Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2628(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0225/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 28/03/2019 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0327

Pieņemtie teksti
PDF 145kWORD 54k
Ceturtdiena, 2019. gada 28. marts - Strasbūra Pagaidu redakcija
Ārkārtas stāvoklis Venecuēlā
P8_TA-PROV(2019)0327RC-B8-0225/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 28. marta rezolūcija par ārkārtas stāvokli Venecuēlā (2019/2628(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2018. gada 3. maija rezolūciju par prezidenta vēlēšanām Venecuēlā(1), 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās sauszemes robežām ar Kolumbiju un Brazīliju(2) un 2018. gada 25. oktobra rezolūciju(3) un 2019. gada 31. janvāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(4), kurā Huans Gvaido ir atzīts kā leģitīmais Venecuēlas prezidents,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerini 2019. gada 10. janvāra, 2019. gada 26. janvāra un 2019. gada 24. februāra paziņojumus par Venecuēlu, kā arī jaunākos Padomes secinājumus,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2018. gada 20. aprīļa paziņojumu par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Venecuēlā un OAS dalībvalstu 2019. gada 24. janvāra kopīgo paziņojumu par Venecuēlu,

–  ņemot vērā Limas grupas 2019. gada 25. februāra paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2019. gada 25. janvāra un 2019. gada 20. marta paziņojumus par Venecuēlu,

–  ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju un jo īpaši tās 233. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus (SKT),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā Venecuēla patlaban piedzīvo dziļu un nebijušu politisku, ekonomisku, institucionālu, sociālu un daudzdimensionālu humanitāro krīzi, zāļu un pārtikas trūkumu, cilvēktiesību masveida pārkāpumu situāciju, hiperinflāciju, politisko apspiešanu, korupciju un vardarbību; tā kā dzīves apstākļi ir ievērojami pasliktinājušies un 87 % no iedzīvotājiem patlaban dzīvo nabadzībā; tā kā 78 % Venecuēlas bērnu draud nepietiekama uztura apstākļi; tā kā 31 no 1000 bērniem mirst, nesasnieguši 5 gadu vecumu; tā kā vairāk kā 1 miljons bērnu vairs neapmeklē skolu;

B.  tā kā ES joprojām ir pārliecināta, ka mierīgs un demokrātisks politisks risinājums ir vienīgais ilgtspējīgais veids, kā izkļūt no krīzes; tā kā jebkuras spekulācijas par militāru intervenci vai uz šādas intervences uzsākšanu vērsta stratēģija valstī izraisītu un saasinātu vardarbības uzplūdus, kam būtu postošas sekas uz reģionu kopumā;

C.  tā kā jau ierobežotajiem pārtikas krājumiem Venecuēlā pastāv bojāšanās risks; tā kā cilvēki ar pūlēm cenšas iegūt ūdeni, pārtiku un zāles; tā kā saskaņā ar ANO augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNCHR) un Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem kopš 2015. gada valsti ir pametuši vairāk nekā 2,7 miljoni venecuēliešu un līdz gada beigām šis skaits varētu pieaugt līdz 5 miljoniem, ja krīze turpinās padziļināties;

D.  tā kā 2019. gada 23. februārī Kolumbijā un Brazīlijā uzkrāto humanitāro palīdzību nikni noraidīja un dažos gadījumos N. Maduro nelikumīgais režīms, izmantojot militārus un paramilitārus spēkus, to iznīcināja; tā kā represiju rezultātā vairāki cilvēki tika nogalināti, desmitiem — ievainoti un simtiem — arestēti; tā kā Venecuēlas militārās operācijas, organizētā noziedzība un teroristi apdraud stabilitāti reģionā, un jo īpaši kaimiņvalsts Kolumbijas teritorijā;

E.  tā kā marta sākumā Venecuēla piedzīvoja liela mēroga elektrības padeves pārrāvumu, kas ilga vairāk nekā 100 stundas, pasliktinot jau tā dramatisko veselības aprūpes krīzi, kas izpaudās kā dzeramā ūdens izbeigšanās slimnīcās, to pakalpojumu pārtraukšana, un laupīšana; tā kā saskaņā ar organizāciju “Ārsti par veselības aizsardzību” vismaz 26 cilvēku ir gājuši bojā slimnīcās elektrības trūkuma dēļ; tā kā 25. martā notika vēl viens ilgstošs elektrības padeves pārrāvums, kas pilnīgā tumsā atstāja Karakasu un 20 citus valsts reģionus;

F.  tā elektroenerģijas padeves pārrāvumi notiek jau daudzus gadus, un tos nepastarpināti izraisa N. Maduro nelikumīgā režīma neprasmīga saimniekošana, infrastruktūras un tehnikas atstāšana novārtā un korupcija;

G.  tā kā 2019. gada februārī Eiropas Tautas partijas četru cilvēku delegācija, kuru oficiāli uzaicināja Nacionālā asambleja un pagaidu prezidents Huans Gvaido, tika izraidīti no valsts;

H.  tā kā 2019. gada 6. martā nelikumīgais N. Maduro režīms pavēlēja Vācijas vēstniekam pamest valsti, apsūdzot viņu “vairākkārtējā iejaukšanās iekšlietās”; tā kā tika arestēti arī daži ārzemju un vietējie žurnālisti un viņu profesionālo aprīkojumu konfiscēja, bet viņus pašus pēc atbrīvošanas izraidīja no valsts;

I.  tā kā Huans Gvaido iecēla Rikardo Hausmanu par Venecuēlas pārstāvi Amerikas Attīstības bankā (AAB) un Amerikas Savstarpējo ieguldījumu korporācijā(AIK),

J.  tā kā 2019. gada 21. martā Venecuēlas izlūkdienesta policija aizturēja Huana Gvaido kabineta vadītāju Roberto Marrero un ielauzās Tačiras štatu pārstāvošā Nacionālās asamblejas deputāta Serhio Vergaras mājā, pārkāpjot viņa parlamentāro imunitāti;

K.  tā kā sestdien, 2019. gada 23. martā, Karakasas Simona Bolivāra starptautiskajā lidostā (Maiketijā) nolaidās divas Krievijas gaisa spēkiem piederošas lidmašīnas, kurās bija militārais ekipējums un vismaz simts kareivju, un tā kā šāda veida darbības pēdējo mēnešu laikā ir notikušas atkārtoti,

L.  tā kā 2019. gada 21. martā Venecuēlas tiesnesim Afiuni Moram tika piespriests piecu gadu cietumsods saistībā ar apsūdzībām par “morālo korupciju”; tā kā šis tiesnesis jau pagātnē bija izcietis ilgu cietumsodu un joprojām bija netaisnīgā mājas arestā;

M.  tā kā 2019. gada 15. martā tika ziņots, ka Polijas laikraksta “Gazeta Wyborcza” korespondents Tomašs Surdels, vadot automobili Karakasā, ir piedzīvojis vardarbīgu uzbrukumu, un, iespējams, to ir izdarījuši Venecuēlas Valsts policijas īpašie spēki;

N.  tā kā Kubas policijas spēki un militārās izlūkošanas dienests ir tas stratēģiskais elements, kas ļauj saglabāties N. Maduro nelikumīgajam režīmam;

1.  atkārtoti atzīst Huanu Gvaido kā likumīgo Venecuēlas Bolivāra Republikas leģitīmo pagaidu prezidentu saskaņā ar Venecuēlas konstitūcijas 233. pantu un atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu Venecuēlas vienīgajai leģitīmajai demokrātiskajai institūcijai — Nacionālajai asamblejai; pilnībā atbalsta Gvaido kursu, proti, izbeigt uzurpāciju, izveidot nacionālu pārejas valdību un rīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas; atzinīgi vērtē to, ka nozīmīga starptautiskās sabiedrības daļa un lielais vairākums ES dalībvalstu jau ir atzinuši H. Gvaido leģitimitāti, un aicina arī pārējās dalībvalstis to nekavējoties izdarīt;

2.  stingri nosoda nežēlīgās represijas un vardarbību, kuru rezultātā tiek nogalināti vai ievainoti cilvēki; pauž savu solidaritāti ar Venecuēlas tautu un izsaka patiesu līdzjūtību viņu ģimenēm un draugiem;

3.  atkārtoti pauž dziļās raizes par smago ārkārtas humanitāro situāciju, kas pašos pamatos negatīvi ietekmē Venecuēlas iedzīvotāju dzīves;

4.  atkārtoti prasa, lai diplomātiskie pārstāvji, ko iecēlis Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgais pagaidu prezidents Huans Gvaido, tiktu pilnībā atzīti par vēstniekiem ES un tās dalībvalstīs; atzinīgi vērtē to, ka Amerikas Attīstības bankas (IDB) valde un Amerikas Investīciju sabiedrība (IIC) atzīst Rikardo Hausmanu par Venecuēlas vadītāju šajās institūcijās; pauž nožēlu par to, ka Ķīna kā uzņēmēja valsts ir atcēlusi IDB valdes 2019. gada sanāksmi;

5.  nosoda tiesībaizsardzības spēku patvaļu un drošības struktūru īstenotās brutālās represijas, kas ir liegušas humanitārās palīdzības nogādi šajā valstī; nosoda nelikumīgu bruņoto grupējumu izmantošanu to civiliedzīvotāju un likumdevēju iebiedēšanā, kuri ir mobilizējušies, lai sniegtu palīdzību; atbalsta Venecuēlas armijas personālu, kas atteicās apspiest civiliedzīvotājus krīzes laikā un dezertēja; atzīst Kolumbijas iestāžu darbu šo Venecuēlas konstitūcijai un tautai lojālo kareivju aizsardzībā un aprūpē;

6.  stingri nosoda vairāku tādu žurnālistu vajāšanu, aizturēšanu un izraidīšanu, kas atspoguļoja situāciju Venecuēlā; atkārto iepriekš paustos aicinājumus nelikumīgajam Maduro režīmam nekavējoties izbeigt represijas, kas vērstas pret politiskajiem līderiem, žurnālistiem un opozīcijas pārstāvjiem, tostarp Saharova balvas ieguvēju Leopoldo Lopesu; prasa nekavējoties un bez no sacījumiem atbrīvot visus cilvēkus, kas aizturēti, pamatojoties uz to, ka viņi ir pagaidu prezidenta Huana Gvaido radinieki vai viņa komandas locekļi:

7.  nosoda N. Maduro drošības dienestu reidus un pagaidu prezidenta Huana Gvaido kabineta vadītāja Roberto Marrero aizturēšanu, kā arī neseno ielaušanos Nacionālās asamblejas deputāta Serhio Vergaras mājā; prasa nekavējoties atbrīvot R. Marrero; nosoda Nacionālās asamblejas deputāta Huana Rekvesensa nolaupīšanu un prasa viņu atbrīvot;

8.  atkārtoti pauž savu nostāju par atbalstu miermīlīgam risinājumam, sarīkojot valstī brīvas, pārredzamas un ticamas vēlēšanas, nosakot konkrētus datumus un nodrošinot taisnīgus nosacījumus visiem dalībniekiem, tai skaitā neitrālo Nacionālo vēlēšanu padomi, pārredzamību un solīdu starptautisko novērotāju klātbūtni;

9.  uzteic Limas grupas valstu kā vadoša reģionāla mehānisma centienus rast demokrātisku risinājumu krīzei Huana Gvaido kā Venecuēlas leģitīmā pagaidu prezidenta vadībā;

10.  vērš uzmanību uz to, ka no pieaugošās migrācijas krīzes cieš viss reģions, un atzinīgi vērtē kaimiņvalstu pūliņus un izrādīto solidaritāti, un vēlas, lai Komisija turpinātu sadarbību ar šīm valstīm, ne tikai sniedzot tām humanitāro palīdzību, bet arī, sniedzot vairāk resursu un īstenojot attīstības politiku;

11.  pauž nopietnas bažas par teroristu un organizētās noziedzības grupējumu klātbūtni Venecuēlā, tās izplešanos un pārrobežu darbību, jo īpaši Kolumbijas virzienā, kas apdraud visa reģiona stabilitāti;

12.  prasa noteikt papildu sankcijas, kuras būtu vērstas uz nelikumīgu valsts iestāžu īpašumiem ārvalstīs un personām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un represijām; uzskata, ka ES iestādēm attiecīgi ir jāierobežo šo personu un tuvāko radinieku pārvietošanās un ir jāiesaldē viņu aktīvi un vīzas;

13.  pieņem zināšanai Starptautiskās kontaktgrupas izveidi, norāda, ka tai nevajadzētu pieļaut, ka N. Maduro nelikumīgais režīms to izmanto kā līdzekli krīzes atrisināšanas novilcināšanai, lai saglabātu varu; norāda, ka kontaktgrupa līdz šim nav panākusi nekādus taustāmus rezultātus un ka tās galvenajam uzdevumam vajadzētu būt tādu apstākļu radīšanai, kas ļautu sarīkot ārkārtas prezidenta vēlēšanas un sekmēt humānās palīdzības piegādi, lai varētu apmierināt Venecuēlas iedzīvotāju neatliekamās vajadzības; prasa Starptautiskajai kontaktgrupai sadarboties ar Limas grupu, jo tā ir ievērojams reģionālais dalībnieks; šajā sakarā aicina EĀDD sadarbībā ar Eiropas Parlamentu piedāvāt savas speciālās zināšanas vēlēšanu atbalsta jomā;

14.  aicina dalībvalstis, PV/AP un reģiona valstis apsvērt iespēju izveidot starptautisku donoru konferenci nolūkā nodrošināt plašu finanšu atbalstu rekonstrukcijai un pārejai uz demokrātiju;

15.  pilnībā atbalsta ANO ģenerālsekretāra aicinājumu veikt neatkarīgu un pilnīgu izmeklēšanu par reģistrētajiem cilvēku upuriem; atgādina par ES pausto apņemšanos īstenot daudzpusēju politiku ANO satvarā, lai izvairītos no humānās katastrofas ar lielākām sekām; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu SKT saistībā ar tās lomu cīņā pret nesodāmību un centienos panākt, lai vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu izdarītāji tiktu tiesāti, un tam, lai tiktu uzsākta izmeklēšana pēc iepriekšējas pārbaudes par nelikumīgā N. Maduro režīma izdarītajiem noziegumiem, kuru starpā daži sniedzas līdz pat nopietniem noziegumiem pret cilvēci;

16.  kritizē Kubas režīma ietekmi Venecuēlā, ņemot vērā, ka tā, iefiltrējot savus aģentus, ir sekmējusi demokrātijas destabilizēšanu un politisko represiju pret opozīciju pastiprināšanu; norāda, ka šādai intervence varētu radīt sekas ES un Kubas attiecībām, tai skaitā saistībā ar Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp ES un Kubu;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgajam pagaidu prezidentam un Nacionālajai asamblejai, Limas grupas valstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0313.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0436.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0061.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 29. martsJuridisks paziņojums