Indekss 
Pieņemtie teksti
Otrdiena, 2019. gada 26. marts - Strasbūra 
Pieprasījums atcelt Jørn Dohrmann imunitāti
 Pārstāvības prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai ***I
 Protokols Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam (Horvātijas Republikas pievienošanās) ***
 ES un Uzbekistānas visaptverošais nolīgums
 Sezonālās laika maiņas pārtraukšana ***I
 Kopīgi noteikumi attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ***I
 Elektroenerģijas iekšējais tirgus ***I
 Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra ***I
 Riskgatavība elektroenerģijas sektorā ***I
 Riepu marķēšana attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem ***I
 Autortiesības digitālajā vienotajā tirgū ***I
 Digitālā satura piegādes un digitālo pakalpojumu sniegšanas līgumi ***I
 Preču pārdošanas līgumi ***I
 Zveja Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā ***I
 Ziņošanas pienākumu pielāgošana vides politikas jomā ***I
 Īpašie noteikumi par maksimālajiem garumiem kabīnēm ***I
 Mazoglekļa un labvēlīgas oglekļa ietekmes etaloni ***I
 Īpaši noteikumi attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg) ***I
 Afrikāņu izcelsmes cilvēku pamattiesības
 Ziņojums par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu
 ES un Šveices Institucionālās sistēmas nolīgums
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Komisija un izpildaģentūras
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Revīzijas palātas īpašie ziņojumi saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par budžeta izpildi
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — 8., 9., 10. un 11. EAF
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Parlaments
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropadome un Padome
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Tiesa
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Reģionu komiteja
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ārējās darbības dienests
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ombuds
 ES 2017. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: Eiropas Savienības aģentūru sniegums, finanšu pārvaldība un kontrole
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) birojs
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (CdT)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Banku iestāde (EBI)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vides aģentūra (EVA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (ERA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Izglītības fonds (ETF)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Euratom Apgādes aģentūra
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Tiesu sadarbības vienība (Eurojust)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas GNSS aģentūra (GSA)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — biorūpniecības kopuzņēmums (BBI)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums Clean Sky 2
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai" (ECSEL)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (FCH2)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums "2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (IMI)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Starptautiskā kodolsintēzes enerģijas organizācija (ITER)
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — SESAR kopuzņēmums
 2017. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums Shift2Rail

Pieprasījums atcelt Jørn Dohrmann imunitāti
PDF 144kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta lēmums par pieprasījumu atcelt Jørn Dohrmann imunitāti (2018/2277(IMM))
P8_TA-PROV(2019)0221A8-0178/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Jørn Dohrman imunitāti, kuru Dānijas tieslietu ministrs nosūtījis 2018. gada 6. novembrī ar Dānijas pastāvīgā pārstāvja Eiropas Savienībā starpniecību saistībā ar krimināllietu, kas ierosināta saskaņā ar Dānijas Kriminālkodeksa 260. panta 1. punkta 1. apakšpunktu, 291. panta 1. punktu un 293. panta 1. punktu saistībā ar 21. pantu, un par kuru paziņots 2018. gada 28. novembra plenārsēdē,

–  pēc Jørn Dohrmann uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Dānijas Karalistes Konstitūcijas 57. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0178/2019),

A.  tā kā Viborgas pilsētas valsts prokurors ir iesniedzis pieprasījumu atcelt no Dānijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Jørn Dohrmann imunitāti, pamatojoties uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir reglamentēti Dānijas Kriminālkodeksa 260. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, 291. panta 1. punktā un 293. panta 1. punktā saistībā ar 21. pantu; tā kā, jo īpaši apsūdzības ir saistītas ar iespējami nelikumīgu piespiešanu, ļaunprātīgu kaitējuma nodarīšanu un mēģinājumu nelikumīgi izmantot kādai citai personai piederošu mantu;

B.  tā kā 2017. gada 26. aprīlī Jørn Dohrmann ārpus savas privātās dzīves vietas Vamdrupā izgrāba no rokām operatoram kameru brīdī, kad operators aptuveni no 195 m attāluma filmēja viņa māju, lai uzņemto materiālu izmantotu TV dokumentālajā filmā par atsevišķiem Dānijas Eiropas Parlamenta deputātiem; tā kā Jørn Dohrmann draudēja kameru sašķaidīt; tā kā viņš minēto kameru sabojāja, ieskaitot tās mikrofonu, ekrānu un vadu; tā kā viņš kameru un atmiņas karti ir piesavinājies, lai to neatļauti izmantotu, iepazīstoties ar ierakstīto materiālu, bet galu galā viņš to izdarīt nevarēja, jo policija ieradās pie viņa mājās un atņēma kameru un atmiņas karti, kuru viņš no aparāta bija izņēmis;

C.  tā kā operatoram vispirms inkriminēja pārkāpumu, kas ir noteikts Dānijas Kriminālkodeksa 264.a pantā, jo viņš bija nelikumīgi filmējis personas, kas atradās savā privātīpašumā; tā kā valsts prokurors ieteica apsūdzības necelt, ņemot vērā tā nolūka elementa trūkumu, kas ir nepieciešams, lai notiesātu personu par pārkāpumu saskaņā ar Dānijas Kriminālkodeksa 264.a pantā;

D.  tā kā Dienvidjitlandes policija norādīja, ka uzņēmums, kas bija pieņēmis darbā žurnālistu un kameras īpašnieku, ir iesniedzis prasību par kompensāciju 14 724,71 DKK apmērā sakarā ar krimināllietu un ka lietas, kas ir saistītas ar ļaunprātīgu kaitējuma nodarīšanu, zādzību, piesavināšanos un tamlīdzīgiem pārkāpumiem, kurās pieprasītais sods ir naudas sods, ir jāizskata tiesā, ja attiecīgajai cietušajai personai ir prasība atlīdzināt zaudējumus;

E.  tā kā Valsts prokuratūra sākotnēji ieteica Jørn Dohrmann lietā viņam piespriest naudas sodu 20 000 DKK apmērā, nevis notiesāt uz brīvības atņemšanu, nekādas oficiālās apsūdzības neceļot;

F.  tā kā Jørn Dohrmann noliedza pret viņu izvirzītās apsūdzības; tā kā Valsts virsprokurora skatījumā šāds solis — lietu izšķirt ārpustiesas kārtībā, piespriežot fiksētu soda naudu, – neatbilstu iedibinātai praksei;

G.  tā kā, lai sauktu pie atbildības Jørn Dohrmann, kompetentā iestāde ir iesniegusi pieteikumu par viņa imunitātes atcelšanu;

H.  tā kā saskaņā ar protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem “savā valstī ir tāda pati imunitāte, kādu piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem”;

I.  tā kā Dānijas Konstitucionālā likuma 57. panta 1. teikumā ir teikts, ka neviens Dābijas Folketinga deputāts nevar tikt apsūdzēts vai ieslodzīts bez Dānijas Folketinga piekrišanas, ja vien viņš nav pieķerts pārkāpuma izdarīšanas brīdī un vietā; tā kā šī norma nodrošina aizsardzību pret prokuratūras īstenotu kriminālvajāšanu, bet ne pret privātu sūdzību krimināllietā; tā kā, ja lietu var izšķirt, ārpus tiesas pieņemot lēmumu par fiksētu naudas sodu, Dānijas Folketinga piekrišana nepieciešama nav;

J.  tā kā Dānijas Folketinga deputātiem noteiktās imunitātes tvērums de facto atbilst imunitātes tvērumam, kas Eiropas Parlamenta deputātiem ir paredzēts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā; tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka, lai Eiropas Parlamenta deputāts varētu atsaukties uz imunitāti, viņam viedoklis ir jāpauž, pildot savus pienākumus, kas tādējādi nozīmē obligāto saikni starp pausto viedokli un parlamentārajiem pienākumiem; tā kā šai saiknei jābūt tiešai un acīmredzamai;

K.  tā kā inkriminētās darbības nav saistītas ar Eiropas Parlamenta deputāta viedokļiem un balsojumiem, kas ir pausti un veikti, viņam pildot savus pienākumus Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta nozīmē, un tā kā tās tādēļ acīmredzami vai tieši neietekmē to, kā Jørn Dohrmann veic savus Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus;

L.  tā kā nav nekādu pierādījumu un iemeslu aizdomām par fumus persecutionis,

1.  nolemj atcelt Jørn Dohrmann imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Dānijas tieslietu ministram un Jørn Dohrmann.

(1) Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19 marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Pārstāvības prasības patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai ***I
PDF 283kWORD 79k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un Direktīvas 2009/22/EK atcelšanu (COM(2018)0184 – C8-0149/2018 – 2018/0089(COD))
P8_TA-PROV(2019)0222A8-0447/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0184),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0149/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Austrijas Federālā padome un Zviedrijas Riksdāgs un kuros apgalvots, ka šis leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0447/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju tiesīgajām iestādēm, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, lūgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ceļot pārstāvības prasības saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt apturēt vai aizliegt pārkāpumu, apstiprināt, ka ir izdarīts pārkāpums, un lūgt tiesisko aizsardzību, piemēram, kompensāciju, remontu vai cenas samazināšanu, kā tas ir paredzēts valsts tiesību aktos.
(1)  Šīs direktīvas mērķis ir dot iespēju tiesīgajām pārstāvības iestādēm, kas pārstāv patērētāju kolektīvās intereses, lūgt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ceļot pārstāvības prasības saistībā ar Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Tiesīgajām pārstāvības iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt apturēt vai aizliegt pārkāpumu, apstiprināt, ka ir izdarīts pārkāpums, un lūgt atlīdzināšanu, piemēram, kompensāciju, samaksātās cenas atlīdzināšanu, remontu, aizstāšanu, izņemšanu no tirdzniecības vai līguma izbeigšanu, kā tas ir paredzēts valsts tiesību aktos.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK29 ļāva tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru galvenais mērķis ir apturēt un aizliegt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm. Tomēr minētā direktīva nepietiekami risināja patērētāju tiesību īstenošanas problēmas. Lai nodrošinātu labāku atturēšanu no nelikumīgas prakses un mazinātu kaitējumu patērētājiem, ir nepieciešams stiprināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības mehānismu. Ņemot vērā daudzās izmaiņas, skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt Direktīvu 2009/22/EK.
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/22/EK ļāva tiesīgajām pārstāvības iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru galvenais mērķis ir apturēt un aizliegt Savienības tiesību aktu pārkāpumus, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm. Tomēr minētā direktīva nepietiekami risināja patērētāju tiesību īstenošanas problēmas. Lai nodrošinātu labāku atturēšanu no nelikumīgas prakses, sekmētu labu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi un mazinātu kaitējumu patērētājiem, ir nepieciešams stiprināt patērētāju kolektīvo interešu aizsardzības mehānismu. Ņemot vērā daudzās izmaiņas, skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt Direktīvu 2009/22/EK. Savienībai, pamatojoties uz LESD 114. pantu, noteikti ir jāveic intervences pasākumi, lai nodrošinātu gan tiesu pieejamību, gan pareizu tiesvedību, jo tādējādi tiks samazinātas izmaksas un slodze, ko rada individuālas prasības.
__________________
__________________
29 OV L 110/30, 1.5.2009.
29 OV L 110/30, 1.5.2009.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Pārstāvības prasībai būtu jānodrošina patērētāju kolektīvo interešu efektīva un lietderīga aizsardzība. Tai būtu jāļauj tiesīgajām iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras patērētāji, ceļot individuālas prasības, piemēram, neskaidrību par viņu tiesībām un pieejamiem procesuālajiem mehānismiem, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās.
(3)  Pārstāvības prasībai būtu jānodrošina visu patērētāju bez diskriminācijas kolektīvo interešu efektīva un lietderīga aizsardzība pret iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem. Tai būtu jāļauj tiesīgajām pārstāvības iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem, un pārvarēt šķēršļus, ar kuriem saskaras patērētāji, ceļot individuālas prasības, piemēram, neskaidrību par viņu tiesībām un pieejamiem procesuālajiem mehānismiem, iepriekšējo pieredzi saistībā ar neapmierinātajām prasībām, pārlieku ilgu tiesvedību, psiholoģisko nevēlēšanos celt prasību un to, ka individuālās prasības paredzamās izmaksas pārsniegs ieguvumus no tās, un tādējādi, pārvarot minētos šķēršļus, tiks palielināta juridiskā noteiktība prasītājiem un atbildētājiem, kā arī tiesu sistēmai.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Ir svarīgi nodrošināt vajadzīgo līdzsvaru starp tiesu iestāžu pieejamību un procesuālajiem drošības pasākumiem, no vienas puses, un ļaunprātīgu tiesāšanos, kas varētu nepamatoti apgrūtināt uzņēmumu spēju darboties vienotajā tirgū, no otras puses. Lai novērstu pārstāvības prasību ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāizvairās no tādiem elementiem kā zaudējumu atlīdzināšana kā sods un ierobežojumu neesamība attiecībā uz to, kam ir tiesības celt prasību no kaitējuma cietušo patērētāju vārdā, un būtu jāparedz skaidri noteikumi par dažādiem procesuālajiem aspektiem, piemēram, par tiesīgo iestāžu izraudzīšanos, to līdzekļu izcelsmi un prasības pamatošanai nepieciešamo informāciju. Šai direktīvai nebūtu jāietekmē valsts tiesību akti par procesuālo izmaksu sadali.
(4)  Ir svarīgi nodrošināt vajadzīgo līdzsvaru starp tiesu iestāžu pieejamību un procesuālajiem drošības pasākumiem, no vienas puses, un ļaunprātīgu tiesāšanos, kas varētu nepamatoti apgrūtināt uzņēmumu spēju darboties vienotajā tirgū, no otras puses. Lai novērstu pārstāvības prasību ļaunprātīgu izmantošanu, būtu jāizvairās no tādiem elementiem kā zaudējumu atlīdzināšana kā sods un ierobežojumu neesamība attiecībā uz to, kam ir tiesības celt prasību no kaitējuma cietušo patērētāju vārdā, un būtu jāparedz skaidri noteikumi par dažādiem procesuālajiem aspektiem, piemēram, par tiesīgo pārstāvības iestāžu izraudzīšanos, to līdzekļu izcelsmi un prasības pamatošanai nepieciešamo informāciju. Zaudētāja pusei būtu jāsedz tiesvedības izmaksas. Tomēr tiesai vai tribunālam nevajadzētu piespriest zaudētājai pusei segt izmaksas, kas radušās bez vajadzības vai ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Šai direktīvai būtu jāaptver dažādas jomas, piemēram, datu aizsardzība, finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas un vide. Tai būtu jāattiecas uz to Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju intereses, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos tiesību aktos tie ir dēvēti par patērētājiem vai ceļotājiem, lietotājiem, klientiem, privātiem ieguldītājiem, privātiem klientiem vai tamlīdzīgi. Lai nodrošinātu pienācīgu reaģēšanu uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuru veids un mērogs strauji mainās, ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, kas attiecas uz patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, būtu jāizvērtē, vai grozīt šīs direktīvas pielikumu, lai to iekļautu attiecīgā tiesību akta darbības jomā.
(6)  Šai direktīvai būtu jāaptver dažādas jomas, piemēram, datu aizsardzība, finanšu pakalpojumi, ceļošana un tūrisms, enerģētika, telekomunikācijas, vide un veselība. Tai būtu jāattiecas uz to Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuri aizsargā patērētāju kolektīvās intereses, neatkarīgi no tā, vai attiecīgajos tiesību aktos tie ir dēvēti par patērētājiem vai ceļotājiem, lietotājiem, klientiem, privātiem ieguldītājiem, privātiem klientiem vai tamlīdzīgi, kā arī datu subjektu kolektīvās intereses saskaņā ar VDA regulu. Lai nodrošinātu pienācīgu reaģēšanu uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, kuru veids un mērogs strauji mainās, ikreiz, kad tiek pieņemts jauns Savienības tiesību akts, kas attiecas uz patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību, būtu jāizvērtē, vai grozīt šīs direktīvas pielikumu, lai to iekļautu attiecīgā tiesību akta darbības jomā.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Šī direktīva attiecas uz pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tādiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuriem ir plaša ietekme uz patērētāju. Plaša ietekme ir tāda, kas skar vismaz divus patērētājus.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Šai direktīvai nebūtu jāievieš starptautisko privāttiesību normas attiecībā uz jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi vai piemērojamiem tiesību aktiem. Spēkā esošie Savienības tiesību akti attiecas uz šajā direktīvā paredzētajām pārstāvības prasībām.
(9)  Šai direktīvai nebūtu jāievieš starptautisko privāttiesību normas attiecībā uz jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi vai piemērojamiem tiesību aktiem. Spēkā esošie Savienības tiesību akti attiecas uz šajā direktīvā paredzētajām pārstāvības prasībām, nepieļaujot labvēlīgākās tiesas izvēles veicināšanu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt ES noteikumu piemērošanu attiecībā uz starptautiskajām privāttiesībām pārrobežu lietās. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādātā regula Brisele I), Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām (Roma II), tiek piemērotas šajā direktīvā noteiktajām pārstāvības prasībām.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Tā kā pārstāvības prasības var celt tikai tiesīgās iestādes, tām būtu jāatbilst šajā direktīvā paredzētajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka patērētāju kolektīvās intereses ir pienācīgi pārstāvētas. Jo īpaši tām vajadzētu būt pienācīgi izveidotām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas varētu ietvert, piemēram, prasības attiecībā uz locekļu skaitu, nemainīgumu vai pārredzamības prasības attiecīgajiem šo iestāžu struktūras aspektiem, piemēram, to izveides statūti, vadības struktūra, mērķi un darba metodes. Šīm iestādēm arī vajadzētu būt bezpeļņas, un tām vajadzētu būt leģitīmām interesēm nodrošināt atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Minētie kritēriji būtu jāpiemēro gan iepriekš izraudzītām tiesīgajām iestādēm, gan ad hoc tiesīgajām iestādēm, kas izveidotas konkrētas prasības vajadzībām.
(10)  Tā kā pārstāvības prasības var celt tikai tiesīgās pārstāvības iestādes, tām būtu jāatbilst šajā direktīvā paredzētajiem kritērijiem, lai nodrošinātu, ka patērētāju kolektīvās intereses ir pienācīgi pārstāvētas. Jo īpaši tām vajadzētu būt pienācīgi izveidotām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuros būtu jāietver, piemēram, prasības attiecībā uz locekļu skaitu, nemainīgumu vai pārredzamības prasības attiecīgajiem šo iestāžu struktūras aspektiem, piemēram, to izveides statūti, vadības struktūra, mērķi un darba metodes. Šīm iestādēm arī vajadzētu būt bezpeļņas, un tām vajadzētu būt leģitīmām interesēm nodrošināt atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Turklāt tiesīgajām pārstāvības iestādēm jābūt neatkarīgām no tirgus dalībniekiem, tostarp finansiālā ziņā. Tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir arī jāizveido procedūra konfliktu interešu novēršanai. Dalībvalstis nenosaka tādus kritērijus, kas pārsniedz šajā direktīvā noteiktos kritērijus.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Tiesīgajai iestādei, kas ceļ pārstāvības prasību saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt procesā iesaistītajai pusei. Patērētājiem, kurus skāris pārkāpums, vajadzētu būt atbilstīgām iespējām gūt labumu no attiecīgās pārstāvības prasības rezultātiem. Saskaņā ar šo direktīvu izdotiem aizlieguma rīkojumiem nebūtu jāskar individuālas prasības, ko ceļ patērētāji, kuriem nodarīts kaitējums, īstenojot praksi, uz kuru attiecas aizlieguma rīkojums.
(15)  Tiesīgajai iestādei, kas ceļ pārstāvības prasību saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt procesā iesaistītajai pusei. Patērētājiem, kurus skāris pārkāpums, vajadzētu būt pieejamai adekvātai informācijai par attiecīgajiem pārstāvības prasības rezultātiem un to, kādas ir šo rezultātu priekšrocības. Saskaņā ar šo direktīvu izdotiem aizlieguma rīkojumiem nebūtu jāskar individuālas prasības, ko ceļ patērētāji, kuriem nodarīts kaitējums, īstenojot praksi, uz kuru attiecas aizlieguma rīkojums.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības rīkojuma veidā, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
(16)  Tiesīgajām pārstāvības iestādēm vajadzētu būt iespējai lūgt pasākumus, kuru mērķis ir novērst pārkāpuma seku turpināšanos. Šie pasākumi būtu jāpieņem tiesiskās aizsardzības rīkojuma veidā, kurā tirgotājam uzliek pienākumu nodrošināt cita starpā kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozības, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu, ja tas ir piemērojams un pieejams saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Dalībvalstis var pieprasīt tiesīgajām iestādēm sniegt pietiekamu informāciju, lai pamatotu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, tostarp tās patērētāju grupas aprakstu, ko skāris pārkāpums, un faktiskos un tiesību jautājumus, kas būtu jāatrisina pārstāvības prasības ietvaros. Lai iesniegtu prasību, tiesīgajai iestādei nevajadzētu būt pienākumam atsevišķi identificēt visus pārkāpuma skartos patērētājus. Tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībās tiesai vai administratīvajai iestādei pēc iespējas agrākā posmā būtu jāpārbauda, vai lieta var tikt izskatīta kā pārstāvības prasība, ņemot vērā pārkāpuma būtību un attiecīgajiem patērētājiem nodarītā kaitējuma raksturu.
(18)  Dalībvalstīb būtu jāprasa tiesīgajām pārstāvības iestādēm sniegt pietiekamu informāciju, lai pamatotu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, tostarp tās patērētāju grupas aprakstu, ko skāris pārkāpums, un faktiskos un tiesību jautājumus, kas būtu jāatrisina pārstāvības prasības ietvaros. Lai iesniegtu prasību, tiesīgajai iestādei nevajadzētu būt pienākumam atsevišķi identificēt visus pārkāpuma skartos patērētājus. Tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībās tiesai vai administratīvajai iestādei pēc iespējas agrākā posmā būtu jāpārbauda, vai lieta var tikt izskatīta kā pārstāvības prasība, ņemot vērā pārkāpuma būtību un attiecīgajiem patērētājiem nodarītā kaitējuma raksturu. Turklāt prasībām vajadzētu būt pārbaudāmām un vienveidotām un tām vajadzētu būt atbilstošām prasītajiem pasākumiem, un trešo pušu nodrošinātajam tiesīgās iestādes finansējumam vajadzētu būt pārredzamam un neradīt interešu konfliktus. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka tiesai vai administratīvai iestādei ir pilnvaras izbeigt acīmredzami nepamatotas lietas iespējami agrīnākā tiesvedības posmā.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Dalībvalstīm būtu jāļauj lemt par to, vai tiesa vai valsts iestāde, kurā celta tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasība, izņēmuma kārtā tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā var izdot deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kam pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums, uz kuru varētu tieši atsaukties turpmākās tiesiskās aizsardzības prasībās, ko ceļ individuāli patērētāji. Šī iespēja būtu jāparedz tikai pienācīgi pamatotos gadījumos, kad ir sarežģīti noteikt individuālu tiesiskās aizsardzības apmēru katram patērētājam, uz kuru attiecas pārstāvības prasība, un nebūtu efektīvi to noteikt pārstāvības prasības ietvaros. Deklaratīvi lēmumi nebūtu jāizdod gadījumos, kas nav sarežģīti, un jo īpaši tad, ja attiecīgie patērētāji ir identificējami un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums attiecībā uz laika posmu vai pirkumu. Tāpat deklaratīvi lēmumi nebūtu jāizdod, ja katram atsevišķam patērētājam radušies zaudējumi ir tik mazi, ka ir maz ticams, ka individuāli patērētāji varētu lūgt individuālu tiesisko aizsardzību. Tiesai vai valsts iestādei būtu pienācīgi jāpamato, kādēļ tā konkrētajā gadījumā tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā ir izdevusi deklaratīvu lēmumu.
svītrots
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Ja patērētāji, kurus skārusi tā pati prakse, ir identificējami un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums attiecībā uz laika posmu vai pirkumu, piemēram, ilgtermiņa patērētāju līgumu gadījumā, tiesa vai administratīvā iestāde pārstāvības prasībā var skaidri definēt patērētāju grupu, kurus skāris pārkāpums. Tiesa vai administratīvā iestāde jo īpaši var lūgt pārkāpumu izdarījušo tirgotāju sniegt attiecīgu informāciju, piemēram, pārkāpuma skarto patērētāju identitāti un prakses ilgumu. Lietderības un efektivitātes labad šādos gadījumos dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu izvērtēt, vai dot patērētājiem iespēju gūt tiešu labumu no tiesiskās aizsardzības rīkojuma pēc tam, kad tas ir izdots, nenosakot pienākumu šiem patērētājiem dot savu individuālo pilnvarojumu pirms tiesiskās aizsardzības rīkojuma izdošanas.
svītrots
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Mazas vērtības gadījumos vairākums patērētāju, visticamāk, nerīkosies, lai īstenotu savas tiesības, jo šie centieni būtu lielāki par individuālajiem ieguvumiem. Tomēr, ja tā pati prakse skar daudzus patērētājus, kopējie zaudējumi var būt ievērojami. Tādos gadījumos tiesa vai iestāde var uzskatīt, ka ir nesamērīgi sadalīt līdzekļus skartajiem patērētājiem, piemēram, tāpēc, ka tas ir pārāk apgrūtinoši vai neiespējami. Tāpēc līdzekļi, kas pārstāvības prasībās saņemti kā tiesiskajai aizsardzībai paredzēti līdzekļi, labāk būtu izmantojami patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un būtu jānovirza svarīgam sabiedriskam mērķim, piemēram, patērētāju juridiskās palīdzības fondam, izpratnes veidošanas kampaņām vai patērētāju iniciatīvām.
svītrots
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Šajā direktīvā ir paredzēts procesuālais mehānisms, kas neietekmē noteikumus, ar kuriem paredz patērētāju materiālās tiesības uz līgumiskiem un ārpuslīgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja pārkāpuma rezultātā viņu interesēm ir nodarīts kaitējums, piemēram, tiesībām uz kompensāciju par zaudējumiem, līguma izbeigšanu, atlīdzināšanu, aizstāšanu, labošanu vai cenas samazināšanu. Pārstāvības prasību tiesiskās aizsardzības saņemšanai saskaņā ar šo direktīvu var celt tikai tad, ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz šādas materiālās tiesības.
(23)  Šajā direktīvā ir paredzēts procesuālais mehānisms, kas neietekmē noteikumus, ar kuriem paredz patērētāju materiālās tiesības uz līgumiskiem un ārpuslīgumiskiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ja pārkāpuma rezultātā viņu interesēm ir nodarīts kaitējums, piemēram, tiesībām uz kompensāciju par zaudējumiem, līguma izbeigšanu, atlīdzināšanu, aizstāšanu, izņemšanu no apgrozības, labošanu vai cenas samazināšanu. Pārstāvības prasību tiesiskās aizsardzības saņemšanai saskaņā ar šo direktīvu var celt tikai tad, ja Savienības vai valsts tiesību akti paredz šādas materiālās tiesības.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Šī direktīva neaizstāj esošos valstu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus. Direktīvā ir ņemtas vērā valstu tiesiskās tradīcijas, tādēļ dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem noteikt, vai šajā direktīvā paredzēto pārstāvības prasību iestrādāt esoša vai nākotnē paredzēta kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismā vai noteikt kā alternatīvu minētajiem mehānismiem, ciktāl valsts mehānisms atbilst šajā direktīvā noteiktajai kārtībai.
(24)  Šīs direktīvas mērķis ir veikt minimuma saskaņošanu, un tā neaizstāj esošos valstu kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus. Direktīvā ir ņemtas vērā valstu tiesiskās tradīcijas, tādēļ dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem noteikt, vai šajā direktīvā paredzēto pārstāvības prasību iestrādāt esoša vai nākotnē paredzēta kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismā vai noteikt kā alternatīvu minētajiem mehānismiem, ciktāl valsts mehānisms atbilst šajā direktīvā noteiktajai kārtībai. Tā neliedz dalībvalstīm saglabāt savu pašreizējo sistēmu, un tā neparedz dalībvalstīm izdarīt izmaiņas šajā sistēmā. Dalībvalstīm joprojām būs iespēja ieviest savās kolektīvajās tiesiskās aizsardzības sistēmās šajā direktīvā paredzētos noteikumus vai tos īstenot, izmantojot citu procedūru.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Tiesīgajām iestādēm vajadzētu būt pilnībā pārredzamām attiecībā uz viņu darbības finansējuma avotu kopumā un arī attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem finansē konkrētu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, lai dotu iespēju tiesām vai administratīvajām iestādēm izvērtēt, vai varētu būt interešu konflikts starp trešās personas finansētāju un tiesīgo iestādi, lai izvairītos no ļaunprātīgas tiesāšanās riska un arī lai novērtētu, vai trešai personai ir pietiekami līdzekļi, lai pildītu savas finanšu saistības pret tiesīgo iestādi. Informācijai, ko tiesīgā iestāde sniedz tiesai vai administratīvajai iestādei, kura pārrauga pārstāvības prasību, būtu jāļauj tai izvērtēt, vai trešā persona var ietekmēt tiesīgās iestādes procesuālos lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, un vai tā nodrošina finansējumu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībām pret atbildētāju, kas ir finansējuma sniedzēja konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējuma sniedzējs ir atkarīgs. Ja kāds no šiem apstākļiem ir apstiprināts, tiesai vai administratīvajai iestādei vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde atteiktos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā.
(25)  Tiesīgajām pārstāvības iestādēm vajadzētu būt pilnībā pārredzamām attiecībā uz viņu darbības finansējuma avotu kopumā un arī attiecībā uz līdzekļiem, ar kuriem finansē konkrētu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību, lai dotu iespēju tiesām vai administratīvajām iestādēm izvērtēt, vai varētu būt interešu konflikts starp trešās personas finansētāju un tiesīgo iestādi, lai izvairītos no ļaunprātīgas tiesāšanās riska un arī lai novērtētu, vai tiesīgajai pārstāvības iestādei ir pietiekami līdzekļi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu visus nepieciešamos tiesas izdevumus, ja prasības celšana būtu bez panākumiem. Informācijai, ko tiesīgā iestāde iespējami agrīnākā tiesvedības posmā sniedz tiesai vai administratīvajai iestādei, kura pārrauga pārstāvības prasību, būtu jāļauj tai izvērtēt, vai trešā persona var ietekmēt tiesīgās iestādes procesuālos lēmumus kopumā un saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par izlīgumiem, un vai tā nodrošina finansējumu tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasībām pret atbildētāju, kas ir finansējuma sniedzēja konkurents, vai pret atbildētāju, no kura finansējuma sniedzējs ir atkarīgs. Ja kāds no šiem apstākļiem ir apstiprināts, tiesai vai administratīvajai iestādei jābūt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde atteiktos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā. Dalībvalstīm nevajadzētu ļaut juridiskajiem birojiem veidot tiesīgās pārstāvības iestādēm. Netiešs prasības finansējums ziedojumu veidā, tostarp tirgotāju ziedojumu veidā, pamatojoties uz korporatīvās sociālās atbildības iniciatīvām, ir uzskatāms par trešās puses nodrošinātu finansējumu, ja tas atbilst 4. un 7. pantā uzskaitītajām pārredzamības, neatkarības un interešu konflikta neesamības prasībām.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Gan pirms pārstāvības prasības celšanas, gan jebkurā tās posmā būtu jāveicina kolektīvi ārpustiesas izlīgumi, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums.
(26)  Gan pirms pārstāvības prasības celšanas, gan jebkurā tās posmā būtu jāveicina tādi kolektīvi ārpustiesas izlīgumi, piemēram, mediācija, kuru mērķis ir nodrošināt tiesisko aizsardzību patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu praksi netiek izskatīta cita pārstāvības prasība. Kompetentajai tiesai vai administratīvajai iestādei, kas apstiprina šādu kolektīvu izlīgumu, ir jāņem vērā visu attiecīgo pušu, tostarp individuālo patērētāju, intereses un tiesības. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt šādu izlīgumu vai atteikties no tā.
(27)  Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu praksi netiek izskatīta cita pārstāvības prasība. Kompetentajai tiesai vai administratīvajai iestādei, kas apstiprina šādu kolektīvu izlīgumu, ir jāņem vērā visu attiecīgo pušu, tostarp individuālo patērētāju, intereses un tiesības. Izlīgumiem vajadzētu būt galīgiem un visām pusēm saistošiem.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
29. apsvērums
(29)   Lai veicinātu individuālo patērētāju tiesisko aizsardzību, ko lūdz, pamatojoties uz pārstāvības prasību ietvaros izdotiem galīgajiem deklaratīvajiem lēmumiem par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā nodarīts kaitējums, tiesai vai administratīvajai iestādei, kas izdevusi lēmumu, vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt, lai tiesīgā iestāde un tirgotājs vienotos par kolektīvo izlīgumu.
svītrots
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Attiecīgajai tiesai vai administratīvajai iestādei būtu jāapstiprina jebkurš ārpustiesas izlīgums, kas panākts pārstāvības prasības ietvaros vai balstās uz galīgu deklaratīvu lēmumu, lai nodrošinātu tā likumību un taisnīgumu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses un tiesības. Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt šādu izlīgumu vai atteikties no tā.
(30)  Attiecīgajai tiesai vai administratīvajai iestādei būtu jāapstiprina jebkurš pārstāvības prasības ietvaros panākts ārpustiesas izlīgums, lai nodrošinātu tā likumību un taisnīgumu, ņemot vērā visu iesaistīto pušu intereses un tiesības. Izlīgums ir saistošs visām pusēm, neskarot nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Lai informācija būtu efektīva, tai vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai ar lietas apstākļiem. Pārkāpumu izdarījušajam tirgotājam būtu pienācīgi jāinformē visi attiecīgie patērētāji par galīgajiem aizlieguma un tiesiskās aizsardzības rīkojumiem, kas izdoti pārstāvības prasības ietvaros, kā arī par tiesas vai administratīvās iestādes apstiprinātu izlīgumu. Šādu informāciju var sniegt, piemēram, tirgotāja tīmekļa vietnē, sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tiešsaistes tirdzniecības vietās vai populāros laikrakstos, tostarp tādos, ko izplata, izmantojot tikai elektroniskus saziņas līdzekļus. Ja iespējams, patērētāji būtu jāinformē individuāli, izmantojot elektroniskas vēstules vai vēstules uz papīra. Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz personām ar invaliditāti pieejamā formātā.
(32)  Lai informācija būtu efektīva, tai vajadzētu būt atbilstošai un samērīgai ar lietas apstākļiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesa vai administratīva iestāde var prasīt zaudētājai pusei adekvāti informēt visus attiecīgos patērētājus par galīgo lēmumu saistībā ar aizlieguma un tiesiskās aizsardzības rīkojumiem, kas izdoti pārstāvības prasības ietvaros, un informēt abas lietās iesaistītās puses par tiesas vai administratīvās iestādes apstiprinātu izlīgumu. Šādu informāciju var sniegt, piemēram, tirgotāja tīmekļa vietnē, sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tiešsaistes tirdzniecības vietās vai populāros laikrakstos, tostarp tādos, ko izplata, izmantojot tikai elektroniskus saziņas līdzekļus. Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz personām ar invaliditāti pieejamā formātā. Zaudētāja puse sedz patērētāju informēšanas izmaksas.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
32.a apsvērums (jauns)
(32a)   Dalībvalstis būtu jāaicina izveidot pārstāvības prasību bezmaksas valsts reģistru, un tas varētu vēl vairāk uzlabot pārredzamības saistību izpildi.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Lai uzlabotu juridisko noteiktību, novērstu nekonsekvenci Savienības tiesību aktu piemērošanā un palielinātu pārstāvības prasību un iespējamu turpmāku tiesiskās aizsardzības prasību lietderību un procesuālo efektivitāti, pārkāpums, kas konstatēts administratīvās iestādes vai tiesas izdotajā galīgajā lēmumā, tostarp galīgajā aizlieguma rīkojumā saskaņā ar šo direktīvu, turpmākajās tiesvedībās saistībā ar tā paša tirgotāja izdarīto to pašu pārkāpumu nebūtu atkārtoti jāizskata attiecībā uz pārkāpuma raksturu un tā materiālo, personas, laika un teritoriālo darbības jomu, kā tā noteikta minētajā galīgajā lēmumā. Ja prasību, kurā lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai, tostarp tiesiskās aizsardzības prasību, ceļ dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā izdots galīgais lēmums, kurā konstatē minēto pārkāpumu, šis lēmums būtu jāuzskata par atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis.
(33)  Lai uzlabotu juridisko noteiktību, novērstu nekonsekvenci Savienības tiesību aktu piemērošanā un palielinātu pārstāvības prasību un iespējamu turpmāku tiesiskās aizsardzības prasību lietderību un procesuālo efektivitāti, tādam administratīvās iestādes vai tiesas izdotam galīgajam lēmumam, tostarp galīgajam aizlieguma rīkojumam saskaņā ar šo direktīvu, kurā konstatēts, ka pārkāpums ir noticis vai nav noticis, vajadzētu būt saistošam visām pusēm, kas piedalījušās pārstāvības prasībā. Galīgajam lēmumam nebūtu jāskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Tiesiskajai aizsardzībai, kas paredzēta izlīgumā, arī vajadzētu būt saistošai gadījumos, kas attiecas uz vienu un to pašu praksi, vienu un to pašu tirgotāju un vienu un to pašu patērētāju. Ja prasību, kurā lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai, tostarp tiesiskās aizsardzības prasību, ceļ dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā izdots galīgais lēmums, kurā konstatē minēto pārkāpumu vai pārkāpuma neesamību, šis lēmums būtu jāuzskata par pierādījumu tam, ka pārkāpums attiecīgajos gadījumos ir noticis vai nav noticis. Dalībvalstis nodrošina, ka vienas dalībvalsts tiesas galīgo lēmumi, kurā konstatēta pārkāpuma esamība vai neesamība, uzskata par atspēkojamu, ja kādas citas dalībvalsts tiesās pret vienu un to pašu tirgotāju saistībā ar tādu pašu pārkāpumu ir celtas citas prasības par tiesisko aizsardzību.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Valsts noteikumiem par noilguma termiņiem nebūtu jākavē tādu tiesiskās aizsardzības prasību celšana, kas balstās uz galīgu aizlieguma rīkojumu, kurā konstatē pārkāpumu, vai galīgu deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums, saskaņā ar šo direktīvu. Līdz ar pārstāvības prasības iesniegšanu tiek apturēti vai pārtraukti noilguma termiņi visām tiesiskās aizsardzības prasībām no to patērētāju puses, uz kuriem attiecas minētā pārstāvības prasība.
(35)  Valsts noteikumiem par noilguma termiņiem nebūtu jākavē tādu tiesiskās aizsardzības prasību celšana, kas balstās uz galīgu aizlieguma rīkojumu, kurā konstatē pārkāpumu, attiecībā uz tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums, saskaņā ar šo direktīvu. Līdz ar pārstāvības prasības iesniegšanu tiek apturēti vai pārtraukti noilguma termiņi visām tiesiskās aizsardzības prasībām no to patērētāju puses, uz kuriem attiecas minētā pārstāvības prasība.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
39. apsvērums
(39)  Ņemot vērā to, ka pārstāvības prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesīgajām iestādēm netiek liegts celt šajā direktīvā paredzētās pārstāvības prasības to izmaksu dēļ, kas saistītas ar procedūrām.
(39)  Ņemot vērā to, ka pārstāvības prasības tiek celtas sabiedrības interesēs, proti, ar tām tiek aizsargātas patērētāju kolektīvās intereses, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm netiek liegts celt šajā direktīvā paredzētās pārstāvības prasības to izmaksu dēļ, kas saistītas ar procedūrām. Tomēr, ievērojot valsts tiesību aktos ietvertos attiecīgos nosacījumus, nebūtu jāskar noteikums par to, ka puse, kura zaudē pārstāvības prasībā, atlīdzina uzvarētājai pusei radītos nepieciešamos tiesas izdevumus (princips “zaudētājs maksā”). Taču tiesai vai administratīvai iestādei nebūtu jāpiespriež izmaksu segšana zaudētājai pusei, ja šīs izmaksas ir radītas bez vajadzības vai tās ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
39.a apsvērums (jauns)
(39a)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai netiktu pieļauti honorāri lietas uzvaras gadījumā un lai advokātu atlīdzība un metode, saskaņā ar kuru tā tiek aprēķināta, nerada nekādu stimulu tiesvedībai, kas nav nepieciešama, ņemot vērā patērētāju vai kādas attiecīgās puses intereses, un varētu neļaut patērētājiem pilnībā gūt labumu no pārstāvības prasības. Dalībvalstīm, kas atļauj honorārus lietas uzvaras gadījumā, būtu jānodrošina, ka šādi honorāri neliedz patērētājiem saņemt pilnu kompensāciju.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
40. apsvērums
(40)  Ir pierādījies, ka pārrobežu pārkāpumu novēršanā ir noderīga sadarbība un informācijas apmaiņa starp dažādu dalībvalstu tiesīgajām iestādēm. Ir nepieciešams turpināt spēju veidošanas un sadarbības pasākumus un iesaistīt tajos vairāk tiesīgo iestāžu visā Savienībā, lai palielinātu pārstāvības prasību, kurām ir pārrobežu ietekme, izmantošanu.
(40)  Ir pierādījies, ka pārrobežu pārkāpumu novēršanā ir noderīga sadarbība un informācijas, paraugprakses un pieredzes apmaiņa starp dažādu dalībvalstu tiesīgajām pārstāvības iestādēm. Ir nepieciešams turpināt spēju veidošanas un sadarbības pasākumus un iesaistīt tajos vairāk tiesīgo pārstāvības iestāžu visā Savienībā, lai palielinātu pārstāvības prasību, kurām ir pārrobežu ietekme, izmantošanu.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
41.a apsvērums (jauns)
(41a)   Lai izpētītu iespēju Savienības līmenī iedibināt ar pārrobežu pārstāvības prasībām saistītu procedūru, Komisijai būtu jānovērtē iespēja izveidot Eiropas Ombudu, kas risina kolektīvās tiesiskās aizsardzības jautājumus.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, un vienlaikus nodrošina pienācīgas garantijas ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai.
1.  Šajā direktīvā paredzēti noteikumi, kas ļauj tiesīgajām pārstāvības iestādēm celt pārstāvības prasības, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība, un tādējādi, konkrētāk, panākt un iedibināt augsta līmeņa aizsardzību un tiesu pieejamību, vienlaikus nodrošinot pienācīgas garantijas ļaunprātīgas tiesāšanās novēršanai.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
2.  Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesīgajām iestādēm vai jebkurai citai attiecīgai personai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī.
2.  Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt vai paturēt spēkā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt tiesīgajām pārstāvības iestādēm vai jebkurai citai publiskai struktūrai citus procesuālos līdzekļus tādu prasību celšanai, kuru mērķis ir patērētāju kolektīvo interešu aizsardzība valsts līmenī. Nekādā gadījumā šīs direktīvas īstenošana nav iemesls, lai samazinātu aizsardzības līmeni jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību aktu darbības joma.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts
1.  Šo direktīvu piemēro pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tirgotāju izdarītiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kas kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm. To piemēro iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem, tostarp gadījumos, kad šie pārkāpumi ir beigušies pirms pārstāvības prasības uzsākšanas vai pirms pārstāvības prasības izskatīšanas beigām.
1.  Šo direktīvu piemēro pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar tādiem tirgotāju izdarītiem I pielikumā uzskaitīto Savienības tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuriem ir plaša ietekme uz patērētājiem, un kas aizsargā patērētāju kolektīvās intereses. To piemēro iekšzemes un pārrobežu pārkāpumiem, tostarp gadījumos, kad šie pārkāpumi ir beigušies pirms pārstāvības prasības uzsākšanas vai pirms pārstāvības prasības izskatīšanas beigām.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3. punkts
3.  Šī direktīva neskar Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem.
3.  Šī direktīva neskar Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju, spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās un noteikumus par līgumiskajām un ārpuslīgumiskajām saistībām piemērojamiem tiesību aktiem, kurus piemēro šajā direktīvā noteiktajām pārstāvības prasībām.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Šī direktīva neskar cita veida tiesiskās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti valsts tiesību aktos.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Šajā direktīvā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un jo īpaši tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
(1a)  “patērētāju organizācija” ir grupa, kas cenšas aizsargāt patērētāju intereses tirgotāju nelikumīgas rīcības vai bezdarbības gadījumos.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  “tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, gan privāta, gan publiska, kura rīkojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;
(2)  “tirgotājs” ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, gan privāta, gan publiska, kura saskaņā ar civiltiesību noteikumiem, izmantojot savu civilo tiesībspēju, rīkojas nolūkos, kas ir saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju, tostarp ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 3. punkts
(3)  “patērētāju kolektīvās intereses” ir vairāku patērētāju intereses;
(3)  “patērētāju kolektīvās intereses” ir vairāku patērētāju vai datu subjektu intereses, kā noteikts Regulā (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula);
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
(6a)  “patērētāju tiesības” ir Savienības un valsts tiesību akti, kas pieņemti, lai aizsargātu patērētājus;
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
4. pants – virsraksts
Tiesīgās iestādes
Tiesīgās pārstāvības iestādes
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstis vai to tiesas savā attiecīgajā teritorijā izraugās vismaz vienu tiesīgu pārstāvības iestādi nolūkā celt pārstāvības prasības saskaņā ar 3. panta 4. punktu.
Dalībvalstis izraugās iestādi tiesīgās iestādes statusam, ja tā atbilst šādiem kritērijiem:
Dalībvalstis izraugās iestādi tiesīgās pārstāvības iestādes statusam, ja tā atbilst visiem šādiem kritērijiem:
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
(b)  tai ir leģitīmas intereses nodrošināt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību aktu noteikumi, uz kuriem attiecas šī direktīva;
(b)  tās statūti vai cits tās pārvaldību reglamentējošs dokuments un tās nepārtrauktā darbība patērētāju aizstāvības un patērētāju interešu aizsardzības jomā apliecina tās likumīgās intereses nodrošināt, ka tiek ievēroti Savienības tiesību aktu noteikumi, uz kuriem attiecas šī direktīva;
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  tā rīkojas neatkarīgi no citām iestādēm un tām personām, kas nav patērētāji, kurām varētu būt ekonomiska ieinteresētība pārstāvības prasību iznākumā, un jo īpaši no tirgus dalībniekiem;
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  tai nav finansiālas vienošanās ar prasītāju juridiskajiem birojiem, izņemot parastu pakalpojumu līgumu;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 2. daļa – cc apakšpunkts (jauns)
(cc)  tā ir izveidojusi iekšējas procedūras, lai nepieļautu interešu konfliktu starp sevi un tās finansētājiem;
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 3. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās pārstāvības iestādes, izmantojot atbilstošus līdzekļus, piemēram, savas tīmekļa vietnes, skaidrā un saprotamā valodā publiski dara zināmu par to, kā tās tiek finansētas, kāda ir to organizatoriskā un valdības struktūra, kādi ir tās mērķi un darba metodes un kādas ir tās darbības.
Dalībvalstis regulāri izvērtē, vai tiesīgā iestāde joprojām atbilst šiem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgā iestāde zaudē savu statusu saskaņā ar šo direktīvu, ja tā vairs neatbilst vienam vai vairākiem pirmajā daļā uzskaitītajiem kritērijiem.
Dalībvalstis regulāri izvērtē, vai tiesīgā pārstāvības iestāde joprojām atbilst šiem kritērijiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgā pārstāvības iestāde zaudē savu statusu saskaņā ar šo direktīvu, ja tā vairs neatbilst vienam vai vairākiem pirmajā daļā uzskaitītajiem kritērijiem.
Dalībvalstis izveido to pārstāvības iestāžu sarakstu, kuras atbilst 1. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, un publisko to. Tās nosūta sarakstu Komisijai un nepieciešamības gadījumā to atjaunina.
Komisija publicē no dalībvalstīm saņemto pārstāvības iestāžu sarakstu publiski pieejamā tiešsaistes portālā.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis var paredzēt, ka publiskās struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tikušas izraudzītas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, joprojām ir tiesīgas būt par pārstāvības iestādēm šā panta nozīmē.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Pēc iestādes lūguma dalībvalstis var ad hoc kārtībā izraudzīties tiesīgo iestādi konkrētas pārstāvības prasības celšanai, ja šī iestāde atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem.
svītrots
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka jo īpaši patērētāju organizācijas un neatkarīgas publiskās struktūras var pretendēt uz tiesīgās iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo iestāžu statusam var izraudzīties patērētāju organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka patērētāju organizācijas, kas atbilst 1. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, un publiskas struktūras var pretendēt uz tiesīgās pārstāvības iestādes statusu. Dalībvalstis tiesīgo pārstāvības iestāžu statusam var izraudzīties patērētāju organizācijas, kas pārstāv dalībniekus no vairāk nekā vienas dalībvalsts.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par to, kuras tiesīgās iestādes var lūgt visus 5. un 6. pantā minētos pasākumus un kuras tiesīgās iestādes var lūgt tikai vienu vai vairākus no šiem pasākumiem.
svītrots
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 5. punkts
5.  Tiesīgo iestāžu atbilstība 1. punktā minētajiem kritērijiem neskar tiesas vai administratīvās iestādes tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā saskaņā ar 5. panta 1. punktu.
5.  Tiesīgo iestāžu atbilstība 1. punktā minētajiem kritērijiem neskar tiesas vai administratīvās iestādes pienākumu pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā saskaņā ar 4. pantu un 5. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var celt pārstāvības prasības valstu tiesās vai administratīvās iestādēs, ar nosacījumu, ka pastāv tieša saikne starp iestādes galvenajiem mērķiem un Savienības tiesību aktos paredzētajām tiesībām, attiecībā uz kurām prasībā ir apgalvots, ka tās ir pārkāptas.
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tikai tiesīgās pārstāvības iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 4. panta 1. punktu, var celt pārstāvības prasības valstu tiesās vai administratīvās iestādēs, ar nosacījumu, ka pastāv tieša saikne starp iestādes galvenajiem mērķiem un Savienības tiesību aktos paredzētajām tiesībām, attiecībā uz kurām prasībā ir apgalvots, ka tās ir pārkāptas.
Tiesīgās pārstāvības iestādes var pēc saviem ieskatiem izvēlēties jebkuru no procedūrām, kas paredzēta valsts vai ES tiesību aktos, kuros ir nodrošināta augsta līmeņa patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību.
Dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalsts neiesniedz tiesā vai administratīvajā iestādē nevienu citu prasību par to pašu praksi, to pašu tirgotāju vai tiem pašiem patērētājiem.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz šādus pasākumus:
Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm, tostarp iepriekš izraudzītām publiskām struktūrām, ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz šādus pasākumus:
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Lai lūgtu aizlieguma rīkojumu, tiesīgajām iestādēm nav jāiegūst attiecīgo individuālo patērētāju pilnvaras un nav jāsniedz pierādījumi par attiecīgo patērētāju faktiskajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par tirgotāja nodomu vai nolaidību.
Lai lūgtu aizlieguma rīkojumu, tiesīgajām pārstāvības iestādēm nav jāiegūst attiecīgo individuālo patērētāju pilnvaras un nav jāsniedz pierādījumi par attiecīgo patērētāju faktiskajiem zaudējumiem vai kaitējumu vai par tirgotāja nodomu vai nolaidību.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
(a)  aizlieguma rīkojums kā pagaidu pasākums, lai pārtrauktu praksi vai, ja prakse vēl nav sākusies, bet tās īstenošana ir paredzama, lai aizliegtu to;
(a)  aizlieguma rīkojums kā pagaidu pasākums, lai pārtrauktu nelikumīgu praksi vai, ja prakse vēl nav sākusies, bet tās īstenošana ir paredzama, lai aizliegtu šādu nelikumīgu praksi;
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai. Šos pasākumus lūdz, pamatojoties uz jebkuru galīgu lēmumu, kurā konstatē, ka prakse ir I pielikumā minēto Savienības tiesību aktu pārkāpums, kas kaitē patērētāju kolektīvajām interesēm, tostarp galīgu aizlieguma rīkojumu, kas minēts 2) punkta b) apakšpunktā.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.  Neskarot 4. panta 4. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgās iestādes var vienā pārstāvības prasībā lūgt pasākumus pārkāpuma seku turpināšanās novēršanai un 2. punktā minētos pasākumus.
svītrots
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
5.a pants (jauns)
5.a pants
Kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasību reģistrs
1.  Dalībvalstis var izveidot pārstāvības prasību reģistru, kas, izmantojot elektroniskus un/vai citus līdzekļus, ir pieejams bez maksas ikvienai ieinteresētajai personai.
2.  Tīmekļa vietnes, kurās reģistri tiek publiskoti, nodrošina piekļuvi visaptverošai un objektīvai informācijai par to, kādas metodes, tostarp ārpustiesas metodes, ir pieejamas, lai saņemtu kompensāciju, kā arī piekļuvi informācijai par vēl neizskatītajām pārstāvības prasībām.
3.  Valsts reģistri ir savstarpēji savienoti. Piemēro Regulas (ES) 2017/2394 35. pantu.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 1. daļa
1.  Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek pieņemts deklaratīvs lēmums vai izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums.
1.  Direktīvas 5. panta 3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir tiesības celt pārstāvības prasības, kurās lūdz izdot tiesiskās aizsardzības rīkojumu, ar ko tirgotājam attiecīgā gadījumā uzliek pienākumu cita starpā nodrošināt kompensāciju, labošanu, aizstāšanu, cenas samazināšanu, līguma izbeigšanu vai samaksātās cenas atlīdzināšanu. Dalībvalsts var pieprasīt vai var nepieprasīt attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu, pirms tiek izdots tiesiskās aizsardzības rīkojums.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
1.a  Ja dalībvalsts neprasa individuālā patērētāja pilnvarojumu, lai pievienotos pārstāvības prasībai, šī dalībvalsts tomēr ļauj tiem indivīdiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav dalībvalstī, kurā prasību ceļ, piedalīties pārstāvības prasībā, ja viņi ir skaidri devuši uzdevumu attiecīgajā termiņā pievienoties pārstāvības prasībai.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – 2. daļa
Tiesīgā iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām sniedz pietiekamu informāciju, lai pamatotu prasību, tostarp to patērētāju aprakstu, kurus skar prasība, un atrisināmajiem faktiskajiem un tiesību jautājumiem.
Tiesīgā pārstāvības iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu prasībām sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai pamatotu prasību, tostarp to patērētāju aprakstu, kurus skar prasība, un atrisināmajiem faktiskajiem un tiesību jautājumiem.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 2. punkts
2.  Atkāpjoties no 1. punkta, pienācīgi pamatotos gadījumos, kad attiecīgajiem patērētājiem nodarītā individuālā kaitējuma īpašību dēļ ir sarežģīti noteikt individuālu tiesiskās aizsardzības apmēru, dalībvalstis var pilnvarot tiesu vai administratīvo iestādi tiesiskās aizsardzības rīkojuma vietā izdot deklaratīvu lēmumu par tirgotāja atbildību pret patērētājiem, kam Savienības tiesību aktu pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums.
svītrots
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 3. punkts
3.  Šā panta 2. punktu nepiemēro šādos gadījumos:
svītrots
(a)  patērētāji, uz kuriem attiecas pārkāpums, ir identificējami, un tiem ir nodarīts līdzīgs kaitējums, ko radījusi tā pati prakse saistībā ar laika periodu vai pirkumu. Šādos gadījumos uz prasības uzsākšanu neattiecas nosacījums par attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojumu. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz attiecīgajiem patērētājiem;
(b)  patērētājiem ir radušies nelieli zaudējumi, un būtu nesamērīgi nodrošināt viņiem tiesisko aizsardzību. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgo individuālo patērētāju pilnvarojums nav vajadzīgs. Tiesiskā aizsardzība ir vērsta uz sabiedrisku mērķi, kas nāk par labu patērētāju kolektīvajām interesēm.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4. punkts
4.  Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta galīgajā lēmumā saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
4.  Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta galīgajā lēmumā saskaņā ar 1. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Piemērojot šo noteikumu, ievēro principu “res judicata”.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Tiesiskās aizsardzības pasākumu mērķis ir piešķirt attiecīgajiem patērētājiem pilnu kompensāciju par viņiem nodarītajiem zaudējumiem. Ja pēc kompensācijas izmaksas ir palikusi vēl kāda nepieprasīta summa, tiesa lemj par šīs atlikušās nepieprasītās summas saņēmēju. Šo nepieprasīto summu nepiešķir ne tiesīgajai pārstāvības iestādei, ne tirgotājam.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Jo īpaši ir aizliegta zaudējuma atlīdzināšana kā sods, kā rezultātā prasītājs par saviem zaudējumiem saņem pārmērīgi lielu kompensāciju. Piemēram, kompensācija, ko izmaksā masveida kaitējuma situācijā cietušiem patērētājiem, nepārsniedz summu, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts vai Savienības tiesību aktiem tirgotājam ir jāmaksā, lai segtu katram patērētājam nodarīto faktisko kaitējumu.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
7. pants – virsraksts
Finansējums
Pārstāvības prasības pieņemamība
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Tiesīgā iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības rīkojumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā deklarē līdzekļu avotu, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļu avotu, kurus tā izmanto konkrētās darbības atbalstam. Tai jāpierāda, ka tai ir pietiekami finanšu resursi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu pretējās puses izmaksas gadījumā, ja prasība tiktu noraidīta.
1.  Lai pierādītu interešu konflikta neesamību, tiesīgā pārstāvības iestāde, kas lūdz 6. panta 1. punktā minēto tiesiskās aizsardzības rīkojumu, agrīnā prasības izskatīšanas posmā iesniedz tiesai vai administratīvajai iestādei pilnīgu finanšu pārskatu, kurā uzskaitīti visi līdzekļu avoti, ko tā izmanto savai darbībai kopumā, un līdzekļi, kurus tā izmanto prasības atbalstam. Tai jāpierāda, ka tai ir pietiekami finanšu resursi, lai pārstāvētu attiecīgo patērētāju intereses un segtu pretējās puses izmaksas gadījumā, ja prasība tiktu noraidīta.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad tiesiskās aizsardzības pārstāvības prasību finansē trešā persona, tai ir aizliegts:
2.  Valsts tiesa pārstāvības prasību var atzīt par nepieņemamu, ja tā konstatē, ka trešās puses nodrošinātais finansējums var:
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  ietekmēt tiesīgās iestādes lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp par izlīgumiem;
(a)  ietekmēt tiesīgās pārstāvības iestādes lēmumus saistībā ar pārstāvības prasību, tostarp lēmumus par pārstāvības prasību ierosināšanu un lēmumus par izlīgumiem;
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas un administratīvās iestādes ir pilnvarotas izvērtēt 2. punktā minētos apstākļus un attiecīgi pieprasīt, lai tiesīgā iestāde attiektos no attiecīgā finansējuma, un vajadzības gadījumā noraidīt tiesīgās iestādes pārstāvību konkrētajā gadījumā.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas un administratīvās iestādes posmā, kad tiek lemts par pārstāvības prasības pieņemamību, izvērtē 1. punktā minētā interešu konflikta neesamību un tiesvedības vēlākā posmā  — 2. punktā minētos apstākļus, ja šie apstākļi rodas tikai šajā posmā.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesai vai administratīvajai iestādei ir pilnvaras izbeigt iespējami agrīnākā tiesvedības posmā acīmredzami nepamatotas lietas.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
7.a pants (jauns)
7.a pants
Princips „maksā zaudētājs”
Dalībvalstis nodrošina, ka puse, kas zaudē kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasībā, atlīdzina uzvarētājai pusei tiesas izdevumus, ievērojot valsts tiesību aktu nosacījumus. Taču tiesa vai administratīvā iestāde nepiespriež izmaksu segšanu zaudētājai pusei, ja šīs izmaksas ir radītas bez vajadzības vai tās ir nesamērīgas salīdzinājumā ar prasību.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt. Tiesai vai administratīvajai iestādei šāds pieprasījums būtu jāpieņem tikai tad, ja attiecībā uz to pašu tirgotāju un to pašu praksi tās pašas dalībvalsts tiesā vai administratīvajā iestādē netiek izskatīta cita pārstāvības prasība.
1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka tiesīgā pārstāvības iestāde un tirgotājs, kas ir panākuši izlīgumu attiecībā uz tiesisko aizsardzību patērētājiem, kurus skārusi konkrētā tirgotāja iespējamā nelikumīgā prakse, var kopīgi pieprasīt tiesai vai administratīvajai iestādei to apstiprināt.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
8.  pants – 6. punkts
6.  Attiecīgajiem individuālajiem patērētājiem ir jābūt iespējai pieņemt 1., 2. un 3. punktā minētos izlīgumus vai atteikties no tiem. Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta apstiprinātā izlīgumā saskaņā ar 4. punktu, neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
6.  Tiesiskā aizsardzība, kas paredzēta apstiprinātā izlīgumā saskaņā ar 4. punktu, ir saistoša visām pusēm un neskar nekādas papildu tiesības uz tiesisko aizsardzību, kas attiecīgajiem patērētājiem varētu būt saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
9. pants – -1. punkts (jauns)
-1 Dalībvalstis nodrošina, ka pārstāvības iestādes:
a)  informē patērētājus par to, ka ir pārkāptas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības, un par nodomu prasīt aizlieguma rīkojumu vai celt zaudējumu atlīdzināšanas prasību,
b)  jau iepriekš izskaidro attiecīgajiem patērētājiem iespēju pievienoties prasībai nolūkā nodrošināt to, ka tiek saglabāti prasībai nepieciešamie attiecīgie dokumenti un cita informācija,
c)  attiecīgos gadījumos informē par turpmākajiem pasākumiem un iespējamajām tiesiskajām sekām.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai pārkāpumu izdarījušais tirgotājs lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgos patērētājus par galīgajiem lēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem, tostarp attiecīgā gadījumā informējot katru attiecīgo patērētāju atsevišķi.
1.  Ja izlīguma vai galīgā lēmuma rezultātā labumu gūst patērētāji, kuri par to nav informēti, dalībvalstis nodrošina, ka tiesa vai administratīvā iestāde pieprasa, lai zaudējusi puse vai abas puses lietas apstākļiem piemērotā veidā un noteiktā termiņā par saviem līdzekļiem informētu attiecīgos patērētājus par galīgajiem lēmumiem, kuros paredzēti 5. un 6. pantā minētie pasākumi, kā arī par 8. pantā minētajiem apstiprinātajiem izlīgumiem. Dalībvalstis var paredzēt, ka informēšanas pienākumu var izpildīt, izmantojot publiski un viegli pieejamu tīmekļa vietni.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Zaudējusī puse sedz ar patērētāju informēšanu saistītās izmaksas saskaņā ar 7. pantā noteikto principu.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver skaidrojumu saprotamā valodā par pārstāvības prasības priekšmetu, tās juridiskajām sekām un attiecīgā gadījumā par turpmākajiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgajiem patērētājiem.
2.  Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver skaidrojumu saprotamā valodā par pārstāvības prasības priekšmetu, tās juridiskajām sekām un attiecīgā gadījumā par turpmākajiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgajiem patērētājiem. Informācijas sniegšanas kārtību un termiņus izstrādā, vienojoties ar tiesu vai administratīvu iestādi.
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par turpmākām, notiekošām un pabeigtām kolektīvajām prasībām tiek darīta zināma sabiedrībai pieejamā veidā, tostarp izmantojot plašsaziņas līdzekļus un tiešsaistē pieejamu publisku tīmekļa vietni, ja tiesa nolēmusi, ka prasība nav pieņemamam.
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Dalībvalstis nodrošina, ka publiski tiesīgo iestāžu paziņojumi par prasībām saturs faktus un ka tajos ņem vērā gan patērētāju tiesības saņemt informāciju, gan atbildētāju tiesības saglabāt reputāciju un komercnoslēpumu.
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārkāpums, ar kuru tiek nodarīts kaitējums patērētāju kolektīvajām interesēm un kurš konstatēts administratīvās iestādes vai tiesas galīgajā lēmumā, tostarp 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā galīgajā aizlieguma rīkojumā, jebkādās citās tiesiskās aizsardzības prasībās valsts tiesās pret to pašu tirgotāju saistībā ar to pašu pārkāpumu tiek uzskatīts par neapstrīdami pierādītu.
1.  Dalībvalstis nodrošina administratīvās iestādes vai tiesas galīgajā lēmumā, tostarp 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā galīgajā aizlieguma rīkojumā, ko uzskata par pierādījumu, lai noteiktu minētā pārkāpuma esamību vai neesamību nolūkā celt valsts tiesās citas ar tiesisko aizsardzību saistītas prasības, kas vērstas pret to pašu tirgotāju un saistībā ar tiem pašiem faktiem, paredz, ka kompensāciju vieniem un tiem pašiem patērētājiem par to pašu kaitējumu nevar izmaksāt divreiz.
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais galīgais lēmums, kas pieņemts citā dalībvalstī, valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs tiek uzskatīts par atspēkojamu prezumpciju, ka pārkāpums ir noticis.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais galīgais lēmums, kas pieņemts citā dalībvalstī, valsts tiesās vai administratīvajās iestādēs tiek uzskatīts vismaz par pierādījumu tam, ka pārkāpums ir noticis.
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka vienas dalībvalsts tiesas galīgo lēmumi, kurā konstatēta pārkāpuma esamība vai neesamība, uzskata par atspēkojamu, ja kādas citas dalībvalsts tiesās pret vienu un to pašu tirgotāju saistībā ar tādu pašu pārkāpumu ir celtas citas prasības par tiesisko aizsardzību.
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka 6. panta 2. punktā minētais galīgais deklaratīvais lēmums jebkādās citās tiesiskās aizsardzības prasībās valsts tiesās pret to pašu tirgotāju saistībā ar to pašu pārkāpumu tiek uzskatīts par tādu, kurā neapstrīdami konstatēta tirgotāja atbildība pret patērētājiem, kuriem pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kaitējums. Dalībvalstis nodrošina, ka šādas tiesiskās aizsardzības prasības, ko patērētāji ceļ individuāli, ir pieejamas, izmantojot lietderīgas un vienkāršotas procedūras.
3.  Dalībvalstis tiek mudinātas izveidot datubāzi, kurā iekļauj visus galīgos lēmumus par tiesiskās aizsardzības prasībām, kas varētu veicināt citus tiesiskās aizsardzības pasākumus, un apmainās ar paraugpraksi šajā jomā.
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka 5. un 6. pantā minētās pārstāvības prasības iesniegšanas rezultātā tiek apturēts vai pārtraukts noilguma termiņš, kas piemērojams visām attiecīgo patērētāju tiesiskās aizsardzības prasībām, ja attiecīgajām tiesībām piemēro noilguma termiņu saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstis nodrošina, ka 5. un 6. pantā minētās pārstāvības prasības iesniegšanas rezultātā tiek apturēts vai pārtraukts noilguma termiņš, kas piemērojams visām attiecīgo personu tiesiskās aizsardzības prasībām, ja attiecīgajām tiesībām piemēro noilguma termiņu saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tādas tiesīgās iestādes lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus un pierādījumus, kuri ir pietiekami, lai pamatotu pārstāvības prasību, un ir norādījusi papildu pierādījumus, kas ir atbildētāja kontrolē, tiesa vai administratīvā iestāde saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem var pieprasīt atbildētājam sniegt šādus pierādījumus, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par konfidencialitāti.
Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tās puses lūguma, kas ir iesniegusi reāli pieejamus faktus, pietiekamus pierādījumus un savus uzskatus pamatojošu skaidrojumu un norādījusi konkrētus un skaidri definētus papildu pierādījumus, kas ir otras puses kontrolē, tiesa vai administratīvā iestāde saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem var pieprasīt šai pusei sniegt šādus pierādījumus tik šauri, cik iespējams uz pamatoti pieejamu faktu pamata, ievērojot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus par konfidencialitāti. Rīkojumam jābūt adekvātam un samērīgam salīdzinājumā ar attiecīgo lietu, un tam nav jārada nelīdzsvarotība starp abām iesaistītajām pusēm.
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas pierādījumu izprasīšanu veic samērīgā apmērā. Lai noteiktu, vai pārstāvības iestādes pierādījumu izprasīšanas pieprasījums ir samērīgs, tiesa ņem vērā visu attiecīgo pušu leģitīmās intereses, proti, to, kādā mērā pierādījumu izprasīšanas pieprasījums ir pamatots ar pieejamajiem faktiem un pierādījumiem, un vai pierādījumi, par kuriem saņemts izprasīšanas pieprasījums, satur konfidenciālu informāciju.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Dalībvalstis nodrošina, ka valstu tiesām ir pilnvaras izprasīt pierādījumus, kuri satur informāciju, ja tās uzskata, ka tie ir būtiski attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanas prasību.
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka sodus var piemērot naudas sodu veidā.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka sodus var piemērot, inter alia, naudas sodu veidā.
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
14. pants – 3. punkts
3.  Lemjot par ieņēmumu no naudas sodiem piešķiršanu, dalībvalstis ņem vērā patērētāju kolektīvās intereses.
3.  Lemjot par ieņēmumu no naudas sodiem piešķiršanu, dalībvalstis ņem vērā kolektīvās intereses. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu par to, ka šādi ieņēmumi tiek piešķirti fondam, kas izveidots pārstāvības prasību finansēšanas nolūkā.
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
15. pants – virsraksts
Palīdzība tiesīgajām iestādēm
Palīdzība tiesīgajām pārstāvības iestādēm
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai vai sniedzot tām publisko finansējumu šim mērķim.
1.  Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka tiesīgajām pārstāvības iestādēm ir pieejami pārstāvības prasībām pietiekami līdzekļi. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu tiesu pieejamību un nodrošina, ka ar pārstāvības prasībām saistītās procesuālās izmaksas nerada tiesīgajām iestādēm finansiālus šķēršļus savu tiesību efektīvā īstenošanā lūgt 5. un 6. pantā minētos pasākumus, piemēram, ierobežojot piemērojamās tiesas vai administratīvās nodevas vai, vajadzības gadījumā piešķirot tām piekļuvi juridiskajai palīdzībai vai sniedzot tām publisko finansējumu šim mērķim.
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis sniedz strukturālu atbalstu iestādēm, kas šīs direktīvas darbības jomā rīkojas kā tiesīgās iestādes.
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
15.a pants (jauns)
15.a pants
Tiesiskā pārstāvība un atlīdzība
Dalībvalstis nodrošina, ka juristu atlīdzība un tās aprēķināšanas metode nerada nekādu stimulu lieki tiesāties, kas nav nevienas puses interesēs. Dalībvalstis jo īpaši aizliedz honorārus lietas uzvaras gadījumā.
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura tiesīgā iestāde, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu iepriekš izraudzīta vienā dalībvalstī, var vērsties citas dalībvalsts tiesās vai administratīvajās iestādēs, uzrādot 4. pantā minēto publiski pieejamo sarakstu. Tiesas vai administratīvās iestādes uzskata šo sarakstu par pierādījumu tam, ka tiesīgā iestāde ir tiesīga celt prasību, neskarot to tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā.
1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jebkura tiesīgā pārstāvības iestāde, kas saskaņā ar 4. panta 1. punktu iepriekš izraudzīta vienā dalībvalstī, var vērsties citas dalībvalsts tiesās vai administratīvajās iestādēs, uzrādot 4. pantā minēto publiski pieejamo sarakstu. Tiesas vai administratīvās iestādes var pārskatīt tiesīgās pārstāvības iestādes juridisko statusu, un netiek skartas to tiesības pārbaudīt, vai tiesīgās pārstāvības iestādes mērķis attaisno faktu, ka tā ceļ prasību konkrētā lietā.
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Kolektīvas tiesiskās aizsardzības prasības gadījumā dalībvalsts var prasīt pilnvarojumu no patērētājiem, kuru dzīvesvieta ir šī dalībvalsts, un pārrobežu prasības gadījumā pieprasa pilnvarojumu no individuāliem patērētājiem, kuru dzīvesvieta ir citā dalībvalstī. Šādos gadījumos tiesai vai administratīvajai iestādei un atbildētājam lietas izskatīšanas sākumā tiks sniegts visu to patērētāju saraksts, kuru dzīvesvieta ir cita dalībvalsts un kuri devuši šādu pilnvarojumu.
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 4. punkts
4.  Ja kāda dalībvalsts vai Komisija pauž bažas par to, vai tiesīgā iestāde atbilst 4. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, dalībvalsts, kura ir izraudzījusies šo iestādi, izmeklē šīs bažas izraisījušos gadījumus un vajadzības gadījumā atceļ iestādes iekļaušanu sarakstā, ja nav izpildīts viens vai vairāki kritēriji.
4.  Ja kāda dalībvalsts, Komisija vai tirgotājs pauž bažas par to, vai tiesīgā pārstāvības iestāde atbilst 4. panta 1. punktā paredzētajiem kritērijiem, dalībvalsts, kura ir izraudzījusies šo iestādi, izmeklē šīs bažas izraisījušos gadījumus un vajadzības gadījumā atceļ iestādes iekļaušanu sarakstā, ja nav izpildīts viens vai vairāki kritēriji.
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
16.a pants (jauns)
16.a pants
Publiskais reģistrs
Dalībvalstis nodrošina, ka to attiecīgās valsts kompetentās iestādes izveido publiski pieejamu reģistru par nelikumīgām darbībām, par kurām ir izdoti aizlieguma rīkojumi saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Ne vēlāk kā vienu gadu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija izvērtē, vai noteikumi par gaisa un dzelzceļa pasažieru tiesībām nodrošina tādu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, kas ir salīdzināms ar šajā direktīvā paredzēto. Tādā gadījumā Komisija paredz izstrādāt attiecīgus priekšlikumus, kas var ietvert jo īpaši I pielikuma 10. un 15. punktā minēto tiesību aktu izslēgšanu no šīs direktīvas piemērošanas jomas, kas noteikta 2. pantā.
svītrots
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
18.a pants (jauns)
18.a pants
Pārskatīšanas klauzula
Neskarot 16. pantu, Komisija novērtē, vai pārrobežu pārstāvības prasības varētu labāk risināt Savienības līmenī, izveidojot Eiropas Ombudu, kas risina kolektīvās tiesiskās aizsardzības jautājumus. Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija šajā saistībā sagatavo ziņojumu un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.a punkts (jauns)
(59a)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.b punkts (jauns)
(59b)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/35/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.c pants (jauns)
(59c)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu.
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.d punkts (jauns)
(59d)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/31/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.).
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.e punkts (jauns)
(59e)   Padomes 1989. gada 21. jūnija Regula (EEK) Nr. 2136/89, ar ko nosaka kopējus tirdzniecības standartus konservētām sardīnēm un tirdzniecības aprakstus konservētām sardīnēm un sardīņveida produktiem.
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 59.f punkts (jauns)
(59f)   Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu.

(1) OV C 440, 6.12.2018., 66. lpp.
(2) OV C 461, 21.12.2018., 232. lpp.


Protokols Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam (Horvātijas Republikas pievienošanās) ***
PDF 123kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (09547/2018 – C8-0021/2019 – 2018/0080(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0223A8-0164/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (09547/2018),

–  ņemot vērā protokola projektu Eiropas un Vidusjūras valstu nolīgumam, ar ko izveido apvienību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Izraēlas Valsti, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai (09548/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0021/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0164/2019),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Izraēlas Valstij.


