Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis - StrasbūraGalīgā redakcija
Ķīna, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvoklis
 Kamerūna
 Bruneja
 Eurojust un Dānijas nolīgumu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās *
 CO2 emisijas standarti jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem ***I
 “Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana ***I
 Digitālo rīku un procesu izmantošana sabiedrību tiesībās ***I
 Pārrobežu reorganizācija, apvienošanās un sadalīšana ***I
 Eiropas Aizsardzības fonds ***I
 Riska darījumi segto obligāciju veidā ***I
 Segtās obligācijas un segto obligāciju publiskā uzraudzība ***I
 Programma InvestEU ***I
 Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide ***I
 Informācijas atklāšana saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem ***I
 Noturīgi organiskie piesārņotāji ***I
 Tīrvērtes pienākums, pārskatu iesniegšanas prasības un risku mazināšanas paņēmieni attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un darījumu reģistri ***I
 CCP atļauju piešķiršana un trešo valstu CCP atzīšana ***I
 MVU izaugsmes tirgu izmantošanas veicināšana ***I
 Sarunas ar Padomi un Komisiju par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesībām: tiesību akta priekšlikums
 Visaptverošs Eiropas Savienības satvars attiecībā uz endokrīniem disruptoriem

Ķīna, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvoklis
PDF 142kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija par Ķīnu, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvokli (2019/2690(RSP))
P8_TA(2019)0422RC-B8-0255/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Kamerūna
PDF 134kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija Par Kamerūnu (2019/2691(RSP))
P8_TA(2019)0423RC-B8-0245/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Bruneja
PDF 130kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija par Bruneju (2019/2692(RSP))
P8_TA(2019)0424RC-B8-0242/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Eurojust un Dānijas nolīgumu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās *
PDF 124kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eurojust noslēdz nolīgumu par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās starp Eurojust un Dānijas Karalisti (07770/2019 – C8-0152/2019 – 2019/0805(CNS))
P8_TA(2019)0425A8-0192/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


CO2 emisijas standarti jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem ***I
PDF 129kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka CO2 emisijas standartus jauniem lielas noslodzes transportlīdzekļiem (COM(2018)0284 – C8-0197/2018 – 2018/0143(COD))
P8_TA(2019)0426A8-0354/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


“Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana ***I
PDF 132kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD))
P8_TA(2019)0427A8-0321/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Digitālo rīku un procesu izmantošana sabiedrību tiesībās ***I
PDF 123kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz digitālo rīku un procesu izmantošanu sabiedrību tiesībās groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (COM(2018)0239 – C8-0166/2018 – 2018/0113(COD))
P8_TA(2019)0428A8-0422/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Pārrobežu reorganizācija, apvienošanās un sadalīšana ***I
PDF 124kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 attiecībā uz pārrobežu reorganizāciju, apvienošanos un sadalīšanu (COM(2018)0241 – C8-0167/2018 – 2018/0114(COD))
P8_TA(2019)0429A8-0002/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Eiropas Aizsardzības fonds ***I
PDF 334kWORD 92k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD))
P8_TA(2019)0430A8-0412/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0476),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0268/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli Komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0412/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... , ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu

P8_TC1-COD(2018)0254


(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(-1b)  Savienības ģeopolitiskais konteksts pēdējo desmit gadu laikā ir krasi mainījies. Situācija Eiropas kaimiņreģionos ir nestabila, un Savienībai nākas saskarties ar sarežģītu un problemātisku vidi, kurā rodas jauni draudi, piemēram, hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu draudi, un vienlaikus atkal kļūst aktuāli tradicionālāki jautājumi. Šajā kontekstā gan Eiropas iedzīvotāji, gan viņu politiskie līderi ir vienisprātis, ka aizsardzības jomā daudz kas būtu darāms kopīgiem spēkiem.

(-1c)  Aizsardzības nozarē palielinās aizsardzības ekipējuma un pētniecības un izstrādes izmaksas, kas ierobežo iespējas izveidot jaunas aizsardzības programmas un tieši ietekmē Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata konkurētspēju un inovācijas spēju. Ņemot vērā šo izmaksu palielināšanos, Savienības līmenī būtu jāatbalsta jaunas paaudzes lielu aizsardzības sistēmu un jaunu aizsardzības tehnoloģiju izstrāde, lai palielinātu dalībvalstu sadarbību attiecībā uz investīcijām aizsardzības ekipējumā.

(1)  Eiropas Aizsardzības rīcības plānā, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī, Komisija pauda apņemšanos papildināt, līdzsvarot un nostiprināt dalībvalstu sadarbīgos centienus attīstīt aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī sekmētu konkurētspējīgu, inovatīvu un efektīvu Eiropas aizsardzības rūpniecību visā Savienībā un ārpus tās robežām, tādējādi arī atbalstot to, ka Eiropā tiek izveidots integrētāks aizsardzības tirgus un iekšējā tirgū tiek sekmēts Eiropas aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju noiets, tādējādi palielinot neatkarību no avotiem, kas neatrodas ES. Tā jo īpaši ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), lai atbalstītu investīcijas kopīgā pētniecībā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģiju un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības aprīkojuma kopīgu iepirkumu un uzturēšanu. Fonds papildinātu valsts finansējumu, ko jau izmanto šim nolūkam, un tam būtu jāstimulē dalībvalstis sadarboties un investēt vairāk līdzekļu aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju ciklā.

(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīga, konkurētspējīga un inovatīva Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā ▌pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām(4) par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā.

(3)  Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un tehnoloģiskās autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiks panākts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un sadarbību starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm visā Savienībā pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāatbalsta un jāveicina aizsardzības jomas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu sadarbības paplašināšana.

Savienībā kopējo aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamība ir norādīta kopējās drošības un aizsardzības politikas ▌satvarā, proti, Spēju attīstības plānā, savukārt Visaptverošajā stratēģiskās pētniecības programmā ir norādīti arī kopējie aizsardzības pētniecības mērķi. Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.

(4)  Pētniecības posms ir svarīgs ▌, jo tas ietekmē Eiropas rūpniecības spēju un autonomiju izstrādāt ražojumus un dalībvalstu kā aizsardzības galalietotāju neatkarību. Pētniecības posms, kas saistīts ar aizsardzības spēju attīstību, var ietvert būtiskus riskus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģiju brieduma un attīstības izrāviena zemo līmeni. Izstrādes posms, kas parasti seko pētniecības ▌posmam, ir arī saistīts ar būtiskiem riskiem un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju. Tādēļ fondam būtu jāveicina saikne starp pētniecības un izstrādes posmiem.

(5)  Fondam nebūtu jāatbalsta pētījumi, kas ir tikai fundamentāli un kas būtu jāatbalsta ar citām shēmām, tomēr tas var atbalstīt uz aizsardzību vērstus fundamentālos pētījumus, kas varētu radīt pamatu atzītu vai paredzamu problēmu risinājumam vai iespējām.

(6)  Fonds varētu atbalstīt darbības, kas saistītas gan ar jauniem ražojumiem un tehnoloģijām, gan ar esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu. Esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanas darbībām vajadzētu būt atbalsttiesīgām tikai tad, ja ▌uz ▌darbības veikšanai vajadzīgu iepriekš pastāvējušu informāciju neattiecas nekādi neasociētu trešo valstu vai neasociētu trešo valstu subjektu ierobežojumi tādā veidā, ka darbību nevar veikt. Kad tiesību subjekti piesakās Savienības finansējuma saņemšanai, būtu jāprasa, lai tie sniedz attiecīgu informāciju, kas ļauj pārliecināties par ierobežojumu neesību. Ja šādas informācijas nav, Savienības finansējums nebūtu jāpiešķir.

(6a)   Fondam būtu jāsniedz finansiāls atbalsts darbībām, kas ir vērstas uz aizsardzības nolūkiem paredzētu revolucionāru tehnoloģiju izstrādi. Tā kā revolucionāras tehnoloģijas var būt balstītas uz koncepcijām un idejām, ko ierosina netradicionāli aizsardzības jomas dalībnieki, fondam būtu jānodrošina pietiekams elastīgums attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un attiecībā uz šādu darbību īstenošanu.

(7)  Lai nodrošinātu, ka šīs regulas īstenošanā tiek ievērotas Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības, no fonda nebūtu finansiāli jāatbalsta darbības saistībā ar ražojumiem un tehnoloģijām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta starptautiskajās tiesībās. Šajā sakarībā no starptautisko tiesību norisēm vajadzētu būt atkarīgai arī tādu darbību attiecināmībai, kas saistītas ar jauniem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām ▌. Darbības tādu letālu autonomu ieroču izstrādei, kuru izmantošanā nav iespējama jēgpilna cilvēka kontrole attiecībā uz to, kā tiek pieņemti atlases un darbības īstenošanas lēmumi, veicot uzbrukumus cilvēkiem, nebūtu jāuzskata par attiecināmām darbībām fonda finansiālā atbalsta saņemšanai, neskarot iespēju nodrošināt finansējumu darbībām, ar kurām paredzēts izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas un pretpasākumus aizsardzības nolūkos.

(8)  Grūtības vienoties par nostiprinātām aizsardzības spēju prasībām un kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem kavē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp tiesību subjektiem, kas nodibināti dažādās dalībvalstīs. Šādu prasību, specifikāciju un standartu neesība ir izraisījusi aizsardzības nozares sadrumstalotības palielināšanos, tehniskus sarežģījumus, kavējumus un pārmērīgas izmaksas, lieku dublēšanos, kā arī sadarbspējas samazināšanos. Vienošanās par kopīgām tehniskajām specifikācijām būtu jāparedz kā priekšnosacījums attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni. Tiesīgiem saņemt fonda atbalstu vajadzētu būt arī pasākumiem, kuru rezultātā tiek noteiktas kopējas aizsardzības spēju prasības, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopējas definīcijas izstrādi, jo īpaši, ja tie veicina sadarbspēju.

(9)  Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.

(10)  Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, konsorcijā sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs ▌ vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem ▌ atbalsttiesīgajiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Šajā kontekstā “kontrole” būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Ņemot vērā aizsardzībai paredzēto revolucionāro tehnoloģiju, kā arī pētījumu specifiku, šos pasākumus varētu veikt viens tiesību subjekts. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, fonds var atbalstīt arī kopīgu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

(11)  Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES(5) 94. pants], subjektiem no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā AZT ir saistīta.

(12)  Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti ▌, principā tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Šajā kontekstā “kontrole” būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda finansiāli atbalstītajās darbībās, nevajadzētu atrasties neasociētu trešo valstu teritorijā, un to vadības izpildstruktūrvienībām būtu jāveic uzņēmējdarbība Savienībā vai asociētā valstī. Tādējādi subjekts, kas veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī, vai subjekts, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētā valstī, bet kam ir vadības izpildstruktūrvienības neasociētā trešā valstī, nav tiesīgs būt par saņēmēju vai apakšuzņēmēju, kas iesaistīts darbībā. Lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības un aizsardzības intereses, šie attiecināmības nosacījumi, atkāpjoties no Finanšu regulas 176. panta, būtu jāpiemēro arī finansējumam, kas tiek nodrošināts ar iepirkumu.

(13)  Konkrētos apstākļos ▌vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmējus un to apakšuzņēmējus, kas iesaistīti fonda finansiāli atbalstītā darbībā, nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Minētajā kontekstā tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu kā saņēmējiem vai apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti darbībā, ja ir izpildīti stingri nosacījumi, kas attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šādu tiesību subjektu dalība nedrīkstētu būt pretrunā fonda mērķiem. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz visa būtiskā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot attiecīgajā darbībā. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā arī dalībvalstu bažas par piegādes drošību.

(13-a)  Saskaņā ar ES ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu un LESD 215. panta 2. punktu, finansējumu un ekonomikas resursus nedrīkst ne tieši, ne netieši darīt pieejamus izraudzītajām juridiskajām personām, subjektiem vai struktūrām vai sniegt tām labumu. Tādēļ šādi izraudzīti subjekti un subjekti, kuri tiem pieder vai kurus tie kontrolē, nevar saņemt fonda finansiālo atbalstu.

(13a)  Savienības finansējums būtu jāpiešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regulu”)(6). Tomēr dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu. Tā kā finansējuma piešķiršana saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu ir atkāpe no vispārējā noteikuma, ka finansējumu piešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, minētie izņēmuma apstākļi būtu jāinterpretē strikti. Šādā kontekstā, lai dotāciju piešķirtu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, tas, cik lielā mērā ierosinātā darbība atbilst fonda mērķiem attiecībā uz pārrobežu rūpniecisko sadarbību un konkurenci visā piegādes ķēdē, būtu jānovērtē Komisijai, kurai palīdz dalībvalstu komiteja (“komiteja”).

(14)  Ja konsorcijs vēlas piedalīties attiecināmā darbībā un ja Savienības finansiālais atbalsts tiks sniegts dotācijas veidā, konsorcijam būtu jāieceļ viens no saviem locekļiem par koordinatoru, kurš būs galvenais kontaktpunkts.

(15)  Ja fonda finansiāli atbalstītu darbību pārvalda dalībvalstu vai asociēto valstu iecelts projekta vadītājs, Komisijai būtu jāapspriežas ar projekta vadītāju pirms maksājuma veikšanas saņēmējiem, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus. ▌Projekta vadītājam būtu jāizklāsta Komisijai ▌novērojumi par darbības norisi, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, lai varētu veikt maksājumu.

(15a)  Komisijai būtu jāīsteno fonda darbība tiešā pārvaldībā, lai maksimāli palielinātu īstenošanas efektivitāti un lietderību un nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām. Tādēļ Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par atlases un piešķiršanas procedūrām, tostarp arī par ētikas novērtējumiem. Pamatotos gadījumos Komisija tomēr var uzticēt dažus fonda finansiāli atbalstītu darbību īstenošanas uzdevumus struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tas varētu būt, piemēram, gadījumā, kad projekta vadītāju ieceļ dalībvalstis, kas līdzfinansē darbību, ar nosacījumu, ka ir izpildītas Finanšu regulas prasības. Šāda uzdevumu uzticēšana palīdzētu racionalizēt līdzfinansēto darbību pārvaldību un nodrošināt raitu finansēšanas nolīguma koordinēšanu ar līgumu, ko paraksta konsorcijs un darbību līdzfinansējošo dalībvalstu iecelts projekta vadītājs.

(16)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības ir finansiāli dzīvotspējīgas, ir nepieciešams, lai pieteikuma iesniedzēji pierādītu, ka darbības izmaksas, ko nesedz no Savienības finansējuma, tiek segtas no citiem finansējuma līdzekļiem.

(17)  Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt dažādu veidu finanšu mehānismiem aizsardzības spēju kopīgai attīstīšanai un iegādei. Komisija varētu nodrošināt dažādus variantus, ko dalībvalstis varētu izmantot uz brīvprātības pamata, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sadarbīgas izstrādes un iepirkuma finansēšanu. Šādu finanšu mehānismu izmantošana varētu vēl vairāk sekmēt sadarbīgu un pārrobežu aizsardzības projektu sākšanu un palielināt aizsardzības izdevumu lietderīgumu, tostarp arī attiecībā uz projektiem, kas tiek atbalstīti no fonda.

(18)  Ņemot vērā aizsardzības rūpniecības – kurā pieprasījumu veido gandrīz vienīgi dalībvalstis un asociētās valstis, kas arī kontrolē visu ar aizsardzību saistīto ražojumu un tehnoloģiju iegādi, tostarp eksportu – specifiku, aizsardzības nozares darbība ir unikāla un nenotiek atbilstoši tradicionālajiem noteikumiem un darījumdarbības modeļiem, kas nosaka kārtību tradicionālākos tirgos. Tāpēc rūpniecības nozare nevar uzņemties apjomīgus pašfinansētus aizsardzības pētniecības un izstrādes projektus, un dalībvalstis un asociētās valstis bieži pilnībā finansē visas pētniecības un izstrādes izmaksas. Lai sasniegtu fonda mērķus, proti, stimulētu sadarbību starp tiesību subjektiem no dažādām dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, to darbību gadījumā, kuras notiek pirms prototipa izstrādes posma, būtu jāsedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(19)  Prototipu izstrādes posms ir svarīgs posms, kurā dalībvalstis vai asociētās valstis parasti lemj par to konsolidētajām investīcijām un sāk savu nākotnes aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju iegādes procesu. Šā iemesla dēļ šajā konkrētajā posmā dalībvalstis un asociētās valstis vienojas par nepieciešamajām saistībām, tostarp par projekta izmaksu dalīšanu un īpašumtiesībām. Lai nodrošinātu to saistību ticamību, Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz no fonda, parasti nedrīkstētu pārsniegt 20 % no attiecināmajām izmaksām.

(20)  Attiecībā uz darbībām, ko veic pēc prototipu izstrādes posma, būtu jāparedz finansējums līdz 80 % apmērā. Šīs darbības, kas ir laika ziņā tuvākas ražojumu un tehnoloģiju izstrādes pabeigšanai, joprojām var būt saistītas ar ievērojamām izmaksām.

(21)  Ieinteresētajām personām aizsardzības nozarē rodas īpašas netiešas izmaksas, piemēram, izmaksas saistībā ar drošību. Turklāt ieinteresētās personas darbojas specifiskā tirgū, kurā, ja nav pieprasījuma no pircējiem, nevar atgūt pētniecības un izstrādes izmaksas, kā tas ir civilajā sektorā. Tāpēc ir pamatoti paredzēt vienotu 25 % likmi, kā arī iespēju ▌prasīt, lai tiek segtas netiešās izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar finansējuma saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, ja šādu praksi attiecīgās valsts iestādes atzīst attiecībā uz salīdzināmiem pasākumiem aizsardzības jomā, par kuriem ir paziņots Komisijai. ▌

(21a)  Darbības, kurās piedalās pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina fonda mērķu sasniegšanu. Tādēļ par šādām darbībām vajadzētu būt tiesībām saņemt paaugstinātu finansējuma likmi, kas sniegtu labumu visiem iesaistītajiem subjektiem.

(22)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, ir svarīgi, lai dalībvalstis ▌būtu apņēmušās kopīgi iegādāties gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, proti, organizējot kopīgu pārrobežu iepirkumu, ja dalībvalstis kopīgi organizē savas iepirkuma procedūras, jo īpaši izmantojot centralizētu iepirkumu struktūru.

(22a)  Lai nodrošinātu, ka fonda finansiāli atbalstītās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu, balstītām uz pieprasījumu un ekonomiski dzīvotspējīgām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tādēļ izstrādes darbībām piemērojamajos atbilstības kritērijos būtu jāņem vērā tas, ka dalībvalstis plāno, tostarp izmantojot saprašanās memorandu vai nodomu vēstuli, koordinēti iegādāties galīgo aizsardzības ražojumu vai izmantot tehnoloģiju. Ar izstrādes darbībām saistītajos piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā arī tas, ka dalībvalstis politiski vai juridiski apņemas kopīgi izmantot, turēt īpašumā vai uzturēt galīgo aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju .

(23)  Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Attiecīgi darbību ieguldījumi minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā piešķiršanas kritērijs. ▌

(24)  Attiecināmajām darbībām, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību ▌Savienības iestāžu sistēmā, būtu pastāvīgi jānodrošina ciešāka sadarbība starp tiesību subjektiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši jāveicina fonda mērķu sasniegšana. Šādiem projektiem to atlasīšanas gadījumā vajadzētu būt tiesīgiem pretendēt uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(25)  Lai novērstu lieku dublēšanos un nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību un sinerģiju, Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”.

(26)  Kiberdrošības un kiberaizsardzības nodrošināšana kļūst par arvien svarīgāku uzdevumu, un Komisija un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos atzina vajadzību izveidot sinerģiju starp kiberaizsardzības darbībām, uz kurām attiecas fonda darbības joma, un Savienības iniciatīvām kiberdrošības jomā, piemēram, tām, par kurām paziņots Kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību. Jo īpaši Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centram, ko plānots izveidot, būtu jātiecas uz sinerģiju starp kiberdrošības civilo un aizsardzības dimensiju. Tas varētu aktīvi atbalstīt dalībvalstis un citus attiecīgus dalībniekus, sniedzot padomus, daloties zināšanās un veicinot sadarbību attiecībā uz projektiem un darbībām, kā arī, ja to prasa dalībvalstis, darbojoties kā projekta vadītājs attiecībā uz ▌fondu.

(27)  Būtu jānodrošina integrēta pieeja, apvienojot pasākumus, ko aptver Komisijas uzsāktā sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai (PADR) ▌Finanšu regulas 58. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES2018/1092(7), lai saskaņotu dalības nosacījumus, radītu saskaņotāku instrumentu kopumu, palielinātu inovatīvo, sadarbīgo un ekonomisko ietekmi, vienlaikus novēršot lieku dublēšanos un sadrumstalotību. Īstenojot šo integrēto pieeju, fonds arī veicinātu aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu, novēršot plaisu starp pētniecības un izstrādes posmu, ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, kā arī veicinot visu veidu inovāciju, tostarp revolucionāro inovāciju ▌. Ir sagaidāms, ka attiecīgā gadījumā tas pozitīvi ietekmēs arī civilo jomu.

(28)  Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā darbības specifiku, ▌fonda ▌mērķi būtu jāņem vērā arī “InvestEU” ietvertajos finanšu instrumentos un budžeta garantijās.

(29)  Finansiālais atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un darbībām nevajadzētu dublēties vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu ▌pievienoto vērtību Savienībai.

(30)  Fonda finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas ▌125. panta 1. punktā ▌.

(31)  Komisijai būtu jāizstrādā gada ▌darba programmas atbilstīgi fonda mērķiem, ņemot vērā sākotnējo pieredzi, kas gūta no EDIDP un PADR. Darba programmu izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no ▌komitejas. Komisijai būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā. Šajā sakarībā komiteja var tikties valstu aizsardzības un drošības ekspertu sastāvā, lai sniegtu Komisijai konkrētu palīdzību, tostarp, lai sniegtu padomus attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību saistībā ar darbībām. Dalībvalstīm ir jāizraugās savi pārstāvji minētajā komitejā. Komitejas locekļiem būtu laikus jādod reāla iespēja iepazīties ar īstenošanas aktu projektiem un paust savus viedokļus.

(31a)  Darba programmu kategorijās būtu jāietver funkcionālās prasības, lai nozarei būtu skaidrs, kādas funkcijas un uzdevumi ir jāveic ar spējām, kas tiks izstrādātas. Šādās prasībās būtu skaidri jānorāda sagaidāmie rezultāti, taču tām nevajadzētu būt vērstām uz konkrētiem risinājumiem vai konkrētiem subjektiem, un tām nevajadzētu kavēt konkurenci uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus līmenī.

(31b)  Darba programmu izstrādāšanā Komisijai, attiecīgi konsultējoties ar komiteju, būtu arī jānodrošina, lai ierosinātajās pētniecības vai izstrādes darbībās tiktu novērsta lieka dublēšanās. Šajā sakarībā Komisija var veikt sākotnēju izvērtējumu par iespējamiem gadījumiem, kad varētu notikt dublēšanās ar esošām spējām vai jau finansētiem pētniecības vai izstrādes projektiem Savienībā.

(31bb)  Komisijai būtu jānodrošina darba programmu saskaņotība visos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju rūpnieciskā cikla posmos.

(31bc)  Darba programmām būtu arī jānodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības, kuras rada MVU pārrobežu dalības iespējas.

(31c)   Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, komitejā tai tiks piešķirts novērotājas statuss. Ņemot vērā aizsardzības jomas specifiku, arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz komitejai.

(32)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un finansējuma piešķiršanu izraudzītām izstrādes darbībām. Jo īpaši izstrādes darbību īstenošanā būtu jāņem vērā aizsardzības nozares specifika, proti, dalībvalstu un/vai asociēto valstu atbildība par plānošanas un iegādes procesu. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar ▌Eiropas Parlamenta un Padomes ▌Regulu (ES) ▌Nr. 182/2011▌(8).

(32a)  Pēc priekšlikumu izvērtēšanas ar tādu neatkarīgu ekspertu palīdzību, kuru uzticamība no drošības viedokļa būtu jāvalidē attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai būtu jāizraugās no fonda finansiāli atbalstāmās darbības. Komisijai būtu jāizveido neatkarīgu ekspertu datubāze. Datubāze nebūtu jāpublisko. Neatkarīgie eksperti būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, ņemot vērā viņiem uzticamos uzdevumus. Ieceļot neatkarīgos ekspertus, Komisijai, ciktāl iespējams, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai ekspertu grupās un izvērtēšanas komisijās panāktu līdzsvarotu sastāvu no dažādu prasmju, pieredzes, zināšanu, ģeogrāfiskās pārstāvības un dzimumu viedokļa, ņemot vērā situāciju darbības jomā. Tāpat būtu jātiecas nodrošināt ekspertu atbilstīgu rotāciju un pienācīgu privātā un publiskā sektora līdzsvaru. Dalībvalstis būtu jāinformē par izvērtēšanas rezultātiem ar sarakstu, kurā sarindotas izraudzītās darbības, un par finansēto darbību progresu. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz piešķiršanas lēmumu pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(32b)  Neatkarīgajiem ekspertiem nebūtu jāvērtē, jākonsultē vai jāpalīdz jautājumos, attiecībā uz kuriem viņiem ir interešu konflikts, jo īpaši saistībā ar viņu pašreizējo amatu. Jo īpaši viņiem nevajadzētu ieņemt amatu, kurā viņi saņemto informāciju varētu izmantot, kaitējot konsorcijam, ko viņi izvērtē.

(32bb)  ▌Nākot klajā ar priekšlikumiem par jauniem aizsardzības jomas ražojumiem vai tehnoloģijām vai esošo ražojumu vai tehnoloģiju modernizēšanu, pieteikuma iesniedzējiem būtu jāapņemas ievērot tādus ētikas principus, kas ir saistīti ar cilvēku labklājību un cilvēka genoma aizsardzību un kas ir arī atspoguļoti attiecīgajos valsts, Savienības un starptautiskajos tiesību aktos, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un attiecīgā gadījumā to protokolos. Komisijai būtu jānodrošina, ka priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada nopietnas ētikas problēmas, un tos iesniedz ētikas novērtējumam.

(33)  Lai atbalstītu atvērtu iekšējo tirgu, būtu arī jāveicina pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kā konsorciju dalībnieku, apakšuzņēmēju vai piegādes ķēdē ietilpstošo subjektu dalība.▌

(34)  Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar ▌dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai nodrošinātu fonda panākumus ▌. Šajā sakarībā būtu jāiesaista arī Eiropas Parlaments kā viena no likumdevējām iestādēm un galvenajām ieinteresētajām personām.

(35)  Ar šo regulu nosaka finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [jaunais iestāžu nolīgums] par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(9). Komisijai būtu jānodrošina, ka administratīvās procedūras ir pēc iespējas vienkāršākas un rada minimālus papildu izdevumus.

(36)  Ja vien nav norādīts citādi, fondam piemēro Finanšu regulu. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, finansiālo atbalstu, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(37)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta apstiprināšanai un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, kā arī paredz finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ir konstatēti vispārēji trūkumi, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(38)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(10), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(11), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(12) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(13) Savienības finanšu intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp nepieļaujot, identificējot, labojot un izmeklējot nelikumības, tostarp krāpšanu, atgūstot zaudētos un nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvas sankcijas. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par ▌nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(14). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(39)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(40)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo regulu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šajās prasībās var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu regulas ietekmes uz vietas izvērtēšanai. Ne vēlāk kā četrus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma Komisijai būtu jāveic starpposma izvērtējums, tostarp nolūkā iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā, un fonda īstenošanas laikposma beigās jāveic galīgais izvērtējums, kurā izvērtē finansiālās darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un — ciktāl ir iespējams uz konkrēto brīdi — rezultātu un ietekmes izteiksmē. Šajā sakarībā galīgajam izvērtējuma ziņojumam būtu jāpalīdz apzināt, kādos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes aspektos Savienība ir atkarīga no trešām valstīm. Šajā galīgajā ziņojumā būtu arī jāanalizē MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība fonda finansiāli atbalstītajos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē un fonda ieguldījums Spēju attīstības plānā konstatēto trūkumu novēršanā, un tajā būtu jāietver informācija par saņēmēju izcelsmi, atsevišķajās darbībās iesaistīto dalībvalstu un asociēto valstu skaitu un radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var arī ierosināt grozījumus šajā regulā, lai reaģētu uz iespējamām norisēm fonda īstenošanas laikā.

(40a)  Komisijai būtu regulāri jāpārrauga fonda īstenošana un ik gadu jāziņo par panākto progresu, tostarp par to, kā fonda īstenošanā tiek ņemta vērā pieredze, kas apzināta un gūta saistībā ar EDIDP un PADR. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāievieš nepieciešamie pārraudzības mehānismi. Šis ziņojums būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tajā nebūtu jāiekļauj sensitīva informācija.

(41)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējumā.

(42)  Tā kā fonds atbalsta tikai aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju pētniecības un izstrādes posmus, Savienībai principā nevajadzētu būt īpašumtiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT) uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izriet no finansētajām darbībām, ja vien Savienības palīdzība netiek sniegta ar publiskā iepirkuma starpniecību. Tomēr attiecībā uz pētniecības darbībām ieinteresētajām dalībvalstīm un asociētajām valstīm vajadzētu būt iespējai izmantot finansēto darbību rezultātus, lai piedalītos turpmākā sadarbīgā izstrādē ▌.

(43)  Savienības finansiālais atbalsts nedrīkstētu ietekmēt ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/43/▌EK(15), kā arī ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu. Dalībvalstu militārā ekipējuma un tehnoloģiju eksportu reglamentē ar Kopējo nostāju 944/2008/KĀDP.

(44)  Sensitīvas pamatinformācijas izmantošana, tostarp tādu datu, zinātības vai informācijas izmantošana, kura ir radusies pirms fonda darbības vai ārpus fonda, vai nepilnvarotu personu piekļuve ▌rezultātiem, kas iegūti saistībā ar fonda finansiāli atbalstītām darbībām, var nelabvēlīgi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tādējādi sensitīvas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar ▌attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem ▌.

(44a)  Lai nodrošinātu pieprasītā līmeņa drošību klasificētajai informācijai, parakstot klasificētus līdzekļu piešķiršanas un finansējuma nolīgumus, būtu jāievēro industriālās drošības standartu minimums. Minētajā nolūkā un saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 Komisijai būtu dalībvalstu iecelto ekspertu zināšanai jādara zināmi Programmas drošības norādījumi, tostarp Drošības klasifikācijas rokasgrāmata.

(45)  Lai varētu papildināt vai grozīt ietekmes ceļa rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. ▌Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)  Komisijai būtu jāpārvalda fonds, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši klasificētu informāciju un sensitīvu informāciju,

▌IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PĒTNIECĪBAS UN IZSTRĀDES DARBĪBĀM

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), kā izklāstīts Regulas …/…/ES [“Apvārsnis” – 2018/0224(COD)] 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Regulā ir izklāstīti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(0)  “pieteikuma iesniedzējs” ir tiesību subjekts, kas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai no fonda;

(1)  “finansējuma apvienošanas darbības” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno neatmaksājamā atbalsta formas ▌vai finanšu instrumentus no ES budžeta ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investētājiem;

(1a)  “sertifikācija” ir process, ar kuru valsts iestāde apliecina, ka aizsardzības ražojums, materiāla vai nemateriāla sastāvdaļa vai tehnoloģija atbilst piemērojamajiem noteikumiem;

(1b)  “klasificēta informācija” ir jebkāda informācija vai materiāls jebkādā formā, kuru neatļauta izpaušana varētu radīt dažādu pakāpju kaitējumu Eiropas Savienības interesēm vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm un kuriem ir ES klasifikācijas marķējums vai atbilstošs klasifikācijas marķējums saskaņā ar Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (2011/C 202/05);

(1c)  “konsorcijs” ir sadarbīga pieteikuma iesniedzēju vai saņēmēju grupa, ko vieno konsorcija nolīgums un kas ir izveidota, lai veiktu darbību fonda satvarā;

(1d)  “koordinators” ir tiesību subjekts, kurš ir konsorcija dalībnieks un kuru visi konsorcija dalībnieki ir iecēluši par galveno kontaktpunktu attiecībās ar Komisiju;

(2)  “kontrole” ir spēja tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību;

(3)  “izstrādes darbība” ir jebkura darbība, kurā ir ietverti ▌uz aizsardzību vērsti pasākumi – galvenokārt izstrādes posmā, aptverot jaunus ražojumus un tehnoloģijas vai esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, izņemot ieroču ražošanu un izmantošanu;

(4)  “revolucionāra tehnoloģija aizsardzībai” ir tehnoloģija, ar ko ievieš radikālas izmaiņas, tostarp uzlabota vai pilnīgi jauna tehnoloģija, ar ko tiek aizsākta paradigmu maiņa aizsardzības lietu koncepcijā un virzībā, tostarp tāda, ko panāk, aizstājot esošās aizsardzības tehnoloģijas vai padarot tās par novecojušām;

(5)  “vadības izpildstruktūrvienība” ir tiesību subjekta struktūrvienība, kas ir iecelta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā atskaitās izpilddirektoram un ir pilnvarota noteikt tiesību subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un pārrauga un uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu;

(5a)  “jauna informācija” ir dati, zinātība vai informācija, kas ir radīti fonda darbībā, neatkarīgi no to formas vai būtības;

(6)  “tiesību subjekts” ir jebkura ▌juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kura minētajos aktos par tādu ir atzīta, kurai ir juridiskās personas statuss, un kura, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kurai var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas ▌197. panta 2. punkta c) apakšpunktu▌;

(7)  “vidējas kapitalizācijas sabiedrība” ir uzņēmums, kurš nav ▌MVU ▌un kura darbinieku skaits nepārsniedz 3000, ja darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(16) pielikuma ▌3.–6. pantu;

(8)  “iepirkums pirmskomercializācijas posmā” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska un ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem, konkurētspējīgu izstrādi pa posmiem, ja pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu izmantošanas komerciālos apjomos;

(9)  “projekta vadītājs” ir jebkura līgumslēdzēja iestāde, kura veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī un kurai dalībvalsts vai asociētā valsts, vai dalībvalstu ▌vai asociēto valstu grupa ir uzdevusi pastāvīgi vai uz ad hoc pamata pārvaldīt daudznacionālus projektus bruņojuma jomā;

(9a)  “kvalifikācija” ir viss process, kurā pierāda, ka aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstrukcija atbilst noteiktajām prasībām, sniedzot objektīvus pierādījumus, ar kuriem tiek pierādīts, ka ir izpildītas īpašas konstrukcijas prasības;

(10)  “saņēmējs” ir jebkurš tiesību subjekts, ar kuru ir parakstīts līdzekļu piešķiršanas vai finansēšanas nolīgums vai kuram ir darīts zināms līdzekļu piešķiršanas vai finansēšanas lēmums;

(11)  “pētniecības darbība” ir jebkura darbība, kas galvenokārt sastāv no pētniecības pasākumiem, it īpaši no lietišķajiem pētījumiem un vajadzības gadījumā no fundamentālajiem pētījumiem, kurus veic ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un kuri ir vērsti tikai uz lietojumiem aizsardzības jomā;

(12)  “rezultāti” ir darbības jebkuras materiālās vai nemateriālās sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no to veida vai rakstura un no tā, vai tos var aizsargāt, kā arī visas ar to saistītās tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

(12a)  “sensitīva informācija” ir informācija un dati, tostarp klasificēta informācija, ko ir jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu to pienākumu dēļ, kuri ir noteikti valsts vai Savienības tiesību aktos, vai tādēļ, lai aizsargātu kādas fiziskas personas vai organizācijas privātumu vai drošību;

(12b)  “mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mazi un vidēji uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK;

(13)  “īpašais ziņojums” ir konkrēts pētniecības darbības nodevums, kurā apkopoti tās rezultāti, sniegta plaša informācija par pamatprincipiem, mērķiem, faktiskajiem iznākumiem, pamatiezīmēm, veiktajiem testiem, iespējamiem ieguvumiem, iespējamiem lietojumiem aizsardzības jomā un paredzamo pētniecības izmantošanas virzienu, kas vērsts uz izstrādi, tostarp informācija par to, kam pieder IĪT, tomēr bez prasības iekļaut IĪT informāciju;

(14)  “sistēmas prototips” ir ražojuma vai tehnoloģijas modelis, kas var demonstrēt veiktspēju ekspluatācijas vidē;

(15)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības locekle;

(16)  “neasociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas nav asociētā valsts saskaņā ar 5. pantu;

(17)  “neasociētās trešās valsts subjekts” ir tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī, vai arī tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai kādā asociētā trešā valstī un kura vadības izpildstruktūrvienības atrodas neasociētā trešā valstī.

3. pants

Fonda mērķi

1.  Fonda vispārīgais mērķis ir Savienības stratēģiskās autonomijas un rīcības brīvības veicināšanas nolūkā sekmēt visā Savienībā Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata konkurētspēju, efektivitāti un inovācijas spēju, atbalstot sadarbīgas darbības un pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem visā Savienībā, jo īpaši MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kā arī stiprinot un uzlabojot gan aizsardzības piegādes ķēžu, gan vērtības veidošanas ķēžu reaģēšanas spēju, paplašinot pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem, un sekmējot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu katrā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju rūpnieciskā aprites cikla posmā ▌. ▌

2.  Fonda konkrētie mērķi ir šādi:

(a)  atbalstīt sadarbīgu pētniecību, kura varētu būtiski uzlabot veiktspēju nākotnē visā Savienībā un kuras mērķis ir maksimāli palielināt inovāciju un ieviest jaunus, tostarp revolucionārus, aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, un panākt pēc iespējas lietderīgāku aizsardzības pētniecības izdevumu izmantošanu Savienībā;

(b)  atbalstīt sadarbīgu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot liekas dublēšanās risku un tādējādi stimulējot Eiropas ražojumu un tehnoloģiju noietu tirgū un mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju sadrumstalotību visā Savienībā. Galu galā fonds palielinās aizsardzības sistēmu standartizāciju un dalībvalstu spēju savietojamību.

Šādā sadarbībā tiek ievērotas aizsardzības spēju prioritātes, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā un jo īpaši Spēju attīstības plāna kontekstā.

Šajā sakarībā ikreiz, kad tas neizslēdz jebkuras dalībvalsts vai asociētās valsts piedalīšanās iespēju, attiecīgā gadījumā var tikt ņemtas vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, ja tās ir Savienības drošības un aizsardzības interesēs, kā noteikts kopējā ārpolitikā un drošības politikā, un ņemot vērā vajadzību izvairīties no liekas dublēšanās.

4. pants

Budžets

1.  Saskaņā ar Regulas.../.../ES 9. panta 1. punktu Eiropas Aizsardzības fonda īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 11 453 260 000 EUR 2018. gada cenās (13 000 000 000 EUR faktiskajās cenās).

2.  Šā panta 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

(a)  3 612 182 000 EUR 2018. gada cenās (4 100 000 000 EUR faktiskajās cenās) pētniecības darbībām;

(b)  ▌7 841 078 000 EUR 2018. gada cenās (8 900 000 000 EUR faktiskajās cenās) izstrādes darbībām.

2.a   Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija var savstarpēji pārdalīt līdz pat 20 % no līdzekļiem, kas paredzēti 2. punktā minētajām pētniecības un izstrādes darbībām.

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga fonda īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.  Vismaz 4 % un līdz pat 8 % no 1. punktā minētā finansējuma piešķir uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai aizsardzības jomā izmantojamas revolucionāras tehnoloģijas atbalstam.

5. pants

Asociētās valstis

Fondā var piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā. Viss finansiālais ieguldījums, kas tiek iemaksāts fondā, pamatojoties uz šo pantu, ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu].

6. pants

Atbalsts aizsardzības jomā izmantojamām revolucionārām tehnoloģijām

1.  Komisija piešķir finansējumu pēc tam, kad ir sarīkojusi atklātas un sabiedriskas apspriešanas par tehnoloģijām, kuras galvenokārt pielieto aizsardzības jomā un kuras var revolucionāri mainīt aizsardzību darba programmās noteiktajās intervences jomās.

2.  Darba programmās tiek izklāstīts vispiemērotākais veids, kā finansēt šīs revolucionārās tehnoloģijas aizsardzības jomā.

7. pants

Ētika

1.  Fonda satvarā īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem valsts, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai. Šīs darbības atbilst arī ētikas principiem, kas turklāt atspoguļoti attiecīgajos valstu, Savienības un starptautiskajos tiesību aktos.

2.  Pirms finansēšanas nolīguma parakstīšanas Komisija pārbauda priekšlikumus, pamatojoties uz konsorcija sagatavotu ētikas pašnovērtējumu, lai apzinātu darbības, kas rada ▌būtiskus ētikas jautājumus, tostarp attiecībā uz īstenošanas nosacījumiem, un attiecīgā gadījumā šos priekšlikumus iesniedz ētikas novērtējumam.

Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija ar neatkarīgu dažādas izcelsmes ekspertu atbalstu, jo īpaši tādu ekspertu atbalstu, kuriem ir atzīta zinātība aizsardzības ētikas jomā.

Nosacījumus, ar kādiem īsteno pasākumus, kuri ir saistīti ar ētiski jutīgiem jautājumiem, precizē finansēšanas nolīgumā.

Komisija nodrošina pēc iespējas lielāku ētikas procedūru pārredzamību un par to ziņo saskaņā ar saviem 32. pantā minētajiem pienākumiem. Eksperti ir Savienības dalībvalstu valstspiederīgie un pārstāv pēc iespējas plašāku dalībvalstu loku.

3.  Subjekti, kuri piedalās darbībā, pirms attiecīgo pasākumu sākšanas saņem visus attiecīgos apstiprinājumus vai citus obligātos dokumentus, ko prasa valsts vai vietējās ētikas komitejas vai citas struktūras, piemēram, datu aizsardzības iestādes. Minētos dokumentus glabā lietā un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai.

5.  Priekšlikumi, kas ir nepieņemami no ētikas viedokļa, tiek noraidīti ▌.

8. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.  Fondu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu.

1.a  Atkāpjoties no 1. punkta, pamatotos gadījumos Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās struktūras var īstenot konkrētus pasākumus netiešā pārvaldībā. Tas neattiecas uz 12. pantā minēto atlases un piešķiršanas procedūru.

2.  Finansējumu no fonda saskaņā ar Finanšu regulu var piešķirt kā dotācijas, godalgas un iepirkumu un, attiecīgos gadījumos ņemot vērā darbības specifiku, kā finanšu instrumentus finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

2.a  Finansējuma apvienošanas darbības tiek īstenotas saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu un “InvestEU” regulu.

2.b  Finanšu instrumenti ir stingri vērsti tikai uz saņēmējiem.

1.  ▌

2.  ▌

10. pants

Atbalsttiesīgi subjekti

1.  Saņēmēji un ▌apakšuzņēmēji, kas ir iesaistīti kādā fonda finansiāli atbalstītā darbībā, veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī ▌.

1.a  Darbībā iesaistīto saņēmēju un apakšuzņēmēju infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko izmanto fonda finansiāli atbalstīto darbību nolūkiem, visu darbības laiku atrodas Savienības vai asociētās valsts teritorijā, un to vadības izpildstruktūrvienības veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī.

1.b  Fonda finansiāli atbalstītas darbības nolūkā saņēmējus un apakšuzņēmējus, kas iesaistīti darbībā, nekontrolē neviena neasociēta trešā valsts un neviens neasociētās trešās valsts subjekts.

2.  Atkāpjoties no šā panta 1.b punkta, tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un kuru kontrolē kāda neasociēta trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, ir tiesīgs piedalīties darbībā kā saņēmējs vai apakšuzņēmējs tikai tad, ja Komisijai tiek darītas pieejamas garantijas, ko saskaņā ar savām valsts procedūrām ir apstiprinājusi dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Minētās garantijas var attiekties uz tiesību subjekta vadības izpildstruktūrvienību, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī. Minētās garantijas var arī attiekties uz īpašām valdības tiesībām kontrolēt tiesību subjektu, ja dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību, to uzskata par lietderīgu.

Ar minētajām garantijām nodrošina, lai šāda tiesību subjekta iesaiste darbībā nebūtu pretrunā ne Savienības, ne tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējā ārpolitikā un drošības politikā saskaņā ar LES V sadaļu, ne 3. pantā izklāstītajiem mērķiem. Garantijas atbilst arī 22. un 25. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Garantijas jo īpaši pamato to, ka darbības vajadzībām ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka:

(a)  kontrole pār pieteikumu iesniedzošo tiesību subjektu netiek īstenota tādā veidā, kas iegrožo vai ierobežo tā spēju veikt darbību un sasniegt rezultātus, nosaka ierobežojumus attiecībā uz tā infrastruktūru, objektiem, aktīviem, resursiem, intelektuālo īpašumu vai zinātību, ir vajadzīgi darbības nolūkā vai apdraud tā darbības veikšanai vajadzīgās spējas un standartus;

(b)  tiek novērsta neasociētās trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta piekļuve ▌sensitīvai informācijai saistībā ar darbību, un darbībā iesaistītajiem darbiniekiem vai citām personām attiecīgā gadījumā ir dalībvalsts vai asociētās valsts izdota valsts drošības pielaide;

(c)  īpašumtiesības uz intelektuālo īpašumu, kas izriet no darbības, un tās rezultāti paliek saņēmējam darbības īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas, tos nekontrolē un neierobežo neasociētās trešās valstis vai neasociētās trešās valsts subjekts un tie netiek eksportēti ārpus Savienības vai asociētajām valstīm bez tās dalībvalsts vai asociētās valsts apstiprinājuma, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību, un saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

Ja dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību, to uzskata par lietderīgu, var tikt sniegtas papildu garantijas.

Komisija informē 28. pantā minēto komiteju par jebkuru tiesību subjektu, ko uzskata par atbalsttiesīgu saskaņā ar šo punktu.

4.  Ja Savienībā vai kādā asociētajā valstī nav konkurētspējīgu un tūlītēji pieejamu alternatīvu, saņēmēji un ▌apakšuzņēmēji, kas iesaistīti darbībā, var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti ārpus Savienības dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijas, ar noteikumu, ka minētais izmantojums nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, saskan ar mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā, un pilnībā atbilst 22. un 25. pantam. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas, un to segšanai nevar saņemt fonda finansiālo atbalstu.

4.a  Veicot attiecināmu darbību, saņēmēji un apakšuzņēmēji, kas iesaistīti šajā darbībā, var arī sadarboties ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijas vai ko kontrolē kāda neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, tostarp izmantojot šādu tiesību subjektu aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šāda sadarbība saskan ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un pilnībā atbilst 22. un 25. pantam.

Neasociētām trešām valstīm vai neasociēto trešo valstu subjektiem nenotiek neatļauta piekļuve klasificētai informācijai, kas attiecas uz darbības veikšanu, un netiek pieļauta iespējama negatīva ietekme uz darbībai īpaši svarīgu resursu piegādes drošību.

Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas, un to segšanai nevar saņemt fonda atbalstu

6.  Pieteikuma iesniedzēji sniedz visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga ▌atbilstības kritēriju ▌izvērtēšanai. Gadījumā, ja kādas darbības veikšanas laikā notiek izmaiņas, kas varētu likt apšaubīt atbilstības kritēriju izpildi, attiecīgais tiesību subjekts informē Komisiju, kas izvērtē, vai joprojām tiek pildīti šie atbilstības kritēriji un nosacījumi, un aplūko iespējamo ietekmi uz darbības finansēšanu.

7.  ▌

8.  ▌

9.  Šā panta nolūkā ar apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti kādā fonda finansiāli atbalstītā darbībā, saprot apakšuzņēmējus, kuriem ar saņēmēju ir tiešas līgumattiecības, citus apakšuzņēmējus, kuriem tiek piešķirti vismaz 10 % no kopējām darbības attiecināmajām izmaksām, un apakšuzņēmējus, kuriem var būt vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, lai veiktu darbību, un kuri nav konsorcija dalībnieki.

11. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Fonds sniedz atbalstu darbībām, kuras attiecas uz jauniem aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām un ar kurām modernizē esošos ražojumus un tehnoloģijas, ar nosacījumu, ka tādas iepriekš pastāvējušas informācijas izmantošana, kas ir vajadzīga, lai veiktu modernizēšanas darbības, nav tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību pakļauta kādas neasociētās trešās valsts vai neasociētās trešās valsts subjekta ierobežojumiem tādā mērā, ka darbību nevar veikt.

3.  Attiecināma darbība ir saistīta ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

(a)  pasākumi, kuru mērķis ir radīt, atbalstīt un uzlabot ▌zināšanas, ražojumus un tehnoloģijas, tostarp revolucionāras tehnoloģijas, ar ko var panākt būtisku ietekmi aizsardzības jomā;

(b)  pasākumi, kuru mērķis ir palielināt sadarbspēju un noturību, tostarp drošu ražošanu un datu apmaiņu, apgūt kritiskas aizsardzības tehnoloģijas, nostiprināt piegādes drošību vai nodrošināt iespēju efektīvi izmantot rezultātus aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām;

(c)  pētījumi, piemēram, jaunu vai uzlabotu tehnoloģiju, ražojumu, procesu, pakalpojumu un risinājumu ▌priekšizpēte ▌;

(d)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstruēšana, kā arī to tehnisko specifikāciju definēšana, pamatojoties uz kurām šāda konstrukcija ir izstrādāta; tas var ietvert daļējus testus riska mazināšanai rūpnieciskā vai reprezentatīvā vidē;

(e)  tāda aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas modeļa izstrāde, kas var demonstrēt elementa veiktspēju ekspluatācijas vidē (sistēmas prototips);

(f)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas testēšana;

(g)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas kvalifikācija ▌;

(h)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas sertifikācija▌;

(i)  tādu tehnoloģiju vai aktīvu izstrāde, kas palielina efektivitāti visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā;

4.  ▌Darbību īsteno, konsorcijā sadarbojoties vismaz trīs atbalsttiesīgiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem atbalsttiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši ▌nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.

5.  Šā panta 4. punkts neattiecas uz darbību, kas saistīta ar aizsardzības jomā izmantojamām revolucionārām tehnoloģijām, vai darbībām, kas minētas 3. punkta c) ▌apakšpunktā ▌.

6.  Finansējumu nevar saņemt par tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādes darbībām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām.

Arī darbības tādu letālu autonomu ieroču izstrādei, kuru izmantošanā nav iespējama jēgpilna cilvēka kontrole attiecībā uz to, kā tiek pieņemti atlases un darbības īstenošanas lēmumi, veicot uzbrukumus cilvēkiem, nav attiecināmas darbības fonda finansiālā atbalsta saņemšanai, neskarot iespēju nodrošināt finansējumu darbībām, ar kurām paredzēts izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas un pretpasākumus aizsardzības nolūkos.

12. pants

Atlases un piešķiršanas procedūra

1.  Savienības finansējumu piešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Finanšu regulu. Dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī saskaņā ar Finanšu regulas ▌195. panta e) punktu ▌.

2.a  Lai piešķirtu finansējumu ▌, Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

13. pants

Piešķiršanas kritēriji

Katru priekšlikumu novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(a)  ieguldījums izcilībā vai revolucionāru sasniegumu potenciālā aizsardzības jomā, jo īpaši pierādot, ka sagaidāmie ierosinātās darbības rezultāti sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar esošajiem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām;

(b)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā, jo īpaši pierādot, ka ierosinātā darbība ietver revolucionāras vai novatoriskas koncepcijas un pieejas, jaunus, daudzsološus nākotnes tehnoloģiju uzlabojumus vai tādu tehnoloģiju vai koncepciju lietošanu, kuras iepriekš nav izmantotas aizsardzības nozarē, vienlaikus nepieļaujot lieku dublēšanos;

(c)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējā, apliecinot, ka ierosinātā darbība ir acīmredzami pozitīvi līdzsvarota izmaksu lietderības un efektivitātes ziņā, tādējādi radot jaunas tirgus iespējas Savienībā un ārpus tās robežām un paātrinot uzņēmumu izaugsmi visā Savienībā;

(d)  ieguldījums Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata autonomijā, tostarp palielinot neatkarību no trešo valstu avotiem un nostiprinot piegādes drošību, un Savienības drošības un aizsardzības interešu ievērošanā atbilstoši prioritātēm, kas noteiktas 3. pantā;

(e)  ieguldījums tiesību subjektu, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, jaunas pārrobežu sadarbības izveidē, jo īpaši attiecībā uz MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas būtiski piedalās darbībā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai citi subjekti piegādes ķēdē un veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, izņemot valstis, kurās veic uzņēmējdarbību konsorcija tiesību subjekti, kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

(f)  darbības īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

14. pants

Līdzfinansējuma likme

1.  No fonda finansē līdz 100 % no 11. panta 3. punktā norādītā pasākuma attiecināmajām izmaksām, neskarot Finanšu regulas 190. pantu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta:

(a)  pasākumiem, kas definēti 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā, fonda finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no to attiecināmajām izmaksām;

(b)  pasākumiem, kas definēti 11. panta 3. punkta f)–h) apakšpunktā, fonda finansiālais atbalsts nepārsniedz 80 % no to attiecināmajām izmaksām.

3.  Izstrādes darbībām finansējuma likmi palielina šādos gadījumos:

(a)  pasākumam, kas izstrādāts pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaros, kā noteikts Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmumā (KĀDP) 2017/2315, finansējuma likmi var palielināt par 10 papildu procentpunktiem;

(b)  pasākumam var piešķirt palielinātu finansējuma likmi, kā minēts šā punkta otrajā un trešajā daļā, ja vismaz 10 % no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām tiek piešķirti MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī un kas piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai subjekti piegādes ķēdē.

Finansējuma likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst procentuālajai daļai no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru piešķir MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, kurās saņēmēji, kas nav MVU, veic uzņēmējdarbību un piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai subjekti piegādes ķēdē, bet nepārsniedzot papildu 5 procentpunktus.

Finansējuma likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst divkāršai procentuālajai daļai no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru piešķir MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, izņemot tās valstis, kurās saņēmēji, kas nav MVU, veic uzņēmējdarbību un piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai subjekti piegādes ķēdē;

(c)  pasākumam var piešķirt finansējuma likmi, kas palielināta par papildu 10 procentpunktiem, ja vismaz 15 % no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām tiek piešķirti vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī.

(d)  pasākuma finansējuma likmes kopējais palielinājums nepārsniedz 35 procentpunktus.

Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz no fonda, tostarp paaugstinātas finansējuma likmes, nepārsniedz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

15. pants

Finansiālās spējas

Atkāpjoties no Finanšu regulas ▌198.▌ panta:

(a)  finansiālās spējas pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja no Savienības pieprasītais finansējums ir 500 000 EUR vai lielāks. Tomēr, ja ir pamats apšaubīt finansiālās spējas, Komisija pārbauda arī citu pieteikuma iesniedzēju vai koordinatoru finansiālās spējas, pat ja nav sasniegta pirmajā teikumā minētā robežvērtība;

(b)  finansiālās spējas nepārbauda attiecībā uz tiesību subjektiem, kuru dzīvotspēju garantē attiecīgās dalībvalstu iestādes;

(c)  ja finansiālās spējas strukturāli garantē cits tiesību subjekts, pārbauda šāda tiesību subjekta finansiālās spējas.

16. pants

Netiešās izmaksas

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 181. panta 6. punkta, netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas par apakšuzņēmēju nolīgšanu un finansiālu atbalstu trešām personām, un vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, kas ietver netiešās izmaksas.

2.  Alternatīvā gadījumā netiešās attiecināmās izmaksas ▌var noteikt saskaņā ar ▌saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes attiecībā uz salīdzināmiem pasākumiem aizsardzības jomā, kas atbilst Finanšu regulas ▌185.▌ pantam un ir paziņoti Komisijai.

17. pants

Vienreizēja maksājuma vai ar izmaksām nesaistīta finansējuma izmantošana

1.  Ja Savienība nodrošina līdzfinansējumu mazāk nekā 50 % apmērā no kopējām darbības izmaksām, Komisija var izmantot:

(a)  ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kas minēts Finanšu regulas ▌180. panta 3. punktā▌ un ko piešķir, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, tos vērtējot attiecībā pret iepriekš noteiktiem starpposma mērķiem vai veiktspējas rādītājiem, vai

(b)  vienreizēju maksājumu, kas minēts Finanšu regulas ▌182.▌ pantā un ko piešķir, pamatojoties uz darbības provizorisko budžetu, kuru jau apstiprinājušas līdzfinansējošo dalībvalstu un asociēto valstu iestādes.

2.  Vienreizējā maksājumā ieskaita netiešās izmaksas.

18. pants

Iepirkums pirmskomercializācijas posmā

1.  Savienība var atbalstīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, piešķirot dotāciju līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem subjektiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES(17), 2014/25/ES(18) un 2009/81/EK(19) un kas kopīgi organizē aizsardzības ▌pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu vai koordinē savas iepirkuma procedūras.

2.  Iepirkuma procedūrās:

(a)  ievēro šīs regulas noteikumus;

(b)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (piegāde no vairākiem avotiem);

(c)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kurš(-i) piedāvā visizdevīgāko cenu, vienlaikus nodrošinot to, ka nepastāv interešu konflikts.

19. pants

Garantiju fonds

Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

20. pants

Atbilstības nosacījumi attiecībā uz iepirkumu un godalgām

1.  Šīs regulas 10. un 11. pantu piemēro mutatis mutandis godalgām.

2.  Šīs regulas 10. pantu, atkāpjoties no Finanšu regulas 176. panta, un 11. pantu piemēro mutatis mutandis 11. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto pētījumu iepirkumiem.

II SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PĒTNIECĪBAS DARBĪBĀM

22. pants

Īpašumtiesības uz pētniecības darbību rezultātiem

1.  Fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti pieder saņēmējiem, kuri tos radījuši. Ja tiesību subjekti kopīgi rada rezultātus un ja to attiecīgo ieguldījumu nav iespējams noskaidrot vai ja nav iespējams nošķirt šādus kopīgus rezultātus, tiesību subjektiem ir kopīgas īpašumtiesības uz rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši saviem dotāciju nolīgumā noteiktajiem pienākumiem.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja Savienības atbalsts tiek sniegts publiskā iepirkuma veidā, fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti pieder Savienībai. Dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas piekļūt rezultātiem.

3.  Fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti ▌nav pakļauti nevienas neasociētās trešās valsts un neviena neasociētās trešās valsts subjekta kontrolei vai ierobežojumiem, ko īsteno tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu.

4.  Neskarot šā panta 8.a punktu, attiecībā uz rezultātiem, ko saņēmēji radījuši, izmantojot fonda finansiāli atbalstītas darbības, Komisija tiek ex ante informēta par ikvienu īpašumtiesību nodošanas vai ekskluzīvas licences piešķiršanas gadījumu neasociētajai trešai valstij vai neasociētas trešās valsts subjektam. Ja šāda īpašumtiesību nodošana ir pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm vai šīs regulas mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā, no šī fonda piešķirtais finansējums ir jāatmaksā.

5.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādēm ir tiesības piekļūt īpašajam ziņojumam par pētniecības darbību, kas saņēmusi Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez autoratlīdzības, un Komisija tās nodod dalībvalstīm un asociētajām valstīm, pirms tam pārliecinoties, ka ir ieviesti attiecīgi konfidencialitātes pienākumi.

6.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādes izmanto īpašo ziņojumu vienīgi tādām vajadzībām, kas saistītas ar izmantošanu to bruņotajos spēkos vai drošības vai izlūkošanas spēkos vai šādu spēku vajadzībām, tostarp saistībā ar to sadarbības programmām. Šāda izmantošana cita starpā ietver pētījumus, izvērtēšanu, novērtēšanu, pētniecību, konstruēšanu ▌un ražojumu atzīšanu un sertifikāciju, ekspluatāciju, apmācību un iznīcināšanu ▌, kā arī tehnisko prasību novērtēšanu un izstrādi iepirkumam.

7.  ▌Saņēmēji piešķir Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām tiesības bez autoratlīdzības piekļūt fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultātiem pienācīgi pamatota mērķa vajadzībām, proti, lai tās savas kompetences jomā izstrādātu, īstenotu un pārraudzītu esošo Savienības politiku vai programmas. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai.

8.  Lai nodrošinātu rezultātu maksimālu izmantošanu un novērstu netaisnīgu priekšrocību radīšanu, attiecībā uz iepirkumu pirmskomercializācijas posmā finansēšanas nolīgumos un līgumos paredz īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai saņēmēji piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Visām dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības bez autoratlīdzības piekļūt īpašajam ziņojumam. Ja līgumslēdzējs neveic rezultātu komerciālu izmantošanu noteiktā termiņā pēc iepirkuma pirmskomercializācijas posmā, kā noteikts līgumā, tas visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodod tālāk līgumslēdzējām iestādēm.

8.a  Šajā regulā paredzētie noteikumi neskar tādu ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu, kuros ietverti fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti, un neskar dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

8.b   Jebkurām divām vai vairākām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm, kas daudzpusēji vai Savienības organizatoriskajā satvarā ir kopīgi noslēgušas vienu vai vairākus līgumus ar vienu vai vairākiem saņēmējiem nolūkā turpināt kopīgi attīstīt fonda atbalstītus pētniecības darbību rezultātus, ir tiesības piekļūt šo darbību rezultātiem, kas pieder šādiem saņēmējiem un ir nepieciešami līguma vai līgumu izpildei. Šādas piekļuves tiesības tiek piešķirtas bez autoratlīdzības un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka minētās tiesības tiks izmantotas tikai līgumā vai līgumos paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti piemēroti konfidencialitātes pienākumi.

III SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI IZSTRĀDES DARBĪBĀM

23. pants

Izstrādes darbību papildu atbilstības kritēriji

1.  ▌Konsorcijs apliecina, ka pasākuma pārējās izmaksas, kas netiek segtas no Savienības atbalsta, tiks segtas no citiem finansējuma līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu ▌vai asociēto valstu iemaksām vai citiem tiesību subjektu līdzfinansējuma veidiem.

2.  Pasākumi, kas minēti 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā, tiek balstīti uz saskaņotām spēju prasībām, par kurām kopīgi vienojušās vismaz divas dalībvalstis ▌vai asociētās valstis.

3.  Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 11. panta 3. punkta e)–h) apakšpunktā, konsorcijs ar valsts iestāžu izdotiem dokumentiem apliecina, ka:

(a)  vismaz divas dalībvalstis ▌vai asociētās valstis ir iecerējušas koordinēti iegādāt gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot kopīgu iepirkumu;

(b)  pasākums ir balstīts uz kopīgām tehniskajām specifikācijām, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis ▌vai asociētās valstis, kas līdzfinansē darbību vai kas ir iecerējušas kopīgi iepirkt gatavo ražojumu vai kopīgi izmantot tehnoloģiju.

24. pants

Izstrādes darbību papildu piešķiršanas kritēriji

Papildus 13. pantā minētajiem piešķiršanas kritērijiem darba programmā ▌arī ņem vērā:

(a)  ieguldījumu efektivitātes palielināšanā visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā, tostarp izmaksu lietderības un sinerģijas potenciāla palielināšanā iepirkuma un tehniskās apkopes procesā un iznīcināšanas procesos;

(b)  ieguldījumu Eiropas aizsardzības rūpniecības turpmākā integrēšanā visā Savienībā, saņēmējiem apliecinot, ka dalībvalstis ir apņēmušās koordinētā veidā kopīgi izmantot, turēt īpašumā vai uzturēt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

25. pants

Īpašumtiesības uz izstrādes darbību rezultātiem

1.  Savienībai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti fonda finansiāli atbalstītu izstrādes darbību rezultātā, un Savienībai nav intelektuālā īpašuma tiesību attiecībā uz minēto darbību rezultātiem.

2.  Fonda finansiāli atbalstītu darbību rezultāti ▌nav pakļauti neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu īstenotai kontrolei vai ierobežojumiem, ko īsteno tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu.

2.a  Šī regula neietekmē dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

3.  Neskarot šā panta 2.a punktu, attiecībā uz rezultātiem, ko saņēmēji radījuši, izmantojot fonda finansiāli atbalstītas darbības, Komisiju ex ante informē par ikvienu īpašumtiesību nodošanas gadījumu ▌neasociētajai trešai valstij vai neasociētas trešās valsts subjektiem. Ja šāda īpašumtiesību nodošana ir pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm vai 3. pantā noteiktajiem mērķiem ▌, ▌no fonda piešķirtais finansējums ir jāatmaksā.

4.  ▌Ja Savienības palīdzību sniedz pētījuma publiskā iepirkuma veidā, ▌dalībvalstīm ▌vai asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas saņemt neekskluzīvu licenci pētījuma izmantošanai.

IV SADAĻA

PĀRVALDĪBA, PĀRRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

27. pants

Darba programmas

1.  Fondu īsteno ar gada darba programmām, kas izstrādātas saskaņā ar Finanšu regulas ▌110.▌ pantu. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām. Darba programmās norāda kopējo budžetu, kas paredzēts MVU pārrobežu dalībai.

2.  Komisija pieņem darba programmas, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

3.  Darba programmās izsmeļoši nosaka pētniecības tematus un darbību kategorijas, kuras būtu finansiāli atbalstāmas no fonda. Šīs kategorijas atbilst 3. pantā minētajām aizsardzības prioritātēm.

Izņemot to darba programmas daļu, kas paredzēta aizsardzības jomā izmantojamām revolucionārām tehnoloģijām, minētie pētniecības temati un darbību kategorijas attiecas uz produktiem un tehnoloģijām šādās jomās:

(a)  sagatavošana, aizsardzība, izvēršana un ilgtspējība;

(b)  informācijas pārvaldība, pārākums un vadība, kontrole, komunikācija, datori, izlūkošana, novērošana un rekognoscēšana (C4ISR), kiberaizsardzība un kiberdrošība un

(c)  spēka lietošana un efektori.

4.  Attiecīgā gadījumā darba programmās iekļauj funkcionālas prasības un norāda ES finansējuma formu saskaņā ar 8. pantu, vienlaikus nekavējot konkurenci uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus līmenī.

Darba programmās var ņemt vērā arī tādu fonda jau finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultātu, kas uzrāda pievienotu vērtību, pārcelšanu uz izstrādes posmu.

28. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju, lai tā izteiktu savu viedokli un sniegtu ekspertu atzinumus. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestu uzaicina palīdzēt.

Komitejas sanāksmes notiek arī īpašos sastāvos, tostarp lai pārrunātu aizsardzības un drošības aspektus, kas saistīti ar fonda satvarā veiktajām darbībām.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

28.a pants

Apspriešanās ar projekta vadītāju

Ja dalībvalsts vai asociētā valsts ieceļ projekta vadītāju, Komisija pirms maksājuma veikšanas apspriežas ar projekta vadītāju par darbības īstenošanā panākto progresu.

29. pants

Neatkarīgi eksperti

1.  Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri palīdz 7. pantā minētajā ētikas pārbaudē un priekšlikumu izvērtēšanā, ievērojot Finanšu regulas ▌237.▌ pantu. ▌

2.  Neatkarīgie eksperti ir Savienības pilsoņi no cik vien iespējams plaša dalībvalstu loka, un tos atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, kas adresēti ▌aizsardzības ministrijām un pakārtotām aģentūrām, citām attiecīgām valdības struktūrām, pētniecības institūtiem, universitātēm, uzņēmumu asociācijām vai uzņēmumiem aizsardzības nozarē, lai izveidotu ekspertu sarakstu. Atkāpjoties no Finanšu regulas ▌237.▌ panta, minēto sarakstu nepublisko.

3.  Iecelto neatkarīgo ekspertu drošības datus validē attiecīgā dalībvalsts.

4.  Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz ekspertu drošības datiem, šīs regulas 28. pantā minēto komiteju reizi gadā informē par ekspertu sarakstu. Komisija arī nodrošina, ka eksperti nevērtē, nekonsultē un nepalīdz jautājumos, kuros tiem ir interešu konflikts.

5.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem.

30. pants

Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana

1.  Šīs regulas piemērošanas jomā:

(a)  katra dalībvalsts ▌nodrošina, ka tā sniedz tāda paša līmeņa Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību kā ▌Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES(20) pielikumos;

(a1)  Komisija aizsargā klasificētu informāciju saskaņā ar drošības noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai;

(c)  fiziskās personas, kuru dzīvesvieta ir ▌trešās valstīs, un juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību ▌trešās valstīs, var strādāt ar klasificētu Eiropas Savienības informāciju saistībā ar fondu vienīgi tad, ja tām minētajās valstīs piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmumā 2013/488/ES ▌;

(c1)   trešā valstī vai starptautiskā organizācijā piemēroto drošības noteikumu līdzvērtīgumu nosaka informācijas drošības nolīgumā (tostarp, ja piemērojams, industriālās drošības lietās), ko Savienība noslēdz ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar LESD 218. pantā paredzēto procedūru un ņemot vērā Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu;

(d)  neskarot Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu un noteikumus, ar ko reglamentē industriālās drošības jomu, kā norādīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, fiziskām personām vai juridiskām personām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var piešķirt piekļuvi klasificētai Eiropas Savienības informācijai, ja tas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tiek uzskatīts par vajadzīgu un atbilst šādas informācijas būtībai un saturam, saņēmēja nepieciešamībai zināt un priekšrocības pakāpei, kāda no informācijas nodošanas ir Savienībai.

2.  Ja darbības ir saistītas ar klasificētu informāciju vai ja šāda informācija tajās ir nepieciešama ▌vai iekļauta, attiecīgā finansējuma struktūra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus dokumentācijā precizē pasākumus un prasības, kas nepieciešami šādas informācijas drošības garantēšanai vajadzīgajā līmenī.

3.  Komisija izveido aizsargātu apmaiņas sistēmu, lai atvieglotu sensitīvas un klasificētas informācijas apmaiņu starp Komisiju ▌un ▌dalībvalstīm un asociētajām valstīm un – attiecīgā gadījumā – pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem. Sistēmā ņem vērā dalībvalstu nacionālās drošības regulējumu.

4.  Lēmumu par pētniecības vai izstrādes darbības veikšanā radītas klasificētas jaunas informācijas autorību pieņem dalībvalstis, kuru teritorijā saņēmēji veic uzņēmējdarbību. Šajā nolūkā minētās dalībvalstis var pieņemt lēmumu par īpašu drošības sistēmu ar darbību saistītas klasificētas informācijas aizsardzībai un apstrādei un par to informē Komisiju. Šādas drošības sistēmas izveide neskar Komisijas iespēju piekļūt informācijai, kas vajadzīga darbības īstenošanai.

Ja minētās dalībvalstis neizveido šādu īpašu drošības sistēmu, Komisija izveido drošības sistēmu darbībai saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 noteikumiem.

Darbībai piemērojamā drošības sistēma ir jāievieš ne vēlāk kā pirms finansēšanas nolīguma vai līguma parakstīšanas.

31. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.  Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par fonda virzību ceļā uz 3. pantā noteiktā vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par fonda panākumiem virzībā uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 36. pantu attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Komisija regulāri pārrauga fonda īstenošanu un ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākto progresu, tostarp par to, kā fonda īstenošanā tiek ņemta vērā pieredze, kas apzināta un gūta saistībā ar EDIDP un PADR. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos pārraudzības pasākumus.

4.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka fonda īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

32. pants

Fonda izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Fonda starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ▌ir pieejama pietiekama informācija par tā īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējuma ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par fonda pārvaldību, tostarp noteikumiem, kas attiecas uz neatkarīgiem ekspertiem, 7. pantā minēto ētikas procedūru īstenošanu un pieredzi, kas gūta no EDIDP un PADR, īstenošanas līmeni, projekta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem, tostarp par MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaistes līmeni un to pārrobežu dalības pakāpi, netiešo izmaksu atlīdzināšanas likmēm, kā noteikts 16. pantā, summām, kuras uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ir piešķirtas revolucionārām tehnoloģijām, un finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar Finanšu regulas ▌195.▌ pantu līdz 2024. gada 31. jūlijam. Starpposma izvērtējumā iekļauj arī informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm, atsevišķos projektos iesaistīto valstu skaitu un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā.

3.  Īstenošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 2027. gada 31. decembra Komisija veic fonda īstenošanas galīgo izvērtēšanu. Galīgā izvērtējuma ziņojumā iekļauj īstenošanas rezultātus un, ciktāl iespējams, fonda ietekmes laikposmu. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām apspriedēm ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Ziņojums arī palīdz noskaidrot, kādos aspektos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē Savienība ir atkarīga no trešām valstīm. Tajā arī analizē cita starpā MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalību fonda ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību integrāciju globālajā vērtības veidošanas ķēdē un fonda ieguldījumu Spēju attīstības plāna apzināto trūkumu novēršanā. Izvērtējumā arī iekļauj informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.

4.  Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

33. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas ▌127.▌ pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu. Eiropas Revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu kontus saskaņā ar LESD 287. pantu.

34. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts fondā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, ▌OLAF un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ▌.

35. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Iespēju publicēt akadēmiskus darbus, kas balstīti uz pētniecības darbību rezultātiem, reglamentē finansējuma vai finansēšanas nolīgumā.

2.  Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu ▌komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.a  Finanšu resursi, kas piešķirti fondam, var veicināt arī izplatīšanas pasākumu, kontaktu veidošanas pasākumu un izpratnes veidošanas pasākumu organizēšanu, jo īpaši nolūkā atvērt piegādes ķēdes, lai veicinātu MVU pārrobežu dalību.

V SADAĻA

DELEĢĒTI AKTI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Deleģēti akti

1.  Pilnvaras pieņemt 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

3.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

37. pants

Atcelšana

Regulu (ES) 2018/1092 (Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma) atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

38. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu – līdz to slēgšanai – saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1092, kā arī sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai, kā arī to rezultātiem.

2.  No fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp fondu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējiem fondiem, ▌Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI, AR KURIEM ZIŅO PAR FONDA VIRZĪBU UZ TĀ KONKRĒTO MĒRĶU SASNIEGŠANU

3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktais konkrētais mērķis

1. rādītājs Dalībnieki

Mēra pēc iesaistīto tiesību subjektu skaita (sadalījumā pēc lieluma, veida un valstspiederības)

2. rādītājs Sadarbīgi pētījumi

Mēra pēc

2.1   finansēto projektu skaita un vērtības

2.2   pārrobežu sadarbības – to līguma slēgšanas tiesību daļas, kas piešķirtas MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, un pārrobežu sadarbības līgumu vērtības

2.3   to saņēmēju daļas, kuri pirms fonda stāšanās spēkā neveica pētniecības darbības ar lietojumiem aizsardzības jomā

3. rādītājs Inovatīvi ražojumi

Mēra pēc

3.1   tādu jaunu patentu skaita, kas radušies fonda finansiāli atbalstītu projektu rezultātā

3.2   apkopota patentu sadalījuma starp vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, MVU un tiesību subjektiem, kas nav ne vidējas kapitalizācijas sabiedrības, ne MVU

3.3   apkopota patentu sadalījuma pa dalībvalstīm

3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktais konkrētais mērķis

4. rādītājs Sadarbīga spēju attīstīšana

Mēra pēc to finansēto darbību skaita un vērtības, ar kurām risina Spēju attīstības plānā apzinātos spēju trūkumus

4. rādītājs Nepārtraukts atbalsts visā pētniecības un izstrādes ciklā

Mēra pēc tā, vai pamatā ir IĪT vai rezultāti, kas radīti iepriekš atbalstītās darbībās

5. rādītājs Darbvietu radīšana/atbalsts

Mēra pēc atbalstīto aizsardzības pētniecības un izstrādes darbinieku skaita katrā dalībvalstī

(1) OV C 110, 22.3.2019., 75. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 12. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)05165).
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienošanās, ir iezīmēts pelēkā krāsā.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(5) Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES) 2018/1092, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(9) Atsauce, kas jāatjaunina: OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Līgums ir pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(11) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(12) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(13) Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).
(16)
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(20) OV L 274, 15.10.2013., 1.–50. lpp.


Riska darījumi segto obligāciju veidā ***I
PDF 124kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (COM(2018)0093 – C8-0112/2018 – 2018/0042(COD))
P8_TA(2019)0431A8-0384/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Segtās obligācijas un segto obligāciju publiskā uzraudzība ***I
PDF 129kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES (COM(2018)0094 – C8-0113/2018 – 2018/0043(COD))
P8_TA(2019)0432A8-0390/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Programma InvestEU ***I
PDF 488kWORD 128k
Rezolūcija
Konsolidētais teksts
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu InvestEU (COM(2018)0439 – C8-0257/2018 – 2018/0229(COD))
P8_TA(2019)0433A8-0482/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0439),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. pantu un 175. panta trešo daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0257/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 17. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 5. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma politikas komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0482/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../..., ar ko izveido programmu InvestEU

P8_TC1-COD(2018)0229


EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. pantu un 175. panta trešo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(4),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(5),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(6),

tā kā:

(1)  Infrastruktūras ieguldījumu darbības Savienībā 2016. gadā samazinājās līdz 8 % no ES IKP salīdzinājumā ar 2,2 % 2009. gadā un bija par aptuveni 20 % zemākas nekā ieguldījumu līmenis pirms pasaules finanšu krīzes. Tādējādi, lai gan Savienībā ir novērojama ieguldījumu attiecības pret IKP atlabšana, tā joprojām nav tik liela, kā varētu gaidīt spēcīgas atlabšanas laikā, un nav pietiekama, lai kompensētu nepietiekamo ieguldījumu gadus. Vēl svarīgāk ir tas, ka pašreizējais ieguldījumu līmenis un prognozes neatbilst Savienības strukturālo ieguldījumu vajadzībām ilgtermiņa izaugsmes uzturēšanai, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un globālo konkurētspēju, tostarp attiecībā uz inovācijām, prasmēm, infrastruktūru, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), un vajadzību risināt nozīmīgas sociālas problēmas, piemēram, ilgtspējību vai iedzīvotāju novecošanu. Tādēļ ir vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas ar mērķi mazināt ieguldījumu nepietiekamību konkrētās nozarēs Savienības politikas mērķu īstenošanai.

(2)  Novērtējumos ir uzsvērts, ka 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros īstenoto finanšu instrumentu dažādība ir radījusi nelielu pārklāšanos. Šī dažādība ir arī radījusi sarežģījumus starpniekiem un galasaņēmējiem, kuri saskārās ar atšķirīgiem atbalsttiesīguma un ziņošanas noteikumiem. Nesaderīgu noteikumu rezultātā ir bijis arī grūtāk kombinēt vairākus Savienības fondus, lai gan šāda kombinācija būtu bijusi izdevīga, lai atbalstītu projektus, kam bija nepieciešams dažāda veida finansējums. Tāpēc, balstoties arī uz pieredzi, kas gūta Investīciju plāna Eiropai ietvaros izveidotā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda īstenošanā, būtu jāizveido vienots fonds — fonds InvestEU —, lai panāktu efektīvāku darbības atbalstu galasaņēmējiem, integrējot un vienkāršojot finanšu piedāvājumu saskaņā ar vienotu budžeta garantijas shēmu, tādējādi uzlabojot Savienības intervences ietekmi un vienlaikus samazinot Savienības budžeta izmaksas.

(3)  Lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi un stimulētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un nodarbinātību, pēdējo gadu laikā Savienība ir pieņēmusi vērienīgas stratēģijas, piemēram, stratēģiju “Eiropa 2020”, kapitāla tirgu savienību, digitālā vienotā tirgus stratēģiju, Eiropas darba kārtību kultūrai, tiesību aktu paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, zemu emisiju mobilitātes stratēģiju, ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, ▌kosmosa stratēģiju Eiropai, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāru. Fondam InvestEU būtu jāizmanto un jāpastiprina sinerģija starp minētajām savstarpēji pastiprinošajām stratēģijām, sniedzot atbalstu ieguldījumiem un piekļuvi finansējumam.

(4)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir satvars valsts reformu prioritāšu apzināšanai un to īstenošanas uzraudzībai. Dalībvalstis, vajadzības gadījumā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm, izstrādā pašas savas valsts daudzgadu ieguldījumu stratēģijas, lai atbalstītu minētās reformu prioritātes. Stratēģijas būtu jāiesniedz kopā ar ikgadējām valsts reformu programmām, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kas atbalstāmi ar valsts vai Savienības finansējumu, vai abiem finansējuma veidiem. Tām arī būtu jākalpo tam, lai Savienības finansējumu izmantotu saskaņoti un lai maksimāli palielinātu pievienoto vērtību finansiālajam atbalstam, ko attiecīgā gadījumā saņemtu jo īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas investīciju stabilizācijas funkcijas un fonda InvestEU.

(5)  Fondam InvestEU būtu jāpalīdz uzlabot Savienības konkurētspēju un sociāli ekonomisko konverģenci, tostarp inovācijas, digitalizācijas un resursu efektīvas izmantošanas saskaņā ar aprites ekonomikas principiem jomā, Savienības ekonomikas izaugsmes ilgstpējību un iekļaušanu, un sociālo noturību ▌un integrāciju Savienības kapitāla tirgos, tostarp risinājumus to sadrumstalotības novēršanai un Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai. Šajā sakarā fondam InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuri ir tehniski, ekonomiski un sociāli dzīvotspējīgi, nodrošinot sistēmu, lai izmantotu parāda, riska dalīšanas un pašu kapitāla instrumentus, kuru pamatā ir Savienības budžeta garantijas un attiecīgā gadījumā īstenošanas partneru finansiālās iemaksas. Tam vajadzētu būt balstītam uz pieprasījumu, savukārt atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu vienlaikus būt vērstam uz to, lai nodrošinātu stratēģiskus, ilgtermiņa ieguvumus galvenajās Savienības politikas jomās, kurās finansējums citādi netiktu nodrošināts vai tiktu nodrošināts nepietiekami, tādējādi palīdzot sasniegt Savienības politikas mērķus. Atbalstam no fonda būtu jāaptver plašs nozaru un reģionu loks, vienlaikus izvairoties no pārmērīgas koncentrēšanas nozaru līmenī vai ģeogrāfiskā ziņā.

(5a)  Kultūras un radošās nozares ir noturīgas un ātri augošas ekonomikas nozares Savienībā, radot gan ekonomikas, gan kultūras vērtību no intelektuālā īpašuma un individuālā radošuma. Tomēr to aktīvu nemateriālā būtība ierobežo piekļuvi privātajam finansējumam, kas ir ļoti svarīgs, lai varētu veikt ieguldījumus, paplašinātu darbību un konkurētu starptautiskā līmenī. Pogrammai InvestEU vajadzētu arī turpmāk atvieglot kultūras un radošo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam.

(6)  Fondam InvestEU būtu jāatbalsta ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos, tostarp kultūras mantojumā, lai veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, ieguldījumus un nodarbinātību, tādējādi uzlabojot labklājību un ienākumu taisnīgāku sadali, kā arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā. InvestEU finansētiem projektiem būtu jāatbilst Savienības vides un sociālajiem standartiem, tostarp darba tiesībām. Ar fonda InvestEU starpniecību veiktajām intervencēm būtu jāpapildina ar dotācijām sniegtais Savienības atbalsts.

(7)  Savienība atbalstīja mērķus, kas tika izvirzīti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķos un Parīzes nolīgumā 2015. gadā, ka arī Sendai ietvarprogrammā katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam. Lai izpildītu saskaņotos mērķus, tostarp tos, kas iekļauti Savienības vides politikas nostādnēs, ir būtiski jāpastiprina centieni īstenot ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc ilgtspējīgas attīstības principiem vajadzētu būt īpaši izceltiem, izstrādājot fondu InvestEU.

(8)  Programmai InvestEU būtu jāpalīdz Savienībā izveidot ilgtspējīgu finanšu sistēmu, kura atbalsta privātā kapitāla pārorientēšanu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas rīcības plānā “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”(7).

(9)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, programma InvestEU palīdzēs integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārējo mērķi ― 25 % Savienības budžeta izdevumu veltīt klimata mērķu sasniegšanai DFS 2021.–2027. gada periodā un gada mērķi ― 30 % pēc iespējas ātri un ne vēlāk kā līdz 2027. gadam. Ir paredzams, ka darbības saskaņā ar programmu InvestEU segs izmaksas vismaz 40 % apmērā no programmas InvestEU kopējā finansējuma klimata jomas mērķu īstenošanai. Attiecīgās darbības tiks apzinātas, sagatavojot un īstenojot programmu InvestEU, un atkārtoti izvērtētas saistībā ar attiecīgajiem novērtēšanas un pārskatīšanas procesiem.

(10)  Fonda InvestEU devumam klimata mērķu sasniegšanā tiks sekots, izmantojot ES klimata marķiera sistēmu, ko Komisija izstrādās sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem, un atbilstošā veidā izmantojot kritērijus, kas paredzēti [Regulā par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanas sistēmas izveidi(8)], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga. Programmai InvestEU būtu arī jāveicina ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) citu dimensiju īstenošana.

(11)  Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma 2018. gadā izdoto ziņojumu par globālajiem riskiem puse no desmit visbūtiskākajiem riskiem, kas apdraud pasaules ekonomiku, ir saistīti ar vidi. Šādi riski ietver gaisa, augsnes, iekšzemes ūdeņu un okeānu piesārņojumu, ekstremālus laikapstākļus, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņu seku mazināšanu un pielāgošanos tām. Vides aizsardzības principi ir stingri iestrādāti līgumos un daudzās Savienības politikas nostādnēs. Tādējādi vides aizsardzības mērķu integrēšana būtu jāveicina ar fondu InvestEU saistītās darbībās. Vides aizsardzība un saistīto risku novēršana un pārvaldība būtu jāiekļauj ieguldījumu sagatavošanā un īstenošanā. ES arī būtu jāseko līdzi tās izdevumiem, kas saistīti ar bioloģisko daudzveidību un gaisa piesārņojuma kontroli, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/2284(9). Tāpēc ieguldījumam, kas piešķirts vides ilgtspējības mērķu sasniegšanai, būtu jāseko līdzi, izmantojot kopīgu metodiku, kas jāizstrādā saskaņoti ar citām Savienības programmām, ko piemēro klimata, bioloģiskās daudzveidības un gaisa piesārņojuma pārvaldībai, lai būtu iespējams atsevišķi un kopīgi izvērtēt ieguldījumu ietekmi uz galvenajiem dabas kapitāla, tostarp gaisa, ūdens, zemes un bioloģiskās daudzveidības, elementiem.

(12)  Ieguldījumu projektiem, kas saņem ievērojamu Savienības atbalstu, it īpaši infrastruktūras jomā, būtu jāpiemēro īstenošanas partnera veikta kontrole, lai noteiktu, vai tiem ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu, un, ja jā, tad būtu jāpiemēro ilgtspējības pārbaude saskaņā ar norādēm, kas Komisijai būtu jāizstrādā ciešā sadarbībā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem saskaņā ar programmu InvestEU un pareizi izmantojot kritērijus, kas paredzēti ar [Regulu par regulējuma izveidi, lai veicinātu ilgtspējīgus ieguldījumus], lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība ir vides ziņā ilgtspējīga un saskaņota ar citām Savienības programmām izstrādātajām norādēm. Saskaņā ar proporcionalitātes principu šādās norādēs būtu jāietver atbilstīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga un ilgtspējības pārbaude nebūtu jāveic projektiem, kuri ir mazāki par norādēs noteiktu konkrētu lielumu. Ja īstenošanas partneris secina, ka nav jāveic ilgtspējas pārbaude, tam būtu jāsniedz pamatojums Investīciju komitejai. Darbībām, kas nav saderīgas ar klimata mērķu sasniegšanu, nevajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu.

(13)  Zems infrastruktūras ieguldījumu līmenis Savienībā finanšu krīzes laikā mazināja Savienības spēju veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un konverģenci. Ievērojamiem ieguldījumiem Eiropas infrastruktūrā, jo īpaši starpsavienojumos un energoefektivitātē, kā arī Eiropas vienotas transporta telpas izveidē, ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Savienības ilgtspējības mērķus, tostarp izpildītu ES saistības attiecībā uz IAM un sasniegtu 2030. gada mērķus enerģētikas un klimata jomā. Tādēļ atbalstam no fonda InvestEU vajadzētu būt vērstam uz ieguldījumiem transporta, enerģētikas, tostarp energoefektivitātes un atjaunojamo un citu drošas un ilgtspējīgas mazemisijas enerģijas avotu, vides, klimata pārmaiņu, jūrlietu un digitālās infrastruktūras jomā. Programmā InvestEU būtu jāpiešķir prioritāte jomām, kurās ir nepietiekami ieguldījumi un kurās ir nepieciešami papildu ieguldījumi. Lai maksimāli palielinātu Savienības finansiālā atbalsta ietekmi un pievienoto vērtību, ir lietderīgi veicināt racionalizētu ieguldījumu procesu, kas nodrošina pamanāmību projektu plūsmai un maksimāli palielina sinerģiju starp attiecīgajām Savienības programmām, piemēram, transporta, enerģētikas un digitālajā jomā. Paturot prātā draudus drošumam un drošībai, ieguldījumu projektiem, kas saņem Savienības atbalstu, būtu jāietver infrastruktūras noturība, tostarp infrastruktūras uzturēšana un drošība, un tajos būtu jāņem vērā principi, kas attiecas uz iedzīvotāju aizsardzību sabiedriskās vietās. Tam būtu jāpapildina centieni, ko veic citi Savienības fondi, piemēram, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, kurš sniedz atbalstu drošības komponentiem ieguldījumiem publiskās vietās, transportā, enerģētikā un citā kritiskā infrastruktūrā.

(13a)  Programmai InvestEU vajadzētu palīdzēt sasniegt attiecīgā gadījumā [pārskatītās Atjaunojamo energoresursu direktīvas] un [Pārvaldības regulas] mērķus, kā arī veicināt energoefektivitāti lēmumos par ieguldījumiem.

(13b)   Patiesa multimodalitāte ir iespēja radīt efektīvu un videi draudzīgu transporta tīklu, kas izmanto maksimālo potenciālu, ko sniedz visi transporta veidi, un veido starp tiem sinerģiju. Programma InvestEU varētu atbalstīt ieguldījumus multimodāla transporta mezglos, kuri — neraugoties uz savu nozīmīgo ekonomisko potenciālu un uzņēmējdarbības paraugu — rada nozīmīgu risku privātiem ieguldītājiem. Programma arī varētu veicināt intelektisko transporta sistēmu (ITS) izstrādi un ieviešanu. Programmai InvestEU vajadzētu palīdzēt pastiprināt centienus izstrādāt un izmantot tādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot transportlīdzekļu un ceļu infrastruktūras drošību.

(13c)  Programmai InvestEU būtu jāsniedz ieguldījums ES politikā attiecībā uz jūrām un okeāniem, attīstot projektus un uzņēmumus zilās ekonomikas jomā un izstrādājot tās finanšu principus. Tas var ietvert intervenci jūrniecības uzņēmējdarbības un ražošanas, inovatīvas un konkurētspējīgas jūrniecības nozares, kā arī atjaunojamās jūras enerģijas un aprites ekonomikas jomā.

(14)  Kaut arī kopējais ieguldījumu līmenis Savienībā pieaug, ieguldījumi augstāka riska darbībās, piemēram, pētniecībā un inovācijā, joprojām ir nepietiekami. Tā rezultātā pašreizējais nepietiekamais ieguldījumu līmenis pētniecībā un inovācijā kaitē Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspējai un tās iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Fondam InvestEU būtu jānodrošina atbilstīgie finanšu produkti, kas aptvertu dažādus inovācijas cikla posmus un plašu ieinteresēto personu loku, jo īpaši lai varētu komerciālā mērogā Savienībā paplašināt un izvērst risinājumus nolūkā tos padarīt konkurētspējīgus pasaules tirgos, un sekmētu ES izcilību ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā pasaules līmenī, rīkojoties sinerģijā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp Eiropas inovācijas padomi. Šajā sakarībā kā stabils pamats šāda mērķtiecīga atbalsta nodrošināšanai būtu jāizmanto pieredze, kas gūta, īstenojot programmas “Apvārsnis 2020” finansēšanas instrumentus, piemēram, InnovFin, lai veicinātu un paātrinātu inovatīvu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

(14 a)  Tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas joma, tāpēc programmai InvestEU būtu jāpalīdz nostiprināt tā ilgtermiņa konkurētspēju, atbalstot darbības ilgtspējīga, novatoriska un digitalizēta tūrisma veicināšanai.

(15)  Steidzami ir vajadzīgi ievērojami centieni veikt ieguldījumus digitālā pārveidē un veicināt to, kā arī sadalīt tās sniegtos ieguvumus visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Spēcīgs digitālā vienotā tirgus stratēģijas politiskais satvars tagad būtu jāpapildina ar vienlīdz vērienīgu ieguldījumu, tostarp mākslīgajā intelektā, rīkojoties saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa”.

(16)  Vairāk nekā 99 % no visiem uzņēmumiem Savienībā ir ▌MVU, un tiem ir ļoti liela un būtiska ekonomiskā vērtība ▌. Tomēr to šķietami augstās riska pakāpes un nepietiekama nodrošinājuma dēļ tie saskaras ar problēmām, cenšoties piekļūt finansējumam. Papildu sarežģījumus rada MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumu vajadzība saglabāt konkurētspēju, iesaistoties digitalizācijā, internacionalizācijā, pārejā uz aprites ekonomikas struktūru un inovācijas darbībās un paaugstinot sava darbaspēka kvalifikāciju. Turklāt salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem tiem ir piekļuve ierobežotākam finansējuma avotu klāstam: tie parasti neemitē obligācijas, tiem ir tikai ierobežota piekļuve biržām vai lieliem institucionāliem ieguldītājiem. Arvien biežāk MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumiem raksturīgi inovatīvi risinājumi, piemēram, darbinieku veikta uzņēmuma iegāde vai darbinieku līdzdalība uzņēmumā. Grūtības piekļūt finansējumam ir vēl lielākas tiem MVU, kuru darbība ir vērsta uz nemateriāliem aktīviem. MVU Savienībā ir lielā mērā atkarīgi no bankām un parāda finansējuma, kas izpaužas kā banku kredīta pārtēriņš, banku aizdevumi vai līzings. Vienkāršojot piekļuvi finansējumam, ir jāatbalsta MVU, kuri saskaras ar minētajām problēmām, un jānodrošina vairāk diversificēti finansējuma avoti, lai palielinātu MVU spējas finansēt to izveidi, izaugsmi, inovāciju un ilgtspējīgu attīstību, nodrošināt to konkurētspēju un spēju pastāvēt ekonomikas lejupslīdes apstākļos un lai padarītu ekonomiku un finanšu sistēmu noturīgāku ekonomikas lejupslīdes vai satricinājumu laikā un veicinātu tās spēju radīt darbvietas un nodrošināt sociālo labklājību. Tas arī papildina jau īstenotās iniciatīvas saistībā ar kapitāla tirgu savienību. Tāpēc fondam InvestEU vajadzētu balstīties uz sekmīgām programmām, piemēram, COSME, un nodrošināt apgrozāmo kapitālu un ieguldījumus visā uzņēmuma dzīves ciklā, finansējumu līzinga darījumiem un iespēju pievērsties konkrētiem mērķorientētākiem finanšu produktiem.

(17)  Kā izklāstīts pārdomu dokumentā par Eiropas sociālo dimensiju(10), Eiropas sociālo tiesību pīlārā(11) un ES satvarā attiecībā uz ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, iekļaujošākas un taisnīgākas Savienības izveide ir viena no Savienības būtiskākajām prioritātēm, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu sociālās iekļaušanas politiku Eiropā. Nevienlīdzīgas iespējas jo īpaši skar piekļuvi izglītībai, apmācībai, kultūrai, nodarbinātībai, veselībai un sociālajiem pakalpojumiem. Ieguldījumi ar sociālo jomu, prasmēm un cilvēkkapitālu saistītā ekonomikā, kā arī neaizsargātu iedzīvotāju integrācijā sabiedrībā var uzlabot ekonomikas iespējas, jo īpaši, ja tos koordinē Savienības līmenī. Fonds InvestEU būtu jāizmanto, lai atbalstītu ieguldījumus izglītībā un apmācībā, tostarp darba ņēmēju pārkvalificēšanā un kvalifikācijas celšanā cita starpā reģionos, kuri ir atkarīgi no oglekļietilpīgas ekonomikas un kurus ir ietekmējusi strukturālā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, palīdzētu paaugstināt nodarbinātības līmeni, jo īpaši mazkvalificētiem darba ņēmējiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, un uzlabotu situāciju attiecībā uz dzimumu līdztiesību, vienlīdzīgām iespējām, paaudžu solidaritāti, veselības aprūpi un sociālo pakalpojumu nozari, sociālajiem mājokļiem, bezpajumtniecību, digitālo iekļautību, kopienu attīstību, jauniešu lomu un vietu sabiedrībā, kā arī neaizsargātiem cilvēkiem, tostarp trešo valstu valstspiederīgajiem. Programmai InvestEU būtu arī jāpalīdz atbalstīt Eiropas kultūru un radošumu. Lai nākamajā desmitgadē radītu pretsvaru sabiedrības lielajām pārmaiņas Savienībā un darba tirgū, ir jāveic ieguldījumi cilvēkkapitālā, sociālajā infrastruktūrā, mikrofinansēšanā, ētiskās un sociālās uzņēmējdarbības finansēšanā un jaunos sociālās ekonomikas darījumdarbības modeļos, tostarp sociālās ietekmes ieguldījumos un sociālo rezultātu līguma slēgšanā. Programmai InvestEU būtu jāstiprina jaunveidotā sociālā tirgus ekosistēma, palielinot finansējuma piegādi mikrouzņēmumiem, sociālajiem uzņēmumiem un sociālās solidaritātes iestādēm un to piekļuvi šim finansējumam, lai apmierinātu pieprasījumu tiem, kam tas visvairāk ir vajadzīgs. Augsta līmeņa darba grupas par ieguldījumiem Eiropas sociālajā infrastruktūrā(12) ziņojumā ir konstatēta kopējā ieguldījumu nepietiekamība vismaz 1,5 triljonu EUR apmērā laikposmā no 2018. līdz 2030. gadam sociālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, tostarp izglītības, apmācības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, kur ir nepieciešams atbalsts, tostarp Savienības līmenī. Tādēļ būtu jāizmanto publiskā, komerciālā un labdarības kapitāla kopīgais spēks, kā arī tādu alternatīvo finansējuma nodrošinātāju atbalsts kā ētiskie, sociālie un ilgtspējīgie tirgus dalībnieki un fondu atbalsts, lai atbalstītu sociālās tirgus vērtības ķēžu attīstību un palielinātu Savienības noturību.

(18)  Fondam InvestEU būtu jādarbojas četrās politikas sadaļās, atspoguļojot Savienības politikas prioritātes, proti, ilgtspējīga infrastruktūra; pētniecība, inovācija un digitalizācija; MVU; sociālie ieguldījumi un prasmes.

(18a)  Lai gan MVU sadaļā galvenā uzmanība būtu jāpievērš palīdzībai MVU, no šīs sadaļas var atbalstīt arī mazos vidējas kapitalizācijas uzņēmumus. Vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbalstu no pārējām trim sadaļām.

(19)  Katrā politikas sadaļā vajadzētu būt diviem nodalījumiem, proti, ES nodalījumam un dalībvalsts nodalījumam. ES nodalījumam būtu samērīgā veidā jānovērš Savienības mēroga vai dalībvalstij raksturīgas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; atbalstītajiem pasākumiem vajadzētu būt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai. Dalībvalsts nodalījumam būtu jādod dalībvalstīm, kā arī reģionālajām iestādēm ar savas dalībvalsts starpniecību iespēja daļu no to dalītas pārvaldības fondu līdzekļiem iemaksāt ES garantijas nodrošinājumam, lai izmantotu ES garantiju finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, nolūkā novērst konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to teritorijā, kā noteikts iemaksu nolīgumā, tostarp mazāk attīstītos reģionos un neaizsargātos un attālos reģionos, piemēram, Savienības tālākajos reģionos, lai īstenotu dalītas pārvaldības fondu mērķus. Darbības, kas atbalstītas ar fonda InvestEU palīdzību atbalstītas, izmantojot vai nu ES vai dalībvalsts nodalījumu, nedrīkstētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(20)  Dalībvalsts nodalījums būtu īpaši jāizstrādā tā, lai dalītas pārvaldības fondus varētu izmantot Savienības emitētas garantijas nodrošinājumam. Šāda iespēja palielinātu Savienības atbalstītās budžeta garantijas pievienoto vērtību, piešķirot to plašākam galasaņēmēju lokam un projektiem un dažādojot dalītas pārvaldības fondu mērķu sasniegšanas līdzekļus, vienlaikus nodrošinot iespējamo saistību konsekventu riska pārvaldību, īstenojot Komisijas sniegto garantiju netiešās pārvaldības ietvaros. Savienībai būtu jāgarantē finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas paredzētas starp Komisiju un īstenošanas partneri noslēgtos garantiju nolīgumos dalībvalsts nodalījuma ietvaros, dalītas pārvaldības fondiem būtu jāsniedz garantijas nodrošinājums, ievērojot nodrošinājuma likmi, ko Komisija nosaka un paredz ar dalībvalsti parakstītajā iemaksu nolīgumā, pamatojoties uz darbību veidu un izrietošiem paredzamiem zaudējumiem, un attiecīgā dalībvalsts uzņemtos zaudējumus, kas pārsniedz paredzamos zaudējumus, Savienības labā emitējot kompensējošu garantiju. Šādas vienošanās būtu jānoslēdz vienotā iemaksu nolīgumā ar katru dalībvalsti, kas brīvprātīgi izvēlas šādu iespēju. Iemaksu nolīgumam būtu jāietver viens vai vairāki attiecīgās dalībvalsts teritorijā īstenojami konkrēti garantiju nolīgumi, kā arī jebkāda reģionālā norobežošana, pamatojoties uz fonda InvestEU noteikumiem. Lai noteiktu nodrošinājuma likmi par katru gadījumu atsevišķi, ir vajadzīga atkāpe no Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046(13) (“Finanšu regula“) [211. panta 1. punkta]. Šajā projektā ir paredzēts arī vienots noteikumu kopums par budžeta garantijām, kuras atbalsta centralizēti pārvaldīti fondi vai dalītas pārvaldības fondi, kas atvieglotu to apvienošanu.

(20a)  Komisijas un EIB grupas partnerība būtu jāveido, izmantojot katra partnera relatīvās priekšrocības, lai nodrošinātu maksimālu politikas ietekmi, izvēršanas efektivitāti, pienācīgu budžeta un riska pārvaldības pārraudzību, un ar to būtu jāatbalsta efektīva un iekļaujoša tiešā piekļuve.

(20b)  Komisijai līdzās EIB grupai būtu jālūdz arī citu potenciālo īstenošanas partneru viedokļi par ieguldījumu pamatnostādnēm, klimata uzraudzības un ilgtspējas norāžu dokumentiem un kopējām metodoloģijām, lai nodrošinātu iekļautību un darbotiesspēju, līdz pārvaldības struktūras ir izveidotas, turklāt īstenošanas partneru iesaistīšanai būtu jānotiek konsultatīvās padomes un valdes ietvaros.

(21)  Fondam InvestEU vajadzētu būt atvērtam pret iemaksām, ko veic trešās valstis, kas ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekles, valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, un citas valstis, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti starp Eiropas Savienību un minētajām valstīm. Tam būtu jāļauj vajadzības gadījumā turpināt sadarbību ar attiecīgajām valstīm, jo īpaši pētniecības un inovācijas, kā arī MVU jomā.

(22)  Šajā regulā tiek noteikts finansējums programmas InvestEU citiem pasākumiem, kas nav ES garantijas nodrošināšana, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi [atsauce jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(14)].

(23)  Ir paredzams, ka ES garantija 40 817 500 000 EUR apmērā (faktiskajās cenās) Savienības līmenī piesaistīs papildu ieguldījumus visā Savienībā vairāk nekā 698 194 079 000 EUR apmērā, un tā būtu ▌jāsadala starp politikas sadaļām.

(23a)  Komisija [datums] paziņoja, ka “Neskarot Padomes prerogatīvas saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) īstenošanu, ja pašas dalībvalstis vai valsts attīstību veicinošas bankas, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā vai kas darbojas dalībvalsts vārdā, veic vienreizējas iemaksas ESIF vai tematiskajās vai daudzvalstu ieguldījumu platformās, kuras izveidotas Investīciju plāna īstenošanai, tad šādas dalībvalstu iemaksas principā būtu jāuzskata par vienreizējiem pasākumiem Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta nozīmē. Turklāt, neskarot Padomes prerogatīvas Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā, Komisija apsvērs, cik lielā mērā tādu pašu attieksmi kā pret ESIF (saistībā ar Komisijas paziņojumu par elastīgumu) var piemērot arī pret InvestEU kā ESIF aizstājošo instrumentu, kad tiek aplūkotas dalībvalstu skaidrā naudā veiktās vienreizējās iemaksas, lai finansētu ES garantijas papildu summu dalībvalsts nodalījuma vajadzībām.”.

(24)  ES garantija, kas ir fonda InvestEU pamatā, būtu jāīsteno netieši, Komisijai paļaujoties uz īstenošanas partneriem, kas iesaista gala starpniekus un attiecīgā gadījumā galasaņēmējus. Īstenošanas partneru atlase būtu jāveic pārredzami un bez jebkāda interešu konflikta. Komisijai ar katru īstenošanas partneri būtu jānoslēdz garantijas nolīgums, ar kuru sadala garantijas spēju no fonda InvestEU, lai atbalstītu tā finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras atbilst fonda InvestEU mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Garantijas risku pārvaldība nedrīkstētu kavēt īstenošanas partneru tiešu piekļuvi garantijai. Tiklīdz īstenošanas partneriem tiek piešķirta garantija ES nodalījumā, tiem jāuzņemas pilna atbildība par visu ieguldījumu procesu un par finansēšanas vai ieguldījumu darbību uzticamības pārbaudi. No fonda InvestEU būtu jāatbalsta projekti, kuriem parasti ir noteikts augstāks riska profils nekā tiem projektiem, kurus atbalsta īstenošanas partneru parastajās darbībās, un ko laikposmā, kad var izmantot ES garantiju, no citiem publiskajiem vai privātajiem avotiem bez fonda InvestEU atbalsta nebija iespējams īstenot vai nebija iespējams īstenot tikpat lielā apjomā.

(24a)  Fondam InvestEU būtu jāizveido pārvaldes struktūra, kuras darbībai vajadzētu būt samērīgai ar tās vienīgo uzdevumu nodrošināt ES garantijas pareizu izmantošanu atbilstoši nepieciešamībai nodrošināt ieguldījumu lēmumu politisko neatkarību. Šajā pārvaldes struktūrā būtu jāietilpst konsultatīvajai padomei, valdei un pilnībā neatkarīgai Investīciju komitejai. Pārvaldes struktūras sastāvā kopumā būtu jācenšas panākt dzimumu līdzsvaru. Pārvaldes struktūrai nevajadzētu ne ietekmēt , ne traucēt EIB grupas vai citu īstenošanas partneru lēmumu pieņemšanu, ne arī aizstāt to attiecīgās vadības struktūras.

(25)  Būtu jāizveido konsultatīva padome, kurā darbotos īstenošanas partneru pārstāvji un dalībvalstu pārstāvji, viens Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas iecelts eksperts un viens Reģionu komitejas iecelts eksperts, lai apmainītos ar informāciju un informāciju par tādu finanšu produktu ieviešanu, kurus izvērš fonda InvestEU ietvaros, un lai apspriestos par jaunām vajadzībām un jauniem produktiem, tostarp konkrētām teritoriālām tirgus nepilnībām.

(25a)  Valdei, ko veido Komisijas un īstenošanas partneru pārstāvji un viens Eiropas Parlamenta iecelts eksperts bez balsstiesībām, būtu jānosaka InvestEU stratēģiskās un darbības vadlīnijas.

(26)  Komisijai būtu jānovērtē īstenošanas partneru iesniegto ieguldījumu un finansēšanas darbību saderība ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm, savukārt lēmumi par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jāpieņem īstenošanas partnerim.

(27)  Investīciju komitejai būtu jāsaņem palīdzība no neatkarīga sekretariāta, kuru uztur Komisija un kas atskaitās Investīciju komitejas priekšsēdētājam.

(28)  Investīciju komitejai, kurā darbojas neatkarīgi eksperti, būtu jāizdara secinājumi par atbalsta piešķiršanu no ES garantijas finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kas atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, tādējādi nodrošinot ārējas zināšanas ieguldījumu novērtējumos, kas saistīti ar projektiem. Investīciju komitejai vajadzētu būt dažādiem sastāviem, lai labāk aptvertu dažādas politikas jomas un nozares.

(29)  Izvēloties īstenošanas partnerus fonda InvestEU izvēršanai, Komisijai būtu jāapsver darījumu partnera spēja sasniegt fonda InvestEU mērķus un ieguldīt pašu resursus, lai nodrošinātu pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu un dažādošanu, piesaistītu privātos ieguldītājus un nodrošinātu pietiekamu riska diversifikāciju, kā arī ▌risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas. Ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas lomu, kas paredzēta Līgumos, tās spēju darboties visās dalībvalstīs un tās iegūto pieredzi attiecībā uz pašreizējiem finanšu instrumentiem un ESIF, tā joprojām būtu jāuzskata par privileģētu īstenošanas partneri fonda InvestEU ES nodalījuma ietvaros. Turklāt EIB grupai, valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm vajadzētu būt spējīgām piedāvāt papildinošu finanšu produktu klāstu, ņemot vērā, ka to pieredze un spējas valstu un reģionālā līmenī varētu būt izdevīgas, lai maksimāli palielinātu publisko līdzekļu ietekmi uz visu Savienības teritoriju un lai nodrošinātu projektu taisnīgu ģeogrāfisko līdzsvaru. Programma InvestEU būtu jāīsteno tā, lai veicinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus mazākām un jaunākām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm. Turklāt vajadzētu būt iespējai, ka citas starptautiskas finanšu iestādes ir tās īstenošanas partneri, jo īpaši gadījumos, kad tām ir salīdzinošas priekšrocības īpašu zināšanu un pieredzes ziņā konkrētās dalībvalstīs un kad vairākums to akciju kapitāla ir ES izcelsmes. Vajadzētu būt arī iespējai citiem subjektiem, kas atbilst Finanšu regulā noteiktajiem kritērijiem, darboties kā īstenošanas partneriem.

(30)  Nolūkā veicināt labāku ģeogrāfisko diversifikāciju var izveidot ieguldījumu platformas, tajās apvienojot īstenošanas partneru centienus un zināšanas ar citām valsts attīstību veicināšanas bankām, kurām ir ierobežota pieredze finanšu instrumentu izmantošanā. Šādas struktūras būtu jāveicina, tostarp ar pieejamo atbalstu no fonda InvestEU konsultāciju centra. Ir lietderīgi apvienot līdzieguldītājus, publiskās iestādes, ekspertus, izglītības, apmācības un pētniecības iestādes, attiecīgos sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī citus attiecīgos dalībniekus Savienības, valsts un reģionālā līmenī, lai veicinātu ieguldījumu platformu izmantošanu attiecīgajās nozarēs.

(31)  ES garantija dalībvalsts nodalījuma ietvaros būtu jāpiešķir jebkuram īstenošanas partnerim, kas ir atbalsttiesīgs saskaņā ar [Finanšu regulas] [62. panta 1. punkta c) apakšpunktu], tostarp valsts vai reģionālām attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, EIB, Eiropas Investīciju fondam un citām starptautiskajām finanšu iestādēm. Izvēloties īstenošanas partnerus dalībvalsts nodalījuma ietvaros, Komisijai būtu jāņem vērā katras dalībvalsts iesniegtie priekšlikumi, kā tas noteikts iemaksu nolīgumā. Saskaņā ar [Finanšu regulas] [154. pantu] Komisijai ir jāveic novērtējums par īstenošanas partneru noteikumiem un procedūrām, lai pārliecinātos, ka tie nodrošina tādu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs Komisijas nodrošinātajam.

(32)  Par finansēšanas un ieguldījumu darbībām galu galā būtu jālemj īstenošanas partnerim savā vārdā, tās jāīsteno saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem, politikas virzieniem un procedūrām un jāatskaitās par tām savos finanšu pārskatos vai attiecīgā gadījumā jānorāda finanšu pārskatu piezīmēs. Tādēļ Komisijai būtu jāatskaitās vienīgi par tādām finanšu saistībām, kas izriet no ES garantijas, un jāatklāj garantijas maksimālā summa, tostarp visa nozīmīgā informācija par sniegto garantiju.

(33)  Fondam InvestEU būtu attiecīgā gadījumā jāpalīdz dotācijas vai finanšu instrumentus (vai tos abus), ko finansē no ES budžeta vai no citiem fondiem, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, vienmērīgi, raiti un efektīvi apvienot ar minēto garantiju gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai labāk atbalstītu ieguldījumus konkrētu tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju risināšanai.

(34)  Projektiem, kurus īstenošanas partneri iesnieguši, lai saņemtu atbalstu no programmas InvestEU, un kuri ietver apvienošanu ar atbalstu no citām Savienības programmām, būtu arī kopumā jāatbilst attiecīgo Savienības programmu noteikumos iekļautajiem mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem. Par ES garantijas izmantošanu būtu jālemj saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem.

(35)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāatbalsta spēcīgas ieguldījumu projektu plūsmas attīstība katrā politikas sadaļā, izmantojot konsultāciju iniciatīvas, kas jāīsteno EIB grupai, citiem konsultāciju partneriem vai tieši Komisijai. InvestEU konsultāciju centram būtu jāveicina ģeogrāfiskā diversifikācija, lai sasniegtu Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķus un mazinātu reģionu atšķirības. InvestEU konsultāciju centram būtu jāpievērš īpaša uzmanība mazu projektu apvienošanai lielākos portfeļos. Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar EIB grupu un citiem konsultāciju partneriem, lai nodrošinātu efektivitāti, sinerģijas un efektīvu ģeogrāfisko pārklājumu visā Savienībā, ņemot vērā gan vietējo īstenošanas partneru, gan arī Eiropas Investīciju konsultāciju centra zinātību un vietējo veiktspēju. Turklāt ▌InvestEU konsultāciju centram būtu jākļūst par centrālo piekļuves punktu projektu izstrādes palīdzībai, kas iestādēm un projektu virzītājiem tiek sniegta saskaņā ar InvestEU konsultāciju centru.

(35a)  InvestEU konsultāciju centru būtu jāizveido Komisijai sadarbībā ar EIB grupu kā galveno partneri, jo īpaši ņemot vērā saistībā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centru gūto pieredzi. Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par InvestEU konsultāciju centra politisko vadību, kā arī par centrālā piekļuves punkta pārvaldību. EIB grupai būtu jāīsteno konsultatīvas iniciatīvas saskaņā ar politikas sadaļām. Turklāt EIB grupai būtu jāsniedz darbības pakalpojumi Komisijai, tostarp sniedzot ieguldījumu stratēģiskajās un politikas pamatnostādnēs, apzinot pašreizējās un jaunās konsultāciju iniciatīvas, novērtējot konsultāciju vajadzības un sniedzot konsultācijas Komisijai par optimālajiem veidiem, kā reaģēt uz šīm vajadzībām, izmantojot esošās vai jaunās konsultāciju iniciatīvas.

(36)  Lai nodrošinātu konsultāciju pakalpojumu plašu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā un sekmīgi izmantotu vietējās zināšanas par fondu InvestEU, vajadzības gadījumā, ņemot vērā jau izveidotās atbalsta shēmas un vietējo partneru klātbūtni, būtu jānodrošina vietēja InvestEU konsultāciju centra klātbūtne, tā cenšoties uz vietas proaktīvi sniegt reālu un individuāli pielāgotu palīdzību. Lai atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu vietējā līmenī un nodrošinātu produktivitāti, sinerģijas un efektīvu atbalsta ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā, InvestEU konsultāciju centram būtu jāsadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm, kā arī jāgūst labums no to zināšanām un jāizmanto tās.

(36a)  InvestEU konsultāciju centram būtu jāsniedz konsultatīvs atbalsts nelieliem projektiem un jaunuzņēmumu projektiem, jo īpaši, ja jaunuzņēmumi vēlas aizsargāt savus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus, turklāt ņemot vērā citus esošus pakalpojumus, kas var segt šādas darbības, un cenšoties panākt sinerģijas ar tiem.

(37)  Saistībā ar fondu InvestEU ir jāatbalsta projektu izstrāde un spēju veidošana, lai attīstītu organizatoriskās spējas un tirgus attīstīšanas darbības, kas ir vajadzīgas kvalitatīvu projektu izstrādāšanai. Turklāt mērķis ir radīt nosacījumus, lai paplašinātu potenciālo atbalsttiesīgo saņēmēju skaitu jaunveidotos tirgus segmentos, jo īpaši gadījumā, ja atsevišķu projektu mazais apjoms ievērojami palielina darījumu izmaksas projekta līmenī, piemēram, sociālo finanšu ekosistēmu gadījumā, ieskaitot labdarības organizācijas un kultūras un radošās nozares. ▌Spēju veidošanas atbalstam vajadzētu būt komplementāram un papildinošam attiecībā uz darbībām, kuras veic saskaņā ar citām Savienības programmām un kuras attiecas uz konkrētu politikas jomu. Turklāt būtu jācenšas atbalstīt potenciālo projektu virzītāju, jo īpaši vietēju organizāciju un iestāžu, spēju veidošanu.

(38)  Būtu jāizveido InvestEU portāls, lai nodrošinātu viegli pieejamu un vienkārši lietojamu projektu datubāzi nolūkā veicināt tādu ieguldījumu projektu pamanāmību, kas meklē finansējumu, pastiprinātu uzmanību pievēršot iespējamai ieguldījumu projektu plūsmas nodrošināšanai īstenošanas partneriem atbilstoši Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

(39)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(15) 22. un 23. punktu programmu InvestEU ir jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Šajās prasības vajadzības gadījumā var iekļaut izmērāmus rādītājus, ko izmantot, izvērtējot InvestEU programmas ietekmi uz vietas.

(40)  Lai sekotu līdzi progresam virzībā uz Savienības mērķu īstenošanu, būtu jāīsteno stabila uzraudzības sistēma, kuras pamatā būtu izlaides, iznākumu un ietekmes rādītāji. Lai nodrošinātu pārskatatbildību Eiropas iedzīvotāju priekšā, Komisijai katru gadu būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto saistībā ar programmu InvestEU un tās ietekmi un darbībām.

(41)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(42)  Programmai InvestEU piemēro Regulu (ES, Euratom) Nr. [jaunā Finanšu regula]. Tajā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par budžeta garantijām.

(43)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 2018/1046(16) (“Finanšu regula”), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(17), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(18), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(19) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(20) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu, ieskaitot krāpšanu, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — attiecīgā gadījumā — administratīvu sankciju piemērošanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par ▌nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(21). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 — un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(44)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(45)  Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES 88. pantu] fiziskās personas un tiesību subjekti no aizjūras zemēm un teritorijām ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar programmas InvestEU noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(46)  Lai nebūtiskos šīs regulas elementus papildinātu ar ieguldījumu pamatnostādnēm un ar rezultātu pārskatu, lai ātri un elastīgi pielāgotu darbības rādītājus un koriģētu nodrošinājuma likmi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz ieguldījumu pamatnostādņu izstrādāšanu finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar dažādām politikas sadaļām, attiecībā uz rezultātu pārskatu, šīs regulas III pielikuma grozīšanu, lai pārskatītu vai papildinātu rādītājus, un attiecībā uz nodrošinājuma likmes korekcijām. Atbilstīgi proporcionalitātes principam šādās ieguldījumu pamatnostādnēs būtu jāietver attiecīgi noteikumi, lai izvairītos no nepamatota administratīvā sloga. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(47)  Ar programmu InvestEU ▌būtu jānovērš Savienības līmeņa un/vai konkrētu dalībvalstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas un jānodrošina inovatīvu finanšu produktu testēšana tirgū Savienības mērogā un sistēmas to izplatīšanai sarežģītu tirgus nepilnību gadījumā. Tāpēc rīcība Savienības līmenī ir pamatota,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido fondu InvestEU, kas nodrošina ES garantijas atbalstu finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras veic īstenošanas partneri, atbalstot Savienības iekšējās politikas nostādnes.

Ar šo regulu arī izveido konsultāciju atbalsta mehānismu, lai atbalstītu ieguldāmu projektu attīstību un piekļuvi finansējumam un lai nodrošinātu saistītu spēju veidošanu (“InvestEU konsultāciju centrs”). Ar šo regulu arī izveido datubāzi, piešķirot pamanāmību projektiem, kuriem projektu virzītāji meklē finansējumu, un sniedzot ieguldītājiem informāciju par ieguldījumu iespējām (“InvestEU portāls”).

Regulā ir izklāstīti programmas InvestEU mērķi, budžets un ES garantijas summa laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “finansējuma apvienošanas darbības” ir Savienības budžeta atbalstītas darbības, kuras no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama vai atmaksājama atbalsta formas, vai abas atbalsta formas apvieno ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī no komerciālām finanšu iestādēm un ieguldītājiem; šajā definīcijā Savienības programmas, kuras finansē no avotiem, kas nav Savienības budžets, piemēram, no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fonda, var pielīdzināt Savienības programmām, kuras finansē no Savienības budžeta;

(1a)  “EIB” ir Eiropas Investīciju banka;

(1b)  “EIB grupa” ir Eiropas Investīciju banka un tās meitasuzņēmumi vai citas struktūras, kā noteikts EIB statūtu 28. panta 1. punktā;

(1c)  “finansiālā iemaksa” ir īstenošanas partnera ieguldījums pašu riska veidā, ko līdzās ES garantijai sniedz saskaņā ar pari passu principu vai citos veidos, kas nodrošina programmas InvestEU efektīvu īstenošanu, vienlaikus panākot pienācīgu interešu saskaņošanu;

(1d)  “iemaksu nolīgums” ir juridisks instruments, kurā Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis konkretizē nosacījumus attiecībā uz ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kā noteikts 9. pantā;

(2)  “ES garantija” ir kopēja neatsaucama, beznosacījumu un pieprasījuma garantija, ko sniedz no Savienības budžeta, saskaņā ar kuru budžeta garantijas atbilstīgi [Finanšu regulas] [219. panta 1. punktam] stājas spēkā, ar īstenošanas partneriem parakstot individuālus garantijas nolīgumus;

(3)  “finanšu produkts” ir finansēšanas mehānisms vai vienošanās ▌, kurā paredzēts, ka īstenošanas partneris tieši vai ar starpnieku palīdzību nodrošina finansējumu galasaņēmējiem jebkurā no 13. pantā minētajiem veidiem;

(4)  “finansēšanas un/vai ieguldījumu darbības” ir darbības, ar kurām galasaņēmējiem tieši vai netieši sniedz finansējumu finanšu produktu veidā un kuras īstenošanas partneris veic savā vārdā, nodrošina saskaņā ar saviem iekšējiem noteikumiem, politikas virzieniem un procedūrām un atskaitās par tām savos finanšu pārskatos vai, attiecīgā gadījumā, norāda finanšu pārskatu piezīmēs;

(5)  “dalītas pārvaldības fondi” ir fondi, kas paredz iespēju piešķirt summu no to līdzekļiem budžeta garantijas nodrošināšanai no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds+ (ESF+), Kohēzijas fonds, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

(6)  “garantijas nolīgums” ir juridisks instruments, kurā Komisija un īstenošanas partneris konkretizē nosacījumus tam, lai ierosinātu finansēšanas vai ieguldījumu darbības, kurām tiktu piešķirta ES garantija, lai sniegtu budžeta garantiju minētajām darbībām un lai tās īstenotu saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

(7)  “īstenošanas partneris” ir atbalsttiesīgs darījumu partneris, piemēram, finanšu iestāde vai cits starpnieks, ar kuru Komisija paraksta garantijas nolīgumu ▌;

(8)  “InvestEU konsultāciju centrs” ir tehniskā palīdzība, kas definēta 20. pantā;

(8a)  “konsultēšanas līgums” ir juridisks instruments, ar kuru Komisija un konsultāciju partneris precizē nosacījumus InvestEU konsultāciju centra īstenošanai;

(8b)  “konsultāciju iniciatīva” ir tehniskā palīdzība un konsultatīvie pakalpojumi, ar kuriem atbalsta ieguldījumus, tostarp spēju veidošanas darbības, kā noteikts 20. panta 1. un 2. punktā, un ko īsteno konsultatīvie partneri, ārpakalpojumu sniedzēji, par kuriem Komisija vai izpildaģentūra noslēgusi līgumus, vai izpildaģentūra;

(8c)  “konsultatīvais partneris” ir tiesīgs subjekts, piemēram, finanšu iestāde vai cits subjekts, ar kuru Komisija paraksta nolīgumu īstenot vienu vai vairākas konsultāciju iniciatīvas, izņemot tādas konsultāciju iniciatīvas, kuras īsteno ar Komisijas vai izpildaģentūru nolīgtu ārpakalpojumu sniedzēju starpniecību;

(9)  “InvestEU portāls” ir datubāze, kas definēta 21. pantā;

(10)  “programma InvestEU” ir fonds InvestEU, InvestEU konsultāciju centrs, InvestEU portāls un finansējuma apvienošanas darbības kopā;

(10b)  “ieguldījumu platformas” ir īpašam nolūkam paredzēti instrumenti, pārvaldīti konti, ar līgumu izveidoti līdzfinansēšanas vai riska dalīšanas mehānismi vai citādi izveidoti mehānismi, ko subjekti izmanto, lai virzītu finanšu ieguldījumu vairāku investīciju projektu finansēšanai, un tās var būt:

a)  valsts vai vietēja līmeņa platformas, kas apvieno vairākus investīciju projektus konkrētas dalībvalsts teritorijā;

b)  pārrobežu, daudzvalstu, reģionālās vai makroreģionālās platformas, kas apvieno partnerus no vairākām dalībvalstīm, reģioniem vai trešām valstīm, kurus interesē projekti kādā konkrētā ģeogrāfiskajā apgabalā;

c)  tematiskās platformas, kas apvieno investīciju projektus konkrētā nozarē;

(11)  “mikrofinansējums” ir mikrofinansējums, kā tas definēts Regulā [[ESF +] numurs];

(13)  “valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” (NPBI) ir juridiskas personas, kuras profesionāli veic finanšu darbības un kuras dalībvalsts vai dalībvalsts struktūra ir pilnvarojusi centrālā, reģionālā vai vietējā līmenī veikt attīstības vai veicināšanas darbības;

(14)  “mazie un vidējie uzņēmumi” (“MVU”) ir mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikumā(22);

(15)  “mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības” ir vienības, kurās ir nodarbināti līdz 499 darbiniekiem un kas nav MVU;

(16)  “sociāls uzņēmums” ir sociāls uzņēmums, kā definēts Regulā [[EFS +] numurs];

(17)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības dalībvalsts.

3. pants

Programmas InvestEU mērķi

1.  Programmas InvestEU vispārējais mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas veicina:

a)  Savienības konkurētspēju, tostarp pētniecību, inovāciju un digitalizāciju;

b)  izaugsmi un nodarbinātību Savienības ekonomikā, tās ilgtspējību un vides un klimata dimensiju, kas palīdz sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes klimata nolīguma mērķus un radīt kvalitatīvas darbvietas;

c)  sociālo noturību, ▌iekļautību un novatorismu Savienībā;

ca)  zinātnes un tehnoloģiju attīstību, kā arī kultūru, izglītību un apmācību;

d)  Savienības kapitāla tirgu integrāciju un vienotā tirgus stiprināšanu, tostarp risinājumus Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotības novēršanai, Savienības uzņēmumu finansējuma avotu dažādošanai un ilgtspējīga finansējuma veicināšanai;

da)   ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas attīstību.

2.  Programmas InvestEU konkrētie mērķi ir šādi:

a)  atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības ilgtspējīgas infrastruktūras jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)  atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības pētniecības, inovācijas un digitalizācijas jomā, tostarp atbalstīt inovatīvu uzņēmumu darbības paplašināšanu un tehnoloģiju ieviešanu tirgū;

c)  paplašināt MVU un ▌mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuvi finansējumam un tā pieejamību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu vispārējo konkurētspēju;

d)  paplašināt sociālo uzņēmumu piekļuvi mikrofinansējumam un finansējumam un tā pieejamību, atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas saistītas ar sociālajiem ieguldījumiem kompetencēm un prasmēm, un attīstīt un konsolidēt sociālo ieguldījumu tirgus jomās, kas minētas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

4. pants

ES garantijas budžets un summa

1.  ES garantija ES nodalījuma vajadzībām, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, ir 40 817 500 000 EUR (faktiskajās cenās). Nodrošinājuma likmi nosaka 40 % apmērā.

Attiecīgās summas var papildināt ar ES garantijas papildu summu, ko piešķir dalībvalsts nodalījumam, kas minēts 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ņemot vērā dalībvalstu piešķīrumu saskaņā ar [Regulas [KNR] numurs](23) [10. panta 1. punktu] un [Regulas [KLP plāns] numurs](24) [75. panta 1. punktu].

Dalībvalsts nodalījuma vajadzībām ES garantijas papildu summu dalībvalstis var sniegt arī skaidras naudas veidā.

Iemaksas no 5. pantā minētajām trešām valstīm arī palielina ES garantiju, kas minēta pirmajā daļā, sniedzot nodrošinājumu skaidrā naudā pilnā apmērā saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu].

2.  Orientējošais 1. punkta pirmajā daļā minētās summas sadalījums ir izklāstīts šīs regulas I pielikumā. Komisija var vajadzības gadījumā mainīt I pielikumā minētās summas līdz 15 % attiecībā uz katru mērķi. Tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par jebkādām izmaiņām.

3.  Finansējums V un VI nodaļā paredzēto pasākumu īstenošanai ir 525 000 000 EUR (faktiskajās cenās).

4.  Šā panta 3. punktā minēto summu var izmantot arī tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas InvestEU īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

5. pants

Fonda InvestEU asociētās trešās valstis

Fonda InvestEU ES nodalījums, kas minēts 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un katra politikas sadaļa, kas minēta 7. panta 1. punktā, var saņemt iemaksas no šādām trešām valstīm, lai būtu līdzdalīga konkrētos finanšu produktos saskaņā ar [Finanšu regulas] [218. panta 2. punktu]:

a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, – saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē to līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, – saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kas ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

d)  trešās valstis — saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā un kas attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien šis nolīgums:

i)  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

ii)  nosaka nosacījumus par dalību programmās, tostarp par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar [Finanšu regulas] [21. panta 5. punktu];

iii)  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par šo programmu;

iv)  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

6. pants

Savienības finansējuma īstenošana un veidi

1.  ES garantiju īsteno netiešā pārvaldībā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta (ii), (iii), (v) un (vi) punktā. Citus šajā regulā noteiktus ES finansējuma veidus īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu, tostarp dotācijas, ko īsteno saskaņā ar tās VIII sadaļu, un pēc iespējas vienmērīgāk apvienojot saskaņā ar šo pantu īstenotās darbības un nodrošinot efektīvu un saskaņotu atbalstu Savienības politikas virzieniem.

2.  Finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuras sedz ES garantija un kuras ir daļa no finansējuma apvienošanas darbībām, ar kurām apvieno šajā regulā noteikto atbalstu ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar vienu vai vairākām citām Savienības programmām vai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) inovāciju fondu:

a)  ir saskaņotas ar politikas mērķiem un atbilst atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek lemts par atbalsta piešķiršanu;

b)  atbilst šai regulai.

3.  Finansējuma apvienošanas darbības, kurās ietverti finanšu instrumenti, kurus pilnībā finansē citas Savienības programmas vai ETS inovāciju fonds, neizmantojot šajā regulā paredzēto ES garantiju, atbilst politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti noteikumos par Savienības programmu, saskaņā ar kuru tiek sniegts atbalsts.

4.  Saskaņā ar 6. panta 2. punktu lēmumus par neatmaksājamā atbalsta veidiem un/vai finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta un kuri ir daļa no 2. un 3. punktā minētās finansējuma apvienošanas darbības, pieņem saskaņā ar attiecīgās Savienības programmas noteikumiem, un tos īsteno finansējuma apvienošanas darbības ietvaros saskaņā ar šo regulu un [Finanšu regulas] [X sadaļu].

Ziņojumā iekļauj arī informāciju par atbilstību politikas mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas izklāstīti tās Savienības programmas noteikumos, saskaņā ar kuru tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, kā arī par atbilstību šai regulai.

II NODAĻA

Fonds InvestEU

7. pants

Politikas sadaļas

1.  Fonds InvestEU darbojas, izmantojot šādas četras politikas sadaļas, kas novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas to konkrētajā darbības jomā:

a)  ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļa: ietver ilgtspējīgus ieguldījumus tādās jomās kā transports, tajā skaitā multimodāls transports, ceļu satiksmes drošība, tostarp saskaņā ar ES mērķi līdz 2050. gadam novērst ceļu satiksmes negadījumus ar bojāgājušajiem un smagi ievainotajiem, dzelzceļa un autoceļu infrastruktūras atjaunošana un uzturēšana, enerģētika, jo īpaši atjaunojamie energoresursi, energoefektivitāte atbilstoši 2030. gada enerģētikas politikas satvaram, ēku renovācijas projekti, galveno uzmanību pievēršot energotaupībai un ēku integrēšanai savienotā enerģētikas, uzkrāšanas, digitālajā un transporta sistēmā, starpsavienojumu līmeņa uzlabošana, digitālā savienojamība un piekļuve, tostarp lauku apvidos, izejvielu piegāde un pārstrāde, kosmoss, okeāni, ūdeņi, tostarp iekšzemes ūdensceļi, atkritumu apsaimniekošana saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aprites ekonomika, dabas un cita vides infrastruktūra, kultūras mantojums, tūrisms, iekārtas, mobilie aktīvi un inovatīvu tehnoloģiju ieviešana, kas veicina Savienības mērķu īstenošanu vides, klimatnoturības vai sociālās ilgtspējības jomā vai abās minētajās jomās un kas atbilst Savienības standartiem vides vai sociālās ilgtspējības jomā;

b)  pētniecības, inovācijas un digitalizācijas sadaļa: ietver pētniecības, produktu izstrādes un inovācijas darbības, tehnoloģiju un pētniecības rezultātu tālāknodošanu tirgum, tirgus veicinātāju un uzņēmumu sadarbības atbalstīšanu, inovatīvu risinājumu demonstrēšanu un izvēršanu un atbalstu inovatīvu uzņēmumu ▌izaugsmei, kā arī Savienības rūpniecības digitalizāciju;

c)  MVU politikas sadaļa: galvenokārt MVU, tostarp inovatīvu MVU un kultūras un radošajās nozarēs strādājošo MVU, kā arī mazu vidējas kapitalizācijas sabiedrību piekļuve finansējumam un tā pieejamība;

d)  sociālo ieguldījumu un prasmju sadaļa: ietver mikrofinansēšanu, sociālās uzņēmējdarbības finansēšanu un sociālo ekonomiku un pasākumus dzimumu līdztiesības prasmju, kā arī izglītības, apmācības un saistīto pakalpojumu veicināšanai; sociālo infrastruktūru (tostarp veselības un izglītības infrastruktūru un sociālos un studentu mājokļus); sociālo inovāciju; veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi; iekļautību un pieejamību, kultūras un radošās darbības ar sociālu mērķi; neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrāciju.

2.  Ja finansēšanas vai ieguldījumu darbība, kas ierosināta 19. pantā minētajai Investīciju komitejai, attiecas uz vairāk nekā vienu politikas sadaļu, to iedala tajā sadaļā, kura atbilst tās galvenajam mērķim vai vairuma tās apakšprojektu galvenajam mērķim, ja vien ieguldījumu pamatnostādnēs nav noteikts citādi.

3.  Finansēšanas un ieguldījumu darbību pārbaudēs noskaidro, vai tām ir ietekme uz vidi, klimatu vai sociālo jomu, un, ja tāda ir, piemēro pārbaudes klimata, vides un sociālās ilgtspējības jomā, lai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi un maksimāli palielinātu ieguvumus klimata, vides un sociālās dimensijas jomā. Šajā nolūkā projektu virzītāji, kuri lūdz finansējumu, iesniedz pietiekamu informāciju, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā. Projektus, kas nepārsniedz konkrētu lielumu, kas ir definēts norādēs, atbrīvo no minētajām pārbaudēm. Projekti, kas nav saderīgi ar klimata mērķu sasniegšanu, nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo regulu.

Saskaņā ar Savienības vides mērķiem un standartiem Komisijas norādes ļauj :

a)  attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām — nodrošināt noturību pret iespējamām nelabvēlīgām klimata pārmaiņu sekām, veicot novērtējumu par neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgus pielāgošanās pasākumus, un attiecībā uz seku mazināšanu — izmaksu un ieguvumu analīzē iekļaut siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu pozitīvo ietekmi;

b)  atskaitīties par konsolidētu projekta ietekmi attiecībā uz dabas kapitāla galvenajām sastāvdaļām, kas attiecas uz gaisu, ūdeni, zemi un bioloģisko daudzveidību;

c)  aplēst sociālo ietekmi, tostarp attiecībā uz dzimumu līdztiesību, konkrētu teritoriju vai iedzīvotāju sociālo iekļaušanu un to reģionu un nozaru ekonomisko attīstību, kuras skar strukturālas problēmas, piemēram, ekonomikas dekarbonizācijas nepieciešamība;

ca)  noteikt projektus, kas nav saderīgi ar klimata mērķu sasniegšanu;

cb)  sniegt īstenošanas partneriem norādījumus 3. punkta 1. daļā paredzētās pārbaudes vajadzībām. Ja īstenošanas partneris secina, ka nav jāveic ilgtspējas pārbaude, tas sniedz pamatojumu Investīciju komitejai.

4.  Īstenošanas partneri sniedz vajadzīgo informāciju, lai būtu iespējams izsekot ieguldījumiem, kas sekmē Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā, pamatojoties uz norādēm, kas Komisijai ir jāizstrādā.

5.  Īstenošanas partneri nosaka, ka vismaz 55 % ieguldījumu saskaņā ar ilgtspējīgas infrastruktūras politikas sadaļu veicina Savienības mērķu īstenošanu klimata un vides jomā.

Komisija kopā ar īstenošanas partneriem cenšas nodrošināt, ka daļu no budžeta garantijas, ko izmanto ilgtspējīgu ieguldījumu sadaļai, sadala ar mērķi nodrošināt līdzsvaru starp dažādām jomām.

6.  Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai definētu ieguldījumu pamatnostādnes katrai politikas sadaļai. Ieguldījumu pamatnostādnes sagatavo ciešā dialogā ar EIB grupu un citiem potenciālajiem īstenošanas partneriem.

6.a  Komisija sagatavo informāciju par ieguldījumu pamatnostādņu piemērošanu vai interpretāciju, kas pieejama īstenošanas partneriem, Investīciju komitejai un konsultāciju partneriem.

8. pants

Nodalījumi

1.  Katru 7. panta 1. punktā minēto politikas sadaļu veido divi nodalījumi, ar kuriem ▌tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situācijas tiek risinātas šādi:

a)  ES nodalījums risina šādas situācijas:

i)  tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kas saistītas ar Savienības politikas prioritātēm ▌;

ii)  Savienības un/vai konkrētas dalībvalsts mēroga tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas; or

iii)  ▌ tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, jo īpaši jaunas vai sarežģītas situācijas, kurās ir nepieciešams attīstīt inovatīvus finanšu risinājumus un tirgus struktūras;

b)  dalībvalsts nodalījums risina konkrētas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas vienā vai vairākos reģionos vai dalībvalstīs, lai īstenotu iemaksas veicošā dalītas pārvaldības fonda politikas mērķus, jo īpaši stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, novēršot tās reģionu nelīdzsvarotību.

2.  Panta 1. punktā minētos nodalījumus attiecīgā gadījumā izmanto savstarpēji papildinošā veidā, lai atbalstītu finansēšanas vai ieguldījumu darbības, tostarp apvienojot atbalstu no abiem nodalījumiem.

9. pants

Konkrēti noteikumi, kas piemērojami dalībvalsts nodalījumam

1.  Summas, kuras brīvprātīgi piešķīrusi dalībvalsts saskaņā ar Regulas [[KNR] numurs] [10. panta 1. punktu] vai Regulas [[KLP plāns] numurs] [75. panta 1. punktu], izmanto, lai nodrošinātu ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, kas sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajā dalībvalstī vai iespējamo dalītas pārvaldības fondu ieguldījumu InvestEU konsultāciju centram. Šīs summas veicina to politikas mērķu sasniegšanu, kas izraudzīti partnerības nolīgumā un programmās, kuras veicina InvestEU.

Summas, kas piešķirtas saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu, izmanto garantijas nodrošinājumam.

2.  Lai izveidotu minēto ES garantijas daļu dalībvalsts nodalījumā, starp dalībvalsti un Komisiju noslēdz iemaksu nolīgumu.

Regulas 9. panta 2. punkta ceturto daļu un 9. panta 5. punktu nepiemēro papildu summai, ko dalībvalsts nodrošina saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu.

Šā panta noteikumi par summām, kas piešķirtas saskaņā ar Regulas [KNR numurs] 10. panta 1. punktu vai Regulas [KLP plāns] 75. panta 1. punktu, nav piemērojami iemaksu nolīgumam attiecībā uz dalībvalsts papildu summu, kā minēts 4. panta 1. punkta trešajā daļā.

Dalībvalsts un Komisija noslēdz iemaksu nolīgumu vai groza to četru mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma par partnerības nolīguma vai KLP plāna pieņemšanu vai vienlaikus ar Komisijas lēmumu par programmas vai KLP plāna grozījumiem.

Divas vai vairākas dalībvalstis var noslēgt kopīgu iemaksu nolīgumu ar Komisiju.

Atkāpjoties no [Finanšu regulas] [211. panta 1. punkta], ES garantijas nodrošinājuma likmi dalībvalsts nodalījumā nosaka 40 % apjomā, un to var koriģēt uz leju vai uz augšu visos iemaksu nolīgumos, lai ņemtu vērā riskus, kas ir saistīti ar finanšu produktiem, kurus paredzēts izmantot.

3.  Iemaksu nolīgumā ir iekļauti vismaz šādi elementi:

a)  kopējā summa ES garantijas daļai dalībvalsts nodalījumā, kas attiecas uz konkrēto dalībvalsti, tās nodrošinājuma likme, iemaksas summa no dalītas pārvaldības fondiem, nodrošinājuma veidošanās posms saskaņā ar gada finanšu plānu un izrietošo iespējamo saistību summa, kura jāsedz ar kompensējošu garantiju, ko sniedz attiecīgā dalībvalsts;

b)  dalībvalsts stratēģija, kas ietver finanšu produktus un to minimālo sviras efektu, ģeogrāfiskais segums, tostarp nepieciešamības gadījumā reģionālais segums, projektu veidi, ieguldījumu laikposms un attiecīgā gadījumā galasaņēmēju un atbalsttiesīgo starpnieku kategorijas;

c)  potenciālais īstenošanas partneris vai partneri, kas ieteikti saskaņā ar 12. pantu, un Komisijas pienākums informēt dalībvalsti par izvēlēto īstenošanas partneri vai partneriem;

d)  dalītas pārvaldības fondu iespējamās iemaksas InvestEU konsultāciju centrā;

e)  ikgadējie ziņošanas pienākumi attiecībā uz dalībvalsti, tostarp ziņošana saskaņā ar attiecīgajiem rādītājiem, kas saistīti ar partnerības nolīgumā vai programmā ietvertajiem politikas mērķiem un minēti iemaksu nolīgumā;

f)  noteikumi par ES garantijas daļas atlīdzību no dalībvalsts nodalījuma;

g)  iespējams apvienojums ar resursiem no ES nodalījuma, tostarp vairākpakāpju struktūra, lai panāktu labāku riska segumu saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

4.  Iemaksu nolīgumu Komisija īsteno, izmantojot garantiju nolīgumus, kas parakstīti ar īstenošanas partneriem saskaņā ar 14. pantu, un konsultēšanas līgumiem, kas parakstīti ar konsultāciju partneriem.

Ja deviņu mēnešu laikā no iemaksu nolīguma parakstīšanas garantijas nolīgums nav noslēgts vai garantijas nolīguma summa nav pilnībā piešķirta, izmantojot vienu vai vairākus garantijas nolīgumus, iemaksu nolīgums zaudē spēku vai pēc abpusējas vienošanās tiek pagarināts pirmajā gadījumā vai tiek attiecīgi grozīts otrajā gadījumā ▌. Neizmantoto nodrošinājuma summu, ko veido summas, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas [KNR] [10. panta 1. punktu] vai Regulas [KLP] [75. panta 1. punktu], izmanto atkārtoti saskaņā ar Regulas [[KNR] numurs] [10. panta 5. punktu] un Regulas [[KLP plāns] numurs] [75.panta 5. punktu]. Neizmantoto nodrošinājuma summu, ko veido summas, kuras dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu, atmaksā dalībvalstij.

Ja garantijas nolīgums nav pienācīgi izpildīts termiņā, kas norādīts Regulas [[KNR] numurs [10. panta 6. punktā] vai Regulas [[KLP plāns] numurs] [75. panta 6. punktā], iemaksu nolīgumā izdara grozījumus ▌. Neizmantoto nodrošinājuma summu, ko veido summas, kuras dalībvalstis piešķīrušas saskaņā ar Regulas [KNR] [10. panta 1. punktu] vai Regulas [KLP] [75. panta 1. punktu], izmanto atkārtoti saskaņā ar Regulas [[KNR] numurs] [10. panta 5. punktu] un Regulas [[KLP plāns] numurs] [75. panta 5. punktu]. Neizmantoto nodrošinājuma summu, ko veido summas, kuras dalībvalsts piešķīrusi saskaņā ar 4. panta 1. punkta trešo daļu, atmaksā dalībvalstij.

5.  Šādi noteikumi attiecas uz ES garantijas daļas nodrošinājumu no dalībvalsts nodalījuma, kas izveidots ar iemaksu nolīgumu:

a)  pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, jebkāds nodrošinājumu gada pārpalikums, kas aprēķināts, nodrošinājumu summu, kāda ir nepieciešama saskaņā ar nodrošinājuma likmi, salīdzinot ar faktiskajiem nodrošinājumiem, izmanto atkārtoti saskaņā ar [KNR [10. panta 7. punktu] un [KLP plāns] numurs] [75. panta 7. punktu];

b)  atkāpjoties no [Finanšu regulas] [213. panta 4. punkta], pēc veidošanās posma, kas minēts 3. punkta a) apakšpunktā, nodrošinājums nerada gada papildinājumus laikā, kad ir pieejama minētā ES garantijas daļa no dalībvalsts nodalījuma;

c)  Komisija nekavējoties informē dalībvalsti, ja sakarā ar pieprasījumiem izmantot šo ES garantijas daļu no dalībvalsts nodalījuma, nodrošinājuma līmenis minētajai ES garantijas daļai kļūst mazāks par 20 % no sākotnējā nodrošinājuma;

d)  ja nodrošinājumu līmenis minētajai ES garantijas daļai no dalībvalsts nodalījuma sasniedz 10 % no sākotnējā nodrošinājuma, attiecīgā dalībvalsts pēc Komisijas pieprasījuma kopējā nodrošinājuma fondā nodrošina līdz 5 % no sākotnējā nodrošinājuma.

IIA NODAĻA

KOMISIJAS UN EIB GRUPAS PARTNERĪBA

9.a pants

Partnerības darbības joma

1.  Komisija un EIB grupa veido partnerību saskaņā ar šo regulu ar mērķi atbalstīt programmu īstenošanu un konsekvenci, iekļautību, papildināmību un izvēršanas efektivitāti. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un kā sīkāk precizēts 2. punktā minētajos nolīgumos, EIB grupa:

a)  īsteno 10. panta 1.b punktā noteikto ES garantijas daļu;

b)  atbalsta fonda InvestEU ES nodalījuma un, attiecīgā gadījumā saskaņā ar 12. panta 1. punktu, arī dalībvalsts nodalījuma īstenošanu, jo īpaši:

i)  kopā ar potenciālajiem īstenošanas partneriem veidojot ieguldījumu pamatnostādnes saskaņā ar 7. panta 6. punktu, sniedzot ieguldījumu rezultātu pārskata izstrādē saskaņā ar 19. panta 1.a punktu un citu dokumentu izstrādē, ar kuriem nosaka fonda InvestEU darbības vadlīnijas,

ii)  kopā ar Komisiju un potenciālajiem īstenošanas partneriem nosakot riska aprēķināšanas metodi un riska kartēšanas sistēmu attiecībā uz īstenošanas partneru finansēšanas un ieguldījumu darbībām, lai šādas darbības varētu novērtēt pēc kopīgas reitingu skalas;

iii)  pēc Komisijas pieprasījuma un vienojoties ar attiecīgo potenciālo īstenošanas partneri, veicot minētā iespējamā īstenošanas partnera sistēmu novērtējumu un sniedzot tam mērķtiecīgus tehniskus ieteikumus, ja un ciktāl tas vajadzīgs saskaņā ar pīlāra novērtējuma audita secinājumiem, ņemot vērā attiecīgā potenciālā īstenošanas partnera paredzēto finanšu produktu īstenošanu,

iv)  sniedzot nesaistošu atzinumu par aspektiem, kas saistīti ar banku darbību, jo īpaši par finanšu risku un finanšu noteikumiem saistībā ar ES garantijas daļu, kas jāpiešķir īstenošanas partnerim, kā noteikts garantijas nolīgumos, kuri jānoslēdz ar īstenošanas partneriem, izņemot EIB grupu. Komisija vajadzības gadījumā sadarbojas ar īstenošanas partneri, pamatojoties uz atzinuma konstatējumiem. Tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par saviem lēmumiem,

v)  veicot simulācijas un sniedzot prognozes par finanšu risku un atlīdzību kopējā portfelī, pamatojoties uz pieņēmumiem, par kuriem panākta vienošanās ar Komisiju,

vi)  veicot finanšu riska novērtēšanu un finanšu ziņošanu par kopējo portfeli, un

vii)  sniedzot Komisijai 9.a panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā nolīgumā paredzētos pārstrukturēšanas un atgūšanas pakalpojumus pēc Komisijas pieprasījuma un vienojoties ar īstenošanas partneri saskaņā ar 14. panta 2. punkta g) apakšpunktu, ja īstenošanas partneris vairs nav atbildīgs par pārstrukturēšanas un atgūšanas darbību veikšanu saskaņā ar attiecīgo garantiju nolīgumu;

c)  pēc valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes pieprasījuma var nodrošināt 20. panta 2. punkta f) apakšpunktā minēto spēju veidošanu attiecīgajai valsts attīstību veicinošai bankai vai iestādei un/vai citiem dienestiem, kas saistīti ar ES garantijas atbalstītu finanšu produktu īstenošanu;

d)  attiecībā uz InvestEU konsultāciju centru —

i)  piešķirt summu līdz [375] miljoniem EUR no 4. panta 3. punktā minētā finansējuma attiecībā uz konsultāciju iniciatīvām un darbības uzdevumiem, kas minēti ii) punktā;

ii)  sniegt konsultācijas Komisijai un veikt darbības uzdevumus, kas jānosaka 9.a panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajā nolīgumā, veicot šādas darbības:

1.  atbalstot Komisiju InvestEU konsultāciju centra izveidē, dibināšanā un darbībā;

2.  sniedzot novērtējumu par konsultatīvo pakalpojumu pieprasījumiem, kurus Komisija neuzskata par tādiem, uz kuriem attiecas esošās konsultatīvās iniciatīvas, lai atbalstītu Komisijas lēmumu par līdzekļu piešķiršanu;

3.  atbalstīt valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, nodrošinot tām spēju veidošanu, kas minēta 20. panta 2. punkta f) apakšpunktā, pēc to pieprasījuma saistībā ar to konsultatīvo spēju attīstību, lai piedalītos konsultāciju iniciatīvās;

4.  pēc Komisijas un potenciālā konsultāciju partnera pieprasījuma un saskaņā ar EIB grupas piekrišanu slēgt līgumus ar konsultāciju partneriem Komisijas vārdā par konsultāciju iniciatīvu nodrošināšanu.

EIB grupa nodrošina, ka tās 1. punkta d) apakšpunkta ii) daļā minētie uzdevumi tiek veikti pilnīgi neatkarīgi no tās konsultāciju partnera lomas.

2.  Informācija par banku pakalpojumiem, ko Komisija nosūtījusi EIB grupai saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta ii), iv), v) un vi) punktu, ir ierobežota un attiecas tikai uz informāciju, kas noteikti nepieciešama EIB grupai tās pienākumu pildīšanai saskaņā ar šiem punktiem. Komisija ciešā dialogā ar EIB grupu un potenciālajiem īstenošanas partneriem nosaka iepriekš minētās informācijas būtību un apjomu, ņemot vērā prasības par ES garantijas pareizu finanšu pārvaldību, īstenošanas partnera likumīgās intereses attiecībā uz sensitīvu komercinformāciju un EIB grupas vajadzības, lai tā varētu izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šiem punktiem.

3.  Partnerības kārtību nosaka nolīgumos, tostarp:

a)  par 10. panta 1.b punktā noteiktās ES garantijas daļas piešķiršanu un īstenošanu;

i)  garantijas nolīgumā starp Komisiju un EIB grupu, vai

ii)  atsevišķos garantijas nolīgumos starp Komisiju un EIB un/vai meitasuzņēmumiem vai citām struktūrām, kā noteikts EIB statūtu 28. panta 1. punktā;

b)  Komisijas un EIB grupas nolīgumā par 1. punkta b) un c) apakšpunktu;

c)  Komisijas un EIB grupas nolīgumā par InvestEU konsultāciju centru;

d)  pakalpojumu nolīgumos starp EIB grupu un valsts attīstību veicinošām bankām un iestādēm attiecībā uz spēju veidošanu un citiem pakalpojumiem saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu.

4.  Neskarot 15. panta 3. punktu un 20. panta 4. punktu, izmaksas, kas EIB grupai radušās saistībā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktā minēto uzdevumu veikšanu, atbilst nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās saskaņā ar 2. punkta b) punktā minēto nolīgumu, un tās var segt no atmaksājumiem vai ieņēmumiem, kas attiecināmi uz ES garantijas piešķiršanu, rīkojoties saskaņā ar Finanšu regulas 211. panta 4. un 5. punktu, vai arī tās tiek segtas no 4. panta 3. punktā minētā finansējuma, ja EIB grupa šīs izmaksas pamato, turklāt to kopējā maksimālā robežvērtība ir [7 000 000 EUR].

5.  Izmaksas, kas EIB grupai radušās saistībā ar 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā minēto darbības uzdevumu veikšanu, pilnībā sedz un apmaksā no summas, kas minēta 1. punkta d) apakšpunkta i) punkta, ja EIB grupa šīs izmaksas pamato, turklāt to kopējā maksimālā robežvērtība ir [10 000 000 EUR].

9.b pants

Interešu konflikts

Partnerības ietvaros EIB grupa veic visus vajadzīgos pasākumus un piesardzības pasākumus, lai izvairītos no interešu konfliktiem ar citiem īstenošanas partneriem, tostarp izveidojot īpašu un neatkarīgu grupu 9.a panta 1. punkta b) apakšpunkta iii), iv), v) un vi) punktā minēto uzdevumu veikšanai, uz kuru attiecas stingri konfidencialitātes noteikumi, kurus turpina piemērot arī tiem, kuri ir atstājuši grupu. EIB grupa vai citi īstenošanas partneri nekavējoties informē Komisiju par jebkuru situāciju, kas rada vai var radīt šādu konfliktu. Šaubu gadījumā Komisija izlemj, vai pastāv interešu konflikts, un par to informē EIB grupu. Interešu konflikta gadījumā EIB grupa veic atbilstīgus pasākumus. Valdi informē par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

EIB grupa veic vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai, veidojot InvestEU konsultāciju centru, izvairītos no interešu konflikta situācijām, jo īpaši attiecībā uz darbības uzdevumiem, attiecībā uz kuriem tā sniedz atbalstu Komisijai, kā minēts 9.a panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) punktā. Interešu konflikta gadījumā EIB grupa veic atbilstīgus pasākumus.

III NODAĻA

ES garantija

10. pants

ES garantija

1.  ES garantiju īstenošanas partneriem piešķir kā neatceļamu, beznosacījumu garantiju uz pieprasījumu saskaņā ar Finanšu regulas 219. panta 1. punktu un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu netiešā pārvaldībā.

1.a  ES garantijas atlīdzība ir saistīta ar finanšu produktu īpašībām un riska profilu, pienācīgi ņemot vērā to pamatā esošo finansēšanas un ieguldījumu darbību būtību un nosprausto politikas mērķu izpildi. Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar to politikas mērķu dabu, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, un lai panāktu pieejamību mērķa galasaņēmējiem, atlīdzībā var iekļaut to finansējuma izmaksu vai uzlabojuma izmaksu samazinājumu, ko sniedz galīgajam saņēmējam, izmainot ES garantijas atlīdzību vai vajadzības gadījumā no ES budžeta sedzot nenokārtotās administratīvās izmaksas, kas radušās īstenošanas partnerim, jo īpaši:

a)  situācijās, kad sarežģīti finanšu tirgus apstākļi liegtu īstenot darbības ar tirgbalstītu cenu noteikšanu, vai

b)  ja ir vajadzīgs stimulēt finansēšanas un ieguldījumu darbības nozarēs vai jomās, kurās ir būtiskas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimāla ieguldījumu situācija, un veicināt ieguldījumu platformu izveidi,

tiktāl, ciktāl ES garantijas atlīdzības samazinājums vai nenokārtoto administratīvo izmaksu segšana, ko veic īstenošanas partneri, nerada būtisku ietekmi uz InvestEU garantijas nodrošināšanu.

ES garantijas atlīdzības samazinājums dod labumu galasaņēmējiem pilnā apmērā.

1.b  Nosacījums, kas noteikts Finanšu regulas 219. panta 4. punktā, attiecas uz katru īstenošanas partneri, pamatojoties uz darījumu portfeli.

1.c  EIB grupai piešķir 75 % no ES garantijas saskaņā ar ES nodalījumu, kā minēts 4. panta 1. punkta pirmajā daļā [30 613 125 000] EUR apmērā. EIB grupa sniedz kopējo finansiālo ieguldījumu [7 653 281 250] EUR apmērā. Šo ieguldījumu sniedz tādā veidā un formā, kas veicina fonda InvestEU īstenošanu un 12. panta 2. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

1.d  Atlikušos 25 % ES garantijas saskaņā ar ES nodalījumu piešķir citiem īstenošanas partneriem, kuriem arī ir jāsniedz finansiāls ieguldījums, kas jānosaka garantijas nolīgumos.

1.e  Dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu laikposma beigās ir aptverts plašs nozaru un reģionu loks un nav pieļauta pārmērīga koncentrācija nozares vai ģeogrāfiskā līmenī. Šie centieni ietver stimulus mazākiem vai mazāk sarežģītiem NPBI, kam ir salīdzinošas priekšrocības to vietējās klātbūtnes, zināšanu un ieguldījumu kompetences dēļ. Komisija atbalsta šos centienus, izstrādājot saskaņotu pieeju.

2.  ES garantijas atbalstu var piešķirt finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, ieguldījumu laikposmam, kas beidzas 2027. gada 31. decembrī. Līgumus starp īstenošanas partneri un gala saņēmēju vai finanšu starpnieku vai jebkuru citu subjektu, kas minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, paraksta līdz 2028. gada 31. decembrim.

11. pants

Atbalsttiesīgas finansēšanas un ieguldījumu darbības

1.  Fonds InvestEU atbalsta tikai tādas finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas:

a)  atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā, jo īpaši ▌prasībām attiecībā uz tirgus nepilnībām, nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām un papildināmību, izklāstīts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un šīs regulas V pielikumā, un vajadzības gadījumā maksimāli palielina privātos ieguldījumus saskaņā ar Finanšu regulas 209. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

b)  veicina Savienības politikas mērķu sasniegšanu un ietilpst finansēšanas un ieguldījumu darbībām atbalsttiesīgu jomu tvērumā atbilstīgajā sadaļā saskaņā ar šīs regulas II pielikumu; ▌

ba)  nesniedz finansiālu atbalstu izslēgtajām darbībām, kas definētas šīs regulas V pielikuma B punktā; un

c)  atbilst ieguldījumu pamatnostādnēm.

2.  Papildus projektiem, kas atrodas Savienībā, fonds InvestEU, izmantojot finansēšanas un ieguldījumu darbības, var atbalstīt šādus projektus un darbības:

a)  ▌projektus starp subjektiem, kuri atrodas vai veic uzņēmējdarbību vienā vai vairākās dalībvalstīs, un kas attiecas uz vienu vai vairākām trešām valstīm, tostarp valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālām kandidātvalstīm, valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, Eiropas Ekonomikas zona vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija, vai aizjūras zemi vai teritoriju, kā noteikts LESD II pielikumā, vai asociēto trešo valsti, neatkarīgi no tā, vai minētajās trešās valstīs vai aizjūras zemēs vai teritorijās partneris ir vai tāda nav;

b)  finansēšanas un ieguldījumu darbības 5. pantā minētajās valstīs, kas ir veikušas iemaksu konkrētā finanšu produktā.

3.  Fonds InvestEU var atbalstīt finansēšanas un ieguldījumu darbības, sniedzot finansējumu saņēmējiem, kas ir juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību kādā no šīm valstīm:

a)  dalībvalsts vai aizjūras zeme vai teritorija, kas ar to ir saistīta;

b)  programmas InvestEU asociētā trešā valsts vai teritorija saskaņā ar 5. pantu;

c)  attiecīgā gadījumā – 2. punkta a) apakšpunktā minēta trešā valsts;

d)  citas valstis, ja nepieciešams finansēt projektu kādā valstī vai teritorijā, kas minēta a) līdz c) apakšpunktā.

12. pants

Īstenošanas partneru, izņemot EIB grupas, izvēle

1.  Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 154. pantu izvēlas īstenošanas partnerus, izņemot EIB grupu.

Īstenošanas partneri var veidot grupu. Īstenošanas partneris var būt vienas vai vairāku grupu dalībnieks.

Attiecībā uz ES nodalījumu atbilstīgie partneri ir pauduši ieinteresētību attiecībā uz 10. panta 1.c punktā minēto ES garantijas daļu▌.

Attiecībā uz dalībvalsts nodalījumu attiecīgā dalībvalsts var kā īstenošanas partnerus ierosināt vienu vai vairākus ▌darījumu partnerus no tiem darījumu partneriem, kuri ir pauduši savu ieinteresētību ▌. Attiecīgā dalībvalsts var arī ierosināt EIB grupu kā īstenošanas partneri un uz sava rēķina var slēgt līgumus ar EIB grupu par 9.a pantā minēto pakalpojumu sniegšanu.

Ja attiecīgā dalībvalsts neierosina īstenošanas partneri, Komisija saskaņā ar šā punkta otrajā daļā minēto izvēlas no tiem īstenošanas partneriem, kas var segt finansēšanas un ieguldījumu darbības attiecīgajās ģeogrāfiskajās teritorijās.

2.  Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija nodrošina, ka finanšu produktu portfelis fonda InvestEU ietvaros atbilst šādiem mērķiem:

a)  maksimāli veicināt 3. pantā noteikto mērķu izpildi;

b)  maksimāli palielināt ES garantijas ietekmi, izmantojot īstenošanas partnera piešķirtos pašu līdzekļus;

c)  attiecīgā gadījumā maksimāli izmantot privātos ieguldījumus;

ca)  veicināt novatoriskus finanšu un riska risinājumus, lai novērstu tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas;

d)  panākt ģeogrāfisko dažādošanu, pakāpeniski piešķirot ES garantiju, un dot iespēju finansēt mazākus projektus;

e)  nodrošināt pietiekamu riska dažādošanu.

3.  Izvēloties īstenošanas partnerus, Komisija arī ņem vērā:

a)  iespējamās izmaksas un atalgojumu no Savienības budžeta;

b)  īstenošanas partnera spēju pilnībā īstenot Finanšu regulas 155. panta 2. un 3. punktā minētās prasības, kas saistītas ar nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un jurisdikcijām, kas nesadarbojas.

4.  Valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes var tikt izvēlētas par īstenošanas partneriem ar nosacījumu, ka tās atbilst šajā pantā un 14. panta 1. punkta otrajā daļā noteiktajām prasībām.

13. pants

Atbalsttiesīgi finansējuma veidi

1.  ES garantiju var izmantot, lai segtu risku šādu veidu finansējumam, ko nodrošina īstenošanas partneri:

a)  aizdevumi, garantijas, pretgarantijas, kapitāla tirgus instrumenti, jebkura cita veida finansējums vai kredītkvalitātes uzlabojums, tostarp pakārtotais parāds, dalība kapitālā vai kvazikapitālā, ko tieši vai netieši sniedz, izmantojot finanšu starpniekus, fondus, ieguldījumu platformas vai citas metodes, lai novirzītu tos galasaņēmējiem;

b)  īstenošanas partnera finansējums vai garantijas citai finanšu iestādei, lai tā varētu veikt a) apakšpunktā minētās finansēšanas darbības.

Lai to segtu no ES garantijas, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto finansējumu piešķir, iegādājas vai emitē to finansēšanas vai ieguldījumu darbību labā, kas minētas 11. panta 1. punktā, ja īstenošanas partnera finansējums tika piešķirts saskaņā ar finanšu nolīgumu vai darījumu, kuru īstenošanas partneris parakstījis vai noslēdzis pēc tam, kad starp Komisiju un īstenošanas partneri tika parakstīts garantijas nolīgums, kura derīguma termiņš nav beidzies vai nav anulēts.

2.  ES garantija atbalsta finansēšanas un ieguldījumu darbības, izmantojot fondus vai citas starpniecības struktūras, saskaņā ar noteikumiem, kas jānosaka ieguldījumu pamatnostādnēs, pat ja šāda struktūra iegulda mazāko daļu no tās ieguldītajām summām ārpus Savienības un valstīs, kas minētas 11. panta 2. punktā, vai aktīvos, kas nav atbalsttiesīgi saskaņā ar šo regulu.

14. pants

Garantijas nolīgumi

1.  Komisija ar katru īstenošanas partneri noslēdz garantijas nolīgumu par ES garantijas piešķiršanu saskaņā ar šīs regulas prasībām līdz apjomam, kas ir jānosaka Komisijai.

Ja īstenošanas partneri izveido grupu ▌, tiek noslēgts vienots garantijas nolīgums starp Komisiju un katru īstenošanas partneri minētajā grupā vai ar vienu īstenošanas partneri grupas vārdā.

2.  Garantijas nolīgumos jo īpaši iekļauj šādus noteikumus:

a)  īstenošanas partnera sniedzamās finanšu iemaksas summa un noteikumi;

b)  noteikumi attiecībā uz finansējumu vai garantijām, kas īstenošanas partnerim jāsniedz citai juridiskai personai, kas piedalās īstenošanā, ja tāda ir;

c)  saskaņā ar 16. pantu – sīki izstrādāti noteikumi par ES garantijas sniegšanu, tostarp konkrētu instrumentu veidu portfeļu segums un attiecīgie notikumi, kas izraisītu iespējamus ES garantijas pieprasījumus;

d)  atlīdzība par riska uzņemšanos, kas jāpiešķir proporcionāli Savienības un īstenošanas partnera attiecīgajām riska uzņemšanās daļām vai atbilstoši pielāgojumam pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar 16. panta 1. punktu;

e)  maksājuma nosacījumi;

f)  īstenošanas partnera apņemšanās piekrist Komisijas un Investīciju komitejas lēmumiem par ES garantijas izmantošanu ierosināto finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, neskarot īstenošanas partnera lēmumu pieņemšanu par ierosināto darbību bez ES garantijas;

g)  noteikumi un procedūras attiecībā uz prasījumu atgūšanu, kas jāuztic īstenošanas partnerim;

h)  finanšu un darbības ziņojumu sniegšana un uzraudzība attiecībā uz darbībām saskaņā ar ES garantiju;

i)  galvenie darbības rādītāji, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantošanu, 3., 7. un 11. punktā izklāstīto mērķu un kritēriju izpildi, kā arī privātā kapitāla piesaisti;

j)  attiecīgā gadījumā – noteikumi un procedūras, kas saistītas ar finansējuma apvienošanas darbībām;

k)  citi būtiskie noteikumi saskaņā ar Finanšu regulas 155. panta 2. punkta un X sadaļas prasībām;

l)  piemērotu mehānismu esamība privāto ieguldītāju potenciālo bažu novēršanai.

3.  Garantiju nolīgums arī paredz, ka atlīdzība, kas pienākas Savienībai no finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, jāsniedz pēc tam, kad ir atskaitīti tie maksājumi, kas jāveic saistībā ar pieprasījumiem izmantot ES garantiju.

4.  Turklāt garantijas nolīgums paredz, ka jebkuru summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saistībā ar ES garantiju, atskaita no kopējās atlīdzības, ieņēmumu un atmaksājumu summas, kas īstenošanas partnerim ir jāmaksā Savienībai no finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula. Ja šī summa nav pietiekama, lai segtu summu, kas pienākas īstenošanas partnerim saskaņā ar 15. panta 3. punktu, atlikušo summu iegūst no ES garantijas nodrošinājuma.

5.  Ja garantijas nolīgums ir noslēgts dalībvalsts nodalījuma ietvaros, tajā var paredzēt dalībvalsts vai attiecīgo reģionu pārstāvju līdzdalību garantijas nolīguma īstenošanas uzraudzībā.

15. pants

ES garantijas izmantošanas prasības

1.  ES garantiju piešķir pēc tam, kad ir stājies spēkā garantijas nolīgums ar attiecīgo īstenošanas partneri.

2.  ES garantija sedz finansēšanas un ieguldījumu darbības tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst šajā regulā un attiecīgajās ieguldījumu pamatnostādnēs noteiktajiem kritērijiem un ja Investīciju komiteja ir secinājusi, ka tās atbilst prasībām attiecībā uz labuma gūšanu no ES garantijas atbalsta. Īstenošanas partneri arī turpmāk atbild par to, lai nodrošinātu atbilstību finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar šo regulu un attiecīgajām ieguldījumu pamatnostādnēm.

3.  Komisijai nav jāsedz īstenošanas partnerim nekādas administratīvās izmaksas vai maksas par finansēšanas un ieguldījumu darbību īstenošanu saskaņā ar ES garantiju, izņemot gadījumus, kad politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, un pieejamība mērķa galasaņēmējiem vai sniegtais finansējuma veids pēc būtības ļauj īstenošanas partnerim pienācīgi pierādīt Komisijai, ka ir nepieciešams izņēmums. Šādu izmaksu segšana no ES budžeta ir ierobežota līdz summai, kas ir stingri nepieciešama, lai īstenotu attiecīgās finansēšanas un ieguldījumu darbības, un to sniedz tikai tādā mērā, kādā ieņēmumi, ko īstenošanas partneri saņem par attiecīgajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām, nesedz izmaksas. Šādu maksu segšanas kārtību nosaka garantijas nolīgumā, un tā atbilst 14. panta 4. punktā noteiktajai kārtībai un Finanšu regulas 209. panta 2. punkta g) apakšpunktam.

4.  Turklāt īstenošanas partneris var izmantot ES garantiju, lai segtu atgūšanas izmaksu attiecīgo daļu, ja vien tās nav atskaitītas no atgūšanas ieņēmumiem saskaņā ar 14. panta 4. punktu.

16. pants

ES garantijas segums un noteikumi

1.  Atlīdzību par riska uzņemšanos sadala starp Savienību un īstenošanas partneri proporcionāli to attiecīgajai riska uzņemšanās daļai attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību vai attiecīgā gadījumā atsevišķu darbību portfeli. ES garantijas atlīdzību var samazināt pienācīgi pamatotos gadījumos, kas minēti 10. panta 1. punkta otrajā daļā.

Īstenošanas partnerim uz paša risku ir atbilstošs riska darījums ar finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kuras atbalsta ar ES garantiju, ja vien izņēmuma kārtā politikas mērķi, uz kuriem ir vērsts īstenojamais finanšu produkts, pēc būtības ir tādi, ka īstenošanas partneris nevarētu saprātīgi tajos ieguldīt savu riska uzņemšanās spēju.

2.  Ar ES garantiju sedz:

a)  attiecībā uz 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem parāda produktiem:

i)  pamatsummu un visus procentus un summas, kas pienākas īstenošanas partnerim, bet ko tas saskaņā ar finansēšanas darbību noteikumiem nav saņēmis līdz saistību nepildīšanas brīdim; attiecībā uz pakārtoto parādu par saistību neizpildes gadījumu uzskata maksājuma atlikšanu, samazināšanu vai izbeigšanas pieprasīšanu;

ii)  pārstrukturēšanas zaudējumus;

iii)  zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām tirgos, kuros ilgtermiņa riska ierobežošanas iespējas ir limitētas;

b)  attiecībā uz dalību kapitālā vai kvazikapitālā, kā minēts 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, – ieguldītās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas un zaudējumus, kas rodas no valūtu, kas nav euro, svārstībām;

c)  attiecībā uz īstenošanas partnera finansējumu vai garantijām citai juridiskai personai, kas minēta 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, – izmantotās summas un ar tām saistītās finansēšanas izmaksas.

3.  Ja Savienība veic maksājumu īstenošanas partnerim pēc ES garantijas izmantošanas pieprasījuma, to pārņem īstenošanas partnera attiecīgajās tiesībās, ciktāl tās turpina pastāvēt, kas saistītas ar jebkuru no tā finansēšanas vai ieguldījumu darbībām, ko sedz ES garantija.

Īstenošanas partneris Savienības labā veic prasījumu atgūšanu par pārņemtām summām un atmaksā Savienībai atgūtās summas.

IV NODAĻA

PĀRVALDĪBA

17. pants

Konsultatīvā padome

1.  Komisiju un valdi konsultē konsultatīva padome ▌.

1.a  Konsultatīvā padome cenšas nodrošināt dzimumu līdzsvarotību, un tās sastāvā darbojas:

a)  katra īstenošanas partnera viens pārstāvis;

b)  katras dalībvalsts viens pārstāvis;

c)  viens eksperts, kuru iecēlusi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja;

d)  viens eksperts, kuru iecēlusi Reģionu komiteja.

4.  ▌Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. EIB grupas norīkotais pārstāvis ir priekšsēdētāja vietnieks.

Konsultatīvā padome tiekas regulāri un vismaz divas reizes gadā pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. ▌

5.  Konsultatīvā padome

a)  ▌sniedz konsultācijas Komisijai un valdei par finanšu produktu izstrādi, kas jāīsteno saskaņā ar šo regulu;

b)  sniedz konsultācijas Komisijai un valdei par tirgus norisēm, tirgus nepilnībām un nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām un tirgus apstākļiem;

c)  veic viedokļu apmaiņu par tirgus norisēm un dalās ar paraugpraksi.

5.a  Dalībvalstu pārstāvju sanāksmes atsevišķā formātā organizē vismaz divas reizes gadā, un tās vada Komisija.

5.b  Konsultatīvā padome, ko veido dalībvalstu pārstāvji, var sniegt ieteikumus par programmas InvestEU īstenošanu un darbību, un tos izskata valde.

5.c  Konsultatīvās padomes sanāksmju detalizētus protokolus publicē pēc iespējas ātri, tiklīdz konsultatīvā padome tos ir apstiprinājusi.

Komisija ievieš darbības noteikumus un procedūras un vada konsultatīvās padomes sekretariātu. Konsultatīvajai padomei ir pieejami visi attiecīgie dokumenti un informācija, kas nepieciešami tās uzdevumu veikšanai.

5.d  Konsultatīvajā padomē pārstāvētās NPBI no sava vidus izraugās īstenošanas partneru, izņemot EIB grupas, pārstāvjus, darbībai 17.a panta 1. punktā minētajā valdē. NPBI cenšas nodrošināt līdzsvarotu pārstāvību valdē lieluma un ģeogrāfiskās atrašanās vietas ziņā. Izraudzītie pārstāvji pārstāv visu īstenošanas partneru, izņemot EIB grupas, kopējo nostāju.

17.a pants

Valde

1.  Programmai InvestEU izveido valdi. Tajā ir četri Komisijas pārstāvji, trīs EIB grupas pārstāvji un divi citu īstenošanas partneru, izņemot EIB grupas, pārstāvji un viens eksperts, kuru Eiropas Parlaments ir iecēlis par locekli bez balsstiesībām. Minētais eksperts neprasa un nepieņem norādījumus no Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, no dalībvalstu valdībām, ne arī no citām publiskā vai privātā sektora struktūrām un darbojas pilnīgi neatkarīgi. Savus pienākumus eksperts pilda objektīvi un fonda InvestEU interesēs.

Locekļus ieceļ uz četriem gadiem, un šo termiņu var pagarināt vienu reizi, izņemot attiecībā uz EIB grupas īstenošanas partneru pārstāvjiem, kurus ieceļ uz diviem gadiem.

2.  Valde izraugās priekšsēdētāju no Komisijas pārstāvjiem uz četru gadu termiņu, ko var pagarināt vienu reizi. Priekšsēdētājs divas reizes gadā ziņo dalībvalstu pārstāvjiem konsultatīvajā padomē par programmas InvestEU īstenošanu un darbību.

Detalizētus valdes sanāksmju protokolus publicē, tiklīdz valde tos ir apstiprinājusi.

3.  Valde:

a)  nosaka īstenošanas partneru stratēģiskās un darbības pamatnostādnes, tostarp norādījumus par finanšu produktu izstrādi un citām darbības politikas nostādnēm un procedūrām, kas vajadzīgas fonda InvestEU darbībai;

b)  pieņem riska metodikas satvaru, ko izstrādājusi Komisija sadarbībā ar EIB grupu un citiem īstenošanas partneriem;

c)  pārrauga InvestEU programmas īstenošanu;

d)  pirms atlases saskaņā ar 19. panta 2. punktu sniedz atzinumu, kas atspoguļo visu tās locekļu viedokļus, par Investīciju komitejas kandidātu īso sarakstu;

e)  pieņem 19. panta 2. punktā minēto Investīciju komitejas sekretariāta reglamentu;

f)  pieņem noteikumus, ko piemēro darbībām ar ieguldījumu platformām.

4.  Valde diskusijās izmanto vienprātības pieeju, tādējādi maksimāli ņemot vērā visu locekļu nostāju. Ja locekļi nevar vienoties par kopīgu nostāju, valde pieņem lēmumus ar tās locekļu kvalificēta vairākuma balsojumu, ko veido vismaz septiņas balsis.

17.b pants

Rezultātu pārskats

1.  Rezultātu pārskatu izveido tam, lai nodrošinātu neatkarīgu, pārredzamu un saskaņotu Investīciju komitejas novērtējumu attiecībā uz pieprasījumiem ES garantijas izmantošanai ierosinātajai finansēšanas vai ieguldījumu darbībai, ko veic īstenošanas partneris.

2.  Katrs īstenošanas partneris sagatavo rezultātu pārskatu par tā ierosinātajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām.

3.  Rezultātu pārskatā īpaši iekļauj šādus elementus:

a)  finansēšanas un ieguldījumu darbības apraksts;

b)  ieguldījums ES politikas mērķu īstenošanā;

c)  papildināmība, tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju apraksts, kā arī īstenošanas partnera finansiālais un tehniskais ieguldījums;

d)  ieguldījumu ietekme;

e)  finansēšanas un ieguldījumu darbību finanšu profils;

f)  papildinošie rādītāji.

4.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot rezultātu pārskata papildu elementus, tostarp sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz to, kā īstenošanas partneri izmanto rezultātu pārskatu.

18. pants

Politikas pārbaude

3.  Komisija apstiprina, vai īstenošanas partneru, izņemot EIB, ierosinātās finansēšanas un ieguldījumu darbības atbilst Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

3.a  Uz EIB finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kurām piemēro šo regulu, ES garantija neattiecas gadījumos, ja Komisija sniedz nelabvēlīgu atzinumu saskaņā ar 5. protokola 19. pantā paredzēto procedūru.

19. pants

Investīciju komiteja

1.  InvestEU fondam tiek izveidota pilnīgi neatkarīga Investīciju komiteja. Tā:

a)  izskata priekšlikumus par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, ko iesnieguši īstenošanas partneri segumam saskaņā ar ES garantiju un ir izturējusi Komisijas veikto pārbaudi par atbilstību Savienības tiesību aktiem un īstenotajām politikas nostādnēm, kā minēts 18. panta 3. punktā, vai saņēmusi labvēlīgu atzinumu 5. protokola 19. pantā paredzētās procedūras ietvaros;

b)  pārbauda to atbilstību šai regulai un attiecīgajām ieguldījumu pamatnostādnēm;

ba)  īpašu uzmanību pievērš papildināmības prasībai, kas minēta Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā un šīs regulas V pielikumā, un prasībai piesaistīt privātos ieguldījumus, kas minēta Finanšu regulas 209. panta 2. punkta d) apakšpunktā; un

c)  pārbauda, vai finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas gūtu labumu no ES garantijas atbalsta, atbilst visām attiecīgajām prasībām.

2.  Investīciju komiteja tiekas četros dažādos sastāvos, kas atbilst 7. panta 1. punktā minētajām politikas sadaļām.

Katrā Investīciju komitejas sastāvā ir seši atalgoti ārējie eksperti. Komisija izvēlas ekspertus saskaņā ar Finanšu regulas 237. pantu un ieceļ tos pēc valdes ieteikuma uz ▌termiņu līdz četriem gadiem, ko var pagarināt vienu reizi. Viņiem atlīdzību nodrošina Savienība. Komisija pēc valdes ieteikuma var nolemt atjaunot pilnvaru termiņu pašreizējam Investīciju komitejas loceklim, neizmantojot šajā punktā noteikto procedūru.

Ekspertiem ir attiecīga augsta līmeņa tirgus pieredze saistībā ar projektu strukturēšanu un finansēšanu vai MVU vai uzņēmumu finansēšanu.

Investīciju komitejas sastāvs nodrošina, ka tam ir plašas zināšanas par nozarēm, kuras aptver 7. panta 1. punktā minētā politikas sadaļa, un par ģeogrāfiskajiem tirgiem Savienībā un ka tajā kopumā ir nodrošināts dzimumu līdzsvars.

Četri locekļi ir pastāvīgie locekļi visos četros Investīciju komitejas sastāvos. Turklāt katrā no šiem četriem komitejas sastāviem ir divi eksperti, kuriem ir pieredze ar ieguldījumiem nozarēs, kuras aptver konkrētā politikas sadaļa. Vismaz vienam no pastāvīgajiem locekļiem ir specializētas zināšanas par ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Valde norīko Investīciju komitejas locekļus konkrētam sastāvam vai sastāviem. Investīciju komiteja no savu pastāvīgo locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju.

3.  Piedaloties Investīciju komitejas darbā, tās locekļi savus pienākumus pilda objektīvi un fonda InvestEU interesēs. Viņi neprasa un nepieņem norādījumus no īstenošanas partneriem, Savienības iestādēm, dalībvalstīm vai jebkādām citām publiskām vai privātām struktūrām.

Visu Investīciju komitejas locekļu CV un interešu deklarācijas publisko un pastāvīgi atjaunina. Ikviens Investīciju komitejas loceklis nevilcinoties sniedz Komisijai un valdei visu informāciju, kas vajadzīga, lai pastāvīgi pārliecinātos, ka nav izveidojies interešu konflikts.

Valde var ieteikt Komisijai atbrīvot locekli no viņa vai viņas pienākumu pildīšanas, ja viņš vai viņa neievēro šajā punktā noteiktās prasības vai citu attiecīgi pamatotu iemeslu dēļ.

4.  Rīkojoties saskaņā ar šo pantu, Investīciju komiteju atbalsta sekretariāts. Sekretariāts ir neatkarīgs un pakļauts Investīciju komitejas priekšsēdētājam. Sekretariāts administratīvi atrodas Komisijā. Sekretariāta reglaments nodrošina konfidencialitāti informācijas un dokumentu apmaiņā starp īstenošanas partneriem un attiecīgajām pārvaldes struktūrām. EIB grupa savus priekšlikumus par finansēšanas un ieguldījumu darbībām var iesniegt tieši Investīciju komitejai un paziņo par tiem sekretariātam.

Īstenošanas partneru iesniegtie dokumenti ietver standartizētu pieprasījuma veidlapu, 17.b pantā minēto rezultātu pārskatu un visus citus dokumentus, kurus Investīciju komiteja uzskata par atbilstošiem, jo īpaši aprakstu par tirgus nepilnību vai nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju būtību, un to, kā finansēšanas vai ieguldījumu darbība situāciju uzlabos, kā arī ticamu novērtējumu, kas parāda finansēšanas vai ieguldījumu darbības papildināmību. Sekretariāts pārbauda, vai dokumenti, ko sniedz īstenošanas partneri, izņemot EIB grupu, ir pilnīgi. Investīciju komiteja var pieprasīt attiecīgā īstenošanas partnera paskaidrojumus attiecībā uz priekšlikumu par ieguldījumu vai finansēšanas darbību, tostarp uzaicinot viņu būt klāt iepriekš minētās darbības apspriešanā. Neviens projekta novērtējums, ko sagatavojis īstenošanas partneris, Investīciju komitejai nav saistošs attiecībā uz finansēšanas un ieguldījumu darbību, kas gūst labumu no ES garantijas seguma.

Investīciju komiteja, novērtējot un pārbaudot priekšlikumus, izmanto 17.b pantā minēto rezultātu pārskatu.

5.  Investīciju komitejas secinājumus pieņem ar visu locekļu vienkāršu balsu vairākumu ar nosacījumu, ka šāds vienkāršs balsu vairākums ietver vismaz viena pagaidu eksperta balsi politikas sadaļai, saskaņā ar kuru priekšlikums tiek gatavots. Neizšķirta balsojuma gadījumā Investīciju komitejas priekšsēdētājam ir izšķirošā balss.

Investīciju komitejas secinājumi, ar kuriem apstiprina ES garantijas atbalstu finansēšanas un ieguldījumu darbībai, ir publiski pieejami un ietver apstiprināšanas pamatojumu un informāciju par darbību, jo īpaši tās aprakstu, darbības virzītāju vai finanšu starpnieku identitāti un darbības mērķus. Secinājumos arī atsaucas uz vispārējo novērtējumu, kas izriet no rezultātu pārskata.

Rezultātu pārskats ir publiski pieejams pēc tam, kad attiecīgā gadījumā parakstīta finansēšanas vai ieguldījumu darbība vai apakšprojekts.

Publikācijās, kuras minētas otrajā un trešajā daļā, neiekļauj sensitīvu komercinformāciju vai personas datus, kas nav atklājami saskaņā ar Savienības datu aizsardzības noteikumiem. Sensitīvu komercinformāciju saturošas Investīciju komitejas secinājumu daļas Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pēc pieprasījuma, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības.

Investīciju komiteja ▌divreiz gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei visu secinājumu sarakstu, kā arī publicētos rezultātu pārskatus, kuri uz tiem attiecas. Iesniegtajā informācijā iekļauj lēmumus, ar ko noraida ES garantijas izmantošanu, un uz tiem attiecas stingras konfidencialitātes prasības.

Investīciju komitejas secinājumus savlaicīgi dara pieejamus attiecīgajam īstenošanas partnerim.

Visu informāciju, kas saistīta ar Investīciju komitejai iesniegtajiem finansēšanas un ieguldījumu darbību priekšlikumiem un Investīciju komitejas secinājumiem par tiem, Investīciju komitejas sekretariāts reģistrē centrālajā repozitorijā.

6.  Ja investīciju komiteja tiek lūgta apstiprināt ES garantijas izmantošanu finansēšanas vai ieguldījumu darbībai, kas ir mehānisms, programma vai struktūra, kuras pamatā ir apakšprojekti, šis apstiprinājums ietver pamatā esošos apakšprojektus, izņemot gadījumus, kad Investīciju komiteja nolemj paturēt tiesības apstiprināt tos atsevišķi. Ja apstiprinājums attiecas uz apakšprojektiem, kuru apjoms ir mazāks par 3 000 000 EUR, Investīciju komiteja nepatur šīs tiesības.

6.a  Ja Investīciju komiteja uzskata to par nepieciešamu, tā var vērst Komisijas uzmanību uz jebkuru darbības jautājumu, kas saistīts ar ieguldījumu pamatnostādņu piemērošanu vai interpretāciju.

V NODAĻA

InvestEU konsultāciju centrs

20. pants

InvestEU konsultāciju centrs

1.  InvestEU konsultāciju centrs sniedz konsultatīvu atbalstu, kas palīdz identificēt, sagatavot, strukturēt, iepirkt un īstenot ieguldījumu projektus vai stiprina projektu virzītāju un finanšu starpnieku spējas īstenot finansēšanas un ieguldījumu darbības. Atbalsts var attiecīgā gadījumā attiekties uz ikvienu projekta dzīves cikla vai atbalstīta subjekta finansējuma posmu.

Komisija slēdz konsultēšanas līgumus ar EIB grupu un citiem potenciālajiem konsultāciju partneriem un uztic tiem pienākumu sniegt šā punkta iepriekšējā daļā minēto konsultatīvo atbalstu, kā arī 2. punktā minētos pakalpojumus. Komisija var īstenot arī konsultāciju iniciatīvas, tostarp slēdzot līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem. Komisija izveido vienotu piekļuves punktu InvestEU konsultāciju centram un piešķir konsultatīvā atbalsta pieprasījumus attiecīgajai konsultāciju iniciatīvai. Komisija cieši sadarbojas ar EIB grupu un citiem konsultatīvajiem partneriem, lai nodrošinātu atbalsta produktivitāti, sinerģiju un efektīvu ģeogrāfisko tvērumu visā Savienībā, vienlaikus ņemot vērā pašreizējās struktūras un darbu.

▌Konsultāciju iniciatīvas ir pieejamas kā katras 7. panta 1. punktā minētās politikas sadaļas elements, kas aptver ▌minētās sadaļas nozares. Turklāt ir pieejamas ▌konsultāciju iniciatīvas saskaņā ar starpnozaru komponenti.

2.  InvestEU konsultāciju centrs jo īpaši sniedz šādus pakalpojumus:

a)  nodrošina galveno piekļuves punktu iestādēm un projektu virzītājiem, ko pārvalda Komisija un kas atrodas tās telpās, lai ▌sniegtu palīdzību projektu izstrādāšanā InvestEU konsultāciju centra ietvaros;

aa)  veic visas pieejamās papildu informācijas par Komisijas sniegtajām ieguldījumu pamatnostādnēm, tostarp informācijas par šo pamatnostādņu piemērošanu vai interpretēšanu, izplatīšanu iestādēm un projektu virzītājiem;

b)  vajadzības gadījumā sniedz palīdzību projektu virzītājiem, tiem izstrādājot savus projektus, lai tie atbilstu mērķiem un atbalsttiesīguma kritērijiem, kas noteikti 3., 7. un 11. pantā, un veicina agregatoru attīstīšanu maza mēroga projektiem, tostarp ar e) apakšpunktā minēto platformu starpniecību; tomēr šāda palīdzība neietekmē Investīciju komitejas secinājumus par ES garantijas atbalsta segumu šādiem projektiem;

c)  atbalsta darbības un izmanto vietējās zināšanas, lai veicinātu fonda InvestEU atbalsta izmantošanu visā Savienībā, un, ja iespējams, aktīvi sekmē fonda InvestEU nozaru un ģeogrāfiskās dažādošanas mērķa īstenošanu, atbalstot īstenošanas partnerus iespējamu finansēšanas un ieguldījumu darbību izveidē un attīstīšanā;

d)  veicina sadarbības platformu izveidi vienādranga informācijas un datu, zinātības un paraugprakses apmaiņai, lai atbalstītu projektu plūsmu nozaru attīstību;

e)  sniedz proaktīvu konsultatīvo atbalstu ieguldījumu platformu izveidē, tostarp pārrobežu un makroreģionālu ieguldījumu platformu izveidē, kā arī tādu ieguldījumu platformu izveidē, kuras pēc temata vai reģiona apvieno maza un vidēja lieluma projektus vienā vai vairākās dalībvalstīs;

ea)   atbalsta no Savienības budžeta vai citiem avotiem finansētu dotāciju vai finanšu instrumentu apvienošanu, lai stiprinātu sinerģiju un papildināmību starp Savienības instrumentiem un maksimāli palielinātu programmas InvestEU izmantojumu un ietekmi;

f)  atbalsta pasākumus spēju veidošanai, lai attīstītu organizatoriskās spējas, prasmes un procesus un paātrinātu organizāciju gatavību veikt ieguldījumus, lai projektu virzītāji un iestādes izveidotu ieguldījumu projektu plūsmas, izstrādātu finanšu instrumentus un ieguldījumu platformas un pārvaldītu projektus un lai finanšu starpnieki īstenotu finansēšanas un ieguldījumu darbības to vienību labā, kuras saskaras ar grūtībām piekļūt finansējumam, tostarp sniedzot atbalstu risku novērtēšanas spēju vai nozarei specifisku zināšanu pilnveidošanā;

fa)  sniedz konsultatīvu atbalstu jaunuzņēmumiem, jo īpaši tad, ja jaunuzņēmumi vēlas aizsargāt savus ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, iegūstot intelektuālā īpašuma tiesības, piemēram, patentus.

3.  InvestEU konsultāciju centrs ir pieejams publisku un privātu projektu virzītājiem, tostarp MVU un jaunuzņēmumiem, publiskā sektora iestādēm un valsts attīstību veicinošām bankām un finanšu un citiem starpniekiem.

4.  Komisija ar katru konsultatīvo partneri noslēdz konsultēšanas līgumu par vienas vai vairāku konsultāciju iniciatīvu īstenošanu. Par pakalpojumiem, kas minēti 2. punktā, var iekasēt maksu, lai segtu daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām, izņemot par pakalpojumiem, kas tiek sniegti publiskā sektora projektu virzītājiem un bezpeļņas iestādēm un attiecīgi pamatotos gadījumos ir bez maksas. Maksa, ko par 2. punktā minētajiem pakalpojumiem iekasē no MVU, nedrīkst pārsniegt vienu trešo daļu no šo pakalpojumu sniegšanas izmaksām.

5.  Lai sasniegtu 1. punktā minēto mērķi un atvieglotu konsultatīva atbalsta sniegšanu, InvestEU konsultāciju centrs balstās uz Komisijas, EIB grupas un citu konsultatīvo partneru zināšanām.

5.a  Katru konsultāciju iniciatīvu izveido, pamatojoties uz izmaksu sadales mehānismu starp Komisiju un konsultatīvo partneri, ja vien Komisija pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tas nepieciešams konsultāciju iniciatīvas īpatnību dēļ un nodrošinot saskaņotu un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konsultatīvajiem partneriem, neuzņemas segt visas konsultāciju iniciatīvas izmaksas.

6.  InvestEU konsultāciju centram vajadzības gadījumā ir vietējā klātbūtne. Vietēju klātbūtni jo īpaši izveido dalībvalstīs vai reģionos, kuriem ir grūti izstrādāt projektus fonda InvestEU ietvaros. InvestEU konsultāciju centrs veicina zināšanu nodošanu reģionālā un vietējā līmenī, lai attīstītu reģionālās un vietējās spējas un īpašas zināšanas attiecībā uz 1. punktā minēto atbalstu, kā arī lai atbalstītu nelielu projektu īstenošanu un iekļaušanu.

6.a  Lai sniegtu 1. punktā minēto konsultatīvo atbalstu un atvieglotu konsultatīvā atbalsta sniegšanu vietējā līmenī, InvestEU konsultāciju centrs, ja iespējams, sadarbojas ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm un izmanto to zināšanas. Sadarbības nolīgumus ar valsts attīstību veicinošām bankām vai iestādēm slēdz InvestEU konsultāciju centra ietvaros, attiecīgā gadījumā ar vismaz vienu valsts attīstību veicinošu banku vai iestādi katrā dalībvalstī.

7.  Projektu virzītājiem, tostarp jo īpaši mazāku projektu virzītājiem, kuri vēlas iesniegt pieteikumu EIB finansējuma saņemšanai, īstenošanas partneri attiecīgā gadījumā piedāvā ar šiem projektiem vērsties pie InvestEU konsultāciju centra, lai tie attiecīgā gadījumā varētu sekmīgāk izstrādāt savus projektus un/vai apsvērt iespēju apvienot projektus ar ieguldījumu platformu starpniecību.

Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri attiecīgā gadījumā informē arī projektu virzītājus par iespēju iekļaut to projektus InvestEU portālā, kas minēts 21. pantā.

VI NODAĻA

21. pants

InvestEU portāls

1.  InvestEU portālu izveido Komisija. Tas ir viegli pieejama un vienkārši lietojama projektu datubāze, kas sniedz būtisku informāciju par katru projektu.

2.  InvestEU portāls sniedz iespēju projektu virzītājiem piešķirt pamanāmību to projektiem, kuriem tie meklē finansējumu, un tādējādi sniegt ieguldītājiem informāciju par tiem. Projektu iekļaušana InvestEU portālā neskar lēmumus par galīgo projektu atlasi atbalsta piešķiršanai saskaņā ar šo regulu, jebkādu citu Savienības instrumentu vai publisko finansējumu.

3.  Portālā var būt uzskaitīti tikai tie projekti, kas ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un politikas nostādnēm.

4.  Projektus, kas atbilst 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, Komisija nosūta attiecīgajiem īstenošanas partneriem un attiecīgā gadījumā, ja pastāv konsultāciju iniciatīva, — InvestEU konsultāciju centram.

5.  Īstenošanas partneri pārbauda projektus, kas atbilst to ģeogrāfiskajai un darbības jomai.

VII NODAĻA

Pārskatatbildība, uzraudzība un ziņošana, novērtēšana un kontrole

21.a pants

Pārskatatbildība

1.  Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma valdes priekšsēdētājs ziņo pieprasītājai iestādei par fonda InvestEU darbības rezultātiem, tostarp piedaloties uzklausīšanas sanāksmē Eiropas Parlamentā.

2.  Valdes priekšsēdētājs mutiski vai rakstiski un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecu nedēļu laikā pēc jautājuma saņemšanas dienas atbild uz jautājumiem, ko Eiropas Parlaments vai Padome uzdod fondam InvestEU.

22. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Regulas III pielikumā ir noteikti rādītāji ziņošanai par programmas InvestEU īstenošanas virzību ceļā uz 3. pantā izklāstīto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēts programmas InvestEU progress tās mērķu īstenošanā, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai vajadzības gadījumā grozītu šīs regulas III pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus un noteikumus par uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Darbības rezultātu paziņošanas sistēma nodrošina, ka īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi, savlaicīgi un ļauj pienācīgi uzraudzīt riska un garantiju portfeli. Šim nolūkam īstenošanas partneriem, konsultāciju partneriem un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem attiecīgā gadījumā uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

4.  Komisija ziņo par programmas InvestEU īstenošanu saskaņā ar Finanšu regulas 241. un 250. pantu. Saskaņā ar Finanšu regulas 41. panta 5. punktu gada ziņojumā iekļauj informāciju par programmas īstenošanas līmeni salīdzinājumā ar tās mērķiem un darbības rādītājiem. Šajā nolūkā īstenošanas partneri katru gadu sniedz vajadzīgo informāciju, tostarp informāciju par garantijas darbību, lai Komisija varētu izpildīt savus ziņošanas pienākumus.

5.  Turklāt katrs īstenošanas partneris ik pēc sešiem mēnešiem Komisijai iesniedz ziņojumu par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, uz kurām attiecas šī regula, attiecīgi iedalot tās pa ES un dalībvalsts nodalījumiem ▌. Īstenošanas partneris informāciju par dalībvalsts nodalījumu iesniedz arī dalībvalstij, kuras nodalījumu tas īsteno. Ziņojumā ietver izvērtējumu par atbilstību prasībām ES garantijas izmantošanai un šīs regulas III pielikumā minētajiem galvenajiem darbības rādītājiem. Ziņojumā iekļauj arī darbības, statistikas, finanšu un grāmatvedības datus, kā arī paredzēto naudas plūsmu aplēses par katru finansēšanas un ieguldījumu darbību un par tās nodalījumu, politikas sadaļu un fonda InvestEU līmeni. Reizi gadā EIB grupas un attiecīgā gadījumā citu īstenošanas partneru ziņojumā iekļauj arī informāciju par šķēršļiem ieguldījumiem, kas radušies, veicot finansēšanas un ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī regula. Ziņojumos iekļauj informāciju, ko īstenošanas partneri snieguši saskaņā ar Finanšu regulas 155. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

23. pants

Novērtēšana

1.  Novērtējumus veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Komisija [līdz 2024. gada 30. septembrim] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu starpposma novērtējumu par programmu InvestEU, jo īpaši par ES garantijas izmantojumu, par to, kā darbojas noteikumi, kas ieviesti saskaņā ar 9.a panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, par ES garantijas piešķiršanu, kas paredzēta 10. panta 1.b un 1.c punktā, par noteikumu, kas attiecas uz InvestEU konsultāciju centru, īstenošanu, par budžeta piešķīrumu, kas paredzēts 9.a panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā, un par 7. pantu. Novērtējumā īpaši tiek parādīts, kā īstenošanas partneru un konsultāciju partneru iesaistīšana ir sekmējusi programmas InvestEU un ES politikas mērķu sasniegšanu, jo īpaši attiecībā uz atbalstīto finansēšanas un ieguldījumu darbību radīto pievienoto vērtību, līdzsvarotu ģeogrāfisko tvērumu un sadalījumu pa nozarēm. Novērtējumā tāpat izvērtē ilgtspējas pārbaudes piemērošanu un koncentrēšanos uz MVU, kas panākts MVU sadaļā.

3.  Programmas InvestEU īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei neatkarīgu programmas InvestEU galīgo novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz ES garantijas izmantojumu.

4.  Novērtējumu secinājumus Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, secinājumiem pievienojot savus apsvērumus.

5.  Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri palīdz Komisijai un sniedz tai informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt 1. un 2. punktā minētās novērtēšanas.

6.  Saskaņā ar [Finanšu regulas] [211. panta 1. punktu] Komisija ik pēc trim gadiem [Finanšu regulas] [250. pantā] minētajā gada ziņojumā iekļauj pārskatu par šīs regulas 4. panta 1. punktā noteiktās nodrošinājuma likmes atbilstību ar ES garantiju segto finansēšanas un ieguldījumu darbību faktiskajam riska profilam. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai, pamatojoties uz minēto pārskatu, pielāgotu šīs regulas 4. panta 1. punktā noteikto uzkrājumu likmi līdz 15 %.

24. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas 127. pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

25. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts programmā InvestEU piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

26. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. Deleģētos aktus par darbībām, ko ir veikusi EIB grupa un citi īstenošanas partneri vai kas ir veiktas sadarbībā ar tiem, sagatavo pēc apspriešanās ar EIB grupu un potenciālajiem īstenošanas partneriem.

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt 7. panta 6. punktā, 17.b pantā, 22. panta 2. punktā un 23. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus piecus gadus [no šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 7. panta 6. punktā, 17.b panta, 22. panta 2. punktā un 23. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 7. panta 6. punktu, 17.b pantu, 22. panta 2. punktu un 23. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

VIII NODAĻA

Pārredzamība un pamanāmība

27. pants

Informācija, saziņa un publiskošana

1.  Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā pamanāmību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, saskaņotu, efektīvu un mērķorientētu informāciju.

1.a   Īstenošanas partneri un konsultāciju partneri informē vai uzliek par pienākumu finanšu starpniekiem informēt galīgos saņēmējus, tostarp MVU, par to, ka ir iespējams InvestEU atbalsts, šo informāciju skaidri redzami atspoguļojot, jo īpaši MVU gadījumā, attiecīgajā nolīgumā, ar ko sniedz InvestEU atbalstu, un tādējādi palielina sabiedrības informētību un uzlabo atpazīstamību.

2.  Komisija īsteno informācijas un saziņas pasākumus saistībā ar programmu InvestEU un tās darbībām un rezultātiem. Finanšu līdzekļi, kas piešķirti programmai InvestEU, veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politikas prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

IX NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Pārejas noteikumi

1.  Ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no finanšu instrumentiem, kas tika izveidoti ar šīs regulas IV pielikumā minētajām programmām, var izmantot, lai nodrošinātu ES garantiju saskaņā ar šo regulu.

2.  Ieņēmumus, atmaksājumus un atgūtos līdzekļus no ES garantijas, kas izveidota ar Regulu (ES) 2015/1017, var izmantot, lai nodrošinātu ES garantiju saskaņā ar šo regulu, ja tos neizmanto mērķiem, kas minēti Regulas (ES) 2015/1017 4., 9. un 12. pantā.

29. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Summas katram konkrētajam mērķim

Indikatīvs sadalījums, kas minēts 4. panta 2. punktā, finansēšanas un ieguldījumu darbībām:

a)  ▌11 500 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā; b) ▌11 250 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā; c) ▌12 500 000 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā; d) ▌5 567 500 000 EUR mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

II PIELIKUMS

Nozares, kas ir atbilstīgas finansējuma saņemšanai un ieguldījumu darbībām

Finansēšanas un ieguldījumu darbības var attiekties uz vienu vai vairākām no šīm nozarēm:

1.  enerģētikas nozares attīstība saskaņā ar Enerģētikas savienības prioritātēm, tostarp energoapgādes drošību, pāreju uz tīru enerģiju un saistībām saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  tīru un ilgtspējīgu atjaunojamu un drošu un ilgtspējīgu citu bezemisijas un mazemisiju enerģijas avotu un risinājumu ražošanas, piegādes vai izmantošanas paplašināšana;

b)  energoefektivitāte un energotaupība (īpašu uzmanību pievēršot energopieprasījuma samazināšanai ar pieprasījuma pārvaldības un ēku renovācijas pasākumiem);

c)  ilgtspējīgas enerģijas infrastruktūras (jo īpaši, bet ne tikai — pārvades un sadales līmenis, uzglabāšanas tehnoloģijas, elektroenerģijas starpsavienojumi starp dalībvalstīm, viedie tīkli) izveide, pilnveidošana un modernizācija;

ca)  inovatīvu bezemisiju un mazemisiju siltuma piegādes sistēmu izstrāde un kombinētā elektroenerģijas un siltuma ražošana;

d)  ilgtspējīgas sintētiskās degvielas ražošana, izmantojot atjaunojamus/ oglekļa ziņā neitrālus avotus, un tās piegāde, kā arī citi droši un ilgtspējīgi bezemisiju un mazemisiju avoti; biodegvielas, biomasa un alternatīvās degvielas, tostarp visiem transporta veidiem, saskaņā ar Direktīvas 2018/2001 mērķiem;

e)  infrastruktūra oglekļa uztveršanai un oglekļa uzglabāšanai ražošanas procesos, bioenerģijas iekārtās un ražošanas iekārtās, lai nodrošinātu enerģijas pārkārtošanu.

2.  Ilgtspējīgu un drošu transporta infrastruktūru un mobilitātes risinājumu izstrāde, aprīkojums un inovatīvas tehnoloģijas saskaņā ar Savienības transporta prioritātēm un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  projekti TEN-T infrastruktūras, tostarp infrastruktūras uzturēšanas un drošības, un pilsētu mezglu, jūras un iekšējo ostu, lidostu, multimodālo termināļu un to savienojumu ar galvenajiem tīkliem, un telemātikas lietojumprogrammu, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1315/2013, izveides atbalstam;

aa)  TEN-T infrastruktūras projekti, kuros paredzēta vismaz divu dažādu transporta veidu izmantošana, jo īpaši multimodālie kravas termināļi un pasažieru pārvadājumu transporta mezgli;

b)  viedas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes projekti, tostarp attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu un gaisa transporta risinājumiem (pievēršoties mazemisiju pilsētas transporta veidiem, nediskriminējošai pieejamībai, samazinātam gaisa piesārņojumam un troksnim, energopatēriņam, viedo pilsētu tīkliem, uzturēšanai vai drošības līmeņa paaugstināšanai un negadījumu skaita samazināšanai, tostarp attiecībā uz velosipēdistiem un gājējiem);

c)  atbalsts transporta kustamo aktīvu atjaunošanai un modernizācijai ar mērķi izvērst mazemisiju un bezemisiju mobilitātes risinājumus, ieskaitot alternatīvu degvielu izmantošanu visu transporta veidu transportlīdzekļos;

d)  dzelzceļa infrastruktūra, citi dzelzceļa projekti, iekšzemes ūdensceļu infrastruktūra, sabiedriskā transporta projekti, jūras ostas un jūras maģistrāles;

e)  alternatīvu degvielu infrastruktūra visiem transporta veidiem, tostarp elektriskās uzlādes infrastruktūra;

ea)  citi viedas un ilgtspējīgas mobilitātes projekti, kuru mērķis ir:

i)  drošība uz ceļiem;

ii)  piekļūstamība;

iii)  emisiju samazināšana;

iv)  jaunu transporta tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde un ieviešana, piemēram, saistībā ar savienotiem un autonomiem transporta veidiem vai integrētu biļešu sistēmu;

eb)  projekti, kuru mērķis ir saglabāt vai uzlabot esošo transporta infrastruktūru, tostarp TEN-T automaģistrāles, kur tas nepieciešams ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, uzturēšanai vai modernizēšanai, ITS pakalpojumu izstrādei vai infrastruktūras integritātes un standartu nodrošināšanai, drošu autostāvvietu un to aprīkojuma, alternatīvo degvielu uzpildes staciju un elektrouzlādes sistēmu uzturēšanai;

3.  Vide un resursi, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  ūdens, tostarp dzeramā ūdens, piegāde un sanitārija un tīklu efektivitāte, noplūžu samazināšana, infrastruktūra notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, piekrastes infrastruktūra un cita, ar ūdens resursiem saistīta zaļā infrastruktūra;

b)  atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra;

c)  projekti un uzņēmumi vides resursu pārvaldības un ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā;

d)  ekosistēmu un to pakalpojumu uzlabošana un atjaunošana, tostarp ar dabas un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu, izmantojot zaļās un zilās infrastruktūras projektus;

e)  ilgtspējīga pilsētu, lauku un piekrastes attīstība;

f)  darbības saistībā ar klimata pārmaiņām, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšana, tostarp dabas katastrofu riska mazināšana;

g)  projekti un uzņēmumi, kas īsteno aprites ekonomiku, integrējot resursu efektivitātes aspektus ražošanā un produktu aprites ciklā, tostarp ilgtspējīgu primāro un otrreizējo izejvielu piegāde;

h)  energoietilpīgu nozaru dekarbonizācija un būtiska emisiju samazināšana, tostarp inovatīvu mazemisiju tehnoloģiju ▌demonstrējumi un to izmantošana;

ha)  enerģijas ražošanas un izplatīšanas ķēdes dekarbonizācija, pakāpeniski atsakoties no ogļu un naftas izmantošanas;

hb)  projekti ilgtspējīga kultūras mantojuma atbalstam.

4.  Digitālās savienojamības infrastruktūru attīstība, jo īpaši, izmantojot projektus, kas atbalsta ļoti veiktspējīgu digitālo tīklu, 5G savienojamības izveidi, un digitālās savienojamības un piekļuves uzlabošana, jo īpaši lauku apvidos un perifēros reģionos.

5.  Pētniecība, izstrāde un inovācija, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  pētniecība, tostarp pētniecības infrastruktūra un atbalsts akadēmiskajām aprindām, un inovāciju projekti programmas “Apvārsnis Eiropa” mērķu sasniegšanai;

b)  korporatīvie projekti, tostarp apmācība un uzņēmumu kopu un tīklu izveides veicināšana;

c)  demonstrāciju projekti un programmas un ar tiem saistītās infrastruktūras, tehnoloģiju un procesu ieviešana;

d)  uz sadarbību vērsti pētniecības un inovāciju projekti akadēmisko aprindu, pētniecības un inovāciju organizāciju un nozares pārstāvju starpā; publiskās un privātās partnerības un pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

e)  zināšanu un tehnoloģiju pārnese;

ea)  pētniecība par svarīgām pamattehnoloģijām (KET) un to rūpnieciskajiem lietojumiem, tostarp jauniem un progresīviem materiāliem;

f)  jauni efektīvi un pieejami veselības aprūpes produkti, tostarp zāles, medicīniskas ierīces, diagnostikas un uzlabotas terapijas zāles, jaunas pretmikrobu vielas un inovatīvi izstrādes procesi, kam nav vajadzīgi izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

6.  Tādu digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu izstrāde, ▌ieviešana un izvēršana, kas būtiski veicina programmas “Digitālā Eiropa” mērķu sasniegšanu, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  mākslīgais intelekts;

aa)  kvantu tehnoloģija;

b)  kiberdrošība un tīkla aizsardzības infrastruktūras;

c)  lietu internets;

d)  blokķēdes un citas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas;

e)  padziļinātas digitālās prasmes;

ea)  robotika un automatizācija;

eb)  fotonika;

f)  citas progresīvas digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi, kas sekmē Savienības ražošanas nozares digitalizāciju, un digitālo tehnoloģiju, pakalpojumu un prasmju integrācija Savienības transporta nozarē;

7.  Finansiāls atbalsts vienībām, kuras nodarbina līdz 499 darbiniekus, jo īpaši pievēršoties MVU un mazām vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, jo īpaši veicot šādus pasākumus:

a)  apgrozāmā kapitāla nodrošināšana un ieguldījumi;

b)  riska finansējuma nodrošināšana, sākot ar dibināšanas posmu līdz pat darbības paplašināšanas posmam, lai nodrošinātu tehnoloģiju līdera pozīciju inovatīvās un ilgtspējīgās nozarēs, tostarp uzlabojot to digitalizāciju un inovācijas spēju, un lai nodrošinātu to vispārējo konkurētspēju;

ba)  finansējuma piešķiršana darba ņēmējiem uzņēmuma vai līdzdalības tajā iegādei.

8.  Kultūras un radošās nozares, kultūras mantojums, plašsaziņas līdzekļi, audiovizuālā nozare, ▌žurnālistika un prese, jo īpaši, bet ne tikai, jauno tehnoloģiju izstrāde, digitālo tehnoloģiju izmantošana un intelektuālā īpašuma tiesību tehnoloģiskā pārvaldība.

9.  Tūrisms.

9.a  Rūpniecisku objektu (tostarp piesārņotu vietu) rehabilitācija un atjaunošana ilgtspējīgai izmantošanai.

10.  Ilgtspējīga lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība, akvakultūra un citi plašākas ilgtspējīgas bioekonomikas elementi.

11.  Sociālie ieguldījumi, tostarp tādi, kas palīdz īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši, veicot šādus pasākumus:

a)  mikrofinansēšana, ētisko, sociālo uzņēmumu finansēšana un sociālā ekonomika;

b)  prasmju pieprasījums un piedāvājums:

c)  izglītība, apmācība un saistītie pakalpojumi, tostarp pieaugušajiem;

d)  sociālā infrastruktūra, jo īpaši:

i)  iekļaujoša izglītība un apmācība, tostarp agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, un ar to saistītā izglītības infrastruktūra un iekārtas, alternatīva bērnu aprūpe, studentu mājokļi un digitālās ierīces, kas ir pieejami visiem;

ii)  sociālās mājas;

iii)  veselības un ilgtermiņa aprūpe, tostarp klīnikas, slimnīcas, primārā veselības aprūpe, aprūpe mājās un kopienā balstīti aprūpes pakalpojumi;

e)  sociālā inovācija, tostarp inovatīvi sociālie risinājumi un shēmas, kuru mērķis ir sekmēt sociālo ietekmi un rezultātus šajā punktā norādītajās jomās;

f)  kultūras darbības ar sociālu mērķi;

fa)  pasākumi dzimumu līdztiesības veicināšanai;

g)  neaizsargāto cilvēku, tostarp trešo valstu valstspiederīgo, integrācija;

h)  inovatīvi veselības aprūpes risinājumi, tostarp e-veselība, veselības aprūpes pakalpojumi un jauni aprūpes modeļi;

i)  personu ar invaliditāti iekļaušana un pieejamības nodrošināšana šīm personām.

12.  Aizsardzības industrijas attīstība, uzlabojot Savienības stratēģisko autonomiju, jo īpaši, sniedzot atbalstu:

a)  Savienības aizsardzības nozares piegādes ķēdei, jo īpaši, sniedzot finansiālu atbalstu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu;

b)  uzņēmumiem, kas piedalās revolucionāros inovāciju projektos aizsardzības nozarē un ar to cieši saistītām divējāda lietojuma tehnoloģijām;

c)  aizsardzības nozares piegādes ķēdei, piedaloties kopīgos pētniecības un izstrādes projektos aizsardzības jomā, tostarp tādos, kas saņem Eiropas Aizsardzības fonda atbalstu;

d)  aizsardzības pētniecībai un apmācībai domātai infrastruktūrai.

13.  Kosmoss, jo īpaši, attīstot kosmosa nozari saskaņā ar Kosmosa stratēģijas mērķiem:

a)  maksimāli palielināt ieguvumus Savienības sabiedrībai un ekonomikai;

b)  sekmēt kosmosa sistēmu un tehnoloģiju konkurētspēju, jo īpaši pievēršoties piegādes ķēžu vājajiem punktiem;

c)  atbalstīt kosmosa uzņēmējdarbību, tostarp lejupēju attīstību;

d)  sekmēt Savienības pastāvību, izveidojot drošu piekļuvi kosmosam, tostarp divējāda lietojuma aspektus.

13.a  Jūras un okeāni, attīstot projektus un uzņēmumus zilās ekonomikas jomā, un to finansēšanas principi, jo īpaši ar jūras uzņēmējdarbību un rūpniecību, atjaunojamo jūras enerģiju un aprites ekonomiku.

III PIELIKUMS

Galvenie darbības rādītāji

1.  InvestEU finansējuma apjoms (dalījums pa politikas sadaļām)

1.1.  Parakstīto darījumu apjoms

1.2.  Piesaistītie ieguldījumi

1.3.  Piesaistītā privātā finansējuma apmērs

1.4.  Panāktais sviras un pastiprinošais efekts

2.  InvestEU finansējuma ģeogrāfiskais tvērums (sadalīts pa politikas sadaļām, valstīm un reģioniem NUTS 2. līmenī)

2.1.  Darbībās ietverto valstu skaits

2.1.a  Darbībās ietverto reģionu skaits

2.1.b  Katrā dalībvalstī un katrā reģionā veikto darbību apjoms

3.  InvestEU finansējuma ietekme

3.1.  Izveidoto vai atbalstīto darbvietu skaits

3.2.  Ieguldījumi enerģētikas un klimata mērķu atbalstam un attiecīgā gadījumā detalizēts uzskaitījums pa politikas sadaļām

3.3.  Ieguldījumi digitalizācijas atbalstam

3.3a  Ieguldījumi rūpniecības pārkārtošanās atbalstam

4.  Ilgtspējīga infrastruktūra

4.1.  Enerģija: Uzstādītā papildu atjaunojamo un citu drošu un ilgtspējīgu bezemisiju un mazemisiju enerģijas ražošanas jauda (MW)

4.2.  Enerģija: Mājsaimniecību skaits, sabiedrisko telpu un komerctelpu skaits ar uzlabotu energopatēriņa klasifikāciju

4.2.a  Enerģija: Aplēstie projektu radītie enerģijas ietaupījumi (kWh)

4.2.b  Enerģija: Ikgadējās samazinātās vai nepieļautās siltumnīcefekta gāzu emisijas (tonnās CO2 ekvivalenta)

4.2.c  Enerģija: Ieguldījumu apjoms ilgtspējīgas enerģētikas infrastruktūras attīstībā, viedināšanā un modernizācijā

4.3.  Digitalizācija: papildu mājsaimniecības, uzņēmumi vai sabiedriskās ēkas, kurām ir platjoslas piekļuve ar ātrumu vismaz 100 Mbps, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam, vai izveidoto WiFi piekļuves punktu skaits

4.4.  Transports: Mobilizētie ieguldījumi, jo īpaši TEN-T

–  Pārrobežu un trūkstošie savienojumu projekti (t. sk. projekti, kas saistīti ar TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla pilsētu mezgliem, reģionāliem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem, multimodālām platformām, jūras ostām, iekšzemes ostām, savienojumiem ar lidostām un dzelzceļa termināļiem) (skaits)

–  Projekti, kas sekmē transporta digitalizāciju, jo īpaši, izvēršot ERTMS, RIS, ITS, VTMIS/ e-jūrniecības pakalpojumus un SESAR (skaits)

–  Uzbūvētie vai modernizētie alternatīvas degvielas piegādes punkti (skaits)

–  Projekti, kas sekmē satiksmes drošību (skaits)

4.5.  Vide: ieguldījumi to plānu un programmu īstenošanai, kas noteikti saskaņā Savienības vides acquis saistībā ar gaisa kvalitāti, ūdens resursiem, atkritumu apsaimniekošanu un dabu

5.  Pētniecība, inovācija un digitalizācija

5.1.  Atbalsts mērķim 3 % no Savienības IKP ieguldīt pētniecībā, izstrādē un inovācijā

5.2.  Uzņēmumu (pēc lieluma) skaits, kam sniegts atbalsts pētniecības un inovācijas projektu īstenošanā

6.  MVU

6.1.  Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc lieluma (mikrouzņēmumi, mazie, vidējie uzņēmumi un uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu)

6.2.  Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc posmiem (agrīns, izaugsmes/paplašināšanās posms)

6.2.a  To uzņēmumu skaits, kurus dalībvalsts un reģions atbalsta NUTS 2. līmenī

6.2.b  Atbalstīto uzņēmumu skaits, tos klasificējot pēc nozarēm un NACE kodiem

6.2.c  MVU sadaļas ieguldījumu apjoma procentuālā daļa, kas vērsta uz MVU

7.  Sociālie ieguldījumi un prasmes

7.1.  Sociālā infrastruktūra: atbalstītās sociālās infrastruktūras kapacitāte un pieejamība, klasificējot pēc nozarēm: mājokļi, izglītība, veselības aprūpe, cita

7.2.  Mikrofinansēšana un sociālo uzņēmumu finansēšana:  Atbalstīto mikrofinansējuma saņēmēju un sociālās ekonomikas uzņēmumu skaits

7.5.  Prasmes: to personu skaits, kuri apgūst jaunas prasmes vai kuru prasmes ir atzītas vai sertificētas: formālās izglītības un apmācību kvalifikācija

IV PIELIKUMS

Programma InvestEU - Iepriekšējie instrumenti

A.  Kapitāla vērtspapīru instrumenti:

—  Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM98): Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas – izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

—  TTP: Komisijas lēmums, ar kuru pieņem Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta lēmumu par papildu finansējumu 2007. gadam attiecībā uz pasākumu virzienu “Iekšējais preču tirgus un nozaru politika” un Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pamatlēmumu par finansējumu sagatavošanās darbībai “Eiropas Savienības nozīme globalizētajā pasaulē” un četriem pilotprojektiem “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”, “Pasākumi sadarbības un partnerības veicināšanai starp mikrouzņēmumiem un MVU”, “Tehnoloģiju pārnese” un “Eiropas izcilie galamērķi” (C(2007)531).

—  Eiropas Tehnoloģiju mehānisms (ETM01): Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

—  GIF: Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

—  Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2015/1017 (2015. gada 25. jūnijs) par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, Eiropas Investīciju konsultāciju centru un Eiropas Investīciju projektu portālu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1316/2013 – Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.).

—  COSME EFG: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

—  InnovFin kapitāla mehānisms:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.);

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

–  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

—  EaSI spēju veidošanas ieguldījumu sadaļa: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

B.  Garantijas instrumenti:

—  MVU garantiju mehānisms ‘98 (MVUG98) Padomes Lēmums 98/347/EK (1998. gada 19. maijs) par pasākumiem saistībā ar finansiālo palīdzību maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kas ir novatoriski un rada darba vietas – izaugsmes un nodarbinātības iniciatīva (OV L 155, 29.5.1998., 43. lpp.).

—  MVU garantiju mehānisms ‘01 (MVUG01) Padomes Lēmums 2000/819/EK (2000. gada 20. decembris) par uzņēmumu un uzņēmējdarbības daudzgadu programmu, īpaši attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) (2001–2005) (OV L 333, 29.12.2000., 84. lpp.).

—  MVU garantiju mehānisms ‘07 (MVUG07) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

—  Eiropas Progresa mikrofinansēšanas instruments - Garantija (EPMI-G): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp.).

—  RDI:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

–  Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu Sadarbība, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.).

–  Padomes Lēmums 2006/974/EK (2006. gada 19. decembris) par Īpašo programmu, Spējas, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju izstrādei un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp.).

—  EaSI - Garantija: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.).

—  COSME aizdevumu garantiju mehānisms (COSME AGM): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

—  InnovFin Debt:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.);

–  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

—  Kultūras un radošo nozaru garantiju mehānisms — CCS-GF Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK (OV L 347, 20.12.2013., 221. lpp.).

—  Studentu aizdevumu garantijas instruments (SAGI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

—  Energoefektivitātes privātais finansējums (PF4EE): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

C.  Riska dalīšanas instrumenti:

—  Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

—  InnovFin:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.);

–  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

—  Eiropas infrastruktūras savienošanas parāda instruments (EISI PI): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

—  Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms (DKFM): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.).

D.  Specializēti ieguldījumu instrumenti:

—  Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments – kopieguldījumu fondi – īpaši ieguldījumu fondi (EPMI FCP-FIS): Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 283/2010/ES (2010. gada 25. marts), ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 87, 7.4.2010., 1. lpp).

—  Marguerite:

–  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 680/2007 (2007. gada 20. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā (OV L 162, 22.6.2007., 1. lpp.);

–  Komisijas Lēmums C(2010)941 (2010. gada 25. februāris) par Eiropas Savienības līdzdalību ES 2020. gada Eiropas Fondā enerģētikai, klimata pārmaiņām un infrastruktūrai (Marguerite fonds).

—  Eiropas Energoefektivitātes fonds (EEEF): Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1233/2010 (2010. gada 15. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 663/2009, ar ko izveido programmu ekonomikas atveseļošanas atbalstam, piešķirot Kopienas finansiālo palīdzību projektiem enerģētikas jomā (OV L 346, 30.12.2010., 5. lpp.).

V PIELIKUMS

Tirgus nepilnības, nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, papildināmība un izslēgtās darbības

A.  Tirgus nepilnības, nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, papildināmība

Saskaņā ar Finanšu regulas 209. pantu ES garantija novērš tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas (209. panta 2. punkta a) apakšpunkts) un panāk papildināmību, neļaujot aizstāt iespējamo atbalstu un ieguldījumus no citiem publiskiem vai privātiem avotiem (209. panta 2. punkta b) apakšpunkts).

Lai izpildītu Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta prasības, finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas gūst labumu no ES garantijas, atbilst šādām prasībām, kas noteiktas turpmāk 1. un 2. punktā:

1.  Tirgus nepilnības un nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas

Lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas, kā minēts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta a) apakšpunktā, finansēšanas un ieguldījumu darbībām paredzētie ieguldījumi ietver vienu no šādām iezīmēm:

a)  sabiedriskais labums (piemēram, izglītība un prasmes, veselības aprūpe un piekļūstamība, drošība un aizsardzība, un infrastruktūra, kas pieejama bez maksas vai par nelielu maksu), no kura operators vai uzņēmums nevar gūt pietiekamu finanšu labumu;

b)  ārējie faktori, kurus operators vai uzņēmums vispār nevar internalizēt, piemēram, ieguldījumi pētniecībā un izstrādē, energoefektivitāte, klimata vai vides aizsardzība;

c)  informācijas asimetrija, jo īpaši attiecībā uz MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, tostarp augstāka riska pakāpe saistībā ar agrīnā posma uzņēmumiem, sabiedrībām ar galvenokārt nemateriāliem aktīviem vai nepietiekamu nodrošinājumu, vai sabiedrībām, kuru darbība ir vērsta uz augstāka riska darbībām;

d)  pārrobežu infrastruktūras projekti un saistītie pakalpojumi vai fondi, kas veic ieguldījumus pārrobežu mērogā, lai novērstu sadrumstalotību un uzlabotu koordināciju ES iekšējā tirgū;

e)  riska darījumi ar augstāku riska līmeni konkrētās nozarēs, valstīs vai reģionos, kas pārsniedz to, kuru privātie finanšu dalībnieki ir spējīgi vai vēlas pieņemt. Tas nozīmē, ka ieguldījumi netiktu veikti vispār vai ne tādā pašā apmērā, inovāciju vai nepārbaudītu tehnoloģiju novatoriskuma vai ar to saistīto risku dēļ;

f)  jaunas un/vai sarežģītas tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas ieguldījumu situācijas saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu.

2.  Papildināmība

Finansēšanas un ieguldījumu darbības atbilst abiem papildināmības aspektiem, kā minēts Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Tas nozīmē, ka bez fonda InvestEU atbalsta citi publiskie vai privātie avoti darbības neveiktu vispār vai ne tādā pašā apmērā. Šīs regulas nolūkā tās uzskata par finansēšanas un ieguldījumu darbībām, kurām jāatbilst šādiem diviem kritērijiem:

(1)  Lai to varētu uzskatīt par papildu finansējumu privātajiem avotiem, kas minēti Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā, fonds InvestEU atbalsta tādu īstenošanas partneru finansēšanas un ieguldījumu darbības, kuru mērķis ir ieguldījumi, kuri to īpatnību dēļ (sabiedriskā labuma, ārējās ietekmes, informācijas asimetrijas, sociālās un ekonomiskās kohēzijas apsvērumu vai citu apsvērumu dēļ) nespēj nodrošināt pietiekamu finanšu atdevi tirgus līmenī vai tiek uzskatīti par pārāk riskantiem (salīdzinājumā ar riska līmeņiem, kurus attiecīgie privātie uzņēmumi ir gatavi pieņemt). Tādēļ šādas finansēšanas un ieguldījumu darbības nevar saņemt tirgus finansējumu ar saprātīgiem nosacījumiem cenu noteikšanas, nodrošinājuma prasību, finansējuma veidu, paredzētā finansējuma vai citu nosacījumu ziņā, un bez publiskā atbalsta tās netiks veiktas vispār vai ne tādā pašā apmērā.

(2)  Lai tās uzskatītu par papildinošām pastāvošajam atbalstam no citiem publiskiem avotiem, kas minēti Finanšu regulas 209. panta 2. punkta b) apakšpunktā, fonds InvestEU atbalsta tikai finansēšanas un ieguldījumu darbības, kurām piemēro šādus nosacījumus:

a)  bez fonda InvestEU atbalsta īstenošanas partneri finansēšanas vai ieguldījumu darbības neveiktu vispār vai ne tādā pašā apmērā; un

b)  ar citiem spēkā esošiem publiskiem instrumentiem, piemēram, dalītas pārvaldības finanšu instrumentiem, kas darbojas reģionālā un valsts līmenī, finansēšanas vai ieguldījumu darbības netiktu veiktas vai ne tādā pašā apmērā. Tomēr ir iespējama InvestEU un citu publisko resursu papildinoša izmantošana, jo īpaši tad, ja var panākt ES pievienoto vērtību un ja var optimizēt publisko resursu izmantošanu efektīvai politikas mērķu sasniegšanai.

Lai pierādītu, ka finansēšanas un ieguldījumu darbības, kas gūst labumu no ES garantijas, ir papildus esošajam tirgum un citam valsts atbalstam, īstenošanas partneri sniedz informāciju, kas apliecina vismaz vienu no šādiem elementiem:

a)  atbalsts, ko sniedz, izmantojot pakārtotas pozīcijas attiecībā uz citiem publiskiem vai privātiem aizdevējiem vai finansēšanas struktūrā;

b)  atbalsts, ko sniedz, izmantojot pašu kapitālu un kvazikapitālu vai parādu ar ilgiem termiņiem, cenu noteikšanu, nodrošinājuma prasības vai citus nosacījumus, kas nav pietiekami pieejami tirgū vai ir no citiem publiskiem avotiem. Atbalsts darbībām, kurām ir augstāks riska profils nekā riskam, ko parasti uzņemas īstenošanas partnera paša standarta darbībās, vai atbalsts īstenošanas partneriem, kas pārsniegtu to spējas atbalstīt šādas darbības;

c)  dalība riska dalīšanas mehānismos, kas vērsti uz politikas jomām, kurās īstenošanas partneris ir pakļauts augstākam riska līmenim, salīdzinot ar īstenošanas partnera vispāratzīto līmeni, vai tādam, ko privātie finanšu dalībnieki ir spējīgi vai vēlas pieņemt;

d)  atbalsts, kas stimulē vai piesaista papildu privāto vai publisko finansējumu un papildina citus privātos un komerciālos finansējuma avotus, jo īpaši no tradicionālām ieguldītāju kategorijām, kurās izvairās no riska, vai institucionālajiem ieguldītājiem, un ko sekmē fonda InvestEU sniegtais atbalsts;

e)  atbalsts, ko sniedz, izmantojot finanšu produktus, kuri nav pieejami vai netiek piedāvāti pietiekamā līmenī mērķa valstīs vai reģionos, jo tajos nav tirgu, tie nav pietiekami attīstīti vai ir nepilnīgi.

Attiecībā uz finansēšanas starpniecības darījumiem un ieguldījumu darbībām, jo īpaši attiecībā uz atbalstu MVU, papildināmību pārbauda starpnieka, nevis galasaņēmēja līmenī. Tiek uzskatīts, ka, ja fonds InvestEU atbalsta finanšu starpnieku jauna portfeļa izveidē ar augstāku riska līmeni vai jau tā augstā riska darījumu apjoma palielināšanā, fonds atbalsta finanšu starpnieku, salīdzinot ar riska līmeni, ko privātā un publiskā sektora finanšu dalībnieki pašlaik spēj vai vēlas pieņemt mērķa dalībvalstī (-s) vai reģionos.

ES garantiju nepiešķir tam, lai atbalstītu refinansēšanas operācijas (piemēram, lai aizstātu spēkā esošos aizdevuma līgumus vai cita veida finansiālo atbalstu projektiem, kuri jau ir daļēji vai pilnībā īstenoti), izņemot īpašos ārkārtējos un pienācīgi pamatotos gadījumos, kad tiek pierādīts, ka darbība ar ES garantiju ļaus veikt jaunus ieguldījumus atbilstības politikas jomā tādā apmērā, kas papildus ierastajam īstenošanas partnerim vai finanšu starpniekam ir vismaz līdzvērtīgs darbības apjoms tam, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Arī minētajām refinansēšanas operācijām piemēro iepriekš minētos kritērijus attiecībā uz tirgus nepilnībām, nepietiekami optimālām ieguldījumu situācijām un papildināmību.

B.  Neiekļautās darbības

No InvestEU fonda neatbalsta:

(1)  darbības, kas ierobežo cilvēku individuālās tiesības un brīvību vai pārkāpj cilvēktiesības;

(2)  aizsardzības pasākumu jomā — tādu produktu un tehnoloģiju izmantošanu, izstrādi vai ražošanu, kas ir aizliegti ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām;

(3)  ar tabaku saistītus produktus un darbības (to ražošana, izplatīšana, pārstrāde un tirdzniecība);

(4)  Ar Regulas [Apvārsnis Eiropa] [X]. pantu izslēgtās darbības: pētījumus par cilvēku klonēšanu reproduktīvos nolūkos; pasākumi, kuru mērķis ir pārveidot cilvēku ģenētisko mantojumu un kuri varētu šādas izmaiņas padarīt pārmantojamas, pasākumi, kas paredzēti cilvēka embriju radīšanai vienīgi pētniecības nolūkā vai cilmes šūnu ieguvei, tostarp veicot somatisko šūnu kodola pārstādīšanu;

(5)  azartspēles (to ražošana, izstrāde, izplatīšana, pārstrāde, tirdzniecība vai ar programmatūru saistītas darbības);

(6)  seksuālo pakalpojumu tirdzniecība un ar to saistītā infrastruktūra, pakalpojumi un plašsaziņas līdzekļi;

(7)  darbības, kas saistītas ar dzīviem dzīvniekiem eksperimentālos un zinātniskos nolūkos, ciktāl nav iespējams nodrošināt atbilstību “Eiropas Padomes Konvencijai par to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem”;

(8)  nekustamā īpašuma attīstīšanas darbības, t. i., darbības, kuru vienīgais mērķis ir atjaunot un atkārtoti iznomāt vai atkārtoti pārdot esošās ēkas, kā arī būvēt jaunus projektus; tomēr atbilstīgas ir darbības nekustamā īpašuma sektorā, kas saistītas ar InvestEU konkrētajiem mērķiem, kā norādīts šīs regulas 3. panta 2. punktā, un/vai atbalstāmajām finansēšanas un ieguldījumu darbībām saskaņā ar šīs regulas II pielikumu, piemēram, ieguldījumi energoefektivitātes projektos vai sociālajos mājokļos;

(9)  finanšu darbības, piemēram, finanšu instrumentu pirkšana vai tirdzniecība. Jo īpaši neiekļauj intervences, kuru mērķis ir vai nu veikt izpirkšanu nolūkā uzņēmumu izpārdot pa daļām vai nodrošināt aizstājējkapitālu, ko izmanto izpārdošanai pa daļām;

(10)  darbības, kas ir aizliegtas ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem;

(11)  atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu, ekspluatāciju, pielāgošanu vai būvniecību;

(12)  ieguldījumus, kas saistīti ar cietā fosilā kurināmā un naftas ieguvi, apstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu, kā arī ieguldījumi saistībā ar gāzes ieguvi. Šis izņēmums neattiecas uz:

i.  projektiem, kuriem nav dzīvotspējīgu alternatīvo tehnoloģiju;

ii.  projektiem, kas saistīti ar piesārņojuma novēršanu un kontroli;

iii.  projektiem, kas aprīkoti ar oglekļa dioksīda uztveršanas, uzglabāšanas vai izmantošanas iekārtām; rūpniecības vai pētniecības projektiem, kas rada būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar piemērojamo (-ajiem) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (-u) līmeņatzīmi (-ēm);

(13)  ieguldījumus atkritumu apglabāšanai poligonos. Šis izņēmums neattiecas uz:

i.  ražotnē uz vietas ierīkotajām atkritumu izgāztuvēm, kas ir rūpniecības vai ieguves ieguldījumu projekta palīgelements un ja ir pierādīts, ka apglabāšana ir vienīgais dzīvotspējīgais risinājums tādu rūpniecisko vai kalnrūpniecības atkritumu apstrādei, ko rada pati attiecīgā darbība;

ii.  esošiem atkritumu poligoniem, lai nodrošinātu poligonu gāzes izmantošanu un veicinātu izejvielu ieguvi atkritumu poligonos un ieguves rūpniecības atkritumu pārstrādi;

(14)  ieguldījumus mehāniskās bioloģiskās apstrādes (MBA) rūpnīcās. Šis izņēmums neattiecas uz ieguldījumiem, kas paredzēti esošo MBA iekārtu modernizācijai ar mērķi atkritumus izmantot enerģijas iegūšanai vai veikt šķirotu atkritumu pārstrādes darbības, piemēram, kompostēšanu un anaerobo noārdīšanu;

(15)  ieguldījumus atkritumu atliku apstrādes iekārtās. Šis izņēmums neattiecas uz ieguldījumiem:

i.  augos, kas paredzēti tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei;

ii.  esošās iekārtās, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes glabāšanai vai izmantošanai vai lai atgūtu materiālus no sadedzināšanas pelniem ar nosacījumu, ka šādi ieguldījumi neizraisa augu atkritumu pārstrādes jaudas pieaugumu.

Īstenošanas partneri joprojām ir atbildīgi par atbilstības nodrošināšanu parakstīšanas brīdī un par finansēšanas un ieguldījumu darbību atbilstību izslēgšanas kritērijiem projekta īstenošanas laikā, un attiecīgā gadījumā tie veic atbilstošus korektīvos pasākumus.

(1) OV C 62, 15.2.2019., 131. lpp.
(2) OV C 86, 7.3.2019., 310. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2019. gada 16. janvārī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0026).
(4)OV C […], […], […]. lpp.
(5)OV C […], […], […]. lpp.
(6) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienošanās, ir iezīmēts pelēkā krāsā.
(7)COM(2018)0097 final.
(8)COM(2018)0353.
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (2016. gada 14. decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
(10)COM(2017)0206.
(11)COM(2017)0250.
(12)Publicēts 2018. gada janvārī kā Eiropas ekonomikas diskusiju dokuments Nr. 074.
(13)
(14)Atsauce, kas jāatjaunina: OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Līgums ir pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv%3AOJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ%3AC%3A2013%3A373%3ATOC
(15)Iestāžu 2016. gada 13. aprīļa Nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).
(17)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(18)Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(19)Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(20)Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(21)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(22)Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazu un vidēju uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(23)
(24)


Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide ***I
PDF 124kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu 2010/65/ES (COM(2018)0278 – C8-0193/2018 – 2018/0139(COD))
P8_TA(2019)0434A8-0006/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Informācijas atklāšana saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem ***I
PDF 124kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par informācijas atklāšanu saistībā ar ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ilgtspējas riskiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2016/2341 (COM(2018)0354 – C8-0208/2018 – 2018/0179(COD))
P8_TA(2019)0435A8-0363/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Noturīgi organiskie piesārņotāji ***I
PDF 125kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (pārstrādāta redakcija) (COM(2018)0144 – C8-0124/2018 – 2018/0070(COD))
P8_TA(2019)0436A8-0336/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Tīrvērtes pienākums, pārskatu iesniegšanas prasības un risku mazināšanas paņēmieni attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem un darījumu reģistri ***I
PDF 129kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz tīrvērtes pienākumu, tīrvērtes pienākuma piemērošanas apturēšanu, pārskatu iesniegšanas prasībām, risku mazināšanas paņēmieniem attiecībā uz ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti nav veicis neviens centrālais darījumu partneris, darījumu reģistru reģistrēšanu un uzraudzību un darījumu reģistru pienākumiem (COM(2017)0208 – C8-0147/2017 – 2017/0090(COD))
P8_TA(2019)0437A8-0181/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


CCP atļauju piešķiršana un trešo valstu CCP atzīšana ***I
PDF 132kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz CCP atļauju piešķiršanā iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CCP atzīšanas prasībām (COM(2017)0331 – C8-0191/2017 – 2017/0136(COD))
P8_TA(2019)0438A8-0190/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


MVU izaugsmes tirgu izmantošanas veicināšana ***I
PDF 125kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz MVU izaugsmes tirgu izmantošanas veicināšanu groza Regulas (ES) Nr. 596/2014 un (ES) 2017/1129 (COM(2018)0331 – C8-0212/2018 – 2018/0165(COD))
P8_TA(2019)0439A8-0437/2018

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Sarunas ar Padomi un Komisiju par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesībām: tiesību akta priekšlikums
PDF 131kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija par sarunām ar Padomi un Komisiju par priekšlikumu tiesību aktam par Eiropas Parlamenta izmeklēšanas tiesībām (2019/2536(RSP))
P8_TA(2019)0440B8-0238/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.


Visaptverošs Eiropas Savienības satvars attiecībā uz endokrīniem disruptoriem
PDF 151kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa rezolūcija par visaptverošu Eiropas Savienības satvaru attiecībā uz endokrīniem disruptoriem (2019/2683(RSP))
P8_TA(2019)0441B8-0241/2019

Šis teksts joprojām tiek apstrādāts publicēšanai jūsu valodā. Teksta PFD vai WORD versija jau ir pieejama, uzklikšķinot uz ikonas, kas atrodas augšpusē pa labi.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika