Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2119(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0159/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0159/2019

Debates :

PV 13/03/2019 - 17
CRE 13/03/2019 - 17

Balsojumi :

PV 13/03/2019 - 19.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0201

Pieņemtie teksti
PDF 167kWORD 55k
Trešdiena, 2019. gada 13. marts - Strasbūra Pagaidu redakcija
Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2019. gada izaugsmes pētījums
P8_TA-PROV(2019)0201A8-0159/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta rezolūcija par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2019. gada izaugsmes pētījums (2018/2119(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu, kā arī 126. un 136. pantu un 12. protokolu,

–  ņemot vērā 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu(1),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1174/2011 par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā(3),

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 8. novembra Regulu (ES) Nr. 1177/2011, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1173/2011 par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 472/2013 par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. novembra paziņojumu "2019. gada izaugsmes pētījums: stiprāka Eiropa globālas nenoteiktības apstākļos" (COM(2018)0770) un ziņojumu "Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2019. gadu" (COM(2018)0758),

–  ņemot vērā Eiropas Fiskālās padomes 2018. gada 10. oktobra gada pārskatu,

–  ņemot vērā Komisijas sagatavoto Eiropas ekonomikas prognozi (2018. gada rudens un 2019. gada ziema),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/825, ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 25. maijā publicēto 2018. gada ziņojumu par novecošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. novembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2018)0759),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu(10),

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu, Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu par Eiropas nākotni un Komisijas 2017. gada 31. maija pārdomu dokumentu par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu,

–  ņemot vērā Eurogrupas 2018. gada 4. decembra ziņojumu vadītājiem par ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanu,

–  ņemot vērā Eurosamita 2018. gada 14. decembrī pieņemto paziņojumu,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 10. oktobra rezolūciju par eurozonas ekonomikas politiku un saistībā ar 2019. gada izaugsmes pētījumu(11),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0159/2019),

A.  tā kā Eiropas ekonomikā sākas septītais nepārtrauktas izaugsmes gads; tā kā eurozonas un ES IKP izaugsmes tempi 2020. gada izaugsmes prognozē ir samazināti attiecīgi uz 1,3 % un 1,5 % 2019. gadā un 1,6 % un 1,8 % (ES 27) 2020. gadā; tā kā ir sagaidāms, ka izaugsmes temps turpmāk strauji nepieaugs, daļēji tādēļ, ka ir bažas par globālās izaugsmes perspektīvām; tā kā starp dalībvalstīm ir atšķirības ekonomikas un nodarbinātības rādītāju ziņā;

B.  tā kā bezdarba līmenis eurozonā un ES 2018. gada decembrī bija attiecīgi 7,9 % un 6,6 %; tā kā bezdarba līmenis daudzās ES dalībvalstīs saglabājas augstāks, nekā tas bija pirms krīzes, galvenokārt ilgtermiņa bezdarba gadījumā, un jauniešu bezdarba līmenis vairākās dalībvalstīs joprojām ir augsts;

C.  tā kā nodarbinātības līmenis ES pieaug, lai gan šis pieaugums dalībvalstīs nav vienmērīgs; tā kā strādājošo skaits ir sasniedzis augstāko līmeni, kāds jebkad reģistrēts eurozonā, 2018. gada trešajā ceturksnī sasniedzot 146 miljonus; tā kā daudzas jaunizveidotās darbvietas ir nepilnas slodzes darbvietas;

D.  tā kā ekonomikas izaugsme joprojām ir ļoti trausla, dažādās dalībvalstīs atšķirīga un to apdraud pastāvīgā ģeopolitiskā spriedze, kas ietekmē pasaules tirdzniecību, kā arī pašreizējā nenoteiktība par Savienības turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti;

E.  tā kā Eiropā joprojām ir investīciju trūkums, lai gan tā gadiem ilgi ir varējusi izmantot īpaši zemas procentu likmes, un finansēšanas nosacījumi joprojām ir labvēlīgi;

