Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2171(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0097/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0097/2019

Debates :

PV 26/03/2019 - 12
CRE 26/03/2019 - 12

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 13.7

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0248

Pieņemtie teksti
PDF 171kWORD 58k
Otrdiena, 2019. gada 26. marts - Strasbūra Pagaidu redakcija
ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana
P8_TA-PROV(2019)0248A8-0097/2019
Lēmums
 Rezolūcija

1. Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta lēmums par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta (2018/2171(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2017. finanšu gadu (COM(2018)0521 – C8-0322/2018)(2),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas gada ziņojumu par 2017. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2017. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3),

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2017. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. panta 10. punktu, kā arī 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 55., 99., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(6), un jo īpaši tās 59., 118., 260., 261. un 262. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0097/2019),

1.  sniedz Revīzijas palātas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2017. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Revīzijas palātai, Eiropadomei, Padomei, Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 51, 28.2.2017.
(2) OV C 348, 28.9.2018., 1. lpp.
(3) OV C 357, 4.10.2018., 1. lpp.
(4) OV C 357, 4.10.2018., 9. lpp.
(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(6) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.


2. Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta rezolūcija ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta (2018/2171(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0097/2019),

A.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir sevišķi svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību;

1.  norāda, ka Revīzijas palātas gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents, lai šai iestādei piemērotu tādus pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kādus tā piemēro revidējamajām iestādēm; pieņem zināšanai revidenta atzinumu, ka Revīzijas palātas finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par tās finanšu stāvokli;

2.  norāda, ka 2017. gadā Revīzijas palātas galīgo apropriāciju kopsumma bija 141 240 000 EUR (salīdzinājumā ar 137 557 000 EUR 2016. gadā) un ka vispārējais budžeta izpildes līmenis bija 97,73 % (salīdzinājumā ar 99 % 2016. gadā);

3.  uzsver, ka Revīzijas palātas budžets ir paredzēts tikai administratīvām vajadzībām, liela daļa līdzekļu tiek tērēta izdevumiem saistībā ar šajā iestādē strādājošajiem (1. sadaļa) un saistībā ar ēkām, kustamo īpašumu, aprīkojumu un dažādiem darbības izdevumiem (2. sadaļa); aicina Revīzijas palātu turpināt uzlabot maksājumu izpildes rādītājus, jo īpaši attiecībā uz 2. sadaļu, kur maksājumu rādītājs bija 55,75 % no galīgajām apropriācijām un 57,13 % — no saistībām (salīdzinājumā ar attiecīgi 52,8 % un 53,8 % 2016. gadā);

4.  norāda, ka darbinieku komandējumiem paredzēto apropriāciju izpildes līmenis bija 87,98 % no galīgajām apropriācijām (salīdzinājumā ar 93,76 % 2016. gadā); atzinīgi vērtē Revīzijas palātas apņemšanos darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka komandējumu apropriāciju izlietojums atbilst saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem;

5.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas dalību iestāžu integrētās finanšu un darbības plānošanas projektā, kas ir pirmais solis virzībā uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes īstenošanu saskaņā ar iniciatīvu “Uz rezultātiem orientēts ES budžets”; aicina Revīzijas palātu nākamajā gada darbības pārskatā ziņot Parlamenta Budžeta kontroles komitejai par panākto;

6.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots tiešsaistes portāls “Publiskā revīzija Eiropas Savienībā”, kurā iekļauta informācija par 29 Savienības augstāko revīzijas iestāžu un dalībvalstu darbu un funkcijām; aicina Revīzijas palātu publicēt tiešsaistes portālā īsus darbības pārskatus, tajos iekļaujot konkrētus datus par Revīzijas palātas un augstāko revīzijas iestāžu veiktajām analīzēm un konkrētiem rezultātiem, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi un atgūtās summas;

