Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0109(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0389/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0389/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 04/04/2019 - 6.21

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0353

Pieņemtie teksti
PDF 327kWORD 131k
Ceturtdiena, 2019. gada 4. aprīlis - Brisele Pagaidu redakcija
Daudzgadu plāns zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā ***I
P8_TA-PROV(2019)0353A8-0389/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Regulu (ES) 2017/2107 (COM(2018)0229 – C8-0162/2018 – 2018/0109(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0229),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0162/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 6. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0389/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 440, 6.12.2018., 174. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par daudzgadu plānu zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā un ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/2107
P8_TC1-COD(2018)0109

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Kopējās zivsaimniecības politikas (“KZP”) mērķis, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013(3), ir garantēt jūras bioloģisko resursu izmantošanu tādā veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)  Savienība ir Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (“Konvencija”) puse.

(3)  Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (“ICCAT”) gadskārtējā sanāksmē, kas 2016. gadā norisinājās Vilamurā (Portugāle), ICCAT līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti atzina nepieciešamību reaģēt uz zobenzivs (Xiphias gladius) Vidusjūrā (“Vidusjūras zobenzivs”) satraucošo stāvokli, ņemot vērā, ka pēdējos 30 gadus ir notikusi zobenzivs pārzveja. Šajā nolūkā un arī tādēļ, lai nepieļautu krājuma izsmelšanu, pēc Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (SCRS) zinātniskā ieteikuma analīzes ICCAT pieņēma Ieteikumu 16-05, ar ko izveido daudzgadu plānu Vidusjūras zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā ("ICCAT atjaunošanas plāns"). Tā kā Vidusjūras zobenzivs krājuma populācijas pašreizējā bioloģija, struktūra un dinamika neļauj sasniegt tādu biomasas līmeni, kas spēj īstermiņā nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), pat tad, ja tiek pieņemti tādi radikāli un steidzami pārvaldības pasākumi kā pilnīgs zvejas aizliegums, ICCAT atjaunošanas plāns ir paredzēts 2017.–2031. gadam. ICCAT Ieteikums 16-05 stājās spēkā 2017. gada 12. jūnijā un ir Savienībai saistošs.

(4)  2016. gada decembrī Savienība vēstulē informēja ICCAT sekretariātu, ka daži ICCAT Ieteikumā 16-05 noteiktie pasākumi, jo īpaši attiecībā uz aizlieguma periodu, kurš noteikts no 1. janvāra līdz 31. martam, un kvotu iedalīšanu zvejniecībām Vidusjūras zobenzivs zvejai, Savienībā stāsies spēkā 2017. gada janvārī. Visi pārējie ICCAT Ieteikumā 16-05 minētie pasākumi līdz ar dažiem jau īstenotiem pasākumiem būtu jāiekļauj atjaunošanas plānā, kas izklāstīts šajā regulā.

(5)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 29. panta 2. punktu Savienības nostāja reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās ir jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nodrošinātu to, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar KZP mērķiem, jo īpaši ar mērķi pakāpeniski atjaunot un uzturēt zivju krājumu populācijas virs biomasas līmeņiem, kas spēj nodrošināt MSY, pat ja šajā konkrētajā gadījumā termiņš, līdz kuram minētais mērķis ir jāsasniedz, ir 2031. gadā, un ar mērķi nodrošināt tādus apstākļus, lai zvejas un apstrādes nozare un darbības uz sauszemes, kas saistītas zvejniecību, būtu ekonomiski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas. Vienlaikus ņem vērā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. panta 2. punkta d) apakšpunktu, kas paredz Savienības operatoriem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar trešo valstu operatoriem.

(6)  ICCAT atjaunošanas plānā ir ņemtas vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu īpatnības. Īstenojot ICCAT atjaunošanas plānu, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības, kā arī tādu zvejas rīku un paņēmienu pētniecību un izmantošanu, kas ir selektīvi un tādējādi samazina dilstošu sugu piezveju un kam ir mazāka ietekme uz vidi, tostarp tādu rīku un paņēmienu pētniecību un izmantošanu, ko izmanto tradicionālajā un nerūpnieciskajā zvejā, tādējādi palīdzot nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni vietējā ekonomikā.

(7)  Ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 tiek ieviests minimālā saglabāšanas references izmēra jēdziens. Lai nodrošinātu konsekvenci, ICCAT minimālā izmēra jēdziens būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos kā minimālais saglabāšanas references izmērs.

(8)  Saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 16-05 Vidusjūrā nozvejotas zobenzivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, ir jāizmet. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad ir pārsniegti Vidusjūras zobenzivs piezvejas limiti, ko dalībvalstis noteikušas savos gada zvejas plānos. Lai Savienība izpildītu starptautiskās saistības, kas tai ir noteiktas ICCAT, Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/98(4) 5.a pantā ir paredzētas atkāpes no Vidusjūras zobenzivs izkraušanas pienākuma saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktu. Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/98 īsteno dažus noteikumus, kas paredzēti ICCAT Ieteikumā 16-05, kurš nosaka pienākumu izmest Vidusjūras zobenzivs nozvejas kuģiem, kas pārsniedz tiem iedalīto kvotu vai atļauto piezveju maksimālo apjomu. Minētās deleģētās regulas darbības joma ietver kuģus, kas nodarbojas ar atpūtas zveju.

(9)  Ņemot vērā, ka ar šajā regulā izklāstīto atjaunošanas plānu tiks īstenots ICCAT Ieteikums 16-05, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2107(5) noteikumi, kas attiecas uz Vidusjūras zobenzivi, būtu jāsvītro.

(10)  Zvejas darbībās ar dreifējošiem tīkliem iepriekš ir strauji pieaugusi zvejas piepūle un selektivitātes nepietiekamība. Minēto darbību nekontrolēta izvēršana rada nopietnu risku mērķsugām, un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1239/98(6) šos zvejas rīkus aizliegts izmantot, lai zvejotu tālu migrējošās zivis, tostarp zobenzivis.

(11)  Lai nodrošinātu atbilstību KZP, Savienībā ir pieņemti tiesību akti, ar ko izveido kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēmu, kurā ietverta cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009(7) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto globālu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem KZP noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011(8) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008(9) ir izveidota Kopienas sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju. Minētās regulas jau ietver noteikumus, kas paredz virkni pasākumu, kas noteikti ICCAT Ieteikumā 16-05. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(12)  Zvejas kuģu fraktēšanas kārtībā attiecības starp kuģa īpašnieku, fraktētāju un karoga valsti bieži ir neskaidras. Daži NNN zvejā iesaistīti operatori izvairās no kontrolēm, ļaunprātīgi izmantojot minēto kārtību. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1627(10) fraktēšana ir aizliegta attiecībā uz zilās tunzivs nozveju. Lai aizsargātu atjaunojamo krājumu un nodrošinātu saskanību ar Savienības tiesību aktiem, ir lietderīgi šajā regulā izklāstītajā atjaunošanas plānā kā preventīvu pasākumu pieņemt līdzīgu aizliegumu.

(13)  Ar Savienības tiesību aktiem būtu jāīsteno ICCAT ieteikumi, lai radītu Savienības un trešo valstu zvejniekiem līdzvērtīgus apstākļus un nodrošinātu to, ka šādi noteikumi ir visiem pieņemami.

(14)  Lai Savienības tiesību aktos ātri iestrādātu turpmākus ICCAT ieteikumus, ar kuriem groza vai papildina ICCAT atjaunošanas plānu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozīšanu un dažu šīs regulas noteikumu grozīšanu attiecībā uz informācijas paziņošanas termiņiem, aizlieguma periodiem, minimālo saglabāšanas references izmēru, nejaušas nozvejas un piezvejas pielaides līmeņiem, zvejas rīku tehniskajiem parametriem, kvotas apguves procentuālo daļu nolūkā informēt Komisiju, kā arī informāciju, kas jāsniedz par zvejas kuģiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(15)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz formātu gada ziņojumam par šīs regulas īstenošanu, kuru iesniedz dalībvalstis. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(12).

(16)  Deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem, kas paredzēti šajā regulā, nebūtu jāskar turpmāku ICCAT ieteikumu ieviešana Savienības tiesību aktos, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

(17)  Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006(13) II pielikumu maksimālais āķu skaits, kurus specializētajā zobenzivs zvejā kuģis drīkst ievietot vai turēt uz kuģa, ir 3500 āķu, taču saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 16-05 — 2500 āķu. Lai minēto ieteikumu pienācīgi īstenotu Savienības tiesību aktos, ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1967/2006.