F.  tā kā saskaņā ar Eurostat datiem tiek prognozēts, ka tad, ja politikā nenotiks pārmaiņas, vecumatkarības koeficients ES palielināsies no 29,3 % 2016. gadā līdz 52,3 % 2080. gadā, un tas ir mazāk nekā divi darbspējas vecuma iedzīvotāji uz katru veco cilvēku; tā kā šajā ziņā starp dalībvalstīm ir būtiskas atšķirības;

G.  tā kā pēdējās divās desmitgadēs kopējā faktoru produktivitāte eurozonā ir bijusi zemāka par nozīmīgāko pasaules līmeņa ekonomiku attiecīgo rādītāju;

H.  tā kā paredzams, ka eurozonas parāda attiecība pret IKP turpinās pēdējo gadu laikā novēroto tendenci samazināties un saruks no aptuveni 87 % 2018. gadā līdz aptuveni 85 % 2019. gadā; tā kā saskaņā ar Komisijas prognozēm tomēr ir sagaidāms, ka desmit dalībvalstīs parāda attiecība pret IKP 2019. gadā pārsniegs 60 %, bet septiņās dalībvalstīs šī attiecība paliks virs 90 %; tā kā dažās dalībvalstīs parāda samazināšanas pasākumi ir noritējuši lēni; tā kā tiek prognozēts, ka piecās eurozonas dalībvalstīs, kurās ir augsta parāda attiecība pret IKP, 2019. gadā būs ievērojams strukturālais deficīts;

I.  tā kā netiek prognozēts, ka kādā eurozonas dalībvalstī deficīts 2019. gadā pārsniegs 3 % no IKP, un paredzams, ka kopējais eurozonas nominālais deficīts 2018. gadā būs samazinājies līdz 0,6 % no IKP, bet 2019. gadā tas nedaudz pieaugs — līdz 0,8 % no IKP;

J.  tā kā dalībvalstu publiskā sektora finanšu ilgtermiņa ilgtspēja ir jautājums, kas rada bažas par taisnīguma ievērošanu paaudžu savstarpējo attiecību kontekstā;

K.  tā kā tekošā konta pārpalikums sasniedza augstāko līmeni 2017. gadā un ir paredzams, ka 2019. un 2020. gadā tas nedaudz samazināsies līdz aptuveni 3,6 % no IKP eurozonā un 2,3 % no IKP ES, un tādējādi tas ir viens no augstākajiem pasaulē,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2019. gada izaugsmes pētījumu, kurā atkārtoti apstiprināta šādu aspektu būtiskā nozīme:

   a) kvalitatīvu ieguldījumu palielināšana;
   b) reformas, kas veicina produktivitātes pieaugumu, iekļaušanu un iestāžu darba kvalitāti;
   c) makrofinansiālā stabilitāte un stabila valsts finanšu sistēma;

2.  mudina ES un tās dalībvalstis izlēmīgi un saskaņoti rīkoties, lai sasniegtu iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes mērķi, uzņemties atbildību par nākamajām paaudzēm un nodrošināt taisnīgumu starp paaudzēm, panākot publisko finanšu un sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēju un atbilstību, un tādējādi nodrošināt mūsu labklājības valstu nākotni;

3.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas 2018. gada ziņojumu par novecošanu paredzams, ka — ja nebūs pārmaiņu politikā, nākamajās desmitgadēs palielināsies fiskālās izmaksas, kas saistītas ar pensijām, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, jo Eiropas sabiedrība turpina strauji novecot;

4.  mudina dalībvalstis gatavoties minētajām demogrāfiskajām norisēm:

   a) īstenojot sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas, lai mazinātu šīs izmaksas;
   b) veicinot produktivitātes pieaugumu, kam ir ļoti būtiska nozīme, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi nākotnē; un
   c) veidojot atbilstīgas fiskālās rezerves, lai sagatavotos fiskālo izmaksu pieaugumam;

5.  atzinīgi vērtē to, ka nodarbinātības līmenis ES pieaug, lai gan šis pieaugums dalībvalstīs nav vienmērīgs; norāda, ka ilgtermiņa bezdarba un jauniešu bezdarba līmenis dažās dalībvalstīs joprojām ir augsts, un tādēļ vajadzīgas reformas un ieguldījumi, kas veicina jauniešu un ilgstošu bezdarbnieku ienākšanu darba tirgū;

6.  mudina Komisiju turpināt sekmēt ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) padziļināšanu saskaņā ar apstiprināto plānu;

7.  aicina Komisiju izvirzīt vienotā tirgus izveidi par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem;

Kvalitatīvu investīciju nodrošināšana

8.  uzsver, ka, lai ilgtermiņā nodrošinātu paaudžu taisnīgumu, dalībvalstīm jāpalielina produktivitāte, veicot ienesīgas investīcijas, piemēram, izaugsmi veicinošos ilgtspējīgos infrastruktūras projektos, saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), lai palielinātu tik ļoti vajadzīgo ekonomikas izaugsmes potenciālu;

9.  atzinīgi vērtē Investīciju plāna Eiropai labvēlīgo ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un darbvietu radīšanā; uzsver, ka Parlaments jau ir pieņēmis nostāju sarunās par InvestEU programmu, un mudina pēc iespējas ātrāk panākt iestāžu politisko vienošanos; norāda uz Eiropas Revīzijas palātas ieteikumu uzlabot Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstīto investīciju ģeogrāfisko sadalījumu;

10.  norāda, ka neņemot vērā Investīciju plāna Eiropai pozitīvos rezultātus, eurozonā joprojām trūkst investīciju; norāda, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos un pieaugošos ārējos riskus un problēmas, publiskajām un privātajām investīcijām ir liela nozīme izaugsmes un konverģences sekmēšanā Eiropas līmenī;

11.  atgādina, ka dalībvalstīm, izmantojot budžeta pārpalikumu, jānošķir produktīvi ilgtermiņa publiskie ieguldījumi un kārtējie izdevumi;

12.  uzsver, ka produktivitātes pieauguma palielināšanas nolūkā jāveic ieguldījumi prasmēs, inovācijā, automatizācijā, digitalizācijā, pētniecībā un izstrādē, ilgtspējīgā mobilitātē un infrastruktūrā saskaņā ar stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem; uzsver, ka ieguldījumi jāveic gan fiziskajā kapitālā, gan cilvēkkapitālā, un tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi mūžizglītībai, prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai;

13.  uzskata, ka reformas nolūkā novērst nesamērīgo birokrātijas slogu investīciju jomā sekmētu saimniecisko darbību un radītu apstākļus, kas veicina ilgtermiņa izaugsmi;

14.  uzsver, ka Eiropas valstu veiktās ārvalstu tiešās investīcijas Eiropā var nodrošināt produktivitātes pieaugumu gan investoriem, gan arī vietējiem uzņēmumiem saņēmējos reģionos, kā arī palīdz veidot ekonomikas konverģenci Eiropā; uzskata, ka investīciju piesaistē izšķirīga nozīme ir tādiem faktoriem kā skaidri un izpildāmi noteikumi, vienlīdzīgi konkurences apstākļi un mazākas ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas;

15.  uzsver, ka steidzami jāizveido pilnvērtīga kapitāla tirgu savienība, jo labāk integrēti finanšu tirgi varētu nodrošināt privātā sektora riska dalīšanas un riska samazināšanas mehānismus, sekmēt pārrobežu investīcijas un piekļuvi finansējumam, kas vajadzīgs reālajai ekonomikai, un veicināt ilgtspējīgus privātos ieguldījumus;

Reformu īstenošana, kurā galvenā uzmanība veltīta produktivitātes pieaugumam, iekļaušanai un iestāžu darba kvalitātei

16.  atgādina, ka dažās nākamajās desmitgadēs darbaspēka novecošana, iespējams, palēninās Eiropas produktivitātes pieaugumu, pat pieņemot, ka pārējie faktori paliks nemainīgi; joprojām pauž bažas par ES zemo konkurētspēju un produktivitātes pieaugumu, tādēļ mudina dalībvalstis īstenot produktivitāti veicinošas un sociāli līdzsvarotas strukturālās reformas;