7.  pieņem zināšanai to, ka Iekšējās revīzijas dienests ir pārbaudījis Revīzijas palātas 2013.–2017. gada stratēģijas izpildi un Priekšsēdētāja biroja darbības struktūru saistībā ar tādiem jautājumiem kā programmatūru licences un riska pārvaldība; atzinīgi vērtē to, ka Iekšējās revīzijas dienests uzskata, ka pārvaldība, riska pārvaldība un ieviestās iekšējās kontroles procedūras sniedz pamatotu pārliecību par Revīzijas palātas mērķu sasniegšanu;

8.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta līdz 2018. gada 31. martam publicēja savus galīgos pārskatus, kā to ieteica Parlaments iepriekšējā budžeta izpildes apstiprinājumā; mudina Revīzijas palātu racionalizēt procedūras, lai nodrošinātu, ka līdz 31. martam tiek publicēts arī tās gada darbības pārskats, tādējādi optimizējot un paātrinot budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru; ierosina Revīzijas palātai tās nākamajos atzinumos pārbaudīt, kādā apmērā ierosinātā kārtība ļautu saīsināt budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru;

9.  pauž nožēlu par to, ka kopš 2012. gada Revīzijas palāta nav publicējusi nevienu īpašo ziņojumu par interešu konfliktu pārvaldību atsevišķās Savienības aģentūrās; mudina Revīzijas palātu publicēt īpašu gada ziņojumu par interešu konfliktu pārvaldību Savienības aģentūrās, kuras strādā ar ražošanas nozarēm, proti, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrā (EASA), Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA); norāda, ka tajās Savienības aģentūrās, kuras strādā ar ražošanas nozarēm, interešu konflikta risks ir augstāks nekā citās Savienības aģentūrās;

10.  augstu vērtē Revīzijas palātas un Parlamenta Budžeta kontroles komitejas sadarbību; atzinīgi vērtē darba programmas iesniegšanu Parlamenta Komiteju priekšsēdētāju konferencei ar aicinājumu visām pastāvīgajām Parlamenta komitejām ieteikt iespējamos revīzijas uzdevumus; atzinīgi vērtē to, ka aptuveni divas trešdaļas šo ieteikumu ietekmēs Revīzijas palātas darbu; norāda, ka Parlamentam tika sniegti 60 izklāsti un ka notika daudzas divpusējas tikšanās;

11.  norāda, ka revīzijas risks administratīvo izdevumu jomā ir zems un ka aplēstais kļūdu īpatsvars vairākus gadus nesasniedz būtiskuma slieksni; norāda, ka Revīzijas palāta tāpēc uzskata, ka pārbaudīto darījumu skaits ir pietiekams, lai izdarītu revīzijas secinājumus; tomēr pauž nožēlu par to, ka gada pārskatu 10. nodaļas “Administrācija” apsvērumu tvērums pieļauj tikai ļoti ierobežotu pārbaudi attiecībā uz trūkumiem katras iestādes administratīvo izdevumu jomā; pauž nožēlu par to, ka netika veikta Revīzijas palātas analīze par Parlamenta un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas panākto progresu salīdzinājumā ar 2014. gada ieteikumiem attiecībā uz administrāciju, jo Revīzijas palātas 2017. gada revīzija neietvēra šo iestāžu administratīvo izdevumu pārbaudi; aicina Revīzijas palātu drīzumā veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šiem ieteikumiem un turpmāk ātrāk veikt pasākumus saistībā ar šajā nodaļā sniegtajiem ieteikumiem;

12.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas sadarbību ar citām publiskā sektora iestādēm un ieinteresētajām personām; ar atzinību norāda uz sadarbību starp augstāko revīzijas iestāžu vadītājiem un uz kopīga darba plāna pieņemšanu, sākot ar 2018. gadu; turklāt atbalsta ar vairākām universitātēm sāktās partnerības saistībā ar Revīzijas palātas politiku paplašināt tās apmācības piedāvājumu;

13.  atzinīgi vērtē to, ka līdz 2017. gada beigām bija īstenoti 92 % ieteikumu, ko Revīzijas palāta sniedza 2014. gadā, kā arī 53 % no 2017. gadā sniegtajiem ieteikumiem;

