Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0180(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0483/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0483/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 7.17
CRE 26/03/2019 - 7.17

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0237

Pieņemtie teksti
PDF 219kWORD 62k
Otrdiena, 2019. gada 26. marts - Strasbūra Pagaidu redakcija
Mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni ***I
P8_TA-PROV(2019)0237A8-0483/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloniem (COM(2018)0355 – C8-0209/2018 – 2018/0180(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0355),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0209/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgās komitejas apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 13. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0483/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 103. lpp.
(2) OV C 86, 7.3.2019., 24. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 26. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem(1)
P8_TC1-COD(2018)0180

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu ilgtspējīgas attīstības globālo regulējumu: Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). Komisijas 2016. gada paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” sasaista IAM ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka visu — gan Savienības iekšienē, gan globālā līmenī — Savienības darbību un politikas iniciatīvu pamatā ir IAM. Eiropadomes 2017. gada 20. jūnija secinājumi apstiprināja Savienības un dalībvalstu apņemšanos īstenot programmu 2030. gadam pilnīgi, saskaņoti, vispusīgi, integrēti un efektīvi, cieši sadarbojoties ar partneriem un citām ieinteresētajām personām.

(2)  Savienība 2015. gadā noslēdza Parīzes klimata nolīgumu(5). Nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir izvirzīts mērķis noteiktāk stāties pretim klimata pārmaiņām, tostarp finanšu plūsmas pieskaņojot izvirzītajam kursam uz mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.

(3)   2018. gadā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) publicēja Īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu par 1,5 °C, kurā norādīts, ka globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 °C pieprasītu ātri veikt tālejošas un vēl nepieredzētas izmaiņas visos sabiedrības aspektos un ka globālās sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar 2 °C varētu būt cieši saistīta ar ilgtspējīgākas un taisnīgākas sabiedrības veidošanu.

(4)  Ilgtspēja un pāreja uz mazoglekļa, klimatnoturīgu, resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku ir izšķiroši elementi, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Ilgtspējai jau ilgstoši ir bijusi centrālā loma Savienības projektā, un ▌ Līgumos ir atzīti tās sociālie un vides aspekti. Ir ierobežotas iespējas transformēt finanšu sektora kultūru, pavēršot to virzienā uz ilgtspēju, lai nodrošinātu, ka globālais vidējās temperatūras pieaugums paliktu krietni zem 2 °C. Tāpēc ir būtiski, lai jauni ieguldījumi infrastruktūrā būtu ilgtermiņā ilgtspējīgi.

(5)  Komisija 2018. gada martā publicēja rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”(6) ar kuru uzsāka vērienīgu un vispusīgu ilgtspējīgu finanšu stratēģiju. Viens no šā rīcības plāna mērķiem ir novirzīt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Apņēmīgāka pievēršanās klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanai ir izšķiroši svarīga, jo ir ārkārtīgi palielinājies neprognozējamo laikapstākļu izraisīto katastrofu skaits.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES(7) prasīja palielināt privātā sektora finansējumu ar vidi un klimatu saistītām izmaksām, galvenokārt izveidojot stimulus un metodoloģiju, kas mudina uzņēmumus mērīt savas ar vidi saistītās uzņēmējdarbības izmaksas un peļņu no ekosistēmu pakalpojumu izmantošanas.

(7)  Lai sasniegtu IAM, Savienībā kapitāla plūsmas ir jānovirza uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Ir svarīgi pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu šo mērķu īstenošanai. Saistībā ar to ir būtiski novērst šķēršļus efektīvai kapitāla plūsmai ilgtspējīgu ieguldījumu virzienā iekšējā tirgū un novērst šādu iespējamu šķēršļu rašanos.

(8)  Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķus un ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi, globālajam mērķim vajadzētu būt noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras pieaugumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011(8) paredz vienotus noteikumus attiecībā uz etaloniem Savienībā un dažādus etalonu veidus. Arvien vairāk ieguldītāju īsteno mazoglekļa ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu portfeļu darbības rezultātu salīdzināšanai vai mērīšanai izmanto mazoglekļa etalonus. ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu ieviešana, izmantojot metodoloģiju, kas saistīta ar Parīzes klimata nolīgumā iekļautajām saistībām attiecībā uz oglekļa emisiju, uzlabotu pārredzamību un palīdzētu novērst zaļmaldināšanu.

(10)  Pašlaik mazoglekļa indeksos ir sagrupēts plašs dažādu indeksu klāsts. Šos mazoglekļa indeksus izmanto kā etalonus pāri robežām tirgotiem ieguldījumu portfeļiem un produktiem. Mazoglekļa etalonu kvalitāte un integritāte ietekmē iekšējā tirgus efektīvu darbību daudzos dažādos individuālos un kolektīvos ieguldījumu portfeļos. Daudzi mazoglekļa indeksi, ko izmanto ieguldījumu portfeļu darbības rezultātu, jo īpaši nodalītu ieguldījumu kontu un kolektīvu ieguldījumu shēmu darbības rezultātu, mērīšanai, tiek izstrādāti vienā dalībvalstī, bet tos izmanto portfeļu un aktīvu pārvaldnieki citās dalībvalstīs. Turklāt portfeļu un aktīvu pārvaldnieki bieži nodrošina savus oglekļa riska darījumus, izmantojot citā dalībvalstī izstrādātus etalonus.

(11)  Tirgū ir parādījušies dažādu kategoriju mazoglekļa indeksi ar dažādu vērienu. Dažu etalonu mērķis ir samazināt standarta ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu, savukārt citi ir paredzēti tikai tādu komponentu atlasei, kas palīdz sasniegt Parīzes klimata nolīgumā izvirzīto 2 °C mērķi. Lai gan to mērķi un stratēģijas atšķiras, daudzus no šiem etaloniem parasti popularizē kā mazoglekļa etalonus. Minimālie standarti un vienota metodoloģija attiecībā uz ES klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem palīdzētu izvairīties no zaļmaldināšanas.

(12)  Atšķirīgas pieejas etalonu metodoloģijai izraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību, jo etalonu lietotājiem nav skaidrs, vai konkrētais mazoglekļa indekss ir pielāgots 2 °C mērķim, vai arī tas vienkārši ir etalons, kura mērķis ir samazināt standarta ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu. Lai nepieļautu potenciālus nelikumīgus administratoru apgalvojumus par to izmantoto etalonu mazoglekļa īpašībām, dalībvalstis, iespējams, pieņems dažādus noteikumus, lai izvairītos no ieguldītāju apjukuma un neskaidrības par tādu dažādu tā dēvēto mazoglekļa indeksu mērķiem un vērienīgumu, ko izmanto kā etalonus mazoglekļa ieguldījumu portfeļiem.

(13)  Ja nav saskaņotas sistēmas, kas nodrošina individuālos vai kolektīvos ieguldījumu portfeļos izmantoto mazoglekļa etalonu galveno kategoriju precizitāti un integritāti, ir ļoti iespējams, ka dalībvalstu īstenotās pieejas atšķirības radīs šķēršļus raitai iekšējā tirgus darbībai.

(14)  Lai uzturētu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, kas izdevīga gala ieguldītājam, turpinātu uzlabot tā darbības apstākļus un nodrošinātu augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, ir atbilstoši grozīt Regulu (ES) 2016/1011, ieviešot Savienības līmeņa tiesisko regulējumu, kas nosaka minimālās prasības ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem. Šajā sakarā ir īpaši svarīgi, lai šādi etaloni nenodarītu būtisku kaitējumu citiem vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) mērķiem.

(15)  Ieviešot skaidru nošķīrumu starp ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un izstrādājot minimālos standartus katram no tiem, tiktu veicināta konsekvence starp šiem etaloniem. Parīzes nolīgumam pielāgotam ES etalonam indeksa līmenī vajadzētu būt saskaņā ar Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķi.

(16)  Lai nodrošinātu, ka marķējums “ES klimata pārejas etalons” un “Parīzes nolīgumam pielāgots ES etalons” ir uzticams un viegli atpazīstams ieguldītājiem visā Savienībā, tikai šajā regulā noteiktajām prasībām atbilstošajiem administratoriem vajadzētu būt tiesīgiem izmantot šo marķējumu, tirgojot minētos etalonus Savienībā.

(17)  Šī regula būtu jāattiecina tikai uz tiem etaloniem, kuri izmanto marķējumu “ES klimata pārejas etalons” vai “Parīzes nolīgumam pielāgots ES etalons”.

(18)  Lai mudinātu uzņēmumus paust ticamus mērķus oglekļa emisiju samazināšanas jomā, ES klimata pārejas etalona administratoram, izvēloties bāzes aktīvus vai piešķirot tiem svērumu, būtu jāņem vērā uzņēmumi, kuru mērķis ir samazināt oglekļa emisijas, lai panāktu vispārēju pielāgošanos Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķim. Šādam mērķim vajadzētu būt publiskam un ticamam tādā ziņā, ka tajā būtu ietverta patiesa apņemšanās īstenot dekarbonizāciju un tas būtu pietiekami detalizēts un tehniski sasniedzams.

(19)  ▌Tomēr ▌etalonu lietotājiem ne vienmēr ir nepieciešamā informācija par to, cik lielā mērā VSP aspekti ir ņemti vērā ▌etalonu administratoru metodoloģijā. Turklāt pieejamā informācija bieži ir izkaisīta vai tādas pat nav, un ieguldījumu nolūkos nav iespējams veikt efektīvu salīdzināšanu starp valstīm. Lai tirgus dalībnieki varētu izdarīt apzinātu izvēli, būtu jāprasa visiem etalonu administratoriem, izņemot procentu likmju un valūtas maiņas kursa etalonu administratorus, paziņojumā par etalonu atklāt, vai to etaloni vai etalonu grupas tiecas sasniegt VSP mērķus un vai etalonu administrators piedāvā šādus etalonus.

(20)  Lai ieguldītājus informētu par to, kādā mērā ir nodrošināta atbilstība Parīzes klimata nolīgumam, etalonu administratoram attiecībā uz nozīmīgiem akciju un obligāciju etaloniem, kā arī uz ES klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem būtu jāpublicē detalizēta informācija par to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta vispārēja pielāgošana oglekļa emisijas samazināšanas mērķim vai Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.

(21)  To pašu iemeslu dēļ ES klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratoriem būtu arī jāpublicē aprēķinos izmantotā metodoloģija. Šai informācijai būtu jāpaskaidro, kā tika atlasīti un svērti bāzes aktīvi, kuri aktīvi tika izslēgti un kāpēc. ▌Lai novērtētu, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus, etalona administratoram būtu jāatklāj, kā ir mērītas bāzes aktīvu radītās oglekļa emisijas, to attiecīgās vērtības, tostarp kopējā etalona radītā oglekļa pēda, kā arī izmantoto datu veids un avots. Lai aktīvu pārvaldnieki varētu izvēlēties savai ieguldījumu stratēģijai piemērotāko etalonu, etalonu administratoriem būtu jāpamato savas metodoloģijas parametri un jāpaskaidro, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus ▌. Publiskotajā informācijā būtu jāiekļauj arī dati par pārbaužu biežumu un veikto procedūru.

(22)  ES klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu metodoloģiju pamatā vajadzētu būt zinātniski pamatotām dekarbonizācijas trajektorijām vai arī tās kopumā būtu jāpielāgo Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķiem.

(23)  Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību atlasītajam klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, ES klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratoriem būtu regulāri jāpārskata sava metodoloģija un jāinformē attiecīgo procedūru lietotāji par visām būtiskajām izmaiņām. Ieviešot būtiskas izmaiņas, etalonu administratoriem būtu jāatklāj to iemesli un jāpaskaidro, kā izmaiņas atbilst etalonu sākotnējiem mērķiem.

(24)  Atklāšanas pienākums paziņojumā par etalonu nebūtu jāattiecina uz etaloniem, kam nav tādu bāzes aktīvu, kuriem ir ietekme uz klimata pārmaiņām, kā, piemēram, procentu likmju un valūtas maiņas kursa etaloni, neatkarīgi no tā, vai ir un kādā mērā ir nodrošināta vispārēja pielāgošana ar mērķi samazināt oglekļa emisijas vai sasniegt Parīzes klimata nolīguma mērķus. Turklāt būtu pietiekami attiecībā uz minētajiem etaloniem vai etalonu grupām, kas netiecas uz oglekļa emisiju mērķiem, paziņojumā par etalonu skaidri norādīt, ka tiem nav šādu mērķu.

(25)  Lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu saskaņotības līmeni, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai precizētu ES klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratoriem ▌piemērojamā informācijas atklāšanas pienākuma minimālo saturu un ES klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu metodoloģijas saskaņošanas minimālos standartus, tostarp ar bāzes aktīviem saistīto oglekļa emisiju ▌aprēķināšanas metodi, ņemot vērā produktu un organizāciju vides pēdas nospieduma metodes, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2013/179/ES(9) 2. punkta a) un b) apakšpunktā, un tehnisko ekspertu grupas (TEG) ilgtspējīga finansējuma jautājumos darbu. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu pie katra no deleģētajiem aktiem, rīkotu pienācīgas, atklātas un publiskas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās notiktu atbilstīgi principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, visus dokumentus reizē ar dalībvalstu ekspertiem saņem arī Eiropas Parlaments un Padome, un to eksperti var sistemātiski piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana, un saņemt Komisijas tehnisko ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos visu sanāksmju protokolus.

(26)  Ar Regulas (ES) 2016/1011 51. panta 1. punktu ir ieviests pārejas periods, proti, indeksa izstrādātājs, kurš izstrādā etalonu 2016. gada 30. jūnijā, iesniedz pieteikumu atļaujas saņemšanai līdz 2020. gada 1. janvārim. Kritiski svarīga etalona atcelšana var ietekmēt tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku vai mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu dalībvalstīs. Ja administrators atceļ kritiski svarīgu etalonu, tas var ietekmēt finanšu līgumu vai finanšu instrumentu derīgumu. Šāda kritiski svarīga etalona atcelšana varētu nodarīt kaitējumu kā ieguldītājiem, tā patērētājiem un, iespējams, radīt smagas sekas finanšu stabilitātei. Turklāt – pārtraucot etaloniem sniegt ievades datus, varētu tikt apdraudēts šādu etalonu reprezentatīvais raksturs un negatīvi ietekmētas etalonu spējas atspoguļot pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti. Tāpēc iespēja par obligātu noteikt kritiski svarīgu etalonu administrēšanu, kā arī iespēja par obligātu noteikt datu sniegšanu šādiem etaloniem būtu jānodrošina kopumā uz piecu gadu laikposmu. Kritiski svarīgie etaloni atrodas reformu procesā. Lai pārietu no kritiski svarīga etalona uz tā vietā izveidotu piemērotu likmi, ir vajadzīgs pārejas periods netraucētai visu šādai pārejai nepieciešamo juridisko un tehnisko aspektu pabeigšanai. Šajā pārejas periodā kritiski svarīgais etalons būtu jāpublicē līdztekus galīgajai tā vietā izveidotajai likmei. Tādēļ ir jāpagarina periods, kurā kritiski svarīgo etalonu var publicēt un izmantot arī tad, ja administrators nav iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai.

