Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2001(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0172/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0172/2019

Debates :

PV 13/03/2019 - 26
CRE 13/03/2019 - 26

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0210

Pieņemtie teksti
PDF 187kWORD 53k
Ceturtdiena, 2019. gada 14. marts - Strasbūra Pagaidu redakcija
2020. gada budžeta pamatnostādnes — III iedaļa
P8_TA-PROV(2019)0210A8-0172/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūcija par 2020. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa – Komisija (2019/2001(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/20122(1) (turpmāk “Finanšu regula”),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2) (turpmāk “DFS regula”),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējo budžetu(5) un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra Rezolūciju 70/1 “Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development” (“Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”), kas stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un nesen publicēto Komisijas pārdomu dokumentu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā”,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 12. februāra secinājumus par budžeta pamatnostādnēm 2020. gadam (06323/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 86.a pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0172/2019),

A.  tā kā sarunas par Savienības 2020. gada budžetu notiks vienlaikus ar sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ES pašu resursu sistēmas reformu; tā kā 2019. gads būs DFS 2014.–2020. gadam septītais darbības gads;

B.  tā kā pēdējo dažu gadu laikā Padome ir vairākkārt nonākusi pretrunā pati ar sevi, izvirzot Eiropas Savienībai jaunas politiskās prioritātes, bet nevēloties nodrošināt jaunas apropriācijas to finansēšanai; tā kā jaunas politiskās prioritātes un nākamie ES risināmie problēmjautājumi būtu jāfinansē no jaunām apropriācijām, nevis samazinot finansējumu programmām, kuras jau tiek īstenotas;

C.  tā kā, tuvojoties pašreizējā finanšu plānošanas perioda beigām, daudzgadu programmu īstenošanai būs vajadzīgi pienācīgi finanšu resursi un tādēļ būs iepriekš jāaplēš 2020. gadā nepieciešamie maksājumi, lai pirmajos DFS 2021.–2027. gadam darbības gados nepieļautu vēl vienu maksājumu krīzi,

2020. gada budžets: tilts uz nākotnes Eiropu — investīcijas inovācijā, ilgtspējīgā attīstībā, iedzīvotāju aizsardzībā un drošībā

1.  uzsver, ka Savienības 2020. gada budžets ir tilts uz DFS 2021.–2027. gadam un tam būtu jāpalīdz veidot kopīgu ilgtermiņa redzējumu par Savienības turpmākajām politiskajām prioritātēm un jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība; sagaida, ka uz 2020. gada budžeta pieņemšanas laiku Parlaments būs iesaistīts pilnvērtīgās sarunās ar Padomi par DFS, pamatojoties uz politisku vienošanos Eiropadomē; uzskata, ka spēcīgs, atbildīgs un uz nākotni vērsts 2020. gada budžets veicinās vienošanos un pāreju uz nākamo DFS; tādēļ plāno pilnībā izmantot pašreizējo elastību un citus noteikumus, kas iekļauti DFS regulā un Finanšu regulā, lai 2020. gada budžetā nostiprinātu galvenās ES programmas, pienācīgi ņemot vērā uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes pieeju ES budžetā;

2.  prasa īstenot īpašas lauksaimniecības programmas, lai veicinātu, no vienas puses, īsas piegādes ķēdes, taisnīgas cenas ražotājiem, stabilu un pieņemamu peļņu lauksaimniekiem un, no otras puses, taisnīgu maksājumu pārdali starp valstīm, ražošanas veidiem un ražotājiem, novēršot pašreizējās atšķirības un sniedzot labumu dalībvalstīm, kurās ražošanas nepietiekamība ir vislielākā, un maziem un vidējiem ražotājiem;

3.  tādēļ uzskata, ka ES nākamā gada budžetā būtu jānosaka skaidras politiskās prioritātes un jādod iespēja Savienībai radīt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un darbvietas, arī turpmāk ieguldīt inovācijā un pētniecības spējās turpmākiem risinājumiem, palielināt konkurētspēju, nodrošināt drošu un mierpilnu Eiropu, uzlabot iedzīvotāju darba un dzīves apstākļus, veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprināt Savienību cīņā pret vides problēmām un klimata pārmaiņām virzībā uz Parīzes nolīgumā noteikto pienākumu īstenošanu, dot ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu pilnīgā īstenošanā un gūt rezultātus Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā;

