Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2019. gada 13. marts - Strasbūra 
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Anglijas Bankai piemērojamais atbrīvojums no Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajām pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu, ar ko groza Regulu (ES) 2015/2365 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu, ar ko groza Regulu (ES) 648/2012 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Anglijas Bankas un Apvienotās Karalistes Parāda pārvaldības biroja atbrīvojums no Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības jomas
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Iespēja koriģēt vidējo dienas darījumu skaitu par akciju, ja tirdzniecības vieta ar šīs akcijas lielāko apgrozījumu atrodas ārpus Savienības
 Nespēja komitejā nodrošināt vairākumu juridiski saistoša akta priekšlikumam (Reglamenta 171. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkta interpretācija)
 Savienības vispārējā eksporta atļauja konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam no Savienības uz Apvienoto Karalisti ***I
 Teritoriālās sadarbības programmu “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)” turpināšana, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ***I
 Uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšana programmā “Erasmus+” saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES ***I
 Aviācijas drošība saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību ***
 ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību (rezolūcija)
 Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas līdzdalība eu-LISA ***
 ES īpašo pārstāvju darbības joma un pilnvaras
 Produktu un pakalpojumu pieejamības prasības ***I
 Vīzu informācijas sistēma ***I
 Patvēruma un migrācijas fonda izveide ***I
 Finansiāla atbalsta instrumenta izveide robežu pārvaldībai un vīzām Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros ***I
 Iekšējās drošības fonda izveide ***I
 Stipro alkoholisko dzērienu definīcija, noformēšana un marķēšana un to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ***I
 Ierosinātie grozījumi 3. protokolā par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem ***I
 Ārkārtas pasākumu noteikšana sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ***I
 Kopīgi noteikumi, kas nodrošina kravu autopārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Kopīgi noteikumi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Noteikumi, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Savienības zvejas kuģu zvejas atļaujas Apvienotās Karalistes ūdeņos un Apvienotās Karalistes zvejas kuģu zvejas darbībām Savienības ūdeņos ***I
 Daži dzelzceļa drošības un savienojamības aspekti saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Eiropas nodrošināta aizsardzība: tīrs gaiss visiem
 EĀDD veiktie turpmākie pasākumi divus gadus pēc EP ziņojuma par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai
 Asociācijas nolīgums starp ES un Monako, Andoru un Sanmarīno
 Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs un Nacionālo koordinācijas centru tīkls ***I
 Grozījumu izdarīšana Regulā (EK) Nr. 391/2009 attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Grozījumu izdarīšana Regulā (ES) Nr. 1316/2013 sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtas kuģu atkritumu nodošanai ***I
 Savienības Muitas kodeksā paredzēto līdzekļu, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, pagaidu izmantošanas pagarināšana ***I
 Krāpšanas un viltošanas apkarošana attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem ***I
 Iebildumu izteikšana pret īstenošanas aktu: vairāku vielu, tostarp klotianidīna, maksimālie atlieku līmeņi
 Ģenētiski modificēta kukurūza 4114 (DPØØ4114-3)
 Ģenētiski modificēta kukurūza MON 87411 (MON-87411-9
 Ģenētiski modificēta kukurūza Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 un apakškombinācijām Bt11 × MIR162 × 1507, MIR162 × 1507 × GA21 un MIR162 × 1507
 Aktīvās vielas, tostarp tiakloprīds
 2018. gada ziņojums par Turciju
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2019. gada izaugsmes pētījums
 Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: nodarbinātības un sociālie aspekti 2019. gada izaugsmes pētījumā

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Anglijas Bankai piemērojamais atbrīvojums no Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajām pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām
PDF 126kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 30. janvāra deleģēto regulu, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/1799 groza attiecībā uz Anglijas Bankai piemērojamo atbrīvojumu no Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteiktajām pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasībām (C(2019)00793 – 2019/2546(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0159B8-0143/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00793),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 21. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012(1), un jo īpaši tās 1. panta 9. punktu un 50. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā grozošajā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai nodrošinātu, ka Anglijas banka turpina izmantot spēkā esošo atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 1. panta 9. punktu pēc Apvienotās Karalistes statusa maiņas, kļūstot par trešo valsti;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu, ar ko groza Regulu (ES) 2015/2365 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu
PDF 125kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 30. janvāra deleģēto regulu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2365 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu (C(2019)00794 – 2019/2547(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0160B8-0144/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00794),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 21. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Regulu (ES) 2015/2365 par vērtspapīru finansēšanas darījumu un atkalizmantošanas pārredzamību, un jo īpaši tās 2. panta 4. punktu un 30. panta 5. punktu(1),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes centrālā banka un publiskās struktūras, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras tajā iesaistās, tiks atbrīvotas no Regulas (ES) 2015/2365 4. pantā noteiktā ziņošanas pienākuma un 15. pantā noteiktajām atkalizmantošanas pārredzamības prasībām;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret minēto deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 337, 23.12.2015., 1. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu, ar ko groza Regulu (ES) 648/2012 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu
PDF 126kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 30. janvāra deleģēto regulu, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 648/2012 attiecībā uz to struktūru sarakstu, kurām piemēro atbrīvojumu (C(2019)00791 – 2019/2549(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0161B8-0145/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00791),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 21. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 1. panta 6. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai nodrošinātu, ka Apvienotās Karalistes centrālā banka un publiskās struktūras, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras tajā iesaistās, tiks atbrīvotas no Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajām tīrvērtes un ziņošanas prasībām, kā arī no prasības piemērot riska mazināšanas metodes darījumiem, kuriem neveic tīrvērti;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Anglijas Bankas un Apvienotās Karalistes Parāda pārvaldības biroja atbrīvojums no Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības jomas
PDF 126kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 30. janvāra deleģēto regulu, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2016/522 groza attiecībā uz Anglijas Bankas un Apvienotās Karalistes Parāda pārvaldības biroja atbrīvojumu no Regulas (ES) Nr. 596/2014 darbības jomas (C(2019)00792 – 2019/2550(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0162B8-0146/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00792),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 21. februāra vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK(1), un jo īpaši tās 6. panta 5. punktu un 35. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā grozošajā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai nodrošinātu, ka Anglijas banka un Apvienotās Karalistes Parāda pārvaldības birojs turpina izmantot spēkā esošo atbrīvojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 6. panta 1. punktu pēc Apvienotās Karalistes statusa maiņas, kļūstot par trešo valsti;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: Iespēja koriģēt vidējo dienas darījumu skaitu par akciju, ja tirdzniecības vieta ar šīs akcijas lielāko apgrozījumu atrodas ārpus Savienības
PDF 129kWORD 48k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 13. februāra deleģēto regulu, ar ko Deleģēto regulu (ES) 2017/588 groza attiecībā uz iespēju koriģēt vidējo dienas darījumu skaitu par akciju, ja tirdzniecības vieta ar šīs akcijas lielāko apgrozījumu atrodas ārpus Savienības (C(2019)00904 – 2019/2579(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0163B8-0149/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)00904),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 21. februāra vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 4. marta vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES(1), un jo īpaši tās 49. panta 3. punktu un 13. pantu,

–  ņemot vērā 10. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulā (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(2),

–  ņemot vērā regulatīvo tehnisko standartu (RTS) projektu par „Komisijas deleģētās regulas (EU) 2017/588 (RTS 11) grozījumu, ko 2018. gada 8. novembrī saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 49. panta 3. punktu iesniedza Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

A.  tā kā deleģētajā aktā ir iekļauti svarīgi grozījumi, lai saglabātu to ES tirdzniecības vietu konkurētspēju, kuras piedāvā tirdzniecību ar tām akcijām, kuras ir atļauts tirgot vai kuras vienlaikus tirgo Savienībā un kādā trešā valsī, un ja tirdzniecības vieta ar augstāko minēto akciju apgrozījumu atrodas ārpus Savienības;

B.  tā kā Parlaments atzīst šā akta ātras pieņemšanas nozīmi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības gatavību gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma,

C.  tā kā Parlaments uzskata, ka pieņemtie RTS neatbilst Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes iesniegtajam RTS projektam, jo Komisija minētajā projektā ir ieviesusi izmaiņas, un tādēļ uzskata, ka tā rīcībā ir trīs mēneši („laikposms rūpīgas pārbaudes veikšanai”), lai iebilstu pret minētajiem RTS; tā kā Parlaments mudina Komisiju norādīt viena mēneša laikposmu pārbaudes veikšanai tikai tajos gadījumos, kad Komisija ir pieņēmusi Eiropas uzraudzības aģentūru projektus bez izmaiņām, t. i., ja projekts un pieņemtie regulatīvie tehniskie standarti ir vienādi;

1.  paziņo, ka tas neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.
(2) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.


Nespēja komitejā nodrošināt vairākumu juridiski saistoša akta priekšlikumam (Reglamenta 171. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkta interpretācija)
PDF 120kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta lēmums par nespēju komitejā nodrošināt vairākumu juridiski saistoša akta priekšlikumam (Reglamenta 171. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkta interpretācija) (2019/2011(REG))
P8_TA-PROV(2019)0164

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Konstitucionālo lietu komitejas priekšsēdētāja 2019. gada 7. marta vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 226. pantu,

1.  nolemj piemērot šādu Reglamenta 171. panta 1. punkta pirmās daļas b) punkta interpretāciju:" "Ja juridiski saistoša akta priekšlikums, kas var būt grozīts vai negrozīts, neiegūst komitejā nodoto balsu vairākumu, tad komiteja ierosina Parlamentam attiecīgo aktu noraidīt.”"

2.  uzdod priekšsēdētājam informatīvos nolūkos nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.


Savienības vispārējā eksporta atļauja konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam no Savienības uz Apvienoto Karalisti ***I
PDF 144kWORD 51k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, piešķirot Savienības vispārējo eksporta atļauju konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam no Savienības uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (COM(2018)0891 – C8-0513/2018 – 2018/0435(COD))
P8_TA-PROV(2019)0165A8-0071/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0891),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0513/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2019. gada 6. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas atzinumu (A8-0071/2019),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, piešķirot Savienības vispārējo eksporta atļauju konkrētu divējāda lietojuma preču eksportam no Savienības uz Apvienoto Karalisti

P8_TC1-COD(2018)0435


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu. No izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai — gadījumā, ja tāds netiks noslēgts, — divus gadus pēc minētā paziņojuma, t. i., no 2019. gada 30. marta, Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei, ja vien Eiropadome, vienojusies ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems pagarināt šo termiņu.

(2)  Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009(2) ir izveidota kopēja sistēma divējāda lietojuma preču eksporta kontrolei, kas ir vajadzīga, lai veicinātu Savienības un starptautisko drošību un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības eksportētājiem.

(3)  Regulā (EK) Nr. 428/2009 ir paredzētas “Savienības vispārējās eksporta atļaujas”, kas atvieglo kontroli divējāda lietojuma preču zema riska eksportam uz konkrētām trešām valstīm. Pašlaik Savienības vispārējā eksporta atļauja Nr. EU001, kas izklāstīta Regulas (EK) Nr. 428/2009 IIa pielikumā, attiecas uz Austrāliju, Kanādu, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici (arī Lihtenšteinu) un Amerikas Savienotajām Valstīm.

(4)  Apvienotā Karaliste ir attiecīgo starptautisko līgumu puse un kodolieroču neizplatīšanas starptautisko režīmu dalībniece, un tā pilnībā izpilda attiecīgos pienākumus un saistības. Apvienotā Karaliste piemēro samērīgu un piemērotu kontroli, efektīvi ņemot vērā apsvērumus par paredzētajiem galalietojumiem un diversiju risku atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 428/2009 noteikumiem un mērķiem.

(5)  Ņemot vērā to, ka Apvienotā Karaliste ir svarīgs Savienībā ražotu divējāda lietojuma preču galamērķis, ir lietderīgi pievienot Apvienoto Karalisti to galamērķu sarakstam, uz kuriem attiecas Savienības vispārējā eksporta atļauja Nr. EU001, lai nodrošinātu vienotu un konsekventu kontroles piemērošanu visā Savienībā, veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības eksportētājiem un izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, vienlaikus aizsargājot Savienības un starptautisko drošību.

(6)  Ņemot vērā steidzamību, ko nosaka apstāklis, ka Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības, ir vajadzīgs, lai būtu iespējams steidzami piemērot šo regulu par Savienības vispārējās eksporta atļaujas Nr. EU001 attiecināšanu uz Apvienoto Karalisti. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(7)  Apvienotā Karaliste būtu jāiekļauj to galamērķu sarakstā, uz kuriem attiecas Savienības vispārējā eksporta atļauja Nr. EU001, tikai situācijā, ja līdz dienai, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Padomes Regulas (EK) Nr. 428/2009 IIa pielikumu groza šādi:

a)  virsrakstu “Eksports uz Austrāliju, Kanādu, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici (arī Lihtenšteinu) un Amerikas Savienotajām Valstīm” aizstāj ar šādu:"

“Eksports uz Austrāliju, Kanādu, Japānu, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Šveici (arī Lihtenšteinu), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm”;

"

b)  pielikuma 2. daļā aiz ievilkuma “– Šveice (arī Lihtenšteina);” iekļauj šādu ievilkumu:"

“– Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste;”.

"

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

Šo regulu nepiemēro, ja līdz šā panta otrajā daļā minētajai dienai ir stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja.
(2)Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).


Teritoriālās sadarbības programmu “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)” turpināšana, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ***I
PDF 152kWORD 50k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai nolūkā turpināt teritoriālās sadarbības programmas “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)”, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (COM(2018)0892 – C8-0512/2018 – 2018/0432(COD))
P8_TA-PROV(2019)0166A8-0021/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0892),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 178. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0512/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 20. februāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0021/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... nolūkā turpināt teritoriālās sadarbības programmas “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)”, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības

P8_TC1-COD(2018)0432


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 178. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu. Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei no dienas, kad stāsies spēkā izstāšanās līgums vai — ja tas nestājas spēkā — no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos pagajuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto laikposmu pagarināt.

(2)  Izstāšanās notiks 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kurā Apvienotā Karaliste piedalās piecpadsmit sadarbības programmās atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”. Divas no minētajām programmām, proti, “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” un “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)” (kopā sauktas “sadarbības programmas”), ir programmas, kurās ir iesaistīta Ziemeļīrija, un tās atbalsta mieru un izlīgumu, un ziemeļu–dienvidu sadarbību saskaņā ar Ziemeļīrijas Miera līgumu (“Lielās piektdienas vienošanās”), ko Savienība plāno turpināt, pat ja Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības bez izstāšanās līguma, kas stājies spēkā līdz dienai, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei. Tāpēc šī regula būtu jāattiecina tikai uz minētajām sadarbības programmām.

(3)  Sadarbības programmas reglamentē jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013(4), (ES) Nr. 1303/2013(5) un (ES, Euratom) 2018/1046(6). Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi sadarbības programmu turpināšanai saskaņā ar minētajām regulām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības.

(4)  Attiecībā uz sadarbības programmām vadošā iestāde atrodas īpašajā ES programmu struktūrvienībā (“SEUPB”), kas izveidota saskaņā ar Īrijas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības nolīgumu, ar ko izveido īstenošanas iestādes, kas parakstīts 1999. gada 8. martā. Tā kā sadarbības programmas attiecas uz Ziemeļīriju, tās būtu jāturpina ar nepieciešamajiem papildinošajiem noteikumiem.

(5)  Lai turpinātu sadarbības programmas, būtu jāprecizē, ka, neskarot Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. un 3. punktu, tās var aptvert iesaistītos reģionus Apvienotajā Karalistē, kuriem vajadzētu būt līdzvērtīgiem NUTS 3. līmeņa reģioniem.

(6)  Lai turpinātu sadarbības programmas ar finansējumu no Savienības vispārējā budžeta, starp Komisiju un Apvienotās Karalistes iestādēm būtu jānoslēdz administratīvs nolīgums, kas stātos spēkā dienā, kad Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotaja Karalistei, lai ļautu veikt nepieciešamās sadarbības programmu kontroles un revīzijas. Ja šādas kontroles un revīzijas nevar veikt, Komisijai vajadzētu būt iespējai pārtraukt maksājumu termiņus, apturēt maksājumus un piemērot finanšu korekcijas, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 83., 142., 144. un 145. pantā.

(7)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 76. pantu Komisijas īstenošanas lēmumiem, ar kuriem apstiprināja programmu “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)” 2015. gada 30. novembrī un programmu “Interreg VA” 2015. gada 12. februārī, arī turpmāk jābūt finansēšanas lēmumiem Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un līdz ar to juridiskajām saistībām Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē. Apvienotā Karaliste aizvien ir atbildīga par savām finansiālajām saistībām, ko tā uzņēmās kā dalībvalsts un kuras ir saistītas ar minētajām Savienības juridiskajām saistībām.

(8)  No dienas, kad Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei, tā vairs nebūs “programmas darbības teritorijas Savienības daļa” Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 1. punkta nozīmē. Tādēļ būtu jāpielāgo minētās regulas noteikumi par darbību atbilstību atkarībā no vietas.

(9)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības turpināt sadarbības programmas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)  Lai varētu bez kavēšanās piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula būtu jāpiemēro tikai tad, ja līdz dienai, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šī regula paredz noteikumus, lai risinātu sekas, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības gadījumā, ja līdz dienai, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, nebūs stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu, un attiecībā uz šādu divu sadarbības programmu turpināšanu, uz kurām attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013 un kurās piedalās Apvienotā Karaliste (kopā sauktas “sadarbības programmas”):

1)  “PEACE IV (Īrija–Apvienotā Karaliste)”;

2)  “Apvienotā Karaliste–Īrija (Īrija–Ziemeļīrija–Skotija)”.

2.  Regulu (ES) Nr. 1299/2013 turpina piemērot sadarbības programmām, uz kurām attiecas šī regula.

2. pants

Ģeogrāfiskais aptvērums

Neskarot Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. un 3. punktu, sadarbības programmas var aptvert tādus iesaistītos reģionus Apvienotajā Karalistē, kuri ir NUTS 3. līmenim līdzvērtīgi reģioni.

3. pants

Programmas iestādes

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta 1. punkta:

–  īpašā ES programmu struktūrvienība (SEUPB), kurā atrodas sadarbības programmu vadošā iestāde un sertifikācijas iestāde, turpina pildīt savas funkcijas;

–  Ziemeļīrijas Finanšu ministrija turpina būt sadarbības programmu revīzijas iestāde.

4. pants

Komisijas kompetences attiecībā uz kontrolēm

Komisija un Apvienotās Karalistes iestādes vienojas par noteikumu piemērošanu attiecībā uz sadarbības programmu kontrolēm un revīzijām. Kontroles un revīzijas aptver visu sadarbības programmu darbības laiku.

Ja sadarbības programmām nevar veikt nepieciešamās kontroles un revīzijas visos attiecīgajos reģionos, tas ir uzskatāms par būtisku pārvaldības un kontroles sistēmas nepilnību saistībā ar pasākumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 83., 142., 144. un 145. pantā.

5. pants

Darbību atbilstība atkarībā no vietas

Sadarbības programmām nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto robežlielumu.

6. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

Tomēr šo regulu nepiemēro, ja līdz šā panta otrajā daļā minētajai dienai stājas spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2)2019. gada 20. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).


Uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšana programmā “Erasmus+” saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES ***I
PDF 170kWORD 53k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) izstāšanos no Eiropas Savienības nosaka noteikumus par uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšanu programmā “Erasmus+” (COM(2019)0065 – C8-0040/2019 – 2019/0030(COD))
P8_TA-PROV(2019)0167A8-0082/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0065),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0040/2019),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 20. februāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā 2019. gada 20. februāra vēstulē Padomes pārstāvja pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0082/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) izstāšanos no Eiropas Savienības nosaka noteikumus par uzsākto mācību mobilitātes pasākumu turpināšanu programmā “Erasmus+”, kas izveidota ar Regulu (ES) 1288/2013

P8_TC1-COD(2019)0030


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par savu nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu. No izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas vai – gadījumā, ja tāds netiks noslēgts, – divus gadus pēc minētā paziņojuma, proti, no 2019. gada 30. marta, Līgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems minēto periodu pagarināt.

(2)  Izstāšanās notiek programmas “Erasmus+” 2014. –2020. gada plānošanas periodā, kurā piedalās Apvienotā Karaliste.

(3)  Programmu “Erasmus+” izveido un reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013(4). Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi, kuru mērķis ir turpināt jau saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1288/2013 uzņemtās juridiskās saistības attiecībā uz esošajiem mācību mobilitātes pasākumiem, kuros iesaistīta Apvienotā Karaliste, pēc tās izstāšanās no Savienības.

(4)  No dienas, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, Apvienotā Karaliste vairs nebūs programmas valsts Regulas (ES) Nr. 1288/2013 24. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Lai pašreizējiem “Erasmus+” dalībniekiem nebūtu jāpieprasa pārtraukt esošie mācību mobilitātes pasākumi, būtu jāpielāgo noteikumi par esošo mācību mobilitātes pasākumu turpināšanu programmas “Erasmus+” ietvaros.

(5)  Lai esošos mācību mobilitātes pasākumus turpinātu finansēt no Savienības budžeta, Komisijai un Apvienotajai Karalistei būtu jāpiekrīt ļaut veikt minēto pasākumu kontroli un revīziju. Ja nepieciešamo kontroli un revīziju nevar veikt, tas ir uzskatāms par būtisku pārvaldības un kontroles sistēmas nepilnību.

(6)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ļaut turpināt mācību mobilitātes pasākumus, kuros iesaistīta Apvienotā Karaliste, kas sākti vēlākais dienā, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā rīcības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķu sasniegšanai.

(7)  Ņemot vērā to, ka gadījumā, ja izstāšanās līguma nebūs vai ja netiks pagarināts divu gadu termiņš pēc Lielbritānijas paziņojuma, Līgumi sākot ar 2019. gada 30. martu vairs nebūs piemērojami Lielbritānijas Karalistei, un ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt pirms dienas, kad Apvienotās Karaliste izstājas no Savienības, esošo mācību mobilitātes pasākumu turpināšanu programmas “Erasmus+” ietvaros, ir lietderīgi paredzēt izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. pantā Protokolā Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kas pievienots LES, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam.

(8)  Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šī regula paredz noteikumus par to Regulas (ES) Nr. 1288/2013 7. un 13. pantā minēto mācību mobilitātes pasākumu turpināšanu, kas notiek Apvienotajā Karalistē vai kuros ir iesaistītas vienības vai dalībnieki no Apvienotās Karalistes un kas sākti vēlākais dienā, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

2. pants

Atbilstība

1.  Regulas 1. pantā minētie mācību mobilitātes pasākumi, joprojām ir atbilstīgi saņemt finansējumu.

2.  Lai piemērotu jebkurus Regulas (ES) Nr. 1288/2013 noteikumus un aktus, ar ko īsteno minēto regulu un kas vajadzīgi, lai īstenotu 1. punktu, Apvienotā Karaliste tiek uzskatīta par dalībvalsti, ievērojot šo regulu.

Tomēr Apvienotās Karalistes pārstāvji nepiedalās Regulas (ES) Nr. 1288/2013 36. pantā minētajā komitejā.

3. pants

Kontrole un revīzija

Komisija un Apvienotās Karalistes iestādes vienojas par noteikumu piemērošanu attiecībā uz 1. pantā minēto mācību mobilitātes pasākumu kontroli un revīziju. Kontroles un revīzijas aptver visu mācību mobilitātes pasākumu periodu un ar to saistītos turpmākos pasākumus.

Ja nepieciešamo programmas “Erasmus+” kontroli un revīziju Apvienotajā Karalistē nevar veikt, tas uzskatāms par būtisku trūkumu saistībā ar galveno pienākumu pildīšanu, īstenojot juridiskās saistības starp Komisiju un Apvienotās Karalistes valsts aģentūru.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

Šo regulu tomēr nepiemēro, ja līdz šā panta otrajā daļā minētajam datumam stājies spēkā izstāšanās līgums, kas saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu noslēgts ar Apvienoto Karalisti.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2)2018. gada 14. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50.lpp.).


Aviācijas drošība saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
PDF 195kWORD 56k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības (COM(2018)0894 – C8-0514/2018 – 2018/0434(COD))
P8_TA-PROV(2019)0168A8-0061/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0894),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0514/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2019. gada 20. februāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Padomes pārstāvja 2019. gada 22. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0061/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par dažiem aviācijas drošības aspektiem saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Savienības

P8_TC1-COD(2018)0434


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc tiesību akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. Līgumi vairs nebūs piemērojami Apvienotajai Karalistei no dienas, kad stāsies spēkā izstāšanās līgums, vai, ja tas nestajas spēkā, no dienas, kad no paziņošanas par izstāšanos pagājuši divi gadi, proti, no 2019. gada 30. marta, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolemj minēto laikposmu pagarināt.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1139(4) galvenais mērķis ir izveidot un uzturēt augstu un vienādu aviācijas drošības līmeni Savienībā. Šim nolūkam ir izveidota sertifikātu sistēma dažādām aviācijas darbībām, lai sasniegtu vajadzīgo drošības līmeni un nodrošinātu vajadzīgās pārbaudes un izsniegto sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

(3)  Aviācijas drošības jomā daudzas ieinteresētās personas var novērst Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ietekmi uz sertifikātiem un apstiprinājumiem, izmantojot dažādus pasākumus. Minētie pasākumi ietver pāreju uz vienu no palikušo 27 dalībvalstu civilās aviācijas iestādēm, vai arī to piemēro pirms izstāšanās datuma attiecībā uz Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) izsniegtu sertifikātu, kas stājas spēkā tikai minētajā datumā, un līdz ar to ir atkarīgs no tā, vai Apvienotā Karaliste ir kļuvusi par trešo valsti.

(4)  Tomēr atšķirībā no citām Savienības tiesību aktu jomām ir daži īpaši gadījumi, kad nav iespējams iegūt sertifikātu no citas dalībvalsts vai no Aģentūras, jo no izstāšanās dienas Apvienotā Karaliste atsāks tās jurisdikciju kā projekta valsts saskaņā ar Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju. Savukārt Apvienotā Karaliste var izdot sertifikātus minētajā jaunajā lomā tikai tad, kad tā ir pieņēmusi to, proti, kad Savienības tiesību akti vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei pēc tās izstāšanās no Savienības.

(5)  Tādēļ ir nepieciešams izveidot pagaidu mehānismu, lai pagarinātu konkrētu aviācijas drošības sertifikātu derīguma termiņu, lai attiecīgajiem ekspluatantiem un Aģentūrai būtu pietiekami daudz laika izsniegt nepieciešamos sertifikātus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 68. pantu, lai ņemtu vērā Apvienotās Karalistes kā trešās valsts statusu.

(6)  Šādu sertifikātu derīguma termiņa pagarinājumam būtu jāattiecas tikai uz to, kas ir absolūti nepieciešams, lai izskatītu jautājumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības aviācijas drošības sistēmas.

(7)  Lai vajadzības gadījumā dotu papildu laiku sertifikātiem, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 68. pantu jāizdod attiecīgajiem ekspluatantiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikuma I iedaļā minēto sertifikātu derīguma termiņu turpmāku pagarināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(8)  Turklāt atšķirībā no citām Savienības tiesību aktu par precēm jomām sertifikātu spēkā neesamība ietekmē nevis aviācijas ražojumu, daļu un ierīču laišanu tirgū Savienībā, bet gan to faktisko izmantošanu, piemēram, daļu un ierīču uzstādīšanu Savienības dalībvalstu gaisa kuģos, kurus ekspluatē Savienībā Apvienotās Karalistes izstāšanās nedrīkstētu ietekmēt šādu aviācijas ražojumu izmantošanu Savienībā.

(9)  Savienības aviācijas drošības sistēmas pilotu un mehāniķu apmācība ir stingri reglamentēta, un apmācības moduļi ir saskaņoti. Personas, kas piedalās mācību modulī vienā dalībvalstī, ne vienmēr minētās apmācības gaitā var mainīties uz citu dalībvalsti. Minētā īpašā situācija būtu jāņem vērā Savienības ārkārtas pasākumos.

(10)  Šīs regulas noteikumiem būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tie principā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, ja vien līdz minētajam datumam nav stājies spēkā izstāšanās līgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti. Tomēr, lai būtu iespējams pēc iespējas ātrāk veikt nepieciešamās administratīvās procedūras, daži noteikumi būtu jāpiemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.  Ar šo regulu paredz īpašus noteikumus, ņemot vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“Apvienotā Karaliste”) izstāšanos no Eiropas Savienības, attiecībā uz dažiem aviācijas drošības sertifikātiem, kas izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008(6) vai Regulu (ES) 2018/1139, attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Apvienotajā Karalistē, un attiecībā uz dažām situācijām saistībā ar apmācību aviācijas nozarē.

2.  Šo regulu piemēro sertifikātiem, kas uzskaitīti šīs regulas pielikumā un ir derīgi dienā pirms šīs regulas piemērošanas dienas, un kurus ir izdevis:

a)  Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (“Aģentūra”), fiziskām vai juridiskām personām, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Apvienotajā Karalistē, kā noteikts pielikuma 1. iedaļā; vai

b)  fiziskas vai juridiskas personas, ko sertificējušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes, kā izklāstīts pielikuma 2. iedaļā.

3.  Papildus 2. punktā minētajiem sertifikātiem šo regulu piemēro 5. pantā minētajiem ▌apmācību moduļiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro attiecīgās Regulas (ES) 2018/1139 un to deleģēto un īstenošanas aktu definīcijas, kuri ir pieņemti saskaņā ar minēto regulu un Regulu (EK) Nr. 216/2008.

3. pants

Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā

Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, paliek spēkā deviņus mēnešus no dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

Ja attiecīgajiem uzņēmējiem vajadzīgs papildu laiks Regulas (ES) 2018/1139 68. pantā minēto sertifikātu izsniegšanai, Komisija ar deleģētajiem aktiem var pagarināt šā panta pirmajā daļā minēto derīguma termiņu.

Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Tiklīdz Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā vienlaikus par to paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4. pants

Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Sertifikāti, kas minēti 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā un attiecas uz ražojumu, daļu un ierīču izmantošanu, paliek spēkā ▌.

5. pants

▌ Apmācību moduļu pārnešana

Atkāpjoties no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011(7) un (ES) Nr. 1321/2014(8), dalībvalstu vai attiecīgi Aģentūras kompetentās iestādes ņem vērā pārbaudes, ko Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes uzraudzībā esošas mācību organizācijas ir veikušas, taču to rezultātā vēl nav izsniegta licence, pirms šīs regulas 10. panta 2. punkta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, tā, it kā tās būtu veikusi mācību organizācija, kas ir dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzībā.

6. pants

Noteikumi un pienākumi attiecībā uz sertifikātiem, ko reglamentē 3. vai 4. pants

1.  Uz sertifikātiem, ko reglamentē šīs regulas 3. vai 4. pants, attiecas noteikumi, kas tiem piemērojami saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un īstenošanas un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu vai Regulu (EK) Nr. 216/2008. Aģentūrai ir pilnvaras, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1139 un saskaņā ar minēto regulu un Regulu (EK) Nr. 216/2008 pieņemtajos īstenošanas un deleģētajos aktos attiecībā uz struktūrām, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir trešā valstī.

2.  Pēc Aģentūras pieprasījuma 3. pantā minēto sertifikātu turētāji un 4. pantā minēto sertifikātu izdevēji iesniedz kopijas no visiem revīzijas ziņojumiem, konstatējumiem un korektīvo darbību plāniem, kas attiecas uz sertifikātiem un kas izsniegti trīs gadu laikā pirms pieprasījuma. Ja šādi dokumenti nav iesniegti Aģentūras pieprasījumā noteiktajos termiņos, Aģentūra var atsaukt saskaņā ar 3. pantu vai attiecīgi 4. pantu iegūto labumu.

3.  Šīs regulas 3. pantā minēto sertifikātu turētāji un 4. pantā minēto sertifikātu izdevēji minēto sertifikātu turētāji nekavējoties informē Aģentūru par jebkuru Apvienotās Karalistes iestāžu rīcību, kas varētu būt pretrunā to pienākumiem saskaņā ar šo regulu vai Regulu (ES) 2018/1139.

7. pants

Kompetentā iestāde

Šīs regulas piemērošanas vajadzībām un šīs regulas 1. panta 2. punktā minēto sertifikātu turētāju un izdevēju uzraudzības vajadzībām Aģentūra rīkojas kā kompetentā iestāde, kas norādīta trešo valstu vienībām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un īstenošanas un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar minēto regulu vai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008.

8. pants

Komisijas Regulas (ES) Nr. 319/2014 piemērošana

Komisijas Regulu (ES) Nr. 319/2014(9) piemēro juridiskām un fiziskām personām, kurām ir vai kuras izdod šīs regulas 1. panta 2. punktā minētos sertifikātus, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgo sertifikātu turētājiem, kas izsniegti trešo valstu juridiskajām vai fiziskajām personām.

9. pants

Pieņemamie līdzekļi atbilstības panākšanai un norādījumi

Aģentūra šīs regulas piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 76. panta 3. punktu var izdot pieņemamus atbilstības nodrošināšanas līdzekļus un norādījumus.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To piemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

Tomēr 5. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.  Šo regulu nepiemēro, ja ar Apvienoto Karalisti noslēgtais izstāšanās līgums saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 2. punktu ir stājies spēkā līdz 2. punkta pirmajā daļā minētajai dienai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Regulas 1. pantā minēto sertifikātu saraksts

1.  iedaļa: Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) sertifikāti, kas izsniegti fiziskām un juridiskām personām, kuru kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Apvienotajā Karalistē, kas minēti:

1.1.  Komisijas Regulas (ES) Nr. 748/2012(10) I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, B apakšiedaļa (Tipa sertifikāti un ierobežotie tipa sertifikāti)

1.2.  Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, D apakšiedaļa (Izmaiņas tipa sertifikātos un ierobežotos tipa sertifikātos)

1.3.  Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, E apakšiedaļa (Papildu tipa sertifikāti)

1.4.  Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, M apakšiedaļa (Remonti)

1.5.  Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, O apakšiedaļa (Eiropas tehnisko standartu prasību atļaujas)

1.6.  Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, 21. daļa, A iedaļa, J apakšiedaļa (Projektēšanas organizācijas apstiprinājums)

2.  iedaļa: Sertifikāti ražojumiem, daļām un ierīcēm, ko izsniegušas juridiskas vai fiziskas personas, kuras sertificējušas Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes, kas minēti:

2.1.  Regulas (ES) Nr. 748/2012 I pielikums, A iedaļa, G apakšiedaļa, 21.A.163. punkta c) apakšpunkts (ražojumu, daļu vai ierīču autorizēti izmantošanas sertifikāti)

2.2.  Regulas (ES) Nr. 1321/2014 II pielikums, 145. daļa, 145.A.75. punkta e) apakšpunkts (sertifikāti, kas izsniegti pēc tehniskās apkopes pabeigšanas)

2.3.  Regulas (ES) Nr. 1321/2014 II pielikums, 145. daļa, 145.A.75. punkta f) apakšpunkts (lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti attiecībā uz ELA1 gaisa kuģiem)

2.4.  Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikums, M daļa, A iedaļa. F apakšiedaļa, M.A.615. punkta d) apakšpunkts (izmantošanas sertifikāti pēc tehniskās apkopes pabeigšanas)

2.5.  Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikums, M daļa, A iedaļa, F apakšiedaļa, M.A.615. punkta e) apakšpunkts (lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti attiecībā uz ELA1 gaisa kuģiem)

2.6.  Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikums, M daļa, A iedaļa, G apakšiedaļa, M.A.711. punkta a) apakšpunkta 4. daļa vai b) apakšpunkta 1. daļa (lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti un to pagarināšana)

2.7.  Regulas (ES) Nr. 1321/2014 I pielikums, M daļa, A iedaļa, , H apakšiedaļa, M.A.801. punkta b) apakšpunkta 2. un 3. punkts un M.A.801. punkta c) apakšpunkts (izmantošanas sertifikāti pēc tehniskās apkopes pabeigšanas).

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2)2019. gada 20. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3)Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018, 1. lpp.).
(5) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).
(7)Komisijas Regula (EK) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Komisijas Regulai (ES) Nr. 216/2008. (OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.).
(8)Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).
(9)Komisijas Regula (ES) Nr. 319/2014 (2014. gada 27. marts) par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras iekasētām maksām un atlīdzību un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 593/2007 (OV L 95, 28.3.2014., 58. lpp.).
(10) Komisijas Regula (ES) Nr. 748/2012 ( 2012. gada 3. augusts ), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 224, 21.8.2012., 1. lpp.).


ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību ***
PDF 124kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses (15093/2016 – C8-0107/2018 – 2015/0302(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0169A8-0026/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (15093/2016),

–  ņemot vērā projektu Sadarbības nolīgumam par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses (05385/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8‑0107/2018),

–  ņemot vērā 2019. gada 13. marta nenormatīvo rezolūciju(1) par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0026/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Afganistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2019)0170.


ES un Afganistānas sadarbības nolīgums par partnerību un attīstību (rezolūcija)
PDF 221kWORD 66k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses (15093/2016 – C8-0107/2018 – 2015/0302M(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0170A8-0058/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15093/2016),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Afganistānas Islāma Republiku, no otras puses(1), ko 2017. gada 18. februāri parakstīja Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini,

–  ņemot vērā Parlamenta piekrišanas pieprasījumu, ko Padome 2018. gada 6. februārī iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207., 209. pantu, 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta otro daļu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0107/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam(2),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīguma par partnerību un attīstību (CAPD) daļu pagaidu piemērošanu saskaņā ar ES ekskluzīvo kompetenci, sākot no 2017. gada 1. decembra,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2013. gada 13. jūnija rezolūciju par partnerības un sadarbības nolīgumu ar Afganistānu(3),

–  ņemot vērā iepriekšējās ar Afganistānu saistītās rezolūcijas, jo īpaši 2010 gada 16. decembra rezolūciju par jaunu stratēģiju attiecībā uz Afganistānu(4), 2011. gada 15. decembra rezolūciju par Afganistānai sniegtās ES finansiālās palīdzības budžeta kontroli(5), 2014. gada 12. marta rezolūciju par Pakistānas reģionālo lomu un politiskajām attiecībām ar ES(6), 2015. gada 8. oktobra rezolūciju par nāvessodu(7), 2015. gada 26. novembra rezolūciju par Afganistānu, jo īpaši par slepkavībām Zabulas provincē(8), 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par uzbrukumiem slimnīcām un skolām kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem(9), 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par bēgļu un migrantu pārvietošanās jautājumu risināšanu — ES ārējo darbību loma(10), 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Indiju(11), 2017. gada 14. decembra rezolūciju par stāvokli Afganistānā(12),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 19. novembra un 2017. gada 16. oktobra secinājumus par Afganistānu,

–  ņemot vērā PV/AP un Komisijas 2017. gada 24. jūlija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par elementiem ES stratēģijai attiecībā uz Afganistānu (JOIN(2017)0031),

–  ņemot vērā Savienības Attīstības sadarbības instrumenta 2014.–2020. gadam daudzgadu indikatīvo Afganistānai paredzēto programmu,

–  ņemot vērā ES ceļvedi attiecību veidošanai ar pilsonisko sabiedrību Afganistānā 2018.–2020. gadā,

—  ņemot vērā Eiropas Savienības Policijas misijas Afganistānā (EUPOL Afghanistan) izbeigšanu 2016. gadā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2018. gada 10. septembra ziņojumu par stāvokli Afganistānā un tā ietekmi uz starptautisko mieru un drošību,

—  ņemot vērā ES un Afganistānas turpmāko kopējo virzību migrācijas jautājumos, ko parakstīja 2016. gada 2. oktobrī,

—  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2344 (2017) un Rezolūciju 2344(2017) un ANO palīdzības misijas Afganistānā (UNAMA) pilnvaras,

–  ņemot vērā ANO īpašā referenta jautājumos par iekšzemē pārvietotu personu cilvēktiesībām 2017. gada 12. aprīļa ziņojumu par viņa misiju Afganistānā,

–  ņemot vērā SKT galvenā prokurora Fatou Bensouda 2017. gada 3. novembra pieprasījumu sākt izmeklēt kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, kas Afganistānā varētu būt izdarīti pēc 2003. gada 1. maija,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Ministru konferenci par Afganistānu, kas 2018. gada 27.–28. novembrī notika Ženēvā,

—  ņemot vērā Briseles 2016. gada 5. oktobra Starptautiskās konferences par Afganistānu, kuru kopīgi vadīja Eiropas Savienība, rezultātus, kā arī savstarpējās saistības, kas pieņemtas starptautiskajās konferencēs par Afganistānu, kas notika 2011. gada 5. decembrī Bonnā, 2012. gada 8. jūlijā Tokijā un 2014. gada 4. decembrī Londonā,

–  ņemot vērā 26.–27. marta Taškentas konferenci par Afganistānu,

—  ņemot vērā 2011. gada 2. novembrī Stambulā uzsākto procesu „Āzijas sirds”,

—  ņemot vērā 2002. gada 22. decembra Kabulas deklarāciju par labām kaimiņattiecībām,

–  ņemot vērā NATO vadīto un ANO pilnvaroto Starptautisko Drošības atbalsta spēku (ISAF) (2003–2014) un NATO augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika Briselē 2017. gada 24.–25. maijā, secinājumus attiecībā uz apmācības, konsultatīvo un atbalsta misijas „Resolute Support” turpināšanu (no 2014. gada līdz šim laikam),

–  ņemot vērā Afganistānas humānās palīdzības reaģēšanas plānu 2018.–2021. gadam,

–  ņemot vērā pašattīstības principu, kas noteikts savstarpējās pārskatatbildības sistēmā, par kuru vienojās Briseles konferencē par Afganistānu 2016. gada 4.–5. oktobrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu, Attīstības komitejas atzinumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0058/2019),

A.  tā kā 2011. gada 10. novembrī Padome pieņēma lēmumu, ar ko Komisiju pilnvaro risināt sarunas par CAPD starp Eiropas Savienību un Afganistānas Islāma Republiku(13); tā kā CAPD jau provizoriski un daļēji piemēro kopš 2017. gada 1. decembra, vēl pirms Eiropas Parlaments bija devis savu piekrišanu;

B.  tā kā 2016. gada 13. janvārī AP/PV un Komisija iepazīstināja Padomi ar kopīgo priekšlikumu Padomes lēmumiem par CAPD parakstīšanu un noslēgšanu, kas būtu vienošanās starp Eiropas Savienību un Afganistānu („tikai ES”);

C.  tā kā, vienojoties par CAPD būtību, dalībvalstis norādīja, ka dotu priekšroku „jauktam” nolīgumam ar provizorisku piemērošanu, tāpēc aicināja Komisiju un AP/PV attiecīgi pārskatīt priekšlikumus, ņemot vērā jauktu un provizorisku piemērošanu;

D.  tā kā CAPD tika parakstīts 2017. gada 18. februārī;

E.  tā kā CAPD veidos pamatu, uz kura nākamajos 10 gados balstīties ES un Afganistānas attiecības, un to varētu automātiski pagarināt uz vēl 5 gadu laikposmiem;

F.  tā kā sarunu laikā Parlaments ir saņēmis daļēju, bet ne pilnīgu informāciju; tā kā Parlaments Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) paredzētās Padomes sarunu norādes saņēma tikai 2018. gada 16. martā, nevis 2011. gada novembrī, kad Parlaments tika informēts par lēmumu sākt sarunas;

G.  tā kā šā tiesiskā regulējuma pamatā ir pašreizējā ES stratēģija attiecībā uz Afganistānu, kā arī ES plašā ārējā finansējuma palīdzība;

H.  tā kā CAPD būs pirmās līgumattiecības starp ES un Afganistānu, apstiprinot ES apņemšanos attiecībā uz Afganistānas turpmāko attīstību „transformācijas desmitgades” (2014–2024) laikā, stiprinot vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites starp abām pusēm;

I.  tā kā CAPD ir atspoguļoti tie principi un nosacījumi, uz kuriem balstīsies ES un Afganistānas turpmākā partnerība (I un II sadaļa), tostarp tajā iekļautas svarīgāko elementu klauzulas par cilvēktiesībām un masu iznīcināšanas ieroču (MII) neizplatīšanu; tā kā CAPD nodrošina iespēju sadarboties daudzās dažādās jomās, tostarp attīstības jomā (III sadaļa), tirdzniecības un investīciju jomā (IV sadaļa), tieslietu un tiesiskuma jomā (V sadaļa), tostarp cīņā pret organizēto noziedzību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un narkotiku apkarošanā, un nodrošina iespēju sadarboties migrācijas jomā, attiecībā uz iespējamu turpmāku atpakaļuzņemšanas nolīgumu un nozaru sadarbību (VI sadaļa);

J.  tā kā CAPD turklāt nodrošinās iespēju ES un Afganistānai kopīgi risināt pasaules līmeņa problēmas, piemēram, jautājumu par kodoldrošību, ieroču neizplatīšanu un klimata pārmaiņām;

K.  tā kā Afganistāna pašlaik ir izšķirošā situācijā, proti, ja netiks veikti turpmāki centieni, tad visi centieni, progress un līdz šim upurētais, lai panāktu Afganistānas attīstību, var tikt zaudēti;

L.  tā kā drošības situācijas pasliktināšanos vēl vairāk sekmēja jaunie ar Da'esh saistītās grupas, kas pazīstama kā Islāma valsts Horāsanas provinces (IS–KP) grupa, radītie teroristiskie draudi; tā kā kopš 2018. gada maija Afganistānas valdība kontrolē 56 % Afganistānas apgabalu, 56 % teritorijas, kurā dzīvo 65 % iedzīvotāju, savukārt par 32 % apgabalu notiek strīdi, bet 12 % kontrolē nemiernieki(14) (15);

M.  tā kā kopš 2002. gada Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir bijušas lielākās starptautiskās līdzekļu devējas Afganistānai un tās iedzīvotājiem, piešķirot vairāk nekā 3,66 miljardus EUR attīstībai un humānajai palīdzībai; tā kā saskaņā ar Afganistānas daudzgadu indikatīvo programmu laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam tiek piešķirts jauns attīstības fonds 1,4 miljardu EUR apmērā; tā kā pašreiz Afganistānas IKP ir 20 miljardi USD un tā kā kopš 2014. gada izaugsmes temps ir samazinājies; tā kā Afganistānas ekonomikā joprojām ir vairākas problēmas, piemēram, korupcija, zems ieņēmumu iekasēšanas līmenis, vāja infrastruktūra, kā arī lēna darbvietu radīšana;

N.  tā kā kopš 2001. gada daudzas ES dalībvalstis, NATO partnervalstis un sabiedrotās valstis ir sekmējušas Afganistānas stabilizāciju un attīstību ar militāriem un civiliem resursiem, ciešot smagus negadījumus un zaudējumus; tā kā stabila un neatkarīga Afganistāna, kas spēj pati sevi apgādāt un liegt drošu patvērumu teroristu grupējumiem, joprojām ir NATO, ES un tās dalībvalstu svarīgās drošības interesēs; tā kā ES dalībvalstīm joprojām ir vairāk nekā 3000 militārpersonu Afganistānā, kuras piedalās NATO operācijā „Resolute Support”;

O.  tā kā 2,5 miljoni reģistrēto bēgļu, kā arī 2–3 miljoni afgāņu bez personu apliecinošiem dokumentiem atrodas Irānā un Pakistānā; tā kā Afganistānā ir vairāk nekā 2 miljoni iekšzemē pārvietotu personu, no kurām vairāk nekā 300 000 tika pārvietotas 2018. gadā; tā kā daudzas no šīm personām cieš no pārtikas trūkuma, nepienācīgas pajumtes dēļ, nepietiekamas sanitārijas un veselības aprūpes iestāžu nepieejamības un aizsardzības trūkuma dēļ un tā kā daudzi ir bērni, kas tiek klasificēti kā tādi, kas ir īpaši neaizsargāti pret bērnu darbu, seksuālu vardarbību vai iespējamu vervēšanu noziedzīgām grupām; tā kā kopš 2018. gada sākuma vairāk nekā 450 000 afgāņu ir atgriezušies Afganistānā vai tikuši deportēti no Irānas; tā kā Pakistānas valdība ir paziņojusi, ka visiem 1,7 miljoniem valstī reģistrēto afgāņu bēgļu būs piespiedu kārtā jāatgriežas Afganistānā;

P.  tā kā ANO ir norādījusi, ka korupcija Afganistānā kaitē valsts leģitimitātei, nopietni apdraudot labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, jo kavē „reālu tautsaimniecības attīstību”;

Q.  tā kā Afganistāna ir valsts ar zemiem ienākumiem, kas atrodas pēckonflikta situācijā un kuru ieskauj cietzeme, un kas turklāt rada īpašas problēmas starptautiskajai kopienai un tās iestādēm;

R.  tā kā attiecībā uz Afganistānu globālais indekss par spēju pielāgoties klimata pārmaiņām liecina, ka Afganistāna ir viena no tām pasaules valstīm, kas ir neaizsargātākā pret klimata pārmaiņām;

S.  tā kā rodas jauni draudi un starptautiskas krīzes, tāpēc sabiedrība Afaganistānai vairs nepievērš uzmanību, nevelta atbalstu un neraizējas par situāciju šajā valstī;

T.  tā kā aptuveni 87 % afgāņu sieviešu cieš ar dzimumu saistītas vardarbības dēļ; tā kā 2017. gada ANO dzimumu nelīdztiesības indeksā Afganistāna ieņem 153. vietu no 160 valstīm;

U.  tā kā 2017. gadā opija ražošana Afganistānā sasniedza līdz šim nepieredzēti augstu līmeni ar 63 % lielu pieaugumu salīdzinājumā ar 2016. gadu; tā kā opiātu nelikumīga tirdzniecība vēl vairāk sekmē nestabilitāti un nemierus, kā arī palielina finansējumu teroristu grupējumiem Afganistānā;

V.  tā kā pirmo reizi Afganistānas 2018. gada budžets atbilst starptautiskajiem plānošanas un grāmatvedības standartiem;

W.  tā kā pēc deviņiem progresa gadiem ES policijas misija Afganistānā 2016. gadā tika slēgta,

Politiski stratēģiskie aspekti

1.  joprojām ir apņēmies atbalstīt Afganistānas valdību tās centienos nodrošināt Afganistānas iedzīvotājiem drošu un stabilu nākotni, veicot būtiskas reformas, lai uzlabotu pārvaldību un tiesiskumu, lai apkarotu terorismu un ekstrēmismu noturīga miera un attīstības panākšanai, veidotu leģitīmas, demokrātiskas iestādes, sekmētu izturētspēju, ņemot vērā valsts un reģionālās drošības problēmas, nodrošinātu cilvēktiesību, tostarp sieviešu, kā arī etnisko un reliģisko minoritāšu tiesību ievērošanu, apkarotu korupciju, cīnītos pret narkotikām, uzlabotu fiskālo ilgtspēju un veicinātu iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kā arī sociālo un lauku apvidu attīstību, garantējot jauniešiem, kas veido divas trešdaļas no iedzīvotājiem, labāku nākotni; uzsver, ka ir jārod miermīlīgs Afganistānas konflikta noregulējums, un ka visi pūliņi būtu jāvelta šā neatliekamākā mērķa sasniegšanai;

2.  uzsver, ka Afganistānas ilgtermiņa attīstība būs atkarīga no pārskatatbildības, labas pārvaldības, ilgtspējīgas cilvēku drošības garantēšanas, tostarp nabadzības samazināšanas un darba iespēju radīšanas, piekļuves sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem, izglītības nodrošināšanas un pamatbrīvību un cilvēktiesību, tostarp sieviešu un minoritāšu tiesību, aizsardzības; uzsver nepieciešamību pārvaldīt situāciju tā, lai nodrošinātu iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un labvēlīgus apstākļus ilgtspējīgiem ārvalstu ieguldījumiem, kas sniedz labumu Afganistānas iedzīvotājiem, pilnībā ievērojot sociālos, vides un darba standartus;

3.  pauž bažas par centrālās valdības nestabilitāti un kontroles trūkumu lielā valsts teritorijā, kas saasina konflikta ietekmi uz civiliedzīvotājiem; aicina ES un starptautisko sabiedrību veicināt starpniecību šādos gadījumos, piemēram, neatrisinātos pēcvēlēšanu jautājumos;

4.  aicina ES palīdzēt īstenot centienus, kas ir vērsti pret novērojamo ilgtermiņa starpetnisko spriedzi, kura veicina centrālās varas sašķeltību, un aicina atbalstīt Afganistānas sabiedrības bagātīgo multietnisko struktūru;

5.  uzsver savu ilgtermiņa atbalstu uzticamām, brīvām, godīgām un pārredzamām vēlēšanām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un pauž atbalstu ES vēlēšanu novērošanai valstī, tostarp 2019. gada valsts prezidenta vēlēšanu novērošanai; uzsver, ka pastāvīgo politisko cīņu dēļ minēto vēlēšanu rezultātam būs ārkārtīgi liela ietekme uz Afganistānas valdības turpmāko stabilitāti;

6.  uzsver valsts plašo potenciālu ekonomikā, ko nodrošina tās ģeogrāfiskais novietojums, kā arī cilvēkresursi un dabas resursi;

7.  uzsver būtisko finansiālo un politisko atbalstu, ko ES sniedz Afganistānas sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, humānajai palīdzībai un reģionālajai savienojamībai; mudina turpināt centienus virzīties uz kopīgu plānošanu starp ES un tās dalībvalstīm;

8.  šajā sakarībā uzsver nepieciešamību pēc lielākas ES un ASV politikas saskaņošanas un dialoga par Afganistānu un reģionālajiem jautājumiem;

9.  atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu, ko pieņēma ANO organizētajā Ministru konferencē par Afganistānu, kas 2018. gada 27.–28. novembrī notika Ženēvā, ņemot vērā saistības, ko izvirzīja 2016. gada konferencē par Afganistānu, kas notika Briselē;

Reģionālo dalībnieku loma un atbildība

10.  atgādina, ka Afganistāna ir valsts, kurai ir tikai sauszemes robežas un kura veido pāreju no Āzijas uz Tuvajiem Austrumiem, un atzīst, ka atbalsts un pozitīva sadarbība ar kaimiņvalstīm un reģionālajām lielvarām, jo īpaši Ķīnu, Irānu, Indiju, Krieviju un Pakistānu, ir būtisks priekšnoteikums Afganistānas stabilizācijai un attīstībai; pauž nožēlu, ka stabila un veiksmīga Afganistāna ne vienmēr ir šādu reģionālo dalībnieku mērķis, un uzsver šo valstu būtisko lomu stabilizācijas un miera procesā; aicina kaimiņvalstis turpmāk atturēties no Afganistānas eksporta bloķēšanas, kā tas ir noticis iepriekš;

11.  uzsver, ka aktīvo teroristu tīklu mobilitāte un noturīgā darbība Afganistānā, kā arī Pakistānā veicina situācijas nestabilitāti visā reģionā;

12.  uzsver, ka Afganistāna bieži ir pakļauta reģionālo lielvaru naidīgiem mērķiem; mudina tās pilnībā atbalstīt miera centienus Afganistānā; atbalsta reģionālos sadarbības forumus, tomēr pauž bažas par dažu Afganistānas kaimiņvalstu vienlaicīgu pastarpinātu iesaisti konfliktā, graujot miera centienus; aicina šīs kaimiņvalstis atturēties no starpnieku iesaistīšanas to sāncensībā Afganistānā un mudina abas kaimiņvalstis un reģionālās lielvaras pilnībā sadarboties, lai Afganistānā panāktu ilgstošu un noturīgu mieru;

13.  mudina ES pastiprināt centienus, lai uzturētu dialogu un sadarbotos ar reģionālajiem partneriem nolūkā cīnīties pret narkotiku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, teroristu finansēšanu un cilvēku kontrabandu;

14.  uzsver Afganistānas infrastruktūras un reģionālās attīstības nozīmību, kas ir būtisks elements, lai uzlabotu tirdzniecību un savienojamību starp Vidusāzijas un Dienvidāzijas valstīm, un stabilizējošs faktors šajā reģionā;

15.  aicina ES savās stratēģijās attiecībā uz Vidusāziju un Dienvidāziju iekļaut arī apsvērumus par ES un Afganistānas sadarbību;

Drošība un miera veidošana

16.  joprojām pauž dziļas bažas par drošības situācijas turpmāku pasliktināšanos Afganistānā un par pastāvīgajiem talibānu kaujinieku un dažādu teroristu grupējumu, piemēram, IS–KP, teritoriālajiem ieguvumiem, ko, šķiet, spēcīgi pastiprina ārvalstu kaujinieku klātbūtne; stingri nosoda pret Afganistānas civiliedzīvotājiem, drošības spēkiem, iestādēm un pilsonisko sabiedrību vērstus uzbrukumus; atkārtoti pauž pilnīgu apņemšanos cīnīties pret visa veida terorismu un pauž cieņu visiem koalīcijas un Afganistānas spēkiem un civiliedzīvotājiem, kuri ir samaksājuši visdārgāko cenu par demokrātisku, iekļaujošu, pārtikušu, drošu un stabilu Afganistānu; norāda, ka 2018. gadā vairāk nekā puse pret valdību vērsto uzbrukumu tika saistīti ar IS–KP grupu, kuras mērķis ir graut un iedragāt izlīguma un miera procesu; ar bažām norāda, ka pašreizējās džihādistu organizācijas — IS–KP, Al Qaeda un dažādie to izveidotie grupējumi — ir spējušas pielāgoties un iesakņoties, būtiski apdraudot Afganistānas, reģiona un Eiropas drošību;

17.  uzsver, ka ES turpina atbalstīt Afganistānas vadītu un kontrolētu iekļaujošu miera un samierināšanās procesu, tostarp īstenot miera līgumu, par kuru ir panākta vienošanās ar Hezb-e-Islami; ir gatavs konkrēti palīdzēt, izmantojot visus pienācīgos ES instrumentus, tiklīdz tiks īstenots jēgpilns miera process; aicina talibānus nosodīt vardarbību, pievienoties miera procesam un akceptēt Afganistānas konstitūciju; uzsver, ka atbalsta visaptverošu miera piedāvājumu talibāniem, ko valdība ir atkārtoti izteikusi; aicina minētajās sarunās pilnībā iesaistīt pilsonisko sabiedrību; atzīst, ka ir nepieciešams risināt jautājumu par ilgtermiņa apvienoto starptautisko drošības spēku klātbūtni, lai palīdzētu Afganistānas drošības spēkiem stabilizēt valsti un novērst to, ka tā atkal kļūst par drošu patvērumu teroristu grupējumiem, kā arī reģionālās nestabilitātes avotu; aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības;

18.  atzinīgi vērtē pirmo pamieru kopš 2001. gada, Eid al-Fitr, kas liecina par afgāņu vispārējo vēlmi pēc miera; aicina talibānus ievērot Afganistānas prezidenta aicinājumus ievērot jaunu pamieru;

19.  uzsver, ka daudzās neatrisinātas problēmas, ar kurām Afganistāna pašreiz saskaras, radās četrdesmit kara un konflikta gadu dēļ, kas sākās līdz ar Padomju Savienības invāziju Afganistānā 1979. gadā; šajā saistībā atzīst jauniešu un afgāņu diasporas nozīmi valsts drošākas un labākas nākotnes izveidē; aicina ES atbalstīt pārejas tiesiskumu vardarbības upuriem;

20.  norāda, ka pēc tam, kad 2016. gada decembrī tika pabeigta Eiropas Savienības Policijas misija Afganistānā, ar ko nodrošināja specializēto apmācību un konsultācijas Afganistānas Valsts policijai un Iekšlietu ministrijai, Savienība ir turpinājusi savu sadarbību ar Afganistānas policiju tiek turpinātas, izmantojot ES ārējos instrumentus, piemēram, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP), no kura finansē arī izlīguma pasākumus;

21.  ņem vērā, ka ISAF misija sekmīgi no nulles izveidoja Afganistānas Nacionālos drošības spēkus ar 352 000 karavīru un policistu, kuri darbojas kājniekos, militārajā policijā, izlūkošanas dienestā, maršrutēšanas atļauju vienībās, cīņas atbalsta vienībās, medicīniskās palīdzības vienībās, aviācijas un loģistikas vienībās, tādējādi apkarojot nemiernieku ietekmi valstī;

22.  norāda, ka ISAF izveidoja drošu vidi pārvaldības un ekonomikas attīstības uzlabošanai un kā tādēļ šī valsts panāca procentuāli vislielāko ieguvumu attiecībā uz pamata veselības aprūpes un citas attīstības rādītājiem; norāda, ka ISAF panākumi bija pamatā arī dinamisku plašsaziņas līdzekļu izveidošanai un ka miljoniem afgāņu īsteno savas balsstiesības;

23.  joprojām mudina atbalstīt NATO misiju „Resolute Support”, lai turpinātu Afganistānas armijas apmācīšanu un uzraudzību; mudina dalībvalstis Afganistānas valsts valdībai un vietējām pārvaldēm piedāvāt apmācību krīžu civilajā pārvarēšanā;

24.  mudina NATO un ES sadarboties, lai vāktu izlūkdatus par nemiernieku grupējumiem, kas apdraud Afganistānu, un kopīgi koordinēt politikas ieteikumus Afganistānas drošības spēkiem;

25.  pauž dziļu nožēlu, ka talibānu un citu nemiernieku grupējumi izmanto ES un starptautiskās sabiedrības klātbūtni Afganistānā un to panākto attīstību propagandas nolūkos, lai izplatītu mītu, it kā ārvalstu okupanti apdraudētu afgāņu valsti un dzīvesveidu; mudina ES un Afganistānas valdību cīnīties pret šādu propagandu;

26.  uzsver to, ka terorisma finansēšanas avotu apkarošanai ir svarīga nozīme, lai radītu tādu vidi, kas sekmē drošību Afganistānā; mudina visus attiecīgos partnerus pastiprināt centienus iznīcināt visus teroristu finansēšanas tīklus, tostarp šajā nolūkā izbeigt hawala tīklu un starptautisko ziedojumu nepareizu izmantošanu, lai apkarotu radikalizāciju, ekstrēmismu un vervēšanas instrumentus, uz kuriem afgāņu teroristu organizācijas turpina paļauties;

27.  mudina Afganistānas valdību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka viena no tās galvenajām prioritātēm ir ekstrēmistu ideoloģijas izplatīšanās novēršana un apkarošana;

28.  atbalsta Afganistānas miera un reintegrācijas programmu, ar ko sabiedrībā tiek reintegrēti talibāni, kuri paši padevās un atteicās no vardarbības; izsaka atzinību Apvienotajai Karalistei, ka tā jau ir investējusi vairāk nekā 9 miljonus GBP;

29.  aicina Afganistānas valdību pilnībā īstenot ANO Drošības padomes rezolūciju par sievietēm, mieru un drošību, kā arī nodrošināt sieviešu līdzdalību, aizsardzību un tiesības visā konflikta ciklā, sākot no konflikta novēršanas līdz atjaunošanai pēc konflikta;

30.  mudina Afganistānas valdību izstrādāt efektīvus ķīmiskus, bioloģiskus, radioloģiskus un kodola (CBRN) pretpasākumus; mudina ES sniegt operatīvu, tehnisku un finansiālu atbalstu CBRN spēju veidošanai;

31.  mudina Afganistānas valdību uzlabot iekšzemes kontroles sistēmas cīņai pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) plašo apriti atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem;

Valsts veidošana

32.  uzsver nepieciešamību Afganistānas valdībai un starptautiskajai sabiedrībai pastiprināt centienus izskaust korupciju valstī, kā arī stiprināt atsaucīgas un iekļaujošas iestādes un uzlabot vietējo pārvaldību, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai veidotu stabilu un leģitīmu valsti, kas spēj novērst konfliktus un nemierus; aicina Afganistānas valdību uzlabot nacionālās spējas atgūt nozagtos līdzekļus, īstenojot tādas programmas kā nozagto līdzekļu atguves iniciatīva, ko vada Pasaules Bankas grupa un ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas birojs (UNODC);

33.  aicina Afganistānas valdību palielināt politisko iekļautību, stiprināt pārskatatbildību un aktīvi cīnīties pret korupciju;

34.  uzsver, ka ir jānovērš plaisa starp Afganistānas valsts un vietējo pārvaldi; atzīst, ka šo problēmu varētu mazināt, ja Afganistānas valdība izpildītu noteikumus, ar ko paredz reģionālo gubernatoru atrašanos teritorijās, kuras viņi pārstāv;

35.  aicina ES nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek ieguldīti projektos, kas palīdz Afganistānas iedzīvotājiem, un ka pašvaldībām tiek sniegts pietiekams atbalsts to pamatpakalpojumu nodrošināšanā un vietējās pārvaldības veidošanā, lai garantētu iedzīvotāju dzīves pamatstandartus, koordināciju starp centrālajām iestādēm un vietējām pašvaldībām to prioritāšu noteikšanai, kurām nepieciešami ieguldījumi, uzlabotu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, un lai jo īpaši piešķirtu prioritāti projektiem, kas atbalsta aktīvistus, kuri veicina pārskatatbildību, cilvēktiesības un demokrātijas principus, un veicina vietēja mēroga dialogu un konfliktu risināšanas mehānismus;

36.  aicina ES turpināt pakāpeniskas EUPOL misijas slēgšanas plānu, kas ietver darbības ilgtspējīgas pārejas nodrošināšanu no EUPOL uz vietējiem un starptautiskajiem partneriem; mudina visas puses turpināt centienus, lai izveidotu Afganistānas Valsts policiju par profesionālu spēku drošībai un drošumam, stiprinātu visas tiesībaizsardzības iestādes, īpašu uzmanību pievēršot tiesu sistēmas un policijas neatkarībai, stāvokļa uzlabošanai Afganistānas cietumos un ieslodzīto personu tiesību ievērošanai;

37.  pauž nožēlu, ka Afganistānā īstenotās narkotiku apkarošanas kampaņas ir bijušas nesekmīgas un nav veikti pietiekami pasākumi, lai vērstos pret talibānu narkotiku laboratorijām un starptautiskiem organizētās noziedzības tīkliem, uz ko balstās narkotiku nelikumīga tirdzniecība, un kas nodrošina finansējumu talibāniem un teroristu darbībām; atbalsta un piekrīt Afganistānas valdības jaunajai narkotiku apkarošanas stratēģijai, ko atbalsta UNODC; pauž bažas par opija ražošanas pieaugumu Afganistānā(16) un aicina Afganistānas valdību īstenot mērķtiecīgu politiku, lai mainītu šo tendenci; norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi radīt taustāmus un ilgtspējīgus alternatīvus risinājumus attiecībā uz magoņu audzēšanu un padarīt šos risinājumus pieejamus audzētājiem;

38.  uzsver, ka talibānu ienākumu galvenie avoti ir nelikumīga derīgo izrakteņu ieguve un opija ražošana; norāda, ka atbilstoši pašreizējām aplēsēm talibānu ieņēmumi no darbībām, kas saistītas ar derīgo izrakteņu nelikumīgu ieguvi, ir 200–300 miljoni EUR gadā;

39.  aicina papildus ieviest pienācīgas pārbaužu un pretdarbības sistēmas un palielināt pārredzamību, lai nodrošinātu valsts pārvaldes efektivitāti, tostarp finanšu pārvaldību, kā arī saskaņā ar Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti novērstu jebkādu ārvalstu vai attīstības palīdzības ļaunprātīgu izmantošanu;

40.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā ES ar Afganistānu parakstīja valsts veidošanas līgumu (SBC), paredzot 200 miljonus EUR divu gadu periodā budžeta atbalstam, lai stiprinātu valdības institūcijas un palielinātu resursus attīstības prioritātēm, piemēram, ekonomikas izaugsmes radīšanai, nabadzības samazināšanai un cīņai pret korupciju; uzsver, ka resursi jāizmanto efektīvi;

41.  norāda, ka ES un Afganistānas Valsts veidošanas līgums balstīts uz tā progresa pozitīvu novērtējumu, ko Afganistāna ir panākusi galvenajās reformu jomās; atzīst, ka ir svarīgi izklāstīt valsts veidošanas līgumā izvirzītos mērķus un finansēšanas nosacījumus; turklāt uzsver, ka ir svarīgi veikt pārraudzību un sistemātisku uzraudzību, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu; uzsver, ka Afganistānas valdībai ir svarīgi koncentrēties uz attīstību un stabilitāti; aicina Komisiju regulāri informēt Parlamentu par ES un Afganistānas SBC īstenošanu un uzsver, ka tās konstatējumi šajā sakarībā būtu jāizmanto, lai sagatavotu budžeta atbalsta pasākuma turpināšanu laikposmam no 2018. līdz 2021. gadam.

