Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0330A(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0076/2019

Iesniegtie teksti :

A8-0076/2019

Debates :

PV 17/04/2019 - 13
CRE 17/04/2019 - 13

Balsojumi :

PV 17/04/2019 - 16.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0415

Pieņemtie teksti
PDF 927kWORD 237k
Trešdiena, 2019. gada 17. aprīlis - Strasbūra Pagaidu redakcija
Eiropas Robežu un krasta apsardze ***I
P8_TA-PROV(2019)0415A8-0076/2019
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību Nr. 98/700/JHA, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1624 (COM(2018)0631 – C8-0406/2018 – 2018/0330A(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0631),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8‑0406/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2019. gada 6. februāra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2019. gada 21. marta lēmumu atļaut Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai sadalīt iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu un, balstoties uz to, sagatavot divus atsevišķus normatīvos ziņojumus,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 1. aprīļa vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A8-0076/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Parlamenta un Padomes kopīgo paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 110, 22.3.2019., 62. lpp.
(2) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/... par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ ▌Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1052/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2016/1624(1)

P8_TC1-COD(2018)0330A

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu un 79. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Savienības politikas mērķis ārējo robežu pārvaldības jomā ir valstu un Savienības līmenī attīstīt un īstenot Eiropas integrēto robežu pārvaldību, kas neizbēgami izriet no personu brīvas pārvietošanās Savienībā un ir būtiska brīvības, drošības un tiesiskuma telpas sastāvdaļa. Eiropas integrētā robežu pārvaldība ir vitāli svarīga migrācijas pārvaldības uzlabošanā. Mērķis ir efektīvi pārvaldīt ārējo robežu šķērsošanu un risināt migrācijas problēmas, kā arī nākotnē iespējamus apdraudējumus pie šīm robežām, tādējādi palīdzot arī vērsties pret smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju un nodrošinot augsta līmeņa iekšējo drošību Savienībā. Tajā pat laikā ir jārīkojas, pilnībā ievērojot pamattiesības un tā, lai tiktu aizsargāta personu brīva pārvietošanās Savienībā.

(2)  Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004(5). Kopš pienākumu izpildes sākšanas 2005. gada 1. maijā tai ir veiksmīgi izdevies palīdzēt dalībvalstīm īstenot ārējo robežu pārvaldības operatīvos aspektus, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, riska analīzi un informācijas apmaiņu, uzturot attiecības ar trešām valstīm un atgriežot atgriežamās personas.

(3)  Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ir pārsaukta par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (“Aģentūra”), ko parasti dēvē par Frontex, un tās uzdevumi ir paplašināti, pilnībā turpinot visas tās darbības un procedūras. Aģentūras galvenajiem uzdevumiem vajadzētu būt šādiem: izstrādāt tehnisko un operatīvo stratēģiju, kas būtu daļa no daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas cikla Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanā, pārraudzīt efektīvu robežkontroles darbību uz ārējām robežām, veikt riska analīzi un neaizsargātības novērtējumus, sniegt dalībvalstīm un trešām valstīm pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību, veicot kopīgas operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, nodrošināt pasākumu praktisku veikšanu gadījumos, kad pie ārējām robežām esošā situācija prasa steidzamu rīcību, sniegt tehnisko un operatīvo palīdzību, atbalstot tādu personu meklēšanas un glābšanas operācijas, kuras jūrā atrodas briesmās, organizēt, koordinēt un veikt atgriešanas operācijas un atgriešanas nodrošināšanas operācijas ▌.

(4)  Kopš 2015. gada, kad sākās migrācijas krīze, Komisija ir nākusi klajā ar svarīgām iniciatīvām un ir piedāvājusi īstenot virkni pasākumu, lai stiprinātu Savienības robežu aizsardzību un atjaunotu Šengenas zonas normālu darbību. 2015. gada decembrī tika iesniegts priekšlikums ar mērķi ievērojami paplašināt Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām pilnvaras, un 2016. gadā īsā laikā šis priekšlikums tika apspriests sarunās. Regula par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru stājās spēkā 2016. gada 6. oktobrī.

(5)  Taču Savienības regulējums ārējo robežu kontroles, atgriešanas, pārrobežu noziedzības apkarošanas un patvēruma jomā ir jāturpina uzlabot. Tālab un lai vairāk atbalstītu pašreizējos un turpmāk plānotos operatīvos centienus, Eiropas Robežu un krasta apsardze būtu jāpārveido, paplašinot Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pilnvaras un jo īpaši nodrošinot tai vajadzīgās spējas, proti, izveidojot Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu, kam būtu pakāpeniski, bet strauji jāsasniedz stratēģiskais mērķis panākt tādu kapacitāti, kurā būtu 10 000 operatīvo darbinieku, kā noteikts I pielikumā, — attiecīgā gadījumā ar izpildpilnvarām un kurš varētu efektīvi uz vietas atbalstīt dalībvalstis to centienos aizsargāt ārējās robežas, apkarot pārrobežu noziedzību un būtiski uzlabot neatbilstīgo migrantu faktisku un ilgtspējīgu atgriešanu. Tā ir maksimālā pieejamā kapacitāte, lai efektīvi risinātu pašreizējās un turpmākās operatīvās vajadzības Savienībā un trešās valstīs saistībā ar robežām un atgriešanas operācijām, tostarp ar spēju ātri reaģēt uz turpmāko krīzi.

(5a)  Komisijai būtu jāpārskata Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa kopējais skaits un sastāvs, tostarp katras dalībvalsts individuālā ieguldījuma apmērs pastāvīgajā korpusā, kā arī tā apmācība, speciālās zināšanas un profesionalitāte. Komisija līdz 2024. gada martam vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgus priekšlikumus, lai grozītu I, III, IV un Va pielikumu. Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā paskaidro šādas rīcības iemeslu.

(5b)  Šīs regulas īstenošanai, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izveidošanai, tostarp pēc pārskatīšanas, būtu jāpiemēro daudzgadu finanšu shēmas regulējums un limiti.

(6)  Eiropadome 2018. gada 28. jūnija secinājumos aicināja vēl vairāk stiprināt Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras atbalsta funkciju, tostarp sadarbībā ar trešām valstīm, un šajā nolūkā palielināt resursus un paplašināt pilnvaras, lai tādējādi nodrošinātu ārējo robežu efektīvu kontroli un ievērojami pastiprinātu neatbilstīgo migrantu efektīvu atgriešanu.

(7)  Ir nepieciešams efektīvi uzraudzīt ārējo robežu šķērsošanu, risināt migrācijas problēmas un nākotnē iespējamos apdraudējumus pie ārējām robežām, nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, aizsargāt Šengenas zonas darbību un ievērot vispārēju solidaritātes principu. Papildus tam būtu jānodrošina proaktīva migrācijas pārvaldība, tostarp jāveic trešās valstīs vajadzīgie pasākumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonsolidē Eiropas Robežu un krasta apsardze un jāpaplašina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pilnvaras. ▌

(9)  Īstenojot Eiropas integrēto robežu pārvaldību, būtu jānodrošina saskaņotība ar citiem politikas mērķiem ▌.

(8a)  Eiropas integrētā robežu pārvaldība, kas balstīta uz četru pakāpju piekļuves kontroles modeli, ietver pasākumus trešās valstīs, piemēram, tos, kas tiek īstenoti atbilstīgi kopējai vīzu politikai, pasākumus ar kaimiņos esošām trešām valstīm, robežkontroles pasākumus pie ārējās robežas, riska analīzi, pasākumus Šengenas zonā un atgriešanas pasākumus.

(10)  Eiropas integrētā robežu pārvaldība būtu jāīsteno un atbildība par to būtu jāuzņemas kopīgi Aģentūrai un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzei, ciktāl tā veic jūras robežuzraudzības operācijas un jebkādus citus robežkontroles uzdevumus, un par atgriešanu atbildīgajām iestādēm. Lai gan dalībvalstis saglabā primāro atbildību par savu ārējo robežu pārvaldību savās un visu dalībvalstu interesēs un ir atbildīgas par atgriešanas lēmumu izdošanu, Aģentūrai būtu jāatbalsta to Savienības pasākumu piemērošana, kuri attiecas uz ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu, pastiprinot, novērtējot un koordinējot to dalībvalstu darbības, kuras īsteno minētos pasākumus. Aģentūras darbībām būtu jāpapildina dalībvalstu centieni.

(11)  Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu un palielinātu kopējās atgriešanas politikas efektivitāti, būtu jāizveido Eiropas Robežu un krasta apsardze. Tai būtu jāpiešķir vajadzīgie finanšu resursi, cilvēkresursi un aprīkojums. Eiropas Robežu un krasta apsardzes sastāvā būtu jāietilpst Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un par robežu pārvaldību atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzei, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, un par atgriešanu atbildīgajām valstu iestādēm. Tādējādi tā balstīsies uz kopīgu informācijas, spēju un sistēmu izmantošanu valstu līmenī un uz Aģentūras atbildes rīcību Savienības līmenī.

(10a)  Tehniskie standarti informācijas sistēmām un lietojumprogrammatūrām būtu jāsaskaņo ar standartiem, ko izmanto eu-LISA citām IT sistēmām brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(12)  Eiropas integrētā robežu pārvaldība nemaina Komisijas un dalībvalstu attiecīgās kompetences muitas jomā, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm, riska pārvaldību un informācijas apmaiņu.

(13)  Atbildību par politikas un tiesību aktu izstrādi ārējo robežu kontroles un atgriešanas jomā, tostarp Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģijas izstrādi, saglabā Savienības iestādes. Būtu jāgarantē cieša koordinācija starp Aģentūru un minētajām iestādēm.

(14)  Eiropas Robežu un krasta apsardzei būtu jānodrošina efektīva Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošana, šajā nolūkā izmantojot Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu. Šajā daudzgadu ciklā vajadzētu būt izveidotam integrētam, vienotam un nepārtrauktam procesam, kas robežu pārvaldības un atgriešanas jomā nodrošinātu stratēģiskās vadlīnijas visiem attiecīgajiem dalībniekiem Savienības līmenī un dalībvalstīs, tādējādi ļaujot minētajiem dalībniekiem saskaņoti īstenot Eiropas integrēto robežu pārvaldību. Ciklā jāparedz arī visa attiecīgā mijiedarbība starp Eiropas Robežu un krasta apsardzi un Komisiju, citām iestādēm un struktūrām, kā arī sadarbība ar citiem attiecīgiem partneriem, tostarp vajadzības gadījumā trešām valstīm un trešām personām.

(15)  Lai nodrošinātu Eiropas integrēto robežu pārvaldību, Aģentūrai un dalībvalstīm ir jāīsteno integrēta plānošana attiecībā uz robežu un atgriešanas operācijām, attiecībā uz gatavību reaģēt uz problēmām pie ārējām robežām, attiecībā uz situatīvo plānošanu, kā arī attiecībā uz spēju pilnveides koordinēšanu ilgtermiņā ne vien darbā pieņemšanas un apmācības ziņā, bet arī saistībā ar aprīkojuma iegādi un izstrādi.

(14a)  Aģentūrai būtu jāizstrādā informācijas apmaiņas tehniskie standarti, kā paredzēts šajā regulā. Turklāt, lai efektīvi īstenotu Šengenas Robežu kodeksu, kā arī pienācīgi ņemot vērā dalībvalstu atbildību, būtu jāizstrādā kopēji minimālie standarti ārējo robežu uzraudzībai. Šajā nolūkā Aģentūra var sniegt ieguldījumu kopējo minimālo standartu noteikšanā saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas atbildību. Šie ārējo robežu uzraudzības kopējie minimālie standarti būtu jānosaka atbilstoši robežu veidam, ietekmes līmenim, ko Aģentūra piešķir katram ārējās robežas posmam, un citiem faktoriem, piemēram, ģeogrāfiskajām īpatnībām. To izstrādāšanā būtu jāņem vērā iespējamie ierobežojumi, kas izriet no valstu tiesību aktiem.

(16)  Šīs regulas īstenošana neietekmē nedz kompetences sadalījumu starp Savienību un dalībvalstīm, nedz dalībvalstu pienākumus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību un tās Protokolu pret migrantu nelikumīgu ievešanu pa zemes, jūras un gaisa ceļiem, Konvenciju par bēgļa statusu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bezvalstnieka statusu un citiem atbilstīgiem starptautisko tiesību instrumentiem.

(17)  Šīs regulas īstenošana neietekmē Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 656/2014(6). Jūras operācijas būtu jāveic tā, lai visos gadījumos nodrošinātu pārtverto vai izglābto personu drošību un iesaistīto vienību un trešo personu drošību.

(18)  Aģentūrai savi uzdevumi būtu jāveic, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu un saskaņā ar subsidiaritātes principu.

(19)  Aģentūrai savi uzdevumi būtu jāveic, neskarot dalībvalstu kompetenci attiecībā uz aizsardzību.

(20)  Aģentūras paplašinātie uzdevumi un kompetences būtu jālīdzsvaro ar pastiprinātām pamattiesību garantijām, lielāku pārskatatbildību un atbildību par to, kā štata darbinieki īsteno izpildpilnvaras.

(21)  Lai spētu efektīvi pildīt savus uzdevumus, Aģentūra balstās uz sadarbību ar dalībvalstīm. Šajā ziņā ir svarīgi, lai Aģentūra un dalībvalstis darbotos godprātīgi un lai tās savlaicīgi apmainītos ar precīzu informāciju. Nevienai dalībvalstij nebūtu jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tā uzskata par pretēju savas drošības būtiskām interesēm.

(21)  Turklāt dalībvalstīm gan savās, gan pārējo dalībvalstu interesēs būtu jāsniedz attiecīgie dati, kas vajadzīgi, lai Aģentūra varētu veikt savus pasākumus, tostarp apzināt situāciju, veikt riska analīzi, neaizsargātības novērtējumus un integrēto plānošanu. Tāpat tām arī būtu jānodrošina, lai dati būtu precīzi, aktuāli un likumīgi iegūti un ievadīti. Ja minētajos datos ietilpst personas dati, būtu pilnībā jāpiemēro Savienības tiesību akti datu aizsardzības jomā.

(22a)  Šajā regulā paredzētajam saziņas tīklam vajadzētu balstīties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1052/2013(7) ietvaros izstrādāto EUROSUR sakaru tīklu un to aizstāt. Saziņas tīkls būtu jāizmanto ikvienai drošai informācijas apmaiņai Eiropas Robežu un krasta apsardzē. Tā akreditācijas līmenis būtu jāpaaugstina līdz Confidentiel UE/EU Confidential, lai uzlabotu informācijas aizsardzību starp dalībvalstīm un Aģentūru.

(23)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbībā Eiropas Robežu uzraudzības sistēma (EUROSUR) ir nepieciešama, jo tā veido satvaru informācijas apmaiņai un operatīvajai sadarbībai starp dalībvalstu iestādēm, kā arī Aģentūru. Minētajām iestādēm un Aģentūrai EUROSUR nodrošina infrastruktūru un instrumentus, kas nepieciešami, lai uzlabotu situācijas apzināšanos un palielinātu reaģēšanas spējas pie ārējām robežām nolūkā atklāt, novērst un apkarot nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt migrantu dzīvības glābšanu un aizsardzību.

(24)  Dalībvalstīm būtu jāizveido nacionālie koordinācijas centri, lai starp tām un Aģentūru uzlabotu informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz robežuzraudzību un veiktu pārbaudes robežšķērsošanas vietās. EUROSUR pienācīgai darbībai ir būtiski, lai visas valstu iestādes, kas ir atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sadarbotos, izmantojot nacionālos koordinācijas centrus.

(23a)  Nacionālā koordinācijas centra loma koordinēt un veikt informācijas apmaiņu starp visām iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli valsts līmenī, neskar kompetences, kas noteiktas valsts līmenī attiecībā uz robežkontroles darbību plānošanu un īstenošanu.

(24)  Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm noteikt saviem nacionālajiem koordinācijas centriem atbildību arī par informācijas apmaiņas un sadarbības koordināciju attiecībā uz citiem Eiropas integrētās robežu pārvaldības elementiem ▌.

(26)  Lai varētu nodrošināt pienācīgu integrēto robežu pārvaldību, informācijai, ar ko apmainās dalībvalstis un Aģentūra, jābūt kvalitatīvai un šai informācijas apmaiņai jānotiek savlaicīgi. Sekmīgi izmantojot EUROSUR, šī kvalitāte būtu jānodrošina ar standartizāciju, starp tīkliem un sistēmām īstenotās informācijas apmaiņas automatizāciju, informācijas aizsardzību un nosūtīto datu un informācijas kvalitātes kontroli.

(26)  Aģentūrai būtu jāsniedz vajadzīgā palīdzība EUROSUR izstrādei un uzturēšanai, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai, jo īpaši izveidojot, uzturot un koordinējot EUROSUR sistēmu.

(27)  EUROSUR būtu jāsniedz visaptverošs situācijas attēls, kas ilustrētu situāciju ne vien pie ārējām robežām, bet arī Šengenas zonā un pierobežas zonā. Tai būtu jāaptver ne vien zemes, jūras un gaisa robežuzraudzība, bet arī pārbaudes robežšķērsošanas vietās. Situācijas apzināšanās nodrošināšana Šengenas zonā nedrīkstētu novest pie tā, ka Aģentūra veic operatīvās darbības pie dalībvalstu iekšējām robežām.

(28)  Gaisa robežuzraudzībai vajadzētu būt robežu pārvaldības elementam, jo nelikumīgām darbībām, kas saistītas ar imigrāciju un pārrobežu noziedzību, izmanto gan komerciālos un privātos lidojumus, gan tālvadības gaisa kuģa sistēmas. Gaisa robežuzraudzības mērķis ir atklāt un uzraudzīt šādus aizdomīgus lidojumus, kuri šķērso vai plāno šķērsot ES ārējās robežas, un veikt ar tiem saistīto riska analīzi, lai ES un dalībvalstu kompetentās iestādes varētu iedarbināt reaģēšanas spējas. Šajā nolūkā būtu jāveicina starpiestāžu sadarbība ES līmenī starp Aģentūru, Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla pārvaldnieku (EUROCONTROL) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA). Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai saņemt informāciju par aizdomīgiem ārējiem lidojumiem un attiecīgi reaģēt. Aģentūrai būtu jānovēro un jāatbalsta pētniecības un inovācijas darbības šajā jomā.

(28a)  Ziņošana par notikumiem, kas saistīti ar neatļautu sekundāro kustību EUROSUR, palīdzēs Aģentūrai uzraudzīt migrācijas plūsmas uz Savienību un Savienībā, lai veiktu riska analīzi un nodrošinātu situācijas apzināšanos. Īstenošanas akts, kurš minēts 25. panta 3. punktā, tālāk noteiks to ziņošanas veidu, kas vislabāk atbilst šim mērķim.

(30)  Aģentūras sniegto EUROSUR sapludināšanas pakalpojumu pamatā vajadzētu būt uzraudzības instrumentu kopīgai izmantošanai un starpaģentūru sadarbībai Savienības līmenī, tostarp Copernicus drošības pakalpojumiem. Šiem sapludināšanas pakalpojumiem būtu jāsniedz dalībvalstīm un Aģentūrai ar integrēto robežu pārvaldību saistīti informācijas pakalpojumi ar pievienoto vērtību. EUROSUR sapludināšanas pakalpojumi būtu jāpaplašina, lai atbalstītu pārbaudes robežšķērsošanas vietās, gaisa robežuzraudzību un migrācijas plūsmu uzraudzību.

(31)  Prakse pārvietoties mazās un kuģošanai jūrā nederīgās laivās ir ievērojami palielinājusi pie dienvidu ārējām jūras robežām noslīkušo migrantu skaitu. EUROSUR būtu ievērojami jāuzlabo Aģentūras un dalībvalstu operatīvā un tehniskā spēja atklāt šīs mazās laivas un uzlabot dalībvalstu reaģēšanas spējas, tādējādi palīdzot samazināt migrantu bojāeju, tostarp meklēšanas un glābšanas operāciju ietvaros.

(32)  Šajā regulā ir atzīts, ka migrācijas ceļus izmanto arī tādas personas, kam ir vajadzīga starptautiska aizsardzība.

(33)  Aģentūrai būtu jāsagatavo vispārēja un īpašiem mērķiem paredzēta riska analīze, kas balstīta uz kopīgu integrētu riska analīzes modeli un ko piemēros gan pati Aģentūra, gan dalībvalstis. Aģentūrai, balstoties arī uz dalībvalstu sniegto informāciju, būtu jāsniedz pienācīga informācija, kas aptver visus ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību saistītos aspektus, jo īpaši robežkontroli, atgriešanu, trešo valstu valstspiederīgo nelikumīgu sekundāro kustību Savienībā no tāda aspekta kā tendences, maršruti un apjoms, pārrobežu noziedzības, tostarp neatļautas robežšķērsošanas, sekmēšanu, cilvēku tirdzniecības, terorisma un hibrīddraudu novēršanu, kā arī situāciju attiecīgajās trešās valstīs, lai dotu iespēju veikt atbilstošus pasākumus vai novērst identificētos apdraudējumus un riskus nolūkā uzlabot ārējo robežu integrēto pārvaldību.

(33)  Ņemot vērā Aģentūras darbību pie ārējām robežām, tai būtu jāsekmē tādu ▌pārrobežu noziegumu novēršana un atklāšana kā migrantu kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un terorisms, ja tai ir pamats rīkoties un ja tā savā darbībā ir saņēmusi attiecīgu informāciju. Tai sava darbība būtu jāsaskaņo ar Eiropolu, kas ir aģentūra, kura ir atbildīga par atbalstu dalībvalstu rīcībai un to sadarbībai un par šīs rīcības un sadarbības stiprināšanu nolūkā novērst un apkarot smagus noziegumus, kuri skar divas vai vairākas dalībvalstis. ▌Pārrobežu dimensijai ir raksturīgi noziegumi, kas tieši saistīti ar neatļautu ārējās robežas šķērsošanu, tostarp cilvēku tirdzniecība vai migrantu kontrabanda. ▌Padomes Direktīvas 2002/90/EK(8) 1. panta 2. punktā teikts, ka dalībvalstis var nolemt nepiemērot sankcijas, ja šādu darbību mērķis ir humānās palīdzības sniegšana migrantiem.

(35)  Kopīgas atbildības garā Aģentūras uzdevumam vajadzētu būt regulāri uzraudzīt ārējo robežu pārvaldību, tostarp pamattiesību ievērošanu Aģentūras veikto robežu pārvaldības un atgriešanas darbību ietvaros. Aģentūrai būtu jānodrošina pareiza un efektīva uzraudzība, ne tikai izmantojot situācijas apzināšanos un riska analīzi, bet arī nodrošinot no sava personāla izraudzītu ekspertu klātbūtni dalībvalstīs. Tāpēc Aģentūrai būtu jāspēj uz noteiktu laikposmu izvietot dalībvalstīs sadarbības koordinatorus, kuri šajā laikposmā ziņo izpilddirektoram. Sadarbības koordinatoru ziņojumam būtu jāveido daļa no neaizsargātības novērtējuma.

(36)  Aģentūrai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, būtu jāsagatavo neaizsargātības novērtējums, lai novērtētu dalībvalstu spēju un gatavību risināt problēmas pie savām ārējām robežām un sniegt ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusa un tehniskā aprīkojuma rezervē. Neaizsargātības novērtējumā būtu jāiekļauj novērtējums attiecībā uz dalībvalstu aprīkojumu, infrastruktūru, personālu, budžetu un finanšu resursiem, kā arī to situatīvajiem plāniem, lai risinātu iespējamas krīzes pie ārējām robežām. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu jebkurus minētajā novērtējumā identificētus trūkumus. Izpilddirektoram būtu jāidentificē veicamie pasākumi un jāiesaka tie attiecīgajai dalībvalstij. Izpilddirektoram arī būtu jānosaka termiņš, kurā minētie pasākumi būtu jāveic, un cieši jāuzrauga, lai tie tiktu veikti šajā termiņā. Ja nepieciešamie pasākumi netiek veikti noteiktajā termiņā, jautājums būtu jānodod valdei turpmāka lēmuma pieņemšanai.

(37)  Ja Aģentūrai netiek savlaicīgi sniegta precīza informācija, kas nepieciešama, lai veiktu neaizsargātības novērtējumu, tai būtu jāspēj šo apstākli ņemt vērā, veicot neaizsargātības novērtējumu, ja vien netiek sniegti pienācīgi pamatoti iemesli datu nesniegšanai.

(38)  Neaizsargātības novērtējums un Šengenas izvērtēšanas mehānisms, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013(9), ir divi savstarpēji papildinoši mehānismi, lai garantētu Eiropas kvalitātes kontroli Šengenas zonas pareizai darbībai un nodrošinātu pastāvīgu sagatavotību Savienības un valstu līmenī, lai reaģētu uz problēmām pie ārējām robežām. Lai gan Šengenas izvērtēšanas mehānisms ir galvenā metode, kā izvērtēt Savienības tiesību aktu īstenošanu un atbilstību tiem dalībvalstīs, lai uzlabotu situācijas attēlu par Šengenas zonas darbību, būtu jāpalielina sinerģija starp minētajiem mehānismiem, cik vien iespējams izvairoties no dalībvalstu centienu dublēšanās un nodrošinot to attiecīgo Savienības finanšu instrumentu koordinētāku izmantošanu, kuri ļauj atbalstīt ārējo robežu pārvaldību. Tālab starp Aģentūru un Komisiju būtu jāizveido regulāra informācijas apmaiņa par abu mehānismu rezultātiem.

(38)  Ņemot vērā, ka dalībvalstis nosaka robežas posmus, kuriem Aģentūra piešķir ietekmes līmeņus, un ka dalībvalstu un Aģentūras reaģēšanas spējām vajadzētu būt saistītām ar šiem ietekmes līmeņiem, būtu uz laiku jāizveido ceturtais kritiskas ietekmes līmenis, kas atbilstu situācijai, kurā Šengenas zona ir pakļauta riskam un kurā Aģentūrai būtu jāiejaucas.

(39a)  Ja kādam jūras robežas posmam ir noteikts augsts vai kritisks ietekmes līmenis nelikumīgās imigrācijas palielināšanās dēļ, attiecīgās dalībvalstis ņem vērā šo informāciju meklēšanas un glābšanas operāciju plānošanai un veikšanai, jo šādā situācijā varētu pieaugt pieprasījums pēc palīdzības personām, kuras jūrā atrodas briesmās.

(40)  Aģentūrai būtu jāorganizē atbilstoša tehniskā un operatīvā palīdzība dalībvalstīm, lai pastiprinātu dalībvalstu spēju pildīt savus pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un risināt tādas problēmas pie ārējās robežas, kuras izriet no neatbilstīgu migrantu ierašanās arvien lielākā skaitā vai pārrobežu noziedzības. Šādai palīdzībai nebūtu jāskar dalībvalstu attiecīgo iestāžu kompetence uzsākt kriminālizmeklēšanu. Šajā ziņā Aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, būtu jāorganizē un jākoordinē vienai vai vairākām dalībvalstīm kopīgas operācijas un jāizvieto Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa vienības, kā arī jānodrošina vajadzīgais tehniskais aprīkojums.

(41)  Gadījumos, kad pie ārējām robežām ir konkrēta un nesamērīgi liela problēma, Aģentūrai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, būtu jāorganizē un jākoordinē ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi un jāizvieto gan Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa vienības, gan arī tehniskais aprīkojums, tostarp no ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezerves. Ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem uz ierobežotu laikposmu būtu jāsniedz pastiprinājums situācijās, kad nepieciešama tūlītēja atbildes rīcība un kad šāda iesaistīšanās nodrošinātu efektīvu atbildes rīcību. Lai nodrošinātu efektīvu šāda pasākuma darbību, dalībvalstīm būtu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa operatīvie darbinieki jādara pieejami attiecīgo vienību izveidošanai un jānodrošina vajadzīgais tehniskais aprīkojums. Ja komanda, kura izvietota ar kādas dalībvalsts tehnisko aprīkojumu, ir no šīs dalībvalsts, komanda būtu jāuzskata par daļu no šīs dalībvalsts ieguldījuma pastāvīgajā korpusā. Aģentūrai un attiecīgajai dalībvalstij būtu jāvienojas par operatīvo plānu.

(42)  Ja kāda dalībvalsts konkrētās tās ārējo robežu zonās saskaras ar konkrētām un nesamērīgi lielām migrācijas problēmām, kam raksturīgas lielas uz ieceļošanu vērstas jauktas migrācijas plūsmas, dalībvalstīm būtu jāspēj paļauties uz tehnisku un darbības pastiprinājumu. Minētais pastiprinājums karsto punktu zonās būtu jānodrošina migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām. Minētajās vienībās būtu jāietilpst Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izvietotajiem operatīvajiem darbiniekiem un ekspertiem, kurus no dalībvalstīm izvieto Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, Eiropols vai citas attiecīgās Savienības aģentūras. Aģentūrai būtu jāpalīdz Komisijai koordinēt dažādu aģentūru darbu uz vietas. Komisijai sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti un attiecīgajām Savienības aģentūrām būtu jāizstrādā noteikumi sadarbībai karsto punktu zonās un jābūt atbildīgai par migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbību koordinēšanu.

(43)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai iestādēm, kas varētu saņemt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, piemēram, policijai, robežsardzei, imigrācijas iestādēm un ieslodzījuma vietu darbiniekiem, būtu vajadzīgā informācija. Tām būtu arī jānodrošina, lai šādu iestāžu darbinieki saņemtu nepieciešamā līmeņa apmācību, kas ir atbilstīga viņu uzdevumiem un atbildībai, ▌ norādījumus informēt pieteikumu iesniedzējus par to, kur un kādā veidā var iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un norādījumus par to, kā novirzīt mazaizsargātas personas pie atbilstīgiem konsultēšanas mehānismiem.

(43a)  Pastāvīgā korpusa apmācība būtu jāveic ciešā sadarbībā starp Aģentūru un dalībvalstīm, jo īpaši to mācību akadēmijām, vienlaikus nodrošinot, ka mācību programmas ir saskaņotas un veicina Līgumos ietvertās kopīgās vērtības. Pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas Aģentūra var izveidot Aģentūras mācību centru, lai vēl vairāk atvieglotu kopējās Eiropas kultūras iekļaušanu sniegtajā apmācībā.

(44)  2018. gada jūnijā Eiropadome atkārtoti apstiprināja, cik svarīgi ir paļauties uz visaptverošu pieeju migrācijas jautājumos, un atzina, ka migrācija ir problēma ne tikai kādai dalībvalstij atsevišķi, bet arī Eiropai kopumā. Šajā sakarā tā uzsvēra, ka Savienībai ir svarīgi sniegt pilnīgu atbalstu, lai nodrošinātu migrācijas plūsmu pienācīgu pārvaldību. ▌

(45)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam būtu cieši jāsadarbojas, lai efektīvi risinātu migrācijas problēmsituācijas, kam jo īpaši pie ārējām robežām raksturīgas lielas uz ieceļošanu vērstas jauktas migrācijas plūsmas. Jo īpaši abām aģentūrām būtu jākoordinē sava darbība un jāatbalsta dalībvalstis, lai atvieglotu starptautiskās aizsardzības procedūru un atgriešanas procedūru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuru starptautiskās aizsardzības pieteikums ir noraidīts. Aģentūrai un Eiropas Patvēruma atbalsta birojam būtu arī jāsadarbojas attiecībā uz citām kopīgām operatīvajām darbībām, piemēram, kopīgu riska analīzi, statistikas datu vākšanu, apmācību un atbalstu dalībvalstīm situatīvajā plānošanā.

(44a)  Valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, atbild par plašu uzdevumu klāstu, kas var ietvert kuģošanas drošību, drošumu, meklēšanu un glābšanu, robežkontroli, zivsaimniecības kontroli, muitas kontroli, vispārējo tiesībaizsardzību un vides aizsardzību. Tāpēc Aģentūrai, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005, un Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002, būtu jāuzlabo sadarbība savā starpā un ar tām valstu iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, lai palielinātu jūrlietu situācijas apzināšanos un atbalstītu saskaņotu un izmaksu ziņā efektīvu rīcību. Sinerģijām starp dažādiem ar jūras vidi saistītiem dalībniekiem būtu jāatbilst Eiropas integrētās robežu pārvaldības un jūras drošības stratēģijām.

(46)  Dalībvalstīm būtu jāspēj paļauties uz spēcīgāku operatīvo un tehnisko pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām ▌ karsto punktu zonās▌. Migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās vajadzētu būt ekspertiem, kuri norīkoti no Aģentūras štata darbinieku vidus vai kurus norīkojušas dalībvalstis, kā arī ekspertiem no Eiropas Patvēruma atbalsta biroja, Eiropola ▌personāla vai dalībvalstu ekspertiem, kurus Eiropas Patvēruma atbalsta birojs, Eiropols ▌izvieto, un attiecīgā gadījumā ekspertiem no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras un citām Savienības aģentūrām. ▌Komisijai būtu jānodrošina nepieciešamā koordinācija vajadzību izvērtēšanā un attiecīgo aģentūru sadarbībā to attiecīgo pilnvaru ietvaros un jānosaka sadarbības noteikumi operācijām uz vietas, ņemot vērā dažādu Savienības aģentūru iesaistīšanos.

(47)  Karsto punktu zonā dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, kurām sava darbība jāveic atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencei, bet sadarbība būtu jākoordinē Komisijai. Komisijai sadarbībā ar attiecīgajām Savienības aģentūrām būtu jānodrošina, lai darbība karsto punktu zonās atbilstu attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un pamattiesībām.

(48)  Ja to var pamatot ar neaizsargātības novērtējuma vai riska analīzes rezultātiem vai ja vienam vai vairākiem robežas posmiem uz laiku ir noteikts kritisks ietekmes līmenis, Aģentūras izpilddirektoram būtu jāiesaka attiecīgajai dalībvalstij uzsākt un veikt kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus.

(50)  Gadījumos, kad ārējās robežas kontrole ir padarīta neefektīva tādā mērā, ka tiek radīts risks apdraudēt Šengenas zonas darbību, vai nu tāpēc, ka dalībvalsts nav veikusi nepieciešamos pasākumus saskaņā ar neaizsargātības novērtējumu, vai tāpēc, ka dalībvalsts, kas saskaras ar konkrētām un nesamērīgi lielām problēmām pie ārējām robežām, nav pieprasījusi Aģentūrai pietiekamu atbalstu vai šo atbalstu neīsteno, būtu jāīsteno vienota, ātra un efektīva atbildes rīcība Savienības līmenī. Lai mazinātu minētos riskus un nodrošinātu labāku koordināciju Savienības līmenī, Komisijai būtu jāierosina Padomei lēmums, kurā ir identificēti Aģentūrai īstenojamie pasākumi un vienlaikus prasīts, lai attiecīgā dalībvalsts sadarbotos ar Aģentūru minēto pasākumu īstenošanā. Īstenošanas pilnvaras pieņemt šādu lēmumu būtu jāuztic Padomei, jo lemjamie pasākumi var būt politiski sensitīvi jautājumi, kas, visticamāk, skars valstu izpildpilnvaras un izpildes nodrošināšanas pilnvaras.

Aģentūrai tad būtu jānosaka rīcība, kas jāveic, lai praktiski izpildītu Padomes lēmumā noteiktos pasākumus. Aģentūrai kopā ar attiecīgo dalībvalsti būtu jāizstrādā operatīvais plāns. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jāatvieglo Padomes lēmuma un operatīvā plāna īstenošana, cita starpā īstenojot 44., 83. un 84. pantā paredzētos pienākumus. Ja dalībvalsts 30 dienu laikā neizpilda minēto Padomes lēmumu un nesadarbojas ar Aģentūru minētajā lēmumā iekļauto pasākumu īstenošanā, Komisijai būtu jāspēj ierosināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/39921 29. pantā paredzētā īpašā procedūra, lai vērstos pret ārkārtējiem apstākļiem, kas rada risku visas “zonas bez iekšējām robežām” darbībai.

(51)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu veido ▌robežsargi, atgriešanas pavadīšanas speciālisti, atgriešanas speciālisti un citi attiecīgie darbinieki. Pastāvīgajā korpusā vajadzētu būt pārstāvētām četrām operatīvo darbinieku kategorijām, proti, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā nodarbinātiem štata darbiniekiem; darbiniekiem, ko dalībvalstis norīkojušas darbam Aģentūrā ilgtermiņā; darbiniekiem, ko dalībvalstis nodrošina īstermiņa izvietošanai; un darbiniekiem, kas veido daļu no ātrās reaģēšanas rezerves ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu īstenošanai. Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss būtu jāizvieto robežu pārvaldības vienību, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību vai atgriešanas vienību ietvaros. Pastāvīgā korpusa izvietošanas faktiskais apmērs ir atkarīgs no operatīvajām vajadzībām.

(52)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa operatīvajiem darbiniekiem, kas izvietoti kā šo vienību dalībnieki, vajadzētu būt visām vajadzīgajām pilnvarām, lai veiktu robežkontroles un atgriešanas uzdevumus, tostarp tādus, kuru izpildei vajadzīgas izpildpilnvaras, kuras noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos vai – attiecībā uz Aģentūras personālu – saskaņā ar V pielikumu. Ja Aģentūras štata darbinieki īsteno izpildpilnvaras, Aģentūrai vajadzētu būt atbildīgai par jebkādu izraisīto kaitējumu.

(53)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina savs attiecīgais ieguldījums Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā saskaņā ar III pielikumu, ja tas ir ilgtermiņa norīkojums, un IV pielikumu, ja tā ir īstermiņa izvietošana. Dalībvalstu individuālais ieguldījums ir noteikts, pamatojoties uz sadales mehānismu, par ko vienojās 2016. gadā sarunās par ātrās reaģēšanas rezervi un kas norādīts Regulas (ES) 2016/1624 I pielikumā. Šis sadales mehānisms tika proporcionāli pielāgots Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa apjomam. Proporcionāli šis ieguldījums noteikts arī Šengenas asociētajām valstīm.

(53a)  Izvēloties skaitliskos rādītājus un profilus, ko norādīt 55. panta 4. punktā minētajā valdes lēmumā, izpilddirektoram būtu jāpiemēro vienlīdzīgas attieksmes un proporcionalitātes princips jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu valsts mēroga iespējām.

(53b)  Par precīzu grafiku attiecībā uz pastāvīgā korpusa izvietošanu un tehnisko aprīkojumu, ko līdzfinansē saskaņā ar Iekšējās drošības fonda īpašajām darbībām vai jebkuru citu īpašu Savienības finansējumu, katrai dalībvalstij un Aģentūrai būtu jāvienojas ikgadējās divpusējās sarunās, ņemot vērā spējas un ievērojot proporcionalitāti. Pieprasot valstu ieguldījumus, izpilddirektoram kā vispārējs noteikums attiecībā pret dalībvalstīm būtu jāpiemēro proporcionalitātes un vienlīdzīgas attieksmes princips, lai novērstu situācijas, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi kādā konkrētā dalībvalstī, pieprasot minētās dalībvalsts ikgadējo ieguldījumu vienā noteiktā 4 mēnešu periodā. Šāda kārtība ietver iespēju dalībvalstīm izpildīt obligātos izvietošanas laikposmus nesecīgu laikposmu veidā. Attiecībā uz īstermiņa izvietošanu pastāvīgajā korpusā dalībvalstis var izpildīt tām 58. pantā noteiktos izvietošanas pienākumus arī kumulatīvā veidā, izvietojot vairāk darbinieku uz īsāku laikposmu vai izvietojot tos pašus darbiniekus uz laiku, kas pārsniedz 4 mēnešus, saskaņā ar plānojumu, par ko panākta vienošanās ikgadējās divpusējās sarunās.

(53c)  Neskarot operatīvā plāna attiecībā uz jūras operācijām savlaicīgu pabeigšanu, Aģentūrai pēc iespējas agrākā posmā būtu jāsniedz iesaistītajām dalībvalstīm konkrēta informācija par attiecīgās jurisdikcijas un piemērojamo tiesību aktu piemērošanu, jo īpaši par kuģu un gaisa kuģu komandieru prerogatīvām, spēka izmantošanas nosacījumiem un ierobežojošo vai ar brīvības atņemšanu saistīto pasākumu piemērošanu.

(55)  Finansiāla atbalsta sistēmai būtu jāatbalsta cilvēkresursu attīstība ilgtermiņā ar mērķi nodrošināt dalībvalstu ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā. Tālab ir lietderīgi pilnvarot Aģentūru piešķirt dotācijas dalībvalstīm bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, šim nolūkam izmantojot “ar izmaksām nesaistītu finansējumu” saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 125. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Dalībvalstīm, izmantojot šo finansiālo atbalstu, vajadzētu būt iespējai pieņemt darbā un apmācīt papildu darbiniekus, kas nodrošinātu vajadzīgo elastību, lai izpildītu prasību par obligāto ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā. Šajā procesā vajadzētu ņemt vērā, cik laika nepieciešams pieņemšanai darbā un apmācīšanai, tādēļ tam vajadzētu balstīties uz noteikumu n+2. Īpaši izveidotajai finansēšanas sistēmai būtu jānodrošina pareizais līdzsvars starp krāpšanas un pārkāpumu riskiem un kontroles izmaksām.

Regulā ir noteikti galvenie finansiālā atbalsta piešķiršanas nosacījumi, proti, robežsargiem vai citiem speciālistiem jābūt pieņemtiem darbā un apmācītiem pietiekamā skaitā, kas atbilst to amatpersonu skaitam, kuras norīkotas darbā Aģentūrā uz ilgāku laiku, vai to amatpersonu skaitam, kas Aģentūras operatīvo darbību veikšanai faktiski izvietotas vismaz uz secīgiem vai nesecīgiem četriem mēnešiem, vai proporcionāli izvietošanām uz mazāku periodu nekā secīgi vai nesecīgi četri mēneši. Tā kā par faktiskajām izmaksām visās dalībvalstīs nav būtisku un salīdzināmu datu, izveidot uz izmaksām balstītu finansēšanas shēmu būtu pārāk sarežģīti, turklāt šādā veidā netiktu atrisināta vajadzība pēc vienkāršas, ātras, efektīvas un lietderīgas finansēšanas shēmas. Tālab ir lietderīgi pilnvarot Aģentūru piešķirt dotācijas dalībvalstīm bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, šim nolūkam izmantojot “ar izmaksām nesaistītu finansējumu”, ja vien ir izpildīti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi. Lai dažādām dalībvalstīm noteiktu šāda finansējuma summu, ir lietderīgi par atsauces summu izmantot tāda līgumdarbinieka gada algu, kura amats Eiropas Savienības iestādē atbilst III funkciju grupas 8. pakāpes 1. līmenim, un šādai algai katrā dalībvalstī piemērot korekcijas koeficientu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes principu. Īstenojot šādu finansiālo atbalstu, Aģentūrai un dalībvalstīm būtu jānodrošina līdzfinansēšanas un dubultas nefinansēšanas principu ievērošana.

(55a)  Lai mazinātu iespējamo ietekmi uz valsts dienestiem saistībā ar Aģentūras štata darbinieku pieņemšanu darbā Eiropas robežu un krasta apsardzes pastāvīgajam korpusam, būtu jāsniedz atbalsts attiecīgajiem dalībvalstu dienestiem, kurš segtu ieguldījumus tā jaunā personāla apmācībā, kas stāsies šā aizejošā personāla vietā.

(56)  Attiecībā uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izvietošanu trešo valstu teritorijā Aģentūrai būtu jāattīsta pašai savu komandvadības struktūru spējas un jāizstrādā procedūra, lai nodrošinātu vienību dalībnieku civiltiesisko un krimināltiesisko atbildību.

(57)  Lai no 2021. gada 1. janvāra varētu faktiski izvietot Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu, pēc iespējas drīzāk būtu jāpieņem un jāievieš konkrēti lēmumi un īstenošanas pasākumi. Tāpēc Aģentūrai kopā ar dalībvalstīm un Komisiju būtu jāpiedalās šādu īstenošanas pasākumu un lēmumu sagatavošanā, kurus pēc tam pieņems valde. Šādam progresīvam sagatavošanas procesam būtu jāietver attiecīgā darbā pieņemšana, ko veic Aģentūra un dalībvalstis, kā minēts šīs regulas 120. pantā.

(59)  Tajā pašā laikā, lai nodrošinātu atbalsta nepārtrauktību Aģentūras organizētajām operatīvajām darbībām, saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1624 20., 30. un 31. pantu un saskaņā ar 2019. gadā notikušajām ikgadējām divpusējām sarunām visa izvietošana (arī no ātrās reaģēšanas rezerves) būtu jāizplāno un jāīsteno līdz 2020. gada 31. decembrim. Tālab šie noteikumi būtu jāatceļ tikai no 2021. gada 1. janvāra.

(60)  Aģentūras darbaspēku veidos darbinieki, kas veic Aģentūrai uzticētos uzdevumus vai nu galvenajā mītnē, vai Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa sastāvā. Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa sastāvā var būt gan štata darbinieki, gan arī darbinieki, kuri norīkoti uz ilgāku laiku vai kurus valstu iestādes nodrošina īslaicīgai izvietošanai, kā arī ātrās reaģēšanas rezerve. Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa štata darbinieki galvenokārt tiks norīkoti kā vienību dalībnieki; no tiem darbā var pieņemt tikai ierobežotu un skaidri noteiktu daļu, kam būtu jāveic atbalsta funkcijas pastāvīgā korpusa izveidē, jo īpaši galvenajā mītnē.

(61)  Lai novērstu pastāvīgās nepilnības saistībā ar dalībvalstu brīvprātīgi sniegtajām tehniskā aprīkojuma rezervēm, jo īpaši attiecībā uz lielapjoma aktīviem, Aģentūrai būtu nepieciešams pašai savs vajadzīgais aprīkojums, ko varētu izvietot kopīgās operācijās vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos, vai cita veida operatīvā darbībā. Šādus aktīvus dalībvalstīm vajadzētu apstiprināt kā tādus, ko izmanto valdības dienestā. Kaut arī kopš 2011. gada Aģentūra var likumīgi iegūt vai nomāt pati savu tehnisko aprīkojumu, šo iespēju ir būtiski kavējis budžeta līdzekļu trūkums.

(62)  Līdz ar to, lai sasniegtu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izveides pamatmērķi, daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam Komisija ir atvēlējusi ievērojamu finansējumu, kas ļautu Aģentūrai iegūt, uzturēt un ekspluatēt vajadzīgos gaisa, jūras un sauszemes aktīvus, kas atbilst operatīvajām vajadzībām. Lai gan nepieciešamo aktīvu, jo īpaši lielu aktīvu, iegāde varētu būt ilgstošs process, Aģentūras tehniskajam aprīkojumam galu galā būtu jākļūst par operatīvās izvietošanas pamatu, ko ārkārtas apstākļos dalībvalstis varētu papildināt ar savu ieguldījumu. Ar Aģentūras aprīkojuma ekspluatāciju lielā mērā būtu jānodarbojas Aģentūras tehnisko darbinieku komandām, kas ir daļa no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa. Lai nodrošinātu, ka ierosinātie finanšu resursi tiek izmantoti efektīvi, pamatā vajadzētu izmantot daudzgadu stratēģiju, par kuru lēmumu valde pieņem iespējami drīzāk. Ir nepieciešams nodrošināt Aģentūras ilgtspēju ar turpmāko daudzgadu finanšu shēmu palīdzību un uzturēt visaptverošu Eiropas integrēto robežu pārvaldību.

(63)  Īstenojot šo regulu, Aģentūrai un dalībvalstīm būtu pēc iespējas labāk gan Savienības, gan valstu līmenī jāizmanto esošās spējas cilvēkresursu un tehniskā aprīkojuma jomā.

(64)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes jauno spēju pilnveidošana ilgtermiņā būtu jākoordinē starp dalībvalstīm un Aģentūru saskaņā ar daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu, ņemot vērā noteiktu procesu ilgumu. Cita starpā tas nozīmē pieņemt darbā un apmācīt jaunus robežsargus (kas karjeras laikā varētu dienēt gan dalībvalstīs, gan pastāvīgajā korpusā), iegādāties, uzturēt un likvidēt aprīkojumu (saistībā ar kuru būtu jāmeklē iespējas nodrošināt sadarbspēju un apjomradītus ietaupījumus), kā arī izstrādāt jaunu aprīkojumu un saistītās tehnoloģijas, tostarp veicot pētījumus.

(65)  Ar spēju ceļvedi būtu jātuvina dalībvalstu spēju pilnveides plāni un Aģentūras resursu daudzgadu plānojums, lai tādējādi optimizētu ilgtermiņa ieguldījumus iespējami labākai ārējo robežu aizsardzībai.

(66)  Ņemot vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras paplašināto mandātu, Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izveidi un tā pastiprināto klātbūtni uz vietas pie ārējām robežām, kā arī pastiprināto iesaistīšanos atgriešanas jomā, būtu jāparedz iespēja, ka Aģentūra izveido vietējus birojus, kuri uz attiecīgo darbību veikšanas laiku izvietoti tādu vietu tuvumā, kur tā veic nozīmīgas operatīvās darbības, un kuri īstenotu saskarnes funkcijas starp Aģentūru un uzņēmēju dalībvalsti un risinātu ar koordināciju, loģistiku un atbalstu saistītus jautājumus, kā arī sekmētu Aģentūras un uzņēmējas dalībvalsts sadarbību.

(66a)  Aģentūru sadarbībai veidojot daļu no integrētās robežu pārvaldības, Aģentūra cieši sadarbojas ar visām attiecīgajām ES aģentūrām, jo īpaši ar Eiropolu un Eiropas Patvēruma atbalsta biroju. Šādai sadarbībai būtu jānotiek centrālo biroju līmenī, operatīvo darbību norises vietās un attiecīgā gadījumā vietējo biroju līmenī.

(66b)  Aģentūrai būtu tālāk jāizstrādā kopējā pamatprogramma un piemēroti apmācības rīki robežu pārvaldības un atgriešanas jautājumu apguvei, ieskaitot specializētu apmācību par neaizsargātu personu, viņu vidū bērnu, aizsardzību. Tai būtu arī jāpiedāvā papildu apmācības kursi un semināri, tostarp kompetento valsts struktūru amatpersonām, saistībā ar integrētās robežu pārvaldības uzdevumiem. Aģentūrai būtu jānodrošina Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa dalībniekiem viņu uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai būtiska specializēta apmācība. Tai būtu jāietver apmācība par attiecīgajām Savienības un starptautiskajām tiesībām un par pamattiesībām. Būtu jāļauj Aģentūrai organizēt mācību pasākumus sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm to teritorijā.

(67)  Tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK(10), kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, uzturēšanās vai pastāvīgas uzturēšanās nosacījumiem dalībvalstīs, veido svarīgu daļu no visaptverošajiem centieniem apkarot nelikumīgu imigrāciju un ir svarīgs būtisku sabiedrības interešu iemesls.

(68)  Aģentūrai būtu jāpastiprina sava palīdzība dalībvalstīm trešo valstu valstspiederīgo atgriešanā, ievērojot Savienības politiku atgriešanas jomā un saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK. Jo īpaši tai būtu jākoordinē un jāorganizē atgriešanas operācijas no vienas vai vairākām dalībvalstīm un jāorganizē un jāvada atgriešanas nodrošināšanas operācijas, lai stiprinātu to dalībvalstu atgriešanas sistēmu, kurām nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība, pildot to saistības veikt trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu saskaņā ar minēto direktīvu.

(69)  Aģentūrai, pilnībā ievērojot pamattiesības un neskarot dalībvalstu atbildību par atgriešanas lēmumu izdošanu, būtu jāsniedz tehniskā un operatīvā palīdzība dalībvalstīm atgriešanas procedūrās, tostarp ▌trešo valstu valstspiederīgo identificēšanā un citās pirms atgriešanas veicamās un ar atgriešanu saistītās darbībās. Turklāt Aģentūrai sadarbībā ar attiecīgo trešo valstu iestādēm būtu jāpalīdz dalībvalstīm iegūt atgriešanai nepieciešamos ceļošanas dokumentus.

(69a)  Aģentūrai — pēc vienošanās ar attiecīgo dalībvalsti — vajadzētu atļaut, lai Eiropas Padomes Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) apmeklē Aģentūras veiktās atgriešanas operācijas tā uzraudzības mehānisma ietvaros, kuru saskaņā ar Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu ir izveidojušas Eiropas Padomes dalībvalstis.

(70)  Palīdzībai dalībvalstīm atgriešanas procedūru veikšanā būtu jāietver tādas praktiskas informācijas sniegšana par atgriešanas trešām valstīm, kas ir būtiska šīs regulas īstenošanai, piemēram, kontaktinformācija vai cita loģistikas informācija, kura nepieciešama sekmīgai un cilvēka cienīgai atgriešanas operāciju veikšanai. Palīdzības ietvaros būtu arī jādarbina un jāuztur platforma datu un informācijas apmaiņai, kas Aģentūrai vajadzīga, lai saskaņā ar šo regulu sniegtu tehnisko un operatīvo palīdzību. Būtu jānodrošina platformai nepieciešamā komunikācijas infrastruktūra, kas ļauj dalībvalstu atgriešanas pārvaldības sistēmām automātiski pārraidīt statistikas datus.

(72)  Tas, ka kāda dalībvalsts, iespējams, ir panākusi vienošanos ar kādu trešo valsti, neatbrīvo nedz Aģentūru, nedz dalībvalstis no to saistībām vai atbildības, kas izriet no Savienības vai starptautiskajām tiesībām, jo īpaši saistībā ar neizraidīšanas principa ievērošanu un spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegumu.

(73)  Dalībvalstīm būtu jāspēj sadarboties operatīvā līmenī ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām, tostarp militārās operācijās tiesībaizsardzības nolūkā, ciktāl minētā sadarbība ir saderīga ar Aģentūras darbībām.

(74)  Aģentūrai būtu jāuzlabo informācijas apmaiņa un sadarbība ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, piemēram, Eiropolu, Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Savienības Satelītcentru, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru vai gaisa satiksmes pārvaldības tīkla pārvaldnieku, lai pēc iespējas labāk izmantotu informāciju, spējas un sistēmas, kas jau ir pieejamas Eiropas līmenī, piemēram, Eiropas Zemes novērošanas programmu “Copernicus”.

(75)  Sadarbība ar trešām valstīm ir svarīgs Eiropas integrētās robežu pārvaldības elements. Šo sadarbību īsteno nolūkā veicināt Eiropas robežu pārvaldības un atgriešanas standartus, apmainīties ar informāciju un riska analīzes datiem un atvieglot atgriešanas pasākumu īstenošanu ar mērķi palielināt to efektivitāti, kā arī atbalstīt trešās valstis robežu pārvaldības un migrācijas jomā, tostarp izvietojot Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu situācijās, kad šāds atbalsts ir jāsniedz, lai aizsargātu ārējās robežas un efektīvu Savienības migrācija spolitikas pārvaldību.

(75a)  Ja Komisija iesaka Padomei atļaut tai vest sarunas par statusa nolīgumu ar kādu trešo valsti, Komisijai būtu jānovērtē pamattiesību stāvoklis saistībā ar statusa nolīgumā ietilpstošajām jomām minētajā trešā valstī un jāinformē par to Eiropas Parlaments.

(76)  Sadarbībā ar trešām valstīm būtu jāievēro Savienības ārējās darbības politika un Līguma par Eiropas Savienību 21. panta principi un mērķi. Savienības ārējās darbības jomā un jo īpaši kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā Komisija nodrošinās saderību ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību un pārējiem Savienības politikas virzieniem. Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Savienības Augstā pārstāvja un tā dienestiem. Šāda sadarbība jo īpaši būtu jāizmanto attiecībā uz Aģentūras darbībām, kuras tiek veiktas trešo valstu teritorijā vai kurās ir iesaistītas trešo valstu amatpersonas, tādās jomās kā riska analīze, operāciju plānošana un veikšana, apmācība, informācijas apmaiņa un sadarbība.

(77)  Lai nodrošinātu, ka EUROSUR rīcībā esošā informācija ir pēc iespējas pilnīgāka un aktuālāka, jo īpaši attiecībā uz situāciju trešās valstīs, Aģentūrai būtu jāsadarbojas ar trešo valstu iestādēm vai nu saskaņā ar divpusējiem un daudzpusējiem nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm, tostarp reģionāliem tīkliem, vai Aģentūras un attiecīgo trešo valstu iestāžu vienošanos par sadarbību. Tādēļ Eiropas Ārējās darbības dienestam, Savienības delegācijām un birojiem būtu jāsniedz visa informācija, kas var būt svarīga EUROSUR.

(78)  Šajā regulā ir iekļauti noteikumi par sadarbību ar trešām valstīm, jo labi strukturēta un pastāvīga informācijas apmaiņa un sadarbība ar šīm valstīm, tostarp, bet ne tikai, ar kaimiņos esošām trešām valstīm, ir galvenie faktori Eiropas integrētās robežu pārvaldības mērķu sasniegšanai. Ir svarīgi, lai dalībvalstis un trešās valstis, apmainoties ar informāciju un sadarbojoties, vienmēr pilnībā ievērotu pamattiesības.

(78a)  Trešām valstīm sniegtajai palīdzībai būtu jāpapildina atbalsts, ko Aģentūra sniedz dalībvalstīm to Savienības pasākumu piemērošanā, kuri saistīti ar Eiropas ārējo robežu pārvaldības īstenošanu.

(78b)  Divpusēji un daudzpusēji nolīgumi, ko dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm jomās, uz kurām attiecas integrētā robežu pārvaldība, var ietvert drošības ziņā sensitīvu informāciju. Kad šāda informācija ir paziņota Komisijai, Komisijai tā būtu jāapstrādā saskaņā ar piemērojamiem drošības noteikumiem.

(79)  Lai iegūtu visaptverošu situācijas attēlu un riska analīzi par pierobežas zonu, Aģentūrai un nacionālajiem koordinācijas centriem būtu jāapkopo informācija un jāīsteno koordinācija ar imigrācijas sadarbības koordinatoriem, kurus trešās valstīs izvietojušas dalībvalstis, Eiropas Komisija, Aģentūra vai citas Savienības aģentūras.

(80)  Ar Vienoto rīcību 98/700/TI Padomes Ģenerālsekretariātā tika izveidota sistēma “Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē” (FADO), kas dalībvalstu iestādēm ļauj savā rīcībā iegūt informāciju par visām jaunajām atklātajām viltošanas metodēm un par jaunajiem autentiskajiem dokumentiem, kas ir apritē.

(81)  2017. gada 27. marta secinājumos Padome norādīja, ka FADO sistēmas pārvaldība ir novecojusi un ka ir jāmaina tās juridiskais pamats, lai tā turpmāk atbilstu tieslietu un iekšlietu politikas prasībām. Padome arī norādīja, ka šajā sakarā varētu izmantot sinerģiju, izmantojot Aģentūras īpašās zināšanas dokumentu viltošanas jomā un darbu, ko Aģentūra jau paveikusi šajā jomā. Tādēļ Aģentūrai no Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta būtu jāpārņem ne vien FADO sistēmas administrācija, bet arī operatīvā un tehniskā pārvaldība, tiklīdz likumdevēji būs pieņēmuši attiecīgo tiesību aktu par FADO sistēmu un Vienotās rīcības 98/700/TI aizstāšanu.

(83)  Pārejas periodā būtu jānodrošina, ka FADO sistēma ir pilnībā darbotiesspējīga līdz brīdim, kad pāreja ir pilnībā pabeigta un esošie dati nosūtīti jaunajai sistēmai. Pēc tam īpašumtiesības uz esošajiem datiem būtu jānodod Aģentūrai.

(84)  Attiecīgā gadījumā jebkurai personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis saistībā ar šo regulu, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680(11).

(85)  Atgriešanas kontekstā bieži vien trešo valstu valstspiederīgajiem nav nekādu identifikācijas dokumentu, turklāt viņi nesadarbojas savas identitātes atklāšanā, neizpauž informāciju vai sniedz nepareizus personas datus. Ņemot vērā, ka stratēģiski svarīga ir vajadzība nodrošināt atgriešanas procedūru lietderību, ir jāpanāk, ka Aģentūra var ierobežot konkrētas datu subjektu tiesības, tādējādi izvairoties no tā, ka šādu tiesību ļaunprātīga izmantošana varētu kavēt atgriešanas procedūru pienācīgu īstenošanu un atgriešanas lēmumu sekmīgu izpildi dalībvalstīs vai arī liegt Aģentūrai efektīvi veikt tās uzdevumus. Jo īpaši, īstenojot tiesības ierobežot datu apstrādi, var būtiski aizkavēt un apgrūtināt atgriešanas operāciju izpildi. Turklāt dažos gadījumos datu subjekta piekļuves tiesības var apdraudēt atgriešanas operāciju, jo palielinās bēgšanas iespējamība situācijās, kad datu subjekts uzzina, ka Aģentūra apstrādā viņa vai viņas datus saistībā ar plānoto atgriešanas operāciju. No otras puses, tiesības labot datus var palielināt risku, ka attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais maldinās iestādes, sniedzot nepareizus datus. Tamdēļ Aģentūrai vajadzētu būt spējīgai pieņemt iekšējos noteikumus par šādiem ierobežojumiem.

(86)  Lai pienācīgi īstenotu savus uzdevumus atgriešanas jomā, tostarp palīdzot dalībvalstīm pienācīgi īstenot atgriešanas procedūras un sekmīgi izpildīt atgriešanas lēmumus, kā arī lai veicinātu atgriešanas operācijas, Aģentūrai var nākties pārsūtīt atgriežamo personu personas datus trešām valstīm. Nav daudz tādu atgriešanas trešo valstu, uz kurām attiecas lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu, un kuras ar Savienību ir noslēgušas atpakaļuzņemšanas nolīgumu vai citādi nodrošina atbilstošas garantijas Regulas (ES) 2018/1725 69. panta nozīmē vai to valsts noteikumu nozīmē, ar kuriem transponēts Direktīvas (ES) 2016/680 37. pants. Tomēr, neraugoties uz lielajām Savienības pieliktajām pūlēm sadarbībā ar galvenajām izcelsmes valstīm, no kurām nāk trešo valstu valstspiederīgie, kuru uzturēšanās ir nelikumīga un kuriem noteikts atgriešanās pienākums, ne vienmēr ir iespējams nodrošināt, ka šīs trešās valstis sistemātiski izpilda starptautiskajās tiesībās noteikto pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kurus noslēgusi vai par kuru noslēgšanu sarunas ved Savienība vai dalībvalstis un kuri paredz pienācīgus aizsardzības pasākumus personas datu jomā, attiecas uz nelielu skaitu šādu trešo valstu. Gadījumā, ja šādu nolīgumu pagaidām nav, Aģentūrai personas dati Savienības atgriešanas operāciju sekmēšanas nolūkā būtu jānosūta tad, ja ir izpildīti nosacījumi, kas izklāstīti ▌Regulas (ES) 2018/1725 50. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(86a)  Dalībvalstīm jebkādu personas datu nosūtīšana uz trešām valstīm būtu jāveic attiecīgi saskaņā ar Regulu 2016/679 un Direktīvu 2016/680. Tāpat kā tas ir Aģentūras gadījumā, uz atgriešanas trešām valstīm bieži vien neattiecas lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, ko Komisija pieņēmusi attiecīgi saskaņā ar Regulas 2016/679 45. pantu un Direktīvas 2016/680 36. pantu. Turklāt atpakaļuzņemšanas nolīgumi, kas ir noslēgti vai par kuriem risina sarunas Savienība vai dalībvalstis un kas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm paredz atbilstošas garantijas saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 45. pantu un — attiecīgā gadījumā — Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu, attiecas uz nedaudzām trešām valstīm. Minētajos apstākļos un atkāpjoties no prasības par lēmumiem par aizsardzības līmeņa pietiekamību vai atbilstošām garantijām, personas datu nosūtīšanai trešo valstu iestādēm vajadzētu būt pieļaujamai Savienības atgriešanas politikas īstenošanas nolūkos. Vajadzētu būt iespējamam izmantot atkāpi, kas paredzēta attiecīgi Regulas 2016/679 49. pantā un Direktīvas 2016/680 38. pantā, ievērojot minētajos pantos izklāstītos nosacījumus.

(87)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kuri ir atzīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Hartā”), jo īpaši cilvēka cieņas respektēšana, tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegums, cilvēku tirdzniecības aizliegums, tiesības uz brīvību un drošību, personas datu aizsardzība, tiesības piekļūt dokumentiem, patvēruma tiesības un tiesības uz aizsardzību pret pārvietošanu un izraidīšanu, neizraidīšanas princips, diskriminācijas aizliegums un bērna tiesības.

(88)  Ar šo regulu būtu jāizveido sūdzību mehānisms, lai Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu aizsargātu pamattiesību ievērošanu visās Aģentūras darbībās. Tam vajadzētu būt administratīvam mehānismam, ar kuru pamattiesību amatpersonai būtu jāatbild par Aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Pamattiesību amatpersonai būtu jāizskata sūdzības pieņemamība, jāreģistrē pieņemamās sūdzības, jāpārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram, jāpārsūta sūdzības par vienību dalībniekiem viņu piederības dalībvalstij un jāreģistrē Aģentūras vai minētās dalībvalsts turpmākie pasākumi. Mehānismam vajadzētu būt efektīvam, nodrošinot, ka uz sūdzībām tiek pienācīgi reaģēts. Sūdzību mehānismam nebūtu jāskar iespēja izmantot administratīvās un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un tas nebūtu jāuzskata par priekšnoteikumu šādu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izmantošanai. Kriminālizmeklēšana būtu jāveic dalībvalstīm. Lai uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību, Aģentūrai gada ziņojumā būtu jāziņo par sūdzību mehānismu.

Tajā būtu jo īpaši jānorāda saņemto sūdzību skaits, pamattiesību pārkāpumu veidi, attiecīgās operācijas un, ja iespējams, arī Aģentūras un dalībvalstu veiktie turpmākie pasākumi. Pamattiesību amatpersonai vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai attiecībā uz pamattiesību ievērošanu saistībā ar visām Aģentūras darbībām. Pamattiesību amatpersona būtu jānodrošina ar resursiem un personālu, kas ir nepieciešami, lai pamattiesību amatpersona varētu efektīvi pildīt visus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Pamattiesību amatpersonas rīcībā nodotajam personālam vajadzētu būt tādām prasmēm un tādam darba stāžam, kas atbilst Aģentūras darbību un pilnvaru paplašinājumam.

(89)  Aģentūrai vajadzētu būt neatkarīgai attiecībā uz tehniskajiem un operatīvajiem jautājumiem un juridiski, administratīvi un finansiāli autonomai. Šādā nolūkā ir nepieciešams un lietderīgi, lai tā būtu Savienības struktūra, kurai ir juridiskas personas statuss un kura izmanto īstenošanas pilnvaras, ko tai piešķir ar šo regulu.

(90)  Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām valdē, lai īstenotu Aģentūra pārraudzību. Ja iespējams, valdei būtu jāsastāv no to valsts dienestu operatīvajiem vadītājiem, kas ir atbildīgi par robežsardzes vadību, vai to pārstāvjiem. Valdē pārstāvētajām pusēm būtu jācenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Valdei būtu jāuztic nepieciešamās pilnvaras izveidot Aģentūras budžetu, pārbaudīt tā izpildi, pieņemt atbilstīgus finanšu noteikumus, izveidot pārredzamas darba procedūras Aģentūras lēmumu pieņemšanai un iecelt izpilddirektoru un trīs izpilddirektora vietniekus, no kuriem katram varētu būt noteikti pienākumi kādā noteiktā Aģentūras kompetences jomā, piemēram, Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa pārvaldība, Aģentūras uzdevumu pārraudzīšana attiecībā uz atgriešanu vai iesaistīšanās lielapjoma IT sistēmās pārvaldība. Aģentūra būtu jāvada un tai būtu jādarbojas, ņemot vērā kopējās pieejas decentralizētajām Savienības aģentūrām principus, ko 2012. gada 19. jūlijā pieņēma Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(90a)  Ņemot vērā Eiropas Parlamenta iesaistīšanos jautājumos, ko reglamentē šī regula, valdes priekšsēdētājs varētu uzaicināt ekspertu no Eiropas Parlamenta piedalīties valdes sanāksmēs.

(90b)  Gatavojot galīgo plānošanas dokumentu, valdei būtu jāņem vērā ieteikumi, ko sniegusi Iestāžu darba grupa aģentūru resursu jautājumos.

(91)  Lai nodrošinātu Aģentūras autonomiju, tai būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumus lielākoties veido Savienības iemaksa. Aģentūras budžets būtu jāsagatavo atbilstīgi uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principam, ņemot vērā Aģentūras mērķus un uzdevumu izpildē paredzamos rezultātus. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai. Izņēmuma gadījumos, kad pieejamais budžets tiek uzskatīts par nepietiekamu un budžeta procedūra neļauj pienācīgi reaģēt uz ātras attīstības situācijām, Aģentūrai vajadzētu būt iespējai saņemt dotācijas no Savienības līdzekļiem, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.

(91a)  Izpilddirektoram, pildot savas kredītrīkotāja funkcijas, būtu regulāri jāizvērtē finanšu riski saistībā ar Aģentūras darbībām un jāpieņem vajadzīgie riska mazināšanas pasākumi saskaņā ar Aģentūrai piemērojamajiem finanšu noteikumiem, un attiecīgi jāinformē valde.

(92)  Sagaidāms, ka nākamajos gados Aģentūra saskarsies ar sarežģītiem apstākļiem, jo tai būs jāatrod risinājumi ārkārtas vajadzībām pieņemt un noturēt darbā kvalificētu personālu no iespējami plašākas ģeogrāfiskās teritorijas.

(92a)  Uzņemoties kopīgu atbildību, Aģentūrai būtu jāprasa saviem darbiniekiem, it sevišķi pastāvīgajam korpusam, tostarp operatīvajās darbībās izvietotajiem štata darbiniekiem, lai tiem būtu tāds pats apmācības, specializēto zināšanu un profesionālisma līmenis kā dalībvalstu darbiniekiem vai dalībvalstu norīkotajiem darbiniekiem. Tādēļ Aģentūrai, izmantojot pārbaudes un izvērtēšanu, būtu jāpārliecinās, ka tās štata darbinieki operatīvās darbības robežu kontroles un atgriešanas jomā veic atbilstīgi.

(94)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013(12) būtu bez ierobežojumiem jāpiemēro Aģentūrai, kam būtu jāpievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, kuru veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)(13).

(95)  Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses.

(96)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001(14) būtu jāpiemēro Aģentūrai. Aģentūrai būtu jānodrošina pēc iespējas lielāka pārredzamība attiecībā uz tās darbību, neapdraudot tās operāciju mērķa sasniegšanu. Tai būtu jāpublisko informācija par visām tās darbībām. Tai būtu arī jānodrošina, lai sabiedrībai un visām ieinteresētajām pusēm tiktu ātri sniegta informācija par tās darbu.

(97)  Aģentūrai arī būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai pēc iespējas pilnīgs ziņojums par savu darbību.

(98)  Jebkurai personas datu apstrādei, ko veic Aģentūra saistībā ar šo regulu, būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 2018/1725(15).

(98a)  Komisijai šī regula būtu jāizvērtē. Izvērtējumā būtu arī jānovērtē, cik pievilcīga ir Aģentūra kā darba devējs štata darbinieku pieņemšanai darbā, lai nodrošinātu kandidātu kvalitāti un ģeogrāfisko līdzsvaru.

(99)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, attīstīt un īstenot integrētas ārējo robežu pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu pareizu Šengenas zonas darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, tām rīkojoties nekoordinēti, bet iekšējo robežkontroļu neesamības dēļ un ņemot vērā ievērojamās migrācijas problēmas pie ārējām robežām un vajadzību efektīvi uzraudzīt minēto robežu šķērsošanu un veicināt augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(100)  Ārējās robežas, kas minētas šajā regulā, ir robežas, uz kurām attiecas Regulas (ES) 2016/399 II sadaļa un kuras ietver Šengenas zonas dalībvalstu ārējās robežas saskaņā ar LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD) pievienoto Protokolu Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā.

(102)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz praktisku rokasgrāmatu par EUROSUR īstenošanu un pārvaldību, situācijas attēlu informācijas slāņu elementiem un konkrēto situācijas attēlu izveides noteikumiem, Aģentūrai veicamiem pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt riskus pie ārējām robežām un kuru īstenošanā dalībvalstīm jāsadarbojas ar Aģentūru, noteikumiem par finansiālā atbalsta izmaksu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izveidei un finansiālajam atbalstam piemērojamo nosacījumu izpildes uzraudzību, praktisko rokasgrāmatu par Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju veikšanā, kā arī FADO tehniskajām specifikācijām un procedūrām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(16).

(103)  Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā(17), piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK(18) 1. panta A punktā. Vienošanās starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par aspektiem šo valstu dalībai Eiropas Aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām(19) paredz noteikumus minēto valstu dalībai Aģentūras darbā, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu.

(104)  Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā(20), piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK(21) 3. pantu.

(105)  Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana(22), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES(23) 3. pantu.

(106)  Nolīgumā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, no otras puses, par aspektiem minēto valstu dalībai Eiropas aģentūrā operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām(24) ir paredzēti noteikumi minēto valstu dalībai Aģentūras darbā, tostarp noteikumi par finanšu iemaksām un personālu.

(107)  Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(108)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK(25); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(109)  Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK(26); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(110)  Saskaņā ar noteikumiem, ko valde nosaka katrā atsevišķā gadījumā, Aģentūrai būtu jāveicina to konkrēto darbību organizēšana, kurās dalībvalstis var izmantot speciālās zināšanas un aprīkojumu, ko Īrija un Apvienotā Karaliste varētu būt gatavas piedāvāt. Tālab Īrijas un Apvienotās Karalistes pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties valdes sanāksmēs, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties šādu specifisku darbību sagatavošanā. Apvienotās Karalistes pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties valdes sanāksmēs līdz [datums, kurā Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības].

(111)  Lai gan Apvienotā Karaliste nepiedalās šajā regulā, tai ir [tika piešķirta] iespēja sadarboties ar Eiropas Robežu un krasta apsardzi, ņemot vērā tās statusu kā Eiropas Savienības dalībvalstij. Ņemot vērā Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās vēlmi izstāties no Savienības, attiecībā uz operatīvo sadarbību ar Apvienoto Karalisti būtu jāpiemēro īpašs režīms, pamatojoties uz šo regulu, ja vien Apvienotā Karaliste ir dalībvalsts vai ja, pamatojoties uz Līguma 50. pantu, stājas spēkā nolīgums starp Savienību un Apvienoto Karalisti, kamēr Apvienotā Karaliste tiek pielīdzināta dalībvalstij, pamatojoties uz šādu nolīgumu.

(112)  Pastāv nesaskaņas starp Spānijas Karalisti un Apvienoto Karalisti par Gibraltāra robežu demarkāciju.

(113)  Šīs regulas piemērošanas apturēšana attiecībā uz Gibraltāra robežām nenozīmē nekādas izmaiņas iesaistīto valstu attiecīgajās nostājās.

(114)  ▌Apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 45. panta d) punktu notika 2018. gada 7. novembrī, un tas sniedza atzinumu 2018. gada 30. novembrī.

(115)  Šīs regulas mērķis ir grozīt un paplašināt Regulas (EK) 2016/1624 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1052/2013 noteikumus, kā arī Padomes Vienotās rīcības Nr. 98/700/TI noteikumus pielāgot LESD noteiktajai iestāžu sistēmai. Tā kā veicamie grozījumi ir būtiski skaita un rakstura ziņā, minētie tiesību akti skaidrības labad būtu jāaizstāj un jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Eiropas Robežu un krasta apsardze

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Robežu un krasta apsardzi, lai nodrošinātu Eiropas integrēto robežu pārvaldību pie ārējām robežām nolūkā efektīvi un pilnībā ievērojot pamattiesības pārvaldīt minētās robežas un palielināt kopējās atgriešanas politikas efektivitāti ▌.

Šī regula risina migrācijas problēmas ▌un nākotnē iespējamas problēmas un apdraudējumus pie ārējām robežām. Tā nodrošina augstu iekšējās drošības līmeni Savienībā, pilnībā ievērojot pamattiesības un vienlaikus nodrošinot personu brīvu pārvietošanos Savienībā. Tā palīdz atklāt, novērst un apkarot pārrobežu noziedzību pie ārējām robežām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “ārējās robežas” ir ārējās robežas, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 2. punktā ▌;

(2)  “robežšķērsošanas vieta” ir robežšķērsošanas vieta, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 8. punktā;

(3)  “robežkontrole” ir robežkontrole, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 10. punktā;

(3a)  “robežpārbaudes” ir robežpārbaudes, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 11. punktā;

(4)  “robežuzraudzība” ir robežuzraudzība, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 12. punktā;

(5)  “ārējais lidojums” ir lidojums ar pilotējamu vai bezpilota gaisa kuģi un pasažieriem un/vai kravu uz dalībvalstu teritoriju vai no tās, kas nav iekšējs lidojums, kā definēts Regulas (ES) 2016/399 2. panta 3. punktā;

(6)  “gaisa robežuzraudzība” ir ārējo lidojumu uzraudzība;

(7)  “situācijas apzināšanās” ir spēja uzraudzīt, atklāt, identificēt, izsekot un izprast nelikumīgas pārrobežu darbības, lai rastu pamatotus iemeslus reaģēšanas pasākumiem, balstoties uz jaunas informācijas un esošo zināšanu kombināciju, un sekmīgāk samazinātu migrantu nāves gadījumus pie ārējām robežām vai to tuvumā;

(8)  “reaģēšanas spējas” ir spēja veikt darbības, kuru mērķis ir novērst nelikumīgas pārrobežu darbības pie ārējām robežām vai to tuvumā, tostarp līdzekļi un nepieciešamais laiks, lai pienācīgi reaģētu;

(9)  “EUROSUR” ir ietvars informācijas apmaiņai un sadarbībai starp ES dalībvalstīm un Aģentūru;

(10)  “situācijas attēls” ir to ģeogrāfisko, gandrīz reāllaika atsauces datu un informācijas apkopojums, kas saņemti no dažādām iestādēm, sensoriem, platformām un citiem avotiem, kuru pārsūta, izmantojot drošus sakaru un informācijas kanālus, un kuru var apstrādāt un selektīvi attēlot un dalīties tajā ar citām iestādēm, lai panāktu situācijas apzināšanos un atbalstītu reaģēšanas spējas pie ārējām robežām vai to tuvumā un pierobežas zonā;

(11)  “ārējās robežas posms” ir visa dalībvalsts ārējā robeža vai tās daļa, kā noteikts valsts tiesību aktos vai kā to noteicis nacionālais koordinācijas centrs vai cita atbildīga valsts iestāde;

(12)  “pārrobežu noziedzība” ir jebkādi smagi noziegumi ar pārrobežu dimensiju, kuri ir veikti vai kurus mēģina veikt pie ārējām robežām vai to tuvumā;

(13)  “pierobežas zona” ir ģeogrāfisks apgabals aiz ārējām robežām, kuram ir nozīme ārējo robežu pārvaldībā ar riska analīzi un situācijas apzināšanos;

(14)  “incidents” ir situācija, kas saistīta ar nelikumīgu imigrāciju, pārrobežu noziedzību vai migrantu dzīvības apdraudējumu pie ārējām robežām vai to tuvumā;

(15)  “štata darbinieki” ir darbinieki, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi (“Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“CEOS”), kas noteikti ar Padomes Regulu Nr. 259/68;

(16)  “operatīvie darbinieki” ir robežsargi, atgriešanas pavadīšanas speciālisti, atgriešanas speciālisti un citi attiecīgie darbinieki, kas veido “Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu” saskaņā ar 55. panta 1. punktā definētajām četrām kategorijām; operatīvos darbiniekus vai nu nodarbina Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra kā štata darbiniekus (1. kategorija), dalībvalstis tos norīko darbam aģentūrā (2. kategorija), dalībvalstis organizē to īslaicīgu izvietošanu (3. kategorija), vai arī šie darbinieki ir iwvietoti no ātrās reaģēšanas rezerves ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu īstenošanai (4. kategorija). Operatīvie darbinieki ir robežas pārvaldības vienību, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību vai atgriešanas vienību dalībnieki attiecīgā gadījumā ar izpildpilnvarām. Pie operatīvajiem darbiniekiem pieskaitāmi arī štata darbinieki, kas atbild par ETIAS centrālās vienības darbību un kas nav izvietojami kā vienību dalībnieki;

(17)  “robežas pārvaldības vienības” ir vienības, kuras veido no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa darbiniekiem un kuras izvieto kopīgu operāciju laikā pie ārējām robežām un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos dalībvalstīs un trešās valstīs;

(18)  “vienību dalībnieks” ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa dalībnieks, kas izvietots ar robežas pārvaldības vienībām, migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām vai atgriešanas vienībām;

(19)  “migrācijas pārvaldības atbalsta vienība” ir ekspertu vienība, kura sniedz dalībvalstīm tehnisko un operatīvo atbalstu, tostarp karsto punktu zonās, un kuras sastāvā ietilpst operatīvie darbinieki no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un no Eiropola un attiecīgā gadījumā eksperti no Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras vai citām ▌Savienības aģentūrām, kā arī no dalībvalstīm;

(20)  “uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā notiek vai kurā tiek sākta kopīga operācija vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums, atgriešanas operācija vai atgriešanas nodrošināšanas operācija, vai kurā ir izvietota migrācijas pārvaldības atbalsta vienība;

(21)  “piederības dalībvalsts” ir dalībvalsts, no kuras štata darbinieks ir izvietots vai norīkots kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa operatīvais darbinieks;

(22)  “iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura piedalās kopīgā operācijā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, atgriešanas operācijā, atgriešanas nodrošināšanas operācijā vai migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanā, sniedzot tehnisko aprīkojumu vai Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa operatīvos darbiniekus, kā arī dalībvalsts, kas piedalās atgriešanas operācijās vai atgriešanas nodrošināšanas operācijās, sniedzot tehnisko aprīkojumu vai personālu, bet kura nav uzņēmēja dalībvalsts;

(23)  “karsto punktu zona” ir pēc uzņēmējas dalībvalsts pieprasījuma izveidota zona, kurā uzņēmēja dalībvalsts, Komisija, attiecīgās Savienības aģentūras un iesaistītās dalībvalstis sadarbojas, lai pārvaldītu esošu vai iespējamu nesamērīgi lielu migrācijas problēmu, kam raksturīgs būtisks tādu migrantu skaita pieaugums, kuri ierodas pie ārējām robežām;

(25)  “atgriešana” ir atgriešana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3. punktā;

(26)  “atgriešanas lēmums” ir administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, kurā noteikts vai paziņots, ka trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās ir nelikumīga, un kurā noteikts vai konstatēts pienākums atgriezties, ievērojot Direktīvu 2008/115/EK ▌;

(27)  “atgriežamā persona” ir trešās valsts valstspiederīgais, kurš uzturas nelikumīgi un uz kuru attiecas atgriešanas lēmums, kas ir izpildāms;

(28)  “atgriešanas operācija” ir operācija, kuru organizē vai koordinē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra un kurā ir iesaistīts vienai vai vairākām dalībvalstīm ▌sniegts tehniskais un operatīvais atbalsts, un kuras laikā atgriežamās personas no vienas vai vairākām dalībvalstīm ▌tiek atgrieztas piespiedu kārtā vai brīvprātīgi neatkarīgi no izmantotā transporta veida;

(29)  “atgriešanas nodrošināšanas operācija” ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbība, ar kuru dalībvalstīm ▌tiek sniegta pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība, ko veido atgriešanas vienību izvietošana un atgriešanas operāciju organizēšana;

(30)  “atgriešanas vienības” ir vienības, kuras veido no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa darbiniekiem un kuras izvieto atgriešanas operācijās, atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā dalībvalstīs ▌ vai citās operatīvajās darbībās, kas saistītas ar atgriešanas uzdevumu izpildi;

(31)  “imigrācijas sadarbības koordinators” ir imigrācijas sadarbības koordinators, kā definēts [jaunā Sadarbības koordinatoru tīkla regula].

3. pants

Eiropas integrētā robežu pārvaldība

Eiropas integrēto robežu pārvaldību veido šādas sastāvdaļas:

(a)  robežkontrole, tostarp pasākumi likumīgas robežšķērsošanas atvieglošanai un vajadzības gadījumā pasākumi, kas saistīti ar ▌pārrobežu noziedzības novēršanu un atklāšanu pie ārējām robežām, koncentrējoties uz migrantu kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un terorismu, un mehānismi un procedūras pasākumiem, kas saistīti ar neaizsargātu personu un nepavadītu nepilngadīgo identificēšanu, un tādu personu identificēšanai, informācijas sniegšanai tādām personām un tādu personu nosūtīšanai, kurām vajadzīga starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu;

(b)  tādu personu meklēšanas un glābšanas operācijas, kuras jūrā atrodas briesmās, ko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 656/2014 un starptautiskajām tiesībām uzsāk un veic situācijās, kādas var rasties jūras robežu uzraudzības laikā;

(c)  iekšējās drošības risku analīze un to apdraudējumu analīze, kuri var iespaidot ārējo robežu darbību vai drošību;

(d)  informācijas apmaiņa un sadarbība jomās, uz kurām attiecas šī regula, starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Aģentūru, tostarp atbalsts, kuru koordinē Aģentūra;

(e)  starpaģentūru sadarbība starp tām valsts iestādēm katrā dalībvalstī, kuras atbild par robežkontroli vai par citiem uzdevumiem, ko veic pie robežas, kā arī starp iestādēm katrā dalībvalstī, kuras atbild par atgriešanu, tostarp regulāra informācijas apmaiņa, izmantojot esošos informācijas apmaiņas instrumentus. Attiecīgā gadījumā iekļauj sadarbību ar valstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par pamattiesību aizsardzību;

(f)  sadarbība starp attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jomās, uz kurām attiecas šī regula, tostarp izmantojot regulāru informācijas apmaiņu;

(g)  sadarbība ar trešām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, jo īpaši koncentrējoties uz kaimiņos esošām trešām valstīm un tām trešām valstīm, kuras riska analīzē ir identificētas kā nelikumīgas migrācijas izcelsmes un/vai tranzīta valstis;

(h)  tehniskie un operatīvie pasākumi Šengenas zonā, kas ir saistīti ar robežkontroli un ir paredzēti, lai labāk vērstos pret nelikumīgu migrāciju un apkarotu pārrobežu noziedzību;

(i)  tādu trešās valsts valstspiederīgo atgriešana, uz kuriem attiecas dalībvalsts izdots atgriešanas lēmums;

(j)  progresīvas tehnoloģijas, tostarp liela mēroga informācijas sistēmu, izmantošana;

(k)  kvalitātes kontroles mehānisms, jo īpaši Šengenas izvērtēšanas mehānisms, neaizsargātības novērtēšanas un iespējami valstu mehānismi, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu īstenošanu robežu pārvaldības jomā;

(l)  solidaritātes mehānismi, jo īpaši Savienības finansēšanas instrumenti.

2.  Pamattiesības, izglītība un apmācība, pētniecība un inovācija ir visaptverošas sastāvdaļas Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanā.

4. pants

Eiropas Robežu un krasta apsardze

Eiropas Robežu un krasta apsardzi veido ▌par robežu pārvaldību atbildīgās dalībvalstu iestādes, tostarp krasta apsardze, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, kā arī par atgriešanu atbildīgās iestādes un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“Aģentūra”).

5. pants

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra

1.   ▌Aģentūru, kas sākotnēji tika izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004, reglamentē ar šo regulu.

2.  Aģentūrā iekļauj Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu, kā izklāstīts 55. pantā, ar kapacitāti līdz 10 000 operatīvajiem darbiniekiem saskaņā ar I pielikumu.

3.   Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas integrēto robežu pārvaldību, Aģentūra sekmē un dara efektīvāku ▌Savienības pasākumu piemērošanu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību ▌, jo īpaši ar Regulu (ES) 2016/399 izveidotā Šengenas Robežu kodeksa piemērošanu, un atgriešanu.

4.   Aģentūra dod ieguldījumu Savienības tiesību, tostarp Savienības acquis, kas attiecas uz pamattiesībām, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”), nepārtrauktā un vienveidīgā piemērošanā pie ▌ārējām robežām. Tās ieguldījums ietver arī apmaiņu ar paraugpraksi.

6. pants

Pārskatatbildība

Saskaņā ar šo regulu Aģentūra ir pārskatatbildīga Eiropas Parlamentam un Padomei.

7. pants

Kopīga atbildība

1.   Eiropas Robežu un krasta apsardze īsteno Eiropas integrēto robežu pārvaldību kā uzdevumu, par kuru atbildību kopīgi uzņemas Aģentūra un par robežu pārvaldību atbildīgās valstu iestādes, tostarp krasta apsardze, ciktāl tā veic jūras robežu uzraudzības operācijas un jebkādus citus robežkontroles uzdevumus. Dalībvalstis saglabā galveno atbildību par savu ārējo robežu posmu pārvaldību.

2.   Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma vai Aģentūras iniciatīvas un vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, Aģentūra sniedz tehnisko un operatīvo palīdzību to pasākumu īstenošanā, kas attiecas uz atgriešanām, kā minēts 49. pantā. Vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par atgriešanas lēmumu izdošanu un par to pasākumu pieņemšanu, kuri attiecas uz atgriežamo personu aizturēšanu saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK.

3.   Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Aģentūru nodrošina savu ārējo robežu pārvaldību un atgriešanas lēmumu izpildi savās un visu dalībvalstu kopējās interesēs, pilnībā ievērojot Savienības tiesības, tostarp ievērojot pamattiesības, un saskaņā ar 8. pantu, kas nosaka Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu ▌.

4.   Aģentūra atbalsta tādu Savienības pasākumu piemērošanu, kas saistīti ar ārējo robežu pārvaldību un atgriešanas lēmumu izpildi, nostiprinot, novērtējot un koordinējot dalībvalstu rīcību, kā arī sniedzot ▌tehnisko un operatīvo palīdzību minēto pasākumu īstenošanā un atgriešanas jomā. Aģentūra neatbalsta nekādus pasākumus un neiesaistās nekādās darbībās, kas attiecas uz pārbaudēm pie iekšējām robežām. Aģentūra pilnībā atbild un ir pārskatatbildīga par visiem lēmumiem, ko tā pieņem, un par visām darbībām, par kurām tā vienpersonīgi ir atbildīga saskaņā ar šo regulu.

5.   Dalībvalstis var sadarboties operatīvā līmenī ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm, ja šāda sadarbība ir saderīga ar Aģentūras uzdevumiem. Dalībvalstis atturas veikt darbības, kas varētu traucēt Aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis ziņo Aģentūrai par šādu operatīvo sadarbību ar citām dalībvalstīm un/vai trešām valstīm pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Izpilddirektors regulāri un vismaz reizi gadā informē valdi par šiem jautājumiem.

8. pants

Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas cikls

1.   Komisija un Eiropas Robežu un krasta apsardze nodrošina Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanas efektivitāti, ievērojot Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu, ko pieņem saskaņā ar 4. punktā izklāstīto procedūru.

2.   Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskā politika nosaka, kā saskaņotā, integrētā un sistemātiskā veidā risināt problēmsituācijas robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Tajā nosaka politikas prioritātes un sniedz stratēģiskās vadlīnijas pieciem gadiem saistībā ar 3. pantā izklāstītajām sastāvdaļām.

3.   Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu politikas stratēģiskās plānošanas cikls sastāv no četriem posmiem, kā noteikts 4.–7. punktā.

4.   Pamatojoties uz 30. panta 2. punktā minēto stratēģisko riska analīzi Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai, Komisija sagatavo politikas dokumentu, kurā izstrādā Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku. Komisija to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei apspriešanai. Pēc šīs apspriešanas Komisija pieņem paziņojumu, ar kuru nosaka Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku.

5.   Lai īstenotu 4. punktā minēto Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku, Aģentūra ar valdes lēmumu, kura pamatā ir izpilddirektora priekšlikums, kas sagatavots ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju, izveido Eiropas integrētās robežu pārvaldības tehnisko un operatīvo stratēģiju. Aģentūra pamatotos gadījumos ņem vērā dalībvalstu īpašo situāciju, jo īpaši to ģeogrāfisko novietojumu. Minētā stratēģija atbilst 3. pantam un Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskajai politikai. Tā veicina un atbalsta Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu visās dalībvalstīs.

6.   Lai īstenotu 4. punktā minēto Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku, dalībvalstis izstrādā savu valsts stratēģiju Eiropas integrētai robežu pārvaldībai, cieši sadarbojoties visām iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu. Minētās valstu stratēģijas atbilst 3. pantam, 4. punktā minētajai Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskajai politikai un 5. punktā minētajai tehniskajai un operatīvajai stratēģijai.

7.  Četrus gadus pēc 4. punktā minētās Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas pieņemšanas Komisija ▌veic rūpīgu tās īstenošanas izvērtēšanu. Izvērtēšanas rezultātus ņem vērā, gatavojot nākošo ciklu. Dalībvalstis un Aģentūra savlaicīgi sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju, lai tā varētu veikt vispārējo izvērtējumu. Komisija paziņo izvērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.

8.   Gadījumos, kad situācija pie ārējām robežām vai atgriešanas jomā prasa veikt izmaiņas politikas prioritātēs, Komisija groza Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku vai attiecīgas tās daļas saskaņā ar 4. punktā izklāstīto procedūru.

Aģentūras tehnisko un operatīvo stratēģiju un dalībvalstu stratēģijas tad vajadzības gadījumā pielāgo.

9. pants

Integrētā plānošana

1.   Pamatojoties uz 8. pantā minēto Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu, Eiropas Robežu un krasta apsardze izstrādā integrētu plānošanu robežu pārvaldības un atgriešanas jomā ▌saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu, iekļaujot tajā operatīvo plānošanu, situatīvo plānošanu un spēju pilnveides plānošanu.

2.  Dalībvalstis un Aģentūra izveido operatīvos plānus robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Dalībvalstu operatīvos plānus, kas attiecas uz robežas posmiem ar augstu [un kritisku ietekmes] līmeni [līmeņiem], koordinē ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Aģentūru, lai īstenotu vajadzīgos pārrobežu pasākumus[6] un paredzētu Aģentūras sniegtu atbalstu. Attiecībā uz Aģentūras darbībām operatīvā plānošana nākamajam gadam tiek veikta 100. pantā minētā vienotā plānošanas dokumenta pielikumā un katrai konkrētai operatīvajai darbībai — 39. pantā un 75. panta 3. punktā minētajā operatīvajā plānā. Operatīvie plāni vai to daļa var tikt atbilstoši klasificēti saskaņā ar Komisijas Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 un 2015/444.

3.  Dalībvalstis pieņem situatīvos plānus ārējo robežu pārvaldībai un atgriešanai. Saskaņā ar valsts integrētās robežu pārvaldības stratēģiju situatīvajos plānos apraksta visus pasākumus un resursus, kas vajadzīgi iespējamai spēju pastiprināšanai, arī loģistiku un atbalstu valsts līmenī un no Aģentūras.

Situatīvo plānu daļu, kurai vajadzīgs papildu atbalsts no Eiropas Robežu un krasta apsardzes, kopīgi sagatavo katra dalībvalsts un Aģentūra, cieši koordinējoties ar kaimiņos esošām dalībvalstīm.

4.  Dalībvalstis saskaņā ar savu valsts integrētās robežu pārvaldības stratēģiju pieņem spēju pilnveides plānu attiecībā uz robežu pārvaldību un atgriešanu. Spēju pilnveides plānā apraksta vidēja termiņa līdz ilgtermiņa attīstību robežu pārvaldības un atgriešanas jomā.

Valsts spēju pilnveides plāns pievēršas attīstībai katrā Eiropas integrētās robežu pārvaldības sastāvdaļā, jo īpaši robežsargu un atgriešanas speciālistu darbā pieņemšanas un apmācības politikai, aprīkojuma iegādei un uzturēšanai un vajadzīgajām pētniecības un izstrādes darbībām, kā arī attiecīgajiem finansiālajiem aspektiem.

4.a  3. un 4. punktā minētajos plānos ietver tiem izstrādāto scenāriju. Scenārijus izstrādā, pamatojoties uz riska analīzi, un tie atspoguļo iespējamo situācijas attīstību pie ārējām robežām un nelikumīgas migrācijas jomā, kā arī Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklā konstatētās problēmsituācijas.

4.b  Metodiku un procedūru 3. un 4. punktā minēto plānu izstrādei nosaka Aģentūras valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm.

5.  Aģentūra izveido valstu spēju pilnveides plānu kopsavilkumu un daudzgadu stratēģiju 63. pantā minētajai Aģentūras aprīkojuma iegādei, kā arī daudzgadu plānojumu attiecībā uz specializācijām Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajam korpusam.

Aģentūra nosūta šo kopsavilkumu dalībvalstīm un Komisijai nolūkā noteikt iespējamās sinerģijas un sadarbības iespējas dažādās jomās, uz kurām attiecas spēju pilnveides plāni, arī kopīgu iepirkumu jomā. Pamatojoties uz noteiktajām sinerģijām, Aģentūra var uzaicināt dalībvalstis piedalīties turpmākos sadarbības pasākumos.

6.  Aģentūras valde katru gadu sanāk vismaz uz vienu sanāksmi, lai apspriestu Eiropas Robežu un krasta apsardzes spēju ceļvedi. Spēju ceļvedi ierosina izpilddirektors, pamatojoties uz valstu spēju pilnveides plānu kopsavilkumu, cita starpā ņemot vērā riska analīzes rezultātus un neaizsargātības novērtējumus, kas veikti saskaņā ar 33. pantu un Aģentūras daudzgadu plāniem. Pēc tam, kad spēju ceļvedi valde pieņem, to pievieno tehniskajai un operatīvajai stratēģijai.

II NODAĻA

Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbība

1. iedaļa

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras uzdevumi

10. pants

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras uzdevumi

(1)  ▌Aģentūra veic šādus uzdevumus:

1.  uzrauga migrācijas plūsmas un veic riska analīzi attiecībā uz visiem integrētās robežu pārvaldības aspektiem;

2.  pārrauga ar atgriešanas īstenošanu saistītās dalībvalstu operatīvās vajadzības, tostarp vācot operatīvos datus;

3.  veic neaizsargātības novērtējumu, tostarp novērtējumu par dalībvalstu spējām un gatavību novērst apdraudējumu un risināt problēmas pie ārējām robežām;

4.   nodrošina ārējo robežu pārvaldības uzraudzību, izmantojot Aģentūras sadarbības koordinatorus dalībvalstīs;

4.a  uzrauga pamattiesību ievērošanu visās savās darbībās pie ārējām robežām un atgriešanas operācijās;

5.  sniedz palīdzību EUROSUR sistēmas izstrādei un darbībai;

6.  palīdz dalībvalstīm apstākļos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, koordinējot un organizējot kopīgās operācijas, ņemot vērā to, ka dažas situācijas var būt saistītas ar ārkārtas humanitāro situāciju un glābšanu jūrā saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām;

7.  palīdz dalībvalstīm apstākļos, kad nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, uzsākot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus pie to dalībvalstu ārējām robežām, kuras saskaras ar konkrētām un nesamērīgi lielām problēmām, ņemot vērā to, ka dažas situācijas var būt saistītas ar ārkārtas humanitāro situāciju un glābšanu jūrā saskaņā ar Savienības un starptautiskajām tiesībām;

8.  saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 656/2014 un starptautiskajām tiesībām sniedz dalībvalstīm un trešām valstīm atbalstu tādās personu, kuras jūrā atrodas briesmās, meklēšanas un glābšanas operācijās, kādas var rasties jūras robežu uzraudzības operāciju laikā;

9.  ar šo regulu izveidoto Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu izvieto robežu pārvaldības vienību, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību un atgriešanas vienību ietvaros kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā;

10.  izveido tehniskā aprīkojuma rezervi, tostarp ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervi, kas ir jāizvieto kopīgo operāciju, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros, kā arī atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā;

11.  izmantojot iekšēju kvalitātes kontroles mehānismu, pilnveido un pārvalda savus cilvēkresursus un tehniskās spējas, lai sniegtu ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā un tehniskā aprīkojuma rezervē, tostarp korpusa darbinieku darbā pieņemšanā un apmācībā, tiem darbojoties vienībās;

12.  migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros karsto punktu zonās ▌izvieto operatīvos darbiniekus un tehnisko aprīkojumu, lai sniegtu palīdzību personu pārbaudē, iztaujāšanā, identificēšanā un pirkstu nospiedumu noņemšanā, un sadarbībā ar Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru un dalībvalstu kompetentajām iestādēm izveido nosūtīšanas un sākotnējās informācijas sniegšanas procedūru personām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība vai kuras vēlas iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumu, tostarp procedūru neaizsargāto grupu identificēšanai;

15.  sniedz atbalstu visos atgriešanas procesa posmos, neiedziļinoties atgriešanas lēmumu būtībā, par ko ir atbildīgas tikai dalībvalstis, un palīdz koordinēt un organizēt atgriešanas operācijas, un sniedz tehnisko un operatīvo atbalstu atgriežamo personu atgriešanas pienākuma īstenošanai, kā arī tehnisko un operatīvo atbalstu atgriešanas operācijām un atgriešanas nodrošināšanas operācijām, turklāt arī apstākļos, kuros ir nepieciešama pastiprināta palīdzība;

17.  izveido piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi;

18.  izvieto atgriešanas vienības atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā;

19.  atbilstīgi attiecīgo aģentūru konkrētajām pilnvarām sadarbojas ar Eiropolu un Eurojust un sniedz atbalstu dalībvalstīm apstākļos, kuros nepieciešama pastiprināta tehniskā un operatīvā palīdzība pie ārējām robežām, cīnoties pret ▌pārrobežu noziedzību un terorismu;

20.  sadarbojas ar Eiropas Savienības Patvēruma atbalsta biroju atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām, jo īpaši lai atvieglotu pasākumus gadījumos, kad atgriešanas procedūrai pakļauti trešo valstu valstspiederīgie, kuru starptautiskās aizsardzības pieteikums ir noraidīts ar galīgu lēmumu;

atbilstīgi savām attiecīgajām pilnvarām sadarbojas ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, lai nodrošinātu Savienības aquis pamattiesību jomā nepārtrauktu un vienveidīgu piemērošanu;

21.  sadarbojas ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām, lai, sniedzot pakalpojumus, informāciju, aprīkojumu un apmācību, kā arī koordinējot vairākmērķu pasākumus, atbalstītu valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, kā izklāstīts 70. pantā, tostarp glābj dzīvības;

22.  sadarbojas ar trešām valstīm jomās, uz kurām attiecas šī regula, tostarp veicot robežu pārvaldības vienību ▌iespējamu operatīvo izvietošanu trešās valstīs;

24.  palīdz dalībvalstīm un trešām valstīm saistībā ar to tehnisko un operatīvo sadarbību jomās, uz kurām attiecas šī regula;

25.  palīdz dalībvalstīm un trešām valstīm apmācīt valstu robežsargus, citus attiecīgos darbiniekus un ekspertus atgriešanas jomā, ieskaitot kopīgu apmācības standartu un programmu izveidi, tostarp par pamattiesībām;

26.  piedalās pētniecības un inovāciju darbību attīstībā un pārvaldībā, kas ir būtiskas ārējo robežu kontrolei ▌, ieskaitot progresīvu uzraudzības tehnoloģiju izmantošanu un savu pilotprojektu izstrādi, ja tas nepieciešams šajā regulā paredzēto darbību īstenošanai;

26.b  izstrādā informācijas apmaiņas tehniskos standartus;

27.  atbalsta aprīkojuma tehnisko standartu robežkontroles un atgriešanas jomā, tostarp sistēmu un tīklu savstarpējai savienojamībai, un pēc vajadzības ārējo robežu uzraudzībai paredzētu kopēju minimālo standartu pilnveidošanu saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas atbildību;

28.  izveido un uztur 14. pantā minēto saziņas tīklu;

29.  saskaņā ar ▌Regulu (ES) 2017/1725 izstrādā un pārvalda informācijas sistēmas, kas dod iespēju veikt ātru un uzticamu informācijas apmaiņu saistībā ar jauniem riskiem ārējo robežu pārvaldībā, nelikumīgu imigrāciju un atgriešanu, ciešā sadarbībā ar Komisiju, Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī Eiropas Migrācijas tīklu, kas izveidots ar Lēmumu 2008/381/EK;

30.  attiecīgā gadījumā sniedz vajadzīgo palīdzību vienotas informācijas apmaiņas vides izveidei, tostarp sistēmu sadarbspējas nodrošināšanai;

ievēro augstus standartus attiecībā uz robežu pārvaldību, nodrošinot pārredzamību un sabiedrības kontroli, kā arī piemērojamā tiesiskā regulējuma pilnīgu respektēšanu, kas garantē pamattiesību ievērošanu, aizsardzību un veicināšanu;

31.  pārvalda un ekspluatē 80. pantā minēto Viltotu un autentisku dokumentu tiešsaistē sistēmu un atbalsta dalībvalstis, sniedzot palīdzību, lai veicinātu dokumentu viltošanas atklāšanu;

32.  īsteno Aģentūrai uzticētos uzdevumus un pienākumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1240(27)[Regulā, ar ko izveido ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS)], un nodrošina ETIAS centrālās vienības izveidi un darbību saskaņā ar minētās regulas 7. pantu;

32.b  palīdz dalībvalstīm ārējo robežu šķērsošanas atvieglošanā;

(2)  Aģentūra ▌informē sabiedrību par jautājumiem, kas ietilpst tās pilnvarās. Tā laikus sniedz sabiedrībai precīzu, sīki izstrādātu, savlaicīgu un izsmeļošu informāciju par savām darbībām un veikto analīzi.

Komunikācijas darbības negatīvi neietekmē šā panta 1. punktā minētos uzdevumus, jo īpašiizpaužot operatīvo informāciju, kuras publiskošana apdraudētu operāciju mērķa sasniegšanu. Komunikācijas darbības veic, neskarot 91. pantu, saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi valde, un attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar citām aģentūrām.

2. iedaļa

Apmaiņa ar informāciju un sadarbība

11. pants

Godprātīgas sadarbības pienākums

Aģentūrai un dalībvalstu iestādēm, kas atbild par robežu pārvaldību ▌, tostarp krasta apsardzi, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, kā arī par atgriešanu atbildīgajām dalībvalstu iestādēm ir pienākums godprātīgi sadarboties un apmainīties ar informāciju.

12. pants

Informācijas apmaiņas pienākums

1.  Lai veiktu uzdevumus, kas šajā regulā ir noteikti turpmāk minētajām iestādēm ▌, Aģentūra un par robežu pārvaldību un atgriešanu atbildīgās dalībvalstu iestādes, tostarp krasta apsardze, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, saskaņā ar šo regulu un citiem attiecīgiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem attiecībā uz informācijas apmaiņu savlaicīgi un precīzi apmainās ar visu nepieciešamo informāciju.

2.  Aģentūra veic pienācīgus pasākumus, lai veicinātu tās informācijas, kura attiecas uz Aģentūras uzdevumiem, apmaiņu ar Komisiju un dalībvalstīm ▌.

Ja informācija ir svarīga Aģentūras uzdevumu izpildei, tā apmainās ar informāciju ar citām attiecīgām Savienības aģentūrām riska analīzes, statistikas datu vākšanas, situācijas novērtēšanas trešās valstīs, apmācību nolūkā un lai sniegtu atbalstu dalībvalstīm situatīvajā plānošanā.

Šā panta 1. un 2. punktā minētās informācijas apmaiņas nolūkā starp aģentūrām tiek izveidoti vajadzīgie instrumenti un struktūras.

4.  Aģentūra veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu tādas informācijas apmaiņu ar Īriju un Apvienoto Karalisti, kura attiecas uz Aģentūras uzdevumiem, ja šī informācija saistīta ar pasākumiem, kuros tās piedalās saskaņā ar 71. pantu un 98. panta 5. punktu.

13. pants

Valsts kontaktpunkts

1.  Dalībvalstis izraugās valsts kontaktpunktu saziņai ar Aģentūru par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Aģentūras darbību, neskarot nacionālo koordinācijas centru lomu, kā tas ir noteikts 21. pantā. Valsts kontaktpunkts ir pieejams jebkurā laikā, un tas nodrošina savlaicīgu visas no Aģentūras saņemtās informācijas izplatīšanu visām attiecīgās dalībvalsts atbilstīgajām iestādēm, jo īpaši valdes un nacionālā koordinācijas centra locekļiem.

2.  Dalībvalstis var iecelt ne vairāk kā divus darbiniekus, kuri pārstāv savu valsts kontaktpunktu un kuri jāizvieto Aģentūrā kā sadarbības koordinatori. Sadarbības koordinatori var veicināt saziņu starp valsts kontaktpunktu un Aģentūru, tostarp vajadzības gadījumā piedaloties attiecīgajās sanāksmēs.

3.  Aģentūra nodrošina Aģentūras ēkā vajadzīgās telpas un pienācīgu atbalstu sadarbības koordinatoriem to pienākumu veikšanai. Visas pārējās izmaksas, kas rodas saistībā ar sadarbības koordinatoru izvietošanu, sedz attiecīgā dalībvalsts. Valde precizē izvietošanas noteikumus un nosacījumus, kā arī pienācīgu atbalstu.

14. pants

Saziņas tīkls

1.  Aģentūra izveido un uztur saziņas tīklu, lai nodrošinātu saziņu un analītiskos instrumentus un ļautu ar nacionālajiem koordinācijas centriem un to starpā drošā veidā un gandrīz reāllaikā apmainīties ar sensitīvu neklasificētu informāciju un klasificētu informāciju.

Jebkura sistēma vai lietotne, kas izmanto saziņas tīklu, visā savā darbības ciklā atbilst visiem Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem.

Tīkls darbojas divdesmi četras stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un dod iespēju:

(a)  divpusēji un daudzpusēji apmainīties ar informāciju gandrīz reāllaikā;

(b)  rīkot audio un video konferences;

(c)  droši rīkoties ar sensitīvu neklasificētu informāciju un to uzglabāt, nosūtīt un apstrādāt;

(d)  drošā veidā rīkoties ar ES klasificētu informāciju līdz līmenim CONFIDENTIEL UE/EU CONFIDENTIEL vai līdzvērtīgam valsts klasifikācijas līmenim, to uzglabāt, nosūtīt un apstrādāt, nodrošinot, ka rīcība ar klasificētu informāciju, tās uzglabāšana, nosūtīšana un apstrādāšana notiek atsevišķā un tam īpaši paredzētā saziņas tīkla daļā.

2.  Aģentūra sniedz tehnisku atbalstu un nodrošina, lai saziņas tīkls būtu pastāvīgi pieejams un varētu atbalstīt aģentūras pārvaldīto saziņas un informācijas sistēmu.

15. pants

Aģentūras pārvaldītās informācijas apmaiņas sistēmas un programmatūras

1.  Aģentūra var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu ar Aģentūras uzdevumiem saistītās informācijas apmaiņu ar Eiropas Parlamentu, Komisiju un dalībvalstīm, un attiecīgā gadījumā ar 69. pantā minētajām starptautiskajām organizācijām, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un 72. pantā minētajām trešām valstīm.

2.  Aģentūra izstrādā, izvērš un ekspluatē informācijas sistēmu, kas ar minētajiem dalībniekiem nodrošina apmaiņu ar klasificētu informāciju un sensitīvu neklasificētu informāciju, kā arī apmaiņu ar personas datiem, kuri minēti šīs regulas ▌87. līdz. 91. pantā, saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444(28), Komisijas Lēmumu ▌2015/443(29) un Regulu (ES) 2018/1725.

3.  Aģentūra pēc vajadzības izvērš 2. punktā minētās informācijas sistēmas saziņas tīklā, kas minēts 14. pantā.

4.  Attiecībā uz atgriešanu Aģentūra ekspluatē un uztur integrētas atgriešanas pārvaldības lietotni saskaņā ar 50. panta 1. punktu.

16. pants

Informācijas apmaiņas tehniskie standarti

Aģentūra sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā tehniskos standartus:

(a)  lai šīs regulas nolūkiem savstarpēji savienotu saziņas tīklu ar valstu tīkliem, kurus izmanto valstu situācijas attēlu izveidei, un ar citām attiecīgajām informācijas sistēmām;

(b)  lai šīs regulas nolūkiem izstrādātu un savienotu attiecīgās Aģentūras un dalībvalstu informācijas apmaiņas sistēmas un lietojumprogrammatūras;

(c)  lai, izmantojot dažādus saziņas veidus, piemēram, satelītsakarus un radiotīklus, pārraidītu situācijas attēlus un vajadzības gadījumā konkrētus situācijas attēlus un lai nodrošinātu saziņu starp attiecīgajām vienībām un valsts atbildīgo dalībvalstu iestāžu centriem, un Aģentūras izvietotajām vienībām;

(d)  lai ziņotu par pašu rīcībā esošo aktīvu pozīciju, pēc iespējas labāk izmantojot saskaņā ar “Galileo” programmu izveidotās satelītnavigācijas sistēmas tehnoloģisko attīstību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1285/2013 ▌.

17. pants

Informācijas aizsardzība

Izmantojot nacionālos koordinācijas centrus un kompetento valsts iestāžu uzraudzībā, dalībvalstis nodrošina, ka valsts iestādes, aģentūras un citas struktūras, kad izmanto saziņas tīklu un informācijas apmaiņas sistēmas:

(a)  var pienācīgi un nepārtraukti piekļūt attiecīgajām sistēmām un tīkliem no Aģentūras vai pieslēdzoties tai;

(b)  ievēro attiecīgos 16. pantā minētos tehniskos standartus;

(c)  rīkojoties ar klasificētu informāciju, ievēro drošības noteikumus un standartus, kuri ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Aģentūra;

(d)  apmainās, apstrādā un uzglabā sensitīvu neklasificētu informāciju un klasificētu informāciju saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2015/44/ES.

3. iedaļa

EUROSUR

18. pants

EUROSUR

Ar šo regulu izveido EUROSUR — integrētu satvaru informācijas apmaiņai un operatīvai sadarbībai Eiropas Robežu un krasta apsardzē, lai uzlabotu situācijas apzināšanos un palielinātu reaģēšanas spējas ▌robežu pārvaldības nolūkā, tostarp nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt migrantu dzīvību aizsardzību un glābšanu.

19. pants

EUROSUR darbības joma

1.   EUROSUR piemēro pārbaudēm atļautās robežšķērsošanas vietās un ārējo sauszemes un jūras robežu uzraudzībai, tostarp lai uzraudzītu, atklātu, identificētu, izsekotu, novērstu un pārtvertu neatļautus robežu šķērsošanas gadījumus nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt labāku migrantu dzīvību aizsardzību un glābšanu.

2.   EUROSUR nepiemēro juridiskiem vai administratīviem pasākumiem, kas veikti pēc tam, kad dalībvalstu atbildīgās iestādes ir pārtvērušas kriminālas pārrobežu darbības vai to, ka personas neatļauti šķērso ārējās robežas.

20. pants

EUROSUR komponenti

1.  Informācijas apmaiņai un sadarbībai robežu uzraudzības jomā, ņemot vērā esošos informācijas apmaiņas un sadarbības mehānismus, dalībvalstis un aģentūra izmanto EUROSUR satvaru, kurā ir šādi komponenti:

(a)  nacionālie koordinācijas centri;

(b)  valsts situācijas attēli;

(c)  Eiropas situācijas attēls, tostarp ārējās robežas posmi ar attiecīgajiem ietekmes līmeņiem;

(d)  konkrēti situācijas attēli;

(e)  EUROSUR sapludināšanas pakalpojumi, kā minēts 29. pantā;

(f)  integrētā plānošana saskaņā ar 9. pantu ▌.

2.   Nacionālie koordinācijas centri, izmantojot saziņas tīklu un attiecīgās sistēmas, sniedz Aģentūrai informāciju no saviem valsts situācijas attēliem, kā arī vajadzības gadījumā no konkrētiem situācijas attēliem, kas ir nepieciešama, lai izveidotu un uzturētu Eiropas situācijas attēlu.

3.   Aģentūra, izmantojot saziņas tīklu, divdesmit četras stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā sniedz nacionālajiem koordinācijas centriem neierobežotu piekļuvi konkrētiem situācijas attēliem un Eiropas situācijas attēlam.

21. pants

Nacionālais koordinācijas centrs

1.   Katra dalībvalsts nosaka nacionālo koordinācijas centru, kas koordinē un veic informācijas apmaiņu starp visām iestādēm, kuru kompetencē ietilpst ārējo robežu kontrole valsts līmenī, kā arī ar citiem nacionālajiem koordinācijas centriem un Aģentūru, un uztur minēto centru un nodrošina tā darbību. Katra dalībvalsts paziņo par sava nacionālā koordinācijas centra izveidi Komisijai, kura nekavējoties par to informē pārējās dalībvalstis un Aģentūru.

2.   Neskarot 13. pantu un EUROSUR satvarā, nacionālais koordinācijas centrs ir vienīgais kontaktpunkts informācijas apmaiņai un sadarbībai ar citiem nacionālajiem koordinācijas centriem un Aģentūru.

3.   Nacionālais koordinācijas centrs:

(a)  nodrošina savlaicīgu informācijas apmaiņu un savlaicīgu sadarbību starp visām valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par ārējo robežu kontroli, kā arī ar citiem nacionālajiem koordinācijas centriem un Aģentūru;

(b)  nodrošina informācijas savlaicīgu apmaiņu ar meklēšanas un glābšanas, tiesību aizsardzības, patvēruma un imigrācijas iestādēm un pārvalda attiecīgās informācijas izplatīšanu valsts līmenī;

(c)  palīdz efektīvi un lietderīgi pārvaldīt resursus un personālu;

(d)  izveido un uztur valsts situācijas attēlu saskaņā ar 26. pantu;

(e)  atbalsta valsts robežkontroles darbību koordinēšanu, plānošanu un īstenošanu;

(f)  koordinē valsts robežkontroles sistēmu saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(g)  veicina regulāru valsts robežkontroles darbību efektivitātes novērtēšanu šīs regulas mērķu sasniegšanai;

(h)  koordinē operatīvos pasākumus ar citām dalībvalstīm un trešām valstīm, neskarot Aģentūras un citu dalībvalstu kompetenci;

(i)  apmainās ar attiecīgu informāciju ar valstu imigrācijas sadarbības koordinatoriem, ja tādi ir iecelti, izmantojot attiecīgas valsts līmenī izveidotas struktūras, nolūkā dot ieguldījumu Eiropas situācijas attēlā un atbalstīt robežkontroles operācijas;

(j)  kompetento valsts iestāžu uzraudzībā veicina informācijas nodrošināšanu valsts un Aģentūras informācijas sistēmām.

4.   Dalībvalstis var uzticēt reģionālām, lokālām, funkcionālām vai citām iestādēm, kas var pieņemt operatīvus lēmumus, nodrošināt situācijas apzināšanos un reaģēšanas spējas to attiecīgajās kompetences jomās, tostarp uzdevumus un kompetences, kas minēti 21. panta 3. punkta c), e) un f) apakšpunktā.

5.  Dalībvalstu lēmums sadalīt pienākumus saskaņā ar 1. punktu neskar nacionālā koordinācijas centra spēju sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar citiem nacionālajiem koordinācijas centriem un Aģentūru.

6.   Iepriekš valsts līmenī noteiktos gadījumos nacionālais koordinācijas centrs var pilnvarot 1. punktā minētu iestādi sazināties un veikt informācijas apmaiņu ar citas dalībvalsts reģionālajām iestādēm vai nacionālo koordinācijas centru, vai trešās valsts kompetentajām iestādēm ar nosacījumu, ka šāda iestāde regulāri informē savu nacionālo koordinācijas centru par šādu saziņu un informācijas apmaiņu.

7.   Nacionālais koordinācijas centrs darbojas divdesmit četras stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā.

23. pants

EUROSUR rokasgrāmata

1.   Komisija, kurai palīdz komiteja saskaņā ar 117. panta 2. punktā minēto procedūru, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūru un jebkuru citu attiecīgu Savienības struktūru, biroju vai aģentūru, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par EUROSUR īstenošanu un pārvaldību (“rokasgrāmata”). Rokasgrāmata sniedz tehniskas un operatīvas norādes, ieteikumus un paraugpraksi, tostarp par sadarbību ar trešām valstīm. Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma veidā.

2.   Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un Aģentūru Komisija var pieņemt lēmumu noteikt rokasgrāmatas daļām klasifikāciju RESTREINT UE/EU RESTRICTED saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas reglamentā.

24. pants

EUROSUR uzraudzība

1.  Aģentūra un dalībvalstis nodrošina, lai būtu izstrādātas procedūras, ar ko uzrauga EUROSUR tehnisko un operatīvo darbību atbilstīgi mērķiem iegūt pienācīgu situācijas apzināšanos un attīstīt reaģēšanas spējas pie ārējām robežām.

2.  Aģentūra pastāvīgi un nepārtraukti uzrauga saziņas tīkla piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un EUROSUR situācijas attēlā kopīgoto datu kvalitāti.

3.  Aģentūra nosūta informāciju par kvalitātes kontroli nacionālajiem koordinācijas centriem un attiecīgajām komandvadības struktūrām, kuras izmanto Aģentūras darbībām, EUROSUR sapludināšanas pakalpojumu kontekstā.

Šādu informāciju klasificē RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

4. iedaļa

Situācijas apzināšanās

25. pants

Situācijas attēls

(1)  Valsts situācijas attēls, Eiropas situācijas attēls un konkrētais situācijas attēls tiek veidoti, vācot, novērtējot, salīdzinot, analizējot, interpretējot, radot, vizualizējot un izplatot informāciju.

Šā panta 1. punktā minētajos situācijas attēlos ir šādi informācijas slāņi:

(a)   notikumu slānis, kurā ietverti ▌notikumi un incidenti, kas saistīti ar neatļautu robežšķērsošanu un pārrobežu noziedzību, un informācija par neatļautu sekundāro kustību atklāšanu, ja tāda ir pieejama, lai izprastu tendences, apjomus un maršrutus;

(b)  operatīvais slānis, kas satur informāciju par operācijām, tostarp par izvēršanas plānu, operācijas rajonu ▌, kā arī to aktīvu pozīciju, laiku, statusu un veidu, kuri piedalās, kā paredzēts operatīvajā plānā;

(c)  analīzes slānis, kas satur analizētu informāciju, kura attiecas uz šo regulu un jo īpaši ir svarīga, lai noteiktu ietekmes līmeņus ārējo robežu posmiem, tostarp attēlus un ģeogrāfiskos datus, būtiskākos pavērsienus un indikatorus, analītiskus ziņojumus un citu attiecīgu pamatojošo informāciju.

2.   Šā panta 1. punktā minētie situācijas attēli dod iespēju identificēt un izsekot notikumus, operācijas un attiecīgas analīzes, kas attiecas uz situācijām, kad ir apdraudēta cilvēku dzīvība.

4.   Situācijas attēlu informācijas slāņu elementus un konkrētu situācijas attēlu izveides noteikumus nosaka ar īstenošanas aktu, ko Komisija pieņem saskaņā ar 117. panta 3. punktā minēto procedūru.

Īstenošanas aktā sīkāk precizē sniedzamās informācijas veidu, struktūras, kas atbildīgas par konkrētas informācijas apkopošanu, apstrādi, arhivēšanu un nosūtīšanu, ziņošanas maksimālos kavējumus, datu drošību un datu aizsardzības noteikumus, un saistītos kvalitātes kontroles mehānismus.

26. pants

Valsts situācijas attēls

1.   Nacionālais koordinācijas centrs izveido un uztur valsts situācijas attēlu, lai sniegtu visām par robežkontroli atbildīgajām iestādēm efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju.

2.   Valsts situācijas attēlu veido no informācijas, kas iegūta no šādiem avotiem:

(a)  valsts robežuzraudzības sistēma saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

(b)  stacionāri un mobili sensori, kuru darbību nodrošina valsts iestādes, kas atbildīgas par ārējo robežu uzraudzību;

(c)  robežuzraudzības patruļas un citas uzraudzības misijas;

(d)  vietēji, reģionāli un citi koordinācijas centri;

(e)  citas attiecīgas valsts iestādes un sistēmas, tostarp imigrācijas sadarbības koordinatori, operatīvie centri un kontaktpunkti;

(f)  robežkontrole;

(g)  Aģentūra;

(h)  nacionālie koordinācijas centri citās dalībvalstīs;

(i)  trešo valstu iestādes, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem un 75. pantā minētajiem reģionālajiem tīkliem;

(j)  kuģu ziņošanas sistēmas saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem;

(k)  citas attiecīgās Eiropas un starptautiskās organizācijas;

(l)  citi avoti.

3.   Nacionālais koordinācijas centrs katram incidentam valsts situācijas attēla notikumu slānī piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni no “zems” un “vidējs” līdz “augsts” un “ļoti augsts”. Par visiem incidentiem ziņo Aģentūrai.

4.   Nacionālais koordinācijas centrs pēc valsts atbildīgās iestādes pieteikuma var lemt par piekļuves ierobežošanu informācijai, kas ir saistīta ar valsts drošību, tostarp militārajiem aktīviem, balstoties uz informācijas vajadzības principu.

5.   Kaimiņos esošu dalībvalstu nacionālie koordinācijas centri tieši un gandrīz reāllaikā var dalīties ar situācijas attēlu par kaimiņos esošiem ārējās robežas posmiem, tostarp ar tādu pašu rīcībā esošu aktīvu pozīciju, statusu un veidu, kuri darbojas kaimiņos esošajos ārējās robežas posmos.

27. pants

Eiropas situācijas attēls

1.   Aģentūra izveido un uztur Eiropas situācijas attēlu, lai nacionālajiem koordinācijas centriem un Komisijai nodrošinātu efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju un analīzi, kas aptver ārējās robežas, pierobežas zonu un neatļautas sekundārās kustības.

2.   Eiropas situācijas attēlu veido no informācijas, kas iegūta no šādiem avotiem:

(a)  nacionālie koordinācijas centri un valsts situācijas attēli, ciktāl tas vajadzīgs saskaņā ar šo pantu, un informācija un ziņojumi, kas saņemti no imigrācijas sadarbības koordinatoriem;

(b)  Aģentūra, informācija un ziņojumi, kurus iesnieguši tās sadarbības koordinatori saskaņā ar 32. un 76. pantu;

(c)  Savienības delegācijas un kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas un operācijas, kā paredzēts 69. panta 1. punkta k) apakšpunktā;

(d)  citas attiecīgās Savienības struktūras, biroji un aģentūras un starptautiskās organizācijas, kā minēts 69. pantā;

(e)  trešo valstu iestādes, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem un reģionāliem tīkliem, kā norādīts 73. pantā, un darba vienošanās, kā minēts 74. panta 1. punktā;

(f)  citi avoti.

3.   Eiropas situācijas attēla notikumu slānis ietver informāciju, kas attiecas uz:

(a)  incidentiem un citiem notikumiem, kuri ietverti valsts situācijas attēla notikumu slānī;

(b)  incidentiem un citiem notikumiem, kuri ietverti konkrēto situāciju attēlos, kā ir paredzēts 28. pantā;

(c)  incidentiem Aģentūras koordinētas kopīgās operācijas vai ātras reaģēšanas darbības rajonā vai karstā punktā ▌.

4.   Eiropas situācijas attēla operatīvais slānis ietver informāciju par Aģentūras koordinētām kopīgām operācijām un ātrās reaģēšanas darbībām un par karstajiem punktiem ▌, tostarp misijas uzdevumu, vietu, statusu, ilgumu, informāciju par dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, dienas un nedēļas situācijas ziņojumus, statistikas datus un informāciju plašsaziņas līdzekļiem.

5.   Informāciju par pašu rīcībā esošiem aktīviem Eiropas situācijas attēla operatīvajā slānī vajadzības gadījumā var klasificēt kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

6.   Aģentūra Eiropas situācijas attēlā ņem vērā ietekmes līmeni, ko valsts koordinācijas centrs konkrētajam incidentam ir noteicis valsts situācijas attēlā. Jebkuram incidentam pierobežas zonā Aģentūra piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni un informē par to nacionālos koordinācijas centrus.

28. pants

Konkrēti situācijas attēli;

1.   Aģentūra un dalībvalstis var izveidot un uzturēt konkrētus situācijas attēlus īpašu operatīvo darbību atbalstam pie ārējām robežām vai apmainīties ar informāciju ar 69. pantā minētajām starptautiskajām organizācijām, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām vai ar trešām valstīm, kā minēts 76. pantā ▌.

2.   Konkrētus situācijas attēlus veido no valsts un Eiropas situācijas attēlu informācijas apakškomplekta.

3.  Konkrēto situācijas attēlu izveides un koplietošanas kārtību nosaka attiecīgo operatīvo darbību operatīvajā plānā un divpusējā vai daudzpusējā nolīgumāja konkrētais situācijas attēls ir izveidots saistībā ar divpusēju vai daudzpusēju sadarbību ar trešām valstīm. Tiek piemērots iniciatoru piekrišanas princips.

29. pants

EUROSUR sapludināšanas pakalpojumi

1.   Aģentūra koordinē EUROSUR sapludināšanas pakalpojumus, lai regulāri, uzticamā veidā un rentabli nodrošinātu nacionālajiem koordinācijas centriem, Komisijai un sev informāciju par ārējām robežām un pierobežas zonu.

2.   Aģentūra pēc pieprasījuma sniedz nacionālajam koordinācijas centram informāciju par pieprasījuma iesniedzējas dalībvalsts ārējām robežām un pierobežas zonu, kuru var iegūt, pateicoties:

(a)  noteiktu trešo valstu ostu un piekrastes rajonu selektīvai uzraudzībai, kas saskaņā ar riska analīzi un informāciju ir identificēti kā iekāpšanas vai tranzīta punkti kuģiem vai citiem pārvietošanās līdzekļiem, kuri tiek izmantoti nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai;

(b)  tādu kuģu vai citu pārvietošanās līdzekļu izsekošanai atklātā jūrā, kā arī tādu gaisa kuģu izsekošanai, kuri tiek turēti aizdomās vai ir identificēti kā tādi, ko izmanto nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai, tostarp gadījumos, kad personas jūrā atrodas briesmās, lai nosūtītu šo informāciju attiecīgajām kompetentajām iestādēm meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai;

(c)  noteiktu rajonu uzraudzībai jūras teritorijā, lai atklātu, identificētu un izsekotu kuģus un citus pārvietošanās līdzekļus, kuri tiek izmantoti nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai vai par kuriem ir aizdomas, ka tie tiek šādi izmantoti, tostarp gadījumos, kad personas jūrā atrodas briesmās, lai nosūtītu šo informāciju attiecīgajām kompetentajām iestādēm meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai;

(ca)  noteiktu gaisa robežu rajonu uzraudzībai, lai atklātu, identificētu un izsekotu gaisa kuģus un cita veida aprīkojumu, kurš tiek izmantots nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai vai par kuru ir aizdomas, ka tas tiek šādi izmantots;

(d)  vides izvērtējumam par noteiktiem apgabaliem jūras teritorijā un pie ārējām sauszemes un gaisa robežām, lai optimizētu uzraudzības un patrulēšanas darbības;

(e)  noteiktu pierobežas zonu selektīvai uzraudzībai pie ārējām robežām, kuras saskaņā ar riska analīzi un informāciju ir identificētas kā potenciālas izceļošanas vai tranzīta vietas nelikumīgai imigrācijai vai pārrobežu noziedzībai;

(f)  migrācijas plūsmu tendenču, apmēra un maršrutu uzraudzībai Savienības virzienā un Savienībā;

(g)  plašsaziņas līdzekļu uzraudzībai, publiskos avotos pieejamu izlūkdatu ieguvei un darbībām internetā saskaņā ar attiecīgi Direktīvu (ES) 2016/680 vai Regulu (ES) 2016/679, lai novērstu nelikumīgu migrāciju vai pārrobežu noziedzību;

(h)  informācijas, kas iegūta no liela mēroga informācijas sistēmām, analīzei, lai atklātu nelikumīgai imigrācijai un pārrobežu noziedzībā izmantoto maršrutu vai metožu izmaiņas.

3.   Aģentūra var noraidīt nacionālā koordinācijas centra pieprasījumu tehnisku, finansiālu vai operatīvu iemeslu dēļ. Aģentūra nacionālajam koordinācijas centram laikus dara zināmus šāda noraidījuma iemeslus.

4.   Aģentūra pēc savas iniciatīvas var izmantot 2. punktā minētos uzraudzības instrumentus, lai vāktu tādu ?? informāciju par pierobežas zonu, kurai ir būtiska nozīme Eiropas situācijas attēlam.

5. iedaļa

RISKA ANALĪZE

30. pants

Riska analīze

1.  Aģentūra uzrauga migrācijas plūsmas Savienības virzienā un attiecībā uz migrācijas tendencēm, apmēru un maršrutiem as Savienības teritorijā, kā arī tendences un citas iespējamās problēmas, kādas rodas pie Savienības ārējām robežām un attiecībā uz atgriešanu. Šajā nolūkā Aģentūra ar valdes lēmumu, kura pamatā ir izpilddirektora priekšlikums, izveido kopīgu integrētu riska analīzes modeli, ko piemēro gan Aģentūra, gan dalībvalstis. Vajadzības gadījumā šo kopīgo integrēto riska analīzes modeli izveido un atjaunina, pamatojoties uz Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas cikla izvērtēšanas rezultātiem, kas minēta 8. panta 7. punktā. ▌

2.  Aģentūra sagatavo vispārēju ikgadēju riska analīzi, ko iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai saskaņā ar 91. pantu, un īpašiem mērķiem paredzētu riska analīzi, ko izmanto operatīvās darbībās. Reizi divos gados Aģentūra, cieši apspriežoties ar dalībvalstīm, sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai stratēģisko riska analīzi Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai, kas tiek ņemta vērā, gatavojot Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu. Šādas riska analīzes rezultātos personas dati tiek anonimizēti.

3.  Aģentūras sagatavotās, 2. punktā minētās riska analīzes, kuru pamatā ir arī informācija, kas saņemta no dalībvalstīm, aptver visus Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai būtiskos aspektus nolūkā izstrādāt iepriekšējas brīdināšanas mehānismu.

3.a   Aģentūra publicē visaptverošu informāciju par kopīgo integrēto riska analīzes modeli.

4.  Dalībvalstis sniedz Aģentūrai visu nepieciešamo informāciju par situāciju, tendencēm un iespējamiem apdraudējumiem pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Dalībvalstis regulāri vai pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz tai visu būtisko informāciju, piemēram, statistikas un operatīvos datus, kas apkopoti saistībā ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību un saskaņā ar 98. panta 2. punkta e) apakšpunktu, kā arī informāciju no valsts situācijas attēla analīzes slāņa, kā noteikts 26. pantā.

5.  Riska analīzes rezultātus iesniedz valdei un par tiem savlaicīgi un precīzi informē dalībvalstu kompetentās iestādes.

6.  Dalībvalstis ņem vērā riska analīzes rezultātus, plānojot savus pasākumus un darbības pie ārējām robežām un savas darbības attiecībā uz atgriešanu.

7.  Aģentūra iekļauj kopīgā integrētā riska analīzes modeļa rezultātus ▌ kopējās apmācības pamatprogrammas izveidē.

6. iedaļa

Novēršana un reaģēšanas spēja

31. pants

Ārējās robežas posmu noteikšana

Saskaņā ar šo regulu katra dalībvalsts savas ārējās sauszemes un jūras robežas un, ja nepieciešams, gaisa robežas iedala posmos, un dara tos zināmus Aģentūrai.

Visas ārējās robežas posmu izmaiņas dalībvalsts savlaicīgi paziņo Aģentūru, lai nodrošinātu Aģentūras veiktās riska analīzes nepārtrauktību.

32. pants

Aģentūras sadarbības koordinatori dalībvalstīs

1.  Aģentūra nodrošina visu dalībvalstu ārējo robežu pārvaldības regulāru uzraudzību ar Aģentūras sadarbības koordinatoru starpniecību.

Aģentūra var izlemt, ka viens sadarbības koordinators aptver līdz četrām dalībvalstīm, kas ģeogrāfiski atrodas tuvu viena otrai.

2.  Izpilddirektors no Aģentūras štata darbiniekiem ieceļ ekspertus, kuri jāizvieto kā sadarbības koordinatori. Izpilddirektors, balstoties uz riska analīzi un pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm, izsaka priekšlikumu par izvietošanas raksturu un noteikumiem, dalībvalsti vai reģionu, kurā var izvietot sadarbības koordinatoru, un iespējamiem uzdevumiem, kas nav iekļauti 3. punktā. Izpilddirektora priekšlikumam nepieciešams valdes apstiprinājums. Izpilddirektors informē attiecīgo dalībvalsti par iecelšanu un kopā ar dalībvalsti nosaka izvietošanas atrašanās vietu.

3.  Sadarbības koordinatori rīkojas Aģentūras vārdā, un viņu uzdevums ir veicināt sadarbību un dialogu starp Aģentūru un par robežu pārvaldību un atgriešanu atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzi, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus. Sadarbības koordinatori jo īpaši:

(a)  darbojas kā saskarne starp Aģentūru un par robežu pārvaldību un atgriešanu atbildīgajām valstu iestādēm, tostarp krasta apsardzi, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus;

(b)  atbalsta tādas informācijas vākšanu, ko Aģentūra pieprasījusi, lai veiktu 30. pantā minēto nelikumīgās imigrācijas uzraudzību un riska analīzi;

(c)  atbalsta tās 33. pantā minētās informācijas vākšanu, ko Aģentūra pieprasījusi, lai sagatavotu neaizsargātības novērtējumu, un šim nolūkam sagatavo ziņojumu, kā minēts 6. punktā;

(d)  uzrauga pasākumus, ko dalībvalstis veikušas pie robežas posmiem, kuriem saskaņā ar 35. pantu ir piešķirts augsts vai kritisks ietekmes līmenis;

(e)  sekmē Savienības acquis piemērošanu attiecībā uz ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu, tostarp attiecībā uz pamattiesību ievērošanu;

(b)  vajadzības gadījumā sadarbojas ar pamattiesību amatpersonu, lai palīdzētu veicināt pamattiesību ievērošanu Aģentūras darbā saskaņā ar e) apakšpunktu;

(f)  ja iespējams, palīdz dalībvalstīm sagatavot to situatīvos plānus attiecībā uz robežu pārvaldību;

(g)  sekmē saziņu starp dalībvalsti un Aģentūru, nodod dalībvalstij attiecīgo Aģentūras informāciju, tostarp informāciju par nepabeigtām operācijām;

(h)  regulāri un tieši ziņo izpilddirektoram par situāciju pie ārējām robežām un par attiecīgās dalībvalsts spēju efektīvi risināt situāciju pie ārējām robežām; ziņo arī par atgriešanas operāciju uz attiecīgajām trešām valstīm izpildi;

(i)  uzrauga pasākumus, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz situāciju, kurā ir nepieciešama steidzama rīcība pie ārējām robežām, kā minēts 43. pantā;

(j)  uzrauga pasākumus, ko dalībvalstis veikušas attiecībā uz atgriešanu un atbalsta informācijas vākšanu, kas Aģentūrai vajadzīga 49. pantā minēto darbību veikšanai.

4.  Ja 3. punkta h) apakšpunktā minētajā sadarbības koordinatora ziņotais rada bažas par vienu vai vairākiem aspektiem, kas ir būtiski attiecīgai dalībvalstij, izpilddirektors šo dalībvalsti nekavējoties par to informē.

5.  Piemērojot 3. punktu, sadarbības koordinators saskaņā ar valsts un Savienības drošības un datu aizsardzības noteikumiem:

(a)  saņem informāciju no nacionālā koordinācijas centra un valsts situācijas attēla, kas izveidots saskaņā ar 26. pantu;

(b)  uztur regulārus kontaktus ar valstu iestādēm, kuras atbild par robežu pārvaldību un atgriešanu, tostarp krasta apsardzi, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, vienlaikus informējot 13. pantā minēto valsts kontaktpunktu.

6.  Sadarbības koordinatora ziņojums veido daļu no 33. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma. Ziņojumu nosūta attiecīgajai dalībvalstij.

7.  Veicot savus pienākumus, sadarbības koordinatori saņem norādījumus tikai no Aģentūras.

33. pants

Neaizsargātības novērtējums

1.  Aģentūra ar valdes lēmumu, kura pamatā ir izpilddirektora priekšlikums, kas ir sagatavots ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju, izveido kopēju neaizsargātības novērtējuma veikšanas metodiku. Šai metodikā ietver objektīvos kritērijus, ar kuru palīdzību Aģentūra veic neaizsargātības novērtējumu, šādu novērtējumu biežumu un to, kā veicami secīgi neaizsargātības novērtējumi un piemērojamas efektīvas sistēmas metodes ieteikumu īstenošanas uzraudzībai.

2.  Aģentūra uzrauga un novērtē, vai ir pieejams nepieciešamais tehniskais aprīkojums, sistēmas, spējas, resursi, infrastruktūra, atbilstīgi apmācīti dalībvalstu darbinieki ar robežkontrolei atbilstīgām prasmēm, kā noteikts 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Šai kontekstā Aģentūra novērtē spēju pilnveides plānus, kas minēti 9. panta 4. punktā, attiecībā uz spēju veikt robežkontroles darbības, ņemot vērā to, ka dažas valstu spējas var daļēji izmantot citiem mērķiem, nevis robežkontrolei. Tā veic to kā preventīvu pasākumu, pamatojoties uz riska analīzi, kas sagatavota saskaņā ar 30. panta 2. punktu. Aģentūra veic šādu uzraudzību un novērtējumu vismaz reizi gadā, ja vien izpilddirektors nenolemj citādi, pamatojoties uz riska novērtējumiem vai iepriekšēju neaizsargātības novērtējumu. Katrā gadījumā attiecībā uz katru dalībvalsti veic uzraudzību un novērtējumu vismaz reizi trijos gados.

3.  Neskarot šīs regulas 9. pantu ▌, dalībvalstis pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par valsts līmenī pieejamo tehnisko aprīkojumu, darbiniekiem un cik iespējams – par valsts līmenī pieejamajiem finanšu resursiem robežkontroles veikšanai. Dalībvalstis pēc Aģentūras pieprasījuma arī sniedz informāciju par saviem situatīvajiem plāniem saistībā ar robežu pārvaldību.

4.  Neaizsargātības novērtējuma mērķis ir ļaut Aģentūrai novērtēt dalībvalstu spēju un gatavību risināt esošas un turpmāk iespējamas problēmas ▌pie ārējām robežām, identificēt — jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saskaras ar konkrētām un nesamērīgi lielām problēmām, — iespējamas tūlītējas sekas pie ārējām robežām un turpmākas sekas attiecībā uz Šengenas zonas darbību un novērtēt to spēju dot ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa un tehniskā aprīkojuma rezerves darbā, tostarp ātrās reaģēšanas rezerves darbā, un novērtēt dalībvalstu spēju uzņemt Eiropas atbalstu saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Minētais novērtējums neskar Šengenas izvērtēšanas mehānismu.

5.  Šajā neaizsargātības novērtējumā Aģentūra kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā novērtē dalībvalstu spēju veikt visus robežu pārvaldības uzdevumus, tostarp to spēju tikt galā ar iespējamu liela personu skaita ierašanos to teritorijā.

6.  Neaizsargātības novērtējuma provizoriskos rezultātus iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgā dalībvalsts var sniegt komentārus par minēto novērtējumu.

7.  Ja nepieciešams, izpilddirektors, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, sniedz ieteikumu, kurā norādīti nepieciešamie pasākumi, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, un termiņš, kurā šādi pasākumi jāīsteno. Izpilddirektors aicina attiecīgo dalībvalsti veikt nepieciešamos pasākumus, pamatojoties uz dalībvalsts izstrādātu rīcības plānu un apspriežoties ar izpilddirektoru.

8.  Izpilddirektors iesaka pasākumus attiecīgajām dalībvalstīm, pamatojoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem un ņemot vērā Aģentūras riska analīzi, attiecīgās dalībvalsts komentārus un Šengenas izvērtēšanas mehānisma rezultātus.

Pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz novērtējumā konstatētās neaizsargātības novēršanu, lai ļautu dalībvalstīm palielināt to gatavību risināt esošas un turpmāk paredzamas problēmas pie ārējām robežām, stiprinot vai uzlabojot to spējas, tehnisko aprīkojumu, sistēmas, resursus un situatīvos plānus. Izpilddirektors var piedāvāt dalībvalstīm tehniskās zināšanas, lai atbalstītu attiecīgo pasākumu īstenošanu.

9.  Izpilddirektors uzrauga ieteikumu īstenošanu, balstoties uz regulāriem dalībvalstu ziņojumiem, kuru pamatā ir šā panta 7. punktā minētie dalībvalstu iesniegtie rīcības plāni.

Ja pastāv risks, ka dalībvalsts kavēsies ar ieteikuma īstenošanu paredzētajā termiņā, izpilddirektors nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts valdes locekli, kā arī Komisiju. Apspriežoties ar valdes locekli no attiecīgās dalībvalsts, izpilddirektors pie šīs dalībvalsts attiecīgajām iestādēm noskaidro kavēšanās iemeslus, un piedāvā Aģentūras palīdzību, lai atvieglotu pasākuma īstenošanu.

10.  Ja dalībvalsts neīsteno ieteikumā norādītos nepieciešamos pasākumus šā panta 7. punktā minētajā termiņā, izpilddirektors nodod jautājumu valdei un paziņo Komisijai. Valde, balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem lēmumu, kurā izklāsta nepieciešamos pasākumus, kas jāveic attiecīgajai dalībvalstij, un termiņu, kurā šādi pasākumi jāīsteno. Valdes lēmums ir dalībvalstij saistošs. Ja dalībvalsts neīsteno pasākumus minētajā lēmumā paredzētajā termiņā, valde informē Padomi un Komisiju un saskaņā ar 43. pantu var tikt veikti turpmāki pasākumi.

11.  Neaizsargātības novērtējuma rezultātus, ietverot detalizētu aprakstu par neaizsargātības novērtējuma iznākumu un informāciju par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem un jebkādu iepriekš izteikto ieteikumu īstenošanu, saskaņā ar 91. pantu regulāri un vismaz reizi gadā nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

34. pants

Sinerģija starp neaizsargātības novērtējumu un Šengenas izvērtēšanas mehānismu

1.  Lai radītu uzlabotu situācijas attēlu par Šengenas zonas darbību, cik vien iespējams izvairoties no dalībvalstu centienu dublēšanās un nodrošinot to attiecīgo Savienības finanšu instrumentu, kas atbalsta ārējo robežu pārvaldību, labāku koordinētu izmantošanu, tiks palielināta sinerģija starp neaizsargātības novērtējumu un Šengenas izvērtēšanas mehānismu, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013.

2.  Šā panta 1. punktā minētajā nolūkā Komisija un Aģentūra veic nepieciešamos pasākumus, lai regulāri, droši un savlaicīgi apmainītos ar visu informāciju, kas saistīta ar neaizsargātības novērtējumu un Šengenas izvērtēšanas mehānisma rezultātiem robežu pārvaldības jomā. Apmaiņas mehānisms attiecas uz ziņojumiem par neaizsargātības novērtējumiem un Šengenas izvērtējuma apmeklējumiem, turpmākajiem ieteikumiem, rīcības plāniem un dalībvalstu iesniegto rīcības plānu īstenošanas atjauninājumiem.

2.a  Šengenas izvērtēšanas mehānisma ietvaros saistībā ar ārējo robežu pārvaldību Komisija apmainās ar neaizsargātības novērtējumu rezultātiem ar visiem Šengenas izvērtēšanas grupu dalībniekiem, kas piedalās attiecīgās dalībvalsts izvērtēšanā. Šādu informāciju uzskata par sensitīvu Regulas 1053/2013 nozīmē, un to attiecīgi apstrādā.

3.  Šā panta 2. punktā minētā kārtība attiecas uz Šengenas izvērtēšanas mehānisma darbības rezultātiem atgriešanas jomā nolūkā nodrošināt pilnīgu Aģentūras izpratni par konstatētajiem trūkumiem, lai varētu ierosināt atbilstošus pasākumus attiecīgo dalībvalstu atbalstam šajā jomā.

35. pants

Ietekmes līmeņu noteikšana ārējās robežas posmiem

1.  Pamatojoties uz Aģentūras riska analīzi un neaizsargātības novērtējumu un vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, Aģentūra katram dalībvalsts ārējās sauszemes, jūras un attiecīgā gadījumā gaisa robežas posmam piešķir šādus ietekmes līmeņus vai maina šādus līmeņus:

(a)  zems ietekmes līmenis, ja incidentiem, kuri saistīti ar nelikumīgu migrāciju vai pārrobežu noziedzību ▌, kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, nav būtiskas ietekmes uz robežu drošību;

(b)  vidējs ietekmes līmenis, ja incidentiem, kuri saistīti ar nelikumīgu migrāciju vai pārrobežu noziedzību ▌, kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir vidēja ietekme uz robežu drošību;

(c)  augsts ietekmes līmenis, ja incidentiem, kas saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību un kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir būtiska ietekme uz robežu drošību;

1.a   Lai pēc iespējas ātri risinātu krīzes situācijas konkrētā robežas posmā, ja incidentiem, kuri saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību, kas norisinās attiecīgajā robežas posmā, ir tik izšķiroša ietekme uz robežu drošību, ka tie rada risku Šengenas zonas darbībai, Aģentūra, balstoties uz tās sagatavoto riska analīzi un vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, uz laiku uzskata, ka ietekmes līmenis attiecībā uz šādu robežas posmu ir “kritisks”.

2.  Ietekmes līmeņu noteikšana pamatojas uz 30. panta 1. punktā minēto kopīgo integrēto riska analīzes modeli. Ja starp attiecīgo dalībvalsti un Aģentūru nav panākta vienošanās par noteikšanu, šim robežas posmam piešķirtais ietekmes līmenis paliek nemainīgs.

Nacionālais koordinācijas centrs ciešā sadarbībā ar citām kompetentām valsts iestādēm un ņemot vērā informāciju, kas ietverta valsts situācijas attēlā, pastāvīgi izvērtē, vai kādam robežas posmam nepieciešams mainīt ietekmes līmeni, un attiecīgi informē Aģentūru.

3.  Aģentūra Eiropas situācijas attēlā vizualizē ietekmes līmeņus, kas noteikti ārējo robežu posmiem.

36. pants

Reakcija atbilstīgi ietekmes līmeņiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka pie ārējās robežas posmiem veiktie robežkontroles pasākumi atbilst piešķirtajiem ietekmes līmeņiem šādā veidā:

(a)  ja ārējās robežas posmam ir piešķirts zems ietekmes līmenis, par ārējo robežu kontroli atbildīgās valsts iestādes organizē regulāru kontroli, pamatojoties uz riska analīzi, un nodrošina, ka šajā robežas posmā tiek uzturēts pieejams pietiekams personāls un resursi;

(b)  ja ārējās robežas posmam ir piešķirts vidējs ietekmes līmenis, par ārējo robežu kontroli atbildīgās valsts iestādes papildus a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem nodrošina, ka minētajā robežas posmā tiek veikti atbilstoši kontroles pasākumi. Ja tiek veikti šādi kontroles pasākumi, par to attiecīgi informē nacionālo koordinācijas centru. Nacionālais koordinācijas centrs koordinē jebkuru atbalstu, ko sniedz saskaņā ar 21. panta 3. punktu;

(c)  ja ārējās robežas posmam ir piešķirts augsts ietekmes līmenis, attiecīgā dalībvalsts papildus b) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem ar nacionālā koordinācijas centra starpniecību nodrošina, ka valsts iestādēm, kas darbojas šajā robežas posmā, tiek sniegts vajadzīgais atbalsts un ka tiek veikti pastiprināti kontroles pasākumi. Minētā dalībvalsts var lūgt Aģentūras atbalstu, ņemot vērā nosacījumus par kopīgu operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu sākšanu, kā noteikts 37. pantā;

1.a   Ja ārējās robežas posmam ir piešķirts kritisks ietekmes līmenis, Aģentūra par to paziņo Komisijai. Ņemot vērā Aģentūras nepārtraukto atbalstu, izpilddirektors papildus pasākumiem, kas veikti saskaņā ar c) apakšpunktu, izdod ▌ieteikumu saskaņā ar 42. panta 1. punktu. Attiecīgā dalībvalsts reaģē uz ieteikumu saskaņā ar 42. panta 2. punktu.

2.  Nacionālais koordinācijas centrs regulāri informē aģentūru par pasākumiem, kas veikti valsts līmenī saskaņā ar 1. punkta c) apakšpunktu un 1.a punktu.

3.  Ja ārējās robežas posmam, kas atrodas blakus citas dalībvalsts vai tādas trešās valsts robežas posmam, ar kuru noslēgti nolīgumi vai izveidoti reģionāli tīkli, kā minēts 73. un 74. pantā, ir noteikts vidēji augsts vai kritisks ietekmes līmenis, nacionālais koordinācijas centrs sazinās ar kaimiņos esošās dalībvalsts nacionālo koordinācijas centru vai kaimiņos esošās trešās valsts kompetento iestādi un cenšas kopā ar Aģentūru saskaņot vajadzīgos pārrobežu pasākumus.

4.  Aģentūra kopā ar attiecīgo dalībvalsti novērtē ietekmes līmeņu noteikšanu un attiecīgos pasākumus, kas veikti valstu un Savienības līmenī. Minētais novērtējums sniedz ieguldījumu neaizsargātības novērtējumā, ko saskaņā ar 33. pantu veic Aģentūra.

7. iedaļa

Aģentūras darbība pie ārējām robežām

37. pants

Aģentūras darbības pie ārējām robežām

1.  Dalībvalsts var pieprasīt Aģentūrai palīdzību savu pienākumu īstenošanā attiecībā uz ārējo robežu kontroli. Aģentūra veic arī pasākumus saskaņā ar 42. un 43. pantu.

2.  Aģentūra organizē atbilstošu tehnisko un operatīvo palīdzību uzņēmējai dalībvalstij, un tā saskaņā ar attiecīgajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp neizraidīšanas principu, var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

(a)  koordinēt kopīgas operācijas vienai vai vairākām dalībvalstīm un izvietot Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu un tehnisko aprīkojumu;

(b)  organizēt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un izvietot Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu un tehnisko aprīkojumu;

(c)  koordinēt vienas vai vairāku dalībvalstu un trešo valstu darbības pie ārējām robežām, tostarp kopīgas operācijas ar trešām valstīm;

(d)  izvietot Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros, ietverot karsto punktu zonas ▌, tostarp, ja nepieciešams, lai sniegtu tehnisku un operatīvu palīdzību atgriešanas darbībās;

(e)  saistībā ar šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām operācijām un saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 656/2014 un starptautiskajām tiesībām sniegt dalībvalstīm un trešām valstīm tehnisku un operatīvu palīdzību, atbalstot tādas personu, kuras jūrā atrodas briesmās, meklēšanas un glābšanas operācijas, kādas var rasties jūras robežu uzraudzības operāciju laikā;

(f)  dot priekšroku EUROSUR datu sapludināšanas pakalpojumiem.

3.  Aģentūra finansē vai līdzfinansē 2. punktā minētās darbības no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem.

4.  Ja Aģentūrai ir būtiskas finansiālās vajadzības saistībā ar stāvokli pie ārējām robežām, tā nekavējoties par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

38. pants

Kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu uzsākšana pie ārējām robežām

1.  Dalībvalsts var pieprasīt Aģentūrai uzsākt kopīgas operācijas, lai risinātu turpmāk iespējamas problēmas, tostarp nelikumīgu imigrāciju, esošus vai turpmāk iespējamus apdraudējumus pie tās ārējām robežām vai pārrobežu noziedzību, vai lai sniegtu pastiprinātu tehnisko un operatīvo palīdzību, kā arī var pieprasīt nepieciešamās specializācijas, tostarp tādas, kurām attiecīgā gadījumā vajadzīgas izpildpilnvaras, īstenojot tās pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli.

2.  Pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, kas saskaras ar īpašu un nesamērīgu problēmu, jo īpaši, ja noteiktās tās ārējo robežu vietās ierodas liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kuri neatļauti mēģina iekļūt minētās dalībvalsts teritorijā, Aģentūra uz ierobežotu laiku var izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu minētās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā.

3.  Izpilddirektors izvērtē, apstiprina un koordinē dalībvalstu priekšlikumus kopīgu operāciju veikšanai. Pirms kopīgām operācijām un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem veic rūpīgu, uzticamu un atjauninātu riska analīzi, ar to dodot Aģentūrai iespēju izkārtot prioritārā secībā ierosinātās kopīgās operācijas un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, ņemot vērā ietekmes līmeni uz ārējo robežu posmiem saskaņā ar 35. pantu un resursu pieejamību.

4.  Kopīgo operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu mērķus var sasniegt kā daļu no vairākmērķu operācijas. Šādas operācijas var ietvert krasta apsardzes funkcijas un pārrobežu noziedzības novēršanu, koncentrējoties uz cīņu pret migrantu kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību, kā arī migrācijas pārvaldību, koncentrējoties uz identificēšanu, reģistrēšanu, iztaujāšanu un atgriešanu.

39. pants

Kopīgo operāciju operatīvais plāns

1.  Gatavojot kopīgu operāciju, izpilddirektors sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti sagatavo sarakstu vajadzīgā tehniskā aprīkojuma un personāla, kā arī specializāciju, tostarp attiecīgā gadījumā tādu izpildpilnvaru, kuru īstenošanai nepieciešama atļauja saskaņā ar 83. panta 1.a punktu, ņemot vērā pieejamos uzņēmējas dalībvalsts resursus un 38. panta minēto uzņēmējas dalībvalsts pieprasījumu. Uz šo elementu pamata Aģentūra definē operatīvā un tehniskā atbalsta kopumu, kā arī spēju palielināšanas pasākumus, kas jāiekļauj operatīvajā plānā.

2.  Izpilddirektors izstrādā operatīvo plānu kopīgām operācijām pie ārējām robežām. Izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts, cieši un savlaicīgi apspriežoties ar iesaistītajām dalībvalstīm, vienojas par operatīvo plānu, kurā sīki aprakstīti kopīgās operācijas organizatoriskie un procesuālie aspekti.

3.  Operatīvais plāns ir saistošs Aģentūrai, uzņēmējai dalībvalstij un iesaistītajām dalībvalstīm. Tas aptver visus tos aspektus, ko uzskata par nepieciešamiem kopīgās operācijas īstenošanai, tostarp šādu informāciju:

(a)  situācijas apraksts ar modus operandi un izvietošanas mērķi, tostarp operatīvais mērķis;

(b)  kopīgās operācijas paredzamais ilgums, kas nepieciešams, lai sasniegtu tās mērķus;

(c)  ģeogrāfiskā teritorija, kurā notiks kopīgā operācija;

(d)  uzdevumu, tostarp tādu, kuriem ir nepieciešamas izpildpilnvaras, apraksts, pienākumi, tostarp attiecībā uz pamattiesību un datu aizsardzības prasību ievērošanu, un īpaši norādījumi vienībām, tostarp par pieļaujamo piekļuvi datubāzēm un par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu uzņēmējā dalībvalstī;

(e)  vienību sastāvs, kā arī cita atbilstīga personāla izvietošana;

(f)  komandvadības noteikumi, tostarp to uzņēmējas dalībvalsts robežsargu vārdi, uzvārdi un dienesta pakāpes , kuri ir atbildīgi par sadarbību ar vienību dalībniekiem un Aģentūru, jo īpaši to robežsargu vārdi, uzvārdi un dienesta pakāpes, kuri ir atbildīgi par pavēlniecību izvietošanas laikā, un vienību dalībnieku vieta komandķēdē;

(g)  tehniskais aprīkojums, ko izvietos kopīgās operācijas laikā, tostarp īpašas prasības, piemēram, izmantošanas nosacījumi, pieprasītais komandas sastāvs, transports un citi loģistikas faktori, un finanšu noteikumi;

(h)  detalizēti noteikumi par kārtību, kādā Aģentūra valdei un attiecīgajām valstu iestādēm nekavējoties ziņo par incidentiem;

(i)  ziņošanas un novērtējuma sistēma, kurā norādīti etaloni novērtējuma ziņojumam, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un galīgais datums, līdz kuram ir jāiesniedz galīgais novērtējuma ziņojums;

(j)  par operācijām jūrā norāda konkrētu informāciju attiecībā uz atbilstīgās jurisdikcijas un piemērojamo tiesību aktu piemērošanu ģeogrāfiskajā teritorijā, kurā notiek kopīgā operācija, tostarp atsauces uz valsts, starptautiskajām un Savienības tiesībām, kas attiecas uz pārtveršanu, glābšanu jūrā un izkāpšanu krastā. Šajā ziņā operatīvo plānu izveido saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 656/2014;

(k)  noteikumi sadarbībai ar trešām valstīm, citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām vai starptautiskām organizācijām;

(l)  vispārējus norādījumus par to, kā nodrošināt pamattiesību aizsardzību Aģentūras operatīvas darbības gaitā un procedūras, saskaņā ar kurām personas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, cilvēku tirdzniecības upuri, nepavadīti nepilngadīgie un mazaizsargātas personas tiek novirzītas pie kompetentajām valstu iestādēm atbilstošas palīdzības saņemšanai;

m)  procedūras, kurās noteikts mehānisms, lai saņemtu un nosūtītu Aģentūrai sūdzību par visām personām, kas piedalās kādā Aģentūras operatīvajā darbībā, tostarp par uzņēmējas dalībvalsts robežsargiem vai citu attiecīgu personālu un vienību dalībniekiem, par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem saistībā ar viņu dalību kādā Aģentūras operatīvā darbībā;

(n)  loģistikas pasākumi, tostarp informācija par darba apstākļiem un apkārtējo vidi teritorijā, kurā paredzēta kopīgā operācija.

4.  Aģentūras izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts pēc apspriešanās ar iesaistītajām dalībvalstīm vienojas par visiem grozījumiem vai pielāgojumiem operatīvajā plānā. Grozītā vai pielāgotā operatīvā plāna kopiju Aģentūra nekavējoties nosūta iesaistītajām dalībvalstīm.

5.  Šajā pantā paredzētos noteikumus piemēro mutatis mutandis visām Aģentūras darbībām.

40. pants

Ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma sākšanas procedūra

1.  Dalībvalsts pieprasījumā sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu ietver situācijas, iespējamo mērķu un plānoto vajadzību aprakstu, kā arī vajadzīgās specializācijas, tostarp tādas, kurām attiecīgā gadījumā ir nepieciešamas izpildpilnvaras. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nekavējoties nosūtīt Aģentūras ekspertus situācijas novērtēšanai pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

2.  Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par dalībvalsts pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu.

3.  Lemjot par dalībvalsts pieprasījumu, izpilddirektors ņem vērā Aģentūras veiktās riska analīzes konstatējumus un Eiropas situācijas attēla analīzes slāni, kā arī 33. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma rezultātus un jebkuru citu būtisku informāciju, ko sniegusi attiecīgā dalībvalsts vai kāda cita dalībvalsts.

3.a  Izpilddirektors nekavējoties izvērtē iespējas dislocēt Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa pieejamos vienību dalībniekus, jo īpaši Aģentūras štata darbiniekus kun dalībvalstu norīkotos operatīvos darbiniekus, kas atrodas citās operāciju norises vietās. Izpilddirektors izvērtē arī papildu vajadzības, lai izvietotu operatīvos darbiniekus saskaņā ar 58. pantu un — pēc tam, kad šie resursi vajadzīgajās specializācijās ir izsmelti, — aktivizētu ātrās reaģēšanas rezervi saskaņā ar 58.a pantu.

4.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu divās darba dienās pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors rakstveidā paziņo par lēmumu vienlaicīgi attiecīgajai dalībvalstij un valdei. Lēmumā norāda galvenos apsvērumus, kas ir tā pamatā. ▌

4.a  Vienlaikus izpilddirektors informē dalībvalstis par iespēju pieprasīt papildu operatīvos darbiniekus saskaņā ar 58. pantu un attiecīgā gadījumā — 58.a pantu, norādot, kāds operatīvo darbinieku iespējamais skaits un specializācija jānodrošina katrai dalībvalstij.

5.  Ja izpilddirektors nolemj sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, viņš izvieto pieejamās robežu pārvaldības vienības no Eiropas robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa un aprīkojumu no tehniskā aprīkojuma rezerves saskaņā ar 64. pantu, un vajadzības gadījumā viņš lemj par tūlītēju pastiprināšanu ar vienu vai vairākām robežu pārvaldības vienībām saskaņā 58. pantu.

6.  Izpilddirektors kopā ar uzņēmēju dalībvalsti nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā trīs darba dienās pēc lēmuma pieņemšanas dienas izstrādā un vienojas par operatīvo plānu saskaņā ar 39. panta 3. punktu.

7.  Tiklīdz operatīvais plāns ir saskaņots un iesniegts dalībvalstīm, izpilddirektors, izmantojot dislokāciju no citām operāciju norises vietām vai citiem pienākumiem, nekavējoties izvieto pieejamos operatīvos darbiniekus.

8.  Paralēli 7. punktā minētajai izvietošanai un lai vajadzības gadījumā nodrošinātu robežu pārvaldības vienību tūlītēju pastiprināšanu, dislocējot resursus no citām norises vietām vai pienākumiem, izpilddirektors no katras dalībvalsts pieprasa tā papildu personāla skaitu un specializāciju, kas tiks papildus izvietots no valsts sarakstiem īstermiņa izvietošanai, kā minēts 58. pantā. Šo informāciju iesniedz rakstveidā valstu kontaktpunktiem, un tajā norāda datumu, kad jānotiek izvietošanai. Tiem iesniedz arī operatīvā plāna eksemplāru.

8.a  Ja rodas situācija, kurā šā panta 5. un 8. punktā aprakstītie resursi nav pietiekami, izpilddirektors var aktivizēt ātrās reaģēšanas rezervi, katrai dalībvalstij pieprasot izvietot noteiktu skaitu un konkrētas specializācijas papildu darbiniekus, kā paredzēts 58.a pantā.

8.b  8. un 8.a pantā minēto informāciju iesniedz rakstveidā valstu kontaktpunktiem, un tajā norāda datumu, kad jānotiek katras kategorijas darbinieku izvietošanai. Valstu kontaktpunktiem nodrošina arī operatīvā plāna eksemplāru.

9.  Dalībvalstis nodrošina, ka operatīvo darbinieku skaits un specializācija tiek nekavējoties darīti pieejami Aģentūrai, lai garantētu pilnīgu izvietošanu saskaņā ar 58. pantu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 58.a pantu.

10.  Pirmo robežu pārvaldības vienību dislokācija no citām norises vietām un pienākumiem norit ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts vienojušies par operatīvo plānu. Vajadzības gadījumā robežu pārvaldības vienību papildu izvietošana notiek ne vēlāk kā divpadsmit dienas pēc dienas, kurā panākta vienošanās par operatīvo plānu.

11.  Ja paredzēts ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums, izpilddirektors, apspriežoties ar valdi, nekavējoties apsver prioritātes attiecībā uz notiekošajām un paredzētajām Aģentūras kopīgajām operācijām pie citām ārējām robežām, lai nodrošinātu resursu iespējamu pārdali uz ārējām robežām, kur visvairāk nepieciešama pastiprināta izvietošana.

41. pants

Migrācijas pārvaldības atbalsta vienības

1.  Ja dalībvalsts konkrētās tās ārējo robežu karsto punktu zonās saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām, kam raksturīgs liels jauktu migrācijas plūsmu ieplūdums, minētā dalībvalsts var pieprasīt tehnisko un operatīvo pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, kuras veido eksperti no attiecīgajām Savienības aģentūrām, kuras darbojas saskaņā ar to pilnvarām.

Minētā dalībvalsts iesniedz Komisijai pastiprinājuma pieprasījumu un savu vajadzību novērtējumu. Pamatojoties uz minētās dalībvalsts vajadzību novērtējumu, Komisija pēc vajadzības nosūta pieprasījumu Aģentūrai, Eiropas Patvēruma atbalsta lietu birojam, Eiropolam vai citām attiecīgajām Savienības aģentūrām.

2.  Attiecīgās Savienības aģentūras saskaņā ar to attiecīgajam pilnvarām novērtē dalībvalsts pastiprinājuma pieprasījumu un tās vajadzību novērtējumu nolūkā noteikt visaptverošu pastiprinājuma paketi, ko veido dažādas darbības, kuras koordinē attiecīgās Savienības aģentūras un par kurām jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti. Šo procesu koordinē Komisija.

3.  Komisija sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti un attiecīgajām Savienības aģentūrām, ņemot vērā to attiecīgās pilnvaras, izstrādā noteikumus par sadarbību karstā punkta zonā un ir atbildīga par migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbību koordināciju.

4.  Tehniskais un operatīvais pastiprinājums, ko saskaņā ar 83. pantu un pilnībā ievērojot pamattiesības, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros nodrošina operatīvie darbinieki no pastāvīgā korpusa, var ietvert:

(a)  pilnībā ievērojot pamattiesības, palīdzības sniegšanu attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo, kuri ierodas pie ārējām robežām, pārbaudi, tostarp šo trešo valstu valstspiederīgo identificēšanu, reģistrēšanu un iztaujāšanu, un, ja dalībvalsts to pieprasa, trešo valstu valstspiederīgo pirkstu nospiedumu noņemšanu ▌un informācijas sniegšanu par minēto procedūru mērķi;

(b)  sākotnējās informācijas sniegšanu personām, kuras vēlas pieteikties uz starptautisku aizsardzību, un to nosūtīšanu pie attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm vai Eiropas Patvēruma lietu atbalsta biroja izvietotajiem ekspertiem;

(c)  tehnisku un operatīvu palīdzību atgriešanas jomā saskaņā ar 49. pantu, tostarp atgriešanas operāciju sagatavošanā un organizēšanā ▌;

(d)  vajadzīgo tehnisko aprīkojumu.

6.  Vajadzības gadījumā migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās iekļauj darbiniekus ar specializētām zināšanām bērnu aizsardzības, cilvēku tirdzniecības, aizsardzības ▌pret vajāšanu dzimuma dēļ un/vai pamattiesību jomā.

42. pants

Ierosinātās darbības pie ārējām robežām

1.  Izpilddirektors, pamatojoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem vai gadījumos, ja vienam vai vairākiem ārējās robežas posmiem ir piešķirts kritisks ietekmes līmenis, un ņemot vērā attiecīgos elementus dalībvalsts situatīvajā plānā, Aģentūras riska analīzi un Eiropas situācijas attēla analīzes slāni, iesaka attiecīgajai dalībvalstij sākt, veikt vai pielāgot kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, vai citas attiecīgas Aģentūras darbības, kā noteikts 37. pantā.

2.  Attiecīgā dalībvalsts sešu darba dienu laikā reaģē uz izpilddirektora ieteikumu, kas minēts 1. punktā. Ja par ierosinātajām darbībām tiek sniegta negatīva atbilde, dalībvalsts arī pamato šādu atbildi. Izpilddirektors nekavējoties informē valdi un Komisiju par ierosinātajām darbībām un negatīvo atbilžu pamatojumiem, lai novērtētu, vai var būt nepieciešama steidzama rīcība saskaņā ar 43. pantu.

43. pants

Situācija pie ārējām robežām, kas prasa steidzamu rīcību

1.  Ja ārējās robežas kontrole ir tik neefektīva, ka tiek radīts risks Šengenas zonas darbībai, jo:

(a)  dalībvalsts neveic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar 33. panta 10. punktā minēto valdes lēmumu; vai

(b)  dalībvalsts, kas saskaras ar konkrētām un nesamērīgi lielām problēmām pie ārējām robežām, vai nu nav pieprasījusi Aģentūrai pietiekamu atbalstu atbilstīgi 38., 40. 41. vai 42. pantam, vai neveic pasākumus, lai īstenotu darbības atbilstīgi minētajiem pantiem.

Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ▌var ar īstenošanas aktu nekavējoties pieņemt lēmumu, kurā identificēti Aģentūras īstenojamie pasākumi minēto risku mazināšanai un kurā attiecīgajai dalībvalstij prasa sadarboties ar Aģentūru minēto pasākumu īstenošanā.

Komisija pirms priekšlikuma iesniegšanas apspriežas ar Aģentūru.

2.  Ja rodas situācija, kas prasa steidzamu rīcību, par minēto situāciju nekavējoties informē Eiropas Parlamentu ▌, kā arī informē par visiem turpmākajiem pasākumiem un lēmumiem, kuri pieņemti, veicot atbildes pasākumus.

3.  Lai mazinātu risku, ka var tikt apdraudēta Šengenas zona, 1. punktā minētajā Padomes lēmumā nosaka vienu vai vairākus šādus pasākumus, kas Aģentūrai jāveic:

(a)  organizēt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus un izvietot Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu, tostarp vienības no ātrās reaģēšanas rezerves;

(b)  izvietot Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros, jo īpaši karsto punktu zonās;

(c)  koordinēt vienas vai vairāku dalībvalstu un trešo valstu darbības pie ārējām robežām, tostarp kopīgas operācijas ar trešām valstīm;

(d)  izvietot tehnisko aprīkojumu;

(e)  organizēt atgriešanas nodrošināšanas operācijas.

4.  Izpilddirektors divu darba dienu laikā pēc 1. punktā minētā Padomes lēmuma pieņemšanas:

(a)  nosaka darbības, kas jāveic minētajā lēmumā identificēto pasākumu praktiskai izpildei, tostarp tehniskā aprīkojuma un to operatīvo darbinieku skaitu un specializāciju, kas vajadzīgi minētā lēmuma mērķu sasniegšanai;

(b)  izstrādā operatīvā plāna projektu un iesniedz to attiecīgajām dalībvalstīm.

5.  Izpilddirektors un attiecīgā dalībvalsts vienojas par operatīvo plānu trijās darba dienās pēc tā iesniegšanas dienas.

6.  Aģentūra nekavējoties un katrā ziņā piecās darba dienās pēc operatīvā plāna izveides izvieto nepieciešamos operatīvos darbiniekus no 55. pantā minētā Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa praktiskai šā panta 1. punktā minētajā Padomes lēmumā identificēto pasākumu izpildei. Vajadzības gadījumā izvieto papildu vienības otrajā posmā, katrā ziņā divpadsmit darba dienās pēc operatīvā plāna izstrādes.

7.  Aģentūra un dalībvalstis nekavējoties un katrā ziņā desmit darba dienās no operatīvā plāna izstrādes nosūta uz izvietošanas vietu to tehnisko aprīkojumu kopā ar kompetentiem darbiniekiem, kas nepieciešams 1. punktā minētajā Padomes lēmumā identificēto pasākumu praktiskai izpildei.

Papildu tehnisko aprīkojumu izvieto pēc vajadzības otrajā posmā saskaņā ar 64. pantu.

8.  Attiecīgā dalībvalsts ievēro 1. punktā minēto Padomes lēmumu. Minētajā nolūkā tā nekavējoties sadarbojas ar Aģentūru un veic nepieciešamās darbības, jo īpaši īstenojot 44., 83. un 84. pantā noteiktos pienākumus, lai sekmētu minētā lēmuma īstenošanu un minētajā lēmumā un operatīvajā plānā noteikto pasākumu praktisku izpildi, par ko panākta vienošanās ar izpilddirektoru.

9.  Saskaņā ar 58. pantu un attiecīgos gadījumos saskaņā ar 40. pantu dalībvalstis dara pieejamus operatīvos darbiniekus, ko saskaņā ar šā panta 4. punktu noteicis izpilddirektors.

Komisija uzrauga 1. punktā minētajā Padomes lēmumā noteikto pasākumu īstenošanu un šajā nolūkā veiktās Aģentūras darbības. Ja attiecīgā dalībvalsts neievēro 1. punktā minēto Padomes lēmumu 30 dienās un nesadarbojas ar Aģentūru, kā noteikts šā panta 8. punktā, Komisija var iniciēt Regulas (ES) 2016/399 29. pantā noteikto procedūru.

44. pants

Norādījumi vienībām

1.  Robežu pārvaldības vienību, atgriešanas vienību un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanas laikā uzņēmēja dalībvalsts vai, ja saskaņā ar statusa nolīgumu notiek sadarbība ar trešo valsti, attiecīgā trešā valsts dod norādījumus vienībām saskaņā ar operatīvo plānu.

2.  Aģentūra ar sava koordinatora palīdzību var paziņot uzņēmējai dalībvalstij savu viedokli par vienībai sniegtajiem norādījumiem. Tādā gadījumā uzņēmēja dalībvalsts šo viedokli ņem vērā un pēc iespējas to ievēro.

3.  Gadījumos, kad vienībām sniegtie norādījumi neatbilst operatīvajam plānam, koordinators nekavējoties ziņo izpilddirektoram, kurš attiecīgā gadījumā var rīkoties saskaņā ar 47. panta 3. punktu.

4.  Veicot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras, vienību dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības, tostarp patvēruma procedūru pieejamību, un cilvēka cieņu un pievērš īpašu uzmanību neaizsargātām personām. Visiem pasākumiem, ko darbinieki veic, pildot pienākumus un īstenojot pilnvaras, jābūt samērīgiem ar šo pasākumu mērķiem. Pildot savus uzdevumus un īstenojot pilnvaras, viņi saskaņā ar Hartas 21. pantu nedrīkst diskriminēt personas, balstoties, piemēram, uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

5.  Uz vienību dalībniekiem, kuri nav Aģentūras štata darbinieki, turpina attiekties viņu piederības dalībvalsts disciplinārie pasākumi. Piederības dalībvalsts saskaņā ar savām tiesībām saistībā ar pamattiesību pārkāpumiem vai starptautiskas aizsardzības pienākumu nepildīšanu, kas tiek konstatēti jebkuras Aģentūras operatīvas darbības gaitā, paredz atbilstīgus disciplinārus vai citus pasākumus.

6.  Vienību dalībniekiem, kuri ir Aģentūras štata darbinieki, piemēro disciplinārus pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un pasākumus, kas noteikti, izmantojot 56. panta 3.a punkta a) apakšpunktā minēto uzraudzības mehānismu.

45. pants

Koordinators

1.  Aģentūra nodrošina kopīgo operāciju, pilotprojektu vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu visu organizatorisko aspektu operatīvo īstenošanu, tostarp Aģentūras štata darbinieku klātbūtni.

2.  Neskarot 60. panta noteikumus, izpilddirektors norīko vienu vai vairākus ekspertus no Aģentūras štata darbiniekiem, kurus izvietot kā koordinatorus katrai kopīgajai operācijai vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumam. Izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij par koordinatora norīkošanu.

3.  Koordinators rīkojas Aģentūras vārdā visos vienību izvietošanas aspektos. Koordinatora uzdevums ir veicināt uzņēmēju dalībvalstu un iesaistīto dalībvalstu sadarbību un koordināciju. Vismaz viens pamattiesību uzraudzības speciālists palīdz koordinatoram un konsultē viņu. Koordinators jo īpaši:

(a)  īsteno saskarnes funkcijas starp Aģentūru, uzņēmēju dalībvalsti un Eiropas Robežu un krasta apsardzes vienību dalībniekiem, Aģentūras vārdā sniedzot palīdzību visos jautājumos, kas saistīti ar nosacījumiem dalībnieku izvietošanai vienībās;

(b)  uzrauga operatīvā plāna pareizu īstenošanu, tostarp sadarbībā ar pamattiesību uzraudzības speciālistiem attiecībā uz pamattiesību aizsardzību, un par to ziņo Aģentūras izpilddirektoram;

(c)  rīkojas Aģentūras vārdā visos tās vienību izvietošanas aspektos un ziņo Aģentūrai par visiem šiem aspektiem;

d)  ziņo izpilddirektoram par gadījumiem, kad norādījumi, ko uzņēmēja dalībvalsts sniegusi tās vienībām, neatbilst operatīvajam plānam, jo īpaši attiecībā uz pamattiesībām, un attiecīgā gadījumā iesaka izpilddirektoram apsvērt lēmuma pieņemšanu saskaņā ar 47. pantu.

4.  Saistībā ar kopīgajām operācijām vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem izpilddirektors var atļaut koordinatoram palīdzēt risināt jebkādas domstarpības par operatīvā plāna izpildi un vienību izvietošanu.

46. pants

Izmaksas

1.  Aģentūra pilnībā sedz izmaksas, kas dalībvalstīm radušās, nodrošinot to operatīvo darbinieku pieejamību īstermiņa izvietošanas nolūkā kā vienības dalībniekus no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa dalībvalstīs un trešās valstīs, kā minēts 58. pantā, vai dalībvalstīs, kā minēts 58.a pantā:

(a)  ceļa izdevumi no piederības dalībvalsts līdz uzņēmējai dalībvalstij un no uzņēmējas dalībvalsts līdz piederības dalībvalstij, un piederības dalībvalsts ietvaros izvietošanas vai pārcelšanas nolūkā šajā uzņēmējā dalībvalstī vai citā uzņēmējā dalībvalstī; Tas pats attiecas uz izvietošanu un pārcelšanu citā trešā valstī vai uz citu trešo valsti;

(b)  ar vakcināciju saistītas izmaksas;

(c)  ar īpašām apdrošināšanas vajadzībām saistītas izmaksas;

(d)  izmaksas, kas saistītas ar veselības aprūpi, tostarp izmaksas, kas saistītas ar psiholoģisko palīdzību;

(e)  dienas naudas, tostarp uzturēšanās izdevumi.

2.  ▌Valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus un vajadzības gadījumā atjaunina tos attiecībā uz to izmaksu segšanu, kas radušās personālam, kas izvietots uz īsu laiku saskaņā ar 58. pantu. Valdes lēmums ir balstīts uz izpilddirektora priekšlikumu. Lai nodrošinātu atbilstību piemērojamam tiesiskajam regulējumam, izpilddirektors sagatavo šo priekšlikumu pēc Komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas. Sīki izstrādātus noteikumus pēc iespējas pamato uz vienkāršotām izmaksu iespējām. Vajadzības gadījumā valde nodrošina saskaņotību ar noteikumiem, kas piemērojami štata darbinieku komandējumu izdevumiem ▌.

47. pants

Darbību apturēšana vai izbeigšana, vai neuzsākšana

1.  Izpilddirektors izbeidz ikvienu Aģentūras darbību, ja vairs netiek izpildīti nosacījumi šo darbību veikšanai. Izpilddirektors pirms šādas izbeigšanas informē attiecīgo dalībvalsti.

2.  Dalībvalstis, kas piedalās jebkurā Aģentūras operatīvajā darbībā, var pieprasīt izpilddirektoram izbeigt šo operatīvo darbību. Izpilddirektors par šādu pieprasījumu informē valdi.

3.  Izpilddirektors pēc tam, kad ir informējis par to attiecīgo dalībvalsti, var atsaukt darbības finansējumu vai arī to apturēt vai izbeigt, ja uzņēmēja dalībvalsts neievēro operatīvo plānu.

4.  Izpilddirektors pēc apspriešanās ar pamattiesību amatpersonu un pēc tam, kad ir informējis par to attiecīgo dalībvalsti, pilnībā vai daļēji atceļ, aptur vai izbeidz jebkuras Aģentūras darbības finansējumu, ja viņš uzskata, ka notikuši ar attiecīgo darbību saistīti pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, kas ir būtiski vai, visticamāk, būs ilgstoši.

4.a  Izpilddirektors neuzsāk darbību, kuru jau no paša sākuma ir nopietni iemesli apturēt vai izbeigt, ja viņš uzskata, ka šāda darbība varētu izraisīt nopietnus pamattiesību vai starptautiskas aizsardzības pienākumu pārkāpumus.

4.b  Lēmumus, kas minēti 4. un 4.a punktā, pieņem, balstoties uz pienācīgi pamatotiem iemesliem. Pieņemot šādus lēmumus, izpilddirektors cita starpā ņem vērā attiecīgo informāciju, piemēram, valsts kompetentajā iestādē reģistrēto sūdzību skaitu un saturu, kamēr tās vēl nav izskatītas, ziņojumus par nopietniem incidentiem, ziņojumus no sadarbības koordinatoriem un citā attiecīgām starptautiskajām organizācijām, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jomās, uz kurām attiecas šī regula. Izpilddirektors par šādiem lēmumiem informē valdi un sniedz pamatojumu.

5.  Ja izpilddirektors izlemj apturēt vai izbeigt Aģentūras veikto migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanu, viņš par minēto lēmumu informē pārējās attiecīgās aģentūras, kuras darbojas minētajā karstā punkta zonā ▌.

48. pants

Darbību izvērtēšana

Izpilddirektors izvērtē visu Aģentūras operatīvo darbību rezultātus. Viņš nosūta valdei detalizētus novērtējuma ziņojumus līdz ar pamattiesību amatpersonas novērojumiem 60 dienās pēc minēto darbību pabeigšanas. Izpilddirektors veic minēto rezultātu vispusīgu ▌analīzi, lai uzlabotu turpmāko darbību kvalitāti, saskanību un efektivitāti, un iekļauj minēto analīzi Aģentūras gada darbības pārskatā, kā arī nodrošina, ka Aģentūra turpmākajās darbībās ņem to vērā.

8. iedaļa

Aģentūras rīcība atgriešanas jomā

49. pants

Atgriešana

1.  Neiedziļinoties atgriešanas lēmumu būtībā, par kuriem pilnībā atbild dalībvalstis saskaņā ar pamattiesībām, kā arī Savienības tiesību un starptautisko tiesību vispārējiem principiem, tostarp starptautisko aizsardzību, neizraidīšanas principa un bērnu tiesību ievērošanu, Savienība attiecībā uz atgriešanu:

(a)  sniedz tehnisku un operatīvu palīdzību dalībvalstīm ▌attiecībā uz atgriešanu, tostarp:

(i)   tās informācijas iegūšanai, kas nepieciešama, lai izdotu atgriešanas lēmumus, trešo valstu valstspiederīgo, kuri tiek pakļauti atgriešanas procedūrai, identificēšanai un saistībā ar citām pirmsatgriešanās, ar atgriešanu saistītām un pēcierašanās un pēcatgriešanas darbībām, ko veic dalībvalstis ▌, lai panāktu integrētu atgriešanas pārvaldības sistēmu dalībvalstu kompetento iestāžu starpā, piedaloties attiecīgajām trešo valstu iestādēm un citām attiecīgām ieinteresētām personām;

(ii)   ceļošanas dokumentu iegūšanai, tostarp izmantojot konsulāro sadarbību, neizpaužot informāciju par to, ka ir iesniegts starptautiskās aizsardzības pieteikums, vai jebkādu citu informāciju, kas nav nepieciešama saistībā ar attiecīgā trešās valsts valstspiederīgā atgriešanu;

(iii)  atgriešanas operāciju organizēšanai un koordinēšanai un atbalsta sniegšanai saistībā ar brīvprātīgu atgriešanos, sadarbojoties ar dalībvalstīm;

(iv)   saistībā ar atbalstītu brīvprātīgu atgriešanos no dalībvalstīm — palīdzības sniegšanai posmā pirms aizbraukšanas, ceļošanas laikā un pēc ierašanās, ņemot vērā neaizsargātu personu vajadzības;

(b)  sniedz tehnisku un operatīvu palīdzību dalībvalstīm, kas saskaras ar problēmām attiecībā uz to atgriešanas sistēmām;

(c)  apspriežoties ar pamattiesību amatpersonu, izstrādā nesaistošu etalonmodeli valsts atgriešanas lietu pārvaldības IT sistēmai, kurā apraksta šādu sistēmu struktūru, kā arī sniedz tehnisku un operatīvu palīdzību dalībvalstīm, izstrādājot šādas sistēmas, kas ir saderīgas ar minēto modeli;

(d)  ▌izmanto un papildus attīsta integrētu atgriešanas pārvaldības platformu un komunikācijas infrastruktūru, kas ļauj savienot dalībvalstu valsts atgriešanas pārvaldības sistēmas ar platformu datu un informācijas apmaiņai, tostarp statistikas datu automatizētai apmaiņai, kā arī sniedz tehnisku un operatīvu palīdzību dalībvalstīm, kas pieslēdzas komunikācijas struktūrai;

(f)  organizē, veicina un koordinē darbības, kas ļauj dalībvalstu starpā veikt informācijas apmaiņu un apzināt un apkopot paraugpraksi atgriešanas jautājumos;

(g)  no sava budžeta finansē vai līdzfinansē šajā nodaļā minētās operācijas, intervences pasākumus un darbības, tostarp izmaksas, ko rada pielāgošana, kura valstu atgriešanas pārvaldības sistēmām nepieciešama, lai nodrošinātu drošu komunikāciju ar platformu, saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem.

2.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā tehniskā un operatīvā palīdzība aptver darbības, lai palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm veikt atgriešanas procedūras, jo īpaši sniedzot:

(a)  mutiskās tulkošanas pakalpojumus;

(b)  praktisku informāciju, tostarp tās analīzi, un ieteikumus par atgriešanas trešām valstīm, uz kurām attiecas šīs regulas īstenošana, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, īpaši Eiropas Patvēruma atbalsta biroju;

(c)  konsultācijas ▌par atgriešanas procedūru īstenošanu un pārvaldību saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK▌;

(d)  konsultācijas un palīdzību saistībā ar to pasākumu īstenošanu, ko dalībvalstis veic atbilstoši Direktīvai 2008/115/EK un starptautiskajām tiesībām, lai nodrošinātu atgriežamo personu pieejamību atgriešanas nolūkiem un novērstu atgriežamo personu bēgšanu, kā arī saistībā ar alternatīvām ieslodzījumam;

(e)  iekārtas, spējas un zināšanas atgriešanas lēmumu īstenošanā un trešo valstu valstspiederīgo identificēšanā.

3.  Aģentūras mērķis ir izveidot sinerģijas un savienot Savienības finansētus tīklus un programmas atgriešanas jomā, cieši sadarbojoties ar Komisiju un ar attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp Eiropas migrācijas tīkla, atbalstu.

50. pants

Informācijas apmaiņas sistēmas un atgriešanas pārvaldība

1.   Aģentūra ▌izmanto un turpina attīstīt integrētu atgriešanas pārvaldības platformu saskaņā ar 49. panta 1. punkta d) apakšpunktu, ar kuru apstrādā ▌informāciju, tostarp personas datus ▌, ko dalībvalstu atgriešanas pārvaldības sistēmas dara zināmus un kas Aģentūrai ir nepieciešami, lai tā varētu sniegt tehnisku un operatīvu palīdzību ▌. Personas dati var ietver tikai biogrāfiskos datus vai pasažieru sarakstus, ja šādu datu nodošana ir nepieciešama Aģentūras vajadzībām, sniedzot palīdzību atgriešanas operāciju uz trešām valstīm koordinēšanā vai organizēšanā, neatkarīgi no izmantotā transporta veida. Šādus datus platformai nosūta tikai tad, kad ir pieņemts lēmums sākt atgriešanas operāciju, un dzēš, tiklīdz operācija ir pabeigta.

Biogrāfiskos datus paziņo platformai tikai tad, ja vienību dalībnieki tiem nevar piekļūt saskaņā ar 17. pantu Regulā (ES) 2018/1860 par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi.

Turklāt Aģentūra platformu var izmantot, lai nodrošinātu biogrāfisko vai biometrisko datu nosūtīšanu, tostarp visu veidu dokumentu, ko var uzskatīt par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par to trešo valstu valstspiederīgo valstspiederību, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi, ja šādu personas datu nosūtīšana ir nepieciešama, lai Aģentūra sniegtu palīdzību trešo valstu valstspiederīgo identitātes un valstspiederības apstiprināšanai konkrētos gadījumos un pēc dalībvalsts pieprasījuma. Šādus datus nedrīkst glabāt platformā, un tos dzēš tūlīt pēc saņemšanas apstiprinājuma.

2.  Aģentūra izstrādā, ievieš un uztur informācijas sistēmas un programmatūru, kas atgriešanas nolūkā//vajadzībām ? ļauj apmainīties ar informāciju Eiropas Robežu un krasta apsardzes ietvaros un apmainīties ar personas datiem, kā minēts 87.–89. pantā.

3.  Personas datus apstrādā saskaņā ar attiecīgi 87., 88. un 89. pantu.

51. pants

Atgriešanas operācijas

1.  Neiedziļinoties atgriešanas lēmumu būtībā, Aģentūra sniedz tehnisko un operatīvo palīdzību un nodrošina atgriešanas operāciju koordināciju vai organizēšanu, tostarp fraktējot gaisa kuģus šādu operāciju mērķim vai organizējot atgriešanu ar regulārajiem lidojumiem, vai izmantojot citus transporta veidus. Aģentūra var pēc savas iniciatīvas ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu koordinēt vai organizēt atgriešanas operācijas.

2.  Dalībvalstis, izmantojot 50. panta 1. punktā minēto platformu, sniedz operatīvos datus par atgriešanu, kas nepieciešami, lai Aģentūra varētu izvērtēt atgriešanas vajadzības, un informē Aģentūru par to indikatīvo plānoto atgriežamo personu skaitu un trešām atgriešanas valstīm gan attiecībā uz attiecīgās valsts atgriešanas operācijām, gan to vajadzībām pēc Aģentūras palīdzības vai tās veiktas koordinēšanas. Aģentūra izstrādā un uztur izvērstu operatīvo plānu, lai nodrošinātu pieprasītājām dalībvalstīm vajadzīgo operatīvo palīdzību un pastiprinājumu, tostarp sniedzot tehnisko aprīkojumu. Aģentūra var pēc savas iniciatīvas ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma iekļaut izvērstajā operatīvajā plānā to atgriešanas operāciju datumus un galamērķus, kuras tā uzskata par nepieciešamām, balstoties uz vajadzību novērtējumu. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par izvērstā operatīvā plāna modus operandi. Aģentūra saņem apstiprinājumu no attiecīgās dalībvalsts, ka visas atgriežamās personas, uz kurām attiecas Aģentūras organizēta vai koordinēta atgriešanas operācija, ir saņēmušas atgriešanas lēmumu, kas ir izpildāms.

Ja 2. panta 18. punktā minētās vienības ir izvietotas, tās pirms jebkuras atgriežamās personas atgriešanas pārbauda informāciju SIS, lai pārbaudītu, vai atgriešanas lēmums nav apturēts un vai atgriešanas lēmuma izpilde nav atlikta.

Izvērstais operatīvais plāns ietver elementus, kas vajadzīgi, lai veiktu atgriešanas operāciju, tostarp elementus attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, ar atsauci uz attiecīgajiem rīcības kodeksiem, kā arī atsaucēm cita starpā uz uzraudzības, ziņošanas un sūdzību izskatīšanas mehānisma procedūrām.

3.  Aģentūra var sniegt tehnisko un operatīvo palīdzību un var arī vai nu pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma, vai ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu pēc pašas ierosinājuma nodrošināt koordinēšanu vai organizēšanu tādām atgriešanas operācijām, kurām transportlīdzekļus un piespiedu atgriešanas pavadīšanas speciālistus (“savākšanas atgriešanas operācijas”) dara pieejamus atgriešanas trešā valsts. Iesaistītās dalībvalstis un Aģentūra nodrošina, lai visas atgriešanas operācijas laikā tiktu garantēta pamattiesību ievērošana, neizraidīšanas princips, ▌piespiešanas līdzekļu samērīga izmantošana un cieņa pret atgriežamo personu. Vismaz viens dalībvalsts pārstāvis un viens piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists no rezerves, kas izveidota saskaņā ar 52. pantu, vai no iesaistītās dalībvalsts uzraudzības sistēmas ir klāt visu atgriešanas operācijas laiku līdz ierašanās brīdim atgriešanas trešā valstī.

4.  Izpilddirektors nekavējoties izstrādā atgriešanas plānu savākšanas atgriešanas operācijām. Izpilddirektors un jebkura iesaistītā dalībvalsts vienojas par plānu, kurā sīki aprakstīti savākšanas atgriešanas operācijas organizatoriskie un procesuālie aspekti, ņemot vērā ietekmi uz pamattiesībām un šādu operāciju riskus. Jebkuram grozījumam vai pielāgojumam šajā plānā nepieciešama 3. punktā un šajā punktā minēto pušu piekrišana.

