Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2019. gada 4. aprīlis - Brisele 
Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris .
 Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem
 Pieprasījums atcelt Georgios Epitideios imunitāti
 Pieprasījums atcelt Lampros Fountoulis imunitāti
 Pieprasījums atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti
 To trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
 Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *
 Atkritumu apsaimniekošana
 Izpildes nodrošināšanas prasības un īpaši noteikumi autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā ***I
 Ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laiki, minimālie pārtraukumi un atpūtas laikposmi un pozicionēšana ar tahogrāfu palīdzību ***I
 Pielāgošanās norisēm autotransporta nozarē ***I
 Kopīgi noteikumi attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu ***I
 Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ***I
 Priekšlikums, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā ***I
 Savienības pilsoņiem izsniegto personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošana ***I
 Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldība ***I
 Viseiropas privāto pensiju produkts (PEPP) ***I
 Darba un privātās dzīves līdzsvars vecākiem un aprūpētājiem ***I
 Savienības budžeta aizsardzība vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ***I
 Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ***I
 Datorizētas sistēmas ieviešana akcīzes preču pārvietošanai un uzraudzībai ***I
 Publiskā sektora informācijas atkalizmantošana (pārstrādāta redakcija) ***I
 Daudzgadu plāns zobenzivs krājuma atjaunošanai Vidusjūrā ***I
 Jūrnieku minimālais sagatavotības līmenis ***I
 Ikgadējā priekšfinansējuma korekcija 2021.–2023. gadam ***I
 Robežkontroles pagaidu atjaunošana pie iekšējām robežām ***I
 Lūgums Tiesai sniegt atzinumu par ES pievienošanos Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu
 Privāto pensiju produktiem, tostarp Viseiropas privāto pensiju produktam, piemērojamais nodokļu režīms

Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris .
PDF 128kWORD 49k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/2251, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris (C(2019)02530 – 2019/2679(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0331B8-0234/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)02530),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 11. panta 5. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/397, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2016/2251, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, līdz kuram darījumu partneri var turpināt piemērot savas riska pārvaldības procedūras noteiktiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījumu partneris(2),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2019. gada 4. aprīlī,

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/397 4. pantu regula ir jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums vai nav pagarināts divu gadu laikposms, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā;

B.  tā kā Eiropadome 2019. gada 22. martā pieņēma Lēmumu (ES) 2019/476(3), ar ko, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu, un tā kā līdz ar to netiks izpildīts otrais nosacījums Deleģētās regulas (ES) 2019/397 piemērošanai, proti, ka nav pagarināts divu gadu laikposms, kas minēts LES 50. panta 3. punktā;

C.  tā kā iemesli, kas ir pamatā Deleģētajai regulai (ES) 2019/397, saglabāsies neatkarīgi no LES 50. panta 3. punktā minētā laikposma pagarinājumiem un tā kā Parlaments 2019. gada 13. februārī paziņoja, ka neizsaka iebildumus pret Deleģēto regulu (ES) 2019/397;

D.  tā kā Parlaments joprojām piekrīt tam, ka kompetentajām iestādēm un finanšu tirgiem ir svarīgi paredzēt atkāpi attiecībā uz noteiktiem darījumiem, kas izriet no pārjaunojuma, ierobežotā 12 mēnešu laikposmā, ja Apvienotajā Karalistē reģistrētais darījumu partneris tiek mainīts uz darījumu partneri ES-27 valstīs, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, kura attiecas uz izmaiņām saistībā ar laikposma pagarinājumu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu atbilstīgi Eiropadomes Lēmumam (ES) 2019/476,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 71, 13.3.2019., 15. lpp.
(3) Eiropadomes 2019. gada 22. marta Lēmums (ES) 2019/476, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (OV L 801, 22.3.2019., 1. lpp.).


Iebildumu neizteikšana pret deleģēto aktu: datums, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem
PDF 128kWORD 49k
Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret Komisijas 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem (C(2019)02533 – 2019/2680(DEA))
P8_TA-PROV(2019)0332B8-0235/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2019)02533),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 28. marta vēstuli, kurā tā lūdz paziņot, ka Parlaments neizteiks iebildumus pret deleģēto regulu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Komiteju priekšsēdētāju konferences priekšsēdētājam,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem(1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu un 82. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 19. decembra Deleģēto regulu (ES) 2019/396, ar kuru Deleģēto regulu (ES) 2015/2205, Deleģēto regulu (ES) 2016/592 un Deleģēto regulu (ES) 2016/1178, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012, groza attiecībā uz datumu, kad tīrvērtes pienākums stājas spēkā noteiktiem līgumu veidiem(2),

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 105. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā to, ka netika izteikti iebildumi Reglamenta 105. panta 6. punkta trešajā un ceturtajā ievilkumā noteiktajā termiņā, kurš beidzās 2019. gada 4. aprīlī,

A.  tā kā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/396 4. pantu regula ir jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei un tajā, ja vien līdz minētajai dienai nav stājies spēkā izstāšanās līgums vai nav pagarināts divu gadu laikposms, kas minēts Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktā;

B.  tā kā Eiropadome 2019. gada 22. martā pieņēma Lēmumu (ES) 2019/476(3), ar ko, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu, un tā kā līdz ar to netiks izpildīts otrs nosacījums Deleģētās regulas (ES) 2019/396 piemērošanai, proti, ka nav pagarināts divu gadu periods, kas minēts LES 50. panta 3. punktā;

C.  tā kā iemesli, kas ir pamatā Deleģētajai regulai (ES) 2019/396, saglabāsies neatkarīgi no LES 50. panta 3. punktā minētā laikposma pagarinājuma un tā kā Parlaments 2019. gada 13. februārī paziņoja, ka neizsaka iebildumus pret Deleģēto regulu (ES) 2019/396;

D.  tā kā Parlaments joprojām piekrīt tam, ka kompetentajām iestādēm un finanšu tirgiem ir svarīgi paredzēt atkāpi attiecībā uz noteiktiem darījumiem, kas izriet no pārjaunojuma, ierobežotā 12 mēnešu laikposmā, ja Apvienotajā Karalistē reģistrētais darījumu partneris tiek mainīts uz darījumu partneri ES-27 valstīs, un šajā sakarībā atzinīgi vērtē 2019. gada 28. marta deleģēto regulu, kura attiecas uz izmaiņām saistībā ar laikposma pagarinājumu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu atbilstīgi Eiropadomes Lēmumam (ES) 2019/476,

1.  paziņo, ka neizsaka iebildumus pret deleģēto regulu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.
(2) OV L 71, 13.3.2019., 11. lpp.
(3) Eiropadomes 2019. gada 22. marta Lēmums (ES) 2019/476, kas pieņemts, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, ar ko pagarina laikposmu saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu (OV L 801, 22.3.2019., 1. lpp.).


Pieprasījums atcelt Georgios Epitideios imunitāti
PDF 145kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Georgios Epitideios imunitāti (2018/2268(IMM))
P8_TA-PROV(2019)0333A8-0185/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Georgios Epitideios imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2018. gada 12. oktobrī saistībā ar procedūru Nr. ABM: 2017/10839 un par kuru paziņots 2018. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Georgios Epitideios uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0185/2019),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka birojs ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Georgios Epitideios imunitāti saistībā ar iespējamu tiesisku darbību par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas Republikas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst nedz kriminālvajāt, nedz aizturēt, nedz ieslodzīt, nedz kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums attiecas uz tiesvedību saistībā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 45. panta un 232.a panta iespējamu pārkāpumu, kas attiecas uz tiesas nolēmuma divkāršu pārkāpumu;

E.  tā kā Georgios Epitideios tiek apsūdzēts par to, ka viņš nav izpildījis Atēnu pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā pagaidu nolēmumu Nr. 3603/2015, kurā ir pavēlēts aizvākt visas pirmā stāva un ieejas kameras ēkā, kas atrodas Odos Grammou 73 Marisijā (Atika), kā arī samaksāt naudas sodu 600 EUR apmērā (seši simti eiro) par katru turpmāko 2015. gada 25. maija nolēmuma pārkāpumu;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu, nedz par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek inkriminēti, — arī tad ne, ja, izskatot pieprasījumu, komiteja iegūst detalizētas ziņas par lietas apstākļiem;

G.  tā kā arī Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

H.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām saistībā ar darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

J.  tā kā kriminālvajāšana neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, konkrētajam Eiropas Parlamenta deputātam pildot pienākumus no 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta viedokļa,

K.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, nav pamata domāt, ka krimināltiesvedības nolūks ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai vai reputācijai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Georgios Epitideios deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Georgios Epitideios.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19 marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Pieprasījums atcelt Lampros Fountoulis imunitāti
PDF 146kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Lampros Fountoulis imunitāti (2018/2269(IMM))
P8_TA-PROV(2019)0334A8-0183/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Lampros Fountoulis imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2018. gada 12. oktobrī saistībā ar procedūru Nr. ABM: 2017/10839 un par kuru paziņots 2018. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Lampros Fountoulis uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Republikas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0183/2019),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka birojs ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Lampros Fountoulis imunitāti saistībā ar iespējamu tiesisku darbību par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas Republikas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst nedz kriminālvajāt, nedz aizturēt, nedz ieslodzīt, nedz kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums attiecas uz tiesvedību saistībā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 45. panta un 232.a panta iespējamu pārkāpumu, kas attiecas uz tiesas nolēmuma divkāršu pārkāpumu;

E.  tā kā Lampros Fountoulis tiek apsūdzēts par to, ka viņš nav izpildījis Atēnu pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā pagaidu nolēmumu Nr. 3603/2015, kurā ir pavēlēts aizvākt visas pirmā stāva un ieejas kameras ēkā, kas atrodas Odos Grammou 73 Marusijā (Atika), kā arī samaksāt naudas sodu 600 EUR apmērā (seši simti eiro) par katru turpmāko 2015. gada 25. maija nolēmuma pārkāpumu;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu, nedz par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek inkriminēti, — arī tad ne, ja, izskatot pieprasījumu, komiteja iegūst detalizētas ziņas par lietas apstākļiem;

G.  tā kā arī Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

H.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām saistībā ar darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

J.  tā kā kriminālvajāšana neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, konkrētajam Eiropas Parlamenta deputātam pildot pienākumus no 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta viedokļa,

K.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, nav pamata domāt, ka krimināltiesvedības nolūks ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai vai reputācijai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Lampros Fountoulis imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Lampros Fountoulis.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


Pieprasījums atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti
PDF 147kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa lēmums par pieprasījumu atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti (2018/2270(IMM))
P8_TA-PROV(2019)0335A8-0184/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Eleftherios Synadinos imunitāti, kuru Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieks nosūtījis 2018. gada 12. oktobrī saistībā ar procedūru Nr. ABM: 2017/10839 un par kuru paziņots 2018. gada 13. novembra plenārsēdē,

–  pēc Eleftherios Synadinos uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Grieķijas Konstitūcijas 62. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0184/2019),

A.  tā kā Grieķijas Augstākās tiesas prokurora vietnieka birojs ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Eleftherios Synadinos imunitāti saistībā ar iespējamu tiesisku darbību par varbūtēju noziedzīgu nodarījumu;

B.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

C.  tā kā Grieķijas konstitūcijas 62. pantā ir noteikts, ka parlamenta deputātus parlamentārā sasaukuma laikā nedrīkst nedz kriminālvajāt, nedz aizturēt, nedz ieslodzīt, nedz kā citādi ierobežot viņu brīvību, ja nav iepriekš saņemta parlamenta atļauja;

D.  tā kā Grieķijas Republikas Augstākās tiesas prokurora vietnieka pieprasījums attiecas uz tiesvedību saistībā ar Grieķijas Kriminālkodeksa 45. panta un 232.a panta iespējamu pārkāpumu, kas attiecas uz tiesas nolēmuma divkāršu pārkāpumu;

E.  tā kā Eleftherios Synadinos tiek apsūdzēts par to, ka viņš nav izpildījis Atēnu pirmās instances tiesas viena tiesneša sastāvā pagaidu nolēmumu Nr. 3603/2015, kurā ir pavēlēts aizvākt visas pirmā stāva un ieejas kameras ēkā, kas atrodas Odos Grammou 73 Marusijā (Atika), kā arī samaksāt naudas sodu 600 EUR apmērā (seši simti eiro) par katru turpmāko 2015. gada 25. maija nolēmuma pārkāpumu;

F.  tā kā saskaņā ar Reglamenta 9. panta 8. punktu Juridiskā komiteja nekādā gadījumā neizsakās nedz par deputāta vainīgumu vai nevainīgumu, nedz par to, vai ir nepieciešama kriminālvajāšana par uzskatiem vai darbībām, kas deputātam tiek inkriminēti, — arī tad ne, ja, izskatot pieprasījumu, komiteja iegūst detalizētas ziņas par lietas apstākļiem;

G.  tā kā arī Eiropas Parlamenta uzdevums nav nedz izteikties par kāda deputāta vainu vai nevainīgumu, nedz par to, vai deputātam inkriminētās darbības attaisno kriminālprocesa ierosināšanu, nedz paust savu viedokli par kādas dalībvalsts tiesību un tiesu sistēmas salīdzinošajām priekšrocībām;

H.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. panta 2. punktu deputāta imunitāte nav viņa personīgā privilēģija, bet gan visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantija;

I.  tā kā Parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus pret tiesvedībām saistībā ar darbībām, kas ir veiktas, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras nevar skatīt atrauti no šiem pienākumiem;

J.  tā kā kriminālvajāšana neskar nevienu viedokli, kas ir pausts, vai balsojumu, kas ir veikts, konkrētajam Eiropas Parlamenta deputātam pildot pienākumus no 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. panta viedokļa,

K.  tā kā, pamatojoties uz šajā lietā sniegto informāciju un paskaidrojumiem, nav pamata domāt, ka krimināltiesvedības nolūks ir kaitēt deputāta politiskajai darbībai vai reputācijai un tādējādi arī Parlamenta neatkarībai (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Eleftherios Synadinos deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Grieķijas iestādēm un Eleftherios Synadinos.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19 marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.


To trešo valstu saraksts, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu saraksts, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas, saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības ***I
PDF 195kWORD 46k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (COM(2018)0745 – C8-0483/2018 – 2018/0390(COD))
P8_TA-PROV(2019)0336A8-0047/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0745),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0483/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 2. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0047/2019),

1.  pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas

P8_TC1-COD(2018)0390


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(1)  2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, iesniedza Eiropadomei paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības. 2019. gada 21. martā Eiropadome piekrita pagarināt LES 50. panta 3. punktā paredzēto laikposmu līdz 2019. gada 22. maijam – ar nosacījumu, ka Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta apstiprina Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas(2) (“Izstāšanās līgums”). Gadījumā, ja Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta neapstiprina Izstāšanās līgumu, Eiropadome piekrita pagarinājumam līdz 2019. gada 12. aprīlim.

(2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK(3) Savienības pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, tostarp tiesības ieceļot dalībvalstu teritorijā bez vīzas vai līdzvērtīgām formalitātēm.

(3)  Tā kā Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības, Līgumi un Direktīva 2004/38/EK, kā arī tiesības ieceļot dalībvalstu teritorijā bez vīzas vai līdzvērtīgām formalitātēm vairs nebūs piemērojami Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi ▌. Tāpēc Apvienotā Karaliste ir jāiekļauj vienā no ▌Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1806(4) pielikumiem . Minētās regulas I pielikumā uzskaitītas trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzai, un II pielikumā uzskaitītas trešās valstis, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas.

(4)  Gibraltārs nav Apvienotās Karalistes sastāvdaļa. Savienības tiesības Gibraltārā ir bijušas piemērojamas tādā apmērā, kā paredzēts 1972. gada Pievienošanās aktā, vienīgi pamatojoties uz LESD 355. panta 3. punktu. Apvienotās Karalistes pievienošana Regulas (ES) 2018/1806 II pielikuma 1. daļai neattieksies uz Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņiem, kas pilsonību ieguvuši no saiknes ar Gibraltāru. Tādēļ Gibraltārs būtu jāuzskaita līdz ar citām Lielbritānijas aizjūras teritorijām Regulas (ES) 2018/1806 II pielikuma 3. daļā.

(5)  Kritēriji, kas ▌būtu jāņem vērā, uz katra atsevišķā novērtējuma pamata nosakot trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem ir jābūt vīzai, vai trešās valstis, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas, ir noteikti Regulas (ES) 2018/1806 ▌ 1. pantā. Minētie kritēriji ietver nelikumīgo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, ekonomisko ieguvumu, jo īpaši tūrisma un ārējās tirdzniecības jomā, kā arī Savienības ārējās attiecībās ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši tajās ņemot vērā arī apsvērumus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī sekas, kas tiks radītas attiecībā uz reģionālo vienotību un savstarpību.

(6)  Ņemot vērā visus kritērijus, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2018/1806 ▌1. pantā, ir lietderīgi atbrīvot no vīzas prasības Apvienotās Karalistes valstspiederīgos, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, ja viņi ceļo uz dalībvalstu teritoriju. Ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu, saikni starp ekonomikām, tirdzniecības līmeni un to, cik lielā apmērā starp Apvienoto Karalisti un Savienību notiek personu īstermiņa pārvietošanās darījumdarbības, atpūtas vai citos nolūkos, bezvīzu ceļošanai būtu jāveicina tūrisms un saimnieciskā darbība, tādējādi sniedzot labumu Savienībai.

(7)  Tāpēc Apvienotā Karaliste būtu jāiekļauj Regulas (ES) 2018/1806 II pielikumā attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem.

(8)  Šī regula balstās uz to, ka tiek sagaidīts, ka ciešu attiecību saglabāšanas interesēs Apvienotā Karaliste visu dalībvalstu valstspiederīgajiem nodrošinās pilnīgu vīzu savstarpējību. Ja Apvienotā Karaliste turpmāk ieviesīs vīzas prasību vismaz vienas dalībvalsts valstspiederīgajiem, būtu jāpiemēro savstarpības mehānisms, kas paredzēts ▌  Regulas (ES) 2018/1806 7. pantā. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm bez kavēšanās būtu jārīkojas, piemērojot savstarpības mehānismu. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga savstarpības principa ievērošana un nekavējoties jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par jebkādiem notikumiem, kas varētu apdraudēt minētā principa ievērošanu.

(9)  Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju▌ – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta B punktā.

(10)  Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(11)  Attiecībā uz Lihtenšteinu ▌ – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(12)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (11); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(13)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (12); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(14)  Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(15)  Šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

(16)  Tāpēc būtu jāgroza Regula (ES) 2018/1806,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2018/1806 groza šādi:

1)  Regulas 6. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"d) neskarot prasības, kas izriet no Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī parakstītā Eiropas Padomes Eiropas Līguma par vīzu atcelšanu bēgļiem, atzītus bēgļus, bezvalstniekus un citas personas, kam nav nevienas valsts valstspiederības, kas pastāvīgi uzturas Īrijā un kas ir tādu ceļošanas dokumentu turētāji, kuri izdoti Īrijā un kurus attiecīgā dalībvalsts atzīst.";

"

2)  regulas II pielikuma 1. daļā iekļauj šādu tekstu:"

"Apvienotā Karaliste (izņemot Lielbritānijas valstspiederīgos, kā minēts 3. daļā)";

"

3)  regulas II pielikuma 3. daļas virsrakstu aizstāj ar šādu:"

"LIELBRITĀNIJAS VALSTSPIEDERĪGIE, KAS NAV LIELBRITĀNIJAS PILSOŅI";

"

4)  regulas II pielikuma 3. daļā pēc vārdiem "Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņi (BOTC -British overseas territories citizens)" iekļauj šādu tekstu:"

"Šīs teritorijas ietver Angilju, Bermudu Salas, Britu Antarktikas teritoriju, Britu Indijas Okeāna Teritoriju, Britu Virdžīnu Salas, Kaimanu Salas, Folklenda Salas, Gibraltāru *, Montserratu, Pitkērnu, Svētās Helēnas, Debesbraukšanas un Tristana da Kuņas Salas , Dienviddžordžiju un Dienvidsendviču Salas un Tērksas un Kaikosas Salas.

_________________

* Gibraltārs ir Britu Kroņa kolonija. Starp Spāniju un Apvienoto Karalisti pastāv pretrunas saistībā ar suverenitāti pār Gibraltāru – attiecībā uz šo teritoriju risinājums ir jārod, ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas attiecīgās rezolūcijas un lēmumus."

"

2. pants

Ja Apvienotā Karaliste ievieš vīzas prasību vismaz vienas dalībvalsts valstspiederīgajiem, piemēro savstarpības mehānismu, kas paredzēts Regulas (ES) 2018/1806 7. pantā. Eiropas Parlaments, Padome, Komisija un dalībvalstis bez kavēšanās rīkojas, piemērojot savstarpības mehānismu.

3. pants

▌Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

▌Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1)Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(2) OV C 66I, 19.2.2019, 1. lpp.
(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004, 77. lpp.).
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (OV L 303, 28.11.2018., 39. lpp.).
(5)OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(6)Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).
(7)OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.
(8)Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).
(9)OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.
(10)Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).
(11)Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).
(12)Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).


Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes *
PDF 123kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2019)0151 – C8-0131/2019 – 2019/0056(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0337A8-0177/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2019)0151),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0131/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A8-0177/2019),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.


Atkritumu apsaimniekošana
PDF 142kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa rezolūcija par atkritumu apsaimniekošanu (2019/2557(RSP))
P8_TA-PROV(2019)0338B8-0231/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem(1) (Atkritumu pamatdirektīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/850, ar ko groza Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/852, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/849, ar ko groza Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem, 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem(4),

–  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013(5) (Klimata rīcības regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem(6) un saskaņā ar šo direktīvu pieņemtās īstenošanas regulas un brīvprātīgās vienošanās,

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. septembra rezolūciju Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Septītās vides rīcības programmas īstenošanu(8),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā(9),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem(10),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 31. maija rezolūciju par Ekodizaina direktīvas (2009/125/EK) īstenošanu(11),

–  ņemot vērā pagaidu politisko vienošanos, ko likumdevēji panāca 2018. gada 19. decembrī attiecībā uz priekšlikumu direktīvai par dažu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. janvāra ziņojumu “Atkritumu pārvēršanas enerģijā loma aprites ekonomikā” (COM(2017)0034),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 16. janvāra paziņojumu par aprites ekonomikas paketes īstenošanu — iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas (COM(2018)0032) un saistīto dienestu darba dokumentu (SWD(2018)0020),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

–  ņemot vērā vairāk nekā 60 lūgumrakstus par atkritumu apsaimniekošanu, kurus dažu iepriekšējo gadu laikā Eiropas Parlaments saņēmis no Beļģijas, Bulgārijas, Grieķijas, Itālijas, Polijas, Slovākijas, Spānijas un Apvienotās Karalistes,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas iepriekšējos gados veiktās faktu vākšanas vizītes Bulgārijā, Grieķijā un Itālijā saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem un jo īpaši turpmāko ziņojumu secinājumus un īpašos ieteikumus,

–  ņemot vērā Parlamenta 2012. gada 2. februāra rezolūciju par lūgumraksta iesniedzēju ierosinātajiem jautājumiem attiecībā uz Atkritumu apsaimniekošanas direktīvas un ar to saistīto direktīvu piemērošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs(12),

–  ņemot vērā Reglamenta 216. panta 2. punktu,

A.  tā kā visā ES gūti panākumi atkritumu ietekmes uz vidi un cilvēka veselību samazināšanai, tomēr joprojām pastāv daudzas problēmas un jāveic steidzami pasākumi, lai nodrošinātu resursu ilgtspējīgu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz neapstrādātu atkritumu relatīvi lielo daudzumu, kādu daudzās dalībvalstīs joprojām apglabā poligonos;

B.  tā kā divi no galvenajiem nākotnes uzdevumiem ir radīto atkritumu apmēra samazināšana un atkritumu apsaimniekošanas mērķu saskaņošana ar aprites ekonomikas mērķiem, jo īpaši palielinot atkārtotas izmantošanas un pārstrādes rādītājus;

C.  tā kā ar Atkritumu Direktīvā 2008/98/EK atkritumu neradīšana ir noteikta par atkritumu hierarhijas prioritāti;

D.  tā kā neatbilstīga atkritumu apsaimniekošanas prakse ļoti nelabvēlīgi ietekmē vidi, jo tiek piesārņota augsne, ūdens un gaiss; tā kā lūgumrakstu iesniedzēji norādījuši, ka atkritumu poligonus un atkritumu dedzināšanas vietas ir atļauts izvietot un izmantot tiešā dzīvojamo un lauksaimniecības objektu tuvumā un teritorijās, kuru ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus dalībvalstu kompetentās iestādes nav pienācīgi ņēmušas vērā, līdz ar to radot tiešu apdraudējumu sabiedrības veselībai;

E.  tā kā vairāk nekā 80 % no ražojuma ietekmes uz vidi ir zināmi jau projektēšanas posmā, un līdz ar to svarīgi ir popularizēt atkritumu radīšanas novēršanu un visus aprites ekonomikas aspektus, tādus kā ražojuma ilgizturība, modernizējamība, remontējamību, atkārtota izmantošana un pārstrāde;

F.  tā kā papildus tādiem ieguvumiem kā ilgtspējīgāka un resursefektīvāka ražojumu izmantošana, sadarbīgās ekonomikas un pakalpojumu ekonomikas principi var kalpot arī tam, lai Eiropā samazinātu atkritumu radīšanu;

G.  tā kā saistībā ar ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārkāpumiem Komisija ir izskatījusi daudzas pienākumu neizpildes procedūras pret vairākām dalībvalstīm; tā kā vairākas no šīm lietām nodotas izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā, dažas no tām gluži nesen;

H.  tā kā jaunākais Komisijas ziņojums par ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu īstenošanu, tostarp agrīnās brīdināšanas ziņojums dalībvalstīm, kuru īstenotās darbības ir iekavētas un kuras līdz ar to varētu neizpildīt 2020. gadam izvirzīto sadzīves atkritumu atkārtotas izmantošanas/ pārstrādes mērķi, kas uzskatāmi parāda, ka steidzami jānovērš būtiski trūkumi, lai Eiropa būtu gatava izmantot priekšrocības, ko videi un ekonomikai sniedz aprites ekonomika;

I.  tā kā jaunākie dati, kas pievienoti daudziem lūgumrakstiem, liecina, ka atkritumu apsaimniekošanas situācija vairākās dalībvalstīs un reģionos joprojām ir liela problēma, pārliecinoši norādot uz nepieciešamību būtiski uzlabot Atkritumu pamatdirektīvas, kā arī to pārējo ES tiesību aktu īstenošanu, kuri attiecas uz atkritumu radīšanas novēršanas un apstrādes pasākumiem;

J.  tā kā ekonomika, kas par prioritāru nosaka remontēšanu, atkārtotu izmantošanu, atjaunošanu un materiālu pārstrādi, ir darbietilpīgāka un rada jaunas darbvietas, salīdzinot ar tādu ekonomiku, kura balstīta uz ražojumu izmešanas koncepciju; tā kā, pienācīgi īstenojot spēkā esošos tiesību aktus par atkritumu radīšanas novēršanu un apsaimniekošanu, varētu tikt stimulēta darbvietu radīšana otrreizējas izmantošanas un pārstrādes nozarēs;

K.  tā kā pareiza atkritumu apsaimniekošana un atkritumu radīšanas novēršana ir būtiska, lai Eiropā uzlabotu dzīves kvalitāti un nodrošinātu netoksisku vidi,

1.  uzsver, ka daudzi iesniegtie lūgumraksti par to, ka dalībvalstis neīsteno atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktus, norāda uz dažādām ar nepiemērotu atkritumu apsaimniekošanas praksi saistītām veselības un vides problēmām, tādām kā slikta gaisa kvalitāte pilsētu teritorijās, pazemes ūdeņu piesārņojums, pārmērīgs trokšņa līmenis un smakojošas emisijas;

2.  uzsver — lai atbalstītu pāreju uz izteiktāku aprites ekonomiku, valsts finansējums atkritumu apsaimniekošanai gan valsts, gan ES līmenī būtu jāsaskaņo ar mērķi virzīties uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas īstenošanu; tāpēc uzskata, ka līdzekļi jānovirza atkritumu radīšanas novēršanas, atkārtotas izmantošanas, dalītas savākšanas un pārstrādes plāniem un projektiem;

3.  aicina dalībvalstis panākt lielāku progresu efektīvu plānu un projektu izstrādē attiecībā uz atkritumu radīšanas novēršanu, atkārtotu izmantošanu, dalītu savākšanu un pārstrādi, kas ir būtiski, lai samazinātu atkritumu radīto slogu uz vidi, izmantotu aprites ekonomikas sniegtās saimnieciskās priekšrocības un uzlabotu resursefektivitāti; mudina Komisiju atbalstīt dalībvalstu īstenošanas centienus, tostarp izmantojot tehnisko palīdzību un ES līdzekļus; ierosina pieņemt piemērotus ekonomiskos instrumentus, kā paredzēts Atkritumu pamatdirektīvā, un ieviest efektīvas un rentablas ražotāja paplašinātas atbildības shēmas, lai veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

4.  aicina dalībvalstis veikt pasākumus atkritumu savākšanai un atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai (savākšana, šķirošana un pārstrāde) un pieņemt ekonomiskos instrumentus un rīkot izpratnes veidošanas kampaņas, lai novērstu piedrazošanu;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas gatavību saistībā ar aprites ekonomikas/ atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem ierasties augsta līmeņa vizītēs dalībvalstīs, kuras varētu nesasniegt 2020. gadam izvirzītos sadzīves atkritumu apsaimniekošanas mērķus, un sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējo un reģionālo rīcībspēku apvienībām un Eiropas mēroga organizācijām, kas patiešām veicina nulles atkritumu kultūras un saistītu rīcībpolitiku īstenošanu;

6.  uzsver, ka dalībvalstīm jāmazina atkritumu radīšanas ietekme uz vidi, jo īpaši samazinot sadzīves atkritumu daudzumu; šajā ziņā aicina dalībvalstis veikt pasākumus atkritumu radīšanas novēršanai, kā noteikts pārskatītajā Atkritumu pamatdirektīvā;

7.  uzsver, ka valsts, reģionālajiem un vietējiem rīcībspēkiem ir izšķirīga nozīme atkritumu apsaimniekošanā un politikas izstrādē un īstenošanā šajā jomā; atgādina, ka saskaņotu politiku un piemērotas infrastruktūras attīstību saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju var izstrādāt tikai tad, ja koordināciju un sadarbību nodrošina visos ES līmeņos; aicina Komisiju visos līmeņos atalgot par paraugprakses īstenošanu un veicināt šādas prakses apmaiņu, kā arī konkrēti un pienācīgi atbalstīt inovatīvus projektus;

8.  aicina dalībvalstis un nozares, kas ir galvenās atkritumu apsaimniekošanas nozares partneres, uzlabot to iesaistīšanos aprites piegādes ķēžu veicināšanā, lai iegūtu piekļuvi kvalitatīvām otrreizējām izejvielām, kuras bieži vien par konkurētspējīgām cenām un kuras varētu izmantot otrreizēji, kā arī ražošanā;

9.  prasa nodrošināt apmācību un veicināt dažādus nodarbinātības veidus, tostarp sniegt finansiālu atbalstu augsta līmeņa apmācībai un sociālajām darbvietām, jo īpaši jomās, kas saistītas ar remontu un sagatavošanu atkārtotai izmantošanai;

10.  ir pārliecināts, ka pienācīgi jāveicina un jāatbalsta jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas orientēti uz atkritumu radīšanas novēršanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, lai efektīvāk veicinātu pāreju uz aprites ekonomiku;

11.  uzsver, ka aprites ekonomikas paketes pareiza īstenošana nodrošina iespējas visā ES, tostarp investīcijas, kas palīdzēs racionalizēt dabas resursu izmantošanu;

12.  uzsver, ka resursu produktivitātes palielināšana, uzlabojot efektivitāti un samazinot resursu izšķērdēšanu ar tādiem pasākumiem kā atkārtota izmantošana, pārstrāde un atjaunošana, var ievērojami samazināt gan resursu patēriņu, gan SEG emisijas, kas ir lielākais aprites ekonomikas mērķis; uzsver, ka aprites ekonomikā resursi paliek ekonomikā un joprojām ir produktīvi arī pēc ražojuma ekspluatācijas beigām, tādējādi samazinot resursu patēriņu; uzskata, ka atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu kontekstā uzlabota aprites ražojuma izstrāde palīdzēs noslēgt ražošanas ciklus un mainīt ražošanas un patēriņa modeļus, tādējādi samazinot toksisko vielu līmeni un kopējo atkritumu daudzumu;

13.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka dažādo atkritumu apstrādes iespēju radīto atlieku daudzumi un galamērķi ir pilnībā pārredzami, jo īpaši attiecībā uz kopienām, kuras varētu skart attiecīgie objekti un jaunie projekti, un apspriesties ar tām lēmumu pieņemšanas procesā; turklāt mudina dalībvalstis pilnībā un rūpīgi īstenot noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva)(13) un citos attiecīgos ES tiesību aktos, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un sabiedrības veselību;

14.  uzskata, ka individuāla atkritumu dalītā savākšana ir efektīvs veids, kā visā sabiedrībā uzlabot izpratni par aprites ekonomikas stratēģisko nozīmi un efektīvāk panākt kolektīvu iesaistīšanos šajā procesā; uzsver, ka šādas sistēmas ļauj labāk uzskaitīt saražoto mājsaimniecības atkritumu veidus un daudzumus un ar tiem saistītās apstrādes vajadzības, lai maksimāli palielinātu to sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī ļautu ieviest taisnīgākus stimulējošus/ destimulējošus ekonomiskos pasākumus;

15.  atgādina, ka piecpakāpju atkritumu hierarhijā sadedzināšana paliek zemākajā pakāpē, proti, otrajā vietā aiz atkritumu apglabāšanas poligonos;

16.  atgādina, ka bīstamie atkritumi rada īpašas apstrādes problēmas, kuras nevar neņemt vērā un kuras būtu īpaši jārisina; aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Atkritumu pamatdirektīvas noteikumus, kas saistīti ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu;

17.  atbalsta Komisiju tās uzsāktajās pienākumu neizpildes procedūrās pret dalībvalstīm, kuras neievēro tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā; aicina Komisiju pilnībā izmantot agrīnās brīdināšanas sistēmas potenciālu, kā noteikts pārskatītajās atkritumu apsaimniekošanas direktīvās; ierosina, lai Komisijas iekasētā soda nauda atkārtoti tiktu ieguldīta projektos, kas atbilst augstākajām atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas pakāpēm;

18.  pauž nožēlu, ka saskaņā ar lūgumrakstu iesniedzēju sniegto informāciju atkritumu poligoni ir atļauti un atrodas tuvu dzīvojamiem un lauksaimniecības objektiem; aicina dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošināt cilvēku veselības pilnīgu aizsardzību un pieņemt strukturālus pasākumus, kuru mērķis ir rast risinājumu gruntsūdeņu piesārņojumam;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp.
(2) OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp.
(3) OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp.
(4) OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp.
(5) OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.
(6) OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0352.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0100.
(9) OV C 334,19.9.2018., 151. lpp.
(10) OV C 334, 19.9.2018., 60. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0241.
(12) OV C 239 E, 20.08.2013., 60. lpp.
(13) OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.


