Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0050(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0005/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0005/2019

Debates :

PV 03/04/2019 - 15
CRE 03/04/2019 - 15

Balsojumi :

PV 17/01/2019 - 10.7
CRE 17/01/2019 - 10.7
PV 04/04/2019 - 6.12
CRE 04/04/2019 - 6.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0344

Pieņemtie teksti
PDF 265kWORD 74k
Ceturtdiena, 2019. gada 4. aprīlis - Brisele Pagaidu redakcija
Priekšlikums, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā ***I
P8_TA-PROV(2019)0344A8-0005/2019
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā (COM(2018)0115 – C8-0104/2018 – 2018/0050(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0115),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0104/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 14. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0005/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 367, 10.10.2018., 103. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014
P8_TC1-COD(2018)0050

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu ("MSY").

(2)  Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības samitā Ņujorkā 2015. gadā Savienība un tās dalībvalstis apņēmās līdz 2020. gadam faktiski noregulēt zivju ieguvi un izbeigt pārzveju, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un destruktīvu zvejas praksi, un īstenot zinātniski pamatotus pārvaldības plānus, lai tādējādi pēc iespējas īsā laikā atjaunotu zivju krājumus vismaz tādā līmenī, kas spēj nodrošināt MSY, kuru nosaka to bioloģiskās īpašības.

(3)  2017. gada 30. marta Maltas MedFish4Ever ministru deklarācijā(3) ir paredzēts jauns satvars zvejniecības pārvaldībai Vidusjūrā un noteikta darba programma nākamajiem 10 gadiem, kurā iekļautas piecas konkrētas darbības. Viena no noteiktajām saistībām ir izveidot daudzgadu plānus.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013(4) ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. KZP ir jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli.

(5)  Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju ilgtermiņā, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā. KZP arī veicina pietiekami augstu dzīves līmeni zvejniecības sektoram, tostarp mazapjoma, nerūpnieciskajam vai piekrastes zvejniecības sektoram. Minēto mērķu sasniegšana veicina arī pārtikas krājumu pieejamību un dod ieguvumus nodarbinātības jomā.

(6)  Lai sasniegtu KZP mērķus, būtu jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi un maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles noteikšana un iedalīšana.

(7)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāni būtu jābalsta uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šajā regulā paredzētajā daudzgadu plānā ("plāns") būtu jāietver mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniski pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no nevēlamām nozvejām un tās samazinātu.

(8)  "Labākais pieejamais zinātniskais ieteikums" būtu jāsaprot kā publiski pieejams zinātnisks ieteikums, kurš pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm un kuru sniegusi vai recenzējusi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga zinātniska struktūra.

(9)  Komisijai būtu jāiegūst labākais pieejamais zinātniskais ieteikums par krājumiem, kuri ietilpst plāna darbības jomā. Lai to izdarītu, Komisijai jo īpaši būtu jāapspriežas ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK). Komisijai būtu jāiegūst jo īpaši tāds publiski pieejams zinātnisks ieteikums, tostarp ieteikums par jauktu sugu zvejniecībām, kurā ņemts vērā plāns un norādīti FMSY diapazoni un saglabāšanas references rādītāji (BPA un BLIM).

(10)  Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006(5) ir izveidots pārvaldības satvars Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, un tajā ir noteikta prasība pieņemt pārvaldības plānus zvejniecībām, kuras dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos izmanto traļus, laivas velkamos vadus, no krasta velkamos vadus, apņemošos vadus un dragas.

(11)  Francija, Itālija un Spānija ir pieņēmušas Regulā (EK) Nr. 1967/2006 paredzētos pārvaldības plānus. Taču minētie plāni nav konsekventi, un tajos nav ņemti vērā visi zvejas rīki, ar kuriem zvejo bentiskos krājumus, un dažu krājumu sadalījuma un zvejas flotu darbības transzonālais raksturs. Turklāt šie plāni ir izrādījušies neefektīvi KZP mērķu sasniegšanā. Dalībvalstis un ieinteresētās personas ir izteikušas atbalstu tam, lai Savienības līmenī tiktu izstrādāts un īstenots attiecīgos krājumus aptverošs daudzgadu plāns.

(12)  ZZTEK ir parādījusi, ka daudzi bentiskie krājumi Vidusjūras rietumu daļā tiek izmantoti tādos apjomos, kuri ievērojami pārsniedz līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu MSY.

(13)  Tādēļ ir lietderīgi izveidot daudzgadu plānu bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.

(14)  Minētajā plānā būtu jāņem vērā tas, ka attiecīgās zvejniecības ir jauktu sugu zvejniecības, un zvejniecību galveno sugu — heka (Merluccius merluccius), svītrainās jūras barbes (Mullus barbatus), sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus), Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) — savstarpējā dinamika. Tajā būtu jāņem vērā arī piezvejas sugas, kas nozvejotas bentiskajās zvejniecībās, un bentiskie krājumi, par kuriem nav pieejami pietiekami dati. Plāns būtu jāpiemēro bentiskajām zvejniecībām (jo īpaši tādām, kuras izmanto traļus, pie grunts nostiprinātus tīklus, krātiņveida lamatas un āķu jedas) un jāīsteno Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģiem ārpus Savienības ūdeņiem Vidusjūras rietumu daļā.

(15)  Ja atpūtas zvejas izraisītajai mirstībai ir nozīmīga ietekme uz attiecīgajiem krājumiem, Padomei vajadzētu būt iespējai noteikt nediskriminējošus ierobežojumus atpūtas zvejniekiem. Nosakot šādus ierobežojumus, Padomei būtu jāatsaucas uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jāveic samērīgi vajadzīgie kontroles un datu vākšanas pasākumi, lai ticami aplēstu faktiskos atpūtas nozvejas apjomus. Turklāt attiecībā uz atpūtas zveju vajadzētu būt iespējai pieņemt tehniskus saglabāšanas pasākumus.

(16)  Plāna ģeogrāfiskajai darbības jomai būtu jābalstās uz krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā. Ņemot vērā precizētu zinātnisko informāciju, plānā noteiktajā krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā var būt jāveic turpmākas izmaiņas. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem koriģē plānā noteikto krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, ja zinātniskais ieteikums liecina par izmaiņām attiecīgo krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā.

(17)  Plāna mērķim vajadzētu būt – palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no mērķsugu krājumiem, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem un pelaģisko sugu piezvejām, kas gūtas bentiskajās zvejniecībās, uz kurām attiecas minimālais saglabāšanas references izmērs, un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ievērojot piekrastes zvejniecību un sociālekonomiskos aspektus. Ar plānu turklāt būtu jāīsteno ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK(6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK(7) un Padomes Direktīvas 92/43/EEK(8) mērķiem.

(18)  Ir lietderīgi noteikt MSY panākšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai ( FMSY). Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir vajadzīgi, lai nodrošinātu elastību, kura ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, un palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecības. Pamatojoties uz plānu, minētos diapazonus nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Turklāt FMSY diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par biomasas limita references rādītāju (BLIM) nepārsniegtu 5 %.

(19)  Maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšanas vajadzībām būtu jānosaka "parasti lietojamie" FMSY diapazoni un, ja konkrētie krājumi ir labā stāvoklī, –iespēja visjutīgākajam krājumam maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli noteikt virs minētajiem FMSY diapazoniem ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, tas ir nepieciešams ar mērķi sasniegt šīs regulas mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai lai ierobežotu maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles atšķirības dažādos gados. Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms saskaņā ar minētajiem FMSY diapazoniem būtu jāsasniedz pakāpeniski pieaugošā veidā, ja iespējams, līdz 2020. gadam un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim.

(20)  Attiecībā uz krājumiem, par kuriem ir pieejami ar MSY saistītie mērķapjomi, aizsardzības pasākumu piemērošanas nolūkā ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kas izteikti kā piesardzīgas pieejas references rādītāji (BPA) un limita references rādītāji (BLIM).

(21)  Būtu jāievieš pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti mērķapjomi, un vajadzības gadījumā ierosinātu korektīvus pasākumus, cita starpā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par saglabāšanas references rādītāju. Korektīvajos pasākumos būtu jāiekļauj ārkārtas pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu, maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle un citi īpaši saglabāšanas pasākumi.

(22)  Lai nodrošinātu pārredzamu piekļuvi zvejniecībai un sasniegtu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomus, būtu jāpieņem Savienības zvejas piepūles režīms attiecībā uz traļiem, kas ir galvenie zvejas rīki, ar kuriem zvejo Vidusjūras rietumu daļas bentiskajos krājumos. Šajā sakarā ir lietderīgi noteikt zvejas piepūles grupas, lai Padome katru gadu varētu noteikt maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits. Vajadzības gadījumā zvejas piepūles režīmā būtu jāiekļauj citi zvejas rīki.

(23)  Ņemot vērā daudzu Vidusjūras rietumu daļas bentisko krājumu satraucošo stāvokli un tiecoties samazināt patlaban augstos zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņus, zvejas piepūles režīmam būtu jāizraisa būtisks zvejas piepūles samazinājums plāna pirmajos piecos īstenošanas gados.

(24)  Lai nodrošinātu, ka zvejas piepūles režīms ir efektīvs un praktiski īstenojams, dalībvalstīm būtu jāveic īpaši pasākumi, proti, jāiekļauj zvejas piepūles kvotu iedalīšanas metode saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, jāsastāda kuģu saraksts, jāizdod zvejas atļaujas un jāreģistrē un jānosūta attiecīgie zvejas piepūles dati.

(25)  Lai veicinātu plāna mērķu efektīvu sasniegšanu un saskaņā ar labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā, būtu jāļauj dalībvalstīm vietējā līmenī atbalstīt iesaistošas pārvaldības sistēmas.

(26)  Lai aizsargātu zivju mazuļu apgabalus un jutīgas dzīvotnes un lai nosargātu mazapjoma zvejniecības, piekrastes zona būtu regulāri jārezervē selektīvākām zvejniecībām. Tāpēc plānā būtu jānosaka ikgadējs trīs mēnešus ilgs zvejas aizliegums, ko piemēro traļiem līdz sešām jūras jūdzēm no krasta, izņemot vietas, kur dziļums pārsniedz 100 m izobatas. Vajadzētu būt iespējai noteikt arī citus aizlieguma apgabalus, ja tādā veidā var nodrošināt, ka heka mazuļu nozveja samazinās vismaz par 20 %.

(27)  Attiecībā uz bentiskajiem krājumiem būtu jāveic papildu saglabāšanas pasākumi. Konkrētāk, lai aizsargātu pieaugušus heka īpatņus, kuriem tiek nodarīts nopietns kaitējums, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, ir lietderīgi noteikt papildu zvejas aizliegumus apgabalos, kuros ir lieli nārsta bari.

(28)  Attiecībā uz piezvejas sugu krājumiem un uz bentiskajiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati, būtu jāievēro piesardzīga pieeja. Ja zinātniskie ieteikumi liecina par korektīvo pasākumu nepieciešamību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi.

(29)  Plānā būtu jāparedz tehniski saglabāšanas papildpasākumi, kurus pieņem, izmantojot deleģētos aktus. Tas ir nepieciešams, lai sasniegtu plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz bentisko krājumu saglabāšanu un selektivitātes uzlabošanu.

(30)  Lai izpildītu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā ▌ būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, kuri sīkāk jāizklāsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.

(31)  Lai ▌ plānu savlaicīgi pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai šo regulu papildinātu ar korektīviem un tehniskiem saglabāšanas pasākumiem, īstenotu izkraušanas pienākumu un grozītu dažus plāna elementus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem jābūt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(32)  Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, būtu jānosaka termiņš, kādā pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis iesniedz kopīgos ieteikumus.

(33)  Lai novērtētu virzību MSY sasniegšanā, ▌ plānam būtu jānodrošina attiecīgo krājumu un, ja iespējams, piezvejas sugu krājumu regulāra zinātniskā uzraudzība.

(34)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu Komisijai būtu periodiski jānovērtē šīs regulas atbilstība un efektivitāte. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem šajā regulā paredzētie plāna periodiskie izvērtējumi, kurus, pamatojoties uz ZZTEK zinātniskajiem ieteikumiem, veic līdz ... [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās diena] un pēc tam ik pēc trim gadiem. Minētais laikposms ļautu pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un panākt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. ▌

(35)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt to, ka pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, var uzskatīt par tādiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (10).

(36)  Lai panāktu līdzsvaru starp flotes zvejas kapacitāti un pieejamo maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, nelīdzsvarotos flotes segmentos, uz ko attiecas šī regula, vajadzētu būt pieejamam Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstam par zvejas darbību galīgu pārtraukšanu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 508/2014.

(37)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 4. punktu pirms plāna sagatavošanas tika pienācīgi novērtēta tā iespējamā ekonomiskā un sociālā ietekme.

(38)  Ņemot vērā, ka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli nosaka katram kalendārajam gadam, zvejas piepūles režīma noteikumi būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, noteikumi par FMSY diapazoniem un aizsardzības pasākumiem krājumiem, kuru apmērs ir mazāks par BPA, būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu ("plāns") bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.

2.  Šo regulu piemēro šādiem krājumiem:

a)  Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) GFCM 1., 5., 6. un 7. apakšapgabalā;

b)  sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) GFCM 1., 5., 6. un 9.-10.-11. apakšapgabalā;

c)  sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) GFCM 9.-10.-11. apakšapgabalā;

d)  heks (Merluccius merluccius) GFCM 1.-5.-6.-7. un 9.-10.-11. apakšapgabalā;

e)  Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) GFCM 5., 6., 9. un 11. apakšapgabalā;

f)  svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 1., 5., 6., 7., 9., 10. un 11. apakšapgabalā;

3.  Šo regulu piemēro arī to piezvejas sugu krājumiem, kuras Vidusjūras rietumu daļā nozvejotas, zvejojot no 2. punktā uzskaitītajiem krājumiem. To piemēro arī citiem Vidusjūras rietumu daļā zvejotiem bentiskajiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati.

4.  Šo regulu piemēro komerciālai ▌ zvejai no 2. un 3. punktā minētajiem bentiskajiem krājumiem, ja minēto zveju veic Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģi ārpus Savienības ūdeņiem Vidusjūras rietumu daļā.

5.  Šajā regulā ir arī sīki noteikts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visu to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu un kuras zvejo bentiskajās zvejniecībās.

6.  Šajā regulā paredzēti tehniski pasākumi, kas izklāstīti 14. pantā un kas Vidusjūras rietumu daļā piemērojami visiem krājumiem.

2. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (11) 4. pantā un Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)   "Vidusjūras rietumu daļa" ir ūdeņi GFCM 1. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (ĢAA)(Alvoranas jūras ziemeļu daļa), 2. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Alvoranas sala), 5. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Baleāru salas), 6. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Ziemeļspānija), 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Lionas līcis), 8. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Korsikas sala), 9. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa), 10. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Tirēnu jūras dienvidu daļa) un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Sardīnijas sala), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (12) I pielikumā.

2)  "attiecīgie krājumi" ir krājumi, kas uzskaitīti 1. panta 2. punktā;

3)  "visjutīgākais krājums" ir krājums, kuram, kad tiek noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, iepriekšējā gada zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs ir vistālākais no FMSY punkta vērtības, kas noteikta labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā.

4)   "FMSY diapazons" ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras zinātniskajos ieteikumos, un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūs mazāks par limita references rādītāju (BLIM), nepārsniegtu 5 %.

5)   "FMSY punkta vērtība" ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

6)   "MSY FLOWER" ir FMSY diapazona mazākā vērtība;

7)   "MSY FUPPER" ir FMSY diapazona augstākā vērtība;

8)   "FMSY apakšējais diapazons" ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no MSY FLOWER līdz FMSY punkta vērtībai;

9)   "FMSY augšējais diapazons" ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no FMSY punkta vērtības līdz MSY FUPPER;

10)   "BLIM" ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras zinātniskajos ieteikumos, sniegts limita references rādītājs, kurš izteikts kā nārsta bara biomasa un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;

11)   "BPA" ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras zinātniskajos ieteikumos, sniegts piesardzīgas pieejas references rādītājs, kas izteikts kā nārsta bara biomasa un nodrošina, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūs mazāka par BLIM, ir mazāka par 5 %;

12)   "zvejas piepūles grupa" ir dalībvalsts flotes pārvaldības vienība, kurai noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle;

13)  "krājumu grupa" ir tādu krājumu grupa, kas tiek zvejoti kopā, kā noteikts I pielikumā;

14)   "zvejas diena" ir jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms, vai tā daļa, kad kuģis atrodas Vidusjūras rietumu daļā un neatrodas ostā.

3. pants

Mērķi

1.  Plāna pamatā ir zvejas piepūles režīms un plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā arī nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

2.  Ar plānu veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas Savienības tiesību aktos noteiktie minimālie saglabāšanas references izmēri un kurām piemēro šo regulu.

3.  Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Plāns saskan ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā ▌.

4.  Plāna mērķi jo īpaši ir:

a)   nodrošināt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā noteiktā 3. raksturlieluma nosacījumu izpildi; ▌

b)   palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā, un

c)  palīdzēt sasniegt Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā izklāstītos mērķus, jo īpaši – līdz minimumam samazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargājamām sugām.

5.  Plāna pasākumus veic, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. ▌

II NODAĻA

MĒRĶAPJOMI, SAGLABĀŠANAS REFERENCES RĀDĪTĀJI UN AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

4. pants

Mērķapjomi

1.  Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem FMSY diapazoniem, attiecīgajos krājumos sasniedz ▌ pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam, ja iespējams, un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim un pēc tam uztur FMSY diapazonos.

2.  FMSY diapazonus lūdz noteikt pamatojoties uz šo plānu – jo īpaši ZZTEK vai līdzīgu Savienības vai starptautiskā līmenī atzītu neatkarīgu zinātnisku struktūru –.

3.  Kad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu Padome nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, tā minēto zvejas piepūli nosaka katrai zvejas piepūles grupai tajā FMSY diapazonā, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu.

4.  Neatkarīgi no 1. un 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt tādā apjomā, kas ir zemāks par FMSY diapazoniem.

5.  Neatkarīgi no 1. un 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt lielāku par FMSY diapazonu, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu, ar noteikumu, ka visi attiecīgie krājumi ir lielāki par BPA, un to dara:

a)   ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai jauktu sugu zvejniecību gadījumā sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

b)   ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika; vai

c)   lai maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.

6.  Ja FMSY diapazonus kādam no 1. panta 2. punktā minētajiem krājumiem nevar noteikt, tāpēc ka trūkst atbilstošas zinātniskās informācijas, tad līdz brīdim, kad, ievērojot šā panta 2. punktu, ir pieejami FMSY diapazoni, minēto krājumu pārvalda saskaņā ar 12. pantu.

5. pants

Saglabāšanas references rādītāji

Pamatojoties uz plānu, 6. panta piemērošanas vajadzībām lūdz jo īpaši ZZTEK vai līdzīgu Savienības vai starptautiskā līmenī atzītu neatkarīgu zinātnisku struktūru sniegt šādus saglabāšanas references rādītājus:

a)   piesardzīgas pieejas references rādītāji, kas izteikti kā nārsta bara biomasa (BPA); un

b)   limita references rādītāji, kas izteikti kā nārsta bara biomasa (BLIM).

6. pants

Aizsardzības pasākumi

1.  Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par BPA, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs tāda līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir samazināts visjutīgākā krājuma FMSY diapazonā, un ņemot vērā biomasas samazināšanos.

2.  Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par BLIM, tiek veikti papildu korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta ▌ šādi korektīvie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajos krājumos un atbilstošu maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles samazināšanu.

3.  Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

a)   pasākumus, ko veic, ievērojot šīs regulas 7., 8. un 11. līdz 14. pantu; un

b)   ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu.

4.  Ja nārsta bara biomasa ir mazāka par 5. pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas saskaņā ar situācijas būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

III NODAĻA

ZVEJAS PIEPŪLE

7. pants

Zvejas piepūles režīms

1.  Zvejas piepūles režīms attiecas uz visiem kuģiem, kas zvejo ar trali I pielikumā noteiktajos apgabalos un krājumu grupās un ietilpst minētajā pielikumā noteiktajās garuma kategorijās.

2.  Padome katru gadu, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot 4. pantu, nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli visām katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām.

3.  Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un neatkarīgi no šā panta 2. punkta, ▌ plāna īstenošanas pirmajos piecos gados:

a)  pirmajā plāna īstenošanas gadā maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli samazina par 10 % salīdzinājumā ar atsauces vērtību, izņemot tos ģeogrāfiskos apakšapgabalus, kuros zvejas piepūle atsauces periodā jau ir tikusi samazināta par vairāk nekā 20 %;

b)  no plāna īstenošanas otrā gada līdz piektajam gadam šim laikposmam maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli samazina par ne vairāk kā 30 %. Lai līdz 2025. gada 1. janvārim sasniegtu FMSY, zvejas piepūles samazināšanu var papildināt ar jebkādiem atbilstīgiem tehniskiem vai citiem saglabāšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

4.  Panta 3. punktā minēto atsauces vērtību ▌aprēķina katra dalībvalsts katrai zvejas piepūles grupai vai ģeogrāfiskajam apakšapgabalam kā vidējo zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tajā ņem vērā tikai tos kuģus, kuri minētajā periodā ir bijuši aktīvi ▌.

5.  Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums liecina, ka ievērojamas nozvejas no konkrēta krājuma gūst, izmantojot citu zvejas rīku, nevis trali, tad, pamatojoties uz šādu zinātnisko ieteikumu, maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt katram šādam attiecīgajam zvejas rīkam.

8. pants

Atpūtas zveja

1.  Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka atpūtas zvejas izraisītajai zivju mirstībai ir nozīmīga ietekme uz kādu no 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem krājumiem, Padome var atpūtas zvejniekiem noteikt nediskriminējošus ierobežojumus.

2.  Nosakot 1. punktā minētos ierobežojumus, Padome izmanto pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp vides, sociālās un ekonomiskās jomas kritērijus. Izmantotie kritēriji var ietvert, konkrēti, atpūtas zvejas ietekmi uz vidi, šādas nodarbes sociālo nozīmi un tās ieguldījumu piekrastes zonu ekonomikā.

3.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic samērīgus nepieciešamos pasākumus, lai uzraudzītu un vāktu datus faktisko atpūtas zvejas nozvejas līmeņu uzticamai novērtēšanai.

9. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.  Dalībvalstis pārvalda maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–34. panta nosacījumiem.

2.  Katra dalībvalsts lemj par metodi, kas izmantojama maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles iedalīšanā atsevišķiem tās karoga kuģiem vai kuģu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā noteiktajiem kritērijiem. ▌

3.  Dalībvalsts savu zvejas piepūles sadalījumu var grozīt, zvejas dienas pārdalot starp viena un tā paša ģeogrāfiskā apgabala zvejas piepūles grupām, ar noteikumu, ka tā piemēro pārrēķina koeficientu, kura pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Apmainītās zvejas dienas un pārrēķina koeficientu nekavējoties un ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā dara pieejamu Komisijai un citām dalībvalstīm.

4.  Ja dalībvalsts atļauj tās karoga kuģiem zvejot ar traļiem, tā nodrošina, ka šāda zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 15 stundām zvejas dienā, piecām zvejas dienām nedēļā vai līdzvērtīgai vērtībai.

Dalībvalsts var piešķirt atkāpi – līdz 18 stundām zvejas dienā –, lai ņemtu vērā laiku, kas tiek pavadīts ceļā starp ostu un zvejas vietu. Šādu atkāpi nekavējoties dara zināmu Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.

5.  Neatkarīgi no 3. punkta, ja kuģis vienas zvejas dienas laikā zvejo divas atšķirīgas krājumu grupas, pusi dienas atrēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas minētajam kuģim piešķirta attiecībā uz katru krājumu grupu.

6.  Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu sava karoga kuģiem, kas zvejo attiecīgos krājumus, izdod zvejas atļaujas zvejai I pielikumā minētajos apgabalos.

7.  Dalībvalstis nodrošina to, ka plāna piemērošanas periodā netiek palielināta saskaņā ar 6. punktu izdotajām zvejas atļaujām atbilstošā kopējā kapacitāte, izteikta GT un kW.

8.  Katra dalībvalsts izveido un uztur to kuģu sarakstu, kuriem ir izdotas zvejas atļaujas saskaņā ar 6. punktu, un dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstis pirmo reizi savus sarakstus nosūta trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu vēlākais līdz 30. novembrim.

9.  Dalībvalstis uzrauga savu zvejas piepūles režīmu un nodrošina, ka 7. pantā minētā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle nepārsniedz noteiktos limitus.

10.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā noteiktajiem labas pārvaldības principiem dalībvalstis var vietējā līmenī atbalstīt iesaistošas pārvaldības sistēmas, lai sasniegtu plāna mērķus.

10. pants

Attiecīgo datu paziņošana

1.  Dalībvalstis reģistrē un nosūta Komisijai zvejas piepūles datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (13) 146.c, 146.d un 146.e pantu.

2.  Zvejas piepūles datus apkopo par katru mēnesi, un tie satur II pielikumā norādīto informāciju. Apkopoto datu formāts ir XML Schema Definition, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000-12.

3.  Dalībvalstis 1. punktā minētos zvejas piepūles datus Komisijai nosūta līdz katra mēneša 15. datumam (neieskaitot).

IV NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

11. pants

Zvejas aizlieguma apgabali

1.  Papildus tam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantā, Vidusjūras rietumu daļā trīs mēnešus katru gadu (vajadzības gadījumā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu,– secīgi) sešu jūras jūdžu attālumā no krasta ir aizliegts izmantot traļus, izņemot apgabalus, kas ir dziļāki par 100 m izobatu. Šos trīs ikgadējā aizlieguma mēnešus nosaka katra dalībvalsts, un tie ir spēkā pašā atbilstošākajā laikposmā, kas noteikts uz labākā pieejamā zinātniskā ieteikuma pamata. Par šādu laikposmu nekavējoties ziņo Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta un ar nosacījumu, ka to pamato specifiski ģeogrāfiski ierobežojumi – piemēram, ierobežota kontinentālā šelfa platība vai liels attālums līdz zvejas vietām –, dalībvalstis uz labākā pieejamā zinātniskā ieteikuma pamata var izveidot citus zvejas aizlieguma apgabalus ar noteikumu, ka katrā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā heka mazuļu nozveja samazinās vismaz par 20 %. Šādu atkāpi nekavējoties dara zināmu Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.

