Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2019. gada 13. februāris - Strasbūra 
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ***I
 Datorizētas sistēmas ieviešana akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai ***I
 Tiesību akti, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām ***I
 Apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu (programma “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I
 ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgums ***
 ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgums (rezolūcija)
 ES un Singapūras ieguldījumu aizsardzības nolīgums ***
 ES un Singapūras ieguldījumu aizsardzības nolīgums (rezolūcija)
 ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgums ***
 ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgums (rezolūcija)
 Transporta kopienas dibināšanas līgums ***
 2018. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu
 Kopīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumi attiecībā uz tiem ***I
 Programma “Tiesiskums ***I
 Stāvoklis sarunās par Eiropas nākotni
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: ģeogrāfiskā iedalījuma līmeņi
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti par tīrvērtes pienākumu pagarināt tīrvērtes pienākuma atliktās piemērošanas datumus noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris
 Sadarbība starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās ***I
 Tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšana dalībvalstīs ***I
 Kopīgi noteikumi, kas nodrošina kravu autopārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Kopīgi noteikumi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Aviācijas drošība saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 GATS: kompensācijas korekcijas, ko nepieciešams veikt pēc Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Austrijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās Eiropas Savienībai ***
 Pasākumu racionalizēšana ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla ieviešanu ***I
 Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana ***I
 Pretreakcija pret sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību Eiropas Savienībā
 Problēmjautājumi un stratēģijas cīņā pret sievietēm raksturīgām vēža slimībām un blakusslimībām
 Marihuānas lietošana medicīniskos nolūkos
 Lūgumrakstu komitejas apspriedes 2018. gadā

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ***I
PDF 238kWORD 76k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (kodificēta redakcija) (COM(2018)0499 – C8-0313/2018 – 2018/0263(COD))
P8_TA-PROV(2019)0084A8-0037/2019

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0499),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0313/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu – Paātrināta darba metode tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0037/2019),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 13. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (kodificēta versija)

P8_TC1-COD(2018)0263


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005(5) ir vairākas reizes būtiski grozīta(6). Skaidrības un praktisku apsvērumu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013(7) iekļauta prasība dalībvalstīm nodrošināt efektīvu kopējās zivsaimniecības politikas kontroli, pārbaudi un izpildi, un tālab sadarboties savā starpā un ar trešām valstīm.

(3)  Lai izpildītu minētos pienākumus, dalībvalstīm jākoordinē kontroles un pārbaudes pasākumi savās sauszemes teritorijās, Savienības ūdeņos un starptautiskos ūdeņos, ievērojot starptautiskās tiesības un jo īpaši Savienības saistības reģionālās zivsaimniecības organizācijās un saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar trešām valstīm.

(4)  Neviena pārbaudes sistēma nevar būt rentabla, ja tā nenodrošina pārbaudes uz sauszemes. Šāda iemesla dēļ kopējiem izvietošanas plāniem būtu jāattiecas uz sauszemes teritorijām.

(5)  Tādai sadarbībai, operatīvi koordinējot kontroles un pārbaudes pasākumus, būtu jādod ieguldījums dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgā izmantošanā, kā arī jānodrošina viendabīga konkurences vide tiem, kas zivsaimniecības nozarē ir iesaistīti šādā izmantošanā, tādējādi mazinot konkurences traucējumus.

(6)  Efektīva zivsaimniecības kontrole un pārbaude ir uzskatāma par būtiski svarīgu, lai apkarotu nelegālu, neziņotu un nereglamentētu zveju.

(7)  Neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, ir vajadzīga tehniska un administratīva Savienības struktūra, kas organizētu dalībvalstu sadarbību un koordināciju starp tām attiecībā uz zivsaimniecības kontroli un pārbaudi.

(8)  Savienības Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (“Aģentūra”) būtu jāspēj atbalstīt kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas vienotu īstenošanu, nodrošināt operatīvās sadarbības organizēšanu, sniegt palīdzību dalībvalstīm un izveidot ārkārtas vienību, ja ir atklāts nopietns kopējās zivsaimniecības politikas apdraudējums. Tai arī būtu jāspēj nodrošināt sevi ar vajadzīgajām iekārtām, lai īstenotu kopējus izvietošanas plānus un sadarbotos ES integrētās jūrniecības politikas īstenošanā.

(9)  Aģentūrai pēc Komisijas lūguma būtu jāvar palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm attiecībās ar trešām valstīm vai reģionālām zivsaimniecības organizācijām, vai abām un sadarboties ar to kompetentām iestādēm, ņemot vērā Savienības starptautiskās saistības.

(10)  Turklāt ir jāstrādā, lai efektīvi piemērotu Savienības pārbaudes procedūras. Aģentūra laika gaitā varētu kļūt par zinātniskas un tehniskas palīdzības uzziņu avotu zivsaimniecības kontroles un pārbaudes sfērā.

(11)  Lai īstenotu kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas paredz dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, Savienība paredz pasākumus par dzīvo ūdens resursu saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu.

(12)  Nodrošinot šādu pasākumu atbilstīgu izpildi, dalībvalstīm jāievieš attiecīgi kontroles un izpildes līdzekļi. Lai kontroli un izpildi darītu efektīvāku un iedarbīgāku, Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru un saziņā ar attiecīgajām dalībvalstīm būtu lietderīgi paredzēt īpašas kontroles un pārbaudes programmas.

(13)  Dalībvalstu operatīvās sadarbības koordinācijai, ko veic Aģentūra, būtu jānotiek, pamatojoties uz kopējiem izvietošanas plāniem, saskaņā ar kuriem organizē attiecīgo dalībvalstu pieejamo kontroles un pārbaudes līdzekļu izmantojumu tā, lai darbotos kontroles un pārbaudes programmas. Dalībvalstu veiktām zivsaimniecības kontroles un pārbaudes darbībām būtu jānotiek saskaņā ar vienotiem kontroles un pārbaudes pasākumu kritērijiem, prioritātēm, standartiem un procedūrām, pamatojoties uz šīm programmām.

(14)  Kontroles un pārbaudes programmu pieņemšana uzliek dalībvalstīm pienākumu efektīvi nodrošināt resursus, kas vajadzīgi programmas īstenošanai. Dalībvalstīm uzreiz jādara Aģentūrai zināms, kādus kontroles un pārbaudes līdzekļus tās paredz lietot, īstenojot katru programmu. Kopējiem izvietošanas plāniem nebūtu jāuzliek nekādas papildu saistības attiecībā uz kontroli, pārbaudi un izpildi vai šajā sakarā vajadzīgo resursu nodrošinājumu.

(15)  Kopējs izvietošanas plāns Aģentūrai būtu jāsagatavo vienīgi tad, ja tas ir paredzēts darba programmā.

(16)  Darba programma būtu jāpieņem valdei, kas, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, nodrošina pietiekamu vienprātību, arī saskaņojot darba programmā Aģentūrai paredzētos uzdevumus un Aģentūrai pieejamos resursus.

(17)  Izpilddirektora galvenais uzdevums būtu, apspriežoties ar valdes locekļiem un dalībvalstīm, nodrošināt, lai katra gada darba programmā iekļautajiem mērķiem atbilstu pietiekami resursi, ko Aģentūrai nodrošinājušas dalībvalstis, lai tā varētu veikt darba programmu.

(18)  Izpilddirektoram būtu arī jāsastāda precīzi izvietošanas plāni, izmantojot resursus, ko dalībvalstis atvēlējušas katras kontroles un pārbaudes programmas izpildei, un respektējot īpašajā kontroles un pārbaudes programmā izklāstītos noteikumus un mērķus, kas ir kopējā izvietošanas plāna pamatā, kā arī citus attiecīgus noteikumus, piemēram, par Savienības norīkotiem inspektoriem.

(19)  Šajā sakarā izpilddirektoram plānošana jāvada tā, lai dalībvalstis, pamatojoties uz savu darba pieredzi, laicīgi iesniegtu komentārus, reizē nepārkāpjot Aģentūras darba plānu un šajā regulā paredzētos termiņus. Izpilddirektoram ir jāņem vērā attiecīgo dalībvalstu ieinteresētība tajās zivsaimniecības jomās, uz ko attiecas katrs plāns. Nodrošinot efektīvu un laicīgu kopējo kontroles un pārbaudes darbību koordināciju, ir jāparedz procedūra, kas ļautu pieņemt lēmumus par plānu pieņemšanu, ja attiecīgās dalībvalstis nevar savstarpēji vienoties.

(20)  Sastādot un pieņemot kopējus izvietošanas plānus, kas attiecas uz ūdeņiem ārpus Savienības, procedūrai vajadzētu būt līdzīgai tai, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem. Kopējiem izvietošanas plāniem būtu jābalstās uz starptautisku kontroles un pārbaudes programmu, ar ko īsteno Savienībai saistošas starptautiskas saistības kontroles un pārbaudes jomā.

(21)  Lai īstenotu kopējos izvietošanas plānus, attiecīgām dalībvalstīm būtu jāapvieno un jāizvieto pieejamie kontroles un pārbaudes līdzekļi, ko tās atvēlējušas tādiem plāniem. Aģentūrai būtu jānovērtē, vai pieejamie kontroles un pārbaudes līdzekļi ir pietiekami, un vajadzības gadījumā attiecīgās dalībvalstis un Komisija jāinformē par to, ka līdzekļi nav pietiekami, lai pildītu kontroles un pārbaudes programmā izvirzītos uzdevumus.

(22)  Dalībvalstīm būtu jāievēro saistības kontroles un pārbaudes jomā, jo īpaši, īstenojot īpašo kontroles un pārbaudes programmu, kas ir pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, un Aģentūrai nevajadzētu būt pilnvarotai dalībvalstīm uzlikt papildu saistības vai sankcijas kopēju izvietošanas plānu sakarā.

(23)  Aģentūrai būtu regulāri jāpārskata kopējo izvietošanas plānu efektivitāte.

(24)  Būtu lietderīgi paredzēt iespēju paredzēt īpašus īstenošanas noteikumus, lai pieņemtu un apstiprinātu kopējos izvietošanas plānus. Šo iespēju varētu izmantot pēc Aģentūras darbības sākuma un tad, ja saskaņā ar izpilddirektora ieskatiem tādi noteikumi būtu jāparedz Savienības tiesību aktos.

(25)  Aģentūrai vajadzētu būt tiesīgai pēc lūguma sniegt līgumpakalpojumus, kas attiecas uz kontroles un pārbaudes līdzekļiem, ko attiecīgās dalībvalstis lietos kopīgai izvietošanai.

(26)  Lai Aģentūra varētu pildīt uzdevumus, Komisijai, dalībvalstīm un Aģentūrai pa informācijas sakaru tīkliem būtu jāapmainās ar būtisku informāciju par kontroli un pārbaudi.

(27)  Aģentūras statusā un struktūrā būtu jāparedz atbilstība gaidāmo rezultātu objektivitātei, un jāļauj tai funkcionēt ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju. Tādējādi Aģentūrai būtu jāpiešķir juridiska, finansiāla un administratīva patstāvība, reizē uzturot ciešas saites ar Savienības iestādēm un dalībvalstīm. Lai to panāktu, Aģentūrai vajadzētu būt Savienības struktūrai ar juridiskās personas statusu, kura īsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu.

(28)  Attiecībā uz Aģentūras līgumsaistībām, uz ko attiecas tiesību akti, ko piemēro Aģentūras noslēgtiem līgumiem, saskaņā ar līgumā ietverto šķīrējtiesas klauzulu kompetencei būtu jābūt nodotai Eiropas Savienības Tiesai. Eiropas Savienības Tiesas kompetencē vajadzētu būt arī strīdiem par visu to kaitējumu kompensāciju, ko radījušas Aģentūras ārpuslīgumu saistības, ievērojot vispārējus tiesību principus, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem.

(29)  Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām valdē, kam uzticēts nodrošināt pareizu un efektīvu Aģentūras darbību.

(30)  Tā kā Aģentūrai ir jāpilda Savienības saistības un pēc Komisijas lūguma jāsadarbojas ar trešām valstīm un reģionālām zivsaimniecības organizācijām saskaņā ar Savienības starptautiskām saistībām, valdes priekšsēdētājs būtu jāievēl no Komisijas pārstāvjiem.

(31)  Nosakot balsošanas procedūru valdē, būtu jāņem vērā dalībvalstu un Komisijas ieinteresētība efektīvā Aģentūras darbībā.

(32)  Būtu jāizveido Konsultatīva padome, lai konsultētu izpilddirektoru un nodrošinātu ciešu sadarbību ar ieinteresētajām pusēm.

(33)  Būtu lietderīgi paredzēt, ka Konsultatīvās padomes pārstāvis bez balsstiesībām piedalās valdes sēdēs.

(34)  Ir jāparedz Aģentūras izpilddirektora iecelšana un atlaišana, kā arī noteikumi, kas reglamentē viņa darbības.

(35)  Lai veicinātu Aģentūras darbības pārskatāmību, Aģentūrai bez ierobežojumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001(8).

(36)  Fizisko personu privātās dzīves aizsardzības interesēs uz šo regulu būtu jāattiecina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725(9).

(37)  Lai garantētu Aģentūras darbības patstāvību un neatkarību, tai būtu jāpiešķir patstāvīgs budžets, kuru veidotu Savienības iemaksa, kā arī maksājumi par Aģentūras sniegtiem līgumpakalpojumiem. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Finanšu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(38)  Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, Aģentūrai bez ierobežojumiem būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013(10) un Aģentūrai būtu jāpievienojas 1999. gada 25. maijā noslēgtajam Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(11).

(39)  Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(12),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

MĒRĶIS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Mērķis

Ar šo regulu izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (“Aģentūra”), kuras mērķis ir organizēt dalībvalstu izvērstu, operatīvu zivsaimniecības kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju un palīdzēt tām sadarboties, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, nodrošinot tās efektīvu un vienādu piemērošanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā ir lietotas šādas definīcijas:

a)  “kontrole un pārbaude” ir jebkādi dalībvalstu pasākumi, jo īpaši tādi, ko veic saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009(13) 5., 11., 71., 91. un 117. pantu, un VII sadaļu, kontrolējot un pārbaudot zvejas darbības kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanas jomā, tostarp pārraudzības un uzraudzības darbības, piemēram, kuģu satelītnovērošanas sistēmas un novērošanas programmas;

b)  “kontroles un pārbaudes līdzekļi” ir pārraudzības kuģi, lidaparāti, transportlīdzekļi un citi materiāli resursi, kā arī inspektori, novērotāji un citi cilvēkresursi, ko dalībvalstis izmanto kontrolei un pārbaudei;

c)  “kopējs izvietošanas plāns” ir plāns, kurā izklāstīti operatīvi pasākumi pieejamo kontroles un pārbaudes līdzekļu izvietošanai;

d)  “starptautiska kontroles un pārbaudes programma” ir programma, kurā izklāstīti kopīgi kontroles un pārbaudes pasākumu mērķi, prioritātes un procedūras, lai īstenotu Savienības starptautiskās saistības, kas saistītas ar kontroli un pārbaudi;

e)  “īpaša kontroles un pārbaudes programma” ir programma, kurā ir izklāstīti kopīgu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu paredzētu kontroles un pārbaudes darbību mērķi, prioritātes un procedūras;

f)  “zivsaimniecība” ir zvejas darbības, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 28) apakšpunktā;

g)  “ Savienības norīkoti inspektori” ir inspektori, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 79. pantā minētajā sarakstā.

II NODAĻA

AĢENTŪRAS PIENĀKUMI UN UZDEVUMI

3. pants

Pienākumi

Aģentūras pienākumi ir:

a)  saskaņot dalībvalstu veiktos kontroles un pārbaudes pasākumus, kas attiecas uz Savienības saistībām kontroles un pārbaudes jomā;

b)  koordinēt attiecīgu dalībvalstu apvienotu kontroles un pārbaudes līdzekļu izvietošanu, ievērojot šo regulu;

c)  palīdzēt dalībvalstīm darīt zināmu informāciju par zvejas darbībām un kontroles un pārbaudes pasākumiem Komisijai un trešām personām;

d)  savas kompetences robežās palīdzēt dalībvalstīm īstenot to uzdevumus un saistības, ko uzliek kopējā zivsaimniecības politika;

e)  palīdzēt dalībvalstīm un Komisijai saskaņot kopējās zivsaimniecības politikas piemērošanu visā Savienībā ;

f)  dot ieguldījumu dalībvalstu un Komisijas darbā, pētot un attīstot kontroles un pārbaudes paņēmienus;

g)  veicināt inspektoru mācību un pieredzes apmaiņas koordināciju dalībvalstu starpā;

h)  koordinēt nelegālas, neziņotas un nereglamentētas (“NNN”) zvejas apkarošanas operācijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

i)  palīdzēt kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas vienveidīgā ieviešanā, konkrēti:

–  organizēt dalībvalstu kontroles darbību operatīvo koordināciju, lai īstenotu īpašas kontroles un inspekcijas programmas, kontroles programmas, kas saistītas ar NNN zveju, un starptautiskas kontroles un inspekcijas programmas,

–  veikt inspekcijas, kas vajadzīgas, lai izpildītu Aģentūras uzdevumus saskaņā ar 19. pantu;

j)  nolūkā atbalstīt valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, kā izklāstīts šīs regulas 8. pantā, nodrošinot pakalpojumus, informāciju, iekārtas un apmācību, kā arī koordinējot vairākmērķu operācijas – sadarboties ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624(14), un Eiropas Jūras drošības aģentūru, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002(15), katrai darbojoties savu pilnvaru ietvaros.

4. pants

Uzdevumi, kas attiecas uz Savienības starptautiskām saistībām kontroles un pārbaudes jomā

1.  Pēc Komisijas lūguma Aģentūra:

a)  palīdz Savienībai un dalībvalstīm attiecībās ar trešām valstīm un reģionālām starptautiskām zivsaimniecības organizācijām, kurās ir iesaistījusies Savienība ;

b)  sadarbojas ar kompetentām reģionālu starptautisku zivsaimniecības organizāciju iestādēm saistībā ar Savienības saistībām kontroles un pārbaudes jomā, ievērojot sadarbības nolīgumus, kas noslēgti ar šādām struktūrām.

2.  Pēc Komisijas lūguma Aģentūra var sadarboties ar kompetentām trešo valstu iestādēm kontroles un pārbaudes jautājumos, ievērojot nolīgumus, ko Savienība noslēgusi ar šādām trešām valstīm.

3.  Aģentūra savas kompetences robežās var dalībvalstu vārdā veikt uzdevumus saskaņā ar starptautiskiem zivsaimniecības nolīgumiem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse.

5. pants

Ar operatīvu koordināciju saistīti uzdevumi

1.  Aģentūras veiktā operatīvā koordinācija attiecas uz visu to darbību kontroli, uz ko attiecas kopējā zivsaimniecības politika.

2.  Operatīvas koordinācijas vajadzībām Aģentūra izstrādā kopējus izvietošanas plānus un saskaņā ar III nodaļu organizē operatīvu dalībvalstu veikto kontroles un pārbaudes pasākumu koordināciju.

3.  Pastiprinātas dalībvalstu darba operatīvās koordinācijas nolūkā Aģentūra kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izveidot darbības plānus un koordinēt to īstenošanu.

6. pants

Līgumpakalpojumi dalībvalstīm

Aģentūra pēc dalībvalstu lūguma var tām sniegt ar kontroli un pārbaudi saistītus līgumpakalpojumus sakarā ar saistībām attiecībā uz zivsaimniecību Savienības un/vai starptautiskos ūdeņos, arī kontroles un pārbaudes platformu fraktēšanu, darbību un personāla nodrošinājumu, un novērotāju nodrošināšanu kopīgās attiecīgo dalībvalstu darbībās.

7. pants

Palīdzība Komisijai un dalībvalstīm

Aģentūra palīdz Komisijai un dalībvalstīm, lai nodrošinātu to pienākumu augsta līmeņa vienveidīgu un efektīvu izpildi saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, tostarp cīņā pret NNN zveju, un palīdz tām to attiecībās ar trešām valstīm. Aģentūra jo īpaši:

a)  izveido un izstrādā pamatprogrammu dalībvalstu zvejniecības inspekcijas instruktoru mācībām un organizē papildu mācības un seminārus minētajām ierēdņiem un citiem kontroles un inspekcijas darbībās iesaistītiem darbiniekiem;

b)  izveido un izstrādā pamatprogrammu Savienības inspektoru mācībām pirms to pirmās norīkošanas darbā un regulāri organizē papildu mācības un seminārus minētajiem ierēdņiem;

c)  pēc dalībvalstu lūguma veic ar dalībvalstu kontroles un inspekcijas pasākumiem saistītu preču un pakalpojumu kopīgu iepirkumu, kā arī gatavo un koordinē dalībvalstu kopīgu izmēģinājuma projektu īstenošanu;

d)  izstrādā kopīgas darbības procedūras saistībā ar kontroles un inspekcijas darbībām, ko kopīgi veic divas vai vairāk dalībvalstis;

e)  izstrādā kritērijus kontroles un inspekcijas līdzekļu apmaiņai starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm un šādu līdzekļu nodrošināšanai no dalībvalstu puses;

f)  veic riska analīzi, pamatojoties uz zvejas datiem par nozvejām, izkrāvumiem un zvejas piepūli, kā arī riska analīzi par neziņotiem izkrāvumiem, inter alia, datus par nozvejām un importu salīdzinot ar datiem par eksportu un par vietējo patēriņu;

g)  pēc Komisijas vai dalībvalstu pieprasījuma izstrādā kopīgu inspekcijas metodoloģiju un procedūras;

h)  pēc dalībvalstu lūguma, palīdz tām ievērot to Savienības un starptautiskās saistības, tostarp cīņu pret NNN zveju, un saistības, ko noteikušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas;

i)  veicina un koordinē vienotas riska pārvaldības metodikas izstrādi savas kompetences jomā;

j)  koordinē un veicina sadarbību starp dalībvalstīm un kopīgus standartus paraugu ņemšanas plānu izstrādei, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

8. pants

Eiropas sadarbība krasta apsardzes funkciju jomā

1.  Aģentūra sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru atbalsta valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valstu un Savienības līmenī un vajadzības gadījumā starptautiskā līmenī:

a)  koplietojot, apkopojot un analizējot informāciju, kas ir pieejama kuģu ziņošanas sistēmās un citās minēto aģentūru mitinātās vai minētajām aģentūrām pieejamās informācijas sistēmās, saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem un neskarot datu atrašanos dalībvalstu īpašumā;

b)  sniedzot uzraudzības un komunikācijas pakalpojumus uz progresīvu tehnoloģiju bāzes, tostarp izmantojot kosmosā bāzētu un zemes infrastruktūru un uz jebkura veida platformas uzmontētus sensorus;

c)  spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes un ieteikumus un izveidojot paraugpraksi, kā arī nodrošinot personāla apmācību un apmaiņu;

d)  veicinot informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, tostarp analizējot darbības problēmas un apdraudējumus, kas rodas jūrniecības jomā;

e)  spēju koplietošanas ceļā, plānojot un īstenojot vairākmērķu operācijas un koplietojot līdzekļus un citas spējas, ciktāl šīs darbības koordinē minētās aģentūras un par tām ir saņemta attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu piekrišana.

2.  Konkrētus veidus sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Aģentūru, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru nosaka ar darba vienošanos saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un finanšu noteikumiem, ko piemēro minētajām aģentūrām. Šādu vienošanos apstiprina Aģentūras valde, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras valde un Eiropas Jūras drošības aģentūras Administratīvā padome.

3.  Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūru, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā. Minētā rokasgrāmata ietver pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi informācijas apmaiņai. Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma veidā.

III NODAĻA

OPERATĪVA KOORDINĀCIJA

9. pants

 Savienības saistību īstenošana kontroles un inspekcijas jomā

1.  Pēc Komisijas lūguma Aģentūra, balstoties uz starptautiskām kontroles un inspekcijas programmām, koordinē dalībvalstu veiktās kontroles un inspekcijas darbības, izstrādājot kopējus izvietošanas plānus.

2.  Aģentūra var iegādāties, īrēt vai fraktēt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu 1. punktā minētos kopējus izvietošanas plānus.

10. pants

Īpašu kontroles un inspekcijas programmu īstenošana

1.  Aģentūra koordinē īpašu kontroles un inspekcijas programmu īstenošanu, kuras, izmantojot kopējus izvietošanas plānus, izstrādātas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu.

2.  Aģentūra var iegādāties, īrēt vai fraktēt iekārtas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu 1. punktā minētos kopējos izvietošanas plānus.

11. pants

Kopēju izvietošanas plānu saturs

Katrs kopējs izvietošanas plāns:

a)  atbilst attiecīgām kontroles un pārbaudes programmas prasībām;

b)  piemēro Komisijas kontroles un pārbaudes programmās paredzētos kritērijus, standartus, prioritātes un kopējās pārbaudes procedūras;

c)  tiecas spēkā esošos attiecīgas valsts kontroles un pārbaudes līdzekļus, kas darīti zināmi saskaņā ar 12. panta 2. punktu, saskaņot ar vajadzībām un organizēt to izvietošanu;

d)  organizē izmantojumu cilvēkresursiem un materiālu resursiem, arī Savienības norīkoto inspektoru grupām no vairāk nekā vienas dalībvalsts, ņemot vērā termiņus un apgabalus, kuros tie jāizvieto;

e)  ņem vērā attiecīgo dalībvalstu spēkā esošās saistības citu kopēju izvietošanas plānu sakarā, kā arī konkrētus reģionālus un vietējus faktorus;

f)  nosaka nosacījumus, ar ko saskaņā kādas dalībvalsts kontroles un pārbaudes līdzekļi var iebraukt ūdeņos, kas ir citas dalībvalsts suverenitātē un jurisdikcijā.

12. pants

Paziņojums par kontroles un pārbaudes līdzekļiem

1.  Dalībvalstis ik gadu pirms 15. oktobra dara Aģentūrai zināmu, kādi kontroles un pārbaudes līdzekļi, ko nākamā gadā varēs izmantot kontroles un pārbaudes vajadzībām, ir to rīcībā.

2.  Katra dalībvalsts vēlākais vienu mēnesi pēc paziņojuma par lēmumu, ar ko izveidota starptautiska kontroles un pārbaudes programma vai konkrēta, ar dalībvalsti saistīta kontroles un pārbaudes programma, dara Aģentūrai zināmu, ar kādiem līdzekļiem tā plāno to īstenot.

13. pants

Kopēju izvietošanas plānu pieņemšanas procedūra

1.  Pamatojoties uz 12. panta 2. punktā paredzētajiem paziņojumiem un trīs mēnešos pēc tāda paziņojuma saņemšanas Aģentūras izpilddirektors, apspriedies ar attiecīgām dalībvalstīm, izstrādā kopēja izvietošanas plāna projektu.

2.  Kopēja izvietošanas plāna projektā ir noteikts, kādus kontroles un pārbaudes līdzekļus var apvienot, lai, ņemot vērā attiecīgu dalībvalstu ieinteresētību konkrētās zivsaimniecības jomās, īstenotu kontroles un pārbaudes programmu, uz ko attiecas plāns.

Konkrētas dalībvalsts ieinteresētību kādā zivsaimniecības jomā vērtē, izmantojot šādus kritērijus, kuru relatīvais nozīmīgums ir atkarīgs no katra plāna īpašām pazīmēm:

a)  relatīvais to ūdeņu apjoms, kuri ir tās suverenitātē vai jurisdikcijā – ja tādi ir – uz kuriem attiecas kopējais izvietošanas plāns;

b)  tās teritorijā nozvejotā zivju daudzuma attiecība pret kopējo nozveju konkrētā atsauces periodā tajā zivsaimniecības jomā, uz ko attiecas kopējais izvietošanas plāns;

c)  relatīvais to Savienības zvejas kuģu daudzums (dzinēja jauda un bruto tonnāža), kuri brauc ar tās karogu un aktīvi zvejo tajā zivsaimniecības jomā, uz ko attiecas kopējais izvietošanas plāns, attiecībā pret kuģu kopskaitu, kuri aktīvi zvejo attiecīgajā zivsaimniecības jomā;

d)  piešķirtās kvotas relatīvais lielums vai, ja kvotu nav, nozvejas apjoms konkrētā atsauces posmā attiecībā uz minēto zivsaimniecības jomu.

3.  Ja, izstrādājot kopēju izvietošanas plānu, kļūst skaidrs, ka attiecīgas kontroles un pārbaudes programmas prasību izpildei trūkst pietiekamu kontroles un pārbaudes līdzekļu, izpilddirektors to uzreiz dara zināmu attiecīgām dalībvalstīm un Komisijai.

4.  Izpilddirektors kopējā izvietošanas plāna projektu tūlīt dara zināmu attiecīgām dalībvalstīm un Komisijai. Ja attiecīgās dalībvalstis vai Komisija piecpadsmit darba dienās pēc tam, kad plāns darīts zināms, pret to neiebilst, izpilddirektors to pieņem.

5.  Ja viena vai vairākas attiecīgas dalībvalstis vai Komisija iebilst pret to, izpilddirektors nodod jautājumu izskatīšanai Komisijā. Komisija var plānā izdarīt visus vajadzīgos labojumus un to pieņemt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru.

6.  Aģentūra ik gadu, apspriežoties ar attiecīgām dalībvalstīm, pārskata visus kopējos izvietošanas plānus, ņemot vērā visas jaunas kontroles un pārbaudes programmas, kas attiecas uz attiecīgām dalībvalstīm, kā arī visas prioritātes, ko Komisija noteikusi kontroles un pārbaudes programmās.

14. pants

Kopēju izvietošanas plānu īstenošana

1.  Kopīgas kontroles un pārbaudes darbības veic, pamatojoties uz kopējiem izvietošanas plāniem.

2.  Dalībvalstis, uz ko attiecas kopējs izvietošanas plāns:

a)  dara pieejamus kopējam izvietošanas plānam atvēlētos kontroles un pārbaudes līdzekļus;

b)  attiecīgai valstij ieceļ vienu kontaktpersonu/koordinatoru, kam piešķir pietiekamas pilnvaras, lai varētu laicīgi reaģēt uz Aģentūras lūgumiem, kas attiecas uz kopējā izvietošanas plāna īstenošanu, un dara to zināmu Aģentūrai;

c)  apvienotos kontroles un pārbaudes līdzekļus izvieto saskaņā ar kopējo izvietošanas plānu un 4. punktā minētajām prasībām;

d)  Aģentūrai nodrošina tiešsaistes pieeju informācijai, kas vajadzīga, īstenojot kopējo izvietošanas plānu;

e)  sadarbojas ar Aģentūru, īstenojot kopējo izvietošanas plānu;

f)  nodrošina to, ka darbības ar visiem kontroles un pārbaudes līdzekļiem, kas atvēlēti Savienības kopējam izvietošanas plānam, veic saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

3.  Neskarot dalībvalstu saistības, kas tām jāveic saskaņā ar kopēju izvietošanas plānu, kas pieņemts saskaņā ar 13. pantu, kopējam izvietošanas plānam iedalīto kontroles un pārbaudes līdzekļu kontrole un pārvaldība ir attiecīgās valsts kompetento iestāžu atbildībā, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus.

4.  Izpilddirektors var noteikt prasības, kā īstenot saskaņā ar 13. pantu pieņemtu kopēju izvietošanas plānu. Prasības paredz vienīgi to, kas vajadzīgs, lai īstenotu minēto plānu.

15. pants

Kopēju izvietošanas plānu vērtējums

Aģentūra ik gadu izvērtē un analizē katra kopējā izvietošanas plāna efektivitāti, pamatojoties uz pierādījumiem par iespējamību, ka zvejas darbības var nesaderēt ar kontroles pasākumiem, ko tām piemēro. Izvērtējumus tūlīt dara zināmus Eiropas Parlamentam, Komisijai un dalībvalstīm.

16. pants

Zvejas jomas, uz ko neattiecas kontroles un pārbaudes programmas

Divas vai vairākas dalībvalstis var lūgt Aģentūru koordinēt to kontroles un pārbaudes līdzekļu izvietojumu saistībā ar kādu zivsaimniecības jomu vai zvejas apgabalu, uz ko neattiecas kontroles un pārbaudes programma. Koordinācija notiek, ievērojot kontroles un pārbaudes kritērijus un prioritātes, par ko attiecīgās dalībvalstis ir vienojušās savā starpā.

17. pants

Informācijas tīkls

1.  Komisija, Aģentūra un kompetentas dalībvalstu iestādes apmainās ar būtisku informāciju, kas tām ir pieejama par kopīgiem kontroles un pārbaudes pasākumiem Savienības un starptautiskos ūdeņos.

2.  Saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem katra attiecīgās valsts kompetentā iestāde veic pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu konfidencialitāti informācijai, ko tā saņem saskaņā ar šā panta 1. punktu, ievērojot 112. un 113. pantu Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

18. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai var pieņemt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru.

 Minētie noteikumi var konkrēti attiekties uz kopēju izvietošanas plānu projektu sagatavošanas un pieņemšanas procedūrām.

IV NODAĻA

AĢENTŪRAS PILNVARAS

19. pants

Aģentūras ierēdņu iecelšana par Savienības inspektoriem

Aģentūras ierēdņus var iecelt par Savienības inspektoriem starptautiskos ūdeņos saskaņā ar 79. pantu Regulā (EK) Nr. 1224/2009.

20. pants

Aģentūras pasākumi

Aģentūra attiecīgā gadījumā:

a)  izdod rokasgrāmatas par saskaņotiem inspekcijas standartiem;

b)  izstrādā norādījumus, kuros atspoguļo labāko praksi kopējās zivsaimniecības politikas kontrolē, tostarp par kontroles ierēdņu mācībām, un regulāri atjaunina šādus norādījumus;

c)  sniedz Komisijai vajadzīgo tehnisko un administratīvo atbalstu tās uzdevumu izpildē.

21. pants

Sadarbība

1.  Dalībvalstis un Komisija sadarbojas ar Aģentūru un sniedz tai vajadzīgo palīdzību, lai tā varētu veikt savu uzdevumu.

2.  Pienācīgi ņemot vērā atšķirīgās tiesību sistēmas atsevišķās dalībvalstīs, Aģentūra veicina sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un Komisiju, lai izstrādātu saskaņotus kontroles standartus, ievērojot Savienības tiesību aktus un ņemot vērā labāko praksi dalībvalstīs un atzītus starptautiskos standartus.

22. pants

Ārkārtas vienība

1.  Ja Komisija pēc savas ierosmes vai vismaz pēc divu dalībvalstu pieprasījuma konstatē situāciju, kas ietver tiešu, netiešu vai potenciālu nopietnu risku kopējai zivsaimniecības politikai, un ja minēto risku nevar aizkavēt, novērst vai samazināt ar pastāvošiem līdzekļiem, nedz arī pienācīgi pārvaldīt, par to tūlīt paziņo Aģentūrai.

2.  Aģentūra, rīkojoties pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas vai pēc savas ierosmes, tūlīt izveido ārkārtas vienību un par to informē Komisiju.

23. pants

Ārkārtas vienības uzdevumi

1.  Aģentūras izveidotā ārkārtas vienība atbild par to, lai savāktu un novērtētu visu attiecīgo informāciju un apzinātu pieejamās iespējas, lai pēc iespējas efektīvāk un ātrāk aizkavētu, novērstu vai samazinātu risku kopējai zivsaimniecības politikai.

2.  Ārkārtas vienība var lūgt jebkuras tādas valsts iestādes vai privātpersonas palīdzību, kuras kompetenci tā uzskata par vajadzīgu, lai efektīvi reaģētu uz ārkārtas situāciju.

3.  Aģentūra nodrošina vajadzīgo koordināciju, lai pienācīgi un laikus reaģētu uz ārkārtas situāciju.

4.  Ārkārtas vienība attiecīgā gadījumā informē sabiedrību par attiecīgajiem riskiem un veiktajiem pasākumiem.

24. pants

Daudzgadu darba programma

1.  Aģentūras daudzgadu darba programmā iestrādā vispārējus mērķus, pilnvaras, uzdevumus, darbības rādītājus un prioritātes katrai Aģentūras darbībai piecu gadu laikposmā. Tajā ietver personāla politikas plānu un aplēses par budžeta apropriācijām, kas jādara pieejamas mērķu sasniegšanai minētajā piecu gadu laikposmā.

2.  Daudzgadu darba programmu sagatavo atbilstīgi uz darbību balstītas pārvaldības sistēmai, kā arī Komisijas izstrādātai metodoloģijai. To pieņem valde.

3.  Darba programma, kas minēta 32. panta 2. punkta c) apakšpunktā, ir saistīta ar daudzgadu darba programmu. Tajā skaidri norāda papildinājumus, grozījumus vai svītrojumus, salīdzinot ar iepriekšējā gada darba programmu, un sekmes daudzgadu darba programmas vispārējo mērķu un prioritāšu sasniegšanā.

25. pants

Sadarbība jūrlietās

Aģentūra veicina ES integrētās jūrniecības politikas īstenošanu un jo īpaši pēc valdes sniegta apstiprinājuma noslēdz administratīvus nolīgumus ar citām struktūrām jautājumos, uz ko attiecas šī regula. Izpilddirektors šādu sarunu sākumposmā informē par to Komisiju un dalībvalstis.

26. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā.

Minētie noteikumi jo īpaši var attiekties uz plānu izstrādāšanu reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, ārkārtas vienības izveidi un piemērojamām praktiskajām procedūrām.

V NODAĻA

IEKŠĒJĀ STRUKTŪRA UN DARBĪBA

27. pants

Juridiskais statuss un galvenais birojs

1.  Aģentūra ir Savienības struktūra, un tai ir juridiskas personas statuss.

2.  Aģentūrai visās dalībvalstīs ir visplašākā tiesībspēja, kas saskaņā ar to tiesību aktiem ir piešķirta juridiskām personām. Konkrēti, tā var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas prāvās.

3.  Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

4.  Aģentūras galvenā mītne atrodas Vigo, Spānijā.

28. pants

Personāls

1.  Uz Aģentūras personālu attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kā noteikts Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68(16), kā arī noteikumi, ko Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai ir kopīgi pieņēmušas Eiropas Savienības iestādes. Valde ar Komisijas piekrišanu pieņem vajadzīgos sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus.

2.  Neskarot 39. pantu, Aģentūra attiecībā uz tās personālu izmanto pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir piešķirtas iecēlējinstitūcijai.

3.  Aģentūras personālā ir Komisijas norīkoti vai uz laiku norīkoti ierēdņi, kā arī citi darbinieki, ko Aģentūra pieņem darbā, lai veiktu savus uzdevumus.

Aģentūra var pieņemt darbā arī dalībvalstu uz laiku norīkotus ierēdņus.

29. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru attiecas Protokols par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti.

30. pants

Saistības

1.  Aģentūras līgumsaistības reglamentē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgiem līgumiem.

2.  Eiropas Savienības Tiesas kompetencē ir pieņemt spriedumu saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulām, kas ietvertas Aģentūras noslēgtos līgumos.

3.  Attiecībā uz ārpuslīgumu saistībām Aģentūra, ievērojot vispārējus visām dalībvalstīm kopīgus tiesību aktu principus, kompensē jebkādu kaitējumu, ko, pildot pienākumus, radījusi Aģentūra vai tās darbinieki. Tiesas kompetencē ir visi strīdi par šādu kaitējumu kompensāciju.

4.  Darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē viņiem piemērojamie Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība.

31. pants

Valodas

1.  Uz Aģentūru attiecas Padomes Regula Nr. 1(17).

2.  Aģentūras darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības Struktūru tulkošanas centrs.

32. pants

Valdes izveide un pilnvaras

1.  Aģentūrai ir valde.

2.  Valde:

a)  saskaņā ar 39. pantu ieceļ un atlaiž izpilddirektoru;

b)  ik gadu līdz 30. aprīlim pieņem Aģentūras pārskatu par iepriekšējo gadu, un to iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm. Ziņojumu dara zināmu atklātībai;

c)  ik gadu līdz 31. oktobrim, ņemot vērā Komisijas un dalībvalstu viedokli, pieņem Aģentūras darba programmu nākamam gadam, un iesniedz to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

Darba programmā ir iekļautas Aģentūras prioritātes. Tajā prioritāte ir piešķirta Aģentūras pienākumiem, kas saistīti ar kontroles un pārbaudes programmām. To pieņem, neskarot Savienības gada budžeta procedūru. Ja 30 dienās pēc darba programmas pieņemšanas Komisija pauž neapmierinātību par to, valde divos mēnešos programmu izskata atkārtoti un pieņem otrā lasījumā, iespējams, ar grozījumiem;

d)  līdz kārtējā finanšu gada sākumam pieņem Aģentūras galīgo budžetu, vajadzības gadījumā koriģējot to atbilstīgi Savienības iemaksām un citiem Aģentūras ieņēmumiem;

e)  pilda pienākumus attiecībā uz Aģentūras budžetu, ievērojot 44., 45. un 47. pantu;

f)  īsteno izpilddirektora disciplināras uzraudzības tiesības;

g)  izstrādā savu reglamentu, kurā vajadzības gadījumā var paredzēt valdes apakškomiteju izveidi;

h)  paredz procedūras, kas vajadzīgas Aģentūras uzdevumu veikšanai.

33. pants

Valdes sastāvs

1.  Valdē ir dalībvalstu pārstāvji un seši Komisijas pārstāvji. Katrai dalībvalstij ir tiesības iecelt vienu valdes locekli. Dalībvalstis un Komisija katram valdes loceklim ieceļ vienu aizstājēju, kas viņu pārstāv prombūtnes laikā.

2.  Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu pieredzi attiecīgā nozarē un zināšanām zivsaimniecības jomu kontroles un pārbaudes sfērā.

3.  Katra valdes locekļa amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi kopš iecelšanas dienas. Pilnvaru termiņu var pagarināt.

34. pants

Valdes vadība

1.  Valde ievēl priekšsēdētāju no Komisijas pārstāvjiem. Valde no saviem locekļiem ievēl priekšsēdētāja vietnieku. Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, priekšsēdētāja vietnieks automātiski stājas viņa vietā.

2.  Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir trīs gadi, un tas beidzas, kad viņi beidz pildīt valdes locekļu pienākumus. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

35. pants

Sanāksmes

1.  Valdes priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes. Darbakārtību nosaka Aģentūras valdes priekšsēdētājs, ņemot vērā valdes un izpilddirektora priekšlikumus.

2.  Izpilddirektors un Konsultatīvās padomes iecelts pārstāvis piedalās sanāksmēs bez balsstiesībām.

3.  Valde kārtējās sanāksmes sasauc vismaz reizi gadā. Turklāt valde sanāk pēc priekšsēdētāja ierosmes vai pēc Komisijas vai vienas trešdaļas valdē pārstāvēto dalībvalstu lūguma.

4.  Ja lieta ir konfidenciāla vai sakarā ar interešu konfliktu, valde var pieņemt lēmumu attiecīgos darbakārtības jautājumus izskatīt, Konsultatīvās padomes ieceltajam pārstāvim klāt neesot. Reglamentā var ietvert sīkāk izstrādātas normas par šā noteikuma piemērošanu.

5.  Valde var uzaicināt sanāksmēs kā novērotāju piedalīties jebkuru personu, kuras atzinums tai var būt svarīgs.

6.  Valdes locekļiem, ievērojot reglamentu, var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

7.  Aģentūra nodrošina valdei sekretariāta pakalpojumus.

36. pants

Balsošana

1.  Valde pieņem lēmumus ar absolūtu balsu vairākumu.

2.  Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot attiecīgā locekļa vietnieks.

3.  Reglamentā par balsošanu ietver sīkāk izstrādātus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, kā viens loceklis var darboties cita locekļa vārdā, kā arī, attiecīgos gadījumos, visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

37. pants

Interešu deklarācija

Valdes locekļi nāk klajā ar interešu deklarāciju, kurā norāda, ka viņiem vai nu nav nekādu interešu, kas varētu ierobežot viņu neatkarību, vai arī nekādu tiešu vai netiešu interešu, ko varētu uzskatīt par tādām, kas ierobežo viņu neatkarību. Minētās deklarācijas rakstiski sniedz ik gadu vai gadījumos, ja saistībā ar darbakārtības punktiem varētu rasties interešu konflikts. Tādā gadījumā attiecīgie locekļi nav tiesīgi balsot par konkrētiem darbakārtības punktiem.

38. pants

Izpilddirektora pienākumi un pilnvaras

1.  Aģentūru vada izpilddirektors. Neskarot Komisijas un valdes attiecīgo kompetenci, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

2.  Pildot pienākumus, izpilddirektors īsteno kopējās zivsaimniecības politikas principus.

3.  Izpilddirektoram ir šādi pienākumi un pilnvaras:

a)  viņš sagatavo darbības programmas projektu, un, apspriedies ar Komisiju un dalībvalstīm, iesniedz to valdei. Viņš veic pasākumus, kas vajadzīgi darba programmas īstenošanai šīs regulas, tās īstenošanas noteikumu un citu piemērojamo tiesību aktu nospraustajās robežās;

b)  viņš veic visus pasākumus, arī pieņem iekšējus administratīvus norādījumus un publicē paziņojumus, kas vajadzīgi, nodrošinot Aģentūras organizāciju un darbību saskaņā ar šo regulu;

c)  viņš veic visus vajadzīgos pasākumus, arī pieņem lēmumus par Aģentūras pienākumiem saskaņā ar II un III nodaļu, tostarp kontroles un pārbaudes līdzekļu fraktēšanu un darbību, un informācijas tīkla darbību;

d)  viņš atsaucas uz Komisijas lūgumiem un dalībvalstu palīdzības lūgumiem saskaņā ar 6., 7. un 16. pantu;

e)  viņš organizē efektīvu pārraudzības sistēmu, lai varētu salīdzināt Aģentūras sasniegumus ar tās darbības mērķiem. Pamatojoties uz to, izpilddirektors ik gadu sagatavo gada pārskata projektu un iesniedz to valdei. Viņš izstrādā atzītiem profesionāliem standartiem atbilstīgas regulāras vērtēšanas procedūras;

f)  attiecībā uz personālu viņš izmanto 28. panta 2. punktā paredzētās pilnvaras;

g)  viņš sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes saskaņā ar 44. pantu, un īsteno budžetu saskaņā ar 45. pantu.

4.  Izpilddirektors par savu darbību atbild valdei.

39. pants

Izpilddirektora iecelšana un atlaišana

1.  Izpilddirektoru ieceļ valde, pamatojoties uz viņa nopelniem un dokumentētu attiecīgu pieredzi kopējās zivsaimniecības politikas un zivsaimniecības kontroles un pārbaudes jomā, no vismaz divu kandidātu saraksta, ko Komisija iesniedz pēc atlases procedūras, kas notiek pēc publikācijas par amatu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur, aicinot pieteikties interesentus.

2.  Valde ir pilnvarota atlaist izpilddirektoru. Valde par šādu punktu apspriežas pēc Komisijas vai vienas trešdaļas tās locekļu lūguma.

3.  Valde pieņem 1. un 2. punktā minētos lēmumus ar divu trešdaļu locekļu balsu vairākumu.

4.  Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Amata pilnvaru termiņu pēc Komisijas priekšlikuma var vienreiz pagarināt vēl uz pieciem gadiem, un minēto pagarinājumu apstiprina ar divu trešdaļu valdes locekļu balsu vairākumu.

40. pants

Konsultatīvā padome

1.  Konsultatīvajā padomē ir pārstāvji no konsultatīvajām padomēm, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantā; katra konsultatīva padome deleģē vienu pārstāvi. Pārstāvjus var aizstāt viņu aizstājēji, ko ieceļ tajā pašā laikā.

2.  Konsultatīvās padomes locekļi nevar būt valdes locekļi.

Konsultatīvā padome vienam savam loceklim uztic piedalīties valdes sanāksmēs bez balsstiesībām.

3.  Konsultatīvā padome pēc izpilddirektora lūguma dod padomus, kā pildīt uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

4.  Konsultatīvo padomi vada izpilddirektors. Tā sanāk pēc vadītāja uzaicinājuma vismaz reizi gadā.

5.  Aģentūra nodrošina Konsultatīvajai padomei vajadzīgo loģistikas atbalstu, un tās sanāksmēm nodrošina sekretariāta pakalpojumus.

6.  Valdes locekļi var piedalīties Konsultatīvās padomes sanāksmēs.

41. pants

Pārskatāmība un saziņa

1.  Aģentūras rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.  Valde sešos mēnešos pēc pirmās sapulces paredz praktiskus pasākumus, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

3.  Aģentūra pēc pašas ierosmes var sazināties jomās, uz ko attiecas tās pienākumi. Aģentūra arī nodrošina to, ka sabiedrība un visas ieinteresētas personas operatīvi saņem objektīvu, ticamu un viegli saprotamu informāciju par tās darbību.

4.  Valde izstrādā attiecīgus iekšējus noteikumus, piemērojot 3. punktu.

5.  Aģentūras lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt par pamatu sūdzības iesniegšanai Eiropas Ombudam vai būt par iemeslu iesniegt Tiesā prasību saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 228. un 263. pantu.

6.  Uz informāciju, ko Komisija un Aģentūra saņēmusi saskaņā ar šo regulu, attiecas Regula (ES) 2018/1725.

42. pants

Konfidencialitāte

1.  Konfidencialitātes prasības saskaņā ar LESD 339. pantu uz Aģentūras valdes locekļiem, izpilddirektoru un personālu attiecas arī pēc tam, kad viņi ir beiguši pildīt savus pienākumus.

2.  Valde izstrādā iekšējus noteikumus attiecībā uz praktiskiem pasākumiem 1. punktā minēto konfidencialitātes prasību īstenošanai.

43. pants

Piekļuve informācijai

1.  Komisijai ir brīva piekļuve visai Aģentūras apkopotajai informācijai. Aģentūra pēc Komisijas lūguma tās norādītajā formā sniedz Komisijai jebkādu informāciju un šīs informācijas vērtējumu.

2.  Dalībvalstīm, kas ir ieinteresētas konkrētās Aģentūras darbībās, ir pieejama informācija, ko Aģentūra apkopojusi par šīm darbībām, ņemot vērā nosacījumus, ko var paredzēt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. panta 2. punktā minēto procedūru.

VI NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

44. pants

Budžets

1.  Aģentūras ieņēmumus veido:

a)  Savienības iemaksa, kas ir iegrāmatota Eiropas Savienības kopējā budžetā (Komisijas iedaļā);

b)  maksājumi par pakalpojumiem, ko Aģentūra sniedz dalībvalstīm saskaņā ar 6. pantu;

c)  maksājumi par publikācijām, mācībām un/vai citiem Aģentūras sniegtiem pakalpojumiem.

2.  Aģentūras izdevumi sedz ar personālu saistītus, administratīvus, infrastruktūras un operatīvus izdevumus.

3.  Izpilddirektors sastāda Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamam finanšu gadam, un kopā ar štatu saraksta projektu iesniedz valdei.

4.  Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.  Ik gadu Aģentūras valde, pamatojoties uz ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu, sagatavo ieņēmumu un izdevumu tāmi nākamam finanšu gadam.

6.  Valde ieņēmumu un izdevumu tāmi, kas minēta 5. punktā, kurā iekļauj štata saraksta projektu līdz ar provizorisku darba programmu, vēlākais līdz 31. martam iesniedz Komisijai.

7.  Komisija tāmi līdz ar Eiropas Savienības kopējā budžeta provizorisku projektu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējiestādēm”).

8.  Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības kopējā budžeta provizoriskajā projektā, ko tā iesniedz budžeta lēmējiestādēm saskaņā ar LESD 314. pantu, iekļauj izdevumus, kurus uzskata par vajadzīgiem saskaņā ar štatu saraksta projektu un no kopējā budžeta maksājamo subsīdiju summu.

9.  Budžeta lēmējiestādes apstiprina subsīdiju apropriācijas Aģentūrai. Budžeta lēmējiestādes apstiprina Aģentūras štatu saraksta projektu.

10.  Valde pieņem budžetu. Tas kļūst par budžeta galīgo variantu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta pieņemšanas galīgā variantā. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

11.  Valde cik iespējams drīz paziņo budžeta lēmējiestādēm nodomu īstenot visus projektus, kas var finansiālā ziņā nopietni ietekmēt budžeta finansējumu, jo īpaši, visus projektus, kas saistīti ar īpašumu, piemēram, ēku nomu vai pirkšanu. Valde par to informē Komisiju.

12.  Ja kāda no budžeta lēmējiestādēm dara zināmu nodomu nākt klajā ar atzinumu, tā atzinumu iesniedz valdei sešās nedēļās no dienas, kad projekts izsludināts.

45. pants

Budžeta īstenošana un kontrole

1.  Izpilddirektors īsteno Aģentūras budžetu.

2.  Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 1. martam Aģentūras grāmatvedis Komisijas grāmatvedim dara zināmus provizoriskus pārskatus, kā arī ziņojumu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu apsaimniekošanu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar 245. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 2018/1046(18) (“Finanšu regula”).

3.  Pēc katra finanšu gada beigām, vēlākais, līdz 31. martam Komisijas grāmatvedis iesniedz Revīzijas palātai Aģentūras provizoriskos pārskatus līdz ar pārskatu par attiecīgā finanšu gada budžeta un finanšu pārvaldību. Pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību attiecīgajā finanšu gadā iesniedz arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.  Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem, saskaņā ar Finanšu regulas 246. pantu izpilddirektors uz savu atbildību izstrādā Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz tos valdei, lai saņemtu atzinumu.

5.  Valde sniedz atzinumu par Aģentūras pārskatu galīgo variantu.

6.  Vēlākais līdz nākamā gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus līdz ar valdes atzinumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7.  Galīgos pārskatus publicē.

8.  Aģentūra izstrādā iekšējās revīzijas funkciju, ko veic, ievērojot attiecīgus starptautiskus standartus.

9.  Vēlākais līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai nosūta atbildi par tās apsvērumiem. Viņš minēto atbildi nosūta arī valdei.

10.  Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc lūguma sniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu piemērot attiecīgā finanšu gada procedūru, ar ko atbrīvo no atbildības saskaņā ar Finanšu regulas 261. panta 3. punktu.

11.  Līdz aiznākamā gada 30. aprīlim Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbrīvo Aģentūras izpilddirektoru no atbildības par attiecīgā gada budžeta īstenošanu.

46. pants

Krāpšanas apkarošana

1.  Krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanai Aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

2.  Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par OLAF iekšējo izmeklēšanu un tūlīt izdod attiecīgus noteikumus visam tās personālam.

3.  Lēmumos par finansēšanu un ar tiem saistītajos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri ir paredzēts, ka Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) vajadzības gadījumos var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un personas, kas atbild par tā piešķiršanu.

47. pants

Finanšu noteikumi

Valde, saņēmusi Komisijas piekrišanu un Revīzijas palātas atzinumu, pieņem Aģentūras finanšu noteikumus. Noteikumos neatkāpjas no Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013(19), ja vien tas nav īpaši vajadzīgs Aģentūras darbībā un ja iepriekš ir saņemta Komisijas piekrišana.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

48. pants

Novērtējums

1.  Piecos gados kopš dienas, kad Aģentūra sākusi pildīt pienākumus, un turpmāk ik pēc pieciem gadiem valde apsūta neatkarīgu, pieaicinātu ekspertu vērtējumu, lai novērtētu šīs regulas īstenošanu. Komisija Aģentūrai dara pieejamu visu informāciju, ko Aģentūra uzskata par vērtējumā vajadzīgu.

2.  Katrā vērtējumā novērtē regulas efektivitāti, Aģentūras lietderīgumu, nozīmi un efektivitāti, kā arī tās darba praksi un to, cik ļoti tā palīdz nodrošināt kopējās zivsaimniecības politikas ievērošanu. Valde saziņā ar Komisiju, apspriedusies ar iesaistītajām pusēm, nosaka konkrētas normas.

3.  Valde saņem novērtējumu un nāk klajā ar ieteikumiem Komisijai par šis regulas grozījumiem, par Aģentūru un tās darba praksi. Komisija gan novērtējuma rezultātus, gan ieteikumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei un dara zināmus atklātībā.

49. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 768/2005 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

50. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Atceltā regula ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu

Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005

(OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.)

 

 

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009

(OV L 343, 22.11.2009., 1. lpp.)

tikai 120. pants

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1626

(OV L 251, 16.9.2016., 80. lpp.)

 

_____________

II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 768/2005

Šī regula

1. līdz 7. pants

1. līdz 7. pants

7a.  pants

8. pants

8. pants

9. pants

9. pants

10. pants

10. pants

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

13. pants

13. pants

14. pants

14. pants

15. pants

15. pants

16. pants

16. pants

17. pants

17. pants

18. pants

17a.  pants

19. pants

17b.  pants

20. pants

17c.  pants

21. pants

17d.  pants

22. pants

17e.  pants

23. pants

17f.  pants

24. pants

17g.  pants

25. pants

17h.  pants

26. pants

18. pants

27. pants

19. pants

28. pants

20. pants

29. pants

21. pants

30. pants

22. pants

31. pants

23. pants

32. pants

24. pants

33. pants

25. pants

34. pants

26. pants

35. pants

27. pants

36. pants

28. pants

37. pants

29. pants

38. pants

30. pants

39. pants

31. pants

40. pants

32. pants

41. pants

33. pants

42. pants

34. pants

43. pants

35. pants

44. pants

36. pants

45. pants

37. pants

46. pants

38. pants

47. pants

39. pants

48. pants

40. pants

____

41. pants

____

____

49. pants

42. pants

50. pants

___

I pielikums

___

II pielikums

_____________

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.
(3)Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nostāja.
(5)Padomes Regula (EK) Nr. 768/2005 (2005. gada 26. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.).
(6)Skatīt I pielikumu.
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris), par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(11)OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(13)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1624 (2016. gada 14. septembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/399 un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 863/2007, Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK (OV L 251, 16.9.2016., 1. lpp.).
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).
(16)OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
(17)Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(19)Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).


Datorizētas sistēmas ieviešana akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai ***I
PDF 101kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra lēmums, ar ko jautājumu nodod atbildīgajai komitejai iestāžu sarunu veikšanai, pamatojoties uz negrozītu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par datorizētas sistēmas ieviešanu akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai (pārstrādāta redakcija) (COM(2018)0341 – C8-0215/2018 – 2018/0187(COD))(1)
P8_TA-PROV(2019)0085A8-0010/2019

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

(1) Lēmums pieņemts saskaņā ar Reglamenta 59. panta 4. punktu (A8-0010/2019).


Tiesību akti, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām ***I
PDF 219kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tiesību aktiem, kas piemērojami prasījumu cesijas sekām attiecībā uz trešām personām (COM(2018)0096 – C8-0109/2018 – 2018/0044(COD))
P8_TA(2019)0086A8-0261/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Apmaiņas, atbalsta un mācību programma euro aizsardzībai pret viltošanu (programma “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I
PDF 224kWORD 64k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls IV”) laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (COM(2018)0369 – C8-0240/2018 – 2018/0194(COD))
P8_TA(2019)0087A8-0069/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgums ***
PDF 124kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (07971/2018 – C8-0446/2018 – 2018/0093(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0088A8-0053/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07971/2018),

–  ņemot vērā projektu brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (07972/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0446/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 13. februāra nenormatīvo rezolūciju (2) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A8-0053/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Singapūras Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums, 2/15, ECLI:EU:C:2017:376.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2019)0089.


ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgums (rezolūcija)
PDF 148kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (07971/2018 – C8-0446/2018 – 2018/0093M(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0089A8-0048/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07971/2018),

–  ņemot vērā tekstu, kas ierosināts brīvās tirdzniecības nolīgumam (BTN) starp Eiropas Savienību un Singapūras Republiku (Singapūru) un lielā mērā saskan ar 2013. gada 20. septembrī parafēto nolīgumu,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (COM(2018)0194),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C8-0446/2018),

–  ņemot vērā ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgumu, ko plānots parakstīt 2018. gada 19. oktobrī,

–  ņemot vērā saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu sniegto Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu 2/15, kuru Komisija pieprasīja 2015. gada 10. jūlijā,

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 3. februāra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku”,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 22. decembra lēmumu risināt divpusējas sarunas par BTN ar atsevišķām Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm, sākot ar Singapūru,

–  ņemot vērā 2007. gada 23. aprīļa norādes sarunām par reģionu BTN ar ASEAN dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā V sadaļu par Savienības ārējo darbību,

–  ņemot vērā LESD un jo īpaši tā 91., 100., 168. un 207. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvo rezolūciju(3) par Padomes lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0048/2019),

A.  tā kā ES un Singapūrai ir kopīgas nozīmīgas vērtības, tostarp demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana, kultūras un lingvistiskā daudzveidība, kā arī stingra apņemšanās īstenot atvērtu un noteikumos balstītu tirdzniecību un daudzpusēju tirdzniecības sistēmu;

B.  tā kā šis ir pirmais divpusējais tirdzniecības nolīgums, kas noslēgts starp ES un ASEAN dalībvalsti, un svarīgs solis ceļā uz galīgo mērķi, proti, BTN noslēgšanu starp reģioniem; tā kā nolīgums arī kalpos par paraugu tiem nolīgumiem, par kuriem ES patlaban ved sarunas ar citām nozīmīgām ASEAN ekonomikām;

C.  tā kā ASEAN reģionā Singapūra ir pārliecinoši lielākais ES partneris, veidojot nedaudz mazāk par vienu trešdaļu no ES un ASEAN preču un pakalpojumu tirdzniecības, kā arī aptuveni divas trešdaļas no ieguldījumiem starp abiem reģioniem;

D.  tā kā ES un Singapūras tirdzniecības apjoms pārsniedz 50 miljardus EUR gadā;

E.  tā kā tiek prognozēts, ka 90 % turpmākās globālās ekonomikas izaugsmes notiks ārpus Eiropas un konkrētāk — Āzijā;

F.  tā kā Singapūra ir Visaptverošās un progresīvās Klusā okeāna valstu partnerības (CPTPP) dalībvalsts un piedalās sarunās par reģionālu visaptverošu ekonomisko partnerību (RCEP);

G.  tā kā Singapūra ir valsts ar augstu ienākumu līmeni, kuras nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija 52 600 USD; tā kā tās ekonomikas izaugsme ir viena no augstākajām pasaulē — vidēji 7,7 % gadā kopš neatkarības iegūšanas;

H.  tā kā Singapūra tiek vērtēta kā viena no uzņēmējdarbībai vispiemērotākajām valstīm pasaulē, ir viena no pasaules konkurētspējīgākajām ekonomikām un korupcijas līmenis tajā ir viens no viszemākajiem pasaulē;

I.  tā kā apstrādes rūpniecība, īpaši elektronika un precīzā inženierija, un pakalpojumu nozare joprojām ir divi galvenie Singapūras augstas pievienotās vērtības ekonomikas balsti;

J.  tā kā Singapūra ir pasaules nozīmes dalībnieks finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu jomā;

K.  tā kā vairāk nekā 10 000 Eiropas uzņēmumu ir reģionālie biroji Singapūrā un tie darbojas juridiskās drošības un noteiktības apstākļos; tā kā aptuveni 50 000 Eiropas uzņēmumu eksportē uz Singapūru un 83 % no tiem ir mazi vai vidēji uzņēmumi (MVU);

L.  tā kā ES un Singapūras BTN, visticamāk, ļoti pozitīvi ietekmēs tirdzniecību un ieguldījumu plūsmas starp ES un Singapūru; tā kā Eiropas Parlamenta vajadzībām sagatavotā 2018. gada pētījumā tika lēsts, ka pirmajos piecos gados ES un Singapūras tirdzniecības apjoms palielinātos par 10 %;

M.  tā kā citām lielām ekonomikām, piemēram, Japānai, ASV un Ķīnai, jau ir BTN ar Singapūru un Eiropas Savienība tādējādi nonāk neizdevīgākos konkurences apstākļos;

N.  tā kā 2009. gadā veiktajā ES un ASEAN BTN ietekmes uz tirdzniecību un ilgtspējības novērtējumā tika secināts, ka šis divpusējais BTN būtu savstarpēji izdevīgs nacionālā ienākuma, IKP un nodarbinātības ziņā, tā kā ne saistībā tieši ar ES un Singapūras tirdzniecības attiecībām, ne arī par salīdzinoši nesenu periodu nav sagatavots ietekmes uz tirdzniecību un ilgtspējības novērtējums;

O.  tā kā ES un Singapūras BTN ekonomiskās ietekmes analīzē, ko Eiropas Komisija veica 2013. gadā, ir norādīts, ka Singapūras IKP varētu pieaugt par 0,94 % jeb 2,7 miljardiem EUR un ES IKP — par 550 miljoniem EUR,

1.  atzinīgi vērtē BTN parakstīšanu Briselē 2018. gada 19. oktobrī;

2.  uzsver, ka sarunas sākotnēji tika noslēgtas 2012. gadā un bija balstītas uz Padomes 2007. gada aprīlī pieņemtajām sarunu norādēm par ES un ASEAN BTN; pauž nožēlu par ilgo kavēšanos saistībā ar nolīguma virzīšanu ratifikācijai, kas cita starpā bija saistīta ar Komisijas pieprasījumu Eiropas Savienības Tiesai sniegt atzinumu, lai nodrošinātu skaidrību par to, vai jautājumi, uz kuriem attiecas šis nolīgums, ir ES ekskluzīvā kompetencē, vai arī tie ir dalītā kompetencē; atzinīgi vērtē juridisko skaidrību, ko ir sniedzis Eiropas Savienības Tiesas atzinums, un uzskata, ka tas ir stiprinājis Eiropas Parlamenta demokrātiski leģitīmo lomu un viesis skaidrību par ES kompetenci tirdzniecības politikas jomā; atzinīgi vērtē Singapūras pastāvīgo iesaistīšanos, neraugoties uz šo kavēšanos, un prasa ātri panākt nolīguma stāšanos spēkā, tiklīdz Parlaments to būs ratificējis;

3.  uzskata par ļoti svarīgu to, lai ES saglabātu līderpozīcijas atvērtā un uz noteikumiem balstītā tirdzniecības sistēmā, un atzinīgi vērtē to, ka 10 gadus pēc sarunu sākuma ES un Singapūras BTN ir kļuvis par svarīgu šā procesa elementu; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi vērsties pie citiem globālajiem partneriem, lai turpinātu īstenot vērienīgu pasaules mēroga taisnīgu un atklātu tirdzniecības programmu, izdarot secinājumus no BTN ar Singapūru un pamatojoties uz to;

4.  uzsver šī nolīguma ekonomisko un stratēģisko nozīmību, jo Singapūra ir viens no visa ASEAN reģiona centriem; uzskata šo nolīgumu par ievērojamu soli uz priekšu, kas iedibinās precedentu tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem ar citām ASEAN dalībvalstīm, un par pirmo soli ceļā uz reģionālu tirdzniecības nolīgumu; uzsver arī to, ka šis nolīgums novērsīs ES eksportētāju neizdevīgāku stāvokli konkurētspējas ziņā salīdzinājumā ar uzņēmumiem no pārējām CPTPP un RCEP valstīm; atzinīgi vērtē to, ka šī nolīguma noslēgšana, kas notiks ES globālās taisnīgas un atvērtas tirdzniecības programmas ietvaros, nodrošinās ievērojamus ieguvumus ne tikai patērētājiem, bet arī nodarbinātajiem;

5.  norāda, ka Singapūra jau bija atcēlusi lielāko daļu tarifu, ko tā piemēro ES ražojumiem, un ka līdz ar šī nolīguma spēkā stāšanos tiks pilnībā likvidēti nedaudzie atlikušie tarifi;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Singapūra atcels atsevišķus pasākumus, kuri var veidot tirdzniecības šķēršļus, piemēram, dubultas drošības pārbaudes automašīnām, kā arī rezerves daļām un elektronikai, tādējādi vienkāršojot ES uzņēmumu preču eksportu uz Singapūru;

7.  uzsver, ka ar šo nolīgumu ES uzņēmumiem tiks nodrošināta lielāka piekļuve Singapūras pakalpojumu tirgum, piemēram, finanšu, telekomunikāciju, inženierijas, arhitektu, jūras transporta un pasta pakalpojumiem, un ka šādas liberalizācijas pamatā ir pozitīva saraksta pieeja;

8.  saistībā ar finanšu pakalpojumu liberalizāciju atgādina, ka nolīgumā ir iekļauta piesardzības atkāpe, kura ļauj pusēm piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai saglabāt pasākumus un konkrētāk — aizsargāt noguldītājus un ieguldītājus un nodrošināt pušu finanšu sistēmu integritāti un stabilitāti;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Singapūra 2017. gada 21. jūnijā parakstīja daudzpusējo nolīgumu par kompetentajām iestādēm (MCAA), lai īstenotu globālo standartu attiecībā uz automātisku nodokļu informācijas apmaiņu, un ka 2017. gada 30. jūnijā tā informēja ESAO par nodomu saskaņā ar šo nolīgumu sākt automātisku apmaiņu ar visām ES dalībvalstīm, ar kurām tai nav divpusēja nolīguma šajā jautājumā; norāda, ka Singapūra nav iekļauta nedz ES Rīcības kodeksa jautājumu grupas “melnajā sarakstā”, nedz tās sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu jomā nesadarbojas, lai gan dažas NVO to ir kritizējušas par nodokļu atvieglojumu piedāvāšanu uzņēmumiem;

10.  uzsver, ka šis nolīgums nodrošina lielāku piekļuvi Singapūras publiskā iepirkuma tirgum nekā Nolīgums par valsts iepirkumu; uzsver, ka, piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, būtu jāņem vērā arī sociālie un vides aizsardzības kritēriji; uzsver, ka publiskajam iepirkumam gan Savienībā, gan Singapūrā arī turpmāk jābūt iedzīvotāju interesēs;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Singapūra ir piekritusi izveidot ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas sistēmu, kas aizsargās aptuveni 190 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, paredzot iespēju vēlāk pievienot vēl vairāk; atgādina, ka 2016. gadā ES eksportēja uz Singapūru lauksaimniecības pārtikas produktus 2,2 miljardu EUR vērtībā, un norāda, ka Singapūra ir ES pārtikas un dzērienu piektais lielākais eksporta tirgus Āzijā, kas nodrošina ievērojamas iespējas ES lauksaimniekiem un lauksaimniecības pārtikas ražotājiem; tāpēc atzinīgi vērtē šajā nolīgumā iekļauto Singapūras apņemšanos saglabāt nulles nodokļa likmi lauksaimniecības pārtikas produktiem un ieviest to ES gaļas ražotāju sertificēšanas sistēmu, kuri vēlas eksportēt uz Singapūru; tomēr pauž nožēlu par to, ka BTN ar Singapūru tieši neaizsargā 196 ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ietvertas nodaļas par intelektuālo īpašumu pielikumā, jo visām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm — neatkarīgi no izcelsmes vietas —, lai tās tiktu aizsargātas, būs jāiziet pārbaude un publiskošana (un eventuālu iebildumu iesniegšana) saskaņā ar reģistrācijas procedūru Singapūrā; uzsver, ka īstenošanas tiesību akti par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ar ko izveido Singapūras ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistru un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procedūru, stāsies spēkā tad, kad Parlaments būs ratificējis šo nolīgumu; aicina Singapūras iestādes nekavējoties sākt darbu pie reģistrācijas procedūras, kā arī ātri izveidot reģistru un nodrošināt tā stāšanos spēkā, kad Parlaments būs ratificējis šo nolīgumu; aicina Komisiju turpināt intensīvi strādāt ar Singapūras iestādēm, lai nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu tiek aizsargātas atbilstoši BTN (tostarp pielikumus vai zemsvītras piezīmēs) iekļautajiem aizsardzības noteikumiem, nepieļaujot nekādus izņēmumus vai ierobežojumus;

12.  uzsver, ka nolīgumā ir atzītas dalībvalstu tiesības visos līmeņos noteikt un sniegt publiskos pakalpojumus un nolīgums neliedz valdībām īstenot jebkura privatizēta pakalpojuma atgriešanu atpakaļ valsts sektoram;

13.  uzsver, ka nolīgumā ir aizsargātas ES tiesības saglabāt un piemērot savus standartus visām precēm un pakalpojumiem, kas tiek tirgoti ES, un ka tāpēc visam importam no Singapūras ir jāatbilst ES standartiem; uzsver, ka ES standarti nekad nebūtu jāuzskata par tirdzniecības šķēršļiem, un uzsver, ka ir svarīgi šos standartus veicināt pasaules līmenī; uzsver, ka nolīgumā nav nekā tāda, kas liegtu piemērot piesardzības principu, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību;

14.  uzsver uz vērtībām balstītas un atbildīgas tirdzniecības politikas nozīmību un nepieciešamību veicināt ilgtspējīgu attīstību; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļā abas puses ir apņēmušās nodrošināt augsta līmeņa vides un darba tiesību aizsardzību un ka šis nolīgums līdz ar to ir uzskatāms par progresīvu tirdzniecības nolīgumu; norāda, ka nolīgumā ir iekļauta arī nodaļa par netarifu šķēršļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā; norāda, ka ES un Singapūras nolīgums varētu būt klimata pārmaiņu apkarošanas un to pasākumu un ieguldījumu paātrināšanas un pastiprināšanas instruments, kas nepieciešami ilgtspējīgas mazoglekļa nākotnes vārdā; aicina ES un Singapūru veikt visus pasākumus, kas nepieciešami ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai;

15.  apstiprina, ka puses ir apņēmušās ieguldīt pūles, lai ratificētu un efektīvi īstenotu SDO pamatkonvencijas; pieņem zināšanai Singapūras valdības līdz šim sniegto informāciju par to, kā tā ievēro trīs vēl neratificētās SDO pamatkonvencijas, proti, par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību, par diskrimināciju un par piespiedu darbu, un aicina Singapūru ciešāk sadarboties ar SDO, lai pakāpeniski nodrošinātu pilnīgu atbilstību šo konvenciju saturam un beigu beigās saprātīgā termiņā tās ratificētu;

16.  atzinīgi vērtē apņemšanos efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, piemēram, Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, kā arī ilgtspējīgi apsaimniekot mežus un pārvaldīt zivsaimniecību;

17.  uzsver, ka sadarbība regulējuma jomā ir brīvprātīga un tai nekādā veidā nevajadzētu ierobežot tiesības noteikt regulējumu;

18.  mudina puses pilnībā izmantot noteikumus par sadarbību dzīvnieku labturības jomā un pēc iespējas drīzāk pēc BTN stāšanās spēkā izveidot kopīgu darba grupu nolūkā vienoties par rīcības plānu saistībā ar attiecīgām nozarēm, piemēram, zivju labturību akvakultūrā;

19.  uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšana nolīguma īstenošanas uzraudzībā ir izšķiroši svarīga, un prasa pēc nolīguma stāšanās spēkā ātri izveidot vietējas konsultatīvas grupas un nodrošināt tajās līdzsvarotu pilsoniskās sabiedrības pārstāvību; aicina Komisiju piešķirt pietiekamu finansējumu, lai tās varētu efektīvi darboties, un sniegt atbalstu, lai nodrošinātu konstruktīvu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

20.  norāda, ka ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgumā Eiropas Savienībai ir paredzēta iespēja apturēt BTN, ja Singapūra pārkāpj cilvēka pamattiesības;

21.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk izmantot nolīguma vispārīgās pārskatīšanas klauzulu, lai stiprinātu darba un vides noteikumu izpildāmību, izpildes nodrošināšanas metodēs kā galējo līdzekli iekļaujot sankciju mehānisma piemērošanas iespēju;

22.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Singapūras Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp.
(2) OV C 35, 31.1.2018., 21. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2019)0090.


ES un Singapūras ieguldījumu aizsardzības nolīgums ***
PDF 127kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (07979/2018 – C8-0447/2018 – 2018/0095(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0090A8-0054/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07979/2018),

–  ņemot vērā projektu ieguldījumu aizsardzības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (07980/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0447/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 16. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 13. februāra nenormatīvo rezolūciju(2) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A8-0054/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Singapūras Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums, 2/15, ECLI:EU:C:2017:376.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2019)0091.


ES un Singapūras ieguldījumu aizsardzības nolīgums (rezolūcija)
PDF 145kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (07979/2018 – C8-0447/2018 – 2018/0095M(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0091A8-0049/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (07979/2018),

–  ņemot vērā projektu ieguldījumu aizsardzības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (07980/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0447/2018),

–  ņemot vērā 2007. gada 23. aprīļa norādes sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstīm,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 22. decembra lēmumu risināt divpusējas sarunas par BTN ar atsevišķām ASEAN dalībvalstīm, sākot ar Singapūru,

–  ņemot vērā 2011. gada 6. aprīļa rezolūciju par turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 12. septembra izmaiņas sākotnējās sarunu norādēs, lai pilnvarotu Komisiju vest sarunas par ieguldījumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1219/2012, ar ko nosaka pārejas pasākumus divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu sniegto Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu procedūrā 2/15(4), kuru Komisija pieprasīja 2015. gada 10. jūlijā,

–  ņemot vērā 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par ES ieguldījumu tāda juridiski saistoša ANO instrumenta izstrādē, ar kuru no cilvēktiesību ievērošanas viedokļa regulē transnacionālu korporāciju un citu tādu uzņēmumu darbību, kuriem piemīt transnacionālas iezīmes(5),

–  ņemot vērā ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) pārredzamības noteikumus ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā V sadaļu par Savienības ārējo darbību,

–  ņemot vērā LESD un jo īpaši tā piektās daļas I, II un V sadaļu, konkrēti 207. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

–  ņemot vērā 2019. gada 13. februāra normatīvo rezolūciju(6) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A8-0049/2019),

A.  tā kā ES un Singapūrai ir kopīgas pamatvērtības, tostarp demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana, kultūras un lingvistiskā daudzveidība, kā arī stingra apņemšanās īstenot uz noteikumiem balstītu tirdzniecību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

B.  tā kā ES ir lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu saņēmējs un avots pasaulē;

C.  tā kā Singapūra ir ES ārvalstu tiešo ieguldījumu astotais lielākais galamērķis, bet ASEAN reģionā — lielākais;

D.  tā kā Singapūra ir pārliecinoši lielākais ES partneris Dienvidaustrumāzijā, veidojot nedaudz mazāk par vienu trešdaļu no ES un ASEAN preču un pakalpojumu tirdzniecības, kā arī aptuveni divas trešdaļas no visiem ieguldījumiem starp abiem šiem reģioniem; tā kā vairāk nekā 10 000 Eiropas uzņēmumu ir reģionālie biroji Singapūrā un tie darbojas, kā ierasts, juridiskās drošības un noteiktības apstākļos;

E.  tā kā Singapūra ir Eiropas ieguldījumu Āzijā nozīmīgākais galamērķis, uzkrātajiem divpusējiem ieguldījumiem 2016. gadā sasniedzot 256 miljardus EUR;

F.  tā kā patlaban ir spēkā vairāk nekā 3000 starptautisku ieguldījumu līgumu un ES dalībvalstis ir līgumslēdzējas aptuveni 1400 līgumos;

G.  tā kā šis ir pirmais nolīgums tikai par ieguldījumu aizsardzību, kas noslēgts starp ES un trešo valsti pēc iestāžu diskusijām par ES BTN jauno struktūru, pamatojoties uz Tiesas 2017. gada 16. maija atzinumu 2/15;

H.  tā kā, ņemot vērā ES jauno pieeju ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismam, ieguldījumu tiesu sistēmai (ITS), Singapūra 2017. gadā piekrita pārskatīt 2014. gada sarunās apstiprinātos ieguldījumu aizsardzības noteikumus, tādējādi no jauna atverot slēgtu nolīgumu;

I.  tā kā nolīguma pamatā ir ieguldījumu aizsardzības noteikumi, kas iekļauti ES un Kanādas Visaptverošajā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā (CETA), kuru Parlaments ratificēja 2017. gada 15. februārī;

J.  tā kā 2017. gada 6. septembrī Beļģija pieprasīja Tiesas atzinumu par CETA ITS noteikumu atbilstību ES līgumiem;

K.  tā kā ekonomiski attīstītās valstis ar pienācīgi funkcionējošām tiesu iestādēm mazina ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas mehānismu nepieciešamību, lai gan šie mehānismi var nodrošināt ātrāku strīdu izšķiršanu; tā kā neatkarīgas daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveide tomēr veicinātu uzticēšanos sistēmai un juridisko noteiktību;

L.  tā kā nolīgums aizstās esošos divpusējos ieguldījumu līgumus starp 13 ES dalībvalstīm un Singapūru, kuros nav izmantota ES jaunā pieeja ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismam (ITS);

M.  tā kā puses ir apņēmušās veicināt daudzpusējas ieguldījumu tiesas izveidi un šādu iniciatīvu Parlaments ir ļoti atbalstījis;

N.  tā kā 2018. gada 20. martā Padome pieņēma sarunu norādes, pilnvarojot Komisiju ES vārdā risināt sarunas par konvenciju, ar ko izveido daudzpusēju ieguldījumu tiesu; tā kā šīs sarunu norādes ir publiskotas;

O.  tā kā ES ir noslēgusi līdzīgu ieguldījumu aizsardzības nolīgumu ar Vjetnamu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 17. oktobrī,

1.  atzinīgi vērtē ES jauno pieeju ieguldījumu aizsardzībai un tās izpildes mehānismam (ITS), kas aizstāj pretrunīgi vērtēto ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (ISDS) sistēmu, novēršot dažus no tās procesuālajiem trūkumiem, un individuālās pieejas, ko ievēro ES dalībvalstis spēkā esošajos divpusējos ieguldījumu līgumos;

2.  uzskata par būtiski svarīgu to, ka ar nolīgumu tiks nodrošināts augsts ieguldījumu aizsardzības, pārredzmības un pārskatatbildības līmenis, vienlaikus aizsargājot abu pušu tiesības reglamentēt visos pārvaldes līmeņos un īstenot leģitīmus publiskās politikas mērķus, tādus kā sabiedrības veselība un vides aizsardzība; uzsver — ja vienas puses veiktā reglamentācija negatīvi ietekmē ieguldījumu vai kaitē ieguldītāja peļņas prognozei, tas pats par sevi vēl nav uzskatāms par ieguldījumu aizsardzības standartu pārkāpumu un līdz ar to nerada pamatu kompensācijai; uzsver, ka nolīgums nekādā ziņā nedrīkst ierobežot sociālo partneru autonomiju un arodbiedrību tiesības;

3.  uzsver, ka ar nolīgumu tiek garantēts, ka ES ieguldītāji Singapūrā netiek diskriminēti salīdzinājumā ar Singapūras ieguldītājiem, un nolīgums viņus aizsargā pret nelikumīgu ekspropriāciju;

4.  atgādina, ka ITS paredz pastāvīgas pirmās instances ieguldījumu tiesas izveidi un apelācijas tiesas izveidi un ka šo tiesu locekļiem būs vajadzīga kvalifikācija, kas līdzinās Starptautiskās Tiesas tiesnešu kvalifikācijai, tostarp speciālās zināšanas ne tikai komerctiesībās, bet arī starptautiskajās publiskajās tiesībās, un viņiem būs jāatbilst stingriem noteikumiem attiecībā uz neatkarību, integritāti un ētisku rīcību, kas iekļauti saistošā rīcības kodeksā, kurš izstrādāts interešu konfliktu novēršanas nolūkā;

5.  atzinīgi vērtē to, ka uz lietu izskatīšanu tiesās attieksies pārredzamības noteikumi, lietu dokumenti būs publiski pieejami un sēdes būs atklātas; uzskata, ka lielāka pārredzamība palīdzēs veidot sabiedrības uzticēšanos sistēmai; atzinīgi vērtē arī skaidrību par to, uz kāda pamata ieguldītājs var iesniegt prasību, kas nodrošina vēl lielāku procesa pārredzamību un taisnīgumu;

6.  uzsver, ka trešajām pusēm, tādām kā darba un vides organizācijas, nav juridiska statusa lietā un tādēļ tās nevar piedalīties kā skartās puses ieguldītāju pienākumu izpildes nodrošināšanā, bet tās var dot ieguldījumu ITS tiesvedībā, izmantojot amicus curiae rezumējumus; uzsver, ka ieguldījumu tiesa joprojām ir atsevišķa sistēma, kas paredzēta tikai ārvalstu ieguldītājiem;

7.  uzsver, ka labvēlīgākās tiesas meklējumi nedrīkst būt iespējami un nedrīkst pieļaut paralēlas tiesvedības;

8.  atgādina, ka nolīguma pamatā lielā mērā ir CETA iekļautie ieguldījumu aizsardzības noteikumi, jo tas ietver noteikumus attiecībā uz bijušo tiesnešu saistībām, rīcības kodeksu interešu konfliktu novēršanai un tā noslēgšanas brīdī pilnībā darboties spējīgu apelācijas tiesu;

9.  atzinīgi vērtē Singapūras apņemšanos palīdzēt izveidot šo daudzpusējo ieguldījumu tiesu, proti, publisku un neatkarīgu starptautisku tiesu, kas būs pilnvarota izšķirt ieguldījumu strīdus starp ieguldītājiem un valstīm, kuras atzinušas tās jurisdikcijas pārākumu pār saviem divpusējiem ieguldījumu līgumiem, un kam izvirzītais galīgais mērķis būs reformēt un aizstāt pašreizējo nevienmērīgo, dārgo un sadrumstaloto ieguldījumu aizsardzības režīmu; uzskata nolīgumu par izšķirošu soli šajā virzienā; mudina Komisiju turpināt vērsties pie trešām valstīm, lai šo daudzpusējo ieguldījumu tiesu izveidotu pēc iespējas drīzāk;

10.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu publiskot 2018. gada 20. marta norādes sarunām par daudzpusēju ieguldījumu tiesu un aicina Padomi publiskot sarunu norādes attiecībā uz visiem iepriekšējiem un turpmākajiem tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem tūlīt pēc to pieņemšanas, lai uzlabotu pārredzamību un publisko kontroli;

11.  uzsver, ka nolīgums aizstās esošos divpusējos ieguldījumu līgumus starp 13 ES dalībvalstīm un Singapūru un tādējādi nodrošinās lielāku saskaņotību nekā divpusējie ieguldījumu līgumi, kuru pamatā ir novecojuši ieguldījumu aizsardzības noteikumi un kuri ietver ISDS; uzsver, ka nolīgums arī radīs ieguldītājiem jaunas tiesības iesniegt prasījumus pārējās 15 dalībvalstīs; uzsver, ka funkcionējošas valstu tiesas ir primārā ieguldītāju strīdu izšķiršanas iespēja, bet uzskata nolīgumu par nozīmīgu soli ceļā uz globālo noteikumu par ieguldījumu aizsardzību un strīdu izšķiršanu reformēšanu;

12.  pauž nožēlu par to, ka nav noteikumu par ieguldītāju pienākumiem, un šajā sakarībā uzsver korporatīvās sociālās atbildības nozīmību; aicina Komisiju izskatīt iespēju pieņemt tiesību aktus, kas līdzinātos tiem, kuri attiecas uz konfliktu minerālu un kokmateriālu nozari, arī, piemēram, apģērba ražošanas nozarē; atgādina par ESAO Vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām nozīmību;

13.  norāda, ka nav globālas pieejas attiecībā uz to, kā korporācijas ievēro cilvēktiesību normas, un nav pieejami tiesībaizsardzības mehānismi; norāda uz darbu pie saistoša ANO instrumenta izveides, ko ANO ir sākusi beztermiņa starpvaldību darba grupa transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu jautājumos cilvēktiesību kontekstā; mudina Komisiju un ES dalībvalstis konstruktīvi iesaistīties šajā iniciatīvā;

14.  mudina Komisiju turpināt darbu, lai ITS kļūtu pieejamāka, īpaši MVU un mazākiem uzņēmumiem;

15.  aicina Komisiju un Singapūru vienoties par stingrākām sankcijām, ko piemērot gadījumos, kad tiesas loceklis neievēro rīcības kodeksu, un nodrošināt, ka tās ir piemērojamas no šī nolīguma spēkā stāšanās brīža;

16.  uzskata, ka šī nolīguma apstiprināšana dos ES lielākas iespējas sarunās vienoties par līdzīgiem nolīgumiem ar pārējām ASEAN valstīm, lai visā reģionā ieviestu līdzīgus ieguldījumu aizsardzības noteikumus;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Singapūras Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 296 E, 2.10.2012., 34. lpp.
(2) OV L 351, 20.12.2012., 40. lpp.
(3) OV C 101, 16.3.2018., 30. lpp.
(4) Tiesas 2017. gada 16. maija atzinums, 2/15, ECLI:EU:C:2017:376.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0382.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2019)0090.


ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgums ***
PDF 124kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes Lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (15375/2018 – C8-0026/2019 – 2018/0403(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0092A8-0020/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15375/2018),

–  ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (08224/2014),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 212. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0026/2019),

–  ņemot vērā 2019. gada 13. februāra(1) nenormatīvo rezolūciju par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0020/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Singapūras Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2019)0093.


ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgums (rezolūcija)
PDF 170kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (15375/2018 – C8-0026/2019 – 2018/0403M(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0093A8-0023/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15375/2018),

–  ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (08224/2014),

–  ņemot vērā Padomes pieprasījumu sniegt piekrišanu, kas iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 212. pantu kopā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu (C8-0026/2019),

–  ņemot vērā ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), ko plānots parakstīt 2018. gada 19. oktobrī,

–  ņemot vērā ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) un ieguldījumu aizsardzības nolīgumu (IAN), kuri parakstīti 2018. gada 19. oktobrī Briselē,

–  ņemot vērā 1980. gada martā parakstīto ASEAN un EEK sadarbības nolīgumu, kas veido ES un ASEAN attiecību tiesisko regulējumu(1),

–  ņemot vērā 12. Āzijas un Eiropas samitu (ASEM), kas 2018. gada 18. un 19. oktobrī notika Briselē,

–  ņemot vērā ES un Singapūras 10. parlamentārās sadarbības sanāksmi (IPM), kura 2017. gada 23. maijā notika Singapūrā,

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko 2016. gada jūnijā iesniedza Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos / Komisijas priekšsēdētāja vietniece (AP/PV),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. jūnijā apstiprinātās Pamatnostādnes attiecībā uz ES ārpolitiku un drošības politiku Austrumāzijā,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. maija secinājumus par ciešāku ES un Āzijas sadarbību drošības jomā;

–  ņemot vērā ES stratēģiju par Eiropas un Āzijas savienojamību, kuras pamatā ir ilgtspējīgas savienojamības koncepcija;

–  ņemot vērā nesenās rezolūcijas par ASEAN, jo īpaši 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar ASEAN(2) un 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par ES un ASEAN turpmākajām attiecībām(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvo rezolūciju(4) par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0023/2019),

A.  tā kā ES un Singapūras attiecības aizsākās pirms vairākām desmitgadēm un tās balstās uz ilgu draudzību un ciešām vēsturiskām, politiskām un ekonomiskām saitēm; tā kā divpusējā partnerība ir balstīta uz kopīgām vērtībām un apņemšanos panākt mieru un labklājību pasaulē;

B.  tā kā abas ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) puses no jauna apstiprina savu cieņu pret demokrātijas principiem, tiesiskumu, cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos piemērojamos starptautiskos cilvēktiesību instrumentos;

C.  tā kā Singapūra ir pievienojusies Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācijai (ASEAN), kas 2017. gadā svinēja savu 40. gadadienu;

D.  tā kā Singapūra, kuras 2018. gada ASEAN vadības moto bija „noturīga un inovatīva”, ir rīkojusi divus ASEAN samitus un veicinājusi ASEAN vienotību, drošību un ekonomisko sadarbību, uzsākot tādas iniciatīvas kā ASEAN jaunatnes stipendija;

E.  tā kā Singapūra ir Amerikas Savienoto Valstu cieša sabiedrotā, ar kuru tā 2003. gadā noslēdza BTN un kuru uzskata par nepieciešamu reģiona drošībai, stabilitātei un līdzsvaram Āzijas un Klusā okeāna reģionā;

F.  tā kā 2017. gadā Singapūra ANO Attīstības programmas tautas attīstības indeksā ieņēma 9. vietu;

G.  tā kā organizācijas “Transparency International” korupcijas uztveres indeksā 2017. gadā Singapūra ierindojās 6. vietā, padarot to par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē;

H.  tā kā pirmais ES un ASEAN Jauno līderu forums notika 2018. gada februārī;

I.  tā kā gaisa piesārņojums Singapūrā sasniedza rekordaugstu līmeni kaimiņvalstu mežu ugunsgrēku rezultātā, kas galvenokārt bija saistīti ar tīšu dedzināšanu, lai attīrītu augsni eļļas palmu un kokmateriālu plantācijām;

J.  tā kā Singapūras konstitūcijā ir garantētas tiesības uz vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kaut gan tās tomēr ir ievērojami ierobežotas, lai garantētu drošību, sabiedrisko kārtību, morāles principus, parlamentārās privilēģijas, kā arī rasu un reliģisko saskaņu, tā kā 2018. gada pasaules preses brīvības indeksā Singapūra ieņēma 151. vietu no 180 valstīm; tā kā Singapūras tiesību akti par necieņu, musināšanu un apmelošanu tiek izmantoti, lai ierobežotu aktīvistu, blogeru un plašsaziņas līdzekļu kritiskos viedokļus;

K.  tā kā Singapūra joprojām piemēro nāvessodu; tā kā pēc īsa laika perioda, kura laikā netika izpildīti nāvessodi, izpildīto nāvessodu skaits kopš 2014. gada ir pieaudzis;

L.  tā kā Singapūras LGBTI kopienas tiesības ir stingri ierobežotas; tā kā abpusēji labprātīgas seksuālas attiecības starp diviem vīriešiem ir nelikumīgas un par tām ir paredzēts sods līdz pat diviem gadiem cietumā; tā kā Singapūras tiesību aktos netiek atzītas viendzimuma attiecības;

M.  tā kā Singapūra vēl nav ratificējusi divas SDO pamatkonvencijas, jo īpaši Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un Konvenciju pret diskrimināciju;

ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgums

1.  atzinīgi vērtē PSN noslēgšanu, jo tam ir stratēģiska nozīme un tas nodrošinās tiesisko regulējumu ilgtermiņa divpusējām attiecībām un saistībām stiprināt un paplašināt sadarbību reģionālos un starptautiskos forumos, kā arī tādās jomās kā vides aizsardzība, starptautiskā stabilitāte, tiesiskums, drošība un attīstība;

2.  uzsver PSN sniegtās iespējas attiecībā uz jaunām sadarbības jomām, piemēram, cilvēktiesībām, tiesiskumu, brīvību un drošību un kodolieroču neizplatīšanu, kā arī zinātnes un tehnoloģiskajai sadarbībai tādās jomās kā enerģētika, vide, klimata pārmaiņu apkarošana, dabas resursu aizsardzība un transports, jo īpaši jūras un gaisa transports;

3.  atzinīgi vērtē sadarbību attiecībā uz cilvēku savstarpējām saiknēm, informācijas sabiedrību, audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomu, izglītību un kultūras apmaiņu, nodarbinātību un sociālajām lietām, veselību un statistiku, kas palīdzēs novērtēt nolīguma progresu;

4.  uzskata, ka PSN, pamatlīgums, ir politiski cieši saistīts ar BTN un IAN un papildina tos; atgādina, ka PSN 44. pants paredz nolīgumu neizpildīšanu gadījumos, kad tiek sistemātiski un nopietni pārkāpti būtiski elementi, tostarp demokrātijas principi, tiesiskums un cilvēktiesības;

5.  atzinīgi vērtē to, ka Singapūra 2017. gada 21. jūnijā parakstīja Daudzpusējo kompetentās iestādes nolīgumu (MCAA), lai īstenotu globālo standartu attiecībā uz automātisku nodokļu informācijas apmaiņu, un ka 2017. gada 30. jūnijā tā informēja ESAO par nodomu saskaņā ar šo nolīgumu sākt automātisku apmaiņu ar visām ES dalībvalstīm, ar kurām tai nav divpusēja nolīguma šajā jautājumā; mudina puses pilnībā izmantot PSN paredzētos noteikumus par sadarbību nodokļu jomā;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

6.  no jauna apstiprina nepieciešamās saistības un apņemšanos cilvēktiesību, tostarp sociālo tiesību, demokrātijas, pamatbrīvību, labas pārvaldības un tiesiskuma ievērošanā un kopīgus centienus šajā nolūkā; atgādina, ka cilvēktiesības ir ES attiecību ar trešām valstīm uzmanības centrā; aicina Singapūras iestādes visos apstākļos nodrošināt starptautisko tiesību, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar ANO Statūtiem un Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un uzskata, ka ES būtu jāturpina sniegt atbalstu Singapūrai sociālās iekļautības, cilvēktiesību ievērošanas un tiesiskuma jomā, kā arī miera, drošības un tiesu sistēmas reformas veicināšanā; atzinīgi vērtē atklātās publiskās debates par neīstenoto tiesību aktu pārskatīšanu attiecībā uz sodīšanu par abpusēji labprātīgām viena dzimuma personu seksuālām attiecībām un aicina Singapūras valdību pilnībā aizsargāt LGBTI kopienas tiesības; uzskata, ka Singapūras valdībai ir jāatceļ tiesību akti, kuros noteikts sods par seksuālām attiecībām starp viena dzimuma personām; uzsver, ka ir vajadzīga turpmāka sadarbība attiecībā uz sieviešu tiesībām, un mudina Singapūras valdību veicināt tādu tiesību aktu pieņemšanu, kas aizliedz jebkāda veida diskrimināciju pret sievietēm un uz seksuālo orientāciju balstītu diskrimināciju;

7.  aicina ES sākt dialogu ar Singapūras valdību nolūkā nekavējoties noteikt nāvessoda moratoriju kā soli ceļā uz nāvessoda atcelšanu;

8.  aicina Singapūras valdību aizsargāt vārda un pulcēšanās brīvību, jo tās ir labi funkcionējošas demokrātijas pamatelements;

9.  aicina ES iesaistīties dialogā ar Singapūras iestādēm, lai veicinātu to, ka valsts ratificē galvenos cilvēktiesību instrumentus un SDO pamatkonvencijas; atzīst, ka Singapūra vēl nav ratificējusi Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību un Konvenciju pret diskrimināciju, un ka tā ir noraidījusi Konvenciju par piespiedu darbu; sagaida, ka Singapūra turpinās iesaistīties sadarbībā ar SDO, lai panāktu virzību uz pilnīgu saskaņošanu ar šo konvenciju saturu un beidzot ar to ratifikāciju;

ES un Singapūras attiecības

10.  uzsver, ka PSN noslēgšana ir spēcīgs stimuls lielākai ES, Singapūras un Dienvidaustrumāzijas reģiona vispārējai sadarbībai;

11.  uzsver spēcīgu ES un Singapūras tirdzniecības un ieguldījumu attiecību politisko vērtību;

12.  uzsver ES īpašo pieredzi iestāžu veidošanas, vienotā tirgus, regulējuma konverģences, krīžu pārvarēšanas, humānās palīdzības un katastrofu seku likvidēšanas, kā arī cilvēktiesību un demokrātijas jomā; uzsver, ka ES būtu jāpastiprina politikas dialogi un sadarbība tādos jautājumos kā pamattiesības un kopīgu interešu jautājumos, tostarp tiesiskuma un drošības jomā, un vārda brīvības aizsardzībā;

13.  atzinīgi vērtē to, ka PSN atbalsta tiešus personiskus kontaktus, piemēram, Erasmus Mundus programmā paredzētu akadēmisko mobilitāti, un veicina turpmāku kultūras apmaiņas attīstību, lai palielinātu savstarpējo sapratni un zināšanas par attiecīgajām kultūrām;

14.  uzsver, ka Singapūrā esošais Āzijas un Eiropas fonds (ASEF) ir nozīmīgs kā galvenais kultūras apmaiņas instruments starp Āziju un Eiropu; atzinīgi vērtē tā lomu, kā būtisku elementu iekļaujot pilsoniskās sabiedrības problēmas ASEM apspriedēs;

15.  uzsver, ka Eiropas Savienības centrs Singapūrā, kas tika izveidots 2009. gadā partnerībā ar Singapūras Valsts universitāti un Nanyang Tehnoloģiju universitāti, veicina zināšanas un izpratni par ES un tās politiku un ir daļa no ES izcilības centru globālā tīkla;

16.  mudina Singapūras pētniekus īstenot kopīgus pētniecības un inovācijas projektus ar ES struktūrām saskaņā ar tādām ES pētniecības iniciatīvām kā programma “Apvārsnis 2020” un risināt kopīgas globālas problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, vidi, biotehnoloģiju, veselību, iedzīvotāju novecošanos, enerģētiku, dabas resursiem un uzturdrošību;

Reģionālā un starptautiskā sadarbība

17.  uzskata, ka Singapūra ir svarīgs partneris reaģēšanā uz humānām katastrofām Dienvidaustrumāzijā, kā arī ir nozīmīgs dalībnieks visa reģiona politiskās stabilitātes nodrošināšanā;

18.  pauž bažas par to, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmēs Singapūru un ASEAN reģionu; atzinīgi vērtē Singapūras pozitīvo ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā; atzinīgi vērtē to, ka Singapūra 2016. gada 21. septembrī ratificēja Parīzes nolīgumu, un sagaida, ka tā līdz 2030. gadam sasniegs plānotos emisiju samazināšanas mērķus; paredz sadarboties ar Singapūru un ASEAN, lai paātrinātu Parīzes klimata nolīguma īstenošanu; uzsver, ka ir jāatbalsta Singapūra un pārējās ASEAN valstis, lai uzlabotu bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu un mežu ekosistēmu sistemātisku atveseļošanu; atzinīgi vērtē Singapūras lomu reģionālo jautājuma risināšanā, lai samazinātu atmežošanu; mudina turpināt ES un Singapūras sadarbību, lai efektīvi ierobežotu mežu ugunsgrēkus un pieņemtu videi draudzīgākas tehnoloģijas transportam un ēkām;

19.  uzskata, ka pastāv iespēja, interese un nepieciešamība īstenot ES un ASEAN sadarbību, lai izstrādātu kopīgu aprites ekonomikas stratēģiju;

20.  atzinīgi vērtē ES un ASEAN Jauno līderu foruma izveidi, kas ļaus jaunajiem līderiem no ES un ASEAN valstīm apmainīties ar idejām un veidot attiecības, lai atbalstītu ES un ASEAN attiecības;

21.  uzsver, ka PSN dos iespēju ES nostiprināt savu ieguldījumu kopīgo mērķu īstenošanā Indijas un Klusā okeāna reģionā; aicina pastiprināt kopīgos centienus, lai izveidotu brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu;

22.  aicina sadarboties ar Singapūru, lai īstenotu kopīgas intereses saistībā ar ASEAN un ES savienojamības politikas īstenošanu; uzsver, ka ir nepieciešama sadarbība saistībā ar iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš”, lai strādātu pie to savienojamības mērķu un kritēriju īstenošanas, par kuriem tika panākta vienošanās nesenajā ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmē; atkārto par nepieciešamību veicināt daudzpusēju pārvaldību;

23.  uzsver, ka Singapūra ir atbalstījusi reģionālo daudzpusību Dienvidaustrumāzijā; ņem vērā Singapūras lomu ES un ASEAN starpreģionu diplomātiskajos, ekonomiskajos un institucionālajos dialogos un uzsver Singapūras atbalstu reģionālajai integrācijai Dienvidaustrumāzijā;

24.  atzīst, ka Singapūra ir stratēģiski izvietota; pieņem zināšanai Singapūras ieguldījumu reģionālā un vispārējā drošībā; atzinīgi vērtē ikgadējo Āzijas drošības samitu, kas ir pazīstams arī kā Šangrilas dialogs un kas kopš 2002. gada notiek Šangrilas viesnīcā Singapūrā;

25.   pauž dziļas bažas par pieaugošo spriedzi Dienvidķīnas jūrā; aicina ASEAN paātrināt apspriedes par Rīcības kodeksu strīdu un domstarpību atrisināšanai mierīgā ceļā šajā jomā un aicina ES atbalstīt šo procesu; uzstāj, ka jautājums būtu jāatrisina atbilstīgi starptautiskajām tiesībām saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS); pauž gandarījumu par to, ka Singapūra, kas nav pieprasītāja valsts, ir mudinājusi puses miermīlīgi un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp UNCLOS, pārvarēt savas domstarpības;

26.  kopā ar Singapūru aicina nodrošināt kuģošanas un pārlidojumu brīvību šajā teritorijā un uzsver, ka ES ir ļoti ieinteresēta veicināt stabilitāti Dienvidaustrumāzijā; uzsver, cik svarīgs ir ASEAN reģionālais forums un Austrumāzijas samits, kas veicina dialogu par drošību starp šo reģionu un ārpus šī reģiona esošo Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm;

27.  atzinīgi vērtē ASEAN kiberaizsardzības programmas uzsākšanu pēc Singapūras iniciatīvas, lai palīdzētu ASEAN valstīm atklāt kiberdraudus un reaģēt uz tiem; saprot, ka ASEAN nav savstarpējas normas kiberaizsardzības jomā, kas varētu kavēt sadarbību kiberdrošības jomā šajā reģionā; aicina ES dalīties pieredzē par kiberdraudu un hibrīddraudu novēršanu un atbalstīt ASEAN spēju veidošanu šajā jomā;

28.  pauž atzinību Singapūrai par to, ka tā izvietojusi karaspēku un materiālus, lai Irākā no 2003. līdz 2008. gadam atbalstītu starptautisko koalīciju un tās turpmāko ieguldījumu ISIS apkarošanas operācijās Irākā un Sīrijā;

29.  atzīst, ka Singapūra ir gatava rīkot samitus vai piedalīties to rīkošanā, lai veicinātu miera un uzticēšanās palielināšanu Āzijā un ārpus tās;

PSN paredzētā iestāžu sistēma

30.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar partnerības un sadarbības nolīgumu ir izveidota apvienotā komiteja, kuras sastāvā ir abu pušu pienācīgi augsta līmeņa pārstāvji, lai nodrošinātu nolīguma pareizu darbību un īstenošanu, noteiktu prioritātes un sniegtu ieteikumus nolīguma mērķu veicināšanai;

31.  aicina veikt regulāru informācijas apmaiņu starp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Parlamentu, lai Parlaments varētu uzraudzīt šā PSN īstenošanu un tā mērķu sasniegšanu;

o
o   o

32.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Singapūras parlamentam un valdībai.

(1) OV L 144, 10.6.1980., 2. lpp.
(2) OV C 346, 27.9.2018., 44. lpp.
(3) OV C 482, 23.12.2016., 75. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2019)0092.


Transporta kopienas dibināšanas līgums ***
PDF 124kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Transporta kopienas dibināšanas līgumu (13111/2018 – C8-0473/2018 – 2018/0282(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0094A8-0022/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (13111/2018),

–  ņemot vērā Transporta kopienas dibināšanas līgumu(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu un 100. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 7. punktu (C8-0473/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0022/2019),

1.  sniedz piekrišanu līguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu, kā arī Albānijas Republikas, Bosnijas un Hercegovinas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Kosovas(2), Melnkalnes un Serbijas Republikas valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 278, 27.10.2017., 3. lpp.
(2) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.


2018. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu
PDF 188kWORD 65k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra rezolūcija par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Bosniju un Hercegovinu (2018/2148(INI))
P8_TA-PROV(2019)0095A8-0467/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAN) starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses,

–  ņemot vērā Protokolu par Sadarbības un asociācijas nolīguma pielāgošanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Bosniju un Hercegovinu, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, un šā protokola parafēšanu 2016. gada 18. jūlijā un parakstīšanu 2017. gada 1. februārī,

–  ņemot vērā Bosnijas un Hercegovinas 2016. gada 15. februāra pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā un valsts atbildes uz Komisijas anketas jautājumiem 2018. gada 28. februārī,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 19. un 20. jūnija secinājumus par Rietumbalkāniem un to pielikumu "Saloniku darba kārtība Rietumbalkānu valstīm: ceļā uz Eiropas integrāciju",

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Bosniju un Hercegovinu, 2018. gada 26. jūnija secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu un 2018. gada 15. oktobra secinājumus par Bosniju un Hercegovinu / operāciju EUFOR Althea,

–  ņemot vērā ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) pirmo sanāksmi, kas notika 2015. gada 5. un 6. novembrī, ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas padomes otro sanāksmi, kas notika 2017. gada 10. jūlijā, ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas komitejas trešo sanāksmi, kas notika 2018. gada 27. martā, un ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas padomes trešo sanāksmi, kas notika 2018. gada 13. jūlijā,

–  ņemot vērā Berlīnes procesu, jo īpaši priekšsēdētāja secinājumus par 2018. gada 10. jūlija Rietumbalkānu augstākā līmeņa vadītāju sanāksmi Londonā, tajā pašā dienā parakstītās trīs kopīgās deklarācijas par reģionālo sadarbību un labām kaimiņattiecībām, par bezvēsts pazudušajiem un par kara noziegumiem, kā arī šajā sanāksmē izdoto Bosnijas un Hercegovinas pretkorupcijas paziņojumu,

–  ņemot vērā Sofijas deklarāciju, kas 2018. gada 17. maijā tika pieņemta ES un Rietumbalkānu samitā, un tai pievienoto Sofijas prioritāšu programmu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. februāra paziņojumu "Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā" (COM(2018)0065),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. aprīļa paziņojumu "2018. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2018)0450), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments "2018. gada ziņojums par Bosniju un Hercegovinu" (SWD(2018)0155),

–  ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces (AP/PV) Federica Mogherini un Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisāra Johannes Hahn 2018. gada 2. maija paziņojumu par Bosnijas un Hercegovinas vēlēšanu reformu, lai ievēlētu federācijas Tautas palātu,

–  ņemot vērā 2018. gada 7. oktobrī notikušo vēlēšanu rezultātus,

–  ņemot vērā EDSO/ODIHR starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas 2018. gada 8. oktobrī publicēto paziņojumu par sākotnējiem novērojumiem un secinājumiem,

–  ņemot vērā AP/PV Federica Mogherini un komisāra Johannes Hahn 2018. gada 8. oktobra kopīgo paziņojumu par vēlēšanām Bosnijā un Hercegovinā,

–  ņemot vērā ES, Rietumbalkānu valstu un Turcijas 2018. gada 25. maija ekonomiskā un finanšu dialoga kopīgos secinājumus,

–  ņemot vērā ES 2018. gada 1. jūnija vietējo paziņojumu par Bosnijas un Hercegovinas Kriminālprocesa kodeksa noteikumiem,

–  ņemot vērā Augstā pārstāvja miera līguma īstenošanas procesā Bosnijā un Hercegovinā piecdesmit trešo(1) un piecdesmit ceturto(2) ziņojumu ANO Drošības padomei attiecīgi 2018. gada 3. maijā un 2018. gada 31. oktobrī,

–  ņemot vērā 2015. gada jūlijā pieņemto 2015.–2018. gada reformu programmu Bosnijai un Hercegovinai un Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un Serbu Republikas valdību 2016. gada 23. augustā pieņemto koordinācijas mehānismu,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par šo valsti,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0467/2018),

A.  tā kā ES joprojām ir apņēmības pilna integrēt Bosniju un Hercegovinu Eiropā un saglabāt tās teritoriālo integritāti, suverenitāti un vienotību;

B.  tā kā šīs valsts pieteikums dalībai ES ir stratēģiska izvēle un apņemšanās virzīties pretī ES;

C.  tā kā Komisija gatavo savu atzinumu par Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai ES; tā kā Bosnija un Hercegovina, izmantojot koordinācijas mehānismu ES jautājumos, sagatavoja un 2018. gada 28. februārī iesniedza Komisijai atbildes uz tās anketu; tā kā Bosnija un Hercegovina 2018. gada 20. jūnijā saņēma vairāk nekā 600 papildu jautājumus un vēl nav nosūtījusi atbildes uz šiem jautājumiem;

D.  tā kā kopš 2017. gada vidus ir būtiski palēninājusies ar ES saistīto reformu pieņemšana, neraugoties uz Bosnijas un Hercegovinas apņemšanos īstenot reformu programmu; tā kā pievienošanās ES ir visaptverošs process, kurā nepieciešama politiskā griba, visu ieinteresēto personu kopīgi centieni un vienprātība par reformu programmu; tā kā institucionālo, ekonomikas un sociālo reformu centrā ir jābūt Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem;

E.  tā kā 2018. gada 7. oktobrī Bosnijā un Hercegovinā notika vispārējas vēlēšanas; tā kā politiskās partijas nav spējušas vienoties par vēlēšanu tiesību aktu izmaiņām, kas vajadzīgas, lai novērstu juridisko nepilnību, kura izriet no Konstitucionālās tiesas nolēmumiem Ljubić lietā par federācijas Tautas palātas locekļu ievēlēšanu; tā kā centieni sekmēt šā jautājuma risināšanu Bosnijā un Hercegovinā esošo ES un ASV vēstnieku vadībā un ar Venēcijas komisijas līdzdalību ir bijuši neauglīgi;

F.  tā kā Bosnija un Hercegovina joprojām pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, kā atzīts Sejdić-Finci lietā un saistītās lietās; tā kā Padome Komisijai ir uzdevusi pievērst īpašu uzmanību šim jautājumam, kad tā sagatavo atzinumu par Bosnijas un Hercegovinas pieteikumu dalībai ES; tā kā tādēļ tiek sagaidīts, ka Komisijas atzinumā būs analizēti ar funkcionalitāti saistīti jautājumi un pārbaudīta tiesiskā regulējuma atbilstība ES acquis, identificējot veicamās konstitucionālās un citas vajadzīgās reformas; tā kā jo vairāk Bosnija un Hercegovina pietuvosies dalībai ES, jo vairāk būs nepieciešamas konstitucionālas reformas, kas vērstas uz funkcionalitātes uzlabošanu un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanu; tā kā valsts politiskie līderi līdz šim nav spējuši novērst attiecīgās nepilnības Bosnijas un Hercegovinas konstitūcijā;

G.  tā kā pašlaik netiek īstenoti 13 Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas nolēmumi un daudzi administratīvo vienību lēmumi saistībā ar konstitūciju (28 lēmumi federācijas līmenī un 7 — Serbu Republikā); tā kā Konstitucionālās tiesas nolēmumu īstenošana ir svarīgs tiesiskuma nodrošināšanas elements;

H.  tā kā Bosnija un Hercegovina ir arī parakstījusi Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo, 1991. gads);

I.  tā kā mūsdienu Eiropā nav pieņemami cildināt personas, kas notiesātas par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;

J.  tā kā būtu enerģiskāk jārisina joprojām pastāvošās izlīguma procesa problēmas;

K.  tā kā korupcija, tostarp augstākajā līmenī, joprojām ir plaši izplatīta,

1.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas atbildes, kuras iesniegtas uz Komisijas anketas jautājumiem; mudina Bosniju un Hercegovinu laikus atbildēt uz papildu jautājumiem, kas pēc savas būtības ir tehniskāki, lai sniegtu ieguldījumu Komisijas atzinumā par pieteikumu dalībai ES;

2.  pauž bažas par reformu tempa ievērojamo palēnināšanos abu pušu domstarpību un ļoti agri aizsāktās stipri polarizētās priekšvēlēšanu kampaņas dēļ; uzsver, ka Bosnijas un Hercegovinas iestāžu paustā apņēmība tuvināties Eiropai ir jāpapildina ar tādu konsekventu reformu īstenošanu, kuru pamatā ir reformu programma un kuras rada konkrētus ieguvumus iedzīvotājiem neatkarīgi no to etniskās un reliģiskās piederības; pauž nožēlu par to, ka nav panākts nekāds būtisks progress, izņemot to, ka ir pieņemtas valsts mēroga stratēģijas vides, lauku attīstības un enerģētikas jomā un daži būtiski reformu pasākumi, piemēram, likuma par akcīzes nodokli grozījumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu SVF un ERAB finansējumu;

3.  pauž nožēlu par to, ka vēlēšanu kampaņas laikā jau atkal dominēja etniskā un nacionālistiskā retorika un ka to savos izteikumos joprojām izmanto visu pušu politiskie dalībnieki; aicina visus politiskos līderus nekavējoties iesaistīties visu līmeņu valdību izveidē, konstruktīvi sadarbojoties savas valsts iedzīvotāju interesēs; aicina pienācīgi informēt sabiedrību par ES integrācijas procesu arī kā par izlīguma un politiskās kultūras attīstības procesu, kura pamatā ir kompromisi un savstarpēja sapratne;

4.  norāda, ka arī šim vēlēšanu ciklam bija raksturīga segmentācija pēc etniskās izcelsmes un ka vēlēšanu kampaņa galvenokārt bija vērsta uz strīdīgiem, ar pagātni saistītiem jautājumiem, nevis konkrētu risinājumu ierosināšanu nolūkā atrisināt Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju ikdienas problēmas; pauž nožēlu par nacionālistisko un musinošo pirmsvēlēšanu retoriku, kas padziļina plaisu starp trim balsstiesīgajām tautām; norāda, ka 2018. gada 7. oktobra vēlēšanas atbilda konkurences principiem un kopumā noritēja organizēti, lai arī bija daži pārkāpumi, un ka Bosnijas un Hercegovinas pilsoņi mierīgi un organizēti izmantoja savas demokrātiskās tiesības; atkārtoti norāda, ka būtu jāizmeklē un pēc iespējas skaidrāk jānosoda visi iespējamie vēlēšanu pārkāpumi, kā arī jāsauc pie atbildības vainīgie saistībā ar jebkādu nelikumīgu rīcību; uzsver joprojām pastāvošās nepilnības demokrātiskajā vēlēšanu procesā un sagaida, ka nekavējoties tiks izpildīti EDSO/ODIHR ieteikumi; atgādina, ka vēl nav īstenots Konstitucionālās tiesas 2010. gada nolēmums attiecībā uz Mostaras pilsoņu demokrātiskajām tiesībām piedalīties vietējās vēlēšanās;

5.  pauž nožēlu par to, ka pirms vēlēšanām netika panākts kompromiss attiecībā uz vēlēšanu tiesību aktu izmaiņām, kas ir vajadzīgas, lai novērstu juridisko nepilnību, kura izriet no Konstitucionālās tiesas nolēmumiem Ljubić lietā par federācijas Tautas palātas locekļu ievēlēšanu; pieņem zināšanai Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2018. gada 18. decembra lēmumu ar vietu sadalījumu Federācijas Tautas palātā un aicina visus politisko procesu dalībniekus sistēmiski risināt atlikušos juridiskos trūkumus Bosnijas un Hercegovinas vēlēšanu likumā; mudina visus politiskos līderus un ievēlētos parlamenta deputātus uzņemties atbildību, izvairīties no paziņojumiem, kuros tiek apšaubīta valsts vienotība, atturēties no savu strīdīgo viedokļu paušanas un rast kompromisus un risinājumus, kas būs pieņemami visiem; brīdina, ka nedrīkst pieļaut kavējumus un mēģinājumus traucēt iestāžu izveidi pēc vēlēšanām, jo tas būtu pretrunā iedzīvotāju interesēm un Eiropas integrācijas mērķim; uzsver, ka vēlēšanu rezultātu īstenošana un valdības veidošana saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir būtisks labi funkcionējošas demokrātijas elements, kā arī prasība jebkurai valstij, kas vēlas pievienoties ES;

6.  atkārtoti uzsver, ka ir ātri jāizveido federācijas Tautas palāta saskaņā ar Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālās tiesas nolēmumiem, kā atgādināts arī AP/PV F. Mogherini un komisāra J. Hahn kopīgajā paziņojumā par vēlēšanām Bosnijā un Hercegovinā;

7.  pauž nožēlu par to, ka joprojām nav atrisināts jautājums par triju balsstiesīgo tautu un visu pārējo pilsoņu demokrātisku un likumīgu pārstāvību; mudina visas iesaistītās puses laikus rast kompromisu, jo jaunajiem likumdevējiem šis jautājums būtu jārisina pēc iespējas ātrāk, tostarp īstenojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus Sejdić Finci lietā un saistītās lietās; atkārtoti uzsver, ka ir jāturpina konstitucionālās, politiskās un vēlēšanu reformas, kas Bosniju un Hercegovinu pārveidotu par pilnīgi efektīvu, iekļaujošu un funkcionējošu valsti, kura balstās uz tiesiskumu;

