Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0089(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0447/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0447/2018

Debates :

PV 25/03/2019 - 17
CRE 25/03/2019 - 17

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0222

Pieņemtie teksti
PDF 283kWORD 79k
Otrdiena, 2019. gada 26. marts - Strasbūra Pagaidu redakcija
Pārstāvības prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai ***I
P8_TA-PROV(2019)0222A8-0447/2018

Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu (COM(2018)0184 – C8-0149/2018 – 2018/0089(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0184),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0149/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Austrijas Federālā padome un Zviedrijas Riksdāgs un kuros apgalvots, ka šis leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0447/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju tiesīgajām iestādēm, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, lūgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ceļot pārstāvības prasības saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt apturēt vai aizliegt pārkāpumu, apstiprināt, ka ir izdarīts pārkāpums, un lūgt tiesisko aizsardzību, piemēram, kompensāciju, remontu vai cenas samazināšanu, kā tas ir paredzēts valsts tiesību aktos.
(1)  Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju tiesīgajām pārstāvības iestādēm, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, lūgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ceļot pārstāvības prasības saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Tiesīgajām pārstāvības iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt apturēt vai aizliegt pārkāpumu, apstiprināt, ka ir izdarīts pārkāpums, un lūgt atlīdzināšanu, piemēram, kompensāciju, samaksātās cenas atlīdzināšanu, remontu, aizstāšanu, izņemšanu no tirdzniecības vai līguma izbeigšanu, kā tas ir paredzēts valsts tiesību aktos.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK29 ļāva tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru galvenais mērķis ir apturēt un aizliegt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm. Tomēr minētā direktīva nepietiekami risināja patērētāju tiesību īstenošanas problēmas. Lai nodrošinātu labāku atturēšanu no nelikumīgas prakses un mazinātu kaitējumu patērētājiem, ir nepieciešams stiprināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības mehānismu. Ņemot vērā daudzās izmaiņas, skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt Direktīvu 2009/22/EK.
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK ļāva tiesīgajām pārstāvības iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru galvenais mērķis ir apturēt un aizliegt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm. Tomēr minētā direktīva nepietiekami risināja patērētāju tiesību īstenošanas problēmas. Lai nodrošinātu labāku atturēšanu no nelikumīgas prakses, sekmētu labu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi un mazinātu kaitējumu patērētājiem, ir nepieciešams stiprināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības mehānismu. Ņemot vērā daudzās izmaiņas, skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt Direktīvu 2009/22/EK. Savienībai, pamatojoties uz LESD 114. pantu, noteikti ir jāveic intervences pasākumi, lai nodrošinātu gan tiesu pieejamību, gan pareizu tiesvedību, jo tādējādi tiks samazinātas izmaksas un slodze, ko rada individuālas prasības.
__________________
__________________
29 OV L 110/30, 1.5.2009.
29 OV L 110/30, 1.5.2009.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Pārstāvības prasībai būtu jānodrošina patērētāju kolektīvo interešu efektīva un lietderīga aizsardzība. Tai būtu jāļauj tiesīgajām iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras patērētāji, ceļot individuālas prasības, piemēram, neskaidrību par viņu tiesībām un pieejamiem procesuālajiem mehānismiem, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās.
(3)  Pārstāvības prasībai būtu jānodrošina visu patērētāju bez diskriminācijas kolektīvo interešu efektīva un lietderīga aizsardzība pret iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem. Tai būtu jāļauj tiesīgajām pārstāvības iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras patērētāji, ceļot individuālas prasības, piemēram, neskaidrību par viņu tiesībām un pieejamiem procesuālajiem mehānismiem, iepriekšējo pieredzi saistībā ar neapmierinātajām prasībām, pārlieku ilgu tiesvedību, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās, un tādējādi, pārvarot minētos šķēršļus, tiks palielināta juridiskā noteiktība prasītājiem un atbildētājiem, kā arī tiesu sistēmai.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Ir svarīgi nodrošināt vajadzīgo līdzsvaru starp tiesu iestāžu pieejamību un procesuālajiem drošības pasākumiem, no vienas puses, un ļaunprātīgu tiesāšanos, kas varētu nepamatoti apgrūtināt uzņēmumu spēju darboties vienotajā tirgū, no otras puses. Lai novērstu pārstāvības prasību ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāizvairās no tādiem elementiem kā zaudējumu atlīdzināšana kā sods un ierobežojumu neesamība attiecībā uz to, kam ir tiesības celt prasību no kaitējuma cietušo patērētāju vārdā, un būtu jāparedz skaidri noteikumi par dažādiem procesuālajiem aspektiem, piemēram, par tiesīgo iestāžu izraudzīšanos, to līdzekļu izcelsmi un prasības pamatošanai nepieciešamo informāciju. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē valsts tiesību akti par procesuālo izmaksu sadali.
(4)  Ir svarīgi nodrošināt vajadzīgo līdzsvaru starp tiesu iestāžu pieejamību un procesuālajiem drošības pasākumiem, no vienas puses, un ļaunprātīgu tiesāšanos, kas varētu nepamatoti apgrūtināt uzņēmumu spēju darboties vienotajā tirgū, no otras puses. Lai novērstu pārstāvības prasību ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāizvairās no tādiem elementiem kā zaudējumu atlīdzināšana kā sods un ierobežojumu neesamība attiecībā uz to, kam ir tiesības celt prasību no kaitējuma cietušo patērētāju vārdā, un būtu jāparedz skaidri noteikumi par dažādiem procesuālajiem aspektiem, piemēram, par tiesīgo pārstāvības iestāžu izraudzīšanos, to līdzekļu izcelsmi un prasības pamatošanai nepieciešamo informāciju. Zaudētāja pusei būtu jāsedz tiesvedības izmaksas. Tomēr tiesai vai tribunālam nevajadzētu piespriest zaudētājai pusei segt izmaksas, kas radušās bez vajadzības vai ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Šai direktīvai būtu jāaptver dažādas jomas, piemēram, datu aizsardzība, finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas un vide. Tai būtu jāattiecas uz to Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos tiesību aktos tie ir dēvēti par patērētājiem vai ceļotājiem, lietotājiem, klientiem, privātiem ieguldītājiem, privātiem klientiem vai tamlīdzīgi. Lai nodrošinātu pienācīgu reaģēšanu uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuru veids un mērogs strauji mainās, ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, kas attiecas uz patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, būtu jāizvērtē, vai grozīt šīs direktīvas pielikumu, lai to iekļautu attiecīgā tiesību akta darbības jomā.
(6)  Šai direktīvai būtu jāaptver dažādas jomas, piemēram, datu aizsardzība, finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas, vide un veselība. Tai būtu jāattiecas uz to Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju kolektīvās intereses, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos tiesību aktos tie ir dēvēti par patērētājiem vai ceļotājiem, lietotājiem, klientiem, privātiem ieguldītājiem, privātiem klientiem vai tamlīdzīgi, kā arī datu subjektu kolektīvās intereses saskaņā ar VDA regulu. Lai nodrošinātu pienācīgu reaģēšanu uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuru veids un mērogs strauji mainās, ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, kas attiecas uz patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, būtu jāizvērtē, vai grozīt šīs direktīvas pielikumu, lai to iekļautu attiecīgā tiesību akta darbības jomā.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Šī direktīva attiecas uz pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tādiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuriem ir plaša ietekme uz patērētāju. Plaša ietekme ir tāda, kas skar vismaz divus patērētājus.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Šai direktīvai nebūtu jāievieš starptautisko privāttiesību normas attiecībā uz jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi vai piemērojamiem tiesību aktiem. Spēkā esošie Savienības tiesību akti attiecas uz šajā direktīvā paredzētajām pārstāvības prasībām.
