(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0640),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0405/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0193/2019),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 110, 22.3.2019., 67. lpp.

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(2),

tā kā:

(1)  Šīs regulas mērķis ir, novēršot vēršoties pret mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiskiem mērķiem, nodrošināt netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. Digitālā vienotā tirgus darbība būtu jāuzlabo, stiprinot juridisko noteiktību mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, stiprinot lietotāju uzticēšanos tiešsaistes videi un pastiprinot pasākumus, kas sargā vārda brīvību, brīvību saņemt un informācijas brīvības aizsardzības pasākumus. izplatīt informāciju un idejas atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā un mediju brīvību un plurālismu. [Gr. 2]

(1a)  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēju regulējums var vienīgi papildināt dalībvalstu pretterorisma stratēģijas, kurās jāuzsver bezsaistes pasākumi, piemēram, ieguldījums sociālajā darbā, deradikalizācijas iniciatīvas un darbs ar skartajām kopienām, lai radikalizācijas novēršana sabiedrībā būtu ilgtspējīga. [Gr. 3]

(1b)   Teroristisks saturs veido tikai daļu no plašākas nelikumīga tiešsaistes satura problēmas līdzās, piemēram, bērnu seksuālai izmantošanai, nelikumīgai komercpraksei un intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Teroristu un citas noziedzīgas organizācijas tirdzniecību ar nelikumīgu saturu bieži vien izmanto, lai legalizētu līdzekļus un iegūtu sākotnējos līdzekļus savu darbību finansēšanai. Šī problēma risināma, apvienojot leģislatīvus, neleģislatīvus un brīvprātīgus pasākumus, kuru pamatā būtu iestāžu un pakalpojumu sniedzēju sadarbība un kuri pilnībā atbilstu pamattiesībām. Lai gan nelikumīga satura draudu ir vājinājušas tādas sekmīgas iniciatīvas kā nozares vadītais Rīcības kodekss cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē un globālā alianse “WePROTECT”, kuras mērķis ir izbeigt seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē, ir jāizveido tiesiskais regulējums valsts regulatīvo iestāžu pārrobežu sadarbībai nelikumīga satura izņemšanas vajadzībām. [Gr. 4]

(2)  Mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kas darbojas internetā, ir svarīga loma digitālajā ekonomikā, jo tie savieno uzņēmumus un iedzīvotājus, nodrošina mācīšanās iespējas un atvieglo publiskas debates un informācijas, viedokļu un ideju izplatīšanu un iegūšanu un tādējādi būtiski veicina inovāciju, ekonomisko izaugsmi un darbvietu radīšanu Savienībā. Tomēr dažos gadījumos trešās personas ļaunprātīgi izmanto mitināšanas pakalpojumus, lai tiešsaistē veiktu nelikumīgas darbības. Īpašas bažas rada tas, ka teroristu grupas un to atbalstītāji ļaunprātīgi izmanto mitināšanas pakalpojuma sniedzējus, lai tiešsaistē izplatītu teroristisku saturu nolūkā plaši paust savu vēstījumu, radikalizēt un vervēt, kā arī veicināt un virzīt teroristisku darbību. [Gr. 5]

(3)  Teroristiska satura klātbūtne tiešsaistē rada — pat ja tā nav vienīgais faktors — ir darbojusies kā katalizators tādu personu radikalizācijā, kas ir izdarījušas terora aktus Savienībā, un tādējādi tā ir radījusi nopietnas nelabvēlīgas sekas lietotājiem, iedzīvotājiem un sabiedrībai kopumā, kā arī tiešsaistes pakalpojuma sniedzējiem, kuri šādu saturu mitina, jo tas grauj lietotāju uzticēšanos pakalpojuma sniedzējiem un kaitē to darījumdarbības modeļiem. Ņemot vērā tiešsaistes pakalpojuma sniedzēju centrālo lomu un samērīgi ar to sniegtajiem pakalpojumiem saistītos tehnoloģiskos līdzekļus un iespējas, tehnoloģiskajiem līdzekļiem un iespējām, kas saistītas ar to sniegtajiem pakalpojumiem, tiem ir īpaša sociālā atbildība aizsargāt savus pakalpojumus pret ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic teroristi, un palīdzēt kompetentajām iestādēm apkarot teroristisku saturu, kas tiek izplatīts, izmantojot tiešsaistes pakalpojumus, un vienlaikus būtu jāņem vērā, ka izšķirīgi svarīga ir vārda brīvība un brīvība saņemt un izplatīt informāciju un idejas atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. [Gr. 6]

(4)  Savienības līmeņa centieni apkarot teroristisku saturu tiešsaistē, sākušies 2015. gadā ar dalībvalstu un mitināšanas pakalpojuma sniedzēju brīvprātīgas sadarbības satvara izveidi, ir jāpapildina ar skaidru tiesisko regulējumu nolūkā vēl vairāk samazināt piekļuvi teroristiskam saturam tiešsaistē un pienācīgi stāties pretī strauji samilztošai samilstošai problēmai. Ar šo tiesisko regulējumu iecerēts balstīties uz pilnveidot to, kas panākts ar brīvprātīgajiem centieniem, kas tika pastiprināti ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2018/334(3), un atsaukties uz Eiropas Parlamenta aicinājumu stiprināt pasākumus cīņai pret nelikumīgu un kaitīgu saturu saskaņā ar horizontālo satvaru, kas izveidots ar Direktīvu 2000/31/EK, un uz Eiropadomes aicinājumu uzlabot tāda satura automātisku atklāšanu un izņemšanu, kas kūda uz terora aktiem. [Gr. 7]

(5)  Šīs regulas piemērošanai nevajadzētu ietekmēt Direktīvas 2000/31/EK(4) 14. panta piemērošanu. Konkrēti, visiem pasākumiem, ko mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veic saskaņā ar šo regulu, to vidū jebkādiem proaktīviem pasākumiem, pašiem par sevi nevajadzētu būt par iemeslu tam, ka pakalpojuma sniedzējs zaudē minētajā noteikumā paredzēto atbrīvojumu no atbildības. Šī regula neietekmē valstu iestāžu un tiesu pilnvaras noteikt mitināšanas pakalpojuma sniedzēju atbildību konkrētos gadījumos, kad Direktīvas 2000/31/EK 14. panta nosacījumi, ar kādiem atbrīvo no atbildības, nav izpildīti. [Gr. 8]

(6)  Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, kuru mērķis ir, novēršot vēršoties pret mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu nelikumīga teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē, garantēt netraucētu iekšējā tirgus darbību, šajā regulā ir noteikti, un tiem būtu pilnībā ievērojot pamattiesības, kas aizsargātas jāatbilst pamattiesībām, ko sargā Savienības tiesību sistēmā, sistēma, un jo īpaši tās, tām, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. [Gr. 9]

(7)  Šī regula palīdz Šīs regulas mērķis ir palīdzēt aizsargāt sabiedrisko drošību, un vienlaikus izveido piemērotus tai būtu jāizveido piemēroti un stabilus pasākumus, stabili pasākumi, kas nodrošina attiecīgo pamattiesību aizsardzību. Minētais ietver tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, tiesības uz vārda brīvību, kas ietver brīvību saņemt un izplatīt informāciju, darījumdarbības brīvību un nediskriminēšanas principu. Ņemot vērā to, cik liela nozīme ir vārda brīvībai, brīvībai saņemt un informācijas brīvībai, izplatīt informāciju un idejas, kā arī tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kas ir viens no galvenajiem galvenais plurālistiskas un demokrātiskas sabiedrības pamatiem pamats un viena no vērtībām, vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība, kompetentajām iestādēm un mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāpieņem tikai tādi pasākumi, kas demokrātiskā sabiedrībā ir vajadzīgi, piemēroti un samērīgi. Ņemot vērā mitināšanas pakalpojuma sniedzēju centrālo lomu publisko debašu sekmēšanā un faktu, viedokļu un ideju izplatīšanā un iegūšanā saskaņā ar tiesību aktiem, tādiem visiem pasākumiem, kas uzskatāmi par iejaukšanos būtu jāizvairās no iejaukšanās vārda un informācijas brīvībā, vajadzētu būt un ar stingri mērķorientētiem, proti, tiem ir mērķorientētu pieeju pēc iespējas būtu jākalpo, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanas novēršanai, izplatīšanu, taču tie nedrīkst ietekmēt tiesības likumīgi saņemt un izplatīt informāciju. Iedarbīgi tiešsaistes pretterorisma pasākumi un vārda brīvības aizsardzība ir nevis pretrunīgi, bet gan savstarpēji papildinoši un pastiprinoši mērķi. [Gr. 10]

(8)  LES 19. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā ir noteiktas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību. Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības vērsties kompetentajā valsts tiesā ar prasību nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību pret jebkādiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu un var nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās personas tiesības. Šīs tiesības jo īpaši ietver iespēju mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un satura nodrošinātājiem efektīvi apstrīdēt izņemšanas rīkojumus tās dalībvalsts tiesā, kuras iestādes izņemšanas rīkojumu izdevušas, un iespēju satura nodrošinātājiem apstrīdēt mitināšanas pakalpojuma sniedzēja veiktos konkrētos pasākumus. [Gr. 11]

(9)  Lai nodrošinātu skaidrību par rīcību, kas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un kompetentajām iestādēm būtu jāveic, lai novērstu vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, preventīvos nolūkos, pamatojoties uz teroristu nodarījumu definīciju Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541(5), šajā regulā būtu jānosaka teroristiska satura definīcija. Tā kā ir jāvēršas pret viskaitīgāko teroristisko propagandu saturu tiešsaistē, definīcijai būtu jāaptver materiāls un informācija, ar ko kūda vai mudina aicina izdarīt vai palīdzēt izdarīt teroristu nodarījumus vai aizstāv šādu nodarījumu izdarīšanu vai palīdzību to izdarīšanā, sniedz norādījumus par šādu nodarījumu izdarīšanu vai popularizē piedalīšanos teroristu grupas darbībās, tādējādi radot risku, ka tīši varētu tikt izdarīts viens vai vairāki šādi nodarījumi. Definīcijai būtu jāattiecas arī uz saturu, kas sniedz norādes par sprāgstvielu, šaujamieroču, citu ieroču, kaitīgu vai bīstamu vielu, kā arī ķīmisku, bioloģisku, radioloģisku un kodola (CBRN) vielu izgatavošanu un lietošanu, kā arī norādes par citām metodēm un paņēmieniem, tostarp par mērķu izvēli, teroristisku nodarījumu izdarīšanai. Konkrēti pie šādas informācijas pieder teksts, attēli, skaņu ieraksti un video. Novērtējot to, vai saturs ir teroristisks saturs šīs regulas nozīmē, kompetentajām iestādēm, kā arī mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāņem vērā tādi faktori kā paziņojumu būtība un formulējums, konteksts, kādā tie izteikti, un to potenciāls novest pie kaitīgām sekām un tādā veidā ietekmēt personu drošību un drošumu. Novērtēšanā svarīgi ir tas, vai materiālu ir sagatavojusi ES sarakstā iekļauta teroristu organizācija vai persona un vai materiāls ir attiecināms uz šādu organizāciju vai personu vai izplatīts tās vārdā. Būtu pienācīgi jāaizsargā saturs, ko izplata izglītības, žurnālistikas vai pētniecības nolūkos vai informēšanai nolūkā novērst teroristiskas darbības. Īpaši gadījumos, kad satura nodrošinātājam ir redakcionāla atbildība, visos lēmumos par šāda satura izņemšanu būtu jāņem vērā žurnālistikas standarti, kas izveidoti ar preses un mediju regulējumu atbilstoši Savienības tiesībām un Pamattiesību hartai. Turklāt radikālu, polemisku vai strīdīgu uzskatu paušana publiskās debatēs par sensitīviem politiskiem jautājumiem nebūtu jāuzskata par teroristisku saturu. jāuzskata nebūtu. [Gr. 12]

(10)  Lai aptvertu tiešsaistes mitināšanas pakalpojumus, kuros tiek izplatīts teroristisks saturs, šī regula būtu jāpiemēro informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kas glabā pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju pēc tā pieprasījuma un šo glabāto informāciju dara pieejamu trešām personām sabiedrībai neatkarīgi no tā, vai šī darbība ir tikai tehniska, automātiska un pasīva. Šādu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēji ietver sociālo plašsaziņas līdzekļu mediju platformas, video straumēšanas pakalpojumus, video, attēlu un audioierakstu koplietošanas pakalpojumus, datņu koplietošanu un citus mākoņpakalpojumus tādā apmērā, ciktāl tie informāciju dara pieejamu trešām personām sabiedrībai un tīmekļa vietnēm, kurās lietotāji var sniegt komentārus vai izlikt atsauksmes. Regula būtu jāpiemēro arī mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, bet piedāvā pakalpojumus Savienībā, jo būtiska daļa no mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuru pakalpojumi ir pakļauti teroristiskam saturam, veic uzņēmējdarbību trešās valstīs. Tam būtu jānodrošina, ka visi uzņēmumi, kas darbojas digitālajā vienotajā tirgū, ievēro tās pašas prasības neatkarīgi no tā, kurā valstī tie veic uzņēmējdarbību. Lai noteiktu, vai pakalpojuma sniedzējs piedāvā pakalpojumus Savienībā, ir jānovērtē, vai pakalpojuma sniedzējs dod iespēju juridiskām vai fiziskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot savus pakalpojumus. Tomēr pakalpojuma sniedzēja tīmekļa vietnes vai e-pasta adreses, vai citas kontaktinformācijas piekļūstamība vienā vai vairākās dalībvalstīs pati par sevi nedrīkstētu būt pietiekams nosacījums šīs regulas piemērošanai. Tā nebūtu jāpiemēro mākoņpakalpojumiem, tostarp starpuzņēmumu mākoņpakalpojumiem, attiecībā uz kuriem pakalpojuma sniedzējam nav līgumisku tiesību noteikt, kādu saturu glabā, kā saturu apstrādā vai publisko tā klienti vai šādu klientu galalietotāji, un gadījumos, kad pakalpojuma sniedzējam nav tehnisku iespēju izņemt konkrētu saturu, ko glabā tā klienti vai to pakalpojumu galalietotāji. [Gr. 13]

