Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis - Strasbūra 
Ķīna, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvoklis
 Kamerūna
 Bruneja
 Eurojust un Dānijas nolīgumu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās *
 CO2 emisijas standarti jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem ***I
 “Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana ***I
 Digitālo rīku un procesu izmantošana sabiedrību tiesībās ***I
 Pārrobežu reorganizācija, apvienošanās un sadalīšana ***I
 Eiropas Aizsardzības fonds ***I
 Riska darījumi segto obligāciju veidā ***I
 Segtās obligācijas un segto obligāciju publiskā uzraudzība ***I
 Programma InvestEU ***I
 Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide ***I
 Informācijas atklāšana saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem ***I
 Noturīgi organiskie piesārņotāji ***I
 Tīrvērtes pienākums, pārskatu iesniegšanas prasības un risku mazināšanas paņēmieni attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un darījumu reģistri ***I
 CCP atļauju piešķiršana un trešo valstu CCP atzīšana ***I
 MVU izaugsmes tirgu izmantošanas veicināšana ***I
 Sarunas ar Padomi un Komisiju par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesībām: tiesību akta priekšlikums
 Visaptverošs Eiropas Savienības satvars attiecībā uz endokrīniem disruptoriem

Ķīna, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvoklis
PDF 152kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija par Ķīnu, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvokli (2019/2690(RSP))
P8_TA-PROV(2019)0422RC-B8-0255/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Ķīnā, jo īpaši 2009. gada 26. novembra rezolūciju par Ķīnu: mazākumtautību tiesības un nāvessoda piemērošana(1), 2011. gada 10. marta rezolūciju par stāvokli Kašgarā (Ķīna, Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions) un tās kultūras mantojumu(2), 2016. gada 15. decembra rezolūciju par Tibetas budistu akadēmijas Larung Gar un Ilham Tohti lietām(3), 2018. gada 12. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecību stāvokli(4) un 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par uiguru un kazahu masveida patvaļīgu aizturēšanu Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā(5),

–  ņemot vērā ES un Ķīnas stratēģisko partnerību, kas tika uzsākta 2003. gadā, un Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 22. jūnija kopīgo paziņojumu “Elementi jaunai ES stratēģijai attiecībā uz Ķīnu” (JOIN(2016)0030),

–  ņemot vērā ES vadlīnijas par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras Ārlietu padome pieņēma 2013. gada 24. jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 12. marta kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005),

–  ņemot vērā 21. ES un Ķīnas samita kopīgo paziņojumu 2019. gada 9. aprīlī,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas dialogu par cilvēktiesībām, ko uzsāka 1995. gadā, un tā 37. sarunu kārtu, kas 2019. gada 1. un 2. aprīlī notika Briselē,

–  ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 36. pantu, kurā visiem pilsoņiem ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, un 4. pantu, kurā noteiktas mazākumtautību tiesības,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko Ķīna parakstīja 1998. gadā, bet nav ratificējusi,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas Ķīnas pārskata noslēguma apsvērumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju ES apgalvo, ka veicinās cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu “visās savas ārējās darbības jomās bez izņēmumiem” un ka ES “savās attiecībās ar visām trešām valstīm, ieskaitot tās stratēģiskos partnerus, uzmanības centrā izvirzīs cilvēktiesības”; tā kā tam arī turpmāk vajadzētu būt ES un Ķīnas ilgstošo attiecību centrā saskaņā ar ES apņemšanos atbalstīt šīs pašas vērtības savā ārējā darbībā un Ķīnas Ķīnas pausto ieinteresētību ievērot ar cilvēktiesībām saistītās tās starptautiskās tiesības un standartus savā attīstībā un starptautiskajā sadarbībā;

B.  tā kā Ķīna ir sekmīgi palīdzējusi 700 miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības, bet tā kā kopš prezidenta Sji Dzjiņpina nākšanas pie varas 2013. gada martā cilvēktiesību situācija Ķīnā turpina pasliktināties un valdība pastiprina naidīgumu pret miermīlīgu opozīciju, vārda un reliģijas brīvību un tiesiskumu; tā kā Ķīnas iestādes ir aizturējušas un notiesājušas simtiem cilvēktiesību aizstāvju, juristu un žurnālistu;

C.  tā kā jaunais reliģisko jautājumu regulējums, kas stājās spēkā 2018. gada 1. februārī, stingrāk ierobežo reliģiskas grupas un reliģisku darbību un spiež tām pielāgoties partijas politikai; tā kā reliģijas brīvība un pārliecības brīvība atkal ir noslīdējusi līdz zemākajam līmenim, kāds bijis vērojams kopš pagājušā gadsimta 70. gadu beigām, kad sākās ekonomikas reformas un Ķīna kļuva pasaulei atvērtāka; tā kā Ķīnā ir viens no lielākajiem reliģisko ieslodzīto skaitiem;

D.  tā kā, lai gan 2018. gada septembrī tika panākta vienošanās starp Svēto Krēslu un Ķīnas valdību attiecībā uz bīskapu iecelšanu Ķīnā, kristiešu reliģiskās kopienas Ķīnā ir saskārušās ar pieaugošām represijām, proti, pret kristiešiem gan neoficiālās, gan valdības apstiprinātās baznīcās tiek veikta ticīgo vajāšana un aizturēšana, baznīcu nojaukšana, reliģisko simbolu konfiskācija un kristiešu pulcēšanās apspiešana; tā kā Ķīnas iestādes dažās provincēs neļauj personām, kas jaunākas par 18 gadiem, apmeklēt reliģiskas darbības; tā kā 2018. gada septembrī Ķīna aizliedza Ciānas baznīcu, kas ir lielākā mājas kongregācija Ķīnā un kam ir vairāk nekā 1500 sekotāju;

E.  tā kā ir strauji pasliktinājusies situācija Siņdzjanā, kur dzīvo 10 miljoni uiguru un etnisko kazahu musulmaņu, un Ķīnas iestādes stabilitāti un kontroli pār Siņdzjanu ir izvirzījušas par būtisku prioritāti, kam par iemeslu ir gan terorakti, ko ik pa laikam Siņdzjanā vai it kā saistībā ar Siņdzjanu sarīko uiguri, gan Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona stratēģiskā atrašanās vieta attiecībā uz iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”; tā kā ir saņemta informācija, ka Siņdzjanas nometņu sistēma ir paplašinājusies arī citās Ķīnas daļās;

F.  tā kā ir izveidota ārpustiesas aizturēšanas programma, kurā saskaņā ar ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas minētajām aplēsēm ir “no desmitiem tūkstošu līdz pat miljonam uiguru”, kas ir spiesti iziet “politisku pāraudzināšanu” bez apsūdzības vai tiesāšanas un uz nenoteiktiem laikposmiem un tādēļ tiek patvaļīgi aizturēti, aizbildinoties ar cīņu pret terorismu un reliģisko ekstrēmismu; tā kā Siņdzjanas provincē ir izstrādāta politika, kas paredz stingrus reliģijas prakses un uiguru valodas un tradīciju ierobežojumus;

G.  tā kā ir izstrādāts sarežģīts invazīvas digitālās uzraudzības tīkls, tostarp izmantojot sejas atpazīšanas tehnoloģiju un datu vākšanu;

H.  tā kā Ķīnas valdība daudzkārt ir noraidījusi ANO Darba grupas vardarbīgas vai piespiedu pazušanas jautājumos (WGEID), ANO augstā cilvēktiesību komisāra un citu ANO īpašo procedūru mandātu pieprasījumus nosūtīt uz Siņdzjanu neatkarīgus izmeklētājus;

I.  tā kā, neraugoties uz ekonomikas izaugsmi un infrastruktūras attīstību, situācija Tibetā dažu iepriekšējo gadu laikā tomēr ir pasliktinājusies, jo Ķīnas valdība, aizbildinoties ar drošību un stabilitāti, plašā spektrā ierobežo cilvēktiesības un nežēlīgi apspiež tibetiešu identitāti un kultūru;

J.  tā kā dažos pēdējos gados Tibetā ir palielinājies novērošanas un kontroles pasākumu skaits, biežāk notiek arī cilvēku patvaļīga aizturēšana, spīdzināšana un ir vairāk sliktas izturēšanās gadījumu; tā kā Ķīnas valdība ir radījusi Tibetā vidi, kurā valsts varai nav ierobežojumu, valda bailes un cieši tiek kontrolēts un regulēts katrs sabiedriskās un privātās dzīves aspekts; tā kā Tibetā jebkādu nevardarbīgas opozīcijas vai kritikas izpausmi pret valsts politiku, kas tiek īstenota attiecībā uz etniskām vai reliģiskām minoritātēm, var uzskatīt par šķeltniecisku un tāpēc piemērot kriminālsodus; tā kā piekļuve Tibetas autonomajam reģionam pašlaik ir vairāk ierobežota nekā jebkad agrāk;

K.  tā kā ir saņemta informācija, ka kopš 2009. gada ir notikuši ārkārtīgi liela skaita tibetiešu, galvenokārt mūku un mūķeņu, pašaizdedzināšanās gadījumi, tādējādi protestējot pret Ķīnas ierobežojošo politiku Tibetā un atbalstot Dalailamas atgriešanos un tiesības īstenot reliģijas brīvību Abas/Ngabas novadā Sičuaņas provincē un visās pārējās Tibetas plakankalnes daļās; tā kā pēdējo 10 gadu laikā nav panākts progress Tibetas krīzes atrisināšanā,

1.  pauž dziļas bažas par aizvien represīvāko režīmu, ar ko saskaras daudzas reliģiskās un etniskās minoritātes, jo īpaši uiguri un kazahi, tibetieši un kristieši, un kas nosaka papildu ierobežojumus konstitucionālām garantijām attiecībā uz viņu tiesībām uz kultūras izpausmju un reliģijas brīvību, vārda un izpausmes brīvību un tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos un biedrošanos; prasa, lai iestādes ievērotu šīs pamatbrīvības;

2.  aicina Ķīnas valdību nekavējoties izbeigt patvaļīgas aizturēšanas praksi, kur bez apsūdzības, tiesāšanas vai notiesāšanas par noziedzīgu nodarījumu tiek patvaļīgi aizturēti uiguru un kazahu minoritātes locekļi un tibetieši, slēgt visas nometnes un aizturēšanas centrus un nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot aizturētās personas;

3.  prasa nekavējoties atbrīvot patvaļīgi aizturētās personas un pārliecības dēļ ieslodzītos, tostarp faluņguna praktizētājus, un izbeigt piespiedu pazušanas un uzstāj, ka visām personām ir jābūt iespējai izvēlēties savu likumīgo pārstāvi, piekļūt savai ģimenei un saņemt medicīnisko palīdzību, kā arī pieprasīt savas lietas izmeklēšanu;

4.  aicina Ķīnas valdību nekavējoties atbrīvot: uigurus, tostarp Ilham Tohti, Tashpolat Tiyip, Rahile Dawut, Eli Mamut, Hailaite Niyazi, Memetjan Abdulla, Abduhelil Zunun un Abdukerim Abduweli; personas, kas tiek vajātas par reliģisko pārliecību, tostarp Zhang Shaojie, Hu Shigen, Wang Yi, un Sun Qian; Tibetas aktīvistus, rakstniekus un reliģiskos darbiniekus, kas saskaras ar kriminālām apsūdzībām vai ir ieslodzīti par savu tiesību uz vārda brīvību īstenošanu, tostarp Tashi Wangchuk un Lobsang Dargye;

5.  prasa nekavējoties atbrīvot Zviedrijas pilsoni grāmatizdevēju Gui Minhai un divus Kanādas pilsoņus Michael Spavor un Michael Kovrig;

6.  mudina Ķīnas valdību sniegt ģimenēm pilnīgu informāciju par Siņdzjanā pazudušajām personām;

7.  aicina Ķīnas iestādes pārtraukt savas kampaņas pret kristiešu draudzēm un organizācijām un izbeigt kristiešu mācītāju un priesteru vajāšanu un aizturēšanu, kā arī baznīcu piespiedu nojaukšanu;

8.  aicina Ķīnas iestādes atbalstīt tibetiešu valodas, kultūras, reliģijas brīvību un citas pamatbrīvības un atturēties īstenot tādu izmitināšanas politiku, kas ir labvēlīga ķīniešu tautības cilvēkiem, bet nelabvēlīgi ietekmē tibetiešus, kā arī nepiespiest tibetiešu nomadus atteikties no sava ierastā dzīvesveida;

9.  nosoda kampaņas, kas tiek īstenotas, izmantojot “patriotiskās audzināšanas” pieeju, tostarp pasākumus, kuri paredzēti tibetiešu budistu klosteru pārvaldīšanai; pauž bažas par to, ka Ķīnas krimināltiesības tiek izmantotas ļaunprātīgi, lai vajātu tibetiešus un budistus, kuru reliģiskās darbības tiek pielīdzinātas separātismam; pauž nožēlu par to, ka apstākļi budisma praktizēšanai Tibetā ir ievērojami pasliktinājušies pēc tur notikušajiem protestiem 2008. gada martā, jo Ķīnas valdība ir sākusi īstenot stingrāku “patriotiskās audzināšanas” pieeju;

10.  mudina Ķīnas iestādes nodrošināt konstitūcijā garantētās tiesības uz reliģijas brīvību visiem Ķīnas pilsoņiem;

11.  atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm ir svarīgi jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem izvirzīt visos politiskajos līmeņos saziņā ar Ķīnas iestādēm saskaņā ar ES apņemšanos īstenot stingru, skaidru un vienotu nostāju attiecībā uz šo valsti, tostarp izmantojot ikgadējo cilvēktiesību dialogu, stratēģisko dialogu, augsta līmeņa ekonomikas dialogu un samitu, kā arī gaidāmo Eiropas un Āzijas samitu;

12.  uzsver, ka, lai gan ES un Ķīnas 21. samitā pieņemtajā kopīgajā paziņojumā ES un Ķīna atkārtoti apstiprināja, ka visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas, ES būtu jāmudina Ķīna attiecīgi rīkoties; pauž nožēlu par to, ka ES un Ķīnas 2019. gada 9. aprīļa samitā steidzamiem cilvēktiesību jautājumiem atkal bija maznozīmīga loma; uzskata, ka, ja ES un Ķīnas samita sarunas par cilvēktiesībām ir vājas, Padomei, Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) un Komisijai vajadzētu vispār atteikties šo jautājumu iekļaut un sniegt atsevišķu paziņojumu par šo tematu, saturīgi novērtējot gan situāciju, gan to, kāpēc nebija iespējams vienoties par spēcīgāku formulējumu;

13.  aicina ES dalībvalstis nepieļaut, ka Ķīnas iestāžu veiktās darbības ES teritorijā tiek vērstas pret tjurku kopienu, tibetiešu un citu reliģisko vai etnisko grupu pārstāvjiem, lai piespiestu viņus kļūt par informatoriem, piespiestu viņus atgriezties Ķīnā vai apklusinātu viņus;

14.  aicina Ķīnas iestādes atļaut žurnālistiem un starptautiskajiem novērotājiem, tostarp ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un ANO īpašajām procedūrām, brīvu, jēgpilnu un netraucētu piekļuvi Siņdzjanas provincei un Tibetas autonomajam reģionam; prasa ES un dalībvalstīm uzņemties vadību ANO Cilvēktiesību padomes nākamajā sesijā attiecībā uz rezolūciju, ar ko izveido faktu vākšanas misiju uz Siņdzjanu;

15.  aicina Ķīnas valdību garantēt, ka tiek pilnībā ievērotas Ķīnas konstitūcijā paredzētās pilsoņu tiesības, tostarp 4. pants, kas aizsargā nacionālās minoritātes, 35. pants, kas aizsargā vārda brīvību, preses brīvību, pulcēšanās, biedrošanās brīvību, kā arī brīvību piedalīties gājienos un demonstrācijās, 36. pants, kurā atzītas tiesības uz reliģijas brīvību, un 41. pants, kas garantē tiesības kritizēt un paust ieteikumus par jebkuru valsts iestādi vai amatpersonu;

16.  mudina Ķīnu ratificēt Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām;

17.  mudina Ķīnu dot ES diplomātiem, žurnālistiem un iedzīvotājiem iespēju netraucēti ierasties Tibetā, uz savstarpējības principa pamata atbildot uz brīvu un atvērtu piekļuvi visām ES dalībvalstu teritorijām, kura ir piešķirta ceļotājiem no Ķīnas; mudina ES iestādes nopietni ņemt vērā jautājumu par piekļuvi Tibetai diskusijās par ES un Ķīnas nolīgumu par vīzu režīma atvieglojumiem;

18.  pauž vilšanos par to, ka ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 37. kārtā nav panākti vērā ņemami rezultāti; turklāt pauž nožēlu par to, ka Ķīnas delegācija 2. aprīlī nepiedalījās dialoga turpinājumā, kas paredzēja viedokļu apmaiņu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

19.  mudina PV/AP, EĀDD un dalībvalstis intensīvāk uzraudzīt satraucošo notikumu gaitu cilvēktiesību jomā Siņdzjanā, tostarp pastiprinātas valdības represijas un novērošanu, un iebilst pret cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā gan privāti, gan publiski;

20.  aicina Padomi apsvērt iespēju pieņemt mērķtiecīgas sankcijas pret amatpersonām, kas atbildīgas par Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona apspiešanu;

21.  prasa ES, tās dalībvalstīm un starptautiskajai sabiedrībai apturēt visu tādu preču un pakalpojumu eksportu un tehnoloģiju nodošanu, kurus Ķīna izmanto, lai paplašinātu un uzlabotu savu kibernovērošanas un prognostiskās profilēšanas aparātu; pauž dziļas bažas par to, ka Ķīna jau pašlaik eksportē šādas tehnoloģijas autoritārām valstīm visā pasaulē;

22.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 285 E, 21.10.2010., 80. lpp.
(2) OV C 199 E, 7.7.2012., 185. lpp.
(3) OV C 238, 6.7.2018., 108. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0343.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0377.


Kamerūna
PDF 143kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija Par Kamerūnu (2019/2691(RSP))
P8_TA-PROV(2019)0423RC-B8-0245/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja Antonio Panzeri 2019. gada 7. marta paziņojumu par stāvokli Kamerūnā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 5. marta deklarāciju par politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Kamerūnā,

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonu vairākus paziņojumus par stāvokli Kamerūnā, jo īpaši paziņojumu, kas sniegts 2019. gada 31. janvārī,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas 2018. gada Kamerūnas prezidenta vēlēšanās 2018. gada 9. oktobra provizorisko paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO ekspertu 2018. gada 11. decembra paziņojumu par protestu apspiešanu,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas 2019. gada 6. marta paziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Kamerūnā,

–  ņemot vērā Kamerūnas 2014. gada pretterorisma likumu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu (Kotonū nolīgums),

–  ņemot vērā 1981. gadā pieņemto Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu, ko Kamerūna ir ratificējusi,

–  ņemot vērā Kamerūnas Republikas konstitūciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Kamerūna saskaras ar vairākām vienlaicīgām politiskām un drošības problēmām, tostarp Boko Haram draudiem tās Galējo Ziemeļu reģionā, pārrobežu draudiem gar tās austrumu robežu ar Centrālāfrikas Republiku, kā arī iekšējiem bruņotu separātistu nemieriem tās anglofonajā Ziemeļrietumu reģionā un Dienvidrietumu reģionā;

B.  tā kā 2018. gada 7. oktobrī Kamerūnā notika prezidenta vēlēšanas; tā kā šīs vēlēšanas raksturoja apgalvojumi par krāpšanu un saņemtas ziņas par pārkāpumiem; tā kā prezidents Paul Biya ir pie varas kopš 1982. gada; tā kā Kamerūnas konstitūcija 2008. gadā tika grozīta, lai atceltu termiņa ierobežojumus;

C.  tā kā Maurice Kamto vadītās opozīcijas partijas Kamerūnas atdzimšanas kustības (MRC) atbalstītāji un sabiedrotie rīkoja protestus Dualā, Jaundē, Džangā, Bafusamā un Bafangā; tā kā valsts drošības spēki pielietoja nesamērīgu spēku, tostarp asaru gāzi un gumijas lodes, lai apspiestu šos protestus;

D.  tā kā 2019. gada janvārī aptuveni 200 cilvēku, viņu vidū Maurice Kamto un citi opozīcijas līderi, tika patvaļīgi arestēti un aizturēti bez tiesībām nekavējoties saņemt advokāta palīdzību; tā kā starp noziegumiem, par kuriem šiem opozīcijas atbalstītājiem un viņu vadītājam ir izvirzītas apsūdzības, ir sacelšanās, naidīgas darbības pret dzimteni, nemieri, sabiedrisko ēku un mantas demolēšana, necieņa pret republikas prezidentu un politiska rakstura pulcēšanās;

E.  tā kā 2019. gada 9. aprīlī Kamerūnas Centrālajā reģionā apelācijas tiesa apstiprināja pirmajā instancē pieņemto lēmumu un noraidīja Maurice Kamto un vēl sešu citu personu atbrīvošanu; tā kā tiesvedība apelācijas tiesā noritēja Maurice Kamo un viņa advokātu prombūtnē;

F.  tā kā Kamerūnas iestādes ir rīkojušās nesamērīgi, uzsākot militārās tiesas prāvas pret dažiem opozīcijas dalībniekiem, kuras saasina politiskos nemierus Kamerūnā; tā kā apsūdzētajiem notiesāšanas gadījumā var draudēt nāvessods;

G.  tā kā Kamerūnas iestādes ir vairākkārt ierobežojušas vārda brīvību, aizliedzot internetu, vajājot un aizturot žurnālistus, atsakot licences neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem un pastiprinot politiskos uzbrukumus neatkarīgajai presei;

H.  tā kā saglabājas saspīlējums starp Kamerūnas franciski runājošo vairākuma kopienu un mazākumā esošo angliski runājošo kopienu; tā kā Kamerūnas Ziemeļrietumu reģionā un Dienvidrietumu reģionā joprojām galvenokārt runā angļu valodā un tajos ir atšķirīgas izglītības un tiesību sistēmas;

I.  tā kā 2016. gada beigās anglofono reģionu diskriminēšana un relatīvā nevērība pret tiem, kā arī franču tiesību sistēmas un valodas noteikšana šo reģionu tiesās un mācību iestādēs izraisīja skolotāju un juristu miermīlīgus streikus un miermīlīgas demonstrācijas;

J.  tā kā kopš 2018. gada oktobra vardarbība ir pastiprinājusies un plaša mēroga operācijās, ko veic drošības spēki, bieži vien notiek pārkāpumi un tie noved pie cilvēktiesību pārkāpumiem, ieskaitot nelikumīgas nogalināšanas, izvarošanas, vardarbību pret sievietēm un bērniem un īpašuma iznīcināšanu;

K.  tā kā bruņoti separātisti ir veikuši masveida nolaupīšanas, tostarp skolēnu un studentu masveida nolaupīšanu, mērķtiecīgas policistu, tiesībaizsardzības amatpersonu un vietējo pašvaldību ierēdņu slepkavības, ir piedalījušies izspiešanā, piespieduši uz iknedēļas “rēgu pilsētas“ protestiem, kā arī ir boikotējuši un dedzinājuši izglītības iestādes un slimnīcas, tādējādi atņemot tūkstošiem jauniešu piekļuvi izglītībai un liedzot iedzīvotājiem veselības aprūpes pieejamību;

L.  tā kā krīzes dēļ aptuveni 444 000 cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē un vēl 32 000 ir aizbēguši uz kaimiņos esošo Nigēriju; tā kā kopējā humanitārā krīze, ar ko saskaras Kamerūna, aptver vairāk nekā 600 000 iekšzemē pārvietotu personu, aptuveni 35 000 bēgļu no kaimiņvalstīs notiekošiem konfliktiem, kā arī 1,9 miljonus cilvēku, kuriem draud pārtikas trūkums;

M.  tā kā 2018. un 2019. gadā Kamerūnas valdība ir īstenojusi Ārkārtas humānās palīdzības plānu Ziemeļrietumu reģionam un Dienvidrietumu reģionam, lai prioritārā kārtā nodrošinātu pārvietoto personu daudzveidīgu aizsardzību un palīdzību tām, kā arī sniegtu veselības aprūpes pakalpojumus cilvēkiem, kurus skārusi krīze;

N.  tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība un minoritāšu vajāšana joprojām ir nopietnas problēmas; tā kā Kamerūnas kriminālkodekss soda seksuālās attiecības starp viena dzimuma personām ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem; tā kā policija un „gendarmes” (militārā policija) turpina apcietināt un iebiedēt LGTBQI personas;

O.  tā kā Boko Haram turpina veikt nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Galējo Ziemeļu reģionā, ieskaitot laupīšanu un īpašuma iznīcināšanu, kā arī civiliedzīvotāju nogalināšanu un nolaupīšanu,

1.  pauž nožēlu par spīdzināšanām, piespiedu pazušanas gadījumiem un ārpustiesas nogalināšanām, ko veic drošības dienesti un bruņotie separātisti; pauž īpašas bažas par valdības spēku rīcību vardarbībā; aicina drošības spēkus, veicot darbības, ievērot starptautiskās cilvēktiesības un aicina valdību nekavējoties rīkoties, lai izbeigtu vardarbību un nesodāmību valstī;

2.  nosoda pārmērīga spēka lietošanu pret protestētājiem un politiskajiem pretiniekiem un preses, vārda un pulcēšanās brīvību pārkāpumus; pauž dziļu nožēlu par Maurice Kamto un citu mierīgo protestētāju apcietināšanu un aizturēšanu; prasa Kamerūnas iestādēm nekavējoties atbrīvot Maurice Kamto un visus pārējos ieslodzītos, kas ieslodzīti politisku iemeslu dēļ, neatkarīgi no tā, vai viņi tika arestēti pirms 2018. gada prezidenta vēlēšanām vai pēc tam;

3.  turklāt aicina Kamerūnas valdību pārtraukt jebkādu politisko aktīvistu vajāšanu un iebiedēšanu, tostarp atceļot miermīlīgas politiskas pulcēšanās aizliegumu, demonstrāciju un protestu aizliegumu, kā arī veikt pasākumus, lai cīnītos pret naida runu;

4.  atgādina, ka militārajām tiesām nekādā gadījumā nevajadzētu būt jurisdikcijai pār civiliedzīvotājiem; atgādina Kamerūnai par tās starptautiskajām saistībām nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu visiem pilsoņiem neatkarīgā tiesā;

5.  atgādina, ka kopš 1997. gada Kamerūnā netiek piemērots nāvessods; norāda, ka tas ir pagrieziena punkts valsts virzībā uz pilnīgu atcelšanu; atkārtoti norāda uz Eiropas Savienības stingro nostāju pret nāvessodu un aicina Kamerūnas valdību apstiprināt, ka tā nepieprasīs nāvessodu politiskajiem aktīvistiem un protestētājiem;

6.  pauž bažas par to, ka Kamerūnas valdība nav panākusi savu drošības spēku atbildību un tas pastiprināja vardarbību un nesodāmības tradīciju; aicina veikt neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu par to, kā policija un drošības spēki izmanto spēku pret protestētājiem un politiskajiem oponentiem, kā arī aicina saukt pie atbildības vainīgos;

7.  mudina Kamerūnas iestādes pieņemt visus nepieciešamos pasākumus, kas atbilstu valsts saistībām cilvēktiesību jomā pārtraukt vardarbības loku; jo īpaši aicina valdību organizēt iekļaujošu politisko dialogu, kura mērķis ir rast mierīgu un ilgstošu krīzes risinājumu reģionos, kuros pārsvarā runā angliski; aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt veicināt iekļaujošu nacionālā miera dialogu, piedāvājot uzņemties starpnieka lomu;

8.  pauž nožēlu par to, ka abas konfliktā iesaistītās puses nevēlas iesaistīties miera sarunās; mudina Āfrikas Savienību un Centrālāfrikas valstu Ekonomikas kopienu veicināt šādu sarunu organizēšanu un aicina ES būt gatavai atbalstīt šo procesu; uzskata, ka, ja netiks panākts progress, Kamerūnas krīze būtu jāizskata ANO Drošības padomē; turklāt aicina ES izmantot politisko ietekmi, ko sniedz attīstības palīdzība un citas divpusējās programmas, lai uzlabotu cilvēktiesību aizsardzību Kamerūnā;

9.  mudina Kamerūnas valdību izveidot patiesu, reprezentatīvu un dinamisku demokrātiju; tādēļ aicina valdību pulcēt visas politiskās ieinteresētās personas, lai panāktu vēlēšanu sistēmas saskaņotu pārskatīšanu ar mērķi nodrošināt brīvu, pārredzamu un uzticamu vēlēšanu procesu; aicina šo procesu veikt, pirms tiek rīkotas jebkādas turpmākas vēlēšanas, lai veicinātu mieru un izvairītos no krīzēm pēcvēlēšanu periodā; aicina ES pastiprināt tehnisko palīdzību, lai atbalstītu Kamerūnu tās centienos stiprināt vēlēšanu procedūras un padarīt tās demokrātiskākas;

10.  atkārtoti uzsver, ka dinamiska un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir būtiska, lai nodrošinātu cilvēktiesības un tiesiskumu; pauž bažas par to, ka ir aizliegtas Kamerūnas Anglofonās pilsoniskās sabiedrības konsorcija darbības; mudina valdību atcelt aizliegumu un nodrošināt atvērtu telpu, kurā var darboties pilsoniskā sabiedrība;

11.  pauž bažas par to, ka 2014. gada pretterorisma likums tiek ļaunprātīgi izmantots, lai ierobežotu pamatbrīvības; atbalsta ANO ekspertu lūgumus pārskatīt likumu, lai nodrošinātu, ka to neizmanto nolūkam ierobežot tiesības uz vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

12.  atzīmē Amerikas Savienoto Valstu lēmumu samazināt savu militāro palīdzību Kamerūnai, balstoties uz ticamiem apgalvojumiem par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem no drošibas spēku puses; aicina Komisiju veikt novērtējumu par ES atbalstu drošības dienestiem šajā jomā un ziņot par to Eiropas Parlamentam; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka Kamerūnas iestādēm piešķirtais atbalsts neveicina un nepalīdz izdarīt cilvēktiesību pārkāpumus;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ĀKK un ES Ministru padomei, Āfrikas Savienības iestādēm un Kamerūnas valdībai un parlamentam.


Bruneja
PDF 139kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija par Bruneju (2019/2692(RSP))
P8_TA-PROV(2019)0424RC-B8-0242/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2019. gada 3. aprīļa paziņojumu par Brunejas Darusalamas Kriminālkodeksa rīkojuma īstenošanu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību un sodīšanu, par cilvēktiesību aizstāvjiem un par visu LGBTI cilvēktiesību izmantošanas veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2019. gada 1. aprīļa paziņojumu, kurā Bruneja mudināta apturēta “drakoniskā” jaunā kriminālkodeksa stāšanos spēkā,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kuru Bruneja parakstīja 2015. gadā,

–  ņemot vērā Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā ASEAN 2012. gada Cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ASEAN un ES rīcības plānu 2018.–2022. gadam,

–  ņemot vērā 2017. gada 29. novembra ASEAN un ES cilvēktiesību politikas dialogu,

–  ņemot vērā ASV Valsts departamenta runaspersonas vietnieka 2019. gada 2. aprīļa paziņojumu par Brunejas šariata kriminālkodeksa otrā un trešā posma īstenošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2014. gadā Bruneja ieviesa šariata kriminālkodeksu, ko bija paredzēts īstenot trīs posmos; tā kā īstenošanas trešais posms stājās spēkā 2019. gada 3. aprīlī, tā kā trešajā posmā stājas spēkā noteikumi, kas paredz nāvessodu ar nomētāšanu ar akmeņiem par abpusēji labprātīgām viendzimuma seksuālajām attiecībām, seksuālām attiecībām ārpus laulības un abortu, kā arī locekļu amputēšanu par zādzību; tā kā kriminālkodekss gan musulmaņiem, gan citiem paredz nāvessodu arī par pravieša Muhameda aizvainošanu vai nomelnošanu; tā kā šariata kriminālkodekss attiecas gan uz musulmaņiem, gan citiem, tostarp ārvalstniekiem, kā arī uz nodarījumiem, ko pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji izdarījuši ārpus valsts;

B.  tā kā bērni, kas sasnieguši pubertāti un ir notiesāti par šādiem nodarījumiem, var saņemt tādu pašu sodu kā pieaugušie; tā kā jaunāki bērni var tikt pakļauti sišanai ar rīksti;

C.  tā kā pirms šariata kriminālkodeksa ieviešanas homoseksualitāte Brunejā bija nelikumīga un sodāma ar ieslodzījumu līdz 10 gadiem;

D.  tā kā pēdējās vēlēšanas Brunejā notika 1962. gadā; tā kā sultāns ir gan valsts vadītājs, gan premjerministrs ar pilnām izpildpilnvarām;

E.  tā kā ANO īpašais referents spīdzināšanas jautājumos ir norādījis, ka ikviens miesas soda veids ir pretrunā spīdzināšanas un citu nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidu aizliegumam un ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām to nevar uzskatīt par likumīgu sodu; tā kā daļa kriminālkodeksa paredzēto sodu ir uzskatāmi par spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos, ko aizliedz Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kuru Bruneja Darusalama parakstīja 2015. gadā;

F.  tā kā šariata kriminālkodeksa noteikumi ir pretrunā saistībām, ko Brunejai uzliek starptautiskās cilvēktiesības, tostarp tiesībām uz dzīvību, brīvībai no spīdzināšanas un cita veida nežēlīgas rīcības, vārda brīvībai un reliģijas brīvībai, kā arī tiesībām uz privātumu; tā kā kriminālkodeksa noteikumi ir diskriminējoši uz seksuālās orientācijas pamata, diskriminējoši pret sievietēm un Brunejas reliģiskajām minoritātēm, kā arī var uzkurināt vardarbību;

G.  tā kā ANO Kopējā HIV/AIDS apkarošanas programma (UNAIDS) un ANO Iedzīvotāju fonds (UNFPA) ir norādījusi, ka Brunejas kriminālkodeksa noteikumi, kas homoseksualitāti un reproduktīvās veselības aprūpi padara par sodāmu, ir nesamērīgi ietekmējuši sievietes un LGBTI, radot šķēršļus veselības informācijas un pakalpojumu piekļūstamībai, liedzot izmantot seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumus un tiesības, kā arī nelabvēlīgi skarot sabiedrības veselību;

H.  tā kā sieviešu un LGBTI diskriminācija Brunejā tiek aizbildināta ar tradīcijām, reliģiju un kultūru; tā kā ANO augstās cilvēktiesību komisāres biroja 2019. gada 11. marta ziņojumā par Bruneju norādīts, ka valstī pastāv dziļi iesakņojušās patriarhālas attieksmes un diskriminējošu stereotipu lietojums, par ko liecina arī sieviešu akadēmiskās un karjeras izvēles, viņu nevienlīdzīgā pozīcija darba tirgū un laulības un ģimenes attiecībās; tā kā šie stereotipi ir vardarbības pret sievietēm pamatcēloņi;

I.  tā kā Bruneja ir pazīstama ar savu etnisko daudzveidību un dažādu reliģiju — islāma, kristietības, budisma, hinduisma un dažādu vietējo reliģiju — mierīgu līdzāspastāvēšanu; tā kā Brunejas konstitūcijā ir atzīta reliģijas brīvība un noteikts, ka “visas reliģijas personas, kas pie tām piederīgas, var piekopt mierā un saskaņā”; tā kā, neraugoties uz Brunejas konstitūciju, tās valdība ir aizliegusi sludināt un mācīt visas reliģijas, izņemot islāmu, un ir aizliegusi publiski svinēt Ziemassvētkus;

J.  tā kā Brunejā pastāv de facto nāvessoda moratorijs un pēdējā nāvessoda izpilde notika 1957. gadā; tā kā īstenošanas gadījumā šariata kriminālkodekss nāvessodu faktiski atjaunos; tā kā ES vienmēr un visos apstākļos nosoda nāvessodu;

K.  tā kā jauno likumu pieņemšana ir raisījusi starptautisku sašutumu un aicinājumus boikotēt Brunejas Investīciju aģentūrai (BIA) piederošās viesnīcas; tā kā šī aģentūra ietilpst Brunejas Finanšu un ekonomikas ministrijā un tai pieder dažādi investīciju projekti visā pasaulē; tā kā BIA ir norādījusi, ka tās pamatvērtību vidū ir savstarpējā cieņa un pozitīva attieksme pret atšķirībām un daudzveidību;

L.  tā kā Bruneja ir ratificējusi tikai divas ANO starptautiskās cilvēktiesību pamatkonvencijas — Konvenciju par bērna tiesībām un Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu; tā kā 2019. gada 10. maijā sāksies trešais Brunejas vispārējā regulārā pārskata cikls;

M.  tā kā ES ir apturējusi sarunas par partnerības un sadarbības nolīgumu ar Bruneju,

1.  asi nosoda reakcionārā šariata kriminālkodeksa stāšanos spēkā; mudina Brunejas iestādes nekavējoties to atcelt un nodrošināt, ka tās tiesību akti atbilst starptautiskajām tiesībām un standartiem atbilstoši saistībām, ko Brunejai uzliek starptautiskie cilvēktiesību instrumenti, arī attiecībā uz seksuālajām minoritātēm, reliģiskajām minoritātēm un neticīgajiem;

2.  vēlreiz nosoda nāvessodu; aicina Bruneju neizbeigt nāvessoda moratoriju, tādējādi turpinot ceļu uz tā atcelšanu;

3.  asi nosoda spīdzināšanas un nežēlīgas, pazemojošas un necilvēcīgas izturēšanās izmantošanu jebkādos apstākļos; uzsver, ka šariata kriminālkodeksa noteikumi ir pretrunā saistībām, ko Brunejai uzliek starptautiskās cilvēktiesības, un ka tā paredzētie sodi ir pretrunā starptautiskajām paražu tiesībām, kas aizliedz spīdzināšanu un citu nežēlīgu izturēšanos;

4.  ir ļoti nobažījies par to, ka apstākļos, kad daudzas valstis atceļ sodus par abpusēji labprātīgām viendzimuma attiecībām, Bruneja diemžēl ir kļuvusi par septīto valsti, kas abpusēji labprātīgas viendzimuma seksuālās attiecības soda ar nāvi; aicina Brunejas iestādes ievērot starptautiskās cilvēktiesības un atcelt sodus par homoseksualitāti;

5.  aicina Brunejas iestādes nodrošināt visu iedzīvotāju vienlīdzību likuma priekšā un visu iedzīvotāju pamattiesību ievērošanu bez izšķirības, piemēram, dzimuma, seksuālās orientācijas vai reliģijas dēļ; ir ļoti nobažījies par kriminālkodeksa iespējamo piemērošanu bērniem; prasa, lai Bruneja nekādā gadījumā nepiemēro nāvessodu, spīdzināšanu vai ieslodzījumu bērniem;

6.  aicina Brunejas iestādes sultanātā pilnībā ievērot reliģijas brīvību, ko paredz Brunejas konstitūcija, un ļaut publiski svinēt visus reliģiskos svētkus, arī Ziemassvētkus; uzsver, ka tiesību aktiem šajā jautājumā stingri jāatbilst cilvēktiesībām;

7.  mudina Brunejas iestādes sekmēt politisko dialogu ar svarīgām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, cilvēktiesību organizācijām, ticības organizācijām un uzņēmējdarbības organizācijām gan Brunejā, gan ārpus tās, lai veicinātu un sargātu cilvēktiesības tās teritorijā; uzsver tiesības paust kritisku vai satīrisku viedokli, tādējādi leģitīmi izmantojot vārda brīvību, ko paredz starptautiskās cilvēktiesības;

8.  mudina Bruneju ratificēt pārējos ANO starptautiskos cilvēktiesību pamatinstrumentus, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem; aicina Brunejas iestādes sniegt pastāvīgu uzaicinājumu ANO Cilvēktiesību padomes visu īpašo procedūru dalībniekiem iebraukšanai valstī;

9.  ja šariata kriminālkodekss patiešām tiks īstenots, aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) apsvērt iespēju ES līmenī pieņemt ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem saistītus ierobežojošos pasākumus, tostarp aktīvu iesaldēšanu un vīzu aizliegumus;

10.  aicina PV/AP par ES un Brunejas partnerības un sadarbības nolīguma sarunu atsākšanas priekšnoteikumu izvirzīt kriminālkodeksa atbilstību starptautiskajām tiesībām un starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem;

11.  uzsver cilvēktiesību aizstāvju darbu LGBTI tiesību veicināšanā un aizsardzībā; aicina ES iestādes vairāk atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus Brunejā;

12.  aicina ES delegāciju Indonēzijā un Brunejā Darusalamā (Džakartā), ES delegāciju sakariem ar ASENA un EĀDD rūpīgi sekot līdzi situācijai un šajā sakarā apspriesties ar Brunejas iestādēm, vēstniekiem un pārstāvjiem; aicina EĀDD stāvokli Brunejā iekļaut nākamā ASEAN un ES cilvēktiesību politikas dialoga darba kārtībā;

13.  mudina dalībvalstis aktīvi piedalīties gaidāmajā vispārējā regulārajā pārskatā, kurš notiks 2019. gada 6.–17. maijā un kurā tiks izskatīts Brunejas sniegums cilvēktiesību jomā;

14.  uzsver, ka ES iestādēm ir jāapsver iekļaut melnajā sarakstā Brunejas Investīciju aģentūrai piederošās viesnīcas, kamēr vien ir spēkā pašreizējais kriminālkodekss;

15.  aicina ES un tās dalībvalstis attiecībā uz pašreizējā Brunejas kriminālkodeksa upuru piekļuvi patvēruma procedūrām un alternatīvajai aizsardzībai ievērot starptautisko tiesisko regulējumu;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajai cilvēktiesību komisārei, ANO Sieviešu statusa komisijai, ANO Cilvēktiesību padomei, ASEAN ģenerālsekretariātam, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, Brunejas sultānam Hassanal Bolkiah un Brunejas valdībai.


Eurojust un Dānijas nolīgumu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās *
PDF 134kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eurojust noslēdz nolīgumu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās starp Eurojust un Dānijas Karalisti (07770/2019 – C8-0152/2019 – 2019/0805(CNS))
P8_TA-PROV(2019)0425A8-0192/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (07770/2019),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0152/2019),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem(1), un jo īpaši tā 26.a panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0192/2019),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam šo nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.


CO2 emisijas standarti jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem ***I
PDF 453kWORD 170k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem (COM(2018)0284 – C8-0197/2018 – 2018/0143(COD))
P8_TA-PROV(2019)0426A8-0354/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM2018)0284),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0197/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 22. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A8-0354/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  ņem vērā Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK

P8_TC1-COD(2018)0143


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Parīzes nolīgumā cita starpā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis, kas atbilst virsuzdevumam globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2° C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Jaunākie zinātniskie atklājumi, par kuriem Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ziņojusi savā īpašajā ziņojumā par ietekmi, kāda ir globālajai sasilšanai par 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un saistītajām globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijas tendencēm nepārprotami apstiprina klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Minētajā īpašajā ziņojumā ir secināts, ka globālās sasilšanas ierobežošanas nolūkā ir ārkārtīgi svarīgi samazināt emisijas visās nozarēs.

(2)   Lai veicinātu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, visas transporta nozares pārveide virzībā uz bezemisiju līmeni ir jāpaātrina, ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, kurā izklāstīts redzējums par nepieciešamajām ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām, iesaistot visus ekonomikas un sabiedrības sektorus, lai līdz 2050. gadam panāktu pāreju uz siltumnīcefekta gāzu neto emisiju nulles līmeni. Turklāt ir nekavējoties krasi jāsamazina transporta radītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas būtiski apdraud mūsu veselību un vidi.

(3)  ▌Komisija pieņēma mobilitātes paketes: 2017. gada 31. maijā ("Eiropa kustībā: dienaskārtība sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem") un 2017. gada 8. novembrī ("Mazemisiju mobilitātes realizācija: Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus"). Minētajās paketēs ir noteikta pozitīva dienaskārtība, kuras mērķis ir arī nodrošināt netraucētu pāreju uz tīru, konkurētspējīgu un satīklotu mobilitāti visiem.

(4)  Šī regula ir daļa no Komisijas 2018. gada 17. maija trešās mobilitātes paketes, kuras nosaukums ir “Eiropa kustībā - ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra” un ar kuru tiek turpināts ar Komisijas 2017. gada 13. septembra paziņojumu “Investīcijas gudrā, novatoriskā un ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjaunināta ES rūpniecības politikas stratēģija” iesāktais. Ar šo regulu ir arī paredzēts pabeigt procesu, kura rezultātā Savienība spēs pilnībā izmantot labumus, ko sniedz mobilitātes modernizācija un dekarbonizācija. Minētās trešās mobilitātes paketes mērķis ir padarīt Eiropas mobilitāti drošāku un pieejamāku, Eiropas rūpniecību – konkurētspējīgāku, Eiropas darbvietas – aizsargātākas un mobilitātes sistēmu – tīrāku un pielāgotāku klimata pārmaiņu mazināšanai. Tam būs nepieciešama pilnīga Savienības, dalībvalstu un ieinteresēto personu apņemšanās, jo īpaši pastiprināt centienus samazināt oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un gaisa piesārņojumu.

(5)  Šajā regulā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/…(5)(6) ir paredzēts skaidrs virziens CO2 emisiju samazināšanai autotransporta nozarē, un šī regula palīdz sasniegt saistošo mērķrādītāju: līdz 2030. gadam visā iekšzemes ekonomikā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu; kā tas tika atbalstīts Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumos, un apstiprināts Padomē 2015. gada 6. martā kā “Savienības iecerētais nacionāli noteiktais devums saskaņā ar Parīzes nolīgumu” ▌.

(6)  Eiropadomes 2014. gada 23.-24. oktobra secinājumos ir apstiprināts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 30 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu nozarēs, kas neietilps Savienības emisiju tirdzniecības sistēmā. Siltumnīcefekta gāzu emisijas autotransporta nozarē rada ievērojamu daļu emisiju minētajās nozarēs. Autotransporta nozare radīja apmēram vienu ceturtdaļu no visām 2016. gada Savienības emisijām. Autotransporta nozares emisijām ir pieaugoša tendence, un to līmenis joprojām ir būtiski augstāks nekā 1990. gadā. Ja autotransporta emisijas turpinās pieaugt, tās atsvērts emisiju samazinājumus, ko sasniegušas citas nozares, cīnoties ar klimata pārmaiņām.

(7)  Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumos uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un riskus, kas saistīti ar atkarību no fosilā kurināmā transporta nozarē, šajā nolūkā izmantojot visaptverošu un tehnoloģiju ziņā neitrālu pieeju, lai arī pēc 2020. gada veicinātu emisiju samazinājumus un energoefektivitāti transporta nozarē, popularizētu elektriskos transportlīdzekļus un atjaunojamos energoresursus transporta nozarē.

(8)  Nolūkā nodrošināt patērētājiem Savienībā drošu, ilgtspējīgu, konkurētspējīgu un cenas ziņā pieejamu enerģiju energoefektivitātes pienesums, kas palīdz iegrožot pieprasījumu, ir viens no pieciem savstarpēji pastiprinošiem un cieši saistītiem aspektiem, kuri ir izklāstīti Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumā „Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”. Minētajā paziņojumā teikts, ka, lai gan visās ekonomikas nozarēs jāveic pasākumi enerģijas lietderīgākam patēriņam, tieši transporta nozarei piemīt milzīgs energoefektivitātes uzlabošanas potenciāls.

(9)  CO2 emisijas no lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp kravas automobiļiem, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, veido aptuveni 6 % no kopējām CO2 emisijām Savienībā un aptuveni 25 % no kopējām autotransporta CO2 emisijām. Neveicot turpmākus pasākumus gaidāms, ka lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju daļa laikposmā no 2010. līdz 2030. gadam pieaugs par patuveni 9 %. Šobrīd Savienības tiesību aktos nav noteiktas prasības par CO2 emisiju samazināšanu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, un tādēļ ir nekavējoties jāpieņem konkrēti pasākumi attiecībā uz šādiem transportlīdzekļiem.

(10)  Šajā nolūkā būtu jānosaka CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāji līmeņi Savienības jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkam 2025. un 2030. gadam, ņemot vērā autoparka atjaunināšanas laiku un nepieciešamību panākt, lai autotransporta nozare sekmē 2030. gadam un turpmākajiem gadiem noteikto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu. Minētā pakāpeniskā pieeja laikus un nepārprotami aicina nozari straujāk laist tirgū energoefektīvas tehnoloģijas un bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus. Bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanai vajadzētu arī palīdzēt risināt pilsētu mobilitātes problēmas. Lai arī šādu lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešana ir ārkārtīgi svarīga, lai samazinātu CO2 emisijas no autotransporta, ražotāju atbalsts šādiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir svarīgs arī gaisa piesārņotāju un pārmērīga trokšņa līmeņa efektīvai samazināšanai pilsētās un pilsētu teritorijās.

(11)  Lai pilnībā izmantotu minēto energoefektivitātes potenciālu un nodrošinātu, ka visa autotransporta nozare dod ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumos, par kuriem panākta vienošanās, ir lietderīgi papildināt jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem spēkā esošos CO2 emisijas standartus, nosakot CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Minētie emisijas standarti veicinās inovācijas degvielu taupošo tehnoloģiju attīstībā, palīdzot nostiprināt Savienības ražotāju un piegādātāju tehnoloģisko līderību un ilgtermiņā nodrošinot augsti kvalificētas darbvietas.

(12)  Ņemot vērā to, ka klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, un vajadzību aizsargāt labi funkcionējošu vienotu tirgu gan autotransporta pakalpojumiem, ganarī lielas noslodzes transportlīdzekļiem, vienlaikus izvairoties no tirgus fragmentācijas, CO2 emisijas standartus lielas noslodzes transportlīdzekļiem ir lietderīgi noteikt Savienības līmenī. Minētajiem emisijas standartiem ▌nevajadzētu skart Savienības konkurences tiesības.

(13)  Definējot CO2 emisiju samazinājuma līmeņus, kas būtu jāsasniedz Savienības lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparkam, būtu jāņem vērā minēto samazinājuma līmeņu iedarbīgums attiecībā uz izmaksu ziņā lietderīgu ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanā līdz 2030. gadam tajās nozarēs , kuras ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/842(7) ▌, kā arī būtu jāņem vērā radītās izmaksas un ietaupījumi sabiedrībai, ražotājiem, pārvadājumu uzņēmumiem, patērētājiem, kā arī to tiešā un netiešā ietekme uz nodarbinātību, inovāciju un papildu ieguvumiem, kas izpaužas kā mazāks gaisa piesārņojums un enerģētiskā drošība.

(14)  Būtu jānodrošina sociāli pieņemama un taisnīga pāreja uz bezemisiju mobilitāti. Tādēļ ir svarīgi ņemt vērā pārejas sociālo ietekmi visā autobūves vērtību ķēdē un proaktīvi risināt jautājumu par ietekmi uz nodarbinātību. Minēto iemeslu dēļ pašreizējie pasākumi ir jāpapildina ar mērķtiecīgām Savienības, valstu un reģionāla līmeņa programmām darba ņēmēju pārkvalificēšanai, kvalifikācijas celšanai un pārcelšanai citā darbā, kā arī izglītības un darba meklēšanas iniciatīvām nelabvēlīgi ietekmētajās kopienās un reģionos, tās īstenojot ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un kompetentajām iestādēm. Minētās pārejas īstenošanā būtu jāstiprina sieviešu nodarbinātība un vienlīdzīgas iespējas minētajā nozarē.

(15)  Sekmīgai pārejai uz bezemisiju mobilitāti ir vajadzīga integrēta pieeja un labvēlīga vide, kas ļauj stimulēt inovāciju un saglabāt Savienības tehnoloģisko līderību transporta nozarē. Tas ietver publiskās un privātās investīcijas pētniecībā un inovācijā, pieaugošu bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu piedāvājumu, uzlādes un uzpildes infrastruktūras izvēršanu, integrāciju energosistēmās, kā arī ilgtspējīgu materiālu piegādi un ilgtspējīgu ražošanu, atkārtotu izmantošanu un bateriju reciklēšanu Eiropā. Tam nepieciešama saskaņota rīcība Savienības, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, tostarp ar stimuliem atbalstīt bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu izmantošanu.

(16)  Jauna procedūra, ar kuru nosaka atsevišķu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu, ir ieviesta kā daļa no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009(8) īstenošanas. Komisijas Regulā (ES) 2017/2400(9) ir paredzēta metodika, kuras pamatā ir VECTO rīka izmantošana un ar kuru var simulēt nokomplektētu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas un degvielas patēriņu. Minētā metodika ļauj ņemt vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu nozarē pastāvošo dažādību un atsevišķu lielas noslodzes transportlīdzekļu plašās pielāgošanas iespējas. Pirmajā posmā no 2019. gada 1. jūlija CO2 emisijas nosaka četrām lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, kurās tiek radīti aptuveni 65 % līdz 70 % no visām Savienības lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka CO2 emisijām.

(17)  Lai ņemtu vērā inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kas uzlabo lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti, VECTO simulācijas rīks, kā arī Regula (ES) 2017/2400 tiks pastāvīgi un savlaicīgi atjaunināti.

(18)  CO2 emisiju datus, kas noteikti saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400, pārrauga atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2018/956(10). Uz minēto datu pamata būtu jānosaka CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāji, kas jāsasniedz četrām lielas noslodzes transportlīdzekļu grupām, kuras rada vislielākās CO2 emisijas Savienībā, kā arī būtu jānosaka ražotāju vidējās īpatnējās CO2 emisijas konkrētā pārskata periodā.

(19)  CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītājs būtu jānosaka 2025. gadam kā relatīvs samazinājums, kura pamatā ir to minēto lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās CO2 emisijas, kas pirmoreiz reģistrēti laikposmā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam, atspoguļojot viegli pieejamu, rentablu tehnoloģiju ieviešanu parastos transportlīdzekļos. Arī 2030. gadam un turpmākajiem gadiem būtu jānosaka CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītājs. Minētais mērķrādītājs būtu jāpiemēro, ja vien saskaņā ar pārskatīšanu, kas jāveic 2022. gadā, netiek nolemts citādi. 2030. gada mērķis būtu jānovērtē atbilstīgi saistībām, ko Eiropas Savienība uzņēmās, parakstot Parīzes nolīgumu.

(20)  Lai nodrošinātu atsauces CO2 emisiju noturību pret palielinātām lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām neatbilstīgu procesuālu līdzekļu izmantošanas rezultātā, kas nebūtu reprezentatīvi situācijā, kurā CO2 emisijas jau ir reglamentētas, ir lietderīgi paredzēt metodiku atsauces CO2 emisiju koriģēšanai, ja tas nepieciešams.

(21)  Sašķidrināta dabasgāze (LNG) ir pieejama alternatīva dīzeļdegvielai lielas noslodzes transportlīdzekļos. Šobrīd pieejamo un gaidāmo inovatīvāku uz LNG pamata izstrādātu tehnoloģiju ieviešana palīdzēs sasniegt CO2 emisijas samazinājuma mērķrādītājus īstermiņā un vidējā termiņā, jo LNG tehnoloģijas rada mazākas CO2 emisijas nekā transportlīdzekļi, kuros izmanto dīzeļdegvielu. LNG transportlīdzekļu CO2 emisijas samazinājuma potenciāls jau ir pilnībā atspoguļots VECTO. Turklāt pašreizējās LNG tehnoloģijas nodrošina zema līmeņa gaisa piesārņojuma emisijas, piemēram NOx un cietās daļiņas. Ir izveidota pietiekama minimālā uzpildes infrastruktūra, un tā tiek paplašināta, īstenojot politisko regulējumu alternatīvo degvielu infrastruktūrai.

(22)  Aprēķinot ▌atsauces CO2 emisijas, uz kuru pamata nosaka īpatnējos CO2 emisiju mērķrādītājus 2025. un 2030. gadam, būtu jāņem vērā ▌gaidāmais lielas noslodzes autoparka CO2 emisiju samazinājuma potenciāls. Tāpēc ir lietderīgi no minētā aprēķina izslēgt profesionālos transportlīdzekļus, piemēram, atkritumu savākšanā vai būvdarbos izmantotos transportlīdzekļus. Minēto transportlīdzekļu nobraukums ir salīdzinoši mazs, un to īpašā braukšanas režīma dēļ tehniskie risinājumi CO2 emisiju un degvielas patēriņa samazināšanai nešķiet rentabli salīdzinājumā ar lielas noslodzes transportlīdzekļiem, ko izmanto preču piegādē.

(23)  CO2 emisiju samazinājuma prasības būtu jāizsaka CO2 gramos uz tonnkilometru, tādējādi atspoguļojot lielas noslodzes transportlīdzekļu lietderību.

(24)  Būtu jānodrošina kopējo CO2 emisiju samazinājuma prasību taisnīgs sadalījums starp ražotājiem, ņemot vērā lielas noslodzes transportlīdzekļu dažādību konstrukcijas un braukšanas režīmu, ikgadējā nobraukuma, lietderīgās slodzes un piekabes konfigurācijas ziņā. Tāpēc ir lietderīgi lielas noslodzes transportlīdzekļus iedalīt dažādās un atsevišķās transportlīdzekļu apakšgrupās, kuras atspoguļo transportlīdzekļu parasto lietojumu un konkrētus tehniskos raksturlielumus. Nosakot ikgadējus ražotāja īpatnējos CO2 emisiju mērķrādītājus kā mērķrādītāju vidēji svērtās vērtības katrai šādai transportlīdzekļu apakšgrupai, ražotājiem tiek dota iespēja iedarbīgi līdzsvarot iespējamus transportlīdzekļu sliktākus rezultātus konkrētā transportlīdzekļu apakšgrupā ar augstākiem rādītājiem citās transportlīdzekļu apakšgrupās, ņemot vērā vidējās transportlīdzekļu darbmūža CO2 emisijas dažādās transportlīdzekļu apakšgrupās.

(25)  Ražotāja atbilstība ikgadējiem īpatnējiem CO2 emisiju mērķrādītājiem būtu jānovērtē uz vidējo CO2 emisiju pamata. Nosakot vidējās īpatnējās CO2 emisijas, būtu arī jāņem vērā īpatnības, kas ir atspoguļotas transportlīdzekļu dažādās apakšgrupās . Tādējādi ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju pamatā vajadzētu būt vidējām CO2 emisijām, kas noteiktas katrai transportlīdzekļu apakšgrupai, tostarp tās svērtajām vērtībām, kuras balstītas uz pieņemto vidējo ikgadējo nobraukumu un vidējo lietderīgo slodzi, un kas atspoguļo kopējās darbmūža CO2 emisijas. Ierobežotā profesionālo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazinājuma potenciāla dēļ minētie transportlīdzekļi nebūtu jāņem vērā vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā.

(26)  Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz bezemisijas mobilitāti un stimulētu bezemisijas un mazemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu izstrādi un ieviešanu Savienības tirgū, tādējādi papildinot ar pieprasījuma pusi saistītos instrumentus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/33/EK(11), būtu jāievieš īpašs mehānisms superkredītu veidā attiecībā uz pārskata periodiem pirms 2025. gada un būtu jānosaka mērķrādītājs mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvaram ražotāja autoparkā atskaites periodiem, sākot no 2025. gada.

(27)  Stimulu sistēma būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu investīciju noteiktību uzlādes infrastruktūras nodrošinātājiem un ražotājiem nolūkā veicināt bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ātru ieviešanu Savienības tirgū, vienlaikus paredzot zināmu elastīgumu ražotājiem, pieņemot lēmumu par savu investīciju īstenošanas grafiku.

(28)  Tāpēc pārskata periodos, sako no 2025. gada ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā visi bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi būtu jāskaita vairākas reizes. Pārskata periodos pirms 2025. gada ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķa aprēķināšanā būtu jāņem vērā tā sniegums attiecībā pret bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu mērķrādītāju. Stimulu līmenim vajadzētu atšķirties atkarībā no transportlīdzekļa faktiskajām CO2 emisijām. Lai izvairītos no vidisko mērķu vājināšanās, iegūtajam CO2 emisiju samazinājumam būtu jānosaka maksimālā vērtība.

(29)  Attiecībā uz mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem stimulējoši pasākumi būtu jāveic tikai tad, ja to CO2 emisijas ir mazāk nekā puse no visu to konkrētā transportlīdzekļu apakšgrupā iekļauto transportlīdzekļu, pie kuriem pieder lielas noslodzes transportlīdzekļi, atsauces CO2 emisijām. ▌Tā šajā jomā veicinātu inovāciju.

(30)  Izstrādājot stimulu mehānismu bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem ieviešanai, tajā būtu jāietver arī mazāki kravas automobiļi ▌, kuriem nepiemēro saskaņā ar šo regulu noteiktos CO2 emisiju mērķrādītājus. Minētajiem transportlīdzekļiem arī ir ievērojamas priekšrocības, piemēram, tie palīdz risināt gaisa piesārņojuma problēmas pilsētās. ▌Lai nodrošinātu, ka stimulējošie pasākumi dažādu transportlīdzekļu veidu starpā ir līdzsvaroti, ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju samazinājumam, kas iegūts no bezemisiju mazākiem kravas automobiļiem ▌, arī būtu jānosaka maksimālā vērtība.

(31)  Lai veicinātu to, ka CO2 emisiju samazinājuma prasības tiek īstenotas rentabli, vienlaikus ņemot vērā gadu gaitā notiekošās pārmaiņas lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka sastāvā un CO2 emisiju apjoma izmaiņas, ražotājiem būtu jādod iespēja labākus rādītājus saistībā ar atbilstību īpatnējās CO2 emisiju mērķrādītājam vienā gadā līdzsvarot ar sliktākiem rezultātiem citā gadā.

(32)  Lai stimulētu agrāku CO2 emisiju samazinājumu, ražotājam, kura vidējās īpatnējās CO2 emisijas ir zem CO2 emisiju samazinājuma trajektorijas, kas noteikta uz ▌atsauces CO2 emisijām un 2025. gada CO2 emisiju mērķrādītāja pamata, vajadzētu būt iespējai šādas CO2emisiju kredītvienības uzkrāt, lai nodrošinātu atbilstību 2025. gada mērķrādītājam. Tāpat ražotājam, kura vidējās īpatnējās CO2 emisijas ir zem CO2 emisiju samazinājuma trajektorijas, kas noteiktas uz 2025. gada mērķrādītāja pamata un uz mērķrādītāja pamata, ko piemēro no 2030. gada, arī vajadzētu būt iespējai šādas emisijas kredītvienības uzkrāt, lai nodrošinātu atbilstību CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītājiem no 2025. gada 1. jūlija līdz 2030. gada 30. jūnijam.

(33)  Ja ražotāja rādītājs kādā no 12 mēnešu pārskata periodiem, laikā no 2025. gada 1. jūlija līdz 2030. gada 30. jūnijam, neatbilst tā īpatnējās CO2 emisijas mērķrādītājam, ražotājam vajadzētu arī būt iespējai iegādāties ierobežotu apjomu emisijas parādvienību. Tomēr ražotājiem no atlikušajām emisijas parādvienībām būtu jāatbrīvojas 2029. gada pārskata periodā, kas beidzas 2030. gada 30. jūnijā.

(34)  Emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības būtu jāuzskata tikai par veidu, kā noteikt ražotāja atbilstību īpatnējās CO2 emisiju mērķrādītājam, nevis par nododamiem aktīviem vai aktīviem, uz kuriem attiecas fiskāli pasākumi.

(35)  Komisijai būtu jānosaka naudas sodi par pārsniegtajām CO2 emisijām, ja tiek konstatēts, ka, ņemot vērā emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības, ražotājs ir pārsniedzis tam noteiktās CO2 emisijas. Informācija par ražotāju pārsniegtajām CO2 emisijām būtu jādara publiski pieejama. Lai pietiekami stimulētu to, ka ražotāji veic pasākumus saistībā ar lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju samazināšanu, ir svarīgi, ka šāda maksa ▌pārsniedz vidējās robežizmaksas par tehnoloģijām, kas vajadzīgas CO2 emisiju mērķrādītāju sasniegšanai. Metodika šādu maksu iekasēšanai būtu jānosaka ar īstenošanas aktu, ņemot vērā metodiku, kas pieņemta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009(12). Šīs maksas būtu jāuzskata par Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem. Novērtējumā, kas jāveic saskaņā ar Regulu (ES) 2019/...(13) , Komisijai būtu jāizvērtē iespēja piešķirt minētās summas konkrētam fondam vai attiecīgai programmai, kuras mērķis ir nodrošināt taisnīgu pāreju uz bezemisiju mobilitāti un atbalstīt autobūves nozarē nodarbināto pārkvalifikāciju, kvalifikācijas celšanu un citu prasmju apguvi.

(36)  Vajadzīgs stabils atbilstības novērtēšanas mehānisms, lai nodrošinātu, ka šīs regulas CO2 emisiju mērķrādītāji tiek sasniegti. Ražotājiem noteiktie pienākumi sniegt precīzus datus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956 un administratīvie sodi, kurus var piemērot minēto pienākumu neievērošanas gadījumā, sekmē to datu stabilitātes nodrošināšanu, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību saskaņā ar šo regulu noteiktajam mērķrādītājam.

(37)  Lai sasniegtu saskaņā ar šo regulu noteikto CO2 emisiju samazinājumu, ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām vajadzētu atbilst vērtībām, kuras noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt iespējai ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā ņemt vērā jebkādas sistemātiskas neatbilstības, kuras tipa apstiprinātājas iestādes ir konstatējušas attiecībā uz ekspluatācijā esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām.

(38)  Lai Komisija varētu veikt šādus pasākumus, tai vajadzētu būt pilnvarām izstrādāt un īstenot procedūru, ar kuru verificē atbilstību starp ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem, un CO2 emisiju vērtībām, kas ierakstītas atbilstības sertifikātos, individuālajos apstiprinājuma sertifikātos vai klientam paredzētajās informācijas datnēs. Izstrādājot minēto procedūru, īpaša uzmanība būtu jāpievērš metožu noteikšanai, tostarp iebūvēto degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīču datu izmantošanai, lai atklātu stratēģijas, ar kuru palīdzību sertifikācijas procedūrā transportlīdzekļa CO2 emisiju rādītāji tiek mākslīgi uzlaboti. Ja šādas verifikācijas laikā tiek atklātas novirzes vai stratēģijas, ar ko mākslīgi uzlabo transportlīdzekļa CO2 emisiju rādītājus, minētie konstatējumi uzskatāmi par pietiekamu iemeslu aizdomām, ka pastāv nopietns neatbilstības risks attiecībā uz prasībām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 595/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/858(14), un dalībvalstīm, pamatojoties uz minēto, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 XI nodaļu.

(39)  Šajā regulā izklāstīto CO2 emisiju mērķrādītāju iedarbīgums ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik reprezentatīva ir CO2 emisiju noteikšanai izmantotā metodika. Ievērojot 2016. gada Zinātnisko konsultāciju mehānisma (SAM) atzinumu par mazas noslodzes transportlīdzekļiem un Eiropas Parlamenta ieteikumu, ņemot vērā tā veikto izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē, arī lielas noslodzes transportlīdzekļu gadījumā ir lietderīgi ieviest mehānismu, ar ko novērtē saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisijsd un energopatēriņa vērtību reālo reprezentativitāti. Visuzticamākais veids, kā nodrošināt šo vērtību reprezentativitāti reālos apstākļos, ir izmantot iebūvēto degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīču datus. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt pilnvarām izstrādāt procedūras, kas vajadzīgas, lai vāktu un apstrādātu šādu novērtējumu veikšanai nepieciešamos degvielas un elektroenerģijas patēriņa datus un nodrošinātu šādu datu publisku pieejamību, vienlaikus nodrošinot visu personas datu aizsardzību.

(40)  Komisijai būtu jāizvērtē tas, kā degvielas un enerģijas patēriņa dati var palīdzēt nodrošināt, ka transportlīdzekļa CO2 emisijas, kas noteiktas ar VECTO rīku saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem, laika gaitā joprojām atbilst CO2 emisijām reālos apstākļos attiecībā uz visiem ražotājiem, un konkrētāk tas, kā šādus datus var izmantot, lai uzraudzītu neatbilstību starp CO2 emisijām, kas noteiktas ar VECTO rīku, un reālo ekspluatācijas apstākļu CO2 emisijām, un vajadzības gadījumā nepieļautu šādas neatbilstības palielināšanos.

(41)  Komisijai 2022. gadā būtu jānovērtē ar šo regulu noteikto CO2 emisijas standartu iedarbīgums un jo īpaši līdz 2030. gadam sasniedzamo CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāja līmenis, kārtība, kurai vajadzētu būt pieejamai minētā mērķrādītāja un turpmāku rezultātu sasniegšanai, kā arī CO2 samazinājuma mērķrādītāji, kas noteikti citiem lielas noslodzes transportlīdzekļu veidiem, piemēram, mazākiem kravas automobiļiem, profesionāliem transportlīdzekļiem, autobusiem, tālsatiksmes autobusiem un piekabēm. Minētajā novērtējumā vienīgi šīs regulas vajadzībām būtu arī jāietver apsvērumi par lielas noslodzes transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu kombinācijām, ņemot vērā svarus un izmērus, kuri piemērojami nacionālajā transporta sistēmā, piemēram, modulārās un multimodālās koncepcijas, izvērtējot arī iespējamus transporta drošuma un efektivitātes aspektus, multimodālos, vides, infrastruktūras un atsitiena fenomenus, kā arī dalībvalstu ģeogrāfisko stāvokli.

(42)  Ir svarīgi Savienības līmenī novērtēt lielas noslodzes transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisijas. Šajā nolūkā Komisijai ne vēlāk kā 2023. gadā būtu jānovērtē iespēja izstrādāt vienotu Savienības metodiku Savienības tirgū laisto lielas noslodzes transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisiju novērtēšanai un saskaņotai datu paziņošanai. Komisijai būtu jāpieņem turpmāki pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā leģislatīvo aktu priekšlikumi.

(43)  Lai nodrošinātu, ka lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējās CO2 emisijas saglabā reprezentativitāti un ir pilnībā atjauninātas, šajā regulā ir jāietver grozījumi Regulā (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumi, kas ietekmē minētās īpatnējās CO2 emisijas. Šajā nolūkā Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt metodiku, ar kuru tiek definēts katras transportlīdzekļu apakšgrupas reprezentatīvs lielas noslodzes transportlīdzeklis, uz kura pamata būtu jānovērtē īpatnējo CO2 emisiju izmaiņas.

(44)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz atsevišķu datu saraksta un ražotāja rezultātu publicēšanu.

(45)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz: tādu transportlīdzekļu apzināšanu, kuri ir sertificēti kā profesionālie transportlīdzekļi, un korekciju piemērošanu ražotāja gada vidējām īpatnējām CO2 emisijām; maksas iekasēšanu par pārsniegtajām CO2 emisijām; ziņošanu par CO2 emisiju vērtību neatbilstībām un to, lai tās ņemtu vērā vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā; to, lai novērtētu, kā tiek piemēroti nosacījumi, atbilstīgi kuriem ir noteiktas atsauces CO2 emisijas, un kritērijus, lai noteiktu, vai šīs emisijas ir nepamatoti palielinātas, un, ja tā, kā tās būtu jāizlabo; to, lai nodrošinātu, ka atsevišķi parametri, kas saistīti ar lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un enerģijas patēriņu reālos apstākļos, ir darīti pieejami Komisijai; verifikāciju veikšanu nolūkā pārbaudīt, vai CO2 emisijas un degvielas patēriņa vērtības klientam paredzētajā informācijas datnē atbilst ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2emisijām un degvielas patēriņam, un vai pastāv kādas stratēģijas, ar kurām mākslīgi uzlabo transportlīdzekļa veiktspējas rādītājus veiktajos testos vai aprēķinos; un to, lai definētu vienu vai vairākus transportlīdzekļu apakšgrupu reprezentējošos transportlīdzekļus, pamatojoties uz ko nosaka lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientus. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) 595/2009 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz to, lai noteiktu atsevišķus M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskos raksturlielumus. Šajā apsvērumā minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(15).