14.  norāda, ka saskaņā ar Finanšu regulu Revīzijas palātai ir jānodrošina, ka īpašie ziņojumi tiek sagatavoti un pieņemti atbilstīgā laikposmā, kas parasti nepārsniedz 13 mēnešus; norāda, ka 2017. gadā no revīzijas uzdevuma sākšanas līdz īpašā ziņojuma pieņemšanai pagāja vidēji 14,6 mēneši, un arī gadu iepriekš mērķis īpašos ziņojumus sagatavot 13 mēnešu mērķa grafikā netika sasniegts; pauž nožēlu par to, ka no gada laikā publicētajiem īpašajiem ziņojumiem tikai astoņi (29 %) iekļāvās Finanšu regulā noteiktajā 13 mēnešu mērķa grafikā; konstatē, ka līdz publicēšanas brīdim pagāja vidēji 16 mēneši un tas ir par aptuveni diviem mēnešiem mazāks nekā 2016. gadā, un, ņemot to vērā, aicina Revīzijas palātu turpināt uzlabot tās veikumu, vienlaikus neapdraudot īpašo ziņojumu kvalitāti un ieteikumu mērķtiecīgumu;

15.  ar interesi norāda, ka Revīzijas palāta aizvien vairāk iekļauj tulkotājus savās pamatdarbībās, tādējādi radot papildu sinerģiju ar revidentiem; norāda, ka tulkotāji palīdzēja revidentiem sagatavot īpašo ziņojumu un gada pārskata tekstus, kā arī 38 revīzijas apmeklējumus;

16.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas komunikācijas stratēģiju “Nodot auditorijai skaidru ziņojumu” un komunikācijas darbības ar mērķi palielināt tās atpazīstamību un ietekmi plašsaziņas līdzekļos, cita starpā palielinot savu auditoriju sociālajos plašsaziņas līdzekļos; atzinīgi vērtē sociālo plašsaziņas līdzekļu plašo analīzi ar mērķi labāk izprast to, kādā mērā ir sasniegtas pamata mērķgrupas un vai plašsaziņas līdzekļu kampaņas ir bijušas sekmīgas; mudina Revīzijas palātu arī turpmāk tiekties pēc iespējas labāk izmantot dažādus komunikācijas kanālus, lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par tās darbu;

17.  atzinīgi vērtē sīki izstrādāto pārskatu par to, kā Revīzijas palātas locekļi un ģenerālsekretārs izmanto dienesta automašīnas, atsevišķi norādot lietotājus, nobraukto attālumu un segtās izmaksas, kuru Revīzijas palāta sniegusi saistībā ar 2017. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru; konstatē, ka atšķirīga kārtība tiek piemērota braucieniem, uz ko attiecas komandējuma rīkojums, un citiem braucieniem, kurus veic, pildot oficiālos pienākumus, gada laikā atlīdzinot izmaksas par ne vairāk kā 10 000 km; turklāt norāda, ka attiecībā uz visiem pārējiem braucieniem Revīzijas palātas locekļi un ģenerālsekretārs sedz visas ar tiem saistītās izmaksas; norāda, ka 17 % no visiem dienesta automašīnu braucieniem tiek veikti ar darbu nesaistītām vajadzībām; norāda, ka transportlīdzekļu vadītāji, kuriem uzdots nogādāt Revīzijas palātas locekļus oficiālos komandējumos un protokola braucienos, veic arī dažādus administratīvus uzdevumus, kā to Revīzijas palāta paziņojusi saistībā ar 2017. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru; aicina Revīzijas palātu veikt sīki izstrādātu to braucienu analīzi, kuri ietilpst kategorijā “Citi braucieni, kurus veic, pildot oficiālos pienākumus”;