(11)  Relevantam kritērijam šīs regulas darbības jomas noteikšanā vajadzētu būt būtiskai saiknei ar Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saikne ar Savienību pastāv tad, ja pakalpojuma sniedzējam ir uzņēmējdarbības vieta Savienībā, vai – ja tādas nav – tad, ja tam ir ievērojams skaits lietotāju vienā vai vairākās dalībvalstīs vai tā darbības ir vērstas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm var noteikt, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, to vidū tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī parasti lietotās valodas vai valūtas lietošana. vai iespēja pasūtīt preces vai pakalpojumus. Par darbību vēršanu uz kādu dalībvalsti varētu secināt arī no lietotnes pieejamības attiecīgās valsts lietotņu veikalā, no vietējas reklamēšanās vai reklamēšanās attiecīgajā dalībvalstī lietotajā valodā vai no tādām attiecībām ar klientiem kā klientu apkalpošanas nodrošināšana valodā, ko galvenokārt lieto attiecīgajā dalībvalstī. Tāpat par būtisku saikni būtu jāuzskata gadījumi, kad pakalpojuma sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012(6) 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā. No otras puses, pakalpojuma sniegšanu tikai nolūkā nodrošināt atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/302(7) noteiktajam diskriminācijas aizliegumam tikai šā viena iemesla dēļ nevar uzskatīt par darbību virzīšanu vai vēršanu uz konkrētu teritoriju Savienībā. [Gr. 14]

(12)  Lai novērstu vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībai to pakalpojumos, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāpilda noteikti rūpības pienākumi. Šiem rūpības pienākumiem nevajadzētu pāraugt vispārējās pārraudzīšanas saistībās. nedz mitināšanas pakalpojumu sniedzēju vispārējā pienākumā pārraudzīt informāciju, ko tie glabā, nedz arī vispārējā pienākumā aktīvi meklēt faktus vai apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību. Rūpības pienākumiem būtu jāietver prasība, ka, piemērodami šo regulu, mitināšanas pakalpojuma sniedzēji – jo īpaši tad, kad tie īsteno savus noteikumus, – attiecībā uz to glabāto saturu rīkojas pārredzamā, rūpīgā, samērīgā un nediskriminējošā veidā, lai nepieļautu tāda satura izņemšanu, kas nav teroristisks saturs. Satura izņemšana vai piekļuves atspējošana jāveic, ievērojot vārda brīvību, brīvību saņemt un informācijas brīvības principu. izplatīt informāciju un idejas atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā un mediju brīvību un plurālismu. [Gr. 15]

(13)  Būtu jāsaskaņo procedūra un pienākumi, kas izriet no tiesas izņemšanas rīkojumiem, kuri pēc kompetento iestāžu veikta novērtējuma prasa mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi šādam saturam. Būtu jāsaglabā dalībvalstu brīvība norīkot kompetentās iestādes, proti, jāatļauj dalībvalstīm minēto uzdevumu uzticēt pārvaldes, tiesībaizsardzības tiesu iestādei vai tiesu iestādēm. funkcionāli neatkarīgai pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestādei. Ņemot vērā ātrumu, kādā teroristisks saturs tiek izplatīts tiešsaistes pakalpojumos, šis noteikums mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem uzliek par pienākumu nodrošināt, ka izņemšanas rīkojumā identificētais teroristiskais saturs tiek izņemts vai saturpiekļuve tiek atspējota vienas stundas laikā no izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēju ziņā ir izlemt, vai attiecīgais saturs tiek izņemts vai lietotājiem Savienībā tiek atspējota saturpiekļuve. [Gr. 16]

(14)  Kompetentajai iestādei izņemšanas rīkojums būtu tiešā veidā jānosūta adresātam mitināšanas pakalpojuma sniedzēja kontaktpunktam un, kontaktpunktam, ja mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei, ievērojot personas datu aizsardzības noteikumus un izmantojot jebkādus elektroniskus līdzekļus (tādus kā piemēram, drošu e-pasta sistēmu un platformas vai citus drošus kanālus, to vidū tādus, ko darījis pieejamus pakalpojuma sniedzējs), kas dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs var noteikt autentiskumu, kas ietver rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību. Šo prasību var izpildīt, izmantojot kvalificētus elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 910/2014(8). [Gr. 17]

(15)  Kompetento iestāžu vai Eiropola signālziņas ir efektīvs un ātrs veids, kā vērst mitināšanas pakalpojuma sniedzēju uzmanību uz konkrētu saturu to pakalpojumos. Papildus izņemšanas rīkojumiem arī turpmāk vajadzētu būt pieejamam šim mehānismam, kas pakalpojuma sniedzējus brīdinātu par informāciju, kura varētu būt uzskatāma par teroristisku saturu, lai pakalpojuma sniedzējs varētu brīvprātīgi izvērtēt tās atbilstību saviem noteikumiem. Ir svarīgi, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzēji šādas signālziņas novērtētu prioritārā kārtā un ātri atziņotu par veikto rīcību. Galīgais lēmums neizņemt saturu vai izņemt to, jo tas nav saderīgs ar mitināšanas pakalpojuma sniedzēja noteikumiem, paliek mitināšanas pakalpojuma sniedzēja ziņā. Šīs regulas īstenošana attiecībā uz signālziņām neietekmē Regulā (ES) 2016/794(9) noteiktās Eiropola pilnvaras. [Gr. 18]

(16)  Ņemot vērā mērogu un ātrumu, kāds nepieciešams, lai efektīvi identificētu un izņemtu teroristisku saturu, būtisks elements cīņā pret teroristisku saturu tiešsaistē ir samērīgi proaktīvi konkrēti pasākumi, dažos gadījumos arī automatizētu līdzekļu izmantošana. Lai mazinātu piekļuvi teroristiskam saturam savos pakalpojumos, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem proaktīvu konkrētu pasākumu veikšanas lietderība būtu jānovērtē atkarībā no riskiem un intensitātes, līmeņa, kādā tie ir pakļauti teroristiskam saturam, kā arī no ietekmes uz trešo personu tiesībām un sabiedrības ieinteresētību būt informētai. saņemt un izplatīt informāciju, it īpaši gadījumos, kad pakļautība teroristiskam saturam ir augsta un ir saņemti daudzi izņemšanas rīkojumi. Tālab mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jānosaka, kāds piemērots, mērķorientēts, efektīvs un samērīgs proaktīvs konkrēts pasākums būtu jāievieš. Šai prasībai nebūtu jāietver vispārējas pārraudzīšanas saistības. Minētie konkrētie pasākumi var būt regulāra ziņošana kompetentajai iestādei, lielāku cilvēkresursu atvēlēšana darbam ar pasākumiem, kas pakalpojumus aizsargā pret publisku teroristiska satura izplatīšanu, un paraugprakses apmaiņa. Šā novērtējuma kontekstā tas, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzējam adresētu satura izņemšanas rīkojumu un signālziņu nav, liecina par to, ka pakļautība teroristiskam saturam ir zema. [Gr. 19]

(17)  Kad mitināšanas pakalpojuma sniedzēji ievieš proaktīvus konkrētus pasākumus, tiem būtu jānodrošina, ka tiek saglabātas lietotāju tiesības uz vārda un informācijas brīvību un brīvību, to vidū tiesības brīvi saņemt un izplatīt informāciju. saņemt un izplatīt informāciju un idejas atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. Papildus ikvienai prasībai, kas noteikta tiesību aktos, to vidū tiesību aktos par personas datu aizsardzību, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību un jāīsteno aizsardzības pasākumi, vajadzības gadījumā arī cilvēka veikta uzraudzība un verifikācija, lai izvairītos no nejaušiem un kļūdainiem lēmumiem, kuru rezultātā tiek izņemts saturs, kas nav teroristisks. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja mitināšanas pakalpojuma sniedzēji teroristiska satura atklāšanā izmanto automatizētus līdzekļus. Ikviens lēmums izmantot automatizētus līdzekļus, kuru mitināšanas pakalpojuma sniedzējs pieņem pats vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, būtu jānovērtē tādā aspektā kā pamatā esošās tehnoloģijas uzticamība un izrietošā ietekme uz pamattiesībām. [Gr. 20]

(18)  Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kas ir pakļauti teroristiskam saturam, veic piemērotus pasākumus ar mērķi novērst savu pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu, kompetentajām iestādēm kompetentajai iestādei būtu jāpieprasa, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši izņemšanas rīkojumu, kas kļuvis galīgs, ziņotu ievērojamu skaitu galīgo izņemšanas rīkojumu, ziņo par veiktajiem proaktīvajiem konkrētajiem pasākumiem. Tie varētu būt pasākumi, kuru mērķis ir, veicot salīdzināšanu ar publiskiem vai privātiem rīkiem, kuros ir zināms teroristisks saturs, nepieļaut, lai atkārtoti tiktu augšupielādēts teroristisks saturs, kurš izņemts vai kuram piekļuve atspējota pēc saņemta izņemšanas rīkojuma vai signālziņām. Lai identificētu jaunu teroristisku saturu, tie drīkst izmantot arī uzticamus tehniskus rīkus – vai nu tādus, kas pieejami tirgū, vai arī tādus, ko izstrādājis mitināšanas pakalpojuma sniedzējs. Lai kompetentā iestāde varētu spriest par to, vai pasākumi ir nepieciešami, efektīvi un samērīgi un – ja izmanto automatizētus līdzekļus – vai mitināšanas pakalpojuma sniedzējam ir nepieciešamās spējas nodrošināt cilvēka veiktu uzraudzību un verifikāciju, pakalpojuma sniedzējam būtu jāziņo par konkrētiem proaktīviem konkrētajiem pasākumiem, ko tas ieviesis. Kad kompetentās iestādes novērtē pasākumu efektivitāti, nepieciešamību un samērīgumu, tām būtu jāņem vērā relevanti parametri, to vidū pakalpojuma sniedzējam izdoto izņemšanas rīkojumu un signālziņu skaits, šo sniedzēju lielums un ekonomiskā kapacitāte un pakalpojuma ietekme teroristiska satura izplatīšanā (piemēram, atkarībā no lietotāju skaita Savienībā), kā arī pasākumi, kas ieviesti, lai aizsargātu vārda un informācijas brīvību, un tādu gadījumu skaits, kad ierobežots likumīgs saturs. [Gr. 21]

(19)  Kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma būtu jāuzsāk dialogs ar mitināšanas pakalpojuma sniedzēju par vajadzīgajiem proaktīvajiem konkrētajiem pasākumiem, kas būtu jāievieš. Ja kompetentā iestāde uzskata, ka veiktie pasākumi neatbilst nepieciešamības un samērīguma principiem vai nav pietiekami, lai novērstu riskus, tai vajadzības gadījumā būtu jāuzstāj, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzējs vēlreiz izvērtē nepieciešamos pasākumus vai lai tiek pieņemti piemēroti, efektīvi un samērīgi proaktīvi konkrēti pasākumi. Lēmumam likt pieņemt Kompetentajai iestādei būtu jāuzstāj tikai uz tādiem konkrētiem pasākumiem, kuru īstenošana no mitināšanas pakalpojuma sniedzēja ir saprātīgi sagaidāma, cita starpā ņemot vērā mitināšanas pakalpojuma sniedzēja finanšu un citus resursus. Pieprasījumam īstenot šādus konkrētus proaktīvus konkrētus pasākumus principā nevajadzētu novest pie tā, ka tiek uzliktas vispārējās pārraudzīšanas saistības, kas paredzētas Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktā. Ņemot vērā īpaši smagos riskus, kas saistīti ar teroristiska satura izplatīšanu, lēmumos, kurus kompetentās iestādes pieņēmušas uz šīs regulas pamata, no Direktīvas 2000/31/EK 15. panta 1. punktā iedibinātās pieejas varētu atkāpties attiecībā uz dažiem specifiskiem, mērķorientētiem pasākumiem, kuru pieņemšana ir vajadzīga sevišķi svarīgu sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ. Pirms šādu lēmumu pieņemšanas kompetentajai iestādei būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp sabiedrisko interešu mērķiem un iesaistītajām pamattiesībām, jo īpaši vārda un informācijas brīvību un darījumdarbības brīvību, un būtu jāsniedz pienācīgs pamatojums. [Gr. 22]

(20)  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēju pienākums saglabāt izņemto saturu un ar to saistītos datus būtu jānosaka īpašiem nolūkiem un jāierobežo laikā, nosakot nepieciešamo saglabāšanas ilgumu. Saglabāšanas prasība ir jāattiecina arī uz saistītajiem datiem tādā apmērā, ciktāl šādi dati varētu citādi tikt zaudēti attiecīgā satura izņemšanas rezultātā. Saistītie dati var ietvert tādus datus kā “abonenta dati”, jo īpaši konkrētus datus, kas attiecas uz satura nodrošinātāja identitāti, kā arī “piekļuves dati”, to vidū, piemēram, dati par datumu un laiku, kad satura nodrošinātājs izmantojis pakalpojumu, vai pieteicies pakalpojumam un atteicies no tā, kā arī IP adrese, ko interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējs piešķīris satura nodrošinātājam.

(21)  Pienākums saglabāt saturu administratīvās pārskatīšanas vai tiesā notiekošas pārskatīšanas procedūras vai tiesiskās aizsardzības līdzekļa vajadzībām ir nepieciešams un pamatots, ņemot vērā vajadzību nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības pasākumus satura nodrošinātājam, kura saturs ir ticis izņemts vai kura saturam piekļuve atspējota, kā arī atkarībā no pārskatīšanas procedūras iznākuma nodrošināt, ka minētais saturs tiek atjaunots tāds, kāds tas bija pirms izņemšanas. Pienākums saglabāt saturu, kas vajadzīgs izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības, ir pamatots un nepieciešams, ņemot vērā to, cik vērtīgs šis materiāls varētu izrādīties teroristisku darbību sagraušanā vai novēršanā. Ja uzņēmumi izņem materiālu vai atspējo saturpiekļuvi, jo īpaši veicot paši savus proaktīvus konkrētos pasākumus, un neinformē attiecīgo iestādi, jo tie uzskata, ka gadījums neietilpst šīs regulas 13. panta 4. punkta darbības jomā, tiem nekavējoties būtu jāinformē kompetentās tiesībaizsardzības iestādes. var nezināt par satura esību. Tāpēc Ir pamatoti saglabāt arī saturu, kas vajadzīgs teroristu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem. Šajā Šajos nolūkos teroristiskais saturs un ar to saistītie dati būtu jāglabā tikai uz noteiktu laikposmu, kas tiesībaizsardzības iestādēm ļauj šo saturu pārbaudīt un izlemt, vai tas ir vajadzīgs minētajiem konkrētajiem nolūkiem. Šis laikposms nedrīkstētu pārsniegt sešus mēnešus. Teroristu nodarījumu novēršanas, atklāšanas, izmeklēšanas un saukšanas pie atbildības nolūkā prasītā datu saglabāšana attiecas tikai uz datiem, kas varētu būt saistīti ar teroristu nodarījumiem un tāpēc var palīdzēt saukt pie atbildības par teroristu nodarījumiem vai novērst nopietnus sabiedriskās drošības riskus. [Gr. 24]

(22)  Lai nodrošinātu samērīgumu, saglabāšanas laikposms būtu jāierobežo līdz sešiem mēnešiem, jo tas kas dotu satura nodrošinātājiem pietiekami ilgu laiku ierosināt pārskatīšanas procesu un vai ļautu tiesībaizsardzības iestādes varētu iestādēm piekļūt datiem, kas ir būtiski teroristu nodarījumu izmeklēšanā un saukšanā pie atbildības par tiem. Tomēr pēc tās iestādes pieprasījuma, kura veic pārskatīšanu, šo laikposmu var pagarināt uz laiku, kas nepieciešams, ja pārskatīšanas vai tiesiskās aizsardzības līdzekļa process ir uzsākts, bet nav pabeigts sešu mēnešu laikposmā. Šim ilgumam vajadzētu būt arī pietiekamam, lai tiesībaizsardzības iestādes varētu saglabāt ar izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības saistītos nepieciešamos pierādījumus, materiālus, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru ar attiecīgajām pamattiesībām. [Gr. 25]

(23)  Šī regula neietekmē procesuālās garantijas un procesuālos izmeklēšanas pasākumus, kas saistīti ar piekļuvi saturam un saistītajiem datiem, kuri saglabāti teroristu nodarījumu izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem, kā to reglamentē dalībvalstu tiesību akti un Savienības tiesību akti.

(24)  Ir svarīgi, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzēju politika attiecībā uz teroristisku saturu būtu pārredzama, jo tas palielinātu to pārskatatbildību lietotāju priekšā un stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum. Tikai tiem mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, būtu jāpublicē uz kuriem attiecīgajā gadā attiecas izņemšanas rīkojumi, vajadzētu būt pienākumam publicēt gada pārredzamības ziņojumi, ziņojumus kuros ietverta jēgpilna informācija par rīcību, kas veikta teroristiska satura atklāšanas, identificēšanas un izņemšanas sakarā. [Gr. 26]

(24a)  Arī iestādēm, kas ir kompetentas izdot izņemšanas rīkojumu, būtu jāpublicē pārredzamības ziņojumi, kuros ietverta informācija par izņemšanas rīkojumu skaitu, izņemšanas gadījumu skaitu, tādu identificēta teroristiska satura gadījumu skaitu, kuru sakarā tika veikta teroristu nodarījumu izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem, kā arī tādu gadījumu skaits, kad saturs maldīgi identificēts kā teroristisks. [Gr. 27]

(25)  Sūdzību procedūras ir nepieciešams aizsardzības pasākums pret tāda satura kļūdainu izņemšanu, ko aizsargā vārda un informācijas brīvība un brīvība saņemt un izplatīt informāciju un idejas atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. Tāpēc mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jāizveido ērti lietojami sūdzību mehānismi un jānodrošina, ka sūdzības tiek izskatītas nekavējoties un pilnīgi pārredzami attiecībā pret satura nodrošinātāju. Prasība mitināšanas pakalpojuma sniedzējam atjaunot saturu, ja tas ticis izņemts kļūdas dēļ, neietekmē mitināšanas pakalpojuma sniedzēju iespēju panākt savu noteikumu izpildi uz citu iemeslu pamata. [Gr. 28]

(26)  Efektīva tiesību aizsardzība saskaņā ar LES 19. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu prasa, lai personām būtu iespēja noskaidrot iemeslus, kuru dēļ ir izņemts viņu augšupielādētais saturs vai atspējota saturpiekļuve. Šajā nolūkā mitināšanas pakalpojuma sniedzējam būtu jādara satura nodrošinātājam pieejama jēgpilna informācija — piemēram, izņemšanas vai saturpiekļuves atspējošanas iemesli vai šādas rīcības juridiskais pamats —, kas dod satura nodrošinātājam iespēju apstrīdēt lēmumu. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka par to jāpaziņo satura nodrošinātājam. Atkarībā no apstākļiem mitināšanas pakalpojuma sniedzēji saturu, kas tiek uzskatīts par teroristisku saturu, drīkst aizstāt ar ziņu, ka saturs ir izņemts vai atspējots saskaņā ar šo regulu. Pēc pieprasījuma būtu jāsniedz papildu informācija par iemesliem, kā arī par satura nodrošinātāja iespējām lēmumu apstrīdēt. Ja kompetentās iestādes nolemj, ka sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ, arī izmeklēšanas kontekstā, tiek uzskatīts par nepiemērotu vai kontraproduktīvu tiešā veidā informēt satura nodrošinātāju par satura izņemšanu vai atspējošanu, par to būtu jāinformē mitināšanas pakalpojuma sniedzējs. [Gr. 29]

(27)  Lai nepieļautu dublēšanos un iespējamu iejaukšanos izmeklēšanā un līdz minimumam samazinātu skarto pakalpojumu sniedzēju izmaksas, kompetentajām iestādēm, kad tās izdod satura izņemšanas rīkojumus vai nosūta signālziņas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, būtu citai cita jāinformē, savā starpā jākoordinē darbs un jāsadarbojas, attiecīgā gadījumā iesaistot Eiropolu. Eiropols šīs regulas noteikumu īstenošanā varētu sniegt atbalstu saskaņā ar tā savām pašreizējām pilnvarām un spēkā esošo tiesisko regulējumu. [Gr. 30]

(27a)  Eiropola signālziņas ir efektīvs un ātrs veids, kā vērst mitināšanas pakalpojuma sniedzēju uzmanību uz konkrētu saturu to pakalpojumos. Šim mehānismam, kas pakalpojuma sniedzējus brīdina par informāciju, kura varētu būt uzskatāma par teroristisku saturu, lai pakalpojuma sniedzējs varētu brīvprātīgi izvērtēt tās atbilstību saviem noteikumiem, arī turpmāk vajadzētu būt pieejamam papildus izņemšanas rīkojumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzēji sadarbojas ar Eiropolu, tā signālziņas novērtē prioritārā kārtā un ātri ziņo par veikto rīcību. Galīgais lēmums izņemt vai neizņemt saturu tāpēc, ka tas nav saderīgs ar mitināšanas pakalpojuma sniedzēja noteikumiem, paliek mitināšanas pakalpojuma sniedzēja ziņā. Šīs regulas īstenošanā netiek skartas Regulā (ES) 2016/794(10) noteiktās Eiropola pilnvaras. [Gr. 31]

(28)  Lai nodrošinātu, proaktīvu pasākumu efektīvu ka mitināšanas pakalpojuma sniedzēji efektīvi un pietiekami saskanīgu īstenošanu, saskanīgi īsteno pasākumus, dalībvalstu kompetentajām iestādēm konkrētu proaktīvu izņemšanas rīkojumu un konkrēto pasākumu identificēšanas, īstenošanas un novērtēšanas nolūkā būtu savā starpā jāsazinās par sarunām, ko tās risina ar mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem. Tāpat šādaŠāda sadarbība ir vajadzīga arī saistībā ar noteikumu pieņemšanu par sodiem, kā arī sodu īstenošanu un minēto noteikumu izpildes panākšanu. [Gr. 32]

(29)  Ir būtiski, ka kompetentā iestāde dalībvalstī, kas ir atbildīga par sodu uzlikšanu, ir pilnībā informēta par izņemšanas rīkojumu un signālziņu izdošanu un tai sekojošu informācijas apmaiņu starp mitināšanas pakalpojuma sniedzēju un attiecīgo kompetento iestādi. attiecīgajām kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina piemēroti un droši saziņas kanāli un mehānismi, kas ļauj laikus koplietot dalīties ar relevantu informāciju. [Gr. 33]

(30)  Lai veicinātu ātru informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kā arī ar mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un lai nepieļautu centienu dublēšanos, dalībvalstis drīkst izmantot Eiropola izstrādātus rīkus, piemēram, pašreizējo lietotni ziņošanas par interneta saturu pārvaldībai (Internet Referral Management application, IRMa) vai pēctecīgus rīkus.

(31)  Ņemot vērā īpašās nopietnās sekas, ko rada konkrēts teroristisks saturs, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem iestādes attiecīgajā dalībvalstī vai kompetentās iestādes dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību vai kurā tiem ir juridiskais pārstāvis, būtu nekavējoties jāinformē par jebkādiem teroristu nodarījumu pierādījumiem, par kuru esību pakalpojuma sniedzēji uzzinājuši. Lai nodrošinātu samērīgumu, šis pienākums attiecas tikai uz teroristu nodarījumiem, kas definēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punktā. Pienākums informēt nenozīmē, ka pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums aktīvi meklēt šādus pierādījumus. Attiecīgā dalībvalsts ir dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atbilstīgi Direktīvai (ES) 2017/541, pamatojoties uz likumpārkāpēja vai iespējamā noziegumā cietušā valstspiederību vai terorisma akta mērķa vietu, notiek teroristu nodarījumu izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem. Šaubu gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji drīkst nosūtīt informāciju Eiropolam, kuram atbilstoši savām pilnvarām būtu jāveic turpinājuma pasākumi, to vidū informācijas pārsūtīšana attiecīgajām valsts iestādēm.

(32)  Būtu jāatļauj dalībvalstu kompetentajām iestādēm šādu informāciju izmantot, lai veiktu izmeklēšanas pasākumus, kas paredzēti dalībvalsts vai Savienības tiesību aktos, arī izdotu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu saskaņā ar Regulu par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās(11).