Izpildes nodrošināšanas prasības un īpaši noteikumi autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā ***I
PDF 303kWORD 88k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā (COM(2017)0278 – C8-0170/2017 – 2017/0121(COD))
P8_TA-PROV(2019)0339A8-0206/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0278),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0170/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0206/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 764
Direktīvas priekšlikums
1.virsraksts
Priekšlikums
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā
ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”)
Grozījums Nr. 765
Direktīvas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Ņemot vērā autotransporta nozares darbaspēka lielo mobilitāti, ir vajadzīgi nozarei specifiski noteikumi, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus, preču brīvu apriti un transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību. Tāpēc šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību un skaidrību, palīdzēt saskaņot un veicināt izpildi, novērst nelikumīgas darbības un samazināt administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 766
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Lai izveidotu drošu, efektīvu un sociāli atbildīgu autotransporta nozari, pirmkārt, jānodrošina, ka transportlīdzekļu vadītājiem ir pienācīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un, otrkārt, jārada atbilstoši uzņēmējdarbības un godīgas konkurences apstākļi pārvadātājiem.
(1)  Lai izveidotu drošu, efektīvu un sociāli atbildīgu autotransporta nozari, jānodrošina brīva preču aprite un brīvība sniegt pakalpojumus, pienācīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība transportlīdzekļu vadītājiem un jārada atbilstoša uzņēmējdarbības un konkurences vide pārvadātājiem, vienlaikus jo īpaši ievērojot Līgumos garantētās pamatbrīvības, preču brīvu apriti un brīvību sniegt pakalpojumus.
Grozījums Nr. 767
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)   Lai saglabātu vai palielinātu Savienības konkurētspēju, visiem autotransporta jomā piemērojamajiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, pakalpojumu aprites brīvības, izmantošanu, vienlaikus ievērojot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un sociālo aizsardzību.
Grozījums Nr. 768
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Autotransporta pakalpojumiem ir raksturīga izteikta mobilitāte, tāpēc īpaši jāuzrauga, ka transportlīdzekļu vadītāji var īstenot savas tiesības un ka pārvadātājiem netiek uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs, kas pārmērīgi ierobežotu viņu brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus.
(2)  Autotransporta pakalpojumiem ir raksturīga izteikta mobilitāte, tāpēc īpaši jāuzrauga, ka transportlīdzekļu vadītāji var īstenot savas tiesības un ka pārvadātājiem, kas lielākoties ir MVU (90 %) ar mazāk nekā 10 darbiniekiem, netiek uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs un netiek piemēroti ļaunprātīgi un diskriminējoši kontroles pasākumi, kas pārmērīgi ierobežotu viņu brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus.
Grozījums Nr. 769
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Lai saglabātu vai pat palielinātu Savienības konkurētspēju, tostarp attiecībā uz produktu un pakalpojumu izmaksām, visiem autotransporta jomā piemērojamajiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, preču brīvas aprites un pakalpojumus sniegšanas brīvības, izmantošanu, ievērojot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un sociālo aizsardzību, kā arī šīs nozares īpatnības, ņemot vērā, ka transportlīdzekļu vadītāji ir ļoti mobili darba ņēmēji, nevis darbā norīkoti darba ņēmēji.
Grozījums Nr. 770
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Lai iekšējais tirgus darbotos nevainojami, ir ļoti svarīgi samērīgi, no vienas puses, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju sociālos un darba apstākļus un, no otras puses, sekmēt brīvību sniegt autotransporta pakalpojumus godīgas vietējo un ārvalstu pārvadātāju konkurences apstākļos.
(3)  Lai iekšējais tirgus darbotos nevainojami, ir ļoti svarīgi samērīgi, no vienas puses, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju sociālos un darba apstākļus un, no otras puses, sekmēt brīvību sniegt autotransporta pakalpojumus godīgas, samērīgas un nediskriminējošas vietējo un ārvalstu pārvadātāju konkurences apstākļos. Tādēļ visiem valsts tiesību aktiem, ko piemēro valsts līmenī, vai valsts politikai, ko īsteno transporta nozarē, jāveicina Eiropas vienotās transporta telpas attīstība un stiprināšana, un šie tiesību akti un politika nedrīkst nekādā veidā veicināt iekšējā tirgus sadrumstalotību. 
Grozījums Nr. 771
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Spēkā esošo Savienības autotransporta nozares sociālās jomas tiesību aktu efektivitātes un lietderības izvērtējumā tika konstatētas dažas noteikumu nepilnības un trūkumi to izpildes nodrošināšanā. Turklāt dalībvalstis šos noteikumus vairākos gadījumos interpretē, piemēro un īsteno atšķirīgi. Tas rada juridisko nenoteiktību un nevienlīdzīgu attieksmi pret transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem un tādējādi nozarē pasliktina darba, sociālos un konkurences apstākļus.
(4)  Spēkā esošo Savienības autotransporta nozares sociālās jomas tiesību aktu efektivitātes un lietderības izvērtējumā tika konstatētas dažas noteikumu nepilnības un trūkumi to izpildes nodrošināšanā, kā arī nelikumīga prakse, piemēram, "pastkastītes uzņēmumu" izmantošana. Papildu uzsvars būtu jāliek uz cīņu pret nedeklarētu darbu transporta nozarē. Turklāt dalībvalstis šos noteikumus vairākos gadījumos interpretē, piemēro un īsteno atšķirīgi, radot smagu administratīvo slogu transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem. Tas rada juridisko nenoteiktību un tādējādi nozarē pasliktina darba, sociālos un konkurences apstākļus.
Grozījums Nr. 772
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK1a un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES1b tiek pareizi piemērota, būtu jāpastiprina Savienības līmeņa kontroles pasākumi un sadarbība ar mērķi apkarot krāpšanu, kas ir saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, un būtu jāveic stingrākas pārbaudes nolūkā nodrošināt, ka sociālās iemaksas par norīkotiem transportlīdzekļu vadītājiem tiek faktiski veiktas.
_________________
1a.   Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.97., 1. lpp.).
1b .Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).
Grozījums Nr. 773
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai transportlīdzekļu vadītājiem garantētu paredzētos darba apstākļus un novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada noteikumu neievērošana, ir svarīgi pienācīgi, sekmīgi un konsekventi uzraudzīt darba laika noteikumu izpildi. Tādēļ ir vēlams esošās Direktīvā 2006/22/EK izklāstītās vienotās izpildes nodrošināšanas prasības attiecināt arī uz Direktīvā 2002/15/EK izklāstīto darba laika noteikumu ievērošanas kontroli.
(5)  Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, transportlīdzekļu vadītājiem garantētu paredzētos darba apstākļus un novērstu konkurences izkropļojumus, ko rada noteikumu neievērošana, ir svarīgi pienācīgi, sekmīgi un konsekventi uzraudzīt darba un atpūtas laika noteikumu izpildi. Tādēļ ir vēlams esošās Direktīvā 2006/22/EK izklāstītās vienotās izpildes nodrošināšanas prasības attiecināt arī uz Direktīvā 2002/15/EK izklāstīto darba laika noteikumu ievērošanas kontroli. Arī iespējai apvienot pārbaudes par braukšanas laiku un darba laiku ar pārbaudēm par noteikumiem attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā vajadzētu būt pieejamai bez papildu administratīvā sloga. Darba laika ievērošanas pārbaudes būtu jāveic tikai autopārvadātāju telpās līdz brīdim, kad būs pieejama tehnoloģija, kas ļauj pārbaudes par darba laiku efektīvi veikt uz ceļa.
Grozījums Nr. 774
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Ņemot vērā transporta pakalpojumu īpatnības un tiešo ietekmi uz preču brīvu apriti, īpašu uzmanību pievēršot satiksmes drošumam un drošībai, būtu līdz minimumam jāsamazina pārbaužu veikšana uz ceļa. Transportlīdzekļu vadītājiem nevajadzētu būt atbildīgiem par attiecīgo uzņēmumu papildu administratīvajām saistībām. Noteikumi par darba laiku būtu jāpārbauda tikai autopārvadātāja telpās.
Grozījums Nr. 775
Direktīvas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Lai pārbaudes uz ceļa varētu veikt efektīvāk, ātrāk un biežāk, vienlaikus samazinot transportlīdzekļu vadītāju administratīvo slogu, pārbaudes attiecībā uz Direktīvas 2002/15/EK noteikumu ievērošanu būtu jāveic uzņēmuma teritorijā, nevis uz ceļa.
Grozījums Nr. 776
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Lai veicinātu efektīvu administratīvo sadarbību un efektīvu informācijas apmaiņu, dalībvalstīm būtu savstarpēji jāsavieno nacionālie elektroniskie reģistri (NER), izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru sistēmu (ERRU), par juridisko pamatu ņemot Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktu. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi nacionālo elektronisko reģistru savstarpējai savienošanai, lai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp ceļu inspektoriem, būtu tieša reāllaika piekļuve ERRU iekļautajiem datiem un informācijai.
Grozījums Nr. 777
Direktīvas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Lai veicinātu labāku un vienotāku minimālo nosacījumu piemērošanu nolūkā īstenot Regulu (EK) Nr. 561/2006, Regulu (ES) Nr. 165/2014 un Direktīvu 2002/15/EK un lai veicinātu to, ka autopārvadātāji, norīkojot darbā transportlīdzekļu vadītājus, ievēro administratīvās prasības, Komisijai būtu jāizstrādā viens vai vairāki IMI moduļi norīkojuma deklarācijas iesniegšanai par norīkošanu darbā un elektronisku programmatūru, kas pārbaužu uz ceļiem laikā inspektoriem nodrošinās tiešu reāllaika piekļuvi ERRU un IMI.
Grozījums Nr. 778
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Lai nodrošinātu godīgu konkurenci vienlīdzīgos apstākļos darba ņēmējiem un uzņēmumiem, jāgūst progress virzībā uz viedu izpildes nodrošināšanu un pēc iespējas jāatbalsta riska novērtējuma sistēmas pilnīga ieviešana un izmantošana. Šajā nolūkā izpildes nodrošināšanas iestādēm jābūt reāllaika piekļuvei nacionālajiem elektroniskajiem reģistriem (NER), vienlaikus maksimāli izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU).
Grozījums Nr. 779
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Autopārvadājumu darbībām piemērojamajiem noteikumiem par darba ņēmēju norīkošanu darbā vajadzētu būt līdzsvarotiem, vienkāršiem un ar nelielu administratīvo slogu dalībvalstīm un transporta uzņēmumiem. Tos nevajadzētu izmantot, lai atturētu no darbību veikšanas ārpus valsts, kurā uzņēmums veic uzņēmējdarbību.
Grozījums Nr. 780
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Izteikti mobilajā autotransporta nozarē ir arī radušās grūtības tajā, kā tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK15 noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/67/ES16 noteikumi par administratīvajām prasībām. Nepietiekami koordinēti valstu pasākumi attiecībā uz to, kā piemērojami noteikumi par autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā un nodrošināma to izpilde, ir radījuši lielu administratīvo slogu Savienības pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti. Tā rezultātā ir nevajadzīgi ierobežota brīvība sniegt pārrobežu autotransporta pakalpojumus, kas arī negatīvi atsaucas uz darbvietām.
(9)  Izteikti mobilajā autotransporta nozarē ir arī radušās grūtības tajā, kā tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK15 noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/67/ES16 noteikumi par administratīvajām prasībām. Nepietiekami koordinēti valstu pasākumi attiecībā uz to, kā piemērojami noteikumi par autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā un nodrošināma to izpilde, ir radījuši juridisku nenoteiktību, konkurences kropļojumus pārvadājumu nozarē un lielu administratīvo slogu Savienības pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti. Tā rezultātā ir nevajadzīgi ierobežota brīvība sniegt pārrobežu autotransporta pakalpojumus, kas arī negatīvi atsaucas uz darbvietām un transporta uzņēmumu konkurētspēju. Jāsaskaņo administratīvās prasības un kontroles pasākumi, lai pārvadātājiem novērstu nevajadzīgus vai patvaļīgus kavējumus.
_________________
_________________
15 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.97., 1. lpp.).
15 Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.97., 1. lpp.).
16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).
16 Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/67/ES par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI regula”) (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).
Grozījums Nr. 781
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Lai nodrošinātu pilnīgu noteikumu ievērošanu, dalībvalstīm būtu jāapmainās ar datiem un informāciju, jāiesaistās administratīvā sadarbībā un jāsniedz savstarpēja palīdzība, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kuras tiesiskais pamats ir noteikts Regulā (ES) Nr. 1034/2012. Tāpat IMI būtu jāizmanto arī norīkojuma paziņojumu iesniegšanai un atjaunināšanai starp autopārvadātājiem un saņēmējdalībvalstu kompetentajām iestādēm. Lai sasniegtu šo pēdējo mērķi, IMI sistēmā būtu jāizveido paralēla autopārvadātājiem pieejama publiska saskarne.
Grozījums Nr. 782
Direktīvas priekšlikums
9.b apsvērums (jauns)
(9b)  Visiem preču piegādes ķēdes dalībniekiem būtu jāuzņemas taisnīga daļa atbildības par šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem. Tam tā būtu jānotiek, ja dalībnieki faktiski ir zinājuši par pārkāpumiem vai ja, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, viņiem būtu vajadzējis par tiem zināt.
Grozījums Nr. 783
Direktīvas priekšlikums
9.c apsvērums (jauns)
(9c)  Lai nodrošinātu, ka kontroles pasākumi transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā autotransporta nozarē tiek pareizi piemēroti saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES, būtu jāpastiprina kontrole un sadarbība Savienības līmenī nolūkā novērst krāpšanu, kas saistīta ar transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā.
Grozījums Nr. 784
Direktīvas priekšlikums
9.d apsvērums (jauns)
(9d)  Līgumslēdzēji būtu jāmudina rīkoties sociāli atbildīgi, izmantojot autopārvadātājus, kuri ievēro šajā direktīvā paredzētos noteikumus. Lai līgumslēdzējiem būtu vieglāk atrast šādus autopārvadātājus, Komisijai būtu jāizvērtē spēkā esošie instrumenti un labākā prakse, kas veicina visu preču piegādes ķēdes dalībnieku sociāli atbildīgu rīcību, un Komisijai tas būtu jādara, lai vajadzības gadījumā izveidotu Eiropas uzticamo transporta uzņēmumu platformu.
Grozījums Nr. 785
Direktīvas priekšlikums
9.e apsvērums (jauns)
(9e)  Ja netiek ievēroti starptautisko autotransporta uzņēmumu izveides noteikumi, rodas atšķirības visā iekšējā tirgū un tiek veicināta negodīga konkurence starp uzņēmumiem. Tāpēc būtu jānodrošina, ka starptautisko autotransporta uzņēmumu izveides nosacījumi ir stingrāki un to ievērošanu ir vieglāk uzraudzīt, jo īpaši lai apkarotu „pastkastītes” uzņēmumu izveidi.
Grozījums Nr. 786
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)   Eiropā trūkst transportlīdzekļu vadītāju, tāpēc darba apstākļus vajadzētu būtiski uzlabot, lai šī profesija kļūtu pievilcīgāka.
Grozījums Nr. 787
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Lai nodrošinātu sekmīgu un samērīgu Direktīvas 96/71/EK īstenošanu autotransporta nozarē, ir vajadzīgi nozarei specifiski noteikumi, kuros būtu ņemta vērā autotransporta nozarē nodarbinātajam darbaspēkam raksturīgā augstā mobilitāte un kuri nodrošinātu līdzsvaru starp transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību un pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus.
(11)  Lai nodrošinātu sekmīgu un samērīgu Direktīvas 96/71/EK īstenošanu autotransporta nozarē, ir vajadzīgi nozarei specifiski noteikumi, kuros būtu ņemta vērā autotransporta nozarē nodarbinātajam darbaspēkam raksturīgā augstā mobilitāte un kuri nodrošinātu līdzsvaru starp transportlīdzekļu vadītāju sociālo aizsardzību un pārvadātāju brīvību sniegt pārrobežu pakalpojumus. Ar šo direktīvu autotransporta nozarei būtu jāpiemēro Direktīvas 96/71/EK noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Direktīvas 2014/67/ES noteikumi par to, kā izpildīt minētos Direktīvas 96/71/EK noteikumus.
Grozījums Nr. 788
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Šādiem sabalansētiem kritērijiem būtu jābalstās pieņēmumā, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pietiekama saikne ar uzņemošās dalībvalsts teritoriju. Tādēļ būtu jānosaka laika limits, pēc kura pārsniegšanas tiktu piemērota uzņemošās dalībvalsts minimālā darba samaksas likme un minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums. Šis laika limits nebūtu jāpiemēro attiecībā uz kabotāžas pārvadājumiem, kas definēti Regulā (EK) Nr. 1072/2009 un Regulā (EK) Nr. 1073/2009, jo viss pārvadājums notiek uzņemošajā dalībvalstī. Līdz ar to kabotāžai būtu jāpiemēro uzņemošās dalībvalsts minimālā darba samaksas likme un minimālais apmaksātais ikgadējais atvaļinājums neatkarīgi no transportlīdzekļa vadītāja veikto pārvadājumu biežuma un ilguma.
(12)  Šādiem sabalansētiem kritērijiem būtu jābalstās pieņēmumā, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pietiekama saikne ar uzņemošās dalībvalsts teritoriju. Šāda pietiekama saikne ir kabotāžas pārvadājumiem, kas definēti Regulā (EK) Nr. 1072/2009 un Regulā (EK) Nr. 1073/2009, jo viss pārvadājums notiek uzņemošajā dalībvalstī. Līdz ar to kabotāžai būtu jāpiemēro Direktīva 96/71/EK un Direktīva 2014/67/ES.
Grozījums Nr. 789
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums
(12a)  Ja tie ir starptautiski pārvadājumi, tad transportlīdzekļa vadītāja galvenā saikne divpusējos starptautiskos pārvadājumos būtu transporta uzņēmuma izveides dalībvalsts, jo transportlīdzekļa vadītājs regulāri atgriežas transporta uzņēmuma izveides dalībvalstī. Transportlīdzekļa vadītājs var veikt vairākus divpusējus pārvadājumus viena brauciena laikā. Turpretim pietiekama saikne ar uzņēmējas dalībvalsts teritoriju ir tad, ja transportlīdzekļa vadītājs veic citu veidu darbības, proti, veic attiecīgajā dalībvalstī starptautiskus pārvadājumus, kas nav divpusēji.
Grozījums Nr. 790
Direktīvas priekšlikums
12.b apsvērums
(12b)  Lai panāktu transporta resursu lietderīgu izmantošanu, ņemtu vērā faktiskos ekspluatācijas apstākļus un samazinātu tukšbraucienu skaitu, kas ir svarīgi Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu, būtu jānodrošina iespēja veikt ierobežotu skaitu papildu pārvadājumu darbību, nepiemērojot darbā norīkošanas noteikumus. Šādi pasākumi ir darbības, ko veic laikposmā, kad tiek īstenots divpusējs starptautisks pārvadājums no uzņēmuma izveides dalībvalsts, vai laikposmā pēc šāda pārvadājuma izpildes un pirms atpakaļbrauciena uz uzņēmuma izveides dalībvalsti.
Grozījums Nr. 791
Direktīvas priekšlikums
12.c apsvērums
(12c)  Ja transportlīdzekļa vadītājs veic kombinēto pārvadājumu, tad pakalpojumam, kas tiek sniegts autobrauciena sākuma vai beigu posmā, būtībā ir cieša saikne ar uzņēmuma izveides dalībvalsti, ja vien attiecīgais autobrauciena posms pats par sevi ir divpusējs pārvadājums. Turpretim pietiekama saikne ar uzņēmējas dalībvalsts teritoriju ir tad, ja pārvadājums autobrauciena posmā tiek veikts uzņēmējā dalībvalstī vai kā tāds starptautisks pārvadājums, kas nav divpusējs, un tāpēc šādā gadījumā būtu jāpiemēro darbā norīkošanas noteikumi.
Grozījums Nr. 792
Direktīvas priekšlikums
12.d apsvērums
(12d)   Transportlīdzekļa vadītājam nav pietiekamas saiknes ar tranzīta dalībvalsts teritoriju, tāpēc tranzīta pārvadājumus nedrīkstētu uzskatīt par norīkošanu darbā. Būtu arī jāprecizē, ka tad, ja autobuss ir apstājies un pasažieri no tā izkāpuši ar higiēnu saistītu iemeslu dēļ, tas pārvadājuma klasifikāciju nemaina.
Grozījums Nr. 793
Direktīvas priekšlikums
12.e apsvērums
(12e)  Autotransports ir ļoti mobila nozare, un ir vajadzīga vienota pieeja dažiem atalgošanas aspektiem šajā nozarē. Transporta uzņēmumiem ir vajadzīga juridiskā noteiktība attiecībā uz noteikumiem un prasībām, kas tiem jāievēro. Šiem noteikumiem un prasībām vajadzētu būt skaidriem, saprotamiem un transporta uzņēmumiem viegli pieejamiem un jānodrošina efektīvu pārbaužu iespējas. Svarīgi, lai jaunie noteikumi neradītu lieku administratīvo slogu un lai tajos pienācīgi būtu ņemtas vērā MVU intereses.
Grozījums Nr. 794
Direktīvas priekšlikums
12.f apsvērums (jauns)
(12f)  Ja saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, tradīcijām un praksi, tostarp ievērojot sociālo partneru autonomiju, Direktīvas 96/71/EK 3. pantā minētos nodarbinātības noteikumus un nosacījumus nosaka koplīgumi saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 1. un 8. punktu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka minētie noteikumi un nosacījumi saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES pieejamā un pārredzamā veidā tiek darīti pieejami citu dalībvalstu transporta uzņēmumiem un norīkotajiem transportlīdzekļu vadītājiem, un šā jautājuma risināšanā būtu jācenšas iesaistīt sociālos partnerus. Attiecīgajā informācijā jo īpaši būtu jānorāda atšķirīgās minimālās algas likmes un to veidojošie elementi, tostarp atalgojuma elementi, kas paredzēti vietējā vai reģionālā līmenī piemērojamos koplīgumos, izmaksājamā atalgojuma aprēķina metode un attiecīgā gadījumā kritēriji, pēc kuriem nosaka iedalījumu dažādās darba algas kategorijās. Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, transporta uzņēmumus nevajadzētu sodīt, ja tie nav ievērojuši prasību attiecībā uz atalgojuma elementiem, metodi, kas izmantota izmaksājamā atalgojuma aprēķinam, un attiecīgā gadījumā kritērijiem, pēc kuriem nosaka iedalījumu dažādās darba algas kategorijās, ja minētā informācija nav publiski pieejama.
Grozījums Nr. 795
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai nodrošinātu nozarei specifisko noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā efektīvu un sekmīgu izpildi un novērstu nesamērīgu administratīvo slogu pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti, autotransporta nozarē būtu jānosaka īpašas administratīvas un kontroles prasības, pilnībā izmantojot iespējas, ko sniedz tādas kontrolierīces kā digitālie tahogrāfi.
(13)  Lai nodrošinātu nozarei specifisko noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā efektīvu un sekmīgu izpildi un novērstu nesamērīgu administratīvo slogu pārvadātājiem, kuri ir nerezidenti, autotransporta nozarē būtu jānosaka īpašas administratīvas un kontroles prasības, pilnībā izmantojot iespējas, ko sniedz tādas kontrolierīces kā digitālie tahogrāfi. Lai iespējami samazinātu šajā direktīvā un Direktīvā 96/71/EK noteikto prasību sarežģītību, būtu jāļauj dalībvalstīm piemērot autopārvadātājiem tikai šajā direktīvā noteiktās administratīvās prasības, kas pielāgotas autotransporta nozarei.
Grozījums Nr. 796
Direktīvas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)   Lai iespējami samazinātu uz transportlīdzekļu vadītājiem gulstošo administratīvo slogu un dokumentu pārvaldības pienākumus, pārvadātāji pēc tās dalībvalsts kompetento iestāžu pieprasījuma, kurā tie reģistrēti, uzrāda visus nepieciešamos dokumentus atbilstoši Direktīvas 2014/67/ES III nodaļas noteikumiem par dalībvalstu administratīvo sadarbību un savstarpēju palīdzību.
Grozījums Nr. 797
Direktīvas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)   Lai veicinātu šīs direktīvas īstenošanu, piemērošanu un izpildes nodrošināšanu, dalībvalstīm vajadzētu izmantot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012, lai uzlabotu informācijas pārrobežu apmaiņu starp reģionālajām un vietējām iestādēm. Turklāt varētu būt lietderīgi paplašināt IMI elementus, iekļaujot vienkāršu paziņojumu iesniegšanu un nosūtīšanu.
Grozījums Nr. 798
Direktīvas priekšlikums
13.c apsvērums (jauns)
(13c)   Lai samazinātu administratīvo slogu pārvadātājiem, kas bieži vien ir mazie un vidējie uzņēmumi, būtu lietderīgi vienkāršot pārvadātāju sniegto paziņojumu par norīkošanu darbā nosūtīšanas procesu, ieviešot standarta veidlapas, kurās atsevišķi iepriekš noteikti elementi ir tulkoti visās Savienības oficiālajās valodās.
Grozījums Nr. 799
Direktīvas priekšlikums
13.d apsvērums (jauns)
(13d)   Noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā vispārēja ieviešana un piemērošana attiecībā uz autotransportu varētu ietekmēt Savienības kravu autopārvadājumu nozares struktūru. Tādēļ dalībvalstīm un Komisijai būtu cieši jāuzrauga šā procesa ietekme.
Grozījums Nr. 800
Direktīvas priekšlikums
13.e apsvērums (jauns)
(13e)   Izpildes nodrošināšanā galvenā uzmanību būtu jāvelta pārbaudēm uzņēmumu telpās. Pārbaudes uz ceļiem nevajadzētu izslēgt, bet tās būtu jāveic nediskriminējošā veidā tikai attiecībā uz preču pavadzīmēm vai to elektroniskajām versijām, apstiprinājumiem par iepriekšēju reģistrāciju un apliecinājumu, lai atgrieztos valstī, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, vai transportlīdzekļa vadītāja dzīvesvietas valstī. Pārbaudēs uz ceļiem vispirms būtu jāpārbauda tahogrāfa rādījumi, kas ir svarīgi, lai noskaidrotu transportlīdzekļa vadītāja un transportlīdzekļa darbības četru secīgu nedēļu laikposmā un šo darbību ģeogrāfisko tvērumu. Varētu būt noderīgi reģistrēt valsts kodu.
Grozījums Nr. 801
Direktīvas priekšlikums
13.f apsvērums (jauns)
(13f)   Komisijai būtu atkārtoti jānovērtē noteikumu par darba ņēmēju norīkošanu darbā piemērošanas un izpildes nodrošināšanas ietekme uz autotransporta nozari un jāziņo par to Parlamentam un Padomei, kā arī jānāk klajā ar priekšlikumiem, lai tos vēl vairāk vienkāršotu un mazinātu administratīvo slogu.
Grozījums Nr. 802
Direktīvas priekšlikums
13.g apsvērums (jauns)
(13g)   Atzīstot vajadzību pēc īpaša režīma piemērošanas transporta nozarei, kurā pārvietošanās ir transportlīdzekļu vadītāju darba būtība, Direktīvas 96/71/EK piemērošanai autotransporta nozarē būtu jāsakrīt ar dienu, kad stājas spēkā Direktīvas 2006/22/EK grozījumi, kas attiecas uz izpildes nodrošināšanas prasībām un īpašiem noteikumiem attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā.
Grozījums Nr. 803
Direktīvas priekšlikums
13.h apsvērums (jauns)
(13h)   Lai šīs direktīvas pielikumus pielāgotu paraugprakses attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz šo pielikumu grozīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu\*. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 804
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Informācijas apmaiņai dalībvalstu efektīvas administratīvās sadarbības un savstarpējās palīdzības kontekstā būtu jāatbilst Regulas (ES) 2016/679 noteikumiem par personas datu aizsardzību.
Grozījums Nr. 805
Direktīvas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)   Visiem piegādes ķēdes partneriem būtu jāievēro noteikumi par pienācīgu sociālo apstākļu garantēšanu visā Eiropas kravas autopārvadājumu tirgū. Lai izveidotu ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu Eiropas iekšējo tirgu, jāizveido un jāīsteno atbildības ķēde, kas aptver visus loģistikas ķēdes dalībniekus. Pārredzamības un atbildības nodrošināšana un aizvien lielāka sociālā un ekonomiskā vienlīdzība palielinās transportlīdzekļa vadītāja profesijas pievilcību un veicinās veselīgu konkurenci.
Grozījums Nr. 806
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
2. pants – 1. punkts – 2. daļa
Katru gadu pārbauda plašas un reprezentatīvas grupas, ko veido apkalpes locekļi, transportlīdzekļu vadītāji, uzņēmumi un transportlīdzekļi visās kategorijās, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014, arī apkalpes locekļi un transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/15/EK.
Katru gadu pārbauda plašas un reprezentatīvas grupas, ko veido apkalpes locekļi, transportlīdzekļu vadītāji, uzņēmumi un transportlīdzekļi visās kategorijās, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014, un, veicot pārbaudes uzņēmumu telpās, arī apkalpes locekļi un transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Direktīva 2002/15/EK. Dalībvalstis organizē pārbaudes uz ceļiem par Direktīvas 2002/15/EK īstenošanu tikai pēc tam, kad ir ieviesta tehnoloģija, kas ļauj veikt efektīvas pārbaudes. Līdz tam minētās pārbaudes veic tikai transporta uzņēmumu telpās.
Grozījums Nr. 807
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
2. pants – 3. punkts – 1. daļa
Katra dalībvalsts pārbaudes organizē tā, lai tiktu aptverti vismaz 3 % dienu, ko strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Direktīva 2002/15/EK.
Katra dalībvalsts pārbaudes organizē tā, lai tiktu aptverti vismaz 3 % dienu, ko strādā to transportlīdzekļu vadītāji, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Direktīva 2002/15/EK. Pēc pārbaudēm uz ceļa un gadījumā, ja transportlīdzekļa vadītājs nevar iesniegt vienu vai vairākus pieprasītos dokumentus, transportlīdzekļa vadītājam ļauj turpināt pārvadājumu un pārvadātājam dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, ir pienākums iesniegt pieprasītos dokumentus ar kompetento iestāžu starpniecību.
Grozījums Nr. 808
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
2. pants – 4. punkts
4.  Informāciju, ko Komisijai iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantu, veido šādas ziņas: uz ceļiem pārbaudīto transportlīdzekļu vadītāju skaits, uzņēmumu telpās veikto pārbaužu skaits, pārbaudīto darba dienu skaits un konstatēto pārkāpumu skaits un veids, un papildus norāda, vai tika pārvadāti pasažieri vai kravas.
4.  Informāciju, ko Komisijai iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 17. pantu, veido šādas ziņas: uz ceļiem pārbaudīto transportlīdzekļu vadītāju skaits, uzņēmumu telpās veikto pārbaužu skaits, uzņēmumu telpās pārbaudīto darba dienu skaits un konstatēto pārkāpumu skaits un veids, un papildus norāda, vai tika pārvadāti pasažieri vai kravas.
Grozījums Nr. 809
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
5. pants
(3a)  direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:
5. pants
“5. pants
Saskaņotās pārbaudes
Saskaņotās pārbaudes
Dalībvalstis vismaz sešas reizes gadā veic saskaņotas pārbaudes uz ceļa, lai pārbaudītu transportlīdzekļu vadītājus un transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Regulas (EEK) Nr. 3820/ 85 un Nr. 3821/85. Minētās pārbaudes vienlaikus veic divu vai vairāku dalībvalstu kontroles iestādes katra savas valsts teritorijā.
Dalībvalstis vismaz sešas reizes gadā veic saskaņotas pārbaudes uz ceļa un uzņēmumu telpās, lai pārbaudītu transportlīdzekļu vadītājus un transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Regula (EK) Nr. 561/2006 vai Regula (ES) 165/2014. Minētās pārbaudes vienlaikus veic divu vai vairāku dalībvalstu kontroles iestādes katra savas valsts teritorijā. Saskaņoto pārbaužu rezultātu kopsavilkumu publisko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti.”
Grozījums Nr. 810
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2006/22/EK
6. pants – 1. punkts
1.  Pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja pārbaudēs uz ceļiem atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006, Regulas (ES) Nr. 165/2014 vai Direktīvas 2002/15/EK pārkāpumi.;
1.  Pārbaudes uzņēmumu telpās plāno, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi attiecībā uz dažādiem transporta un uzņēmumu veidiem. Pārbaudes veic arī tad, ja pārbaudēs uz ceļiem atklāti smagi Regulas (EK) Nr. 561/2006 un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumi.
Grozījums Nr. 811
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
7. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(4a)  direktīvas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(b)  reizi divos gados nosūtīt Komisijai statistikas atskaites, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 3820/85 16panta 2. punktā;
b)  reizi divos gados nosūtīt Komisijai statistikas atskaites, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 561/2006 17pantā;
Grozījums Nr. 812
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
8. pants – 1. punkts – ievaddaļa
(-a)  direktīvas 8. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
1.  Ar informāciju, ko divpusēji dara pieejamu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3820/85 17. panta 3. punktu un Regulas (EEK) Nr. 3821/85 19. panta 3. punktu, apmainās norīkotās struktūras, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar 7. panta 2. punktu:
1.  Ar informāciju, ko divpusēji dara pieejamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 561/2006 22. panta 2. punktu vai Regulas (ES) Nr. 165/2014 40. pantu, apmainās norīkotās struktūras, par kurām Komisijai paziņots saskaņā ar 7. pantu:
Grozījums Nr. 813
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
8. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  atsevišķos gadījumos pēc kādas dalībvalsts motivēta pieprasījuma.
(b)  atsevišķos gadījumos pēc kādas dalībvalsts īpaša pieprasījuma, ja nepieciešamā informācija nav pieejama, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. panta 5. punktā minēto valstu elektronisko reģistru tiešu apskatīšanu.
Grozījums Nr. 814
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
8. pants – 1.a punkts – 1. daļa
1.a   Lietās, kurās jāveic padziļināta izmeklēšana vai kuras ietver pārbaudes attiecīgo uzņēmumu telpās, dalībvalsts sniedz informāciju citām dalībvalstīm, ko tās pieprasījušas atbilstoši šā panta 1. punkta b) apakšpunktam, 25 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Dalībvalstis var savstarpēji vienoties par īsāku termiņu. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad nepieciešamas tikai ziņas no reģistriem, piemēram, riska novērtējuma sistēmas, prasīto informāciju sniedz trīs darba dienu laikā.
1.a   Dalībvalsts sniedz informāciju citām dalībvalstīm, ko tās pieprasījušas atbilstoši šā panta 1. punkta b) apakšpunktam, 10 darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad nepieciešama padziļināta izmeklēšana vai kas ietver pārbaudes attiecīgo uzņēmumu telpās, termiņš ir 20 darba dienas. Dalībvalstis var savstarpēji vienoties par īsāku termiņu. Steidzamos gadījumos vai gadījumos, kad nepieciešamas tikai ziņas no reģistriem, piemēram, riska novērtējuma sistēmas, prasīto informāciju sniedz trīs darba dienu laikā.
Grozījums Nr. 815
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
8. pants – 1.a punkts – 2. daļa
Ja pieprasījuma saņēmējdalībvalsts uzskata, ka pieprasījums nav pietiekami motivēts, tā par to 10 darba dienu laikā informē pieprasījuma iesniedzējdalībvalsti. Pieprasījuma iesniedzējdalībvalsts sniedz pieprasījuma papildu pamatojumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalsts var noraidīt pieprasījumu.
Ja pieprasījuma saņēmējdalībvalsts uzskata, ka pieprasījums nav pietiekami motivēts, tā par to piecu darba dienu laikā informē pieprasījuma iesniedzējdalībvalsti. Pieprasījuma iesniedzējdalībvalsts sniedz pieprasījuma papildu pamatojumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalsts var noraidīt pieprasījumu.
Grozījums Nr. 816
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
8. pants – 1.a punkts – 3. daļa
Ja ir grūtības vai nav iespējams apmierināt informācijas pieprasījumu vai arī ja nav iespējams veikt pārbaudes, apsekojumus vai izmeklēšanu, attiecīgā dalībvalsts par to 10 darba dienu laikā informē pieprasījuma iesniedzējdalībvalsti. Attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai rastu risinājumu konstatētajiem sarežģījumiem.”;
Ja ir sarežģīti vai neiespējami izpildīt informācijas pieprasījumu vai veikt pārbaudes, inspekcijas vai izmeklēšanu, pieprasījuma saņēmējdalībvalsts par to attiecīgi piecu darba dienu laikā informē pieprasītāju dalībvalsti, pienācīgi pamatojot to, kādēļ ir sarežģīti vai neiespējami sniegt attiecīgo informāciju. Attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai rastu risinājumu konstatētajiem sarežģījumiem.”;
Grozījums Nr. 817
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
8. pants – 1.a punkts – 3.a daļa (jauna)
Ja Komisija uzzina, ka nepārtraukti ir problēmas ar informācijas apmaiņu vai pastāvīgi tiek saņemti atteikumi sniegt informāciju, tā var veikt visus nepieciešamos pasākumus situācijas labošanai, tostarp vajadzības gadījumā tā var sākt izmeklēšanu un visbeidzot piemērot sankcijas dalībvalstij.
Grozījums Nr. 818
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
8. pants – 2. punkts
(ba)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Dalībvalstis cenšas izveidot sistēmu elektroniskai informācijas apmaiņai. Saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka kopēju metodoloģiju informācijas efektīvai apmaiņai.
2.  Atkāpjoties no Direktīvas 2014/67/ES 21. panta, informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas paredzēta šā panta 1. un 1.a punktā, īsteno, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (IMI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir tieša piekļuve reāllaikā valstu elektronisko reģistru datiem, izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU), kas minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā.
Grozījums Nr. 819
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
8. pants – 2.a punkts
(bb)  direktīvas 8. pantam pievieno šādu punktu:
“2a. Komisija izstrādā visām ES dalībvalstīm kopīgu elektronisku lietojumprogrammu, kas līdz 2020. gadam nodrošina, ka inspektoriem, veicot pārbaudes uz ceļiem un telpās, ir tieša reāllaika piekļuve ERRU un IMI. Šo lietojumprogrammu izstrādā, izmantojot izmēģinājuma projektu.”;
Grozījums Nr. 820
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
9. pants – 1. punkts – 2. daļa
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu formulu uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai, kurā ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, kā arī to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, un to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu, lai noteiktu vienotu formulu uzņēmumu riska novērtējuma aprēķināšanai, kurā ņem vērā pārkāpumu skaitu, smaguma pakāpi un biežumu, kā arī to kontroles pasākumu rezultātus, kuros pārkāpumi nav konstatēti, un to, vai attiecīgais autotransporta uzņēmums visos tā autoparkā esošajos transportlīdzekļos izmanto viedos tahogrāfus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļai.
Grozījums Nr. 821
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
9. pants – 3. punkts – 1. daļa
(ba)  panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
3.  Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 pārkāpumu sākotnējais saraksts ir noteikts III pielikumā.
3.  Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumu sākotnējais saraksts ir noteikts III pielikumā.
Grozījums Nr. 822
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
9. pants – 3. punkts – 2. daļa
(bb)  panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
Nolūkā sniegt pamatnostādnes attiecībā uz Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 pārkāpumu izvērtējumu, Komisija attiecīgos gadījumos var saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru pielāgot III pielikumu, lai paredzētu pamatnostādnes attiecībā uz pārkāpumu vispārējo kopumu, sadalot pārkāpumus kategorijāsp ēc to smaguma.
Nolūkā sniegt pamatnostādnes attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 561/2006 vai (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumu izvērtējumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu, lai grozītu III pielikumu nolūkā ieviest pamatnostādnes attiecībā uz pārkāpumu vispārējo kopumu, sadalot pārkāpumus kategorijās pēc to smaguma.”;
Grozījums Nr. 823
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
9. pants – 3. punkts – 3. daļa
(bc)  panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:
Kategorijai attiecībā uz visnopietnākajiem pārkāpumiem būtu jāietver pārkāpumi, kad Regulas (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 attiecīgo noteikumu neievērošana rada nopietnu nāves vai smaga miesas bojājuma risku.
Kategorijai attiecībā uz visnopietnākajiem pārkāpumiem būtu jāietver pārkāpumi, kad Regulas (EK) Nr. 561/2006 vai (ES) Nr. 165/2014 attiecīgo noteikumu neievērošana rada nopietnu nāves vai smaga miesas bojājuma risku.”;
Grozījums Nr. 824
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
9. pants – 4. punkts
4.  Lai veicinātu mērķtiecīgākas pārbaudes uz ceļa, valsts riska novērtējuma sistēmas dati kontroles pasākuma norises laikā ir pieejami visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām kontroles iestādēm.;
4.  Lai veicinātu mērķtiecīgākas pārbaudes uz ceļa, valsts riska novērtējuma sistēmas dati un autotransporta uzņēmumu un darbību valsts reģistri pārbaudes laikā ir pieejami visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām kontroles iestādēm, izmantojot vismaz visām dalībvalstīm kopīgu elektronisku lietojumprogrammu, kas tām nodrošina tiešu piekļuvi reāllaikā Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistriem.
Grozījums Nr. 825
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
9. pants – 5. punkts
5.  Valsts riska novērtējuma sistēmā esošo informāciju dalībvalstis pēc lūguma vai tiešā veidā dara pieejamu visām citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar direktīvas 8. pantā noteiktajiem termiņiem.;
5.  Valsts riska novērtējuma sistēmā esošo informāciju dalībvalstis, izmantojot sadarbspējīgus valstu elektroniskos reģistrus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 16. pantā, tiešā veidā dara pieejamu visām citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šajā saistībā apmaiņa ar informāciju un datiem par autopārvadātājiem, pārkāpumiem un riska novērtējumu notiek vienuviet, izmantojot savstarpējo savienotību, ko ERRU nodrošina starp dažādiem dalībvalstu valsts reģistriem.
Grozījums Nr. 826
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2006/22/EK
11. pants – 3. punkts
3.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka vienotu pieeju tam, kā tiek reģistrēts un kontrolēts laiks, ko transportlīdzekļa vadītājs pavada, veicot citu darbu, kas definēts Regulas (EK) Nr. 561/2006 4. panta e) punktā, kā arī vismaz vienu nedēļu ilgo laikposmu, kad transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pie transportlīdzekļa. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;
3.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka vienotu pieeju tam, kā tiek reģistrēts un kontrolēts laiks, ko transportlīdzekļa vadītājs pavada, veicot citu darbu, kas definēts Regulas (EK) Nr. 561/2006 4. panta e) punktā, tostarp nosakot reģistrēšanas formu un konkrētus gadījumus, kuros tā veicama, kā arī to, kā tiek reģistrēts un kontrolēts vismaz vienu nedēļu ilgais laikposms, kad transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pie transportlīdzekļa un nevar ar šo transportlīdzekli veikt nekādas darbības.
Grozījums Nr. 827
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
12. pants
(8a)  direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:
12. pants
12. pants
Komiteju procedūra
Komiteju procedūra
1.  Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 3821/85 18. panta 1. punktu.
1.  Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 42. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
3.  Komiteja pieņem savu reglamentu.
Grozījums Nr. 828
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8.b punkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
13. pants – b punkts
(8b)  direktīvas 13. panta b) punktu aizstāj ar šādu:
(b)  veicināt to, ka kontroles iestādes īsteno konsekventu pieeju un saskaņoti interpretē Regulu (EEK) Nr. 3820/85;
“(b) veicināt to, ka kontroles iestādes īsteno konsekventu pieeju un saskaņoti interpretē Regulu (EK) Nr. 561/2006;
Grozījums Nr. 829
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8.c punkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
14. pants
(8c)  direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:
14. pants
14. pants
Sarunas ar trešām valstīm
Sarunas ar trešām valstīm
Tiklīdz šī direktīva ir stājusies spēkā, Kopiena sāk sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm, lai piemērotu noteikumus, kas ir līdzvērtīgi šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.
Tiklīdz šī direktīva ir stājusies spēkā, Savienība sāk sarunas ar attiecīgajām trešām valstīm, lai piemērotu noteikumus, kas ir līdzvērtīgi šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.
Kamēr šīs sarunas nav pabeigtas, datus par pārbaudēm, ko veic attiecībā uz transportlīdzekļiem no trešām valstīm, dalībvalstis iekļauj informācijā, ko tās sniedz Komisijai, kā izklāstīts Regulas (EEK) Nr. 3820/85 16. panta 2punktā.
Kamēr šīs sarunas nav pabeigtas, datus par pārbaudēm, ko veic attiecībā uz transportlīdzekļiem no trešām valstīm, dalībvalstis iekļauj informācijā, ko tās sniedz Komisijai, kā izklāstīts Regulas (EK) Nr. 561/2006 17pantā.
Grozījums Nr. 830
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8.d punkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
15. pants
(8d)  direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu:
15. pants
15. pants
Pielikumu atjaunināšana
Pielikumu atjaunināšana
Pielikumu grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumus pielāgotu labākas prakses attīstībai, pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 15.a pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I un II pielikumu nolūkā ieviest vajadzīgos pielāgojumus saistībā ar labākas prakses attīstību.”
Grozījums Nr. 831
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8.e punkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
15.a pants (jauns)
(8e)  iekļauj šādu pantu:
“15.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 3. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 3. punktā un 15. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.   Saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 15. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;
Grozījums Nr. 832
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – -a punkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
I pielikums – A daļa – 1. punkts
(-a)  pielikuma A daļas 1. punktu aizstāj ar šādu:
(1)  transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas un iknedēļas laikus, pārtraukumus, kā arī ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmus; iepriekšējo dienu reģistrācijas diagrammas, kam ir jābūt transportlīdzeklī saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3821/85 15. panta 7. punktu, un/vai datus, kas saglabāti uz vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas kontrolierīces atmiņā par to pašu laikposmu saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu, un/vai uz izdrukas;
(1) transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas un iknedēļas laikus, pārtraukumus, kā arī ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmus; iepriekšējo dienu reģistrācijas diagrammas, kam ir jābūt transportlīdzeklī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktu, un/vai datus, kas saglabāti uz vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas kontrolierīces atmiņā par to pašu laikposmu saskaņā ar šīs direktīvas II pielikumu, un/vai uz izdrukas;
Grozījums Nr. 833
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – -aa punkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
I pielikums – A daļa – 2. punkts
(-aa)  pielikuma A daļas 2. punktu aizstāj ar šādu:
(2)   laikposmu, kas minēts Regulas (EEK) Nr. 3821/85 15. panta 7. punktā, visus gadījumus, kad tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, nosaka kā periodus, kas pārsniedz 1 minūti, kuru laikā transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h N3 kategorijas un 105 km/h M3 kategorijas transportlīdzekļiem un (kategorijas N3 un M3 noteiktas A daļā II pielikumā Padomes Direktīvai 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu1a;
(2) laikposmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 165/2014 36. panta 1. un 2. punktā, visus gadījumus, kad tiek pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, nosaka kā periodus, kas pārsniedz 1 minūti, kuru laikā transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 90 km/h N3 kategorijas un 105 km/h M3 kategorijas transportlīdzekļiem un (kategorijas N3 un M3, kā tās definētas Direktīvā 2007/46/EK1a);
__________________
__________________
1a OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/28/EK (OV L 65, 7.3.2006., 27. lpp.).
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2007gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva)”;
Grozījums Nr. 834
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – -ab apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
I pielikums – A daļa – 4. punkts
(-ab)  Direktīvas I pielikuma A daļas 4. punktu aizstāj ar šādu:
(4)  pārbauda, vai pareizi darbojas reģistrācijas kontrolierīces (konstatē kontrolierīču un/vai vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas diagrammu iespējamu nepareizu lietojumu), vai – vajadzības gadījumā – pārbauda arī to, vai transportlīdzekļa vadītājs var uzrādīt dokumentus, kas minēti Regulas (EEK) Nr. 3820/85 14. panta 5. punktā;
“(4) pārbauda, vai pareizi darbojas reģistrācijas kontrolierīces (konstatē kontrolierīču un/vai vadītāja kartes, un/vai reģistrācijas diagrammu iespējamu nepareizu lietojumu), vai – vajadzības gadījumā – pārbauda arī to, vai transportlīdzekļa vadītājs var uzrādīt dokumentus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 561/2006 16. panta 2. punktā;”
Grozījums Nr. 835
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2006/22/EK
I pielikums – A daļa – 6. punkts
(6)  iknedēļas darba laikus, kā noteikts Direktīvas 2002/15/EK 4. un 5. pantā.
(6)  iknedēļas darba laikus, kā noteikts Direktīvas 2002/15/EK 4. un 5. pantā, pastāvot nosacījumam, ka tehnoloģija ļauj veikt efektīvas pārbaudes.
Grozījums Nr. 836
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2006/22/EK
I pielikums – B daļa – 2. punkts
(ba)  pielikuma B daļas otro daļu aizstāj ar šādu:
Dalībvalstis vajadzības gadījumā pārliecinās pār citu provokatoru vai līdzdalībnieku līdzatbildību transportēšanas posmā, piemēram, kravas nosūtītāju, ekspeditoru vai uzņēmēju, ja ir konstatēti kādi pārkāpumi, tostarp pārbauda, vai līgumos paredzētie pārvadājuma organizēšanas noteikumi ļauj nodrošināt atbilstību Regulai (EEK) Nr. 3820/85 un Regulai (EEK) Nr. 3821/85.
“Dalībvalstis vajadzības gadījumā pārliecinās par citu provokatoru vai līdzdalībnieku līdzatbildību transportēšanas posmā, piemēram, kravas nosūtītāju, ekspeditoru vai uzņēmēju, ja ir konstatēti kādi pārkāpumi, tostarp pārbauda, vai līgumos paredzētie pārvadājuma organizēšanas noteikumi ļauj nodrošināt atbilstību Regulai (EK) Nr. 561/2006 un Regulai (ES) Nr. 165/2014.”
Grozījums Nr. 837
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – 1. daļa
1.a  Minētos īpašos noteikumus piemēro transportlīdzekļu vadītājiem, kurus nodarbina uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kura pieņem vienu no Direktīvas 96/71/EK 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem starptautiskajiem pasākumiem.
2.  Dalībvalstis nepiemēro Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu autotransporta nozarē strādājošajiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas nodarbināti 1. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajos uzņēmumos, kad tiek veikti starptautiski pārvadājumi, kas definēti Regulās (EK) Nr. 1072/2009 un (EK) Nr. 1073/2009, ja norīkojuma laikposms šādu pārvadājumu veikšanai vienā kalendārajā mēnesī dalībvalstu teritorijā nepārsniedz trīs dienas.
2.  Transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK izpratnē, kad viņš veic divpusējus pārvadājumus.
Šīs direktīvas izpratnē divpusējs pārvadājums attiecībā uz kravām ir kravu pārvietošana uz pārvadājumu līguma pamata no dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1071/2009 2. panta 8. punktā, uz citu dalībvalsti vai trešo valsti vai no citas dalībvalsts vai trešās valsts uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību.
2.a  No dienas, kad transportlīdzekļa vadītāji reģistrē datus par robežšķērsošanu manuāli, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 165/2014 34. panta 7. punktā, dalībvalstis arī attiecībā uz kravu pārvadāšanu piemēro 2. punktā noteikto atkāpi, ja:
—  transportlīdzekļa vadītājs līdztekus divpusējam pārvadājumam veic vienu iekraušanas un/vai izkraušanas darbību dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuras transportlīdzekļa vadītājs šķērso, ar noteikumu, ka transportlīdzekļa vadītājs kravas neiekrauj un neizkrauj vienā un tajā pašā dalībvalstī.
Ja divpusējam pārvadājumam, kura sākums ir dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un kura laikā netika veikta neviena papildu darbība, seko divpusējs pārvadājums uz dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību, atkāpi piemēro līdz divām papildu iekraušanas un/vai izkraušanas darbībām, ievērojot iepriekš izklāstītos nosacījumus.
Šo atbrīvojumu piemēro tikai līdz dienai, kurā viedos tahogrāfus, kas nodrošina robežšķērsošanas un citu Regulas (ES) Nr. 165/2014 8. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minēto darbību reģistrēšanu, uzstāda transportlīdzekļos, kuri dalībvalstīs reģistrēti pirmo reizi, kā norādīts minētās regulas 8. panta 1. punkta 2. apakšpunktā. No minētās dienas pirmajā daļā minēto atbrīvojumu piemēro tikai tiem transportlīdzekļa vadītājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar viedo tahogrāfu, kā noteikts minētās regulas 8., 9. un 10. pantā.
2.b  Transportlīdzekļa vadītāju, kas ir iesaistīts neregulāros vai regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumos, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1073/2009, neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK nozīmē, ja:
—  pasažieri iekāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, un izkāpj citā dalībvalstī vai trešā valstī; vai
—  pasažieri iekāpj dalībvalstī vai trešā valstī un izkāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību; vai
—  pasažieri iekāpj un izkāpj dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību, lai piedalītos vietējās ekskursijas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1073/2009.
2.c  Transportlīdzekļa vadītājs, kas veic kabotāžu, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1072/2009 un Regulā (EK) Nr. 1073/2009, tiek uzskatīts par norīkotu saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK.
2.d  Neskarot Direktīvas 96/71/EK 2. panta 1. punktu, transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu darbā uz tās dalībvalsts teritoriju, kuru transportlīdzekļa vadītājs šķērso tranzītā, neveicot kravas iekraušanu vai izkraušanu un neuzņemot vai neizsēdinot pasažierus.
2.e  Ja transportlīdzekļa vadītājs kombinētā pārvadājuma brauciena sākotnējo vai noslēguma daļu veic, kā definēts Direktīvā 92/106/EEK, transportlīdzekļa vadītāju neuzskata par norīkotu Direktīvas 96/71/EK izpratnē, ja attiecīgajā brauciena daļā pašā par sevi ietilpst divpusēji pārvadājumi, kā definēts 2. punktā.
2.f  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES nodarbinātības noteikumi un nosacījumi, kas minēti Direktīvas 96/71/EK 3. pantā un kas ir noteikti darba koplīgumos atbilstīgi minētās direktīvas 3. panta 1. un 8. punktam, ir darīti pieejami transporta uzņēmumiem no citām dalībvalstīm un norīkotajiem transportlīdzekļu vadītājiem pieejamā un pārredzamā veidā. Attiecīgajā informācijā jo īpaši iekļauj atšķirīgās minimālās algas likmes un to veidojošos elementus, tostarp atalgojuma elementus, kas paredzēti vietējā vai reģionālā līmenī piemērojamos kolektīvajos līgumos, izmaksājamā atalgojuma aprēķina metodi un attiecīgā gadījumā kritērijus, pēc kuriem nosaka iedalījumu atšķirīgās darba algas kategorijās. Saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, transporta uzņēmumus nesoda par neatbilstību atalgojuma elementiem, metodei, kas izmantota, aprēķinot pienākošos atalgojumu, un, attiecīgā gadījumā, kritērijiem attiecībā uz klasifikāciju dažādās algu kategorijās, kas nav publiski pieejamas.
2.g  Attieksme pret uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpussavienības valstī, nedrīkst būt labvēlīgāka kā pret uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienības dalībvalstī.
Dalībvalstis īsteno Direktīvā 96/71/EK un šajā direktīvā [XX/XX] (lex specialis) noteiktajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, piešķirot piekļuvi ES tirgum autotransporta uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību šādās trešās valstīs. Dalībvalstis arī cenšas īstenot šādus līdzvērtīgus pasākumus saistībā ar daudzpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm. Dalībvalstis paziņo Komisijai attiecīgos noteikumus, kas iekļauti divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, kurus tās noslēgušas ar trešām valstīm.
Lai īstenotu pienācīgu kontroli pār to, kā trešo valstu pārvadātāji ievēro šos līdzvērtīgos pasākumus attiecībā uz norīkošanu darbā, dalībvalstis nodrošina, ka Regulas (ES) XXX/XXX pārskatītie noteikumi attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu [Regula, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 165/2014] tiek īstenoti Eiropas Nolīguma par transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (AETR) ietvaros.
Grozījums Nr. 838
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – 2. daļa
Ja norīkojuma laikposms ir ilgāks nekā trīs dienas, dalībvalstis Direktīvas 96/71/EK 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu piemēro visam norīkojuma laikposmam to teritorijā šā punkta pirmajā daļā minētā viena kalendārā mēneša periodā.
svītrots
Grozījums Nr. 839
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.   Lai aprēķinātu šā panta 2. punktā minētos norīkojuma laikposmus:
svītrots
Grozījums Nr. 840
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
(a)   ikdienas darba laikposmu, kas nepārsniedz sešas stundas un ir pavadīts uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par pusi dienas;
svītrots
Grozījums Nr. 841
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
(b)   ikdienas darba laikposmu, kas ilgst sešas vai vairāk stundas un ir pavadīts uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par pilnu dienu;
svītrots
Grozījums Nr. 842
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
(c)  pārtraukumus un atpūtas laikposmus, kā arī darbgatavības laikposmus, kas pavadīti uzņemošās dalībvalsts teritorijā, uzskata par darba laikposmu.
svītrots
Grozījums Nr. 843
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4.  Dalībvalstis var noteikt tikai šādas administratīvās prasības un kontroles pasākumus:
4.  Atkāpjoties no Direktīvas 2014/67/ES 9. panta, dalībvalstis var noteikt tikai šādas administratīvās prasības un kontroles pasākumus:
Grozījums Nr. 844
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – ievaddaļa
(a)  pienākumu citā dalībvalstī reģistrētam autopārvadātājam elektroniski nosūtīt norīkojuma paziņojumu valsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā līdz norīkojuma laikposma sākumam uzņemošās dalībvalsts oficiālajā valodā vai angļu valodā, norādot tikai šādu informāciju:
(a)  pienākumu citā dalībvalstī reģistrētam autopārvadātājam elektroniskā veidā, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012, iesniegt deklarāciju un tās atjauninājumus vadītāja norīkojuma galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm ne vēlāk kā līdz norīkojuma laikposma sākumam vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, norādot tikai šādu informāciju:
Grozījums Nr. 845
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – i punkts
(i)  autopārvadātāja identitāte;
(i)  autopārvadātāja identitāte, norādot tā Kopienas nodokļa maksātāja identifikācijas numuru vai Kopienas atļaujas numuru;
Grozījums Nr. 846
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
(iii)  paredzamais norīkoto transportlīdzekļu vadītāju skaits un identitāte;
(iii)  informācija par norīkoto transportlīdzekļa vadītāju, tostarp šāda informācija: identitāte, dzīvesvietas valsts, valsts, kurā tiek veiktas sociālās iemaksas, sociālās apdrošināšanas numurs un vadītāja apliecības numurs;
Grozījums Nr. 847
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – iv punkts
(iv)  paredzamais norīkojuma ilgums, plānotais sākuma un beigu datums;
(iv)  norīkojuma plānotais sākuma datums, paredzamais ilgums un beigu datums, kā arī darba līgumam piemērojamie tiesību akti;
Grozījums Nr. 848
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – iva punkts (jauns)
(iva)  kravas autopārvadātājiem: saņēmēju identitāte un kontaktinformācija, ja pārvadātājs neizmanto e-CMR;
Grozījums Nr. 849
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – a apakšpunkts – via punkts (jauns)
(via)  kravas autopārvadātājiem: kravas iekraušanas un izkraušanas adreses, ja pārvadātājs neizmanto e-CMR.
Grozījums Nr. 850
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
(b)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa papīra vai elektroniskā formātā darīt pieejamu norīkojuma paziņojuma kopiju un pierādījumu uzņemošajā dalībvalstī veiktajam pārvadājumam, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi (e-CMR) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pantā minēto pierādījumu;
(b)  pienākumu autopārvadātājam nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītājs pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa var uzrādīt papīra vai elektroniskā formātā deklarācijas kopiju un pierādījumu uzņemošajā dalībvalstī veiktajam pārvadājumam, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi (e-CMR) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1072/2009 8. pantā minēto pierādījumu;
Grozījums Nr. 851
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
(c)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamus tahogrāfa datus un jo īpaši to dalībvalstu valsts kodus, kurās transportlīdzekļa vadītājs ir uzturējies, veicot starptautiskus autopārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus;
(c)  pienākumu autopārvadātājam nodrošināt, ka transportlīdzekļa vadītājs pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa var uzrādīt tahogrāfa datus un jo īpaši to dalībvalstu valsts kodus, kurās transportlīdzekļa vadītājs ir uzturējies, veicot starptautiskus autopārvadājumus vai kabotāžas pārvadājumus;
Grozījums Nr. 852
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)  laikā, kad notiek šā panta b) un c) apakšpunktā minētās pārbaudes uz ceļa, transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas var nodrošināt vajadzīgos dokumentus;
Grozījums Nr. 854
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – d apakšpunkts
(d)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamu papīra vai elektroniskā formātā vienā no uzņemošās dalībvalsts oficiālajām valodām vai angļu valodā iztlkota darba līguma vai Padomes Direktīvas 91/533/EEK20 3. panta izpratnē līdzvērtīga dokumenta kopiju;
svītrots
__________________
20 Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.).
Grozījums Nr. 855
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – e apakšpunkts
(e)  pienākumu transportlīdzekļa vadītājam glabāt un pēc pieprasījuma pārbaudes laikā uz ceļa darīt pieejamas papīra vai elektroniskā formātā darba algas lapu kopijas par pēdējiem diviem mēnešiem; pārbaudes uz ceļa laikā transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar uzņēmuma galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas var nodrošināt attiecīgā dokumenta kopiju;
svītrots
Grozījums Nr. 853
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts – f apakšpunkts
(f)  pienākumu autopārvadātājam pēc uzņemošās dalībvalsts iestāžu pieprasījuma pēc tam, kad ir beidzies norīkojuma laikposms, saprātīgā termiņā iesniegt šā punkta b), c) un e) apakšpunktā minēto dokumentu kopijas papīra vai elektroniskā formātā.
(f)   pienākumu autopārvadātājam pēc dalībvalsts, kurā transportlīdzekļa vadītājs ir norīkots, iestāžu pieprasījuma pēc tam, kad ir beidzies norīkojuma laikposms, ar IMI publiskās saskarnes starpniecību saprātīgā termiņā iesniegt šā punkta b) un c) apakšpunktā minēto dokumentu kopijas, kā arī dokumentāciju par norīkoto transportlīdzekļu vadītāju atalgojumu norīkojuma laikā un viņu darba līgumu vai līdzvērtīgu dokumentu Direktīvas 91/533/EEK1a 3. panta nozīmē, transportlīdzekļu vadītāju darba laika uzskaites lapas un maksājumu apliecinājumus.
Autopārvadātājs prasīto dokumentāciju sniedz ar IMI publiskās saskarnes starpniecību 2 mēnešu laikā no pieprasījuma dienas.
Ja autopārvadātājs noteiktajā termiņā neiesniedz visus pieprasītos dokumentus ar IMI publiskās saskarnes starpniecību, tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā notiek norīkošana darbā, saskaņā ar Direktīvas 2014/67 6. un 7. pantu var pieprasīt tās dalībvalsts kompetento iestāžu palīdzību, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību. Ja šādu pieprasījumu iesniedz ar IMI starpniecību, pārvadātāja reģistrācijas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir piekļuve norīkojuma deklarācijai un citai attiecīgai informācijai, ko pārvadātājs ir iesniedzis, izmantojot IMI publisko saskarni.
Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā pārvadātājs veic uzņēmējdarbību, nodrošina, ka dokumenti, ko pieprasījušas dalībvalsts, kurā notiek norīkošana darbā, kompetentās iestādes, tiek iesniegti ar IMI starpniecību 25 darba dienu laikā no pieprasījuma dienas.
__________________
1a Padomes 1991. gada 14. oktobra Direktīva 91/533/EEK par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.);
Grozījums Nr. 856
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 5. punkts
5.  4. punkta a) apakšpunkta vajadzībām autopārvadātājs var iesniegt norīkojuma paziņojumu par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
5.  4. punkta a) apakšpunkta vajadzībām autopārvadātājs var iesniegt paziņojumu par laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus.
Grozījums Nr. 857
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Informāciju no deklarācijām 18 mēnešus glabā IMI repozitorijā pārbaužu nolūkā, un tā ir tieši un reāllaikā pieejama visām citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/67/ES 3. pantu, Regulas (EK) Nr. 1071/2009 18. pantu un Direktīvas 2006/22/EK 7. pantu.
Valsts kompetentā iestāde var atļaut sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi piekļūt informācijai, ja šī informācija:
—  attiecas uz norīkošanu darbā attiecīgās dalībvalsts teritorijā;
—  tiek izmantota, lai izpildītu noteikumus par norīkošanu darbā; un
—  datu apstrāde notiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.
Grozījums Nr. 858
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 5.b punkts (jauns)
5.b  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem visās Savienības oficiālajās valodās izstrādā standartizētas veidlapas, kas jāizmanto deklarāciju iesniegšanai ar IMI publiskās saskarnes starpniecību, precizē deklarācijas funkcijas IMI un to, kā 4. punkta a) apakšpunkta i) līdz via) punktā minētā informācija ir deklarācijā jānoformē, un nodrošina, ka informācija no deklarācijām tiek automātiski tulkota uzņēmējas dalībvalsts valodā. Īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 2.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 859
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 5.c punkts (jauns)
5.c   Dalībvalstis kontroles pasākumu īstenošanā izvairās no liekiem kavējumiem, kas var ietekmēt norīkojuma ilgumu un datumus.
Grozījums Nr. 860
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 5.d punkts (jauns)
5.d   Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas, sniedz savstarpēju palīdzību un apmainās ar visu būtisko informāciju, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti Direktīvā 2014/67/ES un Regulā (EK) Nr. 1071/2009.
Grozījums Nr. 861
Direktīvas priekšlikums
2.a pants (jauns)
2.a pants
1.   Komisijai palīdz Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 165/2014 42. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.
Grozījums Nr. 862
Direktīvas priekšlikums
2.b pants (jauns)
2.b pants
Dalībvalstis paredz sodus nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību šīs direktīvas 2. pantam, ja tie zina vai ja, ņemot vērā visus attiecīgos apstākļus, tiem vajadzētu zināt, ka pārvadājumu pakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver šīs regulas pārkāpumus.
Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Minētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi, preventīvi un nediskriminējoši.
Grozījums Nr. 863
Direktīvas priekšlikums
2.c pants (jauns)
2.c pants
Komisija izvērtē spēkā esošos instrumentus un labāko praksi, kas veicina visu preču piegādes ķēdes dalībnieku sociāli atbildīgu rīcību, un sagatavo tiesību akta priekšlikumu, kas paredz vajadzības gadījumā līdz ...[divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveidot Eiropas uzticības platformu.
Grozījums Nr. 864
Direktīvas priekšlikums
2.d pants (jauns)
2.d pants
Pārdomāta izpilde
1.   Neskarot Direktīvu 2014/67/ES un lai panāktu vēl labāku šīs direktīvas 2. pantā paredzēto pienākumu izpildi, dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā piemēro saskaņotu valsts izpildes stratēģiju. Minētā stratēģija ir vērsta uz uzņēmumiem ar augstu riska novērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantā.
2.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka Direktīvas 2006/22/EK 2. pantā paredzētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ietver pārbaudi par norīkošanu darbā un ka šīs pārbaudes veic bez diskriminācijas, jo īpaši bez diskriminācijas, pamatojoties uz norīkojumā izmantoto transportlīdzekļu numura zīmēm.
3.   Dalībvalstis īpaši pievēršas uzņēmumiem, kas klasificēti kā tādi, kuriem ir lielāks risks pārkāpt tiem piemērojamos šīs direktīvas 2. panta noteikumus. Minētajā nolūkā dalībvalstis riska klasifikācijas sistēmā, ko tās izveidojušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK 9. pantu un paplašinājušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009 12. pantu, pieņem, ka šādu pārkāpumu risks ir risks pats par sevi.
4.   Šā panta 3. punkta vajadzībām dalībvalstīm ir pieejama attiecīgā informācija un dati, ko reģistrē, apstrādā vai uzglabā Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā minētais viedais tahogrāfs, šīs direktīvas 2. panta 4. punktā minētās norīkojuma deklarācijas un elektroniskie transporta dokumenti, piemēram, elektroniskas preču pavadzīmes atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR).
5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu to datu raksturojumu, kuriem dalībvalstīm ir piekļuve, to izmantošanas nosacījumus un tehniskās specifikācijas to pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, jo īpaši precizējot:
(a)   sīki izstrādātu sarakstu ar informāciju un datiem, kuriem valstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve un kuri ietver vismaz robežas šķērsošanas laikus un vietas, iekraušanas un izkraušanas operācijas, transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi un vadītāja datus;
(b)   kompetento iestāžu piekļuves tiesības, vajadzības gadījumā tās diferencējot atkarībā no kompetento iestāžu veida, piekļuves veida un datu izmantošanas nolūka;
(c)   tehniskās specifikācijas a) apakšpunktā minēto datu pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, tostarp attiecīgā gadījumā maksimālo datu glabāšanas ilgumu, vajadzības gadījumā tos diferencējot atkarībā no datu veida.
6.   Visiem šajā pantā minētajiem personas datiem var piekļūt un tos glabā ne ilgāk, kā tas noteikti nepieciešams tiem nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā. Kad šādi dati minētajiem mērķiem vairāk nav vajadzīgi, tos dzēš.
7.   Dalībvalstis vismaz trīs reizes gadā veic saskaņotas norīkojumu pārbaudes uz ceļiem, kas var atbilst pārbaudēm, kuras veiktas saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 5. pantu. Šādas pārbaudes vienlaicīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu iestādes, kas atbild par noteikumu izpildi norīkošanas jomā, katrai no tām darbojoties savā teritorijā. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par to pārkāpumu skaitu un veidu, kuri atklāti pēc saskaņotajām pārbaudēm uz ceļiem.
Saskaņoto pārbaužu rezultātu kopsavilkumu publisko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti.
Grozījums Nr. 865
Direktīvas priekšlikums
2.e pants (jauns)
2.e pants
Regulas (ES) Nr. 1024/2012 grozījumi
Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumam pievieno šādus punktus:
“12.a Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Regulu (EK) Nr. 561/2006 un (ES) Nr. 165/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/15/EK īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu: 8. pants
12.b   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko attiecībā uz izpildes nodrošināšanas prasībām groza Direktīvu 2006/22/EK un attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES nosaka īpašus noteikumus autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanai darbā: 2. panta 5. punkts.
Grozījums Nr. 866
Direktīvas priekšlikums
3. pants
3. pants
Ziņojums un pārskatīšana
1.  Komisija līdz [3 gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas] izvērtē šīs direktīvas īstenošanu, jo īpaši 2. panta ietekmi, un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas piemērošanu. Komisijas ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.
1.  Dalībvalstis katru gadu ziņo Komisijai par šīs direktīvas īstenošanu, jo īpaši par 2.d pantā minētās pārdomātās izpildes īstenošanu un izpildes iespējamām grūtībām.
Lai varētu novērtēt izpildes informācijas efektivitāti, ziņojumā iekļauj informāciju par to, cik efektīvi ir:
—  viedais tahogrāfs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 165/2014 II nodaļā;
—  IMI izmantošana, kas minēta šīs direktīvas 2. panta 5.a un 5.b punktā;
—  elektronisku transporta dokumentu, piemēram, elektronisku preču pavadzīmju izmantošana atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR);
—  informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm ar ERRU un IMI starpniecību, kā arī informācija par iestāžu efektivitāti, tieši un reāllaikā nodrošinot piekļuvi ERRU un IMI, izmantojot ES lietojumprogrammu, pārbaudēs uz ceļiem, kā minēts Direktīvas 2006/22/EK 8. un 9. pantā; un
—  mācību programmas īstenošana, lai palīdzētu autovadītājiem un visiem pārējiem šajā procesā iesaistītajiem dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, pārvaldes iestādēm un inspektoriem, pielāgoties jaunajiem noteikumiem un prasībām, kas tos ietekmē.
2.  Pēc 1. punktā minētā ziņojuma Komisija regulāri izvērtē šo direktīvu un iesniedz izvērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.
2.  Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka 1. punktā minēto ziņošanas formātu un pamatnostādnes.
Šajos īstenošanas aktos var iekļaut noteikumus, kas paredz, ka dalībvalstis sniedz Komisijai datus par satiksmes plūsmām un datus par transportlīdzekļu reģistrācijas dalībvalstīm, kurus reģistrē dalībvalstu nodevu iekasēšanas sistēmas, ja šādi dati pastāv, lai novērtētu šīs direktīvas piemērošanas efektivitāti.
3.  Vajadzības gadījumā 1. un 2. punktā minētajiem ziņojumiem pievieno attiecīgus priekšlikumus.
3.  Ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un ietekmi, jo īpaši par izpildes efektivitāti, tostarp svēršanas sensoru izmantošanas izmaksu un ieguvumu analīzi, lai automātiski reģistrētu iekraušanas/izkraušanas vietas. Vajadzības gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. Ziņojumu publisko.
Grozījums Nr. 867
Direktīvas priekšlikums
3.a pants (jauns)
3.a pants
Apmācība
Lai izpildītu šīs direktīvas noteikumus, Komisija un dalībvalstis izveido visaptverošu un integrētu apmācības un pielāgošanās programmu par jaunajiem noteikumiem un prasībām, kuras jāievēro gan transportlīdzekļu vadītājiem, gan procedūras dalībniekiem, uzņēmumiem, pārvaldēm, inspektoriem.
Grozījums Nr. 868
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis vēlākais līdz [..] [Transponēšanai tiks atvēlēts pēc iespējas īsāks laiks, kas caurmērā nepārsniegs divus gadus] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Dalībvalstis līdz 2020. gada 30. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Grozījums Nr. 869
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Transporta nozarei tās atzītā izteikti mobilā rakstura dēļ nepiemēro pasākumus, kas izriet no tiesību akta, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, līdz šo direktīvu sāk piemērot.
Grozījums Nr. 870
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)
Transporta nozarei nepiemēro pasākumus, kuri izriet no tiesību akta, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK, līdz stājas spēkā izpildes nodrošināšanas prasības, kuras paredz īpašus noteikumus attiecībā uz transporta nozari, ko reglamentē šī direktīva.

(1) OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp/
(2) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp.


Ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laiki, minimālie pārtraukumi un atpūtas laikposmi un pozicionēšana ar tahogrāfu palīdzību ***I
PDF 286kWORD 84k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 561/2006 groza attiecībā uz minimālajām prasībām par maksimālajiem ikdienas un iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, minimālajiem pārtraukumiem un ikdienas un iknedēļas atpūtas laikposmiem un ar ko Regulu (ES) Nr. 165/2014 groza attiecībā uz pozicionēšanu ar tahogrāfu palīdzību (COM(2017)0277 – C8-0167/2017 – 2017/0122(COD))
P8_TA-PROV(2019)0340A8-0205/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0277),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0167/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0205/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 346
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Labi darba apstākļi transportlīdzekļu vadītājiem un taisnīgi uzņēmējdarbības nosacījumi autopārvadājumu uzņēmumiem ir īpaši svarīgi, lai izveidotu drošu, efektīvi funkcionējošu un sociāli atbildīgu autotransporta nozari. Lai šo procesu veicinātu, ir svarīgi, lai Savienības sociālās jomas noteikumi autotransporta nozarē būtu skaidri, atbilstoši mērķim, viegli piemērojami un kontrolējami, kā arī tiktu sekmīgi un konsekventi īstenoti visā Savienībā.
(1)  Labi darba apstākļi transportlīdzekļu vadītājiem un taisnīgi uzņēmējdarbības nosacījumi autopārvadājumu uzņēmumiem ir īpaši svarīgi, lai izveidotu drošu, efektīvi funkcionējošu, sociāli atbildīgu un nediskriminējošu autotransporta nozari, kas spēj piesaistīt kvalificētus darbiniekus. Lai šo procesu veicinātu, ir svarīgi, lai Savienības sociālās jomas noteikumi autotransporta nozarē būtu skaidri, samērīgi, atbilstoši mērķim, viegli piemērojami un kontrolējami, kā arī tiktu sekmīgi un konsekventi īstenoti visā Savienībā.
Grozījums Nr. 347
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Izvērtējot autotransporta nozarē spēkā esošo Savienības sociālās jomas noteikumu un konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/20069 īstenošanas efektivitāti un praktiskumu, esošajā tiesiskajā regulējumā tika konstatētas dažas nepilnības. Neskaidri un nepiemēroti noteikumi par iknedēļas atpūtas laikposmiem, atpūtas telpām, pārtraukumiem vairāku transportlīdzekļa vadītāju gadījumā un iztrūkstoši noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju iespējām atgriezties mājās noved pie tā, ka dalībvalstis atšķirīgi interpretē šos noteikumus un nodrošina to izpildi. Vairākas dalībvalstis nesen ir pieņēmušas vienpusējus pasākumus, kas vēl vairāk palielina juridisko nenoteiktību un veicina nevienlīdzīgu attieksmi pret transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem.
(2)  Izvērtējot autotransporta nozarē spēkā esošo Savienības sociālās jomas noteikumu un konkrēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/20069 īstenošanas efektivitāti un praktiskumu, tiesiskā regulējuma īstenošanā tika konstatētas dažas nepilnības. Neskaidri noteikumi par iknedēļas atpūtas laikposmiem, atpūtas telpām, pārtraukumiem vairāku transportlīdzekļa vadītāju gadījumā un iztrūkstoši noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju iespējām atgriezties mājās vai doties uz citu viņu izraudzītu vietu noved pie tā, ka dalībvalstis atšķirīgi interpretē šos noteikumus un nodrošina to izpildi. Vairākas dalībvalstis nesen ir pieņēmušas vienpusējus pasākumus, kas vēl vairāk palielina juridisko nenoteiktību un veicina nevienlīdzīgu attieksmi pret transportlīdzekļu vadītājiem un pārvadātājiem.
No otras puses, Regulā (EK) Nr. 561/2006 noteiktie maksimālie transportlīdzekļa vadīšanas laikposmi dienā un nedēļā ir efektīvi autotransporta līdzekļu vadītāju sociālo apstākļu un vispārējas ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, un tāpēc būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu to ievērošanu.
–––––––––––––––––––––––
––––––––––––––––––––––
9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).
9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV L 102, 11.4.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 348
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)   Ceļu satiksmes drošības un attiecīgo noteikumu izpildes nodrošināšanas nolūkā visiem transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu būt pilnībā informētiem gan par noteikumiem par transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmiem, gan par atpūtas telpu pieejamību. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāstrādā pie tādu norādījumu sagatavošanas, kuros būtu skaidri un vienkārši izklāstīti šīs regulas noteikumi, sniegta noderīga informācija par stāvlaukumiem un atpūtas telpām un uzsvērta noguruma apkarošanas nozīme.
Grozījums Nr. 349
Regulas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)   Ceļu satiksmes drošības nolūkā transporta uzņēmumi būtu jāmudina ieviest tādu drošības kultūru, kas ietver augstākās vadības izstrādātu drošības politiku un procedūras, tiešo vadītāju izrādītu apņemšanos īstenot drošības politiku un darbaspēka demonstrētu gatavību ievērot drošības noteikumus. Īpaša uzmanība skaidri būtu jāpievērš ceļu satiksmes drošības jautājumiem, tostarp nogurumam, atbildībai, brauciena plānošanai, dežūru grafika izstrādei, uz darba rezultātiem balstītai darba samaksai un savlaicīgu piegāžu pārvaldībai.
Grozījums Nr. 350
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Regulas (EK) Nr. 561/2006 ex-post izvērtējumā apstiprinājās, ka iemesls Savienības sociālās jomas noteikumu nekonsekventai un nesekmīgai izpildes nodrošināšanai bija galvenokārt neskaidri noteikumi, neefektīvs kontroles rīku pielietojums un nepietiekama dalībvalstu administratīvā sadarbība.
(3)  Regulas (EK) Nr. 561/2006 ex-post izvērtējumā apstiprinājās, ka iemesls Savienības sociālās jomas noteikumu nekonsekventai un nesekmīgai izpildes nodrošināšanai bija galvenokārt neskaidri noteikumi, neefektīvs un nevienāds kontroles rīku pielietojums un nepietiekama dalībvalstu administratīvā sadarbība, kas palielina Eiropas iekšējā tirgus sadrumstalotību.
Grozījums Nr. 351
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Skaidri un piemēroti noteikumi un to vienāda izpildes nodrošināšana ir arī izšķirīga, lai sasniegtu politikas mērķus, proti, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un jo īpaši nodrošināt neizkropļotu konkurenci starp pārvadātājiem un veicināt ceļu satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem.
(4)  Skaidri un piemēroti noteikumi un to vienāda izpildes nodrošināšana ir arī izšķirīga, lai sasniegtu politikas mērķus, proti, uzlabot transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus un jo īpaši nodrošināt neizkropļotu un godīgu konkurenci starp pārvadātājiem un veicināt ceļu satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem.
Grozījums Nr. 352
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)   Lai saglabātu vai pat palielinātu Eiropas Savienības konkurētspēju, visiem autotransporta jomā piemērojamiem valsts noteikumiem jābūt samērīgiem un pamatotiem, un tie nedrīkst kavēt vai padarīt mazāk pievilcīgu Līgumā garantēto pamatbrīvību, piemēram, brīvas preču aprites un pakalpojumu sniegšanas brīvības, izmantošanu.
Grozījums Nr. 353/rev
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Lai nodrošinātu Eiropas mērogā vienlīdzīgus konkurences apstākļus autotransporta nozarē, šī regula būtu jāpiemēro visiem transportlīdzekļiem ar masu virs 2,4 tonnām, kuri veic starptautiskos pārvadājumus.
Grozījums Nr. 354
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Kravu pārvadāšana būtiski atšķiras no pasažieru pārvadāšanas. Autobusu vadītāji ir ciešā saskarsmē ar pasažieriem, un viņiem vajadzētu būt iespējai elastīgāk izmantot pārtraukumus, nepagarinot transportlīdzekļa vadīšanas laiku un nesaīsinot atpūtas laikposmus un pārtraukumus.
Grozījums Nr. 355
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Transportlīdzekļu vadītāji, kuri iesaistīti starptautiskos tālsatiksmes pārvadājumos, pavada ilgu laiku prom no mājām. Esošās prasības attiecībā uz regulāru iknedēļas atpūtu nevajadzīgi paildzina šos laikposmus. Tādēļ ir vēlams pielāgot noteikumus par regulāro iknedēļas atpūtu tā, lai transportlīdzekļu vadītājiem kļūtu vieglāk veikt pārvadājumus, nepārkāpjot noteikumus, un lai regulāru iknedēļas atpūtu viņi varētu izmantot, sasnieguši mājas, kā arī lai viņiem tiktu pilnībā kompensēti visi saīsinātie iknedēļas atpūtas laikposmi. Ir arī jānodrošina, ka pārvadātāji organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai prom no mājām pavadītais laiks nebūtu pārmērīgi ilgs.
(6)  Transportlīdzekļu vadītāji, kuri iesaistīti starptautiskos tālsatiksmes pārvadājumos, pavada ilgu laiku prom no mājām. Esošās prasības attiecībā uz regulāru iknedēļas atpūtu nevajadzīgi paildzina šos laikposmus. Tādēļ ir vēlams pielāgot noteikumus par regulāro iknedēļas atpūtu tā, lai transportlīdzekļu vadītājiem kļūtu vieglāk veikt pārvadājumus, nepārkāpjot noteikumus, un sasniegt savas mājas vai regulārai iknedēļas atpūtai izraudzītu galamērķi, kā arī lai viņiem tiktu pilnībā kompensēti visi saīsinātie iknedēļas atpūtas laikposmi. Ir arī jānodrošina, ka pārvadātāji organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai prom no mājām pavadītais laiks nebūtu pārmērīgi ilgs. Ja transportlīdzekļa vadītājs izvēlas atpūtas laiku pavadīt mājās, transporta uzņēmumam viņam būtu jānodrošina līdzekļi, kas nepieciešami, lai atgrieztos.
Grozījums Nr. 356
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
6a)   Ja paredzams, ka transportlīdzekļa vadītājam darba devēja uzdevumā būs jāveic darbības, kas nav viņa kā profesionāla transportlīdzekļa vadītāja darbs, piemēram, iekraušanai un izkraušana, stāvvietas atrašana, transportlīdzekļa apkope, maršruta sagatavošana utt., tad šo pienākumu veikšana būtu jāņem vērā, nosakot viņa darba laiku, iespēju pienācīgi atpūsties un atalgojumu.
Grozījums Nr. 357
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)   Lai nodrošinātu transportlīdzekļu vadītājiem pienācīgus darba apstākļus kravu iekraušanas un izkraušanas vietās, šādu vietu īpašniekiem un operatoriem būtu transportlīdzekļu vadītājiem jānodrošina piekļuve sanitārajām telpām.
Grozījums Nr. 358
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)  Ātrā tehnikas progresa rezultātā attīstās arvien modernākas transportlīdzekļu autonomās vadīšanas sistēmas. Nākotnē šādas sistēmas varētu sekmēt transportlīdzekļu diferencētu lietošanu, un tie varēs pārvietoties bez autovadītāja klātbūtnes. Tas varētu radīt jaunas darbības iespējas, piemēram, kravas automašīnu braukšanu saistītās kolonnās. Tā rezultātā spēkā esošie tiesību akti, tostarp noteikumi par braukšanas un atpūtas laiku, būs jāpielāgo, un tam nepieciešams progress ANO/EEK darba grupas līmenī. Komisijai jāpublicē novērtējuma ziņojums par transportlīdzekļu autonomās vadīšanas sistēmu izmantošanu dalībvalstīs, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, lai ņemtu vērā transportlīdzekļu autonomās vadīšanas tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Šāda tiesību akta mērķis būtu sekmēt ceļu satiksmes drošību, pienācīgus darba apstākļus un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vienlaikus dodot iespēju ES ieviest jaunas inovatīvas tehnoloģijas un praksi.
Grozījums Nr. 359
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Dalībvalstis atšķirīgi interpretē un īsteno prasības par iknedēļas atpūtu attiecībā uz vietu, kur būtu jāpavada iknedēļas atpūtas laikposms. Tādēļ ir lietderīgi precizēt šo prasību, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļu vadītājiem, ja tiem liegta iespēja būt mājās, uz regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu tiek piedāvāta pienācīga izmitināšana.
(7)  Dalībvalstis atšķirīgi interpretē un īsteno prasības par iknedēļas atpūtu attiecībā uz vietu, kur būtu jāpavada iknedēļas atpūtas laikposms. Tādēļ labu darba apstākļu un transportlīdzekļu vadītāju drošības panākšanai ir lietderīgi precizēt šo prasību, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļu vadītājiem, ja tiem liegta iespēja būt mājās, uz regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu tiek piedāvāta kvalitatīva un abiem dzimumiem piemērota izmitināšana vai transportlīdzekļa vadītāja izvēlēta un darba devēja apmaksāta cita vieta. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekami daudz drošu stāvvietu, kas ir pielāgotas transportlīdzekļu vadītāju vajadzībām.
Grozījums Nr. 360
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Specializētās stāvvietas būtu pienācīgi jāaprīko labai atpūtai, proti, ar sanitārajiem mezgliem, ēdiena gatavošanas iespējām, drošības aprīkojumu u. tml.
Grozījums Nr. 361
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Lai uzlabotu transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļus nozarē un uzturētu ceļu satiksmes drošību, izšķiroša nozīme ir pienācīgām atpūtas vietām. Tā kā atpūta transportlīdzekļa kabīnē ir raksturīga parādība transporta nozarē, turklāt dažos gadījumos tā ir pat vēlama no drošības un piemērotības viedokļa, transportlīdzekļu vadītājiem vajadzētu ļaut atpūsties transportlīdzeklī, ja tas ir aprīkots ar piemērotu guļamvietu. Tāpēc dalībvalstis nedrīkstētu nesamērīgi kavēt vai traucēt specializēto stāvvietu izveidi.
Grozījums Nr. 362
Regulas priekšlikums
7.c apsvērums (jauns)
(7c)  Pārskatītās TEN-T pamatnostādnes paredz atpūtas vietu izveidi uz autoceļiem aptuveni ik pa 100 km, lai nodrošinātu atbilstīgi drošas stāvvietas komerciālajiem ceļu lietotājiem, tādēļ dalībvalstis būtu jāmudina īstenot TEN-T pamatnostādnes un pienācīgi atbalstīt drošu un atbilstīgi pielāgotu stāvvietu izveidi un veikt tajās investīcijas.
Grozījums Nr. 363
Regulas priekšlikums
7.d apsvērums (jauns)
(7d)  Lai nodrošinātu kvalitatīvas un cenas ziņā pieejamas atpūtas telpas, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina veidot sociāli, komerciāli, publiski un cita veida uzņēmumi, kuri uzturētu specializētās stāvvietas.
Grozījums Nr. 364
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Daudzās autopārvadājumu darbībās Savienībā brauciena daļa ir transportēšana ar prāmi vai vilcienu. Tāpēc attiecībā uz šādām darbībām būtu jāparedz skaidri un atbilstīgi noteikumi par atpūtas laikposmiem un pārtraukumiem.
Grozījums Nr. 365
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Efektīvas izpildes garantēšanai ir ļoti svarīgi, lai kompetentās iestādes pārbaudēs uz ceļiem varētu pārliecināties, ka transportlīdzekļa vadīšanas un atpūtas laikposmi ir pienācīgi ievēroti gan pārbaudes dienā, gan iepriekšējās 56 dienās.
Grozījums Nr. 366
Direktīvas priekšlikums
9.b apsvērums (jauns)
(9b)   Lai nodrošinātu, ka noteikumi ir skaidri, viegli saprotami un izpildāmi, informācija jādara pieejama transportlīdzekļu vadītājiem. Tas būtu jāpanāk ar Komisijas koordinācijas darbībām. Transportlīdzekļu vadītājiem būtu arī jāsaņem informācija par atpūtas vietām un drošām stāvvietām, lai būtu iespējams labāk plānot braucienus. Turklāt ar Komisijas koordinācijas darbību palīdzību būtu jāizveido bezmaksas palīdzības tālruņa līnija, lai brīdinātu kontroles dienestus gadījumā, ja uz transportlīdzekļu vadītājiem tiek izdarīts neatbilstīgs spiediens vai īstenota krāpšana vai nelikumīga rīcība.
Grozījums Nr. 367
Direktīvas priekšlikums
9.c apsvērums (jauns)
(9c)  Regulas (EK) Nr. 1071/2009 6. pants uzliek dalībvalstīm pienākumu piemērot vienotu pārkāpumu klasifikāciju, kad tiek novērtēta laba reputācija. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka valsts noteikumi par sankcijām par Regulas (EK) Nr. 561/2006 un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem tiek piemēroti efektīvi, samērīgi un preventīvi. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstu piemērotās sankcijas ir nediskriminējošas un samērīgas ar pārkāpuma smagumu.
Grozījums Nr. 368
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Lai uzlabotu sociālās jomas noteikumu izpildes nodrošināšanas izmaksu lietderību, vajadzētu pilnībā izmantot pašreizējās un nākamās paaudzes tahogrāfu sistēmu potenciālu. Tādēļ būtu jāuzlabo tahogrāfu funkcijas, lai būtu iespējams precīzāk noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu, it īpaši starptautiskos pārvadājumos.
(11)  Lai uzlabotu sociālās jomas noteikumu izpildes nodrošināšanas izmaksu lietderību, pašreizējo un viedo tahogrāfu sistēmu izmantošanai starptautiskos pārvadājumos vajadzētu būt obligātai. Tādēļ būtu jāuzlabo tahogrāfu funkcijas, lai būtu iespējams precīzāk noteikt transportlīdzekļa atrašanās vietu.
Grozījums Nr. 369
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Sakarā ar jauno tehnoloģiju un digitalizācijas straujo attīstību visā Savienības ekonomikā un nepieciešamību nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus starptautisko autopārvadājumu uzņēmumiem, ir jāsaīsina pārejas periods viedā tahogrāfa ierīkošanai reģistrētajos transportlīdzekļos. Viedie tahogrāfi palīdzēs veikt vienkāršotas kontroles un tādējādi atvieglos valstu iestāžu darbu.
Grozījums Nr. 370
Direktīvas priekšlikums
11.b apsvērums (jauns)
(11b)   Ņemot vērā viedtālruņu plašo izmantošanu un to funkciju pastāvīgo pilnveidošanu, kā arī ņemot vērā Galileo ieviešanu, kas piedāvā lielākas iespējas reāllaika lokalizācijai, ko jau izmanto daudzi mobilie lietotāji, Komisijai vajadzētu izpētīt iespēju izstrādāt un sertificēt mobilo lietotni, kas piedāvā tādas pašas priekšrocības kā viedie tahogrāfi un tādas pašās saistītās izmaksas.
Grozījums Nr. 371
Direktīvas priekšlikums
11.c apsvērums (jauns)
(11c)  Lai transportlīdzekļu vadītājiem garantētu atbilstošus veselības un drošības standartus, ir jāizveido drošas stāvvietas, atbilstoši sanitārie mezgli un kvalitatīvas izmitināšanas vietas vai tie jāmodernizē. Savienībā jābūt pietiekami plašam stāvvietu tīklam.
Grozījums Nr. 372
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Atzīst, ka kravu pārvadājumi atšķiras no pasažieru pārvadājumiem. Autobusu vadītāji ir ciešā saskarsmē ar pasažieriem, un viņiem vajadzētu nodrošināt piemērotākus apstākļus saskaņā ar šo regulu, nepagarinot transportlīdzekļa vadīšanas laiku vai nesaīsinot atpūtas laikposmus un pārtraukumus. Tādēļ Komisija izvērtē, vai šajā nozarē var pieņemt konkrētus noteikumus, īpaši neregulāriem pakalpojumiem, kā noteikts 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum.
Grozījums Nr. 373
Direktīvas priekšlikums
1. pants − 1. daļa − - 1. punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
2. pants – 1. punkts – - aa apakšpunkts (jauns)
(-1)  regulas 2. panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
"(-aa) transportlīdzekļiem, kurus izmanto starptautiskiem kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 2,4 tonnas, vai”
Grozījums Nr. 374
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
3. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts
(-1a)  Regulas 3 panta aa) punktu aizstāj ar šādu:
(aa)  transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto tādu materiālu, iekārtu vai mehānismu pārvadāšanai, ko transportlīdzekļa vadītājs izmanto darba veikšanā, un kurus izmanto tikai 100 km rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas un ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja pamatnodarbošanās;”;
“(aa) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto tādu materiālu, iekārtu vai mehānismu pārvadāšanai, ko transportlīdzekļa vadītājs izmanto darba veikšanā, vai ar ko piegādā amatniecības uzņēmumā, kas nodarbina vadītāju, ražotās preces, un kurus izmanto tikai 150 km rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas un ar nosacījumu, ka transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja pamatnodarbošanās;”
(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:02006R0561-20150302&qid=1529948424671&from=LV)
Grozījums Nr. 375
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
3. pants – ha punkts (jauns)
(1a)  regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:
“(ha) kravu pārvadāšanai izmantojamiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, ja pārvadāšana netiek veikta kā komercpārvadājums, bet gan kā uzņēmuma vai transportlīdzekļa vadītāja pašpārvadājums, un ja transportlīdzekļa vadīšana nav tā vadītāja pamatnodarbošanās;”
Grozījums Nr. 376
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
4. pants – r apakšpunkts
(r)  “nekomerciāli pārvadājumi” ir pārvadājumi ar autotransportu, izņemot komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus, par kuriem netiek ņemta samaksa un kuri nerada ieņēmumus.
(r)  “nekomerciāli pārvadājumi” ir pārvadājumi ar autotransportu, izņemot komercpārvadājumus vai pašpārvadājumus, par kuriem netiek ņemta samaksa un kuri nerada ieņēmumus vai apgrozījumu.
Grozījums Nr. 377
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
4. pants – ra apakšpunkts (jauns)
(2a)   regulas 4. pantam pievieno šādu punktu:
“(ra) “mājas” nozīmē transportlīdzekļu vadītāja reģistrēto dzīvesvietu kādā no dalībvalstīm.”
Grozījums Nr. 378
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
5. pants – 1. punkts
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
1.  Transportlīdzekļu vadītāju minimālais vecums ir 18 gadi.
Grozījums Nr. 379
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
8. pants – 6. punkts – 1. daļa
(a)  panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
svītrots
“6. Jebkurās četrās secīgās nedēļās transportlīdzekļa vadītājs izmanto vismaz:
(a)  četrus regulāros iknedēļas atpūtas laikposmus vai
(b)  divus regulāros vismaz 45 stundas ilgus iknedēļas atpūtas laikposmus un divus saīsinātos iknedēļas atpūtas laikposmus, kas ir vismaz 24 stundas ilgi.
Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā saīsinātos iknedēļas atpūtas laikposmus kompensē ar līdzvērtīga ilguma atpūtas laikposmu, kas izmantots vienā reizē pirms trešās nedēļas beigām, kura seko attiecīgajai nedēļai.
Grozījums Nr. 381
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
8. pants – 7. punkts
7.  Jebkuru atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par saīsinātu iknedēļas atpūtas laikposmu, ņem tūlīt pirms vismaz 45 stundu ilga regulārā iknedēļas atpūtas laikposma vai uzreiz pēc tā.
7.  Jebkuru atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par saīsinātu iknedēļas atpūtas laikposmu, izmanto kopā ar vismaz 45 stundu ilgu regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu.
Grozījums Nr. 382
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
8. pants – 8.a punkts – ievaddaļa
8.a  Regulāros iknedēļas atpūtas laikposmus un jebkuru iknedēļas atpūtas laikposmu, kas ir ilgāks par 45 stundām un ko izmanto kā kompensāciju par iepriekšējo saīsināto iknedēļas atpūtu, nepavada transportlīdzeklī. Šos laikposmus transportlīdzekļa vadītājs pavada piemērotā izmitināšanas vietā, kurā ir pienācīgas guļasvietas un sanitārie mezgli; tā ir:
8.a  Regulāros iknedēļas atpūtas laikposmus un jebkuru iknedēļas atpūtas laikposmu, kas ir ilgāks par 45 stundām un ko izmanto kā kompensāciju par iepriekšējo saīsināto iknedēļas atpūtu, nepavada transportlīdzeklī. Šos laikposmus transportlīdzekļa vadītājs pavada ārpus transportlīdzekļa kabīnes, kvalitatīvā un abiem dzimumiem derīgā izmitināšanas vietā, kurā ir pienācīgi sanitārie mezgli un guļasvietas transportlīdzekļu vadītāju vajadzībām. Šāda izmitināšanas vieta ir:
Grozījums Nr. 383
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
8. pants – 8.a punkts – a apakšpunkts
(a)  vai nu darba devēja nodrošināta vai apmaksāta vieta, vai
(a)  vai nu darba devēja nodrošināta vai apmaksāta vieta, vai
Grozījums Nr. 384
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
8. pants – 8.a punkts – b apakšpunkts
(b)  mājas vai cita transportlīdzekļa vadītāja izvēlēta privāta vieta.
(b)  transportlīdzekļa vadītāja mājas vai cita transportlīdzekļa vadītāja izvēlēta privāta vieta.
Grozījums Nr. 385
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
8. pants – 8.b punkts – 1. daļa
8.b  Transporta uzņēmums organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai transportlīdzekļu vadītāji katrā triju secīgu nedēļu laikposmā vismaz vienu regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu vai vienu vismaz 45 stundas ilgu iknedēļas atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par saīsinātu iknedēļas atpūtu, varētu pavadīt mājās.
8.b  Transporta uzņēmums organizē transportlīdzekļu vadītāju darbu tā, lai transportlīdzekļu vadītāji katrā četru secīgu nedēļu laikposmā vismaz vienu regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu vai vienu vismaz 45 stundas ilgu iknedēļas atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par saīsinātu iknedēļas atpūtu, varētu pavadīt mājās vai citā transportlīdzekļa vadītāja izvēlētā vietā. Transportlīdzekļa vadītājs rakstiski informē pārvadājumu uzņēmumu ne vēlāk kā divas nedēļas pirms šāda atpūtas laikposma, ja tas tiks pavadīts vietā, kas nav transportlīdzekļa vadītāja mājas. Ja transportlīdzekļa vadītājs šo atpūtu vēlas izmantot mājās, pārvadājumu uzņēmums nodrošina vadītājam nepieciešamos līdzekļus, lai tajās atgrieztos. Uzņēmums dokumentē, kā tas izpilda šo pienākumu, un glabā dokumentus savās telpās, lai varētu tos uzrādīt pēc kontroles iestāžu pieprasījuma.
Grozījums Nr. 386
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
8. pants – 8.b punkts – 1.a daļa (jauna)
Regulas 8. panta 8.b punktā pievieno šādu daļu:
“Transportlīdzekļa vadītājs deklarē, ka tas citā paša izvēlētā vietā ir pavadījis regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu vai vismaz 45 stundas ilgu iknedēļas atpūtas laikposmu, ko izmanto kā kompensāciju par iepriekšējo saīsināto iknedēļas atpūtu. Šo deklarāciju glabā uzņēmuma telpās.”
Grozījums Nr. 380
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
8. pants – 9.a. punkts (jauns)
(ca)  pievieno šādu punktu:
9.a  Komisija ne vēlāk kā … [divi gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] izvērtē un ziņo Parlamentam un Padomei, vai var pieņemt atbilstošākus noteikumus autovadītājiem, kas veic neregulāros pasažieru pārvadājumus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum 2. panta 1. daļas 4. punktā.
Grozījums Nr. 387
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
8.a pants (jauns)
(5a)  iekļauj šādu pantu:
“8.a pants
1.  Līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai savā teritorijā pieejamo specializēto stāvvietu (DPA) atrašanās vietas un pēc tam ziņo par jebkādām izmaiņām šajā informācijā. Komisija uzskaita visas publiski pieejamās DPA vienā oficiālā tīmekļa vietnē, ko regulāri atjaunina.
2.  Visas stāvvietas, kurās ir vismaz 1. pielikumā minētie objekti un labiekārtojums, un kuras publiskojusi Komisija saskaņā ar 2. punktu, pie iebraukšanas ir tiesīgas norādīt, ka tās ir DPA.
3.  Dalībvalstis nodrošina regulāras pārbaudes pēc nejaušības principa, lai pārliecinātos par stāvvietu raksturlielumu atbilstību pielikumā noteiktajiem DPA kritērijiem.
4.  Dalībvalstis izmeklē sūdzības par sertificētām DPA, kas neatbilst pielikumā noteiktajiem kritērijiem.
5.  Dalībvalstis veicina specializēto stāvvietu izveidi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 39. panta 2. punktā c) apakšpunkta noteikumiem.
Komisija vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par piemērotu atpūtas telpu un drošu stāvvietu pieejamību transportlīdzekļu vadītājiem. Šim ziņojumam pievieno regulas projektu, ar ko nosaka šā panta 4. punktā minētās DPA sertifikācijas standartus un procedūras. Minēto ziņojumu atjauno reizi gadā, pamatojoties uz Komisijas apkopoto 5. punktā minēto informāciju, un tajā iekļauj sarakstu ar ierosinātajiem pasākumiem transportlīdzekļu vadītājiem pieejamo piemēroto atpūtas telpu un drošo stāvvietu skaita palielināšanai un kvalitātes uzlabošanai.”
Grozījums Nr. 388
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
9. pants – 1. punkts
1.  Atkāpjoties no 8. panta, ja transportlīdzekļa vadītājs pavada transportlīdzekli, ko pārvadā ar prāmi vai vilcienu, un viņš izmanto regulāro ikdienas atpūtas laikposmu vai saīsinātu regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu, tad šo laikposmu drīkst pārtraukt ne vairāk kā divas reizes sakarā ar citām darbībām, kopā nepārsniedzot vienu stundu. Regulārā ikdienas atpūtas laikposmā vai saīsinātajā iknedēļas atpūtas laikposmā transportlīdzekļa vadītājam jābūt pieejamai guļasvietai vai kušetei.
1.  Atkāpjoties no 8. panta, ja transportlīdzekļa vadītājs pavada transportlīdzekli, ko pārvadā ar prāmi vai vilcienu, un viņš izmanto regulāro ikdienas atpūtas laikposmu vai saīsinātu regulāro iknedēļas atpūtas laikposmu, tad šo laikposmu drīkst pārtraukt ne vairāk kā divas reizes sakarā ar citām darbībām, kopā nepārsniedzot vienu stundu. Regulārā ikdienas atpūtas laikposmā vai saīsinātajā iknedēļas atpūtas laikposmā transportlīdzekļa vadītājam jābūt pieejamai guļamkabīnei, guļasvietai vai kušetei.
Grozījums Nr. 389
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
9. pants – 1.a punkts (jauns)
(6a)   regulas 9. pantā iekļauj šādu punktu:
“1.a Šā panta 1. punktā minēto atkāpi var piemērot arī regulārajiem iknedēļas atpūtas laikposmiem, ja pārvadājuma ar prāmi ilgums ir ne mazāk kā 12 stundas. Šajā iknedēļas atpūtas laikposmā transportlīdzekļa vadītājam jābūt pieejamai guļamkabīnei.”
Grozījums Nr. 390
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
10. pants – 1. punkts
(6a)  regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Transporta uzņēmums nedrīkst transportlīdzekļu vadītājiem, kurus tas nodarbina vai kuri ir tā rīcībā, maksāt atalgojumu, prēmiju vai algas piemaksu, tostarp par rādītajiem, kas saistīti ar nobraukto attālumu un/vai pārvadātās kravas daudzumu, izņemot gadījumus, kad šāda samaksa neapdraud satiksmes drošību un/vai neveicina šīs regulas pārkāpšanu.
1. Pārvadājumu uzņēmums nedrīkst transportlīdzekļu vadītājiem, kurus tas nodarbina vai kuri ir tā rīcībā, maksāt papildu atalgojumu, pat prēmiju vai algas piemaksu veidā, par rādītajiem, kas saistīti ar nobraukto attālumu, piegādes ātrumu un/vai pārvadātās kravas daudzumu, ja šāda samaksa veicina šīs regulas pārkāpšanu.
Grozījums Nr. 391
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
12. pants – 2. punkts
Ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība, transportlīdzekļa vadītājs var atkāpties no 8. panta 2. punkta un 8. panta 6. punkta otrās daļas ar mērķi sasniegt piemērotu izmitināšanas vietu, kā minēts 8. panta 8.a punktā, lai tur pavadītu ikdienas vai iknedēļas atpūtas laikposmu. Šādas atkāpes rezultātā nedrīkst pārsniegt ikdienas vai iknedēļas transportlīdzekļa vadīšanas laikus vai saīsināt ikdienas vai iknedēļas atpūtas laikposmus. Ne vēlāk kā pēc ierašanās piemērotā izmitināšanas vietā transportlīdzekļa vadītājs manuāli norāda šādas atkāpšanās iemeslus reģistrācijas kontrolierīces reģistrācijas diagrammā vai reģistrācijas kontrolierīces izdrukā, vai savā darba žurnālā.
Ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība, transportlīdzekļa vadītājs var izņēmuma kārtā atkāpties no 6. panta 1. un 2. punkta ar mērķi divu stundu laikā sasniegt darba devēja darbības centru, kur ir transportlīdzekļa vadītāja parastā bāzes vieta un kur sāksies viņa iknedēļas atpūtas laikposms, ja viņš pirms tam ir atpūties 30 minūtes. Transportlīdzekļa vadītājs manuāli norāda šādas atkāpšanās iemeslus reģistrācijas kontrolierīces izdrukā. Šo laikposmu līdz divām stundām kompensē ar atbilstoši ilgu atpūtu, kas izmantota vienā reizē ar citu atpūtas laikposmu pirms beigušās attiecīgajai nedēļai sekojošās trīs nedēļas.
Grozījums Nr. 392
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
13. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(7a)  regulas 13. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(d)  transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto vispārējo pakalpojumu sniedzēji, kā noteikts 2. panta 13. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, lai piegādātu sūtījumus kā vispārēju pakalpojuma daļu.
(d) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 7,5 tonnas un kurus izmanto vispārējo pakalpojumu sniedzēji, kā noteikts 2. panta 13. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, lai piegādātu sūtījumus kā daļu no pasta sūtījuma, kā tas definēts Direktīvas 97/67/EK 2. panta 6. punktā.
Grozījums Nr. 393
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
13. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(7b)   regulas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(e)  transportlīdzekļiem, ko izmanto vienīgi uz salām, kuru platība nepārsniedz 2 300 kvadrātkilometrus un kuras nav savienotas ar pārējo valsts teritoriju ar tiltu, braslu vai tuneli, ko var izmantot mehāniski transportlīdzekļi;
(e) transportlīdzekļiem, ko izmanto vienīgi uz salām vai no pārējās valsts teritorijas izolētos reģionos, kuru platība nepārsniedz 2300 kvadrātkilometru un kuri nav savienoti ar pārējo valsts teritoriju ar tiltu, braslu vai tuneli, ko var izmantot mehāniski transportlīdzekļi, un kuri nerobežojas ne ar vienu citu dalībvalsti;
Grozījums Nr. 394
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
13. pants – 1. punkts – pa apakšpunkts (jauns)
(7c)  regulas 13. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“(pa) transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļu kombinācijām, kuru maksimālā pieļaujamā masa nepārsniedz 44 tonnas, un kurus celtniecības uzņēmumi izmanto 100 km rādiusā no uzņēmuma bāzes vietas, turklāt ar noteikumu, ka attiecīgā transportlīdzekļa vadīšana nav transportlīdzekļa vadītāja pamatnodarbošanās;”
Grozījums Nr. 395
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
14. pants – 2. punkts
2.  Steidzamos gadījumos dalībvalstis ārkārtas apstākļos var piešķirt pagaidu izņēmumu uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, to pienācīgi pamatojot un tūlīt darot zināmu Komisijai.
2.  Steidzamos gadījumos dalībvalstis ārkārtas apstākļos var piešķirt pagaidu izņēmumu uz laiku, kas nepārsniedz 30 dienas, to pienācīgi pamatojot un tūlīt darot zināmu Komisijai.
Šo informāciju publicē īpaši tam paredzētā publiski pieejamā tīmekļa vietnē, ko Komisija uztur visās ES oficiālajās valodās.
Grozījums Nr. 396
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
15. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka 3. panta a) punktā minēto transportlīdzekļu vadītājiem piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību saistībā ar pieļaujamajiem transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, obligātajiem pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem. Dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem valsts noteikumiem, ko tās piemēro šādu transportlīdzekļu vadītājiem.
Dalībvalstis nodrošina, ka 3. panta a) punktā minēto transportlīdzekļu vadītājiem piemēro attiecīgās valsts tiesību aktus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību saistībā ar pieļaujamajiem transportlīdzekļa vadīšanas laikiem, obligātajiem pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem. Transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļu, kā arī satiksmes drošības un tiesību aktu izpildes nolūkā dalībvalstīm ir jānodrošina stāvvietas un atpūtas vietas, kas ziemas periodā tiek attīrītas no sniega un ledus, jo īpaši Eiropas Savienības attālākajos un/vai nomaļajos reģionos.
Grozījums Nr. 397
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
17. pants – 3.a punkts (jauns)
(9a)  regulas 17. pantā iekļauj šādu punktu:
“3.a Ziņojumā ietver novērtējumu par transportlīdzekļu autonomās vadīšanas sistēmu izmantošanu dalībvalstīs un iespējām transportlīdzekļa vadītājam ierakstīt laikposmu, kurā transportlīdzekļa autonomās vadīšanas sistēma bija aktivēta, turklāt vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, tostarp vajadzīgās prasības transportlīdzekļa vadītājam, lai šie dati tiktu ierakstīti viedajā tahogrāfā.”
Grozījums Nr. 398
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
19. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi to īstenošanai. Šiem sodiem ir jābūt iedarbīgiem, samērīgiem ar pārkāpuma smagumu, kas noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK12 III pielikumu, preventīviem un nediskriminējošiem. Par šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem piemēro tikai vienu sodu vai procedūru. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem pasākumiem un noteikumiem par sodiem līdz datumam, kas noteikts 29. panta otrajā daļā. Dalībvalstis nekavējoties ziņo par jebkādiem turpmākiem šādu pasākumu un noteikumu grozījumiem. Komisija attiecīgi informē dalībvalstis.
1.  Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi to īstenošanai. Šiem sodiem ir jābūt iedarbīgiem un samērīgiem ar pārkāpumu smagumu, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK12 III pielikumā, kā arī preventīviem un nediskriminējošiem. Par šīs regulas un Regulas (ES) Nr. 165/2014 pārkāpumiem piemēro tikai vienu sodu vai procedūru. Dalībvalstis līdz dienai, kas noteikta 29. panta otrajā daļā, paziņo Komisijai par minētajiem noteikumiem un pasākumiem, kā arī valsts līmenī izvēlēto metodi un kritērijiem to samērīguma novērtēšanai. Dalībvalstis nekavējoties ziņo par visiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē. Komisija informē dalībvalstis par minētajiem noteikumiem un pasākumiem, kā arī par visiem grozījumiem tajos.
Šo informāciju publicē īpaši tam paredzētā publiski pieejamā tīmekļa vietnē, ko Komisija uztur visās ES oficiālajās valodās, iekļaujot tajā detalizētu aprakstu par minētajiem ES dalībvalstīs piemērotajiem sodiem.
__________________
__________________
12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp).
12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp).
Grozījums Nr. 399
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 561/2006
25. pants – 2. punkts
2.  Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka vienotu pieeju, ievērojot 24. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
2.  Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka vienotu pieeju šīs regulas īstenošanai, ievērojot 24. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
Grozījums Nr. 400
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 561/2006
Pielikums (jauns)
(12a)  pievieno šādu pielikumu:
“Minimālās prasības stāvvietām
A daļa. Aprīkojums pakalpojumu sniegšanai
1)  Tualetes ar ūdens krāniem, tīras, darba kārtībā un regulāri pārbaudītas:
–  līdz 10 vietām — vismaz viens tualetes bloks ar četrām tualetēm;
–  no 10 līdz 25 vietām — vismaz viens tualetes bloks ar astoņām tualetēm;
–  no 25 līdz 50 vietām — vismaz divi tualetes bloki ar 10 tualetēm katrā;
–  no 50 līdz 75 vietām — vismaz divi tualetes bloki ar 15 tualetēm katrā;
–  no 75 līdz 125 vietām — vismaz četri tualetes bloki ar 15 tualetēm katrā;
–  virs 125 vietām — vismaz seši tualetes bloki ar 15 tualetēm katrā.
2)  Dušas, tīras, darba kārtībā un regulāri pārbaudītas:
–  līdz 10 vietām — vismaz viens dušas bloks ar divām dušām;
–  no 25 līdz 50 vietām — vismaz divi dušas bloki ar piecām dušām katrā;
–  no 50 līdz 75 vietām — vismaz divi dušas bloki ar 10 dušām katrā;
–  no 75 līdz 125 vietām — vismaz četri dušas bloki ar 12 dušām katrā;
–  virs 125 vietām — vismaz seši dušas bloki ar 15 dušām katrā.
3)  Pienācīga piekļuve dzeramajam ūdenim.
4)  Piemērotas ēdiena gatavošanas telpas, uzkožamo bārs vai restorāns.
5)  Veikals ar dažādu pārtiku, dzērieniem u. tml., pašā stāvvietā vai tās tuvumā.
6)  Pietiekami daudz pietiekamas ietilpības atkritumu tvertņu.
7)  Pārsegums pret lietu vai sauli līdzās stāvvietai.
8)  Ārkārtas situācijas rīcības plāns / pārvaldes personāla pieejamība / personālam ir zināma kontaktinformācija, kas izmantojama ārkārtas situācijās.
9)  Piknika galdi ar soliem vai alternatīvi risinājumi, pieejami pienācīgā skaitā.
10)  Atsevišķs Wi-Fi pakalpojums.
11)  Bezskaidras naudas rezervācijas, maksājumu un rēķinu sistēma.
12)  Brīvo vietu norāžu sistēma gan pašā stāvvietā, gan tiešsaistē.
13)  Aprīkojums pakalpojumu sniegšanai ir piemērots abiem dzimumiem.
B daļa Drošības elementi
1)  Stāvvieta ir pastāvīgi nodalīta no tās apkārtnes, piemēram, ar žogiem vai citiem šķēršļiem, kas novērš nejaušu iekļūšanu un apzinātu, nelikumīgu iekļūšanu vai kavē šādu iekļūšanu.
2)  Kravas automobiļu stāvvietā var iekļūt vienīgi tās lietotāji un stāvvietas darbinieki.
3)  Darbojas digitālā videoreģistrācija (vismaz 25 kadri sekundē). Sistēma visu fiksē nepārtraukti vai arī reaģējot uz kustībām.
4)  Ir uzstādīta videonovērošanas sistēma, kas var aptvert visu žogu un nodrošināt, ka visas darbības žoga tuvumā vai pie žoga var skaidri fiksēt (videonovērošanas ieraksta režīms).
5)  Teritoriju uzrauga ar patruļām vai citā veidā.
6)  Par visiem noziedzīgiem nodarījumiem ziņo kravas automobiļu stāvvietas darbiniekiem un policijai. Ja iespējams, transportlīdzeklis netiek kustināts, gaidot norādījumus no policijas.
7)  Pastāvīgi izgaismotas brauktuves un gājēju celiņi.
8)  Gājēju drošība specializētajās stāvvietās.
9)  Stāvlaukuma uzraudzība ar atbilstīgām un samērīgām drošības pārbaudēm.
10)  Skaidri norādīts(-i) ārkārtas palīdzības dienestu tālruņa numurs(-i).”
Grozījums Nr. 401
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
1. pants – 1. punkts
(-1)  regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Šajā regulā ir noteikti pienākumi un prasības attiecībā uz tādu tahogrāfu konstrukciju, uzstādīšanu, lietošanu, testēšanu un kontroli, kurus izmanto autotransportā, lai pārbaudītu atbilstību Regulai (EK) Nr. 561/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/15/EK14 un Padomes Direktīvai 92/6/EEK15,
1.  Šajā regulā ir noteikti pienākumi un prasības attiecībā uz tādu tahogrāfu konstrukciju, uzstādīšanu, lietošanu, testēšanu un kontroli, kurus izmanto autotransportā, lai pārbaudītu atbilstību Regulai (EK) Nr. 561/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/15/EK14 un Padomes Direktīvai 92/6/EEK15, Regulai (EK) Nr. 1072/2009, Padomes Direktīvai 92/106/EEK15a, Direktīvai 96/71/EK un Direktīvai 2014/67/ES, ciktāl runa ir par darba ņēmēju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, un Direktīvai, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē.”
__________________
__________________
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).
14 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV L 80, 23.3.2002., 35. lpp.).
15 Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.).
15 Padomes Direktīva 92/6/EEK (1992. gada 10. februāris) par ātruma ierobežošanas ierīču uzstādīšanu un izmantošanu noteiktu kategoriju transportlīdzekļos Kopienā (OV L 57, 2.3.1992., 27. lpp.).
15a Padomes Direktīva 92/106/EEK (1992. gada 7. decembris) par vienotu noteikumu ieviešanu attiecībā uz dažu veidu kombinētajiem kravu pārvadājumiem starp dalībvalstīm (OV L 368, 17.12.1992., 38. lpp.).
Grozījums Nr. 402
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – -1.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
2. pants – 2. punkts – ha apakšpunkts (jauns)
(-1a)  regulas 2. panta 2. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:
“ha) “viedais tahogrāfs” ir digitāls tahogrāfs, kas saskaņā ar šo regulu izmanto satelītnavigācijas sistēmā balstītu pozicionēšanas pakalpojumu, lai automātiski noteiktu savu atrašanās vietu;”
Grozījums Nr. 403
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – -1.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
3. pants – 4. punkts
(-1b)  regulas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
4.  Piecpadsmit gadus pēc tam, kad uz pirmo reizi reģistrētajiem transportlīdzekļiem attiecas prasība uzstādīt tahogrāfu, kā paredzēts 8., 9. un 10. pantā, ar šādu tahogrāfu tiek aprīkoti transportlīdzekļi, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts.
“4. Ne vēlāk kā1... [OV: 3 gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] ar viedo tahogrāfu aprīko šādus transportlīdzekļus:
a)  transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts analogais tahogrāfs,
b)  transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts digitālais tahogrāfs, kas atbilst specifikācijām IB pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 3821/85, kā to piemēroja līdz 2011. gada 30. septembrim, or
c)  transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts digitālais tahogrāfs, kas atbilst specifikācijām IB pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 3821/85, kā to piemēro no 2011. gada 1. oktobra.”
__________________
Pieņemot, ka autotransporta pakete stāsies spēkā 2019. gadā un Komisijas īstenošanas tiesību akta par viedajiem tahogrāfiem otrā versija — līdz 2019./2020. gadam (sk. turpmāko 11. pantu), pēc tam piemērojot pakāpenisku pieeju modernizācijai.”
Grozījums Nr. 404
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – -1.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
3. pants – 4.a punkts (jauns)
(-1c)  regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:
“4.a Līdz ... [OV: 4 gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] ar viedo tahogrāfu aprīko visus transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts digitālais tahogrāfs, kas atbilst I B pielikumam  Padomes Regulai (EEK) Nr. 3821/85, kā to piemēro kopš 2012. gada 1. oktobra.”
Grozījums Nr. 405
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – -1.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
3. pants – 4.b punkts (jauns)
(-1d)  regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:
“4.b Līdz ... [OV: 5 gadi pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] ar viedo tahogrāfu aprīko visus transportlīdzekļus, kurus izmanto dalībvalstī, kas nav to reģistrācijas dalībvalsts, un kuros ir uzstādīts viedais tahogrāfs, kas atbilst Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2016/799 IC pielikumam.”
_____________________________
1 Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/799 (2016. gada 18. marts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, ar kuru nosaka prasības attiecībā uz tahogrāfu un to komponentu konstrukciju, testēšanu, uzstādīšanu, darbību un remontu (OV L 139, 26.5.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 406
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – -1.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
4. pants – 2. punkts – 3.a ievilkums (jauns)
(-1e)   regulas 4. panta 2. punktā iekļauj šādu ievilkumu:
“- ir aprīkoti ar pietiekamu atmiņas ietilpību visu šajā regulā noteikto datu glabāšanai;”;
Grozījums Nr. 407
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – -1.f punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
7. pants – 1. punkts
(-1f)  regulas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Dalībvalstis nodrošina, lai personas datu apstrāde saistībā ar šo regulu notiktu tikai tādēļ, lai pārbaudītu atbilstību šai regulai un Regulai (EK) Nr. 561/2006, saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un 2002/58/EK un Direktīvas 95/46/EK 28. pantā minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes uzraudzībā.
"1. Dalībvalstis nodrošina, ka personas datu apstrāde sakarā ar šo regulu notiek tikai nolūkā pārbaudīt atbilstību šai regulai un Regulai (EK) Nr. 561/2006, Direktīvai 2002/15/EK, Padomes Direktīvai 92/6/EEK, Padomes Direktīvai 92/106/EEK, Regulai (EK) Nr. 1072/2009, Direktīvai 96/71/EK un Direktīvai 2014/67/ES attiecībā uz transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, kā arī direktīvai, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā autotransporta nozarē, rīkojoties saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK un Regulas (ES) Nr. 2016/679 51. pantā minētās dalībvalsts uzraudzības iestādes uzraudzībā.
Grozījums Nr. 408
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – -1.g punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
7. pants – 2. punkts – ievaddaļa
(-1g)  regulas 7. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
2.  Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, lai personas dati tiktu aizsargāti pret izmantojumu, kas nav izmantojums, kurš ir cieši saistīts ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 561/2006 saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz:
"2. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, lai personas dati tiktu aizsargāti pret izmantojumu, kas nav izmantojums, kurš ir cieši saistīts ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 561/2006, Direktīvu 2002/15/EK, Padomes Direktīvu 92/6/EEK, Padomes Direktīvu 92/106/EEK, Regulu (EK) Nr. 1072/2009, Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES attiecībā uz autotransporta nozarē strādājošo darba ņēmēju norīkošanu darbā, kā arī direktīvu, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz Direktīvu 96/71/EK un Direktīvu 2014/67/ES par autotransporta nozarē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju norīkošanu darbā, saskaņā ar 1. punktu attiecībā uz:
Grozījums Nr. 409
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) Nr. 165/2014
8. pants – 1. punkts – 1. daļa – 2. ievilkums
–  ik pēc trim uzkrātām transportlīdzekļa vadīšanas stundām un ikreiz, kad transportlīdzeklis šķērso robežu;
–  ik pēc trim uzkrātām transportlīdzekļa vadīšanas stundām un ikreiz, kad transportlīdzeklis šķērso kādas dalībvalsts robežu;
Grozījums Nr. 410
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) Nr. 165/2014
8. pants – 1. punkts – 1. daļa – 2.a ievilkums (jauns)
–  ikreiz, kad transportlīdzeklis iesaistīts iekraušanas vai izkraušanas darbībās;
Grozījums Nr. 411
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
8. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
(1a)  regulas 8. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:
Lai kontroles iestādēm atvieglotu atbilstības pārbaudi, viedie tahogrāfi reģistrē arī to, vai transportlīdzeklis ticis izmantots kravu vai pasažieru pārvadāšanai, kā prasīts Regulā (EK) Nr. 561/2006.
Grozījums Nr. 412
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
8. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
(1b)  regulas 8. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:
“Transportlīdzekļus, ko pirmo reizi reģistrē pēc ... [24 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā], aprīko ar tahogrāfu saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta pirmās daļas otro ievilkumu un 8. panta 1. punkta otro daļu.”;
Grozījums Nr. 413/rev
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
9. pants – 2. punkts
(1c)  regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Piecpadsmit gadus pēc tam, kad uz pirmo reizi reģistrētajiem transportlīdzekļiem attiecas prasība uzstādīt tahogrāfu, kā paredzēts šajā pantā un 8. un 10. pantā, dalībvalstis piemērotā pakāpē piešķir savām kontroles iestādēm attālinātas savlaicīgas konstatēšanas iekārtas, kas vajadzīgas šajā pantā minētās datu pārraides veikšanai, ņemot vērā savas īpašās īstenošanas prasības un stratēģijas. Līdz minētajam laikam dalībvalstis var izlemt, vai savas kontroles iestādes aprīkot ar šādām attālinātas savlaicīgas konstatēšanas iekārtām.
2. Līdz ... [OV: 1 gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] dalībvalstis piemērotā pakāpē piešķir savām kontroles iestādēm attālinātas savlaicīgas konstatēšanas iekārtas, kas vajadzīgas šajā pantā minētās datu pārraides veikšanai, ņemot vērā savas īpašās īstenošanas prasības un stratēģijas. Līdz minētajam laikam dalībvalstis var izlemt, vai savas kontroles iestādes aprīkot ar šādām attālinātas savlaicīgas konstatēšanas iekārtām.
Grozījums Nr. 414
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
9. pants – 3. punkts
(1d)  regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Šā panta 1. punktā minētā saziņa ar tahogrāfu notiek vienīgi tad, ja to iniciē kontroles iestāžu ierīces. Tā ir aizsargāta, lai nodrošinātu datu integritāti un reģistrācijas un kontroles ierīču autentifikāciju. Piekļuve pārraidītajiem datiem ir tikai kontroles iestādēm, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt Regulas (EK) Nr561/2006 un šīs regulas pārkāpumus, un darbnīcām, ja tas ir vajadzīgs tahogrāfa pareizas funkcionēšanas pārbaudei.
"3. Šā panta 1. punktā minētā saziņa ar tahogrāfu notiek vienīgi tad, ja to iniciē kontroles iestāžu ierīces. Tā ir aizsargāta, lai nodrošinātu datu integritāti un reģistrācijas un kontroles ierīču autentifikāciju. Piekļuve pārraidītajiem datiem ir tikai kontroles iestādēm, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt 7. panta 1punktā minēto Savienības tiesību aktu un šīs regulas pārkāpumus, un darbnīcām, ja tas ir vajadzīgs tahogrāfa pareizas funkcionēšanas pārbaudei.”
Grozījums Nr. 415
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
11. pants – 1. punkts
(1e)  regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
Lai nodrošinātu, ka viedie tahogrāfi atbilst šajā regulā noteiktajiem principiem un prasībām, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi 8., 9. un 10. panta vienādai piemērošanai, izņemot noteikumus, kas paredzētu papildu datu reģistrēšanu tahogrāfā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 42. panta 3. punktā.
Lai nodrošinātu, ka viedie tahogrāfi atbilst šajā regulā noteiktajiem principiem un prasībām, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi 8., 9. un 10. panta vienādai piemērošanai, izņemot noteikumus, kas paredzētu papildu datu reģistrēšanu tahogrāfā.
Līdz ... [OV: 12 mēneši pēc šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt ikvienu robežas šķērsošanas gadījumu, ko veic 8. panta 1. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā un 8. panta 1. punkta otrajā daļā norādītie transportlīdzekļi.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 42. panta 3. punktā.
Grozījums Nr. 416
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.f punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
34. pants – 5. punkts – b apakšpunkts – iv punkts
(1f)  regulas 34. panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(iv)  zem atzīmes 20190404-P8_TA-PROV(2019)0340_LV-p0000002.png: pārtraukumi vai atpūta.
(iv) zem atzīmes 20190404-P8_TA-PROV(2019)0340_LV-p0000003.png: pārtraukumi, atpūta, ikgadējais atvaļinājums vai slimības atvaļinājums,
zem atzīmes “prāmis/vilciens”: papildus atzīmei 20190404-P8_TA-PROV(2019)0340_LV-p0000004.png: atpūtas laikposms, kas pavadīts uz prāmja vai vilcienā, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 561/2006 9. pantā.”;
Grozījums Nr. 417
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (ES) Nr. 165/2014
34. pants – 7. punkts – 1. daļa
7.  Ierodoties piemērotā apstāšanās vietā, transportlīdzekļa vadītājs digitālajā tahogrāfā ievada to valstu simbolus, kurās viņš uzsāka un pabeidza ikdienas darba laikposmu, kā arī kurā vietā un kad transportlīdzekļa vadītājs ar transportlīdzekli šķērsoja robežu. Dalībvalstis var pieprasīt transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus to teritorijā, papildus dalībvalsts simbolam ievadīt sīkākus ģeogrāfiskos datus ar nosacījumu, ka šīs dalībvalstis minētos sīkākos ģeogrāfiskos datus ir paziņojušas Komisijai līdz 1998. gada 1. aprīlim.
7.  Ja tahogrāfs nespēj automātiski reģistrēt robežas šķērsošanu, transportlīdzekļa vadītājs pirmajā iespējamajā un pieejamajā apstāšanās vietā ievada to valstu simbolus, kurās viņš uzsāka un pabeidza ikdienas darba laikposmu, kā arī kurā vietā un kad transportlīdzekļa vadītājs ar transportlīdzekli šķērsoja robežu. Pēc robežas šķērsošanas un ierašanās jaunā valstī attiecīgās valsts kodu tahogrāfā ievada zem virsraksta “BEGIN”. Dalībvalstis var pieprasīt transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic iekšzemes pārvadājumus to teritorijā, papildus dalībvalsts simbolam ievadīt sīkākus ģeogrāfiskos datus ar nosacījumu, ka šīs dalībvalstis minētos sīkākos ģeogrāfiskos datus ir paziņojušas Komisijai līdz 1998. gada 1. aprīlim.
Grozījums Nr. 418
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
34. pants – 7.a punkts (jauns)
(2a)   regulas 34. pantam pievieno šādu punktu:
“7a. Transportlīdzekļu vadītājiem nodrošina apmācību par to, kā pareizi izmantot tahogrāfu, lai viņi varētu pilnībā izmantot šo iekārtu. Transportlīdzekļa vadītāji neuzņemas atbildību par tās savas apmācības izmaksu segšanu, kas būtu jānodrošina viņu darba devējam.”;
Grozījums Nr. 419
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.b punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
34. pants – 7.b punkts (jauns)
(2b)   regulas 34. pantam pievieno šādu punktu:
“7b. Par to, kā pareizi nolasīt tahogrāfa datus un uzraudzīt tā darbību, būtu jāapmāca maksimāli daudz kontroles iestāžu.”;
Grozījums Nr. 420
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.c punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
36. pants – 1. punkts – i apakšpunkts
(2c)  Regulas 36. panta 1. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(i)   kārtējās darba dienas reģistrācijas diagrammas un tās, kuras transportlīdzekļa vadītājs ir izmantojis iepriekšējās 28 dienās;
(i) kārtējās darba dienas reģistrācijas diagrammas un tās, kuras transportlīdzekļa vadītājs ir izmantojis iepriekšējās 56 dienās;”;
Grozījums Nr. 421
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.d punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
36. pants – 1. punkts – iii apakšpunkts
(2d)  regulas 36. panta 1. punkta iii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(iii)  jebkurus manuālos pierakstus un izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 28 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006.;
(iii) jebkurus manuālos pierakstus un izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 56 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006.”;
Grozījums Nr. 422
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.e punkts (jauns)
Regula (ES) Nr. 165/2014
36. pants – 2. punkts – ii apakšpunkts
(2e)  regulas 36. panta 2. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(ii)   jebkurus manuālos pierakstus un izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 28 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006.
(ii) jebkurus manuālos pierakstus un izdrukas par kārtējo darba dienu un iepriekšējām 56 dienām, kā paredzēts šajā regulā un Regulā (EK) Nr. 561/2006.”;

(1) OV C 197, 8.6.2018., 45. lpp.
(2)OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp.


Pielāgošanās norisēm autotransporta nozarē ***I
PDF 262kWORD 68k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par grozījumu izdarīšanu Regulā (EK) Nr. 1071/2009 un Regulā (EK) Nr. 1072/2009, lai tās pielāgotu norisēm nozarē (COM(2017)0281 – C8-0169/2017 – 2017/0123(COD))
P8_TA-PROV(2019)0341A8-0204/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0281),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0169/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18 janvāra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 1 februāra atzinumu(2),,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0204/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Pagaidām un ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, noteikumi par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai neattiecas uz uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas nepārsniedz minēto ierobežojumu. Šādu uzņēmumu, kas aktīvi veic gan iekšzemes, gan starptautiskos pārvadājumus, skaits ir palielinājies. Tāpēc vairākas dalībvalstis ir nolēmušas piemērot šādiem uzņēmumiem Regulā (EK) Nr. 1071/2009 paredzētos noteikumus par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai. Lai nodrošinātu minimālu profesionalizācijas līmeni nozarē, kurā izmanto transportlīdzekļus, kā pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, pieņemot kopīgus noteikumus, un tādējādi tuvinātu konkurences apstākļus starp visiem pārvadātājiem, šis noteikums jāsvītro, savukārt prasības attiecībā uz faktisku un stabilu uzņēmējdarbību un atbilstīgu finansiālo stāvokli jānosaka par obligātām.
(2)  Pagaidām un ja vien valsts tiesību aktos nav paredzēts citādi, noteikumi par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai neattiecas uz uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ietverot piekabju masu, nepārsniedz 3,5 tonnas. Šādu uzņēmumu skaits ir palielinājies. Tāpēc vairākas dalībvalstis ir nolēmušas piemērot šādiem uzņēmumiem Regulā (EK) Nr. 1071/2009 paredzētos noteikumus par piekļuvi autopārvadātāja profesionālajai darbībai. Lai novērstu iespējamas nepilnības un nodrošinātu minimālu profesionalizācijas līmeni nozarē, kurā starptautiskiem pārvadājumiem izmanto mehāniskos transportlīdzekļus, kā pieļaujamā maksimālā pilna masa, ietverot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām, pieņemot kopīgus noteikumus, un tādējādi tuvinātu konkurences apstākļus starp visiem pārvadātājiem, autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanasprasībasbūtu jāpiemēro vienādi,vienlaikus izvairoties no nesamērīga administratīvā sloga. Tā kā šo regulu piemēro tikai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar preču komercpārvadājumiem, šis noteikums neattiecas uz uzņēmumiem, kas veic pārvadājumus uz pašu rēķina.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Savā ietekmes novērtējumā Komisija lēš, ka uzņēmumi 2020.–2035. gadā ietaupīs no EUR 2,7 miljardiem līdz EUR 5,2 miljardiem.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Jānodrošina, ka autopārvadātājiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, ir reāla un pastāvīga klātbūtne attiecīgajā dalībvalstī un ka tie reāli darbojas šādā dalībvalstī. Tāpēc, ņemot vērā pieredzi, ir jāprecizē noteikumi par faktiskas un stabilas uzņēmējdarbības esību.
(4)  Lai cīnītos pret tā dēvētajiem “pastkastīšu uzņēmumiem” un nodrošinātu godīgu konkurenci un līdzvērtīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū, ir vajadzīgi skaidrāki uzņēmumu reģistrācijas kritēriji, intensīvāka uzraudzība un izpilde un labāka sadarbība starp dalībvalstīm. Autopārvadātājiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir jābūt reālai un pastāvīgai klātbūtnei attiecīgajā dalībvalstī un tiem faktiski jāveic tur sava pārvadājumu uzņēmējdarbība un būtiskas darbības. Tāpēc, ņemot vērā pieredzi, ir jāprecizē un jāpastiprina noteikumi par faktiskas un stabilas uzņēmējdarbības esību, vienlaikus izvairoties no nesamērīga administratīvā sloga.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Ņemot vērā iespējamību, ka smagi to Savienības noteikumu pārkāpumi, kas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu, un smagi līgumsaistībām piemērojamo tiesību aktu noteikumu pārkāpumi varētu būtiski ietekmēt kravas autopārvadājumu tirgu, kā arī darbinieku sociālo aizsardzību, šādi pārkāpumi jāiekļauj starp būtiskajiem elementiem labas reputācijas novērtējumā.
(7)  Ņemot vērā iespējamību, ka smagi to Savienības noteikumu pārkāpumi, kas attiecas uz darbinieku norīkošanu un kabotāžu, un smagi līgumsaistībām piemērojamo tiesību aktu noteikumu pārkāpumi varētu būtiski ietekmēt kravas autopārvadājumu tirgu, kā arī darbinieku sociālo aizsardzību, šādi pārkāpumi jāiekļauj starp būtiskajiem elementiem labas reputācijas novērtējumā.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas nepārsniedz minēto ierobežojumu, jābūt minimālam finansiālā stāvokļa līmenim, lai nodrošinātu, ka tiem ir līdzekļi stabilas un ilgstošas darbības veikšanai. Tomēr, tā kā attiecīgās darbības apjoms parasti ir ierobežots, attiecīgajām prasībām jābūt mazāk stingrām nekā tās, kas piemērojamas pārvadātājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas pārsniedz minēto ierobežojumu.
(10)  Uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām un ar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus, jābūt minimālam finansiālajam stāvoklim, lai nodrošinātu, ka tiem ir līdzekļi stabilas un ilgstošas darbības veikšanai. Tomēr, tā kā darbības apjoms, ko veic ar šiem transportlīdzekļiem, parasti ir ierobežots, attiecīgajām prasībām jābūt mazāk stingrām nekā tās, kas piemērojamas pārvadātājiem, kuri izmanto transportlīdzekļus vai transportlīdzekļu apvienojumus, kas pārsniedz minēto ierobežojumu.
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Valstu elektroniskajos reģistros iekļautajai informācijai par pārvadātājiem jābūt pēc iespējas pilnīgākai, lai valsts iestādēm, kas atbild par attiecīgo noteikumi izpildi, būtu pietiekams priekšstats par pārbaudāmajiem pārvadātājiem. Jo īpaši informācijai par pārvadātāju rīcībā esošo transportlīdzekļu reģistrācijas numuriem, to nolīgto darbinieku skaitu, to riska novērtējumu, un finanšu pamatinformācijai par pārvadātājiem vajadzētu uzlabot Regulu (EK) Nr. 1071/2009 un (EK) Nr. 1072/2009 noteikumu izpildi valstu un pārrobežu mērogā. Tāpēc attiecīgi jāgroza noteikumi par valsts elektronisko reģistru.
(11)  Valstu elektroniskajos reģistros iekļautajai informācijai par pārvadātājiem vajadzētu būt pilnīgai un atjauninātai, lai valsts iestādēm, kas atbild par attiecīgo noteikumi izpildi, būtu pietiekams priekšstats par pārbaudāmajiem pārvadātājiem. Jo īpaši informācijai par pārvadātāju rīcībā esošo transportlīdzekļu reģistrācijas numuriem, to nolīgto darbinieku skaitu un to riska novērtējumu vajadzētu uzlabot Regulu (EK) Nr. 1071/2009 un (EK) Nr. 1072/2009 noteikumu, kā arī citu attiecīgo Savienības tiesību aktu noteikumu izpildi valstu un pārrobežu mērogā. Turklāt, lai tiesībaizsardzības amatpersonas, tostarp tās, kas veic pārbaudes uz ceļiem, varētu gūt skaidru un pilnīgu pārskatu par pārbaudāmajiem pārvadātājiem, tām vajadzētu būt tiešai piekļuvei reāllaikā visai attiecīgajai informācijai. Tāpēc valstu elektroniskajiem reģistriem vajadzētu būt patiesi sadarbspējīgiem un tajos ietvertajiem datiem vajadzētu būt tieši un reāllaikā pieejamiem visām izraudzītajām tiesībaizsardzības amatpersonām no visām dalībvalstīm. Tāpēc attiecīgi jāgroza noteikumi par valsts elektronisko reģistru.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Noteikumiem par iekšzemes pārvadājumiem, ko ārvalstu pārvadātāji pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī (“kabotāža”), jābūt skaidriem, vienkāršiem un viegli izpildāmiem, vienlaikus kopumā saglabājot līdz šim sasniegto liberalizācijas līmeni.
(13)  Noteikumiem par iekšzemes pārvadājumiem, ko ārvalstu pārvadātāji pagaidu kārtā veic uzņēmējā dalībvalstī (“kabotāža”), vajadzētu būt skaidriem, vienkāršiem un viegli izpildāmiem.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Šajā nolūkā un lai atvieglotu pārbaužu veikšanu un kliedētu nenoteiktību, jāatceļ ierobežojums attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu skaitu pēc starptautiska pārvadājuma, savukārt šādiem pārvadājumiem pieejamo dienu skaits jāsamazina.
(14)  Lai izvairītos no tukšbraucieniem, kabotāžas pārvadājumi būtu jāatļauj, ievērojot konkrētus ierobežojumus, uzņēmējā dalībvalstī. Šajā nolūkā un lai atvieglotu pārbaužu veikšanu un kliedētu nenoteiktību, jāatceļ ierobežojums attiecībā uz kabotāžas pārvadājumu skaitu pēc starptautiska pārvadājuma, savukārt šādiem pārvadājumiem pieejamo dienu skaits jāsamazina.
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Lai novērstu, ka kabotāžas darbības tiek veiktas sistemātiski, kas varētu radīt pastāvīgu vai nepārtrauktu darbību, kura kropļo valsts tirgu, pieejamais laikposms kabotāžas pārvadājumiem vienā uzņēmējā dalībvalstī būtu jāsamazina. Turklāt pārvadātāji nedrīkstētu veikt jaunus kabotāžas pārvadājumus tajā pašā uzņēmējā dalībvalstī konkrētu laika periodu un tikmēr, kamēr nav veikts jauns starptautiskais pārvadājums ar izcelsmi no tās dalībvalsts, kurā šis uzņēmums ir reģistrēts. Šis noteikums neskar starptautisko pārvadājumu operācijas.
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Jāprecizē, kādiem līdzekļiem autopārvadātāji var pierādīt atbilstību kabotāžas pārvadājumu noteikumiem. Elektroniskas pārvadājumu informācijas izmantošana un pārsūtīšana jāatzīst kā viens no šādiem līdzekļiem, kam vajadzētu vienkāršot attiecīgo pierādījumu iesniegšanu un to apstrādi, kuru veic kompetentās iestādes. Šim nolūkam izmantotajam formātam jānodrošina uzticamība un autentiskums. Ņemot vērā, ka efektīva informācijas elektroniskas apmaiņas izmantošana pārvadājumu un loģistikas jomā palielinās, ir svarīgi nodrošināt saskaņotību tiesiskajos regulējumos un noteikumos, kas attiecas uz administratīvo procedūru vienkāršošanu.
(15)  Efektīva un rezultatīva noteikumu izpilde ir priekšnoteikums godīgai konkurencei iekšējā tirgū. Ļoti svarīga ir izpildes procesa turpmāka digitalizācija, lai atbrīvotu izpildes spējas, samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu starptautiskajiem pārvadātājiem un jo īpaši MVU, labāk uzraudzītu augsta riska pārvadātājus un atklātu krāpniecisku praksi. Lai attiecībā uz pārvadājumu dokumentiem atteiktos no papīra formāta, nākotnē par normu būtu jākļūst elektronisku dokumentu, it īpaši elektroniskas preču pavadzīmes (eCMR) atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu izmantošanai. Jāprecizē, kādiem līdzekļiem autopārvadātāji var pierādīt atbilstību kabotāžas pārvadājumu noteikumiem. Elektroniskas pārvadājumu informācijas izmantošana un pārsūtīšana jāatzīst kā viens no šādiem līdzekļiem, kam vajadzētu vienkāršot attiecīgo pierādījumu iesniegšanu un to apstrādi, kuru veic kompetentās iestādes. Šim nolūkam izmantotajam formātam jānodrošina uzticamība un autentiskums. Ņemot vērā, ka efektīva informācijas elektroniskas apmaiņas izmantošana pārvadājumu un loģistikas jomā palielinās, ir svarīgi nodrošināt saskaņotību tiesiskajos regulējumos un noteikumos, kas attiecas uz administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Viedā tahogrāfa straujai ieviešanai ir milzīga nozīme, jo tas dos tiesībaizsardzības iestādēm, kas veic pārbaudes uz ceļiem, iespēju ātrāk un efektīvāk konstatēt pārkāpumus un novirzes un tas nodrošinātu labāku šīs regulas izpildi.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Uz pārvadājumu uzņēmumiem attiecas noteikumi par starptautiskajiem pārvadājumiem, un tas nozīmē, ka tiem arī jāatbild par jebkuru savu pārkāpumu sekām. Tomēr, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko īsteno uzņēmumi, kuri noslēdz līgumus ar kravas autopārvadātājiem par pārvadājumu pakalpojumiem, dalībvalstīm arī jāparedz sankcijas kravas pārvadātājiem un ekspeditoriem gadījumā, ja tie apzināti uzdod veikt pārvadājumu pakalpojumus, kas ietver Regulas (EK) Nr. 1072/2009 noteikumu pārkāpumus.
(16)  Uz pārvadājumu uzņēmumiem attiecas noteikumi par starptautiskajiem pārvadājumiem, un tas nozīmē, ka tiem arī jāatbild par jebkuru savu pārkāpumu sekām. Tomēr, lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, ko īsteno uzņēmumi, kuri noslēdz līgumus ar kravas autopārvadātājiem par pārvadājumu pakalpojumiem, dalībvalstīm arī jāparedz sankcijas kravas nosūtītājiem, pārvadātājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem gadījumā, ja tie zina, ka pārvadājumu pakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver Regulas (EK) Nr. 1072/2009 noteikumu pārkāpumus. Ja uzņēmumi, kas uzdod veikt transporta pakalpojumus, tos pasūta pie transporta uzņēmumiem ar zema riska reitingu, to atbildība būtu jāsamazina.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Ierosinātās Eiropas Darba iestādes [...] mērķis ir atbalstīt un veicināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm, lai varētu efektīvi izpildīt attiecīgos Savienības tiesību aktus. Šīs regulas izpildes atbalstīšanā un veicināšanā Iestādei var būt nozīmīga loma, atbalstot informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, atbalstot dalībvalstu spēju veidošanu, veicot personāla apmaiņu un apmācību, un palīdzot dalībvalstīm organizēt saskaņotas pārbaudes. Tas stiprinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos, uzlabotu efektīvu sadarbību starp kompetentajām iestādēm un palīdzētu apkarot krāpšanu un noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)   Būtu jāpastiprina tiesību akti autotransporta jomā, lai nodrošinātu pareizu ROME I regulas piemērošanu un izpildi tā, lai darba līgumi atspoguļotu darba ņēmēju pastāvīgo darba vietu. Papildinoši un tieši saistīti ar ROME I regulu ir Regulas (EK) Nr. 1071/2009 pamatnoteikumi, kas paredzēti, lai apkarotu pastkastītes uzņēmumus un nodrošinātu pareizus uzņēmējdarbības veikšanas vietas kritērijus. Nepieciešams nostiprināt šos noteikumus, lai garantētu darba ņēmēju tiesības, kad viņi uz laiku strādā ārpus savas parastās nodarbinātības valsts, un lai nodrošināt godīgu konkurenci transporta uzņēmumu starpā.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
1. pants – 1 .daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
1. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
(i)  svītro a) apakšpunktu;
(i)  punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(a)  uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, nesasniedz 2,4 tonnas;
(aa)  uzņēmumiem, kas veic kravu autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, nesasniedz 3,5 tonnas un kas nodarbojas vienīgi ar pārvadājumiem valsts teritorijā;
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
1. pants – 1 .daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
1. pants – 4. punkts – b apakšpunkts – 2. daļa
Visi autopārvadājumi, par kuriem nesaņem atlīdzību un kuri nerada ieņēmumus, piemēram, personu pārvadājumi labdarības nolūkos vai tikai privātām vajadzībām, jāuzskata par pārvadājumiem, ko veic tikai bezpeļņas nolūkā;
Visi autopārvadājumi, kuru mērķis nav radīt peļņu transportlīdzekļa vadītājam vai citiem, piemēram, ja pārvadājumi tiek sniegti labdarības vai filantropiskos nolūkos, jāuzskata par pārvadājumiem, ko veic tikai nekomerciāliem mērķiem;
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
1. pants – 1 .daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
1. pants – 6. punkts
(b)  pievieno šādu 6. punktu:
svītrots
‘6. Regulas 3. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu un 4., 6., 8., 9., 14., 19. un 21. punktu nepiemēro uzņēmumiem, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas.
Tomēr dalībvalstis var:
(a)  pieprasīt, lai minētie uzņēmumi piemēro dažus vai visus pirmajā daļā minētos noteikumus;
(b)  samazināt pirmajā daļā minēto ierobežojumu visām vai dažām autopārvadājumu kategorijām.”;
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
‘a) telpas, kurās uzņēmums glabā svarīgākos uzņēmējdarbības dokumentus, jo īpaši savus komerclīgumus, grāmatvedības dokumentus, personālvadības dokumentus, darba līgumus, darba un atpūtas laika uzskaites dokumentus un visus citus dokumentus, kuriem jābūt kompetentajai iestādei pieejamiem, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas nosacījumiem;”;
‘a) ar uzņēmuma veiktajām darbībām samērīgas piemērotas telpas, kurās uzņēmumam ir pieejami savi svarīgākie uzņēmējdarbības dokumenti, kas var būt elektroniskā vai jebkurā citā formātā, jo īpaši tā komerclīgumi, grāmatvedības dokumenti, personālvadības dokumenti, darba līgumi, sociālās apdrošināšanas dokumenti, dokumenti, kuros ir dati par kabotāžu, norīkošanu, braukšanas laiku un atpūtas laiku, un visi citi dokumenti, kuriem jābūt kompetentajai iestādei pieejamiem, lai pārbaudītu atbilstību šīs regulas nosacījumiem;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
5. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  iekļauj šādu apakšpunktu:
‘aa) transportlīdzekļiem, kas minēti b) apakšpunktā, saskaņā ar pārvadājuma līgumu triju nedēļu laikā jāveic vismaz viena preču iekraušana vai izkraušana uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts teritorijā.”;
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
5. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
‘c) efektīvi un pastāvīgi jāveic administratīvā un komerciālā darbība, izmantojot attiecīgo administratīvo aprīkojumu un tehnisko nodrošinājumu telpās, kas atrodas šādā dalībvalstī;”;
‘c) efektīvi un pastāvīgi jāveic administratīvā un komerciālā darbība, izmantojot attiecīgo aprīkojumu un tehnisko nodrošinājumu a) punktā minētajās telpās, kas atrodas šādā dalībvalstī;”;
130
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
‘d) jāpārvalda pārvadājumi, ko veic ar b) punktā minētajiem transportlīdzekļiem, izmantojot attiecīgo tehnisko aprīkojumu, kas atrodas šādā dalībvalstī;”;
‘d) efektīvi un pastāvīgi jāpārvalda pārvadājumi, ko veic, izmantojot b) punktā minētos transportlīdzekļus ar attiecīgo tehnisko aprīkojumu, kas atrodas šādā dalībvalstī;
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
5. pants – 1. punkts – f apakšpunkts (jauns)
da)  pievieno šādu f) punktu:
‘f) jābūt skaidrai saiknei starp veiktajiem pārvadājumiem un dalībvalsti, kurā veic uzņēmējdarbību, saimnieciskās darbības centru un pietiekamu stāvvietu pieejamību, lai tās regulāri varētu izmantot b) apakšpunktā minētie transportlīdzekļi.
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
5. pants – 1. punkts – g apakšpunkts (jauns)
db)  pievieno šādu g) apakšpunktu:
‘g) pieņem darbā un nodarbina transportlīdzekļu vadītājus saskaņā ar minētās dalībvalsts piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz darba līgumiem.”;
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – dc apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
5. pants – 1. punkts – h apakšpunkts (jauns)
dc)  pievieno šādu h) apakšpunktu:
‘h) Nodrošina, ka atrašanās vieta ir tur, kur vai no kurienes darbinieki parasti veic savu darbu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 593/20081a un/vai Romas Konvenciju.
_______________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts – iii punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
6. pants – 3. daļa – b apakšpunkts
iii)  trešās daļas b) apakšpunktā pievieno šādu xi) un xii) punktu:
iii)  trešās daļas b) apakšpunktā pievieno šādu xi), xii) un xiii) punktu:
'xi) darbinieku nosūtīšanu;
'xi) darbinieku nosūtīšanu;
xii)  tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām.”;
xii)  tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām;
xiii)  kabotāžu.”;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
6. pants – 2.a punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā)
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
7. pants – 1. punkts – 1. daļa
“Lai izpildītu 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto prasību, uzņēmums pastāvīgi attiecīgā budžeta gada laikā ir spējīgs izpildīt tā finanšu saistības. Uzņēmums, pamatojoties uz gada pārskatiem, kurus apstiprinājis revidents vai cita attiecīgi pilnvarota persona, pierāda, ka katru gadu tā rīcībā ir pašu kapitāls, kura vērtība ir vismaz EUR 9000 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 5000 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli. Uzņēmumi, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, pamatojoties uz revidenta vai attiecīgi pilnvarotas personas apstiprinātiem gada pārskatiem, pierāda, ka katru gadu tā rīcībā ir pašu kapitāls, kura vērtība ir vismaz EUR 1800 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 900 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli.;
“Lai izpildītu 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto prasību, uzņēmums pastāvīgi attiecīgā budžeta gada laikā ir spējīgs izpildīt tā finanšu saistības. Uzņēmums, pamatojoties uz gada pārskatiem, kurus apstiprinājis revidents vai cita attiecīgi pilnvarota persona, pierāda, ka katru gadu tā rīcībā ir pašu kapitāls, kura vērtība ir vismaz EUR 9000 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 5000 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli, kura pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ieskaitot piekabju masu, pārsniedz 3,5 tonnas, un EUR 900 par katru papildu transportlīdzekli, kura pieļaujamā maksimālā pilnā masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām. Uzņēmumi, kas veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām, pamatojoties uz revidenta vai attiecīgi pilnvarotas personas apstiprinātiem gada pārskatiem, pierāda, ka katru gadu tā rīcībā ir pašu kapitāls, kura vērtība ir vismaz EUR 1800 par vienu izmantoto transportlīdzekli un EUR 900 par katru papildu izmantoto transportlīdzekli.;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
7. pants – 2. punkts – 1. daļa
2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja nav apstiprinātu gada pārskatu, kompetentā iestāde piekrīt, ka uzņēmums pierāda tā finansiālo stāvokli, izmantojot apliecinājumu, piemēram, bankas garantiju, finanšu iestādes izdotu dokumentu, kurā noteikta piekļuve kredītam uzņēmuma vārdā, vai citu saistošu dokumentu, kas pierāda, ka uzņēmuma rīcībā ir 1. punkta pirmajā daļā norādītās summas.”;
2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja nav apstiprinātu gada pārskatu, kompetentā iestāde piekrīt, ka uzņēmums pierāda savu finansiālo stāvokli, izmantojot apliecinājumu, piemēram, bankas garantiju vai apdrošināšanas apliecinājumu, tostarp profesionālās atbildības apdrošināšanas apliecinājumu, ko ir izsniegusi viena vai vairākas bankasvai citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas kompānijas, vai citu saistošu dokumentu, kas sniedz kopēju un solidāru galvojumu par uzņēmumu attiecībā uz summām, kas noteiktas 1. punkta pirmajā daļā.
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
8. pants – 5. punkts
(5a)  regulas 8. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
Dalībvalstis var veicināt regulāru (ik pa 10 gadiem) apmācību I pielikumā minētajos priekšmetos, lai nodrošinātu, ka pārvadājumu vadītāji iepazīstas ar jaunākajām norisēm šajā nozarē.
"Dalībvalstis var veicināt regulāru (ik pa trim gadiem) apmācību I pielikumā minētajos priekšmetos, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētā persona vai personas pietiekami iepazīstas ar jaunākajām norisēm šajā nozarē.";
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
12. pants – 2. punkts – 2. daļa
(8)  regulas 12. panta 2. punktā svītro otro daļu;
(8)  regulas 12. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
"Dalībvalstis veic pārbaudes vismaz reizi trīs gados, lai pārbaudītu, vai uzņēmumi ievēro 3. pantā paredzētās prasības.";
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
14. pants – 2. punkts
(10a)   regulas 14. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Par nepiemērotu pārvadājumu operāciju vadīšanai pasludināta pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikāts, kas minēts 8. panta 8. punktā, nav derīgs nevienā dalībvalstī, kamēr nav veikts reabilitācijas pasākums saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktu noteikumiem.
2.  Par nepiemērotu pārvadājumu operāciju vadīšanai pasludināta pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikāts, kas minēts 8. panta 8. punktā, nav derīgs nevienā dalībvalstī, kamēr nav veikts reabilitācijas pasākums saskaņā ar attiecīgiem valsts tiesību aktu noteikumiem. Komisija izveido sarakstu ar reabilitācijas pasākumiem, kuri jāveic labas reputācijas atjaunošanai.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – -ia punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
16. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(-ia)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(c)  to izraudzīto pārvadājumu vadītāju vārdi, kuriem jāizpilda labas reputācijas un profesionālās kompetences nosacījumi, vai, attiecīgajos gadījumos, juridiskā pārstāvja vārds;
(c)  to izraudzīto pārvadājumu vadītāju vārdi, kuriem jāizpilda 3. pantā noteiktās prasības attiecībā uz labu reputāciju un profesionālo kompetenci, vai, attiecīgajos gadījumos, juridiskā pārstāvja vārds;
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – i punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
16. pants – 2. punkts – h apakšpunkts
(h)  darbinieku skaits;
(h)  uzņēmumā strādājošo darbinieku skaits iepriekšējā kalendārajā gadā;
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
16. pants – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns)
(ia)  pievieno šādu ja) apakšpunktu:
(ja)   starptautisko pārvadājumu veicēju transportlīdzekļu vadītāju darba līgumi pēdējo sešu mēnešu laikā;
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
16. pants – 2. punkts – 2. daļa
Dalībvalstis var izvēlēties pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētos datus glabāt atsevišķos reģistros. Šādā gadījumā visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm atbilstīgos datus dara pieejamus pēc pieprasījuma vai tieši. Pieprasīto informāciju sniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ievērojot attiecīgos personas datu aizsardzības noteikumus, nodrošina pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minēto datu publisku pieejamību.
Ievērojot attiecīgos personas datu aizsardzības noteikumus, nodrošina pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minēto datu publisku pieejamību.
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
16. pants – 2. punkts – 3. daļa
Jebkurā gadījumā pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētie dati iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir pieejami tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā un to ierēdņi ir zvērināti vai tiem ir līdzvērtīgs oficiāls pienākums glabāt noslēpumu.”;
Pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētie dati iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir pieejami tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā un to ierēdņi ir zvērināti vai tiem ir līdzvērtīgs oficiāls pienākums glabāt noslēpumu.
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
16. pants – 2. punkts
“Dalībvalstis var izvēlēties pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētos datus glabāt atsevišķos reģistros. Šādā gadījumā visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm atbilstīgos datus dara pieejamus pēc pieprasījuma vai tieši. Pieprasīto informāciju sniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ievērojot attiecīgos personas datu aizsardzības noteikumus, nodrošina pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minēto datu publisku pieejamību.
“Dalībvalstis var izvēlēties pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētos datus glabāt atsevišķos reģistros. Šādā gadījumā visām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm atbilstīgos datus dara pieejamus pēc pieprasījuma vai tieši. Pieprasīto informāciju sniedz piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ievērojot attiecīgos personas datu aizsardzības noteikumus, nodrošina pirmās daļas a)–d) apakšpunktā minēto datu publisku pieejamību.
Jebkurā gadījumā pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētie dati iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir pieejami tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā un to ierēdņi ir zvērināti vai tiem ir līdzvērtīgs oficiāls pienākums glabāt noslēpumu.”;
Jebkurā gadījumā pirmās daļas e)–j) apakšpunktā minētie dati iestādēm, kas nav kompetentās iestādes, ir pieejami tikai tad, ja tām ir pienācīgi piešķirtas kontroles un sankciju noteikšanas pilnvaras autopārvadājumu jomā un to ierēdņi ir zvērināti vai tiem ir līdzvērtīgs oficiāls pienākums glabāt noslēpumu.
Regulas (EK) Nr. 1072/2009 14.a panta īstenošanas nolūkos dati, kas minēti j) apakšpunktā, ir pēc pieprasījuma pieejami kravu nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem.”;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
16. pants – 5. punkts
(ba)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:
5.  Neskarot 1. un 2. punktu, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka valstu elektroniskie reģistri ir savstarpēji savienoti un pieejami visā Kopienā, izmantojot valstu kontaktpunktus, kas definēti 18. pantā. Piekļuvi ar valsts kontaktpunktu starpniecību un savstarpējo savienošanu īsteno ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī tā, lai ikvienas dalībvalsts kompetentā iestāde varētu piekļūt jebkuras dalībvalsts elektroniskajam reģistram.
'5. Lai palielinātu pārrobežu izpildes efektivitāti, dalībvalstis nodrošina, ka valstu elektroniskie reģistri ir savstarpēji savienoti un sadarbspējīgi visā Savienībā, izmantojot Eiropas autotransporta uzņēmumu reģistru (ERRU), kas minēts Regulā (ES) 2016/480, tā, lai 2. punktā minētie dati ir tieši un reāllaikā pieejami visu dalībvalstu visām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un kontroles struktūrām.”;
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
16. pants – 6. punkts
(bb)  panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
6.  Komisija saskaņā ar 25panta 2. punktā minēto padomdevēju procedūru un pirmoreiz līdz 2010. gada 31. decembrim pieņem kopīgos noteikumus par 5. punkta īstenošanu, piemēram, par formātu datu apmaiņai, tehniskajām procedūrām elektroniskai piekļuvei citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem un šo reģistru savstarpējas savienojamības sekmēšanu ar citām atbilstīgām datu bāzēm. Šajos kopīgajos noteikumos nosaka, kura iestāde ir atbildīga par piekļuvi datiem, datu turpmāku izmantojumu un atjaunināšanu pēc piekļuves, un šajā sakarā iekļauj noteikumus par datu reģistrāciju un uzraudzību.
‘6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu, lai izstrādātu un atjauninātu kopīgos noteikumus, ar kuriem nodrošina, ka valstu elektroniskie reģistri ir savstarpēji pilnīgi savienoti un sadarbspējīgi tā, ka kompetentā iestāde vai kontroles struktūra jebkurā dalībvalstī var tieši un reāllaikā piekļūt jebkuras dalībvalsts elektroniskajam reģistram, kā tas noteikts 5. punktā. Šie kopīgie noteikumi ietver noteikumus par formātu datu apmaiņai, tehniskajām procedūrām elektroniskai piekļuvei citu dalībvalstu elektroniskajiem reģistriem un šo reģistru sadarbspēju, kā arī īpašus noteikumus par piekļuvi datiem, datu reģistrāciju un uzraudzību.
"
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
18. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktu, kas atbild par informācijas apmaiņu ar citām dalībvalstīm saistībā ar šīs regulas piemērošanu. Dalībvalstis līdz 2018. gada 31. decembrim paziņo Komisijai savu kontaktpunktu nosaukumus un adreses. Komisija sagatavo visu valstu kontaktpunktu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkurām kontaktpunktu izmaiņām.
1.  Dalībvalstu kompetentās iestādes cieši sadarbojas un ātri sniedz cita citai palīdzību un jebkādu citu atbilstīgu informāciju, lai veicinātu šīs regulas īstenošanu un izpildi.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
18. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Piemērojot 1. punktu, šajā pantā paredzēto administratīvo sadarbību īsteno, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmu, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/20121a un kurā visi dalībnieki var sniegt datus katrs savā valodā.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK ("IMI regula") (OV L 316, 14.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
18. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis atbild uz citu dalībvalstu visu kompetento iestāžu informācijas pieprasījumiem un vajadzības gadījumā veic pārbaudes un izmeklēšanu par to, kā autopārvadātāji, kas to teritorijā veic uzņēmējdarbību, izpilda 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību. Dalībvalstu kompetento iestāžu informācijas pieprasījumi ir pamatoti. Lai to nodrošinātu, pieprasījumos iekļauj ticamas norādes par iespējamiem 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumiem.
3.  Dalībvalstis atbild uz citu dalībvalstu visu kompetento iestāžu informācijas pieprasījumiem un veic pārbaudes un izmeklēšanu par to, kā autopārvadātāji, kas to teritorijā veic uzņēmējdarbību, izpilda 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto prasību. Dalībvalstu kompetento iestāžu informācijas pieprasījumi ir pienācīgi motivēti un pamatoti. Lai to nodrošinātu, pieprasījumos iekļauj ticamas norādes par iespējamiem 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumiem.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
18. pants – 4. punkts
4.  Ja dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, uzskata, ka tas ir nepietiekami pamatots, tā desmit darbdienu laikā par to informē pieprasītāju dalībvalsti. Pieprasītāja dalībvalsts sīkāk pamato pieprasījumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalsts var noraidīt pieprasījumu.
4.  Ja dalībvalsts, kas saņem pieprasījumu, uzskata, ka tas ir nepietiekami pamatots, tā piecu darbdienu laikā par to informē pieprasītāju dalībvalsti. Pieprasītāja dalībvalsts sīkāk pamato pieprasījumu. Ja tas nav iespējams, dalībvalsts var noraidīt pieprasījumu.
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
18. pants – 5. punkts
5.  Ja ir sarežģīti vai neiespējami izpildīt informācijas pieprasījumu vai veikt pārbaudes vai izmeklēšanu, attiecīgā dalībvalsts desmit darbdienu laikā iespēju robežās par to informē pieprasītāju dalībvalsti. Iesaistītās dalībvalstis apspriežas, lai rastu risinājumu jebkurām grūtībām, kas radušās.
5.  Ja ir sarežģīti vai neiespējami izpildīt informācijas pieprasījumu vai veikt pārbaudes vai izmeklēšanu, attiecīgā dalībvalsts piecu darbdienu laikā par to informē pieprasītāju dalībvalsti, pienācīgi pamatojot šo sarežģītību vai neiespējamību. Iesaistītās dalībvalstis sadarbojas, lai rastu risinājumu jebkurām grūtībām, kas radušās. Ja problēmas attiecībā uz informācijas apmaiņu turpinās vai pastāvīgi tiek saņemti atteikumi sniegt informāciju, nenorādot pienācīgu pamatojumu, tiek informēta Komisija, kura pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm var veikt visus nepieciešamos pasākumus situācijas labošanai.
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
18. pants – 6. punkts
6.  Atbildot uz pieprasījumiem atbilstoši 3. punktam, dalībvalstis sniedz prasīto informāciju un veic vajadzīgās pārbaudes un izmeklēšanu divdesmit piecu darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, ja vien tās atbilstoši 4. un 5. punktam nav informējušas pieprasītāju dalībvalsti, ka pieprasījums ir nepietiekami pamatots vai ka ir neiespējami vai sarežģīti to izpildīt.
6.  Atbildot uz pieprasījumiem atbilstoši 3. punktam, dalībvalstis sniedz prasīto informāciju un veic vajadzīgās pārbaudes un izmeklēšanu piecpadsmit darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas, ja vien attiecīgās dalībvalstis savstarpēji nav vienojušās par citu termiņu, vai ja vien tās atbilstoši 4. un 5. punktam nav informējušas pieprasītāju dalībvalsti, ka pieprasījums ir nepietiekami pamatots vai ka ir neiespējami vai sarežģīti to izpildīt un šīm grūtībām nav rasts risinājums.
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa– 12.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
18.a pants (jauns)
(12a)  Iekļauj šādu 18.a pantu:
“18.a pants
Papildu pasākumi
1.  Dalībvalstis veic papildu pasākumus, lai izstrādātu, atvieglotu un sekmētu apmaiņu starp ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par dalībvalstu administratīvo sadarbību un savstarpējo palīdzību, kā arī tiem, kuri ir atbildīgi par šīs regulas piemērojamo noteikumu ievērošanas un izpildes pārraudzību.
2.  Komisija sniedz tehnisku un cita veida atbalstu, lai vēl vairāk uzlabotu administratīvo sadarbību un vairotu savstsarpējo uzticēšanos starp dalībvalstīm, tostarp sekmējot personāla apmaiņu un kopīgas mācību programmas, kā arī izstrādājot, atvieglojot un sekmējot labās prakses ierosmes. Komisija, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes pilnvaras budžeta procedūrā, var izmantot pieejamos finansēšanas instrumentus, lai turpinātu stiprināt dalībvalstu spēju veidošanu un administratīvo sadarbību.
3.  Dalībvalstis ievieš salīdzinošas izvērtēšanas programmu, kurā piedalās visas kompetentāss izpildiestādes un kuras ietvaros tiek nodrošināta pienācīga izvērtējošo un izvērtējamo kompetento izpildiestāžu rotācija. Dalībvalstis par šīm programmām ziņo Komisijai reizi divos gados, ietverot šo informāciju 26. pantā minētajā ziņojumā par kompetento iestāžu darbību.
Grozījums Nr. 156
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
26. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Katru gadu dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to teritorijā izmantotajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumiem, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, un nosūta to Komisijai vēlākais 30. jūnijā nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām. Minētajā ziņojumā norāda:
3.  Katru gadu dalībvalstis sagatavo ziņojumu par to teritorijā reģistrētajiem un izmantotajiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām un ar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus, un nosūta to Komisijai vēlākais 30. jūnijā nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām. Minētajā ziņojumā norāda:
Grozījums Nr. 157
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
26. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  to atļauju skaitu, kas piešķirtas pārvadātājiem, kuri veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas;
a)  to atļauju skaitu, kas piešķirtas pārvadātājiem, kuri veic kravas autopārvadātāja profesionālo darbību, izmantojot tikai mehāniskos transportlīdzekļus, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām un ar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus;
Grozījums Nr. 158
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
26. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  to katrā kalendārajā gadā dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas;
b)  to katrā kalendārajā gadā dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekļu skaitu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām un ar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus;
Grozījums Nr. 159
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
26. pants – 3. punkts – c apakšpunkts
c)  to līdz katra gada 31. decembrim dalībvalstī reģistrēto transportlīdzekļu kopējo skaitu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas;
c)  to mehānisko transportlīdzekļu kopējo skaitu, kuri dalībvalstī ir reģistrēti uz katra gada 31. decembri, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām unar kuriem veic starptautiskus pārvadājumus;
Grozījums Nr. 160
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
26. pants – 3. punkts – d apakšpunkts
d)  kāds ir aplēstais mehānisko transportlīdzekļu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, īpatsvars no visiem dalībvalstī reģistrētajiem transportlīdzekļiem, ko izmanto vispārējiem autopārvadājumiem, atsevišķi izdalot iekšzemes, starptautiskos un kabotāžas pārvadājumus.
d)  kāds ir aplēstais mehānisko transportlīdzekļu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no 2,4 līdz 3,5 tonnām, kā arī to, kas nesasniedz 2,4 tonnas, īpatsvars no visiem dalībvalstī reģistrētajiem transportlīdzekļiem, ko izmanto vispārējiem autopārvadājumiem, atsevišķi izdalot iekšzemes, starptautiskos un kabotāžas pārvadājumus.
Grozījums Nr. 161
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
26. pants – 4. punkts
4.  Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā apkopojusi atbilstoši 3. punktam, un uz papildu pierādījumiem, vēlākais 2024. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, vai transportlīdzekļu apvienojumu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, kopējā skaita izmaiņām. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tā atkārtoti novērtē, vai ir jāierosina papildu pasākumi.
4.  Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā apkopojusi atbilstoši 3. punktam, un uz papildu pierādījumiem, vēlākais 2024. gada 31. decembrī iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par autopārvadājumos iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu, kuru pieļaujamā maksimālā pilna masa, ieskaitot piekabju masu, ir no2,4 līdz 3,5 tonnām, kopējā skaita izmaiņām. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tā atkārtoti novērtē, vai ir jāierosina papildu pasākumi.
Grozījums Nr. 162
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16. punkts
Regula (EK) Nr. 1071/2009
26. pants – 5. punkts
5.  Katru gadu dalībvalstis ziņo Komisijai par pieteikumiem, ko tās iesniegušas saskaņā ar 18. panta 3. un 4. punktu, par saņemtajām atbildēm no citām dalībvalstīm un par pasākumiem, ko tās veikušas, pamatojoties uz saņemto informāciju.”;
5.  Katru gadu dalībvalstis ziņo Komisijai par pieteikumiem, ko tās iesniegušas saskaņā ar 18. pantu, par saņemtajām atbildēm no citām dalībvalstīm un par pasākumiem, ko tās veikušas, pamatojoties uz saņemto informāciju.
Grozījums Nr. 163
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
26. pants – 5.a punkts (jauns)
(16a)  pievieno šādu 5.a punktu:
“5.a Pamatojoties uz Komisijas saskaņā ar 5. punktu iegūto informāciju un papildu pierādījumiem, tā vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei sīki izstrādātu ziņojumu par dalībvalstu administratīvo sadarbību, par iespējamiem trūkumiem šajā sakarībā un par iespējamiem veidiem sadarbības uzlabošanai. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, tā atkārtoti novērtē, vai ir jāierosina papildu pasākumi.
Grozījums Nr. 164
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1071/2009
1. pants – 1. punkts – 1.b daļa (jauna)
(1a)  Regulas 1. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:
"Šīs regulas 8. panta 2. un 2.a punktā minētos laika ierobežojumus piemēro arī ienākošiem un izejošiem kravu autopārvadājumiem, kas ir kombinētā pārvadājuma sākotnējais iekšzemes un/vai beigu iekšzemes posms, kā ir noteikts Padomes Direktīvā 92/106/EEK."
Grozījums Nr. 165
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1072/2009
1. pants – 2. punkts
(1b)  regulas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šī regula attiecas uz braucienu daļu, ko veic tās dalībvalsts teritorijā, kuru šķērso tranzītā. Tā neattiecas uz braucienu daļu, ko veic tajā dalībvalstī, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, kamēr nav noslēgts nepieciešamais nolīgums starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.
“2. Veicot pārvadājumus no dalībvalsts uz trešo valsti un otrādi, šī regula attiecas uz braucienu daļu, ko veic tās dalībvalsts teritorijā, kuru šķērso tranzītā. Tomēr šī tranzīta brauciena daļa neietilpst direktīvas par norīkotajiem darba ņēmējiem piemērošanas jomā. Tā neattiecas uz braucienu daļu, ko veic tajā dalībvalstī, kurā krava tiek iekrauta vai izkrauta, kamēr nav noslēgts nepieciešamais nolīgums starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti.”;
Grozījums Nr. 166
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1.c punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1072/2009
1. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
(1c)  5. panta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(c)  kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilna masa, ietverot piekabju masu, nepārsniedz 3,5 tonnas;
(c)  kravu pārvadājumi ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru maksimālā pilna masa, ietverot piekabju masu, ir mazāka nekā 2,4 tonnas;
Grozījums Nr. 167
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1072/2009
2. pants – 7.a punkts (jauns)
(aa)  pievieno šādu punktu:
7.a  “tranzīts" ir tāds brauciens ar kravu, kuru transportlīdzeklis veic, braucot cauri vienai vai vairākām dalībvalstīm vai trešām valstīm, un kura sākuma vieta un galamērķa vieta nav nevienā no šīm dalībvalstīm vai trešām valstīm;
Grozījums Nr. 168
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts – - a apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1072/2009
4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(-a)  1. pantā pievieno šādu apakšpunktu:
“(ba) veic starptautiskos pārvadājumus ar transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar viedo tahogrāfu, kā noteikts 3. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 165/20141a II nodaļā.”
__________________
1.a   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 (2014. gada 4. februāris) par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV L 60, 28.2.2014., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 169
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
8. pants – 2. punkts
2.  Tiklīdz ir piegādāta krava, kas ievesta ar ienākošu starptautisku pārvadājumu no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt kabotāžas pārvadājumus uzņēmējā dalībvalstī vai kaimiņos esošās dalībvalstīs. Pēdējai izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā jānotiek 5 dienu laikā no pēdējās izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā.
2.  Tiklīdz ir piegādāta krava, kas ievesta ar ienākošu starptautisku pārvadājumu no citas dalībvalsts vai no trešās valsts uz uzņēmēju dalībvalsti, 1. punktā minētajiem pārvadātājiem ir atļauts ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt kabotāžas pārvadājumus uzņēmējā dalībvalstī. Pēdējai izkraušanai kabotāžas pārvadājuma laikā jānotiek 3 dienu laikā no pēdējās izkraušanas uzņēmējā dalībvalstī ienākošā starptautiskā pārvadājuma laikā saskaņā ar piemērojamo pārvadāšanas līgumu.
Grozījums Nr. 170
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts – aa punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1072/2009
8. pants – 2.a punkts (jauns)
(aa)  iekļauj šādu punktu:
“2.a Pēc 2. punktā minētā 3 dienu laikposma beigām pārvadātāji nedrīkst ar to pašu transportlīdzekli vai, ja tas ir sakabināts transportlīdzeklis, ar tā paša transportlīdzekļa mehānisko transportlīdzekli veikt kabotāžas pārvadājumus tajā pašā uzņēmējā dalībvalstī 60 stundas pēc tam, kad notikusi atgriešanās kravas pārvadātāja uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalstī, un kamēr tie nav veikuši jaunu starptautisko pārvadājumu no uzņēmējdarbības veikšanas dalībvalsts.”
Grozījums Nr. 171
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
8. pants – 4.a punkts
4.a  Šā panta 3. punktā minētos pierādījumus iesniedz vai nosūta pilnvarotajam uzņēmējas dalībvalsts kontroles darbiniekam pēc pieprasījuma un uz ceļa veiktās pārbaudes laikā. Tos var iesniegt vai nosūtīt elektroniski, rediģējamā strukturētā formātā, ko var tieši izmantot uzglabāšanai un apstrādei datoros, piemēram, eCMR formātā.* Uz ceļa veiktās pārbaudes laikā transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var iesniegt 3. punktā minētos pierādījumus.
4.a  Šā panta 3. punktā minētos pierādījumus iesniedz vai nosūta pilnvarotajam uzņēmējas dalībvalsts kontroles darbiniekam pēc pieprasījuma un uz ceļa veiktās pārbaudes laikā. Dalībvalstis pieņem, ka pierādījumus iesniedz vai nosūta elektroniski, rediģējamā strukturētā formātā, ko var tieši izmantot uzglabāšanai un apstrādei datoros, piemēram, elektronisku preču pavadzīmi atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (eCMR). Uz ceļa veiktās pārbaudes laikā transportlīdzekļa vadītājam ir atļauts sazināties ar galveno biroju, pārvadājumu vadītāju vai jebkuru citu personu vai struktūru, kas var iesniegt 3. punktā minētos pierādījumus.
Grozījums Nr. 172
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1072/2009
9. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)
(5a)  9. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“(ea) atlīdzību un apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK1a 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā.
__________________
1.a   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.)”
Grozījums Nr. 173
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
10.a pants – virsraksts
Pārbaudes
Pārdomāta izpilde
Grozījums Nr. 174
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
10.a pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalsts organizē pārbaudes, no 2020. gada 1. janvāra katru kalendāro gadu pārbaudot vismaz 2 % no visiem to teritorijā veiktajiem kabotāžas pārvadājumiem. Sākot no 2022. gada 1. janvāra, tās minēto procentuālo daļu palielina līdz vismaz 3 %. Procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz kopējiem kabotāžas pārvadājumiem dalībvalstī, kas izteikti tonnkilometros t-2gadā pēc Eurostat datiem.
1.  Lai panāktu vēl labāku šajā nodaļā paredzēto prasību ieviešanu, dalībvalstis nodrošina, ka to teritorijā īsteno saskaņotu valsts ieviešanas stratēģiju. Minētā stratēģija ir vērsta uz uzņēmumiem ar augstu riska novērtējumu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/22/EK1a 9pantā.
__________________
1.a  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK (2006. gada 15. marts) par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā (OV L 102, 11.4.2006., 35. lpp.).
Grozījums Nr. 175
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
10.a pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Katra dalībvalsts nodrošina, ka Direktīvas 2006/22/EK 2. pantā paredzētās pārbaudes attiecīgā gadījumā ietver pārbaudi par kabotāžas pārvadājumiem.
Grozījums Nr. 176
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
10.a pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Šā panta 2. punkta vajadzībām dalībvalstīm ir pieejama attiecīgā informācija un dati, ko reģistrē, apstrādā vai uzglabā ar Regulas (ES) Nr. 165/2015 II nodaļā minēto viedo tahogrāfu un ar elektroniskiem transporta dokumentiem, piemēram, elektroniskām preču pavadzīmēm (eCMR) atbilstoši Konvencijai par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu.
Grozījums Nr. 177
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
10.a pants – 2.b punkts (jauns)
2.b  Dalībvalstis sniedz piekļuvi šiem datiem tikai kompetentajām iestādēm, kuras ir pilnvarotas pārbaudīt tiesību aktu pārkāpumus saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis paziņo Komisijai kontaktinformāciju par visām to teritorijā esošajām kompetentajām iestādēm, ko tās norīkojušas piekļūt šiem datiem. Līdz [XXX] Komisija sagatavo visu valstu kompetento iestāžu sarakstu un nosūta to dalībvalstīm. Dalībvalstis nekavējoties informē par jebkādām turpmākām izmaiņām šajā informācijā.
Grozījums Nr. 178
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
10.a pants – 2.c punkts (jauns)
2.c  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.b pantu, lai noteiktu to datu raksturojumu, kuriem dalībvalstīm ir piekļuve, to izmantošanas nosacījumus un tehniskās specifikācijas to pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, jo īpaši precizējot:
(a)  sīki izstrādātu sarakstu ar informāciju un datiem, kuriem valstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve un kuri ietver vismaz robežas šķērsošanas laikus un vietas, iekraušanas un izkraušanas operācijas, transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīmi un vadītāja datus;
(b)  kompetento iestāžu piekļuves tiesības, vajadzības gadījumā tās diferencējot atkarībā no kompetento iestāžu veida, piekļuves veida un datu izmantošanas nolūka;
(c)  tehniskās specifikācijas a) apakšpunktā minēto datu pārsūtīšanai vai piekļuvei tiem, tostarp attiecīgā gadījumā datu glabāšanas maksimālo ilgumu, vajadzības gadījumā tos diferencējot atkarībā no datu veida.
Grozījums Nr. 179
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
10.a pants – 2.d punkts (jauns)
2.d  Visiem šajā pantā minētajiem personas datiem var piekļūt un tos glabā ne ilgāk, kā tas noteikti nepieciešams tiem nolūkiem, kuriem datus vāca vai kuriem tos turpmāk apstrādā. Līdzko šādi dati minētajiem mērķiem vairs nav vajadzīgi, tos dzēš.
Grozījums Nr. 180
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
10.a pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis vismaz trīs reizes gadā veic saskaņotas kabotāžas pārvadājumu pārbaudes uz ceļiem. Šādas pārbaudes vienlaicīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu iestādes, kas atbild par noteikumu izpildi autopārvadājumu jomā, katrai no tām darbojoties savā teritorijā. Valstu kontaktpunkti, kas izraudzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1071/2009**** 18. panta 1. punktu, apmainās ar informāciju par to pārkāpumu skaitu un veidu, kuri atklāti pēc saskaņotajām pārbaudēm uz ceļiem.
3.  Dalībvalstis vismaz trīs reizes gadā veic saskaņotas kabotāžas pārvadājumu pārbaudes uz ceļiem, kas var sakrist ar pārbaudēm, kuras tiek veiktas saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK 5. pantu. Šādas pārbaudes vienlaicīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu iestādes, kas atbild par noteikumu izpildi autopārvadājumu jomā, katrai no tām darbojoties savā teritorijā. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par to pārkāpumu skaitu un veidu, kuri atklāti pēc saskaņotajām pārbaudēm uz ceļiem.
Grozījums Nr. 181
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 8. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
14.a pants – 1. punkts
Dalībvalstis paredz sankcijas nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību II un III nodaļai, ja tie apzināti uzdod veikt pārvadājumu pakalpojumus, kas ietver šīs regulas pārkāpumus.
Dalībvalstis paredz iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas nosūtītājiem, ekspeditoriem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem par neatbilstību II un III nodaļai, ja tie apzinās vai tiem pamatoti vajadzētu zināt, ka pārvadājumu pakalpojumi, ko tie uzdod veikt, ietver šīs regulas pārkāpumus.
Ja kravu nosūtītāji, ekspeditori, līgumslēdzēji un apakšuzņēmēji pasūta transporta pakalpojumus pie transporta uzņēmumiem ar zema riska reitingu, kā minēts Direktīvas 2006/22/EK 9. pantā, tiem nepiemēro sankcijas par pārkāpumiem, ja vien netiek pierādīts, ka tie faktiski zināja par minētajiem pārkāpumiem.
Grozījums Nr. 182
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 10. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
17. pants – 3. punkts
3.  Katru gadu vēlākais 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par to kabotāžas pārbaužu skaitu, kas veiktas iepriekšējā kalendārajā gadā atbilstoši 10.a pantam. Šādā informācijā norāda pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu un pārbaudīto tonnkilometru skaitu;
3.  Līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis nosūta Komisijai savu valsts īstenošanas stratēģiju, kas pieņemta saskaņā ar 10.a pantu. Katru gadu vēlākais 31. janvārī dalībvalstis informē Komisiju par izpildes darbībām, kas veiktas iepriekšējā kalendārajā gadā atbilstoši 10.a pantam, tostarp vajadzības gadījumā — veikto pārbaužu skaitu. Šādā informācijā norāda pārbaudīto transportlīdzekļu skaitu un pārbaudīto tonnkilometru skaitu;
Grozījums Nr. 183
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 10. punkts
Regula (EK) Nr. 1072/2009
17. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija līdz 2022. gada beigām izstrādā ziņojumu par situāciju Savienības autopārvadājumu tirgū. Ziņojumā iekļauj tirgus situācijas analīzi, ietverot kontroles mehānismu efektivitātes novērtējumu un darba apstākļu attīstību profesijā.

(1) OV C 197, 8.6.2018., 38. lpp.
(2) OV C 176, 23.5.2018., 57. lpp.


Kopīgi noteikumi attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu ***I
PDF 206kWORD 58k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (COM(2017)0660 – C8-0394/2017 – 2017/0294(COD))
P8_TA-PROV(2019)0342A8-0143/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0660),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 194. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0394/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 16. maija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A8-0143/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu

P8_TC1-COD(2017)0294


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(4),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(5),

tā kā:

(1)  Dabasgāzes iekšējais tirgus, ko Savienībā pakāpeniski qievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem tiešajiem lietotājiem Savienībā dotu reālas izvēles iespējas neatkarīgi no tā, vai tie ir iedzīvotāji vai uzņēmumi, radītu jaunas uzņēmējdarbības iespējas un godīgus konkurences apstākļus, panāktu konkurētspējīgas cenas, nodrošinātu iedarbīgus investīciju signālus un labāku pakalpojumu kvalitāti un veicinātu piegādes drošību un ilgtspēju.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/55/EK (6) un 2009/73/EK (7) ir devušas nozīmīgu ieguldījumu dabasgāzes iekšējā tirgus izveidē.

(3)  Šīs direktīvas mērķis ir novērst ▌ šķēršļus dabasgāzes iekšējā tirgus izveides pabeigšanai, kurus rada tas, ka gāzes pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām netiek piemēroti Savienības tirgus noteikumi. Ar šo direktīvu ieviestie grozījumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka noteikumi, kas piemērojami gāzes pārvades līnijām, kuras savieno divas vai vairākas dalībvalstis, Savienībā ir piemērojami arī gāzes pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām. Tādējādi tiks nodrošināta tiesiskā regulējuma konsekvence Savienībā, vienlaikus izvairoties no konkurences kropļojumiem Savienības iekšējā enerģijas tirgū un no negatīvas ietekmes uz piegādes drošumu. Tas uzlabos arī pārredzamību un tirgus dalībniekiem, jo īpaši gāzes infrastruktūras investoriem un sistēmas lietotājiem, sniegs juridisko noteiktību attiecībā uz piemērojamiem tiesisko regulējumu.

(4)  Lai ņemtu vērā to, ka pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā nav bijis konkrētu Savienības noteikumu, kas piemērojami gāzes pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt atkāpes no dažiem Direktīvas 2009/73/EK noteikumiem attiecībā uz šādām gāzes pārvades līnijām, kas pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas ir pabeigtas. Attiecīgais nošķiršanas (kas nav īpašumtiesību nošķiršana) modeļu piemērošanas datums būtu jāpielāgo attiecībā uz gāzes pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām.

(5)   Cauruļvadi, kas trešās valsts naftas vai gāzes ražošanas projektu savieno ar pārstrādes uzņēmumu vai pēdējo piekrastes terminālu dalībvalsts teritorijā, būtu jāuzskata par sākumposma pārvades cauruļvadu tīkliem. Cauruļvadi, kas naftas vai gāzes ražošanas projektu dalībvalstī savieno ar pārstrādes uzņēmumu vai pēdējo piekrastes terminālu trešās valsts teritorijā, šajā direktīvā nebūtu jāuzskata par sākumposma pārvades cauruļvadu tīkliem, jo šādiem cauruļvadiem, visticamāk, nav ievērojamas ietekmes uz iekšējo enerģijas tirgu.

(6)   Pārvades sistēmu operatoriem vajadzētu būt iespējai brīvi slēgt tehniskus nolīgumus ar pārvades sistēmu operatoriem vai citām struktūrām trešās valstīs par jautājumiem, kas attiecas uz pārvades sistēmu darbību un starpsavienojumiem, ar noteikumu, ka šādu nolīgumu saturs ir saderīgs ar Savienības tiesību aktiem.

(7)  Tehniskiem nolīgumiem starp pārvades sistēmu operatoriem vai citām struktūrām par pārvades līniju darbību būtu jāpaliek spēkā ar noteikumu, ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem un valsts regulatīvās iestādes attiecīgajiem lēmumiem.

(8)  Ja pastāv šādi tehniski nolīgumi, šajā direktīvā nav prasīts slēgt starptautisku nolīgumu starp dalībvalsti un trešo valsti vai nolīgumu starp Savienību un trešo valsti par attiecīgās gāzes pārvades līnijas darbību.

(9)  Direktīva 2009/73/EK joprojām ir piemērojama gāzes pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām tikai dalībvalstu teritorijā. Attiecībā uz atklātā jūrā izvietotām gāzes pārvades līnijām Direktīvai 2009/73/EK vajadzētu būt piemērojamai tās dalībvalsts teritoriālajā jūrā, kurā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts ar dalībvalstu tīklu.

(10)  Vajadzētu būt iespējai esošos nolīgumus, kas noslēgti starp dalībvalsti un trešo valsti par pārvades līniju darbību, paturēt spēkā saskaņā ar šo direktīvu.

(11)  Attiecībā uz nolīgumiem vai daļām nolīgumos ar trešām valstīm, kuri var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus, būtu jāizveido saskaņota un pārredzama procedūra, saskaņā ar kuru dalībvalstij pēc tās lūguma atļautu grozīt, paplašināt, pielāgot, atjaunot vai slēgt nolīgumu ar trešo valsti par pārvades līnijas vai sākumposma pārvades cauruļvadu tīkla darbību starp dalībvalsti un trešo valsti. Procedūrai nevajadzētu kavēt šīs direktīvas īstenošanu un nevajadzētu skart Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījumu, un tā būtu jāpiemēro esošiem un jauniem nolīgumiem.

(12)  Ja ir skaidrs, ka nolīguma priekšmets ietilpst daļēji Savienības un daļēji dalībvalsts kompetencē, ir būtiski nodrošināt ciešu sadarbību starp minēto dalībvalsti un Savienības iestādēm.

(13)  Komisijas Regula (ES) 2015/703(8), Komisijas Regula (ES) 2017/459(9), Komisijas Lēmums 2012/490/ES(10), kā arī Komisijas Regulas (ES) 2017/460(11) III, V, VI un IX nodaļa un 28. pants attiecas uz ieejas punktiem no trešām valstīm un izejas punktiem uz tām, ja attiecīgā valsts regulatīvā iestāde ir pieņēmusi attiecīgus lēmumus, savukārt Komisijas Regula (ES) Nr. 312/2014(12) attiecas vienīgi uz balansēšanas zonām Savienības robežās.

(14)   Lai pieņemtu lēmumus, ar ko dalībvalstij atļauj vai atsaka atļauju grozīt, paplašināt, pielāgot, atjaunot vai slēgt nolīgumu ar trešo valsti, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(15)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, panākt tiesiskā regulējuma konsekvenci Savienībā, vienlaikus izvairoties no konkurences kropļojumiem Savienības iekšējā enerģijas tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā rīcības mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(16)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(14) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(17)  Tāpēc Direktīva 2009/73/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/73/EK

Direktīvu 2009/73/EK groza šādi:

1)  direktīvas 2. panta 17. punktu aizstāj ar šādu:"

"17) "starpsavienojums" ir pārvades līnija, kas šķērso robežu starp dalībvalstīm, lai savienotu attiecīgo dalībvalstu valsts pārvades sistēmas, vai pārvades līnija starp dalībvalsti un trešo valsti līdz dalībvalstu teritorijai vai attiecīgās dalībvalsts teritoriālajai jūrai;";

"

2)  direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)  panta 8. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"8. Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma piederēja vertikāli integrētam uzņēmumam, dalībvalsts var nolemt nepiemērot 1. punktu. Attiecībā uz pārvades sistēmas, kura savieno dalībvalsti ar trešo valsti, daļu starp minētās dalībvalsts robežu un pirmo savienojuma punktu ar minētās dalībvalsts tīklu – ja ... [šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās diena] pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 1. punktu.";

"

b)  panta 9. punktu aizstāj ar šādu:"

"9. Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma piederēja vertikāli integrētam uzņēmumam un ir ieviesti pasākumi, kas garantē lielāku pārvades sistēmas operatora neatkarību nekā IV nodaļas noteikumi, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot šā panta šā panta 1. punktu.

Attiecībā uz pārvades sistēmas, kas savieno dalībvalsti ar trešo valsti, daļu starp minētās dalībvalsts robežu un pirmo savienojuma punktu ar minētās dalībvalsts tīklu, ja ... [šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās diena] pārvades sistēma pieder vertikāli integrētam uzņēmumam un ir ieviesti pasākumi, kas garantē lielāku pārvades sistēmas operatora neatkarību nekā IV nodaļas noteikumi, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot šā panta šā panta 1. punktu.";

"

3)  direktīvas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Ja 2009. gada 3. septembrī pārvades sistēma piederēja vertikāli integrētam uzņēmumam, dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 9. panta 1. punktu un pēc pārvades sistēmas īpašnieka priekšlikuma norīkot neatkarīgu sistēmas operatoru.

Attiecībā uz pārvades sistēmas, kas savieno dalībvalsti ar trešo valsti, daļu starp minētās dalībvalsts robežu un pirmo savienojuma punktu ar minētās dalībvalsts tīklu, ja pārvades sistēma … [šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās diena] pieder vertikāli integrētam uzņēmumam, minētā dalībvalsts var pieņemt lēmumu nepiemērot 9. panta 1. punktu un pēc pārvades sistēmas īpašnieka priekšlikuma norīkot neatkarīgu sistēmas operatoru.

Neatkarīga sistēmas operatora norīkošanu apstiprina Komisija.";

"

4)   direktīvas 34. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Pārrobežu domstarpību gadījumā piemēro tās dalībvalsts domstarpību izšķiršanas sistēmu, kuras jurisdikcijā ir sākumposma pārvades cauruļvadu tīkls, kam ir atteikta piekļuve. Ja pārrobežu domstarpībās attiecīgais tīkls ir vairāk nekā vienas dalībvalsts kompetencē, attiecīgās dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai nodrošinātu šīs direktīvas konsekventu piemērošanu. Ja sākumposma pārvades cauruļvadu tīkls sākas trešā valstī un savienojas ar vismaz vienu dalībvalsti ▌, attiecīgās dalībvalstis apspriežas cita ar citu un dalībvalsts, kurā atrodas pirmais ieejas punkts dalībvalstu tīklā, apspriežas ar ▌ attiecīgo trešo valsti, kurā sākas attiecīgais sākumposma pārvades cauruļvadu tīkls, lai attiecībā uz attiecīgo tīklu nodrošinātu, ka šīs direktīvas noteikumi tiek konsekventi piemēroti dalībvalstu teritorijā.";

"

5)   direktīvas 36. pantu groza šādi:

a)   panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"e) izņēmuma piešķiršana nedrīkst kaitēt konkurencei attiecīgajos tirgos, kurus varētu ietekmēt minētie ieguldījumi, dabasgāzes iekšējā tirgus efektīvai funkcionēšanai, attiecīgo regulēto sistēmu efektīvai funkcionēšanai vai dabasgāzes piegādes drošumam Savienībā.";

"

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. VIII nodaļā minētā regulatīvā iestāde katrā konkrētā gadījumā var pieņemt lēmumu par 1. un 2. punktā minētā atbrīvojuma piešķiršanu.

Pirms lēmuma par atbrīvojumu pieņemšanas valsts regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā cita attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde apspriežas ar:

   a) to dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm, kuru tirgus varētu ietekmēt jaunā infrastruktūra; un
   b) to trešo valstu attiecīgajām iestādēm, kur attiecīgā infrastruktūra ir savienota ar Savienības tīklu dalībvalsts jurisdikcijā un sākas vai beidzas vienā vai vairākās trešās valstīs.

Ja trešās valsts iestādes, ar kurām paredzēts apspriesties, saprātīgā termiņā vai noteiktā termiņā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var pieņemt nepieciešamo lēmumu.";

"

c)  panta 4. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Ja visas attiecīgās regulatīvās iestādes sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pēdējā regulatīvā iestāde saņēmusi atbrīvojuma lūgumu, vienojušās par to, tās par šo lēmumu informē Aģentūru. Ja attiecīgā infrastruktūra ir pārvades līnija starp dalībvalsti un trešo valsti, pirms lēmuma par atbrīvojumu pieņemšanas valsts regulatīvā iestāde vai attiecīgā gadījumā cita kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts ar dalībvalstu tīklu, var apspriesties ar minētās trešās valsts attiecīgo iestādi, lai attiecībā uz attiecīgo infrastruktūru nodrošinātu, ka šī direktīva tiek konsekventi piemērota minētās dalībvalsts teritorijā un attiecīgā gadījumā minētās dalībvalsts teritoriālajā jūrā. Ja trešās valsts iestāde, ar kuru paredzēts apspriesties, saprātīgā termiņā vai noteiktā termiņā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var pieņemt nepieciešamo lēmumu.";

"

6)  direktīvas 41. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"c) saistībā ar pārrobežu jautājumiem sadarboties ar attiecīgo dalībvalstu regulatīvo iestādi vai iestādēm un Aģentūru▌. Attiecībā uz infrastruktūru uz trešo valsti un no tās regulatīvā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts ar dalībvalstu tīklu, var sadarboties ar attiecīgajām trešās valsts iestādēm pēc apspriešanās ar citu attiecīgo dalībvalstu regulatīvajām iestādēm, lai attiecībā uz šo infrastruktūru nodrošinātu, ka šīs direktīvas noteikumi tiek konsekventi piemēroti dalībvalstu teritorijā;";

"

7)  direktīvas 42. pantam pievieno šādu punktu:"

"6. Regulatīvās iestādes vai attiecīgā gadījumā citas kompetentās iestādes var apspriesties un sadarboties ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm saistībā ar gāzes infrastruktūras uz trešām valstīm un no tām darbību, lai attiecībā uz konkrēto infrastruktūru nodrošinātu, ka šī direktīva tiek konsekventi piemērota dalībvalsts teritorijā un teritoriālajā jūrā.";

"

8)  direktīvā iekļauj šādu pantu:"

"48.a pants

Tehniski nolīgumi par pārvades līniju darbību

Šī direktīva neietekmē pārvades sistēmu operatoru vai citu ekonomikas dalībnieku brīvību saglabāt spēkā vai slēgt tehniskus nolīgumus par jautājumiem, kas attiecas uz pārvades līniju darbību starp dalībvalsti un trešo valsti, ciktāl minētie nolīgumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un attiecīgo dalībvalstu valsts regulatīvo iestāžu attiecīgiem lēmumiem. Par šādiem nolīgumiem paziņo attiecīgo dalībvalstu regulatīvajām iestādēm.";

"

9)  direktīvā iekļauj šādus pantus:"

"49.a pants

Atkāpes attiecībā uz pārvades līnijām uz trešām valstīm un no tām

1.  Attiecībā uz gāzes pārvades līnijām starp dalībvalsti un trešo valsti, kas pabeigtas pirms … [šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās datums], dalībvalsts, kurā atrodas šādas pārvades līnijas pirmais savienojuma punkts ar dalībvalsts tīklu, var nolemt atkāpties no 9., 10., 11. un 32. panta un 41. panta 6., 8. un 10. punkta attiecībā uz šādas gāzes pārvades līnijas posmiem, kas atrodas tās teritorijā un teritoriālajā jūrā, objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, tādēļ, lai varētu atgūt veiktās investīcijas, vai ar piegādes drošumu saistītu iemeslu dēļ, ar noteikumu, ka attiecīgā atkāpe negatīvi neietekmē konkurenci vai dabasgāzes iekšējā tirgus efektīvu darbību, vai piegādes drošumu Savienībā.

Atkāpes laiks ir ierobežots līdz 20 gadiem, tā balstās uz objektīvu pamatojumu, to var atjaunot, ja tas ir pamatoti, un uz to var attiecināt nosacījumus, kas palīdz izpildīt iepriekš minētos nosacījumus.

Šādas atkāpes nepiemēro pārvades līnijām starp dalībvalsti un trešo valsti, kurai ir izvirzīta prasība transponēt šo direktīvu un kura efektīvi to ir īstenojusi saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar Savienību.

2.  Ja attiecīgā pārvades līnija atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas pirmais savienojuma punkts ar dalībvalstu tīklu, pēc apspriešanās ar visām attiecīgajām dalībvalstīm lemj par to, vai piešķirt atkāpi attiecībā uz minēto gāzes pārvades līniju.

Pēc attiecīgo dalībvalstu lūguma Komisija var nolemt būt par novērotāju apspriedēs starp to dalībvalsti, kuras teritorijā atrodas pirmais savienojuma punkts, un trešo valsti saistībā ar šīs direktīvas konsekventu piemērošanu tās dalībvalsts teritorijā un teritoriālajā jūrā, kurā atrodas pirmais starpsavienojuma punkts, tostarp atkāpju piešķiršanā šādām pārvades līnijām.

3.  Lēmumus saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņem līdz ... [viens gads pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis par šādiem lēmumiem paziņo Eiropas Komisijai un tos publicē.

49.b pants

Pilnvarojuma procedūra

1.   Neskarot citus pienākumus, kas noteikti ar Savienības tiesību aktiem, un Savienības un tās dalībvalstu kompetenču sadalījumu, esošie nolīgumi starp dalībvalsti un trešo valsti par pārvades līnijas vai sākumposma pārvades cauruļvadu tīkla darbību var palikt spēkā, līdz starp Savienību un to pašu trešo valsti stājas spēkā vēlāks nolīgums vai tiek piemērota šā panta 2.–15. punktā paredzētā procedūra.

2.   Neskarot Savienības un tās dalībvalstu kompetenču sadalījumu, ja dalībvalsts plāno sākt sarunas ar trešo valsti, lai grozītu, paplašinātu, pielāgotu, atjaunotu vai slēgtu nolīgumu par pārvades līnijas darbību ar trešo valsti attiecībā uz jautājumiem, kas pilnīgi vai daļēji ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, tā par savu nodomu rakstiski paziņo Komisijai.

Šādā paziņojumā ietver attiecīgo dokumentāciju un norāda noteikumus, kuri tiks aplūkoti sarunās vai tiks pārskatīti, sarunu mērķus un jebkādu citu attiecīgu informāciju, un to nosūta Komisijai vismaz piecus mēnešus pirms plānotā sarunu sākuma.

3.   Papildus paziņošanai, ko veic, ievērojot 2. punktu, Komisija atļauj attiecīgajai dalībvalstij sākt oficiālas sarunas ar trešo valsti attiecībā uz to daļu, kas var ietekmēt Savienības kopīgos noteikumus, izņemot, ja tā uzskata, ka šādu sarunu sākšana:

   a) būtu pretrunā Savienības tiesību aktiem, neņemot vērā nesaderības, kuras izriet no Savienības un dalībvalstu savstarpējā kompetenču sadalījuma;
   b) kaitētu iekšējā dabasgāzes tirgus darbībai, konkurencei vai piegādes drošumam dalībvalstī vai Savienībā;
   c) apdraudētu mērķus, kas izvirzīti Savienības un trešās valsts notiekošām sarunām par starpvaldību nolīgumiem;
   d) būtu diskriminējoša.

4.   Veicot novērtējumu saskaņā ar 3. punktu, Komisija ņem vērā to, vai paredzētais nolīgums attiecas uz pārvades līniju vai sākumposma pārvades cauruļvadu, kas veicina dabasgāzes piegāžu un piegādātāju dažādošanu, izmantojot jaunus dabasgāzes avotus.

5.   Komisija 90 dienu laikā pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu, ar ko dalībvalstij atļauj vai atsaka atļauju sākt sarunas, lai grozītu, paplašinātu, pielāgotu, atjaunotu vai slēgtu nolīgumu ar trešo valsti. Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga papildu informācija, 90 dienu laikposmu skaita no dienas, kad saņemta šāda papildu informācija.

6.   Ja Komisija pieņem lēmumu, ar ko dalībvalstij atsaka atļauju sākt sarunas, lai grozītu, paplašinātu, pielāgotu, atjaunotu vai slēgtu nolīgumu ar trešo valsti, tā informē attiecīgo dalībvalsti par to un norāda iemeslus.

7.   Lēmumus, ar ko dalībvalstij atļauj vai atsaka atļauju sākt sarunas, lai grozītu, paplašinātu, pielāgotu, atjaunotu vai slēgtu nolīgumu ar trešo valsti, pieņem ar īstenošanas aktiem saskaņā ar procedūru, kas minēta 51. panta 2. punktā.

8.   Komisija var sniegt norādījumus un var lūgt paredzētajā nolīgumā iekļaut konkrētus noteikumus, lai nodrošinātu saderību ar Savienības tiesību aktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/684 *.

9.   Komisija tiek regulāri informēta par nolīguma grozīšanas, paplašināšanas, pielāgošanas, atjaunošanas vai slēgšanas sarunu virzību un rezultātiem visās šādu sarunu dažādajās stadijās, un tā var lūgt iespēju piedalīties šādās sarunās starp dalībvalsti un trešo valsti saskaņā ar Lēmumu (ES) 2017/684.

10.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par lēmumiem, kas pieņemti, ievērojot 5. punktu.

11.   Pirms tiek parakstīts nolīgums ar trešo valsti, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarunu iznākumu un nosūta Komisijai nolīguma tekstu, par ko sarunās panākta vienošanās.

12.   Saņemot paziņojumu, ievērojot 11. punktu, Komisija izvērtē nolīgumu, par ko sarunās panākta vienošanās, ievērojot 3. punktu. Ja Komisija konstatē, ka sarunu rezultātā panāktais nolīgums atbilst 3. punkta prasībām, tā atļauj dalībvalstij parakstīt un noslēgt nolīgumu.

13.   Komisija 90 dienu laikā pēc 11. punktā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu, ar ko dalībvalstij atļauj vai atsaka atļauju parakstīt un noslēgt nolīgumu ar trešo valsti. Ja lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga papildu informācija, 90 dienu laikposmu skaita no dienas, kad saņemta šāda papildu informācija.

14.   Ja Komisija saskaņā ar 13. punktu pieņem lēmumu, ar ko dalībvalstij atļauj parakstīt un noslēgt nolīgumu ar trešo valsti, attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par nolīguma noslēgšanu un stāšanos spēkā, kā arī par visām turpmākām izmaiņām minētā nolīguma statusā.

15.   Ja Komisija saskaņā ar 13. punktu pieņem lēmumu, ar ko dalībvalstij atsaka atļauju parakstīt un noslēgt nolīgumu ar trešo valsti, tā informē attiecīgo dalībvalsti par to un norāda iemeslus.

________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/684 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko izveido informācijas apmaiņas mehānismu attiecībā uz starpvaldību nolīgumiem un nesaistošiem aktiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm enerģētikas jomā un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 994/2012/ES (OV L 99, 12.4.2017., 1. lpp.).".

"

2. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, līdz ... [deviņi mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā dienas], neskarot jebkādas atkāpes saskaņā ar Direktīvas 2009/73/EK 49.a pantu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstīs, kurām ir tikai sauszemes robežas un kurām nav ģeogrāfisko robežu ar trešām valstīm un pārvades līniju ar trešām valstīm, nav jāstājas spēkā pasākumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, Kiprā un Maltā – šo valstu ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ – nav jāstājas spēkā pasākumiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, tik ilgi, kamēr šajās valstīs nav infrastruktūru, kas tās savieno ar trešām valstīm, tostarp sākumposma pārvades cauruļvadu tīkliem.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 262, 25.7.2018., 64. lpp.
(2) OV C 361, 5.10.2018., 72. lpp.
(3)OV C 262, 25.7.2018., 64. lpp.
(4)OV C 361, 5.10.2018., 72. lpp.
(5)Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).
(8)Komisijas Regula (ES) 2015/703 (2015. gada 30. aprīlis), ar ko izveido tīkla kodeksu par sadarbspējas un datu apmaiņas noteikumiem (OV L 113, 1.5.2015., 13. lpp.).
(9)Komisijas Regula (ES) 2017/459 (2017. gada 16. marts), ar ko izveido gāzes pārvades sistēmu jaudas piešķiršanas mehānismu tīkla kodeksu un atceļ Regulu (ES) Nr. 984/2013 (OV L 72, 17.3.2017., 1. lpp.).
(10)Komisijas Lēmums 2012/490/ES (2012. gada 24. augusts) par I pielikuma grozīšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 715/2009 par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem (OV L 231, 28.8.2012., 16. lpp.).
(11)Komisijas Regula (ES) 2017/460 (2017. gada 16. marts), ar ko izveido tīkla kodeksu par harmonizētām gāzes pārvades tarifu struktūrām (OV L 72, 17.3.2017., 29. lpp.).
(12)Komisijas Regula (ES) Nr. 312/2014 (2014. gada 26. marts), ar ko izveido tīkla kodeksu gāzes balansēšanai pārvades tīklos (OV L 91, 27.3.2014., 15. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(14) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds ***I
PDF 508kWORD 139k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (COM(2018)0390 – C8-0270/2018 – 2018/0210(COD))
P8_TA(2019)0343A8-0176/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Priekšlikums, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā ***I
PDF 265kWORD 74k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā (COM(2018)0115 – C8-0104/2018 – 2018/0050(COD))
P8_TA-PROV(2019)0344A8-0005/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0115),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0104/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 14. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0005/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014

P8_TC1-COD(2018)0050


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu ("MSY").

(2)  Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības samitā Ņujorkā 2015. gadā Savienība un tās dalībvalstis apņēmās līdz 2020. gadam faktiski noregulēt zivju ieguvi un izbeigt pārzveju, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un destruktīvu zvejas praksi, un īstenot zinātniski pamatotus pārvaldības plānus, lai tādējādi pēc iespējas īsā laikā atjaunotu zivju krājumus vismaz tādā līmenī, kas spēj nodrošināt MSY, kuru nosaka to bioloģiskās īpašības.

(3)  2017. gada 30. marta Maltas MedFish4Ever ministru deklarācijā(4) ir paredzēts jauns satvars zvejniecības pārvaldībai Vidusjūrā un noteikta darba programma nākamajiem 10 gadiem, kurā iekļautas piecas konkrētas darbības. Viena no noteiktajām saistībām ir izveidot daudzgadu plānus.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013(5) ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. KZP ir jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli.

(5)  Daži no KZP mērķiem ir nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko, sociālo un ekonomisko ilgtspēju ilgtermiņā, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā. KZP arī veicina pietiekami augstu dzīves līmeni zvejniecības sektoram, tostarp mazapjoma, nerūpnieciskajam vai piekrastes zvejniecības sektoram. Minēto mērķu sasniegšana veicina arī pārtikas krājumu pieejamību un dod ieguvumus nodarbinātības jomā.

(6)  Lai sasniegtu KZP mērķus, būtu jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi un maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles noteikšana un iedalīšana.

(7)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu daudzgadu plāni būtu jābalsta uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem šajā regulā paredzētajā daudzgadu plānā ("plāns") būtu jāietver mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniski pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no nevēlamām nozvejām un tās samazinātu.

(8)  "Labākais pieejamais zinātniskais ieteikums" būtu jāsaprot kā publiski pieejams zinātnisks ieteikums, kurš pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem un metodēm un kuru sniegusi vai recenzējusi Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta neatkarīga zinātniska struktūra.

(9)  Komisijai būtu jāiegūst labākais pieejamais zinātniskais ieteikums par krājumiem, kuri ietilpst plāna darbības jomā. Lai to izdarītu, Komisijai jo īpaši būtu jāapspriežas ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju (ZZTEK). Komisijai būtu jāiegūst jo īpaši tāds publiski pieejams zinātnisks ieteikums, tostarp ieteikums par jauktu sugu zvejniecībām, kurā ņemts vērā plāns un norādīti FMSY diapazoni un saglabāšanas references rādītāji (BPA un BLIM).

(10)  Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006(6) ir izveidots pārvaldības satvars Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai, un tajā ir noteikta prasība pieņemt pārvaldības plānus zvejniecībām, kuras dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos izmanto traļus, laivas velkamos vadus, no krasta velkamos vadus, apņemošos vadus un dragas.

(11)  Francija, Itālija un Spānija ir pieņēmušas Regulā (EK) Nr. 1967/2006 paredzētos pārvaldības plānus. Taču minētie plāni nav konsekventi, un tajos nav ņemti vērā visi zvejas rīki, ar kuriem zvejo bentiskos krājumus, un dažu krājumu sadalījuma un zvejas flotu darbības transzonālais raksturs. Turklāt šie plāni ir izrādījušies neefektīvi KZP mērķu sasniegšanā. Dalībvalstis un ieinteresētās personas ir izteikušas atbalstu tam, lai Savienības līmenī tiktu izstrādāts un īstenots attiecīgos krājumus aptverošs daudzgadu plāns.

(12)  ZZTEK ir parādījusi, ka daudzi bentiskie krājumi Vidusjūras rietumu daļā tiek izmantoti tādos apjomos, kuri ievērojami pārsniedz līmeni, kas vajadzīgs, lai sasniegtu MSY.

(13)  Tādēļ ir lietderīgi izveidot daudzgadu plānu bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.

(14)  Minētajā plānā būtu jāņem vērā tas, ka attiecīgās zvejniecības ir jauktu sugu zvejniecības, un zvejniecību galveno sugu — heka (Merluccius merluccius), svītrainās jūras barbes (Mullus barbatus), sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus), Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) — savstarpējā dinamika. Tajā būtu jāņem vērā arī piezvejas sugas, kas nozvejotas bentiskajās zvejniecībās, un bentiskie krājumi, par kuriem nav pieejami pietiekami dati. Plāns būtu jāpiemēro bentiskajām zvejniecībām (jo īpaši tādām, kuras izmanto traļus, pie grunts nostiprinātus tīklus, krātiņveida lamatas un āķu jedas) un jāīsteno Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģiem ārpus Savienības ūdeņiem Vidusjūras rietumu daļā.

(15)  Ja atpūtas zvejas izraisītajai mirstībai ir nozīmīga ietekme uz attiecīgajiem krājumiem, Padomei vajadzētu būt iespējai noteikt nediskriminējošus ierobežojumus atpūtas zvejniekiem. Nosakot šādus ierobežojumus, Padomei būtu jāatsaucas uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jāveic samērīgi vajadzīgie kontroles un datu vākšanas pasākumi, lai ticami aplēstu faktiskos atpūtas nozvejas apjomus. Turklāt attiecībā uz atpūtas zveju vajadzētu būt iespējai pieņemt tehniskus saglabāšanas pasākumus.

(16)  Plāna ģeogrāfiskajai darbības jomai būtu jābalstās uz krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā. Ņemot vērā precizētu zinātnisko informāciju, plānā noteiktajā krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā var būt jāveic turpmākas izmaiņas. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem koriģē plānā noteikto krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, ja zinātniskais ieteikums liecina par izmaiņām attiecīgo krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā.

(17)  Plāna mērķim vajadzētu būt – palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no mērķsugu krājumiem, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentiskajiem krājumiem un pelaģisko sugu piezvejām, kas gūtas bentiskajās zvejniecībās, uz kurām attiecas minimālais saglabāšanas references izmērs, un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no zvejas darbībām, ievērojot piekrastes zvejniecību un sociālekonomiskos aspektus. Ar plānu turklāt būtu jāīsteno ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi līdz minimumam samazinātu zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu. Tam vajadzētu būt saskanīgam ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK(8) un Padomes Direktīvas 92/43/EEK(9) mērķiem.

(18)  Ir lietderīgi noteikt MSY panākšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (F) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai ( FMSY). Minētie ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu pamatotie diapazoni ir vajadzīgi, lai nodrošinātu elastību, kura ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, un palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecības. Pamatojoties uz plānu, minētos diapazonus nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Turklāt FMSY diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par biomasas limita references rādītāju (BLIM) nepārsniegtu 5 %.

(19)  Maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles noteikšanas vajadzībām būtu jānosaka "parasti lietojamie" FMSY diapazoni un, ja konkrētie krājumi ir labā stāvoklī, –iespēja visjutīgākajam krājumam maksimāli pieļaujamo zvejas piepūli noteikt virs minētajiem FMSY diapazoniem ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, tas ir nepieciešams ar mērķi sasniegt šīs regulas mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām, lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara iekšsugas vai starpsugu dinamika, vai lai ierobežotu maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles atšķirības dažādos gados. Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms saskaņā ar minētajiem FMSY diapazoniem būtu jāsasniedz pakāpeniski pieaugošā veidā, ja iespējams, līdz 2020. gadam un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim.

(20)  Attiecībā uz krājumiem, par kuriem ir pieejami ar MSY saistītie mērķapjomi, aizsardzības pasākumu piemērošanas nolūkā ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kas izteikti kā piesardzīgas pieejas references rādītāji (BPA) un limita references rādītāji (BLIM).

(21)  Būtu jāievieš pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti mērķapjomi, un vajadzības gadījumā ierosinātu korektīvus pasākumus, cita starpā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par saglabāšanas references rādītāju. Korektīvajos pasākumos būtu jāiekļauj ārkārtas pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu, maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle un citi īpaši saglabāšanas pasākumi.

(22)  Lai nodrošinātu pārredzamu piekļuvi zvejniecībai un sasniegtu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomus, būtu jāpieņem Savienības zvejas piepūles režīms attiecībā uz traļiem, kas ir galvenie zvejas rīki, ar kuriem zvejo Vidusjūras rietumu daļas bentiskajos krājumos. Šajā sakarā ir lietderīgi noteikt zvejas piepūles grupas, lai Padome katru gadu varētu noteikt maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits. Vajadzības gadījumā zvejas piepūles režīmā būtu jāiekļauj citi zvejas rīki.

(23)  Ņemot vērā daudzu Vidusjūras rietumu daļas bentisko krājumu satraucošo stāvokli un tiecoties samazināt patlaban augstos zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņus, zvejas piepūles režīmam būtu jāizraisa būtisks zvejas piepūles samazinājums plāna pirmajos piecos īstenošanas gados.

(24)  Lai nodrošinātu, ka zvejas piepūles režīms ir efektīvs un praktiski īstenojams, dalībvalstīm būtu jāveic īpaši pasākumi, proti, jāiekļauj zvejas piepūles kvotu iedalīšanas metode saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, jāsastāda kuģu saraksts, jāizdod zvejas atļaujas un jāreģistrē un jānosūta attiecīgie zvejas piepūles dati.

(25)  Lai veicinātu plāna mērķu efektīvu sasniegšanu un saskaņā ar labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā, būtu jāļauj dalībvalstīm vietējā līmenī atbalstīt iesaistošas pārvaldības sistēmas.

(26)  Lai aizsargātu zivju mazuļu apgabalus un jutīgas dzīvotnes un lai nosargātu mazapjoma zvejniecības, piekrastes zona būtu regulāri jārezervē selektīvākām zvejniecībām. Tāpēc plānā būtu jānosaka ikgadējs trīs mēnešus ilgs zvejas aizliegums, ko piemēro traļiem līdz sešām jūras jūdzēm no krasta, izņemot vietas, kur dziļums pārsniedz 100 m izobatas. Vajadzētu būt iespējai noteikt arī citus aizlieguma apgabalus, ja tādā veidā var nodrošināt, ka heka mazuļu nozveja samazinās vismaz par 20 %.

(27)  Attiecībā uz bentiskajiem krājumiem būtu jāveic papildu saglabāšanas pasākumi. Konkrētāk, lai aizsargātu pieaugušus heka īpatņus, kuriem tiek nodarīts nopietns kaitējums, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, ir lietderīgi noteikt papildu zvejas aizliegumus apgabalos, kuros ir lieli nārsta bari.

(28)  Attiecībā uz piezvejas sugu krājumiem un uz bentiskajiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati, būtu jāievēro piesardzīga pieeja. Ja zinātniskie ieteikumi liecina par korektīvo pasākumu nepieciešamību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu būtu jāpieņem īpaši saglabāšanas pasākumi.

(29)  Plānā būtu jāparedz tehniski saglabāšanas papildpasākumi, kurus pieņem, izmantojot deleģētos aktus. Tas ir nepieciešams, lai sasniegtu plāna mērķus, jo īpaši attiecībā uz bentisko krājumu saglabāšanu un selektivitātes uzlabošanu.

(30)  Lai izpildītu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā ▌ būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, kuri sīkāk jāizklāsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.

(31)  Lai ▌ plānu savlaicīgi pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai šo regulu papildinātu ar korektīviem un tehniskiem saglabāšanas pasākumiem, īstenotu izkraušanas pienākumu un grozītu dažus plāna elementus. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem jābūt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(32)  Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, būtu jānosaka termiņš, kādā pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis iesniedz kopīgos ieteikumus.

(33)  Lai novērtētu virzību MSY sasniegšanā, ▌ plānam būtu jānodrošina attiecīgo krājumu un, ja iespējams, piezvejas sugu krājumu regulāra zinātniskā uzraudzība.

(34)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu Komisijai būtu periodiski jānovērtē šīs regulas atbilstība un efektivitāte. Šādā novērtējumā būtu jāievēro un par pamatu jāņem šajā regulā paredzētie plāna periodiskie izvērtējumi, kurus, pamatojoties uz ZZTEK zinātniskajiem ieteikumiem, veic līdz ... [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās diena] un pēc tam ik pēc trim gadiem. Minētais laikposms ļautu pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un panākt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. ▌

(35)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt to, ka pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, var uzskatīt par tādiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (11).

(36)  Lai panāktu līdzsvaru starp flotes zvejas kapacitāti un pieejamo maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, nelīdzsvarotos flotes segmentos, uz ko attiecas šī regula, vajadzētu būt pieejamam Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalstam par zvejas darbību galīgu pārtraukšanu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 508/2014.

(37)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta 4. punktu pirms plāna sagatavošanas tika pienācīgi novērtēta tā iespējamā ekonomiskā un sociālā ietekme.

(38)  Ņemot vērā, ka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli nosaka katram kalendārajam gadam, zvejas piepūles režīma noteikumi būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, noteikumi par FMSY diapazoniem un aizsardzības pasākumiem krājumiem, kuru apmērs ir mazāks par BPA, būtu jāpiemēro no 2025. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Ar šo regulu izveido daudzgadu plānu ("plāns") bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.

2.  Šo regulu piemēro šādiem krājumiem:

a)  Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) GFCM 1., 5., 6. un 7. apakšapgabalā;

b)  sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) GFCM 1., 5., 6. un 9.-10.-11. apakšapgabalā;

c)  sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) GFCM 9.-10.-11. apakšapgabalā;

d)  heks (Merluccius merluccius) GFCM 1.-5.-6.-7. un 9.-10.-11. apakšapgabalā;

e)  Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) GFCM 5., 6., 9. un 11. apakšapgabalā;

f)  svītrainā jūras barbe (Mullus barbatus) GFCM 1., 5., 6., 7., 9., 10. un 11. apakšapgabalā;

3.  Šo regulu piemēro arī to piezvejas sugu krājumiem, kuras Vidusjūras rietumu daļā nozvejotas, zvejojot no 2. punktā uzskaitītajiem krājumiem. To piemēro arī citiem Vidusjūras rietumu daļā zvejotiem bentiskajiem krājumiem, par kuriem nav pieejami pietiekami dati.

4.  Šo regulu piemēro komerciālai ▌ zvejai no 2. un 3. punktā minētajiem bentiskajiem krājumiem, ja minēto zveju veic Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģi ārpus Savienības ūdeņiem Vidusjūras rietumu daļā.

5.  Šajā regulā ir arī sīki noteikts, kā rietumu ūdeņiem piederīgajos Savienības ūdeņos īstenojams izkraušanas pienākums attiecībā uz visu to sugu krājumiem, kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu piemēro izkraušanas pienākumu un kuras zvejo bentiskajās zvejniecībās.

6.  Šajā regulā paredzēti tehniski pasākumi, kas izklāstīti 14. pantā un kas Vidusjūras rietumu daļā piemērojami visiem krājumiem.

2. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā, Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (12) 4. pantā un Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)   "Vidusjūras rietumu daļa" ir ūdeņi GFCM 1. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (ĢAA)(Alvoranas jūras ziemeļu daļa), 2. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Alvoranas sala), 5. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Baleāru salas), 6. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Ziemeļspānija), 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Lionas līcis), 8. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Korsikas sala), 9. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Ligūrijas jūra un Tirēnu jūras ziemeļu daļa), 10. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Tirēnu jūras dienvidu daļa) un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Sardīnijas sala), kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (13) I pielikumā.

2)  "attiecīgie krājumi" ir krājumi, kas uzskaitīti 1. panta 2. punktā;

3)  "visjutīgākais krājums" ir krājums, kuram, kad tiek noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, iepriekšējā gada zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs ir vistālākais no FMSY punkta vērtības, kas noteikta labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā.

4)   "FMSY diapazons" ir vērtību diapazons, kurš sniegts labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras zinātniskajos ieteikumos, un kurā visi ietilpstošie zvejas izraisītas zivju mirstības līmeņi konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos nodrošina ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un neatstāj vērā ņemamu ietekmi uz attiecīgo krājumu reprodukcijas procesu. Diapazonu nosaka tā, ka ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniedz 5 %. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūs mazāks par limita references rādītāju (BLIM), nepārsniegtu 5 %.

5)   "FMSY punkta vērtība" ir zvejas izraisītas zivju mirstības aplēses vērtība, kas konkrēta zvejas modeļa gadījumā un caurmērā pastāvošajos vides apstākļos dod ilgtermiņā maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

6)   "MSY FLOWER" ir FMSY diapazona mazākā vērtība;

7)   "MSY FUPPER" ir FMSY diapazona augstākā vērtība;

8)   "FMSY apakšējais diapazons" ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no MSY FLOWER līdz FMSY punkta vērtībai;

9)   "FMSY augšējais diapazons" ir diapazons, kurā ietilpst vērtības no FMSY punkta vērtības līdz MSY FUPPER;

10)   "BLIM" ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras zinātniskajos ieteikumos, sniegts limita references rādītājs, kurš izteikts kā nārsta bara biomasa un par kuru mazāka rādītāja gadījumā reproduktīvā spēja var samazināties;

11)   "BPA" ir labākajā pieejamajā zinātniskajā ieteikumā, jo īpaši ZZTEK vai līdzīgas Savienības vai starptautiskā līmenī atzītas neatkarīgas zinātniskas struktūras zinātniskajos ieteikumos, sniegts piesardzīgas pieejas references rādītājs, kas izteikts kā nārsta bara biomasa un nodrošina, ka varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūs mazāka par BLIM, ir mazāka par 5 %;

12)   "zvejas piepūles grupa" ir dalībvalsts flotes pārvaldības vienība, kurai noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle;

13)  "krājumu grupa" ir tādu krājumu grupa, kas tiek zvejoti kopā, kā noteikts I pielikumā;

14)   "zvejas diena" ir jebkurš nepārtraukts 24 stundu laikposms, vai tā daļa, kad kuģis atrodas Vidusjūras rietumu daļā un neatrodas ostā.

3. pants

Mērķi

1.  Plāna pamatā ir zvejas piepūles režīms un plāna mērķis ir veicināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā minēto KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši piemērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā arī nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

2.  Ar plānu veicina izmetumu izskaušanu, novēršot un pēc iespējas samazinot nevēlamas nozvejas, un palīdz īstenot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā noteikto izkraušanas pienākumu attiecībā uz sugām, uz kurām attiecas Savienības tiesību aktos noteiktie minimālie saglabāšanas references izmēri un kurām piemēro šo regulu.

3.  Ar plānu tiek īstenota ekosistēmas pieeja zvejniecību pārvaldībā, lai tādējādi nodrošinātu to, ka zvejas darbību negatīvā ietekme uz jūras ekosistēmu tiek samazināta līdz minimumam. Plāns saskan ar Savienības tiesību aktiem vides jomā un jo īpaši ar mērķi līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 1. punktā ▌.

4.  Plāna mērķi jo īpaši ir:

a)   nodrošināt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā noteiktā 3. raksturlieluma nosacījumu izpildi; ▌

b)   palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā, un

c)  palīdzēt sasniegt Direktīvas 2009/147/EK 4. un 5. pantā un Direktīvas 92/43/EEK 6. un 12. pantā izklāstītos mērķus, jo īpaši – līdz minimumam samazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz apdraudētām dzīvotnēm un aizsargājamām sugām.

5.  Plāna pasākumus veic, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu. ▌

II NODAĻA

MĒRĶAPJOMI, SAGLABĀŠANAS REFERENCES RĀDĪTĀJI UN AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

4. pants

Mērķapjomi

1.  Zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu, kas atbilst 2. pantā definētajiem FMSY diapazoniem, attiecīgajos krājumos sasniedz ▌ pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam, ja iespējams, un vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim un pēc tam uztur FMSY diapazonos.

2.  FMSY diapazonus lūdz noteikt pamatojoties uz šo plānu – jo īpaši ZZTEK vai līdzīgu Savienības vai starptautiskā līmenī atzītu neatkarīgu zinātnisku struktūru –.

3.  Kad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu Padome nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, tā minēto zvejas piepūli nosaka katrai zvejas piepūles grupai tajā FMSY diapazonā, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu.

4.  Neatkarīgi no 1. un 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt tādā apjomā, kas ir zemāks par FMSY diapazoniem.

5.  Neatkarīgi no 1. un 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt lielāku par FMSY diapazonu, kas tolaik pieejams attiecībā uz visjutīgāko krājumu, ar noteikumu, ka visi attiecīgie krājumi ir lielāki par BPA, un to dara:

a)   ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai jauktu sugu zvejniecību gadījumā sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

b)   ja, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika; vai

c)   lai maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle secīgos gados neatšķirtos par vairāk kā 20 %.

6.  Ja FMSY diapazonus kādam no 1. panta 2. punktā minētajiem krājumiem nevar noteikt, tāpēc ka trūkst atbilstošas zinātniskās informācijas, tad līdz brīdim, kad, ievērojot šā panta 2. punktu, ir pieejami FMSY diapazoni, minēto krājumu pārvalda saskaņā ar 12. pantu.

5. pants

Saglabāšanas references rādītāji

Pamatojoties uz plānu, 6. panta piemērošanas vajadzībām lūdz jo īpaši ZZTEK vai līdzīgu Savienības vai starptautiskā līmenī atzītu neatkarīgu zinātnisku struktūru sniegt šādus saglabāšanas references rādītājus:

a)   piesardzīgas pieejas references rādītāji, kas izteikti kā nārsta bara biomasa (BPA); un

b)   limita references rādītāji, kas izteikti kā nārsta bara biomasa (BLIM).

6. pants

Aizsardzības pasākumi

1.  Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par BPA, tiek pieņemti visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs tāda līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli nosaka tādā apjomā, kas atbilst zvejas izraisītas zivju mirstības līmenim, kurš ir samazināts visjutīgākā krājuma FMSY diapazonā, un ņemot vērā biomasas samazināšanos.

2.  Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka kāda attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par BLIM, tiek veikti papildu korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Konkrēti, neatkarīgi no 4. panta 3. punkta ▌ šādi korektīvie pasākumi var ietvert specializētās zvejas apturēšanu attiecīgajos krājumos un atbilstošu maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles samazināšanu.

3.  Šajā pantā minētie korektīvie pasākumi var ietvert:

a)   pasākumus, ko veic, ievērojot šīs regulas 7., 8. un 11. līdz 14. pantu; un

b)   ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu.

4.  Ja nārsta bara biomasa ir mazāka par 5. pantā minētajiem līmeņiem, šajā pantā minētos pasākumus izvēlas saskaņā ar situācijas būtību, smagumu, ilgumu un atkārtošanos.

III NODAĻA

ZVEJAS PIEPŪLE

7. pants

Zvejas piepūles režīms

1.  Zvejas piepūles režīms attiecas uz visiem kuģiem, kas zvejo ar trali I pielikumā noteiktajos apgabalos un krājumu grupās un ietilpst minētajā pielikumā noteiktajās garuma kategorijās.