ES un Uzbekistānas visaptverošais nolīgums
PDF 184kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta ieteikums Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz sarunām par ES un Uzbekistānas jauno visaptverošo nolīgumu (2018/2236(INI))
P8_TA-PROV(2019)0224A8-0149/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu (LESD),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 16. jūlija Lēmumu (ES) 2018/..., ar ko Eiropas Komisiju un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnvaro Savienības vārdā sākt un risināt sarunas par visaptveroša nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, noteikumiem, kas ir Savienības kompetencē (10336/18),

—  ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2018. gada 16. jūlija Lēmumu, ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro dalībvalstu vārdā sākt un risināt sarunas par visaptverošā nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, noteikumiem, kas ir dalībvalstu kompetencē (10337/18);

—  ņemot vērā Padomes 2018. gada 6. augusta sarunu direktīvas (10601/18 EU Restricted), kas Parlamentam nosūtītas 2018. gada 6. augustā,

—  ņemot vērā ES un Uzbekistānas Republikas Partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), kas stājās spēkā 1999. gadā,

—  ņemot vērā ES un Uzbekistānas 2011. gada janvārī parakstīto saprašanās memorandu par enerģētiku,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gadā pieņemtās ES pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

—  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra normatīvo rezolūciju, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, ar kuru groza nolīgumu, lai paplašinātu nolīguma noteikumus, attiecinot tos uz tekstilizstrādājumu divpusēju tirdzniecību, ņemot vērā to, ka beidzas termiņš divpusējam nolīgumam par tekstilizstrādājumiem(1),

—  ņemot vērā 2016. gada 14. decembra nenormatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Uzbekistānas Republiku, no otras puses, ar kuru groza nolīgumu, lai paplašinātu nolīguma noteikumus, attiecinot tos uz tekstilizstrādājumu divpusēju tirdzniecību, ņemot vērā to, ka beidzas termiņš divpusējam nolīgumam par tekstilizstrādājumiem (2),

—  ņemot vērā 2014. gada 23. oktobra rezolūciju par cilvēktiesībām Uzbekistānā(3),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES panākto progresu Vidusāzijas stratēģijas īstenošanā(4) un Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES un Vidusāzijas stratēģijas īstenošanu un pārskatīšanu(5),

—  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu „Eiropas un Āzijas savienojamība — ES stratēģijas pamatelementi“ (JOIN(2018)0031),

—  ņemot vērā Ārlietu komitejas un tās Cilvēktiesību apakškomitejas 2018. gada septembra un 2017. gada maija vizītes Uzbekistānā, kā arī tā delegācijas regulārās vizītes ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas, ES un Uzbekistānas, ES un Tadžikistānas parlamentārās sadarbības komitejās, kā arī delegācijā attiecībām ar Turkmenistānu un Mongoliju,

—  ņemot vērā 2017. gada 10. novembra Samarkandā notikušās ES un Vidusāzijas valstu ārlietu ministru 13. sanāksmes rezultātus, kurās tika pievērsta uzmanība divpusējai darba kārtībai (ekonomika, savienojamība, drošība un tiesiskums) un reģionālajiem jautājumiem,

—  ņemot vērā kopīgo komunikē, ko 2018. gada 23. novembrī Briselē pieņēma ES un Vidusāzijas ārlietu ministru 14. sanāksmē, ar nosaukumu „ES un Vidusāzijas partnerība — kopīgs darbs, lai izveidotu integrējošu izaugsmi, ilgtspējīgu savienojamību un spēcīgākas partnerības” (6),

—  ņemot vērā pastāvīgo ES attīstības palīdzību Uzbekistānai 168 miljonu euro apmērā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) finansiālo atbalstu un citus ES pasākumus, lai valstī atbalstītu mieru un drošību un kodolatkritumu samazināšanu,

—  ņemot vērā deklarāciju „Miera process, sadarbība drošības jomā un reģionālā savienojamība”, kas tika pieņemta 2018. gada 26. un 27. martā Taškentā notikušajā konferencē, kuru rīkoja Uzbekistāna un kuru tā vadīja kopā ar Afganistānu,

—  ņemot vērā stratēģiju rīcībai piecās prioritārajās jomās Uzbekistānas attīstībai (attīstības stratēģija) laikposmam no 2017. līdz 2021. gadam,

–  ņemot vērā Uzbekistānas pasākumus virzībā uz atvērtāku sabiedrību un lielāku atvērtību attiecībās ar tās kaimiņvalstīm, kopš neatkarības iegūšanas no Padomju Savienības,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0149/2019),

A.  tā kā 2018. gada 23. novembrī ES un Uzbekistāna sāka sarunas par visaptverošu padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu (EPCA), lai aizstātu pašreizējo ES un Uzbekistānas PSN ar mērķi uzlabot un padziļināt sadarbību savstarpējo interešu jomās, pamatojoties uz kopīgām demokrātijas, tiesiskuma, pamattiesību ievērošanas un labas pārvaldības vērtībām, nolūkā veicināt ilgtspējīgo attīstību un starptautisko drošību un efektīvi risināt tādas globālas problēmas kā terorisms, klimata pārmaiņas un organizētā noziedzība;

B.  tā kā EPCA būs vajadzīga Parlamenta piekrišana, lai tas stātos spēkā,

1.  iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP):

ES un Uzbekistānas attiecības

Jauns visaptverošs nolīgums

   a) atzinīgi vērtēt Uzbekistānas saistības un veiktos pasākumus virzībā uz atvērtāku sabiedrību un patiesu iesaistīšanos politiskajā dialogā starp ES un Uzbekistānu, kā rezultātā tika uzsāktas sarunas par visaptverošu EPCA; uzsvērt ES ieinteresētību stiprināt attiecības ar Uzbekistānu, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, un atzīt Uzbekistānas lomu kā svarīgu kultūras un politisko tiltu starp Eiropu un Āziju;
   b) nodrošināt regulāru, padziļinātu dialogu un uzraudzīt pilnīgu politisko un demokrātisko reformu īstenošanu, cenšoties izveidot neatkarīgu tiesu sistēmu, tostarp atcelt visus ierobežojumus attiecībā uz advokātu neatkarību, patiesi konkurētspējīgu vēlēšanu rezultātā ievēlēt patiesi neatkarīgu parlamentu, panākt cilvēktiesību aizsardzību, dzimumu līdztiesību un plašsaziņas līdzekļu brīvību, drošības dienestu depolitizāciju un to apņemšanos ievērot tiesiskumu, kā arī pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos reformu procesā; atzinīgi vērtēt jaunās pilnvaras, kas piešķirtas Oliy Majlis, un jaunos mehānismus parlamentārās uzraudzības stiprināšanai; mudināt iestādes īstenot EDSO/ODIHR ziņojuma ieteikumus pēc 2014. gada parlamenta vēlēšanām;
   c) uzsvērt ilgtspējīgu reformu nozīmi un sniegt būtisku atbalstu šīs reformām un to īstenošanai, pamatojoties uz pašreizējiem un turpmākajiem nolīgumiem, panākot taustāmus rezultātus un risinot politiskos, sociālos un ekonomiskos jautājumus, jo īpaši, lai uzlabotu pārvaldību, ļautu attīstīties patiesi daudzveidīgai un neatkarīgai pilsoniskajai sabiedrībai, stiprinātu cilvēktiesību ievērošanu, aizsargātu visas minoritātes un neaizsargātās personas, tostarp cilvēkus ar invaliditāti, nodrošinot pārskatatbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem un citiem noziegumiem, un likvidētu šķēršļus uzņēmējdarbībai;
   d) atzīt un atbalstīt Uzbekistānas apņemšanos veikt strukturālas, administratīvas un ekonomiskas reformas, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, tiesu sistēmu un drošības pakalpojumus, darba apstākļus un administratīvo pārskatatbildību un efektivitāti, un uzsvērt, ka ir svarīgi tās pilnībā un pārbaudāmi īstenot; atzinīgi vērtēt ārvalstu valūtas operāciju un ārvalstu valūtas tirgus liberalizāciju; uzsvērt, ka Uzbekistānas visaptverošais reformas plāns, attīstības stratēģija 2017. –2021. gadam ir jāīsteno un jāatbalsta ar pasākumiem ārējās tirdzniecības veicināšanai un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai; ņemt vērā, ka darbaspēka migrācija un naudas pārvedumi ir galvenais mehānisms, ar kuru tiek risināta nabadzības problēma Uzbekistānā;
   e) mudināt Uzbekistānas valdību nodrošināt, ka cilvēktiesību aizstāvji, pilsoniskā sabiedrība, starptautiskie novērotāji un cilvēktiesību organizācijas var brīvi darboties juridiski stabilā un politiski drošā vidē, jo īpaši, atvieglojot reģistrācijas procesu un nodrošinot tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību reģistrācijas atteikuma gadījumā; mudināt Uzbekistānas valdību atļaut regulāru, neierobežotu un neatkarīgu apstākļu uzraudzību cietumos un ieslodzījuma vietās; mudināt valdību uzaicināt ANO īpašo referentu jautājumos par spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, īstenot ieteikumu, ko viņš sniedza 2003. gada pēdējā apmeklējuma laikā, un saskaņot valstu tiesību aktus un praksi ar starptautiskajiem tiesību aktiem un standartiem, tostarp neatkarīgu uzraudzības mehānismu, ar kuru tiek nodrošināta netraucēta piekļuve apcietinājuma vietām, lai varētu uzraudzīt izturēšanos pret ieslodzītajiem; aicina iestādes rūpīgi izmeklēt visus apgalvojumus par spīdzināšanu vai necilvēcīgu izturēšanos;
   f) veicināt iecietīgas, iekļaujošas, plurālistiskas un demokrātiskas sabiedrības veidošanos, kuru vada uzticama valdība, atbalstot pakāpenisku liberalizāciju, kurā pilnībā ievēroti ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, un sociālekonomisko progresu iedzīvotāju labā;
   g) atzinīgi vērtēt politieslodzīto atbrīvošanu, taču mudināt iestādes nodrošināt viņiem pilnīgu rehabilitāciju un piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un medicīniskai ārstēšanai; aicināt atbrīvot visus pārējos politieslodzītos un visus tos, kuri apcietināti vai vajāti par politiski motivētām apsūdzībām, piemēram, cilvēktiesību aktīvistus, pilsoniskās sabiedrības un reliģiskos aktīvistus, žurnālistus un opozīcijas politiķus; paust bažas par vairākiem tiesas procesiem aiz slēgtām durvīm un mudina valdību izbeigt šādu praksi; mudināt valdību nekavējoties grozīt kriminālkodeksa noteikumus, kuri attiecas uz ekstrēmismu un dažkārt tiek ļaunprātīgi izmantoti, lai kriminalizētu atšķirīga viedokļa paušanu; atzinīgi vērtēt uzņemtās saistības pārtraukt apsūdzēt par „cietumu noteikumu pārkāpumiem”, lai patvaļīgi pagarinātu politieslodzītajiem piespriestos sodus; nodrošināt, ka visiem politieslodzītajiem, kuri ir notiesāti par kriminālnoziegumiem un citiem nodarījumiem, tiek iedotas spriedumu kopijas viņu lietā, lai viņi varētu izmantot savas tiesības uz apelāciju un pieteikties rehabilitācijai; atzinīgi vērtē to, ka ir mazināti daži mierīgas pulcēšanās brīvības ierobežojumi un mudina turpināt izbeigt šo tiesību ierobežojumus, piemēram, mierīgu demonstrantu aizturēšanu, tādējādi ievērojot Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju; atzinīgi vērtē neseno ANO īpašā referenta par reliģijas un pārliecības brīvību apmeklējumu;
   h) norādīt, ka laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam Uzbekistāna ir tikai nedaudz pakāpusies organizācijas „Reportieri bez robežām” preses brīvības indeksā, un joprojām paust bažas par cenzūru, tīmekļa vietņu bloķēšanu, žurnālistu un blogeru pašcenzūru, iebiedēšanu tiešsaistē un bezsaistē un politiski motivētām kriminālām apsūdzībām; mudināt iestādes izbeigt spiedienu uz plašsaziņas līdzekļiem un to uzraudzību, pārtraukt neatkarīgu tīmekļa vietņu bloķēšanu un atļaut starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem akreditēt korespondentus un darboties valstī; atbalstīt un atzinīgi vērtēt pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju neatkarību, piemēram, dažu to reglamentējošo ierobežojumu atcelšanu, kā arī iepriekš no valsts izraidīto ārvalstu un starptautisko plašsaziņas līdzekļu un NVO atgriešanos; atzinīgi vērtēt jauno NVO reģistrācijas tiesību aktu, kurā atvieglotas dažas reģistrācijas procedūras un dažas prasības attiecībā uz iepriekšēju atļauju darbību vai sanāksmju rīkošanai; mudināt iestādes pilnībā īstenot šo tiesību aktu, tostarp likvidējot visus šķēršļus starptautisko organizāciju reģistrācijai, un mudināt iestādes novērst atlikušos ierobežojumus, kas rada šķēršļus NVO darbam, piemēram, apgrūtinošas reģistrācijas prasības un uzmācīgu uzraudzību;
   i) atzinīgi vērtēt progresu, kas panākts attiecībā uz bērnu darba izskaušanu un piespiedu darba pakāpenisku izbeigšanu, kā arī ANO īpašo referentu nesenos Uzbekistānas apmeklējumus un valsts atkārtotu atvēršanu starptautiskajām NVO šajā jomā; norādīt, ka valsts sponsorēts piespiedu darbs kokvilnas un zīda rūpniecībā un citās jomās joprojām ir problēma; sagaidīt, ka Uzbekistānas valdība veiks pasākumus, lai izskaustu visa veida piespiedu darbu, risinātu šīs parādības pamatcēloņus, jo īpaši obligāto kvotu sistēmu, kā arī sauktu pie atbildības vietējās varas iestādes, kuras piespiedu kārtā mobilizē publiskā sektora darba ņēmējus un studentus; uzsvērt, ka ir jādara vairāk, un jāpieņem turpmāki juridiski pasākumi, lai konsolidētu progresu šajā jomā un atceltu piespiedu darbu; šajā sakarībā mudina turpināt sadarbību ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO); mudināt, lai ANO īpašais referents par mūsdienu verdzības izpausmēm varētu apmeklēt valsti; uzsvērt, cik svarīgi ir centieni izveidot ilgtspējīgu kokvilnas piegādes ķēdi un modernas, sociāli un videi nekaitīgas kokvilnas audzēšanas tehnoloģijas un lauksaimniecības praksi valstī; atbalstīt iekšzemes kokvilnas audzētājus, lai uzlabotu to ražošanas efektivitāti, aizsargātu vidi un uzlabotu nodarbinātības praksi nolūkā atcelt piespiedu darbu;
   j) mudināt iestādes palielināt pūliņus, lai samazinātu bezdarbu valstī, tostarp atverot privāto sektoru un stiprinot mazos un vidējos uzņēmumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtēt pārvaldības mācību programmas darbības termiņa pagarināšanu un mudināt turpināt uzņēmēju apmācības programmas; atgādināt par tās gados jauno iedzīvotāju potenciālu un salīdzinoši augsto izglītību šajā ziņā; mudināt veicināt uzņēmējdarbības izglītības programmas; atgādināt, cik svarīgas ir tādas ES programmas kā “Erasmus +”, kas veicina starpkultūru dialogu starp ES un Uzbekistānu un iespēju nodrošināšana studentiem, kuri piedalās šajās programmās kā pozitīvas pārmaiņas dalībnieki sabiedrībā;
   k) turpināt rīkot ikgadējos cilvēktiesību dialogus, ko organizē Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD), un šajā sakarībā uzstāt, lai tiktu atrisinātas atsevišķas problēmas, tostarp politieslodzīto lietas; pirms katras dialogu kārtas reizi gadā vienoties par konkrētām jomām un novērtēt panākto progresu attiecībā uz sasniedzamajiem rezultātiem saskaņā ar ES standartiem, vienlaikus visās sanāksmēs un politikas virzienos integrējot cilvēktiesību jautājumus; veicināt un novērtēt to starptautisko cilvēktiesību instrumentu ievērošanu, kurus ir ratificējusi Uzbekistāna, jo īpaši saistībā ar ANO, EDSO un SDO; joprojām paust bažas par neatrisinātajām problēmām un dažu reformu neīstenošanu; mudināt iestādes atcelt kriminālatbildību par abpusēji labprātīgām seksuālajām attiecībām viena dzimuma personu starpā un sekmēt iecietības kultūru attiecībā uz LGBTI; aicināt Uzbekistānas iestādes atbalstīt un veicināt sieviešu tiesības;
   l) nodrošināt pasu sistēmas pārskatīšanu; atzinīgi vērtēt „izceļošanas vīzu” sistēmas atcelšanu, kas iepriekš bija nepieciešama Uzbekistānas pilsoņiem, kuri ceļo ārpus Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS); atzinīgi vērtēt Uzbekistānas paziņojumu par to, ka no 2019. gada janvāra tā vairs nepieprasīs ES dalībvalstu pilsoņiem vīzas;
   m) aicināt iestādes uzlabot vietējo veselības aprūpes sistēmu un palielināt valsts resursus uzlabojumu sekmēšanai, jo situācija valstī ir ievērojami pasliktinājusies kopš neatkarības iegūšanas;
   n) mudināt iestādes sniegt nepieciešamo atbalstu un lūgt starptautisko partneru ieguldījumu un atbalstu, lai Uzbekistāna, un jo īpaši autonomā Karakalpakstānas Republika spētu vēl labāk risināt Arāla jūras vides katastrofas ekonomiskās, sociālās un ar veselību saistītās sekas, izveidojot ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanas un saglabāšanas politiku, kā arī ticamu un pakāpenisku reģiona attīrīšanas plānu; atzinīgi vērtēt reģionālās sadarbības pozitīvo attīstību ūdens jomā, jo īpaši ar Tadžikistānu un Kazahstānu, un to, ka izveidots ANO daudzpartneru trasta fonds cilvēku drošības jautājumos Arāla jūras reģionā, kā arī iestāžu izrādīto apņēmību; atbalstīt centienus uzlabot apūdeņošanas infrastruktūru;
   o) atzīt Uzbekistānas jauno ārpolitiku, kas ir uzlabojusi sadarbību ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem partneriem, jo īpaši attiecībā uz stabilitātes un drošības veicināšanu reģionā, robežu un ūdens resursu apsaimniekošanu, robežu demarkāciju un enerģētiku; atbalstīt Uzbekistānas pozitīvo iesaistīšanos miera procesā Afganistānā;
   p) atzinīgi vērtēt Uzbekistānas pastāvīgo apņemšanos atbalstīt no kodolieročiem brīvu zonu Vidusāzijā; atgādināt par ES apņemšanos sniegt atbalstu Uzbekistānai toksisko un radioaktīvo atkritumu jomā; mudināt Uzbekistānu parakstīt Līgumu par kodolieroču aizliegšanu;
   q) ņemt vērā Uzbekistānas svarīgo lomu gaidāmajā ES un Vidusāzijas stratēģijas pārskatīšanā, piemērojot diferenciācijas principu;
   r) atzīt Uzbekistānas leģitīmās drošības bažas un pastiprināt sadarbību, lai atbalstītu krīžu pārvarēšanu, konfliktu novēršanu, integrētu robežu pārvaldību un centienus apkarot vardarbīgu radikalizāciju, terorismu, organizēto noziedzību un narkotiku nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus ievērojot tiesiskumu, tostarp cilvēktiesību aizsardzību;
   s) uzlabot efektīvu sadarbību cīņā pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;
   t) piesaistīt palīdzības sniegšanu Uzbekistānai no ES ārējās finansēšanas instrumentiem un no EIB un ERAB aizdevumiem, lai turpinātu reformu virzību;
   u) atbalstīt to galveno starptautisko konvenciju efektīvu īstenošanu, kas ir vajadzīgas attiecībā uz VPS + statusu;
   v) atbalstīt Uzbekistānas centienus iesaistīties pievienošanās procesā Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), lai labāk integrētu valsti pasaules ekonomikā un uzlabotu tās uzņēmējdarbības vidi, tādējādi piesaistot vairāk ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI);
   w) ņemt vērā šo attiecību ar citām trešām valstīm attīstību saistībā ar Ķīnas stratēģijas “Viena josla, viens ceļš” (OBOR) īstenošanu; un uzstāt, ka jārisina cilvēktiesību problēmas, kas ir saistītas ar šo iniciatīvu, tostarp izstrādājot šajā jomā pamatnostādnes;
   x) izmantot EPCA sarunas, lai atbalstītu patiesu un ilgtspējīgu virzību uz atbildīgu un demokrātisku režīmu, kas nodrošina un aizsargā visu iedzīvotāju pamattiesības, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai nodrošinātu labvēlīgu vidi pilsoniskajai sabiedrībai, cilvēktiesību aizstāvjiem un advokātu neatkarībai; nodrošināt, ka pirms sarunu beigām Uzbekistāna panāk labu virzību vārda brīvības, biedrošanās brīvības un mierīgas pulcēšanās brīvības nodrošināšanā saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, tostarp novēršot šķēršļus, kas traucē visām jaunajām grupām reģistrēties un juridiski sākt darbību valstī, un saņemt ārvalstu finansējumu;
   y) risināt sarunas par modernu, visaptverošu un vērienīgu nolīgumu starp ES un Uzbekistānu, kas aizstās 1999. gada PSN, uzlabojot politiskās sadarbības, tiešu personisku kontaktu, tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, sadarbību ilgtspējīgas attīstības, vides aizsardzības, savienojamības, cilvēktiesību un pārvaldības jomā un veicinot Uzbekistānas ilgtspējīgu ekonomisko un sociālo attīstību;
   z) atjaunot apņemšanos veicināt demokrātijas standartus, labas pārvaldības un tiesiskuma principus un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp reliģijas vai ticības brīvību, un respektēt tās aizstāvjus;
   aa) atbalstīt Uzbekistānas atjaunotās pūles virzībā uz daudzpusēju un starptautisku sadarbību tādu globālu un reģionālu problēmu risināšanā kā cita starpā starptautiskā drošība un cīņa pret vardarbīgu ekstrēmismu, organizēto noziedzību, narkotisko vielu nelikumīgu tirdzniecību, ūdens apsaimniekošana, vides degradācija, klimata pārmaiņas un migrācija;
   ab) nodrošināt, ka visaptverošais nolīgums veicina un stiprina reģionālo sadarbību un mierīgu esošo konfliktu atrisināšanu, paverot ceļu patiesām labām kaimiņattiecībām;
   ac) uzlabot noteikumus, kas saistīti ar tirdzniecības un ekonomiskajām attiecībām, no vienas puses, labāk sasaistot tos ar cilvēktiesību noteikumiem un apņemoties īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, vienlaikus nodrošinot mehānismus, lai novērtētu un novērstu negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām, un, no otras puses, veicinot tirgus ekonomikas principus, tostarp juridisko noteiktību, un neatkarīgas un pārredzamas iestādes, sociālo dialogu un SKO darba standartu īstenošanu, lai garantētu ilgtspējīgus ārvalstu tiešos ieguldījumus un veicinātu ekonomikas dažādošanu; uzlabot sadarbību cīņā pret korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu nemaksāšanu un nodrošināt, ka aktīvi, kuri pašlaik ir iesaldēti vairākās ES un EEZ dalībvalstīs, tiek atbildīgi repatriēti, ievērojot visu Uzbekistānas iedzīvotāju intereses;
   ad) pastiprināt parlamentu sadarbības aspektus pilnvarotā parlamentārās sadarbības komitejā tādās jomās kā demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp Sadarbības padomes un parlamentārās sadarbības komitejas pārstāvju tieša pārskatatbildība;
   ae) nodrošināt visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības, iesaisti gan sarunu, gan arī nolīguma īstenošanas posmā;
   af) iekļaut noteikumus par iespējamu sadarbības apturēšanu gadījumā, ja kāda no pusēm nepilda nolīguma būtiskus elementus, jo īpaši attiecībā uz demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, ietverot apspriešanos ar Parlamentu šādos gadījumos; izveidot neatkarīgu uzraudzības un sūdzību izskatīšanas mehānismu, kas iesaistītajiem iedzīvotājiem un to pārstāvjiem nodrošina efektīvu instrumentu, lai novērstu ietekmi uz cilvēktiesībām un uzraudzītu īstenošanu;
   ag) nodrošināt, ka Eiropas Parlaments ir cieši iesaistīts visu EPCA daļu īstenošanas uzraudzībā pēc tā stāšanās spēkā, šajā sakarībā rīko apspriedes, nodrošinot, ka EĀDD pienācīgi informē Parlamentu un pilsonisko sabiedrību par EPCA īstenošanu un pienācīgi reaģē uz to;
   ah) nodrošināt visu sarunu norāžu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam saskaņā ar konfidencialitātes noteikumiem, lai Parlaments varētu pienācīgi pārbaudīt sarunu procesu; izpildīt iestāžu pienākumus, kas izriet no LESD 218. panta 10. punkta, un periodiski informēt Parlamentu;
   ai) piemērot EPCA provizoriski tikai pēc tam, kad Parlaments ir devis savu piekrišanu;
   aj) īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu, kurā uzsvērti gaidāmie pozitīvie sadarbības rezultāti ES un Uzbekistānas iedzīvotāju labā, kuri veicinātu arī tiešus personiskus kontaktus;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Uzbekistānas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV C 238, 6.7.2018., 394. lpp.
(2) OV C 238, 6.7.2018., 51. lpp.
(3) OV C 274, 27.7.2016., 25. lpp.
(4) OV C 168 E, 14.6.2013., 91. lpp.
(5) OV C 58, 15.2.2018., 119. lpp.
(6) https://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/54354/joint-communiqué-european-union-–-central-asia-foreign-ministers-meeting-brussels-23-november_en


Sezonālās laika maiņas pārtraukšana ***I
PDF 200kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko pārtrauc sezonālo laika maiņu un atceļ Direktīvu 2000/84/EK (COM(2018)0639 – C8-0408/2018 – 2018/0332(COD))
P8_TA-PROV(2019)0225A8-0169/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0639),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0408/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu ir iesniedzis Dānijas parlaments, Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta un Apvienotās Karalistes Lordu palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1) ,

–  ņemot vērā rezultātus, kas gūti Eiropas Komisijas organizētajā apspriešanā tiešsaistē laikposmā no 2018. gada 4. jūlija līdz 2018. gada 16. augustam,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Juridiskās komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0169/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Agrāk dalībvalstis valsts līmenī bija izvēlējušās ieviest pāreju uz vasaras laiku. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, bija svarīgi visā Savienībā noteikt vienotu datumu un laiku, kad notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ. Patlaban saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/84/EK21 visas dalībvalstis vasaras laika režīmu piemēro, sākot no marta pēdējās svētdienas līdz tā paša gada oktobra pēdējai svētdienai.
(1)  Agrāk dalībvalstis valsts līmenī bija izvēlējušās ieviest pāreju uz vasaras laiku. Tādēļ, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, bija svarīgi visā Savienībā noteikt vienotu datumu un laiku, kad notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ, koordinējot laika maiņu dalībvalstīs. Patlaban saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/84/EK21 visas dalībvalstis divreiz gadā veic sezonālu laika maiņu. Pāreja no standarta laika uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā un to piemēro līdz tā paša gada oktobra pēdējai svētdienai.
__________________
__________________
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku (OV L 31, 2.2.2001., 21. lpp.).
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku (OV L 31, 2.2.2001., 21. lpp.).
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī apstiprināts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu pieeju laika režīmam visā Savienībā.
(2)  Ņemot vērā vairākus lūgumrakstus, pilsoņu iniciatīvas un parlamentāros jautājumus, Eiropas Parlaments 2018. gada 8. februāra rezolūcijā aicināja Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu par vasaras laika noteikumiem, kuri paredzēti ar Direktīvu 2000/84/EK, un vajadzības gadījumā nākt klajā ar priekšlikumu tās pārskatīšanai. Minētajā rezolūcijā arī uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt saskaņotu un koordinētu pieeju laika režīmam visā Savienībā un vienotu ES laika režīmu.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem. Nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka ieguvumi no pārejas uz vasaras laiku atsvērtu neērtības, ko rada laika režīma maiņa divas reizes gadā.
(3)  Komisija ir izpētījusi pieejamos pierādījumus, kuri norāda, ka svarīgi ir, lai šajā jomā pastāvētu saskaņoti Savienības noteikumi, jo tie vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, radītu prognozējamību un ilgtermiņa noteiktību un inter alia nepieļautu transporta operāciju plānošanas un informācijas un komunikācijas sistēmu darbības traucējumus, augstākas pārrobežu tirdzniecības izmaksas vai zemāku ražīgumu attiecībā uz precēm un pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)   Sabiedriskās debates par sezonālo laika maiņu nav nekas jauns, un kopš vasaras laika ieviešanas ir bijušas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis bija izbeigt šādu praksi. Atsevišķas dalībvalstis rīkoja apspriešanās valsts mērogā, un lielākā daļa uzņēmumu un ieinteresēto personu atbalstīja šādas prakses izbeigšanu. Arī Eiropas Komisijas rīkotās apspriešanas rezultātā gūtais secinājums bija tāds pats.
Pamatojums
Laika maiņas ieviešanai sākumā bija pretinieki, bet pašreizējais priekšlikums seko virknei pētījumu un apspriešanu, kas argumentiem piešķir ideoloģisku debašu raksturu. Tāpēc ir pareizi pieminēt agrākās debates un procesu, kura rezultātā ir radies šis priekšlikums.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
3.b apsvērums (jauns)
(3b)  Šajā kontekstā piemērs varētu būt lopkopju situācija, kad pāreja uz vasaras laiku sākotnēji tika uzskatīta par nesaderīgu ar lauksaimniecības darba praksi, jo īpaši attiecībā uz jau tā ļoti agro darba dienas sākumu atbilstoši standarta laikam. Turklāt tika uzskatīts, ka laika maiņa divreiz gadā padara grūtāku produkcijas vai dzīvnieku pārvietošanu uz tirgiem. Visbeidzot, govju dabiskā slaukšanas ritma saglabāšanas dēļ tika pieņemts, ka samazināsies piena izslaukums. Tomēr moderns lauksaimniecības aprīkojums un prakse ir radikāli pārveidojusi lauksaimniecību tā, ka lielākā daļa no šiem apsvērumiem vairs nav svarīgi, kamēr joprojām ir aktuālas bažas par dzīvnieku bioritmu, kā arī lauksaimnieku darba apstākļiem.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku laika režīma maiņas pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.
(4)  Norit aktīva sabiedriskā apspriešana par pāreju uz vasaras laiku. Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā piedalījās aptuveni 4,6 miljoni iedzīvotāju, un tas ir lielākais skaits atbilžu, kas jebkad saņemts kādā Komisijas rīkotā apspriešanā. Turklāt vairākas pilsoņu iniciatīvas ir parādījušas sabiedrības bažas saistībā ar pulksteņrādītāju pagriešanu divreiz gadā, un vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka dotu priekšroku vasaras laika režīma pārtraukšanai. Ņemot vērā iepriekš aprakstīto notikumu attīstību, ir nepieciešams arī turpmāk nodrošināt pienācīgu iekšējā tirgus darbību un nepieļaut būtiskus iekšējā tirgus traucējumus, ko varētu radīt atšķirības starp dalībvalstīm šajā jomā. Tādēļ būtu lietderīgi koordinēti un saskaņoti izbeigt vasaras laika noteikumu piemērošanu.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Hronobioloģija apliecina, ka cilvēka ķermeņa bioritmu ietekmē jebkāda laika maiņa, kas varētu nelabvēlīgi skart cilvēka veselību. Jaunākie zinātniskie dati skaidri liecina par saikni starp laika maiņu un sirds un asinsvadu slimībām, iekaisuma slimībām vai hipertensiju, kas saistīta ar diennakts cikla traucējumiem. Dažas grupas, piemēram, bērni un veci cilvēki, ir īpaši neaizsargātas. Tāpēc, lai aizsargātu sabiedrības veselību, ir lietderīgi izbeigt sezonālu laika maiņu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)   Teritorijas, kas nav dalībvalstu aizjūras teritorijas, ir sagrupētas trīs dažādās laika zonās vai standarta laikos, t. i., GMT, GMT+1 un GMT+2. Eiropas Savienības lielums ziemeļu-dienvidu virzienā nozīmē, ka laika ietekme uz dienasgaismu dažādās Savienības daļās ir atšķirīga. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis pirms lēmuma pieņemšanas par savas laika zonu maiņu ņemtu vērā laika ģeogrāfiskos aspektus, t. i., dabiskās laika zonas un ģeogrāfisko pozīciju. Dalībvalstīm būtu jāapspriežas ar iedzīvotājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām pirms lēmuma par to laika joslas maiņu.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
4.c apsvērums (jauns)
(4c)  Ar vairākām pilsoņu iniciatīvām tiek uzsvērtas viņu bažas par pulksteņa rādītāju pagriešanu divas reizes gadā un dalībvalstīm būtu jādod laiks un iespēja veikt pašu rīkotas publiskas apspriešanas un ietekmes novērtējumus, lai labāk saprastu sezonālās laika maiņas pārtraukšanas ietekmi visos reģionos.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
4.d apsvērums (jauns)
(4d)  Laika maiņa un pāreja uz vasaras laiku rada iespaidu, ka vasaras mēnešos saule riet vēlāk. Daudzu ES iedzīvotāju ieskatā vasara ir sinonīms saules gaismai, kas spīd līdz vēlam vakaram. Pāreja uz “standarta” laiku radītu situāciju, ka vasarā saule norietēs stundu agrāk, samazinot laikposmu gadā, kad dienasgaismu var baudīt vēl vēlu vakarā.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
4.e apsvērums (jauns)
(4e)  Daudzos pētījumos ir aplūkota saikne starp pāreju uz vasaras laiku un infarkta risku, ķermeņa ritma traucējumiem, miega trūkumu, koncentrācijas un uzmanības trūkumu, paaugstinātu nelaimes gadījumu risku, zemāku apmierinātības līmeni ar dzīvi un pat pašnāvību īpatsvaru. Tomēr ilgāka dienasgaismas izmantošana, ārpustelpu aktivitātes pēc darba vai skolas un uzturēšanās saules gaismā noteikti rada pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz vispārējo labklājību.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
4.f apsvērums (jauns)
(4f)  Sezonāla laika maiņa negatīvi ietekmē arī dzīvnieku labturību, kas apstiprinās arī lauksaimnieciskajā ražošanā, piemēram, samazinoties govju izslaukumam.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
4.g apsvērums (jauns)
(4g)  Plaši izplatīts ir viedoklis, ka sezonāla laika maiņa rada enerģijas ietaupījumus. Tas arī bija galvenais iemesls laika maiņu sākotnējai ieviešanai pagājušajā gadsimtā. Tomēr pētījumi liecina — lai gan sezonāla laika maiņa varētu nedaudz samazināt enerģijas patēriņu Savienībā kopumā, tas netiek panākts katrā dalībvalstī. Enerģiju, kas tiek saglabāta, pārejot uz vasaras laiku, varētu arī atsvērt lielāks enerģijas patēriņš apkurei. Turklāt rezultātus ir grūti interpretēt, jo tos spēcīgi ietekmē ārēji faktori, piemēram, meteoroloģiskie apstākļi, enerģijas lietotāju izturēšanās vai pašlaik noritošā enerģētikas pārkārtošana.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāinformē Komisija par savu nodomu mainīt standarta laiku un pēc tam piemērot paziņotās izmaiņas. Pamatojoties uz šādu paziņojumu, Komisijai būtu jāinformē visas pārējās dalībvalstis, lai tās varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus. Komisijai, publicējot šo informāciju, būtu arī jāinformē sabiedrība un ieinteresētās personas.
(5)  Šai direktīvai nevajadzētu skart individuālu dalībvalstu tiesības lemt par standarta laiku vai laikiem tās jurisdikcijā esošās teritorijās, uz ko attiecas Līgumu teritoriālā piemērošanas joma, kā arī par turpmākām standarta laika maiņām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tikai dažu atsevišķu dalībvalstu pāreja uz vasaras laika režīmu netraucētu iekšējā tirgus darbību, dalībvalstīm būtu jāatturas no sezonāla rakstura standarta laika maiņas visās to jurisdikcijā esošās teritorijās, ja šāda pulksteņrādītāju pagriešana ir uzskatāma par laika zonas maiņu. Turklāt, lai pēc iespējas mazinātu traucējumus inter alia transporta, sakaru un citās saistītās nozarēs, dalībvalstīm būtu vēlākais līdz 2020. gada 1. aprīlim jāinformē Komisija, ja tās plāno mainīt savu standarta laiku 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, pagriežot pulksteņrādītājus vairāk nekā vienu reizi gadā, kā arī būtu jānosaka pienākums paziņot plānotās standarta laika izmaiņas. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.
(6)  Tāpēc būtu jāizbeidz saskaņota pāreja uz vasaras laiku, kā to nosaka Direktīva 2000/84/EK, un būtu jāievieš vienoti noteikumi, ar ko novērš, ka dalībvalstis piemēro atšķirīgus sezonālos laika režīmus, pagriežot pulksteņrādītājus vairāk nekā vienu reizi gadā. Šīs direktīvas mērķis ir noteiktā veidā sekmēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, un tai attiecīgi būtu jābūt balstītai uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pantu, kuru interpretē atbilstīgi pastāvīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)   Pirms lēmuma par to, kādu standarta laiku piemērot katrā dalībvalstī, iepriekš jārīko konsultācijas un pētījumi, ar ko ņem vērā iedzīvotāju vēlmes, ģeogrāfiskos variantus, reģionālās atšķirības, darba režīma standartus un citus faktorus, kas ir nozīmīgi konkrētajai dalībvalstij. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt pietiekami ilgam laikam, lai analizētu priekšlikuma ietekmi un izvēlētos to risinājumu, kas vislabāk kalpo tās iedzīvotājiem, vienlaikus ņemot vērā iekšējā tirgus pienācīgu darbību.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)   Pāreja uz laika noteikšanas kārtību bez sezonālām laika maiņām radīs pārejas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz IT sistēmām transportā un citās nozarēs. Lai ievērojami samazinātu pārejas izmaksas, ir vajadzīgs saprātīgs sagatavošanās periods šīs direktīvas īstenošanai.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2019. gada 31. martā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2019. gada 27.oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2019. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.
(7)  Šī direktīva būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. aprīļa, tādējādi pēdējai pārejai uz vasaras laika režīmu, ko nosaka Direktīvas 2000/84/EK noteikumi, visās dalībvalstīs būtu jānotiek 2021. gada marta pēdējā svētdienā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstīm, kuras pēc minētā vasaras laika perioda beigām par savu standarta laiku plāno noteikt laika režīmu, kas saskaņā ar Direktīvu 2000/84/EK atbilst ziemas laika režīmam, pāreja uz šādu standarta laiku būtu jāveic 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika, nodrošinot, ka līdzīgas ilgtermiņa laika pārmaiņas dažādās dalībvalstīs notiek vienlaicīgi. Lēmumus par standarta laiku, ko katra dalībvalsts piemēros no 2021. gada, būtu vēlams pieņemt saskaņoti.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu īstenošanu, dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsadarbojas un lēmumi par plānoto laika režīmu jāpieņem saskaņotā un koordinētā veidā. Tāpēc būtu jāizveido koordinācijas mehānisms, kura sastāvā ir viens iecelts pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis. Koordinācijas mehānismā būtu jāapspriež un jānovērtē paredzētā lēmuma par kādas dalībvalsts standarta laiku potenciālā ietekme uz iekšējā tirgus darbību, lai novērstu būtiskus tā traucējumus.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Komisijai būtu jānovērtē, vai paredzētie laika režīmi dažādās dalībvalstīs var ievērojami un pastāvīgi kavēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Ja minētais novērtējums neiesaka dalībvalstīm pārskatīt paredzētos laika režīmus, Komisijai vajadzētu būt iespējai atlikt šīs direktīvas piemērošanas dienu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, un attiecīgā gadījumā iesniegt tiesību akta priekšlikumu. Tāpēc un lai nodrošinātu šīs direktīvas pareizu piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas dienas atlikšanu uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis 2019. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno 2019. gada 27. oktobrī plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis šo lēmumu paziņo saskaņā ar 2pantu.
2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis 2021. gadā joprojām drīkst piemērot sezonālu standarta laika vai laiku maiņu ar nosacījumu, ka pāreju īsteno minētā gada oktobra pēdējā svētdienā plkst. 1.00 pēc koordinētā universālā laika. Dalībvalstis par šo lēmumu informē Komisiju vēlākais līdz 2020. gada 1aprīlim.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts
1.  Neskarot 1. pantu, ja kāda dalībvalsts jebkurā no tās jurisdikcijā esošām teritorijām nolemj mainīt standarta laiku vai laikus, tā vismaz sešus mēnešus pirms pārmaiņu stāšanās spēkā par tām informē Komisiju. Ja dalībvalsts ir veikusi minēto paziņošanu un nav to atsaukusi vismaz sešus mēnešus pirms plānoto pārmaiņu spēkā stāšanās dienas, paziņotā laika maiņa ir jāpiemēro.
1.  Ar šo tiek izveidots koordinācijas mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt saskaņotu un koordinētu pieeju laika režīmiem visā Savienībā.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts
2.  Viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija par pārmaiņām informē pārējās dalībvalstis un minēto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2.  Koordinācijas mehānismā piedalās viens iecelts pārstāvis no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja dalībvalsts paziņo Komisijai par savu lēmumu saskaņā ar 1. panta 2. punktu, koordinācijas mehānisms tiek sasaukts ar mērķi apspriest un novērtēt paredzētās izmaiņas potenciālo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību, lai izvairītos no būtiskiem traucējumiem.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Ja, pamatojoties uz 2.a punktā minēto novērtējumu, Komisija uzskata, ka paredzētā izmaiņa būtiski ietekmēs iekšējā tirgus pienācīgu darbību, tā par to informē paziņotāju dalībvalsti.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Vēlākais līdz 2020. gada 31. oktobrim paziņotāja dalībvalsts pieņem lēmumu par sava nodoma īstenošanu vai atteikšanos no tā. Ja paziņotāja dalībvalsts nolemj paturēt spēkā savu nodomu, tā sniedz detalizētu paskaidrojumu par to, kā tā risinās izmaiņas negatīvo ietekmi uz iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu.
1.  Komisija vēlākais līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un īstenošanu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu tās pārskatīšanai, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu, kurā iesaistītas visas attiecīgās ieinteresētās personas.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2024. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.
2.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2025. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai attiecīgo informāciju.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.
1.  Dalībvalstis vēlākais līdz 2021. gada 1. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus.
Tās piemēro minētos aktus no 2019. gada 1. aprīļa.
Tās piemēro minētos aktus no 2021. gada 1. aprīļa.
Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
4.a pants (jauns)
4.a pants
1.  Komisija ciešā sadarbībā ar 2. pantā minēto koordinācijas mehānismu rūpīgi uzrauga paredzēto laika režīmu visā Savienībā.
2.  Ja Komisija konstatē, ka paredzētie laika režīmi, par kuriem dalībvalstis paziņojušas saskaņā ar 1. panta 2. punktu, var būtiski un pastāvīgi kavēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai atliktu šīs direktīvas piemērošanas dienu ne vairāk kā par 12 mēnešiem un attiecīgā gadījumā iesniegtu tiesību akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
4.b pants (jauns)
4.b pants
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 4.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz laiku no [šīs direktīvas stāšanās spēkā diena] līdz [šīs direktīvas piemērošanas diena].
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.a. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 4.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
5. pants
5. pants
5. pants
Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2019. gada 1. aprīļa.
Direktīvu 2000/84/EK atceļ no 2021. gada 1. aprīļa.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 305. lpp.


Kopīgi noteikumi attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu ***I
PDF 670kWORD 157k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0864 – C8-0495/2016 – 2016/0380(COD))
P8_TA-PROV(2019)0226A8-0044/2018

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0864),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0495/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Polijas Senāts, Austrijas Federālā padome un Ungārijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2017. gada 7. septembra vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kura nosūtīta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 18. janvāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0044/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu būtiskie grozījumi Komisijas priekšlikumā ir skaidri norādīti un citu būtisku grozījumu tajā nav un tā kā spēkā esošo tiesību aktu negrozītos noteikumus kopā ar ierosinātajiem grozījumiem priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 26. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (pārstrādāta redakcija)

P8_TC1-COD(2016)0380


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/72/EK(7) jāizdara vairāki grozījumi. Skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)  Elektroenerģijas iekšējais tirgus, ko Savienībā pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots tā, lai, organizējot elektroenerģijas pārrobežu tirgus, kuros valda konkurence, visiem Savienības galalietotājiem sniegtu patiesas izvēles iespējas – neatkarīgi no tā, vai šie patērētāji ir iedzīvotāji vai uzņēmumi –, radītu jaunas uzņēmējdarbības izdevības, panāktu konkurētspējīgas cenas, dotu iedarbīgus investīciju signālus un ļautu nodrošināt labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniegtu ieguldījumu piegādes drošības un ilgtspējas pilnveidē.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK(8) un Direktīva 2009/72/EK ir devušas nozīmīgu ieguldījumu šāda elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidē. Tomēr Savienības energosistēma pašlaik mainās pašos pamatos. Kopīgais mērķis — energosistēmas dekarbonizācija — paver jaunas izdevības un izvirza jaunus uzdevumus tirgus dalībniekiem. Tajā pašā laikā tehnoloģiskā attīstība sniedz jaunas iespējas patērētāju iesaistīšanai un pārrobežu sadarbībai. Ir vajadzība pielāgot Savienības tirgus noteikumus jaunajiem tirgus apstākļiem.

(4)  Komisija 2015. gada 25. februāra paziņojumā “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” paredz veidot tādu enerģētikas savienību, kuras uzmanības centrā ir iedzīvotāji, kurā iedzīvotāji iesaistās enerģētikas pārkārtošanā, izmanto labumu, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, lai samazinātu rēķinus par energopatēriņu, un aktīvi līdzdarbojas tirgū un kurā neaizsargātajiem lietotājiem ir nodrošināta aizsardzība.

(5)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” izklāstīts Komisijas redzējums par mazumtirgiem, kas labāk kalpo energopatērētāju interesēm, tostarp iecere ciešāk sasaistīt vairumtirgus un mazumtirgus. Izmantojot jauno tehnoloģiju priekšrocības, jauni un inovatīvi energopakalpojumu uzņēmumi varētu dot iespēju visiem patērētājiem pilnvērtīgi piedalīties enerģētikas pārkārtošanā, proti, pārvaldīt savu energopatēriņu un tādējādi nonākt pie energoefektīviem risinājumiem, kas palīdz ietaupīt naudu un sekmē kopējā energopatēriņa samazināšanos.

(6)  Komisijas 2015. gada 15. jūlija paziņojumā “Sabiedriskas apspriešanas sākšana par jaunu elektroenerģijas tirgus modeli” norādīts, ka pārvirzei no elektroenerģijas ražošanas lielās, centralizētās ražošanas iekārtās uz decentralizētu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un uz dekarbonizētiem tirgiem nepieciešams pielāgot pašlaik spēkā esošos elektroenerģijas tirdzniecības noteikumus un mainīt dalībnieku lomu tirgū. Paziņojumā uzsvērta nepieciešamība elastīgāk organizēt elektroenerģijas tirgus un pilnībā integrēt visus tirgus dalībniekus, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājus, jaunos energopakalpojumu sniedzējus, enerģijas uzkrāšanu un elastīgu pieprasījumu. Savienībai tikpat svarīgi ir steidzami ieguldīt līdzekļus starpsavienojumu veidošanā Savienības līmenī, kas nodrošinātu enerģijas pārvadi elektroenerģijas pārvades augstsprieguma tīklos.

(7)  Lai izveidotu elektroenerģijas iekšējo tirgu, dalībvalstīm būtu jāveicina savu tirgu integrācija un tīklu operatoru sadarbība Savienības un reģionālā līmenī, integrējot izolētas sistēmas, kas Savienībā aizvien veido “elektroenerģijas salas”.

(8)  Papildus jauno problēmu risināšanai šajā direktīvā mēģināts novērst pastāvošos šķēršļus, kas kavē elektroenerģijas iekšējā tirgus galīgu izveidi. Pilnveidotajam tiesiskajam regulējumam jāsekmē pašreizējo problēmu novēršana sadrumstalotajos dalībvalstu tirgos, kam bieži vien ir raksturīga pamatīga regulatīva intervence. Šāda intervence ir radījusi šķēršļus elektroenerģijas piegādei ar vienlīdzīgiem noteikumiem, kā ar novedusi pie lielākām izmaksām salīdzinājumā ar risinājumiem, kuru pamatā ir pārrobežu sadarbība un tirgus principi.

(9)  Savienība visefektīvāk sasniegtu savus atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķrādītājus, ja tā izveidotu elastībai un inovācijām izdevīgu tirgus struktūru. Labi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus modelis ir galvenais faktors, kas ļauj sākt izmantot atjaunojamos energoresursus.

(10)  Patērētājiem ir būtiska loma, lai panāktu elastību, kas nepieciešama, lai elektrosistēmu pielāgotu mainīgai un izkliedētai elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem. Tehniskais progress tīklu pārvaldībā un elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem patērētājiem ir pavēruši daudzas iespējas. Veselīga konkurence mazumtirgos ir nepieciešams nosacījums, lai nodrošinātu, ka tirgus konjunktūras iespaidā tiek ieviesti inovatīvi, jauni pakalpojumi, ar ko apmierina patērētāju mainīgās vajadzības un sniedz iespējas, un lai vienlaikus kāpinātu arī sistēmas elastību. Tomēr, tā kā patērētājiem netiek sniegta informācija par viņu energopatēriņu reāllaikā vai tuvu reāllaikam, patērētāji aktīvi neiesaistās enerģētikas tirgū un enerģētikas pārkārtošanā. Piešķirot vairāk iespēju patērētājiem un sniedzot viņiem instrumentus, ar kuru palīdzību vairāk iesaistīties enerģijas tirgū, tostarp jaunos veidos, ir iecerēts, ka Savienības iedzīvotāji gūtu labumu no elektroenerģijas iekšējā tirgus un ka tiek sasniegti Savienības izvirzītie atjaunojamo energoresursu izmantošanas mērķrādītāji.

(11)  Brīvības, kas Savienības pilsoņiem garantētas Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), tostarp, brīva preču aprite, brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība, ir sasniedzamas vienīgi pilnībā atvērtā tirgū, kas ļauj visiem patērētājiem brīvi izvēlēties piegādātājus un visiem piegādātājiem brīvi veikt piegādes lietotājiem.

(12)  Godīgas konkurences veicināšanai un vieglai dažādu piegādātāju pieejamībai vajadzētu būt īpaši svarīgiem faktoriem dalībvalstīs, lai ļautu patērētājiem pilnībā izmantot iespējas, ko piedāvā liberalizēts elektroenerģijas iekšējais tirgus. Tomēr ir iespējams, ka tirgus nepilnības joprojām pastāv perifērās, mazās elektroenerģijas sistēmās un sistēmās, kas nav savienotas ar citām dalībvalstīm, kurās elektroenerģijas cenas nedod pareizo stimulu investīcijām, un tāpēc jāmeklē specifiski risinājumi, lai nodrošinātu adekvātu piegādes drošības līmeni.

(13)  Lai veicinātu konkurenci un nodrošinātu elektroenerģijas piegādes par konkurētspējīgāko cenu, dalībvalstīm un regulatīvajām iestādēm būtu jāveicina pārrobežu piekļuves iespējas jauniem piegādātājiem, kas piedāvā elektroenerģiju no dažādiem enerģijas avotiem, kā arī jauniem ražošanas, elektroenerģijas uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas pakalpojumu sniedzējiem.

(14)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iekšējā elektroenerģijas tirgū nepastāv nepamatoti šķēršļi ienākšanai tirgū, darbībai tajā un iziešanai no tirgus. Tajā pat laikā būtu jāprecizē, ka minētais pienākums neskar minētās dalībvalsts kompetenci attiecībā uz trešām valstīm. Minētais precizējums nebūtu jāinterpretē kā atļauja dalībvalstij īstenot Savienības ekskluzīvo kompetenci. Būtu arī jāprecizē, ka tirgus dalībniekiem no trešām valstīm, kuri darbojas iekšējā tirgū, ir jāievēro piemērojamie Savienības un valstu tiesību akti tādā pat veidā kā citiem tirgus dalībniekiem.

(15)  Tirgus noteikumi ļauj ražotājiem un piegādātājiem ienākt tirgū un iziet no tā, balstoties uz to novērtējumu par savu darbību ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju. Minētais princips nav nesavienojams ar dalībvalstu iespējām uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības vispārējās ekonomiskās interesēs saskaņā ar Līgumiem, jo īpaši LESD 106. pantu, un šo direktīvu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... (9)(10).

(16)  Eiropadome 2014. gada 23. un 24. oktobrī savos secinājumos paziņoja, ka Komisijai ar dalībvalstu atbalstu ir jāveic steidzami pasākumi, lai nodrošinātu minimālā mērķa — 10 % no pašreizējiem elektroenerģijas starpsavienojumiem — sasniegšanu, un tas ne vēlāk kā 2020. gadā ir jāsasniedz vismaz tām dalībvalstīm, kuras vēl nav panākušas minimālo iekšējā elektroenerģijas tirgus integrācijas līmeni, proti, Baltijas valstīm, Portugālei un Spānijai, un dalībvalstīm, kuras ir galvenie to piekļuves punkti iekšējam elektroenerģijas tirgum. Turklāt tā norādīja, ka Komisija ir arī regulāri jāziņo Eiropadomei nolūkā 15 % mērķi sasniegt līdz 2030. gadam.

(17)  Pietiekami fiziski starpsavienojumi ar kaimiņvalstīm ir svarīgi, lai dalībvalstis un kaimiņvalstis varētu gūt labumu no labvēlīgas iekšējā tirgus ietekmes, kā uzsvērts Komisijas 2017. gada 23. novembra paziņojumā “Eiropas energotīklu stiprināšana” un atspoguļots dalībvalstu integrētajos valsts enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999(11).

(18)  Elektroenerģijas tirgi atšķiras no citiem, piemēram, dabasgāzes, tirgiem, piemēram, ar to, ka tirdzniecība notiek ar preci, ko pašlaik nav viegli uzkrāt un kas tiek ražota, izmantojot ļoti daudz dažādu ražošanas iekārtu, tostarp izmantojot izkliedētu ražošanu. Tas atspoguļots atšķirīgajā pieejā starpsavienotāju regulējumam elektroenerģijas un gāzes nozarē. Elektroenerģijas tirgu integrācijai vajadzīgs augsts sadarbības līmenis starp sistēmu operatoriem, tirgus dalībniekiem un regulatīvajām iestādēm, jo īpaši, ja elektroenerģiju tirgo, izmantojot tirgu sasaistīšanu.

(19)  Vienam no šīs direktīvas galvenajiem mērķiem vajadzētu būt arī kopējiem noteikumiem, ar kuriem nodrošināt īstenu iekšējo tirgu un plaši pieejamu elektroenerģijas piegādi. Šajā nolūkā neizkropļotas tirgus cenas nodrošinātu stimulu pārrobežu starpsavienojumiem un investīcijām jauna veida elektroenerģijas ražošanā, vienlaikus ilgtermiņā radot cenu konverģenci.

(20)  Tirgus cenām būtu jānodrošina pareizie stimuli tīklu attīstībai un investīcijas jauna veida elektroenerģijas ražošanā.

(21)  Elektroenerģijas iekšējā tirgū pastāv dažādi tirgus organizēšanas veidi. Pasākumiem, ko dalībvalstis varētu īstenot, lai nodrošinātu godīgus konkurences apstākļus, būtu jābalstās uz sevišķi svarīgām vispārējo interešu vajadzībām. Būtu jāapspriežas ar Komisiju par minēto pasākumu saderīgumu ar LESD un citiem Savienības tiesību aktiem.

(22)  Dalībvalstīm būtu jāsaglabā plaša rīcības brīvība noteikt sabiedriskā pakalpojuma saistības elektroenerģijas uzņēmumiem, tiecoties sasniegt vispārējās ekonomiskās interesēs izvirzītos mērķus. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai mājsaimniecību lietotājiem un, ja dalībvalstis to uzskata par nepieciešamu, maziem ņēmumiem būtu tiesības saņemt noteiktas kvalitātes elektroenerģiju par skaidri salīdzināmām, pārredzamām un konkurētspējīgām cenām. Tomēr sabiedriskā pakalpojuma saistības elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanas veidā ir pašos pamatos tirgu kropļojošs pasākums, kas bieži noved pie tarifu deficīta uzkrāšanās, patērētāju izvēles sašaurināšanas, vājākiem stimuliem energotaupībai un investīcijām energoefektivitātē, zemākiem pakalpojumu standartiem, patērētāju vājākas iesaistīšanās un mazākas apmierinātības, un konkurences ierobežojumiem un mazāka inovatīvu produktu un pakalpojumu klāsta tirgū. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu piemērot citus politikas instrumentus, jo īpaši mērķtiecīgus sociālās politikas pasākumus, lai garantētu iedzīvotāju elektroapgādi par pieejamām cenām. Publiskā sektora intervence elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā būtu jāveic tikai kā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un tai būtu jāpiemēro konkrēti šajā direktīvā paredzēti nosacījumi. Pilnībā liberalizēts, labi funkcionējošs elektroenerģijas mazumtirgus rosinātu gan cenu, gan ārpuscenu konkurenci esošo piegādātāju starpā un dotu stimulu jaunu spēlētāju ienākšanai tirgū, tādējādi uzlabojot patērētāju izvēles iespējas un apmierinātību.

(23)  Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanas veidā būtu jāizmanto, neapejot atvērtu tirgu principu, ja ir skaidri noteikti apstākļi un labumguvēji, un tām būtu jānosaka laika ierobežojums. Šādi apstākļi varētu rasties, piemēram, ja piegāde būtu stipri ierobežota un tā rezultātā elektroenerģijas cenas būtu ievērojami augstākas nekā parasti vai ja pastāvētu tirgus nepilnības gadījumā, kad regulatīvo iestāžu un konkurences iestāžu intervence ir izrādījusies neefektīva. Tas nesamērīgi ietekmētu mājsaimniecības un jo īpaši neaizsargātus lietotājus, kuri enerģijas rēķinu apmaksai parasti tērē lielāku daļu no saviem pieejamajiem ienākumiem, nekā patērētāji, kuru ienākumi ir augsti. Lai mazinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību kropļojošo ietekmi elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā, dalībvalstīm, kuras īsteno šādu intervenci, būtu jāievieš papildu pasākumi, tostarp pasākumi, lai novērstu kropļojošu ietekmi cenu noteikšanā vairumtirgos. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visi tie, kas gūst labumu no regulētām cenām, var gūt labumu no piedāvājumiem, kādi pieejami tirgū, kurā valda konkurence, ja tie izvēlas to darīt. Šajā nolūkā minētajiem labuma guvējiem vajadzētu būt aprīkotiem ar viedām uzskaites sistēmām, un tiem vajadzētu būt iespējai noslēgt dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumus. Turklāt tiem būtu tieši un regulāri jāsaņem informācija par piedāvājumiem un ietaupījumiem, kādi pieejami tirgū, kurā valda konkurence, jo īpaši saistībā ar dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumiem, un tiem būtu jāsaņem palīdzība, lai viņi spētu reaģēt uz tirgū balstītiem piedāvājumiem un gūt labumu no tiem.

(24)  Regulēto cenu labuma guvēju tiesībām saņemt individuālus viedos skaitītājus bez papildu izmaksām nebūtu jāliedz dalībvalstīm mainīt viedās uzskaites funkcionalitāti, ja nepastāv viedo skaitītāju infrastruktūra, jo izmaksu un ieguvumu novērtējums par viedās uzskaites ieviešanu bija negatīvs.

(25)  Publiskā sektora intervencēm elektroenerģijas piegādes cenas noteikšanā nebūtu jāizraisa tieša šķērssubsidēšana starp dažādām lietotāju kategorijām. Saskaņā ar minēto principu cenu sistēmas nedrīkst tieši likt konkrētām lietotāju kategorijām segt izmaksas par cenu intervencēm, kuras ietekmē citas lietotāju kategorijas. Piemēram, cenu sistēmas, kurās izmaksas nediskriminējošā veidā sedz piegādātāji vai citi operatori, nebūtu jāuzskata par tiešu šķērssubsidēšanu.

(26)  Lai nodrošinātu augstu sabiedrisko pakalpojumu standartu uzturēšanu Savienībā, Komisija būtu regulāri jāinformē par visiem pasākumiem, ko dalībvalstis veic, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi. Komisijai būtu regulāri jāpublicē ziņojums, kurā analizēti valstu līmenī veiktie pasākumi sabiedrisko pakalpojumu mērķu sasniegšanā un salīdzināta to efektivitāte, lai sniegtu ieteikumus par valstīs veicamajiem pasākumiem, tādējādi panākot augstus sabiedrisko pakalpojumu standartus.

(27)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai norīkot pēdējo garantēto piegādātāju. Minētais piegādātājs varētu būt tāda vertikāli integrēta uzņēmuma pārdošanas nodaļa, kas veic arī sadales funkcijas, ar noteikumu, ka tas atbilst šajā direktīvā paredzētajām juridiskās nodalīšanas prasībām.

(28)  Vajadzētu būt iespējamam, ka pasākumos, ko dalībvalstis īsteno, lai sasniegtu sociālās un ekonomiskās kohēzijas mērķus, jo īpaši iekļautu pienācīgu ekonomisko stimulu nodrošināšanu, attiecīgā gadījumā izmantojot visus esošos valstu un Savienības instrumentus. Šādi instrumenti var ietvert atbildības mehānismus, lai garantētu vajadzīgās investīcijas.

(29)  Ciktāl dalībvalstu veiktie pasākumi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei ir valsts atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, pastāv LESD 108. panta 3. punktā noteikts pienākums paziņot par šīm saistībām Komisijai.

(30)  Starpnozaru tiesību akti nodrošina stabilu pamatu patērētāju aizsardzībai saistībā ar daudziem jau pastāvošiem energopakalpojumiem, un tie varētu turpināt attīstīties nākotnē. Tomēr būtu skaidri jānosaka dažas lietotāju pamata līgumiskās tiesības.

(31)  Patērētājiem būtu jādara pieejama vienkārša un nepārprotama informācija par viņu tiesībām saistībā ar enerģētikas nozari. Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar dalībvalstīm, regulatīvajām iestādēm, patērētāju organizācijām un elektroenerģijas uzņēmumiem, ir sagatavojusi enerģijas patērētājiem domātu kontrolsarakstu, kas patērētājiem sniedz praktisku informāciju par viņu tiesībām. Minētais enerģijas patērētāja kontrolsaraksts būtu jāatjaunina, jānodrošina visiem patērētājiem un jāpublisko.

(32)  Vairāki faktori patērētājiem liedz piekļūt dažādiem tirgus informācijas avotiem, kas tiem pieejami, šo informāciju izprast un attiecīgi rīkoties. Tālab būtu jāuzlabo piedāvājumu salīdzināmība, un šķēršļi piegādātāja maiņai būtu jāsamazina tiktāl, ciktāl tas ir praktiski iespējams, nevajadzīgi neierobežojot patērētāju izvēli.

(33)  No mazākiem lietotājiem vēl aizvien tieši vai netieši iekasē visdažādākās maksas par piegādātāju maiņu. Šādas maksas apgrūtina visizdevīgākā produkta vai pakalpojuma identificēšanu un samazina tūlītējo finansiālo ieguvumu no piegādātāja maiņas. Lai gan šādu maksu atcelšana varētu ierobežot patērētāju izvēli, jo vairs nebūs pieejami produkti, kas paredz atalgot uzticīgus patērētājus, šo maksu izmantošanas turpmāka ierobežošana uzlabotu patērētāju labklājību un iesaisti, kā arī vairotu konkurenci tirgū.

(34)   Īsāki piegādātāja maiņas laiki var patērētājus iedrošināt meklēt labākus elektroenerģijas piedāvājumus un mainīt piegādātāju. Arvien vairāk izmantojot informācijas tehnoloģijas, līdz 2026. gadam piegādātāja maiņas tehnisko procesu, proti, jauna piegādātāja reģistrēšanu uzskaites punktā pie tirgus operatora, parasti būtu jāspēj paveikt 24 stundu laikā jebkurā darbdienā. Neatkarīgi no citiem piegādātāja maiņas procesa posmiem, kuri jāpabeidz, pirms tiek sākts tehniskais maiņas process, tas, ka līdz minētajam laikam tiktu nodrošināts, ka piegādātāja maiņas tehnisko procesu var paveikt 24 stundās, samazinātu piegādātāja maiņas laiku un palīdzētu palielināt patērētāju iesaisti un paaugstināt konkurenci mazumtirdzniecībā. Jebkurā gadījumā piegādātāja maiņas procesa kopējam ilgumam nevajadzētu būt ilgākam par trim nedēļām no dienas, kad saņemts lietotāja pieprasījums.

(35)  Neatkarīgi salīdzināšanas instrumenti, tostarp tīmekļa vietnes, ir iedarbīgs veids, kā mazāki lietotāji var salīdzināt dažādu tirgū pieejamo enerģijas piedāvājumu priekšrocības. Šādi instrumenti samazina meklējumu izmaksas, jo lietotājiem vairs nav jāievāc informācija no atsevišķiem piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šādi instrumenti var sniegt pareizo līdzsvaru starp vajadzību, lai informācija būtu gan skaidra un kodolīga, gan pilnīga un plaša. Tiem jācenšas ietvert pēc iespējas plašāku pieejamo piedāvājumu klāstu un pēc iespējas pilnīgāk aptvert tirgu, lai lietotājiem sniegtu pilnīgu pārskatu. Ir ļoti svarīgi, lai mazākiem lietotājiem būtu pieejams vismaz viens salīdzināšanas instruments un lai ar šādiem instrumentiem sniegtā informācija būtu uzticama, objektīva un pārredzama. Šajā nolūkā dalībvalstis varētu paredzēt salīdzināšanas instrumentu, ko nodrošina valsts iestāde vai privāts uzņēmums.

(36)  Visiem patērētājiem pieejami efektīvi neatkarīgi strīdu izšķiršanas mehānismi, piemēram, enerģētikas ombuds, patērētāju tiesību aizsardzības iestāde vai regulatīva iestāde, garantē patērētāju labāku aizsardzību. Dalībvalstīm būtu jāievieš ātras un efektīvas sūdzību izskatīšanas procedūras.

(37)  Visiem patērētājiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no tiešas līdzdalības tirgū, jo īpaši pielāgojot savu patēriņu atbilstoši tirgus signāliem un tā rezultātā gūstot labumu no zemākām elektroenerģijas cenām vai citiem stimulējošiem maksājumiem. Domājams, ka ieguvumi no šādas aktīvas līdzdalības laika gaitā vairosies, pieaugot pasīvu lietotāju informētībai par to iespējām kā aktīviem lietotājiem un informācijai par aktīvas līdzdalības sniegtajām iespējām kļūstot aizvien pieejamākai un labāk zināmai. Patērētājiem vajadzētu būt iespējai piedalīties visa veida pieprasījumreakcijā. Tāpēc tiem vajadzētu būt iespējai gūt labumu no viedo uzskaites sistēmu pilnīgas ieviešanas, un gadījumos, kad šāda ieviešana tiek vērtēta negatīvi, – iespējai izvēlēties viedo uzskaites sistēmu un dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu. Tam būtu jāļauj tiem pielāgot savu patēriņu atkarībā no tādiem cenu signāliem reāllaikā, kas atspoguļo elektroenerģijas vai transportēšanas vērtību un izmaksas dažādos laikposmos, savukārt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vairumtirdzniecības cenu risks patērētājus skar saprātīgā mērā. Patērētāji būtu jāinformē par priekšrocībām un iespējamo cenu risku, ko rada dinamisku elektroenerģijas cenu līgumi. Dalībvalstīm vajadzētu arī nodrošināt, ka patērētāji, kas nevēlas aktīvi iesaistīties tirgū, no tā necieš. Tā vietā būtu jāveicina viņu spēja pieņemt informētus lēmumus par viņiem pieejamajām iespējām vietējā tirgus situācijai vispiemērotākajā veidā

(38)  Lai maksimāli palielinātu ieguvumus no dinamiskas elektroenerģijas cenu noteikšanas un tās efektivitāti, dalībvalstīm būtu jāizvērtē iespējas elektroenerģijas rēķinus padarīt dinamiskākus vai samazināt nemainīgās daļas komponentes tajos un, ja šāds potenciāls pastāv, būtu jāveic pienācīgas darbības.

(39)  Visām lietotāju grupām (rūpnieciskajiem, komerciālajiem un mājsaimniecības lietotājiem) vajadzētu būt piekļuvei elektroenerģijas tirgiem, kuros tirgot savu elastīgo patēriņu un pašražoto elektroenerģiju. Tāpat lietotājiem vajadzētu dot iespēju pilnā mērā izmantot priekšrocības, ko sniedz ražošanas un piegāžu agregēšana lielāku reģionu mērogā, un labumus, ko sniedz pārrobežu konkurence. Paredzams, ka tirgus dalībniekiem, kas ir iesaistīti agregēšanā, būs nozīmīga loma kā starpniekiem starp lietotāju grupām un tirgu. Attiecībā uz neatkarīgu agregēšanu dalībvalstīm būtu jāvar izvēlēties atbilstošu īstenošanas modeli un pārvaldības pieeju, vienlaikus ievērojot šajā direktīvā noteiktos vispārējos principus. Šāds modelis vai pieeja varētu ietvert izvēli starp tirgū balstītiem vai reglamentējošiem principiem, kuri sniedz risinājumus šīs direktīvas ievērošanai, piemēram, modeļus, kuros tiek izlīdzināta nelīdzsvarotība vai tiek ieviestas perimetrālas korekcijas. Izvēlētajam modelim būtu jāietver pārredzami un taisnīgi noteikumi ▌, lai neatkarīgi agregatori varētu pildīt savu starpnieku lomu, un jānodrošina, ka galalietotājs no to darbības gūst pienācīgu labumu. Produktus vajadzētu definēt visos ▌ elektroenerģijas tirgos, tostarp palīgpakalpojumu un jaudas tirgos, lai tādējādi rosinātu iesaistīšanos pieprasījumreakcijā.

(40)  Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumā “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” uzsvērta nepieciešamība dekarbonizēt transporta sektoru un samazināt transporta emisijas, īpaši pilsētteritorijās, un pasvītrots, cik svarīga loma minēto mērķu sasniegšanā var būt elektromobilitātei. Bez tam elektromobilitātes ieviešana ir svarīgs enerģētikas pārkārtošanas elements. Tāpēc ar šajā direktīvā paredzētajiem tirgus noteikumiem vajadzētu sekmēt labvēlīgu apstākļu radīšanu visu veidu elektrotransportlīdzekļiem. Jo īpaši tiem būtu jānodrošina publiski pieejamu un privātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu reāla ierīkošana un transportlīdzekļu uzlādes efektīva integrācija sistēmā.

(41)  Elektrotransportlīdzekļu viedās uzlādes ieviešanā izšķirīga nozīme ir pieprasījumreakcijai, kas dod iespēju elektriskos transportlīdzekļus efektīvi integrēt elektrotīklā un kas tādējādi būs izšķiroši svarīgi transporta dekarbonizācijas procesam.

(42)  Patērētājiem vajadzētu būt iespējai pašražoto elektroenerģiju patērēt, uzkrāt un pārdot tirgū un piedalīties visos elektroenerģijas tirgos, nodrošinot sistēmas elastīgumu, piemēram, iesaistoties enerģijas uzkrāšanā, piemēram, uzkrāšanā, izmantojot elektriskos transportlīdzekļus, iesaistoties pieprasījumreakcijā vai iesaistoties energoefektivitātes shēmās. Pateicoties tehnikas progresam, nākotnē to darīt būs vienkāršāk. Tomēr vēl aizvien pastāv juridiski un komerciāli šķēršļi, piemēram, nesamērīgas maksas par iekšēji patērētu elektroenerģiju, pienākums pašražoto elektroenerģiju pievadīt energosistēmā, administratīvais slogs, piemēram, patērētājiem, kas paši ražo elektroenerģiju un pārdod to sistēmai, jāatbilst attiecībā uz piegādātājiem noteiktajām prasībām u. tml. Šādi šķēršļi, kas liedz patērētājiem pašiem ražot elektroenerģiju un pašražoto elektroenerģiju patērēt, uzkrāt vai pārdot tirgū, būtu jāizskauž, bet tajā pašā laikā būtu jānodrošina, ka šādi patērētāji sniedz pienācīgu ieguldījumu sistēmas izmaksās. Dalībvalstīm būtu jāspēj to tiesību aktos paredzēt dažādus noteikumus attiecībā uz nodokļiem un nodevām atsevišķiem aktīviem lietotājiem un aktīviem lietotājiem, kuri rīkojas kopīgi, kā arī mājsaimniecībām un citiem galalietotājiem.

(43)  Izkliedētas enerģijas tehnoloģijas un patērētāju iespēcināšana ir padarījusi kopienas enerģiju ▌par efektīvu un rentablu iespēju, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības un gaidas tādos aspektos kā energoavoti, energopakalpojumi un vietējā līdzdalība. Kopienas enerģija piedāvā plašas iespējas visiem patērētājiem tieši iesaistīties enerģijas ražošanā, patērēšanā vai kopīgā izmantošanā ▌. Kopienas enerģijas iniciatīvu galvenā iecere ir nodrošināt savus biedrus vai daļu turētājus ar kāda noteikta veida enerģiju, piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģiju, par pieņemamu cenu, nevis pirmām kārtām gūt peļņu kā tradicionālam energouzņēmumam. Tieši iesaistot patērētājus, kopienas enerģijas iniciatīvas rāda to potenciālu sekmēt jaunu tehnoloģiju un patēriņa modeļu — tai skaitā viedo sadales tīklu un pieprasījumreakcijas — integrētu ieviešanu. Kopienas enerģijas projekti arīdzan var kāpināt energoefektivitāti mājsaimniecību līmenī un palīdzēt apkarot enerģētisko nabadzību, jo samazinās patēriņš un piegādes tarifi. Kopienas enerģijas projekti arī dod iespēju elektroenerģijas tirgū piedalīties tādām mājsaimniecības lietotāju grupām, kas citos apstākļos to nespētu. Sekmīgi realizētas iniciatīvas ir kopienām devušas labumu ekonomikas, sociālajā un vides jomā, un to ieguvumi ir lielāki nekā tie, ko dod energopakalpojumu nodrošināšana. Šīs direktīvas mērķis ir panākt, ka noteiktas iedzīvotāju elektroenerģijas iniciatīvu kategorijas Savienības līmenī tiek atzītas par "iedzīvotāju energokopienām", lai tādējādi tām radītu veicinošu sistēmu, nodrošinātu taisnīgu attieksmi, vienlīdzīgus konkurences apstākļus un labi definētu tiesību un pienākumu kopumu. Mājsaimniecības lietotājiem būtu jāļauj brīvprātīgi piedalīties kopienas enerģijas iniciatīvās un no tām izstāties, nezaudējot ne piekļuvi kopienas enerģijas iniciatīvas ekspluatētajam tīklam, ne savas tiesības kā patērētājiem. Piekļuve ▌ iedzīvotāju energokopienas tīklam būtu jāpiešķir ar taisnīgiem un izmaksas atspoguļojošiem nosacījumiem.

(44)  Līdzdalībai iedzīvotāju energkopienā vajadzētu būt pieejamai visu kategoriju vienībām. Tomēr lēmumu pieņemšanas pilnvaras iedzīvotāju energokopienā būtu jāpiešķir tikai tiem biedriem vai daļu turētājiem, kuri nav iesaistīti liela mēroga komercdarbībā un kuriem enerģētikas nozare nav saimnieciskās darbības galvenā joma. Iedzīvotāju energokopienas tiek uzskatītas par iedzīvotāju vai vietējo dalībnieku sadarbības kategoriju, kas būtu jāatzīst un jāaizsargā Savienības tiesībās. Noteikumi par iedzīvotāju energokopienām neliedz pastāvēt citām iedzīvotāju iniciatīvām, piemēram, tādām, kas izriet no privāttiesību līgumiem. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt, ka iedzīvotāju energokopienas var veidot kā jebkāda veida vienības, piemēram, asociācijas, kooperatīvus, partnerības, bezpeļņas organizācijas vai mazos un vidējos uzņēmumus, ar noteikumu, ka attiecīgā vienība ir tiesīga īstenot tiesības un uzņemties pienākumus savā vārdā.

(45)  Šīs direktīvas noteikumi, kas attiecas uz iedzīvotāju energokopienām, paredz piemērojamo tiesību un pienākumu kopumu, ko varētu izsecināt no citām jau esošām tiesībām un pienākumiem, piemēram, līgumslēgšanas brīvība, tiesības mainīt piegādātāju, sadales sistēmas operatora pienākumi, tīkla maksas noteikumi un balansēšanas pienākums.

(46)  Iedzīvotāju energokopienas ir jauns vienības veids, ņemot vērā to dalības uzbūvi, pārvaldības prasības un mērķi. Tām būtu jāļauj darboties tirgū ar vienlīdzīgiem noteikumiem, nekropļojot konkurenci, un iedzīvotāju energokopienām būtu jāpiemēro tiesības un pienākumi, kas piemērojami citiem elektroenerģijas uzņēmumiem tirgū, nediskriminējošā un samērīgā veidā. Minētās tiesības un pienākumi būtu jāpiemēro atbilstīgi lomai, kādu tās uzņemas, piemēram, galalietotāju, ražotāju, piegādātāju vai sadales sistēmu operatoru loma. Iedzīvotāju energokopienām nebūtu jāsaskaras ar regulatīviem ierobežojumiem, piemērojot esošas vai nākotnes informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, lai elektroenerģiju, kas iegūta, izmantojot iedzīvotāju energokopienas ražošanas aktīvus, varētu koplietot tās biedri vai daļu turētāji, balstoties uz tirgus principiem, piemēram, biedru vai daļu turētāju enerģijas komponenti sedzot ar kopienā pieejamo ražošanu – pat publiskajā tīklā –, ar noteikumu, ka abi uzskaites punkti pieder kopienai. Elektroenerģijas koplietošana dod iespēju biedrus vai daļu turētājus apgādāt ar elektroenerģiju no kopienā esošajām ražošanas stacijām, neesot tiešā fiziskā tuvumā ražošanas stacijām un neesot piesaistītam vienotam uzskaites punktam. Elektroenerģijas koplietošanai nevajadzētu ietekmēt ar elektroenerģijas plūsmām saistītu tīkla maksu, tarifu un nodevu iekasēšanu. Koplietošana būtu jāveicina saskaņā ar pienākumiem un pareiziem balansēšanas, uzskaites un norēķinu termiņiem. Šīs direktīvas noteikumi par iedzīvotāju energokopienām neskar dalībvalstu kompetenci izstrādāt un īstenot savu enerģētikas nozares politiku attiecībā uz tīkla maksām un tarifiem vai izstrādāt un īstenot enerģētikas politikas finansēšanas sistēmas un izmaksu sadali, ar noteikumu, ka šāda politika ir nediskriminējoša un likumīga.

(47)  Šī direktīva pilnvaro dalībvalstis atļaut iedzīvotāju energokopienām kļūt par sadales sistēmas operatoriem vai nu vispārīgā režīmā, vai kā “slēgtas sadales sistēmas operatoriem”. Pēc tam, kad iedzīvotāju energokopienai ir piešķirts sadales sistēmas operatora statuss, pret to būtu jāattiecas kā pret sadales sistēmas operatoru, un tai vajadzētu būt tādiem pašiem pienākumiem kā sadales sistēmas operatoriem. Šīs direktīvas noteikumi par iedzīvotāju energokopienām precizē tikai tos sadales sistēmas darbības aspektus, kuri varētu būt būtiski iedzīvotāju energokopienām, savukārt citus sadales sistēmas darbības aspektus piemēro saskaņā ar noteikumiem, kuri attiecas uz sadales sistēmu operatoriem.

(48)  Rēķini par elektroenerģiju ▌ ir svarīgs līdzeklis galalietotāju informēšanai. Tajos sniegti ne tikai dati par patēriņu un izmaksām, bet arī cita informācija, kas palīdz patērētājiem salīdzināt savu pašreizējo līgumu ar citiem piedāvājumiem. Tomēr ▌strīdi par rēķiniem ir izplatīts patērētāju sūdzību cēlonis – tas ir viens no iemesliem, kāpēc patērētāju apmierinātība un iesaistīšanās elektroenerģijas nozarē pastāvīgi ir zema. Tāpēc rēķinus ▌vajadzētu padarīt skaidrākus un saprotamākus, kā arī vajadzētu nodrošināt, ka rēķini un rēķinu informācija uzskatāmi ataino ierobežotu daudzumu svarīgas informācijas elementu, kuri patērētājiem nepieciešami, lai regulētu savu enerģijas patēriņu, salīdzinātu piedāvājumus un mainītu piegādātāju. Citi informācijas elementi būtu jādara pieejami galalietotājiem viņiem izsniegtajos rēķinos, kopā ar tiem vai ar norādēm tajos. Šādiem elementiem vajadzētu būt atspoguļotiem rēķinā, būt rēķinam pievienotā atsevišķā dokumentā vai arī rēķinā var būt atsauce uz vietu, kur galalietotājs var viegli atrast informāciju tīmekļa vietnē, izmantojot mobilo aplikāciju vai citādi.

(49)  Lai lietotājiem palīdzētu kontrolēt viņu elektroenerģijas patēriņu un izmaksas, ir svarīgi regulāri sniegt precīzu rēķina informāciju, kuras pamatā ir faktiskais elektroenerģijas patēriņš, kas reģistrēts viedajā uzskaitē. Tomēr lietotājiem, jo īpaši mājsaimniecību lietotājiem, vajadzētu būt pieejamai elastīgai kārtībai faktiskajai viņu rēķinu apmaksai. Tas, piemēram, ļautu bieži sniegt lietotājiem rēķina informāciju, lai gan tie maksātu tikai reizi ceturksnī, vai arī būtu produkti, par kuriem lietotāji maksā vienu un to pašu summu katru mēnesi neatkarīgi no reālā patēriņa.

(50)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES(12) paredzētie noteikumi par rēķiniem būtu jāatjaunina, jāracionalizē un jāpārceļ uz šo direktīvu, kur tie iederētos labāk.

(51)  Dalībvalstīm būtu jāveicina sadales tīklu modernizācija, piemēram, ieviešot viedos tīklus, kuriem vajadzētu būt veidotiem tā, lai sekmētu decentralizētu ražošanu un energoefektivitāti.

(52)  Patērētāju iesaistīšanai ir vajadzīgi piemēroti stimuli un tehnoloģijas, piemēram, viedās uzskaites sistēmas. Viedās uzskaites sistēmas spēcina patērētājus, jo dod tiem iespēju tuvu reāllaikam saņemt precīzu informāciju par patērēto vai saražoto elektroenerģiju, labāk pārvaldīt to patēriņu, piedalīties pieprasījumreakcijas programmās un citos pakalpojumos un gūt no tā labumu, kā arī samazināt rēķinus par elektroenerģiju. Viedās uzskaites sistēmas arī dod iespēju sadales sistēmu operatoriem labāk pārredzēt savus tīklus un līdz ar to samazināt savas darbības un uzturēšanas izmaksas, un nodot patērētājiem minētos ietaupījumus zemāku sadales tarifu izteiksmē.

(53)  Vajadzētu būt iespējai valsts līmenī lēmumu par viedās uzskaites ieviešanu balstīt uz ekonomisko izvērtējumu. Minētajā ekonomiskajā izvērtējumā būtu jāņem vērā viedo uzskaites sistēmu ieviešanas ilgtermiņa ieguvumi patērētājiem un visai vērtības ķēdei, piemēram, labāka tīkla pārvaldība, precīzāka plānošanu un tīkla zaudējumu apzināšana. Ja izvērtējumā secina, ka šādu uzskaites sistēmu ieviešana ir ▌rentabla tikai patērētājiem, kuri patērē noteiktu elektroenerģijas daudzumu, dalībvalstīm būtu jāspēj ņemt vērā minēto secinājumu, uzsākot viedo uzskaites sistēmu ieviešanu. Tomēr šādi izvērtējumi būtu regulāri jāpārskata, reaģējot uz būtiskām izmaiņām to pamatā esošajos pieņēmumos, vai vismaz reizi četros gados, lai ņemtu vērā tehnoloģiju straujo attīstību.

(54)  Dalībvalstīm, kas viedās uzskaites sistēmas neievieš sistemātiski, būtu jāļauj patērētājiem gūt labumu no viedā skaitītāja uzstādīšanas pēc pieprasījuma un saskaņā ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem un būtu tiem jāsniedz visa vajadzīgā informācija. Ja patērētājiem viedo skaitītāju nav, tiem vajadzētu būt tiesībām uz tādiem minimālām prasībām atbilstošiem skaitītājiem, kuri spēj tiem sniegt šajā direktīvā norādīto rēķinu informāciju.

(55)  Lai palīdzētu patērētājiem aktīvi iesaistīties elektroenerģijas tirgos, viedajām uzskaites sistēmām, ko dalībvalstis ievieš savā teritorijā, vajadzētu būt sadarbspējīgām un būtu jāspēj nodrošināt datus lietotāju energovadības sistēmām. Tālab dalībvalstīm būtu jāveltī pienācīga uzmanība attiecīgo pieejamo standartu, tostarp standartu, kas nodrošina sadarbspēju datu modeļa līmenī un lietojuma līmenī, izmantošanai, paraugpraksei un tam, kāda nozīme ir datu apmaiņas attīstībai, jauniem un inovatīviem energopakalpojumiem, kā arī viedo tīklu un elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidei. Turklāt viedajām uzskaites sistēmām, kuras tiek ieviestas, nebūtu jārada barjera piegādātāja maiņai un tām vajadzētu būt aprīkotām ar piemērotām funkcijām, kas ļauj patērētājiem tuvu reāllaikam piekļūt saviem patēriņa datiem, mainīt savu enerģijas patēriņu un, ciktāl bāzes infrastruktūra to pieļauj, piedāvāt savu elastību tīklā un elektroenerģijas uzņēmumiem un saņemt par to atlīdzību, un panākt ietaupījumus savos rēķinos par elektroenerģiju.

(56)  Būtisks aspekts lietotāju apgādē ir sniegt piekļuvi objektīviem un pārredzamiem patēriņa datiem. Tādējādi patērētājiem vajadzētu būt iespējai piekļūt saviem patēriņa datiem un cenām un pakalpojumu izmaksām, kas saistītas ar to patēriņu, lai tie varētu aicināt konkurentus uz minētās informācijas pamata sagatavot piedāvājumu. Patērētājiem būtu arī jānodrošina tiesības būt pienācīgi informētiem par savu enerģijas patēriņu. Priekšapmaksai nevajadzētu tās izmantotājus nostādīt nesamērīgi neizdevīgā situācijā, savukārt dažādām maksājumu sistēmām vajadzētu būt nediskriminējošām. Patērētājiem pietiekami bieži sniegta informācija par enerģijas izmaksām radītu stimulu enerģiju taupīt, jo tā sniegtu lietotājiem tiešu informāciju par to, kā investīcijas energoefektivitātē un patēriņa paradumu maiņa ietekmē viņu energopatēriņa rēķinus. Šajā ziņā Direktīvas 2012/27/ES pilnīga īstenošana palīdzēs lietotājiem samazināt enerģijas izmaksas.

(57)  Līdz ar viedo uzskaites sistēmu ieviešanu dalībvalstīs pašlaik jau ir vai tiek izstrādāti dažādi datu pārvaldības modeļi. Lai kāds būtu izvēlētais datu pārvaldības modelis, dalībvalstīm katrā ziņā vajadzētu paredzēt pārredzamus nosacījumus, kā datiem var piekļūt bez diskriminācijas, un nodrošināt visaugstākā līmeņa kiberdrošību un datu aizsardzību, kā arī datu apstrādes struktūru objektivitāti.

(58)  Dalībvalstīm būtu jāveic neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju aizsardzībai vajadzīgie pasākumi elektroenerģijas iekšējā tirgus kontekstā. Šādi pasākumi var būt atšķirīgi, ņemot vērā konkrētos apstākļus attiecīgajās dalībvalstīs, un var ietvert sociālās vai enerģētikas politikas pasākumus attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu apmaksu, investīcijām dzīvojamo ēku energoefektivitātē vai patērētāju aizsardzību, piemēram, aizsardzību pret atslēgšanu. Ja universālo pakalpojumu sniedz arī mazajiem uzņēmumiem, pasākumi universālā pakalpojuma sniegšanai var būt atšķirīgi atkarībā no tā, vai minētie pasākumi paredzēti mājsaimniecību lietotājiem vai mazajiem uzņēmumiem.

(59)  Energopakalpojumiem ir izšķirīga nozīme Savienības pilsoņu labklājības uzturēšanā. Pienācīga siltumapgāde un aukstumapgāde, apgaismojums un ierīču darbināšanai nepieciešamā enerģija ir pamatpakalpojumi, ar ko nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un iedzīvotāju veselību. Turklāt piekļuve minētajiem energopakalpojumiem dod iespēju Savienības pilsoņiem pilnvērtīgi atraisīt savu potenciālu, kā arī veicina sociālo iekļautību. Tādu faktoru dēļ kā mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības nevar atļauties minētos energopakalpojumus. Lai uzraudzītu enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu, dalībvalstīm vajadzētu vākt vajadzīgo informāciju. Precīzi mērījumi palīdzētu dalībvalstīm apzināt mājsaimniecības, ko skar enerģētiskās nabadzība, lai sniegtu tām mērķtiecīgu atbalstu. Komisijai būtu aktīvi jāatbalsta ar enerģētisko nabadzību saistīto šīs direktīvas noteikumu īstenošana, atvieglojot apmaiņu ar paraugpraksi dalībvalstu starpā.

(60)  Ja dalībvalstis skar enerģētiskā nabadzība, un tās nav izstrādājušas valsts rīcības plānus vai citus atbilstīgus satvarus enerģētiskās nabadzības novēršanai, tām būtu tas jādara ar mērķi mazināt enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju skaitu. Mazi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un zema mājokļu energoefektivitāte ir būtiski faktori, izstrādājot enerģētiskās nabadzības mērīšanas indikatorus. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju energoapgāde. Lai to izdarītu, varētu izmantot integrētu pieeju, piemēram, enerģētikas un sociālās politikas ietvaros, un tie varētu būt sociālā nodrošinājuma vai mājokļu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. ▌Ar šo direktīvu būtu jāveicina valsts politika neaizsargāto un enerģētiskās nabadzības skarto lietotāju labā.

(61)  Sadales sistēmu operatoriem ir izmaksu ziņā efektīvi jāintegrē jauni elektroenerģijas ražošanas veidi, jo īpaši ražošanas iekārtas, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, un jaunas slodzes, piemēram, siltumsūkņi un elektrotransportlīdzeļi. Tālab sadales sistēmu operatoriem būtu jādod iespēja un jāsniedz stimuli, balstoties uz tirgus procedūrām, izmantot pakalpojumus, kuru pamatā ir izkliedēti energoresursi, piemēram, pieprasījumreakcija un enerģijas uzkrāšanu, lai tie efektīvi varētu ekspluatēt savus tīklus un izvairīties no dārgas tīkla paplašināšanas. Dalībvalstīm būtu jāievieš attiecīgi pasākumi, piemēram, valsts tīkla kodeksi un tirgus noteikumi, un būtu jāsniedz stimuli sadales sistēmu operatoriem ar tādiem tīkla tarifiem, kas nerada šķēršļus elastībai vai energoefektivitātes uzlabošanai tīklā. Tāpat dalībvalstīm būtu jāievieš tīkla attīstības plāni sadales sistēmām, lai palīdzētu integrēt atjaunojamos energoresursus izmantojošas ražošanas iekārtas, atvieglotu uzkrātuvju izveidi un transporta sektora elektrifikāciju, kā arī sniegtu sistēmas izmantotājiem pienācīgu informāciju par gaidāmo tīkla paplašināšanu vai modernizāciju, jo pašlaik vairumā dalībvalstu šādas procedūras nav.

(62)  Sistēmu operatoru īpašumā nevajadzētu būt enerģijas uzkrātuvēm, nedz arī tiem šādas uzkrātuves vajadzētu izveidot, pārvaldīt vai ekspluatēt. Jaunajā elektroenerģijas tirgus modelī uzkrāšanas pakalpojumiem vajadzētu būt balstītiem uz tirgus un konkurences principiem. Tāpēc būtu jāizvairās no uzkrāšanas un sadales vai pārvades regulēto funkciju šķērssubsidēšanas. Šādi ierobežojumi attiecībā uz enerģijas uzkrātuvju īpašumtiesībām ir paredzēti tam, lai novērstu konkurences izkropļošanu, likvidētu diskriminācijas risku, nodrošinātu visiem tirgus dalībniekiem taisnīgu pieeju enerģijas uzkrātuvju pakalpojumiem un veicinātu enerģijas uzkrātuvju efektīvu un iedarbīgu izmantošanu, kas pārsniedz sadales vai pārvades sistēmas darbību. Minētā prasība būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ("Harta") noteiktajām tiesībām un principiem, jo īpaši darījumdarbības brīvību un tiesībām uz īpašumu, kas garantētas Hartas 16. un 17. pantā.

(63)  Ja enerģijas uzkrātuves ir pilnībā integrētas tīklā, ko neizmanto balansēšanas vai pārslodzes vadības vajadzībām, tām – ar regulatīvo iestāžu apstiprinājumu – nebūtu jāprasa ievērot tos pašus stingros ierobežojumus, kas noteikti sistēmu operatoriem par minēto uzkrātuvju turēšanu īpašumā, izveidi, pārvaldību vai ekspluatāciju. Šādas pilnībā integrētas tīkla komponentes var ietvert tādas enerģijas uzkrāšanas iekārtas kā kondensatori vai spararati, kas sniedz būtiskus pakalpojumus tīkla drošībai un drošumam un dod ieguldījumu sinhronizācijā starp dažādām sistēmas daļām.

(64)  Ņemot vērā mērķi pilnībā dekarbonizēt elektroenerģijas nozari, lai tā būtu pilnībā bezemesiju, ir nepieciešams panākt progresu enerģijas uzkrāšanas sezonālajā dimensijā. Šāda enerģijas uzkrāšana ir elements, kas kalpotu kā instruments elektroenerģijas sistēmas darbībai, ļaujot veikt īstermiņa un sezonālus pielāgojumus, lai risinātu svārstības elektroenerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem, un ar tiem saistītās iespējamās ārkārtas situācijas.

(65)  No nediskriminējošas piekļuves sadales tīkliem ir atkarīga pakārtota piekļuve lietotājiem mazumtirdzniecības līmenī. Lai panāktu vienādus noteikumus mazumtirdzniecībā, būtu jāuzrauga sadales sistēmu operatoru darbība, lai sadales sistēmu operatori neizmantotu vertikāli integrēta uzņēmuma priekšrocības attiecībā uz to konkurētspēju tirgū, jo īpaši saistībā ar mājsaimniecības lietotājiem vai maziem lietotājiem, kas nav mājsaimniecības lietotāji.

(66)  Ja slēgtu sadales sistēmu izmanto tam, lai nodrošinātu integrētas apgādes optimālu efektivitāti, kurai nepieciešami specifiski darbības standarti, vai ja slēgtu sadales sistēmu galvenokārt uztur sistēmas īpašnieka vajadzībām, vajadzētu būt iespējai uz sadales sistēmas operatoru neattiecināt saistības, kas sadales sistēmas operatora un sistēmas izmantotāju attiecību īpašā rakstura dēļ radītu nevajadzīgu administratīvo slogu. Rūpniecisko, komerciālo vai koplietošanas pakalpojumu vietās, piemēram, dzelzceļa staciju ēkās, lidostās, slimnīcās, lielos kempingos ar integrētu aprīkojumu, un ķīmiskās rūpniecības objektos var ierīkot slēgtas sadales sistēmas, ņemot vērā to darbību specializēto raksturu.

(67)  Nenodalot tīklus no ražošanas un piegādes darbībām (efektīva nodalīšana), pastāv risks ne vien saskarties ar diskrimināciju tīkla ekspluatācijā, bet arī risks, ka vertikāli integrēti uzņēmumi zaudē stimulu pienācīgi investēt savos tīklos.

(68)  Efektīvu nodalīšanu var panākt tikai vienā veidā, proti, novēršot vertikāli integrētu uzņēmumu motivāciju diskriminēt konkurentus attiecībā uz piekļuvi tīkliem un investīcijām. Efektīvs un stabils risinājums dabiskā interešu konflikta novēršanai un piegādes drošuma panākšanai ir īpašumtiesību nodalīšana, kas paredz tīkla īpašnieku norīkot par sistēmas operatoru un viņa neatkarību no piegādes un ražošanas interesēm. Tādēļ Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija Rezolūcijā par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām minēts, ka īpašumtiesību nodalīšana pārvades līmenī uzskatāma par visefektīvāko līdzekli, lai nediskriminējoši veicinātu investīcijas infrastruktūrā, jaunu dalībnieku taisnīgu piekļuvi tīklam un pārredzamību tirgū. Nodalot īpašumtiesības, minēto iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tai pašai personai vai personām nav iespēju kontrolēt ražotāju vai piegādātāju un vienlaikus kontrolēt pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu vai izmantot savas tiesības tajos. Un otrādi — kontrolei pār pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu būtu jāizslēdz iespēja kontrolēt ražotāju vai piegādātāju vai izmantot savas tiesības tajos. Ievērojot minētos ierobežojumus, ražotājam vai piegādātājam vajadzētu būt iespējai kļūt par pārvades sistēmas operatora vai pārvades sistēmas mazākuma akcionāru.

(69)  Visām nodalīšanas sistēmām būtu efektīvi jānovērš jebkāds interešu konflikts starp ražotājiem, piegādātājiem un pārvades sistēmu operatoriem, lai veicinātu stimulus vajadzīgajām investīcijām un jaunienācējiem garantētu piekļuvi tirgum saskaņā ar pārredzamu un efektīvu regulējumu, un šādas sistēmas nedrīkstētu kļūt par regulatīvajām iestādēm pārmērīgi apgrūtinošu regulatīvu kārtību.

(70)  Tā kā dažos gadījumos, lai nodalītu īpašumtiesības, vajadzīga uzņēmumu pārstrukturēšana, būtu jāpiešķir papildu laiks dalībvalstīm, kuras nolemj nodalīt īpašumtiesības, attiecīgo noteikumu piemērošanai. Ņemot vērā elektroenerģijas un gāzes nozaru vertikālo saikni, nodalīšanas noteikumi būtu jāattiecina uz abām nozarēm.

(71)  Nodalot īpašumtiesības, lai panāktu tīkla darbības pilnīgu neatkarību no piegādes un ražošanas interesēm un novērstu konfidenciālas informācijas apmaiņu, viena un tā pati persona nedrīkstētu būt vadības loceklis gan pārvades sistēmas operatorā vai pārvades sistēmā, gan uzņēmumā, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām. Šā paša iemesla dēļ viena un tā pati persona nedrīkstētu iecelt pārvades sistēmas operatora vai pārvades sistēmas vadības locekļus un kontrolēt ražotājus vai piegādātājus vai izmantot savas tiesības tajos.

(72)  Dibinot sistēmas operatoru vai pārvades operatoru, kas ir neatkarīgs no piegādes un ražošanas interesēm, būtu jānodrošina, ka vertikāli integrēts uzņēmums var paturēt savā īpašumā tīkla aktīvus, vienlaikus nodrošinot interešu efektīvu nodalīšanu, ar noteikumu, ka neatkarīgais sistēmas operators vai neatkarīgais pārvades operators veic visas tīkla operatora funkcijas, un ar noteikumu, ka tiek nodrošināts sīki izstrādāts regulējums un plaši regulatīvās kontroles mehānismi.

(73)  Ja 2009. gada 3. septembrī uzņēmums, kam pieder pārvades sistēma, bija daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, būtu jādod iespēja dalībvalstīm izvēlēties starp īpašumtiesību nodalīšanu un sistēmas operatora vai pārvades operatora izveidi, kas ir neatkarīgs no piegādes un ražošanas interesēm.

(74)  Lai pilnībā aizsargātu vertikāli integrētu uzņēmumu īpašnieku intereses, dalībvalstīm būtu jādod izvēles iespējas īpašumtiesību nodalīšanas īstenošanā izmantot tiešu nodalīšanu vai sadalīt integrētā uzņēmuma akcijas tīkla uzņēmuma akcijās un piegādes un ražošanas uzņēmuma akcijās, ievērojot īpašumtiesību nodalīšanas prasības.

(75)  Neatkarīga sistēmas operatora vai neatkarīga pārvades operatora risinājuma pilnīga efektivitāte būtu jānodrošina ar īpašiem papildu noteikumiem. Noteikumi par neatkarīgiem pārvades operatoriem nodrošina piemērotu regulatīvo sistēmu, lai garantētu taisnīgu konkurenci, pietiekamas investīcijas, jaunu dalībnieku piekļuvi tirgum un elektroenerģijas tirgu integrāciju. Efektīva nodalīšana ar noteikumiem par neatkarīgiem pārvades operatoriem būtu jābalsta uz organizatorisku pasākumu un pārvades sistēmu operatoru pārvaldības pasākumu kopumu, kā arī uz tādu pasākumu kopumu, kas saistīti ar investīcijām, jaunu ražošanas jaudu pieslēgšanu tīklam un tirgus integrāciju ar reģionālās sadarbības palīdzību. Pārvades operatoru neatkarība, inter alia, būtu arī jānodrošina, izmantojot noteiktus “nogaidīšanas periodus”, kad vertikāli integrētajā uzņēmumā nenotiek nekāda pārvaldes vai cita nozīmīga darbība, kas nodrošinātu piekļuvi tādai pašai informācijai, kādu varētu iegūt, arī ieņemot amatu pārvaldē.

(76)  Dalībvalstīm ir tiesības izvēlēties pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu savā teritorijā. Ja dalībvalsts ir īstenojusi šīs tiesības, uzņēmumam nav tiesību izveidot neatkarīgu sistēmas operatoru vai neatkarīgu pārvades operatoru. Turklāt uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, nedrīkst tieši vai netieši īstenot kontroli vai jebkādas tiesības attiecībā uz pārvades sistēmas operatoru no dalībvalsts, kas ir izvēlējusies pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu.

(77)  Īstenojot efektīvu nodalīšanu, būtu jāievēro nediskriminācijas princips starp publisko un privāto sektoru. Tādēļ vienai un tai pašai personai nevajadzētu būt iespējai atsevišķi vai kolektīvi īstenot kontroli vai citas tiesības, pārkāpjot īpašumtiesību nodalīšanas noteikumus vai neatkarīga sistēmas operatora risinājumu, atsevišķi vai kopā, attiecībā gan uz pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu institūciju, gan ražotāja vai piegādātāja institūciju sastāvu, balsojumu vai lēmumu pieņemšanu. Ja attiecīgā dalībvalsts attiecībā uz īpašumtiesību nodalīšanu un neatkarīga sistēmas operatora risinājumu var pierādīt, ka attiecīgās prasības ir izpildītas, divām atsevišķām publiskām struktūrām būtu jāvar kontrolēt ražošanas un piegādes darbības, no vienas puses, un pārvades darbības, no otras puses.

(78)  Pilnīgi efektīva tīkla darbību nodalīšana no piegādes un ražošanas darbībām būtu jāpiemēro visā Savienībā gan attiecībā uz Savienības, gan trešo valstu uzņēmumiem. Lai tīkla darbības un piegādes un ražošanas darbības Savienībā saglabātos neatkarīgas viena no otras, regulatīvajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvarojums atteikt sertifikāciju pārvades sistēmu operatoriem, kas neievēro nodalīšanas noteikumus. Lai nodrošinātu minēto noteikumu konsekventu piemērošanu visā Savienībā, regulatīvajām iestādēm, pieņemot lēmumus par sertifikāciju, būtu maksimāli jāņem vērā Komisijas atzinumi. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības starptautisko saistību ievērošanu un lai nodrošinātu solidaritāti un energoapgādes drošumu Savienībā, Komisijai vajadzētu būt tiesībām sniegt atzinumu par tāda pārvades sistēmas īpašnieka vai pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kuru kontrolē persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm.

(79)  Atļauju piešķiršanas procedūrām nevajadzētu radīt administratīvu slogu, kas nav samērojams ar ražotāju lielumu un potenciālo ietekmi. Nepamatoti lēnas atļauju piešķiršanas procedūras var radīt šķērsli jaunu dalībnieku piekļuvei tirgum.

(80)  Lai elektroenerģijas iekšējais tirgus darbotos pareizi, regulatīvajām iestādēm ir jāspēj pieņemt lēmumus par visiem nozīmīgiem regulēšanas jautājumiem un jābūt pilnīgi neatkarīgām no visām citām publiskām un privātām interesēm. Tas neliedz īstenot ne pārskatīšanu tiesā, ne parlamentāro pārraudzību atbilstīgi dalībvalstu konstitucionālajām tiesībām. Turklāt tas, ka attiecīgās valsts likumdevējs apstiprina regulatīvās iestādes budžetu, nav šķērslis budžeta autonomijai. Noteikumi par regulatīvas iestādes neatkarību attiecībā uz piešķirtā budžeta īstenošanu būtu jāpiemēro saskaņā ar dalībvalstu normatīvajiem aktiem par budžetu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pienācīgi ņemt vērā cilvēkresursu pieejamību un valdes lielumu, vienlaikus veicinot regulatīvo iestāžu neatkarību no jebkādām politiskām vai ekonomiskām interesēm, īstenojot atbilstīgu rotācijas sistēmu.

(81)  Regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai noteikt vai apstiprināt tarifus vai to aprēķināšanas metodiku, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora vai sadales sistēmas operatora priekšlikumu, vai arī pamatojoties uz priekšlikumu, par ko vienojušies šie operatori un tīkla izmantotāji. Pildot šos uzdevumus, regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka pārvades un sadales tarifi ir nediskriminējoši un atspoguļo izmaksas, kā arī jāņem vērā tīkla robežizmaksas, no kurām ilgtermiņā izvairās ar izkliedētās ražošanas un pieprasījuma pārvaldības pasākumiem.

(82)  Regulatīvajām iestādēm būtu jānosaka vai jāapstiprina pārvades un sadales tīklu individuālie tīkla tarifi vai metodika, vai abi. Kā vienā, tā otrā gadījumā tīkla tarifu noteikšanā, ievērojot 57. panta 4. punkta b) apakšpunkta ii) punktu, būtu jāsaglabā regulatīvo iestāžu neatkarība.

(83)  Regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori veic atbilstīgus pasākumus, lai padarītu savu tīklu noturīgāku un elastīgāku. Šajā nolūkā tām būtu jāuzrauga minēto operatoru darbības rezultāti, pamatojoties uz tādiem rādītājiem kā pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru spēja izmantot līnijas dinamiskās līnijas reitingā, apakšstaciju tālvadības monitoringa attīstība un aizstājēju kontrole reāllaikā, tīkla zudumu samazināšana un elektroenerģijas padeves pārtraukumu biežums un ilgums.

(84)  Regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām pieņemt saistošus lēmumus attiecībā uz elektroenerģijas uzņēmumiem un piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nepilda saistības, vai ierosināt, lai kompetentā tiesa tiem piemēro šādas sankcijas. Tālab regulatīvajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt atbilstīgu informāciju no elektroenerģijas uzņēmumiem, veikt pienācīgu un pietiekamu izmeklēšanu un izšķirt strīdus. Neskarot konkurences noteikumu piemērošanu, regulatīvajām iestādēm būtu jāpiešķir arī pilnvaras pieņemt lēmumus par vajadzīgajiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka lietotāji gūst labumu no efektīvas konkurētspējas sekmēšanas, kas nodrošina elektroenerģijas iekšējā tirgus pareizu darbību.

(85)  Regulatīvajām iestādēm, veicot savus uzdevumus, būtu savstarpēji jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls (“ENTSO-E”), Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūra (“ES SSO struktūra”) un reģionālie koordinācijas centri pilda savus pienākumus saskaņā ar iekšējo elektroenerģijas tirgu reglamentējošiem noteikumiem un lēmumiem, ko pieņēmusi Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/…(13)(14). Paplašinoties ENTSO-E, ES SSO struktūras un reģionālo sadarbības centru operatīvajiem pienākumiem, ir jāuzlabo to struktūru pārraudzība, kuras darbojas Savienības vai reģionālā līmenī. Regulatīvajām iestādēm būtu savstarpēji jāapspriežas un būtu jākoordinē to veiktā uzraudzība, lai kopīgi konstatētu situācijas, kad ENTSO-E, ES SSO struktūra vai reģionālie koordinācijas centri nepilda to attiecīgos pienākumus.

(86)  Regulatīvajām iestādēm arī būtu jāpiešķir pilnvaras palīdzēt nodrošināt augstus standartus attiecībā uz universālo un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, vienlaikus veicinot tirgus atvēršanu, nodrošināt neaizsargāto lietotāju drošību un nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu pilnīgu efektivitāti. Minētie noteikumi nedrīkstētu skart ne Komisijas pilnvaras konkurences noteikumu piemērošanā, tostarp pilnvaras izskatīt apvienošanās gadījumus ar Savienības dimensiju, ne noteikumus par iekšējo tirgu, piemēram, noteikumu par kapitāla brīvu apriti. Neatkarīgā struktūra, pie kuras var griezties puse, ko ietekmē regulatīvās iestādes lēmums, varētu būt tiesa vai cita tiesu iestāde, kam ir pilnvaras veikt pārskatīšanu tiesā.

(87)  Šī direktīva un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK(15) neliedz dalībvalstīm iespēju izveidot un publicēt savu valsts enerģētikas politiku. Tas nozīmē, ka — atkarībā no dalībvalsts konstitucionālās uzbūves — dalībvalsts kompetencē varētu būt tāda politikas satvara noteikšana, kurā regulatīvajām iestādēm ir jādarbojas, piemēram, saistībā ar piegādes drošību. Tomēr vispārējām enerģētikas politikas vadlīnijām, ko noteikušas dalībvalstis, nebūtu jāapdraud regulatīvo iestāžu neatkarība un autonomija.

(88)  Regulā (ES) 2009/...(16) noteikts, ka Komisija pieņem vadlīnijas vai tīkla kodeksus, lai sasniegtu vajadzīgo saskaņotības pakāpi. Šādas vadlīnijas un tīkla kodeksi ir saistoši īstenošanas pasākumi un ir piemērots instruments attiecībā uz dažiem šīs direktīvas noteikumiem, ko pēc vajadzības var ātri pielāgot.

(89)  Dalībvalstīm un Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma(17) līgumslēdzējām pusēm vajadzētu cieši sadarboties visos jautājumos, kas skar integrēta elektroenerģijas tirdzniecības reģiona izveidi, un tās nedrīkstētu veikt pasākumus, kas apdraud dalībvalstu un līgumslēdzēju pušu elektroenerģijas tirgu ciešāku integrāciju vai piegādes drošību.

(90)  Šī direktīva būtu jālasa kopā ar Regulu (ES) 2019/...+, kurā paredzēti pamatprincipi, uz ko balstīsies jaunais elektroenerģijas tirgus modelis, kas ļaus labāk atalgot elastību, dos pienācīgus cenu signālus un nodrošinās funkcionējošu un integrētu īstermiņa tirgu izveidi. Regulā (EK) 2019/...+ ir izklāstīti arī jauni noteikumi dažādās jomās, tostarp par jaudas mehānismiem un sadarbību starp pārvades sistēmu operatoriem.

(91)  Šī direktīva ievēro pamattiesības un principus, kas ir atzīti Hartā. Tāpēc šī direktīva būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, jo īpaši tiesībām uz personas datu aizsardzību, kas garantētas ar Hartas 8. pantu. Ir būtiski, lai personas datu apstrāde saskaņā ar šo direktīvu atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679(18).

(92)  Lai nodrošinātu minimālo saskaņotību, kas nepieciešama šīs direktīvas mērķa sasniegšanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai pieņemtu noteikumus par to, kādā mērā regulatīvajām iestādēm ir pienākums sadarboties savā starpā un ar ACER, un detalizēti noteiktu procedūru tīkla kodeksu un vadlīniju ievērošanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(19). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(93)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt energopakalpojumu sadarbspējas prasības un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras, kā piekļūt uzskaites datiem, patēriņa datiem un datiem, kas nepieciešami patērētājam piegādātāja maiņai, pieprasījumreakcijai un citiem pakalpojumiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(20).

(94)  Ja, ievērojot 66. panta 3., 4. vai 5. punktu, piemēro atkāpi, minētajai atkāpei būtu jāattiecas arī uz visiem šīs direktīvas noteikumiem, kas papildina vai prasa piemērot kādu no noteikumiem, no kuriem ir piešķirta atkāpe.

(95)  Direktīvas 2012/27/ES noteikumi, kas attiecas uz elektroenerģijas tirgiem, piemēram, noteikumi par uzskaiti un rēķinu izrakstīšanu, pieprasījumreakciju, prioritāro dispečēšanu un tīklu piekļuvi augstas efektivitātes koģenerācijai, ir atjaunināti ar šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/...(21) noteikumiem. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2012/27/ES.

(96)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot pilnībā funkcionējošu elektroenerģijas iekšējo tirgu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(97)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(22) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(98)  Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri ir būtiski grozīti, salīdzinājumā ar Direktīvu 2009/72/EK. Pienākums transponēt nemainītos noteikumus izriet no Direktīvas 2009/72/EK.

(99)  Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz III pielikumā noteiktajiem termiņiem Direktīvas 2009/72/EK transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanas dienai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu paredz kopīgus noteikumus elektroenerģijas ražošanai, pārvadei, sadalei, uzkrāšanai un piegādei, kā arī patērētāju aizsardzības noteikumus ar nolūku Savienībā izveidot patiesi integrētus, uz patērētājiem orientētus, elastīgus, taisnīgus un pārredzamus elektroenerģijas tirgus, kuros valda konkurence.

Šīs direktīvas mērķis ir, izmantojot integrēta tirgus sniegtās priekšrocības, nodrošināt samaksājamas, pārredzamas enerģijas cenas un izmaksas patērētājiem, augsta līmeņa piegādes drošību un gludu pāreju uz ilgtspējīgu mazoglekļa energosistēmu. Ar to nosaka būtiskākos noteikumus par Savienības elektroenerģijas nozares organizāciju un darbību, jo īpaši noteikumus par patērētāju spēcināšanu un aizsardzību, par atvērtu piekļuvi integrētam tirgum, par trešo pušu piekļuvi pārvades un sadales infrastruktūrai, par nodalīšanas prasībām un par regulatīvo iestāžu neatkarību dalībvalstīs.

Šajā direktīvā arī noteikti dalībvalstu, regulatīvo iestāžu un pārvades sistēmu operatoru sadarbības veidi virzībā uz tāda pilnībā starpsavienota iekšējā tirgus izveidi, kas paaugstina no atjaunojamiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas integrāciju, brīvu konkurenci un energoapgādes drošību.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “lietotājs” ir elektroenerģijas vairumlietotājs vai galalietotājs;

(2)  “vairumlietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas pērk elektroenerģiju, lai to tālāk pārdotu sistēmā, kurā minētā persona pastāvīgi veic uzņēmējdarbību, vai ārpus tās;

(3)  “galalietotājs” ir lietotājs, kas pērk elektroenerģiju paša patēriņam;

(4)  “mājsaimniecības lietotājs” ir lietotājs, kas pērk elektroenerģiju mājsaimniecības lietotāja paša patēriņam, bet ne saimnieciskai vai profesionālai darbībai;

(5)  “lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk elektroenerģiju patēriņam, kas nav mājsaimniecības patēriņš, tostarp ražotājs, rūpnieciskais lietotājs, mazais un vidējais uzņēmums, darījumdarbības veicējs un vairumlietotājs;

(6)  “mikrouzņēmums” ir uzņēmums, kurā nodarbinātas mazāk nekā 10 personas un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus EUR;

(7)  “mazais uzņēmums” ir uzņēmums, kurā nodarbinātas mazāk nekā 50 personas un kura gada apgrozījums un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 10 miljonus EUR;

(8)  “aktīvs lietotājs” ir galalietotājs vai kopīgā darbībā iesaistītu galalietotāju grupa, kas patērē ▌vai uzglabā elektroenerģiju, kura saražota tā objektos ierobežotā telpā vai — ja dalībvalsts to atļauj — citos objektos, vai kas pārdod pašražoto elektroenerģiju vai piedalās elastības vai energoefektivitātes shēmās, ar noteikumu, ka minētās darbības nav tā primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

(9)  “elektroenerģijas tirgi” ir tirgi, kuros pārdod elektroenerģiju, tostarp ārpusbiržas tirgi un elektroenerģijas biržas, tirgi elektroenerģijas, jaudu, balansēšanas un palīgpakalpojumu tirdzniecībai visos termiņos, tostarp nākotnes, nākamās dienas un tekošās dienas tirgos;

(10)  “tirgus dalībnieks” ir tirgus dalībnieks, kā definēts Regulas (ES) 2019/...(23) 2. panta 25. punktā;

(11)  “iedzīvotāju energokopiena” ir tiesību subjekts:

a)  kas ir balstīts uz brīvprātīgu un atklātu līdzdalību un ko faktiski kontrolē ▌ tā biedri vai daļu turētāji, kas ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai mazie uzņēmumi,

b)  kura galvenais uzdevums ir sniegt vides, ekonomiskus vai sociālus labumus saviem biedriem vai daļu turētājiem vai vietējām teritorijām, kurās tas darbojas, nevis radīt finansiālu peļņu, un

c)  kas var iesaistīties ražošanā, tostarp no atjaunojamiem energoresursiem, sadalē, piegādē, patēriņā, agregēšanā, energoresursu uzglabāšanā, energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanā vai elektrisko transportlīdzekļu uzlādes pakalpojumu sniegšanā vai sniegt citus energopakalpojumus saviem biedriem vai daļu turētājiem;

(12)  “piegāde” ir elektroenerģijas pārdošana, tostarp tālākpārdošana, lietotājiem;

(13)  “elektroenerģijas piegādes līgums” ir līgums par elektroenerģijas piegādi, izņemot elektroenerģijas atvasinātos instrumentus;

(14)  “elektroenerģijas atvasinātais instruments” ir finanšu instruments, kas norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES(24) I pielikuma C sadaļas 5., 6. vai 7. punktā un ir saistīts ar elektroenerģiju;

(15)  “dinamiskas elektroenerģijas cenas līgums” ir elektroenerģijas piegādes līgums starp piegādātāju un galalietotāju, kurā atspoguļotas cenu variācijas tūlītējos darījumu tirgos, tostarp nākamās dienas un tekošās dienas tirgos ▌, ar starplaikiem, kas ir vienādi vismaz ar starplaikiem, pēc kādiem tirgū notiek norēķināšanās;

(16)  “līguma izbeigšanas maksa” ir maksa vai soda nauda, ko piegādātāji vai tirgus dalībnieki, kas iesaistīti agregēšanā, piemēro lietotājiem par elektroenerģijas piegādes vai pakalpojumu līguma izbeigšanu;

(17)  “piegādātāja maiņas maksa” ir maksa vai soda nauda par piegādātāju vai tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, maiņu, tostarp līguma izbeigšanas maksa, ko piegādātāji vai tirgus dalībnieki, kas iesaistīti agregēšanā, vai sistēmas operatori tieši vai netieši piemēro lietotājiem;

(18)  “agregēšana” ir funkcija, ko veic fiziska vai juridiska persona, kas apvieno vairāku lietotāju slodzes vai saražoto elektroenerģiju, lai to pārdotu, pirktu vai izsolītu jebkurā elektroenerģijas tirgū;

(19)  “neatkarīgs agregators” ir tirgus dalībnieks, kas veic agregēšanu un nav saistīts ar lietotāja piegādātāju▌;

(20)  “pieprasījumreakcija” ir galalietotāju veikta elektroenerģijas slodzes maiņa, atkāpjoties no to tipiskā vai pašreizējā patēriņa modeļa, reaģējot uz tirgus signāliem, tostarp reaģējot uz laikā mainīgām elektroenerģijas cenām vai stimulējošiem maksājumiem, vai reaģējot uz to, ka patstāvīgi vai agregēšanas ceļā ir akceptēts galalietotāja piedāvājums par noteiktu cenu pārdot pieprasījuma samazinājumu vai pieaugumu organizētos tirgos saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1348/2014(25) 2. panta 4. punktu;

(21)  “rēķinu informācija” ir visa informācija, kas sniegta galalietotāja rēķinā, izņemot pieprasījumu veikt samaksu;

(22)  “konvencionāls skaitītājs” ir analogs skaitītājs vai elektronisks skaitītājs, kas nevar ne sūtīt, ne saņemt datus;

(23)  “viedā uzskaites sistēma” ir elektroniska sistēma, kas spēj mērīt tīklā pievadīto elektroenerģiju vai no tīkla patērēto elektroenerģiju, sniedzot vairāk informācijas nekā konvencionālais skaitītājs, un kas spēj sūtīt un saņemt datus informēšanas, monitoringa un kontroles vajadzībām, izmantojot kādu elektroniskās komunikācijas veidu;

(24)  “sadarbspēja” viedās uzskaites kontekstā ir divu vai vairāku enerģijas vai komunikācijas tīklu, sistēmu, ierīču, lietotņu vai komponentu spēja sadarboties, apmainīties ar informāciju un izmantot informāciju, lai izpildītu vajadzīgās funkcijas;

(25)  "nebalansa norēķinu periods" ir nebalansa norēķinu periods, kā definēts Regulas (ES) 2019/...(26) 2. panta 15) punktā;

(26)  “tuvu reāllaikam” viedās uzskaites kontekstā ir īss laikposms, parasti sekundes, vai tāds laikposms, kas nepieciešams nebalansa norēķiniem valsts tirgos;

(27)  “labākie pieejamie tehniskie paņēmieni” viedās uzskaites datu aizsardzības un drošības kontekstā ir efektīvākās, attīstītākās un praktiski piemērojamās metodes, lai principā nodrošinātu pamatu Savienības datu aizsardzības un drošības noteikumu ievērošanai;

(28)  “sadale” ir elektroenerģijas transportēšana augsta sprieguma, vidēja sprieguma un zema sprieguma sadales sistēmās nolūkā to piegādāt lietotājiem, bet neietver piegādi;

(29)  “sadales sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par sadales sistēmas darbību, uzturēšanas nodrošināšanu un vajadzības gadījumā attīstību noteiktā teritorijā un attiecīgā gadījumā par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām elektroenerģijas sadales prasībām;

(30)  “energoefektivitāte” ir snieguma, pakalpojuma, preču vai enerģijas izlaides attiecība pret pievadīto enerģiju;

(31)  “no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija” jeb “atjaunojamā enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāze ▌;

(32)  “izkliedēta ražošana” ir enerģijas ražotnes, kas savienotas ar sadales sistēmu;

(33)  “uzlādes punkts” ir saskarne, kurā iespējams vienā reizē uzlādēt vienu elektrotransportlīdzekli vai vienā reizē apmainīt akumulatoru vienam elektrotransportlīdzeklim;

(34)  “pārvade” ir elektroenerģijas transportēšana ļoti augsta sprieguma un augsta sprieguma starpsavienotā sistēmā nolūkā to piegādāt tiešajiem galalietotājiem, bet tā neietver piegādi;

(35)  “pārvades sistēmas operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par pārvades sistēmas darbību, uzturēšanas nodrošināšanu un – vajadzības gadījumā – par pārvades sistēmas attīstību noteiktā teritorijā un – attiecīgā gadījumā – par tās starpsavienošanu ar citām sistēmām un par sistēmas spēju ilgtermiņā atbilst pamatotām elektroenerģijas pārvades prasībām;

(36)  “sistēmas izmantotājs ” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic piegādes pārvades vai sadales sistēmai vai saņem piegādes no šīs sistēmas;

(37)  “ražošana” ir elektroenerģijas ražošana;

(38)  “ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ražo elektroenerģiju;

(39)  “starpsavienotājs” ir ierīce, ar ko savieno elektroenerģijas sistēmas;

(40)  “starpsavienota sistēma” ir vairākas pārvades un sadales sistēmas, kas savienotas ar vienu vai vairākiem starpsavienotājiem;

(41)  “tieša līnija” ir vai nu elektrolīnija, kas saista izolētu ražošanas objektu ar izolētu lietotāju, vai arī elektrolīnija, kas saista ražotāju un elektroenerģijas piegādes uzņēmumu, pa kuru notiek tieša piegāde to objektiem, meitasuzņēmumiem un lietotājiem;

(42)  “maza, izolēta sistēma” ir jebkura sistēma, kuras patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 000 GWh un kurā mazāk nekā 5 % gada patēriņa iegūst no starpsavienojuma ar citām sistēmām;

(43)  “maza, savienota sistēma” ir jebkura sistēma, kuras patēriņš 1996. gadā bija mazāks par 3 000 GWh un kurā vairāk nekā 5 % gada patēriņa iegūst no starpsavienojuma ar citām sistēmām;

(44)  "pārslodze" ir pārslodze, kā definēts Regulas (ES) 2019/...(27) 2. panta 4) punktā;

(45)  "balansēšana" ir balansēšana, kā definēts Regulas (ES) 2019/...+ 2. panta 10) punktā;

(46)  "balansēšanas enerģija" ir balansēšanas enerģija, kā definēts Regulas (ES) 2019/...+ 2. panta 11) punktā;

(47)  "balansatbildīgā puse" ir balansatbildīgā puse, kā definēts Regulas (ES) 2019/...+ 2. panta 14) punktā;

(48)  “palīgpakalpojums” ir pakalpojums, kas vajadzīgs, lai pārvades vai sadales sistēma darbotos, tostarp balansēšanas pakalpojumi un ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi, bet neietilpst pārslodzes vadība;

(49)  “ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums” ir pakalpojums, ko pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators izmanto, lai nodrošinātu stacionārā sprieguma kontroli, ātru reaktīvās strāvas padevi, inerces spēju vietējā tīkla stabilitātei, īsslēguma strāvu un spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās, kā arī spēju darboties izolēti;

(50)  “reģionālais koordinācijas centrs” ir reģionāls koordinācijas centrs, kas izveidots saskaņā ar Regulas(ES) 2019/...(28) 35. pantu;

(51)  “pilnībā integrētas tīkla komponentes” ir tīkla komponentes, kas ir integrētas pārvades vai sadales sistēmā, tostarp uzkrātuves, un ko izmanto vienīgi mērķim nodrošināt pārvades vai sadales sistēmas drošu un uzticamu darbību, bet ne balansēšanas, ne pārslodzes vadībai;

(52)  “integrēts elektroenerģijas uzņēmums” ir vertikāli integrēts uzņēmums vai horizontāli integrēts uzņēmums;

(53)  “vertikāli integrēts uzņēmums” ir elektroenerģijas uzņēmums vai elektroenerģijas uzņēmumu grupa, kurā viena un tā pati persona vai personas var tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu un kurā uzņēmums vai uzņēmumu grupa veic vismaz vienu no pārvades vai sadales funkcijām un vismaz vienu no ražošanas vai piegādes funkcijām;

(54)  “horizontāli integrēts uzņēmums” ir elektroenerģijas uzņēmums, kas pilda vismaz vienu no šādām funkcijām: ražošana pārdošanai vai pārvade vai sadale vai piegāde, un kādu citu darbību, kura nav saistīta ar elektroenerģiju;

(55)  “saistīts uzņēmums” ir radniecīgi uzņēmumi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES(29) 2. panta 12. punktā, un uzņēmumi, kas pieder vieniem un tiem pašiem akcionāriem;

(56)  “kontrole” ir jebkādas tiesības, līgumi vai citi līdzekļi, kas atsevišķi vai kopā faktiski vai juridiski dod iespēju izšķiroši ietekmēt uzņēmumu, jo īpaši:

a)  īpašumtiesības vai tiesības izmantot visus uzņēmuma aktīvus vai to daļu;

b)  tiesības vai līgumi, kas piešķir izšķirošu ietekmi attiecībā uz uzņēmuma institūciju sastāvu, balsojumu vai lēmumiem;

(57)  “elektroenerģijas uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic vismaz vienu no šādām funkcijām: elektroenerģijas ražošana, pārvade, sadale, agregēšana, pieprasījumreakcija, uzkrāšana, piegāde vai iegāde un kas atbild par komerciāliem, tehniskiem vai uzturēšanas uzdevumiem, kas saistīti ar šīm funkcijām, bet šo personu kategorijā neietilpst galalietotāji;

(58)  “drošība” ir gan elektroenerģijas piegādes un apgādes drošība, gan tehniskā drošība;

(59)  “enerģijas uzkrāšana” ir elektroenerģijas galīgā izmantošana elektrosistēmā vēlākā brīdī, nevis tad, kad tā tiek saražota, vai elektroenerģijas pārveidošana enerģijas formā, ko var uzkrāt, šādas enerģijas uzkrāšana un šādas enerģijas turpmāka pārveidošana atpakaļ elektroenerģijā vai izmantošana citā energonesējā;

(60)  “enerģijas uzkrātuve” ir iekārta elektrosistēmā, kurā notiek enerģijas uzkrāšana.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI ELEKTROENERĢIJAS NOZARES ORGANIZĀCIJAI

3. pants

Uz patērētājiem orientēts, elastīgs un nediskriminējošs elektroenerģijas tirgus, kurā valda konkurence

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts tiesību akti nevajadzīgi nekavē elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību, patērētāju līdzdalību, tostarp izmantojot pieprasījumreakciju, investīcijas, jo īpaši mainīgas un elastīgas elektroenerģijas ražošanā, enerģijas uzkrāšanu, vai elektromobilitātes vai jaunu starpsavienotāju ieviešanu starp dalībvalstīm, un nodrošina, ka elektroenerģijas cenas atspoguļo faktisko pieprasījumu un piedāvājumu.

2.  Veidojot jaunus starpsavienotājus, dalībvalstis ņem vērā elektroenerģijas starpsavienojumu mērķus, kā tie noteikti Regulas (ES) 2018/1999 4. panta d) punkta 1) apakšpunktā..

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka iekšējā elektroenerģijas tirgū nepastāv nepamatoti šķēršļi ienākšanai tirgū, darbībai tajā un iziešanai no tirgus, neskarot kompetences, ko dalībvalstis patur attiecībā uz trešām valstīm.

4.  Dalībvalstis nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros elektroenerģijas uzņēmumiem piemēro pārredzamus, samērīgus un nediskriminējošus noteikumus, maksas un attieksmi, jo īpaši attiecībā uz balansēšanas pienākumu, piekļuvi vairumtirgiem, piekļuvi datiem, piegādātāja maiņas procesiem un rēķinu izsniegšanas režīmiem, un attiecīgā gadījumā attiecībā uz licencēšanu.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieki no trešām valstīm, kad tie darbojas iekšējā elektroenerģijas tirgū, ievēro piemērojamos Savienības un valstu tiesību aktus, tostarp attiecībā uz vides un drošības politiku.

4. pants

Piegādātāja brīva izvēle

Dalībvalstis nodrošina to, ka visi lietotāji var iegādāties elektroenerģiju no pašu izvēlētā piegādātāja, un nodrošina, ka visiem lietotājiem var vienlaicīgi būt vairāk nekā viens elektroenerģijas piegādes līgums, ar noteikumu, ka ir izveidoti vajadzīgie savienojumi un uzskaites punkti.

5. pants

Tirgū balstītas piegādes cenas

1.  Piegādātāji var brīvi noteikt cenu, par kādu tie piegādā elektroenerģiju lietotājiem. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu patiesu konkurenci starp piegādātājiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina enerģētiskās nabadzības skarto un neaizsargāto mājsaimniecību lietotāju aizsardzību saskaņā ar 28. un 29. pantu, izmantojot sociālo politiku vai citus līdzekļus, nevis publisko intervenci elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā.

3.  Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis cenu noteikšanā par elektroenerģijas piegādi enerģētiskās nabadzības skartiem vai neaizsargātiem mājsaimniecības lietotājiem var piemērot publisko intervenci. Uz šādām publiskām intervencēm attiecas 4. un 5. punktā izklāstītie nosacījumi.

4.  Publiskās intervences elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā:

a)  notiek vispārējās ekonomiskās interesēs un nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai īstenotu minētās vispārējās ekonomiskās intereses;

b)  ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas un pārbaudāmas;

c)  garantē, ka visiem Savienības elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve lietotājiem;

d)  ir ierobežotas laikā un ir samērīgas attiecībā uz to labumguvējiem;

e)  nerada papildu izmaksas tirgus dalībniekiem diskriminējošā veidā.

5.  Ikviena dalībvalsts, kas piemēro publiskās intervences elektroenerģijas piegādes cenu noteikšanā saskaņā ar šā panta 3. punktu, ievēro arī Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu un 24. pantu neatkarīgi no tā, vai attiecīgajā dalībvalstī ir ievērojams enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits.

6.  Lai pārejas perioda nolūkā izveidotu efektīvu konkurenci starp piegādātājiem elektroenerģijas piegādes līgumu jomā un panāktu pilnībā efektīvu tirgū balstītu mazumtirdzniecības cenu noteikšanu elektroenerģijai saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis ▌var piemērot valsts intervenci cenu noteikšanā elektroenerģijas piegādei ▌mājsaimniecību lietotājiem un mikrouzņēmumiem, kuri negūst labumu no publiskās intervences saskaņā ar 3. punktu.

7.  Publiskās intervences saskaņā ar 6. punktu atbilst 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tās:

a)  papildina ar pasākumu kopumu konkurences panākšanai un metodiku ar minētajiem pasākumiem panāktā progresa novērtēšanai;

b)  tiek noteiktas, izmantojot metodoloģiju, kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi pret piegādātājiem;

c)  tiek noteiktas par cenu, kura ir lielāka par izmaksām, un virs līmeņa, kurā rodas efektīva cenu konkurence;

d)  ir izstrādātas tā, lai samazinātu elektroenerģijas vairumtirgus negatīvo ietekmi;

e)  nodrošina, lai visiem šādas publiskās intervences labumguvējiem būtu iespēja izvēlēties piedāvājumus tirgū, kurā valda konkurence, un lai tie vismaz reizi ceturksnī tiktu tieši informēti par piedāvājumu un ietaupījumu pieejamību tirgū, kurā valda konkurence, jo īpaši par dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumiem, un lai tie saņemtu palīdzību saistībā ar pāreju uz tirgū balstītiem piedāvājumiem;

f)  nodrošina, ka, ievērojot 19. un 21. pantu, šādas publiskās intervences labumguvējiem ir tiesības uz viedajiem skaitītājiem un tiem tiek piedāvāts uzstādīt viedos skaitītājus bez papildu maksas lietotājam, kas maksājamas pirms uzstādīšanas, ka viņi tiek tieši informēti par iespēju uzstādīt viedos skaitītājus un viņiem tiek sniegta nepieciešamā palīdzība.

g)  neizraisa tiešu šķērssubsidēšanu starp lietotājiem, kuriem piegāde tiek veikta par brīvā tirgus cenām, un lietotājiem, kuriem piegāde tiek veikta par regulētajām piegādes cenām.

8.   Dalībvalstis par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 3. un 6. punktu, paziņo Komisijai viena mēneša laikā pēc to pieņemšanas un var šos pasākumus piemērot nekavējoties. Paziņojumam pievieno paskaidrojumu, kāpēc citi instrumenti bija nepietiekami izvirzītā mērķa sasniegšanai, par to, kā tiek nodrošināta 4. un 7. punktā noteikto prasību izpilde un kāda ir paziņoto pasākumu ietekme uz konkurenci. Paziņojumā apraksta labumguvēju apjomu, pasākumu ilgumu un to mājsaimniecības lietotāju skaitu, kurus skar šie pasākumi, un paskaidro, kā tika noteiktas regulētās cenas.

9.   Dalībvalstis līdz 2022. gada 1. janvārim un 2025. gada 1. janvārim iesniedz Komisijai ziņojumu par šā panta īstenošanu, atbilstīgi šim pantam veiktās intervences nepieciešamību un samērīgumu, kā arī efektīvas konkurences starp piegādātājiem un pārejas uz tirgus cenām progresa novērtējumu. Dalībvalstis, kuras piemēro regulētas cenas saskaņā ar 6. punktu, ziņo par atbilstību 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tostarp par to piegādātāju atbilstību, kuriem tiek prasīts piemērot šādus intervences pasākumus, kā arī par regulēto cenu ietekmi uz minēto piegādātāju finansēm.

10.   Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim pārskata un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta īstenošanu nolūkā panākt tirgū balstītas elektroenerģijas cenas mazumtirgos, vajadzības gadījumā kopā ar to vai vēlāk iesniedzot leģislatīva akta priekšlikumu. Minētajā leģislatīva akta priekšlikumā var iekļaut regulēto cenu beigu datumu.

6. pants

Trešo personu piekļuve

1.  Dalībvalstis nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešām personām dod piekļuvi pārvades un sadales sistēmām, pamatojoties uz publicētiem tarifiem, ko visiem lietotājiem piemēro objektīvi un bez sistēmas izmantotāju diskriminācijas. Dalībvalstis nodrošina, ka šos tarifus vai to aprēķināšanas metodiku pirms to stāšanās spēkā apstiprina saskaņā ar 59. pantu un ka šos tarifus un metodiku, ja apstiprina vienīgi metodiku, publicē pirms to stāšanās spēkā.

2.  Pārvades vai sadales sistēmas operators var atteikt piekļuvi, ja tam nav vajadzīgās jaudas. Šādu atteikumu attiecīgi pamato, jo īpaši ņemot vērā 9. pantu un izmantojot objektīvus un tehniski un ekonomiski pamatotus kritērijus. Dalībvalstis vai, ja dalībvalstis to nosaka, minēto dalībvalstu regulatīvās iestādes nodrošina, ka šos kritērijus konsekventi piemēro un ka sistēmas izmantotājs, kuram pieeja atteikta, var izmantot strīdu izšķiršanas procedūru. Attiecīgā gadījumā un tad, ja piekļuvi atsaka, regulatīvās iestādes arī nodrošina to, ka pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators sniedz attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi tīkla nostiprināšanai. Šādu informāciju sniedz visos gadījumos, kad tikusi liegta piekļuve uzlādes punktiem. Personai, kas šādu informāciju pieprasa, var likt maksāt saprātīgu samaksu, kas atspoguļo šādas informācijas sniegšanas izmaksas.

3.  Šo pantu piemēro arī iedzīvotāju energokopienām, kas pārvalda sadales tīklus.

7. pants

Tiešās līnijas

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)  visi ražotāji un elektroenerģijas piegādes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, var veikt piegādes saviem objektiem, meitasuzņēmumiem un lietotājiem, izmantojot tiešo līniju, un minētā iemesla dēļ tiem nepiemēro nesamērīgas administratīvās procedūras vai izmaksas;

b)  visiem lietotājiem to teritorijā – atsevišķi vai kopā – ražotāji un elektroenerģijas piegādes uzņēmumi var veikt piegādes, izmantojot tiešo līniju.

2.  Dalībvalstis nosaka kritērijus, kurus ievēro, piešķirot atļaujas tiešo līniju būvniecībai to teritorijā. Minētie kritēriji ir objektīvi un nediskriminējoši.

3.  Elektroenerģijas piegādes iespēja, izmantojot tiešo līniju, kā minēts šā panta 1. punktā, neietekmē iespēju slēgt līgumus par elektroenerģiju saskaņā ar 6. pantu.

4.  Dalībvalstis var izsniegt atļaujas tiešās līnijas būvniecībai, tomēr ņemot vērā atteikumu atļaut piekļuvi sistēmai saskaņā ar 6. pantu vai strīdu izšķiršanas procedūras sākšanu saskaņā ar 60. pantu.

5.  Dalībvalstis var atteikt tiešās līnijas būvniecības atļauju, ja šādas atļaujas piešķiršana traucētu piemērot noteikumus par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām saskaņā ar 9. pantu. Šādu atteikumu pienācīgi pamato.

8. pants

Atļaujas izsniegšanas procedūra attiecībā uz jaunām jaudām

1.  Jaunu enerģijas ražošanas jaudu būvniecības sakarā dalībvalstis paredz atļaujas izsniegšanas procedūru, ko ievēro saskaņā ar objektīviem, pārskatāmiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

2.  Dalībvalstis nosaka kritērijus, kurus ievēro, piešķirot atļaujas ražošanas jaudu būvniecībai to teritorijā. Nosakot atbilstīgos kritērijus, dalībvalstis apsver:

a)  elektroenerģijas sistēmas, tās iekārtu un saistītā aprīkojuma drošību un drošumu;

b)  iedzīvotāju veselības aizsardzību un drošību;

c)  vides aizsardzību;

d)  zemes izmantojumu un objektu novietojumu;

e)  publiskās zemes izmantojumu;

f)  energoefektivitāti;

g)  primāro enerģijas avotu veidu;

h)  pretendenta specifiskos rādītājus, piemēram, tehniskās, ekonomiskās un finansiālās iespējas;

i)  atbilstību pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu;

j)  to, kā ražošanas jaudas palīdzēs sasniegt Savienības mērķi, lai 2030. gadā Savienības galīgajā enerģijas bruto patēriņā no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001(30) 3. panta 1. punktā;

k)  ražošanas jaudas ieguldījumu emisiju samazināšanā; un

l)  jaunas ražošanas iekārtas būvniecībai pieejamo alternatīvu, piemēram, pieprasījumreakcijas risinājumu un enerģijas uzkrāšanas, novērtējumu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ir īpašas, vienkāršotas un racionalizētas atļauju izsniegšanas procedūras attiecībā uz mazajiem decentralizētajiem ražotājiem un/vai izkliedētajai ražošanai, kurās ņem vērā to ierobežoto apjomu un potenciālo ietekmi.

Dalībvalstis var izstrādāt vadlīnijas šādai īpašai atļauju izsniegšanas procedūrai. Regulatīvās iestādes vai citas kompetentās valsts iestādes, tostarp plānošanas iestādes, pārskata minētās vadlīnijas un var ieteikt grozījumus tajās.

Ja dalībvalstis ir noteikušas īpašas zemes izmantojuma atļauju izsniegšanas procedūras, ko piemēro lieliem jaunas ražošanas jaudas infrastruktūras projektiem, dalībvalstis attiecīgā gadījumā šo procedūru darbības jomā iekļauj jaunas ražošanas jaudas būvniecību un īsteno procedūras nediskriminējoši un atbilstīgā laikposmā.

4.  Atļaujas izsniegšanas procedūras un kritērijus publisko. Pretendentus informē par atļaujas izsniegšanas atteikuma iemesliem. Iemesliem jābūt objektīviem, nediskriminējošiem, labi un pienācīgi pamatotiem. Pretendentiem dara zināmu pārsūdzības kārtību.

9. pants

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības

1.  Pamatojoties uz savu iestāžu sistēmu un ievērojot subsidiaritātes principu, dalībvalstis nodrošina, ka, neskarot 2. punktu, elektroenerģijas uzņēmumi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas principiem, lai izveidotu drošu elektroenerģijas tirgu, kas ilgtermiņā neapdraud vidi un kurā valda konkurence, un minētos uzņēmumus nediskriminē pēc to tiesībām vai pienākumiem.

2.  Pilnībā ievērojot attiecīgos LESD noteikumus, jo īpaši tā 106. pantu, dalībvalstis uzņēmumiem, kas darbojas elektroenerģijas nozarē, var vispārējās ekonomiskās interesēs noteikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības attiecībā uz drošību, tostarp piegādes drošību, piegādes regularitāti, kvalitāti un cenu, kā arī uz vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārskatāmas, nediskriminējošas, pārbaudāmas, un tās garantē, ka Savienības elektroenerģijas uzņēmumiem ir vienlīdzīga piekļuve valstu patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas skar cenu noteikšanu par elektroenerģijas piegādi, atbilst šīs direktīvas 5. pantā izklāstītajām prasībām.

3.  Ja nosaka finansiālu kompensāciju, citus kompensācijas veidus un ekskluzīvas tiesības, ko dalībvalsts piešķir šā panta 2. punktā minēto saistību izpildei vai universālā pakalpojuma sniegšanai, kā izklāstīts 27. pantā, to dara nediskriminējoši un pārskatāmi.

4.  Transponējot šo direktīvu, dalībvalstis informē Komisiju par visiem pasākumiem, ko tās pieņēmušas, lai izpildītu universālā pakalpojuma un sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas saistības, tostarp par patērētāju aizsardzības un vides aizsardzības nodrošināšanu, kā arī par to iespējamo ietekmi uz vietējo un starptautisko konkurenci neatkarīgi no tā, vai šo pasākumu veikšanas nolūkā ir jāatkāpjas no šīs direktīvas. Pēc tam reizi divos gados tās informē Komisiju par visām izmaiņām šādos pasākumos neatkarīgi no tā, vai šo pasākumu veikšanas nolūkā ir jāatkāpjas no šīs direktīvas.

5.  Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šīs direktīvas 6., 7. un 8. pantu, ja to piemērošana radītu juridiskus vai faktiskus šķēršļus elektroenerģijas uzņēmumiem uzlikto saistību izpildei vispārējās ekonomiskās interesēs un ciktāl tas neietekmētu nozares attīstību tā, ka tas būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības interesēs, inter alia, ir konkurence attiecībā uz lietotājiem saskaņā LESD 106. pantu un šo direktīvu.

III NODAĻA

PATĒRĒTĀJU IESPĒCINĀŠANA UN AIZSARDZĪBA

10. pants

Pamata līgumiskās tiesības

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visiem galalietotājiem ir tiesības saņemt elektroenerģiju no piegādātāja, ja piegādātājs tam piekrīt, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī piegādātājs ir reģistrēts, ar noteikumu, ka piegādātājs ievēro spēkā esošos tirdzniecības un balansēšanas noteikumus. Minētajā sakarā dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka administratīvās procedūras nediskriminē piegādātājus, kas jau ir reģistrēti citā dalībvalstī.

2.  Neskarot Savienības noteikumus par patērētāju aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES(31) un Padomes Direktīvu 93/13/EEK(32), dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem ir šā panta 3. līdz 12. punktā minētās tiesības.

3.  Galaietotāji ir tiesīgi slēgt līgumu ar savu piegādātāju, kurā norādīta:

a)  piegādātāja identitāte un adrese,

b)  sniedzamie pakalpojumi, piedāvātā pakalpojuma kvalitātes līmeņi, kā arī pirmās pieslēgšanas laiks,

c)  piedāvāto uzturēšanas pakalpojumu veidi,

d)  līdzekļi, ar kādiem var iegūt jaunāko informāciju par visiem piemērojamiem tarifiem, maksu par uzturēšanas pakalpojumiem un saistītiem produktiem vai pakalpojumiem,

e)  līguma darbības ilgums, līguma un pakalpojumu atjaunošanas un izbeigšanas noteikumi, tostarp produkti vai pakalpojumi, kas ir saistīti ar minētajiem pakalpojumiem, un norāde par to, vai ir atļauts līgumu izbeigt bez maksas,

f)  kompensācijas un atlīdzības noteikumi, ko piemēro, ja līgumā paredzētais pakalpojumu kvalitātes līmenis nav ievērots, tostarp, ja ir nepareizi vai kavēti rēķini,

g)  ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras sākšanas metodes saskaņā ar 26. pantu,

h)  informācija par patērētāju tiesībām, tostarp par sūdzību izskatīšanas kārtību, un visa šajā punktā minētā informācija, kas skaidrā veidā tiek norādīta rēķinos vai elektroenerģijas uzņēmuma tīmekļa vietnē.

Nosacījumi ir taisnīgi un labi zināmi iepriekš. Jebkurā gadījumā šo informāciju sniedz pirms līguma noslēgšanas vai apstiprināšanas. Ja līgumus slēdz, izmantojot starpniekus, tad informāciju par šajā punktā izklāstītajiem jautājumiem arī sniedz pirms līguma noslēgšanas.

Galalietotājiem labi redzamā veidā skaidrā un saprotamā valodā sniedz kopsavilkumu par līguma būtiskajiem nosacījumiem.

4.  Galalietotājiem sniedz atbilstīgu paziņojumu par jebkuru nodomu grozīt līguma nosacījumus un informē par viņu tiesībām izbeigt līgumu pēc paziņojuma saņemšanas. Piegādātāji pārredzami un saprotami tieši informē savus galalietotājus par piegādes cenas koriģēšanu, kā arī par šīs korekcijas iemesliem un priekšnosacījumiem un par tās apmēru, un dara to savlaicīgi, ne vēlāk kā divas nedēļas un mājsaimniecību lietotāju gadījumā – ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms korekcijas stāšanās spēkā. Dalībvalstis nodrošina to, ka galalietotāji var brīvi izbeigt līgumus, ja tie nepieņem jaunos līgumiskos nosacījumus vai piegādes cenas korekcijas, par ko tiem ir paziņojis viņu piegādātājs.

5.  Piegādātāji sniedz galalietotājiem pārredzamu informāciju par piemērojamajām cenām un tarifiem un par standarta noteikumiem un nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi elektroenerģijas pakalpojumiem un to izmantošanu.

6.  Piegādātāji piedāvā galalietotājiem izvēlēties no plaša apmaksas metožu klāsta. Minētās apmaksas metodes nerada lietotāju nepamatotu diskrimināciju. Ar maksājumu metodēm vai maksājumu sistēmām saistīto maksu atšķirības ir objektīvas, nediskriminējošas un samērīgas un nepārsniedz tiešās izmaksas, kas radušās maksātājam par konkrētās maksājumu metodes vai maksājumu sistēmas izmantošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366(33) 62. pantu.

7.  Ievērojot 6. punktu, mājsaimniecības lietotāji, kuriem ir piekļuve priekšapmaksas sistēmām, šādu priekšapmaksas sistēmu dēļ netiek nostādīti ▌neizdevīgā stāvoklī.

8.  Piegādātāji piedāvā galalietotājiem taisnīgus un pārredzamus vispārīgos noteikumus un nosacījumus, kurus izklāsta vienkāršā un nepārprotamā valodā, un tajos nav ārpuslīgumisku šķēršļu lietotāju tiesību īstenošanai, piemēram, pārlieku sarežģītas līguma dokumentācijas. Lietotājus aizsargā pret negodīgām vai maldinošām pārdošanas metodēm.

9.  Galalietotājiem ir tiesības uz augsta līmeņa pakalpojumiem un to, ka viņu piegādātāji izskata sūdzības. Piegādātāji sūdzības izskata vienkāršā, taisnīgā un ātrā kārtībā.

10.  Galalietotājus informē par tiesībām attiecībā uz universālo pakalpojumu, ja tiem ir piekļuve universālajam pakalpojumam saskaņā ar noteikumiem, ko dalībvalstis pieņēmušas, ievērojot 27. pantu.

11.  Piegādātāji mājsaimniecības lietotājiem pietiekamu laiku pirms plānotās atslēgšanas sniedz pienācīgu informāciju par alternatīviem pasākumiem. Šādi alternatīvi pasākumi var minēt atbalsta avotus, lai novērstu atslēgšanu, priekšapmaksas sistēmas, energoauditus, energokonsultāciju pakalpojumus, alternatīvus maksāšanas plānus, konsultācijas par parādu pārvaldību vai atslēgšanas moratorijus un nerada papildu izmaksas lietotājiem, kuriem draud atslēgšana.

12.  Piegādātāji sniedz galalietotājiem galīgo kontu slēgšanas pārskatu pēc jebkuras ▌piegādātāja maiņas ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc šādas maiņas.

11. pants

Tiesības uz dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesiskais regulējums ļauj piegādātājiem piedāvāt dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu. Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji, kam ir uzstādīti viedie skaitītāji, var vismaz vienam piegādātājam un katram piegādātājam, kam ir vairāk nekā 200 000 galalietotāju, lūgt noslēgt dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji galalietotājus pilnībā informē par iespējām, izmaksām un riskiem, kas saistīti ar šādu dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu, un nodrošina, ka piegādātājiem ir pienākums galalietotājiem sniegt attiecīgu informāciju, tostarp par vajadzību uzstādīt atbilstošu elektroenerģijas skaitītāju. Regulatīvās iestādes uzrauga tirgus attīstību, izvērtē riskus, ko jaunie produkti un pakalpojumi var ietvert, un novērš ļaunprātīgu praksi.

3.  Piegādātāji saņem katra galalietotāja piekrišanu pirms līgumu ar minēto lietotāju maina uz dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumu.

4.  Dalībvalstis vai to regulatīvās iestādes vismaz desmit gadus ilgu laikposmu no brīža, kad dinamiskas elektroenerģijas cenas līgumi kļuvuši pieejami, uzrauga un ▌ publicē gada ziņojumus par šādu līgumu svarīgāko attīstību, tostarp par tirgus piedāvājumiem un ietekmi uz patērētāju rēķiniem, un jo īpaši par cenu svārstīguma līmeni▌.

12. pants

Maiņas tiesības un noteikumi par maksām saistībā ar maiņu

1.  Piegādātāju vai tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, maiņu veic pēc iespējas īsākā laikā. Dalībvalstis nodrošina, ka lietotājam, kas vēlas mainīt piegādātājus vai tirgus dalībnieku, kas iesaistīts agregēšanā, vienlaikus ievērojot līguma noteikumus, ir tiesības veikt maiņu maksimāli trīs nedēļu laikā no pieprasījuma dienas. Vēlākais no 2026. gada piegādātāju maiņas tehniskais process nav ilgāks par 24 stundām, un to ir iespējams īstenot jebkurā darbdienā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz no mājsaimniecības lietotājiem un mazajiem uzņēmumiem neiekasē nekādu maksu saistībā ar maiņu.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var izvēlēties atļaut piegādātājiem vai tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti agregēšanā, iekasēt no lietotājiem maksu par līguma izbeigšanu, ja minētie lietotāji pēc savas vēlēšanās izbeidz elektroenerģijas piegādes līgumus ar fiksētu termiņu, fiksētu cenu pirms līguma termiņa beigām, ar noteikumu, ka šādas maksas ir paredzētas līgumā, kuru patērētājs pēc savas vēlēšanās noslēdzis, un ka lietotājs par šādām maksām ir skaidri informēts pirms līguma noslēgšanas. Šādas maksas ir samērīgas un nepārsniedz tiešos ekonomiskos zaudējumus, kas rodas piegādātājam vai tirgus dalībniekam, kas iesaistīts agregēšanā, saistībā ar to, ka lietotājs izbeidz līgumu, ieskaitot izmaksas par visām grupētajām investīcijām vai pakalpojumiem, kas jau sniegti lietotājam saskaņā ar līgumu. Pierādīšanas pienākums par tiešo ekonomisko zaudējumu ir piegādātājam vai tirgus dalībniekam, kas iesaistīts agregēšanā, un regulatīvā iestāde vai jebkura cita kompetentā valsts iestāde uzrauga līguma izbeigšanas maksu pieļaujamību.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiesības mainīt piegādātāju vai tirgus dalībnieku, kas iesaistīts agregēšanā, neatkarīgi no izmaksām, piepūles vai patērētā laika piešķir lietotājiem bez diskriminācijas.

5.  Mājsaimniecību lietotāji ir tiesīgi piedalīties kolektīvās maiņas shēmās. Dalībvalstis novērš visus normatīvos vai administratīvos šķēršļus kolektīvai maiņai, vienlaikus nodrošinot sistēmu, kas nodrošina maksimālu patērētāju aizsardzību, lai nepieļautu nekāda veida ļaunprātīgu praksi.

13. pants

Līgums par agregēšanu

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi lietotāji var brīvi pirkt un pārdot elektroenerģijas pakalpojumus, tostarp agregēšanu, kas nav piegāde, neatkarīgi no to elektroenerģijas piegādes līguma un no to izvēlētā elektroenerģijas uzņēmuma.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, ja galalietotājs vēlas noslēgt līgumu par agregēšanu, galalietotājs ir tiesīgs to darīt bez galalietotāja elektroenerģijas uzņēmumu piekrišana.

Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus dalībnieki, kas iesaistīti agregēšanā, pilnībā informē lietotājus par līgumu noteikumiem, kurus tie tiem piedāvā.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji vismaz vienu reizi katrā maksāšanas periodā ir tiesīgi pēc lietotāja pieprasījuma bez maksas saņemt visus būtiskos pieprasījumreakcijas datus vai datus par piegādāto un pārdoto elektroenerģiju.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka 2. ▌un 3. punktā minētās tiesības galalietotājiem piešķir neatkarīgi no izmaksām, piepūles vai patērētā laika un bez diskriminācijas. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka piegādātāji lietotājiem nenosaka diskriminējošas tehniskās un administratīvās prasības, procedūras un maksas, pamatojoties uz to, vai viņiem ir līgums ar tirgus dalībnieku, kas iesaistīts agregēšanā.

14. pants

Salīdzināšanas instrumenti

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz mājsaimniecības lietotājiem un mikrouzņēmumiem ar gada patēriņu, kas prognozēts mazāks par 100 000 kWh, bez maksas ir piekļuve vismaz vienam instrumentam, kas ļauj salīdzināt piegādātāju piedāvājumus, tostarp dinamisku elektroenerģijas cenu līgumu piedāvājumus. Lietotāji tiek informēti par šādu instrumentu pieejamību sniegtajā rēķinu informācijā vai kopā ar to, vai arī citā veidā. Instrumenti atbilst vismaz šādām prasībām:

a)  tie ir neatkarīgi no tirgus dalībniekiem un nodrošina, ka meklējumu rezultātos pret elektroenerģijas uzņēmumiem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme;

b)  tajos skaidri norādīti instrumenta īpašnieki un fiziskās vai juridiskās personas, kas instrumentu uztur un kontrolē, kā arī informācija par to, kā minētie instrumenti tiek finansēti;

c)  tie atspoguļo skaidrus un objektīvus kritērijus, kas būs salīdzinājumu pamatā, tostarp pakalpojumus, un dara tos zināmus;

d)  tajos izmanto vienkāršu un nepārprotamu valodu;

e)  tie sniedz precīzu un atjauninātu informāciju, un norāda pēdējā atjauninājuma laiku;

f)  tie ir pieejami personām ar invaliditāti, jo ir viegli uztverami, darbināmi, saprotami un noturīgi;

g)  tie paredz iedarbīgu procedūru ziņošanai, ja informācija par publicētajiem piedāvājumiem ir nepareiza; un

h)  tie veic salīdzinājumus, pieprasot tikai tādus personas datus, kas ir noteikti vajadzīgi salīdzināšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz viens instruments aptver visu tirgu. Ja tirgu aptver vairāki instrumenti, minētie instrumenti ietver tik plašu elektroenerģijas piedāvājumu loku, cik praktiski iespējams, aptverot ievērojamu tirgus daļu, un, ja minētie instrumenti pilnībā neaptver tirgu, to skaidri norāda pirms rezultātu parādīšanas.

2.  Šā panta 1. punktā minētos instrumentus var nodrošināt jebkāda struktūra, tostarp privāti uzņēmumi un publiskas iestādes vai struktūras.

3.  Dalībvalstis ieceļ kompetento iestādi, kas ir atbildīga par uzticības zīmes piešķiršanu salīdzināšanas instrumentiem, kuri atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām, un kas nodrošina, ka salīdzināšanas instrumenti, kuriem piešķirta uzticības zīme, nemainīgi atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām. Minētā iestāde ir neatkarīga no visiem tirgus dalībniekiem un salīdzināšanas instrumentu operatoriem.

4.  Dalībvalstis var noteikt, ka 1. punktā minētajiem salīdzināšanas instrumentiem ir jāietver salīdzinoši kritēriji, kas saistīti ar piegādātāju piedāvāto pakalpojumu būtību.

5.  Jebkuru tirgus dalībnieku piedāvājumu salīdzināšanas instrumentu var pieteikt uzticības zīmes iegūšanai saskaņā ar šo pantu atbilstoši brīvprātības un nediskriminēšanas principiem.

6.  Atkāpjoties no šā panta 3. un 5. punkta, dalībvalstis var izvēlēties nepiešķirt uzticības zīmes salīdzināšanas instrumentiem, ja publiska iestāde vai struktūra nodrošina salīdzināšanas instrumentu, kas atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām.

15. pants

Aktīvie lietotāji

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem ir tiesības rīkoties kā aktīviem lietotājiem un tiem nepiemēro nesamērīgas vai diskriminējošas tehniskās prasības, administratīvās prasības, procedūras un maksas, un tīkla maksas, kas neatspoguļo izmaksas.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvajiem lietotājiem:

a)  ir tiesības darboties tieši vai ar agregēšanas starpniecību;

b)  ir tiesības pārdot pašražotu elektroenerģiju, tostarp, slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus;

c)  ir tiesības piedalīties elastības shēmās un energoefektivitātes shēmās;

d)  ir tiesības trešai personai deleģēt to darbībām vajadzīgo iekārtu pārvaldīšanu, tostarp uzstādīšanu, ekspluatāciju, datu apstrādi un uzturēšanu, tā ka minētā trešā persona netiek uzskatīta par aktīvo lietotāju;

e)  tiek piemērotas izmaksas atspoguļojošas, pārredzamas un nediskriminējošas tīkla maksas, atsevišķi uzskaitot tīklā pievadīto elektroenerģiju un no tīkla patērēto elektroenerģiju saskaņā ar šīs direktīvas 59. panta 9. punktu un Regulas (ES) 2019/...(34) 18. pantu, nodrošinot, ka tie pienācīgi un līdzsvaroti piedalās sistēmas vispārējo izmaksu sadalē;

f)  ir finansiāla atbildība par nelīdzsvarotībām, ko tie rada elektroenerģijas sistēmā; tādā mērā tie ir balansatbildīgās puses vai deleģē savu balansatbildību saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...+ 5. pantu.

3.  Dalībvalstu tiesību aktos var būt dažādi noteikumi, kas piemērojami attiecībā uz atsevišķiem aktīviem lietotājiem un aktīviem lietotājiem, kuri rīkojas kopīgi, ar noteikumu, ka visiem aktīvajiem lietotājiem tiek piemērotas visas šajā pantā paredzētās tiesības un pienākumi. Jebkāda atšķirīga attieksme pret aktīviem lietotājiem, kuri rīkojas kopīgi, ir samērīga un pienācīgi pamatota.

4.  Dalībvalstis, kam ir shēmas, kurās netiek atsevišķi uzskaitīta tīklā pievadītā elektroenerģija un no tīkla patērētā elektroenerģija, nepiešķir jaunas tiesības atbilstīgi šādām shēmām pēc 2023. gada 31. decembra. Katrā ziņā lietotājiem, uz kuriem attiecas esošās shēmas, ir iespēja jebkurā laikā izvēlēties jaunu shēmu, kurai kā pamatu tīkla maksas aprēķināšanai atsevišķi aprēķina elektroenerģiju, kas pievadīta tīklā, un elektroenerģiju, kas patērēta no tīkla.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvajiem lietotājiem, kuriem pieder uzkrātuve:

a)  ir tiesības uz tīkla pieslēgumu pieņemamā laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi nepieciešamie nosacījumi, piemēram, balansatbildība un atbilstīga uzskaite;

b)  nepiemēro dubultu maksu, tostarp tīkla maksas, par uzkrātu elektroenerģiju, kas paliek to infrastruktūrā, vai ja tie sniedz elastīguma pakalpojumus sistēmu operatoriem;

c)  nepiemēro nesamērīgas licencēšanas prasības vai maksas;

d)  ir atļauts vienlaikus sniegt vairākus pakalpojumus, ja tas ir tehniski iespējams.

16. pants

Iedzīvotāju energokopienas

1.  Dalībvalstis paredz iedzīvotāju energokopienām labvēlīgu tiesisko regulējumu, nodrošinot, ka:

a)  dalība iedzīvotāju energokopienā ir atvērta un brīvprātīga;

b)  iedzīvotāju energokopienas biedri vai daļu turētāji ir tiesīgi iedzīvotāju energokopienu atstāt – tādos gadījumos piemēro 12. pantu;

c)  iedzīvotāju energokopienas biedri vai daļu turētāji nezaudē savas tiesības un pienākumus kā mājsaimniecības lietotāji vai aktīvie lietotāji;

d)  atbilstīgais sadales sistēmas operators, kam piemērojama taisnīga kompensācija, ko izvērtē regulatīvā iestāde, sadarbojas ar iedzīvotāju energokopienām, lai sekmētu elektroenerģijas pārvades tajās;

e)  iedzīvotāju energokopienām piemēro nediskriminējošu, taisnīgu, samērīgu un pārredzamu procedūru un maksas, tostarp reģistrācijas un licencēšanas maksas, un pārredzamas, nediskriminējošas un izmaksas atspoguļojošas tīkla maksas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(35) 18. pantu, nodrošinot, ka tās pienācīgi un līdzsvaroti piedalās sistēmas vispārējo izmaksu sadalē.

2.  Dalībvalstis labvēlīgajā tiesiskajā regulējumā var paredzēt, ka iedzīvotāju energokopienas:

a)  ir atvērtas pārrobežu sadarbībai;

b)  ir tiesīgas turēt īpašumā, izveidot, pirkt vai nomāt sadales tīklus un tos autonomi pārvaldīt, piemērojot nosacījumus, kas izklāstīti šā panta 4. punktā;

c)  tām piemēro atbrīvojumus, kas paredzēti 38. panta 2. punktā.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka iedzīvotāju energokopienas:

a)  var nediskriminējoši piekļūt visiem elektroenerģijas tirgiem vai nu tieši, vai ar agregēšanas starpniecību;

b)  kā galalietotāji, ražotāji, piegādātāji, sadales sistēmu operatori vai agregēšanā iesaistītie tirgus dalībnieki saņem nediskriminējošu un samērīgu attieksmi attiecībā uz to darbībām, tiesībām un pienākumiem;

c)  ir finansiāli atbildīgas par nelīdzsvarotībām, ko tās rada elektroenerģijas sistēmā; šādā mērā tās ir balansatbildīgās puses vai deleģē savu balansatbildību saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...+(36) 5. pantu;

d)  attiecībā uz pašražotās elektroenerģijas patēriņu saņem tādu pašu attieksmi kā aktīvie lietotāji saskaņā ar 15. panta 2. punkta e) apakšpunktu;

e)  ir tiesīgas iedzīvotāju kopienā organizēt tādas elektroenerģijas koplietošanu, ko ir ražojušas kopienai piederošas ražošanas vienības, ievērojot šajā pantā noteiktās prasības un ar noteikumu, ka kopienas locekļi saglabā savas tiesības un pienākumus, kas tiem ir kā lietotājiem.

Piemērojot pirmās daļas e) punktu – ja elektroenerģija tiek koplietota, tas neskar piemērojamajās tīkla maksas, tarifus un nodevas saskaņā ar decentralizēto energoresursu pārredzamu izmaksu un ieguvumu analīzi, ko izstrādājusi kompetentā valsts iestāde.

4.  Dalībvalstis var izlemt piešķirt iedzīvotāju energokopienām tiesības pārvaldīt sadales tīklus to darbības jomā un izveidot atbilstīgās procedūras, neskarot IV nodaļas noteikumus vai citus noteikumus un regulējumu, ko piemēro sadales sistēmas operatoriem. Ja šādas tiesības tiek piešķirtas, dalībvalstis nodrošina, ka:

a)  iedzīvotāju energokopienas ir tiesīgas noslēgt vienošanos par to tīkla ekspluatāciju ar atbilstīgu sadales sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu operatoru, kuram ir pievienots šīs energokopienas tīkls;

b)  iedzīvotāju energokopienām piemēro pienācīgas tīkla maksas pieslēgumpunktos starp to tīklu un sadales tīklu ārpus iedzīvotāju energokopienas un ka šādās tīkla maksās atsevišķi uzskaita ārpus iedzīvotāju energokopienas esošā sadales tīklā pievadīto elektroenerģiju un no šī sadales tīkla patērēto enerģiju saskaņā ar 59. panta 7. punktu;

c)  iedzīvotāju energokopienas neizturas diskriminējoši vai kaitnieciski pret lietotājiem, kuri joprojām ir pieslēgti sadales sistēmai.

17. pants

Pieprasījumsreakcija, izmantojot agregēšanu

1.  Dalībvalstis atļauj un veicina iesaistīšanos pieprasījumreakcijā, izmantojot agregēšanu. Dalībvalstis atļauj galalietotājiem, tostarp tiem, kuri piedāvā pieprasījumreakciju, izmantojot agregēšanu, nediskriminējošā veidā iesaistīties visos elektroenerģijas tirgos līdztekus ražotājiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori palīgpakalpojumu iepirkumā pret tirgus dalībniekiem, kuri iesaistās pieprasījumreakcijas agregēšanā, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi līdztekus ražotājiem, pamatojoties uz to tehniskajām iespējām.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka to atbilstīgajā tiesiskajā regulējumā ▌ ir vismaz šādi elementi:

a)  tiesības katram tirgus dalībniekam, kas iesaistīts agregēšanā, tostarp neatkarīgiem agregatoriem, ienākt elektroenerģijas tirgos bez citu tirgus dalībnieku piekrišanas;

b)  nediskriminējoši un pārredzami noteikumi, ar kuriem skaidri nosaka visu elektroenerģijas uzņēmumu un lietotāju lomu un atbildību;

c)  nediskriminējoši un pārredzami noteikumi un procedūras datu apmaiņai starp tirgus dalībniekiem, kuri iesaistīti agregēšanā, un citiem elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nodrošina vieglu piekļuvi datiem ar vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem un vienlaikus pilnībā aizsargājot komerciāli sensitīvu informāciju un lietotāju personas datus;

d)  pienākums agregēšanā iesaistītiem tirgus dalībniekiem būt finansiāli atbildīgiem par nelīdzsvarotībām, ko tie rada elektroenerģijas sistēmā; šādā mērā tie ir balansatbildīgās puses vai deleģē savu balansatbildību saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...+(37) 5. pantu;

e)  noteikums, ka galalietotājiem, kuriem ir līgums ar neatkarīgiem agregatoriem, to piegādātāji nevar uzlikt nepamatotus maksājumus, sodus vai citus nepamatotus līgumiskus ierobežojumus;

f)  mehānisms strīdu izšķiršanai starp tirgus dalībniekiem, kuri iesaistīti agregēšanā, un citiem tirgus dalībniekiem, ieskaitot atbildību par nelīdzsvarotību.

4.  Dalībvalstis var pieprasīt elektroenerģijas uzņēmumiem vai iesaistītajiem galalietotājiem maksāt finansiālu kompensāciju citiem tirgus dalībniekiem vai to balansatbildīgajām pusēm, ja minētos tirgus dalībniekus vai to balansatbildīgās puses tieši skar pieprasījumreakcijas aktivizēšana. Šāda finansiāla kompensācija nerada šķēršļus to tirgus dalībnieku ienākšanai tirgū, kuri ir iesaistīti agregēšanā, vai šķērsli elastīgumam. Šādos gadījumos finansiālā kompensācija ir stingri ierobežota, sedzot tikai izmaksas, kas iesaistīto lietotāju piegādātājiem vai piegādātāju balansatbildīgajām pusēm radušās pieprasījumreakcijas aktivizēšanas laikā. Kompensācijas aprēķina metode var ņemt vērā ieguvumus, ko neatkarīgie agregatori radījuši citiem tirgus dalībniekiem, un, ja tas tiek darīts, agregatoriem vai iesaistītajiem lietotājiem var pieprasīt dot ieguldījumu šādā kompensācijā, tomēr tikai tad un tikai tādā mērā, ciktāl ieguvumi visiem piegādātājiem, lietotājiem un to balansatbildīgajām pusēm nepārsniedz tiešās izmaksas, kas tiem radušās. Aprēķina metode ir jāapstiprina regulatīvajai iestādei vai citai kompetentajai valsts iestādei.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvās iestādes vai – ja to paredz dalībvalsts juridiskā sistēma – pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem un galalietotājiem, pamatojoties uz minēto tirgu tehniskajiem rādītājiem un pieprasījumreakcijas tehniskajām iespējām, nosaka tehniskās prasības, kā visos elektroenerģijas tirgos var iesaistīties pieprasījumreakcijā. Šādās prasībās iekļauj agregētās slodzes līdzdalību.

18. pants

Rēķini un rēķinos ietvertā informācija

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka rēķini ▌un rēķinos ietvertā informācija ir precīza, viegli saprotama, skaidra, kodolīga, lietotājiem draudzīga un tās izklāsts atvieglo galalietotājiem salīdzināšanu. Galalietotāji pēc pieprasījuma saņem skaidru un saprotamu skaidrojumu par to, uz kāda aprēķina pamata ir sagatavots viņu rēķins, jo īpaši, ja rēķinu pamatā nav faktiskais patēriņš.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji visus savus rēķinus un rēķinu informāciju ▌saņem bez maksas▌.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem tiek piedāvāta iespēja rēķinus un rēķinu informāciju saņemt elektroniski un ka tiem tiek piedāvāta elastīga rēķinu apmaksas kārtība.

4.  Ja līgums paredz produkta vai cenas, vai arī atlaižu izmaiņas nākotnē, tas jānorāda rēķinā kopā ar datumu, kad šādas izmaiņas tiks veiktas.

5.  Dalībvalstis, kad tās apsver izmaiņas rēķinu satura prasībās, apspriežas ar patērētāju organizācijām.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka rēķini un rēķinu informācija atbilst I pielikumā paredzētajam prasību minimumam.

19. pants

Viedās uzskaites sistēmas

1.  Lai veicinātu energoefektivitāti un spēcinātu galalietotājus, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredz, regulatīvā iestāde stingri iesaka elektroenerģijas uzņēmumiem un citiem tirgus dalībniekiem optimizēt elektroenerģijas izmantošanu, inter alia sniedzot energovadības pakalpojumus, izstrādājot jaunas cenu veidošanas metodes un ieviešot viedās uzskaites sistēmas, kuras ir sadarbspējīgas, jo īpaši ar patērētāju energovadības sistēmām un ar viedajiem tīkliem, saskaņā ar piemērojamiem Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā tiek ieviestas viedās uzskaites sistēmas, kas palīdz panākt lietotāju aktīvu dalību elektroenerģijas tirgū. Par šādu ieviešanu var sagatavot izmaksu un ieguvumu novērtējumu, ko veic saskaņā ar II pielikumā paredzētajiem principiem.

3.  Dalībvalstis, kas uzsāk viedo uzskaites sistēmu ieviešanu, saskaņā ar 20. pantu un III pielikumu pieņem un publicē funkcionālo un tehnisko prasību minimumu viedajām uzskaites sistēmām, ko tās grasās ieviest savā teritorijā atbilstoši 20. pantā un II pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Dalībvalstis nodrošina gan šo viedo uzskaites sistēmu sadarbspēju, gan to spēju sniegt datus patērētāju energovadības sistēmām. Tālab dalībvalstis veltī pienācīgu uzmanību attiecīgo pieejamo standartu — tostarp sadarbspēju veicinošu standartu — izmantošanai, paraugpraksei un viedo tīklu attīstības un elektroenerģijas iekšējā tirgus attīstības nozīmībai.

4.  Dalībvalstis, kas uzsāk viedo uzskaites sistēmu ieviešanu, nodrošina, ka galalietotāji pārredzamā un nediskriminējošā veidā piedalās ar ieviešanu saistīto izmaksu segšanā, vienlaikus ņemot vērā visas vērtības ķēdes ilgtermiņa ieguvumus. Dalībvalstis vai, ja kāda dalībvalsts ir to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes, šādu ieviešanu savā teritorijā regulāri pārrauga, lai sekotu līdzi ieguvumu ▌sniegšanai ▌patērētājiem.

5.  Ja 2. punktā minētājā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedo uzskaites sistēmu ieviešana vērtēta negatīvi, dalībvalstis nodrošina, ka šo novērtējumu pārskata vismaz reizi četros gados vai biežāk, ņemot vērā būtiskas izmaiņas sākotnējos pieņēmumos un reaģējot uz tehnoloģiju attīstību un pārmaiņām tirgū. Dalībvalstis atbildīgajiem Komisijas dienestiem par sava atjauninātā izmaksu un ieguvumu novērtējuma rezultātiem ziņo, tiklīdz tie kļuvuši pieejami.

6.  Šīs direktīvas noteikumus par viedām uzskaites sistēmām piemēro turpmāk uzstādāmajām iekārtām un iekārtām, ar kurām aizstāj vecākos viedos skaitītājus. Viedās uzskaites sistēmas, kuras jau ir uzstādītas vai kuru "darbu sākums" bija pirms … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena], var turpināt darboties visu savu ekspluatācijas laiku, bet viedās uzskaites sistēmas, kas neatbilst 20. panta un II pielikuma prasībām, netiek ekspluatētas pēc ... [12 gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Šā punkta nolūkos "darbu sākums" ir ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākums vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kas sākas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu. Attiecībā uz pārņemšanu "darbu sākums" ir brīdis, kad tiek iegādāti aktīvi, kas ir tieši saistīti ar iegādāto uzņēmējdarbības vietu.

20. pants

Viedo uzskaites sistēmu funkcionalitāte

Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedo uzskaite sistēmu ieviešana vērtēta pozitīvi vai ja viedās uzskaite sistēmas tiek sistemātiski ieviestas pēc ...[šīs direktīvas stāšanās spēkā diena], dalībvalstis viedās uzskaites sistēmas ievieš saskaņā ar Eiropas standartiem, II pielikumu un šādām prasībām:

a)  viedās uzskaites sistēmas precīzi mēra elektroenerģijas faktisko patēriņu un spēj sniegt galalietotājiem informāciju par faktisko lietošanas laiku. Apstiprinātus datus par patēriņa vēsturi pēc pieprasījuma un bez papildu maksas dara viegli, droši un pārskatāmi pieejamus galalietotājiem. Patēriņa datus, kas nav apstiprināti un ir tuvu reāllaikam, arī dara viegli un droši pieejamus galalietotājiem bez papildu maksas, izmantojot standartizētu saskarni vai attālinātu piekļuvi, lai veicinātu automatizētas energoefektivitātes programmas, pieprasījumreakciju un citus pakalpojumus;

b)  viedo uzskaites sistēmu un datu pārraides drošība atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem par drošību, pienācīgi ņemot vērā labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ar kuriem var nodrošināt visaugstākā līmeņa kiberdrošības aizsardzību, vienlaikus paturot prātā izmaksas un proporcionalitātes principus;

c)  galalietotāju privātums un to datu aizsardzība atbilst attiecīgajiem Savienības noteikumiem par datu aizsardzību un privātumu;

d)  skaitītāju operatori nodrošina, ka tādu aktīvo lietotāju skaitītāji, kuri pievada elektroenerģiju tīklā, var uzskaitīt elektroenerģiju, kas pievadīta tīklā no aktīvo lietotāju objektiem;

e)  ja galalietotāji to pieprasa, dati par elektroenerģiju, ko tie pievadījuši tīklā, un to elektroenerģijas patēriņa dati tiem tiek darīti pieejami saskaņā ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, ievērojot 24. pantu, no ▌standartizētas komunikācijas saskarnes vai ar attālinātas piekļuves starpniecību, vai trešai personai, kas darbojas to vārdā, viegli saprotamā formātā, kas tiem ļauj salīdzināt piedāvājumus pēc līdzvērtīgām pazīmēm;

f)  pirms viedo skaitītāju uzstādīšanas vai to uzstādīšanas brīdī galalietotājiem tiek sniegti atbilstīgi padomi un informācija, jo īpaši par visām iespējām attiecībā uz uzskaites rādījumu pārvaldību un enerģijas patēriņa monitoringu un par personas datu vākšanu un apstrādi saskaņā ar piemērojamiem Savienības datu aizsardzības noteikumiem;

g)  viedās uzskaites sistēmas dod iespēju galalietotāju elektroenerģijas patēriņu uzskaitīt un norēķināties par nebalansu tādā pašā laika sprīdī, kāds ir nebalansa periods valsts tirgū.

Piemērojot pirmās daļas e) punktu, galalietotājiem ir iespēja lejupielādēt savus uzskaites datus vai nodot tos citai personai bez papildu samaksas un saskaņā ar tiesībām uz datu pārnesamību atbilstīgi Savienības datu aizsardzības noteikumiem.

21. pants

Tiesības uz viedo skaitītāju

1.  Ja 19. panta 2. punktā minētajā izmaksu un ieguvumu novērtējumā viedo uzskaite sistēmu ieviešana saņem negatīvu vērtējumu un ja viedās uzskaite sistēmas netiek sistemātiski ieviestas, tad dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam galalietotājam ir tiesības, vienlaikus sedzot ar to saistītās izmaksas, uz to, ka tam pēc pieprasījuma saskaņā ar taisnīgiem, samērīgiem un izmaksu ziņā efektīviem nosacījumiem uzstāda vai attiecīgā gadījumā modernizē viedo skaitītāju, kas:

a)  ir aprīkots, ja tehniski iespējams, ar 20. pantā minētajām funkcijām vai ar minimālajām funkcijām, kuras definē un publicē dalībvalstis valsts līmenī un saskaņā ar II pielikumu;

b)  ir sadarbspējīgs un spēj nodrošināt uzskaites infrastruktūras vēlamo savienojamību ar patērētāju energovadības sistēmu tuvu reāllaikam.

2.  Ja lietotājs ir pieprasījis viedo skaitītāju saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes:

a)  nodrošina, ka tam galalietotājam domātajā piedāvājumā, kas pieprasījis viedo skaitītāju, ir nepārprotami norādītas un skaidri aprakstītas:

i)  viedā skaitītāja atbalstītās funkcijas un sadarbspēja, iespējamie pakalpojumi, kā arī reālie iespējamie ieguvumi no viedā skaitītāja konkrētajā brīdī;

ii)  visas saistītās izmaksas, kas jāsedz galalietotājam;

b)  nodrošina, ka viedais skaitītājs tiek uzstādīts pieņemamā laikposmā, ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc lietotāja pieprasījuma;

c)  regulāri un vismaz reizi divos gados izvērtē un publisko saistītās izmaksas un seko līdzi minēto izmaksu dinamikai, kas rodas tehnoloģiskās attīstības un uzskaites sistēmu potenciālo pilnveidojumu rezultātā.

22. pants

Konvencionālie skaitītāji

1.  Ja galalietotājiem nav viedo skaitītāju, dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem ir individuāli konvencionālie skaitītāji, kas precīzi mēra faktisko patēriņu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji konvencionālo skaitītāju rādījumus var viegli nolasīt vai nu tieši, vai netieši, izmantojot tiešsaistes saskarni vai citu piemērotu saskarni.

23. pants

Datu pārvaldība

1.  Paredzot datu pārvaldības un apmaiņas noteikumus, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes precizē noteikumus par tiesīgo personu piekļuvi galalietotāja datiem saskaņā ar šo pantu un piemērojamo Savienības tiesisko regulējumu. Šajā direktīvā ar datiem saprot uzskaites un patēriņa datus, kā arī datus, kas nepieciešami lietotāja piegādātāja maiņai, pieprasījumreakcijai un citiem pakalpojumiem.

2.  Dalībvalstis datu pārvaldību organizē tā, lai nodrošinātu efektīvu un drošu piekļuvi datiem un datu apmaiņu, kā arī datu aizsardzību un datu drošību.

Neatkarīgi no tā, kādu datu pārvaldības modeli izmanto katrā dalībvalstī, par datu pārvaldību atbildīgās puses ▌nodrošina ikvienai tiesīgajai personai piekļuvi galalietotāja datiem saskaņā ar 1. punkta noteikumiem. Prasītie dati tiesīgo pušu rīcībā nonāk bez diskriminācijas un vienlaikus. Datiem piekļūt ir viegli, un attiecīgās procedūras, lai iegūtu piekļuvi datiem, dara publiski pieejamas.

3.  Piemērojot šo direktīvu, noteikumi par piekļuvi datiem un datu uzglabāšanu atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

Personas datu apstrādi, kas tiek veikta šīs direktīvas ietvaros, tostarp piekļuvi datiem un datu glabāšanu, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

4.  Dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes dod atļaujas un sertificē vai attiecīgā gadījumā uzrauga par datu pārvaldību atbildīgās puses, lai nodrošinātu, ka šīs puses ievēro šīs direktīvas prasības.

Neskarot Regulā (ES) 2016/679 paredzētos datu aizsardzības speciālistu uzdevumus, dalībvalstis var nolemt, ka par datu pārvaldību atbildīgajām pusēm ir jāieceļ atbilstības nodrošināšanas speciālisti, kuru atbildībā ir pārraudzīt, kā tiek īstenoti pasākumi, ko minētās puses veic, lai nodrošinātu nediskriminējošu piekļuvi datiem un atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Dalībvalstis var nozīmēt atbilstības nodrošināšanas speciālistus vai struktūras, kas minētas šīs direktīvas 35. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai pildītu šajā punktā noteiktos pienākumus.

5.  Par piekļuvi saviem datiem vai pieprasījumu nodot to datus no galalietotājiem neiekasē papildu maksu.

Dalībvalstu atbildība ir noteikt, kādu attiecīgo maksu par piekļuvi datiem maksā tiesīgās puses▌.

Dalībvalstis vai, ja kāda dalībvalsts ir to paredzējusi, ieceltās kompetentās iestādes nodrošina, ka maksas, ko piemēro regulētie subjekti, kuri sniedz datu pakalpojumus, ir saprātīgas un pienācīgi pamatotas.

24. pants

Sadarbspējas prasības un procedūras attiecībā uz piekļuvi datiem

1.  Lai veicinātu konkurenci mazumtirgū un novērstu tiesīgajām pusēm pārmērīgas administratīvās izmaksas, dalībvalstis sekmē energopakalpojumu pilnīgu sadarbspēju Savienībā.

2.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sadarbspējas prasības un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras piekļūšanai 23. panta 1. punktā minētajiem datiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā 68. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka elektroenerģijas uzņēmumi piemēro 2. punktā minētās sadarbspējas prasības un procedūras piekļūšanai datiem. Minēto prasību un procedūru pamatā ir dalībvalstu esošā prakse.

25. pants

Vienotie kontaktpunkti

Dalībvalstis nodrošina vienotu kontaktpunktu izveidi, lai padarītu lietotājiem pieejamu visu informāciju par viņu tiesībām, piemērojamiem tiesību aktiem un strīdu izšķiršanas mehānismiem, kas viņu rīcībā ir strīdu gadījumā. Šādi vienoti kontaktpunkti var būt iekļauti vispārējos patērētāju informēšanas punktos.

26. pants

Tiesības uz ārpustiesas strīdu izšķiršanu

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji var piekļūt vienkāršiem, taisnīgiem, pārredzamiem, neatkarīgiem, efektīviem un iedarbīgiem ārpustiesas mehānismiem, lai izšķirtu strīdus par šajā direktīvā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izmantojot tādu neatkarīgu mehānismu kā enerģētikas ombuds vai patērētāju organizācija, vai regulatīvā iestāde. Ja galalietotājs ir patērētājs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/11/ES(38) nozīmē, šādi ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismi atbilst Direktīvā 2013/11/ES noteiktajām kvalitātes prasībām un pamatotos gadījumos paredz atlīdzināšanas un kompensācijas sistēmas.

2.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka strīdu alternatīvas izšķiršanas vienības sadarbojas, lai nodrošinātu vienkāršus, taisnīgus, pārredzamus, neatkarīgus, efektīvus un iedarbīgus ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismus jebkādiem strīdiem, kuri rodas tādu produktu vai pakalpojumu gadījumā, kas saistīti ar kādu produktu vai pakalpojumu, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

3.  Energouzņēmumu dalība mājsaimniecību lietotājiem paredzētajos ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānismos ir obligāta, ja vien dalībvalsts nepierāda Komisijai, ka citi mehānismi ir vienlīdz efektīvi.

27. pants

Universālais pakalpojums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi mājsaimniecības lietotāji un, ja dalībvalstis uzskata par vajadzīgu, mazie uzņēmum var saņemt universālo pakalpojumu, proti, tiesības saņemt konkrētas kvalitātes elektroenerģiju savā teritorijā par konkurētspējīgām, viegli un skaidri salīdzināmām, pārredzamām un nediskriminējošām cenām. Lai nodrošinātu universālā pakalpojuma sniegšanu, dalībvalstis var norādīt pēdējo garantēto piegādātāju. Dalībvalstis uzliek sadales sistēmu operatoriem pienākumu pieslēgt lietotājus to tīklam saskaņā ar noteikumiem, nosacījumiem un tarifiem, kas noteikti atbilstīgi 59. panta 7. punktā paredzētajai procedūrai. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm stiprināt mājsaimniecības lietotāju un mazo un vidējo lietotāju, kas nav mājsaimniecības, stāvokli tirgū, veicinot brīvprātīgas agregēšanas iespējas, lai nodrošinātu minētās lietotāju kategorijas pārstāvību.

2.  Šā panta 1. punktu īsteno pārredzami un nediskriminējoši, un tās nekavē 4. pantā paredzēto piegādātāja brīvo izvēli.

28. pants

Neaizsargātie lietotāji

1.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu lietotājus, jo īpaši nodrošina pietiekamu aizsardzību neaizsargātiem lietotājiem. Šajā sakarā katra dalībvalsts definē neaizsargāta lietotāja jēdzienu, kas var būt ar atsauci uz enerģētisko nabadzību un, inter alia, uz aizliegumu krīžu laikā atslēgt elektroenerģijas padevi šādiem lietotājiem. Neaizsargāta patērētāju jēdzienā var ietvert ienākumu līmeni, enerģijas izdevumu daļu pieejamajos ienākumos, mājokļu energoefektivitāti, kritisko atkarību no elektroierīcēm veselības apsvērumu, vecuma vai citu kritēriju dēļ. Dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemērotas ar neaizsargātiem lietotājiem saistītās tiesības un pienākumi. Tās jo īpaši veic pasākumus, lai aizsargātu lietotājus attālos apgabalos. Tās nodrošina patērētāju aizsardzību augstā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību, kas saistīta ar līguma noteikumiem un nosacījumiem, vispārīgu informāciju un strīdu izšķiršanas mehānismu.

2.  Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, piemēram, ▌paredzot sociālā nodrošinājuma pabalstus, lai neaizsargātiem lietotājiem nodrošinātu nepieciešamo apgādi, vai paredz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, lai novērstu enerģētisko nabadzību, ja tā konstatēta, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu, tostarp plašākā nabadzības kontekstā. Šādi pasākumi nekavē tirgus efektīvu atvēršanu, kā izklāstīts 4. pantā, vai tirgus darbību, un attiecīgā gadījumā par tiem informē Komisiju saskaņā ar 9. panta 4. punktu. Šādi paziņojumi var ietvert pasākumus, ko veic vispārējās sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros.

29. pants

Enerģētiskā nabadzība

Novērtējot enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu, dalībvalstis nosaka un publicē kritēriju kopumu, kurā var ietvert zemus ienākumus, lielu enerģijas izdevumu daļu pieejamajos ienākumos un zemu energoefektivitāti.

Šajā kontekstā un saistībā ar 5. panta 5. punktu Komisija sniedz norādījumus par jēdziena “ievērojams enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaits” definīciju, izejot no premisas, ka jebkādu to mājsaimniecību īpatsvaru, ko skar enerģētiskā nabadzība, var uzskatīt par būtisku.

IV NODAĻA

SADALES SISTĒMAS DARBĪBA

30. pants

Sadales sistēmu operatoru norīkošana

Dalībvalstis norīko vai prasa, lai uzņēmumi, kam pieder sadales sistēmas vai kas par tām atbild, norīko vienu vai vairākus sadales sistēmu operatorus uz laiku, ko nosaka dalībvalstis, ņemot vērā efektivitātes un ekonomiskā līdzsvara apsvērumus.

31. pants

Sadales sistēmu operatoru uzdevumi

1.  Sadales sistēmas operators ir atbildīgs par sistēmas ilgtermiņa jaudas nodrošināšanu, lai izpildītu pamatotas elektroenerģijas sadales prasības, kā arī par to, lai savā apgabalā nodrošinātu drošas, stabilas un efektīvas elektroenerģijas sadales sistēmas darbību, uzturēšanu un attīstību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzības un energoefektivitātes apsvērumus.

2.  Sadales sistēmas operators nekādā gadījumā nediskriminē sistēmas izmantotājus vai dažu kategoriju sistēmas izmantotājus, jo īpaši par labu saviem saistītajiem uzņēmumiem.

3.  Sadales sistēmas operators sniedz sistēmas izmantotājiem vajadzīgo informāciju, lai efektīvi piekļūtu sistēmai un varētu to izmantot.

4.  Dalībvalsts var prasīt, lai sadales sistēmas operators, veicot ražošanas iekārtu dispečēšanu, dod priekšroku ražošanas iekārtām, kas izmanto atjaunojamos resursus vai kas izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(39) 12. pantu.

5.  Ikviens sadales sistēmas operators darbojas kā neitrāls tirgus darbības veicinātājs, saskaņā ar pārskatāmām, nediskriminējošām un tirgū balstītām procedūrām iepērkot enerģiju, ko tas izmanto enerģijas zudumu segšanai ▌savā sistēmā, kad vien tas veic šo funkciju. ▌

6.  Ja sadales sistēmas operators ir atbildīgs par tādu produktu un pakalpojumu iepirkumu, kas vajadzīgi sadales sistēmas efektīvai, uzticamai un drošai darbībai, sadales sistēmas operatora šajā nolūkā pieņemtie noteikumi ir objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši, un to izstrādē veic saskaņošanu ar pārvades sistēmas operatoriem un citiem attiecīgiem tirgus dalībniekiem. Noteikumus un nosacījumus, tostarp attiecīgā gadījumā normas un tarifus attiecībā uz šādiem produktiem un pakalpojumiem, sadales sistēmu operatoriem nosaka saskaņā ar 59. panta 7. punktu nediskriminējošā un izmaksas atspoguļojošā veidā, un tos publicē.

7.  Veicot 6. punktā minētos uzdevumus, sadales sistēmas operators saskaņā ar pārredzamām, nediskriminējošām un tirgū balstītām procedūrām iepērk ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus, kas vajadzīgi tā sistēmai, ja vien regulatīvā iestāde nav izvērtējusi, ka ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu tirgū balstīta nodrošināšana nav ekonomiski lietderīga, un nav piešķīrusi atkāpi. Pienākums iepirkt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm.

8.  Šā panta 6. punktā minēto produktu un pakalpojumu iepirkums nodrošina visu kvalificēto tirgus dalībnieku, tostarp, tirgus dalībnieku, kas piedāvā enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, tirgus dalībnieku, kas iesaistīti pieprasījumreakcijā, enerģijas uzkrātuvju operatoru un tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, efektīvu līdzdalību, jo īpaši, pieprasot regulatīvajām iestādēm un pārvades sistēmu operatoriem ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem, kā arī pārvades sistēmu operatoriem, noteikt tehniskās prasības dalībai minētajos tirgos, pamatojoties uz minēto tirgu tehniskajiem rādītājiem un visu tirgus dalībnieku spējām.

9.  Sadales sistēmu operatori sadarbojas ar pārvades sistēmu operatoriem, lai nodrošinātu tirgus dalībnieku, kas pieslēgti to tīklam, efektīvu līdzdalību mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un balansēšanas tirgos. Par tādu balansēšanas pakalpojumu sniegšanu, kas izriet no resursiem, kuri atrodas sadales sistēmā, vienojas ar attiecīgo pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar Regulas (ES) 2019/ ...(40) 57. pantu un Komisijas Regulas (ES) 2017/1485(41) 182. pantu.

10.  Dalībvalstis vai to ieceltās kompetentās iestādes var atļaut sadales sistēmu operatoriem veikt darbības, kas nav paredzētas šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/... +, ja šādas darbības sadales sistēmu operatoriem ir vajadzīgas, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) 2019/... +, ar noteikumu, ka regulatīvā iestāde ir novērtējusi vajadzību pēc šādas atkāpes. Šis punkts neskar sadales sistēmu operatoru tiesības turēt īpašumā tīklus, kas nav elektroenerģijas tīkli, vai šādus tīklus attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt, ja dalībvalsts vai tās ieceltā kompetentā iestāde ir piešķīrusi šādas tiesības.

32. pants

Stimuli elastīguma izmantošanai sadales tīklos

1.  Dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai ļautu un sniegtu stimulus sadales sistēmu operatoriem iepirkt elastības pakalpojumus, tostarp pārvaldīt pārslodzi to apkalpotajā apgabalā, nolūkā uzlabot darbības efektivitāti un attīstīt sadales sistēmu ▌. Tiesiskais regulējums jo īpaši nodrošina, ka sadales sistēmu operatori var iepirkt pakalpojumus no tādiem resursiem kā izkliedēta ražošana, pieprasījumreakcija vai enerģijas uzkrāšana un veicina energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, ja šādi pakalpojumi izmaksu ziņā izdevīgi mazina nepieciešamību modernizēt vai aizvietot elektroenerģijas ražošanas jaudu un atbalsta sadales sistēmas efektīvu un drošu darbību. Sadales sistēmu operatori iepērk šādus pakalpojumus saskaņā ar pārredzamām, nediskriminējošām un tirgū balstītām procedūrām, ja vien pārvaldes iestādes nav konstatējušas, ka šādu pakalpojumu iepirkums nav ekonomiski efektīvs vai ka šāds iepirkums izraisītu nopietnus tirgus izkropļojumus vai lielāku pārslodzi.

2.   Sadales sistēmu operatori ar regulatīvās iestādes apstiprinājumu vai pati regulatīvā iestāde pārredzamā un līdzdalību veicinošā procesā, kurā iesaistās visi attiecīgie sistēmas izmantotāji un sadales sistēmu operatori, nosaka iepirkto ar frekvences kontroli nesaistīto papildpakalpojumu specifikācijas un attiecīgā gadījumā standartizētus tirgus produktus šādiem pakalpojumiem vismaz valsts līmenī. Specifikācijas nodrošina visu tirgus dalībnieku, tostarp tirgus dalībnieku, kas piedāvā atjaunojamos energoresursus, tirgus dalībnieku, kas iesaistīti pieprasījumreakcijā, enerģijas uzkrātuvju operatoru un tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, efektīvu un nediskriminējošu līdzdalību. Sadales sistēmu operatori apmainās ar visu nepieciešamo informāciju ar pārvades sistēmu operatoriem un to koordinē ar tiem, lai nodrošinātu resursu optimālu izmantošanu, nodrošinātu sistēmas drošu un efektīvu darbību un veicinātu tirgus attīstību. Sadales sistēmu operatori par šādu pakalpojumu iepirkšanu saņem pienācīgu atlīdzību, lai atgūtu vismaz atbilstošās samērīgās izmaksas, tostarp izdevumus par nepieciešamajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un infrastruktūras ▌izmaksas ▌.

3.  Sadales sistēmas attīstības pamatā ir pārredzams tīkla attīstības plāns, ko sadales sistēmas operators publicē vismaz reizi divos gados un iesniedz regulatīvajai iestādei. Tīkla attīstības plāns paredz nodrošināt nepieciešamo elastības pakalpojumu pārredzamību vidējā termiņā un ilgtermiņā, un tajā ir norādītas plānotās investīcijas nākamajiem pieciem līdz desmit gadiem, īpašu uzsvaru liekot uz galveno sadales infrastruktūru, kas ir nepieciešama, lai pievienotu jaunu ražošanas jaudu un jaunas slodzes, tostarp elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus. Tīkla attīstības plāns ietver arī pieprasījumreakcijas, energoefektivitātes, enerģijas uzkrātuvju vai citu tādu resursu izmantošanu, ko sadales sistēmas operators paredzējis izmantot kā alternatīvu sistēmas paplašināšanai.

4.   Sadales sistēmas operators apspriežas ar visiem attiecīgajiem sistēmas izmantotājiem un attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem par tīkla attīstības plānu. Sadales sistēmas operators publicē apspriežu procesa rezultātus kopā ar tīkla attīstības plānu un iesniedz apspriežu procesa rezultātus un tīkla attīstības plānu regulatīvajai iestādei. Regulatīvs iestāde var prasīt izdarīt grozījumus plānā.

5.   Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 3. punktā izklāstīto pienākumu integrētiem elektroenerģijas uzņēmumiem, kas apkalpo mazāk nekā 100 000 pieslēgtu lietotāju vai kas apkalpo mazas, izolētas sistēmas.

33. pants

Elektromobilitātes integrēšana elektroenerģijas tīklā

1.  Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES(42), dalībvalstis nodrošina nepieciešamo tiesisko regulējumu, lai veicinātu publiski pieejamu un privātu uzlādes punktu pieslēgšanu sadales tīkliem. Dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatori nediskriminējošā veidā sadarbojas ar visiem uzņēmumiem, kam pieder, kuri veido, ekspluatē vai pārvalda elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, tostarp attiecībā uz pieslēgumu tīklam.

2.  Sadales sistēmu operatoriem nav atļauts turēt īpašumā, izveidot, pārvaldīt vai ekspluatēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, izņemot gadījumus, kad sadales sistēmu operatoriem privāti uzlādes punkti pieder vienīgi pašu patēriņa vajadzībām.

3.  Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder vai ka tie izveido, pārvalda vai ekspluatē elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, izveidot, pārvaldīt vai ekspluatēt elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktus, vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un savlaicīgi;

b)  regulatīvā iestāde ir veikusi a) apakšpunktā minētās konkursa procedūras nosacījumu ex-ante pārskatīšanu un ir piešķīrusi apstiprinājumu;

c)  sadales sistēmu operators ekspluatē uzlādes punktus, pamatojoties uz trešo pušu piekļuves nosacījumiem saskaņā ar 6. pantu, un tas nediskriminē sistēmas izmantotājus vai dažu kategoriju sistēmas izmantotājus, un jo īpaši par labu ar to saistītiem uzņēmumiem.

Regulatīvā iestāde var izstrādāt vadlīnijas vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu sadales sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.

4.  Ja dalībvalstis ir īstenojušas 3. punktā izklāstītos nosacījumus, dalībvalstis vai to ieceltās kompetentās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu, lai atkārtoti izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo interesi par elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu īpašumtiesībām, izveidi, ekspluatāciju vai pārvaldīšanu. Ja sabiedriskās apspriešanas gaitā konstatē, ka citām pusēm var piederēt šādi punkti un ka tās spēj tos izveidot, ekspluatēt vai pārvaldīt, dalībvalstis nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā jomā tiek pakāpeniski izbeigtas ar noteikumu, ka ir veiksmīgi pabeigta 3. punkta a) apakšpunktā minētā konkursa procedūra. Kā daļu no minētās procedūras nosacījumiem var paredzēt, ka regulatīvās iestādes var atļaut sadales sistēmu operatoriem atgūt to investīciju atlikušo vērtību, kuras tie ieguldīja uzlādes infrastruktūrā.

34. pants

Sadales sistēmu operatoru uzdevumi datu pārvaldības jomā

Dalībvalstis nodrošina, ka visām tiesīgajām pusēm ir nediskriminējoša piekļuve datiem, pamatojoties uz skaidriem un vienlīdzīgiem nosacījumiem, saskaņā ar attiecīgajiem datu aizsardzības noteikumiem. Dalībvalstīs, kurās viedās uzskaites sistēmas ir ieviestas saskaņā ar 19. pantu un ja sadales sistēmu operatori ir iesaistīti datu pārvaldībā, atbilstības programmās, kā noteikts 35. panta 2. punkta d) apakšpunktā, ietver konkrētus pasākumus, lai nepieļautu diskriminējošu piekļuvi datiem attiecībā uz tiesīgajām pusēm, kā paredzēts 23. pantā. Ja uz sadales sistēmu operatoriem neattiecas 35. panta 1., 2. vai 3. punkts, dalībvalstis īsteno visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka vertikāli integrētiem uzņēmumiem nav priviliģētas piekļuves datiem savu piegādes darbību veikšanai.

35. pants

Sadales sistēmu operatoru nodalīšana

1.  Ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, tas ir neatkarīgs no pārējām darbībām, kas neattiecas uz sadali, vismaz tiktāl, ciktāl tas skar viņa juridisko statusu, organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Šie noteikumi nerada pienākumu no vertikāli integrētā uzņēmuma nodalīt īpašumtiesības uz sadales sistēmas operatora aktīviem.

2.  Papildus 1. punkta prasībām, ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, tas ir neatkarīgs no citām ar sadali nesaistītām darbībām tiktāl, ciktāl tas attiecas uz tā organizāciju un lēmumu pieņemšanu. Lai to panāktu, piemēro vismaz šādus obligātus kritērijus:

a)  personas, kas atbildīgas par sadales sistēmas operatora vadību, nedrīkst iesaistīties integrētā elektroenerģijas uzņēmuma struktūrās, kas tieši vai netieši ir atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, pārvadi vai piegādi ikdienā;

b)  ir jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā to personu profesionālās intereses, kas atbildīgas par sadales sistēmas operatora vadību, vienlaikus tām ļaujot rīkoties neatkarīgi;

c)  attiecībā uz aktīviem, kas vajadzīgi tīkla ekspluatācijai, uzturēšanai vai attīstībai sadales sistēmas operatoram ir jābūt efektīvām tiesībām pieņemt lēmumus neatkarīgi no integrētā elektroenerģijas uzņēmuma. Šo uzdevumu veikšanai sadales sistēmas operatora rīcībā ir vajadzīgie resursi, tostarp cilvēkresursi, tehniskie, fiziskie un finanšu resursi. Tam nevajadzētu liegt veidot attiecīgus koordinācijas mehānismus, lai nodrošinātu to, ka ir aizsargātas mātesuzņēmuma ekonomiskās un vadības uzraudzības tiesības meitasuzņēmumā attiecībā uz ieņēmumiem no aktīviem, ko netieši regulē saskaņā ar 59. panta 7. punktu. Tas jo īpaši ļauj mātesuzņēmumam apstiprināt sadales sistēmas operatora gada finanšu plānu vai līdzvērtīgu instrumentu un noteikt vispārīgus ierobežojumus attiecībā uz meitasuzņēmuma parādsaistību līmeni. Tas neļauj mātesuzņēmumam dot norādes par ikdienas darbību vai atsevišķiem lēmumiem par sadales līniju būvniecību vai modernizāciju, ja tie nepārsniedz apstiprināto finanšu plānu vai līdzvērtīgu instrumentu; un

d)  sadales sistēmas operatoram ir jāizstrādā atbilstības programma, kurā izklāsta pasākumus, ko veic, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina, ka tās ievērošana tiek atbilstīgi kontrolēta. Atbilstības programmā paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic, lai sasniegtu šo mērķi. Persona vai struktūra, kas atbildīga par atbilstības programmas kontroli, proti, pārvades sistēmas operatora atbilstības amatpersona, iesniedz 57. panta 1. punktā minētajai regulatīvajai iestādei gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē. Pārvades sistēmas operatora atbilstības amatpersona ir pilnīgi neatkarīga, un tai ir piekļuve visai sadales sistēmas operatora un visu saistīto uzņēmumu informācijai, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai.

3.  Ja sadales sistēmas operators ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvās iestādes vai citas kompetentas struktūras veic sadales sistēmas operatora darbības uzraudzību, lai tas nevarētu ļaunprātīgi izmantot vertikālo integrāciju, tā kropļojot konkurenci. Jo īpaši vertikāli integrēti sadales sistēmu operatori nedrīkst saziņā un zīmola veidošanā maldināt attiecībā uz vertikāli integrētā uzņēmuma piegādes struktūras atsevišķo identitāti.

4.  Dalībvalstis var nolemt nepiemērot 1., 2. un 3. punktu integrētiem elektroenerģijas uzņēmumiem, kas apkalpo mazāk nekā 100 000 pieslēgtu lietotāju vai apkalpo mazas, izolētas sistēmas.

36. pants

Sadales sistēmu operatoru īpašumtiesības uz enerģijas uzkrātuvēm

1.  Sadales sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves, un tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka sadales sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja tās ir pilnībā integrētas tīkla komponentes un regulatīvā iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu vai ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt šādas uzkrātuves, vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un savlaicīgi;

b)  šādas uzkrātuves ir nepieciešamas, lai sadales sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz sadales sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tās neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos; un

c)  regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību un ir veikusi konkursa procedūras, tostarp konkursa procedūras nosacījumu, izvērtējumu, un ir piešķīrusi apstiprinājumu.

Regulatīvā iestāde var izstrādāt vadlīnijas vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu sadales sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.

3.  Regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par pastāvošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai ▌izvērtētu tirgus dalībnieku potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs▌. Ja sabiedriskā apspriešana saskaņā ar regulatīvās iestādes novērtējumu liecina, ka trešām personām var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulatīvās iestādes nodrošina, ka sadales sistēmu operatoru darbības šajā saistībā tiek pakāpeniski izbeigtas 18 mēnešu laikā. Kā daļu no minētās procedūras nosacījumiem var paredzēt, ka regulatīvās iestādes var ļaut sadales sistēmu operatoriem saņemt samērīgu kompensāciju, jo īpaši atgūt to investīciju atlikušo vērtību, kuras tie ieguldīja enerģijas uzkrātuvēs.

4.  Šā panta 3. punkts neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm vai uz tādu jaunu akumulatoru uzkrātuvju parasto nolietojuma laikposmu, attiecībā uz kurām galīgo lēmumu par investēšanu pieņem līdz... [ šīs direktīvas spēkā stāšanās diena], ar noteikumu, ka šādas akumulatoru uzkrātuves:

a)  ir pieslēgtas tīklam vēlākais divu gadu laikā pēc tam;

b)  ir integrētas sadales sistēmā;

c)  tiek izmantotas tikai tīkla drošības tūlītējas darbības atjaunošanai tīkla bojājumu gadījumā, ja šāds atjaunošanas pasākums sākas nekavējoties un beidzas, kad problēmu var novērst ar regulāru pārdispečēšanu; un

d)  netiek izmantotas, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos, tostarp balansēšanas tirgos.

37. pants

Sadales sistēmu operatoru konfidencialitātes pienākums

Neskarot 55. pantu vai citus tiesiskas prasības izpaust informāciju, sadales sistēmas operators ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju, kas iegūta tā saimnieciskajā darbībā, un neļauj diskriminējošā veidā izpaust informāciju par savu darbību, kas var citiem dot komerciālas priekšrocības.

38. pants

Slēgtas sadales sistēmas

1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka regulatīvās iestādes vai citas kompetentās iestādes kā slēgtu sadales sistēmu klasificē sistēmu, kas elektroenerģiju sadala ģeogrāfiski ierobežotās rūpnieciskās, komerciālās vai koplietojuma pakalpojumu vietās un, neskarot 4. punktu, nepiegādā elektroenerģiju mājsaimniecības lietotājiem, ja:

a)  īpašu tehnisku vai drošuma apsvērumu dēļ šādas sistēmas izmantotāju darbība vai ražošanas process ir integrēts; vai

b)  šāda sistēma elektroenerģiju sadala galvenokārt sistēmas īpašniekam vai operatoram vai ar tiem saistītiem uzņēmumiem.

2.  Piemērojot šo direktīvu, slēgtas sadales sistēmas uzskata par sadales sistēmām. Dalībvalstis var paredzēt, ka regulatīvās iestādes atbrīvo slēgtas sadales sistēmas operatoru no:

a)  31. panta 5. un 7. punktā noteiktās prasības saskaņā ar pārskatāmām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām iepirkt enerģiju, ko tas izmanto enerģijas zudumu segšanai un ar frekvences kontroli nesaistītiem palīgpakalpojumiem savā sistēmā;

b)  6. panta 1. punktā noteiktās prasības, ka tarifi vai to aprēķināšanas metodika pirms to stāšanās spēkā ir jāapstiprina saskaņā ar 59. panta 1. punktu;

c)  32. panta 1. punktā noteiktās prasības iepirkt elastības pakalpojumus un 32. panta 3. punktā noteiktās prasības attīstīt operatoru sistēmas, pamatojoties uz tīkla attīstības plāniem;

d)  33. panta 2. punktā noteiktās prasības attiecībā uz to, ka sadales sistēmu operatoriem nepieder elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti vai ka tie šādus punktus neattīsta, nepārvalda vai neekspluatē; un

e)  36. panta 1. punktā noteiktās prasības attiecībā uz to, ka sadales sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda vai neekspluatē.

3.  Ja tiek piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 2. punktu, piemērojamos tarifus vai to aprēķināšanas metodiku saskaņā ar 59. panta 1. punktu pārskata un apstiprina pēc slēgtās sadales sistēmas izmantotāja pieprasījuma.

4.  Ja sistēmu nenozīmīgi lieto mājsaimniecības, kuras ar sadales sistēmas īpašnieku saista darba attiecības vai līdzīgas saiknes un kuras atrodas slēgtas sadales sistēmas apkalpotā teritorijā, tas neliedz piešķirt 2. pantā paredzētos atbrīvojumus.

39. pants

Apvienotais operators

Šīs direktīvas 35. panta 1. punkts neliedz darboties apvienotam pārvades un sadales sistēmas operatoram ar nosacījumu, ka operators atbilst 43. panta 1. punktam vai 44. un 45. pantam, vai VI nodaļas 3. iedaļai vai ka uz operatoru attiecas 66. panta 3. punkts.

V nodaļa

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PĀRVADES SISTĒMAS OPERATORAM

40. pants

Pārvades sistēmu operatoru uzdevumi

1.  Pārvades sistēmas operators atbild par:

a)  sistēmas darbības nodrošināšanu ilgtermiņā tā, lai elektroenerģijas pārvades apjoms atbilstu saprātīgam elektroenerģijas pārvades pieprasījumam, un par drošas, uzticamas un efektīvas pārvades sistēmas ekspluatāciju, uzturēšanu un attīstību ar ekonomiski izdevīgiem nosacījumiem, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus, ciešā sadarbībā ar kaimiņos esošu pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem;

b)  atbilstīgu līdzekļu nodrošināšanu, lai izpildītu savas saistības;

c)  piegādes drošības veicināšanu ar piemērotu pārvades jaudu un sistēmas uzticamību;

d)  elektroenerģijas plūsmu pārvaldību sistēmā, ņemot vērā apmaiņu ar citām starpsavienotām sistēmām. Lai to panāktu, pārvades sistēmas operators ir atbildīgs par drošas, uzticamas un efektīvas elektroenerģijas sistēmas nodrošināšanu un visu šajā sakarā vajadzīgo palīgpakalpojumu, tostarp to, kuri sniegti atbilstīgi ar pieprasījumreakcijas un ar enerģijas uzkrātuvju palīdzību, pieejamības nodrošināšanu, ja vien šī pieejamība nav atkarīga no kādas citas pārvades sistēmas, ar ko attiecīgā sistēma ir savienota;

e)  pietiekamas informācijas sniegšanu citu tādu sistēmu operatoriem, kas ir starpsavienotas ar attiecīgo sistēmu, lai nodrošinātu starpsavienotās sistēmas drošu un efektīvu darbību, saskaņotu pilnveidošanu un sadarbspēju;

f)  sistēmas izmantotāju vai izmantotāju kategoriju nediskriminēšanu, jo īpaši par labu saviem saistītajiem uzņēmumiem;

g)  tādas informācijas sniegšanu sistēmas izmantotājiem, kas vajadzīga, lai efektīvi piekļūtu sistēmai; ▌

h)  pārslodzes rentes un tādu maksājumu iekasēšanu, kas tiek veikti saistībā ar pārvades sistēmu operatoru savstarpēju kompensāciju mehānismu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(43) 49. pantu, piešķirot un pārvaldot trešās personas piekļuves iespējas un sniedzot pamatotu paskaidrojumu, ja tas piekļuvi ir atteicis, ko uzrauga regulatīvās iestādes; veicot savus šajā pantā noteiktos uzdevumus, pārvades sistēmu operatori pirmām kārtām atvieglo tirgus integrāciju;

i)  palīgpakalpojumu pirkšanu ▌, lai nodrošinātu darbības drošību;

j)  pamatnostādņu pieņemšanu sadarbībai un koordinācijai starp reģionālajiem koordinācijas centriem;

k)  dalību Eiropas un valstu resursu pietiekamības novērtējumu izveidē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...+ IV nodaļu;

l)  pārvades sistēmu digitalizāciju;

m)  datu pārvaldību, tostarp datu pārvaldības sistēmu izstrādi, kiberdrošību un datu aizsardzību, ievērojot piemērojamos noteikumus un neskarot citu iestāžu kompetenci.

2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka vienu vai vairākus no šā panta 1. punktā uzskaitītajiem pienākumiem uztic nevis pārvades sistēmas operatoram, kuram pieder pārvades sistēma un kuram citkārt būtu jāpilda attiecīgie pienākumi, bet gan citam pārvades sistēmas operatoram. Pārvades sistēmas operators, kam uztic uzdevumus, ir sertificēts atbilstīgi nodalītu īpašumtiesību neatkarīga sistēmas operatora vai neatkarīga pārvades sistēmas operatora modelim un atbilst 43. pantā noteiktajām prasībām, bet netiek prasīts, lai tam piederētu pārvades sistēma, par kuru tas ir atbildīgs.

Pārvades sistēmas operators, kuram pieder pārvades sistēma, atbilst VI nodaļā noteiktajām prasībām un ir sertificēts saskaņā ar 43. pantu. Tas neskar iespēju pārvades sistēmu operatoriem, kas sertificēti atbilstīgi nodalītu īpašumtiesību neatkarīga sistēmas operatora vai neatkarīga pārvades sistēmas operatora modelim, pēc savas iniciatīvas un savā uzraudzībā deleģēt konkrētus uzdevumus citiem pārvades sistēmu operatoriem, kas ir sertificēti atbilstīgi nodalītu īpašumtiesību neatkarīga sistēmu operatora vai neatkarīga pārvades sistēmas operatora modelim, ja šāda uzdevumu deleģēšana neapdraud deleģējošā pārvades sistēmas operatora efektīvas un neatkarīgas lēmumu pieņemšanas tiesības.

3.  Veicot 1. punktā minētos uzdevumus, pārvades sistēmas operators ņem vērā ieteikumus, ko sniedz reģionālie koordinācijas centri ▌.

4.  Veicot 1. punkta i) apakšpunktā minēto uzdevumu, pārvades sistēmas operatori iepērk balansēšanas pakalpojumus saskaņā ar:

a)  pārredzamām, nediskriminējošām un uz tirgus principiem balstītām procedūrām;

b)  ▌ visu kvalificēto elektroenerģijas uzņēmumu un tirgus dalībnieku, tostarp tirgus dalībnieku, kas piedāvā atjaunojamos energoresursus, tirgus dalībnieku, kas iesaistīti pieprasījumreakcijā, enerģijas uzkrātuvju operatoru un tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, līdzdalību.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā regulatīvās iestādes un pārvades sistēmu operatori ciešā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem nosaka tehniskās prasības dalībai minētajos tirgos, pamatojoties uz minēto tirgu tehniskajiem rādītājiem ▌.

5.  Šā panta 4. punktu piemēro ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu sniegšanai, ko veic pārvades sistēmu operatori, ja vien regulatīvā iestāde novērtējumā nav secinājusi, ka ar frekvences kontroli nesaistītu palīgpakalpojumu sniegšana, kas balstīta tirgū, nav ekonomiski lietderīga, un ir piešķīrusi atkāpi. Tiesiskie regulējumi jo īpaši nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori var iepirkt pakalpojumus no pieprasījumreakcijas vai enerģijas uzkrātuvju pakalpojumu sniedzējiem un veicina energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, ja šādi pasākumi izmaksu ziņā efektīvi mazina nepieciešamību modernizēt vai aizvietot elektroenerģijas jaudu un ja tie atbalsta pārvades sistēmas efektīvu un drošu darbību.

6.  Pārvades sistēmu operatori ar regulatīvās iestādes apstiprinājumu vai pati regulatīvā iestāde pārredzamā un līdzdalību veicinošā procesā, kurā iesaistās visi attiecīgie sistēmas izmantotāji un sadales sistēmu operatori, nosaka iepirkto ar frekvences kontroli nesaistīto palīgpakalpojumu specifikācijas un attiecīgā gadījumā standartizētus tirgus produktus šādiem pakalpojumiem vismaz valsts līmenī. Specifikācijas nodrošina visu tirgus dalībnieku, tostarp tirgus dalībnieku, kas piedāvā atjaunojamos energoresursus, tirgus dalībnieku, kas iesaistīti pieprasījumreakcijā, enerģijas uzkrātuvju operatoru un tirgus dalībnieku, kas iesaistīti agregēšanā, efektīvu un nediskriminējošu līdzdalību. Pārvades sistēmu operatori apmainās ar visu vajadzīgo informāciju un veic saskaņošanu ar sadales sistēmu operatoriem, lai nodrošinātu optimālu resursu izlietojumu, lai nodrošinātu drošu un efektīvu sistēmas darbību un lai sekmētu tirgus attīstību. Pārvades sistēmu operatori par šādu pakalpojumu iepirkšanu saņem pienācīgu atlīdzību, kas ļauj tiem atgūt vismaz samērīgas atbilstošās izmaksas, tostarp izdevumus par nepieciešamajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām un infrastruktūras izmaksas.

7.  Šā panta 5. punktā minētais pienākums iepirkt ar frekvences kontroli nesaistītus palīgpakalpojumus neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm.

8.  Dalībvalstis vai to ieceltās kompetentās iestādes var atļaut pārvades sistēmu operatoriem veikt darbības, kas nav paredzētas šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/...(44), ja šādas darbības ir nepieciešamas, lai pārvades sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) 2019/...+, ar noteikumu, ka regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību. Šis punkts neskar pārvades sistēmu operatoru tiesības turēt īpašumā tīklus, kas nav elektroenerģijas tīkli, vai šādus tīklus attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt, ja dalībvalsts vai tās ieceltā kompetentā iestāde ir piešķīrusi šādas tiesības.

41. pants

Konfidencialitātes un pārredzamības prasības, kas jāievēro pārvades sistēmu īpašniekiem un pārvades sistēmu operatoriem

1.  Neskarot 55. pantu vai citu tiesisku pienākumu izpaust informāciju, visi pārvades sistēmu operatori un visi sadales sistēmu īpašnieki ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju, kas iegūta to darbības gaitā, un neļauj diskriminējošā veidā izpaust tādu informāciju par savu darbību, kas var citiem dot komerciālas priekšrocības. Tie jo īpaši neizpauž komerciāli sensitīvu informāciju citām uzņēmuma daļām, ja vien šāda izpaušana nav vajadzīga darījuma veikšanai. Lai pilnībā ievērotu noteikumus par informācijas nodalīšanu, dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmas īpašnieks un pārējās uzņēmuma daļas neizmanto kopīgus dienestus, piemēram, kopīgu juridisko dienestu, izņemot viennozīmīgi administratīvu vai IT funkciju veikšanai.

2.  Ja elektroenerģiju pārdod vai pērk saistīti uzņēmumi, pārvades sistēmu operatori ļaunprātīgi neizmanto komerciāli sensitīvu informāciju, kas iegūta no trešām personām, nodrošinot tām piekļuvi sistēmai vai vienojoties par šādu piekļuvi.

3.  Informāciju, kas vajadzīga efektīvai konkurencei un efektīvai tirgus darbībai, dara publiski pieejamu. Šis pienākums neskar komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

42. pants

Pilnvaras pieņemt lēmumus par jaunu ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrātuvju pieslēgšanu pārvades sistēmai

1.  Pārvades sistēmas operators izstrādā un publicē pārskatāmas un efektīvas procedūras jaunu ražošanas iekārtu un enerģijas uzkrātuvju nediskriminējošai pieslēgšanai pārvades sistēmai. Minētās procedūras ir jāapstiprina regulatīvajām iestādēm.

2.  Pārvades sistēmu operators nevar atteikties pieslēgt jaunu ražošanas iekārtu vai enerģijas uzkrātuvi, pamatojoties uz iespējamiem tīkla pieejamās jaudas turpmākiem ierobežojumiem, piemēram, pārslodzi pārvades sistēmas tālākajās daļās. Pārvades sistēmas operators sniedz vajadzīgo informāciju.

Pirmā daļa neskar pārvades sistēmu operatoru iespēju ierobežot garantēto savienojumu jaudu vai piedāvāt savienojumus, kam piemēroti darbības ierobežojumi, lai nodrošinātu ekonomisko efektivitāti jaunām ražošanas iekārtām vai enerģijas uzkrātuvēm, ar noteikumu, ka šādus ierobežojumus ir apstiprinājusi regulatīvā iestāde. Regulatīvā iestāde nodrošina, ka visi garantētās savienojumu jaudas vai darbības ierobežojumi tiek ieviesti, izmantojot pārredzamas un nediskriminējošas procedūras, un nerada nevajadzīgus šķēršļus ienākšanai tirgū. Ja ražošanas iekārta vai enerģijas uzkrātuve sedz izmaksas, kas saistītas ar neierobežotu savienojumu nodrošināšanu, ierobežojumus nepiemēro.

3.  Pārvades sistēmas operators nevar atteikt jaunu pieslēgumpunktu, pamatojoties uz to, ka tas radītu papildu izdevumus saistībā ar sistēmas elementu nepieciešamo jaudas palielinājuma pieslēgumpunkta tuvumā.

VI nodaļa

PĀRVADES SISTĒMU OPERATORU NODALĪŠANA

1. IEDAĻA

Īpašumtiesību nodalīšana

43. pants

Pārvades sistēmu un pārvades sistēmu operatoru īpašumtiesību nodalīšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)  visi uzņēmumi, kam pieder pārvades sistēma, darbojas kā pārvades sistēmu operatori;

b)  viena un tā pati persona vai personas nav tiesīga(s):

i)  tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, un tieši vai netieši kontrolēt pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu vai izmantot tiesības šajos uzņēmumos; vai

ii)  tieši vai netieši kontrolēt pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu un tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, vai izmantot tiesības šādā uzņēmumā;

c)  viena un tā pati persona vai personas nav tiesīga(s) iecelt uzraudzības padomes, administratīvās valdes vai tādu struktūru locekļus, kas juridiski pārstāv pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu, nedz arī tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, vai izmantot tiesības šādā uzņēmumā; un

d)  viena un tā pati persona nav tiesīga kļūt par uzraudzības padomes, administratīvās valdes vai to struktūru locekli, kas juridiski pārstāv uzņēmumu, gan uzņēmumā, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, gan pārvades sistēmas operatorā vai pārvades sistēmā.

2.  Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētās tiesības jo īpaši attiecas uz:

a)  tiesībām izmantot balsstiesības;

b)  tiesībām iecelt uzraudzības padomes, administratīvās valdes vai to struktūru locekļus, kas juridiski pārstāv uzņēmumu; vai

c)  kontrolpaketes turēšanu.

3.  Piemērojot šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, jēdziens “uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām” ietver “uzņēmumu, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām” nozīmē, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/73/EK, un termini “pārvades sistēmas operators” un “pārvades sistēma” ietver “pārvades sistēmas operatoru” un “pārvades sistēmu” minētās direktīvas nozīmē.

4.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību uzskata par izpildītu, ja divi vai vairāk uzņēmumi, kam pieder pārvades sistēmas, ir nodibinājuši kopuzņēmumu, kas attiecīgajās pārvades sistēmās divās vai vairāk dalībvalstīs darbojas kā pārvades sistēmas operators. Cits uzņēmums kopuzņēmumā drīkst iesaistīties vienīgi tad, ja atbilstīgi 44. pantam tas ir apstiprināts par neatkarīgu sistēmas operatoru vai par neatkarīgu pārvades operatoru 3. iedaļas nolūkos.

5.  Ja 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētā persona ir dalībvalsts vai cita publiska struktūra, tad divas atsevišķas publiskas struktūras, kas kontrolē pārvades sistēmas operatoru vai pārvades sistēmu, no vienas puses, un uzņēmumu, kas veic ražošanas vai piegādes funkcijas, no otras puses, šā panta īstenošanas nolūkā neuzskata par vienu un to pašu personu vai personām.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka ne 41. pantā minēto komerciāli sensitīvo informāciju, ko ieguvis pārvades sistēmas operators, kurš ir bijis daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, ne šāda pārvades sistēmas operatora darbiniekus nenodod tāda uzņēmuma rīcībā, kas veic kādu no ražošanas un piegādes funkcijām.

7.  Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktu.

Šādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts vai nu:

a)  norīko neatkarīgu sistēmas operatoru saskaņā ar 44. pantu, vai arī

b)  ievēro 3. iedaļu.

8.  Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam un ja ir veikti pasākumi, kas garantē lielāku pārvades sistēmas operatora neatkarību, nekā paredzēts 3. iedaļā, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktu.

9.  Pirms uzņēmumu apstiprina un norīko par pārvades sistēmas operatoru saskaņā ar šā panta 8. punktu, to sertificē saskaņā ar procedūrām, kuras noteiktas saskaņā ar šīs direktīvas 52. panta 4., 5. un 6. punktā un Regulas (ES) 2019/...(45) 51. pantā noteiktajām procedūrām, kuras ievērojot, Komisija pārbauda, vai veiktie pasākumi viennozīmīgi garantē efektīvāku pārvades sistēmas operatora neatkarību nekā šīs nodaļas 3. iedaļa.

10.  Vertikāli integrētiem uzņēmumiem, kam pieder pārvades sistēmas, nekādā gadījumā nav liegts veikt pasākumus, lai panāktu atbilstību 1. punktam.

11.  Uzņēmumiem, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, nekādā gadījumā nedrīkst būt iespēja tieši vai netieši iegūt kontroli vai izmantot jebkādas tiesības attiecībā uz nodalītiem pārvades sistēmu operatoriem dalībvalstīs, kuras piemēro 1. punktu.

2. IEDAĻA

NEATKARĪGI SISTĒMU OPERATORI

44. pants

Neatkarīgi sistēmu operatori

1.  Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam, dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot 43. panta 1. punktu un pēc pārvades sistēmas īpašnieka priekšlikuma norīkot neatkarīgu pārvades sistēmas operatoru. Šādu norīkošanu apstiprina Komisija.

2.  Dalībvalsts var apstiprināt un norīkot neatkarīgu sistēmas operatoru, ar noteikumu, ka:

a)  potenciālais operators ir pierādījis savu atbilstību 43. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā noteiktajām prasībām;

b)  potenciālais operators ir pierādījis, ka tā rīcībā ir cilvēkresursi un tehniskie, fiziskie un finanšu resursi, kas vajadzīgi 40. pantā paredzēto uzdevumu veikšanai;

c)  potenciālais operators ir apņēmies ievērot regulatīvās iestādes pārraudzīto tīkla attīstības desmit gadu plānu;

d)  pārvades sistēmas īpašnieks ir pierādījis spēju izpildīt savas saistības saskaņā ar 5. punktu. Šim nolūkam tas iesniedz projektus visiem līgumiem ar potenciālo operatoru un citām attiecīgām struktūrām; un

e)  potenciālais operators ir pierādījis spēju izpildīt Regulā (ES) 2019/...(46) paredzētās saistības, tostarp īstenot pārvades sistēmu operatoru sadarbību Eiropas un reģionālā līmenī.

3.  Uzņēmumus, ko regulatīvā iestāde sertificējusi kā atbilstīgus 53. panta un šā panta 2. punkta prasībām, dalībvalstis apstiprina un norīko par neatkarīgiem pārvades sistēmu operatoriem. Piemēro sertifikācijas procedūru, kas paredzēta vai nu šīs direktīvas 52. pantā un Regulas (ES) 2019/...+ 51. pantā, vai arī šīs direktīvas 53. pantā.

4.  Neatkarīgiem sistēmu operatoriem ir pienākums piešķirt un pārvaldīt trešo personu piekļuvi, tostarp iekasēt piekļuves maksas un pārslodzes maksas, un maksājumus saskaņā ar pārvades sistēmu operatoru savstarpēju kompensāciju mehānismu atbilstīgi Regulas (ES) 2019/...(47) 49. pantam, kā arī ekspluatēt, uzturēt un attīstīt pārvades sistēmu un ar investīciju plānošanu panākt, lai sistēma ilgtermiņā atbilstu pamatotam pieprasījumam. Attīstot pārvades sistēmu, neatkarīgais sistēmas operators ir atbildīgs par jaunu infrastruktūras objektu plānošanu (ieskaitot apstiprināšanas procedūru), būvniecību un nodošanu ekspluatācijā. Šajā nolūkā neatkarīgais sistēmas operators darbojas kā pārvades sistēmas operators atbilstīgi šai iedaļai. Pārvades sistēmas īpašnieks nav atbildīgs ne par trešo personu piekļuves piešķiršanu un pārvaldību, ne par investīciju plānošanu.

5.  Ja ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, pārvades sistēmas īpašnieks:

a)  pienācīgi sadarbojas ar neatkarīgo sistēmas operatoru un palīdz tam veikt pienākumus, tostarp sniedzot visu attiecīgo informāciju;

b)  finansē investīcijas, par kurām nolemj neatkarīgais sistēmas operators un kuras apstiprina regulatīvā iestāde, vai piekrīt, ka tās finansē cita ieinteresētā persona, arī neatkarīgais sistēmas operators. Attiecīgo finansēšanas kārtību apstiprina regulatīvā iestāde. Pirms šādas apstiprināšanas regulatīvā iestāde apspriežas ar pārvades sistēmas īpašnieku un citām ieinteresētajām personām;

c)  nodrošina segumu saistībām, kas attiecas uz tīkla aktīviem, izņemot to saistību daļu, kas saistīta ar neatkarīgā sistēmas operatora uzdevumiem; un

d)  nodrošina garantijas, kas vajadzīgas finansējuma piesaistei tīkla paplašināšanai, izņemot investīcijas, attiecībā uz kurām atbilstīgi b) apakšpunktam pārvades sistēmas īpašnieks piekritis, ka finansējumu nodrošina cita ieinteresētā persona, arī neatkarīgais sistēmas operators.

6.  Ciešā sadarbībā ar regulatīvo iestādi attiecīgajai valsts konkurences iestādei piešķir visas vajadzīgās pilnvaras, lai tā varētu efektīvi uzraudzīt, kā pārvades sistēmas īpašnieks pilda 5. punktā paredzētās saistības.

45. pants

Pārvades sistēmu īpašnieku nodalīšana

1.  Ja ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, pārvades sistēmas īpašnieks, kas ir daļa no vertikāli integrēta uzņēmuma, vismaz juridiskās formas, organizācijas un lēmumu pieņemšanas aspektā ir neatkarīgs no citām darbībām, kas nav saistītas ar pārvadi.

2.  Lai nodrošinātu 1. punktā minēto pārvades sistēmas īpašnieka neatkarību, piemēro vismaz šādus minimālos kritērijus:

a)  personas, kas atbildīgas par pārvades sistēmas īpašnieka vadību, neiesaistās integrētā elektroenerģijas uzņēmuma struktūrās, kas tieši vai netieši ir ikdienā atbildīgas par elektroenerģijas ražošanu, sadali un piegādi;

b)  veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā to personu profesionālās intereses, kuras atbildīgas par pārvades sistēmas īpašnieka vadību, vienlaikus ļaujot tām rīkoties neatkarīgi; un

c)  pārvades sistēmas īpašnieks izstrādā atbilstības programmu, kurā izklāsta pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu diskriminējošas rīcības nepieļaušanu, un nodrošina, ka tās ievērošana tiek atbilstīgi kontrolēta. Atbilstības programmā paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic šo mērķu sasniegšanai. Par atbilstības programmas kontroli atbildīgā persona vai struktūra iesniedz regulatīvajai iestādei gada ziņojumu par veiktajiem pasākumiem, un šo ziņojumu publicē.

3. iedaļa

NEATKARĪGS PĀRVADES OPERATORS

46. pants

Aktīvi, iekārtas, darbinieki un identitāte

1.  Pārvades sistēmu operatoru rīcībā ir visi cilvēkresursi un tehniskie, fiziskie un finanšu resursi, kas vajadzīgi, lai pildītu šajā direktīvā noteiktos pienākumus un veiktu elektroenerģijas pārvades darbības, jo īpaši:

a)  elektroenerģijas pārvades darbības veikšanai vajadzīgie aktīvi, tostarp pārvades sistēma, pieder pārvades sistēmas operatoram;

b)  elektroenerģijas pārvades darbības veikšanai, tostarp korporatīvo uzdevumu veikšanai, vajadzīgais personāls ir pārvades sistēmas operatora darbinieki;

c)  aizliegta darbinieku nomāšana un pakalpojumu sniegšana citām vertikāli integrēta uzņēmuma daļām vai no tām. Pārvades sistēmas operators tomēr var sniegt pakalpojumus vertikāli integrētam uzņēmumam, ar noteikumu, ka:

i)  minēto pakalpojumu sniegšana nediskriminē sistēmas izmantotājus, ir pieejama visiem sistēmas izmantotājiem ar vienādiem noteikumiem un neierobežo, nekropļo un nekavē konkurenci ražošanas vai piegādes jomā; un

ii)  minēto pakalpojumu sniegšanas noteikumus ir apstiprinājusi regulatīvā iestāde;

d)  neskarot saskaņā ar 49. pantu pieņemtos uzraudzības struktūras lēmumus, vertikāli integrētais uzņēmums pēc pārvades sistēmas operatora atbilstīga pieprasījuma savlaicīgi dara pārvades sistēmas operatoram pieejamus atbilstīgus finanšu resursus turpmākiem investīciju projektiem un/vai pašreizējo aktīvu aizstāšanai.

2.  Papildus 40. pantā minētajiem uzdevumiem elektroenerģijas pārvades darbība ietver vismaz šādas darbības:

a)  pārstāvēt pārvades sistēmas operatoru un uzturēt kontaktus attiecībās ar trešām personām un regulatīvajām iestādēm;

b)  pārstāvēt pārvades sistēmas operatoru ENTSO-E;

c)  piešķirt un pārvaldīt trešo personu piekļuvi, nediskriminējot sistēmas izmantotājus vai izmantotāju kategorijas;

d)  iekasēt visas maksas, kas saistītas ar pārvades sistēmu, tostarp piekļuves maksas, maksas par enerģijas zudumiem un maksas par palīgpakalpojumiem;

e)  ekspluatēt, uzturēt un attīstīt drošu, efektīvu un saimnieciski izdevīgu pārvades sistēmu;

f)  plānot investīcijas, nodrošinot sistēmas ilgtermiņa spēju apmierināt saprātīgu pieprasījumu un garantēt piegādes drošību;

g)  izveidot atbilstīgus kopuzņēmumus, iekļaujot vienu vai vairākus pārvades sistēmu operatorus, elektroenerģijas biržas un citus attiecīgus dalībniekus, kas cenšas attīstīt reģionālo tirgu izveidi vai veicināt liberalizācijas procesu; un

h)  sniegt visus korporatīvos pakalpojumus tostarp juridiskos pakalpojumus, grāmatvedības un IT pakalpojumus.

3.  Pārvades sistēmu operatorus izveido juridiskajā formā, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1131(48) I pielikumā.

4.  Pārvades sistēmas operators tā korporatīvajā identitātē, saziņā, zīmola veidošanā un telpās nemaldina attiecībā uz vertikāli integrēta uzņēmuma vai kādas tā daļas atsevišķo identitāti.

5.  Pārvades sistēmas operators neizmanto ne IT sistēmas vai iekārtas, ne fiziskās telpas un drošības piekļuves sistēmas kopīgi ar jebkuru vertikāli integrēta uzņēmuma daļu, ne arī vienus un tos pašus konsultantus vai ārējos līgumslēdzējus saistībā ar IT sistēmām vai iekārtām un drošības piekļuves sistēmām.

6.  Pārvades sistēmu operatoru grāmatvedības revīziju veic revidents, kas nav tas pats revidents, kurš veic grāmatvedības revīziju vertikāli integrētā uzņēmumā vai kādā no tā daļām.

47. pants

Pārvades sistēmas operatora neatkarība

1.  Neskarot saskaņā ar 49. pantu pieņemtos uzraudzības struktūras lēmumus, pārvades sistēmas operatoram ir:

a)  neatkarīgi no vertikāli integrēta uzņēmuma — reālas lēmumu pieņemšanas tiesības attiecībā uz pārvades sistēmas darbībai, uzturēšanai un attīstīšanai vajadzīgajiem aktīviem; un

b)  tiesības piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū, jo īpaši aizņemoties un palielinot kapitālu.

2.  Pārvades sistēmas operators vienmēr rīkojas tā, lai nodrošinātu, ka viņam ir vajadzīgie resursi, lai pienācīgi un efektīvi veiktu pārvades darbību, kā arī lai attīstītu un uzturētu efektīvu, drošu un saimnieciski izdevīgu pārvades sistēmu.

3.  Vertikāli integrēta uzņēmuma ▌meitasuzņēmumiem, kas veic ražošanas vai piegādes funkcijas, nav tiešas vai netiešas dalības pārvades sistēmas operatorā. Pārvades sistēmas operatoram nav nekādas tiešas vai netiešas dalības vertikāli integrēta uzņēmuma meitasuzņēmumā, kas veic ražošanas vai piegādes funkcijas, nedz arī tas saņem dividendes vai citu finansiālu labumu no minētā meitasuzņēmuma.

4.  Pārvades sistēmas operatora vispārējās pārvaldes struktūra un korporatīvie statūti nodrošina pārvades sistēmas operatora faktisku neatkarību saskaņā ar šo iedaļu. Vertikāli integrēts uzņēmums tieši vai netieši nenosaka pārvades sistēmas operatora rīcību konkurences apstākļos attiecībā uz pārvades sistēmas operatora ikdienas darbu un tīkla pārvaldību vai attiecībā uz darbībām, kas vajadzīgas, lai sagatavotu tīkla attīstības desmit gadu plānu, kurš izstrādāts atbilstīgi 51. pantam.

5.  Pildot šīs direktīvas 40. pantā un 46. panta 2. punktā paredzētos uzdevumus un ievērojot pienākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2019/...(49) 16., 18., 19. un 50. pantā, pārvades sistēmu operatori nediskriminē dažādas personas vai struktūras un neierobežo, neizkropļo vai netraucē konkurenci ražošanas vai piegādes jomā.

6.  Tirdzniecības un finansiālas attiecības starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru, tostarp pārvades sistēmas operatora aizdevumi vertikāli integrētam uzņēmumam, atbilst tirgus noteikumiem. Pārvades sistēmas operatoram ir šādu tirdzniecības un finansiālu attiecību detalizēta uzskaite, un tas šo uzskaiti dara pieejamu pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma.

7.  Pārvades sistēmas operators iesniedz regulatīvajai iestādei apstiprināšanai visus tirdzniecības un finanšu līgumus ar vertikāli integrēto uzņēmumu.

8.  Pārvades sistēmas operators informē regulatīvo iestādi par 46. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajiem finanšu resursiem, kas pieejami turpmākiem investīciju projektiem un/vai pašreizējo aktīvu aizstāšanai.

9.  Vertikāli integrēts uzņēmums atturas no jebkādas rīcības, kas kavētu vai ierobežotu pārvades sistēmas operatoru pildīt šajā nodaļā minētās saistības un liktu pārvades sistēmas operatoram lūgt vertikāli integrēta uzņēmuma atļauju, lai izpildītu šīs saistības.

10.  Uzņēmumu, ko regulatīvā iestāde sertificējusi kā atbilstīgu šīs nodaļas prasībām, attiecīgā dalībvalsts apstiprina un norīko par pārvades sistēmas operatoru. Piemēro sertifikācijas procedūru, kas paredzēta vai nu šīs direktīvas 52. pantā un Regulas (ES) 2019/...(50) 51. pantā, vai arī šīs direktīvas 53. pantā.

48. pants

Pārvades sistēmas operatora darbinieku un vadības neatkarība

1.  Lēmumus par pieņemšanu darbā un atjaunošanu amatā, darba apstākļiem, tostarp atalgojumu un amata pilnvaru termiņa beigām personām, kas atbildīgas par vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem pieņem pārvades sistēmas operatora uzraudzības struktūra, kas norīkota saskaņā ar 49. pantu.

2.  Regulatīvajai iestādei dara zināmu to personu identitāti, kuras uzraudzības struktūra ierosinājusi iecelt par personām, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai par pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem vai atjaunot šajos amatos, un nosacījumus, kas reglamentē šo personu amata pilnvaru termiņu, tā ilgumu un izbeigšanu, kā arī iemeslus jebkuram ierosinājumam pārtraukt šādu amata pilnvaru termiņu. Šā panta 1. punktā minētie nosacījumi un lēmumi kļūst saistoši vienīgi tad, ja trīs nedēļu laikā pēc paziņošanas regulatīvā iestāde nav pret tiem iebildusi.

Regulatīvā iestāde var iebilst pret 1. punktā minētajiem lēmumiem, ja:

a)  rodas šaubas par tās personas profesionālo neatkarību, kuru ierosināts iecelt par personu, kas atbildīga par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai par pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekli; vai

b)  amata pilnvaru termiņa priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā pastāv šaubas par šādas priekšlaicīgas izbeigšanas pamatotību.

3.  Personām, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem, uz kuriem attiecas šis punkts, trīs gadus pirms iecelšanas amatā nav bijis profesionāla amata vai pienākumu, tiešas vai netiešas līdzdalības vai uzņēmējdarbības attiecību ar vertikāli integrēto uzņēmumu vai kādu tā daļu, vai to kontrolējošo akcionāru, kas nav pārvades sistēmas operators.

4.  Personām, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem un darbiniekiem nevienā citā vertikāli integrētā uzņēmuma daļā vai to kontrolējošā akcionārā nav nekāda cita profesionāla amata vai atbildības, tiešas vai netiešas līdzdalības un uzņēmējdarbības attiecību.

5.  Personām, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem un darbiniekiem nevienā vertikāli integrēta uzņēmuma daļā kā vien pārvades sistēmas operatorā nav līdzdalības, un viņi tieši vai netieši negūst nekādu finansiālu labumu. Viņu atalgojums nav atkarīgs no citām vertikāli integrēta uzņēmuma darbībām vai rezultātiem kā vien no pārvades sistēmas operatora darbībām vai rezultātiem.

6.  Attiecībā uz visām sūdzībām, ko par amata pilnvaru termiņa priekšlaicīgu izbeigšanu iesniedz personas, kuras atbildīgas par vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvās struktūras locekļi, ir garantētas efektīvas tiesības pārsūdzēt regulatīvajai iestādei.

7.  Pēc amata pilnvaru termiņa beigām pārvades sistēmas operatorā par vadību atbildīgajām personām un/vai administratīvo struktūru locekļiem vismaz četrus gadus nav profesionāla amata vai atbildības, līdzdalības vai uzņēmējdarbības attiecību nevienā no vertikāli integrēta uzņēmuma daļām kā vien pārvades sistēmas operatorā, vai to kontrolējošā akcionārā.

8.  Šā panta 3. punktu piemēro lielākajai daļai personu, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļiem.

Personas, kas atbildīgas par pārvades sistēmas operatora vadību, un/vai pārvades sistēmas operatora administratīvo struktūru locekļi, uz kuriem neattiecas 3. punkts, vismaz sešus mēnešus pirms viņu iecelšanas amatā nav veikuši vadības vai citas attiecīgas darbības vertikāli integrētajā uzņēmumā.

Šā punkta pirmo daļu un 4. līdz 7. punktu piemēro visām personām, kas pieder izpildvadībai, un personām, kas ir viņu tiešā pakļautībā jautājumos, kuri saistīti ar tīkla darbību, uzturēšanu vai attīstību.

49. pants

Uzraudzības struktūra

1.  Pārvades sistēmas operatoram ir uzraudzības struktūra, kas atbild par tādu lēmumu pieņemšanu, kuri varētu būtiski ietekmēt pārvades sistēmas operatora akcionāru aktīvu vērtību, jo īpaši tādu lēmumu pieņemšanu, kuri attiecas uz gada un ilgāka termiņa finanšu plāna apstiprināšanu, pārvades sistēmas operatora parādsaistībām un akcionāriem izdalīto dividenžu apjomu. Uzraudzības struktūras kompetencē nav lēmumi, kas attiecas uz pārvades sistēmas operatora ikdienas darbu un tīkla pārvaldību, un uz darbībām, kuras vajadzīgas, lai sagatavotu tīkla attīstības desmit gadu plānu, kas izstrādāts atbilstīgi 51. pantam.

2.  Uzraudzības struktūrā ir locekļi no vertikāli integrētā uzņēmuma, no trešo personu akcionāriem un, ja to nosaka attiecīgi valsts tiesību akti, locekļi no citām ieinteresētajām personām, piemēram, pārvades sistēmas operatora darbinieki.

3.  Šīs direktīvas 48. panta 2. punktu un 3. līdz 7. punktu piemēro vismaz pusei uzraudzības struktūras locekļu, atņemot vienu no uzraudzības struktūras locekļu kopskaita.

Šīs direktīvas 48. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu piemēro visiem uzraudzības struktūras locekļiem.

50. pants

Atbilstības programma un atbilstības amatpersona

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pārvades sistēmu operatori izstrādā un īsteno atbilstības programmu, kurā izklāstīti pasākumi, ko veic, lai nodrošinātu diskriminācijas nepieļaušanu, un nodrošina atbilstīgu kontroli pār tās ievērošanu. Atbilstības programmā paredz konkrētus darbinieku pienākumus, kas jāveic šo mērķu sasniegšanai. Regulatīvā iestāde apstiprina atbilstības programmu. Neskarot regulatīvās iestādes pilnvaras, atbilstību programmai neatkarīgi uzrauga atbilstības amatpersona.

2.  Atbilstības amatpersonu ieceļ uzraudzības struktūra, un to apstiprina regulatīvā iestāde. Regulatīvā iestāde var atteikties apstiprināt atbilstības amatpersonu tikai neatkarības trūkuma vai profesionālo spēju trūkuma dēļ. Atbilstības amatpersona var būt fiziska vai juridiska persona. Uz atbilstības amatpersonu attiecas 48. panta 2. līdz 8. punkts.

3.  Atbilstības amatpersonas pienākums ir:

a)  pārraudzīt atbilstības programmas īstenošanu;

b)  sagatavot gada ziņojumu, norādot pasākumus, kas veikti atbilstības programmas īstenošanai, un iesniegt to regulatīvajai iestādei;

c)  ziņot uzraudzības struktūrai un sniegt ieteikumus attiecībā uz atbilstības programmu un tās īstenošanu;

d)  informēt regulatīvo iestādi par jebkādiem būtiskiem pārkāpumiem attiecībā uz atbilstības programmas īstenošanu; un

e)  ziņot regulatīvajai iestādei par tirdzniecības un finansiālām attiecībām starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru.

4.  Atbilstības amatpersona ierosinātos lēmumus par investīciju plānu vai par atsevišķām investīcijām tīklā iesniedz regulatīvajai iestādei. Tas notiek vēlākais tad, kad pārvades sistēmas operatora vadība un/vai kompetentā administratīvā struktūrai tos iesniedz uzraudzības struktūrai.

5.  Ja vertikāli integrēts uzņēmums pilnsapulcē vai saskaņā ar tā ieceltu uzraudzības struktūras locekļu balsojumu ir novērsis lēmuma pieņemšanu, tādējādi apturot vai kavējot investīcijas, kuras saskaņā ar tīkla attīstības desmit gadu plānu ir jāveic turpmākajos trijos gados, atbilstības amatpersona par to ziņo regulatīvajai iestādei, kura tad rīkojas saskaņā ar 51. pantu.

6.  Noteikumus, ar ko reglamentē atbilstības amatpersonas pilnvaras vai nodarbināšanas nosacījumus, tostarp tās pilnvaru ilgumu, apstiprina regulatīvā iestāde. Minētie noteikumi nodrošina atbilstības amatpersonas neatkarību, tostarp nodrošinot visus resursus, kas nepieciešami atbilstības amatpersonas pienākumu izpildei. Atbilstības amatpersonai tās pilnvaru laikā nav nekāda cita amata vai profesionālu pienākumu, kā arī tiešas vai netiešas līdzdalības kādā no vertikāli integrētā uzņēmuma daļām vai to kontrolējošā akcionārā.

7.  Atbilstības amatpersona regulāri vai nu mutiski, vai rakstiski ziņo regulatīvajai iestādei, un tai ir tiesības regulāri vai nu mutiski, vai rakstiski ziņot pārvades sistēmas operatora uzraudzības struktūrai.

8.  Atbilstības amatpersona var piedalīties visās pārvades sistēmas operatora vadības vai administratīvās struktūras un uzraudzības struktūras sanāksmēs, kā arī pilnsapulcēs. Atbilstības amatpersona piedalās visās sanāksmēs, kurās izskata šādus jautājumus:

a)  tīkla piekļuves nosacījumi, kā noteikts Regulā (ES) 2019/...(51), jo īpaši attiecībā uz tarifiem, trešo personu piekļuvi pakalpojumiem, jaudas piešķiršanu un pārslodzes vadību, pārredzamību, palīgpakalpojumiem un sekundāriem tirgiem;

b)  projekti, kas sākti, lai pārvades sistēma darbotos, tiktu uzturēta un attīstīta, tostarp investīcijas starpsavienojumos un savienojumos;

c)  elektroenerģijas pirkšana vai pārdošana pārvades sistēmas darbības vajadzībām.

9.  Atbilstības amatpersona uzrauga pārvades sistēmas operatora atbilstību 41. pantam.

10.  Atbilstības amatpersonai ir piekļuve visiem pārvades sistēmas operatora attiecīgajiem datiem un birojiem, un visai informācijai, kas vajadzīga tās pienākumu izpildei.

11.  Atbilstības amatpersonai bez iepriekšēja paziņojuma ir piekļuve pārvades sistēmas operatora birojiem.

12.  Uzraudzības struktūra pēc regulatīvās iestādes iepriekšēja apstiprinājuma var atlaist no amata atbilstības amatpersonu. Tā atlaiž atbilstības amatpersonu pēc regulatīvās iestādes pieprasījuma neatkarības trūkuma vai profesionālo spēju trūkuma dēļ.

51. pants

Tīkla attīstība un pilnvaras pieņemt lēmumus par investīcijām

1.  Vismaz reizi divos gados pārvades sistēmas operators pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām iesniedz regulatīvajai iestādei tīkla attīstības desmit gadu plānu, kura pamatā ir pašreizējais un plānotais piedāvājums un pieprasījums. Minētajā tīkla attīstības plānā iekļauj efektīvus pasākumus, lai garantētu sistēmas pietiekamību un piegādes drošību. Pārvades sistēmas operators publicē tīkla attīstības desmit gadu plānu savā tīmekļa vietnē.

2.  Tīkla attīstības desmit gadu plānā jo īpaši:

a)  norāda tirgus dalībniekiem galveno pārvades infrastruktūru, kas jāizveido vai jāatjaunina nākamajos desmit gados;

b)  iekļauj visas investīcijas, par kurām jau pieņemts lēmums, un nosaka jaunas investīcijas, kas jāveic nākamajos trīs gados; un

c)  paredz grafikus visiem investīciju projektiem.

3.  Izstrādājot tīkla attīstības desmit gadu plānu, pārvades sistēmas operators pilnībā ņem vērā pieprasījumreakcijas, enerģijas uzkrātuves vai citu resursu izmantošanas potenciālu kā alternatīvu sistēmas paplašināšanai papildus paredzamajam patēriņam un tirdzniecībai ar citām valstīm, kā arī plāniem par investīcijām Savienības mēroga un reģionālos tīklos.

4.  Regulatīvā iestāde atklāti un pārskatāmi apspriežas ar visiem pašreizējiem vai potenciālajiem sistēmas izmantotājiem par tīkla attīstības desmit gadu plānu. Personas un uzņēmumus, kas vēlas būt potenciālie sistēmas izmantotāji, var lūgt pamatot šādas prasības. Regulatīvā iestāde publicē apspriešanās procesā gūtos rezultātus, jo īpaši attiecībā uz iespējamām investīciju vajadzībām.

5.  Regulatīvā iestāde pārbauda, vai tīkla attīstības desmit gadu plāns aptver visas investīciju vajadzības, kas identificētas apspriešanās procesā, un vai tas atbilst nesaistošajam Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānam ("Savienības tīkla attīstības plāns"), kas minēts Regulas (ES) 2019/...(52) 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Ja rodas šaubas par atbilstību Savienības tīkla attīstības plānam, regulatīvā iestāde apspriežas ar ACER. Regulatīvā iestāde var pieprasīt pārvades sistēmas operatoram grozīt tā tīkla attīstības desmit gadu plānu.

Kompetentās valsts iestādes pārbauda tīkla attīstības desmit gadu plāna atbilstību nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, kas iesniegts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

6.  Regulatīvā iestāde pārrauga un izvērtē tīkla attīstības desmit gadu plāna īstenošanu.

7.  Ja pārvades sistēmas operators, izņemot sevišķi svarīgu un ārpus tā kontroles esošu iemeslu dēļ, neveic investīcijas, kas atbilstīgi tīkla attīstības desmit gadu plānam būtu jāveic nākamajos trīs gados, dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir jāveic vismaz viens no turpmāk norādītajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka attiecīgās investīcijas tiek veiktas, ja šīs investīcijas, pamatojoties uz jaunāko tīkla attīstības desmit gadu plānu, joprojām ir nozīmīgas:

a)  likt pārvades sistēmas operatoram veikt attiecīgās investīcijas;

b)  rīkot konkursu, kas attiecīgo investīciju gadījumā būtu atvērts visiem investoriem; vai

c)  likt pārvades sistēmas operatoram pieņemt kapitāla palielinājumu, lai finansētu vajadzīgās investīcijas, un ļaut neatkarīgiem investoriem piedalīties kapitāla veidošanā.

8.  Ja regulatīvā iestāde ir izmantojusi 7. punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras, tā var likt pārvades sistēmas operatoram piekrist vienam vai vairākiem no turpmāk norādītajiem:

a)  trešās personas nodrošinātam finansējumam;

b)  trešās personas veiktiem būvdarbiem;

c)  pašam veikt attiecīgo jauno aktīvu būvniecību;

d)  pašam ekspluatēt attiecīgos jaunos aktīvus.

Pārvades sistēmas operators sniedz investoriem visu informāciju, kas vajadzīga investīciju veikšanai, pieslēdz jaunos aktīvus pārvades tīklam un vispārēji cenšas veicināt investīciju projekta īstenošanu.

Attiecīgos finanšu pasākumus apstiprina regulatīvā iestāde.

9.  Ja regulatīvā iestāde ir izmantojusi 7. punktā paredzētās pilnvaras, attiecīgie tarifu noteikumi attiecas uz izmaksām, kas saistītas ar attiecīgajām investīcijām.

4. IEDAĻA

PĀRVADES SISTĒMU OPERATORU NORĪKOŠANA UN SERTIFIKĀCIJA

52. pants

Pārvades sistēmu operatoru norīkošana un sertifikācija

1.  Pirms uzņēmumu apstiprina un norīko par pārvades sistēmas operatoru, to sertificē saskaņā ar šā panta 4., 5. un 6. punktā un Regulas (ES) 2019/...(53) 51. pantā noteiktajām procedūrām.

2.  Uzņēmumus, ko regulatīvā iestāde saskaņā ar turpmāk izklāstīto sertifikācijas procedūru sertificējusi kā atbilstošus 43. panta prasībām, dalībvalstis apstiprina un norīko par pārvades sistēmu operatoriem. Pārvades sistēmu operatoru norīkošanu dara zināmu Komisijai un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.  Pārvades sistēmu operatori regulatīvajai iestādei ziņo par visiem plānotajiem darījumiem, kuru dēļ varētu būt vajadzība atkārtoti izvērtēt viņu atbilstību 43. panta prasībām.

4.  Regulatīvās iestādes uzrauga pārvades sistēmu operatoru pastāvīgu atbilstību 43. panta prasībām. Tās sāk sertifikācijas procedūru atbilstības nodrošināšanai:

a)  ja tās saņem pārvades sistēmas operatora paziņojumu atbilstīgi 3. punktam;

b)  pēc savas iniciatīvas, ja tās ir informētas, ka plānotās tiesību vai ietekmes izmaiņas pārvades sistēmas īpašniekā vai pārvades sistēmas operatorā var radīt 43. panta pārkāpumu, vai ja tām ir iemesls uzskatīt, ka šāds pārkāpums varētu būt noticis; vai

c)  pēc pamatota Komisijas pieprasījuma.

5.  Regulatīvās iestādes pieņem lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju četru mēnešu laikā no pārvades sistēmas operatora paziņojuma iesniegšanas dienas vai no Komisijas pieprasījuma dienas. Pēc šā termiņa beigām sertifikāciju uzskata par piešķirtu. Regulatīvās iestādes skaidri izteikts vai noklusējuma lēmums stājas spēkā vienīgi pēc 6. punktā izklāstītās procedūras pabeigšanas.

6.  Skaidri izteiktu vai noklusējuma lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju regulatīvā iestāde kopā ar visu atbilstīgo informāciju, kas saistīta ar šo lēmumu, bez kavēšanās paziņo Komisijai. Komisija rīkojas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(54) 51. pantā paredzēto procedūru.

7.  Regulatīvās iestādes un Komisija no pārvades sistēmu operatoriem un uzņēmumiem, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, var pieprasīt visu informāciju, kura tām vajadzīga šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai.

8.  Regulatīvās iestādes un Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju.

53. pants

Sertifikācija attiecībā uz trešām valstīm

1.  Ja sertifikāciju lūdz pārvades sistēmas īpašnieks vai pārvades sistēmas operators, kuru kontrolē kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm, regulatīvā iestāde to dara zināmu Komisijai.

Regulatīvā iestāde arī tūlīt dara zināmus Komisijai visus apstākļus, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm varētu iegūt kādas pārvades sistēmas vai pārvades sistēmas operatora kontroli.

2.  Pārvades sistēmas operators dara zināmus regulatīvajai iestādei visus apstākļus, kuru dēļ kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm varētu iegūt pārvades sistēmas vai pārvades sistēmas operatora kontroli.

3.  Regulatīvā iestāde pieņem projektu lēmumam par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju četru mēnešu laikā no pārvades sistēmas operatora paziņojuma iesniegšanas dienas. Tā atsaka sertifikāciju, ja nav pierādīts:

a)  ka attiecīgā struktūra atbilst 43. panta prasībām; un

b)  regulatīvajai iestādei vai citai kompetentai valsts iestādei, ko norīkojusi dalībvalsts — ka sertifikācijas piešķiršana neapdraudēs dalībvalsts un Savienības energoapgādes drošību. Izskatot šo jautājumu, regulatīvā iestāde vai cita kompetentā valsts iestāde ņem vērā:

i)  Savienības tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek starptautiskās tiesības, tostarp jebkādu ar vienu vai vairākām trešām valstīm noslēgtu nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība un kurā ir risināti ar energoapgādes drošību saistīti jautājumi;

ii)  dalībvalstu tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek ar to noslēgti nolīgumi, ciktāl tie atbilst Savienības tiesību aktiem; un

iii)  citus konkrētus lietas faktus un apstākļus un attiecīgo trešo valsti.

4.  Regulatīvā iestāde lēmumu nekavējoties dara zināmu Komisijai kopā ar visu attiecīgo informāciju par šo lēmumu.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvā iestāde vai 3. punkta b) apakšpunktā minētā ieceltā kompetentā iestāde pirms lēmuma pieņemšanas par sertifikāciju lūdz Komisijas atzinumu par to, vai:

a)  attiecīgā struktūra atbilst 43. panta prasībām; un

b)  sertifikācijas piešķiršana neapdraudēs Savienības energoapgādes drošību.

6.  Komisija izskata 5. punktā minēto lūgumu tūlīt pēc tā saņemšanas. Divu mēnešu laikā pēc lūguma saņemšanas Komisija sniedz atzinumu ▌regulatīvajai iestādei vai tās ieceltajai kompetentajai iestādei, ja lūgumu ir iesniegusi minētā iestāde.

Gatavojot atzinumu, Komisija var lūgt ACER, attiecīgās dalībvalsts un ieinteresēto personu viedokļus. Ja Komisija izsaka šādu lūgumu, divu mēnešu termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

Ja Komisija šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajā termiņā nesniedz atzinumu, uzskata, ka tai nav iebildumu pret regulatīvās iestādes lēmumu.

7.  Izvērtējot, vai kontrole, ko īsteno kāda persona vai personas no trešās valsts vai trešām valstīm, apdraudēs Savienības energoapgādes drošību, Komisija ņem vērā:

a)  konkrētus lietas faktus un attiecīgo trešo valsti vai trešās valstis, un

b)  Savienības tiesības un pienākumus pret attiecīgo trešo valsti, ko uzliek starptautiskās tiesības, tostarp jebkādu ar vienu vai vairākām trešām valstīm noslēgtu nolīgumu, kura līgumslēdzēja puse ir Savienība un kurā ir risināti ar energoapgādes drošību saistīti jautājumi.

8.  ▌Regulatīvā iestāde divu mēnešu laikā pēc 6. punktā minētā divu mēnešu termiņa beigām pieņem galīgo lēmumu par sertifikāciju. Pieņemot galīgo lēmumu, ▌regulatīvā iestāde pilnībā ņem vērā Komisijas atzinumu. Dalībvalstīm jebkurā gadījumā ir tiesības atteikt sertifikāciju, ja sertifikācijas piešķiršana apdraud attiecīgās dalībvalsts energoapgādes drošību vai citas dalībvalsts energoapgādes drošību. Ja dalībvalsts ir norīkojusi citu kompetentu valsts iestādi, lai veiktu 3. punkta b) apakšpunktā minēto izvērtējumu, tā var prasīt, lai ▌regulatīvā iestāde galīgo lēmumu pieņem saskaņā ar minētās kompetentās valsts iestādes izvērtējumu. ▌Regulatīvās iestādes galīgo lēmumu un Komisijas atzinumu publicē kopā. Ja galīgais lēmums atšķiras no Komisijas atzinuma, attiecīgā dalībvalsts sniedz šāda lēmuma pamatojumu un publicē to kopā ar minēto lēmumu.

9.  Šis pants neietekmē dalībvalstu tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem veikt savas juridiskās kontroles, lai aizsargātu leģitīmās sabiedriskās drošības intereses.

10.  Šis pants, izņemot tā 3. punkta a) apakšpunktu, attiecas arī uz dalībvalstīm, uz kurām attiecas atkāpe saskaņā ar 66. pantu.

54. pants

Pārvades sistēmu operatoru īpašumtiesības uz enerģijas uzkrātuvēm

1.  Pārvades sistēmu operatoriem nepieder enerģijas uzkrātuves, un tie šādas uzkrātuves neattīsta, nepārvalda un neekspluatē ▌.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var atļaut, ka pārvades sistēmu operatoriem pieder enerģijas uzkrātuves vai ka tie šādas enerģijas uzkrātuves attīsta, pārvalda vai ekspluatē, ja tās ir pilnībā integrētas tīkla komponentes un regulatīvā iestāde ir piešķīrusi apstiprinājumu vai ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)  pēc atklātas, pārredzamas un nediskriminējošas konkursa procedūras, kuru pārskata un apstiprina regulatīvā iestāde, citām personām) nav piešķirtas tiesības turēt īpašumā, attīstīt, pārvaldīt vai ekspluatēt šādas uzkrātuves, vai tās minētos pakalpojumus nevarēja sniegt par samērīgu cenu un savlaicīgi;

b)  šādas uzkrātuves vai ar frekvences kontroli nesaistīti palīgpakalpojumi ir nepieciešami, lai pārvades sistēmu operatori varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz pārvades sistēmas efektīvu, uzticamu un drošu ekspluatāciju, un tos neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos; un

c)  regulatīvā iestāde ir izvērtējusi šādas atkāpes nepieciešamību, ir veikusi konkursa procedūras piemērojamības, tostarp konkursa procedūras nosacījumu, ex ante pārskatīšanu un ir piešķīrusi apstiprinājumu.

Regulatīvā iestāde var izstrādāt vadlīnijas vai iepirkuma noteikumus, lai palīdzētu pārvades sistēmu operatoriem nodrošināt taisnīgu konkursa procedūru.

3.  Lēmumu piešķirt atkāpi paziņo Komisijai un ACER, pievienojot attiecīgu informāciju par pieprasījumu un iemesliem atkāpes piešķiršanai.

4.  Regulatīvās iestādes regulāri vai vismaz reizi piecos gados veic sabiedrisko apspriešanu par pastāvošajām enerģijas uzkrātuvēm, lai izvērtētu citu pušu potenciālo pieejamību un interesi par investēšanu šādās uzkrātuvēs. Ja sabiedriskā apspriešana saskaņā ar regulatīvās iestādes novērtējumu liecina, ka citām pusēm var piederēt šādas uzkrātuves vai ka tās spēj attīstīt, ekspluatēt vai pārvaldīt šādas uzkrātuves rentablā veidā, regulatīvā iestāde nodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru darbības šajā saistībā tiek pakāpeniski izbeigtas 18 mēnešu laikā. Kā daļu no minētās procedūras nosacījumiem var paredzēt, ka regulatīvā iestāde var ļaut pārvades sistēmu operatoriem saņemt samērīgu kompensāciju, jo īpaši atgūt to investīciju atlikušo vērtību, kuras tie ieguldīja enerģijas uzkrātuvēs.

5.  Šā panta 4. punkts neattiecas uz pilnībā integrētām tīkla komponentēm vai uz tādu jaunu akumulatoru uzkrātuvju parasto nolietojuma laikposmu, attiecībā uz kurām galīgo lēmumu par investēšanu pieņem līdz 2024. gadam, ar noteikumu, ka šādas akumulatoru uzkrātuves:

a)  ir pieslēgtas tīklam ne vēlāk kā divus gadus pēc tam;

b)  ir integrētas pārvades sistēmā;

c)  tiek izmantotas tikai tīkla drošības tūlītējas darbības atjaunošanai tīkla bojājumu gadījumā, ja šāds atjaunošanas pasākums sākas nekavējoties un beidzas, kad problēmu var novērst ar regulāru pārdispečēšanu; un

d)  neizmanto, lai pirktu vai pārdotu elektroenerģiju elektroenerģijas tirgos, tostarp balansēšanas tirgos.

5. iedaļa

Atsevišķa uzskaite un grāmatvedības pārredzamība

55. pants

Tiesības uz piekļuvi grāmatvedībai

1.  Dalībvalstīm vai to norīkotām kompetentām iestādēm, tostarp 57. pantā minētajām regulatīvajām iestādēm, ciktāl tas vajadzīgs to funkciju veikšanai, ir tiesības uz piekļuvi elektroenerģijas uzņēmumu grāmatvedībai, kā noteikts 56. pantā.

2.  Dalībvalstis un visas dalībvalstu ieceltās kompetentās iestādes, tostarp regulatīvās iestādes, ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli sensitīvu informāciju. Dalībvalstis var paredzēt šādas informācijas izpaušanu, ja šāda izpaušana vajadzīga, lai kompetentās iestādes varētu veikt savas funkcijas.

56. pants

Atsevišķa uzskaite

1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas uzņēmumos uzskaiti veic saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2.  Neatkarīgi no īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās formas elektroenerģijas uzņēmumi sagatavo, iesniedz revīzijai un publicē savus gada pārskatus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām par uzņēmumu ar ierobežotu atbildību gada pārskatiem, kuras pieņemtas, ievērojot Direktīvu 2013/34/ES.

Uzņēmumi, kam nav juridiska pienākuma publicēt savus gada pārskatus, to eksemplāru glabā galvenajā birojā, kur tas ir publiski pieejams.

3.  Elektroenerģijas uzņēmumi savā iekšējā grāmatvedībā atsevišķi uzskaita pārvades un sadales darbības, kā tas būtu jādara, ja attiecīgās darbības veiktu atsevišķi uzņēmumi, lai tādējādi izvairītos no diskriminācijas, šķērssubsidēšanas un konkurences izkropļošanas. Tie arī veic konsolidējamu uzskaiti par citām ar elektroenerģiju saistītām darbībām, kas neattiecas uz pārvadi vai sadali. Uzskaitē norāda ieņēmumus no īpašumā esošas pārvades vai sadales sistēmas. Attiecīgā gadījumā tie veic konsolidētu uzskaiti par citām darbībām, kas nav saistītas ar elektroenerģiju. Iekšējā grāmatvedība iekļauj bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu par katru darbību.

4.  Veicot 2. punktā minēto revīziju, jo īpaši pārbauda, vai ir ievērots 3. punktā minētais pienākums nepieļaut diskrimināciju un šķērssubsidēšanu.

VII NODAĻA

REGULATĪVĀS IESTĀDES

57. pants

Regulatīvo iestāžu norīkošana un neatkarība

1.  Katra dalībvalsts norīko vienu ▌regulatīvo iestādi valsts līmenī.

2.  Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu tiesības norīkot citas regulatīvās iestādes reģionu līmenī, ja vien tur ir viens vadošais pārstāvis Savienības mēroga pārstāvības un kontaktu nodrošināšanai ACER Regulatoru valdē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(55) 21. panta 1. punktu.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var norīkot regulatīvās iestādes mazām sistēmām ģeogrāfiski nodalītā reģionā, kurā 2008. gadā patēriņš bija mazāks par 3 % no tās dalībvalsts kopējā patēriņa, kurā tas atrodas. Minētā atkāpe neskar viena vadošā pārstāvja iecelšanu Savienības līmeņa pārstāvības un kontaktu nodrošināšanai ACER Regulatoru valdē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...+ 21. panta 1. punktu.

4.  Dalībvalstis garantē regulatīvās iestādes neatkarību un nodrošina, ka tā izmanto savas pilnvaras taisnīgi un pārredzami. Minētajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvā iestāde, veicot šajā direktīvā un saistītajos tiesību aktos paredzētos regulatīvos uzdevumus:

a)  ir juridiski un funkcionāli neatkarīga no citām publiskām vai privātām struktūrām;

b)  nodrošina, ka tās personāls un par tās vadību atbildīgās personas:

i)  darbojas neatkarīgi no tirgus interesēm; un

ii)  veicot regulatīvus uzdevumus, neprasa un nepieņem tiešus norādījumus no valdības vai citām publiskām vai privātām struktūrām. Attiecīgos gadījumos minētā prasība neskar ciešu sadarbību ar citām attiecīgām valsts iestādēm vai valdības noteiktās vispārējās politikas vadlīnijas, kas nav saistītas ar 59. pantā noteiktajām regulatīvajām pilnvarām un pienākumiem.

5.  Lai aizsargātu regulatīvās iestādes neatkarību, dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka:

a)  regulatīvā iestāde var pieņemt lēmumus neatkarīgi no politiskām struktūrām▌;

b)  regulatīvajai iestādei ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un finanšu resursi, kas tai vajadzīgi, lai efektīvi un lietderīgi pildītu savus pienākumus un īstenotu savas pilnvaras;

c)  regulatīvajai iestādei ir atsevišķi ikgadēji budžeta piešķīrumi un iespēja neatkarīgi īstenot piešķirto budžetu; un

d)  regulatīvās iestādes valdes locekļus vai, ja valdes nav, regulatīvās iestādes vadību ieceļ uz noteiktu laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem, un šo termiņu var atjaunot vienu reizi;

e)  regulatīvās iestādes valdes locekļu vai, ja valdes nav, regulatīvās iestādes vadību ieceļ, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un publicētiem kritērijiem, izmantojot neatkarīgu un objektīvu procedūru, kas nodrošina, ka kandidātiem ir nepieciešamās prasmes un pieredze jebkādam attiecīgam amatam ▌regulatīvajā iestādē ▌;

f)  ir spēkā noteikumi par interešu konfliktu, un regulatīvās iestādes valdes locekļu vai, ja valdes nav, regulatīvās iestādes vadības konfidencialitātes pienākumi nebeidzas līdz ar tiem piešķirtā pilnvaru termiņa beigām ▌regulatīvajā iestādē;

g)  regulatīvās iestādes valdes locekļus vai, ja valdes nav, regulatīvās iestādes vadību var atlaist tikai, pamatojoties uz iepriekšnoteiktiem pārredzamiem kritērijiem.

Attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu dalībvalstis nodrošina atbilstīgu valdes vai vadības rotācijas sistēmu. Valdes locekļus vai, ja valdes nav, vadības locekļus var atbrīvot no amata pirms pilnvaru termiņa beigām vienīgi tad, ja viņi vairs neatbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem vai ir vainīgi attiecīgās valsts tiesību aktu pārkāpumā.

6.  Dalībvalstis var paredzēt regulatīvo iestāžu gada pārskatu ex post kontroli, ko veic neatkarīgs revidents.

7.  Komisija līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi četros gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par valsts iestāžu atbilstību neatkarības principam, kā noteikts šajā pantā.

58. pants

Regulatīvās iestādes vispārējie mērķi

Pildot šajā direktīvā noteiktos regulatīvos uzdevumus, regulatīvā iestāde veic visus piemērotos pasākumus, lai 59. pantā noteikto pienākumu un pilnvaru robežās ciešā sadarbībā ar citām atbilstīgām valsts iestādēm, tostarp konkurences iestādēm, kā arī iestādēm, tostarp regulatīvajām iestādēm, no kaimiņos esošām dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā trešām valstīm un neskarot to kompetenci, sasniegtu šādus mērķus:

a)  ciešā sadarbībā ar citu dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, Komisiju un ACER sekmēt Savienībā konkurētspējīgu, elastīgu un drošu elektroenerģijas iekšējo tirgu, kurš ilgtermiņā neapdraud vidi, un efektīvu tirgus atvēršanu visiem Savienības lietotājiem un piegādātājiem, un nodrošināt atbilstošus apstākļus energoapgādes tīklu efektīvai un uzticamai darbībai, ņemot vērā ilgtermiņa mērķus;

b)  attīstīt Savienībā konkurētspējīgus un pienācīgi funkcionējošus reģionālos pārrobežu tirgus, lai sasniegtu a) punktā minētos mērķus;

c)  likvidēt ierobežojumus elektroenerģijas tirdzniecībai starp dalībvalstīm, tostarp attīstīt pieprasījumam atbilstīgas pārrobežu pārvades jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu, un palielināt valstu tirgu integrāciju, kas var sekmēt elektroenerģijas plūsmas visā Savienībā;

d)  iespējami rentablākā veidā palīdzēt panākt uz patērētājiem orientētu drošu, uzticamu un efektīvu nediskriminējošu sistēmu izstrādi un veicināt sistēmu pietiekamību un — saskaņā ar vispārējiem enerģētikas politikas mērķiem — energoefektivitāti, kā arī gan liela un neliela apjoma elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem, gan izkliedētas ražošanas integrāciju pārvades un sadales tīklos un to izmantošanas veicināšanu saistībā ar citiem gāzes vai siltuma energotīkliem;

e)  sekmēt jaunu ražošanas jaudu piekļuvi tīklam un enerģijas uzkrātuvēm, jo īpaši atceļot šķēršļus, kas varētu kavēt jaunu tirgus dalībnieku un no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas piekļuvi;

f)  nodrošināt īstermiņā un ilgtermiņā atbilstošus stimulus sistēmas operatoriem un sistēmas izmantotājiem palielināt sistēmas veiktspējas efektivitāti, jo īpaši energoefektivitāti, un sekmēt tirgus integrāciju;

g)  nodrošināt, ka lietotāji gūst labumu no valsts tirgus efektīvas darbības, sekmējot efektīvu konkurenci un palīdzot nodrošināt patērētāju aizsardzību augstā līmenī, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām patērētāju aizsardzības iestādēm;

h)  palīdzēt sasniegt augstus standartus attiecībā uz elektroenerģijas piegādes universālo pakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu, veicinot neaizsargāto lietotāju aizsardzību un piegādātāja maiņai nepieciešamo datu apmaiņas procesu saderību.

59. pants

Regulatīvo iestāžu pienākumi un pilnvaras

1.  Regulatīvajai iestādei ir šādi pienākumi:

a)  atbilstīgi pārredzamiem kritērijiem noteikt vai apstiprināt pārvades vai sadales tarifus vai to aprēķināšanas metodiku, vai abus minētos;

b)  nodrošināt, ka pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori un attiecīgā gadījumā sistēmu īpašnieki, kā arī visi elektroenerģijas uzņēmumi un citi tirgus dalībnieki pilda saistības, kas izriet no šīs direktīvas, Regulas (ES) 2019/...(56), tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...+ 59., 60. un 61. pantu, un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz pārrobežu jautājumiem, kā arī ACER lēmumus;

c)  ciešā sadarbībā ar citām regulatīvajām iestādēm nodrošināt, ka ENTSO-E un ES SSO struktūra pilda saistības, kas izriet no šīs direktīvas, Regulas (ES) 2019/...(57), tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...+ 59., 60. un 61. pantu, un citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp attiecībā uz pārrobežu jautājumiem, kā arī ACER lēmumus, un kopīgi konstatēt ENTSO-E un ES SSO struktūras attiecīgo saistību nepildīšanu; ja regulatīvās iestādes nav spējušas panākt vienošanos četru mēnešu laikā pēc tam, kad sākušās apspriedes nolūkā kopīgi konstatēt saistību nepildīšanu, jautājumu lēmuma pieņemšanai nodod ACER, ievērojot Regulas (ES) 2019/...(58)6. panta 10. punktu;

d)  apstiprināt produktus un iepirkuma procesu ar frekvences kontroli nesaistītiem palīgpakalpojumiem;

e)  īstenot tīkla kodeksus un vadlīnijas, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(59) 59., 60. un 61. pantu, izmantojot valsts pasākumus vai, ja tas nepieciešams, koordinētus reģionālus vai Savienības mēroga pasākumus;

f)  saistībā ar pārrobežu jautājumiem sadarboties ar attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestādi vai iestādēm un ACER, jo īpaši līdzdarbojoties ACER Regulatoru valdē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(60) 21. pantu;

g)  ievērot un izpildīt visus atbilstīgos juridiski saistošos ACER un Komisijas lēmumus;

h)  nodrošināt, ka pārvades sistēmu operatori maksimāli iespējamā apjomā dara pieejamas starpsavienotāju jaudas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...+ 16. pantu;

i)  katru gadu ziņot par savu darbību un pienākumu izpildi attiecīgajām dalībvalsts iestādēm, ACER un Komisijai, tostarp par pasākumiem, kas veikti, un rezultātiem, kādi gūti attiecībā uz katru šajā pantā uzskaitīto uzdevumu;

j)  nodrošināt to, ka netiek veikta pārvades, sadales un piegādes darbību vai citu ar elektroenerģiju saistītu un nesaistītu darbību šķērssubsidēšana;

k)  pārraudzīt pārvades sistēmu operatoru investīciju plānus un savā gada ziņojumā ietvert pārvades sistēmas operatoru investīciju plānu izvērtējumu attiecībā uz to atbilstību Savienības tīkla attīstības plānam, šādā izvērtējumā var iekļaut ieteikumus par minēto investīciju plānu grozījumiem;

l)  pārraudzīt un izvērtēt pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru darbības rādītājus saistībā ar tāda viedtīkla attīstību, kas veicina energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu, pamatojoties uz ierobežotu ▌indikatoru kopumu, un reizi divos gados publicēt valsts ziņojumu, tostarp ▌ieteikumus;

m)  noteikt vai apstiprināt pakalpojumu un piegādes kvalitātes standartus un prasības vai arī veikt šos uzdevumus kopā ar citām kompetentajām iestādēm un pārraudzīt tīkla drošības un uzticamības noteikumu ievērošanu un darbības rezultātu atbilstību;

n)  pārraudzīt pārredzamību, tostarp saistībā ar vairumtirdzniecības cenām, un nodrošināt, ka elektroenerģijas uzņēmumi ievēro pārredzamības pienākumus;

o)  pārraudzīt tirgus atvērtības līmeni un efektivitāti un konkurenci vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, tostarp saistībā ar elektroenerģijas biržām, cenām mājsaimniecības lietotājiem, arī priekšapmaksas sistēmām, dinamisku elektroenerģijas cenu līgumu un viedās uzskaites izmantošanas ietekmi, piegādātāja maiņas maksām, maksām par atteikšanos no pieslēguma, maksām par uzturēšanas pakalpojumiem un to īstenošanu, saikni starp mājsaimniecības un vairumtirdzniecības cenām, tīklu maksu un nodevu attīstību, un sūdzībām no mājsaimniecības lietotājiem, kā arī konkurences kropļojumiem vai ierobežojumiem, tostarp sniedzot attiecīgu informāciju, un nodot attiecīgos gadījumus attiecīgajām konkurences iestādēm;

p)  pārraudzīt ierobežojošu līgumisku praksi, tostarp ekskluzīvu tiesību klauzulas, kuras ▌lietotājiem ▌var liegt vai ierobežot izvēli vienlaikus slēgt līgumus ar vairāk nekā vienu piegādātāju, un attiecīgā gadījumā par šādu praksi informēt valsts konkurences iestādes;

q)  pārraudzīt laiku, ko pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori patērē, lai izveidotu pieslēgumus un veiktu remontdarbus;

r)  kopā ar citām attiecīgajām iestādēm sekmēt patērētāju tiesību aizsardzības pasākumu efektivitāti un īstenošanu;

s)  vismaz reizi gadā publicēt ieteikumus par piegādes cenu atbilstību 5. pantam un attiecīgā gadījumā sniegt minētos ieteikumus konkurences iestādēm;

t)  nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi lietotāju patēriņa datiem, valsts līmenī nodrošināt neobligātu saskaņotu un viegli saprotamu formātu patēriņa datiem un nodrošināt visiem lietotājiem tūlītēju piekļuvi šādiem datiem saskaņā ar 23. un 24. pantu;

u)  pārraudzīt, kā tiek īstenoti noteikumi par pārvades sistēmu operatoru, sadales sistēmas operatoru, piegādātāju un lietotāju un citu tirgus dalībnieku tiesībām un pienākumiem atbilstīgi Regulai (ES) 2019/...(61);

v)  pārraudzīt investīcijas ražošanas un uzkrāšanas jaudās saistībā ar piegādes drošību;

w)  pārraudzīt tehnisko sadarbību starp Savienības un trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem;

x)  veicināt datu apmaiņas procesu savietojamību attiecībā uz svarīgākajām tirgus norisēm reģionālā līmenī;

y)  pārraudzīt tādu salīdzināšanas ▌instrumentu pieejamību, kuri atbilst 14. pantā ▌noteiktajām prasībām;

z)  pārraudzīt nepamatotu šķēršļu un ierobežojumu atcelšanu pašražotas elektroenerģijas patēriņa attīstībai un iedzīvotāju energokopienu veidošanai.

2.  Ja dalībvalsts ir tā noteikusi, 1. punktā izklāstītos pārraudzības pienākumus var veikt citas iestādes, kas nav regulatīvā iestāde. Tādā gadījumā informāciju, ko gūst no šādas pārraudzības, pēc iespējas drīz dara pieejamu regulatīvajai iestādei.

Rīkojoties neatkarīgi, neskarot tās īpašās kompetences un saskaņā ar labāka regulējuma principiem, regulatīvā iestāde, veicot 1. punktā izklāstītos pienākumus, attiecīgā gadījumā apspriežas ar pārvades sistēmu operatoriem un attiecīgā gadījumā cieši sadarbojas ar citām attiecīgām valsts iestādēm.

Regulatīvās iestādes vai ACER apstiprinājumi, kas sniegti saskaņā ar šo direktīvu, neskar nekādu attiecīgi pamatotu regulatīvās iestādes pilnvaru turpmāku īstenošanu saskaņā ar šo pantu vai jebkādas sankcijas, ko piemēro citas attiecīgas iestādes vai Komisija.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu efektīvi un bez kavēšanās veikt šajā pantā minētos pienākumus. Tādēļ regulatīvajai iestādei ir vismaz šādas pilnvaras:

a)  pieņemt elektroenerģijas uzņēmumiem saistošus lēmumus;

b)  analizēt elektroenerģijas tirgu darbību, kā arī noteikt un piemērot jebkādus nepieciešamus un samērīgus pasākumus, lai veicinātu efektīvu konkurenci un nodrošinātu tirgus pareizu darbību. Attiecīgā gadījumā regulatīvajai iestādei, veicot izmeklēšanu saistībā ar konkurences tiesību aktiem, ir arī pilnvaras sadarboties ar valsts konkurences iestādi un finanšu tirgus regulatoriem vai Komisiju;

c)  pieprasīt no elektroenerģijas uzņēmumiem informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu izpildei, tostarp pamatojumu atteikumam piešķirt piekļuvi trešām personām un informāciju par pasākumiem, kas vajadzīgi tīkla pastiprināšanai;

d)  piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas elektroenerģijas uzņēmumiem, kas nepilda saistības, kuras izriet no šīs direktīvas, Regulas (ES) 2019/...(62) vai no juridiski saistošiem regulatīvās iestādes vai ACER lēmumiem, vai ierosināt, ka šādas sankcijas piemēro kompetenta tiesa, tostarp pilnvaras piemērot vai ierosināt piemērot attiecīgi pārvades sistēmas operatoram vai vertikāli integrētam uzņēmumam sankcijas līdz pat 10 % apjomā no pārvades sistēmas operatora gada apgrozījuma vai līdz pat 10 % apjomā no vertikāli integrēta uzņēmuma gada apgrozījuma, ja tie neievēro šajā direktīvā noteiktos attiecīgos pienākumus; un

e)  atbilstīgas tiesības veikt izmeklēšanu un attiecīgas pilnvaras izšķirt strīdus saskaņā ar 60. panta 2. un 3. punktu.

4.  Regulatīvā iestāde, kas atrodas dalībvalstī, kur atrodas ENTSO-E vai ES SSO struktūras mītne, ir pilnvarota piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas tām struktūrām, kuras nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) 2019/...+ vai jebkuru attiecīgu regulatīvās iestādes vai ACER juridiski saistošu lēmumu, vai ierosināt, lai šādas sankcijas piemēro kompetenta tiesa.

5.  Ja saskaņā ar 44. pantu ir norīkots neatkarīgs sistēmas operators, papildus uzdevumiem, kādi tai ir saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, regulatīvā iestāde:

a)  pārrauga, kā pārvades sistēmas īpašnieks un neatkarīgais sistēmas operators pilda šajā pantā paredzētos pienākumus, un saskaņā ar 3. punkta d) apakšpunktu piemēro sankcijas par neizpildi;

b)  pārrauga attiecības un saziņu starp neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku, nodrošinot neatkarīgā sistēmas operatora pienākumu izpildi, un jo īpaši apstiprina līgumus un darbojas kā strīdu izšķiršanas iestāde starp neatkarīgo sistēmas operatoru un pārvades sistēmas īpašnieku attiecībā uz sūdzībām, ko, ievērojot 60. panta 2. punktu, iesniegusi kāda no pusēm;

c)  neskarot 44. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteikto procedūru, attiecībā uz pirmo tīkla attīstības desmit gadu plānu apstiprina investīciju plānus un tīkla attīstības daudzgadu plānu, ko vismaz reizi divos gados iesniedz neatkarīgais sistēmas operators;

d)  nodrošina, ka neatkarīgā sistēmas operatora iekasētās tīkla piekļuves tarifos noteiktās maksas ietver atlīdzību tīkla īpašniekam vai īpašniekiem, kas nodrošina pienācīgu atlīdzību par tīkla aktīviem un par jaunām investīcijām tajā, ja vien tās ir ekonomiski un efektīvi veiktas;

e)  ir pilnvarota veikt pārbaudes, tostarp bez iepriekšēja paziņojuma, pārvades sistēmas īpašnieka un neatkarīgā sistēmas operatora telpās; un

f)  pārrauga, kā tiek izmantotas pārslodzes maksas, ko neatkarīgais sistēmas operators iekasē saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(63) 19. panta 2. punktu.

6.  Ja saskaņā ar VI nodaļas 3. iedaļu ir norīkots pārvades sistēmas operators, papildus pienākumiem un pilnvarām, kādas tai ir saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, regulatīvajai iestādei piešķir vismaz šādus pienākumus un pilnvaras:

a)  atbilstīgi 3. punkta d) apakšpunktam noteikt sankcijas par diskriminējošu rīcību vertikāli integrēta uzņēmuma labā;

b)  uzraudzīt saziņu starp pārvades sistēmas operatoru un vertikāli integrētu uzņēmumu, nodrošinot pārvades sistēmas operatora pienākumu izpildi;

c)  darboties kā strīdu izšķiršanas iestādei starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru attiecībā uz sūdzībām, kas iesniegtas saskaņā ar 60. panta 2. punktu;

d)  uzraudzīt tirdzniecības un finanšu attiecības, tostarp pārvades sistēmas operatora un vertikāli integrēta uzņēmuma savstarpējos aizņēmumus;

e)  apstiprināt visus tirdzniecības un finansiālus nolīgumus starp vertikāli integrētu uzņēmumu un pārvades sistēmas operatoru, ja vien tie atbilst tirgus noteikumiem;

f)  prasīt vertikāli integrētam uzņēmumam sniegt paskaidrojumu, kad to atbilstīgi 50. panta 4. punktam ir informējusi atbilstības amatpersona; šāds paskaidrojums jo īpaši ietver pierādījumus tam, ka nav notikusi nekāda diskriminējoša rīcība par labu vertikāli integrētam uzņēmumam;

g)  veikt pārbaudes, tostarp iepriekš nepaziņotas, vertikāli integrēta uzņēmuma un pārvades sistēmas īpašnieka telpās; un

h)  ja pārvades sistēmas operators pastāvīgi pārkāpj šajā direktīvā noteiktos pienākumus — jo īpaši attiecībā uz atkārtotu diskriminējošu rīcību par labu vertikāli integrētam uzņēmumam —, piešķirt visus vai konkrētus pārvades sistēmas operatora pienākumus neatkarīgam sistēmas operatoram, kas norīkots atbilstīgi 44. pantam.

7.  Regulatīvo iestāžu kompetencē, izņemot gadījumos, kad to koordinētības dēļ ACER kompetencē ir noteikt un apstiprināt noteikumus un nosacījumus vai metodiku tīkla kodeksu un vadlīniju īstenošanai, kā paredzēts Regulas (ES) 2019/..(64). VII nodaļā, saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(65) 5. panta 2. punktu, ir noteikt vai savlaicīgi pirms to stāšanās spēkā apstiprināt vismaz tādas valsts metodikas, ko izmanto, lai aprēķinātu vai paredzētu noteikumus attiecībā uz:

a)  pieslēgumu un piekļuvi valsts tīkliem, tostarp pārvades un sadales tarifus vai to aprēķināšanas metodiku, minētie tarifi vai metodika ļauj veikt visas vajadzīgās investīcijas tīklos tādā veidā, kas ļauj nodrošināt tīklu dzīvotspēju;

b)  palīgpakalpojumu nodrošināšanu, kurus sniedz pēc iespējas ekonomiskākā veidā un nodrošinot pienācīgus stimulus tīkla izmantotājiem, lai balansētu to jaudu un patēriņu; šādus palīgpakalpojumus sniedz taisnīgi un bez diskriminācijas, un to pamatā ir objektīvi kritēriji; un

c)  piekļuvi pārrobežu infrastruktūrai, tostarp jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības procedūras.

8.  Šā panta 7. punktā minēto metodiku vai noteikumus publicē.

9.  Nolūkā uzlabot pārredzamību tirgū un nodrošināt visām ieinteresētajām personām visu nepieciešamo informāciju, lēmumus vai priekšlikumus lēmumam, kas attiecas uz 60. panta 3. punktā minētajiem pārvades un sadales tarifiem, regulatīvās iestādes dara tirgus dalībniekiem publiski pieejamu sīki izstrādātu metodiku un izmaksas, ko izmanto attiecīgo tīkla tarifu aprēķināšanai, vienlaikus saglabājot komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

10.  Regulatīvās iestādes pārrauga gan pārslodzes vadību valstu elektroenerģijas sistēmās, tostarp starpsavienotājos, gan pārslodzes vadības noteikumu īstenošanu. Šim nolūkam pārvades sistēmu operatori vai tirgus operatori iesniedz regulatīvajām iestādēm pārslodzes vadības noteikumus, tostarp par jaudas piešķiršanu. Regulatīvās iestādes var prasīt izdarīt grozījumus minētajos noteikumos.

60. pants

Lēmumi un sūdzības

1.  Regulatīvās iestādes ir pilnvarotas vajadzības gadījumā prasīt pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmas operatoriem grozīt noteikumus, tostarp šīs direktīvas 59. pantā minētos tarifus un metodiku, lai nodrošinātu to samērīgumu un nediskriminējošu piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(66) 18. pantu. Ja pārvades un sadales tarifu noteikšana kavējas, regulatīvās iestādes ir pilnvarotas noteikt vai apstiprināt pārvades un sadales pagaidu tarifus vai metodiku un pieņemt lēmumu par atbilstīgiem kompensācijas pasākumiem tad, ja galīgie tarifi vai metodika atšķiras no minētajiem pagaidu tarifiem vai metodikas.

2.  Ikviena persona, kam ir sūdzības par pārvades vai sadales sistēmas operatoriem saistībā ar šajā direktīvā noteiktajiem operatora pienākumiem, var iesniegt sūdzību regulatīvajai iestādei, kas — rīkojoties kā strīdu izšķiršanas iestāde — pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc sūdzības saņemšanas. Šo termiņu var pagarināt par diviem mēnešiem, ja regulatīvā iestāde lūdz papildu informāciju. Šo pagarināto termiņu var vēl pagarināt, ja tam piekrīt sūdzības iesniedzējs. Regulatīvās iestādes lēmums ir saistošs, ja vien tas netiek atcelts pārsūdzības kārtībā.

3.  Ikviena persona, ko skar attiecīgais lēmums un kam ir tiesības iesniegt sūdzību par lēmumu, kurš attiecas uz metodiku un ir pieņemts saskaņā ar 59. pantu, vai — ja regulatīvajai iestādei ir pienākums apspriesties — par ierosinātajiem tarifiem vai ierosināto metodiku, var vēlākais divu mēnešu laikā vai dalībvalstu noteiktā īsākā termiņā pēc lēmuma vai lēmuma priekšlikuma publicēšanas iesniegt sūdzību tā pārskatīšanas nolūkā. Šāda sūdzība neaptur lēmuma piemērošanu.

4.  Dalībvalstis izveido atbilstīgus un efektīvus regulatīvos, kontroles un pārredzamības mehānismus, lai izvairītos no dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, jo īpaši kaitējot patērētāju interesēm, un no cenu nosišanas. Minētajos mehānismos ņem vērā LESD noteikumus un jo īpaši tā 102. pantu.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad nav ievēroti šajā direktīvā paredzētie konfidencialitātes noteikumi, tiek veikti atbilstīgi pasākumi pret atbildīgajām fiziskām un juridiskām personām, tostarp sāktas administratīvās lietas vai kriminālprocess saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

6.  Šā panta 2. un 3. punktā minētās sūdzības neskar pārsūdzības tiesību izmantošanu saskaņā ar Savienības vai attiecīgo valstu tiesību aktiem.

7.  Regulatīvās iestādes savus lēmumus pilnībā pamato, lai ļautu tiesu iestādēm veikt pārskatīšanu. Šie lēmumi ir pieejami sabiedrībai, vienlaikus saglabājot komerciāli sensitīvas informācijas konfidencialitāti.

8.  Dalībvalstis nodrošina piemērotus valsts līmeņa mehānismus, lai persona, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, varētu šo lēmumu pārsūdzēt no iesaistītajām pusēm un valdībām neatkarīgā struktūrā.

61. pants

Reģionālā sadarbība starp regulatīvajām iestādēm pārrobežu jautājumos

1.  Regulatīvās iestādes savstarpēji cieši apspriežas un sadarbojas, jo īpaši ACER satvarā, kā arī cita citai un ACER sniedz informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu šajā direktīvā paredzētos uzdevumus. Attiecībā uz informācijas, ar ko notiek apmaiņa, iestāde, kas saņem informāciju, nodrošina tādu pašu konfidencialitātes līmeni, kāds prasīts no informācijas nosūtītājas iestādes.

2.  Regulatīvās iestādes sadarbojas vismaz reģionālā līmenī, lai:

a)  sekmētu darbības mehānismu izveidi, lai padarītu iespējamu tīkla optimālu pārvaldību, veicinātu kopīgu elektroenerģijas biržu izveidi un pārrobežu jaudu piešķiršanu, kā arī lai nodrošinātu pietiekamu starpsavienojumu jaudu, tostarp ar jauniem starpsavienojumiem, reģionā un starp reģioniem, dodot iespēju izvērst efektīvu konkurenci un uzlabot piegādes drošību, nediskriminējot dažādu dalībvalstu piegādātājus;

b)  koordinētu to struktūru kopīgu pārraudzību, kuras veic funkcijas reģionālā līmenī;

c)  sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm koordinētu valstu, reģionālo un Savienības mēroga resursu pietiekamības novērtējumu kopīgu pārraudzību;

d)  koordinētu visu tīkla kodeksu un vadlīniju izstrādi attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem un citiem tirgus dalībniekiem; un

e)  koordinētu pārslodzes vadību reglamentējošo noteikumu izstrādi.

3.  Regulatīvajām iestādēm ir tiesības savstarpēji slēgt sadarbības nolīgumus, lai veicinātu regulatīvo sadarbību.

4.  Šā panta 2. punktā minētās darbības vajadzības gadījumā veic ciešā saziņā ar citām attiecīgām valsts iestādēm un neskarot to konkrētās kompetences.

5.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vadlīnijas attiecībā uz regulatīvo iestāžu pienākumu sadarboties savā starpā un ar ACER.

62. pants

Regulatīvo iestāžu pienākumi un pilnvaras attiecībā uz reģionālajiem koordinācijas centriem

1.  Tā sistēmas darbības reģiona reģionālās regulatīvās iestādes, kurā ir izveidots reģionāls koordinācijas centrs, ciešā savstarpējā koordinācijā:

a)  apstiprina priekšlikumu izveidot reģionālos koordinācijas centrus saskaņā ar Regulas (ES) 2019/..(67). 35. panta 1. punktu;

b)  apstiprina ar reģionālo koordinācijas centru darbībām saistītās izmaksas, kas jāsedz pārvades sistēmas operatoriem un kas tiek ņemtas vērā, aprēķinot tarifus, ar noteikumu, ka tās ir samērīgas un atbilstīgas;

c)  apstiprina uz sadarbību balstīto lēmumu pieņemšanas procesu;

d)  nodrošina, ka reģionālajiem koordinācijas centriem ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un tehniskie, fiziskie un finanšu resursi, kas vajadzīgi, lai tie varētu pildīt šajā direktīvā noteiktos pienākumus un neatkarīgi un objektīvi veikt savus uzdevumus;

e)  kopā ar citām sistēmas darbības reģiona regulatīvajām iestādēm ierosina iespējamus papildu uzdevumus un papildu pilnvaras, ko sistēmas darbības reģiona dalībvalstis varētu uzticēt reģionālajiem koordinācijas centriem;

f)  nodrošina ▌atbilstību šajā direktīvā un citos attiecīgos Savienības tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jautājumiem, un kopīgi konstatē reģionālo koordinācijas centru attiecīgo saistību nepildīšanu; ja regulatīvās iestādes nav spējušas panākt vienošanos četru mēnešu laikā pēc tam, kad sākušās apspriedes nolūkā kopīgi konstatēt saistību nepildīšanu, jautājumu lēmuma pieņemšanai nodod ACER, ievērojot Regulas (ES) 2019/...(68)6. panta 10. punktu;

g)  uzrauga sistēmas koordinācijas izpildi un ik gadu ziņo par to ACER saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...(69) 46. pantu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka regulatīvajām iestādēm ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu efektīvi un bez kavēšanās veikt 1. punktā minētos pienākumus. Šajā nolūkā regulatīvajām iestādēm ir vismaz šādas pilnvaras:

a)  pieprasīt informāciju no reģionālajiem koordinācijas centriem;

b)  veikt inspekcijas reģionālo koordinācijas centru telpās, tostarp bez iepriekšēja brīdinājuma;

c)  izdot kopīgus saistošus lēmumus par reģionālajiem koordinācijas centriem.

3.  Regulatīvā iestāde, kas atrodas dalībvalstī, kurā atrodas reģionālā koordinācijas centra mītne, ir pilnvarota piemērot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas reģionālajam koordinācijas centram, ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) 2019/...(70) vai jebkuru attiecīgu juridiski saistošu regulatīvās iestādes vai ACER lēmumu, vai ir pilnvarota ierosināt, lai šādas sankcijas piemēro kompetenta tiesa.

63. pants

Tīkla kodeksu un vadlīniju ievērošana

1.  Jebkura regulatīvā iestāde un Komisija var lūgt ACER sniegt atzinumu par regulatīvās iestādes pieņemta lēmuma atbilstību šajā direktīvā vai Regulas (ES) 2019/...(71) VII nodaļā minētajiem tīkla kodeksiem un vadlīnijām.

2.  ACER trīs mēnešu laikā no lūguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu attiecīgi lūguma iesniedzējai regulatīvajai iestādei vai Komisijai un regulatīvajai iestādei, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu.

3.  ACER attiecīgi informē Komisiju, ja regulatīvā iestāde, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, neizpilda ACER atzinumu četru mēnešu laikā no tā saņemšanas dienas.

4.  Jebkura regulatīvā iestāde, ja tā uzskata, ka citas regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums, kas ir nozīmīgs pārrobežu tirdzniecībai, neatbilst šajā direktīvā vai Regulas (ES) 2019/...+ VII nodaļā minētajiem tīkla kodeksiem un vadlīnijām, var divu mēnešu laikā no minētā lēmuma pieņemšanas informēt Komisiju.

5.  Ja Komisija divu mēnešu laikā pēc informācijas saņemšanas no ACER saskaņā ar 3. punktu vai no regulatīvās iestādes saskaņā ar 4. punktu, vai pēc savas iniciatīvas trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas konstatē, ka regulatīvās iestādes pieņemtais lēmums liek nopietni apšaubīt tā atbilstību šajā direktīvā vai Regulas (ES) 2019/...(72) VII nodaļā minētajiem tīkla kodeksiem un vadlīnijām, Komisija var pieņemt lēmumu lietu izskatīt sīkāk. Tādā gadījumā Komisija aicina attiecīgo regulatīvo iestādi un procedūrā iesaistītās puses iesniegt apsvērumus.

6.  Ja Komisija pieņem lēmumu lietu izskatīt sīkāk, tā četru mēnešu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas pieņem galīgo lēmumu:

a)  neiebilst pret regulatīvās iestādes lēmumu; vai

b)  pieprasīt attiecīgajai regulatīvajai iestādei atcelt savu lēmumu, pamatojoties uz to, ka nav ievēroti tīkla kodeksi un vadlīnijas.

7.  Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu izskatīt šo lietu sīkāk vai galīgo lēmumu attiecīgi 5. un 6. punktā noteiktajos termiņos, uzskata, ka Komisija neiebilst pret regulatīvās iestādes lēmumu.

8.  Regulatīvā iestāde divu mēnešu laikā izpilda Komisijas lēmumu, kas prasa atcelt tās lēmumu, un attiecīgi informē Komisiju.

9.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 67. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot vadlīnijas, ar ko paredz šā panta īstenošanai piemērojamo procedūru.

64. pants

Lietvedība

1.  Dalībvalstis prasa, lai piegādātāji vismaz piecus gadus glabā pieejamu valsts iestādēm, tostarp ▌regulatīvajai iestādei, valsts konkurences iestādēm un Komisijai to attiecīgo uzdevumu veikšanai, attiecīgus datus par visiem notikušajiem elektroenerģijas piegādes līgumu un elektroenerģijas atvasināto instrumentu darījumiem ar vairumlietotājiem un pārvades sistēmu operatoriem.

2.  Minētie dati ietver informāciju par darījuma ilgumu, piegādes un līguma izpildes noteikumiem, elektroenerģijas apjomu, izpildes dienu un laiku, darījumu cenām un attiecīgā vairumlietotāja identifikācijas datiem, kā arī konkrētas ziņas par visiem neizpildītajiem elektroenerģijas piegādes līgumiem un elektroenerģijas atvasinātajiem instrumentiem.

3.  Regulatīvā iestāde var nolemt darīt pieejamus minētās informācijas elementus tirgus dalībniekiem ar nosacījumu, ka netiek atklāta komerciāli sensitīva informācija par konkrētiem tirgus dalībniekiem vai atsevišķiem darījumiem. Šo punktu nepiemēro informācijai par finanšu instrumentiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/65/ES.

4.  Struktūrām, uz ko attiecas Direktīva 2014/65/ES, šis pants nerada papildu saistības pret 1. punktā minētajām iestādēm.

5.  Ja 1. punktā minētajām iestādēm jāpiekļūst to struktūru datiem, uz kurām attiecas Direktīva 2014/65/ES, minētajā direktīvā paredzētās atbildīgās iestādes tām sniedz vajadzīgos datus.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

65. pants

Vienādi noteikumi

1.  Pasākumi, ko dalībvalstis saskaņā ar šo direktīvu var īstenot, lai nodrošinātu vienādus noteikumus, ir saderīgi ar LESD, jo īpaši ar tā 36. pantu, un Savienības tiesību aktiem.

2.  Šā panta 1. punktā minētie pasākumi ir samērīgi, nediskriminējoši un pārredzami. Šos pasākumus var īstenot vienīgi pēc tam, kad par tiem paziņots Komisijai un saņemts tās apstiprinājums.

3.  Attiecībā uz 2. punktā minēto paziņojumu Komisija rīkojas divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Šis termiņš sākas nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas. Ja Komisija šajā divu mēnešu termiņā nav rīkojusies, uzskata, ka tai nav iebildumu pret paziņotajiem pasākumiem.

66. pants

Atkāpes

1.  Dalībvalstis, kas var pierādīt, ka to mazo savienoto sistēmu un mazo izolēto sistēmu darbībā pastāv būtiskas problēmas, var lūgt piešķirt atkāpes no 7. un 8. panta un IV, V un VI nodaļas attiecīgajiem noteikumiem;

Mazas izolētas sistēmas un Francija Korsikai var lūgt piešķirt atkāpi arī no 4., 5. un 6. panta.

Komisija informē dalībvalstis par šādiem lūgumiem pirms lēmuma pieņemšanas, ievērojot konfidencialitāti.▌

2.  Komisijas piešķirtās atkāpes, kā minēts 1. punktā, ir ierobežotas laikā, un uz tām attiecas nosacījumi, kuru mērķis ir palielināt konkurenci un integrāciju iekšējā tirgū un nodrošināt, ka atkāpes nekavē pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, lielāku elastību, enerģijas uzkrāšanu, elektromobilitāti un pieprasījumreakciju.

Attiecībā uz tiem tālākajiem reģioniem LESD 349. panta nozīmē, kuriem nevar izveidot starpsavienojumu ar Savienības elektroenerģijas tirgiem, atkāpe nav ierobežota laikā, un uz to attiecas nosacījumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka atkāpe nekavē pāreju uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Lēmumus piešķirt atkāpes publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.  Šīs direktīvas 43. pantu nepiemēro Kiprai, Luksemburgai un Maltai. Turklāt Maltai nepiemēro 6. un 35. pantu, un Kiprai nepiemēro 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50. un 52. pantu.

Šīs direktīvas 43. panta 1. punkta b) apakšpunktā jēdziens “uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām” neietver galalietotājus, kas pilda kādu no elektroenerģijas ražošanas un/vai piegādes funkcijām vai nu tieši, vai izmantojot uzņēmumu, kurā tiem atsevišķi vai kopīgi ir kontroles tiesības, ja galalietotāji, ieskaitot to daļu kontrolēto uzņēmumu ražotajā elektroenerģijā, rēķinot vidēji gadā, ir elektroenerģijas neto patērētāji un ja tās elektroenerģijas saimnieciskā vērtība, ko tie pārdod trešām personām, ir nenozīmīga attiecībā pret pārējo uzņēmējdarbību, ko tie veic.

4.  Līdz 2025. gada 1. janvārim vai vēlākam datumam, kas noteikts saskaņā ar šā panta 1. punktu pieņemtā lēmumā, 5. pantu nepiemēro Kiprai un Korsikai.

5.  Maltai nepiemēro 4. pantu līdz ... [8  gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Minēto laikposmu var pagarināt vēl uz papildu laiku, kas nepārsniedz astoņus gadus. Pagarināšanu uz papildu laikposmu veic, pieņemot lēmumu atbilstīgi 1. punktam.

67. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 61. panta 5. punktā un 63. panta 9. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 61. panta 5. punktā un 63. panta 9. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 61. panta 5. punktu un 63. panta 9. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

68. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

69. pants

Komisijas veiktā uzraudzība, pārskatīšana un ziņošana

1.  Komisija uzrauga un pārskata šīs direktīvas piemērošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei progresa ziņojumu, kuru kā pielikumu pievieno Regulas (ES) 2018/1999 35. pantā minētajam enerģētikas savienības stāvokļa apskatam.

2.  Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim pārskata šīs direktīvas īstenošanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu. Attiecīgā gadījumā Komisija iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu kopā ar ziņojumam vai pēc ziņojuma iesniegšanas.

Komisijas pārskatīšanā jo īpaši izvērtē to, vai lietotāji, it īpaši neaizsargātie vai tie, kurus skar enerģētiskā nabadzība, ir pienācīgi aizsargāti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.

70. pants

Grozījumi Direktīvā 2012/27/ES

Direktīvu 2012/27/ES groza šādi:

(1)  direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)  virsrakstu aizstāj ar šādu: "

“Dabasgāzes uzskaite”;

"

b)  panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“1. Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli pamatoti un samērīgi saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti individuāli skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par faktisko izmantošanas laiku.”;

"

c)  panta 2. punktu groza šādi:

i)  ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“2. Ja un tādā mērā, kādā dalībvalstis īsteno viedās uzskaites sistēmas un ievieš viedos skaitītājus dabasgāzes patēriņa mērīšanai saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK:”;

"

ii)  punkta c) un d) apakšpunktu svītro;

(2)  direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)  virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“Rēķinu informācija par dabasgāzi”;

"

(b)  panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“1. Ja galalietotājiem nav Direktīvā 2009/73/EK minēto viedo skaitītāju, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, lai rēķinu informācija par dabasgāzi būtu uzticama, precīza un balstīta uz faktisko patēriņu saskaņā ar VII pielikuma 1.1. punktu, ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti.”;

"

(c)  panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: "

“2. Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji ļauj sniegt precīzu rēķinu informāciju, kas balstīta uz faktisko patēriņu. Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotājiem ir iespējams viegli piekļūt papildinformācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.”;

"

(3)  direktīvas 11. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“Maksa par piekļuvi dabasgāzes uzskaites un rēķinu informācijai”;

"

(4)  direktīvas 13. pantā vārdus “7. līdz 11. pantu” aizstāj ar vārdiem “7. līdz 11.a pantu”;

(5)  direktīvas 15. pantu groza šādi:

a)  panta 5. punktu groza šādi:

i)  pirmo un otro daļu svītro;

ii)  trešo daļu aizstāj ar šādu:"

“Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.”;

"

b)  panta 8. punktu svītro;

(6)  direktīvas VII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“Minimālās prasības attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu un uz faktiskā dabasgāzes patēriņa balstītu rēķinu informāciju”.

"

71. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2020. gada 31. decembrim izpildītu 2. līdz 5. pantā, 6. panta 2. un 3. punktā, 7. panta 1. punktā, 8. panta 2. punkta j) un l) apakšpunktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 2. līdz 12. punktā, 11. līdz 24. pantā, 26., 28. un 29. pantā, 31. līdz 34.  un 36. pantā, 38. panta 2. punktā, 40. un 42. pantā, 46. panta 2. punkta d) apakšpunktā, 51. un 54. pantā, 57. līdz 59. pantā, 61. līdz 63. pantā, 70. panta 1. līdz 3. punktā, 5. punkta b) apakšpunktā un 6. punktā un I un II pielikumā noteiktās prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tomēr Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai:

a)  70. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības izpildītu līdz 2019. gada 31. decembrim;

b)  70. panta 4. punktā noteiktās prasības izpildītu līdz 2020. gada 25. oktobrim.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

72. pants

Atcelšana

Direktīvu 2009/72/EK atceļ no 2021. gada 1. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kas direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos un tās piemērošanai noteikti III pielikumā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

73. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 6. panta 1. punktu, 7. panta 2. līdz 5. punktu, 8. panta 1. punktu, 8. panta 2. punkta a) līdz i) un k) apakšpunktu, 8. panta 3. un 4. punktu, 9. panta 1., 3., 4. un 5. punktu, 10. panta 2. līdz 10. punktu, 25., 27., 30., 35. un 37. pantu, 38. panta 1., 3. un 4. punktu, 39., 41., 43., 44. un 45. pantu, 46. panta 1. punktu, 46. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktu un e) līdz h) apakšpunktu, 46. panta 3. līdz 6. punktu, 47. līdz 50. pantu, 52., 53., 55., 56., 60., 64. un 65. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Direktīvas 70. panta 1. līdz 3. punktu, 5. punkta b) apakšpunktu un 6. punktu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Direktīvas 70. panta 5. punkta a) apakšpunktu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Direktīvas 70. panta 4. punktu piemēro no 2020. gada 26. oktobra.

74. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

PRASĪBU MINIMUMS RĒĶINIEM UN RĒĶINU INFORMĀCIJAI

1.  Rēķinā ietvertās un rēķinu informācijas minimums

1.1.  Galalietotājiem izdotajā rēķinā un rēķina informācijā atsevišķi no pārējām rēķina un rēķina informācijas daļām ir uzskatāmi norādīta šāda galvenā informācija:

a)  maksājamā cena un, ja iespējams - cenas komponentus kopā ar skaidru norādi, ka visi enerģijas avoti var arī gūt labumu no stimuliem, kuri netika finansēti ar cenas komponentos norādītajām nodevām, un, ja iespējams, cenu veidojošie komponenti;

b)  datumu, kad jābūt veiktai apmaksai.

1.2  Galalietotājiem izdotajā rēķinā un rēķina informācijā atsevišķi no pārējām rēķina un rēķina informācijas daļām ir uzskatāmi norādīta šāda galvenā informācija:

a)  elektroenerģijas patēriņš norēķina periodā;

b)  piegādātāja nosaukums un kontaktinformācija, tostarp patērētāju palīdzības dienesta tālruņa numurs un e-pasta adrese;

c)  tarifa nosaukums;

d)  attiecīgā gadījumā līguma beigu datums;

e)  informācija par piegādātāja maiņas iespējām un maiņas sniegtajiem ieguvumiem;

f)  galalietotāja piegādātāja maiņas kods vai galalietotāja piegādes punkta unikālais identifikācijas kods;

g)  informācija par galalietotāja tiesībām attiecībā uz ārpustiesas strīdu izšķiršanu, tostarp atbilstīgi 26. pantam atbildīgās vienības kontaktinformācija;

h)  vienotais kontaktpunkts, kas minēts 25. pantā;

i)  saite vai norāde uz vietu, kur pieejami cenu salīdzināšanas instrumenti saskaņā ar 14. pantu.

1.3.  Ja rēķinu pamatā ir faktiskais patēriņš vai operatora attālināti nolasīti rādījumi, galalietotājiem izdotajā rēķinā un periodiskajā kopsavilkumā, līdz ar tiem vai ar norādēm līdztekus tiem dara pieejamu šādu informāciju:

a)  galalietotāja pašreizējā elektroenerģijas patēriņa grafisks salīdzinājums ar galalietotāja patēriņu šajā pašā periodā iepriekšējā gadā;

b)  patērētāju organizāciju, energoaģentūru vai citu līdzīgu struktūru kontaktinformācija, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamiem enerģiju patērējošu iekārtu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem ▌;

c)  salīdzinājumi ar tādas pašas lietotāju kategorijas vidējo normalizēto galalietotāju vai salīdzinājumam izraudzītu enerģijas galalietotāju.

2.  Rēķinu izrakstīšanas biežums un rēķinu informācijas sniegšana:

a)  rēķinus izraksta vismaz reizi gadā, pamatojoties uz faktisko patēriņu;

b)  ja galalietotājam nav skaitītāja, kura rādījumu operators var nolasīt attālināti, vai ja galalietotājs ir aktīvi izvēlējies deaktivizēt attālinātu nolasīšanu saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, tad precīzu rēķina informāciju, kuras pamatā ir faktiskais patēriņš, galalietotājam dara pieejamu vismaz reizi sešos mēnešos vai reizi trīs mēnešos pēc pieprasījuma vai ja galalietotājs ir izvēlējies rēķinu saņemt elektroniski;

c)  ja galalietotājam nav skaitītāju, kura rādījumu operators var nolasīt attālināti, vai ja galalietotājs ir aktīvi izvēlējies deaktivizēt attālinātu nolasīšanu saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, a) un b) apakšpunktā noteiktos pienākumus var izpildīt, izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotājs pats regulāri nolasa sava skaitītāja rādījumus un galalietotājs tos paziņo operatoram; rēķinu vai rēķinu informāciju var balstīt uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi tikai tad, ja galalietotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu rēķina periodu;

d)  ja galalietotājam ir skaitītājs, kura rādījumu operators var nolasīt attālināti, tad precīzu rēķina informāciju, kuras pamatā ir faktiskais patēriņš, sniedz vismaz reizi mēnesī; šādu informāciju var arī darīt pieejamu internetā un atjaunināt tik bieži, cik to atļauj izmantotās mērierīces un sistēmas.

3.  Galalietotāja cenu veidojošie komponenti

Lietotāja cenu veido šādu trīs galveno komponentu summa: enerģijas un piegādes komponents, tīkla (pārvade un sadale) komponents un nodokļu, nodevu, maksu un maksājumu komponents.

Ja galalietotāja cenu veidojošos komponentus norāda rēķinā, visā Savienībā izmanto trīs komponentu vienotās definīcijas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1952(73).

4.  Piekļuve papildinformācijai par agrāko patēriņu

Dalībvalstis pieprasa, lai tādā mērā, kādā ir pieejama papildinformācija par agrāko patēriņu, šādu papildinformāciju pēc galalietotāja pieprasījuma darītu pieejamu galalietotāja izraudzītam piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam.

Ja galalietotājam ir uzstādīts skaitītājs, no kura informāciju operators var nolasīt attālināti, galalietotājam ir iespēja viegli piekļūt papildinformācijai par agrāko patēriņu, kas ļauj sīki sekot līdzi savam patēriņam.

Papildinformācija par vēsturisko patēriņu ietver:

a)  kumulatīvos datus par vismaz trim iepriekšējiem gadiem vai par laikposmu kopš elektroenerģijas piegādes līguma sākuma, ja minētais laikposms ir īsāks. Dati atbilst starplaikiem, par kādiem ir sagatavota regulārā rēķinu informācija; un

b)  sīkus datus par lietošanas laiku par jebkuru dienu, nedēļu, mēnesi un gadu, ko bez liekas kavēšanās dara pieejamus galalietotājam, izmantojot internetu vai skaitītāja saskarni, aptverot laikposmu par vismaz iepriekšējiem 24 mēnešiem, vai laikposmu kopš elektroenerģijas piegādes līguma sākuma, ja minētais laikposms ir īsāks.

5.  Enerģijas avotu norādīšana

Piegādātāji rēķinos norāda katra enerģijas avota īpatsvaru galalietotāja iepirktajā elektroenerģijā saskaņā ar elektroenerģijas piegādes līgumu (norādīšana produkta līmenī).

Galalietotājiem rēķinos un rēķinu informācijā, līdz ar tiem vai ar norādēm līdztekus tiem dara zināmu šādu informāciju:

a)  skaidrā un viegli salīdzināmā veidā katra enerģijas avota īpatsvaru piegādātāja iepriekšējā gadā izmantotajā kopējā energoresursu struktūrā (nacionālā līmenī, proti, dalībvalstī, kurā ir noslēgts elektroenerģijas piegādes līgums, kā arī piegādātāja līmenī, ja piegādātājs darbojas vairākās dalībvalstīs);

b)  ▌informāciju par ietekmi uz vidi, vismaz attiecībā uz CO2 emisijām un radioaktīvajiem atkritumiem, ko iepriekšējā gadā radījusi attiecīgā piegādātāja elektroenerģijas ražošana, rēķinot pēc kopējās energoresursu struktūras▌.

Attiecībā uz otrās daļas pirmās daļas a) ▌apakšpunktu saistībā ar elektroenerģiju, kas iegūta elektroenerģijas biržā vai importēta no uzņēmuma ārpus Savienības, var izmantot agregētos rādītājus, ko iepriekšējā gadā sniegusi birža vai attiecīgais uzņēmums.

Norādot enerģijas avotus ▌augstas efektivitātes koģenerācijā saražotai elektroenerģijai, var izmantot izcelsmes apliecinājumus, kas izdoti saskaņā ar ▌ Direktīvas 2012/27/EK 14. panta 10. punktu. Norādot enerģijas avotus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai, var izmantot izcelsmes apliecinājumus, izņemot gadījumos, kas minēti Direktīvas (ES) 2018/2001 19. panta 8. punkta a) un b) apakšpunktā.

Regulatīvā iestāde vai jebkura cita kompetenta valsts iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka informācija, ko piegādātāji sniedz galalietotājiem saskaņā ar šo punktu, ir uzticama un tiek sniegta valsts līmenī skaidri salīdzināmā veidā.

II PIELIKUMS

VIEDĀS UZSKAITES SISTĒMAS

1.  Dalībvalstis nodrošina viedo uzskaites sistēmu attīstīšanu savā teritorijā, attiecībā uz ko var veikt ekonomisku izvērtējumu par visām ilgtermiņa izmaksām un ieguvumiem gan tirgum, gan individuālajiem patērētājiem vai arī par to, kāda veida viedā uzskaites sistēma ir ekonomiski pamatota un izmaksu ziņā izdevīga, un kāds grafiks būtu piemērots to ieviešanai.

2.  Šādā izvērtējumā ņem vērā izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku un viedo uzskaites sistēmu funkciju minimumu, kas paredzēts Komisijas Ieteikumā 2012/148/ES(74), kā arī labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, ar kuriem nodrošina visaugstāko kiberdrošības un datu aizsardzības līmeni.

3.  Pamatojoties uz šo izvērtējumu, dalībvalstis vai, ja dalībvalsts to paredzējusi, ieceltā kompetentā iestāde sagatavo grafiku, kurā noteikts mērķis viedās uzskaites sistēmas ieviest, ilgākais, desmit gadu laikā. Ja viedo uzskaites sistēmu ieviešana tiek vērtēta pozitīvi, vismaz 80 % galalietotāju nodrošina ar viedām uzskaites sistēmām septiņu gadu laikā no dienas, kad pieņemts pozitīvais novērtējums, vai līdz 2024. gadam tajās dalībvalstīs, kas uzsākušas viedo uzskaites sistēmu sistemātisku ieviešanu vēl pirms … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].

III PIELIKUMS

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanas diena

(minēti 72. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

Piemērošanas diena

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK

(OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.)

2011. gada 3. marts

2009. gada 3. septembris

IV PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2009/72/EK

Šī direktīva

1. pants

1. pants

2. pants

2. pants

3. pants

33. pants

4. pants

5. pants

32. pants

6. pants

34. pants

7. pants

7. pants

8. pants

3. panta 1. punkts

9. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts

9. panta 2. punkts

3. panta 6. punkts

9. panta 3. punkts

3. panta 15. punkts

9. panta 4. punkts

3. panta 14. punkts

9. panta 5. punkts

3. panta 4. punkts

10. panta 1. punkts

I.  pielikuma 1. punkts

10. pants

11. pants

3. panta 5. punkta a) apakšpunkts un I. pielikuma 1. punkta e) apakšpunkts

12. pants

13. pants

14. pants

15. pants

16. pants

17. pants

18. pants

3. panta 11. punkts

19. pants

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

24. pants

3. panta 12. punkts

25. pants

3. panta 13. punkts

26. pants

3. panta 3. punkts

27. pants

3. panta 7. punkts

28. panta 1. punkts

3. panta 8. punkts

28. panta 2. punkts

29. pants

24. pants

30. pants

25. pants

31. pants

32. pants

33. pants

34. pants

26. pants

35. pants

36. pants

27. pants

37. pants

28. pants

38. pants

29. pants

39. pants

12. pants

40. pants

16. pants

41. pants

23. pants

42. pants

9. pants

43. pants

13. pants

44. pants

14. pants

45. pants

17. pants

46. pants

18. pants

47. pants

19. pants

48. pants

20. pants

49. pants

21. pants

50. pants

22. pants

51. pants

10. pants

52. pants

11. pants

53. pants

54. pants

30. pants

55. pants

31. pants

56. pants

35. pants

57. pants

36. pants

58. pants

37. panta 1. punkts

59. panta 1. punkts

37. panta 2. punkts

59. panta 2. punkts

37. panta 4. punkts

59. panta 3. punkts

59. panta 4. punkts

37. panta 3. punkts

59. panta 5. punkts

37. panta 5. punkts

59. panta 6. punkts

37. panta 6. punkts

59. panta 7. punkts

37. panta 8. punkts

37. panta 7. punkts

59. panta 8. punkts

59. panta 9. punkts

37. panta 9. punkts

59. panta 10. punkts

37. panta 10. punkts

60. panta 1. punkts

37. panta 11. punkts

60. panta 2. punkts

37. panta 12. punkts

60. panta 3. punkts

37. panta 13. punkts

60. panta 4. punkts

37. panta 14. punkts

60. panta 5. punkts

37. panta 15. punkts

60. panta 6. punkts

37. panta 16. punkts

60. panta 7. punkts

37. panta 17. punkts

60. panta 8. punkts

38. pants

61. pants

62. pants

39. pants

63. pants

40. pants

64. pants

43. pants

65. pants

44. pants

66. pants

67. pants

68. pants

47. pants

69. pants

70. pants

49. pants

71. pants

48. pants

72. pants

50. pants

73. pants

51. pants

74. pants

3. panta 9. punkts

I pielikuma 5. punkts

I pielikuma 2. punkts

II pielikuma 3. punkts

3. panta 10. punkts

3. panta 16. punkts

4. pants

5. pants

6. pants

8. pants

41. pants

42. pants

45. pants

46. pants

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR STARPSAVIENOJUMA DEFINĪCIJU

Komisija pieņem zināšanai abu likumdevēju vienošanos Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātās redakcijas un Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas sakarā atgriezties pie Direktīvā 2009/72/EK un Regulā (EK) Nr. 714/2009 izmantotās starpsavienojuma definīcijas. Komisija piekrīt, ka elektroenerģijas tirgi atšķiras no citiem tirgiem, piemēram, dabasgāzes tirgus, ar to, ka tirgojamos produktus pagaidām nevar vienkārši uzglabāt un tos ģenerē ļoti dažādas ražošanas iekārtas, ieskaitot iekārtas sadales sistēmu līmenī. Rezultātā savienojumiem ar trešām valstīm elektroenerģijas un gāzes nozarē ir būtiski atšķirīga loma un var izvēlēties atšķirīgas regulatīvās pieejas.

Komisija turpinās pētīt vienošanās ietekmi un vajadzības gadījumā dos norādījumus par tiesību normu piemērošanu.

Juridiskās skaidrības labad Komisija vēlas uzsvērt:

Elektroenerģijas direktīvā starpsavienojuma definīcija, par ko ir vienošanās, attiecas uz iekārtām, kas savieno elektropārvades sistēmas. Formulējums neizdala atšķirīgus tiesiskos regulējumus vai tehniskos apstākļus un tādējādi darbības jomā a priori ietver visus elektriskos savienojumus ar trešām valstīm. Sakarā ar starpsavienojuma definīciju, par ko ir vienošanās, Elektroenerģijas regulā Komisija uzsver, ka elektroenerģijas tirgu integrācija prasa ļoti plašu sadarbību starp sistēmu operatoriem, tirgus dalībniekiem un regulatoriem. Lai gan piemērojamo noteikumu darbības joma variējas atkarā no integrētības iekšējā elektroenerģijas tirgū, trešo valstu cieša integrācija iekšējā elektroenerģijas tirgū, piemēram, dalība tirgu sasaistes projektos, balstāma uz nolīgumiem, kas prasa attiecīgo Savienības tiesību normu piemērošanu.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PAR STRĪDU ALTERNATĪVU IZŠĶIRŠANU

Komisija pieņem zināšanai abu likumdevēju vienošanos par 26. pantu, ar ko ES līmenī reglamentē to, ka dalība strīdu alternatīvā izšķiršanā energopakalpojumu sniedzējiem ir obligāta. Komisija pauž nožēlu par šo lēmumu, jo, ievērojot Direktīvā 2013/11/ES par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (ADR direktīva) izmantoto pieeju un ņemot vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, priekšlikumā šī izvēle bija atstāta dalībvalstu ziņā.

Komisijai nav jāveic dalībvalstīs ieviesto individuālo strīdu alternatīvas izšķiršanas modeļu salīdzinošs novērtējums. Tāpēc, pildot vispārīgo pienākumu uzraudzīt Savienības tiesību aktu transponēšanu un faktisko piemērošanu, Komisija apskatīs to, kā strīdu alternatīvas izšķiršanas modeļi dalībvalstīs darbojas kopumā.

(1) OV C 288, 31.8.2017., 91. lpp.
(2) OV C 342, 12.10.2017., 79. lpp.
(3) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.
(4)OV C 288, 31.8.2017., 91. lpp.
(5)OV C 342, 12.10.2017., 79. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta nostāja.
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/54/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu (OV L 176, 15.7.2003., 37. lpp.), kas atcelta un no 2011. gada 2. marta aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/.... (…) (OV:...).
(10)+OV: lūgums ievietot regulas numuru tekstā un numuru, datumu, pilnu nosaukumu un OV publikācijas atsauci zemsvītras piezīmē regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris)par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/.... (…) (OV ...).
(14)+OV: lūgums ievietot regulas numuru tekstā un numuru, datumu, pilnu nosaukumu un OV publikācijas atsauci zemsvītras piezīmē regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0378(COD) - PE-CONS 83/19.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).
(16)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(17)OV L 198, 20.7.2006., 18. lpp.
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)
(19)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(21)+ OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(22)OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(23)+ OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
(25)Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1348/2014 (2014. gada 17. decembris) par datu ziņošanu, īstenojot 8. panta 2. punktu un 8. panta 6. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 363, 18.12.2014., 121. lpp.).
(26)+ OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(27)+ OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(28)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379 (COD) - PE-CONS 9/19.
(29)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013, 19. lpp.).
(30)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 2. lpp.).
(31)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp.).
(32)Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).
(34)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(35)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379 (COD) - PE-CONS 9/19.
(36)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(37)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379 (COD) - PE-CONS 9/19.
(38)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).
(39)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(40)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(41) Komisijas Regula (ES) 2017/1485 (2017. gada 2. augusts), ar ko izveido elektroenerģijas pārvades sistēmas darbības vadlīnijas (OV L 220, 25.8.2017., 1. lpp.).
(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
(43)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379 (COD) - PE-CONS 9/19.
(44)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(45)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(46)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(47)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(48)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).
(49)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(50)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(51)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(52)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(53)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(54)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(55)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0378(COD) - PE-CONS 83/19.
(56)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(57)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(58)++OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0378(COD) - PE‑CONS 83/19.
(59)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(60)++OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0378(COD) - PE-CONS 83/19.
(61)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(62)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(63)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379 (COD) - PE-CONS 9/19.
(64)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379 (COD) - PE-CONS 9/19.
(65)++OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0378 (COD) - PE-CONS 83/19.
(66)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379 (COD) - PE-CONS 9/19.
(67)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379 (COD) - PE-CONS 9/19.
(68)++OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0378(COD) - PE‑CONS 83/19.
(69)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379 (COD) - PE-CONS 9/19.
(70)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(71)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(72)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā 2016/0379(COD) - PE-CONS 9/19.
(73) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Regula (ES) 2016/1952 par Eiropas statistiku attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas cenām un ar ko atceļ Direktīvu 2008/92/EK (OV L 311, 17.11.2016., 1. lpp.).
(74) Komisijas 2012. gada 9. marta Ieteikums 2012/148/ES par gatavošanos viedo mērierīču sistēmu izvēršanai (OV L 73, 13.3.2012., 9. lpp.).


Elektroenerģijas iekšējais tirgus ***I
PDF 650kWORD 157k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0861 – C8-0492/2016 – 2016/0379(COD))
P8_TA-PROV(2019)0227A8-0042/2018

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0861),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0492/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta, Vācijas Bundestāgs, Spānijas parlaments, Francijas parlamenta Senāts, Ungārijas parlaments, Austrijas Federālā padome, Polijas Sejms, Polijas Senāts, Rumānijas parlamenta Deputātu palāta un Rumānijas parlamenta Senāts un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(3),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2017. gada 13. jūlija vēstuli Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai, kura iesniegta saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 18. janvāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0042/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu būtiskie grozījumi Komisijas priekšlikumā ir skaidri norādīti un citu būtisku grozījumu tajā nav un tā kā spēkā esošo tiesību aktu negrozītos noteikumus kopā ar ierosinātajiem grozījumiem priekšlikumā ir paredzēts tikai kodificēt, negrozot tos pēc būtības,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 26. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija)

P8_TC1-COD(2016)0379


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009(7) ir būtiski grozīta vairākas reizes. Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)  Enerģētikas savienības mērķis ir galalietotājiem – gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – nodrošināt nekaitīgu, drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu. Vēsturiski elektroenerģijas sistēmā dominēja vertikāli integrēti (bieži publiskā īpašumā esoši) monopoli ar lielām centralizētām atomelektrostacijām vai fosilā kurināmā elektrostacijām. Elektroenerģijas iekšējais tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots tā, lai visiem patērētājiem Savienībā būtu izvēles iespējas, rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurētspējīgākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošības un ilgtspējas pilnveidē. Elektroenerģijas iekšējais tirgus ir kāpinājis konkurenci, jo īpaši vairumtirgu līmenī, un starpzonu tirdzniecību. Tas joprojām ir efektīva enerģijas tirgus pamats.

(3)  Savienības energosistēmā šobrīd notiek būtiskākie pārkārtojumi pēdējo desmitgažu laikā, un elektroenerģijas tirgus ir šo pārkārtojumu centrā. Kopīgais mērķis – dekarbonizēt energosistēmu – tirgus dalībniekiem rada jaunas izdevības un izaicinājumus. Taču vienlaikus tehnoloģiskie jaunieviesumi paver ceļu jaunām patērētāju līdzdalības un pārrobežu sadarbības formām.

(4)  Šī regula paredz noteikumus, ar kuriem nodrošina iekšējā elektroenerģijas tirgus darbību, un ietver prasības, kas saistītas ar atjaunojamu energoresursu enerģijas veidu attīstību un vides politiku, it sevišķi īpašus noteikumus par konkrētiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas ietaišu veidiem, kuri attiecas uz atbildību par balansēšanu, dispečēšanu un pārdispečēšanu, kā arī jaunas ražošanas jaudas CO2 emisiju robežvērtību, ja uz šādu jaudu attiecas pagaidu pasākumi, lai nodrošinātu resursu pietiekamības vajadzīgo līmeni, proti, jaudas mehānismus.

(5)  No nelielās elektroenerģijas ražošanas iekārtās iegūtas atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas būtu jāpiešķir prioritāra dispečēšana, izmantojot vai nu īpašu prioritāru kārtību dispečēšanas metodikā, vai arī izvirzot juridiskas vai regulatīvas prasības tirgus operatoriem nodrošināt šādu elektroenerģiju tirgū. Prioritārā dispečēšana, kas ar tādiem pašiem ekonomiskiem nosacījumiem ir piešķirta sistēmas darbības pakalpojumiem, būtu jāuzskata par atbilstīgu šai regulai. Jebkurā gadījumā prioritārā dispečēšana būtu jāuzskata par saderīgu ar līdzdalību tādu elektroenerģijas ražošanas ietaišu elektroenerģijas tirgū, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus.

(6)  Valstu intervence, kas bieži vien notiek nekoordinēti, ir izraisījusi elektroenerģijas vairumtirgus kropļojumus, kuri savukārt negatīvi ietekmē investīcijas un pārrobežu tirdzniecību.

(7)  Iepriekš elektroenerģijas lietotāji bija pavisam pasīvi dalībnieki un bieži elektroenerģiju iepirka par regulētām cenām, kam nebija tiešas sasaistes ar tirgu. Nākotnē jānodrošina, lai lietotājiem būtu iespējas tirgū iesaistīties pilnvērtīgi, proti, lai tie būtu vienlīdzīgā stāvoklī ar citiem tirgus dalībniekiem un lai tiem būtu pilntiesīga tirgus dalībnieka tiesības pārvaldīt savu enerģijas patēriņu. Lai integrētu arvien pieaugošos atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomus, nākotnes elektrosistēmā būtu jāizmanto visi pieejamie elastības resursi, jo īpaši uz pieprasījumu balstīti risinājumi un enerģijas uzkrāšana, kā arī būtu jāizmanto digitalizācija, integrējot inovatīvas tehnoloģijas elektroenerģijas sistēmā. Lai ar maksimāli zemākām izmaksām panāktu patiesu dekarbonizāciju, nākotnē elektroenerģijas sistēmai jāsekmē arī energoefektivitāte. Ja ar atjaunojamo energoresursu enerģijas efektīvu integrāciju izdodas izveidot iekšējo enerģijas tirgu, tas var stimulēt investīcijas ilgtermiņā un var palīdzēt sasniegt enerģētikas savienības un 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķus, kā noteikts Komisijas 2014. gada 22. janvāŗa paziņojumā “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” un atbalstīts Eiropadomes 2015. gada 23. un 24. oktobra sanāksmē pieņemtajos secinājumos.

(8)  Ciešāka tirgu integrācija un pāreja uz variablāku elektroenerģijas ražošanu nozīmē, ka valstu enerģētikas rīcībpolitikas ir vairāk jākoordinē ar kaimiņvalstīm un ka ir jāizmanto izdevības, ko sniedz elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecība.

(9)  Ir izstrādāts tiesiskais regulējums, kas ļauj ar elektroenerģiju tirgoties visā Savienībā. Izstrādāto regulējumu papildina vairāku tīkla kodeksu un vadlīniju pieņemšana elektroenerģijas tirgu integrēšanai. Minētie tīkla kodeksi un vadlīnijas ietver tirgus noteikumus, kā arī sistēmas darbības un tīkla pieslēguma noteikumus. Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un palielinātu juridisko noteiktību, galvenie principi, kas regulē tirgus darbību un jaudas piešķiršanu balansēšanas, tekošās dienas, nākamās dienas un nākotnes tirgus laikposmos, būtu jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un būtu jāsakopo vienā Savienības tiesību aktā.

(10)  Komisijas Regulas (ES) 2017/2195(8) 13. pantā ir noteikts process, kurā pārvades sistēmu operatoriem ir iespēja pilnībā vai daļēji deleģēt savus uzdevumus trešai personai. Deleģējošajiem pārvades sistēmu operatoriem būtu jāpaliek atbildīgiem par to, lai tiktu nodrošināta atbilstība šai regulai. Tāpat arī dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzdot trešai personai uzdevumus un pienākumus. Šādai uzdošanai būtu jāattiecas tikai uz valsts līmenī veiktiem uzdevumiem un pienākumiem, piemēram, nebalansa norēķiniem. Šādas uzdošanas ierobežojumiem nevajadzētu izraisīt nevajadzīgas izmaiņas esošajās valstu kārtībās. Tomēr pārvades sistēmu operatoriem būtu jāpaliek atbildīgiem par uzdevumiem, kas tiem uzticēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019(9)(10) 40. pantu.

(11)  Attiecībā uz balansēšanas tirgiem, lai nodrošinātu efektīvu un nekropļojošu cenu veidošanu balansēšanas jaudas un balansēšanas enerģijas iepirkumā, balansēšanas jaudas līgumā nedrīkst noteikt balansēšanas enerģijas cenu. Tas neskar dispečēšanas sistēmas, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2195 izmanto integrētās grafiku sastādīšanas procesu.

(12)  Regulas (ES) 2017/2195 18., 30. un 32. pantā ir noteikts, ka gan balansēšanas enerģijas standarta, gan specifisko produktu cenu noteikšanas metodei būtu jādod tirgus dalībniekiem pozitīvs stimuls savā nebalansa cenas zonā uzturēt savu balansu vai palīdzēt atjaunot sistēmas balansu, tādējādi samazinot sistēmas nebalansa gadījumus un izmaksas sabiedrībai. Ar šādu cenu noteikšanas pieeju būtu jācenšas panākt ekonomiski efektīvu pieprasījumreakcijas un citu balansēšanas resursu izmantošanu, ievērojot darbības drošības robežas.

(13)  Balansēšanas enerģijas tirgu integrācijai būtu jāsekmē efektīva tekošās dienas tirgus darbība, lai tirgus dalībniekiem sniegtu iespēju pašiem nodrošināt savu balansu pēc iespējas tuvāk reāllaikam, kas iespējams balansēšanas enerģijas tirgus slēgšanas laikos, kas paredzēti Regulas (ES) 2017/2195 24. pantā. Pārvades sistēmu operatoriem, izmantojot balansēšanas tirgu, būtu jānovērš tikai tie nebalansa gadījumi, kas saglabājušies pēc tekošās dienas tirgus beigām. Regulas (ES) 2017/2195 53. pantā arī paredzēta nebalansa norēķinu perioda saskaņošana Savienībā, nosakot, ka tā ilgums ir 15 minūtes . Minētā saskaņošana ir paredzēta, lai sekmētu tekošās dienas tirdzniecību un veicinātu tādu tirdzniecības produktu izstrādi, kam ir vienādi piegādes logi.

(14)  Lai pārvades sistēmu operatori balansēšanas jaudu varētu iepirkt un izmantot efektīvi, ekonomiski un atbilstoši tirgus principiem, ir jāveicina tirgus integrācija. Šajā sakarībā Regulas (ES) 2017/2195 IV sadaļā ir noteiktas trīs metodikas, ar kuru palīdzību pārvades sistēmu operatori ir tiesīgi piešķirt starpzonu jaudu balansēšanas jaudas apmaiņai un rezervju kopīgošanai, ja tas ir pamatoti saskaņā ar izmaksu un ieguvumu analīzi: kooptimizācijas process, tirgbalstīts piešķiršanas process un ekonomiskās efektivitātes analīzē balstīta piešķiršana. Kooptimizācijas piešķiršanas process jāveic nākamās dienas laikposmā. Turpretī tirgbalstīto piešķiršanas procesu ir iespējams izmantot gadījumos, kad līgumu slēdz ne agrāk kā vienu nedēļu pirms balansēšanas jaudas nodrošināšanas, un ekonomiskās efektivitātes analīzē balstīto piešķiršanu veikt, ja līgumu slēdz agrāk kā vienu nedēļu pirms balansēšanas jaudas nodrošināšanas, ar noteikumu, ka piešķirtie apjomi ir ierobežoti un ka katru gadu tiek veikts novērtējums. Tiklīdz attiecīgās regulatīvās iestādes ir apstiprinājušas starpzonu jaudas piešķiršanas procesa metodiku, divi vai vairāki pārvades sistēmu operatori varētu sākt minētās metodikas agrīnu piemērošanu, lai gūtu pieredzi un nākotnē minēto metodiku bez aizķeršanās varētu piemērot arī citi pārvades sistēmu operatori. Šādu metodiku piemērošana tomēr būtu jāsaskaņo starp visiem pārvades sistēmu operatoriem, lai veicinātu tirgus integrāciju.

(15)  Regulas (ES) 2017/2195 V sadaļā ir noteikts, ka nebalansa norēķinu vispārējais mērķis ir nodrošināt, ka balansatbildīgās puses uztur savu balansu vai efektīvi palīdz atjaunot sistēmas balansu, un nodrošināt stimulus tirgus dalībniekiem uzturēt vai palīdzēt atjaunot sistēmas balansu. Lai balansēšanas tirgus un vispārējo energosistēmu pielāgotu pieaugošajam variablu atjaunojamo energoresursu īpatsvaram, nebalansa cenām būtu jāatspoguļo enerģijas reāllaika vērtība. Visiem tirgus dalībniekiem vajadzētu būt finansiāli atbildīgiem par sistēmā izraisīto nebalansu, ko veido starpība starp piešķirto apjomu un galīgo stāvokli tirgū. Attiecībā uz pieprasījumreakcijas agregatoriem piešķirto apjomu veido enerģijas apjoms, ko fiziski aktivizējusi iesaistīto lietotāju slodze, pamatojoties uz noteiktu mērījumu un bāzes metodiku.

(16)  Ar Komisijas Regulu (ES) 2015/1222(11) nosaka sīki izstrādātas vadlīnijas par starpzonu jaudas piešķiršanu un pārslodzes vadību nākamās dienas un tekošās dienas tirgos, tostarp prasības attiecībā uz tādu kopīgu metodiku izstrādi, ar kurām nosaka starp tirdzniecības zonām vienlaikus pieejamās jaudas apjoms, kā arī kritērijus efektivitātes novērtēšanai un kārtību, kādā izvērtē tirdzniecības zonu noteikšanu. Regulas (ES) 2015/1222 32. un 34. pantā ir izklāstīti noteikumi par tirdzniecības zonu konfigurācijas izvērtēšanu, 41. un 54. pantā ir noteikti saskaņoti limiti maksimālajām un minimālajām klīringa cenām nākamās dienas un tekošās dienas laikposmos, 59. pantā ir izklāstīti noteikumi par tekošās dienas starpzonu tirgus slēgšanas laiku, savukārt 74. pantā ir izklāstīti noteikumi par pārdispečēšanas un kompensācijas tirdzniecības izmaksu dalīšanas metodiku.

(17)  Komisijas Regulā (ES) 2016/1719(12) ir sīki izklāstīti noteikumi par starpzonu jaudas piešķiršanu paredzamajos tirgos, par kopīgas metodikas izveidi nolūkā noteikt starpzonu ilgtermiņa jaudu, par vienotās piešķiršanas platformas izveidi Eiropas līmenī, kas sniedz ilgtermiņa pārvades tiesības, un par iespēju atgriezt ilgtermiņa pārvades tiesības turpmākai nākotnes jaudas piešķiršanai vai pārnest ilgtermiņa pārvades tiesības starp tirgus dalībniekiem. Regulas (ES) 2016/1719 30. pantā ir izklāstīti noteikumi par nākotnes nodroses produktiem.

(18)  Komisijas Regulā (ES) 2016/631(13) ir izklāstītas prasības par elektroenerģijas ražošanas ietaišu tīkla pieslēgumu starpsavienotai sistēmai, jo īpaši attiecībā uz sinhronu elektroenerģijas ģenerēšanas moduļu, elektroenerģijas parka moduļu un atkrastes elektroenerģijas parka moduļu. Minētās prasības palīdz nodrošināt godīgas konkurences apstākļus iekšējā elektroenerģijas tirgū, nodrošināt sistēmas drošību un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas integrāciju un veicināt elektroenerģijas tirdzniecību Savienības mērogā. Regulas (ES) 2016/631 66. un 67. pantā ir izklāstīti noteikumi par jauntehnoloģijām elektroenerģijas ražošanā.

(19)  Tirdzniecības zonas, kas atspoguļo piedāvājuma un pieprasījuma sadalījumu, ir uz tirgu balstītas elektroenerģijas tirdzniecības pamatelements un priekšnoteikums pilnīgai jaudas piešķiršanas metožu, tostarp plūsmbalstītās metodes potenciāla izmantošanai. Tāpēc tirdzniecības zonas būtu jānosaka tā, lai tiktu nodrošināta tirgus likviditāte, efektīva pārslodzes vadība un vispārēja tirgus efektivitāte. Ja regulatīvā iestāde vai pārvades sistēmas operators ar kompetentās regulatīvās iestādes apstiprinājumu sāk izvērtēt esošās tirdzniecības zonas konfigurāciju attiecībā uz tirdzniecības zonām pārvades sistēmas operatora kontroles zonā, ja tirdzniecības zonu konfigurācijai ir nenozīmīga ietekme uz blakus esošo pārvades sistēmu operatoru kontroles zonām, tostarp starpsavienojumiem, un tirdzniecības zonas konfigurācijas izvērtēšana ir vajadzīga, lai uzlabotu efektivitāti, palielinātu pārrobežu tirdzniecības iespējas vai saglabātu darbības drošību, attiecīgās kontroles zonas pārvades sistēmas operatoram un kompetentajai regulatīvajai iestādei attiecīgi vajadzētu būt vienīgajam pārvades sistēmas operatoram un vienīgajai regulatīvajai iestādei, kas piedalās izvērtēšanā. Attiecīgajam pārvades sistēmas operatoram un kompetentajai regulatīvajai iestādei par šādu izvērtēšanu vajadzētu sniegt iepriekšēju paziņojumu blakus esošajiem pārvades sistēmu operatoriem, un izvērtēšanas rezultāti būtu jāpublicē. Vajadzētu būt iespējai uzsākt reģionālas tirdzniecības zonas izvērtēšanu pēc tam, kad saņemts tehniskais ziņojums par pārslodzi saskaņā ar šīs regulas 14. pantu vai saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES) 2015/1222.

(20)  Ja reģionālie koordinācijas centri veic jaudas aprēķināšanu, tiem būtu jāpalielina jauda, ņemot vērā korektīvus bezmaksas pasākumus un ievērojot jaudas aprēķināšanas reģiona pārvades sistēmu operatoru darbības drošības robežas. Ja aprēķins neuzrāda jaudu, kas vienāda vai lielāka par šajā regulā noteikto minimālo jaudu, reģionālajiem koordinācijas centriem būtu jāapsver visi pieejamie korektīvie maksas pasākumi, lai jaudu palielinātu līdz minimālajam jaudai, tostarp pārdispečēšanas potenciālu jaudas aprēķināšanas reģionos un starp tiem, vienlaikus ievērojot jaudas aprēķināšanas reģiona pārvades sistēmu operatoru darbības drošības robežas. Pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsniedz precīza un pārredzama informācija par visiem jaudas aprēķināšanas aspektiem saskaņā ar šo regulu, un būtu jānodrošina, ka visa reģionālajiem koordinācijas centriem nosūtītā informācija ir precīza un atbilst paredzētajam mērķim.

(21)  Veicot jaudas aprēķinu, reģionālie koordinācijas centriem būtu jāaprēķina starpzonu jaudas, izmantojot datus no pārvades sistēmu operatoriem, kuri ievēro pārvades sistēmu operatoru attiecīgo kontroles zonu darbības drošības robežas. Pārvades sistēmu operatoriem vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu atkāpties no koordinētas jaudas aprēķina, ja tā īstenošanas rezultātā tiktu pārkāptas tīkla elementu darbības drošības robežas to kontroles zonā. Minētās nesakritības būtu rūpīgi jāuzrauga un par tām pārredzami jāziņo, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošinātu, ka starpsavienojumu jaudas apjoms, kas jādara pieejams tirgus dalībniekiem, netiek ierobežots, lai atrisinātu pārslodzes problēmu tirdzniecības zonā. Ja ir ieviests rīcības plāns, tajā būtu jāņem vērā nesakritības un jāpievēršas to cēlonim.

(22)  Galvenajiem tirgus principiem būtu jāparedz, ka elektroenerģijas cenas nosaka pieprasījums un piedāvājums. Šīm cenām būtu jāparāda, kad ir vajadzīga elektroenerģija, un tādējādi, balstoties tirgū, jāstimulē investīcijas elastības resursos, piemēram, elastīgā elektroenerģijas ražošanā, starpsavienojumos, pieprasījumreakcijā vai enerģijas uzkrāšanā.

(23)  Lai gan elektroenerģijas sektora dekarbonizācija, no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās enerģijas daļai tirgū kļūstot arvien nozīmīgākai, ir viens no enerģētikas savienības mērķiem, ir ārkārtīgi svarīgi, lai tirgū tiktu novērsti esošie šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai un sekmētas investīcijas atbalsta infrastruktūrā, piemēram, elastīgākā elektroenerģijas ražošanā, starpsavienojumos, pieprasījumreakcijā un enerģijas uzkrāšanā. Lai atbalstītu pārorientēšanos uz variablu un izkliedētu elektroenerģijas ražošanu un nodrošinātu, ka enerģijas tirgus principi veido pamatu Savienības nākotnes elektroenerģijas tirgiem, ir būtiski no jauna pievērsties īstermiņa tirgiem un iztrūkuma cenām.

(24)  Īstermiņa tirgi uzlabo likviditāti un konkurenci, ļaujot tirgū pilnvērtīgi iesaistīt vairāk resursu, jo īpaši tos resursus, kas ir elastīgāki. Iedarbīgas iztrūkuma cenas mudinās tirgus dalībniekus reaģēt uz tirgus signāliem un būt pieejamiem tad, kad tirgū tie ir visvairāk vajadzīgi, un tās nodrošina, ka tie savas izmaksas var atgūt vairumtirgū. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka ▌tiek atcelti administratīvie un netiešie cenas griesti, lai būtu iespējams noteikt iztrūkuma cenas. Tiklīdz īstermiņa tirgi un iztrūkuma cenas ir pilnībā iestrādāti tirgus struktūrā, tie palīdz atteikties no citiem tirgu kropļojošiem pasākumiem, piemēram, jaudas mehānismiem, lai panāktu piegādes drošību. Tomēr vienlaikus iztrūkuma cenām, kas neparedz cenas griestus vairumtirgū, nevajadzētu apdraudēt iespējas piedāvāt galalietotājiem, jo īpaši mājsaimniecību lietotājiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un rūpnieciskajiem lietotājiem, uzticamas un stabilas cenas.

(25)  Neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107., 108. un 109. pantu, atkāpes no tirgus pamatprincipiem, piemēram, atbildība par balansēšanu, tirgbalstīta dispečēšana vai ▌pārdispečēšana, samazina elastīguma signālus un rada šķēršļus tādu risinājumu attīstīšanai kā enerģijas uzkrāšana, pieprasījumreakcija vai agregēšana. Lai gan atkāpes joprojām ir nepieciešamas, lai dažiem tirgus dalībniekiem, jo īpaši mājsaimniecību lietotājiem un MVU, neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu, plašas atkāpes, kas aptver veselas tehnoloģijas, nav saskanīgas ar mērķi panākt efektīvus un tirgbalstītus dekarbonizācijas procesus, tāpēc tās būtu jāaizstāj ar mērķorientētākiem pasākumiem.

(26)  Nosacījums efektīvai konkurencei elektroenerģijas iekšējā tirgū ir nediskriminējoša, pārredzama un adekvāta maksa par tīkla lietošanu, tostarp par pārvades sistēmas savienojošo elektrolīniju lietošanu. ▌

(27)  Nekoordinēta starpsavienotāju jaudas samazināšana aizvien vairāk ierobežo elektroenerģijas apmaiņu starp dalībvalstīm, un tā ir kļuvusi par nopietnu šķērsli funkcionējoša iekšējā elektroenerģijas tirgus attīstībai. Tādēļ starpsavienotāju maksimālais jaudas līmenis un kritiskie tīkla elementi būtu jādara pieejami, ievērojot tīkla drošas darbības drošuma standartus, tostarp ievērojot bojājumsituāciju drošības standartu (N-1). Tomēr ir daži ierobežojumi jaudas līmeņa noteikšanai savītā tīklā. Attiecībā uz starpzonu tirdzniecībai pieejamo jaudu ir jānosaka skaidri minimālie līmeņi, lai samazinātu cilpas plūsmu un iekšējo pārslodžu ietekmi uz starpzonu tirdzniecību un lai tirgus dalībniekiem sniegtu paredzamu jaudas vērtību. Ja tiek izmantota plūsmbalstīta pieeja, ar minēto minimālo jaudu būtu jānosaka starpzonu vai iekšējā kritiskā tīkla elementa jaudas minimuma daļa, ievērojot darbības drošības robežas, kas jāizmanto kā ievaddati koordinētā jaudas aprēķinā saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1222, ņemot vērā bojājumsituācijas. Kopējo atlikušo jaudas daļu var izmantot uzticamības rezervēm, cilpas plūsmām un iekšējām plūsmām. Turklāt ar tīkla drošības panākšanu saistītu paredzamu problēmu gadījumā uz ierobežotu pārejas posmu vajadzētu būt iespējai noteikt atkāpes. Šādām atkāpēm būtu jāpievieno metodika un projekti, ar ko paredz ilgtermiņa risinājumu.

(28)  Pārvades jauda, kam piemēro 70 % sliekšņa kritēriju neto pārvades jaudas (NPJ) pieejā, ir maksimālā aktīvas elektroenerģijas pārvade, kurā ievēro darbības drošības robežas un ņem vērā bojājumsituācijas. Šīs jaudas koordinētā aprēķinā ņem vērā arī to, ka elektroenerģijas plūsmas ir sadalītas nevienmērīgi starp atsevišķiem komponentiem, un nepalielina tikai jaudu savienojošās elektrolīnijās. Šajā jaudā neņem vērā drošuma rezervi, loka plūsmas vai iekšējās plūsmas, ko savukārt ņem vērā atlikušajos 30 %.

(29)  Ir svarīgi izvairīties no konkurences izkropļošanas, kas rodas, dalībvalstu pārvades sistēmu operatoriem lietojot atšķirīgus drošuma, darbības un plānošanas standartus. Turklāt būtu jānodrošina pārredzamība tirgus dalībniekiem attiecībā uz pieejamo pārvades jaudu un drošības, darbības un plānošanas standartiem, kas ietekmē pieejamās pārvades jaudas.

(30)  Lai efektīvi ievirzītu vajadzīgās investīcijas, cenām arī jādod signāli par to, kur elektroenerģija nepieciešama visvairāk. Lai zonālā elektrosistēmā novietojumsignāli būtu pareizi, pārredzamā procesā ir saskanīgi, objektīvi un ticami jānosaka tirdzniecības zonas. Lai nodrošinātu Savienības elektrotīkla efektīvu darbību un plānošanu un dotu iedarbīgus cenu signālus jaunai elektroenerģijas ražošanas jaudai, pieprasījumreakcijai un pārvades infrastruktūrai, tirdzniecības zonām būtu jāatspoguļo strukturālā pārslodze. Proti, lai novērstu iekšējo pārslodzi, nevajadzētu samazināt starpzonu jaudu.

(31)  Lai ņemtu vērā tirdzniecības zonu optimizēšanas atšķirīgos principus, nekaitējot likvīdajiem tirgiem un ieguldījumiem tīklos, būtu jāparedz divi varianti pārslodzes novēršanai. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties starp savas tirdzniecības zonas rekonfigurāciju un tādiem pasākumiem kā tīkla pastiprināšana un tīkla optimizēšana. Šāda lēmuma sākumpunktam vajadzētu būt ilgtermiņa strukturālās pārslodzes apzināšanai, ko veic dalībvalsts pārvades sistēmas operators vai operatori, elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla (“ENTSO-E”) ziņojumam par pārslodzi, vai tirdzniecības zonu izvērtējumam. Dalībvalstīm vispirms būtu jācenšas rast kopīgu risinājumu, kā vislabāk novērst pārslodzi. To darot, dalībvalstis varētu pieņemt daudznacionālus vai nacionālus rīcības plānus pārslodzes novēršanai. Dalībvalstīm, kuras pieņem rīcības plānu pārslodzes novēršanai, būtu lineāras trajektorijas veidā jāpiemēro pakāpeniskas ieviešanas periods starpsavienotāju atvēršanai. Šāda rīcības plāna īstenošanas beigās dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai tās dod priekšroku tirdzniecības zonas(-u) rekonfigurācijai vai atlikušās pārslodzes novēršanai ar korektīviem pasākumiem, kuru izmaksas dalībvalstis pašas sedz. Pēdējā minētajā gadījumā to tirdzniecības zona nebūtu jārekonfigurē pret attiecīgās dalībvalsts gribu, ar noteikumu, ka tiek sasniegta minimālā jauda. Minimālajam jaudas līmenim, kas būtu jāizmanto koordinētā jaudas aprēķināšanā, vajadzētu būt kritiskā tīkla elementa jaudas procentuālam daudzumam, kā noteikts atlases procesā saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1222, pēc tam, kad ir ievērotas darbības drošības robežas bojājumsituācijās vai, ja tiek izmantota plūsmbalstīta pieeja, ievērojot darbības drošības robežas bojājumsituācijās. Komisijas lēmumam par tirdzniecības zonu konfigurāciju vajadzētu būt iespējamam kā galējam līdzeklim un vajadzētu grozīt tirdzniecības zonu konfigurāciju vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras izvēlējušās tirdzniecības zonu sadalīšanu vai kuras nav sasniegušas minimālo jaudas slieksni.

(32)  Lai tirgu integrācijas ceļā efektīvi dekarbonizētu elektrosistēmu, ir sistemātiski jānovērš šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai, kas palīdzēs pārvarēt tirgu sadrumstalotību un kas Savienības enerģijas lietotājiem ļaus pilnībā baudīt labumu, ko sniedz integrēti elektroenerģijas tirgi un konkurence.

(33)  Ar šo regulu būtu jāparedz pamatprincipi attiecībā uz tarifikāciju un jaudu piešķiršanu, vienlaikus nodrošinot vadlīniju pieņemšanu, kurās ir sīki izstrādāti turpmākie būtiskie principi un metodes, lai ļautu ātri pielāgoties izmaiņām apstākļos.

(34)  Pārslodzes problēmu vadībai būtu jāsniedz pareizi ekonomiskie signāli pārvades sistēmas operatoriem un tirgus dalībniekiem, un tā pamatā vajadzētu būt tirgus mehānismiem.

(35)  Pārvadot elektroenerģijas pārrobežu plūsmas savos elektrotīklos, rodas izmaksas, par kurām atvērtā, konkurenciālā tirgū pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsaņem kompensācija no to pārvades sistēmu operatoriem, kuri rada šīs pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un no to sistēmu operatoriem, kur šīs plūsmas tiek saņemtas.

(36)  Maksājumi un ieņēmumi, ko rada kompensācijas mehānisms starp pārvades sistēmu operatoriem, būtu jāņem vērā, nosakot valstu tīklu tarifus.

(37)  Faktiski maksājamās summas par pārrobežu piekļuvi pārvades sistēmai var būtiski atšķirties atkarībā no iesaistītā pārvades sistēmas operatora, kā arī atšķirību dēļ starp dalībvalstīs piemērojamām tarifikācijas sistēmām. Tādēļ ir vajadzīgs konkrēts saskaņošanas līmenis, lai izvairītos no tirdzniecības izkropļojumiem.

(38)  Vajadzētu būt noteikumiem par to ieņēmumu izlietojumu, kurus gūst no pārslodzes vadības procedūrām, ja vien attiecīgā starpsavienotāja īpatnības nepamato atbrīvojumu no šiem noteikumiem.

(39)  Lai visiem tirgus dalībniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, tīkla tarifi būtu jāpiemēro tā, lai nebūtu ne pozitīvas, ne negatīvas diskriminācijas starp ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un produkciju, kas pieslēgta pārvades līmenī. Tīkla tarifiem nevajadzētu diskriminēt attiecībā uz enerģijas uzkrāšanu un mazināt stimulu iesaistīties pieprasījumreakcijā, ne arī likt šķēršļus energoefektivitātes uzlabojumiem.

(40)  Lai tarifu noteikšana jomās, kur saistoša saskaņošana netiek uzskatīta par lietderīgu, kļūtu pārredzamāka un tos būtu vieglāk salīdzināt, Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (“ACER”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/… (14)(15), būtu jāizdod paraugprakses ziņojums par tarifu metodikām.

(41)  Lai labāk nodrošinātu optimālas investīcijas Eiropas mēroga tīklā un veiksmīgāk risinātu problēmgadījumus, kad nacionālo prioritāšu dēļ nav iespējams realizēt dzīvotspējīgus starpsavienojuma projektus, būtu atkārtoti jāapsver pārslodzes rentes ieviešana, un tai būtu jāsekmē tas, lai garantētu pieejamību un saglabātu vai palielinātu starpsavienojuma jaudas.

(42)  Lai panāktu elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību un lai būtu iespējams tirgot un piegādāt elektroenerģiju pāri robežām Savienībā, būtu jāizveido ENTSO-E. ENTSO-E uzdevumi būtu jāveic saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem, kurus piemēro ENTSO-E lēmumiem. ENTSO-E uzdevumiem vajadzētu būt skaidri definētiem, un tā darbības metodēm būtu jānodrošina ENTSO-E darbības efektivitāte un pārredzamība. ENTSO-E sagatavotie tīkla kodeksi nav paredzēti tam, lai ar tiem aizstātu vajadzīgos valstu tīkla kodeksus attiecībā uz jautājumiem, kas nav pārrobežu jautājumi. Tā kā efektīvāku darbu var panākt ar reģionālu pieeju, pārvades sistēmu operatoriem vispārējā sadarbības struktūrā būtu jāizveido reģionālas struktūras, vienlaikus panākot to, ka reģionālā līmenī sasniegtie rezultāti atbilst Savienības līmeņa tīkla kodeksiem un nesaistošiem tīkla attīstības desmit gadu plāniem. Dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība un jāuzrauga tīkla efektivitāte reģionu līmenī. Sadarbībai reģionu līmenī vajadzētu būt savienojamai ar virzību uz konkurenciālu un efektīvu elektroenerģijas iekšējo tirgu.

(43)  ENTSO-E būtu jāveic pamatīgs Eiropas mēroga resursu pietiekamības novērtējums vidēja termiņa līdz ilgtermiņa griezumā, lai iegūtu objektīvu pamatu, pēc kā novērtēt bažas par pietiekamību. Bažas par resursu pietiekamību, kam kā risinājums izvēlēti jaudas mehānismi, būtu jābalsta uz Eiropas mēroga resurus pietiekamības novērtējumu. Minēto novērtējumu var papildināt ar valstu novērtējumiem.

(44)  Metodikai ilgtermiņa resursu pietiekamības novērtējumam (griezumā no 10 nākamajiem gadiem līdz nākamajam gadam), ko paredz šī regula, ir cits mērķis nekā sezonālajiem pietiekamības novērtējumiem (nākamie seši mēneši), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas (ES) 2019/...(16) 9. pantā. Vidēja termiņa līdz ilgtermiņa resursu pietiekamības novērtējumus izmanto, lai apzinātu bažas par pietiekamību un izvērtētu vajadzību pēc jaudas mehānismiem, turpretī sezonālos pietiekamības novērtējumus izmanto, lai brīdinātu par tuvākajos 6 mēnešos iespējamajiem īstermiņa riskiem, kuri varētu izraisīt būtisku elektroapgādes stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt, reģionālie koordinācijas centri arī veic reģionālos pietiekamības novērtējumus attiecībā uz elektroenerģijas pārvades sistēmas darbību. Tie ir ļoti īsa termiņa pietiekamības novērtējumi (no nākamās nedēļas līdz nākamās dienas griezumā), un tos izmanto sistēmas darbības sakarā.

(45)  Pirms jaudas mehānismu ieviešanas dalībvalstīm būtu jānovērtē regulatīvie izkropļojumi, kas vairo saistītās bažas par resursu pietiekamību. Būtu jāpieprasa dalībvalstīm, lai tās pieņem pasākumus apzināto izkropļojumu likvidēšanai, un tām būtu jāpieņem minēto pasākumu īstenošanas grafiks. Jaudas mehānismus vajadzētu ieviest tikai tādu pietiekamības problēmu risināšanai, kuras nav iespējams novērst, likvidējot šādus izkropļojumus.

(46)  Dalībvalstīm, kuras plāno ieviest jaudas mehānismus, pārredzamā un verificējamā procesā būtu jānosaka jaudas pietiekamības mērķrādītāji. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām pašām noteikt vēlamo piegādes drošības līmeni.

(47)  Saskaņā ar LESD 108. pantu Komisijai ir ekskluzīva kompetence novērtēt to valsts atbalsta pasākumu saderību ar iekšējo tirgu, kurus dalībvalstis varētu ieviest. Minēto novērtējumu veic, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punktu un saskaņā ar visiem attiecīgiem noteikumiem un norādījumiem, kurus Komisija var šajā sakarībā pieņemt. Šī regula neskar Komisijas ekskluzīvo kompetenci, kas tai piešķirta ar LESD.

(48)  ▌Jau ieviestie jaudas mehānismi būtu jāizskata, ņemot vērā šo regulu.

(49)  Šajā regulā būtu jānosaka detalizēti noteikumi, kas veicinātu efektīvu pārrobežu dalību jaudas mehānismos ▌. Pārvades sistēmu operatoriem būtu jāsekmē ieinteresēto elektroenerģijas ražotāju ▌ pārrobežu līdzdalība jaudas mehānismos citās dalībvalstīs. Tāpēc tiem būtu jāaprēķina jaudas apjomi, līdz kādiem iespējama pārrobežu līdzdalība, būtu jārada dalības iespējas un būtu jāpārbauda pieejamība. Regulatīvajām iestādēm būtu jānodrošina pārrobežu noteikumu izpilde dalībvalstīs.

(50)  Jaudas mehānismiem nevajadzētu būt pārmērīgi kompensējošiem, vienlaikus tiem vajadzētu nodrošināt piegādes drošību. Šajā ziņā jaudas mehānismiem, kas nav stratēģiskās rezerves, vajadzētu būt veidotiem tā, lai cena, ko maksā par pieejamību, automātiski līdzinās nullei, ja sagaidāms, ka jaudas līmenis, kas būtu rentabls enerģijas tirgū, kurā netiek piemērots jaudas mehānisms, būs pietiekams, lai apmierinātu pieprasīto jaudas līmeni.

(51)  Lai atbalstītu dalībvalstis un reģionus, kas enerģētikas pārkārtošanas dēļ saskaras ar sociālām, rūpniecības un ekonomikas problēmām, Komisija ir izveidojusi ogļu un oglekļietilpīgu reģionu iniciatīvu. Šajā kontekstā Komisijai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā arī sniedzot mērķorientētu finansiālu atbalstu, lai minētajos reģionos pārkārtošanās būtu taisnīga.

(52)  Ņemot vērā atšķirības valstu energosistēmās un esošo elektrotīklu tehniskos ierobežojumus, vislabākā pieeja, kā panākt progresu tirgu integrēšanā, bieži ir reģionālā pieeja. Tāpēc būtu jānostiprina pārvades sistēmu operatoru reģionālā sadarbība. Lai nodrošinātu, ka sadarbība ir efektīva, jaunam tiesiskajam regulējumam būtu jāparedz spēcīgāka reģionālā pārvaldība un regulatīvā pārraudzība, tostarp jānostiprina ACER lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz pārrobežu jautājumiem. Iespējams, ka ciešāka dalībvalstu sadarbība ir nepieciešama arī krīzes situācijās, lai palielinātu piegādes drošību un ierobežotu tirgus izkropļojumus.

(53)  Pārvades sistēmu operatoru savstarpējā koordinēšana reģionālā līmenī ir oficiāli nostiprināta, nosakot, ka pārvades sistēmu operatoriem ir obligāti jāiesaistās reģionālo drošības koordinatoru struktūrās ▌. Reģionālo pārvades sistēmu operatoru koordinēšanu būtu jāturpina pilnveidot ar uzlabotu institucionālo satvaru, izveidojot reģionālos koordinācijas centrus. Reģionālo koordinācijas centru izveidošanā būtu jāņem vērā esošās vai plānotās reģionālās koordinācijas iniciatīvas un jāatbalsta arvien integrētākā Savienības elektrosistēmu darbība, tādējādi nodrošinot, ka to darbība ir efektīva un droša. Tādēļ ir jānodrošina, ka pārvades sistēmu operatoru koordinēšana, izmantojot reģionālos koordinācijas centrus, notiek visā Savienībā. Ja kādā reģionā pārvades sistēmu operatorus pagaidām vēl nekoordinē esošs vai plānots reģionālās koordinācijas centrs, attiecīgā reģiona pārvades sistēmas operatoram būtu jāizveido vai jāizraugās reģionālais koordinācijas centrs.

(54)  Reģionālo koordinācijas centru ģeogrāfiskajam tvērumam būtu jānodrošina to iespējas efektīvi veicināt pārvades sistēmu operatoru darbību koordinēšanu pāri reģionu robežām ▌, kā rezultātā tiktu uzlabota sistēmas drošība un tirgus efektivitāte. Reģionālo koordinācijas centru darbībai vajadzētu būt elastīgai, lai tie savus uzdevumus reģionā varētu īstenot veidā, kas vislabāk atbilst tiem uzticēto individuālo uzdevumu īpatnībām.

(55)  Reģionālajiem koordinācijas centriem būtu jāpilda uzdevumi, kuru īstenošanā reģionalizācija dod papildu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar valsts līmenī veiktajiem uzdevumiem. Reģionālo koordinācijas centru uzdevumiem būtu jāaptver reģionālo drošības koordinatoru veiktie uzdevumi saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) 2017/1485(17), kā arī papildu sistēmas darbības, tirgus darbības un riskgatavības uzdevumi. Reģionālo koordinācijas centru uzdevumiem nevajadzētu aptvert elektrosistēmas reāllaika darbību.

(56)  Pildot savus uzdevumus, reģionālajiem koordinācijas centriem būtu jāpalīdz sasniegt klimata un enerģētikas politikas satvarā noteiktos mērķus 2030. un 2050. gadam.

(57)  Reģionālajiem koordinācijas centriem primāri būtu jārīkojas reģiona sistēmas un tirgus darbības interesēs ▌. Tādēļ attiecībā uz dažām funkcijām reģionālajiem koordinācijas centriem būtu jāuztic pilnvaras, kas nepieciešamas, lai koordinētu sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru veicamās darbības, un attiecībā uz atlikušajām funkcijām tiem jāuztic pilnvērtīgāka padomdevēja loma.

(58)  Reģionālo koordinācijas centru cilvēkresursiem, tehniskiem, fiziskiem un finanšu resursiem nevajadzētu pārsniegt to resursu apmēru, kas ir absolūti nepieciešams minēto centru uzdevumu izpildei.

(59)  ENTSO-E būtu jānodrošina, ka reģionālo koordinācijas centru darbības ir koordinētas starp reģioniem.

(60)  Lai palielinātu elektroenerģijas sadales tīklu efektivitāti Savienībā un nodrošinātu ciešu sadarbību ar pārvades sistēmu operatoriem un ENTSO-E, Savienībā būtu jāizveido Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūra (ES SSO struktūra). ES SSO struktūras uzdevumiem vajadzētu būt saprotami definētiem, un tās darbības metodēm būtu jānodrošina efektivitāte, pārredzamība un Savienības sadales sistēmu operatoru reprezentativitāte. ES SSO struktūrai būtu attiecīgā gadījumā cieši jāsadarbojas ar ENTSO-E tīkla kodeksu sagatavošanā un īstenošanā, un tai būtu jāizstrādā vadlīnijas, kā sadales tīklos integrēt, piemēram, izkliedēto elektroenerģijas ražošanu un enerģijas uzkrāšanu, vai jādarbojas citās jomās, kas saistītas ar sadales tīklu pārvaldību. ES SSO struktūrai pilnā mērā būtu jāņem vērā arī īpatnības, kas raksturīgas sadales sistēmām, kas pieslēgtas pakārtotām elektrosistēmām uz salām un kas nav savienotas ar citām elektrosistēmām ar starpsavienojumu palīdzību.

(61)  Ir vajadzīga pārvades sistēmu operatoru ciešāka sadarbība un koordinācija, lai izveidotu tīkla kodeksus, ar kuriem nodrošina un pārvalda efektīvu un pārredzamu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai notiktu koordinēta un pietiekami tālredzīga plānošana un pārvades sistēmu attīstība Savienībā, tostarp starpsavienojuma jaudu izveide, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus. Minētajiem tīkla kodeksiem būtu jāatbilst nesaistošām galvenajām vadlīnijām, ko izstrādājusi ACER. ACER būtu jāpiedalās tīkla kodeksu projektu izskatīšanā, balstoties uz reālo situāciju, tostarp jāizskata to atbilstība minētajām galvenajām vadlīnijām, un ACER vajadzētu būt tiesībām minētos kodeksus ieteikt pieņemšanai Komisijā. ACER būtu jāizvērtē ierosinātie tīkla kodeksu grozījumi, un tai vajadzētu būt tiesībām šos grozījumus ieteikt pieņemšanai Komisijā. Pārvades sistēmas operatoriem vajadzētu savus tīklus ekspluatēt atbilstoši šiem tīkla kodeksiem.

(62)  Tīkla kodeksu izstrādē un pieņemšanā gūtā pieredze rāda, ka ir lietderīgi racionalizēt izstrādes procedūru, proti, precizēt, ka ACER ir tiesības pārskatīt elektroenerģijas tīkla kodeksu projektus, pirms tos iesniedz Komisijai.

(63)  Lai nodrošinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus sekmīgu darbību, būtu jāparedz procedūras, kas ļauj Komisijai pieņemt lēmumus un vadlīnijas, inter alia attiecībā uz tarifikāciju un jaudu piešķiršanu, vajadzības gadījumā vienlaikus nodrošinot regulatīvo iestāžu iesaistīšanu šajā procesā, izmantojot to asociāciju Savienības līmenī. Regulatīvajām iestādēm kopā ar citām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm ir liela nozīme elektroenerģijas iekšējā tirgus pareizā darbībā.

(64)  Visi tirgus dalībnieki ir ieinteresēti darbā, ko sagaida no ENTSO-E. Tāpēc svarīga ir efektīva apspriešanās, un būtiskai nozīmei vajadzētu būt jau pastāvošajām struktūrām, kas izveidotas nolūkā sekmēt un vienkāršot apspriešanās procesu, piemēram, regulatīvajām iestādēm vai ACER.

(65)  Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību saistībā ar visu elektroenerģijas pārvades tīklu Savienībā, ENTSO-E būtu jāsagatavo, jāpublicē un regulāri jāatjaunina nesaistošs Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāns. Minētajā tīkla attīstības plānā būtu jāiekļauj stabili elektroenerģijas pārvades tīkli un vajadzīgie reģionālie starpsavienojumi, kuri ir atbilstīgi no komerciālā un piegādes drošības viedokļa.

(66)  Būtu jāveicina investīcijas svarīgā jaunā infrastruktūrā, vienlaikus nodrošinot elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību. Lai līdzstrāvas starpsavienotāji, kuriem piemērots atbrīvojums, pozitīvi ietekmētu konkurenci un piegādes drošību, projekta plānošanas stadijā būtu jāpārbauda tirgus ieinteresētība un jāpieņem pārslodzes vadības noteikumi. Ja līdzstrāvas starpsavienotāji atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, ACER būtu jāizskata – kā galējais līdzeklis – atbrīvojuma pieprasījums, lai pilnībā izvērtētu pārrobežu ietekmi un vienkāršotu administratīvās procedūras. Turklāt, tā kā šādiem lieliem atbrīvotiem infrastruktūras projektiem ir īpašs riska profils, uzņēmumiem, kuriem ir piegādes un ražošanas intereses, vajadzētu būt iespējai attiecībā uz konkrētajiem projektiem izmantot pagaidu atkāpi no pilnīgas nodalīšanas noteikumiem. Atkāpes, kuras piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1228/2003(18), turpina piemērot līdz paredzētajam beigu termiņam, kā noteikts lēmumā par atkāpes piešķiršanu. Atkrastes elektroenerģijas infrastruktūrai ar duālu funkcionalitāti (tā dēvētie “atkrastes hibrīda aktīvi”), apvienojot atkrastes vēja enerģijas pārvadi uz krastu un starpsavienojumiem, arī būtu jāpiemēro atkāpe, piemēram, saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami jauniem līdzstrāvas starpsavienotājiem. Vajadzības gadījumā tiesiskajā regulējumā pienācīgi būtu jāņem vērā minēto aktīvu specifiskā situācija, lai pārvarētu šķēršļus, kas apgrūtina ieviest sabiedrībai rentablus atkrastes hibrīda aktīvus.

(67)  Lai palielinātu uzticību tirgum, tā dalībniekiem jābūt pārliecinātiem, ka par ļaunprātīgām darbībām var tikt piemērotas iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Kompetentās iestādes būtu jāpilnvaro efektīvi izmeklēt gadījumus, kad situācija tirgū tiek izmantota ļaunprātīgi. Tāpēc kompetentajām iestādēm ir vajadzīga piekļuve datiem, kas sniedz informāciju par piegādātāju darbības lēmumiem. Daudzus svarīgus lēmumus elektroenerģijas tirgū pieņem ražotāji, un informācijai saistībā ar minētajiem lēmumiem noteiktu laikposmu vajadzētu būt viegli pieejamai kompetentajām iestādēm. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpārrauga, vai pārvades sistēmu operatori ievēro šos noteikumus. Šī prasība nebūtu jāattiecina uz maziem ražotājiem, kuriem nav reālas iespējas radīt tirgus izkropļojumus.

(68)  Dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm attiecīgā informācija būtu jāiesniedz Komisijai. Komisijai šāda informācija būtu jāapstrādā konfidenciāli. Komisijai būtu jāvar vajadzības gadījumā pieprasīt būtisko informāciju tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem ar noteikumu, ka tiek informētas kompetentās iestādes.

(69)  Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(70)  Dalībvalstīm, Enerģētikas kopienas līgumslēdzējām pusēm un citām trešām valstīm, kas piemēro šo regulu vai piedalās kontinentālās Eiropas sinhronajā tīklā, būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas skar integrētas elektroenerģijas tirdzniecības reģiona izveidi, un tām nevajadzētu pieņemt pasākumus, kas apdraudētu dalībvalstu un līgumslēdzēju pušu elektroenerģijas tirgu turpmāku integrāciju vai piegādes drošību.

(71)  Laikā, kad tika pieņemta Regula (EK) Nr. 714/2009, Savienības līmenī bija tikai daži noteikumi attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu. Kopš tā laika Savienības iekšējais tirgus ir kļuvis sarežģītāks, jo tirgos notiek fundamentālas izmaiņas, jo īpaši attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu no variabliem atjaunojamiem energoresursiem. Tādēļ tīkla kodeksi un vadlīnijas ir kļuvušas plašas un visaptverošas un ietver gan tehniskus, gan vispārīgus jautājumus.

(72)   Lai nodrošinātu minimālo saskaņošanas pakāpi, kas vajadzīga sekmīgai tirgus darbībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz nebūtiskiem elementiem dažās konkrētās jomās, kas ir būtiskas tirgu integrācijai. Minētajos aktos vajadzētu iekļaut tādus elementus kā atsevišķu tīkla kodeksu un vadlīniju pieņemšana un grozīšana, ja tie papildina šo regulu, pārvades sistēmu operatoru un regulatīvo iestāžu reģionālā sadarbība, finanšu kompensācijas starp pārvades sistēmu operatoriem ▌, kā arī noteikumu par atkāpēm piemērošana jauniem starpsavienotājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(19). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(73)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai saskaņā ar LESD 291. pantu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(20). Minēto īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(74)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot saskaņotu sistēmu elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(75)  Konsekvences un tiesiskās noteiktības labad nekam šajā regulā nebūtu jāliedz piemērot atkāpes, kas izriet no Direktīvas (ES) 2019/...(21) 66. panta,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šīs regulas mērķis ir:

a)  noteikt pamatus efektīvai Enerģētikas savienības mērķu un, jo īpaši, līdz 2030. gadam noteiktā klimata un enerģētikas satvara mērķu, sasniegšanai, radot apstākļus, kuros tiek doti tirgus signāli lielākai efektivitātei, augstākam atjaunojamo energoresursu īpatsvaram, piegādes drošībai, elastīgumam, ilgtspējībai, dekarbonizācijai un inovācijai;

b)  noteikt pamatprincipus labi funkcionējošiem, integrētiem elektroenerģijas tirgiem, kas visiem resursu nodrošinātājiem un elektroenerģijas lietotājiem paredz nediskriminējošu piekļuvi tirgum, dod patērētājiem iespējas rīkoties, nodrošina konkurētspēju globālā tirgū, kā arī pieprasījumreakciju, enerģijas uzkrāšanu un energoefektivitāti, un atvieglo izkliedētā pieprasījuma un piedāvājuma agregēšanu, ▌un radīt apstākļus tirgu un nozaru integrēšanai un tirgbalstītas samaksas saņemšanai par elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem;

c)  paredzēt taisnīgus noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai, tādējādi veicinot konkurenci elektroenerģijas iekšējā tirgū, ņemot vērā valstu un reģionālo tirgu īpašās iezīmes, tostarp izveidot kompensācijas mehānismu pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, noteikt saskaņotus principus maksai par elektroenerģijas pārrobežu pārvadi un sadalīt starpsavienojumu pieejamās jaudas starp valstu pārvades sistēmām;

d)  veicināt labi funkcionējoša un pārredzama vairumtirgus izveidi, sekmējot augstu elektroenerģijas piegādes drošības pakāpi, un paredzēt mehānismus, lai saskaņotu noteikumus elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai.

2. pants

Definīcijas

1

Piemēro šādas definīcijas:

1)  “starpsavienotājs” ir pārvades līnija, kas šķērso vai plešas pāri robežai starp dalībvalstīm un kas savieno dalībvalstu nacionālās pārvades sistēmas;

2)  “regulatīvā iestāde” ir regulatīvā iestāde, ko katra dalībvalsts norīko saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(22) 57. panta 1. punktu;

3)  “pārrobežu elektroenerģijas plūsma” ir fiziska elektroenerģijas plūsma dalībvalsts pārvades tīklā, ko izraisa ārpus minētās dalībvalsts esošu ražotāju, lietotāju vai abu darbības ietekme uz tās pārvades tīklu;

4)  “pārslodze” ir situācija, kad visus tirgus dalībnieku pieprasījumus tirdzniecībai starp tīkla zonām nevar pieņemt, jo tie būtiski ietekmētu fiziskās plūsmas tīkla elementos, kuri šīs plūsmas nevar pārvadīt;

5)  “jauns starpsavienotājs” ir starpsavienotājs, kas nav pabeigts līdz 2003. gada 4. augustam;

6)  “strukturālā pārslodze” ir pārslodze pārvades sistēmā, kas ir nepārprotami nosakāma, ir paredzama, laika gaitā ģeogrāfiski stabila un bieži atkārtojas normālos elektroenerģijas sistēmas apstākļos;

7)  “tirgus operators” ir struktūra, kas sniedz pakalpojumu, kurā elektroenerģijas pārdošanas piedāvājumus savieto ar elektroenerģijas pirkšanas solījumiem;

8)  “nominēts elektroenerģijas tirgus operators” vai “NETO” ir tirgus operators, ko iecēlusi kompetentā iestāde ar vienotu nākamās dienas vai vienotu tekošās dienas tirgus sasaistīšanu saistītu pienākumu veikšanai;

9)  “zudušās slodzes vērtība” ir tādas maksimālās elektroenerģijas cenas aplēse euro/MWh, kādu lietotāji ir gatavi maksāt, lai izvairītos no pārtrauces;

10)  “balansēšana” ir visas darbības un procesi visos laikposmos, ar kuru palīdzību pārvades sistēmu operatori pastāvīgi nodrošina sistēmas frekvences uzturēšanu iepriekš noteiktā stabilitātes diapazonā un to, lai tiktu nodrošināts vajadzīgo rezervju apjoms attiecībā uz nepieciešamo kvalitāti;

11)  “balansēšanas enerģija” ir enerģija, ko pārvades sistēmu operatori izmanto, lai veiktu balansēšanu;

12)  “balansēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir tirgus dalībnieks, kas pārvades sistēmu operatoriem nodrošina balansēšanas enerģiju un/vai balansēšanas jaudu;

13)  “balansēšanas jauda” ir jaudas apjoms, kuru balansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir piekritis uzturēt un attiecībā uz kuru balansēšanas pakalpojumu sniedzējs ir piekritis uz visu līguma darbības laiku pārvades sistēmas operatoram iesniegt solījumus atbilstošam balansēšanas enerģijas daudzumam;

14)  “balansatbildīgā puse” ir tirgus dalībnieks vai tā izvēlēts pārstāvis, kas atbild par tirgus dalībnieka nebalansu elektroenerģijas tirgū;

15)  “nebalansa norēķinu periods” ir laika vienība, par kuru aprēķina balansatbildīgo pušu nebalansu;

16)  “balansa cena” ir cena — kas var būt gan pozitīva, gan negatīva, gan vienāda ar nulli — katrā nebalansa norēķinu periodā par nebalansu katrā virzienā;

17)  “nebalansa cenas zona” ir zona, kurā aprēķina nebalansa cenu;

18)  “pirmskvalifikācijas process” ir process, kurā verificē balansēšanas jaudas piegādātāja atbilstību pārvades sistēmu operatoru noteiktajām prasībām;

19)  “rezerves jauda” ir frekvences noturēšanas rezervju, frekvences atjaunošanas rezervju vai aizvietošanas rezervju apjoms, kam jābūt pieejamam pārvades sistēmas operatoram;

20)  “prioritāra dispečēšana” attiecībā uz pašdispečēšanas modeli ir elektrostaciju dispečēšana pēc kritērijiem, kas atšķiras no solījumu ekonomiskās kārtības, un attiecībā uz centrālās dispečēšanas modeli –elektrostaciju dispečēšana pēc kritērijiem, kas atšķiras no solījumu ekonomiskās kārtības un no tīkla ierobežojumiem, prioritāti dodot konkrētu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju dispečēšanai;

21)  “jaudas aprēķināšanas reģions” ir ģeogrāfiskais apgabals, kurā piemēro koordinētu jaudas aprēķinu;

22)  “jaudas mehānisms” ir pagaidu pasākums, kas nodrošina nepieciešamā resursu pietiekamības līmeņa sasniegšanu, atlīdzinot resursiem to pieejamību, izslēdzot pasākumus, kuri saistīti ar papildpakalpojumiem vai pārslodzes vadību;

23)  “augstas efektivitātes koģenerācija” ir koģenerācija, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES(23) II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

24)  “demonstrējumprojekts” ir projekts, kas demonstrē Savienībā vēl nebijušu tehnoloģiju un kas reprezentē būtisku inovāciju, kas ir daudz attīstītāka par esošajām tehnoloģijām;

25)   “tirgus dalībnieks” fiziska vai juridiska persona, kas pērk, pārdod vai ražo elektroenerģiju, kas ir iesaistīta agregēšanā vai kas ir elektroenerģijas uzkrāšanas pakalpojumu operators, tostarp dodot tirdzniecības rīkojumus vienā vai vairākos elektroenerģijas tirgos, tostarp enerģijas balansēšanas tirgos;

26)  “pārdispečēšana” ir pasākums, tostarp samazināšana, ko aktivizē viens vai vairāki pārvades sistēmu operatori vai sadales sistēmu operatori, mainot ražošanas paraugu, slodzes paraugu vai abus minētos, lai izmainītu fiziskās plūsmas elektrosistēmā un mazinātu fizisku pārslodzi vai kā citādi nodrošinātu sistēmas drošību;

27)  “kompensācijas tirdzniecība” ir starpzonu apmaiņa, ko ierosina sistēmu operatori starp divām tirdzniecības zonām, lai mazinātu fizisku pārslodzi;

28)  “elektroenerģijas ražošanas ietaise” ir ietaise, kura primāro enerģiju pārvērš elektroenerģijā un kura sastāv no viena vai vairākiem elektroenerģijas ražošanas moduļiem, kas pieslēgti tīklam;

29)  “centrālās dispečēšanas modelis” ir grafiku sastādīšanas un dispečēšanas modelis, kurā pārvades sistēmas operators integrētās grafiku sastādīšanas procesā attiecībā uz dispečējamajām ietaisēm nosaka ražošanas grafikus un patēriņa grafikus, kā arī elektroenerģijas ražošanas ietaišu un pieprasījumietaišu dispečēšanu;

30)  “pašdispečēšanas modelis” ir grafiku sastādīšanas un dispečēšanas modelis, kurā ražošanas grafikus un patēriņa grafikus, kā arī elektroenerģijas ražošanas ietaišu un pieprasījumietaišu dispečēšanu nosaka attiecīgo ietaišu grafiku sastādītāji;

31)  “standarta balansēšanas produkts” ir saskaņots balansēšanas produkts, ko visi pārvades sistēmu operatori definējuši balansēšanas pakalpojumu apmaiņas vajadzībām;

32)  “specifisks balansēšanas produkts” ir no standarta balansēšanas produkta atšķirīgs balansēšanas produkts;

33)  “deleģētais operators” ir vienība, kurai konkrētus uzdevumus vai pienākumus, kas kādam pārvades sistēmas operatoram vai nominētam elektroenerģijas tirgus operatoram uzticēti saskaņā ar šo regulu vai citiem Savienības tiesību aktiem, ir deleģējis attiecīgais pārvades sistēmas operators vai NETOvai ir uzdevusi dalībvalsts vai regulatīvā iestāde;

(34)  “lietotājs” ir lietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…(24) 2. panta 1. punktā;

(35)  “galalietotājs” ir galalietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 3. punktā;

(36)  “vairumlietotājs” ir vairumlietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 2. punktā;

(37)  “mājsaimniecības lietotājs” ir mājsaimniecības lietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 4. punktā;

(38)  “mazais uzņēmums” ir mazais uzņēmums, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 7. punktā;

(39)  “aktīvs lietotājs” ir aktīvs lietotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 8. punktā;

(40)  “elektroenerģijas tirgi” ir elektroenerģijas tirgi, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 9. punktā;

(41)  “piegāde” ir piegāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 12. punktā;

(42)  “elektroenerģijas piegādes līgums” ir elektroenerģijas piegādes līgums, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…(25) 2. panta 13. punktā;

(43)  “agregēšana” ir agregēšana, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 18. punktā;

(44)  “pieprasījumreakcija” ir pieprasījumreakcija, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 20. punktā;

(45)  “viedās uzskaites sistēma” ir viedās uzskaites sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 23. punktā;

(46)  “sadarbspēja” ir sadarbspēja, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 24. punktā;

(47)  “sadale” ir sadale, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 28. punktā;

(48)  “sadales sistēmas operators” ir sadales sistēmas operators, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 29. punktā;

(49)  “energoefektivitāte” ir energoefektivitāte, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 30. punktā;

(50)  “no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta enerģija” jeb “atjaunojamā enerģija” ir atjaunojamā enerģija, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 31. punktā;

(51)  “izkliedēta ražošana” ir izkliedēta ražošana, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 32. punktā;

(52)  “pārvade” ir pārvade, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 34. punktā;

(53)  “pārvades sistēmas operators” ir pārvades sistēmas operators, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…(26) 2. panta 35. punktā;

(54)  “sistēmas izmantotājs” ir sistēmas izmantotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 36. punktā;

(55)  “ražošana” ir ražošana, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 37. punktā;

(56)  “ražotājs” ir ražotājs, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 38. punktā;

(57)  “starpsavienota sistēma” ir starpsavienota sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 40. punktā;

(58)  “maza, izolēta sistēma” ir maza, izolēta sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 42. punktā;

(59)  “maza, savienota sistēma” ir maza, savienota sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 43. punktā;

(60)  “palīgpakalpojums” ir palīgpakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 48. punktā;

(61)  “ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums” ir ar frekvences kontroli nesaistīts palīgpakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 49. punktā;

(62)  “enerģijas uzkrāšana” ir enerģijas uzkrāšana, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/…+ 2. panta 59. punktā;

(63)  “reģionālais koordinācijas centrs” ir reģionālais koordinācijas centrs, kas izveidots, ievērojot šīs regulas 35. pantu;

(64)  “enerģijas vairumtirgus” ir enerģijas vairumtirgus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011(27) 2. panta 6. punktā;

(65)  “tirdzniecības zona” ir lielākā ģeogrāfiskā teritorija, kurā tirgus dalībnieki var veikt elektroenerģijas apmaiņu bez jaudas sadales;

(66)  “jaudas sadale” ir starpzonu jaudas piešķiršana;

(67)  “kontroles zona” ir savstarpēji savienotas sistēmas integrēta daļa, kuru pārvalda viens sistēmas operators; tā ietver pievienotās fiziskās slodzes un/vai ģenerētājvienības, ja tādas ir;

(68)  “koordinēta neto pārvades jauda” ir jaudas aprēķina metode, kuras pamatā ir princips – ex ante aprēķināta un attiecīgi definēta maksimālā enerģijas apmaiņa starp blakusesošām tirdzniecības zonām;

(69)  “kritisks tīkla elements” ir tīkla elements tirdzniecības zonā vai starp tirdzniecības zonām, ko ņem vērā jaudas aprēķina procesā un kas ierobežo elektroenerģijas daudzumu, ar ko var veikt apmaiņu;

(70)  “starpzonu jauda” ir savstarpēji savienotās sistēmas spēja nodrošināt enerģijas pārvadi starp tirdzniecības zonām;

(71)  “ģenerētājvienība” ir viens elektroenerģijas ģenerators, kas pieder ražošanas vienībai.

II nodaļa

Vispārīgi elektroenerģijas tirgus noteikumi

3. pants

Principi, kas attiecas uz elektroenerģijas tirgu darbību

1.  Dalībvalstis, regulatīvās iestādes, pārvades sistēmu operatori, sadales sistēmu operatori, ▌tirgus operatori un deleģētie operatori nodrošina, ka elektroenerģijas tirgi darbojas saskaņā ar šādiem principiem:

a)  cenas nosaka, balstoties uz pieprasījumu un piedāvājumu;

b)  tirgus noteikumi veicina brīvu cenu veidošanos un nodrošina izvairīšanos no darbībām, kuras neļauj noteikt cenas, balstoties uz pieprasījumu un piedāvājumu ;

c)  tirgus noteikumi palīdz attīstīt elastīgāku elektroenerģijas ražošanu, ilgtspējīgu mazoglekļa elektroenerģijas ražošanu un elastīgāku pieprasījumu;

d)  lietotājiem rada apstākļus, kas tiem ļauj gūt labumu no tirgus sniegtajām izdevībām un palielinātas konkurences mazumtirgos, un dod iespējas kā tirgus dalībniekiem iesaistīties enerģijas tirgū un enerģētikas pārkārtošanas procesā;

e)  rada apstākļus galalietotāju un mazo uzņēmumu dalībai tirgū, agregējot vairākās elektroenerģijas ražošanas ietaisēs ražoto elektroenerģiju vai slodzi no vairākām pieprasījumietaisēm, lai elektroenerģijas tirgū tiktu iesniegti kopīgi piedāvājumi un tie tiktu kopīgi pārvaldīti elektrosistēmā saskaņā ar Savienības konkurences tiesību aktiem;

f)  tirgus noteikumi rada apstākļus elektrosistēmas un līdz ar to ekonomikas dekarbonizācijai, tostarp, radot apstākļus atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas integrācijai un stimulējot energoefektivitāti;

g)  tirgus noteikumi dot pienācīgus stimulus investīcijām elektroenerģijas ražošanā — jo īpaši ilgtermiņa investīcijām dekarbonizētā un ilgtspējīgā elektroenerģijas sistēmā, — enerģijas uzkrāšanā, energoefektivitātē un pieprasījumreakcijā, lai tiktu apmierinātas tirgus vajadzības, un sekmē godīgu konkurenci, tādējādi nodrošinot piegādes drošību;

h)  pakāpeniski novērš šķēršļus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām starp tirdzniecības zonām vai dalībvalstīm un pārrobežu darījumiem elektroenerģijas tirgos un saistītajos pakalpojumu tirgos;

i)  tirgus noteikumi paredz reģionālo sadarbību, kur tā iespējama;

j)  droša un ilgtspējīga ražošana, enerģijas uzkrāšana un pieprasījumreakcija ▌vienlīdzīgi piedalās tirgū atbilstīgi Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām;

k)  visi ražotāji ir tieši vai netieši atbildīgi par savas saražotās elektroenerģijas pārdošanu;

l)  tirgus noteikumi ļauj izstrādāt demonstrējumprojektus ar ilgtspējīgiem, drošiem un mazoglekļa energoresursiem, tehnoloģijām vai sistēmām, kas jāizmanto un jālieto sabiedrības labā;

m)  tirgus noteikumi rada apstākļus efektīvai elektroenerģijas ražošanas aktīvu, enerģijas uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas dispečēšanai;

n)  tirgus noteikumi ļauj elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas un elektroenerģijas piegādes uzņēmumiem ienākt un aiziet no tirgus, balstoties uz minēto uzņēmumu pašu veikto novērtējumu par savu darbību ekonomisko un finansiālo dzīvotspēju,

o)  lai ļautu tirgus dalībniekiem būt aizsargātiem no cenas svārstībām tirgū un lai mazinātu neskaidrību par nākotnes ienākumiem no investīcijām, ilgtermiņa riska nodroses produkti ir tirgojami biržās pārredzamā veidā un ilgtermiņa elektroenerģijas piegādes līgumi ir apspriežami kā ārpusbiržas darījumi, ievērojot Savienības konkurences tiesību aktus.

p)  Tirgus noteikumi atvieglina produktu tirdzniecību visā Savienībā un regulējuma izmaiņās ņem vērā ietekmi uz biržā netirgotu un tirgotu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa nākotnes līgumu tirgiem un to produktiem;

q)  tirgus dalībniekiem ir tiesības iegūt piekļuvi pārvades tīkliem un sadales tīkliem, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem.

4. pants

Taisnīga pārkārtošanās

Komisija atbalsta dalībvalstis, kuras ievieš valsts stratēģiju, ar ko esošo ar oglēm un citu cieto fosilo kurināmo darbināmo spēkstaciju ražošanas jaudu un ogļu ieguves apjomu pakāpeniski samazinātu ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, lai iespējotu “taisnīgu pārkārtošanos” reģionos, kuros notikušas strukturālas pārmaiņas. Komisija palīdz dalībvalstīm novērst sociālās un ekonomiskās sekas, ko rada enerģētikas pārkārtošana, pārejot uz tīru enerģiju.

Komisija strādā ciešā partnerībā ar ieinteresētajām personām ogļu un oglekļietilpīgos reģionos, atvieglina piekļuvi pieejamajiem līdzekļiem un programmām un to izmantošanu un mudina apmainīties ar labāko praksi, arī rīkot diskusijas par rūpniecības ceļvežiem un pārkvalificēšanās vajadzībām.

5. pants

Balansatbildība

1.  Visi tirgus dalībnieki ▌ir ▌atbildīgi par nebalansa gadījumiem, ko tie rada sistēmā (“balansatbildība”). Šajā nolūkā tirgus dalībnieki ir vai nu balansatbildīgās puses, vai tie savu atbildību līgumiski deleģē pašu izvēlētai balansatbildīgajai pusei. Katra balansatbildīgā puse ir finansiāli atbildīga par saviem nebalansa gadījumiem un cenšas būt balansā vai palīdz elektroenerģijas sistēmai būt balansā.

2.  Dalībvalstis var paredzēt atkāpes no balansatbildības:

a)  inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumprojektiem, kurus apstiprinājusi regulatīvā iestāde, ar noteikumu, ka minētās atkāpes nepārsniedz laiku un apmēru, kāds nepieciešams demonstrējuma mērķu sasniegšanai;

b)  elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamo energoresursu ▌un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 400 kW;

c)  iekārtām, kas saņem Komisijas apstiprinātu atbalstu saskaņā ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem atbilstīgi LESD 107., 108. un 109. pantam un kas pasūtītas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās datums].

Dalībvalstis var, neskarot LESD 107. un 108. pantu, nodrošināt stimulus tirgus dalībniekiem, kas ir pilnībā vai daļēji atbrīvoti no atbildības par balansēšanu, ▌uzņemties pilnu atbildību par balansēšanu.

3.  Ja dalībvalsts piešķir atkāpi saskaņā ar 2. punktu, tā nodrošina, ka cits tirgus dalībnieks pilnībā uzņemas finansiālo atbildību par nebalansa gadījumiem.

4.  Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kas pasūtītas no 2026. gada 1. janvāra, 2. punkta b) apakšpunktu piemēro tikai tām elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus ▌un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 200 kW.

6. pants

Balansēšanas tirgus

1.  Balansēšanas tirgus, tostarp pirmskvalifikācijas procesus, organizē tā, lai:

a)  starp tirgus dalībniekiem tiktu nodrošināta patiesa nediskriminācija, ņemot vērā elektroenerģijas sistēmas dažādās tehniskās vajadzības, kā arī dažādās tehniskās spējas, kādas ir ražošanas resursiem, enerģijas uzkrāšanai un pieprasījumreakcijai;

b)  nodrošinātu to, ka pakalpojumi tiek definēti pārredzamā un tehnoloģiski neitrālā veidā un tiek iepirkti pārredzamā un tirgbalstītā veidā;

c)  visiem tirgus dalībniekiem – individuāli vai agregēšanas ceļā - tiktu nodrošināta nediskriminējoša piekļuve, tostarp no variabliem atjaunojamiem energoresursiem ražotai elektroenerģijai, pieprasījumreakcijai un enerģijas uzkrāšanai;

d)  tiktu ievērota vajadzība panākt arvien lielāku variablās elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru, arvien lielāku pieprasījumreakcijas pakāpi un jauno tehnoloģiju ienākšanu.

2.  Balansēšanas enerģijas cena netiek iepriekš noteikta balansēšanas jaudas līgumos. Iepirkuma procesi ir pārredzami saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/…(28) 40. panta 4. punktu, vienlaikus aizsargājot sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

3.  Balansēšanas tirgi nodrošina darbības drošību, vienlaikus ļaujot maksimāli izmantot un efektīvi piešķirt starpzonu jaudu visos laikposmos saskaņā ar 17. pantu.

4.  Norēķiniem par balansēšanas enerģiju attiecībā uz standarta balansēšanas produktiem un specifiskiem balansēšanas produktiem izmanto robežcenas noteikšanu - "pay-as-cleared" jeb vienotas cenas noteikšanu -, ja vien visas regulatīvās iestādes nav apstiprinājušas alternatīvu cenu noteikšanas metodi, pamatojoties uz visu pārvades sistēmu operatoru kopīgo priekšlikumu pēc tam, kad ir veikta analīze, kas uzskatāmi parāda, ka minētā alternatīva cenu noteikšanas metode ir efektīvāka.

Tirgus dalībniekiem atļauj iesniegt solījumus pēc iespējas tuvu reāllaikam, un balansēšanas enerģijas tirgus slēgšanas laiks nav pirms tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laika ▌.

Pārvades sistēmu operatori, kas piemēro centrālās dispečēšanas modeli, var paredzēt papildu noteikumus saskaņā ar elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijām, kas pieņemtas pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu.

5.  Par nebalansu norēķinās par cenu, kas atspoguļo enerģijas vērtību reāllaikā.

6.  Katra nebalansa cenas zona sakrīt ar tirdzniecības zonu, izņemot centrālās dispečēšanas modeļa gadījumākad nebalansa cenas zona var būt daļa no tirdzniecības zonas.

7.  Rezerves jaudas dimensionēšanu veic pārvades sistēmu operatori, un to sekmē reģionālā līmenī.

8.  Balansēšanas jaudas iepirkumu veic pārvades sistēmas operators, un to var sekmēt reģionālā līmenī. Šajā nolūkā var ierobežot pārrobežu jaudas rezervēšanu. Balansēšanas jaudas iepirkums ir tirgbalstīts un organizēts tā, lai pirmskvalifikācijas procesā nebūtu diskriminācijas starp tirgus dalībniekiem, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/…(29) 40. panta 4. punktu, neatkarīgi no tā, vai tirgus dalībnieki piedalās individuāli vai agregēšanas ceļā.

Balansēšanas jaudas iepirkumu balsta uz primāro tirgu, ja vien un ciktāl regulatīvā iestāde nav piešķīrusi atkāpi, lai atļautu citu tirgbalstītu iepirkumu veidu izmantošanu, pamatojoties uz konkurences trūkumu balansēšanas pakalpojumu tirgū. Atkāpes no pienākuma balansēšanas jaudas iepirkumu balstīt uz primāro tirguizmantošanu pārskata ik pēc trīs gadiem.

9.  Augšupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu un lejupvērstas balansēšanas jaudas iepirkumu veic atsevišķi, ja vien regulatīvā iestāde neapstiprina atkāpi no šā principa, pamatojoties uz to, ka ar attiecīgās atkāpes piemērošanu tiktu panākta lielāka ekonomiskā efektivitāte, kā tas skaidri parādīts pārvades sistēmas operatora veiktajā novērtējumā. Balansēšanas jaudas līgumus slēdz ne agrāk kā vienu dienu pirms balansēšanas jaudas piegādes, un līguma darbības periods nav ilgāks par vienu dienu, ja vien un ciktāl regulatīvā iestāde nav apstiprinājusi agrāku līgumu slēgšanu vai ilgākus līguma darbības periodus, lai nodrošinātu piegādes drošību vai uzlabotu ekonomisko efektivitāti.

Ja tiek piešķirta atkāpe, vismaz 40 % no standarta balansēšanas produktiem un vismaz 30 % no visiem balansēšanas jaudai izmantotajiem produktiem balansēšanas jaudas līgumus slēdz ne ilgāk kā vienu dienu pirms balansēšanas jaudas piegādes, un līguma darbības periods nav ilgāks par vienu dienu. Līgumus par atlikušo balansēšanas jaudas daļu slēdz ne agrāk kā vienu mēnesi pirms balansēšanas jaudas piegādes, un tādu līgumu darbības periods nav ilgāks par vienu mēnesi.

10.  Pēc pārvades sistēmas operatora pieprasījuma regulatīvā iestāde var nolemt pagarināt līguma par atlikušo balansēšanas jaudas daļu darbības periodu, kas minēts 9. punktā, ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem ar noteikumu, ka šādam lēmumam ir laika ierobežojums un ka pozitīvā ietekme uz galalietotāju izmaksu samazināšanu, pārsniedz negatīvo ietekmi uz tirgu. Pieprasījumā iekļauj:

a)  konkrētu periodu, kurā atkāpe tiktu piemērota;

b)  konkrētu balansēšanas jaudas apjomu, kādam atkāpe tiktu piemērota;

c)  analīzi par atkāpes ietekmi uz balansēšanas resursu tirgus daļu; un

d)  atkāpes pamatojumu, kas uzskatāmi parāda, ka šādas atkāpes rezultātā samazinātos galalietotāju izmaksas.

11.  Neatkarīgi no 10. punkta sākot ar 2026. gada 1. janvāri līgumu darbības periodi nav ilgāki par sešiem mēnešiem.

12.  Līdz 2028. gada 1. janvārim regulatīvās iestādes ziņo Komisijai un ACER par kopējās jaudas daļu, uz kuru attiecas līgumi, kuru darbības periods vai kuru iepirkuma periods ir ilgāks par vienu dienu.

13.  Pārvades sistēmu operatori vai to deleģētie operatori, cik vien drīz iespējams pēc reāllaika, bet ne vēlāk kā ar 30 minūšu kavēšanos pēc piegādes, publicē savu grafiku sastādīšanas zonu pašreizējo sistēmas balansu, aplēstās nebalansa cenas un aplēstās balansēšanas enerģijas cenas.

14.  Ja standarta balansēšanas produkti nav pietiekami, lai nodrošinātu darbības drošību, vai, ja atsevišķus balansēšanas resursus nevar iesaistīt balansēšanas tirgū, izmantojot standarta balansēšanas produktus, pārvades sistēmu operatori var ierosināt, bet regulatīvās iestādes – apstiprināt, atkāpes no 2. un 4. punkta attiecībā uz specifiskiem balansēšanas produktiem, kas tiek aktivizēti uz vietas, neveicot to apmaiņu ar citiem pārvades sistēmu operatoriem.

Priekšlikumos par atkāpēm ietver to pasākumu aprakstu, kas ierosināti, lai, ievērojot ekonomisko efektivitāti, līdz minimumam samazinātu specifisko produktu izmantošanu, , uzskatāmi parāda, ka specifiskie produkti nerada būtiskus trūkumus un kropļojumus balansēšanas tirgus grafiku sastādīšanas zonā vai ārpus tās, kā arī attiecīgā gadījumā noteikumus un informāciju par procesu, kādā balansēšanas enerģijas solījumus no specifiskiem balansēšanas produktiem pārvērš balansēšanas enerģijas solījumos no standarta balansēšanas produktiem.

7. pants

Nākamās dienas un tekošās dienas tirgi

1.  Pārvades sistēmu operatori un NETO kopīgi organizē integrēto nākamās dienas un tekošās dienas tirgu vadību saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1222. Pārvades sistēmu operatori un NETO sadarbojas Savienības līmenī vai, kur tas ir lietderīgāk, reģionālā mērogā, lai maksimizētu Savienības elektroenerģijas nākamās dienas un tekošās dienas tirdzniecības efektivitāti un rezultativitāti. Pienākums sadarboties neskar Savienības konkurences tiesību aktu piemērošanu. Regulatīvās iestādes atbilstīgi Direktīvas (ES) 2019/...(30) 59. pantam un ACER atbilstīgi Regulas (ES) 2019/...(31) 4. un 8. pantam veic pārvades sistēmu operatoru un NETO regulatīvo uzraudzību attiecībā uz funkcijām, kas saistītas ar elektroenerģijas tirdzniecību.

2.  Nākamās dienas un tekošās dienas tirgi:

a)  ir organizēti tā, lai tajos nebūtu diskriminācijas;

b)  maksimizē visu tirgus dalībnieku spēju pārvaldīt nebalansu;

c)  maksimizē visu tirgus dalībnieku iespējas piedalīties starpzonu tirdzniecībā pēc iespējas tuvāk reāllaikam visās tirdzniecības zonās;

d)  nodrošina cenas, kuras atspoguļo tirgus pamatelementus, tostarp enerģijas vērtību reāllaikā, uz kurām tirgus dalībnieki var paļauties, vienojoties par ilgāka termiņa nodroses produktiem;

e)  nodrošina darbības drošību, vienlaikus ļaujot maksimāli izmantot pārvades jaudu;

f)  ir pārredzami, vienlaikus aizsargājot sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti un nodrošinot tirdzniecības anonimitāti;

g)  neizšķir, vai darījumi notiek tirdzniecības zonā vai starp tirdzniecības zonām; un

h)   ir organizēti tā, lai visi tirgus dalībnieki varētu piekļūt tirgum individuāli vai agregēšanas ceļā.

8. pants

Tirdzniecība nākamās dienas un tekošās dienas tirgos

1.  NETO atļauj tirgus dalībniekiem tirgoties ar enerģiju pēc iespējas tuvu reāllaikam un vismaz līdz tekošās dienas starpzonu jaudas tirgus slēgšanas laikam ▌.

2.  NETO tirgus dalībniekiem gan nākamās dienas, gan tekošās dienas tirgos dod iespēju tirgoties ar enerģiju laika intervālos, kas ir vismaz tikpat īsi, cik nebalansa norēķinu periods.

3.  NETO nodrošina produktus tirdzniecībai nākamās dienas un tekošās dienas tirgos, kuri ir pietiekami nelieli – ar minimālo solījuma lielumu 500 kW vai mazāk –, lai nodrošinātu sekmīgu pieprasījumreakcijas, enerģijas uzkrāšanas un maza mēroga atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iesaisti, tostarp arī lietotāju tiešu iesaisti.

4.  Ne vēlāk kā ar 2021. gada 1. janvāri nebalansa norēķinu periods visās grafiku sastādīšanas zonās ir 15 minūtes, izņemot gadījumus, kad regulatīvās iestādes ir piešķīrušas atkāpi vai izņēmumu. Atkāpes drīkst piešķirt tikai līdz 2024. gada 31. decembrim. No 2025. gada 1. janvāra nebalansa norēķinu periods nepārsniedz 30 minūtes, ja visas regulatīvās iestādes sinhronajā zonā ir piešķīrušas izņēmumu.

9. pants

Nākotnes tirgi

1.  Saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1719 pārvades sistēmu operatori izdod ilgtermiņa pārvades tiesības vai ievieš līdzvērtīgus pasākumus, kas ļauj tirgus dalībniekiem, tostarp atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašniekiem, nodrošināties pret cenas riskiem pāri tirdzniecības zonu robežām, ja vien kompetento regulatīvo iestāžu veiktajā nākotnes tirgu novērtējumā attiecībā uz tirdzniecības zonu robežām, netiek konstatēts, ka attiecīgajās tirdzniecības zonās ir pietiekamas nodroses iespējas.

2.  Ilgtermiņa pārvades tiesības piešķir pārredzami, balstoties tirgū un bez diskriminācijas, izmantojot vienotu piešķiršanas platformu. ▌

3.  Ievērojot Savienības konkurences tiesību aktus, tirgus operatori ir tiesīgi izstrādāt nākotnes nodroses produktus, tostarp ilgtermiņa nākotnes nodroses produktus, lai tirgus dalībniekiem, tostarp atjaunojamos energoresursus izmantojošu elektroenerģijas ražošanas ietaišu īpašniekiem, dotu iespēju pienācīgi nodrošināties pret cenu svārstību radītajiem finanšu riskiem. Dalībvalstis neprasa, lai šādi nodroses darījumi iekļautu tikai darījumus dalībvalstī vai tirdzniecības zonā.

10. pants

Tehniski solīšanas limiti

1.  Nenosaka nedz maksimālo, nedz minimālo elektroenerģijas vairumcenas apmēru ▌. Šo noteikumu cita starpā piemēro solīšanai un klīringam visos laikposmos, un tas attiecas uz balansēšanas enerģijas un nebalansa cenām, neskarot tehniskos cenas limitus, kurus var piemērot balansēšanas laikposmā un nākamās dienas un tekošās dienas laikposmos atbilstīgi 2. punktam.

2.  NETO var piemērot saskaņotus limitus maksimālajām un minimālajām klīringa cenām nākamās dienas un tekošās dienas laikposmos ▌. Minētie limiti ir pietiekami augsti, lai nevajadzīgi neierobežotu tirdzniecību, tie ir saskaņoti iekšējā tirgū un tajos ņemta vērā maksimālā zudušās slodzes vērtība. NETO ievieš pārredzamu mehānismu, lai laikus automātiski koriģētu tehniskos solīšanas limitus, ja ir paredzams, ka tiks sasniegti noteiktie limiti. Koriģētos augstākos limitus turpina piemērot, līdz tiek pieprasīti turpmāki palielinājumi saskaņā ar minēto mehānismu.

3.  Pārvades sistēmu operatori neveic tādus pasākumus, kuru mērķis ir izmainīt vairumcenas. ▌

4.  Regulatīvās iestādes vai – ja dalībvalsts šim nolūkam izraudzījušās citu kompetento iestādi - šādas kompetentās iestādes apzina rīcībpolitikas un pasākumus, kurus piemēro to teritorijā un kuri varētu netieši sekmēt vairumcenu veidošanas ierobežošanu, tostarp ar balansēšanas enerģijas aktivizāciju saistīto solījumu ierobežošanu, jaudas mehānismus, pārvades sistēmu operatoru pasākumus, tirgus rezultātu apstrīdēšanas pasākumus vai tādus pasākumus, kuri paredzēti, lai novērstu dominējošās pozīcijas ļaunprātīgu izmantošanu vai neefektīvi definētas tirdzniecības zonas.

5.  Ja regulatīvā iestāde vai izraudzītā kompetentā iestāde ir apzinājusi rīcībpolitiku vai pasākumu, kas varētu ierobežot vairumcenu veidošanu, tā veic visas vajadzīgās darbības, lai pārtrauktu vai, ja tas nav iespējams, mīkstinātu minētās politikas vai pasākuma ietekmi uz solītāju rīcību. Dalībvalstis līdz …[seši mēneši pēc stāšanās spēkā] iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti pasākumi un darbības, kas veikti vai ko tās plāno veikt.

11. pants

Zudušās slodzes vērtība

1.  Regulatīvās iestādes vai– ja dalībvalsts šim nolūkam izraudzījušās citu kompetento iestādi - šādas kompetentās iestādes līdz [viens gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un, ja tas ajadzīgs, lai noteiktu uzticamības standartu saskaņā ar 25. pantu, savai teritorijai nosaka vienu zudušās slodzes vērtības aplēsi ▌. Minēto aplēsi ▌dara publiski pieejamu. Regulatīvās iestādes vai citas izraudzītās kompetentās iestādes katrai tirdzniecības zonai var noteikt dažādas aplēses, ja to teritorijā ir vairāk kā viena tirdzniecības zona. Ja tirdzniecības zona sastāv no vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijām, tad attiecīgās regulatīvās iestādes vai citas izraudzītās kompetentās iestādes nosaka vienu zudušās slodzes vērtības aplēsi konkrētajai tirdzniecības zonai. Nosakot vienu zudušās slodzes vērtības aplēsi, regulatīvās iestādes vai citas izraudzītās kompetentās iestādes izmanto 23. panta 6. punktā minēto metodiku.

2.  Regulatīvās iestādes un citas izraudzītās kompetentās iestādes savu zudušās slodzes vērtības aplēsi atjaunina ne retāk kā reizi piecos gados vai biežāk, ja tās novēro nozīmīgas izmaiņas.

12. pants

Elektroenerģijas ražošanas un pieprasījumreakcijas dispečēšana

1.  Elektroenerģijas ražošanas ietaišu un pieprasījumreakcijas dispečēšana ir nediskriminējoša, pārredzama un, ja vien 12. panta 2. līdz 6. punktā nav paredzēts citādi, tirgū balstīta ▌.

2.  Neskarot LESD 107., 108. un 109. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka, dispečējot elektroenerģijas ražošanas ietaises, sistēmu operatori , ciktāl to ļauj valsts elektrosistēmas droša darbība un pamatojoties uz pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, piešķir prioritāti ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, ja šādas elektroenerģijas ražošanas ietaises ir:

a)  elektroenerģijas ražošanas ietaises, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus ▌un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 400 kW; vai

b)  inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumprojekti, kuri jāapstiprina regulatīvajai iestādei, ar noteikumu, ka šāda prioritāte nepārsniedzlaiku un apmēru, kāds nepieciešams demonstrējuma mērķu sasniegšanai.

3.   Dalībvalsts var nolemt prioritāru dispečēšanu nepiemērot tādām 2. punkta a) apakšpunktā minētajām elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras sāk darboties vismaz sešus mēnešus pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, vai piemērot zemāku minimālo jaudu nekā noteikts 2. punkta a) apakšpunktā ar noteikumu, ka:

a)  dalībvalstī ir labi funkcionējoši tekošās dienas un citi vairumtirgi un balansēšanas tirgi un ka minētie tirgi ir pilnībā pieejami visiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar šo regulu;

b)  pārdispečēšanas noteikumi un pārslodzes vadība ir pārredzama visiem tirgus dalībniekiem;

c)  dalībvalsts valsts ieguldījums nolūkā sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju attiecībā uz no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001(32) 3. panta 2. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999(33) 4. panta a) punkta 2) apakšpunktu ir vismaz vienāds ar Regulas (ES) 2018/1999 II pielikumā noteiktās formulas atbilstīgo rezultātu, un dalībvalsts no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars nav zemāks par tās atsauces punktiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 2) apakšpunktu, vai alternatīvi - dalībvalsts no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars galīgā elektroenerģijas bruto patēriņā ir vismaz 50 %;

d)  dalībvalsts ir paziņojusi Komisijai par plānoto atkāpi, sīki izklāstot, kā ir izpildīti a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi; un

e)  dalībvalsts ir publicējusi plānoto atkāpi kopā ar detalizētu pamatojumu minētās atkāpes piešķiršanai, vajadzības gadījumā pienācīgi ņemot vērā sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

Piešķirot jebkuru atkāpi, netiek pieļautas izmaiņas ar atpakaļejošu spēku, kas ietekmē ražošanas ietaises, kuras jau gūst labumu no prioritāras dispečēšanas, neatkarīgi no tā, vai pastāv kāda brīvprātīga vienošanās starp dalībvalsti un attiecīgās ražošanas ietaises operatoru.

Neskarot LESD 107., 108 un 109. pantu, dalībvalstis ietaisēm, kuras ir tiesīgas uz prioritāru dispečēšanu, var piešķirt stimulus, lai tās brīvprātīgi atteiktos no prioritāras dispečēšanas.

4.  Neskarot LESD 107., 108. un 109. pantu, dalībvalstis var piešķirt prioritāru dispečēšanu elektroenerģijai, kas saražota elektroenerģijas ražošanas ietaisēs, kuras izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 400 kW.

5.  Attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kas pasūtītas sākot ar 2026. gada 1. janvāri, 2. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus ▌un kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka par 200 kW.

6.  Neskarot līgumus, kas noslēgti pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], elektroenerģijas ražošanas ietaises, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju un kuras tika pasūtītas pirms ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena] un uz kurām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 5. punktu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK(34) 16. panta 2. punktu pasūtīšanas brīdī attiecās prioritārā dispečēšana, turpina gūt labumu no prioritārās dispečēšanas. Prioritāro dispečēšanu vairs nepiemēro šādām elektroenerģijas ražošanas ietaisēm no dienas, kad elektroenerģijas ražošanas ietaisē veiktas būtiskas modifikācijas, kas ietver vismaz tādus gadījumus, kad jānoslēdz jauns pieslēguma līgums vai ir palielināta elektroenerģijas ražošanas ietaises jauda.

7.  Prioritārā dispečēšana neapdraud elektrosistēmas drošu darbību, to neizmanto kā pamatojumu starpzonu jaudu samazināšanai papildus 16. pantā paredzētajam un tās pamatā ir pārredzami un nediskriminējoši kritēriji.

13. pants

Pārdispečēšana ▌

1.  Elektroenerģijas ražošanas ▌pārdispečēšanas vai pieprasījumreakcijas pārdispečēšanas pamatā ir objektīvi, pārredzami un nediskriminējoši kritēriji. Tā ir atvērta visām elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām, jebkādai enerģijas uzkrāšanai un jebkādai pieprasījumreakcijai, tostarp tādām, kas atrodas citās dalībvalstīs, ja vien tas ir tehniski iespējams.

2.  ▌Pārdispečējamos resursus izraugās no elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, enerģijas uzglabāšanas vai pieprasījumreakcijas, ▌ izmantojot tirgbalstītus mehānismus un piešķirot finansiālu kompensāciju. Balansēšanas enerģijas solījumi, ko izmanto pārdispečēšanai, nenosaka balansēšanas enerģijas cenu.

3.  Tirgū nebalstītu elektroenerģijas ražošanas ▌, enerģijas uzkrāšanas un pieprasījumreakcijas pārdispečēšanu var izmantot tikai, ja:

a)   nav pieejama tirgū balstīta alternatīva ;

b)   visi tirgū balstītie resursi ir izmantoti;

c)   pieejamo elektroenerģijas ražošanas ietaišu, enerģijas uzkrāšanas ietaišu vai pieprasījumietaišu skaits ir pārāk mazs, lai tiktu nodrošināta efektīva konkurence zonā, kur atrodas šāda pakalpojuma sniegšanai piemērotas ietaises; vai

d)  pašreizējais tīkla stāvoklis izraisa pārslodzi tik regulāri un paredzami, ka tirgbalstīta pārdispečēšana novestu pie regulāras stratēģiskas solīšanas, kas palielinātu iekšējās pārslodzes līmeni, un attiecīgā dalībvalsts ir vai nu pieņēmusi rīcības plānu, kura mērķis ir novērst šo pārslodzi, vai nodrošina, ka saskaņā ar 16. panta 8. punktu starpzonas tirdzniecībai ir pieejama minimālā jauda.

4.  Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori vismaz reizi gadā iesniedz ziņojumu kompetentajai regulatīvajai iestādei par to:

a)  ciktāl ir izstrādāti un cik efektīvi ir tirgbalstīti pārdispečēšanas mehānismi, kas paredzēti elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, enerģijas uzkrāšanas ietaisēm un pieprasījumietaisēm;

b)  kādu iemeslu dēļ, kādiem MWh apjomiem un kāda veida ražošanas resursiem tiek piemērota pārdispečēšana;

c)  kādi pasākumi ir veikti, lai nākotnē samazinātu vajadzību pēc lejupvērstas pārdispečēšanas attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, ietverot investīcijas tīkla infrastruktūras digitalizācijā un elastīgumu uzlabojošos pakalpojumos.

Regulatīvā iestāde iesniedz ziņojumu ACER un publicē pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto datu apkopojumu, vajadzības gadījumā pievienojot ieteikumus uzlabojumiem.

5.  Ievērojot prasības attiecībā uz tīkla uzticamības un drošuma uzturēšanu, kuru pamatā pārredzami un nediskriminējoši regulatīvo iestāžu noteikti kritēriji, pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori:

a)  garantē pārvades tīklu un sadales tīklu spēju pārvadīt elektroenerģiju, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā, ar minimālu iespējamo ▌pārdispečēšanu, kas neliedz tīklu plānošanā ņemt vērā ierobežota apmēra ▌pārdispečēšanu, ja pārvades sistēmas operators vai sadales sistēmas operators var pārredzami parādīt, ka šāda rīcība ir ekonomiski efektīvāks risinājums un nepārsniedz 5 % no tādu iekārtu gadā saražotās elektroenerģijas daudzuma, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus un kuras ir tieši savienotas ar savu attiecīgo tīklu, ja vien citādi nav noteikusi dalībvalsts, kurā elektroenerģija no elektroenerģijas ražošanas ietaises, kas izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, veido vairāk nekā 50 % no ikgadējā galīgā elektroenerģijas bruto patēriņa;

b)  veic atbilstošus tīkla un tirgsaistītus darbības pasākumus, lai minimizētu no atjaunojamajiem energoresursiem vai augstas efektivitātes koģenerācijas ceļā saražotās elektroenerģijas ▌lejupvērsto pārdispečēšanu;

c)  nodrošina to, ka to tīkli ir pietiekami elastīgi, lai viņi spētu tos pārvaldīt.

6.  Ja izmanto tirgū nebalstītu lejupvērstu pārdispečēšanu ▌, piemēro šādus principus:

a)   elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, lejupvērstu pārdispečēšanu ▌piemēro tikai tad, ja nav citu alternatīvu vai ja citi risinājumi radītu būtiski nesamērīgas izmaksas vai nopietnus riskus tīkla drošībai;

b)   augstas efektivitātes koģenerācijas procesā saražotai elektroenerģijai lejupvērstu pārdispečēšanu ▌piemēro tikai tad, ja nav citu alternatīvu kā vien elektroenerģijas ražošanas ietaisēs, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus, saražotās elektroenerģijas ▌lejupvērsta pārdispečēšana vai ja citi risinājumi radītu nesamērīgas izmaksas vai nopietnus riskus tīkla drošībai;

c)  pašražotai elektroenerģijai, ko ražo iekārtās, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, un ko nepievada pārvades vai sadales tīklā, nepiemēro lejupvērstu pārdispečēšanu, ja vien nav citu iespēju atrisināt tīkla drošības problēmas;

d)  šā punkta a) līdz c) apakšpunktā minēto lejupvērsto pārdispečēšanu ▌pienācīgi un pārredzami pamato. Pamatojumu norāda 3. punktā minētajā ziņojumā.

7.  Ja izmanto tirgū nebalstītu ▌pārdispečēšanu, sistēmas operators, kurš pieprasījis ▌pārdispečēšanu, piešķir finansiālu kompensāciju pārdispečētās elektroenerģijas ražošanas ietaises, enerģijas uzkrāšanas ietaises vai pieprasījumreakcijas ietaises ▌operatoram, izņemot tādu ražotāju gadījumā, kuri piekrituši noslēgt pieslēguma līgumu, saksaņā ar kuru netiek garantēta stabila elektroenerģijas piegāde. Šāda finansiālā kompensācija ir vismaz vienāda ar lielāko no šādiem elementiem vai to kombināciju, ja, piemērojot tikai lielāko no šādiem elementiem, kompensācija būtu nepamatoti zema vai nepamatoti augsta:

a)  ▌pārdispečēšanas radītām papildu darbības izmaksām, piemēram, papildu kurināmā izmaksām augšupvērstas pārdispečēšanas gadījumā vai rezerves siltumapgādes nodrošināšanu tādas lejupvērstas pārdispečēšanas gadījumā, kas piemērota elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, kuras izmanto augstas efektivitātes koģenerāciju;

b)  ▌neto ieņēmumiem, kas būtu gūti, pārdodot nākamās dienas tirgū elektroenerģiju, kuru būtu saražojusi elektroenerģijas ražošanas ietaise, enerģijas uzkrāšanas ietaise vai pieprasījumreakcijas ietaise, ja nebūtu pieprasīta ▌pārdispečēšana; ja finansiālu atbalstu piešķir elektroenerģijas ražošanas ietaisēm, enerģijas uzkrāšanas ietaisēm vai pieprasījumietaisēm pēc to saražotā vai patērētā elektroenerģijas daudzuma, finansiālu atbalstu, kas būtu saņemts, ja nebūtu pieprasīta pārdispečēšana, uzskata par daļu no neto ieņēmumiem.

III nodaļa

Piekļuve tīklam un pārslodzes vadība

1. iedaļa

Jaudas piešķiršana

14. pants

Tirdzniecības zonu izvērtēšana

1.  Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu pārslodzi. Tirdzniecības zonu robežas nosaka, pamatojoties uz ilgtermiņa, strukturālām pārslodzēm pārvades tīklā ▌. Tirdzniecības zonās šādas strukturālas pārslodzes neiekļauj, izņemot gadījumu, kad tām nav nekādas ietekmes uz kaimiņos esošajām tirdzniecības zonām, vai - kā pagaidu izņēmumu - kad to ietekmi uz kaimiņos esošajām tirdzniecības zonām mazina, izmantojot korektīvus pasākumus, un minēto strukturālo pārslodžu rezultātā nesamazinās starpzonu tirdzniecības jauda saskaņā ar 16. panta prasībām. Savienības tirdzniecības zonu konfigurāciju izstrādā tā, lai tiktu maksimizēta ekonomiskā efektivitāte un lai saskaņā ar 16. pantu tiktu maksimizētas starpzonu tirdzniecības iespējas, vienlaikus saglabājot piegādes drošību.

2.  Ik pēc trim gadiem ENTSO-E ziņo par strukturālām pārslodzēm un citām būtiskām fiziskām pārslodzēm starp tirdzniecības zonām un tajās, arī par šādu pārslodžu atrašanās vietu un biežumu, saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu. Minētajā ziņojumā iekļauj novērtējumu par to, vai starpzonu tirdzniecības jauda ir sasniegusi lineāro trajektoriju saskaņā ar 15. pantu vai minimālo jaudu saskaņā ar šīs regulas 16. pantu.

3.  Lai nodrošinātu tirdzniecības zonu optimālu konfigurāciju, veic tirdzniecības zonu izvērtēšanu. Šādā izvērtēšanā identificē visas strukturālās pārslodzes un iekļauj koordinētu analīzi par tirdzniecības zonu dažādām konfigurācijām, iesaistot skartās ieinteresētās personas no visām attiecīgajām dalībvalstīm saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu. Esošās tirdzniecības zonas novērtē pēc to spējas radīt uzticamu tirgus vidi, arī nodrošināt pietiekami elastīgu elektroenerģijas ražošanu un slodzes jaudu, kam ir izšķirīga nozīme, lai nepieļautu sastrēgumus tīklā, līdzsvarotu elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu un ilgtermiņā nodrošinātu tīkla infrastruktūrā veikto investīciju drošību.