(46)  Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs regulas noteikumu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai pielāgotu atsauces CO2 emisijas, izklāstītu pamatprincipus un kritērijus nolūkā definēt procedūras ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju verifikācijai un grozītu šīs regulas pielikumus attiecībā uz dažiem tehniskajiem parametriem, tostarp ekspluatācijas profilu svērumiem, lietderīgās slodzes vērtībām, ikgadējā nobraukuma vērtībām un lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(16). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā apjoma un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(48)  Tādēļ attiecīgi arī jāgroza Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīva 96/53/EK(17),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un mērķis

Lai sekmētu to, ka 2030. gadā tiek sasniegts Savienības mērķis par tās siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu par 30 % zem 2005. gada līmeņiem nozarēs, kas minētas Regulas (ES) 2018/842 2. pantā, un lai sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus un nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, šajā regulā ir noteiktas prasības attiecībā uz jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām, saskaņā ar kurām Savienības jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu autoparka īpatnējās CO2 emisijas samazina salīdzinājumā ar atsauces CO2 emisijām šādi:

a)  pārskata periodos 2025. gadā un turpmāk – par 15 %;

b)  pārskata periodos 2030. gadā un turpmāk – par ▌30 %, ja vien saskaņā ar 15. pantā minēto pārskatīšanu netiek izlemts citādi.

Atsauces CO2 emisiju pamatā ir ▌ monitoringa dati, kas ziņoti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/956, periodā no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam ("pārskata periods"), izņemot profesionālos transportlīdzekļus, un tās aprēķina atbilstoši šīs regulas I pielikuma 3. punktam.

2. pants

Darbības joma

1.  Šo regulu piemēro jauniem N2 un N3 kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas atbilst šādiem raksturlielumiem:

a)  kravas automobiļi ar kravas nodalījumu, 4x2 asu konfigurāciju un tehniski pieļaujamo maksimālo masu virs 16 tonnām;

b)  kravas automobiļi ar kravas nodalījumu un 6x2 asu konfigurāciju;

c)  vilcēji ar 4x2 asu konfigurāciju un tehniski pieļaujamo maksimālo masu virs 16 tonnām; un

d)  vilcēji ar 6x2 asu konfigurāciju.

Šīs regulas 5. panta un I pielikuma 2.3. punkta vajadzībām šo regulu piemēro arī tādiem ▌jauniem N kategorijas lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas neietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2011(18) darbības jomā un neatbilst pirmās daļas a) līdz d) punktā noteiktajiem raksturlielumiem.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētās transportlīdzekļu kategorijas ir transportlīdzekļu kategorijas, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK(19) II pielikumā.

2.  Šīs regulas vajadzībām 1. punktā minētos transportlīdzekļus uzskata par jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem konkrētā 12 mēnešu periodā, kas sākas 1. jūlijā, ja tie attiecīgajā periodā Savienībā reģistrēti pirmo reizi un ja pirms tam tie nav bijuši reģistrēti ārpus Savienības.

Neņem vērā iepriekšēju reģistrāciju ārpus Savienības, ja tā notikusi mazāk nekā trīs mēnešus pirms reģistrācijas Savienībā.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem īpašu procedūru to lielas noslodzes transportlīdzekļu apzināšanai, kuri saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir sertificēti kā profesionālie transportlīdzekļi, taču nav reģistrēti kā profesionālie transportlīdzekļi, un piemēro korekcijas ražotāja gada vidējām īpatnējām CO2 emisijām, lai ņemtu vērā minētos transportlīdzekļus, sākot no pārskata perioda 2021. gadā, un katrā turpmākajā pārskata periodā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 16. panta 2. punktā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  "atsauces CO2 emisijas" ir visu jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju vidējā vērtība 1. panta otrajā daļā minētajā pārskata periodā katrā transportlīdzekļu apakšgrupā, izņemot profesionālos transportlīdzekļus, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 3. punktu;

2)  “īpatnējās CO2 emisijas" ir atsevišķa lielas noslodzes transportlīdzekļa CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 2.1. punktu;

3)  "Y gada pārskata periods" ir periods no Y gada 1. jūlija līdz Y+1 gada 30. jūnijam;

4)  "vidējās īpatnējās CO2 emisijas" ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatnējo CO2 emisiju vidējā vērtība konkrētā pārskata periodā, kas noteikta saskaņā ar I pielikuma 2.7. punktu;

5)  "īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājs" ir atsevišķa ražotāja CO2 emisiju mērķrādītājs, kas izteikts g/tkm un ko ik gadu saskaņā ar I pielikuma 4. punktu nosaka iepriekšējam pārskata periodam;

6)  “kravas automobilis ar kravas nodalījumu" ir kravas automobilis, kas nav konstruēts un izgatavots puspiekabes vilkšanai;

7)  "vilcējs" ir vilcēja vienība, kas ir konstruēta un izgatavota tikai vai galvenokārt puspiekabju vilkšanai;

8)  "transportlīdzekļu apakšgrupa" ir transportlīdzekļu grupa, kura definēta I pielikuma 1. punktā un kurai raksturīgs vienots un atšķirīgs tehnisko kritēriju kopums, kas ir būtisks minēto transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanai;

9)  "profesionāls transportlīdzeklis" ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, ▌kura CO2 emisijas un degvielas patēriņš saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir noteikts vienīgi tādiem ekspluatācijas profiliem, kas nav definēti šīs regulas I pielikuma 2.1. punktā;

10)  "ražotājs" ir persona vai struktūra, kas ir atbildīga par datu iesniegšanu saistībā ar jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/956 5. pantu, vai bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu gadījumā tā ir persona vai struktūra, kura apstiprinātājas iestādes priekšā ir atbildīga par transportlīdzekļa kopējā EK tipa apstiprināšanas procedūras vai individuālas apstiprināšanas procedūras visiem aspektiem atbilstīgi Direktīvai 2007/46/EK un par ražošanas atbilstības nodrošināšanu;

11)  “bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis" ir lielas noslodzes transportlīdzeklis bez iekšdedzes motora vai ar iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā 1 g CO2/kWh, kā noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem, vai kura emisijas ir mazākas nekā 1 g CO2/km, kā noteikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007(20) un tās īstenošanas pasākumiem;

12)  “mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis” ir lielas noslodzes transportlīdzeklis, kurš nav bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, bet kura īpatnējās CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar I pielikuma 2.3.3. punktu, ir mazāk nekā puse no visu konkrētā transportlīdzekļu apakšgrupā iekļauto transportlīdzekļu, pie kuriem pieder lielas noslodzes transportlīdzekļi, atsauces CO2 emisijām;

13)  “ekspluatācijas profils" ir mērķa ātruma cikla, lietderīgās slodzes vērtības, virsbūves vai piekabes konfigurācijas un attiecīgā gadījumā citu parametru kombinācija, kura atspoguļo transportlīdzekļa konkrēto lietojumu un uz kuras pamata tiek noteiktas lielas noslodzes transportlīdzekļa oficiālās CO2 emisijas un degvielas patēriņš;

14)  "mērķa ātruma cikls" ir tā transportlīdzekļa ātruma apraksts, ko vadītājs vēlas sasniegt vai kas viņam jāievēro satiksmes apstākļos, kā nobrauktā attāluma funkcija;

15)  "lietderīgā slodze" ir to preču svars, ko dažādos apstākļos pārvadā ar transportlīdzekli.

4. pants

Ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas

Sākot ar 2020. gada 1. jūliju un katrā nākamajā pārskata periodā Komisija ▌katram ražotājam nosaka vidējās īpatnējās CO2 emisijas g/tkm par iepriekšējo pārskata periodu, ņemot vērā:

a)  saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956 ziņotos datus par ražotāja iepriekšējā pārskata periodā reģistrētajiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, izņemot profesionālos transportlīdzekļus; un

b)  saskaņā ar 5. pantu noteikto bezemisiju un mazemisiju koeficientu.

Vidējās īpatnējās CO2 emisijas nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.7. punktu.

5. pants

Bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļi

1.  Sākot ar 2020. gada 1. jūliju un katrā nākamajā pārskata periodā Komisija ▌katram ražotājam nosaka bezemisiju un mazemisiju koeficientu par iepriekšējo pārskata periodu.

Bezemisiju un mazemisiju koeficientā ņem vērā to bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitu un CO2 emisijas, kuri pārskata periodā ir ražotāja autoparkā, tostarp bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus, kas minēti 2. panta 1. punkta otrajā daļā, kā arī bezemisiju un mazemisiju profesionālos transportlīdzekļus, un to nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.3. punktu.

2.  Šā panta 1. punkta vajadzībām pārskata periodos no 2019. gada līdz 2024. gadam bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus skaita šādi:

a)  bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā divus transportlīdzekļus; un

b)  mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekli skaita kā līdz diviem transportlīdzekļiem atbilstoši funkcijai, kuras lielumi ir tā īpatnējās CO2 emisijas un mazemisiju robežlīmenis tai transportlīdzekļu apakšgrupai, pie kuras pieder šis transportlīdzeklis, kā definēts I pielikuma 2.3. punktā.

Bezemisijas un mazemisijas koeficientu nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.3.1. punktu.

3.  Pārskata periodiem pēc 2025. gada bezemisiju un mazemisiju koeficientu nosaka saskaņā ar I pielikuma 2.3. punktu, pamatojoties uz 2 % mērķrādītāju.

4.  Ar bezemisiju un mazemisiju koeficientu ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas samazina par ne vairāk kā 3 %. 2. panta 1. punkta otrajā daļā minēto bezemisijas lielas noslodzes transportlīdzekļu devums minētajā koeficientā samazina ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas par ne vairāk kā 1,5 %.

6. pants

Ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāji

Sākot ar 2026. gada 1. jūliju un katrā nākamajā pārskata periodā Komisija katram ražotājam nosaka īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju iepriekšējam pārskata periodam. Minēto īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju iegūst, visās transportlīdzekļu apakšgrupās summējot šādas vērtības:

a)  CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāju, kas attiecīgajā gadījumā minēts 1. panta pirmās daļas a) vai b) punktā;

b)  atsauces CO2 emisijas;

c)  ražotāja transportlīdzekļu daļu katrā transportlīdzekļu apakšgrupā;

d)  ikgadējā nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficientus, ko piemēro katrai transportlīdzekļu apakšgrupai.

Īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju nosaka saskaņā ar I pielikuma 4. punktu.

7. pants

Emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības

1.  Lai pārbaudītu, vai ražotājs ir ievērojis tam noteiktos īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājus pārskata periodos laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam, ņem vērā ražotāja saskaņā ar I pielikuma 5. punktu noteiktās emisijas kredītvienības vai parādvienības, kas atbilst ražotāja jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitam pārskata periodā, izņemot profesionālos transportlīdzekļus, kas reizināts ar:

a)  starpību starp CO2 emisiju samazinājuma trajektoriju, kas minēta 2. punktā, un minētā ražotāja vidējām īpatnējām CO2 emisijām, ja šī starpība ir pozitīva ("emisijas kredītvienības"); vai

b)  starpību starp minētā ražotāja vidējām īpatnējām CO2 emisijām un īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju, ja šī starpība ir pozitīva ("emisijas parādvienības").

Emisijas kredītvienības iegūst pārskata periodos laikposmā no 2019. līdz 2029. gadam. Tomēr emisijas kredītvienības, kas iegūtas pārskata periodos laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam ņem vērā tikai, lai pārbaudītu, vai ražotājs ir ievērojis tikai 2025. gada pārskata perioda ▌īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju.

Emisijas parādvienības iegūst pārskata periodos laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam. Tomēr kopējās ražotāja emisijas parādvienības nepārsniedz 5 % no ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāja pārskata periodā 2025. gadā, kas reizināts ar ražotāja lielas noslodzes transportlīdzekļu skaitu minētajā periodā ("emisijas pārādvienību ierobežojums").

Emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības, kas iegūtas pārskata periodos laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam attiecīgajā gadījumā pārnes no viena pārskata perioda uz nākamo pārskata periodu. Visas atlikušās emisijas parādvienības atmaksā 2029. gada pārskata periodā.

2.  CO2 emisiju samazinājuma trajektoriju ▌katram ražotājam nosaka atbilstīgi I pielikuma 5.1. punktam, pamatojoties uz lineāru trajektoriju starp atsauces CO2 emisijām, kuras minētas 1. panta otrajā daļā un ▌ CO2 emisiju mērķrādītāju pārskata periodam 2025. gadā, kā noteikts minētā panta pirmās daļas a) punktā, un trajektoriju starp ▌ CO2 emisiju mērķrādītāju pārskata periodam 2025. gadā un ▌ CO2 emisiju mērķrādītāju pārskata periodiem, sākot ar 2030. gadu, kā noteikts minētā panta pirmās daļas b) punktā.

8. pants

Atbilstība īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājiem

1.  Ja saskaņā ar 2. punktu tiek konstatēts, ka ražotājam konkrētā pārskata periodā, sākot ar 2025. gadu, ir CO2 emisiju pārsniegums, Komisija nosaka maksu par pārsniegtajām CO2 emisijām, kuru aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

a)  no 2025. līdz 2029. gadam,

(maksa par pārsniegtajām CO2 emisijām) = (pārsniegtās CO2 emisijas x 4250 €/gCO2/tkm)

b)  no 2030. gada un turpmāk

(maksa par pārsniegtajām CO2 emisijām) = (pārsniegtās CO2 emisijas x 6800 €/gCO2/tkm).

2.  Ražotājam ir CO2 emisiju pārsniegums jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)  ja kādā no pārskata periodiem laikposmā no 2025. gada līdz 2028. gadam emisijas parādvienību summa, no kuras atskaitīta emisijas kredītvienību summa, pārsniedz 7. panta 1. punkta trešajā daļā minēto emisijas parādvienību ierobežojumu;

b)  ja pārskata periodā 2029. gadā emisijas parādvienību summa, no kuras atskaitīta emisijas kredītvienību summa, ir pozitīva;

c)  ja pārskata periodā, sākot ar 2030. gadu, ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas pārsniedz tā īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju.

CO2 emisiju pārsniegumu konkrētā pārskata periodā aprēķina saskaņā ar I pielikuma 6. punktu.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka, kā tiek iekasēta šā panta 1. punktā minētā maksa par pārsniegtajām CO2 emisijām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

4.  Maksu par pārsniegtajām CO2 emisijām uzskata par Eiropas Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem.

9. pants

Monitoringa datu verifikācija

1.  Tipa apstiprinātājas iestādes pēc verifikācijas, kura veikta atbilstīgi šīs regulas 13. pantā minētajai procedūrai, nekavējoties ziņo Komisijai par visām neatbilstībām ekspluatācijā esošu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju vērtībās salīdzinājumā ar vērtībām, kuras norādītas atbilstības sertifikātos vai Regulas (ES) 2017/2400 9. panta 4. punktā minētajā klientam paredzētajā informācijas datnē.

2.  Komisija 1. punktā minētās neatbilstības ņem vērā ražotāja vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā.

3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem detalizētus noteikumus par šādu neatbilstību ziņošanas procedūru un to, kā šādas neatbilstības ņem vērā vidējo īpatnējo CO2 emisiju aprēķināšanā. Minētos īstenošanas aktus pieņem ▌saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

10. pants

Atsauces CO2 emisiju novērtēšana

Lai nodrošinātu atsauces CO2 emisiju stabilitāti un reprezentativitāti nolūkā to izmantot par pamatu Savienības autoparka CO2 emisiju mērķrādītāju noteikšanai, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka metodiku, lai novērtētu, kā tiek piemēroti nosacījumi, atbilstīgi kuriem ir noteiktas atsauces CO2 emisijas, un nosaka kritērijus, lai noteiktu, vai šīs emisijas ir nepamatoti palielinātas, un, ja tā, kā tās būtu jāizlabo.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

11. pants

Datu un ražotāja rezultātu publicēšana

1.  Līdz katra gada 30. aprīlim Komisija ar īstenošanas aktiem publicē sarakstu, kurā:

a)  no 2020. gada 1. jūlija norāda katra ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 4. pantā;

b)  no 2020. gada 1. jūlija norāda katra ražotāja bezemisiju un mazemisiju koeficientu iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 5. panta 1. punktā;

c)  no 2026. gada 1. jūlija norāda katra ražotāja īpatnējās CO2 emisijas mērķrādītāju iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 6. pantā;

d)  no 2020. gada 1. jūlija līdz 2031. gada 30. jūnijam norāda katra ražotāja CO2 emisiju samazinājuma trajektoriju, emisijas kredītvienības un no 2026. gada 1. jūlija līdz 2031. gada 30. jūnijam – emisijas kredītvienības iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 7. pantā;

e)  no 2026. gada 1. jūlija norāda 8 katra ražotāja CO2 emisiju pārsniegumu iepriekšējā pārskata periodā, kā minēts 8. panta 1. punktā;

f)  no 2020. gada 1. jūlija norāda visu iepriekšējā pārskata periodā Savienībā reģistrēto jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās īpatnējās CO2 emisijas.

Šajā sarakstā, kas jāpublicē līdz 2021. gada 30. aprīlim, norāda 1. panta otrajā daļā minētās atsauces CO2 emisijas.

2.  Komisija saskaņā ar 17. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem pielāgo atsauces CO2 emisijas, ievērojot šādus nosacījumus:

a)  ja ekspluatācijas profila svērumi vai lietderīgās slodzes vērtības ir pielāgotas saskaņā ar 14. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, piemērojot II pielikuma 1. punktā izklāstīto procedūru;

b)  ja ▌pielāgošanas koeficienti ir noteikti saskaņā ar 14. panta 2. punktu, piemērojot minētos pielāgošanas koeficientus atsauces CO2 emisijām.

c)   ja saskaņā ar 10. pantā minēto metodiku ir konstatēts pārmērīgs atsauces CO2 emisiju palielinājums, labojot atsauces CO2 emisijas līdz 2022. gada 30. aprīlim.

Komisija publicē pielāgotās atsauces CO2 emisiju vērtības un piemēro minētās vērtības ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju aprēķināšanai pārskata periodos, sākot ar tādu deleģēto aktu piemērošanas dienu, ar kuriem minētās vērtības ir pielāgotas.

12. pants

Reālās CO2 emisijas un energopatēriņš

1.  Komisija uzrauga un novērtē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 noteikto CO2 emisiju un enerģijas patēriņa vērtību reālo reprezentativitāti.

Turklāt Komisija regulāri apkopo datus par lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un enerģijas patēriņu reālos apstākļos, izmantojot iebūvētās degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīces, sākot ar jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti, sākot no dienas, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētos pasākumus.

Komisija nodrošina, lai sabiedrība ir informēta par reprezentativitātes izmaiņām laika gaitā.

2.  Piemērojot šā panta 1. punktu, Komisija nodrošina, ka tai, sākot no dienas, kad ir piemērojami Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētie pasākumi, ražotāji, valstu iestādes vai ar datu tiešu nosūtīšanu – transportlīdzekļi, atkarībā no konkrētā gadījuma, regulāri dara pieejamus vismaz šādus parametrus saistībā ar lielas noslodzes transportlīdzekļu reālajām CO2 emisijām un energopatēriņu:

a)  transportlīdzekļa identifikācijas numurs;

b)  degvielas un elektroenerģijas patēriņš;

c)  kopējais nobrauktais attālums;

d)  lietderīgā slodze;

e)  ārēji uzlādējamiem elektriskajiem hibrīda lielas noslodzes elektrotransportlīdzekļiem — degvielas un elektroenerģijas patēriņš un nobrauktais attālums, kas iedalīts attiecīgi dažādajiem braukšanas režīmiem;

f)  citi parametri, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka var izpildīt šā panta 1. punktā izklāstītās saistības.

Komisija saskaņā ar šā panta pirmo daļu saņemtos datus apstrādā, lai 1. punkta nolūkā veidotu anonimizētu datu kopsavilkumu, tostarp par katru ražotāju. Transportlīdzekļa identifikācijas numurus izmanto vienīgi minēto datu apstrādes nolūkā, un tos nepatur ilgāk, nekā tas vajadzīgs minētajā nolūkā.

3.  Nolūkā nepieļaut neatbilstības reālajām emisijām palielināšanos Komisija ne vēlāk kā divus gadus un piecus mēnešus pēc dienas, kad ir piemērojami Regulas (EK) Nr. 595/2009 5.c panta b) punktā minētie pasākumi, izvērtē to, kā degvielas un energopatēriņa dati var tikt izmantoti, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļu CO2 emisijas un enerģijas patēriņa vērtības, kas noteiktas saskaņā ar minēto regulu, laika gaitā joprojām atbilst emisijām reālos apstākļos attiecībā uz visiem ražotājiem.

Komisija uzrauga un katru gadu ziņo, kādas ir izmaiņas attiecībā uz pirmajā daļā minēto neatbilstību, un nolūkā nepieļaut minētās neatbilstības palielināšanos 2027. gadā izvērtē iespēju ieviest mehānismu, ar ko no 2030. gada pielāgo ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas, un attiecīgā gadījumā iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu šāda mehānisma ieviešanai.

4.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātu procedūru šā panta ▌2. punktā minēto datu vākšanai un apstrādei. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

13. pants

Ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju verifikācija

1.  Ražotāji nodrošina, ka CO2 emisijas un degvielas patēriņa vērtības, kas ierakstītas Regulas (ES) 2017/2400 9. panta 4. punktā minētajā klientam paredzētajā informācijas datnē, atbilst ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņam, kas noteikts saskaņā ar šo regulu.

2.  Stājoties spēkā šā panta 4. punktā minētajām procedūrām, tipa apstiprinātājas iestādes, pamatojoties uz pienācīgiem un reprezentatīviem transportlīdzekļu paraugiem, pārbauda, vai ražotāju, kuriem tās saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem ir piešķīrušas simulācijas rīka izmantošanas licenci, klientam paredzētajās informācijas datnēs uzrādītās CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtības atbilst ekspluatācijā esošo lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijām un degvielas patēriņam, kas noteikti saskaņā ar šo regulu un tās īstenošanas pasākumiem, vienlaikus apsverot iespēju, cita starpā izmantot datus, kas pieejami no iebūvētajām degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīcēm.

Tipa apstiprinātājas iestādes, cita starpā izmantojot datus no degvielas un/vai elektroenerģijas patēriņa uzraudzības ierīcēm, pārliecinās arī par to, vai pastāv kādas stratēģijas attiecībā uz atlasīto transportlīdzekļu paraugu aprīkojumu vai saistībā ar šiem atlasītajiem transportlīdzekļiem, ar kurām mākslīgi uzlabo transportlīdzekļa veiktspējas rādītājus CO2 emisijām un degvielas patēriņa sertificēšanas vajadzībām veiktajos testos vai aprēķinos.

3.  Ja saskaņā ar 2. punktu veiktās verifikācijas rezultātā tiek konstatēta CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību neatbilstība, ko nevar saistīt ar simulācijas rīka nepareizu darbību, vai jebkādas stratēģijas, ar kurām mākslīgi uzlabo transportlīdzekļa veiktspēju, esamība, atbildīgā tipa apstiprinātāja iestāde vajadzības gadījumā papildus Regulas (ES) 2018/858 XI nodaļā izklāstīto pasākumu veikšanai nodrošina klientam paredzēto informācijas datņu, atbilstības sertifikātu un individuālo apstiprinājuma sertifikātu labošanu.

4.  Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka šā panta 2. punktā minētās verifikācijas veikšanas procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 16. panta 2. punktā.

Pirms pirmajā daļā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 17. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot pirmajā daļā minēto procedūru definēšanas pamatprincipus un kritērijus.

14. pants

Grozījumi I un II pielikumā

1.  Lai nodrošinātu, ka tehniskajos parametros, kas izmantoti, lai aprēķinātu ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas saskaņā ar 4. pantu un īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājus saskaņā ar 6. pantu, ir ņemta vērā kravas pārvadājumu loģistikas tehniskas attīstība, Komisija saskaņā ar 17. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šādus I un II pielikumā izklāstītos noteikumus:

a)  ierakstus par kabīnes veidu un motora jaudu, kas noteikti I pielikuma 1. tabulā, un minētajā tabulā minēto terminu “kabīne ar guļvietu” un “kabīne bez guļvietas” definīcijas;

b)  ekspluatācijas profila svērumus, kas noteikti I pielikuma 2. tabulā;

c)  lietderīgās slodzes vērtības, kas noteiktas I pielikuma 3. tabulā, un lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficientus, kas noteikti II pielikuma 1. tabulā;

d)  ikgadējā nobraukuma vērtības, kas noteiktas I pielikuma 4. tabulā.

2.  Ja tipa apstiprināšanas procedūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumos, ar grozījumiem, kas nav šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētie grozījumi, tiek izmainītas tā, ka saskaņā ar šo punktu definēto reprezentatīvo transportlīdzekļu CO2 emisiju līmenis pieaug vai samazinās par vairāk nekā 5 g CO2/km, Komisija atbilstīgi 11. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktam atsauces CO2 emisijām piemēro pielāgošanas koeficientu, ko aprēķina saskaņā ar II pielikuma 2. punktā izklāstīto formulu.

3.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, ▌nosaka metodiku, ar kuru definē vienu vai vairākus transportlīdzekļu apakšgrupu reprezentējošos transportlīdzekļus, arī ievērojot statistikas svērumus, uz kuru pamata nosaka šā panta 2. punktā minēto pielāgošanas apmēru, ņemot vērā monitoringa datus, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956, un transportlīdzekļu tehniskos raksturlielumus, kuri uzskaitīti Regulas (ES) 2017/2400 12. panta 1. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas noteikta šīs regulas 16. panta 2. punktā.

15. pants

Pārskatīšana un ziņojums

1.   Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas iedarbīgumu, par CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāju un bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem piemērotā stimulu mehānisma, kas piemērojams no 2030. gada, līmeni ▌, par CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāju noteikšanu citu veidu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tostarp piekabēm, autobusiem un tālsatiksmes autobusiem, kā arī profesionāliem transportlīdzekļiem, un par saistošu CO2 emisiju lielas noslodzes transportlīdzekļiem samazinājuma mērķrādītāju ieviešanu 2035. gadam un sākot ar 2040. gadu. 2030. gada mērķrādītājs ir jānovērtē atbilstīgi saistībām, ko Eiropas Savienība uzņēmās, parakstot Parīzes nolīgumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā jo īpaši arī iekļauj:

a)   novērtējumu par 7. pantā minētās emisijas kredītvienību un emisijas parādvienību sistēmas iedarbīgumu un to, cik lietderīgi ir pagarināt tās piemērošanu līdz 2030. gadam un pēc tā;

b)  novērtējumu par bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu ieviešanu ▌, ņemot vērā Direktīvā 2009/33/EK noteiktos mērķrādītājus, kā arī attiecīgos parametrus un apstākļus, kas ietekmē šādu lielas noslodzes transportlīdzekļu laišanu tirgū;

c)  novērtējumu par 5. pantā izklāstītā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem piemērotā stimulu mehānisma un tā dažādo elementu iedarbīgumu, lai to pielāgotu laikposmam pēc 2025. gada, virzoties uz bezemisijas braukšanas diapazona un transportlīdzekļu apakšgrupu iespējamu diferenciāciju apvienojumā ar nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficientiem, piemērošanas dienu, kas paredzot vismaz trīs gadus ilgu sagatavošanās laiku;

d)  novērtējumu par nepieciešamās uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanu, iespēju ieviest dzinēja CO2 emisiju standartus, jo īpaši attiecībā uz profesionālajiem transportlīdzekļiem un saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2400 noteikto CO2 emisiju un degvielas patēriņa vērtību reālo reprezentativitāti;

e)  vienīgi šīs regulas vajadzībām apsvērumus par lielas noslodzes transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu kombinācijām, ņemot vērā svarus un izmērus, kuri piemērojami nacionālajās transporta sistēmās, piemēram, modulārās un multimodālās koncepcijas, izvērtējot arī iespējamus transporta drošuma un efektivitātes aspektus, multimodālos, vides, infrastruktūras un atsitiena fenomenus, kā arī dalībvalstu ģeogrāfisko stāvokli;

f)  VECTO simulācijas rīka novērtējumu, lai nodrošinātu, ka šis rīks tiek pastāvīgi un savlaicīgi atjaunināts;

g)  novērtējumu par iespēju izstrādāt īpašu metodiku, lai iekļautu potenciālo ieguldījumu, ko CO2 emisiju samazināšanā varētu dot sintētisku un progresīvu, alternatīvu šķidru un gāzveida atjaunojamo degvielu, tostarp ar atjaunojamo enerģiju ražotu e-degvielu, izmantošana un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001(21) minēto ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju izpilde;

h)  novērtējumu, vai būtu praktiski iespējams ieviest atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu resursu apvienošanas mehānismu starp ražotājiem;

i)  novērtējumu par CO2 emisiju pārsnieguma maksas līmeni, lai nodrošinātu, ka tā pārsniedz vidējās robežizmaksas par tehnoloģijām, kas vajadzīgas CO2 emisiju mērķrādītāju sasniegšanai.

3.  Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.

4.  Veicot Regulas (ES) 2019/...(22) 15. panta 5. punktā minēto novērtēšanu, Komisija izvērtē iespēju ieņēmumus no CO2 emisiju pārsnieguma maksām novirzīt konkrētam fondam vai attiecīgai programmai ar mērķi nodrošināt taisnīgu pāreju uz klimata ziņā neitrālu ekonomiku, kā minēts Parīzes nolīguma 4.1. pantā, jo īpaši nolūkā atbalstīt autobūves nozarē nodarbināto pārkvalifikāciju, kvalifikācijas celšanu un citu prasmju apguvi un pārcelšanu citā darbā visās skartajās dalībvalstīs, it sevišķi reģionos un kopienās, ko pāreja ietekmē visvairāk. Attiecīgā gadījumā Komisija šajā nolūkā vēlākais līdz 2027. gadam iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu.

5.  Komisija ne vēlāk kā 2023. gadā izvērtē iespēju izstrādāt vienotu Savienības metodiku Savienības tirgū laisto jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisiju novērtēšanai un saskaņotai datu paziņošanai. Komisija minēto novērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, tostarp attiecīgā gadījumā priekšlikumus par turpmākiem pasākumiem, piemēram, leģislatīvo aktu priekšlikumus.

16. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999(23) 44. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.  Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

17. pants

Deleģēto pilnvaru īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 11. panta 2. punktā, 13. panta 4. punkta otrajā daļā un 14. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. panta 2. punktā, 13. panta 4. punkta otrajā daļā un 14. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 11. panta 2. punktu, 13. panta 4. punkta otro daļu un 14. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

18. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 595/2009

Regulu (EK) 595/2009 groza šādi:

(1)  regulas 2. panta pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:"

“Šī regula 5.a, 5.b, un 5.c panta vajadzībām attiecas arī uz O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem.”

"

(2)  iekļauj šādus pantus:"

“5.a pants

Īpašas prasības ražotājiem attiecībā uz M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem

1.  Ražotāji nodrošina, ka O3 un O4 kategorijas jaunie transportlīdzekļi, kurus pārdod, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, atbilst šādām prasībām:

   a) šo transportlīdzekļu ietekme uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un bezemisiju braukšanas diapazonu tiek noteikta atbilstīgi 5.c panta a) punktā minētajai metodikai;
   b) tajos ir uzstādītas iebūvētas ierīces lietderīgās slodzes mērīšanai un reģistrēšanai atbilstīgi 5.c panta b) punktā minētajām prasībām.

2.  Ražotāji nodrošina, ka jauni M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi, ko pārdod, reģistrē vai nodod ekspluatācijā, ir aprīkoti ar iebūvētām ierīcēm degvielas un/vai enerģijas patēriņa, lietderīgās slodzes un nobraukuma monitoringam un reģistrēšanai saskaņā ar 5.c panta b) punktā minētajām prasībām.

Tie arī nodrošina, ka šo transportlīdzekļu bezemisiju braukšanas diapazons un enerģijas patēriņš tiek noteikti saskaņā ar 5.c panta c) punktā minēto metodiku.

5.b pants

Īpašas prasības dalībvalstīm attiecībā uz M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem

1.  Valstu iestādes saskaņā ar 5.c pantā minētajiem īstenošanas pasākumiem atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu jauniem M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas neatbilst šajos īstenošanas noteikumos noteiktajām prasībām.

2.  Valstu iestādes saskaņā ar 5.c pantā minētajiem īstenošanas pasākumiem aizliedz pārdot, reģistrēt vai nodot ekspluatācijā jaunus M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļus, kas neatbilst šajos īstenošanas noteikumos noteiktajām prasībām.

5.c pants

Pasākumi, lai noteiktu dažus M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu ekoloģiskos raksturlielumus

Komisija līdz 2021. gada 31. decembrim ar īstenošanas aktiem pieņem šādus pasākumus:

   a) metodiku nolūkā novērtēt O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu raksturlielumus attiecībā uz to ietekmi uz mehānisko transportlīdzekļu CO2 emisijām, degvielas patēriņu, elektroenerģijas patēriņu un braukšanas diapazonu bezemisiju režīmā;
   b) tehniskās prasības M2, M3, N2, un N3 kategorijas transportlīdzekļu aprīkošanai ar iebūvētām ierīcēm degvielas un/vai enerģijas patēriņa, lietderīgās slodzes un nobraukuma monitoringam un reģistrēšanai, kā arī to, lai noteiktu un reģistrētu to transportlīdzekļu lietderīgās slodzes vai kopēju svaru, kuri atbilst parametriem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/..*(24). 2. panta 1. punkta pirmās daļas a), b), c) vai d) punktā, un šādu transportlīdzekļu kombinācijām ar O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, tostarp vajadzības gadījumā datu pārsūtīšanu starp sakabinātiem transportlīdzekļiem;
   c) metodiku, lai noteiktu M2, M3, N2, un N3 kategorijas jaunu transportlīdzekļu nulles emisiju braukšanas diapazonu un elektroenerģijas patēriņu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13.a pantā.”;

___________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/… (…) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L …, … ).";

"

(3)  pievieno šādu pantu:"

“13.a pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2018/858*. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.  Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

___________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.)”.

"

19. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 2018/956

Regulu (ES) 2018/956 groza šādi:

(1)  regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:"

“3. pants

Definīcijas

Šīs regulas vajadzībām piemēro definīcijas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK*, Regulā (EK) Nr. 595/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 2019/…**(25) .”

____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/… (…) par CO2 emisiju noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L …, … ).’;

"

(2)  regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

‘1. Sākot no 2019. gada 1. janvāra, dalībvalstis veic I pielikuma A daļā norādīto datu monitoringu attiecībā uz jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti Savienībā.

Līdz katra gada 30. septembrim, sākot no 2020. gada, dalībvalstu kompetentās iestādes paziņo Komisijai minētos datus par iepriekšējo pārskata periodu no 1. jūlija līdz 30. jūnijam saskaņā ar II pielikumā izklāstītajām ziņošanas procedūru.

Attiecībā uz 2019. gadu dati, kas paziņoti līdz 2020. gada 30. septembrim, ietver datus, kas monitorēti no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Datiem par jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri iepriekš bijuši reģistrēti ārpus Savienības, netiek veikts monitorings un ziņošana, ja vien minētā reģistrācija nav notikusi mazāk nekā trīs mēnešus pirms reģistrācijas Savienībā.";

"

(3)  regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. No I pielikuma B daļas 1. punktā izklāstītajiem sākuma gadiem lielas noslodzes transportlīdzekļu ražotāji veic I pielikuma B daļas 2. punktā norādīto datu monitoringu katram jaunam lielas noslodzes transportlīdzeklim.

Līdz katra gada 30. septembrim no sākuma gada, kas norādīts I pielikuma B daļas 1. punktā, lielas noslodzes transportlīdzekļu ražotāji saskaņā ar II pielikumā izklāstīto ziņošanas procedūru paziņo Komisijai minētos datus par katru jaunu lielas noslodzes transportlīdzekli, kura simulācijas datums ir iepriekšējā ziņošanas periodā no 1. jūlija līdz 30. jūnijam.

Attiecībā uz 2019. gadu ražotāji paziņo datus par katru jaunu lielas noslodzes transportlīdzekli, kura simulācijas datums ir periodā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam.

Simulācijas datums ir datums, par kuru ziņots saskaņā ar I pielikuma B daļas 2. punkta 71. aili.";

"

(4)  regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Komisija līdz katra gada 30. aprīlim publicē ikgadējo ziņojumu, kurā ietver savu analīzi par dalībvalstu un ražotāju nosūtītajiem datiem par iepriekšējo pārskata periodu.";

"

(5)  regulas II pielikuma 3.2. punktu aizstāj ar šādu:"

“3.2. Datus par lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kas reģistrēti iepriekšējā pārskata periodā un ierakstīti reģistrā, publisko līdz katra gada 30. aprīlim, sākot no 2021. gada, izņemot datus no ailēm, kas norādītas 6. panta 1. punktā.".

"

20. pants

Grozījumi Direktīvā 96/53/EK

Direktīvu 96/53/EK groza šādi:

(1)  direktīvas 2. pantā aiz definīcijas “ar alternatīvu degvielu darbināms transportlīdzeklis” iekļauj šādu definīciju:"

"- “bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis" ir bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzeklis, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas ((EU) 2019/… 3. panta 11) punktā*(26),

_________________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/… (…) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem un ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 595/2009 un (ES) 2018/956 un Padomes Direktīvu 96/53/EK (OV L …, … ).";

"

+

(2)  direktīvas 10.b pantu aizstāj ar šādu:"

“10.b pants

Ar alternatīvu degvielu darbināmiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem atļautais maksimālais svars ir svars, kas noteikts I pielikuma 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., 2.3.1., 2.3.2. un 2.4. punktā.

Ar alternatīvu degvielu darbināmi vai bezemisiju transportlīdzekļi atbilst arī I pielikuma 3. punktā norādītajām maksimāli pieļaujamajām ass svara robežvērtībām.

Papildu svaru, kas vajadzīgs ar alternatīvu degvielu darbināmiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, nosaka, pamatojoties uz dokumentāciju, ko sniedz ražotājs, kad attiecīgajam transportlīdzeklim piešķir apstiprinājumu. Minēto papildu svaru norāda oficiālajā pierādījumā, kas prasīts saskaņā ar 6. pantu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 10.h pantu, lai šīs direktīvas mērķiem atjaunotu 2. pantā minēto alternatīvo degvielu sarakstu, kurām ir vajadzīgs papildu svars. Ir īpaši būtiski, lai pirms minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija ievērotu savu ierasto praksi un apspriestos ar ekspertiem, tostarp dalībvalstu ekspertiem.”;

"

(3)  direktīvas I pielikumu groza šādi:

a)  pielikuma 2.2.1., 2.2.2., 2.2.3. un 2.2.4. punkta otrajai slejai pievieno šādu daļu:"

“Attiecībā uz transportlīdzekļu kombinācijām, tostarp arī ar alternatīvu degvielu darbināmiem vai bezemisiju transportlīdzekļiem, šajā iedaļā paredzēto atļauto maksimālo svaru palielina par alternatīvās degvielas vai bezemisiju tehnoloģijas papildu svaru, kas attiecīgi nepārsniedz 1 un 2 tonnas.”;

"

b)  pielikuma2.3.1. punkta otrajai slejai pievieno šādu daļu: "

“Bezemisiju transportlīdzekļi: atļautais maksimālais 18 tonnu svars ir palielināts ar papildu svaru, kas vajadzīgs bezemisiju tehnoloģijai, par maksimums 2 tonnām.”;

"

c)  pielikuma 2.3.2. punkta trešajai slejai pievieno šādu daļu:"

“Trīsasu bezemisiju transportlīdzekļi: atļautais maksimālais 25 tonnu vai 26 tonnu svars, ja velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un pneimatisko balstiekārtu vai balstiekārtu, kas atzīta par līdzvērtīgu Savienībā, kā definēts II pielikumā, vai ja katra velkošā ass ir aprīkota ar dubultriepām un katras ass maksimālais svars nepārsniedz 9,5 tonnas, ir palielināts ar papildu svaru, kas vajadzīgs alternatīvo degvielu tehnoloģijai, par maksimums 2 tonnām.”;

"

d)  pielikuma 2.4. punkta trešajai slejai pievieno šādu daļu:"

“trīsasu posmainie autobusi, kas ir bezemisiju transportlīdzekļi: Ar alternatīvu degvielu darbināmi trīsasu posmainie autobusi: atļautais maksimālais 28 tonnu svars ir palielināts ar papildu svaru, kas vajadzīgs bezemisiju tehnoloģijai, par maksimums 2 tonnām.”

"

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Vidējās īpatnējās CO2 emisijas, īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāji un CO2 emisiju pārsniegums

1.  Transportlīdzekļu apakšgrupas

Visus jaunos lielas noslodzes transportlīdzekļus iedala kādā no 1. tabulā norādītajām transportlīdzekļu apakšgrupām atbilstoši tabulas nosacījumiem.

1.  tabula. Transportlīdzekļu apakšgrupas (sg)

Lielas noslodzes transportlīdzekļi

Kabīnes veids

Motora jauda

Transportlīdzekļu apakšgrupa (sg)

Kravas automobiļi ar kravas nodalījumu, 4x2 asu konfigurāciju un tehniski pieļaujamo maksimālo masu > 16 tonnas

Visi

<170 kW

4-UD

Kabīne bez guļvietas

≥170 kW

4-RD

Kabīne ar guļvietu

≥170 kW un <265 kW

Kabīne ar guļvietu

≥ 265 kW

4-LH

Kravas automobiļi ar kravas nodalījumu un 6x2 asu konfigurāciju

Kabīne bez guļvietas

Visi

9-RD

Kabīne ar guļvietu

9-LH

Vilcēji ar 4x2 asu konfigurāciju un tehniski pieļaujamo maksimālo masu > 16 tonnas

Kabīne bez guļvietas

Visi

5-RD

Kabīne ar guļvietu

< 265 kW

Kabīne ar guļvietu

≥ 265 kW

5-LH

Vilcēji ar 6x2 asu konfigurāciju

Kabīne bez guļvietas

Visi

10-RD

Kabīne ar guļvietu

10-LH

“Kabīne ar guļvietu” ir kabīnes veids, kam aiz vadītāja sēdekļa ir nodalījums, kuru paredzēts izmantot gulēšanai, kā norādīts Regulā (ES) Nr. 2018/956.

“Kabīne bez guļvietas” ir tāds kabīnes veids, kas nav kabīne ar guļvietu.

Ja jaunu lielas noslodzes transportlīdzekli nevar iedalīt kādā transportlīdzekļu apakšgrupā, jo nav pieejama informācija par kabīnes veidu vai motora jaudu, to iedala tālo pārvadājumu (LH) transportlīdzekļu apakšgrupā atbilstīgi tā šasijas veidam (kravas automobilis ar kravas nodalījumu vai vilcējs) un asu konfigurācijai (4x2 vai 6x2).

Ja jauns lielas noslodzes transportlīdzeklis ir iedalīts 4-UD transportlīdzekļu apakšgrupā, bet dati par CO2 emisijām (g/km) UDL vai UDR ekspluatācijas profiliem, kas norādīti 2.1. punkta 2. tabulā, nav pieejami, attiecīgo jauno lielas noslodzes transportlīdzekli iedala 4-RD transportlīdzekļu apakšgrupā.

1.  Ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas

1.1.  Jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa īpatnējās CO2 emisijas

Jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v, kas iedalīts transportlīdzekļu apakšgrupā sg, īpatnējās CO2 emisijas (CO2v) (g/km) aprēķina atbilstoši šādai formulai:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000002.png

kur:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000003.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000004.png ir visu 2. tabulā ietverto ekspluatācijas profilu mp summa;

sg ir transportlīdzekļu apakšgrupa, kurā jauns lielas noslodzes transportlīdzeklis v ir iedalīts atbilstoši šā pielikuma 1. punktam;

Wsg,mp ir 2. tabulā norādītais ekspluatācijas profila svērums;

CO2v,mp ir jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp un paziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/956.

Bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa īpatnējā CO2 emisija ir 0 g CO2/km.

Profesionāla transportlīdzekļa īpatnējās CO2 emisijas ir vidējās CO2 emisijas (g/km), kas paziņotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/956.

2.  tabula. Ekspluatācijas profila svērumi (Wsg,mp)

Transportlīdzekļu apakšgrupa

(sg)

Ekspluatācijas profils1 (mp)

RDL

RDR

LHL

LHR

UDL

UDR

REL, RER, LEL, LER

4-UD

0

0

0

0

0,5

0,5

0

4-RD

0,45

0,45

0,05

0,05

0

0

0

4-LH

0,05

0,05

0,45

0,45

0

0

0

9-RD

0,27

0,63

0,03

0,07

0

0

0

9-LH

0,03

0,07

0,27

0,63

0

0

0

5-RD

0,27

0,63

0,03

0,07

0

0

0

5-LH

0,03

0,07

0,27

0,63

0

0

0

10-RD

0,27

0,63

0,03

0,07

0

0

0

10-LH

0,03

0,07

0,27

0,63

0

0

0

Ekspluatācijas profila definīcijas

RDL

Mazu kravu reģionālās piegādes

RDR

Raksturīgu kravu reģionālās piegādes

LHL

Mazu kravu tālie pārvadājumi

LHR

Raksturīgu kravu tālie pārvadājumi

UDL

Mazu kravu piegādes pilsētvidē

UDR

Raksturīgu kravu piegādes pilsētvidē

REL

Mazu kravu reģionālās piegādes (EMS)

RER

Raksturīgu kravu reģionālās piegādes (EMS)

LEL

Mazu kravu tālie pārvadājumi (EMS)

LER

Raksturīgu kravu tālie pārvadājumi (EMS)

1.2.  Apakšgrupas visu ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās īpatnējās CO2 emisijas

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā transportlīdzekļu apakšgrupas sg visu jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu vidējās īpatnējās CO2 emisijas (g/tkm) (20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000005.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000006.png) aprēķina šādi:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000007.png

kur:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000008.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000009.png ir visu ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu summa transportlīdzekļu apakšgrupā sg (izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus) saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu;

CO2v ir jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;

Vsg ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits transportlīdzekļu apakšgrupā sg, izņemot profesionālos transportlīdzekļus saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu;

PLsg ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļu vidējā lietderīgā slodze, kas noteikta 2.5. punktā.

1.3.  Regulas 5. pantā minētais bezemisiju un mazemisiju koeficients

2.3.1  2019.–2024. gada pārskata periodi

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam 5. pantā norādīto bezemisiju un mazemisiju koeficientu (ZLEV) aprēķina šādi:

ZLEV = V / (Vconv + Vzlev) minimāli 0,97

kur:

V ir ražotāja tādu jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits, kas atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem raksturlielumiem, izņemot profesionālos transportlīdzekļus saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu.

Vconv ir ražotāja tādu jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits, kas atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem raksturlielumiem, izņemot profesionālos transportlīdzekļus saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu un izņemot bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļus;

Vzlev ir Vin un Vout summa,

kur:

Vin ir ∑ v (1+ (1 – CO2v/LETsg))

un 20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000010.png ir visu tādu jaunu bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu summa, kas atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem raksturlielumiem;

CO2v ir bezemisiju vai mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;

LETsg ir mazemisiju robežlīmenis tai sg transportlīdzekļu apakšgrupai, pie kuras pieder v transportlīdzeklis, kā noteikts 2.3.3. punktā;

Vout ir 2. panta 1. punkta otrajā daļā minēto bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu kopskaits, kas reizināts ar 2, un maksimāli 1,5 % no Vconv.

2.3.2  Pārskata periodi, sākot ar 2025. gadu

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā 5. pantā norādīto bezemisiju un mazemisiju koeficientu (ZLEV) aprēķina šādi:

ZLEV = 1 - (y - x) izņemot, ja šī summa ir lielāka par 1 vai mazāka par 0,97, tādā gadījumā par ZLEV koeficientu atkarībā no konkrētā gadījuma izvēlas 1 vai 0,97,

kur:

x ir 0,02

y ir Vin un Vout summa, kas dalīta ar Vtotal, kur

Vin no jauna reģistrēto tādu bezemisiju un mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu kopskaits, kas atbilst 2. panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītajiem raksturlielumiem, kur katru no tiem skaita kā ZLEVspecific saskaņā ar turpmāk sniegto formulu,

ZLEVspecific = 1 - (CO2v / LETsg )

kur:

CO2v ir bezemisiju vai mazemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu;

LETsg ir mazemisiju robežlīmenis tai sg transportlīdzekļu apakšgrupai, pie kuras pieder v transportlīdzeklis, kā noteikts 2.3.3. punktā;

Vout ir 2. panta 1. punkta otrajā daļā minēto bezemisiju lielas noslodzes transportlīdzekļu kopskaits un maksimāli 0,035 no Vtotal;

Vtotal ir ražotāja no jauna reģistrēto lielas noslodzes transportlīdzekļu kopskaits minētajā pārskata periodā.

kur Vin/Vtotal ir mazāks nekā 0,0075, ZLEV koeficients ir 0,95;

2.3.3  Mazemisiju robežlīmenis

Transportlīdzekļu apakšgrupas sg mazemisiju robežlīmeni LET sg nosaka šādi:

LETsg = (rCO2sg x PLsg) / 2

kur:

rCO2sg ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg atsauces CO2 emisijas, kas noteikta 3. punktā.

PLsg ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļu vidējā lietderīgā slodze, kas noteikta 2.5. punktā.

1.4.  Ražotāja jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu daļa transportlīdzekļu apakšgrupā

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu daļu transportlīdzekļu apakšgrupā sharesg aprēķina šādi:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000011.png

kur:

Vsg ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits transportlīdzekļu apakšgrupā sg, izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus, saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu;

V ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits, izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus, saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu.

1.5.  Visu transportlīdzekļu vidējās lietderīgās slodzes vērtība transportlīdzekļu apakšgrupā

Transportlīdzekļa vidējās lietderīgās slodzes vērtību PLsg transportlīdzekļu apakšgrupā sg aprēķina šādi:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000012.png

kur:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000013.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000014.png ir visu ekspluatācijas profilu mp summa;

Wsg,mp ir 2.1. punkta 2. tabulā norādītais ekspluatācijas profila svērums;

PLsg,mp ir lietderīgās slodzes vērtība, kas attiecināta uz transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļiem ekspluatācijas profilā mp, kā norādīts 3. tabulā.

3.  tabula. Lietderīgās slodzes vērtības PL sg, mp (tonnās)

Transportlīdzekļu apakšgrupa sg

Ekspluatācijas profils1 mp

RDL

RDR

LHL

LHR

UDL

UDR

REL

RER

LEL

LER

4-UD

0,9

4,4

1,9

14

0,9

4,4

3,5

17,5

3,5

26,5

4-RD

4-LH

5-RD

2,6

12,9

2,6

19,3

2,6

12,9

3,5

17,5

3,5

26,5

5-LH

9-RD

1,4

7,1

2,6

19,3

1,4

7,1

3,5

17,5

3,5

26,5

9-LH

10-RD

2,6

12,9

2,6

19,3

2,6

12,9

3,5

17,5

3,5

26,5

10-LH

1 Sk.  ekspluatācijas profila definīcijas 2.1. punkta 2. tabulā.

1.6.  Nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficients

Transportlīdzekļu apakšgrupas sg nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficients (MPWsg) ir ikgadējā nobraukuma (norādīts 4. tabulā) un transportlīdzekļu apakšgrupas lietderīgās slodzes vērtības (norādīta 2.5. punkta 3. tabulā) reizinājums, kas normalizēts līdz transportlīdzekļu apakšgrupas 5-LH attiecīgajai vērtībai, un to aprēķina šādi:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000015.png

kur:

AMsg ir ikgadējais nobraukums, kas attiecīgās transportlīdzekļu apakšgrupas transportlīdzekļiem norādīts 4. tabulā;

AM5-LH ir ikgadējais nobraukums, kas apakšgrupai 5-LH norādīts 4. tabulā;

PLsg ir vidējā lietderīgās slodzes vērtība, kas noteikta 2.5. punktā;

PL5-LH ir transportlīdzekļu apakšgrupas 5-LH vidējās lietderīgās slodzes vērtība, kas noteikta 2.5. punktā.

4.  tabula. Ikgadējais nobraukums

Transportlīdzekļu apakšgrupa sg

Ikgadējais nobraukums AMsg (km)

4-UD

60 000

4-RD

78 000

4-LH

98 000

5-RD

78 000

5-LH

116 000

9-RD

73 000

9-LH

108 000

10-RD

68 000

10-LH

107 000

1.7.  Regulas 4. pantā minēto ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas (g/tkm)

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā vidējās īpatnējās CO2 emisijas (g/tkm) (CO2) aprēķina šādi:

CO2 = ZLEV × ∑ sg share,sg × MPWsg × avgCO2sg

kur:

sg ir visu transportlīdzekļu apakšgrupu summa;

ZLEV ir bezemisiju un mazemisiju koeficients, kas noteikts 2.3. punktā;

share,sg ir jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu daļa transportlīdzekļu apakšgrupā sg, kas noteikta 2.4. punktā;

MPWsg ir nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficients, kas noteikts 2.6. punktā;

avgCO2sg ir vidējās īpatnējās CO2 emisijas (g/tkm), kas noteiktas 2.2. punktā.

2.  Regulas 1. panta otrajā daļā minētās atsauces CO2 emisijas

Katras transportlīdzekļu apakšgrupas sg atsauces CO2 emisijas (rCO2sg), pamatojoties uz visu ražotāju visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem pārskata periodā, aprēķina šādi:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000016.png

kur:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000017.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000018.png ir visu jauno pārskata periodā reģistrēto lielas noslodzes transportlīdzekļu summa transportlīdzekļu apakšgrupā sg (izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus) saskaņā ar 1. panta otro daļu;

CO2v ir jauna lielas noslodzes transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas, kas noteiktas saskaņā ar 2.1. punktu, vajadzības gadījumā pielāgojot atbilstoši II pielikumam;

rVsg ir visu jauno pārskata periodā reģistrēto lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits transportlīdzekļu apakšgrupā sg, izņemot profesionālos transportlīdzekļus, saskaņā ar 1. panta otro daļu;

PLsg ir transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļu vidējā lietderīgā slodze, kas noteikta 2.5. punktā.

3.  Regulas 6. pantā minētie ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāji

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā, sākot ar 2025. gada 1. jūliju un turpmāk, īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītāju T aprēķina šādi:

T = ∑ sg sharesg × MPWsg × (1 - rf) × rCO2sg

kur:

sg ir visu transportlīdzekļu apakšgrupu summa;

sharesg ir jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu daļa transportlīdzekļu apakšgrupā sg, kas noteikta 2.4. punktā;

MPWsg ir nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficients, kas noteikts 2.6. punktā;

rf ir CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājs (%), kas piemērojams attiecīgajā pārskata periodā;

rCO2sg ir atsauces CO2 emisijas, kas noteiktas 3.punktā .

4.  Emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības, kas minētas 7. pantā

4.1.  Emisijas kredītvienību CO2 emisiju samazinājuma trajektorija

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā Y gados laikposmā no 2019. līdz 2030. gadam CO2 emisiju samazinājuma trajektoriju (ETY) nosaka šādi:

ETY = sg sharesg × MPWsg × R-ETY × rCO2sg

kur:

sg (…) ir visu transportlīdzekļu apakšgrupu summa;

share,sg ir jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu daļa transportlīdzekļu apakšgrupā sg, kas noteikta 2.4. punktā;

MPWsg ir nobraukuma un lietderīgās slodzes svēruma koeficients, kas noteikts 2.6. punktā;

rCO2sg ir atsauces CO2 emisijas, kas noteiktas 3. punktā;

kur:

pārskata periodos Y gados laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam:

R-ETY, = (1-rf2025)+ rf2025 × (2025 – Y)/6

un pārskata periodos Y gados laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam:

R-ETY = (1-rf2030 ) + (rf2030 - rf2025) × (2030 – Y)/5

rf2025 un rf2030 r CO2 emisiju samazinājuma mērķrādītāji (%), kas attiecīgi piemērojami pārskata periodos 2025. un 2030. gadā .

4.2.  Emisijas kredītvienības un emisijas parādvienības katrā pārskata periodā

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā Y gados laikposmā no 2019. līdz 2029. gadam emisijas kredītvienības (cCO2Y) un emisijas parādvienības (dCO2Y) aprēķina šādi:

If CO2Y < ETY:

cCO2Y = (ETY – CO2Y) × Vy un

dCO2Y = 0

If CO2Y > TY for the years 2025 to 2029:

dCO2Y = (CO2Y - TY) × VY un

cCO2Y = 0

Visos pārējos gadījumos dCO2Y un cCO2Yir 0,

kur:

ETY ir ražotāja CO2 emisijas samazinājuma trajektorija pārskata periodā Y gadā, kas noteikta saskaņā ar 5.1. punktu;

CO2Y ir ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas pārskata periodā Y gadā, kas noteiktas saskaņā ar 2.7. punktu;

TY ir ražotāja īpatnējo CO2 emisiju mērķrādītājs pārskata periodā Y gadā, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu;

VY ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits pārskata periodā Y gadā, izņemot profesionālos transportlīdzekļus, saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu.

4.3.  Emisijas parādvienību ierobežojums

Katram ražotājam emisijas parādvienību ierobežojumu (limCO2) nosaka šādi:

limCO2 = T2025 × 0,05 × V2025

kur:

T2025 ir ražotāja īpatnējās CO2 emisijas mērķrādītājs pārskata periodā 2025. gadā, kas noteikts saskaņā ar 4. punktu;

ir ražotāja jauno lielas noslodzes transportlīdzekļu skaits pārskata periodā 2025. gadā, izņemot visus profesionālos transportlīdzekļus, saskaņā ar 4. panta pirmās daļas a) punktu.

4.4.  Emisijas kredītvienības, kas iegūtas pirms 2025. gada

Emisijas parādvienības, kas iegūtas pārskata periodā 2025. gadā, samazina par summu (redCO2), kura atbilst pirms minētā pārskata perioda iegūtajām emisijas kredītvienībām un kuru katram ražotājam nosaka šādi:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000019.png

kur:

min ir divu iekavās norādīto vērtību minimums;

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000020.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000021.png ir summa pārskata periodos Y gados laikposmā no 2019. līdz 2024. gadam;

dCO22025 ir emisijas parādvienības pārskata periodā 2025. gadā, ko nosaka saskaņā ar 5.2. punktu;

cCO2Y ir emisijas kredītvienības pārskata periodā Y gadā, ko nosaka saskaņā ar 5.2. punktu;

5.  Regulas 8. panta 2. punktā minētais ražotāja CO2 emisiju pārsniegums

Katram ražotājam un katrā pārskata periodā, sākot ar 2025. gadu, CO2 emisiju pārsnieguma vērtību (exeCO2Y) aprēķina šādi (ja vērtība ir pozitīva):

pārskata periodam 2025. gadā

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000022.png

pārskata periodiemgados laikposmā no 2026. līdz 2028. gadam

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000023.png

pārskata periodam 2029. gadā

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000024.png

pārskata periodiemgados, sākot ar 2030. gadu un turpmāk

exeCO2y = (CO2Y - TY) x VY

kur:

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000025.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000026.png ir summa pārskata periodos Y gados laikposmā no 2019. līdz 2025. gadam;

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000027.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000028.png ir summa pārskata periodos I gados laikposmā no 2025. līdz Y gadam;

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000029.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000030.png ir summa pārskata periodos J gados laikposmā no 2025. līdz (Y-1) gadam;

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000031.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000032.png ir summa pārskata periodos J gados laikposmā no 2025. līdz 2028. gadam;

20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000033.png20190418-P8_TA-PROV(2019)0426_LV-p0000034.png ir summa pārskata periodos I gados laikposmā no 2025. līdz 2029. gadam;

dCO2Y ir emisijas parādvienības pārskata periodā Y gadā, ko nosaka saskaņā ar 5.2. punktu;

cCO2Y ir emisijas kredītvienības pārskata periodā Y gadā, ko nosaka saskaņā ar 5.2. punktu;

limCO2 ir emisijas parādvienību ierobežojums, ko nosaka saskaņā ar 5.3. punktu;

redCO2 ir emisijas parādvienību samazinājums pārskata periodā 2025. gadā, ko nosaka saskaņā ar 5.4. punktu.

Visos pārējos gadījumos CO2 emisiju pārsnieguma vērtība exeCO2Y ir 0.

II PIELIKUMS

Pielāgošanas procedūras

1.  Lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficienti, kas minēti 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā

Ievērojot 11. panta 2. punkta a) apakšpunktu, lai aprēķinātu 1. panta otrajā daļā minētās atsauces CO2 emisijas, ekspluatācijas profila svērumus un lietderīgās slodzes vērtības, kas piemērojamas pārskata periodā, kurā stājas spēkā 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas attiecībā uz visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, izmanto un lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas I pielikuma 2.1. punkta 2. tabulā minētajam ekspluatācijas profilam mp, pielāgo šādi:

CO2v,mp = CO2(RP)v,mp x (1+ PLasg,mp x (PLsg,mp – PL(RP)sg,mp))

kur:

sg ir transportlīdzekļu apakšgrupa, kurā iekļauts transportlīdzeklis v;

CO2(RP)v,mp ir transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp un pamatojas uz monitoringa datiem attiecīgajā pārskata periodā, kuri paziņoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956;

PL(RP)sg, mp ir lietderīgās slodzes vērtība, kas attiecināta uz transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekli v ekspluatācijas profilā mp attiecīgajā pārskata periodā atbilstoši I pielikuma 2.5. punkta 3. tabulai nolūkā noteikt monitoringa datus attiecīgajā pārskata periodā, kuri paziņoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/956;

PLsg, mp ir lietderīgās slodzes vērtība, kas attiecināta uz transportlīdzekļu apakšgrupas sg transportlīdzekļiem ekspluatācijas profilā mp attiecīgajā pārskata periodā, kurā spēkā stājas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas attiecībā uz visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, saskaņā ar I pielikuma 2.5. punkta 3. tabulu;

PLasg,mp ir lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficients, kas noteikts 5. tabulā.

5.  tabula. Lietderīgās slodzes pielāgošanas koeficienti PLa sg, mp

PLasg,mp

(1/t)

Ekspluatācijas profili mp1

RDL, RDR

REL, RER

LHL, LHR

LEL, LER

UDL, UDR

Transportlīdzekļu apakšgrupas sg

4-UD

0,026

N.A.

0,015

N.A.

0,026

4-RD

4-LH

5-RD

0,022

0,022

0,017

0,017

0,022

5-LH

9-RD

0,026

0,025

0,015

0,015

0,026

9-LH

10-RD

0,022

0,021

0,016

0,016

0,022

10-LH

1 Sk.  ekspluatācijas profila definīcijas I pielikuma 2.1. punktā.

2.  Pielāgošanas koeficienti, kas minēti 11. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Ievērojot 11. panta 2. punkta b) apakšpunktu, lai aprēķinātu 1. panta otrajā daļā minētās atsauces CO2 emisijas, ekspluatācijas profila svērumus un lietderīgās slodzes vērtības, kas piemērojamas pārskata periodā, kurā stājas spēkā 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas attiecībā uz visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem, izmanto un lielas noslodzes transportlīdzekļa v CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas I pielikuma 2.1. punktā minētajam ekspluatācijas profilam mp, pielāgo šādi:

CO2v,mp = CO2(RP)v,mp x (∑ r s r,sg x CO2 r,mp )/ (∑ r s r,sg x CO2(RP)r,mp )

kur

r ir visu transportlīdzekļu apakšgrupas sg reprezentatīvo transportlīdzekļu r summa;

sg ir transportlīdzekļu apakšgrupa, kurā iekļauts transportlīdzeklis v;

s r,sg ir reprezentatīvā transportlīdzekļa r statistiskais svars transportlīdzekļu apakšgrupā sg;

CO2(RP)v,mp ir transportlīdzekļa v īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp un pamatojas uz monitoringa datiem attiecīgajā pārskata periodā, kā paziņots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 2018/956;

CO2(RP)r,mp ir reprezentatīvā transportlīdzekļa r īpatnējās CO2 emisijas (g/km), kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem pārskata periodā, kurā tika noteikts CO2(RP)v,mp;

CO2r,mp ir reprezentatīvā transportlīdzekļa r īpatnējās CO2 emisijas, kas noteiktas ekspluatācijas profilam mp saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem pārskata periodā, kurā stājas spēkā šīs regulas 14. panta 2. punktā minētās izmaiņas attiecībā uz visiem jaunajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem.

Reprezentatīvo transportlīdzekli nosaka atbilstoši šīs regulas 14. panta 3. punktā norādītajai metodikai.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums

Komisija turpina Transportlīdzekļu enerģijas patēriņa aprēķināšanas rīka (VECTO) tehnisko izstrādi ar mērķi to regulāri un laikus atjaunināt, lai ņemtu vērā inovācijas un tādu jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ar kurām uzlabo lielas noslodzes transportlīdzekļu degvielas patēriņa efektivitāti.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 286. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 14. novembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0455).
(3)OV C 62, 15.2.2019., 286. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2019/..., par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L, ..., ..., … lpp.).
(6)+ OV: lūgums ievietot tekstā regulas numuru, kas atrodams dokumentā 2017/0293 (COD) - pe 6/19, un aizpildīt zemsvītras piezīmi.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).
(9)Komisijas Regula (ES) 2017/2400 (2017. gada 12. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009 īsteno attiecībā uz lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa noteikšanu un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 582/2011 (OV L 349, 29.12.2017., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Regula (ES) Nr. 2018/956 par jaunu lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju un degvielas patēriņa monitoringu un ziņošanu (OV L 173, 9.7.2018., 1. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 443/2009 (2009. gada 23. aprīlis), ar ko, īstenojot daļu no Kopienas integrētās pieejas CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem transportlīdzekļiem, nosaka emisijas standartus jauniem vieglajiem automobiļiem (OV L 140, 5.6.2009., 1. lpp.).
(13)+ OV: lūgums ievietot tekstā regulas numuru, kas atrodams dokumentā 2017/0293 (COD) - pe 6/19.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(16)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(17) Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos (ОV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2011 (2011. gada 11. maijs) par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai ("pamatdirektīva") (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai ( OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(22)+ OV: lūgums tekstā ievietot dokumentā 2017/0293 (COD) - pe 6/19 ietvertās regulas numuru.
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
(24)+ OV: lūgums ievietot tekstā šajā dokumentā (2018/0143(COD)-pe 60/19) ietvertās regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.
(25)+ OV: lūgums tekstā ievietot šajā dokumentā (2018/0143 (COD) - pe 60/19) ietvertās regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi
(26)+ OV: lūgums tekstā ievietot šajā dokumentā (2018/0143 (COD) - pe 60/19) ietvertās regulas numuru un aizpildīt attiecīgo zemsvītras piezīmi.


“Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana ***I
PDF 270kWORD 87k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/ES par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD))
P8_TA-PROV(2019)0427A8-0321/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0653),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0393/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. aprīļa atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A8-0321/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu

P8_TC1-COD(2017)0291


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Atbilstoši Eiropadomes 2014. gada 23. un 24. oktobra secinājumiem Savienība ir apņēmusies ieviest ilgtspējīgu, konkurētspējīgu, drošu un dekarbonizētu energosistēmu. Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumā “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” paustas vērienīgas Savienības apņemšanās līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, palielināt patērētās atjaunojamās enerģijas īpatsvaru vismaz līdz 27 %, iegūt enerģijas ietaupījumus vismaz 27 % apmērā un uzlabot Savienības energoapgādes drošību, konkurētspēju un ilgtspējību. Kopš tā laika Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001(7) noteica, ka 2030. gadā no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvaram Savienības enerģijas bruto galapatēriņā jābūt vismaz 32 %, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2002(8) Savienībai noteikts jauns energoefektivitātes mērķrādītājs līdz 2030. gadam - vismaz 32,5 %.

(2)  2016. gada 20. jūlija paziņojumā “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem līdz gadsimta vidum būs stabili jātuvojas nulles stāvoklim. Turklāt gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kas ir kaitīgas veselībai un videi, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politikas iniciatīvu, tostarp ar pasākumiem, kas atbalsta pāreju uz sabiedrisko transportu, un publiskā iepirkuma izmantošanu tīro transportlīdzekļu veicināšanai.

(3)  2017. gada 31. maija paziņojumā “Eiropa kustībā. Programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” Komisija uzsvēra, ka tīru transportlīdzekļu, alternatīvo degvielu infrastruktūras un jaunu mobilitātes pakalpojumu apjomīgāka ražošana un ieviešanās Savienībā, izmantojot digitalizācijas un automatizācijas priekšrocības, Savienības pilsoņiem, dalībvalstīm un dažādām nozarēm dod daudzus ieguvumus. Minētie ieguvumi iekļauj drošākus un ērtākus mobilitātes risinājumus un mazāku eksponētību kaitīgām piesārņotāju emisijām. Turklāt, kā norādīts 2017. gada 13. septembra runā par stāvokli Savienībā, viens no Savienības galvenajiem mērķiem ir kļūt par pasaules līderi dekarbonizācijā.

(4)  Kā teikts Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā”, šī direktīva ietilpst otrajā priekšlikumu paketē, kas sekmēs Savienības virzību uz mazemisiju mobilitāti. Minētajā paketē, kas bija aprakstīta Komisijas 2017. gada 8. novembra paziņojumā “Mazemisiju mobilitātes realizācija. Eiropas Savienība, kas sargā mūsu planētu, dod iespējas saviem patērētājiem un aizsargā savus ražotājus un darba ņēmējus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, kura Savienībai pavērs ceļu uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās Savienības mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. Tīru transportlīdzekļu izmantošana būtu jāveicina, vienlaikus tālāk attīstot sabiedrisko transportu, kas ir veids, kā samazināt satiksmes pārslodzi un līdz ar to samazināt emisijas un uzlabot gaisa kvalitāti.

(5)  Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu CO2 emisijas un gaisa un trokšņa piesārņojumu, vienlaikus veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Plašāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju (daļiņu, slāpekļa oksīdu un nemetāna ogļūdeņražu) emisijas un tādējādi uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās un citās piesārņotās teritorijās, vienlaikus palīdzot veicināt Savienības rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā pasaules mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu tirgū. Komisijai būtu jāīsteno politikas pasākumi, kas visās dalībvalstīs sekmētu šādu jaunu tehnoloģiju ražošanas kapacitātes vispārēju rūpniecisko ieviešanos un izaugsmi, lai palīdzētu dalībvalstīs panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un līdzsvarotu attīstību.

(6)  Tirgus aplēses liecina, ka tīro transportlīdzekļu pirkšanas cenas turpinās kristies. Mazākas ekspluatācijas un apkopes izmaksas jau tagad šāda transportlīdzekļa iegādes īpašumā kopējās izmaksas padara konkurētspējīgākas. Paredzamā pirkšanas cenu samazināšanās 2020. gados vēl vairāk samazinās šķēršļus, kas ierobežo tīro transportlīdzekļu pieejamību tirgū un ieviešanos nākamajā desmitgadē.

(7)  Lai gan Savienība ir viens no vadošajiem reģioniem pētniecības un augstvērtīgas ekoinovācijas jomā, lielākie akumulatoru elektroautobusu un akumulatoru ražotāji ir Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tāpat arī pasaules tirgus tendences akumulatoru elektrotransportlīdzekļu jomā nosaka Ķīnas un ASV tirgi. Vērienīga Savienības politika tīro transportlīdzekļu iepirkuma jomā palīdzēs stimulēt inovāciju un vēl vairāk veicināt Savienības rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien vairāk globalizētajos tīro transportlīdzekļu un saistīto tehnoloģiju infrastruktūru tirgos. Kā minēts Komisijas 2017. gada 3. oktobra paziņojumā “Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā”, Komisija arī turpmāk uzņemsies vadošo lomu centienos nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un uzlabot piekļuvi trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem, arī tādos aspektos kā autotransporta līdzekļu pirkumi, nomaksas pirkumi, noma vai noma ar izpirkuma tiesībām.

(8)  Tā kā publiskie izdevumi par precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem 2018. gadā bija aptuveni 16 % no IKP, publiskās iestādes, izmantojot publisko iepirkumu politiku, var veicināt un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Lai sasniegtu minēto mērķi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/33/EK(9) būtu jānosaka skaidras un pārredzamas prasības, tostarp skaidri ilgtermiņa iepirkuma mērķrādītāji un vienkārša to aprēķināšanas metode. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES(10) un 2014/25/ES(11) ir paredzēts publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek koordinēts tas, kā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji iepērk preces, būvdarbus un pakalpojumus. Minētajās direktīvās jo īpaši ir paredzētas vispārējās monetārās robežvērtības, pēc kurām nosaka, uz kuriem publiskajiem līgumiem attiecas Savienības publiskā iepirkuma tiesību akti. Minētās robežvērtības ir piemērojamas arī ▌Direktīvai 2009/33/EK.

(9)  Ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu attīstībai ir vajadzīga pietiekamas uzlādes un uzpildes infrastruktūras pieejamība. 2017. gada 8. novembrī Komisija pieņēma rīcības plānu, kā atbalstīt paātrinātu alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu Savienībā, tostarp ar Savienības līdzekļiem stiprināt atbalstu publiski pieejamās infrastruktūras izvēršanai, palīdzot radīt labvēlīgākus apstākļus pārejai uz tīrajiem transportlīdzekļiem, arī tīru sabiedrisko transportu. Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim pārskatīs, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES(12), un iesniegs tiesību akta priekšlikumu par minētās direktīvas grozījumiem, ja uz minētās pārskatīšanas pamata uzskatīs, ka tas ir nepieciešams.

(10)  Direktīva 2009/33/EK papildina Savienības horizontālos publiskā iepirkuma tiesību aktus un pievieno ilgtspējības kritēriju, tādējādi cenšoties stimulēt tīru un energoefektīvu autotransporta līdzekļu tirgu. Komisija 2015. gadā veica Direktīvas 2009/33/EK ex post izvērtēšanu un secināja, ka ar minēto direktīvu nav panākta tīro transportlīdzekļu ieviešanās tirgū visā Savienībā, jo īpaši sakarā ar trūkumiem tās darbības jomā un noteikumos par prasībām transportlīdzekļu pirkšanai. Minētajā izvērtējumā tika secināts, ka minētās Direktīvas ietekme uz siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu un arī ietekme uz rūpniecības konkurētspējas veicināšanu ir bijusi ļoti ierobežota.

(11)  Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā par Direktīvas 2009/33/EK pārskatīšanu uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, kuru izmanto tīru transportlīdzekļu iepirkumā Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi palīdzēt sasniegt izvirzīto mērķi veicināt un stimulēt to, ka tirgū plašāk ieviešas tīrie transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējo izmaksu internalizācija ir atstāta publiskā iepirkuma procedūru lēmumpieņēmēju ziņā, vienlaikus ņemot vērā, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vides aspektus. Minēto pieeju pilnībā pamato Savienības pilsoņu un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ciktāl līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem tā atstāj pietiekamu rīcības brīvību izmantojamo tehnoloģiju izvēles ziņā.

(12)  Paplašinot Direktīvas 2009/33/EK darbības jomu, iekļaujot tajā tādas darbības kā transportlīdzekļu pirkumi, nomaksas pirkumi, noma un noma ar izpirkuma tiesībām, kā arī līgumus par noteiktiem pakalpojumiem, tiek nodrošināts, ka ir aptvertas visas attiecīgās iepirkuma prakses. Pakalpojumiem saskaņā ar direktīvas darbības jomu, piemēram, sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem, kā arī īpašiem pasta un paku pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, vajadzētu būt tiem, kuru sniegšanai izmantoto transportlīdzekļu kategorijas ir šīs direktīvas darbības jomā un kuri veido lielu līguma daļu. Minētie pakalpojumi būtu jāidentificē, izmantojot attiecīgos kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodus, kas uzskaitīti pielikumā. Šai direktīvai nebūtu ar atpakaļejošu spēku jāskar spēkā esošie līgumi.

(13)  Galvenās ieinteresētās personas plaši atbalsta tīru transportlīdzekļu definīciju, kurā ņem vērā prasības par mazas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek pienācīgi veicināts, noteikumi par to iegādi publiskajā iepirkumā saskaņā ar šo direktīvu būtu jāsaskaņo ar bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu definīciju, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/...(13)(14). Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar šo direktīvu, sekmēs atbilstību Regulā (ES) 2019/...(15)(16) paredzētajām standartu prasībām. ▌Lai uzlabotu gaisa kvalitāti, tīro transportlīdzekļu rādītājiem vajadzētu būt labākiem, nekā paredz slāpekļa oksīdu (NOx) un ultrasmalko daļiņu - daļiņu skaita (PN) minimālās prasības saskaņā ar spēkā esošajām robežvērtībām attiecībā uz emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE). Papildus bezemisiju transportlīdzekļiem pašlaik ir maz mazas noslodzes transportlīdzekļu, kuru gaisa piesārņotāju emisijas nepārsniedz 80 % no pašreizējām emisiju robežvērtībām. Tomēr ir paredzams, ka šādu transportlīdzekļu, jo īpaši uzlādējamu hibrīdautomobiļu, skaits nākamajos gados palielināsies. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam var dot svarīgu papildu stimulu tirgum.

(14)  Tīrie lielas noslodzes transportlīdzekļi būtu jādefinē, par galveno pazīmi nosakot alternatīvu degvielu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2014/94/ES. Ja iepirktajiem transportlīdzekļiem iecerēts izmantot šķidrās biodegvielas, sintētiskās vai parafīna degvielas, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem publiskā iepirkuma procedūrā ar obligātām līgumu klauzulām vai līdzīgi iedarbīgiem līdzekļiem ir jānodrošina, ka minētajiem transportlīdzekļiem ir izmantojamas tikai šādas degvielas. Lai gan minētās degvielas var saturēt degvielas piedevas — kā, piemēram, uz etanola balstītu degvielu pielāgotiem dīzeļdzinējiem (ED95) gadījumā —, tās nedrīkst būt jauktas ar fosilajām degvielām.

(15)  Lai uzlabotu gaisa kvalitāti pašvaldību teritorijās, ir svarīgi atjaunot transporta autoparkus ar tīriem transportlīdzekļiem. Turklāt aprites ekonomikas principi nosaka, ka jāpagarina ražojuma kalpošanas laiks. Tāpēc kā ieguldījums attiecīgo minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanā būtu jāņem vērā arī tādi transportlīdzekļi, kas tīro transportlīdzekļu vai bezemisiju transportlīdzekļu prasībām atbilst modernizācijas rezultātā.

(16)  Mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Ietekmes novērtējumā ir ▌atzīts, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgiem ir raksturīga augstāka tirgus gatavības pakāpe, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi atrodas zemākā tirgus attīstības posmā. Tā kā mazemisiju un bezemisiju tālsatiksmes autobusu tirgus gatavības pakāpe ir zema, publiskā iepirkuma loma šajā tirgus segmentā ir samērā maza un tiem ir īpašas ekspluatācijas prasības, tālsatiksmes autobusi nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā. Saskaņā ar pieeju, kas ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 661/2009(17) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) noteikumos Nr. 107, M3 kategorijas transportlīdzekļi ar pasažieru stāvvietām, kas dara iespējamu biežu pasažieru kustību, ir uzskatāmi par pilsētas autobusiem, savukārt M3 kategorijas transportlīdzekļi, kur pasažieru stāvvietu gandrīz nav vai nav nemaz, ir uzskatāmi par tālsatiksmes autobusiem. Tā kā divstāvu pilsētas autobusu tirgus ir ļoti ierobežots un tiem ir īpaši konstrukcijas ierobežojumi, ir lietderīgi pirmajā šīs direktīvas pārskata laikposmā dalībvalstīs, kur divstāvu pilsētas autobusi veido ievērojamu publiskā iepirkuma daļu, šīs lielas noslodzes transportlīdzekļu kategorijas bezemisiju transportlīdzekļiem piemērot zemākus minimālos iepirkuma mērķrādītājus.

(17)  Lai nesamērīgi nenoslogotu publiskās iestādes un pakalpojumu sniedzējus, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no šīs direktīvas prasībām atbrīvot tādu konkrētu transportlīdzekļu publisko iepirkumu, kuriem ir specifiskas īpašības, kas saistītas ar to ekspluatācijas prasībām. Minētie transportlīdzekļi ir, piemēram, bruņoti transportlīdzekļi, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi, katafalkautomobiļi, ratiņkrēsliem piekļūstami M1 kategorijas transportlīdzekļi, autoceltņi, transportlīdzekļi, kas konstruēti un izgatavoti izmantošanai galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās, kā arī transportlīdzekļi, kas īpaši konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti izmantošanai bruņotajos spēkos, civilajā aizsardzībā, ugunsdzēsībā un par sabiedriskās kārtības uzturēšanu atbildīgos spēkos. Šādi pielāgojumi var būt saistīti ar specializēta sakaru aprīkojuma vai bākuguņu ierīkošanu. Šajā direktīvā paredzētās prasības nebūtu jāpiemēro transportlīdzekļiem, kas ir īpaši konstruēti un izgatavoti darbu veikšanai un nav piemēroti pasažieru vai preču pārvadāšanai. Minētie transportlīdzekļi ietver ceļu uzturēšanas transportlīdzekļus, piemēram, sniega arklus.

(18)  Ja tiks noteikti minimālie tīro transportlīdzekļu iepirkuma mērķrādītāji, kas jāsasniedz dalībvalstu līmenī divos pārskata laikposmos – līdz 2025. gadam un līdz 2030. gadam –, tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur ir vajadzīgas investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē. Minimālie mērķrādītāji atbalsta tīro transportlīdzekļu tirgus veidošanos visā Savienībā. Tie nodrošina laiku publiskā iepirkuma procesu pielāgošanai un tirgum dod skaidru signālu. Turklāt, nosakot, ka minētajos pārskata laikposmos iepirkto pilsētas autobusu attiecīgā minimālā mērķrādītāja daļa ir jāsasniedz ar bezemisiju pilsētas autobusu iepirkumiem, tiek stiprināta apņemšanās panākt transporta nozares dekarbonizāciju. Būtu jāatzīmē, ka trolejbusi ir uzskatāmi par bezemisiju transportlīdzekļiem, ja vien tie darbojas vienīgi ar elektrību vai arī tad, kad nav pieslēgti tīklam, izmanto tikai bezemisiju piedziņu; pretējā gadījumā tie ir uzskatāmi par tīrajiem transportlīdzekļiem. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no savām ekonomiskajām iespējām un no problēmas nopietnības. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un eksponētības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). ▌Šīs direktīvas nolūkā veiktais teritoriālās ietekmes novērtējums rāda, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga.

(19)  Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai minimālo mērķrādītāju sasniegšanas centienus savā teritorijā sadalīt saskaņā ar savu konstitucionālo sistēmu un savas transporta politikas mērķiem. Dalībvalstī sadalot centienus, var ņemt vērā dažādus faktorus, piemēram, ekonomisko iespēju atšķirības, gaisa kvalitāti, iedzīvotāju blīvumu, transporta sistēmu īpatnības, transporta dekarbonizācijas un gaisa piesārņojuma mazināšanas politiku vai jebkādus citus attiecīgus kritērijus.

(20)  Arī transportlīdzekļiem, kuriem nav izplūdes gāzu emisiju, ir vides pēdas nospiedums, ko rada emisijas degvielas piegādes ķēdē no ieguves posma līdz tvertnei, kā arī komponentu ražošanas procesi un reciklējamības līmenis. Lai nodrošinātu saskaņotību ar ilgtspējības mērķiem, būtu jāpanāk, ka Savienībā un ārpus tās akumulatori tiek ražoti ar minimālu ietekmi uz vidi — jo īpaši akumulatoru izgatavošanai izmantoto izejvielu ieguves procesā. Elektrisko transportlīdzekļu vispārējo ilgtspējību var uzlabot ar tādām iniciatīvām kā ES Akumulatoru alianse un ES Akumulatoru rīcības plāns un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/66/EK(18) pārskatīšanas kontekstā atbalstot tehnoloģijas, kas palīdz pārvarēt šo izaicinājumu, piemēram, ilgtspējīgus un reciklējamus akumulatorus. Attiecībā uz transportlīdzekļu emisijām laikposmam pēc 2030. gada būtu jāapsver, vai ierēķināt aprites cikla CO2 emisijas un CO2 emisijas posmos no ieguves līdz patēriņam, ņemot vērā to aprēķināšanai tobrīd piemērojamos Savienības tiesību aktu noteikumus.

(21)  Eiropas Parlaments 2017. gada 4. aprīļa ieteikumā Padomei un Komisijai, kas tika sagatavots pēc izmeklēšanas par emisiju mērījumiem autobūves nozarē(19), aicināja dalībvalstis sekmēt zaļā publiskā iepirkuma politiku, valsts iestādēm saviem autoparkiem, publiskām vai daļēji publiskām automobiļu koplietošanas programmām iegādājoties bezemisiju transportlīdzekļus un īpaši zemas emisijas transportlīdzekļus, un līdz 2035. gadam pakāpeniski atteikties no tādiem jauniem automobiļiem, kas rada CO2 emisijas.

(22)   Maksimālo ietekmi var panākt, ja tīro transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek īpaši veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa un trokšņa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas īpaši pievērsties tieši šādiem apgabaliem, kad tiek īstenoti minimālie iekšzemes iepirkuma mērķrādītāji. Publiskās iestādes tiek arī mudinātas veikt tādus pasākumus kā darīt līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem pieejamus pietiekamus finanšu līdzekļus, lai nepieļautu, ka izmaksas, ko rada atbilstība šajā direktīvā noteiktajiem minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, noved pie augstākām biļešu cenām patērētājiem vai sabiedriskā transporta pakalpojumu samazināšanas vai attur no autoceļiem neparedzēta tīrā transporta, piemēram, tramvaju un metro, attīstīšanas. Publiskajām iestādēm būtu jāatspoguļo saistītā rīcība savos ziņojumos saskaņā ar šo direktīvu. Lai neradītu nesamērīgu slogu un optimizētu šīs direktīvas iespējamos rezultātus, būtu jāsniedz atbilstoša tehniskā palīdzība publiskajām iestādēm.

(23)  Sabiedriskais transports rada tikai nelielu daļu no transporta nozares emisijām. Lai vēl vairāk veicinātu transporta dekarbonizāciju, uzlabotu gaisa kvalitāti un saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādajiem pakalpojumu sniedzējiem, dalībvalstis, ievērojot Savienības tiesību aktus, var nolemt līdzīgas prasības noteikt arī privātajiem pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumiem, kas nav šīs direktīvas darbības jomā, piemēram, taksometru, autonomas un automobiļu koplietojuma uzņēmumiem.

(24)  Aprites cikla izmaksu noteikšana ir svarīgs līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju rīks, ar ko aptvert elektroenerģijas un vides izmaksas transportlīdzekļa aprites ciklā, tostarp siltumnīcefekta gāzu emisijas un citu piesārņotāju emisiju izmaksas, izmantojot attiecīgu metodiku, kā šādu emisiju vērtību izteikt naudas izteiksmē. Ņemot vērā, ka metodika darbmūža ekspluatācijas izmaksu aprēķināšanai saskaņā ar Direktīvu 2009/33/EK tiek izmantota reti, un ņemot vērā informāciju, ko sniegušas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji par savas metodikas izmantošanu, kas ir pielāgota to īpašajiem apstākļiem un vajadzībām, nebūtu jāpieprasa izmantot obligātu metodiku, bet līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai iepirkumu procesu atbalstam izvēlēties jebkuru aprites cikla izmaksu noteikšanas metodiku, balstoties uz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma ("MEAT") kritērijiem, kas aprakstīti Direktīvas 2014/24/ES 67. pantā un Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā, ņemot vērā izmaksefektivitāti transportlīdzekļa darbmūža laikā, kā arī vides un sociālos aspektus.

(25)  Saskaņā ar šo direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu tās īstenošanas uzraudzību. Šāda ziņošana būtu jāsāk, dalībvalstīm sākotnēji iesniedzot informāciju Komisijai līdz ... [36 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā dienas], un jāturpina ar pirmo visaptverošo ziņojumu par minimālo iepirkuma mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ik pēc trim gadiem. Grafiks būtu jāsaskaņo ar esošajiem ziņošanas pienākumiem, ko paredz Direktīvas 2014/24/ES un 2014/25/ES. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkāršota ziņošana. Komisija nodrošinās risinājumus, kā veikt reģistrāciju un uzraudzību datubāzē “Tenders Electronic Daily”, un nodrošinās vispārēju ziņošanu par mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un citiem alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem Savienības kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas kontekstā. Kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas konkrētie kodi palīdzēs veikt reģistrāciju un uzraudzību datubāzē “Tenders Electronic Daily”.

(26)  Papildu atbalstu tīro transportlīdzekļu un to infrastruktūras ieviešanai tirgū var panākt, valsts un Savienības līmenī veicot mērķorientētus publiskā atbalsta pasākumus. Šādi pasākumi ietver lielāku Savienības līdzekļu izmantojumu nolūkā atbalstīt sabiedriskā transporta autoparka atjaunošanu, labāku apmaiņu ar zināšanām un iepirkuma saskaņošanu, kas dotu iespēju veikt darbības pietiekami lielā mērogā, lai varētu samazināt izmaksas un ietekmēt tirgu. Iespēja sniegt publisko atbalstu tādas infrastruktūras attīstības veicināšanai, kas ir nepieciešama alternatīvās degvielas izplatīšanai, ir paredzēta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam(20). Tomēr šādam publiskajam atbalstam turpinās piemērot Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 107. un 108. pantu.

(27)  Mērķorientēti tīro transportlīdzekļu iepirkuma atbalsta pasākumi var palīdzēt līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.–2020. gadam Savienības rīcībā jau ir dažādi līdzekļi, ar ko palīdzēt dalībvalstīm, vietējām pašvaldībām un attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem pārejā uz ilgtspējīgu mobilitāti. Jo īpaši svarīgs urbānās mobilitātes projektu finansējuma avots ir Eiropas strukturālie un investīciju fondi. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013(21) izveidotā Savienības pētniecības programma “Apvārsnis 2020” finansē pētniecības un inovācijas projektus urbānās mobilitātes un viedo pilsētu un pašvaldību jomā, savukārt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013(22) izveidotais Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta attiecīgās infrastruktūras ieviešanu urbānajos mezglos. Tīra transportlīdzekļa definīcijas iekļaušana un to minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšana šajā direktīvā var palīdzēt panākt, ka Savienības finanšu instrumenti, tostarp nākamā DFS 2021.–2027. gadam, tiek izmantoti vēl labāk mērķorientēti. Minētie atbalsta pasākumi samazinās lielos sākotnējos ieguldījumus infrastruktūras pārveidē un veicinās transporta dekarbonizāciju.

(28)  Lai palīdzētu panākt, ka potenciālie ieguvumi tiek izmantoti pilnībā, Komisijai būtu jādod dalībvalstīm norādījumi, kā varētu izmantot dažādos Savienības fondus, un būtu jāveicina un jāstrukturē zināšanu un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm, tādējādi sekmējot to, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji pērk, pērk uz nomaksu, nomā vai nomā ar izpirkuma tiesībām tīrus un energoefektīvus autotransporta līdzekļus. Komisijai būtu arī jāturpina sniegt tehnisko un finanšu konsultāciju pakalpojumus vietējām pašvaldībām un pakalpojumu sniedzējiem, izmantojot tādus instrumentus kā Eiropas Investīciju konsultāciju centrs, JASPERS un JESSICA. Ar šādu palīdzību cita starpā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji būtu jāmudina apvienot savus resursus kopējos mazemisiju un energoefektīvu autotransporta līdzekļu iepirkumos, lai gūtu apjomradītus ietaupījumus un sekmētu šīs direktīvas mērķu sasniegšanu.

(29)  Lai maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, ir labāk jākoordinē mobilitāte un pilsētplānošana, piemēram, izmantojot ilgtspējīgas urbānās mobilitātes plānus (SUMP). SUMP ir plāni, kas izstrādāti, aptverot vairākas politikas jomas un sadarbojoties ar dažādiem pārvaldes līmeņiem, un apvieno dažādus transporta veidus, satiksmes drošību, kravu piegādi, mobilitātes pārvaldību un intelektiskās transporta sistēmas. SUMP var būt svarīga loma Savienības mērķrādītāju sasniegšanā attiecībā uz CO2 emisiju, trokšņa piesārņojuma un gaisa piesārņojuma samazināšanu.

(30)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz vienota formāta noteikšanu dalībvalstu ziņojumiem un to nosūtīšanas kārtību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(23).

(31)  Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisijai būtu jāpārskata Direktīvas 2009/33/EK īstenošana. Attiecīgā gadījumā pārskatīšana būtu jāpapildina ar leģislatīvā akta priekšlikumu par minētās direktīvas grozījumiem laikposmam pēc 2030. gada, cita starpā nolūkā izvirzīt jaunus vērienīgus mērķrādītājus un paplašināt darbības jomu, iekļaujot tajā arī citas transportlīdzekļu kategorijas, piemēram, L kategorijas transportlīdzekļus un būvlaukuma tehniku. Pārskatīšanā Komisijai cita starpā būtu arī jānovērtē iespēja šo direktīvu saskaņot ar darbmūža CO2 emisiju un posmos no ieguves līdz patēriņam radīto CO2 emisiju aprēķināšanas metodiku, kas izstrādāta ES transportlīdzekļu CO2 emisiju standartu kontekstā, kā arī iespēja veicināt ilgtspējīgus un reciklējamus akumulatorus un labākās kategorijas un atjaunotu riepu izmantošanu.

(32)  Lai gan šajā direktīvā paredzētie minimālie iepirkuma mērķrādītāji nav piemērojami Savienības iestādēm, būtu vēlams, lai Savienības iestādes rāda priekšzīmi.

(33)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, stimulēt pieprasījumu pēc tīriem transportlīdzekļiem, lai atbalstītu pāreju uz mazemisiju mobilitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet vienota un ilgtermiņa politikas satvara dēļ un ierosināto pasākumu mēroga dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(34)  Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(24) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(35)  Tāpēc Direktīva 2009/33/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/33EK

Direktīvu 2009/33/EK groza šādi:

1)  direktīvas nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“Direktīva 2009/33/EK par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam”;

"

2)   direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu:"

“1. pants

Priekšmets un mērķi

Šī direktīva prasa dalībvalstīm nodrošināt, ka līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, iepērkot noteiktus autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu tīro un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Savienības vides, klimata un enerģētikas politikā.”;

"

3)  direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu:"

“2. pants

Atbrīvojumi

Dalībvalstis no šīs direktīvas prasībām var atbrīvot transportlīdzekļus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858* 2. panta 2. punkta d) apakšpunktā un 2. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā un minētās regulas I pielikuma A daļas 5.2–5.5. punktā un 5.7. punktā.

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp.).”;

"

4)   direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:"

“3. pants

Piemērošanas joma

1.  Šo direktīvu piemēro iepirkumam, ko veic, izmantojot:

   a) autotransporta līdzekļu pirkuma, nomaksas pirkuma, nomas vai nomas ar izpirkuma tiesībām līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, ciktāl tiem ir pienākums piemērot iepirkuma procedūras, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES* un 2014/25/ES**;
   b) ▌pakalpojumu valsts līgumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007*** nozīmē, kuru priekšmets ir pasažieru autotransporta pakalpojumu sniegšana un kuru vērtība pārsniedz robežvērtību, ko nosaka dalībvalstis, bet kas nepārsniedz minētās regulas 5. panta 4. punktā noteikto piemērojamo robežvērtību;
   c) ▌pakalpojumu līgumus ▌, kas uzskaitīti šīs direktīvas pielikuma 1. tabulā, ciktāl līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem ir pienākums piemērot iepirkuma procedūras, kas paredzētas Direktīvā 2014/24/ES un Direktīvā 2014/25/ES.

Šo direktīvu piemēro tikai tādiem līgumiem, par kuriem iepirkums izsludināts pēc ... [24 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā dienas] vai, ja iepirkuma izsludināšana nav paredzēta, līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs iepirkuma procedūru ir sācis pēc minētā datuma.

2.  Šo direktīvu nepiemēro:

   a) Regulas (ES) 2018/858 2. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem;
   b) M3 kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot I klases un A klases transportlīdzekļus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 661/2009**** 3. panta 2. un 3. punktā.

_______________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).”;

"

5)   direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu:"

“4. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

   1) “līgumslēdzējas iestādes” ir līgumslēdzējas iestādes, kas definētas Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktā un Direktīvas 2014/25/ES 3. pantā;
   2) “līgumslēdzēji” ir līgumslēdzēji, kas definēti Direktīvas 2014/25/ES 4. pantā;
   3) “autotransporta līdzeklis” ir M vai N kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts Regulas (ES) 2018/858 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā;
   4) “tīrs transportlīdzeklis” ir:
   a) M1, M2 vai N1 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālās izpūtēja emisijas, kas izteiktas CO2 g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai;
   b) M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklis, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES* 2. panta 1. un 2. punktā, izņemot degvielas, kuras iegūtas no ievadmateriāla, kam raksturīgs augsts netiešās zemes izmantošanas maiņas risks un kam ir novērota ievērojama ražošanas platības izplešanās zemes platībās ar lielu oglekļa uzkrājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001** 26. pantu. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kas darbināmi ar šķidrajām biodegvielām, sintētiskajām vai parafīna degvielām, minētās degvielas netiek jauktas ar tradicionālajam fosilajām degvielām;

   5) “lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzeklis” ir tīrs transportlīdzeklis, kā definēts šā panta panta 4. punkta b) apakšpunktā, bez iekšdedzes motora vai ar tādu iekšdedzes motoru, kura emisijas ir mazākas nekā 1 g CO2/kWh, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 595/2009*** un tās īstenošanas pasākumiem, vai kura emisijas ir mazākas nekā 1 g CO2/km, kas mērītas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007**** un tās īstenošanas pasākumiem.

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 595/2009 (2009. gada 18. jūnijs) par mehānisko transportlīdzekļu un motoru tipa apstiprinājumu attiecībā uz lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļu radītām emisijām (Euro VI), par piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 715/2007 un Direktīvā 2007/46/EK un par Direktīvu 80/1269/EEK, 2005/55/EK un 2005/78/EK atcelšanu (OV L 188, 18.7.2009., 1. lpp.).

**** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.).”;

"

6)  direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:"

“5. pants

Minimālie iepirkuma mērķrādītāji

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 3. pantā minētais transportlīdzekļu un pakalpojumu iepirkums atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri tīrajiem mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 3. tabulā un tīrajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem — pielikuma 4. tabulā. Šos mērķrādītājus izsaka kā tīro transportlīdzekļu minimālās procentuālās daļas to autotransporta līdzekļu kopskaitā, uz kuriem kopumā attiecas visi 3. pantā minētie līgumi, kas piešķirti no ... [24 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā dienas] līdz 2025. gada 31. decembrim attiecībā uz pirmo pārskata laikposmu un no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim attiecībā uz otro pārskata laikposmu.

2.  Lai aprēķinātu minimālos iepirkuma mērķrādītājus, publiskā iepirkuma datums, kas jāņem vērā, ir datums, kad, piešķirot līguma slēgšanas tiesības, publiskā iepirkuma procedūra ir pabeigta.

3.  Transportlīdzekļus, kas tīra transportlīdzekļa definīcijai saskaņā ar 4. panta 4. punktu vai lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzekļa definīcijai saskaņā ar 4. panta 5. punktu atbilst modernizācijas rezultātā, minimālo iepirkuma mērķrādītāju ievērošanas vajadzībām var ieskaitīt attiecīgi kā tīros transportlīdzekļus vai lielas noslodzes bezemisiju transportlīdzekļus.

4.  Šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto līgumu gadījumā tādu autotransporta līdzekļu skaitu, kas saskaņā ar katru līgumu nopirkti, nopirkti uz nomaksu, nomāti vai nomāti ar izpirkuma tiesībām, ņem vērā, novērtējot atbilstību minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem.

5.  Šīs direktīvas 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto līgumu gadījumā tādu autotransporta līdzekļu skaitu, kurus paredzēts izmantot katra līguma aptverto pakalpojumu sniegšanai, ņem vērā, novērtējot atbilstību minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem.

6.  Ja laikposmam pēc 2030. gada 1. janvāra jauni mērķrādītāji nav pieņemti, turpina piemērot otrajam pārskata laikposmam noteiktos mērķrādītājus, un nākamajos piecu gadu laikposmos tos aprēķina saskaņā ar 1.–5. punktu.

7.  Dalībvalstis var piemērot vai atļaut savām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem piemērot par pielikumā minētajiem mērķrādītājiem augstākus valsts mērķrādītājus vai par pielikumā minētajām prasībām stingrākas prasības.”;

"

7)  direktīvas 6. un 7. pantu svītro;

8)  direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:"

“8. pants

Zināšanu un paraugprakses apmaiņa

Komisija veicina un strukturē dalībvalstu apmaiņu ar zināšanām un paraugpraksi, kā sekmēt tīru un energoefektīvu autotransporta līdzekļu iepirkumus, ko veic līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji.”;

"

9)  direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:"

“9. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2014/94/ES 9. pantu.

Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. ▌

3.  Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

_______________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;

"

10)  direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu:"

“10. pants

Ziņošana un pārskatīšana

1.  Līdz ... [36 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā dienas] dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šo direktīvu, un par saviem nolūkiem attiecībā uz turpmākām īstenošanas darbībām, to skaitā laika grafiku un iespējamu centienu dalīšanu starp dažādiem pārvaldes līmeņiem, kā arī sniedz jebkādu citu informāciju, ko dalībvalstis uzskata par būtisku.

2.   Līdz 2026. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trīs gados dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Minētie ziņojumi papildina ziņojumus, kas paredzēti Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 3. punkta otrajā daļā un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 3. punkta otrajā daļā, un ietver informāciju par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem un par turpmākiem īstenošanas pasākumiem, kā arī jebkādu citu informāciju, ko dalībvalstis uzskata par būtisku. Balstoties uz datiem, ko saskaņā ar šā panta 3. punktu sniegusi Komisija, minētajos ziņojumos norāda arī to transportlīdzekļu skaitu un kategorijas, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minētie līgumi. Informāciju iesniedz pa kategorijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2195/2002*.

3.  Lai palīdzētu dalībvalstīm pildīt ziņošanas pienākumus, Komisija apkopo un publicē to transportlīdzekļu skaitu un kategorijas, uz kuriem attiecas šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā minētie līgumi, attiecīgos datus iegūstot no paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas publicēti datubāzē “Tenders Electronic Daily” (TED) saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES un 2014/25/ES.

4.  Līdz 2027. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, norādot, kādus īstenošanas pasākumus veikušas dalībvalstis, ņemot vērā 2. punktā minētos ziņojumus.

5.   Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija pārskata šīs direktīvas īstenošanu un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu par tās grozījumiem laikposmam pēc 2030. gada, tostarp nolūkā izvirzīt jaunus mērķrādītājus un darbības jomā iekļaut citu kategoriju transportlīdzekļus, piemēram, divriteņu un trīsriteņu transportlīdzekļus.

6.  Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar 9. panta 2. punktu, kuros nosaka šā panta 2. punktā minēto ziņojumu formātu un to nosūtīšanas kārtību.

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2195/2002 (2002. gada 5. novembris) par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV) (OV L 340, 16.12.2002., 1. lpp.).”;

"

11)  direktīvas pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma tekstu.

2. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, līdz ... [▌24 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

…,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

"PIELIKUMS

Informācija minimālo iepirkuma mērķrādītāju īstenošanai tīriem autotransporta līdzekļiem mazemisiju mobilitātes atbalstam dalībvalstīs

1.  tabula. 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas kodi pakalpojumiem

CPV kods

Apraksts

60112000-6

Sabiedriskie autotransporta pakalpojumi

60130000-8

Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi

60140000-1

Neregulāri pasažieru pārvadājumi

90511000-2

Atkritumu (sadzīves) savākšanas pakalpojumi

60160000-7

Pasta transports

60161000-4

Paku pārvadāšanas pakalpojumi

64121100-1

Pasta piegādes pakalpojumi

64121200-2

Paku piegādes pakalpojumi

2.  tabula. Emisiju robežvērtības tīrajiem mazas noslodzes transportlīdzekļiem

Transportlīdzekļu kategorijas

Līdz 2025. gada 31. decembrim

No 2026. gada 1. janvāra

 

CO2 g/km

Gaisa piesārņotāju RDE* kā procentuālā daļa no emisiju robežvērtībām**

CO2 g/km

Gaisa piesārņotāju RDE* kā procentuālā daļa no emisiju robežvērtībām**

M1

50

80 %

0

nepiemēro

M2

50

80 %

0

nepiemēro

N1

50

80 %

0

nepiemēro

* Deklarētās maksimālās emisijas reālos braukšanas apstākļos (RDE), kas izteiktas kā daļiņu skaits (PN) #/km un slāpekļa oksīdi (NOx) mg/km un kas ziņotas Direktīvas 2007/46/EK IX pielikumā aprakstītā atbilstības sertifikāta 48.2. punktā — gan par visu RDE braucienu, gan par RDE braucienu pilsētā.

** Piemērojamās emisiju robežvērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā vai turpmākos to aizstājošos aktos.

3.  tabula. 2. tabulai atbilstošo tīro mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālie iepirkuma mērķrādītāji 3. pantā minēto līgumu aptverto mazas noslodzes transportlīdzekļu kopskaitā dalībvalsts līmenī

Dalībvalsts

No ... [24 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā dienas] līdz 2025. gada 31. decembrim

No 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim

Luksemburga

38,5 %

38,5 %

Zviedrija

38,5 %

38,5 %

Dānija

37,4 %

37,4 %

Somija

38,5 %

38,5 %

Vācija

38,5 %

38,5 %

Francija

37,4 %

37,4 %

Apvienotā Karaliste

38,5 %

38,5 %

Nīderlande

38,5 %

38,5 %

Austrija

38,5 %

38,5 %

Beļģija

38,5 %

38,5 %

Itālija

38,5 %

38,5 %

Īrija

38,5 %

38,5 %

Spānija

36,3 %

36,3 %

Kipra

31,9 %

31,9 %

Malta

38,5 %

38,5 %

Portugāle

29,7 %

29,7 %

Grieķija

25,3 %

25,3 %

Slovēnija

22 %

22 %

Čehija

29,7 %

29,7 %

Igaunija

23,1 %

23,1 %

Slovākija

22 %

22 %

Lietuva

20,9 %

20,9 %

Polija

22 %

22 %

Horvātija

18,7 %

18,7 %

Ungārija

23,1 %

23,1 %

Latvija

22 %

22 %

Rumānija

18,7 %

18,7 %

Bulgārija

17,6 %

17,6 %

4.  tabula. Tīro lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālie iepirkuma mērķrādītāji 3. pantā minēto līgumu aptverto lielas noslodzes transportlīdzekļu kopskaitā dalībvalsts līmenī*

Dalībvalsts

Kravas automobiļi (N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļi)

Pilsētas autobusi (M3 kategorijas transportlīdzekļi)*

 

No ... [24 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā dienas] līdz 2025. gada 31. decembrim

No 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim

No ... [24 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā dienas] līdz 2025. gada 31. decembrim

No 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim

Luksemburga

10 %

15 %

45 %

65 %

Zviedrija

10 %

15 %

45 %

65 %

Dānija

10 %

15 %

45 %

65 %

Somija

9 %

15 %

41 %

59 %

Vācija

10 %

15 %

45 %

65 %

Francija

10 %

15 %

43 %

61 %

Apvienotā Karaliste

10 %

15 %

45 %

65 %

Nīderlande

10 %

15 %

45 %

65 %

Austrija

10 %

15 %

45 %

65 %

Beļģija

10 %

15 %

45 %

65 %

Itālija

10 %

15 %

45 %

65 %

Īrija

10 %

15 %

45 %

65 %

Spānija

10 %

14 %

45 %

65 %

Kipra

10 %

13 %

45 %

65 %

Malta

10 %

15 %

45 %

65 %

Portugāle

8 %

12 %

35 %

51 %

Grieķija

8 %

10 %

33 %

47 %

Slovēnija

7 %

9 %

28 %

40 %

Čehija

9 %

11 %

41 %

60 %

Igaunija

7 %

9 %

31 %

43 %

Slovākija

8 %

9 %

34 %

48 %

Lietuva

8 %

9 %

42 %

60 %

Polija

7 %

9 %

32 %

46 %

Horvātija

6 %

7 %

27 %

38 %

Ungārija

8 %

9 %

37 %

53 %

Latvija

8 %

9 %

35 %

50 %

Rumānija

6 %

7 %

24 %

33 %

Bulgārija

7 %

8 %

34 %

48 %

* Puse no tīro pilsētas autobusu īpatsvara minimālā mērķrādītāja jāsasniedz, iepērkot bezemisiju pilsētas autobusus, kas definēti 4. panta 5. punktā. Ja vairāk nekā 80 % no pilsētas autobusiem, uz kuriem kopā attiecas visi 3. pantā minētie līgumi, par kuriem pirmajā pārskata laikposmā dalībvalstī piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, ir divstāvu pilsētas autobusi, tad šo prasību attiecībā uz pirmo pārskata laikposmu samazina uz vienu ceturtdaļu no minimālā mērķrādītāja."

(1) OV C 262, 25.7.2018., 58. lpp.
(2) OV C 387, 25.10.2018., 70. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 25. oktobrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0424).
(4)OV C 262, 25.7.2018., 58. lpp.
(5)OV C 387, 25.10.2018., 70. lpp.
(6)Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2002 (2018. gada 11. decembris), ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 328, 21.12.2018., 210. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis) par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (OV L 120, 15.5.2009., 5. lpp.).
(10)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/... (... gada ...) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L ...).
(14)+ OV: lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 6/19 (2017/0293(COD)) ietvertās regulas numuru un ievietot minētās regulas numuru, dienu, nosaukumu un OV atsauci zemsvītras piezīmē.
(15)
(16)++ OV: lūgums tekstā ievietot dokumentā PE-CONS 6/19 (2017/0293(COD)) ietvertās regulas numuru.
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 661/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/66/EK (2006. gada 6. septembris) par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.).
(19)OV C 298, 23.8.2018., 140. lpp.
(20)OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).
(23)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(24)OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.


Digitālo rīku un procesu izmantošana sabiedrību tiesībās ***I
PDF 315kWORD 80k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (COM(2018)0239 – C8-0166/2018 – 2018/0113(COD))
P8_TA-PROV(2019)0428A8-0422/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0239),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 50. panta 1. punktu un 50. panta 2. punkta b), c), f) un g) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0166/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 14. februāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0422/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās

P8_TC1-COD(2018)0113


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 1. punktu un 50. panta 2. punkta b), c), f) un g) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1132(4) cita starpā paredzēti noteikumi par atklātību un par dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējo savienojamību.

(2)  Digitālo rīku un procesu izmantošana, lai vieglāk, ātrāk, īsākā termiņā un rentablāk uzsāktu saimniecisko darbību, izveidojot sabiedrību vai atverot minētās sabiedrības filiāli citā dalībvalstī, un lai sniegtu visaptverošu un pieejamu informāciju par sabiedrībām, ir viens no priekšnosacījumiem iekšējā tirgus, kurā valda konkurence, efektīvai darbībai, modernizācijai un administratīvai saskaņošanai un sabiedrību konkurētspējas un uzticamības nodrošināšanai.

(3)  Ir būtiski izveidot tiesisko un administratīvo vidi, kas atbilstu jaunajiem globalizācijas un digitalizācijas sociālajiem un ekonomiskajiem uzdevumiem, lai, no vienas puses, nodrošinātu nepieciešamo aizsardzību pret ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanu un, no otras puses, virzītos uz tādu mērķu sasniegšanu kā ekonomiskās izaugsmes veicināšana, darbvietu radīšana un investīciju piesaiste Savienībai, kas visi radītu ekonomiskas un sociālas priekšrocības sabiedrībai kopumā.

(4)  Pašlaik dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīga situācija attiecībā uz tiešsaistes rīkiem, kurus uzņēmēji un sabiedrības var izmantot, lai sazinātos ar iestādēm sabiedrību tiesību jautājumos. E-pārvaldes pakalpojumi dalībvalstīs atšķiras. Dažas dalībvalstis nodrošina visaptverošus un lietotājdraudzīgus pakalpojumus, kas pilnībā pieejami tiešsaistē, savukārt citas dalībvalstis konkrētos būtiskos sabiedrību dzīves cikla posmos nespēj nodrošināt tiešsaistes risinājumus. Piemēram, dažas dalībvalstis ļauj izveidot sabiedrības vai veikt izmaiņas reģistrā iesniegtos dokumentos un informācijā vienīgi personīgi, dažas minētās darbības ļauj veikt personīgi vai tiešsaistē, savukārt vēl citās tās var izdarīt tikai tiešsaistē.

(5)  Turklāt attiecībā uz piekļuvi informācijai par sabiedrībām Savienības tiesības paredz, ka minimāls datu kopums vienmēr jāsniedz bez maksas. Tomēr šādas informācijas tvērums joprojām ir ierobežots. Piekļuve šādai informācijai ir atšķirīga, proti, dažās dalībvalstīs bez maksas ir pieejams vairāk informācijas nekā citās dalībvalstīs, kas līdz ar to šajā ziņā Savienībā rada nelīdzsvarotību.

(6)  Komisija paziņojumā “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” un paziņojumā “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana” uzsvēra valsts pārvaldes iestāžu nozīmi, palīdzot uzņēmumiem viegli uzsākt to darbību, darboties tiešsaistē un paplašināties pāri robežām. ES E-pārvaldes rīcības plānā īpaši ir atzīts, cik svarīgi ir uzlabot digitālo rīku izmantošanu, izpildot ar sabiedrību tiesībām saistītās prasības. Turklāt 2017. gada 6. oktobra "Tallinas deklarācijā par e-pārvaldi" dalībvalstis stingri aicināja pastiprināt centienus, lai nodrošinātu efektīvas, uz lietotājiem orientētas elektroniskās procedūras Savienībā.

(7)  2017. gada jūnijā sāka darboties dalībvalstu centrālo reģistru, komercreģistru un sabiedrību reģistru savstarpējā savienojamība, tādējādi lielā mērā atvieglojot pārrobežu piekļuvi informācijai par sabiedrībām Savienībā un ļaujot dalībvalstu reģistriem savstarpēji elektroniski sazināties saistībā ar konkrētām pārrobežu darbībām, kas skar sabiedrības.

(8)  Lai atvieglotu sabiedrību izveidi un filiāļu reģistrāciju un lai samazinātu izmaksas, laiku un administratīvo slogu saistībā ar minētajiem procesiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumi (MVU), kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK(5), būtu jāievieš procedūras, ar kurām nodrošina, lai sabiedrību izveidi un filiāļu reģistrāciju pilnībā varētu veikt tiešsaistē. Ar šo direktīvu nebūtu jāuzliek pienākums sabiedrībām izmantot šādas procedūras. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, ka dažas vai visas tiešsaistes procedūras ir obligātas. Tagadējās izmaksas un slogs saistībā izveides un reģistrācijas procedūrām izriet ne tikai no administratīvajām maksām, ko iekasē par uzņēmuma izveidošanu vai filiāles reģistrēšanu, bet arī no citām prasībām, kuru dēļ kopējā procesa veikšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, jo īpaši tad, ja tiek pieprasīta pieteikuma iesniedzēja ▌fiziska klātbūtne. Turklāt informācija par šādām procedūrām būtu jādara pieejama tiešsaistē un bez maksas.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724(6) par vienotas digitālās vārtejas izveidi paredz vispārējus noteikumus attiecībā uz tiešsaistes informācijas sniegšanu, procedūrām un palīdzības pakalpojumiem, kas ir nozīmīgi iekšējā tirgus darbībai. Šī direktīva paredz īpašus noteikumus par sabiedrību ar ierobežotu atbildību izveidi, filiāļu reģistrēšanu un par to, kā sabiedrības un filiāles iesniedz dokumentus un informāciju ("tiešsaistes procedūras"), uz ko neattiecas minētā regula. Jo īpaši dalībvalstīm tīmekļa vietnēs, kas pieejamas, izmantojot vienoto digitālo vārteju▌, būtu jāsniedz speciāla informācija par šajā direktīvā paredzētajām tiešsaistes procedūrām un dibināšanas dokumentu paraugiem (“veidnēm”).

(10)  Nodrošināt iespēju pilnībā tiešsaistē izveidot sabiedrības, reģistrēt filiāles un iesniegt dokumentus un informāciju ļautu sabiedrībām saziņā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm izmantot digitālos rīkus. Lai vairotu uzticību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 gan valsts, gan pārrobežu lietotājiem ir iespējama droša elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumu izmantošana. Turklāt, lai nodrošinātu pārrobežu elektronisko identifikāciju, dalībvalstīm būtu jāizveido elektroniskās identifikācijas shēmas, kurās paredzēti atļauti elektroniskās identifikācijas līdzekļi. Šādas valstu shēmas tiktu izmantotas kā pamats citā dalībvalstī izdotu elektroniskās identifikācijas līdzekļu atzīšanai. Lai nodrošinātu augstu uzticēšanās līmeni pārrobežu situācijās, būtu jāatzīst tikai tie elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 910/2014(7) 6. pantam. ▌Katrā gadījumā ar šo direktīvu būtu tikai jāuzliek dalībvalstīm pienākums nodrošināt, ka pieteikuma iesniedzēji, kas ir Savienības pilsoņi, var tiešsaistē izveidot sabiedrības, reģistrēt filiāles un tiešsaistē iesniegt dokumentus un informāciju, izmantojot elektroniskās identifikācijas līdzekļus. Dalībvalstīm būtu jāizlemj, kādā veidā darīt publiski pieejamus to atzītos identifikācijas līdzekļus, tostarp tos, uz kuriem neattiecas Regula (ES) Nr. 910/2014.

(11)  Dalībvalstīm būtu jāvar izlemt, kura persona vai personas saskaņā ar valsts tiesību aktiem uzskatāmas par pieteikuma iesniedzējiem attiecībā uz tiešsaistes procedūrām, ar noteikumu, ka tas neierobežo šīs direktīvas darbības jomu un mērķi.

(12)  Lai atvieglotu tiešsaistes procedūras sabiedrībām, dalībvalstu reģistriem vajadzētu būt tādiem, lai noteikumi par maksām, ko piemēro šajā direktīvā paredzētajām tiešsaistes procedūrām, būtu pārredzami un tiktu piemēroti nediskriminējošā veidā. Tomēr prasībai nodrošināt noteikumu par maksām pārredzamību attiecīgā gadījumā nebūtu jāskar līgumslēgšanas brīvība starp pieteikuma iesniedzējiem un personām, kuras tiem palīdz ikvienā tiešsaistes procedūru posmā, tostarp brīvība vienoties par atbilstīgu šādu pakalpojumu cenu.

(13)  Maksas, ko iekasē reģistri par tiešsaistes procedūrām, būtu jāaprēķina, pamatojoties uz attiecīgo pakalpojumu izmaksām. Šādas maksas cita starpā varētu segt arī nelielu, bez maksas veiktu pakalpojumu izmaksas. Dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām ņemt vērā visas izmaksas, kas saistītas ar tiešsaistes procedūru veikšanu, tostarp arī uz tām attiecināmā pieskaitāmo izdevumu daļu. Turklāt būtu jāļauj dalībvalstij noteikt vienotas likmes maksas un noteikt to summu uz nenoteiktu laiku, ar noteikumu, ka tās regulāri pārbauda, vai netiek pārsniegtas attiecīgo pakalpojumu vidējās izmaksas. Jebkurām maksām par tiešsaistes procedūrām, ko iekasē par dalībvalstu reģistra izmantošanu, nevajadzētu pārsniegt summu, kas vajadzīga, lai atgūtu izmaksas par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu. Turklāt, ja procedūras pabeigšanai vajadzīgs maksājums, vajadzētu būt iespējai, ka maksājumu var veikt, izmantojot plaši pieejamus pārrobežu maksājumu pakalpojumus, piemēram, kredītkartes un bankas pārskaitījumus.

(14)  Dalībvalstīm būtu jāpalīdz personām, kuras vēlas izveidot sabiedrību vai reģistrēt filiāli, ar vienotās digitālās vārtejas palīdzību un attiecīgā gadījumā e-tiesiskuma portālā sniedzot skaidrā un lietotājam saprotamā veidā konkrētu informāciju par procedūrām un prasībām, kas jāizpilda, lai izveidotu kapitālsabiedrības, reģistrētu filiāles un iesniegtu dokumentus un informāciju, par noteikumiem saistībā ar vadītāja atstādināšanu no amata un izklāstu par sabiedrību administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru pilnvarām un pienākumiem.

(15)  Vajadzētu būt iespējai pilnībā izveidot sabiedrības tiešsaistē. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj ierobežot atsevišķu veidu šajā direktīvā precizētu kapitālsabiedrību izveidi tiešsaistē saistībā ar to, ka atsevišķiem sabiedrību veidiem valsts tiesību aktos paredzētā izveide ir sarežģīta. ▌Katrā gadījumā dalībvalstīm būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par izveidi tiešsaistē. Vajadzētu būt iespējamam veikt izveidi tiešsaistē, iesniedzot dokumentus vai informāciju elektroniskā formā, neskarot dalībvalstu materiālos un procedūras noteikumus, tostarp noteikumus par dibināšanas dokumentu sagatavošanas juridiskajām procedūrām, un iesniegto dokumentu vai informācijas autentiskumu, precizitāti, pareizību, uzticamību un atbilstīgu juridisko formu. Tomēr minētajiem materiālajiem un procedūras noteikumiem nevajadzētu novest pie tā, ka tiešsaistes procedūras, jo īpaši sabiedrības izveide tiešsaistē un filiāles reģistrācija tiešsaistē, nav iespējamas. Ja tehniski nav iespējams iegūt dokumentu elektroniskās kopijas, kas atbilstu dalībvalstu prasībām, izņēmuma kārtā varētu pieprasīt dokumentus papīra formātā.

(16)   Ja ir ievērotas visas formalitātes, kas prasītas sabiedrības izveidei tiešsaistē, tostarp prasības par to, lai sabiedrība būtu pareizi iesniegusi visus dokumentus un informāciju, sabiedrību izveidei iestādēs vai pie personām vai struktūrām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas nodarboties ar jebkuru tiešsaistes procedūru aspektu, vajadzētu būt ātrai. Tomēr gadījumos, kad ir šaubas par nepieciešamo formalitāšu izpildi, tostarp attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja identitāti, sabiedrības nosaukuma likumību, vadītāja atstādināšanu no amata vai jebkādas citas informācijas vai dokumenta atbilstību juridiskajām prasībām, vai gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, izveide tiešsaistē varētu būt ilgāka un iestādēm noteiktajam termiņam nebūtu jāsākas, pirms ir izpildītas šādas formalitātes. Jebkurā gadījumā, ja procedūru nav iespējams pabeigt noteiktajā termiņā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs tiek informēts par kavēšanās iemesliem.

(17)   Lai nodrošinātu savlaicīgu sabiedrības izveidi tiešsaistē vai filiāles reģistrāciju tiešsaistē, dalībvalstīm nebūtu jānosaka, ka minētā izveide vai reģistrācija ir atkarīga no tā, vai ir saņemta jebkāda licence vai atļauja, pirms var veikt minēto izveidi vai reģistrāciju, ja vien tas nav paredzēts valsts tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek uzraudzītas konkrētas darbības. Pēc izveides vai reģistrācijas ar valsts tiesību aktiem būtu jāreglamentē situācijas, kurās sabiedrībām vai filiālēm nav atļauts veikt konkrētas darbības bez licences vai atļaujas saņemšanas.

(18)  Lai palīdzētu uzņēmumiem, jo īpaši MVU to izveidē, vajadzētu būt iespējai izveidot privātu kapitālsabiedrību, izmantojot veidnes, kam vajadzētu būt pieejamām tiešsaistē. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādas veidnes var izmantot izveidei tiešsaistē, un arī turpmāk vajadzētu būt tiesīgām brīvi noteikt kāda ir to juridiskā vērtība. Šādās veidnēs varētu iekļaut iepriekšnoteiktu izvēles iespēju kopumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Pieteikuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai izmantot veidnes vai arī izveidot sabiedrību ar individuāli izveidotiem dibināšanas dokumentiem, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nodrošināt veidnes arī citiem sabiedrību veidiem.

(19)  Lai ievērotu dalībvalstu pastāvošās tradīcijas attiecībā uz sabiedrību tiesībām, ir svarīgi nodrošināt elastīgumu attiecībā uz to, kādā veidā dalībvalstis nodrošina sabiedrību izveides, filiāļu reģistrācijas un dokumentu un informācijas iesniegšanas sistēmu, kas pilnībā darbojas tiešsaistē, tostarp saistībā ar notāru vai advokātu uzdevumu ikvienā šādu tiešsaistes procedūru posmā. Jautājumus, kas attiecas uz tiešsaistes procedūrām, kurus nereglamentē šī direktīva, aizvien būtu jāreglamentē ar valsts tiesību aktiem.

(20)  Turklāt, lai apkarotu krāpšanu un sabiedrību piesavināšanos un nodrošinātu to dokumentu un informācijas drošības un uzticamības aizsardzības pasākumus, kas atrodas valstu reģistros, noteikumos par tiešsaistes procedūrām, kas paredzēti šajā direktīvā, būtu arī jāiekļauj to personu identitātes un tiesībspējas pārbaudes, kas vēlas izveidot sabiedrību vai reģistrēt filiāli, vai iesniegt dokumentus vai informāciju. Minētās pārbaudes varētu būt daļa no likumības pārbaudes, kuras veikšanu pieprasa atsevišķas dalībvalstis. ▌To līdzekļu un metožu izstrāde un pieņemšana, ar ko veikt minētās pārbaudes, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. ▌Šajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt notāru vai advokātu iesaisti jebkurā tiešsaistes procedūru posmā. Tomēr šādai iesaistei nebūtu jāliedz ▌procedūru pilnībā veikt tiešsaistē.

(21)  Ja tas ir pamatoti sabiedrības interešu vārdā, identitātes ļaunprātīgas izmantošanas vai izmainīšanas novēršanā vai tā nodrošināšanā, ka ir ievēroti noteikumi par pieteikuma iesniedzēja tiesībspēju un pilnvarām pārstāvēt sabiedrību, dalībvalstīm būtu jāatļauj veikt tādus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem ▌, ar kuriem ▌var pieprasīt pieteikuma iesniedzēja ▌fizisku klātbūtni tās dalībvalsts iestādē vai pie personas vai struktūras, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota nodarboties ar jebkuriem tiešsaistes procedūru aspektiem, kurā tiek veidota sabiedrība vai reģistrēta filiāle. Tomēr šāda fiziska klātbūtne nebūtu jāpieprasa sistemātiski, bet vienīgi izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, un ja ir iemesls aizdomām, ka pieteikuma iesniedzējs vilto identitāti vai ka nav ievēroti noteikumi par pieteikuma iesniedzēju tiesībspēju un pilnvarām pārstāvēt sabiedrību. Šādām ▌aizdomām ▌vajadzētu būt balstītām uz ▌informāciju, kas pieejama iestādēm, personām vai struktūrām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt šāda veida pārbaudes. Gadījumā, ja nepieciešama fiziska klātbūtne, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visus pārējos procedūras posmus var pabeigt tiešsaistē. Jēdziens “tiesībspēja” būtu jāsaprot tā, ka tas ietver rīcībspēju.

(22)  Būtu jāļauj dalībvalstīm arī dot iespēju to kompetentajām iestādēm, personām vai struktūrām ar papildus elektroniskām identitātes, tiesībspējas un likumības pārbaudēm, pārbaudīt to, vai ir izpildīti visi nosacījumi sabiedrību izveidei.. Šādas pārbaudes varētu cita starpā ietvert videokonferences vai citus tiešsaistes līdzekļus, ar ko reāllaikā nodrošina audiovizuālu savienojumu.

(23)  Lai nodrošinātu, ka visas personas, kas mijiedarbojas ar sabiedrībām, ir aizsargātas, dalībvalstīm būtu jāspēj novērst krāpniecisku vai citu ļaunprātīgu darbību, atsakoties kādu konkrētu personu iecelt sabiedrības vai filiāles vadītāja amatā, ņemot vērā ne tikai minētās personas līdzšinējo darbību konkrētās dalībvalsts teritorijā, bet, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, - arī informāciju, ko sniegušas citas dalībvalstis. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm pieprasīt informāciju no citām dalībvalstīm. Atbildē varētu būt iekļauta vai nu informācija par spēkā esošo atstādināšanu no amata, vai cita informācija, kas attiecas uz atstādināšanu no amata dalībvalstī, kura saņēma pieprasījumu. Šādi informācijas pieprasījumi ▌būtu jāapmierina, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu ▌. Minētajā saistībā dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām brīvi izvēlēties, kā vislabāk vākt šādu informāciju, piemēram, apkopojot attiecīgo informāciju no reģistriem vai citām vietām, kurās tā tiek glabāta saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, vai izveidojot īpašus reģistrus vai īpašas sadaļas uzņēmējsabiedrību reģistros. Ja ir vajadzīga papildu informācija, piemēram, par atstādināšanas no amata laikposmu un iemesliem, būtu jāļauj dalībvalstīm to sniegt, izmantojot visas pieejamās informācijas apmaiņas sistēmas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tomēr ar šo direktīvu nebūtu jāuzliek pienākums šādu informāciju pieprasīt visos gadījumos. Turklāt tam, ka dalībvalstīm ir ļauts ņemt vērā informāciju par atstādināšanu no amata citā dalībvalstī, nebūtu jāuzliek pienākums dalībvalstīm atzīt atstādināšanu no amata, kas spēkā citās dalībvalstīs.

(24)  Lai nodrošinātu, ka visas personas, kas mijiedarbojas ar sabiedrībām vai filiālēm, ir aizsargātas un ka tiek novērsta krāpnieciska vai cita ļaunprātīga darbība, ir svarīgi, lai dalībvalstu kompetentās iestādes spētu pārbaudīt, vai personai, kuru plānots iecelt vadītāja amatā, nav aizliegts veikt vadītāja pienākumus. Minētajā saistībā kompetentajām iestādēm, izmantojot uzņēmējsabiedrību reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, būtu jāzina arī tas, vai attiecīgā persona ir iekļauta kādā no reģistriem, kas attiecas uz vadītāju atstādināšanu no amata citās dalībvalstīs. Reģistriem, iestādēm, personām vai struktūrām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotas nodarboties ar jebkuriem tiešsaistes procedūru aspektiem, šādus personas datus nevajadzētu glabāt ilgāk, nekā nepieciešams, lai izvērtētu, vai konkrētā persona ir ieceļama vadītāja amatā. Tomēr šādām vienībām varētu būt vajadzība šādu informāciju uzglabāt ilgāku laikposmu nelabvēlīga lēmuma iespējamas pārskatīšanas nolūkos. Jebkurā gadījumā uzglabāšanas laikposmam nevajadzētu pārsniegt valsts noteikumos paredzēto laikposmu, kādā uzglabājami personas dati, kas attiecas uz sabiedrības izveidi vai filiāles reģistrāciju vai ar to saistīto dokumentu vai informācijas iesniegšanu.

(25)  Šajā direktīvā paredzētajiem pienākumiem saistībā ar sabiedrību izveidi un filiāļu reģistrāciju tiešsaistē nebūtu jāskar jebkuras citas formalitātes, kas nav saistītas ar sabiedrību tiesībām un kas sabiedrībai ir jāizpilda, lai uzsāktu darbību saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem.

(26)  Tāpat kā attiecībā uz sabiedrību izveidi un filiāļu reģistrāciju tiešsaistē, lai samazinātu izmaksas un slogu sabiedrībām, arī visā sabiedrības dzīves ciklā vajadzētu būt iespējai pilnībā tiešsaistē iesniegt dokumentus un informāciju valstu reģistriem. Tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu jāvar ļaut ▌dokumentus un informāciju iesniegt ar citiem līdzekļiem, tostarp papīra veidā. Turklāt sabiedrības informācijas atklāšana būtu īstenojama, tiklīdz minētā informācija ir darīta pieejama minētajos valstu reģistros, jo tad tie ir savienoti un nodrošina visaptverošu atsauces avotu lietotājiem. Lai nepieļautu esošo informācijas atklāšanas līdzekļu darbības traucējumus, dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai izvēlēties — publicēt visu vai daļu no sabiedrības informācijas valsts oficiālajā vēstnesī, vienlaikus nodrošinot, ka reģistrs elektroniski nosūta informāciju minētajam valsts oficiālajam vēstnesim. Šai direktīvai nevajadzētu skart valsts noteikumus attiecībā uz reģistra juridisko vērtību un valsts oficiālā vēstneša lomu.

(27)  Lai atvieglotu veidu, kādā informāciju, ko glabā valstu reģistros, var meklēt citām sistēmām un apmainīties ar to ar citām sistēmām, dalībvalstīm būtu ▌jānodrošina, ka pēc tam, kad beidzies attiecīgais transponēšanas periods, visi dokumenti un informācija, ko sabiedrība vai filiāle sniedz jebkurai iestādei, personai vai struktūrai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota nodarboties ar jebkuru no tiešsaistes procedūru aspektiem, kā daļu no šajā direktīvā paredzētajām tiešsaistes procedūrām, valstu reģistros var glabāt mašīnlasāmā un meklēšanai piemērotā formātā vai kā strukturētus datus. Tasnozīmē, ka datnes formāts būtu jāstrukturē tāda veidā, lai lietojumprogrammas varētu viegli identificēt, atpazīt un izgūt konkrētus datus un to iekšējo struktūru. Prasība nodrošināt tādu dokumentu un informācijas formātu, kurā iespējams veikt meklēšanu, nebūtu jāattiecina nedz uz skenētiem parakstiem, nedz uz citiem datiem, kas nav piemēroti mašīnlasīšanai. Tā kā tam varētu būt nepieciešams veikt izmaiņas esošajās dalībvalstu informācijas sistēmās, šai prasībai būtu jāparedz ilgāks transponēšanas laikposms.

(28)  Lai sabiedrībām samazinātu izmaksas, administratīvo slogu un procedūru ilgumu, sabiedrību tiesību jomā dalībvalstīm būtu jāpiemēro “vienreizējas iesniegšanas princips”, kas ir nostiprināts Savienībā, par ko cita starpā liecina Regula (ES) 2018/1724, Eiropas Komisijas e-pārvaldes rīcības plāns vai Tallinas deklarācija par e-pārvaldi. Vienreizējas iesniegšanas principa piemērošana nozīmē, ka sabiedrībām netiek prasīts iesniegt vienu un to pašu informāciju valsts iestādēm vairāk par vienu reizi. Piemēram, sabiedrībām nebūtu jāiesniedz viena un tā pati informācija gan valsts reģistram, gan valsts oficiālajam vēstnesim. Tā vietā reģistram pašam jau iesniegtā informācija būtu jāsniedz valsts oficiālajam vēstnesim. Tāpat, ja sabiedrība ir izveidota vienā dalībvalstī un vēlas reģistrēt filiāli citā dalībvalstī, sabiedrībai vajadzētu būt iespējai izmantot dokumentus vai informāciju, kas jau ir iesniegti reģistrā. Turklāt, ja sabiedrība ir izveidota vienā dalībvalstī, bet tai ir filiāle citā dalībvalstī, sabiedrībai vajadzētu būt iespējai iesniegt informāciju par konkrētām izmaiņām sabiedrības informācijā tikai tam reģistram, kurā sabiedrība ir reģistrēta, bez vajadzības to pašu informāciju iesniegt reģistram, kurā ir reģistrēta filiāle. Gluži pretēji — ar tādu informāciju kā uzņēmuma nosaukuma maiņa vai sabiedrības juridiskās adreses maiņa būtu elektroniski jāapmainās starp reģistru, kurā ir reģistrēta sabiedrība, un reģistru, kurā ir reģistrēta filiāle, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

(29)  Lai nodrošinātu, ka ir pieejama konsekventa un atjaunināta informācija par sabiedrībām Savienībā un vēl vairāk palielinātu pārredzamību, vajadzētu būt iespējai izmantot reģistru savstarpējo savienojamību, lai apmainītos ar informāciju par jebkura veida sabiedrību, kas reģistrēta dalībvalstu reģistros saskaņā ar valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai darīt dokumentu un informācijas par minētajiem citiem sabiedrību veidiem elektroniskas kopijas pieejamas minētajā reģistru savstarpējas savienojamības sistēmā.

(30)  Pārredzamības, darba ņēmēju, kreditoru un mazākuma kapitāldaļu turētāju interešu aizsardzības labad un lai iekšējā tirgū veicinātu uzticēšanos darījumdarbības darījumiem, tostarp pārrobežu darījumiem, ir svarīgi, lai ieguldītāji, ieinteresētās personas, uzņēmējdarbības partneri un iestādes var viegli piekļūt sabiedrību informācijai. Lai uzlabotu piekļuvi minētajai informācijai, visās dalībvalstīs bez maksas būtu jābūt pieejamai plašākai informācijai. Šajā informācijā ▌būtu jāiekļauj sabiedrības ▌statuss un informācija par tās filiālēm citās dalībvalstīs, kā arī informācija par personām, kuras vai nu kā struktūra vai kā jebkuras šādas struktūras locekļi ir pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību. Turklāt cena par to, lai vai nu papīra, vai elektroniskas kopijas veidā iegūtu visus attiecīgās sabiedrības publiskotos dokumentus un informāciju vai jebkuras šādu dokumentu un informācijas daļas, nedrīkstētu pārsniegt administratīvās izmaksas, tostarp izmaksas par reģistru izveidi un uzturēšanu, ar noteikumu, ka cena nav nesamērīga salīdzinājumā ar pieprasīto informāciju.

(31)  Pašreiz dalībvalstīm ir iespēja izveidot papildu piekļuves punktus saistībā ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Tomēr Komisijai nav iespējams pievienot citas ieinteresētās personas reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai. Lai citas ieinteresētās personas gūtu labumu no reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas un nodrošinātu, ka to sistēmās ir iekļauta precīza, atjaunināta un uzticama informāciju par sabiedrībām, Komisija būtu jāpilnvaro noteikt papildu piekļuves punktus. Šādiem piekļuves punktiem vajadzētu būt saistītiem ar tām sistēmām, ko izstrādājusi un uztur Komisija vai citas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, lai tās varētu veikt savas administratīvās funkcijas vai izpildītu Savienības tiesību aktu noteikumus.

(32)  Lai palīdzētu sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību iekšējā tirgū, vieglāk paplašināt savu darījumdarbību pāri robežām, tām vajadzētu būt iespējai tiešsaistē atvērt un reģistrēt filiāles citā dalībvalstī. Tāpēc dalībvalstīm līdzīgā veidā kā attiecībā uz sabiedrībām būtu jādara iespējams tiešsaistē reģistrēt filiāles un tiešsaistē iesniegt dokumentus un informāciju, tādējādi palīdzot samazināt izmaksas, kas vienlaikus mazinātu administratīvo slogu un ar pārrobežu darbībām saistīto formalitāšu ilgumu.

(33)  Ja tiek reģistrēta tādas sabiedrības filiāle, kas ir reģistrēta citā dalībvalstī, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai arī pārbaudīt konkrētu informāciju par sabiedrību, izmantojot reģistru savstarpējo savienojamību. Turklāt, ja tiek slēgta filiāle vienā dalībvalstī, minētās dalībvalsts reģistram par to būtu jāinformē dalībvalsts, kurā ir reģistrēta sabiedrība, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, un abiem reģistriem būtu jāreģistrē informācija par šādu slēgšanu.

(34)  Lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības un valstu tiesību aktiem, ir nepieciešams svītrot noteikumus, kas attiecas uz kontaktkomiteju, kura vairs nepastāv, un atjaunināt Direktīvas (ES) 2017/1132 I un II pielikumā iekļauto sabiedrību veidu sarakstu.

(35)  Lai ņemtu vērā turpmākās izmaiņas dalībvalstu tiesību aktos un Savienības tiesību aktos attiecībā uz sabiedrību veidiem, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar 290. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību būtu jādeleģē Komisijai, lai atjauninātu Direktīvas (ES) 2017/1132 I, II un IIA pielikumā iekļauto sabiedrību veidu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36)  Šīs direktīvas noteikumi, tostarp pienākumi attiecībā uz sabiedrību reģistrāciju, neietekmē valstu tiesību aktus, kas attiecas uz nodokļu pasākumiem dalībvalstīs, vai to teritoriālās un administratīvās apakšvienības.

(37)  Šai direktīvai nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu pilnvaras noraidīt pieteikumus sabiedrību izveidei un filiāļu reģistrācijai krāpšanas vai ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, nedz dalībvalstu veiktas izmeklēšanas un izpildes darbības, tostarp tās, ko veic policija vai citas kompetentās iestādes. Nebūtu jāietekmē arī citi pienākumi atbilstīgi Savienības vai valstu tiesību aktiem, tostarp tie, kas izriet no noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, terorisma finansēšanas apkarošanu un faktiskajām īpašumtiesībām. Šī direktīva neietekmē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849(9) noteikumus, kas attiecas uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riskiem, jo īpaši pienākumus saistībā ar pienācīgu klienta uzticamības pārbaudes pasākumu veikšanu, pamatojoties uz riska pakāpi, un pienākumu identificēt un reģistrēt jebkuras jaunizveidotas vienības faktisko īpašnieku tās inkorporācijas dalībvalstī.

(38)  Šī direktīva būtu jāpiemēro atbilstīgi Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību un privātuma un personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā. Šajā direktīvā noteikto fizisko personu personas datu jebkāda apstrāde ir jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(10).

(39)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001(11) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2018. gada 26. jūlijā sniedza savu atzinumu.

(40)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, sniegt vairāk digitālu risinājumu sabiedrībām iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(41)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(12) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(42)  Ņemot vērā valstu sistēmās šīs direktīvas noteikumu ievērošanai nepieciešamo izmaiņu sarežģītību un to, cik būtiskas ir atšķirības starp dalībvalstīm attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesību jomā, ir lietderīgi paredzēt, ka dalībvalstis, kas atsevišķu šīs direktīvas noteikumu transponēšanā saskaras ar sevišķām grūtībām, var paziņot Komisijai, ka tās vēlas izmantot attiecīgā īstenošanas perioda pagarinājumu līdz vienam gadam. Dalībvalstīm būtu jānorāda objektīvi iemesli, lai iesniegtu pieteikumu šādam pagarinājumam.

(43)  Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu minētā izvērtēšana būtu jāveic, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderība, būtiskums, saskaņotība un ES pievienotā vērtība, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Dalībvalstīm būtu jāpalīdz veikt minēto izvērtējumu, sniedzot Komisijai datus, kas tām pieejami par to, kā sabiedrību izveide tiešsaistē darbojas praksē, piemēram, datus par to, cik sabiedrību izveidotas tiešsaistē, cik gadījumos izmantotas veidnes vai cik bieži bijusi nepieciešama fiziska klātbūtne, cik laika vidēji prasījusi izveide tiešsaistē un kādas bijušas vidējās izmaksas.

(44)  Būtu jāvāc informācija, lai novērtētu šīs direktīvas ietekmi, ņemot vērā tajā noteiktos mērķus, un lai veiktu izvērtējumu saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktu.

(45)  Tādēļ Direktīva (ES) 2017/1132 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas (ES) 2017/1132 grozījumi

Direktīvu (ES) 2017/1132 groza šādi:

1)  direktīvas 1. pantā aiz otrā ievilkuma iekļauj šādu ievilkumu:"

“– noteikumiem par sabiedrību izveidi tiešsaistē, filiāļu reģistrāciju tiešsaistē un sabiedrību un filiāļu veiktu dokumentu un informācijas iesniegšanu tiešsaistē,”;

"

2)  direktīvas I sadaļas III nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“Tiešsaistes procedūras (izveide, reģistrācija un dokumentu iesniegšana), atklātība un reģistri”;

"

3)  direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:"

13. pants

Darbības joma

Koordinācijas pasākumus, kas paredzēti šajā iedaļā un 1.A iedaļā, piemēro dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz II pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem, un, ja ir norādīts, uz I un IIA pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem.”;

"

4)  iekļauj šādus pantus:"

13.a pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

   1) “elektroniskās identifikācijas līdzekļi” ir elektroniski identifikācijas līdzekļi, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 2. punktā ▌*
   2) “elektroniskās identifikācijas shēma” ir elektroniska identifikācijas shēma, kas definēta Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 4. punktā;
   3) “elektroniskie līdzekļi” ir elektronisks aprīkojums, kas tiek izmantots datu apstrādei, tostarp digitālai saspiešanai, un uzglabāšanai, un ar ko informācija, kas sākotnēji nosūtīta un saņemta galamērķī; minētā informācija tiek pilnībā pārsūtīta, nodota un saņemta tādā veidā, kā to noteikušas dalībvalstis;
   4) izveide” ir viss sabiedrības dibināšanas process saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp sabiedrības dibināšanas dokumentu izstrāde un visi nepieciešamie pasākumi sabiedrības iekļaušanai reģistrā;
   5) “filiāles reģistrēšana” ir process, kā rezultātā tiek publiskoti dokumenti un informācija par attiecīgajā dalībvalstī jaunatvērto filiāli;
   6) “veidne” ir sabiedrības dibināšanas dokumenta paraugs, kuru dalībvalstis ir sagatavojušas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kuru izmanto sabiedrības izveidei tiešsaistē saskaņā ar 13.g pantu.