(18)  Regulas (ES) 2017/2107 III nodaļas 2. iedaļā noteikti daži tehniski un kontroles pasākumi attiecībā uz Vidusjūras zobenzivi. Ar ICCAT Ieteikumu 16-05 noteiktie pasākumi, kuri tiek īstenoti ar šo regulu, ir stingrāki vai precīzāki, lai dotu iespēju krājumu atjaunot. Tāpēc Regulas (ES) 2017/2107 III nodaļas 2. iedaļa būtu jāsvītro un jāaizstāj ar attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem pasākumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vispārīgus noteikumus par to, kā Savienībai īstenot ICCAT pieņemto daudzgadu plānu zobenzivs (Xiphias gladius) Vidusjūrā (“Vidusjūras zobenzivs”) krājuma atjaunošanai, kura darbība sākas 2017. gadā un turpinās līdz 2031. gadam.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)  Savienības zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem Savienības kuģiem, kas:

i)  nozvejo Vidusjūras zobenzivis; vai

ii)  pārkrauj citā kuģī vai pārvadā uz kuģa — tostarp ārpus ICCAT konvencijas apgabala — Vidusjūras zobenzivis;

b)  trešo valstu zvejas kuģiem un atpūtas zvejā iesaistītiem trešo valstu kuģiem, kas darbojas Savienības ūdeņos un nozvejo Vidusjūras zobenzivi;

c)  trešo valstu kuģiem, kurus inspicē dalībvalstu ostās un uz kuriem ir Vidusjūras zobenzivis vai no Vidusjūras zobenzivīm iegūti zvejas produkti, kas nav iepriekš izkrauti vai pārkrauti citā kuģī ostā.

3. pants

Mērķis

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punkta, šīs regulas mērķis ir līdz 2031. gadam sasniegt tādu Vidusjūras zobenzivs biomasu, kas atbilst MSY, ar vismaz 60 % varbūtību sasniegt minēto mērķi.

4. pants

Saistība ar citiem Savienības tiesību aktiem

Šo regulu piemēro papildus turpmāk uzskaitītajām regulām vai tajās paredzētajos gadījumos atkāpjoties no tām:

a)  Regula (EK) Nr. 1224/2009;

b)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403(14);

c)  Regula (ES) 2017/2107.

5. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  “zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, kas aprīkots jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai;

2)  “Savienības zvejas kuģis” ir zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

(3)  “ICCAT konvencijas apgabals” ir visi Atlantijas okeāna ūdeņi un blakusesošās jūras;

(4)  “Vidusjūra” ir Vidusjūras ūdeņi uz austrumiem no 5°36′ rietumu garuma meridiāna;

(5)  “Puses” ir ICCAT konvencijas līgumslēdzējas puses, sadarbīgas puses, kas nav līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;

(6)  “zvejas atļauja” ir atļauja, kas izdota Savienības zvejas kuģim un dod tam tiesības veikt konkrētas zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā, ievērojot īpašus nosacījumus;

(7)  “zvejas iespējas” ir ar nozvejas apjomu vai zvejas piepūli skaitliski izteiktas juridiskas tiesības zvejot;

(8)  “krājums” ir konkrētā pārvaldības apgabalā sastopami jūras bioloģiskie resursi;

(9)  “zvejas produkti” ir jebkādā zvejas darbībā iegūti ūdens organismi vai no tiem iegūti produkti;

(10)  “izmetumi” ir nozveja, kuru palaiž atpakaļ jūrā;

(11)  “atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto atpūtai, tūrismam vai sportam;

(12)  “kuģu satelītnovērošanas sistēmas dati” ir zvejas kuģa identifikācijas, ģeogrāfiskās pozīcijas, datuma, laika, kursa un ātruma dati, kurus uz zvejas kuģiem uzstādītas satelītnovērošanas iekārtas pārraida karoga valsts zvejas uzraudzības centram;

(13)  “izkraušana” ir jebkura zvejas produktu daudzuma sākotnējā izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

(14)  “pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;

(15)  “fraktēšana” ir vienošanās, saskaņā ar kuru zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, uz noteiktu laiku nolīgst citas dalībvalsts vai trešās valsts operators, nemainot kuģa karogu;

(16)  “āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no pamatauklas, kam piestiprinātas daudzas īsākas atzaru auklas, kuru galā ir āķis un kuru garums un izvietojuma blīvums ir atkarīgs no zvejas mērķsugas;

(17)  “āķis” ir saliekts un uzasināts tērauda stieples gabals;

(18)  “makšķerrīks” ir zvejas aukla, kas piestiprināta pie kāta, ko izmanto makšķernieki, un kas uztīta uz rotējoša mehānisma (spoles), kuru izmanto auklas tīšanai.

II SADAĻA

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI, TEHNISKI SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI UN KONTROLES PASĀKUMI

1. NODAĻA

Pārvaldības pasākumi

6. pants

Zvejas piepūle

1.  Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tās karoga zvejas kuģu zvejas piepūle ir samērīga ar zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas attiecībā uz Vidusjūras zobenzivi.

2.  Neizmantoto Vidusjūras zobenzivs kvotu pārnešana ir aizliegta.

7. pants

Zvejas iespēju iedalīšana

1.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu dalībvalstis, iedalot tām pieejamās zvejas iespējas, piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem, ņemot vērā tradicionālo un nerūpniecisko zveju, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

2.  Katra dalībvalsts paredz zobenzivs piezveju savas Vidusjūras zobenzivs kvotas robežās un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu gada zvejas plānu saskaņā ar 9. pantu. Šāds noteikums nodrošina to, ka visas nedzīvās Vidusjūras zobenzivis tiek atskaitītas no kvotas.

3.  Zvejas iespēju palielinājumu, kas radies saistībā ar šīs regulas sekmīgu īstenošanu, dalībvalstis cenšas iedalīt zvejas kuģiem, kuriem iepriekš Vidusjūras zobenzivs zvejas kvotas nebija iedalītas un kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā izklāstītajiem zvejas iespēju iedalīšanas kritērijiem.

8. pants

Kapacitātes limiti

1.  Šajā regulā izklāstītā atjaunošanas plāna darbības laikā zvejas kuģiem piemēro kapacitātes limitu, ko nosaka pēc zvejas rīku tipa. Katrā zvejas rīka tipa grupā dalībvalstis to zvejas kuģu skaitu, kuri kuģo ar to karogu un kuriem atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivi, ierobežo līdz to kuģu vidējam skaitam gadā, kuri laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam zvejojuši, paturējuši uz kuģa, pārkrāvuši citā kuģī, transportējuši vai izkrāvuši Vidusjūras zobenzivis.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var nolemt kapacitātes limita aprēķināšanai izmantot to kuģu skaitu, kuri kuģo ar to karogu un kuri 2016. gadā zvejojuši, paturējuši uz kuģa, pārkrāvuši citā kuģī, transportējuši vai izkrāvuši Vidusjūras zobenzivis, ja minētais skaits ir zemāks par kuģu vidējo skaitu gadā laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam. Minēto kapacitātes limitu zvejas kuģiem piemēro atkarībā no zvejas rīku veida.

3.  Dalībvalstis 1. punktā minētajam kapacitātes limitam 2018. un 2019. gadā drīkst piemērot 5 % pielaidi.

4.  Dalībvalstis katru gadu līdz 1. martam informē Komisiju par pasākumiem, ko tās veikušas, lai ierobežotu to zvejas kuģu skaitu, kuri kuģo ar to karogu un kuriem atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivi. Šo informāciju iekļauj saskaņā ar 9. pantu nosūtāmajos gada zvejas plānos.

9. pants

Gada zvejas plāni

1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 1. martam iesniedz Komisijai savus gada zvejas plānus. Šādus gada zvejas plānus iesniedz formātā, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par datu un informācijas nosūtīšanu, un tajos iekļauj detalizētu informāciju par Vidusjūras zobenzivs kvotu, kas iedalīta atkarībā no zvejas rīka tipa, tostarp par kvotu, kas iedalīta atpūtas zvejai (attiecīgā gadījumā) un piezvejai.

2.  Komisija apkopo 1. punktā minētos gada zvejas plānus un iekļauj tos Savienības zvejas plānā. Komisija katru gadu līdz 15. martam nosūta Savienības zvejas plānu ICCAT sekretariātam.

2. NODAĻA

Tehniski saglabāšanas pasākumi

1. iedaļa

Zvejas sezonas

10. pants

Aizlieguma periodi

1.  Aizlieguma perioda laikā Vidusjūras zobenzivi nezvejo (ne specializētajā zvejā, ne piezvejā), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj. Aizlieguma periods ir katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam.