18.  atzinīgi vērtē to, ka ar Lēmumu 81-2016, ar ko attiecībā uz braucieniem, kurus veic, pildot oficiālos pienākumus, gadā maksimāli kompensējamā kilometrāža tika samazināta no 15 000 līdz 10 000 km, tika panākti ap 15 % lieli ietaupījumi; tomēr pauž bažas par to, ka pašreizējā kārtība joprojām rada nesamērīgu slogu pārvaldīšanas un dokumentēšanas ziņā; aicina Revīzijas palātu ieviest turpmākus vienkāršojumus, vienlaikus uzlabojot norēķinu sistēmas uzticamību; ierosina Revīzijas palātas locekļiem izmaksāt mēneša pabalstu, ko aprēķina proporcionāli viņu attiecīgās dienesta automašīnas cenrādim, nevis izmantot pašreizējo sistēmu, kuras pamatā ir nobrauktais attālums;

19.  norāda, ka konkrētām dienesta automašīnām ir piešķirtas degvielas kartes un ka minēto transportlīdzekļu vadītāji var tās izmantot degvielas un ceļa nodevu apmaksai komandējuma laikā; norāda, ka Revīzijas palātas locekļi un ģenerālsekretārs var pieprasīt degvielas kartes saviem diplomātiskajiem transportlīdzekļiem, taču pilno faktisko cenu par degvielu maksā viņi;

20.  norāda, ka pašlaik īstenotais Revīzijas palātas projekts pastiprināt iestādes un darbinieku drošību norit atbilstoši plānam; norāda, ka darbību ir sācis jaunais drošības kontroles centrs, ārējais akreditācijas cents un darbiniekiem un apmeklētājiem paredzētais piekļuves kontroles centrs;

21.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ieguva vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikāciju; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pasākumus ar mērķi uzlabot tās atkritumu apsaimniekošanu, palielināt tās energoefektivitāti un samazināt tās oglekļa pēdu un mudina to turpināt šajā virzienā iesākto; atzinīgi vērtē enerģijas izmaksu ievērojamo samazināšanu;

22.  norāda, ka laikposmā no 2013. gada līdz 2017. gadam ir panākts darbinieku skaita samazinājums par 5 % saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu vadību(1), sniedzot kopējo ieguldījumu 45 štata vietu apmērā; norāda, ka Revīzijas palāta ir samazinājusi štatu sarakstu par vienu vietu vairāk, nekā to prasa 2013.–2017. gadam noteiktais mērķrādītājs; norāda, ka līgumdarbinieku skaits tajā pašā laikposmā pieauga no 59 līdz 73 vietām un tam pamatā galvenokārt bija drošības pasākumu pastiprināšana Revīzijas palātas telpās; norāda — lai panāktu darbinieku skaita samazinājuma mērķus, Revīzijas palāta racionalizēja procedūras, izmantojot IT rīkus un digitalizāciju un nododot dažādu uzdevumu veikšanu ārpakalpojumā Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojam;

23.  norāda, ka Revīzijas palāta, lai panāktu atbilstību Starptautiskās Grāmatvežu federācijas ieteikumiem, cenšas revidentiem nodrošināt vidēji 40 profesionālas apmācības stundas (piecas dienas) gadā; konstatē, ka 2017. gadā šis mērķrādītājs tika pārsniegts, nodrošinot 6,7 profesionālās apmācības dienas uz revidentu;

24.  pauž bažas par darbinieku ņemto slimības atvaļinājumu pieaugumu no 8636 dienām kopā (687 darbinieki) 2015. gadā līdz 10 327 dienām (677 darbinieki) 2017. gadā; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pārredzamību attiecībā uz darbinieku “izdegšanas” sindroma gadījumiem 2017. gadā; aicina Revīzijas palātu atzīt šo uztraucošo tendenci un sagatavot rīcības plānu darbinieku labbūtības uzlabošanai, tādējādi nostiprinot centienus uzlabot darbinieku labbūtību un darba un privātās dzīves līdzsvaru;

