Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2003(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0182/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0182/2019

Debates :

PV 27/03/2019 - 22
CRE 27/03/2019 - 22

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.8

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0326

Pieņemtie teksti
PDF 178kWORD 57k
Ceturtdiena, 2019. gada 28. marts - Strasbūra Pagaidu redakcija
2020. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāme, I iedaļa – Eiropas Parlaments
P8_TA-PROV(2019)0326A8-0182/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta rezolūcija par Eiropas Parlamenta 2020. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi (2019/2003(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013, ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā(5),

–  ņemot vērā 2018. gada 19. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2019. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pasākumiem, ar kuriem Eiropas Savienībā novērst un apkarot personas aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos darbavietā, sabiedriskās vietās un politiskajā dzīvē(7),

–  ņemot vērā 2018. gada 24. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(8),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz otro Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(9),

–  ņemot vērā 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Eiropas Parlamentā(10),

–  ņemot vērā ģenerālsekretāra ziņojumu Prezidijam par Parlamenta 2020. finanšu gada provizorisko tāmes projektu,

–  ņemot vērā provizorisko tāmes projektu, ko Prezidijs sagatavojis 2019. gada 25. martā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 25. panta 7. punktu un 96. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā tāmes projektu, ko Budžeta komiteja sagatavojusi saskaņā ar Parlamenta Reglamenta 96. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 96. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0182/2019),

A.  tā kā šī procedūra ir piektā pilnā budžeta procedūra jaunā sasaukuma laikā un šis ir septītais daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam darbības gads;

B.  tā kā 2020. gada budžets, kā ierosināts ģenerālsekretāra ziņojumā, tiek izstrādāts, ņemot vērā V izdevumu kategorijas maksimālā apjoma ikgadējo palielinājumu gan inflācijas, gan faktiskā palielinājuma ziņā, nodrošinot vairāk izaugsmes un investīciju iespēju, kā arī turpinot īstenot politikas nostādnes, lai nodrošinātu ietaupījumus, un cenšoties uzlabot efektivitāti;

C.  tā kā starp prioritārajiem mērķiem, ko ģenerālsekretārs ierosinājis 2020. gada budžetam, ir šādi: nodrošināt nepieciešamos resursus pirmajam pilnajam gadam pēc jauna Parlamenta un Komisijas ievēlēšanas un piešķirt resursus prioritāriem projektiem, kas saistīti ar iedzīvotāju iesaistīšanu, daudzgadu ēku projektiem, drošību un IT izstrādi;

D.  tā kā ģenerālsekretārs Parlamenta 2020. gada provizoriskajā tāmes projektā ir ierosinājis budžetu 2 068 530 000 EUR apmērā un tas kopumā ir par 3,58 % lielāks nekā 2019. gada budžets un veido 18,38 % no DFS 2014.–2020. gadam V izdevumu kategorijas;

E.  tā kā gandrīz divas trešdaļas no budžeta ir indeksam piesaistīti izdevumi, kuri galvenokārt ir saistīti ar pašreizējiem un pensionētajiem deputātiem (21 %) un darbiniekiem (35 %) paredzēto atalgojumu, pensijām, medicīniskajiem izdevumiem un piemaksām, kā arī ar ēkām (13 %), un kuri atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Deputātu nolikumam tiek pielāgoti konkrētā jomā veiktajai indeksācijai vai inflācijas likmei;

F.  tā kā Parlaments jau 2015. gada 29. aprīļa rezolūcijā par Parlamenta 2016. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(11) uzsvēra, ka Parlamenta budžets būtu jānosaka uz reālistiska pamata un tam būtu jāatbilst budžeta disciplīnas un pareizas finanšu pārvaldības principiem; norāda, ka fiksētas summas maksājumi ir noderīgs un plaši atzīts veids, kā palielināt elastīgumu un pārredzamību;

G.  tā kā Parlamenta budžetam būtu jāgarantē šīs iestādes pilnīga likumdošanas kompetence un jānodrošina tai iespēja pienācīgi darboties;

H.  tā kā Parlamenta kā vienas no budžeta lēmējiestādēm uzticamība zināmā mērā ir atkarīga no tā spējas pārvaldīt pašam savus izdevumus un spējas attīstīt demokrātiju Savienības līmenī;

I.  tā kā 2020. gads būs pirmais pilnais gads pēc vēlēšanām un līdz ar to notiks atgriešanās ierastajā politiskās un atbalsta pamatdarbības ritmā;

J.  tā kā brīvprātīgais pensiju fonds tika izveidots 1990. gadā ar Prezidija Noteikumiem par papildu (brīvprātīgo) pensiju shēmu(12),

K.  tā kā Revīzijas palāta 1999. gada 16. jūnijā sniedza atzinumu Nr. 5/99 par Eiropas Parlamenta deputātu pensiju fondu un pensiju shēmu,

Vispārējs satvars

1.  uzsver, ka arī 2020. gadā Parlamenta budžeta daļas īpatsvars būtu jāsaglabā zem 20 % no V izdevumu kategorijas maksimālā apmēra; norāda, ka 2020. gada tāmes apmērs atbilst 18,22 %, kas ir mazāk nekā 2019. gadā (18,51 %), un tā īpatsvars V izdevumu kategorijā ir zemākais vairāk nekā 15 gadu laikā;

2.  uzsver, ka Parlamenta budžeta lielāko daļu nosaka tiesību aktos vai līgumos paredzēti pienākumi un to indeksē katru gadu;

3.  prasa ģenerālsekretāram un Prezidijam ievērot principu un iesniegt Budžeta komitejai nākamo EP tāmi, kas būtu pietuvināta Eiropas Komisijas prognozētajam inflācijas līmenim vai pat atbilstu tam;

4.  atbalsta samierināšanas procedūrā starp Prezidiju un Budžeta komiteju 2019. gada 19. martā panākto vienošanos palielinājumu salīdzinājumā ar 2019. gada budžetu noteikt 2,68 % apmērā, saskaņā ar ko 2020. gada tāmes kopējais apmērs būtu 2 050 430 000 EUR, samazināt Prezidija 2019. gada 11. martā apstiprinātā provizoriskā tāmes projekta izdevumu apmēru par 18,1 miljonu EUR un attiecīgi samazināt šādās budžeta pozīcijās ierosinātās apropriācijas:1004 – Parastie ceļa izdevumi; 1 2 0 0 — Atalgojums un piemaksas; 1402 – Pārējie darbinieki: Ģenerālsekretariāta šoferi; 2007 – Ēku celtniecība un telpu iekārtošana; 2022 – Ēku uzturēšana, apsaimniekošana, ekspluatācija un uzkopšana; 2024 – Enerģijas patēriņš; 2101 – Datu elektroniska apstrāde un telesakari: ar infrastruktūru saistītās regulārās darbības; 212 – Mēbeles; 214 – Tehniskās iekārtas un aprīkojums; 300 – Izdevumi par personāla komandējumiem un dienesta braucieniem starp trim darba vietām; 302 – Pieņemšanu un reprezentācijas izdevumi; 3040 – Dažādi izdevumi par iekšējām sanāksmēm; 3042 – Sanāksmes, kongresi, konferences un delegācijas; 422 – Izdevumi saistībā ar parlamentāro palīdzību; nolemj nodrošināt 1650. posteni “Medicīnas dienests” ar apropriācijām 140 000 EUR apmērā, 320. posteni “Specializēto zināšanu ieguve” ar apropriācijām 160 000 EUR apmērā un 3211. posteni “Zinātnei veltīto plašsaziņas līdzekļu centrs” ar apropriācijām 400 000 EUR apmērā; atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada 25. martā Prezidijs šīs izmaiņas ir pieņēmis;

5.  ierosina Parlamenta dienestiem ieviest izmaiņas gan 1650. posteņa “Medicīnas dienests” piezīmēs, jo papildu apropriācijas 140 000 EUR apmērā ir paredzētas tam, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar mediatoru un psihologu psiholoģiskas aizskaršanas un seksuālas uzmākšanās novēršanai un apkarošanai, gan 320. posteņa “Specializēto zināšanu ieguve” piezīmēs, jo papildu apropriācijas 160 000 EUR apmērā ir paredzētas tam, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar specializētajām zināšanām un speciālistiem psiholoģiskas aizskaršanas un seksuālas uzmākšanās novēršanas, izmeklēšanas un apkarošanas jomā;

6.  norāda, ka situācijai saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības par pamatu tiek ņemta sakārtota izstāšanās ar vienošanos, kas balstās uz Brexit izstāšanās līguma apstiprināšanu un Eiropadomes 2018. gada 25. novembra politiskās deklarācijas apstiprināšanu, saskaņā ar kuru Apvienotā Karaliste veiks maksājumus Savienības budžetā līdz 2020. gadam; norāda, ka lielākā daļa ietaupījumu, kas izriet no izstāšanās, jau ir iekļauti 2019. gada budžetā un ka 2020. gadā tikai nedaudz samazināsies noteikti izdevumi, jo deputātu skaits samazināsies par 46 personām;

7.  norāda — gadījumā, ja Apvienotā Karaliste neizstājas no Savienības vai izstājas bez vienošanās, ierosinātās apropriācijas visas budžeta procedūras laikā var pielāgot Prezidijs, Budžeta komiteja vai plenārsēde;

8.  uzsver, ka Parlamenta galvenie uzdevumi ir kopīgi ar Padomi pieņemt tiesību aktus un lemt par Savienības budžetu, pārstāvēt pilsoņus un pārbaudīt citu Savienības iestāžu darbu;

9.  uzsver Parlamenta lomu Eiropas politiskās izpratnes veidošanā un Savienības vērtību veicināšanā;

10.  uzsver, ka ir jāveic ietaupījumi salīdzinājumā ar ģenerālsekretāra priekšlikumu, lai pietuvinātu šajā priekšlikumā iekļauto palielinājumu prognozētajam vispārējās inflācijas līmenim 2020. gadā, un ka tiek ļoti atbalstīti visi centieni, kas vērsti uz publisko līdzekļu efektīvāku un pārredzamāku izlietošanu;

Pārredzamība un precizitāte

11.  norāda uz Parlamenta un Padomes pieprasīto lielāko pārredzamību ģenerālsekretāra ziņojuma sagatavošanā, piemēram, papildu informācijas sniegšanu par vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanu, investīcijām, tiesību aktos noteiktajiem pienākumiem, administratīvajiem izdevumiem un metodiku;

12.  prasa Parlamenta 2020. gada budžetā reālistiski un precīzi saskaņot vajadzības ar to izmaksām, lai izvairītos no pārmērīgi lielu izmaksu iekļaušanas budžetā;

13.  uzsver, ka maksimāli jārūpējas, lai nodrošinātu Parlamenta rīcībā esošo kopējo budžeta līdzekļu un cilvēkresursu visrentablāko izmantojumu, dodot iestādei un tās deputātiem iespēju veiksmīgi pildīt savus svarīgākos likumdošanas uzdevumus; atkārtoti norāda, ka tas nozīmē rūpīgu plānošanu un darba metožu strukturēšanu, kā arī — ja vien iespējams — funkciju un struktūru apvienošanu, lai novērstu lieku birokrātiju, funkciju pārklāšanos un darba un resursu dublēšanos;

Iedzīvotāju iesaistīšana

14.  atzinīgi vērtē, ka ir atklāti ekspozīciju centri Europa Experience, t. i., izstāžu telpas, kurās mazākam mērogam ir pielāgota Briseles Parlamentarium veiksmīgā koncepcija; konstatē, ka līdz 2020. gadam ir plānots izveidot piecus jaunus Europa Experience centrus Parlamenta vietējos birojos;

15.  norāda, ka summa, kas budžetā paredzēta piecu jaunu Europa Experience centru iekārtošanai Parlamenta vietējos birojos, attiecas uz DG COMM pārvaldīto izstāžu infrastruktūru, nevis izstāžu izvietošanas vietām; prasa sniegt sīkāku informāciju par visu paredzamo izmaksu apmēru pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2019. gada rudenī;

16.  norāda, ka ir izveidota virkne mobilu iekārtu, kas ceļos pa dalībvalstīm, lai tuvinātu Savienību tās iedzīvotājiem;

17.  prasa, lai ģenerālsekretārs iesniegtu detalizētu, uz faktiem balstītu un padziļinātu ziņojumu par 51 vietas pievienoto vērtību DG COMM; prasa ar šādu ziņojumu publiski iepazīstināt Budžeta komitejā līdz 2019. gada jūlija beigām;

Ēku un transporta politika

18.  atkārtoti prasa, lai lēmumu pieņemšanas process ēku politikas jomā būtu pārredzams un tā pamatā būtu agri saņemta informācija, pienācīgi ņemot vērā Finanšu regulas 266. pantu;

19.  nepiekrīt pašreizējai praksei gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai dotu ieguldījumu pašreizējo ēku projektu īstenošanā; uzsver, ka šāda apkopojošā pārvietojuma veikšana sistemātiski notiek vienās un tajās pašās nodaļās un sadaļās un bieži vien arī tieši tajās pašās budžeta pozīcijās, un vēlas uzzināt, vai tajās ar nolūku tiek ieplānotas pārāk lielas summas, lai radītu līdzekļus Parlamenta ēku politikas finansēšanai; uzskata, ka ēku politika būtu jāfinansē pārredzamā veidā no tai paredzētajām budžeta pozīcijām;

20.  iesaka, plānojot visu ēku gada budžetu, saskaņā ar regulāru un uz prognozēm balstītu ēku politiku paredzēt finansējumu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksām 3 % apmērā no kopējām jaunām būvniecības izmaksām; uzsver, ka ir vajadzīga ēku stratēģija, kas nodrošina izmaksu lietderību, un uzsver iespējamos ieguvumus, ko sniedz ēku atrašanās netālu citai no citas — piemēram, sinerģiju, kas rodas, kopīgi izmantojot atbalsta biroja funkcijas, biroju telpas un sanāksmju telpu piešķīrumus;

21.  konstatē, ka 2020. gadā ir paredzēts pieņemt un sākt apdzīvot visu Konrad Adenauer jaunās ēkas austrumu spārnu, un norāda, ka uzreiz pēc tam tiks uzsākts darbs pie jaunā rietumu spārna; norāda, ka ir jāparedz izdevumi projekta pārvaldībai būvniecības noslēguma posmos, piemēram, ievērojamiem pārcelšanās pasākumiem, pirmajiem iekārtošanas darbiem un būvlaukuma drošības uzraudzībai;

22.  ņem vērā, ka visu pašreizējo Luksemburgas ēku īre un uzturēšana joprojām ir iekļauta visam gadam paredzētajā budžetā, jo pārcelšanos no esošajām ēkām var veikt tikai pakāpeniski; aicina ģenerālsekretāru sniegt sīkāku informāciju par pakāpenisko pārcelšanos un paskaidrot, kāpēc ietaupījumi nav iespējami jau 2020. gadā;

23.  aicina sniegt papildu informāciju par sagatavošanas tehniskajiem darbiem, tostarp par funkciju pārcelšanu, piemēram, tādu funkciju, kuras atrodas PHS ēkā, pārcelšanu uz citām ēkām; prasa saistībā ar šo jautājumu iesniegt Budžeta komitejai detalizētas aplēses un izmaksu sadalījumu pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2019. gada rudenī;

24.  apšauba ļoti augstās izmaksas saistībā ar atsevišķiem ierosinājumiem, konkrēti, apmeklētāju semināru telpu ierīkošanu Atrium ēkā (8,720 miljoni EUR), daudzfunkcionālu telpu Esplanādē (2,610 miljoni EUR) un pašapkalpošanās ēdnīcas izveidi SDM ēkā Strasbūrā (1,9 miljoni EUR); aicina ģenerālsekretāru iesniegt Budžeta komitejai visu ar šiem lēmumiem saistīto informāciju pirms budžeta lasījuma Parlamentā 2019. gada rudenī;

25.  uzskata, ka būtu jāpanāk vēl lielāki ietaupījumi deputātu un viņu palīgu biroju mēbeļu izdevumos, ņemot vērā, ka šie biroji tiks pilnībā atjaunoti 2019. gada pilnvaru termiņa sākumā;

26.  pauž bažas par Parlamenta nodomiem paplašināt savu darbību un diplomātisko klātbūtni Indonēzijā (Džakartā), Etiopijā (Adisabebā) un Amerikas Savienotajās Valstīs (Ņujorkā); pauž nožēlu par to, ka, lai gan nav veikta visaptveroša izmaksu un ieguvumu analīze un nav sīkāk izstrādāti argumenti par labu šīm konkrētajām atrašanās vietām, Prezidijs ir piekritis šim priekšlikumam, kā arī pašreizējā Parlamenta biroja Vašingtonā vadītāja iecelšanai par jauno biroja vadītāju Džakartā; tādēļ mudina ģenerālsekretāru noteikt skartās budžeta pozīcijas un izskaidrot šo nepārredzamo situāciju, sniedzot skaidrojumu par lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz šīm dažādajām atrašanās vietām un par jaunā biroja vadītāja iecelšanu Džakartā; uzskata, ka šis lēmums uz laiku ir jāaptur;

27.  uzskata, ka ietaupījumus Parlamenta budžetā varētu nodrošināt ar vienu atrašanās vietu; atgādina ERP 2014. gada analīzi, kurā Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības izmaksas tika lēstas 114 miljonu EUR apmērā gadā; turklāt atgādina, ka Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības dēļ rodas 78 % no visiem Parlamenta štata darbinieku komandējumiem un ietekme uz vidi ir 11 000–19 000 tonnas CO2 emisiju; tādēļ prasa izstrādāt rīcības plānu virzībai uz vienu atrašanās vietu;

Drošība

28.  norāda, ka arī 2020. gada budžetā būs iekļauti to apjomīgo investīciju galīgie maksājumi, kuras tika aizsāktas jau 2016. gadā, lai būtiski uzlabotu Parlamenta drošību; norāda, ka šie projekti attiecās uz dažādām jomām, galvenokārt saistībā ar ēkām, aprīkojumu un darbiniekiem, kā arī uzlabojumiem kiberdrošības un komunikācijas drošības jomā;

29.  uzsver, ka iPACS projekts nodrošinās Parlamentam modernu un integrētu drošības tehnoloģiju, lai likvidētu atlikušos ēku drošības trūkumus, un 2020. gads būs piektais un pēdējais tā īstenošanas gads; aicina ģenerālsekretāru detalizēti apkopot visus ar ēku drošību saistītos izdevumus, kuri ir radušies kopš 2016. gada;

30.  uzskata, ka IT rīki ir deputātu un darbinieku darba veikšanai nozīmīgi instrumenti, tomēr tos var apdraudēt kiberuzbrukumi; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka pēdējo divu gadu laikā ir pilnveidota speciālistu komanda, kas nodarbojas ar kiberdrošības pasākumiem, un jo īpaši to, ka pēc optimālā darbības tempa sasniegšanas un turpinot īstenot kiberdrošības rīcības plānu, attiecīgais budžets tiks palielināts tikai inflācijas segšanai;

31.  atzinīgi vērtē centienus uzlabot deputātiem sniegtos pakalpojumus, pastāvīgi ieguldot IT lietojumprogrammu izstrādē un turpinot e-Parlamenta programmu, pētījumu par mašīnmācīšanos ar tulkošanas atmiņām un tās izstrādes programmu un daudzgadu projektu konferenču telpu tehniskajai pārvaldībai; aicina sniegt vairāk informācijas par kopējo summu, kas šīm programmām ir iztērēta pēdējo gadu laikā; norāda uz šo projektu ilgtermiņa pakāpenisku īstenošanu, lai sadalītu izmaksas pa dažādiem finanšu gadiem;

Ar deputātiem un reģistrētiem deputātu palīgiem saistīti jautājumi

32.  aicina Prezidiju izstrādāt tehnisku risinājumu, lai deputāti varētu īstenot savas tiesības balsot grūtniecības un dzemdību, paternitātes vai slimības atvaļinājuma laikā;

33.  uzskata, ka ir jāievēro reģistrēto deputātu palīgu sociālās un pensiju tiesības; šajā sakarībā atkārto savu aicinājumu rast praktiski īstenojamu risinājumu saistībā ar tiem reģistrētajiem deputātu palīgiem, kuri, lai gan šī sasaukuma beigās būs bez pārtraukuma nostrādājuši divus sasaukumus, sasniedzot pensijas vecumu, nebūs tiesīgi izmantot Eiropas pensijas tiesību shēmu, jo viņi nebūs nostrādājuši pilnus Civildienesta noteikumos paredzētos desmit gadus tāpēc, ka 2014. gada vēlēšanas notika agrāk, un tāpēc, ka, ņemot vērā lielo darba slodzi laikā pēc 2009. gada vēlēšanām, aizkavējās reģistrēto deputātu palīgu jauno līgumu apstiprināšana; tādēļ aicina ģenerālsekretāru iesniegt jaunus praktiskus un ticamus priekšlikumus šīs problēmas galīgai atrisināšanai;

34.  norāda, ka tika pārskatītas ar darba braucieniem starp Parlamenta trijām darba vietām saistītās reģistrēto deputātu palīgu piemaksu likmes; tomēr atgādina, ka Parlaments vairākkārt ir prasījis Prezidijam veikt pasākumus, lai, sākot ar nākamo sasaukumu, tiktu pilnībā saskaņotas piemaksu likmes, kas saistībā ar darba braucieniem starp Parlamenta trijām darba vietām tiek piemērotas ierēdņiem, pārējiem darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem;

35.  atzinīgi vērtē Prezidija 2018. gada 10. decembrī pieņemto lēmumu par deputātu praktikantiem, kurš stāsies spēkā 2019. gada 2. jūlijā; uzsver, ka, nosakot saistošu minimālo atalgojumu praktikantiem, ir jānodrošina viņiem pienācīgi ienākumi, tāpat kā tas ir ES iestāžu administrācijā nodarbinātu praktikantu gadījumā;

36.  sagaida, ka Parlamenta rakstiskās tulkošanas dienesti pildīs savu pamatfunkciju — atbalstīt Savienības likumdošanas procesu un deputātus viņu pienākumu pildīšanā, nodrošinot kvalitatīvus dokumentu tulkojumus saskaņā ar ilgtspējīgu nākotnes stratēģiju;

37.  atkārtoti pauž bažas par papildu izdevumiem, kas saistīti ar mutisko balsojumu skaidrojumu mutisku tulkošanu plenārsēžu laikā; mudina ģenerālsekretāru iesniegt detalizētu izmaksu sadalījumu saistībā ar mutiskajiem balsojumu skaidrojumiem; atgādina, ka deputātiem savas balsošanas nostājas skaidrošanai vai to jautājumu aktualizēšanai, kuri ir svarīgi viņu vēlētājiem, ir pieejamas alternatīvas, piemēram, rakstiski balsojumu skaidrojumi un dažādas publiskas komunikācijas iespējas; šajā sakarībā uzskata, ka būtisku ietaupījumu panākšanas nolūkā mutiskos balsojumu skaidrojumus varētu likvidēt;

38.  atgādina, ka Deputātu nolikuma 27. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts, ka “Eiropas Parlamenta izveidotais brīvprātīgais pensiju fonds pēc šā nolikuma stāšanās spēkā tiek saglabāts deputātiem vai bijušajiem deputātiem, kuri jau ir ieguvuši tiesības uz maksājumiem no šā fonda vai kuri šīs tiesības iegūs nākotnē” un ka “[i]egūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības saglabājas pilnā apjomā”; aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju pilnībā ievērot Deputātu nolikumu un kopā ar pensiju fondu steidzami izstrādāt skaidru plānu, kā Parlamentam uzņemties un pārņemt pienākumus un saistības attiecībā uz tā deputātu brīvprātīgo pensiju shēmu; atkārtoti prasa Eiropas Revīzijas palātai veikt brīvprātīgā deputātu pensiju fonda pārbaudi un aicina noskaidrot veidus, kā nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu brīvprātīgajam pensiju fondam saskaņā ar Deputātu nolikuma noteikumiem un vienlaikus nodrošinot pilnīgu pārredzamību;

39.  atkārtoti aicina nodrošināt pārredzamību saistībā ar deputātiem paredzēto piemaksu par vispārējiem izdevumiem; pauž nožēlu par to, ka Prezidijs nav ieviesis lielāku pārredzamību un pārskatatbildību šajā jautājumā; prasa, lai deputāti būtu pilnībā atbildīgi par saviem no šīs piemaksas segtajiem izdevumiem;

Ar darbiniekiem saistīti jautājumi

40.  uzskata, ka laikā, kad Savienības iestādēm pieejamie finanšu un personāla resursi, visticamāk, kļūs aizvien ierobežotāki, ir svarīgi noteikt jomas, tostarp — bet ne tikai — tādas kā IT pakalpojumi un drošība, mutiskās tulkošanas un rakstiskās tulkošanas pakalpojumi vai šoferu dienests, kurās būtu iespējams palielināt sinerģiju administratīvā atbalsta funkcijās, izmantojot Parlamenta un pārējo Savienības iestāžu pieredzi un pilnībā ņemot vērā pārvaldības grūtības un apjoma atšķirības, lai izstrādātu taisnīgus sadarbības nolīgumus;

41.  prasa ieviest prasību, ka vismaz deputāta pilnvaru termiņa beigās ārējam grāmatvedim ir jāpārbauda deputāta pārskati par piemaksu par vispārējiem izdevumiem; turklāt prasa publiskot izdevumus, saiti uz šiem datiem ievietojot deputātu personīgajās lapās Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē;

42.  atzinīgi vērtē pašreizējos sadarbības nolīgumus starp Parlamentu, Reģionu komiteju un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, lai noteiktu citas jomas, kurās varētu apvienot administratīvā atbalsta funkcijas; aicina ģenerālsekretāru izvērtēt pašreizējo sadarbību starp Savienības iestādēm, lai noteiktu turpmākas iespējamās sinerģijas un ietaupījumus;

43.  atbalsta principu, kas paredz piekļuves nodrošināšanu visiem iedzīvotājiem; ņemot vērā plenārsēdē apstiprinātos pieprasījumus nodrošināt tulkošanu starptautiskajā zīmju valodā visās plenārsēžu debatēs, aicina ģenerālsekretāru izvērtēt iespējas to īstenot;

44.  atgādina ieteikumus, kas sniegti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra, 2018. gada 11. septembra un 2019. gada 15. janvāra rezolūcijās par cīņu pret seksuālu uzmākšanos un izmantošanu Savienībā un pasākumiem, ar kuriem paredzēts novērst un apkarot personas aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos; prasa sniegt atbalstu, lai segtu to ārējo speciālistu pakalpojumu izmaksas, kuri nepieciešami ārējās revīzijas paplašināšanai, attiecinot to arī uz Parlamenta personālam paredzēto padomdevēju komiteju uzmākšanās novēršanas jautājumos; aicina piešķirt apropriācijas, lai pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta reformu pasākumus, kuri minēti rezolūcijā par aizskarošas izturēšanās apkarošanu, tostarp biežu pret uzmākšanos vērstu obligātu apmācību rīkošanu visiem darbiniekiem, reģistrētiem deputātu palīgiem un EP deputātiem; turklāt uzskata, ka ir nepieciešamas apropriācijas, lai segtu tādu mediatoru un citu speciālistu izmaksas, kuri ir kompetenti novērst un pārvaldīt aizskarošas izturēšanās gadījumus Parlamentā kopā ar konfidenciālo konsultantu tīklu un pašreizējām struktūrām;

45.  ierosina plašāk izmantot videokonferences un citas tehnoloģijas, lai aizsargātu vidi un taupītu resursus, jo īpaši samazinot darbinieku darba braucienus starp trim darba vietām;

Citi jautājumi

46.  uzskata, ka ir jāpārskata Parlamenta tāmes pieņemšanas procedūra, ņemot vērā Parlamenta iekšējās budžeta procedūras darba grupas izstrādāto dokumentu par nepabeigtajiem darbiem, ievērojot politisko grupu vēlmi vienkāršot pašreizējo procedūru, padarīt to efektīvāku, samazinot deputātu un darbinieku darba slodzi, kā arī palielināt tās pārredzamību un precizēt pienākumus iesaistīto dalībnieku starpā; atgādina, ka saskaņā ar pašreizējo procedūru Budžeta komiteja veic vienus un tos pašus uzdevumus divas reizes, proti, pavasarī (samierināšanas procedūra ar Prezidiju Parlamenta tāmes pieņemšanas nolūkā) un rudenī (budžeta grozījumu iesniegšana), kā rezultātā notiek vairāk sanāksmju, tiek sagatavots lielāks skaits dokumentu un rodas ar to saistītie izdevumi (rakstiskā tulkošana, mutiskā tulkošana u. c.);

47.  aicina saglabāt atbilstošu finansējumu Eiropas zinātnei veltīto plašsaziņas līdzekļu centram sadarbībai ar televīzijas raidstacijām, sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem un citiem partneriem, lai izvirzītu apmācību mērķus jaunajiem žurnālistiem, jo īpaši saistībā ar jauniem zinātnes un tehnoloģijas sasniegumiem un uz faktiem pamatotām un salīdzinoši izvērtētām ziņām;

48.  aicina ģenerālsekretāru un Prezidiju visā Parlamenta administrācijā ieviest uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes un vides ilgtspējības saglabāšanas kultūru un racionālas pārvaldības pieeju, lai uzlabotu iestādes iekšējā darba efektivitāti, kā arī samazinātu administratīvās formalitātes un birokrātiju; uzsver, ka racionāla pārvaldība nozīmē darba procedūras pastāvīgu uzlabošanu, pateicoties vienkāršošanai un administratīvā personāla pieredzei;

49.  prasa nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz Eiropas politiskajām partijām un Eiropas fondiem piešķirtā finansējuma izmantošanu un pārvaldību; prasa rūpīgi izvērtēt un kontrolēt Eiropas politisko partiju un fondu budžeta izdevumus; vērš uzmanību uz interešu konfliktu, kas izriet no tā, ka privāti uzņēmumi sponsorē Eiropas politisko partiju darbības; tādēļ aicina aizliegt Eiropas politiskajām partijām un Eiropas fondiem paredzētus jebkāda veida ziedojumus un sponsorēšanu no privātiem uzņēmumiem;

o
o   o

50.  pieņem 2020. finanšu gada tāmi;

51.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tāmi nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0417.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0182.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0331.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0404.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0503.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0010.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0172.
(12) Prezidija pieņemtie teksti, PE 113.116/BUR./rev. XXVI/01-04-2009.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 29. martsJuridisks paziņojums