Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0190(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0156/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0156/2019

Debates :

PV 28/03/2019 - 4
CRE 28/03/2019 - 4

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0323

Pieņemtie teksti
PDF 332kWORD 96k
Ceturtdiena, 2019. gada 28. marts - Strasbūra Pagaidu redakcija
Programmas “Radošā Eiropa” (2021–2027) izveide ***I
P8_TA-PROV(2019)0323A8-0156/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021–2027) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (COM(2018)0366 – C8-0237/2018 – 2018/0190(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0366),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 167. panta 5. punktu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0237/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0156/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Kultūra, kultūras mantojums un kultūru daudzveidība Eiropas sabiedrībai ir ļoti vērtīga no kultūras, vides, sociālā un ekonomiskā viedokļa un būtu jāveicina un jāatbalsta. 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā, tāpat kā Eiropadomes 2017. gada decembra sanāksmē tika paziņots, ka izglītība un kultūra ir ļoti svarīgas, lai veidotu iekļaujošas un saliedētas sabiedrības visiem un lai uzturētu Eiropas konkurētspēju.
(1)  Kultūra, māksla, kultūras mantojums un kultūru daudzveidība Eiropas sabiedrībai ir ļoti vērtīgi no kultūras, izglītības, demokrātijas, vides, sociālā, cilvēktiesību un ekonomiskā viedokļa un būtu jāveicina un jāatbalsta. 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā, tāpat kā Eiropadomes 2017. gada decembra sanāksmē tika paziņots, ka izglītība un kultūra ir ļoti svarīgas, lai veidotu iekļaujošas un saliedētas sabiedrības visiem un lai uzturētu Eiropas konkurētspēju.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kam, kā minēts LES 6. pantā, ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem.
(2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. Šīs vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta), kam, kā minēts LES 6. pantā, ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem. Proti, Hartas 11. pants paredz vārda un informācijas brīvību un 13. pants — mākslas un zinātnes brīvību.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Turklāt Komisijas paziņojumā par jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai15 ir noteikti Savienības mērķi kultūras un radošajās industrijās. Tās mērķis ir izmantot kultūras un kultūru daudzveidības potenciālu sociālajai kohēzijai un sabiedrības labbūtībai, veicinot kultūras un radošo industriju pārrobežu dimensiju, atbalstot to izaugsmes spēju, mudinot uz kultūrā balstītu radošumu izglītībā, inovācijā, nodarbinātībā un izaugsmē, kā arī nostiprinot starptautiskos kultūras sakarus. Ar programmu “Radošā Eiropa”, līdz ar citām Savienības programmām, būtu jāpalīdz īstenot šo jauno Eiropas darba kārtību kultūrai. Tas saskan arī ar 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas spēkā stājās 2007. gada 18. martā un kurai Savienība ir pievienojusies.
(4)  Turklāt Komisijas paziņojumā par jaunu Eiropas darba kārtību kultūrai15 ir noteikti Savienības mērķi kultūras un radošajās industrijās. Tās mērķis ir izmantot kultūras un kultūru daudzveidības potenciālu sociālajai kohēzijai un sabiedrības labbūtībai, veicinot kultūras un radošo industriju pārrobežu dimensiju, atbalstot to izaugsmes spēju, mudinot uz kultūrā balstītu radošumu izglītībā, inovācijā, nodarbinātībā un izaugsmē, kā arī nostiprinot starptautiskos kultūras sakarus. Ar programmu "Radošā Eiropa", līdz ar citām Savienības programmām, būtu jāpalīdz īstenot šo jauno Eiropas darba kārtību kultūrai, ņemot vērā to, ka vienmēr būtu jāsaglabā un jāveicina kultūras un mākslinieciskās izpausmes nezūdošā vērtība un ka sadarbības projektu centrā ir mākslinieciskā jaunrade. Šīs Jaunās Eiropas darba kārtības kultūrai atbalstīšana saskan arī ar 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas spēkā stājās 2007. gada 18. martā un kurai Savienība ir pievienojusies.
__________________
__________________
15 COM(2018)0267.
15 COM(2018)0267.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Savienības politika papildinās un dos pievienoto vērtību dalībvalstu intervencei kultūras un radošajā jomā. Savienības politikas jomu ietekme būtu regulāri jāizvērtē, ņemot vērā kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus, piemēram, iedzīvotāju ieguvumus, iedzīvotāju aktīvu līdzdalību, Savienības ekonomikas ieguvumus izaugsmes un nodarbinātības un citu ekonomikas nozaru ietekmes ziņā, kā arī kultūras un radošajās nozarēs strādājošo cilvēku prasmes un kompetences.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Programmas mērķi ir Eiropas kultūras mantojuma aizsardzība un palielināšana. Šie mērķi tika atzīti arī saistībā ar tiesībām iegūt zināšanas par kultūras mantojumu un piedalīties kultūras dzīvē, kuras noteiktas Eiropas Padomes Vispārējā konvencijā par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai (Faro Konvencija), kas stājās spēkā 2011. gada 1. jūnijā. Šī konvencija arī uzsver kultūras mantojuma nozīmi miermīlīgas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā un ilgtspējīgas attīstības un kultūru daudzveidības veicināšanas procesā.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Eiropas kultūru daudzveidības veicināšana ir atkarīga no tā, vai pastāv plaukstošas un noturīgas kultūras un radošās industrijas, kas spēj radīt, ražot un izplatīt savus darbus lielai un daudzveidīgai Eiropas auditorijai. Tādējādi tiek palielināts šo industriju darījumdarbības potenciāls un tiek sekmēta ilgtspējīga izaugsme un darbvietu radīšana. Sekmējot radošumu, tiek veicināta arī konkurētspēja un inovācija rūpniecības vērtības veidošanas ķēdēs. Neraugoties uz nesenajiem panākumiem, Eiropas kultūras un radošais tirgus joprojām ir sadrumstalots pēc valstu un valodu kritērijiem, un tāpēc kultūras un radošās industrijas nespēj pilnīgi izmantot Eiropas vienoto tirgu un jo īpaši digitālo vienoto tirgu.
(5)  Eiropas kultūru daudzveidības veicināšana un kopīgu sakņu apzināšanās ir balstīta uz mākslinieciskās izpausmes brīvību, mākslinieku un kultūras pakalpojumu sniedzēju spējām un kompetenci, uz plaukstošu un noturīgu kultūras un radošo industriju sabiedriskajā un privātajā sektorā un to spēju radīt, realizēt inovācijas, ražot savus darbus un izplatīt tos lielai un daudzveidīgai Eiropas auditorijai. Tādējādi tiek palielināts šo industriju darījumdarbības potenciāls, uzlabota piekļuve un vēl vairāk veicināts radošais saturs, mākslinieciskā izpēte un radošums un tiek sekmēta ilgtspējīga izaugsme un darbvietu radīšana. Sekmējot radošumu un jaunas zināšanas, tiek veicināta arī konkurētspēja un inovācijas rašanās rūpniecības vērtības veidošanas ķēdēs. Būtu jāpieņem plašāka pieeja mākslas un kultūras izglītībai un mākslinieciskajai izpētei, pārejot no zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) pieejas uz STEAM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla, matemātika) pieeju. Neraugoties uz nesenajiem panākumiem, attiecībā uz palīdzību tulkošanai un subtitrēšanai Eiropas kultūras un radošais tirgus joprojām ir sadrumstalots pēc valstu un valodu kritērijiem. Vienlaikus ievērojot katra tirgus īpatnības, ir iespējams darīt vairāk, lai kultūras un radošās industrijas spētu pilnīgi izmantot Eiropas vienoto tirgu un jo īpaši digitālo vienoto tirgu, tostarp ņemot vērā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Digitālā pārveide izraisa izmaiņas paradigmā un ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem kultūras un radošajām industrijām. Digitālā inovācija ir mainījusi ieradumus un attiecības, kā arī ražošanas un patēriņa modeļus gan indivīdu, gan sabiedrības līmenī, un tai būtu jāveicina kultūras un radošās izpausmes un kultūras un radošā vēstījuma sniegšana, ņemot vērā kultūras un radošo industriju īpašo vērtību digitālajā vidē.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Programmā būtu jāņem vērā kultūras un radošo industriju divējādais raksturs, no vienas puses, atzīstot kultūras nezūdošo un māksliniecisko vērtību un, no otras puses, šo industriju ekonomisko vērtību, tostarp plašāku devumu izaugsmē, konkurētspējā, radošumā un inovācijā. Tam nepieciešamas spēcīgas Eiropas kultūras un radošās industrijas, jo īpaši rosīga Eiropas audiovizuālā rūpniecība, ņemot vērā tās spēju sasniegt lielu auditoriju un tās ekonomisko nozīmi, tostarp arī attiecībā uz citām radošajām industrijām un kultūrtūrismu. Tomēr globālajos audiovizuālajos tirgos konkurenci vēl vairāk pastiprina arvien dziļāks digitālais apvērsums, piemēram, izmaiņas plašsaziņas līdzekļu ražošanā un patēriņā un globālo platformu augošā pozīcija satura izplatīšanā. Tāpēc nepieciešams palielināt atbalstu Eiropas rūpniecībai.
(6)  Programmā būtu jāņem vērā kultūras un radošo industriju divējādais raksturs, no vienas puses, atzīstot kultūras nezūdošo un māksliniecisko vērtību un, no otras puses, šo industriju ekonomisko vērtību, tostarp plašāku devumu izaugsmē, konkurētspējā, radošumā, inovācijā, starpkultūru dialogā, sociālajā kohēzijā un zināšanu radīšanā. Tam nepieciešamas spēcīgas Eiropas kultūras un radošās industrijas — gan komerciālajā, gan bezpeļņas sektorā —, jo īpaši rosīga Eiropas audiovizuālā rūpniecība, ņemot vērā tās spēju sasniegt lielu auditoriju vietējā, valsts un Savienības līmenī un tās ekonomisko nozīmi, tostarp arī attiecībā uz citām radošajām industrijām un kultūrtūrismu, kā arī reģionālo, vietējo un pilsētvides attīstību. Tomēr globālajos audiovizuālajos tirgos konkurenci vēl vairāk pastiprina arvien dziļāks digitālais apvērsums, piemēram, izmaiņas plašsaziņas līdzekļu ražošanā un patēriņā un globālo platformu augošā pozīcija satura izplatīšanā. Tāpēc nepieciešams palielināt atbalstu Eiropas rūpniecībai.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Aktīvai Eiropas pilsonībai, kopīgām vērtībām, radošumam un inovācijai ir vajadzīgs stabils pamats, uz kura tās var attīstīties. Programmai būtu jāatbalsta kinematogrāfiskā un audiovizuālā izglītība, jo īpaši nepilngadīgo un jauniešu vidū.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai programma būtu efektīva, tajā būtu jāņem vērā dažādo nozaru specifiskais raksturs, to atšķirīgās mērķgrupas un īpašās vajadzības, izmantojot pielāgotas pieejas audiovizuālajai nozarei veltītā atzarā, pārējām kultūras un radošajām industrijām veltītā atzarā un starpnozaru atzarā.
(7)  Lai programma būtu efektīva, tajā būtu jāņem vērā dažādo nozaru specifiskais raksturs un izaicinājumi, to atšķirīgās mērķgrupas un īpašās vajadzības, izmantojot pielāgotas pieejas audiovizuālajai nozarei veltītā atzarā, pārējām kultūras un radošajām industrijām veltītā atzarā un starpnozaru atzarā. Ar programmu būtu jānodrošina līdzvērtīgs atbalsts visām kultūras un radošajām nozarēm, izmantojot horizontālās shēmas, kas vērstas uz kopīgām vajadzībām. Pamatojoties uz izmēģinājuma projektiem, sagatavošanas darbībām un pētījumiem, programmai būtu jāīsteno arī nozaru darbības, kas uzskaitītas šīs regulas pielikumā.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Mūzika visos tās veidos un izpausmēs, jo īpaši mūsdienu un dzīvā mūzika, ir svarīga Savienības kultūras, mākslas un ekonomikas mantojuma sastāvdaļa. Tas ir sociālās kohēzijas, multikulturālas integrācijas un jauniešu socializācijas elements, un tas ir galvenais instruments kultūras, tostarp kultūras tūrisma, stiprināšanai. Tāpēc mūzikas nozarē īpaša uzmanība būtu jāpievērš konkrētām darbībām, kas saskaņā ar šo regulu tiek īstenotas kā daļa no atzara “KULTŪRA” attiecībā uz finanšu izplatīšanu un mērķtiecīgām darbībām. Īpaši pielāgotiem uzaicinājumiem un instrumentiem vajadzētu palīdzēt stiprināt mūzikas nozares konkurētspēju un risināt dažas no īpašajām problēmām, ar kurām tā saskaras.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Savienības atbalstu nepieciešams pastiprināt starptautisko kultūras attiecību jomā. Ar programmu būtu jācenšas sekmēt jaunās Eiropas darba kārtības kultūrai trešo stratēģisko mērķi, izmantojot kultūru un starpkultūru dialogu kā ilgtspējīgas sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēku. Savienībā un visā pasaulē pilsētas virza jaunu kultūras politiku. Daudzas radošās kopienas visā pasaulē ir pulcējušās centros, inkubatoros un īpašās paredzētās telpās. Savienībai vajadzētu būt instrumentam šo kopienu no Savienības un trešām valstīm tīklu veidošanā un vairākdisciplīnu sadarbības veicināšanā starp mākslinieciskajām, radošajām un digitālajām prasmēm.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Starpnozaru atzara mērķis ir izmantot dažādu kultūras un radošo industriju savstarpējās sadarbības potenciālu. Kopēja transversāla pieeja dod ieguvumus zināšanu pārneses un administratīvās efektivitātes ziņā.
(8)  Starpnozaru atzara mērķis ir risināt kopīgās problēmas, ar ko saskaras dažādas kultūras un radošās industrijas, un izmantot to savstarpējās sadarbības potenciālu. Kopēja transversāla pieeja dod ieguvumus zināšanu pārneses un administratīvās efektivitātes ziņā.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Lai atbalstītu Savienības digitālā vienotā tirgus politiku, audiovizuālajā nozarē ir vajadzīga Savienības iesaistīšanās. Tā jo īpaši ietver autortiesību regulējumu un ierosināto regulu par raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm16, kā arī priekšlikumu grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES17. Tie tiecas nostiprināt Eiropas audiovizuālās nozares dalībnieku spēju finansēt, ražot un izplatīt darbus, kas var būt pietiekami pamanāmi dažādajos pieejamajos plašsaziņas līdzekļos (piemēram, televīzijā, kino vai pieprasījumvideo) un interesanti auditorijai atvērtākā un konkurētspējīgākā tirgū Eiropā un citur pasaulē. Būtu jāpalielina atbalsts, reaģējot uz nesenajām tirgus norisēm un jo īpaši uz to, ka salīdzinājumā ar nacionālajām raidorganizācijām, kas tradicionāli iegulda Eiropas darbu ražošanā, spēcīgāku pozīciju ieguvušas globālās izplatīšanas platformas.
(9)  Lai atbalstītu Savienības digitālā vienotā tirgus politiku, audiovizuālajā nozarē ir vajadzīga Savienības iesaistīšanās. Tā jo īpaši ietver autortiesību regulējumu, ierosināto regulu par raidorganizāciju tiešsaistes pārraidēm16 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2010/201817. Tie tiecas nostiprināt Eiropas audiovizuālās nozares dalībnieku spēju radīt, finansēt, ražot un izplatīt dažāda formāta darbus dažādajos pieejamajos plašsaziņas līdzekļos (piemēram, televīzijā, kino vai pieprasījumvideo) un interesanti auditorijai atvērtākā un konkurētspējīgākā tirgū Eiropā un citur pasaulē. Būtu jāpalielina atbalsts, reaģējot uz nesenajām tirgus norisēm un jo īpaši uz to, ka salīdzinājumā ar nacionālajām raidorganizācijām, kas tradicionāli iegulda Eiropas darbu ražošanā, spēcīgāku pozīciju ieguvušas globālās izplatīšanas platformas.
__________________
__________________
16 COM(2016)0594
16 COM(2016)0594
17 COM/2016/0287
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Direktīva (ES) 2018/1808, ar ko, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, groza Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 303, 28.11.2018., 69. lpp.).
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Programmas “Radošā Eiropa” īpašās darbības, tādas kā Eiropas mantojuma zīme, Eiropas kultūras mantojuma dienas, Eiropas balvas laikmetīgajā mūzikā, rokmūzikā un popmūzikā, literatūrā, kultūras mantojuma un arhitektūras jomā un Eiropas kultūras galvaspilsētas, ir tiešā veidā sasniegušas miljoniem Eiropas iedzīvotāju, pierādījušas, ka Eiropas kultūrpolitikai ir sociālekonomiski ieguvumi, un tāpēc šīs darbības būtu jāturpina un pēc iespējas jāpaplašina.
(10)  Programmas “Radošā Eiropa” īpašās darbības, tādas kā Eiropas mantojuma zīme, Eiropas kultūras mantojuma dienas, Eiropas balvas laikmetīgajā mūzikā, rokmūzikā un popmūzikā, literatūrā, kultūras mantojuma un arhitektūras jomā un Eiropas kultūras galvaspilsētas, ir tiešā veidā sasniegušas miljoniem Eiropas iedzīvotāju, pierādījušas, ka Eiropas kultūrpolitikai ir sociālekonomiski ieguvumi, un tāpēc šīs darbības būtu jāturpina un pēc iespējas jāpaplašina. Programmai būtu jāatbalsta Eiropas mantojuma zīmes tīklu veidošanas pasākumi.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Programma “Radošā Eiropa” saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013 ir rosinājusi tādu inovatīvu un sekmīgu projektu rašanos, kuri radīja labu praksi attiecībā uz transnacionālu Eiropas sadarbību radošajās un kultūras nozarēs. Tas savukārt ir palielinājis auditoriju Eiropas kultūru daudzveidību un palielinājis Eiropas kultūras politikas sniegtos sociālos un ekonomiskos ieguvumus. Lai šie veiksmes stāsti būtu efektīvāki, tie būtu jāizceļ un, ja iespējams, jāpaplašina.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
(10b)  Kultūras un radošo industriju visu līmeņu dalībniekiem būtu aktīvi jāiesaistās programmas mērķu sasniegšanā un tās turpmākā attīstībā. Tā kā gūtā pieredze saistībā ar ieinteresēto personu formālu līdzdalību Eiropas kultūras mantojuma gada, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/8641a, līdzdalīgas pārvaldības modelī izrādījās efektīvs risinājums kultūras integrēšanai, šo modeli ieteicams piemērot arī programmai. Šādā līdzdalīgas pārvaldības modelī būtu jāiekļauj transversāla pieeja, lai veidotu sinerģiju dažādo Savienības programmu un iniciatīvu starpā kultūras un radošuma jomā.
___________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Lēmums (ES) 2017/864 par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018) (OV L 131, 20.5.2017., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
(10c)  Šajā programmā kā īpaša pasākumu daļa būtu jāiekļauj starpnozaru rīcība, kuras mērķis ir parādīt Eiropas jaunradi un kultūras daudzveidību dalībvalstīm un trešām valstīm. Šajā darbībā būtu jāuzsver Eiropas uz kultūru balstītā radošuma izcilība, veicinot starpdisciplīnu inovāciju plašākā ekonomikā, piešķirot īpašu balvu.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Kultūra ir būtiska, lai nostiprinātu iekļaujošas un saliedētas kopienas. Migrācijas spiediena kontekstā kultūrai ir svarīga loma migrantu integrācijā, lai palīdzētu viņiem justies kā uzņēmēju sabiedrības daļai un lai starp migrantiem un jaunajām kopienām veidotos labas attiecības.
(11)  Kultūra ir būtiska, lai nostiprinātu iekļaujošas, saliedētas un domājošas kopienas, atdzīvinātu teritorijas un veicinātu to cilvēku sociālo iekļaušanu, kuri atrodas nelabvēlīgā situācijā. Migrācijas jautājumu un integrācijas izaicinājumu kontekstā kultūrai ir būtiski svarīga loma iekļaujošo telpu veidošanai starpkultūru dialogam un migrantu un bēgļu integrācijā, palīdzot viņiem justies kā uzņēmēju sabiedrības daļai, un labu attiecību veidošanā starp migrantiem un jaunajām kopienām.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)  Kultūra paredz un veicina ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju. Tādēļ tai vajadzētu būt politikas attīstības stratēģiju pamatā. Būtu jāuzsver kultūras ieguldījums visas sabiedrības labklājībā. Tādēļ saskaņā ar 2018. gada 22. janvāris Davosas deklarāciju “Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru Eiropai” ("Towards a high-quality Baukultur for Europe" ) būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu jaunu integrētu pieeju tādas augstas kvalitātes būvētās vides veidošanai, kura ir balstīta uz kultūru, stiprina sociālo kohēziju, nodrošina ilgtspējīgu vidi un sekmē iedzīvotāju veselību un labklājību kopumā. Šai pieejai nebūtu jāliek uzsvars tikai uz pilsētu teritorijām, bet galvenā uzmanība būtu jāpievērš nomaļo, attālāko un lauku teritoriju savienojamībai. Būvkultūras jēdziens ietver visus faktorus, kam ir tieša ietekme uz iedzīvotāju un kopienu dzīves kvalitāti, tādējādi ļoti konkrētā veidā veicinot iekļautību, kohēziju un ilgtspēju.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
(11b)  Tam ir prioritāra nozīme, lai kultūra, tostarp kultūras un audiovizuālās preces un pakalpojumi, kļūst pieejamāki personām ar invaliditāti kā līdzeklis, lai veicinātu viņu pilnīgu personības izaugsmi un aktīvu līdzdalību, tādējādi veicinot patiesi iekļaujošu sabiedrību, kas balstās uz solidaritāti. Tāpēc programmai būtu jāveicina un jāpalielina kultūras līdzdalība visā Savienībā, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem no nelabvēlīgas vides, kā arī cilvēkiem, kas dzīvo lauku un attālos reģionos.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Rosīgu kultūras un radošo industriju, arī ziņu mediju nozares, pamatā ir mākslinieciskās izpausmes brīvība. Lai sekmētu plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, ar programmu būtu jāveicina krustmijas un sadarbība starp audiovizuālo nozari un izdevējdarbības nozari.
(12)  Rosīgu kultūras un radošo nozaru un ziņu mediju nozares pamatā ir mākslinieciskās un kultūras izpausmes brīvība, vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms. Programmai būtu jāveicina krustmijas un sadarbība starp audiovizuālo nozari un izdevējdarbības nozari ar mērķi sekmēt plurālistisku un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu vidi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2010/13/ES1a. Programmai būtu jāsniedz atbalsts jaunajiem plašsaziņas līdzekļu profesionāļiem un jāveicina kritiskās domāšanas attīstība iedzīvotāju vidū, veicinot medijpratību, jo īpaši jauniešiem.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīva 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāte attiecībā uz prasmju attīstīšanu, mācīšanos, starpkultūru izpratni, kopīgu jaunradi, kopražošanu, mākslas darbu apriti un izplatīšanu un piedalīšanos starptautiskos pasākumos, piemēram, gadatirgos un festivālos, ir būtisks priekšnoteikums, lai Savienībā izveidotu labāk sasaistītas, spēcīgākas un ilgtspējīgākas kultūras un radošās nozares. Šādai mobilitātei nereti traucē juridiskā statusa trūkums, grūtības saņemt vīzas un atļauju termiņi, nodokļu dubultās uzlikšanas risks, kā arī nestabilie sociālā nodrošinājuma apstākļi.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 10. pantam visos programmas pasākumos būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un nediskriminācijas mērķu integrēšana un attiecīgā gadījumā būtu jānosaka atbilstoši dzimumu līdzsvara kritēriji.
(13)  Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 10. pantam visos programmas pasākumos būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un nediskriminācijas mērķu integrēšana un attiecīgā gadījumā būtu jānosaka atbilstoši dzimumu līdzsvara un dažādības kritēriji. Ar programmu būtu jācenšas nodrošināt, ka dalība programmā un saskaņā ar programmu veiktie projekti sasniedz un atspoguļo Eiropas sabiedrības daudzveidību. Programmas ietvaros veiktās darbības būtu jāuzrauga un par tām jāsniedz pārskats, lai pārliecinātos par programmas darbību šajā ziņā un ļautu politikas veidotājiem pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir plašāka informācija, attiecībā uz turpmākajām programmām.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Sievietes Savienības mākslas un kultūras jomā daudz piedalās kā autori, profesionāļi, skolotāji un skatītāji, kam ir arvien lielāka piekļuve kultūras publikai. Tomēr, kā liecina pētījumi, piemēram, Eiropas Sieviešu audiovizuālais tīkls filmu režisoriem un projekts “We Must” mūzikas jomā, pastāv vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un sievietēm ir mazāka iespēja realizēt savus darbus un ieņemt atbildīgus amatus kultūras, mākslas un radošajās iestādēs. Tāpēc ir nepieciešams veicināt sieviešu talantus un izplatīt viņu darbus, lai atbalstītu sieviešu māksliniecisko karjeru.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Saskaņā ar secinājumiem, kas izdarīti pēc Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018), programmai būtu jāuzlabo sadarbība un nozares atbalsta spējas, atbalstot darbības, kas saistītas ar Eiropas Kultūras mantojuma gada (2018) mantojumu un to apzināšanu. Šajā sakarībā uzmanība būtu jāpievērš paziņojumam, ko 2018. gada novembrī sniedza Kultūras ministru padome, un paziņojumiem, kurus sniedza Padomes noslēguma ceremonijā, kas notika 2018. gada 7. decembrī. Programmai būtu jāveicina Eiropas kultūras mantojuma ilgtspējīga saglabāšana ilgtermiņā, atbalstot māksliniekus un amatniekus, kuri ir kvalificēti tradicionālajās profesijās, kuras saistītas ar kultūras mantojuma atjaunošanu.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Atbilstoši Komisijas 2014. gada 22. jūlija paziņojumam “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam”19 ar attiecīgo politiku un instrumentiem jāizmanto Eiropas kultūras mantojuma ilglaicīgā un ilgtspējīgā vērtība un jāizstrādā integrētāka pieeja tā saglabāšanai, vērtības palielināšanai un atbalstam.
(15)  Atbilstoši Komisijas 2014. gada 22. jūlija paziņojumam "Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam"19 ar attiecīgo politiku un instrumentiem jāizmanto Eiropas pagātnes, tagadnes, materiālā, nemateriālā un digitālā kultūras mantojuma ilglaicīgā un ilgtspējīgā vērtība un jāizstrādā integrētāka pieeja tā saglabāšanai, aizsardzībai, pielāgotai atkalizmantošanai, izplatīšanai, vērtības palielināšanai un atbalstam, tostarp atbalstot augstas kvalitātes un koordinētu profesionālo zināšanu apmaiņu un kopīgu augstu kvalitātes standartu izstrādi šai nozarei un mobilitāti nozares profesionālajiem dalībniekiem. Kultūras mantojums ir Eiropas kohēzijas neatņemama sastāvdaļa, kas veido tiltu starp tradīcijām un inovāciju. Programmas prioritātei vajadzētu būt kultūras mantojuma saglabāšanai un mākslinieku, autoru un amatniecības atbalstam.
__________________
__________________
19 COM/2014/0477
19 COM/2014/0477
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Programmai būtu jāsekmē iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanās un līdzdalība un kultūras izglītības popularizēšana, kā arī jāveicina kultūras zināšanu un mantojuma publiska pieejamība. Programmai būtu arī jāveicina kvalitāte un inovācija radīšanas un saglabāšanas procesos, tostarp sekmējot kultūras, mākslas, zinātnes, pētniecības un tehnoloģijas sinerģiju.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. decembra rezolūciju par saskaņotu ES politiku kultūras un radošajām nozarēm kultūras un radošo nozaru atbalstīšanai vajadzētu būt transversālam jautājumam. Visā programmā būtu jāintegrē projekti, lai atbalstītu jaunus uzņēmējdarbības modeļus un prasmes, tradicionālās zināšanas un radošo un starpdisciplīnu risinājumu iestrādāšanu ekonomiskajā un sociālajā vērtībā. Turklāt būtu pilnībā jāizmanto starp Savienības politikas jomām pastāvošā potenciālā sinerģija, lai efektīvi izmantotu finansējumu, kas pieejams saskaņā ar tādām Savienības programmām kā “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, “Erasmus +”, EaSI un InvestEU.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.
(18)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. Par trešo valstu iemaksām programmā katru gadu būtu jāziņo budžeta lēmējinstitūcijai.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Kopš savas izveides Eiropas Kinoakadēmija ir uzkrājusi vienreizīgu zinātību un vislabāk spēj izveidot visas Eiropas filmu veidotāju un kino profesionāļu kopienu, popularizējot un izplatot Eiropas filmas aiz valstu robežām un veidojot īstenu Eiropas auditoriju. Tāpēc tam vajadzētu būt tiesībām uz tiešu Savienības atbalstu.
(22)  Kopš savas izveides Eiropas Kinoakadēmija ir ar savu īpašo zinātību un unikālo pozīciju ir palīdzējusi attīstīties visas Eiropas filmu veidotāju un kino profesionāļu kopienai, popularizējot un izplatot Eiropas filmas aiz valstu robežām un sekmējot visu vecumu starptautiskas auditorijas rašanos. Tāpēc izņēmuma kārtā tai vajadzētu būt tiesībām uz tiešu Savienības atbalstu saistībā ar tās sadarbību ar Eiropas Parlamentu, organizējot LUX kino balvu. Tomēr tiešajam atbalstam jābūt saistītam ar sarunām par sadarbības līgumu ar konkrētām misijām un mērķiem starp abām pusēm, un vajadzētu būt iespējai sniegt tiešu atbalstu tikai pēc tam, kad nolīgums ir noslēgts. Tas neliedz Eiropas Kinoakadēmijai pieteikties finansējumam citām iniciatīvām un projektiem, kas ietilpst programmas dažādos atzaros.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Kopš savas izveides Eiropas Savienības Jauniešu orķestris ir uzkrājis vienreizīgu zinātību kultūru dialoga, savstarpējas cieņas un sapratnes veicināšanā caur kultūru. Eiropas Savienības Jauniešu orķestra īpatnība ir tā, ka tas ir Eiropas orķestris, kurš šķērso kultūras robežas un kura sastāvā ir jauni mūziķi, kas atlasīti pēc prasīgiem mākslinieciskajiem kritērijiem stingrā ikgadējā noklausīšanās procedūrā, ko rīko visās dalībvalstīs. Tāpēc tam vajadzētu būt tiesībām uz tiešu Savienības atbalstu.
(23)  Kopš savas izveides Eiropas Savienības Jauniešu orķestris ir uzkrājis vienreizīgu zinātību, popularizējot bagātu Eiropas mūzikas mantojumu, piekļuvi mūzikas un starpkultūru dialogam un veicinot savstarpēju cieņu un sapratni ar kultūras starpniecību, kā arī stiprinot jauno mūziķu profesionalitāti, nodrošinot viņiem prasmes, kas vajadzīgas karjerai kultūras un radošajā nozarē. Dalībvalstis un Savienības iestādes, tostarp Komisijas un Eiropas Parlamenta secīgie priekšsēdētāji, ir atzinušas Eiropas Savienības orķestra ieguldījumu. Eiropas Savienības Jauniešu orķestra īpatnība ir tā, ka tas ir Eiropas orķestris, kurš šķērso kultūras robežas un kura sastāvā ir jauni mūziķi, kas atlasīti pēc prasīgiem mākslinieciskajiem kritērijiem stingrā un pārredzamā ikgadējā noklausīšanās procedūrā, ko rīko visās dalībvalstīs. Tāpēc tam izņēmuma kārtā vajadzētu būt tiesībām uz tiešu Savienības atbalstu, pamatojoties uz īpašiem uzdevumiem un mērķiem, kas jānosaka Komisijai un kas tai regulāri jānovērtē. Lai nodrošinātu šo atbalstu, Eiropas Savienības Jauniešu orķestris būtu jāpadara redzamāks, orķestrī būtu jācenšas panākt visu dalībvalstu mūziķu līdzsvarotāku pārstāvību un jādažādo tā ieņēmumi, aktīvi meklējot finansiālu atbalstu no avotiem, kas nav Savienības finansējums.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
26. apsvērums
(26)  Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību.
(26)  Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Eiropas pievienoto vērtību un būt piemērotām konkrētajiem projektiem, ko tās atbalsta. Programmā būtu jāņem vērā ne tikai projektu ekonomiskā vērtība, bet arī to kultūras un radošā dimensija un attiecīgo nozaru specifika.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
26.a apsvērums (jauns)
(26a)  Lai finansētu darbības saskaņā ar programmas starptautisko dimensiju, būtu jāizmanto arī finansējums no programmām, kas izveidotas ar Regulu.../... [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments1a un Regulu.../... [IPA III]1b. Minētās darbības īsteno saskaņā ar šo regulu.
__________________
1a 2018/0243 (COD).
1b 2018/0247 (COD).
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Viena no lielākajām grūtībām, ar ko saskaras kultūras un radošās industrijas, ir piekļuve finansējumam, kas tām ļautu izvērst darbību, saglabāt vai palielināt konkurētspēju vai savu darbību internacionalizēt. Šīs programmas stratēģiskie mērķi būtu jāņem vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā saskaņā ar fonda InvestEU tematiskajām daļām.
(27)  Kultūras un radošās industrijas ir inovatīvas, noturīgas un strauji augošas Eiropas ekonomikas nozares, kas no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma rada ekonomisko un kultūras vērtību. Taču šo industriju sadrumstalotības un aktīvu nemateriālā rakstura dēļ ir ierobežota to piekļuve privātam finansējumam. Viens no kultūras un radošo industriju galvenajiem uzdevumiem ir uzlabot to piekļuvi finansējumam, kam ir ļoti būtiska nozīme, lai izvērstu darbību, saglabātu vai palielinātu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Šīs programmas stratēģiskie mērķi būtu jāņem vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijā, jo īpaši attiecībā uz MVU, saskaņā ar fonda InvestEU tematiskajām daļām atbilstīgi praksei, kas izstrādāta saskaņā ar Kultūras un radošo nozaru Garantiju fonda satvaru, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Ņemot vērā tehnisko zinātību, kas vajadzīga, lai novērtētu priekšlikumus konkrētām programmas darbībām, būtu jānosaka, ka attiecīgos gadījumos vērtēšanas komitejas var būt veidotas no ārējiem ekspertiem.
(28)  Projekta īstenošanas ietekme, kvalitāte un efektivitāte būtu jāuzskata par galvenajiem novērtēšanas kritērijiem attiecīgā projekta atlasē. Ņemot vērā tehnisko zinātību, kas vajadzīga, lai novērtētu priekšlikumus konkrētām programmas darbībām, būtu jānosaka, ka attiecīgos gadījumos vērtēšanas komitejas var būt veidotas no ārējiem ekspertiem, kam vajadzētu būt ar atbilstīgu profesionālo pieredzi un pieredzi vadošā amatā saistībā ar vērtējamo piemērošanas jomu. Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārēju atbilstību auditorijas iekļautības un dažādības mērķiem.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Programmā būtu jāiekļauj realizējama un viegli pārvaldāma darbības rādītāju sistēma, ar ko sekot programmas darbībām un nepārtraukti uzraudzīt tās rezultātus. Šī uzraudzība, kā arī informācijas un komunikācijas darbības, kas saistītas ar programmu un tās darbībām, būtu jābalsta uz trīs programmas atzariem.
(29)  Programmā būtu jāiekļauj realizējama un viegli pārvaldāma kvantitatīvu un kvalitatīvu darbības rādītāju sistēma, ar ko sekot programmas darbībām un nepārtraukti uzraudzīt tās rezultātus, ņemot vērā mākslas, kultūras un radošo nozaru neatņemamo vērtību. Šādi darbības rādītāji būtu jāizstrādā kopā ar ieinteresētajām personām. Šī uzraudzība, kā arī informācijas un komunikācijas darbības, kas saistītas ar programmu un tās darbībām, būtu jābalsta uz trīs programmas atzariem. Atzaros būtu jāņem vērā viens vai vairāki kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji. Minētie rādītāji būtu jāvērtē saskaņā ar šo regulu.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
29.a apsvērums (jauns)
(29a)  Ņemot vērā sarežģītību un grūtības atrast, analizēt un koriģēt datus, izmērīt kultūras politikas ietekmi un definēt rādītājus, Komisijai būtu jāpastiprina sadarbība savos dienestos, piemēram, Kopīgajā pētniecības centrā un Eurostat, lai vāktu pienācīgus statistikas datus. Komisijai būtu jārīkojas sadarbībā ar izcilības centriem Savienībā, valstu statistikas iestādēm un organizācijām, kas saistītas ar kultūras un radošajām nozarēm Eiropā, un sadarbībā ar Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) un UNESCO.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
(32)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz projekta operatoru spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā operatora un projekta lielumu, kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
33.a apsvērums (jauns)
(33a)  Lai optimizētu sinerģiju starp Savienības fondiem un tieši pārvaldītiem instrumentiem, būtu jāveicina atbalsta sniegšana darbībām, kas jau ir saņēmušas izcilības zīmoga sertifikātu.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES28 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.
(34)  Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/755/ES28 94. pantu fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Īstenojot šo programmu, būtu jāņem vērā ierobežojumi, ko rada šo zemju vai teritoriju nošķirtība, un to dalība programmā būtu jāuzrauga un regulāri jāvērtē.
__________________
__________________
28Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
28Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
34.a apsvērums (jauns)
(34a)  Saskaņā ar LESD 349. pantu būtu jāveic pasākumi, lai palielinātu tālāko reģionu līdzdalību visās darbībās. Būtu jāveicina mobilitāte attiecībā uz šo reģionu māksliniekiem un viņu darbiem, kā arī sadarbība starp cilvēkiem un organizācijām no šiem reģioniem un to kaimiņvalstīm un trešām valstīm. Tādējādi iedzīvotājiem būs iespējams vienlīdzīgi gūt labumu no konkurences priekšrocībām, ko kultūras un radošās nozares var piedāvāt, jo īpaši ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai. Šādi pasākumi būtu jāuzrauga un regulāri jāvērtē.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Lai nodrošinātu raitu programmas īstenošanu, izmaksas, kas saņēmējam radušās pirms dotāciju pieteikuma iesniegšanas, jo īpaši ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītās izmaksas, var uzskatīt par attiecināmām, ja vien tās ir tieši saistītas ar atbalstīto darbību īstenošanu.
(36)  Lai nodrošinātu programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību un segtu pieaugošo finansējuma deficītu, ar ko saskaras saņēmēji, izmaksas, kas saņēmējam radušās pirms dotāciju pieteikuma iesniegšanas, jo īpaši ar intelektuālā īpašuma tiesībām saistītās izmaksas, vajadzētu uzskatīt par attiecināmām, ja vien tās ir tieši saistītas ar atbalstīto darbību īstenošanu.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011. Jānodrošina pareiza iepriekšējās programmas slēgšana, jo īpaši attiecībā uz šīs programmas pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No [2021. gada 1. janvāra] ar tehnisko un administratīvo palīdzību vajadzības gadījumā jānodrošina to darbību pārvaldība, kuras līdz [2020. gada 31. decembrim] vēl nav pabeigtas iepriekšējā programmā.
(38)  Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz darba programmu pieņemšanu. Jānodrošina pareiza iepriekšējās programmas slēgšana, jo īpaši attiecībā uz šīs programmas pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No [2021. gada 1. janvāra] ar tehnisko un administratīvo palīdzību vajadzības gadījumā jānodrošina to darbību pārvaldība, kuras līdz [2020. gada 31. decembrim] vēl nav pabeigtas iepriekšējā programmā.
___________________________
Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
38.a apsvērums (jauns)
(38a)  Lai nodrošinātu efektīvu un lietderīgu programmas īstenošanu, Komisijai būtu jānodrošina, ka pieteikuma iesniegšanas posmā un pieteikumu izskatīšanas posmā pieteikuma iesniedzējiem netiek radīts nevajadzīgs birokrātisks slogs.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
38.b apsvērums
(38.b) Īpaša uzmanība būtu jāpievērš maza mēroga projektiem un to pievienotajai vērtībai, ņemot vērā kultūras un radošo nozaru specifiku.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
(2)  “kultūras un radošās industrijas” ir visas nozares, kuru darbība ir balstīta uz kultūras vērtībām vai mākslinieciskajām un citām individuālām vai kolektīvām radošajām izpausmēm. Šīs darbības var ietvert tādu preču un pakalpojumu izstrādi, radīšanu, ražošanu, izplatīšanu un saglabāšanu, kas iemieso kultūras, mākslinieciskās vai citas radošās izpausmes, kā arī ar tiem saistītās funkcijas, piemēram, izglītību vai pārvaldību. Tās būs ar potenciālu radīt inovācijas un darbvietas, jo īpaši pateicoties intelektuālajam īpašumam. Pie šīm nozarēm pieder arhitektūra, arhīvi, bibliotēkas un muzeji, daiļamatniecība, audiovizuālā nozare (arī kino, televīzija, videospēles un multivide), materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, dizains (arī modes dizains), festivāli, mūzika, literatūra, izpildītājmāksla, grāmatas un izdevējdarbība, radio un vizuālā māksla;
(2)  “kultūras un radošās industrijas” ir visas nozares, kuru darbība ir balstīta uz kultūras vērtībām vai mākslinieciskajām un citām individuālām vai kolektīvām radošajām izpausmēm un praksi neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav orientētas uz tirgu. Šīs darbības var ietvert tādu prakses, preču un pakalpojumu izstrādi, radīšanu, ražošanu, izplatīšanu un saglabāšanu, kas iemieso kultūras, mākslinieciskās vai citas radošās izpausmes, kā arī ar tiem saistītās funkcijas, piemēram, izglītību vai pārvaldību. Daudzas no tām satur potenciālu radīt inovācijas un darbvietas, jo īpaši pateicoties intelektuālajam īpašumam. Pie šīm nozarēm pieder arhitektūra, arhīvi, bibliotēkas un muzeji, tēlotājmāksla, daiļamatniecība, audiovizuālā nozare (arī kino, televīzija, videospēles un multivide), materiālais un nemateriālais kultūras mantojums, mūzika, literatūra, izpildītājmāksla, grāmatas un izdevējdarbība, radio, vizuālā māksla, festivāli un dizains, arī modes dizains;
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
(-a)  veicināt kultūras nezūdošās vērtības atzīšanu un popularizēšanu, aizsargāt un veicināt Eiropas kultūras un radošuma kvalitāti kā personības izaugsmes īpašu aspektu, kā arī veicināt izglītību, sociālo kohēziju, vārda brīvību, uzskatu brīvību un mākslas brīvību, stiprināt un palielināt demokrātiju, kritisko domāšanu, piederības sajūtu un pilsoniskumu un kā plurālistisku plašsaziņas līdzekļu un kultūras vides avotu;
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  veicināt Eiropas sadarbību kultūru un valodu daudzveidības un mantojuma jomā;
(a)  veicināt Eiropas sadarbību kultūras, mākslas un valodu daudzveidības jomā, tostarp palielinot mākslinieku un kultūras darbinieku nozīmi, Eiropas kultūras un mākslas ražošanas kvalitāti un kopējo materiālo un nemateriālo Eiropas kultūras mantojumu;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  palielināt kultūras un radošo industriju, jo īpaši audiovizuālās nozares, konkurētspēju.
(b)  sekmēt visu kultūras un radošo industriju konkurētspēju un palielināt to, jo īpaši audiovizuālās nozares, ekonomisko nozīmi, radot darbvietas šajās nozarēs un palielinot to inovāciju un radošumu.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  pastiprināt ekonomisko, sociālo un ārējo dimensiju Eiropas līmeņa sadarbībā, lai attīstītu un veicinātu Eiropas kultūru daudzveidību un Eiropas kultūras mantojumu, nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo industriju konkurētspēju un pastiprināt starptautiskos kultūras sakarus;
(a)  pastiprināt ekonomisko, māksliniecisko, kultūras, sociālo un ārējo dimensiju Eiropas līmeņa sadarbībā, lai attīstītu un veicinātu Eiropas kultūru daudzveidību un Eiropas materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu, nostiprinātu Eiropas kultūras un radošo industriju konkurētspēju un inovāciju un pastiprināt starptautiskos kultūras sakarus;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  sekmēt kultūras un radošās industrijas, tostarp audiovizuālo nozari, atbalstīt māksliniekus, pakalpojumu sniedzējus un amatniekus un piesaistīt auditoriju, pievēršot īpašu vērību dzimumu līdztiesībai un nepietiekami pārstāvētajām grupām;
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  sekmēt Eiropas audiovizuālās rūpniecības konkurētspēju un mērogojamību;
(b)  sekmēt Eiropas audiovizuālās nozares konkurētspēju, inovāciju un mērogojamību, jo īpaši attiecībā uz MVU, neatkarīgiem ražošanas uzņēmumiem un organizācijām kultūras un radošajās nozarēs un sekmēt Eiropas audiovizuālās nozares darbību kvalitāti ilgtspējīgā veidā ar mērķi panākt līdzsvarotu nozaru un ģeogrāfisko pieeju;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  veicināt politisko sadarbību un inovatīvas darbības, kas atbalsta visus programmas atzarus, tostarp sekmēt daudzveidīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, medijpratību un sociālo iekļaušanu.
(c)  veicināt politikas sadarbību un inovatīvas darbības, tostarp jaunus uzņēmējdarbības un pārvaldības modeļus un radošus risinājumus, atbalstīt visus programmas atzarus un visas kultūras un radošās nozares, tostarp nodrošināt mākslinieciskās izpausmes brīvību un daudzveidīgas, neatkarīgas un plurālistiskas, kultūras un plašsaziņas līdzekļu vides, medijpratības, digitālo prasmju, kultūras un mākslas izglītības, dzimumu līdztiesības, aktīva pilsoniskuma, starpkultūru dialoga, noturības un sociālās iekļaušanas veicināšanu, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti, tostarp uzlabojot kultūras preču un pakalpojumu pieejamību;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  sekmēt mākslinieku un kultūras un radošo nozaru darbinieku mobilitāti un viņu darbu apriti;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
(cb)  nodrošināt kultūras un radošajām industrijām datus, analīzi un atbilstīgu kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju kopumu un izstrādāt saskaņotu vērtēšanas un ietekmes novērtēšanas sistēmu, tostarp ar starpnozaru dimensiju;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  “STAPRMOZARU atzars”, kas aptver darbības visās kultūras un radošajās industrijās.
(c)  “STAPRNOZARU atzars”, kas aptver darbības visās kultūras un radošajās industrijās, tostarp ziņu mediju nozarē.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
3.a pants (jauns)
3.a pants
Eiropas pievienotā vērtība
Atzīstot kultūras un jaunrades patieso un ekonomisko vērtību un ievērojot Savienības vērtību un politikas virzienu kvalitāti un plurālismu.
Programma atbalsta tikai tās darbības un pasākumus, kas rada potenciālu Eiropas pievienoto vērtību un veicina 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu.
Eiropas pievienoto vērtību Programmas darbībām un pasākumiem nodrošina, piemēram, šādi aspekti:
(a)  transnacionāla rakstura darbības un pasākumi, ar ko papildina reģionālās, valstu, starptautiskās un citas Savienības programmas un politikas virzienus, kā arī šādu darbību un pasākumu ietekme uz iedzīvotāju piekļuvi kultūrai un pilsoņu aktīvu līdzdalību, izglītību, sociālo iekļautību un starpkultūru dialogu;
(b)  starpvalstu un starptautiskas sadarbības veidošana un veicināšana kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju starpā, tostarp mākslinieku, audiovizuālo profesionāļu, kultūras un radošo organizāciju, MVU un audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju starpā, liekot uzsvaru uz visaptverošu, ātru un efektīvu ilgtermiņa risinājumu meklēšanu globālajām problēmām, jo īpaši tām, kas saistītas ar digitālo pārveidi;
(c)  Savienības atbalsta veicināti apjomradīti ietaupījumi, izaugsme un darbvietas, kuri rada iespēju piesaistīt papildu finansējumu;
(d)  nodrošinot vienlīdzīgākus konkurences apstākļus kultūras un radošajās nozarēs, ņemot vērā dažādu valstu, tostarp valstu vai reģionu ar konkrētu ģeogrāfisko vai lingvistisko situāciju, īpatnības, piemēram, LESD 349. pantā atzītus attālākos reģionus un aizjūras zemes vai teritorijas, kas atrodas dalībvalsts pakļautībā un ir uzskaitīti LESD II pielikumā;
(e)  vēstījuma par Eiropas kopīgajām saknēm un daudzveidību veicināšana.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – -a punkts (jauns)
(-a)  veicināt mākslinieciskās izpausmes un radīšanu;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – -aa punkts (jauns)
(-aa)  attīstīt talantus, kompetences un prasmes un stimulēt sadarbību un inovāciju visos kultūras un radošo industriju ķēdes posmos, tostarp mantojuma jomā;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  nostiprināt Eiropas kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju un darbu pārrobežu dimensiju un apriti;
(a)  nostiprināt Eiropas kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju un viņu darbu pārrobežu dimensiju, apriti un redzamību, tostarp izmantojot rezidentūras programmas, turnejas, pasākumus, darbseminārus, izstādes un festivālus, kā arī veicinot paraugprakses apmaiņu un pilnveidojot profesionālās spējas;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  visā Eiropā palielināt dalību kultūras dzīvē;
(b)  visā Eiropā palielināt kultūras pieejamību, līdzdalību un izpratni, kā arī auditorijas iesaistīšanos, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti vai cilvēkiem no nelabvēlīgas vides;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  sekmēt sabiedrības izturētspēju un sociālo iekļaušanu caur kultūru un kultūras mantojumu;
(c)  sekmēt sabiedrības izturētspēju un palielināt sociālo iekļaušanu, starpkultūru un demokrātisko dialogu un kultūras apmaiņu ar mākslas, kultūras un kultūras mantojuma starpniecību;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  palielināt Eiropas kultūras un radošo industriju spēju augt, kā arī radīt darbvietas un izaugsmi;
(d)  palielināt Eiropas kultūras un radošo industriju spēju augt, ieviest jauninājumus, radīt mākslas darbus, radīt un attīstīt galvenās prasmes, zināšanas, prasmes, jaunu māksliniecisko praksi un ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi, kā arī veicināt vietējo un reģionālo attīstību;
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)
(da)  veicināt personu profesionālo spēju kultūras un radošajās nozarēs, nodrošinot tām iespējas ar atbilstošiem pasākumiem;
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – e punkts
(e)  nostiprināt Eiropas identitāti un vērtības caur kultūras izpratni, mākslas izglītību un kultūrā balstītu radošumu izglītībā;
(e)  nostiprināt Eiropas identitāti, aktīvu pilsoniskumu un kopības un demokrātisko vērtību apziņu ar kultūras izpratnes palīdzību, kultūras mantojumu, izpausmi, kritisko domāšanu, māksliniecisko izpausmi, radošo personu redzamību un atzīšanu, mākslā, izglītībā un kultūrā balstītu radošumu formālajā, neformālajā un ikdienējā mūžizglītībā;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – f punkts
(f)  veicināt Eiropas kultūras un radošo industriju starptautisko spēju veidošanu, lai tās būtu starptautiski aktīvas;
(f)  veicināt Eiropas kultūras un radošo industriju starptautisko spēju veidošanu, ieskaitot organizācijas uz vietas un mikroorganizācijas, lai tās būtu starptautiski aktīvas;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – g punkts
(g)  veicināt Savienības starptautisko attiecību vispārējo stratēģiju caur kultūras diplomātiju.
(g)  veicināt Savienības starptautisko kultūras attiecību vispārējo stratēģiju, tiecoties nodrošināt stratēģijas ilgtermiņa ietekmi, izmantojot cilvēku savstarpējo kontaktu pieeju, kas ietver sevī kultūras tīklus, pilsonisko sabiedrību un organizācijas uz vietas.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.a daļa (jauna)
Saistībā ar konkrētām darbībām, ko veic saistībā ar atzaru “KULTŪRA”, mūzikas nozarei ir īpaši pievērsta centrālā uzmanība attiecībā uz finanšu sadali un mērķtiecīgām darbībām. Īpaši pielāgoti uzaicinājumi un instrumenti veicina mūzikas nozares konkurētspēju un risina dažas no konkrētajām problēmām, ar kurām tā saskaras.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  attīstīt talantus un prasmes un stimulēt sadarbību un inovāciju Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā un ražošanā;
(a)  attīstīt talantus, kompetenci, prasmes un digitālo tehnoloģiju izmantošanu un stimulēt sadarbību, mobilitāti un inovāciju Eiropas audiovizuālo darbu radīšanā un ražošanā, tostarp pārrobežu veidā;
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  sekmēt izplatīšanu kinoteātros un tiešsaistē un sniegt plašāku piekļuvi Eiropas audiovizuālajiem darbiem pāri robežām, tostarp izmantojot inovatīvus darījumdarbības modeļus un jaunas tehnoloģijas;
(b)  sekmēt Eiropas audiovizuālo darbu starpvalstu un starptautisku apriti, izplatīšanu tiešsaistē un bezsaistē, jo īpaši izplatīšanu kinoteātros, jaunajā digitālajā vidē;
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)
(ba)  nodrošināt starptautiskās auditorijas plašāku piekļuvi Savienības audiovizuālajiem darbiem, tostarp popularizējot tos, rīkojot pasākumus un festivālus un veicinot kino izglītību;
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – bb punkts (jauns)
(bb)  palielināt audiovizuālo mantojumu un atbalstīt, popularizēt un atvieglot piekļuvi audiovizuālajiem arhīviem un bibliotēkām kā atmiņu un mācību materiālu, atkalizmantošanas un jaunu darījumdarbību avotiem, tostarp ar jaunāko digitālo tehnoloģiju starpniecību;
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  popularizēt Eiropas audiovizuālos darbus un atbalstīt auditorijas piesaistīšanu Eiropā un citur pasaulē.
(c)  popularizēt Eiropas audiovizuālos darbus un atbalstīt visu vecumu auditorijas, jo īpaši jauniešu un cilvēku ar invaliditāti, iesaistīšanos audiovizuālo darbu proaktīvā un juridiskajā izmantošanā visā Eiropā un citur pasaulē un lietotāja radītā satura koplietošanu, tostarp veicinot filmu un audiovizuālo izglītību.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. daļa
Šīs prioritātes ņem vērā, sniedzot atbalstu tādu Eiropas darbu radīšanai, popularizēšanai, piekļūstamībai un izplatīšanai, kuriem ir potenciāls sasniegt plašu auditoriju Eiropā un citur pasaulē, tādējādi pielāgojoties jaunām tirgus norisēm un papildinot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu.
Šīs prioritātes ņem vērā, sniedzot atbalstu Eiropas darbu radīšanai, popularizēšanai, piekļūstamībai un izplatīšanai, izplatot Eiropas vērtības un kopējo identitāti, ar potenciālu sasniegt visu vecumu auditoriju Eiropā un citur pasaulē, tādējādi pielāgojoties jaunām tirgus norisēm un papildinot Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas īstenošanu.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – a punkts
(a)  atbalstīt politisko sadarbību starp valstīm un nozarēm, arī attiecībā uz kultūras lomu sociālajā iekļaušanā, un sekmēt zināšanas par programmu un atbalstīt rezultātu pārnesamību;
(a)  atbalstīt politisko sadarbību starp valstīm un nozarēm, arī attiecībā uz kultūras lomas veicināšanu sociālajā iekļaušanā, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti un attiecībā uz demokrātijas palielināšanu, un sekmēt zināšanas par programmu un atbalstīt rezultātu pārnesamību, lai palielinātu programmas redzamību;
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  veicināt novatoriskas pieejas satura radīšanai, piekļūstamībai, izplatīšanai un popularizēšanai kultūras un radošajās industrijās;
(b)  veicināt novatoriskas pieejas mākslinieciskā satura radīšanai un mākslinieciskajai izpētei, piekļūstamībai, izplatīšanai un popularizēšanai, ņemot vērā autortiesību aizsardzību, kultūras un radošajās industrijās, kas aptver gan tirgus, gan nekomerciālos aspektus;
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  veicināt transversālas darbības, kas aptver vairākas nozares ar mērķi pielāgoties strukturālajām pārmaiņām plašsaziņas līdzekļu nozarē, tostarp sekmēt brīvu, daudzveidīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi, kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību;
(c)  veicināt transversālas darbības, kas aptver vairākas nozares ar mērķi pielāgoties strukturālajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām plašsaziņas līdzekļu nozarē, tostarp sekmēt brīvu, daudzveidīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu, mākslas un kultūras vidi, profesionālo ētiku žurnālistikā, kritisko domāšanu un medijpratību, jo īpaši jauniešiem, palīdzot viņiem pielāgoties jaunajiem mediju instrumentiem un formātiem un apkarojot dezinformācijas izplatīšanu;
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. daļa – d punkts
(d)  izveidot un atbalstīt programmas birojus, kas Programmu popularizētu savā valstī un stimulētu pārrobežu sadarbību kultūras un radošajās industrijās;
(d)  izveidot un atbalstīt programmas biroju, kas piedalās programmā, aktīvu iesaistīšanos, lai veicinātu programmas taisnīgu un līdzsvarotu īstenošanu to valstīs, tostarp ar tīkla darbībām uz vietas, un sniegtu atbalstu pieteikumu iesniedzējiem attiecībā uz programmu un sniegtu pamatinformāciju par citām attiecīgajām atbalsta iespējām, kas pieejamas saskaņā ar Savienības finansētām programmām, un lai veicinātu pārrobežu sadarbību un paraugprakses apmaiņu kultūras un radošajās industrijās.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 1. daļa
Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 1 850 000 000 EUR pašreizējās cenās.
Programmas īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam ir 2 806 000 000 EUR salīdzināmās cenās.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums
–  līdz 609 000 000 EUR mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā (atzars “KULTŪRA”);
–  ne mazāk kā 33 % mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā (atzars “KULTŪRA”);
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 2. daļa – 2. ievilkums
–  līdz 1 081 000 000 EUR mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā (atzars “MEDIA”);
–  ne mazāk kā 58 % mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā (atzars “MEDIA”);
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 2. daļa – 3. ievilkums
–  līdz 160 000 000 EUR darbībām, kas minētas 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā (STARPNOZARU atzars).
–  līdz 9 % darbībām, kas minētas 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā (STARPNOZARU atzars), nodrošinot finanšu piešķīrumu katram programmas “Radošā Eiropa” valsts birojam vismaz tādā pašā līmenī kā finanšu piešķīrums, kas paredzēts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1295/2013.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
7. pants – 3. punkts
3.  Papildus atvēlētajam finansējumam, kas norādīts 1. punktā, un lai pastiprinātu programmas starptautisko dimensiju no ārējās finansēšanas instrumentiem [Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III)] var būt pieejamas papildu finansiālās iemaksas, lai atbalstītu darbības, kuras īsteno un pārvalda atbilstoši šai regulai. Šīs iemaksas finansē atbilstoši regulām, ar kurām minētie instrumenti izveidoti.
3.  Papildus atvēlētajam finansējumam, kas norādīts 1. punktā, un lai pastiprinātu programmas starptautisko dimensiju no ārējās finansēšanas instrumentiem [Kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instruments, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA III)] var būt pieejamas papildu finansiālās iemaksas, lai atbalstītu darbības, kuras īsteno un pārvalda atbilstoši šai regulai. Šīs iemaksas finansē atbilstoši regulām, ar kurām minētie instrumenti izveidoti, un par tām katru gadu ziņo budžeta lēmējinstitūcijai kopā ar trešo valstu iemaksām šajā programmā.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
(Trešās valstis var piedalīties programmu pārvaldības struktūrās un ieinteresēto personu forumos, lai veicinātu informācijas apmaiņu.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās valstis var piedalīties atzarā “KULTŪRA” un STARPNOZARU atzarā tad, ja tās izpilda Direktīvā 2010/13/ES izklāstītos nosacījumus.
2.  Šā panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā minētās valstis var piedalīties atzarā “KULTŪRA” un STARPNOZARU atzarā tad, ja tās izpilda Direktīvā 2010/13/ES izklāstītos nosacījumus.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
8. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Nolīgumus ar trešām valstīm, kas saistīti ar Programmu saskaņā ar šo regulu, atbalsta, īstenojot procedūras, kuras ir ātrākas nekā Regulā (ES) Nr. 1295/2013 paredzētās procedūras. Aktīvi tiek veicināta nolīgumu slēgšana ar jaunām valstīm.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Programmā atbilstoši Finanšu regulai var piedalīties starptautiskas organizācijas, kuras darbojas programmas jomās.
1.  Pamatojoties uz kopīgu devumu Programmas mērķu sasniegšanā un atbilstoši Finanšu regulai Programmā var piedalīties starptautiskas organizācijas, kuras darbojas programmas jomās, piemēram, UNESCO, Eiropas Padome, izmantojot strukturētāku sadarbību ar “Kultūras maršrutiem” un “Euroimages”, “EUIPO Observatory”, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizāciju un ESAO.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Visā programmas darbības laikā Savienība ir Eiropas Audiovizuālās observatorijas locekle. Savienības līdzdalība Observatorijā palīdzēs īstenot atzara “MEDIA” prioritātes. Attiecībās ar Observatoriju Savienību pārstāv Komisija. Atzars “MEDIA” palīdz segt Savienības dalības maksu Observatorijā, lai vecinātu datu vākšanu un analīzi audiovizuālajā nozarē.
2.  Visā programmas darbības laikā Savienība ir Eiropas Audiovizuālās observatorijas locekle. Savienības līdzdalība Observatorijā palīdzēs īstenot atzara “MEDIA” prioritātes. Attiecībās ar Observatoriju Savienību pārstāv Komisija. Atzars "MEDIA" sniedz atbalstu Savienības dalības maksas segšanai Observatorijā un datu vākšanai un analīzei audiovizuālajā nozarē.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
9.a pants (jauns)
9.a pants
Datu vākšana par kultūru un radošajām nozarēm
Komisija pastiprina sadarbību savos dienestos, piemēram, Kopīgajā pētniecības centrā un Eiropas Savienības Statistikas birojā ar mērķi vākt atbilstīgus statistikas datus, lai noteiktu un analizētu kultūras politikas ietekmi. Šā uzdevuma veikšanai Komisija sadarbojas ar izcilības centriem Eiropā un valstu statistikas institūtiem un rīkojas sadarbībā ar Eiropas Padomi, ESAO un UNESCO. Tādējādi tā palīdz sasniegt atzara “KULTŪRA” mērķus un cieši seko līdzi turpmākai kultūras politikas attīstībai, tostarp agrīnā posmā iesaistot ieinteresētās personas dažādu nozaru kopējo rādītāju vai konkrētu rādītāju sadalījumā pa darbības jomām. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam par šīm darbībām.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
3.  Finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar šo programmu īsteno atbilstoši [InvestEU regulai] un Finanšu regulas X sadaļai.
3.  Finansējuma apvienošanas darbības saskaņā ar šo programmu īsteno atbilstoši Finanšu regulas X sadaļai un procedūrām, kas noteiktas [InvestEU regulā]. Pamatprogrammā ”Radošā Eiropa” izveidotais īpašais garantiju fonds tiek turpināts [InvestEU] un ņem vērā īstenošanas praksi, kas izstrādāta atbilstīgi Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānismam, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts
4.  Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt no iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.
4.  Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt no iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus, balstoties uz jau izstrādāto īstenošanas praksi un ņemot to vērā.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
10. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Lai veicinātu programmas starptautisko dimensiju, programmas, kas izveidotas ar Regulu.../... [Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments] un Regulu.../... [IPA III] , finansiāli atbalsta saskaņā ar šo regulu noteiktās darbības. Minēto programmu izmantošanai piemēro šo regulu, vienlaikus nodrošinot atbilstību regulām, kas tās attiecīgi reglamentē.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. punkts
1.  Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām.
1.  Programmu īsteno ar gada darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. Pirms darba programmu pieņemšanas notiek apspriešanās ar dažādām ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka plānotās darbības atbalsta dažādās iesaistītās nozares pēc iespējas labāk. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām un kas neaizstāj tiešu finansējumu dotāciju veidā.
Programmas vispārīgos un konkrētos mērķus un attiecīgās politikas prioritātes un darbības, kā arī katrai darbībai atvēlēto finansējumu precizē gada darba programmās. Gada darba programma ietver arī orientējošu īstenošanas grafiku.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Darba programmu Komisija pieņem ar īstenošanas aktu.
2.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot gada darba programmas.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus var ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt pienācīgu atbalstu maza mēroga projektiem atzarā “KULTŪRA”, veicot pasākumus, kas var ietvert augstākas līdzfinansējuma likmes.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
13. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Dotācijas piešķir, ņemot vērā šādus attiecīgā projekta aspektus:
(a)  projekta kvalitāte;
(b)  ietekme;
(c)  tā īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
13. pants – 2. punkts
2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem.
2.  Vērtēšanas komiteja var būt veidota no ārējiem ekspertiem. Vērtēšanas komitejas sanāksmes notiek klātienē vai attālināti.
Ekspertiem ir profesionālā pieredze saistībā ar novērtēto jomu. Vērtēšanas komiteja var lūgt valsts ekspertu atzinumu.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
13. pants – 3. punkts
3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas [130. panta 2. punkta], pienācīgi pamatotos gadījumos izmaksas, kas saņēmējam radušās pirms dotāciju pieteikuma iesniegšanas, var uzskatīt par attiecināmām, ja vien tās ir tieši saistītas ar atbalstīto darbību un pasākumu īstenošanu.
3.  Atkāpjoties no Finanšu regulas [130. panta 2. punkta], pienācīgi pamatotos gadījumos izmaksas, kas saņēmējam radušās pirms dotāciju pieteikuma iesniegšanas, uzskata par attiecināmām, ja vien tās ir tieši saistītas ar atbalstīto darbību un pasākumu īstenošanu.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts – ievaddaļa
5.  Dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var piešķirt šādiem tiesību subjektiem:
5.  Pamatojoties uz īpašiem uzdevumiem un mērķiem, ko nosaka Komisija un kas tiek regulāri novērtēti, dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus var izņēmuma kārtā piešķirt šādiem tiesību subjektiem:
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts – a apakšpunkts
(a)  Eiropas Kinoakadēmija;
(a)  Eiropas Kinoakadēmija saistībā ar sadarbību ar Eiropas Parlamentu attiecībā uz LUX kino balvu — pēc sadarbības nolīguma, par kuru puses sarunās vienojās un kuru tās parakstīja, un sadarbībā ar Europa Cinemas; kamēr sadarbības līgums nav noslēgts, attiecīgās apropriācijas iekļauj rezervē;
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
14. pants – 5. punkts – b apakšpunkts
(b)  Eiropas Savienības Jauniešu orķestris.
(b)  Eiropas Savienības Jauniešu orķestris attiecībā uz tā darbību, tostarp regulāra jauno mūziķu atlase un apmācība no visām dalībvalstīm, izmantojot rezidentūras programmas, kas piedāvā mobilitāti un iespēju uzstāties festivālos un turnejās Savienībā un starptautiskā līmenī un kas veicina Eiropas kultūras pārrobežu apriti un jaunu mūziķu karjeru internacionalizāciju, kā arī veicina dalībnieku ģeogrāfisko līdzsvaru; Eiropas Savienības Jauniešu orķestris nepārtraukti diversificē savus ieņēmumus, aktīvi meklējot finanšu atbalstu no jauniem avotiem, samazinot savu atkarību no Savienības finansējuma; Eiropas Savienības Jauniešu orķestra darbība atbilst programmas un atzara “KULTŪRA” mērķiem un prioritātēm, jo īpaši attiecībā uz auditorijas piesaistīšanu.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
15. pants – 1. daļa
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina programmas kopējo saskanību un papildināmību ar attiecīgo politiku un programmām, jo īpaši tām, kas saistītas ar dzimumu līdzsvaru, izglītību, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, pētniecību un inovāciju, rūpniecību un uzņēmējdarbību, lauksaimniecību un lauku attīstību, vidi un klimata pasākumiem, kohēziju, reģionālo un pilsētpolitiku, valsts atbalstu un starptautisko sadarbību un attīstību.
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina programmas kopējo saskanību un papildināmību ar attiecīgo politiku un programmām, jo īpaši tām, kas saistītas ar dzimumu līdzsvaru, izglītību, jo īpaši digitālo izglītību un medijpratību, jaunatni un solidaritāti, nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, jo īpaši attiecībā uz marginalizētām grupām un minoritātēm, pētniecību un inovāciju, tostarp sociālo inovāciju, rūpniecību un darījumdarbību, lauksaimniecību un lauku attīstību, vidi un klimata pasākumiem, kohēziju, reģionālo un pilsētpolitiku, ilgtspējīgu tūrismu, valsts atbalstu, mobilitāti un starptautisko sadarbību un attīstību, arī lai veicinātu publisko līdzekļu efektīvu izlietojumu;
Komisija nodrošina, ka, piemērojot [InvestEU programmā] noteiktās procedūras šīs programmas īstenošanas nolūkā, tiek ņemta vērā prakse, kas izstrādāta atbilstīgi Kultūras un radošo nozaru Garantiju fonda satvaram, kurš izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1295/2013.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  tas atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus minimālajām kvalitātes prasībām;
(b)  tas atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus augstas kvalitātes prasībām;
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
16. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Priekšlikumi, kam piešķirts izcilības zīmogs, var saņemt finansējumu tieši no citām programmām un no fondiem atbilstoši Regulai [KNR regulu COM (2018)0375] saskaņā ar tās 67. panta 5. punktu, ja šādi priekšlikumi atbilst programmas mērķiem. Komisija nodrošina, ka atlases un piešķiršanas kritēriji projektiem, kuriem piešķir izcilības zīmogu, ir saskaņoti, skaidri un pārredzami potenciālajiem saņēmējiem.
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
16.a pants (jauns)
16.a pants
Kultūras un radošo nozaru garantiju fonds atbilstoši InvestEU
1.  Īstenojot jauno programmu InvestEU, finansiālo atbalstu piešķir, pamatojoties uz Kultūras un radošo nozaru Garantiju fonda mērķiem un kritērijiem, ņemot vērā nozares īpatnības.
2.  Programma InvestEU nodrošina:
(a)  MVU un mikroorganizācijām, un mazām un vidējām organizācijām kultūras un radošajās nozarēs — piekļuvi finansējumam;
(b)  garantijas iesaistītajiem finanšu starpniekiem no jebkuras valsts, kas piedalās Garantiju fondā;
(c)  iesaistītajiem finanšu starpniekiem papildu īpašās zināšanas novērtēt riskus, kas saistīti ar MVU un mikroorganizācijām, un mazām un vidējām organizācijām un ar to kultūras un radošajiem projektiem;
(d)  parāda finansējumu apmēru, kas nodrošināts MVU un mikroorganizācijām, un mazām un vidējām organizācijām;
(e)  MVU un mikroorganizācijām, un mazām un vidējām organizācijām dažādos reģionos un nozarēs — spējas veidot daudzveidīgu aizdevumu portfeli un izstrādāt tirgvedības un popularizēšanas plānu;
(f)  šādus aizdevumu veidus: investīcijas materiālos un nemateriālos aktīvos, izņemot personīgu nodrošinājumu; uzņēmumu nodošana; apgrozāmais kapitāls, piemēram, pagaidu finansējums, trūkstošā finansējuma piesaiste, skaidrās naudas plūsmas un kredītlīnijas.
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
17. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Programmas atzariem ir kopīgs kvalitatīvu rādītāju kopums. Katram atzaram ir īpašs kvantitatīvu rādītāju kopums.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
17. pants – 2. punkts
2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai izstrādātu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas noteikumus, tostarp II pielikuma grozījumus, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus attiecībā uz uzraudzību un izvērtēšanu.
2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta programmas virzība uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai izstrādātu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas noteikumus, tostarp II pielikuma grozījumus, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus. Komisija deleģēto aktu par rādītājiem pieņem līdz 2022. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
18. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Pieejamos skaitļus par saistību un maksājumu apropriāciju apjomu, kas būtu bijis nepieciešams, lai finansētu projektus, kuriem piešķirts izcilības zīmogs, katru gadu nosūta abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm vismaz 3 mēnešus pirms datuma, kad tiek publicētas šo iestāžu attiecīgās nostājas par nākamā gada Savienības budžetu saskaņā ar kopīgi apstiprināto ikgadējās budžeta procedūras grafiku.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
18. pants – 2. punkts
2.  Programmas starpposma izvērtējumu veic, tiklīdz par programmas īstenošanu ir pieejama pietiekama informācija, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem kopš programmas īstenošanas sākuma.
2.  Programmas vidusposma izvērtējumu veic līdz 2024. gada 30. jūnijam.
Komisija iesniedz starpposma novērtējuma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 31. decembrim.
Komisija, ja tas vajadzīgs un, pamatojoties uz starpposma novērtējumu, iesniedz tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas pārskatīšanu.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
18. pants – 3. punkts
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic programmas galīgo izvērtēšanu.
3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā divus gadus no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija iesniedz programmas galīgo izvērtējumu.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
20. pants – 1. punkts
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.
1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga, konkrēti programmas nosaukumu un attiecībā uz darbībām, ko finansē no atzara “MEDIA”, — “MEDIA” logotipu. Komisija izstrādā logotipu “CULTURE”, ko izmanto darbībām, kuras finansē no sadaļas “KULTŪRA”.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 1. apakšdaļa – a punkts
(a)  sadarbības projekti;
(a)  starpvalstu sadarbības projekti, skaidri nošķirot maza, vidēja un liela mēroga projektus un īpaši pievēršoties kultūras mikroorganizācijām un mazām organizācijām;
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 1. apakšdaļa – d punkts
(d)  mākslinieku un kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju mobilitāte;
(d)  mākslinieku, amatnieku un kultūras un radošo pakalpojumu sniedzēju mobilitāte viņu starptautiskajā darbībā, tostarp izmaksu segšana saistībā ar māksliniecisko darbību, mākslas un kultūras darbu apriti;
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 1. apakšdaļa – e punkts
(e)  atbalsts kultūras un radošajām organizācijām, lai tās varētu darboties starptautiski;
(e)  atbalsts kultūras un radošajām organizācijām, lai tās varētu darboties starptautiski un attīstīt savu spēju veidošanu;
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 2. apakšdaļa – a punkts
(a)  atbalsts mūzikas nozarei: daudzveidības, jaunrades un inovācijas veicināšana mūzikas jomā, jo īpaši muzikālo repertuāru izplatīšana Eiropā un citur pasaulē, mācību pasākumi un auditorijas piesaistīšana Eiropas repertuāram, kā arī atbalsts datu vākšanai un analizēšanai;
(a)  atbalsts mūzikas nozarei: daudzveidības, jaunrades un inovācijas veicināšana mūzikas jomā, jo īpaši dzīvā izpildījuma mūzikas nozarē, arī ar tīklošanu, dažādu Eiropas muzikālo darbu un repertuāru izplatīšana Eiropā un citur pasaulē, mācības, piedalīšanās muzicēšanā un piekļuve tai, auditorijas piesaistīšana, radošo personu, popularizētāju un mākslinieku, jo īpaši jauno un topošo, redzamība un atpazīstamība, kā arī atbalsts datu vākšanai un analizēšanai;
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 2. apakšdaļa – b punkts
(b)  atbalsts grāmatu un izdevējdarbības nozarei: mērķorientētas darbības, ar kurām veicina dažādību, jaunradi un inovāciju, jo īpaši Eiropas literatūras tulkošana un popularizēšana Eiropas valstīs un citur pasaulē, nozares speciālistu, autoru un tulkotāju apmācība un apmaiņa un transnacionāli nozares sadarbības, inovācijas un attīstības projekti;
(b)  atbalsts grāmatu un izdevējdarbības nozarei: mērķorientētas darbības, ar kurām veicina dažādību, jaunradi un inovāciju, jo īpaši Eiropas literatūras tulkošana, pielāgošana tādos formātos, kas pieejami personām ar invaliditāti, un popularizēšana Eiropas valstīs un citur pasaulē, arī ar bibliotēku starpniecību, nozares speciālistu, autoru un tulkotāju apmācība un apmaiņa un transnacionāli nozares sadarbības, inovācijas un attīstības projekti;
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 2. apakšdaļa – c punkts
(c)  atbalsts arhitektūras un kultūras mantojuma nozarēm: mērķorientētas pakalpojumu sniedzēju apmaiņas darbības, spēju veidošana, auditorijas piesaistīšana un kultūras mantojuma un arhitektūras nozaru internacionalizācija, būvkultūras veicināšana, atbalsts kultūras mantojuma un tā vērtību aizsardzībai, saglabāšanai un palielināšanai caur izpratnes veicināšanu, sakaru veidošanu un mācīšanos no līdzbiedriem;
(c)  atbalsts kultūras mantojuma nozarēm un arhitektūrai: mērķorientētas darbības pakalpojumu sniedzēju mobilitātei, pētniecība, augstas kvalitātes standartu noteikšana, spēju veidošana, amatnieku profesionālo zināšanu un prasmju apmaiņa, auditorijas iesaistīšana, atbalsts dzīves telpas aizsardzībai, saglabāšanai, atjaunošanai, pielāgota atkalizmantošana, būvkultūras veicināšana, kultūras mantojuma un tā vērtību ilgtspēja, izplatīšana, palielināšana un internacionalizācija caur izpratnes veicināšanu, sakaru veidošanu un mācīšanos no līdzbiedriem;
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 2. apakšdaļa – d punkts
(d)  atbalsts citām nozarēm: mērķorientētas darbības, ar kurām tiek attīstīti dizaina un modes nozaru un kultūrtūrisma radošie aspekti un šīs nozares tiek popularizētas un reprezentētas ārpus Eiropas Savienības.
(d)  atbalsts citām nozarēm: mērķorientēta tādu darbību veicināšana, ar kurām tiek attīstīti citu nozaru, tostarp dizaina un modes nozaru un ilgtspējīga kultūrtūrisma, radošie aspekti un šīs nozares tiek popularizētas un reprezentētas ārpus Eiropas Savienības.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 2.a apakšdaļa (jauna)
Atbalsts visām kultūras un radošajām nozarēm kopējās vajadzības jomās, savukārt nozaru darbības var izstrādāt pēc vajadzības gadījumos, kad attiecīgās apakšnozares specifika attaisno mērķtiecīgu pieeju. Attiecībā uz starptautiskiem sadarbības, mobilitātes un internacionalizācijas projektiem īsteno horizontālu pieeju, tostarp, izmantojot rezidentūras programmas, turnejas, pasākumus, klātienes priekšnesumus, izstādes un festivālus, kā arī veicinot daudzveidību, radošumu un inovāciju, apmācību un apmaiņu nozares profesionāļiem, spēju veidošanu, tīklošanu, prasmes, auditorijas attīstību un datu vākšanu un analīzi. Nozaru darbības saņem līdzekļus no budžetiem, kas ir samērīgi ar tām nozarēm, kuras noteiktas par prioritātēm. Nozaru darbībām būtu jāpalīdz risināt īpašās problēmas, ar kurām saskaras dažādās prioritārās nozares, kas noteiktas šajā pielikumā, pamatojoties uz jau esošiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 3. apakšdaļa – ievaddaļa
Īpašas darbības, kuru mērķis ir Eiropas kultūru daudzveidību un mantojumu padarīt redzamu un taustāmu un veicināt kultūras dialogu:
Īpašas darbības, kuru mērķis ir Eiropas identitāti un tās kultūru daudzveidību un mantojumu padarīt redzamu un taustāmu un veicināt kultūras dialogu:
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 3. apakšdaļa – b punkts
(b)  Eiropas mantojuma zīme – nodrošinot finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1194/2011/ES34 ;
(b)  Eiropas mantojuma zīme – nodrošinot finansiālu atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1194/2011/ES34 un Eiropas kultūras mantojuma zīmes objektu tīklu;
__________________
__________________
34Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Lēmums Nr. 1194/2011/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi (OV L 303, 22.11.2011., 1. lpp.).
34Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra Lēmums Nr. 1194/2011/ES, ar ko izveido Eiropas Savienības rīcību attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi (OV L 303, 22.11.2011., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 3. apakšdaļa – c punkts
(c)  ES kultūras balvas;
(c)  ES kultūras balvas, tostarp Eiropas teātra balvu;
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – 1. daļa – 3. apakšdaļa – da punkts (jauns)
(da)  darbības ar mērķi radīt dažādu industriju kopražojumus, kas saistīti ar Eiropu un tās vērtībām;
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Regulas 5. pantā norādītā programmas atzara “MEDIA” prioritātes, ievērojot atšķirības starp valstīm attiecībā uz audiovizuālā satura radīšanu, izplatīšanu un piekļūstamību, kā arī attiecīgo tirgu lielumu un īpatnības, īsteno cita starpā ar šādām darbībām:
Regulas 5. pantā norādītā programmas atzara "MEDIA" prioritātes, ievērojot Direktīvas 2010/13/ES prasības un atšķirības starp valstīm attiecībā uz audiovizuālā satura radīšanu, izplatīšanu un piekļūstamību, kā arī attiecīgo tirgu lielumu un īpatnības, īsteno cita starpā ar šādām darbībām:
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – a punkts
(a)  audiovizuālo darbu veidošana;
(a)  Eiropas audiovizuālo darbu veidošana, jo īpaši filmu un televīzijas raidījumu, piemēram, mākslas filmu, īsfilmu, dokumentālo un bērnu filmu un animācijas filmu veidošana, kā arī interaktīvu darbu, piemēram, kvalitatīvu un izglītojošu videospēļu un multimediju darbu veidošana, kuriem piemīt augsts potenciāls, lai Eiropas neatkarīgie producēšanas uzņēmumi tos varētu veiksmīgi izplatīt pāri robežām;
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – b punkts
(b)  novatoriska televīzijas satura un novatorisku daudzsēriju stāstu producēšana;
(b)  novatoriska un kvalitatīva televīzijas satura un novatorisku daudzsēriju stāstu producēšana, kas paredzēti visiem vecumiem, atbalstot Eiropas neatkarīgos producēšanas uzņēmumus;
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – ba punkts (jauns)
(ba)  atbalsts iniciatīvām, kas veltītas tādu darbu radīšanai un popularizēšanai, kuri saistīti ar Eiropas integrācijas vēsturi un Eiropas stāstiem.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – c punkts
(c)  reklāmas un tirgvedības rīki, arī tiešsaistē un izmantojot datu analīzi, lai palielinātu Eiropas darbu popularitāti, redzamību, piekļūstamību pāri robežām un sasniegtās auditorijas lielumu;
(c)  popularizēšanas, reklāmas un tirgvedības rīki, arī tiešsaistē un izmantojot datu analīzi, lai palielinātu Eiropas darbu popularitāti, redzamību, piekļūstamību pāri robežām un sasniegtās auditorijas lielumu;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – d punkts
(d)  atbalsts nenacionālo Eiropas darbu starptautiskai tirdzniecībai un apritei visās platformās, arī izmantojot koordinētas izplatīšanas stratēģijas, kas aptver vairākas valstis;
(d)  atbalsts nenacionālo Eiropas darbu starptautiskai tirdzniecībai un apritei visās platformās, kas vērsts gan uz maza, gan liela mēroga ražojumiem visās platformās, arī izmantojot koordinētas izplatīšanas stratēģijas, kas aptver vairākas valstis, kā arī subtitrēšanu, dublēšanu un akustiskus aprakstus;
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – da punkts (jauns)
(da)  darbības, kuru mērķis ir atbalstīt valstis ar zemu kapacitāti, lai labotu to attiecīgos konstatētos trūkumus;
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – e punkts
(e)  atbalsts apmaiņai un sakaru veidošanai starp uzņēmumiem ar mērķi veicināt Eiropas un starptautiskos kopražojumus;
(e)  atbalsts apmaiņai un sakaru veidošanai starp uzņēmumiem ar mērķi veicināt Eiropas un starptautiskos kopražojumus un Eiropas darbu apriti;
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – ea punkts (jauns)
(ea)  atbalsts audiovizuālo darbu radītāju Eiropas tīkliem no dažādām valstīm, lai atbalstītu radošos talantus audiovizuālajā nozarē;
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – eb punkts (jauns)
(eb)  īpaši pasākumi, ar kuriem tiek veicināta taisnīga attieksme pret radošo talantu audiovizuālajā nozarē;
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – g punkts
(g)  iniciatīvas, kas veicina auditorijas piesaistīšanu un kino izglītību, jo īpaši pievēršoties jauniešu auditorijām;
(g)  iniciatīvas, kas veicina auditorijas piesaistīšanu un līdzdalību, jo īpaši kinematogrāfijas un kino un audiovizuālās jomas izglītību, jo īpaši pievēršoties jauniešu auditorijām;
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – h punkts
(h)  mācību un mentorēšanas darbības, kas uzlabo audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju spēju pielāgoties jaunām tirgus norisēm un digitālajām tehnoloģijām;
(h)  mācību un mentorēšanas darbības, kas uzlabo audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju, tostarp mākslinieku un amatnieku, spēju pielāgoties jaunām tirgus norisēm un digitālajām tehnoloģijām;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – i punkts
(i)  Eiropas pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēju tīkls, kas demonstrē ievērojamu daļu nenacionālo Eiropas darbu;
(i)  Viens vai vairāki Eiropas pieprasījumvideo pakalpojumu sniedzēju tīkli, kas demonstrē ievērojamu daļu Eiropas darbu no ārvalstīm;
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – j punkts
(j)  Eiropas festivālu tīkls(i), kas demonstrē ievērojamu daļu nenacionālo Eiropas darbu;
(j)  Eiropas festivāli un festivālu tīkli, kas demonstrē un popularizē dažādus Eiropas audiovizuālos darbus, ietverot ievērojamu daļu Eiropas darbu no ārvalstīm;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – k punkts
(k)  to Eiropas kinooperatoru tīkls, kas uzņem ievērojamu daļu nenacionālo Eiropas filmu;
(k)  to Eiropas kinoteātru pakalpojumu sniedzēju tīkls, kas demonstrē ievērojamu daļu Eiropas filmu no citām valstīm, palīdzot nostiprināt kinoteātru lomu vērtības veidošanas ķēdē un uzsverot publiskas demonstrēšanas kā sociālas pieredzes nozīmi;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – l punkts
(l)  īpaši pasākumi, ar kuriem tiek veicināta līdzsvarotāka dzimumu līdzdalība audiovizuālajā nozarē;
(l)  īpaši pasākumi, tostarp mentorēšana un sakaru veidošana, ar kuriem tiek veicināta līdzsvarotāka dzimumu līdzdalība audiovizuālajā nozarē;
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – 1. daļa – na punkts (jauns)
(na)  atbalsts kultūras televīzijas satura apritei un daudzvalodu piejamībai tiešsaistē un bezsaistē, tostarp veicot subtitrēšanu, lai popularizētu Eiropas kultūras mantojuma, mūsdienīgo darbu un valodu bagātību un daudzveidību;
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 1. apakšdaļa – a punkts
(a)  politikas izstrāde, pieredzes un zinātības transnacionāla apmaiņa, mācīšanās no līdzbiedriem un starpnozaru sakaru veidošana starp kultūras un radošajām organizācijām un politikas veidotājiem;
(a)  politikas izstrāde, pieredzes un zinātības transnacionāla apmaiņa, mācīšanās no līdzbiedriem, tostarp mentoru pakalpojumi jaunpienācējiem Programmā, informētības veicināšana un starpnozaru sakaru veidošana starp kultūras un radošajām organizācijām un politikas veidotājiem, tostarp veidojot pastāvīgu strukturālu dialogu ar ieinteresētajām personām un ar Kultūras un radošo industriju forumu, lai stiprinātu dialogu un virzību uz nozares politikas prioritātēm;
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 2. apakšdaļa – a punkts
(a)  sekmē jaunus jaunrades veidus, kur krustojas dažādas kultūras un radošās industrijas, piemēram, izmantojot novatoriskas tehnoloģijas;
(a)  sekmē jaunus jaunrades veidus, kur krustojas dažādas kultūras un radošās industrijas, un ar citu nozaru pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izmantojot novatoriskas tehnoloģijas un sniedzot mentora pakalpojumus to izmantošanā kultūras organizācijās, un sadarbojoties ar digitālo centru starpniecību;
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 2. apakšdaļa – ba punkts (jauns)
(ba)  darbības ar mērķi radīt dažādu industriju kopražojumus, kas saistīti ar Eiropu un tās vērtībām;
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 3. apakšdaļa – a punkts
(a)  popularizē programmu valsts līmenī un sniedz informāciju par dažādajiem finansiālā atbalsta veidiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības politiku;
(a)  popularizē programmu valsts līmenī un sniedz attiecīgu informāciju par dažādajiem finansiālā atbalsta veidiem, kas pieejami saskaņā ar Savienības politiku, kā arī par novērtēšanas kritērijiem, procedūrām un rezultātiem;
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 3. apakšdaļa – b punkts
(b)  stimulē pārrobežu sadarbību starp profesionāļiem, iestādēm, platformām un tīkliem dažādajās programmas aptvertajās politikas jomās un nozarēs un starp tām;
(b)  atbalsta potenciālos saņēmējus pieteikšanās procedūrās un stimulē pārrobežu sadarbību un labas prakses apmaiņu starp profesionāļiem, iestādēm, platformām un tīkliem dažādajās programmas aptvertajās politikas jomās un nozarēs un starp tām;
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 3. apakšdaļa – c punkts
(c)  palīdz Komisijai nodrošināt, lai programmas rezultāti pienāci tiktu paziņoti un izplatīti iedzīvotājiem.
(c)  palīdz Komisijai nodrošināt, lai programmas rezultāti pienācīgi tiktu augšupēji un lejupēji paziņoti un izplatīti iedzīvotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 4. apakšdaļa – a apakšpunkts
(a)  risina strukturālās pārmaiņas, ar kurām saskaras plašsaziņas līdzekļu nozare, veicinot un uzraugot daudzveidīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi;
(a)  risina strukturālās un tehnoloģiskās pārmaiņas, ar kurām saskaras ziņu plašsaziņas līdzekļu nozare, veicinot neatkarīgu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu vidi un atbalstot neatkarīgu uzraudzību, lai novērtētu plašsaziņas līdzekļu plurālisma un brīvības apdraudējumus un izaicinājumus;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 4. apakšdaļa – b punkts
(b)  atbalsta augstus plašsaziņas līdzekļu ražojumu standartus, sekmējot sadarbību, pārrobežu sadarbības žurnālistiku un kvalitatīvu saturu.
(b)  atbalsta augstus plašsaziņas līdzekļu ražojumu standartus, sekmējot sadarbību, digitālās prasmes, pārrobežu sadarbības žurnālistiku un kvalitatīvu saturu, kā arī ilgtspējīgus plašsaziņas līdzekļu ekonomiskos modeļus, lai nodrošinātu profesionālo ētiku žurnālistikā.
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 4. apakšdaļa – c punkts
(c)  veicina medijpratību, lai iedzīvotājiem veidotos kritiska izpratne par plašsaziņas līdzekļiem.
(c)  veicina medijpratību, lai iedzīvotājiem, jo īpaši jauniešiem, veidotos kritiska izpratne par plašsaziņas līdzekļiem, un atbalsta Savienības platformas izveidi, lai apmainītos ar medijpratības pielietošanas praksi un politiku visās dalībvalstīs, tostarp izmantojot universitāšu radio un plašsaziņas līdzekļu tīklus, kas veido raidījumus par Eiropu un sniedz ziņu mediju profesionāļiem apmācības programmas dezinformācijas atpazīšanai un apkarošanai.
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. punkts – 1. daļa – 4. apakšdaļa – ca punkts (jauns)
(ca)  veicina un aizsargā politisko un pilsoniskās sabiedrības dialogu par plašsaziņas līdzekļu brīvības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma apdraudējumu Eiropā;
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
II pielikums – -1. punkts (jauns)
-1.  KOPĪGI KVALITATĪVI UN KVANTITATĪVI PROGRAMMAS IETEKMES RĀDĪTĀJI
(1)  Ieguvums iedzīvotājiem un kopienām;
(2)  ieguvums Eiropas kultūras daudzveidības un kultūras mantojuma stiprināšanai;
(3)  ieguvums Savienības ekonomikai un darbvietām, jo īpaši kultūras un radošajās industrijās un MVU;
(4)  Savienības politikas virzienu, tostarp starptautisko kultūras attiecību, integrēšana;
(5)  projekti ar Eiropas pievienoto vērtību;
(6)  partnerību un kultūras projektu kvalitāte;
(7)  to cilvēku skaits, kas izmanto Eiropas kultūras un radošos darbus, kurus atbalsta programma;
(8)  ar finansētajiem projektiem saistīto darba vietu skaits;
(9)  dzimumu līdzsvars, ja nepieciešams, kultūras un radošo nozaru dalībnieku mobilitāte un iespējas.

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 1. aprīlisJuridisks paziņojums