25.  norāda, ka zemais pamatalgu līmenis sākuma pakāpēs un ierobežotās karjeras attīstības iespējas Luksemburgā, ņemot vērā tur izvietoto iestāžu mazo skaitu, tieši ietekmē Revīzijas palātas darbā pieņemšanas procedūras; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada novembrī tika izveidota iestāžu darba grupa, kas sniedza 24 ieteikumus par labākām karjeras iespējām un darbā pieņemšanas elastīgumu, labākiem uzņemšanas un iekārtošanās apstākļiem valstī, iestādes darbinieku labāku integrāciju vietējā sabiedrībā un uzlabotu komunikāciju;

26.  atzinīgi vērtē to, ka 2017. gadā 43 % auditoru un administratoru bija sievietes un ka saistībā ar rīcības plānu vienlīdzīgu iespēju politikai 2013.–2017. gadam tika panākts dzimumu līdzsvars attiecībā uz amatā paaugstināšanas procedūru; norāda, ka sieviešu īpatsvars vadības amatos revīzijas apakšpalātās ir palielinājies no 7 % 2015. gadā līdz teju 20 % 2017. gadā; tomēr pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā tikai divas no 11 direktoriem un septiņas no 29 personālo biroju vadītājiem bija sievietes; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts vienlīdzīgu iespēju rīcības plāns 2018.–2020. gadam, un aicina Revīzijas palātu turpināt centienus veicināt dzimumu līdzsvaru vadības amatos;

27.  pauž nožēlu par to, ka 2018. gada 1. maijā no 28 Revīzijas palātas locekļiem tikai sešas bija sievietes; atgādina, ka Parlaments jautājumu par dzimumu līdzsvara trūkumu Revīzijas palātas locekļu vidū ir uzsvēris 2014. gada 4. februāra rezolūcijā “Revīzijas palātas turpmākā loma. Procedūra Revīzijas palātas locekļu iecelšanai — apspriešanās ar Eiropas Parlamentu”(2), un mudina dalībvalstis aktīvāk mudināt sievietes pieteikties turpmāk vakantajām amata vietām; atkārtoti norāda, ka iecelšanas procedūrā Padomei būtu jāiesniedz Parlamentam vismaz divas kandidatūras, no kurām viena ir sieviete un otrs ir vīrietis;

28.  norāda, ka 2017. gadā netika ziņots par nevienu aizskarošas izturēšanās gadījumu, šādi gadījumi netika izmeklēti vai to izmeklēšana — slēgta; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta īsteno dažādus pasākumus nolūkā uzlabot izpratni par aizskarošu izturēšanos darba vidē, cita starpā apmācību jaunajiem darbiniekiem; ar atzinību norāda, ka ir paredzētas procedūras un sankcijas, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzībām par darbiniekiem, kā arī par Revīzijas palātas locekļiem; mudina Revīzijas palātu cieši uzraudzīt tās politikas efektivitāti šajā ziņā, turpināt uzlabot izpratni par aizskarošu izturēšanos darba vietā un veicināt pilnīgu neiecietību pret aizskarošu izturēšanos;

29.  norāda, ka 2017. gadā nebija neviena trauksmes celšanas gadījuma; norāda, ka Revīzijas palātas Juridiskais dienests darbojas kā informācijas atklāšanas, konsultatīvā un atzinumu sniegšanas struktūra iekšējiem un ārējiem trauksmes cēlējiem; turklāt norāda, ka ir izveidots ētikas konsultantu tīkls, lai konsultētu par informācijas sniegšanu pārkāpumu gadījumos, kas noteikti Revīzijas palātas reglamentā; uzsver, ka ikvienam darbiniekam ir pienākums ziņot Revīzijas palātas Juridiskajam dienestam par pārkāpumiem — gan krāpnieciskiem, gan ar krāpšanu nesaistītiem; aicina Revīzijas palātu aizsargāt par pārkāpumiem ziņojošo darbinieku identitāti, lai būtu iespējama pienācīga izmeklēšana; aicina Revīzijas palātu nodrošināt, ka visi darbinieki tiek pienācīgi informēti par savām tiesībām, piemēram, jaunajiem darbiniekiem paredzētajās ievadprocedūrās; atzinīgi vērtē 2018. gada oktobrī publicēto Revīzijas palātas atzinumu saistībā ar 2018. gada 23. aprīlī publicēto Komisijas priekšlikumu direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem; uzsver, ka liela nozīme ir personāla izpratnes veicināšanai un apmācībai, lai veicinātu tādas labvēlīgas vides radīšanu, kurā valda uzticēšanās un kurā trauksmes celšana tiek pieņemta kā korporatīvās kultūras daļa;

30.  norāda, ka 2017. gadā Revīzijas palāta Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņoja par 13 gadījumiem, kuros pastāvēja aizdomas par krāpšanu (salīdzinājumā ar 11 gadījumiem 2016. gadā) un kuri tika konstatēti, strādājot pie 2016. un 2017. finanšu gada ticamības deklarācijām, kā arī citu revīzijas uzdevumu gaitā; atzinīgi vērtē pašlaik notiekošās sarunas starp Revīzijas palātu un OLAF par jaunu administratīvu vienošanos; aicina informēt Parlamentu par norisēm saistībā ar attiecībām ar OLAF, kā arī par gatavošanos sadarbībai ar ierosināto Eiropas Prokuratūru (EPPO);

31.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas locekļi var bez pamatojuma un bez pieprasīta vienas vai vairāku dienu ilga atvaļinājuma neatrasties Revīzijas palātā; ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta ir ieviesusi apmeklējumu reģistru, lai reģistrētu tās locekļu klātbūtni Revīzijas palātas, tās apakšpalātu un komiteju sanāksmēs; norāda, ka Revīzijas palāta savā tīmekļa vietnē publicē visu šādu sanāksmju grafiku; aicina Revīzijas palātu izveidot procedūras, ar kurām tiktu reģistrēts Revīzijas palātas locekļu ikgadējais atvaļinājums, slimības atvaļinājums un neatrašanās darbā cita iemesla dēļ, lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi reģistrēts viss tās locekļu izmantotais atvaļinājums; uzsver, ka pašreizējā prakse var apdraudēt Savienības pilsoņu un iestāžu uzticēšanos Revīzijas palātai;

32.  atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 285. pantu Revīzijas palātas locekļi, veicot savus pienākumus, ir pilnīgi neatkarīgi un rīkojas vienīgi Savienības vispārējās interesēs; pauž bažas par to, ka šā kritērija ievērošanai patlaban ir pašdeklaratīvs raksturs, un mudina Revīzijas palātu izstrādāt stingrāku kontroli pār tās locekļu ārējām darbībām un nodrošināt, ka viņi iesniedz interešu deklarācijas, nevis deklarācijas par interešu konflikta neesamību; uzsver, ka ir jāpastiprina pašreizējās procedūras, arī ētikas komiteja, lai nodrošinātu interešu konfliktu neesamību; atzinīgi vērtē patlaban veikto Revīzijas palātas ētikas regulējuma ārējo salīdzinošo izvērtēšanu un prasa informēt Parlamentu par tās rezultātiem;

33.  pauž nožēlu par to, ka informācija, kas agrāk bija jānorāda komandējumu rīkojumos, nebija pietiekama un neļāva Revīzijas palātai izvērtēt to, vai Revīzijas palātas locekļu plānotās darbības ietilpa Revīzijas palātas interešu jomā; aicina Revīzijas palātu attiecīgi palielināt nepieciešamās informācijas apjomu, lai nepieļautu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par izdarītajām izmaiņām; norāda, ka pēc noteikumu par Revīzijas palātas locekļu oficiālajiem komandējumiem pārskatīšanas(3) Revīzijas palāta reizi ceturksnī publicē pamatinformāciju par tās locekļu komandējumiem;

34.  tomēr ar interesi norāda, ka Revīzijas palāta kopš 2016. gada oktobra ir sākusi pastiprināt iekšējo kontroli un finanšu procedūras, kas saistītas ar ceļa izdevumiem un dienesta automašīnu pārvaldību, pieņemot jaunus noteikumus par automašīnu un to vadītāju izmantošanu, ko tagad pārvalda centrāla vienība(4), jaunus noteikumus par komandējumu izdevumiem(5) un jaunus noteikumus par Revīzijas palātas locekļu reprezentācijas izdevumiem(6), kuri paredz, ka ģenerālsekretārs ir deleģētais kredītrīkotājs attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar Revīzijas palātas locekļu komandējumiem(7), un izmantojot to pašu sistēmu, ar kuru tiek pārvaldīti visu pārējo iestādes darbinieku komandējumi;