(33)  Lai veicinātu izņemšanas rīkojumu un signālziņu ātru apstrādi, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un dalībvalstīm būtu jāizveido kontaktpunkti. Pretstatā juridiskajam pārstāvim kontaktpunkts kalpo operacionāliem nolūkiem. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēja kontaktpunkta sastāvā vajadzētu būt jebkādiem specializētiem līdzekļiem, kas ļauj elektroniski iesniegt izņemšanas rīkojumus un signālziņas, un tehniskiem līdzekļiem un personālam, kas ļauj tos ātri apstrādāt. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēja kontaktpunktam nav jāatrodas Savienībā, un mitināšanas pakalpojuma sniedzējs var brīvi norādīt esošu kontaktpunktu, ja šis kontaktpunkts spēj izpildīt šajā regulā paredzētās funkcijas. Lai nodrošinātu, ka teroristisks saturs tiek izņemts vai saturpiekļuve tiek atspējota vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas, mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem būtu jānodrošina, ka kontaktpunkts ir pieejams 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā. Informācijā par kontaktpunktu būtu jāiekļauj informācija par valodu, kurā ar kontaktpunktu var sazināties. Lai atvieglotu saziņu starp mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un kompetentajām iestādēm, mitināšanas pakalpojuma sniedzēji tiek rosināti atļaut saziņu tajā Savienības oficiālajā valodā, kurā pieejami to noteikumi. [Gr. 34]

(34)  Ja pakalpojuma sniedzējiem nav noteikta vispārēja prasība nodrošināt fizisku klātbūtni Savienības teritorijā, ir nepieciešams viest skaidrību, kuras dalībvalsts jurisdikcijā ir mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kas piedāvā pakalpojumus Savienībā. Parasti mitināšanas pakalpojuma sniedzējs ir tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā atrodas tā galvenā uzņēmējdarbības vieta vai kurā tas norīkojis juridisku pārstāvi. Tomēr, ja izņemšanas rīkojumu izdod cita dalībvalsts, tās iestādēm būtu jāspēj panākt šādu rīkojumu izpildi, izmantojot piespiedu pasākumus, kas nav represīvi, piemēram, naudassodus. Attiecībā uz mitināšanas pakalpojuma sniedzēju, kuram Savienībā nav uzņēmējdarbības vietas un kurš nav norīkojis juridisku pārstāvi, jebkurai dalībvalstij tomēr būtu jāspēj uzlikt sodus, ja vien tiek ievērots ne bis in idem princips. [Gr. 35]

(35)  Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu ievērošanu un izpildes panākšanu, minētajiem pakalpojuma sniedzējiem, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, būtu rakstiski jānorīko juridisks pārstāvis. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji var izmantot jau esošu juridisku pārstāvi, ja šis juridiskais pārstāvis spēj pildīt šajā regulā noteiktās funkcijas. [Gr. 36]

(36)  Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt juridiski pilnvarotam rīkoties mitināšanas pakalpojuma sniedzēja vārdā.

(37)  Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes. viena tiesu iestāde vai funkcionāli neatkarīga pārvaldes iestāde. Šī prasība norīkot kompetentās iestādes nenozīmē, ka obligāti jāizveido jaunas iestādes; jauna iestāde; šajā regulā noteiktās funkcijas var tikt uzticētas uzticēt jau esošām struktūrām. esošai struktūrai. Šī regula prasa norīkot iestādes, kuru iestādi, kuras kompetencē ir izdot izņemšanas rīkojumus, signālziņas, pārraudzīt proaktīvus konkrētos pasākumus un uzlikt sodus. Dalībvalstu ziņā ir izlemt, cik iestādes tās vēlas norīkot šo uzdevumu veikšanai. Dalībvalstīm par kompetento iestādi, kas norīkota saskaņā ar šo regulu, būtu jāpaziņo Komisijai, kurai tiešsaistē būtu jāpublicē visu dalībvalstu kompetento iestāžu saraksts. Tiešsaistes reģistram vajadzētu būt viegli pieejamam, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzēji varētu ātri pārbaudīt izņemšanas rīkojumu autentiskumu. [Gr. 37]

(38)  Lai nodrošinātu, ka mitināšanas pakalpojuma sniedzēji faktiski īsteno šajā regulā paredzētos pienākumus, ir vajadzīgi sodi. Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sodiem, attiecīgā gadījumā arī naudassodu piemērošanas vadlīnijas. Īpaši bargi sodiSodi būtu nosakāmi gadījumā, ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs sniedzēji sistemātiski neizņem teroristisku saturu vai neatspējo saturpiekļuvi vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Atsevišķos gadījumos par neatbilstību varētu paredzēt sankcijas, ievērojot ne bis in idem un proporcionalitātes principu un nodrošinot, ka šādās sankcijās tiek ņemta vērā sistemātiska neizpilde. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, regulā būtu jānosaka, kādā mērā attiecīgie pienākumi var būt par sodu uzlikšanas iemeslu. pastāvīgi nepilda pienākumus, ko tiem uzliek šī regula. Sodi par 6. panta neievērošanu būtu jāpieņem tikai attiecībā uz pienākumiem, kas izriet no pieprasījuma ziņot saskaņā ar 6. panta 2. punktu vai no lēmuma, ar kuru liek veikt īstenot papildu proaktīvus konkrētus pasākumus saskaņā ar 6. panta 4. punktu. Nosakot, vai būtu jāuzliek finansiāli sodi, pienācīgi būtu jāņem vērā pakalpojuma sniedzēja finansiālie resursi. Dalībvalstis nodrošina, Turklāt kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā, vai mitināšanas pakalpojuma sniedzējs ir jaunuzņēmums vai mazs vai vidējs uzņēmums, un, katru gadījumu novērtējot atsevišķi, jānosaka, vai tas spēja pienācīgi izpildīt izdoto rīkojumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sodi neveicina tāda satura izņemšanu, kas nav teroristisks. [Gr. 38]

(39)  Standartizētu veidņu izmantošana atvieglo sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un pakalpojuma sniedzējiem, ļaujot tiem sazināties ātrāk un efektīvāk. Ir īpaši svarīgi nodrošināt ātru rīcību pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. Veidnes samazina tulkošanas izmaksas un veicina augstus kvalitātes standartus. Tāpat arī atbildes veidlapām būtu jānodrošina standartizēta informācijas apmaiņa, un īpaši svarīgi tas būs gadījumos, kad pakalpojuma sniedzēji nespēj nodrošināt atbilstību. Autentificēti iesniegšanas kanāli var garantēt izņemšanas rīkojuma autentiskumu, arī rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību.

(40)  Lai vajadzības gadījumā būtu iespējams ātri grozīt šīs regulas vajadzībām izmantoto veidņu saturu, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus nolūkā grozīt šīs regulas I, II un III pielikumu. Lai varētu ņemt vērā tehnoloģijas un ar to saistītā tiesiskā regulējuma attīstību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt arī deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar tehniskām prasībām attiecībā uz elektroniskajiem līdzekļiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto izņemšanas rīkojumu nosūtīšanai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(12). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(41)  Dalībvalstīm būtu jāvāc informācija par tiesību akta īstenošanu, tostarp informācija par to gadījumu skaitu, kad šīs regulas piemērošanas rezultātā notikusi sekmīga teroristu nodarījumu atklāšana, izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem. Lai nodrošinātu informāciju tiesību akta izvērtēšanai, būtu jāizstrādā detalizēta šīs regulas izlaides, iznākumu, rezultātu un ietekmes pārraudzības programma. [Gr. 39]

(42)  Pamatojoties uz īstenošanas ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem un secinājumiem un pārraudzības iznākumu, Komisijai ne drīzāk kā trīs gadus vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāveic tās izvērtēšana. Izvērtēšanai būtu jābalstās uz pieciem septiņiem kritērijiem: iedarbīgums, efektivitāte, nozīmība, saskanība iedarbīgumu, nepieciešamību, samērīgumu, efektivitāti, nozīmību, saskanību un ES pievienotā vērtība. pievienoto vērtību. Tajā tiks novērtēts, būtu jānovērtē, kā darbojas dažādie regulā paredzētie operacionālie un tehniskie pasākumi, arī tas, cik efektīvi pasākumi uzlabo teroristiska satura atklāšanu, identificēšanu un izņemšanu, aizsardzības mehānismu efektivitāte, kā arī ietekme uz potenciāli skartajām trešo personu pamattiesībām, tostarp vārda brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju, mediju brīvību un plurālismu, darījumdarbības brīvību, kā arī tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību. Komisijai būtu arī jānovērtē ietekme uz potenciāli skartajām trešo personu interesēm, un pārskatīta tostarp jāpārskata prasība informēt satura nodrošinātājus. [Gr. 40]

(43)  Tā kā šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību, novēršot teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē, dalībvalstis nevar sasniegt pietiekamā mērā un minētā ierobežojuma mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.  Šī regula nosaka mērķorientētus vienotus noteikumus, kas paredzēti, lai novērstu risinātu problēmu ar mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura publiskai izplatīšanai tiešsaistē. Konkrēti tajā noteikti: [Gr. 41]

a)  saprātīgu un samērīgu rūpības pienākumu noteikumi, kas mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem jāpiemēro, lai novērstu risinātu problēmu ar teroristiska satura publisku izplatīšanu ar savu to pakalpojumu starpniecību un vajadzības gadījumā nodrošinātu ātru šāda satura izņemšanu; [Gr. 42]

b)  pasākumu kopums, kas dalībvalstīm jāievieš, lai identificētu teroristisku saturu, padarītu mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem iespējamu tā ātru izņemšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kas paredz piemērotus pasākumus vārda brīvības un brīvības saņemt un izplatīt informāciju un idejas atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā aizsardzībai, un atvieglotu sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ar mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem un, vajadzības gadījumā, ar attiecīgajām Savienības struktūrām. [Gr. 43]

2.  Šo regulu piemēro mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri — neatkarīgi no galvenās to uzņēmējdarbības vietas — savus pakalpojumus piedāvā sabiedrībai Savienībā. [Gr. 44]

2.a  Šo regulu nepiemēro saturam, kas tiek izplatīts izglītības, mākslas, žurnālistikas vai pētniecības nolūkā vai pret teroristisku darbību vērstas informētības veicināšanas nolūkā, kā arī to nepiemēro saturam, kas atspoguļo polemiskus vai pretrunīgus uzskatus publisko debašu gaitā. [Gr. 45]

2.b  Šī regula nemaina pienākumu ievērot tiesības, brīvības un principus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, un to piemēro, neskarot Savienības un valstu tiesību aktu pamatprincipus attiecībā uz vārda brīvību, preses brīvību un mediju brīvību un plurālismu. [Gr. 46]

2.c  Šī regula neskar Direktīvu 2000/31/EK. [Gr. 47]

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(-1)  “informācijas sabiedrības pakalpojumi” ir pakalpojumi, kas minēti Direktīvas 2000/31/EK 2. panta a) punktā; [Gr. 48]

(1)  “mitināšanas pakalpojuma sniedzējs” ir tādu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kuri ietver satura nodrošinātāja piegādātas informācijas glabāšanu pēc satura nodrošinātāja pieprasījuma un glabātās informācijas darīšanu pieejamu trešām personām; sabiedrībai. Tas attiecas tikai uz pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrībai lietojumslāņa līmenī. Mākoņinfrastruktūras pakalpojumu sniedzēji un mākoņpakalpojumu sniedzēji netiek uzskatīti par mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Tas neattiecas arī uz elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/1972; [Gr. 49]

(2)  “satura nodrošinātājs” ir lietotājs, kas piegādājis informāciju, kuru pēc šā lietotāja pieprasījuma glabā vai ir glabājis un sabiedrībai darījis pieejamu mitināšanas pakalpojuma sniedzējs; [Gr. 50]

(3)  “piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē darīt iespējamu juridiskām vai fiziskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda mitināšanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojumus, kuram ar šo dalībvalsti vai dalībvalstīm ir, piemēram, šāda būtiska saikne:

a)  Savienība ir mitināšanas pakalpojuma sniedzēja uzņēmējdarbības vieta;

b)  mitināšanas pakalpojumam ir ievērojams skaits lietotāju vienā vai vairākās dalībvalstīs;

c)  mitināšanas pakalpojuma sniedzēja darbības vērstas uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

(4)  “teroristu nodarījumi” ir Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punktā definētie nodarījumi; [Gr. 51]

(5)  “teroristisks saturs”, kopā vai atsevišķi, ir šāda veida informācija: materiāli: [Gr. 52]

a)  kūdīšana uz kādu no nodarījumiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā, ja šāda darbība, tieši vai netieši, piemēram, glorificējot terora aktus, mudina uz teroristu nodarījumu izdarīšanu vai šādu nodarījumu aizstāvēšana, arī slavināšana, veikšanu, tādā veidā radot briesmas, ka viens vai vairāki tādi akti nodarījumi varētu tikt ar nodomu izdarīti; [Gr. 53]

b)  mudināšana uz palīdzēšanu teroristu nodarījumu izdarīšanā; citas personas vai personu grupas aicināšana veikt vai veicināt kādu no nodarījumiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā, tādējādi radot briesmas, ka viens vai vairāki tādi nodarījumi varētu tikt ar nodomu izdarīti; [Gr. 54]

c)  citas personas vai personu grupas aicināšana piedalīties teroristu grupas darbības veicināšana, jo īpaši iedrošinot pievienoties teroristu grupai darbībās, tostarp piegādājot informāciju vai materiālos resursus vai finansējot tās darbības jebkādā veidā Direktīvas (ES) 2017/541 2. 4. panta 3) punkta nozīmē, tādējādi radot briesmas, ka viens vai šādu grupu atbalstīt; vairāki tādi nodarījumi varētu tikt ar nodomu izdarīti; [Gr. 55]

d)  norādījumu došana sniegšana par teroristu nodarījumu izdarīšanas sprāgstvielu, šaujamieroču vai citu ieroču vai kaitīgu vai bīstamu vielu izgatavošanu vai izmantošanu vai citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem nolūkā izdarīt vai palīdzēt izdarīt kādu no teroristu nodarījumiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā.; [Gr. 56]

da)  tāda viena vai vairāku nodarījumu attēlošana, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā, tādā veidā radot briesmas, ka viens vai vairāki tādi nodarījumi varētu tikt ar nodomu izdarīti; [Gr. 57]