2.  Padome katru gadu, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem un ievērojot 4. pantu, nosaka maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli visām katras dalībvalsts zvejas piepūles grupām.

3.  Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un neatkarīgi no šā panta 2. punkta, ▌ plāna īstenošanas pirmajos piecos gados:

a)  pirmajā plāna īstenošanas gadā maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli samazina par 10 % salīdzinājumā ar atsauces vērtību, izņemot tos ģeogrāfiskos apakšapgabalus, kuros zvejas piepūle atsauces periodā jau ir tikusi samazināta par vairāk nekā 20 %;

b)  no plāna īstenošanas otrā gada līdz piektajam gadam šim laikposmam maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli samazina par ne vairāk kā 30 %. Lai līdz 2025. gada 1. janvārim sasniegtu FMSY, zvejas piepūles samazināšanu var papildināt ar jebkādiem atbilstīgiem tehniskiem vai citiem saglabāšanas pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

4.  Panta 3. punktā minēto atsauces vērtību ▌aprēķina katra dalībvalsts katrai zvejas piepūles grupai vai ģeogrāfiskajam apakšapgabalam kā vidējo zvejas piepūli, kas izteikta kā zvejas dienu skaits laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, un tajā ņem vērā tikai tos kuģus, kuri minētajā periodā ir bijuši aktīvi ▌.

5.  Ja labākais pieejamais zinātniskais ieteikums liecina, ka ievērojamas nozvejas no konkrēta krājuma gūst, izmantojot citu zvejas rīku, nevis trali, tad, pamatojoties uz šādu zinātnisko ieteikumu, maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli var noteikt katram šādam attiecīgajam zvejas rīkam.

8. pants

Atpūtas zveja

1.  Ja zinātniskie ieteikumi liecina, ka atpūtas zvejas izraisītajai zivju mirstībai ir nozīmīga ietekme uz kādu no 1. panta 2. punktā uzskaitītajiem krājumiem, Padome var atpūtas zvejniekiem noteikt nediskriminējošus ierobežojumus.

2.  Nosakot 1. punktā minētos ierobežojumus, Padome izmanto pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp vides, sociālās un ekonomiskās jomas kritērijus. Izmantotie kritēriji var ietvert, konkrēti, atpūtas zvejas ietekmi uz vidi, šādas nodarbes sociālo nozīmi un tās ieguldījumu piekrastes zonu ekonomikā.

3.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic samērīgus nepieciešamos pasākumus, lai uzraudzītu un vāktu datus faktisko atpūtas zvejas nozvejas līmeņu uzticamai novērtēšanai.

9. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.  Dalībvalstis pārvalda maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–34. panta nosacījumiem.

2.  Katra dalībvalsts lemj par metodi, kas izmantojama maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles iedalīšanā atsevišķiem tās karoga kuģiem vai kuģu grupām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā noteiktajiem kritērijiem. ▌

3.  Dalībvalsts savu zvejas piepūles sadalījumu var grozīt, zvejas dienas pārdalot starp viena un tā paša ģeogrāfiskā apgabala zvejas piepūles grupām, ar noteikumu, ka tā piemēro pārrēķina koeficientu, kura pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums. Apmainītās zvejas dienas un pārrēķina koeficientu nekavējoties un ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā dara pieejamu Komisijai un citām dalībvalstīm.

4.  Ja dalībvalsts atļauj tās karoga kuģiem zvejot ar traļiem, tā nodrošina, ka šāda zveja ir ierobežota līdz ne vairāk kā 15 stundām zvejas dienā, piecām zvejas dienām nedēļā vai līdzvērtīgai vērtībai.

Dalībvalsts var piešķirt atkāpi – līdz 18 stundām zvejas dienā –, lai ņemtu vērā laiku, kas tiek pavadīts ceļā starp ostu un zvejas vietu. Šādu atkāpi nekavējoties dara zināmu Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.

5.  Neatkarīgi no 3. punkta, ja kuģis vienas zvejas dienas laikā zvejo divas atšķirīgas krājumu grupas, pusi dienas atrēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas minētajam kuģim piešķirta attiecībā uz katru krājumu grupu.

6.  Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu sava karoga kuģiem, kas zvejo attiecīgos krājumus, izdod zvejas atļaujas zvejai I pielikumā minētajos apgabalos.

7.  Dalībvalstis nodrošina to, ka plāna piemērošanas periodā netiek palielināta saskaņā ar 6. punktu izdotajām zvejas atļaujām atbilstošā kopējā kapacitāte, izteikta GT un kW.

8.  Katra dalībvalsts izveido un uztur to kuģu sarakstu, kuriem ir izdotas zvejas atļaujas saskaņā ar 6. punktu, un dara to pieejamu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstis pirmo reizi savus sarakstus nosūta trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam katru gadu vēlākais līdz 30. novembrim.

9.  Dalībvalstis uzrauga savu zvejas piepūles režīmu un nodrošina, ka 7. pantā minētā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle nepārsniedz noteiktos limitus.

10.  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā noteiktajiem labas pārvaldības principiem dalībvalstis var vietējā līmenī atbalstīt iesaistošas pārvaldības sistēmas, lai sasniegtu plāna mērķus.

10. pants

Attiecīgo datu paziņošana

1.  Dalībvalstis reģistrē un nosūta Komisijai zvejas piepūles datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. pantu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (14) 146.c, 146.d un 146.e pantu.

2.  Zvejas piepūles datus apkopo par katru mēnesi, un tie satur II pielikumā norādīto informāciju. Apkopoto datu formāts ir XML Schema Definition, kas pamatojas uz UN/CEFACT P1000-12.

3.  Dalībvalstis 1. punktā minētos zvejas piepūles datus Komisijai nosūta līdz katra mēneša 15. datumam (neieskaitot).

IV NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

11. pants

Zvejas aizlieguma apgabali

1.  Papildus tam, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantā, Vidusjūras rietumu daļā trīs mēnešus katru gadu (vajadzības gadījumā, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu,– secīgi) sešu jūras jūdžu attālumā no krasta ir aizliegts izmantot traļus, izņemot apgabalus, kas ir dziļāki par 100 m izobatu. Šos trīs ikgadējā aizlieguma mēnešus nosaka katra dalībvalsts, un tie ir spēkā pašā atbilstošākajā laikposmā, kas noteikts uz labākā pieejamā zinātniskā ieteikuma pamata. Par šādu laikposmu nekavējoties ziņo Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta un ar nosacījumu, ka to pamato specifiski ģeogrāfiski ierobežojumi – piemēram, ierobežota kontinentālā šelfa platība vai liels attālums līdz zvejas vietām –, dalībvalstis uz labākā pieejamā zinātniskā ieteikuma pamata var izveidot citus zvejas aizlieguma apgabalus ar noteikumu, ka katrā ģeogrāfiskajā apakšapgabalā heka mazuļu nozveja samazinās vismaz par 20 %. Šādu atkāpi nekavējoties dara zināmu Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm.

3.  Līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] attiecīgās dalībvalstis, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, izveido citus zvejas aizlieguma apgabalus, ja ir pierādījumi, ka tajos ir liela par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju mazuļu koncentrācija un bentisko krājumu, jo īpaši attiecīgo krājumu, nārsta vietas.

4.  Šā panta 3. punktā minētos citus aizlieguma apgabalus izvērtē jo īpaši ZZTEK vai līdzīga Savienības vai starptautiskā līmenī atzīta zinātniska struktūra. Ja izvērtējumā norādīts, ka minētie aizlieguma apgabali neatbilst to mērķiem, dalībvalstis, ņemot vērā minētos ieteikumus, aizlieguma apgabalus pārskata.

5.  Ja šā panta 3. punktā minētie zvejas aizlieguma apgabali attiecas uz vairāku dalībvalstu zvejas kuģiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 8. pantu un šīs regulas 18. pantu un, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, ar kuriem izveido attiecīgos zvejas aizlieguma apgabalus.

12. pants

Tādu piezvejas sugu krājumu un bentisko krājumu pārvaldība, par kuriem nav pieejami pietiekami dati

1.  Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētos krājumus pārvalda, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definēto piesardzīgo pieeju zvejniecības pārvaldībā.

2.  Šīs regulas 1. panta 3. punktā minēto krājumu pārvaldības pasākumus, jo īpaši tādus tehniskos saglabāšanas pasākumus, kādi uzskaitīti 13. pantā, nosaka, ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

13. pants

Īpaši saglabāšanas pasākumi

1.  Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot šādus tehniskus saglabāšanas pasākumus:

a)   zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un šo rīku lietošanas noteikumi, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju vai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu;

b)  zvejas rīku modifikācijas vai papildu ierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamu nozveju vai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu;

c)  konkrētu zvejas rīku vai konkrētu zvejas darbību aizliegums vai ierobežojumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis, vai lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi uz ekosistēmu;

d)  minimālo saglabāšanas references izmēru noteikšana jebkuram krājumam, uz kuru attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību; un

e)  par atpūtas zveju.

2.  Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem palīdz sasniegt 3. pantā izvirzītos mērķus.

V NODAĻA

IZKRAUŠANAS PIENĀKUMS

14. pants

Izkraušanas pienākumu noteikumi

Attiecībā uz visu to sugu krājumiem Vidusjūras rietumu daļā, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, un pelaģisko sugu piezveju, kuru veic zvejniecības, kas izmanto šīs regulas 1. panta 2. punktā uzskaitītos krājumus, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, precizējot attiecībā uz minēto pienākumu sīkus noteikumus kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta5. punkta a)–e) apakšpunktā.

VI NODAĻA

REĢIONALIZĀCIJA

15. pants

Reģionālā sadarbība

1.  Šīs regulas 11. līdz 14. pantā minētajiem pasākumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu.

2.  Piemērojot šā panta 1. punktu, pārvaldībā tieši ieinteresētās dalībvalstis var iesniegt kopīgus ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, un to dara:

a)   pirmo reizi ne vēlāk kā ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam 12 mēnešus ikreiz pēc tam, kad saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu ir iesniegts plāna izvērtējums;

b)   līdz tā gada 1. jūlijam, kas ir pirms gada, kurā piemērojami pasākumi, un/vai

c)   tad, kad pašas to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši ja strauji mainās stāvoklis kādā no krājumiem, kuriem ir piemērojama šī regula.

3.  Pilnvaras, kas piešķirtas saskaņā ar šīs regulas 11. līdz 14. pantu, neskar pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

VII NODAĻA

GROZĪJUMI UN TURPMĀKI PASĀKUMI

16. pants

Plāna grozīšana

1.  Ja zinātniskais ieteikums liecina par attiecīgo krājumu ģeogrāfiskā sadalījuma izmaiņām, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, ar kuriem groza šo regulu, koriģējot 1. panta 2. punktā un I pielikumā norādītos apgabalus, lai atspoguļotu minētās izmaiņas.

2.  Ja uz zinātniskā ieteikuma pamata Komisija secina, ka attiecīgo krājumu saraksts ir jāgroza, Komisija var iesniegt priekšlikumu par minētā saraksta grozīšanu.

17. pants

Plāna uzraudzība un izvērtēšana

1.  Regulas (ES) Nr. 1380/2013 50. pantā paredzētā gada ziņojuma vajadzībām kvantitatīvi nosakāmie indikatori ietver attiecīgo krājumu un, ja iespējams, piezvejas sugu krājumu pašreizējās zivju mirstības, kas izteikta kā FMSY (F/FMSY), nārsta bara biomasas (SSB) un sociālekonomisko rādītāju, ikgadējās aplēses. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, tos var papildināt ar citiem rādītājiem.

2.  Līdz ... [pieci gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi trīs gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par plāna rezultātiem un ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un zvejniecībām, kuras izmanto minētos krājumus, jo īpaši attiecībā uz 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu.

VIII NODAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 11. līdz 14. un 16. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. līdz 14. un 16. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 11. līdz 14. un 16. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no minētā akta paziņošanas dienas ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

IX NODAĻA

EIROPAS JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS FONDS

19. pants

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsts

Regulas (ES) Nr. 508/2014 33. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta vajadzībām pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, uzskata par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu.

20. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 508/2014 attiecībā uz konkrētiem noteikumiem, kuri saistīti ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu

Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. pantu groza šādi:

1)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. Atbalstu saskaņā ar šo pantu var piešķirt līdz 2017. gada 31. decembrim, izņemot, ja tiek pieņemti pastāvīgas pārtraukšanas pasākumi, lai sasniegtu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...(15) izveidota daudzgadu plāna mērķus bentisko krājumu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūras rietumu daļā.

_______________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/... (... gada ...), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L ...).";

"

2)  pievieno šādu punktu:"

"4.a Izdevumi, kas saistīti ar pastāvīgas pārtraukšanas pasākumiem, kuri pieņemti, lai sasniegtu Regulas (ES)  .../...(16) mērķus, var pretendēt uz atbalstu no EJZF no minētās regulas spēkā stāšanās dienas."

"

X NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ņemot vērā vides, sociālo un ekonomisko ilgtspējību, regulas 4. pantu un 6. panta 1. punktu piemēro no 2025. gada 1. janvāra.

Regulas 7. pantu piemēro no 2020. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Zvejas piepūles režīms

(minēts 7. pantā)

Zvejas piepūles grupas nosaka šādi:

A)  Traļi, ar kuriem kontinentālajā šelfā un augšējā nogāzē zvejo svītraino jūras barbi, heku, sārto dziļūdens garneli un Norvēģijas omāru.

Zvejas rīka tips

Ģeogrāfiskais apgabals

Krājumu grupas

Kuģu lielākais garums

Zvejas piepūles grupas kods

Traļi

(TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP)

GFCM

1.-2.-5.-6.7. apakšapgabals

Svītrainā jūras barbe 1., 5., 6. un 7. ĢAA; heks 1.-5.-6.-7. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 1., 5. un 6. ĢAA; Norvēģijas omārs 5. un 6. ĢAA

< 12 m

EFF1/MED1_TR1

≥ 12 m un < 18 m

EFF1/MED1_TR2

≥ 18 m un < 24 m

EFF1/MED1_TR3

≥ 24 m

EFF1/MED1_TR4

GFCM

8. -9.-10.-11. apakšapgabals

Svītrainā jūras barbe 9., ▌10. un 11. ĢAA; heks

9.-10.-11. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 9.-10.-11. ĢAA; Norvēģijas omārs 9. un 10. ĢAA

< 12 m

EFF1/MED2_TR1

≥ 12 m un < 18 m

EFF1/MED2_TR2

≥ 18 m un < 24 m

EFF1/MED2_TR3

≥ 24 m

EFF1/MED1_TR4

B)  Traļi, ar kuriem dziļūdeņos zvejo Āfrikas dziļūdens garneli un sarkano milzu garneli

Zvejas rīka tips

Ģeogrāfiskais apgabals

Krājumu grupas

Kuģu lielākais garums

Zvejas piepūles grupas kods

Traļi

(TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP)

GFCM

1.-2.-5.-6.-7. apakšapgabals

Āfrikas dziļūdens garnele 1., 5. un 6. un 7. ĢAA.

< 12 m

EFF2/MED1_TR1

≥ 12 m un < 18 m

EFF2/MED1_TR2

≥ 18 m un < 24 m

EFF2/MED1_TR3

≥ 24 m

EFF2/MED1_TR4

GFCM

8. -9.-10.-11. apakšapgabals

Āfrikas dziļūdens garnele 9., 10. un 11. ĢAA

< 12 m

EFF2/MED2_TR1

≥ 12 m un < 18 m

EFF2/MED2_TR2

≥ 18 m un < 24 m

EFF2/MED2_TR3

≥ 24 m

EFF2/MED1_TR4

II PIELIKUMS

Zvejas piepūles datos iekļaujamās informācijas saraksts

(minēts 10. pantā)

Informācija

Definīcija un piezīmes

1)  Dalībvalsts

Ziņotājas karoga dalībvalsts ISO trīsburtu kods

2)  Zvejas piepūles grupa

Zvejas piepūles grupas kods, kas noteikts I pielikumā

3)  Zvejas piepūles periods

Pārskata mēneša sākuma un beigu datums

4)   Zvejas piepūles deklarācija

Kopējais zvejas dienu skaits

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums

Eiropas Parlaments un Padome plāno atcelt pilnvaras pieņemt tehniskus pasākumus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 13. pantu, kad tās pieņems jaunu regulējumu par tehniskiem pasākumiem, kurā ietvertas pilnvaras attiecībā uz šiem pasākumiem.

(1) OV C 367, 10.10.2018., 103. lpp.
(2)OV C 367, 10.10.2018, 103. lpp.
(3)Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(4)Maltas MedFish4Ever ministru deklarācija. Ministru konference par Vidusjūras zvejniecību ilgtspēju (Malta, 2017. gada 30. marts).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(6)Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)(OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(9)Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(10)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).
(12)Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).
(14)Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).
(15)+OV: lūgums ievietot numuru tekstā un numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci zemsvītras piezīmē regulai, kas atrodama dokumentā PE-CONS 32/19 (2018/0050(COD)).
(16)+OV: lūgums ievietot numuru regulai, kas atrodama dokumentā PE-CONS 32/19 (2018/0050(COD)).


Savienības pilsoņiem izsniegto personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošana ***I
PDF 252kWORD 68k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto brīvas pārvietošanās tiesības, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu (COM(2018)0212 – C8-0153/2018 – 2018/0104(COD))
P8_TA-PROV(2019)0345A8-0436/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0212),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 21. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0153/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0436/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu

P8_TC1-COD(2018)0104


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Līgumā par Eiropas Savienību (LES) ir pausta apņemšanās atvieglināt personu brīvu pārvietošanos, vienlaikus nodrošinot Eiropas tautu drošību un aizsargātību, saskaņā ar LES un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteikumiem izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

(2)  Savienības pilsonība nodrošina ikvienam Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties, ievērojot konkrētus ierobežojumus un nosacījumus. Minēto tiesību īstenošanu nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK(4). Arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 45. pantā ir paredzēta pārvietošanās un uzturēšanās brīvība. Pārvietošanās brīvība ietver tiesības izceļot no dalībvalstīm un ieceļot dalībvalstīs, izmantojot derīgu personas apliecību vai pasi.

(3)  Saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK dalībvalstīm ir jāizsniedz saviem valstspiederīgajiem personas apliecības vai pases un jāatjauno šie dokumenti saskaņā ar saviem tiesību aktiem. Turklāt minētajā Direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstis var pieprasīt Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem reģistrēties attiecīgajās iestādēs. Dalībvalstīm ir jāizsniedz Savienības pilsoņiem reģistrācijas apliecības atbilstoši minētajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem. Saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm ir arī jāizsniedz uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, un, saņemot pieteikumu, ir jāizsniedz dokumenti, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos, un ir jāizsniedz pastāvīgas uzturēšanās atļaujas.

(4)  Direktīvā 2004/38/EK ir paredzēts, ka dalībvalstis var noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai liegtu, izbeigtu vai atsauktu ar minēto direktīvu piešķirtās tiesības, ja notiek to ļaunprātīga izmantošana vai krāpšana. Dokumentu viltošana vai nepatiess būtisku faktu atspoguļojums attiecībā uz uzturēšanās tiesību piešķiršanas nosacījumiem ir identificēti kā tipiskākie krāpšanas gadījumi saistībā ar minēto direktīvu.

(5)  Dalībvalstu izsniegto personas apliecību un Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas citā dalībvalstī, un viņu ģimenes locekļiem izsniegto uzturēšanās atļauju drošības līmeņi ievērojami atšķiras. Minētās atšķirības paaugstina falsificēšanas un dokumentu viltošanas risku un pilsoņiem rada arī praktiskas grūtības, kad viņi vēlas izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties. Eiropas dokumentu viltošanas riska analīzes tīkla statistikas dati apliecina, ka laika gaitā ir palielinājies personas apliecību viltošanas gadījumu skaits.

(6)  Komisija 2016. gada 14. septembra paziņojumā “Drošības stiprināšana pasaulē, ko raksturo mobilitāte: informācijas apmaiņas uzlabojumi cīņā pret terorismu un ārējo robežu stiprināšana” uzsvēra, ka droši ceļošanas un personu apliecinoši dokumenti ir būtiski svarīgi, lai nepieciešamības gadījumā bez šaubām varētu noteikt personas identitāti, un paziņoja, ka nāks klajā ar rīcības plānu attiecībā uz to, kā vērsties pret ceļošanas dokumentu viltošanu. Saskaņā ar minēto paziņojumu uzlabota pieeja paļaujas uz stabilām sistēmām, lai nepieļautu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un novērstu draudus iekšējai drošībai, kuri izriet no nepilnībām dokumentu drošības jomā, jo īpaši saistībā ar terorismu un pārrobežu noziedzību.

(7)  Saskaņā ar Komisijas 2016. gada 8.decembra Rīcības plānu stingrākai Eiropas darbībai pret ceļošanas dokumentu viltošanu (2016. gada rīcības plāns) vismaz trīs ceturtdaļas viltoto dokumentu, kas atklāti gan pie ārējām robežām, gan arī pie iekšējām robežām teritorijā, kur netiek veiktas kontroles, ir dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu izsniegtu dokumentu viltojumi. Visbiežāk konstatētie viltotie dokumenti, kas izmantoti ceļošanai Šengenas zonā, ir dalībvalstu izsniegtās personas apliecības ar zemāku drošības līmeni.

(8)  Lai atturētu no identitātes viltošanas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to tiesību aktos ir paredzēti atbilstīgas sankcijas par identifikācijas dokumentu falsificēšanu un viltošanu un šādu falsificētu vai viltotu dokumentu izmantošanu.

(9)  Risks, ko rada viltotas personas apliecības un uzturēšanās dokumenti, bija aplūkots 2016. gada rīcības plānā. Komisija 2016. gada rīcības plānā un 2017. gada ziņojumā par ES pilsonību pauda apņemšanos analizēt politikas iespējas uzlabot personas apliecību un uzturēšanās dokumentu drošību.

(10)  Saskaņā ar 2016. gada rīcības plānu autentisku un drošu personas apliecību izsniegšanai ir nepieciešams uzticams identitātes reģistrācijas process un droši "izcelsmes" dokumenti, kas iesniegti kā pamatojums pieteikumam. Ņemot vērā, ka arvien biežāk tiek izmantoti viltoti izcelsmes dokumenti, Komisijai, dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības aģentūrām būtu jāturpina sadarboties, lai mazinātu izcelsmes dokumentu viltošanas iespējas.

(11)  Šajā regulā dalībvalstīm nav noteikts pienākums ieviest personas apliecības vai uzturēšanās dokumentus, ja tie nav paredzēti valsts tiesību aktos, un tā neskar dalībvalstu kompetenci saskaņā ar valsts tiesību aktiem izsniegt citus uzturēšanās dokumentus, kas neietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā, piemēram, izsniegt uzturēšanās atļaujas/apliecības visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem konkrētajā teritorijā neatkarīgi no viņu valstspiederības.

(12)  Šī regula neliedz dalībvalstīm identifikācijas nolūkā bez diskriminācijas pieņemt dokumentus, kas nav ceļošanas dokumenti, piemēram, autovadītāja apliecības.

(13)  Pilsoņiem, kuru tiesības brīvi pārvietoties ir ierobežotas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, izsniegti identifikācijas dokumenti, kuros skaidri norādīts, ka tos nevar izmantot kā ceļošanas dokumentus, nebūtu jāuzskata par dokumentiem, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma.

(14)  Ceļošanas dokumentus, kuri atbilst Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumenta 9303 Par mašīnlasāmiem ceļošanas dokumentiem 5. daļai (septītais izdevums, 2015. gads) (“ICAO dokumenta 9303”) un kuri dalībvalstī, kas izsniegusi dokumentu, netiek izmantoti identifikācijas mērķiem, piemēram, Īrijas izsniegta pases apliecība, nebūtu jāuzskata par dokumentiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(15)  Šī regula neskar iespēju dalībvalstīm izmantot personas apliecības un uzturēšanās dokumentus ar eID funkciju citiem nolūkiem, un tā neskar arī noteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014(5), kura paredz elektroniskās identifikācijas savstarpēju atzīšanu Savienības mērogā attiecībā uz piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem un palīdz pilsoņiem, kas pārceļas uz citu dalībvalsti, nosakot elektroniskās identifikācijas līdzekļu savstarpēju atzīšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus. Uzlabotām personas apliecībām būtu jānodrošina vieglāka identifikācija un jāveicina labāka piekļuve pakalpojumiem.

(16)  Lai varētu pienācīgi pārbaudīt personas apliecības un uzturēšanās dokumentus, dalībvalstīm katram dokumentu veidam, uz ko attiecas šī regula, ir jāizmanto pareizais nosaukums. Lai atvieglotu dokumentu, uz kuriem attiecas šī regula, pārbaudi citās dalībvalstīs, dokumenta nosaukumam papildus vajadzētu būt arī vismaz vienā citā Savienības iestāžu oficiālajā valodā. Ja dalībvalstis personas apliecībām jau izmanto ierastu apzīmējumu, kas nav ar nosaukumu “personas apliecība”, tām vajadzētu būt iespējai turpināt lietot šādu apzīmējumu savā oficiālajā valodā vai valodās. Tomēr nākotnē nebūtu jāievieš jauni apzīmējumi.

(17)  Lai pārbaudītu, vai dokuments ir autentisks, un noskaidrotu personas identitāti, ir vajadzīgi aizsardzības elementi. Drošības standartu minimuma noteikšana un biometrisko datu iekļaušana personas apliecībās un ģimenes locekļu, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, uzturēšanās atļaujās ir svarīgs solis virzībā uz minēto dokumentu drošāku izmantošanu Savienībā. Šādu biometrisko identifikatoru iekļaušanai būtu jānodrošina tas, ka Savienības pilsoņi var pilnībā izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties.

(18)  Sejas attēla un divu pirkstu nospiedumu (“biometriskie dati”) glabāšana personas apliecībās un uzturēšanās atļaujās, kā jau ir paredzēts attiecībā uz biometriskajām pasēm un trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļaujām, ir piemērota metode, kā ticamu identifikāciju un autentifikāciju apvienot ar krāpšanas riska samazināšanu, lai uzlabotu personas apliecību un uzturēšanās atļauju drošību.

(19)  Vispārējai praksei vajadzētu būt tādai, ka dalībvalstīm, pārbaudot dokumenta autentiskumu un turētāja identitāti, būtu pirmām kārtām jāpārbauda sejas attēls un, ja tas nepieciešams, lai nešaubīgi pārliecinātos par dokumenta autentiskumu un turētāja identitāti, dalībvalstīm būtu jāpārbauda arī pirkstu nospiedumi.

(20)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gadījumos, kad biometrisko datu pārbaude neapstiprina dokumenta autentiskumu vai dokumenta turētāja identitāti, kvalificētiem darbiniekiem ir jāveic obligāta manuālā pārbaude.

(21)  Šī regula neparedz juridisko pamatu tam, lai dalībvalstīs tiktu izveidotas vai uzturētas valsts līmeņa datubāzes biometrisko datu uzglabāšanai, kas ir valsts tiesību aktu jautājums, kam ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību. Turklāt šī regula neparedz juridisku pamatu centralizētas datubāzes izveidei vai uzturēšanai Savienības līmenī.

(22)  Biometriskie identifikatori būtu jāvāc un jāglabā personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā, lai varētu pārbaudīt dokumenta autentiskumu un dokumenta turētāja identitāti. Šādu pārbaudi būtu jāveic tikai pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem un tikai tādās situācijās, kad uzrādīt dokumentu ir tiesību aktos noteikta prasība. Turklāt biometriskie dati, kas tiek glabāti personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu personalizēšanas nolūkā, būtu jāglabā īpaši drošā veidā un tikai līdz dokumenta saņemšanas dienai, un nekādā gadījumā ilgāk par 90 dienām no dokumenta izdošanas dienas. Pēc minētā perioda, minētie biometriskie dati būtu nekavējoties jāizdzēš vai jāiznīcina. Iepriekš minētajam nevajadzētu skart šādu datu jebkādu citu apstrādi saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem par datu aizsardzību.

(23)  Šajā regulā būtu jāņem vērā ICAO dokumentā 9303 noteiktās specifikācijas, kas nodrošina globālu sadarbspēju, tostarp attiecībā uz mašīnlasāmību un vizuālās pārbaudes izmantošanu.

(24)  Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, vai dokumentā, uz kuru attiecas šī regula, iekļaujams personas dzimums. Ja dalībvalsts šādā dokumentā iekļauj personas dzimumu, būtu attiecīgi jāizmanto ICAO dokumentā 9303 paredzētās specifikācijas “F”, “M” vai “X” vai atbilstošais saīsinājums (pirmais burts), ko izmanto minētās dalībvalsts valodā vai valodās.

(25)  Lai nodrošinātu, ka attiecībā uz personas apliecībām, uzturēšanās atļaujām un pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām attiecīgā gadījumā tiek pienācīgi ņemti vērā turpmāki drošības standarti un tehniskās specifikācijas, kas pieņemti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002(6), būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(7). Minētajā nolūkā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no komitejas, kas izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1683/95(8) 6. pantu. Vajadzētu būt iespējamam, ka pieņemtie īstenošanas akti vajadzības gadījumā paliek slepeni, lai novērstu viltošanas un falsifikācijas risku.

(26)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek ieviestas atbilstošas un efektīvas biometrisko identifikatoru vākšanas procedūras un kā šādas procedūras atbilst Hartā, Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām noteiktajām tiesībām un principiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visā datu vākšanas procedūrā tiek pirmām kārtām ņemtas vērā bērna intereses. Minētajā sakarā kvalificēti darbinieki būtu atbilstīgi jāapmāca, kā savākt biometriskos identifikatorus bērnam piemērotā veidā.

(27)  Situācijās, kad rodas grūtības saistībā ar biometrisko identifikatoru vākšanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviestas atbilstošas procedūras, lai respektētu attiecīgās personas cieņu. Tāpēc būtu jāņem vērā īpaši apsvērumi saistībā ar dzimumu un saistībā ar bērnu un neaizsargātu personu īpašajām vajadzībām.

(28)  Drošības un formas standartu minimuma ieviešanai attiecībā uz personas apliecībām būtu jānodrošina, ka, Savienības pilsoņiem izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, dalībvalstis var paļauties uz minēto dokumentu autentiskumu. Stingrāku drošības standartu ieviešanai būtu jānodrošina valsts iestādēm un privātām struktūrām pietiekamas garantijas, lai minētās iestādes un struktūras varētu paļauties uz personas apliecību autentiskumu, kad Savienības pilsoņi tās izmanto identifikācijas nolūkā.

(29)  Atšķirības zīme, ko veido dokumentu izsniedzošās dalībvalsts divu burtu valsts kods, kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes, atvieglo dokumenta vizuālo pārbaudi, jo īpaši tad, kad dokumenta turētājs izmanto tiesības brīvi pārvietoties.

(30)  Saglabājot iespēju valstij noteikt papildu elementus, dalībvalstīm vienlaikus būtu jānodrošina, ka šādi elementi nemazina kopīgo aizsardzības elementu efektivitāti un negatīvi neietekmē personas apliecību pārrobežu savietojamību, piemēram, spēju personas apliecības nolasīt ar ierīcēm, kuras izmanto dalībvalstis, kas nav izsniegušas personas apliecības.

(31)  Drošības standartu ieviešanai ģimenes locekļu, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, personas apliecībās un uzturēšanās atļaujās nebūtu jāizraisa nesamērīgs maksas palielinājums Savienības pilsoņiem vai trešo valstu valstspiederīgajiem. Dalībvalstīm šis princips būtu jāņem vērā, izsludinot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus.

(32)  Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka biometriskie dati pareizi identificē personu, kurai izsniegta personas apliecība. Šajā nolūkā dalībvalstis varētu apsvērt iespēju vākt biometriskos identifikatorus, jo īpaši sejas attēlu, paredzot personisku ierašanos valsts iestādēs, kuras izsniedz personas apliecības.

(33)  Dalībvalstīm būtu savstarpēji jāapmainās ar šādu informāciju, jo tā ir nepieciešama, lai piekļūtu drošajā datu nesējā iekļautajai informācijai un autentificētu un pārbaudītu to. Drošajā datu nesējā izmantotajiem formātiem jābūt sadarbspējīgiem, tostarp ar automatizētām robežkontroles sistēmām.

(34)  Direktīva 2004/38/EK attiecas uz situāciju, kad Savienības pilsoņiem, kuriem nav nepieciešamo ceļošanas dokumentu, vai Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie un kuriem nav nepieciešamo ceļošanas dokumentu, ir jādod visas pienācīgās iespējas ar citiem līdzekļiem pierādīt, ka uz viņiem attiecas tiesības brīvi pārvietoties. Šādi līdzekļi var būt arī pagaidu kārtā izmantoti identifikācijas dokumenti un šādiem ģimenes locekļiem izsniegtas uzturēšanās atļaujas.

(35)  Šajā regulā ievēro pienākumus, kas noteikti Hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Tādēļ dalībvalstis tiek mudinātas sadarboties ar Komisiju, lai integrētu papildu elementus, kas padara personas apliecības pieejamākas un lietošanā ērtākas cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, vājredzīgām personām. Dalībvalstīm ir jāizpēta risinājumu, piemēram, mobilo reģistrācijas ierīču, izmantošana personas apliecību izsniegšanai personām, kas nav spējīgas ierasties iestādēs, kuras ir atbildīgas par personas apliecību izsniegšanu.

(36)  Uzturēšanās dokumentos, ko izsniedz Savienības pilsoņiem, būtu jāiekļauj īpaša informācija, lai nodrošinātu, ka šādu dokumentu turētāji visās dalībvalstīs tiek identificēti kā Savienības pilsoņi. Tam būtu jāveicina, ka tiek atzīta mobilo Savienības pilsoņu tiesību brīvi pārvietoties izmantošana un ar šādu izmantošanu saistītās tiesības, tomēr saskaņošanai būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir vajadzīgs pašreizējo dokumentu trūkumu novēršanai. Dalībvalstis var brīvi izraudzīties formu, kādā šie dokumenti tiek izsniegti, un varētu tos izsniegt ICAO dokumenta 9303 specifikācijām atbilstošā formā.

(37)  Attiecībā uz uzturēšanās dokumentiem, ko izsniedz ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, ir lietderīgi izmantot tādu pašu formu un aizsardzības elementus, kādi paredzēti Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1954(9). Papildus tam, ka minētie dokumenti pierāda uzturēšanās tiesības, tie arī atbrīvo to turētājus, kuriem citādi būtu pienākums saņemt vīzu, no šā pienākuma, ja viņi Savienības teritorijā pavada Savienības pilsoni vai pievienojas Savienības pilsonim.

(38)  Direktīvā 2004/38/EK ir noteikts, ka dokumentus, ko izsniedz ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, sauc par “Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju”. Identifikācijas atvieglošanas labad Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujām vajadzētu būt standartizētam nosaukumam un kodam.

(39)  Ņemot vērā gan drošības risku, gan izmaksas, kas rodas dalībvalstīm, personas apliecības, kā arī Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas, kuru drošības standarti ir nepietiekami, pakāpeniski būtu jāizņem no aprites. Principā personas apliecību gadījumā izņemšanai no aprites vajadzētu pietikt ar desmit gadu termiņu un uzturēšanās atļauju gadījumā — ar piecu gadu termiņu, lai dokumentu parasto nomaiņas biežumu salāgotu ar nepieciešamību novērst Savienībā pastāvošās nepilnības drošības jomā. Tomēr, ņemot vērā drošības apsvērumus, attiecībā uz apliecībām un atļaujām, kurās nav iestrādāti būtiski drošības elementi vai kurām nav nodrošināta mašīnlasāmība, izņemšanai no aprites ir vajadzīgs īsāks ▌termiņš.

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(10) piemēro attiecībā uz personas datiem, kas tiks apstrādāti šīs regulas piemērošanas kontekstā. Ir nepieciešams sīkāk precizēt aizsardzības pasākumus, kas piemērojami apstrādātajiem personas datiem, jo īpaši tādiem sensitīviem datiem kā biometriskajiem identifikatoriem. Datu subjekti būtu jāinformē par to, ka viņu dokumentos ir iestrādāts datu nesējs, kas satur viņu biometriskos datus, tostarp par datu nesēja bezkontakta pieejamību, kā arī par visiem gadījumiem, kad tiek izmantoti dati, kas ietverti viņu personas apliecībās un uzturēšanās dokumentos. Datu subjektiem jebkurā gadījumā vajadzētu būt iespējai piekļūt personas datiem, kas tiek apstrādāti viņu personas apliecībās un uzturēšanās dokumentos, un vajadzētu būt tiesībām prasīt, lai gadījumos, kad šādi dati ir kļūdaini vai nepilnīgi, tie tiktu izlaboti, izsniedzot jaunu dokumentu. Datu nesējam vajadzētu būt īpaši drošam un efektīvi aizsargāt tajā glabātos personas datus pret nesankcionētu piekļuvi.

(41)  Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par biometrisko datu pienācīgu apstrādi no datu savākšanas brīža līdz to iestrādāšanai īpaši drošajā datu nesējā, ievērojot Regulu (ES) 2016/679.

(42)  Dalībvalstīm būtu jāievēro īpaša piesardzība, sadarbojoties ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Šādai sadarbībai nebūtu jāizslēdz dalībvalstu atbildība, kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem rodas par pienākumu neizpildi attiecībā uz personas datiem.

(43)  Šajā regulā ir nepieciešams noteikt pamatu datu vākšanai un glabāšanai personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā. Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem un ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai datu nesējā glabāt ▌citus datus elektronisko pakalpojumu vai citiem ar personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu saistītiem mērķiem. Šādu citu datu apstrādei, tostarp to vākšanai un to izmantošanas mērķiem, vajadzētu būt atļautiem ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Visiem valsts datiem vajadzētu būt fiziski vai loģiski nošķirtiem no šajā regulā minētajiem biometriskajiem datiem, un tie būtu jāapstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

(44)  Dalībvalstīm būtu jāsāk piemērot šo regulu vēlākais pēc 24 mēnešiem no dienas, kad tā stājas spēkā. No dienas, kad sāk piemērot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāizsniedz tikai tādi dokumenti, kuros ir ievērotas šajā regulā noteiktās prasības.

(45)  Komisijai būtu jāziņo par šīs regulas īstenošanu attiecīgi pēc diviem un 11 gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas, tostarp ziņojumā aplūkojot arī drošības līmeņa piemērotību un ņemot vērā tās ietekmi uz pamattiesībām un datu aizsardzības principiem. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(11) Komisijai, pēc sešiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam ik pēc sešiem gadiem būtu jāveic šīs regulas izvērtējums, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašus uzraudzības mehānismus, lai novērtētu regulas faktisko ietekmi un vajadzību īstenot turpmāku rīcību. Uzraudzības nolūkā dalībvalstīm būtu jāvāc statistika par to personas apliecību un uzturēšanās dokumentu skaitu, ko tās izsniegušas.

(46)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt drošību un atvieglot Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesību brīvi pārvietoties izmantošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(47)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Hartā, tostarp cilvēka cieņa, tiesības uz personas neaizskaramību, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums, tiesības uz vienlīdzību likuma priekšā un diskriminācijas nepieļaušanu, bērna tiesības, vecu cilvēku tiesības, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības brīvi pārvietoties un tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību. Īstenojot šo regulu, dalībvalstīm būtu jāievēro Harta.

(48)  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Pamattiesību aģentūra attiecīgi 2018. gada 10. augustā(12) un 2018. gada 5. septembrī(13) sniedza atzinumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī regula pastiprina drošības standartus, kas piemērojami personas apliecībām, kuras dalībvalstis izsniedz saviem valstspiederīgajiem, un uzturēšanās dokumentiem, kurus dalībvalstis izsniedz Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties Savienībā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro:

a)  personas apliecībām, ko dalībvalstis izsniedz saviem valstspiederīgajiem, kā minēts Direktīvas 2004/38/EK 4. panta 3. punktā;

Šo regulu nepiemēro identifikācijas dokumentiem, kas izsniegti pagaidu kārtā un kuru derīguma termiņš ir īsāks par sešiem mēnešiem.

b)  reģistrācijas apliecībām, ko Savienības pilsoņiem, kuri uzņēmējā dalībvalstī uzturas ilgāk nekā trīs mēnešus, izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 8. pantu, un dokumentiem, kas apliecina pastāvīgu uzturēšanos un ko Savienības pilsoņiem uz pieteikuma pamata izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 19. pantu;

c)  uzturēšanās atļaujām, ko Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 10. pantu, un pastāvīgās uzturēšanās atļaujām, ko Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, izsniedz saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 20. pantu.

II NODAĻA

VALSTU IZSNIEGTĀS PERSONAS APLIECĪBAS

3. pants

Drošības standarti / forma / specifikācijas

1.  Dalībvalstu izsniegtās personas apliecības izgatavo ID-1 formātā, un tajās iekļauj mašīnlasāmu joslu (MRZ). Šādas personas apliecības atbilst ICAO dokumentā 9303 noteiktajām specifikācijām un drošības standartu minimumam un Regulas (EK) Nr. 1030/2002 pielikuma c), d), f) un g) punktā izklāstītajām prasībām.

2.  Personas apliecībās iekļautie datu elementi atbilst ICAO dokumenta 9303 5. daļā noteiktajām specifikācijām.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dokumenta numuru var norādīt I zonā, un norādīt personas dzimumu nav obligāti.

3.  Dokumentā norāda tā nosaukumu (“Personas apliecība”) vai citu valstī ierasti lietotu apzīmējumu izsniedzošās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, un norāda vārdus “Personas apliecība” vismaz vienā citā Savienības iestāžu oficiālajā valodā.

4.  Personas apliecības priekšpusē norāda apliecību izsniedzošās dalībvalsts divu burtu kodu, kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes.

5.  Personas apliecībās iestrādā īpaši drošu datu nesēju, kas ietver apliecības turētāja sejas attēlu un divus pirkstu nospiedumus sadarbspējīgos digitālos formātos. Biometrisko identifikatoru ieguvei dalībvalstis piemēro tehniskās specifikācijas, kas noteiktas ar Komisijas Lēmumu C(2018)7767(14).

6.  Datu nesējs ir pietiekami ietilpīgs un spējīgs garantēt datu integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti. Glabātie dati ir pieejami bezkontakta veidā un ir aizsargāti, kā noteikts Lēmumā C(2018)7767. Dalībvalstis apmainās ar informāciju, kas nepieciešama, lai autentificētu datu nesēju un piekļūtu 5. punktā minētajiem biometriskajiem datiem un pārbaudītu tos.

7.  Bērnus, kas ir jaunāki par 12 gadiem, var atbrīvot no prasības noņemt pirkstu nospiedumus.

Bērnus, kas ir jaunāki par 6 gadiem, atbrīvo no prasības noņemt pirkstu nospiedumus.

▌Personas, kurām pirkstu nospiedumu noņemšana ir fiziski neiespējama, atbrīvo no prasības noņemt pirkstu nospiedumus.

8.  Ja nepieciešams un ja tas ir samērīgi attiecībā pret sasniedzamo mērķi, dalībvalstis var ievadīt izmantošanai savā valstī paredzētas ziņas un piezīmes, kas var būt prasītas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minimālo drošības standartu efektivitāte un personas apliecību pārrobežu savietojamība tā rezultātā nemazinās.

9.  Ja dalībvalstis personas apliecībā iekļauj dubultu saskarni vai atsevišķu datu nesēju, šis papildu datu nesējs atbilst attiecīgajiem ISO standartiem un netraucē 5. punktā minētajam datu nesējam.

10.  Ja dalībvalstis personas apliecībās glabā datus tādiem elektroniskajiem pakalpojumiem kā e-pārvaldes un e-darījumdarbības pakalpojumi, šādus valsts datus fiziski vai loģiski nošķir no 5. punktā minētajiem biometriskajiem datiem.

11.  Ja dalībvalstis personas apliecībās iekļauj papildu aizsardzības elementus, šādu personas apliecību pārrobežu savietojamība un minimālo drošības standartu efektivitāte tā rezultātā nemazinās.

4. pants

Derīguma termiņš

1.  Personas apliecību minimālais derīguma termiņš ir pieci gadi un maksimālais derīguma termiņš — desmit gadi.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var paredzēt šādus derīguma termiņus:

a)  derīguma termiņu, kas ir īsāks par pieciem gadiem, personas apliecībām, kuras izsniegtas nepilngadīgām personām;

b)  izņēmuma gadījumos — derīguma termiņu, kas ir īsāks par pieciem gadiem, personas apliecībām, kuras izsniegtas personām īpašos un ierobežotos apstākļos un kuru derīguma termiņš ir ierobežots saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem;

c)  derīguma termiņu, kas ir ilgāks par 10 gadiem, personas apliecībām, kuras izsniegtas personām, kas ir sasniegušas 70 un vairāk gadu vecumu.

3.  Dalībvalstis izsniedz personas apliecību ar 12 mēnešu vai mazāku derīguma termiņu, ja tas ir īslaicīgi fiziski neiespējami noņemt pirkstu nospiedumus no pieteikuma iesniedzēja jebkura pirksta.

5. pants

Pakāpeniska izņemšana no aprites

1.   Personas apliecības, kas neatbilst 3. pantā noteiktajām prasībām, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai … [desmit gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas], atkarībā no tā, kas ir agrāk. ▌

2.   Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem:

a)   personas apliecības, kuras neatbilst ICAO dokumenta 9303 2. daļā noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem vai kurās nav MRZ, kā definēts 3. punktā, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai … [pieci gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas], atkarībā no tā, kas ir agrāk;

b)  personas apliecības, kuras izsniegtas personām, kas … [šīs regulas piemērošanas diena] ir sasniegušas 70 un vairāk gadu vecumu, un kuras atbilst ICAO dokumenta 9303 2. daļā noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem un kurās ir iekļauta MRZ, kā definēts 3. punktā, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās.

3.   Piemērojot 2. punktu, MRZ ir:

a)  mašīnlasāma josla, kas atbilst ICAO dokumenta 9303 3. daļai; vai

b)  jebkāda cita mašīnlasāma josla, attiecībā uz kuru izsniedzošā dalībvalsts paziņo noteikumus joslas nolasīšanai un tajā ietvertās informācijas parādīšanai, ja vien dalībvalsts paziņo Komisijai līdz … [šīs regulas piemērošanas diena], ka tā nespēj nolasīt un parādīt šo informāciju.

Pēc pirmās daļas b) apakšpunktā minētā paziņojuma saņemšanas Komisija atbilstīgi informē attiecīgo dalībvalsti un Padomi.

III NODAĻA

Uzturēšanās dokumenti Savienības pilsoņiem

6. pants

Obligāti norādāmā informācija

Uzturēšanās dokumentos, ko dalībvalstis izsniedz Savienības pilsoņiem, norāda vismaz šādu informāciju:

a)  dokumenta nosaukums attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās un vismaz vienā citā Savienības iestāžu oficiālajā valodā;

b)  skaidra norāde, ka dokuments izsniegts Savienības pilsonim saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK;

c)  dokumenta numurs;

d)  turētāja vārds (uzvārds un vārds(-i));

e)  turētāja dzimšanas datums;

f)   informācija, kas iekļaujama reģistrācijas apliecībās un dokumentos, kuri apliecina pastāvīgu uzturēšanos un kuri izsniegti attiecīgi saskaņā ar Direktīvas 2004/38/EK 8. pantu un 19. pantu;

g)  izdevējiestāde;

h)  apliecības priekšpusē — apliecību izsniedzošās dalībvalsts divu burtu kods, kurš iespiests negatīvā zilā taisnstūrī un ap kuru aplī izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes.

Ja dalībvalsts nolemj noņemt pirkstu nospiedumus, attiecīgi piemēro 3. panta 7. punktu. Personas, no kurām ir fiziski neiespējami iegūt pirkstu nospiedumus, atbrīvo no pirkstu nospiedumu noņemšanas prasības.

IV NODAĻA

UZTURĒŠANĀS ATĻAUJAS ĢIMENES LOCEKĻIEM, KAS NAV NEVIENAS DALĪBVALSTS VALSTSPIEDERĪGIE

7. pants

Vienotā forma

1 Izsniedzot uzturēšanās atļaujas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, dalībvalstis izmanto to pašu formu, kas noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Regulu (ES) 2017/1954 un īstenota ar Lēmumu C(2018)7767.

2 Atkāpjoties no 1. punkta, atļaujas nosaukums ir attiecīgi “▌Uzturēšanās atļauja” vai “▌ Pastāvīgās uzturēšanās atļauja”. Dalībvalstis norāda, ka minētie dokumenti ir izsniegti Savienības pilsoņa ģimenes loceklim saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK. Šajā nolūkā dalībvalstis izmanto standartizēto kodu “Ģimenes loceklis ES DIR 2004/38/EK 10. pants” vai “Ģimenes loceklis ES DIR 2004/38/EK 20. pants” , norādot to datu laukā [10], kā minēts Regulas (EK) Nr. 1030/2002 pielikumā.

3 Dalībvalstis var ievadīt datus, kurus izmanto valsts vajadzībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ievadot un glabājot šādus datus, dalībvalstis ievēro Regulas (EK) Nr. 1030/2002 4. panta otrajā daļā noteiktās prasības.

8. pants

Esošo uzturēšanās atļauju pakāpeniska izņemšana no aprites

1.  Uzturēšanās atļaujas, kas izsniegtas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, un kas ▌ neatbilst 7. panta prasībām, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai … [pieci gadi pēc šīs regulas piemērošanas dienas], atkarībā no tā, kas ir agrāk.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, uzturēšanās atļaujas, kuras izsniegtas Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, un kuras neatbilst ICAO dokumenta 9303 2. daļā noteiktajiem minimālajiem drošības standartiem vai kurās nav iestrādāta MRZ, kas atbilst ICAO dokumenta 9303 3. daļai, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai … [divi gadi pēcšīs regulas piemērošanas dienas], atkarībā no tā, kas ir agrāk.

V NODAĻA

KOPĪGIE NOTEIKUMI

9. pants

Kontaktpunkts

1.  Katra dalībvalsts norīko vismaz vienu centrālo iestādi par kontaktpunktu attiecībā uz šīs regulas īstenošanu. Ja dalībvalsts ir izraudzījusies vairāk nekā vienu centrālo iestādi, tā izraugās, kura no šīm iestādēm būs kontaktpunkts attiecībā uz šīs regulas īstenošanu. Tā paziņo minētās iestādes nosaukumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Ja dalībvalsts maina savu norīkoto iestādi, tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka kontaktpunkti ir informēti par ▌attiecīgajiem Savienības līmenī pastāvošajiem informācijas un palīdzības dienestiem, kuri ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1724 noteiktajā vienotajā digitālajā vārtejā(15), un ka tie spēj sadarboties ar šādiem dienestiem.

10. pants

Biometrisko identifikatoru vākšana

1.  Biometriskos identifikatorus vāc tikai kvalificēti un pienācīgi pilnvaroti darbinieki, kurus izraudzījušās par personas apliecību vai uzturēšanās atļauju izsniegšanu atbildīgās iestādes, nolūkā iestrādāt minētos identifikatorus īpaši drošajā datu nesējā, kas paredzēts 3. panta 5. punktā attiecībā uz personas apliecībām un 7. panta 1. punktā attiecībā uz uzturēšanās atļaujām. Atkāpjoties no pirmā teikuma, pirkstu nospiedumus vāc tikai kvalificēti un pienācīgi pilnvaroti šādu iestāžu darbinieki, izņemot gadījumus, kad pieteikumi iesniegti dalībvalsts diplomātiskajām un konsulārajām iestādēm.

Lai nodrošinātu biometrisko identifikatoru atbilstību pieteikuma iesniedzēja identitātei, pieteikuma iesniedzējs ar ikvienu pieteikumu izsniegšanas procesa gaitā vismaz vienu reizi ierodas personiski.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek ieviestas atbilstīgas un efektīvas biometrisko identifikatoru vākšanas procedūras, kuras atbilst Hartā, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām noteiktajām tiesībām un principiem.

Situācijās, kad rodas grūtības saistībā ar biometrisko identifikatoru vākšanu, dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviestas atbilstošas procedūras, lai respektētu attiecīgās personas cieņu.

3.  Biometriskos identifikatorus, kas tiek glabāti personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu personalizēšanas vajadzībām, glabā īpaši drošā veidā un tikai līdz attiecīgā dokumenta saņemšanas dienai, un nekādā gadījumā ilgāk par 90 dienām no attiecīgā dokumenta izdošanas dienas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams apstrādes mērķiem saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem. Apritot minētajam periodam, biometriskos identifikatorus nekavējoties izdzēš vai iznīcina.

11. pants

Personas datu aizsardzība un atbildība

1.  Neskarot regulu (ES) 2016/679, dalībvalstis nodrošina šīs regulas vajadzībām savākto un glabāto datu drošību, integritāti, autentiskumu un konfidencialitāti.

2.  Šajā regulā par Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktā minēto pārzini ir uzskatāmas par personas apliecību un uzturēšanās dokumentu izsniegšanu atbildīgās iestādes, un tās ir atbildīgas par personas datu apstrādi.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes var pilnībā veikt savus Regulā (ES) 2016/679 minētos uzdevumus, tostarp piekļūt visiem personas datiem un visai nepieciešamajai informācijai, kā arī piekļūt jebkurām kompetento iestāžu telpām vai datu apstrādes iekārtām.

4.  Sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem neizslēdz dalībvalstu atbildību, kas var rasties saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem par pienākumu neizpildi attiecībā uz personas datiem.

5.  Informāciju mašīnlasāmā formātā personas apliecībā vai uzturēšanās dokumentā iekļauj tikai saskaņā ar šo regulu un izsniedzošās dalībvalsts tiesību aktiem.

6.  Personas apliecību un uzturēšanās dokumentu datu nesējā glabātos biometriskos datus izmanto tikai kompetento valsts iestāžu un Savienības aģentūru pienācīgi pilnvaroti darbinieki saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, lai pārbaudītu:

a)  personas apliecības vai uzturēšanās dokumenta autentiskumu;

b)  turētāja identitāti, izmantojot tieši pieejamus salīdzināmus elementus, situācijās, kad uzrādīt personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu ir tiesību aktos noteikta prasība.

7.  Dalībvalstis uztur un ik gadu dara Komisijai zināmu sarakstu ar kompetentajām iestādēm, kurām ir piekļuve šīs regulas 3. panta 5. punktā minētajā datu nesējā glabātajiem biometriskajiem datiem. Komisija tiešsaistē publicē apkopotu informāciju par šādiem valstu sarakstiem.

12. pants

Uzraudzība

Līdz … [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu šīs regulas tiešo iznākumu, rezultātu un ietekmes uzraudzībai, tostarp pievēršoties ietekmei uz pamattiesībām.

Uzraudzības programmā apraksta, kādā veidā un kādos laika intervālos tiks ievākti dati un citas nepieciešamās ziņas. Tajā norāda pasākumus, ko Komisija un dalībvalstis īsteno, vācot un analizējot datus un citas ziņas.

Dalībvalstis sniedz Komisijai datus un citas ziņas, kas vajadzīgi šādai uzraudzībai.

13. pants

Ziņošana un izvērtēšana

1.  Attiecīgi pēc diviem gadiem un 11 gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par tās īstenošanu, jo īpaši par pamattiesību un personas datu aizsardzību.

2.  Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu ▌pēc sešiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam ik pēc sešiem gadiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Ziņojumā jo īpaši pievēršas šādiem aspektiem:

a)  šīs regulas ietekme uz pamattiesībām;

b)  Savienības pilsoņu mobilitāte;

c)  biometriskās pārbaudes efektivitāte ceļošanas dokumentu drošības nodrošināšanā;

d)  iespējamība izmantot uzturēšanās atļaujas kā ceļošanas dokumentus;

e)  iespējamība turpināt personas apliecību vizuālu saskaņošanu;

f)  nepieciešamība ieviest kopīgus drošības elementus pagaidu kārtā izmantotiem identifikācijas dokumentiem, lai uzlabotu to atzīšanu.

3.  Dalībvalstis un attiecīgās Savienības aģentūras sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga šo ziņojumu sagatavošanai

14. pants

Papildu tehniskās specifikācijas

1.  Lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu 2. panta a) un c) punktā minēto personas apliecību un uzturēšanās dokumentu atbilstību turpmākiem minimālajiem drošības standartiem, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka papildu tehniskās specifikācijas šādās jomās:

a)   papildu aizsardzības elementi un prasības, tostarp paaugstināti standarti viltošanas, atdarināšanas un falsificēšanas novēršanai;

b)  regulas 3. panta 5. punktā minētā biometrisko elementu datu nesēja tehniskās specifikācijas un biometrisko elementu drošība, tostarp neatļautas piekļuves novēršana un validēšanas atvieglošana;

c)  kvalitātes prasības un kopīgi tehniskie standarti, kas jāievēro attiecībā uz sejas attēlu un pirkstu nospiedumiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.  Saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var nolemt, ka šajā pantā minētās specifikācijas ir slepenas un netiek publicētas. Šādā gadījumā tās dara pieejamas tikai dalībvalstu izraudzītām struktūrām, kuras ir atbildīgas par izgatavošanu, un dalībvalsts vai Komisijas pienācīgi pilnvarotām personām.

3.  Katra dalībvalsts izraugās vienu struktūru, kas ir atbildīga par personas apliecību izgatavošanu, un vienu struktūru Savienības pilsoņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju izgatavošanai, un paziņo šādu struktūru nosaukumus Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Dalībvalstis ir tiesīgas nomainīt šādas izraudzītās struktūras un par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

Dalībvalstis var arī nolemt izraudzīties vienu struktūru, kas ir atbildīga par gan personas apliecību, gan Savienības pilsoņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju izgatavošanu, un paziņo minētās struktūras nosaukumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Arī divas vai vairākas dalībvalstis var nolemt izraudzīties vienu struktūru minētajiem mērķiem un par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

15. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1683/95 6. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 367, 10.10.2018., 78. lpp.
(2)OV C 367, 10.10.2018, 78. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1683/95 (1995. gada 29. maijs), ar ko nosaka vienotu vīzu formu (OV L 164, 14.7.1995, 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1954 (2017. gada 25. oktobris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002, ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 286, 1.11.2017., 9. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(11)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(12) OV C 338, 21.9.2018., 22. lpp.
(13) Vēl nav publicēts.
(14) Komisijas Lēmums C(2018)7767 (2018. gada 30. novembris), ar ko nosaka tehniskās specifikācijas trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļauju vienotai formai.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).


Ceļu infrastruktūras drošības pārvaldība ***I
PDF 260kWORD 74k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (COM(2018)0274 – C8-0196/2018 – 2018/0129(COD))
P8_TA-PROV(2019)0346A8-0008/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0274),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0196/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 27. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A8-0008/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību(3)

P8_TC1-COD(2018)0129


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Komisijas 2010. gada 20. jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: ceļu satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” ir izvirzīti Savienības stratēģiskie mērķi ― ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu līdz 2020. gadam samazināt uz pusi salīdzinājumā ar 2010. gadu un līdz 2050. gadam pietuvoties tam, ka bojāgājušo skaits ir tuvu nullei. Tomēr progress virzībā uz šo mērķu sasniegšanu pēdējo gadu laikā ir apstājies. Padome savos 2017. gada 8 jūnija secinājumos par ceļu satiksmes drošību apstiprināja jaunu starpposma mērķi – līdz 2030. gadam uz pusi samazināt smagi ievainoto skaitu salīdzinājumā ar 2020. gadu, tādējādi apstiprinot Valletas 2017. gada marta deklarāciju. Tādēļ, lai sasniegtu šos abus mērķus, ir nepieciešami lielāki centieni.

(2)  Atbilstoši "drošas sistēmas" pieejai nāves gadījumus un nopietnu miesas bojājumu gūšanu ceļu satiksmes negadījumos var lielā mēra novērst. Tai vajadzētu būt kopīgai atbildībai visos līmeņos – nodrošināt, ka ceļu satiksmes negadījumos uz autoceļiem netiek gūti nopietni vai nāvējoši miesas bojājumi. Proti, sekmīgi projektētiem, pareizi uzturētiem un skaidri marķētiem un apzīmētiem ceļiem būtu jāsamazina ceļu satiksmes negadījumu iespējamība, savukārt "piedodošiem" ceļiem (tādiem ceļiem, kas ir izvietoti viedā veidā, lai nodrošinātu, ka autovadītāja kļūdām nav tūlītēju nopietnu vai letālu seku), būtu jāsamazina ceļu satiksmes nelaimes gadījumu smagums. Komisijai būtu jāsniedz pamatnostādnes "piedodošu" ceļa malu ierīkošanai un uzturēšanai, pamatojoties uz visu dalībvalstu pieredzi.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013(7) definētajiem Eiropas transporta (TEN-T tīkls) tīkla ceļiem ir izšķiroša nozīme Eiropas integrācijas atbalstīšanā. Tālab uz šiem ceļiem būtu jāgarantē augsts drošības līmenis.

(4)  TEN-T tīklā īstenotās ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības procedūras ir palīdzējušas samazināt bojāgājušo un nopietnus miesas bojājumus guvušo personu skaitu Savienībā. No Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/96/EK(8) ietekmes izvērtējuma ir skaidrs, ka tās dalībvalstis, kuras ceļu infrastruktūras drošības pārvaldības (CIDP) principus ir brīvprātīgi piemērojušas saviem valsts ceļiem, kas ir ārpus TEN-T tīkla, ir sasniegušas daudz labākus ceļu satiksmes drošības rādītājus nekā dalībvalstis, kuras šādi nerīkojas. Tāpēc ir arī vēlams, lai šie CIDP principi tiktu piemēroti citām Eiropas ceļu tīkla daļām.

(5)  Ir svarīgi, lai uz tiem ceļa posmiem uz tiltiem un tuneļos, kuri ietilpst tīklā atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomai, šī direktīva attiektos arī saistībā ar ceļu satiksmes drošību, izņemot tuneļus, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK(9).

(6)  Ceļu satiksmes drošības apsvērumu dēļ ir svarīgi, lai šī direktīva attiektos arī uz iebrauktuvēm tādos stāvlaukumos un izbrauktuvēm no tiem, kuri ir izvietoti visā tīklā, kas ietilpst šīs direktīvas darbības jomā, jo īpaši automaģistrālēm un primārajiem ceļiem.

(7)  Sezonas apstākļi dalībvalstīs un reģionos ievērojami atšķiras. Tādēļ ir svarīgi, lai šie nosacījumi tiktu pienācīgi ņemti vērā valsts noteikumos, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(8)  Liela daļa ceļu satiksmes negadījumu notiek uz mazas daļas ceļu, kur ir augsta satiksmes intensitāte un ātrums un kur plaša spektra satiksme pārvietojas dažādos ātrumos. Tādējādi tam, ka Direktīvas 2008/96/EK darbības joma tiek ierobežoti paplašināta, to attiecinot arī uz automaģistrālēm un citiem primārajiem ceļiem ārpus TEN-T tīkla, būtu jāsniedz nozīmīgs ieguldījums ceļu infrastruktūras drošības uzlabošanā visā Savienībā.

(9)  Lai panāktu, ka šādai darbības jomas paplašināšanai ir plānotā ietekme, ir loģiski, ka primārie ceļi, kas nav automaģistrāles, aptver visus ceļus, kuri valsts ceļu klasifikācijā ir ietverti augstākajā ceļu kategorijā, kas pakārtota kategorijai "automaģistrāle". Tā paša iemesla dēļ dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt, ka uz vismaz visiem ceļiem, uz kuriem pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā attiecās Direktīva 2008/96/EK, tostarp uz brīvprātības pamata, joprojām būtu jāattiecina šī direktīva.

(10)  Paredzot pienākumu obligāti ievērot Direktīvā 2008/96/EK noteiktās procedūras visiem ceļu infrastruktūras projektiem ārpus pilsētu teritorijām, kuri ir pabeigti, izmantojot Savienības finansējumu, būtu jānodrošina tas, ka Savienības līdzekļi netiek izmantoti nedrošu ceļu būvēšanai.

(11)  Direktīva 2008/96/EK attiecas tikai uz ceļa infrastruktūru. Tāpēc šī direktīva neietekmē likumu par ceļu satiksmi, tostarp dalībvalstu kompetenci pieņemt lēmumus par savām pilnvarām attiecībā uz likumu par ceļu satiksmi. Būtu jāievēro Apvienoto Nāciju Organizācijas 1949. gada 19 septembra Ženēvas Konvencija par ceļu satiksmi un 1968. gada 8. novembra Vīnes konvencija par ceļu satiksmi, kā arī 1968. gada 8. novembra Vīnes konvencija par ceļa zīmēm un brīdinājumiem.

(12)  Uz risku balstīts visa tīkla ceļu satiksmes drošības novērtējums ir radīts kā iedarbīgs un efektīvs rīks to tīkla posmu identificēšanai, uz kuriem būtu jāattiecina detalizētākas ceļu satiksmes drošības inspekcijas, un ieguldījumu prioritāšu noteikšanai saskaņā ar to potenciālu sniegt visa tīkla drošības uzlabojumus. Tādējādi, lai palielinātu ceļu satiksmes drošību Savienībā, būtu sistemātiski jānovērtē, tostarp ar elektroniski un digitāli iegūtiem datiem, viss ceļu tīkls, uz ko attiecas šī direktīva.

(13)  Ja iepriekšējās "ekspluatācijā esoša ceļu tīkla drošības klasificēšanas un pārvaldības" procedūras vissekmīgākie elementi tiktu integrēti jaunajā visa tīkla ceļu satiksmes drošības novērtēšanas procedūrā, vajadzētu būt iespējamam sekmīgāk identificēt tos ceļa posmus, kur ir vislielākās iespējas uzlabot drošību un kur mērķtiecīgai iesaistei būtu jāsniedz vislielākie uzlabojumi.

(14)  Lai panāktu, ka CIDP procedūras kļūst kvalitatīvākas, objektīvākas, kā arī efektīvākas, ir lietderīgi dalībvalstīm ļaut ceļu posmu inspekcijai, ceļu satiksmes drošības apstākļu dokumentēšanai un citu ar ceļu tīkla drošību saistītu datu apkopošanai attiecīgā gadījumā izmantot tehnoloģijas, kas tiek pastāvīgi pilnveidotas.

(15)  Sistemātiski pēcpasākumi CIDP procedūrās izdarītajiem konstatējumiem ir izšķiroši svarīgi, lai panāktu ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības ceļu satiksmes drošības mērķus. Tālab ar prioritārās rīcības plāniem būtu jānodrošina, ka pēc iespējas drīz tiek īstenoti vajadzīgie iesaistes pasākumi. Konkrēti, ņemot vērā visa tīkla ceļu satiksmes drošības novērtēšanā izdarītos secinājumus, būtu jāveic vai nu mērķtiecīgas ceļu satiksmes drošības inspekcijas vai, ja tas ir iespējams un izmaksu ziņā lietderīgi, tieši stāvokļa uzlabošanas pasākumi, kuru mērķis ir bez lieka administratīva sloga radīšanas novērst vai samazināt ceļu satiksmes drošības riskus.

(16)  Būtu jāuzlabo drošības rādītāji uz esošajiem ceļiem, novirzot ieguldījumus uz ceļu posmiem, kuros visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi un kuros ir vislielākais potenciāls samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

(17)  Šādu ieguldījumu atbalstīšanai – saskaņā ar piemērojamajiem nosacījumiem – var izmantot Savienības līmeņa finansējumu un finansiālus stimulus, kas papildina attiecīgus valsts ieguldījumus un stimulus.

(18)  Īpaši augsts ceļu satiksmes negadījumu risks ir tiem ceļu tīkla posmiem, kas ir savienoti ar Eiropas ceļu tīkla ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/54/EK. Tālab būtu jāievieš kopīgas šo ceļu posmu ceļu satiksmes drošības inspekcijas, kuros būtu iesaistīti pārstāvji gan no kompetentajām ceļu, gan tuneļu iestādēm, lai uzlabotu tā ceļu tīkla drošību, uz kuru attiecas šī direktīva.

(19)  Mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki veido 47 % ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita Savienībā 2017. gadā. Nodrošinot, ka visās CIDP procedūrās un mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku infrastruktūrai piemērojamo kvalitātes prasību izstrādē tiek ņemtas vērā šo satiksmes dalībnieku intereses, attiecīgi vajadzētu tikt uzlabotai viņu drošībai uz autoceļiem.

(20)  Lai dalībvalstis varētu uzlabot savas procedūras, kuru mērķis ir nodrošināt ceļa marķējumu un ceļazīmju operatīvu izmantošanu, būtu jāizveido kopīgas specifikācijas, lai veicinātu ceļu marķējumu un ceļazīmju efektīvu lasāmību un pamanāmību gan autovadītājiem, gan transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automatizētām autovadītāja palīgsistēmām.

(21)  Drošības uzlabošana ir prioritāte arī attiecībā uz dzelzceļa pārbrauktuvēm (t. i., signāli, infrastruktūras uzlabošana). Saskaņā ar Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras 2018. gada ziņojumu par dzelzceļa drošību un savstarpēju izmantojamību 2016. gadā ir notikuši 433 būtiski nelaimes gadījumi uz 108 000 dzelzceļa pārbrauktuvēm Savienībā, kā rezultātā dzīvību zaudēja 255 cilvēki un 217 cilvēki tika smagi ievainoti. Tāpēc Savienības līmenī būtu jāindificē pārbrauktuves ar augsta drošības riska līmeni, lai tās uzlabotu,

(22)  Augstas kvalitātes ceļa zīmes un marķējumi ir svarīgi, lai palīdzētu autovadītājiem un satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem. Kopējām specifikācijām attiecībā uz ceļa apzīmējumiem un ceļa zīmēm vajadzētu kalpot par pamatu, kas palīdzētu ieviest progresīvas satīklotas un automatizētas mobilitātes sistēmas. Visā Eiropā būtu vēlams īstenot saskaņotu pieeju atbilstoši Vīnes 1968. gada Konvencijai par ceļa zīmēm un signāliem.

(23)  Lai uzlabotu rezultātus, kas sagaidāmi no šīs direktīvas piemērošanas, un lai nodrošinātu pienācīgu drošības līmeni ārkārtas situācijās, dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu veicināt sadarbību starp to civilās aizsardzības, reaģēšanas ārkārtas situācijās un ceļu policijas dienestiem, jo īpaši pārrobežu ceļu posmos. Gadījumos, kad šajos pasākumos ir nepieciešama dalībvalstu sadarbība, var izmantot sistēmu, ko šajā nolūkā piedāvā Savienības civilās aizsardzības mehānisms saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 1313/2013/ES(10).

(24)  Neierobežojot tiesību aktus par publisko iepirkumu, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/25/ES(11), tehniskās specifikācijas, kas attiecas uz drošību, būtu jādara publiski pieejamas, ja publiskais iepirkums tiek veikts ceļu infrastruktūras nozarē.

(25)  Lai panāktu pārredzamību un uzlabotu pārskatatbildību, būtu jāziņo par ceļu satiksmes drošības reitingiem ar mērķi informēt ceļu satiksmes dalībniekus par infrastruktūras stāvokli un palielināt viņu izpratni kopumā.

(26)  Būtu jāsekmē pieredzes apmaiņa starp speciālistiem par "drošas sistēmas" metodēm un informācijas apmaiņa starp ceļu satiksmes drošības auditoriem.

(27)  Visa tīkla ceļu satiksmes drošības novērtējumu rezultātu publicēšanai būtu jādod iespēja salīdzināt ceļu infrastruktūras drošību Savienībā.

(28)  Tā kā šīs direktīvas mērķi – proti, izveidot procedūras, lai nodrošinātu pastāvīgi augstu ceļu satiksmes drošības līmeni visā TEN-T tīklā un automaģistrāļu un primāro ceļu tīklā visā Savienībā, – dalībvalstis pietiekami sekmīgi sasniegt nevar, bet to drīzāk var sasniegt Savienības līmenī, jo uzlabojums ir nepieciešams visā Savienībā, lai nodrošinātu konverģenci virzībā uz augstākiem infrastruktūras drošības standartiem, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Savienības līmenī īstenotas rīcības rezultātā ceļošanai pa Savienību būtu jākļūst drošākai, un tam, savukārt, būtu jāuzlabo iekšējā tirgus darbība un jāatbalsta ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis.

(29)  Lai nodrošinātu, ka CIDP procedūras joprojām atspoguļo labākās pieejamās tehniskās zināšanas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz direktīvas pielikumu pielāgošanu tehnikas progresam. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)  Ir vajadzīgi īpaši pasākumi ar mērķi pastāvīgi uzlabot ceļu drošības pārvaldības praksi un atvieglināt to, kā transportlīdzekļi, kuri ir aprīkoti ar autovadītāja palīgsistēmām vai augstākiem automatizācijas līmeņiem, atpazīst ceļu marķējumus un ceļa zīmes. Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas attiecīgo noteikumu īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(13).

(31)  Tādēļ Direktīva 2008/96/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2008/96/EK

Direktīvu 2008/96/EK groza šādi:

(1)  regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:"

“1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šajā direktīvā paredz procedūru izstrādi un īstenošanu attiecībā uz ceļu satiksmes drošības ietekmes novērtējumiem, ceļu satiksmes drošības auditiem, ceļu satiksmes drošības inspekcijām un dalībvalstu veiktajiem visa tīkla ceļu satiksmes drošības novērtējumiem.

2.  Šo direktīvu piemēro ceļiem, kas ir Eiropas ceļu tīklā, automaģistrālēm un citiem primārajiem ceļiem, neatkarīgi no tā, vai tie atrodas projektēšanas posmā, tiek būvēti vai jau tiek ekspluatēti.

3.  Šī direktīva attiecas arī uz tiem ceļiem un ceļu infrastruktūras projektiem – uz kuriem neattiecas 2. punkts –, kuri atrodas ārpus pilsētu teritorijām, kuri neapkalpo īpašumus, kas ar tiem robežojas, un kuri ir uzbūvēti, izmantojot Savienības finansējumu, izņemot ceļus, pa kuriem nav atļauta vispārēja mehānisko transportlīdzekļu satiksme, piem., veloceliņus, vai ceļus, kuri nav paredzēti vispārējai mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, piemēram., ceļus, pa kuriem var piekļūt vietām, kur notiek rūpnieciska, lauksaimnieciska vai mežsaimnieciska darbība.

4.  Dalībvalstis var neattiecināt šīs direktīvas darbības jomu uz primārajiem ceļiem, kuriem ir zems drošības apdraudējums, pamatojoties uz pienācīgi pamatotiem iemesliem, kas saistīti ar satiksmes intensitāti un negadījumu statistiku.

Dalībvalstis šīs direktīvas darbības jomā var iekļaut ceļus, kas nav minēti 2. un 3. punktā.

Līdz ... [24 mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas stāšanās spēkā] katra dalībvalsts paziņo Komisijai to teritorijā esošo automaģistrāļu un primāro autoceļu sarakstu un pēc tam visas turpmākās izmaiņas šajā sarakstā. Turklāt katra dalībvalsts paziņo Komisijai par autoceļiem, kas saskaņā ar šo punktu ir atbrīvoti no šīs direktīvas darbības jomas vai ir iekļauti tās darbības jomā, un pēc tam visas turpmākās izmaiņas šajā informācijā.

Komisija publicē to autoceļu sarakstu, kas paziņoti saskaņā ar šo pantu.

5.  Šo direktīvu nepiemēro ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/54/EK.”;

"

(2)  direktīvas 2. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. "Eiropas ceļu tīkls" ir ceļu tīkls, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013*;

_____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).”

"

(b)  pantā iekļauj šādus punktus:"

“2.a "automaģistrāle" ir mehānisku transportlīdzekļu satiksmei īpaši paredzēts un izbūvēts ceļš, kas neapkalpo īpašumus, kuri ar to robežojas, un atbilst šādiem kritērijiem:

   (a) izņemot īpašas vietas vai uz laiku, tam ir brauktuves divvirzienu satiksmei, nošķirtas ar sadalītāju joslu, kas nav domāta satiksmei, vai –izņēmuma gadījumos – ar citiem līdzekļiem;
   (b) tam nav viena līmeņa krustojumu ar citiem autoceļiem, dzelzceļa vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem;
   (c) tas ir īpaši apzīmēts kā automaģistrāle;

2.b "primārais ceļš" ir ceļš ārpus pilsētu teritorijām, kas savieno lielākās pilsētas vai reģionus, vai gan vienu, gan otru, un kas valsts ceļu klasifikācijā, kura ir ieviesta no ... [šīs grozošās direktīvas publicēšanas datums OV] ir ietverts nākamajā augstākajā ceļu kategorijā aiz kategorijas "automaģistrāle;

"

(c)  panta 5. punktu svītro;

(d)  panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:"

"6. "drošības reitings" ir esošā ceļu tīkla daļu klasifikācija kategorijās pēc to objektīvi izmērītās "iebūvētās" drošības;

7.  "mērķtiecīga ceļu satiksmes drošības inspekcija" ir mērķtiecīga izmeklēšana, kuras nolūks ir identificēt bīstamus apstākļus, defektus un problēmas, kas palielina negadījumu un ievainojumu gūšanas risku, un kuras pamatā ir ceļa vai ceļa posma apmeklējums;”;

"

(e)   iekļauj šādu apakšpunktu:"

“7.a "periodiska ceļu drošības inspekcija" ir kārtējā periodiska to raksturlielumu un defektu pārbaude, kam drošības apsvērumu dēļ vajadzīgi uzturēšanas darbi;";

"

(f)  pievieno šādu punktu:"

"10. "mazaizsargāts ceļu satiksmes dalībnieks" ir ceļu satiksmes dalībnieks, kas neizmanto mehāniskos transportlīdzekļus, tostarp, jo īpaši, velosipēdisti un gājēji, kā arī personas, kas izmanto divriteņu transportlīdzekļus ar dzinēju.";

"

(3)  direktīvas 4. pantā pievieno šādu punktu:"

“5.a Komisija projektēšanas posma sākotnējā revīzijā un kvalitātes prasībās attiecībā uz neaizsargātiem satiksmes dalībniekiem sniedz norādes, kā izstrādāt "piedodošas" ceļa malas un pašizskaidrojošus un pašnodrošinošus ceļus. Šīs norādes tiek izstrādātas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem.”;

"

(4)  direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:"

"5. pants

Visa ceļu tīkla drošības novērtējums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visā ekspluatētajā ceļu tīklā, uz ko attiecas šī direktīva, tiek veikts visa ceļu tīkla drošības novērtējums. ▌

2.  Visa ceļu tīkla drošības novērtējumos izvērtē negadījumu un ietekmes risku smagumu, par pamatu ņemot:

   (a) galvenokārt, ceļa konstrukcijas raksturlielumu (ceļa iebūvētās drošības) vizuālu apskati uz vietas vai ar elektronisku līdzekļu palīdzību; un
   (b) to ceļu tīkla posmu analīzi, kuri ir bijuši ekspluatācijā ilgāk nekā trīs gadus un kuros proporcionāli satiksmes plūsmai ir noticis liels skaits nopietnu satiksmes negadījumu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka pirmais visa ceļu tīkla drošības novērtējums tiek veikts, vēlākais, līdz 2024. gadam. Turpmākie visa ceļu tīkla drošības novērtējumi ir pietiekami bieži, lai garantētu pienācīgu drošības līmeni, bet jebkurā gadījumā tos veic vismaz reizi piecos gados.

4.  Veicot visa ceļu tīkla drošības novērtējumu, dalībvalstis var ņemt vērā III pielikumā noteiktos indikatīvos elementus.

5.  Komisija sniedz norādījumus par metodiku, kā regulāri veikt visa ceļu tīkla drošības novērtējumus un piešķir drošības reitingus.

6.  Pamatojoties uz 1. punktā minētā novērtējuma rezultātiem un nolūkā noteikt prioritāti vajadzībām, kurām nepieciešamas papildu darbības, dalībvalstis visus ceļu tīkla posmus klasificē ne mazāk kā trīs kategorijās pēc to drošības līmeņa.

"

(5)  direktīvas 6. pantu groza šādi:

(a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:"

"6. pants

Periodiskas ceļu drošības inspekcijas";

"

(b)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. "Dalībvalstis nodrošina, ka ceļu tīklā tiek veiktas periodiskas ceļu drošības inspekcijas, ko veic pietiekami bieži, lai attiecīgajai ceļa infrastruktūrai garantētu pienācīgu drošības līmeni.";

"

(c)  panta 2. punktu svītro;

(d)   panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. To ceļu tīkla posmu drošību, kas ir savienoti ar ceļu tuneļiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/54/EK, dalībvalstis nodrošina ar kopīgām ceļu drošības inspekcijām, kurās piedalās šīs direktīvas un Direktīvas 2004/54/EK īstenošanā iesaistītās kompetentās struktūras. Kopīgās ceļu drošības inspekcijas veic pietiekami bieži, lai nodrošinātu pienācīgu drošības līmeni, bet jebkurā gadījumā tās veic vismaz reizi sešos gados.

"

(6)  iekļauj šādus pantus:"

"6.a pants

Procedūru pēcpasākumi ekspluatācijā esošiem ceļiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka konstatējumiem visa ceļu tīkla drošības novērtējumos, kuri veikti, ievērojot 5. pantu, ir pēcpasākumi – vai nu mērķtiecīgas ceļu drošības inspekcijas, vai tieša korektīva darbība.

2.  Veicot mērķtiecīgu ceļu drošības inspekciju, dalībvalstis var ņemt vērā IIa pielikumā izklāstītos indikatīvos elementus.

3.  Mērķtiecīgas ceļu drošības inspekcijas veic ekspertu grupas. Vismaz viens ekspertu grupas dalībnieks atbilst 9. panta 4. punkta a) apakšpunkta prasībām.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka konstatējumiem mērķtiecīgās ceļu drošības inspekcijās ▌seko argumentēti lēmumi, ar kuriem nosaka, vai ir vajadzīga korektīva darbība. Jo īpaši dalībvalstis identificē ceļa posmus, kur ir nepieciešami ▌ceļu infrastruktūras drošības uzlabojumi, un nosaka rīcību, kura uzskatāma par prioritāru minēto ceļa posmu drošības uzlabošanai.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka korektīvā darbība tiek vērsta galvenokārt uz ceļa posmiem ar zemu drošības līmeni, kas dod iespēju īstenot pasākumus ar augstu drošības attīstības un ceļu satiksmes negadījumu izmaksu ietaupīšanas potenciālu.

6.  Dalībvalstis sagatavo un regulāri atjaunina uz risku balstītu prioritārās rīcības plānu, lai sekotu līdzi identificētās korektīvās darbības īstenošanai.▌

6.b pants

Mazaizsargātu satiksmes dalībnieku aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina, ka 3.–6. pantā izklāstīto procedūru īstenošanā tiek ņemtas vērā mazaizsargātu satiksmes dalībnieku vajadzības.

6.c pants

Ceļa marķējumi un ceļa zīmes

1.  Dalībvalstis savās spēkā esošajās un turpmākajās procedūrās attiecībā uz ceļa apzīmējumiem un ceļazīmēm pievērš īpašu uzmanību tam, lai tie būtu lasāmi un pamanāmi gan autovadītājiem, gan transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automatizētām autovadītāja palīgsistēmām. Šādās procedūrās ņem vērā kopīgās specifikācijas, ja šādas kopīgas specifikācijas ir noteiktas saskaņā ar 3. punktu.

2.  Komisijas izveidotā ekspertu grupa, vēlākais līdz 2021. gada jūnijam, novērtē iespēju izveidot kopīgas specifikācijas, tostarp dažādus elementus, kuru mērķis ir nodrošināt ceļa marķējumu un ceļazīmju operatīvu izmantošanu, lai veicinātu ceļu marķējumu un ceļazīmju efektīvu lasāmību un pamanāmību gan autovadītājiem, gan transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automatizētām autovadītāja palīgsistēmām. Grupa sastāv no dalībvalstu norīkotiem ekspertiem. Novērtējumā ietver apspriešanos ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisiju.

Novērtējumā īpašu uzmanību pievērš šādiem elementiem:

   (a) mijiedarbībai starp dažādām autovadītāja palīgsistēmām un infrastruktūru;
   (b) laikapstākļu un meteoroloģisku parādību, kā arī satiksmes ietekmei uz Savienības teritorijā izvietotiem ceļa marķējumiem un uzstādītajām ceļa zīmēm;
   (c) dažādām tehnoloģijām vajadzīgo uzturēšanas darbu veidam un biežumam, tostarp izmaksu aplēsei.

3.  Ņemot vērā 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu kopējas specifikācijas attiecībā uz 1. punktā minētajām dalībvalstu procedūrām, kuru mērķis ir nodrošināt to ceļa zīmju un ceļazīmju operatīvu izmantošanu attiecībā uz ceļu marķējumu un ceļazīmju efektīvu lasāmību un pamanāmību gan autovadītājiem, gan transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar automatizētām autovadītāja palīgsistēmām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā.

Īstenošanas akti neskar Eiropas Standartizācijas komitejas kompetenci attiecībā uz ceļu marķējumu un ceļazīmju standartiem.

6.d pants

Informācija un pārredzamība

Komisija publicē šīs direktīvas darbības jomā esošo Eiropas autoceļu tīkla karti, kas pieejama tiešsaistē, uzsverot dažādās kategorijas, kā minēts 5. panta 6. punktā;

6.e pants

Brīvprātīga ziņošana

Dalībvalstis izveido visiem satiksmes dalībniekiem tiešsaistē pieejamu valsts brīvprātīgu ziņošanas sistēmu, lai atvieglotu ziņu apkopošanu par atgadījumiem, ko pārraidījuši satiksmes dalībnieki un transportlīdzekļi, un jebkuras citas ar drošību saistītas informācijas apkopošanu, kuru ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu ceļu infrastruktūras drošībai.”;

"

(7)  direktīvas 7. pantā iekļauj šādu punktu:"

“1.a Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai sniegtu norādes, saskaņā ar kuriem ir jāziņo par ceļu satiksmes negadījuma nopietnību, tostarp bojāgājušo un ievainoto cilvēku skaitu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. panta 2. punktā.";

"

(8)  direktīvas 9. pantā iekļauj šādu punktu:"

“1.a Ceļu drošības auditoriem, kuri piedalās mācībās no... [5 gadi pēc šīs grozījumu direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis nodrošina, ka ceļu drošības auditoru mācību programmās ir iekļauti aspekti, kas saistīti ar neaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem un šādiem lietotājiem paredzētu infrastruktūru.”;

"

(9)  direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:"

"10. pants

Paraugprakses apmaiņa

Lai uzlabotu Savienības ceļu satiksmes drošību, Komisija izveido saskaņotu informācijas un paraugprakses apmaiņas sistēmu starp dalībvalstīm, inter alia iekļaujot tajā ceļu drošības mācību programmas, jau pastāvošos ceļu infrastruktūras drošības projektus un pārbaudītas ceļu satiksmes drošības tehnoloģijas.”;

"

(10)  direktīvas 11. panta 2. punktu svītro;

(11)  iekļauj šādu pantu:"

"11.a pants

Ziņojumu sniegšana

1.  Līdz 2025. gada 31. oktobrim dalībvalstis sniedz ziņojumu Komisijai par visa tīkla drošības klasifikāciju, kas novērtēti saskaņā ar 5. pantu. Ja iespējams, ziņojumu gatavo, pamatojoties uz vienotu metodiku. Attiecīgā gadījumā ziņojumā iekļauj arī valstu atjaunināto pamatnostādņu noteikumu sarakstu, tostarp jo īpaši uzlabojumus attiecībā uz tehnoloģisko progresu un mazaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzību. No 2025. gada 31. oktobra šādus ziņojumus sniedz reizi piecos gados.

2.  Pamatojoties uz valstu ziņojumu analīzi, pirmajā reizē līdz 2027. gada 31. oktobrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz 1. punktā minētajiem elementiem, un par iespējamiem turpmākiem pasākumiem, tostarp šīs direktīvas pārskatīšanu un iespējamu pielāgošanu tehnikas attīstībai.”;

"

(12)  direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:"

"12. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12.a pantu, lai grozītu pielikumus nolūkā tos pielāgot tehnikas attīstībai.";

"

(13)  iekļauj šādu pantu:"

"12.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ▌*.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 12. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

_____________________

* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;

"

(14)  direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:"

“13. pants

Komitejas procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* izpratnē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

_____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;

"

(15)  pielikumus groza, kā izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz ... [24 mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Direktīvas 2008/96/EK pielikumus groza šādi:

(1)  direktīvas I pielikumu groza šādi:

(a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

INDIKATĪVI CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA ELEMENTI";

(b)  2. iedaļā e) punktu aizstāj ar šādu:

“e) satiksme (piemēram, satiksmes intensitāte, satiksmes iedalījums kategorijās), tostarp paredzamās gājēju un riteņbraucēju plūsmas, ko nosaka pēc pieguļošās zemes izmantošanas veidiem;”;

(2)  II pielikumu groza šādi:

(a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:

"II PIELIKUMS

INDIKATĪVI CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS AUDITU ELEMENTI";

(b)  1. iedaļā pievieno šādu apakšpunktu:

"(n) mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem paredzētais nodrošinājums:

i)  gājējiem paredzētais nodrošinājums,

ii)  riteņbraucējiem paredzētais nodrošinājums, tostarp alternatīvi maršruti vai nošķīrums no ātrgaitas mehānisko transportlīdzekļu satiksmes,

iii)  divriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētais nodrošinājums;

iv)  gājēju un riteņbraucēju pāreju blīvums un atrašanās vietas,

v)  gājējiem un riteņbraucējiem paredzētais nodrošinājums uz attiecīgās teritorijas skartajiem ceļiem;

vi)  gājēju un riteņbraucēju atdalījums no ātrgaitas mehānisko transportlīdzekļu satiksmes vai tieši alternatīvi maršruti, izmantojot zemākas kategorijas ceļus;";

(c)  2. iedaļas h) punktu aizstāj ar šādu:

“h) mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem paredzētais nodrošinājums:

i)  gājējiem paredzētais nodrošinājums,

ii)  riteņbraucējiem paredzētais nodrošinājums,

iii)  divriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētais nodrošinājums;";

(3)  iekļauj šādu pielikumu:

"IIa PIELIKUMS

INDIKATĪVI MĒRĶTIECĪGU CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS INSPEKCIJU ELEMENTI

1.  Ceļa profils un šķērsgriezums:

(a)  redzamība un redzamības tālums;

(b)  ātruma ierobežojumi un ātruma zonas;

(c)  pašizskaidrojošs ceļa profils (t. i., ceļu lietotājiem nolasāms ceļa profils);

(d)  piekļuve blakusesošiem īpašumiem un jaunapbūvētām teritorijām;

(e)  ārkārtas palīdzības un dienestu transportlīdzekļu piekļuve;

(f)  tiltu un caurteku apstrādes pasākumi;

(g)  ceļmalu iekārtojums (ceļa nomales, ceļa seguma malu stāvums, uzbērumu un ierakumu nogāzes).

2.  Ceļu mezgli un vairāklīmeņu ceļu mezgli:

(a)  ceļu mezgla / vairāklīmeņu ceļu mezgla veida piemērotība;

(b)  ceļu mezgla / vairāklīmeņu ceļu mezgla izkārtojuma ģeometrija;

(c)  ceļu mezglu redzamība un saprotamība (uztveramība);

(d)  redzamība ceļu mezglā;

(e)  palīgjoslu izkārtojums ceļu mezglos;

(f)  satiksmes regulēšana ceļu mezglā (piemēram, pienākums apstāties pie stoplīnijas vai stopzīmes, luksofori utt.);

(g)  gājēju un riteņbraucēju pāreju esamība.

3.  Mazaizsargātiem satiksmes dalībniekiem paredzētais nodrošinājums:

(a)  gājējiem paredzētais nodrošinājums;

(b)  riteņbraucējiem paredzētais nodrošinājums;

(c)  divriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem paredzētais nodrošinājums;

(d)  sabiedriskā transporta līdzekļi un infrastruktūra;

(e)  ceļu/dzelzceļa pārbrauktuves (konkrēti norādot pārbrauktuves veidu un to, vai tās ir ar personālu vai bez tā, manuālas vai automatizētas).

4.  Apgaismojums, zīmes un marķējumi:

(a)  saskaņotas ceļa zīmes, kas netraucē redzamību;

(b)  ceļa zīmju salasāmība (novietojums, izmērs, krāsa);

(c)  zīmju masti;

(d)  saskaņoti ceļa marķējumi un apzīmējumi;

(e)  ceļa marķējumu salasāmība (novietojums, izmērs un gaismas atstarojamība sausos un mitros apstākļos);

(f)  atbilstošs ceļa marķējumu kontrasts;

(g)  ceļu un krustojumu apgaismojums;

(h)  pienācīgs ceļa malu aprīkojums.

5.  Luksofori:

(a)  darbība;

(b)  redzamība.

6.  Objekti, brīvās zonas un ceļa norobežojumu sistēmas:

(a)  ceļa malu vide, tostarp veģetācija;

(b)  bīstami objekti ceļa malās un attālums līdz tiem no brauktuves vai riteņbraucēju celiņa malas;

(c)  ceļa norobežojumu sistēmu lietotājdraudzīga pielāgošana (sadalošās joslas un aizsargbarjeras, kas mazina bīstamību mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem);

(d)  aizsargbarjeru galīgā apstrāde;

(e)  pienācīgas ceļa norobežojumu sistēmas tiltiem un caurtekām;

(f)  nožogojumi (uz ceļiem ar ierobežotu piekļuvi).

7.  Ceļa segums:

(a)  ceļa seguma defekti;

(b)  slīdes pretestība;

(c)  irdens materiāls / grants / akmeņi;

(d)  ūdens uzkrāšanās, ūdens novade.

8.  Tilti un tuneļi:

(a)  tiltu esamība un skaits;

(b)  tuneļu esamība un skaits;

(c)  vizuālie elementi, kas rada infrastruktūras drošības apdraudējumus.

9.  Citi jautājumi:

(a)  drošu stāvvietu un atpūtas zonu iekārtošana;

(b)  smagajiem transportlīdzekļiem paredzētais nodrošinājums;

(c)  priekšējo lukturu izraisīts apžilbinājums;

(d)  ceļa darbi;

(e)  nedrošas darbības ceļa malā;

(f)  atbilstoša informācija ITS aprīkojumā (piemēram, maināmas informācijas ceļa zīmes);

(g)  savvaļas augi un dzīvnieki;

(h)  brīdinājumi par skolu teritoriju (ja piemērojams).";

(4)  III pielikumu aizstāj ar šādu:

"III PIELIKUMS

INDIKATĪVI TĪKLA MĒROGA CEĻU SATIKSMES DROŠĪBAS NOVĒRTĒJUMU ELEMENTI

1.  Vispārīgas prasības:

(a)  ceļa veids atkarībā no tā, kāda veida un izmēra reģionus / pilsētas tas savieno;

(b)  ceļa posma garums;

(c)  teritorijas veids (lauku, pilsētas);

(d)  zemes izmantojums (izglītības iestādes, komercdarbība, rūpniecība un ražošana, dzīvojamā zona, zemkopība un lauksaimniecība, neattīstītas teritorijas);

(e)  piekļuvei īpašumiem paredzēto punktu blīvums;

(f)  palīgceļa esamība (piemēram, veikaliem);

(g)  notiekoši remontdarbi;

(h)  stāvvietu esamība.

2.  Satiksmes intensitāte:

(a)  satiksmes intensitāte;

(b)  novērotais motociklu daudzums;

(c)  novērotais gājēju daudzums abās pusēs, izdalot nešķērsojošos vai šķērsojošos;

(d)  novērotais velosipēdu daudzums abās pusēs, nošķirot pa ceļu braucošos un šķērsojošos;

(e)  novērotais smago transportlīdzekļu daudzums;

(f)  aplēstās gājēju plūsmas, kuras nosaka pēc blakusesošās zemes izmantojuma iezīmēm;

(g)  aplēstās velosipēdu plūsmas, kuras nosaka pēc blakusesošās zemes izmantojuma iezīmēm.

3.  Negadījumu dati:

(a)  nāves gadījumu skaits, vieta un cēlonis katrai ceļa lietotāju grupai;

(b)  nopietnu ievainojumu gūšanas gadījumu skaits un vieta katrai satiksmes dalībnieku grupai.

4.  Darbības raksturlielumi:

(a)  ātruma ierobežojums (parasti motocikliem; kravas automobiļiem);

(b)  ekspluatācijas ātrums (85. procentīle);

(c)  ātruma pārvaldība un/vai satiksmes palēnināšana;

(d)  ITS iekārtu esamība: brīdinājumi par sastrēgumiem, maināmas informācijas ceļa zīmes;

(e)  brīdināšana par skolu teritorijām;

(f)  ceļa šķērsošanu uzraugoša personāla klātbūtne pie skolām noteiktos laikposmos.

5.  Ģeometriski raksturlielumi:

(a)  šķērsgriezuma raksturlielumi (joslu skaits, veids un platums, vidusjoslas nomaļu izkārtojums un materiāls, velosipēdistu celiņi, gājēju celiņi utt.), tostarp to mainība;

(b)  horizontālais liekums;

(c)  līmenis un ceļa garenprofils;

(d)  redzamība un redzamības tālums.

6.  Objekti, brīvās zonas un ceļa norobežojumu sistēmas:

(a)  ceļa malas vide un brīvās zonas;

(b)  stacionāri šķēršļi ceļa malās (piemēram, apgaismes stabi, koki utt.);

(c)  attālums no ceļa malas līdz šķēršļiem;

(d)  šķēršļu blīvums;

(e)  vibrācijas joslas;

(f)  ceļa norobežojumu sistēmas.

7.  Tilti un tuneļi:

(a)  tiltu esamība un skaits, tostarp to attiecīgā informācija;

(b)  tuneļu esamība un skaits, tostarp to attiecīgā informācija;

(c)  vizuālie elementi, kas rada infrastruktūras drošības apdraudējumus.

8.  Ceļu mezgli:

(a)  ceļu mezgla veids un pievedceļu skaits (jo īpaši norādot regulēšanas veidu un aizsargātu pagriezienu esamību);

(b)  satiksmes plūsmu kanalēšanas esamība;

(c)  ceļu mezgla kvalitāte;

(d)  krustojošos ceļu satiksmes intensitāte;

(e)  dzelzceļa pārbrauktuvju esamība (konkrēti norādot pārbrauktuves veidu un to, vai tās ir ar personālu vai bez tā, manuālas vai automatizētas).

9.  Uzturēšana:

(a)  ceļa seguma defekti;

(b)  ceļa seguma slīdes pretestība;

(c)  nomaļu stāvoklis (tostarp veģetācija);

(d)  zīmju, marķējumu un apzīmējumu stāvoklis;

(e)  ceļa norobežojumu sistēmu stāvoklis.

10.  Mazaizsargātiem ceļu satiksmes dalībniekiem paredzētais iekārtojums:

(a)  gājēju un riteņbraucēju ceļa šķērsošanas vietas (brauktuves līmenī un vairākos līmeņos);

(b)  ceļa šķērsošanas vietas riteņbraucējiem (brauktuves līmenī un vairākos līmeņos);

(c)  gājēju zonas nožogojums;

(d)  ietves vai atdalītas gājēju zonas esamība;

(e)  iekārtojums velosipēdiem un tā veids (riteņbraucēju ceļi, riteņbraucēju joslas vai cits);

(f)  gājēju pārejas kvalitāte, kas saistīta ar iekārtojuma pamanāmību un apzīmējumiem;

(g)  gājēju un riteņbraucēju pārejas iekārtojums uz pievedceļa mazāk svarīgam ceļam, kas savienojas ar tīklu.

(h)  gājējiem un riteņbraucējiem piemēroti alternatīvi maršruti, ja nav atsevišķa iekārtojuma.

11.  Pirmsavāriju/pēcavāriju sistēmas satiksmē iegūtu traumu un to smaguma mazināšanai:

(a)  tīkla operatīvie centri un citas patrulējošas struktūras;

(b)  mehānismi, ar kuriem ceļu satiksmes dalībniekiem paziņo par braukšanas apstākļiem, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus vai incidentus;

(c)  automātiskas incidentu noteikšanas sistēmas: sensori un kameras;

(d)  incidentu pārvaldības sistēmas;

(e)  sistēmas saziņai ar neatliekamās palīdzības dienestiem.”;

(5)  IV pielikumu groza šādi:

(a)  IV pielikuma 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. "pēc iespējas precīza ceļu satiksmes negadījuma vieta, tostarp GNSS koordinātas;";

(b)  IV pielikuma 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. ceļu satiksmes negadījuma nopietnība.”.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 261. lpp.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
(3)* TEKSTAM VĒL NAV VEIKTA JURIDISKI LINGVISTISKĀ PĀRBAUDE.
(4) OV C 62, 15.2.2019., 261. lpp.
(5) OV C ...
(6)Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāja.
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/96/EK par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību (OV L 319, 29.11.2008., 59. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Lēmums Nr. 1313/2013/ES par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(12) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


Viseiropas privāto pensiju produkts (PEPP) ***I
PDF 464kWORD 129k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (COM(2017)0343 – C8-0219/2017 – 2017/0143(COD))
P8_TA-PROV(2019)0347A8-0278/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM (2017)0343),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0219/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 13. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0278/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 4. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP)

P8_TC1-COD(2017)0143


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Savienības mājsaimniecības ir vienas no lielākajām līdzekļu krājējām pasaulē, taču lielākā daļa minēto ietaupījumu atrodas bankas kontos ar īsiem termiņiem. Ja kapitāla tirgos tiks veikts vairāk ieguldījumu, tas var palīdzēt risināt problēmas, ko rada sabiedrības novecošana un zemās procentu likmes.

(2)  Vecuma pensijas veido būtisku pensionāra ienākumu daļu, un daudziem cilvēkiem pienācīgs pensijas nodrošinājums nozīmē komfortablas vecumdienas, nevis nabadzību. Tās ir priekšnoteikums, lai īstenotu Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētās pamattiesības, arī 25. pantā paredzētās vecāka gadagājuma cilvēku tiesības, proti: “Savienība atzīst un ievēro vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē”.

(3)  Savienība saskaras ar vairākām problēmām, arī demogrāfiskām problēmām, jo Eiropa ir kontinents, kas noveco. Turklāt karjeras modeļos, darba tirgū un bagātības sadalījumā notiek būtiskas pārmaiņas ne tikai saistībā ar digitālo revolūciju.

(4)   Būtiska daļa vecuma pensiju tiek nodrošināta saskaņā ar publiskām shēmām. Neatkarīgi no dalībvalstu ekskluzīvās kompetences attiecībā uz pensiju sistēmas organizēšanu, kā noteikts Līgumos, ienākumu pietiekamība un valsts pensiju sistēmas finanšu stabilitāte ir ārkārtīgi svarīga visas Savienības stabilitātei. Panākot, ka vairāk Eiropas iedzīvotāju skaidras naudas ietaupījumus un noguldījumus bankās novirza uz ilgtermiņa ieguldījumu produktiem, piemēram, brīvprātīgiem pensiju produktiem, kas būtu ilgtermiņa pensijas produkti, labumu gūtu gan cilvēki (lielāka atdeve un labāka pensiju pietiekamība), gan ekonomika kopumā.

(5)  2015. gadā 11,3 miljoni Savienības darbspējīga vecuma pilsoņu (20–64 gadu vecumā) pastāvīgi dzīvoja citā, nevis savas pilsonības dalībvalstī, un 1,3 miljoni Savienības pilsoņu strādāja citā, nevis pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalstī.

(6)  Pan-Eiropas privāto pensiju produkta (PEPP), kas būtu ilgtermiņa pensijas produkts, pārnesamība palielinās PEPP kā produkta pievilcību, jo īpaši jauniešu un mobilo darba ņēmēju acīs, un palīdzēs vēl vairāk veicināt Savienības pilsoņu tiesības dzīvot un strādāt visā Savienībā.

(7)  Privātajām pensijām ir liela nozīme, ilgtermiņa uzkrājumu veidotājiem sniedzot ilgtermiņa ieguldījumu iespējas. Lielāks privāto pensiju Eiropas tirgus atbalstīs fondu piedāvājumu institucionālajiem ieguldītājiem un ieguldījumus reālajā ekonomikā.

(8)  Ar šo regulu tiek izveidots privāto pensiju produkts, kas būs ilgtermiņa pensijas produkts un ņems vērā vides, sociālos un pārvaldības (VSP) faktorus, kā norādīts atbildīgas ieguldīšanas principos, kurus atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija, un būs pēc iespējas vienkāršs, drošs, pieņemams cenas ziņā, pārredzams, patērētājiem ērti lietojams un visā Savienībā pārnesams, un papildinās dalībvalstīs esošās sistēmas.

(9)   Pašlaik privāto pensiju iekšējā tirgus darbība nav apmierinoša ▌. Dažās dalībvalstīs joprojām nav izveidots privāto pensiju produktu tirgus. Citās dalībvalstīs privāto pensiju produkti ir pieejami, tomēr valstu tirgi ir ārkārtīgi sadrumstaloti. Līdz ar to privāto pensiju produktu pārnesamība ir ierobežota ▌. Tā rezultātā privātpersonām var būt sarežģīti izmantot savas pamatbrīvības. Piemēram, tām varētu būt liegts sākt strādāt vai doties pensijā citā dalībvalstī. Turklāt iespēja pakalpojumu sniedzējiem izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus kavē tas, ka nav standartizēti esošie privāto pensiju produkti.

(10)  Tā kā iekšējais privāto pensiju produktu tirgus ir sadrumstalots un daudzveidīgs, PEPP ietekme dalībvalstīs var būt ļoti atšķirīga, un tikpat atšķirīga var būt arī mērķauditorija. Atsevišķās dalībvalstīs PEPP varētu būt risinājums cilvēkiem, kam pašlaik nav pieejams atbilstīgs piedāvājums. Citās dalībvalstīs PEPP varētu paplašināt patērētāju izvēli vai sniegt risinājumus mobiliem iedzīvotājiem. Tomēr ar PEPP nevajadzētu aizstāt esošās valsts pensiju sistēmas, jo tas ir papildu un papildinošs privāto pensiju produkts.

(11)  Kapitāla tirgu savienība (KTS) palīdzēs piesaistīt kapitālu Eiropā un novirzīt to uz visām sabiedrībām, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, infrastruktūrai un ilgtermiņa ilgtspējīgiem projektiem, kuriem tas ir nepieciešams, lai paplašinātu darbību un radītu jaunas darbvietas. Viens no KTS galvenajiem mērķiem ir palielināt ieguldījumus un izvēles iespējas privātajiem ieguldītājiem, radot iespējas labāk izmantot Eiropas uzkrājumus. Šajā ziņā PEPP būs solis virzībā uz padziļinātu kapitāla tirgu integrāciju, jo tas atbalsta reālās ekonomikas ilgtermiņa finansēšanu, ņemot vērā, ka šis produkts ir ilgtermiņa pensiju produkts, un ņemot vērā ieguldījumu ilgtspēju.

(12)  Kā tas tika norādīts Komisijas 2015. gada 30. septembra Rīcības plānā kapitāla tirgu savienības izveidei, “Komisija izvērtēs politikas iespējas izveidot sekmīgu Eiropas mēroga tirgu vienkāršām, efektīvām un konkurētspējīgām privātajām pensijām un konstatēs, vai, lai atbalstītu šo tirgu, ir nepieciešamas ES mēroga likumdošanas darbības.”

(13)  Savā 2016. gada 19. janvāra rezolūcijā par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekmi un virzību uz šī satvara izveidi(4) Eiropas Parlaments uzsvēra, ka “ir jāveicina tāda vide, kas veicina finanšu produktu inovāciju, radot lielāku dažādību un labumu reālajai ekonomikai un vairāk stimulējot investīcijas, un kas var arī veicināt atbilstīgas, drošas un noturīgas pensijas, piemēram, izveidojot Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) ar vienkāršu un pārredzamu uzbūvi”.

(14)  Eiropadome savos 2016. gada 28. jūnija secinājumos aicināja “panākt ātru un pārliecinošu progresu, lai uzņēmumiem nodrošinātu vieglāku piekļuvi finansējumam un atbalstītu investīcijas reālajā ekonomikā, virzot uz priekšu kapitāla tirgu savienības programmu”.

(15)  Komisija savā 2016. gada 14. septembra paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība — reformu paātrināšana” norādīja, ka tā “apsvērs iespēju nākt klajā ar priekšlikumiem par privāto pensiju ES produktu, kas būtu vienkāršs, efektīvs un konkurētspējīgs [..]. Apsvērtie risinājumi ietver iespēju sagatavot tiesību akta priekšlikumu, ar kuru varētu nākt klajā 2017. gadā.”

(16)  Komisija savā 2017. gada 8. jūnija paziņojumā par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu paziņoja tiesību akta priekšlikumu “par Eiropas mēroga privāto pensiju produktu (PEPP) ― līdz 2017. gada jūnija beigām. Tas veidos pamatu drošākam, rentablākam un pārredzamākam pieejamu un brīvprātīgu privātās pensijas uzkrājumu tirgum, ko var pārvaldīt visas Eiropas mērogā. Tas apmierinās to cilvēku vajadzības, kuri vēlas uzlabot savu pensiju uzkrājumu adekvātumu, risinās demogrāfiskās problēmas, papildinās esošos pensiju produktus un plānus un atbalstīs privāto pensiju rentabilitāti, piedāvājot labas iespējas saistībā ar pensiju uzkrājumu ilgtermiņa ieguldījumiem”.

(17)  PEPP izstrāde palīdzēs palielināt izvēli pensiju uzkrājumiem, jo sevišķi mobiliem darba ņēmējiem, un izveidot Savienības tirgu PEPP sniedzējiem. Tomēr tam būtu tikai jāpapildina valsts pensiju sistēmas.

(18)  Finanšu izglītība var uzlabot izpratni par noguldījumu izvēles iespējām, kādas mājsaimniecībām ir brīvprātīgo privāto pensiju produktu jomā. Turklāt noguldītājiem vajadzētu būt nodrošinātai taisnīgai iespējai pilnībā izprast ar PEPP saistītos riskus un tā iezīmes.

(19)  Tiesiskais regulējums attiecībā uz PEPP būs pamats veiksmīgam cenas ziņā pieejamu un brīvprātīgu, ar pensiju saistītu ieguldījumu tirgum, ko var pārvaldīt visas Eiropas mērogā. Papildinot esošos valsts obligāto pensiju un arodpensiju plānus un produktus, tas palīdzēs apmierināt to cilvēku vajadzības, kuri vēlas uzlabot savu pensiju uzkrājumu atbilstību, risinot demogrāfisko problēmu un nodrošinot spēcīgu, jaunu privātā kapitāla avotu ilgtermiņa ieguldījumiem. Šī sistēma neaizstās un nesaskaņos esošos valsts privāto pensiju produktus vai plānus, nedz arī ietekmēs esošos valsts obligāto pensiju un arodpensiju plānus un produktus.

(20)  PEPP ir privāts pensiju produkts, kurš nav arodpensiju produkts un uz kuru pensijas nolūkos brīvprātīgi pieteicies PEPP noguldītājs. Tā kā ar PEPP būtu jānodrošina ilgtermiņa kapitāla uzkrāšana, iespējas kapitālu izņemt priekšlaicīgi būtu jāierobežo un šajā ziņā varētu paredzēt sodus.

(21)  Ar regulu saskaņo PEPP pamatiezīmju kopumu attiecībā uz tādiem pamatelementiem kā izplatīšana, līgumu satura minimums, ieguldījumu politika, pakalpojumu sniedzēju maiņa, pārrobežu pakalpojumu sniegšana un pārnesamība. Šo pamatiezīmju saskaņošana uzlabos vienlīdzīgus konkurences apstākļus privāto pensiju sniedzējiem kopumā un sekmēs KTS izveidi un privāto pensiju iekšējā tirgus integrāciju. Tā rezultāta tiks izveidots lielā mērā standartizēts un visās dalībvalstīs pieejams Eiropas mēroga produkts, kas dod patērētājiem iespēju pilnībā izmantot iekšējā tirgus sniegtās iespējas, pārvedot savas pensiju tiesības uz ārvalstīm, un piedāvā plašāku izvēli starp dažādiem pakalpojumu sniedzēju veidiem, tostarp pārrobežu kontekstā. Tā kā būs mazāk šķēršļu pensiju pakalpojumu sniegšanai pāri robežām, PEPP palielinās konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem visas Eiropas mērogā un radīs apjomradītus ietaupījumus, kam būtu jānāk par labu pensiju saņēmējiem.

(22)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants ļauj pieņemt tiesību aktus gan regulu, gan direktīvu veidā. Priekšroka tika dota regulas pieņemšanai, jo tā būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Tāpēc regula ļautu ātrāk ieviest PEPP un palīdzētu ātrāk risināt vajadzību pēc lielākiem pensiju uzkrājumiem un ieguldījumiem KTS kontekstā. Ar šo regulu saskaņo PEPP pamatiezīmes, kam nav jāpiemēro konkrēti valstu noteikumi, tāpēc regula šajā gadījumā šķiet piemērotāka nekā direktīva. No otras puses, iezīmēm, kuras ir ārpus šīs regulas piemērošanas jomas (piemēram, uzkrāšanas fāzes nosacījumi) piemēro valstu noteikumus.

(23)  Šajā regulā būtu jāparedz vienoti noteikumi par PEPP reģistrāciju, sniegšanu, izplatīšanu un uzraudzību. Uz PEPP būtu jāattiecina šīs regulas noteikumi, attiecīgie Savienības nozaru tiesību akti, kā arī atbilstīgie deleģētie un īstenošanas akti. Turklāt būtu jāpiemēro tiesību akti, kurus dalībvalstis pieņēmušas, īstenojot Savienības nozaru tiesību aktus. Ja attiecīgie noteikumi jau netiek piemēroti ar šo regulu vai Savienības nozaru tiesību aktiem, būtu jāpiemēro attiecīgie dalībvalstu tiesību akti. Uz PEPP būtu jāattiecina arī līgums, kas noslēgts starp PEPP noguldītāju un PEPP sniedzēju (“PEPP līgums”). Ir izveidots produkta galveno iezīmju kopums, kas būtu jāiekļauj PEPP līgumā. Šai regulai nevajadzētu skart Savienības noteikumus par starptautiskajām privāttiesībām, jo īpaši noteikumus, kas attiecas uz tiesu jurisdikciju un piemērojamiem tiesību aktiem. Šai regulai nevajadzētu skart arī valstu līgumiskos, sociālos, darba un nodokļu tiesību aktus.

(24)  Šajā regulā būtu skaidri jānorāda, ka PEPP līgumam ir jāatbilst visiem piemērojamajiem noteikumiem. Turklāt PEPP līgumā būtu jānosaka pušu tiesības un pienākumi un jāietver produkta galveno iezīmju kopums. PEPP līgumu varētu noslēgt arī PEPP noguldītāju grupas pārstāvis, piemēram, neatkarīga noguldītāju apvienība, kas rīkojas minētās grupas vārdā, ar nosacījumu, ka tas tiek darīts saskaņā ar šo regulu un piemērojamiem valsts tiesību aktiem un ka PEPP noguldītāji, kas uz PEPP piesakās šādā veidā, saņem tādu pašu informāciju un konsultācijas kā PEPP noguldītāji, kuri noslēdz PEPP līgumu vai nu tieši ar PEPP sniedzēju, vai ar PEPP izplatītāja starpniecību.

(25)  PEPP sniedzējiem vajadzētu būt piekļuvei visam Savienības tirgum ar vienu vienotu produkta reģistrāciju, kas piešķirama, pamatojoties uz vienotu noteikumu kopumu. Lai produktu varētu tirgot ar nosaukumu “PEPP”, PEPP sniedzējiem, kuri iesniedz pieteikumu, būtu jāpiesakās reģistrācijai savās kompetentajās iestādēs. Šī regula neliedz reģistrēt esošu privāto pensiju produktu, kas atbilst šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Kompetentajām iestādēm būtu jāpieņem lēmums par reģistrāciju, ja PEPP sniedzējs, kas iesniedz pieteikumu, ir sniedzis visu vajadzīgo informāciju un ja ir ieviesti piemēroti pasākumi, ar ko nodrošina šīs regulas prasību ievērošanu. Pēc tam, kad kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumu par reģistrāciju, tām attiecīgi būtu jāinformē Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010(5)), lai PEPP sniedzēju un PEPP reģistrētu centrālajā publiskajā reģistrā. Šādai reģistrācijai vajadzētu būt derīgai visā Savienībā. Lai efektīvi tiktu uzraudzīta šajā regulā noteikto vienoto prasību ievērošana, par visām turpmākām izmaiņām informācijā un dokumentos, kas iesniegti reģistrācijas procedūrā, attiecīgā gadījumā nekavējoties būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm un EAAPI.

(26)  EAAPI būtu jāizveido centrāls publiskais reģistrs, kas ietvertu informāciju par PEPP, kurš ir reģistrēts un kuru drīkst sniegt un izplatīt Savienībā, kā arī informāciju par PEPP sniedzējiem un to dalībvalstu sarakstu, kurās PEPP tiek piedāvāts. Ja PEPP sniedzēji kādas dalībvalsts teritorijā PEPP neizplata, bet spēj attiecīgajai dalībvalstij atvērt apakškontu, lai saviem PEPP klientiem nodrošinātu pārnesamību, minētajā reģistrā vajadzētu būt arī informācijai par dalībvalstīm, attiecībā uz kurām PEPP sniedzējs piedāvā apakškontus.

(27)  Dalībvalstīs būtiski atšķiras veids, kādā tiek organizētas un regulētas arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas (AKUI), kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2341(6). Dažās dalībvalstīs šīm iestādēm ir atļauts veikt tikai arodpensiju darbības, savukārt citās dalībvalstīs šīm iestādēm, arī pilnvarotām struktūrām, kas ir atbildīgas par to darbību un rīkojas to vārdā, ja AKUI nav juridiskas personas statusa, ir atļauts veikt gan arodpensiju, gan privāto pensiju darbības. Tas ne tikai ir izraisījis atšķirīgas AKUI organizatoriskās struktūras, bet no tā izriet arī atšķirīga uzraudzība valsts līmenī. Prudenciālā uzraudzība jo īpaši plašāka ir tām AKUI, kurām atļauts veikt arodpensijas un privātās pensijas darbības, nekā tām AKUI, kas veic tikai arodpensijas darbības.

Lai neapdraudētu finansiālo stabilitāti un ņemtu vērā dažādo organizatorisko struktūru un uzraudzību, PEPP sniegšana būtu jāatļauj tikai tām AKUI, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atļauts sniegt arī privāto pensiju produktus un kuras attiecīgi tiek uzraudzītas. Turklāt nolūkā saglabāt finansiālo stabilitāti visi ar PEPP sniegšanas darbību saistītie aktīvi un saistības būtu stingri jānodala, neparedzot iespēju tos pārnest uz citu institūcijas darbību, kas attiecas uz pensiju nodrošināšanu. AKUI, kas sniedz PEPP, vienmēr būtu jāievēro arī attiecīgie standarti, kas noteikti Direktīvā (ES) 2016/2341, arī sīkāki noteikumi par ieguldīšanu, kādus noteikušas dalībvalstis, kurās tie reģistrēti vai atļauti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2341, ja šo direktīvu transponē, un to pārvaldības sistēmas noteikumi. Tāpat kā attiecībā uz pārējiem PEPP sniedzējiem, gadījumā, ja šī regula paredz stingrākus noteikumus, būtu jāpiemēro šādi noteikumi.

(28)  Vienotā PEPP pase nodrošinās iekšēja tirgus izveidi attiecībā uz PEPP.

(29)  PEPP sniedzējiem vajadzētu būt spējīgiem izplatīt PEPP, kurus tie izstrādājuši, un PEPP, kurus tie nav izstrādājuši, ja tas atbilst attiecīgajiem nozaru tiesību aktiem. PEPP izplatītājiem vajadzētu būt tiesīgiem izplatīt PEPP, kurus tie nav izstrādājuši. PEPP izplatītājiem būtu jāizplata tikai tie produkti, par kuriem viņiem ir pienācīgas zināšanas un kompetence saskaņā ar attiecīgajiem nozaru tiesību aktiem.

(30)  Pirms PEPP līguma noslēgšanas PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem būtu jāsniedz konsultācijas potenciāliem PEPP noguldītājiem, ņemot vērā, ka šis produkts ir ilgtermiņa pensiju produkts, un ņemot vērā PEPP noguldītāja individuālās prasības un vajadzības, un ierobežoto atpirkšanas iespējamību. Konsultāciju mērķim jo īpaši vajadzētu būt PEPP noguldītāja informēšanai par ieguldījumu iespēju iezīmēm, kapitāla aizsardzības līmeni un izmaksāšanas veidiem.

(31)   Saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību PEPP sniedzēji var sniegt un PEPP izplatītāji var izplatīt PEPP uzņēmējas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad ir atvērts apakškonts minētajai uzņēmējai dalībvalstij. Lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitātes un patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, piederības dalībvalstij un uzņēmējai dalībvalstij būtu cieši jāsadarbojas šajā regulā noteikto pienākumu izpildē. Ja PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji veic darbību dažādās dalībvalstīs saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, jo tām ir ciešāka saikne ar PEPP sniedzēju. Lai nodrošinātu pienākumu taisnīgu sadali starp piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzzina par to teritorijā notikušiem pienākumu pārkāpumiem, tām būtu jāinformē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, kurām tad vajadzētu būt pienākumam veikt attiecīgos pasākumus. Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesībām iejaukties, ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes neīsteno piemērotus pasākumus vai ja īstenotie pasākumi nav pietiekami.

(32)  Dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā vajadzētu būt visiem līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visā Savienībā PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji darbību veic kārtīgi, neatkarīgi no tā, vai tie izmanto brīvību veikt uzņēmējdarbību vai pakalpojumu sniegšanas brīvību. Lai nodrošinātu uzraudzības efektivitāti, visām kompetento iestāžu veiktajām darbībām vajadzētu būt samērīgām ar konkrētā pakalpojumu sniedzēja vai izplatītāja darbībai piemītošā riska veidu, pakāpi un sarežģītību▐.

(33)  PEPP Eiropas mēroga dimensiju var izveidot ne tikai pakalpojumu sniedzēja līmenī, izmantojot pārrobežu darbības iespējas, bet arī PEPP noguldītāja līmenī ― izmantojot PEPP pārnesamību un maiņas pakalpojumu, tādējādi veicinot privāto pensiju tiesību aizsardzību tām personām, kas īsteno savas tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar LESD 21. un 45. punktu. Pārnesamība ietver PEPP noguldītāja dzīvesvietas maiņu uz citu dalībvalsti, nemainot PEPP sniedzēju, savukārt PEPP sniedzēju maiņa ne vienmēr ir saistīta ar dzīvesvietas maiņu.

(34)  PEPP vajadzētu ietvert valstu apakškontus, kam katram būtu privāto pensiju produkta iezīmes, kas ļauj iemaksām PEPP vai izmaksām pretendēt uz stimuliem, ja tie pieejami dalībvalstīs, attiecībā uz kurām PEPP sniedzējs ir darījis pieejamu apakškontu. Apakškonts būtu jāizmanto, lai veiktu uzskaiti par uzkrāšanas fāzē veiktajām iemaksām un izmaksāšanas fāzē veiktajām izmaksām saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, attiecībā uz kuru apakškonts ir atvērts. Individuālā PEPP noguldītāja līmenī pirmais apakškonts būtu jāizveido PEPP atvēršanas brīdī.

(35)  Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju PEPP sniedzējiem, pienākumu sniegt PEPP, kas ietver apakškontus vismaz divām dalībvalstīm, būtu jāsāk piemērot trīs gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Ieviešot PEPP, PEPP sniedzējam būtu jānodrošina informācija par to, kuri valstu apakškonti pieejami uzreiz, lai izvairītos no iespējamas PEPP noguldītāju maldināšanas. Ja PEPP noguldītājs pārceļas uz citu dalībvalsti un ja šai dalībvalstij nav pieejams neviens apakškonts, PEPP sniedzēja pienākums būtu nodrošināt, ka PEPP noguldītājs bez kavēšanās un bez maksas var pāriet pie cita PEPP sniedzēja, kas nodrošina apakškontu attiecīgajai dalībvalstij. PEPP noguldītājs arī turpmāk varētu iemaksāt apakškontā, kurā iemaksas tika veiktas pirms dzīvesvietas maiņas.

(36)  Ņemot vērā, ka PEPP ir ilgtermiņa pensiju produkts un ar to saistīto administratīvo slogu, PEPP sniedzējiem un PEPP izplatītājiem būtu potenciālajiem PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem jānodrošina skaidra, viegli saprotama un atbilstīga informācija, lai palīdzētu viņiem pieņemt lēmumus par viņu pensiju. Šā paša iemesla dēļ PEPP sniedzējiem un PEPP izplatītājiem būtu arī jānodrošina augsta līmeņa pārredzamība dažādās PEPP fāzēs, kas ietver pirmslīguma posmu, līguma noslēgšanu, uzkrāšanas fāzi (arī pirms aiziešanas pensijā) un izmaksāšanas fāzi. Jo īpaši būtu jāsniedz informācija par uzkrātajām pensijas tiesībām, PEPP papildpensijas aplēstajiem līmeņiem, riskiem un garantijām, VSP faktoru integrēšanu, kā arī izdevumiem. Ja PEPP papildpensijas aplēsto līmeņu pamatā ir ekonomiski scenāriji, minētajai informācijai būtu jāietver arī vislabākais lēstais scenārijs un nelabvēlīgs scenārijs, kam vajadzētu būt galējam, bet reālistiskam.

(37)  Pirms PEPP līguma noslēgšanas, potenciālajiem PEPP noguldītājiem būtu jāsaņem visa nepieciešamā informācija, lai viņi varētu izdarīt informācijā balstītu izvēli. Pirms PEPP līguma noslēgšanas būtu jāprecizē ar pensiju saistītās prasības un vajadzības un jāsniedz konsultācijas.

(38)  Lai nodrošinātu optimālu produkta pārredzamību, PEPP sniedzējiem būtu jāsagatavo PEPP pamatinformācijas dokuments (PEPP PID) par viņu veidotajiem PEPP, pirms minētos PEPP var izplatīt PEPP noguldītājiem. Tiem arī vajadzētu būt atbildīgiem par PEPP PID pareizību. Ar PEPP PID būtu jāaizstāj un jāpielāgo komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu pamatinformācijas dokuments saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2014(7), kas tādēļ nebūtu jāiesniedz par PEPP. Attiecībā uz pamata PEPP būtu jāizstrādā atsevišķs PEPP PID. Ja PEPP sniedzējs piedāvā alternatīvas ieguldījumu iespējas, būtu jānodrošina vispārējs PID par alternatīvām ieguldījumu iespējām, kas varētu ietvert arī atsauces uz citiem dokumentiem. Vai arī gadījumā, ja nepieciešamo informāciju par alternatīvām ieguldījumu iespējām nav iespējams sniegt vienā atsevišķā PID, būtu jānodrošina atsevišķs PID par katru alternatīvo ieguldījumu iespēju. Tomēr tā būtu jārīkojas tikai tad, ja vispārēja PID sniegšana par alternatīvām ieguldījumu iespējām nebūtu PEPP klientu interesēs. Tāpēc, kad kompetentās iestādes novērtē PEPP PID atbilstību šai regulai, tām attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina dažādo ieguldījumu iespēju optimāla salīdzināmība, jo īpaši ņemot vērā jaunākās atziņas par biheivioriālo analīzi, lai izvairītos no jebkādas kognitīvas neobjektivitātes, ko radījusi attiecīgās informācijas sniegšana.

(39)  Lai nodrošinātu PEPP PID plašu izplatīšanu un pieejamību, šajā regulā būtu jāparedz, ka PEPP sniedzējs PEPP PID publicē savā tīmekļa vietnē. PEPP sniedzējam būtu jāpublicē PEPP PID par katru dalībvalsti, kurā PEPP tiek izplatīts saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, un jāietver konkrēta informācija par nosacījumiem, kādus piemēro uzkrāšanas fāzei un izmaksāšanas fāzei attiecībā uz konkrēto dalībvalsti.

(40)  Valstu līmenī jau tiek izstrādāti privāto pensiju produktu kalkulatori. Tomēr, lai minētie kalkulatori būtu pēc iespējas noderīgāki patērētājiem, tiem būtu jāaptver izdevumi un atlīdzības, ko iekasē dažādi PEPP sniedzēji, kā arī visi papildu izdevumi vai atlīdzības, ko iekasē starpnieki vai citas personas ieguldījumu ķēdē un ko PEPP sniedzēji vēl nav iekļāvuši.

(41)  Sīkākas norādes par informāciju, kas jāiekļauj PEPP PID ▌, un šīs informācijas izklāsts būtu sīkāk jāsaskaņo ar regulatīviem tehniskiem standartiem ▌, ņemot vērā esošos un turpmākos patērētāju uzvedības pētījumus, tostarp rezultātus, kas gūti, pārbaudot patērētāju dažādu informēšanas veidu efektivitāti. Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt regulatīvos tehniskos standartus. Regulatīvo tehnisko standartu projektus būtu jāizstrādā EAAPI pēc apspriešanās ar citām Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI) attiecīgā gadījumā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010(8), un ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) NR. 1095/2010(9) kā arī ar Eiropas Centrālo banku, kompetentajām iestādēm un pēc testēšanas ar patērētajiem un nozares pārstāvjiem, kā paredzēts šajā regulā, precizējot sīkākas norādes un to, kā tiek izklāstīta PEPP PID iekļaujamā informācija; nosacījumus, kad PEPP PID būtu jāpārskata un jārediģē; nosacījumus attiecība uz to, kad ir izpildītas prasības nodrošināt PEPP PID; noteikumus par to, kā izdarāmi pieņēmumi par pensijas lieluma prognozēm; detalizētus norādījumus par to, kā izklāstīt informāciju, kas iekļaujama PEPP kapitāla pārskatā; un minimālos kritērijus, kādiem jāatbilst riska mazināšanas stratēģijām. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI būtu jāņem vērā dažādie iespējamie PEPP veidi, tas, ka PEPP ir ilgtermiņa produkts, PEPP noguldītāju iespējas un PEPP iezīmes. Pirms regulatīvo tehnisko standartu projekta iesniegšanas Komisijai attiecīgos gadījumos būtu jāveic patērētāju un nozares testēšana, izmantojot reālus datus. Komisijai būtu jāpieņem minētie regulatīvie tehniskie standarti ar deleģētiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu. Būtu arī jāpilnvaro Komisija ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu, pieņemt EAAPI izstrādātus īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību līdz ar nepieciešamajām prasībām minētās informācijas noformēšanai standartizētā formātā, kas ļautu veikt salīdzināšanu, un pēc apspriešanās ar citām EUI un kompetentajām iestādēm un pēc testēšanas ar nozares pārstāvjiem attiecībā uz uzraudzības ziņošanas formātu.

(42)  PEPP PID vajadzētu būt skaidri atšķiramam un nošķiramam no jebkādiem reklāmas materiāliem.

(43)  PEPP sniedzējiem būtu jāizstrādā PEPP kapitāla pārskats, kas adresēts PEPP noguldītājiem, lai tos iepazīstinātu ar būtiskākajiem individuālajiem un vispārējiem datiem par PEPP ▌un nodrošinātu jaunākās informācijas sniegšanu. PEPP kapitāla pārskatam vajadzētu būt skaidram un saprotamam un saturēt būtisku un atbilstīgu informāciju, lai atvieglotu izpratni par pensijas tiesībām laika gaitā un dažādos pensiju produktos, kā arī jāveicina darbaspēka mobilitāte. PEPP kapitāla pārskatā būtu jāietver arī pamatinformācija par ieguldījumu politiku saistībā ar VSP faktoriem un būtu jānorāda, kur un kā PEPP noguldītāji var saņemt papildu informāciju par VSP faktoru integrēšanu. PEPP kapitāla pārskats PEPP noguldītājiem būtu jāsaņem ik gadu.

(44)  PEPP sniedzējiem divus mēnešus pirms datumiem, kuros PEPP noguldītājiem ir iespēja mainīt savas izmaksas iespējas, būtu jāinformē PEPP noguldītāji par gaidāmo izmaksāšanas fāzes sākumu, iespējamiem izmaksāšanas veidiem un iespēju mainīt izmaksāšanas veidu. Ja ir atvērts vairāk nekā viens apakškonts, PEPP noguldītāji būtu jāinformē par to, kad, iespējams, varētu sākties izmaksāšanas fāze no katra apakškonta.

(45)  Izmaksāšanas fāzē PEPP saņēmējiem būtu jāturpina saņemt informācija par saviem PEPP pakalpojumiem un attiecīgajām izmaksas iespējām. Tas ir jo sevišķi svarīgi, ja PEPP saņēmēji izmaksāšanas fāzē sedz būtisku ieguldījumu risku.

(46)  Lai pienācīgi aizsargātu PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju tiesības, PEPP sniedzējiem būtu jādod iespēja izvietot aktīvus tādā veidā, kas precīzi atbilst to saistību veidam un termiņam, arī ilgtermiņa saistībām. Tādēļ ir vajadzīga efektīva uzraudzība, kā arī pieeja attiecībā uz ieguldījumu noteikumiem, kas PEPP sniedzējiem nodrošina pietiekamu elastīgumu, pieņemot lēmumu par visdrošāko un efektīvāko ieguldījumu politiku, un vienlaikus tiem liekot rīkoties piesardzīgi un kopumā atbilstīgi labākajām PEPP noguldītāju interesēm ilgtermiņā. Piesardzības principa ievērošana tālab prasa, lai ieguldījumu politika atbilstu PEPP sniedzēja klientu struktūrai.

(47)  Nosakot, ka kapitālieguldījumu pamatā ir piesardzības princips, un dodot PEPP sniedzējiem iespēju darboties pārrobežu līmenī, tiek veicināta uzkrājumu novirzīšana uz privātās pensijas kapitāla uzkrāšanas sektoru, tādējādi veicinot ekonomikas un sociālo attīstību. Sekojot piesardzības principam, būtu stingri jāņem vērā arī VSP faktoru loma ieguldījumu procesā.

(48)  Šai regulai būtu jānodrošina PEPP sniedzējiem pienācīga līmeņa ieguldījumu brīvība. Kā ļoti ilga termiņa ieguldītāji ar zemu likviditātes risku PEPP sniedzēji spēj palīdzēt izveidot KTS, piesardzības robežās ieguldot līdzekļus nelikvīdos aktīvos, piemēram, akcijās un citos instrumentos, kuriem ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS) vai organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS). Tie var izmantot arī starptautiskās diversifikācijas priekšrocības. Ja vien tas nav vajadzīgs prudenciālu iemeslu dēļ un saskaņā ar piesardzības principu, lai aizsargātu PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju intereses, nebūtu jāierobežo ieguldījumi akcijās tādās valūtās, kas nav saistību valūta, un citos instrumentos, kuriem ir ilgtermiņa ekonomikas profils un kuri netiek tirgoti regulētos tirgos, DTS vai OTS.

(49)  Saistībā ar KTS padziļināšanu izpratne par to, kas ir instrumenti ar ilgtermiņa ekonomikas profilu, ir plaša. Šādi instrumenti nav pārvedami vērtspapīri, un tāpēc tiem nav pieejama sekundāro tirgu likviditāte. Tiem bieži vien ir vajadzīgas noteikta termiņa saistības, kas ierobežo to pārdošanas iespējas, un ar šiem instrumentiem būtu jāsaprot, ka tie ietver kapitāla līdzdalību un parāda instrumentus, un tiem sniegtos aizdevumus biržā nekotētos uzņēmumos. Biržā nekotēti aizņēmumi ietver infrastruktūras projektus, nekotētus uzņēmumus, kas meklē izaugsmes iespējas, nekustamā īpašuma vai citus aktīvus, kas varētu būt piemēroti ilgtermiņa ieguldījumu mērķiem. Zemas oglekļa emisijas un pret klimata pārmaiņām noturīgas infrastruktūras projekti bieži vien ir biržā nekotēti aktīvi, un šo projektu finansēšanai izmanto ilgtermiņa kredītus. Ņemot vērā to saistību ilgtermiņa raksturu, PEPP sniedzēji tiek mudināti pietiekami būtisku to aktīvu portfeļa daļu novirzīt uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem reālajā ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomikas ieguvumus, jo īpaši infrastruktūras projektos un uzņēmumos.

(50)  VSP faktori ▌ir svarīgi ieguldījumu politikai un PEPP sniedzēju riska pārvaldības sistēmām. Lai nepieļautu “zaudētu aktīvu” rašanos, PEPP sniedzējus būtu jāmudina apsvērt šādus faktorus, pieņemot ieguldījumu lēmumus, un ņemt vērā to, ka tie ir daļa no to riska pārvaldības sistēmas. Informācijai par VSP faktoriem vajadzētu būt pieejamai EAAPI, kompetentajām iestādēm un PEPP noguldītājam.

(51)  Viens no PEPP regulējuma mērķiem ir radīt drošu un izdevumu ziņā optimālu ilgtermiņa pensiju uzkrāšanas produktu. Tā kā ar privāto pensiju produktu saistītie ieguldījumi ir ilgtermiņa, īpaša uzmanība būtu jāpievērš aktīvu izvietojuma ilgtermiņa sekām. Jo īpaši būtu jāņem vērā VSP faktori. PEPP uzkrājumi būtu jāiegulda, ņemot vērā VSP faktorus, tādus kā tie, kas iekļauti Savienības klimata un ilgtspējas mērķos, kā noteikts Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām (Parīzes nolīgums), Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķos un Apvienoto Nāciju Organizācijas vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām.

(52)  Nodrošinot, ka tiek izpildītas to saistības izstrādāt ieguldījumu politiku saskaņā ar piesardzības principu, PEPP sniedzējiem būtu jāliedz ieguldīt sadarboties nevēlošās jurisdikcijās, kuras identificētas piemērojamos Padomes secinājumos par sarakstu ar jurisdikcijām, kuras nodokļu nolūkos nesadarbojas, kā arī būtu jāliedz ieguldīt augsta riska trešā valstī ar stratēģiskām nepilnībām, kuras identificētas piemērojamajā Komisijas deleģētajā regulā, kas pieņemta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849(10) 9. pantu.

(53)  Ņemot vērā PEPP ilgtermiņa pensiju mērķi, PEPP noguldītājiem piedāvātās ieguldījumu iespējas būtu jāierobežo, ietverot elementus, kas ļautu ieguldītājiem pieņemt ieguldījumu lēmumu, tostarp to ieguldījumu iespēju skaitu, starp kurām tie var izdarīt savu izvēli. Pēc sākotnējās izvēles, piesakoties konkrētam PEPP, PEPP noguldītājam vajadzētu būt iespējai mainīt šo izvēli pēc tam, kad pagājuši vismaz pieci gadi no pieteikšanās uz PEPP, vai gadījumā, ja notikušas būtiskas izmaiņas, sākot no brīža, kad notikusi jaunākā ieguldījumu iespējas izmainīšana, lai sniedzējiem tiktu piedāvāta pietiekama stabilitāte viņu ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijai, vienlaikus nodrošinot ieguldītāju aizsardzību. Tomēr PEPP sniedzējiem vajadzētu būt spējīgiem ļaut PEPP noguldītājiem izvēlēto ieguldījumu iespēju mainīt biežāk.

(54)  Pamata PEPP vajadzētu būt drošam produktam un būtu jāizmanto kā ieguldījumu standartiespēja. Tas varētu būt vai nu kā riska mazināšanas metode, kas atbilst mērķim atļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu, vai kā garantija par ieguldīto kapitālu. Riska mazināšanas metode, kas atbilst mērķim atļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu, varētu būt konservatīva ieguldījumu stratēģija vai dzīves cikla stratēģija, kas laika gaitā pakāpeniski samazina kopējo riska darījuma vērtību. Garantijām, ko sniedz saskaņā ar ieguldījumu standartiespēju, būtu jāsedz vismaz uzkrāšanas fāzē veiktās iemaksas pēc visu atlīdzību un maksu atskaitīšanas. Garantijas varētu segt arī atlīdzības un maksas un varētu nodrošināt pilnīgu vai daļēju inflācijas segumu. Garantija par ieguldīto kapitālu būtu jāsniedz izmaksāšanas fāzes sākumā un — attiecīgā gadījumā — izmaksāšanas fāzes laikā.

(55)  Lai PEPP noguldītājiem garantētu rentabilitāti un pietiekamus rezultātus, pamata PEPP izdevumi un atlīdzības būtu jāierobežo līdz noteiktai procentuālajai daļai no uzkrātā kapitāla. Lai gan šāds ierobežojums būtu jānosaka 1 % apmērā no uzkrātā kapitāla, būtu lietderīgi sīkāk precizēt izdevumu un atlīdzību veidus, kas jāņem vērā regulatīvajos tehniskajos standartos, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem PEPP sniedzējiem un dažādiem PEPP veidiem, kuriem ir īpašas izdevumu un atlīdzību struktūras. Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt šādus regulatīvos tehniskos standartus, kurus izstrādā EAAPI. Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI jo īpaši būtu jāņem vērā tas, ka PEPP ir ilgtermiņa produkts, kā arī dažādie PEPP veidi un ar to iezīmēm saistītie izdevumu faktori, lai nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi pret dažādiem PEPP sniedzējiem un to produktiem, vienlaikus ņemot vērā, ka pamata PEPP ir vienkāršs, rentabls un pārredzams produkts, kas pietiekami ilgā termiņā nodrošina reālu atdevi no ieguldījumiem. Turklāt, lai produkts vienmēr būtu ilgtermiņa pensiju produkts, būtu rūpīgi jāizvērtē izmaksāšanas veids, jo īpaši attiecībā uz gadskārtējām izmaksām mūža garumā. Šajā sakarībā un nolūkā nodrošināt, ka PEPP sniedzējiem, kas piedāvā kapitāla garantiju, tiek nodrošināti tādi paši konkurences apstākļi, kādi citiem sniedzējiem, EAAPI pienācīgi būtu jāņem vērā izdevumu un atlīdzību struktūra. Turklāt izdevumu un atlīdzību procentuālās vērtības būtu regulāri jāpārskata, lai tās pastāvīgi būtu atbilstīgas, ņemot vērā jebkādas izdevumu līmeņa izmaiņas. Komisijai būtu jāpieņem minētie regulatīvie tehniskie standarti ar deleģētiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

Lai pastāvīgi nodrošinātu rentabilitāti un aizsargātu PEPP klientus no pārmērīgi apgrūtinošām izdevumu struktūrām, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu procentuālo vērtību, ņemot vērā tās pārskatīšanu, jo īpaši izdevumu un atlīdzību faktisko līmeni un izmaiņas to faktiskajā līmenī, un izdevumu griestu ietekmi uz PEPP pieejamību, kā arī dažādo PEPP sniedzēju, kuri nodrošina dažādu veidu PEPP, pienācīgu piekļuvi tirgum.

(56)  Kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto savas pilnvaras, par galvenajiem mērķiem nosakot PEPP noguldītāju un PEPP saņēmēju tiesību aizsardzību, kā arī PEPP sniedzēju stabilitāti un drošumu.

(57)  Ja PEPP sniedzējs ir AKUI vai ES alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks (ES AIFP), tam būtu jāieceļ turētājbanka saistībā ar to aktīvu drošu glabāšanu, kuri atbilst PEPP sniegšanas darbībai. Ir vajadzīgi papildu drošības pasākumi attiecībā uz struktūru, kas darbojas kā turētājbanka, un tās funkcijām, jo pašreizējie noteikumi, kas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES(11) attiecas uz turētājbanku, ir piemērojami fondiem, kurus tirgo tikai profesionāliem ieguldītājiem (izņemot Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondus, kurus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/760(12) tirgo privātiem ieguldītājiem), un nozaru tiesību aktos, kas piemērojami AKUI ▌, nevienā gadījumā netiek prasīts iecelt turētājbanku. Lai ieguldītājiem nodrošinātu visaugstāko aizsardzības līmeni saistībā ar tādu aktīvu drošu glabāšanu, kuri atbilst PEPP sniegšanas darbībai, šajā regulā tiek prasīts, lai AKUI un ES AIFP, kas sniedz PEPP, ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK(13) noteikumus par turētājbankas iecelšanu, uzdevumu izpildi un uzraudzības pienākumiem.

(58)  Izdevumu un atlīdzību pārredzamībai un taisnīgumam ir būtiska nozīme, lai vairotu PEPP noguldītāju uzticēšanos un ļautu tiem izdarīt informācijā balstītu izvēli. Tādēļ nepārredzamu cenu noteikšanas metožu izmantošana būtu jāaizliedz.

(59)  Lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz EAAPI un kompetento iestāžu intervences pilnvaru nosacījumiem, un kritērijiem un faktoriem, kādi EAAPI jāpiemēro, lai noteiktu, kad pastāv būtiskas bažas par PEPP noguldītāju aizsardzību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(14). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(60)  Neskarot PEPP klientu tiesības vērsties tiesā, būtu jānodrošina viegli pieejamas, atbilstīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūras starp PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem un PEPP klientiem, lai risinātu strīdus, kas radušies saistībā ar tiesībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā.

(61)  Lai izveidotu efektīvu un lietderīgu strīdu izšķiršanas procedūru, un PEPP sniedzējiem un PEPP izplatītājiem būtu jāievieš efektīva sūdzību izskatīšanas procedūra, kuru to klienti var izmantot, pirms strīds tiek nodots izšķiršanai strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrā vai tiesā. Sūdzību izskatīšanas procedūrā būtu jāiekļauj īsi un skaidri noteikti termiņi, kuros PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītajam uz sūdzību būtu jāatbild. Strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām vajadzētu būt pietiekamām spējām atbilstošā un efektīvā veidā iesaistīties pārrobežu sadarbībā attiecībā uz strīdiem saistībā ar tiesībām un pienākumiem atbilstīgi šai regulai.

(62)  Lai rastu labākus apstākļus ieguldījumiem, tādējādi arī veicinot konkurenci starp PEPP sniedzējiem, PEPP noguldītājiem vajadzētu būt tiesībām uzkrāšanas fāzes laikā ar skaidras, ātras un drošas procedūras starpniecību mainīt PEPP sniedzēju, pārejot pie cita, kas atrodas tajā pašā vai citā dalībvalstī. Tomēr PEPP sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam nodrošināt PEPP maiņas pakalpojumu, ja noguldītāji izmaksas saņem kā gadskārtējas izmaksas mūža garumā. Maiņas laikā nododošajiem PEPP sniedzējiem būtu jāpārved attiecīgās summas vai — attiecīgā gadījumā —aktīvi natūrā no PEPP konta un konts jāslēdz. Lai varētu atvērt jaunu PEPP kontu, PEPP noguldītājiem būtu jānoslēdz līgumi ar saņemošajiem PEPP sniedzējiem. Jaunajam PEPP kontam vajadzētu būt tādai pašai apakškonta struktūrai kā iepriekšējam PEPP kontam.

(63)  Pārvest aktīvus natūrā maiņas pakalpojuma laikā PEPP noguldītāji var izvēlēties tikai tad, ja maiņas pakalpojums notiek starp PEPP sniedzējiem (tādiem kā ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citi atbilstīgie pakalpojumu sniedzēji, kam ir papildu licence), kuri nodarbojas ar PEPP noguldītāju portfeļa pārvaldību. Minētajā gadījumā ir vajadzīga saņemošā sniedzēja rakstiska piekrišana. Kolektīvo ieguldījumu pārvaldības gadījumā aktīvu natūrā nodošana nav iespējama, jo aktīvu nodalīšana katram atsevišķam PEPP noguldītājam nenotiek.

(64)  PEPP noguldītājam vajadzētu būt vienkārši veikt maiņas procesu. Tādējādi saņemošajam PEPP sniedzējam vajadzētu būt atbildīgam par procesa uzsākšanu un vadīšanu PEPP noguldītāja vārdā un pēc viņa pieprasījuma. PEPP sniedzējiem, ieviešot maiņas pakalpojumu, būtu jāspēj brīvprātīgi izmantot papildu līdzekļus, piemēram, tehnisku risinājumu. Ņemot vērā, ka šis produkts ir Eiropas mēroga produkts, PEPP noguldītājiem vajadzētu būt iespējai maiņu veikt bez kavēšanās un bez maksas, ja neviens apakškonts nav pieejams dalībvalstī, uz kuru attiecīgais PEPP noguldītājs pārceļas.

(65)  Pirms dod atļauju veikt maiņu, PEPP noguldītājs būtu jāinformē par visiem procedūras posmiem un izdevumiem, kas nepieciešami, lai pabeigtu maiņu, tā nodrošinot PEPP noguldītājam iespēju pieņemt informācijā balstītu lēmumu par maiņas pakalpojumu.

(66)  Veiksmīgai maiņas veikšanai ir nepieciešama sadarbība ar nododošo PEPP sniedzēju. Tāpēc nododošajam PEPP sniedzējam būtu jāsniedz saņemošajam PEPP sniedzējam visa informācija, kas vajadzīga, lai varētu atjaunot maksājumus otrā PEPP kontā. Tomēr šādai informācijai nevajadzētu būt plašākai nekā nepieciešams, lai veiktu maiņu.

(67)  Uz PEPP noguldītajiem nebūtu jāattiecina finansiālie zaudējumi, tostarp maksas un procenti, kurus izraisa jebkādas kļūdas, ko pieļāvis kāds no maiņas procesā iesaistītajiem PEPP sniedzējiem. Konkrētāk, PEPP noguldītajiem nebūtu jācieš nekādi finansiāli zaudējumi, kas radušies, sedzot papildu atlīdzības, procentus vai citas maksas, kā arī soda naudas, līgumsodus vai jebkāda cita veida finansiālus zaudējumus saistībā ar kavētu maiņas izpildi. Tā kā kapitāla aizsardzība būtu jānodrošina izmaksāšanas fāzes sākumā un izmaksāšanas fāzes laikā, nododošajam PEPP sniedzējam nebūtu jāuzliek pienākums maiņas brīdī nodrošināt kapitāla aizsardzību vai garantiju. PEPP sniedzējs var arī nolemt maiņas brīdī nodrošināt kapitāla aizsardzību vai sniegt garantiju.

(68)  Pirms maiņas PEPP noguldītājiem vajadzētu būt iespējai pieņemt informācijā balstītu lēmumu. Saņemošajam PEPP sniedzējam būtu jāievēro visas izplatīšanas un informēšanas prasības, arī jānodrošina PEPP PID, konsultācijas un atbilstīga informācija par izdevumiem, kas saistīti ar maiņu, un par iespējamo negatīvo ietekmi uz kapitāla aizsardzību, ja notiek ar garantiju segta PEPP maiņa. Izdevumi, ko nododošais PEPP sniedzējs piemēro par maiņu, būtu jāsaglabā tādā apmērā, kas nerada šķēršļus mobilitātei un jebkurā gadījumā nepārsniedz 0,5 % no atbilstīgajām summām vai nododamo aktīvu natūrā naudas vērtības.

(69)  PEPP noguldītājiem būtu jāatļauj, piesakoties konkrētam PEPP un atverot jaunu apakškontu, brīvi lemt par viņu pensijas saņemšanu (gadskārtēja izmaksa, vienreizēja izmaksa vai cits veids) izmaksāšanas fāzē, pastāvot iespējai pārskatīt savu izvēli vienu gadu pirms izmaksāšanas fāzes sākuma, izmaksāšanas fāzes sākumā un maiņas brīdī, lai, tuvojoties pensijas vecumam, viņi varētu labāk pielāgot savu pensijas saņemšanas izvēli savām vajadzībām. Ja PEPP sniedzējs dara pieejamu vairāk nekā vienu izmaksāšanas veidu, PEPP noguldītājam būtu jāvar izvēlēties atšķirīgu izmaksas veidu katram apakškontam, kas atvērts viņa PEPP kontā.

(70)  PEPP sniedzējiem būtu jāatļauj piedāvāt PEPP noguldītājiem plašs klāsts ar izmaksas veidiem. Šāda pieeja ļautu sasniegt mērķi — uzlabot PEPP apguvi, nodrošinot PEPP noguldītājiem lielāku elastību un izvēli. Tas ļautu pakalpojumu sniedzējiem savus PEPP izstrādāt visrentablākajā veidā. Tas saskan ar citām Savienības politikas jomām un ir politiski īstenojami, jo nodrošina pietiekami lielu elastību dalībvalstīm pieņemt lēmumu par izmaksas veidiem, ko tās vēlas veicināt. Ņemot vērā, ka šis produkts ir ilgtermiņa pensiju produkts, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt pasākumus, ar ko priekšroku dotu konkrētiem izmaksāšanas veidiem, piemēram, nosakot kvantitatīvus ierobežojumus vienreizējai izmaksai, lai vēl vairāk mudinātu izvēlēties gadskārtējas izmaksas mūža garumā un izmaksas pa daļām.

(71)   Ņemot vērā, ka PEPP ir Eiropas mēroga produkts, augsts PEPP noguldītāju aizsardzības līmenis pastāvīgi ir jānodrošina visā iekšējā tirgū. Tam ir vajadzīgi piemēroti instrumenti, ar ko efektīvi cīnītos pret pārkāpumiem un novērstu kaitējumu patērētājiem. Tādēļ EAAPI un kompetento iestāžu pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidru mehānismu, ar ko aizliedz vai ierobežo jebkura tāda PEPP tirdzniecību, izplatīšanu vai pārdošanu, kas rada nopietnas bažas par PEPP noguldītāja aizsardzību, arī attiecībā uz to, ka produkts ir ilgtermiņa pensiju produkts, pareizu finanšu tirgus darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti, kā arī attiecībā uz EAAPI pienācīgu koordināciju un ārkārtas rīcības pilnvarām.

EAAPI pilnvaras būtu jābalsta uz Regulas (ES) Nr. 1094/2010 9. panta 5. punktu, lai šādu mehānismu intervencei varētu piemērot gadījumā, ja pastāv būtiskas bažas par PEPP noguldītāju aizsardzību, arī attiecībā uz to, ka PEPP jo īpaši ir ilgtermiņa pensiju produkts. Ja nosacījumi ir izpildīti, kompetentajām iestādēm piesardzības nolūkos vajadzētu spēt piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms PEPP tiek tirgots, izplatīts vai pārdots PEPP noguldītājiem. Minētās pilnvaras neatbrīvo PEPP sniedzēju no pienākuma ievērot visas attiecīgās šajā regulā noteiktās prasības.

(72)  Būtu jāgarantē pilnīga pārredzamība par izdevumiem un atlīdzībām, kas saistīti ar ieguldījumu PEPP. Būtu jānosaka vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp pakalpojumu sniedzējiem, vienlaikus nodrošinot patērētāju tiesību aizsardzību. Vajadzētu būt pieejamai salīdzinošai informācijai par dažādiem produktiem, tādējādi stimulējot konkurētspējīgas cenas.

(73)  Lai gan PEPP sniedzēju pastāvīga uzraudzība ir jāīsteno attiecīgajām kompetentajām iestādēm, EAAPI būtu jākoordinē uzraudzība saistībā ar PEPP, lai garantētu vienotu uzraudzības metožu konsekventu piemērošanu, tādējādi sekmējot to, ka PEPP ir Eiropas mēroga un ilgtermiņa pensiju produkts.

(74)  Lai stiprinātu patērētāju tiesības un atvieglinātu piekļuvi sūdzību izskatīšanas procedūrai, PEPP noguldītājiem vajadzētu būt iespējai privāti vai kolektīvi iesniegt sūdzības savas dzīvesvietas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, neatkarīgi no tā, kur pārkāpums noticis.

(75)  EAAPI būtu jāsadarbojas ar kompetentajām iestādēm un jāveicina sadarbība un konsekvence starp tām. Šajā sakarībā EAAPI būtu jāsekmē kompetento iestāžu pilnvaras piemērot uzraudzības pasākumus, sniedzot pierādījumus par pārkāpumiem, kas saistīti ar PEPP. EAAPI būtu arī jāsniedz saistoša mediācija, ja starp kompetentajām iestādēm pārrobežu situācijās rodas domstarpības.

(76)  Lai nodrošinātu, ka šīs regulas noteikumus ievēro PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji, un lai nodrošinātu, ka tiem piemēro līdzīgu režīmu visā Savienībā, būtu jāparedz administratīvi sodi un citi iedarbīgi, samērīgi un preventīvi pasākumi.

(77)  Saskaņā ar Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumu “Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē” un lai nodrošinātu šajā regulā noteikto prasību izpildi, ir svarīgi, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu administratīvo sodu un citu pasākumu noteikšanu par šīs regulas pārkāpumiem.

(78)  Lai gan dalībvalstis var paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem un kriminālsodiem attiecībā uz vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāizvirza prasība dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem attiecībā uz tādiem šīs regulas pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus par šīs regulas pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties, piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs šīs regulas piemērošanas nolūkos, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(79)  Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām piemērot pietiekami augstus naudas sodus, lai tie pārsniegtu faktisko vai iespējamo peļņu un lai tie pat lielas finanšu sabiedrības un to vadītājus atturētu izdarīt pārkāpumus.

(80)  Lai nodrošinātu sodu konsekventu piemērošanu visā Savienībā, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, nosakot administratīvo sodu vai citu pasākumu veidu un naudas sodu līmeni.

(81)  Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu lēmumiem par pārkāpumiem un sodiem ir atturoša ietekme uz plašu sabiedrību, un lai stiprinātu patērētāju tiesību aizsardzību, brīdinot viņus par PEPP, kas tiek izplatīti, pārkāpjot šīs regulas noteikumus, minētie lēmumi būtu jāpublicē, ja vien to publiskošana neapdraud finanšu tirgu stabilitāti vai notiekošu izmeklēšanu.

(82)  Lai atklātu iespējamos pārkāpumus, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un būtu jāizveido efektīvi mehānismi, lai ļautu ziņot par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

(83)  Šai regulai nebūtu jāskar nekādi dalībvalstu tiesību aktu noteikumi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem.

(84)  Jebkurai personas datu apstrādei, kas tiek veikta saskaņā ar šo regulu, piemēram, apmaiņai ar personas datiem vai šo datu nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, vai personas datu apstrādei, ko veic PEPP sniedzēji vai PEPP izplatītāji, būtu jānotiek atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679(15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/58/EK(16). Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic EUI, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725(17).

(85)   Ņemot vērā, ka personas finanšu dati ir sensitīvi dati, stingrai datu aizsardzībai ir ļoti liela nozīme. Tāpēc ir ieteicams šīs regulas īstenošanā un uzraudzībā cieši iesaistīt datu aizsardzības iestādes.

(86)  Ar šajā regulā noteikto reģistrācijas un paziņošanas procedūru nebūtu jāaizstāj neviena valsts papildu procedūra, kas ieviesta, lai varētu izmantot valsts līmenī paredzētās priekšrocības un stimulus.

(87)  Šīs regulas novērtējums būtu jāveic, cita starpa izvērtējot tirgus attīstību, piemēram, jaunu PEPP veidu rašanos, kā arī izmaiņas citās Savienības tiesību jomās un dalībvalstu gūto pieredzi. Šādā novērtējumā būtu jāņem vērā labi funkcionējoša PEPP tirgus izveides dažādie mērķi un nolūki un īpaši būtu jānovērtē, vai šīs regulas ietekmē vairāk Eiropas iedzīvotāju veido uzkrājumus ilgtspējīgai un pienācīgai pensijai. Tā kā PEPP sniedzēju uzraudzībā nozīmīgi ir obligātie Eiropas standarti, būtu jānovērtē arī tas, vai PEPP sniedzēji ievēro šo regulu un piemērojamos nozaru tiesību aktus.

(88)  Ņemot vērā šīs regulas iespējamās ilgtermiņa sekas, ir būtiski cieši uzraudzīt norises sākotnējā piemērošanas posmā. Veicot novērtējumu, Komisijai būtu jāatspoguļo arī EAAPI, ieinteresēto personu un ekspertu pieredze un par visiem konstatējumiem būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

(89)  Šajā regulā būtu jānodrošina, ka tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, proti, vecāka gadagājuma cilvēku tiesības dzīvot cienīgu un neatkarīgu dzīvi un piedalīties sabiedriskajā un kultūras dzīvē, tiesības uz personas datu aizsardzību, tiesības uz īpašumu, darījumdarbības brīvība, vīriešu un sieviešu līdztiesības princips un augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa princips.

(90)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus — proti, PEPP noguldītāju aizsardzības uzlabošanu un PEPP noguldītāju uzticēšanās palielināšanu PEPP, tostarp gadījumos, kad minētie produkti tiek izplatīti pāri valsts robežām, — nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet, ņemot vērā to ietekmi, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti vienoti noteikumi par tādu privāto pensiju produktu reģistrāciju, izveidošanu, izplatīšanu un uzraudzību, kas tiek izplatīti Savienībā ar apzīmējumu “Pan-Eiropas privāto pensiju produkts” jeb “PEPP”.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “privāto pensiju produkts” ir produkts:

a)  kura pamatā ir līgums, kas brīvprātīgi noslēgts starp individuālu noguldītāju un sabiedrību un kas papildina jebkādu valsts obligāto pensiju vai arodpensiju produktu;

b)  kas paredz ilgtermiņa kapitāla uzkrāšanu ar skaidru mērķi nodrošināt ienākumus pēc pensionēšanās, nosakot ▌ierobežotas iespējas to priekšlaicīgi izņemt pirms aiziešanas pensijā;

c)  kas nav nedz valsts obligāto pensiju, nedz arodpensiju produkts;

(2)  “Pan-Eiropas privāto pensiju produkts” jeb “PEPP” ir ilgtermiņa noguldījuma privāto pensiju produkts, ko saskaņā ar PEPP līgumu sniedz atbilstīgi 6. panta 1. punktam apstiprināta ▌finanšu sabiedrība un uz ko pensionēšanās nolūkā pieteicies individuāls PEPP noguldītājs vai neatkarīga PEPP noguldītāju apvienība tās dalībnieku vārdā, un kam nav priekšlaicīgas atpakaļpirkšanas iespējas vai kam tā ir strikti ierobežota;

(3)  “PEPP noguldītājs” ir fiziska persona, kas ar PEPP sniedzēju ir noslēgusi PEPP līgumu;

(4)  “PEPP līgums ” ir starp PEPP noguldītāju un PEPP sniedzēju noslēgts līgums, kas atbilst 4. panta nosacījumiem;

(5)  “PEPP konts” ir privāto pensiju konts, kas turēts PEPP noguldītāja vai PEPP saņēmēja vārdā un ko izmanto darījumu reģistrēšanai, ļaujot PEPP noguldītājam periodiski iemaksāt summas, kas paredzētas pensijai, un PEPP saņēmējam saņemt PEPP pensiju;

(6)  “PEPP saņēmējs” ir fiziska persona, kas saņem PEPP pakalpojumus;

(7)  “PEPP klients” ir PEPP noguldītājs, potenciāls PEPP noguldītājs vai PEPP saņēmējs;

(8)  “PEPP izplatīšana” ir konsultāciju sniegšana, piedāvāšana vai citi priekšdarbi PEPP sniegšanas līgumu noslēgšanai, šādu līgumu noslēgšana vai darbības, ar kurām palīdz šādu līgumu pārvaldībā un izpildē, tostarp informācijas sniegšana par vienu vai vairākiem PEPP līgumiem, pamatojoties uz kritērijiem, kurus PEPP klients izvēlas ar tīmekļa vietnes vai citu līdzekļu starpniecību, un PEPP kategoriju saraksta sagatavošana, ietverot cenu un produktu salīdzinājumu, vai PEPP cenas atlaides noteikšana, ja PEPP klients spēj tieši vai netieši noslēgt PEPP līgumu, izmantojot tīmekļa vietni vai citu līdzekli;

(9)  “PEPP papildpensija” ir papildpensija, ko izmaksā vienā no 58. panta 1. punktā minētajiem veidiem, ņemot vērā sasniegto vai sagaidāmo pensionēšanās vecumu;

(10)  “PEPP pakalpojumi” ir PEPP papildpensija un citi papildu pakalpojumi, kurus PEPP saņēmējs ir tiesīgs saņemt saskaņā ar PEPP līgumu, jo īpaši konkrētos gadījumos, kuros paredzēta strikti ierobežota priekšlaicīgas atpakaļpirkšanas iespējamība, vai ja PEPP līgums nodrošina biometrisko risku segumu;

(11)  “uzkrāšanas fāze” ir laikposms, kurā PEPP kontā tiek uzkrāti aktīvi un kurš parasti ilgst līdz PEPP izmaksāšanas fāzes sākumam;

(12)  “izmaksāšanas fāze” ir laikposms, kurā PEPP kontā uzkrātie aktīvi var tikt izņemti, lai finansētu aiziešanu pensijā vai citas ienākumu vajadzības;

(13)  “gadskārtēja izmaksa” ir summa, kas noteiktos laika intervālos apmaiņā pret ieguldījumiem ir maksājama konkrētu laikposmu, piemēram, PEPP saņēmēja mūža garumā vai konkrētu gadu skaitu;

(14)  “izmaksas pa daļām” ir diskrecionāras summas, kuras periodiski un noteiktās robežās var izņemt PEPP saņēmējs ▌;

(15)  “PEPP sniedzējs” ir finanšu sabiedrība, kā minēts 6. panta 1. punktā, kurai ir piešķirta atļauja izveidot PEPP un izveidoto PEPP izplatīt;

(16)  “PEPP izplatītājs” ir finanšu sabiedrība, kā minēts 6. panta 1. punktā, kurai piešķirta atļauja izplatīt PEPP, ko tā nav pati izveidojusi, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, vai ▌apdrošināšanas starpnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/97(18) 2. panta 1 punkta 3. apakšpunktā;

(17)  “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas:

a)  PEPP klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija minētajam klientam būtu pieejama turpmākai izmantošanai, un tādā laikposmā, kas ir atbilstošs informācijas nolūkam; un

b)  ļauj nemainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;

(18)  “▌kompetentās iestādes” ir valsts iestādes, ko dalībvalsts izraudzījusies, lai tās uzraudzītu PEPP sniedzējus vai attiecīgā gadījumā PEPP izplatītājus vai veiktu šajā regulā paredzētos pienākumus;

(19)  “PEPP sniedzēja piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā definēts attiecīgajā tiesību aktā, kas minēts 6. panta 1. punktā;

(20)  “PEPP izplatītāja piederības dalībvalsts” ir:

a)  ja izplatītājs ir fiziska persona — dalībvalsts, kurā atrodas izplatītāja pastāvīgā dzīvesvieta;

b)  ja izplatītājs ir juridiska persona — dalībvalsts, kurā atrodas izplatītāja juridiskā adrese, vai, ja saskaņā ar izplatītāja valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, dalībvalsts, kurā atrodas tā galvenā mītne;

(21)  “PEPP sniedzēja uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav PEPP sniedzēja piederības dalībvalsts un kurā PEPP sniedzējs sniedz PEPP saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, vai kurai PEPP sniedzējs ir atvēris apakškontu;

(22)  “PEPP izplatītāja uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav PEPP izplatītāja piederības dalībvalsts un kurā PEPP izplatītājs izplata PEPP saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību;

(23)  “apakškonts” ir nacionālā iedaļa, kas tiek atvērta katrā individuālā PEPP kontā un kas atbilst juridiskajām prasībām un nosacījumiem to iespējamo stimulu izmantošanai, kuri saistībā ar ieguldījumiem PEPP noteikti PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalsts līmenī; tādējādi privātpersona var būt PEPP noguldītājs vai PEPP saņēmējs katrā apakškontā atkarībā no attiecīgajām juridiskajām prasībām, kas noteiktas uzkrāšanas fāzē un izmaksāšanas fāzē;

(24)  “kapitāls” ir kopējās kapitāla iemaksas ▌, kas aprēķinātas, pamatojoties uz summām, kuras var ieguldīt pēc visu to atlīdzību, maksu un izdevumu atskaitīšanas, kas tieši vai netieši jāsedz PEPP noguldītājiem;

(25)  “finanšu instrumenti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES(19) I pielikuma C iedaļā norādītie instrumenti;

(26)  “turētājbanka” ir iestāde, kurai uzticēta aktīvu turēšana un kurai jāuzrauga, vai tiek ievēroti fondu noteikumi un piemērojamie tiesību akti;

(27)   “pamata PEPP” ir ieguldījumu iespēja, kā noteikts 45. pantā;

(28)  “riska mazināšanas metodes” ir metodes, ar kurām sistemātiski tiek samazina pakļautība riskam un/vai tās rašanās varbūtība;

(29)  “biometriskie riski” ir riski, kas saistīti ar nāvi, invaliditāti un/vai ilgdzīvošanu;

(30)  “pakalpojumu sniedzēju maiņa” ir pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma veikts atbilstošo summu pārvedums no viena PEPP sniedzēja uz citu PEPP sniedzēju vai — attiecīgā gadījumā —aktīvu natūrā pārvedums saskaņā ar 52. panta 4. punktu no viena PEPP konta uz citu un ▌bijušā PEPP konta slēgšana, neskarot 53. panta 4. punkta e) apakšpunktu;

(31)  “konsultācija” ir personīgs ieteikums, ko PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs sniedz PEPP klientam ▌par vienu vai vairākiem PEPP līgumiem;

(32)  “partnerība” ir sadarbība starp PEPP sniedzējiem, lai piedāvātu apakškontus dažādām dalībvalstīm sakarā ar 19. panta 2. pantā minēto pārnesamības pakalpojumu;

(33)  “vides, sociālie un pārvaldības faktori” jeb “VSP faktori” ir vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, piemēram, Parīzes nolīgumā minētie, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi, Apvienoto Nāciju Organizācijas vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un atbildīgas ieguldīšanas principi, kurus atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācija.

3. pants

Piemērojamie noteikumi

Uz PEPP reģistrāciju, izveidošana, izplatīšanu un uzraudzību attiecas:

a)  šī regula un

b)   jautājumos, kurus šī regula neaptver ▌:

i)  attiecīgie Savienības nozaru tiesību akti, arī atbilstīgie deleģētie un īstenošanas akti;

ii)  tiesību akti, kurus dalībvalstis pieņēmušas, lai īstenotu attiecīgos Savienības nozaru tiesību aktus un īstenošanas pasākumus, kas attiecas tieši uz PEPP;

iii)  citi dalībvalstu tiesību akti, kas ir piemērojami PEPP.

4. pants

PEPP līgums

1.  PEPP līgumā izklāsta konkrētus noteikumus par PEPP saskaņā ar 3. pantā minētajiem piemērojamajiem noteikumiem.

2.  PEPP līgumā jo īpaši ir iekļauti šādi elementi:

a)  pamata PEPP apraksts, kā minēts 45. pantā, tostarp informācija par ieguldītā kapitāla garantiju vai ieguldījumu stratēģiju, kas orientēta uz kapitāla aizsardzības nodrošināšanu;

b)  attiecīgā gadījumā — alternatīvo ieguldījumu iespēju apraksts, kā minēts 42. panta 2. punktā;

c)  nosacījumi attiecībā uz ieguldījumu iespējas maiņu, kas minēti 44. pantā;

d)  ja PEPP piedāvā biometrisko risku segumu, detalizēta informācija par šādu segumu, tostarp apstākļiem, kādos segumu sāk piemērot;

e)  apraksts par PEPP papildpensiju, jo īpaši iespējamiem izmaksāšanas veidiem un tiesībām mainīt izmaksāšanas veidu, kā minēts 59. pantā;

f)  ar pārnesamības pakalpojumu saistītie nosacījumi, kas minēti 17.–20. pantā, arī informācija par dalībvalstīm, attiecībā uz kurām apakškonts ir pieejams;

g)  ar maiņas pakalpojumu saistītie nosacījumi, kas minēti 52.–55. pantā;

h)  attiecīgā gadījumā — izdevumu kategorijas un kopējie agregētie izdevumi, izteikti procentos un naudā;

i)  ar uzkrāšanas fāzi saistītie nosacījumi attiecībā uz apakškontu, kas atbilst PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalstij, kas minēti 47. pantā;

j)  ar izmaksāšanas fāzi saistītie nosacījumi attiecībā uz apakškontu, kas atbilst PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalstij, kas minēti 57. pantā;

k)  attiecīgā gadījumā — nosacījumi, ar kādiem piešķirtās priekšrocības vai stimuli ir jāatmaksā PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalstij.

II  NODAĻA

REĢISTRĀCIJA

5. pants

Reģistrācija

1.  PEPP var sniegt un izplatīt Savienībā tikai tad, ja tas ir reģistrēts centrālā publiskā reģistrā, ko uztur EAAPI saskaņā ar 13. pantu.

2.  PEPP reģistrācija ir derīga visās dalībvalstīs. Tā dod tiesības PEPP sniedzējam sniegt PEPP un PEPP izplatītājam izplatīt PEPP, kas reģistrēts 13. pantā minētajā centrālajā publiskajā reģistrā.

Saskaņā ar IX nodaļu pastāvīgi tiek veikta šīs regulas ievērošanas uzraudzība.

6. pants

PEPP reģistrācijas pieteikums

1.  Tikai šādas finanšu sabiedrības, kurām atļauja izsniegta vai kuras reģistrētas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, var pieteikties PEPP reģistrācijai:

a)  kredītiestādes, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES(20);

b)  apdrošināšanas sabiedrības, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK(21) un kuras darbojas tiešās dzīvības apdrošināšanas jomā saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 2. panta 3. punktu un II pielikumu;

c)  arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas (AKUI), kurām atļauja izsniegta vai kuras reģistrētas saskaņā ar ▌Direktīvu (ES) 2016/2341/EK, un kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas sniegt arī privāto pensiju produktus un attiecīgi tiek uzraudzītas. Šādā gadījumā visi ar PEPP sniegšanas darbību saistītie aktīvi un saistības ir stingri nodalītas, neparedzot iespēju tos pārnest uz citu institūcijas darbību, kas attiecas uz pensiju nodrošināšanu;

d)  ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kuras nodrošina portfeļa pārvaldību ;

e)  ieguldījumu brokeru sabiedrības vai pārvaldības sabiedrības, kurām atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2009/65/EK;

f)   ES alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki (ES AIFP), kuriem atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2011/61/ES.

2.  Finanšu sabiedrības, kas minētas 1. punktā, PEPP reģistrācijas pieteikumu iesniedz savai kompetentajai iestādei. Pieteikumā iekļauj:

a)  PEPP līguma standarta līguma noteikumus, kas tiks piedāvāti PEPP noguldītājiem, kā minēts 4. pantā;

b)  informāciju par pieteikuma iesniedzēja identitāti;

c)  informāciju par kārtību attiecībā uz PEPP portfeļa un riska pārvaldību un administrēšanu, arī par kārtību, kas izklāstīta 19. panta 2. punktā, 42. panta 5. punktā un 49. panta 3. punktā;

d)  attiecīgā gadījumā — to dalībvalstu sarakstu, kurās PEPP sniedzējs, kurš iesniedzis pieteikumu, plāno tirgot PEPP;

e)  attiecīgā gadījumā — informāciju par turētājbankas identitāti;

f)  PEPP pamatinformāciju, kā minēts 26.   pantā;

g)   to dalībvalstu sarakstu, kurās PEPP sniedzējs, kurš iesniedzis pieteikumu, spēs nodrošināt apakškonta tūlītēju atvēršanu.

3.   Kompetentās iestādes 15 darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai 2. punktā minētais pieteikums ir pilnīgs.

Kompetentās iestādes nosaka termiņu, līdz kuram pieteikuma iesniedzējam ir jāsniedz papildu informācija, ja pieteikums nav pilnīgs. Pēc tam, kad pieteikumu uzskata par pilnīgu, kompetentās iestādes attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju.

4.   Trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas saskaņā ar 3. punktu kompetentās iestādes lēmumu par PEPP reģistrāciju pieņem tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs sniegt PEPP saskaņā ar 1. punktu un ja 2. punktā minētajā reģistrācijas pieteikumā sniegtā informācija un dokumenti atbilst šai regulai.

5.   Piecu darba dienu laikā pēc lēmuma par PEPP reģistrāciju pieņemšanas kompetentās iestādes lēmumu, kā arī informāciju un dokumentus, kas minēti 2. punkta a), b), d), f) un g) apakšpunktā, paziņo EAAPI un attiecīgi informē PEPP sniedzēju, kurš iesniedzis pieteikumu.

EAAPI nav nedz atbildīga, nedz arī saucama pie atbildības par kompetento iestāžu pieņemtu lēmumu par reģistrāciju.

Ja kompetentās iestādes reģistrāciju atsaka, tās sniedz argumentētu lēmumu, kuru var apstrīdēt.

6.  Ja kādam konkrētam 1. punktā minēto finanšu sabiedrību veidam kādā dalībvalstī ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, minētā dalībvalsts katram no 1. punktā minētajiem finanšu sabiedrību veidiem izraugās vienu kompetento iestādi, kurai uztic atbildību par reģistrācijas procedūru un saziņu ar EAAPI.

Par jebkurām turpmākām izmaiņām informācijā un dokumentos, kas iekļauti 2. punktā minētajā pieteikumā, nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm. Ja izmaiņas attiecas uz 2. punkta a), b), d), f) un g) apakšpunktā minēto informāciju un dokumentiem, kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās attiecīgās izmaiņas paziņo EAAPI.

7. pants

PEPP reģistrācija

1.  Piecu darba dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par reģistrāciju, kā arī sniegta informācija un dokumenti saskaņā ar 6. panta 5. punktu, EAAPI reģistrē PEPP centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 13. pantā, un bez liekas kavēšanās attiecīgi informē kompetentās iestādes.

2.  Piecu darba dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas par PEPP reģistrāciju, kā minēts 1. punktā, kompetentās iestādes attiecīgi informē PEPP sniedzēju, kurš iesniedzis pieteikumu.

3.   PEPP sniedzējs var sniegt PEPP un PEPP izplatītājs var izplatīt PEPP, sākot no PEPP reģistrācijas datuma centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 13. pantā.

8. pants

PEPP dereģistrācijas nosacījumi

1.  Kompetentās iestādes pieņem lēmumu PEPP dereģistrēt, ja:

a)  PEPP sniedzējs nepārprotami atsakās no reģistrācijas;

b)  PEPP sniedzējs reģistrāciju ieguvis, sniedzot nepatiesu informāciju vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

c)  PEPP sniedzējs smagi vai sistemātiski pārkāpis šo regulu; vai

d)  PEPP sniedzējs vai PEPP vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem veikta reģistrācija.

2.  Piecu darba dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par PEPP dereģistrāciju, kompetentās iestādes lēmumu paziņo EAAPI un attiecīgi informē PEPP sniedzēju.

3.  Piecu darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par dereģistrācijas lēmumu, kas minēts 2. punktā, EAFPI dereģistrē PEPP un attiecīgi informē kompetentās iestādes.

4.  Piecu darba dienu laikā pēc tam, kad saņemts paziņojums par PEPP dereģistrāciju, kas minēts 3. punktā, tostarp dereģistrācijas datums, kompetentās iestādes attiecīgi informē PEPP sniedzēju.

5.  PEPP sniedzējs vairs nedrīkst sniegt PEPP un PEPP izplatītājs vairs nedrīkst izplatīt PEPP, sākot no PEPP dereģistrācijas datuma centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 13. pantā.

6.  Ja saskaņā ar 66. pantā minēto pienākumu kompetentajām iestādēm un EAAPI sadarboties EAAPI ir saņēmusi informāciju, ka pastāv kāds no šā panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajiem apstākļiem, EAAPI pieprasa PEPP sniedzēja kompetentajām iestādēm pārbaudīt, vai attiecīgie apstākļi pastāv, un kompetentās iestādes sniedz EAAPI savus konstatējumus un atbilstīgo informāciju.

7.  Pirms lēmuma par PEPP dereģistrāciju pieņemšanas kompetentās iestādes un EAAPI dara visu iespējamo, lai aizsargātu PEPP noguldītāju intereses.

9. pants

Apzīmējums ▌

Apzīmējumu “Pan-Eiropas privāto pensiju produkts” jeb “PEPP” attiecībā uz privāto pensiju produktu var izmantot tikai tad, ja EAAPI saskaņā ar šo regulu ir reģistrējusi privāto pensiju produktu izplatīšanai ar apzīmējumu “PEPP”.

10. pants

PEPP izplatīšana

1.  Finanšu sabiedrības, kas minētas 6. panta 1. punktā, var izplatīt PEPP, kurus tās ir izveidojušas. Tās var izplatīt arī PEPP, kurus tās nav izveidojušas, ja tās ievēro attiecīgos nozaru tiesību aktus, saskaņā ar kuriem tās var izplatīt produktus, kurus tās nav izveidojušas.

2.  Apdrošināšanas starpniekiem, kas reģistrēti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/97, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES saņēmušas atļauju ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 4. apakšpunktā, ir tiesības izplatīt PEPP, kurus tie nav izveidojuši.

11. pants

Dažāda veida pakalpojumu sniedzējiem piemērojamais prudenciālās uzraudzības režīms

PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ▌ievēro šo regulu, kā arī attiecīgo prudenciālās uzraudzības režīmu, ko tiem piemēro saskaņā ar 6. panta 1. punktā un 10. panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem.

12. pants

Valsts noteikumu publicēšana

1.  Valsts normatīvo un administratīvo aktu tekstus, ar ko reglamentē ar uzkrāšanas fāzi saistītos nosacījumus, kā minēts 47. pantā, un nosacījumus, kas saistīti ar izmaksāšanas fāzi, kā minēts 57. pantā, arī informāciju par valstu papildu procedūrām, kuras ieviestas, lai attiecīgā gadījumā piemērotu valsts līmenī noteiktās priekšrocības un stimulus, publisko un atjaunina attiecīgā valsts iestāde.

2.  Visas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes savā tīmekļa vietnē uztur un pastāvīgi atjaunina saiti uz 1. punktā minētajiem tekstiem.

3.  Šā panta 1. punktā minēto tekstu publicēšana ir paredzēta tikai informatīviem nolūkiem un attiecīgajām valsts iestādēm nerada juridiskus pienākumus vai saistības.

13. pants

Centrāls publiskais reģistrs

1.  EAAPI uztur centrālu publisko reģistru, kurā norāda katru saskaņā ar šo regulu reģistrēto PEPP, PEPP reģistrācijas numuru, PEPP sniedzēju, kurš sniedz attiecīgo PEPP, PEPP sniedzēja kompetentās iestādes, PEPP reģistrācijas datumu, pilnīgu to dalībvalstu sarakstu, kurās attiecīgais PEPP tiek piedāvāts, un pilnīgu to dalībvalstu sarakstu, par kurām PEPP sniedzējs piedāvā apakškontu. Reģistrs ir publiski pieejams elektroniskā formātā un pastāvīgi tiek atjaunināts.

2.  Kompetentās iestādes informē EAAPI par 12. panta 2. punktā minētajām saitēm un attiecīgo informāciju pastāvīgi atjaunina.

3.  EAAPI 2. punktā minētās saites publicē un pastāvīgi atjaunina centrālajā publiskajā reģistrā, kas minēts 1. punktā.

III NODAĻA

PEPP PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA UN PĀRNESAMĪBA

I IEDAĻA

PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBA UN BRĪVĪBA VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU

14. pants

PEPP sniedzēju un PEPP izplatītāju izmantotā brīvība sniegt pakalpojumus un brīvība veikt uzņēmējdarbību

1.   PEPP sniedzēji var sniegt un PEPP izplatītāji var izplatīt PEPP uzņēmējas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību vai brīvību veikt uzņēmējdarbību, ja tas tiek darīts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, kas izveidotas atbilstoši Savienības tiesību aktiem, kuri tiem piemērojami, kā minēts 6. panta 1. punkta a), b), d) un e) apakšpunktā vai 10. panta 2. punktā, un pēc tam, kad tie saskaņā ar 21. pantu paziņojuši savu nodomu atvērt apakškontu attiecībā uz konkrēto uzņēmēju dalībvalsti.

2.   PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā, ievēro 15. pantā izklāstītos noteikumus.

15. pants

AKUI un ES AIFP izmantotā brīvība sniegt pakalpojumus

1.  PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā un kas plāno pirmo reizi PEPP sniegt PEPP noguldītājiem uzņēmējas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, un pēc tam, kad tie saskaņā ar 21. pantu paziņojuši savu nodomu atvērt apakškontu attiecībā uz konkrēto uzņēmēju dalībvalsti, paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

a)  PEPP sniedzēja nosaukumu un adresi;

b)  dalībvalsti, kurā PEPP sniedzējs plāno PEPP sniegt vai izplatīt PEPP noguldītājiem.

2.  Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes 10 darba dienu laikā pēc informācijas saņemšanas šo informāciju kopā ar apstiprinājumu, ka šā panta 1. punktā minētais PEPP sniedzējs ievēro 6. panta 1. punktā noteiktās prasības, nosūta uzņēmējai dalībvalstij. Informāciju paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm nav iemesla apšaubīt administratīvās struktūras atbilstīgumu saistībā ar PEPP sniegšanu vai PEPP sniedzēja finanšu stāvokli, kā minēts 6. panta 1. punkta c) un f) apakšpunktā.

Ja piederības dalībvalsts kompetentās iestādes atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās viena mēneša laikā pēc visas informācijas un visu dokumentu saņemšanas dara zināmus attiecīgajam PEPP sniedzējam šāda atteikuma iemeslus. Ja saņemts atteikums vai atbilde netiek sniegta, var vērsties PEPP sniedzēja piederības dalībvalsts tiesās.

3.  Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes 10 darba dienu laikā apliecina, ka ir saņēmušas 1. punktā minēto informāciju. Pēc tam piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē PEPP sniedzēju, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir saņēmušas attiecīgo informāciju un ka PEPP sniedzējs konkrētajā dalībvalstī var sākt PEPP sniegšanu PEPP noguldītājiem.

4.  Ja 3. punktā minētais saņemšanas apstiprinājums nav sniegts 10 darba dienu laikā pēc 2. punktā minētās informācijas nosūtīšanas, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē PEPP sniedzēju, ka PEPP sniedzējs var sākt pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī.

5.  Ja 1. punktā minētajā informācijā tiek izdarītas izmaiņas, PEPP sniedzējs vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas tās paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc paziņojuma saņemšanas informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par attiecīgajām izmaiņām.

6.   Lai īstenotu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras, uzņēmējas dalībvalstis šīs procedūras vajadzībām var izraudzīties citas kompetentās iestādes, kas nav minētas 2. panta 18. punktā. Tās attiecīgi informē Komisiju un EAPPI, norādot konkrēto pienākumu sadalījumu.

16. pants

Uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu pilnvaras

1.  Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir iemesls uzskatīt, ka tās teritorijā tiek izplatīts PEPP vai attiecībā uz minēto dalībvalsti ir atvērts apakškonts, pārkāpjot pienākumus, kas izriet no piemērojamiem noteikumiem, kā minēts 3. pantā, tās savus konstatējumus nosūta PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.  Pēc tam, kad ir izvērtēta saskaņā ar 1. punktu saņemtā informācija, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā nekavējoties veic atbilstīgus pasākumus, lai situāciju atrisinātu. Par jebkādiem veiktajiem pasākumiem tās informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes.

3.  Ja pasākumi, ko veikušas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes, izrādās nepiemēroti vai ja tādu nav un PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs turpina izplatīt PEPP tādā veidā, kas nepārprotami kaitē uzņēmējas dalībvalsts PEPP noguldītāju interesēm vai privāto pensiju produktu pienācīgai tirgus darbībai šajā dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu informēšanas var veikt piemērotus pasākumus, ar ko novērst turpmākus pārkāpumus, ietverot — ja tas noteikti nepieciešams — aizliegumu PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam turpināt PEPP izplatīšanu to teritorijā.

Turklāt piederības dalībvalsts kompetentās iestādes vai uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ar šo lietu var vērsties pie EAAPI un lūgt palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 19. pantu.

4.  Panta 1.–3. punkts neietekmē uzņēmējas dalībvalsts pilnvaras veikt piemērotus un nediskriminējošus pasākumus, ar ko novērst tās teritorijā izdarītos pārkāpumus vai par tiem piemērot sodus situācijās, kad tūlītēja rīcība ir noteikti nepieciešama, lai aizsargātu patērētāju tiesības uzņēmējā dalībvalstī, un kad līdzvērtīgi piederības dalībvalsts pasākumi ir nepietiekami vai netiek veikti, vai gadījumos, kad pārkāpumi ir pretrunā valsts tiesību normām, ar ko aizsargā vispārējo labumu, ciktāl šādi pasākumi ir noteikti nepieciešami. Šādās situācijās uzņēmējām dalībvalstīm ir iespēja liegt PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam savā teritorijā veikt jaunu darbību.

5.  Jebkuru pasākumu, ko saskaņā ar šo pantu pieņēmušas uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, bez liekas kavēšanās labi argumentētā dokumentā paziņo PEPP sniedzējam vai PEPP izplatītājam un attiecīgi informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

II IEDAĻA

PĀRNESAMĪBA

17. pants

Pārnesamības pakalpojums

1.  PEPP noguldītājiem ir tiesības izmantot pārnesamības pakalpojumu, kas tiem dod tiesības turpināt iemaksas savā pašreizējā PEPP kontā gadījumos, kad tie maina savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citu dalībvalsti.

2.  Ja tiek izmantots pārnesamības pakalpojums, PEPP noguldītājiem ir tiesības saglabāt visas priekšrocības un stimulus, ko piešķīris PEPP sniedzējs un kas ir saistīti ar ilgstošiem ieguldījumiem attiecīgajā PEPP.

18. pants

Pārnesamības pakalpojuma sniegšana

1.  PEPP sniedzēji sniedz 17. pantā minēto pārnesamības pakalpojumu PEPP noguldītājiem, kuriem pie viņiem ir PEPP konts un kuri pieprasa šo pakalpojumu.

2.  Piedāvājot PEPP, PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs potenciālajiem PEPP noguldītājiem sniedz informāciju par pārnesamības pakalpojumu un par to, kuri apakškonti ir pieejami uzreiz.

3.  Trīs gadu laikā no dienas, kad šo regulu sāk piemērot, katrs PEPP sniedzējs pēc pieprasījuma, kas adresēts PEPP sniedzējam, piedāvā valstu apakškontus vismaz divām dalībvalstīm.

19. pants

PEPP apakškonti

1.  Ja saskaņā ar 17. pantu PEPP sniedzēji PEPP noguldītājiem sniedz pārnesamības pakalpojumu, PEPP sniedzēji nodrošina, ka gadījumā, ja PEPP kontā ir atvērts jauns apakškonts, tas atbilst juridiskajām prasībām un nosacījumiem, kurus, kā minēts 47. un 57. pantā, attiecībā uz PEPP noteikusi PEPP noguldītāja jaunās dzīvesvietas dalībvalsts. Visus darījumus ar PEPP kontu reģistrē atbilstīgā apakškontā. Uz iemaksām, kas veiktas apakškontā un izņemtās no tā, var attiecināt atsevišķus līguma noteikumus.

2.  Neskarot piemērojamos nozaru tiesību aktus, PEPP sniedzēji var arī nodrošināt atbilstību 1. punktā minētajām prasībām, izveidojot partnerību ar citu reģistrētu PEPP sniedzēju (“partneris”).

Ņemot vērā partnera veicamo funkciju darbības jomu, partnerim jābūt kvalificētam un spējīgam uzņemties deleģētās funkcijas. PEPP sniedzējs ar partneri noslēdz rakstisku vienošanos. Vienošanās ir juridiski izpildāma, un tajā skaidri definē PEPP sniedzēja un partnera tiesības un pienākumus. Vienošanās atbilst attiecīgajiem deleģēšanas un ārpakalpojumu noteikumiem un procedūrām, kas ieviesti ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas tiem piemērojami, kā minēts 6. panta 1. punktā. Neraugoties uz minēto vienošanos, PEPP sniedzējs joprojām ir atbildīgs par saviem pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

20. pants

Jauna apakškonta atvēršana

1.   Pēc tam, kad PEPP sniedzējs saņēmis informāciju par PEPP noguldītāja dzīvesvietas maiņu, tam pārceļoties uz citu dalībvalsti, PEPP sniedzējs nekavējoties informē PEPP noguldītāju par iespēju atvērt jaunu apakškontu PEPP noguldītāja PEPP kontā un par termiņu, kādā šādu apakškontu varētu atvērt.

Šādā gadījumā PEPP sniedzējs PEPP noguldītājam bez maksas sniedz PEPP PID, kurā iekļautas 28. panta 3. punkta g) apakšpunktā minētās konkrētās prasības attiecībā uz apakškontu, kas atbilst jaunajai PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalstij.

Ja jauns apakškonts nav pieejams, PEPP sniedzējs informē PEPP noguldītāju par tiesībām bez kavēšanās un bez maksas mainīt PEPP sniedzēju un par iespēju turpināt veikt uzkrājumus pēdējā atvērtajā apakškontā.

2.  Ja PEPP noguldītājs plāno izmantot iespēju atvērt apakškontu, PEPP noguldītājs paziņo PEPP sniedzējam šādu informāciju:

a)  PEPP noguldītāja jauno dzīvesvietas dalībvalsti;

b)  datumu, no kura iemaksas jānovirza uz jauno apakškontu;

c)  visu attiecīgo informāciju par citiem PEPP nosacījumiem.

3.  PEPP noguldītājs var turpināt veikt iemaksas pēdējā atvērtajā apakškontā.

4.   PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam sniegt personalizētu ieteikumu, izskaidrojot, vai atvērt jaunu apakškontu PEPP noguldītāja PEPP kontā un veikt iemaksas jaunajā apakškontā būtu izdevīgāk nekā turpināt iemaksas pēdējā atvērtajā apakškontā.

5.  Ja PEPP sniedzējs nespēj nodrošināt tāda jauna apakškonta atvēršanu, kas atbilst PEPP noguldītāja jaunās dzīvesvietas dalībvalstij, PEPP noguldītājs saskaņā ar savu izvēli var:

a)  bez kavēšanās un bez maksas mainīt PEPP sniedzēju, neskarot 52. panta 3. punkta prasības par maiņas biežumu; vai

b)  turpināt iemaksas pēdējā atvērtajā apakškontā.

6.  Jaunais apakškonts tiek atvērts, ▌grozot spēkā esošo PEPP līgumu starp PEPP noguldītāju un PEPP sniedzēju, ievērojot piemērojamās līgumtiesības. Apakškonta atvēršanas dienu nosaka līgumā ▌.

21. pants

Informācijas par pārnesamību sniegšana kompetentajām iestādēm

1.  PEPP sniedzējs, kas vēlas pirmo reizi atvērt jaunu apakškontu attiecībā uz kādu uzņēmēju dalībvalsti, to attiecīgi paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

2.  PEPP sniedzējs paziņojumā iekļauj šādu informāciju un dokumentus:

a)  PEPP līguma standarta noteikumus, kā minēts 4. pantā, arī pielikumu par jauno apakškontu;

b)  PEPP PID, ietverot īpašas prasības attiecībā uz apakškontu, kurš atbilst jaunajam apakškontam saskaņā ar 28. panta 3. punkta g) apakšpunktu;

c)   PEPP kapitāla pārskatu, kas minēts 36. pantā;

d)  attiecīgā gadījumā — informāciju par līgumisko vienošanos, kas minēta 19. panta 2. punktā.

3.  Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pārbauda, vai sniegtā dokumentācija ir pilnīga, un 10 darba dienu laikā no pilnīgas dokumentācijas saņemšanas dienas to nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

4.  Uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes bez kavēšanās apliecina, ka ir saņēmušas 2. punktā minēto informāciju un dokumentus.

5.  Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc tam informē PEPP sniedzēju, ka uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir saņēmušas attiecīgo informāciju un ka PEPP sniedzējs attiecībā uz minēto dalībvalsti var atvērt apakškontu.

Ja 4. punktā minētais saņemšanas apstiprinājums nav sniegts 10 darba dienu laikā pēc 3. punktā minētās dokumentācijas nosūtīšanas, piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informē PEPP sniedzēju, ka attiecībā uz minēto dalībvalsti var atvērt apakškontu.

6.  Ja 2. punktā minētajā informācijā un dokumentos tiek izdarītas izmaiņas, PEPP sniedzējs vismaz vienu mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas tās paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc paziņojuma saņemšanas informē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes par attiecīgajām izmaiņām.

IV NODAĻA

IZPLATĪŠANAS UN INFORMĀCIJAS PRASĪBAS

I IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

22. pants

Vispārīgs princips

Veicot PEPP izplatīšanas darbības, PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji vienmēr rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli saskaņā ar savu PEPP klientu labākajām interesēm.

23. pants

Dažādu veidu PEPP sniedzējiem un PEPP izplatītājiem piemērojamais izplatīšanas režīms

1.   Lai izplatītu PEPP, dažādu veidu PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievēro šādus noteikumus:

a)  apdrošināšanas sabiedrības, kā minēts šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un apdrošināšanas starpnieki, kā minēts šīs regulas 10. panta 2. punktā, ievēro piemērojamos valstu tiesību aktus, ar kuriem stājas spēkā Direktīvas (ES) 2016/97 V un VI nodaļā, izņemot minētās direktīvas 20., 23., 25. pantu un 30. panta 3. punktu, paredzētie noteikumi attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu, tostarp visus tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus, kas saskaņā ar minētajiem noteikumiem pieņemti attiecībā uz šādu produktu izplatīšanu, un šo regulu, izņemot 34. panta 4. punktu;

b)  ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā minēts šīs regulas 10. panta 2. punktā, ievēro piemērojamos valstu tiesību aktus, ar kuriem stājas spēkā ▌Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkta pirmajā daļā un 23., 24. un 25. pantā, izņemot minētās direktīvas 24. panta 2. punktu un 25. panta 3. un 4. punktu, paredzētie noteikumi par finanšu instrumentu tirdzniecību un izplatīšanu, tostarp visus tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un šo regulu, izņemot 34. panta 4. punktu;

c)  visi pārējie PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievēro piemērojamos valstu tiesību aktus, ar kuriem stājas spēkā Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 3. punkta pirmajā daļā un 23., 24. un 25. pantā, izņemot minētās direktīvas 24. panta 2. punktu un 25. panta 2., 3. un 4. punktu, paredzētie noteikumi par finanšu instrumentu tirdzniecību un izplatīšanu, tostarp visus tieši piemērojamos Savienības tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, un šo regulu.

2.  Noteikumus, kas paredzēti 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro tikai tiktāl, ciktāl piemērojamajos valsts tiesību aktos nav paredzēti stingrāki noteikumi, ar kuriem stājas spēkā Direktīvas (ES) 2016/97 V un VI nodaļā paredzētie noteikumi.

24. pants

Izplatīšana elektroniskā veidā un ar citiem pastāvīgiem informācijas nesējiem

PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji visus šajā nodaļā minētos dokumentus un informāciju PEPP klientiem bez maksas sniedz elektroniskā veidā ar noteikumu, ka PEPP klients šādu informāciju var uzglabāt tādā veidā, lai vēlāk to būtu iespējams izmantot, un tādu laikposmu, kas ir piemērots informācijas nolūkam, un ka uzglabāto informāciju var nemainīgā veidā pavairot.

PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji minētos dokumentus un informāciju pēc pieprasījuma un bez maksas sniedz arī ar citu pastāvīgu informācijas nesēju, tostarp papīra formātā. PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji informē PEPP klientus par viņu tiesībām bez maksas pieprasīt šo dokumentu kopiju uz cita pastāvīga informācijas nesēja, tostarp papīra formātā.

25. pants

Produktu pārraudzības un pārvaldības prasības

1.  PEPP sniedzēji uztur, izmanto un pārskata katra PEPP apstiprināšanas procedūru vai esoša PEPP būtiskas korekcijas, pirms tas tiek izplatīts PEPP klientiem.

Produkta apstiprināšanas procedūra ir samērīga un atbilstīga PEPP būtībai.

Produkta apstiprināšanas procedūrā precizē identificētu mērķtirgu katram PEPP, nodrošina, ka visi būtiskie riski šādam identificētam mērķtirgum ir novērtēti un ka iecerētā izplatīšanas stratēģija atbilst identificētajam mērķtirgum, un veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka PEPP tiek izplatīts identificētajā mērķtirgū.

PEPP sniedzējs saprot un regulāri pārskata savus piedāvātos PEPP, ņemot vērā visus notikumus, kuri varētu būtiski ietekmēt potenciālo risku identificētajam mērķtirgum, lai novērtētu vismaz to, vai PEPP joprojām atbilst identificētā mērķtirgus vajadzībām un vai iecerētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstīga.

PEPP sniedzējs dara PEPP izplatītājiem pieejamu visu atbilstīgo informāciju par PEPP un produkta apstiprināšanas procedūru, tostarp identificēto PEPP mērķtirgu.

PEPP izplatītāji ir izveidojuši atbilstīgus mehānismus, lai iegūtu piektajā daļā minēto informāciju un saprastu katra PEPP iezīmes un identificēto mērķtirgu.

2.  Šajā pantā minētā politika, procedūras un pasākumi neskar visas citas šajā regulā vai atbilstīgi tai noteiktās prasības, tostarp tās, kuras attiecas uz informācijas atklāšanu, piemērotību vai atbilstību, interešu konfliktu identificēšanu un pārvaldību, ▌stimuliem un VSP faktoriem.

II IEDAĻA

PIRMSLĪGUMA INFORMĀCIJA

26. pants

PEPP PID

1.  Pirms PEPP tiek piedāvāts PEPP noguldītājiem, PEPP sniedzējs minētajam PEPP produktam izstrādā PEPP PID saskaņā ar šīs iedaļas prasībām un publicē PEPP PID savā tīmekļa vietnē.

2.  PEPP PID ir uzskatāms par pirmslīguma informāciju. Tas ir precīzs, patiess, skaidrs un nav maldinošs. Tajā sniegta pamatinformācija, un tas atbilst visiem saistošajiem līgumiskajiem dokumentiem, attiecīgajām piedāvājuma dokumentu daļām un PEPP noteikumiem.

3.  PEPP PID ir atsevišķs dokuments, kas ir skaidri nošķirams no reklāmas materiāliem. Tas nesatur atsauces uz reklāmas materiāliem. Tas var saturēt atsauces uz citiem dokumentiem, tostarp attiecīgā gadījumā uz prospektu, bet tikai tad, ja atsauces attiecas uz informāciju, kas saskaņā ar šo regulu ir jāiekļauj PEPP PID.

Attiecībā uz pamata PEPP izstrādā atsevišķu PEPP PID.