35.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas lēmumu attiecībā uz 2012.–2018. gadu veikt visaptverošu iekšējo revīziju par komandējumu izdevumiem un visu Revīzijas palātas locekļu, ģenerālsekretāra un direktoru veikto dienesta automašīnu izmantošanu, lai atklātu iespējamus pārkāpumus un atgūtu šādu pārkāpumu ietekmētās summas; prasa pēc revīzijas pabeigšanas nekavējoties informēt Parlamentu par tās rezultātiem un aicina Revīzijas palātu ātri veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu iespējamus šajā procesā konstatētus pārkāpumus; turklāt aicina Revīzijas palātu sniegt ikgadēju sarakstu ar visiem notikušajiem komandējumiem, par katru komandējumu norādot datumus, pilnās izmaksas un mērķi;

36.  atgādina par kritērijiem, ko dalībvalstīm un Padomei ieteikts izmantot locekļu iecelšanai Revīzijas palātā un ko Parlaments apstiprināja 2014. gada 4. februāra rezolūcijā; uzsver, ka augsti integritātes un morāles standarti ir svarīgi kritēriji un ka kandidātiem, sākot ar viņu iecelšanas dienu, nebūtu jāieņem vēlēts amats vai jāpilda ar politisku partiju saistīti pienākumi; uzskata, ka atlases procedūra būtu vēl vairāk jāpielāgo, lai nodrošinātu, ka kandidātiem ir atbilstoša kvalifikācija un ka viņi atbilst attiecīgajiem nosacījumiem; ierosina, ka Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu priekšatlases procedūra varētu būt paraugs neatkarīgai Revīzijas palātas locekļu priekšatlases procedūrai;

37.  norāda, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no Eiropas Savienības būtiski neietekmēs Revīzijas palātas struktūru un cilvēkresursus; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir nolēmusi katru gadījumu izskatīt atsevišķi, pieņemot lēmumu par Apvienotās Karalistes pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku līgumu pagarināšanu, un neatbrīvot viņus no darba tikai tāpēc vien, ka viņi vairs nav kādas dalībvalsts valstspiederīgie; aicina Revīzijas palātu ātri izstrādāt saskaņotu stratēģiju, lai sniegtu noteiktību attiecīgajām personām; turklāt norāda, ka Apvienotās Karalistes ieceltais Revīzijas palātas loceklis atstās dienestu, sākot ar 2019. gada 1. aprīli, un ka viņa amata atstāšana astoņus mēnešus pirms pilnvaru termiņa beigām ietekmēs budžetu par aptuveni 108 000 EUR.

(1) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(2) OV C 93, 24.3.2017., 6. lpp.
(3) 2017. gada 14. decembra Lēmums Nr. 61-2017 par Revīzijas palātas locekļu komandējumu izdevumiem.
(4) Protokols Administratīvās komitejas 218. sanāksmei, kas notika ceturtdien, 2016. gada 6. oktobrī, 7. punkts.
(5) 2017. gada 14. decembra Lēmums Nr. 61-2017 par Revīzijas palātas locekļu komandējumu izdevumiem.
(6) 2017. gada 14. decembra Lēmums Nr. 60-2017 par Revīzijas palātas locekļu reprezentācijas izdevumu pārvaldību.
(7) Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada 14. decembra Lēmums Nr. 58-2017, ar ko pieņem iekšējos noteikumus par budžeta izpildi; Revīzijas palātas 2017. gada 14. decembra Lēmums Nr. 59-2017 par deleģētā kredītrīkotāja un pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju uzdevumu un atbildības jomu hartu.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 28. martsJuridisks paziņojums