības, un to varētu automātiski pagarināt uz vēl 5 gadu laikposmiem;

F.  tā kā sarunu laikā Parlaments ir saņēmis daļēju, bet ne pilnīgu informāciju; tā kā Parlaments Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) paredzētās Padomes sarunu norādes saņēma tikai 2018. gada 16. martā, nevis 2011. gada novembrī, kad Parlaments tika informēts par lēmumu sākt sarunas;

G.  tā kā šā tiesiskā regulējuma pamatā ir pašreizējā ES stratēģija attiecībā uz Afganistānu, kā arī ES plašā ārējā finansējuma palīdzība;

H.  tā kā CAPD būs pirmās līgumattiecības starp ES un Afganistānu, apstiprinot ES apņemšanos attiecībā uz Afganistānas turpmāko attīstību „transformācijas desmitgades” (2014–2024) laikā, stiprinot vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites starp abām pusēm;

I.  tā kā CAPD ir atspoguļoti tie principi un nosacījumi, uz kuriem balstīsies ES un Afganistānas turpmākā partnerība (I un II sadaļa), tostarp tajā iekļautas svarīgāko elementu klauzulas par cilvēktiesībām un masu iznīcināšanas ieroču (MII) neizplatīšanu; tā kā CAPD nodrošina iespēju sadarboties daudzās dažādās jomās, tostarp attīstības jomā (III sadaļa), tirdzniecības un investīciju jomā (IV sadaļa), tieslietu un tiesiskuma jomā (V sadaļa), tostarp cīņā pret organizēto noziedzību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un narkotiku apkarošanā, un nodrošina iespēju sadarboties migrācijas jomā, attiecībā uz iespējamu turpmāku atpakaļuzņemšanas nolīgumu un nozaru sadarbību (VI sadaļa);

J.  tā kā CAPD turklāt nodrošinās iespēju ES un Afganistānai kopīgi risināt pasaules līmeņa problēmas, piemēram, jautājumu par kodoldrošību, ieroču neizplatīšanu un klimata pārmaiņām;

K.  tā kā Afganistāna pašlaik ir izšķirošā situācijā, proti, ja netiks veikti turpmāki centieni, tad visi centieni, progress un līdz šim upurētais, lai panāktu Afganistānas attīstību, var tikt zaudēti;

L.  tā kā drošības situācijas pasliktināšanos vēl vairāk sekmēja jaunie ar Da'esh saistītās grupas, kas pazīstama kā Islāma valsts Horāsanas provinces (IS–KP) grupa, radītie teroristiskie draudi; tā kā kopš 2018. gada maija Afganistānas valdība kontrolē 56 % Afganistānas apgabalu, 56 % teritorijas, kurā dzīvo 65 % iedzīvotāju, savukārt par 32 % apgabalu notiek strīdi, bet 12 % kontrolē nemiernieki(14) (15);

M.  tā kā kopš 2002. gada Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir bijušas lielākās starptautiskās līdzekļu devējas Afganistānai un tās iedzīvotājiem, piešķirot vairāk nekā 3,66 miljardus EUR attīstībai un humānajai palīdzībai; tā kā saskaņā ar Afganistānas daudzgadu indikatīvo programmu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam tiek piešķirts jauns attīstības fonds 1,4 miljardu EUR apmērā; tā kā pašreiz Afganistānas IKP ir 20 miljardi USD un tā kā kopš 2014. gada izaugsmes temps ir samazinājies; tā kā Afganistānas ekonomikā joprojām ir vairākas problēmas, piemēram, korupcija, zems ieņēmumu iekasēšanas līmenis, vāja infrastruktūra, kā arī lēna darbvietu radīšana;

N.  tā kā kopš 2001. gada daudzas ES dalībvalstis, NATO partnervalstis un sabiedrotās valstis ir sekmējušas Afganistānas stabilizāciju un attīstību ar militāriem un civiliem resursiem, ciešot smagus negadījumus un zaudējumus; tā kā stabila un neatkarīga Afganistāna, kas spēj pati sevi apgādāt un liegt drošu patvērumu teroristu grupējumiem, joprojām ir NATO, ES un tās dalībvalstu svarīgās drošības interesēs; tā kā ES dalībvalstīm joprojām ir vairāk nekā 3000 militārpersonu Afganistānā, kuras piedalās NATO operācijā „Resolute Support”;

O.  tā kā 2,5 miljoni reģistrēto bēgļu, kā arī 2–3 miljoni afgāņu bez personu apliecinošiem dokumentiem atrodas Irānā un Pakistānā; tā kā Afganistānā ir vairāk nekā 2 miljoni iekšzemē pārvietotu personu, no kurām vairāk nekā 300 000 tika pārvietotas 2018. gadā; tā kā daudzas no šīm personām cieš no pārtikas trūkuma, nepienācīgas pajumtes dēļ, nepietiekamas sanitārijas un veselības aprūpes iestāžu nepieejamības un aizsardzības trūkuma dēļ un tā kā daudzi ir bērni, kas tiek klasificēti kā tādi, kas ir īpaši neaizsargāti pret bērnu darbu, seksuālu vardarbību vai iespējamu vervēšanu noziedzīgām grupām; tā kā kopš 2018. gada sākuma vairāk nekā 450 000 afgāņu ir atgriezušies Afganistānā vai tikuši deportēti no Irānas; tā kā Pakistānas valdība ir paziņojusi, ka visiem 1,7 miljoniem valstī reģistrēto afgāņu bēgļu būs piespiedu kārtā jāatgriežas Afganistānā;

P.  tā kā ANO ir norādījusi, ka korupcija Afganistānā kaitē valsts leģitimitātei, nopietni apdraudot labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, jo kavē „reālu tautsaimniecības attīstību”;

Q.  tā kā Afganistāna ir valsts ar zemiem ienākumiem, kas atrodas pēckonflikta situācijā un kuru ieskauj cietzeme, un kas turklāt rada īpašas problēmas starptautiskajai kopienai un tās iestādēm;

R.  tā kā attiecībā uz Afganistānu globālais indekss par spēju pielāgoties klimata pārmaiņām liecina, ka Afganistāna ir viena no tām pasaules valstīm, kas ir neaizsargātākā pret klimata pārmaiņām;

S.  tā kā rodas jauni draudi un starptautiskas krīzes, tāpēc sabiedrība Afaganistānai vairs nepievērš uzmanību, nevelta atbalstu un neraizējas par situāciju šajā valstī;

T.  tā kā aptuveni 87 % afgāņu sieviešu cieš ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ; tā kā 2017. gada ANO dzimumu nelīdztiesības indeksā Afganistāna ieņem 153. vietu no 160 valstīm;

U.  tā kā 2017. gadā opija ražošana Afganistānā sasniedza līdz šim nepieredzēti augstu līmeni ar 63 % lielu pieaugumu salīdzinājumā ar 2016. gadu; tā kā opiātu nelikumīga tirdzniecība vēl vairāk sekmē nestabilitāti un nemierus, kā arī palielina finansējumu teroristu grupējumiem Afganistānā;

V.  tā kā pirmo reizi Afganistānas 2018. gada budžets atbilst starptautiskajiem plānošanas un grāmatvedības standartiem;

W.  tā kā pēc deviņiem progresa gadiem ES policijas misija Afganistānā 2016. gadā tika slēgta,

Politiski stratēģiskie aspekti

1.  joprojām ir apņēmies atbalstīt Afganistānas valdību tās centienos nodrošināt Afganistānas iedzīvotājiem drošu un stabilu nākotni, veicot būtiskas reformas, lai uzlabotu pārvaldību un tiesiskumu, lai apkarotu terorismu un ekstrēmismu noturīga miera un attīstības panākšanai, veidotu leģitīmas, demokrātiskas iestādes, sekmētu izturētspēju, ņemot vērā valsts un reģionālās drošības problēmas, nodrošinātu cilvēktiesību, tostarp sieviešu, kā arī etnisko un reliģisko minoritāšu tiesību ievērošanu, apkarotu korupciju, cīnītos pret narkotikām, uzlabotu fiskālo ilgtspēju un veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kā arī sociālo un lauku apvidu attīstību, garantējot jauniešiem, kas veido divas trešdaļas no iedzīvotājiem, labāku nākotni; uzsver, ka ir jārod miermīlīgs Afganistānas konflikta noregulējums, un ka visi pūliņi būtu jāvelta šā neatliekamākā mērķa sasniegšanai;

2.  uzsver, ka Afganistānas ilgtermiņa attīstība būs atkarīga no pārskatatbildības, labas pārvaldības, ilgtspējīgas cilvēku drošības garantēšanas, tostarp nabadzības samazināšanas un darba iespēju radīšanas, piekļuves sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības nodrošināšanas un pamatbrīvību un cilvēktiesību, tostarp sieviešu un minoritāšu tiesību, aizsardzības; uzsver nepieciešamību pārvaldīt situāciju tā, lai nodrošinātu iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgiem ārvalstu ieguldījumiem, kas sniedz labumu Afganistānas iedzīvotājiem, pilnībā ievērojot sociālos, vides un darba standartus;

3.  pauž bažas par centrālās valdības nestabilitāti un kontroles trūkumu lielā valsts teritorijā, kas saasina konflikta ietekmi uz civiliedzīvotājiem; aicina ES un starptautisko sabiedrību veicināt starpniecību šādos gadījumos, piemēram, neatrisinātos pēcvēlēšanu jautājumos;

4.  aicina ES palīdzēt īstenot centienus, kas ir vērsti pret novērojamo ilgtermiņa starpetnisko spriedzi, kura veicina centrālās varas sašķeltību, un aicina atbalstīt Afganistānas sabiedrības bagātīgo multietnisko struktūru;

5.  uzsver savu ilgtermiņa atbalstu uzticamām, brīvām, godīgām un pārredzamām vēlēšanām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un pauž atbalstu ES vēlēšanu novērošanai valstī, tostarp 2019. gada valsts prezidenta vēlēšanu novērošanai; uzsver, ka pastāvīgo politisko cīņu dēļ minēto vēlēšanu rezultātam būs ārkārtīgi liela ietekme uz Afganistānas valdības turpmāko stabilitāti;

6.  uzsver valsts plašo potenciālu ekonomikā, ko nodrošina tās ģeogrāfiskais novietojums, kā arī cilvēkresursi un dabas resursi;

7.  uzsver būtisko finansiālo un politisko atbalstu, ko ES sniedz Afganistānas sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, humānajai palīdzībai un reģionālajai savienojamībai; mudina turpināt centienus virzīties uz kopīgu plānošanu starp ES un tās dalībvalstīm;

8.  šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pēc lielākas ES un ASV politikas saskaņošanas un dialoga par Afganistānu un reģionālajiem jautājumiem;

9.  atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu, ko pieņēma ANO organizētajā Ministru konferencē par Afganistānu, kas 2018. gada 27.–28. novembrī notika Ženēvā, ņemot vērā saistības, ko izvirzīja 2016. gada konferencē par Afganistānu, kas notika Briselē;

Reģionālo dalībnieku loma un atbildība

10.  atgādina, ka Afganistāna ir valsts, kurai ir tikai sauszemes robežas un kura veido pāreju no Āzijas uz Tuvajiem Austrumiem, un atzīst, ka atbalsts un pozitīva sadarbība ar kaimiņvalstīm un reģionālajām lielvarām, jo īpaši Ķīnu, Irānu, Indiju, Krieviju un Pakistānu, ir būtisks priekšnoteikums Afganistānas stabilizācijai un attīstībai; pauž nožēlu, ka stabila un veiksmīga Afganistāna ne vienmēr ir šādu reģionālo dalībnieku mērķis, un uzsver šo valstu būtisko lomu stabilizācijas un miera procesā; aicina kaimiņvalstis turpmāk atturēties no Afganistānas eksporta bloķēšanas, kā tas ir noticis iepriekš;

11.  uzsver, ka aktīvo teroristu tīklu mobilitāte un noturīgā darbība Afganistānā, kā arī Pakistānā veicina situācijas nestabilitāti visā reģionā;

12.  uzsver, ka Afganistāna bieži ir pakļauta reģionālo lielvaru naidīgiem mērķiem; mudina tās pilnībā atbalstīt miera centienus Afganistānā; atbalsta reģionālos sadarbības forumus, tomēr pauž bažas par dažu Afganistānas kaimiņvalstu vienlaicīgu pastarpinātu iesaisti konfliktā, graujot miera centienus; aicina šīs kaimiņvalstis atturēties no starpnieku iesaistīšanas to sāncensībā Afganistānā un mudina abas kaimiņvalstis un reģionālās lielvaras pilnībā sadarboties, lai Afganistānā panāktu ilgstošu un noturīgu mieru;

13.  mudina ES pastiprināt centienus, lai uzturētu dialogu un sadarbotos ar reģionālajiem partneriem nolūkā cīnīties pret narkotiku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu un cilvēku kontrabandu;

14.  uzsver Afganistānas infrastruktūras un reģionālās attīstības nozīmību, kas ir būtisks elements, lai uzlabotu tirdzniecību un savienojamību starp Vidusāzijas un Dienvidāzijas valstīm, un stabilizējošs faktors šajā reģionā;

15.  aicina ES savās stratēģijās attiecībā uz Vidusāziju un Dienvidāziju iekļaut arī apsvērumus par ES un Afganistānas sadarbību;

Drošība un miera veidošana

16.  joprojām pauž dziļas bažas par drošības situācijas turpmāku pasliktināšanos Afganistānā un par pastāvīgajiem talibānu kaujinieku un dažādu teroristu grupējumu, piemēram, IS–KP, teritoriālajiem ieguvumiem, ko, šķiet, spēcīgi pastiprina ārvalstu kaujinieku klātbūtne; stingri nosoda pret Afganistānas civiliedzīvotājiem, drošības spēkiem, iestādēm un pilsonisko sabiedrību vērstus uzbrukumus; atkārtoti pauž pilnīgu apņemšanos cīnīties pret visa veida terorismu un pauž cieņu visiem koalīcijas un Afganistānas spēkiem un civiliedzīvotājiem, kuri ir samaksājuši visdārgāko cenu par demokrātisku, iekļaujošu, pārtikušu, drošu un stabilu Afganistānu; norāda, ka 2018. gadā vairāk nekā puse pret valdību vērsto uzbrukumu tika saistīti ar IS–KP grupu, kuras mērķis ir graut un iedragāt izlīguma un miera procesu; ar bažām norāda, ka pašreizējās džihādistu organizācijas — IS–KP, Al Qaeda un dažādie to izveidotie grupējumi — ir spējušas pielāgoties un iesakņoties, būtiski apdraudot Afganistānas, reģiona un Eiropas drošību;

17.  uzsver, ka ES turpina atbalstīt Afganistānas vadītu un kontrolētu iekļaujošu miera un samierināšanās procesu, tostarp īstenot miera līgumu, par kuru ir panākta vienošanās ar Hezb-e-Islami; ir gatavs konkrēti palīdzēt, izmantojot visus pienācīgos ES instrumentus, tiklīdz tiks īstenots jēgpilns miera process; aicina talibānus nosodīt vardarbību, pievienoties miera procesam un akceptēt Afganistānas konstitūciju; uzsver, ka atbalsta visaptverošu miera piedāvājumu talibāniem, ko valdība ir atkārtoti izteikusi; aicina minētajās sarunās pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību; atzīst, ka ir nepieciešams risināt jautājumu par ilgtermiņa apvienoto starptautisko drošības spēku klātbūtni, lai palīdzētu Afganistānas drošības spēkiem stabilizēt valsti un novērst to, ka tā atkal kļūst par drošu patvērumu teroristu grupējumiem, kā arī reģionālās nestabilitātes avotu; aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības;

18.  atzinīgi vērtē pirmo pamieru kopš 2001. gada, Eid al-Fitr, kas liecina par afgāņu vispārējo vēlmi pēc miera; aicina talibānus ievērot Afganistānas prezidenta aicinājumus ievērot jaunu pamieru;

19.  uzsver, ka daudzās neatrisinātas problēmas, ar kurām Afganistāna pašreiz saskaras, radās četrdesmit kara un konflikta gadu dēļ, kas sākās līdz ar Padomju Savienības invāziju Afganistānā 1979. gadā; šajā saistībā atzīst jauniešu un afgāņu diasporas nozīmi valsts drošākas un labākas nākotnes izveidē; aicina ES atbalstīt pārejas tiesiskumu vardarbības upuriem;

20.  norāda, ka pēc tam, kad 2016. gada decembrī tika pabeigta Eiropas Savienības Policijas misija Afganistānā, ar ko nodrošināja specializēto apmācību un konsultācijas Afganistānas Valsts policijai un Iekšlietu ministrijai, Savienība ir turpinājusi savu sadarbību ar Afganistānas policiju tiek turpinātas, izmantojot ES ārējos instrumentus, piemēram, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP), no kura finansē arī izlīguma pasākumus;

21.  ņem vērā, ka ISAF misija sekmīgi no nulles izveidoja Afganistānas Nacionālos drošības spēkus ar 352 000 karavīru un policistu, kuri darbojas kājniekos, militārajā policijā, izlūkošanas dienestā, maršrutēšanas atļauju vienībās, cīņas atbalsta vienībās, medicīniskās palīdzības vienībās, aviācijas un loģistikas vienībās, tādējādi apkarojot nemiernieku ietekmi valstī;

22.  norāda, ka ISAF izveidoja drošu vidi pārvaldības un ekonomikas attīstības uzlabošanai un kā tādēļ šī valsts panāca procentuāli vislielāko ieguvumu attiecībā uz pamata veselības aprūpes un citas attīstības rādītājiem; norāda, ka ISAF panākumi bija pamatā arī dinamisku plašsaziņas līdzekļu izveidošanai un ka miljoniem afgāņu īsteno savas balsstiesības;

