Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2019. gada 17. aprīlis - Strasbūra 
Rezolūcijas, kas iesniegta debašu noslēgumā, nosaukuma vai tā grozījumu izstrāde (Reglamenta 149.a panta 2. punkta interpretācija)
 Politiskā deklarācija politiskās grupas izveidošanai (Reglamenta 32. panta 5. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma interpretācija)
 Protokols ES un Dānijas nolīgumam par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu un Eurodac ***
 Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveide un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi ***I
 Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas programma ***I
 Tirgus uzraudzība un produktu atbilstība ***I
 Taisnīguma un pārredzamības veicināšana komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos ***I
 ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāka izpilde un modernizēšana ***I
 ES riska novērtēšanas pārredzamība un ilgtspēja pārtikas aprites ķēdē ***I
 Papildu aizsardzības sertifikāts zālēm ***I
 Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra ***I
 Digitālās Eiropas programma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I
 Programma “Fiscalis” sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā ***I
 Vides un klimata pasākumu programma (LIFE) ***I
 Programma “Tiesiskums” ***I
 Programma “Tiesības un vērtības” ***I
 Parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās starpparlamentārajās komitejās un delegāciju parlamentārās sadarbības komitejās un daudzpusējās parlamentārajās asamblejās skaits
 Vairāku tiesību aktu, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgošana Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam — II daļa ***I
 Vairāku tiesību aktu, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgošana LESD 290. un 291. pantam - I daļa ***I
 Vairāku tiesību aktu tiesiskuma jomā, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgošana Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam ***I
 ES vispārējā budžeta izpilde un finansēšana 2019. gadā saistībā ar AK izstāšanos no Savienības ***
 ES un Krievijas nolīgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā ***
 EIB Statūtu grozīšana *
 Eiropas Robežu un krasta apsardze ***I
 Vīzu kodekss ***I
 Saglabāšanas un kontroles pasākumi, kas piemērojami Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācijas pārvaldības apgabalā ***I
 Noteikumi, kas atvieglo finanšu un citas informācijas izmantošanu ***I
 Eiropas Industriālais, tehnoloģiskais un pētnieciskais kiberdrošības kompetenču centrs un Nacionālo koordinācijas centru tīkls ***I
 Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ***I
 Teroristiska satura izplatīšanas tiešsaistē novēršana ***I

Rezolūcijas, kas iesniegta debašu noslēgumā, nosaukuma vai tā grozījumu izstrāde (Reglamenta 149.a panta 2. punkta interpretācija)
PDF 121kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa lēmums par rezolūcijas, kas iesniegta debašu noslēgumā, nosaukuma vai tā grozījumu izstrādi (Reglamenta 149.a panta 2. punkta interpretācija) (2019/2020(REG))
P8_TA-PROV(2019)0392

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Politiskā deklarācija politiskās grupas izveidošanai (Reglamenta 32. panta 5. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma interpretācija)
PDF 121kWORD 42k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa lēmums par politisko deklarāciju politiskās grupas izveidošanai (Reglamenta 32. panta 5. punkta pirmās daļas otrā ievilkuma interpretācija) (2019/2019(REG))
P8_TA-PROV(2019)0393

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Protokols ES un Dānijas nolīgumam par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikumu izskatīšanu un Eurodac ***
PDF 136kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, ar ko minēto nolīgumu attiecina uz tiesībaizsardzību (15822/2018 – C8-0151/2019 – 2018/0423(NLE))
P8_TA-PROV(2019)0394A8-0196/2019

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (15822/2018),

–  ņemot vērā Protokola projektu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti Dānijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un par Eurodac sistēmu pirkstu nospiedumu salīdzināšanai, lai efektīvi piemērotu Dublinas Konvenciju, ar ko minēto nolīgumu attiecina uz tiesībaizsardzību (15823/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 87. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 88. panta 2. punkta pirmās daļas a) punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punktu (C8-0151/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0196/2019),

1.  sniedz piekrišanu protokola noslēgšanai;

2.  uzdod tā priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Dānijas Karalistes un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” izveide un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi ***I
PDF 785kWORD 170k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" izveidi un dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem (COM(2018)0435 – C8-0252/2018 – 2018/0224(COD))
P8_TA(2019)0395A8-0401/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” īstenošanas programma ***I
PDF 679kWORD 216k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam, ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” (COM(2018)0436 – C8-0253/2018 – 2018/0225(COD))
P8_TA(2019)0396A8-0410/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Tirgus uzraudzība un produktu atbilstība ***I
PDF 458kWORD 128k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus un procedūras attiecībā uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem atbilstību un izpildi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 305/2011, (ES) Nr. 528/2012, (ES) 2016/424, (ES) 2016/425, (ES) 2016/426 un (ES) 2017/1369 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/42/EK, 2009/48/EK, 2010/35/ES, 2013/29/ES, 2013/53/ES, 2014/28/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES, 2014/68/ES un 2014/90/ES (COM(2017)0795 – C8-0004/2018 – 2017/0353(COD))
P8_TA-PROV(2019)0397A8-0277/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0795),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 33., 114. un 207. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0004/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 23. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0277/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011

P8_TC1-COD(2017)0353


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 114. ▌pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Lai Savienībā nodrošinātu produktu brīvu apriti, ir nepieciešams gādāt, lai tie atbilstu Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un tāpēc atbilstu prasībām, ar ko nodrošina tādu sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību kā, piemēram, veselība un drošība kā tāda, veselība un drošība darbavietā, patērētāju aizsardzība, vides un sabiedriskās drošības aizsardzība un visu citu to sabiedrības interešu aizsardzība, ko aizsargā minētie tiesību akti. Šo prasību stingra izpilde ir būtiska pienācīgai šo interešu aizsargāšanai un tādu apstākļu izveidošanai, kas ir labvēlīgi godīgai konkurencei Savienības preču tirgū. Lai minēto izpildi nodrošinātu neatkarīgi no tā, vai produkti ir laisti tirgū tradicionāli vai tiešsaistē, un neatkarīgi no tā, vai tie ir rūpnieciski ražoti Savienībā vai trešās valstīs, ir nepieciešami noteikumi.

(2)  Savienības saskaņošanas tiesību akti attiecas uz lielu daļu rūpnieciski ražotu produktu. Neatbilstīgi un nedroši produkti pakļauj riskam iedzīvotājus un var kropļot konkurenci tiem uzņēmējiem, kuri Savienībā pārdod atbilstīgus produktus.

(3)  Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumā “Vienotā tirgus pilnīgošana: plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” kā prioritāte tika noteikta vienotā preču tirgus stiprināšana, vēl vairāk pastiprinot centienus nepieļaut neatbilstīgu produktu laišanu Savienības tirgū. Tas būtu jāpanāk, uzlabojot tirgus uzraudzību, nodrošinot uzņēmējiem skaidrus, pārredzamus un visaptverošus noteikumus, pastiprinot atbilstības kontrolēšanu un veicinot ciešāku pārrobežu sadarbību starp izpildiestādēm, ieskaitot sadarbību ar muitas dienestiem.

(4)  Ar šo regulu izveidotajam tirgus uzraudzības tiesiskajam regulējumam būtu jāpapildina un jāstiprina spēkā esošie Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumi, kas saistīti ar produktu atbilstības nodrošināšanu, sadarbības sistēmu ar organizācijām, kas pārstāv uzņēmējus vai tiešos lietotājus, produktu tirgus uzraudzību un to produktu kontroli, ko ieved Savienības tirgū. Tomēr saskaņā ar lex specialis principu šī regula būtu jāpiemēro tikai tiktāl, ciktāl Savienības saskaņošanas tiesību aktos nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi, būtību vai ietekmi. Tāpēc šīs regulas attiecīgie noteikumi nebūtu jāpiemēro jomās, uz kurām attiecas šādi konkrēti noteikumi, piemēram, tie, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1223/2009(4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/746(5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/746(6), tostarp attiecībā uz Eiropas Medicīnisko ierīču datubankas (EUDAMED) izmantošanu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/858(7).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/95/EK(8) ir noteiktas vispārējas drošības prasības attiecībā uz visām patēriņa precēm un paredzēti konkrēti dalībvalstu pienākumi un pilnvaras attiecībā uz bīstamiem produktiem, kā arī prasības attiecībā uz informācijas apmaiņu, izmantojot Savienības ātrās brīdināšanas sistēmu (RAPEX). Būtu jādod iespēja tirgus uzraudzības iestādēm veikt specifiskākus pasākumus, kas tām pieejami saskaņā ar minēto direktīvu. Lai sasniegtu augstāku patēriņa preču drošuma līmeni, Direktīvā 2001/95/EK paredzētie mehānismi informācijas apmaiņai un ātras reaģēšanas situācijām būtu jāpadara efektīvāki.

(6)  Šajā regulā paredzētie tirgus uzraudzības noteikumi būtu jāpiemēro produktiem, uz kuriem attiecas I pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti par rūpnieciski ražotiem produktiem, kas nav pārtika, barība, cilvēkiem paredzētās un veterinārās zāles, dzīvi augi un dzīvnieki, cilvēku izcelsmes produkti un augu un dzīvnieku produkti, kuri ir tieši saistīti ar to turpmāku pavairošanu. Tādējādi Savienības līmenī tiks nodrošināts vienots minēto produktu tirgus uzraudzības regulējums un tiks veicināta patērētāju un citu tiešo lietotāju uzticēšanās Savienības tirgū laistiem produktiem. Ja nākotnē tiks pieņemti jauni Savienības saskaņošanas tiesību akti, tad tajos jānosaka, vai šī regula ir piemērojama arī minētajiem tiesību aktiem.

(7)  Būtu jāsvītro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008(9) 15. līdz 29. pants, ar ko nosaka Kopienas tirgus uzraudzības sistēmu un to produktu kontroli, kurus ieved Kopienas tirgū, un attiecīgie noteikumi būtu jāaizstāj ar šo regulu. Minētā sistēma ietver noteikumus par to produktu kontroli, ko ieved Kopienas tirgū; šie noteikumi paredzēti Regulas (EK) Nr. 765/2008 27., 28. un 29. pantā un attiecas ne tikai uz produktiem, uz kuriem attiecas tirgus uzraudzības sistēma, bet uz visiem produktiem, ciktāl citi Savienības tiesību akti neietver īpašus noteikumus par to produktu kontroles organizēšanu, ko ieved Savienības tirgū. Tāpēc šīs regulas noteikumu darbības joma attiecībā uz produktiem, ko ieved Savienības tirgū, būtu jāattiecina uz visiem produktiem.

(8)  Lai racionalizētu un vienkāršotu vispārējo tiesisko regulējumu, vienlaikus tiecoties izstrādāt labāku regulējumu, noteikumi, kas piemērojami to produktu kontrolēm, ko ieved Savienības tirgū, būtu jāpārskata un jāiekļauj vienotā tiesiskajā regulējumā par produktu kontrolēm pie Savienības ārējām robežām.

(9)  Atbildība par Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildi būtu jāuzņemas dalībvalstīm, un to tirgus uzraudzības iestādēm būtu jānodrošina, ka tiesību akti tiek pilnībā ievēroti. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāiedibina sistemātiska pieeja tirgus uzraudzības un citu izpildes pasākumu efektivitātes nodrošināšanai. Tāpēc, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus visiem uzņēmējiem, dalībvalstīs būtu turpmāk jāsaskaņo risku novērtēšanas metodes un kritēriji.

(10)  Lai palīdzētu tirgus uzraudzības iestādēm uzlabot to darbību konsekvenci saistībā ar šīs regulas piemērošanu, būtu jāizveido efektīva salīdzinošās izvērtēšanas sistēma tām tirgus uzraudzības iestādēm, kuras vēlas piedalīties.

(11)  Atsevišķas Regulā (EK) Nr. 765/2008 iekļautās definīcijas būtu jāsaskaņo ar definīcijām citos Savienības tiesību aktos, un tām attiecīgā gadījumā būtu jāatspoguļo mūsdienu piegādes ķēžu struktūra. “Ražotāja” definīcijai šajā regulā nebūtu jāatbrīvo ražotāji no pienākumiem, kas tiem varētu būt paredzēti Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kuros piemēro īpašas ražotāja definīcijas, kas varētu ietvert jebkuru fizisku vai juridisku personu, kura pārveido tirgū jau laistu produktu tā, ka tas varētu ietekmēt atbilstību piemērojamiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, un laiž to tirgū, vai jebkuru citu fizisku vai juridisku personu, kas laiž produktu tirgū ar savu vārdu, nosaukumu vai preču zīmi.

(12)  Lai nodrošinātu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem par produktiem, laižot produktus tirgū vai darot tos pieejamus tirgū, uzņēmējiem visā piegādes ķēdē būtu jārīkojas atbildīgi un pilnā saskaņā ar piemērojamajām tiesību aktu prasībām. Šai regulai nebūtu jāskar pienākumi atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas procesā saskaņā ar konkrētiem Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumiem, un ražotājam būtu jāsaglabā galīgā atbildība par produkta atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

(13)  Pasaules tirgus problēmas un aizvien sarežģītāka piegādes ķēde, kā arī to produktu skaita pieaugums, kurus tiešsaistē piedāvā pārdošanai tiešajiem lietotājiem Savienībā, prasa uzlabot un īstenot pasākumus patērētāju drošības nodrošināšanai. Turklāt praktiskā tirgus uzraudzības pieredze liecina, ka šādas piegādes ķēdes dažkārt ietver uzņēmējus, kuru novatoriskās darījumdarbības neļauj tos viegli iekļaut tradicionālajās piegādes ķēdēs saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu. Tas jo īpaši attiecas uz izpildes pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic daudzas tādas pašas funkcijas kā importētāji, bet kuri ne vienmēr atbilst tradicionālajai importētāja definīcijai Savienības tiesību aktos. Lai nodrošinātu, ka tirgus uzraudzības iestādes var efektīvi pildīt savus pienākumus, un lai novērstu nepilnības izpildes sistēmā, ir lietderīgi iekļaut izpildes pakalpojumu sniedzējus to uzņēmēju sarakstā, pret kuriem tirgus uzraudzības iestādes var veikt izpildes pasākumus. Iekļaujot izpildes pakalpojumu sniedzējus šīs regulas darbības jomā, tirgus uzraudzības iestādes spēs labāk uzraudzīt jaunus saimnieciskās darbības veidus, lai nodrošinātu patērētāju drošību un netraucētu iekšējā tirgus darbību, tostarp tad, ja uzņēmējs rīkojas gan kā importētājs attiecībā uz konkrētiem produktiem, gan kā izpildes pakalpojuma sniedzējs attiecībā uz citiem produktiem.

(14)  Mūsdienu piegādes ķēdes aptver ārkārtīgi dažādus uzņēmējus, un uz tiem visiem būtu jāattiecina Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpilde, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā viņu attiecīgo lomu piegādes ķēdē un to, cik lielu ieguldījumu viņi sniedz, lai produktus darītu pieejamus Savienības tirgū. Tāpēc šī regula ir jāpiemēro uzņēmējiem, kurus tieši skar Savienības saskaņošanas tiesību akti, kā minēts šīs regulas I pielikumā, piemēram, izstrādājuma ražotājam un pakārtotajam lietotājam, kā attiecīgi definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006(10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008(11), uzstādītājam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/33/ES(12), piegādātājam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1222/2009(13), vai tirgotājam, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2017/1369(14).

(15)  Ja produktu piedāvā pārdošanai tiešsaistē vai, izmantojot citus tālpārdošanas veidus, produkts būtu jāuzskata par darītu pieejamu tirgū, ja pārdošanas piedāvājums ir vērsts uz tiešajiem lietotājiem Savienībā. Saskaņā ar piemērojamajiem Savienības noteikumiem par starptautiskajām privāttiesībām būtu jāveic katra atsevišķa gadījuma analīze, lai noteiktu, vai piedāvājums ir vērsts uz tiešajiem lietotājiem Savienībā. Pārdošanas piedāvājums būtu jāuzskata par vērstu uz tiešajiem lietotājiem Savienībā, ja attiecīgais uzņēmējs jebkādā veidā vērš savu darbību uz kādu no dalībvalstīm. Katra atsevišķa gadījuma analīzē jāņem vērā konkrēti faktori, piemēram, ģeogrāfiskās zonas, uz kurām produktu ir iespējams nosūtīt, pieejamās valodas, ko izmanto piedāvājumā vai pasūtīšanai, vai maksājuma iespējas. Attiecībā uz pārdošanu tiešsaistē nepietiek ar to, ka uzņēmēju vai starpnieku tīmekļa vietne ir pieejama tiešsaistē dalībvalstī, kurā ir reģistrēts vai dzīvo tiešais lietotājs.

(16)  E-komercijas attīstība lielā mērā notiek, arī pateicoties tam, ka pieaug informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēju skaits, kuri piedāvā starpniecības pakalpojumus – parasti izmantojot platformas un pret atlīdzību –, glabājot trešo personu saturu, bet nekādi nekontrolējot minēto saturu, un tādējādi nedarbojoties neviena uzņēmēja vārdā. Satura par neatbilstīgiem produktiem izņemšanai vai, ja tas nav iespējams, piekļuves šādiem ar minēto pakalpojumu starpniecību piedāvātiem neatbilstīgiem produktiem ierobežošanai nebūtu jāskar noteikumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK(15). Konkrētāk, informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāuzliek nedz vispārīgs pienākums pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, nedz vispārīgs pienākums aktīvi meklēt faktus vai apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību. Turklāt mitināšanas pakalpojumu sniedzēji nebūtu saucami pie atbildības, ja tiem nav faktisku zināšanu vai informācijas par nelikumīgu darbību un tie nezina par faktiem vai apstākļiem, kas liecina par nelegālu darbību vai informāciju.

(17)  Lai gan šajā regulā netiek risināts jautājums par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, tomēr būtu jāpatur prātā, ka bieži vien viltoti produkti neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktos izvirzītajām prasībām, rada nopietnu risku tiešajiem lietotājiem un to veselībai, kropļo konkurenci, apdraud sabiedrības intereses un atbalsta citas nelikumīgas darbības. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāturpina veikt efektīvus pasākumus, nepieļaujot viltotu produktu ievešanu Savienības tirgū atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 608/2013(16).

(18)  Taisnīgākam vienotajam tirgum būtu jānodrošina vienādi konkurences apstākļi visiem uzņēmējiem un aizsardzība pret negodīgu konkurenci. Tādēļ ir nepieciešama pastiprināta Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpilde. Laba sadarbība starp ražotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm ir būtisks elements, kas saistībā ar produktu ļauj nekavējoties iejaukties un veikt korektīvu pasākumu. Ir svarīgi, lai attiecībā uz konkrētiem produktiem būtu uzņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kam tirgus uzraudzības iestādes varētu adresēt lūgumus, tostarp lūgumus sniegt informāciju, par produktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, un kas var sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, nodrošinot, ka tiek veikti tūlītēji korektīvi pasākumi neatbilstības gadījumu novēršanai. Uzņēmējiem, kuriem būtu jāveic šie uzdevumi, vajadzētu būt ražotājam vai importētājam, ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību Savienībā, vai ražotāja pilnvarotam pārstāvim, ko šim nolūkam pilnvarojis ražotājs, vai izpildes pakalpojumu sniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā attiecībā uz produktiem, ar kuriem tas rīkojas, ja neviens cits uzņēmējs neveic uzņēmējdarbību Savienībā.

(19)  E-komercijas attīstība rada zināmas problēmas tirgus uzraudzības iestādēm attiecībā uz to, kā nodrošināt tiešsaistē pārdošanai piedāvātu produktu atbilstību un efektīvi piemērot Savienības saskaņošanas tiesību aktus. Palielinās to uzņēmēju skaits, kuri patērētājiem produktus piedāvā tiešā veidā ar elektroniskiem līdzekļiem. Tāpēc uzņēmējiem, kam ir uzdevumi attiecībā uz produktiem, uz ko attiecas noteikti Savienības saskaņošanas tiesību akti, ir būtiska loma, lai tirgus uzraudzības iestādēm būtu kontaktpersona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un lai savlaicīgi veiktu konkrētus uzdevumus nolūkā nodrošināt to, ka produkti atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām, tādējādi dodot labumu patērētājiem, citiem tiešajiem lietotājiem un uzņēmumiem Savienībā.

(20)  Tā uzņēmēja pienākumiem, kuram uzticēti uzdevumi saistībā ar produktiem, uz ko attiecas noteikti Savienības saskaņošanas tiesību akti, nebūtu jāskar spēkā esošie ražotāja, importētāja un pilnvarotā pārstāvja pienākumi un atbildība saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

(21)  Šajā regulā paredzētie pienākumi, kas nosaka, ka uzņēmējam, lai tas laistu produktus Savienības tirgū, ir jāveic uzņēmējdarbība Savienībā, būtu jāpiemēro tikai tajās jomās, kurās ir konstatēta nepieciešamība pēc uzņēmēja, kas kā kontaktpunkts sadarbotos ar tirgus uzraudzības iestādēm, ņemot vērā uz risku balstītu pieeju, proporcionalitātes principu un Savienības tiešo lietotāju augsto aizsardzības līmeni.

(22)  Turklāt minētie pienākumi nebūtu jāpiemēro, ja faktiski tādu pašu rezultātu rada īpašās prasības, kas noteiktas konkrētos tiesību aktos par produktiem, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 648/2004(17), Regulā (EK) Nr. 1223/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013(18), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 168/2013(19), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/28/ES(20), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/90/ES(21), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1628(22), Regulā (ES) 2017/745, Regulā (ES) 2017/746, Regulā (ES) 2017/1369 un Regulā (ES) 2018/858. Būtu jāapsver arī situācijas, kad iespējamie riski ir zemi, neatbilstības gadījumu skaits neliels vai kad produktus galvenokārt tirgo, izmantojot tradicionālās piegādes ķēdes, kā tas ir, piemēram, attiecībā uz Direktīvu 2014/33/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/424(23) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/35/ES(24).

(23)  To uzņēmēju kontaktinformācija, kuriem paredzēti uzdevumi saistībā ar produktiem, uz ko attiecas noteikti Savienības saskaņošanas tiesību akti, būtu jānorāda uz produkta, lai atvieglotu pārbaudes visā piegādes ķēdē.

(24)  Uzņēmējiem būtu pilnībā jāsadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm un citām kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu tirgus uzraudzības netraucētu norisi un lai ļautu iestādēm pildīt to uzdevumus. Tas ietver to uzņēmēju kontaktinformācijas sniegšanu pēc iestāžu pieprasījuma, kuri veic uzdevumus saistībā ar produktiem, uz ko attiecas noteikti Savienības saskaņošanas tiesību akti, ja šāda informācija tām ir pieejama.

(25)  Uzņēmējiem vajadzētu būt vienkāršai piekļuvei kvalitatīvai un visaptverošai informācijai. Tā kā vienotā digitālā vārteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724(25), paredz vienotu tiešsaistes piekļuves punktu informācijai, to var izmantot, lai sniegtu uzņēmējiem svarīgu informāciju par Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Tomēr dalībvalstīm būtu jāievieš procedūras, lai nodrošinātu piekļuvi produktu informācijas punktiem, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/...(26)(27), nolūkā palīdzēt uzņēmējiem pienācīgi izskatīt to informācijas pieprasījumus. Norādījumi par jautājumiem, kas saistīti ar tehniskajām specifikācijām vai saskaņotiem standartiem, vai konkrēta produkta izstrādi, nebūtu jāiekļauj dalībvalstu pienākumos, kad tiek sniegta šāda informācija.

(26)  Tirgus uzraudzības iestādes varētu veikt kopīgas darbības kopā ar citām iestādēm vai uzņēmējus vai tiešos lietotājus pārstāvošām organizācijām, lai veicinātu atbilstību, konstatētu neatbilstību, uzlabotu informētību un sniegtu norādījumus par Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un attiecībā uz konkrētām produktu kategorijām, tostarp tām, kuras tiek piedāvātas pārdošanai tiešsaistē.

(27)  Dalībvalstīm būtu jāizraugās savas tirgus uzraudzības iestādes. Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm izraudzīties kompetentās iestādes tirgus uzraudzības uzdevumu veikšanai. Lai atvieglotu administratīvas palīdzības sniegšanu un sadarbību, dalībvalstīm būtu jāieceļ arī vienotais sadarbības birojs. Vienotajiem sadarbības birojiem būtu vismaz jāīsteno tirgus uzraudzības iestāžu un par Savienības tirgū ievesto produktu kontroli atbildīgo iestāžu koordinēta nostāja.

(28)  E-tirdzniecība rada zināmas problēmas tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar tiešo lietotāju veselības un drošības aizsardzību pret neatbilstīgiem produktiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to tirgus uzraudzības pasākumi tiek organizēti vienlīdz efektīvi attiecībā gan uz tiešsaistē, gan bezsaistē pārdotiem produktiem.

(29)  Veicot tirgus uzraudzību attiecībā uz tiešsaistē pārdošanai piedāvātiem produktiem, tirgus uzraudzības iestādes saskaras ar daudzām grūtībām, piemēram, grūtībām izsekot pārdošanai tiešsaistē piedāvātiem produktiem, konstatēt atbildīgos uzņēmējus vai veikt riska novērtējumus vai testus, jo nav fiziskas piekļuves produktiem. Papildus ar šo regulu ieviestajām prasībām dalībvalstis tiek mudinātas izmantot papildu vadlīnijas un paraugpraksi attiecībā uz tirgus uzraudzību un saziņu ar uzņēmumiem un patērētājiem.

(30)  Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jaunajām tehnoloģijām, jo lietotāji aizvien vairāk ikdienā lieto savienotas ierīces. Tāpēc, lai nodrošinātu tiešo lietotāju drošību, Savienības tiesiskajā regulējumā būtu jārisina jautājumi, kas saistīti ar jaunajiem riskiem.

(31)  Digitālo tehnoloģiju pastāvīgas attīstības laikmetā būtu jāizpēta jauni risinājumi, kas varētu veicināt efektīvu tirgus uzraudzību Savienībā.

(32)  Tirgus uzraudzībai vajadzētu būt pamatīgai un efektīvai, lai nodrošinātu, ka Savienības saskaņošanas tiesību akti par produktiem tiek piemēroti pareizi. Ņemot vērā, ka uzņēmējiem kontroles var būt slogs, tirgus uzraudzības iestādēm pārbaudes darbības būtu jāorganizē un jāveic, īstenojot uz risku balstītu pieeju, ņemot vērā šo uzņēmēju intereses un gādājot, lai slogs būtu tikai tāds, kāds nepieciešams efektīvu un lietderīgu kontroļu veikšanai. Turklāt dalībvalstu kompetentajām iestādēm tirgus uzraudzība būtu jāveic vienlīdz rūpīgi neatkarīgi no tā, vai konkrētā produkta neatbilstība ir svarīga attiecīgās dalībvalsts teritorijā, vai arī tai var būt ietekme uz citas dalībvalsts tirgu. Komisija varētu paredzēt vienotus nosacījumus konkrētām tirgus uzraudzības iestāžu veiktām pārbaudes darbībām, ja produkti vai produktu kategorijas rada īpašus riskus vai nopietni pārkāpj piemērojamos Savienības saskaņošanas tiesību aktus.

(33)  Tirgus uzraudzības iestādes, pildot savus pienākumus, saskaras ar dažādām nepilnībām attiecībā uz resursiem, koordinācijas mehānismiem, kā arī pilnvarām saistībā ar neatbilstīgiem produktiem. Šādu atšķirību dēļ Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpilde ir sadrumstalota un tirgus uzraudzība dažās dalībvalstīs ir stingrāka nekā citās, līdz ar to potenciāli apdraudot vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumu starpā un radot arī iespējamu nelīdzsvarotību produktu drošības līmenī visā Savienībā.

(34)  Lai nodrošinātu, ka Savienības saskaņošanas tiesību akti par produktiem tiek piemēroti pareizi, tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt vienotam izmeklēšanas un izpildes pilnvaru kopumam, kas dod iespēju veidot ciešāku sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm un efektīvāk attur uzņēmējus no apzinātas Savienības saskaņošanas tiesību aktu pārkāpšanas. Minētajām pilnvarām vajadzētu būt pietiekami plašām, lai risinātu Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildes problēmas un e-komercijas un digitālās vides problēmas un lai novērstu to, ka uzņēmēji izmanto nepilnības izpildes sistēmā, pārceļot darbību uz dalībvalstīm, kuru tirgus uzraudzības iestādes nespēj apturēt nelikumīgu praksi. Konkrētāk, pilnvarām būtu jānodrošina, ka kompetentās iestādes var apmainīties ar informāciju un pierādījumiem, lai izpildi varētu vienādi veikt visās dalībvalstīs.

(35)  Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu brīvību izvēlēties tādu izpildes sistēmu, kādu tās uzskata par piemērotu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties, vai to tirgus uzraudzības iestādes var veikt izmeklēšanu un izpildi tieši saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām, vēršoties pie citām publiskajām iestādēm vai vēršoties kompetentajās tiesās.

(36)  Tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāspēj pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu, ja tās uzzina par neatbilstīgiem produktiem, kas laisti tirgū.

(37)  Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt piekļuvei visiem pierādījumiem, datiem un informācijai saistībā ar izmeklēšanas priekšmetu, kas nepieciešami, lai noteiktu, vai piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti ir pārkāpti, un jo īpaši — lai noteiktu atbildīgo uzņēmēju neatkarīgi no attiecīgo pierādījumu, datu vai informācijas īpašnieka, un neatkarīgi no to atrašanās vietas un formāta, kādā tie tiek turēti. Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai tirgus dalībnieki, tostarp tie, kas iesaistīti digitālajā vērtības ķēdē, sniegtu visus vajadzīgos pierādījumus, datus un informāciju.

(38)  Tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāspēj veikt nepieciešamās pārbaudes uz vietas, un tām vajadzētu būt pilnvarām iekļūt jebkurās telpās, teritorijās vai transportlīdzekļos, ko uzņēmējs izmanto nolūkos, kas saistīti ar tā komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesionālo darbību.

(39)  Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieprasīt ▌attiecīgā uzņēmēja pārstāvim vai attiecīgam darbiniekam sniegt paskaidrojumus vai faktus, informāciju vai dokumentus, kas saistīti ar pārbaudes uz vietas priekšmetu, un fiksēt minētā pārstāvja vai attiecīgā darbinieka sniegtās atbildes.

(40)  Tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu būt iespējai pārbaudīt to produktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, kurus paredzēts darīt pieejamus tirgū, un iegūt pierādījumus par neatbilstību. Tādēļ tās būtu jāpilnvaro iegādāties produktus un, ja pierādījumus nevar iegūt ar citiem līdzekļiem, iegādāties produktus, izmantojot citu identitāti.

(41)  Jo īpaši digitālajā vidē tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāspēj ātri un efektīvi izbeigt neatbilstību, jo īpaši tad, ja uzņēmējs, kas pārdod produktu, slēpj savu identitāti vai pārceļ darbību uz citu Savienības dalībvalsti vai trešo valsti, lai izvairītos no izpildes. Gadījumos, kad neatbilstības dēļ ir iespējams smags un nelabojams kaitējums tiešajiem lietotājiem, tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāspēj veikt ▌pasākumus, ja tas ir pienācīgi, pamatoti un samērīgi un ja nav pieejami citi līdzekļi šāda kaitējuma novēršanai vai mazināšanai, tostarp vajadzības gadījumā pieprasīt satura izņemšanu no tiešsaistes saskarnes vai brīdinājuma izvietošanu. Ja šāds pieprasījums netiek izpildīts, attiecīgajai iestādei vajadzētu būt pilnvarām pieprasīt, lai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ierobežotu piekļuvi konkrētajai tiešsaistes saskarnei. Šie pasākumi būtu jāveic saskaņā ar Direktīvā 2000/31/EK noteiktajiem principiem. ▌

(42)  Šīs regulas īstenošanai un pilnvaru izmantošanai, to piemērojot, būtu jāatbilst arī citiem Savienības un valstu tiesību aktiem, piemēram, Direktīvai 2000/31/EK, tostarp piemērojamajām procesuālajām garantijām un pamattiesību principiem. Minētajai īstenošanai un pilnvaru izmantošanai arī vajadzētu būt samērīgai un adekvātai, ņemot vērā pārkāpuma raksturu un tā radīto kopējo faktisko vai iespējamo kaitējumu. Kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi lietas fakti un apstākļi un būtu jāizvēlas vispiemērotākie pasākumi, proti, tie, kuri ir būtiski, lai novērstu pārkāpumu, uz ko attiecas šī regula. Minētajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem, efektīviem un atturošiem. Dalībvalstīm joprojām vajadzētu spēt valsts tiesību aktos brīvi noteikt nosacījumus un ierobežojumus pienākumu izpildes pilnvaru īstenošanai . Ja, piemēram, saskaņā ar valsts tiesību aktiem no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes ir nepieciešama iepriekšēja atļauja iekļūt fizisku personu un juridisku personu telpās, pilnvaras iekļūt šādās telpās būtu jāizmanto tikai pēc tam, kad ir saņemta šāda iepriekšēja atļauja.

(43)  Tirgus uzraudzības iestādes rīkojas uzņēmēju, tiešo lietotāju un plašas sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu, ka sabiedrības intereses, kurām piemēro attiecīgos Savienības saskaņošanas tiesību aktus par produktiem, tiek pastāvīgi uzturētas un aizsargātas ar atbilstošiem izpildes pasākumiem un ka atbilstība šādiem tiesību aktiem tiek nodrošināta visā piegādes ķēdē ar atbilstīgām pārbaudēm, jo tikai administratīvas pārbaudes vien daudzos gadījumos nevar aizstāt fiziskas un laboratoriskas pārbaudes, lai pārliecinātos par produktu atbilstību attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Līdz ar to tirgus uzraudzības iestādēm, veicot savas darbības, būtu jānodrošina augsts pārredzamības līmenis un jādara sabiedrībai pieejama visa informācija, ko tās uzskata par būtisku tiešo lietotāju interešu aizsardzībai Savienībā.

(44)  Šai regulai nebūtu jāskar RAPEX darbība saskaņā ar Direktīvu 2001/95/EK ▌.

(45)  Šai regulai nebūtu jāskar drošības klauzulas procedūra, ko paredz Savienības nozaru saskaņošanas tiesību akti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta 10. punktu. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzības līmeni visā Savienībā, dalībvalstis drīkst veikt ▌pasākumus attiecībā uz produktiem, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai un drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem. Tām arī ir pienākums paziņot par šādiem pasākumiem pārējām dalībvalstīm un Komisijai, lai ļautu Komisija nolūkā nodrošināt iekšējā tirgus darbību paust nostāju par to, vai ir pamatoti valstu pasākumi, kuri ierobežo produktu brīvu apriti .

(46)  ▌Informācijas apmaiņā starp tirgus uzraudzības iestādēm un pierādījumu un izmeklēšanas secinājumu izmantošanā būtu jāievēro konfidencialitātes princips. Informācija būtu jāapstrādā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka netiek traucēta izmeklēšana un netiek nodarīts kaitējums uzņēmēja reputācijai.

(47)  Ja šīs regulas nolūkiem ir jāapstrādā personas dati, tas būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Jebkādai personas datu apstrādei saskaņā ar šo regulu ir jāpiemēro attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679(28) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725(29).

(48)  Lai tirgus uzraudzības sistēmas ietvaros attiecībā uz konkrētiem produktiem vai konkrētu produktu kategoriju vai grupu vai attiecībā uz konkrētiem riskiem, kas saistīti ar kādu produktu kategoriju vai grupu, visā Savienībā nodrošinātu testu efektivitāti un konsekvenci, Komisija kā Savienības testēšanas iestādi var izraudzīties savas testēšanas iestādes vai publiskas dalībvalsts testēšanas iestādes. Visām Savienības testēšanas iestādēm vajadzētu būt akreditētām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 prasībām. Lai nepieļautu interešu konfliktu, Savienības testēšanas iestādēm būtu jāsniedz pakalpojumi tikai tirgus uzraudzības iestādēm, Komisijai, Savienības produktu atbilstības tīklam (“Tīkls”) un citām valdības vai starpvaldību struktūrām.

(49)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirgus uzraudzības iestādēm vienmēr ir pieejami pietiekami finanšu resursi to pienācīgai nodrošināšanai ar personālu un aprīkojumu. Efektīva tirgus uzraudzība prasa lielus resursus, un katrā konkrētā brīdī būtu jānodrošina stabili resursi tādā līmenī, kāds atbilst izpildes vajadzībām. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildināt publisko finansējumu, prasot attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem atlīdzināt izmaksas, kas radušās, veicot tirgus uzraudzību saistībā ar produktiem, kuriem konstatēta neatbilstība ▌.

(50)  Būtu jāizveido savstarpējas palīdzības mehānismi, jo Savienības preču tirgum ir būtiski, lai dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes efektīvi sadarbotos savā starpā. Iestādēm būtu jārīkojas labticīgi un principā jāpieņem savstarpējas palīdzības lūgumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz piekļuvi ES atbilstības deklarācijai, ekspluatācijas īpašību deklarācijai un tehniskajai dokumentācijai.

(51)  Ir lietderīgi, ka dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par muitas tiesību aktu piemērošanu, un citas iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem atbild par tādu produktu kontroli, kurus ieved Savienības tirgū.

(52)  Efektīvs veids, kā nodrošināt, lai nedroši vai neatbilstīgi produkti netiktu laisti Savienības tirgū, būtu atklāt šādus produktus, pirms tie tiek laisti brīvā apgrozībā. ▌Iestādēm, kas atbild par tādu produktu kontroli, kurus ieved Savienības tirgū, ir pilnīgs pārskats par tirdzniecības plūsmu pāri Savienības ārējām robežām, un tāpēc tām, pamatojoties uz riska novērtējumu, būtu jāveic atbilstošas kontroles, lai uzlabotu tirgus drošību, nodrošinot sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību. Dalībvalstu ziņā ir izraudzīties konkrētas iestādes, kam jābūt atbildīgām par pienācīgām dokumentācijas un vajadzības gadījumā fiziskām vai laboratoriskām produktu pārbaudēm, pirms minētie produkti tiek laisti brīvā apgrozībā. Vienotu Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi var panākt vienīgi tad, ja tirgus uzraudzības iestādes un citas iestādes, kuras ir izraudzītas kā iestādes, kas atbild par tādu produktu kontroli, kurus ieved Savienības tirgū, sistemātiski sadarbojas un apmainās ar informāciju. Šīm iestādēm būtu laikus jāsaņem no tirgus uzraudzības iestādēm visa vajadzīgā informācija par neatbilstīgiem produktiem vai informācija par uzņēmējiem, saistībā ar kuriem ir konstatēts lielāks neatbilstības risks. Savukārt iestādēm, kas atbild par tādu produktu kontroli, kurus ieved Savienības muitas teritorijā, būtu laikus jāinformē tirgus uzraudzības iestādes par produktu laišanu brīvā apgrozībā un par kontroļu rezultātiem, ja tāda informācija ir būtiska saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi. Turklāt, ja Komisija uzzina par nopietnu risku, ko rada importēts produkts, tai būtu jāinformē dalībvalstis par minēto risku, lai pirmajās ievešanas vietās Savienībā nodrošinātu koordinētas un efektīvākas atbilstības un izpildes kontroles.

(53)  Būtu jāatgādina importētājiem, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013(30) 220., 254., 256., 257 un 258. pantā ir paredzēts, ka produktiem, ko ieved Savienības tirgū un kam vajadzīga turpmāka apstrāde, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, piemēro attiecīgo muitas procedūru, kura ļauj importētājam veikt šādu apstrādi. Kopumā laišana brīvā apgrozībā nebūtu jāuzskata par pierādījumu atbilstībai Savienības tiesību aktiem, jo šāda laišana ne vienmēr ietver pilnīgu atbilstības pārbaudi.

(54)  Lai muitas vajadzībām izmantotu ES vienloga sistēmas vidi un tādējādi optimizētu un neapgrūtinātu datu pārsūtīšanu starp muitas dienestiem un tirgus uzraudzības iestādēm, ir jāizveido elektroniskas saskarnes, kas dod iespēju automātiski pārsūtīt datus. Muitas dienestiem un tirgus uzraudzības iestādēm būtu jāpalīdz noteikt nosūtāmos datus. Papildu slogs muitas dienestiem būtu jāierobežo, un saskarnēm vajadzētu būt lielā mērā automatizētām un viegli izmantojamām.

(55)  Ir jāizveido Tīkls, kuru uztur Komisija un kura mērķis būtu atvieglot strukturētu koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu izpildiestādēm un Komisiju un racionalizēt tirgus uzraudzības praksi Savienībā, tādējādi atvieglojot dalībvalstu veiktu kopīgu izpildes darbību — piemēram, kopīgas izmeklēšanas — īstenošanu. Šai administratīvā atbalsta struktūrai būtu jārada iespēja apvienot resursus un uzturēt sakaru un informācijas sistēmu starp dalībvalstīm un Komisiju, tādējādi palīdzot stiprināt Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi un atturot no pārkāpumiem. Administratīvās sadarbības grupu (ADCO) iesaistei Tīklā nebūtu jāliedz iesaistīties citām līdzīgām grupām, kuras ir iesaistītas administratīvā sadarbībā. Komisijai būtu jāsniedz Tīklam nepieciešamais administratīvais un finansiālais atbalsts.

(56)  Būtu jānodrošina efektīva, ātra un precīza informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju. Vairāki pašreizēji instrumenti, piemēram, tirgus uzraudzības informācijas un saziņas sistēma (ICSMS) un RAPEX, ļauj veikt koordinēšanu starp tirgus uzraudzības iestādēm Savienībā. Šie instrumenti, kā arī saskarne, kas dod iespēju pārsūtīt datus no ICSMS uz RAPEX sistēmu, būtu jāuztur un turpmāk jāpilnveido, lai pilnībā izmantotu to potenciālu un palīdzētu uzlabot sadarbības līmeni un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju.

(57)  Šajā sakarā ▌nolūkā vākt informāciju, kas saistīta ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu par produktiem izpildi, ICSMS būtu jāuzlabo un jādara pieejama Komisijai, vienotajiem sadarbības birojiem, muitas dienestiem un tirgus uzraudzības iestādēm. Turklāt būtu jāizveido elektroniska saskarne, lai valstu muitas sistēmas un tirgus uzraudzības iestādes varētu efektīvi apmainīties ar informāciju. Attiecībā uz savstarpējas palīdzības lūgumiem vienotajiem sadarbības birojiem būtu jāsniedz attiecīgo iestāžu sadarbībai nepieciešamais atbalsts. Tāpēc ICSMS būtu jānodrošina funkcijas, kas ļauj automātiski paziņot vienotajiem sadarbības birojiem par neievērotu termiņu. Ja nozares tiesību aktos jau ir paredzētas elektroniskas sistēmas sadarbības un datu apmaiņai īstenošanai, kā tas ir, piemēram, EUDAMED gadījumā attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm, šādas sistēmas attiecīgā gadījumā būtu jāturpina izmantot.

(58)  Kopumā ICSMS būtu jāizmanto, lai apmainītos ar informāciju, kas uzskatāma par noderīgu citām tirgus uzraudzības iestādēm. Tā varētu ietvert pārbaudes, kas veiktas saistībā ar tirgus uzraudzības projektiem, neatkarīgi no testēšanas rezultātiem. Attiecībā uz ICSMS ievadāmo datu apjomu būtu jārod līdzsvars, lai tas, no vienas puses, neradītu pārmērīgu slogu, datu ievades darbam pārsniedzot ar faktisko pārbaužu veikšanu saistīto darbu, un, no otras puses, būtu pietiekami visaptverošs un veicinātu iestāžu lielāku efektivitāti un lietderību. Tādējādi ICSMS ievadītajiem datiem būtu jāaptver arī vienkāršākas pārbaudes, nevis tikai laboratorijas testi. Tomēr nebūtu vajadzīgs iekļaut tikai īsas vizuālas pārbaudes. Būtu jāvadās pēc tā, ka atsevišķi dokumentētas pārbaudes arī būtu jāievada ICSMS.

(59)  Dalībvalstis tiek mudinātas izmantot ICSMS mijiedarbībai starp muitas dienestiem un tirgus uzraudzības iestādēm kā alternatīvu valsts sistēmām. Tai nebūtu jāaizstāj muitas dienestu izmantotā Kopienas riska pārvaldības sistēma (CRMS). Abas sistēmas varētu darboties līdztekus, jo tām ir dažādi papildinoši uzdevumi: ICSMS atvieglo saziņu starp muitas dienestiem un tirgus uzraudzības iestādēm, lai dotu iespēju netraucētai muitas deklarāciju apstrādei produktu drošības un atbilstības sistēmā, savukārt CRMS ir paredzēta muitas kopējai riska pārvaldībai un kontrolei.

(60)  Dati par neatbilstīgu produktu izraisītiem savainojumiem ir svarīga informācija tirgus uzraudzības iestādēm. Tāpēc ICSMS būtu jānodrošina saistīti datu lauki, lai tirgus uzraudzības iestādes varētu ievadīt viegli pieejamus ziņojumus, kas saņemti to veiktās izmeklēšanas gaitā, tādējādi atvieglinot vēlāku statistikas novērtējumu veikšanu.

(61)  Komisijai vajadzētu būt iespējai apmainīties ar tirgus uzraudzības informāciju ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, lai nodrošinātu produktu atbilstību pirms to eksporta uz Savienības tirgu.

(62)  Lai panāktu augsta līmeņa atbilstību piemērojamiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem par produktiem, vienlaikus nodrošinot efektīvu resursu piešķiršanu un izmaksu ziņā efektīvu kontroli attiecībā uz produktiem, ko ieved Savienības tirgū, Komisijai būtu jāvar apstiprināt īpašas pirmseksporta kontroles sistēmas. Produkti, uz kuriem attiektos šādas apstiprinātas sistēmas, saistībā ar riska novērtējumu, ko veic par Savienības tirgū ievesto produktu kontroli atbildīgās iestādes, varētu baudīt lielāku uzticēšanos nekā salīdzināmi produkti, kuriem nav veikta pirmseksporta kontrole.

(63)  Komisijai būtu jāveic šīs regulas izvērtējums attiecībā pret tās mērķiem, ņemot vērā arī jaunākās tehnoloģiskās, ekonomiskās, komerciālās un juridiskās norises. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(31) 22. punktu izvērtēšanai, kuras pamatā ir lietderība, efektivitāte, būtiskums, saskaņotība un pievienotā vērtība, būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem par turpmākās rīcības iespējām, jo īpaši attiecībā uz šīs regulas darbības jomu, to noteikumu piemērošanu un izpildi, kuri ir saistīti ar uzdevumiem, kas jāpilda uzņēmējiem, kuri laiž produktus tirgū, un ar produktiem saistīto pirmseksporta kontroles sistēmu.

(64)  Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus.

(65)  Sankciju dažādība Savienībā ir viens no galvenajiem nepietiekamas atturēšanas un nevienlīdzīgas aizsardzības iemesliem. Noteikumi par sankciju, tostarp naudassodu, piemērošanu ir valsts jurisdikcijā, un tāpēc būtu jānosaka ar valsts tiesību aktiem. ▌

(66)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz: vienotu nosacījumu noteikšanu pārbaudēm, kritēriju noteikšanu pārbaužu biežumam un pārbaudāmo paraugu daudzumam attiecībā uz konkrētiem produktiem vai produktu kategorijām, ja ir pastāvīgi konstatēti specifiski riski vai Savienības saskaņošanas tiesību aktu nopietni pārkāpumi; procedūru noteikšanu Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanai ▌, kritēriju un metožu noteikšanu pārbaudēm, pamatojoties uz kopēju risku analīzi Savienības līmenī; sīki izstrādātiem noteikumiem saistībā ar ar statistikas datiem par muitas dienestu veiktām to produktu kontrolēm, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti ▌, sīki izstrādātiem noteikumiem par informācijas un saziņas sistēmas īstenošanas pasākumiem un datu definēšanu saistībā ar muitas dienestu sniegtiem datiem par muitas procedūras “laišana brīvā apgrozībā” piemērošanu produktiem; un ar produktiem saistītu konkrētu pirmseksporta kontroļu sistēmu apstiprināšanu un šādu apstiprinājumu atcelšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(32).

(67)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, pastiprinot to produktu tirgus uzraudzību, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, jo ir nepieciešams, lai visu dalībvalstu visas kompetentās iestādes iesaistītos ļoti augsta līmeņa sadarbībā, mijiedarbībā un saskaņotā rīcībā, bet minēto mērķi tā vēriena un seku dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(68)  Šajā regulā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un pastāv dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās. Tādējādi šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem, tostarp tiem, kas attiecas uz plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu. Konkrēti, šīs regulas nolūks ir pilnībā nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību, darījumdarbības brīvību, vārda un informācijas brīvību, tiesības uz īpašumu un tiesības uz personas datu aizsardzību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

1.  Šīs regulas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, uzlabojot to produktu tirgus uzraudzību, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kā minēts 2. pantā, lai nodrošinātu, ka Savienības tirgū ir pieejami tikai tādi produkti, kas atbilst prasībām, ar kurām nodrošina sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību, piemēram, attiecībā uz veselību un drošību kā tādu, veselību un drošību darbavietā, patērētāju aizsardzību, vides un sabiedriskās drošības aizsardzību un visu citu to sabiedrības interešu aizsardzību, kuras aizsargā minētie tiesību akti.

2.  Ar šo regulu paredz uzņēmējiem piemērojamus noteikumus un procedūras attiecībā uz produktiem, uz ko attiecas konkrēti Savienības saskaņošanas tiesību akti, un izveido sistēmu sadarbībai ar uzņēmējiem.

3.   Tāpat ar šo regulu paredz sistēmu tādu produktu kontrolei, kurus ieved Savienības tirgū.

2. pants

Darbības joma

1.  Šo regulu piemēro ▌produktiem, uz ko attiecas šīs regulas I pielikumā uzskaitītie Savienības saskaņošanas tiesību akti (“Savienības saskaņošanas tiesību akti”), ciktāl Savienības saskaņošanas tiesību aktos nav konkrētu noteikumu ar tādu pašu mērķi, kuri daudz precīzāk reglamentē konkrētus tirgus uzraudzības un izpildes aspektus.

2.   Regulas 25. līdz 28. pantu piemēro produktiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, ciktāl citos Savienības tiesību aktos nav īpašu noteikumu par Savienības tirgū ievestu produktu kontroles organizēšanu.

3.  Šīs regulas piemērošana neierobežo tirgus uzraudzības iestāžu tiesības veikt specifiskākus pasākumus, kā paredzēts Direktīvā 2001/95/EK.

4.  Šī regula neskar Direktīvas 2000/31/EK 12., 13., 14. un 15. pantu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)  “darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas piegādāt produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

2)  “laist tirgū” nozīmē produktu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

3)  “tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes veic, lai nodrošinātu, ka produkti atbilst prasībām, kas noteiktas piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, un lai nodrošinātu to sabiedrības interešu aizsardzību, uz kurām attiecas minētie tiesību akti;

4)  “tirgus uzraudzības iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts saskaņā ar 10. pantu ir izraudzījusies par iestādi, kura ir atbildīga par tirgus uzraudzības veikšanu minētās dalībvalsts teritorijā;

5)  “lūguma iesniedzēja iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kas iesniedz savstarpējas palīdzības lūgumu;

6)  “lūguma saņēmēja iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kas saņem savstarpējas palīdzības lūgumu;

7)  “neatbilstība” ir jebkāda neatbilstība jebkādai Savienības saskaņošanas tiesību aktu vai šīs regulas prasībai;

8)  “ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu produktu vai pasūtījusi šā produkta izveidi vai ražošanu un tirgo produktu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi;

9)  “importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts produktu;

10)  “izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas produktu dara pieejamu tirgū;

11)  “izpildes pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, bez īpašumtiesībām uz iesaistītajiem produktiem sniedz vismaz divus no šādiem pakalpojumiem: glabāšana noliktavā, iesaiņošana, adresēšana un nosūtīšana, izņemot pasta pakalpojumus, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/67/EK(33) 2. panta 1. punktā, paku piegādes pakalpojumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/644(34) 2. panta 2. punktā, un jebkādus citus pasta pakalpojumus vai kravas transporta pakalpojumus.

12)  “pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, ņemot vērā ražotāja saistības saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai šīs regulas prasībām;

13)  “uzņēmējs” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, izpildes pakalpojumu sniedzējs vai jebkura cita fiziska vai juridiska persona, kurai ir pienākumi saistībā ar produktu ražošanu vai to, lai produktus darītu pieejamus tirgū vai nodotu ekspluatācijā, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

14)  “informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs” ir persona, kas definētta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535(35) 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

15)  “tiešsaistes saskarne” ir jebkura programmatūra, cita starpā tīmekļa vietne, tīmekļa vietnes daļa vai lietotne, ko uztur uzņēmējs vai kas tiek uzturēta uzņēmēja vārdā un ko izmanto, lai tiešajiem lietotājiem sniegtu piekļuvi uzņēmēja produktiem;

16)  “korektīvs pasākums” ir jebkura rīcība, ko pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas veic uzņēmējs, lai izbeigtu neatbilstību ▌;

17)  “brīvprātīgs pasākums” ir korektīvs pasākums, ko nav pieprasījusi tirgus uzraudzības iestāde;

18)  “risks” ir kombinācija no varbūtības, ka radīsies apdraudējums, kurš izraisīs kaitējumu, un minētā kaitējuma bīstamības pakāpes;

19)  “produkts, kas rada risku” ir produkts, kas cilvēku veselību un drošību kā tādu , veselību un drošību darbavietā, patērētāju aizsardzību, vidi, sabiedrisko drošību un citas sabiedrības intereses, kuras aizsargā piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti, var negatīvi ietekmēt tā, ka ir pārsniegta pakāpe, ko uzskata par saprātīgu un pieņemamu saistībā ar paredzēto produkta uzdevumu parastos vai saprātīgi paredzamos attiecīgā produkta lietošanas apstākļos, pie kā pieder arī tā lietošanas ilgums un attiecīgā gadījumā — prasības, kuras attiecas uz tā nodošanu ekspluatācijā, uzstādīšanu un apkopi;

20)  “produkts, kas rada nopietnu risku” ir produkts, kas rada risku, saistībā ar kuru, pamatojoties uz riska novērtējumu un ņemot vērā produkta parasto un paredzamo izmantošanu, varbūtības, ka radīsies apdraudējums, kas izraisīs kaitējumu, un minētā kaitējuma bīstamības pakāpes kombinācija ir uzskatāma par tādu, kur vajadzīga ātra tirgus uzraudzības iestāžu iejaukšanās, arī gadījumos, kad riska ietekme nav tūlītēja ▌;

21)  “tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību Savienībā un kam produkts bijis darīts pieejams vai nu kā patērētājam, ārpus tā komercdarbības, darījumdarbības, amatnieciskās darbības vai profesijas, vai arī kā profesionālam tiešajam lietotājam tā rūpnieciskajā vai profesionālajā darbībā;

22)  “atsaukšana” ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ produktu, kas jau darīts pieejams tiešajam lietotājam;

23)  “izņemšana” ir jebkāds pasākums, kas paredzēts, lai novērstu, ka produkts no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

24)  “muitas dienesti” ir muitas dienesti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

25)  “laišana brīvā apgrozībā” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā;

26)  “produkti, ko ieved Savienības tirgū” ir tādi produkti no trešām valstīm, ko paredzēts laist Savienības tirgū vai kas paredzēti privātai lietošanai vai patēriņam Savienības muitas teritorijā un kam piemērota muitas procedūra “laišana brīvā apgrozībā”.

II nodaļa

Uzņēmēju uzdevumi

4. pants

Uzņēmēju uzdevumi saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas konkrēti Savienības saskaņošanas tiesību akti

1.  Neatkarīgi no pienākumiem, kas noteikti piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, produkts, uz kuru attiecas 5. punktā minētie tiesību akti, var tikt laists tirgū tikai tad, ja ir uzņēmējs, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir atbildīgs par 3. punktā noteikto uzdevumu izpildi saistībā ar minēto produktu.

2.  Šā panta nolūkā 1. punktā minētais uzņēmējs ir jebkura no šādām personām:

(a)  ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā ▌;

(b)  ja ražotājs neveic uzņēmējdarbību Savienībā — importētājs;

(c)  pilnvarotais pārstāvis, kam ir ražotāja rakstiska pilnvara, ar kuru norīko pilnvaroto pārstāvi veikt 3. punktā izklāstītos uzdevumus ražotāja vārdā;

(d)  izpildes pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, attiecībā uz produktiem, ar kuriem tas rīkojas, ja Savienībā uzņēmējdarbību neveic neviens cits no a), b) un c) apakšpunktā minētajiem uzņēmējiem.

3.  Neskarot uzņēmēju pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, 1. punktā minētais uzņēmējs veic šādus uzdevumus:

(a)  ja produktam piemērojamie Savienības saskaņošanas tiesību akti paredz ES atbilstības deklarāciju vai ekspluatācijas īpašību deklarāciju un tehnisko dokumentāciju, pārliecinās, ka ES atbilstības deklarācija vai ekspluatācijas īpašību deklarācija un tehniskā dokumentācija ir sagatavota, tirgus uzraudzības iestādes vajadzībām glabā atbilstības deklarāciju un ekspluatācijas īpašību deklarāciju tik ilgi, cik prasīts minētajos tiesību aktos, un nodrošina, ka tehniskā dokumentācija pēc pieprasījuma var tikt darīta pieejama minētajām iestādēm;

(b)  pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma sniedz minētajai iestādei visu produkta atbilstības pierādīšanai nepieciešamo informāciju un dokumentāciju minētajai iestādei viegli saprotamā valodā;

(c)  ja ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgais produkts rada risku, informē par to tirgus uzraudzības iestādes;

(d)  sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, tostarp pēc pamatota pieprasījuma nodrošina, ka nekavējoties tiek veikts vajadzīgais korektīvais pasākums, lai novērstu neatbilstību prasībām, kas noteiktas attiecīgajam produktam piemērojamajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, vai, ja tas nav iespējams, lai pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma vai savas iniciatīvas mazinātu minētā produkta radītus riskus, ja 1. punktā minētais uznēmējs uzskata vai vai tam ir iemesls uzskatīt, ka attiecīgais produkts rada risku.

4.  Neskarot uzņēmēju attiecīgos pienākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, 1. punktā minētā uzņēmēja vārdu un uzvārdu, reģistrēto nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un kontaktinformāciju, tostarp pasta adresi, norāda uz produkta vai tā iepakojuma, pakas vai pavaddokumentā▌.

5.  Šo pantu piemēro tikai saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 305/2011(36), (ES) 2016/425(37) un (ES) 2016/426(38) un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2000/14/EK(39), 2006/42/EK(40), 2009/48/EK(41), 2009/125/EK(42), 2011/65/ES(43), 2013/29/ES(44), 2013/53/ES(45), 2014/29/ES(46), 2014/30/ES(47), 2014/31/ES(48), 2014/32/ES(49), 2014/34/ES(50), 2014/35/ES(51), 2014/53/ES(52) un 2014/68/ES(53).

5. pants

Pilnvarotais pārstāvis

1.  Regulas 4. panta 2. punkta c) apakšpunkta nolūkā ražotājs jebkuru šādu pilnvaroto pārstāvi pilnvaro veikt 4. panta 3. punktā norādītos uzdevumus neatkarīgi no jebkādiem citiem uzdevumiem, kurus tie ir pilnvaroti veikt saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

2.  Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti pilnvarā. Tas pēc pieprasījuma tirgus uzraudzības iestādēm sniedz pilnvaras kopiju kādā no Savienības valodām, ko noteikusi attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde.

3.  Pilnvarotajiem pārstāvjiem ir pieejami atbilstīgi līdzekļi, kas tiem ļauj izpildīt savus uzdevumus.

6. pants

Tālpārdošana

Produktus, ko piedāvā pārdošanai tiešsaistē vai izmantojot citus tālpārdošanas veidus, uzskata par darītiem pieejamiem tirgū, ja piedāvājums ir vērsts uz tiešajiem lietotājiem Savienībā. Piedāvājumu pārdošanai uzskata par vērstu uz tiešajiem lietotājiem Savienībā, ja attiecīgais uzņēmējs jebkādā veidā vērš savu darbību uz kādu no dalībvalstīm.

7. pants

Pienākums sadarboties

1.  Uzņēmēji sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar darbībām, kas varētu novērst vai mazināt to produktu radīto risku, kurus minētie uzņēmēji ir darījuši pieejamus tirgū.

2.  Informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma un īpašos gadījumos sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai atvieglotu darbības, kas tiek veiktas ar mērķi novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt risku, ko rada produkts, kurš ar to pakalpojumiem tiek vai ir ticis piedāvāts pārdošanai tiešsaistē.

III nodaļa

Palīdzība uzņēmējiem un sadarbība ar tiem

8. pants

Informācija uzņēmējiem

1.  Komisija saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1724 nodrošina, ka portālā “Tava Eiropa” lietotājiem ir tiešsaistē viegli pieejama informācija par produktam noteiktajām prasībām un tiesībām, pienākumiem un noteikumiem, kas izriet no Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

2.  Dalībvalstis ievieš procedūras, ar ko uzņēmējiem pēc to pieprasījuma un bez maksas tiek sniegta informācija par produktiem piemērojamo Savienības saskaņošanas tiesību aktu transponēšanu valsts tiesību aktos un īstenošanu. Šajā nolūkā piemēro Regulas (ES) 2019/...(54) 9. panta 1., 4. un 5. punktu.

9. pants

Kopīgas darbības atbilstības veicināšanai

1.  Tirgus uzraudzības iestādes var vienoties ar citām attiecīgām iestādēm, organizācijām, kas pārstāv uzņēmējus, vai tiešajiem lietotājiem par tādu kopīgu darbību veikšanu, kuru mērķis ir ▌veicināt atbilstību, konstatēt neatbilstību, uzlabot informētību un sniegt norādījumus saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un attiecībā uz konkrētām produktu kategorijām — jo īpaši tādu produktu kategorijām, kuru gadījumā bieži tiek konstatēts, ka tās rada nopietnu risku —, tostarp produktiem, ko piedāvā pārdošanai tiešsaistē .

2.  Attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde un 1. punktā minētās puses nodrošina, ka vienošanās par kopīgām darbībām nerada negodīgu konkurenci starp uzņēmējiem un neietekmē pušu objektivitāti, neatkarību un neitralitāti.

3.  Tirgus uzraudzības iestāde var izmantot jebkādu informāciju, kas iegūta, veicot kopīgas darbības kā daļu no izmeklēšanas, ko tā veic attiecībā uz neatbilstību.

4.  Attiecīgā tirgus uzraudzības iestāde vienošanos par kopīgām darbībām, tostarp iesaistīto pušu nosaukumus, dara pieejamu plašai sabiedrībai un ievada minēto līgumu informācijas un saziņas sistēmā, kas minēta 34. pantā. Pēc dalībvalsts lūguma Tīkls, kas izveidots saskaņā ar 29. pantu, palīdz sagatavot vienošanos par kopīgām darbībām.

IV nodaļa

Tirgus uzraudzības iestāžu organizācija, darbības un pienākumi un vienotais sadarbības birojs

10. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu un vienoto sadarbības biroju izraudzīšanās

1.  Dalībvalstis organizē un īsteno tirgus uzraudzību, kā paredzēts šajā regulā.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkā katra dalībvalsts savā teritorijā izraugās vienu vai vairākas tirgus uzraudzības iestādes. Katra dalībvalsts informē Komisiju ▌un pārējās dalībvalstis, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, par savām tirgus uzraudzības iestādēm un par katras minētās iestādes kompetences jomu.

3.  Katra dalībvalstis ieceļ vienu vienoto sadarbības biroju.

4.  ▌Vienotais sadarbības birojs atbild vismaz par ▌tirgus uzraudzības iestāžu un saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzīto iestāžu saskaņotās nostājas pārstāvēšanu un par 13. pantā noteikto valsts stratēģiju paziņošanu. Vienotais sadarbības birojs arī palīdz dažādu valstu tirgus uzraudzības iestāžu sadarbībā, kā noteikts VI nodaļā.

5.  Lai īstenotu tiešsaistē un bezsaistē pieejamu produktu tirgus uzraudzību vienādi efektīvi attiecībā uz visiem izplatīšanas kanāliem, dalībvalstis nodrošina, ka to tirgus uzraudzības iestāžu un vienotā sadarbības biroja rīcībā ir pienācīgai pienākumu izpildei nepieciešamie resursi, tostarp pietiekami budžeta un citi resursi, piemēram, pietiekams skaits kompetentu darbinieku, speciālās zināšanas, procedūras un citi pasākumi.

6.  Ja dalībvalstu teritorijā ir vairāk nekā viena tirgus uzraudzības iestāde, dalībvalstis nodrošina, ka minēto iestāžu attiecīgie pienākumi ir skaidri definēti un ka ir izveidoti piemēroti saziņas un koordinācijas mehānismi, kas minētajām iestādēm dod iespēju cieši sadarboties un efektīvi pildīt savus pienākumus.

11. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu darbības

1.  Tirgus uzraudzības iestādes veic savas darbības, lai nodrošinātu, ka:

(a)  to teritorijā attiecībā uz ▌produktiem, uz kuriem attiecas ▌Savienības saskaņošanas tiesību akti, tiek veikta efektīva tiešsaistē un bezsaistē pieejamu produktu tirgus uzraudzība;

(b)  ▌uzņēmēji veic pienācīgus un samērīgus korektīvos pasākumus saistībā ar atbilstību minētajiem tiesību aktiem un šai regulai;

(c)  tiek veikti pienācīgi un samērīgi pasākumi, ja uzņēmēji neveic korektīvos pasākumus.

2.  Tirgus uzraudzības iestādes īsteno savas pilnvaras un pilda pienākumus neatkarīgi, neitrāli un objektīvi.

3.  Tirgus uzraudzības iestādes kā daļu no šā panta 1. punktā minētajām darbībām atbilstīgā apmērā veic pienācīgas produktu īpašību dokumentāras pārbaudes un attiecīgā gadījumā — fiziskas un laboratoriskas kontroles, pamatojoties uz atbilstīgiem paraugiem, nosakot prioritātes saviem resursiem un darbībām nolūkā nodrošināt efektīvu tirgus uzraudzību un ņemot vērā 13. pantā minēto valsts tirgus uzraudzības stratēģiju.

Lemjot par to, kādas pārbaudes, kāda veida produktiem un kādā apmērā jāveic, tirgus uzraudzības iestādes piemēro uz risku balstītu pieeju, ņemot vērā šādus faktorus:

a)  ar produktu saistāmais iespējamais apdraudējums un neatbilstība un, ja ir šāda informācija, to izplatība tirgū;

b)  pasākumi un darbības, kas ir uzņēmēja kontrolē;

c)  dati par uzņēmēja iepriekšējo neatbilstību;

d)  attiecīgā gadījumā — riska profilēšana, ko veic saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes;

e)  patērētāju sūdzības un cita informācija, kas saņemta no citām iestādēm, uzņēmējiem, plašsaziņas līdzekļiem un citiem informācijas avotiem un kas var norādīt uz neatbilstību.

4.  Komisija pēc apspriešanās ar Tīklu var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka vienotus pārbaužu nosacījumus, kritērijus pārbaužu biežuma noteikšanai un to paraugu daudzumu, kuri jāpārbauda saistībā ar dažiem produktiem vai produktu kategorijām, ja ir pastāvīgi konstatēti specifiski riski vai piemērojamo Savienības saskaņošanas tiesību aktu nopietni pārkāpumi, lai nodrošinātu veselības un drošības vai citu ar minētajiem tiesību aktiem aizsargātu sabiedrības interešu augsta līmeņa aizsardzību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

5.  Ja uzņēmējiem ir testēšanas ziņojumi vai sertifikāti, kas apliecina to produktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem un ko izsniegusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 akreditēta atbilstības novērtēšanas struktūra, tirgus uzraudzības iestādes pienācīgi ņem vērā minētos ziņojumus vai sertifikātus.

6.  Vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes izmantotos pierādījumus bez papildu formālām prasībām var izmantot kā daļu no citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāžu veiktas izmeklēšanas nolūkā pārbaudīt produkta atbilstību.

7.  Tirgus uzraudzības iestādes saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, izstrādā šādas procedūras:

a)  procedūras, kas paredzētas, lai izskatītu sūdzības vai ziņojumus par jautājumiem saistībā ar riskiem vai neatbilstību;

b)  procedūras, ar kurām pārliecinās, ka tikuši veikti korektīvie pasākumi, kas jāveic uzņēmējiem.

8.  Lai nodrošinātu saziņu un koordināciju ar attiecīgajām iestādēm citās dalībvalstīs, tirgus uzraudzības iestādes aktīvi piedalās 30. panta 2. punktā minētajās administratīvās sadarbības grupās.

9.  Neskarot Savienības aizsardzības procedūras saskaņā ar piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, produktus, kas, pamatojoties uz vienas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādes lēmumu, uzskatāmi par neatbilstīgiem, citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde arī uzskata par neatbilstīgiem, ja vien attiecīgā citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde nav secinājusi pretējo, pamatojoties uz savu izmeklēšanu un ņemot vērā uzņēmēja sniegto informāciju, ja tāda ir.

