Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0228(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0409/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0409/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 21
CRE 11/12/2018 - 21

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 19.2
CRE 12/12/2018 - 19.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
PV 17/04/2019 - 16.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0517
P8_TA(2019)0420

Pieņemtie teksti
PDF 473kWORD 134k
Trešdiena, 2019. gada 17. aprīlis - Strasbūra Pagaidu redakcija
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ***I
P8_TA-PROV(2019)0420A8-0409/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (COM(2018)0438 – C8-0255/2018 – 2018/0228(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0438),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 172. un 194. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0255/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2018. gada 10. oktobra atzinumu(2),

–  ņemot vērā tā priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas kopīgās apspriedes atbilstīgi Reglamenta 55. pantam,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0409/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 440, 6.12.2018., 191. lpp.
(2) OV C 461, 21.12.2018., 173. lpp.
(3) Ar šo nostāju aizstāj 2019. gada 12. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0517).


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 17. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014
P8_TC1-COD(2018)0228

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. un 194. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),,

tā kā:

(1)  Lai sasniegtu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, sekmētu darbvietu radīšanu un ievērotu ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības, Savienībai ir vajadzīga mūsdienīga, multimodāla un efektīva infrastruktūra transporta, digitālajā un enerģētikas nozarē, lai palīdzētu savienot un integrēt Savienību un visus tās reģionus, tostarp nošķirtos, tālākos, salu, perifēros, kalnu un mazapdzīvotus reģionus. Minētajiem savienojumiem būtu jāpalīdz uzlabot personu brīvu pārvietošanos un preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu apriti. Eiropas komunikāciju tīkliem būtu jāatvieglina pārrobežu savienojumi, jāsekmē lielāka ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un jāsniedz ieguldījums konkurētspējīgākā un ilgtspējīgākā sociālajā tirgus ekonomikā un klimata pārmaiņu apkarošanā.

(2)  Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (“Programma”) mērķis ir paātrināt ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistīt publiskā un privātā sektora finansējumu, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu. Programmai būtu jārada iespēja pilnībā izmantot sinerģiju starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari, tādējādi stiprinot Savienības darbības efektivitāti un ļaujot optimizēt īstenošanas izmaksas.

(3)  Programmai būtu arī jādod ieguldījums ES rīcībā pret klimata pārmaiņām, jāatbalsta ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgi projekti un — attiecīgā gadījumā — darbības, kas saistītas ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Īpaši būtu jānostiprina Programmas ieguldījums Parīzes nolīguma mērķu un uzdevumu, kā arī klimata un enerģētikas jomā ierosināto 2030. gada mērķu sasniegšanā un ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķa jomā.

(3a)  Programmai būtu jānodrošina augsts pārredzamības līmenis un sabiedriskā apspriešana saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

(4)  Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņu problemātiku, saskaņā ar ES apņemšanos īstenot Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus šai regulai būtu jāpalīdz integrēt rīcību klimata politikas jomā un sasniegt to, ka 25 % no visa ES budžeta tiek tērēti klimata mērķiem(4). Sagaidāms, ka saskaņā ar šo Programmu veiktajiem pasākumiem būtu jāveido 60 % no Programmas kopējā finansējuma klimata mērķiem, pamatojoties citas starpā uz šādiem Rio politikas rādītājiem: (i) 100 % izdevumiem, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūru, uzlādes infrastruktūru, alternatīvajām un ilgtspējīgām degvielām, mazākpiesārņojoša pilsētu transporta, elektropārvadi, elektroenerģijas uzglabāšanu, viedo energotīklu, CO2 transportēšanu un atjaunojamo energoresursu enerģiju; (ii) 40 % iekšzemes ūdensceļiem un multimodālajiem pārvadājumiem, un gāzes infrastruktūrai, ja tā palielina atjaunojamā ūdeņraža un biometāna izmantošanu. Sagatavojot un īstenojot Programmu, tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas attiecīgajos novērtējumu un pārskatīšanas procesos. Lai novērstu to, ka infrastruktūra nav pasargāta no potenciālas ilgtermiņa klimata pārmaiņu ietekmes, un nodrošinātu, ka ar projektu saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju izmaksas ir iekļautas projekta ekonomiskā aspekta izvērtēšanā, ar Programmu atbalstītajiem lielajiem projektiem attiecīgā gadījumā būtu jāpanāk klimatgatavība, ievērojot norādījumus, kas Komisijai būtu jāizstrādā saskaņoti ar norādījumiem, kuri izstrādāti citām Savienības programmām.

(5)  Lai izpildītu ziņošanas pienākumus, kas noteikti 11. panta c) punktā Direktīvā 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK, attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu nolūkā atbalstīt pasākumus, ko veic, lai īstenotu šīs direktīvas mērķus, būtu jāizseko izdevumiem, kuri ir saistīti ar emisiju vai gaisu piesārņojošo vielu samazināšanu saskaņā ar minēto direktīvu.

(6)  Svarīgs Programmas uzdevums ir palielināt sinerģiju un papildināmību starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari. Šajā nolūkā Programmā būtu jāparedz tādu darba programmu pieņemšana, ar kurām varētu pievērsties īpašām intervences jomām, piemēram, attiecībā uz savienotu un automatizētu mobilitāti vai ilgtspējīgām alternatīvajām degvielām. Digitālās komunikācijas iespēju nodrošināšana varētu būt neatņemama daļa enerģētikas un transporta jomas kopīgu interešu projektā. Turklāt katrā nozarē Programmai būtu jāparedz iespēja atzīt par atbilstīgiem dažus sinerģētiskus elementus, kas saistīti ar citu nozari, ja šāda pieeja uzlabo ieguldījumu sociālekonomisko ieguvumu. Būtu jāstimulē sinerģijas starp nozarēm, nosakot dotācijas piešķiršanas kritērijus darbību atlasei, kā arī attiecībā uz augstāku līdzfinansējumu.

(7)  Pamatnostādnēs par Eiropas Transporta tīklu TEN-T, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013(5) (“TEN-T pamatnostādnes”), ir noteikta TEN-T infrastruktūra, paredzētas prasības, kurām tai jāatbilst, un paredzēti pasākumi pamatnostādņu īstenošanai. Minētajās pamatnostādnēs īpaši paredzēts, ka pamattīkls tiks pabeigts līdz 2030. gadam, izveidojot jaunu infrastruktūru, kā arī būtiski modernizējot un atjaunojot esošo infrastruktūru nolūkā nodrošināt tīklu nepārtrauktību.

(7a)  Lai nodrošinātu savienotību visā Savienībā, Programmas finansētajām darbībām, kas veicina kopīgu interešu projektu izstrādi transporta nozarē, vajadzētu būt balstītām uz visu transporta veidu papildināmību, lai nodrošinātu efektīvus, savstarpēji savienotus un multimodālus tīklus. Tam būtu jāaptver arī ceļi tajās dalībvalstīs, kuras joprojām saskaras ar svarīgām ieguldījumu vajadzībām galveno ceļu tīkla izveides pabeigšanai.

(8)  Lai sasniegtu TEN-T pamatnostādnēs noteiktos mērķus, ir prioritāri jāatbalsta pašreizējie TEN-T projekti, kā arī pārrobežu savienojumi un trūkstošo savienojumu izveide un attiecīgos gadījumos jānodrošina, ka atbalstītās darbības atbilst koridoru darba plāniem, kas izveidoti atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam, un vispārējai tīkla attīstībai veiktspējas un sadarbspējas ziņā.

(8a)  Jo īpaši Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izvēršanai pamattīklā, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013, ir vajadzīgs pastiprināts Eiropas līmeņa atbalsts un privāto investoru dalības stimulēšana.

(8b)  Svarīgs priekšnoteikums sekmīgai TEN-T pamattīkla pabeigšanai un efektīvas sadarbspējas nodrošināšanai ir arī lidostu savienojums ar TEN-T tīklu. Tādēļ prioritāte jāpiešķir lidostu savienojumam ar TEN-T pamattīklu, kur to nav.

(8c)  Lai īstenotu pārrobežu darbības, ir vajadzīga augsta līmeņa integrācija plānošanā un īstenošanā. Neuzsverot nevienu no turpmāk uzskaitītajiem piemēriem, minēto integrāciju varētu demonstrēt, izveidojot atsevišķu projekta uzņēmumu, kopīgu pārvaldības struktūru, kopuzņēmumu, divpusēju tiesisko regulējumu, pieņemot īstenošanas aktu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam vai izveidojot jebkādu cita veida sadarbību. Būtu jāatbalsta integrētas pārvaldes struktūras, ieskaitot kopuzņēmumus, tostarp izmantojot augstāka līmeņa līdzfinansējumu.

(8d)  Pašlaik izstrādājamo TEN-T īstenošanas pasākumu racionalizēšanā būtu jāatbalsta efektīvāka kopīgu interešu projektu īstenošana transporta jomā.

(9)  Lai atspoguļotu pieaugošās transporta plūsmas un tīkla attīstību, būtu jāveic pamattīkla koridoru un iepriekš definēto posmu pielāgošana. Minētajiem pielāgojumiem pamattīkla koridoros nevajadzētu ietekmēt pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam, būtu jāuzlabo koridoru pārklājums dalībvalstu teritorijā un vajadzētu būt proporcionāliem, lai saglabātu koridoru attīstības un koordinēšanas konsekvenci un iedarbīgumu. Tāpēc pamattīkla koridoru garums būtu jāpalielina par vairāk nekā 15 %. Pamattīkla koridoru pielāgošanā pienācīgā kārtā būtu jāņem vērā pamattīkla ieviešanas pārskatīšanas rezultāti, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 54. pantā. Pārskatīšanā būtu jāņem vērā tādi reģionāli pārrobežu dzelzceļa savienojumi TEN-T tīklā, kuri tikuši pamesti vai demontēti, kā arī izmaiņas visaptverošajā tīklā un Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ietekme.

(10)  Ir jāveicina publiskie un privātie ieguldījumi, kas atbalsta gudru, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, multimodālu, iekļaujošu, pieejamu, drošu un aizsargātu mobilitāti visā Savienībā visiem transporta veidiem. Komisija 2017. gadā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropa kustībā”(6) — plašu iniciatīvu kopumu, kas uzlabos satiksmes drošību, veicinās ceļu maksas sistēmu popularitāti, mazinās CO2 emisijas, gaisa piesārņojumu un satiksmes pārslodzi, popularizēs savienotu un autonomu mobilitāti un nodrošinās darbiniekiem pienācīgus darba apstākļus un atpūtas laiku. Šīm iniciatīvām būtu jāpiešķir Savienības finansiālais atbalsts, ja nepieciešams, ar Programmas starpniecību.

(11)  TEN-T pamatnostādnēs attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un inovāciju ir prasīts, lai TEN-T veicinātu visu transporta veidu dekarbonizāciju, stimulējot energoefektivitāti un alternatīvo degvielu izmantošanu, vienlaikus ievērojot tehnoloģiju neitralitātes principu. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES(7) ir izveidota vienota pasākumu sistēma alternatīvo degvielu infrastruktūras visiem transporta veidiem ieviešanai Savienībā, lai pēc iespējas samazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem un mazinātu transporta ietekmi uz vidi un klimatu, un direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstīm līdz 2025. gada 31. decembrim jānodrošina publiski pieejami uzlādes un uzpildes punkti. Kā izklāstīts Komisijas 2017. gada novembra priekšlikumos(8), ja tirgus apstākļi nerada pietiekamu stimulu, ir vajadzīgs visaptverošs pasākumu kopums, lai veicinātu mazemisiju mobilitāti, tostarp finansiāls atbalsts.

(12)  Komisija sava paziņojuma “Mobilitāte Eiropai — droša, savienota un tīra”(9) kontekstā uzsvēra, ka automatizēti transportlīdzekļi un progresīvas savienotības sistēmas transportlīdzekļus padarīs drošākus, ar tiem būs vieglāk dalīties un tie būs vieglāk pieejami iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuriem mobilitātes pakalpojumi šobrīd nav pieejami, piemēram, veci cilvēki un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šajā sakarā Komisija ierosināja arī “ES stratēģisku rīcības plānu par ceļu satiksmes drošību” un pārskatīt Direktīvu 2008/096 par ceļu infrastruktūras drošības pārvaldību.

(13)  Lai uzlabotu transporta projektu pabeigšanu mazāk attīstītās tīkla daļās, Kohēzijas fonda piešķīrums būtu jāpārvieto uz Programmu, lai finansētu transporta projektus dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda. Sākotnējā posmā ▌finansējuma saņemšanai atbilstīgo projektu atlasē būtu jāņem vērā Kohēzijas fonda piešķīrumi dalībvalstīm. Sākotnējā posma beigās Programmai pārvietotie līdzekļi, kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, konkursa kārtībā būtu jāpiešķir projektiem, ko īsteno dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, piešķirot prioritāti pārrobežu savienojumiem un trūkstošo savienojumu izveidei. Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, kas ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, to pūlēs sagatavot piemērotu projektu īstenošanas mehānismu, jo īpaši stiprinot attiecīgo valsts pārvaldes iestāžu institucionālo spēju.

(14)  Ievērojot 2017. gada novembra Kopīgo paziņojumu(10), Militārās mobilitātes rīcības plānā, ko 2018. gada 28. martā pieņēma Komisija un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos(11), bija uzsvērts, ka transporta infrastruktūras politika rada izdevību palielināt sinerģijas starp aizsardzības vajadzībām un TEN-T ar kopējo mērķi uzlabot militāro mobilitāti visā Savienībā, ņemot vērā ģeogrāfisko līdzsvaru un apsverot iespējamos civilās aizsardzības ieguvumus. Saskaņā ar rīcības plānu 2018. gadā Padome apsvēra un validēja militārās prasības saistībā ar transporta infrastruktūru(12) un 2019. gadā Komisijas dienesti norādīja tās Eiropas Transporta tīkla daļas, kas ir piemērotas divējādam lietojumam, tostarp esošai infrastruktūrai nepieciešamos uzlabojumus. Savienības finansējums divējāda lietojuma projektu īstenošanai būtu jāizmanto ar Programmas starpniecību, pamatojoties uz darba programmām, kurās norādītas piemērojamās prasības saistībā ar rīcības plānu un jebkuru turpmāku indikatīvu prioritāro projektu sarakstu, ko dalībvalstis var noteikt saskaņā ar Militārās mobilitātes rīcības plānu.

(15)  TEN-T pamatnostādnes atzīst, ka visaptverošais tīkls nodrošina visu Savienības reģionu, tostarp nomaļu reģionu, salu un tālāko reģionu, pieejamību un savienotību. Turklāt paziņojumā “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”(13) Komisija uzsvēra tālāko reģionu īpašās transporta, enerģētikas un digitālās vajadzības un vajadzību nodrošināt atbilstošu Savienības atbalstu minēto vajadzību apmierināšanai, tostarp ar Programmas starpniecību piemērojot līdzfinansējuma likmes līdz 70 %.

(16)  Ņemot vērā būtiskās ieguldījumu vajadzības, lai virzītos uz TEN-T pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam (tiek lēstas 350 miljardu EUR apmērā laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam) un TEN-T visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam, kā arī dekarbonizācijas, digitalizācijas un pilsētattīstības ieguldījumu vajadzības (tiek lēstas 700 miljardu EUR apmērā laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam), ir saprātīgi izmantot dažādās ES finansēšanas programmas un instrumentus pēc iespējas efektīvāk un tādējādi palielināt Savienības atbalstīto ieguldījumu pievienoto vērtību. Tas tiktu panākts ar racionalizētu ieguldījumu procesu, nodrošinot redzamību transporta jomas plānošanā un saskaņotību attiecīgajās Savienības programmās, proti, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā, Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā un InvestEU. Īpašu vajadzību gadījumā būtu jāņem vērā veicinošie nosacījumi, kas uzskaitīti IV pielikumā Regulā (ES) XXX [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu].

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 347/2013(14) ir noteiktas Eiropas energoinfrastruktūras prioritātes, kas jāīsteno, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata politikas mērķus, un paredzēti noteikumi, lai identificētu kopīgu interešu projektus, kas vajadzīgi, lai īstenotu noteiktās prioritātes, un izklāstīti pasākumi atļauju piešķiršanas, sabiedrības iesaistīšanas un regulējuma jomā, lai paātrinātu un/vai atvieglotu minēto projektu īstenošanu, tostarp noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem šādi projekti ir tiesīgi saņemt Savienības finansiālu atbalstu. Kopīgu interešu projektu identificēšana saskaņā ar minēto regulu turpinās ievērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, novērtējot projektus salīdzinājumā ar enerģijas pieprasījuma scenārijiem, kas pilnībā atbilst ES enerģētikas un klimata mērķiem.

(18)  Direktīvā [pārstrādātā Atjaunojamo energoresursu direktīva] ir uzsvērta vajadzība izveidot veicinošu satvaru, kas ietver Savienības fondu labāku izmantošanu, ar skaidru atsauci uz veicinošām darbībām, lai atbalstītu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā.

(19)  Lai gan tīkla infrastruktūras pabeigšana joprojām ir prioritāte, kas vajadzīga, lai varētu attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģiju, pārrobežu sadarbības integrēšana atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un viedas un efektīvas energosistēmas izveide, ietverot uzglabāšanas un pieprasījumreakcijas risinājumus, kuri palīdzētu sabalansēt tīklu, atspoguļo pieeju, kas pieņemta ar iniciatīvu “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā”, ar kopēju atbildību sasniegt vērienīgu mērķrādītāju atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā 2030. gadā un mainīto politikas kontekstu, nodrošinot godīgu un atbilstošu sociālo pāreju, ar vērienīgiem ilgtermiņa dekarbonizācijas mērķiem.

(20)  Ņemot vērā Savienības dekarbonizācijas programmu, būtiskas ir inovatīvas infrastruktūras tehnoloģijas, kas veicina pāreju uz mazemisiju enerģētikas un mobilitātes sistēmām un uzlabo energoapgādes drošību, cenšoties panākt lielāku Savienības enerģētisko neatkarību. Konkrētāk, Komisija 2017. gada 23. novembra paziņojumā “Eiropas energotīklu nostiprināšana”(15) uzsvēra, ka elektroenerģija, kuras ražošanā pusi no visa apjoma līdz 2030. gadam veidos atjaunojamo energoresursu enerģija, tiks izmantota par arvien lielāku virzītājspēku to nozaru dekarbonizācijai, kurās līdz šim dominēja fosilais kurināmais, piemēram, transporta, rūpniecības, kā arī siltumapgādes un aukstumapgādes nozarē, tāpēc attiecīgi Eiropas energoinfrastruktūras politikā arvien lielāks uzsvars jāliek uz elektroenerģijas starpsavienojumiem, elektroenerģijas akumulāciju, viedo energotīklu projektiem un ieguldījumiem gāzes infrastruktūrā. Lai atbalstītu Savienības dekarbonizācijas mērķus, iekšējā tirgus integrāciju un energoapgādes drošību, pienācīga vērība un prioritāte būtu jāpiešķir tehnoloģijām un projektiem, kas veicina pāreju uz mazemisiju ekonomiku. Komisija izvirzīs mērķi palielināt to viedo energotīklu projektu, elektroenerģijas akumulācijas projektu, kā arī oglekļa dioksīda transportēšanas pārrobežu projektu skaitu, kuri atbalstāmi Programmas ietvaros.

(20a)  Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā veicina rentablu atjaunojamo energoresursu izvēršanu Savienībā, to, ka tiks sasniegts saistošais Savienības mērķis sasniegt vismaz 32 % atjaunojamo energoresursu 2030. gadā, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001(16) 3. pantā, un palīdz ieviest inovatīvas atjaunojamās enerģijas tehnoloģijas. Ilustratīvi atbilstīgo tehnoloģiju piemēri ietver atjaunojamo energoresursu ieguvi no piekrastes un atkrastes vēja enerģijas, saules enerģijas, ilgtspējīgas biomasas, okeāna enerģijas, ģeotermālās enerģijas vai to kombinācijas; to tīkla pieslēgumus un papildu elementus, piemēram, uzglabāšanas vai pārveides iekārtas. Atbilstīgās darbības attiecas ne tikai uz elektroenerģijas nozari, bet var attiekties uz citiem enerģijas nesējiem un iespējamu nozaru savienojumu, piemēram, ar siltumapgādi un aukstumapgādi, enerģijas pārvēršanu gāzē, uzglabāšanu un transportēšanu. Šis uzskaitījums nav visaptverošs, lai saglabātu elastību saistībā ar tehnoloģiju modernizāciju un attīstību. Šādi projekti ne obligāti ietver fizisku saikni starp dalībvalstīm, kuras sadarbojas. Minētie projekti var atrasties tikai vienas dalībvalsts teritorijā no visām iesaistītajām dalībvalstīm ar noteikumu, ka tiek piemēroti pielikuma IV daļas vispārējie kritēriji.

(20b)  Lai atbalstītu pārrobežu sadarbību atjaunojamās enerģijas jomā un projektu ieviešanu tirgū, Eiropas Komisijai būtu jāveicina pārrobežu projektu izstrāde atjaunojamās enerģijas jomā. Enerģētikas nozarē, ja atjaunojamo energoresursu pārrobežu projekti nav pietiekami ieviesti tirgū, atjaunojamo energoresursu pārrobežu projektiem paredzētais neizmantotais budžets būtu jāizmanto, lai sasniegtu 3.2b pantā noteiktos Eiropas enerģētikas tīklu mērķus attiecībā uz darbībām, kas paredzētas 9. panta 3. punktā, pirms tiek apsvērta iespēja izmantot Savienības atjaunojamo energoresursu finansēšanas mehānismu saskaņā ar 7. panta 6. punktu.

(20c)  Ir vajadzīgs atbalsts viedo tīklu projektiem, kuri integrē elektroenerģijas ražošanu, sadali vai patēriņu, izmantojot reāllaika sistēmu pārvaldību un ietekmējot pārrobežu elektroenerģijas plūsmas. Enerģētikas projektiem arī turpmāk būtu jāatspoguļo viedo tīklu būtiskā nozīme enerģētikas pārkārtošanā, un Programmas atbalstam vajadzētu palīdzēt pārvarēt finansējuma trūkumu, kurš pašlaik kavē ieguldījumus viedo energotīklu tehnoloģijas plašā izmantošanā.

(20d)  ES atbalstā īpaša uzmanība būtu jāpievērš enerģētikas pārrobežu starpsavienojumiem, tostarp tiem, kas nepieciešami, lai sasniegtu 10 % elektroenerģijas starpsavienojumu mērķi 2020. gadā un 15 % 2030. gadā, kā noteikts Regulā (ES) 2018/1999(17). Elektroenerģijas starpsavienotāju izvēršana ir izšķiroša tirgu integrācijai, iekļaujot sistēmā vairāk atjaunojamu energoresursu un gūstot labumu no to citādā pieprasījuma un atjaunojamo energoresursu piedāvājuma portfeļa, atkrastes vēja tīkliem un viedtīkliem, integrējot visas valstis likvīdos un konkurētspējīgos enerģētikas tirgos.

(21)  Digitālā vienotā tirgus izveide ir atkarīga no pamatā esošās digitālās savienotības infrastruktūras. Eiropas rūpniecības digitalizācija un, piemēram, transporta, enerģētikas, veselības aprūpes un valsts pārvaldes nozares digitalizācija ir atkarīga no piekļuves uzticamiem, cenas ziņā pieejamiem, augstas un ļoti augstas veiktspējas tīkliem. Digitālā savienotība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem faktoriem ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību novēršanai, atbalstot vietējās ekonomikas modernizāciju un nodrošinot pamatu saimniecisko darbību dažādošanai. Programmas intervences apmērs digitālās savienotības infrastruktūras jomā būtu jāpielāgo, lai atspoguļotu tās pieaugošo nozīmīgumu ekonomikai un sabiedrībai kopumā. Tāpēc ir jānosaka kopīgu interešu digitālās savienotības projekti, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības digitālā vienotā tirgus mērķus, un jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014(18).

(22)  Paziņojumā “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”(19) (Gigabitu sabiedrības stratēģija) ir izklāstīti stratēģiskie mērķi 2025. gadam, ņemot vērā digitālās savienotības infrastruktūrā veikto ieguldījumu optimizēšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972(20) mērķis cita starpā ir radīt normatīvo vidi, kas stimulē privātos ieguldījumus digitālās savienotības tīklos. Tomēr ir skaidrs, ka izvērstie tīkli joprojām nebūs komerciāli dzīvotspējīgi daudzās jomās visā Savienībā dažādu faktoru dēļ, piemēram, nošķirtības un teritoriālās/ģeogrāfiskas specifikas, maza iedzīvotāju blīvuma un dažādu sociālekonomisko faktoru dēļ, un tādēļ tiem steidzami jāpievērš lielāka uzmanība. Tāpēc Programma būtu jāpielāgo, lai veicinātu to stratēģisko mērķu sasniegšanu, kas noteikti Gigabitu sabiedrības stratēģijā, cenšoties arī veicināt līdzsvaru starp attīstību laukos un pilsētās un papildinot sniegto atbalstu ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai citās programmās, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fondā (ERAF), Kohēzijas fondā un InvestEU fondā.

(23)  Lai gan visi digitālās savienotības tīkli, kas savienoti ar internetu, ir Eiropas mēroga tīkli, galvenokārt tāpēc, ka tie nodrošina lietotņu un pakalpojumu darbību, piešķirot atbalstu ar Programmas starpniecību, prioritāte būtu jāpiešķir darbībām, kurām ir vislielākā paredzamā ietekme uz digitālo vienoto tirgu, inter alia tās pielāgojot Paziņojumā par Gigabitu sabiedrības stratēģiju noteiktajiem mērķiem, kā arī uz ekonomikas un sabiedrības digitalizēšanos, ņemot vērā novērotās tirgus nepilnības un īstenošanas šķēršļus.

(24)  Skolas, universitātes, bibliotēkas, vietējās, reģionālās vai valsts pārvaldes iestādes, galvenie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, slimnīcas un medicīnas centri, transporta mezgli un uzņēmumi, kas plaši izmanto digitālās tehnoloģijas, ir struktūras un vietas, kas var izraisīt būtiskas sociālekonomiskās norises teritorijā, kur tās atrodas, tostarp lauku apvidos un mazapdzīvotās vietās. Šādiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem jābūt gigabitu savienotības avangardā, lai Eiropas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām nodrošinātu piekļuvi vislabākajiem pakalpojumiem un lietotnēm. Programmai būtu jāatbalsta piekļuve ļoti augstas veiktspējas tīkliem, tostarp 5G un citām mūsdienīgām savienotības sistēmām, kas spēj nodrošināt gigabitu savienotību minētajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, lai maksimāli palielinātu to pozitīvo ietekmi plašākā ekonomikā un sabiedrībā šajās jomās, cita starpā palielinot savienotības un pakalpojumu pieprasījumu.

(24a)  Nesavienotas teritorijas visos Savienības apgabalos ir šaurās vietas un neizmantots potenciāls digitālajam vienotajam tirgum. Lielākajā daļā lauku un attālo apgabalu augstas kvalitātes interneta savienotībai var būt svarīga nozīme digitālās plaisas, izolētības un iedzīvotāju aizplūšanas novēršanā, samazinot gan preču piegādes, gan pakalpojumu sniegšanas izmaksas un daļēji kompensējot nošķirtību. Augstas kvalitātes interneta savienojums ir nepieciešams jaunām ekonomiskām iespējām, piemēram, precīzām lauksaimniecības metodēm vai bioekonomikas attīstīšanai lauku apgabalos. Programmai būtu jāsekmē ļoti augstas veiktspējas fiksēta vai bezvadu interneta pieslēguma nodrošināšana visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās, īpaši koncentrējoties uz tā izvēršanu jomās, kur vērojamas noteikta līmeņa tirgus nepilnības, ko var novērst, izmantojot zemas intensitātes dotācijas. Lai maksimalizētu Programmas atbalstīto darbību sinerģijas, būtu pienācīgi jāņem vērā sociālekonomisko virzītājspēku koncentrācijas līmenis attiecīgajā teritorijā un pārklājuma nodrošināšanai vajadzīgā finansējuma līmenis. Turklāt Programmai būtu jāizvirza mērķis nodrošināt mājsaimniecību un teritoriju pilnīgu pārklājumu, jo ir ekonomiski neizdevīgi teritorijā, kurā jau ir pārklājums, trūkumus novērst vēlākā laikā.

(25)  Turklāt, ņemot vērā WiFi4EU iniciatīvas panākumus, Programmai būtu jāturpina atbalstīt bezmaksas, drošas, augstas kvalitātes, vietējas bezvadu savienotības nodrošināšanu vietējās sabiedriskās dzīves centros, tostarp struktūrās, kam ir sabiedriska misija, piemēram, publiskās iestādēs un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas struktūrās, kā arī plašai sabiedrībai pieejamās vietās ārpus telpām, lai popularizētu ES digitālo vīziju vietējās kopienās.

(25a)  Digitālā infrastruktūra ir svarīgs pamats inovācijai. Lai Programma maksimalizētu ietekmi, tai būtu jākoncentrējas uz infrastruktūras finansēšanu. Tāpēc individuāli digitālie pakalpojumi un lietojumi, piemēram, tādi, kas izmanto dažādas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas vai mākslīgo intelektu, būtu jāizslēdz no Programmas darbības jomas un tā vietā tiem būtu jāpievēršas citos instrumentos, piemēram, programmā “Digitālā Eiropa”. Svarīgi ir arī maksimāli palielināt sinerģijas starp dažādām programmām.

(26)  Lai gaidāmie nākamās paaudzes digitālie pakalpojumi, piemēram, lietu interneta pakalpojumi un lietotnes, kas radīs būtiskus ieguvumus dažādām nozarēm un sabiedrībai kopumā, būtu dzīvotspējīgi, ir vajadzīgs nepārtraukts pārrobežu pārklājums ar 5G sistēmām, jo īpaši lai lietotājiem un priekšmetiem būtu iespēja saglabāt savienojumu ar internetu, atrodoties kustībā. Tomēr joprojām nav skaidrības par izmaksu dalīšanas scenārijiem saistībā ar 5G izvēršanu minētajās nozarēs, un komerciālai izmantošanai dažās pamatjomās ir ļoti augsti iespējamie riski. Paredzams, ka autoceļu koridori un dzelzceļa savienojumi būs galvenie jauno pirmā posma lietotņu objekti savienotas mobilitātes jomā, tāpēc tie ir būtiski pārrobežu projekti, kas finansējami ar Programmu.

(28)  Lai nodrošinātu vajadzīgo redundanci šādai svarīgai infrastruktūrai, palielinātu Savienības digitālo tīklu spēju un noturību un sekmētu teritoriālo kohēziju, ir jāizvērš elektronisko sakaru pamattīkli, tostarp zemūdens kabeļi, kas savieno Eiropas teritorijas ar trešām valstīm citos kontinentos, vai savieno Eiropas salas, tālākos reģionus vai aizjūras zemes un teritorijas, tostarp pa Savienības teritoriālajiem ūdeņiem un dalībvalstu ekskluzīvo ekonomikas zonu. Tomēr bez valsts atbalsta šādi projekti bieži ir komerciāli dzīvotnespējīgi. Turklāt vajadzētu būt pieejamam atbalstam, lai Eiropas augstas veiktspējas datošanas resursus papildinātu ar pienācīgiem savienojumiem, kur datplūsmas ātrums jau būtu mērāms terabitos.

(29)  Ar darbībām, kas veicina kopīgu interešu projektus digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ievieš tehnoloģiju, kas ir vispieejamākā un vispiemērotākā konkrētajam projektam, kurš piedāvā labāko līdzsvaru starp progresīvākajām tehnoloģijām datu plūsmas kapacitātes, pārraides drošības, tīkla noturības un izmaksu efektivitātes ziņā, un tās būtu jānosaka par prioritāti darba programmās, ņemot vērā šajā regulā noteiktos kritērijus. Ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanā var ietvert pasīvo infrastruktūru, ņemot vērā to, ka maksimāli jāpalielina sociālekonomiskie, kā arī vides ieguvumi. Visbeidzot, nosakot prioritātes darbībām, ņem vērā iespējamo pozitīvo netiešo ietekmi savienotības ziņā, piemēram, kad izvērsts projekts var uzlabot nākotnē veicamo izvēršanu rentabilitāti, veicinot teritoriju un iedzīvotāju pārklājumu apgabalos, kas līdz šim nav bijuši aptverti.

(30)  Savienība ir izstrādājusi pati savu satelītu pozicionēšanas, navigācijas un laikiestates (PNT) tehnoloģiju (EGNOS/Galileo) un savu Zemes novērošanas sistēmu (Copernicus). Gan EGNOS/Galileo, gan Copernicus piedāvā progresīvus pakalpojumus, kas sniedz svarīgus ekonomiskus ieguvumus sabiedrībai un privātiem lietotājiem. Tāpēc ikvienai transporta, enerģētikas vai digitālai infrastruktūras daļai, kura finansēta ar Programmu un kurā izmantoti PNT vai Zemes novērošanas pakalpojumi, vajadzētu būt tehniski saderīgai ar EGNOS/Galileo un Copernicus.

(31)  Saskaņā ar pašreizējo programmu 2017. gadā izsludinātā pirmā finansējuma apvienošanas aicinājuma pozitīvie rezultāti apstiprināja, ka ES dotāciju kombinēšana ar finansējumu no Eiropas Investīciju bankas vai valsts attīstību veicinošām bankām, vai citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un investoriem, tostarp publiskām un privātām partnerībām, ir svarīga un ka tā dod pievienoto vērtību. Finansējuma apvienošanai būtu jāpalīdz piesaistīt privātos ieguldījumus un nodrošināt publiskā sektora ieguldījuma sviras efektu saskaņā ar InvestEU programmas mērķiem. Tāpēc Programmai būtu jāturpina atbalstīt rīcību, kas veicina tādu priekšlikumu iesniegšanu, kuros ir iespējams kombinēt ES dotācijas un citus finansējuma avotus. Transporta nozarē kombinēšanas darbībām nevajadzētu pārsniegt 10 % no 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļā atvēlētā finansējuma.

(31a)  Transporta nozarē finansējuma apvienošanas darbības var izmantot darbībām, kas saistītas ar gudru, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, pieejamu, drošu un aizsargātu mobilitāti, kā minēts 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

(32)  Programmas politikas mērķu sasniegšana notiks arī ar fonda InvestEU finanšu instrumentu un budžeta garantiju starpniecību. Programmas darbības būtu jāizmanto, lai palielinātu ieguldījumus, samērīgā veidā novēršot tirgus nepilnības vai nepietiekamu ieguldījumu problēmu, jo īpaši gadījumos, kad darbības nav komerciāli dzīvotspējīgas, nedublējot vai neizstumjot privāto finansējumu, un tām ir jābūt skaidrai Eiropas pievienotajai vērtībai.

(33)  Lai atbalstītu integrētu inovāciju cikla attīstību, ir jānodrošina savstarpēja papildināmība starp inovatīvajiem risinājumiem, kas izstrādāti Savienības pētniecības un inovāciju programmās, un inovatīvajiem risinājumiem, kas izvērsti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu. Šajā sakarā sinerģijas ar programmu “Apvārsnis Eiropa” nodrošinās, ka: a) pētniecības un inovācijas vajadzības transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē Eiropas Savienībā ir apzinātas un izveidotas programmas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskās plānošanas procesā; b) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu plaša mēroga izvēršanu un ieviešanu transporta, enerģētikas un digitālās infrastruktūras jomā, jo īpaši saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”; c) tiks veicināta informācijas un datu apmaiņa starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, piemēram, izceļot programmas “Apvārsnis Eiropa” tehnoloģijas, kuras sasniegušas augstu tirgus gatavības pakāpi, ko varētu turpināt izvērst ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.

(34)  Šī regula nosaka finansējumu visam laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā to paredz [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunajam iestāžu nolīgumam: 17. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(21)].

(35)  Savienības līmenī Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads ir sistēma, kurā tiek apzinātas nacionālās reformu prioritātes un uzraudzīta to īstenošana. Atbalstot minētās reformu prioritātes, dalībvalstis izstrādā savu nacionālo daudzgadu ieguldījumu stratēģiju. Minētās stratēģijas būtu jāizklāsta kopā ar ikgadējām nacionālajām reformu programmām, izmantojot to kā veidu, lai iezīmētu un koordinētu prioritāros ieguldījumu projektus, kuri atbalstāmi ar nacionālo un/vai Savienības finansējumu. Tām būtu jāpalīdz saskaņoti izmantot Savienības finansējumu un maksimāli palielināt pievienoto vērtību no finansiālā atbalsta, kas attiecīgi tiks saņemts, jo īpaši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda, Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas, InvestEU un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta. Finansiālais atbalsts būtu jāizmanto saskaņotā veidā, attiecīgā gadījumā ievērojot Savienības un nacionālos enerģētikas un klimata plānus.

(36)  Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, kurus pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 322. pantu. Šie noteikumi ir noteikti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, un nosaka finanšu dalībnieku atbildību. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(37)  Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(38)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kura izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kas paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis var piedalīties, arī pamatojoties uz citiem juridiskajiem aktiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(39)  Finanšu regula paredz noteikumus par dotāciju piešķiršanu. Lai ņemtu vērā Programmas atbalstīto darbību specifiku un nodrošinātu saskaņotu īstenošanu Programmas aptvertajās nozarēs, ir jāsniedz papildu norādījumi par atbilstības un dotāciju piešķiršanas kritērijiem. Darbību atlasē un to finansēšanā būtu jāievēro tikai šajā regulā un Finanšu regulā paredzētie nosacījumi. Neatkāpjoties no Finanšu regulas, darba programmās var paredzēt vienkāršotas procedūras.

(39a)  Saskaņā ar Finanšu regulu atlases un piešķiršanas kritēriji ir noteikti darba programmās. Transporta nozarē projekta kvalitāte un svarīgums būtu jānovērtē, arīdzan ņemot vērā tā paredzamo ietekmi uz ES savienotību, tā atbilstību pieejamības prasībām un stratēģiju attiecībā uz turpmākajām uzturēšanas vajadzībām.

(40)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(22), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(23), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(24) un Padomes Regulu (ES) 2017/193(25) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu un krāpšanas gadījumu novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un — vajadzības gadījumā — administratīvus un finansiālus sodus. Konkrētāk, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvo izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(26). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Prokuratūrai (EPPO) un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(41)  Atbilstoši atsaucei, ko pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunajam lēmumam par AZT — Padomes Lēmuma 2013/755/ES(27) 94. pantam —, personas un struktūras, kas iedibinātas aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), ir tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kuri piemērojami dalībvalstij, ar ko attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(42)  Savienībai būtu jācenšas panākt saskaņotību un sinerģijas ar Savienības ārējās politikas programmām, tostarp pirmspievienošanās palīdzību, ņemot vērā saistības paziņojumā “Ticama paplašināšanās perspektīva Rietumbalkāniem un padziļināta ES iesaiste šajā reģionā”(28).

(43)  Kad trešās valstis vai trešās valstīs iedibinātas struktūras piedalās darbībās, kas sniedz ieguldījumu kopīgu interešu projektos vai pārrobežu projektos atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, finansiālam atbalstam vajadzētu būt pieejamam tikai tad, ja tas ir vajadzīgs šo projektu mērķu sasniegšanai. Attiecībā uz pārrobežu projektu daļu atjaunojamo energoresursu jomā, sadarbojoties starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un trešo valsti (tostarp Enerģētikas kopienu), būtu jāievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/XXX [Atjaunojamo energoresursu direktīva] 11. pantā izklāstītie nosacījumi par to, ka ir vajadzīga fiziska saikne ar ES.

(43a)  Komisijas 2017. gada oktobra paziņojumā “Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā”(29) norādīts, ka ES ir visatvērtākais tirgus pasaulē iepirkuma jomā, bet mūsu uzņēmumu piekļuve citās valstīs ne vienmēr ir līdzvērtīga. Tādēļ EISI līdzekļu saņēmējiem būtu pilnībā jāizmanto stratēģiskā iepirkuma iespējas, ko piedāvā Direktīva 2014/25/ES.

(44)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu(30) 22. un 23. punktu Programmu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas uzraudzības prasības, piemēram, par klimata uzraudzību, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, it īpaši dalībvalstīm. Komisijai būtu jāveic izvērtējumi un par tiem jāinformē Eiropas Parlaments, Padome, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, lai novērtētu finansējuma efektivitāti un lietderību un to, kā tas ietekmē Programmas vispārējo mērķu sasniegšanu, un veiktu visas vajadzīgās korekcijas.

(45)  Būtu jāīsteno pārredzami, atbildīgi un pienācīgi uzraudzības un ziņošanas pasākumi, tostarp izmērāmi rādītāji, lai novērtētu un ziņotu par Programmā gūtajām sekmēm šajā regulā noteikto vispārējo un īpašo mērķu sasniegšanā, kā arī veicinātu tās sasniegumus. Šai darbības rezultātu ziņošanas sistēmai būtu jānodrošina, ka dati par Programmas uzraudzības īstenošanu un tās rezultātiem ir piemēroti padziļinātai analīzei par gūto progresu un sarežģījumiem, kas radušies, un ka šādi dati un rezultāti tiek apkopoti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Lai Programmai savāktu attiecīgos datus, Savienības līdzekļu saņēmējiem nosaka samērīgas ziņošanas prasības.

(45a)  Programma būtu jāīsteno ar darba programmu starpniecību. Komisijai līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāpieņem pirmās daudzgadu darba programmas, kas ietver grafiku uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus pirmajiem trijiem Programmas gadiem, to tematus un indikatīvo budžetu, kā arī perspektīvu satvaru, kas aptver visu plānošanas periodu.

(46)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz darba programmu pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(31).

(47)  Lai vajadzības gadījumā pielāgotu rādītājus, ko izmanto Programmas uzraudzīšanā, katram transporta nozares īpašajam mērķim piešķirto budžeta līdzekļu indikatīvās procentuālās daļas un transporta pamattīkla koridoru definīcijas, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus par grozījumiem šīs regulas pielikuma I, II un III daļā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)  Skaidrības labad būtu jāatceļ Regula (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014. Tomēr būtu jāpatur spēkā Regulas (ES) Nr. 1316/2013 29. pants, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 913/2010(32) pielikums tiek grozīts attiecībā uz kravas koridoru sarakstu.

(49)  Lai varētu laikus pieņemt šajā regulā noteiktos īstenošanas aktus, šai regulai ir jāstājas spēkā uzreiz pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“Programma”).

Tā nosaka Programmas mērķus, budžetu laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un noteikumus šāda finansējuma piešķiršanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)  “darbība” ir jebkura darbība, kas ir apzināta kā finansiāli un tehniski neatkarīga darbība, kas ir ierobežota laikā un ir vajadzīga projekta īstenošanai;

(b)  “alternatīvās degvielas” ir visu transporta veidu alternatīvās degvielas, kā definēts Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 1. punktā;

(ca)  “saņēmējs” ir juridiska persona, ar kuru ir parakstīts dotācijas nolīgums;

(d)  “finansējuma apvienošanas darbība” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Regulas (ES, Euratom) 2018/XXX (“Finanšu regulas”) 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno no ES budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta formas un/vai finanšu instrumentus, un/vai budžeta garantijas ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investoriem;

(e)  “visaptverošais tīkls” ir transporta infrastruktūra, kas apzināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu;

(f)  “pamattīkls” ir transporta infrastruktūra, kas apzināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu;

(g)  “pamattīkla koridori” ir instruments, ar ko veicina pamattīkla koordinētu īstenošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 IV nodaļā, un tie ir uzskatīti šīs regulas pielikuma III daļā;

(ga)  “pārrobežu savienojums” transporta nozarē ir kopīgu interešu projekts, kas nodrošina TEN-T tīkla nepārtrauktību starp dalībvalstīm vai starp kādu dalībvalsti un trešo valsti;

(gb)  “trūkstošais savienojums” ir visu veidu transportam trūkstošs posms TEN-T tīklā vai transporta posmā, kas nodrošina pamattīklu vai visaptverošu tīklu savienojumu ar TEN-T koridoriem un kas rada šķēršļus TEN-T tīkla nepārtrauktībai vai tam ir viena vai vairākas šaurās vietas, kuras ietekmē TEN-T tīkla nepārtrauktību;

(gc)  “divējāda lietojuma infrastruktūra” ir transporta tīkla infrastruktūra, kas der gan civilām, gan aizsardzības vajadzībām;

(h)  “pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā” ir projekts, kurš atjaunojamo energoresursu enerģijas plānošanā vai izvēršanā atbilstoši šīs regulas pielikuma IV daļā noteiktajiem kritērijiem ir atlasīts vai kuru var tiesīgi atlasīt saskaņā ar sadarbības līgumu vai cita veida pasākumiem starp vismaz divām dalībvalstīm vai pasākumiem starp dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 8., 9., 11. vai 13. pantā;

(ha)  “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir energoefektivitāte pirmajā vietā, kā norādīts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 18. punktā;

(i)  “digitālās savienotības infrastruktūra” ir ļoti augstas veiktspējas tīkli, 5G sistēmas, ļoti augstas kvalitātes vietējā bezvadu savienotība, pamattīkli, kā arī operatīvās digitālās platformas, kas tieši saistītas ar transporta infrastruktūru un energoinfrastruktūru;

(j)  “5G sistēmas” ir digitālās infrastruktūras elementu kopums, kura pamatā ir visā pasaulē saskaņoti standarti mobilo un bezvadu sakaru tehnoloģijai, ko izmanto savienotībai un pievienotās vērtības pakalpojumiem ar uzlabotām veiktspējas īpašībām, piemēram, ļoti lielu datu pārraides ātrumu un veiktspēju, zema latentuma sakariem, ārkārtīgi augstu uzticamību, vai kas atbalsta daudzas savienotas ierīces;

(k)  “5G koridors” ir transporta maģistrāle, autoceļš, dzelzceļš vai iekšējais ūdensceļš, ko pilnībā aptver digitālās savienotības infrastruktūra un jo īpaši 5G sistēmas, kuras ļauj nepārtraukti nodrošināt sinerģijas digitālos pakalpojumus, piemēram, savienotu un automatizētu mobilitāti, līdzīgus viedās mobilitātes pakalpojumus dzelzceļiem vai digitālo savienotību iekšējos ūdensceļos;

(l)  “operatīvās digitālās platformas, kas tieši saistītas ar transporta infrastruktūru un energoinfrastruktūru,” ir fiziski un virtuāli informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) resursi, kuri darbojas papildus komunikācijas infrastruktūrai, un atbalsta transporta infrastruktūras un/vai energoinfrastruktūras datu plūsmu, glabāšanu, apstrādi un analīzi;

(m)  “kopīgu interešu projekts” ir projekts, kas minēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013 vai Regulā (ES) Nr. 347/2013, vai šīs regulas 8. pantā;

(n)  “pētījumi” ir darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu projekta īstenošanu, piemēram, sagatavošanās, kartēšanas, priekšizpētes, izvērtēšanas, testēšanas un validācijas pētījumi, tostarp programmatūras veidā, un citi tehniskā atbalsta pasākumi, tostarp priekšdarbi, kuri vajadzīgi, lai definētu un izstrādātu projektu un pieņemtu lēmumu par tā finansēšanu, piemēram, izpētes darbi attiecīgajos objektos un finansējuma paketes sagatavošana;

(o)  “sociālekonomiskie virzītājspēki” ir struktūras, kas ar savu uzdevumu, pēc savas būtības vai ar atrašanās vietu var tieši vai netieši radīt svarīgus sociālekonomiskus labumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, kuras atrodas to apkārtējā teritorijā vai to ietekmes zonā;

(p)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts;

(q)  “ļoti augstas veiktspējas tīkli” ir ļoti augstas veiktspējas tīkli, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/172 2. panta 2. punktā;

(r)  “darbi” ir komponenšu, sistēmu un pakalpojumu, tostarp programmatūras, iegāde, piegāde un ieviešana, kā arī izstrādes, būvniecības un uzstādīšanas darbi saistībā ar projektu, iekārtu pieņemšana un projekta sākšana.

3. pants

Mērķi

1.  Programmas vispārīgais mērķis ir būvēt, attīstīt, modernizēt un pabeigt Eiropas komunikāciju tīklus transporta, enerģētikas un digitālajā jomā un veicināt pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ņemot vērā ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības, palielinot Eiropas konkurētspēju, gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju, piekļuvi iekšējam tirgum un tā integrāciju un liekot uzsvaru uz sinerģijām starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari.

2.  Programmas konkrētie mērķi ir šādi:

(a)  transporta nozarē:

i)  atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1315/2013 mērķiem veicināt tādu kopīgu interešu projektu izstrādi, kas ir saistīti ar efektīviem, savstarpēji savienotiem un multimodāliem tīkliem un infrastruktūru gudrai, sadarbspējīgai, ilgtspējīgai, iekļaujošai, pieejamai, drošai un aizsargātai mobilitātei;

ii)  pielāgot Eiropas transporta tīkla daļas transporta infrastruktūras divējādam lietojumam, lai uzlabotu gan civilo, gan militāro mobilitāti;

(b)  enerģētikas nozarē veicināt tādu kopīgu interešu projektu izstrādi, kas ir saistīti ar efektīva un konkurētspējīga iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju, tīklu pārrobežu un starpnozaru sadarbspēju, ekonomikas dekarbonizāciju, veicinot energoefektivitāti, un apgādes drošības panākšanu, un veicināt pārrobežu sadarbību enerģētikas, tostarp atjaunojamo energoresursu jomā;

(c)  digitālajā nozarē veicināt tādu kopīgu interešu projektu izstrādi, kas saistīti ar drošu un aizsargātu ļoti augstas veiktspējas tīklu un 5G sistēmu izvēršanu, lai ES teritorijās palielinātu digitālo pamattīklu noturību un veiktspēju, savienojot tos ar kaimiņteritorijām, kā arī lai veicinātu transporta, mobilitātes un enerģētikas tīklu digitalizāciju.

4. pants

Budžets

1.  Finansējums Programmas īstenošanai laikposmā no 2021. gada līdz 2027. gadam ir noteikts 43 850 768 000 EUR salīdzināmajās cenās (XXX EUR faktiskajās cenās).

2.  Minēto summu sadala šādi:

(a)  33 513 524 000 EUR salīdzināmajās cenās (XXX EUR faktiskajās cenās) konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā, šo summu sadalot šādi:

i)  17 746 000 000 EUR salīdzināmajās cenās (XXX EUR faktiskajās cenās) no Eiropas stratēģisko investīciju kopas;

ii)  10 000 000 000 EUR salīdzināmajās cenās (11 285 493 000 EUR faktiskajās cenās) pārvieto no Kohēzijas fonda, lai atbilstīgi šai regulai izmantotu vienīgi tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda;

iii)  5 767 524 000 EUR salīdzināmajās cenās (EUR 6 500 000 000 faktiskajās cenās) no aizsardzības kopas konkrētajam mērķim, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā.

(b)  8 650 000 000 EUR konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, un 15 % no šīs summas, ņemot vērā ieviešanu tirgū, paredz pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Ja ir sasniegta 15 % robežvērtība, Eiropas Komisija šo summu palielina līdz 20 %, ņemot vērā ieviešanu tirgū.

(c)  2 662 000 000 EUR salīdzināmajās cenās (3 000 000 000 EUR faktiskajās cenās) konkrētajiem mērķiem, kas minēti 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā.

3.  Komisija neatkāpjas no summas, kas minēta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā.

4.  Līdz 1% no šā panta 1. punktā minētās summas var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga Programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām. Šo summu var arī izmantot, lai finansētu papildinošos pasākumus projektu sagatavošanas atbalstam, jo īpaši lai sniegtu konsultācijas projektu virzītājiem par finansējuma iespējām ar mērķi palīdzēt projektu finansējuma strukturēšanā.

5.  Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

6.  Neskarot Finanšu regulu, izdevumi par darbībām, kas saistītas ar pirmajā darba programmā iekļautajiem projektiem, var būt attiecināmie izdevumi no 2021. gada 1. janvāra.

7.  No Kohēzijas fonda pārvietoto summu apgūst saskaņā ar šo regulu, ievērojot 8. punktu un neskarot 14. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

8.  Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, ▌līdz 2022. gada ▌31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu ▌. No ▌2023. gada 1. janvāra resursus, kas pārvietoti Programmai un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, konkursa kārtībā dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar šo regulu.

8.a  No Kohēzijas fonda pārvietoto summu neizmanto, lai finansētu starpnozaru darba programmas un finansējuma apvienošanas darbības.

9.  Pēc dalībvalstu pieprasījuma resursus, kas tām ir piešķirti dalītas pārvaldības ietvaros, var pārnest uz Programmu. Komisija apgūst minētos resursus tieši, saskaņā ar Finanšu regulas [62. panta 1. punkta a) apakšpunktu], vai netieši, saskaņā ar minēta punkta c) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

9.a  Neskarot 4. panta 9. punktu, digitālajā nozarē resursus, kas piešķirti dalībvalstīm saskaņā ar dalīto pārvaldību, pēc to pieprasījuma var pārvietot uz Programmu, tostarp lai papildinātu finansējumu atbilstīgajām darbībām saskaņā ar 9. panta 4. punktu, ja iespējams, līdz 100 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansēšanas principu, kas noteikts Finanšu regulas 190. pantā un Valsts atbalsta noteikumos. Minētos resursus izmanto tikai attiecīgās dalībvalsts labā.

5. pants

Programmas asociētās trešās valstis

1.  Programmā var piedalīties šādas trešās valstis:

(a)  Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, — saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā;

(b)  valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē to līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kuri ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(c)  valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, — saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem, kas reglamentē šo valstu līdzdalību Savienības programmās, un saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kuri ietverti nolīgumos starp Savienību un šīm valstīm;

(d)  citas trešās valstis — saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti īpašā nolīgumā, kurš attiecas uz trešās valsts dalību jebkurā Savienības programmā, ja vien attiecīgais nolīgums:

–  nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts iemaksām un ieguvumiem, kas piedalās Savienības programmās;

–  nosaka nosacījumus par dalību programmās, arī par to, kā aprēķina finansiālās iemaksas dažādajās programmās un programmu administratīvās izmaksas. Šīs iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu];

–  trešai valstij nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par Programmu;

–  garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses;

–  nodrošina tādas pašas iespējas piekļūt līdzīgām programmām trešā valstī, jo īpaši publiskajam iepirkumam.

2.  Šā panta 1. punktā minētās trešās valstis un tajās nodibinātās struktūras nevar saņemt finansiālu atbalstu atbilstoši šai regulai, izņemot, ja tas ir vajadzīgs konkrētu kopīgu interešu projekta mērķu sasniegšanai un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti 19. pantā minētajās darba programmās, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 8. panta noteikumiem.

6. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.  Programmu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu vai atbilstoši netiešas pārvaldības principam kopā ar struktūrām, kas minētas Finanšu regulas [62. panta 1. punkta c) apakšpunktā].

2.  Programmas sniegtais finansējums var būt Finanšu regulā noteiktajā dotāciju un iepirkumu veidā. Tā var arī sniegt ieguldījumu finansējuma apvienošanas darbībās saskaņā ar InvestEU regulu un Finanšu regulas X sadaļu. Transporta nozarē Savienības ieguldījums finansējuma apvienošanas darbībās nepārsniedz 10 % no budžeta summas, kas norādīta 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā. Transporta nozarē finansējuma apvienošanas darbības var izmantot darbībām, kas saistītas ar gudru, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, pieejamu, drošu un aizsargātu mobilitāti, kā minēts 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

3.  Komisija var deleģēt izpildaģentūrām pilnvaras īstenot daļu no Programmas saskaņā ar Finanšu regulas [69]. pantu, lai izpildītu Programmas optimālas pārvaldības un efektivitātes prasības transporta, enerģētikas un digitālajā nozarē.

4.  Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

7. pants

Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā

1.  Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā veicina dekarbonizāciju, iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu un energoapgādes drošības palielināšanu. Šos projektus iekļauj sadarbības līgumā vai cita veida pasākumos starp vismaz divām dalībvalstīm vai pasākumos starp vismaz vienu dalībvalsti un vienu trešo valsti vai valstīm, kā noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 8., 9., 11. un 13. pantā. Šos projektus apzina saskaņā ar vispārējiem kritērijiem un procesu, kas noteikti šīs regulas pielikuma IV daļā.

2.  Līdz 2019. gada 31. decembrim Komisija saskaņā ar šīs regulas 23. panta d) punktu pieņem deleģētu aktu, kurā, neskarot 13. pantā paredzētos piešķiršanas kritērijus, sīkāk nosaka konkrētos atlases kritērijus un detalizētu informāciju par projektu atlases procesu, un publicē metodoloģijas, saskaņā ar kurām novērtē projektu ieguldījumu vispārīgajos kritērijos un sagatavo pielikuma IV daļā noteikto izmaksu un ieguvumu analīzi.

3.  Pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt un apzināt pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši šai regulai.

4.  Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu darbiem, ja tie atbilst šādiem papildu kritērijiem:

a)  projekta specifiskā izmaksu un ieguvumu analīze, kas veikta saskaņā ar pielikuma IV daļas 3. punktu, ir obligāta visiem atbalstītajiem projektiem, tiek veikta pārredzami, visaptveroši un pilnīgi un sniedz pierādījumus par to, ka sistēmas integrācijas, vides ilgtspējas, energoapgādes drošības vai inovācijas ziņā pastāv iespēja panākt būtiskus izmaksu ietaupījumus un/vai ieguvumus, un

b)  pieteikuma iesniedzējs pierāda, ka projekts bez dotācijas neīstenotos vai ka projekts bez dotācijas nevar būt ekonomiski dzīvotspējīgs. Šādā analīzē ņem vērā visus ieņēmumus no atbalsta shēmām.

5.  Dotācijas summa darbiem ir proporcionāla izmaksu ietaupījumiem un/vai ieguvumiem, kas minēti pielikuma IV daļas 2. punkta b) apakšpunktā, un tā nepārsniedz summu, kura ir vajadzīga, lai projekts tiktu īstenots vai kļūtu ekonomiski dzīvotspējīgs, un atbilst 14. panta 3. punkta prasībām.

6.  Programmā paredz iespēju nodrošināt saskaņotu finansējumu ar atjaunojamās enerģijas ieviešanu veicinošu satvaru, kas minēts Direktīvas (ES) 2018/2001 3. panta 5. punktā, un līdzfinansējumu Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismam, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 33. pantā.

Komisija regulāri novērtē līdzekļu apguvi attiecībā uz 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto atsauces summu pārrobežu projektiem atjaunojamās enerģijas jomā. Ņemot vērā šo novērtējumu, ja pārrobežu atjaunojamo energoresursu projekti tirgū ieviešas nepietiekami, neizmantoto pārrobežu atjaunojamo energoresursu projektiem paredzēto budžetu izmanto, lai sasniegtu 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktos Eiropas enerģētikas tīklu mērķus, un 9. panta 3. punktā minētajām atbilstīgajām darbībām, un arī, sākot no 2024. gada, var izmantot, lai līdzfinansētu Savienības atjaunojamās enerģijas finansēšanas mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

Komisija ar īstenošanas aktu paredz īpašus noteikumus par līdzfinansēšanu starp pārrobežu projektu atjaunojamās enerģijas jomā daļām saskaņā ar EISI un finansēšanas mehānismu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 33. pantu. Piemēro 22. pantā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Kopīgu interešu projekti digitālās savienotības infrastruktūras jomā

1.   Kopīgu interešu projekti digitālās savienotības infrastruktūras jomā ir tie projekti, kuriem jādod nozīmīgs ieguldījums Savienības stratēģisko savienotības mērķu sasniegšanā un/vai jānodrošina tīkla infrastruktūra, atbalstot ekonomikas un sabiedrības, kā arī Eiropas digitālā vienotā tirgus digitalizāciju.

1.a  Kopīgu interešu projekti digitālās savienotības infrastruktūras jomā atbilst šādiem kritērijiem:

a)  tie veicina 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā noteiktā konkrētā mērķa sasniegšanu;

b)  tajos izmanto labāko pieejamo un konkrētajam projektam piemērotāko tehnoloģiju, kas piedāvā vislabāko līdzsvaru starp datu plūsmas kapacitāti, pārraides drošību, tīkla noturību, kiberdrošību un izmaksu efektivitāti.

2.  Pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt un apzināt kopīgu interešu projektus digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ir tiesīgi saņemt finansējumu atbilstoši šai regulai.

3.  Neskarot 13. pantā noteiktos piešķiršanas kritērijus, finansējuma prioritāti nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:

a)  darbībām, kuras veicina pieeju ļoti augstas veiktspējas tīkliem, tostarp 5G un citas modernas savienotības tīkliem, un to izvēršanu saskaņā ar ES stratēģiskās savienotības mērķiem jomās, kurās ir sociālekonomiskie virzītājspēki, piešķir prioritāti, atbilstoši pielikuma V daļai ņemot vērā sociālekonomisko virzītājspēku savienotības vajadzības un radīto papildu pārklājumu, tostarp mājsaimniecībām. Var atbalstīt atsevišķu izvēršanu attiecībā uz sociālekonomiskiem virzītājspēkiem, izņemot ekonomiski nesamērīgus vai fiziski neiespējamus gadījumus;

b)  darbībām, kuras veicina ļoti augstas kvalitātes vietējo bezvadu savienotību vietējās kopienās atbilstoši pielikuma V daļai;

c)  ▌darbībām, kuras veicina 5G koridoru izvēršanu gar lielākajām transporta maģistrālēm, tostarp Eiropas transporta tīklos, piešķir prioritāti, lai nodrošinātu pārklājumu gar galvenajām transporta maģistrālēm, nodrošinot nepārtrauktu sinerģijas digitālo pakalpojumu sniegšanu, ņemot vērā tās sociālekonomisko nozīmi attiecībā uz pašreizējiem tehnoloģiskajiem risinājumiem uz nākotni vērstā pieejā. Indikatīvs to projektu saraksts, kas varētu izmantot atbalstu, ir ietverts pielikuma V daļā;

d)  projektiem, kuru mērķis ir izvērst vai būtiski modernizēt pārrobežu pamattīklus, kas savieno Savienību ar trešām valstīm un stiprina savienojumus starp elektronisko sakaru tīkliem Savienības teritorijā, tostarp ar zemūdens kabeļiem, piešķir prioritāti atkarībā no tā, cik būtiski tie veicina minēto elektronisko sakaru tīklu augstākus darbības rādītājus, noturību un ļoti augstu veiktspēju;

f)  attiecībā uz projektiem, ar kuriem izvērš ekspluatējamas digitālās platformas, prioritāti piešķir darbībām, kas izmanto vismodernākās tehnoloģijas, ņemot vērā tādus aspektus kā sadarbspēju, kiberdrošību, datu privātumu un atkārtotu lietošanu.

III NODAĻA

ATBILSTĪBA

9. pants

Atbilstīgās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, kuras veicina 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu, ņemot vērā ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības. Šādas darbības ir pētījumi, darbi un citi papildinošie pasākumi, kas vajadzīgi Programmas un konkrētai nozarei specifisku pamatnostādņu pārvaldībai un īstenošanai. Pētījumi ir atbilstīgi tikai tad, ja tie attiecas uz projektiem, kas ir atbilstīgi saskaņā ar šo Programmu.

2.  Transporta nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt vienīgi šādas darbības:

a)  darbības, kas saistītas ar efektīviem, savstarpēji savienotiem, sadarbspējīgiem un multimodāliem tīkliem dzelzceļu, autoceļu, iekšzemes ūdensceļu un jūras infrastruktūras attīstībai:

i)  darbības, ar ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 III nodaļu izveido pamattīklu, tostarp darbības, kas saistītas ar pārrobežu un trūkstošiem savienojumiem, piemēram tiem, kuri minēti šīs regulas pielikuma III daļā, kā arī ar pamattīkla pilsētu mezgliem, multimodālām loģistikas platformām, jūras ostām, iekšzemes ostām, dzelzceļa termināļiem un savienojumiem ar lidostām, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā. Pamattīkla īstenošanas darbības var ietvert saistītus elementus, kuri atrodas visaptverošajā tīklā, ja tas ir vajadzīgs, lai optimizētu ieguldījumus un saskaņā ar šīs regulas 19. pantā minētajās darba programmās norādīto kārtību;

ii)  darbības, kas saistītas ar visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumu izveidi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu, piemēram, tās, kas uzskaitītas šīs regulas pielikuma III daļas 2. iedaļā, darbības, kas minētas šīs regulas pielikuma III daļas 3. iedaļā, darbības, kas saistītas ar pētījumiem visaptverošā tīkla attīstībai, un darbības, kas attiecas uz visaptverošā tīkla jūras un iekšzemes ostām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu;

iia)  darbības, ar ko atjauno pamestos vai demontētos trūkstošos reģionālos pārrobežu dzelzceļa savienojumus TEN-T tīklā;

iii)  darbības, ar ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II nodaļu izveido visaptverošā tīkla posmus, kuri atrodas tālākos reģionos, tostarp darbības, kas saistītas ar attiecīgajiem visaptverošā tīkla pilsētu mezgliem, jūras ostām, iekšzemes ostām, dzelzceļa termināļiem, savienojumiem ar lidostām un multimodālajām loģistikas platformām, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 II pielikumā;

iv)  darbības kopīgu interešu projektu atbalstam, lai savienotu Eiropas komunikāciju tīklu ar kaimiņvalstu infrastruktūras tīkliem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 8. panta 1. punktā;

b)  darbības, kas saistītas ar gudru, sadarbspējīgu, ilgtspējīgu, multimodālu, iekļaujošu, pieejamu, drošu un aizsargātu mobilitāti:

i)  darbības jūras transporta maģistrāļu atbalstam, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 21. pantā, kurās galvenā uzmanība ir pievērsta pārrobežu tuvsatiksmes kuģošanai;

ii)  darbības telemātikas lietojumprogrammu sistēmu atbalstam ▌saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 31. pantu attiecīgajiem transporta veidiem, tostarp jo īpaši:

–  dzelzceļiem — ERTMS;

–  iekšējiem ūdensceļiem — RIS;

–  autotransportam — ITS;

–  jūras transportam — VTMIS un e-jūrniecības pakalpojumi, tostarp viena kontaktpunkta pakalpojumi, piemēram, vienotie jūrniecības kontaktpunkti, ostu kopienas sistēmas un attiecīgas muitas informācijas sistēmas;

–  gaisa transportam — gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, jo īpaši tās, kas ir izveidotas SESAR sistēmā;

iii)  darbības ilgtspējīgu kravu pārvadājumu pakalpojumu atbalstam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 32. pantu un darbības dzelzceļa kravu pārvadājumu trokšņa mazināšanai;

iv)  darbības jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, tostarp automatizācijai, uzlabotiem transporta pakalpojumiem, transporta veidu integrācijai un visu transporta veidu alternatīvo degvielu infrastruktūrai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 33. pantu;

v)  darbības, ko veic, lai likvidētu sadarbspējas šķēršļus, jo īpaši, kad tiek radīta ietekme uz koridoriem vai tīkliem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 3. panta o) punktu, tostarp attiecībā uz dzelzceļa kravu pārvadājumu satiksmes intensitātes veicināšanu, kā, piemēram, automātiskām riteņu platuma maiņas iekārtām;

va)   darbības, ar ko novērš sadarbspējas šķēršļus, jo īpaši pilsētu mezglos, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1315/2013 30. pantā;

vi)  darbības, ar ko īsteno drošu un aizsargātu infrastruktūru un mobilitāti, tostarp ceļu satiksmes drošību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 34. pantu;

vii)  darbības, ar ko uzlabo transporta infrastruktūras noturību, jo īpaši pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām, un noturību pret kiberdrošības apdraudējumiem;

viii)  darbības, ar ko uzlabo visu transporta veidu infrastruktūras pieejamību visiem lietotājiem, jo īpaši lietotājiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 37. pantu;

ix)  darbības, kas uzlabo piekļuvi transporta infrastruktūrai un tās pieejamību drošības un civilās aizsardzības nolūkos, un darbības, kas pielāgo transporta infrastruktūru Savienības ārējās robežas pārbaužu vajadzībām ar mērķi atvieglot satiksmes plūsmas;

c)  saskaņā ar īpašo mērķi, kas minēts 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, un saskaņā ar 11.a pantu darbības vai īpaši pasākumi to ietvaros, ar ko atbalsta jaunas vai jau esošas Eiropas transporta tīkla daļas, kuras ir piemērotas militārajam transportam, lai tās pielāgotu divējāda lietojuma infrastruktūras prasībām.

3.  Enerģētikas nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt vienīgi šādas darbības:

a)  darbības, kas saistītas ar kopīgu interešu projektiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 347/2013 14. pantā;

b)  darbības, ar ko atbalsta pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, tostarp inovatīvus risinājumus un atjaunojamo energoresursu enerģijas akumulāciju, un to koncepciju, kā definēts šīs regulas pielikuma IV daļā, ja tiek izpildīti šīs regulas 7. pantā minētie nosacījumi.

4.  Digitālajā nozarē Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai var saņemt vienīgi šādas darbības:

a)  darbības, ar ko atbalsta tādu ļoti augstas veiktspējas tīklu, tostarp 5G sistēmu, izvēršanu un piekļuvi tiem, kas var nodrošināt gigabitu savienotību apgabalos, kur atrodas sociālekonomiskie virzītājspēki;

b)  darbības, ar ko atbalsta tādu īpaši augstas kvalitātes vietējas bezvadu savienotības sniegšanu vietējās kopienās, kura tiek nodrošināta bez maksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem;

c)  darbības, ar ko atbalsta 5G sistēmu vienlaidu pārklājumu visās transporta maģistrālēs, tostarp Eiropas transporta tīklos;

d)  darbības jaunu pamattīklu izvēršanas vai esošo pamattīklu būtiskas modernizēšanas atbalstam, tostarp ar zemūdens kabeļiem, ▌dalībvalstīs un starp dalībvalstīm un starp Savienību un trešām valstīm;

f)  darbības, ar ko īsteno digitālās savienotības infrastruktūras prasības saistībā ar pārrobežu projektiem transporta vai enerģētikas jomā, un/vai darbības, ar ko atbalsta ekspluatējamas digitālās platformas, kas ir tieši saistītas ar transporta infrastruktūru vai energoinfrastruktūru.

Indikatīvs atbilstīgo projektu saraksts ir ietverts pielikuma V daļā.

10. pants

Sinerģija starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari

1.  Darbības, kas vienlaicīgi veicina vismaz divu nozaru viena vai vairāku mērķu sasniegšanu, kā noteikts 3. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, var saņemt Savienības finansiālo atbalstu atbilstoši šai regulai un izmantot augstāku līdzfinansējuma likmi saskaņā ar 14. pantu. Šādas darbības īsteno ar ▌darba programmām, kas aptver vismaz divas nozares, tostarp piemērojot īpašus piešķiršanas kritērijus, un tās finansē ar budžeta iemaksām no attiecīgajām nozarēm.

2.  Transporta, enerģētikas vai digitālajā nozarē darbībām, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar 9. pantu, var būt sinerģētiski elementi, kas ir saistīti ar jebkuru no pārējām nozarēm, kuras nav saistītas ar atbilstīgām darbībām, kā noteikts attiecīgi 9. panta 2., 3. vai 4. punktā, ja šīs darbības atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)  šo sinerģētisko elementu izmaksas nepārsniedz 20 % no darbības kopējām attiecināmajām izmaksām un

b)  šie sinerģētiskie elementi ir saistīti ar transporta, enerģētikas vai digitālo nozari, un

c)  šie sinerģētiskie elementi ļauj ievērojami uzlabot darbības sociālekonomiskos, klimatiskos vai vidiskos ieguvumus.

11. pants

Subjekti, kas tiesīgi piedalīties

1.  Papildus Finanšu regulas [197]. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro atbilstības kritērijus, kas noteikti šajā pantā.

2.  Tiesīgi piedalīties ir šādi subjekti:

a)  juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, tostarp kopuzņēmumi;

b)  juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību ar Programmu asociētā trešā valstī vai arī aizjūras zemēs un teritorijās;

c)  juridiskas personas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesībām, un starptautiskās organizācijas, ja tas paredzēts darba programmās.

3.  Fiziskas personas nav tiesīgas piedalīties.

4.  Juridiskas personas, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav asociēta ar Programmu, izņēmuma kārtā ir tiesīgas saņemt atbalstu atbilstoši Programmai, ja tas ir nepieciešams konkrēta kopīgu interešu projekta transporta, enerģētikas vai digitālajā jomā vai pārrobežu projekta mērķu sasniegšanai atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

5.  Tiesīgi piedalīties ir tikai priekšlikumi, ko iesniedz viena vai vairākas dalībvalstis vai — ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu — starptautiskas organizācijas, kopuzņēmumi vai publiski vai privāti uzņēmumi vai struktūras, tostarp reģionālās un vietējās iestādes. Ja dalībvalsts kādai iesniegšanai nepiekrīt, tā attiecīgi par to informē.

Dalībvalsts var nolemt, ka attiecībā uz konkrētu darba programmu vai konkrētām pieteikumu kategorijām priekšlikumus var iesniegt bez tās piekrišanas. Tādā gadījumā pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma to norāda atbilstošajā darba programmā un uzaicinājumā iesniegt šādus priekšlikumus.

11.a pants

Īpašas atbilstības prasības attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar TEN-T tīklu pielāgošanu civilajam un aizsardzības divējādam lietojumam

1.  Darbībām, kas veicina TEN-T pamattīkla vai visaptverošā tīkla pielāgošanu, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1315/2013, lai nodrošinātu iespēju infrastruktūru izmantot civilajam un aizsardzības divējādam lietojumam, piemēro šādas papildu atbilstības prasības:

a)  priekšlikumus iesniedz viena vai vairākas dalībvalstis vai — ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu — juridiskas personas, kuras veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs;

b)  darbības ir saistītas ar daļām vai mezgliem, kurus dalībvalstis norādījušas pielikumos Militārās mobilitātes militāro prasību pielikumos ES un ārpus tās, ko Padome pieņēma 2018. gada 20. novembrī(33), vai jebkurā vēlāk pieņemtā sarakstā un jebkurā vēlākā indikatīvā prioritāro projektu sarakstā, ko dalībvalstis var noteikt saskaņā ar Militārās mobilitātes rīcības plānu;

c)  darbības var attiekties gan uz esošo infrastruktūras komponentu uzlabošanu, gan uz jaunu infrastruktūras komponentu būvniecību, ņemot vērā 2. punktā minētās infrastruktūras prasības;

d)  darbības, ar ko nodrošina infrastruktūras prasību līmeni, kurš pārsniedz divējāda lietojuma vajadzībām prasīto līmeni, ir atbilstīgas, tomēr to izmaksas ir attiecināmas tikai līdz tādam izmaksu līmenim, kas atbilst divējādam lietojumam nepieciešamajam prasību līmenim. Darbības, kas attiecas uz infrastruktūru, ko izmanto vienīgi militāriem nolūkiem, nav atbilstīgas;

e)  šajā pantā paredzētās darbības finansē tikai no līdzekļiem, kas paredzēti 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā.

2.  Komisija pieņem īstenošanas aktu, vajadzības gadījumā norādot infrastruktūras vajadzības, kas piemērojamas dažām divējāda lietojuma infrastruktūras darbību kategorijām, un novērtēšanas procedūru attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar civilajām un aizsardzības divējāda lietojuma infrastruktūras darbībām.

Pēc 21. panta 2. punktā paredzētā Programmas starpposma novērtējuma Komisija var ierosināt budžeta lēmējinstitūcijai pārvietot nepiešķirtos līdzekļus no 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā paredzētā finansējuma uz 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēto finansējumu.

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

12. pants

Dotācijas

Dotācijas atbilstoši Programmai piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

13. pants

Piešķiršanas kritēriji

1.  Pārredzamus piešķiršanas kritērijus nosaka 19. pantā minētajās darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņemot vērā tikai šādus elementus, ciktāl piemērojams:

a)  ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme, tostarp ietekme uz klimatu (ieguvumi un izmaksas projekta dzīves cikla laikā), analīzes pamatotība, vispusīgums un pārredzamība;

b)  inovācijas un digitalizācijas, drošuma, sadarbspējas un pieejamības aspekti, tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

c)  pārrobežu dimensija, tīkla integrācija un piekļuve teritorijai, tostarp tālākajiem reģioniem un salām;

ca)  Eiropas pievienotā vērtība;

d)  sinerģija starp transporta, enerģētikas un digitālo nozari;

e)  darbības atbilstība projekta attīstības stadijai;

ea)  attiecībā uz pabeigto projektu ierosinātās uzturēšanas stratēģijas pamatojums;

f)  ierosinātā īstenošanas plāna pamatojums;

g)  Savienības finansiālā atbalsta katalītiskā ietekme uz ieguldījumu;

h)  vajadzība pārvarēt finansiālus šķēršļus, piemēram, tos, ko radījusi nepietiekama komerciālā dzīvotspēja, augstas sākotnējās izmaksas vai tirgus finansējuma trūkums;

ha)  divējāda lietojuma potenciāls saistībā ar militāro mobilitāti;

i)  saskanība ar Savienības un valstu enerģētikas un klimata jomas plāniem, tostarp princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”.

2.  Novērtējot priekšlikumu atbilstību piešķiršanas kritērijiem, attiecīgā gadījumā ņem vērā noturību pret klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, veicot uzņēmības pret klimata pārmaiņām un riska novērtējumu, tostarp attiecīgos pielāgošanas pasākumus.

3.  Novērtējot priekšlikumu atbilstību piešķiršanas kritērijiem, nodrošina, ka attiecīgā gadījumā, kā norādīts darba programmās, darbības, kuras saņēmušas Programmas atbalstu un kurās ietverta pozicionēšanas, navigācijas un laikiestates (PNT) tehnoloģija, ir tehniski saderīgas ar EGNOS/Galileo un Copernicus.

4.  Transporta nozarē, novērtējot priekšlikumu atbilstību piešķiršanas kritērijiem, kas minēti 1. punktā, attiecīgā gadījumā nodrošina, ka ierosinātās darbības saskan ar koridoru darba plāniem un īstenošanas aktiem atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam un tajās saskaņā ar minētās regulas 45. panta 8. punktu ņemts vērā atbildīgā Eiropas koordinatora konsultatīvais atzinums. Novērtējumā arī vērtē, vai EISI finansēto darbību īstenošana varētu radīt kravu un pasažieru plūsmu traucējumus projekta skartajā līnijas posmā un vai šī iespējamība ir mazināta.

5.  Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, piešķiršanas kritērijos, kuri noteikti darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņem vērā 7. panta 4. punktā paredzētos nosacījumus.

6.  Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar kopīgu interešu projektiem digitālās savienotības jomā, piešķiršanas kritērijos, kas noteikti darba programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, ņem vērā 8. panta 3. punktā paredzētos nosacījumus.

14. pants

Līdzfinansējuma likmes

1.  Pētījumiem Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Pētījumiem, kas finansēti ar līdzekļiem, kuri pārvietoti no Kohēzijas fonda, maksimālā līdzfinansējuma likme ir tā, ko piemēro Kohēzijas fondam, kā noteikts 2. punkta b) apakšpunktā.

2.  Darbiem transporta nozarē piemēro šādas maksimālās līdzfinansējuma likmes:

a)  darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 50 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, ievērojot šā punkta c) apakšpunkta nosacījumus, darbībām telemātikas lietojumprogrammu atbalstam, darbībām iekšējo ūdensceļu un dzelzceļu savietojamības atbalstam, darbībām jaunu tehnoloģiju un inovācijas atbalstam, darbībām infrastruktūras drošuma uzlabojumu atbalstam un darbībām transporta infrastruktūras pielāgošanai pārbaužu uz Savienības ārējās robežas vajadzībām saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Darbībām tālākajos reģionos maksimālā līdzfinansējuma likme ir 70 %;

aa)  darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 85 %, ja, ievērojot 9. panta 4. punktu, vajadzīgie resursi ir pārvietoti uz Programmu;

b)  attiecībā uz līdzekļiem, kas pārvietoti no Kohēzijas fonda, maksimālā līdzfinansējuma likme ir tā, ko piemēro Kohēzijas fondam, kā noteikts Regulā (ES) XXX [Kopīgo noteikumu regula (KNR)]. Šīs līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 85 % darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem atbilstoši šā punkta c) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, un darbībām, kas saistītas ar trūkstošiem savienojumiem;

c)  attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar pārrobežu savienojumiem, palielinātās maksimālās līdzfinansējuma likmes, kuras noteiktas a) un b) apakšpunktā, var piemērot tikai darbībām, kurām ir pierādīta augsta integrācijas pakāpe darbības plānošanā un īstenošanā, ņemot vērā 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto piešķiršanas kritēriju, piemēram, ja ir izveidots atsevišķs projekta uzņēmums vai kopīga pārvaldības struktūra, pastāv divpusējs tiesiskais regulējums vai ir pieņemts īstenošanas akts atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. pantam; turklāt līdzfinansējuma likmi, kas piemērojama integrētu pārvaldes struktūru, tostarp kopuzņēmumu, īstenotajiem projektiem, saskaņā ar 11. panta 2. punkta a) apakšpunktu var palielināt par 5 %.

3.  Darbiem enerģētikas nozarē piemēro šādas maksimālās līdzfinansējuma likmes:

a)  darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām, darbiem tālākajos reģionos maksimālā līdzfinansējuma likme ir 70 %;

b)  līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz ne vairāk kā 75 % darbībām, kas veicina tādu kopīgu interešu projektu izstrādi, kuri, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 347/2013 14. panta 2. punktā minētajiem pierādījumiem, nodrošina augstas pakāpes energoapgādes drošību reģionālā vai Savienības mērogā, stiprina Savienības solidaritāti vai ietver ļoti inovatīvus risinājumus.

4.  Darbiem digitālajā nozarē piemēro šādas maksimālās līdzfinansējuma likmes: darbiem, kas saistīti ar 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem, Savienības finansiālā atbalsta summa nepārsniedz 30 % no kopējām attiecināmajām izmaksām. Darbiem tālākajos reģionos maksimālā līdzfinansējuma likme ir 70 %. Līdzfinansējuma likmes var palielināt līdz 50 % darbībām ar izteiktu pārrobežu dimensiju, piemēram, vienlaidu 5G sistēmu pārklājumam lielākajās transporta maģistrālēs vai pamattīklu izvēršanai starp dalībvalstīm un starp Savienību un trešām valstīm, un līdz 75 % darbībām, ar kurām īsteno sociālekonomisko virzītājspēku gigabitu savienotību. Darbības vietējas bezvadu savienotības nodrošināšanas jomā vietējās kopienās, ja tās īsteno, izmantojot nelielas dotācijas, var finansēt ar Savienības finansiālo atbalstu, sedzot līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.

5.  Maksimālā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama 10. panta 1. punktā minētajām darbībām, ir vislielākā maksimālā līdzfinansējuma likme, kas piemērojama attiecīgajām nozarēm. Turklāt šādām darbībām piemērojamo līdzfinansējuma likmi var palielināt par 10 %;

15. pants

Attiecināmās izmaksas

Papildus Finanšu regulas [186]. pantā noteiktajiem kritērijiem piemēro šādus izmaksu attiecināmības kritērijus:

a)  attiecināmi var būt tikai dalībvalstīs radušies izdevumi, izņemot, ja kopīgu interešu projekts vai pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā skar vienas vai vairāku trešo valstu teritoriju, kā noteikts šīs regulas 5. pantā vai 11. panta 4. punktā, vai starptautiskos ūdeņus, un ja darbība ir obligāti nepieciešama, lai sasniegtu attiecīgā projekta mērķus;

b)   iekārtu, aprīkojuma un infrastruktūras izmaksas, ko saņēmējs uzskata par kapitālizdevumiem, var būt attiecināmas līdz pilnam apjomam;

c)  izdevumi, kas saistīti ar zemes iegādi, nav attiecināmas izmaksas, izņemot no Kohēzijas fonda uz transporta nozari pārvietotus līdzekļus, saskaņā ar 58. pantu Regulā (ES) XXX, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu;

d)  attiecināmajās izmaksās neiekļauj pievienotās vērtības nodokli (PVN).

16. pants

Dotāciju kombinēšana ar citiem finansējuma avotiem

1.  Dotācijas var izmantot kombinācijā ar finansējumu no Eiropas investīciju bankas vai valsts attīstību veicinošām bankām, vai citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un investoriem, tostarp publiskām un privātām partnerībām.

2.  Šā panta 1. punktā minētās dotācijas izmantošanu var īstenot ar speciāliem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

17. pants

Dotāciju samazināšana vai izbeigšana

1.  Papildus Finanšu regulas [131. panta 4. punktā] minētajiem iemesliem dotācijas summu, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, var samazināt šādu iemeslu dēļ:

a)  darbība nav sākusies viena gada laikā (attiecībā uz pētījumiem) vai divu gadu laikā (attiecībā uz darbiem) pēc dotācijas nolīgumā norādītā sākuma datuma;

b)  pēc darbības virzības izskatīšanas tiek secināts, ka darbības īstenošanā ir tik lieli kavējumi, ka darbības mērķi, visticamāk, netiks sasniegti.

2.  Pamatojoties uz 1. punktā norādītajiem iemesliem, dotācijas nolīgumu var grozīt vai izbeigt.

3.  Pirms tiek pieņemts lēmums samazināt vai izbeigt dotāciju, gadījumu vispusīgi izpēta un attiecīgajiem saņēmējiem dod iespēju saprātīgā laikā iesniegt savus apsvērumus.

3.a  Pieejamās saistību apropriācijas, kas izriet no 1. vai 2. punkta piemērošanas, sadala citām darba programmām, kas ierosinātas attiecīgā finansējuma ietvaros, kā noteikts 4. panta 2. punktā.

18. pants

Kumulatīvs, papildinošs un kombinēts finansējums

1.  Darbība, kurai šajā Programmā piešķirts finansējums, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tai skaitā no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Īstenošanā ievēro Finanšu regulas 62. panta noteikumus. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli atbilstoši dokumentiem, kuros izklāstīti darbības atbalsta nosacījumi.

2.  Darbības, kas atbilst šādiem kumulatīvajiem nosacījumiem:

a)  tās ir novērtētas Programmas ietvaros notikušajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus,

b)  tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam,

c)  tās budžeta ierobežojumu dēļ nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus,

var saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda atbilstoši Regulas (ES) XXX [KNR] [67. panta 5. punktam] bez papildu novērtējuma un ar nosacījumu, ka šādas darbības saskan ar attiecīgās programmas mērķiem. Piemēro fonda, kas sniedz atbalstu, noteikumus.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

19. pants

Darba programmas

1.  Programmu īsteno ar darba programmām, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā. ▌

1.a  Lai nodrošinātu pārredzamību un prognozējamību un uzlabotu projektu kvalitāti, Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim pieņem pirmās daudzgadu darba programmas, kas ietver grafiku uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus pirmajiem trijiem Programmas gadiem, to tematus un indikatīvo budžetu, kā arī perspektīvu satvaru, kas aptver visu plānošanas periodu.

2.  Komisija darba programmas pieņem ar īstenošanas aktu. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 22. pantā minēto pārbaudes procedūru.

3.  Enerģētikas nozarē īpašu uzmanību velta tādu kopīgu interešu projektiem un ar tiem saistītām darbībām, kuras ir paredzētas iekšējā enerģijas tirgus turpmākai integrācijai, enerģētiskās izolācijas izbeigšanai un elektroenerģijas starpsavienojumu šauro vietu likvidācijai, uzsvaru liekot uz tiem projektiem, ar kuriem palīdz sasniegt starpsavienojumu mērķi — vismaz 10 % līdz 2020. gadam un 15 % līdz 2030. gadam —, un projektiem, kuri palīdz elektroenerģijas sistēmas sinhronizēt ar ES tīkliem.

3.a  Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 200. panta 2. punktu atbildīgais kredītrīkotājs vajadzības gadījumā var organizēt atlases procedūru divos šādos posmos:

a)  pieteikumu iesniedzēji iesniedz vienkāršotu dokumentāciju, kurā apkopota salīdzinoši īsa informācija, lai varētu veikt projektu sākotnējo atlasi, pamatojoties uz ierobežotu kritēriju skaitu;

b)  Pēc pirmā posma noslēgšanas tajā atlasītie pieteikumu iesniedzēji iesniedz pilnīgu dokumentāciju.

19.a pants

Savienības finansiālā atbalsta piešķiršana

1.  Pēc katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz 19. pantā minēto darba programmu, Komisija saskaņā ar 22. pantā minēto pārbaudes procedūru, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu par finansiālās palīdzības apjomu, ko piešķir izvēlētajiem projektiem vai to daļām. Komisija precizē to īstenošanas nosacījumus un metodes.

2.  Dotāciju nolīgumu īstenošanas laikā Komisija informē attiecīgos saņēmējus un dalībvalstis par izmaiņām dotāciju summās un galīgajās summās.

3.  Saņēmēji bez iepriekšēja dalībvalstu apstiprinājuma iesniedz ziņojumus, kā noteikts attiecīgajos dotāciju nolīgumos. Komisija nodrošina dalībvalstīm piekļuvi ziņojumiem par darbībām to teritorijā.

20. pants

Uzraudzība un ziņošana

1.  Pielikuma I daļā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par Programmas virzību uz 3. pantā izklāstītajiem vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem.

2.  Lai nodrošinātu, ka Programmas virzība uz tās mērķiem tiek efektīvi novērtēta, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 24. pantu, lai grozītu pielikuma I daļu, vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Sistēma ziņošanai par veikumu nodrošina, ka Programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati ir piemēroti padziļinātai analīzei par panākto progresu, tostarp attiecībā uz klimata uzraudzību, un tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem un attiecīgā gadījumā dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

3.a  Komisija uzlabo tam paredzēto interneta vietni, lai reāllaikā publicētu karti ar īstenošanā esošajiem projektiem, norādot attiecīgos datus (ietekmes novērtējumi, vērtība, saņēmējs, īstenošanas organizācija, norises stadija), un ik pa diviem gadiem iesniedz progresa ziņojumus. Minētajos progresa ziņojumos aplūko Programmas īstenošanu atbilstīgi tās vispārējiem un nozaru mērķiem, kā noteikts 3. pantā, precizējot, vai dažādās nozarēs īstenošana noris sekmīgi, vai kopējās budžeta saistības atbilst kopējai piešķirtajai summai, vai īstenojamos projektos ir panākts apmierinošs pabeigtības līmenis un vai tos joprojām ir iespējams viegli pabeigt.

21. pants

Izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Programmas vidusposma izvērtējumu veic, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par Programmas īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc Programmas īstenošanas sākuma.

3.  Programmas īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā pēc četriem gadiem no 1. pantā norādītā termiņa beigām, Komisija veic Programmas galīgo izvērtēšanu.

4.  Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai paziņo šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

22. pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz EISI koordinācijas komiteja, kas var sanākt dažādos sastāvos atkarībā no attiecīgā temata. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

23. pants

Deleģētie akti

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 24. pantu:

a)  lai izveidotu uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu, pamatojoties uz pielikuma I daļā paredzētajiem rādītājiem;

d)   lai papildinātu pielikuma IV daļu attiecībā uz pārrobežu projektu apzināšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā; lai izveidotu un atjaunotu sarakstu, kurā norādīti pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.

2.  Ievērojot LESD 172. panta otro daļu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 24. pantu:

a)  lai grozītu pielikuma III daļu attiecībā uz transporta pamattīkla koridoru noteikšanu; un iepriekš definētajiem posmiem visaptverošajā tīklā;

b)  lai grozītu pielikuma V daļu attiecībā uz kopīgu interešu digitālās savienotības projektu apzināšanu.

24. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 23. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2028. gada 31. decembrim.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz minētajā lēmumā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 23. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

25. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2.  Saistībā ar Programmu, tās darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Programmai piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju sabiedrībai, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.a  Pārredzamību un sabiedrisko apspriešanu nodrošina saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem.

26. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts Programmā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu, vai uz kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) vai Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

VI NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

27. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.  Ar šo atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014.

2.  Neskarot 1. punktu, šī regula neietekmē attiecīgo darbību turpināšanu vai pārveidošanu līdz to noslēgšanai atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1316/2013, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to noslēgšanai.

Komisija novērtē Regulas (ES) Nr. 347/2013 efektivitāti un politikas saskaņotību un līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šī novērtējuma rezultātus. Novērtējumā Komisija cita starpā ņem vērā Savienības mērķus enerģētikas un klimata jomā 2030. gadam, ES ilgtermiņa dekarbonizācijas saistības un principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Novērtējumam attiecīgā gadījumā var pievienot likumdošanas priekšlikumu minētās regulas grozīšanai.

3.  No Programmas finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp Programmu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējo programmu — Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu — atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1316/2013.

4.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, šīs regulas 4. panta 5. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

28. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

[Vieta], [datums].

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

I DAĻA. RĀDĪTĀJI

Programmu cieši pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu Programmas vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanas pakāpi un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati par šādu pamatrādītāju kopumu:

Nozares

Konkrētie mērķi

Rādītāji

Transports

Efektīvi, savstarpēji savienoti un multimodāli tīkli un infrastruktūra viedai, sadarbspējīgai, ilgtspējīgai, iekļaujošai un drošai mobilitātei

Pārrobežu un trūkstošie savienojumi, kam sniegts EISI atbalsts (t. sk. darbības, kas saistītas ar TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla pilsētu mezgliem, reģionāliem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem, multimodālām platformām, jūras ostām, iekšzemes ostām, savienojumiem ar lidostām un dzelzceļa termināļiem) (skaits)

EISI atbalstītās darbības, kas sekmē transporta digitalizāciju, jo īpaši, izvēršot ERTMS, RIS, ITS, VTMIS/ e-jūrniecības pakalpojumus un SESAR (skaits)

Ar EISI atbalstu uzbūvētie vai modernizētie alternatīvas degvielas piegādes punkti (skaits)

EISI atbalstītās darbības, kas sekmē satiksmes drošību (skaits)

EISI atbalstītās darbības, kas sekmē transporta pieejamību personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (skaits)

EISI atbalstītās darbības, kas sekmē kravu pārvadājumu trokšņa samazinājumu (skaits)

Civilām un militārām vajadzībām izmantojamas divējāda lietojuma transporta infrastruktūras pielāgošana (skaits)

Transporta infrastruktūras komponenti, kas pielāgoti civilām un militārām divējāda lietojuma prasībām (skaits)

Enerģētika

Ieguldījums tirgu savstarpējā savienotībā un integrācijā

EISI darbības, kas sekmē dalībvalstu tīklu savstarpējas savienotības projektus un novērš iekšējos ierobežojumus (skaits)

Energoapgādes drošība

EISI darbības, kas sekmē noturīga gāzes tīkla projektus (skaits)

EISI darbības, kas sekmē energotīklu viedināšanu un digitalizāciju un palielina enerģijas akumulēšanas kapacitāti (skaits)

Ilgtspējīga attīstība, radot labvēlīgus nosacījumus dekarbonizācijai

EISI darbības, kas sekmē projektus, kuri dod iespēju palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu energosistēmās (skaits)

EISI darbības, kas sekmē pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu jomā (skaits)

Digitālā nozare

Ieguldījums digitālās savienotības infrastruktūras izvēršanā visā Eiropas Savienībā

Jauni savienojumi ar ļoti augstas veiktspējas tīkliem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem un ļoti augstas kvalitātes savienojumi vietējām kopienām

EISI darbības, kas ļauj nodrošināt 5G savienotību gar transporta maģistrālēm (skaits)

EISI darbības, kas ļauj nodrošināt jaunus savienojumus ar ļoti augstas veiktspējas tīkliem (skaits)

EISI darbības, kas sekmē enerģētikas un transporta nozares digitalizāciju (skaits)

II DAĻA. TRANSPORTA NOZARES INDIKATĪVĀS PROCENTUĀLĀS DAĻAS

Budžeta līdzekļus, kas minēti 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā, sadala šādi:

60 % darbībām, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, proti, “darbībām, kas saistītas ar efektīviem, savstarpēji savienotiem un multimodāliem tīkliem”;

40 % darbībām, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, proti, “darbībām, kas saistītas ar gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu, drošu un aizsargātu mobilitāti”.

Budžeta līdzekļus, kas minēti 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, sadala šādi:

85 % darbībām, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, proti, “darbībām, kas saistītas ar efektīviem, savstarpēji savienotiem un multimodāliem tīkliem”;

15 % darbībām, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, proti, “darbībām, kas saistītas ar gudru, ilgtspējīgu, iekļaujošu, drošu un aizsargātu mobilitāti”.

Darbībās, kas uzskaitītas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 85 % no budžeta līdzekļiem būtu jāpiešķir darbībām pamattīklā un 15 % — darbībām visaptverošajā tīklā.

III DAĻA. TRANSPORTA PAMATTĪKLA KORIDORI UN PĀRROBEŽU SAVIENOJUMI VISAPTVEROŠAJĀ TĪKLĀ

1.  Pamattīkla koridori un indikatīvs saraksts ar iepriekš definētiem pārrobežu savienojumiem un trūkstošiem savienojumiem

Pamattīkla koridors “Atlantijas okeāns”

Pielāgošana

Gijón – León – Valladolid

A Coruña – Vigo – Orense – León

Zaragoza – Pamplona/Logroño – Bilbao

Tenerife/Gran Canaria – Huelva/Sanlúcar de Barrameda – Sevilla – Córdoba

Algeciras – Bobadilla – Madrid

Sines/Lisboa – Madrid – Valladolid

Lisboa – Aveiro – Leixões/Porto – Douro upe

Shannon Foynes/Dublin/Cork – Le Havre – Rouen – Paris

Aveiro – Valladolid – Vitoria-Gasteiz – Bergara – Bilbao/Bordeaux – Toulouse/Tours – Paris – Metz – Mannheim/Strasbourg

Shannon Foynes/Dublin/Cork – Saint Nazaire – Nantes – Tours – Dijon

Pārrobežu savienojumi

Evora – Merida

Dzelzceļš

Vitoria-Gasteiz – San Sebastián – Bayonne – Bordeaux

Aveiro – Salamanca

Douru upe (Via Navegável do Douro)

Iekšzemes ūdensceļi

Trūkstošie savienojumi

Līnijas Pireneju pussalā, kuras nav sadarbspējīgas ar UIC sliežu platumu

Dzelzceļš

Pamattīkla koridors “Baltijas jūra – Adrijas jūra”

Pielāgošana

Gdynia – Gdańsk – Katowice/Sławków

Gdańsk – Warszawa – Katowice/Kraków

Katowice – Ostrava – Brno – Wien

Szczecin/Świnoujście – Poznań – Wrocław – Ostrava

Katowice – Bielsko-Biała – Žilina – Bratislava – Wien

Wien – Graz– Villach – Udine – Trieste

Udine – Venezia – Padova – Bologna – Ravenna – Ancona

Graz – Maribor –Ljubljana – Koper/Trieste

Pārrobežu

savienojumi

Katowice/Opole – Ostrava – Brno

Katowice – Žilina

Bratislava – Wien

Graz – Maribor

Venezia Trieste – Divaca – Ljubljana

Dzelzceļš

Katowice – Žilina

Brno – Wien

Autoceļš

Trūkstošie savienojumi

Gloggnitz – Mürzzuschlag: Semmering bāzes tunelis

Graz – Klagenfurt: Koralm dzelzceļa līnija un tunelis

Koper – Divača

Dzelzceļš

Pamattīkla koridors “Vidusjūra”

Pielāgošana

Algeciras – Bobadilla –Madrid – Zaragoza – Tarragona

Madrid – Valencia – Sagunto – Teruel – Zaragoza

Sevilla – Bobadilla – Murcia

Cartagena – Murcia – Valencia – Tarragona/Palma de Mallorca – Barcelona

Tarragona – Barcelona – Perpignan – Narbonne - Toulouse/Marseille – Genova/Lyon – La Spezia/Torino – Novara – Milano – Bologna/Verona – Padova – Venezia – Ravenna/Trieste/Koper – Ljubljana – Budapest

Ljubljana/Rijeka – Zagreb – Budapest – UA robeža

Pārrobežu savienojumi

Barcelona – Perpignan

Dzelzceļš

Lyon – Torino: bāzes tunelis un pievedceļi

Nice – Ventimiglia

Venezia Trieste – Divača – Ljubljana

Ljubljana – Zagreb

Zagreb – Budapest

Budapest – Miskolc – UA robeža

Lendava – Letenye

Autoceļš

Vásárosnamény – UA robeža

Trūkstošie savienojumi

Almería – Murcia

Dzelzceļš

Līnijas Pireneju pussalā, kuras nav sadarbspējīgas ar UIC sliežu platumu

Perpignan – Montpellier

Koper – Divača

Rijeka – Zagreb

Milano – Cremona – Mantova – Porto Levante/Venezia – Ravenna/Trieste

Iekšzemes ūdensceļi

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra – Baltijas jūra”

Pielāgošana

Luleå – Helsinki – Tallinn – Rīga

Ventspils – Rīga

Rīga – Kaunas

Klaipeda – Kaunas – Vilnius

Kaunas – Warszawa

BY robeža – Warszawa – Łódź/Poznań – Frankfurt/Oder – Berlin – Hamburg – Kiel

Łódź – Katowice/Wrocław

UA robeža – Rzeszów – Katowice – Wrocław – Falkenberg – Magdeburg

Szczecin/Świnoujście – Berlin – Magdeburg – Braunschweig – Hannover

Hannover – Bremen – Bremerhaven/Wilhelmshaven

Hannover – Osnabrück – Hengelo – Almelo – Deventer – Utrecht

Utrecht – Amsterdam

Utrecht – Rotterdam – Antwerpen

Hannover/Osnabrück – Köln – Antwerpen

Pārrobežu savienojumi

Tallinn – Rīga – Kaunas – Warszawa: “Rail Baltic” jaunā ar UIC sliežu platumu pilnībā sadarbspējīgā līnija

Dzelzceļš

Świnoujście/Szczecin – Berlin

Dzelzceļš/ iekšzemes ūdensceļi

“Via Baltica” koridors EE – LV – LT – PL

Autoceļš

Trūkstošie savienojumi

Kaunas – Vilnius: daļa no “Rail Baltic” jaunās ar UIC sliežu platumu pilnībā sadarbspējīgās līnijas

Dzelzceļš

Warszawa/Idzikowice – Poznań/Wrocław, t. sk. savienojumi ar plānoto centrālo transporta centru

Kiel kanāls

Iekšzemes ūdensceļi

Berlin – Magdeburg – Hannover; Mittellandkanal; Rietumvācijas kanāli

Rhine, Waal

Noordzeekanaal, IJssel, Twentekanaal

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra – Vidusjūra”

Pielāgošana

AK robeža – Dublin – Shannon Foynes/Cork

Shannon Foynes/Dublin/Cork – Le Havre/Calais/

Dunkerque/Zeebrugge/Terneuzen/Gent/

Antwerpen/Rotterdam/Amsterdam

AK robeža – Lille – Brussel/Bruxelles

Amsterdam – Rotterdam – Antwerp – Brussel/Bruxelles – Luxembourg

Luxembourg – Metz – Dijon – Macon – Lyon – Marseille

Luxembourg – Metz – Strasbourg – Basel

Antwerpen/Zeebrugge – Gent – Calais/Dunkerque/Lille – Paris– Rouen – Le Havre

Pārrobežu savienojumi

Brussel/Bruxelles – Luxembourg – Strasbourg

Dzelzceļš

Terneuzen – Gent

Iekšzemes ūdensceļi

Seine – Escaut tīkls un saistītie Seine, Escaut un Meuse upes baseini

Rhine – Scheldt koridors

Trūkstošie savienojumi

Albertkanaal/ Canal Albert and Canal Bocholt-Herentals

Iekšzemes ūdensceļi

Pamattīkla koridors “Austrumi – Vidusjūras austrumu daļa”

Pielāgošana

Hamburg – Berlin

Rostock – Berlin – Dresden

Bremerhaven/Wilhelmshaven – Magdeburg – Dresden

Dresden – Ústí nad Labem – Mělník/Praha – Lysá nad Labem/Poříčany – Kolín

Kolín – Pardubice – Brno – Wien/Bratislava – Budapest – Arad – Timişoara – Craiova – Calafat – Vidin – Sofia

Sofia – RS robeža/Ziemeļmaķedonijas robeža

Sofia – Plovdiv – Burgas/TR robeža

▌TR robeža – Alexandropouli – Kavala – Thessaloniki – Ioannina – Kakavia/Igoumenitsa

Ziemeļmaķedonijas robeža – Thessaloniki

Sofia – Thessaloniki – Athina – Piraeus/Ikonio – Heraklion – Lemesos (Vasiliko) – Lefkosia/Larnaka

Athina – Patras/Igoumenitsa

Pārrobežu savienojumi

Dresden – Praha/Kolín

Dzelzceļš

Wien/Bratislava – Budapest

Békéscsaba – Arad Timişoara

Craiova Calafat – Vidin – Sofia – Thessaloniki

Sofia – RS robeža/ Ziemeļmaķedonijas robeža

TR robeža – Alexandropouli

Ziemeļmaķedonijas robeža – Thessaloniki

Ioannina – Kakavia (AL robeža)

Autoceļš

Drobeta Turnu Severin/Craiova – Vidin – Montana

Sofia – RS robeža

Hamburg – Dresden – Praha – Pardubice

Iekšzemes ūdensceļi

 

Pamattīkla koridors “Reina – Alpi”

Pielāgošana

Genova – Milano – Lugano – Basel

Genova – Novara – Brig – Bern – Basel – Karlsruhe – Mannheim – Mainz – Koblenz – Köln

Köln – Düsseldorf – Duisburg – Nijmegen/Arnhem – Utrecht – Amsterdam

Nijmegen – Rotterdam – Vlissingen

Köln – Liège – Bruxelles/Brussel – Gent

Liège – Antwerpen – Gent – Zeebrugge

Pārrobežu savienojumi

Zevenaar – Emmerich – Oberhausen

Dzelzceļš

Karlsruhe – Basel

Milano/Novara – CH robeža

Basel – Antwerpen/Rotterdam – Amsterdam

Iekšzemes ūdensceļi

Trūkstošie savienojumi

Genova – Tortona/Novi Ligure

Dzelzceļš

 

Zeebrugge – Gent

 

Pamattīkla koridors “Reina – Donava”

Pielāgošana

Strasbourg – Stuttgart – München – Wels/Linz

Strasbourg – Mannheim – Frankfurt – Würzburg – Nürnberg – Regensburg – Passau – Wels/Linz

München/Nürnberg – Praha – Ostrava/Přerov – Žilina – Košice – UA robeža

Wels/Linz – Wien – Bratislava – Budapest – Vukovar

Wien/Bratislava – Budapest – Arad – Moravita/Brašov/Craiova – Bucurešti – Giurgiu/Constanta – Sulina

Pārrobežu savienojumi

München – Praha

Dzelzceļš

Nürnberg – Plzeň

München – Mühldorf – Freilassing – Salzburg

Strasbourg – Kehl Appenweier

Hranice – Žilina

Košice – UA robeža

Wien – Bratislava/Budapest

Bratislava – Budapest

Békéscsaba – Arad Timişoara – RS robeža

Bucurešti – Giurgiu - Rousse

Danube (Kehlheim – Constanța/Midia/Sulina) un saistītie Váh, Sava un Tisza upes baseini

Iekšzemes ūdensceļi

Zlín – Žilina

Autoceļš

 

Timişoara – RS robeža

Autoceļš

Trūkstošie savienojumi

Stuttgart – Ulm

Dzelzceļš

Salzburg – Linz

Craiova București

Arad – Sighişoara – Brasov - Predeal

Pamattīkla koridors “Skandināvija – Vidusjūra”

Pielāgošana

RU robeža – Hamina/Kotka – Helsinki – Turku/Naantali – Stockholm – Örebro (Hallsberg) /Linköping – Malmö

Narvik/Oulu – Luleå – Umeå – Stockholm/Örebro(Hallsberg)

Oslo – Goteburg – Malmö – Trelleborg

Malmö – København – Fredericia – Aarhus – Aalborg - Hirtshals/Frederikshavn

København – Kolding/Lübeck – Hamburg – Hannover

Bremerhaven – Bremen – Hannover – Nürnberg

Rostock – Berlin – Halle/Leipzig – Erfurt München

Nürnberg – München – Innsbruck – Verona – Bologna – Ancona/Firenze

Livorno/La Spezia – Firenze – Roma – Napoli – Bari – Taranto – Valletta/Marsaxlokk

Cagliari – Napoli – Gioia Tauro – Palermo/Augusta – Valletta/Marsaxlokk

Pārrobežu savienojumi

RU robeža – Helsinki

Dzelzceļš

København – Hamburg: Fehmarn belt fiksētā savienojuma pievedceļi

München – Wörgl – Innsbruck – Fortezza – Bolzano – Trento – Verona: Brenner bāzes tunelis un pievedceļi

Göteborg – Oslo

København – Hamburg: Fehmarn belt fiksētais savienojums

Dzelzceļš/autoceļš

2.   Indikatīvs saraksts ar iepriekš definētiem pārrobežu savienojumiem visaptverošajā tīklā

Šīs regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajos visaptverošā tīkla pārrobežu posmos konkrēti ietilpst šādi posmi:

Dublin/Letterkenny – AK robeža

Autoceļš

Pau – Huesca

Dzelzceļš

Lyon – CH robeža

Dzelzceļš

Athus – Mont-Saint-Martin

Dzelzceļš

Breda – Venlo – Viersen – Duisburg

Dzelzceļš

Antwerpen – Duisburg

Dzelzceļš

Mons – Valenciennes

Dzelzceļš

Gent – Terneuzen

Dzelzceļš

Heerlen – Aachen

Dzelzceļš

Groningen – Bremen

Dzelzceļš

Stuttgart – CH robeža

Dzelzceļš

Gallarate/ Sesto Calende – CH robeža

Dzelzceļš

Berlin – Rzepin/Horka – Wrocław

Dzelzceļš

Praha – Linz

Dzelzceļš

Villach – Ljubljana

Dzelzceļš

Pivka – Rijeka

Dzelzceļš

Plzeň – České Budějovice – Wien

Dzelzceļš

Wien – Győr

Dzelzceļš

 

Dzelzceļš

Neumarkt-Kallham – Mühldorf

Dzelzceļš

“Amber” koridors PL – SK – HU

Dzelzceļš

“Via Carpathia” koridors BY/UA robeža – PL – SK – HU – RO

Autoceļš

Focșani – MD robeža

Autoceļš

Budapest – Osijek – Svilaj (Bosnijas un Hercegovinas robeža)

Autoceļš

Faro – Huelva

Dzelzceļš

Porto – Vigo

Dzelzceļš

Giurgiu – Varna

Dzelzceļš

Svilengrad – Pithio

Dzelzceļš

3.  Visaptverošā tīkla komponenti, kas atrodas dalībvalstīs, kurām nav sauszemes robežas ar citu dalībvalsti.

IV DAĻA. PĀRROBEŽU PROJEKTU ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU ENERĢIJAS JOMĀ APZINĀŠANA

1.  Pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā mērķis

Pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā veicina pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm atjaunojamo energoresursu plānošanas, attīstības un rentablas izmantošanas jomā, kā arī atvieglo to integrāciju, izmantojot enerģijas akumulēšanas iekārtas, un to mērķis ir dot ieguldījumu Savienības ilgtermiņa dekarbonizācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā.

2.  Vispārīgie kritēriji

Lai projektu varētu kvalificēt kā pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, tas atbilst visiem šādiem vispārīgiem kritērijiem:

a)  to iekļauj sadarbības līgumā vai cita veida pasākumos starp vismaz divām dalībvalstīm un/vai starp vismaz vienu dalībvalsti un vienu trešo valsti vai valstīm, kā noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 8., 9., 11 un 13. pantā;

b)  tas nodrošina izmaksu ietaupījumus atjaunojamo energoresursu izvēršanā un/vai ieguvumus sistēmas integrācijai, apgādes drošībai vai inovācijai salīdzinājumā ar līdzīgu projektu vai atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu, ko kāda no iesaistītajām dalībvalstīm īstenojusi viena pati;

c)  sadarbības potenciālie vispārējie ieguvumi pārsniedz izmaksas, tostarp ilgākā termiņā, kā novērtēts, pamatojoties uz 3. punktā minēto izmaksu un ieguvumu analīzi un piemērojot [7]. pantā minēto metodiku.

3.  Izmaksu un ieguvumu analīze

a)  elektroenerģijas ražošanas izmaksas;

b)  sistēmas integrācijas izmaksas;

c)  atbalsta izmaksas;

d)  siltumnīcefekta gāzu emisijas;

e)  energoapgādes drošība;

f)  gaisa un cita veida vietējais piesārņojums, piemēram, ietekme uz vietējo dabu un vidi;

g)  inovācija.

4.  Process

1)   Projekta virzītāji, t. sk. dalībvalstis, kas potenciāli varētu pretendēt uz to, ka to projekts tiek atlasīts kā pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā atbilstoši sadarbības līgumam vai cita veida pasākumiem starp vismaz divām dalībvalstīm un/vai starp vismaz vienu dalībvalsti un trešo valsti vai valstīm, kā noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 8., 9., 11. un 13. pantā, un vēlas iegūt pārrobežu projekta atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā statusu, iesniedz Komisijai pieteikumu par to, lai projekts tiktu atlasīts kā pārrobežu projekts atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā. Pieteikumā iekļauj attiecīgo informāciju, kas ļauj Komisijai izvērtēt projektu atbilstoši kritērijiem, kas paredzēti 2. un 3. punktā, saskaņā ar 7. pantā minēto metodiku.

Komisija nodrošina, ka projekta virzītājiem vismaz reizi gadā ir dota iespēja iesniegt pieteikumu par pārrobežu projekta atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā statusa piešķiršanu projektam.

2)  Komisija izveido un vada atjaunojamo energoresursu jomas pārrobežu projektu grupu, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens pārstāvis no Komisijas. Grupa pieņem savu reglamentu.

3)  Komisija vismaz reizi gadā organizē pārrobežu projektu atlases procesu un pēc izvērtēšanas 3. punktā minētajai grupai iesniedz sarakstu ar atbilstīgajiem projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, kuri atbilst 7. panta kritērijiem un 5. punkta kritērijiem.

4)  Grupai, kas minēta 3. punktā, tiek sniegta attiecīgā informācija, izņemot komerciāli sensitīvu informāciju, par atbilstīgajiem projektiem, kas iekļauti Komisijas iesniegtajā sarakstā, atbilstoši šādiem kritērijiem:

–  apstiprinājums par atbilstības un atlases kritēriju izpildi attiecībā uz visiem projektiem;

–  informācija par sadarbības mehānismu, kam pieskaitāms projekts, un informācija par to, kādā mērā projektu atbalsta viena vai vairākas dalībvalstis;

–  projekta mērķa apraksts, tostarp aplēstā jauda (kW) un, ja pieejams, atjaunojamās enerģijas ražošana (kWh gadā), kā arī projekta kopējās izmaksas un iesniegtās attiecināmās izmaksas, kas izteiktas euro;

–  informācija par paredzamo ES pievienoto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 2. punkta b) apakšpunktu un par paredzamajām izmaksām un ieguvumiem un paredzamo ES pievienoto vērtību saskaņā ar šā pielikuma 2. punkta c) apakšpunktu.

5)  Grupa uz savām sanāksmēm vajadzības gadījumā var uzaicināt atbilstīgo projektu virzītājus, šādos projektos iesaistītās trešās valstis un citas attiecīgās ieinteresētās personas.

6)  Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, grupa vienojas par atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas potenciālo pārrobežu projektu saraksta pirmo versiju, kura jāpieņem saskaņā ar 8. punktu.

7)   Komisija, izmantojot deleģēto aktu, pieņem galīgo pārrobežu projektu sarakstu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, pamatojoties uz 6. punktā minēto saraksta projektu un ņemot vērā 10. punktu, un savā tīmekļa vietnē publicē atlasīto atjaunojamo energoresursu enerģijas jomas pārrobežu projektu sarakstu. Sarakstu pēc vajadzības pārskata vismaz reizi divos gados.

8)  Grupa uzrauga galīgā saraksta projektu īstenošanu un sniedz ieteikumus par to, kā īstenošanā novērst iespējamo kavēšanos. Šajā nolūkā atlasīto projektu virzītāji sniedz informāciju par savu projektu īstenošanu.

9)  Atlasot pārrobežu projektus atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, Komisija tiecas ▌nodrošināt atbilstošu ģeogrāfisko līdzsvaru šādu projektu noteikšanā. Projektu apzināšanā var izmantot reģionālās grupas.

10)  Projektu neatlasa kā pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā vai arī tā statusu atsauc, ja tā novērtēšana balstījusies uz nepareizu informāciju, kas bijis noteicošais faktors novērtēšanā, vai ja projekts neatbilst Savienības tiesībām.

V DAĻA. DIGITĀLĀS SAVIENOTĪBAS INFRASTRUKTŪRAS KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTI

1.  Gigabitu savienotība, tostarp 5G un citi modernākie savienotības veidi, ar sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem.

Darbībām piešķir prioritāti, ņemot vērā sociālekonomisko virzītājspēku funkciju, uz šādas savienotības pamata pieejamo digitālo pakalpojumu un lietojumu nozīmīgumu un potenciālos sociālekonomiskos ieguvumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, tostarp radīto papildu teritoriju pārklājumu, ieskaitot mājsaimniecības. Pieejamo budžetu ģeogrāfiski līdzsvaroti sadala starp dalībvalstīm.

Prioritāti piešķir darbībām, kas veicina gigabitu, tostarp 5G un citu modernāko tehnoloģiju, savienotību un kas paredzētas:

–  ▌ slimnīcām un medicīnas centriem saskaņā ar centieniem digitalizēt veselības aprūpes sistēmu, lai palielinātu ES iedzīvotāju labklājību un mainītu veidu, kādā veselības un aprūpes pakalpojumi tiek piedāvāti pacientiem(34);

–  ▌izglītības un pētniecības centriem saistībā ar centieniem atvieglot cita starpā ātrgaitas datošanu, mākoņa lietojumprogrammu un lielo datu lietošanu, novērst digitālās plaisas un ieviest jauninājumus izglītības sistēmās, lai uzlabotu mācīšanās rezultātus, vienlīdzību un efektivitāti(35);

–  vienlaidu 5G bezvadu platjoslas pārklājumam visās pilsētu teritorijās līdz 2025. gadam.

2.  Bezvadu savienotība vietējās kopienās

Lai saņemtu finansējumu, darbības, kuru mērķis ir nodrošināt tādu vietēju bezvadu savienotību, kas ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, vietējās sabiedriskās dzīves centros (t. sk. plašai sabiedrībai pieejamās vietās āra apstākļos), kam ir svarīga nozīme vietējo kopienu sabiedriskajā dzīvē, atbilst šādiem nosacījumiem:

–  tās īsteno publiskā sektora struktūra, kā minēts šā punkta nākamajā daļā, kas ir spējīga plānot un uzraudzīt iekštelpu vai ārpustelpu vietējo bezvadu piekļuves punktu ierīkošanu sabiedriskajās telpās, kā arī vismaz trīs gadus nodrošināt darbības izmaksu finansēšanu;

–  tās balstās uz ļoti jaudīgiem digitālajiem tīkliem, kas ļauj nodrošināt lietotājiem ļoti augstas kvalitātes interneta pieslēgumu, kurš:

–  ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, viegli piekļūstams, drošs un izmanto jaunāko un labāko pieejamo aprīkojumu, ar ko lietotājiem var nodrošināt ātrgaitas savienotību; un

–  atbalsta plašu un nediskriminējošu pieeju novatoriskiem digitāliem pakalpojumiem;

–  izmanto kopīgo logotipu, ko nodrošina Komisija, un saiti uz saistītajiem daudzvalodu tiešsaistes rīkiem;

–  lai panāktu sinerģiju, palielinātu jaudu un uzlabotu lietotāju pieredzi, šie pasākumi veicina 5G atbalstošu tuvas darbības bezvadu piekļuves punktu izvēršanu, kā noteikts Direktīvā EU/2018/1972;

–  apņemas iepirkt vajadzīgo aprīkojumu un/vai saistītos ierīkošanas pakalpojumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka projekti nepamatoti nekropļo konkurenci.

Finansiālais atbalsts ir pieejams publiskā sektora struktūrām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2102(36) 3. panta 1. punktā, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem apņēmušās nodrošināt tādu vietēju bezvadu savienotību, kura ir bezmaksas un bez diskriminējošiem nosacījumiem, ierīkojot vietējus bezvadu piekļuves punktus.

Finansētās darbības nedublē esošos bezmaksas privātos vai publiskos līdzīga rakstura piedāvājumus, arī kvalitātes ziņā, vienā un tajā pašā sabiedriskajā telpā.

Pieejamo budžetu ģeogrāfiski līdzsvaroti sadala starp dalībvalstīm.

Vajadzības gadījumā nodrošina koordināciju un konverģenci ar EISI darbībām, kas atbalsta sociālekonomisko virzītājspēku piekļuvi ļoti augstas veiktspējas tīkliem, kuri spēj nodrošināt gigabitu savienotību, tostarp 5G un citus modernākos veidus.

3.  Indikatīvs to 5G koridoru un pārrobežu pamatsavienojumu saraksts, kas tiesīgi saņemt finansējumu

Saskaņā ar Komisijas noteiktajiem Gigabitu sabiedrības mērķiem, lai nodrošinātu, ka līdz 2025. gadam lielākajās sauszemes transporta maģistrālēs ir vienlaidu 5G pārklājums(37), darbībās, ar ko ievieš šādu pārklājumu saskaņā ar 9. panta 4. punkta c) apakšpunktu, ietver, pirmkārt, darbības CAM eksperimentiem pārrobežu posmos(38) un, otrkārt, darbības CAM plašākai izvēršanai lielākos pamattīkla koridoru posmos, kā norādīts turpmākajā tabulā (indikatīvs saraksts). Šim nolūkam par pamatu izmanto TEN-T koridorus, bet 5G izvēršana nav obligāti jāierobežo ar minētajiem koridoriem(39).

Turklāt atbalsta arī darbības, kas veicina pamattīklu izvēršanu, tostarp ar zemūdens kabeļiem, šķērsojot dalībvalstis un savienojot Savienību ar trešām valstīm vai pievienojot Eiropas salas, saskaņā ar 9. panta 4. punkta d) apakšpunktu, lai nodrošinātu vajadzīgo redundanci šādai svarīgai infrastruktūrai un palielinātu Savienības digitālo tīklu jaudu un noturību.

Pamattīkla koridors “Atlantijas okeāns”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Porto – Vigo

Merida – Evora

Paris – Amsterdam – Frankfurt

Aveiro – Salamanca

San Sebastian – Biarritz

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Metz – Paris – Bordeaux – Bilbao – Vigo – Porto – Lisbon

Bilbao – Madrid – Lisbon

Madrid – Merida – Sevilla – Tarifa

Pamattīklu izvēršana, tostarp ar zemūdens kabeļiem.

Azores/Madeira Islands – Lisbon

Pamattīkla koridors “Baltijas jūra – Adrijas jūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

 

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Gdansk – Warsaw – Brno – Vienna – Graz – Ljubljana – Koper/Trieste

Pamattīkla koridors “Vidusjūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

 

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Budapest – Zagreb – Ljubljana - Rijeka - Split - Dubrovnik

Ljubljana – Zagreb – Slavonski Brod – Bajakovo (robeža ar Serbiju)

Slavonski Brod – Đakovo – Osijek

Montpellier – Narbonne – Perpignan - Barcelona – Valencia – Malaga – Tarifa ar pagarinājumu uz Narbonne – Toulouse

Pamattīklu izvēršana, tostarp ar zemūdens kabeļiem

Zemūdens kabeļu tīkli Lisbon – Marseille – Milan

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra – Baltijas jūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Warsaw – Kaunas – Vilnius

Kaunas – Klaipėda

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Tallinn – Rīga – Kaunas – LT/PL robeža – Warsaw

BY/LT robeža – Vilnius – Kaunas – Klaipėda

Via Carpathia:

Klaipėda – Kaunas - Ełk – Białystok – Lublin – Rzeszów – Barwinek – Košice

Pamattīkla koridors “Ziemeļjūra – Vidusjūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Metz – Merzig – Luxembourg

Rotterdam – Antwerp – Eindhoven

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Amsterdam – Rotterdam – Breda – Lille – Paris

Brussels – Metz – Basel

Mulhouse – Lyon – Marseille

Pamattīkla koridors “Austrumi/ Vidusjūras austrumu daļa”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Sofia – Thessaloniki – Belgrade

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Berlin – Prague – Brno – Bratislava Timisoara – Sofia – TR robeža

Bratislava – Košice

Sofia – Thessaloniki – Athens

Pamattīkla koridors “Reina–Alpi”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Bologna – Innsbrück – München (Brenner corridor)

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Rotterdam – Oberhausen – Frankfurt (M)

Basel – Milan – Genova

Pamattīkla koridors “Reina – Donava”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

 

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Frankfurt (M) – Passau – Wien – Bratislava – Budapest – Osijek - Vukovar – Bucharest – Constanta

Bucharest – Iasi

Karlsruhe – München – Salzburg – Wels

Frankfurt (M) – Strasbourg

Pamattīkla koridors “Skandināvija – Vidusjūra”

Pārrobežu posmi CAM eksperimentiem

Oulu – Tromsø

Oslo – Stockholm – Helsinki

Lielāks posms CAM plašākai izvēršanai

Turku – Helsinki – Krievijas robeža

Oslo – Malmo – Copenhagen – Hamburg – Würzburg – Nürnberg – München – Rosenheim – Verona – Bologna – Napoli – Catania – Palermo

Stockholm – Malmo

Napoli – Bari – Taranto

Aarhus – Esbjerg – Padborg

(1) OV C 440, 6.12.2018., 191. lpp.
(2)OV C 461, 21.12.2018., 173. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienošanās, ir iezīmēts pelēkā krāsā.
(4) COM(2018)0321, 13. lpp.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
(6) Komisijas paziņojums “Eiropa kustībā — programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem” (COM(2017)0283).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/EK par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
(8) Komisijas paziņojums “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus” (COM(2017)0675).
(9) COM(2018)0293.
(10) JOIN(2017)0041.
(11) JOIN(2018)0005.
(12)Militārās prasības militārajai mobilitātei Eiropas Savienībā un ārpus tās (ST 14770/18).
(13)COM(2017)0623.
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).
(15)COM(2017)0718.
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
(18)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (OV L 86, 21.3.2014., 14. lpp.).
(19)COM(2016)0587.
(20)Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).
(21) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(23) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(24) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(25) Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(27) OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.
(28) COM(2018)0065.
(29) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā Eiropas interesēs panākt labāku iepirkuma darbību Eiropā” (COM(2017)0572).
(30) 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem (OV L 276, 20.10.2010., 22. lpp.).
(33) ST 13674/18.
(34) Skatīt arī Komisijas paziņojumu “Kā digitālajā vienotajā tirgū īstenot veselības un aprūpes digitālo pārveidi; iedzīvotāju iespēju stiprināšana un veselīgākas sabiedrības veidošana” (COM(2018)0233).
(35) Skatīt arī Komisijas paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022).
(36) Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).
(37)“Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587).
(38)Satīklota un automatizēta mobilitāte.
(39)Slīprakstā attēlotie posmi atrodas ārpus TEN-T pamattīkla koridoriem, bet ir ietverti 5G koridoros.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 25. aprīlisJuridisks paziņojums