4.  norāda — tā kā 2020. gads ir pēdējais pašreizējās DFS darbības gads, ES programmu īstenošana, īpaši to programmu īstenošana, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība saskaņā ar kohēzijas politiku, kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku, ir vēl vairāk jāpaātrina, lai kompensētu iepriekšējo kavēšanos un sasniegtu noslēguma posmu; sagaida, ka tas atspoguļosies maksājumu pieprasījumu ievērojamā pieaugumā, un tādēļ prognozē, ka maksājumu apropriāciju gada apjoms 2020. gadā sasniegs augstāko līmeni; uzsver Parlamenta apņemšanos nodrošināt 2020. gadā nepieciešamos maksājumus un pirmajos DFS 2021.–2027. gadam darbības gados nepieļaut vēl vienu tādu maksājumu krīzi, kāda tika piedzīvota pašreizējā periodā; uzsver nepieciešamību pastāvīgi uzlabot kontroles un korekcijas mehānismus, lai nodrošinātu pienācīgu un ātru ES programmu īstenošanu;

5.  norāda uz decentralizēto aģentūru nozīmi ES likumdošanas prioritāšu īstenošanas nodrošināšanā un tādējādi ES politikas mērķu sasniegšanā tādās jomās kā konkurētspēja, ilgtspējīga izaugsme un nodarbinātība, kā arī pašreizējo migrācijas un bēgļu plūsmu pārvaldībā; sagaida, ka sarunās par 2020. gada budžetu tiks panākts atbilstošs darbības un administratīvais finansējums ES aģentūrām, lai tās varētu izpildīt savus aizvien plašākos uzdevumus un nodrošināt pēc iespējas labākus rezultātus; atkārtoti pauž nostāju, ka 2018. gads bija pēdējais gads, kad tika īstenots darbinieku skaita samazinājums par 5 % un tā dēvētais pārdales fonds; sagaida, ka Komisija un Padome 2020. gada budžetā neturpinās samazināt aģentūrām paredzētos resursus;

Inovācija un pētniecība nākotnes risinājumiem: atbalsts ilgtspējīgai un iekļaujošai ekonomikas izaugsmei, lai sagatavotos pārmaiņām un palielinātu konkurētspēju

6.  uzsver to Eiropas centienu nozīmību, kuri saistīti ar līderpozīcijām svarīgās tehnoloģijās tādās jomās kā kosmoss, veselības aprūpe, vide, lauksaimniecība, drošums un transports; uzsver, ka ir jānodrošina, lai pētniecības un inovācijas darbības arī turpmāk sniegtu risinājumus saistībā ar Eiropas vajadzībām, problēmām un konkurētspēju, un šajā sakarībā atgādina, ka būtiska nozīme ir fundamentāliem pētījumiem; uzsver, ka pārejai no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” uz “Apvārsnis Eiropa” ir jānotiek gludi, lai nodrošinātu stabilitāti uzņēmumiem, pētniecības iestādēm un akadēmiskajām aprindām; pauž satraukumu par to, ka visā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības laikā tās finansējums ir bijis būtiski nepietiekams, kā rezultātā izcilu pieteikumu apstiprināšanas īpatsvars ir bijis zems; tādēļ plāno nākamā gada budžetā nodrošināt pēc iespējas lielāku ikgadējo piešķīrumu programmai “Apvārsnis 2020”, pilnībā izmantojot DFS regulā un Finanšu regulā iekļautos elastības noteikumus; uzsver arī to, ka ir svarīgi padziļināt sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem;

7.  uzsver ekonomikas izaugsmes iespējas, kas izriet no tehnoloģiskajām pārmaiņām Eiropā, un prasa no ES budžeta pienācīgi atbalstīt Eiropas rūpniecības digitalizāciju un digitālo prasmju un digitālās uzņēmējdarbības veicināšanu; uzsver, ka ir svarīgi papildus ieguldīt digitālajās spējās, tostarp ES augstas veiktspējas datošanā, mākslīgajā intelektā un kiberdrošībā; uzsver, ka programmai “Digitālā Eiropa” DFS 2021.–2027. gadam ir gaidāms ievērojami lielāks piešķīrums, un tādēļ plāno nākamā gada budžetā palielināt finansējumu šajā jomā;

8.  uzsver, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kura darbības laiks ir pagarināts, ir guvis panākumus papildu ieguldījumu piesaistīšanā ES, lai līdz 2020. gadam sasniegtu ieguldījumu mērķi, proti, vismaz 500 miljardus EUR; tomēr norāda uz Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem vēl vairāk uzlabot tā īstenošanu attiecībā uz atlasīto projektu papildināmību; atgādina, ka ESIF galvojuma fonds daļēji tika finansēts, pārdalot līdzekļus no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, un atkārtoti apstiprina savu izsenis pausto nostāju, ka jaunas iniciatīvas ir pilnībā jāfinansē no jauna finansējuma;

9.  ir pilnībā pārliecināts, ka taisnīguma uzlabošana un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana Eiropas sociālajā tirgus ekonomikā ir priekšnoteikums ilgtspējīgai Savienības attīstībai; plāno nodrošināt pietiekamu finansējumu tādām programmām kā COSME un nākotnes un jaunās tehnoloģijas (NJT), jo tās sniedz ievērojamu ieguldījumu jaunuzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) veiksmīgā darbībā — uzņēmumu, kuri ir Eiropas ekonomikas pamats un galvenie ekonomikas izaugsmes, darbvietu radīšanas, inovācijas un sociālās integrācijas virzītājspēki; uzsver šo programmu augsto īstenošanas līmeni un norāda, ka tajās ir iespējams apgūt vēl vairāk līdzekļu;

Drošums, drošība un miers Eiropas iedzīvotājiem

10.  uzskata, ka ES ārējo robežu aizsardzība un iekšējā drošība ar pastiprinātas Eiropas Robežu un krasta apsardzes un Eiropola atbalstu, Eiropas Savienība bez iekšējām robežām, kā arī Šengenas zonas pienācīga darbība un pārvietošanās brīvība ES iekšienē ir nesaraujami saistīti un savstarpēji viens otru veicinoši faktori; vienlaikus uzsver stabilu ES ieguldījumu nozīmi iekšējās drošības jomā, lai cita starpā uzlabotu ES tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu reakciju uz pārrobežu noziedzības draudiem un veicinātu informācijas apmaiņu ar lielāku Eurojust un Eiropas Prokuratūras atbalstu; uzskata, ka ir pienākums nodrošināt atbilstošu finansējumu, personālu un personāla apmācību visām aģentūrām, kas darbojas drošības, tiesiskuma un robežkontroles jomā, jo to pašreizējais finansējums ir nepietiekams, ņemot vērā to pienākumu ievērojamo pieaugumu, savstarpējās sadarbības nozīmību, tehnoloģisko inovāciju un pielāgošanas pasākumu nepieciešamību un būtisko lomu dalībvalstu sadarbības un koordinācijas stiprināšanā;

11.  vienlaikus uzsver ES humāno atbildību migrācijas jomā un atzīst Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un Pamattiesību aģentūras būtisko nozīmi kopējas patvēruma prakses izstrādē un īstenošanā dalībvalstīs; uzskata, ka ir pienākums nodrošināt atbilstošu finansējumu, personālu un personāla apmācību visām aģentūrām, kas darbojas migrācijas, patvēruma un cilvēktiesību jomā, lai tām būtu atbilstoši finanšu resursi un cilvēkresursi pienācīgai savu uzdevumu izpildei;