12. pants

Salīdzinošā izvērtēšana

1.  Tirgus uzraudzības iestādēm, kuras vēlas piedalīties salīdzinošā izvērtēšanā, organizē šādu izvērtēšanu, lai nostiprinātu tirgus uzraudzības darbību konsekvenci saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

2.  Tīkls izstrādā metodiku un mainīgo plānu iesaistīto tirgus uzraudzības iestāžu salīdzinošajai izvērtēšanai. Sagatavojot metodiku un mainīgo plānu, Tīkls ņem vērā vismaz dalībvalstu tirgus uzraudzības iestāžu skaitu un lielumu, pieejamo darbinieku skaitu un citus resursus salīdzinošās izvērtēšanas veikšanai, kā arī citus attiecīgus kritērijus.

3.  Salīdzinošā izvērtēšana aptver dažu tirgus uzraudzības iestāžu izstrādāto paraugpraksi, kas var būt noderīga citām tirgus uzruadzības iestādēm, un citus attiecīgus aspektus saistībā ar tirgus uzraudzības darbību efektivitāti.

4.  Salīdzinošās izvērtēšanas rezultātus paziņo Tīklam.

13. pants

Valstu tirgus uzraudzības stratēģijas

1.  Katra dalībvalsts vismaz reizi četros gados izstrādā visaptverošu valsts tirgus uzraudzības stratēģiju. Pirmo šādu stratēģiju katra dalībvalsts izstrādā līdz ... [trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Valsts stratēģija veicina konsekventu, visaptverošu un integrētu pieeju tirgus uzraudzībai un Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildei dalībvalsts teritorijā. Izstrādājot valsts tirgus uzraudzības stratēģiju, ņem vērā visas nozares, uz kurām attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, un visus produktu piegādes ķēdes ▌posmus, ieskaitot importu un digitālās piegādes ķēdes. Var ņemt vērā arī prioritātes, kas ir noteiktas saskaņā ar 29. pantu izveidotā Tīkla darba programmā.

2.  Ja šī informācija neapdraud tirgus uzraudzības darbības, valsts tirgus uzraudzības stratēģija ietver vismaz šādus elementus:

a)  pieejamā informācija par neatbilstīgu produktu parādīšanos, jo īpaši ņemot vērā ▌pārbaudes un kontroles, kas minētas attiecīgi 11. panta 3. punktā un 25. panta 3. punktā, un attiecīgā gadījumā — tirgus tendences, kas var ietekmēt neatbilstības līmeni produktu kategorijās, un iespējamais apdraudējums un riski, kas saistīti ar jaunajām tehnoloģijām;

b)  jomas, ko Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildes nolūkos dalībvalstis ir atzinušas par prioritātēm;

c)  izpildes darbības, kas plānotas, lai samazinātu neatbilstību jomās, kuras ir atzītas par prioritātēm, tostarp attiecīgā gadījumā minimālie kontroles līmeņi, kas paredzēti produktu kategorijām, kurām ir būtiski neatbilstības līmeņi;

d)  regulas 11. panta 8. punktā un VI nodaļā minētās sadarbības ar citu dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm ▌novērtējums.

3.  Dalībvalstis savu valsts tirgus uzraudzības stratēģiju paziņo Komisijai un citām dalībvalstīm, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu. Katra dalībvalsts publicē savas stratēģijas kopsavilkumu.

V nodaļa

Tirgus uzraudzības pilnvaras un pasākumi

14. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu pilnvaras

1.  Dalībvalstis piešķir savām tirgus uzraudzības iestādēm tirgus uzraudzības, izmeklēšanas un izpildes pilnvaras, kas vajadzīgas, lai piemērotu šo regulu un Savienības saskaņošanas tiesību aktus ▌.

2.  Tirgus uzraudzības iestādes īsteno savas šajā pantā noteiktās pilnvaras efektīvi, lietderīgi un saskaņā ar proporcionalitātes principu, ciktāl šāda īstenošana attiecas uz šo jomu un pasākumu mērķi un būtību, kā arī neatbilstības gadījuma izraisīto vispārējo faktisko vai potenciālo kaitējumu. Pilnvaras piešķirun īsteno saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principiem, kā arī valsts tiesību aktu principiem attiecībā uz vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, piemērojamām procesuālajām garantijām un Savienības noteikumiem par datu aizsardzību, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679.

3.  Piešķirot pilnvaras saskaņā ar 1. punktu, ▌dalībvalstis var paredzēt, ka pilnvaras var īstenot attiecīgi vienā no šādiem veidiem:

a)  tirgus uzraudzības iestādēm tās īstenojot tieši, atbilstoši savai kompetencei;

b)  attiecīgos gadījumos ar citu valsts iestāžu palīdzību saskaņā ar pilnvaru sadalījumu un institucionālo un administratīvo organizāciju attiecīgajā dalībvalstī;

c)  vēršoties tiesās, kas ir kompetentas pieņemt minēto pilnvaru izmantošanas apstiprināšanai nepieciešamo lēmumu, tostarp attiecīgā gadījumā iesniedzot apelāciju, ja pieteikums pieņemt nepieciešamo lēmumu bija nesekmīgs.

4.  Tirgus uzraudzības iestādēm saskaņā ar 1. punktu piešķirtās pilnvaras ietver vismaz šādas ▌:

a)  pilnvaras pieprasīt uzņēmējiem sniegt attiecīgus dokumentus, tehniskās specifikācijas, datus vai informāciju par produkta atbilstību un tehniskajiem aspektiem, tostarp piekļuvi iegultai programmatūrai, ciktāl šāda piekļuve nepieciešama, lai novērtētu produkta atbilstību piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai vietas, kurā šādi dokumenti, tehniskās specifikācijas, dati vai informācija tiek glabāti, un izgatavot vai iegūt to kopijas;

b)  pilnvaras pieprasīt uzņēmējiem sniegt būtisku informāciju par piegādes ķēdi, informāciju par izplatīšanas tīklu, par produktu daudzumiem tirgū un par citiem produktu modeļiem, kuriem ir tādas pašas tehniskās īpašības kā attiecīgajam produktam, ja tas ir svarīgi, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamām prasībām saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

c)  pilnvaras pieprasīt uzņēmējiem sniegt būtisku informāciju, kas vajadzīga, lai noskaidrotu tīmekļa vietņu īpašniekus, ja attiecīgā informācija ir saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu;

d)  pilnvaras veikt iepriekš nepieteiktas produktu pārbaudes uz vietas un fiziskas pārbaudes;

e)  pilnvaras iekļūt visās telpās, teritorijās vai transportlīdzekļos, ko attiecīgais uzņēmējs izmanto nolūkos, kas saistīti ar uzņēmēja komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesionālo darbību, lai konstatētu neatbilstību un iegūtu pierādījumus;

f)  pilnvaras pēc tirgus uzraudzības iestāžu pašu iniciatīvas sākt izmeklēšanas ▌, lai konstatētu neatbilstību un panāktu to izbeigšanu;

g)  pilnvaras pieprasīt uzņēmējiem veikt attiecīgus pasākumus, lai panāktu neatbilstības gadījuma vai riska izbeigšanu;

h)  pilnvaras veikt attiecīgus pasākumus, tostarp pilnvaras aizliegt vai ierobežot produkta pieejamību tirgū vai izdot rīkojumu par produkta izņemšanu vai atsaukšanu, ja uzņēmējs neveic atbilstošus korektīvos pasākumus vai ja neatbilstība vai risks joprojām pastāv;

i)  pilnvaras uzlikt sodus saskaņā ar 41. pantu;

j)  pilnvaras iegūt produktu paraugus, tostarp izmantojot citu identitāti, pārbaudīt minētos paraugus un veikt reverso inženieriju, lai konstatētu neatbilstību un iegūtu pierādījumus;

k)  ja nav pieejami citi efektīvi līdzekļi, lai novērstu nopietnu risku, pilnvaras:

i)  pieprasīt izņemt no tiešsaistes saskarnes saturu, kurā ir atsauce uz saistītajiem produktiem, vai pieprasīt, lai tiktu ievietots skaidrs brīdinājums tiešajiem lietotājiem, ko viņi ierauga, kad piekļūst tiešsaistes saskarnei, vai

ii)  ja nav ievērots i) punktā minētais pieprasījums, pieprasīt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem ierobežot piekļuvi tiešsaistes saskarnei, tostarp pieprasot attiecīgajai trešai personai īstenot šādus pasākumus.

5.  Tirgus uzraudzības iestādes izmeklēšanas nolūkos kā pierādījumu var izmantot jebkuru informāciju, dokumentu, konstatējumu, paziņojumu vai jebkurus izlūkdatus neatkarīgi no formāta un datu nesēja, kurā tie tiek glabāti.

15. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu izmaksu atgūšana

1.  Dalībvalstis var atļaut savām tirgus uzraudzības iestādēm atgūt no attiecīgā uzņēmēja savu darbību izmaksas, kas radušās saistībā ar neatbilstības gadījumiem.

2.  Izmaksas, kas minētas šā panta 1. punktā, var ietvert izmaksas par testēšanu, izmaksas par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 28. panta 1. un 2. punktu, un izmaksas par uzglabāšanu, un izmaksas par darbībām saistībā ar produktiem, par kuriem ir konstatēts, ka tie ir neatbilstīgi un ka saistībā ar šiem produktiem ir jāveic korektīvi pasākumi pirms to laišanas brīvā apgrozībā vai laišanas tirgū.

16. pants

Tirgus uzraudzības pasākumi

1.   Tirgus uzraudzības iestādes veic atbilstīgus pasākumus, ja produkts, uz kuru attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti, kad to lieto paredzētajam mērķim vai saprātīgi paredzamos apstākļos un kad tas ir pienācīgi uzstādīts un uzturēts:

a)  var kaitēt lietotājiem vai viņu veselībai; vai

b)  neatbilst piemērojamiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

2.  Ja tirgus uzraudzības iestādes izdara konstatējumus, kas minēti 1. punkta a) vai b) apakšpunktā, tās nekavējoties pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt atbilstīgus un samērīgus korektīvus pasākumus, lai attiecīgo neatbilstību izbeigtu vai attiecīgo risku novērstu šo iestāžu noteiktā termiņā.

3.  Šā panta 2. punkta nolūkā korektīvs pasākums, kas jāveic uzņēmējam, cita starpā var ietvert šādas darbības:

a)  panākt produkta atbilstību, tostarp labot formālo neatbilstību, kā noteikts piemērojamos Savienības saskaņošanas tiesību aktos, vai nodrošināt, ka produkts vairs nerada risku;

b)  nepieļaut, ka produkts tiek darīts pieejams tirgū;

c)  nekavējoties izņemt vai atsaukt produktu un brīdināt sabiedrību par radušos risku;

d)  iznīcināt produktu vai citādi darīt neizmantojamu;

e)  produktam piestiprināt tādus piemērotus, skaidri formulētus, viegli saprotamus brīdinājumus par produkta radītiem varbūtējiem riskiem tās dalībvalsts noteiktajā valodā vai valodās, kurā produkts ir darīts pieejams tirgū;

f)  izvirzīt priekšnoteikumus, pirms attiecīgais produkts ir darīts pieejams tirgū;

g)  piemērotā formā un nekavējoties brīdināt apdraudētos tiešos lietotājus, tostarp publicējot īpašus brīdinājumus tās dalībvalsts noteiktajā valodā vai valodās, kurā produkts ir darīts pieejams tirgū.

4.  Pienākumu veikt šā panta 3. punkta e), f) un g) apakšpunktā minētos korektīvos pasākumus var noteikt vienīgi gadījumos, ja produkts var radīt risku tikai noteiktos apstākļos vai tikai konkrētiem tiešajiem lietotājiem.

5.  Ja uzņēmējs neveic 3. punktā minētos korektīvos pasākumus vai ja 1. punktā minētā neatbilstība vai risks saglabājas, tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka produkts tiek izņemts vai atsaukts vai ka tā pieejamību tirgū aizliedz vai ierobežo, un ka sabiedrība, Komisija un pārējās dalībvalstis tiek attiecīgi informētas.

6.  Informāciju Komisijai un pārējām dalībvalstīm saskaņā ar šā panta 5. punktu paziņo, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu. Minēto informācijas paziņošanu arī uzskata par atbilstošu paziņošanas prasībām attiecībā uz piemērojamajām Savienības saskaņošanas tiesību aktu drošības procedūrām.

7.  Ja saskaņā ar piemērojamo drošības procedūru valsts pasākumu uzskata par pamatotu vai ja neviena citas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāde nav secinājusi pretējo kā minētss 11. panta 9. punktu, kompetentās tirgus uzraudzības iestādes citās dalībvalstīs veic pasākumus, kas nepieciešami attiecībā uz neatbilstīgo produktu, un ievada attiecīgo informāciju 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

17. pants

Informācijas izmantošana, dienesta noslēpums un komercnoslēpums

Tirgus uzraudzības iestādes veic savu darbību, ievērojot augsta līmeņa pārredzamību, un plašai sabiedrībai dara pieejamu visu informāciju, ko tās uzskata par būtisku, lai aizsargātu tiešo lietotāju intereses Savienībā. Tirgus uzraudzības iestādes ievēro konfidencialitātes principu un dienesta noslēpumu un komercnoslēpumu un aizsargā personas datus saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem ▌.

18. pants

Uzņēmēju procesuālās tiesības

1.  Jebkurš pasākums, lēmums vai rīkojums, ko tirgus uzraudzības iestādes pieņem vai veic saskaņā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai saskaņā ar šo regulu, ▌ir precīzi pamatots.

2.  Par visiem šādiem pasākumiem, lēmumiem vai rīkojumiem nekavējoties informē attiecīgo uzņēmēju, kuru vienlaikus informē arī par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas tam pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kādos minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir spēkā.

3.  Pirms 1. punktā minētā pasākuma, lēmuma vai rīkojuma pieņemšanas attiecīgajam uzņēmējam dod iespēju atbilstīgā laikposmā, kas nav mazāks par 10 darba dienām, tikt uzklausītam, ja vien nav iespējams dot uzņēmējam šādu iespēju pasākuma, lēmuma vai rīkojuma neatliekamības dēļ sakarā ar veselības vai drošības prasībām vai citiem iemesliem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm, uz kurām attiecas attiecīgie Savienības saskaņošanas tiesību akti.

Ja pasākumu veic vai lēmumu vai rīkojumu pieņem, nedodot uzņēmējam iespēju tikt uzklausītam, uzņēmējam šādu iespēju dod, cik vien drīz iespējams pēc tam, un iestāde šo pasākumu, lēmumu vai rīkojumu pēc tam nekavējoties pārskata.

19. pants

Produkti, kas rada nopietnu risku

1.  Tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, ka produkti, kas rada nopietnu risku, tiek izņemti vai atsaukti , ja nav citu efektīvu līdzekļu, ar ko novērst nopietno risku, vai ka aizliegts tos darīt pieejamus tirgū. Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties paziņo par to Komisijai saskaņā ar 20. pantu.

2.  Lēmumu par to, vai produkts rada nopietnu risku, pamato ar atbilstīgu riska novērtējumu, kurā ņem vērā apdraudējuma būtību un tā rašanās varbūtību. Augstāka drošuma līmeņa iegūšanas iespēja un tādu citu produktu pieejamība, kuru radītā riska pakāpe ir mazāka, nav pamats, lai uzskatītu, ka produkts rada nopietnu risku.

20. pants

Savienības ātrās brīdināšanas sistēma

1.  Ja tirgus uzraudzības iestāde veic vai plāno veikt pasākumu, ievērojot 19. pantu, un uzskata, ka iemesli, kuru dēļ pasākums bija vajadzīgs, vai pasākuma sekas iziet ārpus tās dalībvalsts teritorijas, tā saskaņā ar šā panta 4. punktu nekavējoties ziņo Komisijai par šo pasākumu. Tirgus uzraudzības iestāde arī tūlīt informē Komisiju par katra šāda pasākuma izmaiņām vai atsaukšanu.

2.  Ja tirgū ir darīts pieejams produkts, kas rada nopietnu risku, tirgus uzraudzības iestādes Komisijai nekavējoties dara zināmus visus uzņēmēja veiktos un tirgus uzraudzības iestādei paziņotos brīvprātīgos pasākumus.

3.  Saskaņā ar 1. un 2. punktu sniegtajā informācijā iekļauj visus zināmos faktus, jo īpaši datus, kas nepieciešami, lai identificētu produktu, tā izcelsmes un piegādes ķēdi, ar produktu saistīto risku, valsts veiktā pasākuma veidu un ilgumu un visus uzņēmēja veiktos brīvprātīgos pasākumus.

4.  Šā panta 1., 2. un 3. punkta nolūkā izmanto Direktīvas 2001/95/EK 12. pantā paredzēto Savienības ātrās brīdināšanas sistemu (RAPEX). Minētās direktīvas 12. panta 2., 3. un 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

5.  Komisija nodrošina un uztur datu saskarni starp RAPEX un 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, lai izvairītos no dubultas datu ievadīšanas.

21. pants

Savienības testēšanas iestādes

1.  Savienības testēšanas iestāžu uzdevums ir tirgus uzraudzības nolūkā Savienībā veicināt pietiekamu laboratorijas jaudu, kā arī nodrošināt testēšanas uzticamību un konsekvenci.

2.  Šā panta 1. punkta nolūkā Komisija var izraudzīties publisku dalībvalsts testēšanas iestādi par Savienības testēšanas iestādi attiecībā uz konkrētām produktu kategorijām vai konkrētiem riskiem, kas saistīti ar produktu kategoriju.

Komisija var arī izraudzīties kādu no savām testēšanas iestādēm par Savienības testēšanas iestādi konkrētām produktu kategorijām vai konkrētiem riskiem, kas saistīti ar produktu kategoriju, vai produktiem, kuru testēšanas jaudas nav vai tā ir nepietiekama.

3.   Savienības testēšanas iestādes ir akreditētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

4.  Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanās neietekmē tirgus uzraudzības iestāžu, Tīkla un Komisijas brīvību izvēlēties testēšanas iestādes savu darbību nolūkam.

5.  Izraudzītās Savienības testēšanas iestādes savus pakalpojumus sniedz tikai tirgus uzraudzības iestādēm, Tīklam, Komisijai un citām valdības vai starpvaldību struktūrām.

6.  Savienības testēšanas iestādes savā kompetences jomā veic šādas darbības:

a)  veic produktu testēšanu pēc tirgus uzraudzības iestāžu, Tīkla vai Komisijas pieprasījuma;

b)  sniedz neatkarīgas tehniskas vai zinātniskas konsultācijas pēc Tīkla pieprasījuma;

c)  izstrādā jaunus analīžu veikšanas paņēmienus un metodes.

7.  Šā panta 6. punktā minētās darbības veic par atlīdzību, un Savienība tās var finansēt saskaņā ar šīs regulas 36. panta 2. punktu.

8.  Savienības testēšanas iestādes var saņemt finansējumu no Savienības saskaņā ar 36. panta 2. punktu, lai palielinātu savu testēšanas jaudu vai radītu jaunu testēšanas jaudu konkrētām produktu kategorijām vai konkrētiem riskiem, kas saistīti ar tādu produktu kategoriju, kuru testēšanas jaudas nav vai tā ir nepietiekama.

9.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka Savienības testēšanas iestāžu izraudzīšanās procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

VI nodaļa

Pārrobežu savstarpējā palīdzība

22. pants

Savstarpējā palīdzība

1.  Starp dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādēm un starp tirgus uzraudzības iestādēm un Komisiju, un attiecīgajām Savienības aģentūrām notiek efektīva sadarbība un informācijas apmaiņa.

2.  Ja tirgus uzraudzības iestāde nevar pabeigt izmeklēšanu, jo tā nespēj iegūt noteiktu informāciju, lai gan tā ir veikusi visus atbilstošos pasākumus, lai iegūtu minēto informāciju, tā var iesniegt pamatotu pieprasījumu tirgus uzraudzības iestādei citā dalībvalstī, kur var panākt piekļuvi šai informācijai. Šādā gadījumā lūguma saņēmēja iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā 30 dienu laikā sniedz lūguma iesniedzējai iestādei jebkuru informāciju, ko lūguma saņēmēja iestāde uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai produkts ir neatbilstīgs.

3.  Lūguma saņēmēja iestāde veic pienācīgu izmeklēšanu vai jebkādus citus pasākumus, kas ir piemēroti, lai savāktu pieprasīto informāciju. Vajadzības gadījumā minēto izmeklēšanu veic, iesaistot citas tirgus uzraudzības iestādes.

4.  Lūguma iesniedzēja iestāde joprojām ir atbildīga parjebkuru izmeklēšanu, ko tā uzsākusi, ja vien lūguma saņēmēja iestāde nepiekrīt pārņemt atbildību.

5.  Pienācīgi pamatotos gadījumos lūguma saņēmēja iestāde var atteikties izpildīt 2. punktā paredzēto informācijas lūgumu, ja:

a)  lūguma iesniedzēja iestāde nav pietiekami pamatojusi, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama, lai konstatētu neatbilstību;

b)  lūguma saņēmējai iestādei ir pamatoti iemesli, kas liecina, ka lūguma izpilde būtiski traucētu tai veikt pašai savas darbības.

23. pants

Pieprasījumi veikt izpildes pasākumus

1.  Ja neatbilstības izbeigšanai attiecībā uz produktu ir nepieciešami pasākumi citas dalībvalsts jurisdikcijā un ja šādi pasākumi neizriet no 16. panta 7. punkta prasībām, lūguma iesniedzēja iestāde var iesniegt lūguma saņēmējai iestādei minētajā dalībvalstī pienācīgi pamatotu lūgumu veikt izpildes pasākumus minētajā citā dalībvalstī.

2.  Lūguma saņēmēja iestāde, izmantojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, nekavējoties veic visus pienācīgos un nepieciešamos izpildes pasākumus, lai izbeigtu neatbilstības gadījumu, īstenojot 14. pantā noteiktās pilnvaras un jebkādas papildu pilnvaras, kuras tai piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.  Lūguma saņēmēja iestāde ▌informē ▌lūguma iesniedzēju iestādi par 2. punktā minētajiem pasākumiem, kas ir veikti vai ko plāno veikt.

Lūguma saņēmēja iestāde var atteikties veikt pieprasīto izpildes pasākumu jebkurā no šādām situācijām:

a)  ja lūguma saņēmēja iestāde secina, ka lūguma iesniedzēja iestāde nav sniegusi pietiekamu informāciju;

b)  ja lūguma saņēmēja iestāde uzskata, ka pieprasījums ir pretrunā Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

c)  ja lūguma saņēmējai iestāde skaidri parāda pamatotus iemeslus, kas apliecina, ka lūguma izpilde būtiski traucētu tai veikt pašai savas darbības.

24. pants

Procedūra savstarpējas palīdzības lūgumiem

1.  Pirms lūguma iesniegšanas saskaņā ar 22. vai 23. pantu lūguma iesniedzēja iestāde cenšas pati veikt visas pamatoti iespējamās izmeklēšanas.

2.  Iesniedzot lūgumu saskaņā ar 22. vai 23. pantu, lūguma iesniedzēja iestāde sniedz visu pieejamo informāciju, lai lūguma saņēmēja iestāde varētu lūgumu izpildīt, tostarp visus vajadzīgos pierādījumus, kas iegūstami tikai lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalstī.

3.  ▌Lūgumus saskaņā ar 22. vai 23. pantu un visu ar tiem saistīto saziņu veic, lietojot elektroniskas standarta veidlapas un izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu.

4.  Saziņa notiek tieši starp iesaistītajām tirgus uzraudzības iestādēm vai ar attiecīgo dalībvalstu vienoto sadarbības biroju starpniecību.

5.  Attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes vienojas par valodām, kas tiks lietotas ▌lūgumos saskaņā ar 22. un 23. pantu un visā ar tiem saistītajā saziņā.

6.  Ja attiecīgās tirgus uzraudzības iestādes nevar panākt vienošanos par valodām, ▌lūgumus saskaņā ar 22. vai 23. pantu sūta lūguma iesniedzējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā, bet atbildes uz šādiem lūgumiem sūta lūguma saņēmējas iestādes dalībvalsts oficiālajā valodā. Šādā gadījumā lūguma iesniedzēja iestāde un lūguma saņēmēja iestāde nodrošina no otras iestādes saņemto lūgumu, atbilžu vai citu dokumentu tulkošanu.

7.  Informacijas un saziņas sistēma, kas minēta 34. pantā, nodrošina strukturētu informāciju attiecīgajiem vienotajiem sadarbības birojiem par savstarpējās palīdzības gadījumiem. Izmantojot šo informāciju, vienotie sadarbības biroji sniedz jebkādu atbalstu, kas nepieciešams, lai atvieglotu palīdzību.

VII nodaļa

Produkti, ko ieved Savienības tirgū

25. pants

Savienības tirgū ievesto produktu kontrole

1.  Dalībvalstis par iestādēm, kas ir atbildīgas par Savienības tirgū ievesto produktu kontroli, izraugās muitas dienestus, vienu vai vairākas tirgus uzraudzības iestādes vai jebkuru citu iestādi savā teritorijā.

Katra dalībvalsts, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar pirmo daļu, un par to kompetences jomām.

2.  Saskaņā ar 1. punktu izraudzītajām iestādēm ir pilnvaras un resursi, kas tām nepieciešami, lai pienācīgi pildītu savus uzdevumus, kā paredzēts minētajā punktā.

3.  Produktus, uz kuriem attiecas Savienības ▌tiesību akti un kuriem jāpiemēro muitas procedūra “laišana brīvā apgrozībā”, kontrolē iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šīs iestādes veic minētās kontroles, pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. un 47. pantu un vajadzības gadījumā pamatojoties uz pieeju, kas balstīta uz risku, kā minēts šīs regulas 11. panta 3. punkta otrajā daļā.

4.  Ar risku saistītas informācijas apmaiņa notiek starp:

a)  iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šā panta 1. punktu, atbilstoši Regulas (ES) Nr. 952/2013 47. panta 2. punktam; un

b)  muitas dienestiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. panta 5. punktu.

Ja saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Savienības ▌tiesību akti un kuri nodoti pagaidu glabāšanā vai kuriem piemērota muitas procedūra, kas nav "laišana brīvā apgrozībā", muitas dienestiem pirmajā ievešanas vietā ir pamats uzskatīt, ka minētie produkti neatbilst piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem vai rada risku, tie nodod visu attiecīgo informāciju galamērķa kompetentajai muitas iestādei.

5.  Tirgus uzraudzības iestādes sniedz saskaņā ar 1. punktu izraudzītajām iestādēm informāciju par to produktu kategorijām vai to uzņēmēju identitāti, attiecībā uz kuriem ir konstatēts lielāks neatbilstības risks.

6.  Dalībvalstis katru gadu līdz 31. martam iesniedz Komisijai detalizētus statistikas datus par kontrolēm, ▌ko iepriekšējā kalendārajā gadā saistībā ar produktiem, uz kuriem attiecas Savienības tiesību akti, veikušas saskaņā ar 1. punktu izraudzītās iestādes. Statistikas datos iekļauj iejaukšanos skaitu nolūkā veikt šādu produktu kontroles attiecībā uz produktu drošumu un atbilstību.

Komisija katru gadu līdz 30. jūnijam sagatavo ziņojumu, kurā ietverta dalībvalstu sniegtā informācija par iepriekšējo kalendāro gadu un iesniegto datu analīze. Ziņojumu publicē 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

7.  Ja Komisijai kļūst zināms par nopietnu risku, ko ▌rada no trešās valsts importēti produkti, uz kuriem attiecas Savienības ▌tiesību akti, tā iesaka attiecīgajai dalībvalstij veikt atbilstošus tirgus uzraudzības pasākumus.

8.  Komisija pēc apspriešanās ar Tīklu var pieņemt īstenošanas aktus, lai, pamatojoties uz kopēju riska analīzi Savienības līmenī, noteiktu kritērijus un pārbaudes metodes nolūkā nodrošināt Savienības tiesību aktu konsekventu izpildi, stiprināt Savienības tirgū ievesto produktu kontroli un nodrošināt šādu kontroļu efektīvu un vienotu līmeni. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru , kas minēta 43. panta 2. punktā.

9.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai sīkāk noteiktu datus, kas ▌jāiesniedz saskaņā ar šā panta 6. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

26. pants

Laišanas brīvā apgrozībā apturēšana

1.  Saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes aptur produkta laišanu brīvā apgrozībā, ja, veicot kontroles saskaņā ar 25. panta 3. punktu, ir konstatēts, ka:

a)  produktam nav pievienota dokumentācija, ko prasa tam piemērojamie Savienības ▌tiesību akti, vai ir pamatotas šaubas par šādas dokumentācijas autentiskumu, precizitāti vai pilnīgumu;

b)  produkts nav marķēts vai etiķetēts saskaņā ar tai piemērojamajiem Savienības ▌tiesību aktiem;

c)  produktam ir CE zīme vai cita tai piemērojamajos Savienības ▌tiesību aktos prasīta zīme, kas piestiprināta nepareizi vai maldinoši;

d)  uzņēmējam, kas veic uzdevumus saistībā ar produkta, uz kuru attiecas konkrēti Savienības saskaņošanas tiesību akti, nosaukums, reģistrētais tirdzniecības nosaukums vai reģistrētā preču zīme un kontaktinformācija, tostarp pasta adrese, nav norādīta vai identificējama saskaņā ar 4. panta 4. punktu; vai

e)  jebkura cita iemesla dēļ, ja ir pamats uzskatīt, ka produkts neatbilst tam piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem, ▌vai tas rada nopietnu risku veselībai, drošumam, videi vai citām sabiedrības interesēm, kas minētas 1. pantā.

2.  Iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar 25. panta 1. punktu, nekavējoties informē tirgus uzraudzības iestādes par visiem šā panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kad tiek apturēta laišana brīvā apgrozībā.

3.  Ja tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka produkts neatbilst tam piemērojamajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem vai rada nopietnu risku, tās pieprasa, lai saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes aptur minētā produkta laišanu brīvā apgrozībā.

4.  Paziņojumus saskaņā ar 2. punktu un lūgumus saskaņā ar šā panta 3. punktu var iesniegt 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā, tostarp izmantojot elektronisko saskarni starp šo sistēmu un sistēmām, ko izmanto muitas dienesti, ja tās ir pieejamas.

27. pants

Laišana brīvā apgrozībā

Ja produkta laišanu brīvā apgrozībā aptur saskaņā ar 26. pantu, minēto produktu laiž brīvā apgrozībā tad, kad visas pārējās prasības un formalitātes, kas attiecas uz tādu laišanu brīvā apgrozībā, ir izpildītas un kad ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)  četru darba dienu laikā pēc apturēšanas saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes nav saņēmušas pieprasījumu no tirgus uzraudzības iestādēm saglabāt minēto apturēšanu;

b)  tirgus uzraudzības iestādes ir informējušas saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes par apstiprinājumu laišanai brīvā apgrozībā.

Laišanu brīvā apgrozībā neuzskata par pierādījumu atbilstībai Savienības tiesību aktiem.

28. pants

Atteikums laist brīvā apgrozībā

1.  Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka produkts rada nopietnu risku, tās veic pasākumus, lai aizliegtu produkta laišanu tirgū, un lūdz, lai saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes minēto produktu nelaiž brīvā apgrozībā. Tās arī lūdz, lai šīs iestādes turpmāk norādīto paziņojumu iekļauj muitas datu apstrādes sistēmā un attiecīgā gadījumā produktam pievienotajā komercrēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā ▌:"

“Bīstams produkts — laišana brīvā apgrozībā nav atļauta — Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) 2019/… par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011(55)”;

"

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties ievada šo informāciju 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

2.  Ja tirgus uzraudzības iestādes secina, ka produktu nedrīkst laist tirgū, jo tas neatbilst tam piemērojamajiem Savienības ▌ tiesību aktiem, tās veic pasākumus, lai aizliegtu produkta laišanu tirgū, un lūdz, lai saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes minēto produktu nelaiž brīvā apgrozībā. Tās arī lūdz, lai šīs iestādes turpmāk norādīto paziņojumu iekļauj muitas datu apstrādes sistēmā un attiecīgā gadījumā produktam pievienotajā komercrēķinā un jebkurā citā attiecīgā pavaddokumentā ▌:"

“Neatbilstīgs produkts — laišana brīvā apgrozībā nav atļauta — Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula (ES) 2019/… par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011(56)”;

"

Tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties ievada minēto informāciju 34. pantā minētajā informācijas un saziņas sistēmā.

3.  Ja 1. vai 2. punktā minēto produktu pēc tam deklarē muitas procedūrā, kas nav laišana brīvā apgrozībā, un ar noteikumu, ka tirgus uzraudzības iestādes pret to neiebilst, tad saistībā ar šo procedūru izmantojamajos dokumentos iekļauj arī 1. vai 2. punktā prasītos paziņojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā prasīts 1. vai 2. punktā.

4.  Saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes var iznīcināt vai citādi padarīt neizmantojamus produktus, kas rada risku tiešo lietotāju veselībai un drošībai, ja attiecīgā iestāde šādu rīcību uzskata par nepieciešamu un samērīgu. Šāda pasākuma izmaksas sedz fiziska vai juridiska persona, kas produktu deklarējusi laišanai brīvā apgrozībā.

Attiecīgi piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 197. un 198. ▌pantu.

VIII nodaļa

Koordinētas izpildes panākšana un starptautiskā sadarbība

29. pants

Savienības produktu atbilstības tīkls

1.   Ar šo tiek izveidots Savienības produktu atbilstības tīkls (“Tīkls”).

2.  Tīkla mērķis ir kalpot par platformu strukturētai koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu izpildiestādēm un Komisiju un racionalizēt tirgus uzraudzības prakses Savienībā, tādējādi padarot tirgus uzraudzību efektīvāku.

30. pants

▌Tīkla sastāvs un darbība

1.  Tīkla sastāvā ir katras dalībvalsts pārstāvji, tostarp katra 10. pantā minētā vienotā sadarbības biroja pārstāvis un fakultatīvs valsts eksperts, ADCO priekšsēdētāji un Komisijas pārstāvji.

2.  Savienības saskaņošanas tiesību aktu vienotai piemērošanai izveido atsevišķas vai kopīgas ADCO. ADCO sastāvā ir valstu tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji un vajadzības gadījumā arī vienoto sadarbības biroju pārstāvji.

ADCO sanāksmes ir paredzētas tikai tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvjiem un Komisijai.

Attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, organizācijas, kas Savienības līmenī pārstāv rūpniecības intereses, mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), patērētājus, testēšanas laboratorijas un standartizācijas un atbilstības novērtēšanas struktūras, var uzaicināt piedalīties ADCO sanāksmēs atkarībā no diskusiju priekšmeta.

3.  Komisija atbalsta un veicina sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm, izmantojot Tīklu, un piedalās Tīkla, tā apakšgrupu un ADCO sanāksmēs.

4.  Tīkla sanāksmes notiek regulāri un vajadzības gadījumā pēc Komisijas vai dalībvalsts pienācīgi pamatota pieprasījuma.

5.  Tīkls var izveidot pastāvīgas vai pagaidu apakšgrupas, kas risina konkrētus jautājumus un uzdevumus.

6.  Tīkls var uzaicināt ekspertus un citas trešās personas, tostarp organizācijas, kas pārstāv ražotājus, MVU, patērētājus, testēšanas laboratorijas un standartizācijas un atbilstības novērtēšanas struktūras Savienības līmenī, piedalīties sanāksmēs kā novērotājiem vai sniegt viedokli rakstiski.

7.  Tīkls dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātību. Tīkla lēmumi ir juridiski nesaistoši ieteikumi.

8.  Tīkls pieņem savu reglamentu.

31.pants

Tīkla loma un uzdevumi

1.  Veicot 2. punktā noteiktos uzdevumus, Tīkls risina vispārīgus horizontālos tirgus uzraudzības jautājumus, lai veicinātu sadarbību starp vienotajiem sadarbības birojiem, kā arī Komisiju.

2.  Tīklam ir šādi uzdevumi:

a)  sagatavot un pieņemt darba programmu un uzraudzīt tās īstenošanu;

b)  veicināt kopīgu prioritāšu apzināšanu tirgus uzraudzības darbībām un informācijas apmaiņu starp nozarēm par produktu novērtēšanu, tostarp riska novērtējumu, testēšanas metodēm un rezultātiem, jaunākajām zinātnes atziņām un jaunajām tehnoloģijām, jauniem riskiem un citiem aspektiem, kas attiecas uz kontroles darbībām un valsts tirgus uzraudzības stratēģiju un darbību īstenošanu;

c)  koordinēt ADCO un to darbību;

d)  organizēt kopīgus starpnozaru tirgus uzraudzības un testēšanas projektus un noteikt to prioritātes;

e)  apmainīties ar zināšanām un paraugpraksi, jo īpaši attiecībā uz valsts tirgus uzraudzības stratēģiju īstenošanu;

f)  veicināt apmācības programmu un darbinieku apmaiņas organizēšanu;

g)  sadarbībā ar Komisiju organizēt informācijas kampaņas un brīvprātīgas savstarpēju apmeklējumu programmas starp tirgus uzraudzības iestādēm;

h)  apspriest jautājumus, kas izriet no pārrobežu savstarpējās palīdzības mehānisma;

i)  palīdzēt tādu norādījumu izveidē, kas nodrošina šīs regulas efektīvu un vienotu piemērošanu;

j)  sniegt priekšlikumus par 36. pantā minēto darbību finansēšanu;

k)  palīdzēt veidot vienādu administratīvu praksi attiecībā uz tirgus uzraudzību dalībvalstīs;

l)  konsultēt Komisiju un palīdzēt tai jautājumos, kas saistīti ar RAPEX un 34. pantā minētās informācijas un saziņas sistēmas turpmāku pilnveidošanu;

m)  veicināt sadarbību un apmaiņu ar zināšanām un paraugpraksi starp tirgus uzraudzības iestādēm un iestādēm, kuras atbild par kontroli uz Savienības ārējām robežām;

n)  veicināt un atbalstīt sadarbību ar citiem attiecīgajiem tīkliem un grupām, lai izvērtētu iespējas izmantot jaunās tehnoloģijas tirgus uzraudzības un produktu izsekojamības vajadzībām;

o)  regulāri izvērtēt valsts tirgus uzraudzības stratēģijas, pirmo šādu izvērtējumu veicot līdz … [5 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā];

p)  izskatīt citus jautājumus, kuri ietilpst Tīkla darbības jomā un kuru mērķis ir veicināt tirgus uzraudzības efektīvu darbību Savienībā.

32. pants

Administratīvās sadarbības grupu loma un uzdevumi

1.  Veicot 2. punktā noteiktos uzdevumus, ADCO pievēršas konkrētiem tirgus uzraudzības un nozaru jautājumiem.

2.  ADCO uzdevumi ir šādi:

a)  veicināt Savienības saskaņošanas tiesību aktu vienādu piemērošanu savā kompetences jomā, lai palielinātu tirgus uzraudzības efektivitāti visā iekšējā tirgū;

b)  veicināt saziņu starp valstu tirgus uzraudzības iestādēm un Tīklu un attīstīt savstarpēju uzticēšanos starp tirgus uzraudzības iestādēm;

c)  izveidot un koordinēt kopīgus projektus, piemēram, kopīgas pārrobežu tirgus uzraudzības darbības;

d)  izstrādāt vienotu praksi un metodes efektīvai tirgus uzraudzībai;

e)  informēt citai citu par valsts tirgus uzraudzības metodēm un darbībām un izstrādāt un popularizēt paraugpraksi;

f)  apzināt kopīgo interešu jautājumus, kas saistīti ar tirgus uzraudzību, un ierosināt kopīgu pieeju, kas jāpieņem;

g)  veicināt konkrētu nozaru produktu novērtējumus, tostarp riska novērtēšanu, testēšanas metodes un rezultātus, jaunākās zinātnes atziņas un citus aspektus, kas skar kontroles darbību.

33. pants

Komisijas loma un uzdevumi

1.  Komisijai ir šādi uzdevumi:

a)  palīdzēt tīklam, tā apakšgrupām un ADCO, izmantojot izpildsekretariātu, kas sniedz tehnisko un loģistikas atbalstu;

b)  uzturēt un darīt pieejamu vienotajiem sadarbības birojiem un ADCO priekšsēdētājiem atjauninātu sarakstu ar ADCO priekšsēdētājiem, tostarp to kontaktinformāciju;

c)  palīdzēt tīklam sagatavot un uzraudzīt darba programmu;

d)  atbalstīt tādu produktu informācijas punktu darbību, kuriem dalībvalstis ir noteikušas pienākumus saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

e)  apspriežoties ar Tīklu, noteikt vajadzību pēc papildu testēšanas jaudas un ierosināt risinājumus minētajam nolūkam saskaņā ar 21. pantu;

f)  piemērot 35. pantā minētos starptautiskās sadarbības instrumentus;

g)  sniegt atbalstu atsevišķu vai kopīgu ADCO izveidošanai;

h)  izstrādāt un uzturēt 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, tostarp 34. panta 7. punktā minēto saskarni ▌, kā arī valstu tirgus uzraudzības datubāžu saskarni, un, izmantojot šo sistēmu, sniegt informāciju plašai sabiedrībai;

i)  palīdzēt Tīklam veikt priekšdarbus vai palīgdarbus attiecībā uz tādu tirgus uzraudzības darbību īstenošanu, kas saistītas ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērošanu, tādām kā pētījumi, programmas, izvērtējumi, ▌salīdzinošā analīze, savstarpēji kopīgi apmeklējumi un apmeklējumu programmas, personāla apmaiņa, pētniecības darbs, ▌laboratorijas darbs, kvalifikācijas pārbaude, starplaboratoriju pārbaudes un atbilstības novērtēšanas darbs ▌;

j)  sagatavot un palīdzēt īstenot Savienības tirgus uzraudzības kampaņas un līdzīgas darbības;

k)  organizēt kopīgus tirgus uzraudzības un testēšanas projektus, salīdzinošu izvērtēšanu, kopīgas mācību programmas, veicināt personāla apmaiņu starp tirgus uzraudzības iestādēm un attiecīgā gadījumā ar trešo valstu tirgus uzraudzības iestādēm vai starptautiskām organizācijām un organizēt informācijas kampaņas un brīvprātīgas savstarpēju apmeklējumu programmas starp tirgus uzraudzības iestādēm;

l)  veikt darbības saskaņā ar programmām, kas paredz tehnisko palīdzību, sadarbību ar trešām valstīm un Savienības tirgus uzraudzības politikas un sistēmu paplašināšanu un popularizēšanu ieinteresēto personu vidū Savienībā un starptautiskā mērogā;

m)  veicināt tehnisko vai zinātnisko kompetenci nolūkā īstenot tirgus uzraudzības administratīvo sadarbību;

n)  pēc Tīkla pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas ▌izskatīt jautājumus, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu, un nākt klajā ar vadlīnijām, ieteikumiem un paraugpraksi, lai veicinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu ▌.

34. pants

Informācijas un saziņas sistēma

1.  Komisija izveido un aizvien pilnveido informācijas un saziņas sistēmu tādas informācijas vākšanai, apstrādei un glabāšanai strukturētā veidā, kas attiecas uz Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildes jautājumiem, lai uzlabotu datu apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp informācijas pieprasījumu nolūkā, kas sniedz visaptverošu pārskatu par tirgus uzraudzības darbībām, rezultātiem un tendencēm. Komisijai, tirgus uzraudzības iestādēm, vienotajiem sadarbības birojiem un iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 25. panta 1. punktu, ir piekļuve minētajai sistēmai. Komisija izstrādā un uztur šīs sistēmas publisko lietotāja saskarni, kurā sniedz būtisku informāciju tiešajiem lietotājiem par tirgus uzraudzības darbībām.

2.  Komisija turpina izstrādāt un uzturēt elektroniskas saskarnes starp 1. punktā minēto sistēmu un valstu tirgus uzraudzības sistēmām.

3.  Vienotie sadarbības biroji informācijas un saziņas sistēmā ievada šādu informāciju:

(a)  savas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestāžu identitāti un šo iestāžu kompetences jomas saskaņā ar 10. panta 2. punktu;

b)  saskanā ar 25. panta 1. punktu izraudzītoiestāžu identitāti;

c)  dalībvalsts saskaņā ar 13. pantu izstrādāto valsts tirgus uzraudzības stratēģiju un dalībvalsts izstrādātās tirgus uzraudzības stratēģijas pārskatīšanas un novērtēšanas rezultātus.

4.  Tirgus uzraudzības iestādes informācijas un saziņas sistēmā ievada šādu informāciju ▌saistībā ar produktiem, kas darīti pieejami tirgū un kam veikta padziļināta atbilstības pārbaude, neskarot Direktīvas 2001/95/EK 12. pantu un šīs regulas 20. pantu, un attiecīgā gadījumā saistībā ar produktiem, kurus ieved Savienības tirgū un kuriem saskaņā ar šīs regulas 26. pantu ir apturēts process laišanai brīvā apgrozībā, šādu informāciju:

a)  šīs tirgus uzraudzības iestādes veiktie pasākumi saskaņā ar 16. panta 5. punktu;

b)  ziņojumi par veikto testēšanu;

c)  korektīvie pasākumi, ko veikuši attiecīgie uzņēmēji;

d)  viegli pieejami ziņojumi par attiecīgā produkta radītajiem savainojumiem;

e)  visi dalībvalsts iebildumi, kas pausti saskaņā ar piemērojamo drošības procedūru, kas paredzēta Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kuri piemērojami attiecīgajam produktam, kā arī visas turpmākās saistītās darbības;

f)  informācija, ka pilnvarotie pārstāvji neievēro 5. panta 2. punktu, ja tā ir pieejama;

g)  informācija, ka ražotāji neievēro 5. panta 1. punktu, ja tā ir pieejama.

5.  Ja tirgus uzraudzības iestādes to uzskata par lietderīgu, tās var ievadīt informācijas un saziņas sistēmā jebkādu papildu informāciju saistībā ar pārbaudēm, ko tās veic, un rezultātiem testos, ko tās veikušas vai kas veikti pēc to pieprasījuma.

6.  Ja nepieciešams Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildei un nolūkā mazināt risku ▌, muitas dienesti no valsts muitas sistēmām iegūst ▌informāciju ▌, kas saistīta ar muitas procedūras “laišana brīvā apgrozībā” piemērošanu produktiem ▌saistībā ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu izpildi un nosūta to informācijas un saziņas sistēmai.

7.  Komisija izveido elektronisku saskarni, lai varētu pārraidīt datus starp valstu muitas sistēmām un informācijas un saziņas sistēmu. Šo saskarni ievieš četru gadu laikā pēc 8. punktā minētā attiecīgā īstenošanas akta pieņemšanas dienas.

8.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki nosaka šā panta 1. līdz 7. punkta īstenošanas pasākumus, un jo īpaši datu apstrādi, ko piemēros datiem, kuri savākti saskaņā ar šā panta 1. punktu, un nosaka, kādi dati jānosūta saskaņā ar šā panta 6. un 7. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

35. pants

Starptautiskā sadarbība

1.  Lai uzlabotu tirgus uzraudzības efektivitāti Savienībā, Komisija var sadarboties un apmainīties ar ▌informāciju, kas saistīta ar tirgus uzraudzību, ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm vai starptautiskām organizācijām, ievērojot nolīgumus, kas noslēgti starp Savienību un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Visi šādi nolīgumi ir balstīti uz savstarpību, ietver noteikumus par konfidencialitāti, kas atbilst Savienībā piemērojamiem noteikumiem, un nodrošina, ka jebkāda informācijas apmaiņa ir saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

2.  ▌Sadarbība vai informācijas apmaiņa inter alia var attiekties uz:

a)  riska novērtēšanas metodēm un produktu testēšanas rezultātiem;

) saskaņotām produktu atsaukšanām vai citām līdzīgām darbībām;

(c)  pasākumiem, ko tirgus uzraudzības iestādes veikušas saskaņā ar 16. pantu.

3.  Komisija var apstiprināt tādu īpašu ar produktiem saistītu pirmseksporta kontroļu sistēmu, ko trešā valsts veic produktiem tieši pirms to eksportēšanas uz Savienību, lai pārliecinātos, ka minētie produkti atbilst tiem piemērojamajām Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām. Apstiprinājumu var piešķirt attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem, attiecībā uz vienu vai vairākām produktu kategorijām vai attiecībā uz produktiem vai produktu kategorijām, ko ražojuši konkrēti ražotāji.

4.  Komisija sagatavo un uztur tādu produktu vai produktu kategoriju sarakstu, attiecībā uz ko ir piešķirts apstiprinājums, kā minēts 3. punktā, un dara šo sarakstu pieejamu sabiedrībai.

5.  Trešai valstij apstiprinājumu saskaņā ar 3. punktu var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)  trešās valsts rīcībā ir efektīva pārbaudes sistēma attiecībā uz to produktu atbilstību, kurus eksportē uz Savienību, un pārbaudes, kas veiktas minētajā trešā valstī, ir pietiekami efektīvas un lietderīgas, lai aizstātu vai samazinātu importa kontroli;

b)  revīzijas Savienībā un attiecīgā gadījumā trešā valstī pierāda, ka no minētās trešās valsts uz Savienību eksportētie produkti atbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktos noteiktajām prasībām.

6.  Ja šāds apstiprinājums ir piešķirts, attiecībā uz šiem produktiem vai produktu kategorijām, ko ieved Savienības tirgū, 3. punktā minēto importa kontroļu riska novērtējumā iekļauj piešķirtos apstiprinājumus.

▌Tomēr saskaņā ar 25. panta 1. punktu izraudzītās iestādes var veikt kontroles pasākumus tiem produktiem vai produktu kategorijām, ko ieved Savienības tirgū, tostarp lai nodrošinātu, ka pirmseksporta kontroles, ko veic trešā valsts, ir efektīvas, lai noteiktu atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

7.  Šā panta 3. punktā minētajā apstiprinājumā norāda trešās valsts kompetento iestādi, kuras atbildībā ir jāveic pirmseksporta kontroles, un šī kompetentā iestāde ir partneris visa veida saziņai ar Savienību.

8.  Šā panta 7. punktā minētā kompetentā iestāde nodrošina oficiālās produktu pārbaudes pirms to ievešanas Savienībā.

9.  Ja Savienības tirgū ievedamo produktu kontrolēs, kas minētas šā panta 3. punktā, atklājas būtiskas neatbilstības, tirgus uzraudzības iestādes par to nekavējoties ziņo Komisijai, izmantojot 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu, un pielāgo šādu produktu kontroļu līmeni.

10.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai apstiprinātu katru konkrēto sistēmu produktu pirmseksporta kontrolēm, kas minētas šā panta 3. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā.

11.  Komisija regulāri uzrauga saskaņā ar šā panta 3. punktu piešķirta apstiprinājuma pareizu darbību. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai atsauktu minēto apstiprinājumu, ja tiek konstatēts, ka produkti, ko ieved Savienības tirgū, ievērojamā skaitā gadījumu neatbilst Savienības saskaņošanas tiesību aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 43. panta 2. punktā. Komisija nekavējoties par to informē attiecīgo trešo valsti.

12.  Ar produktu saistītas pirmseksporta kontroles sistēmu novērtē saskaņā ar 42. panta 4. punktu.

IX nodaļa

Finanšu noteikumi

36. pants

Darbību finansēšana

1.  Savienība finansē 31. pantā minētā Tīkla uzdevumu izpildi un 12. pantā minētās salīdzinošās izvērtēšanas.

2.  Saistībā ar šīs regulas piemērošanu Savienība var finansēt:

a)  produktu informācijas punktu darbību ▌;

b)  21. pantā minēto Savienības testēšanas iestāžu izveidi un darbību;

c)  35. pantā minēto starptautiskās sadarbības instrumentu izstrādi;

d)  dalību tirgus uzraudzības vadlīniju izstrādāšanā un atjaunināšanā;

e)  tehnikas un zinātnes atziņu nodošanu Komisijai, lai tai palīdzētu īstenot tirgus uzraudzības administratīvo sadarbību;

f)  13. pantā minēto valsts tirgus uzraudzības stratēģiju īstenošanu;

g)   dalībvalstu un Savienības tirgus uzraudzības kampaņas un saistītas darbības, tostarp resursus un aprīkojumu, IT rīkus un apmācību;

h)  priekšdarbu un palīgdarbu veikšanu attiecībā uz tādu tirgus uzraudzības darbību īstenošanu, kas saistītas ar Savienības saskaņošanas tiesību aktu piemērošanu, tādu kā pētījumi, programmas, izvērtējumi, vadlīnijas, salīdzinošā analīze, savstarpēji kopīgi apmeklējumi un apmeklējumu programmas, personāla apmaiņa, pētniecības darbs, apmācības darbības, laboratorijas darbs, kvalifikācijas pārbaude, starplaboratoriju pārbaudes un atbilstības novērtēšanas darbs;

i)  darbības saskaņā ar programmām, kas paredz tehnisko palīdzību, sadarbību ar trešām valstīm un Savienības tirgus uzraudzības politikas un sistēmu paplašināšanu un popularizēšanu ieinteresēto personu vidū Savienības un starptautiskā mērogā.

3.  Savienība finansē 34. panta 7. punktā minēto elektronisko saskarni, tostarp 34. pantā minētās informācijas un saziņas sistēmas izstrādi, kas rada iespēju tai saņemt elektronisku datu automātiskas plūsmas no valstu muitas sistēmām. ▌

4.  Savienība finansē elektroniskās saskarnes, kas minētas 34. panta 2. punktā un kas rada iespēju apmainīties ar datiem starp 34. pantā minēto informācijas un saziņas sistēmu un valstu tirgus uzraudzības sistēmām.

5.  Savienības finansiālo palīdzību šajā regulā norādīto darbību atbalstam īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046(57) vai nu tieši, vai uzticot budžeta īstenošanas uzdevumus minētās regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītajām struktūrām.

6.  Apropriācijas, ko piešķir šajā regulā minētajām darbībām, katru gadu nosaka budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi spēkā esošajai finanšu shēmai.

7.  Apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija nosaka tirgus uzraudzības darbību finansēšanai, var segt arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras vajadzīgas to darbību pārvaldībai, kas noteiktas šajā regulā, un šo darbību mērķu sasniegšanai. Šie izdevumi ietver izdevumus par pētījumu veikšanu, ekspertu sanāksmju organizēšanu, informēšanu un komunikācijas darbībām, tostarp korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm tiktāl, ciktāl tās ir saistītas ar tirgus uzraudzības darbību vispārīgajiem mērķiem, izdevumus saistībā ar informācijas tehnoloģiju tīkliem, kas paredzēti galvenokārt informācijas apstrādei un apmaiņai, kopā ar visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas radušies Komisijai.

37. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.  Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.  Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu.

3.  Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp kontroles uz vietas un inspekcijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013(58) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96(59) paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts atbilstoši šai regulai, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas prettiesiskas darbības, kas skar Savienības finansiālās intereses.

4.  Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

X nodaļa

Grozījumi

38. pants

Direktīvas 2004/42/EK grozījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/42/EK(60) 6. un 7. pantu svītro.

39. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 765/2008

1.  Regulu (EK) Nr. 765/2008 groza šādi:

1)  nosakumu aizstāj ar šādu:"

“Eiropas Parlamenta un Padmes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka preasības akreditācijai un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93”;

"

2)  regulas 1. panta 2. un 3. punktu svītro;

3)  regulas 2. panta 1., 2., 14., 15., 17., 18. un 19. punktu svītro;

4)  III nodaļu, kurā ir 15. līdz 29. pants svītro;

5)  regulas 32. panta 1. punktu groza šādi:

a)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar sādu:"

“c) pamatnostādņu materiāla sagatavošana un atjaunināšana akreditācijas jomās, paziņošana Komisijai par atbilstības novērtēšanas struktūrām un atbilstības novērtēšana;”;

"

b)  punkta d) un e) apakspunktu svītro;

c)  punkta f) un g) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:"

“f) priekšdarbu un palīgdarbu izpilde saistībā ar atbilstības novērtēšanas īstenošanu, metroloģija un akreditācijas darbības, kas saistītas ar Kopienas tiesību aktu īstenošanu, piemēram, pētījumi, programmas, izvērtējumi, pamatnostādnes, salīdzinošās analīzes, abpusēji kopīgi apmeklējumi, pētniecības darbs, datu bāzes izstrāde un uzturēšana, apmācība, laboratorijas darbs, kvalifikācijas pārbaude, starplaboratoriju pārbaudes un atbilstības novērtēšanas darbs;

   g) darbības, kuras veic saskaņā ar tehniskās palīdzības programmām, sadarbību ar trešām valstīm un Eiropas atbilstības novērtēšanas veicināšanu un pilnveidi un akreditācijas politiku un sistēmas ieinteresēto personu vidū Kopienā un starptautiskā mērogā.”.

"

2.  Atsauces uz Regulas (EK) Nr. 765/2008 svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šīs regulas noteikumiem, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu šīs regulas III pielikumā.

40. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 305/2011

Regulas 56. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“1. Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka būvizstrādājums, uz kuru attiecas saskaņots standarts vai par kuru ir izdots Eiropas tehniskais novērtējums, neatbilst deklarētajām ekspluatācijas īpašībām un apdraud to pamatprasību būvēm ievērošanu, uz kurām attiecas šī regula, tās veic attiecīgā izstrādājuma novērtējumu, aptverot šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.”.

"

XI nodaļa

Nobeiguma noteikumi

41. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas un par II pielikumā uzskaitīto Savienības saskaņošanas tiesību aktu noteikumu, ar kuriem nosaka uzņēmēju pienākumus, pārkāpumiem ▌un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.  Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

3.   Dalībvalstis līdz … [27 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] minētos noteikumus dara zināmus Komisijai, ja tie nav darīti zināmi iepriekš, un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

42. pants

Novērtēšana, pārskatīšana un vadlīnijas

1.   Līdz 2026. gada 31. decembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija ▌veic šīs regulas izvērtēšanu attiecībā pret tās mērķiem un iesniedz ziņojumu par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.  Ziņojumā novērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi, jo īpaši attiecībā uz neatbilstošu produktu skaita samazināšanu Savienības tirgū, efektīvu un iedarbīgu Savienības saskaņošanas tiesību aktu ieviešanu Savienībā, kompetento iestāžu sadarbības uzlabošanu un to produktu kontroles uzlabošanu, ko ieved Savienības tirgū, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz uzņēmējdarbību un jo īpaši uz MVU. Turklāt izvērtēšanā arī novērtē šīs regulas darbības jomu, to, cik efektīva ir salīdzinošās izvērtēšanas sistēma un Savienības finansējumu saņemošās tirgus uzraudzības darbības, ņemot vērā Savienības rīcībpolitikas un tiesību aktu prasības, kā arī iespējas vēl vairāk uzlabot sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem.

3.  Līdz … [četri gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija sagatavo novērtējuma ziņojumu par 4. panta noteikumu īstenošanu. Ziņojumā jo īpaši novērtē minētā panta piemērošanas jomu, tā ietekmi un saistīto noteikumu izmaksas un ieguvumus. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno izskatīšanai leģislatīva akta priekšlikumu.

4.  Četru gadu laikā pēc tam, kad pirmo reizi apstiprināta konkrēta ar produktu saistītas pirmseksporta kontroles sistēma saskaņā ar 35. panta 3. punktu, Komisija veic tās ietekmes un izmaksu efektivitātes novērtējumu.

5.  Lai veicinātu šīs regulas īstenošanu, Komisija izstrādā vadlīnijas 4. panta praktiskai īstenošanai tirgus uzraudzības iestāžu un uzņēmēju vajadzībām.

43. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu attiecībā uz šīs regulas 11. panta 4. punktā, 21. panta 9. punktā, 25. panta 8. punktā un 35. panta 10. un 11. punktā minētajām īstenošanas pilnvarām, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

44. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Tomēr 29., 30., 31., 32., 33. un 36. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Savienības saskaņošanas tiesību aktu saraksts

1.  Padomes Direktīva 69/493/EEK (1969. gada 15. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kristāla stiklu (OV L 326, 29.12.1969., 36. lpp.).

2.  Padomes Direktīva 70/157/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu (OV L 42, 23.2.1970., 16. lpp.).

3.  Padomes Direktīva 75/107/EEK (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pudelēm, ko izmanto kā mērtraukus (OV L 42, 15.2.1975., 14. lpp.).

4.  Padomes Direktīva 75/324/EEK (1975. gada 20. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem (OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp.).

5.  Padomes Direktīva 76/211/EEK (1976. gada 20. janvāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp.).

6.  Padomes Direktīva 80/181/EEK (1979. gada 20. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu (OV L 39, 15.2.1980., 40. lpp.).

7.  Padomes Direktīva 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem (OV L 167, 22.6.1992., 17. lpp.).

8.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/11/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tādu materiālu norādīšanu marķējumā, kurus izmanto patērētājiem paredzētu apavu galvenajās sastāvdaļās (OV L 100, 19.4.1994., 37. lpp.).

9.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

10.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/79/EK (1998. gada 27. oktobris) par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā (OV L 331, 7.12.1998., 1. lpp.).

11.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/70/EK (1998. gada 13. oktobris), kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.).

12.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (OV L 162, 3.7.2000., 1.–78. lpp.).

13.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.).

14.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2003/2003 (2003. gada 13. oktobris) par mēslošanas līdzekļiem (OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.).

15.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem (OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.).

16.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 850/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 7. lpp.).

17.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.).

18.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/64/EK (2005. gada 26. oktobris) par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK (OV L 310, 25.11.2005., 10. lpp.).

19.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

20.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.).

21.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).

22.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

23.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).

24.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/45/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem, atceļ Padomes Direktīvas 75/106/EEK un 80/232/EEK un groza Padomes Direktīvu 76/211/EEK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).

25.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

26.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 78/2009 (2009. gada 14. janvāris) par mehānisko transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu attiecībā uz gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 2003/102/EK un 2005/66/EK (OV L 35, 4.2.2009., 1. lpp.).

27.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 79/2009 (2009. gada 14. janvāris), kas attiecas uz tipa apstiprinājumu ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK (OV L 35, 4.2.2009., 32. lpp.).

28.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/34/EK (2009. gada 23. aprīlis) attiecībā uz kopīgiem noteikumiem, ko piemēro metroloģiskās kontroles mērinstrumentiem un metodēm (OV L 106, 28.4.2009., 7. lpp.).

29.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.).

30.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).

31.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).

32.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

33.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2009 (2009. gada 16. septembris) par ozona slāni noārdošām vielām (OV L 286, 31.10.2009., 1. lpp.).

34.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.).

35.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

36.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu (OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.).

37.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.).

38.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

39.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).

40.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1007/2011 (2011. gada 27. septembris) par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu (OV L 272, 18.10.2011., 1. lpp.).

41.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

42.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES (2012. gada 4. jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.).

43.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

44.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

45.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/29/ES (2013. gada 12. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (OV L 178, 28.6.2013., 27. lpp.).

46.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/53/ES (2013. gada 20. novembris) par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK (OV L 354, 28.12.2013., 90. lpp.).

47.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/28/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību (OV L 96, 29.3.2014., 1. lpp.).

48.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/29/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienkāršu spiedtvertņu pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 45. lpp.).

49.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (OV L 96, 29.3.2014., 79. lpp.).

50.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/31/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.).

51.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/32/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 149. lpp.).

52.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/33/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām (OV L 96, 29.3.2014., 251. lpp.).

53.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 96, 29.3.2014., 309. lpp.).

54.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).

55.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/40/ES (2014. gada 3. aprīlis) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (OV L 127, 29.4.2014, 1. lpp.).

56.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).

57.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/68/ES (2014. gada 15. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū (OV L 189, 27.6.2014., 164. lpp.).

58.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).

59.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

60.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (OV L 158, 27.5.2014., 131. lpp.).

61.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/424 (2016. gada 9. marts) par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK (OV L 81, 31.3.2016., 1. lpp.).

62.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).

63.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/426 (2016. gada 9. marts) par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK (OV L 81, 31.3.2016., 99. lpp.).

64.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.).

65.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).

66.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).

67.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/852 (2017. gada 17. maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008 (OV L 137, 24.5.2017., 1. lpp.).

68.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).

69.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).

70.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES, un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018, 1. lpp.), ciktāl tā attiecas uz tās 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto gaisa kuģu konstruēšanu, ražošanu un laišanu tirgū, kur tas attiecas uz bezpilota gaisa kuģiem un to dzinējiem, propelleriem, daļām un iekārtām to attālinātai kontrolēšanai.

II PIELIKUMS

Savienības saskaņošanas tiesību aktu bez noteikumiem par sodiem saraksts

1.  Padomes Direktīva 69/493/EEK (1969. gada 15. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kristāla stiklu (OV L 326, 29.12.1969., 599. lpp.).

2.  Padomes Direktīva 70/157/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu (OV L 42, 23.2.1970., 16. lpp.).

3.  Padomes Direktīva 75/107/EEK (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pudelēm, ko izmanto kā mērtraukus (OV L 42, 15.2.1975., 14. lpp.).

4.  Padomes Direktīva 75/324/EEK (1975. gada 20. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz aerosola izsmidzinātājiem (OV L 147, 9.6.1975., 40. lpp.).

5.  Padomes Direktīva 76/211/EEK (1976. gada 20. janvāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu produktu pildīšanu pēc svara vai tilpuma (OV L 46, 21.2.1976., 1. lpp.).

6.  Padomes Direktīva 92/42/EEK (1992. gada 21. maijs) par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem (OV L 167, 22.6.1992., 17. lpp.).

7.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/11/EK (1994. gada 23. marts) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tādu materiālu norādīšanu marķējumā, kurus izmanto patērētājiem paredzētu apavu galvenajās sastāvdaļās (OV L 100, 19.4.1994., 37. lpp.).

8.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

9.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (OV L 162, 3.7.2000., 1. lpp.).

10.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.).

11.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/64/EK (2005. gada 26. oktobris) par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību, un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK (OV L 310, 25.11.2005., 10. lpp.);

12.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/40/EK (2006. gada 17. maijs) par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.).

13.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/45/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem, atceļ Padomes Direktīvas 75/106/EEK un 80/232/EEK un groza Padomes Direktīvu 76/211/EEK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).

14.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.).

15.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.).

16.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).

17.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1007/2011 (2011. gada 27. septembris) par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu (OV L 272, 18.10.2011., 1. lpp.).

18.  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).

19.  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 540/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par mehānisko transportlīdzekļu skaņas līmeni un rezerves trokšņa slāpēšanas sistēmām, un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 70/157/EEK (OV L 158, 27.5.2014., 131. lpp.).

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 765/2008

Šī regula

1. panta 2. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 3. punkts

1. panta 3. punkts

2. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts

3. panta 2. punkts

2. panta 14. punkts

3. panta 22. punkts

2. panta 15. punkts

3. panta 23. punkts

2. panta 17. punkts

3. panta 3. punkts

2. panta 18. punkts

3. panta 4. punkts

2. panta 19. punkts

3. panta 25. punkts

15. panta 1. un 2. punkts

2. panta 1. punkts

15. panta 3. punkts

2. panta 3. punkts

15. panta 4. punkts

-

15. panta 5. punkts

2. panta 2. punkts

16. panta 1. punkts

10. panta 1. punkts

16. panta 2. punkts

16. panta 5. punkts

16. panta 3. punkts

-

16. panta 4. punkts

—  

17. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts

17. panta 2. punkts

34. panta 1. punkta pēdējais teikums un 34. panta 3. punkta a) apakšpunkts

18. panta 1. punkts

10. panta 6. punkts

18. panta 2. punkta a) apakšpunkts

11. panta 7. punkta a) apakšpunkts

18. panta 2. punkta b) apakšpunkts

-

18. panta 2. punkta c) apakšpunkts

11. panta 7. punkta b) apakšpunkts

18. panta 2. punkta d) apakšpunkts

-

18. panta 3. punkts

10. panta 5. punkts un 14. panta 1. punkts

18. panta 4. punkts

14. panta 2. punkts

18. panta 5. punkts

13. pants

18. panta 6. punkts

31. panta 2. punkta o) apakšpunkts

19. panta 1. punkta pirmā daļa

11. panta 3. punkts

19. panta 1. punkta otrā daļa

14. panta 4. punkta a), b), e) un j) apakšpunkts

19. panta 1. punkta trešā daļa

11. panta 5. punkts

19. panta 2. punkts

16. panta 3. punkta g) apakšpunkts

19. panta 3. punkts

18. panta 2. punkts

19. panta 4. punkts

11. panta 2. punkts

19. panta 5. punkts

17. pants

20. panta 1. punkts

19. panta 1. punkts

20. panta 2. punkts

19. panta 2. punkts

21. panta 1. punkts

18. panta 1. punkts

21. panta 2. punkts

18. panta 2. punkts

21. panta 3. punkts

18. panta 3. punkts

21. panta 4. punkts

-

22. panta 1. punkts

20. panta 1. punkts

22. panta 2. punkts

20. panta 2. punkts

22. panta 3. punkts

20. panta 3. punkts

22. panta 4. punkts

20. panta 4. punkts

23. panta 1. un 3. punkts

34. panta 1. punkts;

23. panta 2. punkts

34. panta 4. punkts

24. panta 1. punkts

22. panta 1. punkts

24. panta 2. punkts

22. panta 2. līdz 5. punkts

24. panta 3. punkts

-

24. panta 4. punkts

-

25. panta 1. punkts;

-

25. panta 2. punkta a) apakšpunkts

31. panta 2. punkta f) apakšpunkts un 33. panta 1. punkta i) un k) apakšpunkts

25. panta 2. punkta b) apakšpunkts

31. panta 2. punkta g) un m) apakšpunkts un 33. panta 1. punkta i) un k) apakšpunkts

25. panta 3. punkts

-

26. pants

-

27. panta 1. punkta pirmais teikums

25. panta 2. punkts

27. panta 1. punkta otrais teikums

25. panta 3. punkts

27. panta 2. punkts

25. panta 4. punkts

27. panta 3. punkta pirmā daļa

26. panta 1. punkts;

27. panta 3. punkta otrā daļa

26. panta 2. punkts

27. panta 4. punkts

-

27. panta 5. punkts;

-

28. panta 1. punkts

27. panta pirmās daļas a) punkts

28. panta 2. punkts

27. panta pirmās daļas b) punkts

29. panta 1. punkts;

28. panta 1. punkts

29. panta 2. punkts

28. panta 2. punkts

29. panta 3. punkts

28. panta 3. punkts

29. panta 4. punkts

28. panta 4. punkts

29. panta 5. punkts

25. panta 5. punkts

32. panta 1. punkta d) apakšpunkts

32. panta 1. punkta e) apakšpunkts

36. panta 2. punkta e) apakšpunkts

(1) OV C 283, 10.8.2018., 19. lpp.
(2)OV C 283, 10.8.2018., 19. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/745 (2017. gada 5. aprīlis), kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EEK un 93/42/EEK (OV L 117, 5.5.2017., 1. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/746 (2017. gada 5. aprīlis) par in vitro diagnostikas medicīniskām ierīcēm un ar ko atceļ Direktīvu 98/79/EK un Komisijas Lēmumu 2010/227/ES (OV L 117, 5.5.2017., 176. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/95/EK (2001. gada 3. decembris) par produktu vispārēju drošību (OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006 gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/33/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām (OV L 96, 29.3.2014., 251. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1222/2009 (2009. gada 25. novembris) par riepu marķēšanu attiecībā uz degvielas patēriņa efektivitāti un citiem būtiskiem parametriem (OV L 342, 22.12.2009., 46. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1. lpp.).
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem (OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/28/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību (OV L 96, 29.3.2014., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/90/ES (2014. gada 23. jūlijs) par kuģu aprīkojumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 96/98/EK (OV L 257, 28.8.2014., 146. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.).
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/424 (2016. gada 9. marts) par trošu ceļu iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2000/9/EK (OV L 81, 31.3.2016., 1. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/35/ES (2010. gada 16. jūnijs) par pārvietojamām spiediena iekārtām un par Padomes Direktīvu 76/767/EEK, 84/525/EEK, 84/526/EEK, 84/527/EEK un 1999/36/EK atcelšanu (OV L 165, 30.6.2010., 1. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) 2019/... par citā dalībvalstī likumīgi tirgotu produktu savstarpēju atzīšanu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 764/2008 (OV L ...).
(27)+OV: lūgums tekstā norādīt numuru un zemsvītras piezīmē norādīt PE-CONS 70/18 – 2017/0354 (COD) procedūras dokumenta numuru, datumu un atsauci uz publikāciju.
(28)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(29)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(30)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
(31)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(32)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (1997. gada 15. decembris) par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (OV L 15, 21.1.1998., 14. lpp.).
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/644 (2018. gada 18. aprīlis) par pārrobežu paku piegādes pakalpojumiem (OV L 112, 2.5.2018., 19. lpp.).
(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).
(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.).
(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/425 (2016. gada 9. marts) par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 89/686/EEK (OV L 81, 31.3.2016., 51. lpp.).
(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/426 (2016. gada 9. marts) par gāzveida kurināmā iekārtām un ar ko atceļ Direktīvu 2009/142/EK (OV L 81, 31.3.2016., 99. lpp.).
(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/14/EK (2000. gada 8. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz trokšņa emisiju vidē no iekārtām, kas paredzētas izmantošanai ārpus telpām (OV L 162, 3.7.2000., 1. lpp.).
(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).
(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/48/EK (2009. gada 18. jūnijs) par rotaļlietu drošumu (OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.).
(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).
(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/65/ES (2011. gada 8. jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (OV L 174, 1.7.2011., 88. lpp.).
(44) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/29/ES (2013. gada 12. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija) (OV L 178, 28.6.2013., 27. lpp.).
(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/53/ES (2013. gada 20. novembris) par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK (OV L 354, 28.12.2013., 90. lpp.).
(46) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/29/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienkāršu spiedtvertņu pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 45. lpp.).
(47) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (pārstrādāta versija) (OV L 96, 29.3.2014., 79. lpp.).
(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/31/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū (OV L 96, 29.3.2014., 107. lpp.).
(49) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/32/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija) (OV L 96, 29.3.2014., 149. lpp.).
(50) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (pārstrādāta redakcija) (OV L 96, 29.3.2014., 309. lpp.).
(51) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV L 96, 29.3.2014., 357. lpp.).
(52) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV L 153, 22.5.2014., 62. lpp.).
(53) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/68/ES (2014. gada 15. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz spiedieniekārtu pieejamību tirgū (OV L 189, 27.6.2014., 164. lpp.).
(54)+OV: lūgums ievietot tekstā PE-CONS 70/18 - COD 2017/0354 dokumenta numuru.
(55)+OV: lūgums ievietot tekstā PE-CONS 45/19 - COD 2017/0353 dokumenta numuru un dienu.
(56)+OV: lūgums ievietot tekstā PE-CONS 45/19 - COD 2017/0353 dokumenta numuru un dienu.
(57)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un ar ko atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(58)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(59)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(60)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.).


Taisnīguma un pārredzamības veicināšana komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos ***I
PDF 321kWORD 89k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (COM(2018)0238 – C8-0165/2018 – 2018/0112(COD))
P8_TA-PROV(2019)0398A8-0444/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0238),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0165/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0444/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos

P8_TC1-COD(2018)0112


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumi ir galvenie uzņēmējdarbības un jaunu uzņēmējdarbības modeļu, tirdzniecības un inovācijas veicinātāji; tie var arī uzlabot patērētāju labklājību, un tos aizvien biežāk izmanto gan privātais, gan publiskais sektors. Šie pakalpojumi sniedz piekļuvi jauniem tirgiem un paver jaunas komerciālas izdevības, tādējādi ļaujot uzņēmumiem izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības. Tie ļauj minētās priekšrocības izmantot ▌Savienības patērētājiem, jo īpaši paplašinot patērētājiem piedāvāto preču un pakalpojumu klāstu, kā arī sekmējot konkurētspējīgu cenu piedāvāšanu tiešsaistē, bet tie arī rada problēmas, kas jārisina, lai nodrošinātu juridisko noteiktību.

(2)  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem var būt izšķirīga nozīme to uzņēmumu komerciālos panākumos, kas šādus pakalpojumus izmanto, lai sasniegtu patērētājus. Tāpēc, lai pilnībā izmantotu tiešsaistes platformu ekonomikas sniegtās priekšrocības, ir svarīgi, lai uzņēmumi varētu uzticēties tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, ar kuriem tie stājas komercattiecībās. Tas ir svarīgi galvenokārt tāpēc, ka augošais skaits darījumu, kuros izmanto tiešsaistes starpniecības pakalpojumus un kurus veicina spēcīgs un uz datiem balstīts netiešs tīkla efekts, palielina šādu komerciālo lietotāju, jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), atkarību no minētajiem pakalpojumiem, kas tiem vajadzīgi, lai sasniegtu patērētājus. Ņemot vērā pieaugošo atkarību, minēto pakalpojumu sniedzējiem bieži vien ir lielākas iespējas aizstāvēt savas intereses un faktiski rīkoties vienpusēji veidā, kas ir netaisnīgs un var kaitēt uzņēmumu, kuri ir to lietotāji, leģitīmajām interesēm un netiešā veidā arī Savienības patērētājiem. Piemēram, tie varētu vienpusēji noteikt komerciālajiem lietotājiem praksi, kas ievērojami atšķiras no labas komercprakses vai ir pretrunā labai ticībai un taisnīgai darījumu veikšanai. Šī regula pievēršas šādām potenciālām nesaskaņām tiešsaistes platformu ekonomikā.

(3)  Patērētāji ir pieņēmuši tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, un konkurētspējīga, taisnīga un pārredzama tiešsaistes ekosistēma, kurā uzņēmumi rīkojas atbildīgi, ir arī būtiska patērētāju labklājības nodrošināšanai. Tiešsaistes platformu ekonomikas pārredzamības un uzticamības nodrošināšana darījumu attiecībās starp uzņēmumiem varētu arī netieši palīdzēt uzlabot patērētāju uzticēšanos tiešsaistes platformu ekonomikai. Tomēr tiešsaistes platformu ekonomikas attīstības tiešo ietekmi uz patērētājiem regulē citi Savienības tiesību akti, jo īpaši patērētāju acquis.

(4)  Uzņēmumiem, kas preces un pakalpojumus patērētājiem piedāvā tīmekļa vietnēs, nozīmīgs interneta datplūsmas avots var būt tiešsaistes meklētājprogrammas, tāpēc tās var ievērojami ietekmēt tādu korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju komerciālos panākumus, kuri savas preces vai pakalpojumus iekšējā tirgū piedāvā tiešsaistē. Savukārt patērētāju izvēli un šādu korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju komerciālos panākumus būtiski ietekmē tas, kā tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji ranžē tīmekļa vietnes, tostarp tādas, kurās korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji piedāvā savas preces un pakalpojumus. Tādējādi tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji, pat ja viņiem nav līgumattiecību ar šiem korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem, faktiski var vienpusēji rīkoties veidā, kas ir netaisnīgs un var kaitēt korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju leģitīmajām interesēm un netiešā veidā arī Savienības patērētājiem.

(5)  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un komerciālo lietotāju attiecību veids varētu arī izraisīt situācijas, kad komerciālo lietotāju iespējas gūt tiesisko aizsardzību ir visai ierobežotas gadījumos, ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju vienpusēja rīcība noved pie strīda. Daudzos gadījumos šie pakalpojumu sniedzēji nepiedāvā pieejamu un efektīvu iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu. Izveidotie strīdu alternatīvas izšķiršanas mehānismi dažādu iemeslu dēļ, tostarp sakarā ar specializētu mediatoru trūkuma un komerciālo lietotāju bailēm no atbildes rīcības, arī var izrādīties neefektīvi.

(6)  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem un tiešsaistes meklētājprogrammām, kā arī ▌darījumiem, ko veicina minētie pakalpojumi, piemīt pārrobežu potenciāls, un mūsdienu ekonomikā tie ir īpaši svarīgi pareizai Savienības iekšējā tirgus darbībai. Dažu šo pakalpojumu sniedzēju iespējams negodīgā un kaitējošā komercprakse un efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu neesamība kavē pilnīgu šā potenciāla īstenošanu un negatīvi ietekmē pareizu iekšējā tirgus darbību. ▌

(7)  Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs obligāto noteikumu kopums, lai iekšējā tirgū nodrošinātu taisnīgu, paredzamu, ilgtspējīgu un uzticamu tiešsaistes uzņēmējdarbības vidi. Jo īpaši komerciālajiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumu lietotājiem būtu jānodrošina pienācīga pārredzamība, kā arī efektīvas tiesiskās aizsardzības iespējas visā Savienībā, lai Savienībā sekmētu pārrobežu darījumdarbību un tādējādi uzlabotu pareizu iekšējā tirgus darbību un lai vērstos pret iespējamu jaunu sadrumstalotību konkrētās jomās, uz kurām attiecas šī regula.

(8)  ▌Minētajiem noteikumiem būtu jāparedz arī pienācīgi stimuli, lai veicinātu godīgumu un pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju ranžēšanu meklēšanas rezultātos, ko ģenerē tiešsaistes meklētājprogrammas. Vienlaikus minētajiem noteikumiem vajadzētu atzīt un pasargāt visas tiešsaistes platformu ekonomikas inovācijas būtisko potenciālu un nodrošināt veselīgu konkurenci, kuras rezultātā palielinās patērētāju izvēles iespējas. Ir lietderīgi precizēt, ka šai regulai nevajadzētu skart valstu civiltiesības, jo īpaši līgumtiesības, piemēram, noteikumus par līguma spēkā esamību, rašanos, sekām vai izbeigšanu, ciktāl valstu civiltiesību noteikumi atbilst Savienības tiesībām un ciktāl uz attiecīgajiem aspektiem neattiecas šīs regulas noteikumi. Dalībvalstīm būtu jāsaglabā rīcības brīvība piemērot valsts tiesību aktus, ar kuriem aizliedz vienpusēju rīcību vai negodīgu komercpraksi vai piemēro sankcijas par to, ciktāl uz attiecīgajiem aspektiem neattiecas šī regula.

(9)  Tā kā tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem un tiešsaistes meklētājprogrammām parasti ir pasaules mērogs, šī regula būtu jāpiemēro minēto pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no tā, vai viņi darījumdarbību veic kādā dalībvalstī vai arī ārpus Savienības, ja vien ir izpildīti divi kumulatīvi nosacījumi. Pirmkārt, komerciālajiem lietotājiem vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem darījumdarbība būtu jāveic Savienībā. Otrkārt, komerciālajiem lietotājiem vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem, sniedzot minētos pakalpojumus, savas preces vai pakalpojumi būtu jāpiedāvā patērētājiem, kuri vismaz attiecībā uz daļu darījuma atrodas Savienībā. Lai noteiktu, vai komerciālie lietotāji vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji piedāvā preces vai pakalpojumus patērētājiem Savienībā, ir nepieciešams pārliecināties, vai ir acīmredzams, ka komerciālie lietotāji vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji vērš savu darbību uz patērētājiem, kuri atrodas vienā vai vairākās dalībvalstīs. Šis kritērijs būtu jāinterpretē saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1215/2012(4) 17. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008(5) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Šādiem patērētājiem būtu jāatrodas Savienībā, bet to dzīvesvietai nav jābūt Savienībā un tiem nav jābūt kādas dalībvalsts valstspiederīgajiem. Tādējādi šī regula nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad komerciālie lietotāji vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji neveic darījumdarbību Savienībā vai kad tie veic darījumdarbību Savienībā, bet tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai tiešsaistes meklētājprogrammas izmanto, lai preces vai pakalpojumus piedāvātu tikai tādiem patērētājiem, kas atrodas ārpus Savienības, vai personām, kas nav patērētāji. Turklāt šī regula būtu jāpiemēro neatkarīgi no tiesību aktiem, kas citādi piemērojami līgumam.

(10)  Dažāda veida ▌attiecības starp uzņēmumiem un patērētājiem tiešsaistē tiek īstenotas ar tādu pakalpojumu sniedzēju starpniecību, kas sniedz daudzpusējus pakalpojumus, kuri pamatā balstās uz vienu un to pašu ekosistēmas veidošanas uzņēmējdarbības modeli. Lai ietvertu attiecīgos pakalpojumus, tiešsaistes starpniecības pakalpojumi būtu jādefinē precīzi un tehnoloģiju ziņā neitrāli. Pakalpojumiem jo īpaši būtu jāsastāv no informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kurus raksturo mērķis atvieglot tiešo darījumu uzsākšanu starp komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem neatkarīgi no tā, vai darījumi tiek noslēgti tiešsaistē, attiecīgo tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēja vai komerciālā lietotāja tiešsaistes portālā, ▌bezsaistē vai vispār netiek noslēgti, proti, nevajadzētu būt prasībai par līgumattiecībām starp komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem kā par priekšnoteikumu tam, lai tiešsaistes starpniecības pakalpojumi būtu šīs regulas piemērošanas jomā. Tikai margināla rakstura pakalpojuma iekļaušana nebūtu jāuzskata par tādu, kas nosaka, ka tīmekļa vietnes vai pakalpojuma mērķis ir veicināt darījumus tiešsaistes starpniecības pakalpojumu nozīmē. Turklāt pakalpojumi būtu jāsniedz, pamatojoties uz līgumattiecībām starp pakalpojumu sniedzējiem un komerciālajiem lietotājiem, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus patērētājiem. Šādas līgumattiecības būtu jāuzskata par pastāvošām, ja abas attiecīgās puses nepārprotamā ▌veidā pastāvīgā informācijas nesējā izsaka savu nodomu uzņemties saistības, turklāt tai nav obligāti jābūt rakstveida piekrišanai.

(11)  Tādējādi tiešsaistes starpniecības pakalpojumu piemēriem, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāietver e-komercijas tiešsaistes tirdzniecības vietas, tostarp sadarbības tiešsaistes tirdzniecības vietas, kurās darbojas komerciālie lietotāji, tiešsaistes lietojumprogrammatūru pakalpojumi, piemēram, lietotņu veikali, un tiešsaistes sociālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi neatkarīgi no tā, kāda tehnoloģija ir izmantota šādu pakalpojumu sniegšanai. Šajā ziņā tiešsaistes starpniecības pakalpojumus varētu nodrošināt arī ar balss palīdzības tehnoloģiju. Nevajadzētu būt nozīmei arī tam, vai minētie darījumi starp komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem ir saistīti ar samaksu naudā, vai tam, ka tie daļēji tiek noslēgti bezsaistē. Tomēr šī regula nebūtu jāpiemēro vienādranga tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, kuros nepiedalās komerciālie lietotāji, tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, kas notiek tikai starp uzņēmumiem un netiek piedāvāti patērētājiem, tiešsaistes reklāmu rīkiem un tiešsaistes reklāmu apmaiņas platformām, ja to mērķis nav atvieglot tiešo darījumu uzsākšanu un ja tie neparedz līgumattiecības ar patērētājiem. Tā paša iemesla dēļ šai regulai nebūtu jāattiecas uz meklētājprogrammu optimizācijas programmatūras pakalpojumiem, kā arī tādiem pakalpojumiem, kuru pamatā ir reklāmu bloķēšanas programmatūra. Šai regulai nebūtu jāattiecas uz tehnoloģiskajām funkcijām un saskarnēm, kas tikai savieno aparatūru un lietotnes, jo parasti tās neatbilst prasībām, ko izvirza tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem. Tomēr šādas funkcijas vai saskarnes var būt tieši saistītas ar konkrētiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem vai papildināt tās un, ja tas tā ir, uz attiecīgajiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāattiecina pārredzamības prasības attiecībā uz atšķirīgu attieksmi, pamatojoties uz šīm funkcijām un saskarnēm. Šī regula nebūtu jāpiemēro arī tiešsaistes maksājumu pakalpojumiem, jo tie neatbilst piemērojamajām prasībām, bet būtībā drīzāk papildina darījumu, ar kuru attiecīgajiem patērētājiem tiek piegādātas preces un sniegti pakalpojumi.

(12)  Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru un ņemot vērā to, ka komerciālo lietotāju atkarība galvenokārt ir novērota saistībā ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, kas kalpo kā piekļuve patērētājiem, kuri ir fiziskas personas, patērētāja jēdziens, ko izmanto, lai precizētu šīs regulas darbības jomu, būtu jāattiecina tikai uz fiziskām personām, kuru rīcības nolūks nav saistīts ar šo personu komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju.

(13)  Ņemot vērā inovācijas straujo tempu, šajā regulā izmantotajai tiešsaistes meklētājprogrammas definīcijai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai. Jo īpaši šo definīciju būtu jāsaprot kā tādu, kas attiecas arī uz balss pieprasījumiem.

(14)  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir tendence izmantot iepriekš formulētus noteikumus un, lai vajadzības gadījumā efektīvi aizsargātu komerciālos lietotājus, šī regula būtu jāpiemēro tad, ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs vienpusēji nosaka līgumattiecību noteikumus neatkarīgi no to nosaukuma vai formas. Tas, vai noteikumi ir vienpusēji noteikti, būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi, veicot vispārēju novērtējumu. Minētajā vispārējā novērtējumā iesaistīto pušu relatīvais lielums, tas, ka ir notikušas sarunas vai ka konkrēti noteikumi varētu būt apspriesti šādās sarunās un tās kopīgi noteikuši attiecīgais pakalpojumu sniedzējs un komerciālais lietotājs, pats par sevi nebūtu jāuzskata par izšķirošu faktoru. Turklāt pienākums tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem padarīt savus noteikumus viegli pieejamus komerciālajiem lietotājiem, tostarp to tirdzniecības attiecību posmā pirms līguma noslēgšanas, nozīmē, ka komerciālajiem lietotājiem netiks liegta šīs regulas rezultātā iegūtā pārredzamība, jo viņi var jebkādā veidā veiksmīgi risināt sarunas.

(15)  Lai nodrošinātu, ka vispārīgie līguma noteikumi dod iespēju komerciālajiem lietotājiem noteikt tiešsaistes starpniecības pakalpojumu izmantošanas, izbeigšanas un apturēšanas komercnosacījumus, kā arī garantēt to darījuma attiecību paredzamību, minētie noteikumi būtu jāizstrādā vienkāršā un skaidri saprotamā valodā ▌. Noteikumi nebūtu jāuzskata par tādiem, kas ir sagatavoti vienkāršā un skaidri saprotamā valodā, ja tie ir neskaidri, nenoteikti vai tajos trūkst detalizētas informācijas par svarīgiem komerciāliem jautājumiem un tādējādi tie nesniedz komerciālajiem lietotājiem pietiekamu paredzamību attiecībā uz svarīgākajiem līgumattiecību aspektiem. Turklāt maldinoša valoda nebūtu jāuzskata par vienkāršu un skaidri saprotamu.

(16)  Lai nodrošinātu, ka komerciālajiem lietotājiem ir pienācīga skaidrība par to, kur un kam tiek pārdotas viņu preces un pakalpojumi, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu to komerciālajiem lietotājiem jānodrošina pārredzamība attiecībā uz jebkādiem papildu pārdošanas kanāliem vai potenciāli saistītām programmām, ko tie varētu izmantot minēto preču vai pakalpojumu pārdošanai. Papildu kanāli un saistītās programmas būtu jāsaprot tehnoloģiski neitrālā veidā, bet varētu, inter alia, ietvert citas tīmekļa vietnes, lietotnes vai citus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, ko izmanto, lai tirgotu komerciālā lietotāja piedāvātās preces vai pakalpojumus.

(17)  Intelektuālā īpašuma tiesību piederībai un kontrolei var būt būtiska ekonomiska nozīme gan tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, gan to komerciālajiem lietotājiem. Lai nodrošinātu skaidrību un pārredzamību komerciālajiem lietotājiem un uzlabotu viņu izpratni, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar noteikumiem būtu jāietver vispārīga vai detalizētāka informācija, ja tie to vēlas, par minēto noteikumu vispārējo ietekmi, ja tāda ir, attiecībā uz komerciālā lietotāja intelektuālā īpašuma tiesību piederību un kontroli. Šāda informācija varētu inter alia ietvert informāciju, piemēram, par logotipu, preču zīmju vai zīmolu vispārējo izmantošanu.

(18)  Vispārīgo noteikumu pārredzamība var būtiski veicināt ilgtspējīgas darījuma attiecības un novērst netaisnīgu rīcību, kas kaitē komerciālajiem lietotājiem. Tādēļ tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānodrošina, ka noteikumi ir viegli pieejami visos komercattiecību posmos, tostarp potenciāliem komerciālajiem lietotājiem pirms līguma noslēgšanas, un ka jebkuras šo noteikumu izmaiņas attiecīgajiem komerciālajiem lietotājiem tiek paziņotas pastāvīgā informācijas nesējā noteiktā paziņošanas termiņā, kas, ņemot vērā konkrētos apstākļus, ir pamatots un samērīgs un ir vismaz 15 dienas. Samērīgi paziņošanas termiņi, kas ir ilgāki nekā 15 dienas, būtu jāpiešķir, ja ierosinātās izmaiņas noteikumos prasa komerciālajiem lietotājiem veikt tehniskus vai komerciālus pielāgojumus nolūkā panākt atbilstību izmaiņām, piemēram, pieprasot, lai tie veiktu būtiskus tehniskus pielāgojumus savām precēm vai pakalpojumiem. Minēto paziņošanas termiņu nevajadzētu piemērot, ja un tādā mērā, kādā attiecīgais komerciālais lietotājs no tā ir nepārprotami atteicies, vai ja un tādā mērā, kādā nepieciešamība ieviest izmaiņas, neievērojot paziņošanas termiņu, izriet no juridiskajām vai normatīvajām saistībām, kas pakalpojuma sniedzējam ir noteiktas ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Tomēr jēdziens “izmaiņas” nebūtu jāattiecina uz redakcionālām izmaiņām, ciktāl tās nemaina noteikumu saturu vai jēgu. Prasība paziņot par ierosinātajām izmaiņām, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, ļautu komerciālajiem lietotājiem efektīvi pārskatīt šīs izmaiņas vēlākā posmā. Komerciālajiem lietotājiem vajadzētu būt tiesīgiem izbeigt savu līgumu 15 dienu laikā pēc paziņojuma par jebkādām izmaiņām saņemšanas, ja vien līgumam nepiemēro īsāku laikposmu, piemēram, saskaņā ar valsts civiltiesībām.

(19)  Parasti jaunu preču vai pakalpojumu, tostarp lietotņu, iesniegšana tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem būtu jāuzskata par nepārprotamu apstiprinošu darbību, kuras rezultātā komerciālais lietotājs atsakās no paziņošanas termiņa, kas nepieciešams noteikumu izmaiņām. Tomēr gadījumos, kad saprātīgs un samērīgs paziņošanas termiņš pārsniedz 15 dienas, jo izmaiņas noteikumos prasa, lai komerciālais lietotājs veiktu būtiskus tehniskus pielāgojumus savām precēm vai pakalpojumiem, nevajadzētu uzskatīt, ka komerciālais lietotājs ir automātiski atteicies no paziņošanas termiņa, ja tas iesniedz jaunas preces un pakalpojumus. Gadījumos, kad, piemēram, tiek izņemtas vai pievienotas atsevišķas tiešsaistes starpniecības pakalpojumu funkcijas, kas komerciālajiem lietotājiem bija pieejamas, vai ja komerciālajiem lietotājiem varētu būt jāpielāgo savas preces vai jāpārprogrammē savi pakalpojumi, lai varētu turpināt darboties tiešsaistes starpniecības pakalpojumu platformā, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējam vajadzētu iepriekš paredzēt, ka izmaiņas noteikumos prasīs komerciālajam lietotājam veikt būtiskus tehniskos pielāgojumus.

(20)  Lai aizsargātu komerciālos lietotājus un abām pusēm sniegtu juridisko noteiktību, kompetentajai tiesai vajadzētu būt iespējai konstatēt, ka neatbilstīgie noteikumi ir spēkā neesoši, t. i., tie jāuzskata par tādiem, kas nekad nav pastāvējuši, erga omnes un ex tunc. Tomēr tam būtu jāattiecas tikai uz konkrētajiem noteikumiem, kas nav atbilstīgi. Pārējiem noteikumiem būtu jāpaliek spēkā un izpildāmiem, ciktāl tos var nodalīt no neatbilstīgajiem noteikumiem. Pēkšņas esošo noteikumu izmaiņas var būtiski traucēt komerciālo lietotāju darbību. Tāpēc, lai ierobežotu šādu negatīvu ietekmi uz komerciālajiem lietotājiem un lai atturētu no šādas rīcības, izmaiņām, kas veiktas, neievērojot pienākumu paredzēt noteiktu paziņošanas termiņu, vajadzētu būt spēkā neesošām, t. i., tās jāuzskata par tādām, kas nekad nav pastāvējušas, erga omnes un ex tunc.

(21)  Lai nodrošinātu, ka komerciālie lietotāji var pilnībā izmantot komerciālās iespējas, ko piedāvā tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, šo pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu pilnībā liegt saviem komerciālajiem lietotājiem piedāvājumā vai klātbūtnē attiecīgajos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos izmantot savu tirdzniecības identitāti. Tomēr šis traucējumu aizliegums nebūtu jāsaprot kā komerciālo lietotāju tiesības vienpusēji noteikt savu piedāvājumu vai klātbūtni attiecīgajos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos.

(22)  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējam var būt likumīgi iemesli pieņemt lēmumu ierobežot, ▌apturēt vai izbeigt sava pakalpojumu sniegšanu konkrētam komerciālajam lietotājam, cita starpā izņemot no sortimenta atsevišķas konkrētā komerciālā lietotāja preces vai pakalpojumus vai faktiski dzēšot meklēšanas rezultātus. Ja komerciālo lietotāju darbība nav pavisam apturēta, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji var arī ierobežot to sortimenta atsevišķus elementus, piemēram, tos pazeminot vai negatīvi ietekmējot komerciālā lietotāja pamanāmību (“pelēkošana”), kas var ietvert tā ranžējuma pazemināšanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka šādi lēmumi var būtiski ietekmēt attiecīgā komerciālā lietotāja intereses, tie būtu jāsniedz pirms tam vai vienlaikus ar to, kad ierobežošana vai apturēšana stājas spēkā, pastāvīgā informācijas nesējā norādot minētā lēmuma pamatojumu. Lai mazinātu šādu lēmumu negatīvo ietekmi uz komerciālajiem lietotājiem, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jādod iespēja precizēt faktus, kuru dēļ pieņemts minētais lēmums, iekšējā sūdzību izskatīšanas procesa ietvaros — tas palīdzēs komerciālajiem lietotājiem atjaunot atbilstību, ja tas ir iespējams. Turklāt, ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs atceļ lēmumu ierobežot, apturēt vai izbeigt, piemēram, tādēļ, ka lēmums bija pieņemts kļūdas dēļ vai ka lēmuma pamatā esošo noteikumu pārkāpums nav izdarīts negodprātīgi un ir novērsts apmierinošā veidā, pakalpojumu sniedzējam būtu bez nepamatotas kavēšanās jāatjauno attiecīgā komerciālā lietotāja statuss, tostarp nodrošinot komerciālajam lietotājam jebkādu piekļuvi personas vai citiem datiem vai abu veidu datiem, kas bija pieejami pirms lēmuma. Pamatojums attiecībā uz lēmumu ierobežot, apturēt vai izbeigt tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu būtu jāformulē tā, lai komerciālajam lietotājam būtu skaidrs, vai pastāv iespēja apstrīdēt lēmumu, kas tādējādi uzlabotu komerciālā lietotāja iespējas vajadzības gadījumā panākt efektīvu tiesisko aizsardzību. ▌Pamatojumā būtu jānorāda lēmuma ▌iemesli, balstoties uz pakalpojuma sniedzēja noteikumos iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, un tam būtu samērīgi jāattiecas uz attiecīgajiem konkrētajiem apstākļiem, tostarp trešo personu paziņojumiem, kuru dēļ pieņemts minētais lēmums. Tomēr nevajadzētu prasīt, lai tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs sniedz ierobežošanas, apturēšanas vai izbeigšanas pamatojumu, ja ar to tiktu pārkāptas kādas juridiskas vai normatīvas saistības. Turklāt nebūtu jāprasa sniegt pamatojumu tad, ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka attiecīgais komerciālais lietotājs ir vairākkārt pārkāpis piemērojamos noteikumus, kā rezultātā tiek izbeigta visu attiecīgo tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšana.

(23)  Tiešsaistes starpniecības pakalpojuma izbeigšana un ar to saistītā tādu datu dzēšana, kuri tika sniegti, lai izmantotu tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, vai kuri radās, sniedzot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, veido būtiskas informācijas zaudējumu, kas varētu nozīmīgi ietekmēt komerciālos lietotājus un varētu kaitēt arī to spējai pienācīgi izmantot citas tiesības, kas tiem piešķirtas ar šo regulu. Tāpēc tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējam vismaz 30 dienas pirms tam, kad tiek izbeigta visu tā tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšana, būtu pastāvīgā informācijas nesējā jāsniedz attiecīgajam komerciālajam lietotājam pamatojums. Tomē, gadījumos, kad juridiskas vai normatīvas saistības liek tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējam izbeigt tā tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu kopumā kādam konkrētam komerciālam lietotājam, šis paziņošanas termiņš nebūtu jāpiemēro. Tāpat 30 dienu paziņošanas termiņš nebūtu jāpiemēro tad, ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs lūdz izbeigšanas tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ievērojot Savienības tiesību aktus, kas atļauj tūlītēju izbeigšanu gadījumā, kad, ņemot vērā visus konkrētās lietas apstākļus un izsverot abu pušu intereses, nav pamatoti sagaidāms, ka līgumiskās attiecības turpināsies līdz termiņam, par ko vienojās, vai līdz paziņošanas termiņa beigām. Visbeidzot, 30 dienu paziņošanas termiņš nebūtu jāpiemēro, ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs var pierādīt atkārtotu noteikumu pārkāpumu. Dažādie izņēmumi 30 dienu paziņošanas termiņam var jo īpaši rasties saistībā ar nelikumīgu vai nepiemērotu saturu, preces vai pakalpojuma drošumu, viltošanu, krāpšanu, ļaunprogrammatūru, surogātpastu, datu pārkāpumiem, citiem kiberdrošības riskiem vai preces vai pakalpojuma piemērotību nepilngadīgajiem. Lai nodrošinātu proporcionalitāti, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, ja tas ir saprātīgi un tehniski iespējams, būtu jāizņem no sortimenta tikai atsevišķas komerciālā lietotāja preces vai pakalpojumi. Visu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu izbeigšana ir visbargākais pasākums.

(24)  Preču un pakalpojumu ranžēšana, ko veic tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji, būtiski ietekmē patērētāju izvēli un līdz ar to arī to komerciālo lietotāju komerciālos panākumus, kuri piedāvā šīs preces un pakalpojumus patērētājiem. Ranžēšana attiecas uz komerciālo lietotāju piedāvājumu salīdzinošo pamanāmību vai meklēšanas rezultātiem piešķirto atbilstību atkarībā no tā, kā tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji tos attēlo, izkārto vai paziņo, izmantojot algoritmisku secības noteikšanu, novērtējuma vai atsauksmju mehānismus, vizuālu izcelšanu vai citus uzmanības pievēršanas instrumentus vai to kombinācijas. Prognozējamība paredz, ka tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji ranžējumu nosaka nepatvaļīgā veidā. Tāpēc, lai šie procesi komerciālajiem lietotājiem kļūtu paredzamāki, lai viņi varētu labāk izprast ranžēšanas mehānisma darbību un salīdzināt dažādu pakalpojumu sniedzēju ranžēšanas metodes, pakalpojumu sniedzējiem būtu iepriekš jānorāda galvenie ranžēšanā izmantotie parametri. Šī pārredzamības pienākuma konkrētā uzbūve komerciālajiem lietotājiem ir svarīga, jo tas nozīmē, ka jāidentificē ierobežots parametru kopums, kas ir visbūtiskākie, no varbūt daudz lielāka skaita parametru, kuriem ir zināma ietekme uz ranžējumu. Šim argumentētajam aprakstam būtu jāpalīdz komerciālajiem lietotājiem uzlabot savu preču un pakalpojumu parādīšanu vai dažas būtiskas minēto preču vai pakalpojumu īpašības. Galvenā parametra jēdziens būtu jāsaprot kā tāds, kas ietver visus vispārīgos kritērijus, procesus, īpašos signālus, kas iekļauti algoritmos, vai citus pielāgošanas vai pazemināšanas mehānismus, ko izmanto saistībā ar ranžēšanu. ▌

(25)  Ranžējumu veidojošo galveno parametru aprakstā būtu jāiekļauj arī paskaidrojums par jebkuru iespēju komerciālajiem lietotājiem par samaksu aktīvi ietekmēt ranžēšanu, kā arī paskaidrojumu par tās relatīvo ietekmi. Šajā nozīmē samaksa varētu attiekties uz maksājumiem, kuru galvenais vai vienīgais mērķis ir uzlabot ranžējumu, kā arī netiešu samaksu, kas izpaužas kā komerciālā lietotāja piekrišana jebkādām papildu saistībām un kam praktiskas sekas var būt ranžējuma uzlabojums, piemēram, jebkādu palīgpakalpojumu vai jebkādu maksas iespēju izmantošana. Šā apraksta saturs, tostarp galveno parametru skaits un tips, attiecīgi var ievērojami atšķirties atkarībā no konkrētajiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, bet tam būtu jāsniedz komerciālajiem lietotājiem pietiekama izpratne par to, kā ranžēšanas mehānismā tiek ņemtas vērā to piedāvāto faktisko preču vai pakalpojumu iezīmes, un izpratne par šo preču vai pakalpojumu atbilstību konkrētu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu patērētājiem. Komerciālo lietotāju preču vai pakalpojumu kvalitātes mērīšanai izmantotie indikatori, redaktoru izmantošana un viņu iespējas ietekmēt minēto preču vai pakalpojumu ranžējumu, tas, cik lielā mērā samaksa ietekmē ranžējumu, kā arī elementi, kas nav saistīti vai ir tikai attāli saistīti ar pašu preci vai pakalpojumu, piemēram, tiešsaistes piedāvājuma noformējuma elementi, varētu būt piemēri galvenajiem parametriem, kuriem — ja tie ir vienkāršā un skaidri saprotamā valodā izklāstīti ranžēšanas mehānisma vispārīgajā aprakstā — būtu jāpalīdz komerciālajiem lietotājiem gūt vajadzīgo pietiekamo izpratni par tā darbību.

(26)  Tāpat arī tīmekļa vietņu, īpaši to vietņu, kurās uzņēmumi piedāvā preces un pakalpojumus patērētājiem, ranžēšana, ko veic tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji, būtiski ietekmē patērētāju izvēli un šādu korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju komerciālos panākumus. Tādēļ tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz apraksts par galvenajiem parametriem, kas nosaka, kā tiks ranžētas visas indeksētās tīmekļa vietnes, tostarp tīmekļa vietnes, ko izmanto korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji, kā arī citas tīmekļa vietnes, un minēto galveno parametru relatīvais nozīmīgums salīdzinājumā ar citiem parametriem. Tiešsaistes meklētājprogrammu gadījumā šim aprakstam būtu ne vien jāpiedāvā informācija par preču un pakalpojumu īpašībām un to atbilstību patērētājiem, bet arī jāsniedz korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem atbilstīga izpratne par to, vai — un, ja tā ir, tad kā un cik lielā mērā — tiek ņemta vērā konkrēta izmantotās tīmekļa vietnes dizaina specifika, piemēram, optimizācija attēlošanai mobilajās telesakaru ierīcēs. Tajā būtu jāiekļauj arī paskaidrojums par jebkuru iespēju korporatīvo tīmekļu vietņu lietotājiem par samaksu aktīvi ietekmēt ranžējumu, kā arī paskaidrojums par tā relatīvo ietekmi. Tā kā starp tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem nav līgumattiecību, minētajam aprakstam vajadzētu būt pieejamam sabiedrībai acīmredzamā un viegli pieejamā vietā attiecīgajā tiešsaistes meklētājprogrammā. Šajā nozīmē tīmekļa vietņu daļas, kas prasa lietotājiem pieteikties vai reģistrēties, nebūtu jāsaprot kā viegli un publiski pieejamas. Lai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem nodrošinātu paredzamību, apraksts būtu arī regulāri jāatjaunina, tostarp nodrošinot, ka visas galveno parametru izmaiņas var viegli identificēt. Atjauninātu galveno parametru apraksta esamība arī nāktu par labu lietotājiem, kas nav tiešsaistes meklētājprogrammas korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji. Dažos gadījumos tiešsaistes meklētājprogrammu nodrošinātāji var pieņemt lēmumu ietekmēt ranžēšanu konkrētā gadījumā vai izņemt noteiktu tīmekļa vietni no ranžēšanas, pamatojoties uz trešās puses paziņojumu. Tā kā tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēju gadījumā atšķirībā no tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem starp iesaistītajām pusēm nav līgumattiecību, tādēļ tiem nevar prasīt tieši paziņot korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem par izmaiņām ranžējumā vai izņemšanu no saraksta, kas saistītas ar trešās puses paziņojumu. Tomēr korporatīvās tīmekļa vietnes lietotājam vajadzētu būt iespējai pārbaudīt paziņojuma saturu, kas konkrētajā gadījumā ir pamatā izmaiņām ranžējumā vai noteiktas tīmekļa vietnes izņemšanai no saraksta, iepazīstoties ar paziņojuma saturu, piemēram, publiski pieejamā tiešsaistes datubāzē. Tas palīdzētu mazināt konkurentu iespējas ļaunprātīgi izmantot paziņojumus, kuru rezultātā var notikt izņemšana no saraksta.

(27)  Tiešsaistes starpniecības vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem ar šo regulu nevajadzētu prasīt atklāt detalizētu ranžēšanas mehānismu darbību, tostarp algoritmus. Tāpat nevajadzētu kaitēt to spējai vērsties pret trešo personu veiktām negodprātīgām manipulācijām ar ranžējumu, tostarp patērētāju interesēs. Vispārīgam galveno ranžēšanas parametru aprakstam būtu jāaizsargā minētās intereses, vienlaikus nodrošinot komerciālajiem lietotājiem un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem pietiekamu izpratni par to, kā darbojas ranžēšana saistībā ar to, kā viņi izmanto konkrētus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai tiešsaistes meklētājprogrammas. Lai nodrošinātu šīs regulas mērķa sasniegšanu, apsvērumiem par tiešsaistes starpniecības pakalpojumu vai tiešsaistes meklētājprogrammu lietotāju komerciālajām interesēm nekad nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka tiek atteikts izpaust galvenos parametrus, kas nosaka ranžējumu. Šajā sakarā, lai gan šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943(6), sniegtajam aprakstam būtu vismaz jābalstās uz faktiskajiem datiem par izmantoto ranžēšanas parametru atbilstību.

(28)  Komisijai būtu jāizstrādā vadlīnijas, lai palīdzētu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes meklētājprogrammu sniedzējiem piemērot šajā regulā noteiktās ranžēšanas pārredzamības prasības. Šiem centieniem būtu jāpalīdz optimizēt veidu, kādā galvenos parametrus, kas nosaka ranžējumu, identificē un parāda komerciālajiem lietotājiem un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem.

(29)  Palīgpreces un palīgpakalpojumi būtu jāsaprot kā preces un pakalpojumi, kas tiek piedāvātas patērētājam nekavējoties pirms darījuma pabeigšanas, kas uzsākts tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, lai papildinātu komerciālā lietotāja piedāvāto primāro preci vai pakalpojumu. Palīgpreces un palīgpakalpojumi attiecas uz produktiem, kas parasti, lai tie darbotos, ir atkarīgi un ir tieši saistīti ar primāro preci vai pakalpojumu. Tādēļ šim terminam nebūtu jāaptver tās preces un pakalpojumi, ko pārdod tikai papildus attiecīgajai primārajai precei vai produktam, nevis kas pēc sava rakstura tos papildina. Palīgpakalpojumu piemēri ietver remonta pakalpojumus konkrētai precei vai finanšu produktus, kā piemēram, automašīnas īres apdrošināšana, ko piedāvā, lai papildinātu komerciālā lietotāja piedāvātas konkrētas preces vai pakalpojumus. Līdzīgi palīgpreces varētu ietvert preces, kas papildina konkrētu komerciālā lietotāja piedāvātu produktu, radot jauninājumu vai pielāgošanas rīku, kas saistīts ar minēto konkrēto produktu. Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas piedāvā patērētājiem tādas preces vai pakalpojumus, kas ir komerciālā lietotāja pārdotās preces vai pakalpojuma palīgpreces vai palīgpakalpojumi, izmantojot savus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, būtu savos noteikumos būtu jāizklāsta apraksts par piedāvāto palīgpreču un palīgpakalpojumu veidu. Šādam aprakstam vajadzētu būt pieejamam noteikumos neskatoties uz to, vai palīgpreci vai palīgpakalpojumu piegādā pats tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai kāda trešā puse. Šādam aprakstam vajadzētu būt pietiekoši visaptverošam, lai komerciālais lietotājs varētu saprast, vai kāda prece vai pakalpojums tiek pārdots kā palīgprece vai palīgpakalpojums komerciālā lietotāja precei vai pakalpojumam. Aprakstā nevajadzētu obligāti iekļaut konkrētu preci vai pakalpojumu, bet drīzāk tajā vajadzētu iekļaut tā produkta veidu, kas tiek piedāvāts kā papildu produkts komerciālā lietotāja primārajam produktam. Turklāt šajā aprakstā jebkādā gadījumā būtu jāiekļauj to, vai komerciālajam lietotājam ir atļauts, un ar kādiem nosacījumiem, piedāvāt savas palīgpreces un palīgpakalpojumus papildus primārajai precei vai pakalpojumam, ko tas piedāvā tiešsaistes starpniecības pakalpojumos.

(30)  Ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs pats piedāvā patērētājiem noteiktas preces vai pakalpojumus, izmantojot savus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, vai dara to, izmantojot tā kontrolē esošu komerciālo lietotāju, tad minētais pakalpojumu sniedzējs varētu tieši konkurēt ar citiem tā tiešsaistes starpniecības pakalpojuma komerciālajiem lietotājiem, kurus tas nekontrolē, un tas pakalpojumu sniedzējam varētu dot ekonomisku stimulu un spēju izmantot savu kontroli pār tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, lai sniegtu tehniskas vai ekonomiskas priekšrocības saviem vai tā kontrolē esoša komerciālā lietotāja piedāvājumiem, šādas priekšrocības liedzot konkurējošiem komerciālajiem lietotājiem. Šāda rīcība varētu mazināt godīgu konkurenci un ierobežot patērētāju izvēli. Šādās situācijās jo īpaši ir svarīgi, lai tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs rīkotos pārredzamā veidā un pienācīgi aprakstītu jebkādu iespējamu atšķirīgu attieksmi un izklāstītu tās iemeslus — neatkarīgi no tā, vai tā tiek īstenota ar juridiskiem, komerciāliem vai tehniskiem līdzekļiem, piemēram, ar operētājsistēmām saistītām funkcionalitātēm, — pret precēm vai pakalpojumiem, ko viņš piedāvā pats, salīdzinājumā ar attieksmi pret tām precēm vai pakalpojumiem, ko piedāvā citi komerciālie lietotāji. Lai nodrošinātu proporcionalitāti, šī pienākuma izpilde būtu jāparedz vispārējā tiešsaistes starpniecības pakalpojumu līmenī, nevis tādu atsevišķu preču vai pakalpojumu līmenī, ko piedāvā, izmantojot minētos pakalpojumus.

(31)  Ja tiešsaistes meklētājprogrammu sniedzējs pats piedāvā patērētājiem noteiktas preces vai pakalpojumus, izmantojot savas tiešsaistes meklētājprogrammas, vai dara to, izmantojot tā kontrolē esošu korporatīvas tīmekļa vietnes lietotāju, tad minētais meklētājprogrammu sniedzējs varētu tieši konkurēt ar citiem tā tiešsaistes meklētājprogrammu korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem, kurus tas nekontrolē. Šādās situācijās jo īpaši ir svarīgi, lai tiešsaistes meklētājprogrammas sniedzējs rīkotos pārredzami un aprakstītu jebkādu iespējamu atšķirīgu attieksmi — neatkarīgi no tā, vai tā tiek īstenota ar juridiskiem, komerciāliem vai tehniskiem līdzekļiem — pret precēm vai pakalpojumiem, ko viņš piedāvā pats vai to dara, izmantojot tā kontrolē esošu korporatīvās tīmekļa vietnes lietotāju, salīdzinājumā ar attieksmi pret tām precēm vai pakalpojumiem, ko piedāvā konkurējoši korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji. Lai nodrošinātu proporcionalitāti, šis pienākums būtu jāpiemēro vispārējā tiešsaistes meklētājprogrammas līmenī, nevis tādu atsevišķu preču vai pakalpojumu līmenī, ko piedāvā, izmantojot minētos pakalpojumus.

(32)  Šajā regulā būtu jāaplūko konkrēti līguma noteikumi, jo īpaši situācijās ar nelīdzsvarotu spēku samēru sarunu risināšanā, lai nodrošinātu, ka līgumattiecības tiek īstenotas labticīgi un pamatojoties uz godprātību darījumos. Paredzamība un pārredzamība prasa, lai komerciālajiem lietotājiem tiktu dota reāla iespēja iepazīties ar izmaiņām noteikumos, kurus tādēļ nevajadzētu piemērot ar atpakaļejošu spēku, izņemot tad, ja tās ir balstītas uz juridisku vai normatīvu pienākumu vai tās ir izdevīgas minētajiem komerciālajiem lietotājiem. Turklāt komerciālajiem lietotājiem būtu jāpiedāvā skaidrība par noteikumiem, saskaņā ar kuriem var izbeigt to līgumattiecības ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka izbeigšanas noteikumi vienmēr ir proporcionāli un ka tos var izmantot bez liekām grūtībām. Visbeidzot, komerciālie lietotāji būtu pilnībā jāinformē par jebkādu piekļuvi, kas tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem saglabājas pēc līguma termiņa beigām, attiecībā uz informāciju, ko komerciālie lietotāji sniedz vai rada tiešsaistes starpniecības pakalpojumu izmantošanas kontekstā.

(33)  Tiešsaistes platformu ekonomikā spēja piekļūt datiem, tostarp personas datiem, un izmantot tos var pavērt iespēju radīt būtisku vērtību — gan kopumā, gan iesaistītajiem komerciālajiem lietotājiem un tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem. Līdz ar to ir svarīgi, lai tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji sniegtu komerciālajiem lietotājiem skaidru aprakstu par to, kādā apmērā, veidā un ar kādiem nosacījumiem minētie pakalpojumu sniedzēji piekļūst konkrētu kategoriju datiem un izmanto tos. Aprakstam vajadzētu būt samērīgam, un tas varētu attiekties uz vispārīgiem piekļuves nosacījumiem, nevis uz faktisko datu vai datu kategoriju pilnīgu identifikāciju. Tomēr aprakstā varētu iekļaut arī konkrētu faktisko datu veidu identifikāciju un īpašus piekļuves nosacījumus, kas varētu būt ļoti svarīgi komerciālajiem lietotājiem. Šādi dati varētu ietvert komerciālo lietotāju uzkrātos vērtējumus un atsauksmes par tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem. Kopumā aprakstam būtu jāļauj ▌komerciālajiem lietotājiem saprast, vai tie var izmantot datus, lai veicinātu vērtības radīšanu, tostarp, iespējams, saglabājot trešo personu datu pakalpojumus. ▌

(34)  Tādā pašā veidā ir svarīgi, lai komerciālie lietotāji saprastu, vai pakalpojumu sniedzējs apmainās ar trešām personām ar jebkādiem datiem, kas iegūti, komerciālajiem lietotājiem izmantojot starpniecības pakalpojumus. Komerciālie lietotāji būtu jo īpaši jāinformē par jebkādu datu apmaiņu ar trešām personām, kas notiek nolūkos, kuri nav nepieciešami tiešsaistes starpniecības pakalpojumu pienācīgai darbībai; piemēram, ja pakalpojuma sniedzējs sniedz datus par naudu komerciālu apsvērumu dēļ. Lai ļautu komerciālajiem lietotājiem pilnībā izmantot pieejamās tiesības ietekmēt šādu datu koplietošanu, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu skaidri informēt arī par iespējām atteikties no datu koplietošanas, ja šāda iespēja pastāv saskaņā ar līgumattiecībām ar komerciālo lietotāju.

(35)  Minētās prasības nebūtu jāsaprot kā jebkāds pienākums tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem izplatīt vai neizplatīt personas datus vai nepersondatus saviem komerciālajiem lietotājiem. Tomēr pārredzamības pasākumi varētu palīdzēt intensīvākai datu koplietošanai un kā nozīmīgs inovācijas un izaugsmes avots sekmēt centienus radīt vienotu Eiropas datu telpu. Personas datu apstrādē būtu jāievēro Savienības tiesiskais regulējums attiecībā uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, kā arī attiecībā uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektroniskajos sakaros, jo īpaši Regula (ES) 2016/679(7), Direktīva (ES) 2016/680(8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK(9).

(36)  Atsevišķos gadījumos tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji ar saviem noteikumiem varētu ierobežot komerciālos lietotājus, kuri vēlas, izmantojot citus līdzekļus, nevis minētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, piedāvāt patērētājiem preces vai pakalpojumus ar izdevīgākiem nosacījumiem. Minētajos gadījumos attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem būtu jānorāda šādas rīcības iemesls, jo īpaši atsaucoties uz galvenajiem ekonomiskajiem, komerciālajiem vai juridiskajiem apsvērumiem attiecībā uz ierobežojumiem. Tomēr šis pārredzamības pienākums nebūtu jāsaprot kā tāds, kas ietekmē šādu ierobežojumu likumības novērtēšanu saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem vai dalībvalstu tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp konkurences un negodīgas komercprakses jomā, un šādu tiesību aktu piemērošanu.

(37)  Lai komerciālajiem lietotājiem, tostarp tiem, kuru attiecīgo tiešsaistes starpniecības pakalpojumu izmantošana varētu tikt ierobežota, apturēta vai pārtraukta, dotu iespēju piekļūt tūlītējiem, piemērotiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš iekšēja sūdzību izskatīšanas sistēma. Iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas mērķim vajadzētu būt balstītam uz pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem, ko piemēro vienādās situācijās, un nodrošināt, ka ievērojamu daļu sūdzību tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs un attiecīgais komerciālais lietotājs var atrisināt divpusēji un pieņemamā laikposmā. Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji varētu saglabāt sava pieņemtā lēmuma spēkā esamību sūdzības izskatīšanas laikā. Jebkurš mēģinājums panākt vienošanos, izmantojot iekšējās sūdzību izskatīšanas procesu, neietekmē tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai komerciālo lietotāju tiesības ierosināt tiesvedību jebkurā brīdī iekšējā sūdzības izskatīšanas procesā vai pēc tam. Turklāt tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpublicē un vismaz reizi gadā jāpārbauda informācija par savas iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas darbību un efektivitāti, lai palīdzētu komerciālajiem lietotājiem izprast galvenos problēmu veidus, kas var rasties saistībā ar dažādu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu, un iespēju ātri un efektīvi panākt divpusēju atrisinājumu.

(38)  Šīs regulas prasības attiecībā uz iekšējām sūdzību izskatīšanas sistēmām noteiktas, lai tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu pietiekamu elastīgumu šo sistēmu uzturēšanā un konkrētu sūdzību risināšanā, tādējādi līdz minimumam samazinot administratīvo slogu. Turklāt iekšējām sūdzību izskatīšanas sistēmām būtu jāļauj tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vajadzības gadījumā samērīgā veidā vērsties pret jebkādu minēto sistēmu negodprātīgu izmantošanu, ko daži komerciālie lietotāji varētu censties darīt. ▌ Ņemot vērā šādu sistēmu izveides un darbības izmaksas, ir lietderīgi no minētajiem pienākumiem atbrīvot jebkuru tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju, kas ir mazais uzņēmums saskaņā ar attiecīgajiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(10) noteikumiem. Minētajā ieteikumā izklāstītie konsolidācijas noteikumi nodrošina, ka ir novērsta jebkāda apiešana. Minētajam atbrīvojumam nevajadzētu skart minēto uzņēmumu tiesības brīvprātīgi izveidot iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem.

(39)  Ar vārda “iekšēja” izmantošanu nebūtu jāsaprot, ka tiek liegta iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu deleģēšana ārējam pakalpojumu sniedzējam vai citai korporatīvai struktūrai, kamēr šāds sniedzējs vai cita korporatīvā struktūra ir pilnīgi atbildīga un tai ir iespēja nodrošināt iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas atbilstību šīs regulas prasībām.

(40)  Mediācija var piedāvāt tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un to komerciālajiem lietotājiem līdzekļus strīdu izšķiršanai pieņemamā veidā, neizmantojot tiesvedību, kas var būt laikietilpīga un dārga. Tāpēc tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāatvieglo mediācija, proti, jānorāda vismaz divi publiski vai privāti mediatori, kurus viņi vēlas iesaistīt. Prasības norādīt minimālo mediatoru skaitu mērķis ir nodrošināt mediatoru neitralitāti. Ja mediatori savus pakalpojumus sniedz no vietas ārpus Savienības, tie būtu jānorāda tikai tad, ja ir pārliecība, ka šo pakalpojumu izmantošana attiecīgajiem komerciālajiem lietotājiem nekādā veidā neatņem tiesisko aizsardzību, ko nodrošina Savienības vai dalībvalstu tiesību akti, tostarp šīs regulas prasības un piemērojamie tiesību akti par personas datu un komercnoslēpumu aizsardzību. Lai minētie mediatori būtu pieejami, taisnīgi un cik vien iespējams ātri, efektīvi un lietderīgi, tiem būtu jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Tomēr tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un viņu komerciālajiem lietotājiem joprojām vajadzētu būt brīvībai kopīgi norādīt jebkuru mediatoru pēc savas izvēles pēc tam, kad starp tiem izraisījies strīds. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK(11) šajā regulā paredzētajai mediācijai vajadzētu būt brīvprātīgai procedūrai tādā nozīmē, ka puses pašas ir atbildīgas par procesu un var to sākt un izbeigt jebkurā laikā. Neskarot tās brīvprātīgo raksturu, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu labā ticībā jāizskata lūgumi iesaistīties šajā regulā paredzētajā mediācijā.

(41)  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsedz samērīga mediācijas izmaksu daļa, ņemot vērā visus attiecīgos konkrētās lietas elementus. Minētajā sakarā mediatoram būtu jāiesaka, kāda ir samērīga daļa konkrētajā gadījumā. ▌Ņemot vērā izmaksas un administratīvo slogu, kas saistīti ar nepieciešamību noteikumos norādīt mediatorus, ir lietderīgi no minētā pienākuma atbrīvot visus tos tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kas ir mazie uzņēmumi saskaņā ar attiecīgajiem Ieteikuma 2003/361/EK noteikumiem. Minētajā ieteikumā paredzētie konsolidācijas noteikumi nodrošina, ka ir novērsta jebkāda minētā pienākuma apiešana. Tomēr tam nevajadzētu skart minēto uzņēmumu tiesības savos noteikumos norādīt mediatorus, kas atbilst šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem.

(42)  Tā kā tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vienmēr vajadzētu būt pienākumam noteikt mediatorus, kurus tie vēlas iesaistīt, un pienākumam labticīgi iesaistīties jebkādos mediācijas centienos, ko veic, ievērojot šo regulu, šie pienākumi būtu jānosaka tā, lai nepieļautu, ka komerciālie lietotāji mediācijas sistēmu izmanto ļaunprātīgi. Komerciālajiem lietotājiem arī vajadzētu būt pienākumam mediācijā iesaistīties labticīgi. Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam iesaistīties mediācijā, ja komerciāls lietotājs ierosina lietu par tematu, ar kuru saistībā šis komerciālais lietotājs ir iepriekš iesniedzis mediācijas lietu un minētajā lietā mediators ir konstatējis, ka komerciālais lietotājs nav rīkojies labticīgi. Tāpat tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam iesaistīties mediācijā ar komerciālajiem lietotājiem, kuri ir mediatoram vairākkārt nesekmīgi centušies iesniegt lietas mediācijai. Šādām izņēmuma situācijām nevajadzētu ierobežot komerciālā lietotāja spēju iesniegt mediācijas lietu, ja, kā noteicis mediators, mediācijas temats nav saistīts ar iepriekšējām lietām.

(43)  Lai Savienībā veicinātu ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu saistītu strīdu izšķiršanu, izmantojot mediāciju, Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāveicina specializētu mediācijas organizāciju izveide, jo tādu pašlaik nav. Tādu mediatoru iesaistei, kuriem ir specializētas zināšanas par tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, kā arī zināšanas par konkrētajām nozarēm, kurās minētie pakalpojumi tiek sniegti, būtu jāvairo abu pušu uzticēšanās mediācijas procesam un jāpalielina iespēja šajā procesā panākt ātru, taisnīgu un apmierinošu rezultātu.

(44)  Dažādi faktori, piemēram, ierobežoti finanšu līdzekļi, bailes no atbildes rīcības un ekskluzīvas tiesības izvēlēties noteikumos ietveramos tiesas un valsts tiesību aktu noteikumus, var ierobežot esošo tiesiskās aizsardzības iespēju efektivitāti, jo īpaši to iespēju efektivitāti, kuras izmantojot, komerciālajiem lietotājiem vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem jārīkojas atsevišķi un jābūt identificējamiem. Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, būtu jāparedz, ka organizācijas, apvienības, kas pārstāv komerciālos lietotājus vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājus, kā arī noteiktas dalībvalstīs izveidotās publiskās iestādes var iesniegt prasību valstu tiesās saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp valsts procesuālajām prasībām. Šādai prasību iesniegšanai valstu tiesās vajadzētu būt vērstai uz to, lai apturētu vai aizliegtu šajā regulā izklāstīto noteikumu pārkāpumus un novērstu turpmākus zaudējumus, kas varētu apdraudēt ilgtspējīgas darījuma attiecības tiešsaistes platformu ekonomikā. Lai nodrošinātu, ka šādas organizācijas vai apvienības minētās tiesības īsteno efektīvi un piemērotā veidā, tām vajadzētu atbilst noteiktiem kritērijiem. Konkrētāk, tām jābūt pienācīgi izveidotām saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktu, tām jābūt bezpeļņas struktūrām un tām jāīsteno savi mērķi ilgstošā veidā. Minētajām prasībām būtu jānovērš jebkāda organizāciju vai apvienību ad hoc veidošana konkrētai darbībai vai konkrētām darbībām vai nolūkā iegūt peļņu. Turklāt būtu jānodrošina, ka finansētājiem, kuri ir trešās personas, nav nepienācīgas ietekmes uz minēto organizāciju vai apvienību lēmumu pieņemšanu. Lai izvairītos no interešu konflikta, jo īpaši vajadzētu nepieļaut tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai tiešsaistes meklētājprogrammu nepienācīgu ietekmi uz organizācijām vai apvienībām, kuras pārstāv komerciālos lietotājus vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājus. Novērtēt, vai šie atbilstības kritēriji ir izpildīti, valstu tiesām palīdzēs pilnībā publiski atklāta informācija par dalību un finansējuma avotiem. Ņemot vērā attiecīgo publisko iestāžu īpašo statusu dalībvalstīs, kurās šādas iestādes ir izveidotas, būtu jānosaka vienīgi tas, ka tām saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem ir īpaši uzdots veikt šādus pasākumus vai nu attiecīgo pušu kopējās interesēs, vai arī vispārējās interesēs, bez nepieciešamības šos kritērijus piemērot šādām publiskām iestādēm. Jebkādām šādām darbībām nekādā veidā nevajadzētu ietekmēt komerciālo lietotāju un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju tiesības veikt tiesiskas darbības individuāli.

(45)  Būtu jāpaziņo Komisijai to organizāciju, apvienību un publisko iestāžu identitāte, kurām dalībvalstu ieskatā vajadzētu būt kvalificētām celt prasību saskaņā ar šo regulu. Šādā paziņojumā dalībvalstīm būtu jāveic konkrēta atsauce uz attiecīgajiem valsts noteikumiem, saskaņā ar kuriem organizācija, apvienība vai publiska iestāde tika izveidota, un attiecīgā gadījumā jāatsaucas uz attiecīgo publisko reģistru, kurā organizācija vai apvienība ir reģistrēta. Ar šo dalībvalstīm doto papildu izraudzīšanās iespēju būtu jānodrošina zināma juridiskā noteiktība un pārredzamība, uz ko komerciālie lietotāji un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji var paļauties. Vienlaikus tās mērķis ir padarīt juridiskās procedūras efektīvākas un īsākas, kas šķiet piemēroti šādā kontekstā. Komisijai būtu jānodrošina minēto organizāciju, apvienību un publisko iestāžu saraksta publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Iekļaušanai minētajā saraksta vajadzētu kalpot kā atspēkojamam pierādījumam par prasības cēlējas organizācijas, apvienības vai publiskas iestādes tiesībspēju un rīcībspēju. Ja pastāv bažas attiecībā uz kādu izraudzīšanu, dalībvalstij, kas organizāciju, apvienību vai publisko iestādi ir izraudzījusies, būtu minētās bažas jāizmeklē. Organizācijām, apvienībām un publiskām iestādēm, kuras dalībvalsts nav izraudzījusies, vajadzētu būt iespējai celt prasību valsts tiesās, turklāt to tiesībspēju pārbauda saskaņā ar šajā regulā izklāstītajām prasībām.

(46)  Dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums nodrošināt šīs regulas atbilstīgu un efektīvu piemērošanu. Dalībvalstīs jau pastāv atšķirīgas izpildes sistēmas, un tām nebūtu jānosaka pienākums veidot jaunas valsts izpildes struktūras. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzticēt pastāvošajām iestādēm, tostarp tiesām, šī regulas izpildi. Šai regulai nebūtu jāuzliek pienākums dalībvalstīm nodrošināt ex officio izpildi vai uzlikt soda naudas.

(47)  Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu nepārtraukti jāuzrauga šīs regulas piemērošana. Šajā sakarā Komisijai būtu jācenšas izveidot plašu informācijas apmaiņas tīklu, iesaistot attiecīgās ekspertu struktūras, izcilības centrus un tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centru. Dalībvalstīm pēc pieprasījuma būtu jāsniedz Komisijai visa attiecīgā informācija, kas šajā sakarā ir to rīcībā. Visbeidzot, šīm darbībām būtu jāgūst labums no tā, ka kopumā palielināsies pārredzamība komerciālo lietotāju un tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju un tiešsaistes meklētājprogrammu komerciālajās attiecībās, ko ir iecerēts panākt ar šo regulu. Lai efektīvi pildītu savus 16. un 18. pantā paredzētos pienākumus, Komisijai būtu jācenšas vākt informāciju no tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem attiecīgā gadījumā būtu godprātīgi jāsadarbojas nolūkā veicināt šādu datu vākšanu.

(48)  Rīcības kodeksi, ko izstrādājuši vai nu attiecīgie pakalpojumu sniedzēji vai arī tos pārstāvošas organizācijas vai apvienības, var veicināt šīs regulas pareizu piemērošanu, tādēļ to izstrāde būtu jāveicina. Izstrādājot šādus rīcības kodeksus un apspriežoties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, būtu jāņem vērā attiecīgo nozaru īpatnības, kā arī MVU īpatnības. Šādi rīcības kodeksi būtu jāformulē objektīvā un nediskriminējošā veidā.

(49)  Komisijai būtu šī regula periodiski jāizvērtē un cieši jāuzrauga tās ietekme uz tiešsaistes platformu ekonomiku, galvenokārt ar mērķi noteikt grozījumu nepieciešamību, ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju vai tirgus attīstību. Novērtējumā būtu jāvērtē arī ietekme uz komerciālajiem lietotājiem, kas varētu rasties, ja tiek izmantotas ekskluzīvas tiesības izvēlēties noteikumos ietveramos tiesas valsts tiesību aktu noteikumus, ko vienpusēji nosaka tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji. Lai gūtu plašu priekšstatu par norisēm nozarē, vērtējumā būtu jāņem vērā dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu pieredze. Šīs regulas novērtējumā, kas jāveic Komisijai, vajadzīgās informācijas ieguvē būtiska nozīme ir tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centra ekspertu grupai, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu C(2018)2393. Tāpēc Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā atzinumi un ziņojumi, ko tai iesniedz minētā grupa. Pēc novērtējuma Komisijai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi. Var būt lietderīgi veikt turpmākus pasākumus, tostarp pieņemt normatīvus aktus, ja izrādās, ka ar šajā regulā paredzētajām normām nepietiek, lai pienācīgi risinātu nozarē izplatīto nelīdzsvarotību un negodīgu komercpraksi.

(50)  Sniedzot šajā regulā prasīto informāciju, pēc iespējas būtu jāņem vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām(12).

(51)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, nodrošināt taisnīgu, paredzamu, ilgtspējīgu un uzticamu tiešsaistes uzņēmējdarbības vidi iekšējā tirgū — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā būtu jāparedz vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(52)  Šīs regulas nolūks ir nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, un veicināt darījumdarbības brīvību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šīs regulas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, izklāstot noteikumus, kas garantē, ka tiešsaistes starpniecības pakalpojumu komerciālajiem lietotājiem un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem saistībā ar tiešsaistes meklētājprogrammām tiek nodrošināta pienācīga pārredzamība, taisnīgums un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

2.  Šo regulu piemēro tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem un tiešsaistes meklētājprogrammām, ko nodrošina vai piedāvā nodrošināt attiecīgi komerciālajiem lietotājiem un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem, kuru uzņēmējdarbības vieta vai dzīvesvieta ir Savienībā un kuri, izmantojot minētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai tiešsaistes meklētājprogrammas, piedāvā preces vai pakalpojumus patērētājiem, kas atrodas Savienībā, neatkarīgi no minēto pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības veikšanas vietas vai dzīvesvietas un neatkarīgi no tā, kādi tiesību akti citādi būtu piemērojami.

3.  Šo regulu nepiemēro tiešsaistes maksājumu pakalpojumiem vai reklāmu rīkiem vai tiešsaistes reklāmu apmaiņas platformām, ja to mērķis nav atvieglot tiešo darījumu uzsākšanu un ja tās neparedz līgumattiecības ar patērētājiem.

4.  Šī regula neskar valstu noteikumus, kuri saskaņā ar Savienības tiesībām aizliedz vienpusēju rīcību vai negodīgu komercpraksi vai piemēro sankcijas par to, ciktāl uz attiecīgajiem aspektiem neattiecas šī regula. Šī regula neskar valstu civiltiesības, jo īpaši līgumtiesības, piemēram, noteikumus par līguma spēkā esamību, rašanos, sekām vai izbeigšanu, ciktāl valstu civiltiesību noteikumi atbilst Savienības tiesībām un ciktāl uz attiecīgajiem aspektiem neattiecas šīs regulas noteikumi.