▌Savākšanas atgriešanas operāciju atgriešanas plāns ir saistošs gan Aģentūrai, gan jebkurai iesaistītajai dalībvalstij. Tas aptver visus savākšanas atgriešanas operācijas veikšanai nepieciešamos pasākumus.

5.   Katru Aģentūras organizēto vai koordinēto atgriešanas operāciju uzrauga saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu. Piespiedu atgriešanas operāciju uzraudzību veic piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, visu atgriešanas operācijas laiku — no laikposma pirms aizbraukšanas līdz atgriežamo personu nodošanai atgriešanas trešai valstij. Piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists iesniedz izpilddirektoram, pamattiesību amatpersonai un visu konkrētajā operācijā iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ziņojumu par katru piespiedu atgriešanas operāciju. Vajadzības gadījumā attiecīgi izpilddirektors un valstu kompetentās iestādes nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus.

5.a  Ja Aģentūrai ir bažas saistībā ar pamattiesību ievērošanu attiecībā uz atgriešanas operāciju jebkurā tās posmā, tā par savām bažām paziņo iesaistītajām dalībvalstīm un Komisijai.

6.  Izpilddirektors izvērtē atgriešanas operāciju rezultātus un reizi sešos mēnešos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valdei detalizētu novērtējuma ziņojumu par visām iepriekšējā pusgadā veiktajām atgriešanas operācijām līdz ar pamattiesību amatpersonas novērojumiem. Izpilddirektors veic minēto rezultātu vispusīgu salīdzinošo analīzi, lai uzlabotu atgriešanas operāciju kvalitāti, saskanību un efektivitāti. Izpilddirektors iekļauj minēto analīzi Aģentūras gada darbības pārskatā.

7.  Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas operācijas no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem, piešķirot prioritāti tām operācijām, ko īsteno vairāk nekā viena dalībvalsts vai ko īsteno no karsto punktu zonām ▌.

52. pants

Piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezerve

1.  Aģentūra, pienācīgi ņemot vērā pamattiesību amatpersonas atzinumu, no dalībvalstu kompetentajām struktūrām izveido to piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi, kuri veic piespiedu atgriešanas uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu un kuri ir apmācīti saskaņā ar šīs regulas 62. pantu.

2.  Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma nosaka to piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu specializāciju un skaitu, kuri jādara pieejami minētajai rezervei. Tādu pašu procedūru piemēro jebkādām turpmākām izmaiņām specializācijā un kopējā skaitā.

Dalībvalstis ir atbildīgas par rezerves papildināšanu, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošus piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus, neskarot šādu uzraudzības speciālistu neatkarību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja tiem ir šāda neatkarība. Aģentūra arī dod ieguldījumu šajā rezervē ar saviem pamattiesību uzraudzības speciālistiem, kā minēts 107.a pantā. Rezervē iekļauj piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus ar specializētām zināšanām bērnu aizsardzības jomā.

3.  Dalībvalstu ieguldījumu piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu nosūtīšanai atgriešanas operācijās un pasākumos nākamajam gadam plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp Aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis dara pieejamus piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus izvietošanai pēc Aģentūras pieprasījuma, ja vien tās nesaskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādu pieprasījumu iesniedz vismaz 21 darba dienu pirms plānotās izvietošanas vai piecas darba dienas pirms ātrās reaģēšanas atgriešanas nodrošināšanas operācijas.

4.  Aģentūra pēc pieprasījuma dara piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus pieejamus iesaistītajām dalībvalstīm, lai tie dalībvalstu vārdā visā atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā uzraudzītu, vai tās tiek pareizi īstenotas. Visām atgriešanas operācijām, kurās ir iesaistīti bērni, tā dara pieejamus piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus ar specializētām zināšanām bērnu aizsardzības jomā.

5.  Uz piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem atgriešanas operāciju vai atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā aizvien attiecas viņu piederības dalībvalsts disciplinārie pasākumi. Saskaņā ar 94. pantu Aģentūras darbiniekiem, kas ir izvietoti kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, piemēro Civildienesta noteikumos paredzētos disciplināros pasākumus.

53. pants

Atgriešanas vienības

1.  Aģentūra pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu var izvietot atgriešanas vienības, kurās vajadzības gadījumā ir arī amatpersonas ar specializētām zināšanām bērnu aizsardzības jomā, atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā, migrācijas pārvaldības vienību ietvaros vai pēc vajadzības, lai sniegtu papildu tehnisko un operatīvo palīdzību atgriešanas jomā ▌.

2.  Šīs regulas 41. panta 2., 3., 4. un 5. punktu un 44., 45. un 46. pantu piemēro ▌atgriešanas vienībām mutatis mutandis.

54. pants

Atgriešanas nodrošināšanas operācijas

1.  Apstākļos, kad uz dalībvalsti gulstas slogs, īstenojot pienākumu atgriezt atgriežamās personas, Aģentūra vai nu pēc savas iniciatīvas ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu, vai pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma sniedz atbilstīgu tehnisko un operatīvo palīdzību personu atgriešanas nodrošināšanas operācijas veidā. Šāda operācija var ietvert atgriešanas vienību izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī, kas sniedz palīdzību atgriešanas procedūru īstenošanā, un atgriešanas operāciju organizēšanu no uzņēmējas dalībvalsts.

51. panta noteikumus piemēro arī atgriešanas operācijām, ko Aģentūra organizē vai koordinē saistībā ar personu atgriešanas nodrošināšanas operācijām.

3.  Apstākļos, kad dalībvalsts saskaras ar īpašām un nesamērīgām problēmām, īstenojot pienākumu atgriezt atgriežamās personas, Aģentūra vai nu pēc savas iniciatīvas ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu, vai pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma sniedz atbilstīgu tehnisko un operatīvo palīdzību ātrās reaģēšanas atgriešanas nodrošināšanas operācijas veidā. Ātrās reaģēšanas atgriešanas nodrošināšanas operācija var ietvert atgriešanas vienību ātru izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī, kas sniedz palīdzību atgriešanas procedūru īstenošanā, un atgriešanas operāciju organizēšanu no uzņēmējas dalībvalsts.

4.  Atgriešanas nodrošināšanas operācijās izpilddirektors nekavējoties izstrādā operatīvo plānu, vienojoties ar uzņēmēju dalībvalsti un līdzdalīgajām dalībvalstīm. Piemēro attiecīgos 39. panta noteikumus.

5.  Izpilddirektors pieņem lēmumu par operatīvo plānu pēc iespējas drīzāk un — 2. punktā minētajā gadījumā — piecās darba dienās. Lēmumu rakstveidā nekavējoties paziņo attiecīgajām dalībvalstīm un valdei.

6.  Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas nodrošināšanas operācijas no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem.

9. iedaļa

Spējas

55. pants

Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss

1.  Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss ar pielikumā noteiktajām spējām ir Aģentūras daļa. Minētais korpuss sastāv no šādām četrām darbinieku kategorijām saskaņā ar I pielikumā noteikto ikgadējo pieejamības shēmu:

(a)  1. kategorija: Aģentūras operatīvie darbinieki, ko nodarbina saskaņā ar 94. panta 1. punktu un kas vienību sastāvā izvietoti operācijas norises vietās saskaņā ar 56. pantu, kā arī darbinieki, kas atbild par ETIAS centrālās vienības darbību;

(b)  2. kategorija: no dalībvalstīm uz Aģentūru ilglaicīgi kā daļa no pastāvīgā korpusa norīkotie operatīvie darbinieki ▌saskaņā ar 57. pantu;

(c)  3. kategorija: Aģentūras vajadzībām pieejamie dalībvalstu operatīvie darbinieki īstermiņa izvietošanai kā daļa no pastāvīgā korpusa saskaņā ar 58. pantu;

(ca)  4. kategorija: ātrās reaģēšanas rezerve, kas ietver tos operatīvos darbiniekus no dalībvalstīm, kurus izvieto ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu vajadzībām saskaņā ar 40. un 58.a pantu.

2.  Aģentūra Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa dalībniekus izvieto kā robežu pārvaldības vienību dalībniekus, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību dalībniekus, atgriešanas vienību dalībniekus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos vai atgriešanas nodrošināšanas operācijās vai jebkādās citās attiecīgās operatīvās darbībās dalībvalstīs vai trešās valstīs. Saskaņā ar 83. pantu šādas darbības var veikt tikai ar dalībvalsts vai attiecīgās trešās valsts atļauju. Pastāvīgā korpusa izvietošanas faktiskais apmērs ir atkarīgs no operatīvajām vajadzībām.

Pastāvīgā korpusa izvietošana papildina dalībvalstu centienus.

3.  Sniedzot dalībvalstīm atbalstu saskaņā ar 83. pantu, ▌Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa dalībnieki, kas tiek izvietoti vienībās, var veikt robežkontroles vai atgriešanas uzdevumus, tostarp uzdevumus, kam nepieciešamas izpildpilnvaras, kas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos, vai — attiecībā uz Aģentūras personālu — saskaņā ar 56. panta 5. punktu.

Pastāvīgā korpusa dalībnieki, tostarp štata darbinieki, atbilst specializētās apmācības un profesionalitātes prasībām, kā noteikts Regulas (ES) 2016/399 16. panta 1. punktā vai citos attiecīgos instrumentos.

4.  Pēc izpilddirektora priekšlikuma, ņemot vērā Aģentūras riska analīzi, neaizsargātības novērtējuma rezultātus un daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu un pamatojoties uz Aģentūrai pieejamo štata darbinieku skaitu un specializāciju un uz esošajiem norīkojumiem, valde katru gadu līdz 31. martam pieņem lēmumu par:

(-a)  specializāciju un prasību noteikšanu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa operatīvajiem darbiniekiem;

(a)  balstoties uz sagaidāmajām operatīvajām vajadzībām nākamajā gadā, — operatīvo darbinieku skaitu katrā konkrētā specializācijā ▌Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa 1. līdz 3. kategorijā, lai veidotu vienības nākamajā gadā;

(b)  III pielikumā un IV pielikumā paredzēto spēju noteikšanu, paredzot to operatīvo darbinieku skaitu un konkrētu specializāciju, ko katra dalībvalsts norīko Aģentūrai saskaņā ar 57. pantu un kas saskaņā ar 58. pantu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā tiks izvirzīti nākamajā gadā;

(ba)  Va pielikumā paredzēto spēju noteikšanu, paredzot to operatīvo darbinieku skaitu un konkrētu specializāciju, ko katra dalībvalsts norīko saistībā ar ātrās reaģēšanas rezervi, kura nākamajā gadā Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā jānodrošina ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu vajadzībām saskaņā ar 40. un 58.a pantu;

(c)  indikatīvu daudzgadu plānošanu attiecībā uz specializāciju turpmākajiem gadiem, lai atvieglotu ilgtermiņa plānošanu par dalībvalstu ieguldījumiem un Aģentūras štata darbinieku pieņemšanu darbā.

4.a  Saistībā ar ieguldījumiem, kurus nākamajam gadam saskaņā ar 58. pantu dalībvalstis veic īstermiņa izvietošanai, ņem vērā tehniskā aprīkojuma darbinieku komandu, kas tiek nodrošināta saskaņā ar 64. pantu. Lai sagatavotu attiecīgo 4. punktā minēto valdes lēmumu, attiecīgā dalībvalsts līdz katra gada janvāra beigām informē Aģentūru par nodomu izvietot tehnisko aprīkojumu ar attiecīgo darbinieku komandu.

5.  74. panta nolūkā Aģentūra izstrādā un nodrošina komandvadības struktūras Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa efektīvai izvietošanai trešo valstu teritorijā.

6.  Aģentūra var pieņemt darbā pietiekami daudz darbinieku, to skaitam sasniedzot līdz 4 % no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa kopējā skaita (no 1. kategorijas darbiniekiem), kā paredzēts I pielikumā, kā darbiniekus, kas veic atbalsta vai uzraudzības funkcijas pastāvīgā korpusa izveidē, tā operāciju plānošanā un pārvaldībā un saistībā ar Aģentūras pašas aprīkojuma iegādi.

7.  Lai gan 6. punktā minētos darbiniekus, kā arī par ETIAS centrālās vienības darbību atbildīgos darbiniekus neizvieto kā vienību dalībniekus, uz viņiem attiecas I pielikums.

56. pants

Aģentūras štata darbinieku līdzdalība Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā

1.  Aģentūra iegulda Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa komplektēšanā savus (1. kategorijas) štata darbiniekus, lai tos kā vienību dalībniekus izvietotu operāciju norises vietās ar ▌uzdevumiem un pilnvarām, kas paredzēti 83. pantā, tostarp uzdevumu ekspluatēt Aģentūras pašas aprīkojumu.

1.a  Darbā pieņemšanas procesā Aģentūra nodrošina, ka tiek atlasīti kandidāti, kuri apliecina augsta līmeņa profesionalitāti, ievēro augstas ētikas vērtības un kuriem ir atbilstīgas valodu prasmes.

2.  Saskaņā ar 62. panta 2. punktu pēc darbinieku pieņemšanas darbā ▌darbinieki, kas tiks izvietoti vienībās, iziet nepieciešamo robežsardzes apmācību vai ar atgriešanu saistītas apmācības, tostarp attiecībā uz pamattiesībām, kas attiecīgā gadījumā piemērojamas atbilstīgi specializācijām, kuras valde noteikusi saskaņā ar 55. panta 4. punktu, ņemot vērā iepriekš iegūtās kvalifikācijas un profesionālo pieredzi attiecīgajās jomās.

Šo mācību procesu īsteno īpašu mācību programmu ietvaros, ko izstrādājusi Aģentūra un kas, balstoties uz nolīgumiem ar atsevišķām dalībvalstīm, īstenotas to specializētajās mācību un izglītības iestādēs, tostarp dalībvalstīs esošajās Aģentūras partnerības akadēmijās. Katram darbiniekam pēc pieņemšanas darbā izstrādā piemērotu mācību plānu, kas nodrošina pastāvīgu profesionālās kvalifikācijas celšanu, lai pildītu robežsarga vai ar atgriešanu saistītus uzdevumus, un mācību plānus regulāri atjaunina. Mācību izmaksas pilnībā sedz Aģentūra.

Darbiniekiem, kuri tehnisko darbinieku komandas sastāvā ekspluatē Aģentūras aprīkojumu, nav jāiziet pilnas robežsardzes vai ar atgriešanu saistītas mācības.

3.  Aģentūra visā viņu nodarbinātības laikā nodrošina, ka tās štata darbinieki pilda pienākumus kā vienību dalībnieki atbilstoši visaugstākajiem standartiem un pilnībā ievērojot pamattiesības. Katram darbiniekam izstrādā piemērotu mācību plānu, kas nodrošina pastāvīgu profesionālās kvalifikācijas celšanu, lai pildītu robežsardzes vai ar atgriešanu saistītus uzdevumus.

3.a  Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma:

(a)  izstrādā atbilstīgu uzraudzības mehānismu, lai uzraudzītu, kā Aģentūras štata darbinieki piemēro noteikumus par spēka lietošanu, tostarp noteikumus par ziņošanu un konkrētiem pasākumiem, arī disciplinārajiem pasākumiem, attiecībā uz spēka lietošanu izvietošanas laikā;

(b)  izstrādā noteikumus izpilddirektoram, lai pilnvarotu štata darbiniekus nēsāt un izmantot ieročus saskaņā ar 83. panta 5. punktu, cita starpā attiecībā uz obligātu sadarbību ar kompetentajām valsts iestādēm, jo īpaši attiecīgajā valstspiederības dalībvalstī, dzīvesvietas dalībvalstī un sākotnējās apmācības dalībvalstī. Šajos noteikumos reglamentē arī to, kā štata darbiniekiem šīs prasmes būtu jāuztur, jo īpaši attiecībā uz darbībām ar ieročiem, cita starpā paredzot regulārus šaušanas testus;

(c)  izstrādā īpašus noteikumus, kas atvieglo ieroču, munīcijas un cita aprīkojuma glabāšanu drošās telpās un to transportēšanu uz operācijas norises vietu.

Attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem Komisijai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu būtu jāsniedz atzinums par atbilstību Civildienesta noteikumiem. Par izpilddirektora priekšlikumu saistībā ar a) apakšpunktu ir jāapspriežas ar pamattiesību amatpersonu.

4.  Pārējos Aģentūras nodarbinātos darbiniekus, kuri nav kvalificēti robežkontroles vai ar atgriešanu saistītu uzdevumu pildīšanai, izvieto vienīgi kopīgu operāciju laikā saistībā ar koordinācijas, pamattiesību uzraudzības un citiem saistītiem uzdevumiem. Viņi neietilpst vienību sastāvā.

5.  Aģentūras štata darbiniekus, kas tiek izvietoti vienībās saskaņā ar 83. pantu, atkarībā no Aģentūras noteiktajām specializācijām un attiecīgajām mācībām var veikt šādus uzdevumus, kuriem nepieciešamas izpildpilnvaras:

(a)  pārbaudīt personu identitāti un valstspiederību, tostarp pārbaudīt informāciju attiecīgajās ES un valstu datubāzēs;

(b)  robežšķērsošanas vietā veiktā robežpārbaudē atļaut ieceļošanu, ja ir izpildīti Šengenas Robežu kodeksa 6. panta nosacījumi;

(c)  robežšķērsošanas vietā veiktā robežpārbaudē atteikt ieceļošanu, ja nav izpildīti Šengenas Robežu kodeksa 14. panta nosacījumi;

(d)  iespiest spiedogus ceļošanas dokumentos saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 11. pantu;

(e)  izsniegt vīzas vai atteikt to izsniegšanu pie robežas saskaņā ar Vīzu kodeksa 35. pantu un ievadīt attiecīgos datus VIS;

(f)  uzraudzīt robežas, tostarp patrulēt starp robežšķērsošanas vietām, lai nepieļautu neatļautu robežas šķērsošanu, apkarotu pārrobežu noziedzību un veiktu pasākumus pret personām, kas robežu šķērsojušas nelikumīgi, tostarp pārtveršanu/aizturēšanu;

(g)  saskaņā ar EURODAC regulas III nodaļu reģistrēt to personu pirkstu nospiedumus EURODAC (2. kategorija), kas ir aizturētas saistībā ar nelikumīgu ārējās robežas šķērsošanu;

(h)  kontaktēties ar trešām valstīm, lai identificētu trešo valstu valstspiederīgos, uz kuriem attiecas atgriešana, un saņemtu tiem ceļošanas dokumentus;

(i)  pavadīt trešo valstu valstspiederīgos, kuri atgriežami piespiedu kārtā.

57. pants

Dalībvalstu līdzdalība Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā ar ilgtermiņa norīkojumu starpniecību

1.  Dalībvalstis iegulda Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa komplektēšanā, norīkojot operatīvos darbiniekus kā Aģentūras (2. kategorijas) vienību dalībniekus. Atsevišķu norīkojumu ilgums ir 24 mēneši. Ar piederības dalībvalsts un Aģentūras piekrišanu atsevišķu norīkojumu var vienreiz pagarināt vēl par 12 vai 24 mēnešiem. Lai atvieglotu 61. pantā minētās finanšu atbalsta sistēmas īstenošanu, norīkošana parasti sākas kalendārā gada sākumā.

2.  Katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai nodrošinātu operatīvo darbinieku kā norīkotu vienību dalībnieku nepārtrauktu ieguldījumu saskaņā ar III pielikumu. Izmaksas, kas rodas darbiniekiem, kuri izvietoti saskaņā ar šo pantu, sedz saskaņā ar 94. panta 7. punktu.

3.  Darbam Aģentūrā norīkotajiem operatīvajiem darbiniekiem ir vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras saskaņā ar 83. pantu. Dalībvalsti, kura norīkojusi minētos operatīvos darbiniekus, uzskata par viņu piederības dalībvalsti. Norīkojuma laikā par norīkoto vienību dalībnieku atrašanās vietu(-ām) un izvietošanas ilgumu lemj izpilddirektors atbilstoši operatīvajām vajadzībām. Aģentūra nodrošina, ka operatīvie darbinieki norīkojuma laikā tiek pastāvīgi apmācīti.

4.  Katra dalībvalsts līdz katra gada 30. jūnijam no saviem operatīvajiem darbiniekiem izvirza kandidātus norīkošanai atbilstoši konkrētam skaitam un specializācijai, ko valde izlēmusi nākamajam gadam, kā minēts 55. panta 4. punktā. Aģentūra pārbauda, vai operatīvie darbinieki, ko dalībvalsts izvirzījusi, atbilst noteiktajai specializācijai un vai tiem/viņiem ir vajadzīgās valodu prasmes. Aģentūra līdz 15. septembrim pieņem ierosinātos kandidātus vai tos noraida gadījumā, ja tie neatbilst prasītajai specializācijai, ja tiem ir nepietiekamas valodu prasmes, amatpārkāpums vai piemērojamo noteikumu pārkāpums iepriekšējos izvietojumos, un lūdz dalībvalstij izvirzīt norīkošanai citu kandidātu.

5.  Ja nepārvaramas varas dēļ atsevišķu operatīvo darbinieku nevar norīkot vai tas nevar turpināt pildīt norīkojumu, attiecīgā dalībvalsts nodrošina aizstāšanu ar tādu operatīvo darbinieku, kurš atbilst vajadzīgajai specializācijai.

58. pants

Dalībvalstu līdzdalība Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā ar īstermiņa izvietošanas starpniecību

1.  Papildus norīkojumiem saskaņā ar 57. pantu katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis savu ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā sniedz, arī izvirzot pieejamo operatīvo darbinieku valsts provizoriskajā sarakstā īstermiņa izvietošanai (3. kategorija) robežsargus un citus attiecīgus darbiniekus saskaņā ar IV pielikumā norādītajām spējām un saskaņā ar konkrētu specializāciju skaitu, ko valde apstiprinājusi nākamajam gadam, kā minēts 55. panta 4. punktā. Izvirzīto operatīvo darbinieku provizoriskos valsts sarakstus dara zināmus Aģentūrai. Ikgadējā saraksta galīgo sastāvu Aģentūrai apstiprina pēc tam, kad līdz attiecīgā gada 1. decembrim ir pabeigtas ikgadējās divpusējās sarunas.

2.  Katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai nodrošinātu, ka izvirzītie operatīvie darbinieki ir pieejami pēc Aģentūras pieprasījuma saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību. Katram operatīvajam darbiniekam jābūt pieejamam laikposmā līdz 4 mēnešiem kalendārajā gadā. Tomēr dalībvalstis var nolemt atsevišķu darbinieku izvietot ilgāk par 4 mēnešiem. Šādu pagarinājumu uzskata par atsevišķu šīs dalībvalsts ieguldījumu tai pašai specializācijai vai citai vajadzīgajai specializācijai, ja konkrētajam darbiniekam ir nepieciešamās prasmes. Izmaksas, kas rodas darbiniekiem, kuri izvietoti saskaņā ar šo pantu, sedz saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

2.a  Saskaņā ar šo pantu izvietotajiem operatīvajiem darbiniekiem ir vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras saskaņā ar 83. pantu.

3.  Aģentūra var pārbaudīt, vai operatīvie darbinieki, ko dalībvalstis izvirzījušas īstermiņa izvietošanai, atbilst noteiktajai specializācijai un vai viņiem ir vajadzīgās valodu prasmes. Aģentūra noraida izvirzīto operatīvo darbinieku ▌gadījumā, ▌ja viņam ir nepietiekamas valodu prasmes, amatpārkāpums vai piemērojamo noteikumu pārkāpums iepriekšējos izvietojumos. Aģentūra noraida izvirzīto operatīvo darbinieku arī tad, ja viņš neatbilst prasītajai specializācijai, ja vien attiecīgais operatīvais darbinieks nav kvalificēts citai specializācijai, kas piešķirta attiecīgajai dalībvalstij. Noraidījuma gadījumā attiecīgā dalībvalsts nodrošina aizstāšanu ar tādu operatīvo darbinieku, kurš atbilst vajadzīgajai specializācijai.

4.  Katru gadu līdz 31. jūlijam Aģentūra pieprasa dalībvalstu atsevišķu operatīvo darbinieku ieguldījumu kopīgās operācijās nākamajā gadā, ievērojot nepieciešamo skaitu un specializācijas. Par atsevišķās izvietošanas laikposmiem lemj ikgadējās divpusējās sarunās un nolīgumos starp Aģentūru un dalībvalstīm.

4.a   Tomēr ikgadējo divpusējo sarunu gala rezultātā dalībvalstis operatīvos darbiniekus no 1. punktā minētajiem valsts sarakstiem dara pieejamu konkrētai izvietošanai saskaņā ar Aģentūras pieprasījumā norādīto skaitu un specializāciju.

5.  Ja nepārvaramas varas dēļ atsevišķu operatīvo darbinieku nevar izvietot saskaņā ar nolīgumiem, attiecīgā dalībvalsts nodrošina aizstāšanu ar tādu operatīvo darbinieku no saraksta, kurš atbilst vajadzīgajai specializācijai.

6.  Ja palielinās vajadzība pastiprināt noritošo kopīgo operāciju vai ir nepieciešamība uzsākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu vai jaunu kopīgu operāciju, kas nav norādīta nedz attiecīgajā gada darba programmā, nedz atbilstošo ikgadējo divpusējo sarunu iznākumā, izvietošanu veic, ievērojot IV pielikumā paredzētās spējas. Izpilddirektors nekavējoties informē dalībvalstis par papildu vajadzībām, norādot iespējamo operatīvo darbinieku skaitu un specializāciju, kas jānodrošina katrai dalībvalstij. Pēc tam, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts ir vienojušies par grozītu operatīvo plānu vai — attiecīgā gadījumā — jaunu operatīvo plānu, izpilddirektors iesniedz oficiālu pieprasījumu par operatīvo darbinieku skaitu un specializāciju. Neskarot 40. pantu, attiecīgos vienības dalībniekus no katras dalībvalsts norīko 20 darba dienu laikā no minētā oficiālā pieprasījuma dienas.

7.  Ja riska analīze vai jebkurš pieejamais neaizsargātības novērtējums liecina, ka kāda dalībvalsts saskaras ar situāciju, kas būtiski ietekmētu valsts uzdevumu izpildi, attiecīgā dalībvalsts nodrošina operatīvos darbiniekus saskaņā ar Aģentūras prasībām, kas minētas šā panta 4. vai 6. punktā. Tomēr šis ieguldījums kumulatīvi nepārsniedz pusi tās spēju, kas attiecīgajam gadam paredzētas IV pielikumā ▌. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā Aģentūrai rakstveidā sniedz vispusīgu informāciju par iemesliem un situāciju, un šādu informāciju iekļauj 65. pantā minētajā ziņojumā.

8.  Izvietošanas ilgumu konkrētai operācijai nosaka piederības dalībvalsts, bet jebkurā gadījumā tas nav mazāks par 30 dienām, izņemot gadījumu, kad tādas operācijas ilgums, uz kuru attiecas izvietošana, ir mazāks par 30 dienām.

9.  Tehnisko darbinieku komandu, ko saskaņā ar 55. panta 4.a punktu ņem vērā saistībā ar dalībvalstu ieguldījumu, izvieto tikai saskaņā ar nolīgumiem pēc ikgadējām divpusējām sarunām par attiecīgajām tehniskā aprīkojuma vienībām, kā minēts 64. panta 9. punktā.

Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis iepriekšējā punktā minēto tehnisko darbinieku komandu ikgadējā sarakstā iekļauj tikai pēc ikgadējo divpusējo sarunu beigām. Tās var pielāgot attiecīgo ikgadējo sarakstu, ja attiecīgajā gadā tehnisko darbinieku komandā rodas jebkādas izmaiņas, un par šīm izmaiņām paziņo Aģentūrai.

3. punktā minētā pārbaude neattiecas uz prasmēm, kas nepieciešamas tehniskā aprīkojuma ekspluatācijai.

Attiecībā uz komandas locekļiem, kuriem ir tikai tehniski pienākumi, valsts ikgadējā sarakstā norāda tikai funkcijas.

Tehnisko darbinieku komandu izvietošanas ilgumu nosaka saskaņā ar 64. pantu.

58.a pants

Dalībvalstu līdzdalība Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā ar ātrās reaģēšanas rezervi

1.  Dalībvalstis veic ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā ar ātrās reaģēšanas rezervi (4. kategorija), ko aktivizē nolūkā veikt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus saskaņā ar 38. panta 2. punktu un 40. pantu, ja 1. un 3. kategorijas darbinieki jau ir pilnībā izvietoti attiecīgajam ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumam.

2.  Katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai pēc Aģentūras pieprasījuma, ievērojot Va pielikumā paredzētās spējas un saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību, nodrošinātu operatīvo darbinieku pieejamību saskaņā ar konkrētu specializāciju skaitu, ko valde nolēmusi nākamajam gadam, kā minēts 55. panta 4. punktā. Katram operatīvajam darbiniekam jābūt pieejamam laikposmā līdz 4 mēnešiem kalendārajā gadā.

3.  Īpaša izvietošana saistībā ar ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem no ātrās reaģēšanas rezerves notiek saskaņā ar 40. panta 8.a punktu un 9. punktu.

59. pants

Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa darbības ▌pārskatīšana

1.  Komisija, jo īpaši pamatojoties uz 65. pantā un 62. panta 8.a punktā minētajiem ziņojumiem, līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa kopējo skaitu un sastāvu, tostarp par katras dalībvalsts individuālā ieguldījuma apmēru pastāvīgajā korpusā, kā arī par tā apmācību, speciālajām zināšanām un profesionalitāti. Pārskatā izvērtē arī to, vai ātrās reaģēšanas rezervi saglabāt kā daļu no pastāvīgā korpusa.

Pārskatā raksturo un ņem vērā pastāvīgā korpusa esošās un iespējamās operatīvās vajadzības, kas attiecas uz ātrās reaģēšanas spējām, kā arī būtiskus apstākļus, kas skar dalībvalstu spējas veikt ieguldījumu pastāvīgajā korpusā, un štata darbinieku izmaiņas Aģentūras ieguldījumos.

2.  Komisija līdz 2024. gada martam vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgus priekšlikumus, lai grozītu I, III, IV un Va pielikumu. Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā paskaidro šādas rīcības iemeslu.

60. pants

Vietējie biroji

1.  Ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu vai nepārprotami iekļaujot šo iespēju ar uzņēmēju trešo valsti noslēgtajā statusa nolīgumā, Aģentūra var izveidot vietējos birojus minētās dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, lai veicinātu un uzlabotu operatīvo darbību koordināciju, tostarp atgriešanas jomā, ko Aģentūra organizē šajā dalībvalstī, kaimiņreģionā vai trešā valstī, un lai nodrošinātu Aģentūras cilvēkresursu un tehnisko resursu efektīvu pārvaldību. Vietējos birojus izveido saskaņā ar operatīvajām vajadzībām laikposmam, kas vajadzīgs, lai Aģentūra varētu veikt būtiskas operatīvās darbības konkrētajā dalībvalstī, kaimiņreģionā vai konkrētajā trešā valstī. Vajadzības gadījumā šo laikposmu var pagarināt.

Pirms vietējā biroja izveides veic rūpīgu jebkādas ietekmes uz budžetu izvērtējumu un aprēķinu un iepriekš budžetā paredz attiecīgās summas.

2.  Aģentūra un uzņēmēja dalībvalsts vai uzņēmēja trešā valsts, kurā izveidots vietējais birojs, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus apstākļus, kas vajadzīgi vietējam birojam uzticēto uzdevumu izpildei. Vietējos birojos nodarbināto darbinieku darba vietu nosaka saskaņā ar 94. panta 2. punktu.

3.  Attiecīgā gadījumā vietējie biroji:

(a)  sniedz operatīvu un loģistikas atbalstu un nodrošina Aģentūras darbību koordināciju attiecīgajās operāciju norises vietās;

(b)  nodrošina operatīvu atbalstu dalībvalstij vai trešai valstij attiecīgajās operāciju norises vietās;

(c)  uzrauga Aģentūras vienību darbības un regulāri ziņo galvenajam birojam;

(d)  sadarbojas ar uzņēmēju(-ām) dalībvalsti(-īm) vai uzņēmēju trešo valsti visos jautājumos, kas saistīti ar Aģentūras konkrētajā(-s) dalībvalstī(-s) vai konkrētajā trešā valstī organizēto operatīvo darbību praktisko īstenošanu, tostarp visos papildjautājumos, kas varētu būt radušies šo darbību gaitā;

(e)  atbalsta 45. pantā minēto koordinatoru sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm visos jautājumos, kas saistīti ar to ieguldījumu Aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās, un vajadzības gadījumā sazinās ar galveno biroju;

(f)  atbalsta koordinatoru, kā arī pamattiesību uzraudzības speciālistus, kuri norīkoti operatīvas darbības uzraudzībai, vajadzības gadījumā atvieglojot koordināciju un saziņu starp Aģentūras vienībām un attiecīgajām uzņēmējas dalībvalsts vai uzņēmējas trešās valsts iestādēm, kā arī visus attiecīgos uzdevumus;

(g)  organizē loģistikas atbalstu saistībā ar vienību dalībnieku izvietošanu un tehniskā aprīkojuma izvietošanu un izmantošanu;

(h)  sniedz visu citu loģistikas atbalstu attiecībā uz operācijas norises vietu, par kuru viņi ir atbildīgi, lai veicinātu Aģentūras organizēto operatīvo darbību raitu norisi;

(i)  sniedz atbalstu Aģentūras sadarbības koordinatoram, neskarot viņa uzdevumus un funkcijas, kā minēts 32. pantā, lai konstatētu pašreizējās vai nākotnes problēmas saistībā ar tās atbildībā esošās teritorijas robežu pārvaldību vai lai īstenotu atgriešanas acquis, un regulāri ziņo galvenajam birojam;

(j)  nodrošina Aģentūras pašas aprīkojuma efektīvu pārvaldību jomās, uz kurām attiecas tās darbības, tostarp to iespējamo reģistrāciju, ilgtermiņa uzturēšanu un jebkādu nepieciešamo loģistikas atbalstu.

4.  Katru vietējo biroju vada izpilddirektora iecelts Aģentūras pārstāvis. Ieceltais vietējā biroja vadītājs pārrauga biroja vispārējo darbu un darbojas kā vienīgais biroja kontaktpunkts sakariem ar galveno biroju.

5.  Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj par vietējā biroja izveidi, sastāvu, ilgumu un — vajadzības gadījumā — iespējamo pagarinājuma ilgumu, ņemot vērā Komisijas atzinumu un tās dalībvalsts piekrišanu, kuras teritorijā atrodas vietējais birojs. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

5.a  Uzņēmēja dalībvalsts, kurā ir izveidots vietējais birojs, sniedz Aģentūrai palīdzību, lai nodrošinātu operatīvo spēju.

6.  Izpilddirektors reizi ceturksnī ziņo valdei par vietējo biroju darbībām. Vietējo biroju darbības apraksta atsevišķā iedaļā gada darbības pārskatā, kas minēts 98. panta 2. punkta j) apakšpunktā.

61. pants

Finanšu atbalsts Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa attīstībai

1.  Dalībvalstis ir tiesīgas saņemt finansējumu kā finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām katru gadu, lai atbalstītu cilvēkresursu attīstību nolūkā nodrošināt savu ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusā komplektēšanā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) III un IV pielikumu, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 125. panta 1. punkta a) apakšpunktu; šādu finansējumu maksā pēc attiecīgā gada beigām un pēc nosacījumu izpildes, kas noteikti saskaņā ar 3. un 4. punktu. Minētais finansējums balstās uz atsauces summu, kas noteikta 2. punktā, un tas ir:

(a)  100 % no atsauces summas, ko reizina ar to operatīvo darbinieku skaitu, kuri n+ gadam norādīti norīkošanai saskaņā ar III pielikumu;

(b)  37 % no atsauces summas, ko reizina ar to operatīvo darbinieku skaitu, kuri faktiski izvietoti saskaņā ar 58. pantu, ievērojot IV pielikumā noteikto ierobežojumu un saskaņā ar 58.a pantu, ievērojot Va pielikumā noteikto ierobežojumu.

(c)  50 % no atsauces summas, ko reizina ar to operatīvo darbinieku skaitu, kurus Aģentūra pieņēmusi darbā kā štata darbiniekus. Šo vienreizējo maksājumu piemēro valstu dienestu darbiniekiem, kuri laikā, kad Aģentūra viņus pieņem darbā, aktīvajā dienestā nav ilgāk par 15 gadiem.

2.  Šā panta 1. punktā minētā atsauces summa ir vienāda ar III funkciju grupas 8. pakāpes 1. līmeņa līgumdarbinieka gada pamatalgu, kas noteikta saskaņā ar Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (CEOS) 93. pantu, un uz ko attiecas attiecīgajā dalībvalstī piemērojamais korekcijas koeficients.

3.  Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas ikgadējo maksājumu veic ar nosacījumu, ka dalībvalstis attiecīgi palielina savu vispārējo valsts robežsardzes personālu, attiecīgajā laikposmā pieņemot darbā jaunus operatīvos darbiniekus. Ziņošanas nolūkā attiecīgo informāciju Aģentūrai sniedz ikgadējās divpusējās sarunās un pārbauda, izmantojot neaizsargātības novērtējumu nākamajā gadā. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās pilnas summas ikgadējo maksājumu veic attiecībā uz to operatīvo darbinieku skaitu, kas ▌4 secīgus vai nesecīgus mēnešus ir faktiski izvietoti saskaņā ar 58. pantu, ievērojot IV pielikumā noteikto ierobežojumu, un 58.a pantu, ievērojot Va pielikumā noteikto ierobežojumu. Attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktā minēto faktisko izvietošanu maksājumus aprēķina proporcionāli, balstoties uz 4 mēnešu pārskata periodu.

Ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu ikgadējiem maksājumiem saistīto avansa maksājumu piešķir pēc tam, kad dalībvalsts, kura veikusi ieguldījumu, ir iesniegusi konkrētu un pamatotu pieprasījumu.

4.  Komisija saskaņā ar 117. panta 3. punktā minēto procedūru, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem sīki izstrādātus noteikumus par ikgadējā maksājuma kārtību un 3. punktā paredzēto piemērojamo nosacījumu uzraudzību. Šie noteikumi ietver kārtību avansa maksājumu veikšanai, ja ir izpildīti 3. punktā minētie nosacījumi, kā arī proporcionālo aprēķinu kārtību, cita starpā gadījumos, kad tehnisko darbinieku komandas izvietošana ārkārtīgi pārsniegtu maksimālo valsts ieguldījumu, kā izklāstīts IV pielikumā.

4.a  Īstenojot finansiālo atbalstu saskaņā ar šo pantu, Aģentūra un dalībvalstis nodrošina līdzfinansēšanas un dubultas nefinansēšanas principu ievērošanu.

62. pants

Apmācība

1.  Aģentūra, ņemot vērā 9. panta 4. punktā minēto spēju ceļvedi, ja tāds ir pieejams, un sadarbojoties ar atbilstošajām dalībvalstu apmācību struktūrām un attiecīgā gadījumā Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, eu LISA un CEPOL izstrādā specifiskus mācību rīkus, tostarp īpašas mācības par bērnu un citu neaizsargātā stāvoklī esošu personu aizsardzību. Mācību saturā ņem vērā attiecīgos pētniecības rezultātus un paraugpraksi. Aģentūra sniedz robežsargiem, atgriešanas speciālistiem, atgriešanas pavadīšanas speciālistiem, piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem un citiem attiecīgiem darbiniekiem, kuri ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa dalībnieki, kā arī piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem un pamattiesību uzraudzības speciālistiem viņu uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai būtisku specializētu apmācību. Aģentūra veic regulārus treniņus ar šiem robežsargiem un citiem vienību dalībniekiem saskaņā ar specializētās apmācības ▌grafiku, kas minēts Aģentūras gada darba programmā.

2.  Aģentūra nodrošina, ka visi darbinieki, kas pieņemti darbā par Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa operatīvajiem darbiniekiem, kuri tiek izvietoti vienību sastāvā, pirms viņu pirmās izvietošanas Aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās papildus 56. panta 2. un 3. punktā minētajai apmācībai ir piedalījušies mācībās par attiecīgajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, vadlīnijām par tādu personu identificēšanu, kuras vēlas saņemt aizsardzību, un par to virzīšanu uz atbilstīgām procedūrām, vadlīnijām par bērnu, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, cilvēku tirdzniecības upuru, tādu personu, kam vajadzīga steidzama medicīniskā palīdzība, un citu sevišķi neaizsargātu personu īpašo vajadzību nodrošināšanu un ▌gadījumā, ja ir paredzēts, ka viņi piedalās jūras operācijās, — par meklēšanu un glābšanu. Šajās mācībās aplūko arī spēka lietošanu atbilstīgi V pielikumam. Šajā nolūkā Aģentūra, pamatojoties uz nolīgumiem ar atsevišķām dalībvalstīm, ievieš vajadzīgās mācību programmas to specializētajās mācību un izglītības iestādēs, tostarp dalībvalstīs esošajās Aģentūras partnerības akadēmijās. Mācību izmaksas pilnībā sedz Aģentūra.

2.a  2. punktā minētajā nolūkā Aģentūra, pamatojoties uz nolīgumiem ar atsevišķām dalībvalstīm, ievieš vajadzīgās mācību programmas to specializētajās mācību un izglītības iestādēs, tostarp dalībvalstīs esošajās Aģentūras partnerības akadēmijās. Aģentūra nodrošina, ka mācību programmas pamatojas uz kopēju izglītības pamatsaturu, tās ir saskaņotas un veicina savstarpējo sapratni un kopīgu kultūru, kas balstās uz Līgumos ietvertajām vērtībām. Mācību izmaksas pilnībā sedz Aģentūra.

Pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas Aģentūra var izveidot Aģentūras mācību centru, lai vēl vairāk atvieglotu kopējās Eiropas kultūras iekļaušanu sniegtajā apmācībā.

3.  Aģentūra īsteno nepieciešamās iniciatīvas, ar kurām nodrošina, ka visi dalībvalstu operatīvie darbinieki, kas piedalās Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa vienībās, pirms dalības Aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās ir piedalījušies mācībās par attiecīgajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, vadlīnijām par tādu personu identificēšanu, kuras vēlas saņemt aizsardzību, un par to virzīšanu uz atbilstīgām procedūrām, vadlīnijām par bērnu, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, cilvēku tirdzniecības upuru, tādu personu, kam vajadzīga steidzama medicīniskā palīdzība, un citu sevišķi neaizsargātu personu īpašo vajadzību nodrošināšanu un ▌gadījumā, ja ir paredzēts, ka viņi piedalās jūras operācijās, — par meklēšanu un glābšanu.

4.  Aģentūra īsteno vajadzīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu apmācību darbiniekiem, kuri ir iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē un nozīmēti 52. pantā minētajā Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā un rezervē. Aģentūra nodrošina, ka tās darbinieki un visi darbinieki, kuri piedalās atgriešanas operācijās un atgriešanas nodrošināšanas operācijās, pirms dalības Aģentūras organizētajās operatīvajās darbībās ir piedalījušies mācībās par attiecīgajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un neaizsargātu personu nosūtīšanu.

5.  Aģentūra izveido un turpmāk pilnveido robežsargu kopējo apmācības pamatprogrammu un Eiropas līmenī apmāca dalībvalstu robežsargu instruktorus, tostarp par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un attiecīgajām jūras tiesībām, kā arī izveido un pilnveido tādu darbinieku kopējo apmācības programmu, kuri ir iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē. Kopējās pamatprogrammas galvenais mērķis ir veicināt augstākos standartus un paraugpraksi, īstenojot Savienības tiesību aktus robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Aģentūra izstrādā kopējo apmācības pamatprogrammu pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu un pamattiesību amatpersonu. Dalībvalstis integrē kopējo pamatprogrammu apmācībā, ko tās sniedz saviem robežsargiem un personālam, kuri iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē.

6.  Aģentūra arī piedāvā papildu apmācību kursus un seminārus par jautājumiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli un trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, dalībvalstu un vajadzības gadījumā trešo valstu kompetento valsts dienestu amatpersonām.

7.  Aģentūra var organizēt apmācību pasākumus sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm to teritorijā.

8.  Aģentūra izveido apmaiņas programmu, kas ļauj tās vienībās iesaistītajiem robežsargiem un darbiniekiem, kuri piedalās Eiropas atgriešanas nodrošināšanas vienībās, apgūt zināšanas vai specifisku zinātību no ārvalstu pieredzes un paraugprakses, strādājot kopā ar robežsargiem un darbiniekiem, kas iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, dalībvalstī, kura nav to piederības dalībvalsts.

8.a  Aģentūra izveido un pastāvīgi pilnveido iekšēju kvalitātes kontroles mehānismu, lai augstā līmenī nodrošinātu visu savu štata darbinieku, jo īpaši Aģentūras operatīvajās darbībās iesaistīto operatīvo darbinieku, apmācību, speciālās zināšanas un profesionalitāti. Pamatojoties uz kvalitātes kontroles mehānisma īstenošanu, Aģentūra sagatavo gada izvērtējuma ziņojumu, ko pievieno gada darbības pārskatam, kuru iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

63. pants

Tehniskā aprīkojuma iegāde vai noma

1.  Aģentūra saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem var pati vai kopīpašumā ar kādu dalībvalsti iegādāties vai nomāt tehnisko aprīkojumu, kas jāizvieto, veicot kopīgās operācijas, pilotprojektus, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, darbības atgriešanas jomā, cita starpā atgriešanas operācijas, atgriešanas nodrošināšanas operācijas, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanu vai tehniskās palīdzības projektus.

2.  Valde izstrādā visaptverošu daudzgadu stratēģiju attiecībā uz to, kā, ņemot vērā Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu, ieskaitot 9. panta 4. punktā minēto spēju ceļvedi, ja tas ir pieejams, un budžeta resursus, kuri šim mērķim darīti pieejami daudzgadu finanšu shēmā, ir jāpilnveido Aģentūras tehniskās spējas. Valdes lēmums ir balstīts uz izpilddirektora priekšlikumu. Lai nodrošinātu atbilstību piemērojamam tiesiskajam, finanšu un politiskajam regulējumam, izpilddirektors sagatavo šo priekšlikumu pēc Komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas.

Stratēģijai pievieno sīki izstrādātu īstenošanas plānu, kurā norādīts laika grafiks attiecībā uz iegādi vai nomu, iepirkumu plānošanu un riska mazināšanu. Ja stratēģijā un plānā nav ievērots Komisijas atzinums, Aģentūra Komisijai nosūta sava lēmuma pamatojumu. Pēc stratēģijas pieņemšanas īstenošanas plāns kļūst par 98. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētā plānošanas dokumenta daudzgadu plāna komponenta daļu.

3.  Aģentūra var iegādāties tehnisko aprīkojumu ar izpilddirektora lēmumu, tam apspriežoties ar valdi, un saskaņā ar piemērojamajiem iepirkuma noteikumiem. Pirms jebkuras aprīkojuma iegādes vai nomas, kas saistīta ar ievērojamām izmaksām Aģentūrai, veic vajadzību, kā arī izmaksu un ieguvumu rūpīgu analīzi. Jebkādus šādus izdevumus paredz Aģentūras budžetā, ko pieņem valde.

4.  Ja Aģentūra iegādājas vai nomā liela apjoma tehnisko aprīkojumu, piemēram, gaisa kuģus, helikopterus, dienesta transportlīdzekļus vai kuģus, piemēro šādus nosacījumus:

(a)  ja Aģentūra veic aprīkojuma iegādi vai tā iegādi kopīpašumā, tā vienojas ar kādu no dalībvalstīm, ka šī dalībvalsts nodrošinās, ka aprīkojums tiek reģistrēts kā tāds, ko izmanto valdības dienestā saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamiem tiesību aktiem, tostarp šāda tehniskā aprīkojuma prerogatīvām un imunitāti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

(b)  nomāšanas gadījumā aprīkojumu reģistrē kādā no dalībvalstīm.

5.  Pamatojoties uz nolīguma paraugu, ko izstrādājusi Aģentūra un apstiprinājusi valde, reģistrācijas dalībvalsts un Aģentūra vienojas par noteikumiem, ar kādiem tiks nodrošināta aprīkojuma ekspluatējamība. Ja aktīvi ir iegādāti kopīpašumā, noteikumi arī nosaka laikposmus, kuros aktīvi ir pilnībā pieejami Aģentūrai, un reglamentē aprīkojuma izmantošanu, ieskaitot ātru izvietošanu ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos un šo aktīvu finansēšanu.

6.  Ja Aģentūrai nav vajadzīgo kvalificēto štata darbinieku, reģistrācijas dalībvalsts vai tehniskā aprīkojuma piegādātājs nodrošina vajadzīgos ekspertus un tehnisko darbinieku komandu, lai tehnisko aprīkojumu varētu ekspluatēt juridiski pareizā un drošā veidā saskaņā ar 5. punktā minēto nolīguma paraugu un plānu, kas balstīts uz 64. panta 9. punktā minētajām ikgadējām divpusējām sarunām. Šādā gadījumā tehnisko aprīkojumu, kas ir Aģentūras īpašums, dara Aģentūrai pieejamu pēc tās pieprasījuma, un reģistrācijas dalībvalsts nevar atsaukties uz 64. panta 8. punktā minēto ārkārtas situāciju.

Pieprasot dalībvalstij nodrošināt tehnisko aprīkojumu un operatīvos darbiniekus, Aģentūra ņem vērā konkrētos operatīvos sarežģījumus, ar ko šī dalībvalsts saskaras pieprasījuma iesniegšanas brīdī.

64. pants

Tehniskā aprīkojuma rezerve

1.  Aģentūra izveido un uztur centralizētu tā tehniskā aprīkojuma rezervē esošā tehniskā aprīkojuma reģistru, ko veido vai nu dalībvalstīm, vai Aģentūrai piederošs aprīkojums vai dalībvalstīm un Aģentūrai kopīpašumā piederošs aprīkojums, kas paredzēts tās operatīvajām darbībām.

2.  Vienīgi Aģentūrai piederošais aprīkojums ir pilnībā pieejams izvietošanai jebkurā laikā, kā minēts 63. panta 5. punktā.

3.  Kopīpašumā esošais aprīkojums, no kura vairāk nekā 50 % pieder Aģentūrai, arī ir pieejams izvietošanai saskaņā ar 63. panta 5. punktā minēto nolīgumu starp dalībvalsti un Aģentūru.

4.  Aģentūra nodrošina tehniskā aprīkojuma rezervē uzskaitītā aprīkojuma saderību un sadarbspēju.

5.  Šajā nolūkā Aģentūra ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju nosaka tehniskos standartus, kuriem ir jāatbilst aprīkojumam, ko nepieciešamības gadījumā paredzēts izvietot Aģentūras darbībām. Aprīkojums, ko Aģentūra gatavojas iegādāties savā īpašumā vai kopīpašumā ar dalībvalstīm un kas uzskaitīts tehniskā aprīkojuma rezervē, atbilst šiem standartiem.

6.  Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu un ņemot vērā Aģentūras riska analīzi un neaizsargātības novērtējuma rezultātus, valde līdz 31. martam nosaka minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Aģentūras vajadzības nākamajā gadā, jo īpaši attiecībā uz kopīgo operāciju, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanu, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, darbību atgriešanas jomā, tostarp atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju, veikšanu. Aģentūras aprīkojumu iekļauj minimālajā tehniskā aprīkojuma vienību skaitā. Ar to pašu lēmumu nosaka noteikumus, kas attiecas uz tehniskā aprīkojuma izvietošanu operatīvajās darbībās.

Ja ar minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu nepietiek, lai īstenotu operatīvo plānu, par kādu ir vienošanās šādām darbībām, Aģentūra minēto plānu pārskata, balstoties uz pamatotām vajadzībām un vienošanos ar dalībvalstīm.

7.  Tehniskā aprīkojuma rezerve ietver minimālo aprīkojuma vienību skaitu, kas identificēts kā Aģentūrai nepieciešams katram tehniskā aprīkojuma veidam. Tehniskā aprīkojuma rezervē ierakstīto aprīkojumu izvieto kopīgo operāciju, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanas, pilotprojektu, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, atgriešanas operāciju vai atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā.

8.  Tehniskā aprīkojuma rezerve ietver ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervi, kurā ietilpst ierobežots skaits aprīkojuma vienību, kāds vajadzīgs iespējamos ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos. Dalībvalstu ieguldījumu ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervē plāno saskaņā ar ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem, kas minēti 9. punktā. Attiecībā uz šajā sarakstā iekļautajām aprīkojuma vienībām dalībvalstis nevar atsaukties uz 9. punktā minēto ārkārtas situāciju.

Attiecīgā dalībvalsts sarakstā iekļauto aprīkojumu ar kompetentiem darbiniekiem nosūta uz galamērķi izvietošanai cik drīz vien iespējams un katrā ziņā ne vēlāk kā 10 dienās pēc dienas, kad panākta vienošanās par operatīvo plānu.

Aģentūra dod ieguldījumu šajā rezervē, piešķirot Aģentūras rīcībā esošo aprīkojumu, kā minēts 63. panta 1. punktā.

9.  Dalībvalstis dod ieguldījumu tehniskā aprīkojuma rezervē. Dalībvalstu ieguldījumu rezervē un tehniskā aprīkojuma izvietošanu konkrētās operācijās plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp Aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem un tādā mērā, kā tas veido daļu no minimālā tehniskā aprīkojuma vienību skaita konkrētam gadam, dalībvalstis savu tehnisko aprīkojumu dara pieejamu izvietošanai pēc Aģentūras pieprasījuma, ja vien tās nesaskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā Aģentūrai rakstveidā sniedz vispusīgu informāciju par iemesliem un situāciju, un tās, proti, informācijas, saturu iekļauj 13. punktā minētajā ziņojumā. Aģentūra iesniedz pieprasījumu vismaz 45 dienas pirms liela apjoma aprīkojuma paredzētās izvietošanas un 30 dienas pirms cita aprīkojuma paredzētās izvietošanas. Ieguldījumu tehniskā aprīkojuma rezervē pārskata katru gadu.

10.  Par noteikumiem attiecībā uz tehnisko aprīkojumu, tostarp par vajadzīgo minimālo vienību skaitu katram tehniskā aprīkojuma veidam, izvietošanu un izmaksu atlīdzināšanu, kā arī par ierobežotu skaitu tehniskā aprīkojuma vienību ātrās reaģēšanas rezervei, reizi gadā pēc izpilddirektora priekšlikuma lemj valde. Budžeta apsvērumu dēļ valdei šis lēmums būtu jāpieņem līdz katra gada 31. martam.

11.  Ja tiek veikts ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums, attiecīgi piemēro 40. panta 11. punktu.

12.  Ja rodas neparedzēta vajadzība pēc tehniskā aprīkojuma kopīgai operācijai vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumam pēc tam, kad ir noteikts minimālais tehniskā aprīkojuma vienību skaits, un šo vajadzību nevar apmierināt no tehniskā aprīkojuma rezerves vai ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezerves, dalībvalstis, ja ir iespējams, Aģentūrai pēc tās pieprasījuma ad hoc dara pieejamu nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.

13.  Izpilddirektors regulāri ziņo valdei par tehniskā aprīkojuma rezervē ietvertā aprīkojuma sastāvu un izvietošanu. Ja minimālais rezervē nepieciešamais tehniskā aprīkojuma vienību skaits nav sasniegts, izpilddirektors par to tūlīt informē valdi. Valde steidzami pieņem lēmumu par tehniskā aprīkojuma izvietošanas prioritātēm un veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu iztrūkumu. Valde informē Komisiju par iztrūkumu un par pasākumiem, ko tā veikusi. Komisija pēc tam par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, darot zināmu arī savu vērtējumu.

14.  Dalībvalstis reģistrē tehniskā aprīkojuma rezervē visus transportlīdzekļus un darbības aprīkojumu, kas iegādāts atbilstīgi Iekšējās drošības fonda konkrētajām darbībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 515/2014(30) 7. panta 1. punktu vai attiecīgā gadījumā ar jebkuru citu turpmāko speciālo Savienības finansējumu, kas dalībvalstīm darīts pieejams ar skaidru mērķi, proti, palielināt Aģentūras operatīvās spējas. Minētais tehniskais aprīkojums ir daļa no minimālā tehniskā aprīkojuma vienību skaita konkrētam gadam.

Dalībvalstis minēto tehnisko aprīkojumu, ko līdzfinansē atbilstīgi Iekšējās drošības fonda konkrētajām darbībām vai no jebkāda cita turpmākā īpašā Savienības finansējuma, kā noteikts pirmajā daļā, dara pieejamu Aģentūrai izvietošanai pēc tās pieprasījuma ikgadējo divpusējo sarunu ietvaros. Katru aprīkojuma vienību dara pieejamu uz laiku līdz 4 mēnešiem, kā plānots ikgadējās divpusējās sarunās. Dalībvalsts var nolemt attiecīgo aprīkojumu izvietot ilgāk par 4 mēnešiem. Ja tiek veikta operācija, kas minēta šīs regulas 40. vai 43. pantā, tās nevar atsaukties uz šā panta 9. punktā minēto ārkārtas situāciju.

15.  Aģentūra savā reģistrā iekļauj šādas ziņas par tehniskā aprīkojuma rezervi:

(a)  klasifikācija pēc aprīkojuma veida un operācijas veida;

(b)  klasifikācija pēc īpašnieka (dalībvalsts, aģentūra, citi);

(c)  pieprasītā aprīkojuma vienību kopējais skaits;

(d)  vajadzīgā komanda, ja piemērojams;

(e)  cita informācija, piemēram, ziņas par reģistrāciju, transporta un uzturēšanas prasības, valstī piemērojamie eksporta noteikumi, tehniskās instrukcijas vai cita informācija, kas ir būtiska aprīkojuma pareizai izmantošanai;

(f)  norāde par to, vai aprīkojuma vienība ir finansēta no Savienības finansējuma.

16.  Aģentūra 100 % apmērā finansē tā tehniskā aprīkojuma izvietošanu, kas veido daļu no tehniskā aprīkojuma vienību minimālā skaita un ko konkrēta dalībvalsts ir nodrošinājusi attiecīgajā gadā. Tā tehniskā aprīkojuma izvietošanu, kas neveido daļu no tehniskā aprīkojuma vienību minimālā skaita, Aģentūra līdzfinansē līdz pat 100 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ņemot vērā to dalībvalstu konkrētos apstākļus, kuras šādu tehnisko aprīkojumu izvieto.

65. pants

Ziņošana par Aģentūras spējām

1.  Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, valde pieņem un Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai iesniedz gada ziņojumu par 52., 56., 57., 58., 63. un 64. panta īstenošanu.

2.  Ziņojumā jo īpaši iekļauj:

(a)  to operatīvo darbinieku skaitu, ko katra dalībvalsts ir apņēmusies nosūtīt dalībai Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā, cita starpā izmantojot ātrās reaģēšanas rezervi un piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi;

(b)  to operatīvo darbinieku skaitu, ko Aģentūra ir apņēmusies nosūtīt dalībai Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā;

(c)  to operatīvo darbinieku skaitu, ko no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa katra dalībvalsts un Aģentūra iepriekšējā gadā faktiski ir izvietojušas sadalījumā pēc specializācijas;

(d)  tā tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, ko katra dalībvalsts un Aģentūra ir apņēmusies nodot tehniskā aprīkojuma rezervē;

(e)  tā tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, ko katra dalībvalsts un Aģentūra iepriekšējā gadā ir izvietojusi no tehniskā aprīkojuma rezerves ▌;

(f)  to tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, kuru bija apņemšanās nodot ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervē, un to tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, kuras tika izvietotas no ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezerves;

(g)  Aģentūras cilvēkresursu un tehnisko spēju pilnveidi.

3.  Šajā ziņojumā uzskaitītas dalībvalstis, kas iepriekšējā gadā ir atsaukušās uz 58. panta 7. punktā un 64. panta 8. punktā minēto ārkārtas situāciju, un tas ietver attiecīgo dalībvalstu norādītos iemeslus un sniegto informāciju.

4.  Lai nodrošinātu pārredzamību, valde reizi ceturksnī tiek informēta par 2. punktā norādītajiem elementiem attiecībā uz pašreizējo gadu.

66. pants

Pētniecība un inovācija

1.  Aģentūra, ņemot vērā 9. panta 4. punktā minēto spēju ceļvedi, proaktīvi uzrauga un dod ieguldījumu pētniecības un inovācijas darbībās, kas ir būtiskas Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai, tostarp attiecībā uz progresīvu robežkontroles tehnoloģiju izmantošanu. Aģentūra izplata minēto pētījumu rezultātus Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar 50. pantu. Tā pēc vajadzības var izmantot minētos rezultātus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos, atgriešanas operācijās un atgriešanas nodrošināšanas operācijās.

2.  Aģentūra, ņemot vērā 9. panta 6. punktā minēto spēju ceļvedi, palīdz dalībvalstīm un Komisijai identificēt galvenās pētījumu tēmas. Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai izstrādāt un īstenot attiecīgās Savienības pamatprogrammas attiecībā uz pētniecības un inovācijas darbībām.

3.  Aģentūra īsteno tās Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas daļas, kas attiecas uz robežu drošību. Šajā nolūkā un ja Komisija tai deleģējusi attiecīgas pilnvaras, Aģentūrai ir šādi uzdevumi:

(a)  atsevišķu programmas īstenošanas posmu un konkrētu projektu dažu posmu pārvaldība, pamatojoties uz attiecīgajām Komisijas pieņemtajām darba programmām;

(b)  budžeta izpildes dokumentu pieņemšana attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī visu to darbību veikšana, kas vajadzīgas attiecīgās programmas pārvaldībai;

(c)  atbalsta nodrošināšana attiecībā uz programmas īstenošanu.

4.  Aģentūra var plānot un īstenot pilotprojektus jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

5.   Aģentūra publisko informāciju par tās pētniecības projektiem, tostarp demonstrējuma projektiem, iesaistītajiem sadarbības partneriem un projektu budžetu.

10. iedaļa

ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS)

68. pants

ETIAS centrālās vienības izveide

1.  Tiek izveidota ETIAS centrālā vienība.

2.  Aģentūra nodrošina ETIAS centrālās vienības, kas minēta ▌Regulas (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS)▌, 7. pantā, izveidi un darbību.

11. iedaļa

Sadarbība

69. pants

Aģentūras sadarbība ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem, aģentūrām un starptautiskajām organizācijām

1.  Aģentūra sadarbojas ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem, aģentūrām un starptautiskajām organizācijām saskaņā ar to attiecīgo tiesisko regulējumu un izmanto esošo informāciju, spējas un sistēmas, kas pieejamas EUROSUR satvarā.

Saskaņā ar 1. punktu Aģentūra sadarbojas jo īpaši ar:

(a)  Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu;

(b)  Eiropas Policijas biroju (Eiropolu);

(c)  Eiropas Patvēruma atbalsta biroju;

(d)  Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru;

(e)  Eurojust;

(f)  Eiropas Savienības Satelītcentru;

(g)  Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru;

(h)  Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā;

(i)  Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru un tīkla pārvaldnieku, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 677/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai;

(k)  kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām un operācijām saskaņā ar to pilnvarām nolūkā nodrošināt:

(i)  Eiropas integrētās robežu pārvaldības standartu veicināšanu;

(ii)  situācijas apzināšanu un riska analīzi.

Aģentūra var arī sadarboties ar šādām ar tās uzdevumiem saistītām starptautiskajām organizācijām saskaņā ar to attiecīgo tiesisko regulējumu:

(a)  Apvienoto Nāciju Organizāciju ar tās attiecīgo biroju, aģentūru, organizāciju un citu struktūru starpniecību, jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroju, Augstā cilvēktiesību komisāra biroju, Starptautisko Migrācijas organizāciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju un Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju;

(b)  Starptautisko kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu);

(c)  Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju;

(d)  Eiropas Padomi un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru;

(e)  Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvo centru (MAOC-N);

2.  Šā panta 1. punktā minētā sadarbība notiek ar 1. punktā minētajām vienībām noslēgto darba vienošanos satvarā. Komisija šādas vienošanās iepriekš apstiprina. Par ikvienu šādu mehānismu aģentūra vienmēr informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.  Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi minētajās vienošanās paredz, ka attiecīgā Savienības struktūra, birojs, aģentūra vai starptautiskā organizācija ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Aģentūra. Pirms vienošanās noslēgšanas veic novērtējuma apmeklējumu, un Komisiju informē par šā novērtējuma apmeklējuma rezultātu.

4.  Veicot darbības saskaņā ar šo regulu, Aģentūra sadarbojas ar Komisiju un attiecīgā gadījumā ar dalībvalstīm un Eiropas Ārējās darbības dienestu. Lai gan tas ir ārpus šīs regulas darbības jomas, tā iesaistās šādā sadarbībā arī saistībā ar muitas jomu, tostarp riska pārvaldību, ja šīs darbības viena otru varētu atbalstīt. Šī sadarbība neskar Komisijas, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu esošās kompetences.

5.  Šā panta 1. punktā minētās Savienības iestādes, struktūras, biroji, aģentūras un starptautiskās organizācijas izmanto no Aģentūras saņemto informāciju tikai savu pilnvaru ietvaros un tiktāl, ciktāl tās ievēro pamattiesības, tostarp datu aizsardzības prasības.

Visu Aģentūras apstrādāto personas datu tālāku nosūtīšanu ▌citām 88. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām reglamentē īpašas darba vienošanās attiecībā uz personas datu apmaiņu ▌.

Šādas vienošanās ietver noteikumus, kuri nodrošina to, ka personas datus, ko Aģentūra nosūta Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, citiem mērķiem var apstrādāt tikai ar Aģentūras atļauju un ar nosacījumu, ka šāda apstrāde ir saderīga ar sākotnējo mērķi, kuram Aģentūra vāca un nosūtīja konkrētos datus. Savienības struktūras, biroji un aģentūras glabā rakstiskas liecības par katrā atsevišķajā gadījumā veikto atbilstības novērtējumu.

Aģentūra jebkādus personas datus 88. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām starptautiskajām organizācijām nosūta saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, kas izklāstīti 87. līdz 90.a pantā.

Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka visas ar šādām starptautiskām organizācijām noslēgtās darba vienošanās par personas datu apmaiņu atbilst Regulas (ES) 2018/1725 V nodaļai un minētajā regulā paredzētajos gadījumos tām ir nepieciešama Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atļauja.

Aģentūra nodrošina, ka personas dati, ko nosūta starptautiskām organizācijām, tiek apstrādāti tikai tiem nolūkiem, kādiem tie tikuši nosūtīti.

Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi minētās vienošanās paredz, ka attiecīgā Savienības iestāde, struktūra, birojs, aģentūra vai starptautiskā organizācija ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Aģentūra.

6.  Informācijas apmaiņu starp Aģentūru un Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un starptautiskām organizācijām, kas minētas 2. punktā, veic, izmantojot 14. pantā minēto saziņas tīklu vai citas akreditētas informācijas apmaiņas sistēmas, kuras atbilst pieejamības, konfidencialitātes un integritātes kritērijiem.

70. pants

Eiropas sadarbība krasta apsardzes funkciju jomā

1.  Neskarot EUROSUR, Aģentūra sadarbībā ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru atbalsta valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valstu un Savienības līmenī un vajadzības gadījumā starptautiskā līmenī:

(a)  koplietojot, apkopojot un analizējot informāciju, kas ir pieejama kuģu ziņošanas sistēmās un citās minēto aģentūru mitinātās vai minētajām aģentūrām pieejamās informācijas sistēmās, saskaņā ar to attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem un neskarot datu atrašanos dalībvalstu īpašumā;

(b)  sniedzot uzraudzības un komunikācijas pakalpojumus uz progresīvu tehnoloģiju bāzes, tostarp izmantojot kosmosā bāzētu un zemes infrastruktūru un uz jebkura veida platformas uzmontētus sensorus;

(c)  spēju veidošanas ceļā, izstrādājot pamatnostādnes un ieteikumus un izveidojot paraugpraksi, kā arī nodrošinot personāla apmācību un apmaiņu;

(d)  veicinot informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, tostarp analizējot darbības problēmas un apdraudējumus, kas rodas jūrniecības jomā;

(e)  spēju koplietošanas ceļā, plānojot un īstenojot vairākmērķu operācijas un koplietojot līdzekļus un citas spējas, ciktāl šīs darbības koordinē minētās aģentūras un par tām ir saņemta attiecīgo dalībvalstu kompetento iestāžu piekrišana.

2.  Konkrētus veidus sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Aģentūru, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru nosaka ar darba vienošanos saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un finanšu noteikumiem, ko piemēro minētajām aģentūrām. Šādu vienošanos apstiprina Aģentūras valde, Eiropas Jūras drošības aģentūras Administratīvā padome un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras valde. Aģentūras izmanto saistībā ar to sadarbību saņemto informāciju tikai sava tiesiskā regulējuma robežās un ievērojot pamattiesības, tostarp datu aizsardzības prasības.

3.  Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā. Minētā rokasgrāmata ietver pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi informācijas apmaiņai. Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma veidā saskaņā ar 117. panta 3. punktā minēto procedūru.

71. pants

Sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti

1.  Aģentūra veicina dalībvalstu operatīvo sadarbību ar Īriju un Apvienoto Karalisti konkrētās darbībās.

2.  EUROSUR vajadzībām informācijas apmaiņa un sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti var notikt, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Īriju vai Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām kaimiņos esošām dalībvalstīm, vai izmantojot reģionālus tīklus, kā pamatā ir minētie nolīgumi. Nacionālie koordinācijas centri dalībvalstīs ir kontaktpunkti informācijas apmaiņai ar atbilstīgajām Īrijas un Apvienotās Karalistes iestādēm saistībā ar EUROSUR.

3.  Šā panta 2. punktā minētajos nolīgumos nosaka, ka nacionālais koordinācijas centrs dalībvalstī un atbilstīgā iestāde Īrijā vai Apvienotajā Karalistē apmainās tikai ar šādu informāciju:

(a)  informāciju, kas iekļauta valsts situācijas attēlā, ja tā ir nodota Aģentūrai Eiropas situācijas attēla izveidei;

(b)  Īrijas un Apvienotās Karalistes iegūtu informāciju, kas ir svarīga no Eiropas situācijas attēla izveides viedokļa;

(c)  26. panta 5. punktā minēto informāciju.

4.  Aģentūras vai tādas dalībvalsts, kura nav 2. punktā minēto nolīgumu puse, saistībā ar EUROSUR sniegtu informāciju nevar darīt zināmu Īrijai vai Apvienotajai Karalistei, pirms nav saņemta Aģentūras vai minētās dalībvalsts piekrišana. Dalībvalstij un Aģentūrai ir saistošs atteikums darīt zināmu minēto informāciju Īrijai vai Apvienotajai Karalistei.

5.  Saskaņā ar šo pantu sniegtu informāciju ir aizliegts nodot tālāk vai citādāk paziņot trešām valstīm vai citām trešām personām.

6.  Šā panta 2. punktā minētajos nolīgumos paredz noteikumus par finanšu izmaksām, kas rodas saistībā ar Īrijas un Apvienotās Karalistes dalību minēto nolīgumu īstenošanā.

7.  Palīdzība, ko sniedz Aģentūra saskaņā ar 10. panta 1. punkta 12., 13. un 15. apakšpunktu, attiecas uz dalībvalstu īstenotajām atgriešanas operācijām, kurās piedalās arī Īrija vai Apvienotā Karaliste.

8.  Šīs regulas piemērošana Gibraltāra robežām tiek apturēta līdz laikam, kad būs panākta vienošanās par pasākumu piemērošanas jomu attiecībā uz personu pārvietošanos pāri dalībvalstu ārējām robežām.

72. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.  Saskaņā ar 3. panta g) punktu dalībvalstis un Aģentūra sadarbojas ar trešām valstīm nolūkā īstenot Eiropas integrētu robežu pārvaldību un migrācijas politiku ▌.

2.  Pamatojoties uz politikas prioritātēm, kas noteiktas saskaņā ar 8. panta 4. punktu, Aģentūra sniedz tehnisko un operatīvo palīdzību trešām valstīm, ievērojot Savienības ārējās darbības politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību un personas datu aizsardzību un neizraidīšanas principu.

3.  Aģentūra un dalībvalstis ievēro Savienības tiesības, tostarp normas un standartus, kas ir Savienības acquis daļa, ja sadarbība ar trešām valstīm notiek šo valstu teritorijā.

4.   Sadarbības izveide ar trešām valstīm sekmē Eiropas integrētās robežu pārvaldības standartu izplatīšanu.

73. pants

Dalībvalstu sadarbība ar trešām valstīm

1.  ▌Dalībvalstis var sadarboties operatīvā līmenī ▌ar vienu vai vairākām trešām valstīm jomās, ko aptver šīs regulas priekšmets. Šāda sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu un notikt, balstoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, citiem vienošanos veidiem vai izmantojot reģionālus tīklus, kā pamatā ir šie nolīgumi.

2.  Noslēdzot 1. punktā minētos divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, dalībvalstis var iekļaut noteikumus par informācijas apmaiņu un sadarbību EUROSUR vajadzībām saskaņā ar 76. un 90. pantu.

3.  Šā panta 1. punktā minētais nolīgums atbilst Savienības un starptautisko tiesību aktiem pamattiesību un starptautiskās aizsardzības jomā, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai un Konvencijai par bēgļa statusu, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanas principu. Kad šādus nolīgumus īsteno, ņemot vērā arī 8. pantu, dalībvalstis regulāri vērtē un ņem vērā vispārīgo situāciju attiecīgajā trešā valstī.

74. pants

Sadarbība starp Aģentūru un trešām valstīm

1.  Aģentūra var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, un ciktāl vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus.

2.  To darot, Aģentūra, ievērojot 69. pantu, ar Savienības delegāciju un attiecīgā gadījumā KDAP misiju un operāciju atbalstu un koordinācijā ar tām rīkojas saskaņā ar Savienības ārējās darbības politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību aizsardzību un neizraidīšanas principu, kā arī patvaļīgas aizturēšanas aizliegumu un spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda aizliegumu.

3.  Apstākļos, kuros no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa nepieciešama robežu pārvaldības ▌ vienību izvietošana trešā valstī, kur vienību dalībnieki īstenos izpildpilnvaras, Savienība uz LESD 218. panta pamata ar attiecīgo trešo valsti noslēdz statusa nolīgumu, kas sagatavots, balstoties uz 77. panta 1.a punktā minēto statusa nolīguma paraugu. Statusa nolīgums ietver visus aspektus, kas vajadzīgi, lai veiktu minētās darbības. Tajā jo īpaši nosaka operācijas apmēru, vienību dalībnieku civiltiesisko atbildību un kriminālatbildību, uzdevumus un pilnvaras, pasākumus saistībā ar vietējā biroja izveidi un praktiskus pasākumus, kas saistīti ar pamattiesību ievērošanu. Ar statusa nolīgumu nodrošina, ka šo operāciju laikā tiek pilnībā ievērotas pamattiesības, un paredz sūdzību izskatīšanas mehānismu. Ja noteikumi ievērojami atšķiras no statusa nolīguma parauga, ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju apspriežas par statusa nolīguma noteikumiem, kas attiecas uz datu nosūtīšanu.

4.  Aģentūra arī rīkojas, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz ar minētajām iestādēm saskaņā ar Savienības tiesībām un politiku atbilstoši 77. panta 5. punktam, ja šādas vienošanās ir pieejamas.

Minētās darba vienošanās paredz precīzi noteiktu sadarbības jomu, veidu un mērķi un attiecas uz operatīvās sadarbības vadību, un var iekļaut noteikumus par sensitīvas neklasificētas informācijas apmaiņu un sadarbību EUROSUR satvarā saskaņā ar 75. panta 3. punktu.

Aģentūra nodrošina, ka informācija, ko nosūta trešām valstīm, tiek apstrādāta tikai tiem nolūkiem, kādiem tā tikusi nosūtīta. Visas darba vienošanās par apmaiņu ar klasificētu informāciju noslēdz saskaņā ar 77. panta 6. punktu. Aģentūra ievēro Savienības tiesības, tostarp normas un standartus, kas ir Savienības acquis daļa. Aģentūra lūdz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iepriekšēju atļauju, ciktāl šīs darba vienošanās paredz personas datu nosūtīšanu un ja tas paredzēts Regulā 2018/1725.

5.   Aģentūra palīdz īstenot Savienības ārpolitiku atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā Savienības ārējās darbības politikas satvarā un jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

6.  Aģentūra var izmantot Savienības finansējumu saskaņā ar to instrumentu noteikumiem, ar kuriem atbalsta trešās valstis un kas ar tām ir saistīti. Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, un saskaņā ar finanšu noteikumiem, kas piemērojami Aģentūrai, tā var uzsākt un finansēt tehniskās palīdzības projektus trešās valstīs. Šādus projektus iekļauj 100. pantā minētajā vienotajā plānošanas dokumentā.

7.  Aģentūra informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par darbībām, kas tiek veiktas, ievērojot šo pantu, un jo īpaši par darbībām, kuras saistītas ar tehnisko un operatīvo palīdzību robežu pārvaldības un atgriešanas jomā trešās valstīs un par sadarbības koordinatoru izvietošanu, turklāt iekļaujot detalizētu informāciju par pamattiesību ievērošanu. Aģentūra publisko visus nolīgumus, darba vienošanās, pilotprojektus un tehniskās palīdzības projektus ar trešām valstīm, pilnībā ievērojot 110. panta 2. punktu.

8.  Aģentūra izvērtējumu par sadarbību ar trešām valstīm iekļauj gada ziņojumos.

75. pants

Tehniskā un operatīvā palīdzība, ko Aģentūra sniedz trešām valstīm

1.  ▌Aģentūra var koordinēt operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm un sniegt šādu palīdzību trešām valstīm saistībā ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību.

2.  Aģentūrai pēc vienošanās ar attiecīgo trešo valsti trešās valsts teritorijā ir iespēja veikt pasākumus saistībā ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību.

3.  Operācijas trešās valsts teritorijā iekļauj gada darba programmā, kuru valde pieņem saskaņā ar 100. panta 1. un 7. punktu, un veic, balstoties uz operatīvo plānu, par kuru vienojusies Aģentūra un attiecīgā trešā valsts, un apspriežoties ar iesaistītajām dalībvalstīm. Ja dalībvalsts vai dalībvalstis ir attiecīgās trešās valsts kaimiņos vai robežojas ar attiecīgās trešās valsts operācijas norises vietu, operatīvajam plānam, kā arī visiem tā grozījumiem ir nepieciešama šīs dalībvalsts vai dalībvalstu piekrišana. Šīs regulas 39., 44., 47., 48., un 55. līdz 58. pantu mutatis mutandis piemēro izvietošanai trešās valstīs.

3.a  Izpilddirektors nodrošina trešās valstīs izvietotā personāla drošību.

Šajā nolūkā dalībvalsts informē izpilddirektoru par visām bažām saistībā ar tās valstspiederīgo drošību gadījumā, ja tie tiek izvietoti konkrētu trešo valstu teritorijā.

Ja kāda trešā valstī izvietota darbinieka drošību nevar garantēt, izpilddirektors veic atbilstīgus pasākumus, apturot vai izbeidzot attiecīgos tās tehniskās un operatīvās palīdzības aspektus, ko Aģentūra sniedz minētajai trešai valstij.

3.b  Neskarot Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa dalībnieku izvietošanu saskaņā ar 55 līdz 58. pantu, dalībvalstu iesaistīšanās operācijās trešo valstu teritorijā ir brīvprātīga.

Papildus 58. panta 7. punktā un 3.a punktā minētajam atbilstīgajam mehānismam, ja iesaistīto darbinieku drošība nevar tikt garantēta tiktāl, ciktāl tas apmierinātu attiecīgo dalībvalsti, minētā dalībvalsts var nepiedalīties ar savu attiecīgo ieguldījumu operācijā attiecīgajā trešā valstī. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā ikgadējo divpusējo sarunu laikā vai ne vēlāk kā 21 dienu pirms izvietošanas Aģentūrai rakstveidā sniedz vispusīgu informāciju par iemesliem un situāciju, un šādu informāciju iekļauj 65. pantā minētajā ziņojumā. Lai izvietotu saskaņā ar 57. pantu norīkotos operatīvos darbiniekus, ir nepieciešama piederības dalībvalsts piekrišana brīdī, kad par to tiek paziņots Aģentūrai, un ne vēlāk kā 21 dienu pirms attiecīgās izvietošanas.

3.c  Šā panta 3. punktā minētajos operatīvajos plānos var iekļaut noteikumus par informācijas apmaiņu un sadarbību EUROSUR vajadzībām saskaņā ar 76. panta 2. punktu un 90. pantu.

76. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm EUROSUR satvarā

1.  Dalībvalstu nacionālie koordinācijas centri, kas minēti 21. pantā, un attiecīgā gadījumā Aģentūra ir kontaktpunkti informācijas apmaiņai un sadarbībai ar trešām valstīm EUROSUR vajadzībām.

2.  Šīs regulas 73. panta 2. punktā paredzētie noteikumi par informācijas apmaiņu EUROSUR vajadzībām attiecas uz:

(a)  konkrētiem situācijas attēliem, kas tiek koplietoti ar trešām valstīm;

(b)  datiem no trešām valstīm, kurus var koplietot Eiropas situācijas attēlā, un šo datu koplietošanas procedūras;

(c)  procedūrām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem trešo valstu iestādēm var sniegt EUROSUR sapludināšanas pakalpojums;

(d)  kārtību, kādā notiek sadarbība un informācijas apmaiņa ar trešo valstu novērotājiem EUROSUR vajadzībām.

3.  Aģentūras vai dalībvalsts, kura nav 73. panta 1. punktā noteiktā nolīguma puse, saistībā ar EUROSUR sniegtu informāciju nevar darīt zināmu trešai valstij saskaņā ar minēto nolīgumu, pirms nav saņemta Aģentūras vai minētās dalībvalsts piekrišana. Dalībvalstij un Aģentūrai ir saistošs atteikums darīt zināmu minēto informāciju attiecīgajai trešai valstij.

77. pants

Komisijas uzdevumi, kas attiecas uz sadarbību ar trešām valstīm

1.a  Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, Aģentūru, Pamattiesību aģentūru un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, izstrādā statusa nolīguma paraugu darbībām, kas tiek īstenotas trešo valstu teritorijā.

2.  Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un Aģentūru izstrādā paraugnoteikumus ▌par informācijas apmaiņu EUROSUR satvarā saskaņā ar 71. panta 2. punktu un 73. panta 2. punktu.

Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru un citām attiecīgām struktūrām vai aģentūrām, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, izstrādā 74. pantā minēto darba vienošanos paraugu. Šajā paraugā ietver noteikumus par pamattiesībām un mehānismus datu aizsardzībai, pievēršoties praktiskiem pasākumiem.

3.  Pirms jauna 73. panta 1. punktā minēta divpusēja vai daudzpusēja nolīguma noslēgšanas attiecīgā/-ās dalībvalsts/-is ▌Komisijai paziņo par tā noteikumu projektiem, kas saistīti ar robežu pārvaldību un atgriešanu.

Attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai 73. panta 1. punktā minēto esošo un jaunu divpusējo un daudzpusējo nolīgumu noteikumus, kas saistīti ar robežu pārvaldību un atgriešanu, un Komisija par tiem informē Padomi un Aģentūru.

5.  Pirms valde apstiprina darba vienošanās starp Aģentūru un trešo valstu kompetentajām iestādēm, Aģentūra par tām paziņo Komisijai. Pirms darba vienošanās noslēgšanas Aģentūra informē Eiropas Parlamentu, sniedzot tam detalizētu informāciju par darba vienošanās pusēm un tās plānoto saturu.

6.  Aģentūra paziņo Komisijai par 75. panta 3. punktā minētajiem operatīvajiem plāniem. Lēmumam izvietot sadarbības koordinatorus trešās valstīs saskaņā ar 78. pantu ir vajadzīgs Komisijas iepriekšējs atzinums. Par minētajām darbībām nekavējoties pilnībā informē Eiropas Parlamentu.

78. pants

Aģentūras sadarbības koordinatori trešās valstīs

1.  Aģentūra trešās valstīs var izvietot ekspertus no saviem štata darbiniekiem, kā arī citus ekspertus kā sadarbības koordinatorus, kuriem jāparedz augstākā iespējamā aizsardzība viņu pienākumu veikšanas laikā. Tie veido daļu no vietējiem vai reģionālajiem Savienības un dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru un drošības ekspertu sadarbības tīkliem, tostarp no tīkla, kas izveidots atbilstīgi [Regulai (EK) Nr. 377/2004]. Pēc valdes lēmuma Aģentūra var paredzēt konkrētas sadarbības koordinatoru specializācijas ▌atkarībā no operatīvajām vajadzībām attiecībā uz attiecīgo trešo valsti.

2.  Savienības ārējās darbības politikā prioritāti attiecībā uz sadarbības koordinatoru izvietošanu piešķir tām trešām valstīm, kuras, pamatojoties uz riska analīzi, uzskatāmas par nelikumīgas imigrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm. Aģentūra uz savstarpējības pamata var uzņemt sadarbības koordinatorus, ko nosūtījušas minētās trešās valstis. Valde pēc izpilddirektora priekšlikuma katru gadu pieņem prioritāšu sarakstu. Sadarbības koordinatoru izvietošanu, balstoties uz Komisijas atzinumu, apstiprina valde.

3.  Aģentūras sadarbības koordinatoru uzdevumi, ievērojot Savienības tiesības un pamattiesības, ietver kontaktu izveidošanu un uzturēšanu ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, uz kurām tie ir nosūtīti, nolūkā dot ieguldījumu nelikumīgas imigrācijas novēršanā, tās apkarošanā un atgriežamo personu atgriešanā, tostarp sniedzot tehnisko palīdzību trešo valstu valstspiederīgo identificēšanā un ceļošanas dokumentu ieguvē. Minētie sadarbības koordinatori īsteno ciešu koordināciju ar Savienības delegācijām, ar dalībvalstīm saskaņā ar [Regulu (EK) Nr. 377/2004] un attiecīgā gadījumā arī ar KDAP misijām un operācijām, kā izklāstīts 69. pantā. Ja iespējams, to biroji ir izvietoti tajās pašās ēkās, kurās atrodas Savienības delegācijas.

4.  Trešās valstīs, kurās Aģentūra neizvieto atgriešanas sadarbības koordinatorus, Aģentūra var saskaņā ar 49. pantu atbalstīt dalībvalsti atgriešanas sadarbības koordinatora izvietošanā, lai tas sniegtu atbalstu dalībvalstīm, kā arī Aģentūras pasākumiem.

79. pants

Novērotāju dalība Aģentūras darbībās

1.  Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var uzaicināt Savienības iestāžu, struktūru, biroju, aģentūru vai starptautisko organizāciju un KDAP misiju un operāciju novērotājus saskaņā ar 69. pantu piedalīties tās darbībās, jo īpaši kopīgās operācijās un pilotprojektos, riska analīzē un apmācībā, tiktāl, ciktāl viņu klātbūtne atbilst minēto darbību mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto darbību vispārējo drošumu un drošību. Minētie novērotāji var piedalīties riska analīzē un apmācībā tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu. Lai novērotāji varētu piedalīties kopīgajās operācijās un pilotprojektos, ir jāsaņem uzņēmējas dalībvalsts piekrišana. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj operatīvajā plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās darbībās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē Aģentūra.

2.  Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var uzaicināt novērotājus no trešām valstīm piedalīties tās darbībās pie ārējām robežām, kas minētas 37. pantā, atgriešanas operācijās, kas minētas 51. pantā, atgriešanas nodrošināšanas operācijās, kas minētas 54. pantā, un apmācībā, kas minēta 62. pantā, ja viņu klātbūtne atbilst minēto darbību mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto darbību vispārējo drošību vai trešo valstu valstspiederīgo drošību. Minētie novērotāji var piedalīties tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu ▌. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj operatīvajā plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās darbībās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē Aģentūra. Piedaloties Aģentūras īstenotajās darbībās, tiem jāievēro Aģentūras rīcības kodeksi.

3.  Aģentūra nodrošina, ka novērotāju klātbūtne nerada nekādu risku saistībā ar pamattiesību ievērošanu.

III NODAĻA

Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē (FADO)

80. pants

Aģentūra pārņem Viltotu un autentisku dokumentu tiešsaistē (FADO) sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Vienoto rīcību 98/700/TI, un nodrošina tās darbību.

IV NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa

Vispārīgi noteikumi

81. pants

Pamattiesību aizsardzība un pamattiesību stratēģija

1.  Eiropas Robežu un krasta apsardze, veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajām Savienības tiesībām, jo īpaši hartu un attiecīgajām starptautiskajām tiesībām, tostarp 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu, tās 1967. gada protokolu, Konvenciju par bērna tiesībām, un pienākumiem saistībā ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, jo īpaši neizraidīšanas principu.

Šajā nolūkā Aģentūra, izmantojot pamattiesību amatpersonas ieguldījumu un ar viņa apstiprinājumu, izstrādā un turpmāk pilnveido un īsteno pamattiesību stratēģiju un rīcības plānu, tostarp efektīvu mehānismu, kā uzraudzīt pamattiesību ievērošanu visās Aģentūras darbībās.

Pamattiesību stratēģija tiek apspriesta ar konsultatīvo forumu saskaņā ar 106. panta 3. punktu.

2.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas Robežu un krasta apsardze nodrošina, ka nevienu personu neizsēdina no transportlīdzekļa, nepiespiež iekāpt transportlīdzeklī, nepavada vai citā veidā nenodod vai neatgriež valsts iestādēm, ja šī persona tādējādi inter alia tiktu pakļauta būtiskam nāvessoda, spīdzināšanas, vajāšanas vai citas necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda riskam vai ja šīs personas dzīvība vai brīvība tiktu apdraudēta tās rases, reliģiskās piederības, valstspiederības, seksuālās orientācijas, piederības konkrētai sociālajai grupai vai tās politisko uzskatu dēļ, tādējādi pārkāpjot neizraidīšanas principu, vai ja pastāv risks, ka attiecīgo personu izraidīs, pārvietos, izdos vai liks tai atgriezties citā valstī, pārkāpjot minēto principu.

3.  Veicot savus uzdevumus, Eiropas Robežu un krasta apsardze ņem vērā un savu pilnvaru robežās nodrošina bērnu, nepavadītu nepilngadīgo, cilvēku ar invaliditāti, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība, personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, personu, kas jūrā atrodas briesmās, un citu īpaši neaizsargātā stāvoklī esošu personu tiesības un īpašās vajadzības. Eiropas Robežu un krasta apsardze visās darbībās pievērš īpašu uzmanību bērnu tiesībām un nodrošina, ka tiek ievērotas bērna intereses.

4.  Veicot visus savus uzdevumus, attiecībās ar dalībvalstīm un sadarbībā ar trešām valstīm Aģentūra ņem vērā 70. pantā minētā konsultatīvā foruma un pamattiesību amatpersonas ziņojumus.

82. pants

Rīcības kodekss

1.  Aģentūra sadarbībā ar konsultatīvo forumu izstrādā un turpmāk pilnveido rīcības kodeksu, ko piemēro visiem Aģentūras koordinētajiem robežkontroles pasākumiem un visām personām, kuras piedalās Aģentūras darbībās. Rīcības kodeksā nosaka procedūras, kuru mērķis ir garantēt tiesiskuma principus un pamattiesību ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām personām, tostarp bērniem, nepilngadīgajiem bez pavadības un citām neaizsargātā stāvoklī esošām personām, kā arī personām, kas meklē starptautisko aizsardzību.

2.  Aģentūra sadarbībā ar konsultatīvo forumu izstrādā un turpmāk pilnveido atgriešanas operāciju rīcības kodeksu ▌, ko piemēro visām Aģentūras koordinētām vai organizētām atgriešanas operācijām un atgriešanas nodrošināšanas operācijām. Rīcības kodeksā apraksta kopīgās standartizētās procedūras, lai vienkāršotu atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju organizēšanu, un tas nodrošina atgriešanu humānā veidā un pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši principus, kuri attiecas uz cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumu, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību un nediskriminēšanu.

3.  Rīcības kodeksā atgriešanas jomā īpašu uzmanību pievērš dalībvalstu pienākumam paredzēt efektīvu piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmu, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktā, un pamattiesību stratēģijai.

83. pants

Vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras

1.  No Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa izvietoto vienību dalībniekiem ir spēja veikt ▌uzdevumus un īstenot ▌pilnvaras robežu kontrolei un atgriešanai, kā arī tās, kas nepieciešamas Regulā (ES)Nr. 656/2014 un Regulā (ES) 2016/399, kā arī Direktīvā 2008/115/EK noteikto mērķu īstenošanai.

1.a  Lai veiktu uzdevumus un īstenotu pilnvaras, jo īpaši tās, kurām nepieciešamas izpildpilnvaras, ir vajadzīga uzņēmējas dalībvalsts atļauja tās teritorijā un ir jāievēro piemērojamie Savienības, valstu vai starptautiskie tiesību akti, jo īpaši Regula (ES) Nr. 656/2014, kā aprakstīts 39. pantā minētajā operatīvajā plānā.

2.  Veicot savus uzdevumus un īstenojot savas pilnvaras, vienību dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības un Savienības un starptautiskās tiesības, kā arī ▌uzņēmējas dalībvalsts tiesības.

3.  Neskarot 94. panta 1. punktu attiecībā uz Aģentūras štata darbiniekiem, vienību dalībnieki var veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras tikai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts robežsargu vai ar atgriešanu saistītos uzdevumos iesaistītu darbinieku norādījumiem un parasti tikai viņu klātbūtnē. Uzņēmēja dalībvalsts var vienību dalībniekus pilnvarot rīkoties tās vārdā.

3.a  Uzņēmēja dalībvalsts ar koordinatora starpniecību var ziņot Aģentūrai par incidentiem, kas saistīti ar gadījumiem, kad kāds vienības dalībnieks neievēro operatīvo plānu, cita starpā saistībā ar pamattiesībām, lai veiktu pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārus pasākumus.

4.  Izvietoto vienību dalībnieki, kas ir Aģentūras štata ▌darbinieki ▌, uzdevumus pilda un pilnvaras īsteno, ģērbti ▌Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa formastērpos. No dalībvalstīm ilglaicīgi norīkoto vai īslaicīgi izvietoto vienību dalībnieki▌ uzdevumus pilda un pilnvaras īsteno, ģērbti savos formastērpos.

Atkāpjoties no šā noteikuma, 55. panta 4. punkta -a) apakšpunktā minētajā valdes lēmumā norāda specializācijas, uz kurām operatīvās darbības specifikas dēļ pienākums nēsāt formastērpu var nebūt attiecināms.

Visi vienību dalībnieki pie formastērpa nēsā arī redzamu personas identifikāciju un zilu rokas apsēju ar Savienības un Aģentūras atšķirības zīmēm, kas viņus identificē kā personas, kuras piedalās kopīgā operācijā, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, atgriešanas operācijā vai atgriešanas nodrošināšanas operācijā. Identificēšanas nolūkos attiecībā pret uzņēmējas dalībvalsts valsts iestādēm vienību dalībnieki vienmēr nēsā līdzi akreditācijas dokumentu, ko uzrāda pēc pieprasījuma.

Štata darbinieku formastērpu dizainu un specifikācijas nosaka ar valdes lēmumu, ko pieņem, balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu pēc Komisijas atzinuma saņemšanas.

5.  Personālam, kas īstermiņā ▌norīkots uz Aģentūru vai izvietots no kādas dalībvalsts, spēju nēsāt un izmantot dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu nosaka atbilstīgi piederības dalībvalsts tiesību aktiem.

To Aģentūras štata ▌ darbinieku spēju nēsāt un izmantot dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu, kuri tiek izvietoti vienību sastāvā, nosaka atbilstīgi šajā pantā un V pielikumā izklāstītajam satvaram un sīki izstrādātajiem noteikumiem.

Lai īstenotu šo punktu, izpilddirektors var atbilstīgi 56. panta 3.a punkta b) apakšpunktam pilnvarot štata darbiniekus nēsāt un izmantot ieročus saskaņā ar valdes pieņemtajiem noteikumiem.

6.  Vienību dalībniekiem, tostarp štata darbiniekiem, izvietošanā, kurā nepieciešams lietot spēku, tostarp nēsāt un izmantot dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu, atļauju uzdevumu veikšanai attiecīgajām specializācijām sniedz uzņēmēja dalībvalsts un šo uzdevumu veikšana ir atkarīga no piederības dalībvalsts piekrišanas vai — attiecībā uz štata darbiniekiem — Aģentūras. Spēka lietošana, tostarp dienesta ieroču, munīcijas un aprīkojuma nēsāšana un izmantošana notiek saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un uzņēmējas dalībvalsts robežsargu klātbūtnē. Uzņēmēja dalībvalsts ar piederības dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā Aģentūras piekrišanu var atļaut vienību dalībniekiem pielietot spēku tās teritorijā, ja uzņēmējas dalībvalsts robežsargu nav klāt.

Uzņēmēja dalībvalsts var aizliegt nēsāt noteiktus dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu ar noteikumu, ka tās tiesību aktos tas pats aizliegums tiek piemērots pašas robežsargiem vai personālam, kas iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē. Uzņēmēja dalībvalsts pirms vienību dalībnieku izvietošanas informē Aģentūru par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu, kā arī par to izmantošanas nosacījumiem. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu dalībvalstīm.

7.  Dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu var izmantot likumīgai pašaizsardzībai un likumīgai vienību dalībnieku vai citu personu aizsardzībai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi attiecīgajiem starptautisko cilvēktiesību un Pamattiesību hartas principiem.

8.  Šīs regulas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts atļauj vienību dalībniekiem piekļūt Eiropas datubāzēm, kuru izmantošana ir vajadzīga, lai sasniegtu operatīvos mērķus, kas noteikti operatīvajā plānā par robežu pārbaudēm, robežuzraudzību un atgriešanu, attiecīgā gadījumā izmantojot savas valsts saskarnes vai citu piekļuves veidu, kas paredzēts likumdošanas instrumentos, ar kuriem izveido šādas datubāzes. Uzņēmēja dalībvalsts var viņiem ļaut arī piekļūt savām valsts datubāzēm, ja tas nepieciešams tādiem pašiem mērķiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tās sniedz šādu piekļuvi datubāzēm efektīvā un iedarbīgā veidā. Vienību dalībnieki izmanto piekļuvi tikai tādiem datiem, kas ir noteikti nepieciešami to uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai. Uzņēmēja dalībvalsts pirms vienību dalībnieku izvietošanas informē Aģentūru par valsts un Eiropas datubāzēm, kurām var piekļūt. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm, kas piedalās izvietošanā.

Šādu piekļuvi veic saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem un uzņēmējas dalībvalsts datu aizsardzības tiesību aktiem.

9.  Lēmumus atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 14. pantu un lēmumus par vīzu izsniegšanas atteikumu pie robežas saskaņā ar Vīzu kodeksa regulas (EK) 810/2009 35. pantu pieņem tikai uzņēmējas dalībvalsts robežsargi vai vienību dalībnieki, ja uzņēmēja dalībvalsts ir viņus pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.

84. pants

Akreditācijas dokuments

1.  Aģentūra sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti vienību dalībniekiem izsniedz dokumentu uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā un vēl vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām, lai identificētu viņus un apliecinātu šāda dokumenta turētāja tiesības pildīt pienākumus un īstenot pilnvaras, kā minēts 83. pantā. Dokumentā ir iekļauti šādi dati par katru vienības dalībnieku:

(a)  vārds, uzvārds un valstspiederība;

(b)  dienesta pakāpe vai amata nosaukums;

(c)  nesen uzņemta fotogrāfija digitālā formātā; un

(d)  uzdevumi, kurus viņš ir pilnvarots veikt izvietošanas laikā.

2.  Kopīgās operācijas, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanas, pilotprojekta, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma, atgriešanas operācijas vai atgriešanas nodrošināšanas operācijas beigās dokumentu nodod atpakaļ Aģentūrai.

85. pants

Vienību dalībnieku civiltiesiskā atbildība

1.  Neskarot 94. pantu, tad, ja vienību dalībnieki darbojas uzņēmējā dalībvalstī, šī dalībvalsts saskaņā ar tās tiesībām ir atbildīga par visiem kaitējumiem, ko šie dalībnieki nodarījuši, īstenojot pasākumus.

2.  Ja šāds kaitējums nodarīts dalībvalstu norīkoto vai izvietoto vienību dalībnieku rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie piederības dalībvalsts, lai piederības dalībvalsts atlīdzina summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem.

Tāpat, ja kaitējumu rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā nodara Aģentūras štata darbinieks, uzņēmēja dalībvalsts var vērsties pie Aģentūras, lai Aģentūra atlīdzina summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajiem vai viņu likumīgajiem pārstāvjiem. Minētais neskar nevienu prasību, kas pret Aģentūru iesniegta Tiesā saskaņā ar 96.a pantu.

3.  Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, katra dalībvalsts atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radīto kaitējumu, izņemot kaitējumu, kas nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

4.  Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un Aģentūru saistībā ar šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis iesniedz pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 273. pantu.

5.  Neskarot tās tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, izmaksas, kuras radušās izvietojuma laikā sabojāta Aģentūras aprīkojuma dēļ, sedz Aģentūra, izņemot tos gadījumus, kad tas noticis rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

86. pants

Vienību dalībnieku kriminālatbildība

Neskarot 94. pantu, saistībā ar jebkuriem noziedzīgiem nodarījumiem, ko varētu izdarīt attiecībā pret vienību dalībniekiem, tostarp Aģentūras štata darbiniekiem, vai ko varētu izdarīt viņi paši kopīgas operācijas, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanas, pilotprojekta, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma, atgriešanas operācijas vai operācijas personu atgriešanas nodrošināšanai izvietošanas laikā, attieksme pret viņiem uzņēmējas dalībvalsts teritorijā ir tāda pati kā pret uzņēmējas dalībvalsts amatpersonām.

2. iedaļa

EBCG veiktā personas datu apstrāde

87. pants

Vispārīgi noteikumi par personas datu apstrādi, ko veic Aģentūra

1.  Apstrādājot personas datus, Aģentūra piemēro ▌Regulu (ES) Nr. 2018/1725.

2.  Valde pieņem iekšējos noteikumus par to, kā Aģentūrai jāpiemēro Regula (ES) Nr. 2018/1725, tostarp ▌attiecībā uz aģentūras datu aizsardzības inspektoru.

Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu var pieņemt iekšējus noteikumus par Regulas (ES) 2018/1725 14. līdz 22. pantā, 35. un 36. pantā noteikto tiesību piemērošanas ierobežošanu. Jo īpaši Aģentūras uzdevumu veikšanai atgriešanas darbību jomā Aģentūra paredz starptautiskus noteikumus par minēto tiesību piemērošanas ierobežošanu katrā konkrētā gadījumā, ja šādu tiesību īstenošana var apdraudēt atgriešanas procedūru. Nosakot šādus ierobežojumus, tiek ņemta vērā pamattiesību un brīvību būtība, tie ir nepieciešami un samērīgi attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem, un attiecīgā gadījumā tie paredz īpašus noteikumus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 2018/1725 25. panta 2. punktā.

3.  Aģentūra 50. , 89. un 90. pantā minētos personas datus var nosūtīt trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/1725 V nodaļas noteikumiem, ciktāl šāda nodošana ir nepieciešama Aģentūras uzdevumu izpildei atgriešanas darbību jomā. Aģentūra nodrošina, ka personas dati, ko nosūta trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, tiek apstrādāti tikai tiem nolūkiem, kādiem tie tikuši sniegti. Kad personas dati tiek nosūtīti trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, Aģentūra norāda visus ierobežojumus piekļuvei šiem datiem vai to izmantošanai, tostarp attiecībā uz nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc personas datu nosūtīšanas, Aģentūra attiecīgi informē trešo valsti vai starptautisko organizāciju. Tās ievēro minētos ierobežojumus.

4.  Datu nosūtīšana trešām valstīm neskar starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un tās saņēmēju tiesības, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanu, un aizliegumu atklāt vai iegūt informāciju, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES 30. pantā.

5.   Dalībvalstis un Aģentūra attiecīgi nodrošina, ka informācija, kas ir nosūtīta vai izpausta trešām valstīm saskaņā ar šo regulu, netiek nosūtīta tālāk citām trešām valstīm vai jebkādām citām trešām personām. Noteikumus šajā sakarā iekļauj visos ar trešo valsti noslēgtos nolīgumos vai vienošanās, kas paredz informācijas apmaiņu.

88. pants

Personas datu apstrādes mērķi

1.  Aģentūra var apstrādāt personas datus tikai šādiem mērķiem:

(a)  savu uzdevumu veikšanai saistībā ar kopīgu operāciju, pilotprojektu, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu organizēšanu un koordinēšanu un saistībā ar migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, kā minēts 38. līdz 41. pantā;

(b)  savu uzdevumu veikšanai, atbalstot dalībvalstis un trešās valstis pirms atgriešanas veicamajās darbībās un ar atgriešanu saistītās darbībās, īstenojot atgriešanas pārvaldības sistēmas, kā arī koordinējot vai organizējot atgriešanas operācijas un sniedzot tehnisko un operatīvo palīdzību dalībvalstīm un trešām valstīm saskaņā ar 49. pantu;

(c)  informācijas apmaiņas sekmēšanai saskaņā ar 89. pantu ar dalībvalstīm, Komisiju, EĀDD un šādām Savienības aģentūrām un starptautiskām organizācijām: Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Satelītcentru, EMSA, EFCA, Eiropas Aviācijas drošības aģentūru un Tīkla pārvaldnieku ATM tīkla funkciju īstenošanai;

(d)  informācijas apmaiņas sekmēšanai saskaņā ar 90.a pantu ar dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, Eiropolu vai Eurojust;

(e)   Aģentūras veiktai riska analīzei saskaņā ar 30. pantu;

(f)   savu uzdevumu veikšanai EUROSUR satvarā saskaņā ar 90. pantu;

(g)  FADO ekspluatācijai saskaņā ar 80. pantu;

(h)   administratīvu uzdevumu veikšanai.

2.  Dalībvalsts vai cita Savienības aģentūra, kas sniedz personas datus Aģentūrai, nosaka to apstrādes nolūku vai nolūkus , kā minēts 1. punktā. Aģentūra var nolemt apstrādāt šādus personas datus citam nolūkam, katru gadījumu izskatot atsevišķi un tikai pēc tam, kad ir novērtēts, ka apstrāde citam nolūkam ir savienojama ar sākotnējo nolūku, kādam dati tika savākti, un ja to atļauj personas datu sniedzējs. Aģentūra rakstveidā reģistrē katrā atsevišķajā gadījumā veikto atbilstības novērtējumu.

3.  Aģentūra, dalībvalstis un citas Savienības aģentūras personas datu nosūtīšanas brīdī var vispārīgā vai konkrētā formā norādīt jebkuru ierobežojumu piekļuvei šiem datiem vai to izmantošanai, tostarp attiecībā uz to nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc personas datu nosūtīšanas, tad tās attiecīgi informē saņēmējus. Saņēmēji ievēro šādus ierobežojumus.

89. pants

Kopīgo operāciju, atgriešanas operāciju, pilotprojektu un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu laikā savākto, kā arī migrācijas pārvaldības atbalsta vienību savākto personas datu apstrāde

1.  Pirms katras kopīgās operācijas, atgriešanas operācijas, pilotprojekta, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma vai migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanas Aģentūra un uzņēmēja dalībvalsts pārredzamā veidā nosaka atbildību attiecībā uz datu aizsardzības pienākumu izpildi. Ja apstrādes nolūku un veidu Aģentūra un uzņēmēja dalībvalsts nosaka kopīgi, tās, savstarpēji vienojoties, ir kopīgi pārziņi.

Nolūkiem, kas minēti 88. panta 1. punkta a), b), c) e) un f) apakšpunktā, Aģentūra apstrādā tikai šādu turpmāk minētu kategoriju personas datus, ko savākušas ▌dalībvalstis, vienību dalībnieki, Aģentūras darbinieki vai Eiropas Patvēruma atbalsta birojs un tai nosūtījušas saistībā ar kopīgām operācijām, atgriešanas operācijām, pilotprojektiem un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem un ko savākušas migrācijas pārvaldības atbalsta vienības:

(a)   tādu personu datus, kuras neatļauti šķērso ārējās robežas ▌;

(b)  personas datus, kas ir nepieciešami, lai saistībā ar atgriešanas darbībām apstiprinātu trešo valstu valstspiederīgo identitāti un valstspiederību, tostarp pasažieru sarakstus;

(c)  automobiļu valsts reģistrācijas numura zīmes, transportlīdzekļu identifikācijas numurus, tālruņa numurus vai kuģu un gaisa kuģu identifikācijas numurus, kas ir saistīti ar a) ▌apakšpunktā minētajām personām un ir nepieciešami, lai ▌analizētu nelikumīgai imigrācijai ▌izmantotos maršrutus un metodes.

2.  Šā panta 1. punktā minētos personas datus Aģentūra var apstrādāt šādos gadījumos:

a)   ja nosūtīšana attiecīgo dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par robežkontroli, migrāciju, patvērumu, atgriešanu, vai attiecīgajām ES aģentūrām ir nepieciešama, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem;

(b)   ja nosūtīšana attiecīgo dalībvalstu iestādēm, attiecīgajām ES aģentūrām, atgriešanas trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām ir nepieciešama, lai identificētu trešās valsts valstspiederīgos, iegūtu ceļošanas dokumentus, īstenotu vai atbalstītu atgriešanu;

(c)   ja tas nepieciešams riska analīzes sagatavošanai.

90. pants

Personas datu apstrāde EUROSUR satvarā

1.  Ja valsts situācijas attēlam nepieciešama personas datu apstrāde, šos datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un — attiecīgā gadījumā — Direktīvu (ES) 2016/680. Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas uzskatāma par pārzini saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punktu vai Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 8. punktu un kam ir galvenā atbildība par šīs dalībvalsts veikto personas datu apstrādi. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai informāciju par minēto iestādi.

2.  Kuģu un gaisa kuģu identifikācijas numuri ir vienīgie personas dati, kuriem var piekļūt saistībā ar Eiropas situācijas attēlu un konkrētu situācijas attēlu un EUROSUR sapludināšanas pakalpojumiem.

2.a  Informācijas apstrādei sistēmā EUROSUR izņēmuma kārtā var būt nepieciešama tādu personas datu apstrāde, kas nav kuģu un lidaparātu identifikācijas numuri. Jebkāda šādu personas datu apstrāde EUROSUR satvarā ir stingri ierobežota, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams EUROSUR vajadzībām saskaņā ar 18. pantu.

3.  Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm EUROSUR satvarā ir stingri ierobežota, nepārsniedzot to, kas ir pilnīgi nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai. Aģentūra to veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 V nodaļu un dalībvalstis — saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu vai attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2016/680 V nodaļu, tostarp attiecīgiem valstu noteikumiem par datu aizsardzību.

4.  Ir aizliegta jebkāda informācijas apmaiņa saskaņā ar 73. panta 2. punktu, 74. panta 3. punktu un 75. panta 3. punktu, kuras rezultātā trešā valsts iegūst datus, ko varētu izmantot, lai identificētu personas vai personu grupas, kuru pieteikums starptautiskai aizsardzībai tiek izskatīts vai kuras ir pakļautas būtiskam spīdzināšanas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda, vai citu pamattiesību pārkāpuma riskam.

4.a  Dalībvalstis un Aģentūra reģistrē apstrādes darbības saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2018/1725 31. pantu, Regulas (ES) 2016/679 30. pantu vai Direktīvas (ES) 2016/680 24. pantu.

90.a pants

Operatīvo personas datu apstrāde

1.  Ja Aģentūra, veicot savu uzdevumu saskaņā ar 10. panta 19. punktu, apstrādā personas datus, kurus tā savākusi, uzraugot migrācijas plūsmas, veicot riska analīzes vai veicot darbības nolūkā identificēt aizdomās turētās personas par pārrobežu noziedzību, Aģentūra apstrādā šādus personas datus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 IX nodaļu. Šim nolūkam apstrādātie personas dati attiecas uz fiziskām personām un ietver reģistrācijas numura zīmes, transportlīdzekļu identifikācijas numurus, tālruņa numurus, kuģa vai gaisa kuģa identifikācijas numurus, kas ir saistīti ar šādām personām, kuras dalībvalstu kompetentās iestādes, Eiropols vai Eurojust, vai Aģentūra pamatoti tur aizdomās par līdzdalību pārrobežu noziegumos, kā arī personas datus par cietušajiem vai lieciniekiem, kas papildina tos operatīvos personas datus par aizdomās turētajiem, kurus Aģentūra apstrādā saskaņā ar šo pantu.

2.  Aģentūra ar šādiem personas datiem apmainās:

a)  ar Eiropolu vai Eurojust, ja šādu personas datu nosūtīšana ir noteikti nepieciešama to attiecīgo pilnvaru īstenošanai un saskaņā ar 69. pantu;

b)  ar dalībvalstu kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, ja tas minētajām iestādēm ir noteikti nepieciešams nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt smagus pārrobežu noziegumus vai saukt pie atbildības par tiem.

90.b pants

Datu saglabāšana

1.  Aģentūra dzēš personas datus, tiklīdz tie ir nosūtīti dalībvalstu kompetentajām iestādēm, citām Savienības aģentūrām un jo īpaši Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, pārsūtīti trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām vai izmantoti riska analīzes sagatavošanai. Glabāšanas ilgums nekādā gadījumā nepārsniedz 90 dienas pēc šādu datu savākšanas dienas. Riska analīzes rezultātos datus anonimizē.

2.  Personas datus, ko apstrādā nolūkā veikt ar atgriešanu saistītus uzdevumus, dzēš, tiklīdz ir sasniegts nolūks, kādam tie tika savākti, un ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad ar atgriešanu saistītie uzdevumi ir izpildīti.

3.  Operatīvos personas datus, ko apstrādā 90.a panta īstenošanas nolūkā, dzēš, tiklīdz Aģentūra ir sasniegusi nolūku, kādam tie tika savākti. Aģentūra pastāvīgi pārskata nepieciešamību glabāt šādus datus, jo īpaši cietušo un liecinieku personas datus. Jebkurā gadījumā Aģentūra pārskata nepieciešamību glabāt šādus datus ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc šādu datu sākotnējās apstrādes sākuma un pēc tam ik pēc 6 mēnešiem. Aģentūra lemj par personas datu, jo īpaši cietušo un liecinieku personas datu, turpmāku glabāšanu līdz nākamajai pārskatīšanai tikai tad, ja šāda glabāšana joprojām ir nepieciešama Aģentūras uzdevumu veikšanai saskaņā ar 90. a pantu.

4.  Iepriekšminētie noteikumi neattiecas uz personas datiem, kas savākti FADO kontekstā.

91. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

1.  Aģentūra pieņem pati savus drošības noteikumus, kuru pamatā ir principi un noteikumi, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp noteikumos par šādas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, apstrādi un glabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 un 2015/444. Par jebkādu administratīvu vienošanos klasificētas informācijas apmaiņai ar trešās valsts attiecīgajām iestādēm vai, ja tādas vienošanās nav, par jebkādu ārkārtēju ESKI ad hoc izpaušanu minētajām iestādēm tiek saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

2.  Drošības noteikumus pieņem valde pēc Komisijas apstiprinājuma, lai nodrošinātu saderību ar Komisijas Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 un 2015/444.

3.  Klasifikācija neaizliedz informāciju darīt pieejamu Eiropas Parlamentam. Veicot tādas informācijas un dokumentu nodošanu un apstrādi, ko atbilstīgi šai regulai nosūta Eiropas Parlamentam, ievēro noteikumus par klasificētas informācijas nosūtīšanu un apstrādi, kuri piemērojami attiecībās starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.

3. iedaļa

Aģentūras vispārējā struktūra un organizācija

92. pants

Juridiskais statuss un atrašanās vieta

1.  Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir juridiska persona.

2.  Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.  Aģentūra ir neatkarīga savu tehnisko un operatīvo pilnvaru īstenošanā.

4.  Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

5.  Aģentūras mītne ir Varšavā, Polijā.

93. pants

Mītnes nolīgums

1.  Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī, kurā atrodas Aģentūras mītne, un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekiem, valdes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Aģentūru un dalībvalsti, kurā atrodas Aģentūras mītne.

2.  Mītnes nolīgumu noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

3.  Dalībvalsts, kurā atrodas Aģentūras mītne, nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai sekmētu pienācīgu Aģentūras darbību, tostarp daudzvalodu eiropeiskas ievirzes izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

94. pants

Personāls

1.  Štata darbiniekiem piemēro Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus (“Civildienesta noteikumi”) un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“nodarbināšanas kārtība”), kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68(31), un noteikumus, kuri pieņemti, vienojoties Savienības iestādēm, lai minētie Civildienesta noteikumi un nodarbināšanas kārtība būtu spēkā.

2.  Nodarbinātības vietu principā nosaka dalībvalstī, kurā atrodas Aģentūras mītne.

3.  Darbiniekus, uz kuriem attiecas nodarbināšanas kārtība, parasti sākotnēji pieņem uz noteiktu piecu gadu laikposmu. Viņu līgumus principā var atjaunot tikai vienreiz uz noteiktu laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Jebkura nākamā pagarināšana notiek uz nenoteiktu laiku.

4.   Nolūkā īstenot 32. pantu un 45. pantu ▌koordinatora vai sadarbības koordinatora statusā var norīkot vienīgi Aģentūras darbinieku, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi vai nodarbināšanas kārtības II sadaļa. Nolūkā īstenot 56. pantu kā vienības dalībnieku var izvietot vienīgi Aģentūras darbinieku, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi vai nodarbināšanas kārtība.

5.  Valde pieņem īstenošanas noteikumus Civildienesta noteikumu un nodarbināšanas kārtības piemērošanai, vienojoties ar Komisiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu.

6.  Pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma saņemšanas valde pieņem noteikumus par dalībvalstu operatīvajiem darbiniekiem, kurus norīko darbā Aģentūrā saskaņā ar 57. pantu, un vajadzības gadījumā šos noteikumus atjaunina. Šie noteikumi jo īpaši ietver finanšu noteikumus par norīkojumiem, tostarp apdrošināšanu, un apmācību. Šajos noteikumos ņem vērā, ka operatīvos darbiniekus norīko, lai tos izvietotu kā vienību dalībniekus, un tiem ir 83. pantā paredzētie uzdevumi un pilnvaras. Tajos paredz noteikumus par izvietošanas nosacījumiem. Attiecīgā gadījumā valdes mērķis ir panākt saskaņotību ar noteikumiem, kas piemērojami štata darbinieku komandējumu izmaksu atmaksāšanai.

95. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās štata darbiniekiem attiecas Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

96. pants

Atbildība

-1.  Neskarot 85. un 86. pantu, Aģentūra ir atbildīga par visām darbībām, ko tā ir veikusi saskaņā ar šo regulu.

1.  Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

2.  Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

3.  Ja pastāv ārpuslīgumiskas saistības, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko ir radījušas Aģentūras struktūrvienības vai tās darbinieki, pildot pienākumus, tostarp pienākumus, kuri saistīti ar izpildpilnvaru izmantošanu.

4.  Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir domstarpības, kas saistītas ar 3. punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanu.

5.  Aģentūras darbinieku atbildību pret Aģentūru reglamentē noteikumi, kas noteikti tiem piemērojamajos Civildienesta noteikumos un nodarbināšanas kārtībā.

96.a pants

Prasības celšana Eiropas Savienības Tiesā

1.  Tiesā var celt prasību saskaņā ar LESD 263. pantu anulēt Aģentūras aktus, kas paredzēti tam, lai radītu tiesiskas sekas attiecībā uz trešām personām, saskaņā ar LESD 265. pantu par bezdarbību, saskaņā ar LESD 340. pantu par atbildību, kas nav līgumiskā atbildība, par Aģentūras radīto kaitējumu un atbilstoši šķīrējklauzulai par līgumisko atbildību par kaitējumu, kādu radījuši Aģentūras akti.

2.  Aģentūra veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumus.

97. pants

Aģentūras administratīvā un pārvaldības struktūra

Aģentūru veido:

(a)  valde;

(b)  izpilddirektors;

(c)  izpilddirektora vietnieki;

(d)  pamattiesību amatpersona;

(e)  konsultatīvais forums, kas ir padomdevēja struktūra.

98. pants

Valdes funkcijas

1.  Valde ir atbildīga par Aģentūras stratēģisko lēmumu pieņemšanu saskaņā ar šo regulu.

2.  Valde:

(a)  pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ izpilddirektoru saskaņā ar 105. pantu;

(b)  pēc Komisijas priekšlikuma ieceļ izpilddirektora vietniekus saskaņā ar 105. pantu;

(c)  pieņem lēmumu par vietējā biroja izveidošanu vai par tā darbības laika pagarināšanu saskaņā ar 60. panta 6. punktu;

(d)  pieņem lēmumus par neaizsargātības novērtējuma veikšanu saskaņā ar 33. panta 1. un 9. punktu — lēmumus, kuros noteikti pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 33. panta 9. punktu, pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu;

(e)  pieņem lēmumus par sarakstiem, kuros iekļauta obligātā informācija un dati, ar kuriem par robežu pārvaldību un atgriešanu atbildīgajām valstu iestādēm jāapmainās ar Aģentūru, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, neskarot ar šo regulu noteiktos pienākumus, jo īpaši 50., 87., 88., 89. un 90. pantā;

(f)  pieņem lēmumus par kopīga integrēta riska analīzes modeļa izveidi saskaņā ar 30. panta 1. punktu; pieņem lēmumus par sadarbības koordinatoru izvietošanas dalībvalstīs raksturu un noteikumiem saskaņā ar 32. panta 2. punktu;

(g)  pieņem Eiropas integrētās robežu pārvaldības tehnisko un operatīvo stratēģiju saskaņā ar 8. panta 5. punktu;

(h)  pieņem Eiropas integrētās robežu pārvaldības tehnisko un operatīvo stratēģiju saskaņā ar 85. panta 5. punktu;

(i)  pieņem lēmumu par to operatīvo darbinieku skaitu un specializāciju, kas Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā pārvalda robežas un migrāciju, saskaņā ar 55. panta 4. punktu;

(j)  pieņem Aģentūras gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu un vēlākais līdz 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai;

(k)  līdz katra gada 30. novembrim un pienācīgi ņemot vērā Komisijas atzinumu, ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem vienotu plānošanas dokumentu, kurā cita starpā ir ietverts Aģentūras daudzgadu plāns un tās darba programma nākamajam gadam, un nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

(l)  nosaka kārtību, kādā izpilddirektors pieņem lēmumus, kas saistīti ar Aģentūras tehniskajiem un operatīvajiem uzdevumiem;

(m)  ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Aģentūras gada budžetu un veic citas funkcijas attiecībā uz Aģentūras budžetu atbilstīgi šīs nodaļas 5. iedaļai;

(n)  izmanto disciplinārās pilnvaras attiecībā uz izpilddirektoru un, apspriežoties ar izpilddirektoru, attiecībā uz izpilddirektora vietniekiem;

(o)  izstrādā savu reglamentu;

(p)  nosaka Aģentūras organizatorisko struktūru un pieņem Aģentūras personāla politiku;

(q)  pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

(r)  pieņem attiecībā uz saviem locekļiem iekšējos noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai;

(s)  attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem saskaņā ar 8. punktu īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējiestādei un kas ar nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus (“iecēlējiestādes pilnvaras”);

(t)  pieņem īstenošanas noteikumus, lai būtu spēkā Civildienesta noteikumi un nodarbināšanas kārtība saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu;

(u)  nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējos vai ārējos revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar OLAF izmeklēšanām;

(v)  pieņem un regulāri atjaunina 10. panta 2. punkta otrajā daļā minētos komunikācijas un izplatīšanas plānus;

(w)  ievērojot Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību, ieceļ grāmatvedi, kurš savu pienākumu izpildē ir pilnīgi neatkarīgs;

(x)  lemj par kopēju neaizsargātības novērtējuma veikšanas metodiku, tostarp objektīviem kritērijiem, ar kuru palīdzību Aģentūra veic neaizsargātības novērtējumu, šādu novērtējumu biežumu un to, kā veicami secīgi neaizsargātības novērtējumi;

(y)  lemj par padziļinātu dalībvalsts novērtējumu un uzraudzību, kā minēts 33. panta 2. punktā;

(z)  ieceļ pamattiesību amatpersonu un pamattiesību amatpersonas vietnieku saskaņā ar 107. pantu;

(za)  paredz īpašus noteikumus, lai nodrošinātu, ka pamattiesību amatpersona savu pienākumu izpildē ir neatkarīga;

(zb)  lemj par jebkuru citu jautājumu, ja tas šajā regulā ir paredzēts;

(aa)  apstiprina darba vienošanās ar trešām valstīm;

(bb)  pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma pieņem Aģentūras drošības noteikumus, kas paredzēti ES klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzībai, kā minēts 91. pantā;

(cc)  ievērojot Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību, ieceļ drošības amatpersonu, kura ir atbildīga par drošību Aģentūrā, arī par sensitīvas un klasificētas informācijas aizsardzību.

Gada darbības pārskatu, kas minēts j) apakšpunktā, publisko.

3.  Lai pieņemtu priekšlikumus 2. punktā minētajiem valdes lēmumiem par specifiskām Aģentūras darbībām, ko paredzēts veikt pie kādas dalībvalsts ārējām robežām vai to tiešā tuvumā, vai darba vienošanās ar trešām valstīm, kā minēts 74. panta 4. punktā, ir vajadzīgs tā valdes locekļa labvēlīgs balsojums, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti vai attiecīgā gadījumā dalībvalsti, kura robežojas ar attiecīgo trešo valsti.

4.  Valde var sniegt konsultācijas izpilddirektoram par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar ārējo robežu operatīvās pārvaldības attīstību un apmācību, tostarp ar pētniecību saistītām darbībām.

5.  Valde pieņem lēmumus par Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes lūgumiem piedalīties konkrētās darbībās.

Valde pieņem lēmumu, katru gadījumu izskatot atsevišķi, ar tās balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu. Savā lēmumā valde apsver, vai Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes dalība veicina attiecīgās darbības īstenošanu. Lēmumā norāda Īrijas un/vai Apvienotās Karalistes finansiālo ieguldījumu darbībā, par kuru pieprasīta līdzdalība.

6.  Katru gadu valde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējinstitūcija”) visu informāciju, kas ir būtiska saistībā ar Aģentūras veikto izvērtēšanas procedūru rezultātiem.

7.  Valde var izveidot izpildvaldi, kuras sastāvā ir ne vairāk kā četri valdes pārstāvji, tostarp tās priekšsēdētājs, un Komisijas pārstāvis, kas palīdzētu tai un izpilddirektoram sagatavot lēmumus, programmas un darbības, kuras valdei jāpieņem, un, ja nepieciešams, kas valdes vārdā pieņemtu atsevišķus steidzamus pagaidu lēmumus. Izpildvalde nepieņem lēmumus, kuru pieņemšanai valdē vajadzīgs divu trešdaļu vai trīs ceturtdaļu balsu vairākums. Valde var deleģēt izpildvaldei dažus skaidri definētus uzdevumus, jo īpaši tad, ja tas uzlabo Aģentūras efektivitāti. Tā nevar izpildvaldei deleģēt uzdevumus, kas saistīti ar lēmumiem, kuru pieņemšanai valdē ir vajadzīgs divu trešdaļu vai trīs ceturtdaļu balsu vairākums.

8.  Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu valde, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējiestādes pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt citai personai.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējiestādes pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora citai personai deleģētās pilnvaras. Tā var pēc tam tās izpildīt pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav izpilddirektors.

99. pants

Valdes sastāvs

1.  Neskarot 3. punktu, valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, un viņi visi ir balsstiesīgi. Šim nolūkam katra dalībvalsts ieceļ valdes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus locekļus un viņu aizstājējus. Pilnvaru laiks ir četri gadi. Šo pilnvaru laiku var pagarināt.

2.  Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgo augsta līmeņa pieredzi un kompetenci operatīvajā sadarbībā robežu pārvaldības un atgriešanas jomā un viņu attiecīgās pārvaldības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes. Dalībvalstis un Komisija tiecas panākt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību valdē.

3.  Valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās Aģentūras darbā. Valdē tām katrai ir viens pārstāvis un viens aizstājējs. Piemēro vienošanās, kuras izstrādātas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem to asociācijas nolīgumos un ar kurām nosaka veidu, apjomu un sīki izstrādātus noteikumus minēto valstu līdzdalībai Aģentūras darbā, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu.

100. pants

Daudzgadu plāns un gada darba programmas

1.  Valde katru gadu līdz 30. novembrim pieņem galīgo plānošanas dokumentu, kurā cita starpā ietverts Aģentūras daudzgadu plāns un gada plāns nākamajam gadam, kas pamatojas uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ko apstiprinājusi valde. Galīgo plānošanas dokumentu pieņem pēc labvēlīga atzinuma saņemšanas no Komisijas, un attiecībā uz daudzgadu plānu tas notiek pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Ja Aģentūra nolemj neņemt vērā Komisijas atzinuma elementus, tā nosūta detalizētu pamatojumu. Pienākums sniegt detalizētu pamatojumu attiecas arī uz elementiem, ko apspriešanās laikā izvirzījuši Eiropas Parlaments un Padome. Valde nekavējoties nosūta minēto dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

2.  Šā panta 1. punktā minētais dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģē.

3.  Saskaņā ar daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu daudzgadu plānā ietver vispārējo stratēģisko vidējā termiņa un ilgtermiņa plānu, tostarp mērķus, paredzamos rezultātus un snieguma rādītājus, kā arī resursu plānošanu, tostarp daudzgadu budžetu, personālu un Aģentūras spēju pilnveidošanu, tostarp indikatīvu daudzgadu plānojumu attiecībā uz pastāvīgā korpusa specializāciju. Daudzgadu plānā ietver reaģēšanas operāciju stratēģiskās jomas un paskaidro, kas ir jādara mērķu sasniegšanai. Tas ietver stratēģiskās darbības 81. panta 1. punkta minētās pamattiesību stratēģijas īstenošanai un stratēģiju pamattiesību uzraudzībai un ievērošanai un attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī ar minēto stratēģiju saistīto rīcību.

4.  Daudzgadu plānu īsteno ar gada darba programmām un attiecīgā gadījumā atjaunina, ņemot vērā saskaņā ar 116. pantu veiktās izvērtēšanas rezultātus. Vajadzības gadījumā minēto izvērtējumu secinājumus atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

5.  Gada darba programmā ietver to darbību aprakstu, kas tiks finansētas, tostarp sīki aprakstītus mērķus un paredzamos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tajā ietver norādi arī uz katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem saskaņā ar principiem, kuri raksturīgi uz darbībām balstīta budžeta izstrādei un pārvaldībai. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

6.  Gada darba programmu pieņem atbilstīgi Savienības leģislatīvajai programmai attiecīgajās ārējo robežu pārvaldības un atgriešanu jomās.

7.  Ja pēc gada darba programmas pieņemšanas Aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, valde groza gada darba programmu.

8.  Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā, jo īpaši grozījumus, kuru rezultātā pārdala budžeta līdzekļus vairāk nekā 2 % apmērā no gada budžeta, pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, kāda piemērojama sākotnējās gada darba programmas pieņemšanai. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

101. pants

Valdes priekšsēdētājs

1.  Valde ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.  Priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru termiņš beidzas, kad viņi attiecīgi vairs nav valdes locekļi. Ievērojot šo noteikumu, priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi. Pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

102. pants

Valdes sanāksmes

1.  Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2.  Izpilddirektors piedalās apspriedē bez balsstiesībām.

3.  Valde regulārajās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma. Ja nepieciešams, valde var rīkot kopīgas sanāksmes ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroja valdi un Eiropolu.

4.  Īriju aicina piedalīties valdes sanāksmēs.

5.  Apvienoto Karalisti aicina piedalīties valdes sanāksmēs, kas notiek līdz datumam, kurā Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības.

6.  Valdes sanāksmēs aicina piedalīties Eiropas Patvēruma atbalsta biroja un Eiropola pārstāvjus. Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pārstāvi aicina piedalīties to valdes darba kārtības punktu apspriešanā, kuri ir būtiski pamattiesību aizsardzībai. Valdes priekšsēdētājs var arī uzaicināt valdes sanāksmēs piedalīties ekspertu no Eiropas Parlamenta. Valde var uzaicināt arī pārstāvi no citām attiecīgām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

7.  Valde saskaņā ar savu reglamentu uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru citu personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

8.  Valdes locekļiem saskaņā ar reglamenta noteikumiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

9.  Aģentūra nodrošina valdes sekretariātu.

103. pants

Balsošana

1.  Neskarot 55. panta 4. punktu, 98. panta 2. punkta d), i), k) un m) apakšpunktu, 100. panta 1. un 8. punktu un 105. panta 2. un 4. punktu, valde pieņem lēmumus ar visu tās balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

2.  Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs. Izpilddirektors nebalso.

3.  Reglamentā ietver sīkāk izstrādātu balsošanas kārtību. Minētie noteikumi jo īpaši paredz nosacījumus, kā loceklis var balsot cita locekļa vārdā, kā arī prasības saistībā ar kvorumu.

4.  Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā iesaistīto valstu pārstāvjiem ir ierobežotas balsstiesības saskaņā ar to attiecīgo vienošanos. Lai ļautu asociētajām valstīm īstenot savas balsstiesības, Aģentūra sīki apraksta darba kārtību, norādot punktus, par kuriem tiek piešķirtas ierobežotas balsstiesības.

104. pants

Izpilddirektora funkcijas un pilnvaras

1.  Aģentūru vada izpilddirektors, kas savu pienākumu izpildē ir pilnīgi neatkarīgs. Neskarot attiecīgās Savienības iestāžu un valdes kompetences, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi. Tas ietver ziņošanu par Aģentūras darbībām, pamattiesību stratēģijas īstenošanu un uzraudzību, Aģentūras gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, nākamā gada darba programmu un Aģentūras daudzgadu plānu vai jebkuru citu jautājumu saistībā ar Aģentūras darbībām. Izpilddirektors arī sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentam, ja viņam to pieprasa, un 15 kalendāro dienu laikā atbild uz jebkādiem Eiropas Parlamenta deputātu rakstiskiem jautājumiem. Izpilddirektors regulāri ziņo Eiropas Parlamenta attiecīgajām struktūrām un komitejām.

2.a   Izņemot gadījumus, kad šajā regulā jau ir paredzēti konkrēti termiņi, izpilddirektors nodrošina, ka ziņojumi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai cik drīz vien iespējams, bet vēlākais sešu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, izņemot, ja kavēšanās ir pienācīgi rakstveidā pamatota.

3.  Izpilddirektors ir atbildīgs par valdes pieņemto stratēģisko lēmumu sagatavošanu un īstenošanu, kā arī par tādu lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar Aģentūras operatīvajām darbībām saskaņā ar šo regulu. Izpilddirektoram ir šādas funkcijas un pilnvaras:

(a)  ierosināt, sagatavot un īstenot stratēģiskus lēmumus, programmas un darbības, ko pieņem valde, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti ar šo regulu, tās īstenošanas noteikumus un jebkurus piemērojamos tiesību aktus;

(b)  veikt visus vajadzīgos pasākumus, tostarp pieņemt iekšējus administratīvus norādījumus un publicēt paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras ikdienas administrāciju un darbību saskaņā ar šos regulu;

(c)  katru gadu sagatavot vienotā plānošanas dokumenta projektu un iesniegt to valdei apstiprināšanai, pirms tas tiek nosūtīts iestādēm līdz 31. janvārim;

(d)  katru gadu sagatavot gada darbības pārskatu par Aģentūras darbību un iesniegt to valdei;

(e)  sagatavot Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu kā daļu no vienotā plānošanas dokumenta saskaņā ar 111. pantu, un izpildīt budžetu, ievērojot 112. pantu;

(f)  deleģēt savas pilnvaras citiem Aģentūras darbiniekiem, ievērojot noteikumus, kas jāpieņem saskaņā ar 98. panta 2. punkta 15) apakšpunktā minēto reglamentu;

(g)  pieņemt ieteikumu par pasākumiem saskaņā ar 33. panta 9. punktu, tostarp lēmumus, ar kuriem ierosina dalībvalstīm sākt un veikt kopīgas operācijas, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus vai citu rīcību, kas minēta 37. panta 2. punktā;

(h)  izvērtēt, apstiprināt un koordinēt dalībvalstu priekšlikumus par kopīgām operācijām vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem saskaņā ar 38. panta 3. punktu;

(i)  izvērtēt, apstiprināt un koordinēt dalībvalstu pieprasījumus par kopīgām atgriešanas operācijām un atgriešanas nodrošināšanas operācijām saskaņā ar 51. un 54. pantu;

(j)  nodrošināt 39. un 43. pantā, kā arī 54. panta 4. punktā minēto darbības plānu īstenošanu;

(k)  novērtēt dalībvalsts palīdzības pieprasījumu migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām un tās vajadzību novērtējumu, koordinējot ar attiecīgajām Savienības aģentūrām saskaņā ar 41. panta 3. punktu;

(l)  nodrošināt 43. panta 1. punktā minētā Padomes lēmuma īstenošanu;

(m)  atsaukt darbību finansējumu saskaņā ar 47. pantu;

(ma)  pirms jebkādas darbības saskaņā ar 47. panta 4.a vai 4.b punktu izvērtēt, vai ir pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, kas ir būtiski vai, visticamāk, būs ilgstoši;

(n)  izvērtēt darbību rezultātus saskaņā ar 48. pantu;

(o)  identificēt minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu, kāds nepieciešams, lai apmierinātu Aģentūras vajadzības, jo īpaši attiecībā uz kopīgo operāciju, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanu, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju veikšanu saskaņā ar 64. panta 5. punktu;

(p)  ierosināt vietējā biroja izveidošanu vai tā darbības laika pagarināšanu saskaņā ar 60. panta 6. punktu;

(q)  iecelt vietējo biroju vadītājus saskaņā ar 60. panta 4. punktu;

(r)  sagatavot rīcības plānu, balstoties uz iekšējas vai ārējas revīzijas ziņojumos un novērtējumos, un izmeklēšanā, ko veic OLAF, norādītajiem secinājumiem, un par panākto ziņot divreiz gadā Komisijai un regulāri — valdei;

(s)  aizsargāt Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

(t)  sagatavot Aģentūras krāpšanas apkarošanas stratēģiju un iesniegt to valdei apstiprināšanai.

4.  Izpilddirektors par savu darbību atskaitās valdei.

5.  Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis.

105. pants

Izpilddirektora un izpilddirektora vietnieku iecelšana

1.  Komisija izvirza vismaz trīs kandidātus izpilddirektora amatam un katra izpilddirektora vietnieka amatam, pamatojoties uz sarakstu, ko izveido pēc vakances publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā citos preses izdevumos vai tīmekļa vietnēs.

2.  Pēc 1. punktā minētā Komisijas priekšlikuma, izpilddirektoru ieceļ valde, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmes, tostarp attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā(-ās) komiteja(-as) uzaicina Komisijas ierosinātos kandidātus nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz komitejas(-u) locekļu jautājumiem.

Pēc šāda paziņojuma sniegšanas Eiropas Parlaments pieņem atzinumu, kurā izklāstīts tā viedoklis, un var norādīt kandidātu, kuram tas dod priekšroku.

Valde ieceļ izpilddirektoru, ņemot vērā šo viedokli. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Ja valde pieņem lēmumu iecelt citu kandidātu, nevis to, par kuru Eiropas Parlaments norādījis, ka dod tam priekšroku, valde rakstveidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kādā veidā Eiropas Parlamenta atzinums tika ņemts vērā.

Valdei ir tiesības izpilddirektoru atlaist, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

3.  Izpilddirektoram palīdz trīs izpilddirektora vietnieki. Katram izpilddirektora vietniekam piešķir konkrētu atbildības jomu. Izpilddirektora prombūtnes vai aizņemtības laikā viņa pienākumus veic viens no izpilddirektora vietniekiem.

4.  Pēc 1. punktā minētajiem Komisijas priekšlikumiem ▌izpilddirektora vietniekus ieceļ valde, ņemot vērā nopelnus un pienācīgas administratīvā un pārvaldības darba prasmes, tostarp attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Izpilddirektors ir iesaistīts atlases procesā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu visu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Valdei ir tiesības atlaist izpilddirektora vietniekus saskaņā ar pirmajā daļā izklāstīto procedūru.

5.  Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

6.  Valde, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

7.  Izpilddirektora vietnieku amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Valde to var pagarināt vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

8.  Izpilddirektoru un izpilddirektora vietniekus pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbiniekus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

106. pants

Konsultatīvais forums

1.  Aģentūra izveido konsultatīvo forumu, kurš ar neatkarīgām konsultācijām palīdz Aģentūrai ar pamattiesībām saistītos jautājumos. Izpilddirektors un valde saziņā ar pamattiesību amatpersonu, var apspriesties ar konsultatīvo forumu par visiem jautājumiem saistībā ar pamattiesībām.

2.  Aģentūra aicina piedalīties konsultatīvajā forumā Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos un citas atbilstīgas organizācijas. Valde, pamatojoties uz pamattiesību amatpersonas priekšlikumu un pēc apspriešanās ar izpilddirektoru lemj par konsultatīvā foruma sastāvu un par kārtību, kādā konsultatīvajam forumam nodod informāciju. Konsultatīvais forums pēc apspriešanās ar valdi un izpilddirektoru nosaka savas darbības metodes un izstrādā darba programmu.

3.  Ar konsultatīvo forumu apspriežas par pamattiesību stratēģijas turpmāku pilnveidošanu un īstenošanu, sūdzību izskatīšanas mehānisma darbību, ētikas kodeksiem un kopēju apmācības pamatprogrammu. Aģentūra informē konsultatīvo forumu par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar tā ieteikumiem.

4.  Konsultatīvais forums sagatavo gada ziņojumu par savām darbībām. Minēto ziņojumu publisko.

5.  Neskarot pamattiesību amatpersonas uzdevumus, konsultatīvajam forumam ir savlaicīga un efektīva piekļuve visai informācijai par pamattiesību ievērošanu, tostarp apmeklējot uz vietas kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus ar iepriekšēju uzņēmējas dalībvalsts vai attiecīgajā gadījumā trešās valsts piekrišanu, apmeklējot karsto punktu zonas un atgriešanas operācijas un atgriešanas nodrošināšanas operācijas, tostarp trešās valstīs. Ja uzņēmēja dalībvalsts nepiekrīt, ka konsultatīvā foruma pārstāvji uz vietas apmeklē kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, ko veic šīs valsts teritorijā, tā pienācīgi pamatotus iemeslus izklāsta vēstulē Aģentūrai.

107. pants

Pamattiesību amatpersona

1.  Valde pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu ieceļ pamattiesību amatpersonu, pamatojoties uz sarakstu ar trim kandidātiem. ▌Pamattiesību amatpersonai ir atbilstīga kvalifikācija, speciālās zināšanas un profesionālā pieredze pamattiesību jomā.

1.a   Pamattiesību amatpersona veic šādus uzdevumus:

(i)  sniedz ieguldījumu Aģentūras pamattiesību stratēģijā un attiecīgajā rīcības plānā, tostarp sniedzot ieteikumus to uzlabošanai;

(ii)  uzrauga Aģentūras atbilstību pamattiesībām, tostarp veicot izmeklēšanu par tās darbībām;

(iii)  sekmē to, ka Aģentūra ievēro pamattiesības;

(iv)  konsultē Aģentūru, ja pamattiesību amatpersona to uzskata par nepieciešamu vai ja tai to pieprasa, par jebkuru Aģentūras darbību, neaizkavējot attiecīgo darbību;

(v)  sniedz atzinumus par operatīvajiem plāniem, kas izstrādāti saskaņā ar 39., 40., 41., 43., 51., 54. un 75. pantu, kā arī par pilotprojektiem un tehniskās palīdzības projektiem trešās valstīs;

(vi)   sniedz atzinumus par darba vienošanās;

(vii)  veic apmeklējumus uz vietas jebkurā kopīgā operācijā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, pilotprojektā, migrācijas pārvaldības atbalsta grupā, atgriešanas operācijā vai atgriešanas nodrošināšanas operācijā, tostarp trešās valstīs;

(viii)  nodrošina konsultatīvā foruma sekretariātu. Sekretariāts norādījumus saņem tieši no konsultatīvā foruma līdzpriekšsēdētājiem;

(ix)  informē izpilddirektoru par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem Aģentūras darbību laikā;

(x)  veic jebkurus citus šajā regulā paredzētus uzdevumus;

(xi)  atlasa un pārvalda pamattiesību uzraudzības speciālistus.

Šajā sakarā pamattiesību amatpersona konkrētāk:

–  ieceļ pamattiesību uzraudzības speciālistus,

–  izraugās pamattiesību uzraudzības speciālistus, kā paredzēts 107. panta 2.a punktā,

–  izraugās pamattiesību uzraudzības speciālistus kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus 52. pantā minētajai rezervei,

–  nodrošina, ka pamattiesību uzraudzības speciālisti ir pienācīgi apmācīti,

–  vajadzības gadījumā ziņo izpilddirektoram par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, par kuriem tai ir paziņojuši pamattiesību uzraudzības speciālisti. Izpilddirektors atbild pamattiesību amatpersonai par to, kā bažas ir novērstas.

Pamattiesību amatpersona jebkuru no 1.a punkta i) līdz x) apakšpunktā minētajiem īpašajiem uzdevumiem var uzticēt kādam no pamattiesību uzraudzības speciālistiem.

2.  Valde paredz īpašus noteikumus, kas piemērojami pamattiesību amatpersonai, lai nodrošinātu, ka pamattiesību amatpersona un tādējādi arī tās darbinieki savu pienākumu izpildē ir neatkarīgi. Tā tieši atskaitās valdei un sadarbojas ar konsultatīvo forumu. Valde nodrošina, ka saistībā ar pamattiesību amatpersonas ieteikumiem tiek veikti atbilstoši pasākumi. Turklāt pamattiesību amatpersona publicē gada ziņojumu par savām darbībām un to, kā Aģentūra visās savās darbībās ievēro pamattiesības. Minētajos ziņojumos iekļauj informāciju par sūdzību izskatīšanas mehānismu un pamattiesību stratēģijas īstenošanu.

2.a  Aģentūra nodrošina, ka pamattiesību amatpersona var rīkoties autonomi un var būt neatkarīga savu pienākumu izpildē. Pamattiesību amatpersonas rīcībā ir pietiekami un atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi, kas vajadzīgi tās uzdevumu veikšanai.

Pamattiesību amatpersona pati izvēlas savus darbiniekus, un viņi atskaitās tikai pamattiesību amatpersonai.

2.b   Pamattiesību amatpersonai palīdz pamattiesību amatpersonas vietnieks. Pamattiesību amatpersonas vietnieku ieceļ valde, pamatojoties uz pamattiesību amatpersonas iesniegtu sarakstu ar vismaz trim kandidātiem. Pamattiesību amatpersonas vietniekam ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze pamattiesību jomā, un savu pienākumu izpildē viņš ir neatkarīgs. Pamattiesību amatpersonas prombūtnes vai aizņemtības laikā tās pienākumus un atbildību uzņemas pamattiesību amatpersonas vietnieks.

3.  ▌Pamattiesību amatpersonai ir piekļuve visai informācijai attiecībā uz pamattiesību ievērošanu visās Aģentūras darbībās.

107.a pants

Pamattiesību uzraudzības speciālisti

1.a  Aģentūras darbinieki darbojas kā pamattiesību uzraudzības speciālisti, kuru uzdevums ir pastāvīgi novērtēt operatīvo darbību atbilstību pamattiesībām, sniegt konsultācijas un palīdzību šajā sakarā un sekmēt pamattiesību veicināšanu kā daļu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības.

1.  Pamattiesību uzraudzības speciālisti veic šādus uzdevumus:

(a)  uzrauga atbilstību pamattiesībām un sniedz konsultācijas un palīdzību saistībā ar pamattiesībām to Aģentūras operatīvo darbību sagatavošanā, vadīšanā un novērtēšanā, kuras pamattiesību amatpersona viņiem ir uzticējusi uzraudzīt.

Šajā sakarā viņi konkrētāk:

(i)  seko līdzi operatīvo plānu sagatavošanai un ziņo pamattiesību amatpersonai, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, kā paredzēts 107. panta 1.a punkta v) apakšpunktā;

(ii)  veic apmeklējumus vietās, kur notiek operatīvā darbība, tostarp ilgtermiņā;

(iii)  sadarbojas un sazinās ar koordinatoru, kā paredzēts 45. pantā, un sniedz viņam palīdzību un konsultācijas;

(iv)  informē koordinatoru un ziņo pamattiesību amatpersonai par jebkādām bažām saistībā ar iespējamu pamattiesību pārkāpumu Aģentūras operatīvajās darbībās;

(v)  sniedz ieguldījumu 48. pantā minētajā darbību izvērtēšanā;

(b)  rīkojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti;

(c)  sniedz ieguldījumu Aģentūras apmācības pasākumos par pamattiesībām, kā paredzēts 62. pantā, tostarp nodrošinot apmācību par pamattiesībām.

2.a  Neskarot 3. punktu, pamattiesību amatpersona katrai darbībai izraugās vismaz vienu pamattiesību uzraudzības speciālistu. Pamattiesību amatpersona var arī nolemt izraudzīties pamattiesību uzraudzības speciālistu jebkuras citas operatīvās darbības uzraudzībai, kuru tā uzskata par būtisku.

Uzraudzības speciālistam ir piekļuve visām vietām, kurās notiek Aģentūras operatīvā darbība, un visiem tās dokumentiem, kas ir būtiski attiecīgās darbības īstenošanai.

3.  Pamattiesību amatpersona var izraudzīties pamattiesību uzraudzības speciālistus kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus 52. pantā minētajai rezervei. Ja pamattiesību uzraudzības speciālisti rīkojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, viņiem pēc analoģijas piemēro 51. panta 5. punkta un 52. panta noteikumus.

4.  Pamattiesību uzraudzības speciālistus ieceļ pamattiesību amatpersona, un viņi ir tās hierarhiskā pārraudzībā. Savu pienākumu izpildē viņi ir neatkarīgi. Kad pamattiesību uzraudzības speciālisti atrodas operācijas norises vietā, viņi valkā zīmotnes, kas ļauj viņus skaidri identificēt kā pamattiesību uzraudzības speciālistus.

5.  Aģentūra nodrošina, ka gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Aģentūra pieņem darbā vismaz 40 pamattiesību uzraudzības speciālistus. Izpilddirektors, apspriežoties ar pamattiesību amatpersonu, katru gadu izvērtē nepieciešamību palielināt to skaitu. Pēc izvērtēšanas vajadzības gadījumā izpilddirektors, pamatojoties uz operatīvajām vajadzībām, ierosina valdei palielināt uzraudzības speciālistu skaitu nākamajam gadam.

6.  Pamattiesību uzraudzības speciālisti pēc pieņemšanas darbā iziet padziļinātu apmācību par pamattiesībām, ņemot vērā iepriekš iegūto kvalifikāciju un profesionālo pieredzi attiecīgajās jomās. Aģentūra visā pamattiesību uzraudzības speciālistu nodarbinātības laikā nodrošina, ka viņi pilda savus pienākumus, ievērojot visaugstākos standartus. Katram uzraudzības speciālistam izstrādā piemērotu mācību plānu, kas nodrošina, ka tie pastāvīgi ir profesionāli kvalificēti pamattiesību uzraudzības speciālista uzdevuma izpildei.

108. pants

Sūdzību mehānisms

1.  Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu un turpinātu attīstīt neatkarīgu un efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu saskaņā ar šo pantu nolūkā uzraudzīt un nodrošināt pamattiesību ievērošanu visās Aģentūras darbībās.

2.  Ikviena persona, kuru tieši skar kopīgajā operācijā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanā, kopīgajā atgriešanas operācijā, atgriešanas nodrošināšanas operācijā vai trešā valstī notiekošā Aģentūras operatīvajā darbībā iesaistītu darbinieku darbības vai bezdarbība un kura uzskata, ka šo darbību veikšanas vai bezdarbības laikā pārkāptas viņas pamattiesības, vai ikviena puse, kas pārstāv šādu personu, var iesniegt rakstveida sūdzību Aģentūrai.

3.  Pieņemamas ir tikai tās sūdzības, kas ir pamatotas un attiecas uz konkrētiem pamattiesību pārkāpumiem.

4.  Pamattiesību amatpersona ir atbildīga par Aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Šajā nolūkā pamattiesību amatpersona izskata sūdzības pieņemamību, reģistrē pieņemamās sūdzības, pārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram un sūdzības par vienību dalībniekiem pārsūta viņu piederības dalībvalstij, tostarp attiecīgajai iestādei vai struktūrai, kuras kompetencē dalībvalstī ir pamattiesības, lai tās turpmāk rīkotos saskaņā ar savām pilnvarām. Pamattiesību amatpersona arī reģistrē turpmākus pasākumus un nodrošina, ka Aģentūra vai attiecīgā dalībvalsts tos veic.

5.  Saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību, ja sūdzība ir pieņemama, sūdzības iesniedzējus informē, ka sūdzība ir reģistrēta, ir sākts novērtējums un atbildi var gaidīt, tiklīdz tā būs pieejama. Ja sūdzība ir nosūtīta valsts iestādēm vai struktūrām, sūdzības iesniedzējam sniedz to kontaktinformāciju. Ja sūdzība ir atzīta par nepieņemamu, sūdzības iesniedzējus informē par iemesliem un, ja iespējams, ― turpmākām iespējām risināt viņu bažas.

Aģentūra paredz atbilstīgu procedūru, ja sūdzību atzīst par nepieņemamu vai nepamatotu.

Visus lēmumus noformē rakstveidā un argumentē. Pamattiesību amatpersona atsāk lietu, ja sūdzības iesniedzējs iesniedz jaunus pierādījumus gadījumos, kad lieta tikusi atzīta par nepieņemamu.

6.  Ja ir reģistrēta sūdzība par kādu Aģentūras darbinieku, pamattiesību amatpersona iesaka izpilddirektoram veikt pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp ▌disciplināros pasākumus, un attiecīgā gadījumā izmantot civiltiesiskas vai krimināltiesiskas procedūras saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem. Izpilddirektors nodrošina, ka tiek veikti pienācīgi turpmākie pasākumi, un noteiktā laikposmā un vajadzības gadījumā arī turpmāk regulāri ziņo pamattiesību amatpersonai par disciplināro pasākumu īstenošanu, kā arī konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, ko Aģentūra veikusi saistībā ar sūdzību, tostarp vajadzības gadījumā par disciplināriem pasākumiem.

Ja sūdzība ir saistīta ar datu aizsardzības jautājumiem, izpilddirektors pirms lēmuma pieņemšanas par sūdzību apspriežas ar Aģentūras datu aizsardzības inspektoru. Pamattiesību amatpersona un datu aizsardzības inspektors rakstveidā saprašanās memorandā nosaka savu uzdevumu savstarpējo sadalījumu un sadarbību attiecībā uz saņemtajām sūdzībām.

Tādas reģistrētas sūdzības gadījumā, kura attiecas uz uzņēmējas dalībvalsts ▌ vai citu iesaistīto dalībvalstu vienības dalībnieku, tostarp par norīkoto vienību dalībnieku vai norīkoto valsts ekspertu, piederības dalībvalsts nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārus pasākumus un civiltiesisku vai krimināltiesisku procedūru izmantošanu, vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesībām. Attiecīgā dalībvalsts noteiktā laikposmā un vajadzības gadījumā arī turpmāk regulāri ziņo pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību. Ja no attiecīgās dalībvalsts nekāds ziņojums netiek saņemts, Aģentūra turpina izskatīt šo sūdzību.

Ja attiecīgā dalībvalsts noteiktā laikposmā nesniedz ziņojumu vai sniedz tikai nepārliecinošu atbildi, pamattiesību amatpersona par to informē izpilddirektoru un valdi.

8.  Ja konstatēts, ka vienības dalībnieks ir pārkāpis pamattiesības vai starptautiskās aizsardzības pienākumus, Aģentūra pieprasa dalībvalstij šo dalībnieku nekavējoties atsaukt no Aģentūras veiktās darbības vai Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa.

9.  Saskaņā ar Regulas 107. panta 2. punktu pamattiesību amatpersona savā gada ziņojumā iekļauj informāciju par sūdzību izskatīšanas mehānismu, tostarp konkrētas atsauces uz Aģentūras un dalībvalstu konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz sūdzībām. ▌

10.  Pamattiesību amatpersona saskaņā ar 1. līdz 9. punktā izklāstītajiem noteikumiem un pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu izstrādā standartizētu sūdzības veidlapu, kurā tiek prasīta sīka un specifiska informācija par pamattiesību iespējamo pārkāpumu. Pamattiesību amatpersona vajadzības gadījumā izstrādā arī citus detalizētus noteikumus. Pamattiesību amatpersona iesniedz minēto veidlapu un citus šādus detalizētus noteikumus izpilddirektoram un valdei.

Aģentūra nodrošina, lai informācija par iespēju iesniegt sūdzību un sūdzību iesniegšanas procedūru būtu viegli pieejama, tostarp arī neaizsargātām personām. Standartizēto sūdzības veidlapu dara pieejamu un tai var viegli piekļūt, tostarp no mobilām ierīcēm, Aģentūras tīmekļa vietnē un papīra formātā visu Aģentūras darbību laikā valodās, kuras trešo valstu valstspiederīgie saprot vai par kurām būtu pamatoti pieņemt, ka viņi tās saprot. Aģentūra nodrošina, ka sūdzību iesniedzējiem tiek sniegtas turpmākas norādes un palīdzība saistībā ar sūdzību izskatīšanas procedūru. Pamattiesību amatpersona izskata sūdzības, pat ja tās nav iesniegtas uz standartizētas sūdzības veidlapas.

11.  Visus sūdzībā ietvertos personas datus Aģentūra, tostarp pamattiesību amatpersona, apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un dalībvalstis ― saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu (ES) 2016/680.

Kad sūdzības iesniedzējs iesniedz sūdzību, uzskata, ka minētās sūdzības iesniedzējs sniedz piekrišanu tādai savu personas datu apstrādei Regulas (ES) 2018/1725 5. panta d) punkta nozīmē, ko veiks Aģentūra un pamattiesību amatpersona.

Lai aizsargātu sūdzības iesniedzēju intereses, pamattiesību amatpersona saskaņā ar valsts un Savienības tiesībām sūdzību apstrādē ievēro pienācīgu konfidencialitāti, ja vien sūdzības iesniedzējs skaidri neatsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti. Sūdzības iesniedzējam atsakoties no savām tiesībām uz konfidencialitāti, uzskata, ka viņš piekrīt tam, ka pamattiesību amatpersona vai Aģentūra vajadzības gadījumā atklās kompetentajām iestādēm vai struktūrām viņa identitāti saistībā ar jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība.

108.a pants

Parlamentu sadarbība

1.  Lai ņemtu vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes īpašo raksturu, proti, faktu, ka to veido valstu iestādes un Aģentūra, un nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments var efektīvi pārbaudīt Aģentūras darbu saskaņā ar Līgumiem, savukārt valstu parlamenti — valstu iestāžu darbu saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām sistēmām, Eiropas Parlaments un valstu parlamenti var sadarboties atbilstoši Protokola Nr. 1 9. pantam.

2.  Izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs pēc Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu uzaicinājuma piedalās sanāksmēs šajā saistībā.

3.  Aģentūra savu gada darbības pārskatu nosūta valstu parlamentiem.

109. pants

Valodu lietošana

1.  Uz Aģentūru attiecas Regulas Nr. 1 ▌noteikumi.

2.  Neskarot lēmumus, ko pieņem uz LESD 342. panta pamata, 98. panta 2. punkta 10) un 11) apakšpunktā minēto gada darbības pārskatu un darba programmu izstrādā visās Savienības oficiālajās valodās.

3.  Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

110. pants

Pārredzamība un komunikācija

1.  Izskatot pieteikumus attiecībā uz piekļūšanu dokumentiem, kuru turētājs ir Aģentūra, piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.  Aģentūra pēc savas iniciatīvas īsteno komunikāciju par jautājumiem, kas ietilpst tās darbības jomā. Tā to dara, neatklājot operatīvo informāciju, kuras publiskošana varētu kaitēt operāciju mērķu sasniegšanai.

3.  Valde paredz praktiskus pasākumus 1. un 2. punkta piemērošanai.

4.  Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības vērsties pie Aģentūras rakstveidā jebkurā no Savienības oficiālajām valodām. Viņai ir tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

5.  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu pieņemti Aģentūras lēmumi var būt par pamatu, lai iesniegtu sūdzību Eiropas Ombudam vai celtu prasību Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

5. iedaļa

Finanšu prasības

111. pants

Budžets

1.  Neskarot citus ienākumu veidus, Aģentūras ieņēmumus veido:

(a)  Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Eiropas Savienības vispārējā budžetā (Komisijas iedaļā);

(b)  Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā iesaistīto valstu iemaksa, kā noteikts attiecīgajos nolīgumos, kas precizē to finanšu iemaksu;

(c)  Savienības finansējums deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar Aģentūras finanšu noteikumiem, kas minēti 115. pantā, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas;

(d)  maksas par sniegtajiem pakalpojumiem;

(e)  jebkuras dalībvalstu brīvprātīgas iemaksas.

2.  Aģentūras izdevumus veido tās administratīvie, infrastruktūras, ekspluatācijas un personāla izdevumi.

3.  Izpilddirektors sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un nosūta to valdei.

4.  Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.  Valde, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto tāmes projektu, pieņem Aģentūras ieņēmumu un izdevumu provizorisko tāmes projektu, tostarp provizorisko štatu sarakstu. Valde tos katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai kā daļu no vienotā plānošanas dokumenta projekta.

6.  Valde katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes galīgo projektu, ietverot provizorisku štatu sarakstu un provizorisku darba programmu.

7.  Komisija tāmi nosūta budžeta lēmējinstitūcijai kopā ar Eiropas Savienības budžeta projektu.

8.  Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un no vispārējā budžeta maksājamās iemaksas apjomu un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

9.  Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Aģentūrai paredzētās iemaksas apropriācijas.

10.  Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras štatu sarakstu.

11.  Valde pieņem Aģentūras budžetu. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

12.  Visiem budžeta grozījumiem, tostarp štatu saraksta grozījumiem, piemēro to pašu procedūru.

13.  Visiem nekustamā īpašuma projektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz Aģentūras budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013(32) noteikumus.

14.  Lai finansētu ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu un atgriešanas nodrošināšanas operāciju īstenošanu, valdes pieņemtajā Aģentūras budžetā iekļauj finanšu operatīvo rezervi, kuras summa ir vismaz 2 % no piešķīruma, kas kopīgi paredzēts kopīgām operācijām pie ārējām robežām un operatīvajām darbībām atgriešanas jomā. Katra mēneša beigās izpilddirektors var pieņemt lēmumu pārdalīt summu, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no rezerves apropriācijām, citām Aģentūras operatīvajām darbībām. Šādā gadījumā izpilddirektors informē valdi.

15.  Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

112. pants

Budžeta izpilde un kontrole

1.  Izpilddirektors izpilda Aģentūras budžetu.

2.  Līdz N + 1 finanšu gada martam Aģentūras grāmatvedis paziņo Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads). Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 147. pantu.

3.  Aģentūra nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai līdz N + 1 gada 31. martam.

4.  Komisijas grāmatvedis līdz N + 1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Aģentūras provizorisko pārskatu par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

5.  Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sagatavo Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

6.  Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem par N gadu.

7.  Līdz N + 1 gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

8.  Galīgos pārskatus par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N + 1 gada 15. novembrim.

9.  Izpilddirektors līdz N + 1 gada 30. septembrim nosūta atbildi Revīzijas palātai par tās apsvērumiem. Izpilddirektors šo atbildi nosūta arī valdei.

10.  Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras raitai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.

11.  Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

113. pants

Krāpšanas apkarošana

1.  Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteikumus. Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un nekavējoties pieņem atbilstošos noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā noteikto paraugu.

2.  Revīzijas palātai ir pilnvaras veikt gan dokumentu revīzijas, gan pārbaudes uz vietas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.  Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 ▌, OLAF var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kuru finansē Aģentūra, ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.  Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses.

5.  Neskarot 1., 2., 3. un 4. punktu, darba vienošanās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, Aģentūras līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Revīzijas palātas, Eiropas Prokuratūras un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

114. pants

Interešu konfliktu novēršana

Aģentūra pieņem iekšējos noteikumus, kuros nosaka, ka tās struktūrvienību locekļi un tās darbinieki nodarbinātības vai amata pilnvaru laikā izvairās no situācijām, kuras var izraisīt interešu konfliktu, un ziņo par šādām situācijām.

Aģentūra nodrošina lobēšanas pārredzamību, publiskojot visas sanāksmes ar ieinteresētām trešām personām. Pārredzamības reģistrā iekļauj visas izpilddirektora, izpilddirektora vietnieku un nodaļu vadītāju sanāksmes un kontaktus jautājumos, kas saistīti ar iepirkumiem un konkursiem par pakalpojumiem, iekārtām vai ārpakalpojumu projektiem un pētījumiem. Aģentūra reģistrē visas darbinieku sanāksmes ar trešo personu ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas saistīti ar iepirkumiem un konkursiem par pakalpojumiem, iekārtām vai ārpakalpojumu projektiem un pētījumiem.

114.a pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībām attiecas Eiropas Ombuda veikta izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

115. pants

Finanšu noteikumi

Aģentūrai piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatšķiras no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Aģentūras darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu. Saistībā ar šo valde pieņem īpašus finanšu noteikumus, kas piemērojami Aģentūras darbībām sadarbībā ar trešām valstīm atgriešanas jomā.

116. pants

Izvērtēšana

1.  Neskarot 59. pantu, četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un turpmāk reizi četros gados Komisija šo regulu izvērtē. Izvērtējumā jo īpaši novērtē:

(a)  Aģentūras sasniegtos rezultātus, ņemot vērā tās mērķus, pilnvaras, resursus un uzdevumus;

(b)  Aģentūras veikuma un darba prakses ietekmi, lietderīgumu un efektivitāti attiecībā pret tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem;

(c)  aģentūru sadarbību Eiropas līmenī, tostarp to, kā īstenota Eiropas sadarbība krasta apsardzes funkciju jomā;

(d)  iespējamo vajadzību mainīt Aģentūras pilnvaras;

(e)  jebkuru šādu izmaiņu finansiālo ietekmi;

(f)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa darbību un, sākot ar otro izvērtējumu, tā kopējā skaita un sastāva novērtējumu;

(fa)  Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa darbinieku apmācības līmeni, speciālās zināšanas un profesionalitāti.

Izvērtējumā iekļauj īpašu analīzi par to, kā, piemērojot šo regulu, ir ievērota Harta un citas attiecīgās Savienības tiesības.

1.a  Izvērtējumā arī novērtē, cik pievilcīga Aģentūra ir kā darba devējs štata darbinieku pieņemšanai darbā, lai nodrošinātu kandidātu kvalitāti un ģeogrāfisko līdzsvaru.

1.b  Veicot izvērtējumu, Komisija cenšas iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp konsultatīvo forumu un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru.

2.  Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Valde var Komisijai iesniegt ieteikumus par izmaiņām šajā regulā. Izvērtējuma ziņojumu un secinājumus par ziņojumu publisko. Dalībvalstis un Aģentūra sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu šo ziņojumu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

3.  Aģentūra līdz 2021. gada 1. decembrim un pēc tam katru otro gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUROSUR darbību.

Dalībvalstis sniedz Aģentūrai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu šo ziņojumu.

4.  Kā daļu no 1. punktā minētā izvērtējuma Komisija sniedz vispārēju EUROSUR izvērtējumu, kam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgus priekšlikumus tās darbības uzlabošanai.

Dalībvalstis un Aģentūra sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3. punktā minēto izvērtējumu.

Veicot izvērtējumu, Komisija cenšas iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp konsultatīvo forumu un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

117. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja (“Eiropas Robežu un krasta apsardzes komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

119. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.  Regulu (ES) Nr. 1052/2013 atceļ, izņemot tās 9. panta 3., 5., 7. līdz 10. punktu, kā arī 10. panta 5. un 7. punktu, kurus turpina piemērot, līdz stājas spēkā šīs regulas 25. panta 4. punktā minētais īstenošanas akts.

2.  Regulu (ES) Nr. 2016/1624 atceļ, izņemot tās 20., 30. un 31. pantu, kurus atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

3.  Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.

4.  Šīs regulas 80. pantu sāk piemērot no dienas, kad 80. pantā minētā sistēma ir faktiski nodota.

120. pants

Stāšanās spēkā un piemērojamība

1.  Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.  Šīs regulas 12. panta 4. punktu, 71. pantu un 98. panta 5. punktu attiecībā uz sadarbību ar Apvienoto Karalisti piemēro līdz datumam, kad Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības, vai, ja stājas spēkā nolīgums starp Savienību un Apvienoto Karalisti, pamatojoties uz Līguma 50. pantu, līdz tajā noteiktā pārejas perioda beigām.

3.  Atkāpjoties no iepriekš minētā, dalībvalstis var brīvprātīgi turpināt piemērot 19. panta noteikumus un attiecīgos noteikumus par EUROSUR attiecībā uz robežpārbaudēm un gaisa robežuzraudzību līdz diviem gadiem pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

4.  Izvietošana saskaņā ar 55. līdz 58. pantu notiek no 2021. gada 1. janvāra.

5.  Attiecībā uz izvietošanu 2021. gadā 55. panta 4. punktā un 64. panta 6. punktā minētos lēmumus pieņem valde līdz 2020. gada 31. martam.

6.  Lai atbalstītu cilvēkresursu attīstību nolūkā nodrošināt dalībvalstu ieguldījumu Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajā korpusā, dalībvalstis ir tiesīgas 2020. gadā saņemt finansējumu saskaņā ar 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Regulas III pielikumā 2022. gadam norādītos skaitļus izmanto kā atsauci attiecīgajam finansējumam 2020. gadā.

7.  Lai efektīvi sekmētu I kategorijas darbinieku nepieciešamās spējas EBCG pastāvīgā korpusa pirmajām izvietošanām un ETIAS centrālās vienības izveidei, Aģentūra pēc šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar budžeta noteikumiem sāk vajadzīgos sagatavošanas darbus, tostarp pieņemšanu darbā un apmācību.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

...

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa sastāvs pa gadiem un kategorijām saskaņā ar XX. pantu.

Kategorija

Gads

1.  kategorija

Aģentūras darbinieki

2.  kategorija

Ilgtermiņa norīkojuma operatīvie darbinieki

3.  kategorija

Operatīvie darbinieki īstermiņa izvietošanai

Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss kopā

4.  kategorija

 

2021

1000

400

3600

5000

1500

2022

1000

500

3500

5000

1500

2023

1500

500

4000

6000

1500

2024

1500

750

4250

6500

1500

2025

000

1000

5000

8000

0

2026

2500

1250

5250

9000

0

2027

3000

1500

5500

10000

0

III PIELIKUMS

Tabula ar dalībvalstu ikgadējām spējām, kas saskaņā ar 57. pantu jāsniedz Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajam korpusam, izmantojot operatīvo darbinieku ilgtermiņa norīkošanu

Valsts / Gads

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Beļģija

8

10

10

15

20

25

30

Bulgārija

11

13

13

20

27

33

40

Čehija

5

7

7

10

13

17

20

Dānija

8

10

10

15

19

24

29

Vācija

61

73

73

110

152

187

225

Igaunija

5

6

6

9

12

15

18

Grieķija

13

17

17

25

33

42

50

Spānija

30

37

37

56

74

93

11

Francija

46

56

56

83

114

141

170

Horvātija

17

22

22

33

43

54

65

Itālija

33

42

42

63

83

104

125

Kipra

2

3

3

4

5

7

8

Latvija

8

10

10

15

20

25

30

Lietuva

10

13

13

20

26

33

39

Luksemburga

2

3

3

4

5

7

8

Ungārija

17

22

22

33

43

54

65

Malta

2

2

2

3

4

5

6

Nīderlande

13

17

17

25

33

42

50

Austrija

9

11

11

17

23

28

34

Polija

27

33

33

50

67

83

100

Portugāle

8

10

10

15

20

25

30

Rumānija

20

25

25

38

50

63

75

Slovēnija

9

12

12

18

23

29

35

Slovākija

9

12

12

18

23

29

35

Somija

8

10

10

15

20

25

30

Zviedrija

9

11

11

17

23

28

34

[Šveice]

4

5

5

8

11

13

16

[Islande]

1

1

1

1

1

2

2

[Lihtenšteina]*

0

0

0

0

0

0

0

0

[Norvēģija]

5

7

7

10

13

17

20

KOPĀ

400

500

500

750

1000

1250

1500

IV PIELIKUMS

Dalībvalstu ikgadējās spējas EBCG pastāvīgajā korpusā operatīvo darbinieku īstermiņa izvietošanai saskaņā ar 58. pantu

Valsts / Gads

2021

2022

2023

2024

2025

2026

2027

Beļģija

72

70

80

85

100

105

110

Bulgārija

96

93

107

113

133

140

147

Čehija

48

47

53

57

67

70

73

Dānija

70

68

77

82

97

102

106

Vācija

540

523

602

637

748

785

827

Igaunija

43

42

48

51

60

63

66

Grieķija

120

117

133

142

167

175

183

Spānija

266

259

296

315

370

389

407

Francija

408

396

454

481

566

593

624

Horvātija

156

152

173

184

217

228

238

Itālija

300

292

333

354

417

438

458

Kipra

19

19

21

23

27

28

29

Latvija

72

70

80

85

100

105

110

Lietuva

94

91

104

111

130

137

143

Luksemburga

19

19

21

23

27

28

29

Ungārija

156

152

173

184

217

228

238

Malta

14

14

16

17

20

21

22

Nīderlande

120

117

133

142

167

175

183

Austrija

82

79

91

96

113

119

125

Polija

240

233

267

283

333

350

367

Portugāle

72

0

80

85

100

105

110

Rumānija

180

175

200

213

250

263

275

Slovēnija

84

82

93

99

117

123

128

Slovākija

84

82

93

99

117

123

128

Somija

72

70

80

85

100

105

110

Zviedrija

82

79

91

96

113

119

125

[Šveice]

38

37

43

45

53

56

59

[Islande]

5

5

5

6

7

7

7

[Lihtenšteina]*

0

0

0

0

0

0

0

[Norvēģija]

48

47

53

57

67

70

73

KOPĀ

3600

3500

4000

4250

5000

5250

5500

V PIELIKUMS

Aģentūras štata darbiniekiem piemērojamie noteikumi par spēka lietošanu, tiem darbojoties Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa vienībās izvietošanas laikā, tostarp noteikumi par nodrošināšanu ar dienesta šaujamieročiem un nenāvējošo aprīkojumu, tā kontroli, izmantošanu un apmācību rīcībai ar to

1.  Vispārīgi principi attiecībā uz spēka un ieroču lietošanu

Šajā regulā “spēka lietošana” nozīmē Aģentūras štata operatīvo darbinieku fizisko līdzekļu izmantošanu nolūkā veikt savas funkcijas vai nodrošināt pašaizsardzību; tā ietver roku un ķermeņa izmantošanu, kā arī jebkādu instrumentu, ieroču vai aprīkojuma izmantošanu un šaujamieročus.

Ieročus, munīciju un aprīkojumu var nēsāt un lietot tikai operāciju laikā. To nēsāšana vai lietošana ārpus dienesta laika nav atļauta.

Saskaņā ar 83. panta 6. punktu Aģentūras štata operatīvie darbinieki lieto spēku un dienesta ieročus saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un uzņēmējas dalībvalsts robežsargu klātbūtnē.

Neskarot uzņēmējas dalībvalsts atļauju un tās tiesību aktu piemērojamību par spēka lietošanu operāciju laikā, Aģentūras štata operatīvie darbinieki, kas ir izvietoto vienību dalībnieki, lieto spēku un ieročus atbilstoši nepieciešamības, proporcionalitātes un piesardzības principiem (“pamatprincipi”), kuri izklāstīti turpmāk.

Operatīvajā plānā, par kuru izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts ir vienojušies, saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai darbības procedūrām operāciju laikā tiks noteikti šaujamieroču ieroču nēsāšanas un lietošanas nosacījumi.

Nepieciešamības princips

Spēka lietošana, vai nu izmantojot tiešu fizisku kontaktu vai arī ieročus vai aprīkojumu, ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, un to veic tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams Aģentūras pienākumu izpildes nodrošināšanai vai pašaizsardzībai. Spēku var lietot tikai kā galējo līdzekli pēc tam, kad ir pieliktas visas iespējamās pūles, lai situāciju atrisinātu ar nevardarbīgiem līdzekļiem, tostarp pārliecināšanas, sarunu vai mediācijas ceļā. Spēka vai piespiedu pasākumu lietošana nekādā gadījumā nedrīkst būt patvaļīga vai ļaunprātīga.

Proporcionalitātes princips

Ikreiz, kad spēka vai šaujamieroču likumīga lietošana ir nenovēršama, Aģentūras štata operatīvie darbinieki rīkojas proporcionāli pārkāpuma smagumam un sasniedzamajam leģitīmajam mērķim. Operatīvo darbību laikā proporcionalitātes principu ievēro gan izvēloties lietojamā spēka veidu (piemēram, nepieciešamība lietot ieročus), gan apmēru. Aģentūras štata operatīvie darbinieki nelieto vairāk spēka, nekā tas ir absolūti nepieciešams likumīgo tiesībaizsardzības mērķu sasniegšanai. Ja lieto šaujamieroci, Aģentūras štata operatīvie darbinieki nodrošina, ka šāds lietojums rada vismazākos iespējamos ievainojumus un, cik vien tas ir iespējams, samazina radīto kaitējumu. Ja šie pasākumi noved pie nepieņemama rezultāta, operatīvie darbinieki tos var atcelt. Šis princips paredz, ka Aģentūrai jānodrošina tās štata darbiniekiem aprīkojums un pašaizsardzības rīki, kas nepieciešami, lai spēku varētu lietot atbilstošajā apmērā.

Pienākums ievērot piesardzību

Aģentūras štata operatīvie darbinieki, veicot operatīvās darbības, pilnībā ievēro un tiecas saglabāt cilvēku dzīvību un cilvēku cieņu. Veic visus nepieciešamos pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu ievainojumu un kaitējuma risku operāciju laikā. Šis pienākums ietver Aģentūras štata operatīvo darbinieku vispārējo pienākumu sniegt skaidrus brīdinājumus par nodomu lietot spēku, ja vien šāda brīdinājuma sniegšana nepakļauj vienību dalībniekus nevajadzīgam riskam vai nerada nāves vai nopietna kaitējuma risku citiem, vai arī attiecīgajos apstākļos ir acīmredzami nepiemērota vai nelietderīga.

Īpaši ▌noteikumi par visbiežāk lietotajiem spēka instrumentiem ▌(Aģentūras štata operatīvo darbinieku ▌aprīkojuma elementi)

Saskaņā ar pamatprincipiem spēka lietošana ir pieļaujama tikai tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai sasniegtu tūlītēju tiesībaizsardzības mērķi, un tikai pēc tam, kad:

–  mēģinājumi risināt iespējamu vardarbīgu konfrontāciju ar pārliecināšanu, sarunām, mediāciju ir izsmelti un ir bijuši neveiksmīgi;

–  ir sniegts brīdinājums par nodomu lietot spēku.

Gadījumos, kad nepieciešams palielināt intervences līmeni (piemēram, izmantot ieroci vai cita veida ieroci), jāsniedz skaidrs brīdinājums par šādu eskalāciju, ja vien šāda brīdinājuma sniegšana nepakļauj vienības dalībniekus nevajadzīgam riskam vai nerada nāves vai nopietna kaitējuma risku citiem, vai arī attiecīgajos apstākļos ir acīmredzami nepiemērota vai nelietderīga.

Šaujamieroči

Aģentūras štata operatīvie darbinieki šaujamieročus pret personām neizmanto, izņemot šādus gadījumus, un tikai tad, ja mazāk galēji līdzekļi nav pietiekami nepieciešamo mērķu sasniegšanai:

–  Aģentūras štata operatīvie darbinieki šaujamieročus drīkst izmantot tikai kā galējo līdzekli ārkārtas situācijā, jo īpaši, ja pastāv risks, ka tuvumā esošas personas varētu būt apdraudētas,

–  lai aizstāvētu sevi vai citus pret tiešiem nāves vai nopietnu ievainojumu draudiem,

–  lai novērstu tiešus nāves vai nopietnu ievainojumu draudus,

–  lai atvairītu faktisku uzbrukumu vai novērstu gaidāmu bīstamu uzbrukums svarīgām iestādēm, dienestiem vai objektiem.

Pirms šaujamieroču lietošanas Aģentūras operatīvajiem darbiniekiem ir jāsniedz skaidrs brīdinājums par nolūku lietot šādus ieročus. Brīdināt var ar attiecīgu paziņojumu vai ar brīdinājuma šāvieniem.

Nenāvējoši ieroči

Steks

Apstiprinātus stekus var izmantot kā ▌aizsardzības līdzekļus vai, ja nepieciešams, kā ieročus, ievērojot turpmāk norādītos pamatprincipus:

–  ja mazāka apmēra spēka lietošana ir uzskatāma par acīmredzami nepiemērotu konkrētajam mērķim,

–  lai novērstu faktisku vai gaidāmu uzbrukumu īpašumam.

Pirms steka lietošanas Aģentūras operatīvajiem darbiniekiem ir jāsniedz skaidrs brīdinājums par nolūku lietot stekus. Izmantojot stekus, izvietotie operatīvie darbinieki vienmēr cenšas samazināt ievainojumu risku un izvairīties no saskares ar galvu.

Asarošanu izraisoši aģenti (piem., piparu gāze)

Apstiprinātus asarošanu izraisošus aģentus var izmantot kā aizsardzības līdzekļus vai, ja nepieciešams, kā ieročus, ievērojot turpmāk norādītos pamatprincipus:

–  ja mazāka apmēra spēka lietošana ir uzskatāma par acīmredzami nepiemērotu konkrētajam mērķim,

–  lai novērstu faktisku vai gaidāmu uzbrukumu.

Cits aprīkojums

Roku dzelži

–  Rokudzelžus uzliek tikai personām, kuras uzskata par tādām, kas apdraud sev vai citus, lai nodrošinātu minēto personu drošu aizturēšanu vai transportēšanu, kā arī lai nodrošinātu Aģentūras štata operatīvo darbinieku un citu vienības dalībnieku drošību. Tos var izmantot tikai uz īsāko iespējamo laiku un tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams.

3.  Praktiski noteikumi par spēka, dienesta ieroču, munīcijas un aprīkojuma lietošanu operāciju laikā

Vispārēji praktiski noteikumi par spēka, ieroču un cita aprīkojuma lietošanu operāciju laikā

Saskaņā ar 83. panta 6. punktu Aģentūras štata operatīvie darbinieki īsteno savas izpildpilnvaras, tostarp spēka lietošanu, uzņēmējas dalībvalsts komandvadībā un drīkst lietot spēku, tostarp ieročus, munīciju un aprīkojumu, tikai pēc tam, kad saņemta atļauja no uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un uzņēmējas dalībvalsts robežsargu klātbūtnē. Tomēr uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ar Aģentūras piekrišanu var atļaut minētajiem štata operatīvajiem darbiniekiem lietot spēku arī bez uzņēmējas dalībvalsts amatpersonas klātbūtnes.

Uzņēmēja dalībvalsts saskaņā ar 83. panta 6. punkta otro ievilkumu var aizliegt konkrētu dienesta ieroču, munīcijas un aprīkojuma nēsāšanu.

Neskarot uzņēmējas dalībvalsts atļauju un tās tiesību aktu piemērojamību par spēka lietošanu operāciju laikā, Aģentūras štata operatīvie darbinieki lieto spēku un ieročus:

(a)  atbilstoši 1. daļā minētajiem pamatprincipiem un 2. daļā minētajiem īpašajiem noteikumiem;

(b)  ievērojot pamattiesības, ko paredz starptautiskās un Savienības tiesības, jo īpaši Pamattiesību harta, Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ANO Pamatprincipi tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem par spēka un šaujamieroču lietošanu (1990) un ANO Rīcības kodekss tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām (1979);

(c)  atbilstoši Aģentūras rīcības kodeksam.

4.   Kontroles mehānisms

Saistībā ar spēka, ieroču, munīcijas un aprīkojuma lietošanu Aģentūra nodrošina turpmāk minētos drošības mehānismus un savā gada ziņojumā sniedz to izvērtējumu.

Apmācība

Saskaņā ar 62. panta 2. punktu sniegtā apmācība aptver teorētiskos un praktiskos spēka lietošanas un tā lietošanas novēršanas aspektus. Teorētiskā apmācība ietver psiholoģisko apmācību (tostarp izturētspējas apmācību un apmācību darbam liela spiediena situācijās), kā arī metodes spēka lietošanas novēršanai, piemēram, sarunas un mediāciju. Teorētiskajām apmācībām seko obligāta un atbilstoša teorētiskā un praktiskā apmācība par spēka, ieroču, munīcijas un aprīkojuma lietošanu un par piemērojamiem pamattiesību aizsardzības pasākumiem. Praktisko apmācību, kuras mērķis ir nodrošināt vienotu praktisku izpratni un pieeju, noslēdz ar simulāciju, kas atbilst izvietošanas laikā veicamajām darbībām, un tā ietver praktisku simulāciju, kura saistīta ar pamattiesību aizsardzības pasākumu aktivizāciju.

Aģentūra štata darbiniekiem nodrošina pastāvīgu apmācību par spēka lietošanu. Šī apmācība notiek kā 62. panta 2. punktā paredzētā apmācība. Lai štata darbiniekiem būtu atļauts nēsāt dienesta ieročus un lietot spēku, viņiem ir sekmīgi jāapgūst ikgadējā pastāvīgā apmācība. Ikgadējā pastāvīgā apmācība ietver iepriekš aprakstītos teorētiskos un praktiskos aspektus. Ikgadējā pastāvīgā apmācība kopā ilgst vismaz 24 stundas, no kurām teorētiskā apmācība ir vismaz 8 stundas un praktiskā apmācība — vismaz 16 stundas. Praktisko apmācību sadala vismaz 8 stundu fiziskajā apmācībā ar fiziskās aizturēšanas paņēmieniem un vismaz 8 stundu šaujamieroču izmantošanas apmācībā.

Narkotisko vielu, zāļu un alkohola lietošana

Aģentūras štata operatīvie darbinieki dienesta laikā ▌nedrīkst lietot alkoholu vai būt alkohola ietekmē.

Tie nedrīkst turēt īpašumā vai lietot narkotiskās vielas vai zāles, ja vien tās nav izrakstītas medicīnisku apsvērumu dēļ. Darbinieki, kam medicīniskiem nolūkiem nepieciešamas zāles, par to nekavējoties informē savu tiešo priekšnieku. Dalību operatīvajās darbībās var pārskatīt, ņemot vērā iespējamos vielas lietošanas efektus un blakusefektus.

Aģentūra izveido kontroles mehānismu, ar kuru nodrošina, ka tās štata operatīvie darbinieki savas funkcijas neveic narkotisko vielu, zāļu vai alkohola ietekmē. Šī mehānisma pamatā ir personāla regulāra medicīniskā pārbaude attiecībā uz narkotisko vielu, zāļu vai alkohola iespējamu lietošanu. Par visiem šajos testos iegūtajiem pozitīvajiem rezultātiem nekavējoties ziņo Aģentūras izpilddirektoram.

Ziņošana

Par visiem incidentiem, kas saistīti ar spēka lietošanu, pa komandķēdi nekavējoties ziņo par katru attiecīgo operāciju atbildīgajai koordinācijas struktūrai un Aģentūras pamattiesību amatpersonai un izpilddirektoram. Ziņojumā sniedz pilnīgu informāciju par apstākļiem, kādos šāda lietojuma nepieciešamība radusies.

Pienākums sadarboties un informēt

Aģentūras štata operatīvie darbinieki un visi citi operāciju dalībnieki sadarbojas visu tādu incidentu faktu vākšanā, par kuriem ziņots operatīvās darbības laikā.

Uzraudzības mehānisms

Aģentūra izveido 56. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto uzraudzības mehānismu.

Sūdzību mehānisms

Ikviena persona atbilstoši 108. pantā paredzētajam sūdzību mehānismam var ziņot par iespējamiem Aģentūras štata operatīvo darbinieku to spēka lietošanas noteikumu pārkāpumiem, kas piemērojami saskaņā ar šo pielikumu.

Sankcijas

Neskarot 86. pantu, ja Aģentūra konstatē, ka tās štata operatīvais darbinieks ir veicis darbības, ar kurām pārkāpj saskaņā ar šo regulu piemērojamos noteikumus, tostarp pamattiesības, kas aizsargātas ar Hartu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un starptautiskiem tiesību aktiem, izpilddirektors veic atbilstīgus pasākumus, kas var ietvert darbinieka tūlītēju atsaukšanu no operatīvās darbības, un visus disciplināros pasākumus saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, tostarp darbinieka izslēgšanu no Aģentūras.

Pamattiesību amatpersonas loma

Pamattiesību amatpersona pārbauda un sniedz komentārus par pamatapmācību un zināšanu atsvaidzināšanas apmācību saturu, īpašu uzmanību pievēršot to pamattiesību aspektiem un to piemērošanai situācijās, kurās ir nepieciešams lietot spēku, un nodrošina atbilstošu preventīvo paņēmienu iekļaušanu.

Pamattiesību amatpersona ziņo par pamattiesību ievērošanu tiesībaizsardzības praksē uzņēmējā dalībvalstī vai uzņēmējā trešā valstī. Šo ziņojumu iesniedz izpilddirektoram, un to ņem vērā, izstrādājot operatīvo plānu.

Pamattiesību amatpersona nodrošina, ka incidenti saistībā ar spēka, ieroču, munīcijas un aprīkojuma lietošanu tiek rūpīgi izmeklēti, un nekavējoties ziņo konsultatīvajam forumam un izpilddirektoram. Izmeklēšanas rezultātus nosūta konsultatīvajam forumam.

Pamattiesību amatpersona regulāri uzrauga visas darbības, kas saistītas ar spēka, ieroču, munīcijas un aprīkojuma lietošanu, un par visiem incidentiem ziņo pamattiesību amatpersonas ziņojumos, kā arī Aģentūras gada ziņojumā.

5.   Nodrošināšana ar dienesta ieročiem

Ieroču atļauja

Lai noteiktu precīzus dienesta ieročus, munīciju un citu aprīkojumu, ko izmantos Aģentūras štata operatīvie darbinieki, Aģentūra izveido pilnīgu to lietu sarakstu, kas jāiekļauj individuālā aprīkojuma komplektā.

Individuālā aprīkojuma komplektu izmanto visi Aģentūras štata operatīvie darbinieki, kas kādas no triju veidu vienību sastāvā izvietoti no Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgā korpusa. Aģentūra var arī papildināt individuālā aprīkojuma komplektu ar papildu ieroci, munīciju vai citu aprīkojumu, kas īpaši nepieciešams konkrētu uzdevumu veikšanai viena vai divu veidu vienībās.

Aģentūra nodrošina, ka tās štata operatīvajiem darbiniekiem nodrošinātais aprīkojums, tostarp šaujamieroči, atbilst visiem vajadzīgajiem tehniskajiem standartiem.

Ieročus, munīciju un aprīkojumu, ko atļauts izmantot, norāda operatīvajā plānā atbilstīgi uzņēmējas dalībvalsts prasībām par pieņemamiem un aizliegtiem ieročiem.

Norādījumi attiecībā uz dienesta laiku

Operāciju laikā var nēsāt ▌ieročus, munīciju un aprīkojumu, un tos drīkst izmantot tikai kā galējo līdzekli. To nēsāšana vai lietošana ārpus dienesta laika nav atļauta. Aģentūra izstrādā īpašus noteikumus un pasākumus, kas atvieglo Aģentūras štata operatīvo darbinieku ieroču, munīcijas un cita aprīkojuma glabāšanu drošās telpās ārpus dienesta laika, kā minēts 56. panta 3.a punktā.

Va PIELIKUMS

Dalībvalstu spējas, kas saskaņā ar 58.a pantu jāsniedz Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgajam korpusam, izmantojot ātrās reaģēšanas rezervi

Valsts / Gads

 

Beļģija

30

Bulgārija

40

Čehija

20

Dānija

29

Vācija

225

Igaunija

18

Grieķija

50

Spānija

111

Francija

170

Horvātija

65

Itālija

125

Kipra

8

Latvija

30

Lietuva

39

Luksemburga

8

Ungārija

65

Malta

6

Nīderlande

50

Austrija

34

Polija

100

Portugāle

30

Rumānija

75

Slovēnija

35

Slovākija

35

Somija

30

Zviedrija

34

[Šveice]

16

[Islande]

2

[Lihtenšteina]*

0

[Norvēģija]

20

KOPĀ

1500

(*) Lihtenšteina sniegs ieguldījumu samērīga finanšu atbalsta veidā.

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgais paziņojums par iespējamiem mehānismiem Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras pievilcības nodrošināšanai

Sagaidāms, ka nākamajos gados Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra saskarsies ar sarežģītiem apstākļiem, jo tai būs jāatrod risinājumi ārkārtas vajadzībām pieņemt un noturēt darbā kvalificētus darbiniekus no iespējami plašākas ģeogrāfiskās teritorijas. Ņemot vērā Aģentūras pilnvaras un lielo darbinieku skaitu, ir svarīgi izpētīt mehānismus, kas ļautu nodrošināt Aģentūras kā darba devēja pievilcību, pielāgojot Varšavā esošās Aģentūras darbinieku atalgojumu saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

Tādēļ Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju izvērtēt šāda piemērota mehānisma piemērošanas pamatu un kārtību, jo īpaši iesniedzot priekšlikumus par Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68(33) paredzēto Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pārskatīšanu. Jebkurš šāds mehānisms ir proporcionāls izvirzīto mērķu nozīmīgumam un nerada nevienlīdzīgu attieksmi pret Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbiniekiem, ja šādas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras saskaras ar līdzīgu situāciju.

(1)* TEKSTAM VĒL NAV VEIKTA JURIDISKI LINGVISTISKĀ PĀRBAUDE.
(2) OV C , , . lpp.
(3) OV C , , . lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja.
(5) Padomes 2004. gada 26. oktobra Regula (EK) 2007/2004, ar ko izveido Eiropas aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 349, 25.11.2004., 1. lpp.)
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 656/2014, ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.).
(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013, ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).
(8) Padomes 2002. gada 28. novembra Direktīva 2002/90/EK, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.).
(9) Padomes 2013. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 1053/2013, ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas 1998. gada 16. septembra lēmumu), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīva 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).
(11)Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(13) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(17) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(18) Padomes 1999. gada 17. maija Lēmums 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).
(19) OV L 188, 20.7.2007., 19. lpp.
(20) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.
(21) Padomes 2008. gada 28. janvāra Lēmums 2008/146/EK par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).
(22) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.
(23) Padomes 2011. gada 7. marta Lēmums 2011/350/ES par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).
(24) OV L 243, 16.9.2010., 4. lpp.
(25) Padomes 2000. gada 29. maija Lēmums 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).
(26) Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmums 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).
(27)Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. septembra Regula (ES) 2018/1240, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un groza Regulas (ES) Nr. 1077/2011, (ES) Nr. 515/2014, (ES) 2016/399, (ES) 2016/1624 un (ES) 2017/2226 (OV L 236, 19.9.2018., 1. lpp.).
(28)Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).
(29)Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).
(30)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 515/2014, ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).
(31)OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.; jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 22. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.).
(32) Komisijas 2013. gada 30. septembra Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).
(33)OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 29. oktobrisJuridisks paziņojums