Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2210(DEC)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0140/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0140/2019

Debates :

PV 26/03/2019 - 12
CRE 26/03/2019 - 12

Balsojumi :

PV 26/03/2019 - 13.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0254

Pieņemtie teksti
PDF 190kWORD 60k
Otrdiena, 2019. gada 26. marts - Strasbūra Pagaidu redakcija
2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Savienības aģentūru sniegums, finanšu pārvaldība un kontrole
P8_TA-PROV(2019)0254A8-0140/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta rezolūcija par Eiropas Savienības aģentūru 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu — sniegums, finanšu pārvaldība un kontrole (2018/2210(DEC))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumus par Eiropas Savienības aģentūru 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2018)0545),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2017. finanšu gadu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(2) un jo īpaši tās 1. panta 2. punktu un 208. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, un jo īpaši tās 68. un 70. pantu(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā(4), un jo īpaši tās 110. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0140/2019),

A.  tā kā šajā rezolūcijā ir iekļauti horizontāli konstatējumi, kas attiecas uz visām struktūrām Regulas (ES, Euratom) 966/2012 208. panta nozīmē un 70. panta Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 70. panta nozīmē un kas ir daļa no lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 110. pantu un Parlamenta Reglamenta V pielikuma V sadaļu;

B.  tā kā Priekšsēdētāju konference 2018. gada 18. janvārī apstiprināja ieteikumus, kurus bija izstrādājusi iestāžu darba grupa (IIWG2) decentralizēto aģentūru resursu jautājumos; atgādina par 6 ieteikumiem, kas sniegti saskaņā ar tās pilnvarām, konkrētāk, ieteikumiem attiecībā uz mērķi samazināt darbinieku skaitu par 5 %, jaunu uzdevumu veikšanu, aģentūru regulāru novērtēšanu, pakalpojumu kopīgu izmantošanu, to aģentūru novērtēšanu, kurām ir vairākas atrašanās vietas, un no maksām finansētām aģentūrām;

C.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu efektivitāti, rezultativitāti, saimnieciskumu un pārskatatbildību, kā arī īstenot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību,

1.  uzsver, ka dalībvalstīs aģentūras ir labi pamanāmas un tām ir nozīmīga ietekme uz politiku, lēmumu pieņemšanu un programmu īstenošanu Eiropas iedzīvotājiem būtiskās jomās, tādās kā drošība, drošums, veselība, pētniecība, ekonomika, vide, dzimumu līdztiesība, enerģētika, transports, brīvība un tiesiskums; atkārtoti atgādina, cik svarīgi ir aģentūru veiktie uzdevumi un to tiešā ietekme uz Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvi; atkārtoti norāda arī uz to, cik svarīga ir aģentūru autonomija, jo īpaši regulatīvo aģentūru un to aģentūru gadījumā, kuras nodarbojas ar neatkarīgu informācijas vākšanu; atgādina, ka aģentūras galvenokārt tika izveidotas ar mērķi nodrošināt Savienības sistēmu darbību, atvieglot vienotā tirgus īstenošanu un veikt neatkarīgus tehniskos vai zinātniskos novērtējumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē aģentūru vispārējo sniegumu un panākumus, kas gūti, palielinot to atpazīstamību Eiropas iedzīvotājiem;

2.  ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas (“Revīzijas palāta”) pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2017. finanšu gadu (“Revīzijas palātas pārskats”) Revīzijas palāta ir sniegusi revīzijas atzinumu bez iebildēm attiecībā uz visu aģentūru pārskatu ticamību; norāda arī to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu bez iebildēm par visu aģentūru pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību; konstatē, ka Revīzijas palāta ir sniegusi atzinumu bez iebildēm par visu aģentūru, izņemot Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību; ar nožēlu norāda, ka attiecībā uz EASO maksājumiem Revīzijas palāta ir sniegusi negatīvu atzinumu;