Pilsoniskā sabiedrība un cilvēktiesības

42.  atzinīgi vērtē to, ka ES un Afganistānas CAPD ir uzsvērts dialogs cilvēktiesību jomā, jo īpaši attiecībā uz sieviešu, bērnu un etnisko un reliģisko minoritāšu tiesībām, lai nodrošinātu piekļuvi resursiem un atbalstītu viņu pamattiesību pilnīgu īstenošanu, tostarp, nodarbinot vairāk sieviešu Afganistānas valdības struktūrās, kā arī drošības un tiesu sistēmās; aicina Afganistānu strādāt pie tā, lai izskaustu jebkāda veida vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm; uzsver nepieciešamību pielikt lielākas pūles CAPD I un II sadaļā izklāstīto noteikumu īstenošanai;

43.  uzstāj, ka ES jāsaglabā stingra nostāja attiecībā uz cilvēktiesību īstenošanu, un uzsver, ka demokrātisko principu, cilvēktiesību, jo īpaši sieviešu tiesību un minoritāšu tiesību, un tiesiskuma ievērošana ir būtiski nolīguma elementi; uzstāj, ka ES jāveic īpaši pasākumi, ja Afganistānas valdība pārkāpj nolīguma būtiskus elementus;

44.  atgādina, ka ES īpaši koncentrējas uz to, lai uzlabotu sieviešu, bērnu, invalīdu, kā arī nabadzībā dzīvojošo personu stāvokli, un ka šīm grupām ir īpaša vajadzība pēc palīdzības, tostarp veselības aprūpes un izglītības jomā;

45.  atzinīgi vērtē ļoti ievērojamo vietu, kas nolīgumā piešķirta dzimumu līdztiesībai un ar to saistītajām politikas jomām, un to, ka liela nozīme piešķirta pilsoniskās sabiedrības attīstībai; aicina ES vēl vairāk veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, izmantojot tās centienus attīstības jomā un ņemot vērā to, ka sabiedrības attieksmes maiņa pret sieviešu sociālekonomisko lomu prasa veikt atbilstošus pasākumus izpratnes veicināšanas, izglītības un tiesiskā regulējuma reformēšanas jomā;

46.  uzsver nepieciešamību aizsargāt etniskās un reliģiskās minoritātes, kuras tiek apdraudētas vai pret kurām vērš uzbrukumus; norāda, ka pret šiītu Hazara etnisko grupu vēršas biežāk nekā pret citām grupām, tāpēc tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība;

47.  aicina stiprināt un atbalstīt ar cilvēktiesībām saistītās valsts un reģionālās iestādes Afganistānā, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un akadēmiskās aprindas; mudina starptautiskos partnerus rosināt uz ciešāku sadarbību un iesaistīšanos ar minētajiem Afganistānas partneriem;

48.  atbalsta SKT centienus nodrošināt atbildības uzņemšanos par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kas varētu būt izdarīti kopš 2003. gada maija;

49.  pauž bažas par to, ka notiek aizvien vairāk vardarbīgāku un tīšāku uzbrukumu veselības aprūpes iestādēm un veselības aprūpes darbiniekiem, kā arī vēršanās pret civilo infrastruktūru; mudina visas puses ievērot to saistības saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, lai novērstu uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai;

50.  aicina Afganistānas valdību ieviest tūlītēju moratoriju nāves soda izpildei, kas būtu virzība uz tā atcelšanu;

Attīstība un tirdzniecība

51.  atzīst, ka ES atbalsta Afganistānai galamērķis ir palīdzēt valsts valdībai un ekonomikai izskaust nabadzību un attīstīties, panākot neatkarības un izaugsmes stāvokli ar iekšējo attīstību un reģionālo sadarbību, izmantojot ārējo tirdzniecību un noturīgus publiskos ieguldījumus, lai mazinātu pārmērīgu paļaušanos uz ārvalstu atbalstu, veicinot Afganistānas sociālo, ekonomisko un vides attīstību;

52.  norāda, ka Afganistāna ir viena no lielākajām attīstības palīdzības saņēmējām pasaulē, un ES iestādes 2002.–2016. gadā piešķīra šai valstij atbalstu 3,6 miljardu EUR apmērā; pauž nožēlu par to, ka nabadzībā dzīvojošo afgāņu īpatsvars ir palielinājies no 38 % (2012) līdz 55 % (2017), un uzsver, ka kopš 2014. gada valstī ir vērojama lēna izaugsme, pakāpeniski samazinot starptautisko drošības spēku klātbūtni, līdzās tam, ka samazinās starptautiskās dotācijas un pasliktinās drošības situācija;

53.  uzsver, ka ir jārisina ar augsto bezdarba līmeni saistītā problēma un jācīnās pret nabadzību, lai sasniegtu mieru un stabilitāti valstī;

54.  uzsver, ka ir jārada vairāk iespēju nodarbinātībai, kas nav darbs lauksaimniecībā vai valdības labā, lai novērstu to, ka jaunus vīriešus vervē talibānu un citu nemiernieku tīkli;

55.  atzinīgi vērtē 2016. gada Afganistānas Valsts miera un attīstības satvaru (ANPDF) un programmu „Pašattīstība, izmantojot savstarpējās atbildības satvaru“ (SMAF), ko pieņēmusi Afganistānas valdība; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt, izmantojot CAPD, Afganistānas īstenotās attīstības prioritātes saskaņā ar attīstības efektivitātes principiem;

56.  aicina PV/AP un Komisiju regulāri novērtēt visus ES pasākumus Afganistānā, izmantojot precīzus kvantitatīvus un kvalitatīvus rādītājus, īpaši attiecībā uz palīdzību attīstības jomā, labu pārvaldību, tostarp tieslietu nozari, cilvēktiesību ievērošanu un drošību; šajā kontekstā aicina arī novērtēt ES pasākumu salīdzinošo ietekmi uz vispārējo situāciju valstī, kā arī koordinācijas un sadarbības līmeni ES dalībnieku un citu starptautisko misiju un pasākumu starpā, publicēt konstatējumus un ieteikumus un ziņot par tiem Parlamentam;

57.  pauž nožēlu, ka par spīti ārvalstu nozīmīgajam atbalstam ir gūta ierobežota ietekme; aicina Eiropas Revīzijas palātu sagatavot īpašu ziņojumu par ES palīdzības Afganistānai efektivitāti pēdējos desmit gados;

58.  mudina ES un citas Afganistānas attīstībā iesaistītās starptautiskās aģentūras sadarboties ar Afganistānas plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka afgāņu tautai tiek stratēģiski ziņots par attīstības pasākumiem, to avotiem, mērķiem un ietekmi;

59.  atgādina, ka pašreiz Afganistānā trūkst civilo ekspertu; mudina ES un tās dalībvalstis nodarbināt un pienācīgi apmācīt civilos ekspertus galvenajās jomās, kas ir svarīgas ekonomikas attīstībai un narkotiku apkarošanai, lai palīdzētu Afganistānas ierēdņiem un vietējiem iedzīvotājiem;

60.  uzsver nepieciešamību atbalstīt Afganistānas izglītības sistēmu, lai visos līmeņos palielinātu skolēnu skaitu mācību stundās visās klasēs;

61.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2001. gada bērnu uzņemšana skolās ir palielinājusies desmit reizes un ka 39 % skolēnu ir meitenes;

62.  mudina īpašu uzmanību pievērst jaunajai paaudzei un aicina pilnībā izmantot tādas programmas kā „Erasmus+” un „Apvārsnis 2020”, lai izveidotu saikni starp izglītības iestādēm, akadēmiskajām aprindām, pētniecības nozari, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU);

63.  atbalsta ES un dalībvalstu darbības, ar kurām veic ieguldījumu Afganistānas atjaunošanas trasta fondā, ko kopīgi vada Pasaules Banka un Afganistānas Finanšu ministrija un kura uzdevums ir nodrošināt būtiskus pamatpakalpojumus, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei un izglītībai;

64.  atzinīgi vērtē Afganistānas pievienošanos PTO 2016. gadā un atzīst pievienoto vērtību, ko tirdzniecības un ārvalstu tiešie ieguldījumi nodrošinās Afganistānas nākotnei; atzīst, ka dalība PTO varētu pozitīvi ietekmēt Afganistānas integrāciju pasaules ekonomikā;

65.  norāda, ka pēc valsts pievienošanās PTO 2016. gadā, Afganistānas saiknei ar pasaules ekonomiku kļūstot ciešākai, ES piešķīra Afganistānai beznodokļu un bezkvotu piekļuvi ES tirgum, tomēr atzīst, ka ir jāīsteno papildu konkrēti pasākumi, lai privātais sektors varētu izmantot šo režīmu un tādējādi uzlabot valsts iekšējo attīstību;

66.  uzsver, ka Afganistānas iestādēm vajadzētu izstrādāt ilgtspējīgas ekonomikas modeli, pamatā balstoties uz pārdales principu; aicina ES atbalstīt Afganistānu tās vides attīstībā un enerģētikas pārkārtošanā, jo ir būtiski nodrošināt tīru un noturīgu enerģiju, lai paātrinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;

67.  uzsver, ka ir jāīsteno papildu centieni, lai palielinātu valsts iestāžu iespējas izstrādāt un īstenot tirdzniecības stratēģijas un politiku, uzlabot preču pārrobežu apriti, kā arī uzlabot produktu kvalitāti, lai tie atbilstu starptautiskajiem standartiem;

68.  aicina pastiprināt uzņēmumu savstarpējos darījumus attiecībās starp ES bāzētajiem uzņēmumiem un Afganistānas privāto sektoru; mudina īstenot MVU attīstībai labvēlīgus apstākļus;

69.  atbalsta un atzinīgi vērtē jebkādas ES, atsevišķu dalībvalstu vai ikviena starptautiskās kopienas dalībnieka uzsāktas attīstības programmas, kuru mērķis ir palīdzēt mazo uzņēmumu īpašniekiem un uzņēmējiem orientēties juridiskajās izmaksās, noteikumos un citos ražošanas šķēršļos, kas citādi kavē uzņēmumu ienākšanu tirgū un/vai attīstību tajā;

70.  atzīst, ka Afganistānas derīgo izrakteņu rezerves nodrošina valstij saimniecisku iespēju radīt ieņēmumus un darbvietas; norāda, ka Ķīna ir izrādījusi interesi par šādām derīgo izrakteņu rezervēm, īpašu uzmanību pievēršot retzemju elementiem;

Migrācija

71.  atzīst, ka migrācija ir nepārtraukta Afganistānas problēma, kas rada problēmas kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm; pauž bažas par to iepriekš nepieredzēto migrantu skaitu, kuri atgriežas izcelsmes valstī, galvenokārt no Pakistānas un Irānas, kā arī no Eiropas, lai gan mazākā skaitā; atzīst, ka jautājumi, kas ir saistīti ar iekšzemē pārvietotām personām un bēgļiem, izriet no nemiernieku grupu Afganistānā radītiem draudiem, kā arī ekonomikas un vides faktoriem; uzsver, ka ES un starptautiskās sabiedrības centieniem vajadzētu būt vērstiem uz masveida migrācijas pamatcēloņu novēršanu; atzinīgi vērtē Afganistānas valsts atgriešanās pārvaldības stratēģiju; tomēr pauž bažas par to, ka Afganistānas iestādēm trūkst pastāvīgas integrācijas politikas, lai risinātu jautājumu par personām, kuras atgriežas izcelsmes valstī; pauž pārliecību, ka repatriantu, jo īpaši bērnu, kuriem ir jābūt garantētai piekļuvei pamatizglītībai un vidējai izglītībai, pienācīga reintegrācija ir būtiska, lai nodrošinātu stabilitāti valstī, un ka atgriešanās procedūru gaitā cilvēki, kuri ir atgriezušies, netiktu pakļauti vardarbībai vai piespiešanai;

72.  uzsver, ka saskaņā ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) datiem 5,5 miljoniem cilvēku Afganistānā ir vajadzīga humānā palīdzība, tostarp valsts iekšienē pārvietotiem cilvēkiem pēc konflikta vai sausuma, un uzsver, ka sausums ir novedis pie vairāk nekā 250 000 cilvēku piespiedu pārvietošanas valsts ziemeļos un rietumos; norāda, ka humānās palīdzības plāns ir finansēts tikai par 33,5 %, un tāpēc mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt visus savus centienus, lai risinātu galvenās humanitārās problēmas un cilvēku vajadzības, un pievērstu īpašu uzmanību neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp tiem, kas atrodas grūti sasniedzamās vietās;

73.  pauž nožēlu, ka, neraugoties uz Partnerības un attīstības sadarbības nolīguma 28. panta 4. punktu, kurā noteikts, ka pusēm jānoslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgums, nav panākta oficiāla, bet gan tikai neoficiāla vienošanās, proti, par kopēju turpmāko virzību; uzskata, ka ir svarīgi oficiāli apstiprināt visus atpakaļuzņemšanas nolīgumus, lai nodrošinātu demokrātisku pārskatatbildību; pauž nožēlu par to, ka netiek veikta parlamentāra pārraudzība un demokrātiska kontrole attiecībā uz kopējas turpmākās virzības pabeigšanu, un uzsver, ka ir svarīgi turpināt dialogu ar attiecīgajiem dalībniekiem, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu par afgāņu bēgļu jautājuma reģionālo dimensiju;

74.  pauž nožēlu par migrācijas vilni no Afganistānas uz rietumiem, īpaši par izglītoto personu un jauniešu migrāciju saistībā ar izredžu trūkumu valstī; uzsver Pakistānai un Irānai piešķirto ES palīdzību afgāņu emigrantu dzīves uzlabošanai; aicina minētās valstis neizraidīt šos cilvēkus, jo tas varētu ļoti negatīvi ietekmēt Afganistānas stabilitāti un ekonomiku; mudina bēgļu atgriešanu mājās organizēt drošā, pareizā un brīvprātīgā veidā;

75.  izsaka atzinību Komisijai par liela projekta izveidi 2016. gadā, lai migrantus, kuri atgriežas izcelsmes valstī, labāk reintegrētu Afganistānā, Bangladešā un Pakistānā, laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam paredzot 72 miljonus EUR īpaši Afganistānai;

76.  uzsver, ka ES attīstības palīdzību Afganistānai nevajadzētu apsvērt tikai kā migrācijas un robežu pārvaldības mērķu jautājumu, un uzskata, ka attīstības palīdzības jomā būtu efektīvi jāpievēršas migrācijas pamatcēloņiem;

Nozaru sadarbība

77.  mudina Komisiju piedāvāt visaptverošu stratēģiju katrai nozarei nolūkā nodrošināt plašu attīstību visās sadarbības ar Afganistānu jomās;

78.  aicina pielikt pūles, lai konstruktīvi izmantotu ES pieredzi spēju veidošanas un valsts pārvaldes un civildienesta reformu jomā; uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo pārvaldība nodokļu jomā; aicina atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, pilnībā ņemot vērā to atšķirīgo etnisko, reliģisko un sociālo izcelsmi vai politiskos uzskatus;

79.  uzsver to, ka lauksaimniecība nodrošina 50 % ienākumu Afganistānas iedzīvotājiem un ceturto daļu no valsts IKP; norāda, ka laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ES ir apņēmusies tērēt 1,4 miljardus EUR attīstības projektiem lauku apvidos; turklāt norāda, ka minētie projekti ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu, ka lauksaimnieki nepievēršas ēnu ekonomikai;

80.  norāda, ka 80 % Afganistānas iedzīvotāju nodarbojas ar lauksaimniecību iztikas iegūšanai, turklāt vidē, kas lauksaimniecībai nav labvēlīga un kurā darbojas sliktas apūdeņošanas metodes; atbalsta plašākus centienus nodrošinājuma ar pārtiku garantēšanai;

81.  ar bažām norāda uz pašreizējo sausumu Afganistānā, kas ir ļaunākais desmitiem gadu laikā un rada draudus cilvēkiem, ganāmpulkiem un lauksaimniecībai; joprojām pauž bažas par biežajām dabas katastrofām, piemēram, pēkšņiem plūdiem, zemestrīcēm, zemes nogruvumiem un skarbajām ziemām;

82.  ar bažām norāda, ka kaitējums lauksaimniecības produktiem, piemēram, kviešiem, var izraisīt pārvietošanos, nabadzību, badu un dažos gadījumos pievēršanos melnajam tirgum, un trim miljoniem iedzīvotāju draud ārkārtīgi liels pārtikas nepietiekamības un iztikas zuduma risks;

83.  atzīst, ka pārtikas apstrādes vērtību ķēdes plašāka pārcelšana atpakaļ uz Afganistānu varētu palielināt ienākumus ģimenēm, uzlabot nodrošinājumu ar pārtiku, samazināt pārtikas cenas, kā arī paplašināt nodarbinātības iespējas;

84.  mudina ES turpināt centienus, lai uzlabotu veselības aprūpi Afganistānā, un uzsver, ka liela nozīme ir visu cilvēku vakcinācijai, bet jo sevišķi to, kas ir īpaši neaizsargāti pret slimībām, piemēram, bērnu;

85.  atzinīgi vērtē to, ka veselības aprūpes primārā pieejamība ir palielinājusies no 9 % uz vairāk nekā 57 % un ka dzīves ilgums ir pieaudzis no 44 līdz 60 gadiem, un ka šie uzlabojumi bija iespējami, ņemot vērā ES, atsevišķu dalībvalstu un starptautiskās kopienas ieguldījumu; ņemot vērā minētos sasniegumus, atzīst, ka vēl ir daudz darba, lai dzīves ilgums varētu vēl vairāk pieaugt un savukārt sieviešu mirstība dzemdībās un zīdaiņu mirstība — samazināties;

86.  asi nosoda korupciju Afganistānas veselības aprūpes sistēmā, piemēram, nelikumīgu zāļu importu, un mudina ES turpināt spiest Afganistānas valdību rīkoties aktīvāk šādas prakses novēršanai;

87.  atkārtoti norāda, ka Afganistānā ir nepieciešami apmācīti profesionāļi medicīnas jomā, un mudina ES un tās dalībvalstis turpināt piesaistīt medicīnas profesionāļus vietējo ārstu un mediķu apmācībai;

88.  norāda, ka cilvēku tirdzniecība un migrantu kontrabanda izraisa kaitējumu visām pusēm, jo īpaši afgāņu sabiedrībai; aicina ātri īstenot spēkā esošos nolīgumus, tostarp apmainīties ar informāciju, lai likvidētu starptautiskos noziedzīgos tīklus, kas gūst labumu nestabilitātes un iestāžu vājās darbības dēļ;

CAPD īstenošana

89.  atzinīgi vērtē CAPD, kas ir pirmās līgumiskās attiecības starp ES un Afganistānu;

90.  ņem vērā, ka CAPD nodrošina pamatu attiecību veidošanai dažādās jomās, piemēram, tiesiskums, veselības aprūpe, lauku attīstība, izglītība, zinātne un tehnoloģijas, korupcijas novēršana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana, organizētā noziedzība un narkotikas, migrācija, kodoldrošība, MII neizplatīšana un klimata pārmaiņas;

91.  atzinīgi vērtē kopīgo sadarbības struktūru izveidi izpildvaras līmenī, īpašu uzmanību piešķirot regulāru dialogu rīkošanai par politiskiem jautājumiem, tostarp cilvēktiesībām, jo īpaši sieviešu un bērnu tiesībām, kas ir būtiski šā nolīguma elementi, kā arī risinot uzdevumus, kas saistīti ar spēcīgāku partnerību, un radot iespējas tai;

92.  pauž bažas par to, ka CAPD trūkst noteikumu par kopīgu parlamentāro kontroli attiecībā uz tā īstenošanu; veicina Eiropas Parlamenta, dalībvalstu parlamentu un Afganistānas parlamenta lomu CAPD īstenošanas uzraudzībā;

93.  norāda, ka 2017. gada septembrī ES īpašo pārstāvi Afganistānā aizstāja ar Īpašo sūtni, racionalizējot EĀDD struktūru;

94.  pauž nožēlu par to, ka Padome pieņēma lēmumu par provizorisku piemērošanu jomās, kurās ir nepieciešama Parlamenta piekrišana, jo īpaši attiecībā uz nodaļu par sadarbību tirdzniecības un ieguldījumu jautājumos, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē, nevis prasīja to ratificēt agrīnā procesa posmā, pirms minētā lēmuma; uzskata, ka šis lēmums ir pretrunā lojālas sadarbības principam, kas ir nostiprināts LES 4. panta 3. punktā, un mazina Parlamenta likumīgās tiesības un kompetences;

o
o   o

95.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, PV/AP, Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Afganistānā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Afganistānas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 67, 14.3.2017., 3. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA-PROV(2019)0169.
(3) OV C 65, 19.2.2016., 133. lpp.
(4) OV C 169 E, 15.6.2012., 108. lpp.
(5) OV C 168 E, 14.6.2013., 55. lpp.
(6) OV C 378, 9.11.2017., 73. lpp.
(7) OV C 349, 17.10.2017., 41. lpp.
(8) OV C 366, 27.10.2017., 129. lpp.
(9) OV C 66, 21.2.2018., 17. lpp.
(10) OV C 298, 23.8.2018., 39. lpp.
(11) OV C 337, 20.9.2018., 48. lpp.
(12) OV C 369, 8.6.2018., 85. lpp.
(13) Padomes 2011. gada 10. novembra lēmumi (16146/11 un 16147/11).
(14) EASO izcelsmes valsts informācijas ziņojums, Afganistānas drošības situācija — precizētais variants, 2018. gada maijs, https://coi.easo.europa.eu/administration/easo/PLib/Afghanistan-security_situation_2018.pdf
(15) ASV Īpašais ģenerālinspektors Afganistānas atjaunošanas jautājumos (SIGAR), Savienoto Valstu Kongresa kvartāla ziņojums, 2018. gada 30. oktobris, https://www.sigar.mil/pdf/quarterlyreports/2018-10-30qr.pdf
(16) https://www.unodc.org/unodc/en/frontpage/2018/May/last-years-record-opium-production-in-afghanistan-threatens-sustainable-development--latest-survey-reveals.html


Norvēģijas, Islandes, Šveices un Lihtenšteinas līdzdalība eu-LISA ***
PDF 135kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Vienošanos starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Norvēģijas Karalisti, Islandes Republiku, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par šo valstu līdzdalību Eiropas Aģentūrā lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (15832/2018 – C8-0035/2019 – 2018/0316(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0171A8-0081/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15832/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Norvēģijas Karalistes, Islandes Republikas, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes vienošanās projektu (12367/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 74. pantu, 77. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta e) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 85. panta 1. punktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C8-0035/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0081/2019),

1.  sniedz piekrišanu vienošanās slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Norvēģijas Karalistes, Islandes Republikas, Šveices Konfederācijas un Lihtenšteinas Firstistes valdībai un parlamentam.


ES īpašo pārstāvju darbības joma un pilnvaras
PDF 166kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta ieteikums par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES īpašo pārstāvju darbības jomu un pilnvarām (2018/2116(INI))
P8_TA-PROV(2019)0172A8-0171/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3., 6., 21., 33. un 36. pantu,

–  ņemot vēra Padomes 2010. gada 26. jūlija lēmumu, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(1),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) deklarāciju par politisko atbildību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos gada ziņojumus Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu,

–  ņemot vērā ES gada ziņojumus par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumu par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes slepenajai informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūlija Pamatnostādnes par ES īpašo pārstāvju iecelšanu amatā, pilnvarām un finansēšanu un Padomes 2014. gada 11. marta piezīmi Nr. 7510/14,

–  ņemot vērā 2010. gada 8. jūlija rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību(3),

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko PV/AP iesniedza 2016. gada 28. jūnijā, un turpmākos īstenošanas ziņojumus,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gadā pieņemtās ES pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu un visus tā principus, kuri ir Eiropas un plašākas reģionālās drošības kārtības stūrakmens,

–  ņemot vērā rezolūcijas par Eiropas Savienības augstās pārstāves ārpolitikas un drošības politikas jautājumos gada ziņojumiem Eiropas Parlamentam par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu;

–  ņemot vērā rezolūcijas par ES gada ziņojumiem par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu saistībā ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, tostarp genocīdu(5),

–  ņemot vērā rezolūcijas par Ukrainu, kurās prasīts iecelt ES īpašo pārstāvi (ESĪP) Krimas un Donbasa reģionā,

–  ņemot vērā 2012. gada 13. jūnija ieteikumu Padomei par ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos(6),

–  ņemot vērā Reglamenta 110. un 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0171/2019),

A.  tā kā ES ir apņēmības pilna kļūt par spēcīgāku pasaules mēroga dalībnieci ne tikai ekonomiskā, bet arī politiskā ziņā, cenšoties ar savu darbību un politikas nostādnēm veicināt starptautiskā miera un drošības, un uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības saglabāšanu;

B.  tā kā ES īpašos pārstāvjus (ESĪP) ieceļ Padome pēc PV/AP priekšlikuma, uzticot viņiem pilnvaras veicināt noteiktu mērķu sasniegšanu konkrētās tematiskās vai ģeogrāfiskās politikas vai drošības jomās; tā kā viņi ir bijuši vērtīgi un elastīgi ES diplomātijas īstenošanā, jo ar visu dalībvalstu atbalstu var iemiesot un pārstāvēt ES svarīgās vietās un situācijās; tā kā ESĪP pilnvaru elastīgums nodrošina to, ka viņi ir operatīvs instruments, kuru var ātri izmantot gadījumos, kad rodas bažas saistībā ar konkrētām valstīm vai konkrētiem tematiem;

C.  tā kā saistībā ar to, ka ESĪP bieži vien atrodas uz vietas, viņi ir priviliģētā pozīcijā, lai sāktu dialogu ar pilsonisko sabiedrību un vietējiem dalībniekiem, kā arī izpētītu vietējos apstākļus; tā kā šī nepastarpinātā pieredze viņiem rada iespēju sniegt konstruktīvu ieguldījumu politikas nostādņu un stratēģiju izstrādē;

D.  tā kā šobrīd darbojas pieci reģionālie ESĪP (attiecībā uz Āfrikas raga reģionu, Sāhelu, Vidusāziju, Tuvo Austrumu miera procesu, kā arī Dienvidkaukāzu un krīzes situāciju Gruzijā), divi attiecībām ar konkrētām valstīm iecelti ESĪP (Kosova un Bosnija un Hercegovina) un viens tematiskais ESĪP, kas atbildīgs par cilvēktiesībām;

E.  tā kā pašlaik tikai divi ESĪP ir sievietes;

F.  tā kā ES delegācijas vadītāja amata izpildes uzticēšana ESĪP, kuri ir iecelti attiecībām ar konkrētām valstīm, ir veicinājusi ES ārējās klātbūtnes saskaņotību un efektivitāti; tā kā, ņemot vērā ES delegāciju lomas pastiprināšanos atbilstīgi Lisabonas līgumam, ar kuru ES delegācijām tiek uzticēta atbildība par visu ES darbību, tostarp KĀDP nostādņu, koordināciju uz vietas, turpmākai ESĪP iecelšanai attiecībām ar konkrētām valstīm jānotiek saskaņā ar ES ārējās darbības stratēģijām;

G.  tā kā ir citas prioritāras jomas un prioritāri risināmi konflikti, tostarp ES tiešā tuvumā, kuriem ir nepieciešama īpaša uzmanība, lielāka iesaiste un ES pamanāmība, piemēram, Krievijas agresija Ukrainā un nelikumīgā Krimas okupācija;

H.  tā kā ESĪP ir apliecinājuši savu lietderību, jo īpaši risinot augsta līmeņa politiskos dialogus, un spēju piekļūt augsta līmeņa partneriem ārkārtīgi sensitīvos politiskajos apstākļos;

I.  tā kā ESĪP darbību finansē no KĀDP budžeta un Parlaments ir viens no lēmuma pieņēmējiem šajā jautājumā un tā kā par budžeta izpildi ESĪP ir atbildīgi Komisijai;

J.  tā kā PV/AP ir apņēmusies reaģēt pozitīvi uz Eiropas Parlamenta pieprasījumiem uzklausīt jaunieceltos ESĪP, pirms viņi sāk pildīt amata pienākumus, un veicināt to, ka ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus Parlamentam;

K.  tā kā ESĪP izraugās no to personu vidus, kas iepriekš ir ieņēmušas augsta līmeņa diplomātisko vai politisko amatu savā valstī vai starptautiskās organizācijās; tā kā šīm personām tiek atvēlēts ievērojams elastīgums un rīcības brīvība ESĪP pilnvaru izpildē, kas var veicināt noteikto mērķu sasniegšanu, stratēģiju īstenošanu un pievienotās vērtības radīšanu Eiropas Savienībai;

L.  tā kā ESĪP galvenais uzdevums ir veicināt ES ārējās darbības un pārstāvības vienotību, saskaņotību, konsekvenci un efektivitāti; tā kā ESĪP apliecina ES ieinteresētību attiecīgajā valstī, reģionā vai tematiskajā jautājumā, stiprina ES pamanāmību un veicina attiecīgās ES stratēģijas vai politikas īstenošanu attiecībā uz valsti, reģionu vai tematisko jautājumu, kas ietilpst ESĪP pilnvaru jomā,

1.  iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos:

Pilnvaras

Instrumenti

Personas profils

Darbības jomas

Mijiedarbība un sadarbība

   a) iesniegt stratēģisku pārdomu dokumentu par ESĪP lietderību, nozīmi, pilnvarojumu un ieguldījumu ES globālās stratēģijas īstenošanā;
   b) nodrošināt to, ka ESĪP tiek iecelti tikai tad, ja tam ir skaidra pievienotā vērtība, t. i., ja viņu pienākumus nespēj efektīvi pildīt jau pastāvošas EĀDD struktūras, tostarp ES delegācijas, vai Komisijas struktūras;
   c) nodrošināt arī to, ka ESĪP tiek galvenokārt izmantoti, lai pastiprinātu ES centienus konfliktu novēršanā un atrisināšanā un ES stratēģiju īstenošanā, jo īpaši veicot mediāciju un veicinot dialogu, un veicinātu ES politikas mērķu sasniegšanu konkrētās ārējo attiecību tematiskajās jomās, ievērojot starptautiskās tiesības;
   d) izvairīties no ESĪP skaita palielināšanas un viņu pilnvarojuma sadrumstalošanas, kas varētu radīt pārklāšanos ar citām ES iestādēm un paaugstinātas koordinācijas izmaksas;
   e) nodrošināt, ka ESĪP pilnvaras un darbības, risinot reģionālās drošības un konfliktu novēršanas, mediācijas un noregulējuma jautājumus, balstās uz starptautisko tiesību principiem, kā izklāstīts 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā, un citām būtiskām starptautisko tiesību normām, kā arī strīdu mierīgu izšķiršanu, kas, kā uzsvērts ES globālajā stratēģijā, ir būtisks Eiropas drošības sistēmas elements; ievērot visus ES pieņemtos noteikumus un politikas nostādnes attiecībā uz reģionu vai konfliktu, kas ietilpst ESĪP atbildības jomā;
   f) izvērtēt visus iespējamos līdzekļus, lai pastiprinātu ESĪP amata kā efektīva ES ārējās politikas instrumenta nozīmi, panākot to, ka ESĪP spēj veidot ES ārpolitikas iniciatīvas, veicināt to īstenošanu un sekmēt sinerģiju, tostarp nodrošinot, ka viņi spēj brīvi ceļot teritorijā, kas ietilpst viņu pilnvarojumā, tostarp konflikta zonās, lai efektīvi pildītu savus uzdevumus;
   g) nodrošināt lielāku ESĪP darba pārredzamību un pamanāmību, tostarp publiski ziņojot par valstu apmeklējumiem, darba programmu un prioritātēm, kā arī izveidojot atsevišķas tīmekļa lapas, lai radītu sabiedrībai iespēju izvērtēt viņu darbību;
   h) pastiprināt aspektus, kas rada ESĪP pievienoto vērtību, — proti, leģitimitāti, ko rada PV/AP un dalībvalstu atbalsts, valsts līmeņa /reģionālos/tematiskos pienākumus, politisko nozīmi, elastīgumu un ES klātbūtnes un pamanāmības uzlabošanu partnervalstīs, tādējādi stiprinot ES kā efektīvas starptautiskas dalībnieces profilu;
   i) piešķirt pilnvarojumu uz pietiekami ilgu laiku, radot perspektīvu, kas ļauj pieņemt darbā kvalificētu augstāka ranga personālu un īstenot pilnvaras, kā arī veicināt partneru uzticēšanos, veidojot tīklus un ietekmējot procesus; nodrošināt regulāru izvērtēšanu, ņemot vērā norises attiecīgajā valstī/reģionā vai attiecīgajā jomā, un arī ļaut pagarināt pilnvaras, ja tas nepieciešams konkrēto apstākļu dēļ;
   j) veicināt ES politikas vai stratēģijas īstenošanu attiecībā uz pilnvarojumā ietilpstošo teritoriju vai jomu un sniegt ieguldījumu stratēģiju vai politikas nostādņu formulēšanā vai pārskatīšanā;
   k) nodrošināt to, ka konfliktu novēršana un atrisināšana, mediācijas un dialoga veicināšana, kā arī pamatbrīvības, cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums un dzimumu līdztiesība tiek uzskatīti par horizontālām prioritātēm un tādējādi par ESĪP pilnvarojumu darbības jomas pamatu, un nodrošināt to, ka tiek sniegti atbilstīgi ziņojumi par šajās jomās veikto darbību;
   l) prasīt, lai tiktu īstenotas novērtēšanas un uzraudzības procedūras attiecībā uz gūtajiem rezultātiem, konstatētajiem šķēršļiem, galvenajām problēmām, ieguldījumu politikas formulēšanā un novērtējumu par ESĪP darbību koordināciju ar citiem ES dalībniekiem un tādējādi tiktu stimulēta paraugprakses apmaiņa starp ESĪP, kā arī novērtēts sniegums un izvērtēta pilnvarojuma atjaunošana un pārskatīšana;
   m) nodrošināt to, ka pilnvarojums attiecībā uz Vidusāziju ir saskaņots ar ES 2007. gada stratēģiju Vidusāzijai, kas 2015. gadā tika pārskatīta, lai uzlabotu Savienības efektivitāti un pamanāmību šajā reģionā;
   n) attiecībā uz ESĪP ieviest ilgu nogaidīšanas periodu, lai interešu konflikta gadījumā nodrošinātu pēc iespējas augstāku ētisko standartu līmeni;
   o) nodrošināt to, ka Parlamenta Ārlietu komiteja tiek iesaistīta gan jaunu, gan pagarinātu ESĪP pilnvarojumu izstrādē;
   p) saglabāt ESĪP pašreizējo elastīgumu un autonomiju, paturot šos amatus kā īpašu KĀDP instrumentu, kuram ir atsevišķs finansējuma avots un priviliģētas attiecības ar Padomi; tomēr vienlaikus stiprināt koordinācijas un ziņošanas saiknes ar attiecīgajiem EĀDD vadības direktorātiem (reģionālajiem, tematiskajiem, KDAP un reaģēšanas uz krīzēm) un attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem; nodrošināt ātru un pārredzamu ESĪP amata kandidātu izvirzīšanas un apstiprināšanas procesu;
   q) novērst nepilnības institucionālās atmiņas un nepārtrauktības saglabāšanā gadījumos, kad mainās ESĪP, pastiprinot EĀDD sniegto atbalstu loģistikas jomā un administratīvo atbalstu, tostarp arhivēšanu, un galvenokārt norīkojot darbā ESĪP komandās politikas padomdevējus no EĀDD un citām ES iestādēm;
   r) iecelt ESĪP amatā personas ar plašām zināšanām diplomātijā un politikā un atbilstīgu profilu, jo īpaši nodrošinot, ka šīm personām ir politiskā ietekme, kas vajadzīga, lai izveidotu saiknes un savstarpēju uzticēšanos ar augsta līmeņa sarunu partneriem; šajā sakarībā izmantot visā ES jau pastāvošo personu loku, kurām ir politiskā un diplomātiskā pieredze; ievērot dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru; nodrošināt, ka lēmums par konkrētas personas iecelšanu amatā tiek pieņemts pārredzami un tikai pēc tam, kad ir apstiprināta kandidāta pieņemamība, jo īpaši attiecībā uz jebkādiem iespējamiem interešu konfliktiem, un kandidāts atbilst ētiskas uzvedības standartiem;
   s) nodrošināt, ka ESĪP iecelšanu amatā var apstiprināt tikai pēc tam, kad Parlamenta Ārlietu komiteja ir sniegusi pozitīvu novērtējumu;
   t) nodrošināt labāku informācijas pieejamību un pamatojumu tam, kāpēc ir izvēlēti attiecīgie kandidāti;
   u) ESĪP pilnvaru piešķiršanā koncentrēties uz reģionālās drošības stiprināšanu un konfliktu novēršanu un risināšanu, jo īpaši veicinot dialogu un mediāciju, gadījumos, kad ES iesaiste var radīt pievienoto vērtību; nodrošināt, ka tematiska pilnvarojuma gadījumā attiecīgā ESĪP pienākumi nedublējas ar Komisijas pienākumiem un nevājina Komisijas un EĀDD lomu;
   v) ņemot vērā ESĪP kā īpaša diplomātiskā instrumenta nozīmi ES ārējā darbībā un atzīstot Eiropas kaimiņvalstu stabilitātes nozīmi, mudināt ESĪP veidot arvien ciešākas attiecības ar valstīm, kurās vērojami ieilguši konflikti, uzsverot to, ka ir ārkārtīgi nepieciešams, lai ESĪP veicinātu miermīlīgu konfliktu atrisināšanu ES kaimiņu reģionos;
   w) atzinīgi vērtēt jaunā ESĪP cilvēktiesību jautājumos iecelšanu un sniegt atzinīgu vērtējumu par darbu, ko paveicis iepriekšējais ESĪP, kurš veiksmīgi izpildīja savus pienākumus attiecībā uz ES cilvēktiesību politikas efektivitātes un pamanāmības uzlabošanu; norāda, ka šī ESĪP amata pienākumi ir paplašināti, iekļaujot tajos starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu un starptautiskajai kriminālajai tiesvedībai sniegtā atbalsta stiprināšanu;
   x) stiprināt ESĪP cilvēktiesību jautājumos kapacitāti un nozīmi, ņemot vērā to, ka šis pilnvarojums aptver visu pasauli un tādēļ tā īstenošanā ir nepieciešams politiskais dialogs ar trešām valstīm, atbilstīgajiem partneriem, uzņēmējdarbības pārstāvjiem, pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām un reģionālajām organizācijām un darbība attiecīgajos starptautiskajos forumos, un šis amats paredz minētā politiskā dialoga un darbības izpildi;
   y) ņemot vērā to, ka ir svarīgi būtiski nepalielināt ESĪP skaitu, lai nemazinātu viņu īpašo nozīmi, pakāpeniski atcelt to pašreizējo ESĪP pilnvaras, kas atbildīgi par attiecībām ar konkrētām valstīm un, kamēr nav veikts nākamās Komisijas un EĀDD atbildības vispārējais sadalījums, apsvērt iespēju iecelt reģionālos ESĪP; apsvērt iespēju iecelt tematiskos ESĪP starptautiskās cīņas pret klimata pārmaiņām koordinēšanai, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajam tiesiskumam, kā arī atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jautājumos; ESĪP atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas jautājumos pārņemtu pienākumus, kurus pašlaik veic ES īpašais sūtnis šajos jautājumos;
   z) iecelt jaunu ESĪP Ukrainā, kurš pievērstu īpašu uzmanību Krimai un Donbasa reģionam un būtu atbildīgs par cilvēktiesību situācijas uzraudzību okupētajās teritorijās, Minskas vienošanos īstenošanu, saspīlējuma mazināšanu Azovas jūras reģionā un centieniem panākt iekšēji pārvietoto personu tiesību ievērošanu, kā to iepriekš savās rezolūcijās prasījis Parlaments;
   aa) stiprināt ESĪP mijiedarbību un koordināciju ar dažādām ES iestādēm, pilsonisko sabiedrību un dalībvalstīm, lai nodrošinātu maksimālu sinerģiju un visu dalībnieku saskaņotu līdzdalību; stiprināt ESĪP iesaisti ES konfliktu agrīnās brīdināšanas sistēmā; nodrošināt to, lai nenotiktu pārklāšanās ar citu augsta līmeņa diplomātu, piemēram, ES īpašo sūtņu, darbību, un sadarbību ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem un sūtņiem, tostarp ANO, NATO un ASV ieceltajiem pārstāvjiem;
   ab) ņemot vērā to, ka Eiropas Parlaments ir viens no likumdevējiem jautājumos par KĀDP budžeta civilo daļu, ko pārvalda FPI, stiprināt Eiropas Parlamenta veikto ESĪP darbības uzraudzību un paaugstināt ESĪP pārskatatbildības līmeni un darba pārredzamību, atgādinot, ka šis mērķis var tikt sasniegts, regulāri daloties informācijā par ESĪP pilnvaru izpildi, darbu un sasniegumiem, kā arī problēmām, ar kurām viņi saskaras, regulāri vismaz reizi gadā rīkojot ESĪP un attiecīgo EP struktūru, jo īpaši Ārlietu komitejas un Cilvēktiesību un Drošības un aizsardzības apakškomiteju, sanāksmes un viedokļu apmaiņu, kā arī sistemātiski pārsūtot EP ziņojumus un valstu stratēģijas, ko ESĪP nosūtījuši Padomes Politikas un drošības komitejai (PDK) un EĀDD; šajā sakarībā uzstāj, ka minētie dokumenti ir jāiekļauj iestāžu nolīgumā par KĀDP;
   ac) sekmēt mijiedarbību un veicināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem gan reģionos, kuros darbojas ESĪP, gan Eiropas Savienībā, uzskatot to par daļu no preventīvās diplomātijas un mediācijas procesiem un veida, kā uzlabot ES pamanāmību; īpaši nodrošināt to, lai ESĪP izrādītu aktīvu iesaisti attiecībās ar pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un disidentiem, kurus, iespējams, apdraud vai pret kuriem vēršas vietējās iestādes;

2.  iesaka nākamajam Eiropas Parlamenta sasaukumam noteikt jaunajam PV/AP par pienākumu pilnvaru pirmo sešu mēnešu laikā nākt klajā ar stratēģisku pārdomu dokumentu par ES īpašo pārstāvju izmantošanu saistībā ar Globālās stratēģijas īstenošanu saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem principiem un ieteikumiem;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES īpašajiem pārstāvjiem.

(1) OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.
(2) OV C 210, 3.8.2010., 1. lpp.
(3) OV C 351 E, 2.12.2011., 454. lpp.
(4) OV C 356, 4.10.2018., 130. lpp.
(5) OV C 334, 19.9.2018., 69. lpp.
(6) OV C 332 E, 15.11.2013., 114. lpp.


Produktu un pakalpojumu pieejamības prasības ***I
PDF 417kWORD 134k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām (COM(2015)0615 – C8-0387/2015 – 2015/0278(COD))
P8_TA-PROV(2019)0173A8-0188/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0615),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0387/2015),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 19. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0188/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam(-ai) nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām

P8_TC1-COD(2015)0278


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Šīs direktīvas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos noteikumus attiecībā uz konkrētu produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, jo īpaši likvidējot un novēršot tādus šķēršļus konkrētu piekļūstamu produktu un pakalpojumu brīvai apritei, kuri rodas tādēļ, ka dalībvalstīs ir atšķirīgas piekļūstamības prasības. Tādējādi tiktu uzlabota piekļūstamu produktu un pakalpojumu pieejamība iekšējā tirgū un uzlabota attiecīgās informācijas piekļūstamība.

(2)  Piekļūstamu produktu un pakalpojumu pieprasījums ir liels, un tiek prognozēts, ka ievērojami pieaugs tādu personu skaits, kuriem ir invaliditāte ▌. Vide, kurā produkti un pakalpojumi ir piekļūstamāki, veido iekļaujošāku sabiedrību un personām ar invaliditāti atvieglo iespējas dzīvot neatkarīgi. Šajā sakarā būtu jāpatur prātā, ka Savienībā sieviešu ar invaliditāti ir vairāk nekā vīriešu ar invaliditāti.

(3)  Šajā direktīvā personas ar invaliditāti ir definētas atbilstīgi 2006. gada 13. decembrī pieņemtajai Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām ("konvencija"), kuras Puse Savienība ir kopš 2011. gada 21. janvāra un kuru ir ratificējušas visas dalībvalstis. Konvencijā ir teikts, ka personas ar invaliditāti "ir personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem". Šī direktīva sekmē pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību, uzlabojot piekļuvi plaša patēriņa produktiem un pakalpojumiem, kas, pateicoties to sākotnējam dizainam vai vēlākiem pielāgojumiem, atbilst personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

(4)  Šī direktīva dotu labumu arī citām personām, kuras saskaras ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, veciem cilvēkiem, grūtniecēm vai personām, kuras ceļo ar bagāžu. Šajā direktīvā minētais jēdziens "personas ar funkcionēšanas ierobežojumiem" ietver personas, kurām ir jebkādi pastāvīgi vai pagaidu fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, ar novecošanu saistīti traucējumi vai citi ar cilvēka ķermeņa darbību saistīti traucējumi, kuri mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem ierobežo viņu piekļuvi produktiem un pakalpojumiem, radot situāciju, kurā minētie produkti un pakalpojumi ir jāpielāgo šo personu īpašajām vajadzībām.

(5)  Atšķirības starp dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem attiecībā uz produktu un pakalpojumu piekļūstamību ▌personām ar invaliditāti, rada šķēršļus produktu un pakalpojumu ▌brīvai apritei un kropļo efektīvu konkurenci iekšējā tirgū. Attiecībā uz dažiem produktiem un pakalpojumiem minētās atšķirības Savienībā, ļoti iespējams, palielināsies pēc konvencijas stāšanās spēkā. Minētie šķēršļi īpaši skar uzņēmējus, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

(6)  Valstu dažādo piekļūstamības prasību dēļ jo īpaši individuāliem saimnieciskās darbības veicējiem, MVU un mikrouzņēmumiem nav stimula sākt uzņēmējdarbību ārpus savas valsts tirgus. Valstu vai pat reģionālās vai vietējās piekļūstamības prasības, ko dalībvalstis ir ieviesušas, pašreiz atšķiras gan attiecībā uz darbības jomu, gan detalizācijas pakāpi. Sakarā ar papildu izmaksām, kas rodas, katram valsts tirgum atsevišķi izstrādājot un tirgojot piekļūstamus produktus un pakalpojumus, minētās atšķirības negatīvi ietekmē konkurētspēju un izaugsmi.

(7)  Sakarā ar ierobežotu konkurenci starp piegādātājiem piekļūstamu produktu un pakalpojumu un palīgtehnoloģiju patērētāji saskaras ar augstām cenām. Valstu noteikumu sadrumstalotība mazina iespējamos ieguvumus no pieredzes apmaiņas ar valstu un starptautiskajiem partneriem attiecībā uz to, kā reaģēt uz pārmaiņām sabiedrībā un tehnoloģiju jomā.

(8)  Tādēļ pienācīgas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai ir nepieciešams Savienības līmenī tuvināt valstu pasākumus, lai likvidētu piekļūstamu produktu un pakalpojumu tirgus sadrumstalotību, radītu apjomradītus ietaupījumus, veicinātu pārrobežu tirdzniecību un mobilitāti, kā arī palīdzētu uzņēmējiem koncentrēt resursus uz inovācijām, nevis tos izmantot nolūkā segt izdevumus, kas rodas tiesību aktu sadrumstalotības Savienībā dēļ.

(9)  Par iekšējam tirgum izvirzīto piekļūstamības prasību saskaņošanas priekšrocībām liecina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/33/ES (5) piemērošana attiecībā uz liftiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 661/2009 (6) piemērošana transporta jomā.

(10)  Amsterdamas līgumam pievienotajā 22. deklarācijā attiecībā uz personām ar invaliditāti dalībvalstu valdību pārstāvju konference vienojās, ka, izstrādājot pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantu, Savienības iestādēm ir jāņem vērā personu ar invaliditāti vajadzības.

(11)  Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojuma "Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai" vispārējais mērķis ir panākt ilgtspējīgus ekonomiskos un sociālos ieguvumus no savienota digitālā vienotā tirgus, ar kuriem tādējādi tiek sekmēta tirdzniecība un veicināta nodarbinātība Savienībā. Savienības patērētāji vēl joprojām neizmanto visas cenu un izvēles priekšrocības, ko var sniegt vienotais tirgus, jo pārrobežu darījumu skaits tiešsaistē joprojām ir ļoti neliels. Sadrumstalotība ierobežo arī pieprasījumu pēc pārrobežu e-komercijas darījumiem. Tāpat ir vajadzīga saskaņota darbība, lai nodrošinātu ▌, ka elektroniskais saturs, elektronisko sakaru pakalpojumi un piekļuve audiovizuālo mediju pakalpojumiem ir ▌pilnīgi pieejami personām ar invaliditāti. Tāpēc digitālajā vienotajā tirgū ir jāsaskaņo piekļūstamības prasības un jānodrošina, ka visi Savienības iedzīvotāji neatkarīgi no savām spējām var izmantot minētā tirgus priekšrocības.

(12)  Kopš Savienība ir kļuvusi par konvencijas Pusi, tās noteikumi ir integrēti Savienības tiesību sistēmā, un tie ir saistoši Savienības iestādēm un tās dalībvalstīm.

(13)  Konvencijā ir paredzēts, ka tās Pusēm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka personām ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem ir piekļuve fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, kā arī citiem objektiem un pakalpojumiem, kas ir atvērti vai ko sniedz sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Apvienoto Nāciju Organizācijas Personu ar invaliditāti tiesību komiteja ir konstatējusi, ka ir jāizveido tiesiskais regulējums ar konkrētiem, izpildāmiem un laika ziņā terminētiem kritērijiem, lai pārraudzītu pakāpenisku piekļūstamības īstenošanu.

(14)  Konvencijā ir pausts aicinājums tās Pusēm veikt vai veicināt personām ar invaliditāti piemērotu jauno tehnoloģiju, tostarp informācijas un sakaru tehnoloģiju, pārvietošanās palīglīdzekļu, ierīču un palīgtehnoloģiju, pētniecību un izstrādi, kā arī veicināt to pieejamību un izmantošanu. Konvencijā ir pausts arī aicinājums dot priekšroku tehnoloģijām par pieņemamu cenu.

(15)  Sakarā ar konvencijas stāšanos spēkā dalībvalstu tiesību sistēmās radusies nepieciešamība pieņemt papildu valsts noteikumus par produktu un pakalpojumu piekļūstamību. Bez Savienības rīcības, minētie noteikumi vēl vairāk palielinātu atšķirības starp dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem.

(16)  Tādēļ ir nepieciešams veicināt konvencijas īstenošanu Savienībā, nodrošinot vienotus Savienības noteikumus. Šī direktīva arī palīdz dalībvalstīm to centienos saskaņotā veidā pildīt savas valsts saistības, kā arī savus pienākumus saskaņā ar konvenciju attiecībā uz piekļūstamību.

(17)  Komisijas 2010. gada 15. novembra paziņojumā "Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem", kas ir saskaņā ar konvenciju, ir noteikts, ka piekļūstamība ir viena no astoņām rīcības jomām, un norādīts, ka tā ir viens no pamata priekšnoteikumiem līdzdalībai sabiedrībā, un paziņojuma mērķis ir nodrošināt produktu un pakalpojumu piekļūstamību.

(18)  Produkti un pakalpojumi, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ir noteikti, balstoties uz pārbaudes pasākumu, kas tika veikts ietekmes novērtējuma sagatavošanas laikā un ar ko apzināja ▌personām ar invaliditāti svarīgus produktus un pakalpojumus, ▌attiecībā uz kuriem dalībvalstis ir pieņēmušas vai, ļoti iespējams, pieņems atšķirīgas valsts prasības piekļūstamībai, kuras traucē iekšējā tirgus darbībai.

(19)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas darbības jomā esošo pakalpojumu piekļūstamību, minēto pakalpojumu sniegšanā izmantotajiem produktiem, ar kuriem mijiedarbojas patērētājs, arī būtu jāatbilst piemērojamām šīs direktīvas prasībām ▌attiecībā uz piekļūstamību.

(20)  Pat ja pakalpojums vai pakalpojuma daļa ir ar apakšlīgumu nodota trešai personai, minētā pakalpojuma piekļūstamībai nevajadzētu būt apdraudētai, un pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpilda šīs direktīvas pienākumi. Pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānodrošina savu darbinieku pienācīga un pastāvīga apmācība, lai nodrošinātu, ka viņi zina, kā izmantot piekļūstamus produktus un pakalpojumus. Minētajā apmācībā būtu jāietver tādi jautājumi kā informācijas sniegšana, konsultācijas un reklāma.

(21)  ▌Piekļūstamības prasības būtu jāievieš tādā veidā, kas uzņēmējus un dalībvalstis ▌apgrūtina vismazāk ▌.

(22)  ▌Ir nepieciešams precizēt piekļūstamības prasības tādu produktu un pakalpojumu laišanai tirgū, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, lai nodrošinātu to brīvu apriti iekšējā tirgū.

(23)  Ar šo direktīvu funkcionālās piekļūstamības prasības būtu jāpadara par obligātām un tās būtu jāformulē kā vispārējos mērķus. Minētajām prasībām vajadzētu būt pietiekami precīzām, lai radītu juridiski saistošus pienākumus, un pietiekami detalizētām, lai būtu iespējams novērtēt atbilstību, ar mērķi nodrošināt to produktu un pakalpojumu iekšējā tirgus pareizu darbību, uz kuriem attiecas šī direktīva, kā arī tajās būtu jāparedz zināma elastība, lai būtu iespējama inovācija.

(24)  Šajā direktīvā ir paredzēta virkne funkcionālā snieguma kritēriju, kas saistīti ar produktu un pakalpojumu darbības režīmiem. Minētie kritēriji nav paredzēti kā vispārēja alternatīva šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, bet tie būtu jāizmanto tikai ļoti konkrētos apstākļos. Minētie kritēriji būtu jāpiemēro konkrētām produktu vai pakalpojumu funkcijām vai elementiem, lai darītu tos piekļūstamus gadījumos, kad šīs direktīvas piekļūstamības prasības neattiecas uz vienu vai vairākām minētajām konkrētajām funkcijām vai elementiem. Turklāt gadījumā, ja piekļūstamības prasība ietver konkrētas tehniskas prasības un produktā vai pakalpojumā ir paredzēts alternatīvs tehnisks risinājums minētajām tehniskajām prasībām, šim alternatīvajam tehniskajam risinājumam būtu joprojām jāatbilst attiecīgajām piekļūstamības prasībām un tā rezultātā, piemērojot attiecīgos funkcionālā snieguma kritērijus, piekļūstamībai vajadzētu būt tādai pašai vai lielākai.

(25)  Šai direktīvai būtu jāattiecas uz patērētāju universāldatoru aparatūras sistēmām. Lai minētās sistēmas darbotos tā, ka tās ir piekļūstamas, arī to operētājsistēmām vajadzētu būt piekļūstamām. Šādas datoru aparatūras sistēmas raksturo to daudzfunkcionalitāte un to spēja ar piemērotas programmatūras palīdzību veikt visbiežāk sastopamos datošanas uzdevumus, kas vajadzīgi patērētājiem, un tās ir paredzētas patērētāju lietošanai. Šādu datoru aparatūras sistēmu piemēri ir personālie datori, tostarp galddatori, piezīmjdatori, viedtālruņi un planšetdatori. Specializēti datori, kas iestrādāti patērētāju elektronikas ražojumos, nav uzskatāmi par patērētāju universāldatoru aparatūras sistēmām. Šai direktīvai nebūtu individuāli jāattiecas uz atsevišķiem komponentiem, kam ir īpašas funkcijas, piemēram, sistēmplate vai atmiņas mikroshēma, un kas tiek izmantoti vai varētu tikt izmantoti šādā sistēmā.

(26)  Šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz maksājumu termināļiem, tostarp gan to aparatūru, gan programmatūru, un konkrētiem interaktīviem pašapkalpošanās termināļiem, tostarp gan to aparatūru, gan programmatūru, ko paredzēts izmantot, lai sniegtu pakalpojumus, uz kuriem attiecas šī direktīva: piemēram, uz bankomātiem, biļešu automātiem, kas izdod fiziskas biļetes, ar kurām var piekļūt pakalpojumiem, piemēram, braukšanas biļešu automātiem, bankas filiāles rindas kārtas numura automātiem; reģistrācijas automātiem, un uz interaktīviem pašapkalpošanās termināļiem, kas sniedz informāciju, tostarp interaktīviem informācijas ekrāniem.

(27)  Tomēr konkrēti interaktīvi pašapkalpošanās termināļi, kas sniedz informāciju un uzstādīti kā transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģu vai ritošā sastāva integrētas daļas, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo tie ir daļa no minētajiem transportlīdzekļiem, gaisa kuģiem, kuģiem vai ritošā sastāva, uz ko šī direktīva neattiecas.

(28)  Šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, tostarp ārkārtas gadījuma saziņu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/1972 (7). Pašlaik dalībvalstu veiktie pasākumi, ar ko personām ar invaliditāti nodrošina piekļuvi, ir atšķirīgi, un tie nav saskaņoti iekšējā tirgū. Tas, ka tiek nodrošināta vienādu piekļūstamības prasību piemērošana visā Savienībā, ļaus panākt apjomradītus ietaupījumus uzņēmējiem, kas darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī, un personām ar invaliditāti atvieglos efektīvu piekļuvi gan viņu pašu dalībvalstī, gan ceļojot starp dalībvalstīm. Lai elektronisko sakaru pakalpojumi, tostarp ārkārtas gadījuma saziņa, būtu piekļūstami, pakalpojumu sniedzējiem papildus balss saziņai būtu jānodrošina reāllaika teksts un vispusīgās sarunas pakalpojumi, kur viņi nodrošina video, garantējot visu minēto sakaru līdzekļu sinhronizāciju. Dalībvalstīm papildus šīs direktīvas prasībām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/1972 vajadzētu būt iespējai noteikt teksta pārlikšanas pakalpojuma sniedzēju, ko varētu izmantot personas ar invaliditāti.

(29)  Ar šo direktīvu saskaņo elektronisko sakaru pakalpojumu un ar tiem saistīto produktu piekļūstamības prasības, un tā papildina Direktīvu (ES) 2018/1972, kurā ir noteiktas prasības par līdzvērtīgu piekļuvi un izvēli galalietotājiem ar invaliditāti. Direktīvā (ES) 2018/1972 ir arī noteiktas prasības saskaņā ar universālā pakalpojuma saistībām par interneta piekļuves un balss sakaru pakalpojumu pieejamību par pieņemamu cenu un ar tiem saistīto galiekārtu, īpaša aprīkojuma un pakalpojumu patērētājiem ar invaliditāti pieejamību par pieņemamu cenu un pieejamību.

(30)  Šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz patērētāju galiekārtām ar interaktīvām datošanas spējām, ko paredzēts galvenokārt izmantot, lai piekļūtu elektronisko sakaru pakalpojumiem. Šīs direktīvas vajadzībām būtu jāuzskata, ka minētajās iekārtās ietilpst ierīces, ko lieto kā daļu no sistēmas, ar ko piekļūst elektronisko sakaru pakalpojumiem, piemēram, maršrutētāji vai modemi.

(31)  Šīs direktīvas vajadzībām piekļuvei audiovizuālo mediju pakalpojumiem būtu jānozīmē, ka piekļuve audiovizuālajam saturam, tāpat kā mehānismi, kas lietotājiem ar invaliditāti ļauj izmantot viņu palīgtehnoloģijas, ir piekļūstami. Pakalpojumi, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem, varētu ietvert tīmekļvietnes, tiešsaistes lietojumprogrammas, uz televizora papildierīces balstītas lietojumprogrammas, lejupielādējamas lietojumprogrammas, uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes un ar tām saistītus mediju atskaņotājus, kā arī hibrīdtelevīzijas pakalpojumus. Audiovizuālo mediju pakalpojumu piekļūstamība ir reglamentēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/13/ES (8), izņemot elektronisku raidījumu aprakstu (ERA) pieejamību, kas ir iekļauta tādu pakalpojumu definīcijā, kuri nodrošina piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

(32)  Saistībā ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem ar gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu transportu šai direktīvai būtu jāattiecas uz inter alia transporta pakalpojumu informācijas, tostarp reāllaika ceļošanas informācijas, sniegšanu, ko veic, izmantojot tīmekļvietnes, uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, interaktīvus informācijas ekrānus un interaktīvus pašapkalpošanās termināļus, kas pasažieriem ar invaliditāti ir vajadzīgi, lai ceļotu. Tas varētu aptvert informāciju par pakalpojumu sniedzēja pasažieru pārvadāšanas produktiem un pakalpojumiem, pirms brauciena sniegtu informāciju, brauciena laikā sniegtu informāciju un informāciju par pakalpojuma atcelšanu vai novēlotu izbraukšanu. Citi informācijas elementi varētu iekļaut informāciju par cenām un atlaidēm.

(33)  Šai direktīvai būtu jāaptver arī tīmekļvietnes, uz mobilajām ierīcēm balstīti pakalpojumi, tostarp mobilās lietotnes, ko šīs direktīvas darbības jomā ir izstrādājuši vai darījuši pieejamas pasažieru pārvadājumu pakalpojumu operatori vai kas izstrādātas vai darītas pieejamas to vārdā, elektroniskas biļešu pārdošanas pakalpojumi, elektroniskās biļetes un interaktīvus pašapkalpošanās termināļus.

(34)  Nosakot šīs direktīvas darbības jomu attiecībā uz gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, būtu jāņem vērā esošie nozaru tiesību akti, kas saistīti ar pasažieru tiesībām. Ja šo direktīvu nepiemēro konkrētiem pārvadājumu pakalpojumu veidiem, dalībvalstīm būtu jāmudina pakalpojumu sniedzēji piemērot attiecīgās šīs direktīvas piekļūstamības prasības.

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2102 (9) jau ir izklāstīti to publiskā sektora struktūru pienākumi padarīt savas tīmekļvietnes piekļūstamas, kas sniedz pārvadājumu pakalpojumus, tostarp pilsētu un piepilsētu pārvadājumu pakalpojumus un reģionālos pārvadājumu pakalpojumus. Šajā direktīvā ir paredzēti izņēmumi mikrouzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, tostarp pilsētu un piepilsētu pārvadājumu pakalpojumus un reģionālos pārvadājumu pakalpojumus. Bez tam šajā direktīvā ir noteikti pienākumi nodrošināt e-komercijas tīmekļvietņu piekļūstamību. Tā kā ar šo direktīvu vairumam privāto pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju ir noteikts pienākums nodrošināt, ka to tīmekļvietnes ir piekļūstamas, kad tiešsaistē tiek pārdotas biļetes, nav vajadzības šajā direktīvā iekļaut papildu prasības attiecībā uz pilsētu un piepilsētu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju un reģionālo pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju tīmekļvietnēm.

(36)  Pasažieru pārvadājumu jomā esošie Savienības tiesību akti jau aptver dažus piekļūstamības prasību elementus, jo īpaši attiecībā uz informācijas sniegšanu, kā izklāstīts šajā direktīvā. Tas ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2006 (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1371/2007 (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1177/2010 (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 181/2011 (14) elementus. Tas ietver arī attiecīgos tiesību aktus, kuri pieņemti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (15). Lai nodrošinātu regulatīvo konsekvenci, tāpat kā iepriekš būtu jāturpina piemērot minētajās regulās un minētajos aktos izklāstītās piekļūstamības prasības. Tomēr šīs direktīvas papildu prasības papildinātu esošās prasības, uzlabojot iekšējā tirgus darbību transporta jomā un nākot par labu personām ar invaliditāti.

(37)  Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz dažiem pārvadājumu pakalpojumu elementiem, ja tos sniedz ārpus dalībvalstu teritorijas, pat ja pakalpojums ir bijis vērsts uz Savienības tirgu. Attiecībā uz minētajiem elementiem pasažieru pārvadājumu pakalpojumu operatoram vajadzētu būt pienākumam nodrošināt tikai to, ka šīs direktīvas prasības ir izpildītas attiecībā uz to pakalpojuma daļu, ko piedāvā Savienības teritorijā. Tomēr gaisa transporta gadījumā Savienības gaisa pārvadātājiem būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas piemērojamās prasības ir izpildītas arī lidojumos no trešās valstīs esošām lidostām uz lidostām, kas atrodas dalībvalsts teritorijā. Turklāt visiem gaisa pārvadātājiem, tostarp tiem, kas nav licencēti Savienībā, būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas piemērojamās prasības ir izpildītas gadījumos, kad lidojumi ir no Savienības teritorijas uz kādas trešās valsts teritoriju.

(38)  Pilsētu iestādes būtu jāmudina savos ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānos iekļaut pilsētu pārvadājumu pakalpojumu piekļūstamību bez šķēršļiem, kā arī regulāri publicēt sarakstus ar paraugprakses piemēriem, kā nodrošināt pilsētu sabiedriskā transporta un mobilitātes piekļūstamību bez šķēršļiem.

(39)  Savienības tiesību akti par banku un finanšu pakalpojumiem ir vērsti uz to, lai visā Savienībā aizsargātu minēto pakalpojumu patērētājus un sniegtu viņiem informāciju, tomēr tajos nav iekļautas piekļūstamības prasības. Lai personām ar invaliditāti dotu iespēju izmantot minētos pakalpojumus visā Savienībā, tostarp gadījumos, kad tos sniedz, izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, pieņemt pārdomātus lēmumus un gūt pārliecību, ka viņu aizsardzība ir pienācīga un līdzvērtīga citu patērētāju aizsardzībai, kā arī lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pakalpojumu sniedzējiem, ar šo direktīvu vajadzētu ieviest kopīgas piekļūstamības prasības attiecībā uz konkrētiem banku un finanšu pakalpojumiem, ko sniedz patērētājiem.

(40)  Atbilstīgās piekļūstamības prasības būtu jāpiemēro arī identifikācijas metodēm, elektroniskajiem parakstiem un maksājumu pakalpojumiem, jo tie ir nepieciešami, lai noslēgtu patērētājiem paredzētus bankas darījumus.

(41)  E-grāmatu datņu pamatā ir elektroniska datu kodēšana, kas padara iespējumu galvenokārt tekstuālu un grafisku intelektuālo darbu apriti un iepazīšanos ar tiem. No šīs kodēšanas precizitātes pakāpes ir atkarīga e-grāmatu datņu piekļūstamība, jo īpaši attiecībā uz dažādo darba konstitutīvo elementu kvalifikāciju un to struktūras standartizēto aprakstu. Sadarbspējai piekļūstamības ziņā vajadzētu optimizēt minēto datņu savietojamību ar lietotāja aģentiem un ar pašreizējām un turpmākām palīgtehnoloģijām. Speciālu izdevumu, piemēram, komiksu, bērnu grāmatu un mākslas grāmatu, speciālās iezīmes būtu jāapsver attiecībā uz visām piemērojamām piekļūstamības prasībām. Atšķirīgas piekļūstamības prasības dalībvalstīs radītu grūtības izdevējiem un citiem uzņēmējiem izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, tā varētu radīt e-lasītāju sadarbspējas problēmas un patērētājiem ar invaliditāti ierobežotu piekļuvi. Saistībā ar e-grāmatām pakalpojumu sniedzēja jēdziens varētu ietvert izdevējus un citus uzņēmējus, kas iesaistīti to izplatīšanā. Ir atzīts, ka personas ar invaliditāti joprojām saskaras ar šķēršļiem piekļuvē saturam, ko aizsargā autortiesības un ar tām saistītās tiesības, un ka daži pasākumi šīs situācijas risināšanai jau ir veikti, piemēram, pieņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/1564 (16) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1563 (17), un tas, ka šajā sakarā turpmāk varētu veikt papildu Savienības pasākumus.

(42)  Šajā direktīvā e-komercijas pakalpojumi ir definēti kā pakalpojums, ko sniedz attālināti, izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc klienta individuāla pieprasījuma, ar mērķi noslēgt patērētāju līgumu. Minētajā definīcijā apzīmējums "attālināti" nozīmē, ka pakalpojuma sniegšana notiek, pusēm vienlaikus neesot klāt; "ar elektroniskiem līdzekļiem" nozīmē, ka pakalpojumu sākotnēji nosūta un tā galamērķī saņem ar elektroniskās apstrādes (ietverot digitālu saspiešanu) un datu uzglabāšanas aparatūras palīdzību un ka to pilnībā pārraida, nosūta un saņem pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem; "klienta individuāls pieprasījums" nozīmē, ka pakalpojumu sniedz pēc individuāla pieprasījuma. Ņemot vērā, ka e-komercijas pakalpojumi kļūst arvien nozīmīgāki un tie ir ļoti saistīti ar tehnoloģijām, ir svarīgi, lai pastāvētu saskaņotas prasības attiecībā uz to piekļūstamību.

(43)  Šīs direktīvas e-komercijas pakalpojumu piekļūstamības pienākumiem būtu jāattiecas uz jebkura produkta vai pakalpojuma pārdošanu tiešsaistē un tādēļ būtu jāattiecas arī uz tāda produkta vai pakalpojuma pārdošanu, uz ko pašu par sevi jau attiecas šī direktīva.

(44)  Pasākumi, kas saistīti ar piekļūstamību atbildēšanai uz ārkārtas gadījuma saziņu, būtu jāpieņem, neskarot neatliekamās palīdzības dienestu organizēšanu, kas paliek ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē, un tiem nevajadzētu to ietekmēt.

(45)  Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/1972 dalībvalstīm jānodrošina, ka galalietotājiem ar invaliditāti piekļuve neatliekamās palīdzības dienestiem ir pieejama, izmantojot ārkārtas gadījuma saziņu, un ka tā ir līdzvērtīga tai piekļuvei, kāda ir citiem galalietotājiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar ko saskaņo piekļūstamības prasības attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem. Komisijai, valstu regulatīvajām iestādēm vai citām kompetentajām iestādēm jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka galalietotāji ar invaliditāti, ceļojot citā dalībvalstī, tāpat kā citi galalietotāji var piekļūt neatliekamās palīdzības dienestiem, ja iespējams, bez iepriekšējas reģistrēšanās. Ar minētajiem pasākumiem jācenšas nodrošināt sadarbspēju starp dalībvalstīm, un tiem, cik vien iespējams, jābalstās uz Eiropas standartiem vai specifikācijām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1972 39. pantu. Šādi pasākumi neliedz dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai īstenotu minētajā direktīvā izklāstītos mērķus. Lai izpildītu šajā direktīvā izklāstītās piekļūstamības prasības ar atbildēšanu uz ārkārtas paziņojumiem lietotājiem ar invaliditāti, dalībvalstīm kā alternatīvai vajadzētu būt iespējai noteikt trešo personu teksta pārlikšanas pakalpojumu sniedzēju, ko personas ar invaliditāti var izmantot saziņai ar ārkārtas izsaukumu centrāli līdz brīdim, kad ārkārtas izsaukumu centrāles ir spējīgas izmantot elektronisko sakaru pakalpojumus ar interneta protokoliem, lai nodrošinātu piekļūstamību atbildēšanai uz ārkārtas gadījuma saziņu. Jebkurā gadījumā šīs direktīvas pienākumi nebūtu jāsaprot kā tādi, kas ierobežo vai padara vājākus pienākumus galalietotāju ar invaliditāti labā, tostarp līdzvērtīgu piekļuvi elektronisko sakaru pakalpojumiem un neatliekamās palīdzības dienestiem, kā arī tos piekļūstamības pienākumus, kuri izklāstīti Direktīvā (ES) 2018/1972.

(46)  Direktīvā (ES) 2016/2102 ir noteiktas piekļūstamības prasības publiskā sektora struktūru tīmekļvietnēm un mobilajām lietotnēm un citiem saistītiem aspektiem, jo īpaši prasības saistībā ar attiecīgo tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību. Tomēr minētajā direktīvā ir iekļauts konkrēts izņēmumu saraksts. Līdzīgi izņēmumi ir svarīgi šai direktīvai. Dažām darbībām, kuras notiek ar publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu palīdzību, piemēram, pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem vai e-komercijas pakalpojumiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, būtu jāatbilst arī šīs direktīvas piemērojamām piekļūstamības prasībām, lai nodrošinātu, ka produktu un pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē neatkarīgi no tā, vai pārdevējs ir publiskais vai privātais uzņēmējs, var piekļūt personas ar invaliditāti. Šīs direktīvas piekļūstamības prasības būtu jāsaskaņo ar Direktīvas (ES) 2016/2102 prasībām, neraugoties uz atšķirībām, piemēram, pārraudzības, ziņošanas un izpildes jomā.

(47)  Četri tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamības principi, kas izmantoti Direktīvā (ES) 2016/2102, ir šādi: uztveramība, kas nozīmē, ka informācijai un lietotāja saskarnes sastāvdaļām jābūt pasniedzamām lietotājiem tādā veidā, kādā viņi to var uztvert; izmantojamība, kas nozīmē, ka lietotāja saskarnes sastāvdaļām un navigācijai jābūt izmantojamām; saprotamība, kas nozīmē, ka informācijai un lietotāja saskarnes izmantošanai jābūt saprotamai; un robustums, kas nozīmē, ka saturam jābūt pietiekami robustam, lai dažādi lietotāju aģenti, tostarp palīgtehnoloģijas, to varētu ticami interpretēt. Minētie principi attiecas arī uz šo direktīvu.

(48)  Dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad produkti un pakalpojumi, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, atbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām, to brīva aprite Savienībā netiek kavēta tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar piekļūstamības prasībām.

(49)  Dažkārt vienotas piekļūstamības prasības būvētai videi veicinātu ar to saistītu pakalpojumu brīvu apriti un personu ar invaliditāti brīvu pārvietošanos. Tādēļ šai direktīvai dalībvalstīm būtu jādod iespēja būvēto vidi, ko izmanto pakalpojumu sniegšanai, iekļaut šīs direktīvas darbības jomā, nodrošinot atbilstību III pielikumā izklāstītajām piekļūstamības prasībām.

(50)  Piekļūstamība būtu jāpanāk, sistemātiski likvidējot un novēršot šķēršļus, vēlams, izmantojot universālā dizaina vai "plašam lietotāju lokam paredzēto pakalpojumu un produktu izstrādes" pieeju, kas palīdz nodrošināt personām ar invaliditāti piekļuvi tāpat kā citiem. Saskaņā ar konvenciju minētā pieeja nozīmē "tādu produktu, vides, programmu un pakalpojumu dizainu, kurus, cik vien iespējams, visi cilvēki var izmantot bez pielāgošanas vai īpaša dizaina nepieciešamības". Saskaņā ar konvenciju "universālais dizains" neizslēdz arī konkrētām personu ar invaliditāti grupām paredzētas palīgierīces, ja tās ir nepieciešamas. Turklāt piekļūstamībai būtu jāietver arī tas, ka tiek nodrošināti saprātīgi pielāgojumi, ja tas prasīts Savienības vai valsts tiesību aktos. Piekļūstamība un universālais dizains būtu jāinterpretē saskaņā ar Personu ar invaliditāti tiesību komitejas izstrādāto Vispārējo komentāru Nr. 2(2014) par 9. pantu: Piekļūstamība.

(51)  Produkti un pakalpojumi, kuri ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, nav automātiski ietilpstoši Padomes Direktīvas 93/42/EEK (18) darbības jomā. Tomēr dažas palīgtehnoloģijas, kuras ir medicīniskas ierīces, varētu ietilpt minētās direktīvas darbības jomā.

(52)  Lielāko daļu darbvietu Savienībā nodrošina MVU un mikrouzņēmumi. Tiem ir izšķiroša nozīme turpmākajā izaugsmē, bet tie ļoti bieži saskaras ar kavēkļiem un šķēršļiem produktu vai pakalpojumu izstrādē, jo īpaši pārrobežu kontekstā. Tādēļ ir jāatvieglo MVU un mikrouzņēmumu darbs, saskaņojot valstu noteikumus par piekļūstamību un vienlaikus saglabājot nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

(53)  Lai mikrouzņēmumi un MVU gūtu labumu no šīs direktīvas, tiem ir patiesi jāizpilda Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (19) prasības un attiecīgā judikatūra, kuras mērķis ir novērst šīs direktīvas noteikumu apiešanu.

(54)  Lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu konsekvenci, šīs direktīvas pamatā vajadzētu būt Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 768/2008/EK (20), jo tas attiecas uz produktiem, kam jau piemēro citus Savienības aktus, vienlaikus atzīstot šīs direktīvas piekļūstamības prasību īpatnības.

(55)  Visiem uzņēmējiem, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā un piedalās piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jānodrošina, ka tirgū tie dara pieejamus tikai tādus produktus, kas atbilst šai direktīvai ▌. Tas pats būtu jāattiecina uz uzņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas procesā.

(56)  Lai nodrošinātu augstu piekļūstamības aizsardzības līmeni un garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem būtu jāatbild par produktu un pakalpojumu atbilstību saistībā ar viņu attiecīgo lomu piegādes ķēdē.

(57)  Šīs direktīvas pienākumiem būtu vienlīdz jāattiecas kā uz publiskā, tā arī uz privātā sektora uzņēmējiem.

(58)  Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, tas vislabāk var veikt pilnu atbilstības novērtēšanu. Kamēr atbildība par produktu atbilstību paliek ražotāja ziņā, tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt izšķirošai lomai, pārbaudot, vai produkti, kas darīti pieejami Savienībā, ir ražoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(59)  Importētājiem un izplatītājiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic valsts iestādes, un tiem būtu aktīvi jāpiedalās, sniedzot kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo produktu.

(60)  Importētājiem būtu jānodrošina, lai produkti no trešām valstīm, kuri nonāk Savienības tirgū, atbilstu šai direktīvai ▌un jo īpaši lai ražotāji attiecībā uz minētajiem produktiem būtu veikuši attiecīgas atbilstības novērtēšanas procedūras.

(61)  Laižot produktu tirgū, importētājiem uz produkta būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais nosaukums vai reģistrētā preču zīme un adrese, kurā ar tiem var sazināties.

(62)  Izplatītājiem būtu jānodrošina, lai to rīcība ar produktu negatīvi neietekmē produkta atbilstību šīs direktīvas piekļūstamības prasībām.

(63)  Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu produktu ar savu vārdu vai preču zīmi, vai izmaina produktu, kas jau ir laists tirgū tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību piemērojamām prasībām, būtu jāuzskata par ražotāju, un tam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(64)  Proporcionalitātes apsvērumu dēļ piekļūstamības prasības būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl tās attiecīgajam uzņēmējam nerada nesamērīgu slogu vai tiktāl, ciktāl tās neprasa veikt tādus produktu un pakalpojumu nozīmīgus pārveidojumus, kuru rezultātā tie tiktu būtiski mainīti atbilstoši šai direktīvai. Tomēr būtu jāievieš kontroles mehānismi, lai pārbaudītu, vai piekļūstamības prasību piemērojamības izņēmumi ir pamatoti.

(65)  Direktīvā būtu jāievēro princips "vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem" un būtu jāņem vērā administratīvais slogs, ar ko saskaras MVU. Tā vietā, lai minētajiem uzņēmumiem paredzētu vispārējus izņēmumus un atkāpes, direktīvā būtu jāparedz uzņēmējiem atviegloti noteikumi attiecībā uz atbilstības novērtēšanu un būtu jānosaka drošības klauzulas. Līdz ar to, kad tiek izstrādāti noteikumi piemērotāko atbilstības novērtēšanas procedūru izvēlei un īstenošanai, būtu jāņem vērā MVU stāvoklis, un pienākumi novērtēt piekļūstamības prasību atbilstību būtu jānosaka tādā apmērā, kādā tie nerada nesamērīgu slogu MVU. Turklāt tirgus uzraudzības iestādēm būtu jārīkojas samērīgā veidā atbilstīgi uzņēmumu lielumam un tam, vai tie ražo nelielu sēriju vai individuālus produktus, neradot nevajadzīgus šķēršļus MVU un neapdraudot sabiedrības interešu aizsardzību.

(66)  Izņēmuma gadījumos, ja atbilstība šīs direktīvas piekļūstamības prasībām uzņēmējiem radītu nesamērīgu slogu, tiem vajadzētu būt pienākumam izpildīt minētās prasības tikai tiktāl, ciktāl tās rada nesamērīgu slogu. Šādos pienācīgi pamatotos gadījumos uzņēmējam nebūtu reālistiskas iespējas pilnībā piemērot vienu vai vairākas šīs direktīvas piekļūstamības prasības. Tomēr uzņēmējam šīs direktīvas darbības jomā esošs pakalpojums vai produkts būtu jādara, cik vien iespējams, piekļūstams, piemērojot minētās prasības, ciktāl tās nerada nesamērīgu slogu. Tās piekļūstamības prasības, kuras uzņēmējs neuzskata par tādām, kas tam rada nesamērīgu slogu, būtu pilnībā jāpiemēro. Izņēmumiem, kas paredz to, ka radītā nesamērīgā sloga dēļ netiek izpildīta viena vai vairākas piekļūstamības prasības, nevajadzētu pārsniegt to, kas katrā atsevišķā gadījumā ir absolūti nepieciešams, lai ierobežotu minēto slogu attiecībā uz konkrētu produktu vai pakalpojumu. Pasākumi, kas radītu nesamērīgu slogu, būtu jāsaprot kā pasākumi, ar kuriem uzņēmējam uzliktu papildu pārmērīgu organizatorisku vai finansiālu slogu, vienlaikus ņemot vērā iespējamo ieguvumu, ko šo pasākumu rezultātā gūtu personas ar invaliditāti saskaņā ar šajā direktīvā minētajiem kritērijiem. Uz šo apsvērumu pamata būtu jānosaka kritēriji, lai gan uzņēmēji, gan attiecīgās iestādes varētu salīdzināt dažādas situācijas un sistemātiski novērtēt, vai pastāv nesamērīgs slogs. Kad tiek izvērtēts, kādā mērā piekļūstamības prasības nevar izpildīt tāpēc, ka tās radītu nesamērīgu slogu, būtu jāņem vērā tikai leģitīmi elementi. Prioritātes, laika vai zināšanu trūkums nebūtu jāuzskata par leģitīmu iemeslu.

(67)  Nesamērīga sloga vispārējais novērtējums būtu jāveic, izmantojot VI pielikumā izklāstītos kritērijus. Nesamērīga sloga novērtējums uzņēmējam būtu jādokumentē, ņemot vērā attiecīgos kritērijus. Pakalpojumu sniedzējiem vismaz ik pēc pieciem gadiem būtu jāatjauno nesamērīga sloga novērtējums.

(68)  Uzņēmējam būtu jāinformē attiecīgās iestādes, ka tas ir balstījies uz šīs direktīvas noteikumiem, kas saistīti ar būtiskām izmaiņām un/vai nesamērīgu slogu. Tikai pēc attiecīgo iestāžu pieprasījuma uzņēmējam būtu jāiesniedz novērtējuma kopija, kurā paskaidro, kāpēc tā produkts vai pakalpojums nav pilnībā piekļūstams, un sniedz pierādījumus par nesamērīgo slogu vai būtiskām izmaiņām, vai abiem aspektiem.

(69)  Ja, pamatojoties uz prasīto novērtējumu, pakalpojumu sniedzējs secina, ka prasība, lai visi pašapkalpošanās termināļi, ko izmanto to pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas šī direktīva, atbilst šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, radītu nesamērīgu slogu, pakalpojumu sniedzējam tomēr minētās prasības būtu jāpiemēro, ciktāl tās tam nerada šādu nesamērīgu slogu. Attiecīgi pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizvērtē apmērs, kādā ierobežots visu pašapkalpošanās termināļu piekļūstamības līmenis vai ierobežots skaits pilnībā piekļūstamu pašapkalpošanās termināļu tiem ļautu izvairīties no nesamērīga sloga, kas pretējā gadījumā tiem tiktu radīts, un būtu jāprasa, lai tie šīs direktīvas piekļūstamības prasības izpildītu tikai minētajā apmērā.

(70)  Mikrouzņēmumus no visiem pārējiem uzņēmumiem atšķir to ierobežotie cilvēkresursi, gada apgrozījums vai gada bilance. Tāpēc kopumā piekļūstamības prasību ievērošanas slogs mikrouzņēmumiem prasa lielāku finanšu resursu un cilvēkresursu daļu nekā citiem uzņēmumiem un pastāv lielāka iespēja, ka tas rada nesamērīgu izmaksu daļu. Būtisku daļu no mikrouzņēmumu izmaksām veido izdevumi par tādas dokumentācijas un uzskaites sastādīšanu un uzturēšanu, ar ko tiek pierādīta dažādo Savienības tiesību aktos izklāstīto prasību ievērošana. Visiem uzņēmējiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, vajadzētu būt spējīgiem novērtēt šīs direktīvas piekļūstamības prasību ievērošanas samērīgumu un tās būtu jāievēro tikai tiktāl, ciktāl tās nav nesamērīgas, taču prasīt šādu novērtējumu no mikrouzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus, pats par sevi būtu nesamērīgs slogs. Tādēļ šīs direktīvas prasībām un pienākumiem nebūtu jāattiecas uz mikrouzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus šīs direktīvas darbības jomā.

(71)  Lai mazinātu administratīvo slogu, mikrouzņēmumiem, kuri nodarbojas ar produktiem, kas ir šīs direktīvas darbības jomā, šīs direktīvas prasībām un pienākumiem vajadzētu būt vieglākiem.

(72)  Daži mikrouzņēmumi ir atbrīvoti no šīs direktīvas pienākumiem, taču visi mikrouzņēmumi būtu jāmudina ražot, importēt vai izplatīt produktus un sniegt pakalpojumus, kas atbilst šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, lai palielinātu šo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī izaugsmes potenciālu iekšējā tirgū. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina mikrouzņēmumiem pamatnostādnes un instrumenti, ar ko atvieglo to valsts pasākumu piemērošanu, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(73)  Visiem uzņēmējiem, produktus laižot tirgū vai darot tos pieejamus tirgū, vai sniedzot pakalpojumus tirgū, būtu jārīkojas atbildīgi un pilnīgā saskaņā ar piemērojamām tiesību aktu prasībām.

(74)  Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām, ir jāparedz tādu produktu un pakalpojumu atbilstības prezumpcija, kuri atbilst brīvprātīgiem saskaņotajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (21)  ar mērķi izstrādāt detalizētas minēto prasību tehniskās specifikācijas. Komisija attiecībā uz piekļūstamību jau ir iesniegusi vairākus standartizācijas pieprasījumus Eiropas standartizācijas organizācijām, piemēram, standartizācijas pilnvarojumus M/376, M/473 un M/420, kas būtu svarīgi saskaņoto standartu sagatavošanai.

(75)  Regulā (ES) Nr. 1025/2012 ir paredzēta procedūra oficiālu iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ko uzskata par neatbilstošiem šīs direktīvas prasībām.

(76)  Eiropas standartiem vajadzētu būt vērstiem uz tirgu, tajos būtu jāņem vērā sabiedrības intereses, kā arī politikas mērķi, kas skaidri minēti Komisijas pieprasījumā vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, un tiem būtu jābalstās uz konsensu. Ja saskaņotu standartu nav, bet tie ir nepieciešami iekšējā tirgus saskaņošanas nolūkos, Komisijai vajadzētu būt iespējai dažos gadījumos pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka ▌tehniskās specifikācijas šīs direktīvas piekļūstamības prasībām. Tehniskās specifikācijas būtu jāizmanto tikai šādos gadījumos. Komisijai vajadzētu būt iespējai pieņemt tehniskās specifikācijas, piemēram, tad, ja standartizācijas process ir bloķēts tādēļ, ka starp ieinteresētajām personām nav konsensa, vai ja saskaņota standarta noteikšana nepamatoti kavējas, piemēram, tāpēc, ka nav sasniegta prasītā kvalitāte. Komisijai būtu jāparedz pietiekams laiks starp brīdi, kad tiek pieņemts pieprasījums vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, un brīdi, kad tiek pieņemta ar to pašu piekļūstamības prasību saistīta tehniskā specifikācija. Komisijai nevajadzētu būt iespējai pieņemt tehnisko specifikāciju, ja tā pirms tam nav mēģinājusi panākt piekļūstamības prasību paredzēšanu Eiropas standartizācijas sistēmā, izņemot, ja Komisija var apliecināt, ka tehniskajās specifikācijās tiek ievērotas prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā.

(77)  Lai visefektīvāk izveidotu saskaņotus standartus un tehniskās specifikācijas, kas atbilst šīs direktīvas produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, Komisijai, ja iespējams, attiecīgajā procesā būtu jāiesaista Eiropas personu ar invaliditāti jumta organizācijas un visas citas attiecīgās ieinteresētās personas.

(78)  Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkā, informācija, kas vajadzīga, lai deklarētu atbilstību visiem piemērojamiem Savienības aktiem, būtu jādara pieejama vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai uzņēmējiem mazinātu administratīvo slogu, tiem vienotajā ES atbilstības deklarācijā vajadzētu būt iespējai ietvert visas attiecīgās atsevišķās atbilstības deklarācijas.

(79)  Šajā direktīvā produktu atbilstības novērtēšanai būtu jāizmanto iekšējā ražošanas kontrole (A modulis), kas izklāstīta Lēmuma Nr. 768/2008/EK II pielikumā, jo tā ļauj uzņēmējiem pierādīt un kompetentajām iestādēm nodrošināt, ka produkti, kas darīti pieejami tirgū, atbilst piekļūstamības prasībām, vienlaikus neradot nevajadzīgu slogu.

(80)  Veicot produktu tirgus uzraudzību un pārbaudot pakalpojumu atbilstību, iestādēm būtu arī jāpārbauda atbilstības novērtējumi, tostarp tas, vai ir veikts attiecīgais būtisko izmaiņu vai nesamērīga sloga novērtējums. Kad iestādes pilda savus pienākumus, tām tas būtu jādara arī sadarbībā ar personām ar invaliditāti un organizācijām, kuras pārstāv šīs personas un viņu intereses.

(81)  Attiecībā uz pakalpojumiem informācija, kas nepieciešama, lai novērtētu ▌atbilstību šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, būtu jāsniedz vispārīgajos noteikumos vai līdzvērtīgā dokumentā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES (22).

(82)  CE zīme, kas liecina par produkta atbilstību šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, ir redzamais visa atbilstības novērtēšanas procesa rezultāts plašā nozīmē. Šajā direktīvā būtu jāievēro vispārējie principi, kuri reglamentē CE zīmi un kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (23) , ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību. Papildus nākšanai klajā ar ES atbilstības deklarāciju, ražotājam izmaksu ziņā efektīvā veidā būtu jāinformē patērētāji par savu produktu piekļūstamību.

(83)  Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, uzliekot produktam CE zīmi, ražotājs apliecina, ka produkts atbilst visām piemērojamām piekļūstamības prasībām un ka ražotājs uzņemas par to pilnīgu atbildību.

(84)  Saskaņā ar Lēmumu Nr. 768/2008/EK dalībvalstis ir atbildīgas par stingras un efektīvas produktu tirgus uzraudzības nodrošināšanu savās teritorijās un tām būtu jāpiešķir savām tirgus uzraudzības iestādēm pietiekamas pilnvaras un resursi.

(85)  Dalībvalstīm būtu jāpārbauda pakalpojumu atbilstība šīs direktīvas prasībām un jāpārrauga ar neatbilstību saistītas sūdzības vai ziņojumi, lai nodrošinātu, ka tiek veikti korektīvi pasākumi.

(86)  Attiecīgos gadījumos Komisija, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, varētu pieņemt nesaistošas pamatnostādnes, lai veicinātu koordināciju starp tirgus uzraudzības iestādēm un iestādēm, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu atbilstības pārbaudīšanu. Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izstrādāt iniciatīvas, lai iestādes dalītos resursos un speciālajās zināšanās.

(87)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai tirgus uzraudzības iestādes un iestādes, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu atbilstības pārbaudīšanu, saskaņā ar VIII un IX nodaļu pārbaudītu uzņēmēju atbilstību VI pielikumā izklāstītajiem kritērijiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izraudzīties specializētu struktūru, kas pildītu šajā direktīvā paredzētos tirgus uzraudzības iestāžu vai to iestāžu pienākumus, kuras ir atbildīgas par pakalpojumu atbilstības pārbaudīšanu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, ka šādas specializētas struktūras kompetencei vajadzētu būt ierobežotai, aptverot tikai šīs direktīvas darbības jomu vai konkrētas tās daļas, neskarot dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

(88)  Būtu jāizveido drošības procedūra, kuru piemērotu tad, ja dalībvalstis nepiekrīt pasākumiem, ko veikusi kāda dalībvalsts, un saskaņā ar kuru ieinteresētās personas tiktu informētas par pasākumiem, ko paredzēts veikt attiecībā uz produktiem, kuri neatbilst šīs direktīvas piekļūstamības prasībām. Drošības procedūrai būtu jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties attiecībā uz šādiem produktiem.

(89)  Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veikta pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstība var būt izskaidrojama ar nepilnībām saskaņotajā standartā vai tehniskajās specifikācijās.

(90)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES (24) un 2014/25/ES (25) par publisko iepirkumu, kurās ir noteiktas procedūras publisko līgumu un metu konkursu iepirkumiem attiecībā uz konkrētām piegādēm (produktiem), pakalpojumiem un darbiem, ir noteikts, ka visiem iepirkumiem, kuri paredzēti lietošanai fiziskām personām – neatkarīgi no tā, vai tie paredzēti plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam –, tehniskās specifikācijas, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, jāsagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām. Turklāt minētajās direktīvās noteikts – ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātas pieejamības prasības, tehniskajās specifikācijās jāietver atsauce uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par pieejamības kritērijiem personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām. Šajā direktīvā būtu jānosaka obligātas piekļūstamības prasības produktiem un pakalpojumiem, uz kuriem tā attiecas. Produktiem un pakalpojumiem, kas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, šīs direktīvas piekļūstamības prasības nav saistošas. Tomēr minēto piekļūstamības prasību izmantošana ar mērķi izpildīt attiecīgos pienākumus, kas izklāstīti citos Savienības tiesību aktos, nevis šajā direktīvā, sekmētu piekļūstamības īstenošanu un palīdzētu nodrošināt juridisko noteiktību un tuvināt piekļūstamības prasības visā Savienībā. Nevajadzētu liegt iestādēm noteikt piekļūstamības prasības, kas pārsniedz šīs direktīvas I pielikumā izklāstītās piekļūstamības prasības.

(91)  Šai direktīvai nevajadzētu mainīt citos Savienības tiesību aktos paredzēto piekļūstamības noteikumu obligāto vai brīvprātīgo raksturu.

(92)  Šī direktīva būtu jāpiemēro tikai tādām iepirkuma procedūrām, kurās iepirkums izsludināts pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas, vai, ja iepirkuma izsludināšana nav paredzēta, gadījumos, kad līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs iepirkuma procedūru ir uzsācis pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas.

(93)  Lai nodrošinātu pareizu šīs direktīvas piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai sīkāk precizētu piekļūstamības prasības, kuras pēc savas būtības nevar radīt paredzēto ietekmi, ja tās nav sīkāk precizētas saistošos Savienības tiesību aktos; lai mainītu laikposmu, kurā uzņēmējiem jābūt spējīgiem noteikt jebkuru citu uzņēmēju, kurš tiem ir piegādājis produktu vai kuram tie ir piegādājuši produktu; un lai vēl sīkāk precizētu attiecīgos kritērijus, kas uzņēmējiem jāņem vērā, kad tie novērtē, vai atbilstība piekļūstamības prasībām radītu nesamērīgu slogu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (26). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(94)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas ▌īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tehniskajām specifikācijām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (27).

(95)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pastāv atbilstīgi un iedarbīgi līdzekļi, ar kuriem nodrošina atbilstību šai direktīvai un tādēļ būtu jāizveido pienācīgi kontroles mehānismi, piemēram, a posteriori kontroles, ko veic tirgus uzraudzības iestādes, lai pārbaudītu, vai atbrīvojums no piekļūstamības prasību piemērošanas ir pamatots. Dalībvalstīm, izskatot ar piekļūstamību saistītas sūdzības, būtu jāievēro vispārējais labas pārvaldības princips un jo īpaši amatpersonu pienākums nodrošināt, lai lēmums par katru sūdzību tiktu pieņemts saprātīgā termiņā.

(96)  Lai sekmētu vienotu šīs direktīvas īstenošanu, Komisijai būtu jāizveido darba grupa, ko veidotu attiecīgās iestādes un ieinteresētās personas, ar mērķi atvieglot informācijas un paraugprakses apmaiņu un sniegtu padomus. Sadarbība starp iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp personām ar invaliditāti un organizācijām, kas tās pārstāv, būtu jāstiprina cita starpā tādēļ, lai panāktu saskaņotību šīs direktīvas noteikumu attiecībā uz piekļūstamības prasībām piemērošanā un lai pārraudzītu tās noteikumu par būtiskām izmaiņām un nesamērīgu slogu īstenošanu.

(97)  Ņemot vērā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem jomās, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/24/ES un 2014/25/ES, šīs direktīvas noteikumiem, kas saistīti ar izpildes nodrošināšanu un sankcijām, nevajadzētu būt piemērojamiem iepirkuma procedūrām, kurās jāievēro šajā direktīvā noteiktie pienākumi. Šāda izslēgšana neskar dalībvalstu pienākumus, kas izriet no Līgumiem, veikt visus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu piemērošanu un efektivitāti.

(98)  Sankcijām būtu jāatbilst pārkāpumu raksturam un apstākļiem, lai uzņēmēji tās neizmantotu kā alternatīvu pienākumiem nodrošināt savu produktu vai pakalpojumu piekļūstamību.

(99)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar esošajiem Savienības tiesību aktiem ir izveidoti alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi, kas dod iespēju jebkādu iespējamu neatbilstību šai direktīvai novērst pirms vēršanās tiesā vai kompetentajās pārvaldes iestādēs.

(100)  Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(28) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(101)  Lai pakalpojumu sniedzējiem dotu pietiekamu laiku pielāgoties šīs direktīvas prasībām, ir jānosaka piecu gadu pārejas laiks pēc šīs direktīvas piemērošanas dienas, kura laikā pakalpojuma sniegšanai izmantotiem produktiem, kas laisti tirgū pirms minētās dienas, nav jāatbilst šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, izņemot gadījumus, kad pārejas laikā pakalpojumu sniedzēji tos ir nomainījuši. Ņemot vērā pašapkalpošanās termināļu izmaksas un ilgo aprites ciklu, ir lietderīgi paredzēt, ka tad, ja pakalpojumu sniegšanā izmanto šādus termināļus, tos var turpināt izmantot līdz to ekonomiskā darbmūža beigām, ja vien tie minētajā laikposmā netiek nomainīti, bet ne ilgāk kā 20 gadus.

(102)  Šīs direktīvas piekļūstamības prasības būtu jāpiemēro produktiem, kas tirgū laisti – un pakalpojumiem, kas sniegti – pēc dienas, kurā piemēroti valsts pasākumi, ar ko transponē šo direktīvu, tostarp lietotiem produktiem, kas importēti no trešās valsts un laisti tirgū pēc minētās dienas.

(103)  Šajā direktīvā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ("Harta"). Ar šo direktīvu jo īpaši tiecas nodrošināt, lai pilnībā tiktu ievērotas personu ar invaliditāti tiesības izmantot pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu viņu neatkarību, sociālo un profesionālo integrāciju un dalību sabiedrības dzīvē, un veicināt Hartas 21., 25. un 26. panta piemērošanu.

(104)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, likvidēt šķēršļus konkrētu piekļūstamu produktu un pakalpojumu brīvai apritei, lai veicinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir nepieciešama dažādu patlaban to attiecīgajās tiesību sistēmās pastāvošu noteikumu saskaņošana, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, nosakot ▌kopējas piekļūstamības prasības un noteikumus iekšējā tirgus darbībai, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šīs direktīvas mērķis ir veicināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos noteikumus attiecībā uz konkrētu produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, jo īpaši likvidējot un novēršot tādus šķēršļus šīs direktīvas aptvertu produktu un pakalpojumu brīvai apritei, kuri rodas tādēļ, ka dalībvalstīs ir atšķirīgas piekļūstamības prasības.

2. pants

Darbības joma

1.  Šo direktīvu piemēro šādiem produktiem, kas laisti tirgū pēc ... [seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]:

a)  patērētāju universāldatoru aparatūras sistēmām un operētājsistēmām, kas paredzētas minētajām aparatūras sistēmām;

b)  šādiem pašapkalpošanās termināļiem:

i)  maksājumu termināļiem;

ii)  šādiem pašapkalpošanās termināļiem, kas paredzēti tādu pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas šī direktīva;

iii)  bankomātiem;

iv)  biļešu automātiem;

v)  reģistrācijas automātiem;

vi)  interaktīviem pašapkalpošanās termināļiem informācijas sniegšanai, izņemot termināļu, kas uzstādīti kā transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģu vai ritošā sastāva integrētas daļas;

c)  patērētāju galiekārtām ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem;

d)  patērētāju galiekārtām ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto, lai piekļūtu audiovizuālo mediju pakalpojumiem; un

e)  e-lasītājiem.

2.  Neskarot 32. pantu, šo direktīvu piemēro šādiem pakalpojumiem, ko patērētājiem sniedz pēc ... [seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]:

a)  elektronisko sakaru pakalpojumiem, izņemot pārsūtīšanas pakalpojumus, ko izmanto mašīnas-mašīnas pakalpojumu sniegšanai;

b)  pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem ▌;

c)  šādiem gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu elementiem, izņemot pilsētu, piepilsētu un reģionālo pārvadājumu pakalpojumus, uz kuriem attiecas tikai v) punktā minētie elementi:

i)  tīmekļvietnēm;

ii)  uz mobilajām ierīcēm balstītiem pakalpojumiem, tostarp mobilajām lietotnēm;

iii)  elektroniskām biļetēm un elektroniskas biļešu pārdošanas pakalpojumiem;

iv)  pārvadājumu pakalpojumu informācijas, tostarp reāllaika ceļošanas informācijas, sniegšanai; attiecībā uz informācijas ekrāniem to piemēro tikai interaktīviem ekrāniem, kas atrodas Savienības teritorijā; un

v)  interaktīviem pašapkalpošanās termināļiem, kas atrodas Savienības teritorijā, izņemot tos, kuri uzstādīti kā tādu transportlīdzekļu, gaisa kuģu, kuģu un ritošā sastāva integrētas daļas, ko izmanto, lai sniegtu jebkuru šādu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu daļu;

d)  patērētājiem paredzētiem banku pakalpojumiem;

e)  e-grāmatām un tām paredzētai programmatūrai; un

f)  e-komercijas pakalpojumiem.

3.  Šo direktīvu piemēro atbildēšanai uz ārkārtas gadījuma saziņu uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112".

4.  Šo direktīvu nepiemēro šādam tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu saturam:

a)  iepriekš ierakstītiem mediju darbiem ar laika dimensiju, kas publicēti pirms ... [seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas];

b)  biroja datņu formātiem, kas publicēti pirms … [seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas];

c)  tiešsaistes kartēm un kartogrāfijas pakalpojumiem, ja būtiska informācija tiek sniegta piekļūstamā digitālā formātā attiecībā uz kartēm, kas paredzētas izmantošanai navigācijā;

d)  trešo personu saturam, kuru attiecīgais uzņēmums nedz finansē, nedz izstrādā, nedz kontrolē;

e)  tādu tīmekļa vietņu un mobilo lietotņu saturam, ko var uzskatīt par arhīvu, kas nozīmē, ka tajās ir tikai saturs, kas nav atjaunināts vai rediģēts pēc … [seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

5.  Šī direktīva neskar Direktīvu (ES) 2017/1564 un Regulu (ES) 2017/1563.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)  "personas ar invaliditāti" ir personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem;

2)  "produkts" ir ražošanas procesā radīta viela, preparāts vai prece, izņemot pārtiku, barību, dzīvus augus un dzīvniekus, cilvēku izcelsmes produktus un augu un dzīvnieku produktus, kuri ir tieši saistīti ar to turpmāku pavairošanu;

3)  "pakalpojums" ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (29) 4. panta 1. punktā definētais pakalpojums;

4)  "pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz pakalpojumu Savienības tirgū vai piedāvā sniegt šādu pakalpojumu patērētājiem Savienībā;

5)  "audiovizuālo mediju pakalpojumi" ir Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā definētie pakalpojumi;

6)  "pakalpojumi, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem" ir pakalpojumi, ko pārraida pa elektronisko sakaru tīkliem un ko izmanto, lai identificētu, izvēlētos un saņemtu informāciju par audiovizuālo mediju pakalpojumiem un lai tos skatītos, un jebkādi sniegti elementi, piemēram, subtitri nedzirdīgām un vājdzirdīgām personām, audioapraksti, ierunāti subtitri un tulkojumi zīmju valodā, kas izriet no tādu pasākumu īstenošanas, ar kuriem nodrošina pakalpojumu piekļūstamību, kā minēts Direktīvas 2010/13/ES 7. pantā; un ietver elektroniskus raidījumu aprakstus (ERA);

7)  "patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto, lai piekļūtu audiovizuālo mediju pakalpojumiem," ir jebkura iekārta, kuras galvenais nolūks ir nodrošināt piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem;

8)  "elektronisko sakaru pakalpojums" ir Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4) punktā definētais elektronisko sakaru pakalpojums;

9)  "vispusīgās sarunas pakalpojums" ir Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 35) punktā definētais vispusīgās sarunas pakalpojums;

10)  "ārkārtas izsaukumu centrāle" jeb "ĀIC" ir Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 36) punktā definētā ārkārtas izsaukumu centrāle jeb ĀIC;

11)  "vispiemērotākā ĀIC" ir Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 37) punktā definētā vispiemērotākā ĀIC;

12)  "ārkārtas gadījuma saziņa" ir Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 38) punktā definētā ārkārtas gadījuma saziņa;

13)  "neatliekamās palīdzības dienests" ir Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 39) punktā definētais neatliekamās palīdzības dienests;

14)  "reāllaika teksts" ir tekstveida saruna starp diviem punktiem vai vairākpunktu konferencē, kad ievadīto tekstu nosūta tā, ka lietotājs komunikāciju uztvertu kā nepārtrauktu, kas notiek, pārraidot rakstzīmes to rakstīšanas laikā;

15)  "darīt pieejamu tirgū" nozīmē par samaksu vai bez maksas piegādāt produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

16)  "laist tirgū" nozīmē produktu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

17)  "ražotājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai liek produktu izveidot vai ražot, un tirgo minēto produktu ar savu vārdu vai preču zīmi;

18)  "pilnvarots pārstāvis" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

19)  "importētājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts produktu;

20)  "izplatītājs" ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara produktu pieejamu tirgū;

21)  "uzņēmējs" ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs vai pakalpojuma sniedzējs;

22)  "patērētājs" ir jebkura fiziska persona, kas nolūkos, kuri nav saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, iegādājas attiecīgo produktu vai ir attiecīgā pakalpojuma saņēmējs;

23)  "mikrouzņēmums" ir uzņēmums, kurā nodarbina mazāk nekā 10 personu un kura gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus EUR vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus EUR;

24)  "mazie un vidējie uzņēmumi" vai "MVU" ir uzņēmumi, kuros nodarbina mazāk nekā 250 personu un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 43 miljonus EUR, bet pie kuriem nepieder mikrouzņēmumi;

25)  "saskaņotais standarts" ir saskaņotais standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1) punkta c) apakšpunktā;

26)  " ▌tehniskā specifikācija" ir tehniskā specifikācija, kura definēta Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 4) punktā un ar kuras palīdzību var nodrošināt atbilstību produktam vai pakalpojumam piemērojamām piekļūstamības prasībām;

27)  "izņemšana" ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir novērst, ka produkts, kas atrodas piegādes ķēdē, tiek darīts pieejams tirgū;

28)  "patērētājiem paredzēti banku pakalpojumi" ir šādu banku un finanšu pakalpojumu sniegšana patērētājiem:

a)  kredītlīgumi, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (30) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (31),

b)  pakalpojumi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (32) I pielikuma A iedaļas 1.,2., 4. un 5. punktā un B iedaļas 1., 2., 4. un 5. punktā,

c)  maksājumu pakalpojumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (33) 4. panta 3) punktā,

d)  ar maksājumu kontiem saistīti pakalpojumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/92/ES (34) 2. panta 6. punktā, un

e)  elektroniskā nauda, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/110/EK (35) 2. panta 2. punktā;

29)  "maksājumu terminālis" ir iekārta, kuras galvenais nolūks ir ļaut veikt maksājumus, izmantojot maksājumu instrumentus, kas definēti Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 14. punktā, fiziskā tirdzniecības vietā, bet ne virtuālā vidē;

30)  "e-komercijas pakalpojumi" ir pakalpojumi, ko sniedz attālināti, izmantojot tīmekļvietnes un uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, ar elektroniskiem līdzekļiem un pēc klienta individuāla pieprasījuma, ar mērķi noslēgt patērētāju līgumu;

31)  "pasažieru gaisa pārvadājumu pakalpojumi" ir komerciāli gaisa pārvadājumu pakalpojumi pasažieriem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2006 2. panta l) punktā, tiem dodoties prom no lidostas, esot lidostā tranzītā vai ierodoties lidostā, ja lidosta atrodas kādas dalībvalsts teritorijā, tostarp lidojumus no lidostas, kas atrodas kādā trešā valstī, uz lidostu kādas dalībvalsts teritorijā, ja pakalpojuma operators ir Savienības gaisa pārvadātājs;

32)  "autobusu pasažieru pārvadājumu pakalpojumi" ir pakalpojumi, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 181/2011 2. panta 1. un 2. punkts;

33)  "dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi" ir visi dzelzceļa pasažieru pakalpojumi, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1371/2007 2. panta 1. punktā, izņemot pakalpojumus, kas minēti tās 2. panta 2. punktā;

34)  "ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumi" ir pasažieru pakalpojumi, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 1177/2010 2. panta 1. punkts, izņemot pakalpojumus, kas minēti minētās regulas 2. panta 2. punktā;

35)  "pilsētas un piepilsētas pārvadājumu pakalpojumi" ir pilsētas un piepilsētas pakalpojumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES(36) 3. panta 6. punktā; bet šajā direktīvā tie ietver tikai šādus transporta veidus: dzelzceļš, autobuss, metro, tramvajs un trolejbuss;

36)  "reģionālie pārvadājumu pakalpojumi" ir reģionālie pakalpojumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 7. punktā; bet šajā direktīvā tie ietver tikai šādus transporta veidus: dzelzceļš, autobuss, metro, tramvajs un trolejbuss;

37)  "palīgtehnoloģija" ir jebkurš priekšmets, aprīkojums, pakalpojumu vai produktu sistēma, tostarp programmatūra, ko izmanto, lai palielinātu, saglabātu, aizstātu vai uzlabotu personu ar invaliditāti funkcionālās spējas vai lai mazinātu un kompensētu traucējumus, aktivitātes ierobežojumus vai dalības ierobežojumus;

38)  "operētājsistēma" ir programmatūra, kas inter alia uztur saskarni ar perifēro aparatūru, plāno uzdevumus, iedala atmiņu un nodrošina standarta saskarni lietotājam, kad nedarbojas neviena lietojumprogramma, tostarp grafisko lietotāja saskarni, neatkarīgi no tā, vai šāda programmatūra ir patērētāju universāldatoru aparatūras sastāvdaļa vai savrupa programmatūra, kas paredzēta izmantošanai patērētāju universāldatoru aparatūrā, izņemot operētājsistēmas ielādētāju, ievadizvades pamatsistēmu vai citu aparātprogrammatūru, kas nepieciešama palaišanas laikā vai tad, kad tiek instalēta operētājsistēma;

39)  "patērētāju universāldatoru aparatūras sistēma" ir aparatūras komplekts, kas veido vienu veselu datoru, ko raksturo tā daudzfunkcionalitāte, tā spēja ar piemērotas programmatūras palīdzību veikt visbiežāk sastopamos datošanas uzdevumus, kuri vajadzīgi patērētājiem, un kas ir paredzēts patērētāju lietošanai, tostarp personālos datorus, jo īpaši galddatorus, piezīmjdatorus, viedtālruņus un planšetdatorus;

40)  "interaktīva datošanas spēja" ir funkcionalitāte, kas nodrošina cilvēka un ierīces mijiedarbību, ļaujot apstrādāt un pārraidīt datus, balsi vai video, vai jebkura to kombinācija;

41)  "e-grāmata un tai paredzēta programmatūra" ir pakalpojums, kas ietver tādu digitālo datņu nodrošināšanu, ar ko piegādā grāmatas elektronisku versiju, kurai var piekļūt un kuru var pārskatīt, lasīt un izmantot, un programmatūru, tostarp uz mobilajām ierīcēm balstītus pakalpojumus, tostarp mobilās lietotnes, kas paredzētas, lai piekļūtu minētajām digitālajām datnēm un lai tās pārskatītu, lasītu un izmantotu, un tas neietver programmatūru, uz ko attiecas definīcija 42) punktā;

42)  "e-lasītājs" ir specializēta ierīce, kas ietver gan aparatūru, gan programmatūru un ko izmanto, lai piekļūtu e-grāmatu datnēm, tās pārskatītu, lasītu un izmantotu;

43)  "elektroniskās biļetes" ir jebkāda sistēma, kurā tiesības uz pārvadājumu tiek nevis drukātas uz papīra biļetes, bet gan vienreizēju vai daudzreizēju braukšanas biļešu, braukšanas abonementu vai braukšanas kredīta veidā tiek elektroniski glabātas fiziskā braukšanas kartē vai citā ierīcē;

44)  "elektroniskas biļešu pārdošanas pakalpojumi" ir jebkāda sistēma, kurā, izmantojot ierīci ar interaktīvu datošanas spēju, pasažieru pārvadājumu biļetes tiek iegādātas cita starpā tiešsaistē un piegādātas pircējam elektroniskā formā, lai tās varētu izdrukāt papīra formā vai ceļošanas laikā parādīt, izmantojot mobilo ierīci ar interaktīvu datošanas spēju.

II NODAĻA

PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS UN BRĪVA APRITE

4. pants

Piekļūstamības prasības

1.  Dalībvalstis saskaņā ar šā panta 2., 3. un 5. punktu un ievērojot 14. pantu nodrošina, ka uzņēmēji laiž tirgū vienīgi produktus un sniedz vienīgi pakalpojumus, kuri atbilst I pielikumā izklāstītajām piekļūstamības prasībām.

2.  Visi produkti atbilst piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas I pielikuma I iedaļā.

Visi produkti, izņemot pašapkalpošanās termināļus, atbilst I pielikuma II iedaļā izklāstītajām piekļūstamības prasībām.

3.  Neskarot šā panta 5. punktu, visi pakalpojumi, izņemot pilsētas un piepilsētas pārvadājumu pakalpojumus un reģionālos pārvadājumu pakalpojumus, atbilst I pielikuma III iedaļā izklāstītajām piekļūstamības prasībām.

Neskarot šā panta 5. punktu, visi pakalpojumi atbilst I pielikuma IV iedaļā izklāstītajām piekļūstamības prasībām.

4.  Dalībvalstis, ņemot vērā valsts apstākļus, var nolemt, ka būvētajai videi, ko izmanto to pakalpojumu klienti, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir jāatbilst III pielikumā izklāstītajām piekļūstamības prasībām, lai to pēc iespējas vairāk izmantotu personas ar ▌invaliditāti.

5.  Mikrouzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus, ir atbrīvoti no atbilstības nodrošināšanas šā panta 3. punktā minētajām piekļūstamības prasībām un no jebkādiem pienākumiem, kas saistīti ar atbilstību minētajām prasībām.

6.  Dalībvalstis nodrošina mikrouzņēmumiem pamatnostādnes un instrumentus, lai atvieglotu to valsts pasākumu piemērošanu, ar kuriem transponē šo direktīvu. Dalībvalstis minētos instrumentus izstrādā, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

7.  Dalībvalstis var informēt uzņēmējus par II pielikumā iekļautajiem indikatīviem tādu iespējamu risinājumu piemēriem, ar kuriem palīdz izpildīt I pielikumā noteiktās piekļūstamības prasības.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka vispiemērotākās ĀIC atbildes uz ārkārtas gadījuma saziņu uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112", veidā, kas ir vispiemērotākais valsts neatliekamās palīdzības sistēmu organizācijai, atbilst konkrētām piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas I pielikuma V iedaļā.

9.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu I pielikumu, sīkāk precizējot piekļūstamības prasības, kuras pēc savas būtības nevar radīt paredzēto ietekmi, ja tās sīkāk neprecizē saistošos Savienības tiesību aktos, piemēram, ar sadarbspēju saistītas prasības.

5. pants

Esošie Savienības tiesību akti pasažieru pārvadājumu jomā

Pakalpojumus, kuri atbilst prasībām par piekļūstamas informācijas un informācijas par piekļūstamību sniegšanu, kas noteiktas Regulās (EK) Nr. 261/2004, (EK) Nr. 1107/2006, (EK) Nr. 1371/2007, (ES) Nr. 1177/2010 un (ES) Nr. 181/2011 un attiecīgajos aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz Direktīvu 2008/57/EK, uzskata par atbilstīgiem attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Ja šajā direktīvā ir paredzētas prasības papildus tām prasībām, kas paredzētas minētajās regulās un aktos, papildu prasības piemēro pilnībā.

6. pants

Brīva aprite

Dalībvalstis netraucē savā teritorijā darīt pieejamus tirgū produktus vai savā teritorijā sniegt pakalpojumus, kas atbilst šai direktīvai, tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar piekļūstamības prasībām.

III NODAĻA

TO UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI, KURI NODARBOJAS AR PRODUKTIEM

7. pants

Ražotāju pienākumi

1.  Laižot savus produktus tirgū, ražotāji nodrošina, ka produkti ir projektēti un ražoti saskaņā ar piemērojamām šīs direktīvas piekļūstamības prasībām.

2.  Ražotāji izstrādā tehnisko dokumentāciju saskaņā ar IV pielikumu un veic minētajā pielikumā izklāstīto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja ar minēto procedūru apliecina, ka produkts atbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.  Ražotāji tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā piecus gadus pēc produkta laišanas tirgū.

4.  Ražotāji nodrošina, ka pastāv procedūras, ar kurām sērijveida ražošanā nodrošina pastāvīgu atbilstību šai direktīvai. Pienācīgi ņem vērā produkta dizaina vai īpašību izmaiņas un izmaiņas saskaņotajos standartos vai ▌tehniskajās specifikācijās ▌, atsaucoties uz kurām deklarēta produkta atbilstība.

5.  Ražotāji nodrošina, ka uz to produktiem ir tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja produkta izmērs vai veids to neatļauj, ka vajadzīgā informācija ir sniegta uz iesaiņojuma vai produktam pievienotā dokumentā.

6.  Ražotāji uz produkta norāda savu nosaukumu, reģistrēto nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iesaiņojuma vai produktam pievienotā dokumentā. Norādītajai adresei jābūt vienam kontaktpunktam, kuru izmantojot, var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.  Ražotāji nodrošina, ka produktam ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija patērētājiem un citiem galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs, saprotams un viegli uztverams.

8.  Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu minētā produkta atbilstību ▌vai ▌vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus. Turklāt, ja produkts neatbilst šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, ražotāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie produktu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Šādos gadījumos ražotāji uztur reģistru ar piemērojamām piekļūstamības prasībām neatbilstošiem produktiem un ar tiem saistītajām sūdzībām.

9.  Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma ražotāji minētajai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu produkta atbilstību. Ražotāji pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kurus veic, lai novērstu to produktu neatbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām, kurus tie laiduši tirgū, jo īpaši panākot produktu atbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām ▌.

8. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.  Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvarotu pārstāvi. Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un tehniskās dokumentācijas izstrāde.

2.  Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru ļauj pilnvarotajam pārstāvim veikt vismaz šādus pienākumus:

a)  glabāt piecus gadus ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm;

b)  pēc pamatota valsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu produkta atbilstību;

c)  pēc valsts kompetento iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām jebkādos pasākumos, kurus veic, lai novērstu neatbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām produktiem, uz kuriem attiecas to pilnvaras.

9. pants

Importētāju pienākumi

1.  Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgus produktus.

2.  Pirms produkta laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka ražotājs ir veicis IV pielikumā noteikto atbilstības novērtēšanas procedūru. Tie nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, kas prasīta minētajā pielikumā, ka produktam ir CE zīme, ka tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un ka ražotājs ir nodrošinājis atbilstību 7. panta 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.

3.  Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka produkts neatbilst piemērojamām šīs direktīvas piekļūstamības prasībām ▌, tas šo produktu nelaiž tirgū, kamēr nav panākta produkta atbilstība. Turklāt, ja produkts neatbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

4.  Importētāji uz produkta norāda savu nosaukumu, reģistrēto nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iesaiņojuma vai produktam pievienotā dokumentā. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

5.  Importētāji nodrošina, ka produktam ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija patērētājiem un citiem galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kā noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

6.  Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par produktu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē produkta atbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām.

7.  Importētāji piecus gadus glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju, lai tā būtu pieejama tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, lai minētajām iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

8.  Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu attiecīgā produkta atbilstību vai vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus ▌. Turklāt, ja produkts neatbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām, importētāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie produktu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un jebkuriem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem. Šādos gadījumos importētāji uztur reģistru ar piemērojamām piekļūstamības prasībām neatbilstošiem produktiem un ar tiem saistītajām sūdzībām.

9.  Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma importētāji minētajai iestādei viegli saprotamā valodā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu produkta atbilstību. Importētāji pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kurus veic, lai novērstu to produktu neatbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām, kurus tie laiduši tirgū.

10. pants

Izplatītāju pienākumi

1.  Darot produktu pieejamu tirgū, izplatītāji rīkojas pienācīgi rūpīgi attiecībā uz šīs direktīvas prasībām.

2.  Pirms produkts tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka produktam ir CE zīme, ka tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, instrukcijas un drošības informācija valodā, kas ir viegli saprotama patērētājiem un citiem galalietotājiem tajā dalībvalstī, kurā produkts tiks darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir nodrošinājis atbilstību attiecīgi 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 4. punktā noteiktajām prasībām.

3.  Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka produkts neatbilst piemērojamām šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, tas šo produktu nedara pieejamu tirgū, kamēr nav panākta produkta atbilstība. Turklāt, ja produkts neatbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju un tirgus uzraudzības iestādes.

4.  Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par produktu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē produkta atbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām ▌.

5.  Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka produkts, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti korektīvie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu produkta atbilstību ▌vai ▌vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus. Turklāt, ja produkts neatbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām, izplatītāji nekavējoties par to informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie produktu darījuši pieejamu, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

6.  Pēc valsts kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji sniedz tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu produkta atbilstību. Izplatītāji pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kurus veic, lai novērstu neatbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām produktiem, kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

11. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Importētāju vai izplatītāju šīs direktīvas vajadzībām uzskata par ražotāju un tam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam saskaņā ar 7. pantu, ja tas laiž tirgū kādu produktu ar savu vārdu vai preču zīmi vai izmaina jau tirgū laistu produktu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

12. pants

To uzņēmēju identificēšana, kuri nodarbojas ar produktiem

1.  Uzņēmēji, kas minēti 7.–10. pantā, tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma ▌atklāj:

a)  jebkuru citu uzņēmēju, kas tiem piegādājis produktu;

b)  jebkuru citu uzņēmēju, kam tie piegādājuši produktu.

2.  Uzņēmēji, kas minēti 7.–10. pantā, spēj sniegt šā panta 1. punktā minēto informāciju piecus gadus pēc tam, kad produkts tiem piegādāts, un piecus gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši produktu.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, ar kuriem groza šo direktīvu, lai attiecībā uz konkrētiem produktiem mainītu šā panta 2. punktā minēto laikposmu. Minētais grozītais laikposms ir ilgāks nekā pieci gadi un ir samērīgs ar attiecīgā produkta ekonomiski lietderīgās lietošanas laiku.

IV NODAĻA

PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU PIENĀKUMI

13. pants

Pakalpojumu sniedzēju pienākumi

1.  Pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka tie izstrādā un sniedz pakalpojumus saskaņā ar šīs direktīvas piekļūstamības prasībām.

2.  Pakalpojumu sniedzēji sagatavo vajadzīgo informāciju saskaņā ar V pielikumu un izskaidro, kā pakalpojumi atbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām ▌. Informāciju sabiedrībai dara pieejamu rakstiski un mutiski, tostarp veidā, kas ir piekļūstams ▌personām ar invaliditāti. Pakalpojumu sniedzēji minēto informāciju glabā tik ilgi, kamēr vien pakalpojums darbojas.

3.  Neskarot 32. pantu, pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka pastāv procedūras, lai ▌pakalpojumu sniegšana saglabātos atbilstīga piemērojamām piekļūstamības prasībām ▌. Pakalpojumu sniedzēji ▌pienācīgi ņem vērā pakalpojuma sniegšanas īpašību izmaiņas, piemērojamo piekļūstamības prasību izmaiņas un izmaiņas saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta atbilstība piekļūstamības prasībām.

4.  Neatbilstības gadījumā pakalpojumu sniedzēji veic korektīvos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu pakalpojuma atbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām ▌. Turklāt, ja pakalpojums neatbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām, pakalpojumu sniedzēji par to nekavējoties informē valsts kompetentās iestādes tajās dalībvalstīs, kurās pakalpojums tiek sniegts, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un visiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

5.  Pēc kompetentās iestādes pamatota pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji sniedz tai visu informāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu pakalpojuma atbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām ▌. Pēc minētās iestādes pieprasījuma pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar to jebkādos pasākumos, kurus veic, lai panāktu pakalpojuma atbilstību minētajām prasībām.

V NODAĻA

BŪTISKAS PRODUKTU VAI PAKALPOJUMU IZMAIŅAS UN NESAMĒRĪGS SLOGS UZŅĒMĒJIEM

14. pants

Būtiskas izmaiņas un nesamērīgs slogs

1.  Direktīvas 4. pantā minētās piekļūstamības prasības piemēro tikai tādā mērā, kādā atbilstība:

a)  neparedz nozīmīgus produkta vai pakalpojuma pārveidojumus, kuru rezultātā būtiski mainās tā pamatraksturs, un

b)  tās rezultātā netiek radīts nesamērīgs slogs attiecīgajiem uzņēmējiem.

2.  Uzņēmēji veic novērtējumu par to, vai atbilstība 4. pantā minētajām piekļūstamības prasībām ieviestu būtiskas izmaiņas vai, pamatojoties uz VI pielikumā izklāstītajiem attiecīgajiem kritērijiem, radītu nesamērīgu slogu, kā norādīts šā panta 1. punktā.

3.  Uzņēmēji dokumentē 2. punktā minēto novērtējumu. Uzņēmēji visus attiecīgos rezultātus glabā piecus gadus, ko aprēķina no dienas, kad attiecīgi produkts pēdējo reizi darīts pieejams tirgū vai kad pakalpojums ticis pēdējo reizi sniegts. Ja to prasa attiecīgi tirgus uzraudzības iestādes vai par pakalpojumu atbilstības pārbaudi atbildīgās iestādes, uzņēmēji iesniedz iestādēm 2. punktā minētā novērtējuma kopiju.

4.  Atkāpjoties no 3. punkta, mikrouzņēmumus, kuri nodarbojas ar produtkiem, atbrīvo no prasības dokumentēt savu novērtējumu. Tomēr, ja tirgus uzraudzības iestāde to pieprasa, mikrouzņēmumi, kas nodarbojas ar produktiem un kas ir izvēlējušies balstīties uz 1. punktu, sniedz iestādei faktus, kas ir būtiski saskaņā ar 2. punktā minētajam novērtējumam.

5.  Pakalpojumu sniedzēji, kas balstās uz 1. punkta b) apakšpunktu, atjauno savu nesamērīga sloga novērtējumu attiecībā uz katru pakalpojumu kategoriju vai tipu:

a)  kad piedāvātais pakalpojums tiek mainīts; vai

b)  kad to prasa par pakalpojumu atbilstības pārbaudi atbildīgās iestādes; un

c)  jebkurā gadījumā, vismaz reizi piecos gados.

6.  Ja uzņēmēji no citiem publiskiem vai privātiem avotiem, kas nav uzņēmēja paša resursi, saņem finansējumu, kas tiek sniegts ar nolūku uzlabot piekļūstamību, tie nav tiesīgi balstīties uz 1. punkta b) apakšpunktu.

7.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu VI pielikumu, sīkāk precizējot attiecīgos kritērijus, kas uzņēmējam jāņem vērā šā panta 2. punktā minētajā novērtējumā. Sīkāk precizējot minētos kritērijus, Komisija ņem vērā iespējamos ieguvumus ne tikai personām ar invaliditāti, bet arī personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem.

Vajadzības gadījumā Komisija pieņem pirmo šādu deleģēto aktu līdz ... [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas]. Šādu aktu sāk piemērot ne agrāk par ... [seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

8.  Ja ▌uzņēmēji balstās uz 1. punktu attiecībā uz konkrētu produktu vai pakalpojumu, tie informāciju par to nosūta attiecīgajām tirgus uzraudzības iestādēm vai par pakalpojumu atbilstības pārbaudi atbildīgajām iestādēm dalībvalstī ▌, kurā laiž tirgū konkrēto produktu vai sniedz konkrēto pakalpojumu.

Pirmā daļa neattiecas uz mikrouzņēmumiem.

VI NODAĻA

SASKAŅOTIE STANDARTI UN PRODUKTU UN PAKALPOJUMU ▌TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

15. pants

Atbilstības prezumpcija

1.  Produktus un pakalpojumus, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, prezumē par atbilstīgiem šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, ciktāl minētie standarti vai to daļas attiecas uz minētajām prasībām.

2.  Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu pieprasa vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotos standartus I pielikumā izklāstītajām produktu piekļūstamības prasībām. Komisija šāda pieprasījuma projektu attiecīgajai komitejai pirmo reizi iesniedz līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā dienas].

3.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās specifikācijas, kas atbilst šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav publicēta atsauce uz saskaņotajiem standartiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012; un

b)  vai nu:

i)  Komisija ir pieprasījusi vienai vai vairākām Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotu standartu un standartizācijas procedūrā ir nepamatoti kavējumi vai neviena Eiropas standartizācijas organizācija nav akceptējusi pieprasījumu;

vai arī

ii)  Komisija var apliecināt, ka tehniskās specifikācijas atbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā noteiktajām prasībām, izņemot prasību, ka tehniskās specifikācijas būtu bijis jāizstrādā bezpeļņas organizācijai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.  Produktus un pakalpojumus, kas atbilst tehniskajām specifikācijām vai to daļām, prezumē par atbilstošiem šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, ciktāl minētās tehniskās specifikācijas vai to daļas attiecas uz minētajām prasībām.

VII NODAĻA

PRODUKTU ATBILSTĪBA UN CE ZĪME

16. pants

Produktu ES atbilstības deklarācija

1.  ES atbilstības deklarācijā norāda, ka ir apliecināta atbilstība piemērojamām piekļūstamības prasībām. Ja izņēmuma kārtā tiek izmantots 14. pants, ES atbilstības deklarācijā norāda, kurām piekļūstamības prasībām piemēro minēto izņēmumu.

2.  ES atbilstības deklarācijai ir Lēmuma Nr. 768/2008/EK III pielikumā noteiktā parauga struktūra. Tajā ietver šīs direktīvas IV pielikumā norādītos elementus, un to regulāri atjaunina. Prasības attiecībā uz tehnisko dokumentāciju nerada nevajadzīgu slogu mikrouzņēmumiem un MVU. Atbilstības deklarāciju tulko tās dalībvalsts noteiktajā valodā vai valodās, kurā produktu laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.  Ja uz produktu attiecas vairāk nekā viens Savienības akts, kurā prasīta ES atbilstības deklarāciju, sagatavo vienotu ES atbilstības deklarāciju attiecībā uz visiem šādiem Savienības aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos aktus ar atsaucēm uz publikācijām.

4.  Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par produkta atbilstību šīs direktīvas prasībām.

17. pants

Produktu CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

18. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi

1.  CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek produktam vai iekļauj tā datu plāksnītē. Ja produkta rakstura dēļ tas nav iespējams vai attaisnojams, to uzliek iepakojumam un pavaddokumentiem.

2.  CE zīmi uzliek pirms produkta laišanas tirgū.

3.  Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

VIII NODAĻA

PRODUKTU TIRGUS UZRAUDZĪBA UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

19. pants

Produktu tirgus uzraudzība

1.  Produktiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu, 16.–19. pantu, 21. pantu, 23.–28. pantu un 29. panta 2. un 3. punktu.

2.  Ja uzņēmējs ir balstījies uz šīs direktīvas 14. pantu, attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes, veicot produktu tirgus uzraudzību:

a)  pārbauda, vai uzņēmējs ir veicis 14. pantā minēto novērtējumu;

b)  pārskata minēto novērtējumu un tā rezultātus, tostarp to, vai ir pareizi izmantoti VI pielikumā izklāstītie kritēriji; un

c)  pārbauda atbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus uzraudzības iestāžu rīcībā esošā informācija par to, vai uzņēmēji nodrošina atbilstību piemērojamām šīs direktīvas piekļūstamības prasībām, un 14. pantā paredzētais ▌novērtējums pēc pieprasījuma un piekļūstamā formātā tiek darīts pieejams patērētājiem, izņemot gadījumus, kad minēto informāciju nevar sniegt konfidencialitātes apsvērumu dēļ, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 765/2008 19. panta 5. punktā.

20. pants

Procedūra valsts līmenī darbībām ar produktiem, kuri neatbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām

1.  Ja kādas dalībvalsts ▌tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka produkts, uz kuru attiecas šī direktīva, neatbilst piemērojamām piekļūstamības prasībām, tās veic attiecīgā produkta novērtējumu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pilnībā sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētās novērtēšanas gaitā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka produkts neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgajam uzņēmējam ▌saprātīgā laikposmā, kas ir samērīgs ar neatbilstības veidu un ko iestādes var noteikt, veikt visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai panāktu produkta atbilstību šīm prasībām.

Tirgus uzraudzības iestādes lūdz attiecīgo uzņēmēju papildu saprātīgā laikposmā izņemt produktu no tirgus tikai tad, ja attiecīgais uzņēmējs otrajā daļā minētajā laikposmā nav veicis pienācīgus korektīvus pasākumus.

Uz šā punkta otrajā un trešajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.  Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība attiecas ne tikai uz konkrētās valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.  Uzņēmējs nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie korektīvie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem produktiem, kurus tas darījis pieejamus tirgū visā Savienībā.

4.  Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta trešajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus korektīvos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka produkts tiek darīts pieejams attiecīgās valsts tirgos, vai izņemtu produktu no tirgus ▌. Par minētajiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.  Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus, kas vajadzīgi neatbilstīgā produkta identificēšanai, datus par tā izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un piekļūstamības prasības, kurām produkts neatbilst, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu un attiecīgā uzņēmēja sniegtos argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta vai nu ar:

a)  produkta neatbilstību piemērojamām piekļūstamības prasībām; vai

b)  trūkumiem 15. pantā minētajos saskaņotajos standartos vai tehniskajās specifikācijās, kuri ir par pamatu atbilstības prezumpcijai.

6.  Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi procedūru saskaņā ar šo pantu, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz jebkādu to rīcībā esošu papildu informāciju, kas saistīta ar attiecīgā produkta neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt paziņotajiem valsts pasākumiem, informē par saviem iebildumiem.

7.  Ja trijos mēnešos pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav iebildusi pret kādas dalībvalsts veiktu pagaidu pasākumu, minēto pasākumu uzskata par pamatotu.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar attiecīgo produktu nekavējoties tiek veikti atbilstīgi ierobežojošie pasākumi, piemēram, produkta izņemšana no dalībvalstu tirgus.

21. pants

Savienības drošības procedūra

1.  Ja, pabeidzot 20. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, tiek izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu vai ja Komisijas rīcībā ir pamatoti pierādījumi, kas liek domāt, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts pasākumu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem lēmumu par to, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo dalībvalstīm un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.  Ja 1. punktā minētais valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu neatbilstīgā produkta izņemšanu no saviem tirgiem, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts atsauc šo pasākumu.

3.  Ja šā panta 1. punktā minētais valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un produkta neatbilstība ir saistīta ar trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti 20. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

4.  Ja šā panta 1. punktā minētais valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu un produkta neatbilstība ir saistīta ar trūkumiem tehniskajās specifikācijās, kas minēti 20. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija nekavējoties pieņem īstenošanas aktus, ar ko groza vai atceļ attiecīgo tehnisko specifikāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

22. pants

Formāla neatbilstība

1.  Neskarot 20. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā lūdz, lai attiecīgais uzņēmējs novērstu attiecīgo neatbilstību:

a)  CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs direktīvas 18. pantu;

b)  CE zīme nav uzlikta;

c)  nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

d)  ES atbilstības deklarācija nav sagatavota pareizi;

e)  tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

f)  informācija, kas minēta 7. panta 6. punktā vai 9. panta 4. punktā, nav sniegta, ir nepatiesa vai nepilnīga;

g)  nav izpildīta kāda cita 7. vai 9. pantā noteiktā administratīvā prasība.

2.  Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus attiecīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu produktu darīt pieejamu tirgū vai lai nodrošinātu tā izņemšanu no tirgus.

IX NODAĻA

PAKALPOJUMU ATBILSTĪBA

23. pants

Pakalpojumu atbilstība

1.  Dalībvalstis izveido, īsteno un regulāri atjaunina piemērotas procedūras, lai:

a)  pārbaudītu pakalpojumu atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp 14. pantā minēto novērtējumu, kam 19. panta 2. punktu piemēro mutatis mutandis;

b)  pārraudzītu sūdzības vai ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar pakalpojumu neatbilstību šīs direktīvas piekļūstamības prasībām;

c)  pārliecinātos, ka uzņēmējs ir veicis vajadzīgos korektīvos pasākumus.

2.  Dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par to, ka attiecībā uz pakalpojumu atbilstību tiek īstenotas 1. punktā minētās procedūras.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrība ir informēta par pirmajā daļā minēto iestāžu esamību, pienākumiem, identitāti, darbu un lēmumiem. Minētās iestādes minēto informāciju dara pieejamu pēc pieprasījuma un piekļūstamos formātos.

X NODAĻA

PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS CITOS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTOS

24. pants

▌Piekļūstamība saskaņā ar citiem Savienības aktiem

1.  Attiecībā uz šīs direktīvas 2. pantā minētajiem produktiem un pakalpojumiem I pielikumā izklāstītās piekļūstamības prasības ir obligātas pieejamības prasības Direktīvas 2014/24/ES 42. panta 1. punkta un Direktīvas 2014/25/ES 60. panta 1. punkta nozīmē.

2.  Jebkuru produktu vai pakalpojumu, kuru iezīmes, elementi vai funkcijas atbilst šīs direktīvas I pielikumā izklāstītajām piekļūstamības prasībām, saskaņā ar tā VI iedaļu uzskata par tādu, kas attiecībā uz piekļūstamību atbilst attiecīgajiem pienākumiem, kuri izklāstīti Savienības aktos, kas nav šī direktīva, attiecībā uz minētajām iezīmēm, elementiem vai funkcijām, ja vien minētajos citos aktos nav paredzēts citādi.

25. pants

Saskaņotie standarti un tehniskās specifikācijas citiem Savienības aktiem

Atbilstība saskaņotajiem standartiem un tehniskajām specifikācijām vai to daļām, kas ir pieņemti saskaņā ar 15. pantu, rada atbilstības prezumpciju ar 24. pantu, ciktāl minētie standarti un tehniskās specifikācijas vai to daļas atbilst šīs direktīvas piekļūstamības prasībām.

XI NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI, ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no .... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].

Pilnvaras pieņemt 12. panta 3. punktā un 14. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 9. punktā, 12. panta 3. punktā un 14. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 4. panta 9. punktu, 12. panta 3. punktu un 14. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

27. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

28. pants

Darba grupa

Komisija izveido darba grupu, kurā ir pārstāvji no tirgus uzraudzības iestādēm, no iestādēm, kas atbild par pakalpojumu atbilstību, un attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp pārstāvji no organizācijām, kurās apvienojušās personas ar invaliditāti.

Darba grupa:

a)  veicina informācijas un paraugprakses apmaiņu starp iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām;

b)  veicina iestāžu un attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību ar šīs direktīvas īstenošanu saistītos jautājumos, lai uzlabotu saskaņotību šīs direktīvas piekļūstamības prasību piemērošanā un lai cieši uzraudzītu 14. panta piemērošanu; un

c)  sniedz padomus, jo īpaši Komisijai, konkrēti par 4. un 14. panta īstenošanu.

29. pants

Izpilde

1.  Dalībvalstis nodrošina atbilstīgus un efektīvus līdzekļus, lai nodrošinātu šīs direktīvas prasību izpildi.

2.  Šā panta 1. punktā minētie līdzekļi ietver:

a)  noteikumus, kas paredz, ka patērētājs saskaņā ar valsts tiesību aktiem var iesniegt prasību tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti valsts noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu;

b)  noteikumus, kas paredz, ka publiskas iestādes vai privātas asociācijas, organizācijas vai citas juridiskas personas, kurām ir leģitīma interese nodrošināt, ka šī direktīva tiek ievērota, vai nu sūdzības iesniedzēja vārdā vai viņa atbalstam un ar viņa apstiprinājumu var saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiesā vai kompetentās pārvaldes iestādēs iesaistīties jebkādās tiesvedības vai administratīvās procedūrās, kas paredzētas saskaņā ar šo direktīvu noteikto pienākumu izpildes nodrošināšanai.

3.  Šo pantu nepiemēro iepirkuma procedūrām, uz kurām attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/25/ES.

30. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu izpildi.

2.  Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Turklāt minētās sankcijas papildina ar efektīviem korektīviem pasākumiem, ja atbilstību nav nodrošinājis uzņēmējs.

3.  Dalībvalstis par minētajiem noteikumiem un pasākumiem nekavējoties informē Komisiju un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas ietekmē šos noteikumus un pasākumus.

4.  Nosakot sankcijas, ņem vērā neatbilstības pakāpi, tostarp tās smagumu, un attiecīgo neatbilstīgo produktu vai pakalpojumu vienību skaitu, kā arī skarto personu skaitu.

5.  Šo pantu nepiemēro iepirkuma procedūrām, uz kurām attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/25/ES.

31. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] ▌pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara ▌Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

2.  Tās piemēro minētos noteikumus no ... [▌seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

3.  Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, dalībvalstis var nolemt piemērot pasākumus attiecībā uz 4. panta 8. punktā noteiktajiem pienākumiem vēlākais no ... [astoņi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

4.  Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

5.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

6.  Dalībvalstis, izmantojot 4. panta 4. punktā paredzēto iespēju, dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem šajā sakarā, un ziņo Komisijai par progresu to īstenošanā.

32. pants

Pārejas pasākumi

1.  Neskarot šā panta 2. punktu, dalībvalstis paredz pārejas laiku, kas beidzas ... [11 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas], kura laikā pakalpojumu sniedzēji var turpināt sniegt savus pakalpojumus, izmantojot produktus, kurus tie likumīgi izmantoja, lai pirms minētās dienas sniegtu līdzīgus pakalpojumus.

Pakalpojumu līgumi, kas noslēgti pirms ... [seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas], var palikt spēkā nemainīti līdz savam beigu termiņam, bet ne ilgāk kā piecus gadus no minētā datuma.

2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka pašapkalpošanās termināļus, kurus pakalpojumu sniedzēji likumīgi lietoja pakalpojumu sniegšanai pirms ... [seši gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas], var turpināt lietot līdzīgu pakalpojumu sniegšanai līdz to saimnieciski lietderīgās izmantošanas laika beigām, bet ne ilgāk kā 20 gadus pēc tam, kad ir sākta to lietošana.

33. pants

Ziņošana un pārskatīšana

1.  Līdz ... [11 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

2.   Ziņojumos inter alia, ņemot vērā sociālos, ekonomikas un tehnoloģiskos sasniegumus, izvērtē produktu un pakalpojumu piekļūstamības attīstību, iespējamu tehnoloģisku iesīksti vai šķēršļus inovācijai un šīs direktīvas ietekmi uz uzņēmējiem un personām ar invaliditāti ▌. Ziņojumos izvērtē arī to, vai 4. panta 4. punkta piemērošana ir palīdzējusi tuvināt atšķirīgas piekļūstamības prasības pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, patērētājiem paredzētu banku pakalpojumu un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju veikalu klientu apkalpošanas centru būvētajai videi, ja iespējams, lai ļautu tos pakāpeniski saskaņot ar III pielikumā izklāstītajām piekļūstamības prasībām.

Ziņojumos arī izvērtē, vai šīs direktīvas piemērošana, jo īpaši tās brīvprātīgi piemērojamie noteikumi, ir palīdzējusi tuvināt piekļūstamības prasības attiecībā uz būvēto vidi, kura ir būvdarbi, kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (37), Direktīvas 2014/24/ES un Direktīvas 2014/25/ES darbības jomā.

Tāpat ziņojumos izvērtē, kā šīs direktīvas 14. panta piemērošana ietekmē iekšējā tirgus darbību, izvērtējumā cita starpā balstoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 14. panta 8. punktu, ja tāda pieejama, kā arī izņēmumus attiecībā uz mikrouzņēmumiem. Ziņojumos secina, vai ir sasniegti šīs direktīvas mērķi un vai būtu lietderīgi šīs direktīvas darbības jomā iekļaut jaunus produktus un pakalpojumus – vai noteiktus produktus vai pakalpojumus izslēgt no tās darbības jomas –, un ziņojumos, ja iespējams, konstatē jomas, kurās iespējams mazināt slogu ▌, saistībā ar iespējamu šīs direktīvas pārskatīšanu.

Komisija vajadzības gadījumā ierosina atbilstošus pasākumus, kuri varētu ietvert leģislatīvus pasākumus.

3.  Dalībvalstis savlaicīgi dara zināmu Komisijai visu informāciju, kas tai nepieciešama šādu ziņojumu sagatavošanai.

4.  Komisijas ziņojumos ņem vērā ekonomiski ieinteresēto personu un attiecīgo nevalstisko organizāciju, tostarp personas ar invaliditāti pārstāvošu organizāciju, viedokli ▌.

34. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

35. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

_____________________

I PIELIKUMS

PRODUKTU UN PAKALPOJUMU PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS

I IEDAĻA: VISPĀRĪGAS PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS VISIEM PRODUKTIEM, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪ DIREKTĪVA SASKAŅĀ AR 2. PANTA 1. PUNKTU

Produktiem jābūt projektētiem un ražotiem tā, lai tos pēc iespējas vairāk lietotu personas ar invaliditāti, un tiem pievieno piekļūstamu informāciju par šo produktu darbību un piekļūstamības elementiem – ja iespējams, šo informāciju norādot produktā vai uz tā.

1.  Prasības, kas attiecas uz informācijas sniegšanu

a)  informācija par produkta lietošanu, ko norāda uz paša produkta (marķējums, instrukcijas un brīdinājumi):

i)  tiek darīta uztverama, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu;

ii)  tiek pasniegta saprotamā veidā;

iii)  tiek pasniegta lietotājiem uztveramā veidā;

iv)  tiek pasniegta, izmantojot atbilstoša lieluma un piemērotas formas burtus, ņemot vērā paredzamos lietošanas apstākļus un izmantojot pietiekamu kontrastu, kā arī pielāgojamus attālumus starp burtiem, rindām un rindkopām;

b)  kad produktu laiž tirgū, publiski ir pieejama produkta lietošanas instrukcija, tostarp informācija par produkta piekļūstamības funkcijām, to aktivizēšanu un sadarbspēju ar palīgrisinājumiem, – ja tā nav sniegta uz paša produkta, bet tiek darīta pieejama produkta lietošanas gaitā vai ar citu līdzekļu, piemēram, tīmekļa vietnes, starpniecību, un šī informācija:

i)  tiek darīta uztverama, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu;

ii)  tiek pasniegta saprotamā veidā;

iii)  tiek pasniegta lietotājiem uztveramā veidā;

iv)  tiek sniegta, izmantojot atbilstoša lieluma un piemērotas formas burtus, ņemot vērā paredzamos lietošanas apstākļus un izmantojot pietiekamu kontrastu, kā arī pielāgojamus attālumus starp burtiem, rindām un rindkopām;

v)  attiecībā uz saturu – tiek darīta pieejama tādos teksta formātos, ko var izmantot, lai ģenerētu alternatīvus palīgformātus, kurus var attēlot dažādos veidos un izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu;

vi)  tiek papildināta ar jebkāda netekstuāla satura alternatīvu attēlojumu;

vii)  ietver aprakstu par produkta lietotāja saskarni (lietošana, vadība un atgriezeniskā informācija, ievade un izvade), ko nodrošina saskaņā ar 2. punktu; aprakstā par katru no 2. punkta punktiem norāda, vai produkts nodrošina šīs iespējas;

viii)  ietver aprakstu par produkta darbību, ko nodrošina ar tādām funkcijām, kuras paredzētas personu ar invaliditāti vajadzību apmierināšanai, saskaņā ar 2. punktu; aprakstā par katru no 2. punkta punktiem norāda, vai produkts nodrošina šīs iespējas;

ix)  ietver aprakstu par programmatūru un aparatūru, kas produktu sasaista ar palīgierīcēm; aprakstā uzskaita palīgierīces, kuras ir testētas kopā ar šo produktu.

2.  Lietotāja saskarne un funkcijas

Produkts, tostarp tā lietotāja saskarne, ietver iespējas, elementus un funkcijas, kas personām ar invaliditāti ļauj produktam piekļūt, to uztvert, lietot, saprast un vadīt, nodrošinot, ka:

a)  ja ar produktu nodrošina komunikāciju – tostarp starppersonu komunikāciju, lietošanu, informēšanu, vadību un orientēšanos –, izmanto vairāk nekā vienu sensoro kanālu; tas ietver to, ka nodrošina alternatīvas iespējas vizuāliem, audio, runas un taustāmiem elementiem;

b)  ja produktā izmanto runu, tad komunikācijas, lietošanas, vadības un orientēšanās vajadzībām nodrošina alternatīvas iespējas runas un vokālai ievadei;

c)  ja produktā izmanto vizuālus elementus, tad komunikācijas, informēšanas un lietošanas vajadzībām nodrošina elastīgu palielinājumu, spilgtumu un kontrastu, kā arī sadarbspēju ar programmām un palīgierīcēm, lai pārvietotos pa saskarni;

d)  ja produktā informācijas sniegšanai, norādīšanai uz kādu darbību, atbildes pieprasīšanai vai kādu elementu identificēšanai izmanto krāsu, tad nodrošina alternatīvu krāsai;

e)  ja produktā informācijas sniegšanai, norādīšanai uz kādu darbību, atbildes pieprasīšanai vai kādu elementu identificēšanai izmanto dzirdamus signālus, tad nodrošina alternatīvu dzirdamiem signāliem;

f)  ja produktā izmanto vizuālus elementus, tad nodrošina elastīgus veidus, kā uzlabot vizuālo skaidrību;

g)  ja produktā izmanto audio elementus, tad nodrošina iespēju lietotājam kontrolēt skaļumu un ātrumu un paplašinātas audio funkcijas, tostarp apkārtējo produktu radītu traucējošu audiosignālu samazināšanu un audio skaidrību;

h)  ja produkts jālieto un jāvada manuāli, tad nodrošina secīgu vadību un alternatīvu vadīšanai ar smalko motoriku, izvairoties no tā, ka manipulācijas nolūkos ir jāveic vairākas vienlaicīgas vadīšanas darbības, un izmanto ar tausti atšķiramas daļas;

i)  produktam nepieļauj tādus darbības režīmus, kas prasa pārlieku tālu sniegties un pielietot lielu spēku;

j)  nepieļauj, ka produkts izraisa gaismjutīguma lēkmes;

k)  produkts aizsargā lietotāja privātumu, kad lietotājs izmanto piekļūstamības elementus;

l)  produkts piedāvā alternatīvu biometriskai identifikācijai un vadībai;

m)  produkts nodrošina funkciju saskaņotību un nodrošina pietiekamu – un elastīgu – laiku mijiedarbībai;

n)  produkts piedāvā programmatūru un aparatūru sasaistei ar palīgtehnoloģijām;

o)  produkts atbilst šādām konkrētām nozarēm paredzētām prasībām:

i)  pašapkalpošanās termināļi:

–  nodrošina teksta-runas tehnoloģiju;

–  ļauj lietot personiskās austiņas,

–  ja atbilde jāsniedz noteiktā laikā, brīdina lietotāju, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu;

–  dod iespēju pagarināt pieejamo laiku;

–  ja pieejami taustiņi un vadīšanas ierīces, nodrošina pienācīgu kontrastu un ar tausti izšķiramus taustiņus un vadīšanas ierīces;

–  neprasa aktivizēt piekļūstamības elementu, lai lietotāji, kuriem tas ir vajadzīgs, varētu to ieslēgt;

–  ja produktā izmanto audio vai dzirdamus signālus, tas ir saderīgs ar Savienības līmenī pieejamām palīgierīcēm un palīgtehnoloģijām, tostarp ar dzirdes tehnoloģijām, piemēram, dzirdes aparātiem, indukcijas spolēm, kohleārajiem implantiem un klausīšanās palīgierīcēm;

ii)  e-lasītāji nodrošina teksta-runas tehnoloģiju;

iii)  patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai:

–  nodrošina reāllaika teksta apstrādi un atbalsta augstas kvalitātes skaņu, ja šādi produkti papildus balsij spēj izmantot arī tekstu;

–  nodrošina vispusīgās sarunas pakalpojuma lietošanu, tostarp sinhronizētu balss pakalpojumu, reāllaika tekstu un video ar tādu izšķirtspēju, kas ļauj sazināties zīmju valodā – ja šīs galiekārtas papildus tekstam un balsij vai kopā ar tiem spēj izmantot arī video;

–  nodrošina efektīvu bezvadu savienojumu ar dzirdes tehnoloģijām;

–  nepieļauj traucējumus ar palīgierīcēm;

iv)  patērētāju galiekārtas ar interaktīvu datošanas spēju, ko izmanto, lai piekļūtu audiovizuālo mediju pakalpojumiem, saistībā ar lietotāja piekļuvi, atlasi, vadību, personalizēšanu un pārsūtīšanu uz palīgierīcēm personām ar invaliditāti dara pieejamus piekļūstamības komponentus, ko nodrošina audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējs.

3.  Atbalsta pakalpojumi

Ja tie ir pieejami, atbalsta dienesti (palīdzības dienesti, zvanu centri, tehniskais atbalsts, teksta pārlikšanas pakalpojumu sniedzēji un apmācības pakalpojumi), izmantojot piekļūstamus saziņas veidus, sniedz informāciju par produkta piekļūstamību un tā saderīgumu ar palīgtehnoloģijām.

II IEDAĻA: PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS PRODUKTIEM, KAS MINĒTI 2. PANTA 1. PUNKTĀ, IZŅEMOT 2. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ MINĒTOS PAŠAPKALPOŠANĀS TERMINĀĻUS

Lai produktus, uz kuriem attiecas šī iedaļa, pēc iespējas vairāk lietotu personas ar invaliditāti, papildus I iedaļas prasībām dara piekļūstamu minēto produktu iepakojumu un tiem paredzētās instrukcijas. Tas nozīmē, ka:

a)  dara piekļūstamu produkta iepakojumu, tostarp tajā sniegto informāciju (piemēram, par atvēršanu, aizvēršanu, lietošanu, likvidēšanu), tostarp informāciju par produkta piekļūstamības īpašībām – ja šāda informācija tiek sniegta –, un, ja iespējams, minēto pieejamo informāciju sniedz uz iepakojuma;

b)  produkta uzstādīšanas un uzturēšanas, glabāšanas un likvidēšanas instrukcijas, kas nav sniegtas uz paša produkta, bet kuras tiek darītas pieejamas ar citu līdzekļu, piemēram, tīmekļvietnes, starpniecību, ir publiski pieejamas brīdī, kad produkts tiek laists tirgū, un tās atbilst šādām prasībām:

i)   ir uztveramas, izmanotjot vairāk nekā vienu sensoro kanālu;

ii)  tiek sniegtas saprotamā veidā;

iii)  tiek sniegtas lietotājiem uztveramā veidā;

iv)  tiek sniegtas, izmantojot atbilstoša lieluma un piemērotas formas burtus, ņemot vērā paredzamos izmantošanas apstākļus un izmantojot pietiekamu kontrastu, kā arī pielāgojamus attālumus starp burtiem, rindām un rindkopām;

v)  instrukciju saturs tiek darīts pieejams tādos teksta formātos, ko var izmantot, lai ģenerētu alternatīvus palīgformātus, kurus var attēlot dažādos veidos un izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu; un

vi)   instrukcijas, kas satur jebkādu netekstuālu saturu, tiek papildinātas ar šā satura alternatīvu attēlojumu.

III IEDAĻA: VISPĀRĪGAS PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS VISIEM PAKALPOJUMIEM, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪ DIREKTĪVA SASKAŅĀ AR 2. PANTA 2. PUNKTU

▌Lai pakalpojumus pēc iespējas vairāk lietotu ▌personas ar invaliditāti, tos sniedzot:

a)   produktiem, ko izmanto pakalpojuma sniegšanā, nodrošina piekļūstamību saskaņā ar šā pielikuma I iedaļu un – attiecīgā gadījumā – tā II iedaļu;

b)  informāciju par pakalpojuma darbību un – ja pakalpojuma sniegšanā ir izmantoti produkti – tā saikni ar šiem produktiem, kā arī informāciju par to piekļūstamības īpašībām un sadarbspēju ar palīgierīcēm un aprīkojumu sniedz šādi ▌:

i)  informāciju dara uztveramu, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu;

ii)  informāciju sniedz saprotamā veidā;

iii)  informāciju sniedz lietotājiem uztveramā veidā;

iv)  informācijas saturu ▌dara pieejamu tādos teksta formātos, ko lietotāji var izmantot, lai ģenerētu alternatīvus palīgformātus, kurus var attēlot dažādos veidos un izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu;

v)   sniedz, izmantojot atbilstoša lieluma un piemērotas formas burtus, ņemot vērā paredzamos lietošanas apstākļus un izmantojot pietiekamu kontrastu, kā arī pielāgojamus attālumus starp burtiem, rindām un rindkopām;

vi)  jebkādu netekstuālu saturu papildina ar šā satura alternatīvu attēlojumu; un

vii)  elektronisko informāciju ▌, kas nepieciešama pakalpojuma sniegšanai, sniedz konsekventā un piemērotā veidā, padarot to uztveramu, izmantojamu, saprotamu un skaidru;

c)   nodrošina, ka tīmekļa vietnēm, tostarp saistītajām tiešsaistes lietotnēm, un uz mobilajām ierīcēm balstītiem pakalpojumiem, tostarp mobilajām lietotnēm, var piekļūt konsekventi un piemēroti, proti, tos padara uztveramus, izmantojamus, saprotamus un skaidrus;

d)   ja tie ir pieejami, atbalsta dienesti (palīdzības dienesti, zvanu centri, tehniskais atbalsts, teksta pārlikšanas pakalpojumu sniedzēji un apmācības pakalpojumi), izmantojot piekļūstamus saziņas veidus, sniedz informāciju par pakalpojuma piekļūstamību un tā saderīgumu ar palīgtehnoloģijām.

IV IEDAĻA: PAPILDU PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS KONKRĒTIEM PAKALPOJUMIEM

Lai personas ar invaliditāti pēc iespējas vairāk izmantotu pakalpojumus, tos sniedz, iekļaujot funkcijas, praksi, politikas nostādnes, procedūras un izmaiņas attiecīgā pakalpojuma darbībā, kas paredzētas, lai apmierinātu personu ar invaliditāti vajadzības un nodrošinātu sadarbspēju ar palīgtehnoloģijām:

a)  saistībā ar elektronisko sakaru pakalpojumiem, tostarp ārkārtas gadījuma saziņai, kas minēta Direktīvas (ES) 2018/1972 109. panta 2. punktā:

i)  nodrošinot reāllaika tekstu papildus balss saziņai;

ii)  nodrošinot vispusīgās sarunas pakalpojumus, ja papildus balss saziņai ir nodrošināts video;

iii)  nodrošinot, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji ārkārtas gadījuma saziņu, kurā izmanto balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), sinhronizē un, ja tiek izmantots video, to sinhronizē kā vispusīgo sarunu un pārsūtīta vispiemērotākajai ĀIC;

b)  saistībā ar pakalpojumiem, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem:

i)  piedāvājot elektroniskus raidījumu aprakstus (EPG), kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri un piedāvā informāciju par piekļuves pieejamību;

ii)  nodrošinot, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu piekļūstamības komponenti (piekļuves pakalpojumi), piemēram, subtitri nedzirdīgām vai vājdzirdīgām personām, audioapraksti, ierunāti subtitri un tulkojumi zīmju valodā, tiek pilnībā pārraidīti atbilstīgā kvalitātē precīzai attēlošanai un ka tie ir sinhronizēti ar skaņu un video, tajā pašā laikā ļaujot lietotājam kontrolēt to attēlošanu un lietojumu;

c)  saistībā ar gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, izņemot pilsētu un piepilsētu pārvadājumu pakalpojumus un reģionālos pārvadājumu pakalpojumus:

i)  nodrošinot informācijas sniegšanu par transportlīdzekļu, apkārtējās infrastruktūras un būvētās vides piekļūstamību un par palīdzību personām ar invaliditāti;

ii)  nodrošinot informācijas sniegšanu par viedo biļešu pārdošanu (elektroniska biļešu rezervēšana, to iepriekšēja iegāde utt.), reāllaika ceļošanas informāciju (kustības saraksti, informācija par satiksmes traucējumiem, savienojumi, turpmākas ceļošanas iespējas ar citiem transporta veidiem utt.) un papildu informāciju par pakalpojumiem (piemēram, par staciju darbiniekiem, par liftiem, kas nedarbojas, vai par pakalpojumiem, kuri īslaicīgi nav pieejami);

d)  saistībā ar pilsētu un piepilsētu pārvadājumu pakalpojumiem un reģionāliem pārvadājumu pakalpojumiem:

nodrošinot pakalpojuma sniegšanā izmantoto pašapkalpošanās termināļu piekļūstamību saskaņā ar šā pielikuma I iedaļu;

e)  saistībā ar patērētājiem paredzētu banku pakalpojumiem:

i)  piedāvājot identifikācijas metodes, elektroniskos parakstus, drošību un maksājumu pakalpojumus, kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri;

ii)  nodrošinot, ka informācija ir saprotama un tās sarežģītība nepārsniedz B2 līmeni (augstāks par vidējo) Eiropas Padomes Eiropas Vienotajā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmā;

f)  saistībā ar e-grāmatām:

i)  nodrošinot, ka – ja e-grāmata papildus tekstam satur audio – tajā tiek piedāvāts sinhronizēts teksts un audio;

ii)  nodrošinot, ka e-grāmatas digitālās datnes netraucē palīgtehnoloģijām pareizi darboties;

iii)  nodrošinot piekļuvi saturam, datņu satura pārskatīšanu un izkārtojumu, tostarp dinamisku izkārtojumu, piedāvājot struktūru, elastību un izvēles iespējas attiecībā uz satura attēlojumu;

iv)  nodrošinot alternatīvas satura atveides iespējas un tā sadarbspēju ar dažādām palīgtehnoloģijām tādā veidā, lai tas būtu uztverams, izmantojams, saprotams un skaidrs;

v)  nodrošinot, ka tās parādās meklēšanas rezultātos, ar metadatiem sniedzot informāciju par to piekļūstamības elementiem;

vi)  nodrošinot, ka digitālo tiesību pārvaldības pasākumi nebloķē piekļūstamības elementus;

g)  saistībā ar e-komercijas pakalpojumiem:

i)  sniedzot informāciju par pārdodamo produktu un pakalpojumu piekļūstamību, ja šādu informāciju ir sniedzis atbildīgais uzņēmējs;

ii)  nodrošinot identifikācijas, drošības un maksājumu funkciju piekļūstamību, ja tās nodrošina kā daļu no pakalpojuma, nevis kā daļu no produkta, padarot tās uztveramas, izmantojamas, saprotamas un skaidras;

iii)  piedāvājot identifikācijas metodes, elektroniskos parakstus un maksājumu pakalpojumus, kas ir uztverami, izmantojami, saprotami un skaidri.

V IEDAĻA: KONKRĒTAS PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS SAISTĪBĀ AR TO, KA VISPIEMĒROTĀKĀ ĀIC ATBILD UZ ĀRKĀRTAS GADĪJUMA SAZIŅU UZ VIENOTO EIROPAS NEATLIEKAMĀS PALĪDZĪBAS NUMURU "112"

To, ka vispiemērotākā ĀIC atbild uz ārkārtas gadījuma saziņu uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112", nolūkā panākt, lai to pēc iespējas vairāk izmantotu personas ar invaliditāti, nodrošina iekļaujot funkcijas, praksi, politikas nostādnes, procedūras un izmaiņas, ▌kas paredzētas, lai apmierinātu personu ar invaliditāti vajadzības.

Ārkārtas gadījuma saziņa uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības numuru "112" saņem pienācīgu atbildi, tādā veidā, kas ir vislabāk piemērots valsts neatliekamās palīdzības sistēmu organizācijai, no vispiemērotākās ĀIC, izmantojot tos pašu sakaru līdzekļus, ar kuriem paziņojums ir saņemts, proti, izmantojot sinhronizētu balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu), vai, ja ir video, balsi, tekstu (tostarp reāllaika tekstu) un video, ko sinhronizē kā vispusīgo sarunu.

VI IEDAĻA: PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTU UN PAKALPOJUMU IEZĪMĒM, ELEMENTIEM VAI FUNKCIJĀM SASKAŅĀ AR 24. PANTA 2. PUNKTU

Lai prezumētu, ka ir izpildīti attiecīgie pienākumi, kas ir izklāstīti citos Savienības aktos par produktu un pakalpojumu iezīmēm, elementiem vai funkcijām, ir jāizpilda šādas prasības.

1.  Attiecībā uz produktiem:

a)  par produktu darbības un piekļūstamības iezīmēm sniegtās informācijas piekļūstamība atbilst attiecīgajiem šā pielikuma I iedaļas 1. punktā izklāstītajiem elementiem, proti, tā ir informācija par produkta lietošanu, kas ir sniegta uz paša produkta, un produkta lietošanas instrukcija, kas nav sniegta uz paša produkta, bet darīta pieejama produkta lietošanas gaitā vai ar citu līdzekļu, piemēram, tīmekļvietnes, starpniecību;

b)  lietotāja saskarnes iezīmju, elementu un funkciju un produktu funkcionalitātes dizaina piekļūstamība atbilst attiecīgajām šādas lietotāju saskarnes vai funkcionalitātes dizaina piekļūstamības prasībām, kuras izklāstītas šā pielikuma I iedaļas 2. punktā;

c)  iepakojuma, tostarp tajā sniegtās informācijas un produkta uzstādīšanas un uzturēšanas, glabāšanas un likvidēšanas instrukciju, kas nav sniegtas pašā produktā, bet kuras tiek darītas pieejamas ar citu līdzekļu, piemēram, tīmekļvietnes, starpniecību, izņemot pašapkalpošanās termināļus, piekļūstamība atbilst attiecīgajām piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas šā pielikuma II iedaļā.

2.  Attiecībā uz pakalpojumiem:

pakalpojumu iezīmju, elementu un funkciju piekļūstamība atbilst attiecīgajām šo iezīmju, elementu un funkciju piekļūstamības prasībām, kas izklāstītas šā pielikuma iedaļās, kas attiecas uz pakalpojumiem.

VII IEDAĻA: FUNKCIONĀLĀ SNIEGUMA KRITĒRIJI

Ja šā pielikuma I – VI iedaļās izklāstītās piekļūstamības prasības neattiecas uz vienu vai vairākām produktu projektēšanas un ražošanas funkcijām vai pakalpojumu sniegšanu, minētās funkcijas vai līdzekļus dara piekļūstamus, izpildot attiecīgos funkcionālā snieguma kritērijus, lai tos pēc iespējas vairāk varētu izmantot personas ar invaliditāti.

Minētos funkcionālā snieguma kritērijus var izmantot tikai kā alternatīvu vienai vai vairākām konkrētām tehniskajām prasībām, ja tās ir minētas piekļūstamības prasībās, un to var darīt vienīgi tad, ja attiecīgo funkcionālā snieguma kritēriju piemērošana atbilst piekļūstamības prasībām un tas nozīmē, ka produktu projektēšana un ražošana un pakalpojumu sniegšana nodrošina līdzvērtīgu vai lielāku piekļūstamību personām ar invaliditāti.

a)  Lietošana bez redzes spējas

Ja ir paredzēti vizuāli produkta vai pakalpojuma darbības režīmi, nodrošina vismaz vienu darbības režīmu, kam nav vajadzīga redze.

b)  Lietošana ar ierobežotu redzes spēju

Ja ir paredzēti vizuāli produkta vai pakalpojuma darbības režīmi, nodrošina vismaz vienu darbības režīmu, kas ļauj šo produktu izmantot lietotājiem ar ierobežotu redzes spēju.

c)  Lietošana bez krāsu uztveres

Ja ir paredzēti vizuāli produkta vai pakalpojuma darbības režīmi, nodrošina vismaz vienu darbības režīmu, kura izmantošanai nav vajadzīga krāsu uztvere.

d)  Lietošana bez dzirdes spējas

Ja ir paredzēti produkta vai pakalpojuma darbības audiorežīmi, nodrošina vismaz vienu darbības režīmu, kura izmantošanai nav vajadzīga dzirde.

e)  Lietošana ar ierobežotu dzirdes spēju

Ja ir paredzēti produkta vai pakalpojuma darbības audiorežīmi, nodrošina vismaz vienu darbības režīmu ar pastiprinātiem audioelementiem, kas ļauj to izmantot lietotājiem ar ierobežotu dzirdes spēju.

f)  Lietošana bez balss

Ja produkta vai pakalpojuma izmantošanai ir nepieciešama lietotāja vokāla iejaukšanās, nodrošina vismaz vienu darbības režīmu, kas neprasa lietotāja vokālu iejaukšanos. Vokāla iejaukšanās ir jebkādas mutiski radītas skaņas, piemēram, runāšana, svilpšana vai klakšķināšana.

g)  Lietošana ar ierobežotu manipulācijas spēju vai spēku

Ja produkta vai pakalpojuma izmantošanai ir nepieciešamas manuālas darbības, nodrošina vismaz vienu darbības režīmu, kas lietotājiem ļauj izmantot šo produktu, veicot citas darbības, kuras neprasa vadību ar smalko motoriku un manipulāciju, roku spēku vai vairāk nekā vienas vadības ierīces vienlaicīgu darbināšanu.

h)  Lietošana ar ierobežotu aizsniegtspēju

Produktu darbības elementi ir aizsniedzami visiem lietotājiem. Ja produkta vai pakalpojuma lietošanai ir paredzēti manuāli produkta darbības režīmi, nodrošina vismaz vienu darbības režīmu, kura izmantošana ir iespējama ar ierobežotu aizsniegtspēju un ierobežotu spēku.

i)  Gaismjutīguma lēkmju izraisīšanas riska minimalizēšana

Ja ir paredzēti vizuāli produkta darbības režīmi, izvairās no tādiem darbības režīmiem, kas izraisa gaismjutīguma lēkmes.

j)  Lietošana ar ierobežotām kognitīvām spējām

Nodrošina vismaz vienu produkta vai pakalpojuma darbības režīmu, kas ietver elementus, kuri vienkāršo un atvieglo tā lietošanu.

k)  Privātums

Ja produkts vai pakalpojums ietver piekļūstamībai paredzētus elementus, nodrošina vismaz vienu darbības režīmu, kas saglabā privātumu, kad tiek izmantoti minētie piekļūstamības atvieglošanai paredzētie elementi.

___________________

II PIELIKUMS

INDIKATĪVI NESAISTOŠI TĀDU IESPĒJAMU RISINĀJUMU PIEMĒRI, AR KURIEM PALĪDZ IZPILDĪT I PIELIKUMĀ NOTEIKTĀS PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS

I IEDAĻA:

PIEMĒRI SAISTĪBĀ AR VISPĀRĪGĀM PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBĀM VISIEM PRODUKTIEM, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪ DIREKTĪVA SASKAŅĀ AR 2. PANTA 1. PUNKTU

I PIELIKUMA I IEDAĻAS PRASĪBAS

PIEMĒRI

1.  Informācijas sniegšana

a)  

i)

Nodrošina vizuālu un sataustāmu informāciju vai vizuālu un akustisku informāciju, norādot vietu, kur ievada karti pašapkalpošanās terminālī, lai to varētu izmantot neredzīgas personas un nedzirdīgas personas.

ii)  

Konsekventi vai skaidrā un loģiskā struktūrā izmanto vienus un tos pašus vārdus, lai personas ar intelektuāliem traucējumiem to varētu labāk saprast.

iii)  

Nodrošina sataustāmu reljefa formātu vai skaņu papildus brīdinājuma tekstam, lai to varētu uztvert neredzīgas personas.

iv)  

Nodrošina, lai tekstu varētu izlasīt vājredzīgas personas.

b)  

i)  

Nodrošina elektroniskas datnes, kuras var nolasīt dators, izmantojot ekrānlasītājus, lai informāciju varētu izmantot neredzīgas personas.

ii)  

Konsekventi vai skaidrā un loģiskā struktūrā izmanto vienus un tos pašus vārdus, lai personas ar intelektuāliem traucējumiem to varētu labāk saprast.

iii)  

Nodrošina subtitrus, ja tiek nodrošinātas instrukcijas videoformātā.

iv)  

Nodrošina, lai tekstu varētu izlasīt vājredzīgas personas.

v)  

Drukā Braila rakstā, lai to varētu izlasīt neredzīgas personas.

vi)  

Diagrammu papildina ar aprakstu teksta formātā, kurā norāda galvenos elementus vai apraksta svarīgākās darbības.

vii)  

Nav sniegts piemērs

viii)  

Nav sniegts piemērs

ix)  

Bankomātā ierīko kontaktligzdu un uzstāda programmatūru, kas ļaus pieslēgt austiņas un ekrānā redzamo tekstu saņemt skaņas formātā.

2.  Lietotāja saskarne un funkcionalitātes dizains

a)  

Nodrošina instrukcijas balss un teksta veidā vai ievades virsmā iekļauj reljefas zīmes, lai neredzīgas vai vājdzirdīgas personas varētu mijiedarboties ar produktu.

b)  

Pašapkalpošanās terminālī papildus mutiskām instrukcijām piedāvā arī instrukcijas, piemēram, teksta vai attēlu formātā, lai vajadzīgās darbības varētu veikt arī nedzirdīgas personas.

c)  

Sniedz iespēju lietotājiem palielināt tekstu, ar tālummaiņu palielināt konkrētu piktogrammu vai iegūt lielāku kontrastu, lai informāciju varētu uztvert vājredzīgas personas.

d)  

Papildus izvēles iespējai nospiest zaļu vai sarkanu pogu, lai apstiprinātu kādu izvēli, uz šīm pogām ir rakstīts, kādas ir šīs izvēles, lai izvēli varētu izdarīt personas, kas neatšķir krāsas.

e)  

Ja dators signalizē par kļūdu, ir nodrošināts rakstīts teksts vai attēls, kas norāda uz kļūdu, lai nedzirdīgas personas saprastu, ka ir radusies kļūda.

f)  

Dod iespēju iegūt lielāku kontrastu priekšplāna attēliem, lai vājredzīgas personas varētu tos saskatīt.

g)  

Dod iespēju tālruņa lietotājam regulēt skaņas skaļumu un mazināt traucējošu mijiedarbību ar dzirdes aparātiem, lai vājdzirdīgas personas varētu lietot tālruni.

h)  

Veido lielākas un skaidri nodalītas skārienekrāna pogas, lai tās varētu nospiest personas ar tremoru.

i)

Nodrošina, ka pogu nospiešanai nav vajadzīgs liels spēks, lai tās varētu lietot personas ar kustību traucējumiem.

j)  

Izvairās no mirgojošiem attēliem, lai riskam nebūtu pakļautas personas, kuras cieš no lēkmēm.

k)  

Ļauj izmantot austiņas, ja bankomātos tiek sniegta informācija runas formā.

l)  

Lietotājiem, kuri nevar izmantot rokas, kā alternatīvu pirkstu nospiedumu atpazīšanai dod iespēju izvēlēties paroli tālruņa bloķēšanai un atbloķēšanai.

m)  

Nodrošina, ka gadījumā, kad tiek veikta kāda konkrēta darbība, programmatūras reakcija ir paredzama, un paredz pietiekami daudz laika paroles ievadīšanai, lai produktu varētu viegli lietot personas ar intelektuāliem traucējumiem.

n)  

Piedāvā savienojumu ar atjaunināmu Braila raksta ekrānu, lai neredzīgas personas varētu izmantot datoru.

o)  

Konkrētām nozarēm paredzēto prasību piemēri

i)  

Nav sniegts piemērs

ii)

Nav sniegts piemērs

iii)  Pirmais ievilkums

Nodrošina, lai mobilais tālrunis spētu apstrādāt reāllaika teksta sarunas, lai vājdzirdīgas personas varētu apmainīties ar informāciju interaktīvā veidā.

iii)  Ceturtais ievilkums

Ļauj vienlaicīgi izmantot video zīmju valodas attēlošanai un tekstu ziņojuma rakstīšanai, lai varētu sazināties divas nedzirdīgas personas vai nedzirdīga un dzirdīga persona.

iv)  

Nodrošina, ka ar televizora papildierīces palīdzību tiek pārraidīti subtitri, lai tos varētu izmantot nedzirdīgas personas.

3.  Atbalsta pakalpojumi

Nav sniegts piemērs

II IEDAĻA:

PIEMĒRI SAISTĪBĀ AR PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBĀM PRODUKTIEM 2. PANTA 1. PUNKTĀ, IZŅEMOT 2. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ MINĒTOS PAŠAPKALPOŠANĀS TERMINĀĻUS

I PIELIKUMA II IEDAĻAS PRASĪBAS

PIEMĒRI

Produktu iepakojums un instrukcijas

a)  

Iepakojumā norāda, ka tālrunis satur piekļūstamības elementus personām ar invaliditāti.

b)

i)  

Nodrošina elektroniskas datnes, kuras var nolasīt dators, izmantojot ekrānlasītājus, lai informāciju varētu izmantot neredzīgas personas.

ii)  

Konsekventi vai skaidrā un loģiskā struktūrā izmanto vienus un tos pašus vārdus, lai personas ar intelektuāliem traucējumiem to varētu labāk saprast.

iii)  

Ja tiek attēlots brīdinājuma teksts, nodrošina sataustāmu reljefa formātu vai skaņu, lai neredzīgas personas varētu uztvert šo brīdinājumu.

iv)  

Nodrošina, lai tekstu varētu izlasīt vājredzīgas personas.

v)  

Drukā Braila rakstā, lai to varētu izlasīt neredzīgas personas.

vi)  

Diagrammu papildina ar aprakstu teksta formātā, kurā norāda galvenos elementus vai apraksta svarīgākās darbības.

III IEDAĻA:

PIEMĒRI SAISTĪBĀ AR VISPĀRĪGĀM PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBĀM VISIEM PAKALPOJUMIEM, UZ KURIEM ATTIECAS ŠĪ DIREKTĪVA SASKAŅĀ AR 2. PANTA 2. PUNKTU

I PIELIKUMA III IEDAĻAS PRASĪBAS

PIEMĒRI

Pakalpojumu sniegšana

a)  

Nav sniegts piemērs

b)  

i)  

Nodrošina elektroniskas datnes, kuras var nolasīt dators, izmantojot ekrānlasītājus, lai informāciju varētu izmantot neredzīgas personas.

ii)  

Konsekventi vai skaidrā un loģiskā struktūrā izmanto vienus un tos pašus vārdus, lai personas ar intelektuāliem traucējumiem to varētu labāk saprast.

iii)  

Ietver subtitrus, ja tiek nodrošinātas instrukcijas video formātā.

iv)  

Nodrošina, lai neredzīga persona varētu izmantot datni, to izdrukājot Braila raksta formātā.

v)  

Nodrošina, lai tekstu varētu izlasīt vājredzīgas personas.

vi)  

Diagrammu papildina ar aprakstu teksta formātā, kurā norāda galvenos elementus vai apraksta svarīgākās darbības.

vii)  

Kad pakalpojuma sniedzējs piedāvā USB spraudni, kurā ietverta informācija par pakalpojumu, minētajai informācijai ir jābūt piekļūstamai.

c)  

Nodrošina attēlu aprakstu teksta formātā, visu funkcionalitāti dara pieejamu ar tastatūras palīdzību, paredz lietotājiem pietiekamu laiku lasīšanai, nodrošina satura parādīšanos paredzamā veidā un tā funkcionālo paredzamību un nodrošina savietojamību ar palīgtehnoloģijām, lai personas ar dažādu invaliditāti varētu lasīt tīmekļvietnē un mijiedarboties ar to.

d)  

Nav sniegts piemērs

IV IEDAĻA:

PIEMĒRI SAISTĪBĀ AR PAPILDU PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBĀM KONKRĒTIEM PAKALPOJUMIEM

I PIELIKUMA IV IEDAĻAS PRASĪBAS

PIEMĒRI

Konkrēti pakalpojumi

a)  

i)  

Nodrošina, lai vājdzirdīgas personas varētu rakstīt un saņemt tekstu interaktīvā veidā un reāllaikā.

ii)

Nodrošina, lai nedzirdīgas personas varētu izmantot zīmju valodu savstarpējās saziņas nolūkā.

iii)

Nodrošina, lai persona ar runas un dzirdes traucējumiem, kura izvēlas izmantot teksta, balss un video apvienojumu, zinātu, ka paziņojums tīklā ir pārraidīts neatliekamās palīdzības dienestam.

b)  

i)

Nodrošina, lai neredzīga persona varētu izvēlēties raidījumus televīzijā.

ii)

Atbalsta iespēju atlasīt, personalizēt un attēlot "piekļuves pakalpojumus", piemēram, subtitrus nedzirdīgām personām vai vājdzirdīgām personām, audioaprakstu, ierunātus subtitrus un tulkojumu zīmju valodā, nodrošinot līdzekļus efektīvam bezvadu savienojumam ar dzirdes tehnoloģijām vai nodrošinot lietotāja kontrolierīces, lai lietotājs varētu aktivēt "piekļuves pakalpojumus" attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem tajā pašā pamanāmības līmenī kā primārās mediju kontrolierīces.

c)  

i)

Nav sniegts piemērs

ii)

Nav sniegts piemērs

d)

Nav sniegts piemērs

e)

i)  

Nodrošina, ka identifikācijas dialogus uz ekrāna var izlasīt ar ekrānlasītāju palīdzību, lai tos varētu izmantot neredzīgas personas.

ii)

Nav sniegts piemērs

f)

i)

Nodrošina, lai persona ar disleksiju varētu vienlaikus lasīt un dzirdēt tekstu.

ii)

Dara iespējamu sinhronizētu teksta attēlošanu un audio atskaņošanu vai dara iespējamu atjaunināmu transkripciju Braila raksta formātā.

iii)

Nodrošina, lai neredzīga persona var piekļūt alfabētiskajam rādītājam vai mainīt nodaļas.

iv)

Nav sniegts piemērs

v)

Nodrošina, ka informācija par to piekļūstamības elementiem ir pieejama elektroniskā datnē, lai varētu informēt personas ar invaliditāti.

vi)

Nodrošina, ka nenotiek bloķēšana, piemēram, ka tehniskie aizsardzības pasākumi, tiesību pārvaldības informācija vai sadarspējas jautājumi nekavē teksta nolasīšanu skaļi ar palīgierīcēm, lai neredzīgi lietotāji varētu lasīt grāmatu.

g)  

i)  

Nodrošina, lai netiktu izdzēsta pieejamā informācija par produkta piekļūstamības elementiem.

ii)

Nodrošina, ka maksājumu pakalpojumu lietotāja saskarne ir pieejama izmantošanai ar balsi, lai neredzīgas personas varētu iepirkties tiešsaistē neatkarīgi.

iii)

Nodrošina, ka identifikācijas dialogus uz ekrāna var izlasīt ar ekrānlasītāju palīdzību, lai tos varētu izmantot neredzīgas personas.

_______________________

III PIELIKUMS

PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBAS 4. PANTA 4. PUNKTA NOLŪKOS ATTIECĪBĀ UZ BŪVĒTO VIDI, KURĀ SNIEDZ ŠĪS DIREKTĪVAS DARBĪBAS JOMĀ IETILPSTOŠOS PAKALPOJUMUS

Lai personas ar invaliditāti pēc iespējas vairāk un neatkarīgi varētu izmantot būvēto vidi, kurā pakalpojums tiek sniegts un kura ir pakalpojuma sniedzēja atbildībā, kā minēts 4. panta 4. punktā, piekļūstamība koplietošanas teritorijām ietver šādus aspektus:

a)  attiecīgo āra teritoriju un iekārtu izmantošanu ▌;

b)  piekļuvi ēkām▌;

c)  ieeju izmantošanu;

d)  ▌celiņu izmantošanu horizontālā kustībā;

e)  celiņu izmantošanu vertikālā kustībā;

f)  publiski izmantojamas telpas;

g)  aprīkojuma un iekārtu izmantošanu pakalpojuma sniegšanā;

h)  tualešu un sanitāro iekārtu izmantošanu;

i)  izeju un evakuācijas ceļu izmantošanu un ārkārtas situāciju plānošanas koncepciju;

j)  komunikāciju un orientēšanos, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu;

k)  iekārtu un ēku izmantošanu paredzētajam nolūkam;

l)  aizsardzību pret apdraudējumiem vidē (gan iekštelpās, gan ārā).

_____________________

IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA – PRODUKTI

1.  Iekšējā ražošanas kontrole

▌Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda šā pielikuma 2., 3. un 4. punktā norādītos pienākumus un nodrošina un deklarē uz savu atbildību, ka attiecīgais produkts ▌atbilst attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

2.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Pēc tehniskās dokumentācijas ir iespējams novērtēt produkta atbilstību attiecīgajām piekļūstamības prasībām, kas minētas 4. pantā, un gadījumā, ja ražotājs ir balstījies uz 14. pantu, pierādīt, ka attiecīgās piekļūstamības prasības neieviestu būtiskas izmaiņas vai neradītu nesamērīgu slogu. Tehniskajā dokumentācijā norāda tikai piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver produkta projektēšanu, ražošanu un darbību.

Tehniskajā dokumentācijā, ja vien iespējams, iekļauj vismaz šādus elementus:

a)  vispārīgu produkta aprakstu;

b)  to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu un tehnisko specifikāciju sarakstu, uz kurām ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti vai tehniskās specifikācijas nav piemērotas, to risinājumu aprakstus, kas pieņemti, lai ievērotu 4. pantā minētās attiecīgās piekļūstamības prasības; ja saskaņotie standarti vai tehniskās specifikācijas tiek piemērotas daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās daļas.

3.   Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu produktu atbilstību šā pielikuma 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs direktīvas piekļūstamības prasībām.

4.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

4.1.   Ražotājs uzliek šajā direktīvā minēto CE zīmi katram atsevišķam produktam, kas atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

4.2   Ražotājs sagatavo rakstisku produkta modeļa ES atbilstības deklarāciju. ES atbilstības deklarācijā norāda produkta modeli, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju dara pieejamu attiecīgajām iestādēm pēc to pieprasījuma.

5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var pildīt tā pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir paredzēti pilnvarā.

____________________

V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR PAKALPOJUMIEM, KAS ATBILST PIEKĻŪSTAMĪBAS PRASĪBĀM

1.   Pakalpojuma sniedzējs vispārīgajos noteikumos vai līdzvērtīgā dokumentā ietver informāciju, kurā novērtēts, kā pakalpojums nodrošina atbilstību piekļūstamības prasībām, kas minētas 4. pantā. Informācijā apraksta piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, pakalpojuma projektu un darbību. Papildus Direktīvā 2011/83/ES  noteiktajām prasībām par informāciju, kas jāsniedz patērētājiem, attiecīgos gadījumos informācijā ietver šādus elementus:

a)  vispārīgu pakalpojuma aprakstu piekļūstamos formātos;

b)  aprakstus un paskaidrojumus, kas vajadzīgi, lai saprastu pakalpojuma darbību;

c)  aprakstu par to, kā, sniedzot pakalpojumu, tiek ievērotas I pielikumā noteiktās attiecīgās piekļūstamības prasības.

2.   Lai ievērotu šā pielikuma 1. punkta prasības, pakalpojuma sniedzējs var pilnībā vai daļēji piemērot saskaņotos standartus un tehniskās specifikācijas, uz kurām ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Pakalpojuma sniedzējs sniedz informāciju, kas apliecina, ka pakalpojuma sniegšanas process un tā pārraudzība nodrošina pakalpojuma atbilstību šā pielikuma 1. punktam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

_________________________

VI PIELIKUMS

NESAMĒRĪGĀ SLOGA NOVĒRTĒJUMA KRITĒRIJI

Novērtējuma veikšanas un dokumentēšanas kritēriji

1.  Piekļūstamības prasību izpildes neto izmaksu samērs attiecībā pret vispārējām izmaksām (darbības un kapitālizdevumiem), kas uzņēmējiem rodas, ražojot, izplatot vai importējot produktu vai sniedzot pakalpojumu.

Elementi, kas izmantojami, lai novērtētu piekļūstamības prasību izpildes izmaksas:

a)  kritēriji saistībā ar vienreizējām organizatoriskām izmaksām, ko ņem vērā novērtējumā:

i)  izmaksas saistībā ar papildu cilvēkresursiem ar īpašām zināšanām par piekļūstamību;

ii)  izmaksas saistībā ar cilvēkresursu apmācību un kompetenču par piekļūstamību iegūšanu;

iii)  izmaksas saistībā ar jauna procesa izstrādi nolūkā iekļaut piekļūstamību produkta izstrādē vai pakalpojuma sniegšanā;

iv)  izmaksas saistībā ar norādījumu par piekļūstamību izstrādi;

v)  vienreizējas izmaksas saistībā ar iepazīšanos ar tiesību aktiem piekļūstamības jomā;

b)  kritēriji saistībā ar pastāvīgām ražošanas un izstrādes izmaksām, ko ņem vērā novērtējumā:

i)  izmaksas saistībā ar produkta vai pakalpojuma piekļūstamības elementu izveidi;

ii)  izmaksas, kas rodas ražošanas procesos;

iii)  izmaksas saistībā ar produkta vai pakalpojuma piekļūstamības testēšanu;

iv)  izmaksas saistībā ar dokumentācijas sagatavošanu.

2.  Aplēstās uzņēmēju izmaksas un ieguvumi, ieskaitot ražošanas procesus un ieguldījumus, attiecībā pret aplēstajiem ieguvumiem personām ar invaliditāti, ņemot vērā konkrētā produkta vai pakalpojuma lietošanas reižu daudzumu un biežumu.

3.  Piekļūstamības prasību izpildes neto izmaksu samērs attiecībā pret samērs attiecībā pret uzņēmēja neto apgrozījumu.

Elementi, kas izmantojami, lai novērtētu piekļūstamības prasību izpildes neto izmaksas:

a)  kritēriji saistībā ar vienreizējām organizatoriskām izmaksām, ko ņem vērā novērtējumā:

i)  izmaksas saistībā ar papildu cilvēkresursiem ar īpašām zināšanām par piekļūstamību;

ii)  izmaksas saistībā ar cilvēkresursu apmācību un kompetenču par piekļūstamību iegūšanu;

iii)  izmaksas saistībā ar jauna procesa izstrādi nolūkā iekļaut piekļūstamību produkta izstrādē vai pakalpojuma sniegšanā;

iv)  izmaksas saistībā ar norādījumu par piekļūstamību izstrādi;

v)  vienreizējas izmaksas saistībā ar iepazīšanos ar tiesību aktiem piekļūstamības jomā;

b)  kritēriji saistībā ar pastāvīgām ražošanas un izstrādes izmaksām, ko ņem vērā novērtējumā:

i)  izmaksas saistībā ar produkta vai pakalpojuma piekļūstamības elementu izveidi;

ii)  izmaksas, kas rodas ražošanas procesos;

iii)  izmaksas saistībā ar produkta vai pakalpojuma piekļūstamības testēšanu;

iv)  izmaksas saistībā ar dokumentācijas sagatavošanu.

__________________

(1) OV C 303, 19.8.2016., 103. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2017. gada 14. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2017)0347).
(3)OV C 303, 19.8.2016., 103. lpp.
(4)Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/33/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām (OV L 96, 29.3.2014., 251. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (OV L 204, 26.7.2006., 1. lpp).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1177/2010 (2010. gada 24. novembris) par pasažieru tiesībām, ceļojot pa jūru un iekšzemes ūdensceļiem, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 334, 17.12.2010., 1. lpp.).
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 181/2011 (2011. gada 16. februāris) par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp).
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1564 (2017. gada 13. septembris) par dažiem atļautiem konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu izmantošanas veidiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un ar kuru groza Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV L 242, 20.9.2017., 6. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1563 (2017. gada 13. septembris) par to, kā tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, notiek Savienības un trešo valstu pārrobežu apmaiņa ar konkrētu ar autortiesībām aizsargātu darbu un blakustiesību objektu kopijām pieejamā formātā (OV L 242, 20.9.2017., 1. lpp.).
(18)Padomes Direktīva 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.).
(19)Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).
(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(25)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(26)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(27)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(28)OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(29)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).
(30)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).
(31)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).
(32)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(33)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
(34)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).
(35)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).
(36)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.).
(37)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.).


Vīzu informācijas sistēma ***I
PDF 509kWORD 140k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu XX/2018 [Sadarbspējas regula] un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI (COM(2018)0302 – C8-0185/2018 – 2018/0152(COD))
P8_TA-PROV(2019)0174A8-0078/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0302),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 16. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta a), b), d) un e) apakšpunktu, 78. panta 2. punkta d), e) un g) apakšpunktu, 79. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktu, 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 88. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C8-0185/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0078/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
Nosaukums
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu XX/2018 [Sadarbspējas regula] un Lēmumu 2004/512/EK un atceļ Padomes Lēmumu 2008/633/TI
ar ko īsteno Vīzu informācijas sistēmas reformu, grozot Regulu (EK) Nr. 767/2008, Regulu (EK) Nr. 810/2009, Regulu (ES) 2017/2226, Regulu (ES) 2016/399, Regulu XX/2018 [Sadarbspējas regula] un atceļot Lēmumu 2004/512/EK un Padomes Lēmumu 2008/633/TI
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Vīzu informācijas sistēma (VIS) tika izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK41 kā tehnoloģisks risinājums vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/200842 noteica VIS mērķi, darbības virzienus un atbildību, kā arī nosacījumus un procedūras īstermiņa vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm, lai atvieglotu īstermiņa vīzu pieteikumu un ar tiem saistīto lēmumu izskatīšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 810/200943 tika paredzēti noteikumi, kā VIS reģistrē biometriskus identifikatorus. Padomes Lēmumā 2008/633/TI44 tika paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstu izraudzītās iestādes un Eiropols var iegūt piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus.
(1)  Vīzu informācijas sistēma (VIS) tika izveidota ar Padomes Lēmumu 2004/512/EK41 kā tehnoloģisks risinājums vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 767/200842 noteica VIS mērķi, darbības virzienus un atbildību, kā arī nosacījumus un procedūras īstermiņa vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm, lai atvieglotu īstermiņa vīzu pieteikumu un ar tiem saistīto lēmumu izskatīšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 810/200943 tika paredzēti noteikumi, kā VIS reģistrē biometriskus identifikatorus. Padomes Lēmumā 2008/633/TI44 tika paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstu izraudzītās iestādes un Eiropols var iegūt piekļuvi VIS konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus. VIS sāka darbību 2011. gada 11. oktobrī44a, un laikposmā no 2011. gada oktobra līdz 2016. gada februārim tā pakāpeniski tika ieviesta visu dalībvalstu konsulātos visā pasaulē.
__________________
__________________
41 Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).
41 Padomes Lēmums 2004/512/EK (2004. gada 8. jūnijs), ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (OV L 213, 15.6.2004., 5. lpp.).
42 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).
42 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula) (OV L 218, 13.8.2008., 60. lpp.).
43 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).
43 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).
44 Padomes Lēmums 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.).
44 Padomes Lēmums 2008/633/TI (2008. gada 23. jūnijs) par izraudzīto dalībvalstu iestāžu un Eiropola piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) konsultāciju nolūkos, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus un citus smagus noziedzīgus nodarījumus (OV L 218, 13.8.2008., 129. lpp.).
44a Komisijas 2011. gada 21. septembra Īstenošanas lēmums 2011/636/ES, ar ko nosaka datumu, kurā Vīzu informācijas sistēma (VIS) sāk darbību pirmajā reģionā (OV L 249, 27.9.2011., 18. lpp.).
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Komisijas 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas”46 ir izklāstīta nepieciešamība ES nostiprināt un uzlabot savas IT sistēmas, datu arhitektūru un informācijas apmaiņu robežu pārvaldības, tiesībaizsardzības un terorisma apkarošanas jomā, kā arī uzsvērta nepieciešamība uzlabot IT sistēmu sadarbspēju. Paziņojumā arī tika identificēta nepieciešamība novērst informācijas trūkumus, tostarp attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir ilgtermiņa vīza.
(3)  Komisijas 2016. gada 6. aprīļa paziņojumā “Spēcīgākas un viedākas robežu un drošības informācijas sistēmas”46 ir izklāstīta nepieciešamība ES nostiprināt un uzlabot savas IT sistēmas, datu arhitektūru un informācijas apmaiņu robežu pārvaldības, tiesībaizsardzības un terorisma apkarošanas jomā, kā arī uzsvērta nepieciešamība uzlabot IT sistēmu sadarbspēju. Paziņojumā arī tika identificēta nepieciešamība novērst informācijas trūkumus, tostarp attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir ilgtermiņa vīza, ņemot vērā to, ka 21. pants Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, paredz tiesības brīvi pārvietoties nolīguma dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, ieviešot šo valstu izdoto uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu savstarpēju atzīšanu. Tāpēc Komisija veica divus pētījumus: pirmajā priekšizpētē46a tika secināts, ka repozitorija izstrāde būtu tehniski pamatota un ka labākais tehniskais risinājums būtu VIS struktūras atkārtota izmantošana, savukārt otrajā pētījumā46b tika veikta nepieciešamības un proporcionalitātes analīze, secinot, ka VIS darbības jomas paplašināšana iepriekš minēto dokumentu ietveršanai būtu nepieciešama un proporcionāla.
__________________
__________________
46 COM(2016)0205.
46 COM(2016)0205.
46a “Integrated Border Management (IBM) – Feasibility Study to include in a repository documents for Long-Stay visas, Residence and Local Border Traffic Permits” (Integrēta robežu pārvaldība (IBM) — Priekšizpēte par to, lai repozitorijā iekļautu dokumentus par ilgtermiņa vīzām, uzturēšanās un vietējās pierobežas satiksmes atļaujām) (2017. gads).
46b “Legal analysis on the necessity and proportionality of extending the scope of the Visa Information System (VIS) to include data on long stay visas and residence documents” (Juridiska analīze par to, vai ir nepieciešami un proporcionāli paplašināt Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības jomu, lai iekļautu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem) (2018. gads).
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Padome 2016. gada 10. jūnijā atbalstīja Ceļvedi ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību47. Lai risinātu pašreizējo informācijas trūkumu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem izdotajiem dokumentiem, Padome aicināja Komisiju apsvērt dalībvalstu izdoto uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu centrālā reģistra izveidi, lai glabātu informāciju par šiem dokumentiem, tostarp par to derīguma termiņiem un iespējamo anulēšanu. 21. pants Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, paredz tiesības brīvi pārvietoties nolīguma dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu laikposmā, ieviešot šo valstu izdoto uzturēšanās atļauju un ilgtermiņa vīzu savstarpēju atzīšanu.
svītrots
__________________
47 Ceļvedis ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un informācijas pārvaldību, tostarp sadarbspējas risinājumus, tieslietu un iekšlietu jomā (9368/1/16 REV 1).
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Padomes 2017. gada 9. jūnija secinājumos par turpmāko virzību ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt ES informācijas sistēmu sadarbspēju48 Padome atzina, ka varētu būt nepieciešami jauni pasākumi, lai robežu pārvaldības un tiesībaizsardzības jomā aizpildītu pašreizējos informācijas trūkumus, kas attiecas uz ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju turētāju veikto robežšķērsošanu. Padome aicināja Komisiju prioritārā kārtā veikt priekšizpēti par tāda centrāla ES repozitorija izveidi, kurā būtu informācija par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām. Pamatojoties uz to, Komisija veica divus pētījumus: pirmajā priekšizpētē49 tika secināts, ka repozitorija izstrāde būtu tehniski pamatota un ka labākais tehniskais risinājums būtu VIS struktūras atkārtota izmantošana, savukārt otrajā pētījumā50 tika veikta nepieciešamības un proporcionalitātes analīze, secinot, ka VIS darbības jomas paplašināšana minēto dokumentu ietveršanai būtu nepieciešama un proporcionāla.
svītrots
__________________
48 Padomes secinājumi par turpmāko virzību ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu un nodrošināt ES informācijas sistēmu sadarbspēju (10151/17).
49 “Integrated Border Management (IBM) – Feasibility Study to include in a repository documents for Long-Stay visas, Residence and Local Border Traffic Permits” (Integrēta robežu pārvaldība (IBM) — Priekšizpēte par to, lai repozitorijā iekļautu dokumentus par ilgtermiņa vīzām, uzturēšanās un vietējās pierobežas satiksmes atļaujām) (2017. gads).
50 “Legal analysis on the necessity and proportionality of extending the scope of the Visa Information System (VIS) to include data on long stay visas and residence documents” (Juridiska analīze par to, vai ir nepieciešami un proporcionāli paplašināt Vīzu informācijas sistēmas (VIS) darbības jomu, lai iekļautu datus par ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās dokumentiem) (2018. gads).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Pieņemot Regulu (EK) Nr. 810/2009, tika atzīts, ka, pamatojoties uz Komisijas uzraudzībā veikta pētījuma rezultātiem, vēlākā posmā būs jārisina problēmas, kas saistītas ar 12 gadu vecumu nesasniegušu bērnu pirkstu nospiedumu pietiekamu ticamību identifikācijas un pārbaudes vajadzībām, jo īpaši tas, kā līdz ar vecumu mainās pirkstu nospiedumi. Kopīgā pētniecības centra 2013. gadā veiktā pētījumā53 tika secināts, ka 6–12 gadus vecu bērnu pirkstu nospiedumus ir iespējams atpazīt pietiekami precīzi, ja pastāv zināmi nosacījumi. 2017. gada decembrī citā pētījumā54 tika apstiprināti šie konstatējumi un sniegts dziļāks ieskats novecošanas ietekmē uz pirkstu nospiedumu kvalitāti. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, Komisija 2017. gadā veica papildu pētījumu, kur izvērtēja nepieciešamību un samērīgumu samazināt līdz sešiem gadiem vecumu, no kura vīzu procedūrā bērniem ņem pirkstu nospiedumus. Pētījumā55 tika secināts, ka tā vecuma samazināšana, no kura ņem pirkstu nospiedumus, palīdzētu labāk sasniegt VIS mērķus, jo īpaši atvieglotu identitātes viltošanas apkarošanu un pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās, kā arī varētu radīt papildu ieguvumus, jo tiktu pastiprināta bērnu tiesību pārkāpumu novēršana un apkarošana, proti, dota iespēja identificēt/pārbaudīt identitāti trešo valstu valstspiederīgo bērniem, kas ir atrasti Šengenas teritorijā situācijā, kurā to tiesības varētu būt vai ir tikušas pārkāptas (piem., bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, pazudušiem bērniem un nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas lūdz patvērumu).
(8)  Pieņemot Regulu (EK) Nr. 810/2009, tika atzīts, ka, pamatojoties uz Komisijas uzraudzībā veikta pētījuma rezultātiem, vēlākā posmā būs jārisina problēmas, kas saistītas ar 12 gadu vecumu nesasniegušu bērnu pirkstu nospiedumu pietiekamu ticamību identifikācijas un pārbaudes vajadzībām, jo īpaši tas, kā līdz ar vecumu mainās pirkstu nospiedumi. Kopīgā pētniecības centra 2013. gadā veiktā pētījumā53 tika secināts, ka 6–12 gadus vecu bērnu pirkstu nospiedumus ir iespējams atpazīt pietiekami precīzi, ja pastāv zināmi nosacījumi. 2017. gada decembrī citā pētījumā54 tika apstiprināti šie konstatējumi un sniegts dziļāks ieskats novecošanas ietekmē uz pirkstu nospiedumu kvalitāti. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, Komisija 2017. gadā veica papildu pētījumu, kur izvērtēja nepieciešamību un samērīgumu samazināt līdz sešiem gadiem vecumu, no kura vīzu procedūrā bērniem ņem pirkstu nospiedumus. Pētījumā55 tika secināts, ka tā vecuma samazināšana, no kura ņem pirkstu nospiedumus, palīdzētu labāk sasniegt VIS mērķus, jo īpaši atvieglotu identitātes viltošanas apkarošanu un pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās, kā arī varētu radīt papildu ieguvumus, jo tiktu pastiprināta bērnu tiesību pārkāpumu novēršana un apkarošana, proti, dota iespēja identificēt/pārbaudīt identitāti trešo valstu valstspiederīgo bērniem, kas ir atrasti Šengenas teritorijā situācijā, kurā to tiesības varētu būt vai ir tikušas pārkāptas (piem., bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, pazudušiem bērniem un nepavadītiem nepilngadīgajiem, kas lūdz patvērumu). Tajā pašā laikā bērni ir īpaši neaizsargāta grupa, un īpašu kategoriju datu, piemēram, pirkstu nospiedumu, vākšanai no viņiem būtu jāpiemēro stingrāki drošības pasākumi un ierobežojums attiecībā uz nolūkiem, kādiem šos datus var izmantot situācijās, kad tas ir bērna interesēs, tostarp ierobežojot datu glabāšanas ilgumu. Otrajā pētījumā turklāt tika konstatēts, ka to personu pirkstu nospiedumi, kuru vecums pārsniedz 70 gadus, ir zemas kvalitātes un vidējas precizitātes. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, apmainoties ar paraugpraksi, un jānovērš minētie trūkumi.
__________________
__________________
53 Pirkstu nospiedumu atpazīšana bērniem (2013. gads — EUR 26 193).
53 Pirkstu nospiedumu atpazīšana bērniem (2013. gads — EUR 26 193).
54 Automatic fingerprint recognition: from children to elderly (Automatizēta pirkstu nospiedumu atpazīšana: no bērniem līdz senioriem) (KPC, 2018. gads).
54 Automatic fingerprint recognition: from children to elderly (Automatizēta pirkstu nospiedumu atpazīšana: no bērniem līdz senioriem) (KPC, 2018. gads).
55 “Feasibility and implications of lowering the fingerprinting age for children and on storing a scanned copy of the visa applicant's travel document in the Visa Information System (VIS)” (Iespējamība samazināt vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, un šādas samazināšanas ietekme) (2018. gads).
55 “Feasibility and implications of lowering the fingerprinting age for children and on storing a scanned copy of the visa applicant's travel document in the Visa Information System (VIS)” (Iespējamība samazināt vecumu, no kura bērniem ņem pirkstu nospiedumus, un šādas samazināšanas ietekme) (2018. gads).
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Dati, ko sniedz personas, kuras iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai, būtu jāapstrādā VIS, lai izvērtētu, vai pieteikuma iesniedzēja ieceļošana Savienībā varētu radīt Savienībā apdraudējumu sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, kā arī izvērtētu pieteikuma iesniedzēja neatbilstīgas migrācijas risku. Pārbaudēm, ko veic trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieguvuši ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, vajadzētu būt vienīgi tādām, kas palīdz noteikt dokumenta turētāja identitāti, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas īstumu un derīgumu, kā arī to, vai trešās valsts valstspiederīgā ieceļošana Savienībā varētu radīt apdraudējumu tās sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai. Tām nebūtu jāietekmē lēmumi par ilgtermiņa vīzām vai uzturēšanās atļaujām.
(10)  Dati, ko sniedz personas, kuras iesniedz pieteikumu īstermiņa vīzas saņemšanai, būtu jāapstrādā VIS, lai izvērtētu, vai pieteikuma iesniedzēja ieceļošana Savienībā varētu radīt Savienībā apdraudējumu sabiedriskajai drošībai, kā arī izvērtētu pieteikuma iesniedzēja neatbilstīgas migrācijas risku. Pārbaudēm, ko veic trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieguvuši ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, vajadzētu būt vienīgi tādām, kas palīdz noteikt dokumenta turētāja identitāti, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas īstumu un derīgumu, kā arī to, vai trešās valsts valstspiederīgā ieceļošana Savienībā varētu radīt apdraudējumu tās sabiedriskajai drošībai. Tām nebūtu jāietekmē lēmumi par ilgtermiņa vīzām vai uzturēšanās atļaujām.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Šādu risku izvērtēšanu nevar veikt, neapstrādājot ar personas identitāti, ceļošanas dokumentu un attiecīgā gadījumā ar sponsoru saistītus personas datus vai, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs bērns, — atbildīgās personas identitāti. Katrs pieteikumos ietverto personas datu elements būtu jāsalīdzina ar datiem ierakstos, lietās vai brīdinājumos, kuri reģistrēti informācijas sistēmā (Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Vīzu informācijas sistēmā (VIS), Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD), Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), Eurodac, ECRIS-TCN sistēmā (attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem vai citu veidu smagiem noziedzīgiem nodarījumiem) un/vai Interpola datubāzē par ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (Interpola TDAWN)), vai ar kontrolsarakstiem, vai ar konkrētiem riska rādītājiem. Salīdzināšanai būtu jāizmanto tikai personas datu kategorijas, kuras pieejamas pārbaudītajās informācijas sistēmās, kontrolsarakstā un konkrētajos riska rādītājos.
(11)  Šādu risku izvērtēšanu nevar veikt, neapstrādājot ar personas identitāti, ceļošanas dokumentu un attiecīgā gadījumā ar sponsoru saistītus personas datus vai, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgs bērns, — atbildīgās personas identitāti. Katrs pieteikumos ietverto personas datu elements būtu jāsalīdzina ar datiem ierakstos, lietās vai brīdinājumos, kuri reģistrēti informācijas sistēmā (Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Vīzu informācijas sistēmā (VIS), Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD), Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), Eurodac, vai ar ETIAS kontrolsarakstu, vai ar konkrētiem riska rādītājiem. Salīdzināšanai būtu jāizmanto tikai personas datu kategorijas, kuras pieejamas pārbaudītajās informācijas sistēmās, kurās veikts vaicājums, kontrolsarakstā un konkrētajos riska rādītājos.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  ES informācijas sistēmu sadarbspēja tika izveidota ar [Regulu (ES) XX par sadarbspēju], lai šīs ES informācijas sistēmas un to dati savstarpējai papildinātu cits citu ar mērķi uzlabot ārējo robežu pārvaldību, veicinātu nelegālas migrācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī nodrošinātu augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā Savienībā, tostarp sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības saglabāšanu un drošības aizsardzību dalībvalstu teritorijās.
(12)  ES informācijas sistēmu sadarbspēja tika izveidota ar [Regulu (ES) XX par sadarbspēju (robežas un vīzas)], lai uzlabotu ārējo robežu pārvaldību, veicinātu nelegālas migrācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī nodrošinātu augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā Savienībā, tostarp sabiedriskās drošības un sabiedriskās kārtības saglabāšanu un drošības aizsardzību dalībvalstu teritorijās.
(Šis grozījums attiecas uz visu tekstu. Tā pieņemšanas gadījumā vajadzēs veikt atbilstošas izmaiņas visā tekstā.)
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  ES informācijas sistēmu sadarbspēja ļauj sistēmām papildināt citai citu, lai atvieglinātu personu pareizu identifikāciju, palīdzētu apkarot identitātes viltošanu, uzlabotu un saskaņotu attiecīgo ES informācijas sistēmu prasības datu kvalitātes jomā, atvieglinātu dalībvalstīm pašreizējo un turpmāko ES informācijas sistēmu tehnisko un operatīvo īstenošanu, pastiprinātu un vienkāršotu attiecīgajām ES informācijas sistēmām piemērojamos datu drošības un datu aizsardzības pasākumus, racionalizētu tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi IIS, VIS, [ETIAS] un Eurodac un atbalstītu IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas] mērķus.
(13)  ES informācijas sistēmu sadarbspēja ļauj sistēmām atvieglināt personu pareizu identifikāciju, palīdzētu apkarot identitātes viltošanu, uzlabotu un saskaņotu attiecīgo ES informācijas sistēmu prasības datu kvalitātes jomā, atvieglinātu dalībvalstīm pašreizējo ES informācijas sistēmu tehnisko un operatīvo īstenošanu, pastiprinātu, saskaņotu un vienkāršotu attiecīgajām ES informācijas sistēmām piemērojamos datu drošības un datu aizsardzības pasākumus, racionalizētu tiesībaizsardzības iestāžu kontrolētu piekļuvi IIS, VIS, ETIAS un Eurodac un atbalstītu IIS, VIS, ETIAS, Eurodac, SIS un ECRIS-TCN sistēmas mērķus.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Sadarbspējas komponenti aptver IIS, VIS, [ETIAS], Eurodac, SIS un [ECRIS-TCN sistēmas], kā arī Eiropola datus, lai šīm ES informācijas sistēmām varētu uzdot vienlaicīgus vaicājumus, tādēļ ir lietderīgi izmantot šos komponentus, lai veiktu automatizētās pārbaudes, kā arī piekļūtu VIS tiesībaizsardzības nolūkos. Šajā saistībā būtu jāizmanto Eiropas meklēšanas portāls (EMP), lai iespējotu ātru, netraucētu, sistemātisku un kontrolētu piekļuvi ES informācijas sistēmām, Eiropola datiem un Interpola datubāzēm, kas tiem vajadzīgas savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, un atbalstītu VIS mērķus.
(14)  Sadarbspējas komponenti aptver IIS, VIS, ETIAS, Eurodac, SIS un ECRIS-TCN sistēmas, kā arī Eiropola datus, lai šīm ES informācijas sistēmām varētu uzdot vienlaicīgus vaicājumus, tādēļ ir lietderīgi izmantot šos komponentus, lai veiktu automatizētās pārbaudes, kā arī piekļūtu VIS tiesībaizsardzības nolūkos. Šajā saistībā būtu jāizmanto Eiropas meklēšanas portāls (EMP), lai iespējotu ātru, netraucētu, sistemātisku un kontrolētu piekļuvi ES informācijas sistēmām, Eiropola datiem un Interpola datubāzēm, kas tiem vajadzīgas savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar savām piekļuves tiesībām, un atbalstītu VIS mērķus.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Salīdzināšanai ar citām datubāzēm vajadzētu būt automatizētai. Vienmēr, kad salīdzinājums atklāj atbilstību (trāpījumu) starp kādu no pieteikuma personas datiem vai to kombināciju un kādu ierakstu, lietu vai brīdinājumu iepriekš minētajās informācijas sistēmās vai ar personas datiem kontrolsarakstā, pieteikums būtu jāapstrādā manuāli un to darītu atbildīgās iestādes operators. Atbildīgās iestādes novērtējuma rezultātā būtu jāpieņem lēmums par īstermiņa vīzas izdošanu vai atteikumu.
(15)  Salīdzināšanai ar citām datubāzēm vajadzētu būt automatizētai. Vienmēr, kad salīdzinājums atklāj atbilstību (trāpījumu) starp kādu no pieteikuma personas datiem vai to kombināciju un kādu ierakstu, lietu vai brīdinājumu iepriekš minētajās informācijas sistēmās vai ar personas datiem kontrolsarakstā, pieteikums būtu jāapstrādā manuāli, ja VIS nevar trāpījumu automātiski apstiprināt, un to darītu atbildīgās iestādes operators. Atkarībā no tā, kāda veida dati izraisa trāpījumu, trāpījums būtu jānovērtē vai nu konsulātiem, vai arī valsts vienotajam kontaktpunktam, kurš ir atbildīgs par trāpījumiem jo īpaši tiesībaizsardzības datubāzēs vai sistēmās. Atbildīgās iestādes izvērtējuma rezultātā būtu jāpieņem lēmums par īstermiņa vīzas izdošanu vai atteikumu.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Īstermiņa vīzas saņemšanas pieteikuma datnes analīzē būtu jāizmanto konkrētie risku rādītāji, kas atbilst iepriekš noteiktam drošības, neatbilstīgas migrācijas vai sabiedrības veselības riskam. Konkrēto risku rādītāju definēšanai izmantotie kritēriji nekādā gadījumā nedrīkstētu būt pamatoti tikai ar personas dzimumu vai vecumu. To pamatā nekādā gadījumā nav informācija, kas atklāj personas rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskās īpatnības, valodu, politiskos vai jebkurus citus uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti vai dzimumorientāciju.
(18)  Īstermiņa vīzas saņemšanas pieteikuma datnes analīzē būtu jāizmanto konkrētie risku rādītāji, kas atbilst iepriekš noteiktam drošības, neatbilstīgas migrācijas vai augstam epidēmiskam riskam. Konkrēto risku rādītāju definēšanai izmantotie kritēriji nekādā gadījumā nedrīkstētu būt pamatoti tikai ar personas dzimumu vai vecumu. To pamatā nekādā gadījumā nav informācija, kas atklāj personas rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskās īpatnības, valodu, politiskos vai jebkurus citus uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti vai dzimumorientāciju.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Tā kā nemitīgi rodas jauna veida drošības apdraudējumi, jaunas neatbilstīgas migrācijas pieejas un sabiedrības veselības apdraudējumi, ir efektīvi jāreaģē un pret šiem apdraudējumiem jāizmanto moderni līdzekļi. Tā kā šie līdzekļi ir saistīti ar ievērojama personas datu apjoma apstrādi, būtu jāievieš atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi un tiesības uz personas datu aizsardzību tiktu skartas tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs demokrātiskā sabiedrībā.
(19)  Tā kā nemitīgi rodas jauna veida drošības riski, jaunas neatbilstīgas migrācijas pieejas un augsti epidēmiskie riski, ir efektīvi jāreaģē un pret šiem apdraudējumiem jāizmanto moderni līdzekļi. Tā kā šie līdzekļi ir saistīti ar ievērojama personas datu apjoma apstrādi, būtu jāievieš atbilstīgi aizsardzības pasākumi, lai tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi un tiesības uz personas datu aizsardzību tiktu skartas tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs un samērīgs demokrātiskā sabiedrībā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Lai izpildītu saistības saskaņā ar Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, starptautiskajiem pārvadātājiem būtu jāspēj pārbaudīt, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ir nepieciešamie derīgie ceļošanas dokumenti. Šādas pārbaudes veikšana būtu jādara iespējama, reizi dienā izgūstot VIS datus atsevišķā tikai lasīšanai paredzētā datubāzē, kas ļauj izgūt minimāli nepieciešamo datu kopu, kura ļauj formulēt vaicājumu ar atbildi “ok”/“not ok”.
(21)  Lai izpildītu saistības saskaņā ar Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, starptautiskajiem pārvadātājiem, nosūtot vaicājumu VIS, būtu jāpārbauda, vai trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ir nepieciešamie derīgie ceļošanas dokumenti. Šādas pārbaudes veikšana būtu jādara iespējama, reizi dienā izgūstot VIS datus atsevišķā tikai lasīšanai paredzētā datubāzē, kas ļauj izgūt minimāli nepieciešamo datu kopu, kura ļauj formulēt vaicājumu ar atbildi “ok”/“not ok”. Pārvadātājiem nevajadzētu būt piekļuvei pašai pieteikuma datnei. Tehniskajās specifikācijās, kas attiecas uz piekļuvi VIS, izmantojot pārvadātāju vārteju, būtu pēc iespējas jāparedz ierobežot ietekmi uz pasažieru ceļošanu un pārvadātājiem. Šajā nolūkā būtu jāapsver integrēšana ar IIS un ETIAS.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
21.a apsvērums (jauns)
(21a)  Nolūkā ierobežot šajā regulā izklāstīto pienākumu ietekmi uz starptautiskajiem pārvadātājiem, kas pārvadā grupas ar autobusiem pa sauszemi, būtu jādara pieejami lietotājiem draudzīgi mobilie risinājumi.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
21.b apsvērums (jauns)
(21b)  Divu gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākuma Komisijai būtu jāizvērtē tas, cik piemēroti, saderīgi un saskaņoti — VIS noteikumu par sauszemes pārvadājumiem ar autobusiem nolūkā — ir noteikumi, kas minēti 26. pantā Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām. Būtu jāņem vērā sauszemes pārvadājumu ar autobusiem jaunākā attīstība. Būtu jāapsver nepieciešamība grozīt minētās Konvencijas 26. pantā vai šajā regulā minētos noteikumus par sauszemes pārvadājumiem ar autobusiem.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)  Biometriskie dati, kas saskaņā ar šo regulu ietver pirkstu nospiedumus un sejas attēlu, ir unikāli un tāpēc personas identifikācijai ir ticamāki par burtciparu datiem. Taču biometriskie dati ir sensitīvi personas dati. Tādēļ ar šo regulu nosaka šādu datu apstrādes pamatu un drošības pasākumus nolūkā viennozīmīgi identificēt attiecīgās personas.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  [Regula 2018/XX par sadarbspēju] paredz iespēju, ka dalībvalsts policijas iestāde, kas attiecīgi pilnvarota ar valsts tiesību aktiem, var identificēt personu, izmantojot šīs personas biometriskos datus, kuri iegūti identitātes pārbaudes laikā. Tomēr var pastāvēt īpaši apstākļi, kad persona ir jāidentificē šīs personas interesēs. Tās var būt situācijas, kad persona atrasta pēc bezvēsts prombūtnes, ir bijusi nolaupīta vai identificēta kā cilvēku tirdzniecības upuris. Šādos gadījumos tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpiešķir ātra piekļuve VIS datiem, lai ļautu ātri un uzticami identificēt personu un nebūtu jāievēro visi priekšnoteikumi un papildu aizsardzības pasākumi, kas noteikti tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvei.
(28)  [Regula 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas)] paredz iespēju, ka dalībvalsts policijas iestāde, kas attiecīgi pilnvarota ar valsts tiesību aktiem, var identificēt personu, izmantojot šīs personas biometriskos datus, kuri iegūti identitātes pārbaudes laikā. Tomēr var pastāvēt īpaši apstākļi, kad persona ir jāidentificē šīs personas interesēs. Tās var būt situācijas, kad persona atrasta pēc bezvēsts prombūtnes, ir bijusi nolaupīta vai identificēta kā cilvēku tirdzniecības upuris. Tikai šādos gadījumos tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpiešķir ātra piekļuve VIS datiem, lai ļautu ātri un uzticami identificēt personu un nebūtu jāievēro visi priekšnoteikumi un papildu aizsardzības pasākumi, kas noteikti tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvei.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Datu salīdzināšana, pamatojoties uz latentiem pirkstu nospiedumiem, kas ir tie pirkstu nospiedumi, kurus var atrast noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, ir būtiska policijas sadarbības jomā. Gadījumos, kad ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai cietusī persona var būt reģistrēti VIS, iespējai salīdzināt latentos pirkstu nospiedumus ar VIS uzglabātajiem daktiloskopijas datiem būtu jānodrošina dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm ļoti vērtīgs instruments teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā vai izmeklēšanā, kad, piemēram, vienīgie pierādījumi nozieguma vietā ir latentie pirkstu nospiedumi.
(29)  Datu salīdzināšana, pamatojoties uz latentiem pirkstu nospiedumiem, kas ir tie pirkstu nospiedumi, kurus var atrast noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā, ir būtiska policijas sadarbības jomā. Gadījumos, kad ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai cietusī persona var būt reģistrēti VIS, vispirms veicot meklēšanu saskaņā ar Padomes Lēmumu 2008/615/TI1a, iespējai salīdzināt latentos pirkstu nospiedumus ar VIS uzglabātajiem daktiloskopijas datiem būtu jānodrošina dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm ļoti vērtīgs instruments teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā vai izmeklēšanā, kad, piemēram, vienīgie pierādījumi nozieguma vietā ir latentie pirkstu nospiedumi.
__________________
1a Padomes 2008. gada 23. jūnija Lēmums 2008/615/TI par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (OV L 210, 6.8.2008., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Lai aizsargātu personas datus un izslēgtu tiesībaizsardzības iestāžu veiktu sistemātisku meklēšanu, VIS datu apstrāde būtu jāveic tikai konkrētos gadījumos un tad, ja tas ir nepieciešams teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Izraudzītajām iestādēm un Eiropolam būtu jāpieprasa piekļuve VIS datiem vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāda piekļuve sniegs informāciju, kas būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus.
(32)  Lai aizsargātu personas datus un izslēgtu tiesībaizsardzības iestāžu veiktu sistemātisku meklēšanu, VIS datu apstrāde būtu jāveic tikai konkrētos gadījumos un tad, ja tas ir nepieciešams teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai. Izraudzītajām iestādēm un Eiropolam būtu jāpieprasa piekļuve VIS datiem vienīgi tad, ja tiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šāda piekļuve sniegs informāciju, kas būtiski palīdzēs novērst, atklāt vai izmeklēt teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus, un vispirms veicot meklēšanu saskaņā ar Lēmumu 2008/615/TI.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
32.a apsvērums (jauns)
(32a)  Parasti dalībvalstu galalietotāji veic meklējumus attiecīgajās valsts datubāzēs, pirms tā vai paralēli tam veicot vaicājumu Eiropas datubāzēs.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Ilgtermiņa uzturēšanās dokumentu turētāju personas dati, ko glabā VIS, būtu jāuzglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams VIS mērķiem. Pieci gadi ir piemērots laikposms ar trešo valstu valstspiederīgajiem saistīto datu uzglabāšanai, lai, izskatot īstermiņa vīzu pieteikumus, varētu izmantot šos datus un būtu iespējams konstatēt uzturēšanās termiņa pārsniegšanu pēc derīguma termiņa beigām, kā arī veikt drošības izvērtējumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dokumentus ieguvuši. Dati par iepriekšējiem dokumenta izmantošanas gadījumiem varētu atvieglot īstermiņa vīzu izsniegšanu nākotnē. Īsāks glabāšanas laikposms minēto nolūku nodrošināšanai nebūtu pietiekams. Pēc pieciem gadiem dati būtu jāizdzēš, ja vien nav iemesla izdzēst tos agrāk.
(33)  Ilgtermiņa vīzu turētāju personas dati, ko glabā VIS, būtu jāuzglabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams VIS mērķiem. Pieci gadi ir piemērots laikposms ar trešo valstu valstspiederīgajiem saistīto datu uzglabāšanai, lai, izskatot īstermiņa vīzu pieteikumus, varētu izmantot šos datus un būtu iespējams izvērtēt uzturēšanās termiņa pārsniegšanu pēc derīguma termiņa beigām, kā arī veikt drošības izvērtējumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dokumentus ieguvuši. Dati par iepriekšējiem dokumenta izmantošanas gadījumiem varētu atvieglot īstermiņa vīzu izsniegšanu nākotnē. Īsāks glabāšanas laikposms minēto nolūku nodrošināšanai nebūtu pietiekams. Pēc pieciem gadiem dati būtu jāizdzēš, ja vien nav iemesla izdzēst tos agrāk.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes (EBCG) vienību un ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītā personāla vienību dalībniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 ar uzņēmējas dalībvalsts atļauju ir tiesības piekļūt Eiropas datubāzēm konsultāciju nolūkos, ja tas nepieciešams, lai pildītu robežpārbaudes, robežuzraudzības un atgriešanās operatīvajā plānā noteiktos operatīvos uzdevumus. Lai atvieglotu šādu piekļuvi konsultāciju nolūkos un ļautu vienībām efektīvi piekļūt VIS ievadītajiem datiem, EBCG aģentūrai būtu jāpiešķir piekļuve VIS. Šai piekļuvei būtu jāatbilst piekļuves nosacījumiem un ierobežojumiem, kurus piemēro dalībvalstu iestādēm, kas ir kompetentas attiecībā uz katru īpašo mērķi, saistībā ar kuru iespējams piekļūt VIS datiem konsultāciju nolūkos.
(35)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes (EBCG) vienību dalībniekiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 ar uzņēmējas dalībvalsts atļauju ir tiesības piekļūt Eiropas datubāzēm konsultāciju nolūkos, ja tas nepieciešams, lai pildītu robežpārbaudes, robežuzraudzības un atgriešanās operatīvajā plānā noteiktos operatīvos uzdevumus. Šai piekļuvei būtu jāatbilst piekļuves nosacījumiem un ierobežojumiem, kurus piemēro dalībvalstu iestādēm, kas ir kompetentas attiecībā uz katru īpašo mērķi, saistībā ar kuru iespējams piekļūt VIS datiem konsultāciju nolūkos.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
37. apsvērums
(37)  Atgriešanas trešām valstīm bieži nepiemēro lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko pieņem Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas pieņemti, lai transponētu Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu. Turklāt Savienības plašie centieni sadarboties ar galvenajām izcelsmes valstīm attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas nelikumīgi un kuriem attiecas atgriešanas pienākums, nav panākuši, ka šīs trešās valsts sistemātiski pildītu ar starptautisko tiesību normām noteikto pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kurus noslēgusi vai par kuru noslēgšanu sarunas ved Savienība vai dalībvalstis un kuri paredz pienācīgus aizsardzības pasākumus datu pārsūtīšanai uz trešām valstīm saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 46. pantu, vai valstu noteikumi, kas pieņemti, lai transponētu Direktīvas (ES) 2016/680 37. pantu, aptver nelielu skaitu šādu trešo valstu, un jaunu nolīgumu noslēgšanas perspektīvas ir neskaidras. Šādos gadījumos personas datus saskaņā ar šo regulu var apstrādāt ar trešo valstu iestādēm, lai īstenotu Savienības atgriešanas politiku, ja tiek izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Regulas (ES) 2016/679 49. panta 1. punkta d) apakšpunktā vai valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē Direktīvas (ES) 2016/680 38. vai 39. pantu.
(37)  Personas dati, ko dalībvalsts iegūst, ievērojot šo regulu, nebūtu jānosūta vai jādara pieejami nevienai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātam subjektam, kas izveidots Savienībā vai ārpus tās. Tomēr izņēmuma kārtā šādus personas datus vajadzētu būt iespējamam nosūtīt trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, ja šāda nosūtīšana ir pakļauta stingriem nosacījumiem un ir nepieciešama individuālās lietās, lai palīdzētu identificēt trešās valsts valstspiederīgo saistībā ar viņa atgriešanu. Ja nav lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību, kas pieņemts ar īstenošanas aktu, ievērojot Regulu (ES) 2016/679, vai atbilstošu garantiju, kam nosūtīšana pakļauta, ievērojot minēto regulu, VIS datus izņēmuma kārtā vajadzētu būt iespējamam atgriešanas nolūkā nosūtīt trešai valstij vai starptautiskai organizācijai tikai tad, kad tas ir nepieciešams svarīgu iemeslu dēļ sabiedrības interesēs, kā minēts minētajā regulā.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem un, ja tas nepieciešams individuālos gadījumos, lai veiktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) …/…60 [Savienības pārmitināšanas pamatregula] paredzētos uzdevumus, dalībvalstīm būtu jādara pieejami [Eiropas Savienības Patvēruma aģentūrai] un attiecīgām starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Starptautiskajai migrācijas organizācijai un Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas bēgļu un pārmitināšanas darbībām, attiecīgie personas dati, ko apstrādā VIS par trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem un ko šie subjekti nodevuši dalībvalstīm, īstenojot Regulu (ES) …/… [Savienības pārmitināšanas pamatregula].
svītrots
__________________
60 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… (..) [pilns nosaukums] (OV L …, … , ... lpp.).
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/200161 ir piemērojama Savienības iestāžu vai struktūru darbībām, ko tās veic, pildot savus uzdevumus kā atbildīgās par VIS darbības pārvaldību.
(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/172561 ir piemērojama Savienības iestāžu vai struktūru darbībām, ko tās veic, pildot savus uzdevumus kā atbildīgās par VIS darbības pārvaldību.
__________________
__________________
61 Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
61 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu ...
(40)  Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2018. gada 12. decembrī.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
(43)  Neskarot dalībvalstu atbildību par VIS ievadīto datu precizitāti, eu-LISA būtu jāuztic atbildība par datu kvalitātes uzlabošanu, ieviešot centrālu datu kvalitātes uzraudzības instrumentu, un regulāru ziņojumu sniegšanu dalībvalstīm.
(43)  Neskarot dalībvalstu atbildību par VIS ievadīto datu precizitāti, eu-LISA būtu jāuztic atbildība par datu kvalitātes uzlabošanu, ieviešot, uzturot un pastāvīgi atjauninot centrālu datu kvalitātes uzraudzības instrumentu, un par regulāru ziņojumu sniegšanu dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
44. apsvērums
(44)  Lai nodrošinātu labāku VIS izmantošanas pārraudzību nolūkā analizēt migrācijas spiediena un robežu pārvaldības tendences, eu-LISA būtu jāspēj attīstīt spējas sniegt dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai statistikas ziņojumus, neietekmējot datu integritāti. Tādēļ būtu jāizveido centrālās statistikas reģistrs. Savāktajā statistikā nebūtu jāietver personas dati.
(44)  Lai nodrošinātu labāku VIS izmantošanas pārraudzību nolūkā analizēt migrācijas spiediena un robežu pārvaldības tendences, eu-LISA būtu jāspēj attīstīt spējas sniegt dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai statistikas ziņojumus, neietekmējot datu integritāti. Tādēļ eu-LISA noteikti statistikas dati būtu jāglabā centrālajā repozitorijā ziņošanas un statistikas mērķiem saskaņā ar [Regula 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas)]. Savāktajā statistikā nebūtu jāietver personas dati.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
47.a apsvērums (jauns)
(47a)  Šī regula neskar pienākumus, kas izriet no 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijas par bēgļa statusu un to papildinošā 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas protokola un no visām starptautiskajām saistībām, ko uzņēmusies Savienība un tās dalībvalstis.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
Virsraksts
(-1)  regulas nosaukumu aizstāj ar šādu:
“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula)”
“Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām, ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām (VIS regula)”;
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  VIS mērķis ir uzlabot kopējās vīzu politikas īstenošanu, konsulāro sadarbību un konsultācijas starp centrālajām vīzu iestādēm, atvieglojot datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem, ar mērķi
1.  VIS mērķis ir uzlabot kopējās īstermiņa vīzu politikas īstenošanu, konsulāro sadarbību un konsultācijas starp centrālajām vīzu iestādēm, atvieglojot datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar pieteikumiem un ar tiem saistītajiem lēmumiem, ar mērķi
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  atvieglot vīzu pieteikumu procedūru;
a)  atvieglot un paātrināt vīzu pieteikumu procedūru;
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
2. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
f)  palīdzētu identificēt bezvēsts pazudušas personas;
f)  palīdzēt identificēt bezvēsts pazudušas personas, kas minētas 22.o pantā;
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
2. pants – 1. punkts – h apakšpunkts
h)  palīdzēt teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā;
h)  palīdzēt novērst apdraudējumus ikvienas dalībvalsts iekšējai drošībai, proti, atbilstošos un stingri definētos apstākļos novēršot, atklājot un izmeklējot teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus;
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
2. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
i)  veicināt draudu novēršanu dalībvalstu iekšējai drošībai;
svītrots
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  sekmētu augstu drošības līmeni, pirms pieteikuma iesniedzēju ierašanās ārējās robežas šķērsošanas vietā palīdzot noteikt, vai ir iemesls uzskatīt, ka viņi varētu radīt apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai;
a)  sekmētu augstu drošības līmeni visās dalībvalstīs, palīdzot izvērtēt, vai ir iemesls uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs vai dokumenta turētājs varētu radīt apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
2. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  uzlabotu robežpārbaužu un teritorijā veikto pārbaužu efektivitāti;
b)  atvieglotu pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās un uzlabotu dalībvalstu teritorijā veikto pārbaužu efektivitāti;
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  palīdzētu teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā;
c)  palīdzētu novērst apdraudējumus ikvienas dalībvalsts iekšējai drošībai, proti, atbilstošos un stingri definētos apstākļos novēršot, atklājot un izmeklējot teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
2. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)
da)  palīdzētu identificēt bezvēsts pazudušas personas, kas minētas 22.o pantā;
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
2.a pants (jauns)
(2a)  iekļauj šādu pantu:
“2.a pants
Arhitektūra
1.  VIS pamatā ir centralizēta arhitektūra, un to veido:
a)  kopējais identitātes repozitorijs, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 17. panta 2. punkta a) apakšpunktu];
b)  centrāla informācijas sistēma (“VIS centrālā sistēma”);
c)  saskarne katrā no dalībvalstīm (“valsts saskarne” jeb “NI-VIS”), kas nodrošina savienojumu ar konkrētās dalībvalsts attiecīgo centrālo valsts iestādi, vai valsts vienotā saskarne (VVS) katrā dalībvalstī, kuras pamatā ir kopējas tehniskās specifikācijas un kura ir identiska visās dalībvalstīs un ļauj centrālajai sistēmai pieslēgties dalībvalstu infrastruktūrām;
d)  komunikācijas infrastruktūra starp VIS centrālo sistēmu un valstu saskarnēm;
e)  drošs komunikācijas kanāls starp VIS centrālo sistēmu un IIS centrālo sistēmu;
f)  droša komunikācijas infrastruktūra starp VIS centrālo sistēmu un centrālajām infrastruktūrām, kuras ir Eiropas meklēšanas portālam, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 6. pantu], kopējam biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumam, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 12. pantu], kopējam identitātes repozitorijam, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 17. pantu], un vairāku identitāšu detektoram, kas izveidots ar [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas) 25. pantu];
g)  mehānisms, lai apspriestos par pieteikumiem un veiktu informācijas apmaiņu centrālo vīzu iestāžu starpā (“VIS pasts”);
h)  pārvadātāju vārteja;
i)  drošs tīmekļa pakalpojums, kas ļauj sazināties starp VIS centrālo sistēmu, no vienas puses, un pārvadātāju vārteju un starptautiskajām sistēmām, no otras puses;
j)  datu repozitorijs ziņošanas un statistikas vajadzībām;
k)  rīks, kas pieteikuma iesniedzējiem ļauj sniegt vai atcelt savu piekrišanu viņu pieteikuma datnes saglabāšanas papildu termiņam.
Ciktāl tehniski iespējams, VIS centrālā sistēma, valstu vienotās saskarnes, tīmekļa pakalpojums, pārvadātāju vārteja un VIS komunikācijas infrastruktūra koplieto un turpina izmantot attiecīgi IIS centrālās sistēmas, IIS valstu vienoto saskarņu, ETIAS pārvadātāju vārtejas, IIS tīmekļa pakalpojuma un IIS komunikāciju infrastruktūras aparatūras un programmatūras sastāvdaļas.
2.  NI-VIS veido:
a)  viena vietējā valsts saskarne (“LNI”) katrai dalībvalstij, kas ir saskarne, ar kuru dalībvalsts fiziski pieslēdzas drošam komunikāciju tīklam un kura ietver šifrēšanas ierīces, kas paredzētas VIS. LNI atrodas dalībvalstī;
b)  viena rezerves LNI (“BLNI”), kurai ir tāds pats saturs un funkcijas kā LNI.
3.  LNI un BLNI izmanto tikai tiem mērķiem, kas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecināmi uz VIS.
4.  Centralizētos pakalpojumus dublē divās dažādās vietās, proti, Strasbūrā (Francijā), kur atrodas galvenā VIS centrālā sistēma, centrālā vienība (CV), un Sankt Johann im Pongau (Austrijā), kur atrodas rezerves VIS centrālā sistēma, rezerves centrālā vienība (RCV). Galvenās VIS centrālās sistēmas un rezerves VIS centrālās sistēmas savienojums nodrošina CV un RCV pastāvīgu sinhronizāciju. Komunikācijas infrastruktūra atbalsta un sekmē VIS nepārtrauktas pieejamības nodrošināšanu. Tā ietver rezerves un nodalītus VIS centrālās sistēmas un rezerves VIS centrālās sistēmas savienojumus, kā arī rezerves un nodalītus savienojumus starp katru valsts saskarni un VIS centrālo sistēmu un rezerves VIS centrālo sistēmu. Komunikācijas infrastruktūra nodrošina šifrētu un privātu virtuālo tīklu, kas paredzēts VIS datiem un saziņai dalībvalstu starpā, kā arī dalībvalstu un tās iestādes starpā, kas atbildīga par VIS centrālās sistēmas darbības pārvaldību.”;
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
4. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
(3a)  “centrālā iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts izveidojusi, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 810/2009;
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
4. pants – 1. daļa – 15. punkts
(15)  “sejas attēls” ir sejas digitāls attēls;
(15)  “sejas attēls” ir sejas digitāls attēls ar pietiekamu attēla izšķirtspēju un kvalitāti, lai to varētu izmantot automatizētai biometrisko datu salīdzināšanai;
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
4. pants – 1. daļa – 19. punkts
(19)  “valsts uzraudzības iestādetiesībaizsardzības nolūkos ir uzraudzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680*** 41. pantu;
(19)  “uzraudzības iestādes” ir uzraudzības iestādes, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679** 51. panta 1. punktā, un uzraudzības iestādes, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/680*** 41. pantā;
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
4. pants – 1. daļa – 19.a punkts (jauns)
(19a)  “trāpījums” ir atbilstība, kas noteikta, salīdzinot attiecīgos datus, kuri ietverti VIS pieteikuma datnē, ar attiecīgajiem datiem ierakstā, lietā vai brīdinājumā, kas reģistrēts VIS, Šengenas informācijas sistēmā, IIS, ETIAS, Eurodac, Eiropola datos vai Interpola SLTD datubāzē;
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
4. pants – 1. daļa – 20. punkts
(20)  “tiesībaizsardzība” ir teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana;
(20)  “tiesībaizsardzība” ir teroristu nodarījumu vai citu smagu noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana stingri noteiktā satvarā;
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
4. pants – 1. daļa – 21. punkts
(21)  “teroristu nodarījumi” ir valsts tiesību aktos minētie nodarījumi, kas atbilst vai ir līdzvērtīgi tiem nodarījumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541****;
(21)  “teroristu nodarījumi” ir valsts tiesību aktos noteiktie nodarījumi, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541**** 3. līdz 14. pantā, vai — attiecībā uz dalībvalstīm, kurām minētā direktīva nav saistoša, — ir līdzvērtīgi vienam no minētajiem nodarījumiem;
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
4. pants – 2. zemsvītras piezīme (jauna)
** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
c)  9. panta 6. punktā un 22.c panta 2. punkta g) apakšpunktā minētos daktiloskopijas datus;
c)  9. panta 6. punktā, 22.c panta 2. punkta g) apakšpunktā un 22.d panta g) punktā minētos daktiloskopijas datus;
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
5. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  9. panta 7. punktā minētā ceļošanas dokumenta ieskanētu biogrāfisko datu lapu;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
5. pants – 3. punkts
3.  CIR satur 9. panta 4. punkta a)cc) apakšpunktā, 9. panta 5. un 6. punktā, 22.c panta 2. punkta a)cc), f) un g) apakšpunktā, 22.d panta a)–cc), f) un g) apakšpunktā minētos datus. Pārējos VIS datus glabā VIS centrālajā sistēmā.
3.  CIR satur 9. panta 4. punkta a) līdz cc) apakšpunktā, 9. panta 5. un 6. punktā, 22.c panta 2. punkta a) līdz cc), f) un g) apakšpunktā, 22.d panta a) līdz c), f) un g) apakšpunktā minētos datus. Pārējos VIS datus glabā VIS centrālajā sistēmā.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
5.a pants – 1. punkts
(1)   VIS iekļauj to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, kā noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1105/2011/ES*.
1.   VIS iekļauj to ceļošanas dokumentu sarakstu, kuri to turētājam dod tiesības šķērsot ārējās robežas un kuros drīkst ielīmēt vīzu, kā noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1105/2011/ES*.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
5.a pants – 2. punkts
(2)   VIS nodrošina funkcionalitāti, kas ļauj centralizēti pārvaldīt atzīto ceļošanas dokumentu sarakstu, kā arī informēt par sarakstā iekļauto ceļošanas dokumentu atzīšanas vai neatzīšanas paziņojumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 1105/2011/ES 4. pantu.
2.  VIS nodrošina funkcionalitāti, kas ļauj centralizēti pārvaldīt atzīto ceļošanas dokumentu sarakstu, kā arī informēt par sarakstā iekļauto ceļošanas dokumentu atzīšanas vai neatzīšanas paziņojumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 1105/2011/ES 4. pantu.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
5.a pants – 3. punkts
(3)   Sīki izstrādātus noteikumus par 2. punktā minētās funkcionalitātes vadību nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
3.   Sīki izstrādātus noteikumus par 2. punktā minētās funkcionalitātes vadību nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
6. pants – 1. punkts
-a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Piekļuve VIS, lai ievadītu, grozītu vai dzēstu 5. panta 1. punktā minētos datus saskaņā ar šo regulu, ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem vīzu iestāžu darbiniekiem.
1. Neskarot 22.a pantu, piekļuve VIS, lai ievadītu, grozītu vai dzēstu 5. panta 1. punktā minētos datus saskaņā ar šo regulu, ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem vīzu iestāžu darbiniekiem. Pienācīgi pilnvarotu darbinieku skaits ir stingri ierobežots, ņemot vērā viņu faktiskās dienesta vajadzības.”
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
6. pants – 2. punkts
2.  Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem tādu katras dalībvalsts iestāžu un ES struktūru darbiniekiem, kas ir kompetentas 15.22. pantā, 22.c–22.f pantā, 22.g–22.j pantā minētajām vajadzībām, kā arī [Regulas 2018/XX par sadarbspēju] 20. un 21. pantā minētajām vajadzībām.
2.  Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ir atļauta vienīgi pienācīgi pilnvarotiem tādu katras dalībvalsts iestāžu un ES struktūru darbiniekiem, kas ir kompetentas 15. līdz 22. pantā un 22.g līdz 22.l pantā minētajām vajadzībām, kā arī [Regulas 2018/XX par sadarbspēju (robežas un vīzas)] 20. un 21. pantā minētajām vajadzībām.
Iestādes, kuras ir tiesīgas aplūkot VIS datus vai tiem piekļūt, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus, izraugās saskaņā ar IIIb nodaļu.
Minētā piekļuve ir ierobežota tiktāl, ciktāl dati ir nepieciešami to uzdevumu pildīšanai saskaņā ar šiem mērķiem un ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem.
Minētā piekļuve ir ierobežota tiktāl, ciktāl dati ir nepieciešami to uzdevumu pildīšanai saskaņā ar šiem mērķiem un ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem.”;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
6. pants – 3. punkts
aa)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Katra dalībvalsts apstiprina kompetentās iestādes, kuru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve VIS, lai tajā ievadītu, grozītu, dzēstu vai aplūkotu datus. Katra dalībvalsts nekavējoties iesniedz Komisijai šo iestāžu sarakstu, ietverot 41. panta 4. punktā minētās iestādes, kā arī informē par grozījumiem šajā sarakstā. Šajā sarakstā norāda mērķi, ar kādu katra iestāde drīkst apstrādāt datus VIS.
3. Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kuru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve VIS, lai tajā ievadītu, grozītu, dzēstu vai aplūkotu datus. Katra dalībvalsts nekavējoties iesniedz eu-LISA šo iestāžu sarakstu, ietverot 29. panta 3.a punktā minētās iestādes, kā arī informē par grozījumiem šajā sarakstā. Minētajā sarakstā attiecībā uz katru iestādi norāda, kuros datos un kādos nolūkos tās drīkst veikt meklēšanu.
Trīs mēnešos pēc tam, kad VIS ir sākusi darboties saskaņā ar 48. panta 1. punktu, Komisija konsolidētu sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja tajā ir izdarīti grozījumi, Komisija reizi gadā publicē atjauninātu konsolidēto sarakstu.
eu-LISA nodrošina to, ka minētais saraksts, kā arī 22.k panta 2. punktā minēto izraudzīto iestāžu un 22.k panta 4. punktā minēto centrālo piekļuves punktu saraksti reizi gadā tiek publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. eu-LISA dara pieejamu pastāvīgi atjauninātu sarakstu savā tīmekļa vietnē, iekļaujot tajā izmaiņas, ko iesniegušas dalībvalstis laikposmā starp ikgadējām publikācijām.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
6. pants – 5. punkts
5.  Sīki izstrādātus noteikumus par 3. punktā minētā saraksta centralizētas pārvaldības funkcionalitātes vadību nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5.  Komisija saskaņā ar 48.a pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par 3. punktā minētā saraksta centralizētas pārvaldības funkcionalitātes vadību.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
7. pants – 2. punkts
(7a)  regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Katra kompetentā iestāde nodrošina, ka VIS izmantošanā tā nediskriminē pieteikuma iesniedzējus un vīzas turētājus atkarībā no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas un ka tā pilnībā ievēro pieteikuma iesniedzēja un vīzas turētāja cilvēka cieņu un integritāti.
2. Personas datu apstrāde VIS, ko veic katra kompetentā iestāde, nerada diskrimināciju pret pieteikuma iesniedzējiem, vīzu turētājiem vai ilgtermiņa vīzu un uzturēšanās atļauju vai prasītājiem vai turētājiem, pamatojoties uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpašībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskajiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederību pie nacionālas minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju. Tajā pilnībā respektē cilvēka cieņu un integritāti un pamattiesības, kā arī ievēro principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Īpašu uzmanību pievērš bērniem, veciem cilvēkiem, personām ar invaliditāti un personām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Pirmām kārtām ņem vērā bērna intereses.”;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
7. pants – 3. punkts
3.  Bērna intereses ir dalībvalstu galvenais apsvērums attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām procedūrām. Bērna labjutību, drošumu un drošību, jo īpaši gadījumos, kad pastāv risks, ka bērns varētu būt cilvēku tirdzniecības upuris, kā arī bērna uzskatus ņem vērā un pienācīgi ievēro atbilstīgi viņa vecumam un brieduma pakāpei.
3.  Bērna intereses ir noteicošais dalībvalstu apsvērums attiecībā uz visām šajā regulā paredzētajām procedūrām, pilnībā ievērojot Starptautisko konvenciju par bērna tiesībām. Bērna labjutību, drošumu un drošību, jo īpaši gadījumos, kad pastāv risks, ka bērns varētu būt cilvēku tirdzniecības upuris, kā arī bērna uzskatus ņem vērā un pienācīgi ievēro atbilstīgi viņa vecumam.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
7. pants – 3.a punkts (jauns)
(8a)  regulas 7. pantam pievieno šādu punktu:
“3.a Dalībvalstis piemēro šo regulu, pilnībā ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz brīvību un drošību, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, patvēruma tiesības un neizraidīšanas principa aizsardzību, kā arī aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas vai izdošanas gadījumā, tiesības uz nediskrimināciju, bērna tiesības un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.”;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
7.a pants (jauns)
(8b)  iekļauj šādu pantu:
“7.a pants
Bērnu pirkstu nospiedumu dati
1.  Atkāpjoties no 22.c panta 2. punkta g) apakšpunkta, VIS neievada tādu bērnu pirkstu nospiedumus, kas ir jaunāki par 6 gadiem.
2.  Biometrisko datu iegūšanu no nepilngadīgajiem, sākot no sešu gadu vecuma, veic ierēdņi, kuri ir īpaši apmācīti iegūt nepilngadīgo biometriskos datus bērnam draudzīgā un bērnam piemērotā veidā, pilnībā ievērojot bērna intereses un aizsardzības pasākumus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām.
Biometrisko datu iegūšanas laikā nepilngadīgo pavada pieaugušais ģimenes loceklis, ja tāds ir. Nepavadītu nepilngadīgo biometrisko datu iegūšanas laikā pavada aizbildnis, pārstāvis vai, ja pārstāvis nav izraudzīts, persona, kas ir apmācīta aizsargāt nepilngadīgā intereses un viņa vispārējo labklājību. Šāda apmācītā persona nav ierēdnis, kurš ir atbildīgs par biometrisko datu iegūšanu, tā rīkojas neatkarīgi un nesaņem rīkojumus ne no ierēdņa, ne dienesta, kas ir atbildīgs par biometrisko datu iegūšanu. Pret nepilngadīgajiem neizmanto nekāda veida piespiešanu, lai nodrošinātu, ka viņi ievēro pienākumu sniegt biometriskos datus.
3.  Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. panta 2. punkta, konsulāti nepieprasa, lai bērni vecumā no 6 līdz 12 gadiem personīgi ierastos konsulātā biometrisko identifikatoru iegūšanai, ja tas ģimenēm radītu pārmērīgu slogu un izmaksas. Šādos gadījumos biometriskos identifikatorus iegūst pie ārējām robežām, kur īpašu uzmanību pievērš bērnu tirdzniecības novēršanai.
4.  Atkāpjoties no noteikumiem par tādu datu izmantošanu, kas paredzēti II, III, IIIa un IIIb nodaļā, bērnu pirkstu nospiedumu datiem var piekļūt tikai šādiem nolūkiem:
a)  lai pārbaudītu bērna identitāti vīzas pieteikuma procedūrā saskaņā ar 15. pantu un pie ārējām robežām saskaņā ar 18. un 22.g pantu un
b)  lai saskaņā ar IIIb nodaļu palīdzētu novērst bērnu tiesību pārkāpumus un cīnīties pret tiem, ja ir ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:
i)  šāda piekļuve ir vajadzīga, lai novērstu, atklātu un izmeklētu bērnu tirdzniecību;
ii)  piekļuve ir vajadzīga konkrētā lietā;
iii)  identifikācija ir bērna interesēs.”
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
II nodaļa – virsraksts
ĪSTERMIŅA VĪZU DATU IEVADĪŠANA UN IZMANTOŠANA, KO VEIC VĪZU IESTĀDES
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9. pants – 1. daļa – 5. punkts
5.  pieteikuma iesniedzēja sejas attēlu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. panta 1. punktu.
5.  pieteikuma iesniedzēja sejas attēlu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. pantu.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
9. pants – 1. daļa – 6. punkts
ba)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
6.  pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Kopīgajā konsulārajā instrukcijā.
6. pieteikuma iesniedzēja pirkstu nospiedumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 13. pantu.”;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – d apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9. pants – 1.a punkts
8.  Pirmās daļas 5. punktā minētais trešo valstu valstspiederīgo sejas attēls ir ar pietiekamu attēla izšķirtspēju un kvalitāti, lai to izmantotu automatizētai biometrisko datu salīdzināšanai.
Pirmās daļas 5. punktā minētais trešo valstu valstspiederīgo sejas attēls ir ar pietiekamu attēla izšķirtspēju un kvalitāti, lai to izmantotu automatizētai biometrisko datu salīdzināšanai. Ja sejas attēlam nav pietiekamas kvalitātes, to automatizētai salīdzināšanai neizmanto.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – d apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9. pants – 1.b punkts
Atkāpjoties no otrās daļas, izņēmuma gadījumos, kad nevar izpildīt kvalitātes un izšķirtspējas specifikācijas, kas noteiktas faktiskā sejas attēla reģistrēšanai VIS, sejas attēlu var elektroniski iegūt no elektronisku mašīnlasāmu ceļošanas dokumentu (eMRTD) mikroshēmas. Tādos gadījumos sejas attēlu personas datnē iekļauj tikai pēc tam, kad ir elektroniski verificēts, ka eMRTD mikroshēmā reģistrētais sejas attēls atbilst attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā faktiskajam sejas attēlam.
Atkāpjoties no pirmās daļas, izņēmuma gadījumos, kad nevar izpildīt kvalitātes un izšķirtspējas specifikācijas, kas noteiktas faktiskā sejas attēla reģistrēšanai VIS, sejas attēlu var elektroniski iegūt no elektronisku mašīnlasāmu ceļošanas dokumentu (eMRTD) mikroshēmas. Tādos gadījumos sejas attēlu personas datnē iekļauj tikai pēc tam, kad ir elektroniski pārbaudīts, ka eMRTD mikroshēmā reģistrētais sejas attēls atbilst attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā faktiskajam sejas attēlam.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 2. punkts
2.  Kad tiek izveidots pieteikums vai izdota vīza, VIS pārbauda, vai ar šo pieteikumu saistītais ceļošanas dokuments ir atpazīts saskaņā ar Lēmumu Nr. 1105/2011/ES, veicot automātisku meklēšanu 5.a pantā atzītu ceļošanas dokumentu sarakstā, un sniedz rezultātu.
2.  Kad tiek izveidots pieteikums, VIS pārbauda, vai ar šo pieteikumu saistītais ceļošanas dokuments ir atpazīts saskaņā ar Lēmumu Nr. 1105/2011/ES, veicot automātisku meklēšanu 5.a pantā atzītu ceļošanas dokumentu sarakstā, un sniedz rezultātu.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 3. punkts
3.  Lai veiktu Regulas (EK) Nr. 810/2009 21. panta 1. punktā un 21. panta 3. punkta a), c) un d) apakšpunktā paredzētās pārbaudes, VIS iniciē vaicājumu, izmantojot [Sadarbspējas regulas] 6. panta 1. punktā definēto Eiropas meklēšanas portālu, lai salīdzinātu šīs regulas 9. panta 4. punktā minētos attiecīgos datus ar datiem, kas atrodami VIS reģistrētā ierakstā, datnē vai brīdinājumā, Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS), tostarp [Regulas (ES) 2018/XX par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu] 29. pantā minēto kontrolsarakstā, Eurodac, [attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem — ECRIS-TCN sistēmā], Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) un Interpola datubāzē par Ceļošanas dokumentiem, par kuriem izdoti paziņojumi (Interpola TDAWN).
3.  Lai veiktu Regulas (EK) Nr. 810/2009 21. panta 1. punktā un 21. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā paredzētās pārbaudes, VIS iniciē vaicājumu, izmantojot [Sadarbspējas regulas] 6. panta 1. punktā definēto Eiropas meklēšanas portālu, lai salīdzinātu šīs regulas 9. panta 4., 5. un 6. punktā minētos attiecīgos datus. VIS pārbauda:
a)  vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments atbilst ceļošanas dokumentam, kas SIS paziņots kā pazaudēts, nozagts, nelikumīgi piesavināts vai atzīts par nederīgu;
b)  vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments atbilst ceļošanas dokumentam, kas SLTD datubāzēs paziņots kā pazaudēts, nozagts vai atzīts par nederīgu;
c)  vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu, kas ievadīts SIS;
d)  vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas SIS ievadīts brīdinājums par personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās izdot;
e)  vai pieteikuma iesniedzējs un ceļošanas dokuments, kā arī tā turētājs atbilst atteiktai, atceltai vai anulētai ceļošanas atļaujai ETIAS centrālajā sistēmā;
f)  vai pieteikuma iesniedzējs un ceļošanas dokuments ir iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240* 34. pantā minētajā kontrolsarakstā;
g)  vai dati par pieteikuma iesniedzēju jau ir ierakstīti VIS;
h)  vai pieteikumā sniegtie dati par ceļošanas dokumentu neatbilst citam vīzas pieteikumam, kas sistēmā saistīts ar atšķirīgiem identitātes datiem;
i)  vai pieteikuma iesniedzējs IIS ir pašlaik paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, vai pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš bijis paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu;
j)  vai IIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir atteikta ieceļošana;
k)  vai VIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir bijis piemērots lēmums par īstermiņa vīzas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu;
l)  vai VIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir bijis piemērots lēmums par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu;
m)  vai dati par pieteikuma iesniedzēja identitāti ir reģistrēti Eiropola datos;
n)  vai īstermiņa vīzas pieprasītājs ir reģistrēts Eurodac;
o)  gadījumos, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais, vai uz to personu, kura attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju īsteno vecāku varu vai likumisku aizbildnību:
i)  attiecas SIS ievadīts brīdinājums attiecībā uz personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās izdot;
ii)  attiecas SIS ievadīts brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu;
iii)  vai šī persona ir tāda ceļošanas dokumenta turētājs, kas iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā minētajā kontrolsarakstā.
________________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra Regula (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Veicot vaicājumu SLTD, dati, ko EMP lietotājs izmanto, lai iniciētu vaicājumu, nav pieejami Interpola datu īpašniekiem.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 4. punkts
4.  VIS piešķir atsauci visiem trāpījumiem, kas pieteikuma datnē atklāti saskaņā ar 3. punktu. Turklāt VIS attiecīgā gadījumā identificē dalībvalsti(-s), kuras ievadītie vai piegādātie dati atklāja trāpījumu(-s), vai Eiropolu, un šo informāciju reģistrē pieteikuma datnē.
4.  VIS piešķir atsauci visiem trāpījumiem, kas pieteikuma datnē atklāti saskaņā ar 3. punktu. Turklāt VIS attiecīgā gadījumā identificē dalībvalsti(-s), kuras ievadītie vai piegādātie dati atklāja trāpījumu(-s), vai Eiropolu, un šo informāciju reģistrē pieteikuma datnē. Vienīgo informāciju, ko reģistrē, ir atsauce uz trāpījumu un datu radītāju.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 5. punkts – d apakšpunkts
d)  brīdinājums par personām un priekšmetiem saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm.
d)  brīdinājums par personām un priekšmetiem saistībā ar diskrētām pārbaudēm, īpašām pārbaudēm vai izmeklēšanas pārbaudēm.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Jebkuru trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punkta a), b), c), e), g), h), i), j), k), l) un n) apakšpunktu, attiecīgā gadījumā pēc tam, kad centrālā iestāde to ir pārbaudījusi saskaņā ar 9.c pantu, izvērtē konsulāts, kurā iesniegts vīzas pieteikums.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 5.b punkts (jauns)
5.b  Jebkuru trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punkta d), f), m) un o) apakšpunktu, saskaņā ar 9.ca pantu pārbauda un attiecīgajā gadījumā izvērtē tās dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kura ievadījusi vai piegādājusi datus, kas izraisījuši trāpījumu.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 5.c punkts (jauns)
5.c  Arī visi trāpījumi SIS automātiski tiek paziņoti tās dalībvalsts SIRENE birojam, kura izveidojusi brīdinājumu, kas atklājis trāpījumu.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 5.d punkts (jauns)
5.d  Paziņojumā, ko sniedz dalībvalsts SIRENE birojam vai vienotajam kontaktpunktam, kas ievadījis brīdinājumu, ietver šādus datus:
a)  uzvārds(-i), vārds(-i) un pieņemtie vārdi, ja tādi ir;
b)  dzimšanas vieta un datums;
c)  dzimums;
d)  valstspiederība un, ja tādas ir, citas valstspiederības;
e)  pirmās plānotās uzturēšanās dalībvalsts un — ja pieejama — pirmās plānotās uzturēšanās adrese;
f)  pieteikuma iesniedzēja dzīvesvietas adrese vai, ja tā nav pieejama, viņa dzīvesvietas pilsēta un valsts;
g)  atsauce uz visiem konstatētajiem trāpījumiem, tostarp to datumu un laiku.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.a pants – 5.e punkts (jauns)
5.e  Šis pants nekavē iesniegt patvēruma pieteikumu jebkāda iemesla dēļ. Ja vīzas pieteikumu ir iesniegusi persona, kas cietusi no vardarbīgiem noziegumiem, piemēram, no vardarbības ģimenē vai cilvēku tirdzniecības, ko veicis tās sponsors, VIS iesniegtā datni nošķir no sponsora datnes, lai aizsargātu cietušo no turpmāka apdraudējuma.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.b pants – 1. punkts
1.  Regulas 9.a panta 3. punktā paredzētās automatizētās pārbaudes attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi un uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai trešās valsts pilsoņa ģimenes locekļiem, kam saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir Savienības pilsoņu tiesībām atbilstīgas tiesības brīvi pārvietoties, veic vienīgi, lai pārliecinātos, ka nav faktisku norāžu vai pamatota iemesla uzskatīt, ka personas klātbūtne dalībvalstu teritorijā rada drošības vai augstu epidēmiska risku atbilstīgi Direktīvai 2004/38/EK.
1.  Regulas 9.a panta 3. punktā paredzētās automatizētās pārbaudes attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļi un uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK, vai trešās valsts pilsoņa ģimenes locekļiem, kam saskaņā ar nolīgumu starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses, ir Savienības pilsoņu tiesībām atbilstīgas tiesības brīvi pārvietoties, veic vienīgi, lai pārliecinātos, ka nav faktisku norāžu vai pamatota iemesla uzskatīt, ka personas klātbūtne dalībvalstu teritorijā rada drošības atbilstīgi Direktīvai 2004/38/EK.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.b pants – 3. punkts
3.  Ja 9.a panta 3. punktā minētajā automatizētajā pieteikuma apstrādē ir konstatēts trāpījums, kas atbilst Regulas (EK1987/2006 24. pantā minētajam ieceļošanas un uzturēšanās atteikuma brīdinājumam, vīzu iestāde pārbauda tā lēmuma pieņemšanas pamatu, pēc kura brīdinājums ievadīts SIS. Ja šis pamats ir saistīts ar nelegālas imigrācijas risku, izvērtējot pieteikumu, brīdinājumu neņem vērā. Vīzu iestādes turpmākā rīcība ir saskaņā ar SIS II regulas 25. panta 2. punktu.
3.  Ja 9.a panta 3. punktā minētajā automatizētajā pieteikuma apstrādē ir konstatēts trāpījums, kas atbilst Regulas (ES2018/1861 24. pantā minētajam brīdinājumam par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu, vīzu iestāde pārbauda tā lēmuma pieņemšanas pamatu, pēc kura brīdinājums ievadīts SIS. Ja šis pamats ir saistīts ar neatbilstīgas imigrācijas risku, izvērtējot pieteikumu, brīdinājumu neņem vērā. Vīzu iestādes turpmākā rīcība ir saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1861 26. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.c pants – virsraksts
Centrālo iestāžu veikta pārbaude
Centrālo iestāžu un valsts vienotā kontaktpunkta veikta pārbaude
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.c pants – 1. punkts
1.  Jebkuru trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, manuāli pārbauda tās dalībvalsts centrālā iestāde, kas apstrādā pieteikumu.
1.  Jebkuru 9.a panta 5.b punktā minēto trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, un ko VIS nevar automātiski apstiprināt, saskaņā ar 9.ca pantu manuāli pārbauda valsts vienotais kontaktpunkts. Tiek informēta tās dalībvalsts centrālā iestāde, kas apstrādā pieteikumu.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.c pants – 2. punkts
2.  Manuāli pārbaudot trāpījumus, centrālā iestāde var piekļūt pieteikuma datnei un saistītajai(-ām) pieteikuma datnei(-ēm), kā arī visiem trāpījumiem, kas atklāti 9.a panta 3. punktā noteiktās automatizētās apstrādes laikā.
2.  Jebkuru 9.a panta 5.a punktā minēto trāpījumu, kas iegūts, veicot vaicājumus saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, un ko VIS nevar automātiski apstiprināt, manuāli pārbauda centrālā iestāde. Manuāli pārbaudot trāpījumus, centrālā iestāde var piekļūt pieteikuma datnei un saistītajai(-ām) pieteikuma datnei(-ēm), kā arī visiem trāpījumiem, kas atklāti 9.a panta 5.a punktā noteiktās automatizētās apstrādes laikā.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.c pants – 5. punkts
5.  Ja dati atbilst vai ja joprojām pastāv šaubas par pieteikuma iesniedzēja identitāti, centrālā vīzu iestāde, kas apstrādā pieteikumu, informē tās dalībvalsts(-u) centrālo iestādi, kas identificēta kā to datu ievadītāja vai piegādātāja, kuri atklājuši trāpījumu saskaņā ar 9.a panta 3. punktu. Ja datus, kas atklājuši šādu trāpījumu, ievadījusi vai piegādājusi viena vai vairākas dalībvalstis, centrālā iestāde, izmantojot 16. panta 2. punktā noteikto procedūru, apspriežas ar šīs(-o) dalībvalsts(-u) centrālo iestādi.
5.  Ja dati atbilst vai ja joprojām pastāv šaubas par pieteikuma iesniedzēja identitāti, pamatotos gadījumos centrālā vīzu iestāde, kas apstrādā pieteikumu, informē tās dalībvalsts(-u) centrālo iestādi, kas identificēta kā to datu ievadītāja vai piegādātāja, kuri atklājuši trāpījumu saskaņā ar 9.a panta 3. punktu. Ja datus, kas atklājuši šādu trāpījumu, ievadījusi vai piegādājusi viena vai vairākas dalībvalstis, centrālā iestāde, izmantojot 16. panta 2. punktā noteikto procedūru, apspriežas ar šīs(-o) dalībvalsts(-u) centrālo iestādi. Šaubu gadījumā tiek lemts par labu pieteikuma iesniedzējam.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.c pants – 7. punkts
7.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja 9.a panta 5. punktā minētajā salīdzināšanā tiek saņemta atbilde par vienu vai vairākiem trāpījumiem, VIS nosūta automātisku paziņojumu tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kas veikusi pieprasījumu, lai tā veiktu nepieciešamās turpmākās darbības.
svītrots
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.c pants – 8. punkts
8.  Ja tiek konstatēts, ka datus, kas atklājuši trāpījumu saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, ir piegādājis Eiropols, atbildīgās dalībvalsts centrālā iestāde apspriežas ar Eiropola valsts vienību par turpmāko rīcību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794, jo īpaši tās IV nodaļu.
svītrots
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.capants (jauns)
9.ca  pants
Pārbaude un izvērtējums, ko veic valsts vienotais kontaktpunkts
1.  Katra dalībvalsts izraugās valsts iestādi, kas darbojas 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā un šīs regulas vajadzībām nodrošina attiecīgās manuālās pārbaudes un trāpījumu izvērtēšanu (“vienotais kontaktpunkts”). Vienoto kontaktpunktu veido SIRENE biroja sadarbības koordinatori, Interpola valstu centrālie biroji, Eiropola valsts centrālais punkts, ETIAS valsts vienība un visas attiecīgās valsts tiesībaizsardzības iestādes. Dalībvalstis nodrošina pietiekami nokomplektētu personālu, lai vienotais kontaktpunkts varētu pārbaudīt trāpījumus, kas tam paziņoti saskaņā ar šo regulu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 810/2009 23. pantā paredzētos termiņus.
2.  Vienotais kontaktpunkts manuāli pārbauda tam nosūtītos trāpījumus. Piemēro 9.c panta 2. līdz 6. punktā izklāstītās procedūras.
3.  Ja pēc šī panta 2. punktā minētās pārbaudes tiek secināts, ka dati ir atbilstīgi, un trāpījums tiek apstiprināts, vienotais kontaktpunkts vajadzības gadījumā sazinās ar atbildīgajām iestādēm, tostarp Eiropolu, kas sniegušas datus, kuri izraisījuši trāpījumu. Atbildīgā iestāde tad izvērtē trāpījumu. Vienotais kontaktpunkts sniedz argumentētu atzinumu, ņemot vērā lēmumu par pieteikumu, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 23. pantu. Šo argumentēto atzinumu iekļauj pieteikuma datnē.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
9.cbpants (jauns)
9.cb  pants
Rokasgrāmata
Komisija saskaņā ar 48.a pantu pieņem deleģēto aktu, lai rokasgrāmatā noteiktu attiecīgos datus, kurus salīdzina ar vaicājumiem citās sistēmās saskaņā ar 9.a panta 3. punktu, kā arī procedūras un noteikumus, kas vajadzīgi, lai veiktu 9.a līdz 9.ca pantā minētos vaicājumus, pārbaudes un izvērtējumus. Šajā deleģētajā aktā ietver datu kategoriju kombināciju, kas ļauj veikt vaicājumu katrā sistēmā saskaņā ar 9.a pantu.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
13. pants – 4. punkts
4.  Kad pieteikuma datni aktualizē saskaņā ar 1. un 2. punktu, VIS nosūta paziņojumu dalībvalstij, kas izdevusi vīzu, informējot par lēmumu anulēt vai atcelt minēto vīzu. Šādu paziņojumu automātiski ģenerē centrālā sistēma, un to nosūta, izmantojot 16. pantā noteikto mehānismu.
4.  Kad pieteikuma datni aktualizē saskaņā ar 1. un 2. punktu, VIS nosūta paziņojumu dalībvalstij, kas izdevusi vīzu, informējot par argumentētu lēmumu anulēt vai atcelt minēto vīzu. Šādu paziņojumu automātiski ģenerē centrālā sistēma, un to nosūta, izmantojot 16. pantā noteikto mehānismu.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
16. pants – 2. punkts – 3. daļa
Vienīgi konsultāciju procedūras veikšanai VIS iekļauj to dalībvalstu sarakstu, kuras nosaka, ka citu dalībvalstu centrālajām iestādēm jāapspriežas ar to centrālajām iestādēm, kad tiek pārbaudīti vienoto vīzu pieteikumi, ko iesnieguši konkrētu trešo valstu valstspiederīgie vai kādas konkrētas kategorijas valstspiederīgie saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 22. pantu, un par attiecīgajiem trešo valstu valstspiederīgajiem.
Vienīgi konsultāciju procedūras veikšanai VIS iekļauj to dalībvalstu sarakstu, kuras nosaka, ka citu dalībvalstu centrālajām iestādēm jāapspriežas ar to centrālajām iestādēm, kad tiek pārbaudīti vienoto vīzu pieteikumi, ko iesnieguši konkrētu trešo valstu valstspiederīgie vai kādas konkrētas kategorijas valstspiederīgie saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 22. pantu.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
16. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  informācijas nosūtīšanai saskaņā ar 25. panta 4. punktu par vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izdošanu, 24. panta 2. punktu par datu grozīšanu un Regulas (EK) Nr. 810/2009 31. pantu par ex post paziņojumiem;
a)  informācijas nosūtīšanai saskaņā ar 25. panta 4. punktu par vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu izdošanu, šīs regulas 24. panta 2. punktu par datu grozīšanu un Regulas (EK) Nr. 810/2009 31. pantu par ex post paziņojumiem;
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
16. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  citiem ar konsulāro sadarbību saistītiem ziņojumiem, kas ietver VIS reģistrētu personas datu pārsūtīšanu vai ir saistīti ar to, ceļošanas dokumentu kopiju pārsūtīšanas pieprasījumu nosūtīšanai kompetentajai vīzu iestādei saskaņā ar 9. panta 7. punktu, un citiem dokumentiem, kuri pievienoti pieteikumam, un šo dokumentu elektronisko kopiju pārsūtīšanai, kā arī 9.c pantā un 38. panta 3. punktā noteiktajiem pieprasījumiem. Kompetentās vīzu iestādes uz šādu pieprasījumu atbild divu darba dienu laikā.
b)  citiem ar konsulāro sadarbību saistītiem ziņojumiem, kas ietver VIS reģistrētu personas datu pārsūtīšanu vai ir saistīti ar to, kopiju pārsūtīšanas pieprasījumu nosūtīšanai kompetentajai vīzu iestādei dokumentiem, kuri pievienoti pieteikumam, un šo dokumentu elektronisko kopiju pārsūtīšanai, kā arī 9.c pantā un 38. panta 3. punktā noteiktajiem pieprasījumiem. Kompetentās vīzu iestādes uz šādu pieprasījumu atbild divu darba dienu laikā.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 18.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
18.a pants
(18a)  regulas 18.a pantu aizstāj ar šādu:
18.a pants
18.a pants
VIS datu izguve, lai izveidotu vai atjauninātu vīzas turētāja ieceļošanas/izceļošanas ierakstu vai ieceļošanas atteikuma ierakstu IIS
VIS datu izguve, lai izveidotu vai atjauninātu vīzas turētāja ieceļošanas/izceļošanas ierakstu vai ieceļošanas atteikuma ierakstu IIS
Vienīgi nolūkā izveidot vai atjaunināt vīzas turētāja ieceļošanas/izceļošanas ierakstu vai ieceļošanas atteikuma ierakstu IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 14. panta 2. punktu un 16. un 18. pantu, iestādei, kuras kompetencē ir veikt pārbaudes pie robežām, pie kurām lieto IIS, nodrošina piekļuvi to datu izgūšanai no VIS un importēšanai IIS, kuri tiek glabāti VIS un ir uzskaitīti minētās regulas 16. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktā.
Vienīgi nolūkā izveidot vai atjaunināt vīzas turētāja ieceļošanas/izceļošanas ierakstu vai ieceļošanas atteikuma ierakstu IIS saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2226 14. panta 2. punktu un 16. un 18. pantu, iestādei, kuras kompetencē ir veikt pārbaudes pie robežām, pie kurām lieto IIS, nodrošina piekļuvi to datu izgūšanai no VIS un importēšanai IIS, kuri tiek glabāti VIS un ir uzskaitīti minētās regulas 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 16. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 19. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
20.a pants – virsraksts
VIS datu izmantošana, lai ievadītu SIS brīdinājumus par bezvēsts pazudušām personām, un vēlāka piekļuve šiem datiem
VIS datu izmantošana, lai ievadītu SIS brīdinājumus par bezvēsts pazudušām personām vai mazāk aizsargātām personām, kuras nevar ceļot, un vēlāka piekļuve šiem datiem
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 19. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
20.a pants – 1. punkts
1.  VIS glabātos daktiloskopijas datus var izmantot, lai ievadītu brīdinājumu par bezvēsts pazudušām personām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) … * [Regula (ES) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās] 32. panta 2. punktu. Šādos gadījumos daktiloskopijas datu apmaiņa notiek ar tās dalībvalsts SIRENE biroju, kurai pieder dati, izmantojot drošus līdzekļus.
1.  VIS glabātos daktiloskopijas datus un sejas attēlus var izmantot, lai ievadītu brīdinājumu par bezvēsts pazudušām personām, nolaupīšanas riskam pakļautiem bērniem vai mazāk aizsargātām personām, kuras nevar ceļot, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) … * [Regula (ES) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās] 32. pantu. Šādos gadījumos daktiloskopijas datu un sejas attēlu apmaiņa notiek ar tās dalībvalsts SIRENE biroju, kurai pieder dati, izmantojot drošus līdzekļus.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 19. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
20.a pants – 2. punkts
2.  Ja konstatēts trāpījums saistībā ar 1. punktā minēto SIS paziņojumu, bērnu aizsardzības iestādes un valstu tiesu iestādes, tostarp tās, kuras ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas, kā minēts Regulas (ES) … [COM(2016) 883 final — SIS TA] 43. pantā, savu pienākumu pildīšanai var pieprasīt piekļuvi VIS ievadītajiem datiem. Piemēro Savienības un valstu tiesību aktos paredzētos nosacījumus.
2.  Ja, izmantojot VIS glabātos daktiloskopijas datus un sejas attēlus, konstatēts trāpījums saistībā ar 1. punktā minēto SIS paziņojumu, bērnu aizsardzības iestādes un valstu tiesu iestādes, tostarp tās, kuras ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas, kā minēts Regulas (ES) … [COM(2016) 883 final — SIS (policijas sadarbība)] 44. pantā, savu pienākumu pildīšanai var iestādei, kam ir piekļuve VIS, pieprasīt piekļuvi VIS ievadītajiem datiem. Piemēro Savienības un valstu tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Dalībvalstis nodrošina, ka datus nosūta drošā veidā.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 19.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
22. pants – 1. punkts
(19a)   regulas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003 21. pantu kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumiem vienīgi ar nolūku pārbaudīt patvēruma pieteikumus.
1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 343/2003 21. pantu kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc patvēruma meklētāja pirkstu nospiedumiem vienīgi ar nolūku pārbaudīt patvēruma pieteikumus. Ja personas pirkstu nospiedumi nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic pēc 9. panta 4. punkta a) un/vai b) līdz cc) apakšpunktā minētajiem datiem; šo meklēšanu var veikt kopā ar 9. panta 4. punkta aa) apakšpunktā minētajiem datiem.
Ja personas pirkstu nospiedumi nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic pēc 9. panta 4. punkta a) un/vai c) apakšpunktā minētajiem datiem; šo meklēšanu var veikt kopā ar 9. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajiem datiem.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 20. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  fotogrāfijām;
c)  sejas attēliem;
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 20. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22. pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  regulas 9. panta 4. un 5. punktā minētajiem datiem saistītajās pieteikuma datnēs saskaņā ar 8. panta 4. punktu.
e)  regulas 9. panta 4. punktā minētajiem datiem saistītajās pieteikuma datnēs saskaņā ar 8. panta 4. punktu.
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
23. pants – 1. punkts – 1. daļa
Visas datnes VIS glabā ne ilgāk kā piecus gadus, neskarot datu dzēšanu, kas minēta 24. un 25. pantā, kā arī reģistrēšanu, kas minēta 34. pantā.
Visas pieteikumu datnes VIS glabā ne ilgāk kā piecus gadus, neskarot datu dzēšanu, kas minēta 24. un 25. pantā, kā arī reģistrēšanu, kas minēta 34. pantā.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
23. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
b)  ja tikusi pagarināta vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja — dienā, kad beidzas vīzas, ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas jaunais derīguma termiņš;
b)  ja tikusi pagarināta vīza vai ilgtermiņa vīza, — dienā, kad beidzas vīzas vai ilgtermiņa vīzas jaunais derīguma termiņš;
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
23. pants – 2. punkts
2.  Kad 1. punktā minētais laikposms ir beidzies, VIS automātiski izdzēš pieteikuma datni un saites ar šo datni, kā minēts 8. panta 3. un 4. punktā, kā arī 22. a panta 3. un 5. punktā.
2.  Kad 1. punktā minētais laikposms ir beidzies, VIS automātiski izdzēš pieteikuma datni un saites ar šo datni, kā minēts 8. panta 3. un 4. punktā, kā arī 22. a panta 3. punktā.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
23. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Atkāpjoties no 1. punkta:
a)  pieteikuma datnes, kas attiecas uz uzturēšanās atļauju, dzēš ne vēlāk kā pēc 10 gadiem;
b)  pieteikuma datnes, kas attiecas uz bērniem, kuri ir jaunāki par 12 gadiem, dzēš, kad bērns izceļo no Šengenas zonas.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 21. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
23. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Atkāpjoties no 1. punkta, nolūkā atvieglot jauna pieteikuma izskatīšanu, tajā minēto pieteikuma datni var papildus glabāt ne ilgāk kā trīs gadus pēc ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām un tikai tad, ja pēc piekrišanas pieprasījuma pieteikuma iesniedzējs brīvi un nepārprotami tam piekrīt, parakstot deklarāciju. Lūgumi sniegt piekrišanu tiek norādīti tā, lai tos varētu skaidri atšķirt no citiem jautājumiem, saprotamā un viegli pieejamā veidā un izmantojot skaidru un vienkāršu valodu atbilstīgi Regulas (ES) 2016/679 7. pantam. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 7. panta 3. punktu pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā savu piekrišanu atsaukt. Ja pieteikuma iesniedzējs atsauc piekrišanu, pieteikuma datni automātiski dzēš no VIS.
eu-LISA izstrādā rīku, kas ļauj pieteikuma iesniedzējiem sniegt un atsaukt savu piekrišanu.
Komisija saskaņā ar 48.a pantu pieņem deleģētos aktus, lai sīkāk definētu rīku, ko pieteikuma iesniedzēji izmantos, lai sniegtu un atsauktu savu piekrišanu.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 22.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
24. pants – 3. punkts
(22a)  regulas 24. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Atbildīgā dalībvalsts minētos datus pārbauda un, ja vajadzīgs, tos nekavējoties labo vai dzēš.
3. Atbildīgā dalībvalsts minētos datus pēc iespējas ātrāk pārbauda un, ja vajadzīgs, tos nekavējoties labo vai dzēš.”;
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
25. pants – 1. punkts
1.  Pieteikuma datnes, datnes un saites, kas minētas 8. panta 3. un 4. punktā, 22. a panta 3. punktā un kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēju, kurš ieguvis kādas dalībvalsts pilsonību pirms 23. panta 1. punktā noteiktā laikposma beigām, dalībvalsts, kas izveidojusi attiecīgās pieteikuma datnes, tās nekavējoties izdzēš no VIS.
1.  Pieteikuma datnes, datnes un saites, kas minētas 8. panta 3. un 4. punktā un 22. a panta 3. punktā un kas attiecas uz pieteikuma iesniedzēju, kurš ieguvis kādas dalībvalsts pilsonību pirms 23. panta 1. punktā noteiktā laikposma beigām, dalībvalsts, kas izveidojusi attiecīgās pieteikuma datnes, tās nekavējoties izdzēš no VIS.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
26. pants – 1. punkts
(23a)  regulas 26. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Pēc pārejas laikposma par Centrālās VIS un valstu interfeisu operatīvo vadību atbild vadības iestāde (“vadības iestāde”), ko finansē no Eiropas Savienības budžeta. Vadības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka Centrālās VIS un valstu interfeisu vajadzībām vienmēr izmanto vislabāko pieejamo tehnoloģiju, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzi.
1. Par VIS un tās komponentu, kas noteikti 2.a pantā, operatīvo vadību atbild eu-LISA. eu-LISA sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka minēto komponentu vajadzībām vienmēr izmanto vislabāko pieejamo tehnoloģiju, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu analīzi.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
26. pants – 2. punkts
(23b)  regulas 26. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Vadības iestāde ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru starp Centrālo VIS un valstu interfeisiem:
2. VIS operatīvā vadība ir visi tie uzdevumi, kas vajadzīgi, lai 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā nodrošinātu VIS darbību saskaņā ar šo regulu, jo īpaši uzturēšanas darbi un tehniska pielāgošana, kas vajadzīga, lai VIS darbības kvalitāte būtu apmierinošā līmenī, jo īpaši attiecībā uz reakcijas laiku, kas konsulārajiem punktiem un robežu iestādēm vajadzīgs, lai pārbaudītu VIS centrālās sistēmas vaicājumus. Šāds reakcijas laiks ir pēc iespējas īss.”
a)  uzraudzību;
b)  drošību;
c)  attiecību koordinēšanu starp dalībvalstīm un pakalpojuma sniedzēju.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 23.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
26. pants – 3. līdz 8. punkts
(23c)  26. panta 3. līdz 8. punktu svītro;
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 24. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
26. pants – 8.a punkts
(24)  regulas 26. pantā iekļauj šādu 8.a punktu:
svītrots
‘8.a Eu-LISA ir atļauts testēšanas nolūkos izmantot anonimizētus reālus personas datus no VIS darba sistēmas šādos apstākļos:
a)  diagnostikai un labošanai, ja centrālajā sistēmā ir konstatēti defekti;
b)  jaunu tehnoloģiju un paņēmienu testēšanai saistībā ar centrālās sistēmas darbības vai datu pārsūtīšanas uz sistēmu uzlabošanu.
Šādos gadījumos aizsardzības pasākumi, piekļuves kontrole un pieteikšanās darbības testēšanas videi ir tādas pašas, kādas ir VIS darba sistēmai. Testēšanai paņemtos reālos personas datus anonimizē tā, lai datu subjekts vairs nebūtu identificējams.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 24.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
26. pants – 9.a un 9.b punkts (jauns)
(24a)  regulas 26. pantam pievieno šādus punktus:
“9.a Ja eu-LISA jebkādu ar VIS saistītu uzdevumu izpildē sadarbojas ar ārējiem darbuzņēmējiem, tā cieši uzrauga darbuzņēmēja darbības, lai nodrošinātu atbilstību visiem šīs regulas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz drošību, konfidencialitāti un datu aizsardzību.
9.b  VIS centrālās sistēmas operatīvo vadību neuztic privātiem uzņēmumiem vai privātām organizācijām.”;
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 25. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
27. pants – 2. daļa
Abas vietnes var vienlaicīgi izmantot aktīvai VIS darbībai, ja otrā vietne saglabā spēju nodrošināt tās darbību sistēmas traucējumu gadījumā.
eu-LESA ievieš tehniskus risinājumus, lai nodrošinātu VIS nepārtrauktu pieejamību, vai nu nodrošinot VIS centrālās sistēmas un rezerves VIS centrālās sistēmas vienlaicīgu darbību ar nosacījumu, ka rezerves VIS centrālā sistēma saglabā spēju nodrošināt VIS darbību VIS centrālās sistēmas traucējumu gadījumā, vai arī dublējot sistēmu vai tās komponentus.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
29. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Šim nolūkam dalībvalstis nodrošina, ka konsulārie darbinieki un visu to ārējo pakalpojumu sniedzēju darbinieki, ar kuriem tās sadarbojas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 810/2009 43. pantu, regulāri var piedalīties mācībās par datu kvalitātes jautājumiem.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26. punkts – d apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
29. pants – 2.a punkts – 1. daļa
2.a   Vadības iestāde kopā ar Komisiju izstrādā un uztur automatizētus datu kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras, lai veiktu VIS datu kvalitātes pārbaudes, un regulāri sniedz ziņojumus dalībvalstīm. Vadības iestāde regulāri ziņo dalībvalstīm un Komisijai par datu kvalitātes kontroli.
2.a  eu-LISA kopā ar Komisiju izstrādā, uztur un pastāvīgi atjaunina automatizētus datu kvalitātes kontroles mehānismus un procedūras, lai veiktu VIS datu kvalitātes pārbaudes, un regulāri sniedz ziņojumus dalībvalstīm. eu-LISA nodrošina pietiekamu profesionāli apmācītu darbinieku skaitu, lai īstenotu tehniskos jauninājumus un uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu datu kvalitātes kontroles mehānismu darbību. eu-LISA regulāri ziņo dalībvalstīm un Komisijai par datu kvalitātes kontroli. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par datu kvalitātes jautājumiem, kas radušies, un par to, kā tie atrisināti.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
29. pants – 2.b punkts (jauns)
da)  iekļauj šādu punktu:
“2.b Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas iespējamību, pieejamību, gatavību un uzticamību, lai izmantotu sejas attēlus personu identificēšanai.”;
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 26. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
29. pants – 3.a punkts (jauns)
db)  pievieno šādu punktu:
“3.a Saistībā ar personas datu apstrādi VIS katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas ir uzskatāma par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu un kam ir galvenā atbildība par minētās dalībvalsts veikto datu apstrādi. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai izraudzīto iestādi.”;
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 27. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
29.a pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  datus saskaņā ar 9., 22.c un 22.d pantu un 6. panta 4. punktu var nosūtīt VIS vienīgi pēc tam, kad atbildīgās valsts iestādes ir veikušas kvalitātes pārbaudi;
a)  datus saskaņā ar 9., 22.c un 22.d pantu un 6. panta 4. punktu var ievadīt VIS vienīgi pēc tam, kad atbildīgās valsts iestādes ir veikušas kvalitātes pārbaudi;
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 27. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
29.a pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  regulas 9. panta a) punkta 3) apakšpunktā un 22.b panta 2. punktā paredzētās automatizētās procedūras VIS var izsaukt tikai pēc kvalitātes pārbaudes, ko VIS veikusi saskaņā ar šo pantu; ja šīs pārbaudes neatbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, VIS automātiski paziņo atbildīgajai(-ām) iestādei(-ēm);
b)  regulas 9.a panta 3. punktā un 22.b panta 2. punktā paredzētās automatizētās procedūras VIS var izsaukt tikai pēc kvalitātes pārbaudes, ko VIS veikusi saskaņā ar šo pantu; ja šīs pārbaudes neatbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, VIS automātiski paziņo atbildīgajai(-ām) iestādei(-ēm);
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 27. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
29.a pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  sejas attēlu un daktiloskopijas datu kvalitātes pārbaudi veic, izveidojot trešo valstu valstspiederīgo pieteikuma datnes VIS, lai pārliecinātos, ka ir ievērots biometrisko datu salīdzināšanai nepieciešamais datu kvalitātes minimuma standarts;
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 27. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
29.a pants – 3. punkts
3.  Šā panta 1. un 2. punktā minēto datu glabāšanai nosaka kvalitātes standartus. Šo standartu specifikāciju nosaka īstenošanas aktos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
31. pants – 1. un 2. punkts
(28)  regulas 31. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:
svītrots
“1. Neskarot Regulu (ES) 2016/679, 9. panta 4. punkta a), b), c), k) un m) apakšpunktā, 9. panta 6. punktā un 9. panta 7. punktā minētos datus var pārsūtīt vai darīt pieejamus trešajai valstij vai pielikumā minētai starptautiskai organizācijai tikai tad, ja tas ir nepieciešams atsevišķos gadījumos, lai pierādītu trešo valstu valstspiederīgo identitāti, un tikai tam, lai veiktu atgriešanu saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK vai pārmitināšanu saskaņā ar Regulu … [Pārmitināšanas pamatregula], un ja to apstiprinājusi dalībvalsts, kas ievadījusi datus VIS.";
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
31. pants – 2. punkts
(28a)  regulas 31. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Atkāpjoties no 1. punkta, 9. panta 4. punkta a), b), c), k) un m) apakšpunktā minētos datus var nodot vai darīt pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, kas uzskaitītas pielikumā, ja tas konkrētos gadījumos vajadzīgs trešo valstu pilsoņu identitātes apliecināšanai, tostarp atgriešanās nolūkā, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, 9. panta 4. punkta a), aa), b), c), cc), k) un m) apakšpunktā, kā arī 6. un 7. punktā minētos datus robežu iestādes vai imigrācijas iestādes var atsevišķos gadījumos nosūtīt trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā, ja tas vajadzīgs trešo valstu valstspiederīgo identitātes apliecināšanai vienīgi atgriešanas nolūkā, tikai tad, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:
a)  Komisija ir pieņēmusi lēmumu par pienācīgu personas datu aizsardzību šajā trešā valstī saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu vai starp Kopienu un šo trešo valsti ir spēkā atpakaļuzņemšanas nolīgums, vai ir piemērojami Direktīvas 95/46/EK 26. panta 1. punkta d) apakšpunkta nosacījumi;
a)  Komisija ir pieņēmusi lēmumu par personas datu pienācīgu aizsardzību minētajā trešā valstī saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. panta 3. punktu;
b)  trešā valsts vai starptautiskā organizācija piekrīt datus izmantot tikai tādā nolūkā, kādā tie tika sniegti;
b)  ir paredzētas Regulas (ES) 2016/679 46. pantā minētās atbilstošās garantijas, piemēram, ar atpakaļuzņemšanas nolīgumu, kas ir spēkā starp Savienību vai dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti; vai
c)  dati tiek nosūtīti vai darīti pieejami saskaņā ar attiecīgajām Kopienas tiesību aktu prasībām, it īpaši atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, un tās dalībvalsts tiesību aktu prasībām, kura datus pārsūta vai dara pieejamus, tostarp ar datu drošību un datu aizsardzību saistītajām tiesību normām; un
c)  tiek piemērots Regulas (ES) 2016/679 49. panta 1. punkta d) apakšpunkts.”;
d)  dalībvalsts(-is), kura datus ievadījusi VIS, ir sniegusi piekrišanu.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
31. pants – 3. punkts
(28b)  regulas 31. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Šāda personas datu nodošana trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām neskar bēgļu un to personu tiesības, kuras pieprasa starptautisku aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz nerepatriēšanu.
3. Šīs regulas 9. panta 4. punkta a), aa), b), c), cc), k) un m) apakšpunktā, kā arī 6. un 7. punktā minētos datus saskaņā ar šā panta 2. punktu var nosūtīt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
a)  datu nosūtīšana tiek veikta saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, jo īpaši noteikumiem par datu aizsardzību, tostarp Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu, un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, un tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas nosūta datus;
b)  dalībvalsts, kura datus ievadījusi VIS, ir sniegusi piekrišanu;
c)  trešā valsts vai starptautiskā organizācija ir piekritusi datus apstrādāt tikai tādos nolūkos, kādos tie tika sniegti; un
d)  saistībā ar attiecīgo trešās valsts valstspiederīgo ir izdots atgriešanas lēmums, kas pieņemts, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK, ar noteikumu, ka šāda atgriešanas lēmuma izpilde nav apturēta, un ar noteikumu, ka nav iesniegta pārsūdzība, kuras dēļ var tikt apturēta tā izpilde.”;
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
31. pants – 3.a un 3.b punkts (jauni)
(28c)  regulas 31. pantam pievieno šādus punktus:
“3.a Personas datu nosūtīšana trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ievērojot 2. punktu, neskar starptautiskās aizsardzības pieprasītāju un saņēmēju tiesības, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanu.
3.b  Personas datus, ko dalībvalsts vai Eiropols iegūst no VIS tiesībaizsardzības nolūkā, nenosūta vai nedara pieejamus nevienai trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai privātai struktūrai, kas izveidota Savienībā vai ārpus tās. Aizliegums tiek piemērots arī tad, ja minētos datus turpina apstrādāt valsts līmenī vai starp dalībvalstīm, ievērojot Direktīvu (ES) 2016/680.”;
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28.e punkts (jauns) – -a apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
32. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(28e)  regulas 32. panta 2. punktu groza šādi:
a)  iekļauj šādu apakšpunktu:
“ea) nepilnvarotām personām, kas izmanto datu pārraides ierīces, liegtu iespēju lietot automatizētas datu apstrādes sistēmas;”;
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28.e punkts (jauns) – b apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
32. pants – 2. punkts – ja un jb apakšpunkts (jauns)
b)  iekļauj šādus ja) un jb) apakšpunktus:
“ja) nodrošinātu, ka traucējuma gadījumā ir iespējams atjaunot uzstādīto sistēmu normālu darbību;
jb)   nodrošinātu uzticamību, garantējot, ka visas VIS darbības kļūmes tiek pienācīgi paziņotas un ka ir ieviesti vajadzīgie tehniskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka VIS nepareizas darbības dēļ radīta datu bojājuma gadījumā personas datus ir iespējams atjaunot;”;
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28.f punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
32.a pants (jauns)
(28f)  regulā iekļauj šādu 32.a pantu:
“32.a pants
Drošības incidenti
1.   Jebkurš notikums, kurš ietekmē vai var ietekmēt VIS drošību un var kaitēt VIS datiem vai izraisīt to zudumu, ir uzskatāms par drošības incidentu, jo īpaši, ja ir radusies nesankcionēta piekļuve datiem vai ir apdraudēta vai var tikt apdraudēta datu pieejamība, integritāte un konfidencialitāte.
2.   Drošības incidentus pārvalda tā, lai nodrošinātu ātru, efektīvu un pareizu reakciju.
3.   Neskarot paziņošanu un informēšanu par personas datu aizsardzības pārkāpumu, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 33. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 30. pantu, dalībvalstis, Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra bez kavēšanās paziņo Komisijai, eu-LISA, kompetentajai uzraudzības iestādei un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam par drošības incidentiem. eu-LISA bez kavēšanās paziņo Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam par jebkādu drošības incidentu saistībā ar VIS centrālo sistēmu.
4.   Informāciju par drošības incidentu, kas ietekmē vai var ietekmēt VIS darbību dalībvalstī vai — eu-LISA ietvaros — citu dalībvalstu ievadīto vai nosūtīto datu pieejamību, integritāti un konfidencialitāti, visām dalībvalstīm sniedz nekavējoties un par to ziņo saskaņā ar incidentu pārvaldības plānu, ko nodrošina eu-LISA.
5.   Ja rodas drošības incidents, dalībvalstis un eu-LISA sadarbojas.
6.   Komisija par nopietniem incidentiem nekavējoties ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Šos ziņojumus klasificē kā EU RESTRICTED/RESTREINT UE saskaņā ar piemērojamiem drošības noteikumiem.
7.   Ja drošības incidenta iemesls ir datu ļaunprātīga izmantošana, dalībvalstis, Eiropols un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra nodrošina, ka saskaņā ar 36. pantu tiek piemērotas sankcijas.”;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 28.g punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
33. pants
(28g)  regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:
33. pants
33. pants
Atbildība
Atbildība
1.  Jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts kaitējums sakarā ar nelikumīgu datu apstrādi vai citas ar šīs regulas nosacījumiem nesavienojamas rīcības rezultātā, ir tiesības saņemt kompensāciju par šo kaitējumu no tās dalībvalsts, kura ir atbildīga par kaitējuma nodarīšanu. Attiecīgo dalībvalsti pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par notikumu, kas izraisījis šo kaitējumu.
1.  Neskarot tiesības uz kompensāciju no pārziņa vai apstrādātāja un pārziņa vai apstrādātāja atbildību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, Direktīvu (ES) 2016/680 un Regulu (ES) 2018/1726:
a)  jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts materiāls kaitējums dalībvalsts veiktas nelikumīgas personas datu apstrādes vai citas ar šīs regulas nosacījumiem nesavienojamas rīcības rezultātā, ir tiesības no šīs dalībvalsts saņemt kompensāciju;
b)  jebkurai personai vai dalībvalstij, kam nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums tādas Eiropola, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras vai eu-LISA rīcības rezultātā, kas nav savienojama ar šīs regulas nosacījumiem, ir tiesības no attiecīgās aģentūras saņemt kompensāciju.
Attiecīgo dalībvalsti, Eiropolu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru vai eu-LISA pilnībā vai daļēji atbrīvo no atbildības saskaņā ar pirmo daļu, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par notikumu, kas izraisījis šo kaitējumu.
2.  Ja kāda dalībvalsts neievēro šajā regulā paredzētos pienākumus un tā rezultātā VIS tiek nodarīts kaitējums, šo dalībvalsti sauc pie atbildības par šo kaitējumu, izņemot gadījumus, kad par to, ka laikus netika veikti atbilstīgi pasākumi, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas, pilnībā vai daļēji atbildīga ir vadības iestāde vai cita dalībvalsts, kas piedalās VIS.
2.  Ja kāda dalībvalsts neievēro šajā regulā paredzētos pienākumus un tā rezultātā VIS centrālajai sistēmai tiek nodarīts kaitējums, šo dalībvalsti sauc pie atbildības par šo kaitējumu, izņemot gadījumus, kad par to, ka laikus netika veikti atbilstīgi pasākumi, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas, pilnībā vai daļēji atbildīga ir eu-LISA vai cita dalībvalsts, kas piedalās VIS centrālajā sistēmā.
3.  Pret dalībvalsti vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē atbildētājas dalībvalsts tiesību aktu noteikumi.
3.  Pret dalībvalsti vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. Pret pārzini, Eiropolu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru vai eu-LISA vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē līgumu noteikumi.”;
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 29. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
34. pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un vadošā iestāde glabā ierakstus par visām VIS ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām. Šajos ierakstos atspoguļo 6. panta 1. punktā, 20.a panta 1. punktā, 22.k panta 1. punktā, 15.–22. pantā un 22.g22.j pantā minēto piekļuves mērķi, datumu un laiku, nosūtīto datu veidu atbilstīgi 9.14. pantā minētajam, pārbaudēm izmantoto datu veidu atbilstīgi 15. panta 2. punktā, 18. pantā, 19. panta 1. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 1. punktā, 22. panta 1. punktā, 22.g pantā, 22.h pantā, 22.i pantā, 22.j pantā, 45.a pantā un 45.d pantā minētajam, kā arī datu ievadītājas vai izguvējas iestādes nosaukumu. Turklāt katra dalībvalsts ieraksta reģistros darbiniekus, kas ir pienācīgi pilnvaroti ievadīt vai izgūt datus.
1.  Katra dalībvalsts, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un eu-LISA glabā ierakstus par visām VIS ietvaros veiktajām datu apstrādes darbībām. Šajos ierakstos atspoguļo 6. panta 1. punktā, 20.a panta 1. punktā, 22.k panta 1. punktā, 15. līdz 22. pantā un 22.g līdz 22.j pantā minēto piekļuves mērķi, datumu un laiku, nosūtīto datu veidu atbilstīgi 9. līdz 14. pantā, kā arī 22.c līdz 22.f pantā minētajam, pārbaudēm izmantoto datu veidu atbilstīgi 15. panta 2. punktā, 18. pantā, 19. panta 1. punktā, 20. panta 1. punktā, 21. panta 1. punktā, 22. panta 1. punktā, 22.g pantā, 22.h pantā, 22.i pantā, 22.j pantā, 45.a pantā un 45.d pantā minētajam, kā arī datu ievadītājas vai izguvējas iestādes nosaukumu. Turklāt katra dalībvalsts ieraksta reģistros darbiniekus, kas ir pienācīgi pilnvaroti ievadīt vai izgūt datus.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 29. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
34. pants – 2. punkts
2.  Attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas 45.b pantā, ieraksta katru datu apstrādes darbību, kura veikta VIS un IIS, saskaņā ar šo pantu un 41. pantu Regulā (ES) 2226/2017, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS).
2.  Attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas 45.b pantā, ieraksta katru datu apstrādes darbību, kura veikta VIS un IIS, saskaņā ar minēto pantu un 46. pantu Regulā (ES) 2226/2017, ar ko izveido ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS). Attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas 17.a pantā, reģistrē katru datu apstrādes darbību, kura veikta VIS un IIS, saskaņā ar šo pantu un Regulas (ES) 2017/2226 46. pantu.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 29.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
35. pants
(29a)  regulas 35. pantu aizstāj ar šādu:
35. pants
35. pants
Pašuzraudzība
Pašuzraudzība
Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt VIS datiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi.
Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt VIS datiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi.”;
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 29.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
36. pants
(29b)  regulas 36. pantu aizstāj ar šādu:
36. pants
36. pants
Sankcijas
Sankcijas
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka VIS ievadīto datu ļaunprātīga izmantošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir sodāma, tostarp ar administratīvām sankcijām un/vai kriminālsodiem, kas ir efektīvi, samērīgi un atturoši.
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka VIS ievadīto datu ļaunprātīga izmantošana vai apstrāde, neievērojot šīs regulas noteikumus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir sodāma, tostarp ar administratīvām sankcijām un/vai kriminālsodiem, kas ir efektīvi, samērīgi un atturoši.”;
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 30. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
37. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Atbildīgā dalībvalsts sniedz pieteikuma iesniedzējam un 9. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētajām personām šādu informāciju:
1.  Neskarot tiesības uz informāciju, kas minētas Regulas (ES) 2018/1725 15. un 16. pantā, Regulas (ES) 2016/679 13. un 14. pantā un Direktīvas 2016/680 13. pantā, atbildīgā dalībvalsts sniedz trešo valstu valstspiederīgajiem un 9. panta 4. punkta f) apakšpunktā, 22.c panta 2. punkta e) apakšpunktā vai 22.d panta e) punktā minētajām personām šādu informāciju:
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 30. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
37. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
aa)   1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
f)  par personas tiesībām piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un par tiesībām pieprasīt labot neprecīzus datus par viņu vai dzēst nelikumīgi apstrādātus datus par viņu, tostarp par tiesībām saņemt informāciju par procedūrām šo tiesību izmantošanai un 41. panta 1. punktā minēto valsts uzraudzības iestāžu kontaktinformāciju, kurām jāizskata prasības par personas datu aizsardzību.
“f) par personas tiesībām piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un par tiesībām pieprasīt labot neprecīzus datus par viņu vai dzēst nelikumīgi apstrādātus datus par viņu, tostarp par tiesībām saņemt informāciju par procedūrām šo tiesību izmantošanai, un kontaktinformāciju Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un 41. panta 1. punktā minētajai uzraudzības iestādei, kura dalībvalstī atbild par datu vākšanu un kura izskata prasības par personas datu aizsardzību.”;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 30. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
37. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
ab)   panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“fa) par to, ka dalībvalstis un Eiropols tiesībaizsardzības nolūkos var piekļūt VIS.”;
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 30. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
37. pants – 2. punkts
2.  Panta 1. punktā minēto informāciju trešās valsts valstspiederīgajam sniedz rakstiski, ja tiek vākti 9. panta 4., 5., un 6. punktā, 22.c panta 2. punktā un 22.d panta a)g) apakšpunktā minētie dati, fotogrāfija un daktiloskopijas dati, un, ja nepieciešams, mutiski, valodā un veidā, ko datu subjektu saprot vai ko tam vajadzētu saprast. Bērniem informāciju sniedz veidā, kas atbilst to vecumam, izmantojot brošūras un/vai infografikas un/vai demonstrējumus, kas īpaši izstrādāti pirkstu nospiedumu ņemšanas procedūras izskaidrošanai.
2.  Panta 1. punktā minēto informāciju trešās valsts valstspiederīgajam skaidri, īsi un precīzi sniedz rakstiski, ja tiek vākti 9. panta 4., 5., un 6. punktā, 22.c panta 2. punktā un 22.d panta a) līdz g) apakšpunktā minētie dati, sejas attēls un daktiloskopijas dati. Bērniem informāciju sniedz veidā, kas atbilst to vecumam, izmantojot brošūras un/vai infografikas un/vai demonstrējumus, kas īpaši izstrādāti pirkstu nospiedumu ņemšanas procedūras izskaidrošanai.
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
38. pants – 3. punkts
(31)  regulas 38. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
svītrots
“3. Ja pieprasījumu atbilstīgi 2. punktam iesniedz citai dalībvalstij, nevis atbildīgajai dalībvalstij, tās dalībvalsts iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, septiņu dienu laikā sazinās ar atbildīgās dalībvalsts iestādēm. Atbildīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pārbauda datu precizitāti un to, vai dati VIS ir apstrādāti likumīgi.”;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
38. pants
(31a)  regulas 38. pantu aizstāj ar šādu:
38. pants
38. pants
Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības
Tiesības uz piekļuvi personas datiem, to labošanu, papildināšanu, dzēšanu un uz to apstrādes ierobežošanu
1.  Neskarot pienākumu darīt zināmu citu informāciju atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 12. panta a) punktam, jebkurai personai ir tiesības iegūt informāciju par VIS ierakstītajiem datiem, kas uz viņu attiecas, un par to, kura dalībvalsts nosūtījusi datus uz VIS. Šīs tiesības piekļūt datiem var piešķirt vienīgi dalībvalstis. Katra dalībvalsts reģistrē ikvienu šādas piekļuves pieprasījumu.
1.  Neskarot Regulas (ES) 2018/1725 15. un 16. pantā noteiktās tiesības uz informāciju, pieteikuma iesniedzējus vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas turētājus, kuru dati ir saglabāti VIS, datu vākšanas brīdī informē par procedūrām Regulas (ES) 2018/1725 17. līdz 20. pantā un Regulas (ES) 2016/679 15. līdz 18. pantā noteikto tiesību izmantošanai. Vienlaikus viņiem sniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontaktinformāciju.
2.   Jebkurai personai ir tiesības pieprasīt, lai izlabo datus, kas attiecas uz viņu un kas ir neprecīzi, un lai izdzēš datus, ja tie reģistrēti nelikumīgi. Atbildīgā dalībvalsts nekavējoties izlabo vai izdzēš attiecīgos datus saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām.
2.   Lai 1. punktā minētās personas varētu īstenot savas tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 17. līdz 20. pantu un Regulas (ES) 2016/679 15. līdz 18. pantu, tām ir tiesības vērsties pie dalībvalsts, kas viņu datus ievadījusi VIS. Dalībvalsts, kura saņem pieprasījumu, to izskata cik drīz vien iespējams, un, vēlākais, 30 dienu laikā atbild uz to. Ja, atbildot uz pieprasījumu, tiek konstatēts, ka VIS glabātie dati neatbilst faktiem vai ir reģistrēti nelikumīgi, atbildīgā dalībvalsts attiecīgos datus VIS nekavējoties labo vai dzēš vēlākais 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 12. panta 3. un 4. punktu. Ja pieprasījumu iesniedz citai dalībvalstij, nevis atbildīgajai dalībvalstij, tās dalībvalsts iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, septiņu dienu laikā sazinās ar atbildīgās dalībvalsts iestādēm. Atbildīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pārbauda datu precizitāti un to, vai dati VIS ir apstrādāti likumīgi. Dalībvalsts, kas sazinājusies ar atbildīgās dalībvalsts iestādi, informē attiecīgo personu par tās pieprasījuma pārsūtīšanu, par personām, kurām tas pārsūtīts, un par turpmāko procedūru.
3.   Ja pieprasījumu atbilstīgi 2. punktam iesniedz citai dalībvalstij, nevis atbildīgajai dalībvalstij, tās dalībvalsts iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, septiņu dienu laikā sazinās ar atbildīgās dalībvalsts iestādēm. Atbildīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pārbauda datu precizitāti un to, vai dati VIS ir apstrādāti likumīgi.
3.   Ja atbildīgā dalībvalsts nepiekrīt tam, ka VIS glabātajos datos ir faktu kļūdas vai ka tie ir reģistrēti nelikumīgi, minētā dalībvalsts nekavējoties pieņem administratīvu lēmumu, kurā attiecīgajai personai rakstiski paskaidrots, kāpēc valsts atsakās labot vai dzēst datus, kas attiecas uz šo personu.
4.   Ja noskaidrojas, ka VIS ierakstītie dati ir neprecīzi vai ierakstīti nelikumīgi, atbildīgā dalībvalsts datus labo vai dzēš saskaņā ar 24. panta 3. punktu. Atbildīgā dalībvalsts ieinteresētajai personai nekavējoties rakstiski apstiprina to, ka ir veikti pasākumi, lai labotu vai dzēstu datus, kas uz viņu attiecas.
4.   Ar minēto lēmumu attiecīgajai personai tiek arī sniegta informācija, kurā ir paskaidrota iespēja apstrīdēt pieņemto lēmumu saistībā ar 2. punktā minēto pieprasījumu, un, attiecīgā gadījumā, — informācija par to, kā celt prasību vai iesniegt sūdzību kompetentajām iestādēm vai tiesām, kā arī par jebkādu personai pieejamo palīdzību, tostarp kompetento valsts uzraudzības iestāžu palīdzību.
5.  Ja atbildīgā dalībvalsts nepiekrīt tam, ka VIS ierakstītie dati ir neprecīzi vai ierakstīti nelikumīgi, tā ieinteresētajai personai nekavējoties rakstiski paskaidro, kāpēc tā atsakās labot vai dzēst datus, kas uz viņu attiecas.
5.   Visos pieprasījumos, kas iesniegti, ievērojot 2. punktu, ir iekļauta visa informācija, kas ir vajadzīga, lai identificētu attiecīgo personu. Minēto informāciju izmanto vienīgi tam, lai varētu īstenot 2. punktā minētās tiesības.
6.  Atbildīgā dalībvalsts turklāt informē ieinteresēto personu par to, kā tai rīkoties gadījumā, ja tā nepiekrīt sniegtajam paskaidrojumam. Tas ietver informāciju par to, kā ierosināt lietu vai iesniegt sūdzību attiecīgās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesā un par to, kāda palīdzība, tostarp no 41. panta 1. punktā minētajām valsts uzraudzības iestādēm, ir pieejama atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām.
6.  Atbildīgā dalībvalsts rakstiska dokumenta veidā glabā ierakstu par 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanu un tā izpildi. Tā nekavējoties un ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc 2. punkta otrajā daļā minētā lēmuma labot vai dzēst datus vai attiecīgi pēc 3. punktā minētā lēmuma dara minēto dokumentu pieejamu datu aizsardzības jomā kompetentajām valsts uzraudzības iestādēm.”;
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
39. pants
(31b)  regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:
39. pants
39. pants
Sadarbība, lai nodrošinātu tiesības uz datu aizsardzību
Sadarbība, lai nodrošinātu tiesības uz datu aizsardzību
1.  Dalībvalstis aktīvi sadarbojas, lai aizsargātu tiesības, kas paredzētas 38. panta 2., 3. un 4. punktā.
1.  Dalībvalstu kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas, lai aizsargātu tiesības, kas paredzētas 38. pantā.
2.  Katrā dalībvalstī valsts uzraudzības iestāde pēc pieprasījuma palīdz ieinteresētajai personai un sniedz tai konsultācijas saistībā ar šīs personas tiesību aizsardzību attiecībā uz tādu datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 4. punktu.
2.  Katrā dalībvalstī uzraudzības iestāde, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā, pēc pieprasījuma palīdz datu subjektam un sniedz viņam vai viņai konsultācijas saistībā ar viņa vai viņas tiesību izmantošanu attiecībā uz tādu personas datu labošanu, papildināšanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, vai šādu datu apstrādes ierobežošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.
3.  Atbildīgās dalībvalsts valsts uzraudzības iestāde, kas pārsūtījusi datus, un to dalībvalstu valsts uzraudzības iestādes, kurās pieprasījums iesniegts, šajā nolūkā sadarbojas.
Lai sasniegtu pirmajā daļā minētos mērķus, atbildīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas pārsūtījusi datus, un tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurai pieprasījums iesniegts, savstarpēji sadarbojas.
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
40. pants
(31c)  regulas 40. pantu aizstāj ar šādu:
40. pants
40. pants
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1.  Visās dalībvalstīs jebkurai personai ir tiesības ierosināt lietu vai iesniegt sūdzību tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kurā attiecīgā persona saņēmusi atteikumu saistībā ar tiesībām piekļūt datiem vai saistībā ar to datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, kā paredzēts 38. panta 1. un 2. punktā.
1.   Neskarot Regulas (ES) 2016/679 77. un 79. pantu, visās dalībvalstīs jebkurai personai ir tiesības ierosināt lietu vai iesniegt sūdzību tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kurā attiecīgā persona saņēmusi atteikumu saistībā ar tiesībām piekļūt datiem vai saistībā ar to datu labošanu, papildināšanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, kā paredzēts šīs regulas 38. pantā. Tiesības celt prasību vai iesniegt sūdzību piemēro arī gadījumos, kad uz pieprasījumu par piekļuvi datiem, datu labošanu, papildināšanu vai dzēšanu nav sniegta atbilde 38. pantā noteiktajā termiņā vai datu pārzinis to vispār nav izskatījis.
2.  Visa procesa vai tiesvedības laikā paliek pieejama 39. panta 2. punktā minētā valsts uzraudzības iestāžu palīdzība.
2.  Visa procesa vai tiesvedības laikā paliek pieejama Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā minētās uzraudzības iestādes palīdzība.”;
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
41. pants
(31d)  regulas 41. pantu aizstāj ar šādu:
41. pants
41. pants
Valsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība
Valsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība
1.  Iestāde vai iestādes, kas izraudzītas katrā dalībvalstī un kam piešķirtas Direktīvas 95/46/EK 28. pantā minētās pilnvaras (turpmāk – “valsts uzraudzības iestāde”), neatkarīgi uzrauga, vai 5. panta 1. punktā minēto personas datu apstrāde, ko veic attiecīgā dalībvalsts, ir likumīga, tostarp vai likumīga ir šādu datu pārsūtīšana uz VIS un no VIS.
1.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā minētā uzraudzības iestāde neatkarīgi uzrauga personas datu apstrādes, ko saskaņā ar šo regulu veic attiecīgā dalībvalsts, likumību.
2.  Valsts uzraudzības iestāde nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta valsts sistēmā notikušo datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem.
2.   Uzraudzības iestāde vai iestādes, kas ir minētas Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā, nodrošina, ka vismaz reizi trijos gados tiek īstenota atbildīgo valsts iestāžu veikto datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem. Minētās revīzijas rezultātus var ņemt vērā izvērtējumos, ko veic saskaņā ar mehānismu, kurš izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013. Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā minētā uzraudzības iestāde katru gadu publisko datu labošanas, papildināšanas vai dzēšanas vai apstrādes ierobežojumu pieprasījumu skaitu, informāciju par turpmāk veiktajām darbībām un pēc attiecīgo personu pieprasījuma veikto labojumu, papildinājumu, dzēšanu un apstrādes ierobežojumu skaitu.
3.  Dalībvalstis nodrošina valsts uzraudzības iestādēm pietiekamus resursus, lai pildītu ar šo regulu uzticētos uzdevumus.
3.  Dalībvalstis savai uzraudzības iestādei nodrošina pietiekamus resursus, lai pildītu ar šo regulu uzticētos uzdevumus, un piekļuvi tādu personu sniegtām konsultācijām, kurām ir pietiekamas zināšanas par biometriskajiem datiem.
4.   Saistībā ar personas datu apstrādi VIS katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas ir uzskatāma par personas datu apstrādātāju saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punktu un kam ir galvenā atbildība par šīs dalībvalsts veikto datu apstrādi. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai ziņas par minēto iestādi.
5.   Katra dalībvalsts nodrošina jebkuru informāciju, ko pieprasījušas valstu uzraudzības iestādes, un jo īpaši tās sniedz tām informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar 28. pantu un 29. panta 1. punktu, nodrošina tām piekļuvi saviem sarakstiem, kā minēts 28. panta 4. punkta c) apakšpunktā, un saviem reģistriem, kā minēts 34. pantā, kā arī ļauj tām jebkurā laikā iekļūt visās to telpās.
5.  Dalībvalstis nodrošina jebkuru informāciju, ko pieprasījusi Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā minētā uzraudzības iestāde, un jo īpaši tai sniedz informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar tām šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Dalībvalstis piešķir uzraudzības iestādei, kas minēta Regulas (ES) 2016/679 51. panta 1. punktā, piekļuvi saviem reģistriem un ļauj tai jebkurā laikā piekļūt visām savām ar sadarbspēju saistītajām telpām.”;
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 31.e punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
42. pants
(31e)  regulas 42. pantu aizstāj ar šādu:
42. pants
42. pants
Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja īstenotā uzraudzība
Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja īstenotā uzraudzība
1.  Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs uzrauga, lai vadības iestādes veiktā personu datu apstrāde notiktu saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras.
1.  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs saskaņā ar šo regulu ir atbildīgs par eu-LISA, Eiropola un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras veikto personas datu apstrādes darbību uzraudzību un par to, lai tiktu nodrošināta šādu darbību veikšana saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2018/1725 un šo regulu.
2.  Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados notiek vadības iestādes veikto personas datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem. Revīzijas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, vadības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm. Pirms ziņojumu pieņem, vadības iestādei dod iespēju sniegt komentārus.
2.  Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi trijos gados notiek eu-LISA veikto personas datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem. Ziņojumu par minēto revīziju nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, eu-LISA, Komisijai un dalībvalstīm. Pirms ziņojumus pieņem, eu-LISA dod iespēju sniegt komentārus.
3.   Vadības iestāde sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam pieprasīto informāciju, dod atļauju piekļūt visiem dokumentiem un reģistriem, kas minēti 34. panta 1. punktā, kā arī dod atļauju jebkurā laikā piekļūt visām vadības iestādes telpām.
3.   eu-LISA sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam pieprasīto informāciju, dod tam atļauju piekļūt visiem dokumentiem un reģistriem, kas minēti 22.r, 34. un 45.b pantā, kā arī dod tam atļauju jebkurā laikā piekļūt visām eu-LISA telpām.”;
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
43. pants – 1. un 2. punkts
(32)  regulas 43. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:
svītrots
1.  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs rīkojas ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz konkrētiem jautājumiem, kuros nepieciešama valsts iesaistīšanās, jo īpaši tad, ja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai valsts uzraudzības iestāde konstatē nozīmīgas neatbilstības Eiropas Savienības dalībvalstu praksē vai atklāj, iespējams, nelikumīgu nosūtīšanu, kas veikta, izmantojot sadarbspējas komponentu sakaru kanālus, vai saistībā ar jautājumiem, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valstu uzraudzības iestādes par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju.
2.  Gadījumos, kas minēti 1. punktā, nodrošina koordinētu uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) XXXX/2018 [pārskatītās Regulas (EK) Nr. 45/2001] 62. pantu.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
43. pants
(32a)  regulas 43. pantu aizstāj ar šādu:
43. pants
43. pants
Valstu uzraudzības iestāžu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja sadarbība
Valstu uzraudzības iestāžu un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja sadarbība
1.  Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs katrs savu attiecīgo pilnvaru robežās aktīvi sadarbojas saskaņā ar saviem pienākumiem un nodrošina koordinētu VIS un valstu sistēmu pārraudzību.
1.   Uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, katrs rīkojoties savas attiecīgās kompetences robežās, aktīvi sadarbojas, ievērojot savus attiecīgos pienākumus, lai nodrošinātu sadarbspējas komponentu izmantošanas un citu šīs regulas noteikumu piemērošanas koordinētu uzraudzību.
2.  Viņi savu attiecīgo pilnvaru robežās pēc vajadzības dalās svarīgā informācijā, palīdz viens otram veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas saistībā ar neatkarīgu pārraudzību vai datu subjektu tiesību īstenošanu, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un veicina izpratni par datu aizsardzības tiesībām.
2.   Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un uzraudzības iestādes pēc vajadzības veic attiecīgas informācijas apmaiņu, savstarpēji palīdz veikt revīzijas un pārbaudes, izskata jebkādas grūtības attiecībā uz šīs regulas interpretāciju vai piemērošanu, izvērtē problēmas saistībā ar neatkarīgu uzraudzību vai datu subjektu tiesību īstenošanu, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un, ja nepieciešams, veicina izpratni par datu aizsardzības tiesībām.
3.  Valstu uzraudzības iestādes un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs šajā nolūkā vismaz divreiz gadā rīko sanāksmi. Par šo sanāksmju un saistītu pakalpojumu izmaksām atbildīgs ir Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs. Reglamentu pieņem pirmajā sanāksmē. Ja nepieciešams, kopīgi izstrādā turpmākas darba metodes.
3.   Šā panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vismaz divas reizes gadā tiekas Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas ietvaros. Minētās sanāksmes organizē un to izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības kolēģija. Reglamentu pieņem pirmajā sanāksmē. Ja nepieciešams, kopīgi izstrādā turpmākas darba metodes.
4.  Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un vadības iestādei reizi divos gados nosūta kopīgu pārskatu par darbībām. Šajā pārskatā iekļauj nodaļu par katru dalībvalsti, ko sagatavo valsts uzraudzības iestāde attiecīgajā dalībvalstī.
4.   Eiropas Datu aizsardzības kolēģija Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropolam, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un eu-LISA reizi divos gados nosūta kopīgu pārskatu par Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas darbībām. Šajā pārskatā iekļauj katrai dalībvalstij veltītu nodaļu, ko sagatavo attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde.”;
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
44. pants
(32b)  regulas 44. pantu svītro;
44. pants
Datu aizsardzība pārejas laikposmā
Ja pārejas posmā Komisija tai uzticētos pienākumus saskaņā ar šīs regulas 26. panta 4. punktu deleģē citai struktūrai vai struktūrām, tā nodrošina, ka Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam ir tiesības un iespējas pilnībā veikt uzticētos uzdevumus, tostarp iespēja veikt pārbaudes uz vietas un īstenot visas citas pilnvaras, kas Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam piešķirtas ar 47. pantu Regulā (EK) Nr. 45/2001.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 32.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
45. pants – 2.a punkts (jauns)
(32c)  regulas 45. pantā iekļauj šādu punktu:
“2.a Nepieciešamos pasākumus, lai izstrādātu VIS centrālo sistēmu, valsts saskarni katrā dalībvalstī un VIS centrālās sistēmas un valstu saskarņu savstarpējo sakaru infrastruktūru, pieņem atbilstīgi 49. panta 2. punktā minētajai procedūrai, ja tie attiecas uz šādiem jautājumiem:
a)  sistēmas fiziskās struktūras veidu, tostarp tās sakaru tīkla veidu;
b)  tehniskajiem aspektiem, kas ir svarīgi personas datu aizsardzībai;
c)  tehniskajiem aspektiem, kas finansiāli būtiski ietekmē dalībvalstu budžetu vai kas tehniski būtiski iespaido dalībvalstu sistēmas;
d)  drošības prasību izstrādi, tostarp biometrisko aspektu izstrādi.”;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 34. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.a pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstu kompetento iestāžu, Komisijas, eu-LISA un ar Regulu (ES) 2016/1624 izveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras attiecīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve konsultāciju nolūkos un tikai ziņošanas un statistikas mērķiem, bez iespējas veikt individuālu identificēšanu, datiem, kuros ietverta šāda informācija:
Dalībvalstu kompetento iestāžu, Komisijas, eu-LISA un ar Regulu (ES) 2016/1624 izveidotās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras attiecīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve konsultāciju nolūkos un tikai ziņošanas un statistikas mērķiem, pilnīgas anonimizācijas dēļ bez iespējas veikt individuālu identificēšanu, datiem, kuros ietverta šāda informācija:
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 34. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.a pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  pieteikuma iesniedzēja dzimums, dzimšanas datums un pašreizējā valstspiederība;
c)  pieteikuma iesniedzēja dzimums, dzimšanas gads un pašreizējā valstspiederība;
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 34. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.a pants – 1. punkts – 1. daļa – h apakšpunkts
h)  vienīgi īstermiņa vīzām — lēmumā par dokumentu vai pieteikumu norādītais pamats; ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām — lēmums par pieteikumu (izdošana vai atteikšana pieteikumam, kā arī pamats);
h)  lēmumā par īstermiņa vīzas atteikšanu norādītais pamats, tostarp atsauce uz visiem apskatītajiem trāpījumiem Savienības informācijas sistēmās, Eiropola vai Interpola datos, Regulas (ES) 2018/1240 29. pantā minētajā kontrolsarakstā vai konkrētos riska rādītājos;
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 34. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.a pants – 1. punkts – 1. daļa – ha apakšpunkts (jauns)
ha)  lēmumā par dokumenta atteikšanu norādītais pamats, tostarp atsauce uz visiem apskatītajiem trāpījumiem Savienības informācijas sistēmās, Eiropola vai Interpola datos, Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā minētajā kontrolsarakstā vai konkrētos riska rādītājos;
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 34. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.a pants – 1. punkts – 1. daļa – k apakšpunkts
k)  īstermiņa vīzām — ceļojuma galvenais(-ie) mērķis(-i); ilgtermiņa vīzām un uzturēšanās atļaujām — pieteikuma mērķis;
k)  īstermiņa vīzām — ceļojuma galvenais(-ie) mērķis(-i);
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 34. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.a pants – 1. punkts – 1. daļa – l apakšpunkts
l)  dati, kas ievadīti attiecībā uz atsauktu, anulētu, atceltu dokumentu vai attiecīgā gadījumā — dokumentu, kura derīguma termiņš pagarināts;
l)  dati, kas ievadīti attiecībā uz atsauktu, anulētu, atceltu vīzu dokumentu vai attiecīgā gadījumā — dokumentu, kura derīguma termiņš pagarināts;
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 34. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.a pants – 6. punkts
6.  Katra gada beigās statistikas datus apkopo ceturkšņa statistikas formātā par attiecīgo gadu. Statistikā ietver datu sadalījumu par katru dalībvalsti.
6.  Katra gada beigās statistikas datus apkopo gada pārskatā par attiecīgo gadu. Statistikā ietver datu sadalījumu par katru dalībvalsti. Pārskatu publicē un nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un valstu uzraudzības iestādēm.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.b pants – 1. punkts
1.  Lai pildītu savus pienākumus, kuri paredzēti 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, gaisa pārvadātāji, jūras pārvadātāji un starptautiskie pārvadātāji, kuri transportē grupas pa sauszemi, izmantojot autobusu, nosūta vaicājumu VIS, lai pārbaudītu, vai tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ir attiecīgi derīga īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja. Šim nolūkam attiecībā uz īstermiņa vīzām pārvadātāji sniedz šīs regulas 9. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā vai attiecīgā gadījumā — 22.c panta a), b) un c) punktā norādītos datus.
1.  Lai pildītu savus pienākumus, kuri paredzēti 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, gaisa pārvadātāji, jūras pārvadātāji un starptautiskie pārvadātāji, kuri transportē grupas pa sauszemi, izmantojot autobusu, nosūta vaicājumu VIS, lai pārbaudītu, vai tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem ir īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, ir attiecīgi derīga īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja. Gadījumos, kad pasažieriem nav atļauta iekāpšana, jo tiek veikts vaicājums VIS, pārvadātāji par to informē pasažierus un nodrošina tiem līdzekļus, lai pasažieri varētu īstenot savas tiesības piekļūt, labot un dzēst VIS glabātos personas datus.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.b pants – 3. punkts
3.  Droša piekļuve pārvadātāja vārtejai, kas minēta 1. panta 2. punkta h) apakšpunktā Lēmumā 2004/512/EK, kurš grozīts ar šo regulu, ļauj pārvadātājiem pirms pasažiera iekāpšanas turpināt konsultāciju ar 1. punktā minēto vaicājumu. Šajā nolūkā pārvadātājs nosūta vaicājumu, lai drīkstētu konsultāciju nolūkos piekļūt VIS, izmantojot ceļošanas dokumenta mašīnlasāmās joslas datus.
3.  Droša piekļuve 2.a panta h) punktā minētajai pārvadātāju vārtejai, tostarp iespēja izmantot mobilus tehniskos risinājumus, ļauj pārvadātājiem pirms pasažiera iekāpšanas turpināt konsultāciju ar 1. punktā minēto vaicājumu. Pārvadātājs sniedz ceļošanas dokumenta mašīnlasāmajā joslā ietvertos datus un norāda ieceļošanas dalībvalsti. Izņēmuma kārtā lidostas tranzīta gadījumā pārvadātājam nav jāpārbauda, vai trešās valsts valstspiederīgajam ir attiecīgi derīga īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.b pants – 4. punkts
4.  VIS sniedz atbildi, norādot, vai personai ir derīga vīza, sniedzot pārvadātājiem atbildi “OK”/“NOT OK”.
4.  VIS sniedz atbildi, norādot, vai personai ir attiecīgi derīga īstermiņa vīza, ilgtermiņa vīza, uzturēšanās atļauja, sniedzot pārvadātājiem atbildi “OK”/“NOT OK”. Ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 25. pantu ir izdota īstermiņa vīza ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, VIS sniegtajā atbildē ņem vērā dalībvalsti(-is), attiecībā uz kuru(-ām) vīza ir derīga, kā arī pārvadātāja norādīto ieceļošanas dalībvalsti. Pārvadātāji var saglabāt nosūtīto informāciju un saņemto atbildi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Atbildi “OK”/“NOT OK” neuzskata par lēmumu atļaut vai atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par pārvadātāju vārtejas darbības nosacījumiem un piemērojamajiem datu aizsardzības un drošības noteikumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.b pants – 5. punkts
5.  Izveido tikai un vienīgi pārvadātājiem paredzētu autentifikācijas shēmu, lai pienācīgi pilnvarotiem pārvadātāju darbiniekiem nodrošinātu piekļuvi pārvadātāja vārtejai 2. punkta nolūkos. Autentifikācijas shēmu izveido Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5.  Izveido tikai un vienīgi pārvadātājiem paredzētu autentifikācijas shēmu, lai pienācīgi pilnvarotiem pārvadātāju darbiniekiem nodrošinātu piekļuvi pārvadātāja vārtejai 2. punkta nolūkos. Veidojot autentifikācijas shēmu, vērā ņem informācijas drošības riska pārvaldību un integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma principus. Autentifikācijas shēmu izveido Komisija, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.b pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Pārvadātāju vārteja izmanto atsevišķu lasāmrežīma datubāzi, kuru katru dienu atjaunina, izmantojot minimālās nepieciešamās datu, kas glabāti VIS, apakškopas vienvirziena ieguvi. eu-LISA atbild par pārvadātāju vārtejas un tajā uzglabāto personas datu drošību un par procesu personas datu iegūšanai atsevišķajā lasāmrežīma datubāzē.
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.b pants – 5.b punkts (jauns)
5.b  Uz šā panta 1. punktā minētajiem pārvadātājiem attiecas sankcijas, kas paredzētas saskaņā ar Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (“Konvencija, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu”), 26. panta 2. punktu un Padomes Direktīvas 2001/51/EK 4. pantu, ja viņi pārvadā trešo valstu valstspiederīgos, kuriem nav derīgas vīzas, neraugoties uz to, ka uz viņiem attiecas prasība par vīzu.
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.b pants – 5.c punkts (jauns)
5.c  Ja trešo valstu valsts valstspiederīgajiem ieceļošana ir atteikta, jebkuram pārvadātājam, kurš pa gaisu, jūru un sauszemi viņus ir atgādājis līdz ārējām robežām, ir nekavējoties atkal par viņiem jāuzņemas atbildība. Pēc robežu iestāžu pieprasījuma pārvadātājiem ir pienākums trešo valstu valstspiederīgos atgriezt uz to trešo valsti, no kuras tie tika atvesti, uz to trešo valsti, kura izdeva ceļošanas dokumentu, uz kura pamata tie ceļoja, vai uz jebkuru citu trešo valsti, kurā viņus noteikti uzņems.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.b pants – 5.d punkts (jauns)
5.d  Atkāpjoties no 1. punkta, pārvadātājiem, kas pārvadā cilvēku grupas pa sauszemi ar autobusiem, pirmajos trīs gados pēc šīs regulas piemērošanas sākuma 1. punktā minētā pārbaude ir fakultatīva un 5.b punktā minētos noteikumus viņiem nepiemēro.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.c pants – 1. punkts
1.  Ja tehniski nav iespējams veikt 45.b panta 1. punktā minēto vaicājumu konsultāciju nolūkos informācijas sistēmas atteices vai citu iemeslu dēļ, ko pārvadātāji nespēj kontrolēt, pārvadātāji ir atbrīvoti no pienākuma pārbaudīt, vai personai ir derīga vīza vai ceļošanas dokuments, izmantojot pārvadātāja vārteju. Ja šādus traucējumus konstatē vadības iestāde, tā informē pārvadātājus. Tā informē pārvadātājus arī tad, kad traucējumi ir novērsti. Ja šādus traucējumus konstatē pārvadātāji, tie var informēt vadības iestādi.
1.  Ja tehniski nav iespējams veikt 45.b panta 1. punktā minēto vaicājumu konsultāciju nolūkos jebkuras VIS daļas atteices dēļ, pārvadātāji ir atbrīvoti no pienākuma pārbaudīt, vai personai ir derīga vīza vai ceļošanas dokuments, izmantojot pārvadātāja vārteju. Ja šādus traucējumus konstatē eu-LISA, tā informē pārvadātājus. Tā informē pārvadātājus arī tad, kad traucējumi ir novērsti. Ja šādus traucējumus konstatē pārvadātāji, tie var informēt eu-LISA.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.c pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos 45b. panta 5.b punktā minētās sankcijas pārvadātājiem nepiemēro.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.c pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Ja citu iemeslu, nevis jebkuras VIS daļas atteices dēļ, pārvadātājam ilgstoši tehniski nav iespējams veikt 45.b panta 1. punktā minēto vaicājumu konsultāciju nolūkos, pārvadātājs informē eu-LISA.
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.d pants – 1. punkts
1.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību un ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītā personāla vienību dalībniekiem savu pilnvaru ietvaros, lai veiktu uzdevumus un īstenotu pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624* 40. panta 1. punktu un papildus minētās regulas 40. panta 8. punktā paredzētajai piekļuvei, ir tiesības piekļūt un meklēt VIS ievadītos datus.
1.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību dalībniekiem savu pilnvaru ietvaros, lai veiktu uzdevumus un īstenotu pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1624* 40. panta 1. punktu, ir tiesības piekļūt un meklēt VIS ievadītos datus.
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.e pants – 1. punkts
1.  Ņemot vērā 45.d panta 1. punktā minēto piekļuvi, Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienība var iesniegt Eiropas Robežu un krasta apsardzes centrālajam piekļuves punktam, kas minēts 45.d panta 2. punktā, pieprasījumu piekļūt konsultāciju nolūkos visiem VIS glabātajiem datiem vai īpašam datu kopumam. Pieprasījumā ir atsauce uz dalībvalsts robežpārbaudes, robežuzraudzības un/vai atgriešanas operatīvo plānu, ar kuru pamatots pieprasījums. Kad Eiropas Robežu un krasta apsardzes centrālais piekļuves punkts saņem piekļuves pieprasījumu, tas pārbauda, vai ir izpildīti 2. punktā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā piekļuves punkta pienācīgi pilnvarotie darbinieki apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta vienībai tā, lai neapdraudētu datu drošību.
1.  Ņemot vērā 45.d panta 1. punktā minēto piekļuvi, Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienība var iesniegt Eiropas Robežu un krasta apsardzes centrālajam piekļuves punktam, kas minēts 45.d panta 2. punktā, pieprasījumu piekļūt konsultāciju nolūkos visiem VIS glabātajiem datiem vai īpašam datu kopumam. Pieprasījumā ir atsauce uz dalībvalsts robežpārbaudes un robežuzraudzības operatīvo plānu, ar kuru pamatots pieprasījums. Kad Eiropas Robežu un krasta apsardzes centrālais piekļuves punkts saņem piekļuves pieprasījumu, tas pārbauda, vai ir izpildīti 2. punktā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā piekļuves punkta pienācīgi pilnvarotie darbinieki apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta vienībai tā, lai neapdraudētu datu drošību.
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.e pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  uzņēmēja dalībvalsts pilnvaro vienības dalībniekus piekļūt VIS konsultāciju nolūkos, lai izpildītu robežpārbaudes, robežuzraudzības un atgriešanas operatīvajā plānā noteiktos operatīvos mērķus, un
a)  uzņēmēja dalībvalsts pilnvaro vienības dalībniekus piekļūt VIS konsultāciju nolūkos, lai izpildītu robežpārbaudes un robežuzraudzības operatīvajā plānā noteiktos operatīvos mērķus, un
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.e pants – 3. punkts
3.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 40. panta 3. punktu vienību, kā arī ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītās darbinieku vienību dalībnieki uz informāciju, kas saņemta no VIS, var reaģēt tikai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts, kurā tās darbojas, robežsargu vai ar atgriešanu saistītos uzdevumos iesaistīto darbinieku norādījumiem un parasti tikai viņu klātbūtnē. Uzņēmēja dalībvalsts var vienību dalībniekus pilnvarot rīkoties tās vārdā.
3.  Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 40. panta 3. punktu vienību dalībnieki uz informāciju, kas saņemta no VIS, var reaģēt tikai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts, kurā tās darbojas, robežsargu norādījumiem un parasti tikai viņu klātbūtnē. Uzņēmēja dalībvalsts var vienību dalībniekus pilnvarot rīkoties tās vārdā.
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.e pants – 7. punkts
7.  Ikvienu reģistra ierakstu par tādām datu apstrādes darbībām VIS, ko veicis Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības vai ar atgriešanu saistītās darbībās iesaistītās darbinieku vienības dalībnieks, vadības iestāde glabā saskaņā ar 34. panta noteikumiem.
7.  Ikvienu reģistra ierakstu par tādām datu apstrādes darbībām VIS, ko veicis Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienības dalībnieks, vadības iestāde glabā saskaņā ar 34. panta noteikumiem.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.e pants – 8. punkts
8.  Katru Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras piekļuves gadījumu un katru meklējumu reģistrē saskaņā ar 34. pantā noteikto un katru datu izmantošanas gadījumu, kuriem piekļuvusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, reģistrē.
8.  Katru Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras piekļuves gadījumu un katru meklējumu reģistrē saskaņā ar 34. pantā noteikto un katru datu izmantošanas gadījumu, kuriem piekļuvušas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras vienības, reģistrē.
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
45.e pants – 9. punkts
9.  Izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai veiktu uzdevumus saistībā ar Regulu, ar ko izveido Eiropas ceļojumu informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS), nevienu VIS daļu nepievieno nevienai tādai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, ko ekspluatē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra vai ko ekspluatē tās ietvaros, un VIS iekļautos datus, kuriem piekļuvusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, nenosūta nevienai šādai sistēmai. VIS daļas netiek lejupielādētas. Ierakstu saglabāšanu par piekļuvi un meklēšanu neuzskata par nelikumīgu lejupielādi vai VIS datu kopēšanu.
9.  Nevienu VIS daļu nepievieno nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, ko darbina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra vai ko darbina tās ietvaros, un VIS iekļautos datus, kuriem piekļuvusi Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, nenosūta nevienai šādai sistēmai. VIS daļas netiek lejupielādētas. Ierakstu saglabāšanu par piekļuvi un meklēšanu neuzskata par nelikumīgu lejupielādi vai VIS datu kopēšanu.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
46. pants
(35a)  regulas 46. pantu svītro;
46. pants
Šengenas Konsultāciju tīkla tehnisko funkciju integrēšana
Ar šīs regulas 16. pantā minēto konsultāciju mehānismu aizstāj Šengenas Konsultāciju tīklu no dienas, ko nosaka saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto procedūru, kad visas dalībvalstis, kas izmanto Šengenas Konsultāciju tīklu šīs regulas spēkā stāšanās dienā, ir paziņojušas par juridiskajiem un tehniskajiem pasākumiem VIS izmantošanai centrālo vīzu iestāžu saziņai par vīzu pieteikumiem saskaņā ar Šengenas Konvencijas 17. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
47. pants
(35b)  regulas 47. pantu svītro;
47. pants
Datu pārsūtīšanas sākums
Katra dalībvalsts ziņo Komisijai, ka ir īstenojusi visus vajadzīgos tehniskos un juridiskos pasākumus 5. panta 1. punktā minēto datu pārsūtīšanai uz Centrālo VIS, izmantojot valsts interfeisu.
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
48. pants
(35c)  regulas 48. pantu svītro;
48. pants
Darbības sākums
1.  Komisija nosaka dienu, no kuras VIS sāk darbu, kad:
a)  ir pieņemti 45. panta 2. punktā minētie pasākumi;
b)  Komisija ir paziņojusi, ka ir sekmīgi pabeigts vispusīgs VIS tests, ko Komisija veic kopā ar dalībvalstīm;
c)  ir apstiprināti tehniskie pasākumi un dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai, ka ir īstenojušas visus vajadzīgos tehniskos un juridiskos pasākumus 5. panta 1. punktā minēto datu ievākšanai un pārsūtīšanai uz VIS attiecībā uz visiem pieteikumiem pirmajā reģionā, kas noteikts atbilstīgi 4. punktam, tostarp pasākumus datu ievākšanai un/vai pārsūtīšanai citas dalībvalsts vārdā.
2.  Komisija informē Eiropas Parlamentu par saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu veiktā testa rezultātiem.
3.  Katram no pārējiem reģioniem Komisija nosaka dienu, no kuras 5. panta 1. punktā minēto datu pārsūtīšana kļūst obligāta pēc tam, kad dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai, ka ir īstenojušas visus vajadzīgos tehniskos un juridiskos pasākumus 5. panta 1. punktā minēto datu ievākšanai un pārsūtīšanai uz VIS attiecībā uz visiem pieteikumiem attiecīgajā reģionā, tostarp pasākumus datu ievākšanai un/vai pārsūtīšanai citas dalībvalsts vārdā. Pirms šīs dienas ikviena dalībvalsts var sākt darbības jebkurā no šiem reģioniem, tiklīdz tā ir paziņojusi Komisijai, ka ir īstenojusi visus vajadzīgos tehniskos un juridiskos pasākumus vismaz 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto datu ievākšanai un pārsūtīšanai uz VIS.
4.  Šā panta 1. un 3. punktā minētos reģionus nosaka saskaņā ar 49. panta 3. punktā minēto procedūru. Kritēriji šo reģionu noteikšanai ir nelegālas imigrācijas risks, draudi dalībvalstu iekšējai drošībai un iespējas vākt biometriskos datus no visām šā reģiona vietām.
5.  Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē datumus, kad katrā reģionā sāk darbību.
6.  Neviena dalībvalsts neaplūko datus, ko VIS pārsūtījušas citas dalībvalstis, kamēr tā pati vai kāda cita dalībvalsts, kas šo dalībvalsti pārstāv, nav sākusi ievadīt datus atbilstīgi 1. un 3. punktam.
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 35.d punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 767/2008
48.a pants (jauns)
(35d)  iekļauj šādu pantu:
“48.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.   Pilnvaras pieņemt 9.cb un 23. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9.cb un 23. pantā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.   Saskaņā ar 9.cb un 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – virsraksts
Uzraudzība un novērtēšana
Ietekmes uz pamattiesībām uzraudzība un novērtēšana
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – 1. punkts
1.  Vadības iestāde nodrošina, ka ir izveidotas un darbojas procedūras, ar kuru palīdzību uzrauga VIS darbības atbilstību tās izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.
1.  eu-LISA nodrošina, ka ir izveidotas un darbojas procedūras, ar kuru palīdzību uzrauga VIS darbības atbilstību tās izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti, kā arī uzrauga, lai tiktu ievērotas pamattiesības, tostarp tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz nediskrimināciju, bērna tiesības un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – 2. punkts
2.  Tehniskās apkopes nolūkos vadības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veiktas VIS.
2.  Tehniskās uzturēšanas nolūkos eu-LISA ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veiktas VIS.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – 3. punkts
3.  Ik pēc diviem gadiem eu-LISA iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par VIS tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz tās drošību.
3.  Ik pēc diviem gadiem eu-LISA iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par VIS tehnisko darbību, tostarp par tās drošību un izmaksām. Minētajā ziņojumā iekļauj pārskatu par pašreizējām norisēm attiecībā uz izmaksām un projekta īstenošanu, finansiālās ietekmes izvērtējumu, kā arī informāciju par jebkādām tehniskām problēmām un riskiem, kas var ietekmēt sistēmas kopējās izmaksas.
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Ja izstrādes process kavējas, eu-LISA pēc iespējas drīz informē Eiropas Parlamentu un Padomi par kavēšanās iemesliem, kā arī par tās ietekmi laika un finanšu ziņā.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – 4. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
a)  konkrēto mērķi piekļuvei konsultāciju nolūkos, ietverot teroristu nodarījuma vai cita smaga noziedzīga nodarījuma veidu;
a)  konkrēto mērķi piekļuvei konsultāciju nolūkos, ietverot teroristu nodarījuma vai cita smaga noziedzīga nodarījuma veidu, piekļuvi datiem par bērniem, kas ir jaunāki par 12 gadiem;
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – 4. punkts – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  to lietu skaitu un veidu, kurās tika izmantotas 22.m panta 2. punktā minētās steidzamības procedūras, ieskaitot tās lietas, kurās centrālā piekļuves punkta veiktajā ex post pārbaudē šāda steidzamība netika atzīta;
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – 4. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)
da)  statistiku par bērnu tirdzniecību, tostarp sekmīgas identificēšanas gadījumiem.
Grozījums Nr. 184
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – 4. punkts – 2. daļa
Ikgadējos dalībvalstu un Eiropola ziņojumus nosūta Komisijai līdz katra nākamā gada 30. jūnijam.
Ikgadējos dalībvalstu un Eiropola ziņojumus nosūta Komisijai līdz katra nākamā gada 30. jūnijam. Komisija gada pārskatus apkopo visaptverošā pārskatā, ko publicē līdz tā paša gada 30. decembrim.
Grozījums Nr. 185
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 38. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
50. pants – 5. punkts
5.  Ik pēc četriem gadiem Komisija veic vispārēju VIS novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, par šīs regulas piemērošanu saistībā ar VIS, par VIS drošību, par 31. pantā minēto noteikumu izmantošanu un par ietekmi uz turpmāko darbību. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  Ik pēc diviem gadiem Komisija veic vispārēju VIS novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem un pastāvīgās izmaksas, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, un tā ietekmi uz pamattiesībām, par šīs regulas piemērošanu saistībā ar VIS, par VIS drošību, par 31. pantā minēto noteikumu izmantošanu un par ietekmi uz turpmāko darbību. Komisija novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 186
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 39. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
1.pielikums – virsraksts
(39)  regulas 1. pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:
svītrots
Regulas 31. panta 1. punktā minēto starptautisko organizāciju saraksts
Grozījums Nr. 187
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
IIIa NODAĻA – 22.a pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Iestāde, kura ir pilnvarota pieņemt lēmumu, pirms lēmuma pieņemšanas izveido atsevišķu datni.
Grozījums Nr. 188
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
IIIa NODAĻA – 22.a pants – 3. punkts
3.  Ja turētājs ir iesniedzis pieteikumu kā grupā ietilpstoša persona vai kopā ar ģimenes locekli, iestāde izveido personas datni katrai grupā ietilpstošajai personai un sasaista to personu datnes, kuras pieteikušās kopīgi un kurām izdota ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja.
3.  Ja turētājs ir iesniedzis pieteikumu kā grupā ietilpstoša persona vai kopā ar ģimenes locekli, iestāde izveido personas datni katrai grupā ietilpstošajai personai un sasaista to personu datnes, kuras pieteikušās kopīgi un kurām izdota ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja. Vecāku vai likumīgo aizbildņu pieteikumus nenošķir no bērnu pieteikumiem.
Grozījums Nr. 189
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.b pants – 1. punkts
1.  VIS automātiski apstrādā datnes, lai identificētu trāpījumu(-s), vienīgi ar mērķi izvērtēt, vai persona varētu radīt apdraudējumu dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu. VIS izskata katru datni atsevišķi.
1.  VIS automātiski apstrādā datnes, lai identificētu trāpījumu(-us), vienīgi ar mērķi izvērtēt, vai persona varētu radīt apdraudējumu dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu. VIS izskata katru datni atsevišķi.
Grozījums Nr. 190
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.b pants – 2. punkts
2.  Ik reizi, kad saskaņā ar 22.d pantu izveido personas datni, izdodot ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju vai atsakot tās izdošanu, VIS iniciē vaicājumu, izmantojot [Sadarbspējas regulas] 6. panta 1. punktā definēto Eiropas meklēšanas portālu, lai salīdzinātu šīs regulas 22.c panta 2. punkta a), b), c), f) un g) apakšpunktā minētos attiecīgos datus ar datiem, kas atrodami VIS, Šengenas informācijas sistēmā (SIS), Ieceļošanas/izceļošanas sistēmā (IIS), ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmā (ETIAS), tostarp Regulas (ES) 2018/XX par Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu 29. pantā minētajā kontrolsarakstā, [ECRIS-TCN sistēmā — attiecībā uz sodāmību par teroristu nodarījumiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem], Eiropola datos, Interpola Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu datubāzē (SLTD) un Interpola datubāzē par Ceļošanas dokumentu, par kuriem izdoti paziņojumi (Interpola TDAWN).
2.  Ik reizi, kad saskaņā ar 22.c pantu saistībā ar ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju izveido personas datni, VIS iniciē vaicājumu, izmantojot [Sadarbspējas regulas] 6. panta 1. punktā definēto Eiropas meklēšanas portālu, lai salīdzinātu šīs regulas 22.c panta 2. punkta a), b), c), f) un g) apakšpunktā minētos datus. VIS pārbauda:
a)  vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments atbilst ceļošanas dokumentam, kas SIS paziņots kā pazaudēts, nozagts, nelikumīgi piesavināts vai atzīts par nederīgu;
b)  vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments atbilst ceļošanas dokumentam, kas SLTD datubāzēs paziņots kā pazaudēts, nozagts vai atzīts par nederīgu;
c)  vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu, kas ievadīts SIS;
d)  vai uz pieteikuma iesniedzēju attiecas SIS ievadīts brīdinājums par personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās izdot;
e)  vai pieteikuma iesniedzējs un ceļošanas dokuments atbilst atteiktai, atceltai vai anulētai ceļošanas atļaujai ETIAS centrālajā sistēmā;
f)  vai pieteikuma iesniedzējs un ceļošanas dokuments ir iekļauti Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā minētajā kontrolsarakstā;
g)  vai dati par pieteikuma iesniedzēju jau ir reģistrēti VIS par to pašu personu;
h)  vai pieteikumā sniegtie dati par ceļošanas dokumentu neatbilst citam vīzas pieteikumam par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas izdošanu, kas sistēmā saistīts ar atšķirīgiem identitātes datiem;
i)  vai pieteikuma iesniedzējs IIS ir pašlaik paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un vai pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš bijis paziņots kā persona, kura pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu;
j)  vai IIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir atteikta ieceļošana;
k)  vai VIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir bijis piemērots lēmums par īstermiņa vīzas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu;
l)  vai VIS ir reģistrēts, ka pieteikuma iesniedzējam ir bijis piemērots lēmums par ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas atteikšanu, anulēšanu vai atcelšanu;
m)  vai dati par pieteikuma iesniedzēja identitāti ir reģistrēti Eiropola datos;
n)  gadījumos, ja pieteikuma iesniedzējs ir nepilngadīgais, vai uz to personu, kura attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju īsteno vecāku varu vai likumisku aizbildnību:
i)  attiecas SIS ievadīts brīdinājums attiecībā uz personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās izdot;
ii)  attiecas SIS ievadīts brīdinājums par ieceļošanas un uzturēšanās atteikšanu;
iii)  vai šī persona ir tāda ceļošanas dokumenta turētājs, kas iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1240 34. pantā minētajā kontrolsarakstā.
Šis punkts nekavē iesniegt patvēruma pieteikumu jebkāda iemesla dēļ. Ja vīzas pieteikumu ir iesniegusi persona, kas cietusi no vardarbīgiem noziegumiem, piemēram, no vardarbības ģimenē vai cilvēku tirdzniecības, ko veicis tās sponsors, VIS iesniegto datni nošķir no sponsora datnes, lai aizsargātu cietušo no turpmāka apdraudējuma.
Lai novērstu nepareizu trāpījumu risku, visiem vaicājumiem, kuri attiecas uz bērniem, kas jaunāki par 14 gadiem, vai cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem, un kuri ir veikti, izmantojot biometriskos identifikatorus, kas iegūti vairāk nekā piecus gadus pirms atbilstības konstatēšanas, kā arī neapstiprina trešās valsts valstspiederīgā identitāti, biometrisko datu speciālists veic obligātu manuālo pārbaudi.
Grozījums Nr. 191
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.b pants – 3. punkts
3.  VIS piešķir atsauci visiem trāpījumiem, kas personas datnē atklāti saskaņā ar 2. un 5. punktu. Turklāt VIS attiecīgā gadījumā identificē dalībvalsti(-s), kuras ievadītie vai piegādātie dati atklāja trāpījumu(-s), vai Eiropolu un šo informāciju reģistrē personas datnē.
3.  VIS piešķir atsauci visiem trāpījumiem, kas personas datnē atklāti saskaņā ar 2. un 5. punktu. Turklāt VIS attiecīgā gadījumā identificē dalībvalsti(-s), kuras ievadītie vai piegādātie dati atklāja trāpījumu(-s), vai Eiropolu un šo informāciju reģistrē personas datnē. Vienīgā informācija, ko reģistrē, ir atsauce uz trāpījumu un datu radītāju.
Grozījums Nr. 192
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.b pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Veicot vaicājumu SLTD, dati, ko EMP lietotājs izmanto tā iniciēšanai, netiek darīti pieejami Interpola datu īpašniekiem.
Grozījums Nr. 193
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.b pants – 4. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
4.  Regulas 2. panta 2. punkta f) apakšpunkta vajadzībām meklējumos par izdotu vai pagarinātu ilgtermiņa vīzu, ko veic saskaņā ar 22.b panta 2. punktu, salīdzina 22.c panta 2. punktā minētos attiecīgos datus ar datiem SIS, lai noteiktu, vai uz turētāju attiecas kāds no šiem brīdinājumiem:
4.  Regulas 2. panta 2. punkta f) apakšpunkta vajadzībām vaicājumos par izdotu vai pagarinātu ilgtermiņa vīzu, ko veic saskaņā ar šā panta 2. punktu, salīdzina 22.c panta 2. punktā minētos attiecīgos datus ar datiem SIS, lai noteiktu, vai uz turētāju attiecas kāds no šiem brīdinājumiem:
Grozījums Nr. 194
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.b pants – 4. punkts – 1. daļa – d punkts
d)  brīdinājums par personām un priekšmetiem saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm.
d)  brīdinājums par personām un priekšmetiem saistībā ar diskrētām pārbaudēm, īpašām pārbaudēm vai izmeklēšanas pārbaudēm.
Grozījums Nr. 195
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.b pants – 4. punkts – 2. daļa
Ja šajā punktā minētajā salīdzināšanā tiek saņemta atbilde par vienu vai vairākiem trāpījumiem, VIS nosūta automātisku paziņojumu tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kas veikusi pieprasījumu, un veic nepieciešamās turpmākās darbības.
Regulas 9.a panta 5.a, 5.b, 5.c un 5.d punktu kā arī 9.c, 9.ca un 9.cb pantu piemēro pēc analoģijas, ievērojot turpmāk minētos īpašos noteikumus.
Grozījums Nr. 196
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.b pants – 6. punkts
6.  Ja ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju izdod vai pagarina dalībvalsts konsulārā iestāde, piemēro 9.a pantu.
svītrots
Grozījums Nr. 197
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.b pants – 7. punkts
7.  Ja iestāde dalībvalsts teritorijā izdod vai pagarina uzturēšanās atļauju vai ja ilgtermiņa vīzu pagarina, piemēro šādus noteikumus:
svītrots
a)  iestāde pārbauda, vai personas datnē reģistrētie dati atbilst VIS datiem vai datiem kādā no aplūkotajām ES informācijas sistēmām/datubāzēm, Eiropola datiem vai Interpola datubāzēm, kā noteikts 2. punktā;
b)  ja trāpījums saskaņā ar 2. punktu ir saistīts ar Eiropola datiem, Eiropola valsts vienību informē turpmākas rīcības veikšanai;
c)  ja dati neatbilst un ja 2. un 3. punktā noteiktās automatizētās apstrādes laikā nav atklāts neviens cits trāpījums, centrālā iestāde dzēš viltus trāpījumu no pieteikuma datnes;
d)  ja dati atbilst vai ja joprojām pastāv šaubas par pieteikuma iesniedzēja identitāti, iestāde ar datiem, kas iniciējuši trāpījumu saskaņā ar 4. punktu, rīkojas saskaņā ar ES un valsts tiesību aktos paredzētajām procedūrām, nosacījumiem un kritērijiem.
Grozījums Nr. 198
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.c pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  uzvārds; vārds(-i); dzimšanas datums; pašreizējā valstspiederība(-as); dzimums; dzimšanas datums, vieta un valsts;
a)  uzvārds; vārds(-i); dzimšanas gads; pašreizējā valstspiederība(-as); dzimums; dzimšanas vieta un valsts;
Grozījums Nr. 199
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.c pants – 1. daļa – 2. punkts – f apakšpunkts
f)  turētāja sejas attēls, ja iespējams — iegūts, nofotografējot personu klātienē;
f)  turētāja sejas attēls, kas iegūts, nofotografējot personu klātienē;
Grozījums Nr. 200
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.d pants – 1. daļa – ievaddaļa
Ja pieņemts lēmums atteikt ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, jo ir uzskatāms, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, vai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs uzrādījis krāpnieciskā ceļā iegūtus, viltotus vai izmainītus dokumentus, iestāde, kas to atteikusi, nekavējoties izveido personas datni ar šādiem datiem:
Ja pieņemts lēmums atteikt ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, jo ir uzskatāms, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai sabiedriskajai drošībai, vai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs uzrādījis krāpnieciskā ceļā iegūtus, viltotus vai izmainītus dokumentus, iestāde, kas to atteikusi, nekavējoties izveido personas datni ar šādiem datiem:
Grozījums Nr. 201
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.d pants – 1. daļa – e punkts
e)  uzvārds, vārds un adrese fiziskai personai, kas ir pieteikuma pamatā;
e)  uzvārds, vārds un adrese fiziskai personai, kas ir pieteikuma pamatā;
Grozījums Nr. 202
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.d pants – 1. daļa – f punkts
f)  pieteikuma iesniedzēja sejas attēls, ja iespējams — iegūts, nofotografējot personu klātienē;
f)  pieteikuma iesniedzēja sejas attēls, kas iegūts, nofotografējot personu klātienē;
Grozījums Nr. 203
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.d pants – 1. daļa – h punkts
h)  informācija, ka ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja ir atteikta, jo ir uzskatāms, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, sabiedriskajai drošībai vai sabiedrības veselībai, vai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs uzrādījis krāpnieciskā ceļā iegūtus, viltotus vai izmainītus dokumentus;
h)  informācija, ka ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja ir atteikta, jo ir uzskatāms, ka pieteikuma iesniedzējs rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai sabiedriskajai drošībai, vai tādēļ, ka pieteikuma iesniedzējs uzrādījis krāpnieciskā ceļā iegūtus, viltotus vai izmainītus dokumentus;
Grozījums Nr. 204
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.g pants – 1. punkts
1.  Tikai tādēļ, lai pārbaudītu dokumenta turētāju identitāti un/vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas autentiskumu un derīgumu un to, vai persona nav uzskatāma par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, iestādēm, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar minēto regulu, ir piekļuve meklēšanai pēc dokumenta numura kopā ar vienu vai vairākiem šīs regulas 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datu veidiem.
1.  Tikai tādēļ, lai pārbaudītu dokumenta turētāju identitāti un/vai ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas autentiskumu un derīgumu un to, vai persona nav uzskatāma par apdraudējumu kādas dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, iestādēm, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar minēto regulu, ir piekļuve meklēšanai pēc dokumenta numura kopā ar vienu vai vairākiem šīs regulas 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datu veidiem.
Grozījums Nr. 205
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.g pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  fotogrāfijām, kas minētas 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā.
e)  sejas attēliem, kas minēti 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 206
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.h pants – 1. punkts
1.  Tikai tādēļ, lai pārbaudītu ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas turētāja identitāti un dokumenta autentiskumu un īstumu vai to, vai persona nerada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, iekšējai drošībai vai sabiedrības veselībai kādā no dalībvalstīm, iestādēm, kas ir tiesīgas dalībvalstu teritorijā pārbaudīt, vai ir izpildītas prasības attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, un attiecīgā gadījumā — policijas iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas uzlīmes numura kopā ar vienu vai vairākiem 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datu veidiem.
1.  Tikai tādēļ, lai pārbaudītu ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas turētāja identitāti un dokumenta autentiskumu un īstumu, iestādēm, kas ir tiesīgas dalībvalstu teritorijā pārbaudīt, vai ir izpildītas prasības attiecībā uz ieceļošanu, atrašanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, ir piekļuve meklēšanai pēc ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas uzlīmes numura kopā ar vienu vai vairākiem 22.c panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem datu veidiem.
Grozījums Nr. 207
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.h pants – 2. punkts – e apakšpunkts
e)  fotogrāfijām, kas minētas 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā.
e)  sejas attēliem, kas minēti 22.c panta 2. punkta f) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 208
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.k pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis izraugās iestādes, kurām ir tiesības konsultāciju nolūkos piekļūt VIS uzglabātajiem datiem, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus.
1.  Dalībvalstis izraugās iestādes, kurām ir tiesības atbilstošos un stingri definētos apstākļos, kā minēts 22.n pantā, konsultāciju nolūkos piekļūt VIS uzglabātajiem datiem, lai novērstu, atklātu un izmeklētu teroristu nodarījumus vai citus smagus noziedzīgus nodarījumus. Minētās iestādes drīkst aplūkot datus par bērniem, kas ir jaunāki par 12 gadiem, tikai tādēļ, lai aizsargātu pazudušus bērnus vai smagos noziegumos cietušus bērnus.
Grozījums Nr. 209
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.k pants – 2. punkts
2.  Katrai dalībvalstij ir izraudzīto iestāžu saraksts. Katra dalībvalsts paziņo eu-LISA un Komisijai par savām izraudzītajām iestādēm un var jebkurā laikā grozīt vai aizstāt savu paziņojumu.
2.  Katrai dalībvalstij ir stingri ierobežots izraudzīto iestāžu saraksts. Katra dalībvalsts paziņo eu-LISA un Komisijai par savām izraudzītajām iestādēm un var jebkurā laikā grozīt vai aizstāt savu paziņojumu.
Grozījums Nr. 210
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.l pants – 2. punkts – 2. daļa
Centrālais piekļuves punkts, veicot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, rīkojas neatkarīgi un nesaņem norādījumus no 1. punktā minētās Eiropola izraudzītās iestādes attiecībā uz pārbaudes rezultātu.
Centrālais piekļuves punkts, veicot savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, rīkojas pilnīgi neatkarīgi un nesaņem norādījumus no 1. punktā minētās Eiropola izraudzītās iestādes attiecībā uz pārbaudes rezultātu.
Grozījums Nr. 211
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.m pants – 3. punkts
3.  Ja ex post pārbaudē tiek secināts, ka piekļuve VIS datiem nav bijusi pamatota, visas iestādes, kas ir piekļuvušas šādiem datiem, dzēš no VIS iegūto informāciju un informē centrālos piekļuves punktus par šādu dzēšanu.
3.  Ja ex post pārbaudē tiek secināts, ka piekļuve VIS datiem nav bijusi pamatota, visas iestādes, kas ir piekļuvušas šādiem datiem, nekavējoties dzēš no VIS iegūto informāciju un informē centrālos piekļuves punktus par šādu dzēšanu.
Grozījums Nr. 212
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.n pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Izraudzītās iestādes var piekļūt VIS konsultāciju nolūkos, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
1.  Neskarot Regulas 2018/XX [par sadarbspēju] 22. pantu, izraudzītās iestādes var piekļūt VIS konsultāciju nolūkos, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Grozījums Nr. 213
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.n pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  ja meklēšana tiek veikta pēc pirkstu nospiedumiem, — ir uzsākta iepriekšēja meklēšana pārējo dalībvalstu automātiskajā pirkstu nospiedumu identificēšanas sistēmā saskaņā ar Lēmumu 2008/615/TI, kurās pirkstu nospiedumu salīdzināšana ir tehniski pieejama, un vai nu minētā meklēšana ir veikta pilnībā, vai minētā meklēšana nav pilnībā veikta 24 stundu laikā pēc tās sākšanas.
Grozījums Nr. 214
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.n pants – 1. punkts – d apakšpunkts
d)  ja vaicājums CIR veikts saskaņā ar Regulas 2018/XX [par sadarbspēju] 22. pantu, minētās regulas 22. panta 5. punktā minētā saņemtā atbilde norāda, ka dati glabājas VIS.
d)  ja vaicājums CIR veikts saskaņā ar Regulas 2018/XX [par sadarbspēju] 22. pantu, Regulas 2018/XX [par sadarbspēju] 22. panta 5. punktā minētā saņemtā atbilde norāda, ka dati glabājas VIS.
Grozījums Nr. 215
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.n pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos tiek sniegta tikai attiecībā uz meklējumiem ar jebkuriem no šādiem datiem personas datnē:
3.  Piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos tiek sniegta tikai attiecībā uz meklējumiem ar jebkuriem no šādiem datiem pieteikuma datnē vai personas datnē:
Grozījums Nr. 216
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.n pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  uzvārdu(-iem), vārdu(-iem), dzimšanas datumu, valstspiederību(-ām) un/vai dzimumu;
a)  uzvārdu(-iem), vārdu(-iem), dzimšanas gadu, valstspiederību(-ām) un/vai dzimumu;
Grozījums Nr. 217
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.n pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas iespējamību, pieejamību, gatavību un uzticamību, lai izmantotu sejas attēlus personu identificēšanai.
Grozījums Nr. 218
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.n pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Šā panta 3. punkta e) apakšpunktā minētais sejas attēls nav vienīgais meklēšanas kritērijs.
Grozījums Nr. 219
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.n pants – 4. punkts
4.  Ja meklēšana ir sekmīga, piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ietver piekļuvi šajā punktā minētajiem datiem, kā arī jebkuriem citiem datiem, kas iegūti no personas datnes, tostarp datiem, kas ievadīti attiecībā uz jebkuru izdotu, atteiktu, anulētu, atceltu vai pagarinātu dokumentu. Piekļuvi 9. panta 4. punkta l) apakšpunktā minētajiem datiem, kas reģistrēti pieteikuma datnē, piešķir tikai tad, ja piekļuve šiem datiem konsultāciju nolūkos ir tieši pieprasīta pamatotā pieprasījumā un apstiprināta neatkarīgā pārbaudē.
4.  Ja konstatēts trāpījums, piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ietver piekļuvi šā panta 3. punktā minētajiem datiem, kā arī jebkuriem citiem datiem, kas iegūti no pieteikuma datnes vai personas datnes, tostarp datiem, kas ievadīti attiecībā uz jebkuru izdotu, atteiktu, anulētu, atceltu vai pagarinātu dokumentu. Piekļuvi 9. panta 4. punkta l) apakšpunktā minētajiem datiem, kas reģistrēti pieteikuma datnē, piešķir tikai tad, ja piekļuve šiem datiem konsultāciju nolūkos ir tieši pieprasīta pamatotā pieprasījumā un apstiprināta neatkarīgā pārbaudē.
Grozījums Nr. 220
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.o pants – 1. punkts
Atkāpjoties no 22.n panta 1. punkta, izraudzītajām iestādēm nav pienākuma izpildīt minētajā punktā paredzētos nosacījumus piekļuvei VIS, lai identificētu personas, kuras ir pazudušas bez vēsts, nolaupītas vai identificētas kā cilvēku tirdzniecības upuri un saistībā ar kurām ir pamats uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos palīdzēs tās identificēt un/vai palīdzēs konkrētu cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanā. Šādās situācijās izraudzītās iestādes var VIS veikt šo personu pirkstu nospiedumu meklēšanu.
Atkāpjoties no 22.n panta 1. punkta, izraudzītajām iestādēm nav pienākuma izpildīt minētajā punktā paredzētos nosacījumus piekļuvei VIS, lai identificētu personas (jo īpaši bērnus), kuras ir pazudušas bez vēsts, nolaupītas vai identificētas kā cilvēku tirdzniecības upuri un saistībā ar kurām ir nopietns pamats uzskatīt, ka piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos palīdzēs tās identificēt un palīdzēs konkrētu cilvēku tirdzniecības gadījumu izmeklēšanā. Šādās situācijās izraudzītās iestādes var VIS veikt šo personu pirkstu nospiedumu meklēšanu.
Grozījums Nr. 221
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.o pants – 2. daļa
Ja šo personu pirkstu nospiedumi nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic pēc 9. panta a) un b) punktā minētajiem datiem.
Ja šo personu pirkstu nospiedumi nav izmantojami vai ja meklēšana pēc pirkstu nospiedumiem neizdodas, meklēšanu veic pēc 9. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā vai 22.c panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem datiem.
Grozījums Nr. 222
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.o pants – 3. daļa
Ja meklēšana ir sekmīga, piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ietver piekļuvi visiem 9. punktā minētajiem datiem, kā arī 8. panta 3. un 4. punktā minētajiem datiem.
Ja konstatēts trāpījums, piekļuve VIS datiem konsultāciju nolūkos ietver piekļuvi visiem 9. pantā, 22.c vai 22.d pantā minētajiem datiem, kā arī 8. panta 3. un 4. punktā vai 22.a panta 3. punktā minētajiem datiem.
Grozījums Nr. 223
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.p pants – 3. punkts
3.  Eiropola izraudzītā iestāde var iesniegt Eiropola centrālajam piekļuves punktam, kas minēts 22.k panta 3. punktā, pamatotu elektronisku pieprasījumu par piekļuvi konsultāciju nolūkos visiem VIS glabātajiem datiem vai īpašam datu kopumam. Kad Eiropola centrālais piekļuves punkts saņem piekļuves pieprasījumu, tas pārbauda, vai ir izpildīti 1. un 2. punktā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) pienācīgi pilnvarotie darbinieki apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta 22.l panta 1. punktā minētajām operatīvajām vienībām tā, lai neapdraudētu datu drošību.
3.  Eiropola izraudzītā iestāde var iesniegt Eiropola centrālajam piekļuves punktam, kas minēts 22.l panta 2. punktā, pamatotu elektronisku pieprasījumu par piekļuvi konsultāciju nolūkos visiem VIS glabātajiem datiem vai īpašam datu kopumam. Kad Eiropola centrālais piekļuves punkts saņem piekļuves pieprasījumu, tas pārbauda, vai ir izpildīti 1. un 2. punktā minētie piekļuves nosacījumi. Ja visi piekļuves nosacījumi ir izpildīti, centrālā(-o) piekļuves punkta(-u) pienācīgi pilnvarotie darbinieki apstrādā pieprasījumus. VIS datus, kuriem ir piekļūts, nosūta 22.l panta 1. punktā minētajām operatīvajām vienībām tā, lai neapdraudētu datu drošību.
Grozījums Nr. 224
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.q pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts un Eiropols nodrošina, lai visas datu apstrādes darbības saistībā ar piekļuves pieprasījumiem VIS datiem saskaņā ar IIc nodaļu tiktu reģistrētas vai dokumentētas ar mērķi pārbaudīt, vai pieprasījums atbilst nosacījumiem, uzraudzīt datu apstrādes likumību, datu integritāti un drošību, un veikt pašuzraudzību.
1.  Katra dalībvalsts un Eiropols nodrošina, lai visas datu apstrādes darbības saistībā ar piekļuves pieprasījumiem VIS datiem saskaņā ar IIIb nodaļu tiktu reģistrētas vai dokumentētas nolūkā uzraudzīt, vai pieprasījums atbilst pieņemamības nosacījumiem, uzraudzīt datu apstrādes likumību, datu integritāti un drošību, kā arī iespējamo ietekmi uz pamattiesībām, un veikt pašuzraudzību.
Ierakstus vai dokumentus aizsargā ar piemērotiem pasākumiem pret neatļautu piekļuvi, un tos dzēš divus gadus pēc izveides, ja vien tie nav nepieciešami jau sāktās uzraudzības procedūrās.
Grozījums Nr. 225
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.q pants – 2. punkts – g apakšpunkts
g)  saskaņā ar valsts noteikumiem vai Regulu (ES) 2016/794 tās amatpersonas unikālo lietotāja identitāti, kura veica meklēšanu, un tās amatpersonas unikālo lietotāja identitāti, kas lika datus meklēt.
g)  saskaņā ar valsts noteikumiem vai Regulu (ES) 2016/794, vai attiecīgā gadījumā ar Regulu (ES) 2018/1725 tās amatpersonas unikālo lietotāja identitāti, kura veica meklēšanu, un tās amatpersonas unikālo lietotāja identitāti, kas lika datus meklēt.
Grozījums Nr. 226
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.q pants – 3. punkts
3.  Reģistrus un dokumentāciju izmanto tikai tam, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un nodrošinātu datu integritāti un drošību. Šīs regulas 50. pantā minētajai uzraudzībai un novērtēšanai drīkst izmantot tikai reģistrus, kas nesatur personas datus. Uzraudzības iestādei, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 41. panta 1. punktu un kura ir atbildīga par to, lai pārbaudītu, vai pieprasījums atbilst nosacījumiem, un lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un datu integritāti un drošību, pēc tās pieprasījuma nodrošina piekļuvi minētajiem reģistriem, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.
3.  Reģistrus un dokumentāciju izmanto tikai tam, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un ietekmi uz pamattiesībām un nodrošinātu datu integritāti un drošību. Šīs regulas 50. pantā minētajai uzraudzībai un novērtēšanai drīkst izmantot tikai reģistrus, kas nesatur personas datus. Uzraudzības iestādei, kura izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 41. panta 1. punktu un kura ir atbildīga par to, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un datu integritāti un drošību, pēc tās pieprasījuma nodrošina piekļuvi minētajiem reģistriem, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.
Grozījums Nr. 227
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 40. punkts
Regula (EK) Nr. 767/2008
22.rapants (jauns)
22.ra  pants (jauns)
Tādu personas datu aizsardzība, kuriem piekļūts saskaņā ar IIIb nodaļu
1.   Ikviena dalībvalsts nodrošina, ka tās normatīvo un administratīvo aktu noteikumi, kas pieņemti, ievērojot Direktīvu (ES) 2016/680, ir piemērojami arī attiecībā uz piekļuvi VIS, ko veic to valsts iestādes saskaņā ar šo nodaļu, tostarp attiecībā uz to personu tiesībām, kuru datiem šādā veidā piekļūts.
2.   Direktīvas (ES) 2016/680 41. panta 1. punktā minētā uzraudzības iestāde uzrauga, vai dalībvalstu piekļuve personas datiem saskaņā ar šo nodaļu ir likumīga, tostarp vai likumīga ir šādu datu pārsūtīšana uz VIS un no VIS. Attiecīgi piemēro šīs regulas 41. panta 3. un 4. punktu.
3.   Eiropola veiktā personas datu apstrāde, ievērojot šo regulu, notiek saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794, un to uzrauga Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.
4.   Personas datus, kuriem VIS ir piekļūts saskaņā ar šo nodaļu, apstrādā vienīgi nolūkā novērst, atklāt vai izmeklēt konkrētu lietu, saistībā ar kuru dalībvalsts vai Eiropols ir pieprasījis datus.
5.   eu-LISA, izraudzītās iestādes, centrālie piekļuves punkti un Eiropols glabā 22.q pantā minētos ierakstus par meklēšanu nolūkā ļaut uzraudzības iestādei, kas minēta Direktīvas (ES) 2016/680 41. panta 1. punktā, un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam uzraudzīt datu apstrādes atbilstību Savienības un valsts datu aizsardzības noteikumiem. Izņemot datus, kas turēti minētajā nolūkā, personas datus, kā arī ierakstus par veikto meklēšanu pēc 30 dienām dzēš no visām valstu un Eiropola datnēm, ja vien minētie dati un ieraksti nav nepieciešami saistībā ar konkrētu kriminālizmeklēšanu, kuras vajadzībām attiecīgā dalībvalsts vai Eiropols ir pieprasījis šos datus.
Grozījums Nr. 228
Regulas priekšlikums
2. pants – virsraksts
Grozījumi Lēmumā 2004/512/EK
Lēmuma 2004/512/EK atcelšana
Grozījums Nr. 229
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa
Lēmums 2004/512/EK
1. pants – 2. punkts
Lēmuma 2004/512/EK 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
Lēmumu 2004/512/EK atceļ. Atsauces uz lēmumu uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 767/2008, un tās lasāmas saskaņā ar 2. pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.
2.  Vīzu informācijas sistēmas pamatā ir centralizēta arhitektūra, un to veido
a)  kopējais identitātes repozitorijs, kas minēts [Regulas 2018/XX par sadarbspēju 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā];
b)  centrāla informācijas sistēma, turpmāk “Centrālā vīzu informācijas sistēma” (VIS);
c)  saskarne katrā no dalībvalstīm (turpmāk “valsts saskarne” (NI-VIS)), kas nodrošina savienojumu ar konkrētās dalībvalsts attiecīgo centrālo valsts iestādi, vai valsts vienotā saskarne (VVS) katrā dalībvalstī, kuras pamatā ir kopējas tehniskās specifikācijas un kura ir identiska visās dalībvalstīs un ļauj centrālajai sistēmai pieslēgties dalībvalstu infrastruktūrām;
d)  komunikācijas infrastruktūra starp VIS un valsts saskarnēm;
e)  drošs sakaru kanāls starp VIS un IIS centrālo sistēmu;
f)  droša komunikācijas infrastruktūra starp VIS centrālo sistēmu un centrālajām infrastruktūrām, kuras ir Eiropas meklēšanas portālam, kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 6. pantu], kopējam biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumam, kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 12. pantu], kopējam identitātes repozitorijam, kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 17. pantu], un vairāku identitāšu detektoram (MID), kas izveidots ar [Regulas 2017/XX par sadarbspēju 25. pantu];
g)  mehānisms, lai apspriestos par pieteikumiem un veiktu informācijas apmaiņu centrālo vīzu iestāžu starpā (“VIS pasts”);
h)  pārvadātāja vārteja;
i)  drošs tīmekļa pakalpojumus, kas ļauj sazināties starp VIS, no vienas puses, un pārvadātāja vārteju un starptautiskajām sistēmām (Interpola sistēmas/datubāzes), no otras puses;
j)  datu repozitorijs ziņošanas un statistikas vajadzībām.
Ciktāl tehniski iespējams, centrālā sistēma, valstu vienotās saskarnes, tīmekļa pakalpojums, pārvadātāja vārteja un VIS komunikāciju infrastruktūra koplieto un turpina izmantot attiecīgi IIS centrālās sistēmas, IIS valstu vienoto saskarņu, ETIAS pārvadātāja vārtejas, IIS tīmekļa pakalpojuma un IIS komunikāciju infrastruktūras aparatūras un programmatūras sastāvdaļas.
Grozījums Nr. 230
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
10. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
c)  iesniedz fotoattēlu saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1683/95 izklāstītajiem standartiem vai, ja pieteikums tiek iesniegts pirmoreiz un pēc tam vismaz ik pēc 59 mēnešiem, — saskaņā ar šīs regulas 13. pantā izklāstītajiem standartiem;
c)  atļauj iegūt sejas attēlu, nofotografējot personu klātienē, ja pieteikums tiek iesniegts pirmoreiz un pēc tam vismaz ik pēc 59 mēnešiem, — saskaņā ar šīs regulas 13. pantā izklāstītajiem standartiem.
Grozījums Nr. 231
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
13. pants – 2. punkts – 1. ievilkums
–  pieteikuma iesniegšanas laikā klātienē uzņemtu fotoattēlu digitālā formātā;
–  pieteikuma iesniegšanas laikā klātienē uzņemtu sejas attēlu.
Grozījums Nr. 232
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
13. pants – 3. punkts – 1. daļa
Ja pirkstu nospiedumi un klātienē uzņemta pietiekamas kvalitātes fotogrāfija, kas no pieteikuma iesniedzēja iegūti kā daļa no pieteikuma, ir iekļauti VIS pirms mazāk nekā 59 mēnešiem, skaitot no jaunā pieteikuma iesniegšanas dienas, tad turpmāko pieteikumu vajadzībām var izmantot to [datu] kopijas.
Ja pirkstu nospiedumi un klātienē uzņemta pietiekamas kvalitātes fotogrāfija, kas no pieteikuma iesniedzēja iegūti kā daļa no pieteikuma, ir iekļauti VIS pirms mazāk nekā 59 mēnešiem, skaitot no jaunā pieteikuma iesniegšanas dienas, tad turpmāko pieteikumu vajadzībām izmanto to kopijas.
Grozījums Nr. 253
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
13. pants – 7. punkts – a apakšpunkts
a)  bērni, kas nav sasnieguši 6 gadu vecumu;
a)  bērni, kas nav sasnieguši 6 gadu vecumu un personas, kas vecākas par 70 gadiem;
Grozījums Nr. 233
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
21. pants – 3.a punkts – a apakšpunkts
a)  SIS un SLTD — lai pārbaudītu, vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments neatbilst ceļošanas dokumentam, kas paziņots kā pazaudēts, nozagts vai anulēts, un vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments neatbilst ceļošanas dokumentam, kas reģistrēts Interpola TDAWN lietā;
a)  SIS un SLTD — lai pārbaudītu, vai pieteikumam izmantotais ceļošanas dokuments neatbilst ceļošanas dokumentam, kas paziņots kā pazaudēts, nozagts vai atzīts par nederīgu;
Grozījums Nr. 234
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
21. pants – 3.a punkts – g apakšpunkts
g)  ECRIS-TCN sistēmā — lai pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējs atbilst personai, kuras dati šajā datubāzē iekļauti par teroristu nodarījumiem vai citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem;
svītrots
Grozījums Nr. 235
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
21.a pants – -1. punkts
-1.  Konkrētie riska rādītāji ir algoritms, kas nodrošina profilēšanu, kas definēta Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā, salīdzinot datus, kas ierakstīti pieteikuma datnē, ar konkrētiem riska rādītājiem, kas norāda uz drošības, neatbilstīgas imigrācijas vai augstu epidēmisku risku. Konkrētos riska rādītājus reģistrē VIS.
Grozījums Nr. 236
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
21.a pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Drošības, nelegālas imigrācijas vai augsta epidēmiska riska izvērtējumu pamato ar
1.  Komisija saskaņā ar 51.a pantu pieņem deleģēto aktu, lai sīkāk definētu riskus, kas saistīti ar drošību vai neatbilstīgu imigrāciju, vai augstu epidēmisku risku, pamatojoties uz:
Grozījums Nr. 237
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
21.a pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b)  VIS sagatavotiem statistikas datiem saskaņā ar 45.a pantu par pārmērīgi daudziem vīzu pieteikumu atteikumu gadījumiem neatbilstīgas migrācijas, drošības vai sabiedrības veselības risku dēļ, kuri saistīti ar konkrētām ceļotāju grupām;
b)  VIS sagatavotiem statistikas datiem saskaņā ar 45.a pantu par pārmērīgi daudziem vīzu pieteikumu atteikumu gadījumiem neatbilstīgas migrācijas vai drošības risku dēļ, kuri saistīti ar pieteikuma iesniedzēju;
Grozījums Nr. 238
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
21.a pants – 2. punkts
2.  Komisija pieņem īstenošanas aktu, kuros precīzi nosaka šā panta 1. punktā minētos riskus. Šo īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
svītrots
Grozījums Nr. 239
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
21.a pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Pamatojoties uz konkrētajiem riskiem, kas noteikti saskaņā ar 2. punktu, nosaka konkrētus riska rādītājus, kuri ietver dažādus datus, tostarp vienu vai vairākus šādus datu elementus:
3.  Pamatojoties uz konkrētajiem riskiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu un deleģēto aktu, kas minēts 1. punktā, nosaka konkrētus riska rādītājus, kuri ietver dažādus datus, tostarp vienu vai vairākus šādus datu elementus:
Grozījums Nr. 240
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
21.a pants – 6. punkts
6.  Konkrētos riska rādītājus vīzu iestādes izmanto, izvērtējot, vai pieteikuma iesniedzējs rada nelegālas imigrācijas risku, apdraud dalībvalstu drošību vai rada augstu epidēmisko risku saskaņā ar 21. panta 1. punktu.
6.  Konkrētos riska rādītājus vīzu iestādes izmanto, izvērtējot, vai pieteikuma iesniedzējs rada neatbilstīgas imigrācijas risku vai apdraud dalībvalstu drošību saskaņā ar 21. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 241
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 810/2009
21.a pants – 7. punkts
7.  Komisija regulāri pārskata konkrētos riskus un konkrētos riska rādītājus.
7.  Komisija un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra regulāri pārskata konkrētos riskus un konkrētos riska rādītājus.
Grozījums Nr. 242
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 810/2009
39. pants
(4a)  regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:
39. pants
39. pants
Darbinieku izturēšanās
Darbinieku izturēšanās un pamattiesību ievērošana
1.  Dalībvalstu konsulāti nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējus pieņem, ievērojot pieklājības normas.
1.  Dalībvalstu konsulāti nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējus pieņem, ievērojot pieklājības normas. Konsulārie darbinieki, veicot savus pienākumus, pilnībā respektē cilvēka cieņu.
2.  Konsulārie darbinieki, veicot savus pienākumus, pilnībā respektē cilvēka cieņu. Visi veiktie pasākumi ir samērīgi ar šādu pasākumu mērķiem.
2.  Konsulārie darbinieki, veicot savus pienākumus, pilnībā ievēro pamattiesības un principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Visi veiktie pasākumi ir samērīgi ar šādu pasākumu mērķiem.
3.  Veicot savus uzdevumus, konsulārie darbinieki nediskriminē personas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.
3.  Veicot savus uzdevumus, konsulārie darbinieki nediskriminē personas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ādas krāsas, sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības pie nacionālās minoritātes, īpašuma, izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Pirmām kārtām ņem vērā bērna intereses.”;
Grozījums Nr. 243
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 810/2009
39.a pants (jauns)
(4b)  regulā iekļauj šādu 39.a pantu:
“39.a pants
Pamattiesības
Piemērojot šo regulu, dalībvalstis pilnībā ievēro attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, attiecīgos starptautisko tiesību aktus, tostarp 1951. gada 28. jūlijā Ženēvā pieņemto Konvenciju par bēgļu statusu, saistības attiecībā uz starptautiskās aizsardzības pieejamību, jo īpaši neizraidīšanas principu, un pamattiesības. Atbilstoši vispārējiem Savienības tiesību principiem lēmumus saskaņā ar šo regulu pieņem, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Pirmām kārtām ņem vērā bērna intereses.”;
Grozījums Nr. 244
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 810/2009
51.a pants (jauns)
(5a)  iekļauj šādu pantu:
“51.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.   Pilnvaras pieņemt 21.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 21.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.   Saskaņā ar 21.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
Grozījums Nr. 245
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (ES) Nr. 2017/2226
13. pants – 3. punkts
3.  Lai pildītu savus pienākumus, kuri paredzēti 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, pārvadātāji izmanto tīmekļa pakalpojumu, lai pārbaudītu, vai īstermiņa vīza ir derīga, tostarp — vai jau ir izmantots atļauto ieceļošanas reižu skaits, vai turētājs ir sasniedzis atļautās uzturēšanās maksimālo ilgumu, vai attiecīgā gadījumā — vai vīza ir derīga ceļojuma galamērķa ostas teritorijā. Pārvadātāji sniedz datus, kas norādīti šīs regulas 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Pamatojoties uz šiem datiem, tīmekļa pakalpojums sniedz pārvadātājiem atbildi “OK”/“NOT OK”. Pārvadātāji var saglabāt nosūtīto informāciju un saņemto atbildi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Pārvadātāji izveido autentifikācijas shēmu, lai nodrošinātu, ka tīmekļa pakalpojumam var piekļūt tikai pilnvaroti darbinieki. Atbildi “OK”/“NOT OK” nav iespējams uzskatīt par lēmumu atļaut vai atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399.
3.  Lai pildītu savus pienākumus, kuri paredzēti 26. panta 1. punkta b) apakšpunktā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, pārvadātāji izmanto tīmekļa pakalpojumu, lai pārbaudītu, vai īstermiņa vīza ir derīga, tostarp — vai jau ir izmantots atļauto ieceļošanas reižu skaits, vai turētājs ir sasniedzis atļautās uzturēšanās maksimālo ilgumu, vai attiecīgā gadījumā — vai vīza ir derīga ceļojuma galamērķa ostas teritorijā. Pārvadātāji sniedz datus, kas norādīti šīs regulas 16. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Pamatojoties uz šiem datiem, tīmekļa pakalpojums sniedz pārvadātājiem atbildi “OK”/“NOT OK”. Pārvadātāji var saglabāt nosūtīto informāciju un saņemto atbildi saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Pārvadātāji izveido autentifikācijas shēmu, lai nodrošinātu, ka tīmekļa pakalpojumam var piekļūt tikai pilnvaroti darbinieki. Atbildi “OK”/“NOT OK” nav iespējams uzskatīt par lēmumu atļaut vai atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/399. Gadījumos, kad pasažieriem nav atļauta iekāpšana, jo tiek veikts vaicājums VIS, pārvadātāji par to informē pasažierus un nodrošina tiem līdzekļus, lai pasažieri varētu īstenot savas tiesības piekļūt, labot un dzēst VIS glabātos personas datus.
Grozījums Nr. 246
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 2017/2226
14. pants – 3. punkts
(2a)  regulas 14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Ja ir nepieciešams ievadīt vai atjaunināt vīzas turētāja ieceļošanas/izceļošanas ierakstu datus, robežu iestādes var no VIS izgūt un importēt IIS šīs regulas 16. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktā paredzētos datus saskaņā ar šīs regulas 8. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 18.a pantu.
3. Ja ir nepieciešams ievadīt vai atjaunināt vīzas turētāja ieceļošanas/izceļošanas ierakstu datus, robežu iestādes var no VIS izgūt un importēt IIS šīs regulas 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 16. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunktā paredzētos datus saskaņā ar šīs regulas 8. pantu un Regulas (EK) Nr. 767/2008 18.a pantu.”;
Grozījums Nr. 247
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 2017/2226
15. pants – 1. punkts
(2b)  regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Ja tas vajadzīgs, lai izveidotu personas datni vai atjauninātu 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sejas attēlu, tiek iegūts sejas attēls, nofotografējot personu.
1. Ja tas vajadzīgs, lai izveidotu personas datni vai atjauninātu 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sejas attēlu, tiek iegūts sejas attēls, nofotografējot personu.”;
Grozījums Nr. 248
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 2.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 2017/2226
15. pants – 1.a punkts (jauns)
(2c)  regulas 15. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Sejas attēlu, kas minēts 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā, izgūst no VIS un importē IIS.”;
Grozījums Nr. 249
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 2.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 2017/2226
15. pants – 5. punkts
(2d)  regulas 15. panta 5. punktu svītro;
5.   Divu gadu laikā pēc IIS lietošanas sākuma Komisija sagatavo ziņojumu par VIS glabāto sejas attēlu kvalitātes standartiem un par to, vai tie ir tādi, kas ļauj veikt biometrisko datu salīdzināšanu nolūkā VIS glabātos sejas attēlus izmantot uz robežām un dalībvalstu teritorijā, lai pārbaudītu trešo valstu valstspiederīgo, uz kuriem attiecas vīzas prasība, identitāti, neglabājot šādus sejas attēlus IIS. Minēto ziņojumu Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja Komisija uzskata, ka tas ir vajadzīgs, minētajam ziņojumam pievieno tiesību aktu priekšlikumus, tostarp priekšlikumus par šīs regulas, Regulas (EK) Nr. 767/2008 vai to abu grozīšanu attiecībā uz VIS glabāto trešo valstu valstspiederīgo sejas attēlu izmantošanu šajā punktā minētajiem nolūkiem.
Grozījums Nr. 250
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
Regula 2018/XX par sadarbspēju
18. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b)  dati, kas minēti Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 5. un 6. punktā, 22.c panta 2. punkta a)cc), f) un g) apakšpunktā, 22.d panta a), b), c), f) un g) punktā;
b)  dati, kas minēti Regulas (EK) Nr. 767/2008 9. panta 4. punkta a)līdz cc) apakšpunktā un 5. un 6. punktā, 22.c panta 2. punkta a) līdz cc), f) un g) apakšpunktā, 22.d panta a), b), c), f) un g) punktā;
Grozījums Nr. 251
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro ... [divi gadi pēc stāšanās spēkā], izņemot noteikumus par īstenošanu un deleģētos aktus, kas noteikti 1. panta 6., 7., 26., 27., 33. un 35. punktā, 3. panta 4. punktā un 4. panta 1. punktā, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
Līdz ... [viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par situāciju, gatavojoties šīs regulas pilnīgai īstenošanai. Minētajā ziņojumā iekļauj arī sīki izstrādātu informāciju par radītajām izmaksām un par jebkādiem riskiem, kas var ietekmēt kopējās izmaksas.

Patvēruma un migrācijas fonda izveide ***I
PDF 486kWORD 120k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Patvēruma un migrācijas fonda izveidi (COM(2018)0471 – C8-0271/2018 – 2018/0248(COD))
P8_TA(2019)0175A8-0106/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Finansiāla atbalsta instrumenta izveide robežu pārvaldībai un vīzām Integrētas robežu pārvaldības fonda ietvaros ***I
PDF 407kWORD 123k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (COM(2018)0473 – C8-0272/2018 – 2018/0249(COD))
P8_TA(2019)0176A8-0089/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Iekšējās drošības fonda izveide ***I
PDF 372kWORD 109k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iekšējās drošības fonda izveidi (COM(2018)0472 – C8-0267/2018 – 2018/0250(COD))
P8_TA(2019)0177A8-0115/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Stipro alkoholisko dzērienu definīcija, noformēšana un marķēšana un to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība ***I
PDF 473kWORD 174k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, noformēšanu un marķēšanu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā un par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (COM(2016)0750 – C8-0496/2017 – 2016/0392(COD))
P8_TA-PROV(2019)0178A8-0021/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0750),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 43. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0496/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Itālijas parlamenta Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 29. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 10. decembra un 2019. gada 27. februāra vēstulēs pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0021/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 13. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008

P8_TC1-COD(2016)0392


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008(5) ir sekmīgi reglamentējusi stipro alkoholisko dzērienu nozari. Tomēr, ņemot vērā jaunāko pieredzi un tehnoloģijas inovāciju, tirgus attīstību un arvien mainīgās patērētāju vēlmes, ir jāatjaunina noteikumi, kurus piemēro stipro alkoholisko dzērienu definīcijai, aprakstam, noformējumam un marķējumam, un jāpārskata stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība.

(2)  Noteikumiem, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu jāpalīdz nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, novērst informācijas asimetriju, nepieļaut maldinošu praksi, panākt tirgus pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci. Tiem būtu jāsargā reputācija, ko Savienībā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iemantojuši gan Savienības, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā to, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāņem vērā arī inovācija tehnoloģijā, ja tā palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo stipro alkoholisko dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības.

(3)  Stiprie alkoholiskie dzērieni veido nozīmīgu noieta tirgu Savienības lauksaimniecības nozarei, un stipro alkoholisko dzērienu ražošana ir cieši saistīta ar minēto nozari. ▌ Šī saikne nosaka Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitāti, drošumu un reputāciju. Ar tiesisko regulējumu šī ciešā saikne ar lauksaimniecības pārtikas nozari būtu jāuzsver.

(4)  Noteikumi, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ir īpašs gadījums, salīdzinot ar vispārīgajiem noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības pārtikas nozari, un tajos būtu jāņem vērā arī tradicionālās ražošanas metodes, ko izmanto dažādās dalībvalstīs.

(5)  ▌Šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu definēšanai, aprakstam, noformējumam un marķējumam, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, un tai nebūtu jāskar Savienības oficiālo valodu un alfabētu daudzveidība. Tajā arī būtu jāparedz noteikumi par lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī par stipro alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.

(6)  Lai ņemtu vērā patērētāju vēlmes un ražošana atbilstu tradicionālajiem paņēmieniem, būtu jānosaka, ka stipro alkoholisko dzērienu ražošanā ir jāizmanto vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts un destilāti.

(7)  Patērētāju interesēs šī regula būtu jāpiemēro visiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko laiž Savienības tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti dalībvalstīs vai trešās valstīs. Lai saglabātu un uzlabotu Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu reputāciju pasaules tirgū, šī regula būtu jāpiemēro arī stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas Savienībā ražoti eksportam.

(8)  ▌Attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu definīcijām un tehniskajām prasībām, kā arī stipro alkoholisko dzērienu klasifikāciju kategorijās arī turpmāk būtu jāņem vērā tradicionālā ▌prakse. Būtu jāparedz arī īpaši noteikumi konkrētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri nav iekļauti kategoriju sarakstā.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008(6) un (EK) Nr. 1334/2008(7) piemērojamas arī stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tomēr ir jānosaka papildu noteikumi attiecībā uz krāsvielām un aromatizētājiem, kurus piemērotu tikai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jānosaka arī papildu noteikumi par aromatizētāju, krāsvielu un citu atļautu sastāvdaļu atšķaidīšanu un šķīdināšanu, kurus piemērotu tikai stipro alkoholisko dzērienu ražošanai.

(10)  Būtu jāparedz noteikumi par Savienības tirgū laižamo stipro alkoholisko dzērienu juridiskajiem nosaukumiem, lai nodrošinātu šādu juridisko nosaukumu saskaņotu izmantošanu visā Savienībā un lai nodrošinātu informācijas pārredzamību patērētājiem.

(11)  Ņemot vērā stipro alkoholisko dzērienu nozares nozīmīgumu un sarežģītību, ir atbilstīgi paredzēt īpašus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu aprakstu, noformējumu un marķējumu, jo īpaši attiecībā uz juridisko nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, salikto apzīmējumu un pieminējumu izmantošanu aprakstā, noformējumā un marķējumā.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011(8) būtu jāpiemēro stipro alkoholisko dzērienu aprakstam, noformējumam un marķējumam, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Minētajā sakarā, ņemot vērā stipro alkoholisko dzērienu nozares nozīmīgumu un sarežģītību, ir atbilstīgi šajā regulā paredzēt īpašus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu aprakstu, noformējumu un marķējumu, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 1169/2011 prasības. Minētajiem īpašajiem noteikumiem būtu arī jānovērš apzīmējuma ”stiprais alkoholiskais dzēriens” un alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu nepareizs lietojums attiecībā uz tādiem produktiem, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām definīcijām un prasībām.

(13)  Lai nodrošinātu salikto apzīmējumu un pieminējumu vienādu lietošanu dalībvalstīs un lai nodrošinātu patērētājiem atbilstīgu informāciju, tādējādi aizsargājot viņus no maldināšanas, ir jāparedz noteikumi to izmantošanai stipro alkoholisko dzērienu un citu pārtikas produktu noformējumā. Šādu noteikumu mērķis ir arī aizsargāt šajā kontekstā izmantoto stipro alkoholisko dzērienu reputāciju.

(14)  Lai patērētājiem sniegtu atbilstīgu informāciju, būtu jāparedz noteikumi par tādu stipro alkoholisko dzērienu aprakstu, noformējumu un marķējumu, kas kvalificējami kā jaukti vai kupažēti.

(15)  Kaut gan kopumā ir svarīgi nodrošināt, lai aprakstā, noformējumā un marķējumā norādītais nogatavināšanas periods vai izturēšanas laiks attiektos tikai uz mazāk nogatavināto alkoholisko sastāvdaļu, ar nolūku ņemt vērā tradicionālos nogatavināšanas procesus dalībvalstīs būtu jāparedz iespēja ar deleģētiem aktiem paredzēt atkāpes no minētā vispārīgā noteikuma un paredzēt atbilstīgus kontroles mehānismus attiecībā uz brandies, kas ražoti, izmantojot tradicionālo dinamisko izturēšanas sistēmu, kura pazīstama kā “criaderas y solera” vai “solera e criaderas” sistēma.

(16)  Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek sniegta atbilstīga informācija, izejvielu nosaukumu vai īpašības vārdu izmantošana dažu stipro alkoholisko dzērienu juridiskajos nosaukumos nedrīkstētu liegt šādu izejvielu nosaukumu vai īpašības vārdu izmantošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā. To pašu iemeslu dēļ vācu vārda “-geist” izmantošana stipro alkoholisko dzērienu kategorijas juridiskajā nosaukumā nedrīkstētu liegt šā vārda kā izdomāta nosaukuma izmantošanu, lai papildinātu citu stipro alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu vai citu alkoholisko dzērienu nosaukumu, ja vien šāds lietojums nemaldina patērētājus.

(17)  Lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek sniegta atbilstīga informācija, un uzlabotu kvalitatīvas ražošanas metodes, vajadzētu būt iespējai paredzēt, ka jebkura stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “sausais” jeb “dry”, proti, ar minētā termina tulkojumu attiecīgās dalībvalsts valodā vai valodās vai netulkotu, kā slīpināti norādīts šajā regulā, ja minētais stiprais alkoholiskais dzēriens nav saldināts. Tomēr saskaņā ar principu, ka pārtikas produktu informācija nedrīkst būt maldinoša, jo īpaši liekot domāt, ka pārtikas produktam piemīt sevišķas īpašības, lai gan faktiski visiem līdzīgiem pārtikas produktiem piemīt šādas īpašības, šim noteikumam nebūtu jāattiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri, kā paredzēts šajā regulā, nav saldināti pat garšas papildināšanai, jo īpaši uz whisky vai whiskey. Šis noteikums nebūtu jāattiecina arī uz gin, destilētu gin un London gin, kam aizvien jāpiemēro īpaši saldināšanas un marķēšanas noteikumi. Turklāt vajadzētu būt iespējai marķēt liķierus ar sīvu, skābu vai citrusaugļu garšu kā “sausus “ vai “dry” neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tie saldināti. Šāda marķēšana, visticamāk, nemaldinātu patērētāju, jo liķieriem jābūt ar minimālu cukura saturu. Attiecīgi liķieru gadījumā termina “sausais” jeb “dry” izmantojumam nebūtu jānozīmē, ka stiprais alkoholiskais dzēriens nav saldināts.

(18)  Lai ņemtu vērā patērētāju vēlmes attiecībā uz degvīnam izmantojamām izejvielām, jo īpaši dalībvalstīs, kurās tradicionāli ražo degvīnu, būtu jāsniedz atbilstīga informācija par izmantotajām izejvielām, ja degvīns ir ražots no lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielām, kas nav ne graudi, ne kartupeļi, nedz abas šīs izejvielas.

(19)  Lai īstenotu tiesību aktus, kas attiecas uz noteikumiem par nogatavināšanu un marķēšanu, un pārbaudītu to piemērošanu un lai apkarotu krāpšanu, būtu jānosaka, ka jebkura stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskā nosaukuma un nogatavināšanas perioda norādīšana elektroniskajos administratīvajos dokumentos ir obligāta.

(20)  Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji vēlas ▌norādīt stipro alkoholisko dzērienu izcelsmes vietu, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai preču zīme, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. ▌Tāpēc būtu jāparedz īpaši noteikumi par izcelsmes vietas norādi stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā un marķējumā. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1169/2011 noteiktais pienākums norādīt galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu nebūtu jāpiemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, pat tad, ja stiprā alkoholiskā dzēriena galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta nav tā pati, kas izcelsmes vieta, kas norādīta minētā stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā.

(21)  Lai aizsargātu noteiktu stipro alkoholisko dzērienu reputāciju, būtu jāparedz noteikums, kas reglamentē juridisko nosaukumu tulkošanu, transkripciju un transliterāciju eksporta nolūkiem.

(22)  Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, būtu jānosaka Savienības standartmetodes alkoholisko dzērienu un stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamā etilspirta analīzei.

(23)  Svina kapsulu un svinu saturošas folijas izmantošanai to trauku aizbāžņu pārklāšanai, kuros iepildīti stiprie alkoholiskie dzērieni, arī turpmāk vajadzētu būt aizliegtai, lai novērstu jebkādus saindēšanās riskus, nejauši saskaroties ar šādām kapsulām vai foliju, un lai novērstu vides piesārņošanu ar šādu kapsulu vai folijas svina atkritumiem.

(24)  Lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir svarīgi pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT vienošanās”), tajā skaitā tās V pantu par tranzīta brīvību, kas tika apstiprināti ar Padomes Lēmumu 94/800/EK(9). Šāda tiesiskā regulējuma ietvaros un lai stiprinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un efektīvāk apkarotu viltošanu, šāda aizsardzība būtu jāpiemēro arī precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, nelaižot tās brīvā apgrozībā un piemērojot tām īpašas muitas procedūras, piemēram, tranzītu, uzglabāšanu, īpašu izmantošanu vai pārstrādi.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1151/2012(10) uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Komisijai būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ▌.

(26)  Būtu jānosaka procedūras ES vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, grozīšanai un iespējamai anulēšanai saskaņā ar TRIPS nolīgumu, vienlaikus automātiski atzīstot tādu esošo ▌ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusu, kas Savienībā tiek aizsargātas. Lai procedūras noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm padarītu saskanīgus visās attiecīgajās nozarēs, šādas procedūras attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jābalsta uz apjomīgākām un labi pārbaudītām procedūrām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vienlaikus ņemot vērā alkoholisko dzērienu specifiku. Lai vienkāršotu reģistrēšanas procedūras un nodrošinātu, ka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un patērētājiem ir elektroniski pieejama informācija, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisks reģistrs. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas aizsargātas ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, būtu automātiski jāaizsargā ar šo regulu un jāiekļauj elektroniskajā reģistrā. Komisijai būtu jāpabeidz Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudes saskaņā ar minētās regulas 20. pantu.

(27)  Lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, kas piemērojami pārtikas, vīna un aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, dokumentācijas, kas paredz noteikumus to stipro alkoholisko dzērienu ražošanai, kuriem ir reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, nosaukums būtu jāmaina no “tehniskā dokumentācija” uz “produkta specifikācija”. Tehniskā dokumentācija, kas iesniegta kā daļa no ikviena pieteikuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, būtu jāuzskata par produkta specifikāciju.

(28)  Saikne starp preču zīmēm un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāprecizē attiecībā uz atteikuma, atzīšanas par spēkā neesošu un līdzāspastāvēšanas kritērijiem. Šādai precizēšanai nebūtu jāietekmē tiesības, ko ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu turētāji ieguvuši valsts līmenī vai kuras pastāv saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kurus dalībvalstis noslēgušas par laikposmu pirms Savienības aizsardzības sistēmas izveides, ievērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89(11).

(29)  Augsta kvalitātes līmeņa saglabāšana ir būtiska stipro alkoholisko dzērienu nozares reputācijas un vērtības uzturēšanai. Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai minētais kvalitātes līmenis tiktu saglabāts, nodrošinot atbilstību šai regulai. Komisijai būtu jāspēj uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu, lai pārliecinātos, ka šī regula tiek piemērota vienādi. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgas informācijas savstarpēja apmaiņa.

(30)  Piemērojot kvalitātes politiku un jo īpaši lai ļautu ražot augstas kvalitātes stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, būtu jāļauj dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu.

(31)  Lai ņemtu vērā augošās patērētāju prasības, tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, tradicionālos nogatavināšanas procesus ▌ un importējošo trešo valstu tiesību aktus un lai aizsargātu ražotāju un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu likumīgās intereses attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 290. pantu attiecībā uz ▌grozījumiem stipro alkoholisko dzērienu tehniskajās definīcijās un prasībās un atkāpēm no šīm definīcijām un prasībām ▌; jaunu saldinātāju produktu atļaušanu; atkāpēm, kas saistītas ar brandy nogatavināšanas perioda vai izturēšanas laika specifikāciju; publiska reģistra izveidi par iestādēm, kas atbildīgas par izturēšanas procesu uzraudzību; ▌stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektroniskā reģistra izveidi un sīki izstrādātiem noteikumiem par minētā reģistra formu un saturu; papildu nosacījumiem attiecībā uz pieteikumiem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai un iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktām pārbaudēm, iebildumu procedūru un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu anulēšanu; nosacījumiem un prasībām procedūrai, kas attiecas uz produktu specifikāciju grozījumiem; un grozījumiem un atkāpēm no dažām definīcijām un noteikumiem par aprakstu, noformējumu un marķējumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(32)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz vienotā dokumenta publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; un attiecībā uz lēmumiem par nosaukumu kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, ja nav paziņojuma par iebildumu vai ja nav pieņemama pamatota iebildumu paziņojuma, vai ja ir pieņemams pamatots iebildumu paziņojums un ir panākta vienošanās.

(33)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz noteikumiem par jaunu saldinātāju produktu lietošanu; par informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz saistībā ar izturēšanas procesu uzraudzības iestādēm; norādi par izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā vai marķējumā; aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības simbola izmantošanu; attiecībā uz sīki izstrādātiem tehniskajiem noteikumiem par Savienības standartmetodēm etilspirta, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu un stipro alkoholisko dzērienu analīzei; par pārejas periodu noteikšanu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanai un šādu periodu pagarināšanu; pieteikumu noraidīšanu, ja reģistrācijas nosacījumi nav izpildīti vēl pirms iebildumu publicēšanas; reģistrāciju vai noraidīšanu attiecībā uz iebildumu iesniegšanu vai publicētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja ir iesniegts iebildums un nav panākta vienošanās; Savienības produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanu vai noraidīšanu; ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas anulēšanas pieteikumu apstiprināšanu vai noraidīšanu; produkta specifikācijas formu un noteikumiem par informāciju, kas tajā jāsniedz attiecībā uz saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu; procedūrām, formu un noformējumu attiecībā uz pieteikumu, iebildumu, grozījumu pieteikumu un paziņojumu par grozījumiem iesniegšanu un anulēšanas procesu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; kontrolēm un pārbaudēm, kas veicamas dalībvalstīm; kā arī attiecībā uz nepieciešamo informāciju, ar kuru jāapmainās šīs regulas piemērošanas nolūkā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(13).

(34)  Lai nodrošinātu Ekonomisko partnerattiecību nolīguma starp Eiropas Savienību un Japānu(14) īstenošanu, attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem bija jāparedz atkāpe no nominālajiem daudzumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/45/EK(15) pielikumā, lai vienreizējas destilēšanas veidā ar “pot still” veida destilatoru Japānā ražotu un pudelēs pildītu shochu Savienības tirgū varētu laist Japānā tradicionāli lietota lieluma pudelēs. Minētā atkāpe tika ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1670(16) un to būtu jāturpina piemērot.

(35) Ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 110/2008 veicamo grozījumu būtību un apjomu, šajā jomā vajadzīgs jauns tiesiskais regulējuma, lai veicinātu juridisko noteiktību, skaidrību un pārredzamību. Tāpēc Regula (EK) Nr. 110/2008 būtu jāatceļ.

▌(36) Lai aizsargātu ražotāju un ieinteresēto personu likumīgās intereses gūt labumu no vienoto dokumentu publiskošanas saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, būtu jāparedz iespēja, ka vienotie dokumenti attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu EK) Nr. 110/2008, tiek publicēti pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma.

(37)  Tā kā noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pastiprina uzņēmēju aizsardzību, minētos noteikumus būtu jāsāk piemērot divas nedēļas pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tomēr būtu jāparedz noteikumi par atbilstošu kārtību, lai veicinātu netraucētu pāreju no Regulā (EK) Nr. 110/2008 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem ▌.

(38)  Attiecībā uz noteikumiem, kas nav saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, būtu jāparedz kārtība, kas nodrošinātu pietiekamu laiku, lai veicinātu netraucētu pāreju no Regulā (EK) Nr. 110/2008 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem ▌.

(39)   Pēc šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāatļauj turpināt esošo stipro alkoholisko dzērienu krājumu tirdzniecība līdz brīdim, kad minētie krājumi beidzas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS ▌UN STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU KATEGORIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar šo regulu paredz noteikumus par:

–  stipro alkoholisko dzērienu definēšanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsargāšanu;

–  ▌etilspirtu un destilātiem, ko izmanto alkoholisko dzērienu ražošanā; un

–  ▌stipro alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu lietošanu ▌tādu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, kas nav stiprie alkoholiskie dzērieni.

2.  Šo regulu piemēro produktiem, kas minēti 1. punktā un ko laiž Savienības tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti Savienībā vai trešās valstīs, kā arī produktiem, kas Savienībā ir ražoti eksportam.

3.  Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību šīs regulas III nodaļu piemēro arī precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un nelaiž brīvā apgrozībā.

2. pants

Stipro alkoholisko dzērienu definīcija un prasības attiecībā uz tiem

Šajā regulā ▌”stiprais alkoholiskais dzēriens” ir alkoholisks dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

a)  tas ir paredzēts lietošanai pārtikā;

b)  tam ir konkrētas organoleptiskās īpašības;

c)  spirta tilpumkoncentrācija tajā ir ne mazāk kā 15 % ▌, izņemot stipros alkoholiskos dzērienus, kas atbilst I pielikuma 39. kategorijas prasībām;

d)  tas ir ražots vai nu:

i)  ▌ tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm atsevišķi vai kombinācijā ar kādu citu metodi:

−  ar destilēšanu no ▌raudzētiem produktiem, neatkarīgi no tā, vai tiem ir pievienoti aromatizētāji vai aromatizējoši pārtikas produkti,

−  ar augu izcelsmes materiālu macerēšanu vai līdzīgu apstrādi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātos vai stiprajos alkoholiskajos dzērienos ▌vai to kombinācijā,

−  ar viena vai vairāku šādu elementu, atsevišķi vai kombinācijā ar citiem elementiem, pievienošanu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem:

−  aromatizētāji, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1334/2008,

−  krāsvielas, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008,

−  citas atļautās sastāvdaļas, ko izmanto saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 1333/2008 un (EK) Nr. 1334/2008,

−  ▌saldinātāji produkti,

−  citi lauksaimniecības produkti,

−  pārtikas produkti; vai

ii)  tam pievienojot, atsevišķi vai kombinācijā ar citiem elementiem, jebkuru šādu elementu:

−  citi stiprie alkoholiskie dzērieni,

−  lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts,

−  lauksaimnieciskas izcelsmes destilāti,

−  citi pārtikas produkti;

e)  uz to neattiecas KN kodi 2203, 2204, 2205, 2206 un 2207;

f)   ja tā ražošanā tiek izmantots ūdens, kas var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts:

i)  minētā ūdens kvalitāte atbilst Padomes Direktīvai 98/83/EK(17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/54/EK(18); un

ii)  spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā pēc ūdens pievienošanas joprojām atbilst šā panta šā panta c) punktā minētajai spirta tilpumkoncentrācijai vai I pielikumā noteiktajai stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijai.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “juridiskais nosaukums” ir nosaukums, ar kuru stipro alkoholisko dzērienu laiž tirgū Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta n) apakšpunkta nozīmē;

(2)  “salikts apzīmējums” attiecībā uz alkoholiskā dzēriena aprakstu, noformējumu un marķējumu ir kombinācija, ko veido vai nu juridiskais nosaukums, kāds attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu ir paredzēts I pielikumānoteiktajās kategorijās, vai ▌stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais alkohols, ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

a)  viena vai vairāku tādu pārtikas produktu nosaukumu, kas nav alkoholiskie dzērieni un nav tie pārtikas produkti, kuri saskaņā ar I pielikumu izmantoti šā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanai, vai īpašības vārdiem, kas atvasināti no šiem nosaukumiem;

b)  terminu “liķieris” vai “krēms”;

(3)  “pieminējums” ir tāda tieša vai netieša atsauce uz vienu vai vairākiem I pielikumāminēto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju juridiskajiem nosaukumiem vai uz vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kura nav atsauce saliktā apzīmējumā vai 13. panta 2., 3. un 4. punktā minētajos sastāvdaļu sarakstos tādā aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kas attiecas uz:

a)  pārtikas produktu, kas nav stiprais alkoholiskais dzēriens, vai

b)  stipro alkoholisko dzērienu, kas atbilst I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām;

(4)  “ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas nosaka, ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

(5)  “produkta specifikācija” ir datne, kura pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst, un kuru Regulā (EK) Nr. 110/2008 minēja kā “tehnisko dokumentāciju”;

(6)  grupa” ir jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido tādi ražotāji vai pārstrādātāji, kuri strādā ar attiecīgajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem;

(7)  “par sugasvārdu kļuvis nosaukums” ir stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu un, kaut gan tas saistās ar vietu vai reģionu, kurā produkts sākotnēji tika ražots vai laists tirgū, tomēr tagad tas Savienībā kļuvis par minētā stiprā alkoholiskā dzēriena vispārpieņemtu nosaukumu;

(8)  redzamības lauks” ir redzamības lauks saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto definīciju;

(9)  jaukt” nozīmē kombinēt stipro alkoholisko dzērienu, kas pieder I pielikumā noteiktai stipro alkoholisko dzērienu kategorijai vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

a)  citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri nepieder tai pašai stipro alkoholisko dzērienu kategorijai, kas minēta I pielikumā;

b)  lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem;

c)  lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;

(10)  jauktais” ir tāds stiprais alkoholiskais dzēriens, kam veikta jaukšana;

(11)   kupažēt” nozīmē kombinēt divus vai vairākus vienas kategorijas stipros alkoholiskos dzērienus, kuru sastāvs tikai mazliet atšķiras viena vai vairāku šādu faktoru dēļ:

a)  ražošanas metode;

b)  izmantotie destilatori;

c)  nogatavināšanas vai izturēšanas laiks;

d)  ražošanas ģeogrāfiskais apgabals;

šādi ražots stiprais alkoholiskais dzēriens pieder pie tās pašas kategorijas, pie kuras pieder sākotnējie stiprie alkoholiskie dzērieni pirms kupažēšanas;

(12)  kupāža” ir tāds stiprais alkoholiskais dzēriens, kam veikta kupažēšana.

4. pants

Tehniskās definīcijas un prasības

Šajā regulā piemēro šādas tehniskās definīcijas un prasības:

(1)  apraksts” ir teksts, ko lieto stiprā alkoholiskā dzēriena marķējumā, noformējumā un uz tā iepakojuma, stiprā alkoholiskā dzēriena transportēšanas pavaddokumentos, tirdzniecības dokumentos, jo īpaši rēķinos un pavadzīmēs, un stiprā alkoholiskā dzēriena reklāmā;

(2)  “noformējums” ir apzīmējumi, ko izmanto produkta marķējumā un uz iepakojuma, reklāmās un noieta veicināšanas pasākumos, attēlos vai tamlīdzīgās vietās, kā arī uz traukiem, tostarp uz pudelēm un uz aizvākojuma, izmantotie apzīmējumi;

(3)  “marķējums” ir jebkurš vārds, norāde, preču zīme, zīmols, attēls vai simbols, kas saistīti ar produktu un atrodas uz jebkura šāda produkta iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlīmes, kas pievienota šādam produktam vai attiecas uz to;

(4)  “etiķete” ir visu veidu birkas, zīmoli, atšķirības zīmes, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz pārtikas iepakojuma vai taras vai ir tai piestiprināts;

(5)  “iepakojums” ir aizsargājošs materiāls, kartona kārbas, kastes, konteineri vai pudeles, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu transportēšanai vai pārdošanai;

(6)  “destilēšana” ir termiskas atdalīšanas process, kas ietver vienu vai vairākus atdalīšanas etapus, kuri paredzēti noteiktu organoleptisko īpašību un/vai augstākas alkohola koncentrācijas sasniegšanai, neatkarīgi no tā, vai šādi posmi notiek normāla spiediena vai vakuuma apstākļos atkarībā no izmantotās destilēšanas iekārtas; turklāt ir iespējama vienkārša vai vairākkārtēja destilēšana vai atkārtota destilēšana;

(7)  “lauksaimnieciskas izcelsmes destilāts” ir alkoholisks šķidrums, ko iegūst, destilējot Līguma I pielikumā uzskaitītos lauksaimniecības produktus pēc to spirta rūgšanas, bet kam nav etilspirta īpašību un kas saglabā izmantoto izejvielu aromātu un garšu;

(8)  “saldināt” nozīmē, ka alkoholisko dzērienu ražošanā izmanto vienu vai vairākus saldinātājus produktus;

(9)  “saldinātāji produkti” ir:

a)  otrās šķiras baltais cukurs, baltais cukurs, augstākā labuma baltais cukurs, dekstroze, fruktoze, glikozes sīrups, cukura šķīdums, invertcukura šķīdums un invertcukura sīrups, kā noteikts Padomes Direktīvas 2001/111/EK(19) pielikuma A daļā;

b)  rektificēts koncentrēts nenorūdzis vīnogu vīns, koncentrēta vīnogu sula un svaiga vīnogu misa;

c)  karamelizēts cukurs, iegūts vienīgi no kontrolēti karsētas saharozes bez bāziskām vielām, neorganiskām skābēm vai citām ķīmiskām piedevām;

d)  medus, kā noteikts Padomes Direktīvas 2001/110/EK(20) I pielikuma 1. punktā;

e)  ceratoniju sīrups;

f)  jebkādas citas dabīgas vielas ar ogļhidrātiem, kuru iedarbība ir līdzīga a) līdz e) apakšpunktā minēto produktu iedarbībai;

(10)  “alkohola pievienošana” ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam; šāda pievienošana neietver alkohola lietošanu tādu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu sastāvdaļu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, kuras izmanto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā;

(11)  “nogatavināšana” vai “izturēšana” ir stiprā alkoholiskā dzēriena uzglabāšana attiecīgās tvertnēs noteiktu laiku, lai šajā stiprajā alkoholiskajā dzērienā notiktu dabiskas reakcijas, kas minētajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir raksturīgas īpašības;

(12)  “aromatizēt” nozīmē alkoholisko dzērienu ražošanā izmantot vienu vai vairākus aromatizētājus vai aromatizējošus pārtikas produktus, veicot vienu vai vairākus šādus procesus: spirta pievienošana, infūzija, macerēšana, spirta rūgšana vai spirta destilācija aromatizētāju vai aromatizējošu pārtikas produktu klātbūtnē;

(13)  “aromatizētāji” ir produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

(14)  “aromatizējošas vielas” ir vielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

(15)  “dabīgas aromatizējošas vielas” ir vielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

(16)  “aromatizējoši preparāti” ir produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

(17)  “citi aromatizētāji” ir aromatizētāji, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā;

(18)  “aromatizējoši pārtikas produkti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002(21) 2. pantā definētie pārtikas produkti un kurus izmanto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā ar galveno mērķi aromatizēt stipros alkoholiskos dzērienus;

(19)  “iekrāsot” nozīmē alkoholisko dzērienu ražošanā izmantot vienu vai vairākas krāsvielas;

(20)  “krāsvielas” ir vielas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā;

(21)  “karamele” ir pārtikas piedeva, kas atbilst E-numuriem E 150a, E 150b, E 150c vai E 150d un kas ir saistīta ar produktiem vairāk vai mazāk intensīvā brūnā krāsā, kuri ir paredzēti iekrāsošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma B daļā. Tas nav saldais aromātiskais produkts, ko iegūst cukuru karsēšanas rezultātā un ko izmanto aromatizēšanas vajadzībām;

(22)  “citas atļautas sastāvdaļas” ir pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1334/2008, un pārtikas piedevas, izņemot krāsvielas, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008;

(23)  “spirta tilpumkoncentrācija” ir tīra spirta tilpuma produktā 20 °C temperatūrā attiecība pret kopējo minētā produkta tilpumu tādā pašā temperatūrā;

(24)  “gaistošo vielu saturs” ir gaistošo vielu, izņemot etilspirta un metanola, daudzums, ko satur stiprais alkoholiskais dzēriens, kurš ražots vienīgi destilēšanas ceļā.

5. pants

Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta definīcija un prasības attiecībā uz to

Šajā regulā lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts ir šķidrums, kas atbilst šādām prasībām:

a)  tas iegūts vienīgi no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem;

b)  tam nav konstatējama nekāda cita garša, kā vien tā ražošanā izmantoto izejvielu garša;

c)  tā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 96,0 %;

d)  tā atliekvielu maksimāli pieļaujamie daudzumi nepārsniedz:

i)  kopējais skābums (izteikts kā etiķskābe): 1,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

ii)  esteri (izteikti kā etilacetāts): 1,3 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

iii)  aldehīdi (izteikti kā acetaldehīds): 0,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

iv)  augstākie spirti (izteikti kā metil-2-propanola-1):0,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

(v)  metanols: 30 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

vi)  sausais ekstrakts: 1,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

vii)  gaistošās bāziskās vielas, kas satur slāpekli (izteiktas kā slāpeklis): 0,1 grams uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

viii)  furfurols — nedrīkst būt konstatējams.

6. pants

Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamais etilspirts un destilāti

1.  Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamais etilspirts un destilāti ir vienīgi ▌lauksaimnieciskas izcelsmes Līguma I pielikuma nozīmē.

2.  ▌Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu sastāvdaļu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai nedrīkst lietot nekādu citu alkoholu, kā vien lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu vai I pielikuma 1. līdz 14. kategorijas stipro alkoholisko dzērienu. Šādu alkoholu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu sastāvdaļu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai izmanto tikai tādā daudzumā, kas noteikti vajadzīgs šim nolūkam.

3.  Alkoholiski dzērieni nesatur sintētiskas izcelsmes alkoholu, kā arī cita veida alkoholu, kas nav lauksaimnieciskas izcelsmes Līguma I pielikuma nozīmē.

7. pants

Stipro alkoholisko dzērienu kategorijas

1.  Stipros alkoholiskos dzērienus klasificē kategorijās saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem, kas noteikti šajā pantā, un īpašiem noteikumiem, kas noteikti I pielikumā.

2.  Neskarot īpašos noteikumus par katru I pielikumā ▌ietverto stipro alkoholisko dzērienu 1. līdz –14. kategoriju, tajās definētie stiprie alkoholiskie dzērieni atbilst šādām prasībām:

a)  tos ražo spirta rūgšanas un destilācijas ceļā tikai un vienīgi no tādām izejvielām, kas noteiktas atbilstošajā stipro alkoholisko dzērienu kategorijā I pielikumā;

b)  tiem nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu ▌;

c)  tie nav aromatizēti;

d)  tiem nepievieno nekādu citu krāsvielu, izņemot karameli, ko izmanto tikai minēto stipro alkoholisko dzērienu krāsas pielāgošanai;

e)  tos nesaldina, izņemot nolūkā papildināt galaprodukta garšu; saldinātāju produktu invertcukura ekvivalentā izteiktais maksimālais saturs nepārsniedz robežvērtības, kas katrai kategorijai noteiktas I pielikumā;

f)  tie nesatur piemaisījumus, izņemot veselas un nepārstrādātas tās izejvielas, no kurām alkohols iegūts un ko izmanto galvenokārt dekoratīvos nolūkos.

3.  Neskarot īpašos noteikumus par katru I pielikumā ▌ ietverto stipro alkoholisko dzērienu 15. līdz 44. kategoriju, tajās definētie stiprie alkoholiskie dzērieni atbilst šādām prasībām:

a)  tie var būt ražoti no visām Līguma I pielikumā uzskaitītajām lauksaimniecības izejvielām;

b)  tiem var būt pievienots spirts ▌;

c)  to sastāvā var būt aromatizējošas vielas, dabīgas aromatizējošas vielas, aromatizējoši preparāti un aromatizējoši pārtikas produkti;

d)  tie var būt iekrāsoti;

e)  tie var būt saldināti.

4.  Neskarot īpašos noteikumus, kas noteikti II pielikumā ▌, citi stiprie alkoholiskie dzērieni, uz kuriem neattiecas īpašie noteikumi par katru I pielikumā ▌ietverto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju, atbilst šādām prasībām:

a)  tie var būt ražoti no visām Līguma I pielikumā uzskaitītajām lauksaimniecības izejvielām, jebkādiem pārtikas produktiem ▌vai abiem minētajiem;

b)  tiem var būt pievienots spirts ▌;

c)  tie var būt aromatizēti;

d)  tie var būt iekrāsoti;

e)  tie var būt saldināti.

8. pants

Deleģētās un īstenošanas pilnvaras

1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 46. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, ieviešot grozījumus ▌tehniskajās definīcijās un prasībās, kas noteiktas 2. panta f) punktā un 4. un 5. pantā.

Deleģētie akti, kas minēti pirmajā daļā ▌, attiecas tikai un vienīgi uz apliecinātām vajadzībām, kas izriet no augošām patērētāju prasībām, tehnoloģiskā progresa ▌vai vajadzības pēc produkta inovācijas.

Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru pirmajā daļā minēto tehnisko definīciju vai prasību.

2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu un izņēmuma gadījumos, ja tas pieprasīts importējošās trešās valsts tiesību aktos, noteiktu atkāpes attiecībā uz 2. panta f) punkta un 4. un 5. panta noteikumiem, attiecībā uz prasībām, kas noteiktas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un paredzētas I pielikumā ▌, un attiecībā uz dažu to stipro alkoholisko dzērienu īpašajiem noteikumiem, kuri paredzēti II pielikumā.

3.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot, kuras citas dabiskas vielas vai lauksaimniecības izejvielas ar līdzīgu iedarbību kā 4. panta 9. punkta a) līdz e) punktā minētajiem produktiem ir atļautas visā Savienībā kā saldinātājas vielas stipro alkoholisko dzērienu ražošanā.

4.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vienotus noteikumus par citu tādu dabīgo vielu vai lauksaimniecības izejvielu izmantošanu, kuras ar deleģētu aktu atļautas kā saldinātāji produkti stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, kā minēts 3. punktā, jo īpaši nosakot attiecīgos saldinātāju pārrēķina koeficientus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II NODAĻA

STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU APRAKSTS, NOFORMĒJUMS UN MARĶĒJUMS UN STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU NOSAUKUMU IZMANTOŠANA CITU PARTIKAS PRODUKTU NOFORMĒJUMĀ UN MARĶĒJUMĀ

9. pants

Noformējums un marķējums

Stiprie alkoholiskie dzērieni, ko laiž Savienības tirgū, atbilst Regulā (ES) Nr. 1169/2011 noteiktajām noformējuma un marķējuma prasībām, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

10. pants

Stipro alkoholisko dzērienu juridiskie nosaukumi

1.  Stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums ir tā juridiskais nosaukums.

Stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā ir to juridiskie nosaukumi.

Juridiskie nosaukumi ir skaidri redzami labi saskatāmā vietā uz etiķetes, un tos neaizstāj un negroza.

2.  Stiprie alkoholiskie dzērieni, kas atbilst ▌stipro alkoholisko dzērienu kategoriju prasībām, kas noteiktas I pielikumā ▌, izmanto minētās kategorijas nosaukumu kā to juridisko nosaukumu, ja vien minētā kategorija neatļauj cita juridiskā nosaukuma izmantošanu.

3.  ▌Stiprais alkoholiskais dzēriens, kas neatbilst prasībām nevienai no stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, kas noteiktas I pielikumā ▌, izmanto juridisko nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens”.

4.  ▌Stipro alkoholisko dzērienu, kas atbilst prasībām vairāk nekā vienai stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, kas noteiktas I pielikumā ▌, var laist tirgū ar vienu vai vairākiem juridiskajiem nosaukumiem, kas I pielikumā paredzēti šīm kategorijām.

5.  Neatkarīgi no šā panta 1. un 2. punkta stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu var:

a)  papildināt vai aizstāt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta III nodaļā. Šādā gadījumā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var papildināt ar jebkuru apzīmējumu, ko atļauj attiecīgā produkta specifikācija ar noteikumu, ka patērētājs netiek maldināts; un

b)  aizstāt ar saliktu apzīmējumu, kas ietver terminus “liķieris” vai “krēms”, ar noteikumu, ka galaprodukts atbilst I pielikuma ▌ 33. kategorijas prasībām.

6.  Neskarot Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un īpašos noteikumus, kas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām paredzēti šīs regulas I pielikumā, stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu var papildināt ar:

a)  nosaukumu vai ģeogrāfisko norādi, kas paredzētas tās dalībvalsts piemērojamajos normatīvajos un administratīvajos aktos, kurā stiprais alkoholiskais dzēriens tiek laists tirgū, taču ar noteikumu, ka šādi nemaldina patērētāju;

b)  Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā definēto pieņemto nosaukumu, ar noteikumu, ka šādi nemaldina patērētāju;

c)  saliktu apzīmējumu vai pieminējumu saskaņā ar 11. un 12. pantu;

d)  terminiem “kupāža”, “kupažēšana” vai “kupažēts” ar nosacījumu, ka stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir veikta kupažēšana;

e)  terminiem “jauktais”, “jaukts” vai “jaukts stiprais alkoholiskais dzēriens” ar nosacījumu, ka stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir veikta jaukšana; vai

f)  terminu “sausais” vai “dry”, izņemot attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atbilst I pielikuma 2. kategorijas prasībām, turklāt neskarot I pielikuma 20. līdz 22. kategorijā noteiktās īpašās prasības, un ja stiprais alkoholiskais dzēriens nav saldināts pat garšas papildināšanai. Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, termins “sausais” vai “dry” var papildināt to stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu, kuri atbilst 33. kategorijas prasībām un kuri tādēļ ir saldināti.

7.  Neskarot 11. un 12. pantu un 13. panta 2., 3. un 4. punktu, ir aizliegts izmantot šā panta 2. punktā minētos juridiskos nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes jebkāda tāda dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kas neatbilst I pielikumā noteiktās attiecīgās kategorijas vai attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes prasībām. Minēto aizliegumu piemēro arī tad, ja šādus juridiskos nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmanto kopā ar vārdiem vai frāzēm “līdzīgi”, “tips”, “stils”, “izgatavots”, “aromāts” vai jebkādiem citiem līdzīgiem apzīmējumiem. ▌

Neskarot 12. panta 1. punktu, aromatizētājiem, kas imitē stipros alkoholiskos dzērienus vai to izmantošanu tāda pārtikas produkta ražošanā, kas nav dzēriens, to noformējumā un marķējumā var norādīt atsauces uz šā panta 2. punktā minētajiem juridiskajiem nosaukumiem, ja šie juridiskie nosaukumi ir papildināti ar terminu “aromāts” vai citiem līdzīgiem terminiem ▌. Lai aprakstītu šādus aromatizētājus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietot nedrīkst.

11. pants

Salikti apzīmējumi ▌

1.  Alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā tā saliktā apzīmējuma vai juridiskā nosaukuma, kas paredzēts stipro alkoholisko dzērienu kategorijās, kas noteiktas I pielikumā ▌, vai stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana atļauta tikai ar ▌nosacījumu, ka:

a)  alkoholu, ko izmanto alkoholisko dzērienu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena, uz kuru ir atsauce saliktajā apzīmējumā ▌, izņemot alkoholu, kas var būt aromatizētājos, krāsvielās vai citās atļautās sastāvdaļās, ko lieto šā alkoholiskā dzēriena ražošanai, un

b)  stiprais alkoholiskais dzēriens nav, pievienojot vienīgi ūdeni, atšķaidīts tā, ka spirta tilpumkoncentrācija ▌ir kļuvusi zemāka par minimālo stiprumu, kas paredzēts attiecīgajai stipro alkoholisko dzērienu kategorijai, kas noteiktas I pielikumā ▌.

2.  Neskarot 10. pantā minētos juridiskos nosaukumus, termini “alkohols”, “spirts”, “dzēriens”, “stiprais alkoholiskais dzēriens” un “ūdens” neietilpst saliktajā apzīmējumā, ar kuru apraksta alkoholisku dzērienu.

3.  Alkoholisku dzērienu aprakstošus saliktus apzīmējumus:

a)   norāda ar veida, izmēra un krāsas ziņā vienādiem burtiem;

b)   tajos neiestarpina nekādu teksta vai zīmējuma elementu, kas nav to daļa; un

c)   nenorāda burtu izmērā, kas būtu lielāks par alkoholiskā dzēriena nosaukumam izmantoto burtu izmēru.

12. pants

Pieminējumi

1.  Tādu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, kas nav alkoholiskie dzērieni, pieminējums attiecībā uz juridiskajiem nosaukumiem, kas noteikti saskaņā ar vienu vai vairākām I pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir atļauts ar nosacījumu, ka pārtikas produkta ražošanā izmantotais alkohols ir iegūts vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas norādīti attiecīgajā pieminējumā, izņemot attiecībā uz spirtu, kas var būt aromatizētājos, krāsvielās vai citās atļautās sastāvdaļās, ko izmanto minētā pārtikas produkta ražošanai.

2.  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013(22) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 251/2014(23), alkoholiskā dzēriena, kas nav stiprais alkoholiskais dzēriens, aprakstā, noformējumā un marķējumā pieminējums attiecībā uz juridiskajiem nosaukumiem, kas noteikti saskaņā ar vienu vai vairākām šīs regulas I pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir atļauts ar nosacījumu, ka:

a)  pievienotā alkohola izcelsme ir vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir norādīti pieminējumā; un

b)  katras alkohola sastāvdaļas proporcija tiek norādīta vismaz vienu reizi tajā pašā redzamības laukā, norādot izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma daudzumā.

3.  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un 13. panta 4. punkta, stipro alkoholisko dzērienu, kas atbilst I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām, aprakstā, noformējumā un marķējumā pieminējums attiecībā uz juridiskajiem nosaukumiem, kas noteikti saskaņā ar vienu vai vairākām tajā pašā pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir atļauts ar nosacījumu, ka:

a)  pievienotā alkohola izcelsme ir vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir norādīti pieminējumā;

b)  katras alkohola sastāvdaļas proporcija tiek norādīta vismaz vienu reizi tajā pašā redzamības laukā, norādot izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma apjomā; un

c)  terminu “cream” nenorāda tāda stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskajā nosaukumā, kas atbilst I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām, vai stiprā alkoholiskā dzēriena vai stipro alkoholisko dzērienu, kas ir norādīti pieminējumā, juridiskajā nosaukumā.

4.  Pieminējumus, kas minēti 2. un 3. punktā:

a)  nenorāda vienā rindā ar alkoholiskā dzēriena nosaukumu; un

b)  norāda tāda burtu izmērā, kas nav lielāks par pusi no burtu izmēra, ko izmanto alkoholisko dzērienu nosaukumam, un — ja izmanto saliktus apzīmējumus — burtu izmērā, kas nav lielāks par pusi no burtu izmēra, ko izmanto šādiem saliktajiem apzīmējumiem saskaņā ar 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

13. pants

Papildu noteikumi par aprakstu, noformējumu un marķējumu

1.  Stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu ražošanā izmantotām izejvielām, ko izmanto minētā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā, var atsaukties tikai tad, ja minētais etilspirts vai minētie destilāti ir iegūti vienīgi no minētajām izejvielām. Šādā gadījumā visu veidu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu norāda izmantotā daudzuma dilstošā secībā pēc tīra spirta tilpuma.

2.  Juridiskos nosaukumus, kas minēti 10. punktā, var iekļaut pārtikas produktu sastāvdaļu sarakstā ar noteikumu, ka saraksts atbilst Regulas (ES) Nr. 1169/2011 18.–22. pantam.

3.  Jauktu vai kupažētu stipro alkoholisko dzērienu gadījumā juridiskos nosaukumus, kas paredzēti saskaņā ar I pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, var norādīt vienīgi alkoholisko sastāvdaļu sarakstā, kas ir tajā pašā redzamības laukā, kur stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskais nosaukums.

Pirmajā daļā minētajā gadījumā alkoholisko sastāvdaļu sarakstam pievieno vismaz vienu no 10. panta 6. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem terminiem. Gan alkoholisko sastāvdaļu saraksts, gan tam pievienotais termins ir tajā pašā redzamības laukā kā stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskais nosaukums, izmantojot tā paša veida un krāsas rakstzīmes un burtu izmēru, kas nav lielāks par pusi no juridiskā nosaukuma.

Turklāt alkoholisko sastāvdaļu sarakstā iekļautās ikvienas sastāvdaļas proporciju vismaz vienu reizi izsaka kā procentuālo apjomu un norāda izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma apjomā.

Šo punktu nepiemēro kupāžām, kas ražotas no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem attiecas viena un tā pati ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai kupāžām, kurās ne uz vienu no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas nekāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

4.  Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, ja jauktais stiprais alkoholiskais dzēriens atbilst prasībām attiecībā uz kādu no I pielikumā minētajām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, šim jauktajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam lieto juridisko nosaukumu, kas paredzēts attiecīgajā kategorijā.

Pirmajā daļā minētajā gadījumā jauktā stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā var norādīt juridiskos nosaukumus, kas minēti I pielikumā, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas atbilst stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri sajaukti, ja vien minētie nosaukumi norādīti:

a)  vienīgi alkoholisko sastāvdaļu sarakstā, ko satur jauktais stiprais alkoholiskais dzēriens, norādot ar tā paša veida un krāsas rakstzīmēm un burtu izmēru, kas nav lielāks par pusi no juridiskā nosaukuma burtu izmēra; un

b)  vismaz vienu reizi — tajā pašā redzamības laukā, kur jauktā stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskais nosaukums.

Turklāt alkoholisko sastāvdaļu sarakstā iekļautās ikvienas sastāvdaļas proporciju vismaz vienu reizi izsaka kā procentuālo apjomu un norāda izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma apjomā.

5.  Augu izejvielu nosaukumu izmantošana noteiktu stipro alkoholisko dzērienu juridiskajos nosaukumos neskar šo augu izejvielu nosaukumu izmantošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā. Šādu izejvielu nosaukumus var izmantot citu stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā vai marķējumā ar noteikumu, ka šāda izmantošana nemaldina patērētājus.

6.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā norāda nogatavināšanas periodu vai izturēšanas laiku, tad tam jāattiecas uz stiprā alkoholiskā dzēriena visjaunāko alkoholisko sastāvdaļu ar nosacījumu, ka visas darbības saistībā ar stiprā alkoholiskā dzēriena izturēšanu ir notikušas dalībvalsts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai ▌līdzvērtīgas garantijas sniedzošā uzraudzībā. Komisija izveido publisku reģistru, kurā uzskaitītas izturēšanas procesa uzraudzības iestādes, ko izraudzījusies katra dalībvalsts.

7.  Stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu norāda elektroniskajā administratīvajā dokumentā, kas minēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 684/2009(24). Ja nogatavināšanas periods vai izturēšanas laiks ir minēts stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā, to norāda arī šajā administratīvajā dokumentā.

14. pants

Izcelsmes vietas norāde

1.  Ja stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā norāda izcelsmes vietu, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai preču zīme, tā atbilst vietai vai reģionam, kur noticis ražošanas procesa posms, kas galarezultātā stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir tā raksturīgās iezīmes un būtiskās galīgās īpašības.

2.  Attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu svarīgāko sastāvdaļu netiek prasīts norādīt sastāvdaļu izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1169/2011.

15. pants

Stipro alkoholisko dzērienu nosaukumiem lietotā valoda

1.   Ne stipro alkoholisko dzērienu marķējumā, ne aprakstā un noformējumā netulko I un II pielikumā minētos kursīvā rakstītos apzīmējumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo Savienībā un kas ir paredzēti eksportam, 1. punktā minētajiem apzīmējumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm var pievienot tulkojumus, transkripcijas vai transliterācijas, ja vien šādi apzīmējumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes oriģinālvalodā nav slēptas.

16. pants

Savienības simbola ▌ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm izmantošana

Savienības simbolu aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas izveidots, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 12. panta 7. punktu, var izmantot to stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā, kuru nosaukumi ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

17. pants

Svina kapsulu vai svinu saturošas folijas izmantošanas aizliegums

Stipros alkoholiskos dzērienus, ko paredzēts pārdot vai laist tirgū, neglabā traukos, kam aizdares ir klātas ar svinu saturošām kapsulām vai foliju.

18. pants

Savienības standartmetodes analīzei

1.  Ja lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, lauksaimnieciskas izcelsmes destilāti vai stiprie alkoholiskie dzērieni jāanalizē, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šai regulai, šāda analīze notiek saskaņā ar Savienības standartmetodēm analīžu veikšanai, lai noteiktu to ķīmisko un fizikālo sastāvu un organoleptiskās īpašības.

Laboratorijas direktora atbildībā ir atļautas citas analīzes metodes ar nosacījumu, ka to metožu pareizība un precizitāte (atkārtojamība un reproducējamība) ir vismaz vienāda ar attiecīgo Savienības analīžu standartmetožu pareizību un precizitāti.

2.  Ja nav noteiktas Savienības standartmetodes kādā konkrētā alkoholiskajā dzērienā ietilpstošo vielu un to daudzuma noteikšanai, izmanto vienu vai vairākas šādas metodes:

a)  analīzes metodes, kas ir apstiprinātas starptautiski atzītās procedūrās un kas jo īpaši atbilst kritērijiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004(25) III pielikumā;

b)  analīzes metodes, kas atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) ieteiktiem standartiem;

c)  analīzes metodes, ko atzinusi un publicējusi Starptautiskā vīnkopības un vīna organizācija; vai

d)  gadījumā, ja nav tādu metožu, kā minēts a), b) vai c) punktā, tad, ievērojot apsvērumus attiecībā uz tālāk minētās konkrētās metodes precizitāti, atkārtojamību un reproducējamību, izmanto:

–  attiecīgās dalībvalsts apstiprinātu analīzes metodi;

–  vajadzības gadījumā — jebkuru citu piemērotu analīzes metodi.

19. pants

Deleģētās pilnvaras

1.