(27)  Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/1011,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1011

Regulu (ES) 2016/1011 groza šādi:

1)  regulas 3. panta 1. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:"

“23.a) “ES klimata pārejas etalons” ir tāds etalons, kurš ir marķēts kā ES klimata pārejas etalons, kura bāzes aktīvi šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta vajadzībām ir atlasīti, svērti vai izslēgti tā, ka rezultātā iegūtais etalona portfelis atbilst dekarbonizācijas trajektorijai, un kurš turklāt ir veidots atbilstīgi 19.a panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem minimālajiem standartiem.

ES Klimata pārejas etalona izstrādātāji atlasa, piešķir svērumu vai izslēdz bāzes aktīvus, kurus emitējuši uzņēmumi, kas līdz 2022. gada 31. decembrim ir nodrošinājuši atbilstību dekarbonizācijas trajektorijai saskaņā ar šādām prasībām:

   i) uzņēmumi atklāj izmērāmus un termiņos izteiktus oglekļa emisijas samazināšanas mērķus;
   ii) uzņēmumi atklāj informāciju par oglekļa emisijas samazināšanu, un šī informācija ir sadalīta attiecīgo darbojošos meitasuzņēmumu līmenī;
   iii) uzņēmumi atklāj gada informāciju par progresu, kas panākts virzībā uz šiem mērķiem;
   iv) bāzes aktīvu darbības nedrīkst būtiski kaitēt citiem VSP mērķiem.
   23.b) Parīzes nolīgumam pielāgots ES etalonsir tāds etalons, kurš ir marķēts kā Parīzes nolīgumam pielāgots ES etalons, kura bāzes aktīvi šā punkta 1. apakšpunkta b) punkta ii) apakšpunkta vajadzībām ir atlasīti , ka rezultātā iegūtā etalona portfeļa oglekļa emisija ir pielāgota Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķim, un kurš ir arī veidots atbilstīgi 19.a panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktajiem minimālajiem standartiem.

Bāzes aktīvu darbības nedrīkst būtiski kaitēt citiem VSP mērķiem.

Komisija līdz 2021. gada 1. janvārim pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 19.a panta 2. punktu par 3. panta 1. punkta 23.b apakšpunktā paredzētajiem minimālajiem standartiem, nosakot nozares, kas jāizslēdz, jo tām nav izmērāmu un termiņos izteiktu oglekļa emisijas samazināšanas mērķu, kuri ir pielāgoti Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķim.

Izstrādājot 1. punktā minētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā tehnisko ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos darbu.

Pēc tam deleģēto aktu atjaunina reizi trijos gados.

   23.c) “dekarbonizācijas trajektorija” ir izmērāma, zinātniski pamatota un termiņos izteikta trajektorija 1., 2. un 3. darbības jomas un oglekļa emisiju samazināšanai virzienā uz pielāgošanu Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķim.”;

"

2)  regulas 13. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktam pievieno šādu ▌apakšpunktu:"

“d) paskaidrojums par to, kā a) apakšpunktā minētie galvenie metodoloģijas elementi ataino vides, sociālos vai pārvaldības (VSP) aspektus attiecībā uz katru etalonu vai etalonu grupu, izņemot valūtas maiņas kursa un procentu likmes etalonu”;

"

b)  iekļauj šādu ▌punktu:"

“2.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai sīkāk precizētu šā panta 1. punkta d) ▌apakšpunktā minētā paskaidrojuma minimālo saturu, kā arī izmantojamo standarta formātu.”;

"

3)  III sadaļā pievieno šādu ▌nodaļu:"

“3.a nodaļa

ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgotie ES etaloni

19.a pants

ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgotie ES etaloni

1.  Regulas III pielikumā paredzētās prasības attiecas uz tādu etalonu izstrādi un datu sniegšanu tiem, kas nosaukti par ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, papildus II, III un IV sadaļas prasībām vai aizstājot tās.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai precizētu minimālos standartus etaloniem, kas nosaukti par ES klimata pārejas etaloniem un ES Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, un noteiktu:

   a) bāzes aktīvu izvēles kritērijus, tostarp attiecīgā gadījumā jebkādus aktīvu izslēgšanas kritērijus;
   b) svēruma piešķiršanas kritērijus un metodes, kas jāpiemēro etalona bāzes aktīviem;
   c) ES klimata pārejas etalonu dekarbonizācijas trajektoriju.