8.  pauž nožēlu par to, ka Bosnijas un Hercegovinas pārstāvji joprojām nespēj vienoties par SAPK reglamentu, jo tiek mēģināts SAPK balsošanas noteikumos paredzēt etniska rakstura šķēršļus, un SAPK nav sanākusi jau trīs gadus pēc kārtas; pauž nožēlu par nespēju sadarboties ar Eiropas Parlamentu un atgādina, ka tas nepārprotami ir pretrunā saistībām, kas izriet no SAN, un mudina visas puses vienoties par SAPK reglamentu un pieņemt to, balstoties uz Eiropas Parlamenta ieteikumiem par šo jautājumu; norāda, ka ES integrācijas procesa turpināšanas priekšnoteikums ir funkcionējošas demokrātiskas iestādes, tostarp parlaments;

9.  pauž bažas par sistemātisku regulatīvo ietekmes novērtējumu un sabiedrisko apspriešanu trūkumu, uzraudzības un ziņošanas nepietiekamo un zemo kvalitāti, kā arī to, ka nav oficiālas prasības publicēt svarīgus valdības plānošanas dokumentus;

10.  prasa tādās jomās kā nodarbinātība un publisko finanšu pārvaldība pieņemt papildu nediskriminējošas valsts mēroga stratēģijas, kurās tiek ņemts vērā dzimumu līdztiesības aspekts un ar kurām tiek nodrošināta reformu konsekventa īstenošana visā valstī, kā arī piekļuve turpmākam IPA finansējumam; ar gandarījumu norāda, ka attiecīgu valsts mēroga stratēģiju pieņemšana ir ļāvusi nodrošināt papildu IPA II finansējumu tādās svarīgās jomās kā lauksaimniecība, lauku attīstība, vide un enerģētika saskaņā ar nesen pārskatīto indikatīvo stratēģisko dokumentu 2014.–2020. gadam; uzsver, ka ir jānodrošina pirmspievienošanās finansējuma labāka apguve, jo īpaši uzlabojot līdzekļu devēju koordinēšanu un administratīvo spēju; mudina pieņemt valsts programmu valsts tiesību aktu tuvināšanai ES acquis, kas ir SAN noteikta juridiska prasība un būtisks līdzeklis, lai sagatavotos dalībai ES;

11.  atkārtoti aicina pieņemt valsts mēroga stratēģiju cilvēktiesību jomā; uzsver, ka ombuda likuma grozījumi jāpieņem pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu atbilstību Parīzes principiem; uzskata, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāizveido valsts preventīvais mehānisms, lai nepieļautu spīdzināšanu un nežēlīgu rīcību, un jāpieņem valsts likums par kara laikā spīdzināto civiliedzīvotāju tiesībām saskaņā ar Bosnijas un Hercegovinas starptautiskajām saistībām; uzskata, ka Bosnijai un Hercegovinai būtu jāīsteno plašāki centieni, lai panāktu, ka apstākļi cietumos un policijas aizturēšanas centros atbilst starptautiskajiem standartiem; atkārtoti mudina Serbu Republikas iestādes atcelt nāvessoda klauzulu attiecīgās administratīvās vienības konstitūcijā; atkārtoti norāda uz nepieciešamību nodrošināt tiesu nediskriminējošu pieejamību visā valstī, izmantojot saskaņotu un ilgtspējīgu bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmu; aicina iestādes aktīvi veicināt Eiropas vērtības un turpināt īstenot Eiropas perspektīvu;

12.  aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes īstenot konkrētus pasākumus, lai dzimumu līdztiesības aspektu iekļautu visās politikas nostādnēs, tostarp reformu programmā, un pauž bažas par sieviešu nepietiekamu pārstāvību amatos ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām, it īpaši vietējā līmenī; mudina Bosnijas un Hercegovinas politiskās partijas darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka sievietes ir pārstāvētas visos politiskās sistēmas līmeņos;

13.  pauž nožēlu par to, ka Bosnija un Hercegovina joprojām pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, neīstenojot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) nolēmumus Sejdić-Finci, Zornić, Pilav un Šlaku lietās, un tādējādi pieļauj atklātu diskrimināciju pret Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem, kas ir kliedzošā pretrunā ES vērtībām un normām; atgādina, ka Komisijai, sagatavojot savu atzinumu, būtu jāpievērš uzmanība šim jautājumam; uzskata, ka šo nolēmumu īstenošana palīdzētu izveidot funkcionējošu demokrātisku sabiedrību; uzsver — tiek sagaidīts, ka Bosnija un Hercegovina, tāpat kā jebkura cita valsts, kura vēlas iestāties ES, pakāpeniski pielāgos savu konstitucionālo un tiesisko sistēmu ES acquis prasībām attiecībā uz nediskriminēšanu, un sagaida, ka pienācīgā laikā tiks panākts progress šajos būtiskajos jautājumos; uzstāj, ka šo nolēmumu īstenošana nedrīkst ietekmēt reformu programmas turpmāko norisi, bet tai jāpalīdz izskaust jebkādus ierobežojumus, kuri liedz tiesības kandidēt vēlēšanās etniskās izcelsmes vai dzīvesvietas dēļ vai tādēļ, ka pilsonis izvēlas sevi nesaistīt ar kādu no balsstiesīgajām tautām; tādēļ uzskata, ka konstitucionālā reforma ir jāīsteno vienlaikus ar vēlēšanu reformu; aicina politiskos līderus izvairīties no nacionālistiskas retorikas, kas izraisa sabiedrības šķelšanos, un turpināt politisko dialogu un darbības, kas veicina sadarbību starp visu triju tautu politiskajiem pārstāvjiem un citām pusēm;

14.  prasa veikt efektīvākus pasākumus visu veidu diskriminācijas apkarošanai, jo īpaši pieņemot valsts mēroga cilvēktiesību un nediskriminēšanas stratēģijas; atbalsta visu triju tautu un citu pušu sadarbību kultūras, reliģijas un izglītības jautājumos, tā novēršot etnisko šķelšanos; pauž nožēlu par to, ka nav gūti panākumi, risinot jautājumu par "divām skolām zem viena jumta"; mudina visos līmeņos rīkoties izlēmīgi, lai rastu sistēmiskus risinājumus, kas visiem bērniem nodrošinās iekļaujošu un nediskriminējošu izglītību; norāda, ka, pieņemot programmas un mācību programmas visā Bosnijas un Hercegovinas teritorijā, būtu jāņem vērā tautu kultūru un valodu daudzveidība, vienlaikus pievēršot īpašu uzmanību savstarpējai sapratnei un izlīgumam; pauž bažas par to, ka resursu un koordinācijas nepietiekamība kavē 2015.–2018. gada rīcības plāna attiecībā uz bērniem īstenošanu; atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas tiesību aktus par audžuģimenēm un uzsver, ka ir jāatbalsta bērnu aprūpes turpmāka deinstitucionalizācija visā valstī; prasa nodrošināt labāku izglītības un atbilstīgu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti un kopumā uzlabot personu ar invaliditāti piekļuvi ēkām, iestādēm un transportam;

15.  prasa efektīvāk īstenot tiesību aktus par vīriešu un sieviešu līdztiesību, samazinot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un uzlabojot sieviešu piekļuvi darba tirgum, un apkarot ar dzimumu saistītos stereotipus sabiedrībā; ar bažām atzīmē, ka netiek efektīvi īstenoti tiesību akti ar dzimumu saistītas vardarbības, it īpaši vardarbības ģimenē, novēršanai un aizsardzībai pret šādu vardarbību; norāda, ka tiesību akti ir jāsaskaņo ar Stambulas konvenciju; mudina panākt progresu, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu, it īpaši strauji īstenojot attiecīgos ANO ieteikumus; atzīst pasākumus, kas veikti LGBTI personu tiesiskajai aizsardzībai, bet uzsver, ka ir jādara vairāk, lai apkarotu vardarbību un naida noziegumus pret šīm personām, kā arī lai veicinātu viņu sociālo iekļaušanu;

16.  pauž bažas par to, ka koordinācijas trūkums starp dažādiem varas līmeņiem un finansējuma nepietiekamība joprojām kavē minoritāšu un neaizsargātu grupu, jo īpaši romu, efektīvu aizsardzību; prasa īstenot papildu pasākumus, lai stiprinātu minoritāšu tiesību aizsardzību; ar bažām norāda, ka 2017. gada pētījuma par marginalizētiem romu iedzīvotājiem Bosnijā un Hercegovinā rezultāti liecina par ierobežotu piekļuvi iespējām visos cilvēka attīstības aspektos; nosoda romu stigmatizāciju un sociālo atstumtību; aicina iestādes pieminēt romu holokausta upurus, noteikt 2. augustu par romu holokausta piemiņas dienu un iekļaut romu upurus piemiņas pasākumos, ar ko katra gada 27. janvārī atzīmē holokausta upuru piemiņas dienu; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts pārskatītais romu rīcības plāns 2017.–2020. gadam attiecībā uz mājokļiem, nodarbinātību un veselības aprūpi; prasa īstenot pasākumus, lai turpinātu uzlabot izglītību, nodarbinātības līmeni, veselības aprūpi, mājokļus un dzīves apstākļus romiem un citām minoritātēm, koncentrējot uzmanību uz attiecīgās spēkā esošās politikas un tiesiskā regulējuma uzlabošanu un pilnīgu īstenošanu; pauž bažas par nacionālo minoritāšu zemo pārstāvības līmeni politiskajā un sabiedriskajā dzīvē;

17.  pieņem zināšanai Bosnijas un Hercegovinas dalību 2018. gada OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā (PISA), kas bija iespējama ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu; izsaka atzinību Bosnijas un Hercegovinas izglītības iestādēm (kompetentajām ministrijām un iestādēm kantonu, administratīvo vienību un valsts līmenī, kā arī Brčko apgabalā) par sadarbību un vēlmi strādāt kopā; mudina nākamās visu līmeņu valdības izmantot pārbaužu rezultātus, kurus paredzēts publicēt 2019. gadā, lai iesaistītos konstruktīvās diskusijās un izstrādātu izglītības reformas, kas nodrošinās kvalitatīvākus izglītības rezultātus;

18.  aicina veikt sociālās aizsardzības sistēmu visaptverošu reformu, saskaņā ar saistībām cilvēktiesību jomā izskaužot diskriminējošu praksi un nodrošinot atbilstīgu obligāto standartu noteikšanu neaizsargātāko iedzīvotāju aizsardzībai, tostarp novēršot tiesību aktu nepilnības, kas daļai bērnu liedz saņemt veselības apdrošināšanu; aicina visas Bosnijas un Hercegovinas attiecīgās iestādes stiprināt koordināciju un sadarbību bērnu tiesību uzraudzības jomā, tostarp Bosnijā un Hercegovinā izveidojot visaptverošu bērnu tiesību datu apkopošanas mehānismu;

19.  norāda, ka Bosnija un Hercegovina joprojām ir cilvēku tirdzniecības izcelsmes, tranzīta un galamērķa valsts; prasa uzlabot robežu pārvaldību un stiprināt specializētas cilvēku tirdzniecības izmeklēšanas vienības, lai efektīvi cīnītos pret kontrabandistiem;

20.  pauž bažas par izglītības un ekonomikas reformu nepietiekamību, kas izraisa augstu jauniešu bezdarba un ekonomiskās migrācijas līmeni, un par atbilstošu politikas pasākumu un ieguldījumu trūkumu bērnu un jauniešu jomā; mudina Bosniju un Hercegovinu novērst augsto dzimumu nelīdzsvarotību darbaspēka līdzdalības rādītājos un minoritāšu grupām piederošu jauniešu izslēgšanu no izglītības un nodarbinātības pasākumiem; prasa ieviest daudz proaktīvāku un sistemātiskāku uz Bosnijas un Hercegovinas jauniešiem vērstu politiku, kuras mērķim vajadzētu būt iespēju nodrošināšanai jauniešiem šajā valstī; šajā saistībā mudina Bosniju un Hercegovinu izstrādāt īpašu sistēmu un nodrošināt Bosnijas un Hercegovinas Civillietu ministrijas Jauniešu jautājumu koordinācijas komisijas pilnvērtīgu darbību;

21.  prasa pilnībā īstenot un ar publisko finansējumu atbalstīt stratēģijas un tiesību aktus par to personu tiesībām un aizsardzību, kuras pieder pie minoritāšu grupām;

22.  aicina Bosniju un Hercegovinu nodrošināt īpašumtiesības; norāda uz visaptveroša tiesiskā regulējuma trūkumu restitūcijas prasību izskatīšanai un mudina iestādes uzsākt dialogu ar ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas attiecas uz atsavināta īpašuma restitūciju vai kompensēšanu;

23.  pauž nožēlu par to, ka nav panākts progress attiecībā uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu neatkarību; skaidri noraida pastāvīgos mēģinājumus izdarīt politisku un finansiālu spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem; nosoda atkārtotos iebiedēšanas un nāves draudu izteikšanas gadījumus un mutiskus un fiziskus uzbrukumus žurnālistiem, it īpaši pētnieciskajiem žurnālistiem, kas ziņo par kara noziegumu lietām, kurās vainīgie nav saukti pie atbildības; aicina iestādes apkopot datus par šiem gadījumiem, nodrošināt noziegumu strauju izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības un veicināt tādu vidi, kas sekmē vārda brīvību; norāda uz nepieciešamību stiprināt Komunikācijas regulatīvās aģentūras finansiālo stabilitāti un politisko neitralitāti; atkārtoti aicina nodrošināt sabiedrisko raidorganizāciju neatkarību un ilgtspējīgu finansēšanu, kā arī satura pieejamību visās oficiālajās valodās; prasa lielāku uzmanību pievērst žurnālistu darba apstākļiem visā nozarē; pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību nepārredzamību un atkārtoti aicina nodrošināt pilnīgu pārredzamību, pieņemot atbilstīgu tiesisko regulējumu; pauž nožēlu par to, ka politisku šķēršļu dēļ nav bijis iespējams izveidot funkcionālu sabiedriskās apraides dienestu; atkārtoti aicina nodrošināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un uzsver, ka televīzijas un radio satura veidošana un raidīšana visās Bosnijas un Hercegovinas oficiālajās valodās veicinātu kultūru daudzveidības aizsardzību valstī; uzsver — tāpat kā pārējās reģiona valstīs, joprojām pastāv bažas saistībā ar plašsaziņas līdzekļu politisko instrumentalizāciju, ko vai nu tieši īsteno politikas dalībnieki, vai panāk uzņēmēji, cenšoties izdarīt politisku spiedienu;

24.  atzinīgi vērtē centienus, kuru mērķis ir veicināt izlīgumu, savstarpēju cieņu un reliģisko iecietību valstī, tostarp Bosnijas un Hercegovinas Reliģiju padomes centienus; pauž nožēlu par pastāvīgu diskrimināciju reliģiskās piederības dēļ, kā arī par incidentiem, kas vērsti pret reliģiskiem objektiem; pauž atzinību un atbalstu personām, kuras cīnās par vārda brīvību un pret naida runu un reliģisko naidu un kuras veicina iekļaušanu; noraida baiļu radīšanu attiecībā pret citiem un aicina iestādes visos šādos gadījumos nekavējoties un konsekventi reaģēt;

25.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas valsts pārvaldes reformas stratēģiskā satvara 2018.–2022. gadam pieņemšanu un aicina to ātri īstenot; vērš uzmanību uz Bosnijas un Hercegovinas politikas veidošanas sistēmas sadrumstalotību un politizāciju un uzsver nepieciešamību reformēt konstitucionālo satvaru saskaņā ar augstākajiem cilvēktiesību un brīvību standartiem un nepieciešamību visā valstī uzlabot politikas nostādņu kvalitāti, saskaņotību un finansiālo pieejamību; aicina pieņemt valsts mēroga stratēģiju par publisko finanšu pārvaldību un palielināt budžeta pārredzamību Bosnijā un Hercegovinā, kā arī ieviest stingrākus mehānismus, lai novērstu neefektivitāti un publisko resursu izšķērdēšanu, tostarp publiskā iepirkuma jomā; jo īpaši aicina rīkoties, lai samazinātu civildienesta politizācijas risku, izmantojot efektīvu cilvēkresursu pārvaldības sistēmu visos pārvaldes līmeņos, kā arī standartizējot civildienesta procedūras visos valdības līmeņos, jo īpaši starp federālo un kantonu līmeni;

26.  atzīst, ka ir panākts neliels progress iestāžu sadarbības mehānismu izveidē starp iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) un nodrošinot publisko finansējumu PSO; atkārtoti aicina pieņemt stratēģisku satvaru sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību visos pārvaldības līmeņos, uzlabot publisko lēmumu pieņemšanas pārredzamību un īstenot papildu centienus nolūkā ļaut sabiedrībai uzraudzīt valdības darbu; turklāt uzsver, ka ir jāpalielina pilsoniskās sabiedrības līdzdalība ES atbalsta programmu plānošanā, uzraudzībā un īstenošanā; mudina iestādes nodrošināt efektīvu dialogu, kā rezultātā varētu izstrādāt likumdošanas un spēju veidošanas iniciatīvas, kas stiprinātu sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības spējas; uzsver, ka jānodrošina publiskā finansējuma pieejamība PSO, kuras strādā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā, tostarp uzraudzības un atbalsta organizācijām, kā arī nelielām vietējā mēroga organizācijām;

27.  joprojām pauž bažas par Bosnijā un Hercegovinā izplatīto korupciju un joprojām pastāvošo plaisu starp pausto politisko gribu cīnīties pret to un konkrētu rezultātu trūkumu; uzsver, ka līdz šim nav bijušas augsta līmeņa lietas un ka tiesiskais regulējums un iestāžu sistēma attiecībā uz sistēmiskas korupcijas apkarošanu tādās jomās kā politisko partiju finansēšana, publiskais iepirkums, interešu konflikti un aktīvu atklāšana ir vāja un neatbilstoša; prasa veikt pasākumus, lai uzlabotu pretkorupcijas tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu atbilstoši Eiropas standartiem, labāk saskaņojot dažādos līmeņos pieņemtos rīcības plānus, īstenojot esošās stratēģijas un uzlabojot sadarbību starp korupcijas novēršanas struktūrām un ar korupcijas apkarošanas aģentūru;

28.  uzskata, ka nepieciešami papildu centieni, lai uzlabotu cīņu ar plaši izplatīto korupciju; mudina veikt pasākumus, lai būtiski uzlabotu korupcijas novēršanas un apkarošanas rezultātus, ietverot pasākumus nolūkā noteikt efektīvas un preventīvas sankcijas, piemēram, noziedzīgi iegūtu aktīvu konfiskāciju; uzsver, ka ir vajadzīga spēju veidošana, lai izmeklētu ekonomiskus, finansiālus un ar publisko iepirkumu saistītus noziegumus; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš efektīvu pārbaužu veikšanai saistībā ar politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansēšanu un valsts amatpersonu, tostarp vēlēšanu kandidātu, aktīvu atklāšanu publiskai pieejamībai un to pārraudzībai; prasa, lai tiktu ņemti vērā Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) ieteikumi, jo īpaši attiecībā uz politisko partiju finansēšanu un interešu konfliktiem; uzskata, ka ir ļoti būtiski, lai Bosnija un Hercegovina pieņemtu likumu par interešu konfliktu novēršanu saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem; mudina Bosniju un Hercegovinu izanalizēt spēkā esošo pretkorupcijas tiesisko regulējumu un pēc tam pieņemt saskaņotu stratēģiju konstatēto trūkumu un nepilnību novēršanai saskaņā ar starptautiskajiem un Eiropas standartiem;

29.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada martā tika pieņemts rīcības plāns par 2014.–2018. gada tieslietu nozares reformas stratēģijas īstenošanu un ka ir izveidotas nepieciešamās ziņošanas un uzraudzības struktūras; norāda, ka ir vajadzīga izlēmīga rīcība attiecībā uz tās īstenošanu; pauž bažas par to, ka tiesu iestādēm joprojām tiek izteikti politiski motivēti draudi; atkārtoti uzsver nepieciešamību stiprināt tiesu iestāžu neatkarību, tostarp neatkarību no politiskās ietekmes, kā arī objektivitāti, profesionalitāti, efektivitāti un pārskatatbildību; atzinīgi vērtē detalizēto rīcības plānu, kurš tika pieņemts, lai Tiesu un prokuroru augstā padome īstenotu Eiropas Komisijas ieteikumus par jautājumiem, kas ir šīs padomes kompetencē, un kura mērķis ir stiprināt amatā iecelšanas, disciplināros un integritātes pasākumus attiecībā uz tiesu iestādēm, tostarp uzlabojot aktīvu atklāšanu; mudina ātri pieņemt un īstenot saistītos tiesību aktus; uzsver, ka ir jāpārskata Tiesu un prokuroru augstās padomes likums, pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem un Venēcijas komisijas atzinumu; prasa standartizēt sodu kodeksu attiecībā uz kara noziegumu lietām un uzsver, ka pašreiz notiekošās tiesu reformas ietvaros ir svarīgi veikt ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus;

30.  pauž nožēlu par to, ka visu līmeņu iestādes turpina neņemt vērā vai noraidīt tiesu iestāžu, tostarp augstākās instances iestāžu, saistošus lēmumus, un atgādina, ka šāda rīcība nopietni apdraud tiesiskumu;

31.  atzinīgi vērtē to, ka ir samazinājies neizskatīto kara noziegumu lietu skaits, turpinās pozitīva tendence saukt pie atbildības vainīgos kara noziegumu lietās, kas saistītas ar seksuālu vardarbību, un ir uzlabots cietušo un liecinieku atbalsts tiesā; mudina Bosnijas un Hercegovinas iestādes saskaņot tiesību aktus, kas attiecas uz karā cietušajiem civiliedzīvotājiem, tajos iekļaujot arī seksuālas vardarbības upurus, nolūkā novērst diskrimināciju saistībā ar statusu un piekļuvi atlīdzībai dažādās administratīvajās vienībās; prasa nekavējoties grozīt valsts stratēģiju attiecībā uz kara noziegumiem, lai nodrošinātu lietu efektīvāku sadalījumu starp dažādiem pārvaldes līmeņiem, kā arī noteikt jaunus kritērijus un termiņus sarežģītāko lietu apstrādei;

32.  norāda, ka joprojām nav izstrādāta visaptveroša pārejas tiesiskuma stratēģija un stabils mehānisms kompensāciju izmaksāšanai par smagiem kara laika cilvēktiesību pārkāpumiem visā valstī, tostarp ar karu saistītas seksuālās vardarbības upuriem; prasa nekavējoties pieņemt likumu par spīdzināšanas upuriem, stratēģiju par pārejas tiesiskumu un seksuālās vardarbības upuru programmu, kā arī izveidot īpašu fondu atlīdzību izmaksāšanai kara laika izvarošanas, spīdzināšanas un vardarbības upuriem un tādus atbilstīgus atlīdzību mehānismus karā cietušajiem civiliedzīvotājiem, kas ietvertu restitūciju, kompensāciju, rehabilitāciju, atlīdzību un nodarījuma neatkārtošanās garantiju;

33.  atkārtoti pauž atbalstu iniciatīvai ar mērķi izveidot Reģionālo komisiju (RECOM), kuras uzdevums būtu konstatēt faktus par visiem bijušās Dienvidslāvijas teritorijā izdarīto kara noziegumu un citu smagu cilvēktiesību pārkāpumu upuriem; uzsver, ka ir svarīgi, lai Bosnijas un Hercegovinas līderi nopietni iesaistītos šīs komisijas izveidē; uzsver, ka šis process un visu reģionālo politisko līderu aktīva iesaistīšanās ir svarīga, lai RECOM varētu sākt darbu bez liekas kavēšanās; vērš uzmanību uz RECOM koalīcijas priekšlikumu par rīcības plānu ar skaidriem termiņiem un kritērijiem;

34.  nosoda jebkāda veida rīcību, kas cildina personas, kuras notiesātas par nežēlīgākajiem noziegumiem pret cilvēci; aicina steidzami izrādīt cieņu kara noziegumu upuriem un veicināt izlīgumu; atgādina visiem Bosnijas un Hercegovinas politiskajiem līderiem un iestādēm, ka to pienākums ir objektīvi novērtēt kara laika notikumus, lai noskaidrotu patiesību un panāktu izlīgumu un mierpilnu nākotni, kā arī nepieļaut tiesu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu politiskiem mērķiem; uzsver, ka kara noziegumu lietu izskatīšanai jābūt balstītai uz tiesu iestāžu neatkarības koncepciju un to nedrīkst izmantot politizācijai, lai kalpotu ikdienas politiskiem mērķiem, iesaistītos vēstures revizionismā vai saasinātu sabiedrības šķelšanos; pauž nožēlu par Serbu Republikas Nacionālās asamblejas lēmumu atsaukt tās apstiprinājumu 2004. gada Srebreņicas komisijas ziņojumam un nosoda visu pušu paziņojumus, kuros tiek cildināti kara noziedznieki;

35.  uzsver — lai gan ir panākts ievērojams progress, Bosnijā un Hercegovinā joprojām netiek pievērsta pienācīga uzmanība sekām, ko ir radījusi 1992.–1995. gada karā piedzīvotā ar konfliktiem saistītā seksuālā vardarbība un traumas; uzsver, ka ir jānodrošina, lai izdzīvojušās sievietes un vīrieši, arī šādā kontekstā piedzimušie bērni, varētu līdztiesīgi piekļūt aprūpei, atbalstam un tiesiskumam, un šajā nolūkā jāizmaksā viņiem visaptverošas atlīdzības, tostarp izdzīvojušajiem ar konfliktiem saistītās seksuālās vardarbības upuriem nodrošinot rehabilitāciju un atbrīvošanu no stigmatizācijas;

36.  atzīst, ka ir gūti zināmi, taču joprojām nepietiekami panākumi Vispārējā pamatlīguma par mieru VII pielikuma īstenošanā attiecībā uz bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām; norāda uz lēno progresu to problēmu risināšanā, kas saistītas ar pastāvīgi augsto skaitu iekšēji pārvietotu personu, minoritāšu, kas atgriežas, bēgļu un pazudušu personu; prasa iestādēm uzsākt intensīvu sadarbību starp abām administratīvajām vienībām un pilnībā apmainīties ar visu attiecīgo militāro un izlūkošanas informāciju, lai identificētu personas, kas kara rezultātā joprojām ir pazudušas; atzinīgi vērtē nesenās iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot reģionālo sadarbību, lai atrisinātu pazudušo personu problēmu, un aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes iesaistīties šajā procesā; uzsver, ka ir svarīgi apkopot datus par personām, kas atgriežas; nosoda uzbrukumus šo personu īpašumam un norāda, ka izlīguma pamatā ir sekmīga Bosnijas un Hercegovinas politika attiecībā uz personām, kas atgriežas;

37.  prasa īstenot papildu pasākumus un konkrētas programmas attiecībā uz bēgļu ilgtspējīgu atgriešanos, piekļuvi veselības aprūpei un nodarbinātībai, sociālo aizsardzību, drošību un izglītību un pievērst ievērojamu uzmanību zaudējumu kompensācijai par īpašumu, ko nevar atgriezt; šajā saistībā mudina atsākt Pārvietoto personu un bēgļu nekustamā īpašuma pieprasījumu komisijas darbu;

38.  pauž nožēlu par to, ka valsts joprojām cieš sauszemes mīnu pastāvēšanas dēļ, — tās sedz aptuveni 2,2 % no tās kopējās teritorijas un tieši skar vairāk nekā 540 000 iedzīvotāju drošību; atzinīgi vērtē ES nepārtraukto atbalstu atmīnēšanas darbībām un Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku atmīnēšanas bataljona izcilo darbu; ar bažām norāda, ka trūkst pietiekama apjoma mūsdienīgu atmīnēšanas tehnoloģiju, un tas no 2020. gada varētu samazināt gadā atmīnētās teritorijas rādītāju no pašreizējiem 3 km2 līdz mazāk nekā 1 km2; tādēļ mudina dalībvalstis pienācīgi aprīkot atmīnēšanas bataljonu ar vajadzīgajiem līdzekļiem un aprīkojumu;

39.  atzinīgi vērtē 2017.–2020. gada stratēģijas pieņemšanu cīņai pret organizēto noziedzību, kā arī progresu, kas panākts, īstenojot rīcības plānus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu; aicina pastiprināt centienus, lai gūtu rezultātus organizētās noziedzības lietu izmeklēšanā, vainīgo saukšanā pie atbildības, galīgu notiesājošu spriedumu panākšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijā; atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 17. septembrī Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta pieņēma ilgi gaidītos grozījumus Kriminālprocesa kodeksā, jo šie grozījumi ir būtiski, lai tiesiskuma nodrošināšanas iestādes varētu īstenot sensitīvas izmeklēšanas un sadarboties ar starptautiskajām tiesībaizsardzības aģentūrām, un aicina Komisiju rūpīgi sekot šo grozījumu īstenošanai; uzsver, ka izlūkošanas drošības aģentūru likuma saskaņošanai ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem arī turpmāk jābūt nozīmīgai iestāžu prioritātei; atzinīgi vērtē to, ka Bosnija un Hercegovina ir svītrota no Finanšu darbību darba grupas (FATF) saraksta, kurā iekļautas augsta riska trešās valstis ar strukturālām nepilnībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanā/terorisma finansēšanas apkarošanā, un prasa īstenot turpmākus centienus, lai valsts tiktu izslēgta no ES augsta riska valstu saraksta;

40.  prasa turpināt īstenot centienus radikalizācijas apkarošanas jomā un turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir identificēt, novērst un visaptveroši risināt ārvalstu kaujinieku problēmu, kā arī ieroču nelikumīgas tirdzniecības problēmu, un izsekot naudas līdzekļiem, kuri paredzēti turpmākai radikalizācijai; mudina iestādes turpināt uzlabot Bosnijas un Hercegovinas terorisma apkarošanas spēju, veicinot koordināciju un sadarbību, apmainoties ar izlūkdatiem par noziegumiem, novēršot jauniešu radikalizāciju un īstenojot deradikalizācijas programmas; aicina iestādes izstrādāt stratēģiju, lai apkarotu kibernoziegumus un līdzīgus drošības apdraudējumus; atgādina, ka robežu pārvaldības jautājumos ir vajadzīga spēcīgāka sadarbība ar kaimiņvalstīm;

41.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas iestāžu centienus apturēt savu pilsoņu došanos ārvalstu karadarbībā un mudina iestādes ārvalstu kaujiniekiem teroristiem piemērot atbilstīgus sodus un pārvaldīt viņu turpmāko sociālo reintegrāciju; ar bažām norāda, ka dažās valsts vietās ir atklāti radikalizācijas midzeņi;

42.  ar bažām norāda uz arvien lielāko migrantu skaitu, kas pēdējā laikā ierodas Bosnijā un Hercegovinā, un koordinācijas trūkumu starp dažādiem valdības līmeņiem, reaģējot uz šo situāciju, uzskata, ka migrācijas jautājumu nevajadzētu politizēt; atzinīgi vērtē ES sniegto humāno palīdzību, lai risinātu bēgļu, patvēruma meklētāju un migrantu pieaugošās vajadzības valstī, un to, ka 2018. gada 10. augustā tika pieņemts īpašs pasākums (6 miljonu EUR vērtībā) atbalsta sniegšanai Bosnijai un Hercegovinai saistībā ar migrācijas plūsmu pārvaldību; uzsver, ka ir svarīgi ņemt vērā humānās palīdzības dzimumperspektīvu un bēgļu nometņu ietekmi uz uzņēmējkopienām; uzskata, ka sadarbībai ar kaimiņvalstīm un ES ir būtiska nozīme šīs kopējās problēmas risināšanā;

43.  prasa tūlīt pēc Bosnijas un Hercegovinas jauno iestāžu izveides pieņemt jaunu uz ES vērstu reformu kopumu, lai atsāktu reformu procesu un turpinātu valsts integrāciju Eiropā; uzstāj, ka ES finansiālais atbalsts ir jāpiešķir saskaņā ar efektīviem nosacījumiem un ka ES ir jāizstrādā rīcības plāni un uzraudzības sistēmas saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principiem, lai īstenotu 2018. gada stratēģijā Rietumbalkāniem noteikto jauno nostiprināto sociālo dimensiju; atzīst, ka Bosnija un Hercegovina ir panākusi nelielu progresu ekonomikas attīstības un konkurētspējas jomā, bet norāda, ka funkcionējošas tirgus ekonomikas izveide valstī joprojām ir agrīnā posmā; stingri uzskata, ka pēc vēlēšanām būtu prioritāri jāpievēršas sociālekonomisko reformu īstenošanai, pienācīgi iesaistot sociālos partnerus, lai uzlabotu dzīves apstākļus valstī; norāda, ka sociālajā jomā panāktais progress ir ļoti ierobežots; uzsver nepieciešamību stiprināt ekonomikas pamatus, piemēram, izaugsmi, nodarbinātību un cīņu pret neoficiālo ekonomiku; norāda, ka ir svarīgi pārstrukturēt publisko sektoru, tostarp valsts uzņēmumus, vēl vairāk samazinot neoficiālo ekonomiku un saistīto fiskālo slogu darbaspēkam, uzlabot uzņēmējdarbības vidi (arī izveidojot vienotu ekonomikas telpu Bosnijā un Hercegovinā), stiprināt publisko finanšu izlietošanu nolūkā veicināt izaugsmi, it īpaši koncentrējot uzmanību uz vidēja termiņa vajadzībām, piemēram, infrastruktūru un izglītību, un sniegt savlaicīgus un izsmeļošus statistikas datus atbilstīgi Eiropas un starptautiskajiem standartiem;

44.  norāda uz lēno progresu vides un klimata aizsardzības jomā; atgādina, ka ir jānodrošina saskaņotība ar ES acquis un vides tiesību aktu efektīva un strukturēta īstenošana visā valstī, ievērojot ES standartus un valsts mēroga stratēģiju attiecībā uz vides tiesību aktu tuvināšanu; atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar ES vides politikas nostādnēm ir ātri jāpievēršas pārrobežu gaisa piesārņojumam, ko rada naftas pārstrādes rūpnīca Brodā; uzsver, ka Bosnijai un Hercegovinai ir jāpilda visas saistības, kas ir paredzētas Konvencijā par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā un Protokolā par stratēģisko vides novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz Neretvas upes un Trebišņicas upes baseinu; uzsver, ka hidroelektrostaciju un hidroenerģijas projektu plānošanai un būvniecībai ir jāatbilst starptautiskajiem un ES tiesību aktiem vides jomā, tostarp Putnu direktīvai, Dzīvotņu direktīvai un Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvai; uzsver, ka ir steidzami jānovērš jebkāda negatīva ietekme uz teritorijām ar augstu dabas vērtību, uzlabojot ietekmes uz vidi novērtējumu kvalitāti un garantējot sabiedrības līdzdalību un apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību attiecīgo projektu ietvaros;

45.  norāda, ka elektroenerģijas un gāzes tirgi joprojām ir sadrumstaloti un ka tajos dominē ietekmīgi ilgstoši pastāvoši uzņēmumi; aicina Bosnijas un Hercegovinas iestādes turpināt attīstīt valsts transporta un enerģētikas infrastruktūru un steidzami izveidot funkcionālas enerģētikas un transporta ķēdes; aicina Bosniju un Hercegovinu izmantot ES jauno tiesību aktu kopumu reģionālo savienojumu attīstīšanai un strādāt pie reģionālā enerģētikas tirgus izveides saskaņā ar saistībām klimata jomā; atbalsta ieguldījumu turpināšanu infrastruktūras projektos, lai uzlabotu transporta savienojumus Bosnijā un Hercegovinā, kā arī ar kaimiņvalstīm; prasa, izvēloties darbuzņēmējus, ievērot iepirkuma noteikumus un pārredzamības principu, lai novērstu varas ļaunprātīgu izmantošanu un korupciju un garantētu, ka tiek izraudzīti labākie piedāvājumi; atbalsta ierosinājumu samazināt viesabonēšanas maksu Rietumbalkānos;

46.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas konstruktīvās un stabilās divpusējās attiecības ar kaimiņvalstīm un to, ka tā ir parakstījusi vairākus divpusējus nolīgumus ar kaimiņvalstīm; prasa stiprināt labas kaimiņattiecības ar reģiona valstīm un īstenot turpmākus centienus nolūkā atrisināt visas pastāvošās divpusējās problēmas, tostarp robežu demarkāciju ar Serbiju uz Horvātiju, lai cita starpā virzītos uz dalību Eiropas organizācijās;

47.  atzinīgi vērtē Bosnijas un Hercegovinas ārpolitikas stratēģiju 2018.–2023. gadam, ko pieņēmusi Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra un kurā ir skaidri noteikts, ka dalība ES ir viens no valsts galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem; pauž nožēlu par to, ka atbilstības līmenis ES deklarācijām un Padomes lēmumiem par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) 2017. gadā pazeminājās līdz 61 %; uzsver, ka ir jāpanāk pakāpeniska atbilstība KĀDP, un prasa nodrošināt ievērojamus uzlabojumus šajā jomā, kas ir būtisks dalības ES elements; stingri mudina Bosniju un Hercegovinu panākt atbilstību Padomes lēmumiem, ar ko ievieš ES ierobežojošos pasākumus saistībā ar Krievijas nelikumīgo rīcību, anektējot Krimu, un notikumiem Ukrainas austrumos, kā arī pauž nožēlu par dažu politiķu tīšo nesadarbošanos šajā jautājumā;

48.  norāda uz ārvalstu spēku pieaugošo ietekmi Bosnijā un Hercegovinā un pauž stingru pārliecību, ka spēcīgāka ES iesaiste Bosnijā un Hercegovinā ir labākais veids, kā nodrošināt virzību uz Eiropas vērtībām, stabilitāti un labklājību valstī; atzinīgi vērtē Eiropas Savienības vadīto spēku (EUFOR) militārās operācijas Althea Bosnijā un Hercegovinā turpmāku klātbūtni valstī, jo tā palīdz veidot Bosnijas un Hercegovinas bruņoto spēku spējas un īstenot to apmācību, kā arī apgūt preventīvās spējas, lai atbalstītu drošu vidi; atzinīgi vērtē to, ka ANO Drošības padome ir pagarinājusi EUFOR pilnvaras līdz 2019. gada novembrim;

49.  mudina iestādes nodrošināt stingru regulējuma saskaņošanu ar ES un starptautiskajiem standartiem un politikas mērķiem enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā; pauž nožēlu par to, ka valsts centieni apkarot klimata pārmaiņas joprojām ir tikai paziņojumu līmenī, bet vienlaikus tiek pieņemti lēmumi par jaunu ar oglēm darbināmu termoelektrostaciju plānošanu; tādēļ aicina atcelt tādu hidroelektrostaciju projektu un plānu īstenošanu, kuri ir kaitīgi videi, tiek īstenoti pretēji vietējo iedzīvotāju gribai, nav saskaņoti ar vietējiem vai administratīvo vienību teritoriālās attīstības plāniem un ir izdevīgi tikai ieguldītājiem;

50.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, Bosnijas un Hercegovinas prezidentūrai, Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomei, Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārajai asamblejai un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, Serbu Republikas un Brčko apgabala valdībām un parlamentiem, un desmit kantonu valdībām.

(1) S/2018/416, 3.5.2018.
(2) S/2018/974, 31.10.2018.


Kopīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumi attiecībā uz tiem ***I
PDF 508kWORD 146k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (COM(2018)0375 – C8-0230/2018 – 2018/0196(COD))(1)
P8_TA-PROV(2019)0096A8-0043/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
Virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu
ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai, lai stiprinātu savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jātiecas mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu atpalicību, un īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība. LESD 175. pantā noteikts, ka Savienībai šo mērķu sasniegšana jāatbalsta ar darbībām, ko tā veic, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Investīciju banku un citus instrumentus. LESD 322. pantā noteikts pamats to finanšu noteikumu pieņemšanai, ar kuriem nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas procedūru, aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru, kā arī finanšu jomas subjektu atbildības kontroli.
(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību ("LESD") 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai, lai stiprinātu savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jātiecas mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu atpalicību, un īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība. Šie reģioni jo īpaši gūst labumu no kohēzijas politikas. LESD 175. pantā noteikts, ka Savienībai šo mērķu sasniegšana jāatbalsta ar darbībām, ko tā veic, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Investīciju banku un citus instrumentus. LESD 322. pantā noteikts pamats to finanšu noteikumu pieņemšanai, ar kuriem nosaka budžeta apstiprināšanas un īstenošanas procedūru, aprēķinu uzrādīšanas un revīzijas procedūru, kā arī finanšu jomas subjektu atbildības kontroli.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju nākotnei ir svarīgi, lai kohēzijas politika joprojām būtu galvenā Savienības investīciju politika, tāpēc tās finansējums 2021.–2027. gada periodā jāsaglabā vismaz 2014.–2020. gada plānošanas perioda līmenī. Jauns finansējums citām Savienības darbības jomām vai programmām nedrīkstētu notikt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Kohēzijas fonda rēķina.
Grozījums Nr. 430
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Lai turpinātu pilnveidot to, ka koordinēti un saskaņoti tiek apgūti dalītā pārvaldībā īstenotie Savienības fondi, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds ("ERAF"), Eiropas Sociālais fonds Plus ("ESF+"), Kohēzijas fonds, un dalītā pārvaldībā finansētie pasākumi, ko īsteno Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fonds ("AMIF"), Iekšējās drošības fonds ("IDF") un Integrētās robežu pārvaldības fonds ("BMVI"), pamatojoties uz LESD 322. pantu, visiem šiem fondiem ("fondi") būtu jānosaka finanšu noteikumi, skaidri norādot attiecīgo noteikumu piemērošanas jomu. Turklāt, pamatojoties uz LESD 177. pantu, būtu jānosaka kopīgi nosacījumi, kas aptver ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF rīcībpolitikas noteikumus.
(2)  Lai turpinātu pilnveidot to, ka koordinēti un saskaņoti tiek apgūti dalītā pārvaldībā īstenotie Savienības fondi, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds ("ERAF"), Eiropas Sociālais fonds Plus ("ESF+"), Kohēzijas fonds, un dalītā pārvaldībā finansētie pasākumi, ko īsteno Eiropas Jūrniecības un zivsaimniecības fonds ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fonds ("AMIF"), Iekšējās drošības fonds ("IDF") un Integrētās robežu pārvaldības fonds ("BMVI"), pamatojoties uz LESD 322. pantu, visiem šiem fondiem ("fondi") būtu jānosaka finanšu noteikumi, skaidri norādot attiecīgo noteikumu piemērošanas jomu. Turklāt, pamatojoties uz LESD 177. pantu, būtu jānosaka kopīgi nosacījumi, kas aptver ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda, EJZF un zināmā mērā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) rīcībpolitikas noteikumus.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Tālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem ziemeļu reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums atbilstoši LESD 349. pantam un 1994. gada Pievienošanās akta Protokola Nr. 6 2. pantam.
(4)  Tālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem ziemeļu reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums atbilstoši LESD 349. pantam un 1994. gada Pievienošanās akta Protokola Nr. 6 2. pantam, lai varētu mazināt ar to ģeogrāfiskās atrašanās vietu saistīto īpaši nelabvēlīgo apstākļu ietekmi.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību ("LES") 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā". Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā.
(5)  Ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, fondu apguvē būtu jāievēro horizontālie principi, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību ("LES") 3. pantā un LESD 10. pantā, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī ANO Konvencijā par bērna tiesībām un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktie pienākumi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar konvencijas 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Šajā sakarībā fondu apguvei būtu jānotiek tā, ka tiek veicināta deinstitucionalizācija un kopienā balstīta aprūpe. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. No fondu līdzekļiem nevajadzētu atbalstīt pasākumus, kas veicina jebkādu segregāciju vai atstumtību, vai atbalstīt infrastruktūru, kas nav pieejama personām ar invaliditāti. Fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā", kā arī ņemot vērā saistības, par kurām panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, nodrošina, ka darbības, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir saderīgas ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas noteikti LESD 107. un 108. pantā. Nabadzība ir viena no lielākajām ES problēmām. Tāpēc fondi būtu jāizmanto nabadzības izskaušanai Savienībā. Ar tiem būtu arī jāpalīdz īstenot Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 25 % izdevumu ir novirzīti klimatisko mērķu sasniegšanai.
(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām, kā to apliecina Savienības saistības īstenot Parīzes nolīgumu un apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un panākt, ka no ES budžeta kopumā 30 % izdevumu ir novirzīti klimatisko mērķu sasniegšanai. Klimatnoturības mehānismiem vajadzētu būt programmu plānošanas un īstenošanas neatņemamai daļai.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)   Ņemot vērā migrācijas plūsmu no trešām valstīm ietekmi, kohēzijas politikai būtu jāveicina integrācijas procesi, jo īpaši nodrošinot infrastruktūras atbalstu pilsētām un vietējām un reģionālajām iestādēm, kuras ir vairāk iesaistītas integrācijas politikas īstenošanā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs]12 ("Finanšu regula"). Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas norādīti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija.
(10)  Daļa no Savienības budžeta, kas piešķirts fondiem, Komisijai būtu jāizpilda dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) [jaunās Finanšu regulas numurs]12 ("Finanšu regula"). Tāpēc, apgūstot dalītā pārvaldībā īstenotos fondus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāievēro principi, kas norādīti Finanšu regulā, piemēram, pareiza finanšu pārvaldība, pārredzamība un nediskriminācija. Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par šādu programmu sagatavošanu un īstenošanu. Tam būtu jānotiek attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar to institucionālo, tiesisko un finanšu regulējumu un tas būtu jāveic struktūrām, ko dalībvalstis šim nolūkam izraudzījušās. Dalībvalstīm nevajadzētu izvirzīt papildu noteikumus, kas saņēmējiem apgrūtinātu fondu izmantošanu.
__________________
__________________
12 OV L […], […], […]. lpp.
12 OV L […], […], […]. lpp.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Fondu apguvē galvenais elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanos. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, būtu jāturpina piemērot Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/201413.
(11)  Fondu apguvē galvenais elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina reģionālo, vietējo un citu publisko iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanos. Lai nodrošinātu partnerības organizēšanas nepārtrauktību, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras grozīt un pielāgot Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/201413.
__________________
__________________
13 Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
13 Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Savienības mērogā Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir pamats, kas nosaka valstu reformu prioritātes un uzrauga to īstenošanu. Dalībvalstis izstrādā savas valsts daudzgadu investīciju stratēģijas, kas atbalsta minētās reformu prioritātes. Minētās stratēģijas līdz ar ikgada valsts reformu programmām būtu jāiesniedz, lai izklāstītu un koordinētu prioritāros investīciju projektus, kas jāatbalsta ar valsts un Savienības finansējumu. Tām arī vajadzētu kalpot tam, lai Savienības finansējums tiktu izmantots saskaņoti un lai maksimāli palielinātu finansiālā atbalsta pievienoto vērtību, kas jāsaņem jo īpaši no fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un InvestEU.
svītrots
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Dalībvalstīm būtu jānosaka, kā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu ("KVAI"), tiek ņemti vērā plānošanas dokumentu izstrādē. 2021.–2027. gada plānošanas periodā ("plānošanas periods") dalībvalstīm uzraudzība komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta KVAI. Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, ņemot vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.
(13)  Dalībvalstīm plānošanas dokumentu izstrādē būtu jāņem vērā attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu ("KVAI"), ja tie atbilst programmas mērķiem. 2021.–2027. gada plānošanas periodā ("plānošanas periods") dalībvalstīm uzraudzība komiteja un Komisija regulāri būtu jāinformē par progresu to programmu īstenošanā, ar ko atbalsta KVAI un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Vidusposma pārskatīšanas laikā dalībvalstīm cita starpā būtu jāapsver nepieciešamība grozīt programmu, ņemot vērā attiecīgos KVAI, kas pieņemti vai grozīti kopš plānošanas perioda sākuma.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava valsts enerģētikas un klimata plāna projekta saturs, kas jāizstrādā saskaņā ar regulu par enerģētikas savienības pārvaldību14, un procesa iznākums, kas izriet no Savienības ieteikumiem par šiem plāniem, to programmām, kā arī finanšu vajadzībām, kas piešķirtas investīcijām mazoglekļa risinājumos.
(14)  Dalībvalstīm būtu jāņem vērā sava nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta saturs, kas jāizstrādā saskaņā ar regulu par enerģētikas savienības pārvaldību14, un procesa iznākums, kas izriet no Savienības ieteikumiem par šiem plāniem, to programmām, tajā skaitā to vidusposma pārskatīšanas, kā arī finanšu vajadzībām, kas piešķirtas investīcijām mazoglekļa risinājumos.
__________________
__________________
14 [Regula par enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013 (COM/2016/0759 final/2 - 2016/0375 (COD)].
14 [Regula par enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013 (COM/2016/0759 final/2 - 2016/0375 (COD)].
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Partnerības nolīgumam, ko sagatavojusi katra dalībvalsts, vajadzētu būt stratēģiskam dokumentam, kas starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti vada sarunas par programmu izstrādi. Lai samazinātu administratīvo slogu, plānošanas periodā partnerības nolīgumus nevajadzētu grozīt. Lai atvieglotu plānošanu un plānošanas dokumentos izvairītos no satura pārklāšanās, partnerības nolīgumus var iekļaut kā programmas daļu.
(15)  Partnerības nolīgumam, ko sagatavojusi katra dalībvalsts, vajadzētu būt stratēģiskam dokumentam, kas starp Komisiju un attiecīgo dalībvalsti vada sarunas par programmu izstrādi. Lai samazinātu administratīvo slogu, plānošanas periodā partnerības nolīgumus nevajadzētu grozīt. Lai atvieglotu plānošanu un plānošanas dokumentos izvairītos no satura pārklāšanās, vajadzētu būt iespējamam partnerības nolīgumus iekļaut kā programmas daļu.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Katrai dalībvalstij būtu vajadzīga elastība lemjot, vai veikt iemaksas InvestEU, lai nodrošinātu budžeta garantijas investīcijām attiecīgajā dalībvalstī.
(16)  Katrai dalībvalstij varētu būt elastība, lemjot, vai veikt iemaksas InvestEU, lai nodrošinātu budžeta garantijas investīcijām attiecīgajā dalībvalstī, ievērojot noteiktus šīs regulas 10. pantā paredzētos nosacījumus.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnosacījumus fondu piešķirtā Savienības atbalsta rezultatīvai un efektīvai izmantošanai, būtu jāizveido ierobežots veicinošo nosacījumu saraksts, kā arī īss un izsmeļošs to novērtējuma objektīvo kritēriju kopums. Katrs veicinošais nosacījums būtu jāsaista ar konkrētu mērķi un automātiski jāpiemēro gadījumos, kad konkrētais mērķis ir atlasīts atbalsta saņemšanai. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, izdevumi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, maksājuma pieteikumos nebūtu jāiekļauj. Lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju sistēmu, regulāri būtu jāuzrauga veicinošo nosacījumu turpmākā izpilde. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka atbalstam atlasītās darbības tiek īstenotas saskaņā ar ieviestajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas ir izpildīto veicinošo nosacījumu pamatā, tādējādi nodrošinot, ka visas līdzfinansētās darbības atbilst Savienības politikas satvaram.
(17)  Lai nodrošinātu vajadzīgos priekšnosacījumus fondu piešķirtā Savienības atbalsta iekļaujošai, nediskriminējošai, rezultatīvai un efektīvai izmantošanai, būtu jāizveido ierobežots veicinošo nosacījumu saraksts, kā arī īss un izsmeļošs to novērtējuma objektīvo kritēriju kopums. Katrs veicinošais nosacījums būtu jāsaista ar konkrētu mērķi un automātiski jāpiemēro gadījumos, kad konkrētais mērķis ir atlasīts atbalsta saņemšanai. Ja šie nosacījumi nav izpildīti, izdevumi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar attiecīgajiem konkrētajiem mērķiem, maksājuma pieteikumos nebūtu jāiekļauj. Lai nodrošinātu labvēlīgu investīciju sistēmu, regulāri būtu jāuzrauga veicinošo nosacījumu turpmākā izpilde. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka atbalstam atlasītās darbības tiek īstenotas saskaņā ar ieviestajām stratēģijām un plānošanas dokumentiem, kas ir izpildīto veicinošo nosacījumu pamatā, tādējādi nodrošinot, ka visas līdzfinansētās darbības atbilst Savienības politikas satvaram.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Dalībvalstīm būtu jānosaka veikuma satvars katrai programmai, kas aptver visus rādītājus, starpposma un galīgos mērķrādītājus, lai uzraudzītu programmas veikumu, ziņotu par to un novērtētu to.
(18)  Dalībvalstīm būtu jānosaka veikuma satvars katrai programmai, kas aptver visus rādītājus, starpposma un galīgos mērķrādītājus, lai uzraudzītu programmas veikumu, ziņotu par to un novērtētu to. Tam būtu jānodrošina, ka projektu atlase un novērtēšana ir vērsta uz rezultātu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Dalībvalstij būtu jāsniedz vidusposma pārskats par katru programmu, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda. Minētajai pārskatīšanai vajadzētu nodrošināt programmu pilnīgu pielāgošanu, pamatojoties uz programmas veikumu, vienlaikus arī sniedzot iespēju ņemt vērā jaunās problēmas un attiecīgos 2024. gadā sniegtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Paralēli Komisijai 2024. gadā vienlaikus ar tehnisko korekciju 2025. gadam būtu jāpārskata visu dalībvalstu kopējie piešķīrumi kohēzijas politikas mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" 2025., 2026. un 2027. gadā, piemērojot attiecīgajā pamataktā noteikto piešķīrumu sadales metodi. No minētās pārskatīšanas un vidusposma pārskatīšanas iznākuma būtu jāizriet programmas grozījumiem, ar ko groza finanšu piešķīrumus 2025., 2026. un 2027. gadam.
(19)  Dalībvalstij būtu jāsniedz vidusposma pārskats par katru programmu, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda. Minētajai pārskatīšanai vajadzētu nodrošināt programmu pilnīgu pielāgošanu, pamatojoties uz programmas veikumu, vienlaikus arī sniedzot iespēju ņemt vērā jaunās problēmas un attiecīgos 2024. gadā sniegtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kā arī progresu attiecībā uz nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Būtu jāņem vērā arī demogrāfiskās problēmas. Paralēli Komisijai 2024. gadā vienlaikus ar tehnisko korekciju 2025. gadam būtu jāpārskata visu dalībvalstu kopējie piešķīrumi kohēzijas politikas mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" 2025., 2026. un 2027. gadā, piemērojot attiecīgajā pamataktā noteikto piešķīrumu sadales metodi. No minētās pārskatīšanas un vidusposma pārskatīšanas iznākuma būtu jāizriet programmas grozījumiem, ar ko groza finanšu piešķīrumus 2025., 2026. un 2027. gadam.
Grozījums Nr. 425rev, 444rev, 448 un 469
Regulas priekšlikums
20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

 

(20)  Mehānismi, kas nodrošina saikni starp Savienības finansēšanas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību, būtu vēl jāprecizē, ļaujot Komisijai iesniegt priekšlikumu Padomei par saistību pilnīgu vai daļēju apturēšanu attiecībā uz vienu vai vairākām attiecīgās dalībvalsts programmām, ja minētā dalībvalsts neveic efektīvus pasākumus ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu un ņemot vērā veicamo pasākumu finansiālās ietekmes nozīmīgumu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu, kas nepieciešami rezultatīvas rīcības nodrošināšanai ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā vairākuma balsojums.