5.  Šī regula neskar Savienības tiesību aktus, jo īpaši Savienības tiesību aktus, kas piemērojami tādās jomās kā tiesu iestāžu sadarbība civillietās, konkurence, datu aizsardzība, komercnoslēpumu aizsardzība, patērētāju tiesību aizsardzība, elektroniskā komercija un finanšu pakalpojumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  “komerciālais lietotājs” ir jebkura privātpersona, kas rīkojas savas komerciālās vai profesionālās darbības ietvaros, vai jebkura juridiska persona, kas, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, piedāvā patērētājiem preces vai pakalpojumus nolūkos, kas saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

2)  “tiešsaistes starpniecības pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas atbilst visām šādām prasībām:

a)  tie ir informācijas sabiedrības pakalpojumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535(13) 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

b)  tie ļauj komerciālajiem lietotājiem piedāvāt preces vai pakalpojumus patērētājiem nolūkā atvieglot tiešo darījumu uzsākšanu starp šiem komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem neatkarīgi no tā, kur šie darījumi beigās tiek noslēgti;

c)  tos sniedz komerciālajiem lietotājiem, pamatojoties uz līgumattiecībām starp šo pakalpojumu sniedzēju ▌un komerciālajiem lietotājiem, kuri piedāvā preces vai pakalpojumus patērētājiem ▌;

3)  “tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas sniedz vai piedāvā sniegt komerciālajiem lietotājiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumus;

4)  “patērētājs” ir jebkura fiziska persona, kura rīkojas nolūkos, kas nav saistīti ar šīs personas komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

5)  “tiešsaistes meklētājprogramma” ir digitālais pakalpojums, kas ļauj lietotājiem ievadīt vaicājumus nolūkā veikt meklējumus principā visās tīmekļa vietnēs vai visās tīmekļa vietnēs konkrētā valodā, pamatojoties uz vaicājumu par jebkādu tematu atslēgvārda, frāzes, balss pieprasījuma vai citu ievaddatu veidā, un sniedz rezultātus visos formātos, kuros var atrast informāciju saistībā ar prasīto saturu;

6)  “tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina vai piedāvā nodrošināt lietotājiem tiešsaistes meklētājprogrammas;

7)  “korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto tiešsaistes saskarni, proti, programmatūru, tostarp tīmekļa vietni vai tās daļu, un lietojumprogrammas, tostarp mobilās lietotnes, lai patērētājiem piedāvātu preces vai pakalpojumus nolūkos, kas saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju;

8)  “ranžējums” ir relatīvā pamanāmība, ko piešķir precēm vai pakalpojumiem, kurus piedāvā ▌, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, vai atbilstība, ko tiešsaistes meklētājprogrammas piešķir meklēšanas rezultātiem ▌, un ko attiecīgi tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji attēlo, izkārto vai paziņo ▌neatkarīgi no šādai attēlošanai, izkārtošanai vai paziņošanai izmantotajām tehnoloģijām;

9)  “kontrole” ir uzņēmuma īpašumtiesības vai spēja uzņēmumu izšķiroši ietekmēt Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004(14) 3. panta 2. punkta nozīmē;

10)  “noteikumi” ir visi noteikumi un nosacījumi vai specifikācijas neatkarīgi no to nosaukuma vai formas, kuri reglamentē līgumattiecības starp tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un tā komerciālajiem lietotājiem un kurus vienpusēji nosaka tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs, izvērtējot minēto vienpusējo noteikšanu, veicot vispārēju novērtējumu, kuram iesaistīto pušu relatīvais lielums, tas, ka ir notikušas sarunas vai ka konkrētas noteikumu normas varētu būt apspriestas šādās sarunās un tās kopīgi noteikuši attiecīgais pakalpojumu sniedzējs un komerciālais lietotājs, pats par sevi nav izšķirošs faktors;

11)  “palīgpreces un palīgpakalpojumi” ir preces un pakalpojumi, ko komerciālais lietotājs ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu palīdzību pirms tā darījuma pabeigšanas, kuru sācis tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs, piedāvā patērētājam papildus primārajai precei vai pakalpojumam;

12)  “mediācija” ir jebkurš strukturēts process, kā definēts Direktīvas 2008/52/EK par 3. panta a) punktā;

13)  “pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas ļauj komerciālajiem lietotājiem glabāt tiem personīgi adresētu informāciju tādā veidā, ka tā ir pieejama turpmākai izmantošanai, tik ilgi, cik tas ir atbilstoši informācijas nolūkiem, un tā, lai būtu iespējams uzglabāto informāciju reproducēt nemainītā veidā.

3. pants

Noteikumi

1.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to noteikumi:

a)  ir sagatavoti vienkāršā un skaidri saprotamā valodā;

b)  ir viegli pieejami komerciālajiem lietotājiem visos ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju izveidoto komercattiecību posmos, tostarp posmā pirms līguma noslēgšanas;

c)  sniedz ▌pamatu lēmumiem pilnībā vai daļēji apturēt, izbeigt vai noteikt jebkurus citus ierobežojumus attiecībā uz to tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu komerciālajiem lietotājiem;

d)  ietver informāciju par jebkādiem papildu izplatīšanas kanāliem un iespējamām saistītām programmām, ar kuru starpniecību tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji varētu pārdot komerciālo lietotāju piedāvātās preces un pakalpojumus;

e)  ietver vispārīgu informāciju par noteikumu ietekmi uz komerciālo lietotāju īpašumtiesībām un intelektuālā īpašuma tiesību kontroli.

2.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji attiecīgajiem komerciālajiem lietotājiem pastāvīgā informācijas nesējā paziņo par jebkādiem ierosinātajām savu noteikumu izmaiņām.

Ierosinātās izmaiņas neīsteno pirms tāda paziņošanas termiņa beigām, kas ir pamatots un samērīgs ar paredzēto izmaiņu raksturu un apjomu, kā arī ar to sekām attiecīgajam komerciālajam lietotājam. Minētais paziņošanas termiņš ir vismaz 15 dienas no dienas, kad tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs attiecīgajiem komerciālajiem lietotājiem paziņo par ierosinātajām izmaiņām. Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji atvēl ilgāku paziņošanas termiņu, ja tas ir vajadzīgs, lai sniegtu komerciālajiem lietotājiem iespēju veikt tehniskus vai komerciālus pielāgojumus nolūkā nodrošināt atbilstību izmaiņām.

Attiecīgajam komerciālajam lietotājam ir tiesības izbeigt līgumu ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju pirms ir beidzies paziņošanas termiņš. Šāda izbeigšana stājas spēkā 15 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas saskaņā ar pirmo daļu, ja vien līgumā nav paredzēts īsāks termiņš.

Attiecīgie komerciālie lietotāji jebkurā brīdī pēc tam, kad saņemts paziņojums saskaņā ar pirmo daļu, var vai nu ar rakstisku paziņojumu, vai skaidri apstiprinošu darbību atteikties no šā punkta otrajā daļā minētā paziņošanas termiņa.

Jaunu preču vai pakalpojumu iesniegšanu tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem paziņošanas termiņa laikā uzskata par skaidri apstiprinošu darbību, ar ko atsakās no paziņošanas termiņa, izņemot gadījumos, kad saprātīgs un samērīgs paziņošanas laikposms pārsniedz 15 dienas, jo izmaiņas noteikumos prasa, lai komerciālais lietotājs veiktu būtiskus tehniskus pielāgojumus savām precēm vai pakalpojumiem. Šādos gadījumos neuzskata, ka komerciālais lietotājs automātiski atsakās no paziņošanas perioda, ja tas iesniedz jaunas preces un pakalpojumus.

3.  Noteikumi — vai konkrētas to normas —, kas neatbilst 1. punkta prasībām, kā arī noteikumu izmaiņas, kuras tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs īsteno pretēji 2. punkta noteikumiem, nav spēkā.

4.  Šā panta 2. punkta otrajā daļā minēto paziņošanas termiņu nepiemēro, ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējam:

a)   ir juridiskas vai normatīvas saistības, kas tam uzliek pienākumu izmainīt savus noteikumus tādā veidā, ka tas nevar ievērot 2. punkta otrajā daļā minēto paziņošanas termiņu;

b)  ir izņēmuma kārtā jāizmaina savi noteikumi, lai novērstu neparedzētu un tūlītēju apdraudējumu, kas saistīts ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu, klientu vai komerciālo lietotāju aizsardzību pret krāpšanu, ļaunprogrammatūru, surogātpastu, datu pārkāpumiem vai citiem kiberdrošības riskiem.

5.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka komerciālā lietotāja, kurš nodrošina preces vai pakalpojumus tiešsaistes starpniecības pakalpojumos, identitāte ir skaidri atpazīstama.

4. pants

Ierobežošana, apturēšana un izbeigšana

1.  Ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs nolemj ▌ierobežot vai apturēt savu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu konkrētam komerciālam lietotājam attiecībā uz konkrētām minētā komerciālā lietotāja piedāvātām precēm vai pakalpojumiem, tas attiecīgajam komerciālajam lietotājam pastāvīgā informācijas nesējā pirms pakalpojumu ierobežošana vai apturēšanas brīdī, kad šāda apturēšana vai ierobežošana stājas spēkā, sniedz minētā lēmuma pamatojumu.

2.  Ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs nolemj izbeigt visu savu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu konkrētam komerciālam lietotājam, tas attiecīgajam komerciālajam lietotājam vismaz 30 dienas pirms pakalpojumu izbeigšanas stāšanās spēkā pastāvīgā informācijas nesējā sniedz minētā lēmuma pamatojumu.

3.  Ierobežošanas, apturēšanas vai izbeigšanas gadījumā tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs sniedz komerciālajam lietotājam iespēju precizēt faktus un apstākļus 11. pantā minētā iekšējā sūdzību izskatīšanas procesa ietvaros. Ja ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu atceļ starpniecības pakalpojumu sniedzējs, tas bez nepamatotas kavēšanās atjauno komerciālo lietotāju, tostarp nodrošinot komerciālajam lietotājam jebkādu piekļuvi personas vai citiem datiem vai abu šo veidu datiem, kāda tam bija, kad tas izmantoja attiecīgo tiešsaistes starpniecības pakalpojumu, pirms stājās spēkā ierobežošana, apturēšana vai izbeigšana.

4.  Šā panta 2. punktā minēto paziņošanas termiņu nepiemēro, ja uz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju:

a)  attiecas juridiskas vai normatīvas saistības, kas tam uzliek pienākumu izbeigt vai ierobežot visu savu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu konkrētam komerciālam lietotājam tādā veidā, kas tam neļauj ievērot minēto paziņošanas termiņu, vai

b)  tas izmanto izbeigšanas tiesības sevišķi svarīga iemesla dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas atbilst Savienības tiesību aktiem;

c)  tas var pierādīt, ka attiecīgais komerciālais lietotājs ir atkārtoti pārkāpis piemērojamos noteikumus, kā rezultātā pakalpojumu sniedzējs izbeidza sniegt visus attiecīgos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai ierobežoja to sniegšanu.

Gadījumos, kad 2. punktā minēto paziņošanas termiņu nepiemēro, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās pastāvīgā informācijas nesējā sniedz attiecīgajam komerciālajam lietotājam minētā lēmuma pamatojumu.

5.  Šā panta 1. un 2. punktā un 4. punkta otrajā daļā minētajā pamatojumā ietver atsauci uz konkrētiem faktiem vai apstākļiem, tostarp trešo pušu veiktu paziņojumu saturu, kuru rezultātā tika pieņemts tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēja lēmums, kā arī atsauci uz minētā lēmuma attiecīgajiem iemesliem, kas minēti 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējam nav jāsniedz lēmuma pamatojums, ja tam ir juridiskas vai normatīvas saistības nesniegt konkrētus faktus vai apstākļus vai atsauci uz piemērojamo pamatojumu vai pamatojumiem, vai ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka attiecīgais komerciālais lietotājs ir vairākkārt pārkāpis piemērojamos noteikumus, kā rezultātā pakalpojumu sniedzējs izbeidza sniegt visus attiecīgos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai ierobežoja to sniegšanu.

5. pants

Ranžējums

1.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos izklāsta galvenos parametrus, pēc kuriem nosaka ranžējumu, un minēto galveno parametru relatīvās nozīmes piešķiršanas pamatojumu pretstatā citiem parametriem.

2.  Tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji viegli un publiski pieejamā aprakstā, kas sagatavots vienkāršā un skaidri saprotamā valodā un pieejams minēto pakalpojumu sniedzēju tiešsaistes meklētājprogrammās, izklāstagalvenos parametrus, kuri atsevišķi vai kopā ir visbūtiskākie ranžējuma noteikšanā, un šo parametru relatīvo svarīgumu. Tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji šo aprakstu regulāri atjaunina.

3.  Ja galvenie parametri paredz iespēju par tiešu vai netiešu atlīdzību, ko komerciālie lietotāji vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji maksā attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam, ietekmēt ranžējumu, minētais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar 1. un 2. punktā izklāstītajām prasībām apraksta arī minētās iespējas un to, kā šāda atlīdzība ietekmē ranžējumu.

4.  Ja kādā īpašā gadījumā tiešsaistes meklētājprogrammas pakalpojuma sniedzējs ir mainījis ranžējuma kārtību vai izņēmis no saraksta kādu konkrētu tīmekļa vietni pēc trešās personas paziņojuma, pakalpojumu sniedzējs dod iespēju korporatīvās tīmekļa vietnes lietotājam pārbaudīt paziņojuma saturu.

5.  Apraksti, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, ir pietiekami, lai komerciālie lietotāji vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji varētu gūt atbilstošu izpratni par to, vai — un, ja tā ir, tad kā un cik lielā mērā — ranžēšanas mehānismā ņem vērā:

a)  to preču un pakalpojumu īpašības, ko patērētājiem piedāvā tiešsaistes starpniecības pakalpojumos vai tiešsaistes meklētājprogrammā;

b)  minēto īpašību atbilstību minētajiem patērētājiem;

c)  attiecībā uz tiešsaistes meklētājprogrammām — korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju izmantoto tīmekļa vietņu dizaina specifiku.

6.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot šā panta prasības, nav jāatklāj algoritmi un nekāda informācija, kas ar pamatotu noteiktību varētu maldināt patērētājus vai kaitēt patērētājiem, izmantojot manipulācijas ar meklēšanas rezultātiem. Šis pants neskar Direktīvu (ES) 2016/943.

7.  Lai veicinātu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēju atbilstību šā panta prasībām, Komisija papildus šajā pantā noteiktajām pārredzamības prasībām sagatavo vadlīnijas.

6. pants

Papildu preces un pakalpojumi

Ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs vai trešās personas piedāvā patērētājiem palīgpreces un palīgpakalpojumus, tostarp finanšu produktus, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs savos noteikumos izklāsta piedāvāto palīgpreču un palīgpakalpojumu veidu un aprakstu un to, ar kādiem nosacījumiem komerciālajam lietotājam arī ir atļauts piedāvāt savas palīgpreces un palīgpakalpojumus, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus.

7. pants

Atšķirīga attieksme

1.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos iekļauj aprakstu par jebkādu atšķirīgu attieksmi, ko tie piemēro vai varētu piemērot, no vienas puses, precēm vai pakalpojumiem, kurus patērētājiem minētajos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai jebkuri komerciālie lietotāji, ko minētais pakalpojumu sniedzējs kontrolē, un, no otras puses, precēm vai pakalpojumiem, kurus, piedāvā citi komerciālie lietotāji. Minētajā aprakstā norāda galvenos ekonomiskos, komerciālos vai juridiskos apsvērumus šādai atšķirīgai attieksmei.

2.  Tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji sniedz aprakstu par jebkādu atšķirīgu attieksmi, ko tie piemēro vai varētu piemērot, no vienas puses, precēm vai pakalpojumiem, kurus patērētājiem minētajos tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumos piedāvā pats pakalpojumu sniedzējs vai jebkuras korporatīvās tīmekļa vietnes lietotāji, ko minētais pakalpojumu sniedzējs kontrolē, un, no otras puses, precēm vai pakalpojumiem, kurus piedāvā citu korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji.

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minētajos aprakstos attiecīgā gadījumā jo īpaši ietver vismaz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēja vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēja atšķirīgu attieksmi, ko īsteno ar īpašiem veiktiem pasākumiem, vai rīcību, kas saistīta ar kādu no turpmāk minētajiem elementiem:

a)  pakalpojumu sniedzēja vai komerciālo lietotāju vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju, kurus tas kontrolē, iespējama piekļuve jebkādiem personas datiem vai citiem datiem, vai abiem šāda veida datiem, kurus komerciālie lietotāji, korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji vai patērētāji sniedz, lai izmantotu attiecīgos tiešsaistes starpniecības vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumus, vai kuri rodas, sniedzot minētos pakalpojumus;

b)  ranžējums vai citi pakalpojumu sniedzēja izmantotie iestatījumi, kas ietekmē patērētāju piekļuvi precēm vai pakalpojumiem, kurus piedāvā citi komerciālie lietotāji ar minēto tiešsaistes starpniecības pakalpojumu starpniecību vai citi korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāji ar minēto tiešsaistes meklētājprogrammu starpniecību;

c)  jebkāda tieša vai netieša atlīdzība par attiecīgo tiešsaistes starpniecības pakalpojumu vai tiešsaistes meklētājprogrammu izmantošanu;

d)  ▌jebkāda tieša vai netieša atlīdzība par tādu komerciālajam lietotājam vai korporatīvās tīmekļa vietnes lietotājam svarīgu pakalpojumu, funkcionalitātes vai tehniskās saskarnes izmantošanu, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumu vai tiešsaistes meklētājprogrammu izmantošanu vai ir to palīgpakalpojumi, vai piekļuve tiem vai to izmantošanas nosacījumi.

8. pants

Īpaši līgumu nosacījumi

Lai nodrošinātu, ka tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un komerciālo lietotāju līgumattiecības tiek īstenotas labticīgi un ir balstītas uz godprātību, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji:

a)  nepiemēro noteikumiem izmaiņas ar atpakaļejošu spēku, izņemot gadījumos, ja tādas ir nepieciešamas, lai pildītu juridiskas vai normatīvas saistības vai ja izmaiņas ar atpakaļejošu spēku ir labvēlīgas komerciālajiem lietotājiem;

b)  nodrošina, ka to noteikumos ir informācija par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem komerciālie lietotāji var izbeigt līgumattiecības ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju; un

c)  savos noteikumos sniedz aprakstu par tehnisko un līgumisko piekļuvi vai šādas piekļuves neesību informācijai, ko snieguši vai ģenerējuši komerciālie lietotāji un kuru pakalpojumu sniedzēji saglabā pēc līguma termiņa beigām.

9. pants

Piekļuve datiem

1.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos izklāsta komerciālo lietotāju tehnisko un līgumisko piekļuvi vai tās neesību jebkādiem personas datiem vai citiem datiem, vai abiem šāda veida datiem, kurus komerciālie lietotāji vai patērētāji sniedz, lai izmantotu attiecīgos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, vai kuri rodas, sniedzot minētos pakalpojumus.

2.  Izmantojot 1. punktā minēto aprakstu, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji attiecīgi informē komerciālos lietotājus jo īpaši par:

a)  to, vai tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējam ir piekļuve personas datiem vai citiem datiem, vai abiem šāda veida datiem, kurus komerciālie lietotāji vai patērētāji sniedz, lai izmantotu minētos pakalpojumus, vai kuri rodas, sniedzot minētos pakalpojumus, un, ja piekļuve ir, tad kurām šādu datu kategorijām un ar kādiem nosacījumiem;

b)  to, vai komerciālajam lietotājam ir piekļuve personas datiem vai citiem datiem, vai abiem šāda veida datiem, ko minētais komerciālais lietotājs sniedz saistībā ar komerciālā lietotāja izmantotajiem attiecīgajiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem vai kas radīti, sniedzot minētos pakalpojumus minētajam komerciālajam lietotājam un komerciālā lietotāja preču vai pakalpojumu patērētājiem, un, ja piekļuve ir, tad kurām šādu datu kategorijām un ar kādiem nosacījumiem;

c)  to, vai papildus b) apakšpunktam komerciālajam lietotājam ir piekļuve personas datiem un/vai citiem datiem, tostarp apkopotā veidā, kas sniegti vai radīti, sniedzot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus visiem komerciālajiem lietotājiem un to patērētājiem, un, ja piekļuve ir, tad kurām šādu datu kategorijām un ar kādiem nosacījumiem; un

d)  to, vai a) apakšpunktā paredzētos datus sniedz trešām personām, arī, ja šādus datus trešām personām nav jāsniedz, lai tiešsaistes starpniecības pakalpojums darbotos pareizi, informāciju, precizējot šādu datu koplietošanas nolūku, kā arī komerciālo lietotāju iespējas no minētās datu koplietošanas atteikties.

3.  Šis pants neskar Regulas (ES) 2016/679, Direktīvas (ES) 2016/680 un Direktīvas 2002/58/EK piemērošanu.

10. pants

Ierobežojumi piedāvāt atšķirīgus nosacījumus ar citiem līdzekļiem

1.  Ja tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji, sniedzot savus pakalpojumus, ierobežo komerciālo lietotāju iespējas vienas un tās pašas preces un pakalpojumus piedāvāt patērētājiem saskaņā ar atšķirīgiem nosacījumiem un izmantojot līdzekļus, kas nav minētie pakalpojumi, minētie pakalpojumu sniedzēji šā ierobežojuma iemeslus ietver savos noteikumos un dara tos viegli pieejamus sabiedrībai. Minētie iemesli ietver galvenos ekonomiskos, saimnieciskos vai juridiskos apsvērumus minēto ierobežojumu noteikšanai.

2.  Šā panta 1. punktā noteiktais pienākums neskar nekādu šādu ierobežojumu piemērošanas aizliegšanu vai tās tvēruma sašaurināšanu, kas izriet no tā, ka tiek piemēroti citi Savienības tiesību akti vai dalībvalstu tiesību akti, kas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuri attiecas uz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem.

11. pants

Iekšējā sūdzību izskatīšanas sistēma

1.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji ievieš iekšēju sistēmu komerciālo lietotāju sūdzību izskatīšanai.

Minētā iekšējā sūdzību izskatīšanas sistēma komerciālajiem lietotājiem ir viegli pieejama un bez maksas un nodrošina apstrādi pieņemamā laikposmā. Tā ir balstīta uz pārredzamības principu un principu par vienlīdzīgu attieksmi vienādās situācijās, un sūdzību izskatīšanu veidā, kas ir samērīgs ar tās nozīmīgumu un sarežģītību. Tā ļauj komerciālajiem lietotājiem tieši iesniegt sūdzības attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam par jebkuru no šādiem jautājumiem:

a)  jebkuru šajā regulā noteikto minētā pakalpojumu sniedzēja ▌saistību iespējama neizpilde, kas ietekmē komerciālo lietotāju, kas iesniedz sūdzību (“sūdzības iesniedzējs”);

b)  tehnoloģiju jautājumi, kas ir tieši saistīti ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu un kas ▌ietekmē sūdzības iesniedzēju;

c)  minētā pakalpojumu sniedzēja veikti pasākumi vai rīcība, kas ir tieši saistīta ar tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu un kas ▌ietekmē sūdzības iesniedzēju.

2.  Savas iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas ietvaros tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji:

a)  pienācīgi izskata iesniegtās sūdzības un ar sūdzībām saistītos turpmākos pasākumus, kas varētu būt vajadzīgi, lai problēmu pienācīgi atrisinātu ▌;

b)  ātri un efektīvi apstrādā sūdzības, ņemot vērā konkrētās problēmas nozīmīgumu un sarežģītību;

c)  individualizēti un vienkāršā un skaidri saprotamā valodā paziņo sūdzības iesniedzējam par iekšējā sūdzību izskatīšanas procesa rezultātiem.

3.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos sniedz visu attiecīgo informāciju par piekļuvi to iekšējai sūdzību izskatīšanas sistēmai un par tās darbību.

4.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji ▌sagatavo un sniedz sabiedrībai viegli pieejamu informāciju par savas iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas darbību un efektivitāti. Tie pārbauda attiecīgo informāciju vismaz reizi gadā un to atjaunina, ja ir jāveic būtiskas izmaiņas.

Minētajā informācijā norāda iesniegto sūdzību kopējo skaitu, galvenos sūdzību veidus, sūdzību izskatīšanai nepieciešamo vidējo laiku un apkopotu informāciju par sūdzību izskatīšanas rezultātiem.

5.  Šā panta noteiktumi neattiecas uz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir mazie uzņēmumi Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma nozīmē.

12. pants

Mediācija

1.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji savos noteikumos norāda divus vai vairākus mediatorus, kurus viņi vēlas iesaistīt, lai saistībā ar jebkādiem tādiem strīdiem starp pakalpojuma sniedzēju un komerciālo lietotāju, kas rodas par attiecīgo tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniegšanu, tostarp sūdzībām, ko nevarēja atrisināt, izmantojot 11. pantā minēto iekšējo sūdzību izskatīšanas sistēmu, mēģinātu panākt vienošanos ar komerciālajiem lietotājiem par izlīgumu ārpustiesas kārtībā.

Mediatorus, kas sniedz savus pakalpojumus no vietas ārpus Savienības, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji var norādīt tikai tad, ja tiek nodrošināts, ka attiecīgajiem komerciālajiem lietotājiem, sadarbojoties ar šādiem mediatoriem, netiek faktiski liegta iespēja izmantot Savienības tiesību aktos vai dalībvalstu tiesību aktos paredzētās tiesiskās garantijas.

2.  Šā panta 1. punktā minētie mediatori atbilst šādām prasībām:

a)  tie ir objektīvi un neatkarīgi;

b)  to mediācijas pakalpojumi ▌attiecīgā tiešsaistes starpniecības pakalpojuma komerciālajiem lietotājiem ir cenu ziņā pieejami;

c)  tie spēj sniegt mediācijas pakalpojumus tādā valodā, kādā ir noteikumi, kas reglamentē līgumattiecības starp tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un attiecīgo komerciālo lietotāju;

d)  tie ir viegli pieejami vai nu fiziski komerciālā lietotāja uzņēmējdarbības vietā vai dzīvesvietas vietā, vai attālināti, izmantojot sakaru tehnoloģijas;

e)  tie spēj sniegt savus mediācijas pakalpojumus bez liekas kavēšanās;

f)  tiem ir pietiekama izpratne par vispārīgām komercattiecībām uzņēmumu starpā, kas ļauj tiem efektīvi sekmēt strīdu izšķiršanas mēģinājumu.

3.  Neskarot mediācijas brīvprātīgo raksturu, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji labticīgi iesaistās visās saskaņā ar šo pantu veiktās mediācijas darbībās.

4.  Tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji katrā atsevišķā gadījumā sedz samērīgu mediācijas kopējo izmaksu daļu. Pamatojoties uz mediatora ieteikumu, samērīgu šo kopējo izmaksu daļu nosaka, ņemot vērā visus attiecīgos izskatāmās lietas elementus, jo īpaši strīda pušu sūdzību relatīvo pamatotību, pušu rīcību, kā arī pušu lielumu un finansiālo spēku samēru attiecībā vienai pret otru. ▌

5.  Jebkurš mēģinājums panākt vienošanos, strīdu izšķiršanai izmantojot mediāciju saskaņā ar šo pantu, neietekmē tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju un attiecīgo komerciālo lietotāju tiesības jebkurā brīdī mediācijas procesa laikā, pirms vai pēc tā uzsākt tiesvedību.

6.  Ja komerciālais lietotājs pirms mediācijas procesa uzsākšanas vai tā laikā to pieprasa, tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējs komerciālajam lietotājam dara pieejamu informāciju par to, kā saistībā ar tā darbībām tiek īstenota mediācija un cik tā ir iedarbīga.

7.  Šā panta 1. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir mazie uzņēmumi Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma izpratnē.

13. pants

Specializēti mediatori

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm rosina tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kā arī organizācijas un apvienības, kas tos pārstāv, individuāli vai kopīgi izveidot vienu vai vairākas organizācijas, kuras sniedz 12. panta 2. punktā noteiktajām prasībām atbilstošus mediācijas pakalpojumus, ar konkrētu mērķi veicināt tādu strīdu ar komerciālajiem lietotājiem ārpustiesas izšķiršanu, kas rodas saistībā ar minēto pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši ņemot vērā tiešsaistes starpniecības pakalpojumu pārrobežu raksturu.

14. pants

Tiesvedība, ko ierosina pārstāvošas organizācijas vai apvienības un publiskās iestādes

1.  Lai apturētu vai aizliegtu jebkādu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēju neatbilstību attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām, organizācijām un apvienībām, kam ir likumīgas intereses pārstāvēt komerciālos lietotājus vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājus, kā arī dalībvalstīs izveidotām publiskām iestādēm ir tiesības vērsties kompetentās Savienības valstu tiesās saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tiek celta prasība.

2.  Komisija mudina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi un informāciju ar citām dalībvalstīm, balstoties uz informāciju, kas pieejama reģistros par nelikumīgām darbībām, kurām ir piemēroti dalībvalstu tiesas priekšraksti par rīkojumu, ja attiecīgās publiskās iestādes vai citas iestādes ir izveidojušas šādus reģistrus.

3.  Organizācijām vai apvienībām 1. punktā minētās tiesības ir tikai tad, ja ▌tās atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)  tās ir pienācīgi izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

b)  tās tiecas sasniegt mērķus, kas ir komerciālo lietotāju grupas vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju grupas, ko tās ilgstoši pārstāv, kopīgās interesēs;

c)  tās ir bezpeļņas struktūras;

d)  to lēmumu pieņemšanu nepamatoti neietekmē nekādi trešo personu finansēšanas nodrošinātāji, jo īpaši tiešsaistes starpniecības pakalpojumu vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēji.

Šajā nolūkā organizācijas vai apvienības pilnībā un publiski atklāj informāciju par dalību un finansējuma avotu.

4.  Dalībvalstīs, kur ir izveidotas ▌publiskās iestādes, minētajām publiskajām iestādēm ir 1. punktā minētās tiesības, ja tām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir uzdots aizstāvēt komerciālo lietotāju vai korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju kopējās intereses vai nodrošināt atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

5.  Dalībvalstis var izraudzīties:

a)  organizācijas vai apvienības, kas ir reģistrētas savā dalībvalstī un atbilst vismaz tām prasībām, kuras izklāstītas 3. punktā, pēc minēto organizāciju vai apvienību pieprasījuma;

b)  publiskas iestādes, kas ir reģistrētas savā dalībvalstī un atbilst 4. punktā izklāstītajām prasībām,

kurām ir piešķirtas 1. punktā minētās tiesības. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuras šādas izraudzītas organizācijas, apvienības vai publiskas iestādes nosaukumu un darbības nolūku.

6.  Komisija izveido saskaņā ar 5. punktu izraudzīto organizāciju, apvienību un publisku iestāžu sarakstu. Minētajā sarakstā norāda minēto organizāciju, apvienību un publisko iestāžu darbības nolūku. Minēto sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Sarakstā veiktas izmaiņas publicē nekavējoties, un jebkurā gadījumā atjaunināto sarakstu izveido un publicē reizi sešos mēnešos.

7.  Tiesa 6. punktā minēto sarakstu pieņem kā organizācijas, apvienības vai publiskās iestādes tiesībspējas un rīcībspējas pierādījumu, neskarot tiesas tiesības pārbaudīt, vai prasītājam ir tiesībspēja un rīcībspēja celt prasību konkrētā lietā.

8.  Ja dalībvalsts vai Komisija pauž bažas par kādas organizācijas vai apvienības atbilstību 3. punktā noteiktajiem kritērijiem vai par kādas publiskas iestādes atbilstību 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, dalībvalsts, kas minēto organizāciju, apvienību vai publisko iestādi ir izraudzījusies saskaņā ar 5. punktu, izmeklē šīs bažas un vajadzības gadījumā izraudzīšanu atsauc, ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem kritērijiem.

9.  Šā panta 1. punktā minētās tiesības neskar komerciālo lietotāju un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotāju tiesības celt jebkādas tādas prasības kompetentajās valsts tiesās saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tiek celta prasība, kuru pamatā ir individuālās tiesības un kuru mērķis ir panākt, lai tiktu novērsta jebkāda tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzēju neatbilstība attiecīgajām šajā regulā noteiktajām prasībām.

15. pants

Izpildes nodrošināšana

1.  Katra dalībvalsts nodrošina pienācīgu un efektīvu šīs regulas izpildi.

2.  Dalībvalstis nosaka noteikumus, kuros paredz pasākumus, kas piemērojami šīs regulas neievērošanas gadījumā, un nodrošina to īstenošanu. Paredzētie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

16. pants

Uzraudzība

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm cieši uzrauga šīs regulas ietekmi uz attiecībām starp tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem un to komerciālajiem lietotājiem un tiešsaistes meklētājprogrammām un korporatīvo tīmekļa vietņu lietotājiem. Šajā nolūkā Komisija vāc attiecīgo informāciju, lai uzraudzītu izmaiņas šajās attiecībās, tostarp veicot attiecīgus pētījumus. Dalībvalstis palīdz Komisijai, pēc pieprasījuma sniedzot jebkādu savāktu būtisku informāciju, tostarp informāciju par konkrētiem gadījumiem. Komisija šī panta un 18. panta nolūkā var mēģināt vākt informāciju no tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem.

17. pants

Rīcības kodeksi

1.  Komisija rosina tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējus un tos pārstāvošas organizācijas un apvienības kopā ar komerciālajiem lietotājiem, tostarp MVU un to pārstāvētajām organizācijām, izstrādāt rīcības kodeksus, kuru nolūks ir veicināt šīs regulas pareizu piemērošanu, un šajā izstrādē ņemt vērā to dažādo nozaru īpatnības, kurās tiek sniegti tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, kā arī MVU specifiskās iezīmes.

2.  Komisija rosina tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējus un organizācijas un apvienības, kas tos pārstāv, izstrādāt rīcības kodeksus, kuru konkrētais nolūks ir veicināt 5. panta ▌pareizu piemērošanu.

3.  Ja pastāv īpaši un plaši izmantoti nozares rīcības kodeksi, Komisija mudina tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēju pieņemt un īstenot minētās nozares rīcības kodeksu.

18. pants

Pārskatīšana

1.  Komisija līdz ... [18 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas datuma] un pēc tam reizi trijos gados izvērtē šo regulu un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.  Šīs regulas pirmo izvērtēšanu veic jo īpaši, lai:

a)   novērtētu 3.–10. pantā noteikto pienākumu atbilstību un ietekmi uz tiešsaistes platformu ekonomiku;

b)  novērtētu jebkādu izstrādāto rīcības kodeksu ietekmi un efektivitāti, uzlabojot taisnīgumu un pārredzamību;

c)  sīkāk analizētu problēmas, ko rada komerciālo lietotāju atkarība no tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, un problēmas, kuras rada negodīga komercprakse, ko īsteno tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji, un precīzāk konstatētu, kāda ir minētās prakses izplatība;

d)  analizētu, vai konkurence starp komerciālo lietotāju piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem un precēm vai pakalpojumiem, ko piedāvā vai kontrolē tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji, ir godīga konkurence un vai tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzēji šajā saistībā ļaunprātīgi neizmanto privileģētos datus;

e)  novērtētu šīs regulas ietekmi uz iespējamām neatbilstībām starp operētājsistēmu nodrošinātājiem un to komerciālajiem lietotājiem;

f)  novērtētu, vai regulas darbības joma, it sevišķi saistībā ar “komerciālā lietotāja” definīciju, ir piemērota, proti, vai tā nesekmē fiktīvu pašnodarbinātību.

Pirmajā un turpmākajos izvērtējumos nosaka, vai varētu būt vajadzīgi papildu noteikumi, arī attiecībā uz izpildi, lai iekšējā tirgū nodrošinātu taisnīgu, paredzamu, ilgtspējīgu un uzticamu tiešsaistes uzņēmējdarbības vidi. Pēc izvērtējumiem Komisija veic nepieciešamos pasākumus, kas var ietvert arī tiesību aktu priekšlikumus.

3.  Dalībvalstis sniedz visu to rīcībā esošo attiecīgo informāciju, kas Komisijai var būt nepieciešama, lai sagatavotu 1. punktā minēto ziņojumu.

4.  Izvērtējot šo regulu, Komisija inter alia ņem vērā atzinumus un ziņojumus, ko tai iesniegusi Tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centra ekspertu grupa. Komisija vajadzības gadījumā ņem vērā arī 17. pantā minēto rīcības kodeksu saturu un darbību.

19. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  To piemēro no [divpadsmit mēneši pēc tās publicēšanas dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 440, 6.12.2018., 177. lpp.
(2)OV C 440, 6.12.2018., 177. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
(10)Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (OV L 136, 24.05.2008., 3. lpp.).
(12)Padomes Lēmums 2010/48/EK (2009. gada 26. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 37.lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).
(14)Padomes 2004. gada 20. janvāra Regula (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).


ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāka izpilde un modernizēšana ***I
PDF 342kWORD 110k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīvu 93/13/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/6/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES (COM(2018)0185 – C8-0143/2018 – 2018/0090(COD))
P8_TA-PROV(2019)0399A8-0029/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0185),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0143/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā argumentētos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu iesniedza Austrijas Federālā padome un Zviedrijas Riksdāgs un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 20. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 29. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0029/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko attiecībā uz ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK ▌, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/6/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES(2)

P8_TC1-COD(2018)0090


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 169. panta 1. punktā un 169. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka Savienība veicina augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa sasniegšanu, izmantojot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 114. pantu. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantā ir paredzēts, ka Savienības politikai jānodrošina augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis.

(2)  Patērētāju tiesību aizsardzības tiesību akti būtu efektīvi jāpiemēro visā Savienībā. Tomēr visaptverošā patērētāju tiesību aizsardzības un tirgvedības tiesību direktīvu atbilstības pārbaudē, kuru Komisija veica 2016. un 2017. gadā saistībā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), tika secināts, ka Savienības patērētāju aizsardzības tiesību aktu efektivitāti apdraud informētības trūkums gan tirgotāju, gan patērētāju vidū un ka pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi tādēļ netiek pietiekami izmantoti.

(3)  Eiropas Savienība jau ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzlabotu patērētāju, tirgotāju un praktizējošu juristu informētību par patērētāju tiesībām un uzlabotu patērētāju tiesību izpildi un patērētāju tiesisko aizsardzību. Tomēr vēl ir trūkumi ▌ valstu tiesību aktos, kuros nav iekļauti patiesi iedarbīgi un samērīgi sodi, lai atturētu un sodītu par Savienībā notikušiem pārkāpumiem, ir nepietiekami individuāli tiesiskās aizsardzības līdzekļi patērētājiem, kuriem nodarīts kaitējums, pārkāpjot valstu tiesību aktus, ar kuriem transponē Direktīvu 2005/29/EK(5), un ir nepilnības saistībā ar aizlieguma procedūru saskaņā ar Direktīvu 2009/22/EK(6). Aizlieguma pārskatīšanas procedūra būtu jāreglamentē ar atsevišķu instrumentu, ar ko groza un aizstāj Direktīvu 2009/22/EK.

(4)  Direktīvās 98/6/EK(7), 2005/29/EK un 2011/83/ES(8) ir iekļautas prasības, ka dalībvalstīm jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi, lai novērstu to valstu noteikumu pārkāpumus, ar kuriem transponē šīs direktīvas. Turklāt 21. pantā Regulā (ES) 2017/2394(9) par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā prasīts, lai dalībvalstis efektīvi, iedarbīgi un koordinēti veiktu izpildes pasākumus, tostarp noteiktu sodus, lai panāktu, ka tiek izbeigti vai aizliegti plaši izplatīti pārkāpumi vai Savienības mēroga plaši izplatīti pārkāpumi.

(5)  Spēkā esošie valstu noteikumi par sodiem Savienībā ievērojami atšķiras. Konkrēti, ne visas dalībvalstis nodrošina, ka pārkāpumus izdarījušajiem tirgotājiem var piemērot iedarbīgus, samērīgus un atturošus naudas sodus par plaši izplatītiem pārkāpumiem vai Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem. Tāpēc spēkā esošie noteikumi par sodiem Direktīvās 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES būtu jāpilnveido un vienlaikus jāievieš jauni noteikumi par sodiem Direktīvā 93/13/EEK(10).

(6)   Būtu, jānodrošina, ka dalībvalstis arī turpmāk var lemt par piemērojamo sodu veidu un savos valsts tiesību aktos noteikt attiecīgas procedūras sodu piemērošanai gadījumos, kad tiek pārkāptas ar šo direktīvu grozītās direktīvas.

(7)  Lai atvieglinātu sodu konsekventu piemērošanu, jo īpaši Savienībā izdarītiem pārkāpumiem, plaši izplatītiem pārkāpumiem un Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem, kas minēti Regulā (ES) 2017/2394, būtu jāievieš vienoti neizsmeļoši un indikatīvi kritēriji sodu piemērošanai. Šajos kritērijos būtu jāiekļauj, piemēram, pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums un jebkura tiesiskā aizsardzība, kuru tirgotājs nodrošinājis patērētājiem par nodarīto kaitējumu ▌. Viena un tā paša noteikumu pārkāpēja atkārtoti izdarīti pārkāpumi liecina par tendenci izdarīt šādus pārkāpumus un tāpēc ir nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pārkāpuma smagumu, un attiecīgi liecina par nepieciešamību palielināt soda apmēru, lai efektīvi panāktu atturošo iedarbību. ▌Gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi saistībā ar pārkāpumu ir jāņem vērā, ja attiecīgie dati ir pieejami. Var ņemt vērā arī citus pastiprinošus vai mīkstinošus faktorus, ko var piemērot lietas apstākļiem.

(8)  Šie vienotie neizsmeļošie un indikatīvie kritēriji sodu piemērošanai var nebūt svarīgi, lemjot par sodiem attiecībā uz katru pārkāpumu, īpaši attiecībā uz mazāk nopietniem pārkāpumiem. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī citi sodu noteikšanai piemērojamo tiesību aktu vispārīgie principi, piemēram, princips non bis in idem.

(9)  Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2394 21. pantu dalībvalstu kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, pret tirgotāju, kas ir atbildīgs par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu, savā jurisdikcijā veic visus vajadzīgos izpildes pasākumus, lai panāktu, ka tiek izbeigts vai aizliegts minētais pārkāpums. Vajadzības gadījumā tās tirgotājam, kas atbildīgs par plaši izplatīto pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatīto pārkāpumu, piemēro sodus, piemēram, naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Izpildes pasākumus veic efektīvi, iedarbīgi un koordinēti, lai panāktu, ka plaši izplatītais pārkāpums vai Savienības mēroga plaši izplatītais pārkāpums tiek izbeigts vai aizliegts. Kompetentās iestādes, uz kurām attiecas koordinētā rīcība, izpildes pasākumus dalībvalstīs, uz kurām attiecas minētais pārkāpums, cenšas veikt vienlaikus.

(10)  Lai nodrošinātu, ka dalībvalsts iestādes var piemērot iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus par patērētāju aizsardzības tiesību aktu plaši izplatītiem pārkāpumiem un Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem, kuriem jāveic koordinēta izmeklēšana un izpilde saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2394, naudas sodi būtu jāievieš kā šādu pārkāpumu sodu elements. Lai nodrošinātu naudas sodu atturošu iedarbību, dalībvalstīm savos valstu tiesību aktos būtu jānosaka maksimālais naudas sods par šādiem pārkāpumiem tādā līmenī, kas ir vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai attiecīgajās dalībvalstīs. Noteiktos gadījumos arī uzņēmumu grupa var būt tirgotājs.

(11)  Kā noteikts Regulas (ES) 2017/2394 9. un 10. pantā, attiecīgajā gadījumā piemērojot sodus, pienācīgi būtu jāņem vērā attiecīgā pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe un ilgums. Sodu piemērošanai vajadzētu būt samērīgai un jāatbilst Savienības un valstu tiesību aktiem, tostarp piemērojamajām procesuālajām garantijām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas principiem. Visbeidzot, paredzētajiem sodiem vajadzētu būt atbilstošiem Savienības patērētāju aizsardzības tiesību aktu pārkāpuma raksturam un faktiskajam vai iespējamam vispārējam kaitējumam. Pilnvaras piemērot sodus īsteno kompetentās iestādes vai nu tiešā veidā atbilstoši savai kompetencei vai attiecīgos gadījumos vēršoties pie citām kompetentajām iestādēm vai citām publiskām iestādēm, vai attiecīgā gadījumā dodot norādījumu norīkotajām struktūrām, vai vēršoties tiesās, kas ir kompetentas pieņemt nepieciešamo lēmumu, tostarp attiecīgā gadījumā iesniedzot apelāciju, ja pieteikums pieņemt nepieciešamo lēmumu ir nesekmīgs.

(12)  Ja koordinācijas mehānisma rezultātā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2394 viena valsts kompetentā iestāde minētās regulas nozīmē piemēro naudas sodu tirgotājam, kas ir atbildīgs par plaši izplatītu pārkāpumu vai Savienības mēroga plaši izplatītu pārkāpumu, tai vajadzētu būt iespējai piemērot naudas sodu, kura apmērs ir vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma visās dalībvalstīs, uz kurām attiecas koordinētā izpildes darbība.

(13)  Dalībvalstīm nevajadzētu liegt saglabāt vai ieviest savos valsts tiesību aktos naudas sodus, kuri pamatojas uz lielāku maksimālo apgrozījumu, par patērētāju aizsardzības tiesību aktu plaši izplatītiem pārkāpumiem vai Savienības mēroga plaši izplatītiem pārkāpumiem, kas definēti Regulā (ES) 2017/2394. Būtu arī jānodrošina, ka dalībvalstis var šādus sodus noteikt, ņemot vērā tirgotāja globālo apgrozījumu, vai noteikumus par naudas sodiem attiecināt arī uz citiem pārkāpumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas noteikumi un kuri saistīti ar 21. pantu Regulā (ES) 2017/2394. Turklāt gadījumos, kad nav pieejama informācija par tirgotāja gada apgrozījumu, nevajadzētu dalībvalstīm liegt iespēju saglabāt vai ieviest citus noteikumus par sodiem. Prasība noteikt naudas sodu tādā apmērā, kas nav mazāks par 4 % no tirgotāja apgrozījuma, nebūtu jāpiemēro dalībvalstu papildu noteikumiem par periodiskiem soda maksājumiem, piemēram, dienas naudas sodiem, par neatbilstību jebkuram lēmumam, rīkojumam, pagaidu pasākumam, tirgotāja saistībām vai citam pasākumam ar mērķi pārtraukt pārkāpumu.

(14)  Direktīvā 93/13/EEK būtu jāparedz noteikumi par sodiem, lai palielinātu tās atturošo iedarbību. Dalībvalstis pašas var brīvi lemt par to, kāda administratīvā vai tiesvedības procedūra izmantojama, piemērojot sodus par Direktīvas 93/13/EEK pārkāpumiem. It īpaši administratīvās iestādes vai valstu tiesas varētu piemērot sodus, ja tostarp uz administratīvās iestādes ierosinātas tiesvedības pamata ir konstatēts, ka līgumu noteikumi ir negodīgi. Valstu tiesas vai administratīvās iestādes varētu piemērot sodus arī gadījumos, kad tirgotājs izmanto līguma noteikumus, kas valstu tiesību aktos nepārprotami atzīti par negodīgiem jebkuros apstākļos, un kad tirgotājs izmanto līguma noteikumu, kurš ar galīgu saistošu lēmumu atzīts par negodīgu. Dalībvalstis varētu nolemt, ka administratīvajām iestādēm ir arī tiesības secināt, ka attiecīgais līguma noteikums ir negodīgs. Valstu tiesas vai administratīvās iestādes sodu varētu piemērot ar to pašu lēmumu, kurā secināts, ka attiecīgais līguma noteikums ir negodīgs. Dalībvalstis arī var paredzēt piemērotus mehānismus visu to valsts līmenī īstenoto pasākumu koordinēšanai, kas attiecas uz individuālo tiesisko aizsardzību un sodiem.

(15)  Novirzot ieņēmumus no naudas sodiem ▌, dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja stiprināt patērētāju vispārējo interešu, kā arī citu aizsargājamu sabiedrības interešu aizsardzību. ▌

(16)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka patērētājiem, kuriem kaitējumu nodarījusi negodīga komercprakse, ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi, lai novērstu minētās negodīgās komercprakses ietekmi. Skaidrs regulējums attiecībā uz individuālajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem atvieglotu privāttiesisko izpildi. Samērīgā un efektīvā veidā būtu jānodrošina, ka patērētāji var saņemt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem un attiecīgā gadījumā viņiem ir tiesības uz cenas samazinājumu vai līguma izbeigšanu. Dalībvalstīm nevajadzētu liegt saglabāt vai ieviest tiesības uz citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, piemēram, tiesības uz remontu vai nomaiņu, patērētājiem, kuriem kaitējumu nodarījusi negodīga komercprakse, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek novērsta šādas prakses ietekme. Nevajadzētu dalībvalstīm liegt iespēju noteikt patērētāju tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas nosacījumus un sekas. Piemērojot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, vajadzības gadījumā varētu ņemt vērā negodīgās komercprakses smaguma pakāpi un būtību, patērētājam nodarītos zaudējumus un citus attiecīgos apstākļus, piemēram, tirgotāja izdarīto pārkāpumu vai līguma pārkāpumu.

(17)  Patērētāju tiesību aizsardzības un tirgvedības tiesību direktīvu atbilstības pārbaudē un vienlaicīgā Direktīvas 2011/83/ES izvērtējumā arī tika konstatētas vairākas jomas, kurās spēkā esošie patērētāju aizsardzības noteikumi būtu jāmodernizē ▌. Tā kā digitālie rīki tiek nepārtraukti pilnveidoti, patērētāju tiesību aizsardzības tiesību akti ir pastāvīgi jāpielāgo.

(18)  Tas, ka tiešsaistes meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātāji komerciālos piedāvājumus ranžējumā ierindo augstākā vietā vai tiem piešķir lielāku salīdzinošu pamanāmību tiešsaistē veiktās meklēšanas rezultātos, būtiski ietekmē patērētājus.

(19)  Ar jēdzienu “ranžēšana” apzīmē tirgotāju piedāvājumu salīdzinošo pamanāmību vai meklēšanas rezultātiem piešķirto atbilstību atkarībā no tā, kā tiešsaistes meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātāji tos attēlo, izkārto vai paziņo, arī izmantojot algoritmisku secības noteikšanu, novērtējuma vai atsauksmju mehānismus, vizuālu izcelšanu vai citus uzmanības pievēršanas instrumentus vai to kombinācijas.

(20)  Šajā saistībā Direktīvas 2005/29/EK I pielikumā būtu jāpievieno jauns punkts, kurā skaidri jānosaka, ka tirgotājam, atbildot uz patērētāja tiešsaistes meklēšanas vaicājumu, ir aizliegts sniegt patērētājam informāciju meklēšanas rezultātu veidā, neatklājot, ka tā ir apmaksāta reklāma vai ka ir veikta samaksa par to, lai produktiem nodrošinātu augstāku vietu meklēšanas rezultātos. Ja tirgotājs tiešsaistes meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātājam ir tieši vai netieši maksājis par to, lai produktam nodrošinātu augstāku vietu meklēšanas rezultātos, tiešsaistes meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātājam būtu īsā, vieglā un saprotamā veidā par to jāinformē patērētāji. Netieša samaksa var izpausties tādējādi, ka tirgotājs piekrīt meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātāja labā uzņemties jebkādas papildu saistības, kas konkrētajā gadījumā nodrošina augstāku vietu meklēšanas rezultātos. Netieša samaksa var izpausties kā palielināta komisijas maksa par katru transakciju, kā arī dažādas kompensācijas shēmas, kas konkrētajā gadījumā nodrošina augstāku vietu meklēšanas rezultātos. Tādi maksājumi par vispārējiem pakalpojumiem kā maksa par iekļaušanu sarakstā vai dalības maksa, kas saistīti ar plašu funkciju klāstu, kuru meklēšanas funkcionalitātes nodrošinātājs piedāvā tirgotājam, nebūtu jāuzskata par samaksu ar mērķi konkrētajā gadījumā produktiem nodrošināt augstāku vietu meklēšanas rezultātos, ja vien šāds maksājums nav paredzēts augstāka ranžējuma nodrošināšanai. Tiešsaistes meklēšanas funkcionalitāti var nodrošināt dažāda veida tirgotāji, kas darbojas tiešsaistē, arī starpnieki, piemēram, tiešsaistes tirdzniecības vietas, meklētājprogrammas un salīdzināšanas tīmekļa vietnes.

(21)  Pārredzamības prasības attiecībā uz galvenajiem parametriem, kas nosaka sarindošanas kārtību, regulē arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/... (11)(12)par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos. Regulā (ES) 2019/... noteiktās pārredzamības prasības(13)+ +attiecas uz plašu tiešsaistes starpnieku loku, tostarp tiešsaistes tirdzniecības vietām, bet tās piemēro tikai darījumiem starp tirgotājiem un tiešsaistes starpniekiem. Tāpēc, lai nodrošinātu patērētājiem pienācīgu pārredzamību, Direktīvā 2005/29/EK būtu jāievieš līdzīgas prasības, bet tās nav jāattiecina uz tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem, kam ar Regulu (ES) 2019/... ++ jau pieprasīts savās meklētājprogrammās ievietot viegli un publiski pieejamu aprakstu, kurš sagatavots vienkāršā un skaidri saprotamā valodā un kurā izklāstīti gan galvenie parametri, kas atsevišķi vai kopā ir svarīgākie ranžēšanas procesā, gan šo svarīgo parametru relatīvais nozīmīgums.

(22)  Tirgotājiem, kuri sniedz patērētājiem iespēju meklēt preces un pakalpojumus, piemēram, ceļojumus, izmitināšanu un atpūtas pasākumus, ko piedāvā citi tirgotāji vai patērētāji, būtu jāinformē patērētāji par galvenajiem noklusējuma parametriem, kas nosaka piedāvājumu sarindošanas kārtību, kura patērētājam tiek norādīta pēc meklēšanas vaicājuma, un par šo parametru relatīvo nozīmi salīdzinājumā ar citiem parametriem. Šai informācijai vajadzētu būt kodolīgai, labi pamanāmai un viegli un tieši pieejamai. Ranžējumu noteicošie parametri nozīmē jebkurus vispārīgos kritērijus, procesus, īpašos signālus, kas iekļauti algoritmos, vai citus pielāgošanas vai pazemināšanas mehānismus, kurus izmanto saistībā ar ranžēšanu.

(23)  Prasība informēt par galvenajiem ranžēšanas parametriem neskar Direktīvu (ES) 2016/943(14). Nevajadzētu tirgotājiem prasīt, lai tie sīki apraksta savus ranžēšanas mehānismus, tostarp algoritmus. Tirgotājiem būtu jāsniedz vispārīgs galveno ranžēšanas parametru apraksts, kurā izskaidroti galvenie tirgotāja izmantotie noklusējuma parametri un to relatīvais nozīmīgums salīdzinājumā ar citiem parametriem, taču šī informācija nav jāpielāgo katram atsevišķajam meklēšanas vaicājumam.

(24)  Ja produkti tiek piedāvāti patērētājiem tiešsaistes tirdzniecības vietās, gan tiešsaistes tirdzniecības vieta, gan trešā persona-piegādātājs ir iesaistīts Direktīvā 2011/83/ES prasītās informācijas pirms līguma noslēgšanas sniegšanā. Tā rezultātā patērētāji, kas izmanto tiešsaistes tirdzniecības vietas, nevar skaidri saprast, kas ir viņu līguma partneri un kā ir ietekmētas viņu tiesības un pienākumi.

(25)  Tiešsaistes tirdzniecības vietas būtu jādefinē Direktīvas 2011/83/ES vajadzībām līdzīgi kā Regulā (ES) 524/2013(15) un Direktīvā 2016/1148/ES(16). Tomēr definīcija būtu jāatjaunina un jāpadara tehnoloģiski neitrāla, lai ietvertu jaunas tehnoloģijas. Tāpēc ir lietderīgi atsaukties nevis uz “tīmekļa vietni”, bet uz programmatūru, tostarp tīmekļa vietni, tīmekļa vietnes daļu vai lietotni, ko uztur tirgotājs vai kas tiek uzturēta tirgotāja vārdā, saskaņā ar jēdzienu “tiešsaistes saskarne”, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 2017/2394 un Regulā (ES) Nr. 2018/302(17).

(26)  Tāpēc Direktīvā 2005/29/ES un Direktīvā 2011/83/ES būtu jāparedz konkrētas pārredzamības prasības attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecības vietām, lai, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietas, informētu patērētājus par galvenajiem parametriem, kas nosaka piedāvājumu sarindošanas kārtību, un par to, vai patērētāji noslēdz līgumu ar tirgotāju vai personu, kas nav tirgotājs (piemēram, citu patērētāju) ▌ .

(27)  Tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu jāinformē patērētāji par to, vai trešā persona, kas piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, ir vai nav tirgotājs, pamatojoties uz trešās personas deklarāciju tiešsaistes tirdzniecības vietai. Ja trešā persona, kas piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, deklarē, ka ir persona, kura nav tirgotājs, tiešsaistes tirdzniecības vietām vajadzētu sniegt īsu paziņojumu par to, ka patērētāja tiesības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem patērētāju aizsardzības jomā, neattiecas uz noslēgto līgumu. Turklāt patērētāji būtu jāinformē par to, kā no līgumu izrietošās saistības tiek sadalītas starp trešo personu, kas piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, un tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātāju. Informācija būtu jāsniedz skaidri un saprotami un ne tikai ar atsauci uz standarta noteikumiem un nosacījumiem vai līdzīgu līguma dokumentu. Informācijas prasībām attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecības vietām vajadzētu būt samērīgām, un tajās jācenšas panākt līdzsvaru starp augstu līmeni patērētāju tiesību aizsardzībā un tiešsaistes tirdzniecības vietu konkurētspēju. Nevajadzētu pieprasīt, lai tiešsaistes tirdzniecības vietas uzskaitītu konkrētās patērētāju tiesības, informējot patērētājus par to piemērojamību vai nepiemērojamību. Tas neskar patērētāju informēšanas prasības, kas noteiktas Direktīvā 2011/83/ES, jo īpaši tās 6. panta 1. punktā. Informācija, kas sniedzama par atbildību par patērētāju tiesību nodrošināšanu, ir atkarīga no līguma noteikumiem starp tiešsaistes tirdzniecības vietu un attiecīgajām trešajām personām-tirgotājiem. Tiešsaistes tirdzniecības vieta var atsaukties uz trešo personu kā vienīgo atbildīgo par patērētāju tiesību nodrošināšanu vai aprakstīt tās konkrētos pienākumus, ja tā uzņemas atbildību par konkrētiem līguma aspektiem, piemēram, piegādi vai atteikuma tiesību izmantošanu.

(28)  Saskaņā ar Direktīvas 2000/31/EK(18) 15. panta 1. punktu nebūtu jāpieprasa, lai tiešsaistes tirdzniecības vietas pārbaudītu trešo personu-piegādātāju juridisko statusu. Tā vietā tiešsaistes tirdzniecības vietām būtu jāpieprasa, lai trešās personas-piegādātāji, kas veic produktu piegādes tiešsaistes tirdzniecības vietā, patērētāju aizsardzības tiesību aktu vajadzībām norādītu savu statusu “tirgotāji” vai “personas, kas nav tirgotāji”, un sniegtu šo informāciju tiešsaistes tirdzniecības vietai.

(29)  Tā kā vērojama strauja ar tiešsaistes tirdzniecības vietām saistīto tehnoloģiju attīstība un tā kā ir jānodrošina augstāks patērētāju tiesību aizsardzības līmenis, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt vai saglabāt īpašus papildu pasākumus minētā mērķa sasniegšanai. Šādiem noteikumiem vajadzētu būt samērīgiem un nediskriminējošiem, un tie nedrīkstētu skart Direktīvu 2003/31/EK.

(30)  Jēdzienu “digitālais saturs” un “digitālie pakalpojumi” definīcijas, kas minētas Direktīvā 2011/83/ES, būtu jāpielāgo definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/...(19)(20). Digitālais saturs, uz ko attiecas Direktīva (ES) 2019/...,(21)++ aptver vienu piegādes darbību, virkni atsevišķu piegādes darbību vai pastāvīgu piegādi kādā laikposmā. Pastāvīgās piegādes elementam nav obligāti jābūt saistītam ar ilgtermiņa piegādi. Tādi gadījumi kā videoklipu straumēšana tīmeklī būtu jāuzskata par pastāvīgu piegādi kādā laikposmā neatkarīgi no attiecīgā audiovizuālā faila faktiskā ilguma. Tāpēc iespējamas grūtības nošķirt noteiktus digitālā satura un digitālo pakalpojumu veidus, jo abiem gadījumiem var būt raksturīga nepārtraukta piegāde, ko tirgotājs veic visā līguma darbības laikā ▌. Digitālo pakalpojumu piemēri ir video un audio koplietošanas pakalpojumi un cita veida datņu mitināšana, tekstapstrāde vai spēles, ko piedāvā mākoņdatošanas vidē, mākoņglabāšana, tīmekļa e-pasts, sociālie plašsaziņas līdzekļi un mākoņdatošanas lietotnes. Nepārtrauktā pakalpojuma sniedzēja iesaiste attaisno noteikumu piemērošanu par atteikuma tiesībām, kas paredzētas Direktīvā 2011/83/ES un kas efektīvi ļauj patērētājam pārbaudīt pakalpojumu un 14 dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas pieņemt lēmumu, vai to saglabāt vai ne. ▌Tāda digitālā satura piegādes līgumus, kas netiek sniegts materiālā datu nesējā, raksturo viena piegādes darbība, lai sniegtu patērētājam konkrēto digitālā satura vienību vai vienības, piemēram, konkrētu mūziku vai video datnes. Uz šādiem līgumiem joprojām attiecas atbrīvojums no atteikuma tiesībām, kas minēts 16. panta m) punktā, kurā noteikts, ka patērētājs zaudē atteikuma tiesības, ja ir sākusies līguma izpilde, piemēram, ▌satura lejupielāde vai straumēšana, bet ar nosacījumu, ka patērētājs iepriekš devis skaidru piekrišanu sākt līguma izpildi atteikuma tiesību perioda laikā un apliecinājis, ka viņš tādējādi zaudē atteikuma tiesības. Ja rodas šaubas par to, vai līgums ir pakalpojumu līgums vai tāda digitālā satura līgums, kas netiek sniegts materiālā datu nesējā, būtu jāpiemēro noteikumi attiecībā uz tiesībām atteikties no pakalpojumiem.

(31)  Digitālo saturu un digitālos pakalpojumus tiešsaistē bieži sniedz saskaņā ar līgumiem, kas paredz, ka patērētājs nemaksā cenu, bet sniedz tirgotājam personas datus. Direktīvu 2011/83/ES jau piemēro tāda digitālā satura piegādes līgumiem, kas netiek piegādāts materiālā datu nesējā (piemēram, tiešsaistes digitālā satura piegāde), neatkarīgi no tā, vai patērētājs maksā cenu naudā vai sniedz personas datus. Pretstatā tam Direktīvu 2011/83/ES piemēro tikai tādiem pakalpojumu līgumiem, tostarp digitālo pakalpojumu līgumiem, saskaņā ar kuriem patērētājs maksā vai apņemas maksāt to cenu. Līdz ar to Direktīvu 2011/83/ES nepiemēro digitālo pakalpojumu līgumiem, saskaņā ar kuriem patērētājs sniedz tirgotājam personas datus, nemaksājot cenu. Ņemot vērā līdzības un savstarpējo aizstājamību, kas piemīt maksas digitālajiem pakalpojumiem un digitālajiem pakalpojumiem apmaiņā pret personas datiem, tiem būtu jāpiemēro vieni un tie paši noteikumi saskaņā ar Direktīvu 2011/83/ES.

(32)  Konsekvence būtu jānodrošina starp Direktīvas 2011/83/ES un Direktīvas (ES) 2019/...(22) piemērošanas jomu, ko piemēro digitālā satura piegādes līgumiem vai digitālajiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuriem patērētājs sniedz vai apņemas sniegt tirgotājam personas datus.

(33)  Tāpēc Direktīvas 2011/83/ES darbības joma būtu jāpaplašina, lai ietvertu arī tos līgumus, saskaņā ar kuriem tirgotājs patērētājam sniedz vai apņemas sniegt digitālo pakalpojumu un patērētājs sniedz vai apņemas sniegt personas datus. Līdzīgi tāda digitālā satura piegādes līgumiem, kas netiek sniegts materiālā datu nesējā, direktīva būtu jāpiemēro gadījumos, kad patērētājs tirgotājam sniedz vai apņemas sniegt personas datus, izņemot gadījumus, kad patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai un vienīgi, lai piegādātu digitālo saturu vai sniegtu digitālo pakalpojumu, un tirgotājs neapstrādā šos datus citiem mērķiem. Jebkurai personas datu apstrādei būtu jāatbilst Regulai (ES) 2016/679.

(34)  Lai nodrošinātu pilnīgu saskaņošanu ar Direktīvu (ES) 2019/...(23) gadījumos kad, digitālo saturu nepiegādā un digitālos pakalpojumus nesniedz pret cenas samaksu, Direktīva 2011/83/ES nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kad tirgotājs vāc personas datus ▌tikai ar nolūku izpildīt juridiskās prasības, kas attiecas uz šo tirgotāju. Šādas situācijas varētu ietvert gadījumus, kad patērētāja reģistrācija tiek prasīta piemērojamajos tiesību aktos drošībai un identifikācijai ▌.

(35)  Direktīvu 2011/82/ES nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kad tirgotājs vāc vienīgi metadatus, piemēram, informāciju par lietotāja ierīci vai pārlūkošanas vēsturi ▌, izņemot, ja šādu situāciju uzskata par līgumu saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Tā nebūtu jāpiemēro arī situācijās, kad patērētājs, kas nav noslēdzis līgumu ar tirgotāju, ir pakļauts reklāmām tikai un vienīgi, lai piekļūtu digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu saglabāt iespēju attiecināt Direktīvas 2011/83/ES noteikumu piemērošanu uz šādām situācijām vai citādi reglamentēt šādas situācijas, kas ir izslēgtas no minētās direktīvas darbības jomas.

(36)  Ar jēdzienu “funkcionalitāte” būtu jāapzīmē veidi, kā digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu var izmantot. Piemēram, jebkādu tehnisko ierobežojumu esamība vai neesamība, piemēram, aizsardzība, izmantojot digitālo tiesību pārvaldību vai reģionālo kodējumu, var ietekmēt digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēju pildīt visas savas funkcijas, ņemot vērā tā nolūku. Jēdziens “sadarbspēja” apraksta to, vai un kādā mērā digitālais saturs vai digitālais pakalpojums spēj darboties ar aparatūru vai programmatūru, kas atšķiras no aparatūras un programmatūras, ar kurām tāda paša veida digitālais saturs vai pakalpojums parasti tiek izmantots. Sekmīga darbība, piemēram, ir digitālā satura vai digitālā pakalpojuma spēja apmainīties ar informāciju ar šādu citu programmatūru vai aparatūru un izmantot informāciju, ar ko veikta apmaiņa. Jēdziens “saderība” ir definēts Direktīvā (ES) 2019/...(24).

(37)  Direktīvas 2011/83/ES 7. panta 3. punktā un 8. panta 8. punktā paredzēts, ka tirgotājiem attiecīgi ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem un distances līgumiem jāiegūst patērētāja iepriekšēja skaidra piekrišana sākt līguma izpildi, pirms beidzies atteikuma tiesību periods. Direktīvas 14. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēta līgumiska sankcija, ja tirgotājs neizpilda šo prasību, proti, patērētājam nav jāmaksā par sniegtajiem pakalpojumiem. Prasība iegūt patērētāja skaidru piekrišanu attiecīgi ir būtiska tikai pakalpojumiem, tostarp digitālajiem pakalpojumiem, kurus sniedz pret to cenas samaksu. Tāpēc 7. panta 3. punkts un 8. panta 8. punkts ir jāgroza tā, lai prasība tirgotājiem iegūt patērētāja iepriekšēju piekrišanu attiecas tikai uz tiem pakalpojumu līgumiem, saskaņā ar kuriem patērētāja pienākums ir maksāt.

(38)  Direktīvas 2011/83/ES 16. panta m) punktā paredzēts atbrīvojums no atteikuma tiesībām attiecībā uz digitālu saturu, kas netiek piegādāts materiālā datu nesējā, ja patērētājs iepriekš devis piekrišanu sākt izpildi pirms atteikuma tiesību perioda beigām un apliecinājis, ka viņš tādējādi zaudē atteikuma tiesības. Direktīvas 2011/83/ES 14. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēta līgumiska sankcija, ja tirgotājs neizpilda šo prasību, proti, patērētājam nav jāmaksā par patērēto digitālo saturu. Prasība iegūt patērētāja skaidru piekrišanu un apliecinājumu attiecīgi ir būtiska tikai attiecībā uz digitālu saturu, kuru sniedz pret tā cenas samaksu. Tāpēc 16. panta m) punkts ir jāgroza tā, lai prasība tirgotājiem iegūt patērētāja iepriekšēju piekrišanu un apliecinājumu attiecas tikai uz tiem līgumiem, saskaņā ar kuriem patērētāja pienākums ir maksāt.

(39)  Direktīvas 2005/29/EK 7. panta 4. punktā izklāstītas informācijas prasības attiecībā uz “uzaicinājumu veikt produkta pirkumu” par konkrētu cenu. Šīs informācijas prasības piemēro jau reklāmas stadijā, savukārt ar Direktīvu 2011/83/ES tiek noteiktas tādas pašas un citas detalizētākas prasības attiecībā uz informāciju vēlākā pirmslīguma stadijā (t. i., tieši pirms patērētājs noslēdz līgumu). Tādēļ tirgotājiem var būt jāsniedz viena un tā pati informācija reklāmas stadijā (piemēram, tiešsaistes reklāma plašsaziņas līdzekļu tīmekļa vietnē) un pirms līguma noslēgšanas (piemēram, to tiešsaistes interneta veikalos).

(40)  Informācijas prasības saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 7. panta 4. punktu ietver patērētāja informēšanu par tirgotāja sūdzību izskatīšanas procedūrām. Atbilstības pārbaudes rezultāti liecina, ka šī informācija ir vissvarīgākā stadijā pirms līguma noslēgšanas, ko reglamentē Direktīva 2011/83/ES. Tāpēc būtu jāsvītro prasība sniegt šo informāciju reklāmas stadijā uzaicinājumos veikt pirkumu saskaņā ar Direktīvu 2005/29/EK.

(41)  Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā paredzēts, ka tirgotājiem jāsniedz patērētājiem informācija pirms līguma noslēgšanas par atteikuma tiesībām, tostarp direktīvas I pielikuma B daļā dotais atteikuma veidlapas paraugs. Direktīvas 2011/83/ES 8. panta 4. punktā paredzētas vienkāršākas informācijas pirms līguma noslēgšanas prasības, ja līgumu noslēdz, izmantojot tālsaziņas līdzekli, kurā ir ierobežota telpa vai laiks informācijas parādīšanai, piemēram telefonu, ar balsi vadāmus iepirkšanās palīgus vai īsziņas. Obligātās prasības par informāciju pirms līguma noslēgšanas, kas jāsniedz minētajā konkrētajā tālsaziņas līdzeklī vai ar tā starpniecību, ietver informāciju par atteikuma tiesībām, kā minēts 6. panta 1. punkta h) apakšpunktā. Tādējādi tās ietver arī direktīvas I pielikuma B daļā dotā atteikuma veidlapas parauga sniegšanu. Tomēr nav iespējams sniegt atteikuma veidlapu, ja līgums ir noslēgts, izmantojot tādu līdzekli kā telefonu vai ar balsi vadāmu iepirkšanās palīgu, un var būt tehniski neiespējami to sniegt lietotājiem draudzīgā veidā citā tālsaziņas līdzeklī, uz ko attiecas 8. panta 4. punkts. Tāpēc ir lietderīgi izslēgt noteikumu par atteikuma veidlapas paraugu no informācijas, kura tirgotājiem jebkurā gadījumā jāsniedz konkrētajā līguma noslēgšanai izmantotajā tālsaziņas līdzeklī vai ar tā starpniecību saskaņā ar Direktīvas 2011/83/ES 8. panta 4. punktu.

(42)  Direktīvas 2011/83/ES 16. panta a) punktā paredzēts atbrīvojums no atteikuma tiesībām attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, kas ir pilnībā izpildīti, ja izpilde ir sākusies ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu un ar apliecinājumu, ka viņš zaudēs atteikuma tiesības, tiklīdz tirgotājs būs līgumu izpildījis pilnībā. Turpretī Direktīvas 2011/83/ES 7. panta 3. punktā un 8. panta 8. punktā par tirgotāja pienākumiem situācijās, kurās līguma izpilde ir sākusies, pirms beidzies atteikuma tiesību periods, paredzēts vienīgi, ka tirgotājiem jāiegūst patērētāja iepriekšēja skaidra piekrišana, bet ne apliecinājums, ka atteikuma tiesības tiks zaudētas, kad izpilde būs pabeigta. Lai nodrošinātu konsekvenci starp iepriekš minētajām tiesību normām, Direktīvas 2011/83/ES 7. panta 3. punktā un 8. panta 8. punktā ir jāiekļauj noteikums, ka tirgotāja pienākums ir arī saņemt apliecinājumu, ka patērētājs apzinās, ka atteikuma tiesības tiks zaudētas, kad līguma izpilde būs pabeigta. Turklāt 16. panta a) punkts ir jāpielāgo 7. panta 3. punktā un 8. panta 8. punktā veiktajiem grozījumiem tā, lai tirgotājiem izvirzītā prasība iegūt patērētāja iepriekšēju piekrišanu attiecas tikai uz tiem pakalpojumu līgumiem, saskaņā ar kuriem patērētāja pienākums ir maksāt. Tomēr vajadzētu dot dalībvalstīm iespēju attiecībā uz pakalpojumu līgumiem, kuros patērētājs ir īpaši prasījis tirgotāja ierašanos, lai veiktu remontdarbus, neattiecināt prasību saņemt no patērētāja apliecinājumu, ka viņš apzinās, ka atteikuma tiesības tiks zaudētas, kad līguma izpilde būs pabeigta. Direktīvas 2011/83/ES 16. panta c) punktā ir paredzēts atbrīvojums no atteikuma tiesībām gadījumā, kad tiek piegādātas tādas preces, kuras izgatavotas pēc patērētāja specifikācijām vai ir nepārprotami personalizētas. Šis atbrīvojums aptver, piemēram, individuāli pielāgotu mēbeļu izgatavošanu un uzstādīšanu patērētāja mājoklī, ja to nodrošina saskaņā ar vienu pirkuma līgumu.

(43)  Būtu arī jāapsver iespēja Direktīvas 2011/83/ES 16. panta b) punktā paredzēto atbrīvojumu no atteikuma tiesībām attiecināt uz līgumiem par enerģijas atsevišķām piegādēm ārpus enerģijas tīkla, jo tās cena ir atkarīga no izejvielu vai enerģijas tirgū notiekošām svārstībām, ko tirgotājs nevar ietekmēt un kas var rasties atteikuma tiesību periodā.

(44)  Direktīvas 2011/83/ES 14. panta 4. punktā paredzēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem gadījumā, kad tiek izmantotas atteikuma tiesības, patērētājs nesedz izmaksas par pakalpojumu izpildi, par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un tāda digitālā satura piegādi, kas netiek sniegts materiālā datu nesējā. Ja kāds no minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, patērētājam nav jāmaksā cena par pakalpojumu, sabiedriskajiem pakalpojumiem vai digitālo saturu, kas saņemts pirms atteikuma tiesību izmantošanas. Attiecībā uz digitālo saturu viens no šiem nekumulatīvajiem nosacījumiem saskaņā ar 14. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktu ir tas, ka nav sniegts līguma apstiprinājums, tostarp apstiprinājums par patērētāja iepriekšēju skaidru piekrišanu sākt līguma izpildi, pirms beidzies atteikuma tiesību periods, un apliecinājums, ka rezultātā ir zaudētas atteikuma tiesības. Tomēr šis nosacījums nav iekļauts 16. panta m) punktā, kur minēti atteikuma tiesību zaudēšanas nosacījumi, un tāpēc rodas neskaidrība par patērētāja iespējām atsaukties uz 14. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktu, ja abi pārējie 14. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētie nosacījumi ir izpildīti un patērētājs tādēļ saskaņā ar 16. panta m) punktu zaudē atteikuma tiesības. Tāpēc 14. panta 4. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzētais nosacījums būtu jāpievieno 16. panta m) punktam, lai ļautu patērētājam izmantot atteikuma tiesības, ja minētais nosacījums nav izpildīts, un attiecīgi prasīt 14. panta 4. punktā paredzēto tiesību piemērošanu.

(45)  Balstoties uz automatizēti pieņemtiem lēmumiem un patērētāju attieksmes profilēšanu, kas tirgotājiem paver iespēju novērtēt patērētāja pirktspēju, tirgotāji var savu piedāvājumu cenu pielāgot noteiktiem patērētājiem vai noteiktām patērētāju grupām. Tāpēc, ja patērētājiem piedāvātā cena ir pielāgota, balstoties uz automatizēti pieņemtu lēmumu, būtu viņiem skaidri uz to jānorāda, lai viņi lēmuma pieņemšanā var ņemt vērā iespējamos riskus. Minētā iemesla dēļ Direktīvā 2011/83/ES būtu jāiekļauj īpaša prasība informēt patērētāju par to, ka cena ir individuāli pielāgota, balstoties uz automatizēti pieņemtu lēmumu. Šī informēšanas prasība nebūtu jāattiecina uz tādiem paņēmieniem (piemēram, “dinamiska” vai “reāllaika” cenu noteikšana), kas dod iespēju, reaģējot uz tirgū esošo pieprasījumu, ļoti elastīgi un ātri mainīt cenu, taču ar nosacījumu, ka cenas netiek pielāgotas, balstoties uz automatizēti pieņemtiem lēmumiem. Šī informēšanas prasība neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(25), kurā paredzētas arī fizisku personu tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana.

(46)  Ņemot vērā tehnoloģisko attīstību, jāsvītro atsauce uz faksa numuru no saziņas līdzekļu saraksta Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā, jo fakss tiek reti izmantots un ir lielā mērā novecojis.

(47)  Patērētāji, pieņemot lēmumus par pirkumiem, arvien vairāk paļaujas uz patērētāju atsauksmēm un ieteikumiem. Tāpēc gadījumos, kad tirgotāji nodrošina piekļuvi atsauksmēm par produktiem, viņiem būtu jāinformē, vai ir ieviesti procesi vai procedūras, kas nodrošina, ka publicētās atsauksmes ir snieguši patērētāji, kuri produktus ir iegādājušies vai izmantojuši. Ja šādi procesi vai procedūras ir ieviestas, tām būtu jāsniedz informācija par to, kā tiek veiktas pārbaudes, un tām būtu patērētāji skaidri jāinformē par to, kā atsauksmes tiek apstrādātas, piemēram, vai visas atsauksmes, gan pozitīvās, gan negatīvās, ir publicētas, un vai šīs atsauksmes ir sponsorētas vai arī tās ir ietekmējušas līgumattiecības ar tirgotāju. Turklāt par negodīgu komercpraksi, kas maldina patērētājus, tāpēc būtu jāuzskata paziņojumi, ka atsauksmes par produktu snieguši patērētāji, kuri patiešām izmantojuši vai iegādājušies produktu, bet nav veikti pamatoti un samērīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka atsauksmes tiek saņemtas no šādiem patērētājiem. Šādi pasākumi varētu ietvert, piemēram, tehniskos līdzekļus, ar kuriem pārbauda tās personas uzticamību, kura ievieto atsauksmi, pieprasot informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu, vai patērētājs patiešām ir iegādājies vai izmantojis šo produktu.

(48)  Noteikumi attiecībā uz patērētāju sniegtām atsauksmēm un ieteikumiem neskar parasto un likumīgo reklāmas praksi lietot pārspīlētus apgalvojumus vai izteicienus, ko nav paredzēts uztvert burtiski.

(49)  Būtu arī jāaizliedz tirgotājiem publicēt viltotas patērētāju atsauksmes un ieteikumus, piemēram, “likes” sociālajos plašsaziņas līdzekļos, vai šādām darbībām nolīgt citas personas, lai reklamētu savus produktus, kā arī manipulēt ar patērētāju sniegtajām atsauksmēm un ieteikumiem, piemēram, publicējot tikai pozitīvās atsauksmes un izdzēšot negatīvās. Šādas manipulācijas iespējas paver arī sociālu ieteikumu ekstrapolācija, lietotāja pozitīvo reaģēšanu uz konkrētu tiešsaistes saturu saistot ar vai pārnesot uz citu, bet saistītu saturu un tādā veidā radot iespaidu, ka šis lietotājs pozitīvi vērtē arī saistīto saturu.

(50)  Būtu jāaizliedz tirgotājiem pārdot tālāk patērētājiem kultūras un sporta pasākumu biļetes, ko tie iegādājušies, izmantojot automatizēto programmatūru (botus), kura viņiem paver iespēju iegādāties biļetes, pārsniedzot sākotnējā biļešu pārdevēja noteiktos tehniskos ierobežojumus vai apejot citus sākotnējā pārdevēja ieviestos tehniskos līdzekļus, kam būtu jānodrošina biļešu pieejamība visām personām. Šis īpašais aizliegums neskar nekādus citus dalībvalstu pasākumus (piemēram, biļešu tālākpārdošanas cenu regulēšanu), ko tās var veikt, lai aizsargātu patērētāju likumīgās intereses un nodrošinātu kultūras politikas īstenošanu un visu personu plašu piekļuvi kultūras un sporta pasākumiem.

(51)  ES Pamattiesību hartas 16. pants garantē darījumdarbības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi. Tomēr dalībvalstīs veiktā prečutādu preču tirgvedība, kuras ir identiskas, bet patiesībā tām ir ievērojami atšķirīgs sastāvs vai īpašības, var maldināt patērētājus un likt viņiem pieņemt tādu darījuma lēmumu, kādu tie citādi nebūtu pieņēmuši.

(52)  Tāpēc šādu praksi var kvalificēt kā pretrunīgu Direktīvai 2005/29/EK, pamatojoties uz attiecīgo elementu atsevišķu novērtējumu. Lai atvieglotu dalībvalstu patērētāju un pārtikas jomas iestādēm spēkā esošo tiesību aktu piemērošanu, Komisijas 2017. gada 26. septembra paziņojumā “ES pārtikas aprites un patērētāju tiesību aizsardzības jomu tiesību aktu piemērošana divējādas kvalitātes produktu jautājumos — īpašie aspekti saistībā ar pārtiku”(26) tika sniegtas vadlīnijas par spēkā esošo ES noteikumu piemērošanu divējādas kvalitātes pārtikas ▌gadījumiem. Šajā sakarā Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir iesniedzis izstrādātu kopīgu pieeju pārtikas ▌salīdzinošām pārbaudēm(27).

(53)  Tomēr izpildes pieredze ir parādījusi, ka patērētājiem, tirgotājiem un valstu kompetentajām iestādēm var nebūt skaidrs, kura komercprakse varētu būt pretrunā Direktīvai 2005/29/EK, jo nav skaidru noteikumu. Tāpēc Direktīva 2005/29/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu juridisko noteiktību gan tirgotājiem, gan tiesībaizsardzības iestādēm, lai nepārprotami reglamentētu precestādas preces tirgvedību, kura ir identiska tādai pašai precei, kas tiek laista tirgū ▌citās dalībvalstīs, ja minētajai precei ir ievērojami atšķirīgs sastāvs vai īpašības. Kompetentajām iestādēm būtu atsevišķi jānovērtē un jāizskata šāda prakse saskaņā ar direktīvas noteikumiem. Veicot novērtējumu, kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā, vai patērētāji var viegli noteikt šādu diferenciāciju, tirgotāja tiesības viena un tā un paša zīmola preces pielāgot dažādiem ģeogrāfiskajiem tirgiem leģitīmu un objektīvu faktoru dēļ, piemēram, valsts tiesību normas, izejvielu pieejamība vai sezonalitāte ▌vai brīvprātīgas stratēģijas, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi veselīgai un uzturvielām bagātai pārtikai, kā arī tirgotāju tiesības dažādos ģeogrāfiskajos tirgos piedāvāt viena un tā paša zīmola preces dažādos svara vai tilpuma iepakojumos. Kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē, vai patērētāji var viegli noteikt šādu diferenciāciju, ņemot vērā informācijas pieejamību un piemērotību. Svarīgi ir patērētājus informēt par leģitīmu un objektīvu faktoru dēļ veiktu preču diferenciāciju. Tirgotājiem vajadzētu būt iespējai brīvi sniegt šādu informāciju dažādos veidos, lai patērētāji var piekļūt vajadzīgajai informācijai. Tirgotājiem informācija parasti nebūtu jāsniedz uz preču marķējuma, bet priekšroka jādod citiem informācijas sniegšanas veidiem. Būtu jāievēro Savienības noteikumi, kas attiecas uz attiecīgajām nozarēm, un noteikumi par preču brīvu apriti.

(54)  Lai gan tirdzniecība ārpus uzņēmuma telpām ir leģitīms un nostiprinājies pārdošanas kanāls, piemēram, tirdzniecība tirgotāja uzņēmuma telpās un tālpārdošana, daži īpaši agresīvi vai maldinoši tirgvedības vai pārdošanas prakses veidi saistībā ar apmeklējumiem pie patērētāja mājās ▌vai ▌Direktīvas 2011/83/ES 2. panta 8. punktā minēto ekskursiju laikā var radīt spiedienu uz patērētājiem veikt tādu preču vai pakalpojumu pirkumus, kurus tie citādi nebūtu pirkuši, un/vai pirkumus par pārmērīgām cenām, kas bieži ir ar tūlītēju samaksu. Šāda prakse bieži vien skar vecāka gadagājuma un citus neaizsargātus patērētājus. Dažas dalībvalstis uzskata minēto praksi par nevēlamu un atzīst, ka nepieciešams ierobežot ārpus uzņēmuma telpām veiktas tirdzniecības konkrētus veidus un aspektus Direktīvas 2011/83/ES nozīmē, piemēram, agresīva un maldinoša tirgvedība vai produkta tirdzniecība nelūgtu apmeklējumu laikā patērētāja mājās, vai ▌ekskursijas. Ja šādus ierobežojumus nosaka ar patērētāju aizsardzību nesaistītu apsvērumu dēļ, piemēram, šos ierobežojumus pamatojot ar sabiedrības interesēm vai tiesībām uz patērētāju privātās dzīves neaizskaramību, ko aizsargā ar ES Pamattiesību hartas 7. pantu, tie neiekļaujas Direktīvas 2005/29/EK darbības jomā.

(55)  Tāpēc saskaņā ar subsidiaritātes principu un lai atvieglotu izpildi, būtu jāprecizē, ka Direktīva 2005/29/EK neskar dalībvalstu brīvību pieņemt valsts tiesību normas, lai vēl vairāk aizsargātu patērētāju leģitīmās intereses, vēršoties pret negodīgu komercpraksi saistībā ar nelūgtiem apmeklējumiem, ko tirgotājs veic viņu mājās, lai piedāvātu vai pārdotu produktus, vai ekskursijām, kuras tirgotājs organizē ar mērķi reklamēt vai pārdot produktus patērētājiem, ja šādu noteikumu nepieciešamību var pamatot ar patērētāju aizsardzības apsvērumiem. Visiem šādiem noteikumiem vajadzētu būt samērīgiem un nediskriminējošiem, un tiem nevajadzētu aizliegt šādus pārdošanas kanālus kā tādus. Ar dalībvalstu pieņemtajiem valsts noteikumiem varētu, piemēram, noteikt dienas laiku, kad patērētāju apmeklējumi mājās bez viņu īpaša lūguma nav atļauti, vai arī aizliegt šādus apmeklējumus, ja patērētājs ir redzamā vietā norādījis, ka šādi apmeklējumi nav pieņemami, vai paredzēt maksājumu procedūru. Turklāt šādos noteikumos varētu paredzēt augstāku aizsardzības līmeni patērētāju tiesību jomās, kas saskaņotas ar Direktīvu 2011/83/ES. Direktīva 2011/83/ES būtu tāpēc jāgroza, lai ļautu dalībvalstīm pieņemt valsts pasākumus, kas nodrošina ilgāku periodu atteikuma tiesību izmantošanai un iespējas atkāpties no konkrētiem atteikuma tiesībās paredzētiem izņēmumiem. Būtu jāpieprasa, lai dalībvalstis paziņo Komisijai par visiem valsts tiesību aktiem, kas pieņemti šajā sakarā, lai Komisija varētu darīt šo informāciju pieejamu visām ieinteresētajām personām un uzraudzīt minēto pasākumu samērīgumu un likumību.

(56)  Attiecībā uz agresīvu un maldinošu praksi saistībā ar pasākumiem, kas tiek organizēti vietās, kuras neatrodas tirgotāja telpās, Direktīva 2005/29/EK neskar nekādus uzņēmējdarbības veikšanas vai atļauju izsniegšanas sistēmu nosacījumus, ko dalībvalstis var piemērot tirgotājiem. Turklāt direktīva 2005/29/EK neskar valstu līgumtiesības un jo īpaši noteikumus par līguma spēkā esamību, izveidi vai sekām. Agresīvu un maldinošu praksi saistībā ar pasākumiem, kas tiek organizēti citās vietās, kuras neatrodas tirgotāja telpās, var aizliegt, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 5. līdz 9. pantu. Turklāt Direktīvas 2005/29/EK I pielikumā ietverts vispārējs aizliegums attiecībā uz tādu praksi, kad tirgotājs rada iespaidu, ka viņš nedarbojas nolūkā, kas saistīts ar viņa profesionālo darbību, un tādu praksi, kad tiek radīts iespaids, ka patērētājs nevar atstāt telpas pirms līguma noslēgšanas. Komisijai būtu jānovērtē, vai spēkā esošie noteikumi patērētāju tiesību jomā nodrošina pietiekamu aizsardzības līmeni un instrumentu, ar ko dalībvalstis var efektīvi cīnīties pret šādu praksi.

(57)  Tāpēc šai direktīvai nebūtu jāietekmē valsts tiesību akti līgumtiesību jomā attiecībā uz līgumtiesību aspektiem, kas nav reglamentēti šajā direktīvā. Tāpēc šai direktīvai nebūtu jāskar valsts tiesību akti, kas regulē, piemēram, līguma noslēgšanu vai spēkā esamību tādos gadījumos kā piekrišanas neesamība vai neatļauta komercdarbība.

(58)  Lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem ir pieejama atjaunināta informācija par viņiem Savienībā piešķirtajām patērētāju tiesībām un tiesisko aizsardzību, tiešsaistes kontaktpunktam, ko Komisija izveidos, vajadzētu būt lietotājdraudzīgam, pielāgotam izmantošanai mobilās ierīcēs, viegli pieejamam un tādam, ko, cik vien iespējams, var izmantot visi cilvēki, tostarp personas ar invaliditāti (“piemērots visiem”).

(59)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(28) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kur ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(60)  Ņemot vērā, ka šīs direktīvas mērķus, proti, nodrošināt patērētāju aizsardzības tiesību aktu labāku izpildi un modernizēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet problēmas Savienības mēroga būtības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2005/29/EK grozījumi

Direktīvu 2005/29/EK groza šādi:

(1)  direktīvas 2. panta 1. punktu groza šādi:

a)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) “produkts” ir jebkura prece vai pakalpojums, tostarp nekustami īpašumi, digitāls pakalpojums un digitāls saturs, kā arī tiesības un pienākumi;”;

"

b)  punktam pievieno šādus apakšpunktus:"

“m) “ranžēšana” nozīmē produktiem piešķirto salīdzinošo pamanāmību, kā to prezentējis, organizējis vai paziņojis tirgotājs, neatkarīgi no tehnoloģiskajiem līdzekļiem, kas izmantoti šādai prezentācijai, organizēšanai vai paziņošanai;

   n) “tiešsaistes tirdzniecības vieta” ir pakalpojums, kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar citiem tirgotājiem vai patērētājiem, izmantojot programmatūru, tostarp tīmekļa vietni, tīmekļa vietnes daļu vai lietotni, ko uztur tirgotājs vai kas tiek uzturēta tirgotāja vārdā.”;

"

(2)  direktīvas 3. panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādu: ▌"

“5. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pieņemt noteikumus, lai aizsargātu patērētāju leģitīmās intereses, attiecībā uz agresīvu vai maldinošu tirgvedības vai pārdošanas praksi saistībā ar nelūgtiem apmeklējumiem, ko tirgotājs veic patērētāja mājās, vai ▌ekskursijām, ko tirgotājs organizē ar mērķi reklamēt vai pārdot produktus patērētājiem.Minētajiem noteikumiem jābūt samērīgiem, nediskriminējošiem un pamatotiem ar patērētāju aizsardzības apsvērumiem.

6.   “Dalībvalstis tūlīt ziņo Komisijai par jebkuriem valsts noteikumiem, ko piemēro saskaņā ar 5. punktu, kā arī par jebkurām turpmākām pārmaiņām. Komisija šo informāciju dara viegli pieejamu patērētājiem un tirgotājiem īpašā tīmekļa vietnē.”;

"

(3)  direktīvas 6. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

c) tādas preces, kura ir identiska precei, kas tiek laista tirgū ▌citās dalībvalstīs, tirgvedību vienā dalībvalstī, ja šai precei ir ievērojami atšķirīgs sastāvs vai īpašības un ja vien tas nav pamatots ar leģitīmiem un objektīviem faktoriem.”;

"

(4)   ▌ direktīvas 7. pantugroza šādi:

a)  panta 4. punktu groza šādi:

i)  punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

d) maksāšanas, piegādes un darbības procedūras, ja tās ir citādas, nekā to paredz profesionālā rūpība;”;

"

ii)  punktam pievieno šādu apakšpunktu:"

“f) vai trešā persona, kas piedāvā produktus tiešsaistes tirdzniecības vietās, ir tirgotājs vai nav, pamatojoties uz minētās trešās personas deklarāciju tiešsaistes tirdzniecības vietai.”;

"

b)  pantā iekļauj šādu punktu:"

“4a. Ja patērētājiem sniedz iespēju meklēt dažādu tirgotāju vai patērētāju piedāvātus produktus pēc atslēgvārda, frāzes vai citas ievades, neatkarīgi no tā, vai darījumi galu galā tiek noslēgti, vispārīgu informāciju, kas attiecas gan uz galvenajiem parametriem, kuri nosaka piedāvājumu sarindošanas kārtību, kas patērētājam tiek norādīta pēc meklēšanas vaicājuma, gan uz parametru relatīvo nozīmi salīdzinājumā ar citiem parametriem un kas pieejama īpašā tiešsaistes saskarnes sadaļā, kura ir tieši un viegli pieejama no lapas, kurā izvietoti piedāvājumi, uzskata par būtisku. Šis punkts neattiecas uz tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējiem, kā definēts Regulā (ES) 2019/...*(29).

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/... (... gads) (OV ...).”;

"

c)  pantam pievieno šādu punktu:"

“6. Gadījumos, kad tirgotājs nodrošina piekļuvi patērētāju atsauksmēm par produktiem, informāciju par to, vai un kā tirgotājs nodrošina, ka publicētās atsauksmes ir snieguši patērētāji, kuri produktus ir iegādājušies vai izmantojuši, uzskata par būtisku.

"

(5)  direktīvā iekļauj šādu pantu ▌:"

“11.a pants

Tiesiskā aizsardzība

1.  ▌Patērētājiem, kuriem kaitējumu nodarījusi negodīga komercprakse, ir pieejami samērīgi un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tostarp kompensācija par kaitējumu, kas nodarīts patērētājam, un attiecīgā gadījumā — cenas samazināšana vai līguma izbeigšana. Dalībvalstis var noteikt šo tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas nosacījumus un sekas. Dalībvalstis vajadzības gadījumā var ņemt vērā negodīgās komercprakses smaguma pakāpi un būtību, patērētājam nodarītos zaudējumus un citus attiecīgos apstākļus.

2.  Šie tiesiskās aizsardzības līdzekļi neskar citu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, kas pieejami patērētājiem saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem.”;

"

(6)  direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:"

“13. pants

Sodi

1.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kurus piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sodu īstenošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot sodus, attiecīgajos gadījumos ņem vērā šādus neizsmeļošus un indikatīvus kritērijus:

   a) pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe , apmērs un ilgums;

   b) jebkura rīcība, kuru tirgotājs veicis, lai mazinātu vai novērstu kaitējumu, kas nodarīts patērētājiem;

   c) tirgotāja visi iepriekšējie pārkāpumi;
   d) tirgotāja pārkāpuma rezultātā gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi, ja ir pieejami attiecīgie dati;
   e) sodi, kas piemēroti tirgotājam par to pašu pārkāpumu citās dalībvalstīs pārrobežu gadījumos, ja informācija par šādiem sodiem ir pieejama ar Regulu (ES) 2017/2394 izveidotajā mehānismā;
   f) jebkurš cits vainu pastiprinošs vai mīkstinošs faktors, kas piemērojams lietas apstākļiem.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad jāpiemēro sodi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2934 21. pantu, ir paredzēta iespēja piemērot naudas sodus, izmantojot administratīvas procedūras, vai iespēja uzsākt tiesvedību naudas soda piemērošanai, vai abas iespējas, lai piemērotu sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs. Neskarot minēto regulu, valsts konstitucionālo iemeslu dēļ dalībvalstis var noteikt, ka naudas sodu piemērošana aprobežojas ar:

   a) 6., 7., 8., 9. panta un I pielikuma pārkāpumiem; un
   b) gadījumiem, kad tirgotājs turpina komercpraksi, ko kompetentā valsts iestāde vai tiesa atzinusi par negodīgu, ja pārkāpums nav minēts a) apakšpunktā.

4.  Gadījumos, kad jāpiemēro naudas sods saskaņā ar 3. punktu, bet informācija par tirgotāja gada apgrozījumu nav pieejama, dalībvalstis ievieš iespēju piemērot naudas sodu, kura maksimālā summa ir vismaz 2 miljoni EUR.

5.  Dalībvalstis paziņo savus noteikumus par sodiem Komisijai vēlākais līdz ... [šīs grozošās direktīvas transponēšanas datumam] un nekavējoties paziņo tai jebkādus turpmākus grozījumus, kas tos ietekmē.”;

"

(7)  ▌ direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)  iekļauj šādu punktu:"

“11a. Ja, atbildot uz patērētāja tiešsaistes meklēšanas vaicājumu, meklēšanas rezultāti tiek sniegti, neatklājot, ka tā ir apmaksāta reklāma vai ka ir veikti maksājumi par to, lai produktiem nodrošinātu augstāku vietu meklēšanas rezultātos.”;

"

b)  iekļauj šādus punktus:"

“23a. Pasākumu biļešu tālākpārdošana patērētājiem, ja tirgotājs tās iegādājies, izmantojot automatizētus līdzekļus, lai apietu noteiktos ierobežojumus attiecībā uz biļešu skaitu, ko viena persona var iegādāties, vai jebkurus citus noteikumus, kuri attiecas uz biļešu iegādi.

23b.  Apgalvojums, ka atsauksmes par produktiem ir snieguši patērētāji, kuri faktiski lietojuši vai iegādājušies produktu, neveicot pamatotus un samērīgus pasākumus, lai pārbaudītu, vai šīs atsauksmes ir snieguši šādi patērētāji.

23c.  Ja tiek sniegtas nepatiesas patērētāju atsauksmes vai ieteikumi vai cita juridiska vai fiziska persona tiek algota, lai sniegtu šādas atsauksmes vai ieteikumus, kā arī, ja patērētāju atsauksmes vai sociāli ieteikumi tiek sagrozīti, lai reklamētu produktus.”.

"

2. pants

Direktīvas 2011/83/ES grozījumi

Direktīvu 2011/83/ES groza šādi:

(1)  direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3) “preces” nozīmē preces, kā definēts 2. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/...*(30)

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/... (...gada...) (OV …).”;

"

b)   pantā iekļauj ▌šādu punktu:"

“4a) “personas dati” ir personas dati, kā tie definēti ▌Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1) punktā;

"

c)   panta 5) un 6) punktu aizstāj ar šādu:"

5) “pārdošanas līgums” ir jebkurš līgums, saskaņā ar kuru tirgotājs nodod vai apņemas nodot preču īpašumtiesības patērētājam, tostarp jebkurš līgums, kura priekšmets ir gan preces, gan pakalpojumi;

   6) “pakalpojumu līgums” ir jebkurš līgums, izņemot pārdošanas līgumu, saskaņā ar kuru tirgotājs sniedz vai apņemas sniegt pakalpojumu, tostarp digitālu pakalpojumu, patērētājam ▌;”;

"

d)   panta 11. punktu aizstāj ar šādu:"

“11) “digitālais saturs” nozīmē digitālu saturu, kā definēts 2. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/...*(31);”;

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/... (...gada...) (OV …).”;

"

e)   pievieno šādus punktus:"

“ ▌ 16) “digitālais pakalpojums” nozīmē digitālu pakalpojumu, kā definēts 2. panta 2. punktā Direktīvā (ES) 2019/...(32)++;”;

   17) “tiešsaistes tirdzniecības vieta” ir pakalpojums ▌, kas ļauj patērētājiem slēgt distances līgumus ar citiem tirgotājiem vai patērētājiem, izmantojot programmatūru, tostarp tīmekļa vietni, tīmekļa vietnes daļu vai lietotni, ko uztur tirgotājs vai kas tiek uzturēta tirgotāja vārdā;
   18) “tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājs” ir jebkurš pakalpojumu sniedzējs, kas patērētājiem nodrošina tiešsaistes tirdzniecības vietu;

   19) “saderība” nozīmē saderību, kā definēts 2. panta 10. punktā Direktīvā (ES) 2019/...(33);
   20) “funkcionalitāte” nozīmē funkcionalitāti, kā definēts 2. panta 11. punktā Direktīvā (ES) 2019/...+;
   21) “savstarpēja izmantojamība” nozīmē savstarpēju izmantojamību, kā definēts 2. panta 12. punktā Direktīvā (ES) 2019/...+.”;

"

(2)  direktīvas 3. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Šo direktīvu, ievērojot tās nosacījumus un ciktāl paredzēts tās noteikumos, piemēro jebkuram līgumam, kas noslēgts starp tirgotāju un patērētāju un paredz, ka patērētājs maksā vai apņemas maksāt tā cenu. Šo direktīvu piemēro līgumiem par ūdens, gāzes, elektrības piegādi vai centralizētu siltumapgādi, tostarp līgumiem ar publiskiem pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl šie pakalpojumi tiek sniegti uz līguma pamata.”;

"

b)  pantā iekļauj šādu punktu:"

“1a. Šo direktīvu arī piemēro, ja tirgotājs patērētājam piegādā vai apņemas piegādāt digitālo saturu, kas netiek sniegts materiālā datu nesējā, vai sniedz vai apņemas sniegt digitālu pakalpojumu un patērētājs tirgotājam sniedz vai apņemas sniegt personas datus, izņemot gadījumus, kad patērētāja sniegtos personas datus tirgotājs apstrādā tikai un vienīgi, lai piegādātu digitālo saturu, kas netiek sniegts materiālā datu nesējā saskaņā ar šo direktīvu vai izpildītu juridiskās prasības, kuras attiecas uz tirgotāju, un tirgotājs neapstrādā šos datus citiem mērķiem.”;

"

c)  panta 3. punktu groza šādi:

i)  punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“k) par pasažieru pārvadāšanas pakalpojumiem, izņemot 8. panta 2. punktu un 19., 21. un 22. pantu;”;

"

ii)  pievieno šādu apakšpunktu:"

“n) precēm, ko pārdod tiesas sprieduma izpildes procesā vai citādi saskaņā ar tiesību aktu prasībām.”;

"

(3)  ▌direktīvas 5. panta 1. punktu groza šādi:

a)  e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“e) papildus atgādinājumam par juridiskas preču, digitālā satura un digitālo pakalpojumu atbilstības garantijas esamību attiecīgā gadījumā, informācija par to, vai un ar kādiem nosacījumiem ir pieejams garantijas remonts un komercgarantijas;”;

"

b)  punkta g) un h) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

g) attiecīgā gadījumā preču, kurām ir digitāli elementi, digitālā satura un digitālo pakalpojumu funkcionalitāte, tostarp piemērojamie tehniskās aizsardzības pasākumi;

   h) attiecīgā gadījumā būtiska informācija, kas tirgotājam ir zināma vai ko viņš pamatoti būtu varējis zināt, par preču, kurām ir digitāli elementi, digitālā satura un digitālo pakalpojumu ▌saderību un savietojamību ar aparatūru un programmatūru.”;

"

(4)  ▌direktīvas 6. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:

i)  punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

c) fiziskā adrese, kurā tirgotājs ir reģistrēts, kā arī tirgotāja tālruņa numurs un e-pasta adrese. Turklāt, ja tirgotājs nodrošina citus tiešsaistes saziņas līdzekļus, kas garantē, ka patērētājs var saglabāt jebkādu rakstisku korespondenci, iekļaujot šādas korespondences datumu un laiku, ar tirgotāju pastāvīgā informācijas nesējā, informācijā iekļauj arī ziņas par šiem citiem līdzekļiem. Visiem minētajiem tirgotāja sniegtajiem saziņas līdzekļiem jānodrošina, ka patērētājs var ātri kontaktēties ar tirgotāju un efektīvi sazināties ar viņu. Attiecīgā gadījumā tirgotājs sniedz arī tā tirgotāja fizisko adresi un identitāti, kura vārdā viņš darbojas.”;

"

ii)  pantā iekļauj šādu punktu:"

“ea) attiecīgajos gadījumos, kad cena ir pielāgota, balstoties uz automatizēti pieņemtu lēmumu;”;

"

iii)  punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“l) atgādinājums par juridiskas preču, digitālā satura un digitālo pakalpojumu atbilstības garantijas esamību;”;

"

iv)  punkta r) un s) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

r) attiecīgā gadījumā preču, kam ir digitāli elementi, digitālā satura un digitālo pakalpojumu funkcionalitāte, tostarp piemērojamie tehniskās aizsardzības pasākumi;

   s) attiecīgā gadījumā būtiska informācija, kas tirgotājam ir zināma vai ko viņš pamatoti būtu varējis zināt, par preču, kurām ir digitāli elementi, digitālā satura un digitālo pakalpojumu ▌saderību un savietojamību ar aparatūru un programmatūru.”;

"

b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Šā panta 1. punkta h), i) un j) apakšpunktā minēto informāciju var sniegt ar I pielikuma A daļā doto paraugu norādījumiem par atteikumu. Tirgotājs ir izpildījis 1. punkta h), i) un j) apakšpunktā minētās informēšanas prasības, ja viņš ir sniedzis patērētājam minētos norādījumus, kas ir pareizi aizpildīti. Atsauces uz I pielikuma A daļā sniegtajos paraugos norādījumiem par atteikumu minēto 14 dienu atteikuma tiesību periodu aizstāj ar atsaucēm uz 30 dienu atteikuma tiesību periodu gadījumos, kad dalībvalstis ir pieņēmušas noteikumus saskaņā ar 9. panta 1.a punktu.”;

"

(5)  iekļauj šādu ▌pantu:"

6.a pants

Papildu īpašas informācijas prasības attiecībā uz līgumiem, kuri noslēgti tiešsaistes tirdzniecības vietās

1.  Pirms patērētājs ir uzņēmies distances līguma vai arī jebkāda tamlīdzīga piedāvājuma saistības tiešsaistes tirdzniecības vietā, tiešsaistes tirdzniecības vietas nodrošinātājs, neskarot Direktīvas 2005/29/EK noteikumus, skaidrā un saprotamā izteiksmē un distances saziņas līdzekļiem atbilstīgā veidā sniedz šādu informāciju:

   a) vispārīgu informāciju, kas pieejama īpašā tiešsaistes saskarnes sadaļā, kura ir tieši un viegli pieejama no lapas, kurā izvietoti piedāvājumi, par galvenajiem parametriem, kā noteikts Direktīvas 2005/29/EK 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā, kas nosaka to piedāvājumu sarindošanas kārtību, kurus patērētājs iegūst sava meklēšanas vaicājuma rezultātā, un šo parametru relatīvo nozīmi salīdzinājumā ar citiem parametriem;
   b) vai trešā persona, kas piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, ir tirgotājs vai nav, pamatojoties uz minētās trešās personas deklarāciju tiešsaistes tirdzniecības vietai;
   c) ja trešā persona, kas piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, nav tirgotājs, norāda, ka patērētāju tiesības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem patērētāju aizsardzības jomā, neattiecas ▌uz noslēgto līgumu ▌; ▌
   d) attiecīgos gadījumos norāda, kā no līguma izrietošās saistības tiek sadalītas starp trešo personu, kas piedāvā preces, pakalpojumus vai digitālo saturu, un tiešsaistes tirdzniecības vietas piedāvātāju. Šī informācija neskar atbildību, kas tiešsaistes tirdzniecības vietai vai tirgotājam var būt saistībā ar līgumu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem.

2.  Neskarot Direktīvu 2000/31/EK, šis pants neliedz dalībvalstīm noteikt papildu informēšanas prasības tiešsaistes tirdzniecības vietām. Minētajiem noteikumiem jābūt samērīgiem, nediskriminējošiem un pamatotiem ar patērētāju aizsardzības apsvērumiem.”;

"

(6)   direktīvas 7. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

3. Ja patērētājs vēlas, lai pakalpojumi tiktu sniegti vai lai ūdens, gāzes un elektrības piegāde, ja vien tie nav laisti pārdošanā ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā, vai centralizēta siltumapgāde tiek sākta 9. panta 2. punktā paredzētā atteikuma termiņa laikā, un līgumā paredzēts, ka patērētāja pienākums ir maksāt, tirgotājs prasa patērētājam iesniegt šādu skaidru pieprasījumu uz pastāvīga informācijas nesēja. Tirgotājs pieprasa patērētājam arī apliecināt, ka ir informēts par to, ka zaudēs atteikuma tiesības, tiklīdz tirgotājs būs līgumu izpildījis pilnībā.”;

"

(7)  direktīvas 8. pantu groza šādi:

(a)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

4. Ja līgumu noslēdz, izmantojot tālsaziņas līdzekli, kurā ir ierobežota telpa un laiks informācijas parādīšanai, tirgotājs pirms šāda līguma noslēgšanas konkrētajā līdzeklī vai ar tā starpniecību sniedz vismaz informāciju par preču vai pakalpojumu galvenajām īpašībām, tirgotāja identitāti, kopējo cenu, atteikuma tiesībām, līguma termiņu un, ja tas ir līgums uz nenoteiktu laiku, līgumu izbeigšanas nosacījumus, kā minēts attiecīgi 6. panta 1. punkta a), b), e), h) un o) apakšpunktā, izņemot I pielikuma B daļā doto atteikuma veidlapas paraugu, kas minēts h) apakšpunktā. Pārējo 6. panta 1. punktā minēto informāciju, tostarp atteikuma veidlapu, tirgotājs patērētājam sniedz atbilstīgā veidā saskaņā ar šā panta 1. punktu.”;

"

(b)  panta 8. punktu aizstāj ar šādu:"

8. Ja patērētājs vēlas, lai pakalpojumi tiktu sniegti vai lai ūdens, gāzes un elektrības piegāde, ja vien tie nav laisti pārdošanā ierobežotā tilpumā vai noteiktā daudzumā, vai centralizēta siltumapgāde tiek sākta 9. panta 2. punktā paredzētā atteikuma termiņa laikā, un līgumā paredzēts, ka patērētāja pienākums ir maksāt, tirgotājs prasa patērētājam iesniegt skaidru pieprasījumu. Tirgotājs pieprasa patērētājam arī apliecināt, ka ir informēts par to, ka zaudēs atteikuma tiesības, tiklīdz tirgotājs būs līgumu izpildījis pilnībā.”;

"

(8)  direktīvas 9. pantu groza šādi:

a)  pantā iekļauj šādu punktu:"

“1a. Lai aizsargātu patērētāju likumīgās intereses pret agresīvu vai maldinošu tirgvedības vai pārdošanas praksi, dalībvalstis var pieņemt noteikumus, saskaņā ar kuriem 1. punktā minēto 14 dienu atteikuma tiesību periodu pagarina līdz 30 dienām līgumiem, kas noslēgti saistībā ar nelūgtiem tirgotāja apmeklējumiem patērētāja mājvietā vai tirgotāja organizētām ekskursijām ar mērķi reklamēt vai pārdot produktus patērētājiem. Minētajiem noteikumiem jābūt samērīgiem, nediskriminējošiem un pamatotiem ar patērētāju aizsardzības apsvērumiem.”;

"

b)  panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

“2. Neskarot 10. pantu, šā panta 1. punktā minētais atteikuma tiesību periods beidzas pēc 14 dienām vai 30 dienām gadījumos, kad dalībvalstis ir pieņēmušas noteikumus saskaņā ar šā panta 1.a punktu:”;

"

(9)  direktīvas 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Ja 12 mēnešu laikā no 9. panta 2. punktā minētās dienas tirgotājs patērētājam ir sniedzis šā panta 1. punktā minēto informāciju, atteikuma tiesību periods beidzas pēc 14 dienām vai 30 dienām gadījumos, kad dalībvalstis ir pieņēmušas noteikumus saskaņā ar 9. panta 1.a punktu, sākot no dienas, kad patērētājs ir saņēmis informāciju.”;

"

(10)   direktīvas 13. pantam pievieno šādus punktus:"

4. Attiecībā uz patērētāja personas datiem tirgotājs izpilda pienākumus, kas ir piemērojami saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

5.  Tirgotājs atturas izmantot jebkādu saturu, izņemot personas datus, ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, izņemot gadījumus, ja šāds saturs:

   a) nav derīgs izmantošanai ārpus tirgotāja piegādātā digitālā satura vai digitālā pakalpojuma konteksta;
   b) attiecas tikai uz patērētāja darbību, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu;
   c) no tirgotāja puses ir apvienots ar citiem datiem un nav atdalāms vai ir atdalāms tikai ar nesamērīgām pūlēm; vai
   d) ir tāds, ko patērētājs radījis kopīgi ar citiem, un citi patērētāji var turpināt izmantot šo saturu.

6.  Izņemot gadījumus, kas minēti 5. punkta a), b) vai c) apakšpunktā, tirgotājs pēc patērētāja pieprasījuma dara pieejamu patērētājam jebkādu saturu, izņemot personas datus, ko patērētājs ir sniedzis vai radījis, izmantojot tirgotāja piegādāto digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu.

7.  Patērētājs ir tiesīgs izgūt digitālo saturu bez maksas, bez tirgotāja radītiem šķēršļiem, samērīgā termiņā un plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā.

8.  Līguma atteikuma gadījumā, neskarot 6. punktu, (...) tirgotājs var novērst to, ka patērētājs jebkādi turpina izmanot digitālo saturu vai digitālo pakalpojumu, jo īpaši liedzot patērētājam turpmāku piekļuvi digitālajam saturam vai digitālajam pakalpojumam vai atspējojot patērētāja lietotāja kontu.”;

"

(11)  direktīvas 14. pantu groza šādi:

a)  pantā iekļauj šādu punktu:"

“2a. Līguma atteikuma gadījumā patērētājs atturas no digitālā satura vai digitālā pakalpojuma izmantošanas un atturas darīt to pieejamu trešām personām.”;

"

b)  panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:"

“i) patērētājs nav iepriekš devis skaidru piekrišanu sākt izpildi pirms 9. pantā minētā 14 dienu vai 30 dienu perioda beigām;”;

"

(12)  direktīvas 16. pantu groza šādi:

a)  panta a) punktu aizstāj ar šādu:"

a) pakalpojumu līgumiem pēc tam, kad pakalpojums ir sniegts pilnībā, un gadījumos, kad līgumā paredzēts patērētāja pienākums maksāt, ja izpilde ir sākusies ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu un ar apliecinājumu, ka viņš ir informēts par savu atteikuma tiesību zaudēšanu, tiklīdz tirgotājs būs līgumu izpildījis pilnībā;”;

"

b)  panta m) punktu aizstāj ar šādu:"

m) tāda digitālā satura piegādes līgumiem, kas netiek piegādāts materiālā datu nesējā, ja izpilde ir sākusies un ja līgumā paredzēts, ka patērētāja pienākums ir maksāt, ja:

   i) patērētājs iepriekš skaidri devis piekrišanu sākt izpildi atteikuma tiesību perioda laikā;
   ii) patērētājs ir apliecinājis, ka viņš ir informēts par to, ka tādējādi zaudē savas atteikuma tiesības; un
   iii) tirgotājs ir sniedzis apstiprinājumu saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 7. punktu.”;

"

c)  pievieno šādus punktus:"

“Lai aizsargātu patērētāju likumīgās intereses pret agresīvu vai maldinošu tirgvedības vai pārdošanas praksi, dalībvalstis var atkāpties no 1. punkta a), b), c) un e) apakšpunktā noteiktajiem izņēmumiem attiecībā uz atteikuma tiesībām līgumos, kas noslēgti saistībā ar nelūgtiem tirgotāja apmeklējumiem patērētāja mājvietā vai tirgotāja organizētām ekskursijām ar mērķi reklamēt vai pārdot produktus patērētājiem. Minētajiem noteikumiem jābūt samērīgiem, nediskriminējošiem un pamatotiem ar patērētāju aizsardzības apsvērumiem.

Dalībvalstis var noteikt, ka pakalpojumu līgumu gadījumā patērētājs zaudē atteikuma tiesības pēc tam, kad pakalpojums ir sniegts pilnībā, un ja patērētājs ir īpaši prasījis tirgotāja ierašanos, lai veiktu remontdarbus, ja izpilde ir sākusies ar patērētāja iepriekš skaidri paustu piekrišanu, ja līgums uzliek patērētājam pienākumu maksāt.”;

"

(13)  direktīvas 24. pantu aizstāj ar šādu:"

“24. pants

Sodi

1.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kurus piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sodu īstenošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot sodus, attiecīgajos gadījumos ņem vērā šādus neizsmeļošus un indikatīvus kritērijus:

   a) pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums;

   b) jebkura rīcība, kuru tirgotājs veicis, lai mazinātu vai novērstu kaitējumu, kas nodarīts patērētājiem;

   c) tirgotāja visi iepriekšējie pārkāpumi;
   d) tirgotāja pārkāpuma rezultātā gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi, ja ir pieejami attiecīgie dati;
   e) sodi, kas piemēroti tirgotājam par to pašu pārkāpumu citās dalībvalstīs pārrobežu gadījumos, ja informācija par šādiem sodiem ir pieejama ar Regulu (ES) 2017/2394 izveidotajā mehānismā;
   f) jebkurš cits vainu pastiprinošs vai mīkstinošs faktors, kas piemērojams lietas apstākļiem.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad jāpiemēro sodi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2934 21. pantu, tajos ietver iespēju piemērot naudas sodus, izmantojot administratīvas procedūras, vai iespēju uzsākt tiesvedību naudas soda piemērošanai, vai abas iespējas, lai piemērotu sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz 4 % no tirgotāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs.

4.  Gadījumos, kad jāpiemēro naudas sods saskaņā ar 3. punktu, bet informācija par tirgotāja gada apgrozījumu nav pieejama, dalībvalstis ievieš iespēju piemērot naudas sodu, kura maksimālā summa ir vismaz 2 miljoni EUR.

5.  Dalībvalstis paziņo savus noteikumus par sodiem Komisijai vēlākais līdz ... [šīs grozošās direktīvas transponēšanas datumam] un nekavējoties paziņo tai jebkādus turpmākus grozījumus, kas tos ietekmē.”;

"

(14)  direktīvas 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Ja dalībvalsts izmanto kādu no regulatīvajām iespējām, kas minētas 3. panta 4. punktā, 6. panta 7. punktā, 6. panta 8. punktā, 7. panta 4. punktā, 8. panta 6. punktā, 9. panta 1a. punktā, 9. panta 3. punktā un 16. panta otrajā daļā, tā līdz ... [šīs grozošās direktīvas 5. pantā noteiktajam transponēšanas datumam] informē Komisiju par to, kā arī par visām turpmākām pārmaiņām.”;

"

(15)  direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)  A daļu groza šādi:

i)  ▌pielikuma “Atteikuma tiesību” trešo daļu aizstāj ar šādu:"

“Lai izmantotu atteikuma tiesības, jums ar nepārprotamu paziņojumu (piemēram, pa pastu nosūtītu vēstuli vai e‑pastu) mūs [2] ir jāinformē par lēmumu atteikties no šā līguma. Jūs varat izmantot pievienoto atteikuma veidlapas paraugu, bet tas nav obligāti. [3]”;

"

ii)  “Aizpildīšanas norādījumu” 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“ [2.] Ievietojiet savu nosaukumu, fizisko adresi, savu tālruņa numuru un e‑pasta adresi.”;

"

b)  pielikuma B daļas pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:"

“Adresāts: [šeit tirgotājam jāievieto tirgotāja nosaukums, fiziskā adrese un ▌e‑pasta adrese]:”.

"

3. pants

Direktīvas 93/13/EK grozījumi

Direktīvu 93/13/EEK groza šādi:

Iekļauj šādu ▌pantu:"

8.b pants

1.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kurus piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sodu īstenošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

2.  Dalībvalstis var ierobežot šādu sodu piemērošanu, attiecinot tos tikai uz situācijām, kad valsts tiesību aktos ir skaidri noteikts, ka līguma noteikumi ir negodīgi jebkuros apstākļos, vai ja pārdevējs vai piegādātājs turpina izmantot līguma noteikumus, kas noteikti kā negodīgi galīgajā lēmumā, kurš pieņemts saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot sodus, attiecīgajos gadījumos ņem vērā šādus neizsmeļošus un indikatīvus kritērijus:

   a) pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums;

   b) jebkura rīcība, kuru pārdevējs vai piegādātājs veicis, lai mazinātu vai novērstu kaitējumu, kas nodarīts patērētājiem;

   c) pārdevēja vai piegādātāja visi iepriekšējie pārkāpumi;
   d) pārdevēja vai piegādātāja pārkāpuma rezultātā gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi, ja ir pieejami attiecīgie dati;
   e) sodi, kas piemēroti pārdevējam vai piegādātājam par to pašu pārkāpumu citās dalībvalstīs pārrobežu gadījumos, ja informācija par šādiem sodiem ir pieejama ar Regulu (ES) 2017/2394 izveidotajā mehānismā;
   f) jebkurš cits vainu pastiprinošs vai mīkstinošs faktors, kas piemērojams lietas apstākļiem.

4.  Neskarot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad jāpiemēro sodi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2934 21. pantu, tajos ietver iespēju piemērot naudas sodus, izmantojot administratīvas procedūras, vai iespēju uzsākt tiesvedību naudas soda piemērošanai, vai abas iespējas, lai piemērotu sodus, kuru maksimālais apmērs ir vismaz 4 % no pārdevēja vai piegādātāja gada apgrozījuma attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs.

5.  Gadījumos, kad jāpiemēro naudas sods saskaņā ar 4. punktu, bet informācija par pārdevēja vai piegādātāja gada apgrozījumu nav pieejama, dalībvalstis ievieš iespēju piemērot naudas sodu, kura maksimālā summa ir vismaz 2 miljoni EUR.

6.  Dalībvalstis paziņo savus noteikumus par sodiem Komisijai vēlākais līdz ... [šīs grozošās direktīvas transponēšanas datumam] un nekavējoties paziņo tai jebkādus turpmākus grozījumus, kas tos ietekmē..

"

4. pants

Direktīvas 98/6/EK grozījumi

Direktīvu 98/6/EK groza šādi:

a)  direktīvā iekļauj šādu pantu:"

“6.a pants

1.  Jebkurā paziņojumā par cenas samazinājumu jānorāda iepriekšējā cena, ko tirgotājs piemērojis noteiktā laikposmā pirms cenas samazinājuma piemērošanas.

2.  Iepriekšēja cena ir viszemākā cena, ko tirgotājs piemērojis laikposmā, kurš nevar būt īsāks par vienu mēnesi pirms cenas samazinājuma piemērošanas.

3.  Dalībvalstis var paredzēt atšķirīgus noteikumus attiecībā uz precēm, kuras var ātri sabojāties vai kurām drīz beigsies derīguma termiņš.

4.  Ja produkts ir bijis tirgū mazāk nekā 30 dienas, dalībvalstis var paredzēt arī īsāku laikposmu nekā 2. punktā noteiktais laikposms.

5.  Dalībvalstis var noteikt, ka cenas samazinājuma pakāpeniskas palielināšanas gadījumā iepriekšējā cena ir cena bez cenas samazinājuma pirms cenas samazinājuma pirmās piemērošanas.”;

"

b)   direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:"

8. pants

1.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kurus piemēro par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šādu sodu īstenošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot sodus, attiecīgajos gadījumos ņem vērā šādus neizsmeļošus un indikatīvus kritērijus:

   (a) pārkāpuma būtība, smaguma pakāpe, apmērs un ilgums;

   b) jebkura rīcība, kuru tirgotājs veicis, lai mazinātu vai novērstu kaitējumu, kas nodarīts patērētājiem;

   c) tirgotāja visi iepriekšējie pārkāpumi;
   d) tirgotāja pārkāpuma rezultātā gūtais finansiālais labums vai novērstie zaudējumi, ja ir pieejami attiecīgie dati;
   e) sodi, kas piemēroti tirgotājam par to pašu pārkāpumu citās dalībvalstīs pārrobežu gadījumos, ja informācija par šādiem sodiem ir pieejama ar Regulu (ES) 2017/2394 izveidotajā mehānismā;
   f) jebkurš cits vainu pastiprinošs vai mīkstinošs faktors, kas piemērojams lietas apstākļiem.

3.  Dalībvalstis paziņo savus noteikumus par sodiem Komisijai vēlākais līdz ... [šīs grozošās direktīvas transponēšanas datumam] un nekavējoties paziņo tai jebkādus turpmākus grozījumus, kas tos ietekmē..

"

5. pants

Informācija par patērētāju tiesībām

Komisija nodrošina, ka iedzīvotāji, kuri meklē informāciju par savām patērētāju tiesībām, un patērētāji, kuri vēlas panākt strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā, gūst labumu no iespējas izmantot vienoto digitālo vārteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2018/1724, (34)kura dod viņiem iespēju:

a)  piekļūt atjauninātai informācijai par savām Savienības patērētāju tiesībām skaidrā, saprotamā un viegli pieejamā veidā; un

b)  iesniegt sūdzību, gan, izmantojot strīdu izšķiršanas tiešsaistē platformu, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 524/2013(35), gan arī kompetentajam Eiropas Patērētāju centram, atkarībā no iesaistītajām pusēm.

6. pants

Komisijas ziņojuma sniegšana un pārskatīšana

Līdz ... [2 gadu laikā pēc piemērošanas sākuma] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši ietver to šīs direktīvas noteikumu novērtējumu, kas attiecas uz:

a)  pasākumiem, kuri tiek organizēti citās vietās, kas neatrodas tirgotāja uzņēmuma telpās; un

b)  gadījumiem, kad preces tiek tirgotas kā identiskas, bet tām ir ievērojami atšķirīgs sastāvs vai īpašības, tostarp saistībā ar to, vai uz šiem gadījumiem būtu attiecināmas stingrākas prasības, tostarp aizliegums, kurš minēts Direktīvas 2005/29/EK I pielikumā, un vai ir vajadzīgi sīkāk izstrādāti noteikumi attiecībā uz informāciju par preču diferenciāciju.

Šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

7. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis vēlākais ... [24 mēnešus pēc pieņemšanas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus, sākot no ... [6 mēnešiem pēc transponēšanas termiņa].

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…, … gada ….

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 440, 6.12, 2018. 66. lpp.
(2)* TEKSTAM VĒL NAV VEIKTA JURIDISKI LINGVISTISKĀ PĀRBAUDE.
(3)OV C 440, 6.12.2018., 66. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/22/EK par aizliegumiem saistībā ar patērētāju interešu aizsardzību (OV L 110, 1.5.2009., 30. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.)
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (OV L 304, 22.11.2011., 64. lpp).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).
(10)Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/... (... gada...) … (OV ...).
(12)+ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS Nr./GG (2018/0112(COD)) ietvertās regulas numuru un minētās direktīvas numuru, datumu un OV atsauci ievietot zemsvītras piezīmē.
(13)++ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS Nr./GG (2018/0112(COD)) ietvertās regulas numuru.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT) (OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 60 I, 2.3.2018., 1. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/... (...gada...) (OV ...).
(20)+ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 26/19 (2015/0287(COD)) ietvertās direktīvas numuru un ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci zemsvītras piezīmē.
(21)++ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 26/19 (2015/0287(COD)) ietvertās direktīvas numuru.
(22)+ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 26/19 (2015/0287(COD)) ietvertās direktīvas numuru.
(23)+ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 26/19 (2015/0287(COD)) ietvertās direktīvas numuru.
(24)+ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 26/19 (2015/0287(COD)) ietvertās direktīvas numuru.
(25)Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(26)C(2017)6532.
(27) https://ec.europa.eu/jrc/sites/jrcsh/files/eu_harmonised_testing_methodology__framework_for_selecting_and_testing_of_food_products_to_assess_quality_related_characteristics.pdf
(28)OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(29)+ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS Nr./GG (2018/0112(COD)) ietvertās regulas numuru un minētās direktīvas numuru, datumu un OV atsauci ievietot zemsvītras piezīmē.
(30)+ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 27/19 (2015/0288(COD)) ietvertās direktīvas numuru un ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci zemsvītras piezīmē.
(31)+ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 26/19 (2015/0287(COD)) ietvertās direktīvas numuru un ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci zemsvītras piezīmē.
(32)++ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 26/19 (2015/0287(COD)) ietvertās direktīvas numuru.
(33)+ OV: Lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 26/19 (2015/0287(COD)) ietvertās direktīvas numuru.
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).
(35)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (Regula par patērētāju SIT) (OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.).


ES riska novērtēšanas pārredzamība un ilgtspēja pārtikas aprites ķēdē ***I
PDF 350kWORD 101k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 178/2002 [par pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgiem principiem], Direktīvu 2001/18/EK [par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē], Regulu (EK) Nr. 1829/2003 [par ĢM pārtiku un barību], Regulu (EK) Nr. 1831/2003 [par barības piedevām], Regulu (EK) Nr. 2065/2003 [par kūpināšanas aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1935/2004 [par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku], Regulu (EK) Nr. 1331/2008 [par vienotu atļauju piešķiršanas procedūru pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem], Regulu (EK) Nr. 1107/2009 [par augu aizsardzības līdzekļiem] un Regulu (ES) Nr. 2015/2283 [par jauniem pārtikas produktiem] (COM(2018)0179 – C8-0144/2018 – 2018/0088(COD))
P8_TA-PROV(2019)0400A8-0417/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0179),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 43., 114. un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0144/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 10. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 15. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Zivsaimniecības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0417/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par ES riska novērtēšanas pārredzamību un ilgtspēju pārtikas aprites ķēdē un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 178/2002, (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 2065/2003, (EK) Nr. 1935/2004, (EK) Nr. 1331/2008, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) 2015/2283 un Direktīvu 2001/18/EK

P8_TC1-COD(2018)0088


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 114. pantu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (7) nosaka pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgos principus un prasības, lai izveidotu kopīgu pamatu pasākumiem, kas reglamentē pārtikas aprites tiesību aktus gan Savienības, gan valstu līmenī. Minētajā regulā cita starpā ir paredzēts, ka pārtikas aprites tiesību aktiem jābalstās uz riska analīzi, izņemot gadījumus, kad apstākļu vai pasākuma rakstura dēļ tas nav lietderīgi.

(2)  Regulā (EK) Nr. 178/2002 riska analīze ir definēta kā process, ko veido trīs savstarpēji saistītas daļas: riska novērtējums, riska pārvaldība un riska paziņošana. Riska novērtēšanai Savienības līmenī ar minēto regulu izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi ("Iestāde"), kura ir par Savienības riska novērtēšanu pārtikas un barības nekaitīguma jautājumos atbildīgā iestāde.

(3)  Riska paziņošana ir būtiska riska analīzes procesa daļa. ▌ Vispārīgās pārtikas aprites regulas (Regula (EK) Nr. 178/2002) 2018. gada izvērtējumā ("Vispārīgās pārtikas aprites regulas atbilstības pārbaude") ir konstatēts, ka riska paziņošana kopumā netiek uzskatīta par pietiekami rezultatīvu. Tas ietekmē patērētāju uzticēšanos riska analīzes procesa rezultātiem.

(4)  Tāpēc visā riska analīzes gaitā ir jānodrošina pārredzama, pastāvīga un iekļaujoša riska paziņošana, iesaistot Savienības un nacionālos riska novērtētājus un riska pārvaldītājus. Šādai riska paziņošanai būtu jāpalielina iedzīvotāju uzticēšanās tam, ka riska analīzes pamatā ir mērķis nodrošināt cilvēku veselības un patērētāju interešu aizsardzību augstā līmenī. Lai nodrošinātu, ka visā riska analīzes procesā tiek ņemta vērā sabiedrības interešu prevalence un precizitāte, visaptveramība, pārredzamība, konsekvence un pārskatatbildība, minētajai riska paziņošanai vajadzētu arī spēt sekmēt uz līdzdalību vērstu un atklātu dialogu starp visām ieinteresētajām personām.

(5)  Riska paziņošanā īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, ▌lai precīzi, skaidri, visaptveroši, saskaņoti, piemēroti un savlaicīgi izskaidrotu ne tikai pašus riska novērtēšanas konstatējumus, bet arī to, kā šādi konstatējumi attiecīgā gadījumā kopā ar citiem vērā ņemamiem faktoriem tiek izmantoti, lai palīdzētu pieņemt pārdomātus riska pārvaldības lēmumus. Būtu jāsniedz informācija par to, kā tika pieņemti riska pārvaldības lēmumi, un par faktoriem, kas nav riska novērtēšanas rezultāti un ko riska pārvaldītāji ņēma vērā, kā arī par to, kā minētie faktori tika izvērtēti attiecībā cits pret citu.

(6)  Tā kā sabiedrībā nav viennozīmīgas izpratnes par to, kāda ir atšķirība starp apdraudējumu un risku, riska paziņošanā būtu jācenšas skaidrot šo atšķirību un tādējādi būtu jānodrošina, ka sabiedrība šo atšķirību labāk saprot.

(7)  Ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka pārtika vai barība var radīt risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai tādas neatbilstības dēļ, kas izriet no piemērojamu Savienības tiesību aktu tīšiem pārkāpumiem, kuri izdarīti ar krāpniecisku vai maldinošu praksi, valsts iestādēm pēc iespējas drīz būtu atbilstoši jāinformē sabiedrība, cik vien plaši iespējams apzinot attiecīgos produktus un risku, ko tie var radīt.

(8)  Ir jānosaka vispārīgi riska paziņošanas mērķi un principi, ņemot vērā attiecīgās riska novērtētāju un pārvaldītāju funkcijas un vienlaikus garantējot viņu neatkarību.

(9)  Pamatojoties uz ▌vispārējiem mērķiem un principiem un cieši sadarbojoties ar Iestādi un dalībvalstīm, pēc attiecīgas sabiedriskas apspriešanas būtu jāizstrādā vispārīgs riska paziņošanas plāns. Minētajam vispārīgajam plānam būtu jāveicina integrēta riska paziņošanas sistēma visiem riska novērtētājiem un riska pārvaldītājiem Savienības un valstu līmenī attiecībā uz visiem jautājumiem saistībā ar pārtikas apriti. Tajā būtu arī jāparedz vajadzīgais elastīgums, un tajā nevajadzētu skart situācijas, uz kurām konkrēti attiecas vispārīgais krīzes pārvarēšanas plāns.

(10)  Vispārīgajā riska paziņošanas plānā būtu jāapzina galvenie faktori, kas jāņem vērā, kad apsver nepieciešamo riska paziņošanas pasākumu veidu un pakāpi, piemēram, atšķirīgie riska līmeņi, riska veids un tā potenciālā ietekme uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un attiecīgā gadījumā vidi, tas, kādas personas vai lietas risks tieši vai netieši skar, ▌ apdraudējuma ekspozīcijas līmeņi, steidzamības pakāpe un spēja risku kontrolēt un citi faktori, kuri iespaido priekšstatu par riskiem, ieskaitot ▌ piemērojamo tiesisko regulējumu un attiecīgo tirgus kontekstu.

(11)  Vispārīgajā riska paziņošanas plānā būtu arī jānosaka izmantojamie rīki un kanāli un būtu jāizveido piemēroti mehānismi riska analīzes procesā iesaistīto riska novērtētāju un riska pārvaldītāju koordinācijai un sadarbībai Savienības un valstu līmenī, jo īpaši gadījumos, kad vairākas Savienības aģentūras sniedz zinātnisku devumu par vienu un to pašu tematu vai par savstarpēji saistītiem tematiem, lai nodrošinātu saskaņotu riska paziņošanu un atklātu dialogu starp visām ieinteresētajām personām.

(12)  Riska novērtēšanas procesa pārredzamība palīdz Iestādei, kad tā veic savus pienākumus, gūt lielāku leģitimitāti patērētāju un sabiedrības acīs, palielina viņu uzticēšanos Iestādes darbam un demokrātiskas sistēmas ietvaros nodrošina lielāku Iestādes atbildību Savienības iedzīvotāju priekšā. Tādēļ ir būtiski palielināt sabiedrības un citu ieinteresēto personu uzticēšanos attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatā esošajam riska analīzes procesam un jo īpaši riska novērtēšanai, ieskaitot tās pārredzamību, kā arī Iestādes organizāciju, darbību un neatkarību.

(13)  Ir lietderīgi palielināt dalībvalstu lomu, kā arī visu Iestādes valdē ("valde") iesaistīto personu centienus un iesaisti ▌.

(14)  Pieredze liecina, ka valde galvenokārt nodarbojas ar administratīviem un finanšu aspektiem un neietekmē Iestādes veiktā zinātniskā darba neatkarību. Tāpēc ir lietderīgi valdē iekļaut pārstāvjus no visām dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta un Komisijas, kā arī no pilsoniskās sabiedrības un nozares organizācijām ▌, vienlaikus paredzot, ka minētajiem pārstāvjiem vajadzētu būt pieredzei un speciālām zināšanām ne tikai pārtikas aprites tiesību aktu un politikas jomā, tai skaitā riska novērtēšanā, bet arī vadības, administrācijas, finanšu un juridiskajos jautājumos, un nodrošinot, lai tie rīkotos neatkarīgi sabiedrības interesēs.