3.  norāda, ka 32 decentralizēto Savienības aģentūru 2017. gada budžetos saistību apropriāciju apmērs bija aptuveni 2,35 miljardi EUR, kas ir par aptuveni 13,36 % vairāk nekā 2016. gadā, un maksājumu apropriāciju apmērs bija 2,24 miljardi EUR, kas ir par 10,31 % vairāk nekā 2016. gadā; turklāt norāda, ka no 2,24 miljardiem EUR aptuveni 1,62 miljardi EUR tika finansēti no Savienības vispārējā budžeta, kas atbilst 72,08 % no aģentūru kopējā finansējuma 2017. gadā (2016. gadā — 69,81 %); ņem vērā arī to, ka aptuveni 627 miljoni EUR tika finansēti no maksām un tiešajām iemaksām, ko nodrošina iesaistītās valstis;

4.  atgādina savu prasību racionalizēt un paātrināt budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru, lemjot par budžeta izpildes apstiprināšanu nākamajā gadā pēc tā gada, kura budžeta izpilde tiek apstiprināta, un procedūru slēdzot nākamajā gadā pēc attiecīgā pārskata gada; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pozitīvos centienus un labo sadarbību ar Eiropas Savienības aģentūru tīklu (“Tīkls”) un atsevišķām aģentūrām, un jo īpaši Revīzijas palātu, kura noteikti spētu racionalizēt un paātrināt procedūru no savas puses; atzinīgi vērtē līdz šim panākto progresu un aicina visus attiecīgos dalībniekus turpināt iesākto, lai procedūru īstenotu vēl agrāk;

Galvenie Revīzijas palātas konstatētie riski

5.  ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu vispārējais risks, kas saistīts ar pārskatu ticamību, visām aģentūrām ir zems, jo aģentūru pārskatu pamatā ir starptautiski atzīti grāmatvedības standarti un iepriekš ir konstatētas tikai dažas būtiskas kļūdas;

6.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu vispārējais risks, kas saistīts ar aģentūru pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kopumā uzskatāms par vidēju, taču atkarībā no konkrētām budžeta sadaļām tas var svārstīties no zema līdz augstam; norāda, ka ar I sadaļu (“Personāla izdevumi”) saistītais risks kopumā ir zems, ar II sadaļu (“Administratīvie izdevumi”) saistītais risks tiek uzskatīts par vidēju un ar III sadaļu (“Pamatdarbības izdevumi”) saistītais risks var svārstīties no zema līdz augstam atkarībā no aģentūras un tās pamatdarbības izdevumu veida; norāda, ka riska avoti parasti ir iepirkums un dotāciju maksājumi;

7.  konstatē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu risks, kas saistīts ar pareizu finanšu pārvaldību, ir vidējs un galvenokārt tiek konstatēts informācijas tehnoloģiju (IT) un publiskā iepirkuma jomā; pauž nožēlu par to, ka IT un publiskais iepirkums joprojām ir jomas, kurās vērojama nosliece uz kļūdām;

8.  uzsver, ka, plašākā perspektīvā raugoties, tas, ka ir tik daudz mazu aģentūru, kurām katrai ir sava administratīvā struktūra un procedūras, apdraud administratīvo lietderību un rada nesaskanīgu metožu iespējamas pārklāšanās risku, ja vien netiek nodrošināta saskaņošana un resursi netiek sadalīti efektīvi;

Budžeta un finanšu pārvaldība

9.  ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu ar maksājumu likumību un pareizību saistīto apsvērumu skaits ir samazinājies no vienpadsmit 2016. gadā līdz septiņiem 2017. gadā, kas liecina par aģentūru pastāvīgajiem centieniem ievērot Finanšu regulu;

10.  aicina Komisiju, Tīklu un atsevišķās aģentūras sadarboties un nodrošināt konstruktīvu atgriezenisko saiti sarunās par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada, kā arī izpētīt jaunus aģentūru finansēšanas avotus papildus esošajiem ieguldījumiem no Savienības budžeta; uzstāj, ka turpmākos lēmumus par resursiem nevajadzētu pieņemt globālā mērogā, bet gan sasaistot tos ar uzdevumiem, kuri aģentūrām uzticēti, pamatojoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga ir aģentūru tematiskā apvienošana un sadarbība saskaņā ar politikas jomām;

11.  norāda, ka revidētajos dažu aģentūru budžeta izpildes pārskatos norādītā informācija detalizācijas pakāpes ziņā atšķiras no vairākuma citu aģentūru sniegtajiem datiem un tas liecina, ka ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas aģentūru budžeta pārskatu sagatavošanai; atzīst darbu, kas veikts, lai nodrošinātu pārskatu sagatavošanas un izklāsta saskaņotību; konstatē neatbilstības attiecībā uz konkrētu informāciju un dokumentiem, ko atklāj aģentūras, jo īpaši attiecībā uz skaitļiem, kas saistīti ar personālu, tostarp ziņojumos par štatu sarakstu (aizpildītās štata vietas vai maksimālais Savienības budžetā apstiprināto štata vietu skaits); norāda, ka dažas aģentūras savos ziņojumos skaidri nenorāda izmantotos budžeta izpildes rādītājus un ka aģentūras ne vienmēr ir saskaņoti aprēķinājušas attiecīgās summas un procentuālos īpatsvarus, aprēķinam izmantojot vienus un tos pašus elementus; aicina Komisiju, Tīklu un atsevišķās aģentūras izstrādāt racionalizētus un saskaņotus rādītājus un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā sakarībā veiktajiem pasākumiem; turklāt aicina Komisiju turpmākajos gados automātiski iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei 32 decentralizēto aģentūru oficiālo budžetu (saistību apropriācijās un maksājumu apropriācijās) un ar personālu saistītos skaitļus (štatu saraksts, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti uz attiecīgā gada 31. decembri);

12.  atgādina Tīkla priekšlikumu ziņot par atceltiem pārnesumiem, kas pārsniedz 5 % no iepriekšējā gada kopējā budžeta; tomēr uzskata, ka ziņošana par atcelto pārnesumu īpatsvaru kopējā summā, kas pārnesta no N-2 gada uz N-1 gadu, ir atbilstīgāks rādītājs, lai novērtētu budžeta gada pārskata principa īstenošanu; uzsver, ka pārnesto apropriāciju atcelšanas apmērs liecina par to, cik lielā mērā aģentūras ir pareizi prognozējušas savas finansiālās vajadzības; aicina Revīzijas palātu un Komisiju ierosināt un noteikt saskaņotu formulu atcelto pārnesumu aprēķinam un aicina aģentūras iekļaut šo informāciju attiecīgajos konsolidētajos gada darbības pārskatos par nākamajiem finanšu gadiem;

13.  uzsver, ka ir jānosaka par pamatotiem uzskatāmu pārnesumu skaidras definīcijas, lai uzlabotu Revīzijas palātas un aģentūru pārskatu sagatavošanu par šo jautājumu, kā arī lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu nošķirt pārnesumus, kuri liecina par sliktu budžeta plānošanu, no pārnesumiem, ko izmanto kā budžeta izpildes instrumentu, ar kuru atbalsta daudzgadu programmas un iepirkumu plānošanu;

Sniegums

14.  mudina aģentūras un Komisiju ievērot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu, konsekventi meklēt visefektīvāko veidu, kā nodrošināt pievienoto vērtību, un turpināt pētīt iespējamos efektivitātes uzlabojumus saistībā ar resursu pārvaldību;

15.  ar gandarījumu norāda, ka aģentūras izveidoja Tīklu kā aģentūru savstarpējas sadarbības platformu, lai uzlabotu aģentūru atpazīstamību, noteiktu un veicinātu iespējamus efektivitātes uzlabojumus un palielinātu pievienoto vērtību; atzīst Tīkla pievienoto vērtību sadarbībā ar Parlamentu un atzinīgi vērtē tā ieguldījumu pasākumu un informācijas koordinēšanā, vākšanā un konsolidēšanā Savienības iestāžu vajadzībām; turklāt atzinīgi vērtē norādījumus, ko Tīkls sniedz aģentūrām, atbalstot to centienus optimizēt spēju plānot, uzraudzīt un ziņot par rezultātiem, budžetu un izmantotajiem resursiem;

16.  ar gandarījumu konstatē, ka dažas aģentūras jau sadarbojas atbilstīgi to tematiskajām grupām, piemēram, tieslietu un iekšlietu aģentūras(5) un Eiropas uzraudzības iestādes(6); mudina arī citas aģentūras, kad vien iespējams, pastiprināt savstarpējo sadarbību, ne tikai ieviešot kopīgi izmantojamus pakalpojumus un panākot sinerģijas, bet sadarbojoties arī kopīgās politikas jomās; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas ziņojuma jauno kopsavilkuma formātu, kurā aģentūras norādītas saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un tādējādi sagrupētas pēc politikas jomām;

17.  uzsver, ka, pārvietojot/izvietojot aģentūras dalībvalstīs, ir jāņem vērā efektivitāte; pauž neapmierinātību ar iznākumu darbam, ko šajā jomā veic Iestāžu darba grupa (IIWG) decentralizēto aģentūru jautājumos, jo nav izstrādāti konkrēti priekšlikumi to aģentūru apvienošanai vai izvietošanai tajās pašās telpās, kuras darbojas saistītās politikas jomās; mudina Komisiju nekavējoties iesniegt novērtējumu par aģentūrām, kurām ir vairākas atrašanās vietas, kā ieteikusi IIWG, kā arī priekšlikumus par iespējamu apvienošanu, slēgšanu un/vai uzdevumu nodošanu Komisijai, pamatojoties uz rūpīgu un padziļinātu analīzi un izmantojot skaidrus un pārredzamus kritērijus, kā bija paredzēts IIWG uzdotajā darba uzdevumā, kurš tomēr nekad netika pienācīgi izvērtēts, jo nebija attiecīgu priekšlikumu no Komisijas;

18.  pauž nožēlu, ka, kaut arī aģentūras ir sākušas vairāk izmantot līdzīgas budžeta pārvaldības un grāmatvedības sistēmas, citās nozīmīgās jomās, tādās kā cilvēkresursu pārvaldība un iepirkumu un līgumu pārvaldība, tās joprojām izmanto visdažādākos IT risinājumus; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka lielāka IT risinājumu saskaņošana šajās jomās uzlabotu izmaksu efektivitāti, samazinātu iekšējās kontroles riskus un stiprinātu IT pārvaldību;

Personāla politika

19.  norāda, ka 32 decentralizētās aģentūras 2017. gadā nodarbināja 7324 ierēdņus, pagaidu darbiniekus, līgumdarbiniekus un norīkotos valstu ekspertus (2016. gadā — 6941), kas ir par 5,52 % vairāk nekā iepriekšējā gadā;

20.  norāda, ka, lai pareizi veiktu jaunos uzdevumus, panāktu pastāvīgu efektivitātes pieaugumu, ātri aizpildītu brīvās štata vietas un uzlabotu aģentūru spējas piesaistīt speciālistus, tām būtu nepārtraukti jāuzrauga un jānovērtē darbinieku skaits, kā arī vajadzības gadījumā jāiesniedz attiecīgi pieprasījumi, lai tās spētu pienācīgi pildīt tām noteiktos uzdevumus un pienākumus;

21.  atgādina, ka IIWG2 pārraudzības sanāksmē, kas notika 2018. gada 12. jūlijā, Komisija iesniedza piezīmi par štatu sarakstos iekļauto vietu skaita izmaiņām, kurā tā pauda viedokli, ka ir panākts darbinieku skaita samazinājums par 5 %; norāda, ka Parlaments šo secinājumu atbalstīja(7);

22.  uzsver, ka IIWG2 izskatīja arī EASA izmēģinājuma projektu saistībā ar aģentūrām, kuras tiek finansētas no maksām; norāda — pat ja aģentūras tiek pilnībā finansētas no maksām, tās joprojām ir pilnībā atbildīgas budžeta izpildes apstiprinātājiestādes priekšā, ņemot vērā ar reputāciju saistītos apdraudējumus; uzsver, ka finansēšanai no maksām ir priekšrocības un trūkumi; uzsver, ka finansēšana no maksām var novest pie interešu konflikta un neparedzamas ieņēmumu plūsmas un ka ir nepieciešami labi kvalitātes rādītāji;

23.  norāda, ka Komisija lika aģentūrām piecu gadu periodā (2014–2018) samazināt darbinieku skaitu vēl par 1 %, lai izveidotu t. s. pārdales fondu, no kura tā varētu piešķirt štata vietas aģentūrām, kam tiek uzticēti jauni uzdevumi vai kas atrodas darbības sākumposmā(8);

24.  konstatē, ka decentralizētās aģentūras palielināja līgumdarbinieku izmantošanu jaunu uzdevumu veikšanā, lai daļēji kompensētu darbinieku skaita samazināšanu par 5 % un “nodevu” pārdales fonda izveidei; aicina Tīklu izstrādāt vispārēju politiku, lai pastāvīgie darbinieki netiktu aizstāti ar dārgākiem ārējiem konsultantiem;

25.  ņem vērā problēmu, kas saistīta ar darbinieku trūkumu dažās aģentūrās, jo īpaši gadījumos, kad jauni uzdevumi tiek piešķirti bez papildu personāla, kas būtu paredzēts to īstenošanai; pauž nožēlu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā skarto aģentūru pieprasījumu palielināt darbinieku skaitu un tas apdraud labu rezultātu sasniegšanu šajās aģentūrās;

26.  ar bažām norāda uz vairākiem faktoriem, kas traucē konkrētu aģentūru pamatdarbībai, tādiem kā grūtības pieņemt darbā kvalificētus darbiniekus konkrētās pakāpēs, daļēji tāpēc, ka atsevišķās dalībvalstīs ir zems korekcijas koeficients, un darbību īstenošana, izmantojot ilgstošas un administratīvi sarežģītas dotāciju procedūras; aicina Tīklu un katru aģentūru izskatīt atbilstošus risinājumus un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu;

27.  aicina visas aģentūras sniegt informāciju par savu kadru mainības līmeni un skaidri norādīt līdz attiecīgā finanšu gada 31. decembrim faktiski aizpildītās štata vietas, lai nodrošinātu aģentūru savstarpēju salīdzināmību;

28.  pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu dažās aģentūrās; aicina visas aģentūras pastāvīgi strādāt pie līdzsvarota personāla sadalījuma visos līmeņos un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par īstenotajiem pasākumiem un progresu;

29.  pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa aģentūru paziņojumus par vakancēm nepublicē Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) tīmekļa vietnē; tomēr saprot aģentūru bažas saistībā ar lielajām rakstiskās tulkošanas izmaksām; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Tīkla izveidoto un uzturēto aģentūru darba grupu un aicina aģentūras pilnībā izmantot šīs platformas sniegtās priekšrocības; aicina EPSO arī popularizēt Tīkla darba grupu savā vispārējā tīmekļa vietnē, kas paredzēta Savienības paziņojumiem par vakancēm;

30.  mudina Savienības aģentūras apsvērt iespēju pieņemt pamattiesību stratēģiju, iekļaujot atsauci uz pamattiesībām rīcības kodeksā, kas varētu noteikt tās personāla pienākumus un apmācību; izveidot mehānismus, kas nodrošina, ka tiek atklāti un paziņoti jebkādi pamattiesību pārkāpumi un ka šādu pārkāpumu riski tiek ātri darīti zināmi aģentūras galvenajām struktūrām; attiecīgā gadījumā izveidot pamattiesību amatpersonas amatu — kura tieši atskaitītos valdei, lai nodrošinātu zināmu neatkarības pakāpi attiecībā pret pārējo personālu —, lai nodrošinātu, ka nekavējoties tiek novērsti pamattiesību apdraudējumi un ka organizācijā pastāvīgi tiek uzlabota pamattiesību politika; izveidot regulāru dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgām starptautiskām organizācijām par pamattiesību jautājumiem un panākt, ka pamattiesību ievērošana ir galvenais elements satvarā, kas nosaka aģentūras sadarbību ar ārējiem dalībniekiem, it īpaši ar to nacionālo administrāciju locekļiem, ar kurām tā mijiedarbojas darbības līmenī;

31.  ar bažām norāda uz to, ka bieži ir ziņots par aizskaršanu un sliktu izturēšanos dažās aģentūrās; uzskata, ka būtu jāīsteno efektīva preventīvā politika un jānosaka efektīvas procedūras, lai atrisinātu cietušo problēmas; aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt aģentūru piemērotos noteikumus, lai tajās nepieļautu nekādu sliktu izturēšanos;

Iepirkums

32.  ar bažām norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu joprojām pastāv nepilnības iepirkumu pārvaldībā, jo 14 aģentūrām ir trūkumi šajā jomā, galvenokārt saistībā ar pakalpojumu iepirkumiem; konstatē, ka starp šo vājo vietu cēloņiem jāmin pienācīga līdzsvara trūkums starp cenas un kvalitātes aspektiem, piešķirot līgumslēgšanas tiesības, neoptimāli izstrādāti pamatlīgumi, nepamatoti starpniecības pakalpojumi un tādu pamatlīgumu izmantošana, kuros nav norādīta pietiekami detalizēta informācija; aicina aģentūras īpašu uzmanību pievērst Revīzijas palātas komentāriem par publisko iepirkumu;

33.  uzskata, ka situācija, kas EASO pastāv attiecībā uz iepirkuma procedūrām, ir nepieņemama, un aicina Komisiju aktīvāk pārraudzīt aģentūru īstenotās iepirkuma procedūras;

34.  atzinīgi vērtē to, ka aģentūras aizvien vairāk izmanto kopējā iepirkuma portālu (kopējā iepirkuma iespēju centrālu reģistru), ko uztur aģentūru ārtīkls un kas ietver tādas funkcijas kā dokumentu apmaiņa un diskusijas forumā, tādējādi padarot aģentūru savstarpējo komunikāciju par iepirkuma pakalpojumiem pārredzamāku un vieglāk pārvaldāmu;

35.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim jautājumā par līdzīgu instrumentu izmantošanu un vienotu risinājumu piegāžu vai pakalpojumu iepirkumam (e-iepirkums), lai aģentūrās izveidotu saskaņotāku IT sistēmu; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

36.  norāda, ka 77 % aģentūru jau bija izstrādājušas un ieviesušas iekšējos noteikumus vai pamatnostādnes par trauksmes celšanu, bet pārējie 23 % ir to pieņemšanas procesā; mudina pārējās aģentūras nekavējoties izstrādāt un īstenot iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu; aicina Tīklu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo pasākumu pieņemšanu un īstenošanu;

37.  atzinīgi vērtē to, ka 29 aģentūrām (94 %) ir vadlīnijas attiecībā uz publiskas piekļuves dokumentiem piešķiršanu; aicina pārējās aģentūras, kurām vēl nav šādu vadlīniju, nekavējoties tādas pieņemt; atbalsta pieprasījumu izskatīšanai paredzētu iekšēju sistēmu pilnveidošanu, tostarp īpaši apmācītas komandas, kuras nodrošina piekļuvi dokumentiem un kuru uzdevums ir izskatīt ienākošos pieprasījumus aģentūrās, kas saņem lielāku skaitu un sarežģītākus pieprasījumus; aicina Tīklu izstrādāt aģentūrām piemērojamas kopīgas vadlīnijas par publisku piekļuvi dokumentiem;

38.  atzīmē, ka gandrīz visās aģentūrās ir izveidotas valdes locekļu un augstākā līmeņa vadītāju interešu deklarācijas un ka lielākā daļa aģentūru gan šīs deklarācijas, gan attiecīgos CV publicē savās tīmekļa vietnēs; aicina Tīklu turpināt ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo jautājumu; uzsver, ka valdes locekļiem un augstākajai vadībai būtu jāiesniedz interešu deklarācijas, nevis deklarācijas par interešu konflikta neesamību; atkārtoti norāda, ka interešu konflikta neesamības noteikšana nav pašu valdes locekļu vai vadības ziņā; atgādina, ka interešu konflikta esamība būtu jāizvērtē neitrālai struktūrai;

39.  atgādina, ka vairākas aģentūras, jo īpaši tās, kas izsniedz atļaujas trešām personām par produktu laišanu tirgū, ir neaizsargātas, ja tām nav skaidru un efektīvu noteikumu, lai novērstu interešu konfliktus, vai tās neīsteno šādus noteikumus; aicina visas aģentūras iesaistīties iestāžu nolīgumā par pārredzamības reģistru, kuru patlaban apspriež Komisijas, Padomes un Parlamenta sarunās;

40.  aicina aģentūras īstenot visaptverošu un horizontālu politiku attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un izmantot Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) neatkarības politiku kā paraugpraksi un paraugsistēmu jebkādu interešu konfliktu uzraudzībai un novēršanai; atgādina, ka saskaņā ar šo neatkarības politiku visiem attiecīgajiem darbiniekiem un ekspertiem ir obligāti jāiesniedz ikgadējas interešu deklarācijas un situācijas izmaiņu gadījumā tās ir jāatjaunina, un nevienam, kam ir deklarētas intereses kādā jautājumā, nav ļauts piedalīties lēmuma vai atzinuma pieņemšanā par šo jautājumu; turklāt mudina aģentūras izveidot konsultatīvu komiteju interešu konflikta jautājumos;

Iekšējā kontrole

41.  ņem vērā Revīzijas palātas komentāru par to, ka 11 aģentūrās ir jāpastiprina grāmatvežu neatkarība, padarot viņus tieši atbildīgus aģentūras direktora un valdes priekšā; pieņem zināšanai Tīkla atbildi, kurā norādīts, ka nav precedenta vai riska analīzes, ar ko varētu pamatot šo komentāru; aicina Revīzijas palātu un Tīklu nākt klajā ar kopīgu pieeju šajā jautājumā un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jomā;

42.  ar gandarījumu konstatē, ka pārliecinoši lielākās aģentūru daļas (28) gadījumā nav konstatējami trūkumi iekšējās kontroles standartu īstenošanā attiecībā uz darbības nepārtrauktības plāniem; aicina pārējās aģentūras uzlabot situāciju, lai mazinātu iespējamos riskus, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajiem pasākumiem;

Citi komentāri

43.  norāda, ka 2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste (AK) paziņoja Eiropadomei par lēmumu izstāties no Savienības; ar bažām norāda, ka piecas aģentūras atšķirībā no lielākās daļas pārējo aģentūru nav veikušas visaptverošu analīzi par iespējamo ietekmi, ko attiecībā uz to struktūru, darbībām un pārskatiem varētu radīt AK izstāšanās;

44.  pieņem zināšanai Vispārējo lietu padomē 2017. gada 20. novembrī panākto vienošanos pārcelt Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un Eiropas Banku iestādi (EBA) no Londonas uz attiecīgi Amsterdamu un Parīzi; ar bažām norāda uz Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības iespējamo ietekmi uz šīm aģentūrām turpmāko izmaksu un specializēto zināšanu zaudējuma ziņā, kas var apdraudēt darbības nepārtrauktību; norāda arī uz iespējamo ietekmi uz vairāku tādu aģentūru ieņēmumiem un darbību, kuras neatrodas Londonā; aicina aģentūras sagatavoties to iespējamo risku mazināšanai, kuri varētu rasties, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šādu sagatavošanās pasākumu īstenošanu;

45.  ar bažām norāda, ka dažām aģentūrām vēl arvien ir divas mītnes — darbības un administratīvā; uzskata par svarīgu, lai visos gadījumos, kad divu mītņu pastāvēšana nesniedz nekādu pievienoto vērtību darbībai, šāda situācija tiktu novērsta pēc iespējas ātrāk;

46.  pauž nožēlu par to, ka jaunajā Finanšu regulā nav paredzēts tā administratīvā sloga samazinājums, kas joprojām gulstas uz decentralizētajām aģentūrām; norāda, ka par decentralizēto aģentūru revīziju “arī turpmāk ir pilnībā atbildīga Revīzijas palāta, kas pārvalda [..] visas vajadzīgās administratīvās un pakalpojumu pasūtīšanas procedūras”; atkārtoti norāda, ka jaunā revīzijas pieeja, kas paredz iesaistīt privātā sektora revidentus, ir ievērojami palielinājusi aģentūru administratīvo slogu un ka iepirkumam un revīzijas līgumu administrēšanai atvēlētais laiks ir radījis papildu izdevumus, tādējādi negatīvi ietekmējot aģentūru jau tā nelielos resursus; uzsver, ka šis jautājums ir jāatrisina; aicina iesaistītās puses rast risinājumus šajā jautājumā, lai ievērojami samazinātu administratīvo slogu;

47.  atzīst, ka aģentūru ārējie novērtējumi kopumā ir pozitīvi un aģentūras ir sagatavojušas rīcības plānus, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar novērtējuma ziņojumos uzrādītajām problēmām; norāda — kaut arī attiecībā uz lielāko daļu aģentūru izveides regulās ir paredzēts, ka periodiski jāveic ārēji novērtējumi (parasti reizi četros līdz sešos gados), piecu decentralizēto aģentūru izveides regulās šāda noteikuma nav, savukārt EMA izveides regulā ārēju novērtējumu prasīts veikt tikai reizi desmit gados; aicina Komisiju un attiecīgās minētās aģentūras risināt šo jautājumu un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par veiktajiem pasākumiem;

48.  atzinīgi vērtē trīs trīspusējo aģentūru — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound), Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) — izveides regulu pārskatīšanu;

49.  atgādina, ka ikgadējā viedokļu apmaiņa atbildīgajās komitejās par aģentūru gada darba programmu projektiem un daudzgadu stratēģijām palīdz nodrošināt to, ka programmas un stratēģijas atspoguļo faktiskās politiskās prioritātes, it īpaši Eiropas sociālo tiesību pīlāra un stratēģijas “Eiropa 2020” kontekstā;

o
o   o

50.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aģentūrām, uz kurām attiecas šī budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī nodrošināt tās publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV C 434, 30.11.2018., 1. lpp.
(2) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(3) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(4) OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.
(5) Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA), Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL), Eiropas Policijas birojs (Eiropols), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), Eiropas Tiesu sadarbības vienība (Eurojust)
(6) Eiropas Banku iestāde (EBA), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EIOPA) un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA)
(7) J. Arthuis vēstule A. Tajani: Ref. D(2018)30134
(8) Tiek izmantota Komisijas terminoloģija, saskaņā ar kuru decentralizētās aģentūras tiek klasificētas tādās kategorijās kā “sākumposma”, “jaunu uzdevumu” vai “pilnas jaudas”, ņemot vērā to attīstības posmu un Savienības ieguldījuma un darbinieku skaita pieaugumu.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. martsJuridisks paziņojums