svītrots

Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)  Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstis var pieprasīt elastību Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējā regulējuma ietvaros attiecībā uz publiskiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko publiskā pārvalde atbalsta ar tādu investīciju līdzfinansēšanu, ko aktivizē kā daļu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (“ESI fondi”). Komisijai būtu rūpīgi jāizvērtē attiecīgais pieprasījums, kad tā nosaka fiskālo korekciju saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo vai korektīvo daļu.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Lieli projekti veido ievērojamu Savienības izdevumu daļu, un tie bieži vien ir stratēģiski svarīgi Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanā. Tādēļ ir pamatoti, ka darbībām, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību, joprojām tiktu piemērotas īpašas apstiprināšanas procedūras saskaņā ar šo regulu. Robežvērtība būtu jānosaka attiecībā pret kopējām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā plānotos neto ienākumus. Skaidrības labad šādā nolūkā būtu lietderīgi noteikt liela projekta pieteikuma saturu. Pieteikumā vajadzētu būt iekļautai nepieciešamajai informācijai, ar ko apliecina, ka fondu finansiālā iemaksa neradīs ievērojamu darbvietu zudumu pastāvošajās ražotnēs Savienībā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz visa prasītā informācija un Komisijai būtu jānovērtē lielie projekti, lai noteiktu, vai prasītā finansiālā iemaksa ir pamatota.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Lai stiprinātu integrētas teritoriālās attīstības pieeju, uz teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijām būtu jābalsta investīcijas teritoriālo rīku veidā, piemēram, integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI"), sabiedrības virzīta vietējā attīstība ("SVVA") vai jebkurš cits teritoriālais rīks atbilstoši politikas mērķim "iedzīvotājiem tuvāka Eiropa", ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF. ITI un dalībvalstu izstrādāto teritoriālo rīku nolūkā būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz teritoriālo stratēģiju saturu. Šīs teritoriālās stratēģijas būtu jāizstrādā un jāapstiprina attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildībā. Lai nodrošinātu attiecīgo iestāžu vai struktūru iesaistīšanos teritoriālo stratēģiju īstenošanā, šīm iestādēm vai struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par atbalstāmo darbību izvēli vai arī jāiesaistās šajā atlasē.
(23)  Lai stiprinātu integrētas teritoriālās attīstības pieeju, uz teritoriālās un vietējās attīstības stratēģijām būtu jābalsta investīcijas teritoriālo rīku veidā, piemēram, integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI"), sabiedrības virzīta vietējā attīstība ("SVVA", kas ELFLA ietvaros tiek dēvēta par "LEADER") vai jebkurš cits teritoriālais rīks atbilstoši politikas mērķim "iedzīvotājiem tuvāka Eiropa", ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF. Tas pats būtu jāattiecina uz saistītām iniciatīvām, piemēram, t. s. viedajiem ciematiem. ITI un dalībvalstu izstrādāto teritoriālo rīku nolūkā būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz teritoriālo stratēģiju saturu. Šīs teritoriālās stratēģijas būtu jāizstrādā un jāapstiprina attiecīgo iestāžu vai struktūru atbildībā. Lai nodrošinātu attiecīgo iestāžu vai struktūru iesaistīšanos teritoriālo stratēģiju īstenošanā, šīm iestādēm vai struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par atbalstāmo darbību izvēli vai arī jāiesaistās šajā atlasē.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Lai labāk mobilizētu potenciālu vietējā līmenī, ir jāstiprina un jāveicina SVVA. Tajā būtu jāņem vērā vietējās vajadzības un potenciāls, kā arī attiecīgās sociālās un kultūras īpatnības, un būtu jāparedz strukturālas pārmaiņas, jāuzlabo sabiedrības spējas un jāstimulē inovācija. Lai īstenotu vietējās attīstības stratēģijas, būtu jāstiprina cieša sadarbība un integrēta fondu izmantošana. Principā pienākums izstrādāt un īstenot SVVA stratēģijas būtu jāuzņemas vietējām rīcības grupām, kas pārstāv sabiedrības intereses. Lai attiecībā uz SVVA stratēģijām veicinātu koordinētu atbalstu no dažādiem fondiem un atvieglotu to apgūšanu, būtu jāveicina "galvenā fonda" pieejas izmantošana.
(24)  Lai labāk mobilizētu potenciālu vietējā līmenī, ir jāstiprina un jāveicina SVVA. Tajā būtu jāņem vērā vietējās vajadzības un potenciāls, kā arī attiecīgās sociālās un kultūras īpatnības, un būtu jāparedz strukturālas pārmaiņas, jāuzlabo sabiedrības un administratīvās spējas un jāstimulē inovācija. Lai īstenotu vietējās attīstības stratēģijas, būtu jāstiprina cieša sadarbība un integrēta fondu izmantošana. Principā pienākums izstrādāt un īstenot SVVA stratēģijas būtu jāuzņemas vietējām rīcības grupām, kas pārstāv sabiedrības intereses. Lai attiecībā uz SVVA stratēģijām veicinātu koordinētu atbalstu no dažādiem fondiem un atvieglotu to apgūšanu, būtu jāveicina "galvenā fonda" pieejas izmantošana.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Lai samazinātu administratīvo slogu, tehniskā palīdzība pēc dalībvalsts iniciatīvas būtu jāīsteno, izmantojot vienotu likmi, kas balstās uz programmas īstenošanas progresu. Minēto tehnisko palīdzību var papildināt ar konkrētiem administratīvo spēju veidošanas pasākumiem, izmantojot atlīdzināšanas metodes, kas nav saistītas ar izmaksām. Darbības un nodevumi, kā arī attiecīgie Savienības maksājumi var tikt saskaņoti ceļvedī un paredzēt maksājumus atbilstoši rezultātiem uz vietas.
(25)  Lai samazinātu administratīvo slogu, tehniskā palīdzība pēc dalībvalsts iniciatīvas būtu jāīsteno, izmantojot vienotu likmi, kas balstās uz programmas īstenošanas progresu. Minēto tehnisko palīdzību var papildināt ar konkrētiem administratīvo spēju veidošanas pasākumiem, piemēram, cilvēkresursu prasmju kopuma novērtēšana, izmantojot atlīdzināšanas metodes, kas nav saistītas ar izmaksām. Darbības un nodevumi, kā arī attiecīgie Savienības maksājumi var tikt saskaņoti ceļvedī un paredzēt maksājumus atbilstoši rezultātiem uz vietas.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Lai pārbaudītu programmu veikumu, dalībvalstij būtu jāizveido uzraudzības komitejas. Attiecībā uz ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu gada īstenošanas ziņojumi būtu jāaizstāj ar ikgadēju strukturētu politikas dialogu, kura pamatā ir jaunākā informācija un dati par programmas īstenošanu, ko dalībvalsts darījusi pieejamus.
(27)  Lai pārbaudītu programmu veikumu, dalībvalstij būtu jāizveido uzraudzības komitejas, kuru sastāvā būtu arī pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvji. Attiecībā uz ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondu gada īstenošanas ziņojumi būtu jāaizstāj ar ikgadēju strukturētu politikas dialogu, kura pamatā ir jaunākā informācija un dati par programmas īstenošanu, ko dalībvalsts darījusi pieejamus.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu16 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas.
(28)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu16 22. un 23. punktu fondi ir jāizvērtē, par pamatu izmantojot informāciju, kas savākta atbilstoši īpašām uzraudzības prasībām, taču ir jāizvairās no pārmērīga regulējuma un administratīvā sloga, jo īpaši dalībvalstīm. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu fondu ietekmi uz vietas. Kad vien iespējams, rādītāji būtu jāizstrādā, ņemot vērā dzimumu aspektu.
_________________
_________________
16 OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.
16 OV L 123, 12.5.2016., 13. lpp.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Lai nodrošinātu, ka ir pieejama visaptveroša jaunākā informācija par programmas īstenošanu, būtu vajadzīga biežāka elektroniskā ziņošana par kvantitatīvajiem datiem.
(29)  Lai nodrošinātu, ka ir pieejama visaptveroša jaunākā informācija par programmas īstenošanu, būtu vajadzīga efektīva un savlaicīga elektroniskā ziņošana par kvantitatīvajiem datiem.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai atbalstītu saistīto programmu un aktivitāšu sagatavošanu nākamajam plānošanas periodam, Komisijai būtu jāveic fondu vidusposma novērtējums. Plānošanas perioda beigās Komisijai būtu jāveic fondu retrospektīvie izvērtējumi, kuros galvenā uzmanība būtu jāpievērš fondu ietekmei.
(30)  Lai atbalstītu saistīto programmu un aktivitāšu sagatavošanu nākamajam plānošanas periodam, Komisijai būtu jāveic fondu vidusposma novērtējums. Plānošanas perioda beigās Komisijai būtu jāveic fondu retrospektīvie izvērtējumi, kuros galvenā uzmanība būtu jāpievērš fondu ietekmei. Šo izvērtējumu rezultāti būtu jāpublisko.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saņēmējiem, dalībvalstīm arvien vairāk būtu jāizmanto vienkāršoto izmaksu iespējas. Sliekšņvērtība, kas saistīta ar vienkāršotu izmaksu iespēju obligātu izmantošanu, būtu jāsaista ar darbības kopējām izmaksām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām darbībām, kas ir zem sliekšņvērtības, neatkarīgi no tā, vai atbalsts ir publisks vai privāts.
(34)  Attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas saņēmējiem, dalībvalstīm arvien vairāk būtu jāizmanto vienkāršoto izmaksu iespējas. Sliekšņvērtība, kas saistīta ar vienkāršotu izmaksu iespēju obligātu izmantošanu, būtu jāsaista ar darbības kopējām izmaksām, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visām darbībām, kas ir zem sliekšņvērtības, neatkarīgi no tā, vai atbalsts ir publisks vai privāts. Ja dalībvalsts plāno ierosināt izmantot vienkāršotu izmaksu iespēju, tā varētu apspriesties ar uzraudzības komiteju.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Lai optimizētu līdzfinansēto vides investīciju apguvi, būtu jānodrošina sinerģija ar LIFE vides un klimata pasākumu programmu, jo īpaši izmantojot LIFE stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus.
(36)  Lai optimizētu līdzfinansēto vides investīciju apguvi, būtu jānodrošina sinerģija ar LIFE vides un klimata pasākumu programmu, jo īpaši izmantojot LIFE stratēģiskos integrētos projektus un stratēģiskos dabas projektus, kā arī ar projektiem, ko finansē saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa” un citām Savienības programmām.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Lai nodrošinātu fondu rezultativitāti, taisnīgumu un ilgstošu iedarbību, būtu jāievieš noteikumi, kas garantē, ka investīcijas infrastruktūrā vai ienesīgas investīcijas ir noturīgas un novērš to, ka fondus izmanto kā nepamatotas priekšrocības. Vadošajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai, atlasot darbības, netiktu atbalstīta pārcelšana un lai nepamatoti izmaksātās summas par darbībām, kas neatbilst prasībai par ilglaicīgumu, tiktu uzskatītas par pārkāpumiem.
(38)  Lai nodrošinātu, ka ar fondiem sekmē iekļaušanu, kā arī to rezultativitāti, taisnīgumu un ilgstošu iedarbību, būtu jāievieš noteikumi, kas garantē, ka investīcijas infrastruktūrā vai ienesīgas investīcijas ir nediskriminējošas un noturīgas un novērš to, ka fondus izmanto kā nepamatotas priekšrocības. Vadošajām iestādēm īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai, atlasot darbības, netiktu atbalstīta pārcelšana un lai nepamatoti izmaksātās summas par darbībām, kas neatbilst prasībai par ilglaicīgumu, tiktu uzskatītas par pārkāpumiem.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, t. sk. reformu īstenošanas instrumentu. Šī sinerģija būtu jāsasniedz, izmantojot galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no programmas "Apvārsnis Eiropa" par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.
(40)  Lai optimizētu pievienoto vērtību no investīcijām, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas izveidot sinerģiju, jo īpaši starp fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, t. sk. reformu īstenošanas instrumentu. Šai politikas koordinācijai būtu jāveicina vienkārši lietojami mehānismi un daudzlīmeņu pārvaldība. Šī sinerģija būtu jāsasniedz, izmantojot galvenos mehānismus, proti, vienoto likmju atzīšanu attiecināmajām izmaksām no programmas "Apvārsnis Eiropa" par līdzīgu darbību un iespēju kombinēt finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem tajā pašā darbībā, ja vien tiek novērsta dubulta finansēšana. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par papildu finansējumu no fondiem.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
42.a apsvērums (jauns)
(42a)   Vadošajām iestādēm būtu dodama iespēja īstenot finanšu instrumentus, līguma slēgšanas tiesības tieši piešķirot EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām un starptautiskām finanšu iestādēm.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  Pilnībā ievērojot piemērojamos valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumus, kas jau precizēti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lemt par vispiemērotākajiem finanšu instrumentu īstenošanas variantiem, lai apmierinātu mērķa reģionu īpašās vajadzības.
(44)  Pilnībā ievērojot piemērojamos valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumus, kas jau precizēti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lemt par vispiemērotākajiem finanšu instrumentu īstenošanas variantiem, lai apmierinātu mērķa reģionu īpašās vajadzības. Šajā ietvarā Komisijai sadarbībā ar Eiropas Revīzijas palātu būtu jāsniedz norādījumi revidentiem, vadošajām iestādēm un saņēmējiem, kā novērtēt atbilstību valsts atbalstam un izstrādātu valsts atbalsta shēmas.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
45.a apsvērums (jauns)
(45a)   Lai palielinātu pārskatatbildību un pārredzamību, Komisijai būtu jānodrošina sūdzību izskatīšanas sistēma, kas visiem iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām ir pieejama visos programmu sagatavošanas un īstenošanas posmos, arī uzraudzības un izvērtēšanas posmā.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
46. apsvērums
(46)  Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.
(46)  Lai paātrinātu programmas īstenošanas sākumu, pēc iespējas būtu jāatvieglo iepriekšējā plānošanas perioda īstenošanas kārtības, tajā skaitā administratīvo un IT sistēmu, saglabāšana. Ja vien nav vajadzīga jauna tehnoloģija, jāsaglabā jau iepriekšējam plānošanas periodam izveidotās datorizētās sistēmas izmantošana, attiecīgi pielāgojot to.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
48.a apsvērums (jauns)
(48a)  Lai sekmētu fondu efektīvu izmantošanu, EIB atbalstam vajadzētu būt pieejamam visām dalībvalstīm pēc to pieprasījuma. Tas varētu attiekties uz spēju veidošanu, atbalstu projektu apzināšanā, sagatavošanā un īstenošanā, kā arī konsultācijām par finanšu instrumentiem un investīciju platformām.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
50. apsvērums
(50)  Lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un saistītajām administratīvajām izmaksām un slogu, pārvaldības verifikācijas biežums, darbības joma un aptvērums būtu jābalsta uz riska novērtējumu, kurā vērā ņemti tādi faktori kā īstenoto darbību veids, saņēmēji, kā arī riska līmenis, kas noteikts iepriekšējās pārvaldības verifikācijās un revīzijās.
(50)  Lai nodrošinātu atbilstošu līdzsvaru starp fondu rezultatīvu un efektīvu apguvi un saistītajām administratīvajām izmaksām un slogu, pārvaldības verifikācijas biežums, darbības joma un aptvērums būtu jābalsta uz riska novērtējumu, kurā vērā ņemti tādi faktori kā īstenoto darbību veids, to sarežģītība un skaits, saņēmēji, kā arī riska līmenis, kas noteikts iepriekšējās pārvaldības verifikācijās un revīzijās. Fondu pārvaldības un kontroles pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem ar riska līmeni Savienības budžetam.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
58. apsvērums
(58)  Dalībvalstīm būtu arī jānovērš, jākonstatē un efektīvi jārisina pārkāpumi, tostarp saņēmēju veikta krāpšana. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201318, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9519 un Regulu Nr. 2185/9620 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/193921 Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2017/137122 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO ) un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai par atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par turpmākajiem pasākumiem, kā arī par turpmākajiem pasākumiem pēc OLAF izmeklēšanas.
(58)  Dalībvalstīm būtu arī jānovērš, jākonstatē un efektīvi jārisina pārkāpumi, tostarp saņēmēju veikta krāpšana. Turklāt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201318, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9519 un Regulu Nr. 2185/9620 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/193921 Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2017/137122 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības. Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības fondu līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, piešķir Komisijai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Prokuratūrai (EPPO ) un Eiropas Revīzijas palātai (ECA) nepieciešamās tiesības un piekļuvi un nodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības fondu apguvē iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai detalizēts ziņojums par atklātajiem pārkāpumiem, tostarp krāpšanu, un par turpmākajiem pasākumiem, kā arī par turpmākajiem pasākumiem pēc OLAF izmeklēšanas. Dalībvalstīm, kas neiesaistās ciešākā sadarbībā ar EPPO, būtu jāziņo Komisijai par lēmumiem, ko pieņēmušas valstu kriminālvajāšanas iestādes attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpumi skar Savienības budžetu.
__________________
__________________
18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
19 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
19 Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
20 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
20 Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
21 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
21 Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017. 1. lpp.).
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
22 Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
61. apsvērums
(61)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200323, kura grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 868/201424.
(61)  Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju noteikšanai, kuri ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/200323, kura nesen grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 2016/206624.
__________________
__________________
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
23 Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
24 Komisijas 2014. gada 8. augusta Regula (ES) Nr. 868/2014, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 241, 13.8.2014., 1. lpp.).
24 Komisijas 2016. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 2066/2016, ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 322, 29.11.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
62. apsvērums
(62)  Lai noteiktu atbilstošu finanšu shēmu ERAF, ESF+ un Kohēzijas fondam, Komisijai būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu ikgada sadalījums pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu, kā arī piešķīrumi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg). Ņemot vērā to, ka dalībvalstu piešķīrumi būtu jānosaka, pamatojoties uz 2018. gadā pieejamiem statistikas datiem un prognozēm, un ņemot vērā prognožu nedrošību, Komisijai 2024. gadā vajadzētu pārskatīt visu dalībvalstu kopējos piešķīrumus, pamatojoties uz jaunākajiem tobrīd pieejamajiem statistikas datiem, un, ja kumulatīvā novirze pārsniedz ± 5 %, tai vajadzētu koriģēt 2025.–2027. gadam paredzētos piešķīrumus, lai vidusposma pārskatīšanas rezultāti un tehnisko korekciju rezultāti vienlaikus atspoguļotos programmas grozījumos.
(62)  Lai noteiktu atbilstošu finanšu shēmu ERAF, ESF+, EJZF un Kohēzijas fondam, Komisijai būtu jānosaka pieejamo piešķīrumu ikgada sadalījums pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu, kā arī piešķīrumi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg). Ņemot vērā to, ka dalībvalstu piešķīrumi būtu jānosaka, pamatojoties uz 2018. gadā pieejamiem statistikas datiem un prognozēm, un ņemot vērā prognožu nedrošību, Komisijai 2024. gadā vajadzētu pārskatīt visu dalībvalstu kopējos piešķīrumus, pamatojoties uz jaunākajiem tobrīd pieejamajiem statistikas datiem, un, ja kumulatīvā novirze pārsniedz ± 5 %, tai vajadzētu koriģēt 2025.–2027. gadam paredzētos piešķīrumus, lai vidusposma pārskatīšanas rezultāti un tehnisko korekciju rezultāti vienlaikus atspoguļotos programmas grozījumos.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
63. apsvērums
(63)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpinās finansēt Eiropas transporta tīklu projektus atbilstoši Regulai (ES) Nr. [jaunā EISI regula]25, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"). Pamatojoties uz sekmīgo pieeju 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šajā nolūkā no Kohēzijas fonda uz EISI būtu jāpārvieto 10 000 000 000  EUR.
(63)  No Kohēzijas fonda līdzekļiem turpinās finansēt Eiropas transporta tīklu projektus atbilstoši Regulai (ES) Nr. [jaunā EISI regula]25, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"). Pamatojoties uz sekmīgo pieeju 2014.–2020. gada plānošanas periodā, šajā nolūkā no Kohēzijas fonda uz EISI būtu jāpārvieto 4 000 000 000 EUR.
__________________
__________________
25Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regula (ES) [...] par [EISI] (OV L [...], [...], [...]. lpp.).
25Eiropas Parlamenta un Padomes [...] Regula (ES) [...] par [EISI] (OV L [...], [...], [...]. lpp.).
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
64. apsvērums
(64)  Noteikta līdzekļu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.
(64)  Noteikta līdzekļu summa no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda būtu jāpiešķir Eiropas pilsētiniciatīvai, kas būtu jāīsteno Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā. Nākotnē papildus būtu jāapsver īpašais atbalsts, kas tiek sniegts mazāk attīstītiem reģioniem un kopienām.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
65.a apsvērums (jauns)
(65a)   Lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras reģioni ar vidējiem ienākumiem, kā aprakstīts Septītajā kohēzijas ziņojumā1a (zems izaugsmes līmenis salīdzinājumā ar attīstītākiem reģioniem, kā arī salīdzinājumā ar mazāk attīstītiem reģioniem, šī problēma jo īpaši skar reģionus, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 90 % līdz 100 % no ES-27 vidējā IKP), „pārejas reģioniem” būtu jāpiešķir pienācīgs atbalsts un tie jādefinē kā reģioni, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 100 % no ES-27 vidējā IKP.
___________________
1a Komisijas 7. ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Mans reģions, mana Eiropa, mūsu nākotne: 7. ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju” (COM(2017) 0583, 2017. gada 9. oktobris).
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
66.a apsvērums (jauns)
(66a)  Ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības, vairāki reģioni un dalībvalstis būs vairāk pakļauti šīs izstāšanās sekām nekā citi, ņemot vērā to ģeogrāfisko un dabas situāciju un/vai to tirdzniecības attiecību apmēru. Tāpēc ir svarīgi apzināt praktiskus risinājumus, kā sniegt atbalstu, izmantojot arī kohēzijas politiku, lai risinātu problēmas, ar kurām attiecīgie reģioni un dalībvalstis saskarsies pēc tam, kad būs notikusi Apvienotās Karalistes izstāšanās. Turklāt būs jāizveido pastāvīga sadarbība, kas ietver informācijas un labas prakses apmaiņu visvairāk skarto vietējo un reģionālo iestāžu un dalībvalstu līmenī.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
67. apsvērums
(67)  Ir jānosaka kohēzijas politikas jomas līdzfinansējuma maksimālā likme katrai reģionu kategorijai, lai nodrošinātu, ka līdzfinansējuma princips tiek ievērots, pienācīgā līmenī izmantojot valsts publiskā vai privātā sektora atbalstu. Šīm likmēm būtu jāatspoguļo reģionu ekonomikas attīstības līmenis IKP izteiksmē uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES 27 valstu vidējo rādītāju.
(67)  Ir jānosaka kohēzijas politikas jomas līdzfinansējuma maksimālā likme katrai reģionu kategorijai, lai nodrošinātu, ka līdzfinansējuma princips tiek ievērots, pienācīgā līmenī izmantojot valsts publiskā vai privātā sektora atbalstu. Šīm likmēm būtu jāatspoguļo reģionu ekonomikas attīstības līmenis IKP izteiksmē uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES 27 valstu vidējo rādītāju, vienlaikus saglabājot ne mazāk labvēlīgu attieksmi to kategorijas maiņas gadījumā.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
69. apsvērums
(69)  Turklāt Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā noteikt kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu, vienotas likmes un tāda finansējuma definīciju, kas nav saistīts ar izmaksām, kuras piemērojamas visām dalībvalstīm, kā arī standartizētas darbderīgas atlases metodes izstrādi.
(69)  Turklāt Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, lai pielāgotu kodeksu šai regulai, un nolūkā izstrādāt kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka pārkāpumu gadījumus, par kuriem jāziņo, vienības izmaksu, fiksētas summas maksājumu, vienotas likmes un tāda finansējuma definīciju, kas nav saistīts ar izmaksām, kuras piemērojamas visām dalībvalstīm, kā arī standartizētas darbderīgas atlases metodes izstrādi.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
70. apsvērums
(70)  Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(70)  Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas, pārredzamas apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
73. apsvērums
(73)  Šīs regulas mērķus, proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un noteikt kopīgus finanšu noteikumus Savienības budžeta daļai, ko izpilda dalītā pārvaldībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, no vienas puses, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu resursus un, no otras puses, ņemot vērā vajadzību pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptver vairākus dalītā pārvaldībā īstenotus Savienības fondus. Tā kā tādējādi šos mērķus drīzāk labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(73)  Šīs regulas mērķus, proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un noteikt kopīgus finanšu noteikumus Savienības budžeta daļai, ko izpilda dalītā pārvaldībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, no vienas puses, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu konkrētās problēmas, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu resursus un, no otras puses, ņemot vērā vajadzību pēc saskaņotas īstenošanas sistēmas, kas aptver vairākus dalītā pārvaldībā īstenotus Savienības fondus. Tā kā tādējādi šos mērķus drīzāk labāk var sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  finanšu noteikumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam ("ERAF"), Eiropas Sociālajam fondam Plus ("ESF+"), Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fondam ("AMIF"), Iekšējās drošības fondam ("IDF") un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam ("BMVI") ("fondi");
(a)  finanšu noteikumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam ("ERAF"), Eiropas Sociālajam fondam Plus ("ESF+"), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai ("ELFLA"), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam ("EJZF"), Patvēruma un migrācijas fondam ("AMIF"), Iekšējās drošības fondam ("IDF") un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam ("BMVI") ("fondi");
Grozījums Nr. 431
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  kopīgi noteikumi, ko piemēro ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam un EJZF.
(b)  kopīgi noteikumi, ko piemēro ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam un EJZF, kā arī ELFLA, kā noteikts šā panta 1. a punktā.
Grozījums Nr. 432
Regulas priekšlikums
1. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Atbalsta pasākumiem, ko finansē ELFLA, piemēro I sadaļas I nodaļas 2. panta 4.a punktu, II nodaļas 5. pantu, III sadaļas II nodaļas 22.–28. pantu un IV sadaļas III nodaļas I iedaļas 41.–43. pantu, un finanšu instrumentiem, kas paredzēti Regulas (ES) .../... [KLP stratēģisko plānu regula] 74. pantā un ko atbalsta ELFLA, piemēro I sadaļas I nodaļas 2. panta 15.–25. punktu, kā arī V sadaļas II nodaļas II iedaļas 52.–56. pantu.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
(1)  "attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi" ir Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un 148. panta 4. punktu attiecībā uz strukturālām problēmām, ko ir lietderīgi risināt, veicot daudzgadu investīcijas, kuras ietilpst fondu darbības jomā, kā noteikts konkrētu fondu regulās un attiecīgajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar [XX]. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunās Enerģētikas savienības pārvaldības regulas numurs];
(1)  "attiecīgie konkrētai valstij adresētie ieteikumi" ir Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. un 4. punktu un 148. panta 4. punktu attiecībā uz strukturālām problēmām, ko ir lietderīgi risināt, veicot daudzgadu investīcijas, kuras ietilpst fondu darbības jomā, kā noteikts konkrētu fondu regulās un attiecīgajos ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar [XX]. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) [jaunās Enerģētikas savienības pārvaldības regulas numurs];
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
(1a)   “veicinošais nosacījums” ir konkrēts un precīzi definēts nosacījums, kam ir patiesa saikne ar tiešu ietekmi uz konkrētā programmas mērķa efektīvu un lietderīgu sasniegšanu;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
(4a)  “programma” ELFLA kontekstā nozīmē KLP stratēģiskos plānus, kas minēti Regulā (ES) [...] (“KLP stratēģisko plānu regula”);
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 8. punkts – c apakšpunkts
(c)  valsts atbalsta shēmu kontekstā — atbalstu saņemošais uzņēmums;
(c)  valsts atbalsta shēmu kontekstā — attiecīgi atbalstu saņemošā struktūra vai uzņēmums, izņemot gadījumus, kad atbalsts vienam uzņēmumam ir mazāks par 200 000 EUR, un šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka atbalsta saņēmējs ir tā struktūra, kas piešķir atbalstu, neskarot Komisijas Regulas (ES) Nr. 1407/20131a, (ES) Nr. 1408/20131b un (ES) Nr. 717/20141c;
__________________
1a OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.
1b OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.
1c OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 9. punkts
(9)  “mazo projektu fonds" ir Interreg programmas darbība, kuras mērķis ir ierobežota finanšu apjoma projektu atlase un īstenošana;
(9)  "mazo projektu fonds" ir Interreg programmas darbība, kuras mērķis ir ierobežota finanšu apjoma projektu, tajā skaitā iedzīvotāju savstarpējās sadarbības projektu, atlase un īstenošana;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 21. punkts
(21)  "īpašais fonds" ir fonds, ko izveidojusi vadošā iestāde vai līdzdalības fonds nolūkā nodrošināt galasaņēmējiem finanšu produktus;
(21)  "īpašais fonds" ir fonds, ko izveidojusi vadošā iestāde vai līdzdalības fonds un ar kura starpniecību tie nodrošina galasaņēmējiem finanšu produktus;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 36.a punkts (jauns)
(36a)  princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” nozīmē, ka enerģētikas plānošanas, politikas un investīciju lēmumos prioritāte tiek piešķirta pasākumiem, kas enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu padara efektīvākus;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 37. punkts
(37)  “klimatnoturība” ir process, kas nodrošina infrastruktūras noturību pret klimata negatīvo iedarbību saskaņā ar valstu noteikumiem un ieteikumiem (ja pieejami) vai starptautiski atzītiem standartiem.
(37)  “klimatnoturība” ir process, kas nodrošina infrastruktūras noturību pret klimata negatīvo iedarbību saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem vai valstu noteikumiem un ieteikumiem (ja pieejami), to, ka tiek ievērots princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” un ka tiek izvēlēti īpaši emisiju samazināšanas un dekarbonizācijas risinājumi;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 37.a punkts (jauns)
(37a)  “EIB” ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai jebkāds Eiropas Investīciju bankas apakšuzņēmums;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas;
(a)  konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot novatorisku un viedu ekonomikas pārveidi un stiprinot mazos un vidējos uzņēmumus;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību;
(b)  zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz neto oglekļa nulles emisijas ekonomiku, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām un risku novēršanu un pārvaldību;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti un reģionālo IKT savienotību;
(c)  ciešāk savienota Eiropa, uzlabojot mobilitāti, tajā skaitā viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, un reģionālo IKT savienotību;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  sociālāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;
(d)  sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, ar vietējo iniciatīvu palīdzību veicinot pilsētu, lauku un piekrastes teritoriju ilgtspējīgu un integrētu attīstību.
(e)  iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, veicinot visu reģionu, teritoriju un vietējo iniciatīvu ilgtspējīgu un integrētu attīstību.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem.
3.  Dalībvalstis nodrošina attiecīgo darbību klimatnoturību visā plānošanas un īstenošanas procesā un katram fondam sniedz informāciju par atbalstu vides un klimatisko mērķu sasniegšanai, izmantojot metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences veidiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo, kādā apmērā šāds atbalsts sniedz ieguldījumu vides un klimatisko mērķu sasniegšanā. ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda gadījumā svērums ir saistīts ar I pielikumā norādīto intervences veidu dimensijām un kodu svērumiem.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk., reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā.
4.  Saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem un atbilstoši subsidiaritātes un daudzlīmeņu pārvaldības principiem dalībvalstis un Komisija nodrošina koordināciju, papildināmību un saskaņotību starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, piemēram, reformu atbalsta programmu, t. sk., reformu īstenošanas instrumentu un tehniskā atbalsta instrumentu. Tās optimizē atbildīgo personu koordinācijas mehānismus, lai tādējādi izvairītos no dublēšanās plānošanas un īstenošanas laikā.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Dalībvalstis un Komisija nodrošina atbilstību attiecīgajiem valsts atbalsta noteikumiem.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis un Komisija apgūst dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem piešķirto Savienības budžetu saskaņā ar [63]. pantu Regulā (ES, Euratom) [jaunās finanšu regulas numurs] ("Finanšu regula").
1.  Dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar to institucionālo un tiesisko regulējumu, un Komisija apgūst dalītā pārvaldībā īstenotajiem fondiem piešķirto Savienības budžetu saskaņā ar [63]. pantu Regulā (ES, Euratom) [jaunās finanšu regulas numurs] ("Finanšu regula").
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Tomēr Komisija apgūst tā atbalsta summu, kas no Kohēzijas fonda pārvietots uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"), Eiropas pilsētiniciatīvu, starpreģionālām investīcijām inovācijā, tā atbalsta summu, kas no ESF+ pārvietots uz transnacionālo sadarbību, summas, kas iemaksātas InvestEU37, tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotu tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu].
2.  Neskarot 1. panta 2. punktu, Komisija apgūst tā atbalsta summu, kas no Kohēzijas fonda pārvietots uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ("EISI"), Eiropas pilsētiniciatīvu, starpreģionālām investīcijām inovācijā, tā atbalsta summu, kas no ESF+ pārvietots uz transnacionālo sadarbību, summas, kas iemaksātas InvestEU37, tiešā vai netiešā pārvaldībā īstenotu tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu].
_________________
_________________
37 [Regula (ES) Nr. [...] par [...] (OV L [...], [...], [...]. lpp).]
37 [Regula (ES) Nr. [...] par [...] (OV L [...], [...], [...]. lpp).]
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Komisija var īstenot tālāko reģionu sadarbību atbilstoši mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg), veicot netiešu pārvaldību.
3.  Komisija ar attiecīgās dalībvalsts un attiecīgā reģiona piekrišanu var īstenot tālāko reģionu sadarbību atbilstoši mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg), veicot netiešu pārvaldību.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Katra dalībvalsts organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:
1.  Saistībā ar partnerības nolīgumu un katru programmu katra dalībvalsts saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu organizē pilnvērtīgu un efektīvu partnerību. Partnerībā iesaista vismaz šādus partnerus:
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  pilsētu un citas publiskā sektora iestādes;
(a)  reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskā sektora iestādes;
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, vides partnerus, un struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.
(c)  attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību, personu ar invaliditāti tiesību, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ca punkts (jauns)
(ca)   attiecīgā gadījumā — pētniecības iestādes un augstskolas.
Grozījums Nr. 78 un 459
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu dalībvalstis minētos partnerus iesaista partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 34. pantu.
2.  Saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un augšupēju pieeju dalībvalstis minētos partnerus iesaista partnerības nolīgumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas, īstenošanas un novērtēšanas laikā, tostarp uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 34. pantu. Šajā sakarībā dalībvalstis atbilstošu procentuāļo daļu no fondu nodrošinātajiem resursiem piešķir sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanai. Saistībā ar pārrobežu programmām attiecīgās dalībvalstis šos partnerus iekļauj no visām iesaistītajām dalībvalstīm
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.  Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/201438.
3.  Partnerības organizēšanu un īstenošanu veic saskaņā ar Komisijas Deleģēto Regulu (ES) Nr. 240/201438. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 107. pantu attiecībā uz Deleģētās regulas (ES) 240/2014 grozījumiem, lai minēto deleģēto regulu pielāgotu šai regulai.
_________________
_________________
38 Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
38 Komisijas 2014. gada 7. janvāra Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
4.  Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu.
4.  Komisija ar organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, vismaz reizi gadā apspriežas par programmu īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par rezultātiem.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
6.a pants (jauns)
6.a pants
Horizontālie principi
1.  Dalībvalstis un Komisija attiecīgo fondu apguvē nodrošina pamattiesību ievērošanu un atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartai.
2.  Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība, īstenota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un tiktu integrēta dzimumperspektīva.
3.  Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, kā arī saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.
4.  Fondu mērķi tiek īstenoti, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu, ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus un Savienībai tiecoties sasniegt mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un apkarot klimata pārmaiņas, turklāt ievērojot principu „piesārņotājs maksā”, kā tas paredzēts LESD 191. panta 1. un 2. punktā.
Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka programmu sagatavošanas un īstenošanas procesā tiek veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursu efektīva izmantošana, princips „energoefektivitāte pirmajā vietā”, sociāli taisnīgi īstenota enerģijas pāreja, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, bioloģiskā daudzveidība, noturība pret katastrofām un riska novēršana un pārvaldība. Tām jācenšas izvairīties no investīcijām, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta fondu rezultatīvas un efektīvas izmantošanas kārtība laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
1.  Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu, kurā izklāstīta fondu rezultatīvas un efektīvas izmantošanas kārtība laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Šādu partnerības nolīgumu sagatavo saskaņā ar rīcības kodeksu, ko izveido ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalsts partnerības nolīgumu Komisijai iesniedz pirms pirmās programmas iesniegšanas vai vienlaikus ar to.
2.  Dalībvalsts partnerības nolīgumu Komisijai iesniedz pirms pirmās programmas iesniegšanas vai vienlaikus ar to, bet ne vēlāk kā 2021. gada 30. aprīlī.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Partnerības nolīgumu var iesniegt kopā ar attiecīgo gada valsts reformu programmu.
3.  Partnerības nolīgumu var iesniegt kopā ar attiecīgo gada valsts reformu programmu un nacionālo enerģētikas un klimata plānu.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  izvēlētie politikas mērķi, kas norāda, saskaņā ar kuriem fondiem un programmām tie tiks īstenoti, un to pamatojums, kā arī attiecīgā gadījumā pamatojums InvestEU īstenošanas režīma izmantošanai, ņemot vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus;
(a)  izvēlētie politikas mērķi, kas norāda, saskaņā ar kuriem fondiem un programmām tie tiks īstenoti, un to pamatojums, ņemot vērā un uzskaitot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kā arī reģiona problēmas;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts
i)  kopsavilkums par rīcībpolitikas izvēli un galvenajiem rezultātiem, kas gaidāmi katrā no fondiem, t. sk. attiecīgā gadījumā izmantojot InvestEU;
i)  kopsavilkums par rīcībpolitikas izvēli un galvenajiem rezultātiem, kas gaidāmi katrā no fondiem;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts
ii)  fondu koordinācija, norobežošana un papildināmība un attiecīgā gadījumā koordinācija starp valstu un reģionālajām programmām;
ii)  fondu koordinācija, norobežošana un papildināmība un attiecīgā gadījumā koordinācija starp valstu un reģionālajām programmām, jo īpaši attiecībā uz KLP stratēģiskajiem plāniem, kas minēti Regulā (ES) [...] (“KLP stratēģisko plānu regula”);
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts – iii apakšpunkts
iii)  papildināmība starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, t. sk. LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem;
iii)  papildināmība un sinerģijas starp fondiem un citiem Savienības instrumentiem, t. sk. LIFE stratēģiskajiem integrētajiem projektiem un stratēģiskajiem dabas projektiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar projektiem, ko finansē no programmas “Apvārsnis Eiropa”;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – b punkts – iiia apakšpunkts (jauns)
iiia)   nacionālajos enerģētikas un klimata plānos ietverto mērķu, politikas virzienu un pasākumu īstenošana;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  provizoriskais finanšu piešķīrums no katra fonda katram politikas mērķim valsts līmenī, ievērojot konkrēta fonda noteikumus par tematisko koncentrāciju;
(c)  provizoriskais finanšu piešķīrums no katra fonda katram politikas mērķim valsts un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī, ievērojot konkrēta fonda noteikumus par tematisko koncentrāciju;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  attiecīgā gadījumā finanšu resursu sadalījums pa reģionu kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar 102. panta 2. punktu, un piešķīrumu summas, ko ierosināts pārvietot starp reģionu kategorijām saskaņā ar 105. pantu;
(d)  finanšu resursu sadalījums pa reģionu kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar 102. panta 2. punktu, un piešķīrumu summas, ko ierosināts pārvietot starp reģionu kategorijām saskaņā ar 105. pantu;
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – e punkts
(e)  summas, kas jāiemaksā InvestEU, pa fondiem un reģionu kategorijām;
svītrots
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – g punkts
(g)  kopsavilkums par darbībām, ko attiecīgā dalībvalsts veic, lai pastiprinātu tās administratīvo spēju fondu apguvē.
(g)  kopsavilkums par darbībām, ko attiecīgā dalībvalsts veic, lai pastiprinātu tās administratīvo spēju fondu apguvē un tās pārvaldības un kontroles sistēmu.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – ga punkts (jauns)
(ga)   attiecīgā gadījumā integrētu pieeju, kā risināt demogrāfiskās problēmas un/vai reģionu un teritoriju īpašās vajadzības;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa – gb punkts (jauns)
(gb)   komunikācijas un redzamības stratēģija.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
8. pants – 1.a daļa (jauna)
EIB pēc dalībvalstu lūguma var piedalīties partnerības nolīguma sagatavošanā, kā arī pasākumos, kas saistīti ar darbību sagatavošanu, finanšu instrumentiem un PPP.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. daļa
Attiecībā uz mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) partnerības nolīgumā ietver tikai plānoto programmu sarakstu.
Attiecībā uz mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Interreg) partnerības nolīgumā ietver tikai plānoto programmu sarakstu un pārrobežu investīciju vajadzības attiecīgajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.
1.  Komisija novērtē partnerības nolīgumu un tā atbilstību šai regulai un konkrēta fonda noteikumiem. Savā novērtējumā Komisija ņem vērā 4. un 6. panta noteikumus, attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kā arī pasākumus, kas saistīti ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem un to risināšanas veidu.
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Trīs mēnešu laikā pēc dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu, Komisija var sniegt apsvērumus par to.
2.  Divu mēnešu laikā pēc dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu, Komisija var sniegt apsvērumus par to.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalsts pārskata partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Dalībvalsts pārskata partnerības nolīgumu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus, un dara to mēneša laikā pēc šo apsvērumu saņemšanas.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
9. pants – 4. punkts
4.  Ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts iesniegusi partnerības nolīgumu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par minētā partnerības nolīguma apstiprināšanu. Partnerības nolīgumu negroza.
4.  Ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi minēto partnerības nolīgumu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par minētā partnerības nolīguma apstiprināšanu. Partnerības nolīgumu negroza.
Grozījums Nr. 428
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis partnerības nolīgumā vai pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt summu, kas no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF jāiemaksā InvestEU un jāīsteno, izmantojot budžeta garantijas. Summa, kas jāiemaksā InvestEU, nepārsniedz 5 % no katra fonda kopējā piešķīruma, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Šādas iemaksas nav uzskatāmas par resursu pārvietošanu atbilstoši 21. pantam.
1.  No 2023. gada 1. janvāra dalībvalstis ar attiecīgo vadošo iestāžu piekrišanu pieprasījumā grozīt programmu var piešķirt līdz 2 % no ERAF, ESF+, Kohēzijas fonda un EJZF līdzekļu programmai InvestEU un to īstenot, izmantojot budžeta garantijas. Vidusposma pārskatīšanā programmai InvestEU var piešķirt vēl līdz 3 % no katra fonda kopējā piešķīruma. Šādas iemaksas piešķir investīcijām saskaņā ar kohēzijas politikas mērķiem un tajā pašā reģionu kategorijā, kam paredzēti fondi, no kuriem līdzekļi piešķirti. Ja programmai InvestEU piešķir līdzekļus no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, piemēro šīs regulas 11. pantā un III un IV pielikumā noteiktos veicinošos nosacījumus. Piešķirt var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.   Partnerības nolīguma gadījumā var piešķirt kārtējā kalendārā gada un turpmāko kalendāro gadu resursus. Programmas grozījuma pieprasījuma gadījumā piešķirt var tikai turpmāko kalendāro gadu resursus.
svītrots
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
3.  Summu, kas minēta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts komponentā.
3.  Summu, kas minēta 1. punktā, izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu attiecīgās dalībvalsts komponentā.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 1. daļa
Ja iemaksu nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, nav noslēgts līdz 2021. gada 31. decembrim par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta partnerības nolīgumā, dalībvalsts iesniedz pieprasījumu grozīt programmu vai programmas, lai izmantotu attiecīgo summu.
Ja iemaksu nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, nav noslēgts līdz 2023. gada 31. decembrim par 1. punktā minēto summu, dalībvalsts iesniedz pieprasījumu grozīt programmu vai programmas, lai izmantotu attiecīgo summu.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 2. daļa
Iemaksu nolīgumu par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta pēc programmas grozījuma pieprasījuma, noslēdz vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par programmas grozīšanu.
Iemaksu nolīgumu par 1. punktā minēto summu, kas piešķirta pēc programmas grozījuma pieprasījuma, noslēdz vai attiecīgi groza vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par programmas grozīšanu.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
10. pants – 5. punkts
5.  Ja garantijas nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma apstiprināšanas nav noslēgts, attiecīgās summas, kas iemaksātas kopējā uzkrājumu fondā kā nodrošinājums, pārvieto atpakaļ uz programmu vai programmām un dalībvalsts iesniedz atbilstošu pieprasījumu grozīt programmu.
5.  Ja garantijas nolīgums, kā noteikts [InvestEU regulas] [9.] pantā, deviņu mēnešu laikā pēc iemaksu nolīguma apstiprināšanas nav noslēgts, attiecīgās summas, kas iemaksātas kopējā uzkrājumu fondā kā nodrošinājums, pārvieto atpakaļ uz sākotnējo programmu vai programmām un dalībvalsts iesniedz atbilstošu pieprasījumu grozīt programmu. Šādā īpašā gadījumā iespējami grozījumi attiecībā uz iepriekšējo kalendāro gadu līdzekļiem, kamēr vien saistības vēl nav īstenotas.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
10. pants – 7. punkts
7.  Resursus, kas radušies no vai kas attiecināmi uz summām, kuras iemaksātas InvestEU un nodrošinātas, izmantojot budžeta garantijas, dara pieejamus dalībvalstij un izmanto atbalstam ar tādu pašu mērķi vai mērķiem finanšu instrumentu veidā.
7.  Resursus, kas radušies no vai kas attiecināmi uz summām, kuras iemaksātas InvestEU un nodrošinātas, izmantojot budžeta garantijas, dara pieejamus dalībvalstij un vietējai vai reģionālajai iestādei, uz kuru attiecas iemaksa, un izmanto atbalstam ar tādu pašu mērķi vai mērķiem finanšu instrumentu veidā.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 1. daļa
Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai ("veicinošie nosacījumi").
Šajā regulā izklāstīti priekšnosacījumi katra konkrētā mērķa rezultatīvai un efektīvai īstenošanai ("veicinošie nosacījumi"). Veicinošos nosacījumus piemēro apjomā, kādā tie palīdz sasniegt programmas konkrētos mērķus.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Sagatavojot programmu vai programmas grozījuma ietvaros ieviešot jaunu konkrētu mērķi, dalībvalsts novērtē, vai ir izpildīti ar izvēlēto konkrēto mērķi saistītie veicinošie nosacījumi. Veicinošais nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildīti visi saistītie kritēriji. Dalībvalsts katrā programmā vai programmas grozījumā nosaka izpildītos un neizpildītos veicinošos nosacījumus, un, ja tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts, tā sniedz pamatojumu.
2.  Sagatavojot programmu vai programmas grozījuma ietvaros ieviešot jaunu konkrētu mērķi, dalībvalsts novērtē, vai ir izpildīti ar izvēlēto konkrēto mērķi saistītie veicinošie nosacījumi. Veicinošais nosacījums ir izpildīts, ja ir izpildīti visi saistītie kritēriji. Dalībvalsts katrā programmā vai programmas grozījumā nosaka izpildītos un neizpildītos veicinošos nosacījumus, un, ja tā uzskata, ka veicinošais nosacījums ir izpildīts, tā sniedz pamatojumu. Pēc dalībvalsts pieprasījuma EIB var sniegt ieguldījumu to darbību novērtēšanā, kas vajadzīgas attiecīgo veicinošo nosacījumu izpildei.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
11. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisija trīs mēnešu laikā pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas veic novērtējumu un informē dalībvalsti, ja tā piekrīt izpildei.
Komisija divu mēnešu laikā pēc 3. punktā minētās informācijas saņemšanas veic novērtējumu un informē dalībvalsti, ja tā piekrīt izpildei.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
11. pants – 4. punkts – 2. daļa
Ja Komisija nepiekrīt dalībvalsts novērtējumam, tā attiecīgi informē dalībvalsti un dod tai iespēju viena mēneša laikā iesniegt apsvērumus.
Ja Komisija nepiekrīt dalībvalsts novērtējumam, tā attiecīgi informē dalībvalsti un dod tai iespēju ilgākais divu mēnešu laikā iesniegt apsvērumus.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
11. pants – 5. punkts – 1. daļa
Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi, nevar iekļaut maksājuma pieteikumos, kamēr Komisija nav informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam.
Izdevumus par darbībām, kas saistītas ar konkrēto mērķi var iekļaut maksājuma pieteikumos, pirms Komisija informējusi dalībvalsti par veicinošā nosacījuma izpildi atbilstoši 4. punktam, neskarot pašu atlīdzināšanas apturēšanu līdz brīdim, kad šis nosacījums ir izpildīts.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā.
Dalībvalsts, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, izveido veikuma satvaru, kas ļauj veikt ar programmas veikumu saistīto uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu tās īstenošanas laikā, un dod ieguldījumu fondu vispārējā veikuma novērtēšanā.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Starpposma un galīgos mērķrādītājus nosaka attiecībā uz katru konkrēto programmas mērķi, izņemot tehnisko palīdzību un konkrēto mērķi novērst materiālo nenodrošinātību, kā izklāstīts ESF+ regulas [4. panta c) punkta vii) apakšpunktā].
2.  Starpposma un galīgos mērķrādītājus nosaka attiecībā uz katru konkrēto programmas mērķi, izņemot tehnisko palīdzību un konkrēto mērķi novērst materiālo nenodrošinātību, kā izklāstīts ESF+ regulas [4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā].
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:
1.  Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, dalībvalsts un attiecīgās vadošās iestādes pārskata katru programmu, ņemot vērā šādus elementus:
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;
(a)  jaunas problēmas, kas apzinātas 2024. gadā pieņemtajos attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, un mērķus, kas noteikti integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošanā;
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  attiecīgās dalībvalsts vai reģiona sociāli ekonomiskā situācija;
(b)  attiecīgās dalībvalsts vai reģiona sociāli ekonomiskā situācija, tostarp Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas stāvoklis un teritoriālās vajadzības, kuru nolūks ir samazināt atšķirības, kā arī ekonomisko un sociālo nevienlīdzību;
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  visas būtiskās negatīvās finansiālās, ekonomiskās vai sociālās norises, kuru dēļ ir jāpielāgo programmas, tostarp sakarā ar simetriskiem vai asimetriskiem satricinājumiem Savienībā un tās reģionos.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem.
Saskaņā ar pārskatīšanas rezultātiem dalībvalsts līdz 2025. gada 31. martam iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt katru programmu saskaņā ar 19. panta 1. punktu vai paziņo, ka grozījumi netiek pieprasīti. Dalībvalsts pamato grozījumus, balstoties uz 1. punktā norādītajiem elementiem, vai attiecīgā gadījumā norāda iemeslus, kāpēc programmas grozījumi nav pieprasīti.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts
(a)  finanšu resursu piešķīrumus pa prioritātēm, t. sk. summas 2026. un 2027. gadam;
(a)  pārskatītos sākotnējos finanšu resursu piešķīrumus pa prioritātēm, t. sk. summas 2026. un 2027. gadam;
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts – 2. daļa – ba punkts (jauns)
(ba)   summas, kas jāiemaksā InvestEU, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un reģionu kategorijām;
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
14. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Komisija līdz 2026. gada 31. martam pieņem ziņojumu, kurā apkopoti 1. un 2. punktā minētās pārskatīšanas rezultāti. Komisija ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Grozījums Nr. 425/rev, 444/rev, 448 un 469
Regulas priekšlikums
15. pants
[...]
svītrots
Or. en
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
1.  Dalībvalstis sadarbībā ar 6. pantā minētajiem partneriem sagatavo programmas par fondu apguvi laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts – 1. daļa
Programma sastāv no prioritātēm. Katra prioritāte atbilst vienam politikas mērķim vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim var atbilst vairāk nekā viena prioritāte.
Programma sastāv no prioritātēm. Katra prioritāte atbilst vienam vai vairākiem politikas mērķiem vai tehniskajai palīdzībai. Prioritāte, kas atbilst politikas mērķim, sastāv no viena vai vairākiem konkrētiem mērķiem. Vienam politikas mērķim var atbilst vairāk nekā viena prioritāte.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts
i)  ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, izņemot programmas, ko atbalsta no EJZF;
i)  ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības un nevienlīdzība, izņemot programmas, ko atbalsta no EJZF;
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts
ii)  tirgus nepilnības, investīciju nepieciešamība un papildināmība ar citiem atbalsta veidiem;
ii)  tirgus nepilnības, investīciju nepieciešamība un papildināmība un sinerģijas ar citiem atbalsta veidiem;
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – iii apakšpunkts
iii)  problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos un citos attiecīgajos Savienības ieteikumos, kas adresēti dalībvalstij;
iii)  problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – iv apakšpunkts
iv)  problēmas saistībā ar administratīvo spēju un pārvaldību;
iv)  problēmas saistībā ar administratīvo spēju un pārvaldību un vienkāršošanas pasākumi;
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – iva apakšpunkts (jauns)
iva)   attiecīgā gadījumā — integrēta pieeja demogrāfijas problēmu risināšanai;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – via apakšpunkts (jauns)
via)   uzdevumi un saistītie mērķi, kas noteikti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un Eiropas sociālo tiesību pīlārā;
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts – vii apakšpunkts
vii)  programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, progress attiecīgā Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā;
vii)  programmām, ko atbalsta no AMIF, IDF un BMVI, progress attiecīgā Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā, kā arī konstatētie trūkumi;
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts – i apakšpunkts
i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību saraksts, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;
i)  saistītie rīcības veidi, tostarp plānoto stratēģiski svarīgo darbību indikatīvais saraksts un grafiks, un attiecīgā gadījumā to paredzamais devums šo konkrēto mērķu, kā arī makroreģionālu stratēģiju un jūras baseinu stratēģiju īstenošanā;
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa - d punkts – iiia apakšpunkts (jauns)
iiia)   darbības, ar kurām garantē līdztiesību, iekļaušanu un nediskriminēšanu;
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts – v apakšpunkts
v)  starpreģionālas un transnacionālas darbības, kur saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;
v)  starpreģionālas, pārrobežu un transnacionālas darbības, kur saņēmēji atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts – va apakšpunkts (jauns)
va)   investīciju ilgtspēja;
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – d punkts – viia apakšpunkts (jauns)
viia)   apraksts par to, kā jācenšas sasniegt papildināmību un sinerģiju ar citiem fondiem un instrumentiem;
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – i punkts
(i)  paredzētā pieeja attiecībā uz programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, definējot tās mērķus, mērķauditoriju, saziņas kanālus, informatīvo darbu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, plānoto budžetu un attiecīgos uzraudzības un izvērtēšanas rādītājus;
(i)  paredzētā pieeja attiecībā uz programmas komunikācijas un redzamības aspektiem, definējot tās mērķus, mērķauditoriju, saziņas kanālus, attiecīgā gadījumā informatīvo darbu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī plānoto budžetu un attiecīgos uzraudzības un izvērtēšanas rādītājus;
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 1. daļa – j punkts
(j)  vadošā iestāde, revīzijas iestāde un struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas.
(j)  vadošā iestāde, revīzijas iestāde, iestāde, kas atbildīga par grāmatvedības funkciju saskaņā ar 70. pantu, un struktūra, kas saņem maksājumus no Komisijas.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 2. daļa
Šā punkta c) un d) apakšpunktu nepiemēro konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas [4. panta c) punkta vii) apakšpunktā].
Šā punkta c) un d) apakšpunktu nepiemēro konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas [4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā].
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
17. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)
Ņemot vērā nepieciešamību mazināt klimata pārmaiņas, programmai pievieno vides ziņojumu, kurā ietverta attiecīga informācija par ietekmi uz vidi saskaņā ar Direktīvu 2001/42/EK.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
17. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj tikai 2021.–2025. gadam paredzētās summas.
6.  Saskaņā ar 16. pantu iesniegtajās ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda programmās 3. punkta f) apakšpunkta ii) punktā minētajā tabulā iekļauj 2021.–2027. gadam paredzētās summas.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši vērā ņem attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus.
1.  Komisija novērtē programmu un tās atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, kā arī tās saderību ar partnerības nolīgumu. Savā novērtējumā Komisija jo īpaši ņem vērā attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kā arī attiecīgos uzdevumus, kas noteikti integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošanā un Eiropas sociālo tiesību pīlārā, un to risināšanas veidu.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Komisija var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.
2.  Komisija var sniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Dalībvalsts pārskata programmu, ņemot vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus, un dara to divu mēnešu laikā pēc šo apsvērumu saņemšanas.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
18. pants – 4. punkts
4.  Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu.
4.  Ne vēlāk kā piecus mēnešus pēc dienas, kurā dalībvalsts pirmo reizi iesniegusi programmu, Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu par programmas apstiprināšanu.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
19. pants – 2. punkts
2.  Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus trīs mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
2.  Komisija novērtē grozījumu un tā atbilstību šai regulai un konkrētu fondu regulām, tostarp prasībām valstu līmenī, un var sniegt apsvērumus divu mēnešu laikā no grozītās programmas iesniegšanas.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
19. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalsts pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus.
3.  Dalībvalsts pārskata grozīto programmu un ņem vērā Komisijas sagatavotos apsvērumus, darot to divu mēnešu laikā pēc šo apsvērumu saņemšanas.
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
19. pants – 4. punkts
4.  Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
4.  Komisija apstiprina programmas grozījumus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts to iesniegusi.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
19. pants – 5. punkts – 1. daļa
Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 5 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 3 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF un ESF+, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģionu kategorijā.
Plānošanas periodā dalībvalsts var pārvietot summu līdz 7 % no sākotnējā piešķīruma prioritātei un ne vairāk kā 5 % no programmas budžeta citai tās pašas programmas tā paša fonda prioritātei. To darot, dalībvalsts ievēro ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014 izveidoto rīcības kodeksu. Attiecībā uz programmām, ko atbalsta no ERAF un ESF+, pārvietošana attiecas tikai uz piešķīrumiem tajā pašā reģionu kategorijā.
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
19. pants – 6. punkts
6.  Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē programmas īstenošanu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem labojumiem.
6.  Komisijas apstiprinājums nav nepieciešams pareizrakstības, tehniskiem vai redakcionāliem labojumiem, kuri neietekmē programmas īstenošanu. Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem labojumiem.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts
2.  ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 10 % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai.
2.  ERAF un ESF+ savstarpēji papildinošā veidā un atbilstoši ierobežojumam 15 % apjomā no šo fondu finansējuma katrai programmas prioritātei pilnībā vai daļēji var finansēt darbību, kuras izmaksas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem attiecināmības noteikumiem, ar nosacījumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas darbības īstenošanai.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
21. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz jebkuru citu dalīti pārvaldīto fondu vai uz jebkuru instrumentu, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība.
1.  Elastīguma nodrošināšanas nolūkā dalībvalstis ar programmas uzraudzības komitejas piekrišanu var pieprasīt pārvietot līdz 5 % no programmas finanšu piešķīrumiem no jebkura fonda uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu vai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu.
Grozījums Nr. 171 un 434
Regulas priekšlikums
21. pants – 2. punkts
2.  Pārvietotos resursus apgūst saskaņā ar tā fonda vai instrumenta noteikumiem, uz kuru resursi ir pārvietoti, un, ja tiek veikta pārvietošana uz instrumentiem, uz ko attiecas tieša vai netieša pārvaldība, attiecīgās dalībvalsts labā.
2.  Pārvietotos resursus apgūst saskaņā ar tā fonda vai instrumenta noteikumiem, uz kuru resursi ir pārvietoti.
Grozījums Nr. 172, 433 un 434
Regulas priekšlikums
21. pants – 3. punkts
3.  Atbilstoši 1. punktam iesniegtajos pieprasījumos norāda katrā gadā kopējo pārvietoto summu, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un pa reģionu kategorijām, tie ir pienācīgi pamatoti un tiem pievieno pārskatīto programmu vai programmas, no kā resursi ir jāpārvieto saskaņā ar 19. pantu, norādot, uz kuru citu fondu vai instrumentu šīs summas ir pārvietotas.
3.  Atbilstoši 1. punktam iesniegtajos pieprasījumos norāda katrā gadā kopējo pārvietoto summu, attiecīgā gadījumā sadalot pa fondiem un pa reģionu kategorijām, tie ir pienācīgi pamatoti ar nolūku panākt savstarpējo papildināmību un ietekmi, un tiem pievieno pārskatīto programmu vai programmas, no kā resursi ir jāpārvieto saskaņā ar 19. pantu, norādot, uz kuru citu fondu vai instrumentu šīs summas ir pārvietotas.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
3. sadaļa – 1.a nodaļa (jauna)
I a NODAĻA Lieli projekti
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
21.a pants (jauns)
21.a pants
Saturs
Programmā vai programmās no ERAF un Kohēzijas fonda var atbalstīt darbību, kas ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt nedalāmu un precīzi noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi un kura kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz 100 000 000 EUR (“liels projekts”). Finanšu instrumentus neuzskata par lieliem projektiem.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
21.b pants (jauns)
21.b pants
Liela projekta apstiprināšanai nepieciešamā informācija
Pirms liela projekta apstiprināšanas vadošā iestāde iesniedz Komisijai šādu informāciju:
(a)  ziņas par struktūru, kas būs atbildīga par liela projekta īstenošanu, un tās statusu;
(b)  apraksts par investīciju un tās īstenošanas vietu;
(c)  kopējās izmaksas un kopējās attiecināmas izmaksas;
(d)  veiktā priekšizpēte, tostarp iespēju analīze un rezultāti;
(e)  izmaksu un ieguvumu analīze, tostarp ekonomiskā un finanšu analīze, un riska izvērtējums;
(f)  ietekmes uz vidi analīze, kurā ņemta vērā nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt tās, kā arī noturība pret katastrofām;
(g)  skaidrojums, kā lielais projekts atbilst attiecīgās programmas vai programmu atbilstošajām prioritātēm un kāds ir projekta paredzamais ieguldījums minēto prioritāšu konkrēto mērķu sasniegšanā un paredzamais ieguldījums sociālekonomiskajā attīstībā;
(h)  finansējuma plāns, kurā norādīti kopējie plānotie finanšu resursi un plānotais atbalsts no fondiem, EIB un visiem pārējiem finansējuma avotiem, kopā ar fiziskajiem un finanšu rādītājiem attiecībā uz progresa uzraudzību, ņemot vērā apzinātos riskus;
(i)  lielā projekta īstenošanas grafiks un — ja ir paredzams, ka īstenošanas laiks būs ilgāks par plānošanas periodu, — posmi, kuriem lūdz atbalstu no fondiem plānošanas periodā.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
21.c pants (jauns)
21.c pants
Lēmums par lielu projektu
1.  Komisija novērtē lielo projektu, balstoties uz 21.b pantā minēto informāciju, lai noteiktu, vai vadošās iestādes atlasītajam lielajam projektam prasītais finansiālais ieguldījums ir pamatots. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 21.b pantā minētās informācijas iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par atlasītā lielā projekta finanšu ieguldījuma apstiprināšanu.
2.  Šā panta 1. punktā paredzēto apstiprināšanu Komisija veic ar nosacījumu, ka tiek noslēgts pirmais būvdarbu līgums vai — saskaņā ar PPP struktūrām īstenotu darbību gadījumā — trīs gadu laikā no apstiprināšanas dienas tiek parakstīts PPP līgums starp publisko struktūru un privāto sektoru.
3.  Ja Komisija neapstiprina finanšu ieguldījumu atlasītajā lielajā projektā, tā savā lēmumā norāda šāda noraidījuma iemeslus.
4.  Lielos projektus, kas iesniegti 1. punktā paredzētajai apstiprināšanai, iekļauj programmas lielo projektu sarakstā.
5.  Ar lielo projektu saistītos izdevumus var iekļaut maksājuma pieteikumā pēc iesniegšanas 1. punktā minētajai apstiprināšanai. Ja Komisija neapstiprina vadošās iestādes atlasīto lielo projektu, izdevumu deklarāciju pēc dalībvalsts veiktas pieteikuma atsaukšanas vai Komisijas lēmuma pieņemšanas attiecīgi izlabo.
(Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas būtiskas korekcijas V pielikumā.)
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas attiecībā uz ERAF atbilstoši 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajam politikas mērķim.
(c)  citi teritoriālie rīki, ar ko atbalsta dalībvalsts izstrādātas iniciatīvas investīcijām, kuras plānotas atbilstoši 4. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajam politikas mērķim.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
22. pants – 1.a daļa (jauna)
Gadījumos, kad vietējās attīstības stratēģijas finansē vairāk nekā viens fonds, dalībvalstis nodrošina saskaņotību un koordinēšanu.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija;
(a)  stratēģijā iekļautā ģeogrāfiskā teritorija, tostarp savstarpējās ekonomiskās, sociālas un vidiskās saiknes;
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
23. pants – 1. punkts – 1. daļa – d punkts
(d)  apraksts par partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā saskaņā ar 6. pantu.
(d)  apraksts par 6. pantā minēto partneru iesaisti stratēģijas sagatavošanā un īstenošanā.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
23. pants – 2. punkts
2.  Teritoriālās stratēģijas izstrādā attiecīgo pilsētas, vietējo vai citu teritoriālo iestāžu vai struktūru atbildībā.
2.  Teritoriālās stratēģijas sagatavo un apstiprina attiecīgo reģionālo, vietējo un citu publisko iestāžu atbildībā. Teritoriālo stratēģiju vajadzībām var atjaunināt un izmantot jau pastāvošus stratēģiskos dokumentus par attiecīgajām teritorijām.
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās pilsētas, vietējās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras.
Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbības atlasa vai darbību atlasē iesaistās attiecīgās reģionālās, vietējās vai citas teritoriālās iestādes vai struktūras.
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
23. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Sagatavojot teritoriālās stratēģijas, 2. punktā minētās iestādes sadarbojas ar attiecīgām vadošajām iestādēm, lai noteiktu attiecīgajā programmā atbalstāmo darbību tvērumu.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts
4.  Ja pilsētas, vietējā vai cita teritoriālā iestāde vai struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.
4.  Ja reģionāla, vietēja vai cita publiska iestāde vai cita struktūra veic uzdevumus, par kuriem atbildīga ir vadošā iestāde, izņemot darbību atlasi, vadošā iestāde attiecīgo iestādi norāda kā starpniekstruktūru.
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
23. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
Atlasītās darbības var atbalstīt no vairāk nekā vienas prioritātes vienā un tajā pašā programmā.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Ja saskaņā ar 23. pantu īstenota stratēģija ietver investīcijas, kas saņem atbalstu no viena vai vairākiem fondiem, no vairāk nekā vienas programmas vai no vairāk nekā vienas programmas prioritātes, darbības var veikt kā integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI").
1.  Ja saskaņā ar 23. pantu īstenota stratēģija ietver investīcijas, kas saņem atbalstu no viena vai vairāk nekā viena fonda, no vairāk nekā vienas programmas vai no vairāk nekā vienas programmas prioritātes, darbības var veikt kā integrētas teritoriālās investīcijas ("ITI"). Attiecīgos gadījumos katru ITI var papildināt ELFLA finansiālais atbalsts.
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
24. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ja atbalstāmo darbību saraksts nav iekļauts teritoriālajā stratēģijā, darbību atlasē iesaistās attiecīgās reģionālās, vietējās vai citas publiskās iestādes vai struktūras.
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts
1.  ERAF, ESF+ un EJZF var atbalstīt sabiedrības virzītu vietējo attīstību.
1.  ERAF, ESF+, EJZF un ELFLA atbalsta sabiedrības virzītu vietējo attīstību. ELFLA kontekstā šādu attīstību nosaka par LEADER vietējo attīstību.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  tiek īstenota vietējo rīcības grupu vadībā, kuru sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji un kuru lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa;
(b)  tiek īstenota vietējo rīcības grupu vadībā, kuru sastāvā ir publisko un privāto vietējo sociālekonomisko interešu pārstāvji un kuru lēmumu pieņemšanu nekontrolē atsevišķa interešu grupa, arī ne publiskais sektors;
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
25. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  atbalsta tīklošanu, novatoriskas iezīmes vietējā kontekstā un attiecīgā gadījumā sadarbību ar citiem teritoriāliem dalībniekiem.
(d)  atbalsta tīklošanu, augšupējas pieejas, piekļūstamību, novatoriskas iezīmes vietējā kontekstā un attiecīgā gadījumā sadarbību ar citiem teritoriāliem dalībniekiem.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
25. pants – 4. punkts
4.  Ja šādas stratēģijas īstenošana ir saistīta ar atbalstu no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem kā galveno fondu.
4.  Ja šādas stratēģijas īstenošana ir saistīta ar atbalstu no vairāk nekā viena fonda, attiecīgās vadošās iestādes var izvēlēties vienu no attiecīgajiem fondiem kā galveno fondu. Var noteikt arī no katra attiecīgā fonda finansējamo pasākumu un darbību veidu.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  minētās stratēģijas mērķi, t. sk. izmērāmi rezultātu mērķrādītāji un saistītās plānotās darbības;
(d)  minētās stratēģijas mērķi, t. sk. izmērāmi rezultātu mērķrādītāji, un saistītās plānotās darbības, kas veicamas, risinot vietējās sabiedrības identificētās vietējās vajadzības;
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  finanšu plāns, tostarp plānotais piešķīrums no katra fonda un attiecīgās programmas.
(f)  finanšu plāns, tostarp plānotais piešķīrums no katra fonda — attiecīgā gadījumā arī ELFLA — un katras attiecīgās programmas.
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
26. pants – 4. punkts
4.  Lēmumā, ar ko apstiprina stratēģiju, nosaka katra fonda un attiecīgās programmas piešķīrumu un nosaka pienākumus attiecībā uz programmas vai programmu pārvaldības un kontroles uzdevumiem.
4.  Lēmumā, ar ko apstiprina stratēģiju, nosaka katra fonda un attiecīgās programmas piešķīrumu un nosaka pienākumus attiecībā uz programmas vai programmu pārvaldības un kontroles uzdevumiem. Attiecīgos valsts publiskos ieguldījumus garantē uzreiz par visu periodu.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
27. pants – 2. punkts
2.  Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.
2.  Vadošās iestādes nodrošina, ka vietējās rīcības grupas ir iekļaujošas un ka tās vai nu izvēlas vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienojas likumīgi izveidotā vienotā struktūrā, lai pildītu uzdevumus, kas saistīti ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
27. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  veido vietējo dalībnieku spējas izstrādāt un īstenot darbības;
(a)  veido vietējo dalībnieku administratīvās spējas izstrādāt un īstenot darbības;
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
27. pants – 5. punkts
5.  Vietējā rīcības grupa var būt saņēmējs un īstenot darbības saskaņā ar stratēģiju.
5.  Vietējā rīcības grupa var būt saņēmējs un īstenot darbības saskaņā ar stratēģiju, veicinot funkciju nodalījumu vietējā rīcības grupā.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Dalībvalsts nodrošina, ka fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai aptver:
1.  Lai nodrošinātu papildināmību un sinerģijas, dalībvalsts nodrošina, ka fondu atbalsts sabiedrības virzītai vietējai attīstībai aptver:
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  spēju veidošanu un sagatavošanas darbības, ar ko atbalsta stratēģiju izstrādi un īstenošanu nākotnē;
(a)  administratīvo spēju veidošanu un sagatavošanas darbības, ar ko atbalsta stratēģiju izstrādi un īstenošanu nākotnē;
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)   sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas iedzīvināšanu nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai tām sniegtu informāciju un sniegtu atbalstu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem pieteikumu sagatavošanā;
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
29. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi jo īpaši var ietvert:
(a)  palīdzību projektu sagatavošanā un izvērtēšanā;
(b)  atbalstu institucionālajā nostiprināšanā un administratīvo spēju veidošanā efektīvai fondu pārvaldībai;
(c)  pētījumus, kas saistīti ar Komisijas ziņošanu par fondiem un kohēzijas ziņojumu;
(d)  pasākumus, kas saistīti ar fondu analīzi, pārvaldību, uzraudzību, informācijas apmaiņu un to apguvi, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;
(e)  izvērtējumus, ekspertu ziņojumus, statistiku un pētījumus, tostarp vispārīgas dabas, par fondu pašreizējo un turpmāko darbību;
(f)  darbības ar mērķi izplatīt informāciju, attiecīgā gadījumā atbalstīt tīklošanu, veikt komunikācijas pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot rezultātiem un pievienotajai vērtībai, kas gūti ar atbalstu no fondiem, kā arī palielināt informētību un veicināt sadarbību un pieredzes apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm;
(g)  datorizētu sistēmu uzstādīšanu, ekspluatāciju un savstarpēju savienošanu pārvaldības, uzraudzības, revīzijas, kontroles un izvērtēšanas vajadzībām;
(h)  pasākumus izvērtēšanas metožu uzlabošanai un informācijas apmaiņai par izvērtēšanas praksi;
(i)  ar revīziju saistītas darbības;
(j)  nacionālo un reģionālo spēju stiprināšanu attiecībā uz investīciju plānošanu, finansējuma vajadzībām, finanšu instrumentu, kopīgu rīcības plānu un lielu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu;
(k)  labas prakses izplatīšanu ar mērķi palīdzēt dalībvalstīm stiprināt attiecīgo 6. panta 1. punktā minēto partneru un to jumta organizāciju spējas.
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
29. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b   Komisija vismaz 15 % no tehniskās palīdzības resursiem pēc savas iniciatīvas paredz tam, lai saziņā ar sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp komunikācijas pasākumiem, kas veikti pēc Komisijas iniciatīvas, paplašinot zināšanu bāzi par rezultātiem — jo īpaši efektīvāk vācot un izplatot datus, sagatavojot izvērtējumus un ziņojumus — un it sevišķi izceļot fondu ieguldījumu cilvēku dzīves uzlabošanā, kā arī vairojot no fondiem sniegtā atbalsta publicitāti un palielinot informētību par šāda atbalsta rezultātiem un pievienoto vērtību. Attiecīgos gadījumos pēc programmu slēgšanas turpina informācijas, komunikācijas un publicitātes pasākumus attiecībā uz rezultātiem un pievienoto vērtību, ko devis atbalsts no fondiem, īpašu uzmanību pievēršot darbībām. Ar šādiem pasākumiem arī sekmē Savienības politikas prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējiem mērķiem.
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
29. pants – 2. punkts
2.  Šādas darbības var aptvert turpmākos un iepriekšējos plānošanas periodos.
2.  Šādas darbības var aptvert iepriekšējos un turpmākos plānošanas periodus.
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
29. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Lai izvairītos no maksājumu apturēšanas situācijām, Komisija nodrošina, ka dalībvalstis un reģioni, kam administratīvās spējas trūkuma dēļ ir bažas par atbilstību, saņem pienācīgu tehnisko palīdzību administratīvās spējas uzlabošanai.
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
1.  Pēc dalībvalsts iniciatīvas fondi var atbalstīt darbības, kas var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākajiem plānošanas periodiem un ir vajadzīgas minēto fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai.
1.  Pēc dalībvalsts iniciatīvas fondi var atbalstīt darbības, kas var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākajiem plānošanas periodiem un ir vajadzīgas minēto fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai, 6. pantā minēto partneru spēju veidošanai, kā arī nolūkā nodrošināt tādas funkcijas kā sagatavošana, apmācība, pārvaldība, uzraudzība, izvērtēšana, redzamība un komunikācija.
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
30. pants – 3. punkts
3.  Katrā programmā tehnisko palīdzību piemēro kā prioritāti, kas attiecas uz vienu atsevišķu fondu.
3.  Katrā programmā tehnisko palīdzību piemēro kā prioritāti, kas attiecas vai nu uz vienu atsevišķu fondu, vai uz vairākiem fondiem.
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes ir šādas:
2.  Pamatojoties uz Komisijas un dalībvalstu vienošanos un ņemot vērā programmas finanšu plānu, par tehnisko palīdzību atmaksāto fondu līdzekļu procentu likmes var noteikt līdz šādam apmēram:
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  ERAF atbalstam atbilstoši mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un Kohēzijas fonda atbalstam: 2,5 %;
(a)  ERAF atbalstam atbilstoši mērķim "Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei" un Kohēzijas fonda atbalstam: 3 %;
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  ESF+ atbalstam: 4 % un programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts: 5 %;
(b)  ESF+ atbalstam: 5 % un programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xi) apakšpunkts: 6 %;
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – d apakšpunkts
(d)  AMIF, IDF un BMVI atbalstam: 6 %.
(d)  AMIF, IDF un BMVI atbalstam: 7 %.
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
31. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Tālāko reģionu gadījumā a), b) un c) apakšpunktā paredzētās likmes ir par ne vairāk kā 1 % augstākas.
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
32. pants – 1. daļa
Papildus 31. pantā minētajam dalībvalsts var ierosināt sniegt papildu tehniskās palīdzības darbības nolūkā stiprināt dalībvalstu iestāžu, saņēmēju un attiecīgo partneru spēju, kas vajadzīga fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai.
Papildus 31. pantā minētajam dalībvalsts var ierosināt sniegt papildu tehniskās palīdzības darbības nolūkā stiprināt publisko iestāžu un pakalpojumu, saņēmēju un attiecīgo partneru institucionālo spēju un efektivitāti, kas vajadzīga fondu efektīvai administrēšanai un izmantošanai.
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
32. pants – 2. daļa
Atbalstu šādām darbībām nodrošina ar 89. pantā minēto finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām.
Atbalstu šādām darbībām nodrošina ar 89. pantā minēto finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. Tehnisko palīdzību fakultatīvas īpašas programmas veidā var nodrošināt vai nu ar finansējumu, kas nav saistīts ar tehniskās palīdzības izmaksām, vai ar tiešo izmaksu atlīdzināšanu.
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
33. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.
Dalībvalsts pēc apspriešanās ar vadošo iestādi izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja") trīs mēnešu laikā no dienas, kad attiecīgajai dalībvalstij paziņots par programmas apstiprināšanas lēmumu.
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
33. pants – 2. punkts
2.  Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu.
2.  Katra uzraudzības komiteja pieņem savu reglamentu, ņemot vērā, ka ir vajadzīga pilnīga pārredzamība.
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
33. pants – 5. punkts
5.  Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta c) punkta vi) apakšpunkts], un saistītajai tehniskajai palīdzībai.
5.  Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta xi) apakšpunkts], un saistītajai tehniskajai palīdzībai.
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
34. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalsts nosaka uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina attiecīgo dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 6. pantā minēto partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību.
Dalībvalsts nosaka uzraudzības komitejas sastāvu un nodrošina attiecīgo dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 6. pantā minēto partneru pārstāvju līdzsvarotu pārstāvību, to darot pārredzami.
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
34. pants – 2. punkts
2.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā padomdevēji.
2.  Komisijas pārstāvji uzraudzības komitejas darbā piedalās kā uzraudzītāji un padomdevēji. Attiecīgā gadījumā piedalīties uzraudzības komitejas darbā padomdevēja statusā var uzaicināt EIB pārstāvjus.
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
34. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  AMIF, IDF un BMVI uzraudzības komitejas darbā kā padomdevējas piedalās attiecīgās decentralizētās aģentūras.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)   priekšlikumus par iespējamiem vienkāršošanas pasākumiem saņēmēju labā;
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  jebkurus jautājumus, kas ietekmē programmas veikumu, un minēto jautājumu risināšanas nolūkā veiktos pasākumus;
(b)  jebkurus jautājumus — attiecīgā gadījumā arī jebkurus pārkāpumus —, kas ietekmē programmas veikumu, un minēto jautājumu risināšanas nolūkā veiktos pasākumus;
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
35. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
(i)  progresu publiskā sektora iestāžu un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā (attiecīgā gadījumā).
(i)  progresu publiskā sektora iestāžu, partneru un saņēmēju administratīvo spēju veidošanā (attiecīgā gadījumā).
Grozījums Nr. 224
Regulas priekšlikums
35. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  gada veikuma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, kā arī galīgo veikuma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda;
(b)  gada veikuma ziņojumus par programmām, ko atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, kā arī galīgo veikuma ziņojumu par programmām, ko atbalsta no ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda;
Grozījums Nr. 225
Regulas priekšlikums
35. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)   izmaiņas 17. panta 3. punkta d) apakšpunktā minētajā plānoto stratēģiski svarīgo darbību sarakstā;
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
35. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Uzraudzības komiteja var ierosināt vadošajai iestādei uzņemties vēl citas intervences funkcijas.
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
36. pants – 1. punkts – 1. daļa
Starp Komisiju un katru dalībvalsti organizē ikgadēju izvērtēšanas sanāksmi nolūkā pārbaudīt katras programmas veikumu.
Starp Komisiju un katru dalībvalsti organizē ikgadēju izvērtēšanas sanāksmi nolūkā pārbaudīt katras programmas veikumu. Šajā procesā pienācīgi iesaista vadošās iestādes.
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
36. pants – 6. punkts
6.  Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, dalībvalsts iesniedz gada veikuma ziņojumu saskaņā ar konkrētu fondu regulām.
6.  Attiecībā uz programmām, kuras atbalsta no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, dalībvalsts iesniedz gada veikuma ziņojumu saskaņā ar konkrētu fondu regulām.
Grozījums Nr. 229
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts – 2. daļa
Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 31. janvāris un pēdējās — 2030. gada 31. janvāris.
Pirmās nosūtīšanas termiņš ir 2022. gada 28. februāris un pēdējās — 2030. gada 28. februāris.
Grozījums Nr. 230
Regulas priekšlikums
37. pants – 1. punkts – 3. daļa
Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punkts, datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim.
Programmām, uz ko attiecas ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xi) apakšpunkts, datus nosūta katru gadu līdz 30. novembrim.
Grozījums Nr. 231
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  atlasīto darbību skaits, to kopējās attiecināmās izmaksas, iemaksas no fondiem un kopējie attiecināmie izdevumi, ko saņēmēji ir paziņojuši vadošajai iestādei, visus datus iedalot pa intervences veidiem;
(a)  attiecībā uz datiem, kas nosūtāmi katru gadu līdz 31. janvārim, 31. martam, 31. maijam, 31. jūlijam, 30. septembrim un 30. novembrim, atlasīto darbību skaits, to kopējās attiecināmās izmaksas, iemaksas no fondiem un kopējie attiecināmie izdevumi, ko saņēmēji ir paziņojuši vadošajai iestādei, visus datus iedalot pa intervences veidiem;
Grozījums Nr. 232
Regulas priekšlikums
37. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām darbībām un ar darbībām sasniegtās vērtības.
(b)  attiecībā uz datiem, kas nosūtāmi katru gadu tikai līdz 31. maijam un 30. novembrim, izlaides un rezultātu rādītāju vērtības attiecībā uz atlasītajām darbībām un ar darbībām sasniegtās vērtības.
Grozījums Nr. 233
Regulas priekšlikums
39. pants – 1. punkts
1.  Vadošā iestāde veic programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību un ES pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.
1.  Vadošā iestāde veic programmas izvērtēšanu. Katrā izvērtējumā novērtē programmas inkluzivitāti, nediskriminējošo raksturu, rezultativitāti, efektivitāti, relevantumu, saskaņotību, redzamību un ES pievienoto vērtību ar mērķi uzlabot programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti.
Grozījums Nr. 234
Regulas priekšlikums
40. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Šā panta 2. punktā minētajā izvērtējumā izvērtē arī sociālekonomisko ietekmi un finansējuma vajadzības attiecībā uz 4. panta 1. punktā minētajiem politikas mērķiem programmās un starp tām, īpašu uzmanību pievēršot tādiem mērķiem kā konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, kas panākama, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas, un ciešāk savienota Eiropa, kas panākama, uzlabojot mobilitāti, tostarp viedu un ilgtspējīgu mobilitāti un reģionālo IKT savienotību. Komisija šā izvērtējuma rezultātus publicē savā tīmekļa vietnē un paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.
Grozījums Nr. 235
Regulas priekšlikums
43. pants – 1. punkts – 2. daļa – b punkts
(b)  citi attiecīgie partneri un struktūras.
(b)  citi attiecīgie partneri un struktūras, tostarp reģionālās, vietējās un citas publiskās iestādes un ekonomiskie un sociālie partneri.
Grozījums Nr. 236
Regulas priekšlikums
44. pants – 1. punkts
1.  Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, pieejamās finansēšanas iespējas un rezultātus.
1.  Vadošā iestāde nodrošina, ka sešu mēnešu laikā pēc programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā pieejama informācija par tās atbildībā esošajām programmām, kura aptver programmas mērķus, aktivitātes, indikatīvos termiņus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, pieejamās finansēšanas iespējas un rezultātus.
Grozījums Nr. 237
Regulas priekšlikums
44. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  juridisko personu gadījumā — saņēmēja nosaukums;
(a)  juridisko personu gadījumā — saņēmēja un darbuzņēmēja nosaukums;
Grozījums Nr. 240
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  saņēmēja profesionālajā tīmekļa vietnē vai sociālo plašsaziņas līdzekļu vietnēs, ja šādas vietnes ir, publicē īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsver no Savienības saņemto finansiālo atbalstu;
(a)  saņēmēja profesionālajā tīmekļa vietnē un sociālo mediju vietnēs, ja šādas vietnes ir, publicē īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsver no Savienības saņemto finansiālo atbalstu;
Grozījums Nr. 241
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
(c)  tiklīdz sākas darbību faktiskā īstenošana, kas ietver materiālas investīcijas vai aprīkojuma iegādi, publiskā vietā uzstāda plāksnes vai informācijas stendus par:
(c)  tiklīdz sākas darbību faktiskā īstenošana, kas ietver materiālas investīcijas vai aprīkojuma iegādi, uzstāda sabiedrībai skaidri redzamas pastāvīgas plāksnes vai informācijas stendus par:
Grozījums Nr. 243
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  par darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiskā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts;
(d)  par darbībām, uz kurām neattiecas c) apakšpunkts, publiski sabiedrībai skaidri redzamā vietā uzstāda vismaz vienu drukātu vai elektronisku paziņojumu, kura minimālais izmērs ir A3 un kurā norādīta informācija par darbību un uzsvērts no fondiem saņemtais atbalsts;
Grozījums Nr. 244
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)   no faktiskās īstenošanas brīža publiski un pastāvīgi, sabiedrībai skaidri redzami un saskaņā ar VIII pielikumā noteiktajām tehniskajām prasībām uzstāda Savienības emblēmu;
Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
45. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šī prasība neattiecas uz darbībām, kurām atbalsts piešķirts saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punktā noteikto konkrēto mērķi.
Šī prasība neattiecas uz darbībām, kurām atbalsts piešķirts saskaņā ar ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā noteikto konkrēto mērķi.
Grozījums Nr. 246
Regulas priekšlikums
47. pants – 1. daļa
Dalībvalstis iemaksas no fondiem izmanto, lai sniegtu saņēmējiem atbalstu, kas izpaužas kā dotācijas, finanšu instrumenti vai prēmijas, vai šo veidu kombinācija.
Dalībvalstis iemaksas no fondiem izmanto, lai sniegtu saņēmējiem atbalstu, kas izpaužas kā dotācijas, ierobežota finanšu instrumentu izmantošana vai prēmijas vai šo veidu kombinācija.
Grozījums Nr. 247
Regulas priekšlikums
49. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  vienota likme līdz 25 % apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām ar nosacījumu, ka likmi aprēķina saskaņā ar 48. panta 2. punkta a) apakšpunktu.
(c)  vienota likme līdz 25 % apmērā no attiecināmajām tiešajām izmaksām ar nosacījumu, ka likmi aprēķina saskaņā ar 48. panta 2. punkta a) vai c) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 248
Regulas priekšlikums
50. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  jaunākās dokumentētās darbaspēka gada bruto izmaksas dalot ar 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā pilnu slodzi, vai ar atbilstīgu proporcionālu daļu no 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā nepilnu slodzi;
(a)  jaunākās dokumentētās darbaspēka gada bruto izmaksas līdz ar prognozētajām papildu izmaksām (lai ņemtu vērā tādus faktorus kā tarifu pieaugums un paaugstināšana amatā) dalot ar 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā pilnu slodzi, vai ar atbilstīgu proporcionālu daļu no 1720 stundām attiecībā uz personām, kas strādā nepilnu slodzi;
Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
50. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas dalot ar attiecīgās personas mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas minēts darba līgumā.
(b)  jaunākās dokumentētās darbaspēka mēneša bruto izmaksas līdz ar prognozētajām papildu izmaksām (lai ņemtu vērā tādus faktorus kā tarifu pieaugums un paaugstināšana amatā) dalot ar attiecīgās personas mēneša darba laiku saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, kas minēts darba līgumā.
Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
52. pants – 2. punkts
2.  Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai jaunām investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem.
2.  Finanšu instrumenti sniedz atbalstu galasaņēmējiem tikai jaunām investīcijām, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām, piemēram, tādām, kas radīs ieņēmumus vai ietaupījumus, un kurām nav atrasts pietiekams finansējums no tirgus avotiem. Šāds atbalsts var būt vērsts uz investīcijām gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī apgrozāmajā kapitālā atbilstoši piemērojamiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.
Grozījums Nr. 251
Regulas priekšlikums
52. pants – 3. punkts – 2. daļa – a punkts
(a)  summa, ko ierosināts iemaksāt no programmas finanšu instrumentā, un paredzamais sviras efekts;
(a)  summa, ko ierosināts iemaksāt no programmas finanšu instrumentā, un paredzamais sviras efekts, kā arī attiecīgie novērtējumi;
Grozījums Nr. 252
Regulas priekšlikums
52. pants – 5. punkts
5.  Finanšu instrumentus var kombinēt ar papildu atbalstu no programmas dotāciju veidā kā vienotu finanšu instrumenta darbību vienā finansēšanas nolīgumā, ja abus atšķirīgos atbalsta veidus sniedz struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu. Šādā gadījumā minētajai vienotajai finanšu instrumenta darbībai piemēro finanšu instrumentiem piemērojamos noteikumus.
5.  Finanšu instrumentus var kombinēt ar papildu atbalstu no programmas dotāciju veidā kā vienotu finanšu instrumenta darbību vienā finansēšanas nolīgumā, ja abus atšķirīgos atbalsta veidus sniedz struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu. Ja programmas atbalsts dotācijas veidā ir mazāks nekā programmas atbalsts finanšu instrumenta veidā, piemēro finanšu instrumentiem piemērojamos noteikumus.
Grozījums Nr. 253
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts – 2. daļa
Vadošā iestāde izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu.
Vadošā iestāde, tieši vai netieši piešķirot līguma slēgšanas tiesības, izraugās struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu.
Grozījums Nr. 254
Regulas priekšlikums
53. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Vadošā iestāde, tieši piešķirot tiesības, uzdevumu izpildi var uzticēt:
(a)  EIB;
(b)  starptautiskai finanšu iestādei, kurā dalībvalsts ir daļu turētāja;
(c)  valstij piederošai bankai vai iestādei, kas izveidota kā juridiska persona un profesionāli veic finanšu darbības.
Grozījums Nr. 255
Regulas priekšlikums
53. pants – 7. punkts
7.  Vadošā iestāde, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 2. punktam, vai struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 3. punktam, veic atsevišķu uzskaiti vai uztur uzskaites kodu katrai prioritātei un katrai reģionu kategorijai par katru iemaksu no programmas un atsevišķi par līdzekļiem, kas minēti attiecīgi 54. un 56. pantā.
7.  Vadošā iestāde, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 2. punktam, vai struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, pārvaldot finanšu instrumentu atbilstīgi 3. punktam, veic atsevišķu uzskaiti vai uztur uzskaites kodu katrai prioritātei un katrai reģionu kategorijai vai katram intervences veidam ELFLA gadījumā par katru iemaksu no programmas un atsevišķi par līdzekļiem, kas minēti attiecīgi 54. un 56. pantā.
Grozījums Nr. 256
Regulas priekšlikums
53. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a   Ziņošanas prasības par finanšu instrumentu izmantošanu paredzētajiem nolūkiem attiecina tikai uz vadošajām iestādēm un finanšu starpniekiem.
Grozījums Nr. 257
Regulas priekšlikums
54. pants – 2. punkts
2.  Procentus un citus ieņēmumus, kuri saistāmi ar atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, izmanto tādam pašam mērķim vai tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai — pēc finanšu instrumenta likvidācijas — citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos līdz attiecināmības perioda beigām.
2.  Procentus un citus ieņēmumus, kuri saistāmi ar atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, izmanto tādam pašam mērķim vai tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai — pēc finanšu instrumenta likvidācijas — citos finanšu instrumentos vai citos atbalsta veidos, kas paredzēti jaunām investīcijām galasaņēmēju līmenī, vai — attiecīgā gadījumā — lai segtu zaudējumus fondu ieguldījuma finanšu instrumentā nominālvērtībā, kuri rodas no negatīviem procentiem, ja šie zaudējumi rodas, neraugoties uz aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, ko veic struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus, līdz attiecināmības perioda beigām.
Grozījums Nr. 258
Regulas priekšlikums
55. pants – 1. punkts
1.  Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem un investēts galasaņēmēju līmenī, kā arī jebkāda veida ienākumus no šīm investīcijām, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, var izmantot, lai nodrošinātu atšķirīgu attieksmi pret investoriem, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, šādam nolūkam izmantojot atbilstošu riska un peļņas sadali.
1.  Atbalstu, kas no fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem un investēts galasaņēmēju līmenī, kā arī jebkāda veida ienākumus no šīm investīcijām, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, var izmantot, lai nodrošinātu atšķirīgu attieksmi pret investoriem, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, vai citādam Savienības atbalstam, šādam nolūkam izmantojot atbilstošu riska un peļņas sadali un ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 259
Regulas priekšlikums
55. pants – 2. punkts
2.  Šādas atšķirīgas attieksmes līmenis nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai radītu stimulus piesaistīt privātā sektora resursus, un kas noteikts vai nu konkurenciālā procesā, vai neatkarīgā novērtējumā.
2.  Šādas atšķirīgas attieksmes līmenis nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai radītu stimulus piesaistīt privātā sektora resursus, un kas noteikts vai nu konkurenciālā procesā, vai ex ante novērtējumā, kurš veikts atbilstoši šīs regulas 52. pantam.
Grozījums Nr. 260
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. punkts
1.  Līdzekļus, kas pirms attiecināmības perioda beigām iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām galasaņēmēju līmenī vai no to līdzekļu atbrīvošanas, kas rezervēti saskaņā ar garantijas līgumiem, tostarp atmaksāto kapitālu un jebkāda veida ienākumus, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, atkalizmanto tajā pašā finanšu instrumentā vai citos finanšu instrumentos turpmākām investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar to pašu konkrēto mērķi vai tiem pašiem konkrētajiem mērķiem, kā arī pārvaldības izmaksām un maksām, kas saistītas ar šādām turpmākām investīcijām.
1.  Līdzekļus, kas pirms attiecināmības perioda beigām iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām galasaņēmēju līmenī vai no to līdzekļu atbrīvošanas, kas rezervēti saskaņā ar garantijas līgumiem, tostarp atmaksāto kapitālu un jebkāda veida ienākumus, kuri saistāmi ar atbalstu no fondiem, atkalizmanto tajā pašā finanšu instrumentā vai citos finanšu instrumentos turpmākām investīcijām galasaņēmēju līmenī saskaņā ar to pašu konkrēto mērķi vai tiem pašiem konkrētajiem mērķiem, kā arī pārvaldības izmaksām un maksām, kas saistītas ar šādām turpmākām investīcijām, ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.
Grozījums Nr. 261
Regulas priekšlikums
56. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ietaupījumus, ko dod darbību efektivitātes uzlabojumi, neuzskata par ienākumiem pirmās daļas izpratnē. Jo īpaši izmaksu ietaupījumus, ko dod energoefektivitātes pasākumi, neizmanto par iemeslu attiecīgi samazināt darbības subsīdijas.
Grozījums Nr. 262
Regulas priekšlikums
57. pants – 2. punkts – 1. daļa
Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai publiskās un privātās partnerības darbību privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, — līdz 2029. gada 31. decembrim.
Izdevumi ir attiecināmi nolūkā saņemt iemaksas no fondiem, ja tie saņēmējam vai publiskās un privātās partnerības darbību privātā sektora partnerim radušies un apmaksāti darbību īstenošanas gaitā laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2021. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem datumiem ir agrāk, — līdz 2030. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 263
Regulas priekšlikums
57. pants – 4. punkts
4.  Visu darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ja šī darbība veicina programmas mērķu sasniegšanu.
4.  Visu ERAF, ESF+ vai Kohēzijas fonda ietvaros veiktu darbību vai tās daļu var īstenot ārpus dalībvalsts, tostarp ārpus Savienības, ja šī darbība ir attiecināma uz kādu no pieciem Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) mērķa elementiem, kas noteikti Regulas (ES) [...] (“ETS regula”) 3. pantā, un veicina programmas mērķu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 264
Regulas priekšlikums
57. pants – 6. punkts
6.  Darbības atbalsta saņemšanai no fondiem neatlasa, ja tās ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei ir iesniegts pieteikums par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai ir veikti visi saistītie maksājumi.
6.  Darbības atbalsta saņemšanai no fondiem neatlasa, ja tās ir faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms vadošajai iestādei ir iesniegts pieteikums par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai ir veikti visi saistītie maksājumi. Šo punktu nepiemēro EJZF kompensācijai par papildu izmaksām tālākajos reģionos un izdevumiem, kas tiek finansēti ar īpašiem ERAF un ESF+ piešķīrumiem tālākajiem reģioniem.
Grozījums Nr. 265
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;
(a)  parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas, vai attiecībā uz ieguldījumu finanšu instrumentos, kas rodas no negatīviem procentiem;
Grozījums Nr. 266
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – 1. daļa – c punkts
(c)   pievienotās vērtības nodoklis (“PVN”), izņemot darbības, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR.
svītrots
Grozījums Nr. 267
Regulas priekšlikums
58. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darbību attiecināmību nosaka katrā gadījumā atsevišķi, izņemot darbības, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000 EUR, un galasaņēmēju investīcijas un izdevumus.
Grozījums Nr. 268
Regulas priekšlikums
59. pants – 1. punkts – 2. daļa
Gadījumos, kas attiecas uz MVU veikto investīciju vai radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.
Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā un attiecas uz MVU radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.
Grozījums Nr. 269
Regulas priekšlikums
59. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.
3.  Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro programmieguldījumam finanšu instrumentos vai no tiem un nekādām darbībām, kurās ienesīga darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.
Grozījums Nr. 270
Regulas priekšlikums
62. pants – 3. punkts – 1. daļa
Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārvaldības maksas ir balstītas uz veikumu. Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu un/vai īpašus fondus, ievērojot 53. panta 3. punktu, tiek izraudzītas, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu, pārvaldības izmaksu un minētajām struktūrām samaksāto maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 5 % apmērā no programmas iemaksu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā vai rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem.
Šā panta 1. punkta d) apakšpunkta vajadzībām pārvaldības maksas ir balstītas uz veikumu. Pirmajos divpadsmit finanšu instrumenta īstenošanas mēnešos pārvaldības izmaksu un maksu atlīdzināšana ir attiecināma. Ja struktūras, kas īsteno līdzdalības fondu un/vai īpašus fondus, ievērojot 53. panta 2. punktu, tiek izraudzītas, izmantojot līguma slēgšanas tiesību tiešu piešķiršanu, pārvaldības izmaksu un minētajām struktūrām samaksāto maksu summai, ko var deklarēt kā attiecināmos izdevumus, piemēro robežvērtību līdz 5 % apmērā no programmas iemaksu kopējās summas, kas izmaksāta galasaņēmējiem aizdevumu, kapitālieguldījumu vai kvazikapitāla ieguldījumu veidā vai rezervēta saskaņā ar garantijas līgumiem.
Grozījums Nr. 271
Regulas priekšlikums
62. pants – 3. punkts – 2. daļa
Minēto robežvērtību nepiemēro, ja struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, tiek atlasītas, izmantojot piedāvājumu konkursu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un piedāvājumu konkursā ir konstatēts, ka nepieciešams augstāks pārvaldības izmaksu un maksu līmenis.
Ja struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, tiek atlasītas, izmantojot piedāvājumu konkursu saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, un piedāvājumu konkursā ir konstatēts, ka nepieciešams augstāks pārvaldības izmaksu un maksu līmenis, maksas ir balstītas uz veikumu.
Grozījums Nr. 272
Regulas priekšlikums
63. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību un īsteno jebkādu darbību, kas vajadzīga, lai novērstu, konstatētu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņotu par tiem.
2.  Dalībvalstis nodrošina Komisijai iesniegtajos pārskatos iekļauto izdevumu likumību un pareizību un dara visu, kas vajadzīgs, lai novērstu, konstatētu un labotu pārkāpumus, tostarp krāpšanu, un ziņotu par tiem. Dalībvalstis pilnīgi sadarbojas ar OLAF.
Grozījums Nr. 273
Regulas priekšlikums
63. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi un ticami.
4.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības sistēma un dati par rādītājiem ir kvalitatīvi, neitrāli un ticami.
Grozījums Nr. 274
Regulas priekšlikums
63. pants – 6. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis izstrādā kārtību, ar ko nodrošina par fondiem iesniegto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu. Tās pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības savu programmu darbības jomā un informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem.
Dalībvalstis izstrādā kārtību, ar ko nodrošina par fondiem iesniegto sūdzību rezultatīvu izskatīšanu. Ar šādu kārtību saistītā darbības joma, noteikumi un procedūras ir dalībvalstu pārziņā saskaņā ar to institucionālo un tiesisko sistēmu. Tās pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 64. panta 4.a punktu izskata Komisijai iesniegtās sūdzības savu programmu darbības jomā un informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem.
Grozījums Nr. 275
Regulas priekšlikums
63. pants – 7. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu.
Dalībvalstis nodrošina, ka visa informācijas apmaiņa starp saņēmējiem un programmas iestādēm notiek, izmantojot lietotājdraudzīgas elektroniskas datu apmaiņas sistēmas saskaņā ar XII pielikumu.
Grozījums Nr. 276
Regulas priekšlikums
63. pants – 7. punkts – 2. daļa
Programmām, kurām piešķirts atbalsts no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, pirmo daļu piemēro no 2023. gada 1. janvāra.
Programmām, kurām piešķirts atbalsts no EJZF, AMIF, IDF un BMVI, pirmo daļu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr. 277
Regulas priekšlikums
63. pants – 7. punkts – 3. daļa
Pirmo daļu nepiemēro programmām, kas noteiktas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta c) apakšpunkta vii) punktā].
Pirmo daļu nepiemēro programmām, kas noteiktas ESF+ regulas [4. panta 1. punkta xi) apakšpunktā].
Grozījums Nr. 278
Regulas priekšlikums
63. pants – 11. punkts
11.  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka paraugu, kas jāizmanto, lai ziņotu par pārkāpumiem.
11.  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus un noteikumus šā panta īstenošanai, Komisija saskaņā ar 109. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka paraugu, kas jāizmanto, lai ziņotu par pārkāpumiem.
Grozījums Nr. 279
Regulas priekšlikums
64. pants – 1. punkts – 1. daļa
Komisija pārliecinās par to, ka dalībvalstīm ir pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un ka minētās sistēmas programmu īstenošanas laikā darbojas rezultatīvi. Komisija sagatavo revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu, kas pamatojas uz riska novērtējumu.
Komisija pārliecinās par to, ka dalībvalstīm ir pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šīs regulas prasībām, un ka minētās sistēmas programmu īstenošanas laikā darbojas rezultatīvi un efektīvi. Komisija dalībvalstīm sagatavo revīzijas stratēģiju un revīzijas plānu, kas pamatojas uz riska novērtējumu.
Grozījums Nr. 280
Regulas priekšlikums
64. pants – 2. punkts
2.  Komisijas revīziju veic līdz triju kalendāro gadu laikā pēc to pārskatu akceptēšanas, kuros iekļauti attiecīgie izdevumi. Šo periodu nepiemēro darbībām, saistībā ar kurām ir aizdomas par krāpšanu.
2.  Komisijas revīziju veic līdz divu kalendāro gadu laikā pēc to pārskatu akceptēšanas, kuros iekļauti attiecīgie izdevumi. Šo periodu nepiemēro darbībām, saistībā ar kurām ir aizdomas par krāpšanu.
Grozījums Nr. 281
Regulas priekšlikums
64. pants – 4. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  Komisija vismaz 12 darbdienas iepriekš paziņo par revīziju kompetentajai programmas iestādei, izņemot steidzamus gadījumus. Šādā revīzijā var piedalīties dalībvalsts ierēdņi vai pilnvarotie pārstāvji;
(a)  Komisija vismaz 15 darbdienas iepriekš paziņo par revīziju kompetentajai programmas iestādei, izņemot steidzamus gadījumus. Šādā revīzijā var piedalīties dalībvalsts ierēdņi vai pilnvarotie pārstāvji;
Grozījums Nr. 282
Regulas priekšlikums
64. pants – 4. punkts – 1. daļa – c punkts
(c)  Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;
(c)  Komisija ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc revīzijas pēdējās dienas nosūta dalībvalsts kompetentajai iestādei revīzijas sākotnējos konstatējumus vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām;
Grozījums Nr. 283
Regulas priekšlikums
64. pants – 4. punkts – 1. daļa – d punkts
(d)  Komisija ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām.
(d)  Komisija ne vēlāk kā 2 mēnešus pēc dienas, kad no dalībvalsts kompetentās iestādes saņemta pilnīga atbilde uz revīzijas sākotnējiem konstatējumiem, nosūta revīzijas ziņojumu vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām. Dalībvalsts atbildi uzskata par pilnīgu, ja Komisija 2 mēnešos nav ziņojusi, ka pastāv vēl neizskatīti dokumenti.
Grozījums Nr. 284
Regulas priekšlikums
64. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisija c) un d) apakšpunktā minētos termiņus var pagarināt vēl par trīs mēnešiem.
Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija c) un d) apakšpunktā minētos termiņus var pagarināt vēl par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 285
Regulas priekšlikums
64. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a   Neskarot 63. panta 6. punktu, Komisija nodrošina sūdzību izskatīšanas sistēmu, kas ir pieejama iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām.
Grozījums Nr. 286
Regulas priekšlikums
65. pants – 2. punkts
2.  Revīzijas iestāde ir publiska iestāde, kas ir funkcionāli neatkarīga no revidējamajām struktūrām.
2.  Revīzijas iestāde ir publiska vai privāta iestāde, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un struktūrām vai subjektiem, kam uzticētas vai deleģētas funkcijas.
Grozījums Nr. 287
Regulas priekšlikums
66. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  ierakstīt un uzglabāt elektroniskā sistēmā datus par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijai un revīzijai, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju.
(e)  ierakstīt un uzglabāt elektroniskās sistēmās datus par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzībai, izvērtēšanai, finanšu pārvaldībai, verifikācijai un revīzijai, un nodrošināt datu drošību, integritāti un konfidencialitāti un lietotāju autentifikāciju.
Grozījums Nr. 288
Regulas priekšlikums
67. pants – 1. punkts – 1. daļa
Darbību atlases vajadzībām vadošā iestāde nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, pārredzamas, nodrošina dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.
Darbību atlases vajadzībām vadošā iestāde nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, pārredzamas, nodrošina piekļūstamību personām ar invaliditāti un dzimumu līdztiesību un ņem vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un ilgtspējīgas attīstības principu, un Savienības politiku vides jomā saskaņā ar LESD 11. pantu un 191. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 289
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)  nodrošina, ka atlasītās darbības atbilst programmai un sniedz rezultatīvu ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā;
(a)  nodrošina, ka atlasītās darbības ir ilgtspējīgas, atbilst programmai, kā arī teritoriālajām stratēģijām un sniedz rezultatīvu ieguldījumu tās konkrēto mērķu sasniegšanā;
Grozījums Nr. 290
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  nodrošina, ka atlasītās darbības piedāvā vislabāko atbalsta apmēra, veikto aktivitāšu un mērķu sasniegšanā gūto rezultātu attiecību;
(c)  nodrošina, ka atlasītās darbības piedāvā pienācīgu atbalsta apmēra, veikto aktivitāšu un mērķu sasniegšanā gūto rezultātu attiecību;
Grozījums Nr. 291
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
(e)  nodrošina, ka atlasītajām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES48 darbības joma, ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējās pārbaudes procedūra, pamatojoties uz prasībām minētajā direktīvā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES49 ;
(e)  nodrošina, ka atlasītajām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES48 darbības joma, ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējās pārbaudes procedūra un ka pienācīgi ir ņemts vērā alternatīvu risinājumu novērtējums, kā arī vispusīga sabiedriskā apspriešana, pamatojoties uz prasībām minētajā direktīvā, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES49;
_________________
_________________
48 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
48 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
49 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).
49 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 292
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – f apakšpunkts
(f)  pārliecinās, ka gadījumā, ja darbības ir sāktas pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir nodrošināta atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem;
(f)  nodrošina, ka gadījumā, ja darbības ir sāktas pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir nodrošināta atbilstība piemērojamajiem tiesību aktiem;
Grozījums Nr. 293
Regulas priekšlikums
67. pants – 3. punkts – j apakšpunkts
(j)  nodrošina klimatnoturību investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi.
(j)  pirms investīciju lēmumu pieņemšanas nodrošina klimatnoturību investīcijām infrastruktūrā, kuras paredzamais kalpošanas laiks ir vismaz pieci gadi, kā arī principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” piemērošanu.
Grozījums Nr. 294
Regulas priekšlikums
67. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Pienācīgi pamatotos gadījumos vadošā iestāde var arī nolemt līdz 5 % no programmas finanšu piešķīruma no ERAF un ESF+ veltīt konkrētiem projektiem dalībvalstī, uz kuriem attiecināma programma “Apvārsnis Eiropa”, arī tiem, kas atlasīti otrajā posmā, ar nosacījumu, ka šie konkrētie projekti palīdz sasniegt programmas mērķus attiecīgajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 295
Regulas priekšlikums
67. pants – 6. punkts
6.  Ja vadošā iestāde atlasa stratēģiskas nozīmes darbību, tā nekavējoties informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par minēto darbību.
6.  Ja vadošā iestāde atlasa stratēģiskas nozīmes darbību, tā viena mēneša laikā informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par minēto darbību, arī izmaksu un ieguvumu analīzi.
Grozījums Nr. 296
Regulas priekšlikums
68. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  ja ir pieejams finansējums, nodrošina, ka saņēmējs saņem visu tam pienākošos summu ne vēlāk kā 90 dienu laikā no dienas, kad saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu;
(b)  priekšfinansējuma un starpposma maksājumu gadījumā nodrošina, ka saņēmējs saņem visu tam pienākošos summu par pārbaudītajiem izdevumiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no dienas, kad saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu;
Grozījums Nr. 297
Regulas priekšlikums
70. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  sagatavot un iesniegt Komisijai maksājuma pieteikumus saskaņā ar 85. un 86. pantu;
(a)  sagatavot un iesniegt Komisijai maksājuma pieteikumus saskaņā ar 85. un 86. pantu un ņemt vērā revīzijas iestādes vai tās atbildībā veiktās revīzijas;
Grozījums Nr. 298
Regulas priekšlikums
70. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  sagatavot pārskatus saskaņā ar 92. pantu un elektroniskā sistēmā glabāt ierakstus par visiem pārskatu elementiem;
(b)  sagatavot un iesniegt pārskatus, apstiprināt pilnīgumu, precizitāti un patiesumu saskaņā ar 92. pantu un elektroniskā sistēmā glabāt ierakstus par visiem pārskatu elementiem;
Grozījums Nr. 299
Regulas priekšlikums
71. pants – 6.a punkts (jauns)
6.a   Revīziju veic, ievērojot standartus, kas piemērojami revidētās darbības veikšanas laikā, izņemot gadījumus, kad jauni standarti ir labvēlīgāki saņēmējam.
Grozījums Nr. 300
Regulas priekšlikums
71. pants – 6.b punkts (jauns)
6.b   Ja kādas darbības revīzijā tiek konstatēts pārkāpums, kura rezultātā tiek pieņemta finansiāla sankcija, tas nav iemesls kontroles vai finanšu korekciju tvērumu attiecināt arī uz izdevumiem ārpus revidēto izdevumu grāmatvedības gada robežām.
Grozījums Nr. 301
Regulas priekšlikums
72. pants – 1. punkts
1.  Revīzijas iestāde, pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā 63. panta 9. punktā noteikto pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, sagatavo revīzijas stratēģiju sistēmas revīzijai un darbību revīzijai. Revīzijas stratēģija ietver jaunieceltu vadošo iestāžu un iestāžu, kas atbild par grāmatvedības funkciju, sistēmas revīziju deviņu mēnešu laikā pēc to pirmā darbības gada. Revīzijas stratēģiju sagatavo saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto veidni un ik gadu atjaunina pēc pirmā gada kontroles ziņojuma un revīzijas atzinuma iesniegšanas Komisijai. Tā var attiekties uz vienu vai vairākām programmām.
1.  Revīzijas iestāde pēc apspriešanās ar vadošo iestādi, pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā 63. panta 9. punktā noteikto pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu, sagatavo revīzijas stratēģiju sistēmas revīzijai un darbību revīzijai. Revīzijas stratēģija ietver jaunieceltu vadošo iestāžu un iestāžu, kas atbild par grāmatvedības funkciju, sistēmas revīziju. Revīziju veic deviņu mēnešu laikā pēc to pirmā darbības gada. Revīzijas stratēģiju sagatavo saskaņā ar XVIII pielikumā noteikto veidni un ik gadu atjaunina pēc pirmā gada kontroles ziņojuma un revīzijas atzinuma iesniegšanas Komisijai. Tā var attiekties uz vienu vai vairākām programmām. Revīzijas iestāde revīzijas stratēģijā var noteikt vienotas uzskaites revīzijas robežas.
Grozījums Nr. 302
Regulas priekšlikums
73. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Gadījumiem, kad Komisijai un dalībvalstij ir domstarpības par revīzijas konstatējumiem, ievieš izšķiršanas procedūru.
Grozījums Nr. 303
Regulas priekšlikums
74. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisija un revīzijas iestādes vispirms izmanto visu informāciju un ierakstus, kas pieejami 66. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā elektroniskajā sistēmā, tostarp pārvaldības verifikācijas rezultātus, un papildu dokumentus un revīzijas pierādījumus no attiecīgajiem saņēmējiem pieprasa un saņem tikai tad, ja, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, tās nolemj, ka tas ir nepieciešams stabilu revīzijas secinājumu pamatošanai.
Komisija un revīzijas iestādes vispirms izmanto visu informāciju un ierakstus, kas pieejami 66. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajās elektroniskajās sistēmās, tostarp pārvaldības verifikācijas rezultātus, un papildu dokumentus un revīzijas pierādījumus no attiecīgajiem saņēmējiem pieprasa un saņem tikai tad, ja, pamatojoties uz savu profesionālo vērtējumu, tās nolemj, ka tas ir nepieciešams stabilu revīzijas secinājumu pamatošanai.
Grozījums Nr. 304
Regulas priekšlikums
75. pants – 1. punkts
1.  Vadošā iestāde pārvaldības verifikāciju uz vietas saskaņā ar 68. panta 1. punktu veic tikai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus.
1.  Vadošā iestāde pārvaldības verifikāciju uz vietas saskaņā ar 68. panta 1. punktu veic tikai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus. Neskarot Finanšu regulas 127. panta noteikumus, ja finanšu instruments iesniedz kontroles ziņojumu, kas pamato maksājuma pieteikumu, vadošā iestāde var nolemt neveikt pārvaldības verifikāciju uz vietas.
Grozījums Nr. 305
Regulas priekšlikums
75. pants – 2. punkts – 2. daļa
Tomēr EIB vai citas starptautiskās finanšu iestādes, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, iesniedz vadošajai iestādei kontroles ziņojumus, kas pamato maksājuma pieteikumus.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 306
Regulas priekšlikums
75. pants – 3. punkts
3.  Revīzijas iestāde sistēmas revīziju un darbību revīziju saskaņā ar 71., 73. vai 77. pantu veic to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus.
3.  Revīzijas iestāde sistēmas revīziju un darbību revīziju saskaņā ar 71., 73. vai 77. pantu veic to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentu, un — saistībā ar garantiju fondiem — to struktūru līmenī, kuras izsniedz pamatā esošos jaunos aizdevumus. Neskarot Finanšu regulas 127. panta noteikumus, ja finanšu instruments līdz katra kalendārā gada beigām iesniedz revīzijas iestādei gada revīzijas ziņojumu, ko sagatavojuši tā ārējie revidenti un kas aptver XVII pielikumā iekļautos elementus, revīzijas iestāde var nolemt citas revīzijas neveikt.
Grozījums Nr. 307
Regulas priekšlikums
75. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a   Garantiju fondu kontekstā par programmu revīziju atbildīgās struktūras var veikt tādu struktūru verifikāciju vai revīziju, kuras izsniedz jaunus pamatā esošos aizdevumus, tikai tad, ja rodas viena vai vairākas no turpmāk minētajām situācijām:
(a)  ja vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav pieejami dokumenti, kas apliecina finanšu instrumenta atbalstu galasaņēmējiem;
(b)  ja ir pierādījumi, ka dokumentos, kas pieejami vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav patiesi un precīzi atspoguļots sniegtais atbalsts.
Grozījums Nr. 308
Regulas priekšlikums
76. pants – 1. punkts
1.  Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti, kuri attiecas uz darbību, kurai piešķirts atbalsts no fondiem, tiek glabāti pienācīgā līmenī 5 gadus, sākot ar tā gada 31. decembri, kurā vadošā iestāde veikusi pēdējo maksājumu saņēmējam.
1.  Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, ka visi apliecinošie dokumenti, kuri attiecas uz darbību, kurai piešķirts atbalsts no fondiem, tiek glabāti pienācīgā līmenī trīs gadus, sākot ar tā gada 31. decembri, kurā vadošā iestāde veikusi pēdējo maksājumu saņēmējam.
Grozījums Nr. 309
Regulas priekšlikums
76. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Ar vadošās iestādes lēmumu dokumentu glabāšanas ilgumu var samazināt proporcionāli saņēmēju riska profilam un lielumam.
Grozījums Nr. 310
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Ja ir pieejams finansējums, priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:
Priekšfinansējumu attiecībā uz katru fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:
Grozījums Nr. 311
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  2022: 0,5 %;
(b)  2022: 0,7 %;
Grozījums Nr. 312
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts
(c)  2023: 0,5 %;
(c)  2023: 1 %;
Grozījums Nr. 313
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – d punkts
(d)  2024: 0,5 %;
(d)  2024: 1,5 %;
Grozījums Nr. 314
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts
(e)  2025: 0,5 %;
(e)  2025: 2 %;
Grozījums Nr. 315
Regulas priekšlikums
84. pants – 2. punkts – 1. daļa – f punkts
(f)  2026: 0,5
(f)  2026: 2 %
Grozījums Nr. 316
Regulas priekšlikums
85. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)  tehniskās palīdzības summu, kas aprēķināta saskaņā ar 31. panta 2. punktu;
(b)  tehniskās palīdzības summu, kas aprēķināta saskaņā ar 31. pantu;
Grozījums Nr. 317
Regulas priekšlikums
85. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)   attiecībā uz valsts atbalstu maksājuma pieteikumā var ietvert avansus, ko atbalsta saņēmējam izmaksājusi struktūra, kura piešķir palīdzību, saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem: tiem ir bankas vai līdzvērtīga garantija, tie nepārsniedz 40 % no kopējā atbalsta, kas saņēmējam piešķirams par konkrētu darbību, un tos sedz izdevumi, ko saņēmēji izmaksājuši un ko pamato saņemtie rēķini, trīs gadu laikā.
Grozījums Nr. 318
Regulas priekšlikums
86. pants – 1. punkts
1.  Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 2. punktu, maksājuma pieteikumos, kas iesniegti saskaņā ar XIX pielikumu, ietver kopējās izmaksātās summas vai garantiju gadījumā saskaņā ar garantijas līgumiem rezervētās summas, ko galasaņēmējiem izmaksājusi vai rezervējusi vadošā iestāde, kā minēts 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
1.  Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 1. punktu, maksājuma pieteikumos, kas iesniegti saskaņā ar XIX pielikumu, ietver kopējās izmaksātās summas vai garantiju gadījumā saskaņā ar garantijas līgumiem rezervētās summas, ko galasaņēmējiem izmaksājusi vai rezervējusi vadošā iestāde, kā minēts 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 319
Regulas priekšlikums
86. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 3. punktu, maksājuma pieteikumus, kuros ietverti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
2.  Ja finanšu instrumentus īsteno saskaņā ar 53. panta 2. punktu, maksājuma pieteikumus, kuros ietverti izdevumi par finanšu instrumentiem, iesniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
Grozījums Nr. 320
Regulas priekšlikums
87. pants – 1. punkts
1.  Ņemot vērā pieejamo finansējumu, Komisija veic starpposma maksājumus ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad Komisija saņēmusi maksājuma pieteikumu.
1.  Komisija veic starpposma maksājumus ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad Komisija saņēmusi maksājuma pieteikumu.
Grozījums Nr. 321
Regulas priekšlikums
90. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ir pierādījumi, kas liecina par būtisku trūkumu, attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;
(a)  ir pierādījumi, ka pastāv būtisks trūkums, attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;
Grozījums Nr. 322
Regulas priekšlikums
91. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  dalībvalsts nav veikusi vajadzīgo darbību saskaņā ar 15. panta 6. punktu.
svītrots
Grozījums Nr. 323
Regulas priekšlikums
99. pants – 1. punkts
1.  Komisija atceļ saistības attiecībā uz jebkuru programmas summu, kura līdz 26. decembrim otrajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 84. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 85. un 86. pantu, par 2021.–2026. gadu.
1.  Komisija atceļ saistības attiecībā uz jebkuru programmas summu, kura līdz 31. decembrim trešajā kalendārajā gadā pēc budžeta saistību gada nav izmantota priekšfinansējumam saskaņā ar 84. pantu vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 85. un 86. pantu, par 2021.–2026. gadu.
Grozījums Nr. 324
Regulas priekšlikums
99. pants – 2. punkts
2.   Summa, kas izmantojama priekšfinansējumam vai par kuru iesniedzami maksājuma pieteikumi līdz 1. punktā noteiktajam termiņam, attiecībā uz budžeta saistībām par 2021. gadu ir 60 % no minētajām saistībām. Lai aprēķinātu attiecīgās summas, katra gada budžeta saistībām par 2022.–2025. gadu pieskaita 10 % no 2021. gada budžeta saistībām.
svītrots
Grozījums Nr. 325
Regulas priekšlikums
99. pants – 3. punkts
3.  Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2029. gada 31. decembrī, atceļ, ja 38. panta 1. punktā noteiktajā termiņā Komisijai nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais veikuma ziņojums par programmām, kurām piešķirts atbalsts no ESF+, ERAF un Kohēzijas fonda.
3.  Saistību daļu, kas joprojām pastāv 2030. gada 31. decembrī, atceļ, ja 38. panta 1. punktā noteiktajā termiņā Komisijai nav iesniegta apliecinājumu pakete un galīgais veikuma ziņojums par programmām, kurām piešķirts atbalsts no ESF+, ERAF un Kohēzijas fonda.
Grozījums Nr. 326
Regulas priekšlikums
100. pants – 1. punkts – 1. daļa – ba punkts (jauns)
(ba)  nav bijis iespējams laikus sagatavot maksājuma pieteikumu, jo Savienības līmenī kavējās fondu tiesiskās un administratīvās sistēmas izveide 2021.–2027. gadam.
Grozījums Nr. 327
Regulas priekšlikums
101. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstij atvēlēts viens mēnesis, kura laikā tā var apstiprināt atceļamo saistību summu vai iesniegt apsvērumus.
2.  Dalībvalstij atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tā var apstiprināt atceļamo saistību summu vai iesniegt apsvērumus.
Grozījums Nr. 328
Regulas priekšlikums
102. pants – 1. punkts
1.  ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds atbalsta mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” visos reģionos, kuri atbilst tās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (“NUTS 2. līmeņa reģioni”), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 868/2014.
1.  ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonds atbalsta mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” visos reģionos, kuri atbilst tās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (“NUTS 2. līmeņa reģioni”), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2016/2066.
Grozījums Nr. 329
Regulas priekšlikums
103. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai paredzētie resursi, kas pieejami budžeta saistībām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ir 330 624 388 630 EUR 2018. gada cenās.
Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai paredzētie resursi, kas pieejami budžeta saistībām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, ir 378 097 000 000 EUR 2018. gada cenās.
(Šā grozījuma mērķis ir atjaunot summu, kas līdzvērtīga 2014.–2020. gadam pieejamajai summai, ar nepieciešamajiem palielinājumiem atbilstoši EP nostājai attiecībā uz priekšlikumu par DFS 2021.–2027. gadam. Ja tas tiks pieņemts, būs nepieciešamas korekcijas saskaņā ar XXII pielikumā minētajiem aprēķiniem.)
Grozījums Nr. 330
Regulas priekšlikums
103. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, ar ko nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā reģionu kategorijā kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar XXII pielikumā noteikto metodiku.
Komisija ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, ar ko nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” katrā reģionu kategorijā kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar XXII pielikumā noteikto metodiku. Minimālajam kopējam piešķīrumam no fondiem valsts līmenī vajadzētu būt 76 % no katrai dalībvalstij vai reģionam 2014.–2020. gadam piešķirtā budžeta.
Grozījums Nr. 429
Regulas priekšlikums
103. pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)
Neskarot dalībvalstu valsts piešķīrumus, finansējums reģioniem, kuru kategorija 2021.–2027. gada periodam ir pazemināta, tiek saglabāts 2014.–2020. gada piešķīrumu līmenī.
Grozījums Nr. 331
Regulas priekšlikums
103. pants – 2. punkts – 2.b daļa (jauna)
Tā kā kohēzijas finansējums ir īpaši svarīgs pārrobežu un transnacionālajai sadarbībai un tālākajiem reģioniem, šāda finansējuma atbalsttiesīguma kritērijiem nevajadzētu būt nelabvēlīgākiem kā 2014.–2020. gada periodā un vajadzētu nodrošināt maksimālu pastāvošo programmu pēctecību.
(Ja šis grozījums tiks pieņemts, būs nepieciešamas korekcijas saskaņā ar XXII pielikumā minētajiem aprēķiniem.)
Grozījums Nr. 332
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” paredzētie resursi ir 97,5 % no kopējiem resursiem (t. i., kopā 322 194 388 630 EUR), un to sadalījums ir šāds:
1.  Mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” paredzētie resursi ir 97 % no kopējiem resursiem, t. i., kopā 366 754 000 000 EUR (2018. gada cenās). No šīs summas 5 900 000 000 EUR no ESF+ resursiem piešķir Garantijai bērniem. Atlikušās summas — 360 854 000 000 EUR (2018. gada cenās) — sadalījums ir šāds:
Grozījums Nr. 333
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  61,6 % (t. i., kopā 198 621 593 157 EUR) — mazāk attīstītiem reģioniem;
(a)  61,6 % (t. i., kopā 222 453 894 000 EUR) — mazāk attīstītiem reģioniem;
Grozījums Nr. 334
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  14,3 % (t. i., kopā 45 934 516 595 EUR) — pārejas reģioniem;
(b)  14,3 % (t. i., kopā 51 446 129 000 EUR) — pārejas reģioniem;
Grozījums Nr. 335
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  10,8 % (t. i., kopā 34 842 689 000 EUR) — vairāk attīstītiem reģioniem;
(c)  10,8 % (t. i., kopā 39 023 410 000 EUR) — vairāk attīstītiem reģioniem;
Grozījums Nr. 336
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  12,8 % (t. i., kopā 41 348 556 877 EUR) — dalībvalstīm, kurām piešķir atbalstu no Kohēzijas fonda;
(d)  12,8 % (t. i., kopā 46 309 907 000 EUR) — dalībvalstīm, kurām piešķir atbalstu no Kohēzijas fonda;
Grozījums Nr. 337
Regulas priekšlikums
104. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  0,4 % (t. i., kopā 1 447 034 001 EUR) kā papildu finansējums LESD 349. pantā norādītajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
(e)  0,4 % (t. i., kopā 1 620 660 000 EUR) kā papildu finansējums LESD 349. pantā norādītajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.
Grozījums Nr. 338
Regulas priekšlikums
104. pants – 3. punkts – 1. daļa
To resursu summa, kas ESF+ pieejami atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ir 88 646 194 590 EUR.
Resursi, kas pieejami ESF+, ir 28,8 % no resursiem mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” (t. i., 105 686 000 000 EUR 2018. gada cenās). Tas neietver finansējumu nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļai vai veselības sadaļai.
Grozījums Nr. 339
Regulas priekšlikums
104. pants – 3. punkts – 2. daļa
Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais papildu finansējums tālākajiem reģioniem, kas piešķirts ESF+, ir 376 928 934 EUR.
Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā minētais papildu finansējums tālākajiem reģioniem, kas piešķirts ESF+, atbilst 0,4 % no pirmajā daļā minētajiem resursiem (t. i., 424 296 054 EUR 2018. gada cenās).
Grozījums Nr. 340
Regulas priekšlikums
104. pants – 4. punkts – 1. daļa
No Kohēzijas fonda uz EISI pārvietojamā atbalsta apmērs ir 10 000 000 000 EUR. To, izsludinot īpašus uzaicinājumus saskaņā ar Regulu (ES) [jaunās EISI regulas numurs], izmanto transporta infrastruktūras projektiem tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda.
No Kohēzijas fonda uz EISI pārvietojamā atbalsta apmērs ir 4 000 000 000 EUR 2018. gada cenās. To, izsludinot īpašus uzaicinājumus saskaņā ar Regulu (ES) [jaunās EISI regulas numurs], izmanto transporta infrastruktūras projektiem, ņemot vērā dalībvalstu un reģionu infrastruktūras investīciju vajadzības, tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda.
Grozījums Nr. 341
Regulas priekšlikums
104. pants – 4. punkts – 5. daļa
30 % resursu, kas pārvietoti uz EISI, tūlīt pēc pārvietošanas ir pieejami visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, transporta infrastruktūras projektu finansēšanai saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā EISI regula].
svītrots
Grozījums Nr. 342
Regulas priekšlikums
104. pants – 4. punkts – 6. daļa
Uz īpašajiem uzaicinājumiem, kas minēti pirmajā daļā, attiecas transporta nozarei piemērojamie noteikumi saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā EISI regula]. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu attiecībā uz 70 % resursu, kas pārvietoti uz EISI.
Uz īpašajiem uzaicinājumiem, kas minēti pirmajā daļā, attiecas transporta nozarei piemērojamie noteikumi saskaņā ar Regulu (ES) [jaunā EISI regula]. Līdz 2023. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu.
Grozījums Nr. 343
Regulas priekšlikums
104. pants – 5. punkts
5.  No resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 500 000 000 EUR piešķir Eiropas pilsētiniciatīvai Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.
5.  No resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 560 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir Eiropas pilsētiniciatīvai Komisijas tiešā vai netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 344
Regulas priekšlikums
104. pants – 6. punkts
6.  No ESF+ resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 175 000 000 EUR piešķir starpvalstu sadarbībai inovatīvu risinājumu atbalstam tiešā vai netiešā pārvaldībā.
6.  No ESF+ resursiem, kas paredzēti mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, 196 000 000 EUR 2018. gada cenās piešķir transnacionālajai sadarbībai inovatīvu risinājumu atbalstam tiešā vai netiešā pārvaldībā.
Grozījums Nr. 345
Regulas priekšlikums
104. pants – 7. punkts
7.  Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi ir 2,5 % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2021.–2027. gada laikposmam (t. i., kopā 8 430 000 000 EUR).
7.  Mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) paredzētie resursi ir % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2021.–2027. gada laikposmam (t. i., kopā 11 343 000 000 EUR 2018. gada cenās).
Grozījums Nr. 346
Regulas priekšlikums
105. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  ne vairāk kā 15 % no kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, uz pārejas reģioniem vai vairāk attīstītiem reģioniem un no pārejas reģioniem uz vairāk attīstītiem reģioniem;
(a)  ne vairāk kā 5 % no kopējiem piešķīrumiem, kas paredzēti mazāk attīstītiem reģioniem, uz pārejas reģioniem vai vairāk attīstītiem reģioniem un no pārejas reģioniem uz vairāk attīstītiem reģioniem;
Grozījums Nr. 347
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  70 % mazāk attīstītiem reģioniem;
(a)  85 % mazāk attīstītiem reģioniem;
Grozījums Nr. 348
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  55 % pārejas reģioniem;
(b)  65 % pārejas reģioniem;
Grozījums Nr. 349 un 447
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 1. daļa – c punkts
(c)  40 % vairāk attīstītiem reģioniem.
(c)  50 % vairāk attīstītiem reģioniem.
Grozījums Nr. 350
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 2. daļa
Līdzfinansējuma likmes, kas noteiktas a) apakšpunktā, attiecas arī uz tālākiem reģioniem.
Līdzfinansējuma likmes, kas noteiktas a) apakšpunktā, attiecas arī uz tālākajiem reģioniem un papildu piešķīrumiem tālākajiem reģioniem.
Grozījums Nr. 351
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 3. daļa
Līdzfinansējuma likme Kohēzijas fondam katras prioritātes līmenī nepārsniedz 70 %.
Līdzfinansējuma likme Kohēzijas fondam katras prioritātes līmenī nepārsniedz 85 %.
Grozījums Nr. 352
Regulas priekšlikums
106. pants – 3. punkts – 4. daļa
ESF+ regulā var noteikt augstākas līdzfinansējuma likmes prioritātēm, ar ko atbalsta inovatīvas darbības saskaņā ar minētās regulas [14]. pantu.
ESF+ regulā pienācīgi pamatotos gadījumos var noteikt augstākas līdzfinansējuma likmes līdz 90 % prioritātēm, ar ko atbalsta inovatīvas darbības saskaņā ar minētās regulas [13]. pantu un [4. panta 1. punkta x)] un [xi)] apakšpunktu, kā arī programmām, kas risina materiālās nenodrošinātības problēmu saskaņā ar [9]. pantu, vai jauniešu bezdarba jautājumu saskaņā ar [10]. pantu, atbalsta Eiropas Garantiju bērniem saskaņā ar [10.a] pantu un transnacionālo sadarbību saskaņā ar [11.b] pantu.
Grozījums Nr. 353
Regulas priekšlikums
106. pants – 4. punkts – 1. daļa
Līdzfinansējuma likme Interreg programmām nepārsniedz 70 %.
Līdzfinansējuma likme Interreg programmām nepārsniedz 85 %.
Grozījums Nr. 453
Regulas priekšlikums
106. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Pienācīgi pamatotā gadījumā dalībvalstis var pieprasīt papildu elastību saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta pašreizējo regulējumu attiecībā uz publiskiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko publiskā pārvalde atbalsta ar investīciju līdzfinansēšanu Eiropas strukturālo un investīciju fondu ietvaros. Komisija rūpīgi izvērtē attiecīgo pieprasījumu, kad tā nosaka fiskālo korekciju saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo vai korektīvo daļu, un rīkojas veidā, kas atspoguļo investīciju stratēģisko nozīmi.
Grozījums Nr. 354
Regulas priekšlikums
107. pants – 1. daļa
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 108. pantu, lai grozītu šīs regulas pielikumus nolūkā tos pielāgot nebūtisku šīs regulas elementu izmaiņām, kas notiek plānošanas periodā, izņemot III, IV, X un XXII pielikumu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 108. pantu, lai grozītu šīs regulas pielikumus nolūkā tos pielāgot nebūtisku šīs regulas elementu izmaiņām, kas notiek plānošanas periodā, izņemot III, IV, X un XXII pielikumu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 108. pantu, lai grozītu un šai regulai pielāgotu 6. panta 3. punktā minēto Deleģēto regulu (ES) 204/2014.
Grozījums Nr. 355
Regulas priekšlikums
108. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā, 89. panta 4. punktā un 107. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā, 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā, 89. panta 4. punktā un 107. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz 2027. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 356
Regulas priekšlikums
108. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā un 89. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 3. punktā, 63. panta 10. punktā, 73. panta 4. punktā, 88. panta 4. punktā, 89. panta 4. punktā un 107. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 357
Regulas priekšlikums
108. pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 63. panta 10. punktu, 73. panta 4. punktu, 88. panta 4. punktu, 89. panta 4. punktu un 107. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 6. panta 3. punktu, 63. panta 10. punktu, 73. panta 4. punktu, 88. panta 4. punktu, 89. panta 4. punktu un 107. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 359
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 001. rinda – 1. sleja
001 Investīcijas tādu mikrouzņēmumu pamatlīdzekļos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām
001 Investīcijas tādu mikrouzņēmumu pamatlīdzekļos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām vai saistīti ar konkurētspēju
Grozījums Nr. 360
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 002. rinda – 1. sleja
002 Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) pamatlīdzekļos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām
002 Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) pamatlīdzekļos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām vai saistīti ar konkurētspēju
Grozījums Nr. 361
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 004. rinda – 1. sleja
004 Investīcijas tādu mikrouzņēmumu nemateriālajos aktīvos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām
004 Investīcijas tādu mikrouzņēmumu nemateriālajos aktīvos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām vai saistīti ar konkurētspēju
Grozījums Nr. 362
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 1. politikas mērķis – 005. rinda – 1. sleja
005 Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) nemateriālajos aktīvos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām
005 Investīcijas tādu mazo un vidējo uzņēmumu (tostarp privātu pētniecības centru) nemateriālajos aktīvos, kas tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām vai saistīti ar konkurētspēju
Grozījums Nr. 363
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 035. rinda – 1. sleja
035 Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi (tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras)
035 Pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdi un zemes nogruvumi (tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras)
Grozījums Nr. 364
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 2. politikas mērķis – 043. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

043

Sadzīves atkritumu apsaimniekošana: mehāniski bioloģiskā apstrāde, termiskā apstrāde

0%

100%

Grozījums

 

svītrots

 

 

Grozījums Nr. 365
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 056. rinda – 1. sleja
056 Tikko uzbūvētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls
056 Tikko uzbūvētas automaģistrāles, tilti un ceļi – TEN-T pamattīkls
Grozījums Nr. 366
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 057. rinda – 1. sleja
057 Tikko uzbūvētas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls
057 Tikko uzbūvētas automaģistrāles, tilti un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls
Grozījums Nr. 367
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 060. rinda – 1. sleja
060 Rekonstruētas vai uzlabotas automaģistrāles un ceļi – TEN-T pamattīkls
060 Rekonstruētas vai uzlabotas automaģistrāles, tilti un ceļi – TEN-T pamattīkls
Grozījums Nr. 368
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 3. politikas mērķis – 061. rinda – 1. sleja
061 Rekonstruētas vai uzlabotas automaģistrāles un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls
061 Rekonstruētas vai uzlabotas automaģistrāles, tilti un ceļi – TEN-T visaptverošais tīkls
Grozījums Nr. 369
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 5. politikas mērķis – 128. rinda – 1. sleja
128 Publisko tūrisma objektu un vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un saistīti tūrisma pakalpojumi
128 Publisko tūrisma objektu un vērtību aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un tūrisma pakalpojumi
Grozījums Nr. 370
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. tabula – 5. politikas mērķis – 130. rinda – 1. sleja
130 Dabas mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un ekotūrisms
130 Dabas mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un ekotūrisms, izņemot Natura 2000 teritorijas
Grozījums Nr. 371
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 12. rinda – 1. sleja – Integrētie teritoriālie ieguldījumi (ITI)
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas un savienotas lauku teritorijas
Grozījums Nr. 372
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 16. rinda – 1. sleja – Integrētie teritoriālie ieguldījumi (ITI)
Mazapdzīvoti apgabali
Lauku teritorijas un mazapdzīvoti apgabali
Grozījums Nr. 373
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 22. rinda – 1. sleja – Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA)
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas un savienotas lauku teritorijas
Grozījums Nr. 374
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 26. rinda – 1. sleja – Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA)
Mazapdzīvoti apgabali
Lauku teritorijas un mazapdzīvoti apgabali
Grozījums Nr. 375
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 32. rinda – 1. sleja – Cita veida teritoriālais instruments saskaņā ar 5. politikas mērķi
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas
Lielās pilsētas, mazās pilsētas, piepilsētas un savienotas lauku teritorijas
Grozījums Nr. 376
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. tabula – 36. rinda – 1. sleja – Cita veida teritoriālais instruments saskaņā ar 5. politikas mērķi
Mazapdzīvoti apgabali
Lauku teritorijas un mazapdzīvoti apgabali
Grozījums Nr. 377
Regulas priekšlikums
I pielikums – 4. tabula – 17 rinda
17 Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi
17 Tūrisma, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu darbības
Grozījums Nr. 378
Regulas priekšlikums
III pielikums – tabula Horizontālie veicinošie nosacījumi – 6. rinda – 2. sleja
Ir sagatavots valsts regulējums UNCRPD īstenošanai, tostarp:
Ir sagatavots valsts regulējums UNCRPD īstenošanai, tostarp:
1.  mērķi ar izmērāmiem starpposma mērķiem; datu vākšanas un uzraudzības mehānisms;
1.  mērķi ar izmērāmiem starpposma mērķiem, datu vākšana un uzraudzības mehānisms — izmantojami visiem politikas mērķiem;
2.  kārtība, kas nodrošina, ka pieejamības politika, tiesību akti un standarti ir pienācīgi atspoguļoti programmu sagatavošanā un īstenošanā.
2.  kārtība, kas nodrošina, ka pieejamības politika, tiesību akti un standarti ir pienācīgi atspoguļoti programmu sagatavošanā un īstenošanā atbilstoši UNCRPD noteikumiem un iekļauti projekta atlases kritērijos un pienākumos;
2.a  kārtība, kādā uzraudzības komitejai ziņo par atbalstīto darbību atbilstību.
Grozījums Nr. 379
Regulas priekšlikums
III pielikums – tabula Horizontālie veicinošie nosacījumi – 6.a rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tādu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu un tiesību īstenošana, kas veicina reālu konverģenci un kohēziju Eiropas Savienībā

Valsts līmeņa kārtība, kas nodrošina tādu Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu pareizu īstenošanu, kuri ES veicina augšupēju sociālo konverģenci un kohēziju, un jo īpaši tas attiecas uz principiem, kas novērš negodīgu konkurenci iekšējā tirgū.

Grozījums Nr. 380
Regulas priekšlikums
III pielikums – tabula Horizontālie veicinošie nosacījumi – 6.b rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Efektīva partnerības principa piemērošana

Ir ieviesta sistēma, kas visiem partneriem dod iespēju pilnvērtīgi iesaistīties programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā un kas ietver:

 

1.  kārtību, kas nodrošina partneru iesaisties procedūru pārredzamību;

 

2.  kārtību, kā izplatīt un izpaust informāciju, kas partneriem ir būtiska, lai sagatavotos sanāksmēm un veiktu pēcpasākumus;

 

3.  atbalstu partneru stiprināšanai un spēju veidošanai.

Grozījums Nr. 381
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 2. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja
Ir pieņemts valsts enerģētikas un klimata plāns, un tas ietver:
Ir pieņemts valsts enerģētikas un klimata plāns, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķim globālo sasilšanu ierobežot līdz 1,5°C, un tas ietver:
1.  visus regulas par Enerģētikas savienības pārvaldību I pielikuma veidnē prasītos elementus;
1.  visus regulas par Enerģētikas savienības pārvaldību I pielikuma veidnē prasītos elementus;
2.  mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un mehānismu indikatīvu izklāstu.
2.  mazoglekļa enerģijas veicināšanas pasākumiem paredzēto finanšu resursu un mehānismu izklāstu.
Grozījums Nr. 382
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 2. politikas mērķis – 4. rinda – 2. sleja
ERAF un Kohēzijas fonds.
ERAF un Kohēzijas fonds.
2.4.  Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām
2.4.  Veicināt pielāgošanos klimata un strukturālām pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām
Grozījums Nr. 383
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 2. politikas mērķis – 7. rinda – 4. sleja
Ir sagatavots prioritārās rīcības plāns saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu, un tas ietver:
Ir sagatavots prioritārās rīcības plāns saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 8. pantu, un tas ietver:
1.  visus elementus, kas prasīti prioritārās rīcības plāna 2021.–2027. gadam veidnē un par kuriem vienojusies Komisija un dalībvalstis;
1.  visus elementus, kas prasīti prioritārās rīcības plāna 2021.–2027. gadam veidnē un par kuriem vienojusies Komisija un dalībvalstis, tostarp prioritāros pasākumus un finansiālo vajadzību aplēses.
2.  prioritāro pasākumu identifikāciju un finansiālo vajadzību aplēses.
Grozījums Nr. 384
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 3.2. rinda – 2. sleja
3.2.  Izveidot ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, intelektisku, drošu un intermodālu TEN-T
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 385
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 3.2. rinda – 4. sleja – -1.a punkts (jauns)
-1.a  prasa nodrošināt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un, lielākā mērā, pabeigt trūkstošo savienojumu izveidi un novērst nepietiekamas caurlaides spēju TEN-T tīklā, un tas nozīmē arī investīcijas materiālajā infrastruktūrā;
Grozījums Nr. 386
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 3.2. rinda – 4. sleja – 1. punkts
1.  ietver plānoto investīciju ekonomisko pamatojumu, kura pamatā ir pamatīga pieprasījuma analīze un satiksmes modelēšana, kurā būtu jāņem vērā dzelzceļa liberalizācijas paredzamā ietekme;
1.  ietver plānoto investīciju ekonomisko pamatojumu, kura pamatā ir pamatīga pieprasījuma analīze un satiksmes modelēšana, kurā būtu jāņem vērā dzelzceļa pakalpojumu tirgu atvēršanas paredzamā ietekme;
Grozījums Nr. 387
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 2. punkts
2.  atspoguļo gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, jo īpaši ņemot vērā valstu dekarbonizācijas plānus;
2.  atspoguļo gaisa kvalitātes uzlabošanas plānus, jo īpaši ņemot vērā valstu emisiju samazināšanas stratēģijas transporta nozarē;
Grozījums Nr. 388
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 3. punkts
3.  ietver investīcijas TEN-T pamattīkla koridoros, kas definēti Regulā (ES) 1316/2013, saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T darba plāniem;
3.  ietver investīcijas TEN-T pamattīkla koridoros, kas definēti Regulā (ES) 1316/2013, saskaņā ar attiecīgajiem TEN-T darba plāniem, kā arī iepriekš noteiktās visaptverošā tīkla daļās;
Grozījums Nr. 389
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 4. punkts
4.  attiecībā uz investīcijām ārpus TEN-T pamattīkla nodrošina papildināmību, reģioniem un vietējām kopienām sniedzot pietiekamu savienojamību ar TEN-T pamattīklu un tā mezgliem;
4.  attiecībā uz investīcijām ārpus TEN-T pamattīkla nodrošina papildināmību, pilsētu tīkliem, reģioniem un vietējām kopienām sniedzot pietiekamu savienojamību ar TEN-T pamattīklu un tā mezgliem;
Grozījums Nr. 390
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 3. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 9.a punkts (jauns)
9.a  veicina ilgtspējīgas reģionālā un pārrobežu tūrisma iniciatīvas, kas rada izdevīgu situāciju gan tūristiem, gan iedzīvotājiem, piemēram, EuroVelo tīkla savienošanu ar Eiropas dzelzceļa tīklu.
Grozījums Nr. 391
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 1. rinda – 2. sleja – ESF sadaļa
ESF:
ESF:
4.1.1.  Uzlabot visu darba meklētāju, tostarp jauniešu, un neaktīvu personu piekļuvi nodarbinātībai un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku
4.1.1.  Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku, un neaktīvu personu piekļuvi nodarbinātībai un veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku
4.1.2.  Modernizēt darba tirgus iestādes un pakalpojumus, lai nodrošinātu savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību un atbalstu atbilstībai starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, pārmaiņām darba tirgū un darba tirgus mobilitātei
4.1.2.  Modernizēt darba tirgus iestādes un pakalpojumus, lai novērtētu prasmju vajadzības un tām gatavotos un lai nodrošinātu savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību un atbalstu atbilstībai starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū, pārmaiņām darba tirgū un darba tirgus mobilitātei
Grozījums Nr. 392
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 2. rinda – 2. sleja – ESF sadaļa
ESF
ESF
4.1.3.  Veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp piekļuvi bērnu aprūpes pakalpojumiem, veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, kas mazina veselības riskus, darba ņēmēju pielāgošanos pārmaiņām un veselīgas un aktīvas vecumdienas
4.1.3.  Veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū un darba un privātās dzīves līdzsvaru, tostarp piekļuvi bērnu aprūpes pakalpojumiem, veselīgu un labi pielāgotu darba vidi, kas mazina veselības riskus, darba ņēmēju, uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanos pārmaiņām un veselīgas un aktīvas vecumdienas
Grozījums Nr. 393
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 2. rinda – 4. sleja – 2. punkts
2.  pasākumus nodarbinātības, atalgojuma un pensiju atšķirības starp dzimumiem novēršanai un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanai, tostarp uzlabojot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, un mērķus;
2.  pasākumus nodarbinātības, atalgojuma, sociālā nodrošinājuma un pensiju atšķirības starp dzimumiem novēršanai un darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanai, tostarp uzlabojot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, un mērķus;
Grozījums Nr. 394
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 3. rinda – 2. sleja – ESF sadaļa
ESF:
ESF:
4.2.1.  Uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, efektivitāti un atbilstību darba tirgum.
4.2.1.  Uzlabot izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, inkluzivitāti un efektivitāti un atbilstību darba tirgum, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp digitālo prasmju, apguvi un sekmētu pāreju no izglītības uz darbu.
4.2.2.  Veicināt elastīgu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, tostarp veicinot pārmaiņas karjerā un profesionālo mobilitāti.
4.2.2.  Veicināt mūžizglītību, jo īpaši elastīgu prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, kā arī ikdienējo un neformālo mācīšanos, tostarp veicinot pārmaiņas karjerā un profesionālo mobilitāti.
4.2.3.  Veicināt kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības vienlīdzīgu pieejamību, sākot no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pat vispārējai un profesionālajai izglītībai un apmācībai un terciārajam līmenim, jo īpaši nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām.
4.2.3.  Veicināt, jo īpaši nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām, kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības vienlīdzīgu pieejamību un pabeigšanu, sākot no agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz pat vispārējai un profesionālajai izglītībai un apmācībai un terciārajam līmenim, kā arī pieaugušo izglītībai un apmācībai, tostarp sekmējot mācīšanās mobilitāti visiem.
Grozījums Nr. 395
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 4.2. rinda – 4. sleja – Veicinošā nosacījuma izpildes kritēriji – 1. punkts
1.  uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas, kā arī absolventu gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem;
1.  uz pierādījumiem balstītas prasmju prognozēšanas un paredzēšanas sistēmas, kā arī absolventu turpmāko gaitu apzināšanas mehānismus un pakalpojumus kvalitatīvu un efektīvu konsultāciju sniegšanai visu vecumu audzēkņiem, cita starpā izmantojot arī uz audzēkni vērstu pieeju;
Grozījums Nr. 396
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 4.2. rinda – 4. sleja – Veicinošā nosacījuma izpildes kritēriji – 2. punkts
2.  pasākumus kvalitatīvas, atbilstīgas un iekļaujošas izglītības un apmācības nodrošināšanai un galveno kompetenču ieguvei visos līmeņos, tostarp augstākajā izglītībā;
2.  pasākumus kvalitatīvas, finansiāli pieejamas, atbilstīgas, bez nošķiršanas īstenotas un iekļaujošas izglītības un apmācības nodrošināšanai un galveno kompetenču ieguvei visos līmeņos, tostarp terciārajā izglītībā;
Grozījums Nr. 397
Regulas priekšlikums
IV pielikums – 4.2. rinda – 4. sleja – Veicinošā nosacījuma izpildes kritēriji – 3. punkts
3.  koordinācijas mehānismus visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp terciārajā izglītībā, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām;
3.  koordinācijas mehānismus visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp terciārajā izglītībā, kā arī neformālas un ikdienējas mācīšanās iespēju līmenī, un skaidru pienākumu sadali starp attiecīgajām valsts un/vai reģionālajām struktūrām;
Grozījums Nr. 398
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 4. rinda – 2. sleja – 4.3. punkts
ERAF:
ERAF:
4.3.  Palielināt marginalizētu kopienu, migrantu un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā.
4.3.  Palielināt marginalizētu kopienu, bēgļu un migrantu, kam piešķirta starptautiskā aizsardzība, un nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociāli ekonomisko integrāciju, izmantojot integrētus pasākumus, tostarp mājokļa un sociālo pakalpojumu jomā.
Grozījums Nr. 399
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 4. rinda – 2. sleja – 4.3.1. punkts
ESF:
ESF:
4.3.1.  Veicināt aktīvu iekļaušanu, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību
4.3.1.  Sekmēt aktīvu iekļaušanu, tostarp lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību un uzlabotu nodarbināmību
Grozījums Nr. 400
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 4. rinda – 2. sleja – 4.3.1.a punkts (jauns)
4.3.1.a   Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu personu, tostarp vistrūcīgāko personu un bērnu, sociālo integrāciju
Grozījums Nr. 401
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 4. rinda – 4. sleja
Ir sagatavots valsts stratēģiskās politikas satvars sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, un tas ietver:
Ir sagatavots valsts stratēģiskās politikas satvars un rīcības plāns sociālās iekļaušanas un nabadzības mazināšanas jomā, un tas ietver:
1.  uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām;
1.  uz pierādījumiem balstītus secinājumus par nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp par bērnu nabadzību, bezpajumtniecību, teritoriālo un izglītības segregāciju, ierobežotu piekļuvi pamatpakalpojumiem un infrastruktūrai, un par neaizsargāto personu īpašajām vajadzībām;
2.  pasākumus, ar ko novērš un apkaro segregāciju visās jomās, tostarp nodrošinot pienācīgu ienākumu atbalstu, un ietver iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem;
2.  pasākumus, ar ko novērš un apkaro segregāciju visās jomās, tostarp nodrošinot pienācīgu ienākumu atbalstu, sociālo aizsardzību, iekļaujošu darba tirgu un piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, kas paredzēti neaizsargātām personām, tostarp migrantiem un bēgļiem;
3.  pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi vietējā kopienā;
3.  pasākumus pārejai no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un vietējā kopienā, pamatojoties uz valsts deinstitucionalizācijas stratēģiju un rīcības plānu;
4.  kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
4.  kārtību, kādā nodrošina, ka tā izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un pārskatīšanu veic ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Grozījums Nr. 402
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 5. rinda – 2. sleja
ESF:
ESF:
4.3.2.  Veicināt marginalizēto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju.
4.3.2.  Veicināt trešo valstu valstspiederīgo un marginalizēto kopienu, piemēram, romu, sociālekonomisko integrāciju.
Grozījums Nr. 403
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 6. rinda – 2. sleja
ESF:
ESF:
4.3.4.  Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; uzlabot veselības aprūpes sistēmu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju; uzlabot piekļuvi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.
4.3.4.  Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; modernizēt sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot veselības aprūpes sistēmu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju; uzlabot piekļuvi ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 404
Regulas priekšlikums
IV pielikums – tabula – 4. politikas mērķis – 6. rinda – 4. sleja – 2., 3. un 3.a punkts (jauns)
Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:
Ir ieviests valsts vai reģionāls stratēģiskās politikas satvars veselības aizsardzības jomā, un tas ietver:
1.  veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus;
1.  veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes vajadzību apzināšanu, tostarp attiecībā uz medicīnisko personālu, lai nodrošinātu ilgtspējīgus un saskaņotus pasākumus;
2.  pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības cenas ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām;
2.  pasākumus veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu efektivitātes, ilgtspējas, piekļūstamības un pieejamības cenas ziņā nodrošināšanai, tostarp īpašu uzmanību pievēršot personām, kuras ir atstumtas no veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmām, un personām, kas ir visgrūtāk sasniedzamas;
3.  pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā kopienā, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā.
3.  pasākumus, kas veicina pakalpojumu sniegšanu vietējā kopienā, tostarp profilakses un primārās veselības aprūpes pakalpojumus, aprūpi mājās un pakalpojumus vietējā kopienā, un pāreju no institucionālās aprūpes uz aprūpi ģimenē un kopienā;
3.a   pasākumus, ar ko nodrošina sociālās aizsardzības sistēmu efektivitāti, ilgtspēju, piekļūstamību un finansiālo pieejamību.
Grozījums Nr. 405
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 1.T tabula – Programmu struktūra

 

Komisijas ierosinātais teksts

ID

Nosaukums [300]

TP

ES atbalsta aprēķina bāze

Fonds

Atbalstītā reģiona kategorija

Konkrētais izvēlētais mērķis

1

1.  prioritāte

 

ERAF

Attīstītākais

1.  KM

Pārejas

Mazāk attīstīts

2.  KM

Tālākais un mazapdzīvots

Attīstītākais

3.  KM

2

2.  prioritāte

 

ESF+

Attīstītākais

4.  KM

Pārejas

Mazāk attīstīts

5.  KM

Tālākais

3

3.  prioritāte

 

KF

Nav norādīts

 

3

Prioritāte – tehniskā palīdzība

 

 

 

Nav norādīts

..

Prioritārais virziens – jaunatnes nodarbinātība

 

ESF+

 

 

..

Prioritārais virziens – KVAI

 

ESF+

 

 

..

Prioritārais virziens – inovatīvas darbības

 

ESF+

 

8.  KM

 

Prioritārais virziens – materiālā nenodrošinātība

 

ESF+

 

9.  KM

 

Grozījums

ID

Nosaukums [300]

TP

ES atbalsta aprēķina bāze

Fonds

Atbalstītā reģiona kategorija

Konkrētais izvēlētais mērķis

1

1.  prioritāte

 

ERAF

Attīstītākais

1.  KM

Pārejas

Mazāk attīstīts

2.  KM

Tālākais un mazapdzīvots

Attīstītākais

3.  KM

2

2.  prioritāte

 

ESF+

Attīstītākais

4.  KM

Pārejas

Mazāk attīstīts

5.  KM

Tālākais

3

3.  prioritāte

 

KF

Nav norādīts

 

3

Prioritāte – tehniskā palīdzība

 

 

 

Nav norādīts

..

Prioritārais virziens – jaunatnes nodarbinātība

 

ESF+

 

 

 

Prioritārais virziens – Garantija bērniem

 

ESF+

 

 

..

Prioritārais virziens – KVAI

 

ESF+

 

 

..

Prioritārais virziens – inovatīvas darbības

 

ESF+

 

8.  KM

 

Prioritārais virziens – materiālā nenodrošinātība

 

ESF+

 

9.  KM

Grozījums Nr. 406
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2.1. punkts – tabula

Komisijas ierosinātais teksts

[ ] Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts attiecīgam konkrētai valstij adresētam ieteikumam

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts jaunatnes nodarbinātībai

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts inovatīvām darbībām

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts materiālās nenodrošinātības risināšanai

Grozījums

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts attiecīgam konkrētai valstij adresētam ieteikumam

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts jaunatnes nodarbinātībai

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts Garantijai bērniem

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts inovatīvām darbībām

[ ]Šis ir prioritārais virziens, kas veltīts materiālās nenodrošinātības risināšanai

Grozījums Nr. 407
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 3. daļa – 2.1. punkts – 2.1.1. apakšpunkts – ievaddaļa
2.1.1.  Konkrētais mērķis54 (mērķis “nodarbinātībai un izaugsmei”) vai atbalsta joma (EJZF) – prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība, atkārto pie katra izvēlētā konkrētā mērķa vai katras atbalsta jomas
2.1.1.  Konkrētais mērķis54 (mērķis “nodarbinātībai un izaugsmei”) vai atbalsta joma (EJZF) – prioritātēm, kas nav tehniskā palīdzība, atkārto pie katra izvēlētā konkrētā mērķa vai katras atbalsta jomas
__________________
__________________
54Izņemot ESF+ regulas 4. panta 1. punkta capakšpunkta vii) punktā noteikto konkrēto mērķi.
54 Izņemot ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xiapakšpunktā noteikto konkrēto mērķi.
Grozījums Nr. 408
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 3. daļa – 2.1. punkts – 2.1.1. apakšpunkts – 2.1.1.2. punkts – ievaddaļa
2.1.1.2.  Rādītāji55
2.1.1.2.  Rādītāji
_________________
55 Pirms vidusposma pārskatīšanas 2025. gadā attiecībā uz ERAF, ESF+ un KF norāda tikai sadalījumu par 2021. līdz 2025. gadu.
Grozījums Nr. 409
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 3. daļa – 2.1. punkts – 2.1.1. apakšpunkts – 2.1.1.3. punkts – ievaddaļa
2.1.1.3.  Programmas resursu (ES) provizoriskais sadalījums pēc intervences veida56 (neattiecas uz EJZF)
2.1.1.3.  Programmas resursu (ES) provizoriskais sadalījums pēc intervences veida (neattiecas uz EJZF)
_________________
56 Pirms vidusposma pārskatīšanas 2025. gadā attiecībā uz ERAF, ESF+ un KF norāda tikai sadalījumu par 2021. līdz 2025. gadu.
Grozījums Nr. 410
Regulas priekšlikums
V pielikums – 2. punkts – 3. daļa – 2.1. punkts – 2.1.2. apakšpunkts – 8. daļa
Darbību atlases kritēriji57
Darbību atlases kritēriji57
__________________
__________________
57 Programmām, kuras var izmantot tikai konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta viipunktā.
57 Programmām, kuras var izmantot tikai konkrētajam mērķim, kas noteikts ESF+ regulas 4. panta 1. punkta xiapakšpunktā.
Grozījums Nr. 411
Regulas priekšlikums
V pielikums – 3. punkts – 16. tabula
[...]
svītrots
Grozījums Nr. 412
Regulas priekšlikums
V pielikums – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – ievaddaļa
3.2.  Kopējā finanšu apropriācija pa fondiem un valsts līdzfinansējums59
3.2.  Kopējās finanšu apropriācijas pa fondiem un valsts līdzfinansējums
_________________
59 Pirms vidusposma pārskatīšanas 2025. gadā attiecībā uz ERAF, ESF+ un KF norāda tikai finanšu apropriācijas par 2021. līdz 2025. gadu.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0043/2019).


Programma “Tiesiskums ***I
PDF 288kWORD 84k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesiskums” (COM(2018)0384 – C8-0235/2018 – 2018/0208(COD))
P8_TA-PROV(2019)0097A8-0068/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka "Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību", un cita starpā "tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu". Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”).
(1)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu “Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.” Turklāt 3. pantā ir noteikts, ka Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību, un cita starpā tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu”. Papildus tam LESD 8. pantā ir noteikts, ka Savienība, īstenojot visas savas darbības, kā arī definējot un īstenojot savus politikas virzienus un pasākumus, tiecas novērst nevienlīdzību un apkarot diskrimināciju. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1 a)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. un 10. pantu, īstenojot programmu “Tiesiskums”, visās tās darbībās būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības integrēšana, tostarp dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, un nediskriminācijas mērķu integrēšana.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Ir jāturpina veicināt un pastiprināt šīs tiesības un vērtības, dalīties ar tām Savienības iedzīvotāju un tautu vidū un nodrošināt, ka tās ir Eiropas sabiedrības uzmanības centrā, tādēļ Savienības budžetā izveido jaunu Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, kas sastāv no programmas “Tiesības un vērtības” un programmas “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrība saduras ar ekstrēmismu, radikālismu un nevienprātību, ir vēl jo svarīgāk nekā jebkad iepriekš ir veicināt, stiprināt un aizsargāt tiesiskumu, tiesības un ES vērtības: cilvēktiesības, cilvēka cieņas respektēšanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību un tiesiskumu. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi ES. Būdama daļa no jaunā fonda, programma “Tiesības un vērtības” apvieno programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/201310, un programmu "Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/201411. Programma “Tiesiskums” (turpmāk “programma”) turpinās atbalstīt integrētas Eiropas tiesiskuma telpas izveidi un pārrobežu sadarbību, nodrošinot nepārtrauktību ar 2014.-2020. gada tiesiskuma programmu, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/201312 (turpmāk “iepriekšējā programma”).
(2)  Savienībai un katrai dalībvalstij konsekventi visās to īstenotajās politikas jomās ir jāturpina aktīvi piekopt, aizsargāt un veicināt šīs tiesības un vērtības, kā arī ir jāturpina pastiprināt tās un dalīties ar tām Savienības iedzīvotāju un tautu vidū un nodrošināt, ka tās ir Eiropas sabiedrības uzmanības centrā. Vienlaikus jāteic, ka pienācīgi darbojošās Eiropas tiesiskuma telpa un efektīvas, neatkarīgas un kvalitatīvas dalībvalstu tiesu sistēmas, kā arī lielāka savstarpējā uzticēšanās, ir nepieciešama, lai nodrošinātu iekšējā tirgus uzplaukumu un iestātos par Savienības kopīgām vērtībām. Tādēļ Savienības budžetā izveido jaunu Tiesiskuma, tiesību un vērtību fondu, kas sastāv no programmas “Tiesības un vērtības” un programmas “Tiesiskums”. Laikā, kad Eiropas sabiedrība saduras ar ekstrēmismu, radikālismu, polarizāciju un nevienprātību un kad joprojām Tiesā tiek skatīta lieta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, par regulāriem tiesiskas valsts principa pārkāpumiem, un aizvien tiek īstenota pienākumu neizpildes procedūra par jautājumiem, kas ir saistīti ar to, kā dalībvalstīs piemēro tiesiskas valsts principu, kā jebkad agrāk ir svarīgi veicināt, stiprināt un aizsargāt tiesiskumu, tiesības un ES vērtības: cilvēktiesības un pamattiesības, cilvēka cieņas ievērošanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tostarp dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un tiesiskumu, jo šo tiesību un vērtību pasliktināšanās kādā dalībvalstī var nelabvēlīgi ietekmēt visu Savienību kopumā. Tam būs dziļa un tieša ietekme uz politisko, sociālo, kultūras un ekonomisko dzīvi ES. Būdama daļa no jaunā fonda, programma “Tiesības un vērtības” apvieno programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/201310, un programmu “Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) Nr. 390/201411. Programma “Tiesiskums” (turpmāk “programma”) turpinās atbalstīt integrētas Eiropas tiesiskuma telpas izveidi un pārrobežu sadarbību, nodrošinot nepārtrauktību ar 2014.-2020. gada tiesiskuma programmu, ko izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/201312 (turpmāk “iepriekšējā programma”).
__________________
__________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.)
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.)
11 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014.).
11 Padomes Regula (ES) Nr. 390/2014 (2014. gada 14. aprīlis), ar ko izveido programmu “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (OV L 115, 17.4.2014. 3. lpp.).
12 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.)
12 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1381/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 62. lpp.)
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtības fonds un tam pakārtotās divas finansēšanas programmas galvenokārt būs vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Maksimālais mērķis ir atbalstīt un stiprināt mūsu uz tiesībām balstīto un demokrātisko sabiedrību. Tas ietver aktīvu pilsonisko sabiedrību, cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālās līdzdalības stimulēšanu un Eiropas sabiedrības bagātīgās daudzveidības veicināšanu, kuras pamatā arī ir mūsu kopīgā vēsture un atcere. LES 11. pantā arī noteikts, ka iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem.
(3)  Tiesiskuma, tiesību un vērtības fonds un tā pamatā esošās divas finansēšanas programmas būs vērstas uz cilvēkiem un struktūrām, kas sekmē to, ka mūsu kopīgās vērtības, tiesības un bagātīgā daudzveidība pastāv un darbojas. Maksimālais mērķis ir uzturēt un stiprināt mūsu uz tiesībām balstīto, vienlīdzīgo, atvērto, iekļaujošo un demokrātisko sabiedrību, jo īpaši finansējot darbības, kas veicina dinamisku, labi attīstītu, noturīgu un iespēcinātu pilsonisko sabiedrību, nodrošinot cilvēku demokrātiskās, pilsoniskās un sociālo līdzdalību un pienācīgi piemērojot un īstenojot cilvēktiesības un pamattiesības un veicinot tādu Eiropas sabiedrības bagātīgo daudzveidību, kuras pamatā arī ir mūsu kopīgā vēsture un atcere. LES 11. pantā ir izvirzīta prasība, lai iestādes uzturētu atvērtu, pārredzamu un sistemātisku dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas viņus pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem. Tas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā vairākās dalībvalstīs aizvien sarūkošo neatkarīgās pilsoniskās sabiedrības telpu.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) paredzēts veidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas. Minētajam nolūkam Savienība var pieņemt pasākumus, lai attīstītu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu darbības noziedzības novēršanas jomā. Turpinot attīstīt Eiropas tiesiskuma telpu, tiks nodrošināta pamattiesību, kā arī tādu kopēju principu un vērtību ievērošana kā diskriminācijas nepieļaušana, dzimumu līdztiesība, efektīva tiesu iestāžu pieejamība visiem, tiesiskums un pareiza neatkarīgas tiesu sistēmas darbība.
(4)  Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir paredzēts veidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, ievērojot pamattiesības un dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas. Tiesiskuma, pamattiesību un demokrātijas ievērošana un sekmēšana Savienībā ir visu Līgumos nostiprināto tiesību un pienākumu ievērošanas un iedzīvotāju uzticības Savienībai attaisnošanas priekšnoteikums. Veids, kādā tiesiskums tiek īstenots dalībvalstīs, ir izšķirīgi svarīgs, lai nodrošinātu dalībvalstu un to juridisko sistēmu savstarpēju uzticēšanos. Minētajam nolūkam Savienība var pieņemt pasākumus, lai attīstītu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un, ja nepieciešams, administratīvās lietās un lai veicinātu un atbalstītu dalībvalstu darbības noziedzības novēršanas jomā, īpašu uzmanību pievēršot smagiem pārrobežu, fiskāliem noziegumiem, vides noziegumiem, terorismam un tādu pamattiesību pārkāpumiem kā cilvēku tirdzniecība, un darbībām cietušo personu tiesību aizsardzības jomā. Vietējā, reģionālā un valsts līmenī turpinot attīstīt Eiropas tiesiskuma telpu, būtu jānodrošina un jāsekmē cilvēktiesību un pamattiesību, kā arī tādu kopēju principu un vērtību ievērošana kā nediskriminācija, solidaritāte, vienlīdzīga attieksme, pamatojoties uz visiem Hartas 21. pantā minētajiem iemesliem, efektīva tiesu iestāžu pieejamība visiem, tiesiskums, demokrātija un pareiza neatkarīgas tiesu sistēmas darbība.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4 a)   LESD 81. pantā ir nepārprotami noteikts, ka Savienība var pieņemt tiesību aktus, ar kuriem tuvina dalībvalstu tiesību aktus. Saskaņā ar Līgumu šādus tiesību aktus var pieņemt, inter alia, attiecībā uz spriedumu un ārpustiesas lēmumu savstarpēju atzīšanu un izpildi dalībvalstu starpā, tiesas un ārpustiesas dokumentu pārrobežu piegādi, dalībvalstīs piemērojamo starptautisko privāttiesību noteikumu saderību attiecībā uz tiesību un jurisdikciju kolīzijām, sadarbību pierādījumu iegūšanā, tiesu iestāžu efektīvu pieejamību, šķēršļu novēršanu civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa pareizai norisei, kas var ietvert valstu tiesu procedūru saderības uzlabošanu, alternatīvu strīdu izšķiršanas (ASI) risinājumu izstrādi un tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācības atbalstu.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Finansējumam vajadzētu būt vienam no galvenajiem rīkiem Līgumos nosprausto vērienīgo mērķu veiksmīgai īstenošanai. Tie būtu jāsasniedz, inter alia, izveidojot elastīgu un efektīvu tiesiskuma programmu, kurai būtu jāatvieglo plānošana un minēto mērķu īstenošana.
(5)  Finansējums ir viens no galvenajiem rīkiem Līgumos nosprausto vērienīgo mērķu veiksmīgai īstenošanai. Tie būtu jāsasniedz, inter alia, izveidojot elastīgu un efektīvu tiesiskuma programmu, kurai būtu jāatvieglo plānošana un minēto mērķu īstenošana, ņemot vērā to, kuras darbības, kad vien iespējams, panāk visaugstāko Savienības pievienoto vērtību, izmantojot galvenos darbības rādītājus.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5 a)  Ar programmu būtu jācenšas palielināt tās līdzekļu elastību un pieejamību un nodrošināt vienādas finansējuma iespējas un nosacījumus pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan Savienības iekšienē, gan ārpus tās.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai pakāpeniski izveidotu šādu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Savienībai jāpieņem pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, pamatojoties uz spriedumu un tiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, kas kopš Eiropadomes Tamperes sanāksmes 1999. gada 15. un 16. oktobrī ir stūrakmens tiesu iestāžu sadarbībā Savienībā. Savstarpējai atzīšanai ir nepieciešama augsta līmeņa savstarpējā uzticēšanās starp dalībvalstīm. Lai veicinātu savstarpējo atzīšanu un sekmētu savstarpējo uzticēšanos, ir pieņemti pasākumi dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanai dažādās jomās. Labi funkcionējoša tiesiskuma joma, kurā ir novērsti šķēršļi pārrobežu tiesvedībai un tiesu pieejamībai pārrobežu situācijās, ir arī pamatelements ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai.
(6)  Lai pakāpeniski izveidotu šādu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu visiem, Savienībai ir jāpieņem pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, pamatojoties uz spriedumu un tiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, kas kopš Eiropadomes Tamperes sanāksmes 1999. gada 15. un 16. oktobrī ir stūrakmens tiesu iestāžu sadarbībā Savienībā. Savstarpējai atzīšanai ir nepieciešama augsta līmeņa savstarpējā uzticēšanās starp dalībvalstīm. Lai veicinātu savstarpējo atzīšanu un sekmētu savstarpējo uzticēšanos, ir pieņemti pasākumi dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanai dažādās jomās. Labi funkcionējoša tiesiskuma joma, kurā ir novērsti šķēršļi pārrobežu tiesvedībai un tiesu pieejamībai pārrobežu situācijās, arī ir pamatelements ekonomikas izaugsmes un turpmākas integrācijas nodrošināšanai.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6 a)   Kā Eiropas Savienības Tiesa atgādina savā judikatūrā1a, tiesu neatkarība ir daļa no pamattiesību būtības uz taisnīgu tiesu un ir uzskatāma par pamatu savstarpējai uzticībai un savstarpējai atzīšanai.
_________________
1a EST virspalātas 2018. gada 27. februāra spriedums lietā C-64/16, Asociação Sindical dos Juízes Portugueses, ECLI:EU:C:2018:117, EST virspalātas 2018. gada 25. jūlija spriedums lietā C-216/18 PPU, L.M., ECLI:EU:C:2018:586.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6 b)   Tiesu iestāžu pieejamībai būtu īpaši jāaptver piekļuve tiesām, alternatīvām strīdu izšķiršanas metodēm un publiskām amatpersonām, kurām tiesību aktos ir uzlikts pienākums pusēm sniegt neatkarīgu un objektīvu juridisku konsultāciju.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6 c)  Dzimumperspektīvas ņemšana vērā tiesu sistēmās būtu jāuzskata par svarīgu mērķi, turpinot Eiropas tiesiskuma telpas attīstību. Tiesu sistēmā novērojamā krusteniskā diskriminācija joprojām ir uzskatāma par vienu no galvenajiem sieviešu vienlīdzīgas pieejas tiesu iestādēm šķēršļiem. Tādēļ ar programmas palīdzību būtu aktīvi jāsekmē jebkādas tādas diskriminācijas un šķēršļu izskaušana, ar kuriem saskaras minoritātes, personas ar invaliditāti, migranti, patvēruma meklētāji, vecāka gadagājuma personas, personas, kas dzīvo attālākos novados, vai visas neaizsargātās grupas, kuru piekļuve tiesu iestādēm varētu tikt ierobežota, un būtu jāatbalsta tiesu sistēmās īstenotas procedūras un tajās pieņemti nolēmumi, kas cietušajiem būtu draudzīgi un būtu dzimumdelikāti.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Tiesiskuma ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu augsta līmeņa savstarpēju uzticēšanos tieslietu un iekšlietu jomā un jo īpaši, lai panāktu tiesu iestāžu efektīvu sadarbību civillietās un krimināllietās, kas balstās uz savstarpēju atzīšanu. Tiesiskums ir viena no kopīgajām vērtībām, kas ietverta LES 2. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas noteiktas LES 19. panta 1. punktā un Pamattiesību hartas 47. pantā, ir konkrēta tiesiskuma izpausme. Tiesiskuma veicināšana, atbalstot centienus uzlabot valstu tiesu iestāžu neatkarību, kvalitāti un efektivitāti sekmē savstarpējo uzticēšanos, kas ir obligāti nepieciešama sadarbībai civillietās un krimināllietās.
(7)  Tiesiskuma pilnīga ievērošana un veicināšana ir būtiska, lai nodrošinātu augsta līmeņa savstarpēju uzticēšanos brīvības, drošības un tieslietu un iekšlietu jomā un jo īpaši, lai panāktu tiesu iestāžu efektīvu sadarbību civillietās un krimināllietās, kas balstās uz savstarpēju atzīšanu. Tiesiskums ir viena no kopīgajām vērtībām, kas ietverta LES 2. pantā, un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas noteiktas LES 19. panta 1. punktā un Pamattiesību hartas 47. pantā, ir konkrēta tiesiskuma izpausme. Tiesiskuma veicināšana, atbalstot centienus uzlabot valstu tiesu iestāžu neatkarību, pārredzamību, pārskatatbildību, kvalitāti un efektivitāti sekmē savstarpējo uzticēšanos, kas ir obligāti nepieciešama sadarbībai civillietās un krimināllietās.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7 a)   Atgādina, ka taisnīgums liecina par tiesiskuma pastāvēšanu sabiedrībā un nodrošina ikvienam tiesības uz taisnīgu tiesu neatkarīgā un objektīvā tiesā, lai aizsargātu Eiropas vērtības.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkta h) apakšpunktu un 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu Savienība atbalsta tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību kā rīku, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, pamatojoties uz spriedumu un tiesas lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Profesionāļu tieslietu jomā apmācība ir svarīgs rīks, lai veidotu vienotu izpratni par to, kā labāk nodrošināt tiesiskumu. Tas dod ieguldījumu Eiropas tiesiskuma telpas izveidē, veidojot vienotu tiesu kultūru starp dalībvalstu profesionāļiem tieslietu jomā. Ir būtiski nodrošināt, ka Savienībā tiesību akti tiek piemēroti pareizi un saskanīgi un ka pārrobežu procedūrās valda savstarpēja uzticēšanās starp profesionāļiem tieslietu jomā. Programmas atbalstītajiem mācību pasākumiem vajadzētu balstīties uz pamatotu mācību vajadzību izvērtējumu, tajos vajadzētu izmantot augsta līmeņa mācību metodiku, ietvert pārrobežu pasākumus, kuros piedalās profesionāļi tieslietu jomā no dažādām dalībvalstīm, aktīvas mācīšanās un tīklošanas elementus, kā arī būt ilgtspējīgiem.
(8)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 2. punkta h) apakšpunktu un 82. panta 1. punkta c) apakšpunktu Savienība atbalsta tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību kā rīku, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību civillietās, krimināllietās un vajadzības gadījumā administratīvās lietās, pamatojoties uz tiesuspriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu. Profesionāļu tieslietu jomā apmācība ir svarīgs rīks, lai veidotu vienotu izpratni par to, kā vislabāk īstenot un nodrošināt tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu. Tas dod ieguldījumu Eiropas tiesiskuma telpas izveidē, veidojot vienotu tiesu kultūru starp dalībvalstu profesionāļiem tieslietu jomā. Ir būtiski nodrošināt, ka Savienībā tiesību akti tiek piemēroti nediskriminējoši, pareizi un saskanīgi un ka pārrobežu procedūrās valda savstarpēja uzticēšanās un sapratne starp profesionāļiem tieslietu jomā. Programmas atbalstītajiem mācību pasākumiem vajadzētu balstīties uz pamatotu mācību vajadzību izvērtējumu, tajos vajadzētu izmantot modernu mācību metodiku, ietvert pārrobežu pasākumus, kuros piedalās profesionāļi tieslietu jomā, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju labā strādājoši tieslietu jomas profesionāļi, no dažādām dalībvalstīm, un iekļaut aktīvas mācīšanās un tīklošanas elementus, kā arī būt ilgtspējīgiem. Tās ietvaros būtu jānodrošina tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem un policijas darbiniekiem paredzēti apmācības kursi par problēmām un šķēršļiem, ar kuriem saskaras neaizsargātā situācijā esošas personas, tostarp bērni, etniskās minoritātes, LGBTI, personas ar invaliditāti, personas, kas ir cietušas no dzimumvardarbības un cita veida personu savstarpējas vardarbības, un cilvēku tirdzniecības upuri, un par to, kā nodrošināt noziegumos cietušo pienācīgu aizsardzību. Šie apmācības kursi būtu jāorganizē, nepastarpināti iesaistot minētās personas un organizācijas, kas viņus pārstāv vai viņiem palīdz.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8 a)   Saprātīgie tiesvedības termiņi garantē juridisko noteiktību, kas ir nozīmīgs tiesiskuma nosacījums.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
(8 b)  Saskaņā ar 2017. gada 11. maija Padomes lēmumu (ES) 2017/865 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, un attiecīgo lēmumu par patvērumu un neizraidīšanu programma atbalsta tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku apmācību nolūkā veidot izpratni un sekmēt minētās konvencijas piemērošanu praksē tiesiskuma jomā, lai visā Savienībā labāk aizsargātu no vardarbības cietušās sievietes un meitenes.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Tiesiskā apmācībā var būt iesaistīti dažādi rīcībspēki, piemēram, dalībvalstu tiesību, tiesu un administratīvās iestādes, akadēmiskās iestādes, par tiesisko apmācību atbildīgās valsts struktūras, Eiropas līmeņa mācību organizācijas vai tīkli, vai Savienības tiesību aktu jomā izveidotie tiesu koordinatoru tīkli. Tādām organizācijām un struktūrām, kas tiesnešu apmācības jomā darbojas Eiropas vispārējās interesēs, kā, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam (EJTN), Eiropas tiesību akadēmijai (ERA), Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklam (ENCJ), Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijai (ACA-Europe), Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklam (RPCSJUE) un Eiropas Publiskās administrācijas institūtam (EIPA), būtu jāturpina veikt savus uzdevumus, sekmējot tiesnešiem un tiesu sistēmas personālam paredzētas mācību programmas ar patiesu Eiropas dimensiju, un tādēļ tām varētu piešķirt pienācīgu finansiālu atbalstu saskaņā ar procedūrām un kritērijiem, kas izklāstīti gada darba programmās, kuras Komisija pieņem ievērojot šo regulu.
(9)  Tiesiskā apmācībā var būt iesaistīti dažādi rīcībspēki, piemēram, dalībvalstu tiesību, tiesu un administratīvās iestādes, akadēmiskās iestādes, par tiesu iestāžu apmācību atbildīgās valsts struktūras, Eiropas līmeņa mācību organizācijas vai tīkli, vai Savienības tiesību aktu jomā izveidotie tiesu koordinatoru tīkli, kā arī attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp tās, kas iesniedz prasības pieteikumus tiesā savu pārstāvamo vārdā. Tādām organizācijām un struktūrām, kas tiesnešu apmācības jomā darbojas Eiropas vispārējās interesēs, kā, piemēram, Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam (EJTN), Eiropas tiesību akadēmijai (ERA), Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīklam (ENCJ), Eiropas Savienības Valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijai (ACA-Europe), Eiropas Savienības Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklam (RPCSJUE) un Eiropas Publiskās administrācijas institūtam (EIPA), būtu jāturpina veikt savus uzdevumus, sekmējot tiesnešiem un tiesu sistēmas personālam paredzētas mācību programmas ar patiesu Eiropas dimensiju, un tādēļ tām varētu piešķirt pienācīgu finansiālu atbalstu saskaņā ar procedūrām un kritērijiem, kas izklāstīti gada darba programmās, kuras Komisija pieņēma, ievērojot šo regulu. Papildus tam pamattiesību jomā darbojošās organizācijas un speciālisti, kas strādā ar personām, kas ir cietušas no vardarbības, un specializētās akadēmiskās iestādes arī varētu sekmēt šādu apmācības programmu īstenošanu, un tādēļ tās, ir jāpiesaista, kad vien tas ir nepieciešams. Ņemot vērā to, ka tiesneses sievietes vadošajos amatos pārstāvētas ir nepietiekami, tiesneses, prokurores un cita veida profesionālās juristes būtu jāmudina piedalīties mācību pasākumos.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9 a)   Dalībvalstīm būtu jāiegulda vairāk tiesu iestāžu apmācības kursu un tālākizglītības attīstībā, jo tas ir efektīvas, neatkarīgas un objektīvas tiesu sistēmas pamats.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10 a)  Ar programmas palīdzību būtu jāsekmē arī paraugprakses popularizēšana tādu tiesu iestāžu starpā, kuras ir specializētas dzimumvardarbības lietu skatīšanā, un tādu kopīgo resursu un apmācības materiālu par dzimumvardarbību apmaiņu, kas ir paredzēti tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, policijas amatpersonām un citiem profesionāļiem, kas nonāk saskarē ar personām, kuras ir cietušas no dzimumvardarbības.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Pasākumiem saskaņā ar programmu būtu jāatbalsta tiesas lēmumu un spriedumu savstarpēja atzīšana un tiesību aktu nepieciešamā tuvināšana, kas veicinās sadarbību starp visām iesaistītajām iestādēm, tai skaitā starp finanšu izlūkošanas vienībām, un individuālo tiesību aizsardzību tiesā civillietās un komerclietās. Programmai vajadzētu arī uzlabot procesuālos tiesību aktus pārrobežu lietām un nodrošināt lielāku konverģenci civiltiesībās, kas palīdzētu novērst šķēršļus labai un efektīvai tiesu un ārpustiesu procedūru darbībai, no kā labumu gūtu visas civilā strīdā iesaistītās puses. Visbeidzot, lai atbalstītu Savienības tiesību aktu par tiesu iestāžu sadarbību civillietās efektīvu izpildi un piemērošanu praksē, programmai vajadzētu atbalstīt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās darbību, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK.
(11)  Pasākumiem saskaņā ar programmu būtu jāatbalsta tiesas lēmumu un spriedumu pastiprināta savstarpēja atzīšana, dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās un tiesību aktu nepieciešamā tuvināšana, kas veicinās sadarbību starp visām iesaistītajām iestādēm, tai skaitā starp finanšu izlūkošanas vienībām, un individuālo tiesību aizsardzību tiesā civillietās un komerclietās. Ar programmas palīdzību būtu jāuzlabo arī procesuālie tiesību akti, ar kuriem reglamentē pārrobežu lietas, tostarp mediācijas procedūras, īpašu uzmanību pievēršot visu cietušo vienlīdzīgu iespēju vērsties tiesā veicināšanai, un būtu jānodrošina lielāka tuvināšanās, sevišķi civiltiesībās, kas palīdzētu novērst šķēršļus labai un efektīvai tiesu un ārpustiesu procedūru darbībai, no kā labumu gūtu visas civilā strīdā iesaistītās puses. Visbeidzot, lai atbalstītu Savienības tiesību aktu par tiesu iestāžu sadarbību civillietās efektīvu izpildi un piemērošanu praksē, programmai vajadzētu atbalstīt Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās darbību, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2001/470/EK.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Ievērojot LES 6. panta 3. punktu, Hartas 24. pantu un 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, programmai vajadzētu atbalstīt bērna tiesību aizsardzību un ietvert bērna tiesību veicināšanu visu tās darbību īstenošanā.
(12)  Ievērojot LES 6. panta 3. punktu, Hartas 24. pantu un 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām, programmai vajadzētu atbalstīt bērna tiesību aizsardzību un ietvert bērna tiesību veicināšanu visu tās darbību īstenošanā. Šajā nolūkā īpaša uzmanība būtu jāpievērš darbībām, kuras īsteno, lai aizsargātu bērnu tiesības saistībā ar civilo un kriminālo tiesvedību, tostarp aizsargātu to vecāku bērnus, kuri savus vecākus pavada aizturēšanas izolatorā, un ieslodzīto vecāku bērnus. Pienācīgs atbalsts būtu jāapsver arī attiecībā uz apmācību pasākumiem, kuru mērķis ir pareizi īstenot Direktīvu (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12 a)  Ievērojot LES 3. panta 3. punktu, Hartas 23. pantu un Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), programmai būtu jāatbalsta sieviešu tiesību aizsardzība un jāietver ar dzimumu saistīto jautājumu veicināšana visu tās darbību īstenošanā. Lai nodrošinātu un stiprinātu sieviešu un meiteņu iespējas vērsties tiesu iestādēs gadījumos, kad viņas ir cietušas no dzimumvardarbības, dalībvalstīm būtu jāratificē Stambulas konvencija un jāpieņem visaptveroši tiesību akti, ar kuriem Savienībā apkaro dzimumvardarbību.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
12.b apsvērums (jauns)
(12 b)   Saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko īsteno vienlīdzīgas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, programmai būtu jāatbalsta to cilvēku aizsardzība, kas pieder pie rasu vai etniskās minoritātēm, piemēram, romi, un viņu tiesību veicināšana ir jāietver visu tās darbību īstenošanā, jo īpaši, pastiprinot diskriminācijas novēršanas pasākumus.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  2014.-2020. gada programma deva iespēju nodrošināt mācības par Savienības tiesībām, jo īpaši par Hartas darbības jomu un piemērošanu, un mācības bija paredzētas tiesu iestāžu darbiniekiem un citiem praktizējošiem juristiem. Savos 2017. gada 12. oktobra secinājumos par Hartas piemērošanu Padome atgādināja, cik svarīga ir izpratnes veidošana par Hartas piemērošanu, tai skaitā starp politikas veidotājiem, praktizējošiem juristiem un pašiem tiesību turētājiem kā valstu, tā Savienības līmenī. Tādējādi, lai pamattiesības iekļautu konsekventi, nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu izpratnes veidošanas darbībām, ko īstenotu arī citas publiskās iestādes, ne tikai tiesu iestādes un praktizējoši juristi.
(13)  2014.-2020. gada programma deva iespēju nodrošināt mācības par Savienības tiesībām, jo īpaši par Hartas darbības jomu un piemērošanu, un mācības bija paredzētas tiesu iestāžu darbiniekiem un citiem praktizējošiem juristiem. Savos 2017. gada 12. oktobra secinājumos par Hartas piemērošanu 2016. gadā Padome atgādināja, cik svarīga ir izpratnes veidošana par Hartas piemērošanu, tai skaitā starp politikas veidotājiem, praktizējošiem juristiem un pašiem tiesību turētājiem kā valstu, tā Savienības līmenī. Tādējādi, lai pamattiesības iekļautu konsekventi, finansiālo atbalstu ir nepieciešams piešķirt arī citu publisko iestāžu, nevis tikai tiesu iestāžu un praktizējošo juristu, izpratnes veidošanas darbībām, — un nevalstiskām organizācijām, kas arī veic šo uzdevumu.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Saskaņā ar LESD 67. pantu Savienībai būtu jāveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, ievērojot pamattiesības, kurās liela nozīme ir tiesu iestāžu pieejamībai. Nolūkā sekmēt efektīvu tiesu iestāžu pieejamību un veicināt savstarpējo uzticēšanos, kas ir absolūti nepieciešama brīvības, drošības un tiesiskuma telpas labai darbībai, nepieciešams palielināt finansiālo atbalstu citu iestāžu, ne tikai tiesu iestāžu un praktizējošu juristu darbībām, kā arī darbībām, kuras šo mērķu īstenošanai veic arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas.
(14)  Saskaņā ar LESD 67. pantu Savienībai būtu jāveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpa, ievērojot pamattiesības, kurās liela nozīme ir tiesu iestāžu vienlīdzīgai pieejamībai visiem. Nolūkā sekmēt efektīvu tiesu iestāžu pieejamību un veicināt savstarpējo uzticēšanos, kas ir absolūti nepieciešama brīvības, drošības un tiesiskuma telpas labai darbībai, finansiālo atbalstu ir nepieciešams piešķirt arī citu iestāžu, nevis tikai valsts, reģionāla un vietēja rakstura tiesu iestāžu un praktizējošu juristu darbībām, kā arī darbībām, kuras šo mērķu īstenošanai veic arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp tās, kas pārstāv noziegumos cietušo personu tiesības. Lai nodrošinātu visu personu iespējas vērsties tiesā, jo īpaši atbalstāmas būtu darbības, ar kurām sekmē efektīvu un vienlīdzīgu tiesu iestāžu pieejamību neaizsargātām personām, piemēram, bērniem, etniskām minoritātēm, LGBTI, personām ar invaliditāti, no dzimumvardarbības un cita veida cilvēku savstarpējas vardarbības cietušām personām un no cilvēku tirdzniecības cietušām personām un migrantiem neatkarīgi no viņu uzturēšanās statusa.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Ievērojot LESD 8. un 10. pantu, ar programmu būtu jāatbalsta arī sieviešu un vīriešu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma mērķu integrēšana visās programmas darbībās.
(15)  Ievērojot LESD 8. un 10. pantu, ar programmu būtu jāīsteno krusteniska pieeja, ar ko sekmē dzimumu līdztiesību, un būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta un diskriminācijas aizlieguma mērķu integrēšana visās programmas darbībās. Lai noskaidrotu, kā ar programmas darbībām minētos mērķus īsteno, būtu jāveic regulāra uzraudzība un novērtēšana.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Darbībām saskaņā ar šo regulu vajadzētu dot ieguldījumu, veidojot Eiropas tiesiskuma telpu, paplašinot pārrobežu sadarbību un tīklošanu un panākot pareizu, saistītu un saskanīgu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Finansēšanas darbībām vajadzētu arī veicināt vienotu izpratni par Savienības vērtībām un tiesiskumu, labākas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, sekmēt apmaiņu ar zinātību un labu praksi tiesiskās sadarbības instrumentu izmantošanā starp visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, kā arī izplatīt digitālās sadarbspējas risinājumus, kas nodrošina netraucētu un efektīvu pārrobežu sadarbību, tāpat šīm darbībām vajadzētu kalpot par stabilu analītisko bāzi, lai atbalstītu Savienības tiesību aktu un politikas virzienu izstrādi, izpildi un pareizu īstenošanu. Savienības dalība ļauj minētās darbības konsekventi īstenot visā Savienībā un nodrošina apjomradītus ietaupījumus. Turklāt, Savienība ir labākā pozīcijā nekā dalībvalstis, lai risinātu pārrobežu situācijas un nodrošinātu savstarpējas mācīšanās Eiropas platformu.
(16)  Īstenojot darbības, kuras ir reglamentētas šajā regulā, būtu jādod ieguldījums Eiropas tiesiskuma telpas veidošanā, veicinot tiesu sistēmas neatkarību un efektivitāti, paplašinot pārrobežu sadarbību un tīklošanu, atbalstot dalībvalstu tiesu iestāžu savstarpēju uzticēšanos un panākot pareizu, saskanīgu un konsekventu Savienības tiesību aktu piemērošanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Savienības līdztiesības tiesību normu piemērošanai un dažādo Savienības cietušo personu aizsardzības rīku labākai īstenošanai un savstarpējai koordinācijai. Finansēšanas darbībām vajadzētu arī veicināt vienotu izpratni par Savienības vērtībām un tiesiskumu, labākas zināšanas par Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, sekmēt apmaiņu ar zinātību un labu praksi tiesiskās sadarbības instrumentu izmantošanā starp visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, kā arī izplatīt un popularizēt digitālās sadarbspējas risinājumus, kas nodrošina netraucētu un efektīvu pārrobežu sadarbību, tāpat šīm darbībām vajadzētu kalpot par stabilu analītisko bāzi, lai atbalstītu Savienības tiesību aktu un politikas virzienu izstrādi, izpildi un pareizu sapratni un īstenošanu. Savienības dalība ļauj minētās darbības konsekventi īstenot visā Savienībā un nodrošina apjomradītus ietaupījumus. Turklāt Savienība ir labākā pozīcijā nekā dalībvalstis, lai risinātu pārrobežu situācijas un nodrošinātu savstarpējas mācīšanās Eiropas platformu, un apmainītos ar labu praksi.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16 a)  Papildus tam, īstenojot programmu, būtu jāveicina sadarbības stiprināšana ar trešām valstīm, ja Savienības tiesību aktus piemēro eksteritoriāli, lai uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību un atvieglotu tieslietu un procesuālu problēmu risināšanu, jo īpaši cilvēku tirdzniecības gadījumos un saistībā ar klimata pārmaiņām un uzņēmējsabiedrību atbildību.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16 b)   Kā ir uzsvērts Eiropas Parlamenta ziņojumā par Eiropas Komisijas 2017. gada rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, dalībvalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku starpā joprojām pastāv ievērojamas dzimumu līdzsvara atšķirības, jo īpaši, bet ne tikai, saistībā ar šādiem aspektiem: tiesnešu sieviešu īpatsvars augstākajās tiesu instancēs, iecelšanas amatā pārredzamība, darba un ar darbu nesaistītu pienākumu saskaņošana un darbaudzināšanas procedūru esamība. Tādēļ programmai būtu jāatbalsta mācību pasākumi, kuru mērķis ir novērst šīs atšķirības. Šīs darbības varētu, piemēram, pielāgot sievietēm profesionālēm dalībvalstu tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieču vidū vai, ja tas ir nepieciešams, tās paredzēt sieviešu un vīriešu profesionāļu auditorijai, lai vairotu visu attiecīgo darbinieku izpratni.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
16.c apsvērums (jauns)
(16 c)  Savienības tieslietu sistēma nenodrošina pietiekamu tiesiskumu un aizsardzību sievietēm un meitenēm, un tādēļ personas, kas ir cietušas no dzimumvardarbības, nesaņem nepieciešamo atbalstu. Tas nozīmē arī to, ka netiek aizsargātas un atbalstītas nedz personas, kas ir cietušas no cilvēku tirdzniecības seksuālas izmantošanas nolūkā, nedz bēgļi, nedz sievietes migrantes, nedz LGBTIQ, nedz personas ar invaliditāti.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, piemēram, EUROJUST, EU-LISa un Eiropas Prokuratūra, un būtu jāņem vērā citu valstu un starptautisku dalībnieku darbs jomās, uz kurām attiecas programma.
(17)  Komisijai būtu jānodrošina vispārēja saskaņotība, papildināmība un sinerģija ar darbu, ko veic Savienības struktūras, dienesti un aģentūras, piemēram, EUROJUST, FRA, OLAF, EU-LISa un Eiropas Prokuratūra, lai novērtētu citu valstu un starptautisku dalībnieku darbu jomās, uz kurām attiecas programma, un vajadzības gadījumā ieteiktu uzlabojumus.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Nepieciešams nodrošināt Eiropas pievienoto vērtību visām darbībām, ko īsteno saskaņā ar programmu, šo darbību papildināmību ar dalībvalstu darbībām un saskaņotību ar citām Savienības darbībām. Lai nodrošinātu to, ka līdzekļi no Savienības budžeta tiek iedalīti efektīvi, būtu jātiecas pēc saskanības, papildināmības un sinerģijas starp finansēšanas programmām, kuras atbalsta politikas jomas, nodrošinot ciešas saiknes starp tām, jo īpaši Tiesiskuma, vienlīdzības un pilsonības fonda ietvaros – un tādējādi arī programmu “Tiesības un vērtības” – un starp programmu un Vienotā tirgus programmu, robežu pārvaldību un drošību, jo īpaši Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), un Iekšējās drošības fondiem, stratēģisko infrastruktūru un jo īpaši Digitālās Eiropas programmu, programmu “Erasmus+”, Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un LIFE regulu13.
(18)  Nepieciešams nodrošināt visu to darbību un pasākumu noturīgumu, publiskumu, galveno principu attiecībā uz Eiropas pievienoto vērtību un īstenošanas pareizu finanšu pārvaldību, kurus veic saskaņā ar programmu “Tiesiskums”, šo darbību papildināmību ar dalībvalstu darbībām un saskaņotību ar citām Savienības darbībām. Lai nodrošinātu to, ka līdzekļi no Savienības vispārējā budžeta tiek iedalīti efektīvi un pamatojoties uz sniegumu, būtu jātiecas pēc saskanības, papildināmības un sinerģijas starp finansēšanas programmām, kuras atbalsta politikas jomas, starp kurām pastāv ciešas saiknes, jo īpaši Tiesiskuma, tiesību un vērtību fonda ietvaros – un tādējādi arī programmu “Tiesības un vērtības” – un starp programmu un Vienotā tirgus programmu, robežu pārvaldību un drošību, jo īpaši Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF), un Iekšējās drošības fondiem, stratēģisko infrastruktūru un jo īpaši Digitālās Eiropas programmu, Eiropas Sociālo fondu Plus, programmu “Erasmus+”, Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un LIFE regulu13. Īstenojot programmu “Tiesiskums”, nedrīkstētu ietekmēt Savienības tiesību aktus un politikas virzienus attiecībā uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju tādu trūkumu gadījumā, kas tiek konstatēti dalībvalstīs tiesiskuma jomā, bet gan minētā programma ar šiem aktiem un virzieniem būtu jāpapildina.
__________________
__________________
13 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007. Dokuments attiecas uz EEZ
13 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007. Dokuments attiecas uz EEZ
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19 a)   Būtu jāpilnveido mehānismi, kuri nodrošina saikni starp Savienības finansējuma politikas virzieniem un Savienības vērtībām un pamatojoties uz kuriem, Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumu resursus, kas dalībvalstij ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, pārnest uz programmu, ja šai dalībvalstij piemēro procedūras, kas attiecas uz Savienības vērtībām. Visaptverošam Savienības demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānismam būtu jānodrošina regulārs un vienlīdzīgs visu dalībvalstu pārskats, sniedzot vajadzīgo informāciju, lai īstenotu pasākumus, kas ir saistīti ar vispārīgiem Savienības vērtību trūkumiem dalībvalstīs. Lai nodrošinātu vienotu īstenošanu un ņemtu vērā izpildāmo pasākumu finansiālās ietekmes nozīmīgumu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Padomei, kurai būtu jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Lai sekmētu tādu lēmumu pieņemšanu, kas ir vajadzīgi nolūkā nodrošināt efektīvu rīcību, būtu jāizmanto apvērstā kvalificētā balsu vairākuma sistēma.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19 b)  Ir svarīgi nodrošināt šīs programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākā un lietotājam draudzīgākā veidā, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un programmas pieejamību visiem dalībniekiem.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
19.c apsvērums (jauns)
(19 c)  Šīs programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.
(20)  Šai programmai piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā FR] (“Finanšu regula”). Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu izpildi, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, un tajā izvirzīta prasība nodrošināt pilnīgu pārredzamību līdzekļu izlietojumā, pareizu finanšu pārvaldību un līdzekļu taupīgu izmantošanu. Konkrētāk, šīs programmas īstenošanas ietvaros jāizmanto un jāuzlabo noteikumi attiecībā uz iespēju finansēt vietējās, reģionālās, valsts un starptautiskās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, izmantojot daudzgadu darbības dotācijas, otrā līmeņa dotācijas, noteikumus, kuri nodrošina ātras un elastīgas dotāciju piešķiršanas procedūras, piemēram, divpakāpju pieteikšanās procedūru, ērti lietojamas lietotnes un ziņošanas procedūras. Nosakot līdzfinansējuma kritērijus, būtu jāņem vērā brīvprātīgais darbs.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
21.apsvērum
(21)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
(21)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt vēlamos rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu, attiecīgo ieinteresēto personu un paredzēto labuma guvēju lielumu un spējas un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes, vienības izmaksu un otrā līmeņa dotāciju izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201315, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9516, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9617 un Padomes Regulu (ES) 2017/193918 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137119. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.
(22)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/201315, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/9516, Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/9617 un Padomes Regulu (ES) 2017/193918 Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp programmas finansēšanas un atlases procedūru pilnīgu pārredzamību, pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) būtu jāveic administratīvā izmeklēšana, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūrai (EPPO) būtu jāizmeklē un jāierosina kriminālvajāšana par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/137119. Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.
_________________
_________________
15 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
15 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
16 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
16 Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
17 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
17 Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
18 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
18 Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
19 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.
(23)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, cilvēktiesību struktūrām un tīkliem, kas aptver par cilvēktiesību aizsardzību katrā dalībvalstī atbildīgās valsts iestādes, struktūrām un tīkliem, kas atbild par diskriminācijas aizliegumu un līdztiesības politikas virzieniem, ombudiem, Eiropas Pamattiesību aģentūrai (FRA), Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci un pastiprināt savu sinerģiju un sadarbību. Būtu jārada iespēja iesaistīt trešās valstis, jo īpaši tad, ja to iesaistīšanās veicina programmas mērķus, un nodrošinot, ka tas notiek saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos aktos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
24.a apsvērums (jauns)
(24 a)  Priekšlikums Eiropas Savienības regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ir sagatavots ar mērķi, lai Savienība varētu labāk aizsargāt savu budžetu gadījumos, kad tiesiskuma nepilnības traucē vai var apdraudēt Savienības finanšu interešu pareizu finanšu pārvaldību. Tam būtu jāpapildina programma “Tiesiskums”, kuras loma ir atšķirīga, proti, tai jāturpina atbalstīt Eiropas tiesiskuma telpas attīstību, pamatojoties uz tiesiskumu un savstarpēju uzticēšanos, un jānodrošina, ka cilvēki var izmantot savas tiesības.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES1 94. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
(25)  Saskaņā ar [Padomes Lēmuma 2013/755/ES1 94. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Ir ļoti svarīgi ar programmu nodrošināt, ka šādas personas un subjekti ir pietiekami informēti par savu atbilstību finansējuma kritērijiem.
__________________
__________________
1 Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
1 Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25 a)   Pamatojoties uz šīs programmas nozīmi un būtiskumu, tai būtu jāpalīdz īstenot Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot programmas ietekmi uz vietas.
(27)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši programmas labuma guvējiem. Šajās prasībās pēc iespējas būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmantot, izvērtējot Programmas ietekmi uz vietas.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
Regulā ir izklāstīti programmas mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, Savienības finansējuma forma un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
1.  “tiesnešu un tiesu sistēmas personāls” ir tiesneši, prokurori, tiesu iestāžu darbinieki, kā arī citi profesionāļi tieslietu jomā, kuri saistīti ar tiesu sistēmu, piemēram, advokāti, notāri, tiesu izpildītāji vai tiesībaizsardzības amatpersonas, maksātnespējas administratori, mediatori, tiesu tulki un tulkotāji, tiesu eksperti, ieslodzījuma vietu darbinieki un probācijas dienesta darbinieki.
1.  “tiesnešu un tiesu sistēmas personāls” ir tiesneši, prokurori, tiesu iestāžu darbinieki, kā arī citi profesionāļi tieslietu jomā, kuri saistīti ar tiesu sistēmu, piemēram, aizstāvības advokāti un prokurori, notāri, tiesu izpildītāji vai tiesībaizsardzības amatpersonas, maksātnespējas administratori, mediatori, tiesu tulki un tulkotāji, tiesu eksperti, ieslodzījuma vietu darbinieki un probācijas dienesta darbinieki.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt turpmāku tādas Eiropas tiesiskuma telpas attīstību, kuras pamatā ir tiesiskums, savstarpēja atzīšana un savstarpēju uzticēšanās.
1.  Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt turpmāku tādas Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstību, kuras pamatā ir tiesiskums, tostarp tiesnešu neatkarība, tiesu iestāžu objektivitāte, savstarpēja atzīšana, savstarpēja uzticēšanās un pārrobežu sadarbība, tādējādi arī veicinot demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību attīstību.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Programmai ir šādi konkrēti mērķi, kas sīkāk izklāstīti I pielikumā:
2.  Programmai ir šādi konkrēti mērķi:
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  veicināt un atbalstīt tiesisko sadarbību civillietās un krimināllietās un sekmēt tiesiskumu, tai skaitā atbalstot centienus uzlabot valstu tiesu sistēmu efektivitāti un lēmumu izpildi;
a)  demokrātijas un pamattiesību ievērošanas ietvarā veicināt un atbalstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās, tostarp sadarbību pāri Savienības robežām, kad Savienības tiesību akti piemērojami ekstrateritoriāli, lai stiprinātu tiesu iestāžu pieejamību fiziskām un juridiskām personām, un sekmēt tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību, tostarp atbalstot centienus uzlabot valstu tiesu sistēmu efektivitāti, pienācīgu tiesas lēmumu izpildi un cietušo aizsardzību;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  atbalstīt un veicināt tiesisko apmācību ar mērķi sekmēt kopīgu juridisko, tiesu un tiesiskuma kultūru;
b)  atbalstīt un veicināt valstu un starpvalstu tiesisko apmācību, tostarp juridiskās terminoloģijas mācības, ar mērķi sekmēt kopīgu juridisko, tiesu un tiesiskuma kultūru, kā arī Savienības juridisko instrumentu par savstarpēju atzīšanu un procesuālajām garantijām konsekventu un efektīvu īstenošanu. Šādā apmācībā ņem vērā dzimumu aspektu, bērnu un personu ar invaliditāti īpašās vajadzības, attiecīgā gadījumā tā vērsta uz cietušo vajadzībām un aptver jo īpaši civiltiesības un krimināltiesības un attiecīgā gadījumā arī administratīvās tiesības, pamattiesības, kā arī cīņu pret terorismu un radikalizāciju;
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  sekmēt efektīvu tiesu iestāžu pieejamību visiem un efektīvu tiesisko aizsardzību, tai skaitā ar elektroniskiem līdzekļiem, veicinot efektīvu civilprocesu un kriminālprocesu un sekmējot un atbalstot noziegumos cietušo tiesības, ka arī aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālās tiesības kriminālprocesā.
c)  sekmēt efektīvu un nediskriminējošu tiesu iestāžu pieejamību visiem, uzmanību pievēršot jebkādai nevienlīdzībai un diskriminācijai, piemēram, Hartas 21. pantā minēto iemeslu dēļ, un efektīvu tiesisko aizsardzību, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem (e-tiesiskums), veicinot efektīvu civilprocesu, kriminālprocesu un attiecīgā gadījumā administratīvās procedūras, kā arī sekmējot un atbalstot visu noziegumos cietušo tiesības, ka arī aizdomās turēto un apsūdzēto procesuālās tiesības kriminālprocesā, īpašu uzmanību pievēršot bērniem un sievietēm.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)   veicināt ar narkotikām saistītu pētījumu praktisku piemērošanu, atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un paplašināt zināšanu bāzi šajā jomā, kā arī izstrādāt inovatīvas metodes jaunu psihoaktīvu vielu un cilvēku un preču tirdzniecības problēmu risināšanai.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Visu programmas darbību īstenošanā ar to tiecas atbalstīt un kā horizontālu mērķi veicināt vienlīdzīgu tiesību un nediskriminācijas principa aizsardzību, kā noteikts Hartas 21. pantā.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [305 000 000] EUR pašreizējās cenās.
1.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta [norāde vajadzības gadījumā ir pienācīgi jāaktualizē saskaņā ar jauno Iestāžu nolīgumu] nozīmē finansējums programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir [356 000 000] EUR pašreizējās cenās, un budžeta iestādei tā ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras gaitā.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Katru gadu norāda budžetu, kas piešķirts darbībām saistībā ar dzimumu līdztiesības veicināšanu.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vai netieši, saskaņā ar 62. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
4.  Pēc dalībvalstu vai Komisijas pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Ja iespējams, minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā.
2.  Programmas sniegtais finansējums var būt jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, galvenokārt izmantojot darbības dotācijas, kā arī gada un daudzgadu darbības dotācijas. Minētais finansējums nodrošina pareizu finanšu pārvaldību, valsts līdzekļu taupīgu izmantošanu, mazāku administratīvo slogu programmas operatoram un labuma guvējiem, kā arī programmas līdzekļu pieejamību potenciālajiem labuma guvējiem. Tā ietvaros var izmantot vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas, vienotas likmes, otrā līmeņa dotācijas un finansiālu atbalstu trešām personām. Līdzfinansējumu pieņem natūrā un no tā var atteikties, ja papildu finansējums ir ierobežots.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
7. pants
7. pants
7. pants
Darbību veids
Darbību veids
Darbības konkrēta mērķa, kas minēts 3. pantā, sasniegšanai var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Jo īpaši I pielikumā uzskaitītās darbības var pretendēt uz finansējumu.
Darbības konkrēta mērķa, kas minēts 3. pantā, sasniegšanai var saņemt finansējumu saskaņā ar šo regulu. Jo īpaši pretendēt uz finansējumu var šādas darbības:
(1)   izpratnes veidošana, informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par Savienības politikas virzieniem un Savienības tiesību aktiem, tostarp materiālajām un procesuālajām tiesībām, par tiesu iestāžu sadarbības instrumentiem, par attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un par salīdzinošajām tiesībām un starptautiskajiem standartiem, īpašu uzmanību pievēršot tiesību multidisciplināro, transversālo un starpdisciplināro jomu, piemēram, tirdzniecība un cilvēktiesības, izpratnes vairošanai un veidam, kā atvieglot ekstrateritoriālo tiesvedību;
(2)  ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju, savstarpēja mācīšanās, apmainoties ar labu praksi nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju izpratni par civiltiesībām un krimināltiesībām un dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmām, tostarp par tiesiskumu un tiesu pieejamību, un veicināt savstarpēju uzticēšanos, kā arī labas prakses apmaiņu saistībā ar bērniem draudzīga tieslietu sistēmu un dzimumperspektīvas veicināšanu un iekļaušanu visā tiesu sistēmā;
(3)  tiesnešiem, advokātiem, prokuroriem un policijas un citu tiesu iestāžu darbiniekiem paredzēti mācību kursi par problēmām un šķēršļiem, ar kuriem saskaras neaizsargātā situācijā esošas personas, tostarp bērni, etniskās minoritātes, LGBTI personas, personas ar invaliditāti, personas, kas cietušas no dzimumbalstītas dzimuma un cita veida vardarbības pret personām, un cilvēku tirdzniecības upuri, un par to, kā nodrošināt noziegumos cietušo pienācīgu aizsardzību;
(4)  analītiskas un pārraudzības darbības nolūkā uzlabot zināšanas un izpratni par iespējamiem šķēršļiem Eiropas tiesiskuma telpas netraucētai darbībai un uzlabot Savienības tiesību un politikas virzienu īstenošanu dalībvalstīs, ņemot vērā arī Savienības tiesību ietekmi trešās valstīs;
(5)  darbības, lai uzlabotu Eiropas tiesiskuma telpas netraucētu darbību, tostarp uzraugot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības dalībvalstīs, un veicot pētījumus par to, kā novērst šķēršļus vispārējas, nediskriminējošas un efektīvas tiesu pieejamības nodrošināšanai visiem;
(6)  iniciatīvas par to, kā novērst dzimumu līdzsvara atšķirības starp dalībvalstu tiesu iestādēm un tiesu iestāžu darbiniekiem, izmantojot apmācību, kas vai nu pielāgota sievietēm profesionālēm, vai vērsta gan uz sievietēm, gan vīriešiem profesionāļiem, un ar kuru veido izpratni par tādiem jautājumiem kā zemais sieviešu tiesnešu īpatsvars augstākajos tiesu iestāžu līmeņos vai vajadzība pēc pārredzamības un objektīviem kritērijiem amatā iecelšanas procedūru laikā;
(7)  ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kuras nodarbojas ar cietušo aizstāvību un tiesiskās aizsardzības darbībām, apmācība nolūkā uzlabot zināšanas par Savienības politikas virzieniem un Savienības tiesību aktiem, tostarp materiālajām un procesuālajām tiesībām, pamattiesībām, noziegumu upuru atbalstu un aizsardzību, kolektīvās tiesiskās aizsardzības un universālās jurisdikcijas izmantošanu, par Savienības tiesu iestāžu sadarbības instrumentu izmantošanu, par Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, juridisko valodu un salīdzinošajām tiesībām;
(8)  tiesu iestāžu darbinieku un citu attiecīgo ieinteresēto personu daudzdisciplināra apmācība brīvības atņemšanas tiesību, apcietinājuma un cietumu pārvaldības jomā, lai atvieglotu paraugprakses izplatīšanu;
(9)  tiesu iestāžu darbinieku un citu attiecīgo ieinteresēto personu daudzdisciplināra apmācība juvenālās justīcijas jomā nolūkā sagatavot un veicināt Direktīvas (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētās vai apsūdzētās personas kriminālprocesā, pareizu īstenošanu;
(10)  informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), kā arī e-tiesiskuma rīku izstrāde un uzturēšana nolūkā uzlabot tiesu sistēmu efektivitāti un to sadarbību, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp sistēmu un lietojumprogrammu pārrobežu sadarbspēju, un uzlabot privātumu un datu aizsardzību;
(11)  galveno Eiropas līmeņa sadarbības tīklu un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla, tostarp ar Savienības tiesību aktiem izveidotu tīklu, spēju veidošana nolūkā nodrošināt Savienības tiesību efektīvu piemērošanu un izpildi, Savienības tiesību, politikas mērķu un stratēģiju veicināšanu un turpmāku attīstību programmas jomās;
(12)  strukturāls atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām, kas aktīvi darbojas jomās, uz kurām attiecas programma, un šo organizāciju nodarbināto juridisko ekspertu spēju veidošana un apmācība, kā arī atbalsts šādu organizāciju konkrētām darbībām, tostarp tādām kā interešu pārstāvēšana, tīklošanas darbības, tiesvedība saistībā ar demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumiem, iedzīvotāju mobilizēšana un izglītošana un attiecīgo pakalpojumu sniegšana;
(13)  zināšanu par programmu vairošana un tās rezultātu izplatīšana, pārnesamība un pārredzamība, un iedzīvotāju aptveramības uzlabošana, tostarp izveidojot un atbalstot neatkarīgas programmas nodaļas/ valsts kontaktpunktu tīklu;
(14)  paraugpētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi un ietekmes novērtējumi un ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tai skaitā no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. [Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli.]
1.  Darbība, kurai šajā programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām un ka ir novērsta dubulta finansējuma iegūšana no fondiem, skaidri norādot finansējuma avotus katrai izdevumu kategorijai saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu. [Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli.]
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
a)  tās ir novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus programmas ietvaros;
a)  tās ir pienācīgi novērtētas uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus programmas ietvaros;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
3.  Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam, lai segtu tā izdevumus saistībā ar pastāvīgo darba programmu, darbības dotāciju var piešķirt var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.
3.  Eiropas Tiesiskās apmācības tīklam, lai segtu tā izdevumus saistībā ar pastāvīgo darba programmu, darbības dotāciju piešķir bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
11. pants – 2. punkts
2.  Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 17. pantā minēto konsultēšanās procedūru.
2.  Darba programmu Komisija pieņem ar deleģēto aktu. Minēto deleģēto aktu pieņem saskaņā ar 14pantu.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Regulas II pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu.
1.  Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto konkrēto mērķu sasniegšanu. Monitoringa un ziņošanas vajadzībām savāktos datus vajadzības gadījumā sadala pēc dzimuma, vecuma un personāla kategorijas.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
12. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Uzraudzība dod iespēju arī novērtēt veidu, kādā programmas darbībās tiek risināti dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
12. pants – 3. punkts
3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.
3.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka pareizi dati programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai tiek savākti efektīvi, lietderīgi, precīzi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības. Komisija dara pieejamus lietotājiem ērtus formātus un sniedz ievirzi un atbalstu, jo īpaši pieteikuma iesniedzējiem un labuma guvējiem, kuriem var nebūt pietiekamu resursu un personāla, lai izpildītu ziņošanas prasības.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
13. pants – 1. punkts
1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.
1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi un labi dokumentē, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā un uzraudzīt programmas ietvaros veikto darbību īstenošanu un 3. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu. Visos izvērtējumos ņem vērā dzimumu līdztiesības aspektu un tajos iekļauj ar dzimumu līdztiesību saistītām darbībām paredzētā programmas budžeta izsmeļošu analīzi.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc trīs gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc trīs gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
13. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Programmas vidusposma un galīgajā izvērtēšanā inter alia novērtē:
a)  viedokli par programmas ietekmi uz tiesu iestāžu pieejamību, pamatojoties uz Eiropas mērogā iegūtiem kvalitatīviem un kvantitatīviem datiem;
b)  to instrumentu un rīku skaitu un kvalitāti, kas izstrādāti ar programmas finansēto darbību palīdzību;
c)  programmas Eiropas pievienoto vērtību;
d)  finansējuma līmeni salīdzinājumā ar panāktajiem rezultātiem;
e)  iespējamos administratīvos, organizatoriskos un/vai strukturālos šķēršļus programmas raitākai, efektīvākai un rezultatīvākai īstenošanai.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
14. pants – 4. punkts
4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Ekspertu grupa, ar kuru apspriežas, ir līdzsvarota no dzimuma viedokļa.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju par programmas Eiropas pievienoto vērtību, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga, tādējādi parādot Savienības pievienoto vērtību un palīdzot Komisijai tās īstenotajos datu vākšanas centienos, lai uzlabotu budžeta pārredzamību.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē, un tai palīdz attiecīgās pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību organizācijas. Komitejā nodrošina dzimumu līdzsvaru un minoritāšu un citu atstumto grupu pienācīgu pārstāvību.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
I pielikums
I pielikums
svītrots
Programmas darbības
Programmas, kas minēta 3. panta 2. punktā, konkrētie mērķi tiks sasniegti, atbalstot jo īpaši šādas darbības:
1.  izpratnes veidošana, informācijas izplatīšana nolūkā uzlabot zināšanas par Savienības politikas virzieniem un Savienības tiesību aktiem, tai skaitā materiālajām un procesuālajām tiesībām, par tiesu iestāžu sadarbības instrumentiem, par attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un par salīdzinošajām tiesībām un starptautiskajiem standartiem;
2.  ieinteresēto personu savstarpēja mācīšanās, apmainoties ar labu praksi nolūkā uzlabot zināšanas un savstarpēju izpratni par civiltiesībām un krimināltiesībām un dalībvalstu tiesību un tiesu sistēmām, tai skaitā tiesiskumu, un savstarpējas uzticēšanās veicināšana;
3.  analītiskas un pārraudzības darbības25 nolūkā uzlabot zināšanas un izpratni par iespējamiem šķēršļiem Eiropas tiesiskuma telpas netraucētai darbībai un uzlabot Savienības tiesību aktu un politikas virzienu īstenošanu dalībvalstīs;
4.  ieinteresēto personu apmācība nolūkā uzlabot zināšanas par Savienības politikas virzieniem un Savienības tiesību aktiem, tai skaitā materiālajām un procesuālajām tiesībām, par ES tiesu iestāžu sadarbības instrumentu izmantošanu, par attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, juridisko valodu un salīdzinošajām tiesībām;
5.  informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) rīku izstrāde un uzturēšana nolūkā uzlabot tiesu sistēmu un to sadarbības efektivitāti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tai skaitā sistēmu un lietojumprogrammu pārrobežu sadarbspēju;
6.  galveno Eiropas līmeņa sadarbības tīklu un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla, tai skaitā ar Savienības tiesību aktiem izveidotu tīklu, spēju veidošana nolūkā nodrošināt Savienības tiesību efektīvu piemērošanu un izpildi, Savienības tiesību, politikas mērķu un stratēģiju veicināšana un turpmāka attīstība programmas jomās, kā arī atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras aktīvi darbojas programmas jomās;
7.  zināšanu par programmu vairošana un izplatīšana un tās rezultātu pārnesamības palielināšana, aptverot arvien lielāku iedzīvotāju skaitu, tostarp izveidojot un atbalstot programmas nodaļas un valsts kontaktpunktu tīklu.
__________________
25 Šīs darbības ir, piemēram, datu un statistikas vākšana, kopēju metodoloģiju un, vajadzības gadījumā, rādītāju vai kritēriju izstrāde; pētījumi, izpēte, analīze un apsekojumi, izvērtējumi, ietekmes novērtējums, ceļvežu, ziņojumu un izglītojošu materiālu izstrāde un publicēšana.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – ievaddaļa
II pielkums
Pielikums
Rādītāji
Rādītāji
Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu:
Programmu pārraudzīs, pamatojoties uz kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas un maksimāli palielinātu tiesu sistēmu efektivitāti. Šim nolūkam, turklāt ievērojot tiesības saistībā ar privātumu un datu aizsardzību, tiks vākti attiecīgā gadījumā pēc dzimuma, vecuma un personāla kategorijas sadalīti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu:
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
II pielikums – 1. punkts – tabula
Tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku skaits, kuri piedalījušies mācību pasākumos (tostarp darbinieku apmaiņā, mācību braucienos, darbsemināros un semināros), kas finansēti no programmas, tai skaitā izmantojot Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla (EJTN) darbības dotāciju
Tiesnešu un tiesu iestāžu darbinieku skaits, kuri piedalījušies mācību pasākumos (tostarp darbinieku apmaiņā, mācību braucienos, darbsemināros un semināros), kas finansēti no programmas, tostarp izmantojot Eiropas Tiesiskās apmācības tīkla (EJTN) darbības dotāciju
Apmācības pasākumos piedalījušos darbinieku un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju skaits
Informācijas apmaiņas gadījumu skaits Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā (ECRIS)
Informācijas apmaiņas gadījumu skaits Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā (ECRIS)
Pārrobežu sadarbības gadījumu un darbību skaits un to rezultātu līmenis, tostarp sadarbība, izmantojot Savienības līmenī izveidotus informācijas tehnoloģiju rīkus un procedūras
To trāpījumu skaits e-tiesiskuma portālā / lapās, kuros izteikta vēlme iegūt informāciju par pārrobežu civillietām
Cilvēku skaits, kas bija iesaistīti
Cilvēku skaits, kas bija iesaistīti
i)   savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi,
i)   savstarpējās mācībās un apmaiņā ar labu praksi,
ii)   izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās.
ii)   izpratnes veidošanas, informēšanas un informācijas izplatīšanas darbībās,
iia)  spēju veidošanas darbībās, kuru mērķauditorija ir pilsoniskās sabiedrības organizācijas,
iib)  darbībās saistībā ar cilvēku informēšanu par tiesu iestāžu pieejamību,
iic)  darbībās tiesnešiem par problēmām, kas ir saistītas ar tiesvedību, un par to, kā piemērot starptautiskās privātās tiesības un Savienības tiesības pārrobežu/daudznozaru lietās,
iid)  programmas finansētajās izpratnes veidošanas darbībās.
Programmas finansēto darbību ģeogrāfiskais pārklājums
Dalībnieku vērtējums par darbībām ar to līdzdalību un par šo darbību paredzamo ilgtspēju

Stāvoklis sarunās par Eiropas nākotni
PDF 187kWORD 67k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra rezolūcija par stāvokli sarunās par Eiropas nākotni (2018/2094(INI))
P8_TA-PROV(2019)0098A8-0427/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu, tās papildprotokolu un tā pārskatīto redakciju,

–  ņemot vērā LESD 295. pantu,

–  ņemot vērā 27 valstu vai valdību vadītāju 2016. gada 29. jūnija neoficiālo sanāksmi,

–  ņemot vērā 27 dalībvalstu 2016. gada 16. septembra Bratislavas deklarāciju un ceļvedi,

–  ņemot vērā 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par eurozonas budžeta kapacitāti(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par kopējas drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu un turpmākos piecus pārdomu dokumentus (COM(2017)2025, COM(2017)0206, COM(2017)0240, COM(2017)0291, COM(2017)0315 un COM(2017)0358),

–  ņemot vērā 2017. gada 25. marta Romas deklarāciju,

–  ņemot vērā Apvienotās Karalistes 2017. gada 29. marta paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 6. jūlija rezolūciju "Komisijas baltā grāmata par Eiropas nākotni un ne tikai”(7),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 12. maija rezolūciju par Eiropas Komisijas "Balto grāmatu par Eiropas nākotni. Pārdomas un scenāriji attiecībā uz ES-27 līdz 2025. gadam”(8) ,

–  ņemot vērā valstu parlamentu daudzveidīgo ieguldījumu Komisijas Baltās grāmatas un pārdomu dokumentu par Eiropas nākotni tapšanā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2018. gada 12. septembra runu par stāvokli Savienībā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2017. gada 13. septembra runu par stāvokli Savienībā un viņa 2017. gada 24. oktobrī izdoto "Vienotākas, stiprākas un demokrātiskākas Savienības ceļvedi" (COM(2017)0650),

–  ņemot vērā Francijas prezidenta Emmanuel Macron Sorbonas 2017. gada 26. septembra runu "Initiative for Europe: A sovereign, united democratic Europe" (Iniciatīva Eiropai: suverēna, vienota un demokrātiska Eiropa),

–  ņemot vērā ES valstu vai valdību vadītāju 2017. gada 29. septembra augstākā līmeņa neoficiālo sanāksmi Tallinā,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2017. gada 19.–20. oktobra sanāksmē pieņemto Vadītāju programmu,

–  ņemot vērā Padomes, Parlamenta un Komisijas 2017. gada 17. novembrī pieņemto dokumentu "Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Iestāžu kopīgā proklamācija",

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 6. decembrī pieņemto Ceļvedi ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai (COM(2017)0821) un jo īpaši tās priekšlikumu izveidot Eiropas Monetāro fondu (EMF) (COM(2017)0827), priekšlikumu Savienības tiesiskajā regulējumā integrēt Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību saturu (COM(2017)0824) un paziņojumu par Eiropas ekonomikas un finanšu ministru (COM(2017)0823),

–  ņemot vērā Eiropadomes 14.–15. decembra sanāksmi un valstu un valdību vadītāju sanāksmi, kā arī Eurosamita sanāksmes, kas notika tās ietvaros,

–  ņemot vērā 20 dalībvalstu 26 nacionālo parlamentu 2017. gada 20. decembra vēstuli par lēmumu pieņemšanas pārredzamību Padomē,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Dienvidu valstu (Kipras, Francijas, Grieķijas, Maltas, Portugāles un Spānijas) 2018. gada 10. janvāra augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto deklarāciju "Bringing the EU forward in 2018" (ES turpmākā virzība 2018. gadā), kā arī Višegradas grupas valstu (Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas un Slovākijas) 2018. gada 26. janvāra paziņojumu par Eiropas nākotni un Eiropas finanšu ministru no Somijas, Dānijas, Igaunijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Zviedrijas 2018. gada 6. marta kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 13. februāra paziņojumu “Rezultātu Eiropa: institucionālie risinājumi Eiropas Savienības darba efektivitātes uzlabošanai” (COM(2018)0095),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra Ieteikumu (ES) 2018/234 par Eiropas Parlamenta 2019. gada vēlēšanu eiropeiskās būtības un efektīvas norises veicināšanu(9),

–  ņemot vērā 27 valstu vai valdību vadītāju 2018. gada 23. februāra neoficiālo sanāksmi,

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta rezolūciju par pamattiesību stāvokli ES 2016. gadā(10),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Līguma noteikumu par dalībvalstu parlamentiem īstenošanu(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2018)0325),

–  ņemot vērā ES un Rietumbalkānu valstu 2018. gada 17. maija augstākā līmeņa sanāksmi,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2018. gada 16. maija īpašo ziņojumu par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību, ko tas sniedza stratēģiskās izmeklēšanas OI/2/2017/TE ietvaros,

–  ņemot vērā 2018. gada 19. jūnija Mēzebergas deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28.–29. jūnija sanāksmi,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 9. oktobra atzinumu “Pārdomas par Eiropu: vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis par to, kā atjaunot uzticēšanos Eiropas Savienībai”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta rīkotās sarunas ar valstu vai valdību vadītājiem par Eiropas nākotni,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0427/2018),

A.  tā kā Eiropas Savienība ir pārvalstiskas integrācijas piemērs, kuram vēsturē nav līdzvērtīga, un tā ir nodrošinājusi ilgstošu mieru, uzplaukumu un labklājību savām tautām kopš vēsturiskās Šūmana deklarācijas 1950. gada 9. maijā; tā kā tās ieceres un darbības pašos pamatos ir vērstas uz kopīgu drošību, cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības un tiesiskuma respektēšanu un cilvēktiesību ievērošanu un tās tautu labklājību;

B.  tā kā preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite un personu brīva pārvietošanās, vienotā valūta, programma “Erasmus”, reģionālā, lauksaimniecības un kohēzijas politika un “Apvārsnis 2020” ir fundamentāli Savienības sasniegumi daudzu citu starpā, kas sekmē Eiropas pilsoņu labklājību; tā kā Savienībai ir nepieciešams saņemt pienācīgās pilnvaras un resursus, lai varētu stāties pretī 21. gadsimta izaicinājumiem;

C.  tā kā dažu pēdējo gadu laikā Savienībai bija jāpārvar vairākas krīzes, kas bija pārbaudījums tās izturētspējai un spējai izlēmīgi un vienoti rīkoties;

D.  tā kā laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam tika piedzīvota sociālā ziņā līdzsvarotāka un efektīvāka monetārā un makroekonomiskā politika, piemēram, Eiropas Centrālās bankas nestandarta politikas, Stabilitātes un izaugsmes pakta elastība un Investīciju plāns Eiropai, kuru ieguldījums sekmēja ES ekonomikas un sociālo atveseļošanos;

E.  tā kā, neraugoties uz to, ka Eiropai ir izdevies izturēt un pa daļai pārvarēt viskritiskākos finanšu un ekonomikas krīzes momentus, ES un dalībvalstu līmenī joprojām ir jāveic svarīgas un steidzamas reformas ekonomikas pārvaldībā kopumā un jo īpaši eurozonā, kā arī vienotā tirgus tālākā stiprināšanā un mūsu labklājības valstu sociālo standartu atjaunošanā un attīstīšanā;

F.  tā kā, ņemot vērā to, ka nestabilā un sarežgītā globālā vidē Savienībai ir jāsaskaras ar vairākām iekšējām un ārējām pašreizējām un turpmākām problēmām, jo īpaši saistībā ar migrāciju, demogrāfisko lejupslīdi, terorismu, drošību, klimata pārmaiņām, vides jautājumiem, daudzpusējās pasaules kārtības saglabāšanu, EMS pabeigšanu, globalizāciju, brīvu, godīgu un uz tiesību normām balstītu starptautisko tirdzniecību, ārlietām un aizsardzību, sociālo tiesību pīlāra izstrādi un cīņu pret populismu, kas ir vērsts pret ES, cīņu pret neiecietību un ksenofobiju, ES būtu jāsekmē atjaunots tās dalībvalstu sadarbības un solidaritātes gars, kas balstās uz LES 2. un 3. pantu un Pamattiesību hartu, savukārt Lisabonas līgumā paredzētajam mērķim — veidot aizvien ciešāku savienību starp Eiropas tautām — arī turpmāk vajadzētu iedvesmot Savienību tās pasākumos tālāk nostiprināt Eiropas integrāciju un efektīvi pievērsties šiem izaicinajumiem;

G.  tā kā Parlamentam ir dziļas bažas par populistisku, ksenofobisku un pret Eiropu vērstu kustību pieaugumu visā Eiropā; tā kā Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāpastiprini centieni aizsargāt un veicināt Eiropas integrācijas demokrātiskās vērtības, fundamentālos principus un mērķus;

H.  tā kā Apvienotās Karalistes 2016. gada jūnijā rīkotais referendums, pēc kura tā 2017. gada 29. martā paziņoja par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības, pastiprināja debates par Savienības nākotni; tā kā sarunas par paredzēto AK izstāšanos no ES atklāja, cik ļoti dalībvalstis ir savstarpēji atkarīgas, to, kādā mērā mēs visi paļaujamies uz kopīgiem instrumentiem un politikām, un to, cik izmaksā jebkāda aiziešana;

I.  tā kā debašu pastiprināšanās par Eiropas nākotni ir atspoguļota — līdzās Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūcijām par Eiropas nākotni — arī Bratislavas deklarācijā un ceļvedī, Komisijas Baltajā grāmatā par Eiropas nākotni, Romas deklarācijā, Eiropadomes 2017. gada oktobrī pieņemtajā vadītāju programmā un daudzveidīgajā atsevišķu dalībvalstu vai to grupu sniegtajā ieguldījumā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas ieguldījumā, kā arī Eiropas Parlamenta plenārsēdes debatēs ar valstu vai valdību vadītājiem par Eiropas nākotni, starpparlamentāro komiteju sanāksmēs un pilsoņdialogu organizēšanā, un apspriešanās, ko rīko dažādas iestādes, struktūras un dalībvalstis;

J.  tā kā Parlametra aptauja, ko veica laikā no 2018. gada 8. līdz 26. septembrim, rāda, ka 62 % respondentu uzskata, ka viņu valsts dalība ir pozitīva, un 68 % uzskata, ka viņu valsts ir guvusi labumu no dalības ES — tas ir augstākais rezultāts, kāds izmērīts kopš 1983. gada;

K.  tā kā tās vērtības un tie principi, uz kuriem balstās Savienība, nosaka jomu, kurā ikviens Eiropas pilsonis var sevi identificēt neatkarīgi no politiskajām un kultūras atšķirībām, kas saistītas ar nacionālo identitāti;

L.  tā kā paredzamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir iespēja izvērtēt sarunas par Eiropas nākotni, ņemot vērā arī Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes galvenās institucionālās prioritātes jaunajā parlamentārajā sasaukumā;

M.  tā kā Eiropas Savienība pašreiz ir nonākusi īpaši nozīmīgā tās izveides procesa posmā, ņemot vērā pašreizējo problēmu būtību un apjomus, un tā kā šīs problēmas var atrisināt, tikai dalībvalstīm rīkojoties kopīgi un padziļinot un uzlabojot savstarpējo integrāciju un solidaritāti, pilnībā izmantojot pašreizējos Lisabonas līguma noteikumus un pēc tam reformējot Līgumus, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu un nodrošinātu pienācīgo kompetenču līdzsvaru;

N.  tā kā institucionālajām reformām būtu jābūt vērstām uz demokrātiskāka lēmumu pieņemšanas procesa izveidi, uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un pārskatatbildību Savienībā un tās iestādēs; tā kā, ņemot vērā minētos mērķus, pašreiz ir piemērots un izdevīgs brīdis, lai veicinātu jēgpilnu pilsonisko līdzdalību Eiropas projektā un organizētu apspriešanos, un sekmētu regulāru dialogu ar iedzīvotājiem un pārstāvju apvienībām atbilstoši LES 11. panta prasībām;

O.  tā kā Savienībai nepieciešama stingrāka pārvaldības struktūra ar pastiprinātu demokrātisko kontroli no Parlamenta puses, lai stātos pretī pašreizējiem un nākotnes izaicinājumiem; tā kā, lai varētu gūt pilsonu paļāvību un uzticēšanos, būtiska nozīme ir pārredzamībai un integritātei un ES iestāžu un struktūru puses;

P.  tā kā Francijas un Vācijas kopīgajā Mēzebergas deklarācijā ir virkne pārdomu un priekšlikumu Eiropas sadarbības stiprināšanai, jo īpaši ekonomikas pārvaldības jomā;

Q.  tā kā kultūras un izglītības Eiropas dimensijas veicināšana ir vitāli svarīga, lai stiprinātu Eiropas pilsoniskuma apziņu, ņemot vērā, ka Savienība cieš no zināšanu trūkuma, kas nozīmē to, ka pastāv tendence, ka jaunākas paaudzes uzskata Savienības sasniegumus par pašsaprotamiem,

1.  atgādina, ka Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūcijās par Eiropas nākotni ir uzsvērta vienotas institucionālās sistēmas un Kopienas metodes nozīme un ir ierosināti vairāki priekšlikumi un iniciatīvas, kas ir īpaši svarīgas Eiropas integrācijai un var sniegt ieguldījumu Eiropas nākotnes veidošanā;

2.  uzsver, ka Savienībai ir jārīkojas, lai risinātu nākotnē gaidāmās problēmas, panākot ciešāku un labāku politisko integrāciju, pilnībā ievērojot un veicinot cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātijas principus un savstarpēji sadarbojoties; uzsver, ka pilsoņi vēlas tādu Eiropu, kura aizsargātu viņu tiesības, labklājību un sociālo modeli, pamatojoties uz dalītu suverenitāti, un tam nepieciešama pienācīga politiskā integrācija; aicina valstu vai valdību vadītājus turpināt šo virzību atjaunotā solidaritātes un sadarbības gaisotnē;

3.  norāda, ka valstu un valdību vadītāji, kuri uzstājās ar runu sarunām par Eiropas nākotni veltītā Parlamenta plenārsēdē, visi atzina, ka ir kopīgi jāstājas pretī nākotnes izaicinājumiem un jādara viss iespējamais, ko var sasniegt tikai kopīgiem spēkiem;

4.  atkārtoti pauž pārliecību, ka visām dalībvalstīm jāsaglabā iespēja izvēlēties diferencētu integrāciju un ka šādai integrācijai arī turpmāk ir jābūt Eiropas ciešākas integrācijas un solidaritātes metodei, ko nedrīkstētu sajaukt ar ideju par Eiropu à la carte; uzstāj, ka ir nepieciešams novērst to, ka pašreizējās debatēs par diferencētu integrāciju tā tiktu uztverta kā pirmās šķiras un otrās šķiras dalības Savienībā veidošana;

5.  atgādina, ka diferencētai integrācijai nevajadzētu būt veidam, kā samazināt politisko integrāciju;

6.  uzsver, ka krīze ir radījusi nelīdzsvarotību starp Savienības galvenajām iestādēm un ka Eiropadome īsteno pati savu politisko iniciatīvu, kaitējot Komisijas iniciatīvas tiesībām, un nostiprina starpvaldību metodi; tomēr uzskata, ka Savienības darbībai vislabāk piemērota ir Kopienas metode; atgādina, ka Parlaments šajā sakarā ir pieņēmis daudzas rezolūcijas, un atkārtoti aicina Eiropadomi pilnībā ievērot tās kompetenču robežas, kas noteiktas jo īpaši LES 15. pantā;

7.  atkārtoti uzsver, ka vienprātība, ko dažos pamatjautājumos prasa ievērot Līgumu noteikumi, ir gandrīz nepārvarams šķērslis svarīgos brīžos un svarīgu lēmumu pieņemšanā, un tādēļ attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procedūrām iestājas par kvalificēta vairākuma principa ieviešanu balsošanā (QMV) Padomē un — attiecībā uz tiesību aktiem — parastās likumdošanas procedūras izmantošanu visās jomās, kur tas iespējams; atgādina, ka saskaņā ar pašreizējiem Līgumiem to var panākt, izmantojot dažādās "pārejas klauzulas" vai ciešākas sadarbības gadījumā — LESD 333. pantu;

8.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker paziņojumu, ko viņš sniedza savā 2017. gada 13. septembra runā un 2018. gada 12. septembra runā par stāvokli Eiropas Savienībā, par nodomu ierosināt QMV izmantošanu Padomē noteiktās īpašās politikas jomās, taču pauž nožēlu, ka šo jautājumu sarakstā nav iekļauta daudzgadu finanšu shēmas (DFS) regula;

9.  īpaši atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ierosinājusi izmantot QMV kopējā ārlietu un drošības politikā (KĀDP) attiecībā uz nostājām par cilvēktiesību jautājumiem starptautiskos forumos, lēmumiem noteikt sankciju režīmus un lēmumiem, reaģējot uz krīzēm ārvalstīs, sākt vai īstenot civilās misijas, ņemot vērā to, ka ir svarīgi paātrināt lēmumu pieņemšanu un panākt lielāku to efektivitāti, kā arī nepieciešamību Savienībai paust vienotu nostāju;

10.  atgādina par savu ierosinājumu pārveidot Padomi par patiesu likumdevēja palātu līdzvērtīgi Parlamentam, kā izklāstīts Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūcijā par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu, un uzlabot tās lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību; šajā kontekstā norāda uz Ombuda īpašo ziņojumu par Padomes likumdošanas procesa pārredzamību un uz COSAC delegāciju 2017. gada 20. decembra vēstuli, kurā tiek prasīta lielāka pārredzamība politisko lēmumu pieņemšanā, jo īpaši no Padomes un tādām neoficiālām struktūrām kā Eurogrupa, saskaņā ar līdzīgām Parlamenta paustajām prasībām šajā jomā;

11.  uzskata, ka ir dažādi izvēles varianti, kā padarīt Komisiju dinamiskāku, pielāgojot komisāru kolēģijas struktūru un darba metodes, piemēram, ar priekšsēdētāja vietnieku iecelšanu, kas atbildīgi par kādu politiku kopu, vai augstākas vai zemākas pakāpes komisāru iecelšanu;

12.  atgādina, ka, lai gan saskaņā ar pašreizējiem Līgumiem Parlamentam nav oficiālu likumdošanas iniciatīvas tiesību, tas var pieprasīt, lai Komisija iesniedz piemērotu priekšlikumu par jautājumiem, kas pēc tās ieskatiem prasa Savienībai rīkoties ar mērķi īstenot Līgumus, un atgādina Komisijai, ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 10. pantu(12), par tās pienākumu sniegt tūlītējus un sīki izklāstītus apsvērumus attiecībā uz pieprasījumiem iesniegt priekšlikumus Savienības tiesību aktiem; turklāt atgādina, ka šajā iestāžu nolīgumā ir arī noteikumu punkti par starpiestāžu ikgadējo un daudzgadu plānu sagatavošanu, kas nodrošina Parlamentam papildu instrumentu likumdošanas programmas vadīšanai;

13.  atgādina par savu priekšlikumu, saskaņā ar kuru Līgumu tālākas pārskatīšanas gadījumā likumdošanas iniciatīvas tiesības arī varētu tikt piešķirtas Palamentam kā ES pilsoņu tiešajam pārstāvim;

14.  uzstāj, ka būtu jāstiprina Parlamenta kontroles pilnvaras un jo īpaši tā izmeklēšanas tiesības un tam būtu jāpiešķir īpašas, patiesas un skaidri norobežotas pilnvaras;

15.  ņem vērā ziņojumu, ko 2018. gada 10. jūlijā sniedza darba grupa par subsidiaritāti, proporcionalitāti un "Darīt mazāk, bet efektīvāk", piedāvājot ieteikumus par jaunu darba veidu saistībā ar subsidiaritāti un proporcionalitāti; uzskata, ka Parlaments jau ir uzsvēris daudzus no šiem ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz valstu parlamentu lomu Savienībā un to, ka ir ieteicams reformēt agrīnās brīdināšanas sistēmu; atgādina, ka darba grupa konstatēja, ka ES pievienotā vērtība ir visās pastāvošajās ES darbības jomās, un tādēļ neidentificēja nekādas Līguma kompetences vai politikas jomas, ko pilnīgi noteikti vajadzētu no jauna deleģēt — pilnībā vai daļēji — dalībvalstīm;

16.  atzinīgi vērtē dažādo iestāžu ieteikumus, kuros tiek prasīta aktīvāka loma valstu parlamentiem, jo īpaši — kontrolējot to valdību rīcību Eiropas iestādēs; atgādina, kāda būtiska loma ir vietējām pašvaldībām un jo īpaši reģionālajiem parlamentiem ar likumdošanas pilnvarām;

17.  uzsver, cik svarīgi ir sadarboties iestāžu starpā, vienlaikus ievērojot katras iestādes prerogatīvas, kuras ir nostiprinātas Līgumos un kuras ir formulētas jaunā satvarā, noslēdzot 2016. gada 13. aprīļa iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, un uzsver, ka vienkāršošana ir nemitīgi notiekošs process, kura mērķis ir atvieglot ES līmenī notiekošo norišu un procedūru sapratni, lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu viedokļi, un beigu beigās sekmēt iedzīvotāju dalību Eiropas Savienības darbā;

18.  atzinīgi vērtē kopīgo proklamāciju, ar ko apstiprina Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko parakstīja Padome, Parlaments un Komisija Gēteborgas sociālajā samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi; norāda, ka kompetences un instrumenti, kas ir nepieciešami rezultātu sasniegšanai šajā pīlārā, galvenokārt ir vietējo, reģionālo un valsts iestāžu, kā arī sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības rīcībā, savukārt Eiropas pusgads nodrošina sistēmu, lai sekotu līdzi dalībvalstu sniegumam šajā ziņā; turklāt šajā saistībā atgādina, ka sociālais dialogs ir izrādījies neatsverams instruments ES politikas veidošanas un likumdošanas uzlabošanai un to sociālās legitimitātes stiprināšanai;

19.  norāda uz Sociālā pīlāra nesaistošo raksturu, kurš pats par sevi nespēj pārnest ES uzmanības centru no ekonomikas, iekšējā tirgus un fiskālās politikas uz sociālajiem mērķiem; norāda, ka horizontālā sociālā klauzula, kas ietverta LESD 9. pantā, paredz, lai Savienība rūpīgi apsvērtu ES tiesību aktu ietekmi uz sociālajiem standartiem un nodarbinātību un pienācīgi apspriestos ar sociālajiem dalībniekiem;

20.  uzsver, ka vides aizsardzībai jābūt Eiropas Savienības augstu ierindotai prioritātei, ņemot vērā pašreizējo vides degradāciju, un tā ir jāintegrē visās Savienības politikās un rīcībās; uzsver, ka ES būtu jāveic efektīva rīcība, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinātu atjaunīgo avotu daļu enerģijas apvienojumā un panāktu enerģijas taupīšanu līdz tādam līmenim, kas vajadzīgs, lai pildītu Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus;

21.  atkārtoti aicina dalībvalstis parakstīt un ratificēt grozīto Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Konvenciju par sociālo nodrošinājumu (ETS Nr. 78);

22.  uzsver, cik svarīgi ir turpināt EMS padziļināšanas un pabeigšanas procesu, lai saglabātu vienotās valūtas stabilitāti un veicinātu ekonomikas, fiskālās un darba tirgus politikas nostādņu un sociālo standartu konverģenci starp dalībvalstīm; atkārtoti norāda, ka, izņemot Dānijas nepievienošanos, visām dalībvalstīm ir pienākums ieviest euro; atbalsta turpmākus pasākumus ESM attīstīšanā;

23.  šajā saistībā uzsver, ka ir nepieciešama stingrāka politiskā apņemšanās, efektīva pārvaldība un demokrātiskā pārskatatbildība Eiropas un valstu līmenī, jo īpaši parlamentārā kontrole dažādos Eiropas pusgada posmos, ko veic gan Eiropas Parlaments, gan valstu parlamenti, lai nodrošinātu eurozonas ekonomikas un finanšu pārvaldībai labāku sociālo, ekonomisko un demokrātisko leģimitāti un uzlabotu pasākumus, ko veic pēc Savienības ieteikumiem;

24.  atkārtoti pauž viedokli savā 2017. gada 16. februāra rezolūcijā par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām, ka kopīgajai fiskālajai un ekonomikas politikai būtu jākļūst par Savienības un dalībvalstu dalīto kompetenci;

25.  norāda uz Francijas un Vācijas nostāju konverģenci jautājumā par eurozonas budžeta spējām; atkārtoti pauž viedokli, ka šīs spējas būtu jāveido ES sistēmas ietvaros;

26.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijai un veic diskusijas par jauniem budžeta instrumentiem, kuru mērķis ir stabilizācija;

27.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par reformu atbalsta programmu; uzsver, cik svarīgi ir tas, lai netiktu vājinātas Parlamenta koplēmuma un pārraudzības pilnvaras ES līdzekļu izlietojumā; pauž bažas par to, ka laikposmā no 2011. līdz 2017. gadam pilnībā tika īstenoti tikai 9 % konkrētām valstīm adresēto ieteikumu (KVAI); pieņem zināšanai konverģences mehānismu, kas dos stimulu un palīdzēs eurozonā neietilpstošajām dalībvalstīm ar īlgtspējīgām fiskālajām un ekonomikas politikām īstenot reformas un izpildīt euro ieviešanas kritērijus;

28.  atzinīgi vērtē turpāko programmu InvestEU un uzsver, ka fondam būtu jāturpina mazināt investīciju nepietiekamību ES; atbalsta ieguldījumus materiālos un nemateriālos aktīvos, ieskaitot kultūras mantojumu, lai veicinātu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, īpaši koncentrējot uzmanību uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), mazas un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un sociālajiem uzņēmumiem, un tādējādi palīdzētu uzlabot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali, un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā;

29.  ņem vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas ekonomikas un finanšu ministru; norāda, ka Komisijas priekšsēdētāja vietnieka ekonomikas, monetāro un euro lietu jautājumos amata un Eurogrupas priekšsēdētāja amata apvienošana varētu uzlabot parlamentāro pārskatatbildību Eiropas līmenī;

30.  uzskata, ka turpmākajam ES budžetam būtu jāveicina Eiropas pievienotā vērtība attiecībā uz sociāli ekonomisko ietekmi, jāatbalsta ES politiku modernizēšana, jānodrošina finansējums jauniem izaicinājumiem un jāturpina dot ieguldījumu ekonomikas un sociālajai konverģencei un kohēzijai dalībvalstīs un to starpā, lai tiktu uzlabota Eiropas solidaritāte, stabilitāte, vienlīdzība un pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, tostarp ņemot vērā ES apņemšanās Parīzes nolīgumā, nodrošinot, ka tiek respektētas un veicinātas pamatvērtības, kā noteikts LES 2. un 3. pantā, un pavērtas iespējas jauniem pašu resursiem, ņemot vērā Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos darbu;

31.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikums par pašu resursiem ievieš jaunus reālus pašu resursus, kā to pieprasīja Parlaments, bet pauž nožēlu, ka netika ieviesti nekādi citi iespējami ieņēmumu avoti; pauž bažas par Komisijas priekšlikumu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam, jo tajā trūkst finansiālu saistību, lai stātos pretī ES pašreizējiem izaicinājumiem un tādiem, kas vēl gaidāmi; pauž nožēlu par dažu dalībvalstu nostāju, kuras atsakās piešķirt ES vairāk resursu, neraugoties uz to, ka tās vienprātīgi atzīst nepieciešamību pārvarēt jaunas problēmas un uzņemties jaunus pienākumus, un tādēļ arī nepieciešamību nodrošināt vairāk finanšu resursu; norāda, ka izlietojums ES līmenī var ietaupīt naudas līdzekļus valstu līmenī, novēršot dublēšanos un izmantojot apjomradītus ietaupījumus;

32.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt augšupēju ekonomikas un sociālo konverģenci Eiropas pusgada procesā; atzīst, cik svarīga nozīme ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveidošanai; norāda, ka Eiropas pusgads ir pastiprināts un optimizēts, bet uzsver, ka labāka valstu parlamentu iesaiste palīdzētu uzlabot valsts atbildību, kā rezultātā tiktu labāk īstenoti konkrētām valstīm adresētie ieteikumi (CSR), tādējādi uzlabojot Eiropas pusgada procesu; norāda, ka pirmais un galvenais dalībvalstu pienākums ir izvēlēties piemērotu un ilgtspējīgu fiskālo un ekonomikas politiku;

33.  pauž nožēlu par to, ka līdz šim praksē nav īstenots Parlamenta aicinājums izveidot konverģences kodeksu, kas jāpieņem ar koplēmumu, lai nodrošinātu efektīvāku ekonomikas politikas koordinēšanas sistēmu; turklāt atgādina, ka, atzīstot, ka Eiropas pusgads jau tika optimizēts, Parlaments aicināja noslēgt iestāžu vienošanos, lai atvēlētu Parlamentam būtiskāku lomu Eiropas pusgadā; šajā saistībā atgādina par tā ierosinājumu — konkrēti saskaņā ar Parlamenta rezolūciju par Līguma noteikumu īstenošanu attiecībā uz valstu parlamentiem — labāk saskaņot budžeta grafiku valstu un Eiropas līmenī visā tā pieņemšanas procesā, lai uzlabotu gan Eiropas Parlamenta, gan valstu parlamentu iesaisti Eiropas pusgada darbā;

34.  uzsver, cik svarīgi ir uzņemties saistības attiecībā uz banku savienības izveides pabeigšanu un ka ir jānodrošina atvērtība un vienlīdzīga attieksme pret visām dalībvalstīm, kuras piedalās banku savienībā; atgādina, ka ir jāturpina banku savienības, tostarp Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas un vienotā noregulējuma fonda kopīgā fiskālā atbalsta, izveide, kā arī jāveic riska samazināšanas pasākumi;

35.  atzinīgi vērtē priekšlikums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, ar ko iepazīstināja Komisija saistībā ar Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) pārskatu; mudina Padomi pabeigt ar Parlamentu likumdošanas sarunas pirms šā likumdošanas pilnvaru laika beigām, jo ir nepieciešams pastiprināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas rīcībpolitiku, lai turpmāk novērstu situācijas, kad finanšu iestādes aktīvi veicina naudas atmazgāšanu;

36.  aicina Komisiju ES ar Eiropas Uzraudzības iestāžu palīdzību identificēt un novērst šķēršļus iekšējam tirgum un palīdzēt nodrošināt patērētāju aizsardzību; uzskata, ka vienai no Komisijas galvenajām prioritātēm vajadzētu būt ES tiesību aktu efektīvai īstenošanai;

37.  aicina Komisiju banku savienības un finanšu pakalpojumu tiesību aktos attiecīgā gadījumā un katrā atsevišķā gadījumā kā tiesisko instrumentu vairāk izmantot regulas, nevis direktīvas, lai novērstu sadrumstalotības radīšanu un situāciju, ka pastāv uzraudzības iestādes, kas nodarbojas ar atšķirīgiem valstu režīmiem;

38.  uzsver, ka steidzami ir jāpabeidz kapitāla tirgu savienības izveide; uzsver, ka dziļi un labi integrēti kapitāla tirgi papildina banku savienību, jo tā veicina privātā sektora veiktu riska dalīšanu, palielina ekonomikas konverģenci un palīdz mazināt turpmākos satricinājumus, un varētu arī palīdzēt labāk sadalīt līdzekļus, lai tie būtu pieejami tur, kur tas ir nepieciešams; prasa veikt visaptverošu pētījumu par vispiemērotāko sistēmu, lai labāk ņemtu vērā finanšu pakalpojumu straujo attīstību; uzsver, ka labāka piekļuve papildu finansējuma avotiem būtu jo īpaši noderīga jaunuzņēmumiem un MVU, veicinot to stabilu izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību;

39.  atzinīgi vērtē līdz šim paveikto darbu, lai nodrošinātu spēkā esošo PVN tiesību aktu visaptverošu pārskatīšanu, un uzskata, ka to nepieciešams turpināt; mudina pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; norāda uz Komisijas darbu saistībā ar taisnīgu nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā;

40.  aicina visas ES iestādes un struktūras, ieskaitot Komisiju, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Investīciju banku un vienoto uzraudzības mehānismu, vēl plašākā mērā uzlabot to komunikācijas centienus, lai labāk izskaidrotu savu darbu un uzlabotu ES pilsoņiem pieejamo informāciju;

41.  uzsver, ka Eiropa ir pozitīvs spēks Eiropā un tai tādai vajadzētu būt arī turpmāk, iestājoties par savām vērtībām, daudzpusējām attiecībām un starptautiskajām tiesībām; atgādina, ka Savienība un tās dalībvalstis ir vislielākie līdzekļu devēji starptautiskajai attīstības palīdzībai;

42.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu, ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), Koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD) un Eiropas Aizsardzības fondu (EAF), kas ir svarīgi posmi virzībā uz kopējas aizsardzības politikas izveidi, un ņem vērā dažu dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus par ES Drošības padomes un Eiropas intervences iniciatīvas izveidi; atgādina par aicinājumu izveidot pastāvīgo aizsardzības ministru padomi Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) vadībā un uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu demokrātisko pārskatatbildību attiecībā uz šajā jomā pieņemtajiem lēmumiem, kā arī nepieciešamību uzlabot sadarbību starp Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem;

43.  atzinīgi vērtē Eiropas civilās aizsardzības mehānisma nostiprināšanu un atkārtoti aicina izveidot Eiropas civilās aizsardzības korpusu, ņemot vērā, ka pastāvošie Līgumi tam nodrošina labu pamatu;

44.  atgādina, ka Eiropas Savienība vēl nav pievienojusies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai; un aicina iestrādāt Euratom līguma noteikumus LES un LESD;

45.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu starpā nav panākta vienošanās par prioritātēm un to īstenošanu ES līmeņa visaptverošas imigrācijas politikas jomā, kas nodrošinātu iespēju īstenot tādus uzdevumus kā organizēt un regulēt migrācijas plūsmas, efektīvāk kontrolēt ES ārējās robežas, sadarboties ar izcelsmes un tranzīta valstīm un nodrošināt migrantu un patvēruma meklētāju pamattiesību ievērošanu; uzsver, ka ir jāpārvar acīmredzamās pretrunas dalībvalstu interesēs, kas ir atklājušās, kā arī pilsoņu paustā neapmierinātība, lai neapdraudētu Eiropas integrācijas projektu, kas tiešā veidā cieš no tā, ka eiroskeptiķu partijas izmanto migrācijas jautājumu par instrumentu saviem mērķiem;

46.  atkārto savu nostāju par Dublinas sistēmas pārskatīšanu; turklāt uzsver, cik svarīgi ir stiprināt partnerību ar Āfriku, un pieņem zināšanai Komisijas 2018. gada 12. septembra paziņojumu “Līdzsvarotas un vispusīgas migrācijas politikas sastāvdaļa – likumīgu ceļu uz Eiropu nostiprināšana” (COM(2018)0635);

47.  uzsver, cik nozīmīga ir kopējā lauksaimniecības politika (KLP), ko atbalsta ar labi finansētu budžetu; atgādina, cik nozīmīga ir KLP Savienības vēsturiskajā mantojumā; norāda, ka tai ir būtiska loma, nodrošinot lauku reģionu vitalitāti un drošu pārtikas piegādi; norāda, ka gaidāmā KLP reforma ir iespēja stiprināt tās mērķu izpildi; uzsver, ka KLP ir viena no visvecākajām politikas jomām un tai vēl arvien ir jāpaliek par vienu no vissvarīgākajām un visintegrētākajām politikas jomām, un ka tā arī turpmāk palīdzēs veidot Eiropas nākotni, palielinot integrāciju un Eiropas iedzīvotājiem garantējot pārtikas nodrošinājumu un nekaitīgumu; norāda, ka lauksaimniecības un lauku attīstības politikai ir liels potenciāls attiecībā uz sabiedrisko labumu nodrošināšanu; uzsver, ka Eiropas zemkopībai ir būtiska nozīme planētas apgādē ar pārtiku un darbvietu nodrošināšanā 46 miljoniem cilvēku; uzsver KLP lomu augsnes, ūdens un citu dabas resursu kvalitātes un laba stāvokļa uzturēšanā; uzsver lauksaimniecības būtisko lomu Savienības prioritātēs, mazinot klimata pārmaiņu sekas un veicinot ilgtspējīgu attīstību; uzsver labi finansētas un reformētas KLP nozīmi, risinot daudzās problēmas, ar ko Savienība saskarsies nākotnē; uzsver, ka KLP ir vērsta ne tikai uz lauksaimniecību un lauksaimniekiem, — tā arī palīdz plašākām lauku kopienām, kurās šie lauksaimnieki strādā, un attīsta tās;

48.  uzsver, ka kopējai tirdzniecības politikai joprojām ir jābūt būtiskam Savienības ārpolitikas pīlāram, jo tas tieši ietekmē iedzīvotāju dzīvi, un tai ir jāpalīdz Savienībai pielāgoties tās jaunajai lomai pasaulē, kurā ir daudzi svarīgākie dalībnieki starptautiskajā arēnā; mudina Padomi, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu sadarboties šādās jomās:

   a) uzlabot kopējo tirdzniecības politiku, integrējot to plašākā politikas satvarā; uzņemties vadību pasaules tirdzniecības politikā daudzpusējā un divpusējā līmenī;
   b) uzņemties vadošu lomu atvērtas, uz noteikumiem balstītas, taisnīgas un uz ilgtspējīgu attīstību orientētas globālās tirdzniecības sistēmas aizsardzībā, nodrošināt, ka ES uzņēmumi var darboties globālā līmenī, kurā pastāv vienādi nosacījumi, paredzami noteikumi, godīga konkurence un noteiktas saistības, tostarp konstruktīvi strādājot, lai panāktu kopīgu Savienības nostāju ANO starpvaldību sarunās saistībā ar atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem un lielāku uzņēmumu atbildību, un saistošus pienācīgas pārbaudes pienākumus attiecībā uz piegādes un ražošanas ķēdēm;
   c) pilnībā un nekavējoties informēt Parlamentu par sarunām un Padomes pilnvarām, kā arī visā starptautisko nolīgumu īstenošanas laikā, lai nodrošinātu, ka tas spēj īstenot savas pilnvaras un prerogatīvas; vienkāršot un saīsināt sarunu procesu un pastiprināt Parlamenta kontroli tā laikā; palielināt pārredzamību attiecībā uz ES iedzīvotājiem, pirms sarunu sākuma publicējot tirdzniecības nolīgumu sarunu norādes (pilnvarojumus); pilnībā ievērot Līguma noteikumus un neseno ES judikatūru, kas nosaka, ka kopējā tirdzniecības politika ir Savienības ekskluzīvā kompetencē;
   d) sistemātiski iekļaut digitālās tirdzniecības, MVU, saistošas un izpildāmas tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas un dzimumu līdztiesības noteikumus tirdzniecības nolīgumos, kā arī uzņemties vadību attiecībā uz šiem jautājumiem daudzpusējās sarunās; aizstāvēt ES pilsoņu datu privātumu;
   e) stiprināt kopējās tirdzniecības politikas saskaņotību ar KĀDP, Eiropas attīstības politiku un klimata politiku, lai garantētu LES 3. panta 5. punktā un LESD 21., 207. un 208. pantā noteikto vērtību un mērķu ievērošanu, pilnībā nodrošinot atbilstību Eiropas Konsensam par attīstību;

49.  uzskata, ka Savienībai būtu jāturpina sekmēt starptautisko tirdzniecību, vienlaikus aizstāvot sociālos, darba un vides standartus; brīdina no tirdzniecības kariem, kuru rezultātā rodas tikai zaudētāji un kuri palielina politisko saspīlējumu un spriedzi drošības jomā;

50.  atgādina, ka LES 17. panta 7. punktā ir paredzēts: “Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam”; uzsver savu apņemšanos turpināt tā dēvēto “vadošo kandidātu” Spitzenkandidaten procedūru nākamā Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai atbilstoši Lisabonas līgumam un atzinīgi vērtē Komisijas un dažu dalībvalstu atbalstu šajā saistībā; uzsver, ka Komisijas priekšsēdētāja apstiprināšanas procesā ārkārtīgi svarīga nozīme ir pienācīgām apspriešanās ar Parlamentu, jo pēc vēlēšanām tas noteiks kandidātu, kuru var atbalstīt to veidojošo locekļu vairākums, un savu iekšējo apspriežu rezultātu nosūtīs Eiropadomei; atgādina, ka ir nepieciešams, lai kandidātu būtu izvirzījusi par “vadošo kandidātu” Spitzenkandidat viena no Eiropas politiskajām partijām un lai viņš būtu veicis kampaņu par Komisijas priekšsēdētāja amatu, gatavojoties Eiropas vēlēšanām; uzskata, ka šī prakse ir skaidri apliecinājusi savu vērtību, stiprinot Eiropas vēlēšanu sociālo leģitimitāti un Eiropas Parlamenta pārvalstisko nozīmi kā Eiropas pilsonības un Eiropas demokrātijas izpausmi; atkārtoti brīdina, ka Komisijas priekšsēdētāja apstiprināšanas procedūrā Eiropas Parlaments būs gatavs noraidīt jebkuru kandidātu, kas nav bijis izvirzīts par vadošo kandidātu (“Spitzenkandidat”), gatavojoties Eiropas vēlēšanām;

51.  pauž nožēlu par bieži sastopamo un plaši izplatīto noslieci nepopulārus lēmumus piedēvēt Briselei un atbrīvot valstu iestādes no atbildības, ņemot vērā to, ka šāda netaisnīga un oportūnistiska attieksme nodara kaitējumu Eiropai, veicina pret Eiropu vērstu noskaņojumu un nacionālismu un diskreditē ES iestādes; turklāt uzskata, ka nepatiesas atsaukšanās ir pretrunā obligātajam principam par valdības rīcības pārskatatbildību; uzsver, ka ES tiesību pienācīga īstenošana un piemērošana ir būtiska no Savienības rīcībpolitikas īstenošanas un Savienības, dalībvalstu un iedzīvotāju savstarpējas uzticības veicināšanas viedokļa, un pauž bažas par to dalībvalstu darbībām, kas apzināti to nedara;

52.  uzsver nepieciešamību stingrāk izvērtēt ES politiku sociālās un vidiskās sekas, paturot prātā arī to, cik izmaksātu tiesību aktu neesamība Eiropas līmenī (tā sauktās “Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas”);

53.  uzsver vajadzību īpašu vērību pievērst ES administratīvajām tiesībām, kā norādīts Parlamenta 2016. gada 9. jūnija rezolūcijā par atklātu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību(13);

54.  uzsver nepieciešamību stiprināt Eiropas publisko telpu kā pārvalstisku demokrātijas telpu; uzsver, ka lielākās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, ir jārisina un jāapspriež no Eiropas skatupunkta, bet nevis tikai no atsevišķu valstu interešu perspektīvas, un — pilnībā īstenojot noteikumus, kas iekļauti LES 10. un 11. pantā; norāda, ka tādēļ Eiropas demokrātijai nepieciešams pastiprināt tās mērķu un uzdevumu pārnacionālo dimensiju, veicinot Eiropas pilsonību, kas balstās uz kopējām vērtībām Eiropas Savienībā, un ar plašāku Eiropas institucionālo izglītību un balstiesisku, līdzdalīgāku sociālo sistēmu, kā arī eiropeiskāku un mazāk nacionāli centrētu kampaņu gaidāmajām 2019. gada Eiropas vēlēšanām;

55.  atzinīgi vērtē Savienības pieeju, kas tika izmantota pašreizējās sarunās par Apvienotās Karalistes organizētu izstāšanos no Eiropas Savienības, un uzsver izcilo vienotību, ko tajās apliecināja ES iestādes un dalībvalstis; norāda, ka sarunās līdz šim gūtā pieredze ir apliecinājusi šādu lēmumu ārkārtīgi augsto sarežģītības pakāpi;

56.  vēlreiz uzsver, ka dalībvalsts sistemātisku atteikšanos ievērot Eiropas Savienības pamatvērtības, kuras kalpoja par iedvesmu Eiropas Līgumu ievadpantu pieņemšanai, ko katra dalībvalsts ir brīvprātīgi apstiprinājusi un apņēmusies ievērot, nevar attaisnot ne ar valstu suverenitātes, ne subsidiaritātes principu; turklāt uzsver, ka šo vērtību atbalstīšana ir būtiski svarīga Eiropas projekta kohēzijas, visu eiropiešu tiesību un tik ļoti nepieciešamās dalībvalstu savstarpējās uzticēšanās nodrošināšanai; atkārtoti aicina Komisiju ātri iesniegt priekšlikumu, īstenojot Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi;

57.  atgādina, ka Tiesa ir noteikusi (apvienotās lietas C-8/15 P līdz C-10/15 P(14)), ka Eiropas iestāžu pienākums ir respektēt un ievērot ES Pamattiesību hartas noteikumus, pat ja tās rīkojas ārpus ES tiesiskā regulējuma;

58.  atgādina, ka saistībā ar debatēm par Eiropas nākotni ir jāapsver, kā varētu reformēt Savienības budžeta sistēmu, lai panāktu pietiekamu budžetu plānotās politikas finansējuma nodrošināšanai, labāku līdzsvaru starp paredzamību un reaģētspēju, un kā vislabāk nodrošināt, lai vispārējā finansēšanas kārtība nebūtu sarežģītāka, nekā ir vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus un garantētu pārskatatbildību; uzskata, ka nepieciešamības gadījumā ir jāuzlabo politikas priekšnosacījumi, neapdraudot programmu funkcionalitāti, lai nodrošinātu efektīvu un pareizu finanšu pārvaldību Savienības izdevumu īstenošanā;

59.  uzsver, ka ir svarīgi jo īpaši koncentrēties uz efektīvāku finansējuma izmantošanu un demokrātiskiem ES budžeta kontroles mehānismiem; aicina visas ES iestādes pilnveidot savas procedūras un praksi, kas vērsta uz Savienības finanšu interešu aizsardzību, un aktīvi sekmēt uz rezultātiem orientētu budžeta izpildes apstiprināšanas procesu; šajā sakarībā uzskata, ka budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra ir nepieciešams instruments, lai īstenotu demokrātisko pārskatatbildību Savienības pilsoņu priekšā, un atgādina par sarežģījumiem, kas atkārtoti rodas sakarā ar sadarbības trūkumu no Padomes puses; uzstāj, ka Padomei tāpat kā pārējām iestādēm ir jāievēro pārskatatbildības un pārredzamības principi; uzsver, ka šajā ziņā nedrīkstētu būt izņēmumi;

60.  vērš uzmanību uz tādu parādību kā korupcija, kurai ir būtiskas finansiālas sekas un kura nopietni apdraud demokrātiju, tiesiskumu un publiskos ieguldījumus; norāda uz to, cik svarīgi ir aizsargāt ES nodokļu maksātāju naudu no krāpšanas un nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses;

61.  atgādina, ka, ņemot vērā integrācijas projekta pašreizējo stāvokli, ES ir jāizmanto pilnīgi visas iespējas, lai nodrošinātu Lisabonas Līguma pilnīgu īstenošanu; norāda, ka Līgumu turpmākajai pārskatīšanai vajadzētu balstīties uz to, ka tiek sasaukts konvents, kurā iekļautība tiktu panākta, paredzot atbilstošu pārstāvju sastāvu un nodrošinot platformu pārdomām un sadarbībai ar ieinteresētajām personām un iedzīvotājiem, lai apspriestos un pieņemtu secinājumus, balstoties uz daudzveidīgo iestāžu un citu Savienības organizāciju sniegto ieguldījumu pārdomu procesā par Eiropas nākotni un valstu vai valdību vadītāju, nacionālo parlamentu un pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju apspriedēs izvirzītajiem priekšlikumiem;

62.  uzsver, ka pārdomu process par Eiropas nākotni jau ir sācies, balstoties uz dažādajām nostājām, ko attiecībā uz ES reformu ieņemt Parlaments, Eiropadome un Komisija; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz šīm nostājām, paredzētas tikai nebūtiskas reformas; uzsver, ka Parlamentam un Komisijai, tiklīdz būs izveidojies to jaunais sastāvs, būtu jābalstās uz iepriekšējā sasaukuma laikā paveikto darbu un jāsāk strādāt pie iesniegtajiem priekšlikumiem;

63.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.
(2) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.
(3) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(4) OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.
(5) OV C 252, 18.7.2018., 235. lpp.
(6) OV C 263, 25.7.2018., 125. lpp.
(7) OV C 345, 13.10.2017., 11. lpp.
(8) OV C 306, 15.9.2017., 1. lpp.
(9) OV L 45, 17.2.2018., 40. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0056.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0186.
(12) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(13) OV C 86, 6.3.2018., 126. lpp.
(14) Tiesas (Virspalātas) 2016. gada 20. septembra spriedums Ledra Advertising Ltd un citi / Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka, ECLI:EU:C:2016:701.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: ģeogrāfiskā iedalījuma līmeņi
PDF 130kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 19. decembra deleģēto regulu, ar ko attiecībā uz ģeogrāfiskā iedalījuma līmeņiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 184/2005 I pielikumu (2018/3002(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0099B8-0080/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2018)08872),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2019. gada 28. janvāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājai,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem(1) un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu un 10. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste uz Līguma par Eiropas Savienību 50. panta pamata iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības; tā kā no izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai — gadījumā, ja tāds netiks noslēgts, — divus gadus pēc minētā paziņojuma, t. i., no 2019. gada 30. marta, Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami, ja vien Eiropadome, vienojusies ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems pagarināt šo termiņu;

B.  tā kā ar Regulu (EK) Nr. 184/2005 tika izveidota kopēja sistēma sistemātiskai Kopienas statistikas apkopošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;

C.  tā kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības nozīmētu, ka Apvienotā Karaliste kļūst par trešo valsti un līdz ar to Kopienas statistikai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem Apvienotā Karaliste būtu jāatspoguļo kā trešā valsts, nevis dalībvalsts;

D.  tā kā vienīgās izmaiņas, ko paredz deleģētā regula C(2018)08872, ir Apvienotās Karalistes klasificēšana par trešo valsti Regulas (EK) Nr. 184/2005 piemērošanas vajadzībām;

E.  tā kā ātra deleģētās regulas publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dotu lielāku tiesisko drošību un pienācīgu laiku īstenošanai pirms 2019. gada 30. marta,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu C(2018)08872;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 35, 8.2.2005., 23. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: regulatīvie tehniskie standarti par tīrvērtes pienākumu pagarināt tīrvērtes pienākuma atliktās piemērošanas datumus noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem
PDF 131kWORD 49k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par tīrvērtes pienākumu, groza nolūkā noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem pagarināt tīrvērtes pienākuma atliktās piemērošanas datumus (C(2018)09047 – 2018/2998(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0100B8-0088/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2018)09047),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 4. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(2),

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektu par tīrvērtes pienākumu saskaņā ar Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru (EMIR) (Nr. 6), ko Eiropas uzraudzības iestādes iesniedza 2018. gada 27. septembrī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā deleģētajā aktā ir iekļauta svarīga informācija saistībā ar atbrīvojumu no tīrvērtes pienākuma attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem ar trešo valstu grupas vienībām, ja attiecībā uz konkrēto trešo valsti, kurā minētā grupas vienība ir reģistrēta, nav pieņemts lēmums par līdzvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 13. panta 2. punktu;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā tiesību akta ātras pieņemšanas nozīmi, jo Komisija vēl nav pieņēmusi šādus lēmumus par līdzvērtību un pirmais tīrvērtes pienākuma piemērošanas atliktais datums bija 2018. gada 21. decembris, taču arī uzskata, ka Komisija nevajadzīgi atlika šā akta pieņemšanu līdz 2018. gada 19. decembrim, lai gan Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) bija publicējusi savu RTS projektu jau 2018. gada 27. septembrī;

C.  tā kā Parlaments uzskata, ka pieņemtie RTS nav vienādi ar Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) iesniegto RTS projektu, jo Komisija minētajā projektā ieviesa izmaiņas, un tādēļ uzskata, ka tam ir trīs mēneši (“pārbaudes periods”), lai iebilstu pret minētajiem RTS; tā kā Parlaments mudina Komisiju norādīt viena mēneša pārbaudes periodu tikai tajos gadījumos, kad Komisija ir pieņēmusi EUI projektus bez izmaiņām, t. i., ja projekts un pieņemtie RTS ir vienādi;

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem
PDF 131kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģēto regulu, ar kuru Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem (C(2018)09122 – 2018/3004(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0101B8-0090/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2018)09122),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 4. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra paziņojumu “Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: Komisijas rīcības plāna ārkārtas situācijām īstenošana” (COM(2018)0890),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(2),

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektu par to līgumu pārjaunojumu, kuriem tīrvertes pienākums vēl nav stājies spēkā, ko Eiropas uzraudzības iestādes iesniedza 2018. gada 8. novembrī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā deleģētajā aktā ir ietverti svarīgi noteikumi attiecībā uz darījumiem, kuri noslēgti starp darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, un darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību ES-27, un tas ir daļa no ārkārtas pasākumu kopuma gadījumam, ja vienošanās par Brexit netiek panākta;

B.  tā kā Parlaments piekrīt tam, ka kompetentajām iestādēm un finanšu tirgiem ir svarīgi paredzēt atkāpi attiecībā uz noteiktiem darījumiem, kas izriet no pārjaunojuma, ierobežotā 12 mēnešu laikposmā, ja Apvienotajā Karalistē reģistrētais darījumu partneris tiek mainīts uz darījumu partneri ES-27 valstīs;

C.  tā kā Parlaments uzskata, ka pieņemtie RTS nav vienādi ar Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) iesniegto RTS projektu, jo Komisija minētajā projektā ieviesa izmaiņas, un tādēļ uzskata, ka tam ir trīs mēneši (“pārbaudes periods”), lai iebilstu pret minētajiem RTS; tā kā Parlaments mudina Komisiju norādīt viena mēneša pārbaudes periodu tikai tajos gadījumos, kad Komisija ir pieņēmusi EUI projektus bez izmaiņām, t. i., ja projekts un pieņemtie regulatīvie tehniskie standarti ir vienādi;

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris
PDF 131kWORD 49k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/2251, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris (C(2018)09118 – 2018/3003(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0102B8-0089/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2018)09118),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 4. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra paziņojumu “Sagatavošanās saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada 30. martā: Komisijas rīcības plāna ārkārtas situācijām īstenošana” (COM(2018)0890);

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 11. panta 5. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(2),

–  ņemot vērā 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK(3),

–  ņemot vērā 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(4),

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektu par to divpusējo līgumu pārjaunojumu, kuriem nepiemēro divpusējās maržas, ko Eiropas uzraudzības iestādes iesniedza 2018. gada 27. novembrī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. panta 15. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā deleģētajā aktā ir ietverti svarīgi noteikumi attiecībā uz darījumiem, kuri noslēgti starp darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, un darījumu partneri, kas veic uzņēmējdarbību ES-27, un tas ir daļa no ārkārtas pasākumu kopuma gadījumam, ja vienošanās par Brexit netiek panākta;

B.  tā kā Parlaments piekrīt tam, ka kompetentajām iestādēm un finanšu tirgiem ir svarīgi paredzēt atkāpi attiecībā uz noteiktiem darījumiem, kas izriet no pārjaunojuma, ierobežotā 12 mēnešu laikposmā, ja Apvienotajā Karalistē reģistrētais darījumu partneris tiek mainīts uz darījumu partneri ES-27 valstīs;

C.  tā kā Parlaments uzskata, ka pieņemtie RTS nav vienādi ar Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) iesniegto RTS projektu, jo Komisija minētajā projektā ieviesa izmaiņas, un tādēļ uzskata, ka tam ir trīs mēneši (“pārbaudes periods”), lai iebilstu pret minētajiem RTS; tā kā Parlaments mudina Komisiju norādīt viena mēneša pārbaudes periodu tikai tajos gadījumos, kad Komisija ir pieņēmusi EUI projektus bez izmaiņām, t. i., ja projekts un pieņemtie regulatīvie tehniskie standarti ir vienādi;

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.
(3) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.
(4) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Sadarbība starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās ***I
PDF 202kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2001. gada 28. maija Regulu (EK) Nr. 1206/2001 par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (COM(2018)0378 – C8-0242/2018 – 2018/0203(COD))
P8_TA(2019)0103A8-0477/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšana dalībvalstīs ***I
PDF 245kWORD 60k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs ("dokumentu izsniegšana") (COM(2018)0379 – C8-0243/2018 – 2018/0204(COD))
P8_TA(2019)0104A8-0001/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Kopīgi noteikumi, kas nodrošina kravu autopārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
PDF 155kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina kravu autopārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (COM(2018)0895 – C8-0511/2018 – 2018/0436(COD))(1)
P8_TA-PROV(2019)0105A8-0063/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Tādēļ nolūkā novērst no šīs situācijas izrietošos nopietnos traucējumus, tostarp sabiedriskās kārtības traucējumus, ir nepieciešams izveidot pagaidu pasākumu kopumu, kas kravu autopārvadātājiem, kuriem atļauja piešķirta Apvienotajā Karalistē, ļauj veikt kravu autopārvadājumus starp Apvienotās Karalistes un pārējo divdesmit septiņu dalībvalstu teritoriju. Lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp Apvienoto Karalisti un pārējām dalībvalstīm, šādas tiesības būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek piešķirtas līdzvērtīgas tiesības, un uz tām būtu jāattiecina konkrēti nosacījumi, kas nodrošina godīgu konkurenci.
(4)  Tādēļ nolūkā novērst no šīs situācijas izrietošos nopietnos traucējumus, tostarp sabiedriskās kārtības traucējumus, ir nepieciešams izveidot pagaidu pasākumu kopumu, kas kravu autopārvadātājiem, kuriem atļauja piešķirta Apvienotajā Karalistē, ļauj veikt kravu autopārvadājumus starp Apvienotās Karalistes un pārējo divdesmit septiņu dalībvalstu teritoriju, vai arī no Apvienotās Karalistes teritorijas uz Apvienotās Karalistes teritoriju, šķērsojot vienu vai vairākas dalībvalstis. Lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp Apvienoto Karalisti un pārējām dalībvalstīm, šādas tiesības būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek piešķirtas līdzvērtīgas tiesības, un uz tām būtu jāattiecina konkrēti nosacījumi, kas nodrošina godīgu konkurenci.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts
(2)   “divpusējs pārvadājums” ir:
(2)   “atļauts pārvadājums” ir:
(a)  brauciens ar kravu, ko transportlīdzeklis veic no pārvadājuma sākuma vietas līdz galamērķa vietai, kuras atrodas attiecīgi Savienības teritorijā un Apvienotās Karalistes teritorijā, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm;
(a)  brauciens ar kravu, ko transportlīdzeklis veic no Savienības teritorijas uz Apvienotās Karalistes teritoriju vai otrādi, braucot vai nebraucot tranzītā cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm;
(b)   brauciens bez kravas saistībā ar a) apakšpunktā minēto pārvadājumu;
(b)   brauciens ar kravu, ko transportlīdzeklis veic no Apvienotās Karalistes teritorijas uz Apvienotās Karalistes teritoriju, braucot tranzītā caur Savienības teritoriju;
(ba)  brauciens bez kravas saistībā ar (a) un (b) apakšpunktā minētajiem pārvadājumiem;
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. pants – 5. punkts
(5)   “Apvienotās Karalistes atļauja” ir Apvienotās Karalistes izdota atļauja starptautisku pārvadājumu, tostarp divpusēju pārvadājumu, veikšanai;
(5)   “Apvienotās Karalistes atļauja” ir Apvienotās Karalistes izdota atļauja starptautisku pārvadājumu veikšanai un attiecas uz atļautu pārvadājumu;
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3. pants – virsraksts
Tiesības veikt divpusējus pārvadājumus
Tiesības veikt atļautus pārvadājumus
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātāji var veikt divpusējus pārvadājumus saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem
1.  Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātāji var veikt atļautus pārvadājumus saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, var veikt šādu veidu divpusējus pārvadājumus bez Apvienotās Karalistes atļaujas 2. panta 5. punkta nozīmē:
2.  Fiziskas vai juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē, var veikt šādu veidu atļautus pārvadājumus bez Apvienotās Karalistes atļaujas 2. panta 5. punkta nozīmē:
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Veicot divpusējus pārvadājumus saskaņā ar šo regulu, ievēro šādus noteikumus:
Veicot atļautus pārvadājumus saskaņā ar šo regulu, ievēro šādus noteikumus:
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Ja Komisija konstatē, ka tiesības, ko Apvienotā Karaliste piešķīrusi Savienības kravu autopārvadātājiem, de jure vai de facto nav līdzvērtīgas tiesībām, kas saskaņā ar šo regulu piešķirtas Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem, vai ka šīs tiesības nav vienādi pieejamas visiem Savienības kravu autopārvadātājiem, tā, lai atjaunotu līdzvērtīgumu, ar deleģētajiem aktiem var:
2.  Ja Komisija konstatē, ka tiesības, ko Apvienotā Karaliste piešķīrusi Savienības kravu autopārvadātājiem, de jure vai de facto nav līdzvērtīgas tiesībām, kas saskaņā ar šo regulu piešķirtas Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem, vai ka šīs tiesības nav vienādi pieejamas visiem Savienības kravu autopārvadātājiem, tā, lai atjaunotu līdzvērtīgumu, ar deleģētajiem aktiem var:
(a)   noteikt Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem pieejamās maksimālās kapacitātes un/vai braucienu skaita ierobežojumus;
(a)  apturēt šīs regulas 3. panta 1. un 2. punkta piemērošanu, ja Savienības autopārvadātājiem netiek piešķirtas līdzvērtīgas tiesības vai ja piešķirtās tiesības ir minimālas;
(b)   apturēt šīs regulas piemērošanu; vai
(b)  noteikt Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem pieejamās maksimālās kapacitātes un/vai braucienu skaita ierobežojumus; vai
(c)  pieņemt citus atbilstīgus pasākumus.
(c)  pieņemt citus atbilstīgus pasākumus, piemēram, finansiālus pienākumus vai darbības ierobežojumus.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Ja Komisija konstatē, ka jebkuras 3. punktā minētās situācijas dēļ minētie apstākļi ir ievērojami nelabvēlīgāki par tiem, ko izmanto Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātāji, tā, lai novērstu šo situāciju, ar deleģētajiem aktiem var:
2.  Ja Komisija konstatē, ka jebkuras 3. punktā minētās situācijas dēļ minētie apstākļi ir ievērojami nelabvēlīgāki par tiem, ko izmanto Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātāji, tā, lai novērstu šo situāciju, ar deleģētajiem aktiem var:
(a)   noteikt Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem pieejamās maksimālās kapacitātes un/vai braucienu skaita ierobežojumus;
(a)  apturēt šīs regulas 3. panta 1. un 2. punkta piemērošanu, ja Savienības autopārvadātājiem netiek piešķirtas līdzvērtīgas tiesības vai ja piešķirtās tiesības ir minimālas; vai
(b)   apturēt šīs regulas piemērošanu; vai
(b)   noteikt Apvienotās Karalistes kravu autopārvadātājiem pieejamās maksimālās kapacitātes un/vai braucienu skaita ierobežojumus; vai
(c)  pieņemt citus atbilstīgus pasākumus.
(c)  pieņemt citus atbilstīgus pasākumus, piemēram, finansiālus pienākumus vai darbības ierobežojumus.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0063/2019).


Kopīgi noteikumi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
PDF 171kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (COM(2018)0893 – C8-0510/2018 – 2018/0433(COD)) (1)
P8_TA-PROV(2019)0106A8-0062/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai atspoguļotu tās pagaidu raksturu, šīs regulas piemērošana būtu jāierobežo uz īsu laikposmu, neskarot iespējamās sarunas un tāda turpmāka līguma stāšanos spēkā, kas aptvertu gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumu starp Savienību un Apvienoto Karalisti.
(5)  Lai atspoguļotu tās pagaidu raksturu, šīs regulas piemērošana būtu jāierobežo uz īsu laikposmu. Līdz [šīs regulas spēkā stāšanās datums] būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti par visaptverošu gaisa pārvadājumu nolīgumu.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Lai saglabātu savstarpēji izdevīgus savienojamības līmeņus, būtu jāparedz tādi kooperatīvie tirgvedības pasākumi, piemēram, kopīgu kodu izmantošana, kurus attiecina gan uz Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem, gan ES 27 gaisa pārvadātājiem, ievērojot savstarpības principu.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tādu pasākumu pieņemšanu, kas garantētu taisnīgu savstarpības līmeni starp tiesībām, ko Savienība un Apvienotā Karaliste vienpusēji piešķīrusi otras puses gaisa pārvadātājiem, un lai nodrošinātu, ka Savienības gaisa pārvadātāji var konkurēt ar Apvienotās Karalistes pārvadātājiem saskaņā ar taisnīgiem nosacījumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.
(6)  Lai garantētu taisnīgu savstarpības līmeni starp tiesībām, ko Savienība un Apvienotā Karaliste vienpusēji piešķīrusi otras puses gaisa pārvadātājiem un lai nodrošinātu, ka Savienības gaisa pārvadātāji var konkurēt ar Apvienotās Karalistes pārvadātājiem saskaņā ar taisnīgiem nosacījumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz līdzvērtības atjaunošanu vai negodīgas konkurences situāciju labošanu ar piemērotiem pasākumiem. Ir jo īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
_________________
1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2.a pants (jauns)
2.a pants
Pagaidu atbrīvojums no īpašumtiesību prasības
1.  Pēc gaisa pārvadātāja prasības Komisija var piešķirt pagaidu atbrīvojumu no Regulas (EK) Nr. 1008/2008 4. panta f) punktā noteiktās īpašumtiesību prasības ar noteikumu, ka gaisa pārvadātājs atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
(a)  tam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1008/2008 dienā pirms šīs regulas piemērošanas pirmās dienas, kā minēts 12. panta 2. punktā, ir derīga darbības licence;
(b)  Apvienotajai Karalistei vai Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, vai abu kombinācijai pieder mazāk par 50 % no uzņēmuma;
(c)  Savienības dalībvalstis vai Savienības dalībvalstu valstspiederīgie, vai abu kombinācija uzņēmumu faktiski kontrolē — vai nu tieši, vai netieši ar viena vai vairāku starpniekuzņēmumu palīdzību; un
(d)  tas iesniedz ticamus plānus mainīt tā īpašumtiesību struktūru iespējami īsākā laikā, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1008/2008 4. panta f) punktā noteiktajai īpašumtiesību prasībai.
2.  Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu var piešķirt uz periodu līdz 2020. gada 30. martam, un tas nav atjaunojams.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  veikt regulārus un neregulārus starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumus pasažieriem, kā arī pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumus un tikai kravas pārvadājumu pakalpojumus starp jebkuriem diviem punktiem, no kuriem viens atrodas Apvienotās Karalistes teritorijā un otrs atrodas Savienības teritorijā.
(c)  veikt regulārus un neregulārus starptautisko gaisa pārvadājumu pakalpojumus, tostarp kopīgu kodu izmantošanu, pasažieriem, kā arī pasažieru un kravas pārvadājumu pakalpojumus un tikai kravas pārvadājumu pakalpojumus starp jebkuriem diviem punktiem, no kuriem viens atrodas Apvienotās Karalistes teritorijā un otrs atrodas Savienības teritorijā.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Atbilstīgi 4. un 5. pantam regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanā saskaņā ar šo regulu kopējā sezonālā kapacitāte, ko Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāji nodrošina maršrutos starp Apvienoto Karalisti un katru dalībvalsti, nepārsniedz to reisu kopējo skaitu, kurus minētie pārvadātāji minētajos maršrutos veica 2018. gada attiecīgi IATA ziemas un IATA vasaras sezonā.
svītrots
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Ja Komisija konstatē, ka tiesības, ko Apvienotā Karaliste piešķīrusi Savienības gaisa pārvadātājiem, de iure vai de facto nav līdzvērtīgas tām, kuras saskaņā ar šo regulu piešķirtas Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem, vai ka šīs tiesības nav vienādi pieejamas visiem Savienības pārvadātājiem, tā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 25. panta 2. punktā minēto procedūru, var atjaunot līdzvērtību:
2.  Ja Komisija konstatē, ka tiesības, ko Apvienotā Karaliste piešķīrusi Savienības gaisa pārvadātājiem, de iure vai de facto nav līdzvērtīgas tām, kuras saskaņā ar šo regulu piešķirtas Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem, vai ka šīs tiesības nav vienādi pieejamas visiem Savienības pārvadātājiem, tā līdzvērtības atjaunošanas nolūkā ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai:
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  pielāgot kapacitāti, kas Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem pieejama atbilstoši 3. panta 2. punktā noteiktajam ierobežojumam, un pieprasīt dalībvalstīm attiecīgi pielāgot Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāju darbības atļaujas — gan esošās, gan no jauna piešķirtās;
(a)  ierosina maksimālo kapacitāti maršrutiem starp Apvienoto Karalisti un katru dalībvalsti un pieprasa dalībvalstīm attiecīgi pielāgot Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāju darbības atļaujas — gan esošās, gan no jauna piešķirtās;
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Ja tā konstatē, ka saistībā ar kādu no šā panta 3. punktā minētajām situācijām minētie nosacījumi ir ievērojami nelabvēlīgāki par tiem, kādi ir Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem, Komisija, lai labotu šo situāciju, ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 25. panta 2. punktā minēto procedūru, var:
2.  Ja tā konstatē, ka saistībā ar kādu no šā panta 3. punktā minētajām situācijām minētie nosacījumi ir ievērojami nelabvēlīgāki par tiem, kādi ir Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem, Komisija, lai labotu šo situāciju, ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai:
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  pielāgot kapacitāti, kas Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātājiem pieejama atbilstoši 3. panta 2. punktā noteiktajam ierobežojumam, un pieprasīt dalībvalstīm attiecīgi pielāgot Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāju darbības atļaujas — gan esošās, gan no jauna piešķirtās;
(a)  ierosina maksimālo kapacitāti maršrutiem starp Apvienoto Karalisti un katru dalībvalsti un pieprasa dalībvalstīm attiecīgi pielāgot Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāju darbības atļaujas — gan esošās, gan no jauna piešķirtās;
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Šā panta 2. punktā minētos īstenošanas aktus var pieņemt, lai labotu kādu no šīm situācijām:
3.  Šā panta 2. punktā minētos deleģētos aktus jo īpaši pieņem, lai novērstu šādas situācijas:
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)  Apvienotās Karalistes piemēro tādus darba ņēmēju aizsardzības, drošības, drošuma vai vides aizsardzības standartus, kas ir zemāki par tiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos, vai, ja Savienības tiesību aktos nav attiecīgu noteikumu, tie ir zemāki par tiem, ko piemēro visas dalībvalstis, vai, jebkurā gadījumā, zemāki par attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;
(d)  Apvienotās Karalistes piemēro tādus pasažieru tiesību, darba ņēmēju aizsardzības, drošības, drošuma vai vides aizsardzības standartus, kas ir zemāki par tiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos, vai, ja Savienības tiesību aktos nav attiecīgu noteikumu, tie ir zemāki par tiem, ko piemēro visas dalībvalstis, vai, jebkurā gadījumā, zemāki par attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem;
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
8. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem lēmumiem atteikt vai atsaukt Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāja darbības atļauju saskaņā ar 1. un 2. punktu.
4.  Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem lēmumiem atteikt vai atsaukt Apvienotās Karalistes gaisa pārvadātāja darbības atļauju saskaņā ar 1. un 2. punktu.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas un sadarbojas ar Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu.
1.  Savienība un dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā apspriežas un sadarbojas ar Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
11. pants
11. pants
svītrots
Komiteja
Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1008/2008 25. pantu.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns)
11.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 4. un 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena].
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. un 5. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 4. un 5. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
12. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
(a)  dienā, kad stājas spēkā Savienības un Apvienotās Karalistes nolīgums, ar ko nosaka savstarpējo gaisa pārvadājumu noteikumus, vai, attiecīgā gadījumā, kad to provizoriski piemēro; vai
(a)  dienā, kad stājas spēkā visaptverošs Savienības un Apvienotās Karalistes nolīgums, ar ko nosaka savstarpējo gaisa pārvadājumu noteikumus, vai, attiecīgā gadījumā, kad to provizoriski piemēro; vai

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0062/2019)


Aviācijas drošība saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
PDF 160kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (COM(2018)0894 – C8-0514/2018 – 2018/0434(COD))(1)
P8_TA-PROV(2019)0107A8-0061/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. pants – 3. punkts
3.  Papildus 2. punktā minētajiem sertifikātiem šo regulu piemēro 5. pantā minētajiem teorētiskajiem apmācību moduļiem.
3.  Papildus 2. punktā minētajiem sertifikātiem šo regulu piemēro 5. pantā minētajiem apmācību moduļiem.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un attiecas uz ražojumu, daļu un ierīču izmantošanu, paliek spēkā, lai tos varētu turpināt izmantot gaisa kuģos vai kā gaisa kuģus.
Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un attiecas uz ražojumu, daļu un ierīču izmantošanu, paliek spēkā.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
5. pants – virsraksts
Teorētisko apmācību moduļu pārnešana
Apmācību moduļu pārnešana
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa
Atkāpjoties no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/20111 un Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/20142, dalībvalstu vai attiecīgi Aģentūras kompetentās iestādes ņem vērā pārbaudes, ko mācību organizācijas, uz kurām attiecas Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde, veikušas pirms šīs regulas 10. panta 2. punkta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, tā, it kā tās būtu veikusi mācību organizācija, kas ir dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzībā.
Atkāpjoties no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/20111 un Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/20142, dalībvalstu vai attiecīgi Aģentūras kompetentās iestādes ņem vērā pārbaudes, ko Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes uzraudzībā esošas mācību organizācijas gan ir veikušas, taču to rezultātā vēl nav izsniegta licence, pirms šīs regulas 10. panta 2. punkta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, tā, it kā tās būtu veikusi mācību organizācija, kas ir dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzībā.
__________________
__________________

1 Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Komisijas Regulai (ES) Nr. 216/2008. (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).
1 Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (EK) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Komisijas Regulai (ES) Nr. 216/2008. (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).
2 Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).
2 Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1321/2014 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Pēc Aģentūras pieprasījuma 3. un 4. pantā minēto sertifikātu turētāji iesniedz kopijas no visiem revīzijas ziņojumiem, konstatējumiem un korektīvo darbību plāniem, kas attiecas uz sertifikātu un kas izsniegti trīs gadu laikā pirms pieprasījuma. Ja šādi dokumenti nav iesniegti Aģentūras pieprasījumā noteiktajos termiņos, Aģentūra var atsaukt saskaņā ar 3. vai 4. pantu iegūto labumu.
2.  Pēc Aģentūras pieprasījuma 3. pantā minēto sertifikātu turētāji un 4. pantā minēto sertifikātu izsniedzēji iesniedz kopijas no visiem revīzijas ziņojumiem, konstatējumiem un korektīvo darbību plāniem, kas attiecas uz sertifikātu un kas izsniegti trīs gadu laikā pirms pieprasījuma. Ja šādi dokumenti nav iesniegti Aģentūras pieprasījumā noteiktajos termiņos, Aģentūra var atsaukt saskaņā ar 3. vai 4. pantu iegūto labumu.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.  Šīs regulas 3. vai 4. pantā minēto sertifikātu turētāji nekavējoties informē Aģentūru par jebkuru Apvienotās Karalistes iestāžu rīcību, kas var būt pretrunā to pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) 2018/1139.
3.  Šīs regulas 3. pantā minēto sertifikātu turētāji un 4. pantā minēto sertifikātu izsniedzēji nekavējoties informē Aģentūru par jebkuru Apvienotās Karalistes iestāžu rīcību, kas var būt pretrunā to pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) 2018/1139.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa
Šīs regulas piemērošanas vajadzībām un šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto sertifikātu turētāju uzraudzībai Aģentūra rīkojas kā kompetentā iestāde, kas norādīta trešo valstu vienībām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un īstenošanas un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar vai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008.
Šīs regulas piemērošanas vajadzībām un šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto sertifikātu turētāju vai izsniedzēju uzraudzībai Aģentūra rīkojas kā kompetentā iestāde, kas norādīta trešo valstu vienībām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un īstenošanas un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar vai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. daļa
Komisijas Regula (ES) Nr. 319/20141 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību attiecas uz juridiskām un fiziskām personām, kurām ir šīs regulas 1. panta 2. punktā minētie sertifikāti, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgo sertifikātu turētājiem, kas izsniegti trešo valstu juridiskajām vai fiziskajām personām.
Komisijas Regula (ES) Nr. 319/20141 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību attiecas uz juridiskām un fiziskām personām, kurām ir šīs regulas 1. panta 2. punktā minētie sertifikāti vai kuras tos izsniedz, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgo sertifikātu turētājiem, kas izsniegti trešo valstu juridiskajām vai fiziskajām personām.
__________________
__________________
1 Komisijas 2014. gada 27. marta Regula (ES) Nr. 319/2014 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 593/2007 (OV L 95, 28.3.2014., 58. lpp.).
1 Komisijas 2014. gada 27. marta Regula (ES) Nr. 319/2014 par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 593/2007 (OV L 95, 28.3.2014., 58. lpp.).
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
Pielikums – 2. iedaļa – 2.6.a punkts (jauns)
2.6.a  Regulas (ES) Nr. 1321/2014, M daļa, H apakšdaļa, M.A.801. iedaļas b) punkta 2. un 3. apakšpunkts un c) punkts (pēc tehniskās apkopes pabeigšanas izsniegti izmantošanas sertifikāti).

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0061/2019).


GATS: kompensācijas korekcijas, ko nepieciešams veikt pēc Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Austrijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās Eiropas Savienībai ***
PDF 140kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu attiecīgus nolīgumus saskaņā ar Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķīnas Taipeju), Kolumbiju, Kubu, Ekvadoru, Honkongu (Ķīnas īpašo administratīvo rajonu), Indiju, Japānu, Koreju, Jaunzēlandi, Filipīnām, Šveici un Amerikas Savienotajām Valstīm par kompensācijas korekcijām, ko nepieciešams veikt pēc Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Austrijas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās Eiropas Savienībai (14020/2018 – C8-0509/2018 – 2018/0384(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0108A8-0067/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (14020/2018),

–  ņemot vērā projektus attiecīgiem nolīgumiem saskaņā ar Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību XXI pantu ar Argentīnu, Austrāliju, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Taivānas, Penhu, Kinmenas un Macu atsevišķo muitas teritoriju (Ķ