(15)  Valdes locekļi būtu jāizraugās un jāieceļ tā, lai nodrošinātu visaugstākos kompetences standartus un visplašāko attiecīgo pieredzi, kāda ir pieejama.

(16)  Vispārīgās pārtikas aprites regulas atbilstības pārbaudē tika konstatēti daži trūkumi attiecībā uz Iestādes spēju ilgtermiņā saglabāt savu augsto zinātniskās lietpratības līmeni. Konkrētāk, ir samazinājies to kandidātu skaits, kuri pretendē uz vietu Iestādes zinātnes ekspertu grupās. Tādēļ sistēma būtu jāstiprina un dalībvalstīm būtu tajā aktīvāk jāiesaistās, lai nodrošinātu, ka ir pieejami pietiekami daudzi eksperti, kuri atbilst Savienības riska novērtēšanas sistēmas vajadzībām attiecībā uz augsta līmeņa zinātnisko lietpratību, neatkarību un daudznozaru speciālajām zināšanām.

(17)  Lai saglabātu riska novērtēšanas neatkarību no riska pārvaldības un citām Savienības līmeņa interesēm, ir lietderīgi, ka Iestādes zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu atlase, ko veic Iestādes izpilddirektors, un viņu iecelšana amatā, ko veic valde, ▌ balstās uz stingriem kritērijiem, kas nodrošina ekspertu izcilību un neatkarību, vienlaikus nodrošinot prasītās daudznozaru speciālās zināšanas katrā zinātnes ekspertu grupā. Šajā sakarībā ir būtiski, lai minēto zinātnes ekspertu atlasē ▌ loma būtu izpilddirektoram, kura pienākums ir aizstāvēt Iestādes intereses un jo īpaši tās speciālo zināšanu neatkarību. Valdei būtu jācenšas pēc iespējas lielākā mērā nodrošināt, lai par zinātnes ekspertu grupu locekļiem ieceltie eksperti būtu zinātnieki, kuri arī aktīvi veic pētījumus un publicē savu pētījumu rezultātus zinātniski recenzētos zinātniskajos žurnālos, ar noteikumu, ka viņi atbilst stingrajiem izcilības un neatkarības kritērijiem. Būtu jānodrošina, ka eksperti saņem pienācīgu finansiālo kompensāciju. Būtu arī jāievieš papildu pasākumi, ar ko nodrošina, ka zinātniskajiem ekspertiem ir līdzekļi neatkarīgai darbībai.

(18)  Ir būtiski nodrošināt Iestādes efektīvu darbību un uzlabot tās speciālo zināšanu ilgtspēju. Tādēļ ir jāpastiprina Iestādes un dalībvalstu sniegtais atbalsts zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu darbam. Konkrēti, Iestādei būtu jāorganizē sagatavošanās darbs zinātnes ekspertu grupu uzdevumu izpildes atbalstam, tostarp jāprasa, lai Iestādes darbinieki vai nacionālās zinātniskās organizācijas, kas sadarbojas ar Iestādi, izstrādātu sākotnējus zinātniskos atzinumus, kurus pēc tam zinātniski recenzē un pieņem minētās zinātnes ekspertu grupas. Tam nevajadzētu skart Iestādes zinātnisko novērtējumu neatkarību.

(19)  Atļaujas procedūru pamatā ir princips, ka pieteikuma iesniedzējam vai paziņojuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka ▌ pieteikuma vai paziņojuma priekšmets atbilst Savienības prasībām. Minētais princips balstās uz pieņēmumu, ka cilvēku veselība, dzīvnieku veselība un attiecīgā gadījumā vide tiek labāk aizsargātas, ja pierādīšanas slogs gulstas uz pieteikuma iesniedzēju vai paziņojuma iesniedzēju, jo pirms laišanas tirgū tam ir jāpierāda sava pieteikuma vai paziņojuma priekšmeta drošums, nevis publiskām iestādēm, lai kāda priekšmeta apriti tirgū varētu aizliegt, jāpierāda, ka minētais priekšmets ir nedrošs. ▌ Saskaņā ar šo principu un piemērojamām regulatīvajām prasībām pieteikuma iesniedzējiem vai paziņojuma iesniedzējiem pieteikumi vai paziņojumi saskaņā ar Savienības ▌ nozares tiesību aktiem ir jāpamato, iesniedzot attiecīgus pētījumus, tostarp testus, lai pierādītu priekšmeta drošumu un dažos gadījumos – iedarbīgumu.

(20)  Savienības tiesību akti nosaka pieteikumu vai paziņojumu saturu. Lai Iestāde varētu nodrošināt vislabākās kvalitātes zinātnisko novērtējumu, ir svarīgi, lai riska novērtēšanas vajadzībām Iestādei iesniegtais ▌pieteikums vai paziņojums atbilstu piemērojamām specifikācijām. Pieteikuma iesniedzēji vai paziņojuma iesniedzēji un jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi ne vienmēr skaidri izprot minētās specifikācijas. Tāpēc ir lietderīgi, ka gadījumos, kad Iestādei var prasīt sniegt zinātnisku devumu, tai pēc pieprasījuma būtu jāsniedz konsultācijas potenciālajam pieteikuma iesniedzējam vai paziņojuma iesniedzējam, pirms tiek oficiāli iesniegts pieteikums vai paziņojums. Šādām konsultācijām pirms iesniegšanas vajadzētu būt saistītām ar pieteikumam vai paziņojumam piemērojamajiem noteikumiem un to, kādam jābūt to saturam, bet tajās nebūtu jāaplūko iesniedzamo pētījumu izstrāde, par ko joprojām atbild pieteikuma iesniedzējs. ▌

(21)  Gadījumos, kad Iestādei var prasīt sniegt zinātnisku devumu, tās rīcībā vajadzētu būt zināšanām ▌ par visiem pētījumiem, ko pieteikuma iesniedzējs ir veicis, lai pamatotu ▌ pieteikumu saskaņā ar Savienības ▌ tiesību aktiem. Šajā nolūkā ir vajadzīgi un lietderīgi, lai gadījumos, kad uzņēmēji pasūta vai veic pētījumus pieteikuma vai paziņojuma iesniegšanai, viņi par minētajiem pētījumiem paziņotu Iestādei. Pienākums paziņot par šādiem pētījumiem būtu jāpiemēro arī laboratorijām un citām testēšanas infrastruktūras iestādēm, kas tos veic. Informācija par paziņotajiem pētījumiem būtu jāpublisko tikai pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamiem pārredzamības noteikumiem ir publicēts attiecīgais ▌ pieteikums. Lai nodrošinātu minētā pienākuma efektīvu īstenošanu, ir lietderīgi paredzēt dažas procesuālas sekas gadījumā, ja tas netiek ievērots. Iestādei būtu šajā sakarā jānosaka praktiskā kārtība minētā pienākumu īstenošanai, tai skaitā procedūras tam, kā pieprasīt un publiskot pamatojumus šā pienākumu nepildīšanai.

(22)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES(8) testi ar dzīvniekiem būtu jāaizstāj, jāsamazina vai jāpilnveido. Tādēļ šīs regulas darbības jomā, cik vien iespējams, būtu jāizvairās no tā, ka testi ar dzīvniekiem dublējas.

(23)  Ja pieteikumus vai paziņojumus iesniedz atļaujas vai apstiprinājuma atjaunināšanai, atļautā vai apstiprinātā viela vai produkts vairākus gadus jau ir bijis tirgū. Tādējādi par minēto vielu vai produktu jau ir uzkrāta pieredze un zināšanas. Ja Iestādei var prasīt sniegt zinātnisku devumu, ir ▌ lietderīgi, ka pētījumi, kas plānoti atjaunināšanas pieprasījumu pamatošanai, tostarp informācija par ierosināto izstrādi, un par ko pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs ir paziņojis Iestādei, konsultāciju nolūkos tiek iesniegti trešām personām. Iestādei sistemātiski būtu jāsniedz pieteikuma iesniedzējiem vai paziņojuma iesniedzējiem konsultācijas par iecerētā atjaunināšanas pieteikuma vai paziņojuma saturu, kā arī par pētījumu izstrādi, ņemot vērā saņemtos komentārus.

(24)  Sabiedrībā pastāv bažas par to, ka Iestādes novērtējumi atļauju piešķiršanas procedūru jomā galvenokārt balstās uz nozares pētījumiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka Iestāde pēta zinātnisko literatūru, lai varētu ņemt vērā citus esošos datus un pētījumus par attiecīgo atļaujas procedūras priekšmetu, kas tai iesniegts novērtēšanai. Lai sniegtu papildu garantijas, ar ko nodrošina, ka Iestāde var piekļūt visiem svarīgajiem zinātniskajiem datiem un pētījumiem, kas pieejami par atļaujas vai atļaujas vai apstiprinājuma atjaunināšanas pieteikuma vai paziņojuma priekšmetu, ir lietderīgi paredzēt apspriešanos ar trešajām personām, lai apzinātu, vai ir pieejami citi svarīgi zinātniskie dati vai pētījumi. Lai palielinātu apspriešanās efektivitāti, tai būtu jānotiek tūlīt pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamiem pārredzamības noteikumiem ir publiskoti pētījumi, kurus nozare iesniegusi kopā ar pieteikumu vai paziņojumu. Ja pastāv risks, ka sabiedriskās apspriešanas rezultātus nevar pienācīgi apsvērt piemērojamo termiņu dēļ, ir lietderīgi minētajiem termiņiem paredzēt nelielu pagarinājumu.

(25)  Pārtikas nekaitīgums ir sensitīvs jautājums, kas skar visus Savienības iedzīvotājus. Saglabājot principu, saskaņā ar kuru slogs pierādīt atbilstību Savienības prasībām gulstas uz nozari, vienlaikus ir svarīgi izveidot papildu verifikācijas rīku, proti, papildu pētījumu pasūtīšanu nolūkā verificēt riska novērtēšanā izmantotos pierādījumus, ko varētu izmantot konkrētos gadījumos ar lielu sabiedrisku nozīmi, kad pastāv nopietnas pretrunas vai pretrunīgi rezultāti. Ņemot vērā, ka minētie verificēšanas pētījumi tiktu finansēti no Savienības budžeta un ka šā ārkārtas verifikācijas rīka izmantošanā būtu jāsaglabā samērīgums, par šādu verifikācijas pētījumu pasūtīšanas ierosināšanu vajadzētu būt atbildīgai Komisijai, kas ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un dalībvalstu paustos viedokļus. Turklāt būtu jāievēro, ka dažos konkrētos gadījumos pasūtīto verificēšanas pētījumu tvērums var būt plašāks par konkrētajiem pierādījumiem (piemēram, gadījumos, kad kļūst pieejami jauni zinātniski fakti).

(26)  Vispārīgās pārtikas aprites regulas atbilstības pārbaudē atklājās – kaut arī Iestāde attiecībā uz pārredzamību ir panākusi ievērojamu uzlabojumu, riska novērtēšanas process, jo īpaši saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas ķēdē paredzēto atļauju piešķiršanas procedūrām, ne vienmēr tiek uzskatīts par pilnīgi pārredzamu. Daļēji tas ir saistīts arī ar atšķirīgajiem pārredzamības un konfidencialitātes noteikumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002 un citos Savienības nozaru tiesību aktos ▌. Mijiedarbība starp minētajiem aktiem var ietekmēt to, kā sabiedrība uztver riska novērtēšanu.

(27)  Eiropas pilsoņu iniciatīva "Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi" vēlreiz apstiprināja bažas par pārredzamību attiecībā uz pētījumiem, kurus pasūta nozare un iesniedz atļaujas pieteikuma procedūrā ▌.

(28)  Tādēļ ir proaktīvi jāstiprina riska novērtēšanas pārredzamība. Būtu proaktīvi jānodrošina, ka riska novērtēšanas procesā pēc iespējas agrīnā posmā visi zinātniskie dati un informācija, ar ko pamato pieprasījumus dot Savienības ▌ tiesību aktos paredzētas atļaujas vai apstiprinājumus, kā arī citi pieprasījumi pēc zinātniska devuma ir publiski pieejami un tiem var viegli piekļūt. Tomēr šādai publiskošanai nebūtu jāskar nekādi noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesībām un nekādas Savienības ▌tiesību aktu normas, kas aizsargā ieguldījumus, kurus veikuši novatori tās informācijas un to datu vākšanā, ar kuriem pamato attiecīgus pieteikumus vai paziņojumus. Būtu jānodrošina, ka šādu publiskošanu neuzskata par turpmākas izmantošanas un ekspluatēšanas atļauju, neapdraudot publiskošanas proaktīvo raksturu un vieglo piekļuvi publiskotajiem datiem un informācijai.

(29)  Lai nodrošinātu riska novērtēšanas pārredzamību, būtu jāpublisko pirmsiesniegšanas konsultāciju kopsavilkums tikai tad, kad saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par pārredzamību ir publiskots attiecīgais pieteikums vai paziņojums.

(30)  Ja Iestādei saistībā ar pieteikumiem vai paziņojumiem, kas ir iesniegti saskaņā ar Savienības ▌ tiesību aktiem, tiek prasīts atzinums un ņemot vērā tās pienākumu nodrošināt, lai visa pamatojošā informācija, kas attiecas uz Iestādes zinātniskā devuma nodrošināšanu, būtu publiski pieejama, Iestādei vajadzētu būt pienākumam novērtēt konfidencialitātes pieprasījumus.

(31)  Lai noteiktu, kāds proaktīvas publiskošanas līmenis ir vispiemērotākais, sabiedrības tiesības uz riska novērtēšanas procesa pārredzamību būtu jāizvērtē salīdzinājumā ar ▌ pieteikuma iesniedzēju vai paziņojuma iesniedzēju tiesībām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 178/2002 mērķus.

(32)  Attiecībā uz pieteikumu vai paziņojumu iesniegšanas procedūrām, kas paredzētas Savienības ▌ tiesību aktos, līdzšinējā pieredze liecina, ka noteikti informācijas elementi parasti tiek uzskatīti par sensitīviem un attiecībā uz tiem konfidencialitāte būtu jāsaglabā visās dažādajās nozaru ▌procedūrās. Tāpēc ir lietderīgi Regulā (EK) Nr. 178/2002 iekļaut horizontālu sarakstu ar informācijas elementiem, kuru publiskošana, kā uzrādījis pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs, ievērojamā mērā potenciāli kaitēs attiecīgajām komercinteresēm un kuri tāpēc nebūtu jāpublisko. Starp minētajiem elementiem būtu jāiekļauj izgatavošanas un ražošanas process, tai skaitā tā metodes un inovatīvie aspekti, kā arī tehniskas un rūpnieciskas specifikācijas, piemēram, piemaisījumi, kas minētajam procesam ir raksturīgi, izņemot informāciju, kura ir svarīga nekaitīguma novērtēšanai. Šāda informācija būtu jāpublisko tikai ļoti nedaudzos un ārkārtas apstākļos, kas saistīti ar paredzamu ietekmi uz veselību vai, ja saskaņā ar Savienības nozares tiesību aktiem tiek prasīts vides novērtējums, ar ietekmi uz vidi, vai gadījumos, kad attiecīgās iestādes ir konstatējušas steidzamu vajadzību aizsargāt cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

(33)  Skaidrības un lielākas juridiskās noteiktības labad ir jānosaka konkrētas procedūras prasības, kas pieteikuma iesniedzējam vai paziņojuma iesniedzējam ir jāievēro attiecībā uz pieprasījumu konfidenciāli apstrādāt informāciju, kura iesniegta pieteikuma vai paziņojuma pamatošanai saskaņā ar Savienības ▌ tiesību aktiem.

(34)  Tāpat riska novērtēšanas procesa pārredzamības labad ir jānosaka konkrētas prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību un konfidencialitāti, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725(9) un (ES) 2016/679(10). Tādējādi saskaņā ar šo regulu nebūtu jāpublisko nekādi personas dati, izņemot, ja tas ir nepieciešami un samērīgi, lai nodrošinātu riska novērtēšanas procesa pārredzamību, neatkarību un ticamību, vienlaikus novēršot interešu konfliktus. Jo īpaši, lai nodrošinātu pārredzamību un izvairītos no interešu konfliktiem, ir jāpublisko dažu Iestādes sanāksmju dalībnieku un novērotāju vārdi.

(35)  Lai uzlabotu pārredzamību un nodrošinātu, ka Iestādes saņemtie pieprasījumi pēc zinātniska devuma tiek apstrādāti sekmīgi, būtu jāizstrādā standartizēti datu formāti.

(36)  Ņemot vērā, ka Iestādei būtu jāglabā zinātniski dati, tostarp konfidenciāli un personas dati, ir jānodrošina, ka dati tiek glabāti atbilstoši augstiem drošības standartiem.

(37)  Turklāt, lai novērtētu, cik rezultatīvi un efektīvi ir dažādi tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami Iestādei, ir arī lietderīgi paredzēt, ka Komisija ▌ veic Iestādes izvērtēšanu. Šādā izvērtēšanā jo īpaši būtu jāpārskata zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu atlases procedūras attiecībā uz to, cik lielā mērā tās ir pārredzamas, izmaksu ziņā lietderīgas un piemērotas, lai nodrošinātu neatkarību un kompetenci un novērstu interešu konfliktus.

(38)  Pētījumi, tostarp testi, ko uzņēmēji iesnieguši ▌pieteikumu pamatošanai, parasti tiek veikti, ievērojot starptautiski atzītus principus, kuri nodrošina vienotu pamatu to kvalitātei, it īpaši attiecībā uz rezultātu reproducējamību. Tomēr dažos gadījumos var rasties jautājumi par atbilstību piemērojamiem standartiem, piemēram, tiem, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/10/EK(11), vai tiem, ko izstrādājusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija, un tāpēc darbojas starptautiskās un nacionālās sistēmas, kuras šādu atbilstību pārbauda. Tādēļ ir lietderīgi, ka Komisija veic faktu vākšanas misijas, lai novērtētu, kā laboratorijas un citas testēšanas infrastruktūras iestādes piemēro attiecīgos standartus to testu un pētījumu veikšanai, kuri Iestādei ir iesniegti kā daļa no pieteikuma. Minētās faktu vākšanas misijas ļautu Komisijai sistēmās apzināt un censties labot iespējamās vājās vietas un neatbilstību un nodrošināt papildu garantijas, ar ko sabiedrībai sniedz lielāku pārliecību par pētījumu kvalitāti. Balstoties uz šādu faktu vākšanas misiju secinājumiem, Komisija varētu ierosināt atbilstīgus leģislatīvus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot atbilstību attiecīgajiem standartiem.

(39)  Lai nodrošinātu konsekvenci ar ierosinātajiem pielāgojumiem Regulā (EK) Nr. 178/2002, būtu jāgroza noteikumi par publisku piekļuvi konfidenciālai informācijai un tās aizsardzību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1829/2003(12), (EK) Nr. 1831/2003(13), (EK) Nr. 2065/2003(14), (EK) Nr. 1935/2004(15), (EK) Nr. 1331/2008(16), (EK) Nr. 1107/2009(17), (ES) 2015/2283(18) un Direktīvā 2001/18/EK(19).

(40)  Lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā nozares īpatnības attiecībā uz konfidenciālu informāciju, sabiedrības attiecīgās tiesības uz riska novērtēšanas procesa pārredzamību ▌ ir jāvērtē salīdzinājumā ar ▌ pieteikuma iesniedzēju vai paziņojuma iesniedzēju tiesībām, ņemot vērā Savienības nozaru tiesību aktu konkrētos mērķus, kā arī gūto pieredzi. Tātad, lai papildus Regulā (EK) Nr. 178/2002 minētajiem konfidenciālajiem elementiem noteiktu vēl citus šādus elementus, ir jāizdara īpaši grozījumi Regulās (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 1935/2004, (EK) Nr. 1331/2008, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) 2015/2283 un Direktīvā 2001/18/EK.

(41)  Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001(20) noteiktās tiesības piekļūt dokumentiem un, ja tas attiecas uz informāciju par vidi, tiesības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1367/2006(21) un Direktīvā 2003/4/EK(22). Minētajos aktos paredzētās tiesības nevajadzētu nekādā veidā ierobežot ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem par proaktīvu informācijas izplatīšanu un attiecīgo konfidencialitātes pieprasījuma novērtējumu.

(42)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 178/2002 īstenošanai attiecībā uz vispārīga riska paziņošanas plāna pieņemšanu un standarta datu formātu pieņemšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(23).

(43)  Lai Komisijai, dalībvalstīm, Iestādei un uzņēmējiem ļautu pielāgoties šajā regulā noteiktajām jaunajām prasībām, vienlaikus nodrošinot, ka Iestādes darbība turpinās bez traucējumiem, attiecībā uz šīs regulas piemērošanu ir jānosaka pārejas pasākumi.

(44)  Tā kā zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu iecelšana ir atkarīga no tā, kad sāks darboties jaunā valde, ir jāparedz konkrēti pārejas pasākumi, kas ļautu pagarināt amatā esošo zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu pilnvaru termiņu.

(45)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001(24) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 178/2002 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 178/2002 groza šādi:

1)  regulas 6. pantā pievieno šādu punktu:"

"4. Riska paziņošana palīdz sasniegt mērķus un atbilst vispārīgajiem principiem, kas noteikti 8.a un 8.b pantā.";

"

2)  regulas II nodaļā iekļauj šādu iedaļu:"

"1.a IEDAĻA

RISKA PAZIŅOŠANA

8.a pants

Riska paziņošanas mērķi

Ņemot vērā riska novērtētāju un riska pārvaldītāju attiecīgos uzdevumus, riska paziņošana ir orientēta uz šādiem mērķiem:

   a) visā riska analīzes procesā uzlabot informētību un izpratni par konkrētajiem aplūkotajiem jautājumiem, tostarp gadījumos, kad zinātniskajā novērtējumā ir atšķirības;
   b) nodrošināt konsekvenci, pārredzamību un precizitāti riska pārvaldības ieteikumu un lēmumu formulēšanā;
   c) nodrošināt stabilu pamatu, tostarp attiecīgā gadījumā zinātnisku pamatu, riska pārvaldības lēmumu izprašanai;
   d) uzlabot vispārējo riska analīzes lietderību un efektivitāti;
   e) sekmēt sabiedrības izpratni par riska analīzi, tostarp par attiecīgajiem riska novērtētāju un riska pārvaldītāju uzdevumiem un pienākumiem, lai vairotu uzticēšanos šā procesa iznākumam;
   f) nodrošināt, lai tiktu attiecīgi iesaistīti patērētāji, barības un pārtikas nozares uzņēmumi, akadēmiskās aprindas un visas citas ieinteresētās personas; ▌
   g) nodrošināt, lai attiecībā uz riskiem, kas saistīti ▌ ar pārtikas apriti, notiktu pienācīga un pārredzama informācijas apmaiņa ar ieinteresētajām personām;
   h) nodrošināt informācijas sniegšanu patērētājiem par riska novēršanas stratēģijām; un
   i) palīdzēt cīnīties pret nepatiesas informācijas izplatīšanu un tās avotiem.

8.b pants

Vispārīgie riska paziņošanas principi

Ņemot vērā attiecīgos riska novērtētāju un riska pārvaldītāju uzdevumus, riska paziņošana:

   a) nodrošina, lai, balstoties uz pārredzamības, atklātības un atsaucības principiem, ▌ interaktīvā veidā un laikus notiktu precīzas un visas attiecīgās informācijas ▌ apmaiņa ar visām ieinteresētajām personām;
   b) ikvienā riska analīzes posmā no brīža, kad tiek formulēts pieprasījums sniegt zinātnisku konsultāciju, līdz brīdim, kad tiek sniegts riska novērtējums un pieņemti riska pārvaldības lēmumi, sniedz pārredzamu informāciju, tostarp par to, kā riska pārvaldības lēmumi tika pieņemti un kādi faktori tika ņemti vērā;
   c) ņem vērā visu ieinteresēto personu priekšstatus par risku;
   d) atvieglina saprašanos un dialogu starp visām ieinteresētajām personām; un
   e) notiek skaidri un saprotami, arī tiem, kuri procesā nav iesaistīti tieši vai kuriem nav zinātniskas pamatinformācijas, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā piemērojamos tiesību aktu noteikumus par konfidencialitāti un datu aizsardzību.

8.c pants

Vispārīgais riska paziņošanas plāns

1.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem vispārīgu riska paziņošanas plānu, lai saskaņā ar 8.b pantā izklāstītajiem vispārīgajiem principiem sasniegtu8.a pantā minētos mērķus. Komisija minēto vispārīgo plānu regulāri atjaunina, ņemot vērā tehnisko un zinātnisko progresu un gūto pieredzi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta 58. panta 2. punktā. Gatavojot minētos īstenošanas aktus, Komisija apspriežas ar Iestādi.

2.  Ar vispārīgo riska paziņošanas plānu sekmē integrētu riska paziņošanas satvaru, kuru gan Savienības, gan valsts līmenī saskaņoti un sistemātiski ievēro gan riska novērtētāji, gan riska pārvaldītāji. Tajā:

   a) nosaka galvenos faktorus, kas jāņem vērā, kad tiek apsvērts, kāda veida un līmeņa darbības riska paziņošanā ir vajadzīgas;
   b) nosaka dažādos riska paziņošanas darbību veidus un pakāpes un, ņemot vērā attiecīgo mērķauditorijas grupu vajadzības, galvenos piemērotos rīkus un kanālus, ko paredzēts izmantot riska paziņošanas nolūkos; ▌
   c) izveido piemērotus koordinācijas un sadarbības mehānismus, lai pastiprinātu riska paziņošanas saskaņotību starp riska novērtētājiem un riska pārvaldītājiem; un
   d) izveido attiecīgus mehānismus, ar ko nodrošina atklātu dialogu starp patērētājiem, barības un pārtikas nozares uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un visām citām ieinteresētajām personām, un to attiecīgu iesaisti.";

"

3)  regulas 22. panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Tā cieši sadarbojas ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic Iestādes uzdevumiem līdzīgus uzdevumus, un attiecīgā gadījumā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām.";

"

4)  regulas 25. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Katra dalībvalsts par saviem pārstāvjiem valdē nominē vienu valdes locekli un vienu viņa vietnieku. Šādi nominētos locekļus un vietniekus ieceļ Padome, un tiem ir balsstiesības.";

"

b)  iekļauj šādu 1.a un 1.b punktu:"

"1.a Papildus 1. punktā minētajiem locekļiem un viņu vietniekiem valdē ir:

   a) divi balsstiesīgi locekļi un divi viņu vietnieki, kurus kā tās pārstāvjus iecēlusi Komisija;
   b) divi balsstiesīgi locekļi, kurus iecēlis Eiropas Parlaments;
   c) četri balsstiesīgi locekļi un četri viņu vietnieki kā pilsoniskās sabiedrības un pārtikas aprites ķēdes interešu pārstāvji, proti, viens loceklis un viens vietnieks no patērētāju organizācijām, viens loceklis un viens vietnieks no vides nevalstiskajām organizācijām, viens loceklis un viens vietnieks no lauksaimnieku organizācijām un viens loceklis un viens vietnieks no nozaru organizācijām.

Pirmās daļas c) apakšpunktā minētos locekļus un viņu vietniekus, pamatojoties uz Komisijas sastādītu un Padomei nosūtītu sarakstu un apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, ieceļ Padome. Minētajā sarakstā iekļauj vairāk vārdu, nekā ir aizpildāmo amatvietu. Komisijas sagatavoto sarakstu kopā ar attiecīgajiem informatīvajiem dokumentiem Padome nosūta Eiropas Parlamentam. Eiropas Parlaments pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc minētā saraksta saņemšanas savu viedokli var iesniegt izskatīšanai Padomei, kas tad minētos locekļus ieceļ valdē.

1.b  Valdes locekļus un ▌ viņu vietniekus nominē un ieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgajām speciālajām zināšanām un speciālajām zināšanām pārtikas piegādes ķēdes tiesību aktu un politikas jomā, tostarp riska novērtēšanas jomā, vienlaikus nodrošinot, lai valdē būtu attiecīgās speciālās zināšanas vadības, administrācijas, finanšu un juridiskajos jautājumos.";

"

c)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Locekļu un vietnieku pilnvaru laiks ir četri gadi, un to var atjaunot. Tomēr ▌ 1.a punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto locekļu un vietnieku pilnvaru laiku var atjaunot tikai vienreiz.";

"

d)  panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Ja vien nav paredzēts citādi, valde pieņem lēmumus ar locekļu balsu vairākumu. Vietnieki pārstāv locekļus viņu prombūtnes laikā un balso viņu vārdā.";

"

5)  regulas 28. pantu groza šādi:

a)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

"5. Zinātniskās komitejas locekļus, kas nav zinātnes ekspertu grupu locekļi, un ▌ zinātnes ekspertu grupu locekļus pēc izpilddirektora priekšlikuma uz atjaunojamu, piecus gadus ilgu pilnvaru laiku ieceļ valde – pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, attiecīgajos vadošajos zinātniskajos izdevumos un Iestādes tīmekļa vietnē ir bijis publicēts uzaicinājums izteikt ieinteresētību. Iestāde šādu uzaicinājumu izteikt ieinteresētību publicē pēc tam, kad ir informējusi dalībvalstis par nepieciešamajiem kritērijiem un speciālo zināšanu jomām. Dalībvalstis:

   a) uzaicinājumu izteikt ieinteresētību publicē savu kompetento iestāžu tīmekļa vietnēs un to kompetento struktūru tīmekļa vietnēs, kuras veic uzdevumus, kas ir līdzīgi Iestādes uzdevumiem;
   b) informē attiecīgās zinātniskās organizācijas, kas atrodas to teritorijā;
   c) mudina iespējamos kandidātus pieteikties; un
   d) veic visus piemērotos pasākumus uzaicinājuma izteikt ieinteresētību atbalstam.";

"

b)  iekļauj šādus punktus:"

"5a. Zinātniskās komitejas locekļus, kuri nav zinātnes ekspertu grupu locekļi, un zinātnes ekspertu grupu locekļus atlasa un ieceļ ▌ saskaņā ar šādu procedūru:

   a) pamatojoties uz pieteikumiem, kuri ir saņemti pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, izpilddirektors sagatavo piemērotu kandidātu saraksta projektu, kurā ir vismaz divtik daudz kandidātu, cik ir nepieciešams, lai aizpildītu zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu amatvietas, un saraksta projektu nosūta valdei, tajā norādot konkrētās daudznozaru speciālās zināšanas, kas ir vajadzīgas katrā zinātnes ekspertu grupā ▌;
   b) pamatojoties uz minēto saraksta projektu, valde ieceļ tos zinātniskās komitejas locekļus, kuri nav zinātnes ekspertu grupu locekļi, un zinātnes ekspertu grupu locekļus un sastāda rezerves kandidātu sarakstu zinātniskajai komitejai un zinātnes ekspertu grupām;

   c) zinātniskās komitejas locekļu, kuri nav zinātnes ekspertu grupu locekļi, un zinātnes ekspertu grupu locekļu ▌ atlases procedūra un iecelšana notiek, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
   i) augsta līmeņa zinātniskā lietpratība;
   ii) neatkarība un interešu konflikta neesamība saskaņā ar 37. panta 2. punktu un Iestādes neatkarības politiku un minētās politikas īstenošanu attiecībā uz zinātnes ekspertu grupu locekļiem;
   iii) atbilstība tam, kādas daudznozaru speciālās zināšanas un kāds valodu režīms vajadzīgi zinātnes ekspertu grupā, kurā kandidātus paredzēts iecelt;
   d) ja kandidātiem ir vienāda zinātniskā lietpratība, valde nodrošina, lai ar ▌ iecelšanu tiktu panākts iespējami plašākais ģeogrāfiskais sadalījums.

5.b  Ja Iestāde konstatē, ka vienā vai vairākās zinātnes ekspertu grupās trūkst kādu speciālo zināšanu, izpilddirektors ierosina ▌ valdei saskaņā ar 5. un 5.a punktā izklāstīto procedūru zinātnisko ekspertu grupās iecelt papildu locekļus.

5.c  Valde, balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem noteikumus par 5.a un 5.b punktā noteikto procedūru detalizējumu un laika grafiku.

5.d  ▌ Dalībvalstis un zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu darba devēji atturas dot minētajiem locekļiem vai ārējiem ekspertiem, kas piedalās zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu darba grupās, jebkādus rīkojumus, kas ir nesavienojami ar minēto locekļu un ekspertu individuālajiem uzdevumiem vai ar Iestādes uzdevumiem, pienākumiem un neatkarību.

5.e  ▌ Iestāde zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupas to uzdevumu veikšanā atbalsta, organizējot šo grupu darbu, jo īpaši sagatavošanas darbu, kas jāizdara Iestādes darbiniekiem vai 36. pantā minētajām ieceltajām nacionālajām zinātniskajām organizācijām, arī organizējot iespēju, ka tiek gatavoti zinātniski atzinumi, kurus zinātnes ekspertu grupas pirms pieņemšanas zinātniski recenzē.

5.f   Katrā zinātnes ekspertu grupā nav vairāk kā 21 loceklis.

5.g  Zinātnes ekspertu grupu locekļiem ir piekļuve visaptverošai apmācībai par riska novērtēšanas procesu.";

"

c)  panta 9. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"b) locekļu skaitu katrā zinātnes ekspertu grupā, bet nepārsniedzot 5.f punktā noteikto maksimālo skaitu;";

"

6)  iekļauj šādus pantus:"

"32.a pants

Pirmsiesniegšanas konsultācijas

1.  Ja Savienības tiesību aktos ir paredzēti noteikumi par to, ka Iestādei jāsniedz zinātniskais devums, tostarp zinātnisks atzinums, Iestādes darbinieki pēc potenciāla pieteikuma iesniedzēja vai paziņojuma iesniedzēja pieprasījuma sniedz konsultāciju par pieteikumam vai paziņojumam piemērojamajiem noteikumiem un to, kādam jābūt to saturam, pirms tā iesniegšanas. Šādas Iestādes darbinieku sniegtās konsultācijas neskar to, kā zinātnes ekspertu grupas vēlāk novērtē pieteikumus vai paziņojumus, un attiecībā uz šo novērtēšanu nerada nekādas saistības. Iestādes darbinieki, kas sniedz minēto konsultāciju, nav iesaistīti nekādā zinātniskā vai tehniskā sagatavošanas darbā, kas ir tieši vai netieši saistīts ar pieteikumu vai paziņojumu, kura sakarā tiek sniegta konsultācija.

2.  Iestāde savā tīmekļa vietnē publicē vispārējus norādījumus par pieteikumiem un paziņojumiem piemērojamajiem noteikumiem un to, kādam jābūt to saturam, tostarp attiecīgā gadījumā – vispārējus norādījumus par vajadzīgo pētījumu izstrādi.

32.b pants

Paziņošana par pētījumiem

1.  Iestāde izveido un pārvalda datubāzi, kas aptver pētījumus, kurus uzņēmēji pasūtījuši vai veikuši un ar ko pamato pieteikumu vai paziņojumu, saistībā ar kuru Savienības tiesību aktos ir paredzēti noteikumi par to, ka Iestādei jāsniedz zinātniskais devums, tostarp zinātnisks atzinums.

2.  Uzņēmēji 1. punkta vajadzībām Iestādei nekavējoties paziņo nosaukumu un jomu jebkuram pētījumam, ko tie pasūta vai veic, nolūkā pamatot pieteikumu vai paziņojumu, kā arī laboratoriju vai testēšanas infrastruktūras iestādi, kas veic minēto pētījumu, un tā sākuma un plānotos beigu datumus.

3.  Šā panta 1. punkta vajadzībām laboratorijas un citas testēšanas infrastruktūras iestādes, kas atrodas Savienībā, Iestādei nekavējoties paziņo nosaukumu un jomu jebkuram pētījumam, ko pasūtījuši uzņēmēji un ko veic šādas laboratorijas vai citas testēšanas infrastruktūras iestādes nolūkā pamatot pieteikumu vai paziņojumu, tā sākuma un plānotos beigu datumus, kā arī šādu pētījumu pasūtījušā uzņēmēja nosaukumu vai vārdu.

Šis punkts mutatis mutandis ir piemērojams arī laboratorijām un citām testēšanas infrastruktūras iestādēm, kas atrodas trešās valstīs, ciktāl tā nosaka attiecīgi nolīgumi un vienošanās ar minētajām trešām valstīm, tostarp, kā minēts 49. pantā.

4.  Pieteikumu vai paziņojumu neuzskata par derīgu vai pieņemamu, ja tas ir pamatots ar pētījumiem, kas nav bijuši iepriekš paziņoti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, ja vien pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs nesniedz derīgu pamatojumu šādu pētījumu nepaziņošanai.

Ja pētījumi nav bijuši iepriekš paziņoti saskaņā ar 2. vai 3. punktu un ja nav sniegts derīgs pamatojums, pieteikumu vai paziņojumu var iesniegt atkārtoti ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs Iestādei paziņo minētos pētījumus, jo īpaši to nosaukumu un to jomu, laboratoriju vai testēšanas infrastruktūras iestādi, kas tos veic, kā arī to sākuma un plānotos beigu datumus.

Šāda atkārtoti iesniegta pieteikuma vai paziņojuma derīguma vai pieņemamības novērtējums sākas sešus mēnešus pēc pētījumu paziņošanas saskaņā ar otro daļu.

5.  Pieteikumu vai paziņojumu neuzskata par derīgu vai pieņemamu, ja pētījumi, kas ir iepriekš paziņoti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, nav iekļauti pieteikumā vai paziņojumā, ja vien pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs nesniedz derīgu pamatojumu šādu pētījumu neiekļaušanai.

Ja pētījumi, kas bijuši iepriekš paziņoti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, nav iekļauti pieteikumā vai paziņojumā ja un nav sniegts derīgs pamatojums, pieteikumu vai paziņojumu var iesniegt atkārtoti ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs iesniedz visus pētījumus, kas bija paziņoti saskaņā ar 2. vai 3. punktu.

Šāda atkārtoti iesniegta pieteikuma vai paziņojuma derīguma vai pieņemamības novērtējums sākas sešus mēnešus pēc pētījumu iesniegšanas saskaņā ar otro daļu.

6.  Ja Iestāde riska novērtēšanas laikā konstatē, ka pētījumi, kas ir paziņoti saskaņā ar 2. vai 3. punktu, nav iekļauti attiecīgajā pieteikumā vai paziņojumā pilnā apmērā, un ja pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs šajā sakarā nav sniedzis derīgu pamatojumu, piemērojamos termiņus, kuros Iestādei ir jāsniedz savs zinātniskais devums, aptur. Minētā apturēšana beidzas sešus mēnešus pēc tam, kad ir iesniegti visi minēto pētījumu dati.

7.  Iestāde paziņoto informāciju publisko tikai tad, ja tā ir saņēmusi attiecīgu pieteikumu vai paziņojumu ▌, un pēc tam, kad Iestāde ir lēmusi par pavadpētījumu nodošanu atklātībai saskaņā ar 38. līdz 39.e pantu.

8.  Iestāde nosaka ▌ praktisko kārtību šā panta īstenošanai, tostarp kārtību tam, kā pieprasa un publisko derīgos pamatojumus gadījumos, kas minēti 4., 5. un 6. punktā. Minētā kārtība ▌ atbilst šai regulai un citiem attiecīgiem Savienības ▌ tiesību aktiem.

32.c pants

Apspriešanās ar trešām personām

1.  Ja attiecīgie Savienības pārtikas aprites tiesību akti paredz, ka apstiprinājumu vai atļauju, tostarp izmantojot paziņojumu, var atjaunināt, potenciālais atjaunināšanas pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs Iestādei paziņo, kādus pētījumus paredzējis šai nolūkā izdarīt, tostarp informāciju par to, kā dažādi pētījumi ir jāveic, lai nodrošinātu atbilstību regulatīvajām prasībām. Pēc šāda paziņojuma par pētījumu Iestāde par atjaunināšanas vajadzībām paredzētajiem pētījumiem, tostarp par ierosināto pētījumu plānu, sāk apspriesties ar ieinteresētajām personām un plašāku sabiedrību. Ņemot vērā no ieinteresētajām personām un plašākas sabiedrības saņemtos komentārus, kas attiecas uz nodomātās atjaunināšanas riska novērtējumu, Iestāde konsultē par nodomātās atjaunināšanas pieteikuma vai paziņojuma saturu, kā arī par pētījumu plānu. Iestādes sniegtās konsultācijas neietekmē to, kā zinātnes ekspertu grupas vēlāk novērtē atjaunināšanas pieteikumus vai paziņojumus, un attiecībā uz šo novērtēšanu nenozīmē nekādas saistības.

2.  Pamatojoties uz nekonfidenciālu pieteikuma vai paziņojuma versiju, ko Iestāde publiskojusi saskaņā ar 38. līdz 39.e pantu, un tūlīt pēc šādas publiskošanas Iestāde apspriežas ar ieinteresētajām personām un plašāku sabiedrību, lai apzinātu, vai par pieteikuma vai paziņojuma priekšmetu nav pieejami vēl citi būtiski zinātniski dati vai pētījumi. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad pastāv risks, ka saskaņā ar šo punktu veiktās sabiedriskās apspriešanas rezultātus nebūs iespējams pienācīgi ņemt vērā piemērojamo termiņu dēļ, kuros Iestādei ir jāsniedz savs zinātniskais devums, minētos piemērojamos termiņus var pagarināt maksimāli par septiņām nedēļām. Šis punkts neskar Iestādes pienākumus saskaņā ar 33. pantu un neattiecas uz to, kā pieteikuma iesniedzēji vai paziņojuma iesniedzēji riska novērtēšanas procesā iesniedz jebkādu papildu informāciju.

3.  Iestāde nosaka ▌ praktisko kārtību, kādā īsteno šajā pantā un 32.a pantā minētās procedūras.

32.d pants

Verificējoši pētījumi

Neskarot pieteikuma iesniedzēju ▌ pienākumu pierādīt atļauju sistēmai iesniegta priekšmeta drošumu, Komisija nopietnu domstarpību vai pretrunīgu rezultātu ārkārtas apstākļos var pieprasīt, lai Iestāde pasūta zinātniskus pētījumus, kuru mērķis ir verificēt riska novērtēšanas procesā izmantotos datus. Pasūtīto pētījumu tvērums var būt arī plašāks nekā verificējamie dati.";

"

7)  regulas 38. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Iestāde darbojas augstā pārredzamības līmenī. Jo īpaši tā publisko:

   a) valdes, konsultatīvās padomes, zinātniskās komitejas, zinātnes ekspertu grupu un to darba grupu darba kārtības, dalībnieku sarakstus un protokolus;
   b) visu savu zinātnisko devumu – arī zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu atzinumus pēc to pieņemšanas –, vienmēr iekļaujot mazākuma viedokļus un riska novērtēšanā notikušu apspriešanos rezultātus;
   c) ņemot vērā 39. līdz 39.e pantā paredzēto konfidenciālas informācijas un personas datu aizsardzību, – zinātniskus datus, pētījumus un citu informāciju, kas pamato pieteikumus ▌, arī pieteikuma iesniedzēju iesniegtu papildu informāciju, kā arī citus zinātniskus datus un informāciju, kas pamato Eiropas Parlamenta, Komisijas un dalībvalstu pieprasījumus pēc zinātniska devuma, arī jebkādus zinātniskus atzinumus;
   d) informāciju, kas ir pamatā tās zinātniskajam devumam, arī zinātniskos atzinumus, ņemot vērā konfidenciālas informācijas un personas datu aizsardzību, kas paredzēta 39. līdz 39.e pantā;
   e) valdes locekļu, izpilddirektora, konsultatīvās padomes, zinātniskās komitejas, un zinātnes ekspertu grupu locekļu, kā arī to darba grupu locekļu iesniegtās ikgadējās interešu deklarācijas un interešu deklarācijas, kas iesniegtas attiecībā uz sanāksmju darba kārtības jautājumiem;
   f) pētījumus, ko Iestāde veic saskaņā 32. un 32.d pantu;
   g) ikgadējo ziņojumu par savu darbību;
   h) noraidītus vai grozītus Eiropas Parlamenta, Komisijas vai kādas dalībvalsts pieprasījumus pēc zinātniska atzinuma, kā arī noraidījuma vai grozījumu pamatojumus ▌;
   i) kopsavilkumu par konsultācijām, kas ▌ potenciāliem pieteikuma iesniedzējiem uz 32.a un 32.c panta pamata sniegtas pirmsiesniegšanas fāzē.

Informāciju, kas minēta pirmajā daļā, nekavējoties publisko, izņemot informāciju, kas minēta tā c) apakšpunktā, ciktāl tas attiecas uz pieteikumiem, un tā i) apakšpunktā, ko nekavējoties publisko, tiklīdz pieteikums ir atzīts par derīgu vai pieņemamu.

Otrajā daļā minēto informāciju publisko tam atvēlētā Iestādes tīmekļvietnes daļā. Minētā atvēlētā daļa ir publiski pieejama un viegli piekļūstama. Minētā informācija ir pieejama lejupielādei, drukāšanai un meklēšanai elektroniskā formā.";

"

b)  iekļauj šādu punktu:"

"1.a Šā panta 1. punkta pirmās daļas c), d) un i) apakšpunktā ▌ minēto informāciju nodod atklātībai, neskarot:

   a) ▌ nekādus esošos noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesībām, kuros izklāstīti ierobežojumi attiecībā uz dažiem publiskoto dokumentu vai to satura izmantošanas veidiem; un
   b) nekādus Savienības ▌ tiesību aktos paredzētus noteikumus, kas aizsargā ieguldījumus, kurus izdarījuši novatori, vācot informāciju un datus, kas attiecīgos atļaujas pieteikumus pamato ("datu ekskluzivitātes noteikumi").

Šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās informācijas nodošanu atklātībai neuzskata par tiešu vai netiešu atļauju vai licenci attiecīgos datus, informāciju un to saturu lietot, reproducēt vai citādi izmantot, pārkāpjot jebkādus intelektuālā īpašuma tiesību vai datu ekskluzivitātes noteikumus, un Savienība neatbild par to, kā to izmanto trešās personas. Iestāde nodrošina, ka tie, kas piekļūst attiecīgajai informācijai, pirms tās nodošanas atklātībai šajā sakarā sniedz skaidru apņemšanos vai parakstītus paziņojumus.";

"

c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Iestāde ▌ nosaka praktisko kārtību, kādā, ņemot vērā 39.–39.g un 41. pantu, īsteno šā panta 1., 1.a un 2. punktā minētos pārredzamības noteikumus.";

"

8)  regulas 39. pantu aizstāj ar šādu:"

"39. pants

Konfidencialitāte

1.  Atkāpjoties no 38. panta, Iestāde nepublisko informāciju, kuru tai saskaņā ar šā panta nosacījumiem lūgts apstrādāt kā konfidenciālu.

2.  Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma Iestāde konfidenciālai apstrādei var piekrist tikai attiecībā uz šādiem informācijas elementiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas nodošana atklātībai, iespējams, ievērojamā mērā kaitēs tā interesēm.

   a) ražošanas vai izgatavošanas process, tostarp tā metode un inovatīvie aspekti, kā arī citas, šim procesam vai metodei raksturīgas tehniskas un rūpnieciskas specifikācijas, izņemot informāciju, kura ir saistīta ar drošuma novērtēšanu;
   b) attiecīgā gadījumā komerciālas saiknes starp ražotāju vai importētāju un pieteikuma iesniedzēju vai atļaujas turētāju;
   c) komercinformācija, kas atklāj pieteikuma iesniedzēja avotus, tirgus daļas vai uzņēmējdarbības stratēģiju; un
   d) pieprasījuma priekšmeta kvantitatīvais sastāvs, izņemot informāciju, kas ir svarīga drošuma novērtēšanai.

3.  Šā panta 2. punktā minētās informācijas saraksts neskar nevienu Savienības ▌ nozares tiesību aktu.

4.  Neatkarīgi no 2. un 3. punkta:

   a) ja ir svarīgi steidzami rīkoties, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, piemēram, ārkārtas situācijās, dalībvalsts var nodot atklātībai 2. un 3. punktā ▌ minēto informāciju;
   b) tomēr publisko tādu informāciju, kas ietilpst Iestādes zinātniskā devuma – arī zinātnisko atzinumu – secinājumos un kas ir saistīta ar paredzamu ▌ ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi.";

"

9)  iekļauj šādus pantus:"

"39.a pants

Konfidencialitātes pieprasījums

1.  Saskaņā ar Savienības ▌ tiesību aktiem iesniegdams ▌ pieteikumu, pamatojošus zinātniskus datus vai papildu informāciju, pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt, lai attiecībā uz noteiktu iesniegtās informācijas daļu saskaņā ar 39. panta 2. un 3. punktu tiktu ievērota konfidencialitāte. Šādam pieprasījumam pievieno pārbaudāmu pamatojumu, kas saskaņā ar 39. panta 2. un 3. punktu parāda, kādā veidā attiecīgās informācijas publiskošana būtiski kaitē attiecīgajām interesēm.

2.  Ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieprasījumu ievērot konfidencialitāti, tas informāciju 39.f pantam atbilstošā standartizētā datu formātā, ja tāds ir, iesniedz konfidenciālā un nekonfidenciālā redakcijā. Nekonfidenciālā redakcija nesatur informāciju, kuru pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz 39. panta 2. un 3. punktu, uzskata par konfidenciālu, un tajā norāda vietas, kur šāda informācija ir svītrota. Konfidenciālā redakcija satur visu iesniegto informāciju, arī informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs uzskata par konfidenciālu. Konfidenciālajā redakcijā informācija, kuru pieprasīts apstrādāt kā konfidenciālu, ir skaidri marķēta. Pieteikuma iesniedzējs skaidri norāda, uz kāda pamata viņš dažādiem informācijas elementiem pieprasa konfidencialitāti.

39.b pants

Lēmums par konfidencialitāti

1.  Iestāde:

   a) pieteikuma iesniedzēja iesniegto pieteikuma nekonfidenciālo redakciju ▌ nekavējoties publisko, tiklīdz minētais pieteikums ir atzīts par derīgu vai pieņemamu;
   b) konfidencialitātes pieprasījumu saskaņā ar šo pantu tūlīt konkrēti un individuāli izmeklē;
   c) pirms attiecībā uz konfidencialitātes pieprasījumu pieņem oficiālu lēmumu, pieteikuma iesniedzēju rakstiski informē, ka nodomājusi informāciju nodot atklātībai, un paskaidro tā iemeslus. Ja pieteikuma iesniedzējs Iestādes vērtējumam nepiekrīt, divu nedēļu laikā no dienas, kad tam paziņota Iestādes nostāja, pieteikuma iesniedzējs var paust savu viedokli vai pieteikumu atsaukt;
   d) 10 nedēļu laikā no dienas, kad attiecībā uz pieteikumiem saņemts konfidencialitātes pieprasījums, un bez kavēšanās papildu datu un informācijas gadījumā pieņem argumentētu lēmumu par konfidencialitātes pieprasījumu, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja apsvērumus; lēmumu paziņo pieteikuma iesniedzējam un sniedz informāciju par tiesībām iesniegt atkārtotu pieteikumu saskaņā ar šā panta 2. punktu; un attiecīgā gadījumā par lēmumu informē Komisiju un dalībvalstis; un
   e) agrākais divas nedēļas pēc tam, kad Iestādes lēmums saskaņā ar d) apakšpunktu paziņots pieteikuma iesniedzējam, publisko jebkādus papildu datus un informāciju, attiecībā uz kuriem konfidencialitātes pieprasījums nav atzīts par pamatotu.

2.  Divu nedēļu laikā pēc paziņojuma pieteikuma iesniedzējam saskaņā ar 1. punktu par Iestādes lēmumu attiecībā uz konfidencialitātes pieprasījumu, pieteikuma iesniedzējs var iesniegt atkārtotu pieteikumu, lūdzot Iestādi pārskatīt savu lēmumu. Atkārtotam pieteikumam ir apturošs efekts. Iestāde izskata atkārtotā pieteikuma pamatojumus un pieņem argumentētu lēmumu par minēto atkārtoto pieteikumu. Tā paziņo pieteikuma iesniedzējam par minēto lēmumu trīs nedēļu laikā pēc atkārtotā pieteikuma iesniegšanas un iekļauj minētajā paziņojumā informāciju par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, proti, prasību pret Iestādi Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar 3. punktu. Agrākais divas nedēļas pēc tam, kad Iestādes argumentētais lēmums par atkārtotu pieteikumu saskaņā ar šo punktu paziņots pieteikuma iesniedzējam, Iestāde publisko jebkādus papildu datus un informāciju, attiecībā uz kuriem Iestāde konfidencialitātes pieprasījumu nav atzinusi par pamatotu.

3.  Saskaņā ar šo pantu pieņemtie Iestādes lēmumi var tikt skatīti Tiesā atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) attiecīgi 263. un 278. panta noteikumiem.

39.c pants

Konfidencialitātes pārskatīšana

Pirms Iestāde nāk klajā ar zinātnisku devumu – arī zinātniskiem atzinumiem –, tā pārskata, vai informāciju, ko tā iepriekš piekritusi uzskatīt par konfidenciālu, tomēr nav iespējams publiskot saskaņā ar 39. panta 4. punkta b) apakšpunktu. Ja šāda publiskošana iespējama, Iestāde rīkojas saskaņā ar 39.b pantā noteikto procedūru, kas tiek piemērota mutatis mutandis.

39.d pants

Pienākumi attiecībā uz konfidencialitāti

1.  Iestāde pēc pieprasījuma dara Komisijai un dalībvalstīm pieejamu jebkādu tās rīcībā esošu informāciju, kas ir saistīta ar pieteikumu ▌ vai ar Eiropas Parlamenta, Komisijas vai dalībvalstu pieprasījumu pēc zinātniska devuma – arī zinātniska atzinuma –, ja vien kādā Savienības ▌ tiesību aktā nav norādīts citādi.

2.  Komisija un dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai informācija, kuru tie saņēmuši saskaņā ar Savienības ▌ tiesību aktiem un kuru lūgts apstrādāt kā konfidenciālu, netiktu publiskota līdz brīdim, kad Iestāde par konfidencialitātes pieprasījumu pieņēmusi lēmumu un tas kļuvis galīgs. Komisija un dalībvalstis veic arī pasākumus, kas nepieciešami, lai netiktu publiskota informācija, kuru Iestāde piekritusi apstrādāt kā konfidenciālu.

3.  Ja pieteikuma iesniedzējs ▌ pieteikumu atsauc vai ir atsaucis, Iestāde, Komisija un dalībvalstis ievēro ▌ informācijas konfidencialitāti, ko Iestāde piešķīrusi saskaņā ar 39. līdz 39.e pantu. Pieteikumu uzskata par atsauktu no brīža, kad sākotnējo pieteikumu saņēmusī kompetentā iestāde par to saņem rakstisku pieteikumu. Ja pieteikums tiek atsaukts pirms brīža, kad Iestāde, attiecīgā gadījumā ievērojot 39.b panta 1. vai 2. punktu, ir pieņēmusi galīgu lēmumu par ▌ konfidencialitātes pieprasījumu, Komisija, dalībvalstis un Iestāde informāciju, attiecībā uz kuru ir pieprasīta konfidencialitāte, nepublisko.

4.  Saskaņā ar LESD 339. pantu uz valdes locekļiem, izpilddirektoru, zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļiem, kā arī neatkarīgiem ekspertiem, kas piedalās viņu darba grupās, konsultatīvās padomes locekļiem un Iestādes darbiniekiem prasības, ko uzliek pienākums glabāt dienesta noslēpumus, attiecas pat pēc attiecīgo pienākumu beigšanās.

5.  Iestāde, ņemdama vērā 39.f un 39.g pantu, konsultējoties ar Komisiju, nosaka praktisko kārtību, kā tiek īstenoti 39., 39.a, 39.b, 39.e pantā un šajā pantā noteiktie konfidencialitātes noteikumi, arī kārtību, kā tiek iesniegti un apstrādāti konfidencialitātes pieprasījumi attiecībā uz informāciju, kas saskaņā ar 38. pantu ir jāpublisko. Attiecībā uz 39.b panta 2. punktu Iestāde nodrošina, lai pienācīgi tiktu nošķirti uzdevumi atkārtotu pieteikumu novērtēšanai.

39.e. pants

Personas datu aizsardzība

1.  Kas attiecas uz pieprasījumu pēc zinātniska devuma – arī Savienības ▌ tiesību aktos paredzētiem zinātniskiem atzinumiem –, Iestāde vienmēr publisko:

   a) pieteikuma iesniedzēja vārdu, uzvārdu vai nosaukumu un adresi;
   b) autoru vārdus publicētiem vai publiski pieejamiem pētījumiem, kas šādus pieprasījumus pamato; un
   c) visu zinātniskās komitejas, zinātnes ekspertu grupu, to darba grupu sanāksmju un jebkādas citas ad hoc grupas sanāksmju par attiecīgo priekšmetu dalībnieku un novērotāju vārdus.

2.  Neatkarīgi no 1. punkta uzskatāms, ka, nododot atklātībai mugurkaulnieku testēšanā vai toksikoloģiskas informācijas ieguvē iesaistītu fizisko personu vārdus un adreses, tiek būtiski kaitēts šo fizisko personu privātumam un neaizskaramībai, un šie dati netiek darīti publiski pieejami, ja vien Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2016/679 (25) un (ES) 2018/1725 (26) nav norādīts citādi.

3.  Uz šīs regulas pamata veiktai personas datu apstrādei piemēro Regulas (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725. Jebkādus uz šīs regulas 38. panta un šā panta pamata publiskotus personas datus izmanto tikai, lai nodrošinātu šīs regulas reglamentētās riska novērtēšanas pārredzamību, un saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2016/679 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Regulas (ES) 2018/1725 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu tos neapstrādā vēl papildus ar šiem nolūkiem nesaderīgā veidā.

39.f pants

Standartizētie datu formāti

1.  Lai varētu pildīt 38. panta 1. punkta c) apakšpunktu un lai garantētu Iestādei iesniegtu zinātniska devuma pieprasījumu efektīvu apstrādi, saskaņā ar šā panta 2. punktu tiek pieņemti tādi standartizēti datu formāti ▌, lai dokumentus būtu iespējams iesniegt, meklēt, kopēt un drukāt, turklāt nodrošinot atbilstību Savienības ▌ tiesību aktos noteiktajām regulatīvajām prasībām. Minētie ▌ standartizētie datu formāti ▌ :

   a) netiek veidoti uz komercstandartu pamata;
   b) pēc iespējas nodrošina sadarbspēju ar esošajām datu iesniegšanas pieejām;
   c) ir ērti lietojami un pielāgoti, lai tos varētu izmantot mazie un vidējie uzņēmumi.

2.  Šā panta 1. punktā minēto standartizētu datu formātu ▌ pieņemšanas procedūra ir šāda:

   a) dažādo ▌ tiesību aktos paredzēto atļaujas procedūru un attiecīgu Eiropas Parlamenta, Komisijas un dalībvalstu iesniegtu zinātniska devuma pieprasījumu vajadzībām Iestāde izstrādā standartizētu datu formātu ▌ projektus;
   b) ņemot vērā prasības, kas ietvertas dažādajās atļaujas procedūrās un citos tiesiskos regulējumos, un izdarot vajadzīgos pielāgojumus, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem standartizētus datu formātus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā minēto procedūru;
   c) pieņemtos standartizētos datu formātus ▌ Iestāde dara pieejamus savā tīmekļvietnē;
   d) ja standartizēti datu formāti ▌ uz šā panta pamata ir pieņemti, pieteikumus, kā arī pieprasījumus pēc zinātniska devuma – arī pēc Eiropas Parlamenta, Komisijas vai dalībvalstu zinātniska atzinuma ▌ – iesniedz tikai saskaņā ar minētajiem standartizētajiem datu formātiem ▌.

39.g pants

Informācijas sistēmas

Informācijas sistēmas, ko Iestāde izmanto savu datu, tostarp konfidenciālu datu un personas datu, glabāšanai, projektē tādā veidā, kas garantē, ka jebkura piekļuve tiem ir pilnībā revidējama un ka tiek sasniegti augstākie drošības standarti, kas atbilst attiecīgajiem drošības riskiem, ņemot vērā 39. līdz 39.f pantu. ▌";

"

10)  regulas 40. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:"

"Visus zinātniskos devumus – arī savus zinātniskos atzinumus un pamatojošus zinātniskus datus un citu informāciju – Iestāde saskaņā ar 38. līdz 39.e pantu publisko.";

"

11)  regulas 41. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Neatkarīgi no konfidencialitātes noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 39.–39.d pantā, Iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2003*.

Informācijai par vidi piemēro arī ▌ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006**. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK*** piemēro informācijai par vidi, kura ir dalībvalstīm, neatkarīgi no 39.–39.d pantā paredzētajiem konfidencialitātes noteikumiem.

____________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13.. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).";

"

b)  2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Valde pieņem praktisko kārtību, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1049/2001 un 6. un 7. pantu Regulā (EK) Nr. 1367/2006 līdz ... [seši mēneši pēc šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas], nodrošinot pēc iespējas plašu piekļuvi savā rīcībā esošajiem dokumentiem.";

"

12)  regulas 61. pantu aizstāj ar šādu:"

"61. pants

Pārskatīšanas klauzula

1.  Komisija nodrošina, ka šīs regulas piemērošanu regulāri pārskata.

2.  Līdz ... [pieci gadi pēc šīs grozošās regulas piemērošanas dienas] un ik pēc pieciem gadiem pēc tam Komisija saskaņā ar savām vadlīnijām vērtē Iestādes sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarojumu, uzdevumiem, procedūrām un atrašanās vietu. Minētajā izvērtēšanā ietver arī 32.a panta ietekmi uz Iestādes darbību, īpašu uzmanību pievēršot attiecīgajai darba slodzei un personāla mobilizācijai, kā arī jebkādām izmaiņām Iestādes resursu sadalījumā, kas var būt notikušas, uz tādu darbību rēķina, kas ir sabiedrības interesēs. Minētajā izvērtēšanā jo īpaši ņem vērā iespējamo vajadzību mainīt Iestādes pilnvarojumu un šādu izmaiņu finansiālo ietekmi.

3.  Veicot 2. punktā minēto pārskatīšanu, Komisija novērtē arī to, vai Iestādes organizatoriskā struktūra ir turpmāk jāatjaunina, ņemot vērā lēmumus par konfidencialitātes pieprasījumiem un atkārtotiem pieteikumiem, proti, izveidojot īpašu Apelācijas padomi vai izmantojot citus piemērotus līdzekļus.

4.  Ja Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Aģentūrai izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tās turpmāka darbība vairs nav pamatota, tā var ierosināt šīs regulas attiecīgos noteikumus attiecīgi grozīt vai atcelt.

"5. Pārskatīšanu un izvērtēšanu konstatējumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Minētos konstatējumus publisko.";

"

13)  iekļauj šādu pantu:"

"61.a pants

Faktu vākšanas misijas

▌ Komisijas eksperti veic faktu vākšanas misijas dalībvalstīs, lai novērtētu, vai laboratorijas un citas testēšanas infrastruktūras iestādes piemēro attiecīgos standartus to testu un pētījumu veikšanai, kuri Iestādei ir iesniegti kā daļa no kāda pieteikuma, un vai ir nodrošināta atbilstība 32.b panta 3. punktā izklāstītajam paziņošanas pienākumam ... [četri gadi pēc šīs grozošās regulas piemērošanas dienas]. Līdz minētajai dienai Komisijas eksperti veic arī faktu vākšanas misijas, lai novērtētu, vai minētos standartus piemēro laboratorijas un citas testēšanas infrastruktūras iestādes, kas atrodas trešās valstīs, ciktāl to nosaka attiecīgi nolīgumi un vienošanās ar minētajām trešām valstīm, tostarp 49. pantā minētajās.

Uz neatbilstības gadījumiem, kas konstatēti minēto faktu vākšanas misiju laikā, vērš Komisijas, dalībvalstu, Iestādes, kā arī novērtēto laboratoriju un citu testēšanas infrastruktūras iestāžu uzmanību. Komisija, Iestāde un dalībvalstis nodrošina, lai tiktu veikti attiecīgi pasākumi pēc šādiem konstatētiem neatbilstības gadījumiem.

Faktu vākšanas misiju rezultāti tiek sniegti pārskata ziņojumā. Uz minētā ziņojuma pamata, Komisija, ja vajadzīgs, iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu īpaši attiecībā uz jebkādām nepieciešamām kontroles procedūrām, tostarp revīzijām.".

"

2. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1829/2003

Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza šādi:

1)  regulas 5. panta 3. punktu groza šādi:

a)  ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"Ja uz Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f panta pamata ir pieņemti standartizēti datu formāti, pieteikumu iesniedz saskaņā ar tiem un tam pievieno:";

"

b)  punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"l) balstoties uz šīs regulas 30. pantu un Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. pantu, – to pieteikuma daļu un jebkādas citas papildu informācijas identifikāciju, kuras pieteikuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, lūdz uzskatīt par konfidenciālām;

"

c)  pievieno šādu apakšpunktu:"

"m) dokumentācijas kopsavilkumu standartizētā formā.";

"

2)  regulas 6. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

"7. Svītrojusi informāciju, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantu un šīs regulas 30. pantu identificēta kā konfidenciāla, Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu savu atzinumu publisko. Sabiedrība 30 dienu laikā pēc šādas publicēšanas var Komisijai iesniegt atsauksmes.";

"

3)  regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma Iestāde izdod atzinumu par to, vai kāda šīs regulas 3. panta 1. punktā minēta produkta atļauja joprojām atbilst šīs regulas nosacījumiem. Minēto atzinumu Iestāde tūlīt pārsūta Komisijai, dalībvalstīm un atļaujas turētājam. Svītrojusi informāciju, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantu un šīs regulas 30. pantu identificēta kā konfidenciāla, Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu savu atzinumu publisko. Sabiedrība 30 dienu laikā pēc šādas publicēšanas var Komisijai iesniegt atsauksmes.";

"

4)  regulas 11. panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"2. Ja uz Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f panta pamata ir pieņemti standartizēti datu formāti, pieteikumu iesniedz saskaņā ar tiem un tam pievieno:";

"

5)  regulas 17. panta 3. punktu groza šādi:

a)  ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

Ja uz Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f panta pamata ir pieņemti standartizēti datu formāti, pieteikumu iesniedz saskaņā ar tiem un tam pievieno:";

"

b)  punkta l) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"l) balstoties uz šīs regulas 30. pantu un Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantu – tādu pieteikuma daļu un jebkādas citas papildu informācijas identifikāciju, kuras pieteikuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, lūdz uzskatīt par konfidenciālām;";

"

c)  pievieno šādu apakšpunktu:"

"m) dokumentācijas kopsavilkumu standartizētā formā.";

"

6)  regulas 18. panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

"7. Svītrojusi informāciju, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantu un šīs regulas 30. pantu identificēta kā konfidenciāla, Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu savu atzinumu publisko. Sabiedrība 30 dienu laikā pēc šādas publicēšanas var Komisijai iesniegt atsauksmes.";

"

7)  regulas 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas vai dalībvalsts pieprasījuma Iestāde izdod atzinumu par to, vai kāda 15. panta 1. punktā minēta produkta atļauja joprojām atbilst šīs regulas nosacījumiem. Minēto atzinumu Iestāde tūlīt pārsūta Komisijai, dalībvalstīm un atļaujas turētājam. Svītrojusi informāciju, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantu un šīs regulas 30. pantu identificēta kā konfidenciāla, Iestāde saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. panta 1. punktu savu atzinumu publisko. Sabiedrība 30 dienu laikā pēc šādas publicēšanas var Komisijai iesniegt atsauksmes.";

"

8)  regulas 23. panta 2. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

"2. Ja uz Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f panta pamata ir pieņemti standartizēti datu formāti, pieteikumu iesniedz saskaņā ar tiem un tam pievieno:";

"

9)  regulas 29. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:"

"1. Iestāde, rīkodamās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. līdz 39.e ▌ pantu un ņemdama vērā šīs regulas 30. pantu, atļaujas pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju, kā arī savus zinātniskos atzinumus un Direktīvas 2001/18/EK 4. pantā minēto kompetento iestāžu atzinumus publisko.

2.  Izskatot pieteikumus uz piekļuvi Iestādes rīcībā esošajiem dokumentiem, Iestāde piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem*.

____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43./48. lpp.).";

"

10)  regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:"

"30. pants

Konfidencialitāte

1.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantā noteiktajiem nosacījumiem un procedūrām un ar šo pantu:

   a) pieteikuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, var iesniegt pieprasījumu, lai saskaņā ar šo regulu iesniegtas informācijas konkrētas daļas uzskata par konfidenciālām; un
   b) pieteikuma iesniedzēja iesniegto konfidencialitātes pieprasījumu novērtē Iestāde.

2.  Papildus informācijas elementiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un ievērojot minētās regulas 39. panta 3. punktu, Iestāde var konfidenciālu režīmu piešķirt arī turpmāk minētajai informācijai, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas izpaušana var ievērojami kaitēt tā interesēm:

   a) informācija par DNS sekvenci, izņemot sekvences, ko izmanto transformācijas notikuma atklāšanai, identificēšanai un kvantitatīvai noteikšanai; un
   b) audzēšanas modeļi un stratēģijas.

3.  Tādu noteikšanas metožu izmantošanu un atsauces materiālu pavairošanu, kas 5. panta 3. punktā un 17. panta 3. punktā paredzēti šīs regulas piemērošanai ĢMO, pārtikai vai barībai, uz kuru attiecas pieteikums, neierobežo intelektuālā īpašuma tiesību izmantošana vai citi ierobežojumi."

4. Šis pants neskar Regulas (EK) Nr. 178/2002 41. pantu.".

"

3. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1831/2003

Regulu (EK) Nr. 1831/2003 groza šādi:

1)  regulas 7. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Ja uz Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f panta pamata ir pieņemti standartizēti datu formāti, šīs regulas 4. pantā paredzēto atļaujas pieteikumu Komisijai nosūta, izmantojot šos formātus; Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu piemēro mutatis mutandis. Komisija nekavējoties informē dalībvalstis un pieteikumu nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk – "Iestāde").";

"

b)  panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"c) saskaņā ar 18. pantu publisko ▌ pieteikumu un jebkādu pieteikuma iesniedzēja iesniegto informāciju.";

"

2)  regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:"

"18. pants

Pārredzamība un konfidencialitāte

1.  Iestāde publisko atļaujas pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un jebkādu pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildinformāciju, kā arī savus zinātniskos atzinumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 1831 38. līdz 39.e▌ pantu, ko piemēro mutatis mutandis.

2.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantā un šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām pieteikuma iesniedzējs, pievienojot pārbaudāmu pamatojumu, var iesniegt pieprasījumu, lai saskaņā ar šo regulu iesniegtas informācijas konkrētas daļas uzskata par konfidenciālām. Iestāde izvērtē pieteikuma iesniedzēja iesniegto konfidencialitātes pieprasījumu.

3.  Papildus informācijas elementiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. panta 2. punktā, un ievērojot tās 39. panta 3. punktu, Iestāde var konfidenciālu režīmu piešķirt arī turpmāk minētajiem informācijas elementiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas izpaušana, var ievērojami kaitēt tā interesēm:

   a) pētījumu plānu pētījumiem, kuri pierāda kādas barības piedevas efektivitāti saskaņā ar tās paredzētās lietošanas mērķiem, kā definēts šīs regulas 6. panta 1. punktā un I pielikumā, un
   b) tās aktīvās vielas piemaisījumu specifikācijas un attiecīgās analīzes metodes, kas ir izstrādātas pieteikuma iesniedzēja uzņēmumā, izņēmums ir piemaisījumi, kas var kaitīgi ietekmēt dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi.

4. Šis pants neskar Regulas (EK) Nr. 178/2002 41. pantu.".

"

— 4. pants

Grozījumi Regulā (EK) 2065/2003

—  Regulu (EK) Nr. 2065/2003 groza šādi:

1)  regulas 7. pantu groza šādi:

a)  panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"c) Iestāde:

   i) par pieteikumu tūlīt informē Komisija un pārējās dalībvalstis un pieteikumu un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju dara tām pieejamu; un
   ii) saskaņā ar 14. un 15. pantu publisko ▌ pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju.";

"

b)  panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

"4. "Iestāde pēc vienošanās ar Komisiju publisko detalizētus norādījumus par šā panta 1. punktā minēto pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu, ņemot vērā standartizētos datu formātus, ja tādi ir spēkā saskaņā ar uz Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu.";

"

2)  regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Iestāde publisko atļaujas pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju, kā arī savus zinātniskos atzinumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38.  līdz 39.e ▌pantu.";

"

3)  regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:"

"15. pants

Konfidencialitāte

"1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantā izklāstītajiem nosacījumiem un procedūrām:

   a) pieteikuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, var iesniegt pieprasījumu, lai saskaņā ar šo regulu iesniegtas informācijas konkrētas daļas uzskata par konfidenciālām; un
   b) pieteikuma iesniedzēja iesniegto konfidencialitātes pieprasījumu novērtē Iestāde.

2. Šis pants neskar Regulas (EK) Nr. 178/2002 41. pantu.".

"

5. pants

Grozījumi Regulā (EK) 1935/2004

Regulu (EK) Nr. 1935/2004 groza šādi:

1)  regulas 9. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

"c) iestāde nekavējoties:

   i) par pieteikumu informē Komisiju un pārējās dalībvalstis un dara tām pieejamu pieteikumu un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju; un
   ii) saskaņā ar 19. un 20. pantu publisko ▌ pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju.";

"

b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Iestāde pēc vienošanās ar Komisiju publisko detalizētas vadlīnijas par pieteikuma sagatavošanu un iesniegšanu, ņemot vērā standartizētos datu formātus, ja tādi ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu, ko piemēro mutatis mutandis.";

"

2)  regulas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Iestāde publisko atļaujas pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju, kā arī savus zinātniskos atzinumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. līdz 39.e ▌ pantu, ko piemēro mutatis mutandis, un saskaņā ar šīs regulas 20. pantu.";

"

3)  regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:"

"20. pants

Konfidencialitāte

1.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantā noteiktajiem nosacījumiem un procedūrām un ar šo pantu:

   a) pieteikuma iesniedzējs, pievienodams pārbaudāmu pamatojumu, var iesniegt pieprasījumu, lai saskaņā ar šo regulu iesniegtas informācijas konkrētas daļas uzskata par konfidenciālām; un
   b) pieteikuma iesniedzēja iesniegto konfidencialitātes pieprasījumu novērtē Iestāde.

2.  Papildus informācijas elementiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. panta 2. punktā, un ievērojot tās 39. panta 3. punktu, Iestāde var konfidenciālu režīmu piešķirt arī turpmāk minētajiem informācijas elementiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas izpaušana var ievērojami kaitēt tā interesēm:

   a) jebkāda informācija, kas sniegta detalizētos aprakstos par atļaujamās vielas ražošanai izmantotajām sākumvielām un maisījumiem, to maisījumu, materiālu vai izstrādājumu sastāvs, kuros pieteikuma iesniedzējs šo vielu paredzējis izmantot, minēto maisījumu, materiālu vai izstrādājumu ražošanas metodes, piemaisījumi un migrācijas testēšanas rezultāti, izņemot informāciju, kas ir svarīga nekaitīguma novērtēšanai;
   b) preču zīme, ar kuru viela tiks tirgota, un attiecīgā gadījumā to maisījumu, materiālu vai izstrādājumu preču zīme, kuros tā tiks izmantota; un
   c) jebkāda cita informācija, kas saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta n) apakšpunktā minētajiem īpašajiem procedurālajiem noteikumiem uzskatāma par konfidenciālu.

3. Šis pants neskar Regulas (EK) Nr. 178/2002 41. pantu.".

"

6. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1331/2008

Regulu (EK) Nr. 1331/2008 groza šādi:

1)  regulas 6. pantā pievieno šādu punktu:"

"5. Iestāde saskaņā ar 11. un 12. pantu publisko ▌ pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju.";

"

2)  regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:"

"11. pants

Pārredzamība

Ja Komisija saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu pieprasa Iestādes atzinumu, Iestāde nekavējoties publisko atļaujas pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un jebkādu pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju, kā arī savus zinātniskos atzinumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. līdz 39.e ▌pantu. Iestāde publisko arī visus sev adresētos pieprasījumus sniegt atzinumu, kā arī jebkādus termiņa pagarinājumus saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu.";

"

3)  regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:"

"12. pants

Konfidencialitāte

1.  Pieteikuma iesniedzējs tā iesniegšanas brīdī, pievienojot pārbaudāmu pamatojumu, var iesniegt pieprasījumu, lai saskaņā ar šo regulu iesniegtas informācijas konkrētas daļas uzskata par konfidenciālām.

2.  Ja saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu ir vajadzīgs Iestādes atzinums, Iestāde novērtē pieteikuma iesniedzēja iesniegto konfidencialitātes pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantu.

3.  Papildus informācijas elementiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. panta 2. punktā, un ievērojot tās 39. panta 3. punktu, Iestāde var konfidenciālu režīmu piešķirt arī turpmāk minētajiem informācijas elementiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas izpaušana var ievērojami kaitēt tā interesēm:

   a) attiecīgos gadījumos informācija, kas sniegta detalizētos aprakstos par sākumvielām un sākumpreparātiem un to, kā tos izmanto atļaujamās vielas ražošanai, un detalizēta informācija par to materiālu vai produktu veidu un sastāvu, kuros pieteikuma iesniedzējs šo vielu ir paredzējis izmantot, ja tiks dota atļauja, izņemot informāciju, kas ir svarīga nekaitīguma novērtēšanai;
   b) attiecīgos gadījumos detalizēta informācija par vielas atsevišķo ražošanas partiju mainību un stabilitāti, ja tiks dota atļauja, izņemot informāciju, kas ir svarīga nekaitīguma novērtēšanai.

4.  Ja saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu Iestādes atzinums nav vajadzīgs, pieteikuma iesniedzēja iesniegto konfidencialitātes pieprasījumu novērtē Komisija. Regulas (EK) Nr. 178/2002 39., 39.a un 39.d pantu un šā panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

5. Šis pants neskar Regulas (EK) Nr. 178/2002 41. pantu.".

"

7. pants

Grozījumi Regulā (EK) 1107/2009

Regulu (EK) Nr. 1107/2009 groza šādi:

1)  regulas 7. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

"▌Darbīgās vielas ražotājs iesniedz dalībvalstij (“ziņotāja dalībvalsts”) pieteikumu darbīgās vielas apstiprināšanai vai apstiprinājuma noteikumu grozīšanai, kā arī šīs regulas 8. panta 1. un 2. punktā paredzētos kopsavilkumu un pilnīgu dokumentāciju vai zinātniski pamatotu attaisnojumu tam, kādēļ noteiktas šīs dokumentācijas daļas netiek iesniegtas, pierādot, ka darbīgā viela atbilst šīs regulas 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem. Pieteikumu iesniedz saskaņā ar standartizētiem datu formātiem, ja tādi ir, ievērojot Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu, ko piemēro mutatis mutandis.";

"

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Iesniedzot pieteikumu, iesniedzējs, ievērojot 63. pantu, var iesniegt pieprasījumu, lai noteiktu informāciju, tostarp noteiktas dokumentācijas daļas, saglabātu konfidenciālu, un minēto informāciju iesniedz fiziski nošķirtu.

Dalībvalstis novērtē konfidencialitātes pieprasījumus. Pēc apspriešanās ar Iestādi ziņotājas dalībvalstis saskaņā ar 63. pantu lemj, kuru informāciju saglabāt konfidenciālu.

Iestāde pēc apspriešanās ar dalībvalstīm publicē praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu minēto novērtējumu konsekvenci.";

"

2)  regulas 10. pantu aizstāj ar šādu:"

"10. pants

Dokumentācijas piekļūstamība sabiedrībai

Šīs regulas 8. pantā minēto dokumentāciju, tostarp jebkādu pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju, Iestāde nekavējoties dara pieejamu sabiedrībai, izņemot informāciju, kurai ziņotāja dalībvalsts ir piešķīrusi konfidenciālu režīmu, ▌ ievērojot 63. pantu.";

"

3)  regulas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Šīs regulas 14. pantā paredzēto pieteikumu darbīgās vielas ražotājs iesniedz dalībvalstij, kopiju nosūtot Komisijai, pārējām dalībvalstīm un Iestādei, vēlākais trīs gadus pirms apstiprināšanas termiņa beigām. Pieteikumu iesniedz saskaņā ar standartizētiem datu formātiem, ja tādi ir, ievērojot Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu, ko piemēro mutatis mutandis.";

"

4)  regulas 16. pantu aizstāj ar šādu:"

"16. pants

Publiska piekļuve informācijai atjaunošanas nolūkā

Iestāde nekavējoties novērtē jebkādu konfidencialitātes pieprasījumu un dara sabiedrībai pieejamu informāciju, ko pieteikuma sniedzējs sniedzis saskaņā ar 15. pantu, kā arī jebkādu tā iesniegtu papildu informāciju, izņemot informāciju, attiecībā uz kuru ir pieprasīts konfidenciāls režīms un ko Iestāde ir piešķīrusi, ievērojot 63. pantu.

Iestāde pēc apspriešanās ar dalībvalstīm publicē praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu minēto novērtējumu konsekvenci.";

"

5)  regulas 63. panta 1., 2 un 3. punktu aizstāj ar šādiem:"

"1. Pieteikuma iesniedzējs, pievienojot pārbaudāmu pamatojumu, var iesniegt pieprasījumu, lai saskaņā ar šo regulu iesniegtas informācijas konkrētas daļas uzskata par konfidenciālām.

2.  Konfidenciālu režīmu var piešķirt tikai attiecībā uz ▌šādiem informācijas elementiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas izpaušana varētu ievērojami kaitēt tā interesēm:

   a) Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. panta 2. punktā minētā informācija;
   b) darbīgās vielas piemaisījumu specifikācija un ar to saistītās ražotās darbīgās vielas piemaisījumu analīzes metodes, izņemot piemaisījumus, ko uzskata par toksikoloģiski, ekotoksikoloģiski vai vidiski būtiskiem un saistītās šādu piemaisījumu analīzes metodes;
   c) darbīgās vielas ražošanas partiju rezultāti, tostarp piemaisījumi; un
   d) informācija par augu aizsardzības līdzekļa pilno sastāvu.

2.a  Ja Iestāde novērtē konfidencialitātes pieprasījumus saskaņā ar šo regulu, piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantā un šā panta 2. punktā minētos nosacījumus un procedūras.

2.b  Ja dalībvalstis novērtē konfidencialitātes pieprasījumus saskaņā ar šo regulu, piemēro šādas prasības un procedūras:

   a) konfidenciālu režīmu var piešķirt tikai attiecībā uz 2. punktā minēto informāciju;
   b) ja dalībvalsts ir nolēmusi, kāda informācija jāsaglabā konfidenciāla, tā par savu lēmumu informē pieteikuma iesniedzēju;
   c) dalībvalstis, Komisija un Iestāde veic pasākumus, kas nepieciešami, lai netiktu publiskota informācija, attiecībā uz kuru ir piekrišana to apstrādāt kā konfidenciālu;
   d) mutatis mutandis piemēro arī Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.e pantu;
   e) neatkarīgi no 2. punkta un šā punkta c) un d) apakšpunkta:
   i) 2. punktā minēto informāciju kompetentā iestāde var izpaust, ja cilvēku veselības, dzīvnieku veselības vai vides aizsardzības dēļ ir steidzami jārīkojas, piemēram, ārkārtas situācijās;
   ii) tomēr nepublisko tādu informāciju, kas ir daļa no Iestādes sniegtā zinātniskā devuma secinājumiem un kas ir saistīta ar paredzamu ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi. Šādā gadījumā piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.c pantu;
   f) ja pieteikuma iesniedzējs pieteikumu atsauc vai ir atsaucis, dalībvalstis, Komisija un Iestāde ievēro konfidencialitāti, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu. Ja pieteikumu atsauc pirms tam, kad dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo konfidencialitātes pieprasījumu, dalībvalstis, Komisija un Iestāde nepublisko informāciju, attiecībā uz kuru ir pieprasīta konfidencialitāte.

3. Šis pants neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK*un Regulas (EK) Nr. 1049/2001** un (EK) Nr. 1367/2006***.

____________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.)

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).".

"

8. pants

Grozījumi Regulā (EK) 2015/2283

Regulu (ES) 2015/2283 groza šādi:

1)  regulas 10. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

"1. Procedūru, ar kuru piešķir atļauju jaunu pārtikas produktu laist Savienības tirgū un atjaunina šīs regulas 9. pantā paredzēto Savienības sarakstu, sāk pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieteikumu Komisijai; pieteikumu iesniedz, izmantojot standartizētos datu formātus, ja tādi ir, ievērojot Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu. Komisija pieteikumu nekavējoties dara pieejamu dalībvalstīm. Komisija dara publiski pieejamu pieteikuma kopsavilkumu, kura pamatā ir šā panta 2. punkta a), b) un e) apakšpunktā minētā informācija.";

"

b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

"3. Ja Komisija pieprasa Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes ("Iestāde") atzinumu, Iestāde saskaņā ar 23. pantu publisko ▌pieteikumu un sniedz atzinumu par to, vai ir liela varbūtība, ka atjauninājums ietekmēs cilvēka veselību.";

"

2)  ▌ regulas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

"2. Dalībvalsts vai Iestāde četru mēnešu laikā no dienas, kad Komisija saskaņā ar šā panta 1. punktu nosūta derīgu paziņojumu, var iesniegt Komisijai pienācīgi pamatotus iebildumus par attiecīgā tradicionālā pārtikas produkta nekaitīgumu saistībā ar tā laišanu Savienības tirgū. Ja Iestāde iesniedz pienācīgi pamatotus iebildumus par nekaitīgumu, tā nekavējoties publisko paziņojumu saskaņā ar 23. pantu, ko piemēro mutatis mutandis.";

"

3)  regulas 16. pantu groza šādi:

a)  pirmajā daļā pievieno šādu teikumu:"

"Pieteikumu iesniedz saskaņā ar standartizētiem datu formātiem, ja tādi ir, ievērojot Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.f pantu.";

"

b)  otrajā daļā pievieno šādu teikumu:"

"Iestāde saskaņā ar 23. pantu publisko ▌ pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju.";

"

4)  regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:"

"23. pants

Pārredzamība un konfidencialitāte

1.  Ja Komisija saskaņā ar šīs regulas 10. panta 3. punktu un 16. pantu pieprasa Iestādes atzinumu, Iestāde publisko atļaujas pieteikumu, attiecīgu pamatojošo informāciju un jebkādu pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju, kā arī savus zinātniskos atzinumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 38. līdz 39.e ▌ pantu un šo pantu.

2.  Pieteikuma iesniedzējs tā iesniegšanas brīdī, pievienojot pārbaudāmu pamatojumu, var iesniegt pieprasījumu, lai saskaņā ar šo regulu iesniegtas informācijas konkrētas daļas uzskata par konfidenciālām.

3.  Ja Komisija saskaņā ar šīs regulas 10. panta 3. punktu un 16. pantu pieprasa Iestādes atzinumu, pieteikuma iesniedzēja iesniegto konfidencialitātes pieprasījumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. līdz 39.e pantu novērtē Iestāde.

4.  Papildus informācijas elementiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. panta 2. punktā, un ievērojot tās 39. panta 3. punktu, Iestāde var konfidenciālu režīmu piešķirt arī turpmāk minētajiem informācijas elementiem, ja pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas izpaušana var ievērojami kaitēt tā interesēm:

   a) attiecīgos gadījumos informācija, kas sniegta detalizētos aprakstos par sākumvielām un sākumpreparātiem un to, kā tos izmanto atļaujamā jauna pārtikas produkta ražošanai, un detalizēta informācija par to konkrēto pārtikas produktu vai pārtikas produktu kategoriju veidu un sastāvu, kurās pieteikuma iesniedzējs minēto jauno pārtikas produktu ir paredzējis izmantot, izņemot informāciju, kas ir svarīga nekaitīguma novērtēšanai;
   b) attiecīgos gadījumos detalizēta analītiska informācija par atsevišķo ražošanas partiju mainību un stabilitāti, izņemot informāciju, kas ir svarīga nekaitīguma novērtēšanai.

4.  Ja Komisija Iestādes atzinumu, ievērojot šīs regulas 10. un 16. pantu, nepieprasa, pieteikuma iesniegto konfidencialitātes pieprasījumu novērtē Komisija. Regulas (EK) Nr. 178/2002 39., 39.a un 39.d pantu un šā panta 4. punktu piemēro mutatis mutandis.

6. Šis pants neskar Regulas (EK) Nr. 178/2002 41. pantu.".

"

2. pants

Grozījumi Direktīvā (EK) 2001/18/EK

Direktīvu (EK) Nr. 2001/18/EK groza šādi:

1)  direktīvas 6. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:"

"2.a Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu iesniedz saskaņā ar standartizētiem datu formātiem, ja tādi ir spēkā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.";

"

2)  direktīvas 13. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:"

"2.a Šā panta 1. punktā minēto paziņojumu iesniedz saskaņā ar standartizētiem datu formātiem, ja tādi ir spēkā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.";

"

3)  direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:"

"25. pants

Konfidencialitāte

1.  Paziņojuma iesniedzējs, pievienojot pārbaudāmu pamatojumu saskaņā ar 3. un 6. punktu, ▌ var kompetentajai iestāde iesniegt pieprasījumu konkrētas daļas informācijā, kas ir iesniegta saskaņā ar šo direktīvu, uzskatīt par konfidenciālām.

2.  Kompetentā iestāde novērtē konfidencialitātes pieprasījumu, ko iesniedzis paziņojuma iesniedzējs ▌.

3.  Pēc paziņojuma iesniedzēja pieprasījuma kompetentā iestāde konfidenciālu režīmu var piešķirt tikai attiecībā uz ▌ šādiem informācijas elementiem pēc pārbaudāma pamatojuma, ja ziņojuma iesniedzējs pierāda, ka šādas informācijas izpaušana varētu ievērojami kaitēt tā interesēm:

   a) Regulas (EK) Nr. 178/2002 39. panta 2. punkta 1., 2. un 3. apakšpunktā minētie informācijas elementi;
   b) informācija par DNS sekvenci, izņemot sekvences, ko izmanto transformācijas notikuma atklāšanai, identificēšanai un kvantitatīvai noteikšanai; un
   c) audzēšanas modeļi un stratēģijas.

4.  Kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar paziņojuma iesniedzēju lemj, kura informācija ir uzskatāma par konfidenciālu, un informē par savu lēmumu paziņojuma iesniedzēju.

5.  Dalībvalstis, Komisija un attiecīgā(-ās) zinātniskā(-ās) komiteja(-as) veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka konfidenciālā informācija, kas paziņota vai ar kuru notikusi apmaiņa saskaņā ar šo direktīvu, netiktu publiskota.

6.  Mutatis mutandis piemēro arī attiecīgos Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.e un 41. panta noteikumus.

7.  Neatkarīgi no šā panta 3., 5. un 6. punkta noteikumiem:

   a) 3. punktā minēto informāciju kompetentā iestāde var izpaust, ja cilvēku veselības, dzīvnieku veselības vai vides aizsardzības dēļ ir steidzami jārīkojas, piemēram, ārkārtas situācijās; un
   b) tomēr publisko tādu informāciju, kas ir daļa no attiecīgās(-o) zinātniskās(-o) komitejas(-u) sniegto zinātnisko rezultātu secinājumiem vai novērtējuma ziņojuma secinājumiem un kas ir saistīta ar paredzamu ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi. Šādā gadījumā piemēro Regulas (EK) Nr. 178/2002 39.c pantu;

8.  Gadījumā, ja paziņojuma iesniedzējs atsauc paziņojumu, dalībvalstis, Komisija un attiecīgā(-ās) zinātniskā(-ās) komiteja(-as) ievēro konfidencialitāti, ko kompetentā iestāde piešķīrusi saskaņā ar šo pantu. Ja paziņojums tiek atsaukts pirms brīža, kad kompetentā iestāde pieņēmusi lēmumu par attiecīgo konfidencialitātes pieprasījumu, dalībvalstis, Komisija un attiecīgā(-ās) zinātniskā(-ās) komiteja(-as) informāciju, attiecībā uz kuru ir pieprasīta konfidencialitāte, nepublisko.";

"

4)  direktīvas 28. pantam pievieno šādu 4. punktu:"

"4. Ja saskaņā ar šā panta 1. punktu notiek apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju, tā nekavējoties saskaņā ar ▌ 25. pantu publisko paziņojumu ▌, attiecīgo pamatojošo informāciju un visu paziņojuma ▌ iesniedzēja iesniegto papildu informāciju, kā arī savus zinātniskos atzinumus, izņemot informāciju, kurai kompetentā iestāde ir piešķīrusi konfidenciālu režīmu.".

"

10. pants

Pārejas pasākumi

1.  Šo regulu nepiemēro Savienības ▌ tiesību aktos paredzētiem pieteikumiem, kā arī zinātniskā devuma pieprasījumiem, kas Iestādei iesniegti pirms ... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

2.  To Iestādes valdes ("valde") locekļu pilnvaru laiks, kuri savus amata pienākumus pilda 2022. gada 30. jūnijā, beidzas minētajā dienā. Neatkarīgi no 11. pantā minētajiem piemērošanas datumiem piemēro 1. panta 4. punktā izklāstīto procedūru valdes locekļu nominēšanai un iecelšanai amatā, lai locekļi, kas amatā iecelti saskaņā ar minētajiem noteikumiem, varētu sākt pildīt savas pilnvaras 2022. gada 1. jūlijā.

3.  Neatkarīgi no 11. pantā minētajiem piemērošanas datumiem to zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu pilnvaru laiku, kuri savus amata pienākumus pilda 2021. gada 30. jūnijā, pagarina līdz brīdim, kad sākas to minētās zinātniskās komitejas un minēto zinātnes ekspertu grupu locekļu pilnvaru laiks, kuri iecelti saskaņā ar 1. panta 5. punktā minēto atlases un iecelšanas procedūru.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Tomēr 1. panta 4. un 5. punktu piemēro no 2022. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 440, 6.12.2018., 158. lpp.
(2) OV C 461, 21.12.2018., 225. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 11. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0489).
(4)OV C 440, 6.12.2018., 158. lpp.
(5)OV C 461, 21.12.2018., 225. lpp.
(6)Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja.
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu ▌ (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/63/ES (2010. gada 22. septembris) par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (OV L 276, 20.10.2010., 33. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.).
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (OV L 309, 26.11.2003., 1. lpp.).
(15)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.).
(16)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001 (OV L 327, 11.12.2015., 1. lpp.).
(19)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).
(22)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).
(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(24)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(25)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(26)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).


Papildu aizsardzības sertifikāts zālēm ***I
PDF 279kWORD 93k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (COM(2018)0317 – C8-0217/2018 – 2018/0161(COD))
P8_TA-PROV(2019)0401A8-0039/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0317),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0217/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A8-0039/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Regulu (EK) Nr. 469/2009 par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm

P8_TC1-COD(2018)0161


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 469/2009(4) ir paredzēts, ka uz jebkuru produktu, kas kādas dalībvalsts teritorijā ir aizsargāts ar patentu un uz ko kā uz zālēm pirms laišanas tirgū attiecas administratīvās atļaujas procedūra, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/82/EK(5) vai 2001/83/EK(6), saskaņā ar minētajā regulā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem var attiekties papildu aizsardzības sertifikāts ("sertifikāts").

(2)  Paredzot papildu aizsardzības laikposmu, ar Regulu (EK) Nr. 469/2009 tiek mēģināts veicināt pētniecību un inovāciju Savienībā, kas vajadzīga, lai izstrādātu zāles, un palīdzēt novērst farmācijas nozares pētniecības pārvietošanu ārpus Savienības uz valstīm, kuras varētu piedāvāt lielāku aizsardzību.

(3)  Kopš Regulas (EK) Nr. 469/2009 priekšteces pieņemšanas 1992. gadā tirgi ir būtiski attīstījušies, un patentbrīvo un jo īpaši biolīdzīgo zāļu un to aktīvo vielu izgatavošanā ir bijis milzīgs pieaugums, jo īpaši izgatavošanā ▌valstīs ārpus Savienības („trešās valstis”), kur aizsardzība nepastāv vai ir beigusies.

(4)  Tam, ka Regulā (EK) Nr. 469/2009 nav paredzēts izņēmums attiecībā uz aizsardzību, ko piešķir sertifikāts, ir bijušas neparedzētas sekas, kas liedz Savienībā reģistrētiem patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotājiem Savienībā izgatavot patentbrīvās un biolīdzīgās zāles pat tikai ▌eksportēšanai uz trešo valstu tirgiem, kur ▌aizsardzība nepastāv vai ir beigusies. Tāpat arī izgatavotājiem ir liegts izgatavot patentbrīvās un biolīdzīgās zāles uzglabāšanai ierobežotā laikposmā pirms sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās. Minētie apstākļi vēl vairāk apgrūtina minēto izgatavotāju, pretstatā izgatavotājiem, kas atrodas trešās valstīs, kur aizsardzība nepastāv vai ir beigusies, ienākšanu Savienības tirgū tūlīt pēc sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās, jo tiem nav iespēju kāpināt ražošanas jaudu eksporta nolūkā vai nolūkā ienākt kādas dalībvalsts tirgū, līdz nav beigusies minētā sertifikāta sniegtā aizsardzība.

(5)  Minētie apstākļi nostāda Savienībā reģistrētos patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotājus konkurētspējas ziņā ievērojami nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar tajās trešās valstīs bāzētajiem izgatavotājiem, kuras piedāvā mazāku aizsardzību vai to vispār nepiedāvā. Savienībai būtu jāpanāk līdzsvara atjaunošana starp vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu minētajiem izgatavotājiem un to, ka attiecībā uz Savienības tirgu tiek garantētas svarīgākās sertifikātu īpašnieku ekskluzīvās tiesības.

(6)  Neiejaukšanās varētu apdraudēt Savienībā reģistrēto patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotāju dzīvotspēju, un tas ietekmētu Savienības farmācijas rūpniecisko pamatu kopumā. Minētā situācija varētu ietekmēt pilnībā efektīvu iekšējā tirgus darbību, jo tiktu zaudētas potenciālas jaunas uzņēmējdarbības iespējas patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotājiem, tādējādi, iespējams, samazinot ar to saistītus ieguldījumus un kavējot darbvietu radīšanu Savienībā.

(7)  Savlaicīga patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu ienākšana Savienības tirgū ir svarīga, jo īpaši lai palielinātu konkurenci, samazinātu cenas un garantētu to, ka valstu veselības aprūpes sistēmas ir ilgtspējīgas un ka pacientiem Savienībā ir labāka piekļuve zālēm par pieņemamu cenu. Padome savos 2016. gada 17. jūnija secinājumos par līdzsvara stiprināšanu farmācijas sistēmās Savienībā un tās dalībvalstīs uzsvēra šādas savlaicīgas ienākšanas tirgū nozīmi. Tādēļ Regula (EK) Nr. 469/2009 būtu jāgroza, lai atļautu patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavošanu eksportam un uzglabāšanai, vienlaikus paturot prātā, ka intelektuālā īpašuma tiesības joprojām ir uzskatāmas par vienu no inovāciju, konkurētspējas un izaugsmes stūrakmeņiem iekšējā tirgū.

(8)  Šīs regulas mērķis ir veicināt Savienības konkurētspēju un tādējādi uzlabot izaugsmi un darbvietu radīšanu iekšējā tirgū un sekmēt plašāku nodrošinājumu ar produktiem pie vienādiem nosacījumiem, ļaujot Savienībā reģistrētiem patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotājiem Savienībā izgatavot produktus vai zāles, kas satur tādus produktus, eksportam uz trešo valstu tirgiem, kur aizsardzība nepastāv vai ir beigusies, tādējādi arī palīdzot minētajiem izgatavotājiem efektīvi konkurēt minētajos trešo valstu tirgos. Ar šo regulu šādiem izgatavotājiem būtu arī jāļauj noteiktu laiku dalībvalstī izgatavot un uzglabāt produktus vai zāles, kas satur tādus produktus, kamēr nav izbeigusies sertifikāta spēkā esamība, lai tad, kad izbeidzas atbilstošā sertifikāta spēkā esamība, ienāktu jebkuras dalībvalsts tirgū, tādējādi palīdzot minētajiem izgatavotājiem efektīvi konkurēt Savienībā uzreiz pēc aizsardzības termiņa beigām ("ienākšana ES tirgū no pirmās dienas”). Šai regulai būtu arī jāpapildina Savienības tirdzniecības politikas centieni nodrošināt atvērtu tirgu Savienībā reģistrētajiem produktu vai zāļu, kas satur tādus produktus, izgatavotājiem. Laika gaitā šai regulai būtu jādod labums visai farmācijas nozarei Savienībā, ļaujot visiem tirgus dalībniekiem, arī jaunpienācējiem, izmantot jaunās iespējas, kas pavērsies strauji mainīgajā globālajā zāļu tirgū. Turklāt tiktu veicinātas Savienības vispārējās intereses, jo, stiprinot Savienībā bāzētas zāļu piegādes ķēdes un atļaujot uzglabāšanu nolūkā ienākt Savienības tirgū pēc sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās, zāles kļūtu pieejamākas pacientiem Savienībā pēc minētā ▌sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās.

(9)  Šādos īpašos un ierobežotos apstākļos, kā arī nolūkā Savienībā reģistrētajiem izgatavotajiem radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar trešo valstu izgatavotājiem ir lietderīgi paredzēt izņēmumu aizsardzībai, ko piešķir ▌sertifikāts, lai atļautu produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošanu eksportam uz trešām valstīm vai uzglabāšanu, un jebkuras saistītas darbības Savienībā, kas noteikti ir vajadzīgas minētajai izgatavošanai vai faktiskajam eksportam vai faktiskajai uzglabāšanai, kam citādi būtu vajadzīga sertifikāta īpašnieka atļauja („saistītās darbības”). Piemēram, šādas saistītās darbības varētu ietvert: turēšanu; piedāvājumu piegādei; piegādi; importu; aktīvas vielas izmantošanu vai sintēzi zāļu izgatavošanas nolūkā; vai pagaidu uzglabāšanu vai reklāmu vienīgi nolūkā eksportēt uz trešām valstīm. Minētais izņēmums būtu jāpiemēro arī saistītajām darbībām, ko veic trešās personas, kurām ir līgumattiecības ar izgatavotāju.

(10)  Izņēmums būtu jāattiecina uz produktu vai zālēm, kas satur tādu produktu, kurš ir aizsargāts ar sertifikātu. Tam būtu jāattiecas uz produkta, kurš ir aizsargāts ar sertifikātu, izgatavošanu kādas dalībvalsts teritorijā un zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošanu.

(11)  Izņēmums nebūtu jāattiecina nedz uz ▌eksportēšanai uz trešām valstīm vai uzglabāšanai nolūkā ienākt ES tirgū no pirmās dienas izgatavota produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, laišanu tirgū dalībvalstī, kurā ir spēkā ▌sertifikāts, ne tieši, ne netieši pēc eksporta, nedz arī uz šāda produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, reimportu tādas dalībvalsts tirgū, kurā ir spēkā sertifikāts. Turklāt tas nebūtu jāattiecina ne uz vienu darbību vai pasākumu, kas veikti nolūkā ▌produktus vai ▌zāles, kas satur tādus produktus, importēt Savienībā tikai pārpakošanas un reeksporta nolūkiem. Turklāt izņēmums nebūtu jāattiecina arī uz produktu vai zāļu, kas satur tādus produktus, jebkādu uzglabāšanu nolūkiem, kas atšķiras no tiem, kuri noteikti šajā regulā.

(12)  Ierobežojot izņēmuma darbības jomu un attiecinot to tikai uz izgatavošanu eksportam ārpus Savienības vai uz izgatavošanu uzglabāšanai un uz darbībām, kas noteikti vajadzīgas šādai izgatavošanai vai faktiskajam ekspertam, vai faktiskajai uzglabāšanai, šajā regulā paredzētajam izņēmumam nevajadzētu būt ▌pretrunā produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, parastajai izmantošanai dalībvalstī, kurā ir spēkā sertifikāts, proti, pretrunā sertifikāta īpašnieka svarīgākajām ekskluzīvajām tiesībām izgatavot minēto produktu nolūkā laist to Savienības tirgū sertifikāta spēkā esamības laikā. Turklāt minētajam izņēmumam nevajadzētu nepamatoti skart sertifikāta īpašnieka likumīgās intereses, vienlaikus ņemot vērā trešo personu likumīgās intereses.

(13)  Izņēmumam būtu jāpiemēro efektīvi un samērīgi aizsargpasākumi, lai palielinātu pārredzamību, palīdzētu ▌sertifikāta ▌īpašniekam panākt tā sniegto aizsardzību Savienībā un pārbaudīt atbilstību šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un samazinātu nelikumīgas novirzīšanas risku uz Savienības tirgu sertifikāta spēkā esamības laikā.

(14)  Šai regulai būtu jāuzliek informācijas sniegšanas pienākums izgatavotājam, proti, Savienībā reģistrētai personai, kuras vārdā veic produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošanu ▌eksportam vai uzglabāšanai. Ir iespējams, ka izgatavotājs tieši veic izgatavošanu. Minētajam informācijas sniegšanas pienākumam būtu jānozīmē, ka izgatavotājam ir jāsniedz noteikta informācija kompetentajam rūpnieciskā īpašuma birojam vai citai norīkotajai iestādei, kas piešķīrusi ▌sertifikātu ("iestāde"), dalībvalstī, kurā notiks izgatavošana. Šim nolūkam būtu jāparedz standarta paziņojuma veidlapa. Informācija būtu jāsniedz, pirms minētajā dalībvalstī pirmo reizi sāk produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošanu vai pirms jebkādas saistītās darbības pirms minētās izgatavošanas, atkarībā no tā, kas ir agrāk. Informācija būtu jāaktualizē, kad un kā nepieciešams. Produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošana un saistītās darbības, tostarp tās, ko veic dalībvalstīs, kas nav izgatavošanas dalībvalsts, gadījumos, kad arī šajās citās dalībvalstīs produktu aizsargā sertifikāts, izņēmuma darbības jomā būtu jāiekļauj tikai tad, ja izgatavotājs nosūtījis paziņojumu izgatavošanas dalībvalsts iestādei un ja izgatavotājs ir informējis tā sertifikāta īpašnieku, kurš ir piešķirts minētajā dalībvalstī. Ja izgatavošana notiek vairāk nekā vienā dalībvalstī, būtu jāprasa sniegt paziņojumu katrā no minētajām dalībvalstīm. Pārredzamības labad būtu jāprasa, lai kompetentā iestāde pēc iespējas drīzāk publicē saņemto informāciju un minētās informācijas paziņošanas dienu. Dalībvalstīm būtu jāļauj prasīt, ka par paziņojumiem un to aktualizāciju ir jāmaksā vienreizēja nodeva. Minētā nodeva būtu jānosaka tādā līmenī, kas nepārsniedz paziņojumu un to aktualizēšanas apstrādes administratīvās izmaksas.

(15)  Izgatavotājam, izmantojot piemērotus un dokumentētus līdzekļus, būtu jāinformē arī sertifikāta īpašnieks par nodomu izgatavot produktu vai zāles, kas satur tādu produktu, saskaņā ar izņēmumu, sniedzot sertifikāta īpašniekam tādu pašu informāciju, kāda paziņota iestādei. Minētajai informācijai būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas sertifikāta īpašniekam ir nepieciešams un piemērots tam, lai novērtētu, vai tiek ievērotas ar sertifikātu piešķirtās tiesības, un tai nebūtu jāietver konfidenciāla vai sensitīva komercinformācija. Standarta paziņojuma veidlapu varētu izmantot arī tam, lai informētu sertifikāta īpašnieku, un sniegtā informācija būtu jāaktualizē, kad un kā nepieciešams.

(16)  Ja pirms produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošanas tiek veikta kāda saistītā darbība, paziņojumā būtu jānorāda tās dalībvalsts nosaukums, kurā notiks pirmā saistītā darbība, kuras veikšanai citādi būtu vajadzīga sertifikāta īpašnieka piekrišana, jo minētā informācija ir svarīga paziņošanas laikam.

(17)  Ja vietējā tirdzniecības atļauja vai šādai atļaujai līdzvērtīgs dokuments konkrētā trešā valstī par konkrētām zālēm ir publicēts pēc tam, kad izdarīts paziņojums iestādei, paziņojums būtu nekavējoties jāaktualizē, lai tajā iekļautu minētās tirdzniecības atļaujas vai šādai atļaujai līdzvērtīga dokumenta atsauces numuru, tiklīdz tas ir publiski pieejams. Ja minētās tirdzniecības atļaujas vai šādai atļaujai līdzvērtīga dokumenta atsauces numurs vēl nav publicēts, būtu jāprasa, lai izgatavotājs minēto atsauces numuru norāda paziņojumā, tiklīdz tas ir publiski pieejams.

(18)  Proporcionalitātes nolūkā tam, ka netiek ievērota prasība attiecībā uz kādu trešo valsti, būtu jāietekmē tikai eksports uz minēto valsti, un tādēļ nevajadzētu būt iespējamam eksportam uz minēto valsti izmantot šajā regulā paredzēto izņēmumu. Savienībā reģistrētam izgatavotājam vajadzētu būt atbildīgam par to, lai pārbaudītu, vai aizsardzības nav vai tā ir beigusies eksporta valstī, vai lai pārbaudītu, vai uz minēto aizsardzību attiecas jebkādi ierobežojumi vai atbrīvojumi minētajā valstī.

(19)  Paziņojumu iestādei un attiecīgo informāciju sertifikāta īpašniekam varētu sniegt laikposmā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas līdz dienai, kad attiecīgajam sertifikātam sāk piemērot šajā regulā paredzēto izņēmumu.

(20)  Šajā regulā par nosacījumu izņēmuma izmantošanai būtu jānosaka izgatavotājam izvirzītas konkrētas prasības par pienācīgu rūpību. Izgatavotājam, izmantojot piemērotus un dokumentētus līdzekļus, jo īpaši līgumiskus līdzekļus, būtu jāinformē personas savā piegādes ķēdē Savienībā, tostarp eksportētājs un persona, kura veic uzglabāšanu, par to, ka uz produktu vai zālēm, kas satur tādu produktu, attiecas šajā regulā paredzētais izņēmums un ka izgatavošana ir paredzēta ▌eksportam vai uzglabāšanai. Izgatavotājam, kurš nav izpildījis minētās prasības par pienācīgu rūpību, nevajadzētu būt iespējamam izmantot izņēmumu, un tam nevajadzētu būt iespējamam arī nevienai trešai personai, kas veic saistīto darbību izgatavošanas dalībvalstī vai citā dalībvalstī, kur ir spēkā sertifikāts, kas piešķir produktam aizsardzību. Tāpēc attiecīgā sertifikāta īpašnieks būtu tiesīgs izmantot no sertifikāta izrietošās tiesības, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā vispārējo pienākumu neiesaistīties ļaunprātīgās tiesāšanās procedūrās, kurš ir paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/48/EK(7).

(21)  Ar šo regulu būtu jānosaka izgatavotājam marķēšanas prasības attiecībā uz eksportējamiem produktiem vai zālēm, kas satur tādu produktus, lai ar logotipu būtu vieglāk identificēt šādus produktus vai šādas zāles kā tādus, kas ir paredzēti vienīgi eksportam uz trešām valstīm. Izgatavošanai eksportam un saistītajām darbībām izņēmuma darbības jomā vajadzētu būt tikai tad, ja produkts vai zāles, kas satur šādu produktu, ir marķēti tā, kā paredzēts šajā regulā. Minētajam marķēšanas pienākumam nebūtu jāskar trešo valstu prasības attiecībā uz marķējumu.

(22)  Jebkurai saistītajai darbībai, uz kuru neattiecas šajā regulā paredzētais izņēmums, būtu jāpaliek ar ▌sertifikātu piešķirtās aizsardzības darbības jomā. Jebkura saskaņā ar izņēmumu izgatavota produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, jebkāda veida novirzīšanai Savienības tirgū sertifikāta spēkā esamības laikā būtu jāpaliek aizliegtai.

(23)  Šī regula neskar citas intelektuālā īpašuma tiesības, kas varētu aizsargāt citus produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, aspektus. Šī regula neskar to Savienības aktu piemērošanu, kuru mērķis ir novērst intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus un veicināt intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, tostarp Direktīvu 2004/48/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 608/2013(8).

(24)  Šī regula neskar noteikumus par unikālo identifikatoru, kas paredzēts Direktīvā 2001/83/EK. Izgatavotājam būtu jānodrošina, ka uz zālēm, kas izgatavotas eksportam, ievērojot šo regulu, nav aktīva unikālā identifikatora Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/161(9) nozīmē. Tomēr saskaņā ar minēto deleģēto regulu prasība piestiprināt šādu aktīvu unikālo identifikatoru ir piemērojama zālēm, kas paredzētas laišanai kādas dalībvalsts tirgū pēc atbilstošā sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās.

(25)  Šī regula neskar Direktīvu 2001/82/EK un 2001/83/EK piemērošanu, jo īpaši prasības attiecībā uz eksportam izgatavotu zāļu ražošanas atļaujām. Tas ietver atbilstību labas zāļu ražošanas prakses principiem un pamatnostādnēm un tikai tādu aktīvo vielu izmantošanu, kuras ražotas saskaņā ar aktīvo vielu labas ražošanas praksi un izplatītas saskaņā ar aktīvo vielu labas izplatīšanas praksi.

(26)  ▌Lai aizsargātu sertifikātu īpašnieku tiesības, šajā regulā paredzētais izņēmums nebūtu jāpiemēro sertifikātam, kurš jau ir bijis spēkā šīs regulas spēkā stāšanās dienā. Lai nodrošinātu to, ka sertifikātu īpašnieku tiesības netiek pārmērīgi ierobežotas, izņēmums būtu jāpiemēro sertifikātiem, kuri tiek pieprasīti dienā, kad stājas spēkā šī regula, vai pēc tās. Tā kā sertifikāts stājas spēkā pamatpatenta likumīgā termiņa beigās, kas var būt salīdzinoši ilgs laiks pēc sertifikāta pieteikuma iesniegšanas datuma, un lai aizsargātu šīs regulas mērķi, ir pamatoti, ka šī regula noteiktā laikposmā attiecas arī uz tādu sertifikātu, kas tika pieprasīts pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, bet kas vēl nav stājies spēkā pirms minētās dienas, neatkarīgi no tā, vai minētais sertifikāts tika piešķirts pirms minētās dienas. Tāpēc no [2022. gada 1. jūlija](10) izņēmums būtu jāpiemēro sertifikātam, kurš stājas spēkā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Jēdzienam „noteikts laikposms” attiecībā uz katru atsevišķu sertifikātu, kurš stājas spēkā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, būtu jānodrošina, ka izņēmumu pakāpeniski piemēro šādam sertifikātam atkarībā no datuma, kurā tas stājas spēkā, un tā spēkā esamības ilguma. Šāda izņēmuma piemērošana tāda sertifikāta īpašniekam, kas ir piešķirts, bet kurš vēl nav stājies spēkā līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai, dotu pieņemamu pārejas periodu, lai pielāgotos grozītajam tiesiskajam kontekstam, vienlaikus nodrošinot, ka patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotāji bez pārmērīgas kavēšanās var izņēmumu reāli izmantot.

(27)  Pieteikuma iesniedzējs pieteikumu sertifikāta saņemšanai katrā pieteikuma iesniegšanas dalībvalstī parasti iesniedz apmēram vienā un tajā pašā dienā. Tomēr, ņemot vērā atšķirības valstu pieteikumu izskatīšanas procedūrās, sertifikāta piešķiršanas datums dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties, tādējādi radot atšķirības pieteikuma iesniedzēja juridiskajā situācijā dalībvalstīs, kurās tika iesniegts sertifikāta pieteikums. Tāpēc izņēmuma ieviešana, pamatojoties uz sertifikāta pieteikuma iesniegšanas datumu, veicinātu vienveidību un ierobežotu atšķirību risku.

(28)  Komisijai šī regula būtu regulāri jāizvērtē. Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(11) minētais novērtējums būtu jābalsta uz pieciem kritērijiem – lietderību, efektivitāti, būtiskumu, saskaņotību un pievienoto vērtību –, un tam būtu jāveido pamats turpmāku iespējamu pasākumu ietekmes novērtējumiem. No vienas puses, minētajā novērtējumā būtu jāņem vērā eksports uz valstīm ārpus Savienības, bet no otras puses, tas, kā uzglabāšana ietekmē patentbrīvo un jo īpaši biolīdzīgo zāļu ātrāku ienākšanu Savienības tirgos cik drīz vien iespējams pēc sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās. Šādā regulārajā izvērtējumā būtu jāanalizē arī šīs regulas ietekme uz patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavošanu Savienībā, ko veic patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotāji, kas reģistrēti Savienībā. Minētajā sakarā būtu svarīgi pārliecināties, vai izgatavošana, kas iepriekš notikusi ārpus Savienības, tiktu pārvietota uz Savienības teritoriju. Minētajā izvērtējumā būtu jo īpaši jāpārskata izņēmuma lietderība, ņemot vērā mērķi atjaunot pasaulē vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotājiem ▌. Tajā būtu jāpēta arī izņēmuma ietekme uz inovatīvu zāļu pētniecību un ražošanu Savienībā, ko veic sertifikātu īpašnieki ▌, un jāapsver līdzsvars starp dažādām interesēm, jo īpaši attiecībā uz sabiedrības veselību, publiskajiem izdevumiem un, šajā kontekstā, piekļuvi zālēm Savienībā. Tajā arī būtu jāizpēta, vai laikposms, kas ir paredzēts patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavošanai ar nolūku uzglabāt, ir pietiekams, lai sasniegtu mērķi par ienākšanu ES tirgū no pirmās dienas, tostarp tā ietekme uz sabiedrības veselību.

(29)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veicināt Savienības konkurētspēju, tā lai patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotājiem radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar to konkurentiem trešo valstu tirgos, kuros aizsardzība nepastāv vai ir beigusies, paredzot noteikumus, kas sertifikāta spēkā esamības laikā ļauj izgatavot ▌produktu vai zāles, kas satur tādu produktu, kā arī paredzot izgatavotājiem, kuri izmanto minētos noteikumus, konkrētus informēšanas, marķēšanas un pienācīgas rūpības pienākumus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(30)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā („Harta”). Jo īpaši ar šo regulu mēģina nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas attiecīgi Hartas 17. un 35. pantā paredzētās tiesības uz īpašumu un tiesības uz veselības aizsardzību. Šai regulai būtu jāsaglabā galvenās ▌sertifikātā ietvertās tiesības, šajā regulā paredzēto izņēmumu ierobežojot tā, ka tas attiecas tikai uz produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošanu eksportam ārpus Savienības vai uzglabāšanai ierobežotā laikposmā nolūkā ienākt Savienības tirgū pēc aizsardzības termiņa beigām, un uz darbībām, kas ir noteikti vajadzīgas šādai izgatavošanai vai faktiskajam eksportam vai faktiskajai uzglabāšanai. No minēto pamattiesību un principu viedokļa šis izņēmums nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un piemērots, ņemot vērā šīs regulas vispārējo mērķi, proti, veicināt Savienības konkurētspēju, novēršot ražotņu pārvietošanu un atļaujot Savienībā reģistrētiem patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotājiem konkurēt, no vienas puses, strauji augošos pasaules tirgos, kur aizsardzība nepastāv vai jau ir beigusies, un, no otras puses, Savienības tirgū, izbeidzoties sertifikāta derīguma termiņam. Patiešām, ir nepieciešams gūt labumu no pozitīvās ekonomiskās ietekmes, kas izriet no izņēmuma, jo pretējā gadījumā Savienība riskētu būtiski vājināt savu farmaceitiskās izstrādes un ražošanas centra pozīciju. Tādēļ ir lietderīgi ieviest minēto izņēmumu, lai palielinātu Savienībā reģistrētu patentbrīvo un biolīdzīgo zāļu izgatavotāju konkurētspēju trešās valstīs, kuru tirgi jebkurā gadījumā ir atvērti konkurencei, vienlaikus atstājot neskartu darbības jomu un ilgumu aizsardzībai, kas ar sertifikātu piešķirta Savienībā. Šā pasākuma lietderība tiek vēl vairāk nodrošināta, paredzot atbilstošus aizsardzības pasākumus, kas regulē izņēmuma izmantošanu. Šajā regulā būtu jāparedz pietiekami ilgs laiks, lai publiskās iestādes varētu veikt nepieciešamos pasākumus nolūkā saņemt un publicēt paziņojumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 469/2009 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 469/2009 groza šādi:

1)   regulas 1. pantam pievieno šādu punktu:"

„f) „izgatavotājs” ir Savienībā reģistrēta persona, kuras vārdā tiek veikta produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošana eksportam uz trešām valstīm vai uzglabāšanai;";

"

2)  regulas ▌ 5. pantu aizstāj ar šādu:"

„5. pants

Sertifikāta juridiskais spēks

1.  Ievērojot 4. panta noteikumus, sertifikāts piešķir tādas pašas tiesības kā pamatpatents, un uz to attiecas tie paši ierobežojumi un tie paši pienākumi.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, 1. punktā minētais sertifikāts nepiešķir aizsardzību pret noteiktām darbībām, kam citādi būtu vajadzīga sertifikāta īpašnieka piekrišana, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

   a) šādas darbības ir:
   i) produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošana ▌eksportēšanai uz trešām valstīm; vai
   ii) jebkāda saistītā darbība, kas ir noteikti vajadzīga izgatavošanai Savienībā, kā minēts i) punktā, vai faktiskajam eksportam; vai
   iii) produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošana tā uzglabāšanai izgatavošanas dalībvalstī ne agrāk kā sešus mēnešus pirms sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās, lai minēto produktu vai zāles, kas satur tādu produktu, laistu dalībvalstu tirgū pēc atbilstošā sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās; vai
   iv) jebkura saistītā darbība, kas ir noteikti vajadzīga produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, izgatavošanai Savienībā, kā minēts iii) punktā, vai faktiskajai uzglabāšanai, ja šāda saistītā darbība tiek veikta ne agrāk kā sešus mēnešus pirms sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās;
   b) izgatavotājs, izmantojot piemērotus un dokumentētus līdzekļus, paziņo šā panta 5. punktā paredzēto informāciju 9. panta 1. punktā minētajai iestādei dalībvalstī, kurā notiks minētā izgatavošana, un par to informē sertifikāta īpašnieku ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms izgatavošanas sākuma dienas minētajā dalībvalstī vai ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms pirmās saistītās darbības, kura tiek veikta pirms minētās izgatavošanas, kas citādi būtu aizliegtas ar sertifikāta piešķirto aizsardzību, atkarībā no tā, kas ir agrāk;
   c) ja 5. punktā minētā informācija mainās, izgatavotājs par to paziņo 9. panta 1. punktā minētajai iestādei un par to informē sertifikāta īpašnieku, pirms minētās izmaiņas stājas spēkā;
   d) attiecībā uz produktiem vai zālēm, kas satur tādus produktus, ko izgatavo eksportam uz trešām valstīm, izgatavotājs nodrošina, ka uz šā punkta a) apakšpunkta i) punktā minētā produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, ārējā iepakojuma un, ja iespējams, uz tā tiešā iepakojuma ir piestiprināts logotips, kas norādīts -I pielikumā;
   e) izgatavotājs ievēro šā panta 9. punktu un attiecīgā gadījumā 12. panta 2. punktu.

3.  Šā panta 2. punktā minēto izņēmumu nepiemēro nevienai darbībai vai pasākumam, ko veic produktu vai zāļu, kas satur tādus produktus, importam Savienībā tikai pārpakošanas, reeksportēšanas vai uzglabāšanas nolūkos;

4.  Informāciju, kas sertifikāta īpašniekam sniegta 2. punkta b) un c) apakšpunkta nolūkos, izmanto vienīgi nolūkā pārbaudīt, vai ir izpildītas šīs regulas prasības, un lai vajadzības gadījumā uzsāktu tiesvedību par to neievērošanu;

5.  Informācija, kas izgatavotājam jāsniedz šā panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos, ir šāda:

   a) izgatavotāja vārds/nosaukums un adrese;
   b) norāde par to, vai izgatavošana ir eksportam vai uzglabāšanai, vai arī gan eksportam, gan uzglabāšanai;
   c) dalībvalsts, kurā notiks izgatavošana un attiecīgā gadījumā arī uzglabāšana, un dalībvalsts, kurā tiks veikta pirmā saistītā darbība, ja tāda ir paredzēta, pirms minētās izgatavošanas;
   d) tā sertifikāta numurs, kas piešķirts izgatavošanas ▌dalībvalstī, un tā sertifikāta numurs, kas piešķirts dalībvalstī, kurā veikta pirmā saistītā darbība, ja tāda ir, pirms minētās izgatavošanas; un
   e) zālēm, kuras ir paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, tirdzniecības atļaujas vai šādai atļaujai līdzvērtīga dokumenta atsauces numurs katrā eksporta trešā valstī, tiklīdz tas ir publiski pieejams.

6.  Lai izdarītu paziņojumu iestādei saskaņā ar 2. punkta b) un c) apakšpunktu, izgatavotājs izmanto standarta paziņojuma veidlapu, kas iekļauta šīs regulas -Ia pielikumā.

7.  Šā panta 5. punkta e) apakšpunkta prasību nepildīšana attiecībā uz trešo valsti ietekmē eksportu tikai uz šo valsti, un minētajam eksportam tādēļ nevar izmantot izņēmumu.

8.  Izgatavotājs nodrošina, ka uz zālēm, kas izgatavotas, ievērojot 2. punkta a) apakšpunkta i) punktu, nav aktīva unikālā identifikatora Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2016/161* nozīmē.

9.  Izgatavotājs, izmantojot piemērotus un dokumentētus līdzekļus, nodrošina, ka jebkura persona, kurai ir līgumattiecības ar izgatavotāju un kura veic darbības, uz ko attiecas 2. punkta a) apakšpunkts, ir pilnībā informēta un apzinās, ka:

   a) uz minētajām darbībām attiecas 2. punkts;
   b) ar šā panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētā produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, laišanu tirgū, importu vai reimportu vai 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētā produkta vai zāļu, kas satur tādu produktu, laišanu tirgū varētu pārkāpt 2. punktā minēto sertifikātu, ja un kamēr minētais sertifikāts ir spēkā.

10.  Šā panta 2. punktu piemēro sertifikātiem, kas ir pieprasīti ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] vai pēc tam.

Šā panta 2. punktu piemēro arī sertifikātiem, kas ir pieprasīti pirms ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] un kas stājas spēkā minētajā dienā vai pēc tās. Šā panta 2. punktu šādiem sertifikātiem piemēro tikai no [2022. gada 1. jūlija](12).

Šā panta 2. punktu nepiemēro sertifikātiem, kas stājas spēkā pirms … [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena].

_______________

* Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/161 (2015. gada 2. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK, noteicot detalizētus noteikumus par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma (OV L 32, 9.2.2016., 1. lpp.).";

"

3)  regulas 11. pantam pievieno šādu punktu:"

"4. „Regulas 9. panta 1. punktā minētā ▌iestāde ▌pēc iespējas drīz publicē 5. panta 5. punktā paredzēto informāciju kopā ar minētās informācijas paziņošanas dienu. Tā arī pēc iespējas drīz publicē visas izmaiņas informācijā, par ko paziņots saskaņā ar 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu.”;

"

4)  regulas 12. pantu aizstāj ar šādu:"

„12. pants

Maksas

1.  Dalībvalstis var paredzēt, ka par sertifikātu ir jāmaksā gada maksa.

2.  Dalībvalstis var paredzēt, ka par 5. panta b) punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem paziņojumiem ir jāmaksā maksa.”;

"

5)  iekļauj šādu pantu:"

„21.a pants

Novērtēšana

Ne vēlāk kā piecus gadus pēc 5. panta 10. punktā minētā datuma un turpmāk ik pēc pieciem gadiem Komisija veic 5. panta 2. līdz 9. punkta un 11. panta novērtēšanu, lai izvērtētu, vai ir sasniegti minētajos noteikumos paredzētie mērķi, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem. Papildus novērtējumam par to, kā izņēmums ietekmē izgatavošanu eksportam, īpašu uzmanību pievērš tam, kā izgatavošana uzglabāšanas nolūkā, lai minēto produktu vai zāles, kas satur tādu produktu, laistu dalībvalstu tirgū pēc atbilstošā sertifikāta spēkā esamības izbeigšanās, ietekmē piekļuvi zālēm un sabiedrības veselības izdevumus, un tam, vai atbrīvojums un jo īpaši 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā paredzētais laikposms ir pietiekams, lai sasniegtu 5. pantā minētos mērķus, tostarp sabiedrības veselības jomā.”;

"

6)  iekļauj šīs regulas pielikumā izklāstīto -I un -Ia pielikumu ▌.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Iekļauj šādus pielikumus:

"-I PIELIKUMS

Logotips

Šis logotips ir melnā krāsā un tādā lielumā, lai būtu pietiekami redzams.

20190417-P8_TA-PROV(2019)0401_LV-p0000002.png

–Ia PIELIKUMS

Standarta veidlapa paziņojumam saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu

Atzīmēt atbilstīgo aili

Jauns paziņojums

Esoša paziņojuma aktualizēšana

a)  Izgatavotāja vārds/nosaukums un adrese

b)   Izgatavošanas nolūks

Eksports

Uzglabāšana

Eksports un uzglabāšana

c)  Dalībvalsts, kurā notiks izgatavošana, un dalībvalsts, kurā notiks pirmā saistītā darbība, ja tāda ir paredzēta, pirms izgatavošanas

Izgatavošanas dalībvalsts

(Pirmās saistītās darbības, ja tāda ir, dalībvalsts)

d)  Tā sertifikāta numurs, kas piešķirts izgatavošanas dalībvalstī, un tā sertifikāta numurs, kas piešķirts dalībvalstī, kurā tiek veikta pirmā saistītā darbība, ja tāda ir, pirms izgatavošanas

Izgatavošanas dalībvalsts sertifikāts

(Pirmās saistītās darbības, ja tāda ir, dalībvalsts sertifikāts)

e)  Attiecībā uz zālēm, kuras ir paredzēts eksportēt uz trešām valstīm, tirdzniecības atļaujas vai šādai atļaujai līdzvērtīga dokumenta atsauces numurs katrā eksporta trešā valstī

".

(1) OV C 440, 6.12.2018, 100. lpp.
(2)OV C 440, 6.12.2018., 100. lpp.
(3)Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV L 152, 16.6.2009., 1. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/82/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.). No 2022. gada 28. janvāra Direktīva 2001/82/EK tiek atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV L 157, 30.4.2004., 45. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 608/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003 (OV L 181, 29.6.2013., 15. lpp.).
(9) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/161 (2015. gada 2. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK, noteicot detalizētus noteikumus par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma (OV L 32, 9.2.2016., 1. lpp.).
(10)+ OV: datums jāaizstāj ar datumu, kas atbilst trim gadiem no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas.
(11)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(12)+ OV: datums jāaizstāj ar datumu, kas atbilst trim gadiem no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas.


Savienības kosmosa programma un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūra ***I
PDF 555kWORD 190k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulu (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013, (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu 541/2014/ES (COM(2018)0447 – C8-0258/2018 – 2018/0236(COD))
P8_TA(2019)0402A8-0405/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Digitālās Eiropas programma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ***I
PDF 359kWORD 109k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434 – C8-0256/2018 – 2018/0227(COD))
P8_TA(2019)0403A8-0408/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Programma “Fiscalis” sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā ***I
PDF 244kWORD 64k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko sadarbībai nodokļu uzlikšanas jomā izveido programmu “Fiscalis” (COM(2018)0443 – C8-0260/2018 – 2018/0233(COD))
P8_TA(2019)0404A8-0421/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Vides un klimata pasākumu programma (LIFE) ***I
PDF 342kWORD 122k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido vides un klimata pasākumu programmu (LIFE) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1293/2013 (COM(2018)0385 – C8-0249/2018 – 2018/0209(COD))
P8_TA(2019)0405A8-0397/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Programma “Tiesiskums” ***I
PDF 326kWORD 70k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu “Tiesiskums” (COM(2018)0384 – C8-0235/2018 – 2018/0208(COD))
P8_TA(2019)0406A8-0068/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Programma “Tiesības un vērtības” ***I
PDF 272kWORD 81k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu "Tiesības un vērtības" (COM(2018)0383 – C8-0234/2018 – 2018/0207(COD))
P8_TA(2019)0407A8-0468/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās starpparlamentārajās komitejās un delegāciju parlamentārās sadarbības komitejās un daudzpusējās parlamentārajās asamblejās skaits
PDF 141kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa lēmums par parlamentu sadarbības delegāciju, delegāciju apvienotajās parlamentārajās komitejās un delegāciju parlamentārās sadarbības komitejās un daudzpusējās parlamentārajās asamblejās skaitu (2019/2698(RSO))
P8_TA-PROV(2019)0408B8-0240/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences priekšlikumu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības noslēgtos asociācijas, sadarbības un citus nolīgumus ar ārpuskopienas valstīm,

–  ņemot vērā Reglamenta 212. un 214. pantu,

A.  cenšoties nostiprināt parlamentāro demokrātiju ar nepārtraukta starpparlamentu dialoga starpniecību;

1.  nolemj parlamentu sadarbības delegāciju skaitu un to reģionālo sadalījumu noteikt šādi:

   a) Eiropa, Rietumbalkāni un Turcija

Delegācijas:

   ES un Ziemeļmaķedonijas apvienotajā parlamentārajā komitejā,
   ES un Turcijas apvienotajā parlamentārajā komitejā,

Delegācija attiecībām ar Šveici un Norvēģiju, kā arī ES un Islandes apvienotajā parlamentārajā komitejā un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) apvienotajā parlamentārajā komitejā,

Delegācija ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajā komitejā,

Delegācija ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajā komitejā,

Delegācija ES un Melnkalnes Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajā komitejā,

Delegācija attiecībām ar Bosniju un Hercegovinu un Kosovu;

   b) Krievija un Austrumu partnerības valstis

Delegācija ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejā,

Delegācija ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejā,

Delegācija ES un Moldovas parlamentārās asociācijas komitejā,

Delegācija attiecībām ar Baltkrieviju,

Delegācija ES un Armēnijas parlamentārās partnerības komitejā, ES un Azerbaidžānas parlamentārās sadarbības komitejā un ES un Gruzijas parlamentārās asociācijas komitejā;

   c) Magriba, Mašrika, Izraēla un Palestīna

Delegācijas attiecībām ar:

   Izraēlu,
   Palestīnu,
   Magribas valstīm un Arābu Magribas savienību, tostarp ES un Maroku, ES un Tunisiju un ES un Alžīrijas apvienotajās parlamentārajās komitejā,
   Mašrikas valstīm;
   d) Arābijas pussala, Irāka un Irāna

Delegācijas attiecībām ar:

   Arābijas pussalas valstīm,
   Irāku,
   Irānu;
   e) Ziemeļamerika un Dienvidamerika

Delegācijas attiecībām ar:

   Amerikas Savienotajām Valstīm,
   Kanādu,
   Brazīlijas Federatīvo Republiku,
   Centrālamerikas valstīm,
   Andu Kopienas valstīm,
   Mercosur valstīm,

Delegācija ES un Meksikas apvienotajā parlamentārajā komitejā,

Delegācija ES un Čīles apvienotajā parlamentārajā komitejā,

Delegācija Cariforum valstu un ES parlamentārajā komitejā;

   f) Āzija un Klusā okeāna reģions

Delegācijas attiecībām ar:

   Japānu,
   Ķīnas Tautas Republiku,
   Indiju,
   Afganistānu,
   Dienvidāzijas valstīm,
   Dienvidaustrumu Āzijas valstīm un ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju (ASEAN),
   Korejas pussalas valstīm,
   Austrāliju un Jaunzēlandi,

Delegācija ES un Kazahstānas, ES un Kirgizstānas un ES un Uzbekistānas Parlamentārās sadarbības komitejās, kā arī attiecībām ar Tadžikistānu, Turkmenistānu un Mongoliju;

   g) Āfrika

Delegācijas attiecībām ar:

   Dienvidāfriku,
   Panāfrikas parlamentu;
   h) Daudzpusējās asamblejas

Delegācija ĀKK un ES apvienotajā parlamentārajā asamblejā,

Delegācija Savienības Vidusjūrai parlamentārajā asamblejā,

Delegācija Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajā asamblejā,

Delegācija Euronest parlamentārajā asamblejā,

Delegācija attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju;

2.  nolemj, ka ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) parlamentāro komiteju sastāvu veidos vienīgi no Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas locekļiem, nodrošinot, ka tiek saglabāta Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kā atbildīgās komitejas, vadošā loma, un nolemj, ka tām sava darbība ir aktīvi jākoordinē ar ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju;

3.  nolemj, ka Savienības Vidusjūrai parlamentāro asambleju, Eiropas un Latīņamerikas valstu parlamentāro asambleju un Euronest parlamentāro asambleju veidos vienīgi attiecīgo divpusējo vai apakšreģionālo delegāciju locekļi;

4.  nolemj, ka delegāciju attiecībām ar NATO Parlamentāro asambleju veido vienīgi Drošības un aizsardzības apakškomitejas locekļi;

5.  nolemj, ka Delegāciju priekšsēdētāju konferencei pēc apspriešanās ar Ārlietu komiteju, Attīstības komiteju un Starptautiskās tirdzniecības komiteju būtu jāizstrādā sešu mēnešu darba grafika projekts. Tas būtu jāizstrādā, pienācīgi ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences izstrādāto komiteju delegāciju sešu mēnešu darbību kalendāru, kā arī ņemot vērā Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas (DEG) ikgadējo darba programmu, lai nodrošinātu konsekventu pieeju. Šo apvienoto sešu mēnešu darbību kalendāra projektu iesniedz Priekšsēdētāju konferencei pieņemšanai. Priekšsēdētāju konference var grozīt ierosināto darbību kalendāra projektu, lai reaģētu uz politiskiem notikumiem un nodrošinātu visu Parlamenta ārējo darbību saskaņotību;

6.  atgādina, ka veikt darbības Eiropas Parlamenta vārdā un pārstāvēt tā nostāju ir atļauts tikai oficiālām delegācijām, ko pienācīgi apstiprinājusi Priekšsēdētāju konference;

7.  nolemj, ka politiskās grupas un pie politiskām grupām nepiederoši Parlamenta deputāti ieceļ pastāvīgus aizstājējus visu veidu delegācijām, un šo aizstājēju skaits nevar būt lielāks par pilntiesīgo locekļu skaitu, kas pārstāv politiskās grupas vai pie politiskām grupām nepiederošus Parlamenta deputātus;

8.  nolemj, ka pilntiesīgie pastāvīgo parlamentu sadarbības delegāciju locekļi ir tiesīgi piedalīties starpparlamentārajās sanāksmēs ārpus Parlamenta darba vietām. Ja pilntiesīgajam loceklim nav iespējams doties braucienā, viņu var aizstāt viens no locekļa pastāvīgajiem aizstājējiem vai, ja locekļa aizstājējs nav pieejams, ar konkrēto delegāciju saistītās starpparlamentārās asamblejas loceklis, un šo aizstājēju izvirza attiecīgā pilntiesīgā locekļa politiskā grupa. Ja nav pieejams ar konkrēto delegāciju saistītās starpparlamentārās asamblejas loceklis, varētu būt tiesīgi piedalīties Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas locekļi;

9.  uzskata, ka pirms starpparlamentārās sanāksmes ar partneriem (stabilizācijas un asociācijas parlamentārajā komitejā (SAPK), apvienotajā parlamentārajā komitejā (APK), parlamentārās asociācijas komitejās (PAK), parlamentārās sadarbības komitejās (PSK), parlamentārās sadarbības sanāksmēs (IPM) utt.) vai pirms jebkuras noteiktas delegācijas nosūtīšanas būtu jānotiek rūpīgām apspriedēm ar attiecīgo  (-ajām) komiteju (-ām) par iespējamām politiskajām tēmām vai likumdošanas pārbaudes jautājumiem, ko delegācijai vajadzētu apspriest sanāksmēs ar attiecīgās valsts partneriem;

10.  centīsies praktiski nodrošināt, ka viens vai vairāki komiteju referenti vai priekšsēdētāji var turklāt arī piedalīties delegāciju, apvienoto parlamentāro komiteju, parlamentārās sadarbības komiteju un daudzpusējo parlamentāro asambleju darbā, un nolemj, ka priekšsēdētājs pēc delegācijas priekšsēdētāja un attiecīgās komitejas priekšsēdētāja kopīga pieprasījuma atļauj šāda veida komandējumus;

11.  nolemj, ka šis lēmums stājas spēkā Parlamenta devītā sasaukuma pirmajā sesijā;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.