17.  uzsver, ka steidzami jāpārskata valsts pensiju shēmu atbilstība un ilgtermiņa finanšu stabilitāte; uzsver nepieciešamību reformēt attiecīgo dalībvalstu pensiju sistēmas, lai nodrošinātu ilgtermiņa ilgtspēju;

18.  piekrīt Komisijai, ka augstāks produktivitātes pieaugums un iekļaušana būtu jāizvirza par valsts reformu galveno mērķi;

19.  uzsver, ka, lai cita starpā saglabātu sociālā nodrošinājuma sistēmu ilgtspēju, jo īpaši ņemot vērā apgādājamo īpatsvara koeficienta pieaugumu, ir svarīgi palielināt ekonomiski aktīvā darbaspēka rādītāju; Šajā saistībā aicina dalībvalstis pieņemt pasākumus, kas veicina jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), un bēgļu integrāciju darba tirgū;

20.  norāda, ka pārmērīgi lieli nodokļi var būt šķērslis investīcijām un nodarbinātībai; aicina novirzīt nodokļus, lai mazinātu darbaspēka lielo nodokļu slogu Eiropā; uzskata arī, ka nodokļu sloga samazināšana attiecībā uz zemiem un vidējiem ienākumiem var palielināt pieprasījumu un veicināt izaugsmi; uzsver, ka jāuzlabo nodokļu iekasēšana un jāpanāk labāka administratīvās prakses koordinēšana nodokļu jomā, un atzinīgi vērtē to dalībvalstu centienus, kas īsteno šādas reformas;

21.  uzsver, ka digitalizācija, globalizācija, mākslīgais intelekts, automatizācija un tehnoloģiskās pārmaiņas rada lielas izaugsmes iespējas, krasi pārveido darba tirgu un ietekmē Eiropas ekonomikas izaugsmes dinamiku;

22.  uzsver, ka darbspējas vecuma iedzīvotāju, kuru skaits samazinās, izmantošanas nolūkā būs vajadzīgi daudzpusīgāki un kvalificētāki darbinieki, dinamiskāks darba tirgus, aktīva darba tirgus politika, mūžizglītība un darbaspēka apmācība, prasmju pilnveidošana un pārkvalifikācija, kā arī ciešākas saiknes starp izglītības un mācību sistēmām un uzņēmumiem, tās apvienojot ar pieejamām sociālā nodrošinājuma sistēmām; uzstāj, ka minētie principi ir pienācīgi jāņem vērā, lai atbalstītu iekļaujošus un labi funkcionējošus darba tirgus un veicinātu darba kvalitāti, kā norādīts Eiropas sociālo tiesību pīlārā;

23.  uzsver, ka mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas ir būtiski nodarbinātības veicinātāji, nespēj pilnībā izmantot Eiropas vienotā tirgus potenciālu likumdošanas un administratīvo šķēršļu dēļ; aicina Komisiju mazināt šos šķēršļus; aicina Komisiju arī cīnīties pret negodīgu konkurenci un nodokļu uzlikšanu MVU un starptautisku uzņēmumu starpā; uzsver, ka ir svarīgi ir turpināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

24.  atgādina uzņēmējdarbībai labvēlīgas administratīvās un normatīvās vides nozīmi, vienlaikus ņemot vērā pietiekamu patērētāju aizsardzību, lai atvieglotu uzņēmumiem piekļuvi finansējumam un piesaistītu līdzekļus pārrobežu mērogā; atzinīgi vērtē to, ka gada izaugsmes pētījumā ir uzsvērta nepieciešamību uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti visos pārvaldes līmeņos; mudina dalībvalstis novērst nevajadzīgos šķēršļus privātām un publiskām investīcijām vietējā un reģionālā līmenī;