3.  Līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, izveido citus zvejas aizlieguma apgabalus, ja ir pierādījumi, ka tajos ir liela par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju mazuļu koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas.

4.  Šā panta 3. punktā minētos citus aizlieguma apgabalus izvērtē jo īpaši ZZTEK vai līdzīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta zinātniska struktūra. Ja izvērtējumā norādīts, ka minētie aizlieguma apgabali neatbilst to mērķiem, dalībvalstis, ņemot vērā minētos ieteikumus, aizlieguma apgabalus pārskata.

5.  Ja šā panta 3. punktā minētie zvejas aizlieguma apgabali attiecas uz vairāku dalībvalstu zvejas kuģiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu un šīs regulas 18. pantu un, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, ar kuriem izveido attiecīgos zvejas aizlieguma apgabalus.

12. pants

Tādu piezvejas sugu krājumu un bentisko krājumu pārvaldība, par kuriem nav pieejami pietiekami dati

1.  Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētos krājumus pārvalda, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.

2.  Šīs regulas 1. panta 3. punktā minēto krājumu pārvaldības pasākumus, jo īpaši tādus tehniskos saglabāšanas pasākumus, kādi uzskaitīti 13. pantā, nosaka, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

13. pants

Īpaši saglabāšanas pasākumi

1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot šādus tehniskus saglabāšanas pasākumus:

a)   zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un šo rīku lietošanas noteikumi, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju vai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu;

b)  zvejas rīku modifikācijas vai papildu ierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju vai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu;

c)  konkrētu zvejas rīku vai konkrētu zvejas darbību aizliegums vai ierobežojumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis, vai lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu;

d)  minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana jebkuram krājumam, uz kuru attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību; un

e)  par atpūtas zveju.

2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.

V NODAĻA

IZKRAUŠANAS PIENĀKUMS

14. pants

Izkraušanas pienākumu noteikumi

Attiecībā uz visu to sugu krājumiem Vidusjūras rietumu daļā, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, un pelaģisko sugu piezveju, kuru veic zvejniecības, kas izmanto šīs regulas 1. panta 2. punktā uzskaitītos krājumus, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, precizējot attiecībā uz minēto pienākumu sīkus noteikumus kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta5. punkta a)–e) apakšpunktā.

VI NODAĻA

REĢIONALIZĀCIJA

15. pants

Reģionālā sadarbība

1.  Šīs regulas 11. līdz 14. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2.  Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, un to dara:

a)   pirmo reizi ne vēlāk kā ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu ir iesniegts plāna izvērtējums;

b)   līdz tā gada 1. jūlijam, kas ir pirms gada, kurā piemērojami pasākumi, un/vai

c)   tad, kad pašas to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no krājumiem, kuriem ir piemērojama šī regula.

3.  Pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 11. līdz 14. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

VII NODAĻA

GROZĪJUMI UN TURPMĀKI PASĀKUMI

16. pants

Plāna grozīšana

1.  Ja zinātniskais ieteikums liecina par attiecīgo krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, ar kuriem groza šo regulu, koriģējot 1. panta 2. punktā un I pielikumā norādītos apgabalus, lai atspoguļotu minētās izmaiņas.

2.  Ja uz zinātniskā ieteikuma pamata Komisija secina, ka attiecīgo krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu par minētā saraksta grozīšanu.

17. pants

Plāna uzraudzība un izvērtēšana

1.  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 50. pantā paredzētā gada ziņojuma vajadzībām kvantitatīvi nosakāmie indikatori ietver attiecīgo krājumu un, ja iespējams, piezvejas sugu krājumu pašreizējās zivju mirstības, kas izteikta kā FMSY (F/FMSY), nārsta bara biomasas (SSB) un sociālekonomisko rādītāju, ikgadējās aplēses. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, tos var papildināt ar citiem rādītājiem.

2.  Līdz ... [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi trīs gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un zvejniecībām, kuras izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

VIII NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 11. līdz 14. un 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. līdz 14. un 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 11. līdz 14. un 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

IX NODAĻA

EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS

19. pants

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts

Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta vajadzībām pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu.

20. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu

Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. pantu groza šādi:

1)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt līdz 2017. gada 31. decembrim, izņemot, ja tiek pieņemti pastāvīgas pārtraukšanas pasākumi, lai sasniegtu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...(14) izveidota daudzgadu plāna mērķus bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.

_______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/... (... gada ...), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L ...).";

"

2)  pievieno šādu punktu:"

"4.a Izdevumi, kas saistīti ar pastāvīgas pārtraukšanas pasākumiem, kuri pieņemti, lai sasniegtu Regulas (ES)  .../...(15) mērķus, var pretendēt uz atbalstu no EJZF no minētās regulas spēkā stāšanās dienas."

"

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, regulas 4. pantu un 6. panta 1. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Regulas 7. pantu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Zvejas piepūles režīms

(minēts 7. pantā)

Zvejas piepūles grupas nosaka šādi:

A)  Traļi, ar kuriem kontinentālajā šelfā un augšējā nogāzē zvejo svītraino jūras barbi, heku, sārto dziļūdens garneli un Norvēģijas omāru.

Zvejas rīka tips

Ģeogrāfiskais apgabals

Krājumu grupas

Kuģu lielākais garums

Zvejas piepūles grupas kods

Traļi

(TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP)

GFCM

1.-2.-5.-6.7. apakšapgabals

Svītrainā jūras barbe 1., 5., 6. un 7. ĢAA; heks 1.-5.-6.-7. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 1., 5. un 6. ĢAA; Norvēģijas omārs 5. un 6. ĢAA

< 12 m

EFF1/MED1_TR1

≥ 12 m un < 18 m

EFF1/MED1_TR2

≥ 18 m un < 24 m

EFF1/MED1_TR3

≥ 24 m

EFF1/MED1_TR4

GFCM

8. -9.-10.-11. apakšapgabals

Svītrainā jūras barbe 9., ▌10. un 11. ĢAA; heks

9.-10.-11. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 9.-10.-11. ĢAA; Norvēģijas omārs 9. un 10. ĢAA

< 12 m

EFF1/MED2_TR1

≥ 12 m un < 18 m

EFF1/MED2_TR2

≥ 18 m un < 24 m

EFF1/MED2_TR3

≥ 24 m

EFF1/MED1_TR4

B)  Traļi, ar kuriem dziļūdeņos zvejo Āfrikas dziļūdens garneli un sarkano milzu garneli

Zvejas rīka tips

Ģeogrāfiskais apgabals

Krājumu grupas

Kuģu lielākais garums

Zvejas piepūles grupas kods

Traļi

(TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP)

GFCM

1.-2.-5.-6.-7. apakšapgabals

Āfrikas dziļūdens garnele 1., 5. un 6. un 7. ĢAA.

< 12 m

EFF2/MED1_TR1

≥ 12 m un < 18 m

EFF2/MED1_TR2

≥ 18 m un < 24 m

EFF2/MED1_TR3

≥ 24 m

EFF2/MED1_TR4

GFCM

8. -9.-10.-11. apakšapgabals

Āfrikas dziļūdens garnele 9., 10. un 11. ĢAA

< 12 m

EFF2/MED2_TR1

≥ 12 m un < 18 m

EFF2/MED2_TR2

≥ 18 m un < 24 m

EFF2/MED2_TR3

≥ 24 m

EFF2/MED1_TR4

II PIELIKUMS

Zvejas piepūles datos iekļaujamās informācijas saraksts

(minēts 10. pantā)

Informācija

Definīcija un piezīmes

1)  Dalībvalsts

Ziņotājas karoga dalībvalsts ISO trīsburtu kods

2)  Zvejas piepūles grupa

Zvejas piepūles grupas kods, kas noteikts I pielikumā

3)  Zvejas piepūles periods

Pārskata mēneša sākuma un beigu datums

4)   Zvejas piepūles deklarācija

Kopējais zvejas dienu skaits

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums

Eiropas Parlaments un Padome plāno atcelt pilnvaras pieņemt tehniskus pasākumus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, kad tās pieņems jaunu regulējumu par tehniskiem pasākumiem, kurā ietvertas pilnvaras attiecībā uz šiem pasākumiem.

(1)OV C 367, 10.10.2018, 103. lpp.
(2)Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(3)Maltas MedFish4Ever ministru deklarācija. Ministru konference par Vidusjūras zvejniecību ilgtspēju (Malta, 2017. gada 30. marts).
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(5)Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(8)Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(9)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
(11)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
(13)Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).
(14)+OV: lūgums ievietot numuru tekstā un numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci zemsvītras piezīmē regulai, kas atrodama dokumentā PE-CONS 32/19 (2018/0050(COD)).
(15)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā PE-CONS 32/19 (2018/0050(COD)).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. aprīlisJuridisks paziņojums