12.  atzinīgi vērtē dalībvalstu apņemšanos atjaunināt ES aizsardzības programmu un to gatavību turpināt Eiropas sadarbību aizsardzības jomā; uzsver, ka ir svarīgi sākt īstenot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) kā pirmo posmu Eiropas Aizsardzības fonda darbībā; prasa vēl vairāk palielināt Savienības aizsardzības budžetu, šo palielinājumu finansējot tikai no jaunām apropriācijām, lai uzlabotu konkurētspēju un inovāciju Eiropas aizsardzības nozarē;

13.  stingri atbalsta to ES centienu pastiprināšanu, kuru mērķis ir novērst pieaugošos draudus drošībai, piemēram, radikalizāciju un vardarbīgu ekstrēmismu Eiropā un kaimiņvalstīs, kā arī stingri atbalsta labāku šādu programmu koordinēšanu ES līmenī;

14.  uzsver, ka kiberdrošība ir būtiski svarīga Savienības labklājībai un drošībai, kā arī tās iedzīvotāju privātumam, ka kiberuzbrukumi, kibernoziedzība un manipulācijas apdraud atvērtas sabiedrības un ka ekonomiskā spiegošana kavē digitālā vienotā tirgus darbību un apdraud Eiropas uzņēmumu konkurētspēju; prasa atbilstošus finanšu resursus, lai nodrošinātu visas attiecīgās aģentūras ar pietiekamiem līdzekļiem to operatīvo un administratīvo uzdevumu veikšanai nolūkā palīdzēt nodrošināt tīklu un informācijas sistēmas, veidot spēcīgu kibernoturību un cīnīties pret kibernoziedzību; šajā sakarībā atbalsta ES Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) un Eiropola stratēģisko sadarbību;

15.  atgādina, ka miers un stabilitāte ir Eiropas Savienības budžeta atbalstītas pamatvērtības, un šajā sakarībā uzsver ievērojamo ieguldījumu, ko Savienība ir devusi miera un izlīguma panākšanā Īrijas salā, jo īpaši atbalstot Lielās piektdienas vienošanos un finansējot PEACE un INTERREG programmas; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt finansējumu šīm programmām arī pēc Brexit;

16.  uzskata, atsaucoties uz savu 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par Facebook lietotāju datu izmantošanu, ko veicis uzņēmums Cambridge Analytica, un ietekmi uz datu aizsardzību(6), ka cīņa pret dezinformāciju, jo īpaši dezinformācijas un jebkāda cita veida ārvalstu iejaukšanās izsekošana un atklāšana, ir prioritāte, lai nodrošinātu godīgas un demokrātiskas vēlēšanas, jo īpaši Eiropas vēlēšanu gadā; prasa papildu finanšu resursus, lai veicinātu stratēģisko komunikācijas līdzekļu sistemātisku izmantošanu nolūkā nodrošināt stingru un saskaņotu ES reakciju; atbalsta Komisijas izstrādātās pamatnostādnes par to, kā spēkā esošie ES noteikumi būtu jāizmanto, lai vērstos pret personas datu izmantošanu nolūkā ietekmēt iedzīvotājus sociālajos plašsaziņas līdzekļos vēlēšanu laikā un garantētu vēlēšanu procesa godīgumu;

17.  pauž bažas par to, ka pārāk maz Eiropas iedzīvotāju apzinās, ka Eiropas Savienība strādā viņu labā un nodrošina viņiem ievērojamus ieguvumus; prasa atbilstošus finanšu resursus, ko Komisija varētu ieguldīt tādos instrumentos kā nesenās Parlamenta iniciatīvas “Ko Eiropa dara manā labā?” un Citizens’ App, lai informētu iedzīvotājus par Savienības darbu un uzsvērtu centienus veicināt mieru, demokrātiju, tiesiskumu un vārda brīvību; uzskata, ka šādi instrumenti būtu labāk jāizplata valsts līmenī;

18.  norāda, ka kopējā lauksaimniecības politika un kopējā zivsaimniecības politika ir Eiropas integrācijas stūrakmeņi, kuru mērķis ir nodrošināt drošu augstas kvalitātes pārtikas piegādi Eiropas iedzīvotājiem, lauksaimniecības vienotā tirgus pareizu darbību, lauku reģionu ilgtspēju daudzu gadu garumā un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; atgādina, ka minētās politikas veicina ES dzīvotspēju un stabilitāti; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt ražotājus visā Eiropā, palīdzot viņiem tikt galā ar negaidītu tirgus nestabilitāti un nodrošināt nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas krājumus; aicina īpašu uzmanību pievērst neliela apjoma lauksaimniecībai un sīkzvejai;

Solidaritātes un savstarpējas sapratnes stiprināšana

19.  prasa papildu finanšu resursus, lai apmierinātu nākotnes pieprasījumu pēc Erasmus+, kas ir galvenā programma izglītības un apmācības, tostarp profesionālās izglītības un apmācības, jaunatnes un sporta jomā Eiropā, ņemot vērā arī tās ārējo dimensiju; uzsver, ka ir vajadzīgi atbilstoši resursi, lai “demokratizētu” šo programmu, padarot tās finansējumu pieejamu cilvēkiem no visdažādākajām sabiedrības grupām un strādājot pie Eiropas satvara kvalitatīvai un rezultatīvai māceklībai, kas būtu viens no veidiem, kā cīnīties pret jauniešu bezdarbu; atgādina, ka Parlaments ir pieprasījis nākamajā DFS trīskāršot šai programmai paredzēto finansējumu; aicina stiprināt sadarbību starp izglītību, māceklībām, kultūru un pētniecību;

20.  atgādina, ka laikā, kad Eiropas projekts tiek apšaubīts, ir būtiski svarīgi atjaunot stingru apņemšanos stiprināt Eiropu ar kultūras, zināšanu, jaunrades un inovācijas palīdzību; tādēļ uzskata, ka programmas “Radošā Eiropa” un MEDIA būtu jāatbalsta pienācīgā līmenī;

21.  uzsver, ka cīņai pret jauniešu bezdarbu ir nepieciešami ievērojami papildu finanšu resursi izglītības, apmācības un nodarbinātības iespēju veidošanai; šajā sakarībā uzsver Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas pozitīvo ietekmi — no tās līdz 2017. gada beigām bija atbalstīti aptuveni 1,7 miljoni jauniešu; atzinīgi vērtē to, ka pēc Parlamenta stingra pieprasījuma sarunās par 2019. gada budžetu tika panākts, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas kopējais finansējums 2019. gadā sasniedz 350 miljonus EUR; sagaida, ka 2020. gada budžeta projekts apliecinās lielu vērienu saistībā ar šo programmu, lai nodrošinātu netraucētu pāreju uz Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) programmu nākamajā DFS; uzsver nepieciešamību paātrināt šīs programmas īstenošanu un vēl vairāk uzlabot tās efektivitāti, lai nodrošinātu, ka tā sniedz lielāku Eiropas pievienoto vērtību valstu nodarbinātības politikai;

22.  uzskata, ka sociālajai kohēzijai Eiropā ir jāpalīdz rast ilgtspējīgus risinājumus cīņā pret nabadzību, sociālo atstumtību un diskrimināciju, kā arī saistībā ar cilvēku ar invaliditāti labāku integrāciju un ilgtermiņa strukturālām demogrāfiskajām pārmaiņām; uzsver, ka ir vajadzīgi finanšu resursi attiecīgām ES programmām, kuras palīdz nodrošināt Eiropas novecojošajiem iedzīvotājiem pienācīgu atbalstu tādās jomās kā piekļuve mobilitātei, veselības aprūpei un sabiedriskajiem pakalpojumiem;

23.  atgādina par solidaritātes un dalībvalstu dalītas atbildības nepieciešamību migrācijas un patvēruma jomā, un aicina dalībvalstis ar valstu programmu starpniecību pienācīgi izmantot Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF); prasa 2020. gadā piešķirt šim fondam atbilstošu budžetu, lai atbalstītu patvēruma meklētāju uzņemšanu dalībvalstīs, taisnīgas atgriešanās stratēģijas, pārmitināšanas programmas, likumīgas migrācijas politiku un trešo valstu valstspiederīgo efektīvas integrācijas veicināšanu; uzskata, ka Eiropas patvēruma sistēmā būtu jāsniedz lielāks atbalsts pilsētām un pašvaldībām;

24.  atgādina, ka pašreizējā migrācijas fenomena ilgtermiņa risinājums ir rodams migrācijas plūsmu izcelsmes valstu politiskā, ekonomiskā, sociālā un vidiskā attīstībā; aicina piešķirt Eiropas kaimiņattiecību instrumentam un attīstības sadarbības instrumentam pietiekamus finanšu resursus, lai atbalstītu šo prioritāti un veicinātu ilgtspējīgu un savstarpēji izdevīgu partnerību — piemēram, ar Āfrikas valstīm — turpmāku veidošanu; šajā sakarībā atkārtoti apstiprina, ka ir jānodrošina pietiekams un pastāvīgs finansiālais atbalsts starptautiskām organizācijām, tostarp ANO Palīdzības un darba aģentūrai Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA), ANO Bēgļu aģentūrai (UNHCR) un Starptautiskajai Migrācijas organizācijai (IOM); prasa uzlabot finansiālo un organizatorisko atbalstu programmām, kas veicina apmaiņu starp ES un partnervalstīm tādās jomās kā profesionālā apmācība, jaunuzņēmumu izveide, atbalsts MVU, veselības aprūpe un izglītība, kā arī politikas jomām, kuras saistītas ar tīru ūdeni, notekūdeņu attīrīšanu un atkritumu likvidēšanu;

25.  uzskata, ka diskriminācija dzimuma dēļ nav pieņemama un ir pretrunā ES vērtībām; norāda, ka sekmīgo pieteikumu īpatsvars programmā Daphne un saistībā ar citiem līdzekļiem, kuru mērķis ir apkarot vardarbību pret sievietēm un meitenēm, ir satraucoši zems, un plāno nodrošināt šai programmai lielāku finansējumu; turklāt uzskata, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai ir efektīva stratēģija, lai panāktu dzimumu līdztiesību un apkarotu diskrimināciju, un aicina integrēt dzimumu līdztiesības perspektīvu attiecīgajās ES politikas jomās un izdevumu programmās; sagaida, ka Komisija pēc iespējas drīzāk iesniegs satvaru dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai Savienības budžetā;

26.  atkārtoti uzsver, cik svarīga ir Eiropas kaimiņattiecību politika, kura palīdz stiprināt attiecības ar kaimiņvalstīm, apstiprināt miera procesus un veicināt ekonomisko un sociālo izaugsmi un ilgtspējīgu pārrobežu sadarbību; norāda, ka ciešas ES un Rietumbalkānu attiecības ir būtiskas gan šī reģiona stabilizācijai, gan tā pirmspievienošanās procesam; atgādina, ka finansējums no Savienības budžeta ir jānodrošina tā, lai stiprinātu valstu spēju turpināt nepieciešamās juridiskās, politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas, jo īpaši uzlabojot valsts pārvaldes pienācīgu darbību, kā arī atbalstot demokrātisko iestāžu stabilitāti un noturību un tiesiskuma īstenošanu;

Vides problēmu un klimata pārmaiņu novēršana

27.  uzsver, ka 2020. gada budžetam ir ievērojami jāveicina vides problēmu un klimata pārmaiņu novēršana, lai kompensētu iekavēto darbu un izpildītu ES saistības; atgādina, ka Savienība ir apņēmusies būt līderpozīcijās pārejā uz mazoglekļa aprites un klimata ziņā neitrālu ekonomiku, taču pauž nožēlu par to, ka Savienībai neizdodas izpildīt savus klimata mērķus, jo īpaši mērķi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no Savienības izdevumiem ir saistīti ar klimatu; tādēļ uzskata, ka ievērojams ar klimatu saistīto izdevumu palielinājums ir būtisks, lai virzītos uz Savienības klimata politikas un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu; uzskata, ka klimata politikas integrēšana visās Savienības politikas jomās būtu vēl vairāk jāveicina un jāoptimizē, kā arī attiecīgā gadījumā būtu jāiestrādā ar klimatu un ilgtspēju saistītas garantijas; prasa palielināt finanšu resursus visām attiecīgajām Savienības programmām, lai atbalstītu projektus ar Eiropas pievienoto vērtību, kuri veicina pāreju uz tīru enerģiju un resursu efektīvu izmantošanu, ilgtspējīgas zaļās un zilās ekonomikas popularizēšanu un dabas aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajai daudzveidībai, dzīvotnēm un apdraudētām sugām;

28.  uzsver — lai saskaņoti un efektīvi risinātu klimata pārmaiņu jautājumu, ES būtu jāizvirza nosacījums, ka turpmākos tirdzniecības nolīgumus tā noslēdz tikai ar valstīm, kas ir ratificējušas un īsteno Parīzes nolīgumu; šajā sakarībā atgādina 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par klimata diplomātiju(7) un tajā pausto aicinājumu Komisijai visaptveroši izvērtēt esošo brīvās tirdzniecības nolīgumu atbilstību Parīzes nolīguma saistībām; uzskata — ja ES partneris šīs saistības nepilda, Komisija varētu uz laiku apturēt ES tirdzniecības liberalizācijas saistību īstenošanu attiecībā uz šādiem partneriem;

2020. gada procedūrā izskatāmie neatrisinātie jautājumi

29.  sagaida, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības 2019. gada martā tieši neietekmēs 2020. gada budžetu, jo Apvienotā Karaliste sniegs savu ieguldījumu un piedalīsies budžeta izpildē; tomēr mudina Komisiju izvērtēt visus iespējamos scenārijus un sagatavoties tiem, lai nodrošinātu Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību un izstrādātu ārkārtas rīcības plānu, nosakot skaidras saistības un izklāstot mehānismus, un aizsargājot ES budžetu gadījumā, ja Apvienotā Karaliste nedos ieguldījumu vai nepiedalīsies ES 2020. gada budžeta izpildē;

30.  atgādina, ka saskaņā ar kopīgajos secinājumos par 2019. gada budžetu iekļauto Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu par 1.a izdevumu apakškategorijas nostiprināšanu ar budžeta grozījumu Komisija iesniegs budžeta grozījumu, palielinot apropriācijas Erasmus+ un “Apvārsnis 2020”, tiklīdz 2019. gada pavasarī būs pabeigta DFS 2020. gadam tehniskā korekcija, lai Padome un Parlaments varētu šo grozījumu ātri izskatīt;

31.  uzsver, ka Finanšu regulas 15. panta 3. punkts ļauj summas, kas atceltas tāpēc, ka attiecīgie pētniecības projekti pilnībā vai daļēji nav tikuši īstenoti, gada budžeta procedūrā atkārtoti darīt pieejamas attiecīgajām pētniecības programmām, neizvirzot nekādus citus priekšnoteikumus šā punkta īstenošanai; aicina Komisiju sagatavot īpašu ziņojumu par pētniecības programmām paredzēto summu atcelšanu un sniegt visu attiecīgo informāciju un detaļas saistībā ar šo pantu; aicina Padomes prezidentūru noskaidrot, vai šo pantu tagad pilnībā izprot visas dalībvalstis; jebkurā gadījumā prasa šo noteikumu un attiecīgo procedūru izmantot 2020. gada budžeta procedūrā, sākot jau ar tā iekļaušanu budžeta projektā;

32.  uzskata, ka Parlamentam kā vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, ko tieši ievēlējuši pilsoņi, būtu jāpilda savs politiskais uzdevums un jāizvirza priekšlikumi izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, paužot savu politisko nākotnes redzējumu; šajā sakarībā apņemas ierosināt izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību kopumu, kas būs izstrādāts, cieši sadarbojoties ar katru no komitejām, lai rastu pareizo līdzsvaru starp politisko gribu un tehniskajām iespējām, kuras novērtējusi Komisija;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.
(5) OV L 67, 7.3.2019.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0433.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0280.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 15. martsJuridisks paziņojums