25.  uzsver, ka, lai tiktu galā ar iespējamiem turpmākiem satricinājumiem, ir jāpanāk progress EMS padziļināšanā atgādina, ka EMS padziļināšanai vajadzīga stingra politiska apņemšanās, efektīva pārvaldība un demokrātiska pārskatatbildība; atgādina, ka finanšu stabilitātes nodrošināšanā būtiska nozīme ir noturīgai banku nozarei un šīs nozares efektīvai un atbilstīgai reglamentēšanai; aicina pakāpeniski pabeigt banku savienības izveidi, nodrošinot uzticamu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas shēmu un turpinot centienus mazināt ienākumus nenesošu aizdevumu apjomu; ņem vērā Eurosamita piešķirtās pilnvaras Eurogrupai saistībā ar budžeta instrumenta izstrādi konverģences un konkurētspējas nodrošināšanas nolūkā;

Makroekonomikas stabilitātes un stabilu publisko finanšu nodrošināšana

26.  norāda, ka makroekonomikas stabilitāte un stabilas publiskās finanses joprojām ir ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikums;

27.  norāda, ka lielāks vecu iedzīvotāju īpatsvars ir saistīts ar lielākām veselības aprūpes, veco ļaužu aprūpes un pensiju izmaksām; norāda arī, ka novecojošā sabiedrībā, pārējiem apstākļiem nemainoties, samazinās darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars attiecībā pret veco iedzīvotāju īpatsvaru, un tas nozīmē, ka uz katru veco cilvēku ir mazāk iemaksu veicēju darbspējas vecumā; uzsver, ka tas rada nesamērīgi lielu slogu to dalībvalstu publiskajām finansēm, kuras nav īstenojušas vajadzīgās reformas, šauboties par to ilgtspēju;

28.  aicina dalībvalstis, kurās ir augsts deficīta un valsts parāda līmenis, pastāvīgi censties to samazināt; atzīst daudzu dalībvalstu centienus konsolidēt savas publiskās finanses, tomēr pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis nav izmantojušas iespēju veikt vajadzīgās reformas; norāda, ka dažas dalībvalstis ar pietiekamu fiskālo pārpalikumu ir panākušas lielāku konsolidāciju, tādējādi sekmējot eurozonas tekošā konta pārpalikumu;

29.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus mudināt dalībvalstis, kurām ir tekošā konta deficīts vai augsts ārējā parāda līmenis, uzlabot konkurētspēju un mudināt dalībvalstis, kurām ir liels tekošā konta pārpalikums, veicināt pieprasījumu, palielinot algas atbilstīgi produktivitātes pieaugumam, un sekmēt produktivitātes pieaugumu, veicinot investīciju piesaisti;

30.  mudina dalībvalstis veidot pienācīgu fiskālo rezervi šai paaudzei un nākamajām paaudzēm; aicina konsekventi īstenot un ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP), tostarp tā elastīguma klauzulas, lai nodrošinātu atbildīgas publiskās finanses; atgādina fiskālo noteikumu konsekventas īstenošanas nozīmi, lai nodrošinātu uzticēšanos finanšu tirgiem, kas ir būtisks priekšnosacījums investīciju piesaistīšanai;

31.  atzinīgi vērtē Eiropas Fiskālās padomes priekšlikumu radikāli vienkāršot budžeta noteikumus, lai turpinātu uzlabot pašreizējo ES fiskālo sistēmu; uzsver, ka elastība, ko nodrošina SIP noteikumi, ļauj dalībvalstīm panākt stabilu līdzsvaru starp mērķi izveidot piesardzīgu fiskālo politiku un produktīvu investīciju veicināšanu; aicina Komisiju ņemt vērā visus konkrētai valstij raksturīgos faktorus, lai veiktu tās parāda atmaksājamības analīzi;

Valstu atbildība

32.  atgādina, ka konkrētām valstīm adresēto ieteikumu izpildes līmenis ir pārāk zems; uzskata, ka Eiropas pusgadā uzsvars jāliek uz valstu atbildību; mudina valstu un reģionālos parlamentus debatēt par valstu ziņojumiem un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem un sadarboties ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem; norāda, ka labāks un mērķtiecīgāks Eiropas pusgads varētu palielināt atbildību;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
(2) OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
(3) OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
(4) OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
(5) OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
(6) OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
(7) OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.
(8) OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
(9) OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.
(10) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.
(11) OV C 461, 21.12.2018., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 15. martsJuridisks paziņojums