Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (COM(2016)0109),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas bija pieejama parakstīšanai 2011. gada 11. maijā Stambulā (šeit un turpmāk „Stambulas konvencija”),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 11. maija Lēmumu (ES) 2017/865 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās(1),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 11. maija Lēmumu (ES) 2017/866 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz patvērumu un neizraidīšanu(2),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu(3),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 11. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 6. punktu,

A.  tā kā Stambulas konvencijas pamatā ir holistiska, vispārēja un koordinēta pieeja, kuras centrā ir cietusī persona, un tajā jautājumu par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē, risina no tādām dažādām perspektīvām, nodrošinot tādus pasākumus kā vardarbības novēršana, cīņa pret diskrimināciju, krimināltiesiski pasākumi nesodāmības novēršanai, cietušo aizsardzība un atbalsts viņiem, bērnu aizsardzība, sieviešu patvēruma meklētāju un bēgļu aizsardzība, labāka datu vākšana un izpratnes veicināšanas kampaņas vai programmas, tostarp sadarbībā ar valstu cilvēktiesību un līdztiesības struktūrām, pilsonisko sabiedrību un NVO;

B.  tā kā 2017. gada 12. septembra rezolūcijā Parlaments aicināja bez jebkādiem ierobežojumiem panākt plašu ES pievienošanos Stambulas konvencijai; tā kā vardarbība pret sievietēm ir šķērslis sieviešu un vīriešu līdztiesībai, kas ir viena no ES pamatvērtībām un mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantā, un tā kā ES ir piešķirta vispārēja kompetence, lai aizsargātu pamattiesības;

C.  tā kā 2017. gada 13. jūnijā Eiropas Savienības vārdā tika parakstīta Stambulas konvencija, pamatojoties uz diviem Padomes lēmumiem, kas pieņemti 2017. gada 11. maijā, viens attiecībā uz patvērumu un neizraidīšanu, pamatojoties uz LESD 78. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu, un otrs attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, pamatojoties uz LESD 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu saistībā ar tā 218. panta 5. punktu;

D.  tā kā abas šajā procedūrā iesaistītās komitejas ir paudušas juridiskas šaubas attiecībā uz nepieciešamību dalījumam divos lēmumos un attiecībā uz Padomes izvēlēto juridisko pamatu; tā kā Parlamenta Juridiskajam dienestam tika lūgts sniegt atzinumu par šiem konkrētajiem jautājumiem;

E.  tā kā Parlamenta Reglamenta 108. panta 6. punkta mērķis ir iekļaut Reglamentā LESD 218. panta 11. punkta noteikumus;

F.  tā kā saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu, pamatojoties uz Tiesas pastāvīgo judikatūru, Tiesa var lemt gan par nolīguma atbilstību Līgumiem, gan par kompetences un procedūru jautājumiem, lai Savienība varētu noslēgt nolīgumu,

1.  uzskata, ka pastāv juridiska nenoteiktība par to, vai pievienošanās Stambulas konvencijai, kā to ierosinājusi Padome, ir saderīga ar Līgumiem, jo īpaši attiecībā uz piemērota juridiskā pamata izvēli lēmumiem par to, lai Eiropas Savienība parakstītu un noslēgtu konvenciju, un attiecībā uz iespējamo dalījumu divos lēmumos par konvencijas parakstīšanu un noslēgšanu kā šādas juridiskā pamata izvēles sekām;

2.  uzskata, ka, ņemot vērā iepriekš minētos jautājumus par juridiskā pamata izvēli un dalījumu divos lēmumos, pastāv arī juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, vai prakse par „kopīgu vienošanos”, ko piemēro papildus attiecīgajai lēmumu pieņemšanas procedūrai vai alternatīvi tai, Padomes lēmumu pieņemšanas procesā ir saderīga ar Līgumiem, un vai šajā sakarībā, ievērojot Savienības pausto mērķi noslēgt Stambulas konvenciju, tiek piemērots lojālas sadarbības princips;

3.  nolemj lūgt Tiesas atzinumu par to, vai ierosinātā ES pievienošanās Stambulas konvencijai un pievienošanās procedūra atbilst Līgumiem;

4.  uzdod priekšsēdētājam veikt nepieciešamos pasākumus, lai saņemtu šādu Tiesas atzinumu, un šo rezolūciju informēšanas nolūkā nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 131, 20.5.2017., 11. lpp. (2) OV L 131, 20.5.2017., 13. lpp. (3) OV C 337, 20.9.2018., 167. lpp.