2.  Lai aizsargātu Vidusjūras zobenzivi, kuģiem, kuri Vidusjūrā veic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) specializēto zveju ar āķu jedām, katru gadu no 1. oktobra līdz 30. novembrim piemēro aizlieguma periodu.

3.  Dalībvalstis uzrauga 1. un 2. punktā minēto aizlieguma periodu ievērošanas efektivitāti un katru gadu vismaz divus mēnešus un 15 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju par kontroli un inspekcijām, kas īstenotas iepriekšējā gadā, lai nodrošinātu atbilstību šim pantam. Komisija katru gadu vismaz divus mēnešus pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes pārsūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

2. iedaļa

Minimālais saglabāšanas references izmērs, nejauša nozveja un piezveja

11. pants

Vidusjūras zobenzivs minimālais saglabāšanas references izmērs

1.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai Vidusjūras zobenzivis, tostarp iegūtas atpūtas zvejā, kuru:

a)  garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks nekā 100 cm; vai

b)  svars ir mazāks nekā 11,4 kg (dzīvsvars) vai 10,2 kg (atžaunotas un izķidātas).

2.  Paturēt uz kuģa, izkraut, pārkraut citā kuģī vai transportēt pirmo reizi pēc izkraušanas drīkst tikai nesadalītus Vidusjūras zobenzivs īpatņus, kuriem nav atdalītas nekādas ārējās daļas, vai atžaunotus un izķidātus īpatņus.

12. pants

Par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku Vidusjūras zobenzivju nejaušas nozvejas

Neatkarīgi no 11. panta 1. punkta zvejas kuģi, kas veic specializēto Vidusjūras zobenzivs zveju, drīkst paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot, izkraut, transportēt, uzglabāt, pārdot, izlikt vai piedāvāt pārdošanai nejauši nozvejotas Vidusjūras zobenzivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, ar noteikumu, ka šādas nozvejas nepārsniedz 5 % no attiecīgo zvejas kuģu kopējā Vidusjūras zobenzivs nozvejas svara vai īpatņu skaita.

13. pants

Piezvejas

1.  Vidusjūras zobenzivs piezvejas jebkurā laikā pēc zvejas darbības nepārsniedz ▌ piezvejas limitu, ko dalībvalstis savos gada zvejas plānos nosaka attiecībā uz kopējo uz kuģa esošo nozveju (svara vai īpatņu skaita izteiksmē).

2.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, zvejas kuģi, kas neveic specializēto Vidusjūras zobenzivs zveju, nepatur uz kuģa Vidusjūras zobenzivis, kas pārsniedz minēto piezvejas limitu ▌.

3.  Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, ja karoga dalībvalstij iedalītā Vidusjūras zobenzivs kvota ir pilnībā apgūta, visas dzīvas nozvejotās Vidusjūras zobenzivis atbrīvo.

4.  Ja karoga dalībvalstij iedalītā Vidusjūras zobenzivs kvota ir pilnībā apgūta, aizliedz nedzīvu Vidusjūras zobenzivju apstrādi un tirdzniecību un reģistrē visas nozvejas. Dalībvalstis katru gadu Komisijai sniedz informāciju par šādu nedzīvu Vidusjūras zobenzivju daudzumu, un Komisija šo informāciju pārsūta ICCAT sekretariātam saskaņā ar 21. pantu.

3. iedaļa

Zvejas rīku tehniskie parametri

14. pants

Zvejas rīku tehniskie parametri

1.  Maksimālais āķu skaits, kurus specializētajā Vidusjūras zobenzivs zvejā zvejas kuģis drīkst ievietot vai turēt uz kuģa, ir 2500 āķu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja reiss ir ilgāks par divām dienām, uz zvejas kuģa drīkst atrasties vēl 2500 aprīkotu rezerves āķu, bet tiem ir jābūt pienācīgi nostiprinātiem un glabātiem uz zvejas kuģa apakšējiem klājiem, lai tie nebūtu gatavi tūlītējai izmantošanai.

3.  Āķa augstums ir ne mazāks par 7 cm.

4.  Pelaģisko āķu jedu garums nepārsniedz 30 jūras jūdzes (55,56 km).

3. NODAĻA

Kontroles pasākumi

1. iedaļa

Kuģu reģistrs

15. pants

Zvejas atļaujas

1.  Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 attiecīgajiem noteikumiem, jo īpaši tās 20. un 21. pantu, izdod zvejas atļaujas ▌zvejas kuģiem, kas veic specializēto Vidusjūras zobenzivs zveju un kuģo ar to karogu.

2.  Zvejot kā mērķsugu, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, transportēt vai apstrādāt Vidusjūras zobenzivis, neskarot 13. panta noteikumus par piezveju, atļauts tikai Savienības kuģiem, kas iekļauti ICCAT kuģu reģistrā saskaņā ar 16. un 17. pantā noteikto procedūru.

3.  Lai dalībvalstu atļauju saņēmušiem lielizmēra zvejas kuģiem atļautu darboties ICCAT konvencijas apgabalā, tos reģistrē ICCAT kārtotajā to kuģu reģistrā, kuru lielākais garums ir 20 metri vai lielāks.

16. pants

Informācija par kuģiem, kuri kārtējā gadā drīkst zvejot Vidusjūras zobenzivi un garspuru tunzivi

1.  Katru gadu dalībvalstis formātā, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par datu un informācijas nosūtīšanu, Komisijai elektroniski iesniedz:

a)  līdz 1. janvārim — informāciju par zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuriem atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivi, kā arī kuģiem, kuriem atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivi atpūtas zvejā;

b)  līdz 1. martam — informāciju par zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuriem atļauts veikt garspuru tunzivs specializēto zveju Vidusjūrā.

Komisija ICCAT Sekretariātam katru gadu līdz 15. janvārim nosūta a) apakšpunktā minēto informāciju un katru gadu līdz 15. martam – b) apakšpunktā minēto informāciju.

Informācijā par šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem zvejas kuģiem norāda kuģa vārdu un Savienības flotes reģistra numuru (CFR), kas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 par Savienības zvejas flotes reģistru(15) I pielikumā.

2.  Papildus 1. punktā minētajai informācijai dalībvalstis 30 dienu laikā pēc jebkādām izmaiņām 1. punktā minētajā informācijā par zvejas kuģiem paziņo par to Komisijai. Komisija ▌45 dienu laikā no ▌minēto izmaiņu dienas nosūta šo informāciju ICCAT sekretariātam.

3.  Papildus informācijai, ko ICCAT sekretariātam nosūta saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu, Komisija vajadzības gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2017/2403 7. panta 6. punktu nekavējoties nosūta atjauninātu informāciju par šā panta 1. punktā minētajiem kuģiem ICCAT sekretariātam.

17. pants

Informācija par kuģiem, kuriem iepriekšējā gadā bija atļauts veikt Vidusjūras zobenzivs specializēto zveju, izmantojot harpūnas vai pelaģiskās āķu jedas

1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam elektroniski iesniedz Komisijai šādu informāciju par zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuriem iepriekšējā gadā bija atļauts veikt Vidusjūras zobenzivs specializēto zveju, izmantojot pelaģiskās āķu jedas vai harpūnas:

a)  kuģa vārds (ja vārda nav, reģistra numurs bez valsti apzīmējošā koda);

b)  Savienības flotes reģistra numurs (CFR), kas definēts Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 I pielikumā;

c)  numurs ICCAT reģistrā.

2.  Informāciju, kas minēta 1. punktā, iesniedz formātā, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par datu un informācijas nosūtīšanu.

3.  Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam nosūta 1. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

2. iedaļa

Uzraudzība un pārraudzība

18. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.  Kontroles vajadzībām kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) datu pārraidīšanu no zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivi, nepārtrauc, kad minētie kuģi ir ostā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas uzraudzības centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņojumus, kas saņemti no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētos ziņojumus elektroniski nosūta ICCAT sekretariātam.

3.  Dalībvalstis nodrošina to, ka:

a)  VMS ziņojumus no zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, vismaz reizi divās stundās pārsūta Komisijai;

b)  VMS tehniskas kļūmes gadījumā alternatīvus ar to karogu kuģojoša zvejas kuģa ziņojumus, kas saņemti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu zvejas uzraudzības centri;

c)  lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītos VMS ziņojumus numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);

d)  Komisijai pārsūtītie VMS ziņojumi ir saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.

4.  Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visi VMS ziņojumi, kas darīti pieejami tās inspekcijas kuģiem, tiek uzskatīti par konfidenciāliem un izmantoti tikai jūrā veiktas inspekcijas darbībām.

19. pants

Savienības zvejas kuģu fraktēšana

Savienības zvejas kuģu fraktēšana Vidusjūras zobenzivs specializētai zvejai ir aizliegta.

20. pants

Valsts zinātnisko novērotāju programmas attiecībā uz kuģiem zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām

1.  Katra dalībvalsts, kurai ir Vidusjūras zobenzivs kvota, saskaņā ar šo pantu īsteno valsts zinātnisko novērotāju programmu attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo ar minētās dalībvalsts karogu un veic Vidusjūras zobenzivs specializēto zveju ar pelaģiskajām āķu jedām. Valsts novērotāju programma atbilst I pielikumā noteiktajiem minimālajiem standartiem.

2.  Katra attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka uz vismaz 10 % kuģu, kuri kuģo ar minētās dalībvalsts karogu un veic Vidusjūras zobenzivs specializēto zveju ar pelaģiskajām āķu jedām un kuru lielākais garums pārsniedz 15 metru, ir izvietoti valsts zinātniskie novērotāji. Novērotāju klātbūtnes procentuālo daļu aprēķina pēc zvejas dienu, zvejas rīku ievietošanas reižu, kuģu vai reisu skaita.

3.  Katra attiecīgā dalībvalsts izstrādā un īsteno zinātniskās uzraudzības pieeju, lai ievāktu informāciju par darbībām, ko veic kuģi zvejai ar pelaģiskajām āķu jedām, kuru lielākais garums ir līdz 15 metriem un kuri kuģo ar minētās dalībvalsts karogu. Katra karoga dalībvalsts līdz 2020. gadam iesniedz Komisijai savā gada zvejas plānā, kas minēts 9. pantā, iekļautu sīku informāciju par minēto zinātniskās uzraudzības pieeju.

4.  Komisija informāciju par 3. punktā minēto zinātniskās uzraudzības pieeju tūlīt iesniedz izvērtēšanai ICCAT Pastāvīgajā pētniecības un statistikas komitejā (SCRS). Pirms zinātniskās uzraudzības pieeju īstenošanas tās ICCAT gadskārtējā sanāksmē apstiprina ICCAT komisija.

5.  Dalībvalstis izdod saviem valsts zinātniskajiem novērotājiem oficiālu identifikācijas dokumentu.

6.  Papildus I pielikumā noteiktajiem zinātnisko novērotāju uzdevumiem dalībvalstis prasa zinātniskajiem novērotājiem novērtēt un paziņot šādus datus par Vidusjūras zobenzivi:

a)  par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku īpatņu izmetumu apjoms;

b)  dzimumbriedumu sasniegušu īpatņu izmērs un vecums konkrētā reģionā;

c)  dzīvotnes izmantojums ar mērķi salīdzināt Vidusjūras zobenzivs pieejamību dažādām zvejniecībām, tostarp salīdzinājumi starp zveju ar tradicionālajām un mezopelaģiskajām āķu jedām;

d)  ar mezopelaģiskajām āķu jedām veiktas zvejas ietekme uz nozvejas sastāvu, nozvejas uz piepūles vienību sērijām un nozveju sadalījumu pēc izmēra; un

e)  ikmēneša aplēses par nārsta vecumu sasniegušu īpatņu un krājumu papildinošo mazuļu daļu nozvejās.

7.  Dalībvalstis katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai informāciju, kas ievākta to iepriekšējā gada valsts zinātnisko novērotāju programmās. Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

3. iedaļa

Nozveju kontrole

21. pants

Nozveju reģistrēšana un ziņošana par tām

1.  Katra tāda zvejas kuģa kapteinis, kam atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivi, kārto II pielikuma prasībām atbilstīgu zvejas žurnālu un iesniedz zvejas žurnāla informāciju karoga dalībvalstij.

2.  Neskarot dalībvalstu ziņošanas pienākumus, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1224/2009, dalībvalstis nosūta Komisijai ceturkšņa ziņojumus par visām Vidusjūras zobenzivs nozvejām, ko guvuši atļauju saņēmušie kuģi, kuri kuģo ar to karogu, ja vien šādu informāciju nenosūta katru mēnesi. Minētos ceturkšņa ziņojumus agregēto nozvejas datu ziņojuma formātā nosūta ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc katra ceturkšņa perioda beigām (proti, līdz katra gada 15. aprīlim, 15. jūlijam un 15. oktobrim un līdz nākamā gada 15. janvārim). Komisija līdz katra gada 30. aprīlim, 30. jūlijam un 30. oktobrim un līdz nākamā gada 30. janvārim nosūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

3.  Papildus 1. punktā minētajai informācijai dalībvalstis ik gadu līdz 30. jūnijam iesniedz Komisijai šādu informāciju par Savienības zvejas kuģiem, kuriem iepriekšējā gadā bija atļauts veikt Vidusjūras zobenzivs specializēto zveju, izmantojot pelaģiskās āķu jedas vai harpūnas:

a)  ar zvejas darbībām saistīta informācija par katru mērķsugu un apgabalu, kas pamatojas uz paraugu ņemšanu vai attiecas uz visu floti, tostarp:

i)  zvejas periods (periodi) un kopējais kuģa zvejas dienu skaits gadā;

ii)  kuģa veikto zvejas darbību ģeogrāfiskie apgabali (pēc ICCAT statistiskajiem taisnstūriem);

iii)  kuģa tips;

iv)  kuģa izmantoto āķu skaits;

v)  kuģa izmantoto āķu jedu vienību skaits;

vi)  kopējais visu kuģa āķu jedu vienību garums;

b)  nozveju dati, pēc iespējas precīzāk norādot nozvejas laiku un apgabalu, tostarp:

i)  attiecīgo nozveju sadalījums pēc izmēra un, ja iespējams, vecuma;

ii)  katra kuģa nozvejas un nozveju sastāvs;

iii)  zvejas piepūle (vidējais zvejas dienu skaits katram kuģim, vidējais āķu skaits katram kuģim, vidējais āķu jedu vienību skaits katram kuģim, vidējais kopējais āķu jedu garums katram kuģim).

Komisija katru gadu līdz 31. jūlijam pārsūta minēto informāciju ICCAT sekretariātam.

4.  Šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju iesniedz formātā, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par datu un informācijas nosūtīšanu.

22. pants

Dati par kvotu apguvi

1.  Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. pantu, katra dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju, kad tiek uzskatīts, ka zvejas rīka tipam iedalītās Vidusjūras zobenzivs kvotas apguve ir sasniegusi 80 %.

2.  Kad Vidusjūras zobenzivs kopējā nozveja ir sasniegusi 80 % no valsts kvotas, karoga dalībvalsts datus par nozvejām Komisijai nosūta katru nedēļu.

4. iedaļa

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

23. pants

Apstiprinātās ostas

1.  Vidusjūras zobenzivs nozvejas, tostarp piezvejas un atpūtas zvejā nozvejotas Vidusjūras zobenzivis, kam nav piestiprināta 30. pantā minētā marķējuma zīme, izkrauj vai pārkrauj citā kuģī tikai apstiprinātās ostās.

2.  Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina ostas, kurās veic 1. punktā minētos Vidusjūras zobenzivs izkrāvumus vai pārkrāvumus citā kuģī.

3.  Dalībvalstis katru gadu līdz 15. februārim nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija katru gadu līdz 1. martam nosūta minēto sarakstu ICCAT sekretariātam.

24. pants

Iepriekšēja paziņošana

1.  To Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk un kuri iekļauti šīs regulas 16. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā minēto iepriekšējo paziņojumu par ierašanos nosūta tās dalībvalsts vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, kā arī karoga dalībvalstij, ja tā nav attiecīgās ostas dalībvalsts.

2.  To Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri iekļauti 16. pantā minētajā kuģu sarakstā, vismaz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika tās dalībvalsts vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, kā arī karoga dalībvalstij, ja tā nav attiecīgās ostas dalībvalsts, paziņo šādu informāciju:

a)  paredzamais ierašanās laiks;

b)  aplēstais uz kuģa paturēto Vidusjūras zobenzivju daudzums; un

c)  informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūta nozveja.

3.  Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturēto Vidusjūras zobenzivju daudzuma aplēses var mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās.

4.  Ostas dalībvalstu iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

25. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.  Savienības kuģiem, uz kuriem atrodas Vidusjūras zobenzivis, vai trešo valstu kuģiem, kuri atrodas Savienības ūdeņos, aizliegts jebkādos apstākļos jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī.

2.  Neskarot Regulas (ES) 2017/2107 51. pantu, 52. panta 2. un 3. punktu, 54. un 57. pantu, kuģi Vidusjūras zobenzivis pārkrauj citā kuģī tikai apstiprinātās ostās.

5. iedaļa

Inspekcijas

26. pants

Gada inspekcijas plāni

1.  Dalībvalstis katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai savus gada inspekcijas plānus. Minētos gada inspekcijas plānus sagatavo saskaņā ar:

a)  Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2018/1986(16) izklāstītajiem mērķiem, prioritātēm, procedūrām un inspekcijas darbību kritērijiem; un

b)  valsts kontroles rīcības programmu attiecībā uz Vidusjūras zobenzivi, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu.

2.  Komisija apkopo valstu inspekcijas plānus un iekļauj tos Savienības inspekcijas plānā. Savienības inspekcijas plānu kopā ar 9. pantā minētajiem gada zvejas plāniem Komisija nosūta ICCAT sekretariātam apstiprināšanai ICCAT.

27. pants

ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

1.  Kopīgās starptautiskās inspekcijas darbības veic saskaņā ar ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas izklāstīta III pielikumā.

2.  Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivi, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu. Komisija vai tās izraudzīta struktūra var norīkot Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā.

3.  Ja vairāk nekā 50 zvejas kuģi ar vienas dalībvalsts karogu vienlaikus ir iesaistīti Vidusjūras zobenzivs zvejā ICCAT konvencijas apgabalā, minētā dalībvalsts uz visu laikposmu, kamēr minētie kuģi atrodas minētajā apgabalā, norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā Vidusjūrā. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu arī, ja dalībvalstis sadarbojas, lai kopīgi nodrošinātu inspekcijas kuģi, vai ja Vidusjūrā ir izvietots Savienības inspekcijas kuģis.

4.  Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienības vārdā. Komisija kopā ar attiecīgo dalībvalsti var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies Vidusjūras zobenzivs zvejā , pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto kopējas inspekcijas programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem un laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros šie resursi jāizvieto.

5.  Dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim dara Komisijai zināmus inspektoru un inspekcijas kuģu vārdus, ko tās nākamā gada laikā plāno norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo gada plānu Savienības dalībai ICCAT shēmā un katru gadu līdz 1. janvārim nosūta to ICCAT sekretariātam.

28. pants

Inspekcijas, ko veic pārkāpumu gadījumā

Ja kuģis, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, ir pārkāpis šīs regulas noteikumus, minētā dalībvalsts nodrošina, ka tās ostā tiek veikta minētā kuģa fiziska inspekcija tās vadībā vai – ja kuģis nav vienā no tās ostām – ka to veic persona, kuru norīkojusi minētā dalībvalsts.

4. NODAĻA

Atpūtas zveja

29. pants

Pārvaldības pasākumi

1.  Katra dalībvalsts, kas atļauj atpūtas nolūkos zvejot Vidusjūras zobenzivi, paredz atpūtas zvejas kvotu savas valsts kvotas robežās un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu gada zvejas plānu saskaņā ar 9. pantu. Šāds noteikums nodrošina, ka visas nedzīvās Vidusjūras zobenzivis tiek atrēķinātas no kvotas.

2.  Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un veic Vidusjūras zobenzivs atpūtas zveju, nodrošina, ka minētie kuģi tiek iekļauti 30. panta 2. punktā minētajā informācijā par kuģiem, kam piešķirta atļauja. Kuģiem, kas nav iekļauti šajā informācijā, nav atļauts zvejot Vidusjūras zobenzivi.

3.  Atpūtas zvejā nozvejotas Vidusjūras zobenzivis aizliegts pārdot vai citādi tirgot.

4.   Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta vienam kuģim atpūtas zvejā ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut vairāk par vienu Vidusjūras zobenzivi dienā. Attiecīgās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas lielākā mērā nodrošinātu un lai atvieglotu atpūtas zvejā nozvejotu dzīvu Vidusjūras zobenzivju atbrīvošanu, un tās var piemērot ierobežojošākus pasākumus, kas uzlabo Vidusjūras zobenzivs aizsardzību.

30. pants

Kontroles pasākumi

1.  Atpūtas zvejā nozvejot Vidusjūras zobenzivis atļauts tikai kuģiem, kas zvejo ar makšķerrīkiem.

2.  Informācija par atļauju saņēmušajiem atpūtas zvejas kuģiem, kuru nosūta ICCAT sekretariātam saskaņā ar 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ietver:

a)  kuģa vārdu (ja vārda nav, reģistra numurs bez valsti apzīmējošā koda);

b)  kuģa iepriekšējo vārdu (attiecīgā gadījumā);

c)  kuģa lielāko garumu;

d)  ▌kuģa īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārdu, uzvārdu vai nosaukumu.

3.  Nozvejas datus, tostarp katras atpūtas zvejā nozvejotās, uz kuģa paturētās un izkrautās Vidusjūras zobenzivs garumu (no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai) un dzīvsvaru, reģistrē un paziņo saskaņā ar 21. pantu.

4.  Vidusjūras zobenzivis drīkst izkraut tikai nesadalītas vai atžaunotas un izķidātas un vai nu apstiprinātā ostā saskaņā ar 23. pantu, vai ar katram īpatnim piestiprinātu marķējuma zīmi. Uz katras marķējuma zīmes ir unikāls valsts numurs, un tās ir nodrošinātas pret viltošanu.

5.  Dalībvalstis šīs regulas piemērošanas nolūkā izveido iezīmēšanas programmu un šādas programmas specifikācijas iekļauj 9. pantā minētajos gada zvejas plānos.

6.  Katra dalībvalsts atļauj izmantot marķējuma zīmes tikai tiktāl, ciktāl summārie nozvejas apjomi nepārsniedz tai iedalīto kvotu.

7.  Dalībvalstis katru gadu vismaz divus mēnešus un 15 dienas pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes nosūta Komisijai gada ziņojumu par iezīmēšanas programmas īstenošanu. Komisija apkopo no dalībvalstīm saņemto informāciju un vismaz divus mēnešus pirms ICCAT gadskārtējās sanāksmes nosūta to ICCAT sekretariātam.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Gada ziņojums

1.  Katru gadu līdz 15. septembrim dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par to, kā tās īstenojušas šo regulu iepriekšējā kalendārajā gadā, un pēc vajadzības jebkādu papildu informāciju.

2.  Gada ziņojumā ietver informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu piezvejas un par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku Vidusjūras zobenzivju izmetumu apjomu, un par attiecīgiem pētījumiem minētajā jomā.

3.  Komisija apkopo saskaņā ar 1. un 2. punktu saņemto informāciju un katru gadu līdz 15. oktobrim to pārsūta ICCAT sekretariātam.

4.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātām prasībām attiecībā uz šajā pantā minētā gada ziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 36. panta 2. punktā.

32. pants

Pārskatīšana

Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šajā regulā izklāstītā atjaunošanas plāna darbību.

33. pants

Finansēšana

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014(17) piemērošanas nolūkā šajā regulā izklāstīto atjaunošanas plānu uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.

34. pants

Grozījumu procedūra

1.  Vajadzības gadījumā, lai Savienības tiesību aktos iestrādātu ICCAT ieteikumus, ar kuriem groza vai papildina ICCAT atjaunošanas plānu un kuri kļūst Savienībai saistoši, un ciktāl grozījumi Savienības tiesību aktos nepārsniedz ICCAT ieteikumos norādīto, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu nolūkā grozīt:

a)  informācijas paziņošanas termiņus, kas noteikti 9. panta 1. un 2. punktā, 10. panta 3. punktā, 16. panta 1. un 3. punktā, 17. panta 1. un 3. punktā, 21. panta 2. un 3. punktā, 22. panta 2. punktā, 23. panta 3. punktā, 26. panta 1. punktā, 27. panta 5. punktā un 31. panta 1. un 3. punktā;

b)  aizlieguma periodus, kas paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā;

c)  minimālo saglabāšanas references izmēru, kas izklāstīts 11. panta 1. punktā;

d)  pielaides līmeņus, kas minēti 12. un 13. pantā;

e)  zvejas rīku tehniskos parametrus 14. panta 1. un 4. punktā;

f)  kvotas apguves procentuālo daļu, kas noteikta 22. panta 1. un 2. punktā;

g)  informāciju par kuģiem, kas minēta 16. panta 1. un 2. punktā, 17. panta 1. punktā, 21. panta 1., 2., 3. un 4. punktā un 30. panta 2. punktā ; un

h)  I, II un III pielikumu.

2.  Jebkādi grozījumi, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo ICCAT ieteikumu grozījumu vai papildinājumu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

35. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 34. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 34. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 34. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

36. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

37. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/2107

Regulas (ES) 2017/2107 20. līdz 26. pantu svītro.

38. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulas (EK) Nr. 1967/2006 II pielikuma 6. punkta 2. apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“2. 2 500 āķu uz vienu kuģi tiem kuģiem, kas domāti zobenzivju (Xyphias gladius) zvejai, ja šī suga pēc šķirošanas ir vismaz 70 % no loma dzīvsvara;”.

"

39. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ICCAT minimālie standarti attiecībā uz zvejas kuģu zinātnisko novērotāju programmām

Vispārīgi noteikumi

1.  Šeit izklāstīti zvejas kuģu zinātnisko novērotāju programmu minimālie standarti, kas noteikti ICCAT Ieteikumā 16-14.

Novērotāju kvalifikācija

2.  Neskarot SCRS ieteikto apmācību vai tehnisko kvalifikāciju, Puses nodrošina, ka to novērotājiem ir šāda minimālā kvalifikācija, kas nepieciešama darba uzdevumu izpildei:

a)  pietiekamas zināšanas un pieredze, kas ļauj noteikt ICCAT sugas un zvejas rīku konfigurācijas;

b)  spēja novērot un precīzi reģistrēt informāciju, kas jāvāc saskaņā ar programmu;

c)  spēja veikt uzdevumus, kas noteikti 7. punktā;

d)  spēja ievākt bioloģiskos paraugus; un

e)  atbilstoša minimālā apmācība par drošību un izdzīvošanu jūrā.

3.  Turklāt, lai garantētu savas valsts novērotāju programmas integritāti, Puses nodrošina, ka novērotāji:

a)  nav novērojamā zvejas kuģa apkalpes locekļi;

b)  nav novērojamā zvejas kuģa īpašnieka vai faktiskā īpašnieka darbinieki; un

c)  patlaban ir bez finansiālām vai labuma gūšanas interesēm novērojamajās zvejniecībās.

Novērotāju klātbūtne

4.  Katra Puse savā vietējā novērotāju programmā nodrošina šādus elementus:

a)  vismaz 5 % novērotāju klātbūtni, aprēķinātu pēc zvejas piepūles katrā zvejniecībā, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, un ICCAT glosārijā definētās zvejniecībās, kur izmanto laivas zvejai ar ēsmu, zivju krātiņveida lamatas, žaunu tīklus un traļus. Klātbūtnes procentuālo daļu aprēķina:

i)  zvejniecībās, kur zvejo ar pelaģiskajām āķu jedām, — pēc zvejas dienu, zvejas rīku ievietošanas reižu vai reisu skaita;

ii)  zvejniecībās, kur izmanto laivas zvejai ar ēsmu un zivju krātiņveida lamatas, — pēc zvejas dienu skaita;

iii)  zvejniecībās, kur zvejo ar žaunu tīkliem, — pēc zvejas stundu vai dienu skaita; un

iv)  zvejniecībās, kur zvejo ar traļiem, — pēc zvejas rīku izcelšanas reižu vai zvejas dienu skaita;

b)  neatkarīgi no a) apakšpunkta, ja uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 15 metri, ārkārtēji drošības apsvērumi liedz atrasties novērotājam, Puse var izmantot alternatīvu zinātniskās uzraudzības pieeju, kas ļauj ievākt datus, kuri ir līdzvērtīgi ICCAT Ieteikumā 16-14 norādītajiem datiem, un nodrošina norādītajai klātbūtnei pielīdzināmu analogu. Šādos gadījumos Pusei, kas vēlas izmantot alternatīvu pieeju, ir jāiesniedz SCRS izvērtēšanai sīka informācija par pieeju. SCRS konsultēs ICCAT par alternatīvās pieejas piemērotību ICCAT Ieteikumā 16-14 izklāstīto datu vākšanas pienākumu izpildei. Alternatīvās pieejas, pirms tās tiek īstenotas saskaņā ar šo noteikumu, gadskārtējā sanāksmē apstiprina ICCAT;

c)  reprezentatīvu flotes darbības aptvērumu laika un telpas izteiksmē, lai šādi nodrošinātu pietiekamu un atbilstīgu datu vākšanu saskaņā ar ICCAT Ieteikuma 16-14 prasībām un jebkādām Pušu vietējo novērotāju programmu papildu prasībām, ņemot vērā flotu un zvejniecību parametrus;

d)  datu vākšanu par būtiskiem zvejas darbības, tostarp nozvejas, aspektiem, kas precizēti 7. punktā.

5.  Puses var noslēgt divpusējas vienošanās, saskaņā ar ko viena Puse savus vietējos novērotājus norīko uz otras Puses karoga kuģiem, ar noteikumu, ka tiek ievēroti visi ICCAT Ieteikuma 16-14 noteikumi.

6.  Puses cenšas nodrošināt, ka novērotāji starp norīkojumiem maina kuģus.

Novērotāja uzdevumi

7.  Puses prasa novērotājiem inter alia:

a)  reģistrēt novērotā kuģa zvejas darbību un ziņot par to; tas ietver vismaz tādus elementus kā:

i)  datu vākšana, tostarp mērķsugas nozveju, izmetumu un piezvejas (arī haizivju, jūras bruņurupuču, jūras zīdītāju un jūrasputnu) kopējā apjoma noteikšana, izmērsastāva aplēšana vai mērīšana (ja iespējams), beigu iznākuma noteikšana (t. i., paturētas uz kuģa, izmestas mirušas vai atbrīvotas dzīvas), bioloģisko paraugu vākšana dzīves cikla pētījumiem (piem., gonādas, otolīti, dzelkšņi, zvīņas);

ii)  visu atrasto marķējuma zīmju savākšana un ziņošana par tām;

iii)  informācija par zvejas darbību, tostarp:

–  nozvejas vietas ģeogrāfiskais platums un garums,

–  informācija par zvejas piepūli (piem., zvejas rīku ievietošanas reižu skaits, āķu skaits u. c.),

–  katras zvejas darbības datums, tostarp attiecīgā gadījumā zvejas darbības sākuma un beigu laiks,

–  zivju pievilināšanas objektu, tostarp zivju pievilināšanas ierīču (ZPI), izmantošana,

–  atbrīvoto dzīvnieku vispārējais stāvoklis, kas attiecas uz izdzīvotības rādītājiem (t. i., nedzīvi/dzīvi, ievainoti u. c.);

b)  novērot un reģistrēt piezvejas mazināšanas pasākumus un citu attiecīgu informāciju;

c)  ciktāl iespējams, novērot vides apstākļus un ziņot par tiem (piem., jūras virsas stāvoklis, klimats, hidroloģiskie parametri u. c.);

d)  novērot ZPI un ziņot par tām saskaņā ar ICCAT novērotāju programmu, kas pieņemta tropisko tunzivju saglabāšanas un pārvaldības daudzgadu programmas ietvaros; un

e)  veikt citus zinātniskus uzdevumus, ko ieteikusi SCRS un par ko vienojusies ICCAT.

Novērotāja pienākumi

8.  Puses nodrošina to, ka novērotājs:

a)  netraucē kuģa elektronisko iekārtu darbību;

b)  ir iepazinies ar kuģa ārkārtas procedūrām, tostarp zina, kur atrodas glābšanas plosti, ugunsdzēsības aparāti un pirmās palīdzības aptieciņas;

c)  vajadzības gadījumā sazinās ar kapteini par attiecīgajiem novērošanas jautājumiem un uzdevumiem;

d)  nekavē vai netraucē zvejas darbības un kuģa normālu darbību;

e)  piedalās informācijas sesijā(-s) ar attiecīgajiem pārstāvjiem no zinātniskā institūta vai vietējās iestādes, kas atbildīga par novērotāju programmas īstenošanu.

Kapteiņa pienākumi

9.  Puses nodrošina, ka tā kuģa kapteinis, uz kuru ir norīkots novērotājs:

a)  nodrošina pienācīgu piekļuvi kuģim un tā darbībām;

b)  ļauj novērotājam efektīvi pildīt savus pienākumus, tostarp:

i)  nodrošina pienācīgu piekļuvi kuģa zvejas rīkiem, dokumentiem (tostarp elektroniski un papīra formā sagatavotiem kuģa žurnāliem) un nozvejai;

ii)  jebkurā laikā sazinās ar zinātniskā institūta vai vietējās iestādes attiecīgajiem pārstāvjiem;

iii)  nodrošina pienācīgu piekļuvi ar zveju saistītām elektroniskām un citām iekārtām, tostarp, bet ne tikai:

–  satelītnavigācijas iekārtām;

–  elektroniskiem saziņas līdzekļiem;

iv)  nodrošina, ka neviens uz novērotā kuģa neveic nesankcionētas darbības ar novērotāja iekārtām vai dokumentiem un neiznīcina tos, netraucē, nekavē vai kā citādi nevajadzīgi neliedz novērotājam pildīt savus pienākumus, novērotāju nekādā veidā neiebiedē, neaizskar un nekaitē viņam vai nedod vai nemēģina dot viņam kukuli;

c)  nodrošina novērotājiem izmitināšanu, tostarp apmešanās vietu, pārtiku un atbilstošas sanitārās un medicīniskās iekārtas, kas ir tādas pašas kā virsniekiem;

d)  nodrošina novērotājam piemērotu vietu uz komandtilta vai stūresmājā viņa uzdevumu veikšanai, kā arī vietu uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

Pušu pienākumi

10.  Katra Puse:

a)  prasa tās kuģiem, lai ICCAT sugu zvejas laikā uz tiem atrastos zinātniskais novērotājs saskaņā ar ICCAT Ieteikuma 16-14 noteikumiem;

b)  uzrauga novērotāju drošību;

c)  ja iespējams, attiecīgos gadījumos mudina zinātnisko institūtu vai vietējo iestādi vienoties ar citu Pušu zinātniskajiem institūtiem vai vietējām iestādēm par savstarpēju apmainīšanos ar novērotāja ziņojumiem un datiem;

d)  savā gada ziņojumā sniedz ICCAT un SCRS lietošanai paredzētu īpašu informāciju par ICCAT Ieteikuma 16-14 īstenošanu, kas ietver:

i)  ziņas par zinātnisko novērotāju programmu struktūru un izstrādi, tostarp inter alia:

–  novērotāju klātbūtnes mērķlīmeni katrā zvejniecībā un katram zvejas rīku tipam, kā arī informāciju par minētā mērķlīmeņa aprēķināšanas metodi,

–  ievācamos datus,

–  ieviestos datu vākšanas un apstrādes protokolus,

–  informāciju par to, kā kuģi tiek izraudzīti, lai novērotāju klātbūtne sasniegtu Puses noteikto novērotāju klātbūtnes mērķlīmeni,

–  novērotāja apmācības prasības, un

–  novērotāja kvalifikācijas prasības;

ii)  uzraudzīto kuģu skaitu, sasniegto novērotāju klātbūtnes līmeni katrā zvejniecībā un katram zvejas rīku tipam; un

iii)  ziņas par minēto klātbūtnes līmeņu aprēķināšanas metodi;

e)  pēc 10. punkta d) apakšpunkta i) punktā prasītās informācijas sākotnējās iesniegšanas savos gada ziņojumos ziņo par novērotāju programmu struktūras vai izstrādes izmaiņām, ja tādas ir. Puses turpina katru gadu iesniegt ICCAT informāciju, kas prasīta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktā;

f)  katru gadu, izmantojot norādītos elektroniskos formātus, ko izstrādājusi SCRS, un ievērojot procedūras, kas ieviestas saistībā ar citām datu ziņošanas prasībām, un vietējas konfidencialitātes prasības, sniedz SCRS informāciju, kas ievākta ar vietējo novērotāju programmu starpniecību un paredzēta ICCAT lietošanai, jo īpaši krājuma novērtēšanai un citiem zinātniskiem mērķiem;

g)  nodrošina, ka novērotāji, pildot 7. punktā minētos uzdevumus, īsteno stingrus datu vākšanas protokolus, kuros, ja vajadzīgs un pamatoti, izmanto fotogrāfijas.

Izpildsekretāra pienākumi

11.  Izpildsekretārs atvieglo SCRS un ICCAT piekļuvi attiecīgajiem datiem un informācijai, kas iesniegta saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 16-14.

SCRS pienākumi

12.  SCRS pienākumi ir:

a)  ņemot vērā novērotāju rokasgrāmatas un saistītos materiālus, kas jau pieejami no citiem avotiem, tostarp Pusēm, reģionālajām un apakšreģionālajām struktūrām un citām organizācijām, vajadzības gadījumā izstrādā novērotāja darba rokasgrāmatu, kuru Puses var brīvprātīgi izmantot vietējās novērotāju programmās un kurā ietverti datu vākšanas veidlapu paraugi un datu vākšanas standartprocedūras;

b)  izstrādā konkrētām zvejniecībām paredzētas vadlīnijas par elektroniskajām uzraudzības sistēmām;

c)  sniedz ICCAT kopsavilkumu par zinātniskajiem datiem un informāciju, kas savākta un paziņota saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 16-14, un visiem attiecīgiem ar to saistītajiem konstatējumiem;

d)  ja vajadzīgs, sniedz attiecīgus ieteikumus par to, kā uzlabot zinātnisko novērotāju programmu lietderību, lai apmierinātu ICCAT vajadzības pēc datiem, tostarp par ICCAT Ieteikuma 16-14 iespējamu pārskatīšanu, vai sniedz Pusēm ieteikumus par minēto minimālo standartu un protokolu īstenošanu.

Elektroniskās uzraudzības sistēmas

13.  Ja SCRS tās ir atzinusi par efektīvām konkrētajā zvejniecībā, uz zvejas kuģiem var uzstādīt elektroniskas uzraudzības sistēmas, kas papildina vai — kamēr nav saņemts SCRS ieteikums un ICCAT lēmums — aizstāj cilvēka veiktu novērošanu uz kuģa.

14.  Pusēm būtu jāizskata piemērojamās elektronisko uzraudzības sistēmu vadlīnijas, ko apstiprinājusi SCRS.

15.  Puses tiek aicinātas ziņot SCRS par pieredzi elektronisko uzraudzības sistēmu izmantošanā savās ICCAT zvejniecībās, lai papildinātu novērotāju programmas. Puses, kuras vēl nav ieviešas šādas sistēmas, tiek aicinātas izpētīt iespēju tās izmantot un par saviem konstatējumiem ziņot SCRS.

II PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz zvejas žurnāliem

Minimālās prasības attiecībā uz zvejas žurnāliem

1.  Zvejas žurnāla lapas ir numurētas.

2.  Ierakstus zvejas žurnālā izdara katru dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.

3.  Zvejas žurnālu aizpilda, ja tiek veiktas inspekcijas, atrodoties jūrā.

4.  Viens lapas eksemplārs paliek zvejas žurnālā.

5.  Uz kuģa tiek turēti zvejas žurnāli, kuros reģistrētas vienā gadā veiktās darbības.

Minimālā standarta informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos

1.  Kapteiņa vārds un adrese.

2.  Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas.

3.  Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs (ja pieejams).

4.  Zvejas rīki:

a)  zvejas rīku veida FAO kods;

b)  parametri (piemēram, garums, linuma acs izmērs, āķu skaits).

5.  Darbības jūrā, par katru reisa dienu aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

a)  darbību (piemēram, zveja, pārbrauciens);

b)  atrašanās vietu: precīzu pozīciju (grādos un minūtēs) ik dienu reģistrē par katru zvejas darbību vai pusdienlaikā, ja minētajā dienā nav zvejots;

c)  reģistrēto nozveju, tostarp norādot:

i)  FAO kodu;

ii)  kopējo neapstrādātu zivju svaru (RWT) kilogramos dienā;

iii)  īpatņu skaitu dienā.

6.  Kapteiņa paraksts.

7.  Svara noteikšanas metode: aplēse, svēršana uz kuģa.

8.  Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda tā novērtēšanā izmantotos pārrēķina koeficientus.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālā, ja veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī

1.  Datums un osta, kurā veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī.

2.  Ražojumi

a)  sugas un sagatavošanas veids, sadalījumā pa FAO kodiem;

b)  zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

3.  Kapteiņa vai kuģa pārstāvja paraksts.

4.  Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

III PIELIKUMS

ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

Saskaņā ar Konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu Konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskas kontroles kārtību ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

I.  Smagi pārkāpumi

1.  Šo procedūru mērķiem smagi pārkāpumi ir šādi ICCAT pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumi:

a)  zveja bez karoga Puses izdotas licences, atļaujas vai pilnvarojuma;

b)  netiek uzturēta pietiekama dokumentācija par nozveju un ar nozveju saistītiem datiem saskaņā ar ICCAT prasībām par ziņošanu, vai ir būtiski sagrozīti ziņojumi par šādu nozveju vai ar nozveju saistītiem datiem;

c)  zveja slēgtā apgabalā;

d)  zveja slēgtās sezonas laikā;

e)  tīša sugu nozvejošana vai paturēšana uz kuģa pretrunā jebkādiem piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT;

f)  saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;

g)  aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

h)  zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

i)  ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

j)  vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;

k)  gadījumi, kad uzbrūk vai pretojas pilnvarotam inspektoram vai novērotājam vai iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai nepamatoti kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;

l)  tīša iejaukšanās VMS vai tās izslēgšana;

m)  tādi citi pārkāpumi, kādus var noteikt ICCAT, ja tie iekļauti un publicēti šo procedūru pārskatītā redakcijā;

n)  satelītnovērošanas sistēmas traucēšana vai kuģa darbošanās bez VMS;

o)  jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.