(9)  Šai direktīvai nebūtu jāievieš starptautisko privāttiesību normas attiecībā uz jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi vai piemērojamiem tiesību aktiem. Spēkā esošie Savienības tiesību akti attiecas uz šajā direktīvā paredzētajām pārstāvības prasībām, nepieļaujot labvēlīgākās tiesas izvēles veicināšanu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt ES noteikumu piemērošanu attiecībā uz starptautiskajām privāttiesībām pārrobežu lietās. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādātā regula Brisele I), Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II), tiek piemērotas šajā direktīvā noteiktajām pārstāvības prasībām.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Tā kā pārstāvības prasības var celt tikai tiesīgās iestādes, tām būtu jāatbilst šajā direktīvā paredzētajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka patērētāju kolektīvās intereses ir pienācīgi pārstāvētas. Jo īpaši tām vajadzētu būt pienācīgi izveidotām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas varētu ietvert, piemēram, prasības attiecībā uz locekļu skaitu, nemainīgumu vai pārredzamības prasības attiecīgajiem šo iestāžu struktūras aspektiem, piemēram, to izveides statūti, vadības struktūra, mērķi un darba metodes. Šīm iestādēm arī vajadzētu būt bezpeļņas, un tām vajadzētu būt leģitīmām interesēm nodrošināt atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Minētie kritēriji būtu jāpiemēro gan iepriekš izraudzītām tiesīgajām iestādēm, gan ad hoc tiesīgajām iestādēm, kas izveidotas konkrētas prasības vajadzībām.
(10)  Tā kā pārstāvības prasības var celt tikai tiesīgās pārstāvības iestādes, tām būtu jāatbilst šajā direktīvā paredzētajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka patērētāju kolektīvās intereses ir pienācīgi pārstāvētas. Jo īpaši tām vajadzētu būt pienācīgi izveidotām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuros būtu jāietver, piemēram, prasības attiecībā uz locekļu skaitu, nemainīgumu vai pārredzamības prasības attiecīgajiem šo iestāžu struktūras aspektiem, piemēram, to izveides statūti, vadības struktūra, mērķi un darba metodes. Šīm iestādēm arī vajadzētu būt bezpeļņas, un tām vajadzētu būt leģitīmām interesēm nodrošināt atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Turklāt tiesīgajām pārstāvības iestādēm jābūt neatkarīgām no tirgus dalībniekiem, tostarp finansiālā ziņā. Tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir arī jāizveido procedūra konfliktu interešu novēršanai. Dalībvalstis nenosaka tādus kritērijus, kas pārsniedz šajā direktīvā noteiktos kritērijus.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Tiesīgajai iestādei, kas ceļ pārstāvības prasību saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt procesā iesaistītajai pusei. Patērētājiem, kurus skāris pārkāpums, vajadzētu būt atbilstīgām iespējām gūt labumu no attiecīgās pārstāvības prasības rezultātiem. Saskaņā ar šo direktīvu izdotiem aizlieguma rīkojumiem nebūtu jāskar individuālas prasības, ko ceļ patērētāji, kuriem nodarīts kaitējums, īstenojot praksi, uz kuru attiecas aizlieguma rīkojums.
(15)  Tiesīgajai iestādei, kas ceļ pārstāvības prasību saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt procesā iesaistītajai pusei. Patērētājiem, kurus skāris pārkāpums, vajadzētu būt pieejamai adekvātai informācijai par attiecīgajiem pārstāvības prasības rezultātiem un to, kādas ir šo rezultātu priekšrocības. Saskaņā ar šo direktīvu izdotiem aizlieguma rīkojumiem nebūtu jāskar individuālas prasības, ko ceļ patērētāji, kuriem nodarīts kaitējums, īstenojot praksi, uz kuru attiecas aizlieguma rīkojums.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības rīkojuma veidā, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
(16)  Tiesīgajām pārstāvības iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības rīkojuma veidā, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozības, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Dalībvalstis var pieprasīt tiesīgajām iestādēm sniegt pietiekamu informāciju, lai pamatotu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, tostarp tās patērētāju grupas aprakstu, ko skāris pārkāpums, un faktiskos un tiesību jautājumus, kas būtu jāatrisina pārstāvības prasības ietvaros. Lai iesniegtu prasību, tiesīgajai iestādei nevajadzētu būt pienākumam atsevišķi identificēt visus pārkāpuma skartos patērētājus. Tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībās tiesai vai administratīvajai iestādei pēc iespējas agrākā posmā būtu jāpārbauda, vai lieta var tikt izskatīta kā pārstāvības prasība, ņemot vērā pārkāpuma būtību un attiecīgajiem patērētājiem nodarītā kaitējuma raksturu.
(18)  Dalībvalstīb būtu jāprasa tiesīgajām pārstāvības iestādēm sniegt pietiekamu informāciju, lai pamatotu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, tostarp tās patērētāju grupas aprakstu, ko skāris pārkāpums, un faktiskos un tiesību jautājumus, kas būtu jāatrisina pārstāvības prasības ietvaros. Lai iesniegtu prasību, tiesīgajai iestādei nevajadzētu būt pienākumam atsevišķi identificēt visus pārkāpuma skartos patērētājus. Tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībās tiesai vai administratīvajai iestādei pēc iespējas agrākā posmā būtu jāpārbauda, vai lieta var tikt izskatīta kā pārstāvības prasība, ņemot vērā pārkāpuma būtību un attiecīgajiem patērētājiem nodarītā kaitējuma raksturu. Turklāt prasībām vajadzētu būt pārbaudāmām un vienveidotām un tām vajadzētu būt atbilstošām prasītajiem pasākumiem, un trešo pušu nodrošinātajam tiesīgās iestādes finansējumam vajadzētu būt pārredzamam un neradīt interešu konfliktus. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka tiesai vai administratīvai iestādei ir pilnvaras izbeigt acīmredzami nepamatotas lietas iespējami agrīnākā tiesvedības posmā.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Dalībvalstīm būtu jāļauj lemt par to, vai tiesa vai valsts iestāde, kurā celta tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasība, izņēmuma kārtā tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā var izdot deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, uz kuru varētu tieši atsaukties turpmākās tiesiskās aizsardzības prasībās, ko ceļ individuāli patērētāji. Šī iespēja būtu jāparedz tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, kad ir sarežģīti noteikt individuālu tiesiskās aizsardzības apmēru katram patērētājam, uz kuru attiecas pārstāvības prasība, un nebūtu efektīvi to noteikt pārstāvības prasības ietvaros. Deklaratīvi lēmumi nebūtu jāizdod gadījumos, kas nav sarežģīti, un jo īpaši tad, ja attiecīgie patērētāji ir identificējami un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums attiecībā uz laika posmu vai pirkumu. Tāpat deklaratīvi lēmumi nebūtu jāizdod, ja katram atsevišķam patērētājam radušies zaudējumi ir tik mazi, ka ir maz ticams, ka individuāli patērētāji varētu lūgt individuālu tiesisko aizsardzību. Tiesai vai valsts iestādei būtu pienācīgi jāpamato, kādēļ tā konkrētajā gadījumā tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā ir izdevusi deklaratīvu lēmumu.
svītrots
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Ja patērētāji, kurus skārusi tā pati prakse, ir identificējami un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums attiecībā uz laika posmu vai pirkumu, piemēram, ilgtermiņa patērētāju līgumu gadījumā, tiesa vai administratīvā iestāde pārstāvības prasībā var skaidri definēt patērētāju grupu, kurus skāris pārkāpums. Tiesa vai administratīvā iestāde jo īpaši var lūgt pārkāpumu izdarījušo tirgotāju sniegt attiecīgu informāciju, piemēram, pārkāpuma skarto patērētāju identitāti un prakses ilgumu. Lietderības un efektivitātes labad šādos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu izvērtēt, vai dot patērētājiem iespēju gūt tiešu labumu no tiesiskās aizsardzības rīkojuma pēc tam, kad tas ir izdots, nenosakot pienākumu šiem patērētājiem dot savu individuālo pilnvarojumu pirms tiesiskās aizsardzības rīkojuma izdošanas.
svītrots
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Mazas vērtības gadījumos vairākums patērētāju, visticamāk, nerīkosies, lai īstenotu savas tiesības, jo šie centieni būtu lielāki par individuālajiem ieguvumiem. Tomēr, ja tā pati prakse skar daudzus patērētājus, kopējie zaudējumi var būt ievērojami. Tādos gadījumos tiesa vai iestāde var uzskatīt, ka ir nesamērīgi sadalīt līdzekļus skartajiem patērētājiem, piemēram, tāpēc, ka tas ir pārāk apgrūtinoši vai neiespējami. Tāpēc līdzekļi, kas pārstāvības prasībās saņemti kā tiesiskajai aizsardzībai paredzēti līdzekļi, labāk būtu izmantojami patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un būtu jānovirza svarīgam sabiedriskam mērķim, piemēram, patērētāju juridiskās palīdzības fondam, izpratnes veidošanas kampaņām vai patērētāju iniciatīvām.
svītrots
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Šajā direktīvā ir paredzēts procesuālais mehānisms, kas neietekmē noteikumus, ar kuriem paredz patērētāju materiālās tiesības uz līgumiskiem un ārpuslīgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja pārkāpuma rezultātā viņu interesēm ir nodarīts kaitējums, piemēram, tiesībām uz kompensāciju par zaudējumiem, līguma izbeigšanu, atlīdzināšanu, aizstāšanu, labošanu vai cenas samazināšanu. Pārstāvības prasību tiesiskās aizsardzības saņemšanai saskaņā ar šo direktīvu var celt tikai tad, ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz šādas materiālās tiesības.
(23)  Šajā direktīvā ir paredzēts procesuālais mehānisms, kas neietekmē noteikumus, ar kuriem paredz patērētāju materiālās tiesības uz līgumiskiem un ārpuslīgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja pārkāpuma rezultātā viņu interesēm ir nodarīts kaitējums, piemēram, tiesībām uz kompensāciju par zaudējumiem, līguma izbeigšanu, atlīdzināšanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozības, labošanu vai cenas samazināšanu. Pārstāvības prasību tiesiskās aizsardzības saņemšanai saskaņā ar šo direktīvu var celt tikai tad, ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz šādas materiālās tiesības.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Šī direktīva neaizstāj esošos valstu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus. Direktīvā ir ņemtas vērā valstu tiesiskās tradīcijas, tādēļ dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem noteikt, vai šajā direktīvā paredzēto pārstāvības prasību iestrādāt esoša vai nākotnē paredzēta kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismā vai noteikt kā alternatīvu minētajiem mehānismiem, ciktāl valsts mehānisms atbilst šajā direktīvā noteiktajai kārtībai.
(24)  Šīs direktīvas mērķis ir veikt minimuma saskaņošanu, un tā neaizstāj esošos valstu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus. Direktīvā ir ņemtas vērā valstu tiesiskās tradīcijas, tādēļ dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem noteikt, vai šajā direktīvā paredzēto pārstāvības prasību iestrādāt esoša vai nākotnē paredzēta kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismā vai noteikt kā alternatīvu minētajiem mehānismiem, ciktāl valsts mehānisms atbilst šajā direktīvā noteiktajai kārtībai. Tā neliedz dalībvalstīm saglabāt savu pašreizējo sistēmu, un tā neparedz dalībvalstīm izdarīt izmaiņas šajā sistēmā. Dalībvalstīm joprojām būs iespēja ieviest savās kolektīvajās tiesiskās aizsardzības sistēmās šajā direktīvā paredzētos noteikumus vai tos īstenot, izmantojot citu procedūru.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt pilnībā pārredzamām attiecībā uz viņu darbības finansējuma avotu kopumā un arī attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem finansē konkrētu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, lai dotu iespēju tiesām vai administratīvajām iestādēm izvērtēt, vai varētu būt interešu konflikts starp trešās personas finansētāju un tiesīgo iestādi, lai izvairītos no ļaunprātīgas tiesāšanās riska un arī lai novērtētu, vai trešai personai ir pietiekami līdzekļi, lai pildītu savas finanšu saistības pret tiesīgo iestādi. Informācijai, ko tiesīgā iestāde sniedz tiesai vai administratīvajai iestādei, kura pārrauga pārstāvības prasību, būtu jāļauj tai izvērtēt, vai trešā persona var ietekmēt tiesīgās iestādes procesuālos lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, un vai tā nodrošina finansējumu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībām pret atbildētāju, kas ir finansējuma sniedzēja konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējuma sniedzējs ir atkarīgs. Ja kāds no šiem apstākļiem ir apstiprināts, tiesai vai administratīvajai iestādei vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde atteiktos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā.
(25)  Tiesīgajām pārstāvības iestādēm vajadzētu būt pilnībā pārredzamām attiecībā uz viņu darbības finansējuma avotu kopumā un arī attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem finansē konkrētu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, lai dotu iespēju tiesām vai administratīvajām iestādēm izvērtēt, vai varētu būt interešu konflikts starp trešās personas finansētāju un tiesīgo iestādi, lai izvairītos no ļaunprātīgas tiesāšanās riska un arī lai novērtētu, vai tiesīgajai pārstāvības iestādei ir pietiekami līdzekļi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu visus nepieciešamos tiesas izdevumus, ja prasības celšana būtu bez panākumiem. Informācijai, ko tiesīgā iestāde iespējami agrīnākā tiesvedības posmā sniedz tiesai vai administratīvajai iestādei, kura pārrauga pārstāvības prasību, būtu jāļauj tai izvērtēt, vai trešā persona var ietekmēt tiesīgās iestādes procesuālos lēmumus kopumā un saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, un vai tā nodrošina finansējumu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībām pret atbildētāju, kas ir finansējuma sniedzēja konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējuma sniedzējs ir atkarīgs. Ja kāds no šiem apstākļiem ir apstiprināts, tiesai vai administratīvajai iestādei jābūt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde atteiktos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā. Dalībvalstīm nevajadzētu ļaut juridiskajiem birojiem veidot tiesīgās pārstāvības iestādēm. Netiešs prasības finansējums ziedojumu veidā, tostarp tirgotāju ziedojumu veidā, pamatojoties uz korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvām, ir uzskatāms par trešās puses nodrošinātu finansējumu, ja tas atbilst 4. un 7. pantā uzskaitītajām pārredzamības, neatkarības un interešu konflikta neesamības prasībām.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Gan pirms pārstāvības prasības celšanas, gan jebkurā tās posmā būtu jāveicina kolektīvi ārpustiesas izlīgumi, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums.
(26)  Gan pirms pārstāvības prasības celšanas, gan jebkurā tās posmā būtu jāveicina tādi kolektīvi ārpustiesas izlīgumi, piemēram, mediācija, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu praksi netiek izskatīta cita pārstāvības prasība. Kompetentajai tiesai vai administratīvajai iestādei, kas apstiprina šādu kolektīvu izlīgumu, ir jāņem vērā visu attiecīgo pušu, tostarp individuālo patērētāju, intereses un tiesības. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt šādu izlīgumu vai atteikties no tā.
(27)  Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu praksi netiek izskatīta cita pārstāvības prasība. Kompetentajai tiesai vai administratīvajai iestādei, kas apstiprina šādu kolektīvu izlīgumu, ir jāņem vērā visu attiecīgo pušu, tostarp individuālo patērētāju, intereses un tiesības. Izlīgumiem vajadzētu būt galīgiem un visām pusēm saistošiem.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
(29)   Lai veicinātu individuālo patērētāju tiesisko aizsardzību, ko lūdz, pamatojoties uz pārstāvības prasību ietvaros izdotiem galīgajiem deklaratīvajiem lēmumiem par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums, tiesai vai administratīvajai iestādei, kas izdevusi lēmumu, vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde un tirgotājs vienotos par kolektīvo izlīgumu.
svītrots
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Attiecīgajai tiesai vai administratīvajai iestādei būtu jāapstiprina jebkurš ārpustiesas izlīgums, kas panākts pārstāvības prasības ietvaros vai balstās uz galīgu deklaratīvu lēmumu, lai nodrošinātu tā likumību un taisnīgumu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses un tiesības. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt šādu izlīgumu vai atteikties no tā.
(30)  Attiecīgajai tiesai vai administratīvajai iestādei būtu jāapstiprina jebkurš pārstāvības prasības ietvaros panākts ārpustiesas izlīgums, lai nodrošinātu tā likumību un taisnīgumu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses un tiesības. Izlīgums ir saistošs visām pusēm, neskarot nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Lai informācija būtu efektīva, tai vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai ar lietas apstākļiem. Pārkāpumu izdarījušajam tirgotājam būtu pienācīgi jāinformē visi attiecīgie patērētāji par galīgajiem aizlieguma un tiesiskās aizsardzības rīkojumiem, kas izdoti pārstāvības prasības ietvaros, kā arī par tiesas vai administratīvās iestādes apstiprinātu izlīgumu. Šādu informāciju var sniegt, piemēram, tirgotāja tīmekļa vietnē, sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tiešsaistes tirdzniecības vietās vai populāros laikrakstos, tostarp tādos, ko izplata, izmantojot tikai elektroniskus saziņas līdzekļus. Ja iespējams, patērētāji būtu jāinformē individuāli, izmantojot elektroniskas vēstules vai vēstules uz papīra. Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz personām ar invaliditāti pieejamā formātā.
(32)  Lai informācija būtu efektīva, tai vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai ar lietas apstākļiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesa vai administratīva iestāde var prasīt zaudētājai pusei adekvāti informēt visus attiecīgos patērētājus par galīgo lēmumu saistībā ar aizlieguma un tiesiskās aizsardzības rīkojumiem, kas izdoti pārstāvības prasības ietvaros, un informēt abas lietās iesaistītās puses par tiesas vai administratīvās iestādes apstiprinātu izlīgumu. Šādu informāciju var sniegt, piemēram, tirgotāja tīmekļa vietnē, sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tiešsaistes tirdzniecības vietās vai populāros laikrakstos, tostarp tādos, ko izplata, izmantojot tikai elektroniskus saziņas līdzekļus. Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz personām ar invaliditāti pieejamā formātā. Zaudētāja puse sedz patērētāju informēšanas izmaksas.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
32.a apsvērums (jauns)
(32a)   Dalībvalstis būtu jāaicina izveidot pārstāvības prasību bezmaksas valsts reģistru, un tas varētu vēl vairāk uzlabot pārredzamības saistību izpildi.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Lai uzlabotu juridisko noteiktību, novērstu nekonsekvenci Savienības tiesību aktu piemērošanā un palielinātu pārstāvības prasību un iespējamu turpmāku tiesiskās aizsardzības prasību lietderību un procesuālo efektivitāti, pārkāpums, kas konstatēts administratīvās iestādes vai tiesas izdotajā galīgajā lēmumā, tostarp galīgajā aizlieguma rīkojumā saskaņā ar šo direktīvu, turpmākajās tiesvedībās saistībā ar tā paša tirgotāja izdarīto to pašu pārkāpumu nebūtu atkārtoti jāizskata attiecībā uz pārkāpuma raksturu un tā materiālo, personas, laika un teritoriālo darbības jomu, kā tā noteikta minētajā galīgajā lēmumā. Ja prasību, kurā lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai, tostarp tiesiskās aizsardzības prasību, ceļ dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā izdots galīgais lēmums, kurā konstatē minēto pārkāpumu, šis lēmums būtu jāuzskata par atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis.
(33)  Lai uzlabotu juridisko noteiktību, novērstu nekonsekvenci Savienības tiesību aktu piemērošanā un palielinātu pārstāvības prasību un iespējamu turpmāku tiesiskās aizsardzības prasību lietderību un procesuālo efektivitāti, tādam administratīvās iestādes vai tiesas izdotam galīgajam lēmumam, tostarp galīgajam aizlieguma rīkojumam saskaņā ar šo direktīvu, kurā konstatēts, ka pārkāpums ir noticis vai nav noticis, vajadzētu būt saistošam visām pusēm, kas piedalījušās pārstāvības prasībā. Galīgajam lēmumam nebūtu jāskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Tiesiskajai aizsardzībai, kas paredzēta izlīgumā, arī vajadzētu būt saistošai gadījumos, kas attiecas uz vienu un to pašu praksi, vienu un to pašu tirgotāju un vienu un to pašu patērētāju. Ja prasību, kurā lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai, tostarp tiesiskās aizsardzības prasību, ceļ dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā izdots galīgais lēmums, kurā konstatē minēto pārkāpumu vai pārkāpuma neesamību, šis lēmums būtu jāuzskata par pierādījumu tam, ka pārkāpums attiecīgajos gadījumos ir noticis vai nav noticis. Dalībvalstis nodrošina, ka vienas dalībvalsts tiesas galīgo lēmumi, kurā konstatēta pārkāpuma esamība vai neesamība, uzskata par atspēkojamu, ja kādas citas dalībvalsts tiesās pret vienu un to pašu tirgotāju saistībā ar tādu pašu pārkāpumu ir celtas citas prasības par tiesisko aizsardzību.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Valsts noteikumiem par noilguma termiņiem nebūtu jākavē tādu tiesiskās aizsardzības prasību celšana, kas balstās uz galīgu aizlieguma rīkojumu, kurā konstatē pārkāpumu, vai galīgu deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums, saskaņā ar šo direktīvu. Līdz ar pārstāvības prasības iesniegšanu tiek apturēti vai pārtraukti noilguma termiņi visām tiesiskās aizsardzības prasībām no to patērētāju puses, uz kuriem attiecas minētā pārstāvības prasība.
(35)  Valsts noteikumiem par noilguma termiņiem nebūtu jākavē tādu tiesiskās aizsardzības prasību celšana, kas balstās uz galīgu aizlieguma rīkojumu, kurā konstatē pārkāpumu, attiecībā uz tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums, saskaņā ar šo direktīvu. Līdz ar pārstāvības prasības iesniegšanu tiek apturēti vai pārtraukti noilguma termiņi visām tiesiskās aizsardzības prasībām no to patērētāju puses, uz kuriem attiecas minētā pārstāvības prasība.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Ņemot vērā to, ka pārstāvības prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesīgajām iestādēm netiek liegts celt šajā direktīvā paredzētās pārstāvības prasības to izmaksu dēļ, kas saistītas ar procedūrām.
(39)  Ņemot vērā to, ka pārstāvības prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm netiek liegts celt šajā direktīvā paredzētās pārstāvības prasības to izmaksu dēļ, kas saistītas ar procedūrām. Tomēr, ievērojot valsts tiesību aktos ietvertos attiecīgos nosacījumus, nebūtu jāskar noteikums par to, ka puse, kura zaudē pārstāvības prasībā, atlīdzina uzvarētājai pusei radītos nepieciešamos tiesas izdevumus (princips “zaudētājs maksā”). Taču tiesai vai administratīvai iestādei nebūtu jāpiespriež izmaksu segšana zaudētājai pusei, ja šīs izmaksas ir radītas bez vajadzības vai tās ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
39.a apsvērums (jauns)
(39a)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai netiktu pieļauti honorāri lietas uzvaras gadījumā un lai advokātu atlīdzība un metode, saskaņā ar kuru tā tiek aprēķināta, nerada nekādu stimulu tiesvedībai, kas nav nepieciešama, ņemot vērā patērētāju vai kādas attiecīgās puses intereses, un varētu neļaut patērētājiem pilnībā gūt labumu no pārstāvības prasības. Dalībvalstīm, kas atļauj honorārus lietas uzvaras gadījumā, būtu jānodrošina, ka šādi honorāri neliedz patērētājiem saņemt pilnu kompensāciju.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Ir pierādījies, ka pārrobežu pārkāpumu novēršanā ir noderīga sadarbība un informācijas apmaiņa starp dažādu dalībvalstu tiesīgajām iestādēm. Ir nepieciešams turpināt spēju veidošanas un sadarbības pasākumus un iesaistīt tajos vairāk tiesīgo iestāžu visā Savienībā, lai palielinātu pārstāvības prasību, kurām ir pārrobežu ietekme, izmantošanu.
(40)  Ir pierādījies, ka pārrobežu pārkāpumu novēršanā ir noderīga sadarbība un informācijas, paraugprakses un pieredzes apmaiņa starp dažādu dalībvalstu tiesīgajām pārstāvības iestādēm. Ir nepieciešams turpināt spēju veidošanas un sadarbības pasākumus un iesaistīt tajos vairāk tiesīgo pārstāvības iestāžu visā Savienībā, lai palielinātu pārstāvības prasību, kurām ir pārrobežu ietekme, izmantošanu.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
41.a apsvērums (jauns)
(41a)   Lai izpētītu iespēju Savienības līmenī iedibināt ar pārrobežu pārstāvības prasībām saistītu procedūru, Komisijai būtu jānovērtē iespēja izveidot Eiropas Ombudu, kas risina kolektīvās tiesiskās aizsardzības jautājumus.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, un vienlaikus nodrošina pienācīgas garantijas ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai.
1.  Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām pārstāvības iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, un tādējādi, konkrētāk, panākt un iedibināt augsta līmeņa aizsardzību un tiesu pieejamību, vienlaikus nodrošinot pienācīgas garantijas ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
2.  Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesīgajām iestādēm vai jebkurai citai attiecīgai personai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī.
2.  Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesīgajām pārstāvības iestādēm vai jebkurai citai publiskai struktūrai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī. Nekādā gadījumā šīs direktīvas īstenošana nav iemesls, lai samazinātu aizsardzības līmeni jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību aktu darbības joma.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts
1.  Šo direktīvu piemēro pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tirgotāju izdarītiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kas kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm. To piemēro iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem, tostarp gadījumos, kad šie pārkāpumi ir beigušies pirms pārstāvības prasības uzsākšanas vai pirms pārstāvības prasības izskatīšanas beigām.
1.  Šo direktīvu piemēro pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tādiem tirgotāju izdarītiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuriem ir plaša ietekme uz patērētājiem, un kas aizsargā patērētāju kolektīvās intereses. To piemēro iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem, tostarp gadījumos, kad šie pārkāpumi ir beigušies pirms pārstāvības prasības uzsākšanas vai pirms pārstāvības prasības izskatīšanas beigām.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3. punkts
3.  Šī direktīva neskar Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem.
3.  Šī direktīva neskar Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās un noteikumus par līgumiskajām un ārpuslīgumiskajām saistībām piemērojamiem tiesību aktiem, kurus piemēro šajā direktīvā noteiktajām pārstāvības prasībām.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Šī direktīva neskar cita veida tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti valsts tiesību aktos.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un jo īpaši tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
(1a)  “patērētāju organizācija” ir grupa, kas cenšas aizsargāt patērētāju intereses tirgotāju nelikumīgas rīcības vai bezdarbības gadījumos.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  “tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, gan privāta, gan publiska, kura rīkojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;
(2)  “tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, gan privāta, gan publiska, kura saskaņā ar civiltiesību noteikumiem, izmantojot savu civilo tiesībspēju, rīkojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3)  “patērētāju kolektīvās intereses” ir vairāku patērētāju intereses;
(3)  “patērētāju kolektīvās intereses” ir vairāku patērētāju vai datu subjektu intereses, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula);
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
(6a)  “patērētāju tiesības” ir Savienības un valsts tiesību akti, kas pieņemti, lai aizsargātu patērētājus;
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
4. pants – virsraksts
Tiesīgās iestādes
Tiesīgās pārstāvības iestādes
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstis vai to tiesas savā attiecīgajā teritorijā izraugās vismaz vienu tiesīgu pārstāvības iestādi nolūkā celt pārstāvības prasības saskaņā ar 3. panta 4. punktu.
Dalībvalstis izraugās iestādi tiesīgās iestādes statusam, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
Dalībvalstis izraugās iestādi tiesīgās pārstāvības iestādes statusam, ja tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
(b)  tai ir leģitīmas intereses nodrošināt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību aktu noteikumi, uz kuriem attiecas šī direktīva;
(b)  tās statūti vai cits tās pārvaldību reglamentējošs dokuments un tās nepārtrauktā darbība patērētāju aizstāvības un patērētāju interešu aizsardzības jomā apliecina tās likumīgās intereses nodrošināt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību aktu noteikumi, uz kuriem attiecas šī direktīva;
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  tā rīkojas neatkarīgi no citām iestādēm un tām personām, kas nav patērētāji, kurām varētu būt ekonomiska ieinteresētība pārstāvības prasību iznākumā, un jo īpaši no tirgus dalībniekiem;
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  tai nav finansiālas vienošanās ar prasītāju juridiskajiem birojiem, izņemot parastu pakalpojumu līgumu;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cc apakšpunkts (jauns)
(cc)  tā ir izveidojusi iekšējas procedūras, lai nepieļautu interešu konfliktu starp sevi un tās finansētājiem;
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 3. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās pārstāvības iestādes, izmantojot atbilstošus līdzekļus, piemēram, savas tīmekļa vietnes, skaidrā un saprotamā valodā publiski dara zināmu par to, kā tās tiek finansētas, kāda ir to organizatoriskā un valdības struktūra, kādi ir tās mērķi un darba metodes un kādas ir tās darbības.
Dalībvalstis regulāri izvērtē, vai tiesīgā iestāde joprojām atbilst šiem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgā iestāde zaudē savu statusu saskaņā ar šo direktīvu, ja tā vairs neatbilst vienam vai vairākiem pirmajā daļā uzskaitītajiem kritērijiem.
Dalībvalstis regulāri izvērtē, vai tiesīgā pārstāvības iestāde joprojām atbilst šiem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgā pārstāvības iestāde zaudē savu statusu saskaņā ar šo direktīvu, ja tā vairs neatbilst vienam vai vairākiem pirmajā daļā uzskaitītajiem kritērijiem.
Dalībvalstis izveido to pārstāvības iestāžu sarakstu, kuras atbilst 1. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, un publisko to. Tās nosūta sarakstu Komisijai un nepieciešamības gadījumā to atjaunina.
Komisija publicē no dalībvalstīm saņemto pārstāvības iestāžu sarakstu publiski pieejamā tiešsaistes portālā.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis var paredzēt, ka publiskās struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tikušas izraudzītas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, joprojām ir tiesīgas būt par pārstāvības iestādēm šā panta nozīmē.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Pēc iestādes lūguma dalībvalstis var ad hoc kārtībā izraudzīties tiesīgo iestādi konkrētas pārstāvības prasības celšanai, ja šī iestāde atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem.
svītrots
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka jo īpaši patērētāju organizācijas un neatkarīgas publiskās struktūras var pretendēt uz tiesīgās iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo iestāžu statusam var izraudzīties patērētāju organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāju organizācijas, kas atbilst 1. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, un publiskas struktūras var pretendēt uz tiesīgās pārstāvības iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo pārstāvības iestāžu statusam var izraudzīties patērētāju organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par to, kuras tiesīgās iestādes var lūgt visus 5. un 6. pantā minētos pasākumus un kuras tiesīgās iestādes var lūgt tikai vienu vai vairākus no šiem pasākumiem.
svītrots
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 5. punkts
5.  Tiesīgo iestāžu atbilstība 1. punktā minētajiem kritērijiem neskar tiesas vai administratīvās iestādes tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā saskaņā ar 5. panta 1. punktu.
5.  Tiesīgo iestāžu atbilstība 1. punktā minētajiem kritērijiem neskar tiesas vai administratīvās iestādes pienākumu pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā saskaņā ar 4. pantu un 5. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var celt pārstāvības prasības valstu tiesās vai administratīvās iestādēs, ar nosacījumu, ka pastāv tieša saikne starp iestādes galvenajiem mērķiem un Savienības tiesību aktos paredzētajām tiesībām, attiecībā uz kurām prasībā ir apgalvots, ka tās ir pārkāptas.
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tikai tiesīgās pārstāvības iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 4. panta 1. punktu, var celt pārstāvības prasības valstu tiesās vai administratīvās iestādēs, ar nosacījumu, ka pastāv tieša saikne starp iestādes galvenajiem mērķiem un Savienības tiesību aktos paredzētajām tiesībām, attiecībā uz kurām prasībā ir apgalvots, ka tās ir pārkāptas.
Tiesīgās pārstāvības iestādes var pēc saviem ieskatiem izvēlēties jebkuru no procedūrām, kas paredzēta valsts vai ES tiesību aktos, kuros ir nodrošināta augsta līmeņa patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību.
Dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalsts neiesniedz tiesā vai administratīvajā iestādē nevienu citu prasību par to pašu praksi, to pašu tirgotāju vai tiem pašiem patērētājiem.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz šādus pasākumus:
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm, tostarp iepriekš izraudzītām publiskām struktūrām, ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz šādus pasākumus:
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Lai lūgtu aizlieguma rīkojumu, tiesīgajām iestādēm nav jāiegūst attiecīgo individuālo patērētāju pilnvaras un nav jāsniedz pierādījumi par attiecīgo patērētāju faktiskajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par tirgotāja nodomu vai nolaidību.
Lai lūgtu aizlieguma rīkojumu, tiesīgajām pārstāvības iestādēm nav jāiegūst attiecīgo individuālo patērētāju pilnvaras un nav jāsniedz pierādījumi par attiecīgo patērētāju faktiskajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par tirgotāja nodomu vai nolaidību.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
(a)  aizlieguma rīkojums kā pagaidu pasākums, lai pārtrauktu praksi vai, ja prakse vēl nav sākusies, bet tās īstenošana ir paredzama, lai aizliegtu to;
(a)  aizlieguma rīkojums kā pagaidu pasākums, lai pārtrauktu nelikumīgu praksi vai, ja prakse vēl nav sākusies, bet tās īstenošana ir paredzama, lai aizliegtu šādu nelikumīgu praksi;
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai. Šos pasākumus lūdz, pamatojoties uz jebkuru galīgu lēmumu, kurā konstatē, ka prakse ir I pielikumā minēto Savienības tiesību aktu pārkāpums, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm, tostarp galīgu aizlieguma rīkojumu, kas minēts 2) punkta b) apakšpunktā.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.  Neskarot 4. panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var vienā pārstāvības prasībā lūgt pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai un 2. punktā minētos pasākumus.
svītrots
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
5.a pants (jauns)
5.a pants
Kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasību reģistrs
1.  Dalībvalstis var izveidot pārstāvības prasību reģistru, kas, izmantojot elektroniskus un/vai citus līdzekļus, ir pieejams bez maksas ikvienai ieinteresētajai personai.
2.  Tīmekļa vietnes, kurās reģistri tiek publiskoti, nodrošina piekļuvi visaptverošai un objektīvai informācijai par to, kādas metodes, tostarp ārpustiesas metodes, ir pieejamas, lai saņemtu kompensāciju, kā arī piekļuvi informācijai par vēl neizskatītajām pārstāvības prasībām.
3.  Valsts reģistri ir savstarpēji savienoti. Piemēro Regulas (ES) 2017/2394 35. pantu.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek pieņemts deklaratīvs lēmums vai izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums.
1.  Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt vai var nepieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
1.a  Ja dalībvalsts neprasa individuālā patērētāja pilnvarojumu, lai pievienotos pārstāvības prasībai, šī dalībvalsts tomēr ļauj tiem indivīdiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav dalībvalstī, kurā prasību ceļ, piedalīties pārstāvības prasībā, ja viņi ir skaidri devuši uzdevumu attiecīgajā termiņā pievienoties pārstāvības prasībai.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 2. daļa
Tiesīgā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām sniedz pietiekamu informāciju, lai pamatotu prasību, tostarp to patērētāju aprakstu, kurus skar prasība, un atrisināmajiem faktiskajiem un tiesību jautājumiem.
Tiesīgā pārstāvības iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai pamatotu prasību, tostarp to patērētāju aprakstu, kurus skar prasība, un atrisināmajiem faktiskajiem un tiesību jautājumiem.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Atkāpjoties no 1. punkta, pienācīgi pamatotos gadījumos, kad attiecīgajiem patērētājiem nodarītā individuālā kaitējuma īpašību dēļ ir sarežģīti noteikt individuālu tiesiskās aizsardzības apmēru, dalībvalstis var pilnvarot tiesu vai administratīvo iestādi tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā izdot deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kam Savienības tiesību aktu pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums.
svītrots
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
svītrots
(a)  patērētāji, uz kuriem attiecas pārkāpums, ir identificējami, un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums, ko radījusi tā pati prakse saistībā ar laika periodu vai pirkumu. Šādos gadījumos uz prasības uzsākšanu neattiecas nosacījums par attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz attiecīgajiem patērētājiem;
(b)  patērētājiem ir radušies nelieli zaudējumi, un būtu nesamērīgi nodrošināt viņiem tiesisko aizsardzību. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojums nav vajadzīgs. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz sabiedrisku mērķi, kas nāk par labu patērētāju kolektīvajām interesēm.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
4.  Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta galīgajā lēmumā saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
4.  Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta galīgajā lēmumā saskaņā ar 1. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Piemērojot šo noteikumu, ievēro principu “res judicata”.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Tiesiskās aizsardzības pasākumu mērķis ir piešķirt attiecīgajiem patērētājiem pilnu kompensāciju par viņiem nodarītajiem zaudējumiem. Ja pēc kompensācijas izmaksas ir palikusi vēl kāda nepieprasīta summa, tiesa lemj par šīs atlikušās nepieprasītās summas saņēmēju. Šo nepieprasīto summu nepiešķir ne tiesīgajai pārstāvības iestādei, ne tirgotājam.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Jo īpaši ir aizliegta zaudējuma atlīdzināšana kā sods, kā rezultātā prasītājs par saviem zaudējumiem saņem pārmērīgi lielu kompensāciju. Piemēram, kompensācija, ko izmaksā masveida kaitējuma situācijā cietušiem patērētājiem, nepārsniedz summu, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts vai Savienības tiesību aktiem tirgotājam ir jāmaksā, lai segtu katram patērētājam nodarīto faktisko kaitējumu.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
7. pants – virsraksts
Finansējums
Pārstāvības prasības pieņemamība
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Tiesīgā iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības rīkojumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā deklarē līdzekļu avotu, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļu avotu, kurus tā izmanto konkrētās darbības atbalstam. Tai jāpierāda, ka tai ir pietiekami finanšu resursi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu pretējās puses izmaksas gadījumā, ja prasība tiktu noraidīta.
1.  Lai pierādītu interešu konflikta neesamību, tiesīgā pārstāvības iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības rīkojumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā iesniedz tiesai vai administratīvajai iestādei pilnīgu finanšu pārskatu, kurā uzskaitīti visi līdzekļu avoti, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļi, kurus tā izmanto prasības atbalstam. Tai jāpierāda, ka tai ir pietiekami finanšu resursi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu pretējās puses izmaksas gadījumā, ja prasība tiktu noraidīta.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību finansē trešā persona, tai ir aizliegts:
2.  Valsts tiesa pārstāvības prasību var atzīt par nepieņemamu, ja tā konstatē, ka trešās puses nodrošinātais finansējums var:
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  ietekmēt tiesīgās iestādes lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp par izlīgumiem;
(a)  ietekmēt tiesīgās pārstāvības iestādes lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par pārstāvības prasību ierosināšanu un lēmumus par izlīgumiem;
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas un administratīvās iestādes ir pilnvarotas izvērtēt 2. punktā minētos apstākļus un attiecīgi pieprasīt, lai tiesīgā iestāde attiektos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas un administratīvās iestādes posmā, kad tiek lemts par pārstāvības prasības pieņemamību, izvērtē 1. punktā minētā interešu konflikta neesamību un tiesvedības vēlākā posmā  — 2. punktā minētos apstākļus, ja šie apstākļi rodas tikai šajā posmā.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesai vai administratīvajai iestādei ir pilnvaras izbeigt iespējami agrīnākā tiesvedības posmā acīmredzami nepamatotas lietas.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Princips „maksā zaudētājs”
Dalībvalstis nodrošina, ka puse, kas zaudē kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasībā, atlīdzina uzvarētājai pusei tiesas izdevumus, ievērojot valsts tiesību aktu nosacījumus. Taču tiesa vai administratīvā iestāde nepiespriež izmaksu segšanu zaudētājai pusei, ja šīs izmaksas ir radītas bez vajadzības vai tās ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu tirgotāju un to pašu praksi tās pašas dalībvalsts tiesā vai administratīvajā iestādē netiek izskatīta cita pārstāvības prasība.
1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā pārstāvības iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
8.  pants – 6. punkts
6.  Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt 1., 2. un 3. punktā minētos izlīgumus vai atteikties no tiem. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta apstiprinātā izlīgumā saskaņā ar 4. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
6.  Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta apstiprinātā izlīgumā saskaņā ar 4. punktu, ir saistoša visām pusēm un neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
9. pants – -1. punkts (jauns)
-1 Dalībvalstis nodrošina, ka pārstāvības iestādes:
a)  informē patērētājus par to, ka ir pārkāptas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības, un par nodomu prasīt aizlieguma rīkojumu vai celt zaudējumu atlīdzināšanas prasību,
b)  jau iepriekš izskaidro attiecīgajiem patērētājiem iespēju pievienoties prasībai nolūkā nodrošināt to, ka tiek saglabāti prasībai nepieciešamie attiecīgie dokumenti un cita informācija,
c)  attiecīgos gadījumos informē par turpmākajiem pasākumiem un iespējamajām tiesiskajām sekām.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai pārkāpumu izdarījušais tirgotājs lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgos patērētājus par galīgajiem lēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem, tostarp attiecīgā gadījumā informējot katru attiecīgo patērētāju atsevišķi.
1.  Ja izlīguma vai galīgā lēmuma rezultātā labumu gūst patērētāji, kuri par to nav informēti, dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai zaudējusi puse vai abas puses lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgos patērētājus par galīgajiem lēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem. Dalībvalstis var paredzēt, ka informēšanas pienākumu var izpildīt, izmantojot publiski un viegli pieejamu tīmekļa vietni.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Zaudējusī puse sedz ar patērētāju informēšanu saistītās izmaksas saskaņā ar 7. pantā noteikto principu.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver skaidrojumu saprotamā valodā par pārstāvības prasības priekšmetu, tās juridiskajām sekām un attiecīgā gadījumā par turpmākajiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgajiem patērētājiem.
2.  Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver skaidrojumu saprotamā valodā par pārstāvības prasības priekšmetu, tās juridiskajām sekām un attiecīgā gadījumā par turpmākajiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgajiem patērētājiem. Informācijas sniegšanas kārtību un termiņus izstrādā, vienojoties ar tiesu vai administratīvu iestādi.
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par turpmākām, notiekošām un pabeigtām kolektīvajām prasībām tiek darīta zināma sabiedrībai pieejamā veidā, tostarp izmantojot plašsaziņas līdzekļus un tiešsaistē pieejamu publisku tīmekļa vietni, ja tiesa nolēmusi, ka prasība nav pieņemamam.
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Dalībvalstis nodrošina, ka publiski tiesīgo iestāžu paziņojumi par prasībām saturs faktus un ka tajos ņem vērā gan patērētāju tiesības saņemt informāciju, gan atbildētāju tiesības saglabāt reputāciju un komercnoslēpumu.
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārkāpums, ar kuru tiek nodarīts kaitējums patērētāju kolektīvajām interesēm un kurš konstatēts administratīvās iestādes vai tiesas galīgajā lēmumā, tostarp 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā galīgajā aizlieguma rīkojumā, jebkādās citās tiesiskās aizsardzības prasībās valsts tiesās pret to pašu tirgotāju saistībā ar to pašu pārkāpumu tiek uzskatīts par neapstrīdami pierādītu.
1.  Dalībvalstis nodrošina administratīvās iestādes vai tiesas galīgajā lēmumā, tostarp 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā galīgajā aizlieguma rīkojumā, ko uzskata par pierādījumu, lai noteiktu minētā pārkāpuma esamību vai neesamību nolūkā celt valsts tiesās citas ar tiesisko aizsardzību saistītas prasības, kas vērstas pret to pašu tirgotāju un saistībā ar tiem pašiem faktiem, paredz, ka kompensāciju vieniem un tiem pašiem patērētājiem par to pašu kaitējumu nevar izmaksāt divreiz.
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais galīgais lēmums, kas pieņemts citā dalībvalstī, valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs tiek uzskatīts par atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais galīgais lēmums, kas pieņemts citā dalībvalstī, valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs tiek uzskatīts vismaz par pierādījumu tam, ka pārkāpums ir noticis.
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka vienas dalībvalsts tiesas galīgo lēmumi, kurā konstatēta pārkāpuma esamība vai neesamība, uzskata par atspēkojamu, ja kādas citas dalībvalsts tiesās pret vienu un to pašu tirgotāju saistībā ar tādu pašu pārkāpumu ir celtas citas prasības par tiesisko aizsardzību.
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 2. punktā minētais galīgais deklaratīvais lēmums jebkādās citās tiesiskās aizsardzības prasībās valsts tiesās pret to pašu tirgotāju saistībā ar to pašu pārkāpumu tiek uzskatīts par tādu, kurā neapstrīdami konstatēta tirgotāja atbildība pret patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas tiesiskās aizsardzības prasības, ko patērētāji ceļ individuāli, ir pieejamas, izmantojot lietderīgas un vienkāršotas procedūras.
3.  Dalībvalstis tiek mudinātas izveidot datubāzi, kurā iekļauj visus galīgos lēmumus par tiesiskās aizsardzības prasībām, kas varētu veicināt citus tiesiskās aizsardzības pasākumus, un apmainās ar paraugpraksi šajā jomā.
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka 5. un 6. pantā minētās pārstāvības prasības iesniegšanas rezultātā tiek apturēts vai pārtraukts noilguma termiņš, kas piemērojams visām attiecīgo patērētāju tiesiskās aizsardzības prasībām, ja attiecīgajām tiesībām piemēro noilguma termiņu saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, ka 5. un 6. pantā minētās pārstāvības prasības iesniegšanas rezultātā tiek apturēts vai pārtraukts noilguma termiņš, kas piemērojams visām attiecīgo personu tiesiskās aizsardzības prasībām, ja attiecīgajām tiesībām piemēro noilguma termiņu saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tādas tiesīgās iestādes lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus un pierādījumus, kuri ir pietiekami, lai pamatotu pārstāvības prasību, un ir norādījusi papildu pierādījumus, kas ir atbildētāja kontrolē, tiesa vai administratīvā iestāde saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem var pieprasīt atbildētājam sniegt šādus pierādījumus, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par konfidencialitāti.
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tās puses lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus, pietiekamus pierādījumus un savus uzskatus pamatojošu skaidrojumu un norādījusi konkrētus un skaidri definētus papildu pierādījumus, kas ir otras puses kontrolē, tiesa vai administratīvā iestāde saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem var pieprasīt šai pusei sniegt šādus pierādījumus tik šauri, cik iespējams uz pamatoti pieejamu faktu pamata, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par konfidencialitāti. Rīkojumam jābūt adekvātam un samērīgam salīdzinājumā ar attiecīgo lietu, un tam nav jārada nelīdzsvarotība starp abām iesaistītajām pusēm.
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas pierādījumu izprasīšanu veic samērīgā apmērā. Lai noteiktu, vai pārstāvības iestādes pierādījumu izprasīšanas pieprasījums ir samērīgs, tiesa ņem vērā visu attiecīgo pušu leģitīmās intereses, proti, to, kādā mērā pierādījumu izprasīšanas pieprasījums ir pamatots ar pieejamajiem faktiem un pierādījumiem, un vai pierādījumi, par kuriem saņemts izprasīšanas pieprasījums, satur konfidenciālu informāciju.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu tiesām ir pilnvaras izprasīt pierādījumus, kuri satur informāciju, ja tās uzskata, ka tie ir būtiski attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanas prasību.
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka sodus var piemērot naudas sodu veidā.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka sodus var piemērot, inter alia, naudas sodu veidā.
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Lemjot par ieņēmumu no naudas sodiem piešķiršanu, dalībvalstis ņem vērā patērētāju kolektīvās intereses.
3.  Lemjot par ieņēmumu no naudas sodiem piešķiršanu, dalībvalstis ņem vērā kolektīvās intereses. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu par to, ka šādi ieņēmumi tiek piešķirti fondam, kas izveidots pārstāvības prasību finansēšanas nolūkā.
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
15. pants – virsraksts
Palīdzība tiesīgajām iestādēm
Palīdzība tiesīgajām pārstāvības iestādēm
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai vai sniedzot tām publisko finansējumu šim mērķim.
1.  Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir pieejami pārstāvības prasībām pietiekami līdzekļi. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu tiesu pieejamību un nodrošina, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas vai, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai vai sniedzot tām publisko finansējumu šim mērķim.
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis sniedz strukturālu atbalstu iestādēm, kas šīs direktīvas darbības jomā rīkojas kā tiesīgās iestādes.
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
15.a pants (jauns)
15.a pants
Tiesiskā pārstāvība un atlīdzība
Dalībvalstis nodrošina, ka juristu atlīdzība un tās aprēķināšanas metode nerada nekādu stimulu lieki tiesāties, kas nav nevienas puses interesēs. Dalībvalstis jo īpaši aizliedz honorārus lietas uzvaras gadījumā.
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura tiesīgā iestāde, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu iepriekš izraudzīta vienā dalībvalstī, var vērsties citas dalībvalsts tiesās vai administratīvajās iestādēs, uzrādot 4. pantā minēto publiski pieejamo sarakstu. Tiesas vai administratīvās iestādes uzskata šo sarakstu par pierādījumu tam, ka tiesīgā iestāde ir tiesīga celt prasību, neskarot to tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā.
1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura tiesīgā pārstāvības iestāde, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu iepriekš izraudzīta vienā dalībvalstī, var vērsties citas dalībvalsts tiesās vai administratīvajās iestādēs, uzrādot 4. pantā minēto publiski pieejamo sarakstu. Tiesas vai administratīvās iestādes var pārskatīt tiesīgās pārstāvības iestādes juridisko statusu, un netiek skartas to tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās pārstāvības iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā.
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Kolektīvas tiesiskās aizsardzības prasības gadījumā dalībvalsts var prasīt pilnvarojumu no patērētājiem, kuru dzīvesvieta ir šī dalībvalsts, un pārrobežu prasības gadījumā pieprasa pilnvarojumu no individuāliem patērētājiem, kuru dzīvesvieta ir citā dalībvalstī. Šādos gadījumos tiesai vai administratīvajai iestādei un atbildētājam lietas izskatīšanas sākumā tiks sniegts visu to patērētāju saraksts, kuru dzīvesvieta ir cita dalībvalsts un kuri devuši šādu pilnvarojumu.
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 4. punkts
4.  Ja kāda dalībvalsts vai Komisija pauž bažas par to, vai tiesīgā iestāde atbilst 4. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, dalībvalsts, kura ir izraudzījusies šo iestādi, izmeklē šīs bažas izraisījušos gadījumus un vajadzības gadījumā atceļ iestādes iekļaušanu sarakstā, ja nav izpildīts viens vai vairāki kritēriji.
4.  Ja kāda dalībvalsts, Komisija vai tirgotājs pauž bažas par to, vai tiesīgā pārstāvības iestāde atbilst 4. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, dalībvalsts, kura ir izraudzījusies šo iestādi, izmeklē šīs bažas izraisījušos gadījumus un vajadzības gadījumā atceļ iestādes iekļaušanu sarakstā, ja nav izpildīts viens vai vairāki kritēriji.
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
16.a pants (jauns)
16.a pants
Publiskais reģistrs
Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās valsts kompetentās iestādes izveido publiski pieejamu reģistru par nelikumīgām darbībām, par kurām ir izdoti aizlieguma rīkojumi saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija izvērtē, vai noteikumi par gaisa un dzelzceļa pasažieru tiesībām nodrošina tādu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kas ir salīdzināms ar šajā direktīvā paredzēto. Tādā gadījumā Komisija paredz izstrādāt attiecīgus priekšlikumus, kas var ietvert jo īpaši I pielikuma 10. un 15. punktā minēto tiesību aktu izslēgšanu no šīs direktīvas piemērošanas jomas, kas noteikta 2. pantā.
svītrots
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
18.a pants (jauns)
18.a pants
Pārskatīšanas klauzula
Neskarot 16. pantu, Komisija novērtē, vai pārrobežu pārstāvības prasības varētu labāk risināt Savienības līmenī, izveidojot Eiropas Ombudu, kas risina kolektīvās tiesiskās aizsardzības jautājumus. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija šajā saistībā sagatavo ziņojumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.a punkts (jauns)
(59a)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.b punkts (jauns)
(59b)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.c pants (jauns)
(59c)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.d punkts (jauns)
(59d)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/31/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.).
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.e punkts (jauns)
(59e)   Padomes 1989. gada 21. jūnija Regula (EEK) Nr. 2136/89, ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm un tirdzniecības aprakstus konservētām sardīnēm un sardīņveida produktiem.
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.f punkts (jauns)
(59f)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu.

(1) OV C 440, 6.12.2018., 66. lpp.
(2) OV C 461, 21.12.2018., 232. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. martsJuridisks paziņojums