4.  Ja PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam virkni alternatīvu ieguldījumu iespēju, par kurām visu 28. panta 3. punktā prasīto informāciju attiecībā uz minētajām pamatā esošajām ieguldījumu iespējām nevar sniegt vienā kodolīgā, atsevišķā PEPP PID dokumentā, PEPP sniedzēji nodrošina vienu no turpmāk minētajiem:

a)  atsevišķu PEPP PID par katru alternatīvo ieguldījumu iespēju;

b)  vispārēju PEPP PID, kurā sniegts vismaz alternatīvo ieguldījumu iespēju vispārējs apraksts un kurā norādīts, kur un kā var atrast detalizētāku pirmslīguma informāciju saistībā ar ieguldījumiem, kas paskaidro minētās ieguldījumu iespējas.

5.  Saskaņā ar 24. pantu PEPP PID izstrādā kā īsu dokumentu, kas sagatavots kodolīgā veidā. Šis dokuments:

a)  ir noformēts un maketēts tā, lai tas būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes;

b)  satur pamatinformāciju, kas vajadzīga PEPP klientiem;

c)  ir skaidri formulēts un rakstīts, izmantojot tādu valodu un stilu, kas atvieglo informācijas izpratni, jo īpaši tajā izmantotā valoda ir skaidra, precīza un saprotama.

6.  Ja PEPP PID dokumentā izmanto krāsas, tās nemazina informācijas saprotamību gadījumā, ja PEPP PID izdrukā vai kopē melnbaltā formātā.

7.  Ja PEPP PID izmanto PEPP sniedzēja vai grupas, kurai tas pieder, korporatīvo zīmolu vai logotipu, tas nenovērš uzmanību no dokumentā iekļautās informācijas un neaizklāj tekstu.

8.  Papildus PEPP PID dokumentam PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji sniedz potenciālajiem PEPP noguldītājiem atsauces uz visiem publiski pieejamajiem ziņojumiem par PEPP sniedzēja ▌finanšu stāvokli, tostarp tā maksātspēju, ļaujot potenciālajiem PEPP noguldītājiem viegli piekļūt šai informācijai.

9.   Potenciālajiem PEPP noguldītājiem sniedz arī informāciju par PEPP noguldītāja ieguldījumu iespējas līdzšinējiem darbības rezultātiem, aptverot vismaz desmit gadu darbības rezultātus vai, ja PEPP ir sniegts mazāk nekā desmit gadus, aptverot visus ▌gadus, kuros PEPP ir sniegts. Informācijai par līdzšinējiem darbības rezultātiem pievieno norādi “pēc līdzšinējiem darbības rezultātiem nevar spriest par turpmākajiem darbības rezultātiem”.

27. pants

PEPP PID izmantotā valoda

1.  PEPP PID sagatavo oficiālajās valodās vai vismaz vienā no oficiālajām valodām, ko lieto tajā dalībvalsts daļā, kurā PEPP tiek izplatīts, vai citā valodā, ko akceptējušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, un gadījumā, ja šis dokuments ir sagatavots kādā citā valodā, to tulko vienā no minētajām valodām.

Tulkojums patiesi un precīzi atspoguļo oriģinālā PEPP PID saturu.

2.  Ja PEPP tiek tirgots dalībvalstī, izmantojot reklāmas materiālus, kas sagatavoti vienā vai vairākās attiecīgās dalībvalsts oficiālajās valodās, PEPP PID sagatavo vismaz šajās oficiālajās valodās.

3.  Pēc pieprasījuma PEPP PID dara pieejamu tiem PEPP noguldītājiem piemērotā formātā, kuriem ir redzes traucējumi.

28. pants

PEPP PID saturs

1.  PEPP PID pirmās lapas augšpusē izvieto labi pamanāmu nosaukumu “PEPP pamatinformācijas dokuments”.

PEPP PID iekļauto informāciju izklāsta tādā secībā, kā noteikts 2. un 3. punktā.

2.  Tieši zem nosaukuma sniedz skaidrojošu paziņojumu. Tā redakcija ir šāda:"

“Šajā dokumentā sniegta pamatinformācija par šo Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP). Tas nav reklāmas materiāls. Tiesību aktos ir noteikta prasība sniegt šādu informāciju, lai palīdzētu izprast šā privāto pensiju produkta veidu, riskus, izdevumus, iespējamos ieguvumus un zaudējumus un lai palīdzētu to salīdzināt ar citiem PEPP.”

"

3.  PEPP PID satur šādu informāciju:

a)  dokumenta sākumā — PEPP nosaukums, norāde par to, vai tas ir pamata PEPP vai nav, PEPP sniedzēja identitāte un kontaktinformācija, informācija par PEPP sniedzēja kompetentajām iestādēm, PEPP reģistrācijas numurs centrālajā publiskajā reģistrā un dokumenta sastādīšanas datums;

b)  paziņojums: “Šajā dokumentā aprakstītais pensiju produkts ir ilgtermiņa produkts ar ierobežotu atpirkšanas iespējamību, kuru nevar pārtraukt jebkurā laikā.”;

c)  iedaļā “Kas ir šis ieguldījumu produkts?” — PEPP veids un galvenās iezīmes, tostarp:

i)  tā ilgtermiņa mērķi un to sasniegšanas veidi, jo īpaši tas, vai mērķus sasniedz, izmantojot tiešus vai netiešus riska darījumus ar pamatā esošajiem ieguldījumu aktīviem, tostarp apraksts par pamatā esošajiem instrumentiem vai atsauces vērtībām, ieskaitot to tirgu precīzu aprakstu, kuros PEPP sniedzējs veic ieguldījumus, kā arī apraksts par to, kā tiek aprēķināta atdeve;

ii)  tā PEPP noguldītāja apraksts, kuram šo PEPP paredzēts pārdot, jo īpaši saistībā ar PEPP noguldītāja spēju uzņemties ieguldījumu zaudējumus un saistībā ar ieguldījumu periodu;

iii)  paziņojums par to,

­ vai pamata PEPP nodrošina kapitāla garantiju vai izmanto riska mazināšanas metodi, kas atbilst mērķim ļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu, vai

­ vai un cik lielā mērā jebkāda alternatīva ieguldījumu iespēja attiecīgā gadījumā nodrošina garantiju vai riska mazināšanas metodi;

iv)  apraksts par PEPP papildpensiju, jo īpaši iespējamiem izmaksāšanas veidiem un tiesībām mainīt izmaksāšanas veidu, kā minēts 59. panta 1. punktā;

v)  ja PEPP piedāvā biometrisko risku segumu, detalizēta informācija par segtajiem riskiem un apdrošināšanas atlīdzību, tostarp apstākļiem, kādos šo atlīdzību var pieprasīt;

vi)  informācija par pārnesamības pakalpojumu, tostarp atsauce uz 13. pantā minēto centrālo publisko reģistru, ja ir iekļauta informācija par uzkrāšanas fāzes un izmaksāšanas fāzes nosacījumiem, ko dalībvalstis nosaka saskaņā ar 47. un 57. pantu;

vii)  paziņojums par sekām, ko PEPP noguldītājam rada kapitāla priekšlaicīga izņemšana no PEPP, ieskaitot visas piemērojamās atlīdzības, soda naudas un iespējamu kapitāla aizsardzības un citu iespējamo priekšrocību un stimulu zaudēšanu;

viii)  paziņojums par sekām, ko PEPP noguldītājam rada PEPP iemaksu pārtraukšana;

ix)  informācija par pieejamajiem apakškontiem un PEPP noguldītāja tiesībām, kas minētas 20. panta 5. punktā;

x)  informācija par PEPP noguldītāja tiesībām mainīt PEPP sniedzēju un tiesībām saņemt informāciju par maiņas pakalpojumu, kā minēts 56. pantā;

xi)  izvēlētās ieguldījumu iespējas maiņas nosacījumi, kas minēti 44. pantā;

xii)  informācija, ja tāda pieejama, par PEPP sniedzēja ieguldījumu darbības rezultātiem, ņemot vērā VSP faktorus;

xiii)  PEPP līgumam piemērojamie tiesību akti, ja pusēm nav tiesību aktu izvēles brīvības, vai gadījumā, ja puses drīkst brīvi izvēlēties piemērojamos tiesību aktus, — tiesību akti, ko PEPP sniedzējs piedāvā izvēlēties;

xiv)  attiecīgā gadījumā tas, vai PEPP noguldītājam ir paredzēts nogaidīšanas vai atteikšanās termiņš;

d)  iedaļā “Kādi ir riski un ko es varētu iegūt?” — īss riska un ienesīguma profila apraksts, tostarp šādi elementi:

i)  riska kopsavilkuma rādītājs, kas papildināts ar aprakstošu paskaidrojumu par šo rādītāju, tā galvenajiem ierobežojumiem un to risku skaidrojošu izklāstu, kuri ir būtiski svarīgi saistībā ar PEPP un kurus riska kopsavilkuma rādītājs pienācīgi neatspoguļo;

ii)  iespējamie maksimālie ieguldītā kapitāla zaudējumi, tostarp šāda informācija:

­ vai PEPP noguldītājs var zaudēt visu ieguldīto kapitālu, vai arī

­ vai PEPP noguldītājs uzņemas risku, ka var rasties papildu finanšu saistības vai pienākumi;

iii)  pienācīgas darbības rezultātu prognozes un to pamatā esošie pieņēmumi;

iv)  attiecīgā gadījumā nosacījumi attiecībā uz ieguvumu PEPP noguldītājiem vai ietvertajām darbības rezultātu maksimālajām robežvērtībām;

v)  paziņojums par to, ka PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti nodokļu jomā var ietekmēt faktiski izmaksājamo summu;

e)  iedaļā “Kas notiek, ja [PEPP sniedzēja nosaukums] nespēj veikt izmaksas?” — īss apraksts par to, vai radušos zaudējumus sedz ieguldītāja kompensācijas vai garantiju sistēma un, ja sedz, tad kura sistēma, kā arī garantijas sniedzēja nosaukums un tas, kādus riskus sistēma sedz un kādus nesedz;

f)  iedaļā “Kādi ir izdevumi?” — ar ieguldījumu PEPP saistītie izdevumi, ietverot gan tiešos, gan netiešos izdevumus, kas jāsedz PEPP noguldītājam, tostarp vienreizējie un regulārie izdevumi, ko attēlo kā šo izdevumu kopsavilkuma rādītājus, un nolūkā nodrošināt salīdzināmību — kopējie agregētie izdevumi, izteikti naudas un procentuālā izteiksmē, lai parādītu kopējo izdevumu kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu.

PEPP PID iekļauj skaidru norādi, ka PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs sniegs detalizētu informāciju par jebkādiem izplatīšanas izdevumiem, kas nav iekļauti iepriekš minētajos izdevumos, ar mērķi ļaut PEPP noguldītājam izprast minēto kopējo izdevumu kumulatīvo ietekmi uz ieguldījumu atdevi;

g)  iedaļā „Kādas ir īpašās prasības apakškontam, kas atbilst [manai dzīvesvietas dalībvalstij]?”

i)  apakšiedaļā “Iemaksu fāzes prasības” —

to uzkrāšanas fāzes nosacījumu apraksts, ko nosaka PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalsts saskaņā ar 47. pantu;

ii)  apakšiedaļā “Izmaksāšanas fāzes prasības” —

to izmaksāšanas fāzes nosacījumu apraksts, ko nosaka PEPP noguldītāja dzīvesvietas dalībvalsts saskaņā ar 57. pantu;

h)  iedaļā „Kā iesniegt sūdzību?” — informācija par to, kā un kam PEPP noguldītājs var iesniegt sūdzību par PEPP vai par to, kā rīkojies PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs.

4.  Saskaņā ar 3. punktu prasītās informācijas strukturēšana vairākos līmeņos ir pieļaujama, ja PEPP PID tiek nodrošināts elektroniskā formātā, kurā sīkākas informācijas daļas var izkārtot, izmantojot uznirstošos logus vai saites uz papildu līmeņiem. Šādā gadījumā jābūt iespējai PEPP PID izdrukāt kā vienu vienotu dokumentu.

5.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc tam, kad ir veikta testēšana patērētāju un nozares pārstāvju vidū, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē šādu informāciju:

a)  detalizētu aprakstu par katra 3. punktā minētā informācijas elementa izklāstu, tostarp dokumenta veidu un apjomu, un saturu;

b)  metodi, kas ir pamatā riska un atdeves aprakstam, kā minēts 3. punkta d) apakšpunkta i) un iv) daļā;

c)  izdevumu aprēķināšanas metodi, tostarp kopsavilkuma rādītāju detalizētu aprakstu, kā minēts 3. punkta f) apakšpunktā;

d)  ja informācija tiek sniegta elektroniskā formātā, kurā informācija ir strukturēta vairākos līmeņos, — kāda informācija jāsniedz pirmajā līmenī un kādu informāciju var sniegt papildu līmeņos, kuros sniedz detalizētāku aprakstu.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI ņem vērā dažādos PEPP veidus, PEPP ilgtermiņa darbību, PEPP noguldītāju spējas, kā arī PEPP iezīmes, lai ļautu PEPP noguldītājam izvēlēties no dažādām ieguldījumu iespējām vai citām iespējām, ko sniedz PEPP, tostarp — ja šo izvēli var izdarīt dažādos laika brīžos vai mainīt nākotnē.

EAAPI līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

29. pants

Reklāmas materiāli

Reklāmas materiāli, kas ietver noteiktu informāciju saistībā ar PEPP, nesatur nekādus apgalvojumus, kas ir pretrunā PEPP PID iekļautajai informācijai vai mazina PEPP PID nozīmi. Reklāmas materiālos norāda, ka ir pieejams PEPP PID, un sniedz informāciju, kā un kur to iegūt, tostarp norādot PEPP sniedzēja tīmekļa vietni.

30. pants

PEPP PID pārskatīšana

1.  PEPP sniedzējs vismaz reizi gadā pārskata PEPP PID iekļauto informāciju un nekavējoties labo šo dokumentu, ja pārskatīšana liecina, ka jāveic izmaiņas. Laboto dokumenta redakciju dara pieejamu nekavējoties.

2.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc tam, kad ir veikta testēšana patērētāju un nozares pārstāvju vidū, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē nosacījumus, kuriem atbilstīgi PEPP PID tiek pārskatīts un labots.

EAAPI līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

31. pants

Civiltiesiskā atbildība

1.  PEPP sniedzējam civiltiesiskā atbildība neiestājas tikai uz PEPP PID, tostarp jebkura tā tulkojuma, pamata, ja vien tas nav maldinošs, neprecīzs vai neatbilstīgs attiecīgajām juridiski saistošo pirmslīguma un līguma dokumentu daļām vai 28. pantā izklāstītajām prasībām.

2.  PEPP noguldītājs, kuram paļaušanās uz PEPP PID 1. punktā minētajos apstākļos ir radījusi zaudējumus, noslēdzot PEPP līgumu, par kuru ticis sagatavots attiecīgais PEPP PID, var saskaņā ar valsts tiesību aktiem prasīt PEPP sniedzējam atlīdzināt minētos zaudējumus.

3.  Tādus elementus kā “zaudējumi” vai “zaudējumu atlīdzība”, kas minēti 2. punktā, bet nav definēti, interpretē un piemēro saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, kā noteikts attiecīgajos starptautisko privāttiesību noteikumos.

4.  Šis pants neizslēdz turpmākas civiltiesiskās atbildības prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

5.  Šajā pantā minētos pienākumus neierobežo un neatceļ ar līgumā iekļautām klauzulām.

32. pants

PEPP līgumi, kas paredz biometrisko risku segumu

Ja PEPP PID attiecas uz PEPP līgumu, kas paredz biometrisko risku segumu, PEPP sniedzēja saistības saskaņā ar šo iedaļu attiecas tikai uz PEPP noguldītāju.

33. pants

PEPP PID sniegšana

1.  PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs, sniedzot konsultācijas par PEPP vai piedāvājot tos pārdošanai potenciālajiem PEPP noguldītājiem, savlaicīgi, pirms šiem PEPP noguldītājiem kļūst saistošs kāds PEPP līgums vai piedāvājums attiecībā uz minēto PEPP līgumu, sniedz visus PEPP PID, kas izstrādāti saskaņā ar 26. pantu.

2.  PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs var izpildīt 1. punktā minētās prasības, sniedzot PEPP PID fiziskai personai, kurai ir rakstiska pilnvara pieņemt lēmumus par ieguldījumiem PEPP noguldītāja vārdā, attiecībā uz darījumiem, ko noslēdz saskaņā ar minēto rakstisko pilnvaru.

3.  Lai nodrošinātu konsekventu šā panta piemērošanu, EAAPI attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās ar pārējām EUI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē nosacījumus attiecībā uz PEPP PID nodrošināšanas prasības izpildi, kas minēta 1. punktā.

EAAPI līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

III IEDAĻA

KONSULTĀCIJAS ▌

34. pants

Prasību un vajadzību specifikācija un konsultāciju sniegšana

1.  Pirms ▌PEPP ▌līguma noslēgšanas ▌PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs, pamatojoties uz informāciju, kas pieprasīta un iegūta no potenciālā PEPP noguldītāja, nosaka minētā potenciālā PEPP noguldītāja prasības un vajadzības saistībā ar pensiju, tostarp iespējamu nepieciešamību iegādāties produktu, kas piedāvā gadskārtēju izmaksu, un sniedz potenciālajam PEPP noguldītājam objektīvu informāciju par PEPP saprotamā formātā, lai PEPP noguldītājs varētu pieņemt informācijā balstītu lēmumu.

Jebkurš ierosinātais PEPP līgums atbilst PEPP noguldītāja ar pensiju saistītajām prasībām un vajadzībām, ņemot vērā noguldītāja uzkrātās pensijas tiesības.

2.  PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs pirms PEPP līguma noslēgšanas konsultē potenciālo PEPP noguldītāju, sniedzot personalizētu ieteikumu un izskaidrojot, kāpēc konkrēts PEPP, tostarp attiecīgā gadījumā konkrēta ieguldījumu iespēja, vislabāk atbilstu PEPP noguldītāja prasībām un vajadzībām.

PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs arī izklāsta potenciālajam PEPP noguldītājam personalizētas pensijas lieluma prognozes attiecībā uz ieteikto produktu, pamatojoties uz agrāko datumu, kurā var sākties izmaksāšanas fāze, un atrunu, ka šīs prognozes var atšķirties no saņemto PEPP pakalpojumu galīgās vērtības. Ja pensijas prognozes ir balstītas uz ekonomiskiem scenārijiem, minētajā informācijā iekļauj arī vislabāko lēsto scenāriju un nelabvēlīgo scenāriju, ņemot vērā attiecīgā PEPP līguma īpatnības.

3.  Ja tiek piedāvāts pamata PEPP, kuram nav vismaz garantijas attiecībā uz kapitālu, PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs sniedz precīzu skaidrojumu par to, ka pastāv PEPP ar kapitāla garantiju, un iemeslus, kāpēc tiek ieteikts pamata PEPP, kas balstīts uz riska mazināšanas metodi, kura atbilst mērķim ļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu, un skaidri izklāsta jebkādus papildu riskus, ko šāds PEPP varētu radīt, salīdzinot ar pamata PEPP, kas nodrošina kapitāla garantiju. Šo skaidrojumu sniedz rakstveidā.

4.  Sniedzot konsultācijas , šīs regulas 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs lūdz potenciālajam PEPP noguldītājam sniegt informāciju par minētās personas zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā, kas saistīta ar piedāvāto vai pieprasīto PEPP, un minētās personas finansiālo stāvokli, tostarp spēju uzņemties zaudējumus, kā arī ieguldījumu mērķiem, ieskaitot riska toleranci, lai PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs varētu potenciālajam PEPP noguldītājam ieteikt vienu vai vairākus PEPP, kas ir minētajai personai piemēroti un jo īpaši atbilst tās riska tolerancei un spējai uzņemties zaudējumus.

5.  PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja pienākumi nemazinās tādēļ, ka konsultācijas pilnībā vai daļēji tiek sniegtas, izmantojot automatizētu vai daļēji automatizētu sistēmu.

6.  Neskarot stingrākus piemērojamos nozares tiesību aktus, PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji nodrošina un pēc pieprasījuma pierāda kompetentajām iestādēm, ka fiziskajām personām, kas sniedz konsultācijas par PEPP, ir vajadzīgās zināšanas un kompetence, lai pildītu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Dalībvalstis publisko kritērijus, kurus izmanto, lai novērtētu šādas zināšanas un kompetenci.

IV IEDAĻA

INFORMĀCIJA LĪGUMA DARBĪBAS LAIKĀ

35. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  PEPP sniedzēji izstrādā kodolīgu, personalizētu dokumentu, kas jāsniedz uzkrāšanas fāzē un kas ietver pamatinformāciju par katru PEPP noguldītāju, ņemot vērā valsts pensiju sistēmas un visus attiecīgos tiesību aktus, tostarp valsts sociālo, darba un nodokļu tiesību īpatnības (“PEPP kapitāla pārskats”). Dokumenta virsrakstā iekļauj vārdus “PEPP kapitāla pārskats”.

2.  Uzskatāmi norāda precīzo datumu, uz kuru attiecas PEPP kapitāla pārskatā minētā informācija.

3.  PEPP kapitāla pārskatā ietvertā informācija ir precīza un aktuāla.

4.  PEPP sniedzējs katram PEPP noguldītājam katru gadu dara pieejamu PEPP kapitāla pārskatu.

5.  Skaidri norāda jebkādas būtiskas PEPP kapitāla pārskatā ietvertās informācijas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo pārskatu.

6.  Papildus PEPP kapitāla pārskatam PEPP noguldītāju līguma darbības laikā nekavējoties informē par izmaiņām, kas saistītas ar šādu informāciju:

a)  līguma noteikumi, tostarp vispārīgie un īpašie politikas nosacījumi;

b)  PEPP sniedzēja ▌nosaukums, juridiskā forma vai galvenā biroja adrese un vajadzības gadījumā tās filiāles adrese, kura noslēgusi līgumu;

c)  informācija par to, kā ieguldījumu politikas izstrādē ir ņemti vērā VSP faktori.

36. pants

PEPP kapitāla pārskats

1.  PEPP kapitāla pārskatā iekļauj vismaz šādu PEPP noguldītājiem paredzētu pamatinformāciju:

a)  PEPP noguldītāja personas datus un agrāko datumu, kurā jebkuram apakškontam var sākties izmaksāšanas fāze;

b)  PEPP sniedzēja nosaukumu un kontaktinformāciju un PEPP līguma identifikāciju;

c)  dalībvalsti, kurā PEPP sniedzējam ir piešķirta atļauja vai kurā tas ir reģistrēts, un kompetento iestāžu nosaukumus;

d)  informāciju par pensijas lieluma prognozēm, balstoties uz a) apakšpunktā minēto datumu, un atrunu, ka šīs prognozes var atšķirties no saņemto PEPP pakalpojumu galīgās vērtības. Ja pensijas lieluma prognozes ir balstītas uz ekonomiskiem scenārijiem, minētajā informācijā iekļauj arī vislabāko lēsto scenāriju un nelabvēlīgo scenāriju, ņemot vērā attiecīgā PEPP līguma īpatnības;

e)  informāciju par PEPP noguldītāja vai jebkuras trešās personas veiktajām iemaksām PEPP kontā iepriekšējo 12 mēnešu laikā;

f)   PEPP noguldītājam tieši vai netieši radušos izdevumu sadalījumu iepriekšējos 12 mēnešos, norādot administratīvos izdevumus, aktīvu drošas glabāšanas izdevumus, ar portfeļa darījumiem saistītos izdevumus un citus izdevumus, kā arī aplēsi par izdevumu ietekmi uz galīgajiem PEPP pakalpojumiem; šādi izdevumi būtu jāizsaka gan naudas izteiksmē, gan kā procentuālais īpatsvars no iepriekšējos 12 mēnešos veiktajām iemaksām;

g)  attiecīgā gadījumā 46. pantā minētās garantijas vai riska mazināšanas metožu būtību un mehānismu;

h)  attiecīgā gadījumā to vienību skaitu un vērtību, kas atbilst PEPP noguldītāja iemaksām iepriekšējos 12 mēnešos;

i)  kopējo summu PEPP noguldītāja PEPP kontā 35. pantā minētā pārskata dienā;

j)  informāciju par PEPP noguldītāja ieguldījumu iespējas līdzšinējiem darbības rezultātiem, aptverot vismaz desmit gadu periodu vai, ja PEPP ir sniegts mazāk nekā desmit gadus, aptverot visus gadus, kuros PEPP ir sniegts. Informācijai par līdzšinējiem darbības rezultātiem pievieno norādi “pēc līdzšinējiem darbības rezultātiem nevar spriest par turpmākajiem darbības rezultātiem”;

k)  par PEPP kontiem ar vairāk nekā vienu apakškontu PEPP kapitāla pārskatā ietverto informāciju sadala pa visiem esošajiem apakškontiem;

l)  kopsavilkuma informāciju par ieguldījumu politiku saistībā ar VSP faktoriem.

2.  EAAPI, apspriežoties ar Eiropas Centrālo banku un kompetentajām iestādēm, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā izklāsta noteikumus, kā izdarīt pieņēmumus par pensijas lieluma prognozēm, kas minētas šā panta 1. punkta d) apakšpunktā un 34. panta 2. punktā. PEPP sniedzēji minētos noteikumus piemēro, lai attiecīgā gadījumā noteiktu nominālās ieguldījumu atdeves gada likmi, inflācijas gada līmeni un turpmāko algu tendences.

EAAPI līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

37. pants

Papildinformācija

1.  PEPP kapitāla pārskatā norāda, kur un kā var iegūt papildinformāciju, tostarp:

a)  detalizētu praktisku informāciju par PEPP noguldītāja tiesībām un iespējām, tostarp par ieguldījumiem, izmaksāšanas fāzi, maiņas pakalpojumu un pārnesamības pakalpojumu;

b)  ▌PEPP sniedzēja gada pārskatus un gada ziņojumus, kas ir publiski pieejami;

c)  PEPP sniedzēja ieguldījumu politikas rakstisku paziņojumu, kurā iekļauj vismaz informāciju par ieguldījumu riska mērīšanas metodēm, īstenotajām riska pārvaldības procedūrām un stratēģisko aktīvu izvietojumu attiecībā uz PEPP saistību veidu un ilgumu, kā arī to, kā ieguldījumu politikas izstrādē ir ņemti vērā vides, sociālie un pārvaldības faktori;

d)  attiecīgā gadījumā informāciju par pieņēmumiem, kurus izmanto attiecībā uz summām, kas izteiktas kā gadskārtējas izmaksas, jo īpaši attiecībā uz šādas gadskārtējās izmaksas likmi, PEPP sniedzēja veidu un gadskārtējās izmaksas maksāšanas ilgumu;

e)  PEPP pakalpojumu līmeni ▌gadījumā, ja atpakaļpirkšanu veic pirms 36. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā datuma.

2.  Lai nodrošinātu 36. panta un šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc testēšanas patērētāju un nozares pārstāvju vidū izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 36. pantā un šajā pantā minētās informācijas izklāstu. Attiecībā uz 36. panta 1. punkta j) apakšpunktā minētās informācijas par līdzšinējiem darbības rezultātiem izklāstu ņem vērā atšķirības starp ieguldījumu iespējām, jo īpaši, ja PEPP noguldītājs uzņemas ieguldījumu risku, ja ieguldījuma iespēja ir atkarīga no vecuma vai ja tā ietver ilguma saskaņošanu.

EAAPI līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

3.  Neskarot 34. panta 2. punktu un 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu, lai būtu iespējams veikt salīdzinājumu ar valstu produktiem, dalībvalstis var prasīt PEPP sniedzējiem sniegt PEPP noguldītājiem papildu pensijas lieluma prognozes, ja noteikumus par pieņēmumu noteikšanu paredz attiecīgās dalībvalstis.

38. pants

PEPP noguldītājiem pirmspensijas fāzē un PEPP saņēmējiem izmaksāšanas fāzē sniedzamā informācija

1.  Papildus PEPP kapitāla pārskatam PEPP sniedzēji katram PEPP noguldītājam divus mēnešus pirms datumiem, kas minēti 59. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, vai pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma sniedz informāciju par gaidāmo izmaksāšanas fāzes sākumu, iespējamiem izmaksāšanas veidiem un PEPP noguldītāja iespēju mainīt izmaksāšanas veidu saskaņā ar 59. panta 1. punktu.

2.   Izmaksāšanas fāzē PEPP sniedzēji katru gadu sniedz PEPP saņēmējiem informāciju par PEPP pakalpojumiem, kas tiem pienākas, un attiecīgajiem izmaksāšanas veidiem.

Ja PEPP noguldītājs izmaksāšanas fāzē turpina veikt iemaksas vai uzņemties ieguldījumu risku, PEPP sniedzējs turpina sniegt PEPP kapitāla pārskatu, kurā ietverta attiecīgā informācija.

39. pants

PEPP noguldītājiem un PEPP saņēmējiem pēc pieprasījuma sniedzamā ▌informācija

Pēc PEPP noguldītāja vai PEPP saņēmēja vai to pārstāvju pieprasījuma PEPP sniedzējs sniedz papildinformāciju, kas minēta 37. panta 1. punktā, un papildinformāciju par pieņēmumiem, kas izmantoti 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto prognožu sagatavošanai.

V IEDAĻA

ZIŅOŠANA VALSTU IESTĀDĒM

40. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  PEPP sniedzēji savām kompetentajām iestādēm papildus informācijai, kas tiek sniegta saskaņā ar attiecīgajiem nozares tiesību aktiem, iesniedz informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanas nolūkā. Šī papildinformācija attiecīgā gadījumā ietver vismaz to informāciju, kas vajadzīga, lai, veicot uzraudzības pārbaudes, veiktu šādas darbības:

a)  novērtētu PEPP sniedzēju izmantoto pārvaldības sistēmu, to veikto darbību, maksātspējas vajadzībām izmantotos novērtēšanas principus, faktiskos riskus un riska pārvaldības sistēmas, kā arī to kapitāla struktūru, vajadzības un vadību;

b)  pieņemtu atbilstīgus lēmumus saistībā ar to uzraudzības tiesību izmantošanu un pienākumu izpildi.

2.  Kompetentajām iestādēm papildus pilnvarām, kas tām piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir šādas pilnvaras:

a)  noteikt veidu, apmēru un formātu 1. punktā minētajai informācijai, kuru tie PEPP sniedzējiem pieprasa iesniegt iepriekš noteiktos intervālos, iestājoties iepriekš noteiktiem gadījumiem vai ar PEPP sniedzēja situāciju saistītās izmeklēšanas laikā;

b)  iegūt no PEPP sniedzējiem informāciju par līgumiem, kas atrodas pie PEPP sniedzējiem, vai par līgumiem, kuri noslēgti ar trešām personām; un

c)  pieprasīt informāciju no neatkarīgiem ekspertiem, piemēram, revidentiem un aktuāriem.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ietver šādus datus:

a)  kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi vai jebkura piemērota to kombinācija;

b)  vēsturiskie, pašreizējie vai paredzamie elementi vai jebkura piemērota to kombinācija;

c)  iekšējo vai ārējo avotu dati vai jebkura piemērota to kombinācija.

4.  Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija:

a)  atspoguļo attiecīgā PEPP sniedzēja darbības veidu, apjomu un sarežģītību un jo īpaši šai darbībai raksturīgos riskus;

b)  ir pieejama, pilnīga visos būtiskajos aspektos, salīdzināma un ilgākā laikposmā konsekventa;

c)  būtiska, uzticama un saprotama.

5.  PEPP sniedzēji katru gadu kompetentajām iestādēm iesniedz šādu informāciju:

a)  attiecībā uz kurām dalībvalstīm PEPP sniedzējs piedāvā apakškontus;

b)  to saskaņā ar 20. panta 1. punktu sniegto paziņojumu skaits, kas saņemti no PEPP noguldītājiem, kuri ir mainījuši savu dzīvesvietu, pārceļoties uz citu dalībvalsti;

c)  apakškontu atvēršanas pieprasījumu skaits un to apakškontu skaits, kas atvērti saskaņā ar 20. panta 2. punktu;

d)  PEPP noguldītāju maiņas pakalpojuma pieprasījumu skaits un saskaņā ar 20. panta 5. punkta a) apakšpunktu veiktas faktiskas pārvešanas gadījumu skaits;

e)  PEPP noguldītāju maiņas pakalpojuma pieprasījumu skaits un saskaņā ar 52. panta 3. punktu veiktas faktiskas pārvešanas gadījumu skaits.

Kompetentās iestādes paziņo minēto informāciju EAAPI.

6.  PEPP sniedzējiem ir atbilstīgas sistēmas un struktūras, ar ko izpildīt 1. līdz 5. punktā noteiktās prasības, kā arī rakstiska nostādne, ko apstiprinājusi PEPP sniedzēja pārvaldības, uzraudzības vai administratīvā struktūra, lai nodrošinātu iesniegtās informācijas pastāvīgu atbilstību.

7.  Pamatojoties uz pieprasījumu kompetentajām iestādēm ▌un nolūkā veikt pienākumus, kas tai uzlikti ar šo regulu, EAAPI var piekļūt PEPP sniedzēju iesniegtajai informācijai.

8.  Ja uz PEPP iemaksām un PEPP pakalpojumiem attiecas priekšrocības vai stimuli, PEPP sniedzējs saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem attiecīgajai valsts iestādei iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga, lai sniegtu vai atgūtu šādas priekšrocības vai stimulus, kas attiecīgā gadījumā saņemti saistībā ar šādām iemaksām un pakalpojumiem.

9.  Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu nolūkā papildināt šo regulu, norādot šā panta 1. līdz 5. punktā minēto papildinformāciju, lai nodrošinātu, ka uzraudzības ziņošana notiek piemērotā apmērā.

EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un kompetentajām iestādēm un pēc testēšanas nozares pārstāvju vidū izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu attiecībā uz uzraudzības ziņojumu formātu.

EAAPI līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt otrajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 15. pantu.

V NODAĻA

UZKRĀŠANAS FĀZE

I IEDAĻA

IEGULDĪJUMU NOTEIKUMI PEPP SNIEDZĒJIEM

41. pants

Ieguldījumu noteikumi

1.  PEPP sniedzēji ar PEPP saistītos aktīvus iegulda saskaņā ar piesardzības principu un jo īpaši saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)  aktīvus iegulda PEPP noguldītāju labākajās ilgtermiņa interesēs kopumā. Potenciāla interešu konflikta gadījumā PEPP sniedzējs vai vienība, kas pārvalda tā portfeli, nodrošina, ka ieguldījumus veic vienīgi PEPP noguldītāju interesēs;

b)  PEPP sniedzēji, ievērojot piesardzības principu, ņem vērā ieguldījumu riskus, kas saistīti ar ieguldījumu lēmumiem un to potenciālo ilgtermiņa ietekmi uz VSP faktoriem;

c)  aktīvus iegulda tādā veidā, lai nodrošinātu visa portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un rentabilitāti kopumā;

d)  aktīvus galvenokārt iegulda regulētos tirgos. Ieguldījumus aktīvos, kas netiek laisti tirdzniecībā regulētā finanšu tirgū, uztur piesardzīgā apjomā;

e)  ieguldījumi atvasinātos instrumentos tiek pieļauti, ciktāl šādi instrumenti veicina ieguldījumu riska mazināšanu vai atvieglo efektīvu portfeļa pārvaldīšanu. Minētos instrumentus vērtē piesardzīgi, ņemot vērā pamatā esošo aktīvu, un tos iekļauj PEPP sniedzēja aktīvu novērtējumā. PEPP sniedzēji arī izvairās no pārmērīgas tāda riska uzņemšanās, kurš saistīts ar gadījumiem, kad ir tikai viens darījumu partneris, un ar citiem darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem;

f)  aktīvi tiek pienācīgi dažādoti, lai nepieļautu pārmērīgu paļaušanos uz vienu konkrētu aktīvu veidu, emitentu vai sabiedrību grupu un riska uzkrāšanu portfelī kopumā. Ieguldījumi aktīvos, ko emitējis tas pats emitents vai tai pašai grupai piederoši emitenti, nepakļauj PEPP sniedzēju pārmērīgai riska koncentrācijai;

g)  aktīvus neiegulda ▌ jurisdikcijā, kas nesadarbojas nodokļu jomā, kā norādīts piemērojamos Padomes secinājumos par sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu jomā, nedz arī augsta riska trešās valstīs ar stratēģiskām nepilnībām, kuras norādītas piemērojamajā Komisijas deleģētajā regulā, kas pieņemta, pamatojoties uz Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantu;

h)  PEPP sniedzējs nedrīkst pakļaut sevi un ar PEPP saistītos aktīvus riskam, kas izriet no pārmērīga sviras efekta un pārmērīgām izmaiņām beigu termiņos.

2.  Noteikumus, kas izklāstīti 1. punkta a) līdz h) apakšpunktā, piemēro tikai tiktāl, ciktāl attiecīgajos nozares tiesību aktos, kas piemērojami PEPP sniedzējiem, nav vēl stingrāku noteikumu.

II IEDAĻA

PEPP NOGULDĪTĀJU IEGULDĪJUMU IESPĒJAS

42. pants

Vispārīgi noteikumi

1.  PEPP sniedzēji var piedāvāt PEPP noguldītājiem maksimāli sešas ieguldījumu iespējas.

2.  Ieguldījumu iespējas ietver pamata PEPP un var ietvert alternatīvas ieguldījumu iespējas.

3.  PEPP sniedzēji visas ieguldījumu iespējas izstrādā, pamatojoties uz garantiju vai riska mazināšanas metodi, ar ko nodrošina pietiekamu aizsardzību PEPP noguldītājiem.

4.  Garantiju sniegšanai piemēro attiecīgos nozares tiesību aktus, kas piemērojami PEPP sniedzējam.

5.  PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c), d), e) un f) apakšpunktā, var piedāvāt PEPP ar garantiju tikai sadarbībā ar kredītiestādēm vai apdrošināšanas sabiedrībām, kas var sniegt šādas garantijas saskaņā ar tām piemērojamiem nozares tiesību aktiem. Minētās iestādes vai sabiedrības ir pilnībā atbildīgas par garantiju.

43. pants

PEPP noguldītāja ieguldījuma iespējas izvēle

Pēc attiecīgās informācijas un konsultāciju saņemšanas PEPP noguldītājs, noslēdzot PEPP līgumu, izvēlas ieguldījumu iespēju.

44. pants

Izvēlētās ieguldījuma iespējas maiņas nosacījumi

1.  Ja PEPP sniedzējs nodrošina alternatīvas ieguldījumu iespējas, PEPP noguldītājs, veicot PEPP uzkrājumus, var izvēlēties citu ieguldījumu iespēju pēc minimālā piecu gadu laikposma, sākot no PEPP līguma noslēgšanas brīža, un turpmākas izmaiņas veikt, kad ir pagājuši pieci gadi kopš pēdējās ieguldījumu iespējas maiņas. PEPP sniedzējs var atļaut PEPP noguldītājam mainīt izvēlēto ieguldījumu iespēju arī biežāk.

2.  PEPP noguldītājs ieguldījuma iespējas maiņu veic bez maksas.

45. pants

Pamata PEPP

1.  Pamata PEPP ir drošs produkts, ko izmanto kā ieguldījumu standartiespēju. PEPP sniedzēji to izstrādā, pamatojoties uz tā kapitāla garantiju, kas attiecīgā gadījumā jāizmaksā izmaksāšanas fāzes sākumā un izmaksāšanas fāzes laikā, vai pamatojoties uz riska mazināšanas metodi, kas atbilst mērķim ļaut PEPP noguldītājam atgūt kapitālu.

2.  Pamata PEPP izdevumi un atlīdzības gadā nepārsniedz 1 % no uzkrātā kapitāla.

3.  Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem PEPP sniedzējiem un dažādiem PEPP veidiem, EAAPI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē 2. punktā minēto izdevumu un atlīdzību veidus, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar pārējām EUI.

Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektu, EAAPI ņem vērā dažādos iespējamos PEPP veidus, to, ka PEPP ir ilgtermiņa pensijas produkts, un dažādās iespējamās PEPP iezīmes, jo īpaši izmaksājamās summas, ko maksā kā ilgtermiņa gadskārtējas izmaksas vai kā ikgadējas izmaksas pa daļām līdz vismaz tādam vecumam, kas atbilst PEPP noguldītāja vidējam paredzamajam mūža ilgumam. EAAPI arī novērtē kapitāla aizsardzības īpašās iezīmes, jo īpaši attiecībā uz kapitāla garantiju. EAAPI līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

4.  Reizi divos gados pēc šīs regulas piemērošanas dienas Komisija pēc apspriešanās ar EAAPI un attiecīgā gadījumā ar pārējām EUI pārskata 2. punktā minētās procentuālās vērtības atbilstību. Komisija jo īpaši ņem vērā izdevumu un atlīdzību faktisko apjomu un tā izmaiņas, kā arī ietekmi uz PEPP pieejamību.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 72. pantu, lai grozītu šā panta 2. punktā minēto procentuālo vērtību, ņemot vērā tās pārskatīšanu, nolūkā nodrošināt PEPP sniedzējiem pienācīgu piekļuvi tirgum.

46. pants

Riska mazināšanas metodes

1.  Riska mazināšanas metožu izmantošana nodrošina, ka PEPP ieguldījumu stratēģija ir izstrādāta tā, lai veidotu stabilus un pienācīgus individuālos nākotnes pensijas ienākumus no PEPP un nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret visu paaudžu PEPP noguldītājiem.

Visas riska mazināšanas metodes, ko piemēro saskaņā ar pamata PEPP vai saistībā ar alternatīvo ieguldījumu iespējām, ir stabilas, noturīgas un atbilst attiecīgās ieguldījumu iespējas riska profilam.

2.  Piemērojamās riska mazināšanas metodes cita starpā var ietvert noteikumus, kuriem ir šāds mērķis:

a)  pakāpeniski pielāgot ieguldījumu sadalījumu nolūkā mazināt ieguldījumu finanšu riskus attiecībā uz grupām, kas atbilst atlikušajam termiņam (dzīves cikla pieeja);

b)  izveidot rezerves no iemaksām vai ieguldījumu atdeves, ko taisnīgi un pārredzami piešķir PEPP noguldītājiem, lai mazinātu ieguldījumu zaudējumus, vai

c)  izmantot atbilstīgas garantijas aizsardzībai pret ieguldījumu zaudējumiem.

3.  Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EAAPI pēc apspriešanās ar pārējām EUI un pēc testēšanas nozares pārstāvju vidū izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nosaka minimālos kritērijus, kas jāpiemēro riska mazināšanas metodēm, ņemot vērā dažādos PEPP veidus un to īpašās iezīmes, kā arī PEPP sniedzēju dažādos veidus un atšķirības to prudenciālās uzraudzības režīmos.

EAAPI līdz ... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

III IEDAĻA

CITI UZKRĀŠANAS FĀZES ASPEKTI

47. pants

Ar uzkrāšanas fāzi saistītie nosacījumi

1.  ▌Dalībvalstis paredz nosacījumus, kas saistīti ar valsts apakškontu uzkrāšanas fāzi, ja vien tie nav noteikti šajā regulā.

2.  Šādi nosacījumi var ietvert jo īpaši vecuma ierobežojumus uzkrāšanas fāzes sākšanai, uzkrāšanas fāzes minimālo ilgumu, iemaksu maksimālo un minimālo summu un šo iemaksu nepārtrauktību ▌.

VI NODAĻA

IEGULDĪTĀJU AIZSARDZĪBA

48. pants

Turētājbanka

1.  ▌PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta c), e) un f) apakšpunktā, ▌ieceļ vienu vai vairākas turētājbankas, lai pildītu aktīvu drošas glabāšanas pienākumu saistībā ar PEPP sniegšanas darbību un uzraudzības pienākumus.

2.  Attiecībā uz turētājbankas iecelšanu, tās uzdevumu izpildi saistībā ar aktīvu drošu glabāšanu un turētājbankas atbildību, kā arī attiecībā uz turētājbankas uzraudzības pienākumiem attiecīgi piemēro Direktīvas 2009/65/EK IV nodaļu.

49. pants

Biometrisko risku segums

1.  PEPP sniedzēji var piedāvāt PEPP iespēju, kas nodrošina biometrisko risku segumu.

2.  Biometrisko risku segumam piemēro attiecīgos nozares tiesību aktus, kas piemērojami PEPP sniedzējam. Biometrisko risku segums katrā apakškontā var būt atšķirīgs.

3.  PEPP sniedzēji, kas minēti 6. panta 1. punkta a), c), d), e) un f) apakšpunktā, var piedāvāt PEPP ar iespēju nodrošināt biometrisko risku segumu. Tādā gadījumā segumu piešķir, tikai sadarbojoties ar apdrošināšanas sabiedrībām, kuras var apdrošināt šos riskus saskaņā ar tām piemērojamajiem nozares tiesību aktiem. Apdrošināšanas sabiedrības ir pilnībā atbildīgas par biometrisko risku segumu.

50. pants

Sūdzības

1.  PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji ievieš un piemēro atbilstošas un efektīvas ▌procedūras, lai izskatītu PEPP klientu iesniegtās sūdzības par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

2.  Minētās procedūras piemēro katrā dalībvalstī, kurā PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs piedāvā savus pakalpojumus, un tās ir pieejamas attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā, ko izvēlējies PEPP klients, vai citā valodā, ja par to ir vienojušies PEPP sniedzējs vai PEPP izplatītājs un PEPP klients.

3.  PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji dara visu iespējamo, lai uz PEPP klientu sūdzībām atbildētu vai nu elektroniski, vai, izmantojot kādu citu pastāvīgu informācijas nesēju, saskaņā ar 24. pantu. Atbildi sniedz atbilstīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc sūdzības saņemšanas, iztirzājot visus izvirzītos jautājumus. Izņēmuma gadījumos, ja atbildi nav iespējams sniegt 15 darba dienu laikā tādu iemeslu dēļ, kas nav atkarīgi no PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja, tad tam ir jānosūta pagaidu atbilde, skaidri izklāstot atbildes uz sūdzību kavēšanās iemeslus un norādot termiņu, līdz kuram PEPP klients saņems galīgo atbildi. Katrā ziņā termiņš galīgās atbildes saņemšanai nepārsniedz 35 darba dienas.

4.  PEPP sniedzēji un PEPP izplatītāji informē PEPP klientu par vismaz vienu strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) struktūru, kas ir kompetenta izskatīt strīdus par PEPP klientu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu.

5.  Informāciju par procedūrām, kas minētas 1. punktā, sniedz skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā PEPP sniedzēja vai PEPP izplatītāja tīmekļa vietnē, filiālē un vispārīgo noteikumu sadaļā līgumā, kas noslēgts starp PEPP sniedzēju vai PEPP izplatītāju un PEPP klientu. Tajā norāda, kā var piekļūt papildu informācijai par attiecīgo SAI struktūru un tās izmantošanas nosacījumiem.

6.  Kompetentās iestādes izstrādā procedūras, kuras ļauj PEPP klientiem un citām ieinteresētām personām, tostarp patērētāju apvienībām, iesniegt kompetentajām iestādēm sūdzības attiecībā uz PEPP sniedzēju un PEPP izplatītāju iespējamajiem šīs regulas pārkāpumiem. Visos gadījumos sūdzību iesniedzēji saņem atbildes.

7.  Gadījumos, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti, sūdzības iesniedzējs var izvēlēties iesniegt sūdzību, izmantojot savas dzīvesvietas dalībvalsts kompetentās iestādes, neatkarīgi no tā, kur izdarīts pārkāpums.

51. pants

Ārpustiesas strīdu izskatīšana

1.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES(22), attiecīgā gadījumā izmantojot esošās kompetentās iestādes, izveido pienācīgas, neatkarīgas, objektīvas, pārredzamas un efektīvas SAI procedūras, lai izšķirtu strīdus starp PEPP klientiem un PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs regulas. PEPP sniedzējiem vai PEPP izplatītājiem, pret kuriem ir uzsāktas procedūras, piemēro šādas SAI procedūras un efektīvi paplašina attiecīgās SAI struktūras kompetences.

2.  Struktūras, kas minētas 1. punktā, efektīvi sadarbojas pārrobežu strīdu izšķiršanā attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šīs regulas.

VII NODAĻA

PEPP SNIEDZĒJU MAIŅA

52. pants

Maiņas pakalpojuma sniegšana

1.  PEPP sniedzēji nodrošina maiņas pakalpojumu, pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma saskaņā ar 4. punktu pārnesot atbilstošās summas vai attiecīgā gadījumā aktīvus natūrā no PEPP konta, kas tiek turēts pie nododošā PEPP sniedzēja, uz jaunu PEPP kontu, kuram ir tādi paši apakškonti un kurš atvērts pie saņemošā PEPP sniedzēja, slēdzot bijušo PEPP kontu.

Izmantojot maiņas pakalpojumu, nododošais PEPP sniedzējs visu informāciju, kas saistīta ar visiem bijušā PEPP konta apakškontiem, tostarp ziņošanas prasībām, nodod saņemošajam PEPP sniedzējam. Saņemošais PEPP sniedzējs reģistrē šo informāciju attiecīgajos apakškontos.

PEPP noguldītājs var prasīt pāriet pie PEPP sniedzēja, kas dibināts tajā pašā dalībvalstī (iekšzemes maiņa) vai citā dalībvalstī (pārrobežu maiņa). PEPP noguldītājs var izmantot tiesības mainīt PEPP sniedzēju PEPP uzkrāšanas fāzē un izmaksāšanas fāzē.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta uzkrāšanas fāzē PEPP sniedzējiem nav pienākuma nodrošināt PEPP maiņas pakalpojumu, ja PEPP noguldītāji saņem izmaksas kā gadskārtējas izmaksas mūža garumā.

3.  PEPP noguldītājs var nomainīt PEPP sniedzēju pēc minimālā piecu gadu laikposma, sākot no PEPP līguma noslēgšanas brīža, un turpmākas izmaiņas veikt, kad ir pagājuši pieci gadi kopš pēdējās maiņas, neskarot 20. panta 5. punkta a) apakšpunktu. PEPP sniedzējs var atļaut PEPP noguldītājam mainīt PEPP sniedzējus arī biežāk.

4.  Ja maiņa notiek starp PEPP sniedzējiem, kas veic PEPP noguldītāju individuālā portfeļa pārvaldību, PEPP noguldītāji var izvēlēties pārvest aktīvus natūrā vai pārvest atbilstošas summas. Visos citos gadījumos ir atļauta tikai atbilstošo summu pārvešana.

Ja PEPP noguldītājs pieprasa pārvest aktīvus natūrā, ir vajadzīga saņemošā PEPP sniedzēja rakstveida piekrišana.

53. pants

Maiņas pakalpojums

1.  Pēc PEPP noguldītāja pieprasījuma, kad PEPP noguldītājs ir pieņēmis informācijā balstītu lēmumu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no PEPP sniedzējiem, kā definēts 56. pantā, saņemošais PEPP sniedzējs uzsāk maiņas pakalpojumu. ▌

2.  ▌PEPP noguldītāja pieprasījumu ▌sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā uzsāk maiņas pakalpojumu, vai jebkurā citā valodā, par kuru puses ir vienojušās. Pieprasījumā PEPP noguldītājs:

a)  sniedz nododošajam PEPP sniedzējam īpašu piekrišanu katra 4. punktā minētā uzdevuma izpildei un sniedz saņemošajam PEPP sniedzējam īpašu piekrišanu katra 5. punktā minētā uzdevuma izpildei;

b)   vienojoties ar saņemošo PEPP sniedzēju, norāda datumu, no kura maksājumi ir jāveic PEPP kontā, kas atvērts pie saņemošā PEPP sniedzēja.

Minētais datums ir vismaz divas nedēļas pēc datuma, kurā saņemošais PEPP sniedzējs saskaņā ar 4. punktu saņem dokumentus no nododošā PEPP sniedzēja.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai PEPP noguldītāja pieprasījums būtu rakstisks un PEPP noguldītājam tiktu sniegta apstiprinātā pieprasījuma kopija.

3.  Piecu darba dienu laikā no 2. punktā minētā pieprasījuma saņemšanas saņemošais PEPP sniedzējs lūdz nododošajam PEPP sniedzējam veikt 4. punktā minētos uzdevumus.

4.  Pēc saņemošā PEPP sniedzēja pieprasījuma saņemšanas nododošais PEPP sniedzējs veic šādus uzdevumus ▌:

a)  piecu darba dienu laikā PEPP noguldītājam un saņemošajam PEPP sniedzējam nosūta PEPP kapitāla pārskatu par laikposmu no dienas, kad sagatavots pēdējais PEPP kapitāla pārskats, līdz pieprasījuma iesniegšanas dienai;

b)  piecu darba dienu laikā saņemošajam PEPP sniedzējam nosūta sarakstu ar esošajiem aktīviem, kas tiek pārvesti, ja tiek pārvesti aktīvi natūrā, kā minēts 52. panta 4. punktā;

c)  ▌pārtrauc pieņemt PEPP kontā ienākošos maksājumus, sākot no ▌datuma, ko PEPP noguldītājs norādījis 2. punkta b) apakšpunktā minētajā pieprasījumā;

d)  PEPP noguldītāja pieprasījumā noteiktajā datumā pārnes atbilstošās summas vai attiecīgā gadījumā aktīvus natūrā saskaņā ar 52. panta 4. punktu no PEPP konta uz jauno PEPP kontu, kas atvērts pie saņemošā PEPP sniedzēja;

e)  PEPP noguldītāja noteiktajā datumā slēdz PEPP kontu, ja PEPP noguldītājam nav nekādu nenokārtotu saistību ▌. Nododošais PEPP sniedzējs nekavējoties informē PEPP noguldītāju, ka šādas nenokārtotas saistības liedz slēgt PEPP noguldītāja kontu.

5.  ▌Saņemošais PEPP sniedzējs — kā ▌paredzēts pieprasījumā un ciktāl informācija, ko sniedzis nododošais PEPP sniedzējs vai PEPP noguldītājs, ļauj saņemošajam PEPP sniedzējam tā rīkoties, — ▌veic visus vajadzīgos sagatavošanās darbus, lai pieņemtu ienākošos maksājumus, un pieņem tos no PEPP noguldītāja pieprasījumā norādītā datuma.

54. pants

Atlīdzības un maksas saistībā ar maiņas pakalpojumu

1.  PEPP noguldītājiem ir bezmaksas piekļuve savai personīgajai informācijai, kuru tur nododošais vai saņemošais PEPP sniedzējs.

2.  Nododošais PEPP sniedzējs sniedz saņemošā PEPP sniedzēja pieprasīto informāciju saskaņā ar 53. panta 4. punkta a) apakšpunktu, nepieprasot par to atlīdzību no PEPP noguldītāja vai saņemošā PEPP sniedzēja.

3.  Kopējās atlīdzības un maksas, ko nododošais PEPP sniedzējs piemēro PEPP noguldītājam par tā turēta PEPP konta slēgšanu, nedrīkst pārsniegt faktiskos administratīvos izdevumus, kas radušies PEPP sniedzējam, un katrā ziņā nepārsniedz 0,5 % no atbilstošajām summām vai aktīvu natūrā monetārās vērtības, kas jānodod saņemošajam PEPP sniedzējam.

Dalībvalstis var noteikt atlīdzību un maksu mazāku procentuālo daļu, nekā minēts pirmajā daļā, un atšķirīgu procentuālo daļu, ja PEPP sniedzējs ļauj PEPP noguldītājiem biežāk mainīt PEPP sniedzēju, kā minēts 52. panta 3. punktā.

Nododošais PEPP sniedzējs neiekasē nekādas papildu atlīdzības vai maksas no saņemošā PEPP sniedzēja.

4.  ▌ Saņemošais PEPP sniedzējs drīkst iekasēt tikai faktiskos administratīvos un darījumu izdevumus, kas saistīti ar maiņas pakalpojumu.

55. pants

PEPP noguldītāju aizsardzība pret finansiāliem zaudējumiem

1.  PEPP sniedzējs nekavējoties atlīdzina visus finansiālos zaudējumus, tostarp atlīdzības, maksas un procentus, kas radušies PEPP noguldītājam un tieši izriet no tā, ka maiņas procesā iesaistītais PEPP sniedzējs nepilda 53. pantā minētos pienākumus.

2.  Šā panta 1. punktā minētā atbildība neiestājas gadījumos, ja rodas ārkārtas un neparedzēti apstākļi, kurus nevar kontrolēt PEPP sniedzējs, kas prasa ņemt vērā minētos apstākļus, no kuru sekām nevarētu izvairīties par spīti visām pūlēm panākt pretējo, vai ja PEPP sniedzējam ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir noteiktas citas juridiskas saistības.

3.  Atbildību saskaņā ar 1. punktu nosaka atbilstīgi valsts līmenī piemērojamām juridiskajām prasībām.

4.  PEPP noguldītājs uzņemas ▌visu finansiālo zaudējumu risku, kas saistīts ar PEPP kontā turēto aktīvu atpakaļpirkšanu natūrā, lai tos no nododošā PEPP sniedzēja pārvestu saņemošajam PEPP sniedzējam, kā minēts 52. panta 4. punktā.

5.  Nododošajam PEPP sniedzējam nav pienākuma maiņas brīdī nodrošināt kapitāla aizsardzību vai garantiju.

56. pants

Informācija par maiņas pakalpojumu

1.  Lai PEPP noguldītāji varētu pieņemt informācijā balstītu lēmumu, PEPP sniedzēji nodrošina PEPP noguldītājiem šādu informāciju par maiņas pakalpojumu:

a)  nododošā un saņemošā PEPP sniedzēja uzdevumi katrā maiņas procesa posmā, kā norādīts 53. pantā;

b)  katra posma pabeigšanai paredzētais laiks;

c)  atlīdzības un maksas, ko iekasē par maiņas procesu;

d)   maiņas iespējamā ietekme, jo īpaši uz kapitāla aizsardzību vai garantiju, un cita ar maiņas pakalpojumu saistīta informācija;

e)  informācija par iespēju attiecīgā gadījumā pārvest aktīvus natūrā.

Saņemošais PEPP sniedzējs ievēro IV nodaļas prasības.

Saņemošais PEPP sniedzējs attiecīgā gadījumā informē PEPP noguldītāju par to, ka pastāv garantiju sistēma, tostarp noguldījumu garantiju sistēma, ieguldītāju kompensācijas sistēma vai apdrošināšanas garantiju sistēma, kas attiecas uz minēto PEPP noguldītāju ▌.

2.  Šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama PEPP sniedzēja tīmekļa vietnē. To sniedz arī PEPP noguldītājiem pēc pieprasījuma saskaņā ar 24. panta prasībām.

VIII NODAĻA

IZMAKSĀŠANAS FĀZE

57. pants

Ar izmaksāšanas fāzi saistītie nosacījumi

1.   ▌Dalībvalstis nosaka nosacījumus, kas saistīti ar izmaksāšanas fāzi un izmaksāšanu no valsts apakškontiem, ja vien tie nav noteikti šajā regulā.

2.  Šādi nosacījumi var ietvert jo īpaši minimālo vecumu attiecībā uz izmaksāšanas fāzes sākumu, ▌maksimālo laikposmu pirms pensijas vecuma sasniegšanas, lai pievienotos PEPP ▌, kā arī nosacījumus par atpakaļpirkšanu pirms izmaksāšanas fāzes sākumam noteiktā minimālā vecuma sasniegšanas jo īpaši īpašu grūtību gadījumā.

58. pants

Izmaksāšanas veidi

1.  PEPP sniedzēji PEPP noguldītājiem dara pieejamu vienu vai vairākus šādus izmaksāšanas veidus:

a)  gadskārtēja izmaksa;

b)  vienreizēja izmaksa;

c)  izmaksas pa daļām;

d)  iepriekšminēto veidu kombinācijas.

2.  PEPP noguldītāji, noslēdzot PEPP līgumu un pieprasot jauna apakškonta atvēršanu, izvēlas izmaksāšanas veidu izmaksāšanas fāzei ▌. Izmaksāšanas veids katrā apakškontā var būt atšķirīgs.

3.  Neskarot šā panta 1. punktu vai 57. vai 59. pantu, dalībvalstis var pieņemt pasākumus, lai konkrētiem izmaksāšanas veidiem dotu priekšroku. Šādi pasākumi var ietvert kvantitatīvus ierobežojumus vienreizējai izmaksai, lai vairāk veicinātu citus šā panta 1. punktā minētos izmaksāšanas veidus. Šādi kvantitatīvi ierobežojumi attiecas tikai uz izmaksāšanu, kas atbilst tādos PEPP apakškontos uzkrātam kapitālam, kuri saistīti ar dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir paredzēti kvantitatīvi ierobežojumi vienreizējai izmaksai.

4.  Dalībvalstis var precizēt nosacījumus, ar kādiem piešķirtās priekšrocības un stimuli ir jāatmaksā.

59. pants

Izmaksāšanas veidu maiņa

1.  Ja PEPP sniedzējs nodrošina dažādus izmaksāšanas veidus, PEPP noguldītājs drīkst mainīt izmaksāšanas veidu katram atvērtajam apakškontam:

a)  vienu gadu pirms izmaksāšanas fāzes sākuma;

b)  izmaksāšanas fāzes sākumā;

c)  maiņas brīdī.

Izmaksāšanas veida maiņu PEPP noguldītājs var veikt bez maksas.

2.  Saņemot PEPP noguldītāja pieprasījuma mainīt izmaksāšanas veidu, PEPP sniedzējs PEPP noguldītājam sniedz informāciju skaidrā un saprotamā formātā par šādas maiņas finansiālajām sekām PEPP noguldītājam vai PEPP saņēmējam, jo īpaši par jebkādu ietekmi uz valsts noteiktiem stimuliem, kas varētu tikt piemēroti PEPP noguldītāja PEPP esošajiem apakškontiem.

60. pants

Pensijas plānošana un konsultācijas par izmaksāšanas veidiem

1.  Attiecībā uz pamata PEPP izmaksāšanas fāzes sākumā PEPP sniedzējs piedāvā PEPP noguldītājam privāto pensijas plānošanu attiecībā uz PEPP apakškontos uzkrātā kapitāla ilgtspējīgu izmantošanu, ņemot vērā vismaz šādus faktorus:

a)  PEPP apakškontos uzkrātā kapitāla vērtība;

b)  citu uzkrāto pensijas tiesību kopējā summa; un

c)  PEPP noguldītāja ar pensiju saistītās ilgtermiņa prasības un vajadzības.

2.  Pensijas plānošana, kas minēta 1. punktā, ietver personīgu ieteikumu PEPP noguldītājam par optimālu izmaksāšanas veidu, ja vien netiek nodrošināts tikai viens izmaksāšanas veids. Ja vienreizēja izmaksa neatbilst PEPP noguldītāja ar pensiju saistītajām vajadzībām, konsultāciju sniedz kopā ar attiecīgu brīdinājumu par to.

IX NODAĻA

UZRAUDZĪBA

61. pants

Kompetento iestāžu veikta uzraudzība un EAAPI veikta pārraudzība

1.  PEPP sniedzēja kompetentās iestādes pastāvīgi un saskaņā ar attiecīgo nozares uzraudzības režīmu un standartiem uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām. Tās arī atbild par to, lai tiktu uzraudzīta to pienākumu izpilde, kas izklāstīti PEPP sniedzēja darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentos, un tā veikto pasākumu un strukturālās organizācijas atbilstība uzdevumiem, kas jāizpilda, sniedzot PEPP.

2.  EAAPI un kompetentās iestādes pārrauga sniegtos vai izplatītos privāto pensiju produktus, lai pārliecinātos, ka šādus produktus apzīmē kā “PEPP” vai ka tiek norādīts, ka šādi produkti ir PEPP, tikai tad, ja tie ir reģistrēti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

62. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

Katra dalībvalsts nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas nepieciešamas to funkciju veikšanai saskaņā ar šo regulu.

63. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras saistībā ar produktu intervenci

1.  Kompetentās iestādes var aizliegt vai ierobežot PEPP tirgošanu vai izplatīšanu savā dalībvalstī vai no tās saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)  kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka ir pamatots iemesls uzskatīt, ka PEPP rada būtiskas vai atkārtotas bažas attiecībā uz noguldītāja aizsardzību vai rada risku finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vismaz vienā dalībvalstī;

b)  šāda rīcība ir samērīga, ņemot vērā identificēto risku būtību, attiecīgo PEPP noguldītāju sarežģītības pakāpi un rīcības iespējamo ietekmi uz PEPP noguldītājiem, kuri noslēguši PEPP līgumu;

c)  kompetentās iestādes ir pienācīgi apspriedušās ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, kuras šāds pasākums varētu būtiski ietekmēt; un

d)  šādai rīcībai nav diskriminējošas ietekmes uz pakalpojumiem vai darbībām, kas tiek veiktas no citas dalībvalsts.

Ja ir izpildīti pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi, kompetentās iestādes piesardzības nolūkos var piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms PEPP tiek tirgots vai izplatīts PEPP noguldītājiem. Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot kompetentās iestādes noteiktajos apstākļos, vai uz tiem var attiekties kompetento iestāžu noteiktie izņēmumi.

2.  Kompetentās iestādes nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu saskaņā ar šo pantu, ja vien vismaz vienu mēnesi pirms paredzētās pasākuma stāšanās spēkā tās nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušās kompetentās iestādes, paziņojušas visām citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm un EAAPI šādu detalizētu informāciju:

a)  to PEPP, uz kuru attiecas ierosinātais pasākums;

b)  precīzu ierosinātā aizlieguma vai ierobežojuma veidu un to, kad plānota tā stāšanās spēkā, un

c)  pierādījumus, uz kuru pamata tās ir pieņēmušas savu lēmumu un atbilstīgi kuriem tām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izpildīti visi 1. punktā minētie nosacījumi.

3.  Izņēmuma gadījumos, ja kompetentās iestādes uzskata, ka ir steidzami jārīkojas saskaņā ar šo pantu, lai novērstu PEPP radīto apdraudējumu, kompetentās iestādes pagaidu kārtībā var rīkoties, vismaz 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā sniedzot rakstisku paziņojumu visām pārējām kompetentajām iestādēm un EAAPI, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šajā pantā minētie kritēriji un ka turklāt ir nepārprotami konstatēts, ka vienu mēnesi ilgs paziņošanas laikposms pienācīgi nenovērstu konkrētās bažas vai draudus. Kompetentās iestādes pasākumus pagaidu kārtībā neveic ilgāk par trim mēnešiem.

4.  Kompetentās iestādes savās tīmekļa vietnēs publicē paziņojumu par ikvienu lēmumu piemērot 1. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Minētajā paziņojumā norāda sīku informāciju par konkrēto aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apliecina, ka visi 1. punkta nosacījumi ir izpildīti. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai saistībā ar rīcību, ko īsteno pēc paziņojuma publicēšanas.

5.  Kompetentās iestādes atsauc aizliegumu vai ierobežojumu, ja 1. punkta nosacījumus vairs nepiemēro.

64. pants

Veicināšana un koordinācija

1.  EAAPI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 63. pantam veic kompetentās iestādes. EAAPI jo īpaši nodrošina, lai kompetento iestāžu veiktie pasākumi būtu pamatoti un samērīgi un lai kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā īstenotu konsekventu pieeju.

2.  Pēc tam, kad atbilstīgi 63. pantam ir saņemts paziņojums par kādu aizliegumu vai ierobežojumu, kas jāpiemēro saskaņā ar minēto pantu, EAAPI izdod atzinumu par to, vai aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un samērīgs. Ja EAAPI uzskata, ka citas kompetentās iestādes veiktais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Atzinumu publicē EAAPI tīmekļa vietnē.

3.  Ja kompetentā iestāde iesaka veikt vai veic pasākumu pretēji EAAPI atzinumam, kas izdots saskaņā ar 2. punktu, vai atsakās veikt pasākumu pretēji šādam atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā izskaidrojot savas rīcības iemeslus.

65. pants