3.  Etalonu administrators, kas izstrādā ES klimata pārejas etalonu vai ES Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu līdz 2020. gada 30. aprīlim nodrošina 1. punktā minēto prasību ievērošanu;

19.b pants

Līdz 2022. gada 1. janvārim administratori, kas atrodas Savienībā un izstrādā nozīmīgus etalonus, kuri noteikti, pamatojoties uz viena vai vairāku bāzes aktīvu vērtību vai cenām, cenšas laist tirgū vienu vai vairākus ES klimata pārejas etalonus.

"

4)  regulas 21. panta 3. punkta pēdējo daļu groza šādi:"

“Kompetentā iestāde līdz minētā laikposma beigām pārskata savu lēmumu uzdot administratoram turpināt etalona publicēšanu un attiecīgā gadījumā var pagarināt minēto laikposmu par atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Obligātās pārvaldības maksimālais laikposms kopumā nepārsniedz 5 gadus.”;

"

5)  regulas 23. panta 6. punkta pēdējo daļu groza šādi:"

“Saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu datu obligātās sniegšanas maksimālais laikposms kopumā nepārsniedz 5 gadus.”;

"

6)  regulas 27. pantā iekļauj šādus punktus:"

“2.a Saistībā ar katru 2. punktā paredzēto prasību paziņojumā par etalonu paskaidro, kā katrā izstrādātajā un publiskotajā etalonā vai etalonu grupā ir atainoti VSP aspekti. Attiecībā uz tiem etaloniem vai etalonu grupām, kas netiecas sasniegt VSP mērķus, ir pietiekami, ja etalonu administratori etalona paziņojumā skaidri norāda, ka tiem nav šādu mērķu.

Ja etalonu administratora portfelī nav neviena etalona 3. panta 1. punkta 23.a un 23.b apakšpunkta nozīmē vai ja tam nav etalonu, kuri tiektos sasniegt vai ņemtu vērā VSP mērķus, to norāda administratora izstrādātajos visu etalonu paziņojumos. Attiecībā uz nozīmīgiem akciju un obligāciju etaloniem etalona administrators sniedz detalizētu etalona paziņojumu par to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta vispārēja saskaņošana ar mērķi samazināt oglekļa emisiju vai sasniegt Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķi, ievērojot [PB ieraksta atsauci uz regulu par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem] 5. panta 3. punktā paredzētos finanšu produktu informācijas sniegšanas noteikumus.

Līdz 2021. gada 31. decembrim visiem etaloniem vai etalonu grupām, izņemot valūtas maiņas kursa un procentu likmju etalonus, etalona paziņojumā būtu jāiekļauj paskaidrojums par to, kā to metodoloģija ir saskaņota ar oglekļa emisijas samazināšanas mērķi vai sasniedz Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķi.”

2.b  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai sīkāk precizētu šā panta 2.a punktā minēto informāciju, kā arī standarta formātu, kas jāizmanto, atsaucoties uz VSP aspektiem, ar mērķi sniegt iespēju tirgus dalībniekiem izdarīt apzinātu izvēli un nodrošināt atbilsmes minētajam punktam tehnisku iespējamību.”