Vairāku tiesību aktu, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgošana Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam — II daļa ***I
PDF 738kWORD 244k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko vairākus tiesību aktus, kuros paredzēta regulatīvās kontroles procedūras izmantošana, pielāgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantam (COM(2016)0799 – C8-0148/2019 – 2016/0400B(COD))
P8_TA-PROV(2019)0409A8-0190/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0799),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 33. pantu, 43. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu, 64. panta 2. punktu, 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 114. pantu, 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 168. panta 4. punkta a) apakšpunktu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 172. pantu, 192. panta 1. punktu, 207. pantu, 214. panta 3. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0148/2019),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, 43. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu, 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 114. pantu, 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 168. panta 4. punkta a) apakšpunktu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 192. panta 1. punktu un 338. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 1. jūnija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 1. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vēstules,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2019. gada 7. marta lēmumu atļaut Juridiskajai komitejai sadalīt iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu un, balstoties uz to, sagatavot divus atsevišķus normatīvos ziņojumus,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0020/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus un nostājas grozījumu veidā (A8-0190/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2.norāde
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. pantu, 43. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu, 64. panta 2. punktu, 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 114. pantu, 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 168. panta 4. punkta a) apakšpunktu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu, 172. pantu, 192. panta 1. punktu, 207. pantu, 214. panta 3. punktu un 338. panta 1. punktu,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu, 53. panta 1. punktu, 62. pantu, 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 114. pantu, 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 168. panta 4. punkta a) apakšpunktu, 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu 192. panta 1. punktu un un 338. panta 1. punktu,
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Ar Lisabonas līgumu ieviesa nošķīrumu starp Komisijai deleģētajām pilnvarām pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus (deleģētos aktus), un Komisijai piešķirtajām pilnvarām pieņemt aktus, lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, kas nepieciešami juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai (īstenošanas aktus).
(1)  Ar Lisabonas līgumu tika būtiski mainīts tiesiskais regulējums, ar ko nosaka pilnvaras, kuras likumdevējs piešķir Komisijai, ieviešot precīzu nošķīrumu starp Komisijai deleģētajām pilnvarām pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus leģislatīvu aktu elementus (deleģētos aktus), un Komisijai piešķirtajām pilnvarām pieņemt aktus, lai nodrošinātu vienotus nosacījumus, kas nepieciešami juridiski saistošo Savienības aktu īstenošanai (īstenošanas aktus).
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)   Vairāku savstarpēji cieši nesaistītu pilnvarojumu apvienošana un iesniegšana ar vienu Komisijas deleģēto aktu liedz Parlamentam iespēju īstenot pārbaudes tiesības, jo tam nav citu iespēju, kā vien apstiprināt vai noraidīt visu dokumentu kopumā, līdz ar to nav iespēju paust viedokli par katru ierosināto pilnvarojumu atsevišķi.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 1. punkts – 2. daļa – 1. punkts
Direktīva 2009/31/EK
29. pants – 1. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29.a pantu, lai grozītu pielikumus.
Lai pielikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 29.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas pielikumu grozīšanu.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 1. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2009/31/EK
29.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 29. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 29. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 1. punkts – 2. daļa – 3. punkts
Direktīva 2009/31/EK
30. pants
3)   regulas 30. pantu svītro.
3)  direktīvas 30. pantu aizstāj ar šādu:
“30. pants
Komiteju procedūra
1.  Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013/EK* 26. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011** nozīmē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”
___________________
* Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).
** Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 2. punkts
[...]
svītrots
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
7. pants – 2. punkts – 2. daļa
“Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par izmantojamā marķējuma formu un saturu.”;
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par izmantojamā marķējuma formu un saturu.”;
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
8. pants – 3. punkts – 2. daļa
“Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par izmantojamā marķējuma formu un saturu.”;
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par izmantojamā marķējuma formu un saturu.”;
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
10. pants – 3. punkts – 2. daļa
“Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par izmantojamā marķējuma formu un saturu.”;
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par izmantojamā marķējuma formu un saturu.”;
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 3. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
10. pants – 6. punkts – 3. daļa
“Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par mehānismu kvotu piešķiršanai ražotājiem un importētājiem.”;
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par mehānismu kvotu piešķiršanai ražotājiem un importētājiem.”;
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 6. punkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
19. pants – 1. daļa
“Pamatojoties uz to nelikumīgas tirdzniecības iespējamo risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādu pārvietošanu, un ņemot vērā šo pasākumu labvēlīgo ietekmi uz vidi un sociālekonomisko ietekmi, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par uzraudzības papildu pasākumiem, ko piemēro kontrolējamām vielām vai jaunām vielām un tādiem ražojumiem un iekārtām, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām un kuras nodotas pagaidu glabāšanā, glabāšanā muitas noliktavās vai kurām piemēro brīvās zonas režīmu, vai kuras tiek vestas tranzītā caur Savienības muitas teritoriju un vēlāk reeksportētas.”;
“Pamatojoties uz to nelikumīgas tirdzniecības iespējamo risku novērtējumu, kuri saistīti ar šādu pārvietošanu, un ņemot vērā šo pasākumu labvēlīgo ietekmi uz vidi un sociālekonomisko ietekmi, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par uzraudzības papildu pasākumiem, ko piemēro kontrolējamām vielām vai jaunām vielām un tādiem ražojumiem un iekārtām, kuras satur kontrolējamās vielas vai ir atkarīgas no tām un kuras nodotas pagaidu glabāšanā, glabāšanā muitas noliktavās vai kurām piemēro brīvās zonas režīmu, vai kuras tiek vestas tranzītā caur Savienības muitas teritoriju un vēlāk reeksportētas.”;
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
20. pants – 2. punkts
“2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem, kas saskaņā ar pušu pieņemtajiem lēmumiem ir piemērojami tādu ražojumu un iekārtu laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, kuras ir importētas no valsts, kas nav parakstījusi Protokolu, un kuru ražošanā izmantotas kontrolējamās vielas, bet kuras pašas nesatur vielas, kas neapšaubāmi norādītas kā kontrolējamās vielas. Šādu ražojumu un iekārtu identifikācija notiek saskaņā ar tehniskām konsultācijām, kas regulāri tiek nodrošinātas pusēm.”;
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus, kas saskaņā ar pušu pieņemtajiem lēmumiem ir piemērojami tādu ražojumu un iekārtu laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, kuras ir importētas no valsts, kas nav parakstījusi Protokolu, un kuru ražošanā izmantotas kontrolējamās vielas, bet kuras pašas nesatur vielas, kas neapšaubāmi norādītas kā kontrolējamās vielas. Šādu ražojumu un iekārtu identifikācija notiek saskaņā ar tehniskām konsultācijām, kas regulāri tiek nodrošinātas pusēm.”;
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 8. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
22. pants – 4. punkts – 2. daļa
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par tādu ražojumu un iekārtu sarakstu atbilstīgi pušu pieņemtajiem lēmumiem, no kurām kontrolējamo vielu rekuperācija vai ražojumu un iekārtu iznīcināšana bez kontrolējamo vielu iepriekšējas rekuperācijas ir tehniski un ekonomiski īstenojama, attiecīgos gadījumos konkrēti norādot izmantojamās tehnoloģijas.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par tādu ražojumu un iekārtu sarakstu atbilstīgi pušu pieņemtajiem lēmumiem, no kurām kontrolējamo vielu rekuperācija vai ražojumu un iekārtu iznīcināšana bez kontrolējamo vielu iepriekšējas rekuperācijas ir tehniski un ekonomiski īstenojama, attiecīgos gadījumos konkrēti norādot izmantojamās tehnoloģijas.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 8. punkts – c apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
22. pants – 5. punkts – 2. un 3. daļa
“Komisija izvērtē dalībvalstu veiktos pasākumus un ir pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par minētajām obligātajām kvalifikācijas prasībām, ņemot vērā minēto izvērtējumu un tehnisko un citu būtisko informāciju.”;
“Komisija izvērtē dalībvalstu veiktos pasākumus un tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par minētajām obligātajām kvalifikācijas prasībām, ņemot vērā minēto izvērtējumu un tehnisko un citu būtisko informāciju.”;
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts – i punkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
23. pants – 4. punkts – 1. daļa
“Dalībvalstis nosaka obligātās kvalifikācijas prasības personālam, kas veic 2. punktā minētās darbības. Ņemot vērā dalībvalstu veikto pasākumu izvērtējumu un tehnisko un citu būtisko informāciju, Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par minēto obligāto kvalifikācijas prasību saskaņošanu.”;
“Dalībvalstis nosaka obligātās kvalifikācijas prasības personālam, kas veic 2. punktā minētās darbības. Ņemot vērā dalībvalstu veikto pasākumu izvērtējumu un tehnisko un citu būtisko informāciju, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par minēto obligāto kvalifikācijas prasību saskaņošanu.”;
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
23. pants – 7. punkts
“7. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu tādu tehnoloģiju un paņēmienu sarakstu, kas uzņēmumiem jāizmanto, lai novērstu un samazinātu kontrolējamo vielu noplūdes un emisijas.”;
“7. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot tādu tehnoloģiju un paņēmienu sarakstu, kas uzņēmumiem jāizmanto, lai novērstu un samazinātu kontrolējamo vielu noplūdes un emisijas.”;
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 11. punkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
24.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. un 5. punktā, 10. panta 3. un 6. punktā, 13. panta 2. punktā, 18. panta 9. punktā, 19. pantā, 20. panta 2. punktā, 22. panta 3., 4. un 5. punktā, 23. panta 4. un 7. punktā, 24. panta 2. un 3. punktā, 26. panta 3. punktā un 27. panta 10. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. un 5. punktā, 10. panta 3. un 6. punktā, 13. panta 2. punktā, 18. panta 9. punktā, 19. pantā, 20. panta 2. punktā, 22. panta 3., 4. un 5. punktā, 23. panta 4. un 7. punktā, 24. panta 2. un 3. punktā, 26. panta 3. punktā un 27. panta 10. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
I pielikums – I daļa – 3. punkts – 3. daļa – 14. punkts
Regula (EK) Nr. 1005/2009
27. pants – 10. punkts
“10. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 24.a pantu pieņemt deleģētos aktus par šā panta 1.–7. punktā noteikto ziņošanas prasības grozījumiem nolūkā izpildīt Protokola saistības vai sekmēt to piemērošanu.”;
“10. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šā panta 1.–7. punktā noteikto ziņošanas prasību grozīšanu nolūkā izpildīt Protokola saistības vai sekmēt to piemērošanu.”;
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
I pielikums – II daļa – 4. punkts – 2. daļa – 1. punkts
Direktīva 2002/58/EK
4. pants – 5. punkts
“5. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 14.b pantu pieņemt deleģētos aktus par šā panta 2., 3. un 4. punktā minētajām informācijas un paziņošanas prasībām piemērojamiem nosacījumiem, formātu un procedūrām pēc apspriedes ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu izveidoto Darba grupu fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.”;
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.b pantu, lai papildinātu šo direktīvu attiecībā uz šā panta 2., 3. un 4. punktā minētajām informācijas un paziņošanas prasībām piemērojamiem nosacījumiem, formātu un procedūrām pēc apspriešanās ar Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA), saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 29. pantu izveidoto Darba grupu fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kā arī Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.”;
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
I pielikums – II daļa – 4. punkts – 2. daļa – 3. punkts
Direktīva 2002/58/EK
14.b pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
I pielikums – IV daļa – 8. punkts – 2. daļa – 3. punkts
Direktīva 89/391/EEK
17.b pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 16.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 16.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
I pielikums – IV daļa – 16. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 92/91/EEK
11.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
I pielikums – IV daļa – 17. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 92/104/EEK
11.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ...[šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
I pielikums – IV daļa – 18. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 93/103/EK
12.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 12. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
I pielikums – IV daļa – 21. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 1999/92/EK
10.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
I pielikums – IV daļa – 22. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2000/54/EK
19.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
I pielikums – IV daļa – 27. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2009/104/EK
11.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 29. punkts – 2. daļa – 1. punkts
Direktīva 2009/73/EK
6. pants – 4. punkts
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu, nosakot pamatnostādnes reģionālai sadarbībai solidaritātes gaisotnē.”;
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot pamatnostādnes reģionālai sadarbībai solidaritātes gaisotnē.”;
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 29. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2009/73/EK
11. pants – 10. punkts
“10. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu, nosakot pamatnostādnes, ar ko paredz šā panta īstenošanai piemērojamo procedūru.”;
“10. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot pamatnostādnes, ar ko paredz šā panta īstenošanai piemērojamo procedūru.”;
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 29. punkts – 2. daļa – 3. punkts
Direktīva 2009/73/EK
15. pants – 3. punkts
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu, nosakot pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka pārvades sistēmas īpašnieks un uzglabāšanas sistēmas operators pilnībā ievēro šā panta 2. punktu.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka pārvades sistēmas īpašnieks un uzglabāšanas sistēmas operators pilnībā ievēro šā panta 2. punktu.”;
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 29. punkts – 2. daļa – 4. punkts
Direktīva 2009/73/EK
36. pants – 10. punkts
“10. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu, nosakot pamatnostādnes, lai piemērotu šā panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, un izklāstot procedūru šā panta 3., 6., 8. un 9. punkta piemērošanai.”;
“10. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot pamatnostādnes, lai piemērotu šā panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, un izklāstot procedūru šā panta 3., 6., 8. un 9. punkta piemērošanai.”;
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 29. punkts – 2. daļa – 5. punkts
Direktīva 2009/73/EK
42. pants – 5. punkts
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu, nosakot pamatnostādnes par regulatīvo iestāžu pienākumu sadarboties savā starpā un ar Aģentūru.”;
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot pamatnostādnes par regulatīvo iestāžu pienākumu sadarboties savā starpā un ar Aģentūru.”;
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 29. punkts – 2. daļa – 6. punkts
Direktīva 2009/73/EK
43. pants – 9. punkts
“9. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu, nosakot pamatnostādnes, ar ko paredz procedūru, kas regulatīvajām iestādēm, Aģentūrai un Komisijai ir jāpiemēro jautājumā par regulatīvo iestāžu pieņemto lēmumu atbilstību šajā pantā minētajām pamatnostādnēm.”;
“9. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot pamatnostādnes, ar ko paredz procedūru, kas regulatīvajām iestādēm, Aģentūrai un Komisijai ir jāpiemēro jautājumā par regulatīvo iestāžu pieņemto lēmumu atbilstību šajā pantā minētajām pamatnostādnēm.”;
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 29. punkts – 2. daļa – 7. punkts
Direktīva 2009/73/EK
44. pants – 4. punkts
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu, nosakot pamatnostādnes, ar kurām nosaka lietvedības metodes un kārtību, kā arī saglabājamo datu formātu un saturu.”;
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot pamatnostādnes, ar kurām nosaka lietvedības metodes un kārtību, kā arī saglabājamo datu formātu un saturu.”;
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 29. punkts – 2. daļa – 8. punkts
Direktīva 2009/73/EK
50.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 4. punktā, 11. panta 10. punktā, 15. panta 3. punktā, 36. panta 10. punktā, 42. panta 5. punktā, 43. panta 9. punktā un 44. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 4. punktā, 11. panta 10. punktā, 15. panta 3. punktā, 36. panta 10. punktā, 42. panta 5. punktā, 43. panta 9. punktā un 44. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 30. punkts – 2. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 715/2009
3. pants – 5. punkts
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, nosakot pamatnostādnes, kurās sīki izklāsta šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai piemērojamo procedūru.”;
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot pamatnostādnes, kurās sīki izklāsta šā panta 1. un 2. punkta īstenošanai piemērojamo procedūru.”;
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 30. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 715/2009
6. pants – 11. punkts – 2. daļa
“Ja Komisija pēc savas iniciatīvas ierosina pieņemt tīkla kodeksu, tā vismaz divus mēnešus par kodeksa projektu apspriežas ar Aģentūru, gāzes PSOET un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, pieņemot šādus tīkla kodeksus.”
“Ja Komisija pēc savas iniciatīvas ierosina pieņemt tīkla kodeksu, tā vismaz divus mēnešus par kodeksa projektu apspriežas ar Aģentūru, gāzes PSOET un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, pieņemot šādus tīkla kodeksus.”
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 30. punkts – 2. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 715/2009
12. pants – 3. punkts – 1. daļa
“Lai sasniegtu šā panta 1. un 2. punktā noteiktos mērķus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, lai, ņemot vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, noteiktu katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko teritoriju. Šajā nolūkā Komisija apspriežas ar Aģentūru un gāzes PSOET.”
“Lai sasniegtu šā panta 1. un 2. punktā noteiktos mērķus, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, lai, ņemot vērā pastāvošās reģionālās sadarbības struktūras, noteiktu katras reģionālās sadarbības struktūras ģeogrāfisko teritoriju. Šajā nolūkā Komisija apspriežas ar Aģentūru un gāzes PSOET.”
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 30. punkts – 2. daļa – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 715/2009
23. pants – 2. punkts – 2. daļa
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu, paredzot pamatnostādnes par šā panta 1. punktā uzskaitītajiem jautājumiem un grozot attiecīgā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās pamatnostādnes.”;
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, paredzot pamatnostādnes par šā panta 1. punktā uzskaitītajiem jautājumiem, un attiecībā uz šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto pamatnostādņu grozīšanu.”;
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
I pielikums – V daļa – 30. punkts – 2. daļa – 6. punkts
Regula (EK) Nr. 715/2009
27.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 5. punktā, 6. panta 11. punktā, 7. panta 3. punktā, 12. panta 3. punktā un 23. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 5. punktā, 6. panta 11. punktā, 7. panta 3. punktā, 12. panta 3. punktā un 23. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 32. punkts – 2. daļa – 6. punkts
Direktīva 91/271/EEK
17.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 4. panta 3. punktā, 5. panta 3. punktā, 11. panta 2. punktā un 12. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 4. panta 3. punktā, 5. panta 3. punktā, 11. panta 2. punktā un 12. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 33. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 91/676/EEK
8.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 35. punkts – 2. daļa – 1. punkts
Direktīva 96/59/EK
10. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.b pantu, lai:
2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.b pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu šādos nolūkos:
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 35. punkts – 2. daļa – 3. punkts
Direktīva 96/59/EK
10.b pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 10. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 10. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 36. punkts – 4. daļa – 2. punkts
Direktīva 98/83/EK
11.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 37. punkts – 3. daļa – 2. punkts
Direktīva 2000/53/EK
5. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu par likvidācijas sertifikāta minimālajām prasībām.”;
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot likvidācijas sertifikāta minimālās prasības.”;
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 37. punkts – 3. daļa – 4. punkts
Direktīva 2000/53/EK
7. pants – 2. punkts – 3. daļa
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai kontrolētu, kā dalībvalstis pilda pirmajā daļā noteiktos mērķus. Izstrādājot minētos noteikumus, Komisija ņem vērā visus attiecīgos faktorus, cita starpā datu pieejamību un nolietotu transportlīdzekļu eksporta un importa jautājumus.”;
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus, kas nepieciešami, lai kontrolētu, kā dalībvalstis pilda pirmajā daļā noteiktos mērķus. Izstrādājot šādus noteikumus, Komisija ņem vērā visus attiecīgos faktorus, cita starpā datu pieejamību un nolietotu transportlīdzekļu eksporta un importa jautājumus.”;
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 37. punkts – 3. daļa – 5. punkts
Direktīva 2000/53/EK
8. pants – 2. punkts
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu par 1. punktā minētajiem standartiem. Izstrādājot minētos standartus, Komisija ņem vērā darbu, kas šajā jomā risinās attiecīgos starptautiskos forumos, kā arī vajadzības gadījumā piedalās šādā darbā.”;
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot 1. punktā minētos standartus. Izstrādājot šādus standartus, Komisija ņem vērā darbu, kas šajā jomā risinās attiecīgos starptautiskos forumos, kā arī vajadzības gadījumā piedalās šajā darbā.”;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 37. punkts – 3. daļa – 6. punkts
Direktīva 2000/53/EK
9.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 5. punktā, 6. panta 6. punktā, 7. panta 2. punktā un 8. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 5. punktā, 6. panta 6. punktā, 7. panta 2. punktā un 8. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 38. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2000/60/EK
8. pants – 3. punkts
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, lai noteiktu tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes ūdens resursu stāvokļa analīzei un monitoringam.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes ūdens resursu stāvokļa analīzei un monitoringam.”;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 38. punkts – 3. daļa – 3. punkts
Direktīva 2000/60/EK
20.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 20. panta 1. punkta pirmajā daļā un V pielikuma 1.4.1. punkta ix) apakšpunktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 8. panta 3. punktā, 20. panta 1. punkta pirmajā daļā un V pielikuma 1.4.1. punkta ix) apakšpunktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 38. punkts – 3. daļa – 5. punkts
Direktīva 2000/60/EK
V pielikums – 1.4.1. punkts – ix apakšpunkts
“ix) Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, nosakot savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas rezultātus un dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikācijas vērtības saskaņā ar i)–viii) apakšpunktu. To publicē sešu mēnešu laikā pēc savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas pabeigšanas.”.
“ix) Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, izklāstot savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas rezultātus un nosakot dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikācijas vērtības saskaņā ar i)–viii) apakšpunktu. Tos publicē sešu mēnešu laikā pēc savstarpēji salīdzinošās kalibrēšanas pabeigšanas.”.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 41. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2004/107/EK
5.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 15. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 15. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 42. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2006/7/EK
15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  noteiktu EN/ISO standartu par mikrobioloģisko metožu līdzvērtību 3. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā;
a)  papildinātu šo direktīvu, nosakot EN/ISO standartu par mikrobioloģisko metožu līdzvērtību 3. panta 9. punkta piemērošanas nolūkā;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 42. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2006/7/EK
15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  vajadzības gadījumā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, grozītu I pielikumu attiecībā uz minētajā pielikumā noteikto parametru analīzes metodēm;
b)  vajadzības gadījumā grozītu I pielikumu attiecībā uz minētajā pielikumā noteikto parametru analīzes metodēm, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 42. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2006/7/EK
15. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  vajadzības gadījumā, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, grozītu V pielikumu.”;
c)  vajadzības gadījumā grozītu V pielikumu, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību.”;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 42. punkts – 3. daļa – 2. punkts
Direktīva 2006/7/EK
15.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 15. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 15. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 43. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2006/21/EK
22. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.a pantu, lai:
2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 22.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu šādos nolūkos:
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 43. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2006/21/EK
22. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts
a)  izstrādātu tehniskās prasības 13. panta 6. punkta piemērošanas nolūkā, tostarp tehniskās prasības attiecībā uz vāja, skābju iedarbībā sadalāma cianīda noteikšanu un tā mērīšanas metodi;
a)  izstrādāt tehniskās prasības 13. panta 6. punkta piemērošanas nolūkā, tostarp tehniskās prasības attiecībā uz vāja, skābju iedarbībā sadalāma cianīda noteikšanu un tā mērīšanas metodi;
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 43. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2006/21/EK
22. pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts
b)  pabeigtu izstrādāt tehniskās prasības II pielikumā ietvertajai atkritumu klasifikācijai;
b)  pabeigt izstrādāt tehniskās prasības II pielikumā ietvertajai atkritumu klasifikācijai;
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 43. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2006/21/EK
22. pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts
c)  interpretētu 3. panta 3. punktā sniegto definīciju;
c)  sniegt 3. panta 3. punktā minētās definīcijas interpretāciju;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 43. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2006/21/EK
22. pants – 2. punkts – 1. daļa – d punkts
d)  noteiktu kritērijus atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijai saskaņā ar III pielikumu;
d)  noteikt kritērijus atkritumu apsaimniekošanas objektu klasifikācijai saskaņā ar III pielikumu;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 43. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Direktīva 2006/21/EK
22. pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts
e)  noteiktu saskaņotus paraugu ņemšanas un analīzes standartus, kas vajadzīgi, lai tehniski īstenotu šo direktīvu.
e)  noteikt saskaņotus paraugu ņemšanas un analīzes standartus, kas vajadzīgi, lai tehniski īstenotu šo direktīvu.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 43. punkts – 3. daļa – 2. punkts
Direktīva 2006/21/EK
22.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 22. panta 2. un 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 22. panta 2. un 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 44. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2006/118/EK
8.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 8. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 46. punkts – 3. daļa – 2. punkts
Direktīva 2007/2/EK
7. pants – 1. punkts
“1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 21.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu tehniskus pasākumus sadarbspējai un, ja praktiski iespējams, telpisko datu kopu un pakalpojumu saskaņošanai. Izstrādājot minētos pasākumus, ņem vērā attiecīgās lietotāju prasības, pastāvošās ierosmes un starptautiskos standartus telpisko datu kopu saskaņošanai, kā arī praktisko iespējamību un izmaksu un ieguvumu apsvērumus.”
“1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot tehniskus pasākumus sadarbspējai un, ja praktiski iespējams, telpisko datu kopu un pakalpojumu saskaņošanai. Izstrādājot minētos pasākumus, ņem vērā attiecīgās lietotāju prasības, pastāvošās ierosmes un starptautiskos standartus telpisko datu kopu saskaņošanai, kā arī praktisko iespējamību un izmaksu un ieguvumu apsvērumus.”
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 46. punkts – 3. daļa – 3. punkts
Direktīva 2007/2/EK
16. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 21.a pantu pieņemt deleģētos aktus par noteikumiem, kas šīs nodaļas papildināšanas nolūkā paredz it sevišķi:
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot:
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 46. punkts – 3. daļa – 4. punkts
Direktīva 2007/2/EK
17. pants – 8. punkts – 2. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu, lai paredzētu noteikumus, kas reglamentē minētos nosacījumus. Minētajiem noteikumiem ir pilnībā jāatbilst šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktajiem principiem.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot noteikumus, kas reglamentē minētos nosacījumus. Minētajiem noteikumiem ir pilnībā jāatbilst šā panta 1., 2. un 3. punktā noteiktajiem principiem.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 46. punkts – 3. daļa – 5. punkts
Direktīva 2007/2/EK
21.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 7. punktā, 7. panta 1. punktā, 16. pantā un 17. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 4. panta 7. punktā, 7. panta 1. punktā, 16. pantā un 17. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 47. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2007/60/EK
11.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 48. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2008/50/EK
28.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 28. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 28. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 49. punkts – 2. daļa – 1. punkts
Direktīva 2008/56/EK
9. pants – 3. punkts – 1. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu, lai līdz 2010. gada 15. jūlijam noteiktu kritērijus un metodoloģiskus standartus, kas jāizmanto dalībvalstīm, pamatojoties uz I un III pielikumu, tā, lai nodrošinātu saskanību un ļautu dažādos jūras reģionos un apakšreģionos salīdzināt to, ciktāl ir panākts labs vides stāvoklis.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, līdz 2010. gada 15. jūlijam nosakot kritērijus un metodoloģiskus standartus, kas jāizmanto dalībvalstīm, pamatojoties uz I un III pielikumu, tā, lai nodrošinātu saskanību un ļautu dažādos jūras reģionos un apakšreģionos salīdzināt to, ciktāl ir panākts labs vides stāvoklis.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 49. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2008/56/EK
11. pants – 4. punkts
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu, lai noteiktu monitoringa un novērtējuma specifikācijas un standartmetodes, kurās ņemtas vērā spēkā esošās saistības un ar kurām nodrošina monitoringa un novērtējuma rezultātu salīdzināmību.”;
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24.a pantu attiecībā uz šīs direktīvas papildināšanu, nosakot monitoringa un novērtējuma specifikācijas un standartmetodes, kurās ņemtas vērā spēkā esošās saistības un ar kurām nodrošina monitoringa un novērtējuma rezultātu salīdzināmību.”;
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 49. punkts – 2. daļa – 4. punkts
Direktīva 2008/56/EK
24.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 9. panta 3. punktā, 11. panta 4. punktā un 24. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 9. panta 3. punktā, 11. panta 4. punktā un 24. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 52. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Direktīva 2009/147/EK
15.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 53. punkts – 1. daļa
Lai atjauninātu Regulu (EK) Nr. 1221/2009 un noteiktu novērtēšanas procedūras, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu nolūkā grozīt minētās regulas pielikumus un to papildināt ar procedūrām salīdzinošā novērtējuma veikšanai attiecībā uz EMAS kompetentajām iestādēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Lai atjauninātu Regulu (EK) Nr. 1221/2009 un noteiktu novērtēšanas procedūras, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai grozītu minētās regulas pielikumus un to papildinātu ar procedūrām EMAS kompetento iestāžu salīdzinošā novērtējuma veikšanai, un nodrošinātu nozares atsauces dokumentus, kā arī norādījumus, kas attiecas uz organizāciju reģistrāciju un saskaņošanas procedūrām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 53. punkts – 2. daļa
Lai nodrošinātu vienotus apstākļus Regulas (EK) Nr. 1221/2009 īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz konkrētu procedūru saskaņošanu un saistībā ar nozaru atsauces dokumentiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.
svītrots
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 53. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 1221/2009
16. pants – 4. punkts – 1. daļa
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem norādījumu dokumentus, kuros atsaucas uz Kompetento iestāžu foruma apstiprinātajām saskaņošanas procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto procedūru.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, izstrādājot norādījumu dokumentus par Kompetento iestāžu foruma apstiprinātajām saskaņošanas procedūrām.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 53. punkts – 3. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 1221/2009
17. pants – 3. punkts
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu par procedūrām salīdzinošā novērtējuma veikšanai attiecībā uz EMAS kompetentajām iestādēm, ietverot atbilstīgas procedūras salīdzinošā novērtējuma rezultātā pieņemtu lēmumu pārsūdzēšanai.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot procedūras EMAS kompetento iestāžu salīdzinošā novērtējuma veikšanai, ietverot atbilstīgas procedūras salīdzinošā novērtējuma rezultātā pieņemtu lēmumu pārsūdzēšanai.”;
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 53. punkts – 3. daļa – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1221/2009
30. pants – 6. punkts – 1. daļa
Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem norādījumu dokumentus, kuros atsaucas uz Akreditācijas un licencēšanas iestāžu foruma apstiprinātajām saskaņošanas procedūrām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto procedūru.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, izstrādājot norādījumus par Akreditācijas un licencēšanas iestāžu foruma apstiprinātajām saskaņošanas procedūrām.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 53. punkts – 3. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 1221/2009
46. pants – 6. punkts
“6. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 1. punktā minētos nozares atsauces dokumentus un 4. punktā minētos norādījumus saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto procedūru.”;
“6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 48.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, pieņemot 1. punktā minētos nozares atsauces dokumentus un 4. punktā minētos norādījumus.”;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 53. punkts – 3. daļa – 6. punkts
Regula (EK) Nr. 1221/2009
48.a pants
“48.a pants
“48.a pants
Deleģēšanas īstenošana
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 17. panta 3. punktā un 48. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 16. panta 4. punktā, 17. panta 3. punktā, 30. panta 6. punktā, 46. panta 6. punktā un 48. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 3. punktā un 48. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 16. panta 4. punktā, 17. panta 3. punktā, 30. panta 6. punktā, 46. panta 6. punktā un 48. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 17. panta 3. punktu un 48. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja līdz minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 16. panta 4. punktu, 17. panta 3. punktu, 30. panta 6. punktu, 46. panta 6. punktu un 48. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
_______________
_______________
* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
* OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”;
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 54. punkts – 4. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 66/2010
6. pants – 7. punkts – 1. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu, lai piešķirtu atkāpes no šā panta 6. punkta attiecībā uz atsevišķu produktu kategorijām, kuri satur 6. punktā minētās vielas, un tikai tādā gadījumā, ja nav tehniski iespējams tos kā tādus aizstāt vai izmantot alternatīvus materiālus vai mainīt dizainu, vai gadījumā, ja produktiem ir ievērojami lielāki vispārējie ekoloģiskie raksturlielumi salīdzinājumā ar citiem tās pašas kategorijas produktiem.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, piešķirot atkāpes no šā panta 6. punkta tādu atsevišķu produktu kategorijām, kuri satur 6. punktā minētās vielas, un tikai tādā gadījumā, ja nav tehniski iespējams tos kā tādus aizstāt vai izmantot alternatīvus materiālus vai mainīt dizainu, vai gadījumā, ja produktiem ir ievērojami lielāki vispārējie ekoloģiskie raksturlielumi salīdzinājumā ar citiem tās pašas kategorijas produktiem.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 54. punkts – 4. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 66/2010
8. pants – 2. punkts – 1. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu, lai vēlākais deviņus mēnešus pēc apspriedes ar ESEK Komisija pieņemtu pasākumus konkrētu ES ekomarķējuma kritēriju noteikšanai katrā produktu grupā. Šos pasākumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, vēlākais, deviņus mēnešus pēc apspriešanās ar ESEK nosakot pasākumus konkrētu ES ekomarķējuma kritēriju noteikšanai katrā produktu grupā. Šos pasākumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 54. punkts – 4. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 66/2010
15.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 7. punktā, 8. panta 2. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 7. punktā, 8. panta 2. punktā un 15. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 55. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Regula (EEK) Nr. 3924/91
2. pants – 6. punkts
“6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai atjauninātu Prodcom sarakstu un par katru pozīciju faktiski savākto informāciju.”;
“6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, atjauninot Prodcom sarakstu un faktiski savākto informāciju par katru pozīciju.”;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 55. punkts – 3. daļa – 2. punkts
Regula (EEK) Nr. 3924/91
3. pants – 5. punkts
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem šā panta 3. punkta piemērošanai, tostarp lai pielāgotos tehnikas attīstībai.”;
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, pieņemot sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu šā panta 3. punktu, tostarp lai pielāgotos tehnikas attīstībai.”;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 55. punkts – 3. daļa – 3. punkts
Regula (EEK) Nr. 3924/91
4. pants – 2. daļa
Tomēr attiecībā uz dažām Prodcom saraksta pozīcijām Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, paredzot, ka apsekojumi jāveic katru mēnesi vai katru ceturksni.
Tomēr attiecībā uz dažām Prodcom saraksta pozīcijām Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, paredzot, ka apsekojumi jāveic katru mēnesi vai katru ceturksni.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 55. punkts – 3. daļa – 4. punkts
Regula (EEK) Nr. 3924/91
5. pants – 1. punkts
“1. Vajadzīgo informāciju vāc dalībvalstis, izmantojot apsekojuma aptaujas lapas, kuru saturs atbilst pasākumiem, ko nosaka Komisija. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu par minētajiem pasākumiem.”;
“1. Vajadzīgo informāciju vāc dalībvalstis, izmantojot apsekojuma aptaujas lapas, kuru saturs atbilst pasākumiem, ko nosaka Komisija. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot minētos pasākumus.”;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 55. punkts – 3. daļa – 5. punkts
Regula (EEK) Nr. 3924/91
6. pants – 1. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu par sīki izstrādātiem noteikumiem, ar kuriem saskaņā dalībvalstis apstrādā aizpildītās 5. panta 1. punktā minētās aptaujas lapas vai 5. panta 3. punktā minēto informāciju no citiem avotiem.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus, ar kuriem saskaņā dalībvalstis apstrādā aizpildītās 5. panta 1. punktā minētās aptaujas lapas vai 5. panta 3. punktā minēto informāciju no citiem avotiem.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 55. punkts – 3. daļa – 6. punkts
Regula (EEK) Nr. 3924/91
9.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 6. punktā, 3. panta 5. punktā, 4. pantā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 6. punktā, 3. panta 5. punktā, 4. pantā, 5. panta 1. punktā un 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 56. punkts – 2. daļa – 1. punkts
Regula (EEK) Nr. 696/93
6. pants – 1. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 6.a pantu, it sevišķi lai grozītu ražošanas sistēmas statistikas vienības, izmantotos kritērijus un pielikumā noteiktās definīcijas nolūkā tos pielāgot ekonomikas un tehnikas attīstībai.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 6.a pantu, lai grozītu ražošanas sistēmas statistikas vienības, izmantotos kritērijus un pielikumā noteiktās definīcijas nolūkā tos pielāgot ekonomikas un tehnikas attīstībai.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 56. punkts – 2. daļa – 2. punkts
Regula (EEK) Nr. 696/93
6.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 1. daļa – 4. ievilkums
–  papildinātu minēto regulu ar kvalitātes novērtējuma kritērijiem;
–  papildinātu minēto regulu ar mainīgo lielumu kvalitātes novērtējuma kritērijiem;
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 2. punkts – ievaddaļa
2)  regulas 4. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:
2)  regulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) punktā otro daļu aizstāj ar šādu:
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
4. pants – 2. punkts – 1. daļa – d punkts – 2. daļa
Informācija par pirmajā daļā minētajām shēmām ir noteikta pielikumos. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu par shēmu apstiprināšanu un piemērošanu.
Informācija par pirmajā daļā minētajām shēmām ir noteikta pielikumos. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, sīkāk precizējot shēmu apstiprināšanu un piemērošanu.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
10. pants – 5. punkts
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu par kvalitātes novērtējuma kritērijiem.”;
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, precizējot mainīgo lielumu kvalitātes novērtējuma kritērijus.”
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 4.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1165/98
18. pants – 3. punkts
4a)  regulas 18. panta 3. punktu svītro;
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
18.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 3. punktā, 4. panta 2. punktā, 10. pantā, A pielikuma a) punktā, b) punkta 3. apakšpunktā, c) punkta 2. apakšpunktā, c) punkta 10. apakšpunktā, d) punkta 2. apakšpunktā, f) punkta 8. un 9. apakšpunktā, B pielikuma b) punkta 4. apakšpunktā un d) punkta 2. apakšpunktā, C pielikuma b) punkta 2. apakšpunktā, d) punkta 2. apakšpunktā un g) punkta 2. apakšpunktā, kā arī D pielikuma b) punkta 2. apakšpunktā un d) punkta 2. apakšpunktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 3. punktā, 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) punkta otrajā daļā, 10. panta 5. punktā, A pielikuma a) punktā, b) punkta 3. apakšpunktā, c) punkta 2. apakšpunktā, c) punkta 10. apakšpunktā, d) punkta 2. apakšpunktā, f) punkta 8. un 9. apakšpunktā, B pielikuma b) punkta 4. apakšpunktā un d) punkta 2. apakšpunktā, C pielikuma b) punkta 2. apakšpunktā, d) punkta 2. apakšpunktā un g) punkta 2. apakšpunktā, kā arī D pielikuma b) punkta 2. apakšpunktā un d) punkta 2. apakšpunktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ...[šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
18.a pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3. punktā, 4. panta 2. punktā, 10. pantā, A pielikuma a) punktā, b) punkta 3. apakšpunktā, c) punkta 2. apakšpunktā, c) punkta 10. apakšpunktā, d) punkta 2. apakšpunktā, f) punkta 8. un 9. apakšpunktā, B pielikuma b) punkta 4. apakšpunktā un d) punkta 2. apakšpunktā, C pielikuma b) punkta 2. apakšpunktā, d) punkta 2. apakšpunktā un g) punkta 2. apakšpunktā, kā arī D pielikuma b) punkta 2. apakšpunktā un d) punkta 2. apakšpunktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 3. punktā, 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) punkta otrajā daļā, 10. panta 5. punktā, A pielikuma a) punktā, b) punkta 3. apakšpunktā, c) punkta 2. apakšpunktā, c) punkta 10. apakšpunktā, d) punkta 2. apakšpunktā, f) punkta 8. un 9. apakšpunktā, B pielikuma b) punkta 4. apakšpunktā un d) punkta 2. apakšpunktā, C pielikuma b) punkta 2. apakšpunktā, d) punkta 2. apakšpunktā un g) punkta 2. apakšpunktā, kā arī D pielikuma b) punkta 2. apakšpunktā un d) punkta 2. apakšpunktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
18.a pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 3. panta 3. punktu, 4. panta 2. punktu, 10. pantu, A pielikuma a) punktu, b) punkta 3. apakšpunktu, c) punkta 2. apakšpunktu, c) punkta 10. apakšpunktu, d) punkta 2. apakšpunktu, f) punkta 8. un 9. apakšpunktu, B pielikuma b) punkta 4. apakšpunktu un d) punkta 2. apakšpunktu, C pielikuma b) punkta 2. apakšpunktu, d) punkta 2. apakšpunktu un g) punkta 2. apakšpunktu, kā arī D pielikuma b) punkta 2. apakšpunktu un d) punkta 2. apakšpunktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 3. panta 3. punktu, 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) punkta otro daļu, 10. panta 5. punktu, A pielikuma a) punktu, b) punkta 3. apakšpunktu, c) punkta 2. apakšpunktu, c) punkta 10. apakšpunktu, d) punkta 2. apakšpunktu, f) punkta 8. un 9. apakšpunktu, B pielikuma b) punkta 4. apakšpunktu un d) punkta 2. apakšpunktu, C pielikuma b) punkta 2. apakšpunktu, d) punkta 2. apakšpunktu un g) punkta 2. apakšpunktu, kā arī D pielikuma b) punkta 2. apakšpunktu un d) punkta 2. apakšpunktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 6. punkts – ii apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
A pielikums – b punkts – 3. apakšpunkts
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu par citu novērojamo vienību izmantošanu.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, paredzot iespēju izmantot citas novērojamās vienības.”
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 6. punkts – iii apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
A pielikums – c punkts – 2. apakšpunkts
“2. Informāciju par ārējam tirgum paredzētas produkcijas izlaides cenām (Nr. 312) un importa cenām (Nr. 340) var apkopot, izmantojot vienības vērtības ražojumiem, kuru izcelsme ir ārējā tirdzniecībā vai citos avotos, tikai gadījumos, kad salīdzinājumā ar specifisku informāciju par cenām ievērojami nepazeminās kvalitāte. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu par nosacījumiem vajadzīgās datu kvalitātes nodrošināšanai.”
“2. Informāciju par ārējam tirgum paredzētas produkcijas izlaides cenām (Nr. 312) un importa cenām (Nr. 340) var apkopot, izmantojot vienības vērtības ražojumiem, kuru izcelsme ir ārējā tirdzniecībā vai citos avotos, tikai gadījumos, kad salīdzinājumā ar specifisku informāciju par cenām ievērojami nepazeminās kvalitāte. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot nosacījumus vajadzīgās datu kvalitātes nodrošināšanai.”
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 6. punkts – vi apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
A pielikums – d punkts – 2. apakšpunkts
“2. Pie tam ražošanas mainīgo lielumu (Nr. 110.) un nostrādāto stundu mainīgo lielumu (Nr. 220.) nosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, lai grozītu to mainīgo lielumu sarakstu, kuri jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam.”;
“2. Pie tam ražošanas mainīgo lielumu (Nr. 110) un nostrādāto stundu mainīgo lielumu (Nr. 220) nosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu to mainīgo lielumu sarakstu, kuri jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam.”;
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 6. punkts – vii apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
A pielikums – f punkts – 8. apakšpunkts
“8. Attiecībā uz importa cenu mainīgo lielumu (Nr. 340) Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, lai paredzētu noteikumus par Eiropas izlases shēmas piemērošanu, kā noteikts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā.”;
“8. Attiecībā uz importa cenu mainīgo lielumu (Nr. 340) Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz minētās regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par Eiropas izlases shēmas piemērošanu, kā noteikts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā.”;
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 6. punkts – viii apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
A pielikums – f punkts – 9. apakšpunkts
“9. Mainīgie lielumi par ārējo tirgu (Nr. 122 un 312) jānosūta atbilstoši sadalījumam eurozonā un ārpus eurozonas. Šo sadalījumu piemēro visai rūpniecības nozarei, kas definēta kā NACE 2. red. B līdz E sadaļa, RPG, NACE 2. red. sadaļa (viens burts) un nodaļas divu ciparu līmenis. Mainīgajam lielumam Nr. 122 nav nepieciešama informācija par NACE 2. red. D un E sadaļu. Turklāt importa cenu mainīgais lielums (Nr. 340) jānosūta saskaņā ar sadalījumu eurozonā un ārpus eurozonas. Šo sadalījumu piemēro visai rūpniecības nozarei, kas noteikta kā CPA B līdz E sadaļa, RPG, CPA sadaļas (1 burts) un nodaļas 2 ciparu līmenis. Attiecībā uz sadalījumu eurozonā un ārpus eurozonas Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, lai paredzētu noteikumus par Eiropas izlases shēmu piemērošanu, kā noteikts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā. Eiropas izlases shēma var ierobežot importa cenu mainīgā lieluma darbības jomu, attiecinot to uz ražojumu importu no tādām valstīm, kuras ir ārpus eurozonas. Dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, mainīgo lielumu Nr. 122, 312 un 340 sadalījums eurozonā un ārpus tās nav jānosūta.”;
“9. Mainīgie lielumi par ārējo tirgu (Nr. 122 un 312) jānosūta atbilstoši iedalījumam eurozonā un ārpus eurozonas. Šo iedalījumu piemēro visai rūpniecības nozarei, kas definēta kā NACE 2. red. B līdz E sadaļa, RPG, NACE 2. red. sadaļa (viens burts) un nodaļas divu ciparu līmenis. Mainīgajam lielumam Nr. 122 nav nepieciešama informācija par NACE 2. red. D un E sadaļu. Turklāt importa cenu mainīgais lielums (Nr. 340) jānosūta saskaņā ar iedalījumu eurozonā un ārpus eurozonas. Šo iedalījumu piemēro visai rūpniecības nozarei, kas noteikta kā CPA B līdz E sadaļa, RPG, CPA sadaļas (1 burts) un nodaļas 2 ciparu līmenis. Attiecībā uz iedalījumu eurozonā un ārpus eurozonas Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par Eiropas izlases shēmu piemērošanu, kā noteikts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā. Eiropas izlases shēma var ierobežot importa cenu mainīgā lieluma darbības jomu, attiecinot to uz ražojumu importu no tādām valstīm, kuras ir ārpus eurozonas. Dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, mainīgo lielumu Nr. 122, 312 un 340 iedalījums eurozonā un ārpus eurozonas nav jānosūta.”
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 7. punkts – i apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
B pielikums – b punkts – 4. apakšpunkts
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu par citu novērojamo vienību izmantošanu.”;
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, paredzot iespēju izmantot citas novērojamās vienības.”
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 7. punkts – iv apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
B pielikums – d punkts – 2. apakšpunkts
Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, lai grozītu to mainīgo lielumu sarakstu, kuri jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam.”;
Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu to mainīgo lielumu sarakstu, kuri jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam.”;
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 8. punkts – i apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
C pielikums – b punkts – 2. apakšpunkts
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu par citu novērojamo vienību izmantošanu.”;
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, paredzot iespēju izmantot citas novērojamās vienības.”;
(Virsrakstā sniegtā atsauce, kas attiecas uz pielikumu (“I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 8. punkts – i apakšpunkts”) atbilst Komisijas priekšlikumā sniegtajai atsaucei “I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 9. punkts – i apakšpunkts”. Šī neatbilstība radusies nepareizas numerācijas dēļ Komisijas priekšlikumā — I pielikuma VII daļas 57. punkta 4. daļā trūkst 8. punkta).
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 8. punkts – iii apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
C pielikums – c punkts – 4. apakšpunkts
iii)  pielikuma c) punkta 4. apakšpunkta pēdējo daļu svītro;
iii)  pielikuma c) punkta 4. apakšpunkta trešo daļu svītro;
(Virsrakstā sniegtā atsauce, kas attiecas uz pielikumu (“I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 8. punkts – iii apakšpunkts”) atbilst Komisijas priekšlikumā sniegtajai atsaucei “I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 9. punkts – iii apakšpunkts”. Šī neatbilstība radusies nepareizas numerācijas dēļ Komisijas priekšlikumā — I pielikuma VII daļas 57. punkta 4. daļā trūkst 8. punkta).
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 8. punkts – iv apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
C pielikums – d punkts – 2. apakšpunkts
“2. Apgrozījuma mainīgais lielums (Nr. 120.) un pārdošanas apjoma mainīgais lielums (Nr. 123.) jānosūta arī formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, lai grozītu to mainīgo lielumu sarakstu, kuri jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam.”;
“2. Apgrozījuma mainīgais lielums (Nr. 120) un pārdošanas apjoma mainīgais lielums (Nr. 123) jānosūta arī formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu to mainīgo lielumu sarakstu, kuri jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam.”;
(Virsrakstā sniegtā atsauce, kas attiecas uz pielikumu (“I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 8. punkts – iv apakšpunkts”) atbilst Komisijas priekšlikumā sniegtajai atsaucei “I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 9. punkts – iv apakšpunkts”. Šī neatbilstība radusies nepareizas numerācijas dēļ Komisijas priekšlikumā — I pielikuma VII daļas 57. punkta 4. daļā trūkst 8. punkta).
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 8. punkts – v apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
C pielikums – g punkts – 2. apakšpunkts
“2. Mainīgos lielumus apgrozījumam (Nr. 120.) un noieta deflatoram/pārdošanas apjomam (Nr. 330/123.) nosūta viena mēneša laikā saskaņā ar šā pielikuma f) punkta 3. apakšpunktā noteikto detalizācijas pakāpi. Dalībvalstis var izvēlēties piedalīties mainīgajos lielumos apgrozījumam un noieta deflatoram/pārdošanas apjomam (Nr. 120. un 330/123.) ar piešķīrumiem saskaņā ar Eiropas izlases shēmu, kā noteikts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, paredzot noteikumus par Eiropas izlases shēmas piešķīrumiem.”
“2. Mainīgos lielumus apgrozījumam (Nr. 120) un noieta deflatoram/pārdošanas apjomam (Nr. 330/123) nosūta viena mēneša laikā saskaņā ar šā pielikuma f) punkta 3. apakšpunktā noteikto detalizācijas pakāpi. Dalībvalstis var izvēlēties piedalīties mainīgajos lielumos apgrozījumam un noieta deflatoram/pārdošanas apjomam (Nr. 120 un 330/123) ar piešķīrumiem saskaņā ar Eiropas izlases shēmu, kā noteikts 4. panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot noteikumus par Eiropas izlases shēmas piešķīrumiem.”
(Virsrakstā sniegtā atsauce, kas attiecas uz pielikumu (“I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 8. punkts – v apakšpunkts”) atbilst Komisijas priekšlikumā sniegtajai atsaucei “I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 9. punkts – v apakšpunkts”. Šī neatbilstība radusies nepareizas numerācijas dēļ Komisijas priekšlikumā — I pielikuma VII daļas 57. punkta 4. daļā trūkst 8. punkta).
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 9. punkts – i apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
D pielikums – b punkts – 2. apakšpunkts
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu par citu novērojamo vienību izmantošanu.”;
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, paredzot iespēju izmantot citas novērojamās vienības.”;
(Virsrakstā sniegtā atsauce, kas attiecas uz pielikumu (“I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 9. punkts – i apakšpunkts”) atbilst Komisijas priekšlikumā sniegtajai atsaucei “I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 10. punkts – i apakšpunkts”. Šī neatbilstība radusies nepareizas numerācijas dēļ Komisijas priekšlikumā — I pielikuma VII daļas 57. punkta 4. daļā trūkst 8. punkta).
Grozījums Nr. 115
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 9. punkts – iv apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1165/98
D pielikums – d punkts – 2. apakšpunkts
“2. Apgrozījuma mainīgais lielums (Nr. 120) jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu, lai grozītu to mainīgo lielumu sarakstu, kuri jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam.”;
“2. Apgrozījuma mainīgais lielums (Nr. 120) jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Ja citi mainīgie lielumi uzrāda darba dienas efektus, dalībvalstis var arī nosūtīt minētos mainīgos lielumus formā, kas pielāgota darba dienu skaitam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu to mainīgo lielumu sarakstu, kuri jānosūta formā, kas pielāgota darba dienu skaitam.”;
(Virsrakstā sniegtā atsauce, kas attiecas uz pielikumu (“I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 9. punkts – iv apakšpunkts”) atbilst Komisijas priekšlikumā sniegtajai atsaucei “I pielikums – VII daļa – 57. punkts – 4. daļa – 10. punkts – iv apakšpunkts”. Šī neatbilstība radusies nepareizas numerācijas dēļ Komisijas priekšlikumā — I pielikuma VII daļas 57. punkta 4. daļā trūkst 8. punkta).
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 58. punkts – 1. daļa
Lai pielāgotu Regulu (EK) Nr. 530/1999 nolūkā ņemt vērā ekonomikas un tehnikas attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai minēto regulu papildinātu ar sniedzamās informācijas noteikšanu un sadalījumu, kā arī ar kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Lai pielāgotu Regulu (EK) Nr. 530/1999 nolūkā ņemt vērā ekonomikas un tehnikas attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu attiecībā uz minētās regulas papildināšanu ar sniedzamās informācijas noteikšanu un sadalījumu, kā arī ar statistikas datu kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 58. punkts – 3. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 530/1999
6. pants – 3. punkts
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu par saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu sniedzamās informācijas noteikšanu un sadalījumu. Šos deleģētos aktus pieņem katram pārskata laikposmam vismaz deviņus mēnešus pirms pārskata laikposma sākuma.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, precizējot saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu sniedzamās informācijas noteikšanu un sadalījumu. Šos deleģētos aktus pieņem katram pārskata laikposmam vismaz deviņus mēnešus pirms pārskata laikposma sākuma.”;
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 58. punkts – 3. daļa – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 530/1999
10. pants – 3. punkts
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu par kvalitātes izvērtēšanas kritērijiem. Šos deleģētos aktus pieņem katram pārskata laikposmam vismaz deviņus mēnešus pirms pārskata laikposma sākuma.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, precizējot statistikas datu kvalitātes izvērtēšanas kritērijus. Šos deleģētos aktus pieņem katram pārskata laikposmam vismaz deviņus mēnešus pirms pārskata laikposma sākuma.”;
Grozījums Nr. 119
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 58. punkts – 3. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 530/1999
10.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā un 10. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 6. panta 3. punktā un 10. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 58. punkts – 3. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 530/1999
10.a pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 10. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 59. punkts – 4. daļa
Lai nodrošinātu vienotus apstākļus Regulas (EK) Nr. 2150/2002 īstenošanai saistībā ar rezultātu sagatavošanu, atbilstošu kārtību rezultātu nosūtīšanai un kvalitātes ziņojumu saturu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 2150/2002 īstenošanai saistībā ar rezultātu sagatavošanu, atbilstošu kārtību rezultātu nosūtīšanai un kvalitātes ziņojumu struktūru un sīki izstrādātu kārtību, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 59. punkts – 5. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 2150/2002
1. pants – 5. punkts
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.b pantu, izveidojot atbilstības tabulu starp šīs regulas III pielikumā ietverto statistikas nomenklatūru un atkritumu sarakstu, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK*.
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.b pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, izveidojot atbilstības tabulu starp šīs regulas III pielikumā ietverto statistikas nomenklatūru un atkritumu sarakstu, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK*.
____________________
____________________
* Komisijas Lēmums (2000. gada 3. maijs), ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).”
* Komisijas 2000. gada 3. maija Lēmums, ar ko aizstāj Lēmumu 94/3/EK, ar kuru izveidots atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta a) punktu Padomes Direktīvā 75/442/EEK par atkritumiem, un Padomes Lēmumu 94/904/EK, ar kuru izveidots bīstamo atkritumu saraksts saskaņā ar 1. panta 4. punktu Padomes Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem (OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp.).”
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 59. punkts – 5. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 2150/2002
3. pants – 1. punkts – 2. daļa
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.b pantu, paredzot kvalitātes un precizitātes nosacījumus.”;
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.b pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot kvalitātes un precizitātes nosacījumus.”;
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 59. punkts – 5. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 2150/2002
5.a pants – 1. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.b pantu par pielāgošanu ekonomikas un tehnikas attīstībai datu savākšanā un statistiskā apstrādē, kā arī rezultātu apstrādē un nosūtīšanā, un par pielikumos uzskaitīto specifikāciju pielāgošanu.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 5.b pantu attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, pielāgojot to ekonomikas un tehnikas attīstībai datu savākšanā un statistiskā apstrādē, kā arī rezultātu apstrādē un nosūtīšanā, un pielāgojot pielikumos uzskaitītās specifikācijas.
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 59. punkts – 5. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 2150/2002
5.b pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 1. panta 5. punktā, 3. panta 1. un 4. punktā un 5.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 1. panta 5.punktā, 3.panta 1. un 4. punktā un 5.a pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 59. punkts – 5. daļa – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 2150/2002
6. pants – 1. daļa – c punkts
c)  noteiktu kvalitātes ziņojumu saturu, kā minēts I pielikuma 7. iedaļā un II pielikuma 7. iedaļā.
c)  noteiktu kvalitātes ziņojumu struktūru un sīki izstrādātu kārtību, kā minēts I pielikuma 7. iedaļā un II pielikuma 7. iedaļā.
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 60. punkts – 3. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 437/2003
5. pants – 2. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu, lai noteiktu citus precizitātes standartus.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot citus precizitātes standartus.
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 60. punkts – 3. daļa – 5. punkts
Regula (EK) Nr. 437/2003
10.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā un 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā un 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 1. daļa – 3.a ievilkums (jauns)
–  papildinātu minēto regulu, pieņemot pasākumus par datu sniegšanu saistībā ar priekšizpēti.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 3. daļa
Lai nodrošinātu vienotus apstākļus Regulas (EK) Nr. 450/2003 īstenošanai saistībā ar kvalitātes ziņojuma saturu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 450/2003 īstenošanai saistībā ar kvalitātes ziņojuma struktūru un detalizētu sagatavošanas kārtību, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
2. pants – 4. punkts
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai ieviestu grozījumus nolūkā pārstrādāt indeksa tehnisko specifikāciju un pārskatīt svēruma struktūru.”;
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu pielikumu nolūkā pārstrādāt indeksa tehnisko specifikāciju un pārskatīt svēruma struktūru.”;
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
3. pants – 2. punkts
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai ieviestu grozījumus nolūkā iekļaut šīs regulas darbības jomāNACE 2. red. O–S iedaļā noteiktās saimnieciskās darbības, ņemot vērā 10. pantā definēto priekšizpēti.”;
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu šo regulu nolūkā iekļaut šīs regulas darbības jomā NACE 2. red. O–S iedaļā noteiktās saimnieciskās darbības, ņemot vērā 10. pantā paredzēto priekšizpēti.”;
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
4. pants – 1. punkts – 1. daļa
Ņemot vērā ieguldījumu kopējā nodarbinātībā un darbaspēka izmaksās Savienības un valsts līmenī, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai identificētu NACE 2. red. iedaļās un tālākajos iedalījumos definētās saimnieciskās darbības, kurās dati ir jāiedala, nepārsniedzot NACE 2. red. iedalījumu līmeni (divu ciparu līmenis) vai līmeņu grupējumus, ņemot vērā ekonomikas un sociālo attīstību.
Ņemot vērā ieguldījumu kopējā nodarbinātībā un darbaspēka izmaksās Savienības un valsts līmenī, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu nolūkā izveidot to saimniecisko darbību iedalījumu, kuras definētas NACE 2. red. iedaļās un tālākajos iedalījumos un kurās dati ir jāiedala, nepārsniedzot NACE 2. red. iedalījumu līmeni (divu ciparu līmenis) vai līmeņu grupējumus, ņemot vērā ekonomikas un sociālo attīstību.
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
4. pants – 2. punkts – 2. daļa
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu, lai noteiktu minētās saimnieciskās darbības, ņemot vērā 10. pantā definēto priekšizpēti.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot minētās saimnieciskās darbības un ņemot vērā 10. pantā paredzēto priekšizpēti.
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
4. pants – 3. punkts
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu par ķēžu indeksa aprēķināšanai piemērojamās metodoloģijas noteikšanu.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, izveidojot ķēžu indeksa aprēķināšanai piemērojamo metodoloģiju.”;
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
8. pants – 1. punkts
“1. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 11.a pantu pieņemt deleģētos aktus par atsevišķu kvalitātes kritēriju noteikšanu. Pārsūtītajiem pašreizējiem un iepriekšējiem datiem ir jāatbilst šiem kvalitātes kritērijiem.”;
“1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot atsevišķus kvalitātes kritērijus. Pārsūtītajiem pašreizējiem un iepriekšējiem datiem ir jāatbilst šiem kvalitātes kritērijiem.”;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
8. pants – 2. punkts
“2. Sākot ar 2003. gadu, dalībvalstīm ir Komisijai jāsniedz ikgadēji kvalitātes ziņojumi. Ziņojumu saturu Komisija nosaka ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru:”;
“2. Sākot ar 2003. gadu, dalībvalstīm ir Komisijai jāsniedz ikgadēji kvalitātes ziņojumi. Ziņojumu struktūru un detalizētu sagatavošanas kārtību Komisija nosaka ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru:”;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 4.a punkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 450/2003
9. pants
4a)  regulas 9. pantu svītro.
Grozījums Nr. 139
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
10. pants – 5. punkts
“5. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem pasākumus saskaņā ar priekšizpētes rezultātiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru. Šajos pasākumos ievēro izmaksu lietderības principu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 223/2009 2. pantā, ietverot respondentu noslogojuma samazināšanu.”;
“5. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 11.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu saistībā ar šā panta 2. punktā minēto datu sniegšanu par šajā pantā minētās priekšizpētes rezultātiem. Šajos deleģētajos aktos ievēro izmaksu lietderības principu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 223/2009 2. pantā, ietverot respondentu noslogojuma samazināšanu.”;
Grozījums Nr. 140
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
11.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 4. punktā, 3. panta 2. punktā un 4pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 4. punktā, 3. panta 2. punktā, 4. panta 1., 2. un 3. punktā, 8. panta 1. punktā un 10panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 141
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
11.a pants – 3. punkts
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 4. punktā, 3. panta 2. punktā un 4pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 4. punktā, 3. panta 2. punktā, 4. panta 1., 2. un 3punktā, 8. panta 1. punktā un 10. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 142
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 61. punkts – 4. daļa – 7. punkts
Regula (EK) Nr. 450/2003
11.a pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 2. panta 4. punktu, 3. panta 2. punktu un 4. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 2. panta 4. punktu, 3. panta 2. punktu, 4. panta 1., 2. un 3. punktu, 8. panta 1. punktu un 10. panta 5. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.
Grozījums Nr. 143
Regulas priekšlikums
I pielikums – VI daļa – 62. punkts – 3. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 808/2004
8.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 8. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 8. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 144
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 63. punkts – 1. daļa – 2. ievilkums
–  grozītu minēto regulu nolūkā pielāgot Savienības kopsummas procentuālo īpatsvaru;
–  (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 145
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 63. punkts – 3. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1161/2005
2. pants – 2. punkts
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu, lai noteiktu grafiku kodu P.1, P.2, D.42, D.43, D.44, D.45 un B.4G iesniegšanai un pieņemtu jebkādus lēmumus prasīt pielikumā uzskaitīto darījumu iedalījumu pa partnersektoriem. Šādus lēmumus pieņem tikai pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 9. pantu ir Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegusi ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.”;
“2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot grafiku kodu P.1, P.2, D.42, D.43, D.44, D.45 un B.4G iesniegšanai un prasot pielikumā uzskaitīto darījumu iedalīšanu pa partnersektoriem. Šādus deleģētos aktus pieņem tikai pēc tam, kad Komisija saskaņā ar 9. pantu ir Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegusi ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.”;
Grozījums Nr. 146
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 63. punkts – 3. daļa – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (EK) Nr. 1161/2005
2. pants – 5. punkts
ba)  panta 5. punktu svītro;
Grozījums Nr. 147
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 63. punkts – 3. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 1161/2005
3. pants – 3. punkts
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu, lai grozītu šā panta 1. punktu attiecībā uz Savienības kopsummas procentuālo īpatsvaru.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu attiecībā uz to, lai grozītu šā panta 1. punktu nolūkā pielāgot Savienības kopsummas procentuālo īpatsvaru (1 %).”;
Grozījums Nr. 148
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 63. punkts – 3. daļa – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1161/2005
6. pants – 1. punkts – 1. daļa
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu, lai pieņemtu kopējus kvalitātes standartus.”;
“Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 7.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot kopējus kvalitātes standartus.”;
Grozījums Nr. 149
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 63. punkts – 3. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 1161/2005
7.a pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. un 4. punktā, 3. panta 3. punktā un 6. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs kopotās regulas spēkā stāšanās datums].
2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. un4. punktā, 3. panta 3. punktā un 6. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs grozījumu regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 150
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 63. punkts – 3. daļa – 4. punkts
Regula (EK) Nr. 1161/2005
7.a pants – 6. punkts
6.  Saskaņā ar 2. panta 2. un 4. punktu, 3. panta 3. punktu un 6. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
6.  Saskaņā ar 2. panta 2. un 4. punktu, 3. panta 3. punktu un 6. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.
Grozījums Nr. 151
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 64. punkts – 4. daļa – 1. punkts
Regula (EK) Nr. 1552/2005
5. pants – 2. punkts – 2. daļa
Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai paplašinātu šo definīciju, ja šāda paplašināšana būtiski uzlabotu pārskata rezultātu reprezentativitāti un kvalitāti attiecīgajās dalībvalstīs.
Turklāt Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, pieņemot minētās definīcijas paplašinājumu, ja šāds paplašinājums būtiski uzlabotu pārskata rezultātu reprezentativitāti un kvalitāti attiecīgajās dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 152
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 64. punkts – 4. daļa – 2. punkts
Regula (EK) Nr. 1552/2005
7. pants – 3. punkts
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai noteiktu prasības attiecībā uz izlasi un precizitāti un šo prasību ievērošanai nepieciešamos izlases apjomus, īpašus norādījumus par NACE 2. red. izmantošanu un lieluma kategorijas, kurās var iedalīt iegūtos rezultātus.”;
“3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot prasības attiecībā uz izlasi un precizitāti un šo prasību ievērošanai nepieciešamos izlases apjomus, īpašus norādījumus par NACE 2. red. izmantošanu un lieluma kategorijas, kurās var iedalīt iegūtos rezultātus.”;
Grozījums Nr. 153
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 64. punkts – 4. daļa – 3. punkts
Regula (EK) Nr. 1552/2005
8. pants – 2. punkts
“2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu par konkrētiem datiem, kas jāvāc attiecībā uz uzņēmumiem, kuri piedāvā arodmācības, un uzņēmumiem, kuri tās nepiedāvā, kā arī dažādiem arodmācību veidiem.”;
“2.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildinājumu, nosakot konkrētus datus, kas jāvāc attiecībā uz uzņēmumiem, kuri piedāvā arodmācības, un uzņēmumiem, kuri tās nepiedāvā, kā arī dažādiem arodmācību veidiem.”;
Grozījums Nr. 154
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 64. punkts – 4. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1552/2005
9. pants – 4. punkts
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, nosakot, kādas ir kvalitātes prasības datiem par uzņēmumos notiekošajām arodmācībām, kuri ir jāvāc un jāpārsūta Eiropas statistikas vajadzībām, un visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērtētu vai uzlabotu datu kvalitāti.”;
“4. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot, kādas ir kvalitātes prasības datiem par uzņēmumos notiekošajām arodmācībām, kuri ir jāvāc un jāpārsūta Eiropas statistikas vajadzībām, un pieņemot visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērtētu vai uzlabotu datu kvalitāti.”;
Grozījums Nr. 155
Regulas priekšlikums
I pielikums – VII daļa – 64. punkts – 4. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts
Regula (EK) Nr. 1552/2005
9. pants – 5. punkts
“5. Komisija ar īstenošanas aktu nosaka 2. punktā minēto kvalitātes ziņojumu struktūru. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru.”;
“5.