2.  Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotie inspektori novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt smags pārkāpums, kā noteikts 1. punktā, inspekcijas kuģa karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT sekretariāta starpniecību, paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektoram būtu jāinformē arī ikviens zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģis, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3.  ICCAT inspektori veiktās inspekcijas un konstatētos pārkāpumus (ja tādi ir) reģistrē zvejas kuģa žurnālā.

4.  Puses karoga valsts nodrošina, ka pēc 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Puses karoga valsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

5.  Ja, veicot inspekciju, ir konstatēta darbība vai apstākļi, kas varētu būt smags pārkāpums, kuģi pārbauda saskaņā ar procedūrām, kas aprakstītas ICCAT Ieteikumā 11-18, ar kuru izdara turpmākus grozījumus Ieteikumā 09-10, ar ko izveido tādu kuģu sarakstu, kurus uzskata par kuģiem, kas veikuši nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas darbības ICCAT konvencijas apgabalā, ņemot vērā jebkādus atbildes pasākumus un citus turpmākus pasākumus.

II.  Inspekciju veikšana

6.  Inspekciju veic inspektori, ko izraudzījušās līgumslēdzējas valdības. ICCAT komisijai dara zināmus pilnvaroto valdības aģentūru nosaukumus un ikviena tāda inspektora vārdu, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

7.  Inspekcijas kuģiem, kuri veic starptautiskos nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, ir īpašs karogs vai vimpelis, kuru apstiprinājusi ICCAT Komisija un izdevis ICCAT sekretariāts. Šādam nolūkam izmantoto kuģu vārdus paziņo ICCAT sekretariātam iespējami drīz pirms inspekcijas darbību uzsākšanas. ICCAT sekretariāts informāciju par norīkotajiem inspekcijas kuģiem dara pieejamu visām Pusēm, arī ievietojot to ar paroli aizsargātā tīmekļa vietnē.

8.  Inspektoriem ir attiecīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevušas karoga valsts iestādes un kas ir tādā formā, kā parādīts 21. punktā.

9.  Saskaņā ar 16. punktā paredzēto kārtību līgumslēdzējas puses karoga zvejas kuģis, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis ICCAT konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir valstu jurisdikcijā, apstājas, kad inspekcijas kuģis, kurš ir izkāris 7. punktā aprakstīto ICCAT vimpeli un uz kura ir inspektors, dod tam atbilstošo signālu no Starptautiskā signālu kodeksa, ja vien zvejas kuģis tobrīd neveic zvejas darbības, – tādā gadījumā tas apstājas, tiklīdz ir beidzis šādas darbības. Zvejas kuģa kapteinis atļauj inspekcijas grupai, kas norādīta 10. punktā, uzkāpt uz kuģa, un tam ir jānodrošina iekāpšanas traps. Kapteinis dod inspekcijas grupai iespēju veikt aprīkojuma, nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgo dokumentu pārbaudi, kādu inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT ieteikumi, kas attiecas uz inspicētā zvejas kuģa karoga valsti. Turklāt inspektori drīkst pieprasīt skaidrojumus, kurus uzskata par vajadzīgiem.

10.  Inspekcijas grupas lielumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Inspekcijas grupai vajadzētu būt pēc iespējas mazākai, lai droši un neapdraudēti izpildītu šajā pielikumā izklāstītos pienākumus.

11.  Uzkāpjot uz zvejas kuģa, inspektori uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas aprakstīts 8. punktā. Inspektori ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un praksi, kas saistīta ar inspicējamā zvejas kuģa un tā apkalpes drošību, līdz minimumam samazina iejaukšanos zvejas darbībās vai produktu novietošanā un, cik vien praktiski iespējams, izvairās veikt darbības, kas varētu negatīvi ietekmēt uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti. Inspektori veic tikai tādas darbības, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos, vai ir ievēroti spēkā esošie ICCAT ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā zvejas kuģa karoga valsti. Veicot inspekciju, inspektori var zvejas kuģa kapteinim lūgt jebkādu palīdzību, kāda tiem var būt nepieciešama. Inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT komisijas apstiprinātā formā. Inspektori paraksta ziņojumu zvejas kuģa kapteiņa klātbūtnē; kapteinim ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām, un viņam šīs piezīmes jāparaksta.

12.  Ziņojuma eksemplārus nodod zvejas kuģa kapteinim un inspekcijas grupas valsts valdībai, kura tos nosūta attiecīgajām inspicētā zvejas kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT Komisijai. Ja tiek atklāts ICCAT ieteikumu pārkāpums, inspektoram, ja vien iespējams, jāinformē arī ikviens zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģis, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

13.  Ja notiek pretošanās inspektoriem vai netiek pildīti viņu norādījumi, inspicējamā zvejas kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja tādā veidā izturētos pret šīs valsts inspektoru.

14.  Inspektori pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operatīvajā kontrolē un ir atbildīgi to priekšā.

15.  Līgumslēdzējas valdības izskata saskaņā ar šo kārtību sagatavotus ārvalstu inspektoru inspekcijas ziņojumus, kuģa pamanīšanas informācijas lapas saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 94-09 un paziņojumus, kas izriet no dokumentu inspekcijām, un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar šo punktu līgumslēdzējai valdībai nav pienākuma citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas valdības sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo kārtību izriet no inspektora iesniegta ziņojuma.

16.  

a)  Līgumslēdzējas valdības katru gadu līdz 1. janvārim informē ICCAT komisiju par provizoriskiem plāniem attiecīgajā kalendārajā gadā veikt inspekcijas darbības saskaņā ar ICCAT Ieteikumu 16-05, un ICCAT komisija var ierosināt līgumslēdzējām valdībām koordinēt valstu darbības šajā jomā, arī inspektoru skaitu un to inspekcijas kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus.

b)   ICCAT Ieteikumā 16-05 izklāstītā kārtība un līdzdalības plāni ir piemērojami Līgumslēdzēju valstu valdību sadarbībai, ja vien tās savā starpā nav vienojušās par ko citu, un par tādu vienošanos informē ICCAT komisiju. Tomēr divas līgumslēdzējas valdības savstarpēji pārtrauc shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot šādas vienošanās pabeigšanu, par to ir informējusi ICCAT komisiju.

17.  

a)  Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā notiek inspekcija. Inspekcijas ziņojumā inspektori norāda apakšapgabalu, kurā tika veikta inspekcija, un apraksta ikvienu konstatēto pārkāpumu.

b)  Inspektoriem ir tiesības inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto vai kas ir uz kuģa.

18.  Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri šķiet neatbilstam spēkā esošajiem ICCAT ieteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā zvejas kuģa karoga valsti, inspektori piestiprina ICCAT komisijas apstiprinātu identifikācijas zīmi un minēto faktu ieraksta inspekcijas ziņojumā.

19.  Inspektori drīkst fotografēt zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus un ikvienu citu objektu, ko viņi uzskata par nepieciešamu, tā, lai būtu redzami tie elementi, kas, pēc viņu domām, neatbilst spēkā esošajam regulējumam; tādā gadījumā ziņojumā jāiekļauj fotoattēlos redzamo objektu saraksts un fotoattēlu eksemplāri jāpievieno karoga valstij paredzētajai ziņojuma kopijai.

20.  Lai noteiktu atbilstību ICCAT ieteikumiem, inspektori vajadzības gadījumā inspicē visu nozveju, kas ir uz kuģa.

21.  Inspektoru identitātes kartes paraugs ir šāds:

izmēri: platums 10,4 cm, augstums 7 cm.

20190404-P8_TA-PROV(2019)0353_LV-p0000002.png

(1) OV C 440, 6.12.2018., 174. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(4)Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2014. gada 18. novembris) par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu un Konvencijā par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 16, 23.1.2015., 23. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1. lpp.).
(6)Padomes Regula (EK) Nr. 1239/98 (1998. gada 8. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 894/97, ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai (OV L 171, 17.6.1998., 1. lpp.).
(7)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(8)Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).
(9)Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1. lpp.).
(11)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(13)Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris), par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).
(15)Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).
(16)Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1986 (2018. gada 13. decembris), ar ko izveido īpašas kontroles un inspekcijas programmas konkrētām zvejniecībām un atceļ Īstenošanas lēmumus 2012/807/ES, 2013/328/ES, 2013/305/ES un 2014/156/ES (OV L 317, 14.12.2018., 29. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. aprīlisJuridisks paziņojums