"

7)  regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:"

“1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 13. panta 2.a punktā, 19. panta 2.a punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 27. panta 2. punktā, 33. panta 7. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu periodu, sākot no ... [PB — grozošā akta spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma turpmākiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 13. panta 2.a punktā, 19. panta 2.a punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 27. panta 2.b punktā, 33. panta 7. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 13. panta 2.a punktu, 19. panta 2.a punktu, 20. panta 6. punktu, 24. panta 2. punktu, 27. panta 2.b punktu, 33. panta 7. punktu, 51. panta 6. punktu un 54. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”

"

8)  regulas 51. pantā iekļauj šādus punktus:"

“4.a Indeksa izstrādātājs var līdz 2021. gada 31. decembrim turpināt nodrošināt esošu etalonu, kas ar īstenošanas aktu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 20. pantu, ir atzīts par kritiski svarīgu.

4.b  Etalonu, kas ar Komisijas saskaņā ar 20. pantu pieņemtu īstenošanas aktu ir atzīts par kritiski svarīgu, līdz 2021. gada 31. decembrim var izmantot esošos un jaunos finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai.

4.c  Tādu etalonu, ko izstrādā administrators, kurš atrodas trešā valstī, un ko Savienībā jau izmanto kā atsauci finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu novērtēšanai, atļauj izmantot kā atsauci tikai tādos finanšu instrumentos, finanšu līgumos vai tādu ieguldījumu fondu darbības rezultātu novērtēšanai, kuros Savienībā 2021. gada 31. decembrī jau ir vai iepriekš ir iekļauta atsauce uz šādu etalonu, ja vien Komisija nav pieņēmusi lēmumu par līdzvērtīgumu, kā minēts 30. panta 2. vai 3. punktā, vai administrators nav atzīts, ievērojot 32. pantu, vai etalons nav apstiprināts, ievērojot 33. pantu.”;

3.a  Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim pārskata 23.a un 23.b pantā minēto etalonu minimālos standartus, lai nodrošinātu, ka bāzes aktīvu atlase ir saderīga ar ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, kā noteikts Savienības mēroga regulējumā.

4.  Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas ietekmi un “VSP etalonu” iespējamību, ņemot vērā ilgtspējības rādītāju mainīgo raksturu un to novērtēšanai izmantotās metodes. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”

"

9)  regulas 54. pantam pievieno šādu punktu:"

“1.a Komisija līdz 2020. gada 1. aprīlim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par ietekmi uz to, kā noteikumi par trešo valstu etalonu darbību ES ir īstenoti praksē, tostarp par trešo valstu etalonu administratoru izmantoto apstiprināšanu, atzīšanu vai līdzvērtību, kā arī pašreizējās sistēmas iespējamiem trūkumiem. Ziņojumā arī analizē sekas, ko rada 51. panta 4.a līdz 4.c punkta noteikumu piemērošana ES un trešo valstu etalonu administratoriem, tostarp attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Ziņojumā jo īpaši izvērtē, vai ir nepieciešams grozīt šo regulu, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”

"

10)  regulas pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Etalonu administrators, kas saskaņā ar 19.a pantu izstrādā ES klimata pārejas etalonu vai Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu, līdz 2020. gada 30. aprīlim panāk atbilstību šīs regulas 1. punktā noteiktajām prasībām. Etalonu administratori līdz 2020. gada 30. aprīlim panāk atbilstību 13. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 27. panta 1.a, 1.b un 2.a punkta prasībām.

Tā uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

pievieno šādu pielikumu:

“III PIELIKUMS

ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgoti ES etaloni

Klimata pārejas etalonu metodoloģija

1.  ES klimata pārejas etalona administrators noformē, dokumentē un publisko metodoloģiju, ar ko aprēķina etalonu, norādot šādus aspektus, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti un neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību, kā noteikts Direktīvā ES 2016/943:

(a)  etalona galvenos komponentus;

(b)  visus etalona metodoloģijā izmantotos kritērijus un metodes, tostarp atlases un svēruma piešķiršanas aspektus, metriku un aizstājējus;

(c)  kritērijus, ko piemēro, lai izslēgtu aktīvus vai uzņēmumus, kuri ir saistīti ar tādu oglekļa pēdas apmēru vai fosilās degvielas rezervju apmēru, kas ir nesavienojami ar iekļaušanu ▌etalonā;