13.b pants

Identifikācijas līdzekļu atzīšana tiešsaistes procedūru nolūkā

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēji, kuri ir Savienības pilsoņi, šajā nodaļā minētajās tiešsaistes procedūrās var izmantot šādus elektroniskās identifikācijas līdzekļus:

   a) elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas izdoti saskaņā ar elektroniskās identifikācijas shēmu, ko apstiprinājusi viņu dalībvalsts;
   b) elektroniskās identifikācijas līdzekļi, kas izdoti citā dalībvalstī un kas atzīti pārrobežu autentifikācijas nolūkā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 6. pantu.

2.  Dalībvalstis var atteikties atzīt elektroniskās identifikācijas līdzekļus, ja minēto elektroniskās identifikācijas līdzekļu ticamības līmenis neatbilst Regulas (ES) Nr. 910/2014 6. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.  Visi dalībvalstu atzītie identifikācijas līdzekļi ir publiski pieejami.

4.  Ja tas ir pamatoti sabiedrības interešu vārdā, novēršot identitātes ļaunprātīgu izmantošanu vai izmainīšanu, dalībvalstis nolūkā pārliecināties par pieteikuma iesniedzēja identitāti var veikt pasākumus, ar kuriem varētu pieprasīt minētā pieteikuma iesniedzēja fizisku klātbūtni iestādē vai pie personas vai struktūras, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota nodarboties ar jebkuru šajā nodaļā minēto tiešsaistes procedūru aspektu, tostarp sabiedrības dibināšanas dokumentu izstrādi. Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzēja fizisku klātbūtni var prasīt tikai, ja, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ir pamatotas aizdomas par viltotu identitāti un ja visus pārējos procedūras posmus var pabeigt tiešsaistē.

13.c pants

Vispārējie tiešsaistes procedūru noteikumi

1.  Šī direktīva neskar valsts tiesību aktus, ar ko atbilstīgi dalībvalstu tiesību sistēmām un tiesību tradīcijām tiek izraudzīta iestāde, persona vai struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota nodarboties ar jebkuriem aspektiem saistībā ar sabiedrību izveidi tiešsaistē, filiāļu reģistrēšanu tiešsaistē un dokumentu un informācijas iesniegšanu tiešsaistē.

2.  Šī direktīva arī neskar valsts tiesību aktos noteiktās procedūras un prasības, tostarp tās, kas attiecas uz juridiskām procedūrām dibināšanas dokumentu izstrādei, ar noteikumu, ka ir iespējama sabiedrības izveide tiešsaistē, kā minēts 13.g pantā, un filiāles reģistrēšana tiešsaistē, kā minēts 28.a pantā, kā arī dokumentu un informācijas iesniegšana tiešsaistē, kā minēts 13.j un 28.b pantā.

3.  Saskaņā ar valsts tiesību aktiem piemērojamās prasības par iesniegto dokumentu vai informācijas autentiskumu, precizitāti, uzticamību, pareizību un atbilstīgu juridisko formu netiek skartas ar šo direktīvu, ar noteikumu, ka ir iespējama sabiedrības izveide tiešsaistē, kā minēts 13.g pantā, un filiāles reģistrēšana tiešsaistē, kā minēts 28.a pantā, kā arī dokumentu iesniegšana tiešsaistē, kā minēts 13.j un 28.b pantā.

13.d pants

Maksa par tiešsaistes procedūrām

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi par maksām, ko piemēro šajā nodaļā minētajām tiešsaistes procedūrām, ir pārredzami un tiek piemēroti nediskriminējošā veidā.

2.  Jebkuras 16. pantā minēto reģistru iekasētās maksas par tiešsaistes procedūrām ▌nepārsniedz summu, kas vajadzīga, lai atgūtu izmaksas par šādu pakalpojumu sniegšanu.

13.e pants

Maksājumi

Ja par šajā nodaļā paredzētās procedūras veikšanu ir jāmaksā, dalībvalstis nodrošina, ka minēto maksājumu var veikt, izmantojot plaši pieejamu tiešsaistes maksājumu pakalpojumu, ko var izmantot pārrobežu maksājumiem, kas ļauj identificēt personu, kura veikusi maksājumu, un kuru sniedz finanšu iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī.

13f pants

Informācijas prasības

Dalībvalstis nodrošina, ka kodolīga un lietotājdraudzīga informācija bez maksas un vismaz tajā valodā, ko saprot pēc iespējas lielāks pārrobežu lietotāju skaits, tiek darīta pieejama reģistrācijas portālos vai tīmekļa vietnēs, kas ir pieejamas ar vienoto digitālo vārteju, lai palīdzētu sabiedrību izveidē un filiāļu reģistrēšanā. Informācijā ietver vismaz šādus elementus:

   a) noteikumi par sabiedrību izveidi, ietverot 13.g un 13.j pantā minētās tiešsaistes procedūras, un prasības attiecībā uz veidņu izmantošanu un pārējiem izveides dokumentiem, personu identificēšanu, valodu lietojumu un piemērojamām maksām;
   b) noteikumi par filiāļu reģistrēšanu, ietverot 28.a un 28.b pantā minētās tiešsaistes procedūras, un prasības attiecībā uz ▌reģistrācijas dokumentiem, personu identificēšanu un valodu lietojumu;
   c) piemērojamo noteikumu izklāsts par to, kā kļūt par sabiedrības administratīvās struktūras, vadības struktūras vai uzraudzības struktūras locekli, tostarp noteikumu par vadītāju atstādināšanu no amata un iestādēm vai struktūrām, kuras atbildīgas par tādas informācijas glabāšanu, kas attiecas uz atstādinātajiem vadītājiem;

   d) sabiedrības ▌administratīvās struktūras, vadības struktūras un uzraudzības struktūras pilnvaru un pienākumu izklāsts, tostarp par pilnvarojumu ▌pārstāvībai attiecībā pret trešām personām.

___________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).”;

"

5)  direktīvas I sadaļas III nodaļā iekļauj šādu iedaļu:"

“1.A IEDAĻA

Izveide tiešsaistē, dokumentu iesniegšana tiešsaistē un atklātība

13.g pants

Sabiedrību izveide tiešsaistē

1.  Ievērojot 13.b panta 4. punkta un šā panta 8. punkta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrību izveidi pilnībā var veikt tiešsaistē bez nepieciešamības pieteikuma iesniedzējiem ▌personiski ierasties ▌iestādē vai pie ▌personas vai ▌struktūras, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota nodarboties ar jebkuru sabiedrību izveides tiešsaistē aspektu, ieskaitot sabiedrības dibināšanas dokumentu izstrādi.

Tomēr dalībvalstis var nolemt nenodrošināt ▌izveides tiešsaistē ▌procedūras attiecībā uz citiem sabiedrību veidiem, kas nav uzskaitīti IIA pielikumā.

2.  Dalībvalstis pieņem sīki izstrādātus noteikumus par sabiedrību izveidi tiešsaistē, tostarp par veidņu izmantošanu, kas minētas 13.g pantā, un dokumentiem un informāciju, kura nepieciešama sabiedrības izveidei. Kā daļu no minētajiem noteikumiem dalībvalstis nodrošina, ka šādu izveidi tiešsaistē var veikt, iesniedzot dokumentus vai informāciju elektroniskā formā, tostarp 16.a panta 4. punktā minēto dokumentu un informācijas elektroniskas kopijas.

3.  Panta 2. punktā minētie noteikumi paredz vismaz:

   a) procedūras, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējiem ir vajadzīgā tiesībspēja un tie ir pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību;
   b) līdzekļus, lai pārbaudītu pieteikuma iesniedzēju identitāti saskaņā ar 13.b pantu;
   c) prasības pieteikuma iesniedzējiem izmantot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus.
   d) procedūras, lai pārbaudītu sabiedrības mērķa likumību, ciktāl šādas pārbaudes paredzētas valsts tiesību aktos;
   e) procedūras, lai pārbaudītu sabiedrības nosaukuma likumību, ciktāl šādas pārbaudes paredzētas valsts tiesību aktos;
   f) procedūras, lai pārbaudītu vadītāju iecelšanu.

4.  Panta 2. punktā minētie noteikumi jo īpaši var paredzēt arī:

   a) procedūras, lai nodrošinātu sabiedrību dibināšanas dokumentu likumību, tostarp veidņu pareizas izmantošanas pārbaudes;
   b) sekas, kādas ir vadītāju atstādināšanai no amata, ko veikusi kompetentā iestāde jebkurā dalībvalstī;
   c) uzdevumu, kāds ir ▌notāram vai citai personai vai struktūrai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota nodarboties ar jebkuru sabiedrības izveides tiešsaistē aspektu;
   d) izslēgšanu no izveides tiešsaistē gadījumos, kad sabiedrības akciju kapitāls ir samaksāts kā iemaksas natūrā.

5.  Dalībvalstis neparedz nosacījumu, ka, lai izveidotu sabiedrību tiešsaistē, pirms sabiedrības reģistrēšanas ir jāsaņem licences vai atļaujas, ja vien šāds nosacījums nav nepieciešams, lai nodrošinātu valsts tiesību aktos noteiktu pienācīgu uzraudzību attiecībā uz konkrētām darbībām.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kuros kā procedūras daļa ir jāsamaksā akciju kapitāls, lai izveidotu sabiedrību, šādu maksājumu var veikt tiešsaistē saskaņā ar 13.e pantu uz tādas bankas kontu, kas darbojas Savienībā. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka šādu maksājumu apliecinājumu arī var sniegt tiešsaistē.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka izveide tiešsaistē tiek pabeigta piecu darba dienu laikā, ja sabiedrību izveido vienīgi fiziskas personas, kas izmanto 13.h pantā minētās veidnes, vai visos pārējos gadījumos - desmit darba dienu laikā pēc viena no turpmāk minētajiem notikumiem, kurš ir vēlākais:

   a) diena, kad ir pabeigtas visas formalitātes, kas nepieciešamas izveidei tiešsaistē, tostarp iestāde vai ▌struktūra, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota nodarboties ar jebkuru sabiedrības izveides tiešsaistē aspektu, ir saņēmusi visus dokumentus un informāciju, kas atbilst valsts tiesību aktiem;
   b) diena, kad ir veikts reģistrācijas maksas maksājums, iemaksa skaidrā naudā akciju kapitālā vai — ja iemaksa akciju kapitālā ir jāveic natūrā — kā noteikts valsts tiesību aktos.

Ja procedūru nav iespējams pabeigt šajā punktā minētajā termiņā, dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam ▌paziņo par kavēšanās iemesliem.

8.  Ja tas ir pamatoti sabiedrības interešu vārdā, nodrošinot atbilstību noteikumiem par tiesībspēju un pieteikuma iesniedzēju pilnvarām pārstāvēt sabiedrību, iestāde vai jebkura persona vai struktūra, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota nodarboties ar jebkuru sabiedrības izveides tiešsaistē aspektu, ieskaitot dibināšanas dokumentu izstrādi, var pieprasīt pieteikuma iesniedzēja fizisku klātbūtni. Dalībvalstis nodrošina, ka šādos gadījumos pieteikuma iesniedzēju fizisku klātbūtni var prasīt tikai, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ja ir pamats aizdomām, ka nav ievēroti 3. punkta a) apakšpunkta noteikumi. Dalībvalstis nodrošina, ka visus pārējos procedūras posmus tomēr var pabeigt tiešsaistē.

13.h pants

Sabiedrību izveides tiešsaistē veidnes

1.  Dalībvalstis reģistrācijas portālos vai tīmekļa vietnēs, kurām var piekļūt ar vienotās digitālās vārtejas starpniecību, dara pieejamas veidnes IIA pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem. Dalībvalstis var arī tiešsaistē darīt pieejamas veidnes citu veidu sabiedrību izveidei ▌.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētās veidnes pieteikuma iesniedzēji var izmantot kā daļu no 13.g pantā minētās procedūras izveidei tiešsaistē. Ja pieteikuma iesniedzēji minētās veidnes izmanto saskaņā ar noteikumiem, kas minēti 13.g panta 4. punktā a) apakšpunktā, prasību, ka sabiedrības dibināšanas dokumenti ir jāsagatavo un jāapliecina tiesību aktos noteiktajā kārtībā, ja nav paredzēta preventīva administratīvā vai tiesu pārbaude, kā noteikts 10. pantā, uzskata par izpildītu.

Šī direktīva neskar prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem, lai dibināšanas dokumenti būtu izstrādāti noteiktā juridiskā formā, ja vien joprojām ir iespējama izveide tiešsaistē, kā minēts 13.g pantā.

3.  Dalībvalstis veidnes dara pieejamas vismaz vienā no Savienības oficiālajām valodām, ko saprot pēc iespējas lielāks skaits pārrobežu lietotāju. Veidņu pieejamība valodās, kas nav attiecīgās dalībvalsts oficiālā valoda vai valodas, kalpo vienīgi informatīviem nolūkiem, ja vien minētā dalībvalsts nenolemj, ka sabiedrību ir iespējams izveidot, izmantojot arī veidnes šādās citās valodās.

4.  Veidnes saturu reglamentē valsts tiesību akti.

13.i pants

No amata atstādināti vadītāji

1.  ▌Dalībvalstis nodrošina, ka tām ir noteikumi par vadītāju atstādināšanu no amata. Minētie noteikumi ietver to, ka ir paredzēta iespēja ņemt vērā spēkā esošu atstādināšanu no amata vai informāciju, kas attiecas uz atstādināšanu no amata citā dalībvalstī. Šā panta nolūkā jēdziens “vadītājs” ietver vismaz ▌14. panta d) punkta i) apakšpunktā minētās personas.

2.  Dalībvalstis var pieprasīt, lai personas, kas piesakās uz vadītāja amatu, apliecinātu, ka tās ir informētas par visiem apstākļiem, kuru rezultātā varētu notikt atstādināšana no amata attiecīgajā dalībvalstī.

Dalībvalstis var atteikties iecelt personu sabiedrības vai filiāles vadītāja amatā, ja minētā persona attiecīgajā brīdī ir atstādināta no vadītāja amata citā dalībvalstī.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka tās spēj atbildēt uz citas dalībvalsts pieprasījumu sniegt informāciju, kas attiecas uz vadītāju atstādināšanu no amata saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura sniedz atbildi uz pieprasījumu.

4.   Lai atbildētu uz šā panta 3. punktā minēto pieprasījumu, dalībvalstis veic vismaz tos pasākumus, kas nepieciešami, lai tās, izmantojot 22. pantā minēto sistēmu, spētu nekavējoties sniegt informāciju par to, vai attiecīgā persona ir atstādināta no amata vai reģistrēta kādā no dalībvalstu reģistriem, kurā iekļauta informācija par vadītāju atstādināšanu no amata. Dalībvalstis var arī apmainīties ar papildu informāciju, piemēram, par atstādināšanas laiku un iemesliem. Šādu apmaiņu reglamentē valsts tiesību akti.

5.  Komisija ar 24. pantā minēto īstenošanas aktu paredz sīki izstrādātu kārtību un tehniskos parametrus attiecībā uz šā panta 4. punktā minēto informācijas apmaiņu.

6.   Šā panta 1.–5. punktu piemēro mutatis mutandis, ja sabiedrība informāciju par jauna vadītāja iecelšanu iesniedz 16. pantā minētajā reģistrā.

7.  Šajā pantā minēto personu personas datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un valsts tiesību aktiem, lai atbilstīgi valsts tiesību aktiem pilnvarotā iestāde, persona vai struktūra nolūkā novērst krāpšanu vai cita veida ļaunprātīgu rīcību, varētu izvērtēt nepieciešamo informāciju, kas attiecas uz personas atstādināšanu no vadītāja amata, un lai nodrošinātu, ka visas personas, kas mijiedarbojas ar sabiedrībām vai filiālēm, ir aizsargātas.

Dalībvalstis nodrošina, ka 16. pantā minētie reģistri, iestādes, personas vai struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotas nodarboties ar jebkuru tiešsaistes procedūras aspektu, šā panta nolūkiem nosūtītos personas datus neglabā ilgāk nekā tas nepieciešams un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā glabā jebkurus personas datus, kas saistīti ar sabiedrības izveidi, filiāles reģistrāciju vai sabiedrības vai filiāles dokumentu iesniegšanu.

13.j pants

Sabiedrību dokumentu un informācijas iesniegšana tiešsaistē

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka reģistrā tiešsaistē var iesniegt 14. pantā minētos dokumentus un informāciju, tostarp informāciju par jebkurām to izmaiņām, termiņā, kas noteikts tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā sabiedrību ▌reģistrē. Ievērojot 13.b panta 4. punkta un attiecīgā gadījumā 13.g panta 8. punkta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka šādu dokumentu iesniegšanu pilnībā var pabeigt tiešsaistē bez nepieciešamības pieteikuma iesniedzējiem ▌personiski ierasties ▌iestādē vai pie ▌personas vai struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota nodarboties ar dokumentu iesniegšanu tiešsaistē.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistē iesniegto dokumentu izcelsmi un integritāti var pārbaudīt elektroniski.

3.  Dalībvalstis var pieprasīt, lai konkrētas sabiedrības vai visas sabiedrības tiešsaistē iesniegtu konkrētus vai visus 1. punktā minētos dokumentus un informāciju.

4.  Dokumentu un informācijas iesniegšanai tiešsaistē mutatis mutandis piemēro 13.g panta 2. līdz 5. punktu.

5.  Dalībvalstis arī turpmāk var atļaut tādām sabiedrībām, notāriem vai citām personām vai struktūrām iesniegt dokumentus citos veidos nekā tie, kas minēti 1. punktā, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus vai papīra formātā, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas nodarboties ar šādiem dokumentu iesniegšanas veidiem .”;

"

6)  direktīvas 16. pantu aizstāj ar šādu:"

16. pants

Informācijas atklāšana reģistrā

1.  Katrā dalībvalstī par katru centrālajā, komercreģistrā vai sabiedrību reģistrā (“reģistrs”) reģistrētu sabiedrību izveido lietu.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībām ir Eiropas vienotais identifikācijas numurs (“EVIN”), kas minēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/884(13) 8. punktā un kas ļauj tās nepārprotami identificēt saziņā starp reģistriem, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kura izveidota saskaņā ar 22. pantu (“reģistru savstarpējās savienojamības sistēma”). Minētajā vienotajā identifikācijas numurā ir vismaz tādi elementi, kas ļauj identificēt reģistra dalībvalsti, izcelsmes valsts reģistru un sabiedrības numuru minētajā reģistrā, un — attiecīgā gadījumā — elementi, kuri ļauj izvairīties no identificēšanas kļūdām.

2.  Visus dokumentus un informāciju, kas ir jānodod atklātībā saskaņā ar 14. pantu, glabā šā panta 1. punktā minētajā lietā vai tieši ievada reģistrā, un reģistrā ievadīto ierakstu priekšmetu reģistrē lietā.

Visus 14. pantā minētos dokumentus un informāciju neatkarīgi no tā, ar kādiem līdzekļiem tie ir iesniegti, glabā lietā reģistrā vai tieši ievada tajā elektroniski. Dalībvalstis nodrošina, ka visus dokumentus un informāciju, kas reģistrēti papīra formā, reģistrs pēc iespējas ātrāk pārveido elektroniskā formā.

Dalībvalstis nodrošina, ka 14. pantā minētos dokumentus un informāciju, kas līdz 2006. gada 31. decembrim iesniegti papīra formā, reģistrs pārveido elektroniskā formā, saņemot pieprasījumu nodot tos atklātībā elektroniski.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka 14. pantā minētos dokumentus un informāciju nodod atklātībā, darot tos publiski pieejamus reģistrā. Turklāt dalībvalstis var arī pieprasīt, lai daži vai visi minētie dokumenti un informācija tiktu publicēti valsts oficiālajā vēstnesī, kas paredzēts minētajam nolūkam, vai piemērot vienlīdz efektīvus līdzekļus. Minētie līdzekļi ietver vismaz tādas sistēmas izmantošanu, kurā publicētajiem dokumentiem vai informācijai var piekļūt hronoloģiskā secībā, izmantojot centrālo elektronisko platformu. Šādos gadījumos reģistrs nodrošina, ka reģistrs elektroniski nosūta minētos dokumentus un informāciju valsts oficiālajam vēstnesim vai centrālai elektroniskai platformai.

4.  Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nepieļautu neatbilstību starp reģistrā iekļauto informāciju un iesniegtajiem dokumentiem.

Dalībvalstis, kuras pieprasa dokumentu un informācijas publicēšanu valsts oficiālajā vēstnesī vai centrālajā elektroniskajā platformā, veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nepieļautu nekādu neatbilstību starp informāciju, kura atklāta saskaņā ar 3. punktu, un informāciju, kas publicēta oficiālajā vēstnesī vai platformā.

Ja saskaņā ar šo pantu tiek konstatēta neatbilstība, prevalē reģistrā atklātībā nodotie dokumenti un informācija.

5.  Sabiedrība var izmantot 14. pantā minētos dokumentus un informāciju pret trešām personām tikai pēc tam, kad tie nodoti atklātībā saskaņā ar šā panta 3. punktu, ja vien sabiedrība nepierāda, ka trešās personas par tiem ir zinājušas.

Tomēr attiecībā uz darījumiem, kas notikuši agrāk nekā 16 dienas pēc nodošanas atklātībā, dokumentus un informāciju nevar izmantot pret trešām personām, kuras pierāda, ka tām nav bijis iespējams par tiem zināt.

Trešās personas vienmēr var izmantot visus dokumentus un informāciju, attiecībā uz ko nodošanas atklātībā formalitātes vēl nav pabeigtas, izņemot gadījumus, kad šādi dokumenti vai informācija nav nododami atklātībā un līdz ar to nav izmantojami.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka visi dokumenti un informācija, kas ▌iesniegta kā daļa no sabiedrības izveides, filiāles ▌reģistrācijas vai ▌sabiedrības vai filiāles iesniedzamajiem dokumentiem, tiek glabāta reģistros mašīnlasāmā un meklēšanai piemērotā formātā vai kā strukturētie dati.”;

"

7)  iekļauj šādu 16.a pantu:"

“16.a pants

Piekļuve atklātībā nodotajai informācijai

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka visu 14. pantā minēto dokumentu un informācijas kopijas vai jebkuras to daļas kopijas var iegūt no reģistra pēc pieprasījuma un ka šādu pieprasījumu reģistrā var iesniegt papīra formā vai elektroniski.

Tomēr dalībvalstis var nolemt, ka konkrēti dokumentu un informācijas veidi vai to daļas, kas tika iesniegti papīra formā 2006. gada 31. decembrī vai pirms tam, nav pieejami elektroniski, ja ir pagājis konkrēts periods starp dokumentu iesniegšanas datumu un pieprasījuma iesniegšanas datumu. Šāds konkrēts periods nav mazāks par 10 gadiem.

2.  Cena par visu 14. pantā minēto dokumentu un informācijas kopijas vai jebkuras to daļas kopijas saņemšanu papīra formā vai elektroniski nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas, ietverot reģistru izveides un uzturēšanas izmaksas.

3.  Pieprasītājam izsniegtās elektroniskās un papīra kopijas apliecina ar vārdiem “kopija pareiza”, ja vien pieprasītājs neatsakās no šāda apliecinājuma.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka reģistra sniegto dokumentu un informācijas elektroniskās kopijas un izraksti ir autentificēti, izmantojot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus, lai garantētu, ka reģistrs ir sniedzis elektroniskos izrakstus un to saturs ir reģistrā glabātā dokumenta pareiza kopija vai ka tā saskan ar informāciju, kas tajā iekļauta.”;

"

8)  direktīvas 17. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Atbilstīgi 16. panta 3., 4. un 5. punktam dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama atjaunināta informācija, kas izskaidro valsts tiesību aktu noteikumus, saskaņā ar kuriem trešās personas var izmantot 14. pantā minēto informāciju un visu veidu dokumentus.”;

"

9)  direktīvas 18. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Elektroniskās kopijas 14. pantā minētajiem dokumentiem un informācijai arī dara publiski pieejamas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Dalībvalstis var arī darīt pieejamus 14. pantā minētos dokumentus un informāciju attiecībā uz sabiedrību veidiem, kas nav uzskaitīti II pielikumā.”;

"

b)  panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“a) šīs direktīvas 14. pantā minētie dokumenti un informācija, tostarp attiecībā uz sabiedrību veidiem, kas nav uzskaitīti II pielikumā, ja dalībvalstis ir darījušas pieejamus šādus dokumentus;”;

"

10)  direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:"

“19. pants

Maksa par dokumentiem un informāciju

1.  Maksas, ko iekasē par 14. pantā minēto dokumentu un informācijas izsniegšanu, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, nepārsniedz attiecīgās administratīvās izmaksas, ietverot reģistru izveides un uzturēšanas izmaksas.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, bez maksas ir pieejama vismaz šāda informācija un dokumenti:

   a) sabiedrības nosaukums vai nosaukumi un juridiskā forma;
   b) sabiedrības juridiskā adrese un dalībvalsts, kurā tā ir reģistrēta;
   c) sabiedrības reģistrācijas numurs un tās EVIN;
   d) sīkāka informācija par sabiedrības tīmekļa vietni, ja šāda informācija ir iekļauta valsts reģistrā;
   e) sabiedrības statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piemēram, vai tā ir slēgta, svītrota no reģistra, likvidēta, tās darbība izbeigta, saimnieciski aktīva vai neaktīva, ciktāl šāda informācija ir iekļauta valstu reģistros;
   f) sabiedrības mērķis, ja tas ir ierakstīts valsts reģistrā;

   g) visu to personu dati, kuras sabiedrība vai nu kā struktūru, vai kā jebkādas šādas struktūras locekļus attiecīgajā brīdī ir pilnvarojusi to pārstāvēt attiecībās ar trešām personām un tiesvedībās, un informācija par to, vai attiecīgās personas, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt sabiedrību, var rīkoties vienas pašas, vai arī tām jārīkojas kopīgi;
   h) informācija par sabiedrības atvērtajām filiālēm citā dalībvalstī, tostarp nosaukums, reģistrācijas numurs, EVIN un dalībvalsts, kurā filiāle ir reģistrēta.

3.  Apmaiņa ar informāciju, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, reģistriem ir bez maksas.

4.  Dalībvalstis var nolemt, ka d) un f) apakšpunktā minētā informācija bez maksas ir jādara pieejama tikai citu dalībvalstu iestādēm.”;

"

11)  direktīvas 20. panta 3. punktu svītro;

12)  direktīvas 22. pantu groza šādi:

a)  panta 4. punktam pievieno šādu daļu:"

“Komisija var arī izveidot papildu piekļuves punktus reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai. Šādi piekļuves punkti ir sistēmas, ko izstrādājusi un uztur Komisija vai citas Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras, lai veiktu savas administratīvās funkcijas vai izpildītu Savienības tiesību aktu noteikumus. Komisija bez nepamatotas kavēšanās paziņo dalībvalstīm par šādu piekļuves punktu izveidi un jebkādām būtiskām izmaiņām to darbībā.”;

"

b)  panta 5. punktu aizstāj ar šādu:"

“5. Piekļuvi informācijai no reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas nodrošina, izmantojot portālu un dalībvalstu un Komisijas izveidotos papildu piekļuves punktus.”;

"

13)  direktīvas 24. pantu groza šādi:

a)  panta d) punktu aizstāj ar šādu:"

“d) tehnisko specifikāciju, ar kuru nosaka metodes informācijas apmaiņai starp sabiedrības reģistru un filiāles reģistru, kā minēts 20. pantā, 28.a panta 4. un 6. punktā, un 28.c, 30.a un 34. pantā;”

"

b)  punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“e) sīku sarakstu ar datiem, kas jānosūta, apmainoties ar informāciju starp reģistriem, kā minēts 20., 28.a, 28.c, 30.a, 34. un 130. pantā;”,

"

c)  panta n) punktu aizstāj ar šādu:"

“n) procedūru un tehniskās prasības papildu piekļuves punktu savienošanai ar platformu, kā minēts 22. pantā;”

"

d)  pievieno šādu punktu:"

“o) sīki izstrādātu kārtību un tehniskos parametrus attiecībā uz 13.i pantā minēto informācijas apmaiņu starp reģistriem.”;

"

e)  panta beigās pievieno šādu daļu:"

“Līdz … [18 mēneši pēc stāšanās spēkā dienas] Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar d), e), n) un o) apakšpunktu.”;

"

14)  direktīvas I sadaļas III nodaļas 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“Reģistrācijas un atklātībā nodošanas noteikumi, kas ir piemērojami citu dalībvalstu sabiedrību filiālēm”;

"

15)  direktīvas I sadaļas III nodaļas 2. iedaļā iekļauj šādus pantus:"

“28.a pants

Filiāļu tiešsaistes reģistrācija

1.  Ievērojot 13.b panta 4. punktu un mutatis mutandis 13.g panta 8. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka tādas sabiedrības filiāles reģistrāciju, ko reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti, dalībvalstī pilnībā var veikt tiešsaistē bez nepieciešamības pieteikuma iesniedzējiem personiski ierasties ▌iestādē vai pie ▌personas vai struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota nodarboties ar jebkuru filiāles reģistrācijas pieteikuma aspektu.

2.  Dalībvalstis izklāsta sīki izstrādātus noteikumus par filiāļu tiešsaistes reģistrāciju, tostarp noteikumus par dokumentiem un informāciju, kas jāiesniedz kompetentajai iestādei. Kā daļu no minētajiem noteikumiem dalībvalstis nodrošina, ka tiešsaistes reģistrāciju var veikt, iesniedzot informāciju vai dokumentus elektroniskā formā, tostarp 16.a panta 4. punktā minēto dokumentu un informācijas elektroniskas kopijas, vai izmantojot iepriekš reģistram iesniegto informāciju vai dokumentus.

3.  Panta 2. punktā minētie noteikumi paredz vismaz:

   a) procedūru, lai nodrošinātu, ka pieteikuma iesniedzējiem ir vajadzīgā tiesībspēja un tie ir pilnvaroti pārstāvēt sabiedrību;
   b) līdzekļus, lai pārbaudītu tās personas vai personu identitāti, kas reģistrē filiāli, vai to pārstāvju identitāti.
   c) prasības pieteikuma iesniedzējiem izmantot Regulā (ES) Nr. 910/2014 minētos uzticamības pakalpojumus.

4.  Panta 2. punktā minētajos noteikumos var paredzēt arī procedūras, lai veiktu turpmāk minēto:

   a) pārbaudītu filiāles mērķa likumību;
   b) pārbaudītu filiāles nosaukuma likumību;
   c) pārbaudītu filiāles reģistrēšanai iesniegto dokumentu un informācijas likumību;
   d) noteiktu uzdevumu, kāds saskaņā ar piemērojamiem valsts noteikumiem filiāles reģistrācijas procesā ir notāram vai citai procesā iesaistītai personai vai struktūrai.

5.  Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, dalībvalstis var pārbaudīt informāciju par sabiedrību, ja tiek reģistrēta tādas sabiedrības filiāle, kas veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī.

Dalībvalstis nenosaka, ka filiāles tiešsaistes reģistrācija ir atkarīga no kādas licences vai atļaujas saņemšanas, pirms filiāle tiek reģistrēta, ja vien šāds nosacījums nav nepieciešams, lai nodrošinātu valsts tiesību aktos noteiktu pienācīgu uzraudzību attiecībā uz konkrētām darbībām.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka filiāles tiešsaistes reģistrācija tiek pabeigta 10 darba dienu laikā pēc tam, kad pabeigtas visas formalitātes, tostarp iestāde, persona vai struktūra, kura saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pilnvarota nodarboties ar jebkuru filiāles reģistrācijas aspektu, ir saņēmusi visus vajadzīgos dokumentus un informāciju, kas atbilst valsts tiesību aktiem.

Ja šajā punktā minētajā termiņā filiāli reģistrēt nav iespējams, dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējam paziņo par kavēšanās iemesliem.

7.  Pēc tādas sabiedrības filiāles reģistrācijas, kas veic uzņēmējdarbību saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, tās dalībvalsts reģistrs, kurā ir reģistrēta minētā filiāle, paziņo dalībvalstij, kurā ir reģistrēta sabiedrība, ka filiāle ir reģistrēta, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu. Dalībvalsts, kurā ir reģistrēta sabiedrība, apliecina, ka saņēmusi šādu paziņojumu, un nekavējoties reģistrē informāciju savā reģistrā.

28.b pants

Dokumentu attiecībā uz filiālēm iesniegšana tiešsaistē

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka 30. pantā minētos dokumentus un informāciju vai informāciju par jebkurām to pārmaiņām var iesniegt tiešsaistē termiņā, kas noteikts tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā filiāle veic uzņēmējdarbību. Ievērojot 13.b panta 4. punkta un mutatis mutandis 13.g panta 8. punkta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka šādu dokumentu iesniegšanu pilnībā var veikt tiešsaistē bez nepieciešamības pieteikuma iesniedzējiem ▌personiski ierasties iestādē vai pie personas vai struktūras, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarota nodarboties ar tiešsaistē iesniegtajiem dokumentiem.

2.  Tiešsaistē veiktai dokumentu iesniegšanai attiecībā uz filiālēm mutatis mutandis piemēro 28.a panta 2. līdz 5. punktu.

3.  Dalībvalstis var pieprasīt, lai atsevišķus vai visus 1. punktā minētos dokumentus un informāciju iesniegtu tikai tiešsaistē.

28.c pants

Filiāļu slēgšana

Dalībvalstis nodrošina, ka pēc tam, kad saņemti 30. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētie dokumenti un informācija, tās dalībvalsts reģistrs, kurā ir reģistrēta sabiedrības filiāle, ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas palīdzību informē tās dalībvalsts reģistru, kurā ir reģistrēta sabiedrība, par to, ka tās filiāle ir slēgta un no reģistra svītrota. Sabiedrības dalībvalsts reģistrs, arī izmantojot minēto sistēmu, apliecina, ka saņēmis šādu paziņojumu, un ▌nekavējoties reģistrē šo informāciju ▌.”;

"

16)  iekļauj šādu 30.a pantu:"

“30.a pants

Sabiedrības dokumentu un informācijas izmaiņas

1.  Izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, dalībvalsts, kurā ir reģistrēta sabiedrība, nekavējoties paziņo dalībvalstij, kurā ir reģistrēta sabiedrības filiāle, gadījumā, ja ir iesniegta informācija par izmaiņām saistībā ar jebkuru no turpmāk minētajiem elementiem:

   a) sabiedrības nosaukums;
   b) sabiedrības juridiskā adrese;
   c) sabiedrības reģistrācijas numurs reģistrā;
   d) sabiedrības juridiskā forma;
   e) direktīvas 14. panta d) un f) punktā minētie dokumenti un informācija.

Pēc tam, kad saņemts šā punkta pirmajā daļā minētais paziņojums, tās dalībvalsts reģistrs, kurā ir reģistrēta filiāle, ar reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas palīdzību apliecina, ka ir saņemts šāds paziņojums, un nodrošina, ka 30. panta 1. punktā minētie dokumenti un informācija nekavējoties tiek atjaunināta.”;

"

17)  direktīvas 31. pantam pievieno šādu daļu:"

“Dalībvalstis var paredzēt, ka prasību par 30. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto grāmatvedības dokumentu obligāto nodošanu atklātībā var uzskatīt par izpildītu ar nodošanu atklātībā saskaņā ar 14. panta f) punktu tās dalībvalsts reģistrā, kurā sabiedrība ir reģistrēta.”;

"

18)  direktīvas 43. pantu svītro;

19)  direktīvas 161. pantu aizstāj ar šādu:"

“161. pants

Datu aizsardzība

Visu personas datu apstrādi, ko veic šīs direktīvas kontekstā, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.”;

"

20)  iekļauj šādu pantu:"

“162.a pants

Pielikumu grozījumi

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par jebkādām izmaiņām to tiesību aktos attiecībā uz kapitālsabiedrību veidiem, kas varētu ietekmēt I, II un IIA pielikuma saturu.

Ja dalībvalsts informē Komisiju, ievērojot šā panta pirmo daļu, Komisija ir pilnvarota pielāgot I, II un IIA pielikumā iekļautos sabiedrību veidus saskaņā ar šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 163. pantu.”;

"

21)  direktīvas 163. pantu aizstāj ar šādu:"

“163. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 25. panta 3. punktā un 162.a. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 25. panta 3. punktā un 162.a pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 25. panta 3. punktu vai 162.a pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

"

22)  direktīvas I pielikuma 27. ievilkumu aizstāj ar šādu:"

“— Zviedrijā:

publikt aktiebolag;”;

"

23)  direktīvas II pielikuma 27. ievilkumu aizstāj ar šādu:"

“— Zviedrijā:

privat aktiebolag

publikt aktiebolag;”;

"

24)  iekļauj IIa pielikumu, kura teksts izklāstīts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz ... [2 gadi pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

2.  Neatkarīgi no šā panta 1. punkta dalībvalstīs līdz ... [4 gadi pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1. panta 5. punktu attiecībā uz Direktīvas (ES) 2017/1132 13.i pantu un 13.j panta 2. punktu un šīs direktīvas 1. panta 6. punktu attiecībā uz Direktīvas (ES) 2017/1132 16. panta 6. punktu.

3.  Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis, kuras šīs direktīvas transponēšanā sastopas ar sevišķām grūtībām, ir tiesīgas izmantot 1. punktā paredzētā laikposma pagarinājumu, kas nepārsniedz vienu gadu. Dalībvalstis sniedz objektīvus iemeslus, kāpēc vajadzīgs šāds pagarinājums. Savu nodomu šādu pagarinājumu izmantot dalībvalstis paziņo Komisijai ... [18 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas].

4.  Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā šāda atsauce izdarāma.

5.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Ziņojumu sniegšana, pārskatīšana un datu vākšana

1.  Komisija ne vēlāk kā ... [5 gadi pēc šīs grozošās direktīvas spēkā stāšanās dienas] vai gadījumā, ja kāda dalībvalsts izmanto 2. panta 3. punktā minēto atkāpi, ne vēlāk kā ... [6 gadi pēc šīs grozošād direktīvas spēkā stāšanās dienas] veic ar šo direktīvu Direktīvā (ES) 2017/1132 ieviesto noteikumu izvērtējumu un iesniedz ziņojumu par konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, izņemot attiecībā uz 2. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem, par kuriem šādu izvērtējumu un ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā ... [7 gadi pēc šīs grozošās direktīvas spēkāstāšanās dienas].

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga ziņojumu sagatavošanai, proti, sniedzot datus par tiešsaistes reģistrāciju skaitu un ar to saistītajām izmaksām.

2.  Komisijas ziņojumā cita starpā izvērtē:

a)  ▌iespējas nodrošināt to sabiedrību veidu pilnīgu tiešsaistes reģistrāciju, kas nav uzskaitītas IIA pielikumā;

b)  ▌iespējas dalībvalstīm nodrošināt veidnes kapitālsabiedrību visiem veidiem un vajadzību un iespējas nodrošināt saskaņotu visai Savienībai paredzētu veidni, kas jāizmanto visām dalībvalstīm IIA pielikumā uzskaitīto sabiedrību veidiem;

c)  praktisko pieredzi, kāda gūta, piemērojot 13.i pantā minētos noteikumus par vadītāju atstādināšanu no amata;

d)  metodes dokumentu iesniegšanai tiešsaistē un tiešsaistes piekļuvei, tostarp lietojumprogrammas saskarņu izmantošanu;

e)  vajadzību un iespējas uzlabot tādas informācijas pieejamību bez maksas, kas nav 19. panta 2. punktā prasītā informācija, un nodrošināt netraucētu piekļuvi šādai informācijai;

f)  vajadzību un iespējas vairāk piemērot vienreizējas iesniegšanas principu.

3.  Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus Direktīvas (ES) 2017/1132 grozījumiem.

4.  Lai ar šo direktīvu Direktīvā (ES) 2017/1132 ieviesto noteikumu izvērtējums būtu uzticams, dalībvalstis vāc datus par to, kā izveide tiešsaistē darbojas praksē. Parasti šādā informācijā jānorāda, cik sabiedrību izveidotas tiešsaistē, cik gadījumos izmantotas veidnes vai cik bieži bijusi nepieciešama fiziska klātbūtne, cik laika vidēji prasījusi izveide tiešsaistē un kādas bijušas vidējās izmaksas. Dalībvalstis šo informāciju paziņo Komisijai divreiz, ne vēlāk kā divus gadus pēc transponēšanas dienas.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

IIA PIELIKUMS

SABIEDRĪBU VEIDI, KAS MINĒTI 13., 13.f, 13.g, 13.h un 162.a PANTĀ

—  Beļģijā:

société privée à responsabilité limitée/besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid,

société privée à responsabilité limitée unipersonnelle/Eenpersoons besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid;

—  Bulgārijā:

дружество с ограничена отговорност,

еднолично дружество с ограничена отговорност;

—  Čehijas Republikā:

společnost s ručením omezeným;

—  Dānijā:

Anpartsselskab;

—  Vācijā:

Gesellschaft mit beschränkter Haftung;

—  Igaunijā:

osaühing;

—  Īrijā:

private company limited by shares or by guarantee/cuideachta phríobháideach faoi theorainn scaireanna nó ráthaíochta,

designated activity company/cuideachta ghníomhaíochta ainmnithe;

—  Grieķijā:

εταιρεία περιορισμένης ευθύνης,

ιδιωτική κεφαλαιουχική εταιρεία;

—  Spānijā:

sociedad de responsabilidad limitada;

—  Francijā:

société à responsabilité limitée,

entreprise unipersonnelle à responsabilité limitée,

société par actions simplifiée,

société par actions simplifiée unipersonnelle;

—  Horvātijā:

društvo s ograničenom odgovornošću,

jednostavno društvo s ograničenom odgovornošću;

—  Itālijā:

società a responsabilità limitata,

società a responsabilità limitata semplificata;

—  Kiprā:

ιδιωτική εταιρεία περιορισμένης ευθύνης με μετοχές ή/και με εγγύηση;

—  Latvijā:

sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

—  Lietuvā:

uždaroji akcinė bendrovė;

—  Luksemburgā:

société à responsabilité limitée;

—  Ungārijā:

korlátolt felelősségű társaság;

—  Maltā:

private limited liability company/kumpannija privata;

—  Nīderlandē:

besloten vennootschap met beperkte aansprakelijkheid;

—  Austrijā:

Gesellschaft mit beschränkter Haftung;

—  Polijā:

spółka z ograniczoną odpowiedzialnością;

—  Portugālē:

sociedade por quotas;

—  Rumānijā:

societate cu răspundere limitată;

—  Slovēnijā:

družba z omejeno odgovornostjo;

—  Slovākijā:

spoločnosť s ručením obmedzeným;

—  Somijā:

yksityinen osakeyhtiö/privat aktiebolag;

—  Zviedrijā:

privat aktiebolag;

—  Apvienotajā Karalistē:

private limited by shares or guarantee.”

(1) OV C 62, 15.2.2019., 24. lpp.
(2)OV C 62, 15.2.2019., 24. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).
(5) Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).
(8)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(12)OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/884 (2015. gada 8. jūnijs), ar ko nosaka nepieciešamās tehniskās specifikācijas un procedūras reģistru savstarpējās savienojamības sistēmai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/101/EK (OV L 144, 10.6.2015., 1. lpp.).


Pārrobežu reorganizācija, apvienošanās un sadalīšana ***I
PDF 466kWORD 131k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu (COM(2018)0241 – C8-0167/2018 – 2018/0114(COD))
P8_TA-PROV(2019)0429A8-0002/2019

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0241),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 50. panta 1. un 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam iesniedza priekšlikumu (C8-0167/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 27. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu, kā arī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumus (A8-0002/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu(2)

P8_TC1-COD(2018)0114


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 1. un 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132(5) reglamentē kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Šie noteikumi ir būtisks solis, lai uzlabotu vienotā tirgus darbību attiecībā uz sabiedrībām, dodot tām iespēju izmantot brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr, izvērtējot šos noteikumus, ir konstatēts, ka ir vajadzīgi grozījumi noteikumos par pārrobežu apvienošanos. Spēkā esošie Savienības tiesību akti neparedz tiesisko regulējumu attiecībā uz sabiedrību pārrobežu sadalīšanu, jo Direktīvā (ES) 2017/1132 ir paredzēti tikai noteikumi par kapitālsabiedrību iekšzemes sadalīšanu.

(2)  Brīvība veikt uzņēmējdarbību ir viens no galvenajiem Savienības tiesību principiem. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 49. panta otro daļu saistībā ar LESD 54. pantu sabiedrību brīvība veikt uzņēmējdarbību cita starpā ietver tiesības veidot un vadīt šādas sabiedrības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, kurā sabiedrība veic uzņēmējdarbību. Kā to skaidrojusi Eiropas Savienības Tiesa, tas ietver arī tiesības sabiedrībai, kas izveidota atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem, tikt reorganizētai par sabiedrību, uz kuru attiecas citas dalībvalsts tiesības, ja vien ir ievēroti šīs otras dalībvalsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi un it īpaši šīs dalībvalsts tiesību aktos atzītais kritērijs attiecībā uz sabiedrības saikni ar tās valsts tiesību sistēmu.

(3)  Ja nav saskaņotu Savienības tiesību aktu, saskaņā ar LESD 54. pantu katras dalībvalsts kompetencē ir lemt par piesaistes kritēriju, ar ko nosaka, kuras valsts tiesību akti ir piemērojami sabiedrībai. LESD 54. pants nosaka, ka sabiedrības juridiskā adrese, galvenā vadība un galvenā uzņēmējdarbības vieta ir atzīstamas par vienlīdz svarīgiem piesaistes kritērijiem. Tāpēc, kā precizēts judikatūrā, ▌tas, ka tiek pārcelta tikai juridiskā adrese (nevis galvenā vadība vai galvenā uzņēmējdarbības vieta), nenozīmē, ka nav iespējams piemērot brīvību veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar LESD 49. pantu. ▌

(4)  Šī judikatūras attīstība ir pavērusi jaunas iespējas sabiedrībām vienotajā tirgū, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, efektīvu konkurenci un ražīgumu. Vienlaikus mērķis par vienoto tirgu bez sabiedrībām piemērojamām iekšējām robežām jāsaskaņo ar citiem Eiropas integrācijas mērķiem, piemēram, sociālo aizsardzību, kā noteikts LES 3. pantā un LESD 9. pantā, un sociālā dialoga veicināšanu, kā noteikts LESD 151. un 152. pantā. Sabiedrību tiesībām veikt pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu būtu jāiet roku rokā, un tās būtu pienācīgi jālīdzsvaro ar darbinieku, kreditoru un dalībnieku aizsardzību.

(5)  Pārrobežu reorganizāciju un sadalīšanu reglamentējoša tiesiskā regulējuma trūkums rada juridisko sadrumstalotību un tiesisko nenoteiktību un tādējādi ir uzskatāms par šķērsli brīvībai veikt uzņēmējdarbību. Tas arī nepietiekami aizsargā darbiniekus, kreditorus un dalībniekus vienotajā tirgū.

(6)  Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju pieņemt saskaņotus noteikumus par pārrobežu reorganizāciju un sadalīšanu. Saskaņots tiesiskais regulējums veicinātu ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu ▌aizsardzību ieinteresētajām personām, piemēram, darbiniekiem, kreditoriem un dalībniekiem.

(7)  Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pilnvaras nodrošināt darbiniekiem stingrāku aizsardzību saskaņā ar spēkā esošajiem sociālās jomas tiesību aktiem.

(8)  Pārrobežu reorganizācija ir saistīta ar sabiedrības juridiskās formas maiņu, nezaudējot tās juridiskās personas statusu. Tomēr ne pārrobežu reorganizācijai, ne pārrobežu apvienošanai vai sadalīšanai nevajadzētu novest pie inkorporēšanas prasību apiešanas ▌ dalībvalstī, kurā sabiedrība pēc šīm darbībām ir jāreģistrē. Sabiedrībai būtu pilnībā jāievēro šie nosacījumi, tostarp prasība, ka tās galvenajam birojam jāatrodas galamērķa dalībvalstī, un prasība, kas attiecas uz direktoru atstādināšanu. Tomēr pārrobežu reorganizācijas gadījumā šādu nosacījumu piemērošana galamērķa dalībvalstī nedrīkst ietekmēt reorganizētās sabiedrības juridiskās personas statusa nepārtrauktību. ▌

(9)  Šī direktīva nebūtu jāpiemēro likvidējamām sabiedrībām, ja ir jau sākta aktīvu sadalīšana. Turklāt dalībvalstis var nolemt izslēgt arī tās sabiedrības, uz kurām attiecas citas likvidācijas procedūras. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai izvēlēties nepiemērot šo direktīvu sabiedrībām, uz kurām attiecas valsts tiesību aktos noteiktās maksātnespējas procedūras vai valsts tiesību aktos noteiktais preventīvās pārstrukturēšanas regulējums neatkarīgi no tā, vai šādas procedūras tiek īstenotas kā daļa no valsts maksātnespējas regulējuma vai ārpus tā, kā arī sabiedrībām, uz kurām attiecas krīzes novēršanas pasākumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES nozīmē(6).

Šai direktīvai nevajadzētu skart direktīvu par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, otro iespēju un pārstrukturēšanas, maksātnespējas un saistību dzēšanas procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem.

(10)   Ņemot vērā pārrobežu reorganizācijas, apvienošanās un sadalīšanas (turpmāk “pārrobežu darbības”) sarežģītību un dažādās intereses, ir lietderīgi paredzēt pārrobežu darbības likumības pārbaudi pirms tās veikšanas, lai radītu juridisko noteiktību. Šajā nolūkā ▌ iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka lēmums par pārrobežu darbības apstiprināšanu tiek pieņemts taisnīgi, objektīvi un bez diskriminācijas, pamatojoties uz visiem būtiskajiem elementiem, kas noteikti dalībvalstu un ES tiesību aktos.

(11)   Lai nodrošinātu, ka visu ieinteresēto personu likumīgās intereses tiek ņemtas vērā procedūrā, kas reglamentē pārrobežu darbību, sabiedrībai būtu jāizstrādā un jāatklāj ierosinātās darbības noteikumu projekts, kurā ietverta vissvarīgākā informācija par to. Pārvaldes vai vadības struktūrai, lemjot par pārrobežu darbības noteikumu projektu, vajadzētu pieaicināt valdes līmeņa darbinieku pārstāvjus, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos un/vai ja tas ir saskaņā ar valsts praksi. Šādā informācijā būtu jāietver vismaz plānotā sabiedrības vai sabiedrību juridiskā forma, dibināšanas dokuments, attiecīgā gadījumā — statūti, ierosinātais indikatīvais darbības grafiks un ziņas par dalībniekiem un kreditoriem piedāvātajiem aizsardzības pasākumiem. Uzņēmumu reģistrā būtu jāiekļauj paziņojums, kurā dalībniekus, kreditorus un sabiedrības darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus informē par to, ka viņi var iesniegt komentārus par ierosināto darbību. Dalībvalstis var nolemt, ka ir jāatklāj arī neatkarīgo ekspertu ziņojums.

(12)  Lai sniegtu informāciju tās dalībniekiem un darbiniekiem, sabiedrībai, kas veic pārrobežu darbību, būtu viņiem jāsagatavo ziņojums. Ziņojumā būtu jāizskaidro un jāpamato ierosinātās pārrobežu darbības juridiskie un ekonomiskie aspekti un ierosinātās pārrobežu darbības ietekme uz darbiniekiem. Ziņojumā jo īpaši būti jāizskaidro pārrobežu darbības ietekme uz sabiedrības, tostarp tās meitasuzņēmumu, turpmāko darbību. Attiecībā uz dalībniekiem ziņojumā jo īpaši būtu jāietver dalībniekiem pieejamie iespējamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, jo īpaši informācija par to tiesībām izstāties. Attiecībā uz darbiniekiem ziņojumā būtu arī jāizskaidro ierosinātās pārrobežu darbības ietekme uz nodarbinātības situāciju. Tajā jo īpaši būtu jāizskaidro, vai ir paredzamas būtiskas izmaiņas attiecībā uz tiesību aktos noteikto nodarbināšanas kārtību, koplīgumiem un pārnacionāliem sabiedrības nolīgumiem, un sabiedrības uzņēmējdarbības veikšanas atrašanās vietām, piemēram, galvenā biroja atrašanās vietu, kā arī jāsniedz informācija par vadības struktūru un attiecīgā gadījumā personālu, aprīkojumu, telpām un aktīviem pirms un pēc pārrobežu darbības un par iespējamām izmaiņām darba organizācijā, darba algām, konkrētu amata vietu atrašanās vietām un gaidāmajām sekām darbiniekiem, kuri ieņem šādas amata vietas, kā arī par sabiedrības līmeņa sociālo dialogu, tostarp attiecīgā gadījumā valdes līmeņa darbinieku pārstāvību. Tajā būtu arī jāizskaidro, kā šīs izmaiņas ietekmēs sabiedrības meitasuzņēmumus. Tomēr šī prasība nebūtu jāpiemēro, ja sabiedrības vienīgie darbinieki ir nodarbināti tās pārvaldes struktūrā. Turklāt, lai uzlabotu darbiniekiem piešķirto aizsardzību, darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai paust savu viedokli par ziņojumu, kurā ir izklāstīta pārrobežu darbības ietekme uz viņiem. Ziņojuma sniegšanai un iespējai paust viedokli nebūtu jāskar piemērojamās valsts līmenī veiktās informēšanas un uzklausīšanas procedūras, tostarp tās, kas jāpiemēro pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/14/EK(7) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/38/EK(8) ieviešanas. Ziņojums vai ziņojumi, ja tie ir izstrādāti atsevišķi, būtu ▌jādara ▌pieejami sabiedrības, kura veic pārrobežu reorganizāciju, dalībniekiem un darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav — pašiem darbiniekiem.

(13)  No sabiedrības neatkarīgam ekspertam būtu jāpārbauda pārrobežu darbības noteikumu projekts, naudas kompensācija, ko sabiedrība piedāvā tiem dalībniekiem, kuri vēlas izstāties no sabiedrības, un attiecīgā gadījumā akciju maiņas attiecība, tostarp iespējamā papildu maksājuma naudā apmērs, kas paredzēts noteikumu projektā. Attiecībā uz eksperta neatkarību dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK(9) 22. un 23.b pantā noteiktie principi.

(14)  Informācijai, ko sabiedrība atklāj, vajadzētu būt visaptverošai un tādai, lai ieinteresētajām personām būtu iespēja novērtēt plānotās pārrobežo darbības sekas. Tomēr sabiedrībām nevajadzētu būt pienākumam atklāt konfidenciālu informāciju, kuras atklāšana kaitētu to uzņēmējdarbībai saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem. Šādai informācijas neatklāšanai nebūtu jāierobežo citas šajā direktīvā noteiktās prasības.

(15)  Pamatojoties uz ▌ noteikumu projektu un ziņojumiem, sabiedrības vai sabiedrību dalībnieku pilnsapulcei būtu jāpieņem lēmums par to, vai apstiprināt šo noteikumu projektu, un par nepieciešamajiem grozījumiem dibināšanas dokumentos, tostarp statūtos. Ir svarīgi, lai šādam balsojumam nepieciešamais vairākums būtu pietiekami liels, nodrošinot, ka lēmums ▌ tiek pieņemts, pamatojoties uz ievērojamu balsu vairākumu. Turklāt dalībniekiem vajadzētu būt arī tiesībām balsot par visiem pasākumiem attiecībā uz darbinieku līdzdalību, ja viņiem kopsapulcē ir piešķirtas šīs tiesības.

(16)  Pārrobežu darbības rezultātā dalībnieki bieži vien saskaras ar situāciju, kad mainās viņu tiesībām piemērojamie tiesību akti, jo viņi kļūst par tādas sabiedrības dalībniekiem, kuras darbību reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti, nevis tās, kuras tiesību akti bija piemērojami pirms pārrobežu darbības. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpiedāvā tiem dalībniekiem, kuriem pieder akcijas ar balsstiesībām un kuri balsoja pret noteikumu projektu, vismaz tiesības izstāties no sabiedrības un saņemt par savām akcijām naudas kompensāciju, kas līdzvērtīga akciju vērtībai. Tomēr dalībvalstis var nolemt piedāvāt šīs tiesības arī citiem dalībniekiem, piemēram, dalībniekiem, kuriem pieder akcijas bez balsstiesībām, vai dalībniekiem, kas pārrobežu sadalīšanas rezultātā iegūtu sabiedrības akciju daļu , kas atšķirtos no tās, kāda viņiem bija pirms pārrobežu darbības, vai dalībniekiem, attiecībā uz kuriem nebija nekādu izmaiņu piemērojamo tiesību aktu ziņā, bet kuru konkrētās tiesības pārrobežu darbības dēļ ir mainījušās. Šai direktīvai nebūtu jāskar ne valsts tiesību akti par sabiedrību akciju tirdzniecības un nodošanas līgumu spēkā esību, ne prasības par īpašu juridisku formu. Piemēram, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai paraksti būtu notariāli apliecināti vai apstiprināti.

(17)  Sabiedrībām vajadzētu būt iespējai tādā mērā, cik iespējams, aprēķināt ar pārrobežu darbību saistītās izmaksas. Tādēļ dalībniekiem vajadzētu noteikt par pienākumu paziņot sabiedrībai, vai viņi īstenos tiesības atbrīvoties no savām akcijām. Tas nedrīkstētu skart nevienu oficiālu prasību, kas noteikta dalībvalstu tiesību aktos. Dalībniekiem varētu arī prasīt, lai viņi paziņojumā vai konkrētā termiņā norādītu, vai viņi plāno iebilst pret piedāvāto naudas kompensāciju un prasīt papildu naudas kompensāciju.

(18)  Naudas kompensācijas piedāvājuma aprēķina pamatā vajadzētu būt vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm. Dalībniekiem vajadzētu būt tiesībām saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotā kompetentā administratīvā vai tiesu iestādē, tostarp šķīrējtiesās, apstrīdēt šo aprēķinu un apšaubīt naudas kompensācijas adekvātumu. Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka dalībnieki, kas ir izmantojuši tiesības atbrīvoties no akcijām, ir tiesīgi iesaistīties tiesvedībā, un dalībvalstīm savos tiesību aktos vajadzētu noteikt termiņus, kādos tas tiek darīts.

(19)  Tomēr pārrobežu apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā dalībniekiem, kuriem nebija izstāšanās tiesību vai kuri tās neizmantoja, ir tiesības apstrīdēt akciju maiņas attiecību. Novērtējot akciju maiņas attiecības adekvātumu, kompetentajai administratīvajai vai tiesu iestādei vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotai struktūrai būtu arī jāņem vērā iespējamā papildu maksājuma naudā apmērs, kas paredzēts noteikumu projektā.

(20)   ▌ Turklāt, lai aizsargātu kreditorus ▌ pret sabiedrības maksātnespējas risku pēc pārrobežu darbības, būtu jāatļauj dalībvalstīm pieprasīt apvienošanās procesā iesaistītajai sabiedrībai vai iesaistītajām sabiedrībām sagatavot maksātspējas deklarāciju, kurā norādīts, ka tie nav informēti par iemesliem, kāpēc pārrobežu darbības rezultātā izveidotā sabiedrība vai izveidotās sabiedrības nevarētu izpildīt savas saistības. Šādos apstākļos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt, ka vadības struktūru dalībnieki ir personīgi atbildīgi par minētās deklarācijas pareizību. Tā kā dalībvalstīs ir atšķirīgas juridiskās tradīcijas attiecībā uz maksātspējas deklarāciju izmantošanu un to iespējamām sekām, dalībvalstīm vajadzētu lemt par attiecīgām sekām gadījumā, ja tiek sniegtas neprecīzas vai maldinošas deklarācijas, tostarp par efektīvām un samērīgām sankcijām un saistībām atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

(21)  Lai garantētu pienācīgu kreditoru aizsardzību gadījumos, kad tie ir neapmierināti ar aizsardzību, ko sabiedrība tiem piedāvā ▌ noteikumu projektā, un ja viņiem nav izdevies rast apmierinošu risinājumu ar sabiedrību, kreditori, kas par to paziņojuši sabiedrībai iepriekš, var lūgt ▌ kompetento ▌ iestādi piemērot ▌ aizsardzības pasākumus. Novērtējot šos aizsardzības pasākumus, attiecīgajai iestādei būtu jāņem vērā tas, vai kreditora prasījums ▌sabiedrībai vai trešai personai ▌ ir vismaz līdzvērtīgs un samērīgs tādas kredītkvalitātes ziņā, kāda tā bija pirms pārrobežu darbības, un vai prasību var celt tajā pašā jurisdikcijā ▌.

(22)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina adekvāta aizsardzība tiem kreditoriem, kuri iesaistījās attiecībās ar sabiedrību pirms tam, kad sabiedrība bija publiski paudusi savu nodomu veikt pārrobežu darbību. Tādēļ papildus “Brisele Ia” regulā noteiktajiem vispārējiem noteikumiem dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šādi kreditori, ja viņi vēlas, varētu divu gadu laikā pēc pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas iesniegt prasījumu izcelsmes dalībvalstī. Pēc noteikumu projekta atklāšanas kreditoriem vajadzētu būt iespējai ņemt vērā pārrobežu darbības rezultātā radīto iespējamo jurisdikcijas un piemērojamo tiesību aktu maiņas ietekmi. Aizsargājamie sabiedrības kreditori varētu būt arī pašreizējie un bijušie darbinieki, kas ieguvuši arodpensijas tiesības, un personas, kas saņem arodpensijas pabalstus. Turklāt šajā direktīvā paredzētais divus gadus ilgais aizsardzības pasākums attiecībā uz jurisdikciju, kuru var piemērot tie kreditori, kas prasījumus iesnieguši pirms pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas, neskar valsts tiesību aktus, kuros ir noteikti prasījumu noilguma termiņi.

(23)  Ir svarīgi nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērotas darbinieku tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītiem saistībā ar pārrobežu darbībām. Darbinieku informēšana un uzklausīšana saistībā ar pārrobežu darbībām būtu jāveic saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas noteikts Direktīvā 2002/14/EK, attiecīgos gadījumos to piemērojot Kopienas mēroga uzņēmumiem vai Kopienas mēroga uzņēmumu grupām, kā arī saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK un Padomes Direktīvu 2001/23/EK(10), kurā pārrobežu apvienošanās vai pārrobežu sadalīšana tiek uzskatīta par sabiedrību pārcelšanu minētās direktīvas nozīmē. Šī direktīva neskar Direktīvu 2009/38/EK, Padomes Direktīvu 98/59/EK, Direktīvu 2001/23/EK un Direktīvu 2002/14/EK. Taču, ņemot vērā to, ka šajā direktīvā ir noteikta saskaņota pārrobežu darbību procedūra, ir lietderīgi precizēt jo īpaši grafiku, kurā vajadzētu veikt to darbinieku informēšanu un uzklausīšanu, kuri ir saistīti ar pārrobežu darbību.

(24)  Darbinieku pārstāvībā, kas paredzēta valsts tiesību aktos un/vai attiecīgos gadījumos saskaņā ar valsts praksi, būtu jāietver arī attiecīgas struktūras (ja tādas ir), kas izveidotas saskaņā ar ES tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Uzņēmumu padome, kas izveidota saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK, un pārstāvības struktūra, kas izveidota saskaņā ar Padomes Direktīvu 2001/86/EK(11).

(25)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darbinieku pārstāvji, pildot savas funkcijas, saskaņā ar Direktīvas 2002/14/EK 7. pantu saņem adekvātu aizsardzību un garantijas, kas tiem ļauj pienācīgi veikt uzticētos pienākumus.

(26)  Lai varētu veikt ziņojuma analīzi, sabiedrībai, kas veic pārrobežu darbību, būtu jānodrošina darbinieku pārstāvjiem resursi, kas nepieciešami, lai viņi varētu atbilstīgi izmantot no šīs direktīvas izrietošās tiesības.

(27)   Ja sabiedrība, kas veic pārrobežu darbību, ir īstenojusi darbinieku līdzdalības sistēmu ▌, tad, lai nodrošinātu, ka pārrobežu darbības rezultātā netiek nepamatoti ierobežota darbinieku līdzdalība, pārrobežu darbības rezultātā izveidotajai sabiedrībai vai izveidotajām sabiedrībām būtu jānosaka pienākums pieņemt juridisko formu, kas ļauj īstenot šādu līdzdalību, tostarp atļaujot darbinieku pārstāvju klātbūtni attiecīgās sabiedrības vai attiecīgo sabiedrību vadības vai uzraudzības struktūrā. Turklāt šādā gadījumā, ja starp sabiedrību un tās darbiniekiem notiek bona fide sarunas, tām vajadzētu notikt saskaņā ar Direktīvā 2001/86/EK paredzēto procedūru, lai rastu abpusēji pieņemamu vienošanos par to, kā saskaņot sabiedrības tiesības veikt pārrobežu darbību ar darbinieku tiesībām uz līdzdalību. Šo sarunu rezultātā mutatis mutandis būtu jāpiemēro individualizēta panākta vienošanās vai, ja šāda vienošanās nav panākta, Direktīvas 2001/86/EK pielikumā noteiktie pamatnoteikumi. Lai aizsargātu vai nu panākto vienošanos, vai minēto pamatnoteikumu piemērošanu, sabiedrībai nevajadzētu būt iespējai atcelt līdzdalības tiesības, turpmāko četru gadu laikā veicot turpmāku iekšzemes vai pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos vai sadalīšanu.

(28)  Lai novērstu darbinieku līdzdalības tiesību apiešanu pārrobežu darbības rezultātā, sabiedrībai vai sabiedrībām, kas veic pārrobežu darbību un ir reģistrēta dalībvalstī, kura paredz darbinieku līdzdalības tiesības, nevajadzētu būt iespējai veikt pārrobežu darbību, vispirms neuzsākot sarunas ar tās darbiniekiem vai to pārstāvjiem, ja vidējais sabiedrībā nodarbināto darbinieku skaits ir vienāds ar četrām piektdaļām no valstī noteiktās robežvērtības attiecībā uz darbinieku līdzdalību.

(29)  Visu ieinteresēto personu, jo īpaši darbinieku, līdzdalība veicina to, ka sabiedrības vienotajā tirgū īsteno ilgtermiņā ilgtspējīgu pieeju. Šajā saistībā svarīga nozīme ir darbinieku līdzdalības tiesību aizsardzībai un veicināšanai sabiedrību valdēs, jo īpaši tad, ja sabiedrības veic pārrobežu pārcelšanos vai reorganizāciju. Tāpēc saistībā ar pārrobežu darbībām ir būtiski sekmīgi pabeigt sarunas par līdzdalības tiesībām, un tās būtu jāveicina.

(30)   Lai nodrošinātu uzdevumu pienācīgu sadalījumu starp dalībvalstīm un efektīvu un iedarbīgu pārrobežu darbību ex ante kontroli, sabiedrības vai sabiedrību, kas veic pārrobežu darbību, ▌dalībvalstīm vajadzētu būt pilnvarām izsniegt pirmsreorganizācijas, pirmsapvienošanās vai pirmssadalīšanas apliecību (turpmāk “pirmsdarbības apliecība”). Bez šādas apliecības reorganizētās sabiedrības vai pārrobežu darbības rezultātā izveidotās sabiedrības vai izveidoto sabiedrību dalībvalstu kompetentās iestādes nevarētu pabeigt pārrobežu darbības procedūras.

(31)  Lai varētu izdot pirmsdarbības apliecību, sabiedrības vai sabiedrību, kas veic pārrobežu darbību, dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāizraugās iestāde vai vairākas iestādes, kas būtu kompetentas pārbaudīt darbības likumību. Kompetentā iestāde vai iestādes var būt: tiesas, notariāti vai citas iestādes, nodokļu iestāde vai finanšu pakalpojumu iestāde. Ja ir vairāk nekā viena kompetentā iestāde, sabiedrībai vajadzētu būt iespējai iesniegt pirmsdarbības apliecības pieteikumu vienā atsevišķā dalībvalstu izraudzītā kompetentā iestādē, kurai būtu jāsadarbojas ar citām iestādēm. Kompetentajai iestādei vai kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē atbilstība visiem attiecīgajiem nosacījumiem un tam, vai minētajā dalībvalstī ir pareizi izpildītas visas procedūras un formalitātes, un trīs mēnešu laikā no sabiedrības pieteikuma saņemšanas būtu jālemj par pirmsdarbības apliecības izsniegšanu, ja vien tai/tām nav nopietnu šaubu par to, ka pārrobežu darbība ir veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no valsts vai ES tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, un ja pārbaudes veikšanai nav nepieciešama papildu informācijas izskatīšana vai papildu izmeklēšanas darbību veikšana.

(32)  Dažos gadījumos sabiedrību tiesības veikt pārrobežu darbību varētu tikt izmantotas ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, piemēram, lai apietu darbinieku tiesības, sociālā nodrošinājuma maksājumus vai nodokļu saistības, kā arī noziedzīgos nolūkos. Ir jo īpaši svarīgi vērsties pret “čaulas” vai “fasādes” sabiedrībām, kas dibinātas, lai izvairītos no valsts un/vai Savienības tiesību aktu ievērošanas, apietu vai pārkāptu tos. Ja likumības pārbaudes gaitā, tostarp apspriežoties ar attiecīgajām iestādēm, kompetentā iestāde ir saņēmusi informāciju par to, ka pārrobežu darbība ir veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no valsts vai ES tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tai šāda darbība nebūtu jāatļauj. Attiecīgā procedūra, tostarp visi detalizētie novērtējumi, būtu jāveic saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šādā gadījumā kompetentā iestāde var pagarināt novērtējuma termiņu vēl par trim mēnešiem.

(33)  Ja kompetentajai iestādei ir nopietnas bažas, ka pārrobežu darbība tiek veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, novērtējumā būtu jāizvērtē visi attiecīgie fakti un apstākļi un attiecīgā gadījumā jāņem vērā vismaz indikatīvi faktori, kas saistīti ar uzņēmuma raksturojumu dalībvalstī, kurā sabiedrība vai sabiedrības jāreģistrē pēc pārrobežu darbības, tostarp nolūks, nozare, ieguldījums, neto apgrozījums un peļņa vai zaudējumi, darbinieku skaits, bilances pārskata struktūra, rezidences vieta nodokļu vajadzībām, aktīvi un to atrašanās vieta, aprīkojums, sabiedrības faktiskie īpašnieki, darbinieku un noteiktu nodarbināto grupu pastāvīgā darba vieta, sociālo iemaksu veikšanas vieta, to darbinieku skaits, kuri norīkoti gadā pirms reorganizācijas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 833/2004(12) un Direktīvas 96/71/EK(13) nozīmē, to darbinieku skaits, kuri vienlaikus ir nodarbināti vairāk nekā vienā dalībvalstī Regulas (EK) Nr. 833/2004 nozīmē, un komercriski, kurus sabiedrība vai sabiedrības uzņemas pirms un pēc pārrobežu darbības. Novērtējumā būtu jāņem vērā arī attiecīgie fakti un apstākļi, kas saistīti ar darbinieku līdzdalības tiesībām, jo īpaši attiecībā uz sarunām par šādām tiesībām, ja minēto tiesību mehānisms tika iedarbināts, pamatojoties uz četrām piektdaļām no valstī noteiktās piemērojamās robežvērtības. Visi minētie elementi vispārējā novērtējumā būtu jāuzskata tikai par indikatīviem faktoriem, tādēļ tie nebūtu jāaplūko atsevišķi. Kompetentā iestāde var uzskatīt, ka nav tādu apstākļu, kas rada ļaunprātīgu izmantošanu vai krāpšanu, ja pārrobežu darbības rezultātā dalībvalstī, kurā sabiedrība vai sabiedrības ir jāreģistrē pēc pārrobežu darbības, ir izveidota sabiedrības vadības faktiskā atrašanās vieta un/vai sabiedrības saimnieciskās darbības veikšanas vieta.

(34)  Kompetentajai iestādei vajadzētu būt arī iespējai no sabiedrības, kas veic pārrobežu darbību, vai no citām kompetentajām iestādēm, tostarp galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm, saņemt visu attiecīgo informāciju un dokumentus, lai tā valsts tiesību aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā varētu pārbaudīt likumību. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt, kādas ir dalībnieku un kreditoru saskaņā ar šo direktīvu sākto procedūru iespējamās sekas uz pirmsdarbības apliecības izsniegšanu.

(35)  Novērtējot sabiedrības iesniegto pieteikumu pirmsdarbības apliecības iegūšanai, kompetentā iestāde var pieaicināt neatkarīgu ekspertu. Dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi, lai ar tiem nodrošinātu, ka eksperts vai juridiskā persona, kuras vārdā šis eksperts darbojas, ir neatkarīga no sabiedrības, kas iesniedz pieteikumu pirmsdarbības apliecības iegūšanai. Kompetentajai iestādei būtu jāieceļ eksperts vai eksperti, un šiem ekspertiem nevajadzētu būt tādai iepriekšējai vai tā brīža saiknei ar attiecīgo sabiedrību, kura varētu ietekmēt ekspertu neatkarību.

(36)  Lai nodrošinātu, ka sabiedrība, kas veic pārrobežu darbību, nekaitētu tās kreditoriem, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pārbaudīt jo īpaši to, vai sabiedrība ir izpildījusi savas saistības pret publiskajiem kreditoriem un vai vēl neizpildīto saistību izpilde ir pietiekami nodrošināta. Jo īpaši, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pārbaudīt, vai pret sabiedrību ir ierosināta tiesvedība, piemēram, par sociālo, nodokļu, darba vai vides tiesību pārkāpšanu, kā rezultātā sabiedrībai var tikt noteiktas papildu saistības, tostarp pret iedzīvotājiem un privātām struktūrām.

(37)  Dalībvalstīm būtu jāparedz procesuālie aizsardzības līdzekļi saskaņā ar vispārējiem tiesu pieejamības principiem, tostarp iespēja pārskatīt kompetento iestāžu lēmumus lietās par pārrobežu darbībām, iespēja atlikt apliecības stāšanos spēkā, lai puses varētu ierosināt lietu kompetentajā tiesā, un iespēja attiecīgos gadījumos noteikt pagaidu pasākumus.

(38)   Pēc pirmsdarbības apliecības saņemšanas un pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai juridiskās prasības ▌ dalībvalstī, kurā sabiedrība ir jāreģistrē pēc pārrobežu darbības, ir izpildītas, tostarp ir pārbaudīts, vai darījums uzskatāms par tādu, kas apiet valsts vai ES tiesību aktus, ▌kompetentajām iestādēm būtu jāreģistrē sabiedrība minētās dalībvalsts uzņēmumu reģistrā. Tikai pēc šīs reģistrācijas sabiedrības vai sabiedrību, kas veic pārrobežu darbību, iepriekšējās dalībvalsts kompetentā iestāde svītro sabiedrību no sava reģistra. Kompetentajām iestādēm ▌ dalībvalstī, kurā sabiedrība ir jāreģistrē pēc pārrobežu darbības, vajadzētu būt iespējai ▌ apstrīdēt pirmsdarbības apliecībā sniegtās informācijas pareizību. ▌

(39)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka konkrētu procedūras posmu prasības, proti, noteikumu projekta atklāšanu, pieteikuma iesniegšanu pirmsreorganizācijas, pirmsapvienošanās vai pirmssadalīšanas apliecības (turpmāk “pirmsdarbības apliecība”) saņemšanai, kā arī jebkādas informācijas un dokumentu iesniegšanu, lai galamērķa dalībvalsts varētu pārbaudīt pārrobežu reorganizācijas, apvienošanās vai sadalīšanas likumību, var pilnībā izpildīt tiešsaistē, bez nepieciešamības pieteikumu iesniedzējiem personiski ierasties dalībvalstu kompetentajās iestādēs. Vajadzības gadījumā būtu jāpiemēro noteikumi par digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās, tostarp attiecīgie aizsardzības līdzekļi. Kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai saņemt pirmsreorganizācijas apliecības pieteikumu, tostarp visu informāciju un dokumentus, tiešsaistē, ja vien tas iestādei nav tehniski neiespējams.

(40)  Lai samazinātu izmaksas, procedūru ilgumu un administratīvo slogu sabiedrībām, sabiedrību tiesību jomā dalībvalstīm būtu jāpiemēro “vienreizējas iesniegšanas princips”, kas nozīmē, ka sabiedrībām netiek prasīts iesniegt valsts iestādēm vienu un to pašu informāciju vairākkārt. Piemēram, sabiedrībām nebūtu jāiesniedz viena un tā pati informācija gan valsts reģistram, gan valsts oficiālajam vēstnesim.

(41)  Pārrobežu reorganizācijas rezultātā reorganizētajai sabiedrībai būtu jāsaglabā tās juridiskās personas statuss, tās aktīvi un pasīvi, kā arī visas tiesības un pienākumi, tostarp tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, darbības vai bezdarbības. Jo īpaši, sabiedrībai būtu jāievēro tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, tostarp koplīgumos saskaņotajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(42)   Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamību un digitālo rīku un procesu izmantošanu, kompetento iestāžu izsniegtās pirmsdarbības apliecības dažādās dalībvalstīs vajadzētu kopīgot ar uzņēmumu reģistru savstarpējās savienojamības sistēmas starpniecību, un tās būtu jādara publiski pieejamas. Saskaņā ar vispārējo principu, kas ir šīs direktīvas pamatā, šādai informācijas apmaiņai vienmēr vajadzētu būt bez maksas.

(43)  Nolūkā uzlabot pārrobežu darbību pārredzamību ir svarīgi, ka iesaistīto dalībvalstu reģistri ietver nepieciešamo cita reģistra vai reģistru informāciju par pārrobežu darbībā iesaistītajām sabiedrībām, lai varētu izsekot šo sabiedrību vēsturi. Jo īpaši, lietā par sabiedrību tajā reģistrā, kur tā tika reģistrēta pirms pārrobežu darbības, būtu jāietver sabiedrības jaunais reģistrācijas numurs, kas tai piešķirts pēc pārrobežu darbības. Tāpat lietā par sabiedrību tajā reģistrā, kur tā tika reģistrēta pēc pārrobežu darbības, būtu jāietver sabiedrības sākotnējais reģistrācijas numurs, kas tai piešķirts pirms pārrobežu darbības.

(44)  Attiecībā uz pašreizējiem noteikumiem par pārrobežu apvienošanos Komisija savā paziņojumā “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” paziņoja, ka tā novērtēs vajadzību atjaunināt minētos noteikumus ▌, lai MVU būtu vieglāk izvēlēties vēlamo uzņēmējdarbības stratēģiju un tie varētu labāk pielāgoties izmaiņām tirgus nosacījumos, vienlaikus nevājinot esošo nodarbinātības aizsardzību. Paziņojumā “Komisijas 2017. gada darba programma “Panākot tādu Eiropu, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv”, Komisija nāca klajā ar iniciatīvu pārrobežu apvienošanās veicināšanai.

(45)   Dalībnieku ▌ aizsardzības pasākumu nesaskaņotība ir identificēta kā šķērslis pārrobežu darbību īstenošanai. Sabiedrības un dalībnieki saskaras ar daudziem dažāda veida aizsardzības pasākumiem, kas rada sarežģījumus un juridisku nenoteiktību. Tādēļ dalībniekiem ▌ būtu jāpiedāvā vienāds minimuma aizsardzības līmenis neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī atrodas sabiedrība. Tādēļ dalībvalstis var saglabāt vai ieviest dalībniekiem paredzētus papildu aizsardzības noteikumus, ja vien tie nav pretrunā ar šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai brīvību veikt uzņēmējdarbību. Dalībnieku individuālās tiesības saņemt informāciju paliek neskartas.

(46)   Pēc pārrobežu darbības sabiedrības vai sabiedrību, kas veic minēto darbību, bijušo kreditoru prasības var tikt skartas, ja ▌ sabiedrību, kas ir atbildīga par šo parādu, pēc tam reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti. Pašlaik kreditoru aizsardzības noteikumi dalībvalstīs atšķiras, un tas vēl vairāk sarežģī pārrobežu darbības procesu un rada neskaidrības gan iesaistītajām sabiedrībām, gan to kreditoriem attiecībā uz viņu prasības atgūšanu vai apmierināšanu.

(47)  Papildus jaunajiem noteikumiem par reorganizāciju šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par pārrobežu sadalīšanu, kas attiecas gan uz daļēju, gan pilnīgu sadalīšanu, bet tikai gadījumā, kad tiek veidotas jaunas sabiedrības. Šī direktīva nenodrošina saskaņotu satvaru tādai pārrobežu sadalīšanai, kurā sabiedrība nodod aktīvus un pasīvus vairāk nekā vienai pastāvošai sabiedrībai, jo šie gadījumi tika uzskatīti par ļoti sarežģītiem, tādiem, kuros vajadzīga kompetento iestāžu iesaistīšanās no vairākām dalībvalstīm, un tādiem, kuri rada papildu riskus saistībā ar valsts un ES tiesību aktu apiešanu. Iespēja izveidot sadalītu sabiedrību nodalīšanas ceļā, kā paredzēts šajā direktīvā, piedāvā sabiedrībām jaunu saskaņotu procedūru vienotajā tirgū, taču sabiedrībām vajadzētu ļaut nepastarpināti izveidot meitasuzņēmumus citās dalībvalstīs.

(48)   Pārrobežu apvienošanās rezultātā aktīvi un pasīvi, kā arī visas tiesības un pienākumi, tostarp tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, darbības vai bezdarbības, būtu jānodod ieguvējai sabiedrībai vai jaunajai sabiedrībai, un tiem apvienoto sabiedrību dalībniekiem, kuri neizmanto izstāšanās tiesības, būtu jākļūst par attiecīgi ieguvējas sabiedrības vai jaunās sabiedrības dalībniekiem. Jo īpaši, ieguvējai vai jaunajai sabiedrībai būtu jāievēro tiesības un saistības, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, tostarp koplīgumos saskaņotajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(49)  Pēc pārrobežu sadalīšanas sadalāmās sabiedrības aktīvi un pasīvi un visas tiesības un pienākumi, tostarp tiesības un pienākumi, kas izriet no līgumiem, darbības vai bezdarbības, būtu jānodod saņēmējsabiedrībām saskaņā ar sadalījumu, kas noteikts sadalīšanas noteikumu projektā, un tiem sadalāmās sabiedrības dalībniekiem, kuri neizmanto izstāšanās tiesības, būtu jākļūst par saņēmējsabiedrību dalībniekiem vai jāpaliek sadalāmās sabiedrības dalībniekiem, vai jākļūst par abu sabiedrību dalībniekiem. Jo īpaši, saņēmējsabiedrībām būtu jāievēro tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, tostarp koplīgumos saskaņotajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(50)  Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, nevajadzētu būt iespējai pārrobežu darbību, kas stājusies spēkā saskaņā ar šajā direktīvā noteikto procedūru, pasludināt par spēkā neesošu. Tam nevajadzētu skart valsts tiesību aktos noteiktās dalībvalstu pilnvaras, inter alia, krimināltiesību, teroristu finansēšanas, sociālo tiesību, nodokļu un tiesībaizsardzības jomā, jo īpaši gadījumā, kad kompetentā iestāde vai citas attiecīgās iestādes, jo īpaši, saņemot jaunu būtisku informāciju pēc tam, kad pārrobežu darbība ir stājusies spēkā, konstatē, ka pārrobežu darbība tika veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no valsts vai ES tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos. Šajā kontekstā kompetentās iestādes varētu arī novērtēt, vai turpmākajos gados pēc pārrobežu darbības dalībnieku līdzdalībai piemērojamā robežvērtība, kas noteikta tās sabiedrības dalībvalstī, kura veic pārrobežu darbību, tika sasniegta vai pārsniegta.

(51)  Nevienai pārrobežu darbībai nebūtu jāskar pienākums izpildīt nodokļu saistības attiecībā uz sabiedrības vai sabiedrību darbību pirms minētās darbības.

(52)   Lai garantētu citas darbinieku tiesības, kas nav līdzdalības tiesības, šī direktīva neskar Direktīvu 2009/38/EK(14), Padomes Direktīvu 98/59/EK, Direktīvu 2001/23/EK un Direktīvu 2002/14/EK. Valstu tiesību akti būtu jāpiemēro arī attiecībā uz jautājumiem, kas neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, piemēram, attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma jomu.

(53)   Šīs direktīvas noteikumi neietekmē juridiskos vai administratīvos noteikumus, tostarp par nodokļu noteikumu izpildi pārrobežu reorganizācijas, apvienošanās un sadalīšanas darbībās, kas noteikti valstu tiesību aktos, kuri attiecas uz nodokļu pasākumiem dalībvalstīs, vai to teritoriālajās un administratīvajās struktūrās.

(54)  Šī direktīva neskar Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164(15), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, Padomes Direktīvu 2009/133/EK(16) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmumu apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu, Padomes Direktīvu (ES) 2015/2376(17) attiecībā uz obligātu automātisku informācijas apmaiņu par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem un iepriekšēju vienošanos par cenas noteikšanu starp dalībvalstīm, Padomes Direktīvu (ES) 2016/881(18) par obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā un Padomes Direktīvu (ES) 2018/822(19) attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām.

(55)   Šī direktīva neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 noteikumus(20), kurā reglamentēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas riski, jo īpaši pienākumi saistībā ar pienācīgu klienta uzticamības pārbaudes pasākumu veikšanu, pamatojoties uz riska pakāpi, un saistībā ar to, lai identificētu un reģistrētu jebkuras jaunizveidotas vienības faktisko īpašnieku tās inkorporēšanas dalībvalstī.

(56)  Šī direktīva neskar Savienības tiesību aktus un valstu noteikumus, kas pieņemti vai ieviesti atbilstīgi šādiem Savienības tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē pārredzamību un biržā kotēto sabiedrību akcionāru tiesības.

(57)  Šī direktīva neskar ne Savienības tiesību aktus, ar kuriem reglamentē kredīta starpniekus un citus finanšu uzņēmumus, ne valsts noteikumus, kas pieņemti vai ieviesti atbilstīgi šādiem Savienības tiesību aktiem.

(58)   Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot un reglamentēt pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un ka minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LESD 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.

(59)   Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(60)   Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(21) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(61)   Komisijai šī direktīva būtu jāizvērtē, tostarp jāizvērtē darbinieku informēšanas, uzklausīšanas un līdzdalības īstenošana pārrobežu darbību kontekstā. Izvērtējumā būtu jo īpaši jānovērtē tās pārrobežu darbības, saistībā ar kurām sarunas par darbinieku līdzdalību tika ierosinātas, pamatojoties uz četrām piektdaļām no piemērojamās robežvērtības, un jāpārliecinās, vai minētās sabiedrības pēc pārrobežu darbības ir sasniegušas vai pārsniegušas dalībnieku līdzdalībai piemērojamu robežvērtību, kas noteikta tās sabiedrības dalībvalstī, kura veic pārrobežu darbību. Saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā(22) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu minētā izvērtēšana būtu jāveic, pamatojoties uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāte, lietderīgums, nozīmīgums, saskanība un ES pievienotā vērtība, un tai būtu jāveido pamats ietekmes novērtējumiem attiecībā uz iespējamiem turpmākiem pasākumiem.

(62)   Būtu jāvāc informācija, lai novērtētu ES tiesību aktu ietekmi, ņemot vērā tajos noteiktos mērķus, un lai šo informāciju izmantotu tiesību aktu izvērtējumā saskaņā ar 22. punktu 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu.

(63)  Tādēļ Direktīva (ES) 2017/1132 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2017/1132

Direktīvu (ES) 2017/1132 groza šādi:

(1)  direktīvas 18. panta 3. punktā iekļauj šādu aa) apakšpunktu:"

“aa) 86.h, 86.o, 86.q, 123., 127.a, 160j, 160.q un 160.s pantā minētie dokumenti un informācija;”

"

(2)  ▌direktīvas 24. pantu groza šādi:

(a)   direktīvas 24. panta e) punktu aizstāj ar šādu:"

“(e) detalizētu sarakstu par datiem, kas informācijas atklāšanas nolūkā jānosūta, veicot informācijas apmaiņu starp reģistriem, kā minēts 20., 34., ▌86.o, 86.p, 86.q, 127.a, 128., 130. ▌, 160.q, 160.r un 160.s pantā;”

"

(b)  otrajai daļai pievieno šādu teikumu:"

“Vēlākais, 18 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar e) punktu.”;

"

(3)  II sadaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:"

“KAPITĀLSABIEDRĪBU REORGANIZĀCIJA, APVIENOŠANĀS UN SADALĪŠANA”;

"

(4)  II sadaļā iekļauj šādu I nodaļu:"

“–I NODAĻA

Pārrobežu reorganizācija

86.a pants

Darbības joma

1.  Šo nodaļu piemēro attiecībā uz kapitālsabiedrības, kura dibināta saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, galvenās vadības atrašanās vieta vai galvenā darījumdarbības vieta ir Savienībā, reorganizāciju par kapitālsabiedrību, uz ko attiecas citas dalībvalsts tiesību akti (turpmāk “pārrobežu reorganizācija”).

86.b pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

   (1) “kapitālsabiedrība” ir sabiedrība, kas pieder kādam no II pielikumā uzskaitītajam sabiedrību veidam un veic pārrobežu reorganizāciju;
   (2) “pārrobežu reorganizācija” ir darbība, ar kuru veic sabiedrības reorganizāciju bez tās likvidācijas, mainot sabiedrības juridisko formu, kādā tā reģistrēta izcelsmes dalībvalstī, uz sabiedrības jauno juridisko formu galamērķa dalībvalstī, iekļaujot to II pielikumā, uz galamērķa dalībvalsti pārceļot vismaz sabiedrības juridisko adresi un vienlaikus saglabājot tās juridiskās personas statusu;
   (3) “izcelsmes dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā sabiedrība ir reģistrēta tās juridiskajā formā pirms reorganizācijas;
   (4) “galamērķa dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā sabiedrība tiek reģistrēta pārrobežu reorganizācijas rezultātā;

   (5) “reorganizēta sabiedrība” ir ▌sabiedrība, kas galamērķa dalībvalstī izveidota pārrobežu reorganizācijas procesa rezultātā;

86.c pants

Papildu noteikumi par darbības jomu

1.  Šo nodaļu nepiemēro tādai pārrobežu reorganizācijai, kurā piedalās sabiedrība, kuras mērķis ir veikt iedzīvotāju kapitāla kolektīvus ieguldījumus saskaņā ar riska sadalīšanas principu un kuras daļas pēc kapitāla daļu turētāju pieprasījuma tiek atpirktas vai izpirktas tieši vai netieši no minētās sabiedrības aktīviem. Šādai atpirkšanai vai izpirkšanai ir pielīdzināmas darbības, kuras šāda sabiedrība veic, lai nodrošinātu, ka tās daļu biržas vērtība būtiski neatšķirtos no tās aktīvu tīrās vērtības.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka šo nodaļu nepiemēro, ja pastāv kāds no turpmāk minētajiem apstākļiem:

   a) sabiedrība tiek likvidēta un ir sākta tās aktīvu sadale tās akcionāriem;

   b) sabiedrībai piemēro noregulējuma instrumentus un pret to īsteno noregulējuma pilnvaras un mehānismus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES* IV sadaļā;

3.  Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo nodaļu sabiedrībām, uz kurām attiecas:

   a) maksātnespējas procedūras vai preventīvās pārstrukturēšanas regulējums,
   aa) citas likvidācijas procedūras, kas nav minētas 2. punktā, vai
   b) krīzes novēršanas pasākumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101. apakšpunkta nozīmē.

4.  Izcelsmes dalībvalsts tiesību akti reglamentē to procedūru un formalitāšu daļu, kas jāievēro saistībā ar pārrobežu reorganizāciju, lai iegūtu pirmsreorganizācijas apliecību, un galamērķa dalībvalsts tiesību akti reglamentē to procedūru un formalitāšu daļu, kas jāievēro pēc pirmsreorganizācijas apliecības iegūšanas — atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

86.d pants

Pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekts

1.   Sabiedrības ▌ vadība vai pārvaldes struktūra sagatavo pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu. Pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā iekļauj vismaz šādu informāciju:

   (a) sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskās adreses atrašanās vieta izcelsmes dalībvalstī;
   (b) sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskā adrese, kas ierosināta reorganizētajai sabiedrībai galamērķa dalībvalstī;
   (c) attiecīgā gadījumā sabiedrības inkorporēšanas dokuments ▌ galamērķa dalībvalstī un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā;
   (d) ierosinātais indikatīvais pārrobežu reorganizācijas grafiks;
   (e) tiesības, ko reorganizētā sabiedrība piešķir dalībniekiem ar īpašām tiesībām vai tādu sabiedrības kapitāla vērtspapīru turētājiem, kas nav akcijas, vai ieteiktos pasākumus attiecībā uz tiem;
   (f) ▌ aizsardzības pasākumi, piemēram, ▌ kreditoriem piedāvātās garantijas vai saistības;

   (h) visas īpašās priekšrocības, kuras piešķir ▌ sabiedrības pārvaldes, vadības, uzraudzības vai kontroles struktūru locekļiem;
   (ha) informācija par visiem stimuliem vai subsīdijām, ko sabiedrība saņēmusi izcelsmes dalībvalstī pēdējos 5 gados;
   (i) detalizēta informācija par naudas kompensācijas piedāvājumu dalībniekiem ▌ saskaņā ar 86.j pantu;
   (j) pārrobežu reorganizācijas iespējamā ietekme uz nodarbinātību;
   (k) attiecīgā gadījumā — informācija par procedūrām, kādās saskaņā ar 86.l pantu nosaka kārtību darbinieku iesaistīšanai to līdzdalības reorganizētajā sabiedrībā tiesību noteikšanā ▌.

86.e pants

Vadības vai pārvaldes struktūras ziņojums dalībniekiem un darbiniekiem

1.  ▌ Sabiedrības vadības vai pārvaldes struktūra sagatavo ziņojumu dalībniekiem un darbiniekiem, kurā izskaidro un pamato pārrobežu reorganizācijas tiesiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz darbiniekiem.

2.  Panta 1. punktā minētajā ziņojumā jo īpaši izskaidro pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz sabiedrības turpmāko darījumdarbību.

Tajā ietver arī dalībniekiem paredzētu sadaļu un darbiniekiem paredzētu sadaļu.

3.  Dalībniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

   (aa) naudas kompensācijas izmaksu un metodi, kas izmantota tās noteikšanā;
   (b) pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz dalībniekiem;
   (c) dalībniekiem ▌ pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 86.j pantu.

4.  Dalībniekiem paredzētā sadaļa ziņojumā nav nepieciešama, ja visi sabiedrības dalībnieki ir vienojušies atteikties no šīs prasības. No šā panta noteikumu piemērošanas dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.

5.  Darbiniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

   (ca) pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz darba attiecībām, kā arī attiecīgā gadījumā — pasākumus, kas jāveic, lai tās saglabātu;
   (cb) visas būtiskās izmaiņas, kas attiecas uz nodarbinātības nosacījumiem un sabiedrības darījumdarbības vietu atrašanos;
   (d) to, vai ca) un cb) apakšpunktā minētie aspekti ietekmē arī kādu sabiedrības meitasuzņēmumu.

6.  Ja sabiedrības vadība vai pārvaldes struktūra savlaicīgi saņem viedokli par 1., 2. un 4. punktā minētajām ziņojuma daļām no savu darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, par to informē dalībniekus un minēto viedokli pievieno minētajam ziņojumam.

7.  Darbiniekiem paredzētā sadaļa nav nepieciešama, ja sabiedrībai un tās meitasuzņēmumiem, ja tādi ir, nav citu darbinieku kā vien to, kas veido vadības vai pārvaldes struktūru.

8.  Sabiedrība var nolemt, vai sagatavot vienu ziņojumu, kurā ir abas 3. un 4. punktā minētās sadaļas, vai arī sagatavot attiecīgi dalībniekiem un darbiniekiem paredzētus atsevišķus ziņojumus.

9.  Šā panta 1. punktā minēto ziņojumu vai 5. punktā minētos ziņojumus kopā ar pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, ja tas pieejams, dara pieejamus sabiedrības ▌ dalībniekiem un darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem katrā ziņā elektroniskā formā ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms 86.i pantā minētās kopsapulces dienas.

10.  Ja 3. punktā minēto dalībniekiem paredzēto sadaļu ziņojumā neiekļauj saskaņā ar 3. punktu un ja 4. punktā minētā darbiniekiem paredzētā sadaļa nav nepieciešama saskaņā ar 4.a punktu, 1. punktā minētais ziņojums nav nepieciešams.

9.  Šā panta 1.–8. punkts neskar piemērojamās tiesības uz informāciju un uzklausīšanu un procedūras, kas ieviestas valsts līmenī pēc Direktīvas 2002/14/EK un Direktīvas 2009/38/EK transponēšanas.

86.g pants

Neatkarīga eksperta ziņojums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgs eksperts pārbauda pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un sagatavo dalībniekiem paredzētu ziņojumu, kas viņiem tiek darīts pieejams ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms 86.i pantā minētās kopsapulces dienas ▌. Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību aktiem eksperts var būt vai nu fiziska, vai juridiska persona.

2.   1. punktā minētajā ziņojumā katrā ziņā ietver eksperta viedokli par to, vai naudas kompensācija ir adekvāta. Attiecībā uz 86.d panta i) punktā minēto naudas kompensāciju eksperts pirms reorganizācijas priekšlikuma paziņošanas izskata to, kāda ir sabiedrībā noteiktā minēto akciju tirgus cena vai kāda ir sabiedrības vērtība, kuru nosaka atbilstoši vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā ierosinātās reorganizācijas sekas. Šajā ziņojumā vismaz:

   (a) norāda metodi, kas izmantota, lai nonāktu pie ieteiktās naudas kompensācijas;
   (b) norāda, vai šāda metode konkrētajā gadījumā ir adekvāta, lai novērtētu naudas kompensāciju, un norāda vērtību, kas iegūta, izmantojot minēto metodi, kā arī ietver viedokli par minētās metodes relatīvo nozīmi, iegūstot vērtību, par kuru ir pieņemts lēmums;
   (c) apraksta jebkādas īpašas novērtēšanas grūtības, kas radušās.

Eksperts ir tiesīgs no sabiedrības pieprasīt visu informāciju, kas viņam nepieciešama, lai izpildītu savus pienākumus.

3.  Nav nepieciešama ne neatkarīga eksperta veikta pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta pārbaude, ne eksperta ziņojuma sagatavošana, ja visi sabiedrības dalībnieki par to vienojas. No šā panta noteikumu piemērošanas dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.

86.h pants

Informācijas atklāšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu mēnesi pirms 86.i pantā minētās kopsapulces izcelsmes dalībvalsts reģistrā tiek atklāti un darīti publiski pieejami šādi turpmāk minētie dokumenti:

   (a) pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekts;

   (b) paziņojums, ar kuru sabiedrības dalībniekus, kreditorus un darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus informē par to, ka viņi, vēlākais, 5 darba dienas pirms kopsapulces dienas var sabiedrībai iesniegt piezīmes par pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu.

Dalībvalstis var prasīt reģistrā atklāt un publiskot neatkarīga eksperta ziņojumu, ja tas sagatavots saskaņā ar 86.g pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja izslēgt konfidenciālu informāciju no atklāšanas eksperta ziņojumā.

Saskaņā ar šo punktu atklātie dokumenti ir pieejami arī 22. pantā minētajā sistēmā.

2.  Dalībvalstis var ▌ sabiedrību atbrīvot no 1. punktā minētās prasības atklāt informāciju gadījumos, kad tā nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad paredzēta 86.i pantā minētā kopsapulce, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs kopsapulces noslēguma dienā, 1. punktā minētos dokumentus dara publiski pieejamus par brīvu savā interneta vietnē.

Tomēr dalībvalstis uz šādu atbrīvojumu attiecina tikai tās prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu, kā arī tikai tiktāl, ciktāl tas ir samērojams ar minēto mērķu sasniegšanu.

3.  Kad ▌ sabiedrība saskaņā ar šā panta 2. punktu atklāj pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, tā vismaz vienu mēnesi pirms 86.i pantā minētās kopsapulces dienas iesniedz izcelsmes dalībvalsts reģistram šādu atklājamu informāciju:

   (a) sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskā adrese izcelsmes dalībvalstī, un sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskā adrese, kas ierosināta reorganizētajai sabiedrībai galamērķa dalībvalstī;
   (b) reģistrs, kurā ir iesniegti 14. pantā minētie dokumenti attiecībā uz ▌ sabiedrību, un minētajā reģistrā iekļautais reģistrācijas numurs;
   (c) norāde par to, kādi pasākumi veikti, lai kreditori, darbinieki un dalībnieki varētu izmantot savas tiesības;
   (d) detalizēta informācija par interneta vietni, kurā tiešsaistē un bez maksas var iepazīties ar 1. punktā minēto pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, paziņojumu un eksperta ziņojumu, un pilnīga informācija par šā punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstīgi attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 1. un 3. punktā minētās prasības pilnībā var izpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties kādā izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē.

5.  Turklāt papildus 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanai dalībvalstis var pieprasīt, ka pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekts vai 3. punktā minētā informācija tiek publicēta dalībvalstu oficiālajā vēstnesī vai centrālajā elektroniskajā platformā atbilstīgi 16. panta 3. punktam. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka reģistrs nosūta oficiālajam vēstnesim nepieciešamo informāciju.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie dokumenti vai 3. punktā minētā informācija ir sabiedrībai pieejama bez maksas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas maksas, kuras no ▌ sabiedrības iekasē reģistri par 1. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanu un attiecīgā gadījumā par 5. punktā minēto publiskošanu, nepārsniedz šādu pakalpojumu sniegšanas izmaksu atgūšanas līmeni.

86.i pants

Apstiprināšana kopsapulcē

1.  Pēc iepazīšanās ar attiecīgā gadījumā 86.e ▌ un 86.g pantā minētajiem ziņojumiem, saskaņā ar 86.e pantu iesniegtajiem darbinieku viedokļiem un saskaņā ar 86.h pantu iesniegtajām piezīmēmsabiedrības kopsapulce pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un vai pielāgot dibināšanas dokumentu un statūtus, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā.

2.  ▌ Sabiedrības kopsapulce var paturēt tiesības uz pārrobežu reorganizācijas īstenošanu attiecināt nosacījumu, ka tā viennozīmīgi apstiprina 86.l pantā minētos pasākumus.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ▌ pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta vai jebkādu tā grozījumu apstiprināšanai ir nepieciešams balsu vairākums, kas atbilst ne mazāk kā divām trešdaļām un ne vairāk kā 90 % no balsu skaita, kuras piesaistītas vai nu akcijām, vai sapulcē pārstāvētajam parakstītajam kapitālam. Jebkurā gadījumā lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu minimums nav lielāks par to, kas noteikts valstu tiesību aktos attiecībā uz pārrobežu apvienošanos.

4.  Ja kādas pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta klauzulas vai jebkāda reorganizējamās sabiedrības dibināšanas dokumenta grozījuma dēļ pastiprinās akcionāra ekonomiskās saistības pret sabiedrību vai trešām personām, dalībvalstis šādos īpašos gadījumos var paredzēt, ka attiecīgais akcionārs apstiprina šo klauzulu vai dibināšanas dokumenta grozījumu ar noteikumu, ka šis akcionārs nevar izmantot 86.j pantā noteiktās tiesības.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka kopsapulcē apstiprinātu pārrobežu reorganizāciju nevar apstrīdēt tikai šādu iemeslu dēļ vien:

   (a) 86.d panta i) punktā minētā naudas kompensācija nav noteikta atbilstīgi; vai
   (b) a) punktā minētā informācija neatbilst juridiskajām prasībām.

86.j pants

Dalībnieku aizsardzība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiem sabiedrības ▌ dalībniekiem, kuri balsoja pret pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta apstiprināšanu, vismaz ir tiesības atbrīvoties no savām akcijām, apsverot iespēju saņemt adekvātu naudas kompensāciju un ievērojot 2. līdz 6. punktā izklāstītos nosacījumus.

Dalībvalstis var paredzēt, ka šādas tiesības ir arī citiem sabiedrības dalībniekiem.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai nepārprotami iebildumi pret pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un/vai dalībnieku nodoms izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām tiktu pienācīgi dokumentēts, vēlākais, 86.i pantā minētajā kopsapulcē. Dalībvalstis var atļaut iespēju apsvērt ieprotokolēt iebildumus pret pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, šo protokola ierakstu uzskatot par tādu, kas pienācīgi dokumentē negatīvu balsojumu.

2.  Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā 1. punktā minētajiem dalībniekiem ▌ ir sabiedrībai jāpaziņo par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām. Minētais laikposms nepārsniedz vienu mēnesi pēc 86.i pantā minētās kopsapulces. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrība dara zināmu elektronisku adresi, uz kuru šo paziņojumu var nosūtīt elektroniski.

3.  Dalībvalstis arī nosaka laikposmu, kādā izmaksājama pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā noteiktā naudas kompensācija. Šis laikposms nedrīkst beigties vēlāk kā divus mēnešus pēc pārrobežu reorganizācijas stāšanās spēkā saskaņā ar 86.r pantu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam dalībniekam, kas paziņojis par savu nodomu izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām, bet kas uzskata, ka sabiedrības piedāvātā kompensācija nav adekvāti noteikta, ir tiesības prasīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotajām kompetentajām iestādēm vai struktūrām papildu naudas kompensāciju. Dalībvalstis nosaka termiņu ar papildus naudas kompensāciju saistītas prasības iesniegšanai.

Dalībvalstis var paredzēt, ka galīgais lēmums par papildu naudas kompensācijas piešķiršanu ir spēkā attiecībā uz tiem dalībniekiem, kuri ir paziņojuši par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām saskaņā ar 2. punktu.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. līdz 4. punktā noteiktās tiesības reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti un ka izcelsmes dalībvalstij ir ekskluzīva kompetence risināt visus ar šīm tiesībām saistītos strīdus.

86.k pants

Kreditoru aizsardzība

1.  Dalībvalstis paredz adekvātu sistēmu to kreditoru interešu aizsardzībai, kuru prasījumi ir pieteikti pirms pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas un šādas atklāšanas brīdī to termiņš vēl nav iestājies. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori, kuri ir neapmierināti ar pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā piedāvātajiem aizsardzības pasākumiem, kā noteikts 86.d panta 1. punkta f) apakšpunktā, trīs mēnešu laikā pēc 86.h pantā minētās pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas var vērsties attiecīgajā administratīvajā vai tiesu iestādē un pieprasīt adekvātus aizsardzības pasākumus, ja viņi var ticami pierādīt, ka pārrobežu reorganizācijas dēļ ir apdraudēta viņu prasījumu izpilde un ka sabiedrība nav nodrošinājusi adekvātus aizsardzības pasākumus. Dalībvalstis nodrošina, ka aizsardzības pasākumi ir atkarīgi no pārrobežu reorganizācijas, kas stājas spēkā saskaņā ar 86.r pantu.

2.  Dalībvalstis var pieprasīt, ka ▌ sabiedrības vadība vai pārvaldes struktūra sniedz paziņojumu, kurā precīzi atspoguļots sabiedrības pašreizējais finanšu stāvoklis paziņojuma sniegšanas dienā, kas nav agrāk kā vienu mēnesi pirms tā atklāšanas. Paziņojumā apliecina, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sabiedrības vadībai vai pārvaldes struktūrai ir pieejama paziņojuma sniegšanas dienā, un pēc saprātīgas izpētes veikšanas, vadībai nav zināms neviens iemesls, kā dēļ reorganizētā sabiedrība nevarētu pildīt savas saistības, iestājoties to izpildes termiņam. Paziņojumu atklāj kopā ar pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu ▌ saskaņā ar 86.h pantu.

3.   Panta ▌ 2. un 3. punkts neskar izcelsmes valsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz publiskām iestādēm pienākošos maksājumu izpildi vai nodrošināšanu vai nemateriālu saistību izpildi.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kreditoriem, kuru prasījumi ir pieteikti pirms pārrobežu reorganizācijas noteikumu projekta atklāšanas, ir iespēja divu gadu laikā no dienas, kad reorganizācija stājās spēkā, sākt tiesvedību pret sabiedrību arī izcelsmes dalībvalstī, neskarot noteikumus par jurisdikciju, kuri izriet no valsts vai ES tiesību aktiem vai no līgumiskas vienošanās. Šādas tiesvedības sākšana ir iespēja, kas noteikta papildus citiem noteikumiem par piemērojamās jurisdikcijas izvēli saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

86.ka pants

Darbinieku informēšana un uzklausīšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar pārrobežu reorganizāciju tiek ievērotas darbinieku tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītiem un ka šīs tiesības tiek īstenotas saskaņā ar Direktīvā 2002/14/EK noteikto tiesisko regulējumu, attiecīgā gadījumā tās piemērojot Kopienas mēroga uzņēmumiem vai Kopienas mēroga uzņēmumu grupām saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK. Dalībvalstis var nolemt piemērot informēšanas un uzklausīšanas tiesības citām sabiedrībām, kas nav minētas Direktīvas 2002/14/EK 3. panta 1. punktā.

2.  Neskarot 86.e panta 6. punktu un 86.h panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz pirms lēmuma pieņemšanas par pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu vai 86.e pantā minēto ziņojumu neatkarīgi no tā, kas ir agrāk, tiek ievērotas darbinieku tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītiem tādā veidā, ka pamatotu atbildi darbiniekiem sniedz pirms 86.i pantā minētās kopsapulces.

3.  Neskarot nevienu spēkā esošu noteikumu un/vai praksi, kas ir darbiniekiem labvēlīgāka, dalībvalstis nosaka praktisko kārtību, kādā ir īstenojamas informēšanas un uzklausīšanas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/14/EK 4. pantu.

86.l pants

Darbinieku līdzdalība

1.  Neskarot 2. punktu, reorganizētajai ▌ sabiedrībai piemēro galamērķa dalībvalstī spēkā esošos noteikumus, ja tādi ir, par darbinieku līdzdalību.

2.  Tomēr galamērķa dalībvalstī spēkā esošos noteikumus, ja tādi ir, par darbinieku līdzdalību nepiemēro, ja reorganizējamajā sabiedrībā sešu mēnešu laikā pirms pārrobežu reorganizācijas plāna projekta publicēšanas, kā minēts šīs direktīvas 86.d pantā, ir nodarbināts vidēji tāds darbinieku skaits, kas atbilst četrām piektdaļām no piemērojamās robežvērtības, kura noteikta izcelsmes valsts tiesību aktos un kura iedarbina darbinieku līdzdalības mehānismu Direktīvas 2001/86/EK 2. panta k) punkta nozīmē, vai ja galamērķa dalībvalsts tiesību akti:

   (a) neparedz vismaz tādu pašu darbinieku līdzdalības līmeni, kāds ir sabiedrībā pirms reorganizācijas, šo līmeni izvērtējot pēc pārvaldes vai uzraudzības struktūras vai tās komiteju, vai vadības grupas, kas ietver sabiedrības peļņu nesošās struktūras, uz kuru attiecas darbinieku pārstāvība, proporcionālā darbinieku pārstāvju skaita starp dalībniekiem, vai
   (b) to reorganizētās ▌ sabiedrības uzņēmumu darbiniekiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, neparedz tādas pašas iespējas izmantot līdzdalības tiesības, kādas ir darbiniekiem, kas nodarbināti galamērķa dalībvalstī.

3.  Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos darbinieku līdzdalības tiesības reorganizētajā sabiedrībā un viņu iesaistīšanu šādu tiesību noteikšanā reglamentē dalībvalstis, mutatis mutandis un ievērojot šā panta 4. līdz 7. punktu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2157/2001 12. panta 2. ▌ un 4. punktā noteiktajiem principiem un procedūrām un šādiem Direktīvas 2001/86/EK noteikumiem:

   (a) 3. panta 1. punktu, 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu, 2. punkta a) apakšpunktu un 3. punktu, pirmos divus 3. panta 4. punkta teikumus,▌3. panta 5. punktu un 3. panta 7. punktu
   (b) 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punkta a), g) un h) apakšpunktu un 4. panta 3. un 4. punktu;
   (c) 5. pantu;
   (d) 6. pantu;
   (e) 7. panta 1. punktu ▌, izņemot b) apakšpunkta otro ievilkumu;
   (f) 8., ▌ 10., 11. un 12. pantu;
   (g) pielikuma 3. daļas a) punktu.

4.  Nosakot 3. punktā minētos principus un procedūras, dalībvalstis:

   (a) ļauj īpašai pārrunu grupai ar to sabiedrību dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas darbinieku, lemt, ka netiek uzsāktas sarunas vai arī tiek pārtrauktas jau iesāktās sarunas un tiek piemēroti galamērķa dalībvalstī spēkā esošie līdzdalības noteikumi;
   (b) gadījumā, ja saskaņā ar iepriekšējām sarunām piemēro līdzdalības pamatnoteikumus, neatkarīgi no šādiem noteikumiem, var pieņemt lēmumu ierobežot reorganizētās sabiedrības pārvaldes struktūrā esošo darbinieku pārstāvju skaitu. Tomēr, ja no ▌ sabiedrības pārvaldes vai uzraudzības struktūras sastāva vismaz trešo daļu ir veidojuši darbinieku pārstāvji, ierobežojums nedrīkst novest pie tā, ka darbinieku pārstāvība pārvaldes struktūrā būtu mazāka par vienu trešo daļu;
   (c) nodrošina, ka noteikumus par darbinieku līdzdalību, kurus piemēroja pirms pārrobežu reorganizācijas, turpina piemērot līdz kādu turpmāku saskaņotu noteikumu piemērošanas dienai vai, ja saskaņotu noteikumu nav — līdz pamatnoteikumu piemērošanas dienai saskaņā ar pielikuma 3. daļas a) punktu.

5.  Līdzdalības tiesību attiecināšana uz reorganizētās sabiedrības darbiniekiem, kas nodarbināti citā dalībvalstī, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstīm, kuras piemēro šādu tiesību attiecināšanu, nerada pienākumu ņemt vērā šos darbiniekus, aprēķinot nodarbināto skaita sliekšņu vērtības, kas rada līdzdalības tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6.  Ja reorganizētā sabiedrība ▌ ir jāpārvalda, izmantojot darbinieku līdzdalības sistēmu saskaņā ar 2. punktā minētajiem noteikumiem, tai ir pienākums veidot tādu juridisko formu, kas ļauj realizēt līdzdalības tiesības.

7.  Ja reorganizētajā sabiedrībā ir spēkā darbinieku līdzdalības sistēma, minētajai sabiedrībai ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmākas pārrobežu vai iekšzemes apvienošanās, sadalīšanas vai reorganizācijas gadījumā darbinieku līdzdalības tiesības tiek aizsargātas četrus gadus pēc pārrobežu reorganizācijas stāšanās spēkā, mutatis mutandis piemērojot 1. līdz 6. punkta noteikumus.

8.  Sabiedrība bez liekas vilcināšanās paziņo saviem darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem sarunu par darbinieku līdzdalību rezultātus.

86.m pants

Pirmsreorganizācijas apliecība

1.  Katra dalībvalsts izraugās tiesu, notāru vai citu iestādi vai iestādes (turpmāk “kompetentā iestāde”), kuras/kuru kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu reorganizācijas likumību attiecībā uz to procedūras daļu, ko reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti, un izsniegt pirmsreorganizācijas apliecību, kas apliecina, ka ir ievēroti visi būtiskie nosacījumi un ka izcelsmes dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas visas procedūras un formalitātes.

Šāda procedūru un formalitāšu pabeigšana var ietvert publiskām iestādēm pienākošos maksājumu izpildi vai maksājumu nodrošināšanu, vai nemateriālu saistību izpildi, vai atbilstības nodrošināšanu īpašām nozares prasībām, ietverot no notiekošas tiesvedības izrietošu maksājumu nodrošināšanu vai saistību izpildi.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikumam pirmsreorganizācijas apliecības saņemšanai, kuru iesniedz ▌ sabiedrība, ir pievienoti šādi dokumenti:

   (a) 86.d pantā minētais reorganizācijas noteikumu projekts;
   (b) 86.e pantā minētais ziņojums un tam pievienotie viedokļi, ja tādi ir, kā arī 86.g pantā minētais ziņojums, ja tas pieejams;
   (ba) visas piezīmes, kas iesniegtas saskaņā ar 86.h panta 1. punktu;
   (c) informācija par 86.i pantā minēto kopsapulces apstiprinājumu.

3.  Dalībvalstis var prasīt, lai pieteikumam pirmsreorganizācijas apliecības saņemšanai tiktu pievienota šāda papildinformācija, jo īpaši par:

   (a) darbinieku skaitu reorganizācijas noteikumu projekta sagatavošanas laikā;
   (b) meitasuzņēmumiem un to attiecīgajām atrašanās vietām;
   (c) to, kā sabiedrība ir izpildījusi saistības pret publiskām iestādēm.

Šā panta 1. punkta vajadzībām gadījumā, ja šī informācija netiek sniegta, kompetentās iestādes var to pieprasīt citām attiecīgām iestādēm.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstīgi attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 2. un 3. punktā minēto pieteikumu, tai skaitā visu informācijas un dokumentu sniegšanu, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka nav nepieciešams personīgi ierasties 1. punktā minētajā kompetentajā iestādē.

5.  Attiecībā uz to, kā tiek ievēroti noteikumi par darbinieku līdzdalību, kas minēti 86.l pantā, izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai šā panta 2. punktā minētajā pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektā ir iekļauta informācija par procedūrām, ar kurām nosaka nepieciešamos pasākumus, un par iespējamajām šādu pasākumu opcijām.

6.  Veicot 1. punktā minēto ▌ pārbaudi, kompetentā iestāde pārbauda:

   (a) visus dokumentus un informāciju, kas iestādei iesniegta saskaņā ar 2. un 3. punktu;
   (b) vajadzības gadījumā — sabiedrības norādi par to, ka ir sākta 86.l panta 3. un 4. punktā minēta procedūra.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto pārbaudi veic trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemti dokumenti un informācija par to, ka sabiedrības kopsapulce ir apstiprinājusi pārrobežu reorganizāciju. Pārbaudes rezultāts var būt kāds no turpmāk minētajiem:

   (a) ja tiek konstatēts, ka ▌ pārrobežu reorganizācija atbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ir izpildītas visas nepieciešamās procedūras un formalitātes, kompetentā iestāde izsniedz pirmsreorganizācijas apliecību;
   (b) ja tiek konstatēts, ka ▌ pārrobežu reorganizācija neatbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka nav izpildītas visas nepieciešamās procedūras un/vai formalitātes, kompetentā iestāde neizsniedz pirmsreorganizācijas apliecību un informē sabiedrību par sava lēmuma iemesliem. Šādā gadījumā kompetentā iestāde var sabiedrībai dot iespēju izpildīt attiecīgos nosacījumus vai pabeigt procedūras un formalitātes pieņemamā laika periodā.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde neizsniedz pirmsreorganizācijas apliecību, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka pārrobežu reorganizācija ir veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no valsts vai ES tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos.

9.  Ja kompetentajai iestādei, veicot 1. punktā minēto likumības pārbaudi, ir nopietnas aizdomas par to, ka pārrobežu reorganizācija ir veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no valsts vai ES tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tā ņem vērā attiecīgus faktus un apstākļus, kurus tā attiecīgos gadījumos neaplūko atsevišķi, bet uzskata tos par indikatīviem faktoriem, par kuriem kompetentā iestāde ir uzzinājusi 1. punktā minētās likumības pārbaudes gaitā, kā arī apspriežoties ar attiecīgām iestādēm. Šā panta vajadzībām novērtējumu veic, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izmantojot valsts tiesību aktos reglamentētu procedūru.

10.  Ja novērtējuma vajadzībām saskaņā ar 8. punktu ir jāņem vērā papildu informācija vai jāveic papildu izmeklēšanas darbības, 7. punktā paredzēto trīs mēnešu periodu var pagarināt ne vairāk kā par trim mēnešiem.

11.  Ja pārrobežu procedūras sarežģītības dēļ novērtējumu nav iespējams veikt šajā pantā noteiktajos termiņos, dalībvalstis nodrošina, ka pirms sākotnējā termiņa beigām pieteikuma iesniedzēju informē par jebkādas kavēšanās iemesliem.

12.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu izraudzītās iestādes var apspriesties ar citām attiecīgām iestādēm, kurām ir kompetence dažādās ar pārrobežu reorganizāciju saistītās jomās, tostarp apspriesties ar iestādēm galamērķa dalībvalstī, un iegūt no šīm iestādēm, kā arī no sabiedrības informāciju un dokumentus, lai tā valsts tiesību aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā varētu veikt likumības pārbaudi. Veicot novērtējumu, kompetentā iestāde var vērsties pie neatkarīga eksperta.

86.o pants

Pirmsreorganizācijas apliecības ▌ nosūtīšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ▌pirmsreorganizācijas apliecību kopīgo ar 86.p. panta 1. punktā minētajām iestādēm, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 22. pantu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka pirmsreorganizācijas apliecība ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 22. pantu.

2.  86.p panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes un reģistri var piekļūt 1. punktā minētajai informācijai bez maksas.

86.p pants

Galamērķa dalībvalsts veikta pārrobežu reorganizācijas likumības rūpīga pārbaude

1.  Dalībvalstis izraugās tiesu, notariātu vai citu iestādi, kuras kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu reorganizācijas likumību attiecībā uz to procedūras daļu, ko reglamentē galamērķa dalībvalsts tiesību akti, un apstiprināt pārrobežu reorganizāciju, ja galamērķa dalībvalstī ir pienācīgi izpildīti ▌ visi būtiskie nosacījumi un ▌ formalitātes.

Izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde jo īpaši nodrošina, ka ierosinātā reorganizētā sabiedrība atbilst visiem valsts tiesību aktu noteikumiem par sabiedrību inkorporāciju un reģistrāciju un ka attiecīgā gadījumā pasākumi attiecībā uz darbinieku līdzdalību ir noteikti saskaņā ar 86.l pantu.

2.  Panta 1. punkta vajadzībām sabiedrība, kas veic pārrobežu reorganizāciju, 1. punktā minētajai iestādei iesniedz pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, kurš apstiprināts 86.i pantā minētajā kopsapulcē.

3.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka atbilstīgi attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 1. punktā minēto pieteikumu, kuru iesniedz sabiedrība, kas veic pārrobežu reorganizāciju, un kurā sniedz visu informāciju un dokumentus, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka nav nepieciešams personīgi ierasties kompetentajā iestādē.

4.  Tiklīdz 1. punktā minētā kompetentā iestāde pabeidz būtisko nosacījumu novērtēšanu, tā ▌ apstiprina pārrobežu reorganizāciju.

5.  86.o panta 1. punktā minēto pirmsreorganizācijas apliecību 1. punktā minētā kompetentā iestāde pieņem kā pārliecinošu pierādījumu tam, ka saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts tiesību aktiem ir pienācīgi izpildītas procedūras un formalitātes, bez kā pārrobežu reorganizāciju nevar apstiprināt.

86.q pants

Reģistrācija

1.  Izcelsmes un galamērķa dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz minēto valstu teritoriju nosaka kārtību, kādā informāciju par pārrobežu reorganizācijas pabeigšanu atklāj reģistrā.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to reģistros, kas ir publiski pieejami un kam var piekļūt, izmantojot 22. pantā minēto sistēmu, tiek ievadīta vismaz šāda informācija:

   (a) galamērķa dalībvalsts reģistrā ▌  tas, ka reorganizētā sabiedrība reģistrēta pārrobežu reorganizācijas rezultātā;
   (b) galamērķa dalībvalsts reģistrā  reorganizētās sabiedrības reģistrācijas datums;
   (c) izcelsmes dalībvalsts reģistrā — tas, ka sabiedrība no reģistra ir svītrota vai izslēgta pārrobežu reorganizācijas rezultātā ▌;
   (d) izcelsmes dalībvalsts reģistrā — diena, kad sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra;
   (e) galamērķa dalībvalsts un izcelsmes dalībvalsts reģistrā attiecīgi — tas, kāds bija sabiedrības reģistrācijas numurs, nosaukums un juridiskā forma izcelsmes dalībvalstī, un kāds ir reorganizētās sabiedrības reģistrācijas numurs, nosaukums un juridiskā forma galamērķa dalībvalstī.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes dalībvalsts reģistrs, izmantojot 22. pantā minēto sistēmu, paziņo galamērķa dalībvalsts reģistram par to, ka pārrobežu reorganizācija ir stājusies spēkā. Dalībvalstis arī nodrošina, ka sabiedrība tiek nekavējoties svītrota no reģistra pēc minētā paziņojuma saņemšanas ▌.

86.r pants

Diena, kurā pārrobežu reorganizācija stājas spēkā

Dienu, kad pārrobežu reorganizācija stājas spēkā ▌, nosaka galamērķa dalībvalsts tiesību aktos. Minētā diena ir pēc 86.p pantā minētās pārbaudes veikšanas.

86.s pants

Pārrobežu reorganizācijas sekas

Pēc tam, kad pārrobežu reorganizācija ir stājusies spēkā, un no 86.r pantā minētās dienas pārrobežu reorganizācijai, kas īstenota saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, ir šādas sekas:

   (a) reorganizētā sabiedrība pārņem visus sabiedrības ▌ aktīvus un pasīvus, tai skaitā visus līgumus, kredītus, tiesības un pienākumus ▌;
   (b) sabiedrības ▌ dalībnieki turpina būt reorganizētās sabiedrības dalībnieki, ja vien viņi neizmanto 86.j panta 1. punktā minētās tiesības izstāties;
   (c) reorganizētā sabiedrība pārņem sabiedrības ▌ tiesības un pienākumus, kuri izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām un kuri pastāv pārrobežu reorganizācijas spēkā stāšanās dienā ▌.

86.t pants

Neatkarīgo ekspertu atbildība

Dalībvalstis paredz noteikumus vismaz par tā neatkarīgā eksperta civiltiesisko atbildību, kurš ir atbildīgs par 86.g pantā minētā ziņojuma sagatavošanu ▌.

Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka eksperts vai juridiskā persona, kuras vārdā šis eksperts darbojas, ir neatkarīga un tai nav interešu konflikta ar sabiedrību, kas iesniedz pieteikumu pirmsreorganizācijas apliecības saņemšanai, un ka eksperta viedoklis ir neatkarīgs, objektīvs un tāds, kas sniegts nolūkā palīdzēt kompetentajai iestādei, ievērojot piemērojamos tiesību aktos noteiktās neatkarības un objektivitātes prasības vai profesionālos standartus, kas attiecas uz ekspertu.

86.u pants

Spēkā esība

Pārrobežu reorganizāciju, kas stājusies spēkā atbilstīgi procedūrām, ar ko transponē šo direktīvu, nevar pasludināt par spēkā neesošu.

Tas neskar dalībvalstu pilnvaras, inter alia, krimināltiesību, teroristu finansēšanas, sociālo tiesību, nodokļu un tiesībaizsardzības jomā pēc dienas, kad pārrobežu reorganizācija ir stājusies spēkā, piemērot pasākumus un sodus atbilstīgi valsts tiesību aktiem.

______________

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;

"

(5)  direktīvas 119. panta 2. punktu groza šādi:

(a)  apakšpunkta beigās pievieno šādu tekstu: “vai”;

(b)  un pievieno šādu d) apakšpunktu:"

“(d) divas vai vairākas sabiedrības brīdī, kad to darbība tiek izbeigta, tām netiekot likvidētām, nodod visus savus aktīvus un pasīvus citai pastāvošai sabiedrībai – ieguvējai sabiedrībai – šai ieguvējai sabiedrībai neizlaižot jaunas akcijas, ar nosacījumu, ka vienai personai tieši vai netieši pieder visas akcijas apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrībās vai apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībnieki visās apvienojamajās sabiedrībās saglabā savu akciju proporciju.”;

"

(6)  direktīvas 120. pantu groza šādi:

(a)  panta nosaukumu aizstāj ar šādu:"

“120. pants

Papildu noteikumi par darbības jomu”;

"

(b)  direktīvas 120. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:"

“4. Dalībvalstis nodrošina, ka šo nodaļu nepiemēro, ja pastāv kāds no turpmāk minētajiem apstākļiem:

   (a) sabiedrība vai sabiedrības tiek likvidētas un ir sākta tās aktīvu sadale tās akcionāriem;

   (d) sabiedrībai piemēro noregulējuma instrumentus un pret to īsteno noregulējuma pilnvaras un mehānismus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā;

"

(f)  pievieno šādu punktu:"

“5. Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo nodaļu sabiedrībām, uz kurām attiecas:

   (a) maksātnespējas procedūras vai preventīvās pārstrukturēšanas regulējums,
   (b) citas likvidācijas procedūras, kas nav minētas 4. punktā, vai
   (c) krīzes novēršanas pasākumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101. apakšpunkta nozīmē.;

"

(7)  direktīvas 121. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktā svītro a) apakšpunktu;

(b)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. Pie 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem noteikumiem un formalitātēm it īpaši pieskaitāmi noteikumi, kas attiecas uz lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar apvienošanos un darbinieku aizsardzību attiecībā uz tiesībām, uz kurām neattiecas 133. pants.”;

"

(8)  direktīvas 122. pantu groza šādi:

(a)  panta a) un b) punktu aizstāj ar šādu:"

a) apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību juridiskais veids, nosaukums, atrašanās vieta un juridiskā adrese un pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības ierosinātais juridiskais veids, nosaukums, atrašanās vieta un juridiskā adrese;

   b) attiecība, kas piemērojama sabiedrības kapitāla vērtspapīru vai akciju maiņai, un attiecīgā gadījumā — ikviena maksājuma naudā apmērs;

"

b)  panta h) punktu aizstāj ar šādu:"

“(h) visas īpašās priekšrocības, kuras piešķir ▌ apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību pārvaldes, vadības, uzraudzības vai kontroles struktūru locekļiem;”

"

(c)   panta i) punktu aizstāj ar šādu:"

(i) attiecīgā gadījumā pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības inkorporēšanas dokuments vai dokumenti un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā”;

"

(d)   pievieno šādu m) un n) apakšpunktu:"

“(m) detalizēta informācija par naudas kompensācijas piedāvājumu dalībniekiem ▌ saskaņā ar 126.a pantu;

   (n) ▌ aizsardzības pasākumi, piemēram, ▌ kreditoriem piedāvātās garantijas vai saistības;

"

(9)  direktīvas 123. un 124. pantu aizstāj ar šādu:"

“123. pants

Informācijas atklāšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu mēnesi pirms 126. pantā minētās kopsapulces ▌ katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts reģistrā tiek atklāti un darīti publiski pieejami šādi turpmāk minētie dokumenti:

   (a) kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekts;
   (b) paziņojums, ar kuru apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībniekus, kreditorus un darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus informē par to, ka viņi, vēlākais, 5 darba dienas pirms kopsapulces dienas var sabiedrībai iesniegt piezīmes par pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu.

Dalībvalstis var prasīt reģistrā atklāt un publiskot neatkarīga eksperta ziņojumu, ja tas sagatavots saskaņā ar 125. pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja izslēgt konfidenciālu informāciju no atklāšanas eksperta ziņojumā.

Saskaņā ar šo punktu atklātie dokumenti ir pieejami arī 22. pantā minētajā sistēmā.

2.  Dalībvalstis var apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības atbrīvot no 1. punktā minētās prasības atklāt informāciju gadījumos, kad tās nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad paredzēta 126. pantā minētā kopsapulce, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs kopsapulces noslēguma dienā, 1. punktā minētos dokumentus dara publiski pieejamus par brīvu savā interneta vietnē.

Tomēr dalībvalstis uz šādu atbrīvojumu attiecina tikai tās prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu interneta vietnes drošību un dokumentu autentiskumu, kā arī tikai tiktāl, ciktāl tas ir samērojams ar minēto mērķu sasniegšanu.

3.  Kad apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības saskaņā ar šā panta 2. punktu atklāj pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, tās vismaz vienu mēnesi pirms 126. pantā minētās kopsapulces dienas iesniedz attiecīgajiem dalībvalstu reģistriem šādu atklājamu informāciju:

   (a) katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskā adrese un sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskā adrese, kas ierosināta jaunizveidotajai sabiedrībai;
   (b) reģistrs, kurā ir iesniegti 14. pantā minētie dokumenti attiecībā uz katru apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību, un minētajā reģistrā iekļautais reģistrācijas numurs;
   (c) attiecībā uz katru apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību – norāde par to, kādi pasākumi veikti, lai kreditori, darbinieki un dalībnieki varētu izmantot savas tiesības;
   (d) detalizēta informācija par interneta vietni, kurā tiešsaistē un bez maksas var iepazīties ar 1. punktā minēto kopīgo pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu, paziņojumu un 1. punktā minēto eksperta ziņojumu, un pilnīga informācija par šā punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstīgi attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 1. un 3. punktā minētās prasības pilnībā var izpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties ▌ apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalstu kompetentajās iestādēs.

5.  Ja nav nepieciešama ieguvējas sabiedrības kopsapulces piekrišana attiecībā uz apvienošanos saskaņā ar 126. panta 3. punktu, šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto informāciju atklāj vismaz vienu mēnesi pirms pārējo apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību kopsapulces dienas.

6.  Turklāt papildus 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanai dalībvalstis var pieprasīt, ka kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekts vai 3. punktā minētā informācija tiek publicēta dalībvalstu oficiālajā vēstnesī vai centrālajā elektroniskajā platformā atbilstīgi 16. panta 3. punktam. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka reģistrs nosūta oficiālajam vēstnesim nepieciešamo informāciju.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie dokumenti vai 3. punktā minētā informācija ir sabiedrībai pieejama bez maksas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Dalībvalstis nodrošina, ka visas maksas, kuras no sabiedrības iekasē reģistri par 1. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanu un attiecīgā gadījumā par 5. punktā minēto publiskošanu, nepārsniedz šādu pakalpojumu sniegšanas izmaksas.

124. pants

▌ Pārvaldes vai vadības struktūras ziņojums dalībniekiem un darbiniekiem

1.  Katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības vadības vai pārvaldes struktūra sagatavo ziņojumu dalībniekiem un darbiniekiem, kurā izskaidro un pamato pārrobežu reorganizācijas tiesiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pārrobežu reorganizācijas ietekmi uz darbiniekiem.

2.  Panta 1. punktā minētajā ziņojumā jo īpaši izskaidro pārrobežu apvienošanās ietekmi uz sabiedrības turpmāko darījumdarbību.

Tajā ietver arī dalībniekiem paredzētu sadaļu un darbiniekiem paredzētu sadaļu.

3.  Dalībniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

   (aa) naudas kompensācijas izmaksu un metodi, kas izmantota tās noteikšanā;
   (b) akciju maiņas attiecību un attiecīgā gadījumā metodi vai metodes, kas izmantotas tās noteikšanā;

   (d) pārrobežu apvienošanās ietekmi uz dalībniekiem;
   (e) dalībniekiem ▌ pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus saskaņā ar 126.a pantu.

3.a  Dalībniekiem paredzētā sadaļa ziņojumā nav nepieciešama, ja visi sabiedrības dalībnieki ir vienojušies atteikties no šīs prasības. No šā panta noteikumu piemērošanas dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.

4.  Darbiniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

   (ca) pārrobežu apvienošanās ietekmi uz darba attiecībām, kā arī attiecīgā gadījumā — pasākumus, kas jāveic, lai tās saglabātu;
   (cb) visas būtiskās izmaiņas, kas attiecas uz nodarbinātības nosacījumiem un sabiedrības darījumdarbības vietu atrašanos;
   (d) to, vai ca) un cb) apakšpunktā minētie aspekti ietekmē arī kādu sabiedrības meitasuzņēmumu.

4.aa  Ja apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības vadība vai pārvaldes struktūra savlaicīgi saņem viedokli par 1., 2. un 4. punktā minētajām ziņojuma daļām no savu darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, par to informē dalībniekus un minēto viedokli pievieno minētajam ziņojumam.

4.a  Darbiniekiem paredzētā sadaļa nav nepieciešama, ja apvienošanās procesā iesaistītajai sabiedrībai un tās meitasuzņēmumiem, ja tādi ir, nav citu darbinieku kā vien to, kas veido vadības vai pārvaldes struktūru.

5.  Katra apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība var nolemt, vai sagatavot vienu ziņojumu, kurā ir abas 3. un 4. punktā minētās sadaļas, vai arī sagatavot attiecīgi dalībniekiem un darbiniekiem paredzētus atsevišķus ziņojumus.

6.  Šā panta 1. punktā minēto ziņojumu vai 5. punktā minētos ziņojumus kopā ar kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, ja tas pieejams, dara pieejamus katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībniekiem un darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem katrā ziņā elektroniskā formā ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms 126. pantā minētās kopsapulces dienas.

Tomēr, ja nav nepieciešama ieguvējas sabiedrības kopsapulces piekrišana attiecībā uz apvienošanos saskaņā ar 126. panta 3. punktu, ziņojumu dara pieejamu vismaz 6 nedēļas pirms pārējo apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību kopsapulces dienas.

8.  Ja 3. punktā minēto dalībniekiem paredzēto sadaļu ziņojumā neiekļauj saskaņā ar 3. punktu un ja 4. punktā minētā darbiniekiem paredzētā sadaļa nav nepieciešama saskaņā ar 4.a punktu, 1. punktā minētais ziņojums nav nepieciešams.

9.  Šā panta 1.–8. punkts neskar piemērojamās tiesības uz informāciju un uzklausīšanu un procedūras, kas ieviestas valsts līmenī pēc Direktīvas 2002/14/EK un Direktīvas 2009/38/EK transponēšanas.

"

(10)  direktīvas 125. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktam pievieno šādu otro daļu:"

“Tomēr, ja nav nepieciešama ieguvējas sabiedrības kopsapulces piekrišana attiecībā uz apvienošanos saskaņā ar 126. panta 3. punktu, ziņojumu dara pieejamu vismaz vienu mēnesi pirms pārējo apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības vai sabiedrību kopsapulces dienas.”;

"

(b)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. 1. punktā minētajā ziņojumā katrā ziņā ietver ekspertu viedokli par to, vai naudas kompensācija un akciju maiņas attiecība ir adekvāta. Attiecībā uz 122. panta m) punktā minēto naudas kompensāciju eksperti pirms apvienošanās priekšlikuma paziņošanas izskata to, kāda ir apvienošanās procesā iesaistītajās sabiedrībās noteiktā minēto akciju tirgus cena vai kāda ir sabiedrību vērtība, kuru nosaka atbilstoši vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā ierosinātās apvienošanās sekas. Ziņojumos vismaz:

   (a) norāda metodi vai metodes, kas izmantotas, lai nonāktu pie ieteiktās naudas kompensācijas;
   (b) norāda metodi vai metodes, kas izmantotas, lai nonāktu pie ieteiktās akciju maiņas attiecības;
   (c) norāda, vai izmantotā metode vai izmantotās metodes konkrētajā gadījumā ir adekvātas, lai novērtētu naudas kompensāciju un akciju maiņas attiecību, un norāda vērtību, kas iegūta, izmantojot šādas metodes, kā arī ietver viedokli par šādu metožu relatīvo nozīmi, iegūstot vērtību, par kuru ir pieņemts lēmums; un, ja apvienošanās procesā iesaistītajās sabiedrībās izmanto atšķirīgas metodes, — arī to, vai šādu atšķirīgu metožu izmantošana ir pamatota;
   (d) apraksta jebkādas īpašas novērtēšanas grūtības, kas radušās.

Eksperti ir tiesīgi no apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām pieprasīt visu informāciju, kas viņiem nepieciešama, lai izpildītu savus pienākumus.

"

(c)  panta 4. punktam pievieno šādu teikumu:"

“No šā panta noteikumu piemērošanas dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.”

"

(11)  direktīvas 126. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Pēc iepazīšanās ar attiecīgā gadījumā 124. ▌ un 125. pantā minētajiem ziņojumiem, saskaņā ar 124. pantu iesniegtajiem darbinieku viedokļiem un saskaņā ar 123. pantu iesniegtajām piezīmēm katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības kopsapulce pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt kopīgo pārrobežu reorganizācijas noteikumu projektu un vai pielāgot dibināšanas dokumentu un statūtus, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā.”;

"

(b)  pievieno šādu 4. punktu:"

“4. Dalībvalstis nodrošina, ka kopsapulcē apstiprinātu pārrobežu apvienošanos nevar apstrīdēt ▌ tikai šādu iemeslu dēļ vien:

   (a) 122. panta b) apakšpunktā minētā akciju maiņas attiecība nav noteikta atbilstīgi;
   (b) 122. panta m) apakšpunktā minētā naudas kompensācija nav noteikta atbilstīgi;

   (d) a) vai b) punktā minētā informācija neatbilst juridiskajām prasībām.

"

(12)  iekļauj šādus ▌ pantus:"

“126.a pants

Dalībnieku aizsardzība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz tiem apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību ▌ dalībniekiem, kuri balsoja pret kopīgā pārrobežu apvienošanās noteikumu projekta apstiprināšanu, ir tiesības atbrīvoties no savām akcijām, apsverot iespēju saņemt adekvātu naudas kompensāciju un ievērojot 2. līdz 6. punktā izklāstītos nosacījumus, ar noteikumu, ka apvienošanās rezultātā viņi iegūs akcijas apvienošanās rezultātā izveidotajā sabiedrībā, kuras darbību reglamentēs citas dalībvalsts tiesību akti, nevis tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas attiecīgā apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība.

Dalībvalstis var paredzēt, ka šādas tiesības ir arī citiem apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībniekiem.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai nepārprotami iebildumi pret kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu un/vai dalībnieku nodoms izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām tiktu pienācīgi dokumentēts, vēlākais, 126. pantā minētajā kopsapulcē. Dalībvalstis var atļaut iespēju apsvērt ieprotokolēt iebildumus pret kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, šo protokola ierakstu uzskatot par tādu, kas pienācīgi apliecina negatīvu balsojumu.

2.  Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā 1. punktā minētajiem dalībniekiem ir jāpaziņo attiecīgajai apvienošanās procesā iesaistītajai sabiedrībai par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām. Minētais laikposms nepārsniedz vienu mēnesi pēc 126. pantā minētās kopsapulces. Dalībvalstis nodrošina, ka apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dara zināmu elektronisku adresi, uz kuru šo paziņojumu var nosūtīt elektroniski.

3.  Dalībvalstis arī nosaka laikposmu, kādā izmaksājama kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā noteiktā naudas kompensācija. Šis laikposms nedrīkst beigties vēlāk kā divus mēnešus pēc pārrobežu apvienošanās stāšanās spēkā saskaņā ar 129. pantu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam dalībniekam, kas paziņojis par savu nodomu izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām, bet kas uzskata, ka apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības piedāvātā naudas kompensācija nav adekvāti noteikta, ir tiesības prasīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotajām kompetentajām iestādēm vai struktūrām papildu naudas kompensāciju. Dalībvalstis nosaka termiņu ar papildus naudas kompensāciju saistītas prasības iesniegšanai.

Dalībvalstis var paredzēt, ka galīgais lēmums par papildu naudas kompensācijas piešķiršanu ir spēkā attiecībā uz tiem attiecīgās apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībniekiem, kuri ir paziņojuši par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām saskaņā ar 2. punktu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. līdz 6. punktā noteiktās tiesības reglamentē attiecīgās apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti un ka attiecīgajai dalībvalstij ir ekskluzīva kompetence risināt visus ar šīm tiesībām saistītos strīdus.

6.   Dalībvalstis ▌ nodrošina, ka apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībnieki, kuriem nebija tiesību atbrīvoties no savām akcijām vai kuri tās neizmantoja, bet kuri uzskata, ka akciju maiņas attiecība ir neadekvāta, var apstrīdēt minēto ▌ maiņas attiecību, kas noteikta ▌ kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā, un pieprasīt maksājumu naudā. Apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos noteiktajā termiņā šādu tiesvedību ierosina saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotajās kompetentajās iestādēs vai struktūrās attiecīgās sabiedrības dalībvalstī, un tā neliedz reģistrēt pārrobežu apvienošanos. Pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotajai sabiedrībai šis lēmums ir saistošs.

Dalībvalstis var arī paredzēt, ka lēmumā noteiktā akciju maiņas attiecība ir spēkā attiecībā uz tiem attiecīgās apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībniekiem, kuriem nebija tiesību atbrīvoties no savām akcijām vai kuri tās neizmantoja.

7.  Dalībvalstis var arī paredzēt, ka pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotā sabiedrība maksājuma naudā vietā var nodrošināt akcijas vai citu kompensāciju.

126.b pants

Kreditoru aizsardzība

1.  Dalībvalstis paredz adekvātu sistēmu to kreditoru interešu aizsardzībai, kuru prasījumi ir pieteikti pirms kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekta atklāšanas un šādas atklāšanas brīdī to termiņš vēl nav iestājies.

Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori, kuri ir neapmierināti ar kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā piedāvātajiem aizsardzības pasākumiem, kā noteikts 122. panta m) punktā, trīs mēnešu laikā pēc 123. pantā minētās kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projekta atklāšanas var vērsties attiecīgajā administratīvajā vai tiesu iestādē un pieprasīt adekvātus aizsardzības pasākumus, ja viņi var ticami pierādīt, ka pārrobežu apvienošanās dēļ ir apdraudēta viņu prasījumu izpilde un ka apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības nav nodrošinājušas adekvātus aizsardzības pasākumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka aizsardzības pasākumi ir atkarīgi no pārrobežu apvienošanās, kas stājas spēkā saskaņā ar 129. pantu.

2.   Dalībvalstis var pieprasīt, ka apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību vadība vai pārvaldes struktūra sniedz paziņojumu, kurā precīzi atspoguļots šo sabiedrību pašreizējais finanšu stāvoklis paziņojuma sniegšanas dienā, kas nav agrāk kā vienu mēnesi pirms tā atklāšanas. Paziņojumā apliecina, ka, pamatojoties uz informāciju, kas apvienošanas procesā iesaistīto sabiedrību vadībai vai pārvaldes struktūrai ir pieejama minētā paziņojuma sniegšanas dienā, un pēc saprātīgas izpētes veikšanas, vadībai nav zināms neviens iemesls, kā dēļ apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības nevarētu pildīt savas saistības, iestājoties to izpildes termiņam. Paziņojumu atklāj kopā ar kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu ▌ saskaņā ar 123. pantu.

3.   Panta ▌ 2. un 3. punkts neskar apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību valsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz publiskām iestādēm pienākošos maksājumu apmierināšanu vai nemateriālu saistību izpildi.”;

126.c pants

Darbinieku informēšana un uzklausīšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar pārrobežu apvienošanos tiek ievērotas darbinieku tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītiem un ka šīs tiesības tiek īstenotas saskaņā ar Direktīvā 2002/14/EK un Direktīvā 2001/23/EK noteikto tiesisko regulējumu, kurā pārrobežu apvienošanās tiek uzskatīta par sabiedrības pārcelšanu Direktīvas 2001/23/EK nozīmē, attiecīgā gadījumā tās piemērojot Kopienas mēroga uzņēmumiem vai Kopienas mēroga uzņēmumu grupām saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK. Dalībvalstis var nolemt piemērot informēšanas un uzklausīšanas tiesības citām sabiedrībām, kas nav minētas Direktīvas 2002/14/EK 3. panta 1. punktā.

2.  Neskarot 126. panta 4.aa punktu un 123. panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz pirms lēmuma pieņemšanas par kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu vai 124. pantā minēto ziņojumu neatkarīgi no tā, kas ir agrāk, tiek ievērotas darbinieku tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītiem tādā veidā, ka pamatotu atbildi darbiniekiem sniedz pirms 126. pantā minētās kopsapulces.

3.  Neskarot nevienu spēkā esošu noteikumu un/vai praksi, kas ir darbiniekiem labvēlīgāka, dalībvalstis nosaka praktisko kārtību, kādā ir īstenojamas informēšanas un uzklausīšanas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/14/EK 4. pantu.”

"

(13)  direktīvas 127. pantu aizstāj ar šādu:"

“127. pants

Pirmsapvienošanās apliecība

1.  Dalībvalstis izraugās tiesu, notariāta vai citu iestādi vai iestādes (turpmāk “kompetentā iestāde”), kuru kompetencē ir pārbaudīt pārrobežu apvienošanās likumību attiecībā uz to procedūras daļu, ko reglamentē apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti, un izsniegt pirmsapvienošanās apliecību, kas apliecina, ka ir ievēroti visi būtiskie nosacījumi un ka apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas visas procedūras un formalitātes.

Šāda procedūru un formalitāšu pabeigšana var ietvert publiskām iestādēm pienākošos maksājumu izpildi vai maksājumu nodrošināšanu, vai nemateriālu saistību izpildi, vai atbilstības nodrošināšanu īpašām nozares prasībām, ietverot no notiekošas tiesvedības izrietošu maksājumu nodrošināšanu vai saistību izpildi.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikumam pirmsapvienošanās apliecības saņemšanai, kuru iesniedz sabiedrība, ir pievienoti šādi dokumenti:

   (a) 122. pantā minētais apvienošanās noteikumu projekts;
   (b) 124. pantā minētais ziņojums un tam pievienotie viedokļi, ja tādi ir, kā arī 125. pantā minētais ziņojums, ja tas pieejams;
   (ba) visas piezīmes, kas iesniegtas saskaņā ar 123. panta 1. punktu;
   (c) informācija par 126. pantā minēto kopsapulces apstiprinājumu.

3.  Dalībvalstis var prasīt, lai pieteikumam pirmsapvienošanās apliecības saņemšanai tiktu pievienota šāda papildinformācija, jo īpaši par:

   (a) darbinieku skaitu kopīgo apvienošanās noteikumu projekta sagatavošanas laikā;
   (b) meitasuzņēmumiem un to attiecīgajām atrašanās vietām;
   (c) to, kā sabiedrība ir izpildījusi saistības pret publiskām iestādēm.

Šā panta vajadzībām gadījumā, ja šī informācija netiek sniegta, kompetentās iestādes var to pieprasīt citām attiecīgām iestādēm.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstīgi attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 2. un 2.a punktā minēto pieteikumu, tai skaitā visu informāciju un dokumentus, pilnībā var iesniegt tiešsaistē un ka nav nepieciešams personīgi ierasties 1. punktā minētajā kompetentajā iestādē.

5.  Attiecībā uz to, kā tiek ievēroti noteikumi par darbinieku līdzdalību, kas minēti 133. pantā, apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai šā panta 2. punktā minētajā kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektā ir iekļauta informācija par procedūrām, ar kurām nosaka nepieciešamos pasākumus, un par iespējamajām šādu pasākumu opcijām.

6.  Veicot 1. punktā minēto pārbaudi, kompetentā iestāde pārbauda:

   (a) visus dokumentus un informāciju, kas iestādei iesniegta saskaņā ar 2. un 2.a punktu;
   (c) vajadzības gadījumā — apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības norādi, ka ir sākta 133. panta 3. un 4. punktā minētā procedūra;

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto pārbaudi veic trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemti dokumenti un informācija par to, ka sabiedrības kopsapulce ir apstiprinājusi pārrobežu apvienošanos. Pārbaudes rezultāts var būt kāds no turpmāk minētajiem:

   (a) ja tiek konstatēts, ka pārrobežu apvienošanās atbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ir izpildītas visas nepieciešamās procedūras un formalitātes, kompetentā iestāde izsniedz pirmsapvienošanās apliecību;
   (b) ja tiek konstatēts, ka pārrobežu apvienošanās neatbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka nav izpildītas visas nepieciešamās procedūras un/vai formalitātes, kompetentā iestāde neizsniedz pirmsapvienošanās apliecību un informē sabiedrību par sava lēmuma iemesliem. Šādā gadījumā kompetentā iestāde var sabiedrībai dot iespēju izpildīt attiecīgos nosacījumus vai pabeigt procedūras un formalitātes pieņemamā laika periodā.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde neizsniedz pirmsapvienošanās apliecību, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka pārrobežu apvienošanās ir veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no valsts vai ES tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos.

9.  Ja kompetentajai iestādei, veicot 1. punktā minēto likumības pārbaudi, ir nopietnas aizdomas par to, ka pārrobežu apvienošanās ir veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no valsts vai ES tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tā ņem vērā attiecīgus faktus un apstākļus, kurus tā attiecīgos gadījumos neaplūko atsevišķi, piemēram, indikatīvus faktorus, par kuriem kompetentā iestāde ir uzzinājusi 1. punktā minētās likumības pārbaudes gaitā, kā arī apspriežoties ar attiecīgām iestādēm. Šā panta vajadzībām novērtējumu veic, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izmantojot valsts tiesību aktos reglamentētu procedūru.

10.  Ja novērtējuma vajadzībām saskaņā ar 7. punktu ir jāņem vērā papildu informācija vai jāveic papildu izmeklēšanas darbības, 6. punktā paredzēto trīs mēnešu periodu var pagarināt ne vairāk kā par 3 mēnešiem.

11.  Ja pārrobežu procedūras sarežģītības dēļ novērtējumu nav iespējams veikt šajā pantā noteiktajos termiņos, dalībvalstis nodrošina, ka pirms sākotnējā termiņa beigām pieteikuma iesniedzēju informē par kavēšanās iemesliem.

12.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu izraudzītās iestādes var apspriesties ar citām attiecīgām iestādēm, kurām ir kompetence dažādās ar pārrobežu apvienošanos saistītās jomās, tostarp apspriesties ar iestādēm apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalstī, un iegūt no šīm iestādēm, kā arī no sabiedrības informāciju un dokumentus, lai tā valsts tiesību aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā varētu veikt likumības pārbaudi. Veicot novērtējumu, kompetentā iestāde var vērsties pie neatkarīga eksperta.”

"

(14)  iekļauj šādu pantu:"

“127.a pants

Pirmsreorganizācijas apliecības nosūtīšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pirmsapvienošanās apliecību kopīgo ar 128. panta 1. punktā minētajām iestādēm, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 22. pantu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka pirmsapvienošanās apliecība ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 22. pantu.

2.  128. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes un reģistri var piekļūt 1. punktā minētajai informācijai bez maksas.”

"

(15)  direktīvas 128. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:"

“2. ▌ 1. punkta nolūkā katra apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība ▌ 1. punktā minētajai iestādei iesniedz kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, kurš apstiprināts 126. pantā minētajā kopsapulcē, vai, ja apstiprinājums kopsapulcē nav nepieciešams saskaņā ar 132. panta 3. punktu, — pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu, ko katra apvienošanās procesā iesaistītā sabiedrība ir apstiprinājusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

"

(b)  pievieno šādus ▌ punktus:"

3. Katra dalībvalsts nodrošina, ka atbilstīgi attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 1. punktā minēto pieteikumu, kuru iesniedz kāda no apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām un kurā sniedz visu informāciju un dokumentus, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka nav nepieciešams personīgi ierasties 1. punktā minētajā kompetentajā iestādē.

4.  Tiklīdz 1. punktā minētā kompetentā iestāde pabeidz būtisko nosacījumu novērtēšanu, tā apstiprina pārrobežu apvienošanos.

5.   127.a panta 1. punktā minēto pirmsapvienošanās apliecību vai apliecības kompetentā iestāde apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalstī pieņem kā pārliecinošu pierādījumu tam, ka attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs ir pienācīgi izpildītas pirmsapvienošanās procedūras un formalitātes ▌.”;

"

(16)  direktīvas 130. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

1. Apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalstu tiesību aktos un apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz minētās dalībvalsts teritoriju nosaka kārtību, kādā saskaņā ar 16. pantu pārrobežu apvienošanās pabeigšanu dara zināmu publiskajā reģistrā, kurā katrai no sabiedrībām ir jāiesniedz dokumenti.”

"

(b)  iekļauj šādu 1.a punktu:"

“1.a Dalībvalstis nodrošina, ka to reģistros, kas ir publiski pieejami un kam var piekļūt, izmantojot 22. pantā minēto sistēmu, tiek ievadīta vismaz šāda informācija:

   (a) apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts reģistrā — tas, ka apvienošanās rezultātā izveidotā sabiedrība reģistrēta pārrobežu apvienošanās rezultātā;
   (b) apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts reģistrā — apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības reģistrācijas datums;
   (c) katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts reģistrā — diena, kad sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra;
   (d) katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts reģistrā — tas, ka sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra pārrobežu apvienošanās rezultātā;
   (e) attiecīgi katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībvalsts un katras apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības dalībvalsts reģistros — katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības un katras apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības reģistrācijas numurs, nosaukums un juridiskā forma.”

"

(17)  direktīvas 131. pantu groza šādi:

(a)  ▌panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Pārrobežu apvienošanās, kas īstenota atbilstīgi 119. panta 2. punkta a), c) un d) apakšpunktam, no 129. pantā minētā datuma rada šādas sekas:

   (a) visi iegūstamās sabiedrības aktīvi un pasīvi, tai skaitā visi līgumi, kredīti, tiesības un pienākumi, pāriet ieguvējai sabiedrībai, un tā turpina to izpildi;”;
   (b) iegūstamās sabiedrības dalībnieki turpina būt ieguvējas sabiedrības dalībnieki, ja vien viņi neizmanto 126.a panta 1. punktā minētās tiesības izstāties;
   (c) iegūstamā sabiedrība pārstāj eksistēt.”;

"

(b)  panta 2. punkta a) un b) apakšpunktus aizstāj ar šādiem:"

“(a) visi apvienošanas procesā iesaistīto sabiedrību aktīvi un pasīvi, tai skaitā visi līgumi, kredīti, tiesības un pienākumi, pāriet jaunajai sabiedrībai, un tā turpina to izpildi;”;

   (b) apvienošanas procesā iesaistīto sabiedrību dalībnieki turpina būt jaunās sabiedrības dalībnieki, ja vien viņi neizmanto 126.a panta 1. punktā minētās tiesības izstāties;”;

"

(18)  direktīvas 132. pantu groza šādi:

(a)  panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Ja pārrobežu apvienošanos iegādājoties veic vai nu viena sabiedrība, kurai pieder iegūstamās sabiedrības vai iegūstamo sabiedrību visas akcijas un vērtspapīri, kas piešķir balsstiesības kopsapulcē, vai arī persona, kurai tieši vai netieši pieder visas ieguvējas sabiedrības akcijas un iegūstamo sabiedrību akcijas, un ieguvēja sabiedrība apvienošanās ietvaros nepiešķir akcijas:

   nepiemēro 122. panta b), c), e) un m) punktu, 125. pantu un 131. panta 1. punkta b) apakšpunktu;
   attiecībā uz iegūstamo sabiedrību vai sabiedrībām nepiemēro 124. pantu un 126. panta 1. punktu.”;

"

(b)  pievieno šādu 3. punktu:"

“3. Ja visu apvienošanas procesā iesaistīto sabiedrību dalībvalstu tiesību aktos ir noteikts, ka nav nepieciešams kopsapulces apstiprinājums saskaņā ar 126. panta 3. punktu un šā panta 1. punktu, kopīgo pārrobežu apvienošanās noteikumu projektu vai informāciju, kas minēta attiecīgi 123. panta 1. līdz 3. punktā, kā arī 124. un 124.a pantā minētos ziņojumus dara pieejamus vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad sabiedrība saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieņem lēmumu par apvienošanos.”;

"

(19)  direktīvas 133. pantu groza šādi:

(a)  panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:"

“2. Tomēr noteikumus, ja tādi ir, attiecībā uz darbinieka līdzdalību, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā ir pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotās sabiedrības juridiskā adrese, nepiemēro, ja vismaz vienā no apvienošanās procesā iesaistītajām sabiedrībām sešu mēnešu laikā pirms pārrobežu apvienošanās noteikumu projekta publicēšanas, kā minēts 123. pantā, vidējais darbinieku skaits ir četras piektdaļas no piemērojamās robežvērtības, ko nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kuras jurisdikcijā ir šī sabiedrība, un kas iedarbina darbinieku līdzdalības mehānismu Direktīvas 2001/86/EK 2. panta k) punkta nozīmē, vai ja pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotajai sabiedrībai piemērojamie valsts tiesību akti:”

"

(b)  panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“(a) gadījumos, kad vismaz viena no apvienošanās procesā iesaistītajā sabiedrībām darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu Direktīvas 2001/86/EK 2. panta k) punkta nozīmē, apvienošanās procesā iesaistīto sabiedrību attiecīgajām struktūrām ļauj izlemt, ka tās bez jebkādas iepriekšējas apspriešanas tieši piemēro 3. punkta h) apakšpunktā minētos līdzdalības pamatnoteikumus, kā noteikts tās dalībvalsts tiesību aktos, kurā atradīsies pārrobežu apvienošanas rezultātā izveidotās sabiedrības juridiskā adrese, un ievēro minētos noteikumus no reģistrācijas diena;

"

(c)   panta 7. punktu aizstāj ar šādu:"

“7. Ja pārrobežu apvienošanās rezultātā izveidotajā sabiedrībā ir spēkā darbinieku līdzdalības sistēma, minētajai sabiedrībai ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmākas pārrobežu vai iekšzemes apvienošanās, sadalīšanas vai reorganizācijas gadījumā darbinieku līdzdalības tiesības tiek aizsargātas četrus gadus pēc pārrobežu apvienošanās stāšanās spēkā, mutatis mutandis piemērojot 1. līdz 6. punkta noteikumus.”;

"

(d)   pievieno šādu 8. punktu:"

8. Sabiedrība paziņo saviem darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem, vai tā izvēlas piemērot līdzdalības pamatnoteikumus, kas minēti 3. punkta h) apakšpunktā, vai arī sāks sarunas īpašajā pārrunu grupā. Sarunu gadījumā sabiedrība bez liekas vilcināšanās paziņo saviem darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem sarunu rezultātus.”;

"

(20)  iekļauj šādu 133.a pantu:"

“133.a pants

Neatkarīgo ekspertu atbildība

Dalībvalstis paredz noteikumus par to neatkarīgo ekspertu civiltiesisko atbildību, kuri atbildīgi par 125. pantā minētā ziņojuma sagatavošanu.

Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka eksperts vai juridiskā persona, kuras vārdā šis eksperts darbojas, ir neatkarīga un tai nav interešu konflikta ar sabiedrību, kas iesniedz pieteikumu pirmsapvienošanās apliecības saņemšanai, un ka eksperta viedoklis ir neatkarīgs, objektīvs un tāds, kas sniegts nolūkā palīdzēt kompetentajai iestādei, ievērojot piemērojamos tiesību aktos noteiktās neatkarības un objektivitātes prasības vai profesionālos standartus, kas attiecas uz ekspertu.”

"

(21)  direktīvas 134. pantā pievieno šādu punktu:"

“Tas neskar dalībvalstu pilnvaras, inter alia, krimināltiesību, teroristu finansēšanas, sociālo tiesību, nodokļu un tiesībaizsardzības jomā pēc dienas, kad pārrobežu reorganizācija ir stājusies spēkā, piemērot pasākumus un sodus atbilstīgi valsts tiesību aktiem.”

"

(22)  II sadaļā pievieno šādu IV nodaļu:"

“IV NODAĻA

Kapitālsabiedrību pārrobežu sadalīšana

160.a pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro attiecībā uz kapitālsabiedrības, kura dibināta saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, galvenās vadības atrašanās vieta vai galvenā darījumdarbības vieta ir Savienībā, pārrobežu sadalīšanu ar nosacījumu, ka uz vismaz divām no sadalīšanā iesaistītajām kapitālsabiedrībām attiecas dažādu dalībvalstu tiesību akti (turpmāk “pārrobežu sadalīšana”).

160.b pants

Definīcijas

Šajā nodaļā:

   (1) “kapitālsabiedrība”, turpmāk “sabiedrība”, ir sabiedrība, kas pieder kādam no II pielikumā uzskaitītajiem sabiedrību veidiem;
   (2) “sadalāmā sabiedrība” ir sabiedrība, kas iesaistīta pārrobežu sadalīšanas procesā, kurā — pilnīgas sadalīšanas gadījumā — tā visus savus aktīvus un pasīvus nodod divām vai vairākām sabiedrībām vai — daļējas sadalīšanas gadījumā vai tādas sadalīšanas gadījumā, kas veikta nodalīšanas ceļā, — tā daļu savu aktīvu un pasīvu nodod vienai vai vairākām sabiedrībām;
   (3) “sadalīšana” ir darbība, kuras rezultātā:
   (a) sadalāma sabiedrība, kas ir izbeigusi savu darbību, netiekot likvidēta, nodod visus savus aktīvus un pasīvus divām vai vairākām no jauna izveidotām sabiedrībām (“saņēmējsabiedrības”), un par to sadalāmās sabiedrības dalībniekiem piešķir saņēmējsabiedrību vērtspapīrus vai akcijas un, iespējams, maksājumu naudā, kas nepārsniedz 10 % no minēto vērtspapīru vai akciju nominālvērtības vai — ja nominālvērtība nav noteikta —, maksājumu naudā, kas nepārsniedz 10 % no to vērtspapīru vai akciju grāmatvedības uzskaites vērtības (“pilnīga sadalīšana”);
   (b) sadalāma sabiedrība nodod daļu savu aktīvu un pasīvu vienai vai vairākām no jauna izveidotām sabiedrībām (“saņēmējsabiedrības”), un par to sadalāmās sabiedrības dalībniekiem piešķir saņēmējsabiedrību vai sadalāmās sabiedrības, vai abu saņēmējsabiedrību un sadalāmās sabiedrības vērtspapīrus vai akcijas un, iespējams, maksājumu naudā, kas nepārsniedz 10 % no minēto vērtspapīru vai akciju nominālvērtības vai▌, ja nominālvērtība nav noteikta, maksājumu naudā, kas nepārsniedz 10 % no to vērtspapīru vai akciju grāmatvedības uzskaites vērtības (“daļēja sadalīšana”);
   (c) sadalāma sabiedrība nodod daļu savu aktīvu un pasīvu vienai vai vairākām no jauna izveidotām sabiedrībām (“saņēmējsabiedrības”), un par to sadalāmajai sabiedrībai piešķir saņēmējsabiedrību vērtspapīrus vai akcijas (“sadalīšana nodalīšanas ceļā”).

160.c pants

Papildu noteikumi par darbības jomu

1.  Neatkarīgi no 160.b panta 3. punkta šo nodaļu piemēro pārrobežu sadalīšanai, kurā vismaz vienas iesaistītās dalībvalsts tiesību aktos ir atļauts, ka 160.b panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētais maksājums naudā var pārsniegt 10 % no saņēmējsabiedrību kapitāla vērtspapīru vai akciju nominālvērtības vai, ja nominālvērtība nav noteikta — 10 % no to grāmatvedības uzskaites vērtības.

3.  Šo nodaļu nepiemēro tādai pārrobežu sadalīšanai, kurā piedalās sabiedrība, kā mērķis ir veikt iedzīvotāju kapitāla kolektīvus ieguldījumus saskaņā ar riska sadalīšanas principu un kā daļas pēc kapitāla daļu turētāju pieprasījuma tiek atpirktas vai izpirktas tieši vai netieši no minētās sabiedrības aktīviem. Šādai atpirkšanai vai izpirkšanai ir pielīdzināmas darbības, kuras šāda sabiedrība veic, lai nodrošinātu, ka tās daļu biržas vērtība būtiski neatšķirtos no tās aktīvu tīrās vērtības.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka šo nodaļu nepiemēro, ja pastāv kāds no turpmāk minētajiem apstākļiem:

   (a) sadalāmā sabiedrība tiek likvidēta un ir sākta tās aktīvu sadale akcionāriem;
   (b) sabiedrībai piemēro noregulējuma instrumentus un pret to īsteno noregulējuma pilnvaras un mehānismus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļā.

5.  Dalībvalstis var nolemt nepiemērot šo nodaļu sabiedrībām, uz kurām attiecas:

   (a) maksātnespējas procedūras vai preventīvās pārstrukturēšanas regulējums,
   (aa) citas likvidācijas procedūras, kas nav minētas 4. punkta a) apakšpunktā, vai
   (b) krīzes novēršanas pasākumi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 101. apakšpunkta nozīmē.

6.  Sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti reglamentē to procedūru un formalitāšu daļu, kas jāievēro saistībā ar pārrobežu sadalīšanu, lai iegūtu pirmssadalīšanas apliecību, un saņēmējsabiedrību dalībvalstu tiesību akti reglamentē to procedūru un formalitāšu daļu, kas jāievēro pēc pirmssadalīšanas apliecības iegūšanas — atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

160.e pants

Pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekts

Sadalāmās sabiedrības vadība vai pārvaldes struktūra sagatavo pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu. Pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā iekļauj vismaz šādu informāciju:

   (a) sadalāmās sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskās adreses atrašanās vieta un jaunajai sabiedrībai vai sabiedrībām, kas izveidotas pārrobežu sadalīšanas rezultātā, ierosinātā juridiskā forma, nosaukums un juridiskās adreses atrašanās vieta;
   (b) attiecība, kas piemērojama sabiedrību kapitāla vērtspapīru vai akciju maiņai, un attiecīgā gadījumā — ikviena maksājuma naudā summa;
   (c) noteikumi par saņēmējsabiedrību vai sadalāmās sabiedrības kapitāla vērtspapīru vai akciju sadalījumu;
   (d) ierosinātais indikatīvais pārrobežu sadalīšanas grafiks;
   (e) pārrobežu sadalīšanas iespējamā ietekme uz nodarbinātību;
   (f) diena, no kuras sabiedrību kapitāla vērtspapīru vai akciju turējums dos tiesības to turētājiem pretendēt uz peļņas daļu, un jebkādi īpaši noteikumi, kas attiecas uz minētajām tiesībām;
   (g) diena, no kuras sadalāmās sabiedrības darījumus grāmatvedības dokumentos uzskatīs par saņēmējsabiedrību darījumiem;
   (h) ▌ visas īpašās priekšrocības, kuras piešķir sadalāmās sabiedrības pārvaldes, vadības, uzraudzības vai kontroles struktūru locekļiem;
   (i) tiesības, ko saņēmējsabiedrības piešķir sadalāmās sabiedrības dalībniekiem ar īpašām tiesībām vai tādu sadalāmās sabiedrības kapitāla vērtspapīru turētājiem, kas nav akcijas, vai ieteiktos pasākumus attiecībā uz tiem;

   (j) attiecīgā gadījumā saņēmējsabiedrību inkorporēšanas dokumenti un statūti, ja tie ir iekļauti atsevišķā dokumentā, un visi grozījumi sadalāmās sabiedrības inkorporēšanas dokumentā, ja notiek daļēja sadalīšana;
   (k) attiecīgā gadījumā — informācija par procedūrām, kādās saskaņā ar 160.n pantu nosaka darbinieku iesaistīšanas kārtību nolūkā noteikt viņu līdzdalības tiesības saņēmējsabiedrībās ▌;
   (l) sadalāmās sabiedrības aktīvu un pasīvu precīzs apraksts un izklāsts, kā šie aktīvi un pasīvi tiks sadalīti starp saņēmējsabiedrībām vai saglabāti sadalāmajā sabiedrībā daļējas sadalīšanas gadījumā, tai skaitā noteikumi par rīcību ar aktīviem un pasīviem, kuri nav konkrēti iedalīti pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā, piemēram, aktīvi un pasīvi, kas nav zināmi pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta izstrādes dienā;
   (m) ziņas par to aktīvu un pasīvu novērtēšanu, kas iedalīti katrai sabiedrībai, kas iesaistīta pārrobežu sadalīšanā;
   (n) sadalāmās sabiedrības tā gada pārskata iesniegšanas diena, ko izmanto pārrobežu sadalīšanas nosacījumu noteikšanai;
   (o) attiecīgā gadījumā — sadalāmās sabiedrības dalībnieku akciju un vērtspapīru sadalījums saņēmējsabiedrībās vai sadalāmajā sabiedrībā, vai saņēmējsabiedrībās un sadalāmajā sabiedrībā, un šāda sadalījuma pamatā esošais kritērijs;
   (p) detalizēta informācija par naudas kompensācijas piedāvājumu dalībniekiem ▌ saskaņā ar 160.l pantu;
   (q) ▌ aizsardzības pasākumi, piemēram, kreditoriem piedāvātās garantijas vai saistības;

160.g pants

Vadības vai pārvaldes struktūras ziņojums dalībniekiem un darbiniekiem

1.  Sadalāmās sabiedrības vadības vai pārvaldes struktūra sagatavo ziņojumu dalībniekiem un darbiniekiem, kurā izskaidro un pamato pārrobežu sadalīšanas tiesiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pārrobežu sadalīšanas ietekmi uz darbiniekiem.

2.  Panta 1. punktā minētajā ziņojumā jo īpaši izskaidro pārrobežu sadalīšanas ietekmi uz sabiedrību turpmāko darījumdarbību.

Tajā ietver arī dalībniekiem paredzētu sadaļu un darbiniekiem paredzētu sadaļu.

3.  Dalībniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

   (aa) naudas kompensācijas izmaksu un metodi, kas izmantota tās noteikšanā;
   (b) akciju maiņas attiecību un attiecīgā gadījumā metodi, kas izmantota tās noteikšanā;

   (d) pārrobežu sadalīšanas ietekme uz dalībniekiem;
   (e) dalībniekiem ▌ pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar 160.l pantu.

4.  Dalībniekiem paredzētā sadaļa ziņojumā nav nepieciešama, ja visi sabiedrības dalībnieki ir vienojušies atteikties no šīs prasības. No šā panta noteikumu piemērošanas dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.

5.  Darbiniekiem paredzētajā ziņojuma sadaļā jo īpaši izskaidro:

   (ca) pārrobežu sadalīšanas ietekmi uz darba attiecībām, kā arī attiecīgā gadījumā — pasākumus, kas jāveic, lai tās saglabātu;
   (cb) visas būtiskās izmaiņas, kas attiecas uz nodarbinātības nosacījumiem un sabiedrības darījumdarbības vietu atrašanos;
   (d) to, vai ca) un cb) apakšpunktā minētie aspekti ietekmē arī kādu sabiedrības meitasuzņēmumu.

6.  Ja sadalāmās sabiedrības vadība vai pārvaldes struktūra savlaicīgi saņem viedokli par 1., 2. un 4. punktā minētajām ziņojuma daļām no savu darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, no pašiem darbiniekiem, kā noteikts valsts tiesību aktos, par to informē dalībniekus un minēto viedokli pievieno minētajam ziņojumam.

7.  Darbiniekiem paredzētā sadaļa nav nepieciešama, ja sabiedrībai un tās meitasuzņēmumiem, ja tādi ir, nav citu darbinieku kā vien to, kas veido vadības vai pārvaldes struktūru.

8.  Sabiedrība var nolemt, vai sagatavot vienu ziņojumu, kurā ir abas 3. un 4. punktā minētās sadaļas, vai arī sagatavot attiecīgi dalībniekiem un darbiniekiem paredzētus atsevišķus ziņojumus.

9.   Šā panta 1. punktā minēto ziņojumu vai 5. punktā minētos ziņojumus kopā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, ja tas pieejams, dara pieejamus sadalāmās sabiedrības dalībniekiem un ▌ darbinieku pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, pašiem darbiniekiem katrā ziņā elektroniskā formā ne vēlāk kā 6 nedēļas pirms 160.k pantā minētās kopsapulces dienas.

10.  Ja 3. punktā minēto dalībniekiem paredzēto sadaļu ziņojumā neiekļauj saskaņā ar 3. punktu un ja 4. punktā minētā darbiniekiem paredzētā sadaļa nav nepieciešama saskaņā ar 4.a punktu, 1. punktā minētais ziņojums nav nepieciešams.

11.  Šā panta 1.–8. punkts neskar piemērojamās tiesības uz informāciju un uzklausīšanu un procedūras, kas ieviestas valsts līmenī pēc Direktīvas 2002/14/EK un Direktīvas 2009/38/EK transponēšanas.

160.i pants

Neatkarīga eksperta ziņojums

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīgs eksperts pārbauda pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu un sagatavo dalībniekiem paredzētu ziņojumu, kas viņiem kopā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu tiek darīts pieejams ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms 160.k pantā ▌ minētās kopsapulces dienas ▌. Atkarībā no dalībvalstu tiesību aktiem eksperts var būt vai nu fiziska, vai juridiska persona.

2.  1. punktā minētajā ziņojumā katrā ziņā ietver eksperta viedokli par to, vai naudas kompensācija un akciju maiņas attiecība ir adekvāta. Attiecībā uz 160.e panta q) punktā minēto naudas kompensāciju eksperts pirms sadalīšanas priekšlikuma paziņošanas izskata to, kāda ir sadalāmajā sabiedrībā noteiktā minēto akciju tirgus cena vai kāda ir sabiedrības vērtība, kuru nosaka atbilstoši vispārpieņemtām vērtēšanas metodēm, neņemot vērā ierosinātās sadalīšanas sekas. Šajā ziņojumā vismaz:

   (a) norāda metodi, kas izmantota, lai nonāktu pie ieteiktās naudas kompensācijas;
   (b) norāda metodi, kas izmantota, lai nonāktu pie ieteiktās akciju maiņas attiecības;
   (c) norāda, vai šāda metode konkrētajā gadījumā ir adekvāta, lai novērtētu naudas kompensāciju un akciju maiņas attiecību, un norāda vērtību, kas iegūta, izmantojot šādas metodes, kā arī ietver viedokli par minēto metožu relatīvo nozīmi, iegūstot vērtību, par kuru ir pieņemts lēmums;
   (d) apraksta jebkādas īpašas novērtēšanas grūtības, kas radušās.

▌Eksperts ir tiesīgs no sadalāmās sabiedrības pieprasīt visu informāciju, kas viņam nepieciešama, lai izpildītu savus pienākumus.

3.  Nav nepieciešama ne neatkarīga eksperta veikta pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta pārbaude, ne eksperta ziņojuma sagatavošana, ja visi sadalāmās sabiedrības dalībnieki par to vienojušies. No šā panta noteikumu piemērošanas dalībvalstis var izslēgt viena dalībnieka sabiedrības.

160.j pants

Informācijas atklāšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz vienu mēnesi pirms 160.k pantā minētās kopsapulces sadalāmās sabiedrības dalībvalsts reģistrā tiek atklāti un darīti publiski pieejami šādi turpmāk minētie dokumenti:

   (a) pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekts;

   (b) paziņojums, ar kuru sadalāmās sabiedrības dalībniekus, kreditorus un darbinieku pārstāvjus vai, ja šādu pārstāvju nav, pašus darbiniekus informē par to, ka viņi, vēlākais, piecas darba dienas pirms kopsapulces dienas var sabiedrībai iesniegt piezīmes par pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu.

Dalībvalstis var prasīt reģistrā atklāt un publiskot neatkarīga eksperta ziņojumu, ja tas sagatavots saskaņā ar 160.i pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir iespēja izslēgt konfidenciālu informāciju no atklāšanas eksperta ziņojumā .

Saskaņā ar šo punktu atklātie dokumenti ir pieejami arī 22. pantā minētajā sistēmā.

2.  Dalībvalstis var ▌ sabiedrību atbrīvot no 1. punktā minētās prasības atklāt informāciju gadījumos, kad tā nepārtrauktu laikposmu, kurš sākas vismaz vienu mēnesi pirms dienas, kad paredzēta 160.k pantā minētā kopsapulce, un kurš beidzas ne agrāk kā šīs kopsapulces noslēguma dienā, 1. punktā minētos dokumentus dara publiski pieejamus par brīvu savā interneta vietnē.

Tomēr dalībvalstis uz šādu atbrīvojumu attiecina tikai tās prasības un ierobežojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu interneta vietnes drošību un minēto dokumentu autentiskumu, kā arī tikai tiktāl, ciktāl tas ir samērojams ar minēto mērķu sasniegšanu.

3.  Kad sadalāmā sabiedrība saskaņā ar šā panta 2. punktu atklāj pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, tā vismaz vienu mēnesi pirms 160.k pantā minētās kopsapulces dienas iesniedz reģistram šādu atklājamu informāciju:

   (a) sadalāmās sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskā adrese un sabiedrības juridiskā forma, nosaukums un juridiskā adrese, kas ierosināta visām pārrobežu sadalīšanas rezultātā jaunizveidotajām sabiedrībām;
   (b) reģistrs, kurā ir iesniegti 14. pantā minētie dokumenti attiecībā uz sadalāmo sabiedrību, un minētajā reģistrā iekļautais reģistrācijas numurs;
   (c) norāde par to, kādi pasākumi veikti, lai kreditori, darbinieki un dalībnieki varētu izmantot savas tiesības;
   (d) detalizēta informācija par interneta vietni, kurā tiešsaistē un bez maksas var iepazīties ar 1. punktā minēto pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, paziņojumu un eksperta ziņojumu, un pilnīga informācija par šā punkta c) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstīgi attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 1. un 3. punktā minētās prasības pilnībā var izpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties kādā attiecīgās dalībvalsts kompetentajā iestādē.

5.  Turklāt papildus 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanai dalībvalstis var pieprasīt, ka pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekts vai 3. punktā minētā informācija tiek publicēta dalībvalstu oficiālajā vēstnesī vai centrālajā elektroniskajā platformā atbilstīgi 16. panta 3. punktam. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka reģistrs nosūta oficiālajam vēstnesim nepieciešamo informāciju.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie dokumenti vai 3. punktā minētā informācija ir sabiedrībai pieejama bez maksas, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu.

Dalībvalstis nodrošina arī to, ka visas maksas, kuras no sabiedrības ▌ iekasē reģistri par 1. un 3. punktā minētās informācijas atklāšanu un attiecīgā gadījumā par 5. punktā minēto publiskošanu, nepārsniedz šādu pakalpojumu sniegšanas izmaksas.

160.k pants

Apstiprināšana kopsapulcē

1.  Pēc iepazīšanās ar attiecīgā gadījumā 160.g ▌ un 160.i pantā minētajiem ziņojumiem, saskaņā ar 160.g pantu iesniegtajiem darbinieku viedokļiem un saskaņā ar 160.j pantu iesniegtajām piezīmēm sadalāmās sabiedrības kopsapulce pieņem lēmumu par to, vai apstiprināt pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu un vai pielāgot dibināšanas dokumentu un statūtus, ja tie ir ietverti atsevišķā dokumentā.

2.  Kopsapulce var paturēt tiesības uz pārrobežu sadalīšanas īstenošanu attiecināt nosacījumu, ka tā viennozīmīgi apstiprina 160.n pantā minētos pasākumus.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka ▌ pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta vai jebkādu tā grozījumu apstiprināšanai ir nepieciešams balsu vairākums, kas atbilst ne mazāk kā divām trešdaļām un ne vairāk kā 90 % no balsu skaita, kuras piesaistītas vai nu akcijām, vai sapulcē pārstāvētajam parakstītajam kapitālam. Jebkurā gadījumā lēmuma pieņemšanai nepieciešamais balsu minimums nav lielāks par to, kas noteikts valstu tiesību aktos attiecībā uz pārrobežu apvienošanos.

4.  Ja kādas pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta klauzulas vai jebkāda sadalāmās sabiedrības dibināšanas dokumenta grozījuma dēļ pastiprinās akcionāra ekonomiskās saistības pret sabiedrību vai trešām personām, dalībvalstis šādos īpašos gadījumos var paredzēt, ka attiecīgais akcionārs apstiprina šo klauzulu vai sadalāmās sabiedrības dibināšanas dokumenta grozījumu ar noteikumu, ka šis akcionārs nevar izmantot 160.l pantā noteiktās tiesības.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka kopsapulcē apstiprinātu pārrobežu sadalīšanu nevar apstrīdēt tikai uz šāda pamata vien:

   (a) 160.e panta b) punktā minētā akciju maiņas attiecība nav noteikta atbilstīgi;
   (b) 160.e panta q) punktā minētā naudas kompensācija nav noteikta atbilstīgi;
   (c) a) vai b) punktā minētā informācija neatbilda juridiskajām prasībām.

160.l pants

Dalībnieku aizsardzība

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka vismaz tiem sadalāmo sabiedrību ▌ dalībniekiem, kuri balsoja pret pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta apstiprināšanu, ir tiesības atbrīvoties no savām akcijām, apsverot iespēju saņemt adekvātu naudas kompensāciju un ievērojot 2. līdz 6. punktā izklāstītos nosacījumus, ar noteikumu, ka sadalīšanas rezultātā viņi iegūtu akcijas saņēmējsabiedrībās, kuru darbību reglamentētu citas dalībvalsts tiesību akti, nevis tās dalībvalsts tiesību akti, kurā atrodas sadalāmā sabiedrība.

Dalībvalstis var paredzēt, ka šādas tiesības ir arī citiem sadalāmās sabiedrības dalībniekiem.

Dalībvalstis var pieprasīt, lai nepārprotami iebildumi pret pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu un/vai dalībnieku nodoms izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām tiktu pienācīgi dokumentēts, vēlākais, 160.k pantā minētajā kopsapulcē. Dalībvalstis var atļaut iespēju apsvērt ieprotokolēt iebildumus pret pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, šo protokola ierakstu uzskatot par tādu, kas pienācīgi dokumentē negatīvu balsojumu.

2.  Dalībvalstis nosaka laikposmu, kurā 1. punktā minētajiem dalībniekiem attiecīgajai sadalāmajai sabiedrībai ir jāpaziņo par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no savām akcijām. Minētais laikposms nepārsniedz vienu mēnesi pēc 160.k pantā minētās kopsapulces. Dalībvalstis nodrošina, ka sadalāmā sabiedrība dara zināmu elektronisku adresi, uz kuru šo paziņojumu var nosūtīt elektroniski.

3.  Dalībvalstis arī nosaka laikposmu, kādā izmaksājama pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteiktā naudas kompensācija. Šis laikposms nedrīkst beigties vēlāk kā divus mēnešus pēc pārrobežu sadalīšanas stāšanās spēkā saskaņā ar 160.t pantu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienam dalībniekam, kas paziņojis par savu nodomu izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām, bet kas uzskata, ka attiecīgā apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības piedāvātā naudas kompensācija nav adekvāti noteikta, ir tiesības prasīt saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotajām kompetentajām iestādēm vai struktūrām papildu naudas kompensāciju. Dalībvalstis nosaka termiņu ar papildus naudas kompensāciju saistītas prasības iesniegšanai.

Dalībvalstis var paredzēt, ka galīgais lēmums par papildu naudas kompensācijas piešķiršanu ir spēkā attiecībā uz tiem attiecīgās apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības dalībniekiem, kuri ir paziņojuši par savu lēmumu izmantot tiesības atbrīvoties no akcijām saskaņā ar 2.a punktu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. līdz 5. punktā noteiktās tiesības reglamentē sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti un ka attiecīgajai sadalāmās sabiedrības dalībvalstij ir ekskluzīva kompetence risināt visus ar šīm tiesībām saistītos strīdus.

6.   Dalībvalstis ▌ nodrošina, ka sadalāmās sabiedrības dalībnieki, kuriem nebija tiesību atbrīvoties no savām akcijām vai kuri tās neizmantoja, bet kuri uzskata, ka akciju maiņas attiecība ir neadekvāta, var apstrīdēt minēto ▌ maiņas attiecību, kas noteikta ▌ pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā, un pieprasīt maksājumu naudā. Sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos noteiktajā termiņā šādu tiesvedību ierosina saskaņā ar valsts tiesību aktiem pilnvarotajās kompetentajās iestādēs vai struktūrās sadalāmās sabiedrības dalībvalstī, un tā neliedz reģistrēt pārrobežu sadalīšanu. Saņēmējsabiedrībām un daļējas sadalīšanas gadījumā — arī sadalāmajai sabiedrībai šis lēmums ir saistošs.

7.  Dalībvalstis var arī paredzēt, ka attiecīgā saņēmējsabiedrība un daļējas sadalīšanas gadījumā — arī sadalāmā sabiedrība maksājuma naudā vietā var nodrošināt akcijas vai citu kompensāciju ▌.

160.m pants

Kreditoru aizsardzība

1.  Dalībvalstis paredz adekvātu sistēmu to kreditoru interešu aizsardzībai, kuru prasījumi ir pieteikti pirms pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta atklāšanas un šādas atklāšanas brīdī to termiņš vēl nav iestājies. Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori, kuri ir neapmierināti ar kopīgo pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā piedāvātajiem aizsardzības pasākumiem, kā noteikts 160.e panta r) punktā, trīs mēnešu laikā pēc 160.j pantā minētās pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekta atklāšanas var vērsties attiecīgajā administratīvajā vai tiesu iestādē un pieprasīt adekvātus aizsardzības pasākumus, ja viņi var ticami pierādīt, ka pārrobežu sadalīšanas dēļ ir apdraudēta viņu prasījumu izpilde un ka sabiedrība nav nodrošinājusi adekvātus aizsardzības pasākumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka aizsardzības pasākumi ir atkarīgi no pārrobežu sadalīšanas, kas stājas spēkā saskaņā ar 160.t pantu.

2.  Ja sabiedrība, kurai ir piešķirta saistību izpilde, ▌ neapmierina kāda sadalāmās sabiedrības kreditora prasījumu, pārējās saņēmējsabiedrības un — daļējas sadalīšanas gadījumā vai gadījumā, kad sadalīšana veikta nodalīšanas ceļā, — sadalāmā sabiedrība par šo saistību izpildi ir solidāri atbildīga kopā ar sabiedrību, kurai ir piešķirta saistību izpilde. Tomēr ikvienas sadalīšanā iesaistītās sabiedrības solidārās atbildības maksimālais apmērs ir ierobežots ar to tīro aktīvu vērtību, kas minētajai sabiedrībai piešķirti dienā, kad sadalīšana stājas spēkā.

3.   Dalībvalstis var pieprasīt, ka sadalāmās sabiedrības vadība vai pārvaldes struktūra sniedz paziņojumu, kurā precīzi atspoguļots sabiedrības pašreizējais finanšu stāvoklis paziņojuma sniegšanas dienā, kas nav agrāk kā vienu mēnesi pirms tā atklāšanas. Paziņojumā apliecina, ka, pamatojoties uz informāciju, kas sadalāmās sabiedrības vadībai vai pārvaldes struktūrai ir pieejama paziņojuma sniegšanas dienā, un pēc saprātīgas izpētes veikšanas, vadībai vai pārvaldes struktūrai nav zināms neviens iemesls, kā dēļ ikviena saņēmējsabiedrība un — daļējas sadalīšanas gadījumā — sadalāmā sabiedrība pēc tam, kad sadalīšana ir stājusies spēkā, nevarētu pildīt savas saistības, kas tām piešķirtas saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, iestājoties saistību izpildes termiņam. Paziņojumu atklāj kopā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu saskaņā ar 160.j pantu.

4.  Panta 1., 2. un 3. punkts neskar sadalāmās sabiedrības valsts tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz publiskām iestādēm pienākošos maksājumu apmierināšanu vai nemateriālu saistību izpildi.

160.ma pants

Darbinieku informēšana un uzklausīšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar pārrobežu sadalīšanu tiek ievērotas darbinieku tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītiem un ka šīs tiesības tiek īstenotas saskaņā ar Direktīvā 2002/14/EK un Direktīvā 2001/23/EK noteikto tiesisko regulējumu, kurā pārrobežu sadalīšana tiek uzskatīta par sabiedrības pārcelšanu Direktīvas 2001/23/EK nozīmē, attiecīgā gadījumā tās piemērojot Kopienas mēroga uzņēmumiem vai Kopienas mēroga uzņēmumu grupām saskaņā ar Direktīvu 2009/38/EK. Dalībvalstis var nolemt piemērot informēšanas un uzklausīšanas tiesības citām sabiedrībām, kas nav minētas Direktīvas 2002/14/EK 3. panta 1. punktā.

2.  Neskarot 160.g panta 6. punktu un 160.j panta 1. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz pirms lēmuma pieņemšanas par pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu vai 160.g pantā minēto ziņojumu neatkarīgi no tā, kas ir agrāk, tiek ievērotas darbinieku tiesības saņemt informāciju un tikt uzklausītiem tādā veidā, ka pamatotu atbildi darbiniekiem sniedz pirms 160.k pantā minētās kopsapulces.

3.  Neskarot nevienu spēkā esošu noteikumu un/vai praksi, kas ir darbiniekiem labvēlīgāka, dalībvalstis nosaka praktisko kārtību, kādā ir īstenojamas informēšanas un uzklausīšanas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2002/14/EK 4. pantu.

160.n pants

Darbinieku līdzdalība

1.  Neskarot 2. punktu, katrai saņēmējsabiedrībai piemēro tos noteikumus, ja tādi ir, par darbinieku līdzdalību, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kurā ir sabiedrības juridiskā adrese.

2.  Tomēr noteikumus, ja tādi ir, par darbinieku līdzdalību, kas ir spēkā tajā dalībvalstī, kurā ir pārrobežu sadalīšanas rezultātā izveidotās sabiedrības juridiskā adrese, nepiemēro, ja sadalāmajā sabiedrībā sešu mēnešu laikā pirms pārrobežu sadalīšanas plāna projekta publicēšanas, kā minēts šīs direktīvas 160.e pantā, ir nodarbināts vidēji tāds darbinieku skaits, kas atbilst četrām piektdaļām no piemērojamās robežvērtības, kura noteikta sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību aktos un kura iedarbina darbinieku līdzdalības mehānismu Direktīvas 2001/86/EK 2. panta k) punkta nozīmē, vai ja katrai saņēmējsabiedrībai piemērojamajos valsts tiesību aktos:

   (a) neparedz vismaz tādu pašu darbinieku līdzdalības līmeni, kāds ir sadalāmajā sabiedrībā, šo līmeni izvērtējot pēc pārvaldes vai uzraudzības struktūras vai tās komiteju, vai vadības grupas, kas ietver sabiedrības peļņu nesošās struktūras, uz kuru attiecas darbinieku pārstāvība, proporcionālā darbinieku pārstāvju skaita starp dalībniekiem, vai
   (b) to saņēmējsabiedrību uzņēmumu darbiniekiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, neparedz tādas pašas iespējas izmantot līdzdalības tiesības, kādas ir darbiniekiem, kas nodarbināti dalībvalstī, kurā ir saņēmējsabiedrības juridiskā adrese.

3.  Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos darbinieku līdzdalības tiesības pārrobežu sadalīšanas rezultātā izveidotajā sabiedrībā un viņu iesaistīšanu šādu tiesību noteikšanā reglamentē dalībvalstis, mutatis mutandis un ievērojot šā panta 4. līdz 7. punktu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2157/2001 12. panta 2., 3. un 4. punktā noteiktajiem principiem un procedūrām un šādiem Direktīvas 2001/86/EK noteikumiem:

   (a) 3. panta 1. punktu, 2. punkta a) apakšpunkta i) daļu, 2. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu, pirmos divus 3. panta 4. punkta teikumus,▌3. panta 5. punktu un 3. panta 7. punktu;
   (b) 4. panta 1. punktu, 4. panta 2. punkta a), g) un h) apakšpunktu un 4. panta 3. un 4. punktu;
   (c) 5. pantu;
   (d) 6. pantu;
   (e) ▌7. panta 1. punktu, izņemot b) apakšpunkta otro ievilkumu;
   (f) 8., ▌10., 11. un 12. pantu;
   (g) pielikuma 3. daļas a) punktu.

4.  Nosakot 3. punktā minētos principus un procedūras, dalībvalstis:

   (a) ļauj īpašai pārrunu grupai ar to sabiedrību dalībnieku divu trešdaļu balsu vairākumu, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas darbinieku, lemt, ka netiek uzsāktas sarunas vai arī tiek pārtrauktas jau iesāktās sarunas un tiek piemēroti katras saņēmējsabiedrības dalībvalstī spēkā esošie līdzdalības noteikumi;
   (b) gadījumā, ja saskaņā ar iepriekšējām sarunām piemēro līdzdalības pamatnoteikumus, neatkarīgi no šādiem noteikumiem, var pieņemt lēmumu ierobežot saņēmējsabiedrību pārvaldes struktūrā esošo darbinieku pārstāvju skaitu. Tomēr, ja no sadalāmās sabiedrības pārvaldes vai uzraudzības struktūras sastāva vismaz trešo daļu ir veidojuši darbinieku pārstāvji, ierobežojums nedrīkst novest pie tā, ka darbinieku pārstāvniecība pārvaldes struktūrā būtu mazāka par vienu trešo daļu;
   (c) nodrošina, ka noteikumus par darbinieku līdzdalību, kurus piemēroja pirms pārrobežu sadalīšanas, turpina piemērot līdz kādu turpmāku saskaņotu noteikumu piemērošanas dienai vai, ja saskaņotu noteikumu nav — līdz pamatnoteikumu piemērošanas dienai saskaņā ar pielikuma 3. daļas a) punktu.

5.  Līdzdalības tiesību attiecināšana uz saņēmējsabiedrību darbiniekiem, kas nodarbināti citā dalībvalstī, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā, dalībvalstīm, kuras piemēro šādu tiesību attiecināšanu, nerada pienākumu ņemt vērā šos darbiniekus, aprēķinot nodarbināto skaita sliekšņu vērtības, kas rada līdzdalības tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6.  Ja kādā no saņēmējsabiedrībām darbosies darbinieku līdzdalības sistēma saskaņā ar 2. punktā minētajiem noteikumiem, tad minētajām sabiedrībām ir pienākums veidot tādu juridisko formu, kas ļauj realizēt līdzdalības tiesības.

7.  Ja saņēmējsabiedrība ▌ darbojas saskaņā ar darbinieku līdzdalības sistēmu, minētajai sabiedrībai ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka turpmākas pārrobežu vai iekšzemes apvienošanās, sadalīšanas vai reorganizācijas gadījumā darbinieku līdzdalības tiesības tiek aizsargātas četrus gadus pēc pārrobežu reorganizācijas stāšanās spēkā, mutatis mutandis piemērojot 1. līdz 6. punkta noteikumus.

8.  Sabiedrība bez liekas vilcināšanās paziņo saviem darbiniekiem vai viņu pārstāvjiem sarunu par darbinieku līdzdalību rezultātus.

160.o pants

Pirmssadalīšanas apliecība

1.  Dalībvalstis izraugās tiesu, notariāta vai citu iestādi vai iestādes (turpmāk “kompetentā iestāde”), lai pārbaudītu pārrobežu sadalīšanas likumību attiecībā uz to procedūras daļu, ko reglamentē sadalāmās sabiedrības dalībvalsts tiesību akti, un izsniegt pirmssadalīšanas apliecību, kurā apliecina, ka ir ievēroti visi būtiskie nosacījumi un ka minētajā dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas visas procedūras un formalitātes.

Šāda procedūru un formalitāšu pabeigšana var ietvert publiskām iestādēm pienākošos maksājumu izpildi vai maksājumu nodrošināšanu, vai nemateriālu saistību izpildi, vai atbilstības nodrošināšanu īpašām nozares prasībām, ietverot no notiekošas tiesvedības izrietošu maksājumu nodrošināšanu vai saistību izpildi.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikumam pirmssadalīšanas apliecības saņemšanai, kuru iesniedz sadalāmā sabiedrība, ir pievienoti šādi dokumenti:

   (a) pārrobežu sadalīšanas noteikumu projekts, kas minēts 160.e pantā;
   (b) 160.g pantā minētais ziņojums un tam pievienotie viedokļi, ja tādi ir, kā arī 160.i pantā minētais ziņojums, ja tas pieejams;
   (ba) visas piezīmes, kas iesniegtas saskaņā ar 160.j panta 1. punktu;
   (c) informācija par 160.k pantā minēto kopsapulces ▌apstiprinājumu.

3.  Dalībvalstis var prasīt, lai pieteikumam pirmssadalīšanas apliecības saņemšanai tiktu pievienota šāda papildinformācija, jo īpaši par:

   (a) darbinieku skaitu sadalīšanas noteikumu projekta sagatavošanas laikā;
   (b) meitasuzņēmumiem un to attiecīgajām atrašanās vietām;
   (c) to, kā sabiedrība ir izpildījusi saistības pret publiskām iestādēm.

Šā panta 1. punkta vajadzībām gadījumā, ja šī informācija netiek sniegta, kompetentās iestādes var to pieprasīt citām attiecīgām iestādēm.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstīgi attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 2. un 2.a punktā minēto pieteikumu, tai skaitā visu informācijas un dokumentu sniegšanu, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka nav nepieciešams personīgi ierasties 1. punktā minētajā kompetentajā iestādē.

5.   Attiecībā uz to, kā tiek ievēroti noteikumi par darbinieku līdzdalību, kas minēti 160.n pantā, kompetentā iestāde sadalāmās sabiedrības dalībvalstī pārbauda, vai 160.e pantā minētajā pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā ir iekļauta informācija par procedūrām, ar kurām nosaka nepieciešamos pasākumus, un par iespējamajām šādu pasākumu opcijām.

6.   Veicot 1. punktā minēto ▌ pārbaudi, kompetentā iestāde pārbauda šādu informāciju:

   (a) visus dokumentus un informāciju, kas iestādei iesniegta saskaņā ar 2. un 2.a punktu;
   (c) vajadzības gadījumā — sabiedrības norādi par to, ka ir sākta 160.n panta 3. un 4. punktā minētā procedūra.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minēto pārbaudi veic trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir saņemti dokumenti un informācija par to, ka sabiedrības kopsapulce ir apstiprinājusi pārrobežu sadalīšanu. Pārbaudes rezultāts var būt kāds no turpmāk minētajiem:

   (a) ja tiek konstatēts, ka ▌ pārrobežu sadalīšana atbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka ir izpildītas visas nepieciešamās procedūras un formalitātes, kompetentā iestāde izsniedz pirmsreorganizācijas apliecību;
   (b) ja tiek konstatēts, ka pārrobežu sadalīšana neatbilst visiem būtiskajiem nosacījumiem un ka nav izpildītas visas nepieciešamās procedūras un/vai formalitātes, kompetentā iestāde neizsniedz pirmssadalīšanas apliecību un informē sabiedrību par sava lēmuma iemesliem. Šādā gadījumā kompetentā iestāde var sabiedrībai dot iespēju izpildīt attiecīgos nosacījumus vai pabeigt procedūras un formalitātes pieņemamā laika periodā.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde neizsniedz pirmssadalīšanas apliecību, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir konstatēts, ka pārrobežu sadalīšana ir veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no valsts vai ES tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos.

9.  Ja kompetentajai iestādei, veicot 1. punktā minēto likumības pārbaudi, ir nopietnas aizdomas par to, ka pārrobežu sadalīšana ir veikta ļaunprātīgos vai krāpnieciskos nolūkos, lai izvairītos no valsts vai ES tiesību aktu ievērošanas vai apietu tos, vai noziedzīgos nolūkos, tā ņem vērā attiecīgus faktus un apstākļus, kurus tā attiecīgos gadījumos neaplūko atsevišķi, piemēram, indikatīvus faktorus, par kuriem kompetentā iestāde ir uzzinājusi 1. punktā minētās likumības pārbaudes gaitā, kā arī apspriežoties ar attiecīgām iestādēm. Šā panta vajadzībām novērtējumu veic, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izmantojot valsts tiesību aktos reglamentētu procedūru.

10.  Ja novērtējuma vajadzībām saskaņā ar 7. punktu ir jāņem vērā papildu informācija vai jāveic papildu izmeklēšanas darbības, 6. punktā paredzēto trīs mēnešu periodu var pagarināt ne vairāk kā par 3 mēnešiem.

11.  Ja pārrobežu procedūras sarežģītības dēļ novērtējumu nav iespējams veikt šajā pantā noteiktajos termiņos, dalībvalstis nodrošina, ka pirms sākotnējā termiņa beigām pieteikuma iesniedzēju informē par kavēšanās iemesliem.

12.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu izraudzītās iestādes var apspriesties ar citām attiecīgām iestādēm, kurām ir kompetence dažādās ar pārrobežu sadalīšanu saistītās jomās, tostarp apspriesties ar iestādēm saņēmējsabiedrību dalībvalstī, un iegūt no šīm iestādēm, kā arī no sabiedrības informāciju un dokumentus, lai tā valsts tiesību aktos noteiktajā procesuālajā kārtībā varētu veikt likumības pārbaudi. Veicot novērtējumu, kompetentā iestāde var vērsties pie neatkarīga eksperta.

160.q pants

Pirmsreorganizācijas apliecības ▌ nosūtīšana

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka pirmssadalīšanas apliecību kopīgo ar 160.r panta 1. punktā minētajām iestādēm, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 22. pantu.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka pirmssadalīšanas apliecība ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota saskaņā ar 22. pantu.

3.  160.r panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes un reģistri var piekļūt 2. punktā minētajai informācijai bez maksas.

160.r pants

Pārrobežu sadalīšanas likumības rūpīga pārbaude

1.  Dalībvalstis izraugās tiesu, notāriāta vai citu kompetento iestādi, kura pārbauda pārrobežu sadalīšanas likumību attiecībā uz to procedūras daļu, kas attiecas uz pārrobežu sadalīšanas pabeigšanu, kuru reglamentē saņēmējsabiedrību dalībvalsts tiesību akti, un apstiprina pārrobežu sadalīšanu, ja ▌ir ievēroti visi būtiskie nosacījumi ▌ un minētajā dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas visas procedūras un formalitātes.

Kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes jo īpaši nodrošina, ka ierosinātās saņēmējsabiedrības atbilst visiem valsts tiesību aktu noteikumiem par sabiedrību inkorporāciju un reģistrāciju un ka attiecīgā gadījumā pasākumi attiecībā uz darbinieku līdzdalību ir noteikti saskaņā ar 160.n pantu.

2.  Panta 1. punkta nolūkā katra sadalāmā sabiedrība katrai1. punktā minētajai iestādei iesniedz pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, kurš apstiprināts 160.k pantā minētajā kopsapulcē.

3.  Katra dalībvalsts nodrošina, ka atbilstīgi attiecīgajiem I sadaļas III nodaļas noteikumiem 1. punktā minēto pieteikumu, kuru iesniedz sabiedrība, kas veic pārrobežu sadalīšanu, un kurā sniedz visu informāciju un dokumentus, pilnībā var aizpildīt tiešsaistē un ka pieteikuma iesniedzējiem nav nepieciešams personīgi ierasties 1. punktā minētajā kompetentajā iestādē.

4.  Tiklīdz šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde ir pabeigusi būtisko nosacījumu novērtēšanu, tā ▌ apstiprina pārrobežu sadalīšanu.

5.  160.q panta 2. punktā minēto pirmssadalīšanas apliecību ikviena šā panta 1. punktā minētā kompetentā iestāde pieņem kā pārliecinošu pierādījumu tam, ka sadalāmās sabiedrības dalībvalstī ir pienācīgi izpildītas pirmssadalīšanas procedūras un formalitātes, bez kā pārrobežu sadalīšanu nevar apstiprināt.

160.s pants

Reģistrācija

1.  Sadalāmās sabiedrības un saņēmējsabiedrību dalībvalstu ▌ tiesību aktos attiecībā uz minētās dalībvalsts teritoriju nosaka kārtību, kādā ▌ saskaņā ar 16. pantu pārrobežu sadalīšanas pabeigšanu atklāj reģistrā ▌.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka to reģistros, kas ir publiski pieejami un kam var piekļūt, izmantojot 22. pantā minēto sistēmu, tiek ievadīta vismaz šāda informācija:

   (a) saņēmējsabiedrību dalībvalstu reģistrā ▌ — tas, ka saņēmējsabiedrība reģistrēta pārrobežu sadalīšanas rezultātā;
   (b) saņēmējsabiedrību dalībvalsts reģistrā — saņēmējsabiedrību reģistrācijas diena;
   (c) sadalāmās sabiedrības dalībvalsts reģistrā diena, kad sadalāmā sabiedrība svītrota no ▌ reģistra, — pilnīgas sadalīšanas gadījumā;
   (d) sadalāmās sabiedrības dalībvalsts ▌ reģistrā — tas, ka sabiedrība ir svītrota vai izslēgta no reģistra pārrobežu sadalīšanas rezultātā;
   (e) sadalāmās sabiedrības un saņēmējsabiedrību dalībvalstu reģistros attiecīgi — sadalāmās sabiedrības reģistrācijas numurs, nosaukums un juridiskā forma un saņēmējsabiedrību reģistrācijas numuri, nosaukumi un juridiskās formas;

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējsabiedrību dalībvalstu reģistri, izmantojot 22. pantā minēto sistēmu, paziņo sadalāmās sabiedrības dalībvalsts reģistram par saņēmējsabiedrību reģistrāciju. Pilnīgas sadalīšanas gadījumā sadalāmās sabiedrības svītrošana no reģistra stājas spēkā uzreiz pēc tam, kad saņemti visi minētie paziņojumi.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka sadalāmās sabiedrības dalībvalsts reģistrs, izmantojot 22. pantā minēto sistēmu, paziņo saņēmējsabiedrību dalībvalstu reģistriem par to, ka pārrobežu sadalīšana ir stājusies spēkā.

160.t pants

Diena, kurā pārrobežu sadalīšana stājas spēkā

Dienu, ar kuru pārrobežu sadalīšana stājas spēkā, nosaka atbilstīgi tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā stājas spēkā pārrobežu sadalīšana. Minēto dienu nosaka pēc tam, kad ir pabeigta saskaņā ar 160.o ▌ un 160.r pantu veicamā rūpīgā pārbaude un saņemti visi paziņojumi saskaņā ar 160.s panta 3. punktu.

160.u pants

Pārrobežu sadalīšanas sekas

1.  Pārrobežu sadalīšanas stāšanās spēkā dēļ un no 160.t pantā minētās dienas pilnīgai pārrobežu sadalīšanai, kas īstenota saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, ir šādas sekas:

   (a) visi sadalāmās sabiedrības aktīvi un pasīvi, tai skaitā visi līgumi, kredīti, tiesības un pienākumi pāriet saņēmējsabiedrībām atbilstoši pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteiktajam sadalījumam ▌;
   (b) sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par saņēmējsabiedrību dalībniekiem atbilstoši akciju sadalījumam, kas noteikts pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā, izņemot gadījumu, kad viņi izmanto 160.l panta 1. punktā minētās tiesības izstāties;
   (c) sadalāmās sabiedrības tiesības un pienākumi, kuri izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām un kuri pastāv pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās dienā, pāriet saņēmējsabiedrībām;
   (d) sadalāmā sabiedrība beidz pastāvēt.

2.   Pārrobežu sadalīšanas stāšanās spēkā dēļ un no 160.t pantā minētās dienas daļējai pārrobežu sadalīšanai, kas īstenota saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, ir šādas sekas:

   (a) daļa no sadalāmās sabiedrības aktīviem un pasīviem, tai skaitā līgumiem, kredītiem, tiesībām un pienākumiem, pāriet saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām, savukārt atlikušās daļas izpildi sabiedrība turpina atbilstoši pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteiktajam sadalījumam ▌;
   (b) vismaz daži sadalāmās sabiedrības dalībnieki kļūst par saņēmējsabiedrības vai saņēmējsabiedrību dalībniekiem un vismaz daži dalībnieki paliek sadalāmajā sabiedrībā vai kļūst par saņēmējsabiedrību un sadalāmās sabiedrības dalībniekiem atbilstoši pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteiktajam akciju sadalījumam, ja vien viņi neizmanto 160.1 panta 1. punktā minētās tiesības izstāties;
   (c) sadalāmās sabiedrības tiesības un pienākumi, kuri izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, pastāv pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās dienā un ir piešķirti saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, pāriet attiecīgajai saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām.

3.  Pārrobežu sadalīšanas stāšanās spēkā dēļ un no 160.t pantā minētās dienas pārrobežu sadalīšanai, kas veikta nodalīšanas ceļā atbilstoši valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, ir šādas sekas:

   (a) daļa no sadalāmās sabiedrības aktīviem un pasīviem, tai skaitā līgumiem, kredītiem, tiesībām un pienākumiem, pāriet saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām, savukārt atlikušās daļas sabiedrība saglabā atbilstoši pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā noteiktajam sadalījumam;
   (aa) saņēmējsabiedrības vai saņēmējsabiedrību akcijas piešķir sadalāmajai sabiedrībai;
   (b) sadalāmās sabiedrības tiesības un pienākumi, kuri izriet no darba līgumiem vai darba attiecībām, pastāv pārrobežu sadalīšanas spēkā stāšanās dienā un ir piešķirti saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu, pāriet attiecīgajai saņēmējsabiedrībai vai saņēmējsabiedrībām.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad sadalāmās sabiedrības aktīvu vai pasīvu sadale nav nepārprotami paredzēta pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektā, kā minēts 160.e panta m) punktā, un ja minēto noteikumu interpretācija nerada iespēju pieņemt lēmumu par to sadali, aktīvus, to attiecīgo vērtību vai pasīvus piešķir visām saņēmējsabiedrībām vai daļējas sadalīšanas gadījumā vai gadījumā, kad sadalīšanu veic nodalīšanas ceļā, — visām saņēmējsabiedrībām un sadalāmajai sabiedrībai proporcionāli tīro aktīvu daļai, kas piešķirta katrai no minētajām sabiedrībām saskaņā ar pārrobežu sadalīšanas noteikumu projektu. Jebkurā gadījumā piemēro 160.m panta 2. punktu.

5.   Ja ▌ šajā nodaļā minētās pārrobežu sadalīšanas gadījumā dalībvalstu tiesību akti nosaka, ka ir jāizpilda īpašas formalitātes, pirms attiecībā uz trešām personām stājas spēkā sadalāmās sabiedrības konkrētu aktīvu, tiesību un pasīvu nodošana, minētās formalitātes izpilda attiecīgi sadalāmā sabiedrība vai saņēmējsabiedrības.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējsabiedrības akcijas nevar apmainīt pret sadalāmās sabiedrības akcijām, kuru turētājs ir pati sabiedrība vai starpniekpersona, kas rīkojas savā vārdā, bet sabiedrības interesēs.

160.ua pants

Vienkāršotas formalitātes

Ja sadalīšanu veic nodalīšanas ceļā, kā minēts 160.b panta 3. punkta c) apakšpunktā, 160.e panta b), c), f), i), p) un q) punktu un 160.g, 160.i un 160.l pantu nepiemēro.

160.v pants

Neatkarīgo ekspertu atbildība

Dalībvalstis paredz noteikumus par tā neatkarīgā eksperta civiltiesisko atbildību, kurš ir atbildīgs par 160.i pantā minētā ziņojuma sagatavošanu.

Dalībvalstis pieņem noteikumus, lai nodrošinātu, ka eksperts vai juridiskā persona, kuras vārdā šis eksperts darbojas, ir neatkarīga un tai nav interešu konflikta ar sabiedrību, kas iesniedz pieteikumu pirmssadalīšanas apliecības saņemšanai, un ka eksperta viedoklis ir neatkarīgs, objektīvs un tāds, kas sniegts nolūkā palīdzēt kompetentajai iestādei, ievērojot piemērojamos tiesību aktos noteiktās neatkarības un objektivitātes prasības vai profesionālos standartus, kas attiecas uz ekspertu.

160.w pants

Spēkā esība

Pārrobežu sadalīšanu, kas stājusies spēkā atbilstīgi procedūrām, ar ko transponē šo direktīvu, nevar pasludināt par spēkā neesošu.”

“Tas neskar dalībvalstu pilnvaras, inter alia, krimināltiesību, teroristu finansēšanas, sociālo tiesību, nodokļu un tiesībaizsardzības jomā pēc dienas, kad pārrobežu sadalīšana ir stājusies spēkā, piemērot pasākumus un sodus atbilstīgi valsts tiesību aktiem.”

"

2. pants

Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par pasākumiem un sodiem, ko piemēro par valsts noteikumu pārkāpšanu, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Šādi noteikumi var paredzēt kriminālsodus par nopietniem pārkāpumiem.

Paredzētie pasākumi un sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

3. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [Publikāciju birojs nosaka datumu = tā mēneša pēdējā diena, kas seko 36 mēnešus pēc spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

4. pants

Ziņojumu sniegšana un pārskatīšana

1.  Ne vēlāk kā četrus gadus pēc [Publikāciju birojam lūgums ievietot šīs direktīvas transponēšanas perioda beigu dienu] Komisija veic šīs direktīvas izvērtēšanu, tostarp novērtējot darbinieku informēšanas, uzklausīšanas un līdzdalības īstenošanu pārrobežu darbību kontekstā, novērtējot arī noteikumus par pārrobežu darbības rezultātā izveidotās sabiedrības pārvaldes struktūrā esošo darbinieku pārstāvju proporciju un to, cik efektīvi ir aizsardzības pasākumi saistībā ar sarunām par darbinieku līdzdalības tiesībām, ņemot vērā pārrobežu sabiedrību veidošanās dinamisko raksturu, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par konstatējumiem, jo īpaši apsverot iespējamo nepieciešamību Savienības tiesību aktos ieviest valdes līmeņa darbinieku pārstāvības saskaņotu regulējumu, attiecīgā gadījumā pievienojot leģislatīvā akta priekšlikumu.

Dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama minētā ziņojuma sagatavošanai, jo īpaši sniedzot datus par pārrobežu reorganizācijām, apvienošanām un sadalīšanām, to ilgumu un saistītajām izmaksām, datus par gadījumiem, kad pirmsreorganizācijas apliecības izsniegšana tika atteikta, kā arī apkopotus statistikas datus par sarunu skaitu attiecībā uz darbinieku līdzdalības tiesībām pārrobežu darbībās, un sniedzot datus par pārrobežu darbībām piemērojamo jurisdikcijas noteikumu darbību un ietekmi.

2.  Ziņojumā jo īpaši izvērtē procedūras, kas minētas II sadaļas I nodaļā un II sadaļas IV nodaļā, sevišķi šo procedūru ilgumu un izmaksas.

3.  Ziņojumā iekļauj izvērtējumu par to, cik pamatoti ir paredzēt noteikumus attiecībā uz pārrobežu sadalīšanas veidiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp attiecībā uz pārrobežu sadalīšanu iegādājoties.

5. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

...

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 62, 15.2.2019., 24. lpp.
(2)* TEKSTAM VĒL NAV VEIKTA JURIDISKI LINGVISTISKĀ PĀRBAUDE.
(3)OV C , , . lpp.
(4)Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija Direktīva (ES) 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (kodificēta redakcija) (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).
(6)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīva 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (pārstrādāta versija) (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).
(10)Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.).
(11)Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīva 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā (OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).
(14)Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (OV L 225, 12.8.1998., 1. lpp.).
(15)Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.).
(16)Padomes 2009. gada 19. oktobra Direktīva Nr. 2009/133/EK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmumu apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.).
(17)Padomes 2015. gada 8. decembra Direktīva (ES) 2015/2376, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 332, 18.12.2015., 1. lpp.).
(18)Padomes 2016. gada 25. maija Direktīva (ES) 2016/881, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (OV L 146, 3.6.2016., 8. lpp.).
(19)Padomes 2018. gada 25. maija Direktīva (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp.).
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (Dokuments attiecas uz EEZ), OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
(21)OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(22)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.


Eiropas Aizsardzības fonds ***I
PDF 334kWORD 92k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD))
P8_TA(2019)0430A8-0412/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0476),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0268/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli Komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0412/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... , ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu

P8_TC1-COD(2018)0254


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(-1b)  Savienības ģeopolitiskais konteksts pēdējo desmit gadu laikā ir krasi mainījies. Situācija Eiropas kaimiņreģionos ir nestabila, un Savienībai nākas saskarties ar sarežģītu un problemātisku vidi, kurā rodas jauni draudi, piemēram, hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu draudi, un vienlaikus atkal kļūst aktuāli tradicionālāki jautājumi. Šajā kontekstā gan Eiropas iedzīvotāji, gan viņu politiskie līderi ir vienisprātis, ka aizsardzības jomā daudz kas būtu darāms kopīgiem spēkiem.

(-1c)  Aizsardzības nozarē palielinās aizsardzības ekipējuma un pētniecības un izstrādes izmaksas, kas ierobežo iespējas izveidot jaunas aizsardzības programmas un tieši ietekmē Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata konkurētspēju un inovācijas spēju. Ņemot vērā šo izmaksu palielināšanos, Savienības līmenī būtu jāatbalsta jaunas paaudzes lielu aizsardzības sistēmu un jaunu aizsardzības tehnoloģiju izstrāde, lai palielinātu dalībvalstu sadarbību attiecībā uz investīcijām aizsardzības ekipējumā.

(1)  Eiropas Aizsardzības rīcības plānā, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī, Komisija pauda apņemšanos papildināt, līdzsvarot un nostiprināt dalībvalstu sadarbīgos centienus attīstīt aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī sekmētu konkurētspējīgu, inovatīvu un efektīvu Eiropas aizsardzības rūpniecību visā Savienībā un ārpus tās robežām, tādējādi arī atbalstot to, ka Eiropā tiek izveidots integrētāks aizsardzības tirgus un iekšējā tirgū tiek sekmēts Eiropas aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju noiets, tādējādi palielinot neatkarību no avotiem, kas neatrodas ES. Tā jo īpaši ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), lai atbalstītu investīcijas kopīgā pētniecībā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģiju un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības aprīkojuma kopīgu iepirkumu un uzturēšanu. Fonds papildinātu valsts finansējumu, ko jau izmanto šim nolūkam, un tam būtu jāstimulē dalībvalstis sadarboties un investēt vairāk līdzekļu aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju ciklā.

(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīga, konkurētspējīga un inovatīva Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā ▌pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām(4) par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā.

(3)  Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un tehnoloģiskās autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiks panākts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un sadarbību starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm visā Savienībā pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāatbalsta un jāveicina aizsardzības jomas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu sadarbības paplašināšana.

Savienībā kopējo aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamība ir norādīta kopējās drošības un aizsardzības politikas ▌satvarā, proti, Spēju attīstības plānā, savukārt Visaptverošajā stratēģiskās pētniecības programmā ir norādīti arī kopējie aizsardzības pētniecības mērķi. Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.

(4)  Pētniecības posms ir svarīgs ▌, jo tas ietekmē Eiropas rūpniecības spēju un autonomiju izstrādāt ražojumus un dalībvalstu kā aizsardzības galalietotāju neatkarību. Pētniecības posms, kas saistīts ar aizsardzības spēju attīstību, var ietvert būtiskus riskus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģiju brieduma un attīstības izrāviena zemo līmeni. Izstrādes posms, kas parasti seko pētniecības ▌posmam, ir arī saistīts ar būtiskiem riskiem un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju. Tādēļ fondam būtu jāveicina saikne starp pētniecības un izstrādes posmiem.

(5)  Fondam nebūtu jāatbalsta pētījumi, kas ir tikai fundamentāli un kas būtu jāatbalsta ar citām shēmām, tomēr tas var atbalstīt uz aizsardzību vērstus fundamentālos pētījumus, kas varētu radīt pamatu atzītu vai paredzamu problēmu risinājumam vai iespējām.

(6)  Fonds varētu atbalstīt darbības, kas saistītas gan ar jauniem ražojumiem un tehnoloģijām, gan ar esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu. Esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanas darbībām vajadzētu būt atbalsttiesīgām tikai tad, ja ▌uz ▌darbības veikšanai vajadzīgu iepriekš pastāvējušu informāciju neattiecas nekādi neasociētu trešo valstu vai neasociētu trešo valstu subjektu ierobežojumi tādā veidā, ka darbību nevar veikt. Kad tiesību subjekti piesakās Savienības finansējuma saņemšanai, būtu jāprasa, lai tie sniedz attiecīgu informāciju, kas ļauj pārliecināties par ierobežojumu neesību. Ja šādas informācijas nav, Savienības finansējums nebūtu jāpiešķir.

(6a)   Fondam būtu jāsniedz finansiāls atbalsts darbībām, kas ir vērstas uz aizsardzības nolūkiem paredzētu revolucionāru tehnoloģiju izstrādi. Tā kā revolucionāras tehnoloģijas var būt balstītas uz koncepcijām un idejām, ko ierosina netradicionāli aizsardzības jomas dalībnieki, fondam būtu jānodrošina pietiekams elastīgums attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un attiecībā uz šādu darbību īstenošanu.

(7)  Lai nodrošinātu, ka šīs regulas īstenošanā tiek ievērotas Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības, no fonda nebūtu finansiāli jāatbalsta darbības saistībā ar ražojumiem un tehnoloģijām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta starptautiskajās tiesībās. Šajā sakarībā no starptautisko tiesību norisēm vajadzētu būt atkarīgai arī tādu darbību attiecināmībai, kas saistītas ar jauniem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām ▌. Darbības tādu letālu autonomu ieroču izstrādei, kuru izmantošanā nav iespējama jēgpilna cilvēka kontrole attiecībā uz to, kā tiek pieņemti atlases un darbības īstenošanas lēmumi, veicot uzbrukumus cilvēkiem, nebūtu jāuzskata par attiecināmām darbībām fonda finansiālā atbalsta saņemšanai, neskarot iespēju nodrošināt finansējumu darbībām, ar kurām paredzēts izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas un pretpasākumus aizsardzības nolūkos.

(8)  Grūtības vienoties par nostiprinātām aizsardzības spēju prasībām un kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem kavē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp tiesību subjektiem, kas nodibināti dažādās dalībvalstīs. Šādu prasību, specifikāciju un standartu neesība ir izraisījusi aizsardzības nozares sadrumstalotības palielināšanos, tehniskus sarežģījumus, kavējumus un pārmērīgas izmaksas, lieku dublēšanos, kā arī sadarbspējas samazināšanos. Vienošanās par kopīgām tehniskajām specifikācijām būtu jāparedz kā priekšnosacījums attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni. Tiesīgiem saņemt fonda atbalstu vajadzētu būt arī pasākumiem, kuru rezultātā tiek noteiktas kopējas aizsardzības spēju prasības, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopējas definīcijas izstrādi, jo īpaši, ja tie veicina sadarbspēju.

(9)  Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.

(10)  Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, konsorcijā sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs ▌ vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem ▌ atbalsttiesīgajiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Šajā kontekstā “kontrole” būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Ņemot vērā aizsardzībai paredzēto revolucionāro tehnoloģiju, kā arī pētījumu specifiku, šos pasākumus varētu veikt viens tiesību subjekts. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, fonds var atbalstīt arī kopīgu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

(11)  Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES(5) 94. pants], subjektiem no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā AZT ir saistīta.

(12)  Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti ▌, principā tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Šajā kontekstā “kontrole” būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda finansiāli atbalstītajās darbībās, nevajadzētu atrasties neasociētu trešo valstu teritorijā, un to vadības izpildstruktūrvienībām būtu jāveic uzņēmējdarbība Savienībā vai asociētā valstī. Tādējādi subjekts, kas veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī, vai subjekts, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētā valstī, bet kam ir vadības izpildstruktūrvienības neasociētā trešā valstī, nav tiesīgs būt par saņēmēju vai apakšuzņēmēju, kas iesaistīts darbībā. Lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības un aizsardzības intereses, šie attiecināmības nosacījumi, atkāpjoties no Finanšu regulas 176. panta, būtu jāpiemēro arī finansējumam, kas tiek nodrošināts ar iepirkumu.

(13)  Konkrētos apstākļos ▌vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmējus un to apakšuzņēmējus, kas iesaistīti fonda finansiāli atbalstītā darbībā, nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Minētajā kontekstā tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu kā saņēmējiem vai apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti darbībā, ja ir izpildīti stingri nosacījumi, kas attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šādu tiesību subjektu dalība nedrīkstētu būt pretrunā fonda mērķiem. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz visa būtiskā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot attiecīgajā darbībā. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā arī dalībvalstu bažas par piegādes drošību.

(13-a)  Saskaņā ar ES ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu un LESD 215. panta 2. punktu, finansējumu un ekonomikas resursus nedrīkst ne tieši, ne netieši darīt pieejamus izraudzītajām juridiskajām personām, subjektiem vai struktūrām vai sniegt tām labumu. Tādēļ šādi izraudzīti subjekti un subjekti, kuri tiem pieder vai kurus tie kontrolē, nevar saņemt fonda finansiālo atbalstu.

(13a)  Savienības finansējums būtu jāpiešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regulu”)(6). Tomēr dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu. Tā kā finansējuma piešķiršana saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu ir atkāpe no vispārējā noteikuma, ka finansējumu piešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, minētie izņēmuma apstākļi būtu jāinterpretē strikti. Šādā kontekstā, lai dotāciju piešķirtu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, tas, cik lielā mērā ierosinātā darbība atbilst fonda mērķiem attiecībā uz pārrobežu rūpniecisko sadarbību un konkurenci visā piegādes ķēdē, būtu jānovērtē Komisijai, kurai palīdz dalībvalstu komiteja (“komiteja”).

(14)  Ja konsorcijs vēlas piedalīties attiecināmā darbībā un ja Savienības finansiālais atbalsts tiks sniegts dotācijas veidā, konsorcijam būtu jāieceļ viens no saviem locekļiem par koordinatoru, kurš būs galvenais kontaktpunkts.

(15)  Ja fonda finansiāli atbalstītu darbību pārvalda dalībvalstu vai asociēto valstu iecelts projekta vadītājs, Komisijai būtu jāapspriežas ar projekta vadītāju pirms maksājuma veikšanas saņēmējiem, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus. ▌Projekta vadītājam būtu jāizklāsta Komisijai ▌novērojumi par darbības norisi, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, lai varētu veikt maksājumu.

(15a)  Komisijai būtu jāīsteno fonda darbība tiešā pārvaldībā, lai maksimāli palielinātu īstenošanas efektivitāti un lietderību un nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām. Tādēļ Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par atlases un piešķiršanas procedūrām, tostarp arī par ētikas novērtējumiem. Pamatotos gadījumos Komisija tomēr var uzticēt dažus fonda finansiāli atbalstītu darbību īstenošanas uzdevumus struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tas varētu būt, piemēram, gadījumā, kad projekta vadītāju ieceļ dalībvalstis, kas līdzfinansē darbību, ar nosacījumu, ka ir izpildītas Finanšu regulas prasības. Šāda uzdevumu uzticēšana palīdzētu racionalizēt līdzfinansēto darbību pārvaldību un nodrošināt raitu finansēšanas nolīguma koordinēšanu ar līgumu, ko paraksta konsorcijs un darbību līdzfinansējošo dalībvalstu iecelts projekta vadītājs.

(16)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības ir finansiāli dzīvotspējīgas, ir nepieciešams, lai pieteikuma iesniedzēji pierādītu, ka darbības izmaksas, ko nesedz no Savienības finansējuma, tiek segtas no citiem finansējuma līdzekļiem.

(17)  Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt dažādu veidu finanšu mehānismiem aizsardzības spēju kopīgai attīstīšanai un iegādei. Komisija varētu nodrošināt dažādus variantus, ko dalībvalstis varētu izmantot uz brīvprātības pamata, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sadarbīgas izstrādes un iepirkuma finansēšanu. Šādu finanšu mehānismu izmantošana varētu vēl vairāk sekmēt sadarbīgu un pārrobežu aizsardzības projektu sākšanu un palielināt aizsardzības izdevumu lietderīgumu, tostarp arī attiecībā uz projektiem, kas tiek atbalstīti no fonda.

(18)  Ņemot vērā aizsardzības rūpniecības – kurā pieprasījumu veido gandrīz vienīgi dalībvalstis un asociētās valstis, kas arī kontrolē visu ar aizsardzību saistīto ražojumu un tehnoloģiju iegādi, tostarp eksportu – specifiku, aizsardzības nozares darbība ir unikāla un nenotiek atbilstoši tradicionālajiem noteikumiem un darījumdarbības modeļiem, kas nosaka kārtību tradicionālākos tirgos. Tāpēc rūpniecības nozare nevar uzņemties apjomīgus pašfinansētus aizsardzības pētniecības un izstrādes projektus, un dalībvalstis un asociētās valstis bieži pilnībā finansē visas pētniecības un izstrādes izmaksas. Lai sasniegtu fonda mērķus, proti, stimulētu sadarbību starp tiesību subjektiem no dažādām dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, to darbību gadījumā, kuras notiek pirms prototipa izstrādes posma, būtu jāsedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(19)  Prototipu izstrādes posms ir svarīgs posms, kurā dalībvalstis vai asociētās valstis parasti lemj par to konsolidētajām investīcijām un sāk savu nākotnes aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju iegādes procesu. Šā iemesla dēļ šajā konkrētajā posmā dalībvalstis un asociētās valstis vienojas par nepieciešamajām saistībām, tostarp par projekta izmaksu dalīšanu un īpašumtiesībām. Lai nodrošinātu to saistību ticamību, Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz no fonda, parasti nedrīkstētu pārsniegt 20 % no attiecināmajām izmaksām.

(20)  Attiecībā uz darbībām, ko veic pēc prototipu izstrādes posma, būtu jāparedz finansējums līdz 80 % apmērā. Šīs darbības, kas ir laika ziņā tuvākas ražojumu un tehnoloģiju izstrādes pabeigšanai, joprojām var būt saistītas ar ievērojamām izmaksām.

(21)  Ieinteresētajām personām aizsardzības nozarē rodas īpašas netiešas izmaksas, piemēram, izmaksas saistībā ar drošību. Turklāt ieinteresētās personas darbojas specifiskā tirgū, kurā, ja nav pieprasījuma no pircējiem, nevar atgūt pētniecības un izstrādes izmaksas, kā tas ir civilajā sektorā. Tāpēc ir pamatoti paredzēt vienotu 25 % likmi, kā arī iespēju ▌prasīt, lai tiek segtas netiešās izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar finansējuma saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, ja šādu praksi attiecīgās valsts iestādes atzīst attiecībā uz salīdzināmiem pasākumiem aizsardzības jomā, par kuriem ir paziņots Komisijai. ▌

(21a)  Darbības, kurās piedalās pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina fonda mērķu sasniegšanu. Tādēļ par šādām darbībām vajadzētu būt tiesībām saņemt paaugstinātu finansējuma likmi, kas sniegtu labumu visiem iesaistītajiem subjektiem.

(22)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, ir svarīgi, lai dalībvalstis ▌būtu apņēmušās kopīgi iegādāties gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, proti, organizējot kopīgu pārrobežu iepirkumu, ja dalībvalstis kopīgi organizē savas iepirkuma procedūras, jo īpaši izmantojot centralizētu iepirkumu struktūru.

(22a)  Lai nodrošinātu, ka fonda finansiāli atbalstītās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu, balstītām uz pieprasījumu un ekonomiski dzīvotspējīgām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tādēļ izstrādes darbībām piemērojamajos atbilstības kritērijos būtu jāņem vērā tas, ka dalībvalstis plāno, tostarp izmantojot saprašanās memorandu vai nodomu vēstuli, koordinēti iegādāties galīgo aizsardzības ražojumu vai izmantot tehnoloģiju. Ar izstrādes darbībām saistītajos piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā arī tas, ka dalībvalstis politiski vai juridiski apņemas kopīgi izmantot, turēt īpašumā vai uzturēt galīgo aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju .

(23)  Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Attiecīgi darbību ieguldījumi minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā piešķiršanas kritērijs. ▌

(24)  Attiecināmajām darbībām, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību ▌Savienības iestāžu sistēmā, būtu pastāvīgi jānodrošina ciešāka sadarbība starp tiesību subjektiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši jāveicina fonda mērķu sasniegšana. Šādiem projektiem to atlasīšanas gadījumā vajadzētu būt tiesīgiem pretendēt uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(25)  Lai novērstu lieku dublēšanos un nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību un sinerģiju, Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”.

(26)  Kiberdrošības un kiberaizsardzības nodrošināšana kļūst par arvien svarīgāku uzdevumu, un Komisija un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos atzina vajadzību izveidot sinerģiju starp kiberaizsardzības darbībām, uz kurām attiecas fonda darbības joma, un Savienības iniciatīvām kiberdrošības jomā, piemēram, tām, par kurām paziņots Kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību. Jo īpaši Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centram, ko plānots izveidot, būtu jātiecas uz sinerģiju starp kiberdrošības civilo un aizsardzības dimensiju. Tas varētu aktīvi atbalstīt dalībvalstis un citus attiecīgus dalībniekus, sniedzot padomus, daloties zināšanās un veicinot sadarbību attiecībā uz projektiem un darbībām, kā arī, ja to prasa dalībvalstis, darbojoties kā projekta vadītājs attiecībā uz ▌fondu.

(27)  Būtu jānodrošina integrēta pieeja, apvienojot pasākumus, ko aptver Komisijas uzsāktā sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai (PADR) ▌Finanšu regulas 58. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES2018/1092(7), lai saskaņotu dalības nosacījumus, radītu saskaņotāku instrumentu kopumu, palielinātu inovatīvo, sadarbīgo un ekonomisko ietekmi, vienlaikus novēršot lieku dublēšanos un sadrumstalotību. Īstenojot šo integrēto pieeju, fonds arī veicinātu aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu, novēršot plaisu starp pētniecības un izstrādes posmu, ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, kā arī veicinot visu veidu inovāciju, tostarp revolucionāro inovāciju ▌. Ir sagaidāms, ka attiecīgā gadījumā tas pozitīvi ietekmēs arī civilo jomu.

(28)  Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā darbības specifiku, ▌fonda ▌mērķi būtu jāņem vērā arī “InvestEU” ietvertajos finanšu instrumentos un budžeta garantijās.

(29)  Finansiālais atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un darbībām nevajadzētu dublēties vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu ▌pievienoto vērtību Savienībai.

(30)  Fonda finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas ▌125. panta 1. punktā ▌.

(31)  Komisijai būtu jāizstrādā gada ▌darba programmas atbilstīgi fonda mērķiem, ņemot vērā sākotnējo pieredzi, kas gūta no EDIDP un PADR. Darba programmu izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no ▌komitejas. Komisijai būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā. Šajā sakarībā komiteja var tikties valstu aizsardzības un drošības ekspertu sastāvā, lai sniegtu Komisijai konkrētu palīdzību, tostarp, lai sniegtu padomus attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību saistībā ar darbībām. Dalībvalstīm ir jāizraugās savi pārstāvji minētajā komitejā. Komitejas locekļiem būtu laikus jādod reāla iespēja iepazīties ar īstenošanas aktu projektiem un paust savus viedokļus.

(31a)  Darba programmu kategorijās būtu jāietver funkcionālās prasības, lai nozarei būtu skaidrs, kādas funkcijas un uzdevumi ir jāveic ar spējām, kas tiks izstrādātas. Šādās prasībās būtu skaidri jānorāda sagaidāmie rezultāti, taču tām nevajadzētu būt vērstām uz konkrētiem risinājumiem vai konkrētiem subjektiem, un tām nevajadzētu kavēt konkurenci uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus līmenī.

(31b)  Darba programmu izstrādāšanā Komisijai, attiecīgi konsultējoties ar komiteju, būtu arī jānodrošina, lai ierosinātajās pētniecības vai izstrādes darbībās tiktu novērsta lieka dublēšanās. Šajā sakarībā Komisija var veikt sākotnēju izvērtējumu par iespējamiem gadījumiem, kad varētu notikt dublēšanās ar esošām spējām vai jau finansētiem pētniecības vai izstrādes projektiem Savienībā.

(31bb)  Komisijai būtu jānodrošina darba programmu saskaņotība visos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju rūpnieciskā cikla posmos.

(31bc)  Darba programmām būtu arī jānodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības, kuras rada MVU pārrobežu dalības iespējas.

(31c)   Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, komitejā tai tiks piešķirts novērotājas statuss. Ņemot vērā aizsardzības jomas specifiku, arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz komitejai.

(32)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un finansējuma piešķiršanu izraudzītām izstrādes darbībām. Jo īpaši izstrādes darbību īstenošanā būtu jāņem vērā aizsardzības nozares specifika, proti, dalībvalstu un/vai asociēto valstu atbildība par plānošanas un iegādes procesu. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar ▌Eiropas Parlamenta un Padomes ▌Regulu (ES) ▌Nr. 182/2011▌(8).

(32a)  Pēc priekšlikumu izvērtēšanas ar tādu neatkarīgu ekspertu palīdzību, kuru uzticamība no drošības viedokļa būtu jāvalidē attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai būtu jāizraugās no fonda finansiāli atbalstāmās darbības. Komisijai būtu jāizveido neatkarīgu ekspertu datubāze. Datubāze nebūtu jāpublisko. Neatkarīgie eksperti būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, ņemot vērā viņiem uzticamos uzdevumus. Ieceļot neatkarīgos ekspertus, Komisijai, ciktāl iespējams, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai ekspertu grupās un izvērtēšanas komisijās panāktu līdzsvarotu sastāvu no dažādu prasmju, pieredzes, zināšanu, ģeogrāfiskās pārstāvības un dzimumu viedokļa, ņemot vērā situāciju darbības jomā. Tāpat būtu jātiecas nodrošināt ekspertu atbilstīgu rotāciju un pienācīgu privātā un publiskā sektora līdzsvaru. Dalībvalstis būtu jāinformē par izvērtēšanas rezultātiem ar sarakstu, kurā sarindotas izraudzītās darbības, un par finansēto darbību progresu. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz piešķiršanas lēmumu pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(32b)  Neatkarīgajiem ekspertiem nebūtu jāvērtē, jākonsultē vai jāpalīdz jautājumos, attiecībā uz kuriem viņiem ir interešu konflikts, jo īpaši saistībā ar viņu pašreizējo amatu. Jo īpaši viņiem nevajadzētu ieņemt amatu, kurā viņi saņemto informāciju varētu izmantot, kaitējot konsorcijam, ko viņi izvērtē.

(32bb)  ▌Nākot klajā ar priekšlikumiem par jauniem aizsardzības jomas ražojumiem vai tehnoloģijām vai esošo ražojumu vai tehnoloģiju modernizēšanu, pieteikuma iesniedzējiem būtu jāapņemas ievērot tādus ētikas principus, kas ir saistīti ar cilvēku labklājību un cilvēka genoma aizsardzību un kas ir arī atspoguļoti attiecīgajos valsts, Savienības un starptautiskajos tiesību aktos, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un attiecīgā gadījumā to protokolos. Komisijai būtu jānodrošina, ka priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada nopietnas ētikas problēmas, un tos iesniedz ētikas novērtējumam.

(33)  Lai atbalstītu atvērtu iekšējo tirgu, būtu arī jāveicina pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kā konsorciju dalībnieku, apakšuzņēmēju vai piegādes ķēdē ietilpstošo subjektu dalība.▌

(34)  Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar ▌dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai nodrošinātu fonda panākumus ▌. Šajā sakarībā būtu jāiesaista arī Eiropas Parlaments kā viena no likumdevējām iestādēm un galvenajām ieinteresētajām personām.

(35)  Ar šo regulu nosaka finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [jaunais iestāžu nolīgums] par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(9). Komisijai būtu jānodrošina, ka administratīvās procedūras ir pēc iespējas vienkāršākas un rada minimālus papildu izdevumus.

(36)  Ja vien nav norādīts citādi, fondam piemēro Finanšu regulu. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, finansiālo atbalstu, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(37)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta apstiprināšanai un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, kā arī paredz finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ir konstatēti vispārēji trūkumi, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(38)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(11), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(12) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(13) Savienības finanšu intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp nepieļaujot, identificējot, labojot un izmeklējot nelikumības, tostarp krāpšanu, atgūstot zaudētos un nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvas sankcijas. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par ▌nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(14). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(39)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(40)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo regulu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šajās prasībās var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu regulas ietekmes uz vietas izvērtēšanai. Ne vēlāk kā četrus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma Komisijai būtu jāveic starpposma izvērtējums, tostarp nolūkā iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā, un fonda īstenošanas laikposma beigās jāveic galīgais izvērtējums, kurā izvērtē finansiālās darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un — ciktāl ir iespējams uz konkrēto brīdi — rezultātu un ietekmes izteiksmē. Šajā sakarībā galīgajam izvērtējuma ziņojumam būtu jāpalīdz apzināt, kādos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes aspektos Savienība ir atkarīga no trešām valstīm. Šajā galīgajā ziņojumā būtu arī jāanalizē MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība fonda finansiāli atbalstītajos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē un fonda ieguldījums Spēju attīstības plānā konstatēto trūkumu novēršanā, un tajā būtu jāietver informācija par saņēmēju izcelsmi, atsevišķajās darbībās iesaistīto dalībvalstu un asociēto valstu skaitu un radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var arī ierosināt grozījumus šajā regulā, lai reaģētu uz iespējamām norisēm fonda īstenošanas laikā.

(40a)  Komisijai būtu regulāri jāpārrauga fonda īstenošana un ik gadu jāziņo par panākto progresu, tostarp par to, kā fonda īstenošanā tiek ņemta vērā pieredze, kas apzināta un gūta saistībā ar EDIDP un PADR. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāievieš nepieciešamie pārraudzības mehānismi. Šis ziņojums būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tajā nebūtu jāiekļauj sensitīva informācija.

(41)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējumā.

(42)  Tā kā fonds atbalsta tikai aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju pētniecības un izstrādes posmus, Savienībai principā nevajadzētu būt īpašumtiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT) uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izriet no finansētajām darbībām, ja vien Savienības palīdzība netiek sniegta ar publiskā iepirkuma starpniecību. Tomēr attiecībā uz pētniecības darbībām ieinteresētajām dalībvalstīm un asociētajām valstīm vajadzētu būt iespējai izmantot finansēto darbību rezultātus, lai piedalītos turpmākā sadarbīgā izstrādē ▌.

(43)  Savienības finansiālais atbalsts nedrīkstētu ietekmēt ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/43/▌EK(15), kā arī ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu. Dalībvalstu militārā ekipējuma un tehnoloģiju eksportu reglamentē ar Kopējo nostāju 944/2008/KĀDP.

(44)  Sensitīvas pamatinformācijas izmantošana, tostarp tādu datu, zinātības vai informācijas izmantošana, kura ir radusies pirms fonda darbības vai ārpus fonda, vai nepilnvarotu personu piekļuve ▌rezultātiem, kas iegūti saistībā ar fonda finansiāli atbalstītām darbībām, var nelabvēlīgi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tādējādi sensitīvas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar ▌attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem ▌.

(44a)  Lai nodrošinātu pieprasītā līmeņa drošību klasificētajai informācijai, parakstot klasificētus līdzekļu piešķiršanas un finansējuma nolīgumus, būtu jāievēro industriālās drošības standartu minimums. Minētajā nolūkā un saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 Komisijai būtu dalībvalstu iecelto ekspertu zināšanai jādara zināmi Programmas drošības norādījumi, tostarp Drošības klasifikācijas rokasgrāmata.

(45)  Lai varētu papildināt vai grozīt ietekmes ceļa rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. ▌Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)  Komisijai būtu jāpārvalda fonds, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši klasificētu informāciju un sensitīvu informāciju,

▌IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PĒTNIECĪBAS UN IZSTRĀDES DARBĪBĀM

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), kā izklāstīts Regulas …/…/ES [“Apvārsnis” – 2018/0224(COD)] 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Regulā ir izklāstīti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(0)  “pieteikuma iesniedzējs” ir tiesību subjekts, kas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai no fonda;

(1)  “finansējuma apvienošanas darbības” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno neatmaksājamā atbalsta formas ▌vai finanšu instrumentus no ES budžeta ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investētājiem;

(1a)  “sertifikācija” ir process, ar kuru valsts iestāde apliecina, ka aizsardzības ražojums, materiāla vai nemateriāla sastāvdaļa vai tehnoloģija atbilst piemērojamajiem noteikumiem;

(1b)  “klasificēta informācija” ir jebkāda informācija vai materiāls jebkādā formā, kuru neatļauta izpaušana varētu radīt dažādu pakāpju kaitējumu Eiropas Savienības interesēm vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm un kuriem ir ES klasifikācijas marķējums vai atbilstošs klasifikācijas marķējums saskaņā ar Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (2011/C 202/05);

(1c)  “konsorcijs” ir sadarbīga pieteikuma iesniedzēju vai saņēmēju grupa, ko vieno konsorcija nolīgums un kas ir izveidota, lai veiktu darbību fonda satvarā;

(1d)  “koordinators” ir tiesību subjekts, kurš ir konsorcija dalībnieks un kuru visi konsorcija dalībnieki ir iecēluši par galveno kontaktpunktu attiecībās ar Komisiju;

(2)  “kontrole” ir spēja tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību;

(3)  “izstrādes darbība” ir jebkura darbība, kurā ir ietverti ▌uz aizsardzību vērsti pasākumi – galvenokārt izstrādes posmā, aptverot jaunus ražojumus un tehnoloģijas vai esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, izņemot ieroču ražošanu un izmantošanu;

(4)  “revolucionāra tehnoloģija aizsardzībai” ir tehnoloģija, ar ko ievieš radikālas izmaiņas, tostarp uzlabota vai pilnīgi jauna tehnoloģija, ar ko tiek aizsākta paradigmu maiņa aizsardzības lietu koncepcijā un virzībā, tostarp tāda, ko panāk, aizstājot esošās aizsardzības tehnoloģijas vai padarot tās par novecojušām;

(5)  “vadības izpildstruktūrvienība” ir tiesību subjekta struktūrvienība, kas ir iecelta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā atskaitās izpilddirektoram un ir pilnvarota noteikt tiesību subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un pārrauga un uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu;

(5a)  “jauna informācija” ir dati, zinātība vai informācija, kas ir radīti fonda darbībā, neatkarīgi no to formas vai būtības;

(6)  “tiesību subjekts” ir jebkura ▌juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kura minētajos aktos par tādu ir atzīta, kurai ir juridiskās personas statuss, un kura, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kurai var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas ▌197. panta 2. punkta c) apakšpunktu▌;

(7)  “vidējas kapitalizācijas sabiedrība” ir uzņēmums, kurš nav ▌MVU ▌un kura darbinieku skaits nepārsniedz 3000, ja darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(16) pielikuma ▌3.–6. pantu;

(8)  “iepirkums pirmskomercializācijas posmā” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska un ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem, konkurētspējīgu izstrādi pa posmiem, ja pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu izmantošanas komerciālos apjomos;

(9)  “projekta vadītājs” ir jebkura līgumslēdzēja iestāde, kura veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī un kurai dalībvalsts vai asociētā valsts, vai dalībvalstu ▌vai asociēto valstu grupa ir uzdevusi pastāvīgi vai uz ad hoc pamata pārvaldīt daudznacionālus projektus bruņojuma jomā;

(9a)  “kvalifikācija” ir viss process, kurā pierāda, ka aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstrukcija atbilst noteiktajām prasībām, sniedzot objektīvus pierādījumus, ar kuriem tiek pierādīts, ka ir izpildītas īpašas konstrukcijas prasības;

(10)  “saņēmējs” ir jebkurš tiesību subjekts, ar kuru ir parakstīts līdzekļu piešķiršanas vai finansēšanas nolīgums vai kuram ir darīts zināms līdzekļu piešķiršanas vai finansēšanas lēmums;

(11)  “pētniecības darbība” ir jebkura darbība, kas galvenokārt sastāv no pētniecības pasākumiem, it īpaši no lietišķajiem pētījumiem un vajadzības gadījumā no fundamentālajiem pētījumiem, kurus veic ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un kuri ir vērsti tikai uz lietojumiem aizsardzības jomā;

(12)  “rezultāti” ir darbības jebkuras materiālās vai nemateriālās sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no to veida vai rakstura un no tā, vai tos var aizsargāt, kā arī visas ar to saistītās tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

(12a)  “sensitīva informācija” ir informācija un dati, tostarp klasificēta informācija, ko ir jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu to pienākumu dēļ, kuri ir noteikti valsts vai Savienības tiesību aktos, vai tādēļ, lai aizsargātu kādas fiziskas personas vai organizācijas privātumu vai drošību;

(12b)  “mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mazi un vidēji uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK;

(13)  “īpašais ziņojums” ir konkrēts pētniecības darbības nodevums, kurā apkopoti tās rezultāti, sniegta plaša informācija par pamatprincipiem, mērķiem, faktiskajiem iznākumiem, pamatiezīmēm, veiktajiem testiem, iespējamiem ieguvumiem, iespējamiem lietojumiem aizsardzības jomā un paredzamo pētniecības izmantošanas virzienu, kas vērsts uz izstrādi, tostarp informācija par to, kam pieder IĪT, tomēr bez prasības iekļaut IĪT informāciju;

(14)  “sistēmas prototips” ir ražojuma vai tehnoloģijas modelis, kas var demonstrēt veiktspēju ekspluatācijas vidē;

(15)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības locekle;

(16)  “neasociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas nav asociētā valsts saskaņā ar 5. pantu;

(17)  “neasociētās trešās valsts subjekts” ir tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī, vai arī tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai kādā asociētā trešā valstī un kura vadības izpildstruktūrvienības atrodas neasociētā trešā valstī.

3. pants

Fonda mērķi

1.  Fonda vispārīgais mērķis ir Savienības stratēģiskās autonomijas un rīcības brīvības veicināšanas nolūkā sekmēt visā Savienībā Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata konkurētspēju, efektivitāti un inovācijas spēju, atbalstot sadarbīgas darbības un pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem visā Savienībā, jo īpaši MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kā arī stiprinot un uzlabojot gan aizsardzības piegādes ķēžu, gan vērtības veidošanas ķēžu reaģēšanas spēju, paplašinot pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem, un sekmējot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu katrā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju rūpnieciskā aprites cikla posmā ▌. ▌

2.  Fonda konkrētie mērķi ir šādi:

(a)  atbalstīt sadarbīgu pētniecību, kura varētu būtiski uzlabot veiktspēju nākotnē visā Savienībā un kuras mērķis ir maksimāli palielināt inovāciju un ieviest jaunus, tostarp revolucionārus, aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, un panākt pēc iespējas lietderīgāku aizsardzības pētniecības izdevumu izmantošanu Savienībā;

(b)  atbalstīt sadarbīgu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot liekas dublēšanās risku un tādējādi stimulējot Eiropas ražojumu un tehnoloģiju noietu tirgū un mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju sadrumstalotību visā Savienībā. Galu galā fonds palielinās aizsardzības sistēmu standartizāciju un dalībvalstu spēju savietojamību.

Šādā sadarbībā tiek ievērotas aizsardzības spēju prioritātes, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā un jo īpaši Spēju attīstības plāna kontekstā.

Šajā sakarībā ikreiz, kad tas neizslēdz jebkuras dalībvalsts vai asociētās valsts piedalīšanās iespēju, attiecīgā gadījumā var tikt ņemtas vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, ja tās ir Savienības drošības un aizsardzības interesēs, kā noteikts kopējā ārpolitikā un drošības politikā, un ņemot vērā vajadzību izvairīties no liekas dublēšanās.

4. pants

Budžets

1.  Saskaņā ar Regulas.../.../ES 9. panta 1. punktu Eiropas Aizsardzības fonda īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 11 453 260 000 EUR 2018. gada cenās (13 000 000 000 EUR faktiskajās cenās).

2.  Šā panta 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

(a)  3 612 182 000 EUR 2018. gada cenās (4 100 000 000 EUR faktiskajās cenās) pētniecības darbībām;

(b)  ▌7 841 078 000 EUR 2018. gada cenās (8 900 000 000 EUR faktiskajās cenās) izstrādes darbībām.

2.a   Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija var savstarpēji pārdalīt līdz pat 20 % no līdzekļiem, kas paredzēti 2. punktā minētajām pētniecības un izstrādes darbībām.

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga fonda īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.  Vismaz 4 % un līdz pat 8 % no 1. punktā minētā finansējuma piešķir uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai aizsardzības jomā izmantojamas revolucionāras tehnoloģijas atbalstam.

5. pants

Asociētās valstis

Fondā var piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā. Viss finansiālais ieguldījums, kas tiek iemaksāts fondā, pamatojoties uz šo pantu, ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu].

6. pants

Atbalsts aizsardzības jomā izmantojamām revolucionārām tehnoloģijām

1.  Komisija piešķir finansējumu pēc tam, kad ir sarīkojusi atklātas un sabiedriskas apspriešanas par tehnoloģijām, kuras galvenokārt pielieto aizsardzības jomā un kuras var revolucionāri mainīt aizsardzību darba programmās noteiktajās intervences jomās.

2.  Darba programmās tiek izklāstīts vispiemērotākais veids, kā finansēt šīs revolucionārās tehnoloģijas aizsardzības jomā.

7. pants

Ētika

1.  Fonda satvarā īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem valsts, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai. Šīs darbības atbilst arī ētikas principiem, kas turklāt atspoguļoti attiecīgajos valstu, Savienības un starptautiskajos tiesību aktos.

2.  Pirms finansēšanas nolīguma parakstīšanas Komisija pārbauda priekšlikumus, pamatojoties uz konsorcija sagatavotu ētikas pašnovērtējumu, lai apzinātu darbības, kas rada ▌būtiskus ētikas jautājumus, tostarp attiecībā uz īstenošanas nosacījumiem, un attiecīgā gadījumā šos priekšlikumus iesniedz ētikas novērtējumam.

Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija ar neatkarīgu dažādas izcelsmes ekspertu atbalstu, jo īpaši tādu ekspertu atbalstu, kuriem ir atzīta zinātība aizsardzības ētikas jomā.

Nosacījumus, ar kādiem īsteno pasākumus, kuri ir saistīti ar ētiski jutīgiem jautājumiem, precizē finansēšanas nolīgumā.

Komisija nodrošina pēc iespējas lielāku ētikas procedūru pārredzamību un par to ziņo saskaņā ar saviem 32. pantā minētajiem pienākumiem. Eksperti ir Savienības dalībvalstu valstspiederīgie un pārstāv pēc iespējas plašāku dalībvalstu loku.

3.  Subjekti, kuri piedalās darbībā, pirms attiecīgo pasākumu sākšanas saņem visus attiecīgos apstiprinājumus vai citus obligātos dokumentus, ko prasa valsts vai vietējās ētikas komitejas vai citas struktūras, piemēram, datu aizsardzības iestādes. Minētos dokumentus glabā lietā un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai.

5.  Priekšlikumi, kas ir nepieņemami no ētikas viedokļa, tiek noraidīti ▌.

8. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.  Fondu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu.

1.a  Atkāpjoties no 1. punkta, pamatotos gadījumos Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās struktūras var īstenot konkrētus pasākumus netiešā pārvaldībā. Tas neattiecas uz 12. pantā minēto atlases un piešķiršanas procedūru.

2.  Finansējumu no fonda saskaņā ar Finanšu regulu var piešķirt kā dotācijas, godalgas un iepirkumu un, attiecīgos gadījumos ņemot vērā darbības specifiku, kā finanšu instrumentus finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

2.a  Finansējuma apvienošanas darbības tiek īstenotas saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu un “InvestEU” regulu.

2.b  Finanšu instrumenti ir stingri vērsti tikai uz saņēmējiem.

1.  ▌

2.  ▌

10. pants

Atbalsttiesīgi subjekti

1.  Saņēmēji un ▌apakšuzņēmēji, kas ir iesaistīti kādā fonda finansiāli atbalstītā darbībā, veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī ▌.

1.a  Darbībā iesaistīto saņēmēju un apakšuzņēmēju infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko izmanto fonda finansiāli atbalstīto darbību nolūkiem, visu darbības laiku atrodas Savienības vai asociētās valsts teritorijā, un to vadības izpildstruktūrvienības veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī.

1.b  Fonda finansiāli atbalstītas darbības nolūkā saņēmējus un apakšuzņēmējus, kas iesaistīti darbībā, nekontrolē neviena neasociēta trešā valsts un neviens neasociētās trešās valsts subjekts.

2.  Atkāpjoties no šā panta 1.b punkta, tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un kuru kontrolē kāda neasociēta trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, ir tiesīgs piedalīties darbībā kā saņēmējs vai apakšuzņēmējs tikai tad, ja Komisijai tiek darītas pieejamas garantijas, ko saskaņā ar savām valsts procedūrām ir apstiprinājusi dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Minētās garantijas var attiekties uz tiesību subjekta vadības izpildstruktūrvienību, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī. Minētās garantijas var arī attiekties uz īpašām valdības tiesībām kontrolēt tiesību subjektu, ja dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību, to uzskata par lietderīgu.

Ar minētajām garantijām nodrošina, lai šāda tiesību subjekta iesaiste darbībā nebūtu pretrunā ne Savienības, ne tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējā ārpolitikā un drošības politikā saskaņā ar LES V sadaļu, ne 3. pantā izklāstītajiem mērķiem. Garantijas atbilst arī 22. un 25. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Garantijas jo īpaši pamato to, ka darbības vajadzībām ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka:

(a)  kontrole pār pieteikumu iesniedzošo tiesību subjektu netiek īstenota tādā veidā, kas iegrožo vai ierobežo tā spēju veikt darbību un sasniegt rezultātus, nosaka ierobežojumus attiecībā uz tā infrastruktūru, objektiem, aktīviem, resursiem, intelektuālo īpašumu vai zinātību, ir vajadzīgi darbības nolūkā vai apdraud tā darbības veikšanai vajadzīgās spējas un standartus;

(b)  tiek novērsta neasociētās trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta piekļuve ▌sensitīvai informācijai saistībā ar darbību, un darbībā iesaistītajiem darbiniekiem vai citām personām attiecīgā gadījumā ir dalībvalsts vai asociētās valsts izdota valsts drošības pielaide;

(c)  īpašumtiesības uz intelektuālo īpašumu, kas izriet no darbības, un tās rezultāti paliek saņēmējam darbības īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas, tos nekontrolē un neierobežo neasociētās trešās valstis vai neasociētās trešās valsts subjekts un tie netiek eksportēti ārpus Savienības vai asociētajām valstīm bez tās dalībvalsts vai asociētās valsts apstiprinājuma, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību, un saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

Ja dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību, to uzskata par lietderīgu, var tikt sniegtas papildu garantijas.

Komisija informē 28. pantā minēto komiteju par jebkuru tiesību subjektu, ko uzskata par atbalsttiesīgu saskaņā ar šo punktu.

4.  Ja Savienībā vai kādā asociētajā valstī nav konkurētspējīgu un tūlītēji pieejamu alternatīvu, saņēmēji un ▌apakšuzņēmēji, kas iesaistīti darbībā, var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti ārpus Savienības dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijas, ar noteikumu, ka minētais izmantojums nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, saskan ar mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā, un pilnībā atbilst 22. un 25. pantam. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas, un to segšanai nevar saņemt fonda finansiālo atbalstu.

4.a  Veicot attiecināmu darbību, saņēmēji un apakšuzņēmēji, kas iesaistīti šajā darbībā, var arī sadarboties ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijas vai ko kontrolē kāda neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, tostarp izmantojot šādu tiesību subjektu aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šāda sadarbība saskan ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un pilnībā atbilst 22. un 25. pantam.

Neasociētām trešām valstīm vai neasociēto trešo valstu subjektiem nenotiek neatļauta piekļuve klasificētai informācijai, kas attiecas uz darbības veikšanu, un netiek pieļauta iespējama negatīva ietekme uz darbībai īpaši svarīgu resursu piegādes drošību.

Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas, un to segšanai nevar saņemt fonda atbalstu

6.  Pieteikuma iesniedzēji sniedz visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga ▌atbilstības kritēriju ▌izvērtēšanai. Gadījumā, ja kādas darbības veikšanas laikā notiek izmaiņas, kas varētu likt apšaubīt atbilstības kritēriju izpildi, attiecīgais tiesību subjekts informē Komisiju, kas izvērtē, vai joprojām tiek pildīti šie atbilstības kritēriji un nosacījumi, un aplūko iespējamo ietekmi uz darbības finansēšanu.

7.  ▌

8.  ▌

9.  Šā panta nolūkā ar apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti kādā fonda finansiāli atbalstītā darbībā, saprot apakšuzņēmējus, kuriem ar saņēmēju ir tiešas līgumattiecības, citus apakšuzņēmējus, kuriem tiek piešķirti vismaz 10 % no kopējām darbības attiecināmajām izmaksām, un apakšuzņēmējus, kuriem var būt vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, lai veiktu darbību, un kuri nav konsorcija dalībnieki.

11. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Fonds sniedz atbalstu darbībām, kuras attiecas uz jauniem aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām un ar kurām modernizē esošos ražojumus un tehnoloģijas, ar nosacījumu, ka tādas iepriekš pastāvējušas informācijas izmantošana, kas ir vajadzīga, lai veiktu modernizēšanas darbības, nav tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību pakļauta kādas neasociētās trešās valsts vai neasociētās trešās valsts subjekta ierobežojumiem tādā mērā, ka darbību nevar veikt.

3.  Attiecināma darbība ir saistīta ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

(a)  pasākumi, kuru mērķis ir radīt, atbalstīt un uzlabot ▌zināšanas, ražojumus un tehnoloģijas, tostarp revolucionāras tehnoloģijas, ar ko var panākt būtisku ietekmi aizsardzības jomā;

(b)  pasākumi, kuru mērķis ir palielināt sadarbspēju un noturību, tostarp drošu ražošanu un datu apmaiņu, apgūt kritiskas aizsardzības tehnoloģijas, nostiprināt piegādes drošību vai nodrošināt iespēju efektīvi izmantot rezultātus aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām;

(c)  pētījumi, piemēram, jaunu vai uzlabotu tehnoloģiju, ražojumu, procesu, pakalpojumu un risinājumu ▌priekšizpēte ▌;

(d)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstruēšana, kā arī to tehnisko specifikāciju definēšana, pamatojoties uz kurām šāda konstrukcija ir izstrādāta; tas var ietvert daļējus testus riska mazināšanai rūpnieciskā vai reprezentatīvā vidē;

(e)  tāda aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas modeļa izstrāde, kas var demonstrēt elementa veiktspēju ekspluatācijas vidē (sistēmas prototips);

(f)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas testēšana;

(g)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas kvalifikācija ▌;

(h)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas sertifikācija▌;

(i)  tādu tehnoloģiju vai aktīvu izstrāde, kas palielina efektivitāti visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā;

4.  ▌Darbību īsteno, konsorcijā sadarbojoties vismaz trīs atbalsttiesīgiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem atbalsttiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši ▌nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.

5.  Šā panta 4. punkts neattiecas uz darbību, kas saistīta ar aizsardzības jomā izmantojamām revolucionārām tehnoloģijām, vai darbībām, kas minētas 3. punkta c) ▌apakšpunktā ▌.

6.  Finansējumu nevar saņemt par tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādes darbībām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām.

Arī darbības tādu letālu autonomu ieroču izstrādei, kuru izmantošanā nav iespējama jēgpilna cilvēka kontrole attiecībā uz to, kā tiek pieņemti atlases un darbības īstenošanas lēmumi, veicot uzbrukumus cilvēkiem, nav attiecināmas darbības fonda finansiālā atbalsta saņemšanai, neskarot iespēju nodrošināt finansējumu darbībām, ar kurām paredzēts izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas un pretpasākumus aizsardzības nolūkos.

12. pants

Atlases un piešķiršanas procedūra

1.  Savienības finansējumu piešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Finanšu regulu. Dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī saskaņā ar Finanšu regulas ▌195. panta e) punktu ▌.

2.a  Lai piešķirtu finansējumu ▌, Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

13. pants

Piešķiršanas kritēriji

Katru priekšlikumu novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(a)  ieguldījums izcilībā vai revolucionāru sasniegumu potenciālā aizsardzības jomā, jo īpaši pierādot, ka sagaidāmie ierosinātās darbības rezultāti sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar esošajiem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām;

(b)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā, jo īpaši pierādot, ka ierosinātā darbība ietver revolucionāras vai novatoriskas koncepcijas un pieejas, jaunus, daudzsološus nākotnes tehnoloģiju uzlabojumus vai tādu tehnoloģiju vai koncepciju lietošanu, kuras iepriekš nav izmantotas aizsardzības nozarē, vienlaikus nepieļaujot lieku dublēšanos;

(c)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējā, apliecinot, ka ierosinātā darbība ir acīmredzami pozitīvi līdzsvarota izmaksu lietderības un efektivitātes ziņā, tādējādi radot jaunas tirgus iespējas Savienībā un ārpus tās robežām un paātrinot uzņēmumu izaugsmi visā Savienībā;

(d)  ieguldījums Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata autonomijā, tostarp palielinot neatkarību no trešo valstu avotiem un nostiprinot piegādes drošību, un Savienības drošības un aizsardzības interešu ievērošanā atbilstoši prioritātēm, kas noteiktas 3. pantā;

(e)  ieguldījums tiesību subjektu, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, jaunas pārrobežu sadarbības izveidē, jo īpaši attiecībā uz MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas būtiski piedalās darbībā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai citi subjekti piegādes ķēdē un veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, izņemot valstis, kurās veic uzņēmējdarbību konsorcija tiesību subjekti, kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

(f)  darbības īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

14. pants

Līdzfinansējuma likme

1.  No fonda finansē līdz 100 % no 11. panta 3. punktā norādītā pasākuma attiecināmajām izmaksām, neskarot Finanšu regulas 190. pantu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta:

(a)  pasākumiem, kas definēti 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā, fonda finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no to attiecināmajām izmaksām;

(b)  pasākumiem, kas definēti 11. panta 3. punkta f)–h) apakšpunktā, fonda finansiālais atbalsts nepārsniedz 80 % no to attiecināmajām izmaksām.

3.  Izstrādes darbībām finansējuma likmi palielina šādos gadījumos:

(a)  pasākumam, kas izstrādāts pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaros, kā noteikts Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmumā (KĀDP) 2017/2315, finansējuma likmi var palielināt par 10 papildu procentpunktiem;

(b)  pasākumam var piešķirt palielinātu finansējuma likmi, kā minēts šā punkta otrajā un trešajā daļā, ja vismaz 10 % no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām tiek piešķirti MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī un kas piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai subjekti piegādes ķēdē.

Finansējuma likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst procentuālajai daļai no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru piešķir MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, kurās saņēmēji, kas nav MVU, veic uzņēmējdarbību un piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai subjekti piegādes ķēdē, bet nepārsniedzot papildu 5 procentpunktus.

Finansējuma likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst divkāršai procentuālajai daļai no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru piešķir MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, izņemot tās valstis, kurās saņēmēji, kas nav MVU, veic uzņēmējdarbību un piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai subjekti piegādes ķēdē;

(c)  pasākumam var piešķirt finansējuma likmi, kas palielināta par papildu 10 procentpunktiem, ja vismaz 15 % no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām tiek piešķirti vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī.

(d)  pasākuma finansējuma likmes kopējais palielinājums nepārsniedz 35 procentpunktus.

Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz no fonda, tostarp paaugstinātas finansējuma likmes, nepārsniedz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

15. pants

Finansiālās spējas

Atkāpjoties no Finanšu regulas ▌198.▌ panta:

(a)  finansiālās spējas pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja no Savienības pieprasītais finansējums ir 500 000 EUR vai lielāks. Tomēr, ja ir pamats apšaubīt finansiālās spējas, Komisija pārbauda arī citu pieteikuma iesniedzēju vai koordinatoru finansiālās spējas, pat ja nav sasniegta pirmajā teikumā minētā robežvērtība;

(b)  finansiālās spējas nepārbauda attiecībā uz tiesību subjektiem, kuru dzīvotspēju garantē attiecīgās dalībvalstu iestādes;

(c)  ja finansiālās spējas strukturāli garantē cits tiesību subjekts, pārbauda šāda tiesību subjekta finansiālās spējas.

16. pants

Netiešās izmaksas

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 181. panta 6. punkta, netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas par apakšuzņēmēju nolīgšanu un finansiālu atbalstu trešām personām, un vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, kas ietver netiešās izmaksas.

2.  Alternatīvā gadījumā netiešās attiecināmās izmaksas ▌var noteikt saskaņā ar ▌saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes attiecībā uz salīdzināmiem pasākumiem aizsardzības jomā, kas atbilst Finanšu regulas ▌185.▌ pantam un ir paziņoti Komisijai.

17. pants

Vienreizēja maksājuma vai ar izmaksām nesaistīta finansējuma izmantošana

1.  Ja Savienība nodrošina līdzfinansējumu mazāk nekā 50 % apmērā no kopējām darbības izmaksām, Komisija var izmantot:

(a)  ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kas minēts Finanšu regulas ▌180. panta 3. punktā▌ un ko piešķir, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, tos vērtējot attiecībā pret iepriekš noteiktiem starpposma mērķiem vai veiktspējas rādītājiem, vai

(b)  vienreizēju maksājumu, kas minēts Finanšu regulas ▌182.▌ pantā un ko piešķir, pamatojoties uz darbības provizorisko budžetu, kuru jau apstiprinājušas līdzfinansējošo dalībvalstu un asociēto valstu iestādes.

2.  Vienreizējā maksājumā ieskaita netiešās izmaksas.

18. pants

Iepirkums pirmskomercializācijas posmā

1.  Savienība var atbalstīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, piešķirot dotāciju līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem subjektiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES(17), 2014/25/ES(18) un 2009/81/EK(19) un kas kopīgi organizē aizsardzības ▌pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu vai koordinē savas iepirkuma procedūras.

2.  Iepirkuma procedūrās:

(a)  ievēro šīs regulas noteikumus;

(b)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (piegāde no vairākiem avotiem);

(c)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kurš(-i) piedāvā visizdevīgāko cenu, vienlaikus nodrošinot to, ka nepastāv interešu konflikts.

19. pants

Garantiju fonds

Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

20. pants

Atbilstības nosacījumi attiecībā uz iepirkumu un godalgām

1.  Šīs regulas 10. un 11. pantu piemēro mutatis mutandis godalgām.

2.  Šīs regulas 10. pantu, atkāpjoties no Finanšu regulas 176. panta, un 11. pantu piemēro mutatis mutandis 11. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto pētījumu iepirkumiem.

II SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PĒTNIECĪBAS DARBĪBĀM

22. pants

Īpašumtiesības uz pētniecības darbību rezultātiem

1.  Fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti pieder saņēmējiem, kuri tos radījuši. Ja tiesību subjekti kopīgi rada rezultātus un ja to attiecīgo ieguldījumu nav iespējams noskaidrot vai ja nav iespējams nošķirt šādus kopīgus rezultātus, tiesību subjektiem ir kopīgas īpašumtiesības uz rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši saviem dotāciju nolīgumā noteiktajiem pienākumiem.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja Savienības atbalsts tiek sniegts publiskā iepirkuma veidā, fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti pieder Savienībai. Dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas piekļūt rezultātiem.

3.  Fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti ▌nav pakļauti nevienas neasociētās trešās valsts un neviena neasociētās trešās valsts subjekta kontrolei vai ierobežojumiem, ko īsteno tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu.

4.  Neskarot šā panta 8.a punktu, attiecībā uz rezultātiem, ko saņēmēji radījuši, izmantojot fonda finansiāli atbalstītas darbības, Komisija tiek ex ante informēta par ikvienu īpašumtiesību nodošanas vai ekskluzīvas licences piešķiršanas gadījumu neasociētajai trešai valstij vai neasociētas trešās valsts subjektam. Ja šāda īpašumtiesību nodošana ir pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm vai šīs regulas mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā, no šī fonda piešķirtais finansējums ir jāatmaksā.

5.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādēm ir tiesības piekļūt īpašajam ziņojumam par pētniecības darbību, kas saņēmusi Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez autoratlīdzības, un Komisija tās nodod dalībvalstīm un asociētajām valstīm, pirms tam pārliecinoties, ka ir ieviesti attiecīgi konfidencialitātes pienākumi.

6.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādes izmanto īpašo ziņojumu vienīgi tādām vajadzībām, kas saistītas ar izmantošanu to bruņotajos spēkos vai drošības vai izlūkošanas spēkos vai šādu spēku vajadzībām, tostarp saistībā ar to sadarbības programmām. Šāda izmantošana cita starpā ietver pētījumus, izvērtēšanu, novērtēšanu, pētniecību, konstruēšanu ▌un ražojumu atzīšanu un sertifikāciju, ekspluatāciju, apmācību un iznīcināšanu ▌, kā arī tehnisko prasību novērtēšanu un izstrādi iepirkumam.

7.  ▌Saņēmēji piešķir Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām tiesības bez autoratlīdzības piekļūt fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultātiem pienācīgi pamatota mērķa vajadzībām, proti, lai tās savas kompetences jomā izstrādātu, īstenotu un pārraudzītu esošo Savienības politiku vai programmas. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai.

8.  Lai nodrošinātu rezultātu maksimālu izmantošanu un novērstu netaisnīgu priekšrocību radīšanu, attiecībā uz iepirkumu pirmskomercializācijas posmā finansēšanas nolīgumos un līgumos paredz īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai saņēmēji piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Visām dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības bez autoratlīdzības piekļūt īpašajam ziņojumam. Ja līgumslēdzējs neveic rezultātu komerciālu izmantošanu noteiktā termiņā pēc iepirkuma pirmskomercializācijas posmā, kā noteikts līgumā, tas visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodod tālāk līgumslēdzējām iestādēm.

8.a  Šajā regulā paredzētie noteikumi neskar tādu ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu, kuros ietverti fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti, un neskar dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

8.b   Jebkurām divām vai vairākām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm, kas daudzpusēji vai Savienības organizatoriskajā satvarā ir kopīgi noslēgušas vienu vai vairākus līgumus ar vienu vai vairākiem saņēmējiem nolūkā turpināt kopīgi attīstīt fonda atbalstītus pētniecības darbību rezultātus, ir tiesības piekļūt šo darbību rezultātiem, kas pieder šādiem saņēmējiem un ir nepieciešami līguma vai līgumu izpildei. Šādas piekļuves tiesības tiek piešķirtas bez autoratlīdzības un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka minētās tiesības tiks izmantotas tikai līgumā vai līgumos paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti piemēroti konfidencialitātes pienākumi.

III SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI IZSTRĀDES DARBĪBĀM

23. pants

Izstrādes darbību papildu atbilstības kritēriji

1.  ▌Konsorcijs apliecina, ka pasākuma pārējās izmaksas, kas netiek segtas no Savienības atbalsta, tiks segtas no citiem finansējuma līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu ▌vai asociēto valstu iemaksām vai citiem tiesību subjektu līdzfinansējuma veidiem.

2.  Pasākumi, kas minēti 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā, tiek balstīti uz saskaņotām spēju prasībām, par kurām kopīgi vienojušās vismaz divas dalībvalstis ▌vai asociētās valstis.

3.  Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 11. panta 3. punkta e)–h) apakšpunktā, konsorcijs ar valsts iestāžu izdotiem dokumentiem apliecina, ka:

(a)  vismaz divas dalībvalstis ▌vai asociētās valstis ir iecerējušas koordinēti iegādāt gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot kopīgu iepirkumu;

(b)  pasākums ir balstīts uz kopīgām tehniskajām specifikācijām, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis ▌vai asociētās valstis, kas līdzfinansē darbību vai kas ir iecerējušas kopīgi iepirkt gatavo ražojumu vai kopīgi izmantot tehnoloģiju.

24. pants

Izstrādes darbību papildu piešķiršanas kritēriji

Papildus 13. pantā minētajiem piešķiršanas kritērijiem darba programmā ▌arī ņem vērā:

(a)  ieguldījumu efektivitātes palielināšanā visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā, tostarp izmaksu lietderības un sinerģijas potenciāla palielināšanā iepirkuma un tehniskās apkopes procesā un iznīcināšanas procesos;

(b)  ieguldījumu Eiropas aizsardzības rūpniecības turpmākā integrēšanā visā Savienībā, saņēmējiem apliecinot, ka dalībvalstis ir apņēmušās koordinētā veidā kopīgi izmantot, turēt īpašumā vai uzturēt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

25. pants

Īpašumtiesības uz izstrādes darbību rezultātiem

1.  Savienībai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti fonda finansiāli atbalstītu izstrādes darbību rezultātā, un Savienībai nav intelektuālā īpašuma tiesību attiecībā uz minēto darbību rezultātiem.

2.  Fonda finansiāli atbalstītu darbību rezultāti ▌nav pakļauti neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu īstenotai kontrolei vai ierobežojumiem, ko īsteno tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu.

2.a  Šī regula neietekmē dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

3.  Neskarot šā panta 2.a punktu, attiecībā uz rezultātiem, ko saņēmēji radījuši, izmantojot fonda finansiāli atbalstītas darbības, Komisiju ex ante informē par ikvienu īpašumtiesību nodošanas gadījumu ▌neasociētajai trešai valstij vai neasociētas trešās valsts subjektiem. Ja šāda īpašumtiesību nodošana ir pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm vai 3. pantā noteiktajiem mērķiem ▌, ▌no fonda piešķirtais finansējums ir jāatmaksā.

4.  ▌Ja Savienības palīdzību sniedz pētījuma publiskā iepirkuma veidā, ▌dalībvalstīm ▌vai asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas saņemt neekskluzīvu licenci pētījuma izmantošanai.

IV SADAĻA

PĀRVALDĪBA, PĀRRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

27. pants

Darba programmas

1.  Fondu īsteno ar gada darba programmām, kas izstrādātas saskaņā ar Finanšu regulas ▌110.▌ pantu. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām. Darba programmās norāda kopējo budžetu, kas paredzēts MVU pārrobežu dalībai.

2.  Komisija pieņem darba programmas, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

3.  Darba programmās izsmeļoši nosaka pētniecības tematus un darbību kategorijas, kuras būtu finansiāli atbalstāmas no fonda. Šīs kategorijas atbilst 3. pantā minētajām aizsardzības prioritātēm.

Izņemot to darba programmas daļu, kas paredzēta aizsardzības jomā izmantojamām revolucionārām tehnoloģijām, minētie pētniecības temati un darbību kategorijas attiecas uz produktiem un tehnoloģijām šādās jomās:

(a)  sagatavošana, aizsardzība, izvēršana un ilgtspējība;

(b)  informācijas pārvaldība, pārākums un vadība, kontrole, komunikācija, datori, izlūkošana, novērošana un rekognoscēšana (C4ISR), kiberaizsardzība un kiberdrošība un

(c)  spēka lietošana un efektori.

4.  Attiecīgā gadījumā darba programmās iekļauj funkcionālas prasības un norāda ES finansējuma formu saskaņā ar 8. pantu, vienlaikus nekavējot konkurenci uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus līmenī.

Darba programmās var ņemt vērā arī tādu fonda jau finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultātu, kas uzrāda pievienotu vērtību, pārcelšanu uz izstrādes posmu.

28. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju, lai tā izteiktu savu viedokli un sniegtu ekspertu atzinumus. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestu uzaicina palīdzēt.

Komitejas sanāksmes notiek arī īpašos sastāvos, tostarp lai pārrunātu aizsardzības un drošības aspektus, kas saistīti ar fonda satvarā veiktajām darbībām.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

28.a pants

Apspriešanās ar projekta vadītāju

Ja dalībvalsts vai asociētā valsts ieceļ projekta vadītāju, Komisija pirms maksājuma veikšanas apspriežas ar projekta vadītāju par darbības īstenošanā panākto progresu.

29. pants

Neatkarīgi eksperti

1.  Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri palīdz 7. pantā minētajā ētikas pārbaudē un priekšlikumu izvērtēšanā, ievērojot Finanšu regulas ▌237.▌ pantu. ▌

2.  Neatkarīgie eksperti ir Savienības pilsoņi no cik vien iespējams plaša dalībvalstu loka, un tos atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, kas adresēti ▌aizsardzības ministrijām un pakārtotām aģentūrām, citām attiecīgām valdības struktūrām, pētniecības institūtiem, universitātēm, uzņēmumu asociācijām vai uzņēmumiem aizsardzības nozarē, lai izveidotu ekspertu sarakstu. Atkāpjoties no Finanšu regulas ▌237.▌ panta, minēto sarakstu nepublisko.

3.  Iecelto neatkarīgo ekspertu drošības datus validē attiecīgā dalībvalsts.

4.  Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz ekspertu drošības datiem, šīs regulas 28. pantā minēto komiteju reizi gadā informē par ekspertu sarakstu. Komisija arī nodrošina, ka eksperti nevērtē, nekonsultē un nepalīdz jautājumos, kuros tiem ir interešu konflikts.

5.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem.

30. pants

Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana

1.  Šīs regulas piemērošanas jomā:

(a)  katra dalībvalsts ▌nodrošina, ka tā sniedz tāda paša līmeņa Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību kā ▌Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES(20) pielikumos;

(a1)  Komisija aizsargā klasificētu informāciju saskaņā ar drošības noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai;

(c)  fiziskās personas, kuru dzīvesvieta ir ▌trešās valstīs, un juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību ▌trešās valstīs, var strādāt ar klasificētu Eiropas Savienības informāciju saistībā ar fondu vienīgi tad, ja tām minētajās valstīs piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmumā 2013/488/ES ▌;

(c1)   trešā valstī vai starptautiskā organizācijā piemēroto drošības noteikumu līdzvērtīgumu nosaka informācijas drošības nolīgumā (tostarp, ja piemērojams, industriālās drošības lietās), ko Savienība noslēdz ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar LESD 218. pantā paredzēto procedūru un ņemot vērā Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu;

(d)  neskarot Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu un noteikumus, ar ko reglamentē industriālās drošības jomu, kā norādīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, fiziskām personām vai juridiskām personām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var piešķirt piekļuvi klasificētai Eiropas Savienības informācijai, ja tas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tiek uzskatīts par vajadzīgu un atbilst šādas informācijas būtībai un saturam, saņēmēja nepieciešamībai zināt un priekšrocības pakāpei, kāda no informācijas nodošanas ir Savienībai.

2.  Ja darbības ir saistītas ar klasificētu informāciju vai ja šāda informācija tajās ir nepieciešama ▌vai iekļauta, attiecīgā finansējuma struktūra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus dokumentācijā precizē pasākumus un prasības, kas nepieciešami šādas informācijas drošības garantēšanai vajadzīgajā līmenī.

3.  Komisija izveido aizsargātu apmaiņas sistēmu, lai atvieglotu sensitīvas un klasificētas informācijas apmaiņu starp Komisiju ▌un ▌dalībvalstīm un asociētajām valstīm un – attiecīgā gadījumā – pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem. Sistēmā ņem vērā dalībvalstu nacionālās drošības regulējumu.

4.  Lēmumu par pētniecības vai izstrādes darbības veikšanā radītas klasificētas jaunas informācijas autorību pieņem dalībvalstis, kuru teritorijā saņēmēji veic uzņēmējdarbību. Šajā nolūkā minētās dalībvalstis var pieņemt lēmumu par īpašu drošības sistēmu ar darbību saistītas klasificētas informācijas aizsardzībai un apstrādei un par to informē Komisiju. Šādas drošības sistēmas izveide neskar Komisijas iespēju piekļūt informācijai, kas vajadzīga darbības īstenošanai.

Ja minētās dalībvalstis neizveido šādu īpašu drošības sistēmu, Komisija izveido drošības sistēmu darbībai saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 noteikumiem.

Darbībai piemērojamā drošības sistēma ir jāievieš ne vēlāk kā pirms finansēšanas nolīguma vai līguma parakstīšanas.

31. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.  Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par fonda virzību ceļā uz 3. pantā noteiktā vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par fonda panākumiem virzībā uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 36. pantu attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Komisija regulāri pārrauga fonda īstenošanu un ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākto progresu, tostarp par to, kā fonda īstenošanā tiek ņemta vērā pieredze, kas apzināta un gūta saistībā ar EDIDP un PADR. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos pārraudzības pasākumus.

4.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka fonda īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

32. pants

Fonda izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Fonda starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ▌ir pieejama pietiekama informācija par tā īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējuma ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par fonda pārvaldību, tostarp noteikumiem, kas attiecas uz neatkarīgiem ekspertiem, 7. pantā minēto ētikas procedūru īstenošanu un pieredzi, kas gūta no EDIDP un PADR, īstenošanas līmeni, projekta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem, tostarp par MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaistes līmeni un to pārrobežu dalības pakāpi, netiešo izmaksu atlīdzināšanas likmēm, kā noteikts 16. pantā, summām, kuras uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ir piešķirtas revolucionārām tehnoloģijām, un finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar Finanšu regulas ▌195.▌ pantu līdz 2024. gada 31. jūlijam. Starpposma izvērtējumā iekļauj arī informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm, atsevišķos projektos iesaistīto valstu skaitu un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā.

3.  Īstenošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 2027. gada 31. decembra Komisija veic fonda īstenošanas galīgo izvērtēšanu. Galīgā izvērtējuma ziņojumā iekļauj īstenošanas rezultātus un, ciktāl iespējams, fonda ietekmes laikposmu. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām apspriedēm ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Ziņojums arī palīdz noskaidrot, kādos aspektos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē Savienība ir atkarīga no trešām valstīm. Tajā arī analizē cita starpā MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalību fonda ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību integrāciju globālajā vērtības veidošanas ķēdē un fonda ieguldījumu Spēju attīstības plāna apzināto trūkumu novēršanā. Izvērtējumā arī iekļauj informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.

4.  Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

33. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas ▌127.▌ pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu. Eiropas Revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu kontus saskaņā ar LESD 287. pantu.

34. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts fondā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, ▌OLAF un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ▌.

35. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Iespēju publicēt akadēmiskus darbus, kas balstīti uz pētniecības darbību rezultātiem, reglamentē finansējuma vai finansēšanas nolīgumā.

2.  Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu ▌komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.a  Finanšu resursi, kas piešķirti fondam, var veicināt arī izplatīšanas pasākumu, kontaktu veidošanas pasākumu un izpratnes veidošanas pasākumu organizēšanu, jo īpaši nolūkā atvērt piegādes ķēdes, lai veicinātu MVU pārrobežu dalību.

V SADAĻA

DELEĢĒTI AKTI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Deleģēti akti

1.  Pilnvaras pieņemt 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

3.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

37. pants

Atcelšana

Regulu (ES) 2018/1092 (Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma) atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

38. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu – līdz to slēgšanai – saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1092, kā arī sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai, kā arī to rezultātiem.

2.  No fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp fondu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējiem fondiem, ▌Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI, AR KURIEM ZIŅO PAR FONDA VIRZĪBU UZ TĀ KONKRĒTO MĒRĶU SASNIEGŠANU

3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktais konkrētais mērķis

1. rādītājs Dalībnieki

Mēra pēc iesaistīto tiesību subjektu skaita (sadalījumā pēc lieluma, veida un valstspiederības)

2. rādītājs Sadarbīgi pētījumi

Mēra pēc

2.1   finansēto projektu skaita un vērtības

2.2   pārrobežu sadarbības – to līguma slēgšanas tiesību daļas, kas piešķirtas MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, un pārrobežu sadarbības līgumu vērtības

2.3   to saņēmēju daļas, kuri pirms fonda stāšanās spēkā neveica pētniecības darbības ar lietojumiem aizsardzības jomā

3. rādītājs Inovatīvi ražojumi

Mēra pēc

3.1   tādu jaunu patentu skaita, kas radušies fonda finansiāli atbalstītu projektu rezultātā

3.2   apkopota patentu sadalījuma starp vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, MVU un tiesību subjektiem, kas nav ne vidējas kapitalizācijas sabiedrības, ne MVU

3.3   apkopota patentu sadalījuma pa dalībvalstīm

3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktais konkrētais mērķis

4. rādītājs Sadarbīga spēju attīstīšana

Mēra pēc to finansēto darbību skaita un vērtības, ar kurām risina Spēju attīstības plānā apzinātos spēju trūkumus

4. rādītājs Nepārtraukts atbalsts visā pētniecības un izstrādes ciklā

Mēra pēc tā, vai pamatā ir IĪT vai rezultāti, kas radīti iepriekš atbalstītās darbībās

5. rādītājs Darbvietu radīšana/atbalsts

Mēra pēc atbalstīto aizsardzības pētniecības un izstrādes darbinieku skaita katrā dalībvalstī

(1) OV C 110, 22.3.2019., 75. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 12. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)05165).
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienošanās, ir iezīmēts pelēkā krāsā.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(5) Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES) 2018/1092, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(9) Atsauce, kas jāatjaunina: OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Līgums ir pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(11) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(12) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(13) Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).
(16)
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(20) OV L 274, 15.10.2013., 1.–50. lpp.


Riska darījumi segto obligāciju veidā ***I
PDF 212kWORD 58k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (COM(2018)0093 – C8-0112/2018 – 2018/0042(COD))
P8_TA-PROV(2019)0431A8-0384/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0093),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0112/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 22. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0384/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013(3)

P8_TC1-COD(2018)0042


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(4),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(7) 129. pants ar atsevišķiem nosacījumiem paredz preferenciāla režīma piemērošanu segtām obligācijām. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/...(8)(9) ir precizēti segtu obligāciju pamatelementi un paredzēta vispārēja segtu obligāciju definīcija.

(2)  Komisija 2013. gada 20. decembrī pieprasīja Eiropas Banku iestādei (EBI) sniegt atzinumu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā minēto riska pakāpju atbilstīgumu. Saskaņā ar EBI atzinumu(10) minētās regulas 129. pantā noteiktais riska pakāpju piemērošanas režīms principā ir atbilstošs prudenciāls režīms. Tomēr EBI ieteica turpināt apsvērt iespēju papildināt Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā izklāstītās atbilstības prasības, lai tās aptvertu vismaz likviditātes riska mazināšanas un virsnodrošināšanas jomu, kompetentās iestādes lomu un pastāvošo prasību attiecībā uz informācijas atklāšanu ieguldītājiem turpmāku pilnveidošanu(11).

(3)  Ņemot vērā EBI atzinumu, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013, iekļaujot tajā papildu prasības attiecībā uz segtām obligācijām un tādējādi palielinot to segto obligāciju kvalitāti, kuras atbilst minētās regulas 129. pantā paredzētā labvēlīgā kapitāla režīma piemērošanas kritērijiem.

(4)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta trešo daļu kompetentās iestādes var daļēji nepiemērot prasību, kas paredz, ka riska darījumiem ir jāatbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā noteikts 129. panta 1. punkta pirmās daļas c) punktā, un atļaut riska darījumu, kas atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, līdz pat 10 % apmērā no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas. Tomēr šādu daļēju atbrīvojumu piemēro tikai pēc iepriekšējas apspriešanās ar EBI un tikai ar nosacījumu, ka būtiskas iespējamas koncentrācijas problēmas attiecīgajās dalībvalstīs var tikt dokumentētas kā kredītkvalitātes 1. pakāpes prasības piemērošanas rezultāts. Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu — gan eurozonā, gan ārpus tās — ir kļuvis arvien grūtāk ievērot ārējo kredītvērtēšanas institūciju publiskotās prasības, kas paredz, ka riska darījumiem ir jāatbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, tika atzīta par nepieciešamu šā atbrīvojuma piemērošana dalībvalstis, kurās atrodas lielākie segto obligāciju tirgi. Lai vienkāršotu riska darījumu ar kredītiestādēm izmantošanu kā segtu obligāciju nodrošinājumu un lai risinātu ar minētajām grūtībām saistīto problēmu, ir nepieciešams grozīt Regulu (ES) Nr. 575/2013 ▌. Kompetentajām iestādēm paredzētas iespējas nepiemērot minētās prasības vietā būtu jāparedz noteikums, ka kredītkvalitātes 2. pakāpei atbilstošus riska darījumus ar kredītiestādēm atļauj veikt apmērā, kas nepārsniedz 10 % no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas bez nepieciešamības apspriesties ar EBI. Gadījumos, kad būtu pārāk grūti nodrošināt atbilstību kredītkvalitātes 1. vai 2. pakāpei, atsevišķās dalībvalstīs attiecībā uz īstermiņa noguldījumiem un atvasinātiem instrumentiem būtu jāatļauj izmantot kredītkvalitātes 3. pakāpi. Būtu jāparedz iespēja, ka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(12) 18. panta 2. punktu izraudzītās kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar EBI attiecībā uz atvasinātu instrumentu līgumiem var atļaut izmantot kredītkvalitātes 3. pakāpi, lai atrisinātu iespējamās koncentrācijas problēmas.

(5)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktu un f) punkta ii) apakšpunktu aizdevumi, kas nodrošināti ar prioritārām ieguldījumu apliecībām, kuras emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas vērtspapīrošanas struktūras, kas vērtspapīro mājokļa vai komerciāla nekustamā īpašuma riska darījumus, ir atbilstoši aktīvi, kurus var izmantot kā segtu obligāciju nodrošinājumu līdz pat 10 % apmērā no emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla (“10 % robežvērtība”). Tomēr minētās regulas 496. pants ļauj kompetentajām iestādēm ▌nepiemērot šo 10 % robežvērtību. Turklāt tās pašas regulas 503. panta 4. punkts paredz, ka Komisija pārskata minētās atkāpes — kas ļauj kompetentajām iestādēm ▌nepiemērot 10 % robežvērtību — atbilstību. Komisija 2013. gada 22. decembrī pieprasīja EBI sniegt atzinumu par šo jautājumu. Savā 2014. gada 1. jūlija atzinumā EBI norādīja, ka prioritāro ieguldījumu apliecību, kuras emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas vērtspapīrošanas struktūras, kas vērtspapīro mājokļa vai komerciāla nekustamā īpašuma riska darījumus, izmantošana par nodrošinājumu radītu prudenciāla rakstura bažas, jo ar vērtspapīrošanas apliecībām nodrošinātai segtu obligāciju programmai ir divkārša slāņa struktūra un līdz ar to tā izraisītu nepietiekamu pārredzamību attiecībā uz seguma portfeļa kredītkvalitāti. Tādēļ EBI ieteica pēc 2017. gada 31. decembra atcelt Regulas (ES) Nr. 575/2013 496. pantā noteikto atkāpi no 10 % robežvērtības attiecībā uz prioritārām vērtspapīrošanas apliecībām.(13)

(6)  Tikai neliels skaits valsts satvaru, kas reglamentē segtas obligācijas, atļauj ar mājokļa vai komerciāla nekustamo īpašumu hipotēku nodrošinātu vērtspapīru iekļaušanu. Šādu struktūru izmantošana kļūst aizvien retāka, un tiek uzskatīts, ka tā nevajadzīgi palielina segto obligāciju programmu sarežģītību. Līdz ar to no šādu struktūru izmantošanas par atbilstošiem aktīviem būtu jāatsakās pavisam. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunkts un f) punkta ii) apakšpunkts, kā arī minētās regulas 496. pants būtu jāsvītro.

(7)  Grupas iekšējās apkopotu segtu obligāciju struktūras, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām, arī ir tikušas izmantotas par atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar minētās regulas 129. panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktu un f) punkta ii) apakšpunktu. Grupas iekšējās apkopotu segtu obligāciju struktūras nerada papildu risku no prudenciālā viedokļa, jo tās nerada tādas pašas sarežģītības problēmas kā tādu aizdevumu izmantošana, kuri nodrošināti ar prioritārām ieguldījumu apliecībām, ko emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas vērtspapīrošanas struktūras, kuras vērtspapīro mājokļa vai komerciāla nekustamā īpašuma riska darījumus. EBI uzskata, ka segtu obligāciju nodrošināšana ar apkopotu segtu obligāciju struktūrām būtu jāatļauj bez ierobežojumiem, kas attiecas uz emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju apmēru(14). Atbilstoši būtu jāgroza 129. panta 1. punkta pirmās daļas c) punkts, lai izņemtu prasību piemērot 15 % vai 10 % limitu attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm grupas iekšējās apkopotu segtu obligāciju struktūrās. Minētās grupas iekšējās apkopotu segtu obligāciju struktūras reglamentē Direktīvas (ES) 2019../…(15) 8. pants.

(8)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 3. punkts paredz — lai segtas obligācijas atbilstu preferenciāla režīma piemērošanas kritērijiem, šīm obligācijām ir jāpiemēro minētās regulas 229. panta 1. punktā izklāstītie principi segtas obligācijas nodrošinoša nekustamā īpašuma vērtēšanai. Prasības attiecībā uz to aktīvu atbilstību, kurus izmanto kā nodrošinājumu segtām obligācijām, attiecas uz vispārējām kvalitātes iezīmēm, kas nodrošina seguma portfeļa noturīgumu, un tādēļ tām būtu jāpiemēro Direktīvas (ES) 20../…(16). Attiecīgi minētā direktīva būtu jāpiemēro arī noteikumiem par vērtēšanas metodiku. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 575/2013 124. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētie regulatīvie tehniskie standarti nebūtu jāpiemēro segto obligāciju atbilstības kritērijiem, kas izklāstīti minētās regulas 129. pantā. Tādēļ ir nepieciešams attiecīgi grozīt minētās regulas 129. panta 3. punktu.

(9)  Limiti attiecībā uz aizdevuma un nodrošinājuma (ķīlas) vērtības attiecību (ANVA) ir nepieciešami, lai nodrošinātu segto obligāciju kredītkvalitāti. Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkts nosaka ANVA limitus hipotēkām un jūras ķīlām kuģiem, tomēr tajā nav precizēts, kā šie limiti ir piemērojami, un tas varētu radīt nenoteiktību. ANVA limiti būtu jāpiemēro kā elastīgi seguma limiti, kas nozīmē to, ka, lai gan nepastāv limiti attiecībā uz pamatā esoša aizdevuma apmēru, šādu aizdevumu var izmantot par nodrošinājumu tikai attiecībā uz aktīviem noteikto ANVA limitu ietvaros. ANVA limiti nosaka aizdevuma procentuālo daļu, kas tiek ņemta vērā saistībām piemērojamā seguma prasībā. Tādēļ būtu jāprecizē, ka ANVA limiti nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek ņemta vērā segtās obligācijas segumā.

(10)  Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, būtu jāprecizē arī tas, ka ANVA limiti ir piemērojami visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām. Pašreizējo ANVA nevajadzētu mainīt, bet gan saglabāt kā limitu 80 % apmērā no īpašuma vērtības attiecībā uz mājokļa kredītiem un 60 % vai 70 % apmērā no īpašuma vērtības attiecībā uz komerciāliem aizdevumiem un kuģiem. Ar komerciālu nekustamo īpašumu atbilstoši vispārējai izpratnei par šāda veida īpašumu būtu jāsaprot ar mājokli nesaistīts nekustamais īpašums, arī gadījumos, kad tas ir bezpeļņas organizāciju turējumā.

(11)  Lai vēl vairāk uzlabotu to segto obligāciju kvalitāti, kurām piemēro preferenciālo kapitāla režīmu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā, šim preferenciālajam režīmam būtu jāpiemēro virsnodrošināšanas minimālais līmenis, proti, nodrošinājuma līmenis, kas pārsniedz Direktīvas (ES) 2019/…(17) 15. pantā minētās seguma prasības. Šāda prasība mazinātu nozīmīgākos riskus, kas rodas emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā. Gadījumos, kad dalībvalstis savā teritorijā izvietotu kredītiestāžu emitētām segtām obligācijām nolemj piemērot augstāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni, tam nevajadzētu kredītiestādēm liegt iespēju ieguldīt citās segtās obligācijās ar zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni, kas atbilst šīs regulas noteikumiem, un gūt labumu no tās noteikumu piemērošanas.

(12)  Viena no Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā noteiktajām prasībām ir tāda, ka kredītiestāde, kas iegulda segtās obligācijās, vismaz reizi pusgadā saņem noteiktu informāciju par segtajām obligācijām. Pārredzamības prasības ir neatņemama daļa no segtām obligācijām, un tās nodrošina vienotu informācijas atklāšanas līmeni, ļauj ieguldītājiem veikt nepieciešamo riska izvērtēšanu un palielina salīdzināmību, pārredzamību un tirgus stabilitāti. Tādēļ būtu jānodrošina, ka pārredzamības prasības piemēro visām segtām obligācijām, un to var panākt, šīs prasības kā segtu obligāciju vispārīgu strukturālu iezīmi nosakot Direktīvā (ES) 2019/…(18). Attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punkts būtu svītrojams.

(13)  Segtās obligācijas ir ilgtermiņa finansēšanas instruments, un tāpēc tās emitē ar vairākus gadus ilgu atmaksas grafiku. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka netiek pārtraukta pirms 2007. gada 31. decembra vai pirms ... [PB, lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas dienu] emitētu segtu obligāciju apgrozība. Lai sasniegtu šo mērķi, pirms 2007. gada 31. decembra emitētas segtās obligācijas arī turpmāk būtu jāatbrīvo no prasībām, kas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktas attiecībā uz atbilstošiem aktīviem, virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem. Turklāt arī citas segtās obligācijas, kas atbilst Regulai (ES) Nr. 575/2013 ▌un kas emitētas pirms ... [PB, lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas dienu], būtu jāatbrīvo no prasībām attiecībā uz virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem, un tās līdz to beigu termiņam būtu jāuzskata par atbilstošām minētajā regulā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem.

(14)  Šī regula būtu jāpiemēro kopā ar Direktīvu (ES) 2019/...(19). Lai nodrošinātu to, ka konsekventi tiek piemērots jaunais regulējums, kas nosaka segtu obligāciju emisijas strukturālās iezīmes un grozītās prasības attiecībā uz preferenciālu režīmu, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek, lai tā sakristu ar dienu, no kuras dalībvalstīm ir jāpiemēro noteikumi, ar kuriem transponē minēto direktīvu.

(15)  Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

(1)   Regulas 129. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:(20)

i)  pirmo daļu groza šādi:

–  ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

“Lai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/xxxx(21)* 2. pantā minētās segtās obligācijas atbilstu 4. un 5. punktā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem, tās atbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 3., 3.a un 3.b punktā, un ir nodrošinātas ar jebkuriem no šādiem atbilstošajiem aktīviem:

______________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/... par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES (OV C […], […], […]. lpp.)].”;

"

–  pirmās daļas c) punktu aizstāj ar šādu:"

“c) riska darījumi ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kredītkvalitātes 2. pakāpei vai riska darījumi īstermiņa noguldījumu veidā, kuru termiņš nepārsniedz 100 dienas, ja tos izmanto, lai izpildītu 16. pantā minēto seguma portfeļa likviditātes rezerves prasību, un atvasinātu instrumentu līgumi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(22) 11. pantu ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, ja kompetentās iestādes atļauj riska darījumus atvasinātu instrumentu līgumu veidā, kā izklāstīts šajā nodaļā.”;

"

–  pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktu svītro;

–  pirmās daļas f) punkta ii) apakšpunktu svītro;

ii)  otro daļu aizstāj ar šādu:"

Panta 1.a punkta ▌piemērošanas nolūkā riska darījumi, kas rodas, nododot un pārvaldot ar apķīlātu ▌parāda vērtspapīru īpašumu nodrošinātu aizdevumu parādnieku maksājumus vai ar tiem saistītus no likvidācijas iegūtus naudas līdzekļus, netiek ņemti vērā minētajā punktā minēto limitu aprēķināšanā.”;

"

iii)  trešo daļu svītro;

b)  iekļauj šādus punktus:"

“1.a Panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta piemērošanas nolūkā:

   a) attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālās summas;
   b) attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālās summas;
   c) attiecībā uz riska darījumiem īstermiņa noguldījumu veidā ar termiņu, kas nepārsniedz 100 dienas, un riska darījumiem atvasinātu instrumentu līgumu ar kredītiestādēm veidā, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 8 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju riska darījumu nominālās kopsummas.

Kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(23) 18. panta 2. punktu, pēc apspriešanās ar EBI var atļaut tādus riska darījumus atvasinātu instrumentu līgumu ar kredītiestādēm veidā, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, tikai tad, ja attiecīgajās dalībvalstīs ir iespējams dokumentēt ievērojamas potenciālas koncentrācijas problēmas, ko rada minētajā punktā minēto kredītkvalitātes 1. un 2. pakāpes prasību piemērošana;

   d) riska darījumu ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpei, kopsumma nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju riska darījumu nominālās kopsummas. Riska darījumu ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 2. vai 3. pakāpei, kopsumma nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju riska darījumu nominālās kopsummas.

1.b   Panta 1.a punktu nepiemēro segto obligāciju izmantošanai par atbilstošu nodrošinājumu, kā atļauts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...+ 8. pantu.

1.c  Panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta i) apakšpunkta piemērošanas nolūkā 80 % limitu piemēro katram aizdevumam atsevišķi, tas nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek iekļauta segtajai obligācijai piesaistīto saistību segumā, un to piemēro visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām.

1.d  Panta 1. punkta pirmās daļas f) punkta i) apakšpunkta un g) punkta piemērošanas nolūkā 60 % vai 70 % limitu piemēro katram aizdevumam atsevišķi, tas nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek iekļauta segtajām obligācijām piesaistīto saistību segumā, un to piemēro visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām.”;

"

c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Attiecībā uz nekustamo īpašumu un kuģiem, ar ko tiek nodrošinātas segtās obligācijas, kuras atbilst šai regulai, ievēro 208. pantā noteiktās prasības. Regulas 208. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz īpašuma vērtības uzraudzību ievēro regulāri un ne retāk kā reizi gadā attiecībā uz visu nekustamo īpašumu un visiem kuģiem.”;

"

d)  iekļauj šādus punktus:"

“3.a Papildus segtu obligāciju nodrošināšanai ar 1. punktā uzskaitītajiem atbilstošajiem aktīviem tām piemēro arī Direktīvas (ES) 2019/...(24) 3. panta 12. punktā definētās virsnodrošināšanas 5 % minimālo līmeni.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā visu seguma ▌aktīvu nominālā kopsumma ir vismaz vienāda ar emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālo summu (“nominālais princips”) un sastāv no 1. punktā minētajiem atbilstošiem aktīviem.

Aktīviem, kas iekļauti virsnodrošināšanas minimālajā līmenī, nepiemēro riska darījumu lieluma limitus, kas noteikti 1apunktā, un tos neņem vērā šo limitu aprēķināšanā.

Dalībvalstis var ▌segtām obligācijām piemērot zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni vai atļaut savām kompetentajām iestādēm regulēt šādu līmeni, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

   a) virsnodrošināšanas aprēķināšana balstās vai nu uz oficiālu pieeju, kas ņem vērā ▌aktīvu pamatā esošo risku, vai arī uz oficiālu pieeju, saskaņā ar kuru aktīvu vērtēšana ir atkarīga no 4. panta 1. punkta 74) apakšpunktā definētās hipotekārās vērtības;
   b) virsnodrošināšanas minimālais līmenis, balstoties uz nominālo principu, nedrīkst būt zemāks par 2 %.

Aktīviem, kurus iekļauj virsnodrošināšanas minimālajā līmenī, nepiemēro riska darījumu lieluma limitus, kas noteikti 1apunktā, un tos neņem vērā šo limitu aprēķināšanā.

3.b  Panta 1. punktā minētos atbilstošos aktīvus var iekļaut seguma portfelī kā Direktīvas (ES) 2019/...(25) 3. panta 11. punktā definētos aizstājējaktīvus minētās direktīvas 3. panta 10. punktā definētajiem primārajiem aktīviem, ievērojot šā panta 1. un 1.a punktā noteiktos limitus attiecībā uz kredītkvalitāti un riska darījumu lielumu.”;

"

e)  panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:"

“6. Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra, nepiemēro 1., 1.a, 3., 3.a un 3.b punkta prasības. Tās līdz to termiņa beigām atbilst preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.

7.  Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms ... [PB, lūdzu, ierakstiet šīs grozošās regulas piemērošanas dienu] un kas atbilst šajā regulā (versijā, kas piemērojama to emisijas dienā) noteiktajām prasībām, šā panta 3.a un 3.b punktā noteiktās prasības nepiemēro. Tās līdz to termiņa beigām uzskata par atbilstošām preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.”;

"

(2)  regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:"

“ii) tie ir obligācijas, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/...(26) 2. pantā, taču nav šā apakšpunkta i) punktā minētās obligācijas;”;

"

(3)  regulas 425. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Finanšu iestādes sniedz pārskatus par savām ienākošajām likviditātes plūsmām. Ienākošās likviditātes plūsmas ar ierobežotu maksimālo vērtību ir ienākošās likviditātes plūsmas, kas nepārsniedz 75 % no izejošajām likviditātes plūsmām. Finanšu iestādes minētā limita aprēķinos var neiekļaut tās ienākošās likviditātes plūsmas no noguldījumiem citā finanšu iestādē, kuras atbilst 113. panta 6. vai 7. punktā izklāstīto režīmu piemērošanas kritērijiem. Finanšu iestādes minētā limita aprēķinos var neiekļaut ienākošās likviditātes plūsmas, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekāro kreditēšanu, kuru finansē ar obligācijām, kas atbilst 129. panta 4., 5. vai 6. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai ar Direktīvas (ES) 2019/...+ 2. pantā minētām segtām obligācijām.

Finanšu iestādes var šā limita aprēķinos neiekļaut ienākošās plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko finanšu iestādes ir piešķīrušas kā starpnieki. Saņemot iepriekšēju atļauju no kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par individuālo uzraudzību, finanšu iestāde var šā limita aprēķinos pilnībā vai daļēji neiekļaut ienākošās plūsmas, ja to sniedzējs ir finanšu iestādes mātesiestāde vai meitasiestāde vai tās pašas mātesiestādes cita meitassabiedrība vai ja šo sniedzēju ar attiecīgo finanšu iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.”;

"

(4)  regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktu aizstāj ar šādu:"

“x) saistības, kas izriet no emitētiem vērtspapīriem, kuri atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem vai kuri minēti Direktīvas (ES) 2019/...(27) 2. pantā;”;

"

(5)  regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:"

“iii) ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai izmantojot obligācijas, kuras minētas Direktīvas (ES) 2019/...+ 2. pantā;”;

"

(6)  regulas 496. pantu svītro;

(7)  regulas III pielikuma 6. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) tie ir segtas obligācijas, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/...(28) 2. pantā, taču nav šā punkta b) apakšpunktā minētās obligācijas.”.

"

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) 2019/…+ 32. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto dienu].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C 382, 23.10.2018., 2. lpp.
(2) OV C 367, 10.10.2018., 56. lpp.
(3)* TEKSTAM VĒL NAV VEIKTA JURIDISKI LINGVISTISKĀ PĀRBAUDE.
(4)OV C 382, 23.10.2018., 2. lpp.
(5)OV C 367, 10.10.2018., 56. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja.
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(8)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) 20xx/xx par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru un papildiniet 5. zemsvītras piezīmi.
(9)Direktīva (ES) 2019/... par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES (OV L ..., ..., ... lpp.).
(10)Eiropas Banku iestādes atzinums par preferenciālu kapitāla režīmu segtajām obligācijām, EBA/Op/2014/04.
(11)Ieteikumi EU COM 1-A līdz 1-D, kas izklāstīti Atzinumā EBA/Op/2014/04.
(12)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(13)Ieteikums EU COM 2, kas izklāstīts Atzinumā EBA/Op/2014/04.
(14)Turpat.
(15)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(16)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(17)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(18)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(19)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(20)
(21)+PB: lūdzu, ierakstiet atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES.
(22)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(23)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(24)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(25)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(26)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(27)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(28)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.


Segtās obligācijas un segto obligāciju publiskā uzraudzība ***I
PDF 356kWORD 91k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES (COM(2018)0094 – C8-0113/2018 – 2018/0043(COD))
P8_TA-PROV(2019)0432A8-0390/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0094),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. pantu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0113/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0390/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES(2)

P8_TC1-COD(2018)0043


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā ▌114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK(5) 52. panta 4. punktā ir paredzētas ļoti vispārīgas prasības attiecībā uz segto obligāciju strukturālajiem elementiem. Minētās prasības attiecas tikai uz nepieciešamību, ka segtās obligācijas emitē kredītiestāde, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī, un ka uz tām attiecas īpaša publiskā uzraudzība, kā arī divējāda regresa tiesību mehānisms. Valstu segto obligāciju regulējumi risina šos jautājumus, regulējot tos daudz detalizētākā līmenī. Šajos valstu regulējumos ir ietverti arī citi strukturālie noteikumi, jo īpaši noteikumi par seguma portfeļa sastāvu, aktīvu atbilstības kritērijiem, iespēju apvienot aktīvus, pārredzamības un ziņošanas pienākumiem un likviditātes riska mazināšanu. Dalībvalstu pieeja regulējumam atšķiras arī pēc būtības. Vairākās dalībvalstīs nav īpaša valsts regulējuma attiecībā uz segtajām obligācijām. Līdz ar to svarīgākie strukturālie elementi, kuri ir jāievēro attiecībā uz Savienībā emitētām segtajām obligācijām, vēl nav noteikti Savienības tiesību aktos.

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(6) 129. pantu noteikti nosacījumi papildus Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā norādītajiem nosacījumiem, lai iegūtu preferenciālu prudenciālo režīmu attiecībā uz kapitāla prasībām, kas ļauj kredītiestādēm, kuras veic ieguldījumus segtajās obligācijās, turēt mazāk kapitāla, nekā gadījumos, kad tiek veikti ieguldījumi citos aktīvos. Tā kā minētās papildu prasības palielina segto obligāciju saskaņošanas līmeni Savienībā, tās kalpo īpašajam mērķim definēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem segto obligāciju ieguldītāji var saņemt šādu privileģētu režīmu, un tās nav piemērojamas ārpus Regulas (ES) Nr. 575/2013 satvara.

(3)  Citi Savienības tiesību akti, piemēram, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61,(7) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35(8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES(9) arī atsaucas uz Direktīvā 2009/65/EK noteikto definīciju, lai identificētu segtās obligācijas, kurām var piemērot preferenciālo režīmu, ko ar šiem tiesību aktiem piešķir segto obligāciju ieguldītājiem. Tomēr formulējumi minētajos tiesību aktos atšķiras atkarībā no to mērķa un priekšmeta, un tādēļ termins “segtās obligācijas” netiek lietots konsekventi.

(4)  Var uzskatīt, ka segtajām obligācijām piemērotā pieeja kopumā ir saskaņota attiecībā uz nosacījumiem par ieguldījumiem segtajās obligācijās. Tomēr visā Savienībā trūkst saskaņotības attiecībā uz nosacījumiem par segto obligāciju emisiju, un tam ir zināmas sekas. Pirmkārt, preferenciālo režīmu piemēro vienādi instrumentiem, kas var atšķirties pēc būtības, kā arī riska pakāpes, un ieguldītāju aizsardzības. Otrkārt, atšķirības valstu regulējumu vai šāda regulējuma neesamība, kā arī vispārpieņemtas segto obligāciju definīcijas trūkums varētu radīt šķēršļus tam, ka attiecībā uz segtajām obligācijām tiktu izveidots patiesi integrēts vienotais tirgus ▌. Treškārt, atšķirības valstu noteikumos paredzētajos aizsardzības pasākumos var radīt finanšu stabilitātes riskus, ja segtās obligācijas ar atšķirīgiem ieguldītāju aizsardzības līmeņiem ar šādu apzīmējumu var iegādāties visā Savienībā un tām varētu piemērot preferenciālu prudenciālo režīmu atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 575/2013 un citiem Savienības tiesību aktiem.

(5)  Tādēļ valstu režīmu atsevišķu aspektu saskaņošanai atbilstoši identificētajai paraugpraksei vajadzētu nodrošināt netraucētu un nepārtrauktu labi funkcionējošu segto obligāciju tirgu attīstību Savienībā un mazinās iespējamo risku un apdraudējumu finanšu stabilitātei. Šādai uz principiem balstītajai saskaņošanai būtu jārada kopīgs pamats visu segto obligāciju emisijai Savienībā. Saskaņošanai ir vajadzīgs, lai visas dalībvalstis ieviestu segto obligāciju regulējumus, kam būtu arī jāsekmē segto obligāciju tirgu izveide tajās dalībvalstīs, kurās tas pašlaik vēl nepastāv. Šāds tirgus nodrošinātu stabila finansējuma avotu kredītiestādēm, kas līdz ar to būtu labākā situācijā, lai patērētājiem un uzņēmumiem izsniegtu pieejamus hipotekāros kredītus un ieguldītājiem darītu pieejamus drošākus ieguldījumus.

(6)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (“ESRK”) nāca klajā ar ieteikumu(10), aicinot valstu kompetentās iestādes un Eiropas Banku iestādi (“EBI”) apzināt paraugpraksi attiecībā uz segtajām obligācijām un veicināt valstu regulējumu saskaņošanu. Kolēģija arī ieteica EBI koordinēt valstu uzraudzības iestāžu veiktos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz seguma portfeļu kvalitāti un nošķiršanu, segto obligāciju neaizskaramību bankrota gadījumā, aktīvu un saistību risku, kas ietekmē seguma portfeļus, un informācijas atklāšanu par seguma portfeļu sastāvu. Ieteikumā EBI arī aicināta divus gadus uzraudzīt segto obligāciju tirgus darbību, atsaucoties uz EBI apzināto paraugpraksi, lai novērtētu nepieciešamību pēc leģislatīviem pasākumiem un ziņotu par šādu nepieciešamību ESRK un Komisijai.

(7)  Komisija 2013. gada decembrī pieprasīja EBI sniegt konsultācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 503. panta 1. punktu.

(8)  Reaģējot uz ESRK 2012. gada 20. decembra ieteikumu un Komisijas 2013. gada decembra pieprasījumu sniegt konsultācijas, EBI 2014. gada 1. jūlijā nāca klajā ar ziņojumu(11). Minētajā ziņojumā ir ieteikts panākt lielāku konverģenci valstu segto obligāciju tiesiskajās, regulatīvajās un uzraudzības sistēmās, lai turpmāk atbalstītu vienota preferenciāla riska svēruma režīmu attiecībā uz segtajām obligācijām Savienībā.

(9)  Kā to paredzēja ESRK, EBI turpināja divus gadus uzraudzīt segto obligāciju tirgus darbību, atsaucoties uz paraugpraksi, kas bija noteikta minētajā ieteikumā. Pamatojoties uz to, EBI 2016. gada 20. decembrī ESRK, Padomei un Komisijai iesniedza otro ziņojumu par segtajām obligācijām(12). Ziņojumā tika secināts, ka ir nepieciešama turpmāka saskaņošana, lai nodrošinātu, ka segto obligāciju definīcija un regulatīvā pieeja tām Savienībā ir konsekventāka. Turklāt ziņojumā secināts, ka saskaņošana būtu jābalsta uz pastāvošajiem un labi funkcionējošajiem tirgiem dažās dalībvalstīs.

(10)  Segtās obligācijas parasti emitē kredītiestādes. Instrumenta būtība ir nodrošināt finansējumu aizdevumiem, un viena no kredītiestāžu pamatdarbībām ir aizdevumu piešķiršana plašā mērogā. Tādēļ Savienības tiesību aktos, ar ko segtajām obligācijām tiek piemērots preferenciāls režīms, ir noteikts, ka tām jābūt kredītiestāžu emitētām.

(11)  Tas, ka segto obligāciju emisija ir tikai kredītiestāžu ziņā, nodrošina, ka emitentam ir nepieciešamās zināšanas par to, kā pārvaldīt kredītrisku, kas saistīts ar seguma portfeli. Tādējādi tiek arī nodrošināts, ka emitentam piemēro kapitāla prasības, liekot uzsvaru uz divējāda regresa tiesību mehānisma radīto ieguldītāju aizsardzību, kas ieguldītājam un atvasinātā instrumenta līguma darījumu partnerim sniedz iespēju veikt prasījumu gan pret segto obligāciju emitentu, gan pret seguma aktīviem. Līdz ar to fakts, ka segto obligāciju emisija ir tikai kredītiestāžu ziņā, nodrošina, ka segtās obligācijas ir drošs un iedarbīgs finansējuma instruments, tādējādi veicinot ieguldītāju aizsardzību un finanšu stabilitāti, kas ir nozīmīgi publiskās politikas mērķi vispārējās interesēs. Tāpat arī tas atbilstu tādu labi funkcionējošu valstu tirgu pieejai, kuros tikai kredītiestādēm ir ļauts emitēt segtās obligācijas.

(12)  Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tikai kredītiestādēm, kā tās definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vajadzētu ļaut emitēt segtās obligācijas. Specializētām hipotēku kredītiestādēm ir raksturīga nevis noguldījumu, bet gan citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem, un tādējādi tās atbilst minētajai definīcijai. Neskarot papilddarbības, kas atļautas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, specializētas hipotēku kredītiestādes ir iestādes, kas veic tikai hipotēku un publiskā sektora aizdevumus, tostarp finansē aizdevumus, kas iegādāti no citām kredītiestādēm. Šīs direktīvas galvenais mērķis ir reglamentēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem minētās kredītiestādes var emitēt segtās obligācijas kā finansēšanas instrumentu, nosakot produktu prasības un ieviešot īpašu produktu uzraudzību, kas uz tiem attiecas, lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

(13)  Divējāda regresa tiesību mehānisms ir būtisks jēdziens un elements daudzos spēkā esošajos valstu segto obligāciju regulējumos, un tas ir arī svarīgs segto obligāciju elements, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā. Tāpēc ir nepieciešams precizēt šo jēdzienu, lai nodrošinātu to, ka atbilstīgi saskaņotajiem nosacījumiem ieguldītāji un atvasinātā instrumenta līguma darījumu partneriem visā Savienībā var veikt prasījumus gan pret segto obligāciju emitentu, gan pret seguma aktīviem.

(14)  Arī neaizskaramībai bankrota gadījumā vajadzētu būt būtiskam segto obligāciju elementam, lai nodrošinātu, ka segto obligāciju ieguldītājiem tiek atmaksāts līdz ar obligācijas termiņa iestāšanos. Automātiska atmaksas paātrināšana, iestājoties emitenta saistību neizpildes gadījumam, var ietekmēt to personu prioritātes klasifikāciju, kas ir veikušas ieguldījumus segtajās obligācijās. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka segto obligāciju ieguldītājiem pat saistību neizpildes gadījumā tiek atmaksāts saskaņā ar līgumā noteikto grafiku. Līdz ar to neaizskaramība bankrota gadījumā ir tieši saistīta ar divējāda regresa tiesību mehānismu un tāpēc tai vajadzētu būt segto obligāciju regulējuma galvenajam elementam.

(15)  Vēl viena būtiska spēkā esošo segto obligāciju valstu regulējumu iezīme ir prasība, ka seguma aktīviem, kas kalpo par nodrošinājumu, vajadzētu būt ļoti kvalitatīviem, lai nodrošinātu seguma portfeļa noturīgumu. Šiem seguma aktīviem ir raksturīgas īpašas iezīmes saistībā ar maksājuma prasījumiem un nodrošinājuma aktīviem, kas nodrošina šos seguma aktīvus. Tādēļ ir lietderīgi noteikt vispārējas kvalitātes iezīmes, kurām būtu jāpiemīt aktīviem, lai tie būtu atbilstoši kalpot par seguma aktīviem. Regulas (ES) Nr. 575/2013129. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā uzskaitītie aktīvi būtu jāuzskata par atbilstīgiem seguma aktīviem segto obligāciju regulējuma ietvaros. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad šādi seguma aktīvi vairs neatbilst nevienai no šajos punktos noteiktajām prasībām, bet tiek uzskatīti par atbilstīgiem seguma aktīviem saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ciktāl tie atbilst šīs direktīvas prasībām. Aizdevumus publiskiem uzņēmumam, kā definēts Komisijas Direktīvas 2006/111/EK 2. panta b) punktā, vai šādu uzņēmumu garantētus aizdevumus var uzskatīt par atbilstīgiem seguma aktīviem, ja šie publiskie uzņēmumi sniedz būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, lai uzturētu kritiski svarīgas sabiedrības darbības. Turklāt publiskiem uzņēmumiem būtu jāsniedz savi pakalpojumi saskaņā ar valsts iestādes piešķirtu koncesiju vai atļauju, tie būtu jāuzrauga valsts iestādēm un tiem vajadzētu būt pietiekamām ieņēmumu gūšanas pilnvarām, lai nodrošinātu savu maksātspēju. Ja dalībvalstis nolemj atļaut aktīvus valsts uzņēmumu aizdevumu vai valsts uzņēmumu garantiju veidā, tām būtu pienācīgi jāapsver iespējamā ietekme, ko šādi aktīvi varētu atstāt uz konkurenci. Neatkarīgi no to īpašniekiem, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības nevajadzētu uzskatīt par publiskiem uzņēmumiem. Tādēļ riska darījumi ar kredītiestādēm būtu jāuzskata par atbilstīgiem vai neatbilstīgiem seguma aktīviem saskaņā ar šīs direktīvas 6 panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu vai atkarībā no tā, vai tie atbilst Regulas (ES) Nr. 573/2013 129. panta prasībām. Riska darījumi ar apdrošināšanas sabiedrībām arī būtu jāuzskata par atbilstīgiem seguma aktīviem saskaņā ar šīs direktīvas 6 panta 1. punkta b) apakšpunktu. Citus tikpat augstas kvalitātes seguma aktīvus arī varētu uzskatīt par atbilstīgiem ar nosacījumu, ka šādi seguma aktīvi atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām, tostarp prasībām attiecībā uz nodrošinājuma aktīviem, kas nodrošina maksājuma prasījumu. Attiecībā uz materiālā nodrošinājuma aktīviem to īpašnieki būtu jāreģistrē publiskā reģistrā, lai nodrošinātu izpildāmību. Ja publiskā reģistra nav, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt īpašumtiesību un prasību alternatīvu sertificēšanas veidu, kas ir salīdzināms ar to, ko nodrošina, publiski reģistrējot apgrūtinātā fiziskā aktīva posteni. Ja dalībvalsts izmanto šādu alternatīvu sertificēšanas veidu, tām būtu jāparedz arī procedūra, kā reģistrēt īpašumtiesības un prasījumus. Dalībvalstīm vajadzētu būt ▌iespējai izslēgt konkrētus aktīvus savā valsts regulējumā. Lai segto obligāciju ieguldītāji labāk varētu novērtēt segto obligāciju programmas risku, dalībvalstīm būtu arī jāparedz noteikumi par riska diversifikāciju attiecībā uz granularitāti un materiālo koncentrāciju attiecībā uz aizdevumu vai riska darījumu skaitu seguma portfelī un darījumu partneru skaitu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lemt par atbilstīgu granularitātes līmeni un materiālo koncentrāciju, kas pieprasīta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(16)  Segtajām obligācijām ir īpašas strukturālas iezīmes, kuru mērķis ir vienmēr aizsargāt ieguldītājus. Šīs iezīmes ietver prasību par to, ka segto obligāciju ieguldītājiem ir prasījums ne tikai pret emitentu, bet arī pret aktīviem īpašā seguma portfelī. ▌Minētās strukturālās prasības saistībā ar produktiem atšķiras no prudenciālajām prasībām, ko piemēro kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas. Strukturālajām prasībām nevajadzētu koncentrēties uz emitējošās iestādes prudenciālā veselīguma nodrošināšanu, bet drīzāk uz ieguldītāju aizsargāšanu, nosakot konkrētas prasības attiecībā uz pašu segto obligāciju. Papildus īpašajai prasībai izmantot augstas kvalitātes segtos aktīvus ir lietderīgi arī noteikt vispārējās prasības par seguma portfeļa iezīmēm, lai vēl vairāk stiprinātu ieguldītāju aizsardzību. Šīm prasībām būtu jāietver īpaši noteikumi, kuru mērķis ir aizsargāt seguma portfeli, piemēram, noteikumi par segto aktīvu nošķiršanu. Nošķiršanu var panākt dažādos veidos, piemēram, bilancē, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (SPV) vai citā veidā. Tomēr aktīvu nošķiršanas mērķis ir nodrošināt, lai ar tiem nevarētu rīkoties kreditori, kas nav segto obligāciju turētāji. Būtu jāreglamentē arī seguma aktīvu atrašanās, lai nodrošinātu ieguldītāju tiesību izpildi ▌. Turklāt ir svarīgi, lai dalībvalstis paredzētu noteikumus attiecībā uz seguma portfeļa sastāvu ▌. Turklāt šajā direktīvā būtu jānosaka seguma prasības, neskarot dalībvalstu tiesības atļaut dažādus riska mazināšanas līdzekļus, piemēram, valūtas un procentu likmju riskiem. Lai nodrošinātu, ka seguma portfeļiem piemēro kopīgus augstas kvalitātes standartus visā Savienībā, būtu arī jānosaka seguma aprēķins un nosacījumi, saskaņā ar kuriem atvasināto instrumentu līgumus var iekļaut seguma portfelī. Seguma aprēķināšanā jāievēro principāla nominālais princips. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot citu aprēķina metodi nekā nominālais princips, ja tā ir piesardzīgāka, t. i., tās rezultātā nerodas lielāka seguma attiecība, ja seguma aktīvi, kā aprēķināts, ir skaitītājs un aprēķinātā segto obligāciju saistības ir saucējs. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai virsnodrošināšanas līmenis segtajām obligācija, ko emitējušas attiecīgajā dalībvalstī izvietotās kredītiestādes, būtu augstāks nekā 15. pantā paredzētā seguma prasība.

(17)  Vairākās dalībvalstīs jau ir noteikta prasība, ka seguma portfeļa uzraugs veic īpašus uzdevumus attiecībā uz atbilstīgo aktīvu kvalitāti un panāk atbilstību valstu seguma prasībām. Tādēļ, lai saskaņotu Savienībā segtajām obligācijām piemēroto pieeju, ir svarīgi skaidri definēt seguma portfeļa uzrauga (ja to pieprasa valsts regulējums) uzdevumus un pienākumus. Tas, ka pastāv seguma portfeļa uzraugs, neatceļ valstu kompetento iestāžu pienākumus attiecībā uz segto obligāciju publisko uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz atbilstību šīs direktīvas 6. līdz 12. panta un 14. līdz 17. panta prasībām.

(17a)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā noteikti vairāki nosacījumi, kas jāizpilda, attiecībā uz segtajām obligācijām, kuras nodrošinājušas vērtspapīrošanas sabiedrības. Viens no šiem nosacījumiem attiecas uz to, kādā mērā šāda veida nodrošinājumu aktīvu var izmantot, un ierobežo šādu struktūru izmantojumu 10 vai 15 % apmērā no neatmaksāto segto obligāciju summas. Kompetentās iestādes var noteikt atbrīvojumu no šā nosacījuma piemērošanas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Komisijas pārskatā par šāda atbrīvojuma atbilstību tika secināts, ka iespēja vērtspapīrošanas instrumentus vai segtās obligācijas izmantot kā nodrošinājuma aktīvus, lai emitētu segtās obligācijas, būtu jāatļauj tikai attiecībā uz citām segtajām obligācijām (“grupas iekšējās apkopotu segto obligāciju struktūras”), un tās būtu jāatļauj neierobežotā apmērā, atsaucoties uz neatmaksāto segto obligāciju summu. Lai garantētu optimālu pārredzamības līmeni, ārējo emitēto segto obligāciju seguma portfeļos nebūtu jāiekļauj iekšēji emitētas segtās obligācijas no citām grupā ietilpstošajām kredītiestādēm. Tāpat, tā kā grupas iekšējo apvienoto segto obligāciju struktūru izmantošana paredz atbrīvojumu no ierobežojumiem attiecībā uz kredītiestādes riska darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantu, būtu jānosaka, ka ārējās un iekšējās emitētās segtās obligācijas emitēšanas brīdī atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei vai, ja rodas turpmākas izmaiņas kredīta kvalitātes pakāpē un ja to apstiprina kompetentās iestādes, kredītkvalitātes 2. pakāpei. Ja ārēji vai iekšēji emitētas segtās obligācijas vairs neatbilst šai prasībai, iekšēji emitētās nodrošinātās obligācijas vairs nebūs uzskatāmas par atbilstīgiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantu un līdz ar to ārējās emitētās segtās obligācijas no attiecīgā seguma portfeļa negūs labumu no minētās regulas 129. panta 1.aa punktā paredzētā atbrīvojuma. Ja šīs iekšēji emitētas segtās obligācijas vairs neatbilst attiecīgās kredītkvalitātes pakāpes prasībām, tām tomēr vajadzētu būt atbilstīgiem seguma aktīviem saskaņā ar šo direktīvu, ar nosacījumu, ka tās atbilst visām šīs direktīvas prasībām, un ārēji emitētas segtās obligācijas, kuras ir nodrošinātas ar šīm iekšējām emitētajām obligācijām vai citiem aktīviem, kas atbilst šai direktīvai, arī varētu izmantot Eiropas segtās obligācijas marķējumu. Iespēja izmantot šādas struktūras ir paredzēta kā dalībvalsts izvēles iespēja. No tā izriet, ka, lai šī iespēja būtu efektīvi pieejama kredītiestādēm, kas ir piederīgas vienai grupai, bet atrodas dažādās dalībvalstīs, visām attiecīgajām dalībvalstīm būtu jābūt izmantojušām šo iespēju un transponējušām šo noteikumu savos tiesību aktos.

(18)  Nelielas kredītiestādes saskaras ar grūtībām segto obligāciju emisijā, jo segto obligāciju programmu ieviešana bieži rada augstas sākotnējās izmaksas. Arī likviditāte ir īpaši svarīga segto obligāciju tirgos, un tā lielā mērā ir atkarīga no neatmaksāto obligāciju apjoma. Tādēļ ir lietderīgi ļaut divām vai vairākām kredītiestādēm izmantot kopīgu finansējumu, lai mazākās kredītiestādes varētu emitēt segtās obligācijas. Tas nodrošinātu to, ka vairākas kredītiestādes apvienotu seguma aktīvus kā nodrošinājuma aktīvus segtajām obligācijām, kuras emitējusi viena kredītiestāde, un veicinātu segto obligāciju emisiju tajās dalībvalstīs, kurās pašlaik nav labi attīstīta tirgus. Ir svarīgi, lai prasības par kopēja finansējuma nolīgumu izmantošanu nodrošinātu, ka seguma aktīvi, kas ir pārdoti, ja dalībvalsts ir atļāvusi šādu iespēju, vai atbilstīgi Direktīvas 2002/47/EK noteikumiem ar finanšu nodrošinājuma līguma palīdzību pārvesti emitējošajai kredītiestādei ▌, atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām par seguma aktīvu atbilstīgumu un seguma aktīvu nošķirtību.

(20)  Tas, ka segto obligāciju seguma portfelis ir pārredzams, ir būtiska šā finanšu instrumenta veida iezīme, jo tā uzlabo salīdzināmību un ļauj ieguldītājiem veikt vajadzīgo riska novērtējumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK(13) ir iekļauti noteikumi par tāda prospekta sastādīšanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas dalībvalstī. Laika gaitā valstu likumdevēji un tirgus dalībnieki ir izstrādājuši vairākas iniciatīvas saistībā ar informāciju, kas atklājama segto obligāciju ieguldītājiem, papildus Direktīvas 2003/71/EK prasībām. Tomēr ir nepieciešams Savienības tiesību aktos precizēt, kāds būtu minimālais kopīgais tās informācijas līmenis, kurai vajadzētu būt pieejamai ieguldītājiem pirms segto obligāciju pirkšanas vai tās laikā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šīs minimālās prasības papildināt ar papildu noteikumiem.

(21)  Galvenais elements, lai nodrošinātu segto obligāciju ieguldītāju aizsardzību, ir instrumenta likviditātes riska mazināšana. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu savlaicīgu segtās obligācijas saistību atmaksāšanu. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt seguma portfeļa likviditātes rezerves, lai novērstu likviditātes trūkuma risku, piemēram, termiņu un procentu likmju neatbilstību, maksājumu pārtraukšanu, sajaukšanās risku, atvasinātos instrumentus un citas operacionālās saistības, kas kļūst izpildāmas segto obligāciju programmas ietvaros. Kredītiestāde var saskarties ar situācijām, kad kļūst grūti izpildīt seguma portfeļa likviditātes rezervju prasības, piemēram, spriedzes apstākļos, kad rezerves tiek izmantotas, lai segtu izejošās naudas plūsmas. Kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, būtu jāuzrauga atbilstība seguma portfeļa likviditātes rezervēm un vajadzības gadījumā jāveic pasākumi, lai pieprasītu kredītiestādei tās atjaunot. Likviditātes rezerves seguma portfelim atšķiras no vispārējām likviditātes prasībām, ko kredītiestādēm piemēro saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo likviditātes rezerves seguma portfelim ir tieši saistītas ar seguma portfeli, un to mērķis ir mazināt ar to saistītos likviditātes riskus. Lai samazinātu regulatīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu spēt pieļaut atbilstošu mijiedarbību ar likviditātes prasībām, kuras noteiktas citos Savienības ▌tiesību aktos un kalpo mērķiem, kas nav seguma portfeļa likviditātes rezerves. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, ka līdz datumam, kad šie Savienības tiesību akti tiek grozīti, seguma portfeļa likviditātes rezervju prasība būtu jāpiemēro tikai tad, ja saskaņā ar Savienības ▌tiesību aktiem kredītiestādei nepiemēro nevienu citu likviditātes prasību laikposmā, uz ko attiecas šādas citas prasības. Šādam lēmumam būtu jānovērš tas, ka kredītiestādēm ir pienākums segt vienas un tās pašas izejošās naudas plūsmas ar dažādiem likvīdiem aktīviem tajā pašā laikposmā. Tomēr šis noteikums nozīmē, ka dalībvalstīm dotā iespēja pieņemt lēmumu par seguma portfeļa likviditātes rezervju nepiemērošanu ir jāpārskata, ņemot vērā turpmākās izmaiņas likviditātes prasībās, kuras kredītiestādēm izvirzītas Savienības tiesību aktos, tostarp deleģētajā regulā, kas pieņemta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantu. Likviditātes riskus varētu novērst ar citiem līdzekļiem, nevis nodrošinot likvīdus aktīvus, piemēram, emitējot segtās obligācijas, kam piemērojamas pagarināma termiņa struktūras, ja izraisītājmehānismi tiek izmantoti likviditātes nepietiekamības vai spriedzes novēršanai. Šādā gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut aprēķināt likviditātes rezerves, pamatojoties uz segtās obligācijas termiņa beigu datumu, ņemot vērā iespējamos termiņa pagarinājumus, ja izraisītājmehānismi tiek izmantoti attiecībā uz likviditātes riskiem. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut, ka seguma portfeļa likviditātes prasības nepiemēro segtajām obligācijām, kurām piemēro saskaņota finansējuma prasības, ja ienākošo maksājumu līgumiski noteiktais termiņš ir pirms izejošo maksājumu termiņa un pa to laiku šie maksājumi tiek iekļauti augsti likvīdos aktīvos.

(22)  Vairākās dalībvalstīs attiecībā uz termiņa profiliem ir izstrādātas inovatīvas struktūras, lai novērstu iespējamos likviditātes riskus, tostarp termiņu nesakritību. Šīs struktūras ietver iespēju segtās obligācijas paredzēto termiņu pagarināt uz noteiktu laiku vai ļaut naudas plūsmas no seguma aktīviem novirzīt tieši uz segto obligāciju turētājiem. Lai visā Savienībā saskaņotu pagarināmo termiņu struktūras, ir svarīgi definēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var atļaut šīs struktūras, ▌lai nodrošinātu, ka tie nav pārāk sarežģīti vai nerada paaugstinātu risku ieguldītājiem. Ir svarīgi arī nodrošināt, ka kredītiestāde nevar pagarināt termiņu pēc saviem ieskatiem. Termiņu drīkstētu ļaut pagarināt tikai tad, ja ir notikuši objektīvi un valsts tiesību aktos skaidri noteikti izraisītājnotikumi vai paredzams, ka tie notiks tuvākajā nākotnē. Šādiem izraisītājmehānismiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai novērstu saistību neizpildi, piemēram, novēršot likviditātes trūkumu, tirgus nepilnības vai tirgus traucējumus. Pagarinājumi varētu arī veicināt to kredītiestāžu organizētu likvidāciju, kuras emitē segtās obligācijas, ļaujot veikt pagarinājumus maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā, lai izvairītos no aktīvu pārdošanas par zemām cenām.

(23)  Īpašas publiskās uzraudzības sistēma ir elements, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu definē segtās obligācijas. Tomēr minētajā direktīvā nav noteikta šādas uzraudzības būtība, saturs un iestādes, kas būtu par to atbildīgas. Tādēļ ir svarīgi, ka elementi, kas veido šādu segto obligāciju publisko uzraudzību, ir saskaņoti un ka to veicošo valstu kompetento iestāžu uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti.

(24)  Tā kā segto obligāciju publiskā uzraudzība atšķiras no kredītiestāžu uzraudzības Savienībā, dalībvalstīm būtu jāspēj šo dažādo uzraudzības uzdevumu veikšanai izraudzīties valstu kompetentās iestādes, kas atšķiras no tās iestādes, kura veic kredītiestādes vispārējo uzraudzību. Tomēr, lai nodrošinātu konsekvenci saistībā ar segto obligāciju publiskās uzraudzības piemērošanu visā Savienībā, ir nepieciešams noteikt prasību, ka kompetentās iestādes, kuras veic segto obligāciju publisko uzraudzību, cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, kas veic kredītiestāžu vispārējo uzraudzību.

(25)  Segto obligāciju publiskās uzraudzības ietvaros vajadzētu kredītiestādēm piešķirt atļauju emitēt segtās obligācijas. Tā kā tikai kredītiestādēm būtu jāļauj emitēt segtās obligācijas, kredītiestādes licencei vajadzētu būt priekšnoteikumam šādas atļaujas saņemšanai. Tā kā dalībvalstīs, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, Eiropas Centrālajai bankai ir uzdots izsniegt atļaujas kredītiestādēm saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tikai tām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt kompetentām piešķirt atļauju emitēt segtās obligācijas un īstenot segto obligāciju publisko uzraudzību. Turklāt šajā direktīvā būtu jāiekļauj noteikumi par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kredītiestādes, kam licence izsniegta atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, var saņemt atļauju veikt segto obligāciju emisiju ▌.

(26)  Atļaujas tvērumam vajadzētu būt saistītam ar segto obligāciju programmu ▌. Uz minēto programmu būtu jāattiecina šajā direktīvā paredzētā uzraudzība. Kredītiestādei var būt vairāk nekā viena segto obligāciju programma. Šādā gadījumā katrai programmai būtu vajadzīga sava atļauja. Segto obligāciju programma var ietvert vienu vai vairākus seguma portfeļus ▌. Salikti seguma portfeļi vai dažādas emisijas (dažādi starptautiskie vērtspapīru identifikācijas numuri (ISIN)) vienas un tās pašas segto obligāciju programmas ietvaros ne vienmēr nozīmē atsevišķas segto obligāciju programmas.

(26a)  Esošajām segto obligāciju programmām nav jāsaņem jauna atļauja, tiklīdz kļūst piemērojami jaunie valsts tiesību akti, ar kuriem transponē šo direktīvu. Tomēr kredītiestādei, kas emitē segtās obligācijas, būtu jāatbilst visām šīs direktīvas prasībām. Šī atbilstība būtu jāuzrauga kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar minēto direktīvu, kā daļa no segto obligāciju publiskās uzraudzības. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu sniegt norādījumus par to, kā procesuāli veic atbilstības novērtējumu pēc dienas, kurā dalībvalstīm jāpiemēro noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pārskatīt segto obligāciju programmu un novērtēt, vai ir nepieciešamas izmaiņas minētās programmas atļaujā. Šāda vajadzība izdarīt izmaiņas būtu jāveic, ņemot vērā būtiskas izmaiņas tās kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, uzņēmējdarbības modelī, piemēram, pēc valsts segto obligāciju regulējuma maiņas vai šīs kredītiestādes pieņemtajiem lēmumiem. Šādas izmaiņas varētu uzskatīt par būtiskām, ja to dēļ vajadzīgs atkārtots to nosacījumu izvērtējums, saskaņā ar kuriem piešķirta atļauja emitēt segtās obligācijas.

(26b)  Ja dalībvalsts paredz iecelt īpašu administratoru, tai vajadzētu būt iespējai pieņemt noteikumus par šāda īpaša administratora pilnvarām un darbības prasībām. Šie noteikumi varētu liegt īpašajam administratoram iespēju pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no patērētājiem un privātiem ieguldītājiem, bet atļaut noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu tikai no profesionālajiem ieguldītājiem.

(27)  Lai nodrošinātu atbilstību pienākumiem, kas noteikti kredītiestādēm, kuras emitē segtās obligācijas, un panāktu līdzīgu pieeju un atbilstību visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība paredzēt administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, kas būtu iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai paredzēt kriminālsodus. Dalībvalstīm, kas izvēlas paredzēt kriminālsodu, nevis administratīvo sodu, būtu jāpaziņo Komisijai par attiecīgajām krimināltiesību normām.

(28)  Minētajiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, ko nosaka dalībvalstis, vajadzētu atbilst konkrētām būtiskām prasībām attiecībā uz minēto sodu vai pasākumu adresātiem, to piemērošanā vērā ņemamajiem kritērijiem, publicēšanas pienākumiem kompetentajām iestādēm, kuras veic segto obligāciju publisko uzraudzību, pilnvarām piemērot sodus un administratīvo naudas sodu līmeni, kas var tikt noteikts. Pirms pieņemt lēmumu par administratīvo sodu vai citu administratīvu pasākumu piemērošanu, adresātam būtu jādod iespēja tikt uzklausītam. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt izņēmumus attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam saistībā ar citiem administratīviem pasākumiem. Visi šādi izņēmumi būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad pastāv tūlītējs apdraudējums un ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu būtiskus zaudējumus trešām personām, piemēram, segto obligāciju ieguldītājiem, vai lai nepieļautu vai novērstu būtisku kaitējumu finanšu sistēmai. Šādos gadījumos adresātam būtu jādod iespēja tikt uzklausītam pēc tam, kad konkrētais pasākums ir veikts.

(29)  Dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums nodrošināt, ka kompetentās iestādes, kas veic segto obligāciju publisko uzraudzību, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu piemērošanas konsekvenci, nosakot administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu un šo sodu līmeni. Dalībvalstis varētu ietvert administratīvus pasākumus attiecībā uz termiņa pagarināšanu saskaņā ar pagarināma termiņa struktūrām. Ja dalībvalstis paredz šādus pasākumus, minētie pasākumi varētu ļaut kompetentajām iestādēm anulēt termiņa pagarinājumu un paredzēt nosacījumus šādai atzīšanai par spēkā neesošiem, lai risinātu situāciju, kad kredītiestāde pagarina termiņu, pārkāpjot objektīvos ierosinātājmehānismus, kas noteikti valsts tiesību aktos, vai lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību.

(30)  Lai atklātu potenciālus pārkāpumus saistībā ar prasībām, kas attiecas uz segto obligāciju emisiju ▌, kompetentajām iestādēm, kuras veic segto obligāciju publisko uzraudzību, vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un efektīviem mehānismiem, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem. Šiem mehānismiem nevajadzētu skart jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas tiesības uz aizstāvību, ko nelabvēlīgi ietekmē šo pilnvaru un mehānismu īstenošana.

(31)  Kompetentajām iestādēm, kas veic segto obligāciju publisko uzraudzību, vajadzētu būt arī pilnvarām piemērot administratīvus sodus un pieņemt citus administratīvus pasākumus, lai nodrošinātu iespējami lielāku darbības tvērumu pēc pārkāpuma un lai palīdzētu novērst turpmākus pārkāpumus neatkarīgi no tā, vai šādi pasākumi tiek kvalificēti kā administratīvi sodi vai kā citi administratīvi pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt papildu sodus un augstākus administratīvo naudas sodu līmeņus, nekā ir paredzēts šajā direktīvā.

(32)  Spēkā esošos valstu tiesību aktus attiecībā uz segtajām obligācijām raksturo tas, ka tiem piemēro detalizētu regulējumu valsts līmenī un segto obligāciju emisijas un programmu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka ieguldītāju tiesības tiek vienmēr ievērotas saistībā ar segto obligāciju emisiju. Šī uzraudzība ietver pastāvīgu programmas aspektu, nodrošinājuma prasību un seguma portfeļa kvalitātes pārraudzību. Būtisks ieguldītāju aizsardzības elements ir tas, ka ieguldītāji tiek pietiekamā līmenī informēti par tiesisko regulējumu, kas reglamentē segto obligāciju emisiju. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes regulāri publicē informāciju par to valsts līmeņa pasākumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un par veidu, kādā tās veic segto obligāciju publisko uzraudzību.

(33)  Pašlaik segtās obligācijas Savienībā tiek tirgotas, izmantojot valstu līmeņa nosaukumus un marķējumus, daži no kuriem ir labi iedibināti, bet citi nav. ▌Tādēļ, šķiet, būtu saprātīgi ļaut kredītiestādēm, kas Savienībā emitē segtās obligācijas, izmantot īpašu marķējumu “Eiropas segtās obligācijas”, kad tās pārdod segtās obligācijas gan Savienības, gan trešo valstu ieguldītājiem, ja šīs segtās obligācijas atbilst prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā. Ja segtās obligācijas atbilst arī Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā noteiktajām prasībām, kredītiestādēm vajadzētu būt tiesībām izmantot marķējumu “Eiropas segtās obligācijas (augstākā šķira)”. Šis marķējums, kas norāda, ka ir ievērotas prasības attiecībā uz īpaši augstu un plaši atzītu kvalitāti, varētu būt pievilcīgs pat dalībvalstīs ar labi iedibinātiem valsts līmeņa marķējumiem. Šo divu marķējumu — “Eiropas segtās obligācijas” un “Eiropas segtās obligācijas (augstākā šķira)” — mērķis ir dot ieguldītājiem iespēju vieglāk novērtēt segto obligāciju kvalitāti un līdz ar to padara tās pievilcīgākas kā ieguldījumu instrumentus gan Savienībā, gan ārpus tās. Tomēr minēto marķējumu izmantošanai vajadzētu būt fakultatīvai, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savu spēkā esošo valsts līmeņa nosaukumu un marķējuma regulējumu saglabāt paralēli marķējumiem “Eiropas segtās obligācijas”.

(34)  Lai izvērtētu šīs direktīvas piemērošanu, Komisijai ciešā sadarbībā ar EBI būtu jāuzrauga segto obligāciju attīstība Savienībā un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par ieguldītāju aizsardzības līmeni un norisēm segto obligāciju tirgos. Ziņojumā būtu arī jāpievēršas norisēm saistībā ar aktīviem, ar kuriem tiek nodrošināta segto obligāciju emisija ▌. Pagarināma termiņa struktūras tiek izmantotas arvien plašāk. Tādēļ Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par darbību un riskiem un ieguvumiem, kas izriet no segto obligāciju emitēšanas ar pagarināmu termiņu. Tirgus dalībnieki un citi ir ierosinājuši, lai bankas kā papildu instrumentu reālās ekonomikas finansēšanai izmantotu jauna finanšu instrumentu grupa ar nosaukumu “Eiropas nodrošinātās parādzīmes” (ESN), kam par segumu kalpotu aktīvi, kas ir riskantāki nekā publiskie riska darījumi un hipotēkas un kas saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem nav atbilstīgi segtie aktīvi. Komisija 2017. gada 3. oktobrī apspriedās ar EBI, lai novērtētu, kādā mērā ESN varētu izmantot paraugpraksi, ko EBI ir definējusi attiecībā uz tradicionālajām segtajām obligācijām, atbilstošu ESN riska režīmu un ESN emisiju iespējamo ietekmi uz banku bilances apgrūtinājuma līmeni. Ņemot vērā iepriekš minēto, EBI 2018. gada 24. jūlijā nāca klajā ar ziņojumu. Līdztekus EBI ziņojumam Komisija 2018. gada 12. oktobrī publicēja pētījumu. Komisijas pētījumā un EBI ziņojumā secināts, ka ir vajadzīgs papildu novērtējums, piemēram, par regulatīvo režīmu. Tāpēc Komisijai būtu jāturpina novērtēt, vai tiesību akti par ESN būtu atbilstīgi, un ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par saviem konstatējumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tam tiesību akta priekšlikumu.

(35)  Pašlaik nepastāv režīms, saskaņā ar kuru Savienība varētu atzīt tādu segto obligāciju līdzvērtību, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs (izņemot prudenciālā kontekstā, kad dažu trešo valstu obligācijām saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem piemēro preferenciālu režīmu attiecībā uz likviditāti). Tāpēc Komisijai ciešā sadarbībā ar EBI būtu jāizvērtē nepieciešamība ieviest līdzvērtīguma režīmu attiecībā uz trešo valstu segto obligāciju emitentiem un ieguldītājiem un tās nozīmīgums. Komisija ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, no kuras dalībvalstīm ir jāpiemēro noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tam tiesību akta priekšlikumu par šo jautājumu.

(36)  Segtajām obligācijām ir raksturīgs plānots termiņš uz vairākiem gadiem. Tādēļ ir jāiekļauj pārejas pasākumi, lai nodrošinātu, ka netiek skartas segtās obligācijas, kuras ▌ir emitētas pirms [OP: Please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive]. Līdz ar to segtajām obligācijām, kas emitētas pirms šā datuma, būtu pastāvīgi jāatbilst Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā noteiktajām prasībām, un tās būtu jāatbrīvo no lielākās daļas jauno prasību, kas noteiktas šajā direktīvā. Šādas nodrošinātās obligācijas būtu jāturpina dēvēt par segtajām obligācijām, ja to atbilstība Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktam, ko piemēro to izsniegšanas dienā, un šīs direktīvas prasībām, kuras uz tām attiecas, ir pakļauta to kompetento iestāžu uzraudzībai, kas izraudzītas saskaņā ar šo direktīvu. Šāda uzraudzība nebūtu jāattiecina uz šīs direktīvas prasībām, no kurām šādas segtās obligācijas ir atbrīvotas. Dažās dalībvalstīs ISIN kodi ir atvērti ilgākam periodam, kas ļauj pastāvīgi emitēt segtās obligācijas saskaņā ar šo kodu, lai palielinātu minētās segtās obligācijas (papildu emisijas) apjomu (emisijas apjomu). Pārejas pasākumiem būtu jāaptver segto obligāciju papildu emisijas saskaņā ar ISIN kodiem, kas atvērti līdz... [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day], ievērojot vairākus ierobežojumus.

(37)  Tā kā attiecībā uz segtajām obligācijām nosaka vienotu regulējumu, būtu jāgroza Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā sniegtais segto obligāciju apraksts. Direktīvā 2014/59/ES segtās obligācijas ir definētas, atsaucoties uz Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu un, ņemot vērā to, ka šis apraksts būtu jāgroza, būtu jāgroza arī Direktīva 2014/59/ES. Turklāt, lai novērstu, ka tiek ietekmētas segtās obligācijas, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu emitētas pirms [OP: Please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive], minētās segtās obligācijas būtu jāturpina saukt par segtajām obligācijām vai tās definēt kā tādas līdz to termiņa beigām. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2009/65/EK un Direktīva 2014/59/ES.

(38)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(14) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(39)  Tā kā šīs direktīvas mērķus: izveidot kopēju regulējumu attiecībā uz segtajām obligācijām, nodrošināt, ka segto obligāciju strukturālās iezīmes visā Savienībā ir atbilst zemāka riska profilam, kas pamato Savienības preferenciālo režīmu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā vajadzību turpmāk attīstīt segto obligāciju tirgu visā Savienībā un atbalstīt pārrobežu ieguldījumus Savienībā, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(39a)  Notika apspriešanās ar Eiropas Centrālā banku, kas sniedza savu atzinumu 2018. gada 22. augustā.

(40)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001(15) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu ...(16), Kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, iegūst ievērojamu personas datu apjomu. Šāda apstrāde būtu vienmēr jāveic atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/679 (Vispārīgās datu aizsardzības regulas) prasībām. Tāpat saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 būtu jāveic arī Eiropas Banku iestādes veiktā personas datu apstrāde, ja saskaņā ar direktīvu tā uztur centrālu datubāzi ar administratīvajiem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, par kuriem valsts kompetentās iestādes ir paziņojušas.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti šādi ieguldītāju aizsardzības noteikumi attiecībā uz:

(1)  segto obligāciju emisijas prasībām;

(2)  segto obligāciju strukturālajām iezīmēm;

(3)  segto obligāciju publisko uzraudzību;

(4)  publicēšanas prasībām ▌attiecībā uz segtajām obligācijām.

2. pants

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz segtajām obligācijām, kuras emitējušas kredītiestādes, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “segtā obligācija” ir parādsaistība, kuru emitējusi kredītiestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu, ar kuriem transponē šīs direktīvas obligātās prasības, noteikumiem un kuru nodrošina ar segtajiem aktīviem, attiecībā uz ko segto obligāciju ieguldītājiem ▌ir tieša regresa tiesības;

(2)  “segto obligāciju programma” ir segto obligāciju emisijas strukturālās iezīmes, ko nosaka ar normatīvajiem aktiem un līguma noteikumiem saskaņā ar atļauju, kas piešķirta kredītiestādei, kura emitē segtās obligācijas;

(3)  “seguma portfelis” ir skaidri definētu aktīvu kopums, kas nodrošina ar segtajām obligācijām saistītās maksājumu saistības un kas ir nošķirti no citiem aktīviem, kurus glabā kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas;

(3a)  “seguma aktīvi” ir seguma portfelī iekļautie aktīvi;

(3b)  “nodrošinājuma aktīvi” ir materiālie aktīvi un aktīvi riska darījumu veidā, ar kuriem nodrošina seguma aktīvus;

(3c)  “nošķiršana” ir darbības, ko veic kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, lai identificētu seguma aktīvus ar mērķi padarīt tos tiesiski nepieejamus kreditoriem, kuri nav segto obligāciju ieguldītāji, un atvasināto instrumentu līgumu darījumu partneriem;

(4)  “kredītiestāde” ir kredītiestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 1) apakšpunkta definīciju;

(5)  “specializēta hipotēku kredītiestāde” ir kredītiestāde, kura finansē aizdevumus, tikai vai galvenokārt emitējot segtās obligācijas, kurai saskaņā ar tiesību aktiem ir ļauts veikt tikai hipotēku un publiskā sektora aizdevumus un kurai nav ļauts pieņemt noguldījumus, bet kura no sabiedrības pieņem citus atmaksājamus līdzekļus;

(6)  “automātiska paātrināšana” ir situācija, kad segtā obligācija emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā automātiski kļūst nekavējoties izpildāma un apmaksājama un kad maksājumi segto obligāciju ieguldītājiem ir izpildāma prasība, kas jāatmaksā pirms sākotnējā termiņa beigām;

(7)  “tirgus vērtība” nekustamā īpašuma nolūkā ir tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 76. apakšpunktā minēto definīciju;

(8)  “hipotekārā vērtība” nekustamā īpašuma nolūkā ir hipotekārā vērtība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 74. apakšpunktā minēto definīciju;

(10)  “primārie aktīvi” ir seguma portfelī dominējošie aktīvi, kas nosaka seguma portfeļa būtību;

(11)  “aizstājējaktīvi” ir aktīvi, kas papildina seguma prasības un kas nav primārie aktīvi;

(12)  “virsnodrošināšana” ir likumā, līgumā vai brīvprātīgi noteikts nodrošinājuma līmeņa kopums, kas pārsniedz 15. pantā minēto seguma prasību;

(13)  “saskaņota finansējuma prasība