4.  Šā panta un 15. panta vajadzībām attiecīgās dalībvalstis, pārvades sistēmu operatori vai regulatīvās iestādes ir tās dalībvalstis, pārvades sistēmu operatori vai regulatīvās iestādes, kuras piedalās tirdzniecības zonu konfigurācijas izvērtēšanā, un arī tās, kuras atrodas tajā pašā jaudas aprēķināšanas reģionā saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

5.  Līdz... [trīs mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] visi attiecīgie pārvades sistēmu operatori apstiprināšanai attiecīgajās regulatīvajās iestādēs iesniedz priekšlikumu par metodiku un pieņēmumiem, kas jāizmanto tirdzniecības zonu izvērtēšanas procesā un attiecībā uz izskatāmajām alternatīvās tirdzniecības zonu konfigurācijām. Trīs mēnešu laikā no priekšlikuma iesniegšanas attiecīgās regulatīvās iestādes par priekšlikumu pieņem vienprātīgu lēmumu. Ja regulatīvās iestādes minētajā laikposmā nevar pieņemt vienprātīgu lēmumu par priekšlikumu, ACER papildu trīs mēnešu laikā lemj par metodiku un pieņēmumiem ▌, un izskatāmajām alternatīvajām tirdzniecības zonu konfigurācijām. Metodikas pamatā ir strukturālās pārslodzes, kuras nav paredzēts pārvarēt nākamo triju gadu laikā, pienācīgi ņemot vērā panākto progresu to infrastruktūras attīstības projektu izstrādē, kurus paredzēts realizēt nākamo triju gadu laikā.

6.   Pamatojoties uz metodiku un pieņēmumiem, kas apstiprināti saskaņā ar 5. punktu, pārvades sistēmu operatori, kuri piedalās tirdzniecības zonu izvērtēšanā, ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc metodikas un pieņēmumu apstiprināšanas saskaņā ar 5. punktu iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm vai to izraudzītajām kompetentajām iestādēm kopīgu priekšlikumu par to, vai tirdzniecības zonu konfigurācija ir jāgroza vai jāsaglabā. Citas dalībvalstis, Enerģētikas kopienas līgumslēdzējas puses vai citas trešās valstis, kurām ar kādu no attiecīgajām dalībvalstīm ir kopīga sinhronā zona, var iesniegt piezīmes.

7.  Ja strukturāla pārslodze ir konstatēta ziņojumā saskaņā ar šā panta 2. punktu vai tirdzniecības zonu izvērtēšanā saskaņā ar šo pantu vai ja to savās kontroles zonās viens vai vairāki pārvades sistēmu operatori ir konstatējuši ziņojumā, ko apstiprinājusi kompetentā regulatīvā iestāde, dalībvalsts, kurā ir konstatēta strukturāla pārslodze, sadarbībā ar saviem pārvades sistēmu operatoriem sešu mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu definēt valsts vai starpvalstu rīcības plānus saskaņā ar 15. pantu, vai arī izvērtēt un grozīt savu tirdzniecības zonu konfigurāciju. Minētos lēmumus nekavējoties paziņo Komisijai un ACER.

8.  Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras izvēlējušās grozīt tirdzniecības zonu konfigurāciju, ievērojot 7. punktu - attiecīgās dalībvalstis pieņem vienprātīgu lēmumu sešu mēnešu laikā no 7. punktā minētās paziņošanas. Citas dalībvalstis var iesniegt piezīmes attiecīgajām dalībvalstīm, kurām minētās piezīmes būtu jāņem vērā, pieņemot savu lēmumu. Lēmums ir argumentēts, un to paziņo Komisijai un ACER. Ja attiecīgās dalībvalstis minētajos sešos mēnešos nespēj panākt vienprātīgu lēmumu, tās nekavējoties par to paziņo Komisijai. Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas Komisija, apspriedusies ar ACER, kā galējo līdzekli pieņem lēmumu grozīt vai saglabāt tirdzniecības zonu konfigurāciju attiecīgajās dalībvalstīs un starp tām.

9.  Dalībvalstis un Komisija ▌pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar šo pantu apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām.

10.  Visos saskaņā ar šo pantu pieņemtajos lēmumos norāda datumu, kad īstenojamas izmaiņas. Minēto īstenošanas datumu nosaka, vajadzību pēc steidzamas rīcības sabalansējot ar praktiskajiem apsvērumiem, tostarp elektroenerģijas nākotnes darījumiem. Lēmumā var noteikt atbilstošus pārejas noteikumus.

11.  Ja uzsāk citus tirdzniecības zonu izvērtējumus saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu, piemēro šo pantu.

15. pants

Rīcības plāni

1.  Pēc lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 14. panta 7. punktu dalībvalsts, kurā ir konstatēta strukturāla pārslodze, sadarbībā ar savu regulatīvo iestādi izstrādā rīcības plānu. Minētais rīcības plāns ietver konkrētu grafiku tādu pasākumu pieņemšanai, ar ko samazināt strukturālās pārslodzes, kas konstatētas četru gadu laikā no lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 14. panta 7. punktu.

2.  Neskarot atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar 16. panta 9. punktu, vai nobīdi atbilstīgi 16. panta 3. punktam, un neatkarīgi no rīcības plāna izstrādē panāktā konkrētā progresa dalībvalstis nodrošina, ka starpzonu tirdzniecības jauda katru gadu tiek palielināta līdz ir sasniegta 16. panta 8. punktā paredzā minimālā jauda. Minēto minimālo jaudu sasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Minētos ikgadējos palielinājumus nodrošina ar lineāru trajektoriju. Minētās trajektorijas sākumpunkts ir vai nu jauda, kas piešķirta pie robežas vai kas piešķirta kritiskam tīkla elementam gadā pirms rīcības plāna pieņemšanas, vai arī vidējā jauda trīs gados pirms rīcības plāna pieņemšanas, atkarībā no tā, kura ir bijusi lielāka. Dalībvalstis nodrošina, ka to rīcības plānu īstenošanas laikā jauda, kas darīta pieejama starpzonu tirdzniecībā saskaņā ar 16. panta 8. punktu, ir vismaz līdzvērtīga lineārās trajektorijas vērtībām, arī izmantojot korektīvus pasākumus jaudas aprēķināšanas reģionā.

3.  Izmaksas par korektīvajiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 2. punktā minēto lineāro trajektoriju vai darītu pieejamu starpzonu jaudu pie robežām vai kritiskiem tīkla elementiem, uz kuriem attiecas darbības plāns, sedz dalībvalsts vai dalībvalstis, kuras īsteno rīcības plānu.

4.  Katru gadu visā rīcības plāna īstenošanas laikā un sešu mēnešu laikā pēc tā termiņa beigām attiecīgie pārvades sistēmu operatori attiecībā uz iepriekšējiem 12 mēnešiem izvērtē to, vai pieejamā pārrobežu jauda ir sasniegusi lineāro trajektoriju vai, sākot ar 2026. gada 1. janvāri - vai ir sasniegta 16. panta 8. punktā paredzētā minimālā jauda. Tie iesniedz savus izvērtējumus ACER un attiecīgajām regulatīvajām iestādēm. Pirms ziņojuma sagatavošanas katrs pārvades sistēmas operators savai regulatīvajai iestādei iesniedz apstiprināšanai savu devumu ziņojumā, tostarp visus attiecīgos datus.

5.  Attiecībā uz tām dalībvalstīm, par kurām 4. punktā minētie izvērtējumi skaidri parāda, ka pārvades sistēmas operators nav ievērojis lineāro trajektoriju, attiecīgās dalībvalstis sešu mēnešu laikā no 4. punktā minētā ziņojuma saņemšanas pieņem vienprātīgu lēmumu par to, vai tirdzniecības zonu konfigurācija attiecīgajās dalībvalstīs un starp tām ir jāgroza vai jāsaglabā. Savā lēmumā attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāņem vērā jebkādas citu dalībvalstu iesniegtās piezīmes. Attiecīgo dalībvalstu lēmums ir pamatots, un to paziņo Komisijai un ACER.

Ja attiecīgās dalībvalstis nespēj panākt vienprātīgu lēmumu noteiktajā termiņā, tās nekavējoties informē Komisiju. Sešu mēnešu laikā no šāda paziņojuma saņemšanas Komisija, apspriedusies ar ACER un attiecīgajām ieinteresētajām personām, kā galējo līdzekli pieņem lēmumu par to, vai grozīt vai saglabāt tirdzniecības zonu konfigurāciju attiecīgajās dalībvalstīs un starp tām.

6.  Sešus mēnešus pirms rīcības plāna termiņa beigām dalībvalsts, kurā kostatēta strukturāla pārslodze, lemj par to, vai nu novērst atlikušo pārslodzi, grozot savu tirdzniecības zonu vai arī novērst atlikušo iekšējo pārslodzi ar korektīviem pasākumiem, kuru izmaksas sedz šī dalībvalsts.

7.  Ja sešu mēnešu laikā no struktūrālas pārslodzes konstatēšanas atbilstīgi 14. panta 7. punktam rīcības plāns nav izstrādāts, attiecīgie pārvades sistēmu operatori 12 mēnešu laikā no šādas strukturālās pārslodzes konstēšanas izvērtē to, vai pieejamā pārrobežu jauda iepriekšējo 12 mēnešu laikposmā ir sasniegusi 16. panta 8. punktā paredzēto minimālo jaudu, un iesniedz izvērtejuma ziņojumu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un ACER. Pirms ziņojuma sagatavošanas katrs pārvades sistēmas operators savu devumu ziņojumā, tostarp visus attiecīgos datus, nosūta savaivalsts regulatīvajai iestādei apstiprināšanai. Ja izvērtējums skaidri parāda, ka pārvades sistēmas operators nav sasniedzis minimālo jaudu, piemēro šā panta 5. punktā minēto lēmumu pieņemšanas procesu.

16. pants

Jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vispārīgie principi

1.  Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar nediskriminējošiem, tirgbalstītiem risinājumiem, kuri sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un iesaistītajiem pārvades sistēmu operatoriem. Elektrotīklu pārslodzes problēmas risina ar metodēm, kuru pamatā nav darījumi, proti, metodēm, kurās nav ietverta izvēle starp atsevišķu tirgus dalībnieku līgumiem. Veicot darbības pasākumus, ar ko nodrošina, ka pārvades sistēma turpina darboties normālā stāvoklī, pārvades sistēmas operators ņem vērā šādu pasākumu ietekmi uz kaimiņos esošajām kontroles zonām un koordinē tos ar citiem skartajiem pārvades sistēmu operatoriem, kā paredzēts Regulā (ES) 2015/1222.

2.  Darījumu samazināšanas procedūras lieto tikai ārkārtas situācijās, proti, tādās situācijās, kurās pārvades sistēmas operatoram jārīkojas ātri un nav iespējama pārdispečēšana vai kompensācijas tirdzniecība. Jebkuru šādu procedūru piemēro nediskriminējoši. Izņemot force majeure gadījumus, tirgus dalībniekiem, kuriem ir piešķirtas jaudas, kompensē ikvienu šādu samazināšanas gadījumu.

3.  Reģionālie koordinācijas centri saskaņā ar šā panta 4. un 8. punktu veic koordinētu jaudas aprēķināšanu, kā noteikts 37. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 42. panta 1. punktā.

Reģionālie koordinācijas centri aprēķina starpzonu jaudas, ievērojot darbības drošības robežas un izmantojot datus, kas saņemti no pārvades sistēmu operatoriem, tostarp datus par korektīvo pasākumu tehnisko pieejamību, bet izņemot datus par energosistēmas atslogošanu. Ja reģionālie koordinācijas centri secina, ka pieejamie korektīvie pasākumi jaudas aprēķināšanas reģionā vai starp jaudas aprēķināšanas reģioniem nav pietiekami, lai sasniegtu lineāro trajektoriju atbilstoši 15. panta 2. punktam vai šā panta 8. punktā paredzēto minimālo jaudu, vienlaikus ievērojot darbības drošības robežas, tie kā galējo līdzekli var noteikt koordinētas darbības, ar kurām attiecīgi samazina starpzonu jaudas. Pārvades sistēmu operatori var atkāpties no koordinētām darbībām attiecībā uz koordinētu jaudas aprēķināšanu un koordinētu drošības analīzi tikai saskaņā ar 42. panta 2. punktu.

Sākot ar brīdi, kas ir trīs mēnešus pēc tam, kad reģionālie koordinācijas centri ir uzsākuši darbību atbilstīgi 35. panta 2. punktam, un pēc tam reizi trīs mēnešos reģionālie koordinācijas centri iesniedz attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un ACER ziņojumu par visiem jaudas samazinājumiem vai nesakritībām no koordinētām darbībām saskaņā ar otro daļu, izvērtē šos incidentus un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus, kā nākotnē izvairīties no šādām nesakritībām. Ja ACER secina, ka priekšnosacījumi nesakritībāmsaskaņā ar šo punktu nav izpildīti vai ka tie ir strukturālas dabas, ACER iesniedz atzinumu attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un Komisijai. Kompetentās regulatīvās iestādes veic atbilstīgas darbības pret pārvades sistēmu operatoriem vai reģionālajiem koordinācijas centriem saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(35) 59. vai 62. pantu, ja nav izpildīti priekšnosacījumi nesakritībām saskaņā ar šo punktu.

Strukturālas dabas nesakritības tiek risinātas rīcības plānā, kas minēts 14. panta 7. punktā, vai jau esošā rīcības plāna atjauninājumā.

4.  Starpsavienojumu maksimālais jaudas līmenis un pārvades tīkli, ko ietekmē pārrobežu elektroenerģijas jauda, ir pieejami tirgus dalībniekiem, ievērojot drošas tīkla darbības drošuma standartus. Kompensācijas tirdzniecību un pārdispečēšanu, tostarp pārrobežu pārdispečēšanu, izmanto, lai maksimizētu pieejamās jaudas nolūkā sasniegt 8. punktā paredzēto minimālo jaudu. Lai būtu iespējama šāda maksimalizācija, piemēro koordinētu un nediskriminējošu procesu pārrobežu korektīviem pasākumiem, atbilstīgi īstenojot pārdispečēšanas un kompensācijas tirdzniecības izmaksu dalīšanas metodiku.

5.  Jaudu piešķir ar tiešu jaudas izsoļu vai netiešu jaudas un enerģijas izsoļu starpniecību. Abas metodes var izmantot vienā un tajā pašā starpsavienojumā. Tekošās dienas tirdzniecībai izmanto nepārtrauktu tirdzniecību, ko var papildināt ar izsolēm.

6.  Pārslodzes gadījumā piedāvājumi ar tiešu vai netiešu tīkla jaudai derīgu augstāko vērtību, piedāvājot augstāko vērtību nepietiekamai pārvades jaudai attiecīgajā laikposmā ir apmierināmi. Izņemot attiecībā uz jauniem starpsavienotājiem, uz ko attiecas atbrīvojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 7. pantu, Regulas (EK) Nr. 714/2009 17. pantu vai šīs regulas 63. pantu, jaudas piešķiršanas metodēs ir aizliegta rezerves cenu noteikšana.

7.  Jaudu var brīvi tirgot sekundārā tirgū, ja pārvades sistēmas operators ir savlaicīgi informēts par to. Ja pārvades sistēmas operators noraida sekundāru tirdzniecības darījumu (transakciju), tas skaidri un pārredzami to paziņo un izskaidro visiem tirgus dalībniekiem un paziņo regulatīvajai iestādei.

8.  Pārvades sistēmas operatori neierobežo starpsavienojuma jaudas apjomu, kas jādara pieejams ▌tirgus dalībniekiem, lai novērstu pārslodzi pašu tirdzniecības zonā, vai jāizmanto kā līdzeklis to plūsmu vadībai, kuru izcelsme ir iekšēji darījumi tirdzniecības zonās.

Neskarot šā panta 3. un 9. punktā noteikto atkāpju piemērošanu un 15. panta 2. punkta piemērošanu, šo punktu uzskata par izpildītu, ja starpzonu tirdzniecībā ir sasniegti šādi pieejamās jaudas minimālie līmeņi:

a)  attiecībā uz robežām, kurām piemēro koordinētas neto pārvades jaudas pieeju, minimālā jauda ir 70% no pārvades jaudas, ievērojot darbības drošības robežas pēc bojājumsituāciju atskaitīšanas, kā noteikts saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu;

b)  attiecībā uz robežām, kurām piemēro plūsmbalstītu pieeju, minimālā jauda ir jaudas aprēķināšanas procesā noteiktā rezerve, kas pieejama no starpzonu apmaiņas izrietošām plūsmām. Rezerve ir 70% no jaudas, ievērojot iekšējo un starpzonu kritisko tīkla elementu darbības drošības robežas un ņemot vērā bojājumsituācijas, kā noteikts saskaņā ar jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

Pavisam kopā 30 % var izmantot uzticamības rezervēm, cilpas plūsmām un iekšējām plūsmām attiecībā uz katru kritisko tīkla elementu.

9.   Pēc pārvades sistēmu operatoru pieprasījuma jaudas aprēķināšanas reģionā attiecīgās regulatīvās iestādes var piešķirt atkāpi no 8. punkta paredzamu iemeslu dēļ, ja tas ir vajadzīgs darbības drošības uzturēšanai. Šādas atkāpes neattiecas uz jaudu samazināšanu, kas jau piešķirtas atbilstīgi 2. punktam, tās piešķir uz ne ilgāk kā uz vienu gadu vienā reizē vai maksimums uz diviem gadiem ar noteikumu, ka atkāpes apmērs pēc pirmā gada ievērojami samazinās. Šādu atkāpju apmērs ir stingri ierobežots, lai aptvertu tikai to, kas ir vajadzīgs darbības drošības uzturēšanai, un tās nepieļauj diskrimināciju starp iekšējo un starpzonu apmaiņu.

Pirms atkāpes piešķiršanas attiecīgā regulatīvā iestāde apspriežas ar regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs, kas ietilpst skartajā jaudas aprēķināšanas reģionos. Ja regulatīvā iestāde nepiekrīt ierosinātajai atkāpei, par tās piešķiršanu lemj ACER atbilstīgi Regulas (ES) 2019/...(36) 6. panta 10. punkta a) apakšpunktam. Atkāpes pamatojumu un iemeslus tās piešķiršanai publicē.

Ja ir piešķirta atkāpe, attiecīgie pārvades sistēmu operatori izstrādā un publicē metodiku un projektus, kas nodrošina ilgtermiņa risinājumu problēmjautājumam, ko cenšas risināt ar atkāpi. Atkāpe zaudē spēku, kad ir beidzies atkāpes termiņš vai ir īstenots risinājums – atkarībā no tā, kurš notikums iestājas agrāk.

10.  Tirgus dalībnieki savlaicīgi pirms attiecīgā darbības perioda informē attiecīgos pārvades sistēmu operatorus par to, vai tie plāno izmantot piešķirto jaudu. Ikvienu piešķirto jaudu, kas netiks izmantota, dara pieejamu tirgū atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā.

11.  Pārvades sistēmu operatori, cik vien tehniski iespējams, aprēķina jaudas vajadzības ikvienas elektroenerģijas plūsmas pārvadīšanai pretējos virzienos pa pārslogoto starpsavienojumu, lai maksimāli izmantotu attiecīgās līnijas jaudu. Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, nenoraida darījumus, kas samazina pārslodzi.

12.  Finanšu sekas par pienākumu neievērošanu saistībā ar jaudas piešķiršanu attiecina uz pārvades sistēmu operatoriem vai NETO, kas atbildīgi par šo pienākumu neievērošanu. Ja tirgus dalībnieki neizmanto jaudu, ko tie ir apņēmušies izmantot, vai ja tiešā izsolē iegādātā jauda netiek pārdota sekundārā tirgū vai savlaicīgi netiek atdota, minētie tirgus dalībnieki zaudē tiesības uz šādu jaudu un samaksā izmaksas atspoguļojošu maksu. Izmaksas atspoguļojošās maksas par jaudas neizmantošanu ir pamatotas un samērīgas. Ja pārvades sistēmas operators neizpilda savu pienākumu nodrošināt stabilu pārvades jaudu, tam ir jākompensē tirgus dalībniekam jaudas izmantošanas tiesību zaudējums. Šajā sakarā neņem vērā izrietošos zaudējumus. Attiecībā uz finanšu sekām savlaicīgi nosaka galvenos principus un metodes atbildības noteikšanai, kas iestājas pienākumu neizpildīšanas rezultātā, un tos pārskata attiecīgā regulatīvā iestāde.

13.  Sadalot korektīvo pasākumu izmaksas starp pārvades sistēmu operatoriem, regulatīvās iestādes analizē, cik lielā mērā no tirdzniecības zonu iekšējiem darījumiem izrietošās plūsmas palielina starp divām tirdzniecības zonām konstatēto pārslodzi, un, pamatojoties uz radītās pārslodzes īpatsvaru, sadala izmaksas starp tirdzniecības zonu pārvades sistēmu operatoriem, kuri radījuši šādas plūsmas, izņemot izmaksas, kas rodas no tirdzniecības zonu iekšējo darījumu plūsmām un kas ir zem līmeņa, kādu varētu sagaidīt bez strukturālas pārslodzes tirdzniecības zonā.

Minēto līmeni kopīgi analizē un nosaka visi pārvades sistēmu operatori jaudas aprēķināšanas reģionā katrai atsevišķai tirdzniecības zonas robežai, un šis līmenis ir jāapstiprina visām regulatīvajām iestādēm jaudas aprēķināšanas reģionā.

17. pants

Starpzonu jaudas piešķiršana dažādos laikposmos

1.  Pārvades sistēmu operatori pārrēķina pieejamo starpzonu jaudu vismaz pēc nākamās dienas tirgus slēgšanas laika un tekošās dienas starpzonu tirgus slēgšanas laika. Pārvades sistēmu operatori nākamajā starpzonu jaudas piešķiršanas procesā piešķir pieejamo starpzonu jaudu plus atlikušo starpzonu jaudu, kas nav iepriekš piešķirta, un starpzonu jaudu, ko atbrīvojuši fizisko pārvades tiesību turētāji no iepriekšējiem piešķīrumiem.

2.  Pārvades sistēmu operatori piedāvā atbilstīgu struktūru starpzonu jaudas piešķiršanai dažādos laikposmos, tostarp nākamās dienas, tekošās dienas un balansēšanas laikposmā. Minēto piešķiršanas struktūru izvērtē attiecīgās regulatīvās iestādes. Izstrādājot savus priekšlikumus, pārvades sistēmu operatori ievēro:

a)  tirgu raksturlielumus;

b)  elektroenerģijas sistēmas darbības apstākļus, piemēram, stingri saskaņoto, paziņoto grafiku līdzsvarošanas ietekmi;

c)  dažādiem laikposmiem piešķirtās procentuālās daļas saskaņošanas līmeni un laikposmus, kas pieņemti attiecībā uz dažādajiem esošajiem starpzonu jaudas piešķiršanas mehānismiem.

3.  Ja pēc tekošās dienas starpzonu tirgus slēgšanas laika ir pieejama starpzonu jauda, pārvades sistēmu operatori šo starpzonu jaudu izmanto balansēšanas enerģijas apmaiņai vai nebalansa ieskaita procesa izmantošanai.

4.  Ja starpzonu jaudu piešķir balansēšanas jaudas apmaiņai vai rezervju kopīgošanai saskaņā ar 6. panta 8. punktu, pārvades sistēmu operatori ▌izmanto metodikas, kas izstrādātas elektroenerģijas balansēšanas vadlīnijās, kuras pieņemtas pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu ▌.

5.  Pārvades sistēmu operatori nepalielina drošuma rezervi (jeb uzticamības rezervi), kas aprēķināta atbilstīgi Regulai (ES) 2015/1222, sakarā ar balansēšanas jaudas apmaiņu vai rezervju kopīgošanu.

2. iedaļa

Tīkla maksas un pārslodzes ieņēmumi

18. pants

Maksas par piekļuvi tīkliem, tīklu izmantošanu un pastiprināšanu

1.  Maksas, kuras tīklu operatori iekasē par piekļuvi tīkliem, tostarp maksas par pieslēgšanos tīkliem, maksas par tīklu izmantošanu un attiecīgā gadījumā maksas par saistītiem tīkla pastiprinājumiem ir rentablas, pārredzamas, tajās ņem vērā vajadzību pēc tīkla drošības un elastīguma un tās atspoguļo radušās faktiskās izmaksas, ciktāl šīs izmaksas atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma tīkla operatora izmaksām un tiek piemērotas nediskriminējoši. Minētajās maksās neiekļauj nesaistītas izmaksas, ar kurām atbalsta nesaistītus politikas mērķus.

Neskarot Direktīvas 2012/27/ES 15. panta 1. un 6. punktu un minētās direktīvas XI pielikumā noteiktos kritērijus, ar tīkla maksu noteikšanai izmantoto metodi neitrāli atbalsta vispārējo sistēmas efektivitāti ilgtermiņā, raidot cenas signālus lietotājiem un ražotājiem, un jo īpaši metodi piemēro tā, lai neradītu ne pozitīvu, ne negatīvu diskrimināciju starp ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas pieslēgta pārvades līmenī. Tīkla maksas nediskriminē - ne pozitīvi, ne negatīvi - enerģijas uzkrāšanu vai agregēšanu un nerada negatīvus stimulus pašražošanai, pašpatēriņam vai dalībai pieprasījumreakcijā. Neskarot 3. punktu, šīs maksas nav saistītas ar attālumu.

2.  Tarifu metodikas atspoguļo pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru fiksētās izmaksas un nodrošina atbilstošus stimulus gan īstermiņā, gan ilgtermiņā pārvades sistēmu operatoriem un sadales sistēmu operatoriem, ar nolūku palielināt efektivitāti, tostarp energoefektivitāti, veicināt tirgus integrāciju un piegādes drošību, atbalstīt efektīvas investīcijas, atbalstīt saistītās pētniecības darbības un veicināt inovāciju patērētāju interesēs tādās jomās kā digitalizācija, elastīguma pakalpojumi un starpsavienojumi.

3.  Ja vajadzīgs, ražotājiem vai galalietotājiem, vai abiem minētajiem piemēroto tarifu līmenis nodrošina novietojumsignālus Savienības līmenī un ņem vērā tīkla zudumu apjomu un izraisītās pārslodzes apjomu un infrastruktūrā veikto investīciju izmaksas.

4.  Nosakot maksas par piekļuvi tīklam, ņem vērā:

a)  maksājumus un ieņēmumus, ko rada pārvades sistēmu operatoru savstarpējais kompensācijas mehānisms;

b)  faktiskos maksājumus, kas veikti un saņemti, kā arī maksājumus par turpmākajiem periodiem, kas aprēķināti, pamatojoties uz iepriekšējiem periodiem.

5.  Maksu noteikšana par piekļuvi tīklam saskaņā ar šo pantu, neskar maksas, kas rodas 16. pantā minētās pārslodzes vadības rezultātā.

6.  Nepastāv īpaša tīkla maksa par atsevišķiem elektroenerģijas starpzonu tirdzniecības darījumiem.

7.  Sadales tarifi ir rentabli, ņemot vērā to, ka sadales tīklu lieto sistēmas izmantotāji, tostarp aktīvie elektroenerģijas lietotāji. Sadales tarifi var ietvert tīkla pieslēguma jaudas elementus un tos var diferencēt pēc sistēmas izmantotāju patēriņa vai elektroenerģijas ražošanas profiliem. Ja dalībvalstis ir ieviesušas viedās uzskaites sistēmas, regulatīvās iestādes, nosakot vai apstiprinot pārvades tarifus un sadales tarifus vai to metodiku saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(37) 59. pantu, apsver laikā diferencētus tīkla tarifus, un attiecīgā gadījumā laikā diferencētus tīkla tarifus var ieviest, lai galalietotājiem atspoguļotu tīkla izmantošanu pārredzami, izmaksu ziņā izdevīgi un paredzami.

8.  Sadales tarifu metodikas nodrošina stimulus sadales sistēmu operatoriem▌padarīt savu tīklu darbību un attīstību pēc iespējas efektīvāku, tostarp ar pakalpojumu iepirkumiem. Minētajā nolūkā regulatīvās iestādes ▌attiecīgās izmaksas atzīst par attiecināmāmm, minētās izmaksas ietver sadales tarifos, un var noteikt rezultativitātes mērķrādītājus, lai nodrošinātu stimulus sadales sistēmu operatoriem savos tīklos paaugstināt efektivitāti, tostarp ar tādiem pasākumiem kā energoefektivitāte, elastīgums un viedo tīklu un viedo uzskaites sistēmu izstrāde.

9.  Līdz ... [trīs mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] nolūkā mazināt tirgus sadrumstalotības risku ACER sniedz ▌paraugprakses ziņojumu par pārvades un sadales tarifu metodikām, vienlaikus ņemot vērā valstu īpatnības. Minētas paraugprakses ziņojumā pievēršas vismaz šādiem jautājumiem:

a)  ražotājiem piemēroto tarifu attiecība un galalietotājiem piemērotie tarifi;

b)  ar tarifiem atgūstamās izmaksas;

c)  laikā diferencētie tīkla tarifi;

d)  novietojumsignāli;

e)  saikne starp pārvades tarifiem un sadales tarifiem;

f)  metodes, ar ko nodrošina pārredzamību tarifu noteikšanā un struktūrā;

g)  tīkla izmantotāju grupas, kam piemērojami tarifi, attiecīgā gadījumā ietverot minēto grupu raksturlielumus, patēriņa veidus un jebkādus atbrīvojumus no tarifiem;

h)  zudumi augstsprieguma, vidēja sprieguma un zemsprieguma tīklos.

ACER savu paraugprakses ziņojumu atjaunina ne retāk kā reizi divos gados.

10.  Regulatīvās iestādes, nosakot vai apstiprinot pārvades tarifus un sadales tarifus vai to metodikas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(38) 59. pantu, pienācīgi ņem vērā paraugprakses ziņojumu.

19. pants

Pārslodzes ieņēmumi

1.  Pārslodzes vadības procedūrās, kas saistītas ar iepriekš noteiktu laikposmu, ieņēmumi var rasties vienīgi tad, ja attiecīgajā laikposmā rodas pārslodze, izņemot attiecībā uz jauniem starpsavienotājiem, kuriem piemēro atbrīvojumu saskaņā ar šīs regulas 63. pantu, Regulas (ES) Nr. 714/2009 17. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1228/2003 7. pantu. Šo ieņēmumu sadales mehānismu pārskata regulatīvās iestādes, un tas nedz izkropļo piešķiršanas mehānismu par labu kādai jaudu vai enerģiju pieprasošai pusei, nedz arī vājina stimulu samazināt pārslodzi.

2.  Visus ieņēmumus, kas rodas starpzonu jaudu piešķiršanas rezultātā, izmanto šādiem prioritāriem mērķiem:

a)  piešķirtās jaudas faktiskās pieejamības nodrošināšanai, arī garantēšanas kompensācijai; vai

b)  starpzonu jaudas saglabāšanai vai palielināšanai, attiecīgā gadījumā ar koordinētiem korektīviem pasākumiem optimizējot esošo starpsavienotāju izmantošanu, vai sedzot izmaksas, kas radušās veicot investīcijas tīklā un attiecas uz starpsavienotāju pārslodzes samazināšanu.

3.  Ja pienācīgi ir izpildīti 2. punktā noteiktie prioritārie mērķi, ieņēmumus var izmantot kā ienākumus, kas regulatīvajām iestādēm jāņem vērā, apstiprinot tīkla tarifu aprēķināšanas metodiku vai nosakot tīkla tarifus, vai abas minētās darbības. Pārējos ieņēmumus nogulda atsevišķā iekšējā kontā līdz laikam, kad tos varēs izlietot 2. punktā minētajos nolūkos.

4.  Uz ieņēmumu izmantošanu saskaņā ar 2. punkta a) vai b) apakšpunktu attiecas metodika, ko pēc apspriešanās ar regulatīvajām iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām ierosina pārvades sistēmu operatori un pēc tam, kad to apstiprina ACER. Pārvades sistēmu operatori iesniedz ierosināto metodiku ACER līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un ACER par ierosināto metodiku pieņem lēmumu sešu mēnešu laikā no tās saņemšanas.

ACER var pieprasīt, lai pārvades sistēmu operatori pirmajā daļā minēto metodiku groza vai atjaunina. ACER pieņem lēmumu par grozīto vai atjaunināto metodiku ne vēlāk kā sešua mēnešua pēc tās iesniegšanas.

Metodikā paredz vismaz apstākļus, kādos ieņēmumus var izmantot 2. punktā ▌minētajiem nolūkiem, apstākļus, kādos minētos ieņēmumus var noguldīt atsevišķā iekšējā kontā izmantošanai minētajiem nolūkiem nākotnē, kā arī termiņu minēto ieņēmumu noguldīšanai šādā kontā.

5.   Pārvades sistēmu operatori iepriekš skaidri nosaka, kā tiks izmantoti pārslodzes ieņēmumi, un ziņo regulatīvajām iestādēm par šādu ieņēmumu faktisko izlietojumu. Ik gadu līdz 1. martam regulatīvās iestādes informē ACER un publicē ziņojumu, kurā ziņo par:

a)  ieņēmumiem, kas iekasēti 12 mēnešu periodā, kurš beidzas iepriekšējā gada 31. decembrī;

b)  iekasēto ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar 2. punktu, tostarp konkrētiem projektiem, kur ieņēmumi izlietoti, un summu, kas noguldīta atsevišķā kontā;

c)  summu, kas izlietota, aprēķinot tīkla tarifus; un

d)  verifikāciju par to, ka c) apakšpunktā minētā summa atbilst šai regulai un metodikai, kas izstrādāta saskaņā ar 3. un 4. punktu.

Ja daļa pārslodzes ieņēmumu ir izlietota, aprēķinot tīkla tarifus, ziņojumā attiecīgā gadījumā izklāsta, kā pārvades sistēmu operatori ir izpildījuši 2. punktā noteiktos prioritāros mērķus.

IV nodaļa

Resursu pietiekamība

20. pants

Resursu pietiekamība elektroenerģijas iekšējā tirgū

1.  Dalībvalstis uzrauga resursu pietiekamību savā teritorijā, pamatojoties uz 23. pantā minēto Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu. Nolūkā papildināt Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu dalībvalstis var arī veikt valsts resursu pietiekamības novērtējumus saskaņā ar 24. pantu.

2.  Ja 23. pantā minētajā Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā vai 24. pantā minētajā valsts resursu pietiekamības novērtējumā ir paustas bažas par resursu pietiekamību, attiecīgā dalībvalstis noskaidro, kādi regulatīvi izkropļojumi vai tirgus nepilnības ir izraisījuši vai veicinājuši šādu bažu rašanos.

3.  Dalībvalstis, kurām konstatētas bažas par resursu pietiekamību, valsts atbalsta procesa ietvaros izstrādā un publicē īstenošanas plānu ar grafiku, kādā pieņemami pasākumi konstatēto regulatīvo izkropļojumu vai tirgus nepilnību likvidēšanai. Risinot jautājumus, kas saistīti ar bažām par resursu pietiekamību, dalībvalstis īpaši ņem vērā 3. pantā noteiktos principus un apsver iespējas:

a)   likvidēt regulatīvos izkropļojumus;

b)   atcelt cenu griestus saskaņā ar 10. pantu;

c)   ieviest iztrūkuma cenu funkciju attiecībā uz balansēšanas enerģiju, kā minēts Regulas 2017/2195 44. panta 3. punktā;

d)   palielināt starpsavienojumu un iekšējā tīkla jaudu nolūkā sasniegt vismaz to starpsavienojumu mērķrādītājus, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 4. panta d) punkta 1) apakšpunktā;

e)   iespējot pašražošanu, enerģijas uzkrāšanu, pieprasījumreakcijas pasākumus un energoefektivitāti, pieņemot pasākumus jebkādu konstatēto regulatīvo izkropļojumu likvidēšanai;

f)  nodrošināt izmaksu ziņā izvedīgu un tirgbalstītu iepirkumu attiecībā uz balansēšanu un papildpakalpojumiem;

g)  likvidēt regulētas cenas, ja tas prasīts Direktīvas (ES) 2019/...(39) 5. pantā.

4.  Attiecīgās dalībvalstis savus īstenošanas plānus iesniedz Komisijai izskatīšanai.

5.  Komisija četru mēnešu laikā pēc īstenošanas plāna saņemšanas sniedz atzinumu par to, vai pasākumi ir pietiekami, lai likvidētu regulatīvos izkropļojumus vai tirgus nepilnības, kas tika konstatētas saskaņā ar 2. punktu, un var aicināt dalībvalstis attiecīgi grozīt savus īstenošanas plānus.

6.  Attiecīgās dalībvalstis uzrauga, kā tiek piemēroti to īstenošanas plāni, un šādas uzraudzības rezultātus publicē gada ziņojumā, un iesniedz minēto ziņojumu Komisijai.

7.  

Komisija sniedz atzinumu par to, vai īstenošanas plāni ir tikuši pietiekami īstenoti un vai ir novērstas bažas par resursu pietiekamību.

8.  Dalībvalstis pēc tam, kad ir novērstas konstatētās bažas par resursu pietiekamību, turpina realizēt īstenošanas plānu.

21. pants

Jaudas mehānismu vispārējie principi

1.   Lai novērstu atlikušās bažas par resursu pietiekamību, dalībvalstis kā galējo līdzekli, īstenojot 20. panta 3. punktā minētos pasākumus saskaņā ar LESD 107., 108. un 109. pantu, var ieviest jaudas mehānismus.

2.  Attiecīgās dalībvalstis pirms jaudas mehānismu ieviešanas veic visaptverošu pētījumu par šādu mehānismu iespējamo ietekmi uz kaimiņos esošajām dalībvalstīm, apspriežoties vismaz ar tām kaimiņos esošajām dalībvalstīm, ar kurām tām ir tiešs tīkla savienojums, un minēto dalībvalstu ieinteresētajām personām.

3.  Dalībvalstis izvērtē, vai jaudas mehānisms stratēģiskās rezerves veidā var novērst bažas par resursu pietiekamību. Ja tas tā nav, dalībvalstis var ieviest citāda veida jaudas mehānismu.

4.  Dalībvalstis jaudas mehānismus neievieš, ja nedz Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā, nedz valsts resursu pietiekamības novērtējumā vai – ja nav veikts valsts pietiekamības novērtējums – Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā nav konstatētas bažas par resursu pietiekamību.

5.  Dalībvalstis jaudas mehānismus neievieš pirms nav saņemts Komisijas 20. panta 5. punktā minētais atzinums par īstenošanas plānu, kas minēts 20. panta 3. punktā.

6.  Ja dalībvalsts piemēro jaudas mehānismu, tā minēto jaudas mehānismu izvērtē un nodrošina, ka saskaņā ar šo mehānismu netiek noslēgti jauni līgumi, ja nedz Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā, nedz valsts resursu pietiekamības novērtējumā vai – ja nav veikts valsts resursu pietiekamības novērtējums – Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā nav konstatētas bažas par resursu pietiekamību vai ja Komisija nav sniegusi 20. panta 5. punktā minēto atzinumu par īstenošanas plānu, kas minēts 20. panta 3. punktā.

7.  Izstrādājot jaudas mehānismus, dalībvalstis iekļauj noteikumu, ar ko efektīvi ir iespējams administratīvā kārtā pakāpeniski atteikties no jaudas mehānisma, ja saskaņā ar 6. punktu trīs gadus pēc kārtas nav noslēgti jauni līgumi.

8.  Jaudas mehānismus apstiprina Komisija uz laikposmu, kas nepārsniedz 10 gadus. Tos pakāpeniski pārtrauc izmantot vai arī samazina ar tiem nodrošinātās jaudas apjomu, pamatojoties uz 20. pantā minētajiem īstenošanas plāniem. Pēc jaudas mehānisma ieviešanas dalībvalstis turpina piemērot īstenošanas plānu.

22. pants

Jaudas mehānismu izstrādes principi

1.   Ikviens jaudas mehānisms:

a)  ir pagaidu mehānisms;

b)  nerada liekus tirgus izkropļojumus un neierobežo starpzonu tirdzniecību;

c)  tiek piemērots vienīgi tam, lai novērstu 20. pantā minētās bažas par pietiekamību;

d)  nodrošina jaudas piegādātāju izraudzīšanos pārredzamā, nediskriminējošā un uz konkurenci balstītā procesā;

e)  sniedz stimulus jaudas piegādātājiem, lai tie būtu pieejami laikposmos, kad ir sagaidāms sistēmas stress;

f)  nodrošina, ka atlīdzība tiek noteikta uz konkurenci balstītā procesā;

g)  pirms atlases procesa izklāsta tehniskos nosacījumus jaudas piegādātāju dalībai;

h)  nodrošina, ka tajā var piedalīties visi resursi, kas spēj nodrošināt vajadzīgo tehnisko veiktspēju, tostarp enerģijas uzkrāšanas un pieprasījuma pārvaldības resursi;

i)  piemēro atbilstīgas sankcijas jaudas piegādātājiem, kas nav pieejami sistēmas stresa laikā.

2.  Stratēģisko rezervju izstrādē ievēro šādas prasības:

a)  ja jaudas mehānisms ir izstrādāts kā stratēģiska rezerve, tā resursus dispečē tikai tad, ja pārvades sistēmu operatori, visticamāk, izsmels savus balansēšanas resursus, lai panāktu līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu;

b)  nebalansa norēķinu periodos, kad tiek dispečēti stratēģiskās rezerves resursi, nebalanss tirgū tiek izlīdzināts vismaz zudušās slodzes vērtībā vai vērtībās, kas pārsniedz tekošās dienas tehniskās cenas limitu, kā minēts 10. panta 1. punktā, atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka;

c)  stratēģiskās rezerves izlaidi pēc dispečēšanas attiecina uz balansatbildīgajām pusēm, izmantojot nebalansa norēķinu mehānismu;

d)  resursi, kas piedalās stratēģiskajā rezervē, nesaņem atlīdzību no elektroenerģijas vairumtirgus vai balansēšanas tirgus;

e)  stratēģiskās rezerves resursus vismaz uz līguma darbības laiku tur ārpus tirgus.

Pirmās daļas a) punktā minētā prasība neskar resursu aktivizēšanu pirms faktiskās dispečēšanas, lai ievērotu resursu izmaiņu ierobežojumus un operatīvās prasības. Stratēģiskās rezerves izlaidi aktivizēšanas laikā neattiecina uz balansa grupām vairumtirgos un tā nemaina šo grupu nebalansu.

3.  Papildus 1. punktā noteiktajām prasībām jaudas mehānismi, kas nav stratēģiskās rezerves:

a)  ir veidoti tā, lai cena, ko maksā par pieejamību, automātiski līdzinātos nullei, ja ir sagaidāms, ka piegādātās jaudas līmenis būs pietiekams, lai apmierinātu pieprasīto jaudas līmeni;

b)  ļauj dalībniekiem saņemt atlīdzību tikai par to, ka resursi ir pieejami, un nodrošina, ka šāda atlīdzība neietekmē jaudas piegādātāja lēmumu ražot vai neražot;

c)  nodrošina, ka jaudas piegādātāji, kas ir tiesīgi piedalīties, cits citam var nodot jaudas piedāvājuma saistības.

4.  Jaudas mehānismos ietver šādas prasības par CO2 emisiju robežvērtībām:

a)  vēlākais no …[šīs regulas spēkā stāšanās diena] attiecībā uz ražošanas jaudu, kuras komercražošana sākta minētajā dienā vai pēc tam, un kura emitē vairāk nekā 550 g fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu elektroenerģijas kWh, neuzņemass saistības un nesaņem maksājumus, un neuzņemas saistības nākotnes maksājumiem saskaņā ar jaudas mehānismu;

b)  vēlākais no 2025. gada 1. jūlija attiecībā uz ražošanas jaudu, kuras komercražošana sākta pirms … [šīs regulas spēkā stāšanās diena], un kura emitē vairāk nekā 550 g fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu elektroenerģijas kWh un vidēji gadā vairāk nekā 350 kg fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu uzstādīto elektroenerģijas kWe, neuzņemas saistības un nesaņem maksājumus, un neuzņemas saistības nākotnes maksājumiem saskaņā ar jaudas mehānismu;

Emisijas robežvērtību, proti, 550 g fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu elektroenerģijas kWh, un robežvērtību vidēji gadā 350 kg fosilā kurināmā izcelsmes CO2 uz vienu uzstādīto kWe, kas minētas pirmās daļas a) un b) punktā, aprēķina, pamatojoties uz ražošanas vienības projektēto efektivitāti, t. i., nominālās jaudas neto efektivitāti saskaņā ar attiecīgajiem Starptautiskās Standartizācijas organizācijas noteiktajiem standartiem.

Līdz … [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ACER publicē atzinumu, kurā sniegti tehniski norādījumi par pirmajā daļā minēto vērtību aprēķināšanu.

5.  Dalībvalstis, kuras piemēro jaudas mehānismus no... [šīs regulas spēkā stāšanās diena], pielāgo savus mehānismus, lai tie atbilstu 4. nodaļai, neskarot saistības vai līgumus, kas noslēgti līdz 2019. gada 31. decembrim.

23. pants

Eiropas resursu pietiekamības novērtējums

1.   Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā konstatē bažas par resursu pietiekamību, novērtējot vispārējo elektroenerģijas sistēmas pietiekamību piegādāt elektroenerģiju atbilstīgi pašreizējam un prognozētajam pieprasījumam Savienības līmenī, dalībvalstu līmenī un attiecīgā gadījumā atsevišķu tirdzniecības zonu līmenī. Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā atspoguļo katru gadu 10 gadu periodā no minētā novērtējuma veikšanas dienas.

2.  Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu veic ENTSO-E.

3.  Līdz ... [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ENTSO-E iesniedz saskaņā ar Komisijas 2012. gada 15. novembra Lēmuma(40) 1. pantu izveidotajai Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai un ACER projektu Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma metodikai, kuras pamatā ir 5. punktā minētie principi.

4.  Pārvades sistēmu operatori iesniedz ENTSO-E datus, kas tam vajadzīgi, lai ▌veiktu Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu.

Novērtējumu ENTSO-E veic Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu katru gadu. Ražotāji un citi tirgus dalībnieki sniedz pārvades sistēmu operatoriem datus par ražošanas resursu paredzamo izlietojumu, ņemot vērā primāro resursu pieejamību un atbilstošus prognozētā pieprasījuma un piedāvājuma scenārijus.

5.  Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma pamatā ir pārredzama metodika, kas nodrošina, ka novērtējums:

a)  tiek veikts katras tirdzniecības zonas līmenī, aptverot vismaz visas dalībvalstis;

b)  ir balstīts uz atbilstošiem prognozētā pieprasījuma un piedāvājuma centrālās references scenārijiem, kas ietver ekonomisku novērtējumu par iespējamību, ka elektroenerģijas ražošanas aktīvus varētu izņemt no ekspluatācijas, iekonservēt vai uzbūvēt no jauna un ka varētu tikt īstenoti pasākumi, lai sasniegtu energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājus, un attiecīgu jutīgumu pret ekstrēmiem laikapstākļiem, hidroloģiskiem apstākļiem, vairumcenām un oglekļa cenu izmaiņām;

c)  ietver atsevišķus scenārijus, kuri atspoguļo dažādas iespējamības tam, ka rodas bažas par resursu pietiekamību, kuru novēršanai ir izstrādāti attiecīgi jaudas mehānismi;

d)  pienācīgi ņem vērā visu resursu devumu, tostarp esošās un nākotnes elektroenerģijas ražošanas, enerģijas uzkrāšanas, sektorālās integrācijas, pieprasījumreakcijas un importa un eksporta iespējas un to devumu elastīgai sistēmas darbībai;

e)  paredz 20. panta 3. punktā minēto pasākumu iespējamo ietekmi;

f)  ietver variantus bez esošiem vai plānotiem jaudas mehānismiem un attiecīgā gadījumā variantus ar šādiem mehānismiem;

g)  ir balstīts uz tirgus modeli, kurā attiecīgā gadījumā izmantota plūsmbalstīta pieeja;

h)  izmanto varbūtīgus aprēķinus;

i)  piemēro vienu modelēšanas rīku;

j)  aptver vismaz šādus rādītājus, kas minēti 25. pantā:

–  sagaidāmā nepadotā enerģija un

–  sagaidāmais slodzes zuduma ilgums;

k)  apzina iespējamo resursu pietiekamības bažu avotus, proti, vai tas ir tīkla ierobežojums, resursu ierobežojums vai abi;

l)   ņem vērā reālo tīkla attīstību;

m)  nodrošina, lai pienācīgi tiktu ņemtas vērā tādas valstu īpatnības kā ražošana, pieprasījuma elastība un enerģijas uzkrāšana, primāro resursu pieejamība un starpsavienojumu līmenis.

6.  Līdz … [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ENTSO-E iesniedz ACER projektu metodikai, kā aprēķināmi šādi elementi:

a)  zudušās slodzes vērtība;

b)  jauna tirgus dalībnieka izmaksas elektroenerģijas ražošanai vai pieprasījumreakcijai; un

c)  uzticamības standarts, kas minēts 25. pantā.

Metodikas pamatā ir pārredzami, objektīvi un pārbaudāmi kritēriji.

7.  Šā panta 3. un 6. punktā minētos priekšlikumus metodikas projektiem, scenārijus, jutīgumu un pieņēmumus, uz kuriem tie balstās, un 4. punktā minētā Eiropas resursu pietiekamības novērtējuma rezultātus nodod iepriekšējai apspriešanai ar dalībvalstīm, Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupu un ieinteresētajām personām, un tos apstiprina ACER, ievērojot 27. pantā izklāstīto procedūru.

24. pants

Valsts resursu pietiekamības novērtējumi

1.  Valsts resursu pietiekamības novērtējumiem ir reģionāls mērogs, un tā pamatā ir metodika, kas minēta 23. panta 3. punktā, jo īpaši 23. panta 5. punkta b) līdz m) apakšpunktā.

Valsts resursu pietiekamības novērtējumos ietver atsauces centrālos scenārijus, kas minēti 23. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

Valsts resursu pietiekamības novērtējumos var ņemt vērā jutīgumu papildus tam, kas minēts 23 panta 5. punkta b) apakšpunktā. Šādos gadījumos valsts resursu pietiekamības novērtējumos var:

a)  izteikt pieņēmumus, ņemot vērā valsts elektroenerģijas pieprasījuma un piedāvājuma īpatnības;

b)  izmantot tādus rīkus un konsekventus jaunākos datus, kas papildina tos, ko ENTSO-E izmanto, lai veiktu Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu.

Turklāt valsts resursu pietiekamības novērtējumos, novērtējot jaudas piegādātāju, kas atrodas citā dalībvalstī, ieguldījumu tirdzniecības zonu, ko aptver šie novērtējumi, piegādes drošībā, izmanto 26. panta 11. punkta a) apakšpunktā noteikto metodiku.

2.  Valsts resursu pietiekamības novērtējumus un attiecīgā gadījumā Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu un 3. punktā paredzēto ACER atzinumu dara publiski pieejamus.

3.  Ja valsts resursu pietiekamības novērtējumā ir konstatētas bažas par resursu pietiekamību attiecībā uz kādu tirdzniecības zonu, kuras netika konstatētas Eiropas resursu pietiekamības novērtējumā, valsts resursu pietiekamības novērtējumā norāda iemeslus šādai atšķirībai starp abiem resursu pietiekamības novērtējumiem, tostarp detalizētu informāciju par izmantotajiem jutīgajiem aspektiem un tās pamatā esošajiem pieņēmumiem. Dalībvalstis publicē minēto novērtējumu un iesniedz to ACER.

Divu mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas ACER sniedz atzinumu par to, vai atšķirības starp valsts resursu pietiekamības novērtejumu un Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu ir pamatotas.

Struktūra, kas ir atbildīga par valsts resursu pietiekamības novērtējumu, pienācīgi ņem vērā ACER atzinumu un vajadzības gadījumā groza savu novērtējumu. Ja tā nolemj neņemt vērā ACER atzinumu pilnā apjomā, struktūra, kas ir atbildīga par valsts resursu pietiekamības novērtējumu, publicē ziņojumu ar detalizētu pamatojumu.

25. pants

Uzticamības standarts

1.  Ja dalībvalstis izmanto jaudas mehānismus, tām ir jābūt uzticamības standartam. Uzticamības standarts pārredzami norāda dalībvalstij nepieciešamo piegādes drošības līmeni. Pārrobežu tirdzniecības zonu gadījumā šādus uzticamības standartus attiecīgās iestādes nosaka kopīgi.

2.  Uzticamības standartu nosaka dalībvalsts vai dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde pēc regulatīvās iestādes priekšlikuma. Uzticamības standartu nosaka, par pamatu izmantojot 23. panta 6. punktā noteikto metodiku.

3.  Uzticamības standartu aprēķina, izmantojot vismaz zudušās slodzes vērtību un jauna tirgus dalībnieka izmaksas konkrētā laikposmā, un izsaka kā “sagaidāmo nepadoto enerģiju” un “sagaidāmo slodzes zuduma ilgumu”.

4.  Ja tiek izmantoti jaudas mehānismi, dalībvalsts vai dalībvalsts izraudzīta kompetentā iestāde apstiprina parametrus, kas nosaka jaudas mehānismā iepērkamās jaudas apjomu, pamatojoties uz valsts regulatīvo iestāžu priekšlikumu.

26. pants

Pārrobežu dalība jaudas mehānismos

1.  Jaudas mehānismi, kas nav stratēģiskās rezerves, un - tad, kad tas ir tehniski iespējams, - stratēģiskās rezerves ir pieejami tiešai tādu jaudas piegādātāju pārrobežu dalībai, kas atrodas citā dalībvalstī, ievērojot šā panta noteikumus.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka aizrobežu jaudai, kas spējīga nodrošināt iekšzemes jaudai līdzvērtīgu tehniskās veiktspējas līmeni, ir izdevība piedalīties tajā pašā konkurenciālajā procesā, kur piedalās iekšzemes jauda. Tādu jaudas mehānismu gadījumā, kuri darbojas no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena], dalībvalstis var atļaut starpsavienotājiem tieši piedalīties tajā pašā uz konkurenci balstītā procesā kā aizrobežu jaudai uz ne vairāk kā četriem gadiem no … [šīs regulas spēkā stāšanās diena] vai uz diviem gadiem pēc 11. punktā minēto metodiku apstiprināšanas — atkarībā no tā, kas notiek agrāk.

Dalībvalstis var prasīt, lai aizrobežu jauda atrodas dalībvalstī, kam ir tiešs tīkla savienojums ar dalībvalsti, kas piemēro mehānismu.

3.  Dalībvalstis neierobežo savā teritorijā esošās jaudas dalību citu dalībvalstu jaudas mehānismos.

4.  Pārrobežu dalība ▌jaudas mehānismos neizmaina, nepārveido, ne arī citādi ietekmē starpzonu grafikus vai fiziskās plūsmas starp dalībvalstīm. Minētos grafikus un plūsmas nosaka vienīgi rezultāts, kas iegūts jaudas piešķiršanā atbilstīgi 16. pantam.

5.  Jaudas piegādātāji var piedalīties vairākos jaudas mehānismos.

Ja jaudas piegādātāji piedalās vairāk nekā vienā jaudas mehānismā attiecībā uz to pašu piegādes periodu, tie piedalās, nepārsniedzot sagaidāmo starpsavienojuma pieejamību un iespējamo sistēmas stresa vienlaicīgumu starp sistēmu, kurā mehānismu piemēro, un sistēmu, kurā aizrobežu jauda atrodas saskaņā ar 11.punkta a) apakšpunktā minēto metodiku.

6.  Jaudas piegādātājiem nosaka prasību veikt nepieejamības maksājumus, ja to jauda nav pieejama..

Ja jaudas piegādātāji piedalās vairāk nekā vienā jaudas mehānismā attiecībā uz vienu un to pašu piegādes periodu, tiem ir jāveic vairāki nepieejamības maksājumi, ja tie nespēj pildīt vairākas saistības.

7.  Lai sniegtu ieteikumu pārvades sistēmu operatoriem, reģionālie koordinācijas centri, kas izveidoti saskaņā ar 35. pantu, katru gadu aprēķina aizrobežu jaudas līdzdalībai pieejamo maksimālo ieejas jaudu. Minētajā aprēķinā ņem vērā starpsavienojuma sagaidāmo pieejamību un iespējamo sistēmas stresa vienlaicīgumu sistēmā, kurā mehānismu piemēro, un sistēmā, kurā atrodas aizrobežu jauda. Šāds aprēķins ir vajadzīgs katrai tirdzniecības zonu robežai.

Pārvades sistēmu operatori ik gadu nosaka aizrobežu jaudas dalībai pieejamo maksimālo ieejas jaudu, pamatojoties uz reģionālā koordinācijas centra ieteikumu.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka 7. punktā minēto ieejas jaudu piešķir tiesīgajiem jaudas piegādātājiem pārredzamā, nediskriminējošā un tirgū balstītā veidā.

9.  Ja jaudas mehānismi pieļauj pārrobežu dalību divās kaimiņos esošās dalībvalstīs, jebkādi ieņēmumi, kas rodas 8. punktā minētās piešķiršanas ceļā, pienākas attiecīgajiem pārvades sistēmu operatoriem, un to sadala starp tiem saskaņā ar 11. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku vai saskaņā ar kopīgo metodiku, ko apstiprinājušas abas attiecīgās regulatīvās iestādes. Ja kaimiņos esošā dalībvalsts neizmanto jaudas mehānismu vai izmanto jaudas mehānismu, kas nav atvērts pārrobežu līdzdalībai, ieņēmumu daļu apstiprina tās dalībvalsts kompetentā valsts iestāde, kurā ir ieviests jaudas mehānisms, vispirms lūdzot kaimiņos esošo dalībvalstu regulatīvo iestāžu atzinumu. Pārvades sistēmu operatori šādus ieņēmumus izlieto 19. panta 2. punktā minētajiem mērķiem.

10.  Tās pārvades sistēmas operators, kurā atrodas aizrobežu jauda:

a)  nosaka, vai ieinteresētie jaudas piegādātāji var nodrošināt tehniskās veiktspējas līmeni, ko prasa jaudas mehānisms, kurā jaudas piegādātājs plāno piedalīties, un reģistrē minēto jaudas piegādātāju minētajam nolūkam izveidotā reģistrā kā tiesīgu jaudas piegādātāju;

b)  ▌veic pieejamības pārbaudes;

c)  nodod pārvades sistēmas operatoram dalībvalstī, kas izmanto jaudas mehānismu, informāciju, ko tas saņem saskaņā ar a) un b) punktu un otro daļu;.

d)  attiecīgais jaudas piegādātājs nekavējoties informē pārvades sistēmas operatoru par savu dalību aizrobežu jaudas mehānismā;

11.  Līdz … [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ENTSO-E iesniedz ACER:

a)  metodiku, kā aprēķināma maksimālā ieejas jauda pārrobežu dalībai, kas minēta 7. punktā;

b)  metodiku, kā dalāmi ieņēmumi, kas minēti 9. punktā;

c)  kopīgus noteikumus par to, kā veicamas pieejamības pārbaudes, kas minētas 10. punkta b) apakšpunktā;

d)  kopīgus noteikumus par to, kā nosakāms, kad jāmaksā nepieejamības maksājums;

e)  10. punkta a) apakšpunktā minētā reģistra uzturēšanas kārtību;

f)  kopīgus noteikumus par to, kā konstatējama jaudas mehānismā piedalīties tiesīgā jauda, kas minēta 10. punkta a) apakšpunktā.

Priekšlikumu nodod iepriekšējai apspriešanai, un to apstiprina ACER saskaņā ar 27. pantu.

12.  Attiecīgās regulatīvās iestādes pārbauda, vai jaudas ir aprēķinātas saskaņā ar 11. punkta a) apakšpunktā minēto metodiku.

13.  Regulatīvās iestādes nodrošina, ka pārrobežu dalība jaudas mehānismā tiek organizēta efektīvā un nediskriminējošā veidā. Konkrēti, tās paredz pienācīgu administratīvo kārtību nepieejamības maksājumu piemērošanai pāri robežām.

14.  Jaudas, kas piešķirtās saskaņā ar 8. punktu, ir nododamas no viena tiesīgā jaudas piegādātāja citam. Tiesīgie jaudas piegādātāji par šādu nodošanu paziņo reģistram, kas minēts 10. punkta a) apakšpunktā.

15.  Līdz … [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ENTSO-E izveido un uztur reģistru, kas minēts 10. punkta a) apakšpunktā. Reģistrs ir atvērts visiem tiesīgajiem jaudas piegādātājiem, sistēmām, kurās izmanto jaudas mehānismus, un to pārvades sistēmu operatoriem.

27. pants

Apstiprināšanas procedūra

1.  Ja ir atsauce uz šo pantu, ENTSO-E iesniegtā priekšlikuma apstiprināšanai izmanto 2., 3. un 4. punktā aprakstīto procedūru.

2.  ENTSO-E pirms priekšlikuma iesniegšanas rīko apspriešanos, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes. Tas savā priekšlikumā pienācīgi ņem vērā minētās apspriešanās rezultātus.

3.  Trīs mēnešu laikā no 1. punktā minētā priekšlikuma saņemšanas dienas ACER to vai nu apstiprina, vai groza. Grozījumu gadījumā ACER pirms grozītā priekšlikuma apstiprināšanas apspriežas ar ENTSO-E. ACER publicē apstiprināto priekšlikumu savā tīmekļa vietnē trīs mēnešu laikā no priekšlikuma dokumentu saņemšanas dienas.

4.  ACER jebkurā brīdī var pieprasīt, lai apstiprinātajā priekšlikumā tiktu izdarītas izmaiņas. Sešu mēnešu laikā no šāda pieprasījuma saņemšanas dienas ENTSO-E iesniedz ACER ierosināto izmaiņu projektu. Trīs mēnešu laikā no projekta saņemšanas dienas ACER izmaiņas groza vai apstiprina un dokumentu publicē minētās izmaiņas savā tīmekļa vietnē.

V nodaļa

Pārvades sistēmas darbība

28. pants

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls

1.  Pārvades sistēmu operatori sadarbojas Savienības līmenī, izmantojot ENTSO-E, lai veicinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un darbību, kā arī starpzonu tirdzniecību un lai panāktu Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību, koordinētu darbību un stabilu tehnisko attīstību.

2.  Pildot savas funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ENTSO-E rīkojas nolūkā izveidot labi funkcionējošu un integrētu iekšējo elektroenerģijas tirgu un palīdz efektīvi un ilgtspējīgi sasniegt 2020.–2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā noteiktos mērķus, konkrētāk, sekmē no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas integrāciju un energoefektivitātes palielināšanu, vienlaikus uzturot sistēmas drošību. ENTSO-E ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, lai tas varētu veikt savus pienākumus.

29. pants

ENTSO-E

1.  Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori iesniedz Komisijai un ACER visus statūtu, locekļu saraksta vai ENTSO-E reglamenta grozījumu projektus.

2.  Divos mēnešos pēc statūtu, locekļu saraksta vai reglamenta grozījumu projekta saņemšanas ACER, pēc apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas, jo īpaši sistēmas izmantotājus, tostarp lietotājus, sniedz Komisijai atzinumu par šo statūtu, locekļu saraksta vai reglamenta grozījumu projektu.

3.  Komisija sniedz atzinumu par statūtu, locekļu saraksta vai reglamenta grozījumu projektu, ņemot vērā ACER atzinumu, kas sniegts saskaņā ar 2. punktu, un trīs mēnešos pēc ACER atzinuma saņemšanas.

4.  Trīs mēnešos pēc pozitīva Komisijas atzinuma saņemšanas dienas pārvades sistēmu operatori pieņem un publicē grozītos statūtus vai reglamentu.

5.  Šā panta 1. punktā minētos dokumentus iesniedz Komisijai un ACER, ja tajos ir izdarītas izmaiņas vai ja Komisija vai ACER iesniegusi argumentētu pieprasījumu. Komisija un ACER sniedz atzinumu saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

30. pants

ENTSO-E uzdevumi

1.  ENTSO-E:

a)  izstrādā tīkla kodeksus 59. panta 1. un 2. punktā minētajām jomām, lai sasniegtu 28. pantā noteiktos mērķus;

b)  katru otro gadu pieņem un publicē nesaistošu Savienības tīkla attīstības desmit gadu plānu ("Savienības tīkla attīstības plāns");

c)  sagatavo un pieņem priekšlikumus, kas saistīti ar Eiropas resursu pietiekamības novērtējumu atbilstīgi 23. pantam un priekšlikumus, kas attiecas uz tehniskajām specifikācijām dalībai jaudas mehānismos atbilstīgi 26. panta 11. punktam;

d)  pieņem ieteikumus saistībā ar tehniskās sadarbības koordināciju starp Savienības un trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem;

e)  pieņem satvaru sadarbībai un koordinācijai starp reģionālajiem koordinācijas centriem;

f)  pieņem priekšlikumu, kurā definēts sistēmas darbības reģions saskaņā ar 36. pantu;

g)  sadarbojas ar sadales sistēmu operatoriem un ES SSO struktūru;

h)  sekmē pārvades tīklu digitalizāciju, tostarp to, ka tiek ieviesti viedie tīkli, efektīva reāllaika datu iegūšana un viedās uzskaites sistēmas;

i)  pieņem kopīgas tīkla ekspluatācijas instrumentus, lai nodrošinātu tīkla darbības koordināciju normālos un ārkārtas apstākļos, tostarp parastu negadījumu klasifikācijas skalu, un pētniecības plānus, tostarp minēto plānu īstenošanu ar efektīvas pētniecības programmas palīdzību. Minētie instrumenti inter alia precizē:

i)  informāciju, tostarp atbilstošu nākamās dienas, tās pašas dienas un reāllaika informāciju, kas palīdz uzlabot darbības koordināciju, kā arī šādas informācijas vākšanas un izplatīšanas optimālo biežumu;

ii)  tehnoloģisko platformu informācijas apmaiņai reāllaikā un attiecīgā gadījumā tehnoloģiskās platformas, lai vāktu, apstrādātu un nodotu citu informāciju, kas minēta i) punktā, kā arī tādu procedūru īstenošanai, ar kurām var uzlabot darbības koordināciju starp pārvades sistēmas operatoriem, lai šāda koordinācija aptvertu visu Eiropu;

iii)  kā pārvades sistēmu operatori dara pieejamu darbības informāciju citiem pārvades sistēmu operatoriem vai jebkurai struktūrai, kas pienācīgi pilnvarota tos atbalstīt, lai nodrošinātu darbības koordināciju, un ACER; un

iv)  to, ka pārvades sistēmu operatori izvēlas kontaktpunktu, kas atbild uz informācijas pieprasījumiem no citiem pārvades sistēmu operatoriem vai no jebkuras struktūras, kas pienācīgi pilnvarota, kā minēts iii) punktā, vai no ACER;

j)  pieņem gada darba programmu;

k)  veicina sadarbspējas prasību ieviešanu un nediskriminējošas un pārredzamas procedūras datu piekļuvei, kā paredzēts Direktīvas 2019/...(41) 24. pantā;

l)  pieņem gada pārskatu;

m)  sagatavo un pieņem sezonālās pietiekamības novērtējumus atbilstīgi Regulas (ES) 2019/…(42) 9. panta 2. punktam.

n)  sadarbībā ar attiecīgām iestādēm un regulētiem subjektiem veicina kiberdrošību un datu aizsardzību;

o)   savu uzdevumu izpildē ņem vērā pieprasījumreakcijas attīstību.

2.  ENTSO-E ziņo ACER par nepilnībām, kas konstatētas saistībā ar reģionālo koordinācijas centru izveidi un darbību.

3.  ENTSO-E publicē asamblejas, valdes un komiteju sanāksmju protokolus un regulāri informē sabiedrību par lēmumu pieņemšanas procesiem un savām darbībām.

4.  Šā panta 1. punkta j) apakšpunktā minētajā gada darba programmā ietver attiecīgajā gadā izstrādājamo tīkla kodeksu sarakstu un aprakstu, tīkla ekspluatācijas koordinēšanas plānu, kā arī pētniecības un attīstības pasākumus, norādot orientējošu grafiku.

5.  ENTSO-E nodrošina visu informāciju, ko ACER lūdz, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar 32. panta 1. punktu. Lai ENTSO-E varētu veikt minēto uzdevumu, pārvades sistēmu operatori nodrošina ENTSO-E ar visu pieprasīto informāciju.

6.  Pēc Komisijas pieprasījuma ENTSO-E dara Komisijai zināmus savus apsvērumus par vadlīniju pieņemšanu, kā paredzēts 61. pantā.

31. pants

Apspriešanās

1.  Izstrādājot priekšlikumus atbilstīgi 30. panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem, ENTSO-E organizē plašu apspriešanos. Šo apspriešanos īsteno tā, lai pirms galīgās pieņemšanas būtu iespējams apkopot ieinteresēto personu apsvērumus, kā arī atklātā un pārredzamā veidā, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, un jo īpaši organizācijas, kas pārstāv tādas ieinteresētās personas, saskaņā ar 29. pantā minēto reglamentu. Minētā apspriešanās aptver arī regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, sistēmas izmantotājus, tostarp lietotājus, sadales sistēmu operatorus, tostarp attiecīgās nozares apvienības, tehniskas struktūras un ieinteresēto personu grupas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.

2.  Publisko visus dokumentus un sanāksmju protokolus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām apspriedēm.

3.  Pirms ENTSO-E pieņem 30. panta 1. punktā minētos priekšlikumus, tas norāda, kā ir ņemti vērā apspriešanās gaitā izteiktie apsvērumi. Ja kādi apsvērumi nav ņemti vērā, ES SSO struktūra norāda pamatojumu.

32. pants

ACER veiktā pārraudzība

1.  ACER pārrauga, kā tiek veikti ENTSO-E 30. panta 1., 2. un 3. punktā minētie uzdevumi, un informē Komisiju par saviem konstatējumiem.

ACER pārrauga, kā ENTSO-E īsteno tīkla kodeksus, kas izstrādāti saskaņā ar 59. pantu. Ja ENTSO-E nav īstenojis šādus tīkla kodeksus, ACER prasa, lai ENTSO-E sniedz pamatotu paskaidrojumu, kāpēc attiecīgais kodekss nav īstenots. ACER informē Komisiju par šo paskaidrojumu un sniedz par to atzinumu.

ACER pārrauga un izvērtē, kā īsteno tīkla kodeksus un vadlīnijas, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 58. panta 1. punktu, un kā tie iespaido piemērojamo noteikumu saskaņošanu, lai veicinātu tirgus integrāciju, kā arī lai izvairītos no diskriminācijas, sekmētu efektīvu konkurenci un tirgus efektīvu darbību, un sniedz par to ziņojumu Komisijai.

2.  ENTSO-E iesniedz ACER Savienības tīkla attīstības plāna projektu, gada darba programmas projektu, tostarp informāciju par apspriešanās procesu, un citus 30. panta 1. punktā norādītos dokumentus, lai saņemtu ACER atzinumu.

Ja ACER uzskata, ka ENTSO-E iesniegtais gada darba programmas projekts vai Savienības tīkla attīstības plāna projekts neveicina diskriminācijas novēršanu, efektīvu konkurenci, tirgus efektīvu darbību vai trešo personu piekļuvei pietiekamu pārrobežu starpsavienojuma līmeni, ACER divu mēnešu laikā pēc iesniegšanas sniedz ENTSO-E un Komisijai pienācīgi pamatotu atzinumu un ieteikumus

33. pants

Izmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar šīs regulas 28. līdz 32. un 58. līdz 61. pantā un Regulas (ES) Nr. 347/2013 11. pantā minētajām ENTSO-E darbībām, sedz pārvades sistēmu operatori, un tās iekļauj tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina minētās izmaksas vienīgi tad, ja tās ir pamatotas un atbilstīgas.

34. pants

Pārvades sistēmu operatoru reģionālā sadarbība

1.  Pārvades sistēmu operatori izveido reģionālo sadarbību ENTSO-E ietvaros, lai sekmētu 30. panta 1., 2. un 3. punktā minētās darbības. Tie jo īpaši ik pēc diviem gadiem publicē reģionālo investīciju plānu un var pieņemt investīciju lēmumus, pamatojoties uz šo reģionālo investīciju plānu. ENTSO-E veicina sadarbību starp pārvades sistēmu operatoriem reģionālā līmenī, nodrošinot sadarbspēju, saziņu un reģionālās darbības pārraudzību jomās, kas vēl nav saskaņotas Savienības līmenī.

2.  Pārvades sistēmas operatori sekmē pasākumus, kas nodrošina tīkla optimālu pārvaldību, un veicina enerģijas biržu attīstību, pārrobežu jaudas koordinētu piešķiršanu ar nediskriminējošiem, tirgbalstītiem risinājumiem, pienācīgu uzmanību veltot konkrētiem ieguvumiem, ko dod īstermiņa piešķīrumu netiešās izsoles, un balansēšanas un rezerves jaudu mehānismu integrācijai.

3.  Lai sasniegtu 1. un 2. punktā noteiktos mērķus, Komisija, ņemot vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, var noteikt katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko teritoriju. Katra dalībvalsts var veicināt sadarbību vairāk nekā vienā ģeogrāfiskajā teritorijā.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 68. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot ģeogrāfisko teritoriju, ko aptver katra reģionālās sadarbības struktūra. Šajā nolūkā Komisija apspriežas ar regulatīvajām iestādēm, ACER un ENTSO-E.

Šajā punktā minētie deleģētie akti neskar 36. pantu.

35. pants

Reģionālo koordinācijas centru izveide un misija

1.  Līdz … [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] visi sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori iesniedz attiecīgajām regulatīvajām iestādēm priekšlikumu par reģionālo koordinācijas centru izveidi saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem kritērijiem.

Sistēmas darbības reģiona regulatīvās iestādes šo priekšlikumu izskata un apstiprina.

Priekšlikumā ietver vismaz šādus elementus:

a)   dalībvalsts, kurā potenciāli atradīsies reģionālo koordinācijas centru mītne un iesaistītie pārvades sistēmu operatori;

b)  organizatoriskie, finanšu un darbības mehānismi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu starpsavienotās pārvades sistēmas efektīvu, drošu un uzticamu darbību;

c)  īstenošanas plāns reģionālo koordinācijas centru darbības sākšanai;

d)  reģionālo koordinācijas centru statūti un reglaments;

e)  aprakstīti sadarbības procesi saskaņā ar 38. pantu;

f)  aprakstīts, kādā kārtībā reģionālie koordinācijas centri uzņemas atbildību saskaņā ar 47. pantu;

g)  ja rotācijas kārtībā tiek uzturēti divi reģionālie koordinācijas centri saskaņā ar 36. panta 2. punktu, aprakstīti pasākumi nolūkā skaidri noteikt pienākumus un procedūras minētajiem reģionālajiem koordinācijas centriem attiecībā uz to uzdevumu izpildi.

2.  Pēc tam, kad regulatīvās iestādes ir apstiprinājušas 1. punktā minēto priekšlikumu, reģionālie koordinācijas centri aizstāj reģionālos drošības koordinatorus, kas noteikti saskaņā ar sistēmas darbības vadlīnijām, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu, un sāk darbību līdz 2022. gada 1. jūlijam.

3.  Reģionālajiem koordinācijas centriem ir juridiskā forma, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132(43) II pielikumā.

4.  Savus uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem reģionālie koordinācijas centri pilda neatkarīgi no atsevišķu valstu interesēm un neatkarīgi no pārvades sistēmu operatoru interesēm.

5.  Reģionālie koordinācijas centri papildina pārvades sistēmu operatoru lomu, pildot reģionālas nozīmes uzdevumus, kas tiem uzticēti saskaņā ar 37. pantu. Pārvades sistēmu operatori atbild par elektroenerģijas plūsmu pārvaldību un drošas, uzticamas un efektīvas elektroenerģijas sistēmas nodrošināšanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/…(44) 40. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

36. pants

Reģionālo koordinācijas centru ģeogrāfiskais tvērums

1.  Līdz … [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] ENTSO-E iesniedz priekšlikumu ACER, norādot, kurus pārvades sistēmu operatorus, tirdzniecības zonas, tirdzniecības zonu robežas, jaudas aprēķināšanas reģionus un atvienojumu koordinācijas reģionus aptver katrs no sistēmas darbības reģioniem. Priekšlikumā ņem vērā tīkla topoloģiju, tostarp elektrotīklu starpsavienojumu un elektroenerģijas sistēmas savstarpējās atkarības pakāpi attiecībā uz plūsmām un reģiona lielumu, kas aptver vismaz vienu jaudas aprēķināšanas reģionu.

2.  Sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori piedalās minētā reģiona reģionālā koordinācijas centra darbā. Izņēmuma kārtā, ja pārvades sistēmas operatora kontroles zona ir daļa no dažādām sinhronām zonām, pārvades sistēmas operators var piedalīties divu reģionālo koordinācijas centru darbā. Attiecībā uz tirdzniecības zonu robežām, kas atrodas blakus sistēmas darbības reģioniem, 1. punktā minētajā priekšlikumā norāda, kā attiecībā uz minētajām robežām jānotiek koordinācijai starp reģionālajiem koordinācijas centriem. Attiecībā uz kontinentālās Eiropas sinhrono zonu, kurā divu reģionālo koordinācijas centru darbība var pārklāties sistēmas darbības reģionā, šīs sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori nolemj vai nu iecelt vienu reģionālo koordinācijas centru šajā reģionā, vai arī to, ka divi reģionālie koordinācijas centri pilda dažus vai visus uzdevumus, kam ir reģionāla nozīme visā sistēmas darbības reģionā, izmantojot rotācijas principu, kamēr citus uzdevumu veic viens izraudzītais reģionālais koordinācijas centrs.

3.  Trīs mēnešu laikā no 1. punktā minētā priekšlikuma saņemšanas dienas ACER priekšlikumu, kurā definēti sistēmas darbības reģioni, vai nu apstiprina, vai ierosina grozījumus. Grozījumu gadījumā ACER pirms grozījumu pieņemšanas apspriežas ar ENTSO-E. Pieņemto priekšlikumu publicē ACER tīmekļa vietnē.

4.  Attiecīgie pārvades sistēmu operatori var iesniegt ACER priekšlikumu grozīt sistēmas darbības reģionus, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu. Piemēro 3. punktā izklāstīto procedūru.

37. pants

Reģionālo koordinācijas centru uzdevumi

1.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs visā sistēmas darbības reģionā, kur tas izveidots, pilda vismaz visus šādus reģionālas nozīmes uzdevumus ▌:

a)  koordinētas jaudas aprēķināšana saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. pantu;

b)  koordinētas drošības analīze saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot sistēmas darbības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. pantu;

c)  kopīgu tīkla modeļu izveide saskaņā ar metodiku un procedūrām, kas izstrādātas, ievērojot sistēmas darbības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. pantu;

d)  atbalsta sniegšana pārvades sistēmu operatoru aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējumam saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta tīkla kodeksā par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli, kurš pieņemts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu;

e)  reģionālās nākamās nedēļas līdz vismaz nākamās dienas sistēmas pietiekamības prognozes un risku mazinošu darbību sagatavošana saskaņā ar Regulas (ES) 2019/…(45) 8. pantā izklāstīto metodiku un procedūrām, kas izklāstītas sistēmas darbības vadlīnijās, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu;

f)  reģionāla pārtrauces plānošanas koordinācija saskaņā ar procedūrām un metodikām, kas izklāstītas sistēmas darbības vadlīnijās, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu;

g)  reģionālo koordinācijas centru darbinieku apmācība un sertificēšana;

h)  atbalsta sniegšana reģionālās atjaunošanas koordinācijai un optimizācijai pēc pārvades sistēmu operatoru pieprasījuma;

i)  pēcdarbības un pēctraucējumu analīze un ziņošana;

j)  rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana reģionālā mērogā;

k)  balansēšanas jaudas reģionālā iepirkuma sekmēšana;

l)  atbalsta sniegšana pārvades sistēmu operatoriem pēc to pieprasījuma attiecībā uz pārvades sistēmu operatoru savstarpējo norēķinu optimizēšanu;

m)  uzdevumu, kas saistīti ar reģionālo elektroenerģijas krīzes scenāriju apzināšanu, veikšana, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem koordinācijas centriem atbilstīgi Regulas (ES) 2019/…(46) ▌6. panta 1. punktam;

n)  uzdevumu, kas saistīti ar sezonālajiemm pietiekamības novērtējumiem, veikšana, ja un ciktāl tie deleģēti reģionālajiem koordinācijas centriem atbilstīgi Regulas (ES) 2019/…(47) 9. panta 2. punktam;

o)  tādas maksimālās ieejas jaudas vērtības aprēķināšana, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai jaudas mehānismos, nolūkā izdot ieteikumu, ievērojot 26. panta 7. punktu.

p)  uzdevumu, kas saistīti ar atbalstu pārvades sistēmu operatoriem, veikšana, lai tie varētu noteikt, vai ir vajadzīga jauna pārvades jauda, vai ir jāveic esošās pārvades jaudas modernizācija, vai tai ir vajadzīgas alternatīvas, un tādējādi noskaidrot informāciju, kas jāiesniedz reģionālajām grupām, kuras izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013, un kas jāiekļauj tīkla attīstības desmit gadu plānā, kā tas minēts Direktīvas (ES) 2019/…(48) 51. pantā.

Pirmajā daļā minētie uzdevumi ir sīkāk izklāstīti I pielikumā.

2.  Pēc Komisijas vai dalībvalsts priekšlikuma komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2019/…(49) 68. pantu, sniedz atzinumu par jaunu konsultatīvo uzdevumu piešķiršanu reģionālajiem koordinācijas centriem. Ja minētā komiteja sniedz labvēlīgu atzinumu par jaunu konsultatīvo uzdevumu piešķiršanu, reģionālie koordinācijas centri minētos uzdevumus veic, pamatojoties uz priekšlikumu, ko izstrādājis ENTSO-E un apstiprinājusi ACER saskaņā ar 27. pantā noteikto procedūru.

3.  Pārvades sistēmu operatori saviem reģionālajiem koordinācijas centriem iesniedz informāciju, kas tiem ir nepieciešama uzdevumu izpildei.

4.  Reģionālie koordinācijas centri sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem sniedz visu informāciju, kas nepieciešama reģionālo koordinācijas centru pieņemto koordinēto darbību un ieteikumu īstenošanai.

5.   Attiecībā uz šajā pantā noteiktiem uzdevumiem, kuriem attiecīgos tīkla kodeksus vai vadlīnijas vēl nepiemēro, ENTSO-E izstrādā priekšlikumu, ievērojot 27. pantā izklāstīto procedūru. Reģionālie koordinācijas centri minētos uzdevumus pilda, pamatojoties uz priekšlikumu, ko apstiprinājusi ACER.

38. pants

Sadarbība reģionālajos operatīvajos centros un starp tiem

Ikdienas koordināciju reģionālajos koordinācijas centros un starp tiem organizē, izmantojot sadarbības procesus starp reģiona pārvades sistēmu operatoriem, tostarp attiecīgā gadījumā pasākumus koordinācijai starp reģionālajiem koordinācijas centriem. Sadarbības procesa pamatā ir:

a)  darba kārtība, kādā risina plānošanas un darbības aspektus, kas saistīti ar 37. pantā minētajiem uzdevumiem;

b)  procedūra analīzes apmaiņai un tam, lai, saskaņā ar 40. pantu pildot operatīvos pienākumus un uzdevumus, efektīvā un iekļaujošā veidā apspriestu reģionālo koordinācijas centru priekšlikumus ar pārvades sistēmu operatoriem sistēmas darbības reģionā un attiecīgajām ieinteresētajām personām, un ar citiem reģionālajiem koordinācijas centriem;

c)  koordinētu darbību un ieteikumu pieņemšanas procedūru saskaņā ar 42. pantu.

39. pants

Darba kārtība

1.  Reģionālie koordinācijas centri izstrādā efektīvu, iekļaujošu, pārredzamu un vienprātību veicinošu darba kārtību, lai risinātu plānošanas un darbības aspektus, kas saistīti ar veicamajiem uzdevumiem, jo īpaši ņemot vērā I pielikumā norādīto uzdevumu specifiku un prasības. Reģionālie koordinācijas centri izstrādā arī procesu minētās darba kārtības pārskatīšanai.

2.  Reģionālie koordinācijas centri nodrošina, ka 1. punktā minētajā darba kārtībā ir iekļauti iesaistīto pušu apziņošanas noteikumi.

40. pants

Apspriežu procedūra

1.  Reģionālie koordinācijas centri izstrādā procedūru, ko ievēro, lai, pildot savus ikdienas operatīvos pienākumus un uzdevumus, rīkotu pienācīgas un regulāras apspriedes ar sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem, citiem reģionālajiem koordinācijas centriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Lai nodrošinātu, ka iespējams atrisināt regulatīvos jautājumus, vajadzības gadījumā iesaista regulatīvās iestādes.

2.  Reģionālie koordinācijas centri apspriežas ar dalībvalstīm sistēmas darbības reģionā un attiecīgā gadījumā ar to reģionālajiem forumiem par politiski nozīmīgiem jautājumiem, kas neietver reģionālo koordinācijas centru ikdienas darbu un to uzdevumu īstenošanu. Reģionālie koordinācijas centri pienācīgi ņem vērā dalībvalstu un attiecīgā gadījumā to reģionālo forumu ieteikumus.

41. pants

Pārredzamība

1.  Reģionālie koordinācijas centri izstrādā procedūru ieinteresēto personu iesaistīšanai un rīko regulāras tikšanās ar ieinteresētajām personām, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar starpsavienotās sistēmas efektīvu, drošu un uzticamu darbību, un lai noteiktu nepilnības un ierosinātu uzlabojumus.

2.  ENTSO-E un reģionālo koordinācijas centru darbība ir pilnībā pārredzama ieinteresētajām personām un sabiedrībai kopumā. Tie visu attiecīgo dokumentāciju publicē savās attiecīgajās tīmekļa vietnēs.

42. pants

Koordinēto darbību un ieteikumu pieņemšana un pārskatīšana

1.  Pārvades sistēmu operatori sistēmas darbības reģionā izstrādā procedūru tādu koordinētu darbību un ieteikumu pieņemšanai un pārskatīšanai, ko ierosinājuši reģionālie koordinācijas centri saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti 2., 3. un 4. punktā.

2.  Reģionālie koordinācijas centri pieņem koordinētas darbības pārvades sistēmu operatoriem attiecībā uz 37. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā ▌minētajiem uzdevumiem. Pārvades sistēmu operatori īsteno koordinētās darbības, izņemot, ja koordinēto darbību īstenošanas rezultātā tiktu pārkāptas darbības drošības robežas, ko definējis katrs pārvades sistēmas operators saskaņā ar sistēmas darbības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

Gadījumā, ja pārvades sistēmas operators nolemj neīstenot koordinētu darbību šajā punktā izklāstīto iemeslu dēļ, tas pārredzami un bez liekas kavēšanās ziņo par detalizētiem iemesliem reģionālajam koordinācijas centram un sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem. Šādos gadījumos reģionālais koordinācijas centrs izvērtē minētā lēmuma ietekmi uz pārējiem sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem un var ierosināt citu koordinētu darbību kopumu saskaņā ar 1. punktā izklāstīto procedūru.

3.  Reģionālie koordinācijas centri sniedz pārvades sistēmu operatoriem ieteikumus attiecībā uz ▌ 37. panta 1. punkta c) līdz p) apakšpunktā uzskaitītajiem uzdevumiem vai uzdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar 37. panta 2. punktu.

Ja pārvades sistēmas operators nolemj atkāpties no 1. punktā minētā ieteikuma, tas reģionālajiem koordinēšanas centriem un pārējiem sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem bez liekas kavēšanās iesniedz sava lēmuma detalizētu pamatojumu.

4.  Koordinēto darbību vai ieteikuma pārskatīšanas procedūru aktivizē pēc viena vai vairāku sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru pieprasījuma. Pēc koordinētās darbības vai ieteikuma pārskatīšanas reģionālie koordinācijas centri pasākumu apstiprina vai izmaina.

5.  Ja koordinēta darbība ir pārskatāma saskaņā ar 4. punktu, pārskatīšanas pieprasījums koordinēto darbību neaptur, izņemot, ja koordinētās darbības īstenošanas rezultātā tiktu pārkāptas darbības drošības robežas, ko definējis katrs atsevišķs pārvades sistēmu operators saskaņā ar sistēmas darbības vadlīnijām, kas pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

6.  Pēc dalībvalsts vai Komisijas priekšlikuma un pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar Direktīvas 2019/…(50) 68. pantu, dalībvalstis sistēmas darbības reģionā var kopīgi nolemt piešķirt savam reģionālajam koordinācijas centram kompetenci veikt koordinētas darbības attiecībā uz vienu vai vairākiem 37. panta 1. punkta c) līdz p) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem.

43. pants

Reģionālo koordinācijas centru valde

1.  Lai reģionālie koordinācijas centri pieņemtu pasākumus, kas saistīti ar to pārvaldību un darbības uzraudzību, tie katrs izveido valdi.

2.  Valdi veido locekļi, kas pārstāv visus pārvades sistēmu operatorus, kuri piedalās attiecīgajos reģionālajos koordinācijas centros.

3.  Valde ir atbildīga par šādām darbībām:

a)  reģionālo koordinācijas centru statūtu un reglamenta izstrāde un apstiprināšana;

b)  organizatoriskās struktūras izlemšana un īstenošana;

c)  ikgadējā budžeta sagatavošana un apstiprināšana;

d)  sadarbības ▌procesu izstrāde un apstiprināšana saskaņā ar 38. pantu.

4.  Valdes kompetencē neietilpst jautājumi, kas saistīti ar reģionālo koordinācijas centru ikdienas darbību un uzdevumu izpildi.

44. pants

Organizatoriskā struktūra

1.  Sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatori izveido reģionālo koordinācijas centru organizatorisko struktūru, kas gādā par to uzdevumu drošumu.

Organizatoriskā struktūra nosaka:

a)  ▌darbinieku pilnvaras, pienākumus un atbildību;

b)  saiknes un ziņojumu sniegšanas kārtību starp organizācijas dažādām daļām un procesiem.

2.  Reģionālie koordinācijas centri var izveidot reģionālos birojus, lai risinātu specifiskus apakšreģionālus jautājumus vai noteikt atbalsta reģionālos koordinācijas centrus efektīvai un uzticamai savu uzdevumu izpildei gadījumos, kad ir pierādīts, ka šāds atbalsts ir stingri nepieciešams.

45. pants

Aprīkojums un darbinieki

Reģionālie koordinācijas centri ir nodrošināti ar visiem cilvēkresursiem, tehniskajiem, fiziskajiem un finanšu resursiem, kas tiem nepieciešami, lai neatkarīgi un objektīvi pildītu šajā regulā noteiktos pienākumus un uzdevumus.

46. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Reģionālie koordinācijas centri izveido procesu, ar kuru nepārtraukti uzrauga vismaz šādus aspektus:

a)  operatīvā darbība;

b)  pieņemtās koordinētās darbības un ieteikumi, pārvades sistēmu operatoru koordinēto darbību un ieteikumu īstenošanas pakāpe un panāktais rezultāts;

c)  katra tiem uzticētā uzdevuma lietderīgums un efektivitāte un attiecīgā gadījumā minēto uzdevumu rotācija.

2.  Reģionālie koordinācijas centri pārredzamā veidā uzskaita savas izmaksas un ziņo tās ACER un regulatīvajām iestādēm sistēmas darbības reģionā.

3.  Reģionālie koordinācijas centri ENTSO-E, ACER, regulatīvajām iestādēm sistēmas darbības reģionā un Elektroenerģijas jautājumu koordinācijas grupai, iesniedz ikgadēju ziņojumu par 1. punktā paredzētās uzraudzības rezultātiem un sniedz informāciju par savu darbību.

4.  Reģionālie koordinācijas centri ENTSO-E, regulatīvajām iestādēm sistēmas darbības reģionā, ACER un citām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbildīgas par krīzes situāciju novēršanu un pārvarēšanu, ziņo par visām 1. punktā minētajā uzraudzības procesā konstatētajām nepilnībām. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, attiecīgās regulatīvās iestādes sistēmas darbības reģionā var ierosināt reģionālajiem koordinācijas centriem pasākumus nepilnību novēršanai.

5.  Neskarot nepieciešamību garantēt drošību un aizsargāt sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti, reģionālie koordinācijas centri nodrošina, lai 3. un 4. punktā minētie ziņojumi būtu publiski pieejami.

47. pants

Atbildība

Priekšlikumos par reģionālo koordinācijas centru izveidi saskaņā ar 35. pantu pārvades sistēmu operatori sistēmas darbības reģionā iekļauj nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbildību, kas saistīta ar reģionālo koordinācijas centru uzdevumu izpildi ▌. Atbildības segšanas metodē ņem vērā reģionālo koordinācijas centru juridisko statusu un pieejamā komerciālās apdrošināšanas seguma līmeni.

48. pants

Tīkla attīstības desmit gadu plāns

1.  Savienības tīkla attīstības plānā, kas minēts 30. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ietver integrēta tīkla modelēšanu, scenāriju izstrādi un sistēmas noturības vērtējumu.

Savienības tīkla attīstības plānā jo īpaši:

a)  ņem vērā valstu investīciju plānus, ievērojot šīs regulas 34. panta 1. punktā minētos reģionālos investīciju plānus un attiecīgā gadījumā tīkla plānošanas Savienības aspektus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013(51); tam veic izdevumu un ieguvumu analīzi, izmantojot metodoloģiju, kas noteikta, kā izklāstīts minētās regulas 11. pantā;

b)  attiecībā uz pārrobežu starpsavienojumiem ņem vērā sistēmas lietotāju pamatotās vajadzības un iekļauj ieguldītāju ilgtermiņa saistības, kā minēts Direktīvas (ES) 2019/…(52) 44. un 51. pantā, un

c)  nosaka vajadzības veikt investīcijas, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jaudu.

Saistībā ar pirmās daļas c) apakšpunktu Savienības tīkla attīstības plānam var pievienot pārskatu par šķēršļiem tīkla pārrobežu jaudas palielināšanā, kurus rada atšķirīgas apstiprināšanas procedūras vai prakse.

2.  ACER sniedz atzinumu par valstu tīkla attīstības desmit gadu plāniem, lai novērtētu to atbilstību Savienības tīkla attīstības plānam. Ja ACER konstatē neatbilstības starp valsts tīkla attīstības desmit gadu plānu un Savienības tīklu attīstības plānu, tā iesaka grozīt attiecīgi valsts tīkla attīstības desmit gadu plānu vai Savienības tīkla attīstības plānu. Ja šāds valsts tīkla attīstības desmit gadu plāns ir izstrādāts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/…(53) 51. pantu, ACER iesaka attiecīgajai regulatīvajai iestādei grozīt valsts tīkla attīstības desmit gadu plānu saskaņā ar minētās direktīvas 51. panta 7. punktu un par to informē Komisiju.

49. pants

Pārvades sistēmu operatoru savstarpējs kompensācijas mehānisms

1.  Pārvades sistēmu operatori saņem kompensāciju par izmaksām, kas radušās, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas pa to tīkliem.

2.  Šā panta 1. punktā minēto kompensāciju izmaksā to valsts pārvades sistēmu operatori, kurās rodas pārrobežu plūsmas, un to sistēmu operatori, kurās šīs plūsmas nonāk.

3.  Kompensāciju maksā regulāri par noteiktu pagājušu periodu. Vajadzības gadījumā kompensāciju koriģē ex post, lai tā atbilstu faktiskajām izmaksām.

Pirmo periodu, par kuru jāmaksā kompensācija, nosaka 61. pantā minētajās vadlīnijās.

4.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 68. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot izmaksājamo kompensācijas maksājumu apjomu.

5.  Pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un tādu pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu, kas apzīmētas kā radušās vai nonākušas valsts pārvades sistēmās, nosaka, pamatojoties uz elektroenerģijas fiziskajām plūsmām, kas faktiski izmērītas konkrētajā periodā.

6.  Izmaksas, kas radušās pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, nosaka, pamatojoties uz progresīvām ilgtermiņa vidējām pieaugošajām izmaksām, ņemot vērā zudumus, investīcijas jaunā infrastruktūrā un attiecīgu esošās infrastruktūras izmaksu proporciju, ciktāl infrastruktūru lieto elektroenerģijas pārrobežu plūsmu pārvadei, jo īpaši ņemot vērā vajadzību garantēt piegādes drošību. Nosakot radušās izmaksas, lieto atzītas standarta izmaksu aprēķināšanas metodes. Peļņu, ko tīkls gūst, pārvadot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, ņem vērā, lai samazinātu saņemto kompensāciju.

7.  Tikai pārvades sistēmu operatoru savstarpējā kompensācijas mehānisma nolūkā, ja divu vai vairāk dalībvalstu pārvades tīkli pilnīgi vai daļēji veido daļu no vienota kontroles bloka, kontroles bloku kā vienu veselu uzskata par tādu, kas veido daļu no vienas attiecīgās dalībvalsts pārvades tīkliem, lai izvairītos no elektroenerģijas plūsmām kontroles blokos, kuras saskaņā ar 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu uzskata par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām un kuras rada iemeslu izmaksāt kompensācijas atbilstoši šā panta 1. punktam. Attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes var izlemt, kurā no attiecīgajām dalībvalstīm šis kontroles bloks kā viens vesels ir uzskatāms par tādu, kas veido daļu.

50. pants

Informācijas sniegšana

1.  Pārvades sistēmu operatori ievieš koordinācijas un informācijas apmaiņas mehānismus, lai nodrošinātu tīklu drošību saistībā ar pārslodzes vadību.

2.  Drošuma , darbības un plānošanas standartus, kurus lieto pārvades sistēmu operatori, publisko. Publicētajā informācijā iekļauj vispārējo shēmu kopējās pārvades jaudas un pārvades uzticamības rezerves aprēķināšanai, kas pamatota uz tīkla elektriskajiem un fizikālajiem rādītājiem. Šādas shēmas nodod apstiprināšanai regulatīvajām iestādēm.

3.  Pārvades sistēmu operatori publicē pieejamās pārvades jaudas aprēķinus par katru dienu, norādot ikvienu pieejamo pārvades jaudu, kas jau ir rezervēta. Šīs publikācijas sagatavo norādītajos intervālos pirms elektroenerģijas transportēšanas dienas, un tajās jebkurā gadījumā iekļauj aprēķinus par nākamo nedēļu un mēnesi, kā arī pieejamās jaudas paredzētās uzticamības kvantitatīvo norādi.

4.  Pārvades sistēmu operatori publicē attiecīgos datus par apkopotām prognozēm un faktisko pieprasījumu, ražošanas un slodzes aktīvu pieejamību un faktisko izmantojumu, par tīkla un starpsavienojumu pieejamību un izmantojumu, par balansēšanas elektroenerģiju un rezerves jaudu, kā arī par pieejamo elastīgumu. Nelielas ražošanas un slodzes aktīvu pieejamībai un faktiskai izmantošanai var izmantot apkopotus aplēses datus.

5.  Attiecīgie tirgus dalībnieki sniedz pārvades sistēmu operatoriem vajadzīgos datus.

6.  Ražošanas uzņēmumi, kuru īpašumā vai vadībā ir ražošanas aktīvi, no kuriem vismaz vienam uzstādītā jauda ir vismaz 250 MW, vai kuru portfelī ir ražošanas aktīvi ar vismaz 400 MW jaudu, piecus gadus glabā pieejamus regulatīvajai iestādei, valsts konkurences iestādei un Komisijai visus tos stundas datus par katru iekārtu, kas vajadzīgi nolūkā pārbaudīt visus operatīvos dispečēšanas lēmumus un solītāju rīcību elektroenerģijas biržās, starpsavienojumu izsolēs, rezerves tirgos un ārpusbiržas tirgos. Glabājamā informācija par katru stundu un katru iekārtu ietver, bet neaprobežojas ar šiem datiem par pieejamo ražošanas jaudu un ieplānotajām rezervēm, tostarp šo ieplānoto rezervju piešķiršanu pa iekārtām, par laiku, kad notiek solīšana, un par laiku, kad notiek ražošana.

7.  Pārvades sistēmu operatori regulāri apmainās ar pietiekami precīzu tīkla un plūsmas noslodzes datu kopām, lai būtu iespējams izdarīt plūsmas noslodzes aprēķinus katram pārvades sistēmas operatoram tā attiecīgajā zonā. Šo pašu datu kopu pēc attiecīga pieprasījuma dara zināmu regulatīvajām iestādēm, Komisijai un dalībvalstīm. Regulatīvās iestādes, dalībvalstis un Komisija šo informāciju uzskata par konfidenciālu un nodrošina, ka to par konfidenciālu uzlūko arī konsultanti, kas pēc to pieprasījuma uz šo datu pamata veic analītisku darbu.

51. pants

Pārvades sistēmu operatoru sertifikācija

1.  Komisija tūlīt pēc tā saņemšanas pārbauda ikvienu paziņojumu attiecībā uz lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2019/…(54) 52. panta 6. punktā. Divu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas Komisija attiecīgajai regulatīvajai iestādei sniedz savu atzinumu par tā atbilstību Direktīvas (ES) 2019/…(55) 43. pantam un vai nu 52. panta 2. punktam vai 53. pantam.

Gatavojot šā punkta pirmajā daļā minēto atzinumu, Komisija var lūgt ACER sniegt atzinumu par regulatīvās iestādes lēmumu. Šādā gadījumā pirmajā daļā minēto divu mēnešu termiņu pagarina vēl par diviem mēnešiem.

Ja Komisija šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajos termiņos nav sniegusi atzinumu, uzskata, ka tai nav iebildumu pret regulatīvās iestādes lēmumu.

2.  Divu mēnešu laikā no Komisijas atzinuma saņemšanas regulatīvā iestāde pieņem galīgo lēmumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, pilnībā ņemot vērā minēto atzinumu. Regulatīvās iestādes lēmumu un Komisijas atzinumu publicē kopā.

3.  Jebkurā procedūras brīdī regulatīvās iestādes vai Komisija var lūgt, lai pārvades sistēmas operators vai uzņēmums, kas veic kādu no ražošanas vai piegādes funkcijām, sniedz visu informāciju, kas tām nepieciešama šajā pantā paredzēto uzdevumu veikšanai.

4.  Regulatīvās iestādes un Komisija aizsargā sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

5.  Ja Komisija ir saņēmusi paziņojumu par pārvades sistēmas operatora sertifikāciju, kā paredzēts Direktīvas (ES) 2019/…(56) 43. panta 9. punktā, tā pieņem lēmumu par sertifikāciju. Regulatīvā iestāde izpilda Komisijas lēmumu.

VI nodaļa

Sadales sistēmas darbība

52. pants

Eiropas sadales sistēmu operatoru struktūra

1.   Sadales sistēmu operatori ▌Savienības līmenī sadarbojas ES SSO struktūra ietvaros, lai veicinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un darbību un sadales un pārvades sistēmu optimālu un koordinētu darbību. Sadales sistēmu operatoriem, kuri vēlas iesaistīties ES SSO struktūrā, ir tiesības kļūt par struktūras reģistrētajiem biedriem.

Reģistrētie biedri ES SSO struktūrā var piedalīties tiešā veidā, vai arī viņus var pārstāvēt valsts asociācija, ko izraudzījusies attiecīgā dalībvalsts, vai Savienības līmeņa asociācija.

2.  ES SSO struktūra pilda savus uzdevumus un procedūras saskaņā ar 55. pantu. Kā ekspertu struktūra, kas strādā Savienības kopējās interesēs, ES SSO struktūra nepārstāv konkrētas intereses un arī netiecas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu, lai aizstāvētu konkrētas intereses.

3.  ES SSO struktūras biedri reģistrējas un maksā taisnīgu un proporcionālu dalības maksu atbilstoši attiecīgajam sadales sistēmas operatoramm pieslēgto lietotāju skaitam.

53. pants

ES SSO struktūras izveide ▌

1.  ES SSO struktūra sastāv vismaz no kopsapulces, direktoru padomes, stratēģiskās konsultatīvās grupas, ekspertu grupām un ģenerālsekretāra.

2.  Līdz … [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] sadales sistēmu operatori ▌Komisijai un ACER iesniedz izveidojamās ES SSO struktūras statūtu projektu saskaņā ar 54. pantu, tostarp rīcības kodeksu, reģistrēto biedru sarakstu un reglamenta projektu, tostarp reglamenta noteikumus par apspriešanos ar ENTSO-E un citām ieinteresētajām personām un finansēšanas noteikumus.

ES SSO struktūras reglamenta projekts nodrošina, ka līdzsvaroti ir pārstāvēti visi sadales sistēmu operatori, kuri struktūrā piedalās.

3.  Divu mēnešu laikā no statūtu projekta, biedru saraksta un reglamenta projekta saņemšanas ACER pēc apspriešanās ar organizācijām, kas pārstāv visas ieinteresētās personas, jo īpaši sadales sistēmu izmantotājus, sniedz Komisijai savu atzinumu

4.  Trīs mēnešu laikā pēc ACER atzinuma saņemšanas Komisija sniedz atzinumu par statūtu projektu, biedru sarakstu un reglamenta projektu, ņemot vērā atzinumu, ko ACER sniegusi saskaņā ar 3. punktu.

5.  Trīs mēnešu laikā pēc pozitīva Komisijas atzinuma saņemšanas sadales sistēmu operatori izveido ES SSO struktūru, kā arī pieņem un publicē tās statūtus un reglamentu.

6.  Šā panta 2. punktā minētos dokumentus iesniedz Komisijai un ACER, ja tajos ir izdarītas izmaiņas vai ja tās iesniegušas argumentētu pieprasījumu. Komisija un ACER sniedz atzinumu saskaņā ar 2., 3. un 4. punktā izklāstīto procesu.

7.  Izmaksas, kas saistītas ar ES SSO struktūras darbībām, sedz sadales sistēmu operatori, kuri ir reģistrētie biedri, un tās ņem vērā tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina vienīgi pamatotas un samērīgas izmaksas.

54. pants

ES SSO struktūras galvenie noteikumi un procedūras

1.  ES SSO struktūras statūti, kas pieņemti saskaņā ar 53. pantu, aizsargā šādus principus:

a)  ES SSO struktūras darbā drīkst piedalīties tikai reģistrētie biedri, kuri savas tiesības piedalīties var cits citam deleģēt;

b)  stratēģiskus lēmumus attiecībā uz ES SSO struktūras darbībām, kā arī politikas vadlīnijas direktoru padomei pieņem kopsapulce;

c)  kopsapulces lēmumus pieņem, ievērojot šādus noteikumus:

i)  katram biedram ir balsu skaits, kas ir proporcionāls attiecīgajam lietotāju skaitam;

ii)  ir sasniegti 65 % no balsīm, kas piešķirtas kopsapulces biedriem; un

iii)  lēmumu pieņem 55 % kopsapulces biedru vairākums;

d)  kopsapulces lēmumus noraida, ievērojot šādus noteikumus:

i)  katram biedram ir balsu skaits, kas ir proporcionāls attiecīgajam biedru skaitam;

ii)  ir sasniegti 35 % no balsīm, kas piešķirtas kopsapulces biedriem; un

iii)  lēmumu noraida vismaz 25 % no biedriem;

e)  direktoru padomi ievēl kopsapulce uz pilnvaru laiku, kas nepārsniedz četrus gadus;

f)  direktoru padome no saviem biedriem ieceļ priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus;

g)  pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru sadarbību saskaņā ar 56. un 57. pantu vada direktoru padome;

h)  direktoru padomes lēmumus pieņem ar absolūto balsu vairākumu;

i)  pēc direktoru padomes priekšlikuma kopsapulce no saviem biedriem ieceļ ģenerālsekretāru uz četru gadu pilnvaru laiku, ko vienu reizi var pagarināt;

j)  pēc direktoru padomes priekšlikuma kopsapulce ieceļ ekspertu grupas, un katrā grupā nav vairāk kā 30 locekļi, un 1/3 iecelto locekļu var būt eksperti, kas nav ES SSO struktūras dalībnieki. Turklāt tiek izveidota valsts ekspertu grupa, kuras sastāvā ir pa vienam sadales sistēmu operatoru pārstāvim no katras dalībvalsts.

2.  ES SSO struktūras pieņemtās procedūras nodrošina taisnīgu un samērīgu attieksmi pret saviem biedriem un atspoguļo tās sastāva daudzveidīgo ģeogrāfisko un ekonomisko uzbūvi. Procedūrās ir jo īpaši paredzēts, ka:

a)  direktoru padomes sastāvā ir padomes priekšsēdētājs un 27 locekļu pārstāvji, no tiem:

i)  deviņi ir tādu biedru pārstāvji, kuriem ir vairāk nekā 1 miljons tīkla lietotāju,

ii)  deviņi ir tādu biedru pārstāvji, kuriem ir vairāk nekā 100 000, bet mazāk nekā 1 miljons tīkla lietotāju, un

iii)  deviņi ir tādu biedru pārstāvji, kam ir mazāk nekā 100 000 tīkla lietotāju;

b)  esošo SSO apvienību pārstāvji direktoru padomes sanāksmēs var piedalīties kā novērotāji;

c)  direktoru padomes sastāvā nedrīkst būt vairāk par trīs tādu biedru pārstāvjiem, kuri reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai ir vienas un tās pašas ražotāju grupas dalībnieki;

d)  izvēlas vienu padomes priekšsēdētāja vietnieku no katras a) punktā minētās locekļu kategorijas pārstāvjiem;

e)  tādu biedru pārstāvji, kuri reģistrēti vienā un tajā pašā dalībvalstī vai ir vienas un tās pašas ražotāju grupas dalībnieki, neveido ekspertu grupas dalībnieku vairākumu;

f)  direktoru padome izveido stratēģisko konsultatīvo grupu, kura sniedz atzinumus direktoru padomei un ekspertu grupām un kuras sastāvā ir Eiropas SSO apvienību pārstāvji un to dalībvalstu pārstāvji, kas nav pārstāvētas direktoru padomē.

55. pants

ES SSO struktūras uzdevumi

1.  ES SSO struktūras uzdevumi ir šādi:

a)  sekmēt sadales tīklu darbību un plānošanu sadarbībā ar pārvades tīklu darbību un plānošanu;

b)  veicināt atjaunojamo energoresursu, izkliedētās ražošanas un citu sadales tīklā iegulto resursu (piemēram, enerģijas uzkrāšanas) integrāciju;

c)  veicināt pieprasījuma puses elastīgumu un reakciju un sadales tīkla izmantotāju piekļuvi tirgum;

d)  sniegt ieguldījumu sadales sistēmu digitalizācijā, tostarp viedo tīklu un viedo uzskaites sistēmu ieviešanā;

e)  atbalstīt datu pārvaldības, kiberdrošības un datu aizsardzības attīstību sadarbībā ar attiecīgām iestādēm un regulētām struktūrām;

f)  piedalīties tādu tīkla kodeksu izstrādē, kuri ir nozīmīgi sadales tīklu darbībai un plānošanai un pārvades tīklu un sadales tīklu koordinētai darbībai, ievērojot 59. pantu.

2.  Papildus ES SSO struktūra:

a)  sadarbojas ar ENTSO-E to saskaņā ar šo regulu pieņemto tīkla kodeksu un vadlīniju uzraudzībā un īstenošanā, kuri ir nozīmīgi sadales tīklu darbībai un plānošanai un koordinētai pārvades tīklu un sadales tīklu darbībai;

b)  sadarbojas ar ENTSO-E un pieņem paraugpraksi koordinētā pārvades un sadales sistēmu darbībā un plānošanā, ietverot tādus jautājumus kā datu apmaiņa starp operatoriem un izkliedēto enerģijas resursu koordinācija;

c)  apzina paraugpraksi 1. punktā uzskaitītajās jomās un attiecībā uz energoefektivitātes uzlabojumu ieviešanu sadales tīklā;

d)  pieņem gada darba programmu un gada pārskatu;

e)  darbojas saskaņā ar konkurences tiesību aktiem un nodrošina neitralitāti.

56. pants

Apspriešanās tīkla kodeksu izstrādes procesā

1.  Piedaloties jaunu tīkla kodeksu izstrādē atbilstīgi 59. pantam, ES SSO struktūra saskaņā ar 53. pantā minētā reglamenta noteikumiem par apspriešanos organizē plašu, savlaicīgu, atklātu un pārredzamu apspriešanos ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo īpaši ar organizācijām, kas pārstāv šādas ieinteresētās personas. Minētā apspriešanās aptver arī regulatīvās iestādes un citas valstu iestādes, piegādes un ražošanas uzņēmumus, sistēmas izmantotājus, tostarp lietotājus, ▌tehniskas struktūras un ieinteresēto personu platformas. Tās mērķis ir lēmumu pieņemšanas procesā apzināt visu attiecīgo pušu viedokļus un priekšlikumus.

2.  Publisko visus dokumentus un sanāksmju protokolus, kas saistīti ar 1. punktā minētajām apspriedēm.

3.  ES SSO struktūra ņem vērā apspriešanās gaitā paustos viedokļus. Pirms ES SSO struktūra pieņem 59. pantā minēto tīkla kodeksu priekšlikumus, tā norāda, kā tā ir ņēmusi vērā apspriešanās gaitā izteiktos apsvērumus. Ja ES SSO struktūra šādus apsvērumus nav ņēmusi vērā, tā sniedz pamatojumu.

57. pants

Sadarbība starp sadales sistēmu operatoriem un pārvades sistēmu operatoriem

1.  Sadales sistēmu operatori un pārvades sistēmu operatori savstarpēji sadarbojas savu tīklu plānošanā un darbībā. Konkrētāk, sadales sistēmu operatori un pārvades sistēmu operatori apmainās ar visu nepieciešamo informāciju un datiem par ražošanas aktīvu un pieprasījumreakcijas rezultativitāti, tīklu ikdienas darbību un tīkla investīciju ilgtermiņa plānošanu, lai nodrošinātu savu tīklu rentablu, drošu un uzticamu attīstību un darbību.

2.  Sadales sistēmu operatori un pārvades sistēmu operatori savstarpēji sadarbojas, lai panāktu koordinētu piekļuvi tādiem resursiem kā izkliedētā ražošana, enerģijas uzkrāšana vai pieprasījumreakcija, kas var palīdzēt apmierināt gan sadales sistēmu operatoru, gan pārvades sistēmu operatoru konkrētas vajadzības.

VII nodaļa

Tīkla kodeksi un vadlīnijas

58. pants

Tīkla kodeksu un vadlīniju pieņemšana

1.  Komisija, ievērojot 59., 60. un 61. pantā doto pilnvarojumu, var pieņemt īstenošanas vai deleģētos aktus. Šādus ▌aktus var pieņemt vai nu kā tīkla kodeksus, par pamatu izmantojot teksta priekšlikumus, ko izstrādājis ENTSO-E, vai, ja attiecīgi paredzēts prioritāšu sarakstā atbilstīgi 59. panta 3. punktam, ES SSO struktūra, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar ENTSO-E un ACER, atbilstīgi 59. panta procedūrai, vai kā vadlīnijas saskaņā 61. panta procedūru.

2.  Tīkla kodeksi un vadlīnijas:

a)  nodrošina, ka tajos ir noteikta minimālā saskaņošanas pakāpe, kas vajadzīga šīs regulas mērķu sasniegšanai;

b)  vajadzības gadījumā ņem vērā reģionālo specifiku;

c)  nepārsniedz to, kas vajadzīgs a) apakšpunkta vajadzībām; un

d)  neskar dalībvalstu tiesības izveidot valstu tīkla kodeksus par aspektiem, kas neietekmē starpzonu tirdzniecību.

59. pants

Tīkla kodeksu izveide

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, izveidojot tīkla kodeksus šādās jomās:

a)  tīkla drošības un uzticamības noteikumi, tostarp tehniskās pārvades rezerves jaudas tīkla darbības drošībai, kā arī sadarbspējas noteikumi, ar ko īsteno šīs regulas 34. līdz 47. pantu un 57. pantu un Direktīvas (ES) 2019/...(57) 40. pantu, tostarp noteikumi par sistēmstāvokļiem, korektīvajiem pasākumiem un darbības drošības robežām, sprieguma kontroli un reaktīvās jaudas vadību, īsslēguma strāvas vadību, jaudas plūsmu vadību, bojājumsituāciju analīzu un risināšanu, aizsargierīcēm un aizsargshēmām, datu apmaiņu, atbilstību, apmācību, operatīvu plānošanu un drošības analīzi, reģionālo darbības drošības koordinēšanu, atvienojumu koordināciju, būtisko aktīvu pieejamības plāniem, pietiekamības analīzi, papildpakalpojumiem, grafiku sastādīšanu, kā arī darbības plānošanas datu vidi;

b)  jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības noteikumi, ar ko īsteno Direktīvas (ES) 2019/...(58) 6. pantu un šīs regulas 7. līdz 10. pantu, 13. līdz 17. pantu un 35. līdz 37. pantu, tostarp nākamās dienas, tekošās dienas un nākotnes jaudas aprēķina metodikas un procesi, tīkla modeļi, tirdzniecības zonu konfigurācija, pārdispečēšana un kompensācija, tirdzniecības algoritmi, vienotas nākamās dienas un tekošās dienas tirgus sasaistīšana, piešķirtās starpzonu jaudas garantēšana, pārslodzes ieņēmumu sadale, starpzonu pārvades riska nodrose, noteikšanas procedūras, kā arī jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības izmaksu atgūšana;

c)  noteikumi, ar ko īsteno 5., 6. un 17. pantu attiecībā uz tirdzniecību, kas saistīta ar tehnisku un praktisku nodrošinājumu tīkla piekļuvei un ar sistēmas balansēšanu, tostarp noteikumi par ar tīklu saistīto rezerves jaudu, tostarp funkcijām un atbildību, platformām balansēšanas enerģijas apmaiņai, tirgus slēgšanas laiku, prasībām standarta un specifiskajiem balansēšanas produktiem, balansēšanas pakalpojumu iepirkumu, starpzonu jaudas piešķiršanu balansēšanas pakalpojumu apmaiņai vai rezervju kopīgošanai, norēķiniem par balansēšanas enerģiju, norēķiniem par enerģijas apmaiņu starp sistēmu operatoriem, nebalansa norēķiniem un norēķiniem par balansēšanas jaudu, slodzes frekvences kontroli, frekvences kvalitātes noteikšanu un mērķa parametriem, frekvences noturēšanas rezervēm, aizvietošanas rezervēm, rezervju apmaiņu un dalīšanos ar tām, rezervju pārrobežu aktivizācijas procesu, laika kontroles procedūrām un informācijas pārredzamību;

d)  noteikumi, ar ko īsteno Direktīvas (ES) 2019/...(59) 36., 40. un 54. pantu attiecībā uz nediskriminējošu un pārredzamu ar frekvenci nesaistītu papildpakalpojumu nodrošināšanu, tostarp noteikumi par sprieguma kontroli stacionārā režīmā, inerci, ātru reaktīvās strāvas padevi, tīkla stabilitātes inerci, īsslēguma strāvas vadību, spēju atjaunot darbību pēc izslēgšanās un spēju darboties izolētā režīmā;

e)  noteikumi ar ko īsteno Direktīvas (ES) 2019/...+ 17., 31., 32., 36., 40. un 54. pantu, kā arī šīs regulas 57. pantu attiecībā uz pieprasījumreakciju, tostarp agregēšanu, enerģijas uzkrāšanu un pieprasījuma samazināšanu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 67. panta 2. punktā.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 68. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz tīkla kodeksu izveidi šādās jomās:

a)  tīkla pieslēguma noteikumi, tostarp noteikumi par pārvades sistēmai pieslēgtām pieprasījumietaisēm, pārvades sistēmai pieslēgtu sadales ietaišu un sadales sistēmu pieslēgumu, pieprasījumreakcijai izmantotu pieprasījumietaišu pieslēgumu, ģeneratoriem piemērojamām tīkla pieslēguma prasībām, augstsprieguma līdzstrāvai piemērojamām tīkla pieslēguma prasībām, līdzstrāvas sistēmai pieslēgtiem elektroenerģijas parka moduļiem un vistālākās augstsprieguma līdzstrāvas pārveidotāja stacijām piemērojamām prasībām, kā arī tīkla pieslēguma ekspluatācijas paziņošanas procedūrām;

b)  noteikumi par datu apmaiņu, norēķiniem un pārredzamību, tostarp jo īpaši noteikumi par pārvades jaudu attiecīgiem laika periodiem, aplēstajām un faktiskajām jaudas sadales un izmantošanas vērtībām, prognozēto un faktisko iekārtu pieprasījumu un tā agregēšanu, tostarp par iekārtu nepieejamību, ražošanas vienību prognozēto un faktisko ražošanas apjomu un tā agregēšanu, tostarp par vienību nepieejamību, tīklu pieejamību un izmantošanu, pārslodzes vadības pasākumiem un tirgus datu līdzsvarošanu. Noteikumos būtu jāiekļauj veidi, kā informācija tiek publicēta, publicēšanas termiņi un struktūras, kas atbild par darbībām ar to;

c)  trešo personu piekļuves noteikumi;

d)  operatīvās ārkārtas un atjaunošanas procedūras ārkārtas situācijās, tostarp sistēmas aizsardzības plāni, atjaunošanas plāni, tirgus mijiedarbība, informācijas apmaiņa un saziņa, kā arī rīki un ietaises;

e)  īpaši nozares noteikumi attiecībā uz pārrobežu elektroenerģijas plūsmu kiberdrošības aspektiem, tostarp noteikumi par kopīgām minimālajām prasībām, plānošanu, uzraudzību, ziņošanu un krīzes pārvaldību.

3.  Komisija pēc apspriešanās ar ACER, ENTSO-E, ES SSO struktūru un citām attiecīgajām interesētajām personām reizi trijos gados sagatavo prioritāšu sarakstu, norādot 1. un 2. punktā noteiktās jomas, kas iekļaujamas tīkla kodeksu izstrādē.

Ja tīkla kodeksa temats ir tieši saistīts ar sadales sistēmas darbību un nav primāri svarīgs pārvades sistēmai, Komisija var ES SSO struktūrai prasīt, lai tā sadarbībā ar ENTSO-E sasauktu redakcijas komiteju un iesniegtu ACER tīkla kodeksa priekšlikumu.

4.  Komisija prasa, lai ACER saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz sešus mēnešus no Komisijas pieprasījuma saņemšanas, iesniedz tai nesaistošas galvenās vadlīnijas, kurās izklāstīti skaidri un objektīvi izstrādes principi tīkla kodeksiem, kas attiecas uz prioritāšu sarakstā noteiktajām jomām (galvenās vadlīnijas). Komisijas pieprasījumā var būt norādīti nosacījumi, kas jāatrunā galvenajās vadlīnijās. Ar galvenajām vadlīnijām sekmē tirgus integrāciju, nediskriminējošu, efektīvu konkurenci un sekmīgu tirgus darbību. Pēc ACER pamatota pieprasījuma Komisija var pagarināt termiņu vadlīniju iesniegšanai.

5.  ACER vismaz divus mēnešus atklāti un pārredzami apspriežas ar ENTSO-E, ES SSO struktūru un citām attiecīgajām interesētajām personām par galvenajām vadlīnijām.

6.  ACER iesniedz nesaistošas galvenās vadlīnijas Komisijai, ja tas pieprasīts saskaņā ar 4. punktu.

7.  Ja Komisija uzskata, ka galvenās vadlīnijas nesekmē tirgus integrāciju, nediskriminējošu, efektīvu konkurenci un sekmīgu tirgus darbību, tā var lūgt ACER saprātīgā termiņā pārskatīt galvenās vadlīnijas un atkārtoti iesniegt tās Komisijai.

8.  Ja ACER neiesniedz vai atkārtoti neiesniedz galvenās vadlīnijas termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 4. vai 7. punktu, tad Komisija izstrādā attiecīgās galvenās vadlīnijas.

9.  Komisija prasa, lai ENTSO-E vai, ja attiecīgi paredzēts 3. punktā minētajā prioritāšu sarakstā, ES SSO struktūra sadarbībā ar ENTSO-E saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz 12 mēnešus no Komisijas pieprasījuma saņemšanas, iesniedz ACER tīkla kodeksa priekšlikumu, kurā ievērotas attiecīgās galvenās vadlīnijas.

10.  ENTSO-E vai, ja attiecīgi paredzēts 3. punktā minētajā prioritāšusarakstā , ES SSO struktūra sadarbībā ar ENSTO-E sasauc redakcijas komiteju, kas sniedz tai atbalstu tīkla kodeksa izstrādes procesā. Redakcijas komitejā ir pārstāvji no ACER, ENTSO-E vajadzības gadījumā no ES SSO struktūras un NETO pārstāvji, un dažas no galvenajām skartajām ieinteresētajām personām. ENTSO-E vai, ja attiecīgi paredzēts prioritāšu sarakstā atbilstīgi 3. punktam, ES SSO struktūra sadarbībā ar ENTSO-E pēc Komisijas pieprasījuma saskaņā ar 9. punktu izstrādā tīkla kodeksu priekšlikumus 1. un 2. punktā minētajās jomās.

11.  ACER pārskata tīkla kodeksa priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka pieņemt paredzētajā tīkla kodeksā ievērotas attiecīgās galvenās vadlīnijas un ka tas veicina tirgus integrāciju, nediskrimināciju, patiesu konkurenci un efektīvu tirgus darbību, un sešu mēnešu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas iesniedz Komisijai pārskatīto tīkla kodeksu. Komisijai iesniegtajā priekšlikumā ACER ņem vērā visu iesaistīto pušu viedokļus, kas pausti ENTSO-E vai ES SSO struktūras vadītajā priekšlikuma izstrādē, un apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām par Komisijai iesniedzamo redakciju.

12.  Ja ENTSO-E vai ES SSO struktūra nav izstrādājuši tīkla kodeksu termiņā, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 9. punktu, tad Komisija var prasīt, lai ACER sagatavo tīkla kodeksa projektu, pamatojoties uz attiecīgajām galvenajām vadlīnijām. Izstrādājot tīkla kodeksa projektu saskaņā ar šo punktu, ACER var sākt turpmākas apspriedes. ACER iesniedz Komisijai tīkla kodeksa projektu, kas sagatavots saskaņā ar šo punktu, un var ieteikt to pieņemt.

13.  Ja ENTSO-E vai ES SSO struktūra nav izstrādājuši tīkla kodeksu vai ja ACER nav izstrādājusi tīkla kodeksa projektu, kā minēts 12. punktā, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai pēc ACER priekšlikuma saskaņā ar 11. punktu pieņemt vienu vai vairākus tīkla kodeksus 1. un 2. punktā uzskaitītajās jomās.

14.  Ja Komisija pēc savas iniciatīvas ierosina pieņemt tīkla kodeksu, tā vismaz divus mēnešus par kodeksa projektu apspriežas ar ACERENTSO-E un visām attiecīgajām interesētajām personām.

15.  Šis pants neskar Komisijas tiesības pieņemt un grozīt vadlīnijas atbilstoši 61. pantam. Tas neskar ENTSO-E iespējas izstrādāt nesaistošas norādes 1. un 2. punktā uzskaitītajās jomās, ja šādas norādes nav saistītas ar jomām, uz kurām attiecas pieprasījums, kuru Komisija izteikusi ENTSO-EENTSO-E visas šādas norādes iesniedz ACER atzinuma sniegšanai un minēto atzinumu pienācīgi ņem vērā.

60. pants

Grozījumi tīkla kodeksos

1.  Komisija ir pilnvarota grozīt tīkla kodeksus jomās, kas uzskaitītas 59. panta 1. un 2. punktā saskaņā ar attiecīgo minētajā pantā izklāstīto procedūru. ACER var ierosināt tīkla kodeksu grozījumus saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.

2.  Personas, kas varētu būt ieinteresētas jebkurā saskaņā ar 59. pantu pieņemtajā tīkla kodeksā, tostarp ENTSO-E, ES SSO struktūra, regulatīvās iestādes, pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori, sistēmas izmantotāji un patērētāji, var ACER ierosināt minētā kodeksa grozījumus. ACER var ierosināt grozījumus arī pēc savas iniciatīvas.

3.  ACER var iesniegt pamatotus grozījumu priekšlikumus Komisijai, tajos norādot, kā šādi priekšlikumi atbilst 59. panta 3. punktā izklāstītajiem tīkla kodeksu mērķiem. Ja ACER grozījumu priekšlikumu atzīst par pieņemamu, un ja tā ierosina grozījumus pēc savas iniciatīvas, ACER apspriežas ar visām ieinteresētajām personām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2009/...(60)14. pantu.

61. pants

Vadlīnijas

1.  Komisija ir pilnvarota pieņemt saistošas vadlīnijas šaja pantā uzskaitītajās jomās.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt vadlīnijas jomās, kurās šādus aktus varētu izstrādāt arī saskaņā ar tīkla kodeksu procedūru atbilstīgi 59. panta 1. un 2. punktam. Minētās vadlīnijas pieņem kā deleģētos vai īstenošanas aktus atkarībā no šajā regulā paredzētā attiecīgā pilnvarojuma.

3.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 68. pantu, lai papildinātu šo regulu, izklāstot vadlīnijas ▌par pārvades sistēmu operatoru savstarpēju kompensācijas mehānismu. Minētajās vadlīnijās saskaņā ar 18. un 49. pantā izklāstītajiem principiem paredz:

a)  informāciju par procedūru to pārvades sistēmu operatoru noteikšanai, kuriem jāmaksā kompensācija par pārrobežu elektroenerģijas plūsmām, tostarp tās sadalīšanu starp to valsts pārvades sistēmu operatoriem, kurās rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, un to sistēmu operatoriem, kurās šīs plūsmas nonāk, kā noteikts 49. panta 2. punktā;

b)  informāciju par piemērojamo maksājumu procedūru, tostarp pirmā perioda noteikšanu, par kuru ir jāizmaksā kompensācija, kā noteikts 49. panta 3. punkta otrajā daļā;

c)  informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu to pārvadīto pārrobežu elektroenerģijas plūsmu apjomu un veidu, par kurām atbilstoši 49. pantam ir jāizmaksā kompensācija, kā arī lai apzīmētu šādu elektroenerģijas plūsmu apjomu pēc tā, vai tās rodas vai nonāk atsevišķu dalībvalstu pārvades sistēmās, kā noteikts 49. panta 5. punktā;

d)  informāciju par metodēm, ko lieto, lai noteiktu izmaksas un ieguvumus, kas rodas pārrobežu elektroenerģijas plūsmu pārvadīšanas rezultātā, kā noteikts 49. panta 6. punktā;

e)  informāciju par kārtību tādu elektroenerģijas plūsmu gadījumā, kuras sākas vai nonāk valstīs ārpus Eiropas Ekonomikas zonas, saistībā ar pārvades sistēmu operatoru savstarpēju kompensācijas mehānismu; un

f)  pasākumus to valsts sistēmu dalībai, kuras ir savienotas ar līdzstrāvas elektrolīnijām, atbilstoši 49. pantam.

4.  Vajadzības gadījumā Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, izklāstot vadlīnijas, kas paredz minimālo saskaņošanas pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai. Minētajās vadlīnijās var ietvert:

a)  ziņas par elektroenerģijas tirdzniecības noteikumiem, ar ko īsteno Direktīvas (ES) 2019/…(61) 6. pantu un šīs regulas 5. līdz 10., 13. līdz 17., 35., 36. un 37. pantu;

b)  ziņas par investīcijas stimulējošiem noteikumiem attiecībā uz starpsavienotāju jaudu, tostarp novietojumsignāliem 19. panta īstenošanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 67. panta 2. punktā.

5.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, izklāstot vadlīnijas par pārvades sistēmu operatoru darbības koordināciju Savienības līmenī. Minētās vadlīnijas ir atbilstīgas 59. pantā minētajiem tīkla kodeksiem un pamatojas uz tiem un uz pieņemtajām specifikācijām, kas minētas 30. panta 1. punkta i) apakšpunktā. Pieņemot minētās vadlīnijas, Komisija ņem vērā dažādās reģionālās un valstu darbības prasības.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 67. panta 2. punktā.

6.  Pieņemot vai grozot vadlīnijas, Komisija apspriežas ar ACER, ENTSO-E, ES SSO struktūru un attiecīgā gadījumā arī ar citām ieinteresētajām personām.

62. pants

Dalībvalstu tiesības paredzēt sīkāk izstrādātus pasākumus

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības saglabāt vai ieviest pasākumus, kuros ir sīkāk izstrādāti noteikumi nekā tie, kas izklāstīti šajā regulā, 61. pantā minētajās vadlīnijās vai 59. pantā minētajos tīkla kodeksos, ar noteikumu, ka minētie pasākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.

VIII nodaļa

Nobeiguma noteikumi

63. pants

Jauni starpsavienotāji

1.  Pēc pieprasījuma jaunus līdzstrāvas starpsavienojumus var uz noteiktu laiku atbrīvot no noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 19. panta 2. un 3. punktā un Direktīvas 2019/...(62) 6. un 43. pantā, 59. panta 7. punktā un 60. panta 1. punktā, ar noteikumu, ka ir ievēroti šādus nosacījumi:

a)  investīcijas veicina konkurenci elektroenerģijas piegādē;

b)  ar investīcijām saistītais riska līmenis ir tik liels, ka bez atbrīvojuma investīcijas netiktu veiktas;

c)  starpsavienotājs ir tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kas vismaz juridiskās formas ziņā ir neatkarīga no tiem pārvades sistēmu operatoriem, kuru sistēmās minēto starpsavienotāju paredzēts ierīkot;

d)  no minētā starpsavienotāja izmantotājiem iekasē maksu;

e)  kopš daļējas tirgus atvēršanas, kas minēta 19. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/92/EK(63), neviena to maksājumu komponente, kas veikti par attiecīgā starpsavienotāja savienoto pārvades vai sadales sistēmu lietošanu, nav segusi nekādas kapitāla vai starpsavienotāja darbības izmaksu daļas; un

f)  atbrīvojums nebūtu kaitīgs konkurencei vai iekšējā elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvai darbībai, vai tās regulētās sistēmas efektīvai darbībai, kurai ir pievienots starpsavienotājs.

2.  Izņēmuma gadījumos 1. punktu piemēro arī maiņstrāvas starpsavienotājiem ar noteikumu, ka attiecīgo investīciju izmaksas un risks ir īpaši augsti, salīdzinot ar izmaksām un risku, kas parasti rodas, savienojot divas blakus esošas valsts pārvades sistēmas ar maiņstrāvas starpsavienotāju.

3.  Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, kad ievērojami palielina jaudu esošajos starpsavienotājos.

4.  Lēmumu, ar kuru piešķir atbrīvojumu saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, katrā atsevišķā gadījumā pieņem attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes. Atbrīvojums var attiekties uz visu jaunā starpsavienotāja jaudu vai esošā starpsavienotāja būtiski palielināto jaudu vai arī uz kādu tās daļu.

Divu mēnešu laikā no dienas, kad atbrīvojuma pieprasījumu saņēmusi pēdējā no attiecīgajām regulatīvajām iestādēm, ACER var iesniegt minētajām regulatīvajām iestādēm atzinumu. Regulatīvās iestādes var izmantot minēto atzinumu sava lēmuma pamatā.

Pieņemot lēmumu piešķirt atbrīvojumu, regulatīvās iestādes katrā atsevišķā gadījumā ņem vērā vajadzību paredzēt nosacījumus, kas attiecas uz atbrīvojuma ilgumu un nediskriminējošu piekļuvi starpsavienotājam. Pieņemot lēmumu par minētajiem nosacījumiem, regulatīvās iestādes īpaši ņem vērā ierīkojamo papildu jaudu vai esošās jaudas modifikācijas, projekta grafiku un apstākļus attiecīgajā valstī.

Pirms atbrīvojuma piešķiršanas attiecīgo dalībvalstu regulatīvās iestādes lemj par jaudas pārvaldības un piešķiršanas noteikumiem un mehānismiem. Minētie pārslodzes vadības noteikumi ietver pienākumu neizmantoto jaudu piedāvāt tirgū, un iekārtas izmantotājiem ir tiesības sekundārajā tirgū tirgot jaudas, par kurām tie noslēguši līgumu. Izvērtējot 1. punkta a), b) un f) apakšpunktā minētos kritērijus, ņem vērā jaudas piešķiršanas procedūras rezultātus.

Ja visas attiecīgās regulatīvās iestādes sešos mēnešos no pieprasījuma saņemšanas ir panākušas vienošanos par lēmumu piešķirt atbrīvojumu, tās par minēto lēmumu informē ACER.

Lēmumu piešķirt atbrīvojumu, tostarp jebkādus šā punkta trešajā daļā minētos nosacījumus, pienācīgi pamato un publicē.

5.  Šā panta 4. punktā minēto lēmumu ACER pieņem, ja:

a)  attiecīgās regulatīvās iestādes nav varējušas panākt vienošanos sešos mēnešos no dienas, kad pēdējā no šīm regulatīvajām iestādēm saņēma atbrīvojuma pieteikumu ; vai

b)  ir iesniegts attiecīgo regulatīvo iestāžu kopīgs pieprasījums.

Pirms šāda lēmuma pieņemšanas ACER apspriežas ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm un pieteikuma iesniedzējiem.

6.  Neskarot 4. un 5. punktu, dalībvalstis var paredzēt, ka — attiecīgi — regulatīvās iestādes vai ACER oficiāla lēmuma gadījumā iesniedz dalībvalsts attiecīgajai iestādei savu atzinumu par atbrīvojuma pieprasījumu. Šo atzinumu publicē kopā ar lēmumu.

7.  Saņemot katru atbrīvojuma pieprasījumu, regulatīvās iestādes tā kopiju nekavējoties informācijas nolūkos nosūta Komisijai un ACER . Attiecīgās regulatīvās iestādes vai ACER (informējošās iestādes) nekavējoties informē Komisiju par lēmumu un iesniedz tai visu uz šo lēmumu attiecīgo informāciju. Minēto informāciju Komisijai var iesniegt apkopotā veidā, tā lai tā varētu pieņemt pamatotu lēmumu. Jo īpaši sniedz šādu informāciju:

a)  sīki izklāstīti iemesli, kuru dēļ ir piešķirts vai atteikts atbrīvojums, tostarp visa finanšu informācija, kas pamato šāda atbrīvojuma nepieciešamību;

b)  analīze par to, kā atbrīvojuma piešķiršana ietekmēs konkurenci un elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību;

c)  pamatojums attiecībā uz termiņu un attiecīgā starpsavienotāja kopējās jaudas daļu, par kuru piešķirts atbrīvojums; un

d)  rezultāti apspriedēm ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm.

8.  Komisija 50 darbdienu laikā no nākamās dienas pēc paziņojuma saņemšanas atbilstīgi 7. punktam var pieņemt lēmumu, ar kuru prasa, lai informējošās iestādes groza vai atceļ lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu. Minēto termiņu var pagarināt par vēl 50 darbdienām, ja Komisija pieprasa papildu informāciju. Minētais papildu termiņš sākas nākamajā dienā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas. Sākotnējo termiņu var arī pagarināt, ja tam piekrīt gan Komisija, gan informējošās iestādes.

Paziņojumu uzskata par anulētu, ja Komisijas pieprasījumā noteiktajā termiņā netiek sniegta lūgtā informācija, izņemot gadījumus, kad vai nu pirms minētā termiņa beigām ar Komisijas un informējošo iestāžu piekrišanu to pagarina, vai arī ja informējošās iestādes pienācīgi pamatotā paziņojumā informē Komisiju par to, ka tās uzskata paziņojumu par pilnīgu.

Informējošās iestādes viena mēneša laikā no saņemšanas izpilda Komisijas lēmumu grozīt vai atcelt atbrīvojuma lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.

Komisija aizsargā sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

Komisijas apstiprinājums atbrīvojuma lēmumam zaudē spēku divus gadus pēc tā pieņemšanas dienas, ja līdz minētajai dienai nav sākta starpsavienotāja būvniecība, un piecus gadus pēc tā pieņemšanas dienas, ja līdz minētajai dienai starpsavienotājs nav nodots ekspluatācijā, ja vien Komisija, balstoties uz informējošo iestāžu pamatotu pieprasījumu, nenolemj, ka kavējums radies sakarā ar būtiskiem šķēršļiem, ko persona, kurai atbrīvojums ir piešķirts, nevar ietekmēt.

9.  Ja iesaistīto dalībvalstu regulatīvās iestādes nolemj mainīt lēmumu piešķirt atbrīvojumu, tās šo lēmumu nekavējoties paziņo Komisijai kopā ar visu būtisko informāciju, kas attiecas uz lēmumu. Lēmumam mainīt lēmumu piešķirt atbrīvojumu piemēro 1. līdz 8. punktu, ņemot vērā esošā atbrīvojuma īpatnības.

10.  Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var atsākt izskatīšanu attiecībā uz pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu, ja:

a)  pienācīgi ņemot vērā pušu tiesisko paļāvību un sākotnējā atbrīvojuma piešķiršanas lēmumā panākto ekonomisko līdzsvaru, ir būtiski mainījušies fakti, uz kuru pamata lēmums tika pieņemts;

b)  iesaistītie uzņēmumi rīkojas pretrunā savām saistībām; vai

c)  lēmums tika balstīts uz nepilnīgu, nepareizu vai maldinošu informāciju, ko tika sniegušas puses.

11.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 68. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot vadlīnijas šā panta 1. punktā paredzēto nosacījumu piemērošanai un izklāstot procedūru šā panta 4. un 7. līdz 10. punkta piemērošanai.

64. pants

Atkāpes

1.  Dalībvalstis var lūgt piemērot atkāpes no 3. un 6. panta, 7. panta 1. punkta, 8. panta 1. un 4. punkta, 9., 10. un 11. panta, 14. līdz 17. panta, 19. līdz 27. panta, 35. līdz 47. panta un 51. panta attiecīgajiem noteikumiem, ar noteikumu, ka:

a)  dalībvalsts var pierādīt, ka pastāv būtiskas problēmas mazo izolēto un mazo savienoto sistēmu darbībai;

b)  tālākajiem reģioniem LESD 349. panta nozīmē, kuriem acīmredzamu fizisku iemeslu dēļ nevar izveidot starpsavienojumu ar Savienības enerģijas tirgu.

Pirmās daļas a) punktā minētajā gadījumā atkāpe tiek ierobežota laikā un tiek pakļauta nosacījumiem, kas vērsti uz konkurences palielināšanu un integrāciju iekšējā elektroenerģijas tirgū.

Pirmās daļas b) punktā minētajā gadījumā atkāpe netiek ierobežota laikā.

Komisija informē dalībvalstis par minētajiem lūgumiem pirms lēmuma pieņemšanas, nodrošinot sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti.

Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atkāpes mērķis ir nodrošināt, lai tā nekavē pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, palielinātu elastību, enerģijas uzglabāšanu, elektromobilitāti un pieprasījumreakciju.

Komisija savā lēmumā par atkāpes piešķiršanu norāda, cik lielā mērā atkāpē ir jāņem vērā tīkla kodeksu un vadlīniju piemērošana.

2.  Šīs regulas 3., 5. un 6. pantu, 7. panta 1. punktu, 7. panta 2. punkta c) un g) apakšpunktu, 8. līdz 17. pantu, 18. panta 5. un 6. punktu, 19. un 20. pantu, 21. panta 1., 2. un 4. līdz 8. punktu, 22. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 22. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, 22. panta 2. punkta pēdējo daļu, 23. līdz 27. pantu, 34. panta 1., 2. un 3. punktu, 35. līdz 47. pantu, 48. panta 2. punktu un 49. un 51. pantu Kiprai nepiemēro, kamēr tās pārvades sistēma ar starpsavienojumiem nav savienota ar citu dalībvalstu pārvades sistēmām.

Ja Kipras pārvades sistēma līdz 2026. gada 1. janvārim nav ar starpsavienojumiem savienota ar citu dalībvalstu pārvades sistēmām, Kipra izvērtē, vai ir vajadzīga atkāpe no minētajiem noteikumiem, un var Komisijai iesniegt lūgumu par atkāpes pagarināšanu. Komisija izvērtē, vai noteikumu piemērošana nerada būtisku problēmu risku elektroenerģijas sistēmas darbībai Kiprā vai arī to, vai ir sagaidāms, ka to piemērošana Kiprā varētu uzlabot tirgus darbību. Uz minētā izvērtējuma pamata Komisija pieņem argumentētu lēmumu par atkāpes pilnīgu vai daļēju pagarināšanu. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.  Šī regula neskar saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/…(64)66. pantu piešķirto atkāpju piemērošanu.

4.  Attiecībā uz 2030. gada starpsavienojumu mērķa sasniegšanu, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1999, pienācīgi ņem vērā elektroenerģijas savienojumu starp Maltu un Itāliju.

65. pants

Informācijas sniegšana un konfidencialitāte

1.  Dalībvalstis un regulatīvās iestādes pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas izpildes nodrošināšanai.

Komisija nosaka saprātīgu termiņu, kādā jāsniedz informācija, ņemot vērā to, cik sarežģīta ir vajadzīgā informācija un cik steidzami tā vajadzīga.

2.  Ja dalībvalsts vai attiecīgā regulatīvā iestāde neiesniedz 1. punktā norādīto informāciju 1. punktā minētajā termiņā, Komisija var tieši no attiecīgajiem uzņēmumiem pieprasīt visu informāciju, kas vajadzīga šīs regulas izpildes nodrošināšanai.

Nosūtot informācijas pieprasījumu uzņēmumam, Komisija vienlaikus nosūta pieprasījuma kopiju tās dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, kurā ir uzņēmuma juridiskā adrese.

3.  Komisija informācijas pieprasījumā saskaņā ar 1. punktu norāda juridisko pamatojumu šādam pieprasījumam, informācijas iesniegšanas termiņu, pieprasījuma mērķi un 66. panta 2. punktā paredzētās sankcijas par nepareizas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas iesniegšanu.

4.  Uzņēmumu īpašnieki vai viņu pārstāvji un – juridisko personu gadījumā – fiziskas personas, kuras, pamatojoties uz tiesību aktiem vai minēto juridisko personu izveides dokumentu, ir pilnvarotas pārstāvēt uzņēmumu, iesniedz pieprasīto informāciju. Ja juristi ir pilnvaroti iesniegt informāciju sava klienta vārdā, klients turpina būt pilnībā atbildīgs, ja iesniegtā informācija ir nepilnīga, nepareiza vai maldinoša.

5.  Ja uzņēmums nesniedz pieprasīto informāciju Komisijas noteiktajā termiņā vai iesniedz nepilnīgu informāciju, Komisija ar lēmumu pieprasa sniegt šo informāciju. Minētajā lēmumā norāda, kāda informācija tiek prasīta, un nosaka atbilstīgu termiņu, kurā tā ir jāiesniedz. Tā norāda sankcijas, kas paredzētas 66. panta 2. punktā. Tā norāda arī tiesības prasīt lēmuma pārskatīšanu Eiropas Savienības Tiesā.

Komisija vienlaikus nosūta sava lēmuma kopiju tās dalībvalsts regulatīvajām iestādēm, kuras teritorijā atrodas attiecīgās personas dzīvesvieta vai attiecīgā uzņēmuma juridiskā adrese.

6.  Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju lieto vienīgi šīs regulas izpildes nodrošināšanai.

Komisija neizpauž informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu, ja uz minēto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu.

66. pants

Sankcijas

1.  Neskarot šā panta 2. punktu, dalībvalstis paredz normas attiecībā uz sankcijām, ko piemēro par šīs regulas, atbilstīgi 59. pantam pieņemto tīkla kodeksu un atbilstīgi 61. pantam pieņemto vadlīniju pārkāpumiem, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu minēto normu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis nekavējoties par minētajiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai un nekavējoties tai paziņo arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem vai izmaiņām, kas tos skar.

2.  Komisija var ar lēmumu piemērot uzņēmumiem sodanaudas, kas nepārsniedz 1 % no kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ja minētie uzņēmumi tīši vai nolaidības dēļ iesniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, atbildot uz pieprasījumu atbilstoši 65. panta 3. punktam, vai neiesniedz informāciju termiņā, kas noteikts ar lēmumu, kurš pieņemts atbilstoši 65. panta 5. punkta pirmajai daļai. Nosakot sodanaudas apjomu, Komisija ņem vērā to, cik smags ir šā panta 1. punkta prasību pārkāpums.

3.  Sankcijām, kas paredzētas atbilstoši 1. punktam, un visiem lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 2. punktam, nav krimināltiesiska rakstura.

67. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas (ES) 2019/...(65) 68. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

68. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 34. panta 3. punktā, 49. panta 4. punktā, 59. panta 2. punktā, 61. panta 2. punktā un 63. panta 11. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minēta laikposma beigām un attiecīgā gadījumā pirms nākamo laikposmu beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz astoņu gadu laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 34. panta 3. punktā, 49. panta 4. punktā, 59. panta 2. punktā, 61. panta 2. punktā un 63. panta 11. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 34. panta 3. punktu, 49. panta 4. punktu, 59. panta 2. punktu, 61. panta 2. punktu un 63. panta 11. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

69. pants

Komisijas pārskati un ziņojumi

1.  Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam pārskata esošos tīkla kodeksus un vadlīnijas, lai novērtētu, kurus no tajos esošajiem noteikumiem varētu attiecīgi iekļaut Savienības leģislatīvajos aktos par iekšējo elektroenerģijas tirgu, un kā varētu pārstrādāt pilnvarojumus attiecībā uz tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas noteikti 59. un 61. pantā.

Komisija līdz tai pašai dienai iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei detalizētu ziņojumu par savu izvērtējumu.

Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim, pamatojoties uz savu izvērtējumu, vajadzības gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumus.

2.  Komisija līdz 2030. gada 31. decembrim pārskata šo regulu un, pamatojoties uz minēto izvērtējumu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu.

70. pants

Atcelšana

Regula (EK) Nr. 714/2009 ir atcelta. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar III pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.

71. pants

Stāšanās spēkā

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Neatkarīgi no pirmās daļas 14. un 15. pantu, 22. panta 4. punktu, 23. panta 3. un 6. punktu, 35., 36. un 62. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Šīs regulas 14. panta 7. punkta u 15. panta 2. punkta īstenošanas nolūkā 16. pantu piemēro no minētās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

REĢIONĀLO KOORDINĀCIJAS CENTRU UZDEVUMI

1.  Koordinēts jaudas aprēķins

1.1.  Reģionālie koordinācijas centri koordinēti aprēķina starpzonu jaudas.

1.2.  Koordinētu jaudas aprēķinu veic ▌nākamās dienas un tekošās dienas laikposmā.

1.3.   Koordinētu jaudas aprēķināšanu veic saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

1.4.  Koordinētu jaudas aprēķinu veic, par pamatu izmantojot kopīgu tīkla modeli saskaņā ar 3. punktu.

1.5.  Koordinētais jaudas aprēķins nodrošina efektīvu pārslodzes vadību saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pārslodzes vadības principiem.

2.  Koordinēta drošības analīze

2.1.  Reģionālie koordinācijas centri veic koordinētu drošības analīzi, kuras mērķis ir nodrošināt drošu sistēmas darbību.

2.2.  Drošības analīzi veic visiem darbības plānošanas laikposmiem, starp nākamā gada un tekošās dienas laikposmiem, izmantojot kopīgos tīkla modeļus.

2.3.   Koordinēta drošības analīze saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot sistēmas darbības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

2.4.  Reģionālie koordinācijas centri dalās ar koordinētās drošības analīzes rezultātiem vismaz ar pārvades sistēmu operatoriem sistēmas darbības reģionā.

2.5.  Ja koordinētas drošības analīzes rezultātā reģionālais koordinācijas centrs konstatē iespējamu ierobežojumu, tas izstrādā korektīvas darbības, kuras maksimizē lietderīgumu un ekonomisko efektivitāti.

3.  Kopīgu tīkla modeļu izveide

3.1.  Reģionālie koordinācijas centri izstrādā efektīvus procesus kopīga tīkla modeļa izveidei katram darbības plānošanas laikposmam starp nākamā gada un tekošās dienas laikposmiem.

3.2.  Pārvades sistēmu operatori ieceļ vienu reģionālo koordinācijas centru, kas izveido Savienības mēroga kopīgus tīkla modeļus.

3.3.   Kopīgus tīkla modeļus sagatavo saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot jaudas sistēmas darbības vadlīnijas un jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 3. punktu.

3.4.  Kopīgie tīkla modeļi satur datus, kas būtiski efektīvai darbības plānošanai un jaudas aprēķināšanai visos darbības plānošanas laikposmos starp nākamā gada un tekošās dienas laikposmiem.

3.5.  Kopīgie tīkla modeļi ir pieejami visiem reģionālajiem koordinācijas centriem, pārvades sistēmu operatoriem, ENTSO-E un pēc pieprasījuma -ACER.

4.  Atbalsts pārvades sistēmu operatoru aizsardzības plāniem un atjaunošanas plāniem attiecībā uz saskanības novērtējumu.

4.1.   Reģionālie koordinācijas centri sniedz atbalstu sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem attiecībā uz pārvades sistēmu operatoru aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējumu veikšanu, ievērojot procedūras, kas izklāstītas tīkla kodeksā par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā, kurš pieņemts pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu.

4.2.  Visi pārvades sistēmu operatori vienojas par slieksni, virs kura ietekmi, ko rada viena vai vairāku pārvades sistēmu operatoru darbības ārkārtas, atslēguma vai atjaunošanas stāvoklī, uzskata par būtisku citiem sinhroni vai asinhroni starpsavienotiem pārvades sistēmu operatoriem.

4.3.  Sniedzot atbalstu pārvades sistēmu operatoriem, reģionālais koordinācijas centrs:

a)  noskaidro iespējamos nesaderības gadījumus;

b)  ierosina mīkstinošas darbības.

4.4.  Pārvades sistēmu operatori novērtē un ņem vērā ierosinātās mīkstinošās darbības.

5.  Atbalsts reģionālās atjaunošanas koordinācijai un optimizācijai

5.1.  Katrs attiecīgais reģionālais koordinācijas centrs sniedz atbalstu pārvades sistēmu operatoriem, kas iecelti par frekvences pārvaldniekiem un resinhronizācijas pārvaldniekiem, ievērojot kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā, kurš pieņemts pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu, lai uzlabotu sistēmas atjaunošanas efektivitāti un lietderīgumu. Pārvades sistēmu operatori sistēmas darbības reģionā nosaka reģionālā koordinācijas centra lomu attiecībā uz atbalstu reģionālās atjaunošanas koordinācijai un optimizācijai.

5.2.  Pārvades sistēmu operatori var pieprasīt palīdzību no reģionālajiem koordinācijas centriem, ja to sistēma ir atslēguma vai atjaunošanas stāvoklī.

5.3.  Reģionālie koordinācijas centri ir aprīkoti ar gandrīz reāllaika dispečervadības un datu ieguves sistēmām, kuru novērošanas iespējas nosaka, piemērojot 4.2. punktā minēto slieksni.

6.  Pēcdarbības un pēctraucējumu analīze un ziņošana

6.1.   Reģionālie koordinācijas centri veic izmeklēšanu un sagatavo ziņojumu par ikvienu incidentu, kurš pārsniedz 4.2. punktā minēto slieksni. Pēc regulatīvās iestādes sistēmas darbības reģionā un ACER pieprasījuma tās var tikt iesaistītas izmeklēšanā. Ziņojumā ietver ieteikumus ar mērķi novērst līdzīgus incidentus nākotnē.

6.2.   Reģionālie koordinācijas centri šo ziņojumu publicē. ACER var sniegt ieteikumus ar mērķi novērst līdzīgus incidentus nākotnē.

7.  Rezerves jaudas vajadzīgā daudzuma noteikšana reģionālā mērogā

7.1.  Reģionālie koordinācijas centri sistēmas darbības reģionam aprēķina rezerves jaudas prasības. Rezerves jaudas prasību noteikšana:

a)  īsteno vispārējo mērķi uzturēt darbības drošību izmaksu ziņā visefektīvākajā veidā;

b)  notiek nākamās dienas vai tekošās dienas laikposmā, vai abos;

c)  aprēķina kopējo vajadzīgās rezerves jaudas daudzumu sistēmas darbības reģionam;

d)  nosaka minimālās rezerves jaudas prasības katram rezerves jaudas veidam;

e)  ņem vērā iespējas savstarpēji aizstāt dažādus rezerves jaudas veidus, lai līdz minimumam samazinātu iepirkuma izmaksas;

f)  nosaka nepieciešamās rezerves jaudas (ja tāda ir) ģeogrāfiskajam sadalījumam vajadzīgās prasības.

8.  Balansēšanas jaudas reģionālā iepirkuma sekmēšana

8.1.  Reģionālie koordinācijas centri atbalsta sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatorus iepērkamā balansēšanas jaudas apjoma noteikšanā. Balansēšanas jaudas apjoma noteikšana:

a)  notiek nākamās dienas vai tekošās dienas laikposmā, vai abos;

b)  ņem vērā iespējas savstarpēji aizstāt dažādus rezerves jaudas veidus, lai līdz minimumam samazinātu iepirkuma izmaksas;

c)  ņem vērā vajadzīgās jaudas rezerves apjomus, ko paredz nodrošināt ar balansēšanas enerģijas solījumiem, kurus neiesniedz, pamatojoties uz līgumu par balansēšanas jaudu.

8.2.  Reģionālie koordinācijas centri atbalsta sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatorus saskaņā ar 8.1. punktu noteiktā nepieciešamā balansēšanas jaudas apjoma iepirkšanā. Balansēšanas jaudas iepirkums:

a)  notiek nākamās dienasvai tekošās dienas laikposmā, vai abos;

b)  ņem vērā iespējas savstarpēji aizstāt dažādus rezerves jaudas veidus, lai līdz minimumam samazinātu iepirkuma izmaksas.

9.  Nākamās nedēļas līdz vismaz nākamās dienas reģionālās sistēmas pietiekamības novērtējumi un risku mazinošu darbību sagatavošana.

9.1.  Reģionālie koordinācijas centri veic nākamās nedēļas līdz vismaz nākamās dienas reģionālos pietiekamības novērtējumus saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas Regulā 2017/1485, un pamatojoties uz metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/…(66) 8. pantu.

9.2.  Reģionālie koordinācijas centri īstermiņa reģionālos pietiekamības novērtējumus balsta uz sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru sniegto informāciju ar mērķi noskaidrot situācijas, kad sagaidāms pietiekamības trūkums kādā no kontroles zonām vai reģionālā līmenī. Reģionālie koordinācijas centri ņem vērā iespējamo starpzonu apmaiņu un darbības drošības limitus visos attiecīgajos darbības plānošanas laikposmos.

9.3.  Veicot reģionālās sistēmas pietiekamības novērtējumu, katrs reģionālais koordinācijas centrs savu darbību koordinē ar citiem reģionālajiem koordinācijas centriem, lai:

a)  pārbaudītu pamatā esošos pieņēmumus un prognozes;

b)  noskaidrotu situācijas, kad ir iespējams starpreģionāls pietiekamības trūkums.

9.4.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs kopā ar reģionālo sistēmu pietiekamības novērtējumu rezultātiem pārvades sistēmu operatoriem sistēmas darbības reģionā un citiem reģionālajiem koordinācijas centriem iesniedz priekšlikumus darbībām, ko tas ierosina pietiekamības trūkuma risku samazināšanai.

10.  Reģionālās pārtrauces plānošanas koordinācija

10.1.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs veic reģionālās pārtrauces koordināciju saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas sistēmas darbības vadlīnijās, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu, nolūkā monitorēt būtisko aktīvu pieejamības statusu un koordinēt to pieejamības plānus, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošību, vienlaikus maksimizējot to starpsavienotāju un pārvades sistēmu jaudu, kuri ietekmē starpzonu plūsmas.

10.2.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs uztur vienu sistēmas darbības reģiona būtisko tīkla elementu, elektroenerģijas ražošanas moduļu un pieprasījumietaišu sarakstu un dara to pieejamu ENTSO-E darbības plānošanas datu vidē.

10.3.  Katrs reģionālais koordinācijas centrs saistībā ar atvienojumu koordināciju sistēmas darbības reģionā veic šādas darbības:

a)  novērtē atvienojumu plānošanas saderību, izmantojot visu pārvades sistēmu operatoru nākamā gada pieejamības plānus;

b)  iesniedz pārvades sistēmu operatoriem sistēmas darbības reģionā sarakstu ar konstatētajiem plānošanas nesaderības gadījumiem un tā risinājumu priekšlikumiem nesaderības novēršanai.

11.  Pārvades sistēmu operatoru savstarpēja kompensācijas mehānisma optimizācija

11.1.  Pārvades sistēmu operatori sistēmas darbības reģionā var kopīgi nolemt saņemt reģionālā koordinācijas centra atbalstu tādu finanšu plūsmu administrēšanā, kas saistītas ar norēķiniem starp pārvades sistēmu operatoriem, kuros iesaistīti vairāk nekā divi pārvades sistēmu operatori, piemēram, pārdispečēšanas izmaksas, pārslodzes ieņēmumi, neplānotas novirzes vai rezervju iegādes izmaksas.

12.  Reģionālo koordinācijas centru darbinieku apmācība un sertificēšana

12.1.  Reģionālie koordinācijas centri sagatavo un realizē apmācības un sertifikācijas programmas, kuras vērstas uz reģionālās sistēmas darbību un kuru mērķauditorija ir reģionālo koordinācijas centru darbinieki.

12.2.  Apmācības programmas aptver visus būtiskos sistēmas darbības komponentus, kuros reģionālais koordinācijas centrs veic uzdevumus, tostarp reģionālās krīzes scenārijus.

13.  Reģionālas elektroenerģētiskās krīzes scenāriju apzināšana

13.1.  Ja ENTSO-E šo funkciju deleģē, reģionālie koordinācijas centri veic reģionālās elektroenerģijas krīzes scenāriju apzināšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/…(67) 6. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

Reģionālās elektroenerģijas krīzes scenāriju apzināšanu veic saskaņā ar Regulas (ES) 2019/…+ 5. pantā izklāstīto metodiku.

13.2.  Reģionālie koordinācijas centri sniedz atbalstu katra sistēmas darbības reģiona kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma divu gadu krīzes simulācijas sagatavošanā un veikšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/...+ 12. panta 3. punktu.

14.   Darbības, ar ko apzina, vai ir vajadzīga jauna pārvades jauda, vai ir jāveic esošās pārvades jaudas modernizācija un vai tai ir vajadzīgas alternatīvas.

14.1.   Reģionālie koordinācijas centri atbalsta pārvades sistēmu operatorus, lai tie varētu apzināt, vai ir vajadzīga jauna pārvades jauda, vai ir jāveic esošās pārvades jaudas modernizācija un vai tai ir vajadzīgas alternatīvas, un tādējādi noskaidro informāciju, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013 izveidotajām reģionālajām grupām un ko iekļauj Direktīvas (ES) 2019/…(68) 51. pantā minētajā tīkla attīstības 10 gadu plānā.

15.  Tādas maksimālās ieejas jaudas aprēķināšana, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai jaudas mehānismos.

15.1.  Reģionālie koordinācijas centri sniedz atbalstu pārvades sistēmu operatoriem tās maksimālās ieejas jaudas aprēķināšanā, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai jaudas mehānismos, ņemot vērā starpsavienojuma sagaidāmo pieejamību un iespējamo sistēmas stresa vienlaicīgumu starp sistēmu, kurā mehānismu piemēro, un sistēmu, kurā atrodas aizrobežu jauda.

15.2.  Aprēķinu veic saskaņā ar 26. panta 11. punkta a) apakšpunktā izklāstīto metodiku.

15.3.  Reģionālie koordinācijas centri veic aprēķinu katrai tirdzniecības zonu robežai, ko aptver sistēmas darbības reģions.

16.  Sezonālo pietiekamības novērtējumu sagatavošana

16.1.  Ja ENTSO-E, ievērojot Regulas (ES) 2019/…(69) 9. pantu, šo funkciju deleģē, reģionālie koordinācijas centri veic reģionālos sezonālos pietiekamības novērtējumus.

16.2.  Sezonālos pietiekamības novērtējumus veic, pamatojoties uz metodiku, kas izstrādāta, ievērojot Regulas (ES) 2019/…+ 8. pantu.

II pielikums

Atceltā regula

ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009

(OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.)

8. panta 3. punkta a) apakšpunkts

8. panta 10. punkta a) apakšpunkts

11. pants

18. panta 4.a punkts

23. panta 3. punkts

Komisijas Regula (ES) Nr. 543/2013 (2013. gada 14. jūnijs) par datu iesniegšanu un publicēšanu elektroenerģijas tirgos un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 714/2009 I pielikuma grozīšanu (OV L 163, 15.6.2013., 1. lpp.).

I pielikuma 5.5. līdz 5.9. punkts

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 714/2009

Šī regula

-

1. panta a) punkts

-

1. panta b) punkts

1. panta a) punkts

1. panta c) punkts

1. panta b) punkts

1. panta d) punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkta a) apakšpunkts

2. panta 2. punktss

2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2. panta 3. punkts

2. panta 2. punkta c) apakšpunkts

2. panta 4. punkts

2. panta 2. punkta d) apakšpunkts

-

2. panta 2. punkta e) apakšpunkts

-

2. panta 2. punkta f) apakšpunkts

-

2. panta 2. punkta g) apakšpunkts

2. panta 5. punkts

-

2. panta 6. līdz 71. punkts

-

3. pants

-

4. pants

-

5. pants

-

6. pants

-

7. pants

-

8. pants

-

9. pants

-

10. pants

-

11. pants

-

12. pants

-

13. pants

-

14. pants

-

15. pants

16. panta 1. līdz 3. punkts

16. panta 1. līdz 4. punkts

-

16. panta 5. līdz 8. punkts

16. panta 4. līdz 5. punkts

16. panta 9. līdz 11. punkts

-

16. panta 12. un 13. punkts

-

17. pants

14. panta 1. punkts

18. panta 1. punkts

-

18. panta 2. punkts

14. panta 2. līdz 5. punkts

18. panta 3. līdz 6. punkts

-

18. panta 7. līdz 11. punkts

-

19. panta 1. punkts

16. panta 6. punkts

19. panta 2. un 3. punkts

-

19. panta 4. un 5. punkts

-

20. pants

-

21. pants

-

22. pants

8. panta 4. punkts

23. panta 1. punkts

-

23. panta 2. līdz 7. punkts

-

25. pants

-

26. pants

-

27. pants

4. pants

28. panta 1. punkts

-

28. panta 2. punkts

5. pants

29. panta 1. līdz 4. punkts

-

29. panta 5. punkts

8. panta 2. punkta pirmais teikums

30. panta 1. punkta a) apakšpunkts

8. panta 3. punkta b) apakšpunkts

30. panta 1. punkta b) apakšpunkts

-

30. panta 1. punkta c) apakšpunkts

8. panta 3. punkta c) apakšpunkts

30. panta 1. punkta d) apakšpunkts

-

30. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkts

-

30. panta 1. punkta g) un h) apakšpunkts

8. panta 3. punkta a) apakšpunkts

30. panta 1. punkta i) apakšpunkts

8. panta 3. punkta d) apakšpunkts

30. panta 1. punkta j) apakšpunkts

8. panta 3. punkta e) apakšpunkts

30. panta 1. punkta k) apakšpunkts

 

30. panta 1. punkta l) apakšpunkts

 

30. panta 1. punkta m) līdz o) apakšpunkts

-

30. panta 2. un 3. punkts

8. panta 5. punkts

30. panta 4. punkts

8. panta 9. punkts

30. panta 5. punkts

10. pants

31. pants

9. pants

32. pants

11. pants

33. pants

12. pants

34. pants

-

35. pants

-

36. pants

-

37. pants

-

38. pants

-

39. pants

-

40. pants

-

41. pants

-

42. pants

-

43. pants

-

44. pants

-

45. pants

-

46. pants

-

47. pants

8. panta 10. punkts

48. pants

13. pants

49. pants

2. panta 2. punkta pēdējā daļa

49. panta 7. punkts

15. pants

50. panta 1. līdz 6. punkts

I pielikuma 5.10. punkts

50. panta 7. punkts

3. pants

51. pants

-

52. pants

-

53. pants

-

54. pants

-

55. pants

-

56. pants

-

57. pants

-

58. pants

8. panta 6. punkts

59. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

-

59. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts

 

59. panta 2. punkts

6. panta 1. punkts

59. panta 3. punkts

6. panta 2. punkts

59. panta 4. punkts

6. panta 3. punkts

59. panta 5. punkts

-

59. panta 6. punkts

6. panta 4. punkts

59. panta 7. punkts

6. panta 5. punkts

59. panta 8. punkts

6. panta 6. punkts

59. panta 9. punkts

8. panta 1. punkts

59. panta 10. punkts

6. panta 7. punkts

-

6. panta 8. punkts

-

6. panta 9. un 10. punkts

59. panta 11. un 12. punkts

6. panta 11. punkts

59. panta 13. un 14. punkts

6. panta 12. punkts

59. panta 15. punkts

8. panta 2. punkts

59. panta 15. punkts

-

06. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

60. panta 2. punkts

7. panta 2. punkts

60. panta 3. punkts

7. panta 3. punkts

-

7. panta 4. punkts

-

-

61. panta 1. punkts

-

61. panta 2. punkts

18. panta 1. punkts

61. panta 3. punkts

18. panta 2. punkts

-

18. panta 3. punkts

61. panta 4. punkts

18. panta 4. punkts

-

18. panta 4.a punkts

61. panta 5. punkts

18. panta 5. punkts

61. panta 5. un 6. punkts

19. pants

-

21. pants

62. pants

17. pants

63. pants

-

64. pants

20. pants

65. pants

22. pants

66. pants

23. pants

67. pants

24. pants

-

-

68. pants

-

69. pants

25. pants

70. pants

26. pants

71. pants

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS DEKLARĀCIJA PAR STARPSAVIENOJUMA DEFINĪCIJU

Komisija pieņem zināšanai abu likumdevēju vienošanos Elektroenerģijas direktīvas pārstrādātās redakcijas un Elektroenerģijas regulas pārstrādātās redakcijas sakarā atgriezties pie Direktīvā 2009/72/EK un Regulā (EK) Nr. 714/2009 izmantotās starpsavienojuma definīcijas. Komisija piekrīt, ka elektroenerģijas tirgi atšķiras no citiem tirgiem, piemēram, dabasgāzes tirgus, ar to, ka tirgojamos produktus pagaidām nevar vienkārši uzglabāt un tos ģenerē ļoti dažādas ražošanas iekārtas, ieskaitot iekārtas sadales sistēmu līmenī. Rezultātā savienojumiem ar trešām valstīm elektroenerģijas un gāzes nozarē ir būtiski atšķirīga loma un var izvēlēties atšķirīgas regulatīvās pieejas.

Komisija turpinās pētīt vienošanās ietekmi un vajadzības gadījumā dos norādījumus par tiesību normu piemērošanu.

Juridiskās skaidrības labad Komisija vēlas uzsvērt:

Elektroenerģijas direktīvā starpsavienojuma definīcija, par ko ir vienošanās, attiecas uz iekārtām, kas savieno elektropārvades sistēmas. Formulējums neizdala atšķirīgus tiesiskos regulējumus vai tehniskos apstākļus un t