(d)  kritērijus dekarbonizācijas trajektorijas noteikšanai;

(e)  dekarbonizācijas trajektorijas noteikšanai izmantoto datu veidu un avotu, tostarp:

i)  uzņēmuma, kas izdod bāzes aktīvus, kontrolētu avotu radītās emisijas “1. darbības joma”;

ii)  emisijas no iegādātas elektroenerģijas, tvaika vai citu enerģijas avotu patēriņa augšposmā no uzņēmuma, kas izdod bāzes aktīvus “2. darbības joma”;

iii)  visas netiešās emisijas, kas nav ietvertas h) apakšpunkta ii) punktā un kas rodas pārskatu sniedzēja uzņēmuma vērtības ķēdē, tostarp gan augšposma, gan lejasposma emisijas, jo īpaši nozarēm, kurām ir liela ietekme uz klimata pārmaiņām un to mazināšanu “3. darbības joma”;

iv)  vai datos tiek izmantotas produkta vides pēdas un organizācijas vides pēdas metodes, kā noteikts Komisijas Ieteikuma 2013/179/ES 2. punkta a) un b) apakšpunktā, vai tiek izmantoti globāli standarti, piemēram, Finanšu stabilitātes padomes ar klimatu saistītas finanšu informācijas publiskošanas darba grupas standarti;

(f)  indeksa portfeļa kopējās oglekļa emisijas;

Ja ES klimata pārejas etalona izveidei tiek izmantots mātes indekss, atklāj izsekošanas kļūdu starp ES klimata pārejas etalonu un mātes indeksu.

Ja ES klimata pārejas etalona izveidei tiek izmantots mātes indekss, atklāj attiecību starp ES klimata pārejas etalonā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību un mātes indeksā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību.

ES Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu metodoloģija

2.   Papildus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu administrators norāda formulu vai aprēķinu, kas tika izmantots, lai noteiktu, vai emisijas atbilst Parīzes klimata nolīguma globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķim, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti un neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību, kā noteikts Direktīvā ES 2016/943.

Metodoloģijas izmaiņas

3.  ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu administratori pieņem un dara lietotājiem zināmas procedūras, ar ko veic jebkādas ierosinātās būtiskās izmaiņas metodoloģijā, un to pamatojumu. Šīs procedūras atbilst vispārējam mērķim, proti, etalonu aprēķinos pastāvīgi ņemt vērā klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgotus mērķus. Šajās procedūrās:

(a)  tiek sniegts iepriekšējs un savlaicīgs paziņojums, lai lietotāji varētu pietiekami izanalizēt un izteikties par šādu ierosināto izmaiņu ietekmi, ņemot vērā administratoru veikto vispārējo apstākļu aprēķinu;

(b)  ir paredzēta lietotāju iespēja izteikties par šīm izmaiņām un administratoru iespēja uz šīm piezīmēm atbildēt, un attiecīgās piezīmes ir pieejamas visiem tirgus lietotājiem pēc jebkāda noteikta apspriešanās perioda, izņemot, ja piezīmes izteikusī persona ir pieprasījusi konfidencialitāti.

4.  ES klimata pārejas un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu administratori regulāri un vismaz reizi gadā pārbauda savu metodoloģiju, lai pārliecinātos, ka tā uzticami ataino norādītos mērķus, un ir ieviesuši procesu, lai tiktu ņemti vērā visu attiecīgo lietotāju viedokļi.”.

(1)* TEKSTAM VĒL NAV VEIKTA JURIDISKI LINGVISTISKĀ PĀRBAUDE.
(2) OV C 62, 15.2.2019., 103. lpp.
(3) OV C 86, 7.3.2019., 24. lpp.
(4)Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta nostāja.
(5) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.
(6) COM(2018)0097 final.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013. 171. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).
(9) Komisijas 2013. gada 9. aprīļa Ieteikums 2013/179/ES par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. martsJuridisks paziņojums