(6)  “teroristiska satura izplatīšana” ir teroristiska satura publiskošana, ar mitināšanas pakalpojuma sniedzēja pakalpojumiem darot to pieejamu trešām personām; sabiedrībai; [Gr. 58]

(7)  “noteikumi” neatkarīgi no to nosaukuma un veida ir visi noteikumi, nosacījumi un klauzulas, kas reglamentē līgumattiecības starp mitināšanas pakalpojuma sniedzēju un tā lietotājiem;

(8)  “signālziņa” ir paziņojums par informāciju, kuru varētu uzskatīt par teroristisku saturu; kompetentā iestāde vai, vajadzības gadījumā, attiecīgā Savienības struktūra mitināšanas pakalpojuma sniedzējam to izdod tālab, lai šis pakalpojuma sniedzējs brīvprātīgi izvērtētu minētās informācijas saderību ar saviem noteikumiem par teroristiska satura izplatīšanas novēršanu; [Gr. 59]

(9)  “galvenā uzņēmējdarbības vieta” ir galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā veic galvenās finanšu funkcijas un no kuras tiek īstenota operacionālā kontrole;

(9a)  “kompetentā iestāde” ir viena izraudzīta tiesu iestāde vai funkcionāli neatkarīga administratīva iestāde dalībvalstī. [Gr. 60]

II IEDAĻA

Pasākumi, ar kuriem novērš teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē

3. pants

Rūpības pienākumi

1.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji atbilstoši, pietiekami un samērīgi rīkojas saskaņā ar šo regulu, lai tādējādi novērstu teroristiska satura izplatīšanu un aizsargātu lietotājus no teroristiska satura. Tas tiek darīts Tie rīkojas rūpīgi un samērīgā un nediskriminējošā veidā, jebkādos apstākļos pienācīgi ievērojot lietotāju pamattiesības un ņemot vērā, cik svarīga ir vārda brīvība un, informācijas brīvības būtisko nozīmi atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. brīvību saņemt un izplatīt informāciju un paust idejas atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā, kā arī nepieļaujot tāda satura izņemšanu, kas nav teroristisks. [Gr. 61]

1.a  Šie rūpības pienākumi nekļūst par mitināšanas pakalpojumu sniedzēju vispārēju pienākumu pārraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, nedz arī vispārēju uzdevumu aktīvi meklēt faktus vai apstākļus, kas norāda uz nelikumīgu darbību. [Gr. 62]

2.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji savos noteikumos iekļauj un piemēro noteikumus par teroristiska satura izplatīšanas novēršanu. [Gr. 63]

2.a  Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzēji uzzina par teroristiska satura esamību savos pakalpojumos, tie par šo saturu informē kompetentās iestādes un nekavējoties to izņem. [Gr. 64]

2.b  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kas atbilst video koplietošanas platformu pakalpojuma sniedzēja definīcijas kritērijiem Direktīvā (ES) 2018/1808, veic piemērotus pasākumus, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/1808 28.b panta 1. punkta c) apakšpunktu un 3. punktu. [Gr. 65]

4. pants

Izņemšanas rīkojumi

1.  Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā ir mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta, ir pilnvarota izdot lēmumu, izņemšanas rīkojumu, ar ko mitināšanas pakalpojuma sniedzējam prasa izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi šādam saturam visās dalībvalstīs. [Gr. 66]

1.a  Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nav mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta vai kurā nav tā juridiskā pārstāvja, var pieprasīt atspējot piekļuvi teroristiskam saturam un izpildīt šo pieprasījumu savā teritorijā. [Gr. 67]

1.b  Ja attiecīgā kompetentā iestāde nav iepriekš izdevusi izņemšanas rīkojumu mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, tā vismaz 12 stundas pirms izņemšanas rīkojuma izdošanas sazinās ar mitināšanas pakalpojumu sniedzēju, sniedzot informāciju par procedūrām un piemērojamiem termiņiem. [Gr. 68]

2.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs teroristisku saturu izņem vai piekļuvi šādam saturam atspējo cik drīz vien iespējams un vienas stundas laikā pēc izņemšanas rīkojuma saņemšanas. [Gr. 69]

3.  Izņemšanas rīkojumos ir šādi ar I pielikumā pievienoto veidni saskaņoti elementi:

a)  ar elektronisko parakstu identificēta izņemšanas rīkojumu izdodošā kompetentā iestāde un kompetentās iestādes vārdā autentificēts izņemšanas rīkojums; [Gr. 70]

b)  detalizēts pamatojums, kāpēc saturs uzskatāms par teroristisku, ar atsauci vismaz un konkrēta atsauce uz 2. panta 5) punktā uzskaitītajām teroristiskā satura kategorijām; [Gr. 71]

c)  precīzs vienots resursu vietrādis (URL) un, vajadzības gadījumā, papildu informācija, kas ļauj identificēt minēto saturu; [Gr. 72]

d)  atsauce uz šo regulu kā uz izņemšanas rīkojuma juridisko pamatu;

e)  izdošanas datums un laika zīmogs;

f)  viegli saprotama informācija par mitināšanas pakalpojuma sniedzējam un satura nodrošinātājam pieejamo tiesisko aizsardzību, tostarp par kompetentajā iestādē pieejamo tiesisko aizsardzību, kā arī iespēju vērsties tiesā un par pārsūdzības termiņiem; [Gr. 73]

g)  attiecīgā gadījumā, ja tas ir vajadzīgs un ir samērīgi, 11. pantā minētais lēmums neizpaust informāciju par teroristiska satura izņemšanu vai saturpiekļuves atspējošanu. [Gr. 74]

4.  Pēc mitināšanas pakalpojuma sniedzēja vai satura nodrošinātāja pieprasījuma kompetentā iestāde, neskarot mitināšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu izpildīt izņemšanas rīkojumu 2. punktā noteiktajā termiņā, detalizēti pamato rīkojuma izdošanu. [Gr. 75]

5.  Izņemšanas rīkojumus kompetentās iestādes kompetentā iestāde adresē mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai juridiskajam pārstāvim, kuru mitināšanas pakalpojuma sniedzējs norīkojis saskaņā ar 16. pantu, un 14. panta 1. punktā minētajam kontaktpunktam. Šādus rīkojumus sūta, izmantojot elektroniskus līdzekļus, ar kuriem var iegūt rakstisku apliecinājumu apstākļos, kas ļauj noteikt sūtītāja autentiskumu, arī rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību. [Gr. 76]

6.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji apstiprina saņemšanu un, izmantojot II pielikumā pievienoto veidni, bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi par teroristiska satura izņemšanu vai saturpiekļuves atspējošanu un konkrēti norāda šīs darbības laiku. [Gr. 77]

7.  Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs izņemšanas rīkojumu izpildīt nespēj un iemesls ir nepārvarama vara vai faktiska neiespējamība, kas nav radusies mitināšanas pakalpojuma sniedzēja dēļ, tostarp tehnisku vai darbības iemeslu dēļ, tas ar III pielikumā pievienotās veidnes starpniecību bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi un paskaidro neizpildes iemeslus. Tiklīdz norādītie iemesli beidz pastāvēt, piemēro 2. punktā noteikto termiņu. [Gr. 78]

8.  Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs var atteikties izpildīt izņemšanas rīkojumu izpildīt nespēj tāpēc, ka ja tajā ir acīmredzamas kļūdas vai tas nesatur rīkojuma izpildei pietiekamu informāciju., mitināšanas pakalpojuma sniedzējs Tas ar III pielikumā pievienotās veidnes starpniecību bez liekas kavēšanās par to informē kompetento iestādi un lūdz vajadzīgos precizējumus. Tiklīdz precizējumi ir sniegti, piemēro 2. punktā noteikto termiņu. [Gr. 79]

9.  Kad izņemšanas rīkojums kļūst galīgs, kompetentā izdevējiestāde par to informē 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto kompetento iestādi, kura uzrauga proaktīvo konkrēto pasākumu īstenošanu. Izņemšanas rīkojums kļūst galīgs, ja piemērojamo valsts tiesību aktu noteiktajā termiņā to nepārsūdz vai kad tas pēc pārsūdzēšanas ir apstiprināts. [Gr. 80]

4.a pants

Konsultāciju procedūra attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem

1.  Kompetentā iestāde, kas izsniedz izņemšanas rīkojumu saskaņā ar 4. panta 1. a punktu, iesniedz šā rīkojuma kopiju 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajai kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kurā atrodas mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta, un dara to vienlaikus ar rīkojuma nosūtīšanu mitināšanas pakalpojuma sniedzējam saskaņā ar 4. panta 5. punktu.

2.  Gadījumos, kad tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta, ir pamatots iemesls uzskatīt, ka izņemšanas rīkojums var ietekmēt šīs dalībvalsts pamatintereses, tā informē kompetento izdevējiestādi. Izdevējiestāde šos apstākļus ņem vērā un vajadzības gadījumā atsauc vai pielāgo izņemšanas rīkojumu. [Gr. 81]

4.b pants

Sadarbības procedūra papildu izņemšanas rīkojuma izdošanai

1.  Ja kompetentā iestāde ir izdevusi izņemšanas rīkojumu saskaņā ar 4. panta 1.a punktu, šī iestāde var sazināties ar kompetento iestādi dalībvalstī, kurā atrodas mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta, lai pieprasītu, lai arī otrā minēta kompetentā iestāde izdod izņemšanas rīkojumu saskaņā ar 4. panta 1. punktu.

2.  Kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta, izdod izņemšanas rīkojumu vai atsakās to darīt cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā vienu stundu pēc tam, kad saskaņā ar 1. punktu ir notikusi saziņa, un par savu lēmumu informē pirmo rīkojumu izdevušo kompetento iestādi.

3.  Ja kompetentajai iestādei galvenās uzņēmējdarbības vietas dalībvalstī ir vajadzīga vairāk nekā viena stunda satura novērtējumam, tā nosūta pieprasījumu attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt piekļuvi saturam uz ne ilgāk kā 24 stundām, kuru laikā kompetentā iestāde veic novērtēšanu un vai nu nosūta izņemšanas rīkojumu, vai arī atsauc pieprasījumu pārtraukt piekļuvi saturam. [Gr. 82]

5. pants

Signālziņas

1.  Kompetentā iestāde vai attiecīgā Savienības struktūra var mitināšanas pakalpojuma sniedzējam nosūtīt signālziņu.

2.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji ievieš operacionālos un tehniskos pasākumus, kas atvieglo tā satura ātru novērtēšanu, kuru kompetentās iestādes un, vajadzības gadījumā, attiecīgās Savienības struktūras tiem nosūtījušas brīvprātīgai izvērtēšanai.

3.  Signālziņu adresē mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai juridiskajam pārstāvim, kuru pakalpojuma sniedzējs norīkojis saskaņā ar 16. pantu, un 14. panta 1. punktā minētajam kontaktpunktam. Šādas signālziņas nosūta elektroniski.

4.  Signālziņā iekļauj pietiekami detalizētu informāciju, arī iemeslus, kāpēc saturs tiek uzskatīts par teroristisku, vienotu resursu vietrādi (URL) un, vajadzības gadījumā, papildu informāciju, kas ļauj minēto teroristisko saturu identificēt.

5.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs prioritārā kārtā novērtē signālziņā identificētā satura atbilstību saviem iekšējiem noteikumiem un pieņem lēmumu par to, vai minēto saturu izņemt vai atspējot piekļuvi šādam saturam.

6.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs nekavējoties informē kompetento iestādi vai attiecīgo Savienības struktūru par novērtējuma iznākumu un par signālziņas rosināto darbību termiņiem.

7.  Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs uzskata, ka signālziņā norādītā informācija attiecīgā satura novērtēšanai ir nepietiekama, tas par to nekavējoties informē kompetentās iestādes vai attiecīgo Savienības struktūru un norāda, kāda papildu informācija vai precizējumi ir vajadzīgi. [Gr. 83]

6. pants

Proaktīvi Konkrēti pasākumi [Gr. 84]

1.  Neskarot Direktīvu (ES) 2018/1808 un Direktīvu 2000/31/EK, mitināšanas pakalpojuma sniedzēji vajadzības gadījumā veic proaktīvus var veikt konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt savus pakalpojumus pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībai. Šie pasākumi ir efektīvi, mērķorientēti un samērīgi, tajos ņem vērā to, pievēršot īpašu uzmanību gan tam, kāda veida un cik liels ir risks tikt pakļautiem teroristiskam saturam, ievēro gan lietotāju pamattiesības pamattiesību un vārda brīvības un informācijas un ideju saņemšanas un izplatīšanas brīvības būtisko nozīmi būtiskajai nozīmei atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. [Gr. 85]

2.  Kad 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde ir tikusi informēta saskaņā ar 4. panta 9. punktu, tā no mitināšanas pakalpojuma sniedzēja prasa triju mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas un pēc tam vismaz reizi gadā ziņot par konkrētajiem proaktīvajiem pasākumiem, ko tas – arī ar automatizētiem līdzekļiem – veicis, lai

a)  nepieļautu iepriekš izņemta satura atkārtotu augšupielādēšanu vai tāda satura atkārtotu augšupielādēšanu, kura saturpiekļuve atspējota, jo saturs ticis uzskatīts par teroristisku;

b)  atklātu, identificētu un ātri izņemtu teroristisku saturu vai atspējotu piekļuvi šādam saturam.

Šādu pieprasījumu nosūta mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai pakalpojuma sniedzēja norīkotajam juridiskajam pārstāvim.

Ziņojumos iekļauj visu attiecīgo informāciju, kas ļauj 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajai kompetentajai iestādei novērtēt, vai proaktīvie pasākumi ir efektīvi un samērīgi, un izvērtēt, kā darbojas izmantotie automatizētie rīki, kā arī cilvēka veiktas uzraudzības un verifikācijas mehānismi. [Gr. 86]

3.  Ja 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde uzskata, ka proaktīvie pasākumi, kas veikti un paziņoti saskaņā ar 2. punktu, nav pietiekami, lai mazinātu un pārvaldītu pakļautības risku un intensitāti, tā var prasīt, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veic konkrētus proaktīvus papildpasākumus. Tālab mitināšanas pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto kompetento iestādi, lai identificētu konkrētos pasākumus, kuri mitināšanas pakalpojuma sniedzējam jāievieš, un noteiktu galvenos mērķus un kritērijus, kā arī to īstenošanas termiņus. [Gr. 87]

4.  Ja triju mēnešu laikā pēc 3. punktā minētā pieprasījuma nav izdevies panākt vienošanos, tiek konstatēts, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis ievērojamu skaitu izņemšanas rīkojumu, 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde var izdot lēmumu, ar kuru nosaka īpašus vajadzīgos proaktīvos papildpasākumus; tiem jābūt samērīgiem. nosūtīt pieprasījumu veikt nepieciešamus, samērīgus un efektīvus papildu konkrētus pasākumus, kas mitināšanas pakalpojumu sniedzējam jāīsteno. Kompetentā iestāde nepieprasa ne vispārējas uzraudzības pienākumu, ne arī automatizētu rīku izmantošanu. Minētajā lēmumā pieprasījumā jo īpaši ņem vērā pasākumu tehnisko iespējamību, mitināšanas pakalpojuma sniedzēja lielumu un ekonomisko kapacitāti un šādu pasākumu ietekmi uz lietotāju pamattiesībām un vārda brīvības un informācijas un ideju saņemšanas un izplatīšanas brīvības būtisko nozīmi atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. Šādu lēmumu pieprasījumu nosūta mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenajai uzņēmējdarbības vietai vai pakalpojuma sniedzēja norīkotajam juridiskajam pārstāvim. Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs regulāri ziņo par 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes norādīto pasākumu īstenošanu. [Gr. 88]

5.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs jebkurā laikā var prasīt, lai 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde pārskata un vajadzības gadījumā atsauc pieprasījumu vai lēmumu, kas minēts attiecīgi 2. un 3. punktā un 4. punktā. Saņēmusi mitināšanas pakalpojuma sniedzēja pieprasījumu, kompetentā iestāde saprātīgā termiņā izdod pamatotu lēmumu. [Gr. 89]

7. pants

Satura un ar to saistīto datu saglabāšana

1.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji saglabā teroristisko saturu, kas saskaņā ar izņemšanas rīkojumu, signālziņu vai proaktīvajiem konkrētajiem pasākumiem izņemts vai kura saturpiekļuve atspējota, kā nosaka 4., 5. un 6. pants, un saistītos datus, kas izņemti tāpēc, ka ticis izņemts teroristiskais saturs, un kas vajadzīgi: [Gr. 90]

a)  administratīvās pārskatīšanas vai tiesā notiekošas pārskatīšanas procedūras labad vai lai izmantotu tiesiskās aizsardzības līdzekļus; [Gr. 91]

b)  teroristu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem, ko veic tiesībaizsardzības iestādes. [Gr. 92]

2.  Teroristisko saturu un saistītos datus, kas minēti 1. punktā, punkta a) apakšpunktā, glabā sešus mēnešus mēnešus un pēc tam dzēš. Pēc kompetentās iestādes vai tiesas pieprasījuma teroristisko saturu glabā ilgāku papildu noteiktu laiku, tikai kad un cik ilgi tas vajadzīgs tobrīd notiekošas 1. punkta a) apakšpunktā minētās administratīvās pārskatīšanas vai tiesā notiekošas pārskatīšanas procedūras labad vai nolūkā izmantot minētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēji glabā teroristisku saturu un saistītos datus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā, līdz tiesībaizsardzības iestāde reaģē uz mitināšanas pakalpojumu sniedzēja paziņojumu saskaņā ar 13. panta 4. punktu, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus. [Gr. 93]

3.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji nodrošina, ka uz teroristisko saturu un saistītajiem datiem, kas saglabāti saskaņā ar 1. un 2. punktu, attiecina pienācīgus tehniskos un organizatoriskos aizsardzības pasākumus.

Ar šiem tehniskajiem un organizatoriskajiem aizsardzības pasākumiem nodrošina, ka saglabātajam teroristiskajam saturam un saistītajiem datiem piekļūst un tos apstrādā vienīgi 1. punktā minētajos nolūkos, un attiecīgajiem personas datiem nodrošina augstu drošības līmeni. Vajadzības gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji šos aizsardzības pasākumus pārskata un atjaunina.

III IEDAĻA

AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI UN PĀRSKATATBILDĪBA

8. pants

Mitināšanas pakalpojuma sniedzēju pārredzamības pienākumi [Gr. 94]

1.  Attiecīgā gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji savos noteikumos precīzi nosaka savu politiku attiecībā uz teroristiska satura izplatīšanas novēršanu un vajadzības attiecīgā gadījumā tajos iekļauj jēgpilnu skaidrojumu par to, kā izmantojami proaktīvie konkrētie pasākumi, to vidū arī automatizētie rīki. [Gr. 95]

2.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, publicē kuri šajā gadā saņem vai ir saņēmuši izņemšanas rīkojumu, dara publiski pieejamu gada pārredzamības ziņojumus par darbībām, kas veiktas, lai novērstu teroristiska satura izplatīšanu. [Gr. 96]

3.  Pārredzamības ziņojumos iekļauj vismaz:

a)  informāciju par pasākumiem, kurus mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veicis, lai teroristisko saturu atklātu, identificētu un izņemtu;

b)  informāciju par pasākumiem, kurus mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veicis, lai nepieļautu iepriekš izņemta satura atkārtotu augšupielādēšanu vai tāda satura atkārtotu augšupielādēšanu, kura saturpiekļuve atspējota, jo saturs ticis uzskatīts par teroristisku, jo īpaši, ja izmantota automatizēta tehnoloģija; [Gr. 97]

c)  informāciju par tā teroristiskā satura vienību skaitu, kas izņemts vai kura saturpiekļuve atspējota attiecīgi izņemšanas rīkojumu, signālziņu un proaktīvo vai konkrēto pasākumu rezultātā, un to rīkojumu skaitu, saistībā ar kuriem saturs nav izņemts saskaņā ar 4. panta 7. un 8. punktu, kā arī atteikuma iemeslus. [Gr. 98]

d)  pārskatu par sūdzību procedūrām sūdzību procedūru un pārsūdzības pasākumu skaitu un to iznākumu, tostarp tādu gadījumu skaitu, kad konstatēts, ka saturs kļūdaini atzīts par teroristisku. [Gr. 99]

8.a pants

Kompetento iestāžu pārredzamības pienākumi

1.  Kompetentās iestādes publicē gada pārredzamības ziņojumus, kuros ietver vismaz šādu informāciju:

a)  izdoto izņemšanas rīkojumu skaits, izņemšanas gadījumu skaits un noraidīto vai ignorēto izņemšanas rīkojumu skaits;

b)  identificēta teroristiska satura gadījumu skaits, kas izraisīja izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, un to lietu skaits, kad saturs kļūdaini atzīts par teroristisku;

c)  to pasākumu apraksts, ko kompetentās iestādes pieprasījušas saskaņā ar 6. panta 4. punktu. [Gr. 100]

9. pants

Ar proaktīvu konkrētu pasākumu izmantošanu un īstenošanu saistītie aizsardzības pasākumi [Gr. 101]

1.  Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzēji attiecībā uz glabāto saturu izmanto ar šo regulu saskanīgus automatizētus līdzekļus, tie turklāt paredz efektīvus un pienācīgus aizsardzības pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka attiecībā uz minēto saturu pieņemtie lēmumi, jo īpaši lēmumi izņemt par teroristisku uzskatāmo saturu vai atspējot piekļuvi tā saturpiekļuvi, saturam, ir precīzi un labi pamatoti. [Gr. 102]

2.  Vajadzības gadījumā un vienmēr, kad nepieciešams detalizēts kontekstuāls novērtējums, ar kura palīdzību nosaka, vai konkrētais saturs ir uzskatāms par teroristisku, Aizsardzības pasākumi konkrēti ietver cilvēka veiktu uzraudzību un verifikāciju par to, vai lēmums izņemt saturu vai liegt tam piekļuvi ir pareizs, it sevišķi saistībā ar tiesībām uz vārda brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju un idejas atvērtā un demokrātiskā sabiedrībā. [Gr. 103]

9.a pants

Efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.  Satura nodrošinātājiem, kuru saturs izņemšanas rīkojuma rezultātā ir izņemts vai piekļuve tam ir atspējota, un mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem, kuri saņēmuši izņemšanas rīkojumu, ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību. Dalībvalstis ievieš efektīvas procedūras minēto tiesību īstenošanai. [Gr. 104]

10. pants

Sūdzību mehānismi

1.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji izveido efektīvus efektīvu un pieejamus mehānismus, pieejamu mehānismu, kas satura nodrošinātajiem, kuru piegādātais saturs izņemts vai piekļuve šādam saturam atspējota saskaņā ar 5. pantā paredzēto signālziņu vai 6. pantā paredzētajiem proaktīvajiem konkrētajiem pasākumiem, ļauj iesniegt sūdzību par mitināšanas pakalpojuma sniedzēja rīcību un pieprasīt satura atjaunošanu. [Gr. 105]

2.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji tūlīt pārbauda ikvienu saņemto sūdzību un bez liekas kavēšanās atjauno saturu, kurš izņemts vai kuram piekļuve atspējota nepamatoti. Tie informē sūdzības iesniedzēju par pārbaudes iznākumu divu nedēļu laikā pēc sūdzības saņemšanas, sniedzot skaidrojumu gadījumos, kad mitināšanas pakalpojuma sniedzēji nolemj neatjaunot saturu. Satura atjaunošana neliedz turpināt juridiskus pasākumus pret lēmumu, kuru pieņēmis mitināšanas pakalpojuma sniedzējs vai kompetentā iestāde. [Gr. 106]

11. pants

Satura nodrošinātājiem sniedzamā informācija

1.  Kad mitināšanas pakalpojuma sniedzēji izņem teroristisku saturu vai atspējo piekļuvi šādam saturam, tie satura nodrošinātājam dara pieejamu saprotamu un kodolīgu informāciju par teroristiskā satura izņemšanu vai saturpiekļuves atspējošanu un iespējām lēmumu apstrīdēt, kā arī pēc pieprasījuma iesniedz tam atbilstīgi 4. pantam izdota izņemšanas rīkojuma kopiju. [Gr. 107]

2.  Pēc satura nodrošinātāja pieprasījuma mitināšanas pakalpojuma sniedzējs satura nodrošinātāju informē par izņemšanas vai saturpiekļuves atspējošanas iemesliem un iespējām šo lēmumu apstrīdēt. [Gr. 108]

3.  Ja kompetentā iestāde, balstoties uz objektīviem pierādījumiem un ņemot vērā attiecīgā lēmuma samērīgumu un nepieciešamību, nolemj, ka sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ nav jāatklāj informācija, piemēram, par teroristu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, 1. un 2. punktā noteikto pienākumu nepiemēro tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, bet ne ilgāk kā [četras] nedēļas pēc minētā lēmuma pieņemšanas. Šādā gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzējs neizpauž nekādu informāciju par teroristiska satura izņemšanu vai saturpiekļuves atspējošanu. [Gr. 109]

IV IEDAĻA

Kompetento iestāžu, Savienības struktūru un mitināšanas pakalpojuma sniedzēju sadarbība

12. pants

Kompetento iestāžu spējas

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir vajadzīgās spējas un pietiek resursu, lai sasniegtu šīs regulas nospraustos mērķus un izpildītu savus pienākumus, stingri garantējot to neatkarību. [Gr. 110]

13. pants

Mitināšanas pakalpojuma sniedzēju, kompetento iestāžu un, vajadzības gadījumā, attiecīgo kompetento Savienības struktūru sadarbība [Gr. 111]

1.  Lai dalībvalstu vidū nepieļautu dublēšanos, uzlabotu koordināciju un novērstu iejaukšanos izmeklēšanā, attiecībā uz izņemšanas rīkojumiem un signālziņām dalībvalstu kompetentās iestādes cita citu informē, savā starpā koordinē darbu un sadarbojas, vajadzības gadījumā arī ar attiecīgajām Savienības struktūrām, piemēram, ar Eiropolu. [Gr. 112]

2.  Dalībvalstu kompetentās iestādes un 17. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde cita citu informē, savā starpā koordinē darbu un sadarbojas attiecībā uz pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 6. pantu, un izpildes panākšanas darbībām, kas veiktas saskaņā ar 18. pantu. Dalībvalstis nodrošina, lai 17. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās kompetentās iestādes rīcībā būtu visa relevantā informācija. Tālab dalībvalstis paredz piemērotus un drošus saziņas kanālus vai mehānismus, kas nodrošina, ka relevantā informācija tiek laicīgi koplietota. [Gr. 113]

3.  Dalībvalstis un mitināšanas pakalpojuma sniedzēji var izvēlēties izmantot īpašus instrumentus, vajadzības gadījumā arī tādus, ko attiecīgās Savienības struktūras, piemēram, izveidojis Eiropols, izveidojušas, lai atvieglotu konkrēti: [Gr. 114]

a)  ar 4. pantā paredzētajiem izņemšanas rīkojumiem saistīto apstrādi un atziņošanu;

b)  ar 5. pantā paredzētajām signālziņām saistīto apstrādi un atziņošanu; [Gr. 115]

c)  sadarbību, kuras mērķis ir identificēt un īstenot 6. pantā paredzētos proaktīvos konkrētos pasākumus. [Gr. 116]

4.  Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzēji uzzina par jebkādas teroristu nodarījumus pierādošas informācijas esību, jebkādu teroristisku saturu, tie dalībvalstī, kur ir to galvenā uzņēmējdarbības vieta vai juridiskais pārstāvis, nekavējoties informē iestādes, kas attiecīgajā dalībvalstī ir kompetentas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un atbild par saukšanu pie atbildības par šādiem nodarījumiem. Ja attiecīgo dalībvalsti nav iespējams identificēt, mitināšanas pakalpojuma sniedzējs vai informē tās dalībvalsts, kur ir to galvenā uzņēmējdarbības vieta vai juridiskais pārstāvis, kontaktpunktu, kā noteikts 14. 17. panta 2. punktā, kā arī nosūta Šaubu gadījumā mitināšanas pakalpojuma sniedzēji drīkst šo informāciju nosūtīt Eiropolam, kurš gādā par turpinājuma pasākumiem. [Gr. 117]

4.a  Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar kompetentajām iestādēm. [Gr. 118]

14. pants

Kontaktpunkti

1.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri iepriekš saņēmuši vienu vai vairākus izņemšanas rīkojumus, izveido kontaktpunktu, kas ļauj elektroniski saņemt izņemšanas rīkojumus un signālziņas un nodrošina to ātru tūlītēju apstrādi saskaņā ar 4. un 5. pantu. Tie nodrošina, lai šī informācija tiktu darīta publiski pieejama. [Gr. 119]

2.  Informācijā, kas minēta 1. punktā, norāda Regulā Nr. 1/58 minētu Savienības oficiālo valodu vai valodas, kurās var vērsties kontaktpunktā un kurās pēc tam turpināma saziņa par atbilstoši 4. un 5. pantam izdotajiem izņemšanas rīkojumiem. un nosūtītajām signālziņām. Šo valodu vidū ir vismaz viena tās dalībvalsts oficiālā valoda, kurā ir mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta vai kurā rezidē vai veic uzņēmējdarbību tā 16. pantā minētais juridiskais pārstāvis. [Gr. 120]

3.  Dalībvalstis izveido kontaktpunktu, kas ļauj apstrādāt ar to izdotajiem izņemšanas rīkojumiem un nosūtītajām signālziņām saistītos precizējumu pieprasījumus un atziņojumus. Informāciju par kontaktpunktu dara publiski pieejamu. [Gr. 121]

V IEDAĻA

ĪSTENOŠANA UN IZPILDES PANĀKŠANA

15. pants

Jurisdikcija

1.  Dalībvalstij, kurā atrodas mitināšanas pakalpojuma sniedzēja galvenā uzņēmējdarbības vieta, ir jurisdikcija pār 6., 18. un 21. pantu. Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kura galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas kādā no dalībvalstīm, tiek uzskatīts par esošu tās dalībvalsts jurisdikcijā, kurā rezidē vai veic uzņēmējdarbību 16. pantā minētais juridiskais pārstāvis.

2.  Ja mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kura galvenā uzņēmējdarbības vieta neatrodas kādā no dalībvalstīm, juridisko pārstāvi nav norīkojis, jurisdikcija ir visām dalībvalstīm. Ja kāda dalībvalsts nolemj īstenot šo jurisdikciju, tā informē visas pārējās dalībvalstis. [Gr. 122]

3.  Ja ar 4. panta 1. punktu saskanīgu izņemšanas rīkojumu izdevusi citas dalībvalsts iestāde, minētajai dalībvalstij ir jurisdikcija atbilstoši saviem tiesību aktiem veikt piespiedu pasākumus, lai varētu panākt šā izņemšanas rīkojuma izpildi. [Gr. 123]

16. pants

Juridiskais pārstāvis

1.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš piedāvā pakalpojumus Savienībā, bet uzņēmējdarbību tajā neveic, rakstveidā norīko savu juridisko pārstāvi Savienībā; šis pārstāvis ir juridiska vai fiziska persona, kas atbild par tādu izņemšanas rīkojumu, signālziņu, un pieprasījumu un lēmumu saņemšanu, izpildi un izpildes panākšanu, kurus kompetentās iestādes izdevušas, pamatojoties uz šo regulu. Juridiskais pārstāvis rezidē vai veic uzņēmējdarbību vienā no dalībvalstīm, kurā mitināšanas pakalpojuma sniedzējs piedāvā pakalpojumus. [Gr. 124]

2.  Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs juridiskajam pārstāvim uztic 1. punktā minēto izņemšanas rīkojumu, signālziņu, un pieprasījumu un lēmumu saņemšanu, izpildi un izpildes panākšanu attiecīgā mitināšanas pakalpojuma sniedzēja vārdā. Mitināšanas pakalpojuma sniedzēji savu juridisko pārstāvi nodrošina ar pilnvarām un resursiem, kas vajadzīgi, lai tas spētu sadarboties ar kompetentajām iestādēm un izpildīt minētos lēmumus un rīkojumus. [Gr. 125]

3.  Norīkoto juridisko pārstāvi var uzskatīt par atbildīgu par šajā regulā noteikto pienākumu nepildīšanu, un tas neskar saistības un tiesiskās darbības, ko varētu uzsākt pret pašu mitināšanas pakalpojuma sniedzēju.

4.  Par juridiskā pārstāvja norīkošanu mitināšanas pakalpojuma sniedzējs paziņo 17. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajai kompetentajai iestādei tajā dalībvalstī, kur juridiskais pārstāvis rezidē vai veic uzņēmējdarbību. Informācija par juridisko pārstāvi ir publiski pieejama.

VI IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Kompetento iestāžu norīkošana

1.  Katra dalībvalsts norīko tiesu iestādi vai iestādes, kuras funkcionāli neatkarīgu administratīvo iestādi, kura ir kompetentas: kompetenta: [Gr. 126]

a)  izdot izņemšanas rīkojumus saskaņā ar 4. pantu;

b)  atklāt un identificēt teroristisku saturu un izdot mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem ar to saistītus pieprasījumus saskaņā ar 5. pantu; [Gr. 127]

c)  uzraudzīt proaktīvo konkrēto pasākumu īstenošanu saskaņā ar 6. pantu; [Gr. 128]

d)  ar 18. pantā paredzētajiem sodiem nodrošināt šīs regulas noteikto pienākumu izpildi.

1.a  Dalībvalstis kompetentajās iestādēs izraugās kontaktpunktu, kas ļauj apstrādāt ar to izdotajiem izņemšanas rīkojumiem saistītos precizējumu pieprasījumus un atsauksmes. Informāciju par kontaktpunktu dara publiski pieejamu. [Gr. 129]

2.  Dalībvalstis vēlākais līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] paziņo Komisijai, kuras ir 1. punktā minētās kompetentās iestādes. Komisija izveido tiešsaistes reģistru, kurā uzskaita visas šīs kompetentās iestādes un izraudzīto kontaktpunktu katrai kompetentajai iestādei. Komisija šo paziņojumu un visus tā grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. [Gr. 130]

18. pants

Sodi

1.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, kurus mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem piemēro par sistemātiskiem un pastāvīgiem to pienākumu pārkāpumiem, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu sodu īstenošanu. Šādus sodus uzliek tikai par tādu pienākumu neizpildi, kas noteikti saskaņā ar: [Gr. 131]

a)  3. panta 2. punktu (mitināšanas pakalpojuma sniedzēju noteikumi); [Gr. 132]

b)  4. panta 2. un 6. punktu (izņemšanas rīkojumu izpilde un atziņošana par izpildi);

c)  5. panta 5. un 6. punktu (signālziņu novērtēšana un atziņošana par novērtēšanu); [Gr. 133]

d)  6. panta 2. un 4. punktu (ziņojumi par proaktīviem konkrētiem pasākumiem un pasākumu pieņemšanu pēc lēmuma, ar kuru liek pieprasījuma veikt konkrētus proaktīvus papildu konkrētus pasākumus); [Gr. 134]

e)  7. pantu (datu saglabāšana);

f)  8. pantu (mitināšanas pakalpojuma sniedzēju pārredzamība); [Gr. 135]

g)  9. pantu (ar proaktīviem pasākumiem konkrētu pasākumu īstenošanu saistītie aizsardzības pasākumi); [Gr. 136]

h)  10. pantu (sūdzību procedūras);

i)  11. pantu (satura nodrošinātājiem sniedzamā informācija);

j)  13. panta 4. punktu (teroristu nodarījumus pierādoša informācija par teroristisku saturu); [Gr. 137]

k)  14. panta 1. punktu (kontaktpunkti);

l)  16. pantu (juridiskā pārstāvja norīkošana).

2.  Paredzētie Sodi saskaņā ar 1. punktu ir efektīvi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis vēlākais līdz [seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] par šiem noteikumiem un pasākumiem paziņo Komisijai un tai nekavējoties paziņo arī par visiem tos ietekmējošiem turpmākiem grozījumiem un izmaiņām. [Gr. 138]

3.  Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes, kad tās nosaka soda veidu un apmēru, ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, arī to:

a)  kāda ir pārkāpuma iedaba, smagums un ilgums;

b)  vai pārkāpums ir tīšs vai arī nolaidības rezultāts;

c)  vai atbildīgā juridiskā persona arī iepriekš izdarījusi pārkāpumus;

d)  kāda ir atbildīgās juridiskās personas finansiālā stiprība;

e)  cik sekmīgi mitināšanas pakalpojuma sniedzējs sadarbojas ar kompetentajām iestādēm.; [Gr. 139]

ea)  kāda ir mitināšanas pakalpojuma sniedzēju būtība un lielums, īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem vai mazajiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(13) izpratnē. [Gr. 140]

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka sistemātiskas un pastāvīgas 4. panta 2. punktā noteiktā pienākuma neizpildes gadījumā tiek piemērots naudassods, kura apjoms ir līdz 4 % no mitināšanas pakalpojuma sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā. [Gr. 141]

19. pants

Ar izņemšanas rīkojumiem saistītās tehniskās prasības, kritēriji nozīmības novērtēšanai un izņemšanas rīkojumu veidņu grozīšana [Gr. 142]

1.  Komisija ir tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar nepieciešamām tehniskām prasībām attiecībā uz elektroniskajiem līdzekļiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto izņemšanas rīkojumu nosūtīšanai. [Gr. 143]

1.a   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20. pantu, lai papildinātu šo regulu ar kritērijiem un rādītājiem, kas kompetentajām iestādēm jāizmanto, lai noteiktu skaitu, kas būtu uzskatāms par ievērojamu daudzumu neapstrīdētu izņemšanas rīkojumu, kā norādīts šajā regulā. [Gr. 144]

2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus deleģētos aktus, lai I, II un III pielikumu grozītu ar mērķi efektīvi reaģēt uz iespējamu vajadzību veikt uzlabojumus izņemšanas rīkojuma veidņu saturā, kā arī to veidņu saturā, kas izmantojamas informācijas sniegšanai gadījumā, ja izņemšanas rīkojumu nav bijis iespējams izpildīt.

20. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas piemērošanas datums].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts norīkotajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 19. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

21. pants

Pārraudzība

1.  Dalībvalstis no savām kompetentajām iestādēm un attiecīgās dalībvalsts jurisdikcijā esošajiem mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem vāc un katru gadu līdz [31. martam] Komisijai nosūta informāciju par darbībām, ko tās veikušas saskaņā ar šo regulu. Tā ietver:

a)  informāciju par atbilstoši 4. un 5. pantam izdoto izņemšanas rīkojumu un nosūtīto signālziņu skaitu, tā teroristiskā satura vienību skaitu, kas izņemts vai kura saturpiekļuve atspējota, un arī attiecīgos izpildes termiņus, kā arī informāciju par to attiecīgo gadījumu skaitu, kad notikusi sekmīga teroristu nodarījumu atklāšana, izmeklēšana un saukšana pie atbildības par tiem; [Gr. 145]

b)  informāciju par atbilstoši 6. pantam veiktajiem konkrētajiem proaktīvajiem pasākumiem, arī par tā teroristiskā satura vienību skaitu, kas izņemts vai kura saturpiekļuve atspējota, un arī attiecīgos izpildes termiņus;

ba)  informāciju par to piekļuves pieprasījumu skaitu, ko kompetentās iestādes izdevušas saistībā ar mitināšanas pakalpojuma sniedzēju glabāto saturu atbilstoši 7. pantam; [Gr. 146]

c)  informāciju par ierosināto sūdzību procedūru skaitu un darbībām, kuras mitināšanas pakalpojuma sniedzējs veicis saskaņā ar 10. pantu;

d)  informāciju par ierosināto tiesiskās aizsardzības procedūru skaitu un par lēmumiem, kurus kompetentā iestāde pieņēmusi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.  Ne vēlāk kā [viens gads pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] Komisija izveido sīki izstrādātu programmu šīs regulas izlaides, rezultātu un ietekmes pārraudzībai. Pārraudzības programmā nosaka attiecīgos rādītājus un apraksta, kādā veidā un kādos laika intervālos vācami dati un citi nepieciešamie pierādījumi. Tajā precizē, kādas darbības Komisijai un dalībvalstīm jāveic, lai vāktu un analizētu datus un citus pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārraudzītu regulas īstenošanas sekmes un tās izvērtētu saskaņā ar 23. pantu.

22. pants

Īstenošanas ziņojums

Līdz [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Komisijas ziņojumā ņem vērā pārraudzības informāciju saskaņā ar 21. pantu un no 8. pantā paredzētajiem pārredzamības pienākumiem izrietošo informāciju. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai.

23. pants

Izvērtēšana

Ne drīzāk kā [trīs gadi Vienu gadu pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] Komisija veic šīs regulas izvērtējumu un Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, arī attiecībā uz to, kā un cik efektīvi darbojas aizsardzības mehānismi, un ziņo par ietekmi uz pamattiesībām, jo īpaši par ietekmi uz vārda brīvību un brīvību saņemt un izplatīt informāciju, un tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību. Saistībā ar šo izvērtējumu Komisija ziņo arī par nepieciešamību un iespējamību izveidot Eiropas platformu jautājumos par teroristisku saturu tiešsaistē, kā arī par šādas platformas efektivitāti, jo tā ļautu visām dalībvalstīm izmantot vienu drošu saziņas kanālu, lai mitināšanas pakalpojuma sniedzējiem nosūtītu izņemšanas rīkojumus attiecībā uz teroristisku saturu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumus. Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai. [Gr. 147]

24. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [6 12 mēneši pēc tās stāšanās spēkā]. [Gr. 148]

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

TERORISTISKA SATURA IZŅEMŠANAS RĪKOJUMS (Regulas (ES) xxx 4. pants)

Saskaņā ar Regulas (ES) ...(14) 4. pantu izņemšanas rīkojuma adresāts teroristisku saturu izņem vai piekļuvi šādam saturam atspējo vienas stundas laikā pēc kompetentās iestādes izdota izņemšanas rīkojuma saņemšanas.

Saskaņā ar Regulas (ES) ...(15) 7. pantu izņemtais saturs vai saturs, kuram piekļuve ir atspējota, kā arī saistītie dati adresātiem pēc kompetento iestāžu vai tiesas pieprasījuma jāglabā sešus mēnešus vai ilgāk.

Izņemšanas rīkojums sūtāms vienā no valodām, kuras adresāts izraudzījies saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

A IEDAĻA.

Izdevējvalsts: ………………………………………………………………………………….……………..

NB! Ziņas par izdevējiestādi sniedzamas E un F iedaļā.

Adresāts (juridiskais pārstāvis):

………………………………………………………………………………….……………..

Adresāts (kontaktpunkts):

………………………………………………………………………………….……………..

Adresāta jurisdikcijas dalībvalsts [ja tā nav izdevējvalsts]: ………………………………………………………………………………….……………..

Izņemšanas rīkojuma izdošanas laiks un datums:

………………………………………………………………………………….……………..

Izņemšanas rīkojuma atsauces numurs: ………………………………………………………………………………….……………..

B IEDAĻA. Saturs, kurš jāizņem vai kura saturpiekļuve jāatspējo vienas stundas laikā bez liekas kavēšanās [Gr. 162]

URL un jebkāda papildu informācija, kas ļauj identificēt minēto saturu un precīzu tā atrašanās vietu:

…………………….…………………………………………………………………………

Iemesls (iemesli), kāpēc saturs uzskatāms par teroristisku saskaņā ar Regulas (ES) xxx 2. panta 5) punktu. Saturs (atzīmēt attiecīgos lodziņus):

□ kūda uz Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā minēto teroristu nodarījumu izdarīšanu vai aizstāv vai slavina tos (2. panta 5) punkta a) apakšpunkts) [Gr. 149]

□ mudina uz palīdzēšanu aicina citu personu vai personu grupu veikt vai veicināt kādu no teroristu nodarījumu izdarīšanā nodarījumiem, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā (2. panta 5). punkta b)  apakšpunkts) [Gr. 150]

□ veicina aicina citu personu vai personu grupu piedalīties teroristu grupas darbību, iedrošinot pievienoties teroristu grupai vai atbalstīt to darbībās, kas minētas Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā (2. panta 5). punkta c) apakšpunkts) [Gr. 151]

□ dod norādījumus vai iesaka paņēmienus sprāgstvielu, šaujamieroču vai citu ieroču vai kaitīgu vai bīstamu vielu izgatavošanai vai izmantošanai vai citām konkrētām metodēm vai paņēmieniem tādu teroristu nodarījumu izdarīšanai, kas minēti Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a)–i) apakšpunktā (2. panta 5) punkta d) apakšpunkts) [Gr. 152]

□ attēlo Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā minēto nodarījumu izdarīšanu (2. panta 5. punkta e) apakšpunkts) [Gr. 153]

Papildu informācija par iemesliem, kāpēc saturs uzskatāms par teroristisku (fakultatīva): ………………………………………………………………… ………………………………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………………………….

C IEDAĻA. Satura nodrošinātāja informēšana

(atzīmēt, ja piemērojams)

□ Sabiedriskās drošības labad adresāts nedrīkst satura nodrošinātāju informēt par attiecīgā satura izņemšanu vai saturpiekļuves atspējošanu.

Pārējos gadījumos pēc satura nodrošinātāja pieprasījuma sniedz informāciju par izņemšanas rīkojuma apstrīdēšanas iespējām izdevējvalstī saskaņā ar tās tiesību aktiem (sk. G iedaļu).

D IEDAĻA. Jurisdikcijas dalībvalsts informēšana

□ Atzīmēt, ja izdevējvalsts nav adresāta jurisdikcijas valsts

□ Izņemšanas rīkojuma kopija nosūtīta attiecīgajai jurisdikcijas valsts kompetentajai iestādei

E IEDAĻA. Informācija par izņemšanas rīkojuma izdevējiestādi

Šā izņemšanas rīkojuma izdevējs ir (atzīmēt attiecīgo lodziņu):

□ tiesnesis, tiesa, izmeklēšanas tiesnesis

□ tiesībaizsardzības iestāde

□ cita kompetentā iestāde (aizpildīt arī F iedaļu)

Informācija par izdevējiestādi un/vai tās pārstāvi, kuri apliecina izņemšanas rīkojuma precizitāti un pareizību

Iestāde: ………………………………………………………………………………….…………

Pārstāvis: ………………………………………………………………………………….…………

Ieņemamais amats (amata pakāpe): ………………………………………………………………………………….…………

Lieta Nr.: ….…………………………………..……………………………..……………

Adrese: ….…………………………………..……………………………..……………..

Tālr. (valsts kods) (apgabala / pilsētas kods): …………………………………………..………

Fakss: (valsts kods) (apgabala / pilsētas kods): …………………………………………..……………………………………

E-pasts: …………………………………………………………..……………..………….

Datums:

………………………………………………………………………………….…………

Oficiālais zīmogs (ja ir) un paraksts(16): ………………………………………………...……

II PIELIKUMS

VEIDNE ATZIŅOŠANAI PĒC TERORISTISKA SATURA IZŅEMŠANAS VAI SATURPIEKĻUVES ATSPĒJOŠANAS (Regulas (ES) xxx 4. panta 5. punkts)

A IEDAĻA.

Izņemšanas rīkojuma adresāts:

………………………………………………………………………………….……………..

Izņemšanas rīkojuma izdevējiestāde:

………………………………………………………………………………….……………..

Izdevējiestādes atsauce:

………………………………………………………………………………….……………..

Adresāta atsauce:

………………………………………………………………………………….……………..

Izņemšanas rīkojuma saņemšanas laiks un datums:

………………………………………………………………………………….……………..

B IEDAĻA.

Izņemšanas rīkojumā minētais teroristiskais saturs vai saturpiekļuve ir (atzīmēt attiecīgo lodziņu):

□ izņemts

□ atspējota

Satura izņemšanas vai saturpiekļuves atspējošanas laiks un datums: ………………………

C IEDAĻA. Informācija par adresātu

Mitināšanas pakalpojuma sniedzējs / juridiskais pārstāvis:

………………………………………………………………………………….……………..

Dalībvalsts, kurā atrodas galvenā uzņēmējdarbības vieta vai kurā uzņēmējdarbību veic juridiskais pārstāvis: ………………………………………………………………………………….……………..

Pilnvarotā persona:

………………………………………………………………………………….……………..

Kontaktpunkts (e-pasts): ……………………………………………………………………….

Datums:

………………………………………………………………………………….……………..

III PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR IZŅEMŠANAS RĪKOJUMA IZPILDES NEIESPĒJAMĪBU (Regulas (ES) xxx 4. panta 6. un 7. punkts)

A IEDAĻA.

Izņemšanas rīkojuma adresāts:

………………………………………………………………………………….……………..

Izņemšanas rīkojuma izdevējiestāde:

………………………………………………………………………………….……………..

Izdevējiestādes atsauce:

………………………………………………………………………………….……………..

Adresāta atsauce:

………………………………………………………………………………….……………..

Izņemšanas rīkojuma saņemšanas laiks un datums:

………………………………………………………………………………….……………..

B IEDAĻA. Neizpildes iemesli

i.  Izņemšanas rīkojumu nav iespējams izpildīt vai nav iespējams izpildīt prasītajā termiņā tāpēc, ka:

□ iestājusies nepārvarama vara vai izpilde ir faktiski neiespējama ar adresātu vai pakalpojuma sniedzēju nesaistītu iemeslu dēļ, tostarp tehnisku vai darbības iemeslu dēļ [Gr. 155]

□ izņemšanas rīkojumā ir acīmredzamas kļūdas

□ izņemšanas rīkojums nesatur pietiekamu informāciju

ii.  Sīkākas ziņas par neizpildes iemesliem:

………………………………………………………………………………………………….

iii.  Ja izņemšanas rīkojumā ir acīmredzamas kļūdas un/vai tas nesatur pietiekamu informāciju, norādiet, kādas ir kļūdas un kāda papildu informācija vai precizējumi ir vajadzīgi:

………………………………………………………………………………………………….

H IEDAĻA. Informācija par pakalpojuma sniedzēju / tā juridisko pārstāvi

Pakalpojuma sniedzējs / juridiskais pārstāvis:

………………………………………………………………………………….……………..

Pilnvarotā persona:

………………………………………………………………………………….……………..

Kontaktinformācija (e-pasts):

………………………………………………………………………………….……………..

Paraksts:

………………………………………………………………………………….……………..

Laiks un datums: ………………………………………………………………………………….……………..

(1) OV C 110, 22.3.2019., 67. lpp. (2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 17. aprīļa nostāja. (3) Komisijas 2018. gada 1. marta Ieteikums (ES) 2018/334 par pasākumiem efektīvai cīņai pret nelikumīgu saturu tiešsaistē (OV L 63, 6.3.2018., 50. lpp). (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.). (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.). (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.). (7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/302 (2018. gada 28. februāris), ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ iekšējā tirgū un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 601, 2.3.2018., 1. lpp.). (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.). (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.). (11) COM(2018)0225. (12) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (13) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.). (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) ... par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L ...). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) ... par to, kā novērst teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē (OV L ...). (16) Ja izmanto autentificētus iesniegšanas kanālus, paraksts var nebūt vajadzīgs.