23.  joprojām mudina atbalstīt NATO misiju „Resolute Support”, lai turpinātu Afganistānas armijas apmācīšanu un uzraudzību; mudina dalībvalstis Afganistānas valsts valdībai un vietējām pārvaldēm piedāvāt apmācību krīžu civilajā pārvarēšanā;

24.  mudina NATO un ES sadarboties, lai vāktu izlūkdatus par nemiernieku grupējumiem, kas apdraud Afganistānu, un kopīgi koordinēt politikas ieteikumus Afganistānas drošības spēkiem;

25.  pauž dziļu nožēlu, ka talibānu un citu nemiernieku grupējumi izmanto ES un starptautiskās sabiedrības klātbūtni Afganistānā un to panākto attīstību propagandas nolūkos, lai izplatītu mītu, it kā ārvalstu okupanti apdraudētu afgāņu valsti un dzīvesveidu; mudina ES un Afganistānas valdību cīnīties pret šādu propagandu;

26.  uzsver to, ka terorisma finansēšanas avotu apkarošanai ir svarīga nozīme, lai radītu tādu vidi, kas sekmē drošību Afganistānā; mudina visus attiecīgos partnerus pastiprināt centienus iznīcināt visus teroristu finansēšanas tīklus, tostarp šajā nolūkā izbeigt hawala tīklu un starptautisko ziedojumu nepareizu izmantošanu, lai apkarotu radikalizāciju, ekstrēmismu un vervēšanas instrumentus, uz kuriem afgāņu teroristu organizācijas turpina paļauties;

27.  mudina Afganistānas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viena no tās galvenajām prioritātēm ir ekstrēmistu ideoloģijas izplatīšanās novēršana un apkarošana;

28.  atbalsta Afganistānas miera un reintegrācijas programmu, ar ko sabiedrībā tiek reintegrēti talibāni, kuri paši padevās un atteicās no vardarbības; izsaka atzinību Apvienotajai Karalistei, ka tā jau ir investējusi vairāk nekā 9 miljonus GBP;

29.  aicina Afganistānas valdību pilnībā īstenot ANO Drošības padomes rezolūciju par sievietēm, mieru un drošību, kā arī nodrošināt sieviešu līdzdalību, aizsardzību un tiesības visā konflikta ciklā, sākot no konflikta novēršanas līdz atjaunošanai pēc konflikta;

30.  mudina Afganistānas valdību izstrādāt efektīvus ķīmiskus, bioloģiskus, radioloģiskus un kodola (CBRN) pretpasākumus; mudina ES sniegt operatīvu, tehnisku un finansiālu atbalstu CBRN spēju veidošanai;

31.  mudina Afganistānas valdību uzlabot iekšzemes kontroles sistēmas cīņai pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) plašo apriti atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem;

Valsts veidošana

32.  uzsver nepieciešamību Afganistānas valdībai un starptautiskajai sabiedrībai pastiprināt centienus izskaust korupciju valstī, kā arī stiprināt atsaucīgas un iekļaujošas iestādes un uzlabot vietējo pārvaldību, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai veidotu stabilu un leģitīmu valsti, kas spēj novērst konfliktus un nemierus; aicina Afganistānas valdību uzlabot nacionālās spējas atgūt nozagtos līdzekļus, īstenojot tādas programmas kā nozagto līdzekļu atguves iniciatīva, ko vada Pasaules Bankas grupa un ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC);

33.  aicina Afganistānas valdību palielināt politisko iekļautību, stiprināt pārskatatbildību un aktīvi cīnīties pret korupciju;

34.  uzsver, ka ir jānovērš plaisa starp Afganistānas valsts un vietējo pārvaldi; atzīst, ka šo problēmu varētu mazināt, ja Afganistānas valdība izpildītu noteikumus, ar ko paredz reģionālo gubernatoru atrašanos teritorijās, kuras viņi pārstāv;

35.  aicina ES nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek ieguldīti projektos, kas palīdz Afganistānas iedzīvotājiem, un ka pašvaldībām tiek sniegts pietiekams atbalsts to pamatpakalpojumu nodrošināšanā un vietējās pārvaldības veidošanā, lai garantētu iedzīvotāju dzīves pamatstandartus, koordināciju starp centrālajām iestādēm un vietējām pašvaldībām to prioritāšu noteikšanai, kurām nepieciešami ieguldījumi, uzlabotu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, un lai jo īpaši piešķirtu prioritāti projektiem, kas atbalsta aktīvistus, kuri veicina pārskatatbildību, cilvēktiesības un demokrātijas principus, un veicina vietēja mēroga dialogu un konfliktu risināšanas mehānismus;

36.  aicina ES turpināt pakāpeniskas EUPOL misijas slēgšanas plānu, kas ietver darbības ilgtspējīgas pārejas nodrošināšanu no EUPOL uz vietējiem un starptautiskajiem partneriem; mudina visas puses turpināt centienus, lai izveidotu Afganistānas Valsts policiju par profesionālu spēku drošībai un drošumam, stiprinātu visas tiesībaizsardzības iestādes, īpašu uzmanību pievēršot tiesu sistēmas un policijas neatkarībai, stāvokļa uzlabošanai Afganistānas cietumos un ieslodzīto personu tiesību ievērošanai;

37.  pauž nožēlu, ka Afganistānā īstenotās narkotiku apkarošanas kampaņas ir bijušas nesekmīgas un nav veikti pietiekami pasākumi, lai vērstos pret talibānu narkotiku laboratorijām un starptautiskiem organizētās noziedzības tīkliem, uz ko balstās narkotiku nelikumīga tirdzniecība, un kas nodrošina finansējumu talibāniem un teroristu darbībām; atbalsta un piekrīt Afganistānas valdības jaunajai narkotiku apkarošanas stratēģijai, ko atbalsta UNODC; pauž bažas par opija ražošanas pieaugumu Afganistānā(16) un aicina Afganistānas valdību īstenot mērķtiecīgu politiku, lai mainītu šo tendenci; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi radīt taustāmus un ilgtspējīgus alternatīvus risinājumus attiecībā uz magoņu audzēšanu un padarīt šos risinājumus pieejamus audzētājiem;

38.  uzsver, ka talibānu ienākumu galvenie avoti ir nelikumīga derīgo izrakteņu ieguve un opija ražošana; norāda, ka atbilstoši pašreizējām aplēsēm talibānu ieņēmumi no darbībām, kas saistītas ar derīgo izrakteņu nelikumīgu ieguvi, ir 200–300 miljoni EUR gadā;

39.  aicina papildus ieviest pienācīgas pārbaužu un pretdarbības sistēmas un palielināt pārredzamību, lai nodrošinātu valsts pārvaldes efektivitāti, tostarp finanšu pārvaldību, kā arī saskaņā ar Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti novērstu jebkādu ārvalstu vai attīstības palīdzības ļaunprātīgu izmantošanu;

40.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā ES ar Afganistānu parakstīja valsts veidošanas līgumu (SBC), paredzot 200 miljonus EUR divu gadu periodā budžeta atbalstam, lai stiprinātu valdības institūcijas un palielinātu resursus attīstības prioritātēm, piemēram, ekonomikas izaugsmes radīšanai, nabadzības samazināšanai un cīņai pret korupciju; uzsver, ka resursi jāizmanto efektīvi;

41.  norāda, ka ES un Afganistānas Valsts veidošanas līgums balstīts uz tā progresa pozitīvu novērtējumu, ko Afganistāna ir panākusi galvenajās reformu jomās; atzīst, ka ir svarīgi izklāstīt valsts veidošanas līgumā izvirzītos mērķus un finansēšanas nosacījumus; turklāt uzsver, ka ir svarīgi veikt pārraudzību un sistemātisku uzraudzību, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver, ka Afganistānas valdībai ir svarīgi koncentrēties uz attīstību un stabilitāti; aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu par ES un Afganistānas SBC īstenošanu un uzsver, ka tās konstatējumi šajā sakarībā būtu jāizmanto, lai sagatavotu budžeta atbalsta pasākuma turpināšanu laikposmam no 2018. līdz 2021. gadam.

Pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesības

42.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Afganistānas CAPD ir uzsvērts dialogs cilvēktiesību jomā, jo īpaši attiecībā uz sieviešu, bērnu un etnisko un reliģisko minoritāšu tiesībām, lai nodrošinātu piekļuvi resursiem un atbalstītu viņu pamattiesību pilnīgu īstenošanu, tostarp, nodarbinot vairāk sieviešu Afganistānas valdības struktūrās, kā arī drošības un tiesu sistēmās; aicina Afganistānu strādāt pie tā, lai izskaustu jebkāda veida vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm; uzsver nepieciešamību pielikt lielākas pūles CAPD I un II sadaļā izklāstīto noteikumu īstenošanai;

43.  uzstāj, ka ES jāsaglabā stingra nostāja attiecībā uz cilvēktiesību īstenošanu, un uzsver, ka demokrātisko principu, cilvēktiesību, jo īpaši sieviešu tiesību un minoritāšu tiesību, un tiesiskuma ievērošana ir būtiski nolīguma elementi; uzstāj, ka ES jāveic īpaši pasākumi, ja Afganistānas valdība pārkāpj nolīguma būtiskus elementus;

44.  atgādina, ka ES īpaši koncentrējas uz to, lai uzlabotu sieviešu, bērnu, invalīdu, kā arī nabadzībā dzīvojošo personu stāvokli, un ka šīm grupām ir īpaša vajadzība pēc palīdzības, tostarp veselības aprūpes un izglītības jomā;

45.  atzinīgi vērtē ļoti ievērojamo vietu, kas nolīgumā piešķirta dzimumu līdztiesībai un ar to saistītajām politikas jomām, un to, ka liela nozīme piešķirta pilsoniskās sabiedrības attīstībai; aicina ES vēl vairāk veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, izmantojot tās centienus attīstības jomā un ņemot vērā to, ka sabiedrības attieksmes maiņa pret sieviešu sociālekonomisko lomu prasa veikt atbilstošus pasākumus izpratnes veicināšanas, izglītības un tiesiskā regulējuma reformēšanas jomā;

46.  uzsver nepieciešamību aizsargāt etniskās un reliģiskās minoritātes, kuras tiek apdraudētas vai pret kurām vērš uzbrukumus; norāda, ka pret šiītu Hazara etnisko grupu vēršas biežāk nekā pret citām grupām, tāpēc tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība;

47.  aicina stiprināt un atbalstīt ar cilvēktiesībām saistītās valsts un reģionālās iestādes Afganistānā, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un akadēmiskās aprindas; mudina starptautiskos partnerus rosināt uz ciešāku sadarbību un iesaistīšanos ar minētajiem Afganistānas partneriem;

48.  atbalsta SKT centienus nodrošināt atbildības uzņemšanos par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas varētu būt izdarīti kopš 2003. gada maija;

49.  pauž bažas par to, ka notiek aizvien vairāk vardarbīgāku un tīšāku uzbrukumu veselības aprūpes iestādēm un veselības aprūpes darbiniekiem, kā arī vēršanās pret civilo infrastruktūru; mudina visas puses ievērot to saistības saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, lai novērstu uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai;

50.  aicina Afganistānas valdību ieviest tūlītēju moratoriju nāves soda izpildei, kas būtu virzība uz tā atcelšanu;

Attīstība un tirdzniecība

51.  atzīst, ka ES atbalsta Afganistānai galamērķis ir palīdzēt valsts valdībai un ekonomikai izskaust nabadzību un attīstīties, panākot neatkarības un izaugsmes stāvokli ar iekšējo attīstību un reģionālo sadarbību, izmantojot ārējo tirdzniecību un noturīgus publiskos ieguldījumus, lai mazinātu pārmērīgu paļaušanos uz ārvalstu atbalstu, veicinot Afganistānas sociālo, ekonomisko un vides attīstību;

52.  norāda, ka Afganistāna ir viena no lielākajām attīstības palīdzības saņēmējām pasaulē, un ES iestādes 2002.–2016. gadā piešķīra šai valstij atbalstu 3,6 miljardu EUR apmērā; pauž nožēlu par to, ka nabadzībā dzīvojošo afgāņu īpatsvars ir palielinājies no 38 % (2012) līdz 55 % (2017), un uzsver, ka kopš 2014. gada valstī ir vērojama lēna izaugsme, pakāpeniski samazinot starptautisko drošības spēku klātbūtni, līdzās tam, ka samazinās starptautiskās dotācijas un pasliktinās drošības situācija;

53.  uzsver, ka ir jārisina ar augsto bezdarba līmeni saistītā problēma un jācīnās pret nabadzību, lai sasniegtu mieru un stabilitāti valstī;

54.  uzsver, ka ir jārada vairāk iespēju nodarbinātībai, kas nav darbs lauksaimniecībā vai valdības labā, lai novērstu to, ka jaunus vīriešus vervē talibānu un citu nemiernieku tīkli;

55.  atzinīgi vērtē 2016. gada Afganistānas Valsts miera un attīstības satvaru (ANPDF) un programmu „Pašattīstība, izmantojot savstarpējās atbildības satvaru“ (SMAF), ko pieņēmusi Afganistānas valdība; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt, izmantojot CAPD, Afganistānas īstenotās attīstības prioritātes saskaņā ar attīstības efektivitātes principiem;

56.  aicina PV/AP un Komisiju regulāri novērtēt visus ES pasākumus Afganistānā, izmantojot precīzus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, īpaši attiecībā uz palīdzību attīstības jomā, labu pārvaldību, tostarp tieslietu nozari, cilvēktiesību ievērošanu un drošību; šajā kontekstā aicina arī novērtēt ES pasākumu salīdzinošo ietekmi uz vispārējo situāciju valstī, kā arī koordinācijas un sadarbības līmeni ES dalībnieku un citu starptautisko misiju un pasākumu starpā, publicēt konstatējumus un ieteikumus un ziņot par tiem Parlamentam;

57.  pauž nožēlu, ka par spīti ārvalstu nozīmīgajam atbalstam ir gūta ierobežota ietekme; aicina Eiropas Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par ES palīdzības Afganistānai efektivitāti pēdējos desmit gados;

58.  mudina ES un citas Afganistānas attīstībā iesaistītās starptautiskās aģentūras sadarboties ar Afganistānas plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka afgāņu tautai tiek stratēģiski ziņots par attīstības pasākumiem, to avotiem, mērķiem un ietekmi;

59.  atgādina, ka pašreiz Afganistānā trūkst civilo ekspertu; mudina ES un tās dalībvalstis nodarbināt un pienācīgi apmācīt civilos ekspertus galvenajās jomās, kas ir svarīgas ekonomikas attīstībai un narkotiku apkarošanai, lai palīdzētu Afganistānas ierēdņiem un vietējiem iedzīvotājiem;

60.  uzsver nepieciešamību atbalstīt Afganistānas izglītības sistēmu, lai visos līmeņos palielinātu skolēnu skaitu mācību stundās visās klasēs;

61.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2001. gada bērnu uzņemšana skolās ir palielinājusies desmit reizes un ka 39 % skolēnu ir meitenes;

62.  mudina īpašu uzmanību pievērst jaunajai paaudzei un aicina pilnībā izmantot tādas programmas kā „Erasmus+” un „Apvārsnis 2020”, lai izveidotu saikni starp izglītības iestādēm, akadēmiskajām aprindām, pētniecības nozari, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

63.  atbalsta ES un dalībvalstu darbības, ar kurām veic ieguldījumu Afganistānas atjaunošanas trasta fondā, ko kopīgi vada Pasaules Banka un Afganistānas Finanšu ministrija un kura uzdevums ir nodrošināt būtiskus pamatpakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei un izglītībai;

64.  atzinīgi vērtē Afganistānas pievienošanos PTO 2016. gadā un atzīst pievienoto vērtību, ko tirdzniecības un ārvalstu tiešie ieguldījumi nodrošinās Afganistānas nākotnei; atzīst, ka dalība PTO varētu pozitīvi ietekmēt Afganistānas integrāciju pasaules ekonomikā;

65.  norāda, ka pēc valsts pievienošanās PTO 2016. gadā, Afganistānas saiknei ar pasaules ekonomiku kļūstot ciešākai, ES piešķīra Afganistānai beznodokļu un bezkvotu piekļuvi ES tirgum, tomēr atzīst, ka ir jāīsteno papildu konkrēti pasākumi, lai privātais sektors varētu izmantot šo režīmu un tādējādi uzlabot valsts iekšējo attīstību;

66.  uzsver, ka Afganistānas iestādēm vajadzētu izstrādāt ilgtspējīgas ekonomikas modeli, pamatā balstoties uz pārdales principu; aicina ES atbalstīt Afganistānu tās vides attīstībā un enerģētikas pārkārtošanā, jo ir būtiski nodrošināt tīru un noturīgu enerģiju, lai paātrinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;

67.  uzsver, ka ir jāīsteno papildu centieni, lai palielinātu valsts iestāžu iespējas izstrādāt un īstenot tirdzniecības stratēģijas un politiku, uzlabot preču pārrobežu apriti, kā arī uzlabot produktu kvalitāti, lai tie atbilstu starptautiskajiem standartiem;

68.  aicina pastiprināt uzņēmumu savstarpējos darījumus attiecībās starp ES bāzētajiem uzņēmumiem un Afganistānas privāto sektoru; mudina īstenot MVU attīstībai labvēlīgus apstākļus;

69.  atbalsta un atzinīgi vērtē jebkādas ES, atsevišķu dalībvalstu vai ikviena starptautiskās kopienas dalībnieka uzsāktas attīstības programmas, kuru mērķis ir palīdzēt mazo uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmējiem orientēties juridiskajās izmaksās, noteikumos un citos ražošanas šķēršļos, kas citādi kavē uzņēmumu ienākšanu tirgū un/vai attīstību tajā;

70.  atzīst, ka Afganistānas derīgo izrakteņu rezerves nodrošina valstij saimniecisku iespēju radīt ieņēmumus un darbvietas; norāda, ka Ķīna ir izrādījusi interesi par šādām derīgo izrakteņu rezervēm, īpašu uzmanību pievēršot retzemju elementiem;

Migrācija

71.  atzīst, ka migrācija ir nepārtraukta Afganistānas problēma, kas rada problēmas kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm; pauž bažas par to iepriekš nepieredzēto migrantu skaitu, kuri atgriežas izcelsmes valstī, galvenokārt no Pakistānas un Irānas, kā arī no Eiropas, lai gan mazākā skaitā; atzīst, ka jautājumi, kas ir saistīti ar iekšzemē pārvietotām personām un bēgļiem, izriet no nemiernieku grupu Afganistānā radītiem draudiem, kā arī ekonomikas un vides faktoriem; uzsver, ka ES un starptautiskās sabiedrības centieniem vajadzētu būt vērstiem uz masveida migrācijas pamatcēloņu novēršanu; atzinīgi vērtē Afganistānas valsts atgriešanās pārvaldības stratēģiju; tomēr pauž bažas par to, ka Afganistānas iestādēm trūkst pastāvīgas integrācijas politikas, lai risinātu jautājumu par personām, kuras atgriežas izcelsmes valstī; pauž pārliecību, ka repatriantu, jo īpaši bērnu, kuriem ir jābūt garantētai piekļuvei pamatizglītībai un vidējai izglītībai, pienācīga reintegrācija ir būtiska, lai nodrošinātu stabilitāti valstī, un ka atgriešanās procedūru gaitā cilvēki, kuri ir atgriezušies, netiktu pakļauti vardarbībai vai piespiešanai;

72.  uzsver, ka saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) datiem 5,5 miljoniem cilvēku Afganistānā ir vajadzīga humānā palīdzība, tostarp valsts iekšienē pārvietotiem cilvēkiem pēc konflikta vai sausuma, un uzsver, ka sausums ir novedis pie vairāk nekā 250 000 cilvēku piespiedu pārvietošanas valsts ziemeļos un rietumos; norāda, ka humānās palīdzības plāns ir finansēts tikai par 33,5 %, un tāpēc mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt visus savus centienus, lai risinātu galvenās humanitārās problēmas un cilvēku vajadzības, un pievērstu īpašu uzmanību neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp tiem, kas atrodas grūti sasniedzamās vietās;

73.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Partnerības un attīstības sadarbības nolīguma 28. panta 4. punktu, kurā noteikts, ka pusēm jānoslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgums, nav panākta oficiāla, bet gan tikai neoficiāla vienošanās, proti, par kopēju turpmāko virzību; uzskata, ka ir svarīgi oficiāli apstiprināt visus atpakaļuzņemšanas nolīgumus, lai nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību; pauž nožēlu par to, ka netiek veikta parlamentāra pārraudzība un demokrātiska kontrole attiecībā uz kopējas turpmākās virzības pabeigšanu, un uzsver, ka ir svarīgi turpināt dialogu ar attiecīgajiem dalībniekiem, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu par afgāņu bēgļu jautājuma reģionālo dimensiju;

74.  pauž nožēlu par migrācijas vilni no Afganistānas uz rietumiem, īpaši par izglītoto personu un jauniešu migrāciju saistībā ar izredžu trūkumu valstī; uzsver Pakistānai un Irānai piešķirto ES palīdzību afgāņu emigrantu dzīves uzlabošanai; aicina minētās valstis neizraidīt šos cilvēkus, jo tas varētu ļoti negatīvi ietekmēt Afganistānas stabilitāti un ekonomiku; mudina bēgļu atgriešanu mājās organizēt drošā, pareizā un brīvprātīgā veidā;

75.  izsaka atzinību Komisijai par liela projekta izveidi 2016. gadā, lai migrantus, kuri atgriežas izcelsmes valstī, labāk reintegrētu Afganistānā, Bangladešā un Pakistānā, laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam paredzot 72 miljonus EUR īpaši Afganistānai;

76.  uzsver, ka ES attīstības palīdzību Afganistānai nevajadzētu apsvērt tikai kā migrācijas un robežu pārvaldības mērķu jautājumu, un uzskata, ka attīstības palīdzības jomā būtu efektīvi jāpievēršas migrācijas pamatcēloņiem;

Nozaru sadarbība

77.  mudina Komisiju piedāvāt visaptverošu stratēģiju katrai nozarei nolūkā nodrošināt plašu attīstību visās sadarbības ar Afganistānu jomās;

78.  aicina pielikt pūles, lai konstruktīvi izmantotu ES pieredzi spēju veidošanas un valsts pārvaldes un civildienesta reformu jomā; uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo pārvaldība nodokļu jomā; aicina atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pilnībā ņemot vērā to atšķirīgo etnisko, reliģisko un sociālo izcelsmi vai politiskos uzskatus;

79.  uzsver to, ka lauksaimniecība nodrošina 50 % ienākumu Afganistānas iedzīvotājiem un ceturto daļu no valsts IKP; norāda, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES ir apņēmusies tērēt 1,4 miljardus EUR attīstības projektiem lauku apvidos; turklāt norāda, ka minētie projekti ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki nepievēršas ēnu ekonomikai;

80.  norāda, ka 80 % Afganistānas iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību iztikas iegūšanai, turklāt vidē, kas lauksaimniecībai nav labvēlīga un kurā darbojas sliktas apūdeņošanas metodes; atbalsta plašākus centienus nodrošinājuma ar pārtiku garantēšanai;

81.  ar bažām norāda uz pašreizējo sausumu Afganistānā, kas ir ļaunākais desmitiem gadu laikā un rada draudus cilvēkiem, ganāmpulkiem un lauksaimniecībai; joprojām pauž bažas par biežajām dabas katastrofām, piemēram, pēkšņiem plūdiem, zemestrīcēm, zemes nogruvumiem un skarbajām ziemām;

82.  ar bažām norāda, ka kaitējums lauksaimniecības produktiem, piemēram, kviešiem, var izraisīt pārvietošanos, nabadzību, badu un dažos gadījumos pievēršanos melnajam tirgum, un trim miljoniem iedzīvotāju draud ārkārtīgi liels pārtikas nepietiekamības un iztikas zuduma risks;

83.  atzīst, ka pārtikas apstrādes vērtību ķēdes plašāka pārcelšana atpakaļ uz Afganistānu varētu palielināt ienākumus ģimenēm, uzlabot nodrošinājumu ar pārtiku, samazināt pārtikas cenas, kā arī paplašināt nodarbinātības iespējas;

84.  mudina ES turpināt centienus, lai uzlabotu veselības aprūpi Afganistānā, un uzsver, ka liela nozīme ir visu cilvēku vakcinācijai, bet jo sevišķi to, kas ir īpaši neaizsargāti pret slimībām, piemēram, bērnu;

85.  atzinīgi vērtē to, ka veselības aprūpes primārā pieejamība ir palielinājusies no 9 % uz vairāk nekā 57 % un ka dzīves ilgums ir pieaudzis no 44 līdz 60 gadiem, un ka šie uzlabojumi bija iespējami, ņemot vērā ES, atsevišķu dalībvalstu un starptautiskās kopienas ieguldījumu; ņemot vērā minētos sasniegumus, atzīst, ka vēl ir daudz darba, lai dzīves ilgums varētu vēl vairāk pieaugt un savukārt sieviešu mirstība dzemdībās un zīdaiņu mirstība — samazināties;

86.  asi nosoda korupciju Afganistānas veselības aprūpes sistēmā, piemēram, nelikumīgu zāļu importu, un mudina ES turpināt spiest Afganistānas valdību rīkoties aktīvāk šādas prakses novēršanai;

87.  atkārtoti norāda, ka Afganistānā ir nepieciešami apmācīti profesionāļi medicīnas jomā, un mudina ES un tās dalībvalstis turpināt piesaistīt medicīnas profesionāļus vietējo ārstu un mediķu apmācībai;

88.  norāda, ka cilvēku tirdzniecība un migrantu kontrabanda izraisa kaitējumu visām pusēm, jo īpaši afgāņu sabiedrībai; aicina ātri īstenot spēkā esošos nolīgumus, tostarp apmainīties ar informāciju, lai likvidētu starptautiskos noziedzīgos tīklus, kas gūst labumu nestabilitātes un iestāžu vājās darbības dēļ;

CAPD īstenošana

89.  atzinīgi vērtē CAPD, kas ir pirmās līgumiskās attiecības starp ES un Afganistānu;

90.  ņem vērā, ka CAPD nodrošina pamatu attiecību veidošanai dažādās jomās, piemēram, tiesiskums, veselības aprūpe, lauku attīstība, izglītība, zinātne un tehnoloģijas, korupcijas novēršana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana, organizētā noziedzība un narkotikas, migrācija, kodoldrošība, MII neizplatīšana un klimata pārmaiņas;

91.  atzinīgi vērtē kopīgo sadarbības struktūru izveidi izpildvaras līmenī, īpašu uzmanību piešķirot regulāru dialogu rīkošanai par politiskiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām, jo īpaši sieviešu un bērnu tiesībām, kas ir būtiski šā nolīguma elementi, kā arī risinot uzdevumus, kas saistīti ar spēcīgāku partnerību, un radot iespējas tai;

92.  pauž bažas par to, ka CAPD trūkst noteikumu par kopīgu parlamentāro kontroli attiecībā uz tā īstenošanu; veicina Eiropas Parlamenta, dalībvalstu parlamentu un Afganistānas parlamenta lomu CAPD īstenošanas uzraudzībā;

93.  norāda, ka 2017. gada septembrī ES īpašo pārstāvi Afganistānā aizstāja ar Īpašo sūtni, racionalizējot EĀDD struktūru;

94.  pauž nožēlu par to, ka Padome pieņēma lēmumu par provizorisku piemērošanu jomās, kurās ir nepieciešama Parlamenta piekrišana, jo īpaši attiecībā uz nodaļu par sadarbību tirdzniecības un ieguldījumu jautājumos, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē, nevis prasīja to ratificēt agrīnā procesa posmā, pirms minētā lēmuma; uzskata, ka šis lēmums ir pretrunā lojālas sadarbības principam, kas ir nostiprināts LES 4. panta 3. punktā, un mazina Parlamenta likumīgās tiesības un kompetences;

o
o   o

95.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, PV/AP, Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Afganistānā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Afganistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 67, 14.3.2017., 3. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0169.
(3) OV C 65, 19.2.2016., 133. lpp.
(4) OV C 169 E, 15.6.2012., 108. lpp.
(5) OV C 168 E, 14.6.2013., 55. lpp.
(6) OV C 378, 9.11.2017., 73. lpp.
(7) OV C 349, 17.10.2017., 41. lpp.
(8) OV C 366, 27.10.2017., 129. lpp.
(9) OV C 66, 21.2.2018., 17. lpp.
(10) OV C 298, 23.8.2018., 39. lpp.
(11) OV C 337, 20.9.2018., 48. lpp.
(12) OV C 369, 11.10.2018., 85. lpp.
(13) Padomes 2011. gada 10. novembra lēmumi (16146/11 un 16147/11).
(14) EASO izcelsmes valsts informācijas ziņojums, Afganistānas drošības situācija — precizētais variants, 2018. gada maijs, https://coi.easo.europa.eu/administration/easo/PLib/Afghanistan-security_situation_2018.pdf
(15) ASV Īpašais ģenerālinspektors Afganistānas atjaunošanas jautājumos (SIGAR), Savienoto Valstu Kongresa kvartāla ziņojums, 2018. gada 30. oktobris, https://www.sigar.mil/pdf/quarterlyreports/2018-10-30qr.pdf
(16) https://www.unodc.org/unodc/en/frontpage/2018/May/last-years-record-opium-production-in-afghanistan-threatens-sustainable-development--latest-survey-reveals.html

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 27. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika