Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0254(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0412/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0412/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 22
CRE 11/12/2018 - 22
PV 17/04/2019 - 23
CRE 17/04/2019 - 23

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 19.1
CRE 12/12/2018 - 19.1
PV 18/04/2019 - 10.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0516
P8_TA(2019)0430

Pieņemtie teksti
PDF 334kWORD 92k
Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis - Strasbūra Galīgā redakcija
Eiropas Aizsardzības fonds ***I
P8_TA(2019)0430A8-0412/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (COM(2018)0476 – C8-0268/2018 – 2018/0254(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0476),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0268/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 12. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2019. gada 25. janvāra vēstuli Komiteju priekšsēdētājiem, kurā izklāstīta Parlamenta pieeja daudzgadu finanšu shēmas (DFS) nozaru programmām pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 1. aprīļa vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam, kurā apstiprināta abu likumdevēju sarunu laikā panāktā kopīgā izpratne,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Ārlietu komitejas, Budžeta komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A8-0412/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 110, 22.3.2019., 75. lpp.
(2) Ar šo nostāju aizstāj 2018. gada 12. decembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)05165).


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... , ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu
P8_TC1-COD(2018)0254

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu, 182. panta 4. punktu, 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(1),

tā kā:

(-1b)  Savienības ģeopolitiskais konteksts pēdējo desmit gadu laikā ir krasi mainījies. Situācija Eiropas kaimiņreģionos ir nestabila, un Savienībai nākas saskarties ar sarežģītu un problemātisku vidi, kurā rodas jauni draudi, piemēram, hibrīduzbrukumu un kiberuzbrukumu draudi, un vienlaikus atkal kļūst aktuāli tradicionālāki jautājumi. Šajā kontekstā gan Eiropas iedzīvotāji, gan viņu politiskie līderi ir vienisprātis, ka aizsardzības jomā daudz kas būtu darāms kopīgiem spēkiem.

(-1c)  Aizsardzības nozarē palielinās aizsardzības ekipējuma un pētniecības un izstrādes izmaksas, kas ierobežo iespējas izveidot jaunas aizsardzības programmas un tieši ietekmē Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata konkurētspēju un inovācijas spēju. Ņemot vērā šo izmaksu palielināšanos, Savienības līmenī būtu jāatbalsta jaunas paaudzes lielu aizsardzības sistēmu un jaunu aizsardzības tehnoloģiju izstrāde, lai palielinātu dalībvalstu sadarbību attiecībā uz investīcijām aizsardzības ekipējumā.

(1)  Eiropas Aizsardzības rīcības plānā, kas pieņemts 2016. gada 30. novembrī, Komisija pauda apņemšanos papildināt, līdzsvarot un nostiprināt dalībvalstu sadarbīgos centienus attīstīt aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās spējas, lai reaģētu uz drošības problēmām, kā arī sekmētu konkurētspējīgu, inovatīvu un efektīvu Eiropas aizsardzības rūpniecību visā Savienībā un ārpus tās robežām, tādējādi arī atbalstot to, ka Eiropā tiek izveidots integrētāks aizsardzības tirgus un iekšējā tirgū tiek sekmēts Eiropas aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju noiets, tādējādi palielinot neatkarību no avotiem, kas neatrodas ES. Tā jo īpaši ierosināja izveidot Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), lai atbalstītu investīcijas kopīgā pētniecībā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē, tādējādi sekmējot sinerģiju un izmaksu lietderību, un lai veicinātu dalībvalstu aizsardzības aprīkojuma kopīgu iepirkumu un uzturēšanu. Fonds papildinātu valsts finansējumu, ko jau izmanto šim nolūkam, un tam būtu jāstimulē dalībvalstis sadarboties un investēt vairāk līdzekļu aizsardzībā. Fonds atbalstītu sadarbību visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju ciklā.

(2)  Fonds sniegtu ieguldījumu spēcīga, konkurētspējīga un inovatīva Eiropas aizsardzības tehnoloģiskā un rūpnieciskā ▌pamata izveidē un būtu saskaņots ar Savienības iniciatīvām virzībā uz integrētāku Eiropas aizsardzības tirgu un jo īpaši ar abām direktīvām(2) par iepirkumu un par ES sūtījumiem aizsardzības nozarē, kas pieņemtas 2009. gadā.

(3)  Ievērojot integrētu pieeju un lai palīdzētu uzlabot Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spēju, būtu jāizveido Eiropas Aizsardzības fonds. Par fonda mērķi būtu jāizvirza Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspējas, inovācijas, efektivitātes un tehnoloģiskās autonomijas palielināšana, tādējādi veicinot Savienības stratēģisko autonomiju, kas tiks panākts, atbalstot pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un sadarbību starp uzņēmumiem, pētniecības centriem, valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskām organizācijām un universitātēm visā Savienībā pētniecības posmā un aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes posmā. Lai sasniegtu inovatīvākus risinājumus un atvērtu iekšējo tirgu, fondam būtu jāatbalsta un jāveicina aizsardzības jomas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu sadarbības paplašināšana.

Savienībā kopējo aizsardzības pētniecības un spēju nepietiekamība ir norādīta kopējās drošības un aizsardzības politikas ▌satvarā, proti, Spēju attīstības plānā, savukārt Visaptverošajā stratēģiskās pētniecības programmā ir norādīti arī kopējie aizsardzības pētniecības mērķi. Lai sasniegtu ES līmeņa mērķus drošības un aizsardzības jomā, attiecīgu prioritāšu īstenošana, apzinot un ierosinot sadarbības uzlabošanas iespējas, tiks atbalstīta ar citiem Savienības procesiem, piemēram, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un pastāvīgo strukturēto sadarbību. Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kontekstā, ja tās atbilst Savienības prioritātēm un netraucē dalībvalsts vai asociētās valsts dalībai, vienlaikus arī ņemot vērā, ka būtu jānovērš lieka dublēšanās.

(4)  Pētniecības posms ir svarīgs ▌, jo tas ietekmē Eiropas rūpniecības spēju un autonomiju izstrādāt ražojumus un dalībvalstu kā aizsardzības galalietotāju neatkarību. Pētniecības posms, kas saistīts ar aizsardzības spēju attīstību, var ietvert būtiskus riskus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģiju brieduma un attīstības izrāviena zemo līmeni. Izstrādes posms, kas parasti seko pētniecības ▌posmam, ir arī saistīts ar būtiskiem riskiem un izmaksām, kas kavē pētījumu rezultātu turpmāku izmantošanu un nelabvēlīgi ietekmē Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovāciju. Tādēļ fondam būtu jāveicina saikne starp pētniecības un izstrādes posmiem.

(5)  Fondam nebūtu jāatbalsta pētījumi, kas ir tikai fundamentāli un kas būtu jāatbalsta ar citām shēmām, tomēr tas var atbalstīt uz aizsardzību vērstus fundamentālos pētījumus, kas varētu radīt pamatu atzītu vai paredzamu problēmu risinājumam vai iespējām.

(6)  Fonds varētu atbalstīt darbības, kas saistītas gan ar jauniem ražojumiem un tehnoloģijām, gan ar esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu. Esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju modernizēšanas darbībām vajadzētu būt atbalsttiesīgām tikai tad, ja ▌uz ▌darbības veikšanai vajadzīgu iepriekš pastāvējušu informāciju neattiecas nekādi neasociētu trešo valstu vai neasociētu trešo valstu subjektu ierobežojumi tādā veidā, ka darbību nevar veikt. Kad tiesību subjekti piesakās Savienības finansējuma saņemšanai, būtu jāprasa, lai tie sniedz attiecīgu informāciju, kas ļauj pārliecināties par ierobežojumu neesību. Ja šādas informācijas nav, Savienības finansējums nebūtu jāpiešķir.

(6a)   Fondam būtu jāsniedz finansiāls atbalsts darbībām, kas ir vērstas uz aizsardzības nolūkiem paredzētu revolucionāru tehnoloģiju izstrādi. Tā kā revolucionāras tehnoloģijas var būt balstītas uz koncepcijām un idejām, ko ierosina netradicionāli aizsardzības jomas dalībnieki, fondam būtu jānodrošina pietiekams elastīgums attiecībā uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un attiecībā uz šādu darbību īstenošanu.

(7)  Lai nodrošinātu, ka šīs regulas īstenošanā tiek ievērotas Savienības un tās dalībvalstu starptautiskās saistības, no fonda nebūtu finansiāli jāatbalsta darbības saistībā ar ražojumiem un tehnoloģijām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta starptautiskajās tiesībās. Šajā sakarībā no starptautisko tiesību norisēm vajadzētu būt atkarīgai arī tādu darbību attiecināmībai, kas saistītas ar jauniem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām ▌. Darbības tādu letālu autonomu ieroču izstrādei, kuru izmantošanā nav iespējama jēgpilna cilvēka kontrole attiecībā uz to, kā tiek pieņemti atlases un darbības īstenošanas lēmumi, veicot uzbrukumus cilvēkiem, nebūtu jāuzskata par attiecināmām darbībām fonda finansiālā atbalsta saņemšanai, neskarot iespēju nodrošināt finansējumu darbībām, ar kurām paredzēts izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas un pretpasākumus aizsardzības nolūkos.

(8)  Grūtības vienoties par nostiprinātām aizsardzības spēju prasībām un kopīgām tehniskajām specifikācijām vai standartiem kavē pārrobežu sadarbību starp dalībvalstīm un starp tiesību subjektiem, kas nodibināti dažādās dalībvalstīs. Šādu prasību, specifikāciju un standartu neesība ir izraisījusi aizsardzības nozares sadrumstalotības palielināšanos, tehniskus sarežģījumus, kavējumus un pārmērīgas izmaksas, lieku dublēšanos, kā arī sadarbspējas samazināšanos. Vienošanās par kopīgām tehniskajām specifikācijām būtu jāparedz kā priekšnosacījums attiecībā uz darbībām, kuras saistītas ar augstāku tehnoloģiskās gatavības līmeni. Tiesīgiem saņemt fonda atbalstu vajadzētu būt arī pasākumiem, kuru rezultātā tiek noteiktas kopējas aizsardzības spēju prasības, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt tehnisko specifikāciju vai standartu kopējas definīcijas izstrādi, jo īpaši, ja tie veicina sadarbspēju.

(9)  Tā kā fonda mērķis ir atbalstīt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju, efektivitāti un inovāciju, līdzsvarojot un papildinot sadarbīgus aizsardzības pētniecības un tehnoloģiju pasākumus un samazinot riskus sadarbības projektu izstrādes posmā, vajadzētu būt tiesībām saņemt fonda atbalstu par darbībām, kas saistītas ar aizsardzības ražojuma vai tehnoloģijas pētniecību un izstrādi. Tas attieksies arī uz esošu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, kā arī to sadarbspēju.

(10)  Tā kā fonda mērķis ir jo īpaši uzlabot sadarbību starp tiesību subjektiem un dalībvalstīm visā Eiropā, darbība būtu jāuzskata par atbilstīgu finansējuma saņemšanai tikai tad, ja tā tiek īstenota, konsorcijā sadarbojoties vismaz trim tiesību subjektiem, kas nodibināti vismaz trīs dažādās dalībvalstīs ▌ vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem ▌ atbalsttiesīgajiem subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību vismaz divās dažādās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, nedrīkstētu tieši vai netieši kontrolēt viens un tas pats subjekts, kā arī tie nedrīkstētu kontrolēt cits citu. Šajā kontekstā “kontrole” būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Ņemot vērā aizsardzībai paredzēto revolucionāro tehnoloģiju, kā arī pētījumu specifiku, šos pasākumus varētu veikt viens tiesību subjekts. Lai veicinātu dalībvalstu sadarbību, fonds var atbalstīt arī kopīgu iepirkumu pirmskomercializācijas posmā.

(11)  Atbilstoši [atsauce pēc vajadzības jāatjaunina atbilstoši jaunam lēmumam par AZT: Padomes Lēmuma 2013/755/ES(3) 94. pants], subjektiem no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT) vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā AZT ir saistīta.

(12)  Tā kā fonda mērķis ir palielināt Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti ▌, principā tiesīgiem saņemt finansējumu vajadzētu būt tikai subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajās valstīs un ko nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Šajā kontekstā “kontrole” būtu jāsaprot kā spēja izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību. Turklāt, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības būtisko interešu aizsardzību, infrastruktūrai, objektiem, aktīviem un resursiem, ko saņēmēji un to apakšuzņēmēji izmanto fonda finansiāli atbalstītajās darbībās, nevajadzētu atrasties neasociētu trešo valstu teritorijā, un to vadības izpildstruktūrvienībām būtu jāveic uzņēmējdarbība Savienībā vai asociētā valstī. Tādējādi subjekts, kas veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī, vai subjekts, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētā valstī, bet kam ir vadības izpildstruktūrvienības neasociētā trešā valstī, nav tiesīgs būt par saņēmēju vai apakšuzņēmēju, kas iesaistīts darbībā. Lai aizsargātu Savienības un tās dalībvalstu būtiskās drošības un aizsardzības intereses, šie attiecināmības nosacījumi, atkāpjoties no Finanšu regulas 176. panta, būtu jāpiemēro arī finansējumam, kas tiek nodrošināts ar iepirkumu.

(13)  Konkrētos apstākļos ▌vajadzētu būt iespējai atkāpties no principa, ka saņēmējus un to apakšuzņēmējus, kas iesaistīti fonda finansiāli atbalstītā darbībā, nekontrolē neasociētas trešās valstis vai neasociētu trešo valstu subjekti. Minētajā kontekstā tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko kontrolē neasociēta trešā valsts vai neasociētas trešās valsts subjekts, vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu kā saņēmējiem vai apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti darbībā, ja ir izpildīti stingri nosacījumi, kas attiecas uz Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šādu tiesību subjektu dalība nedrīkstētu būt pretrunā fonda mērķiem. Pieteikuma iesniedzējiem būtu jāsniedz visa būtiskā informācija par infrastruktūru, objektiem, aktīviem un resursiem, ko plānots izmantot attiecīgajā darbībā. Šajā sakarībā būtu jāņem vērā arī dalībvalstu bažas par piegādes drošību.

(13-a)  Saskaņā ar ES ierobežojošajiem pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu un LESD 215. panta 2. punktu, finansējumu un ekonomikas resursus nedrīkst ne tieši, ne netieši darīt pieejamus izraudzītajām juridiskajām personām, subjektiem vai struktūrām vai sniegt tām labumu. Tādēļ šādi izraudzīti subjekti un subjekti, kuri tiem pieder vai kurus tie kontrolē, nevar saņemt fonda finansiālo atbalstu.

(13a)  Savienības finansējums būtu jāpiešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regulu”)(4). Tomēr dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu. Tā kā finansējuma piešķiršana saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu ir atkāpe no vispārējā noteikuma, ka finansējumu piešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, minētie izņēmuma apstākļi būtu jāinterpretē strikti. Šādā kontekstā, lai dotāciju piešķirtu bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, tas, cik lielā mērā ierosinātā darbība atbilst fonda mērķiem attiecībā uz pārrobežu rūpniecisko sadarbību un konkurenci visā piegādes ķēdē, būtu jānovērtē Komisijai, kurai palīdz dalībvalstu komiteja (“komiteja”).

(14)  Ja konsorcijs vēlas piedalīties attiecināmā darbībā un ja Savienības finansiālais atbalsts tiks sniegts dotācijas veidā, konsorcijam būtu jāieceļ viens no saviem locekļiem par koordinatoru, kurš būs galvenais kontaktpunkts.

(15)  Ja fonda finansiāli atbalstītu darbību pārvalda dalībvalstu vai asociēto valstu iecelts projekta vadītājs, Komisijai būtu jāapspriežas ar projekta vadītāju pirms maksājuma veikšanas saņēmējiem, lai projekta vadītājs varētu nodrošināt, ka saņēmēji ievēro termiņus. ▌Projekta vadītājam būtu jāizklāsta Komisijai ▌novērojumi par darbības norisi, lai Komisija varētu pārbaudīt, vai ir izpildīti nosacījumi, lai varētu veikt maksājumu.

(15a)  Komisijai būtu jāīsteno fonda darbība tiešā pārvaldībā, lai maksimāli palielinātu īstenošanas efektivitāti un lietderību un nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām. Tādēļ Komisijai arī turpmāk vajadzētu būt atbildīgai par atlases un piešķiršanas procedūrām, tostarp arī par ētikas novērtējumiem. Pamatotos gadījumos Komisija tomēr var uzticēt dažus fonda finansiāli atbalstītu darbību īstenošanas uzdevumus struktūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Tas varētu būt, piemēram, gadījumā, kad projekta vadītāju ieceļ dalībvalstis, kas līdzfinansē darbību, ar nosacījumu, ka ir izpildītas Finanšu regulas prasības. Šāda uzdevumu uzticēšana palīdzētu racionalizēt līdzfinansēto darbību pārvaldību un nodrošināt raitu finansēšanas nolīguma koordinēšanu ar līgumu, ko paraksta konsorcijs un darbību līdzfinansējošo dalībvalstu iecelts projekta vadītājs.

(16)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības ir finansiāli dzīvotspējīgas, ir nepieciešams, lai pieteikuma iesniedzēji pierādītu, ka darbības izmaksas, ko nesedz no Savienības finansējuma, tiek segtas no citiem finansējuma līdzekļiem.

(17)  Dalībvalstu rīcībā vajadzētu būt dažādu veidu finanšu mehānismiem aizsardzības spēju kopīgai attīstīšanai un iegādei. Komisija varētu nodrošināt dažādus variantus, ko dalībvalstis varētu izmantot uz brīvprātības pamata, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sadarbīgas izstrādes un iepirkuma finansēšanu. Šādu finanšu mehānismu izmantošana varētu vēl vairāk sekmēt sadarbīgu un pārrobežu aizsardzības projektu sākšanu un palielināt aizsardzības izdevumu lietderīgumu, tostarp arī attiecībā uz projektiem, kas tiek atbalstīti no fonda.

(18)  Ņemot vērā aizsardzības rūpniecības – kurā pieprasījumu veido gandrīz vienīgi dalībvalstis un asociētās valstis, kas arī kontrolē visu ar aizsardzību saistīto ražojumu un tehnoloģiju iegādi, tostarp eksportu – specifiku, aizsardzības nozares darbība ir unikāla un nenotiek atbilstoši tradicionālajiem noteikumiem un darījumdarbības modeļiem, kas nosaka kārtību tradicionālākos tirgos. Tāpēc rūpniecības nozare nevar uzņemties apjomīgus pašfinansētus aizsardzības pētniecības un izstrādes projektus, un dalībvalstis un asociētās valstis bieži pilnībā finansē visas pētniecības un izstrādes izmaksas. Lai sasniegtu fonda mērķus, proti, stimulētu sadarbību starp tiesību subjektiem no dažādām dalībvalstīm un asociētajām valstīm, un ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, to darbību gadījumā, kuras notiek pirms prototipa izstrādes posma, būtu jāsedz līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(19)  Prototipu izstrādes posms ir svarīgs posms, kurā dalībvalstis vai asociētās valstis parasti lemj par to konsolidētajām investīcijām un sāk savu nākotnes aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju iegādes procesu. Šā iemesla dēļ šajā konkrētajā posmā dalībvalstis un asociētās valstis vienojas par nepieciešamajām saistībām, tostarp par projekta izmaksu dalīšanu un īpašumtiesībām. Lai nodrošinātu to saistību ticamību, Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz no fonda, parasti nedrīkstētu pārsniegt 20 % no attiecināmajām izmaksām.

(20)  Attiecībā uz darbībām, ko veic pēc prototipu izstrādes posma, būtu jāparedz finansējums līdz 80 % apmērā. Šīs darbības, kas ir laika ziņā tuvākas ražojumu un tehnoloģiju izstrādes pabeigšanai, joprojām var būt saistītas ar ievērojamām izmaksām.

(21)  Ieinteresētajām personām aizsardzības nozarē rodas īpašas netiešas izmaksas, piemēram, izmaksas saistībā ar drošību. Turklāt ieinteresētās personas darbojas specifiskā tirgū, kurā, ja nav pieprasījuma no pircējiem, nevar atgūt pētniecības un izstrādes izmaksas, kā tas ir civilajā sektorā. Tāpēc ir pamatoti paredzēt vienotu 25 % likmi, kā arī iespēju ▌prasīt, lai tiek segtas netiešās izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar finansējuma saņēmēju parasto grāmatvedības praksi, ja šādu praksi attiecīgās valsts iestādes atzīst attiecībā uz salīdzināmiem pasākumiem aizsardzības jomā, par kuriem ir paziņots Komisijai. ▌

(21a)  Darbības, kurās piedalās pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, atbalsta piegādes ķēžu atvēršanu un veicina fonda mērķu sasniegšanu. Tādēļ par šādām darbībām vajadzētu būt tiesībām saņemt paaugstinātu finansējuma likmi, kas sniegtu labumu visiem iesaistītajiem subjektiem.

(22)  Lai nodrošinātu, ka finansētās darbības veicinās Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, ir svarīgi, lai dalībvalstis ▌būtu apņēmušās kopīgi iegādāties gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, proti, organizējot kopīgu pārrobežu iepirkumu, ja dalībvalstis kopīgi organizē savas iepirkuma procedūras, jo īpaši izmantojot centralizētu iepirkumu struktūru.

(22a)  Lai nodrošinātu, ka fonda finansiāli atbalstītās darbības veicina Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un efektivitāti, tām vajadzētu būt orientētām uz tirgu, balstītām uz pieprasījumu un ekonomiski dzīvotspējīgām vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tādēļ izstrādes darbībām piemērojamajos atbilstības kritērijos būtu jāņem vērā tas, ka dalībvalstis plāno, tostarp izmantojot saprašanās memorandu vai nodomu vēstuli, koordinēti iegādāties galīgo aizsardzības ražojumu vai izmantot tehnoloģiju. Ar izstrādes darbībām saistītajos piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā arī tas, ka dalībvalstis politiski vai juridiski apņemas kopīgi izmantot, turēt īpašumā vai uzturēt galīgo aizsardzības ražojumu vai tehnoloģiju .

(23)  Inovācijas un tehnoloģiju izstrādes veicināšanai Savienības aizsardzības rūpniecībā būtu jānotiek Savienības drošības un aizsardzības interesēm atbilstošā veidā. Attiecīgi darbību ieguldījumi minēto interešu nodrošināšanā un to aizsardzības pētniecības un spēju prioritāšu īstenošanā, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās, būtu jāizmanto kā piešķiršanas kritērijs. ▌

(24)  Attiecināmajām darbībām, kas izstrādātas saistībā ar pastāvīgo strukturēto sadarbību ▌Savienības iestāžu sistēmā, būtu pastāvīgi jānodrošina ciešāka sadarbība starp tiesību subjektiem dažādās dalībvalstīs un tādējādi tieši jāveicina fonda mērķu sasniegšana. Šādiem projektiem to atlasīšanas gadījumā vajadzētu būt tiesīgiem pretendēt uz paaugstinātu finansējuma likmi.

(25)  Lai novērstu lieku dublēšanos un nodrošinātu civilās pētniecības un aizsardzības pētniecības savstarpēju papildināmību un sinerģiju, Komisija ņems vērā citus pasākumus, ko finansē atbilstoši pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”.

(26)  Kiberdrošības un kiberaizsardzības nodrošināšana kļūst par arvien svarīgāku uzdevumu, un Komisija un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos atzina vajadzību izveidot sinerģiju starp kiberaizsardzības darbībām, uz kurām attiecas fonda darbības joma, un Savienības iniciatīvām kiberdrošības jomā, piemēram, tām, par kurām paziņots Kopīgajā paziņojumā par kiberdrošību. Jo īpaši Eiropas Kiberdrošības rūpniecisko, tehnoloģisko un pētniecisko kompetenču centram, ko plānots izveidot, būtu jātiecas uz sinerģiju starp kiberdrošības civilo un aizsardzības dimensiju. Tas varētu aktīvi atbalstīt dalībvalstis un citus attiecīgus dalībniekus, sniedzot padomus, daloties zināšanās un veicinot sadarbību attiecībā uz projektiem un darbībām, kā arī, ja to prasa dalībvalstis, darbojoties kā projekta vadītājs attiecībā uz ▌fondu.

(27)  Būtu jānodrošina integrēta pieeja, apvienojot pasākumus, ko aptver Komisijas uzsāktā sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai (PADR) ▌Finanšu regulas 58. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EDIDP), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES2018/1092(5), lai saskaņotu dalības nosacījumus, radītu saskaņotāku instrumentu kopumu, palielinātu inovatīvo, sadarbīgo un ekonomisko ietekmi, vienlaikus novēršot lieku dublēšanos un sadrumstalotību. Īstenojot šo integrēto pieeju, fonds arī veicinātu aizsardzības pētniecības rezultātu labāku izmantošanu, novēršot plaisu starp pētniecības un izstrādes posmu, ņemot vērā aizsardzības nozares specifiku, kā arī veicinot visu veidu inovāciju, tostarp revolucionāro inovāciju ▌. Ir sagaidāms, ka attiecīgā gadījumā tas pozitīvi ietekmēs arī civilo jomu.

(28)  Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā darbības specifiku, ▌fonda ▌mērķi būtu jāņem vērā arī “InvestEU” ietvertajos finanšu instrumentos un budžeta garantijās.

(29)  Finansiālais atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un darbībām nevajadzētu dublēties vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu ▌pievienoto vērtību Savienībai.

(30)  Fonda finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Būtu arī jāapsver vienreizēju maksājumu, vienotas likmes un vienības izmaksu izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas ▌125. panta 1. punktā ▌.

(31)  Komisijai būtu jāizstrādā gada ▌darba programmas atbilstīgi fonda mērķiem, ņemot vērā sākotnējo pieredzi, kas gūta no EDIDP un PADR. Darba programmu izveidošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no ▌komitejas. Komisijai būtu jācenšas rast tādus risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā. Šajā sakarībā komiteja var tikties valstu aizsardzības un drošības ekspertu sastāvā, lai sniegtu Komisijai konkrētu palīdzību, tostarp, lai sniegtu padomus attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību saistībā ar darbībām. Dalībvalstīm ir jāizraugās savi pārstāvji minētajā komitejā. Komitejas locekļiem būtu laikus jādod reāla iespēja iepazīties ar īstenošanas aktu projektiem un paust savus viedokļus.

(31a)  Darba programmu kategorijās būtu jāietver funkcionālās prasības, lai nozarei būtu skaidrs, kādas funkcijas un uzdevumi ir jāveic ar spējām, kas tiks izstrādātas. Šādās prasībās būtu skaidri jānorāda sagaidāmie rezultāti, taču tām nevajadzētu būt vērstām uz konkrētiem risinājumiem vai konkrētiem subjektiem, un tām nevajadzētu kavēt konkurenci uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus līmenī.

(31b)  Darba programmu izstrādāšanā Komisijai, attiecīgi konsultējoties ar komiteju, būtu arī jānodrošina, lai ierosinātajās pētniecības vai izstrādes darbībās tiktu novērsta lieka dublēšanās. Šajā sakarībā Komisija var veikt sākotnēju izvērtējumu par iespējamiem gadījumiem, kad varētu notikt dublēšanās ar esošām spējām vai jau finansētiem pētniecības vai izstrādes projektiem Savienībā.

(31bb)  Komisijai būtu jānodrošina darba programmu saskaņotība visos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju rūpnieciskā cikla posmos.

(31bc)  Darba programmām būtu arī jānodrošina, ka ar ticamu daļu no kopējā budžeta tiek atbalstītas darbības, kuras rada MVU pārrobežu dalības iespējas.

(31c)   Lai varētu izmantot Eiropas Aizsardzības aģentūras īpašās zināšanas aizsardzības jomā, komitejā tai tiks piešķirts novērotājas statuss. Ņemot vērā aizsardzības jomas specifiku, arī Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāpalīdz komitejai.

(32)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un finansējuma piešķiršanu izraudzītām izstrādes darbībām. Jo īpaši izstrādes darbību īstenošanā būtu jāņem vērā aizsardzības nozares specifika, proti, dalībvalstu un/vai asociēto valstu atbildība par plānošanas un iegādes procesu. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar ▌Eiropas Parlamenta un Padomes ▌Regulu (ES) ▌Nr. 182/2011▌(6).

(32a)  Pēc priekšlikumu izvērtēšanas ar tādu neatkarīgu ekspertu palīdzību, kuru uzticamība no drošības viedokļa būtu jāvalidē attiecīgajām dalībvalstīm, Komisijai būtu jāizraugās no fonda finansiāli atbalstāmās darbības. Komisijai būtu jāizveido neatkarīgu ekspertu datubāze. Datubāze nebūtu jāpublisko. Neatkarīgie eksperti būtu jāieceļ, pamatojoties uz viņu prasmēm, pieredzi un zināšanām, ņemot vērā viņiem uzticamos uzdevumus. Ieceļot neatkarīgos ekspertus, Komisijai, ciktāl iespējams, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai ekspertu grupās un izvērtēšanas komisijās panāktu līdzsvarotu sastāvu no dažādu prasmju, pieredzes, zināšanu, ģeogrāfiskās pārstāvības un dzimumu viedokļa, ņemot vērā situāciju darbības jomā. Tāpat būtu jātiecas nodrošināt ekspertu atbilstīgu rotāciju un pienācīgu privātā un publiskā sektora līdzsvaru. Dalībvalstis būtu jāinformē par izvērtēšanas rezultātiem ar sarakstu, kurā sarindotas izraudzītās darbības, un par finansēto darbību progresu. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmas pieņemšanu un īstenošanu, kā arī attiecībā uz piešķiršanas lēmumu pieņemšanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(32b)  Neatkarīgajiem ekspertiem nebūtu jāvērtē, jākonsultē vai jāpalīdz jautājumos, attiecībā uz kuriem viņiem ir interešu konflikts, jo īpaši saistībā ar viņu pašreizējo amatu. Jo īpaši viņiem nevajadzētu ieņemt amatu, kurā viņi saņemto informāciju varētu izmantot, kaitējot konsorcijam, ko viņi izvērtē.

(32bb)  ▌Nākot klajā ar priekšlikumiem par jauniem aizsardzības jomas ražojumiem vai tehnoloģijām vai esošo ražojumu vai tehnoloģiju modernizēšanu, pieteikuma iesniedzējiem būtu jāapņemas ievērot tādus ētikas principus, kas ir saistīti ar cilvēku labklājību un cilvēka genoma aizsardzību un kas ir arī atspoguļoti attiecīgajos valsts, Savienības un starptautiskajos tiesību aktos, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, un attiecīgā gadījumā to protokolos. Komisijai būtu jānodrošina, ka priekšlikumus sistemātiski pārbauda, lai apzinātu darbības, kas rada nopietnas ētikas problēmas, un tos iesniedz ētikas novērtējumam.

(33)  Lai atbalstītu atvērtu iekšējo tirgu, būtu arī jāveicina pārrobežu MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību kā konsorciju dalībnieku, apakšuzņēmēju vai piegādes ķēdē ietilpstošo subjektu dalība.▌

(34)  Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar ▌dalībvalstīm un rūpniecības nozari, lai nodrošinātu fonda panākumus ▌. Šajā sakarībā būtu jāiesaista arī Eiropas Parlaments kā viena no likumdevējām iestādēm un galvenajām ieinteresētajām personām.

(35)  Ar šo regulu nosaka finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam, kas ikgadējās budžeta procedūras laikā ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa tādā nozīmē, kā noteikts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas [jaunais iestāžu nolīgums] par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(7). Komisijai būtu jānodrošina, ka administratīvās procedūras ir pēc iespējas vienkāršākas un rada minimālus papildu izdevumus.

(36)  Ja vien nav norādīts citādi, fondam piemēro Finanšu regulu. Šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, finansiālo atbalstu, finanšu instrumentiem un budžeta garantijām.

(37)  Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Šie noteikumi ir paredzēti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta apstiprināšanai un īstenošanai, izmantojot dotācijas, iepirkumu, godalgas, netiešu izpildi, kā arī paredz finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, attiecas arī uz Savienības budžeta aizsardzību gadījumos, kad saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs ir konstatēti vispārēji trūkumi, jo tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums pareizai finanšu pārvaldībai un efektīvam ES finansējumam.

(38)  Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013(8), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2988/95(9), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96(10) un Padomes Regulu (ES) 2017/1939(11) Savienības finanšu intereses jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp nepieļaujot, identificējot, labojot un izmeklējot nelikumības, tostarp krāpšanu, atgūstot zaudētos un nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvas sankcijas. Saskaņā jo īpaši ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var izmeklēt un ierosināt kriminālvajāšanu par ▌nodarījumiem pret Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371(12). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, EPPO attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, un Eiropas Revīzijas palātai nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(39)  Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties sadarbības ietvaros, kas izveidota saskaņā ar EEZ līgumu, kurš paredz programmu īstenošanu, pieņemot lēmumu saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, lai atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF, kā arī Eiropas Revīzijas palātai piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(40)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu šo regulu ir nepieciešams izvērtēt, pamatojoties uz informāciju, kas ievākta, izpildot noteiktas pārraudzības prasības, vienlaikus neradot pārmērīgu regulējumu un administratīvo slogu, jo īpaši dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā šajās prasībās var ietvert izmērāmus rādītājus kā pamatu regulas ietekmes uz vietas izvērtēšanai. Ne vēlāk kā četrus gadus pēc fonda īstenošanas sākuma Komisijai būtu jāveic starpposma izvērtējums, tostarp nolūkā iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā, un fonda īstenošanas laikposma beigās jāveic galīgais izvērtējums, kurā izvērtē finansiālās darbības finansiālās īstenošanas rezultātu un — ciktāl ir iespējams uz konkrēto brīdi — rezultātu un ietekmes izteiksmē. Šajā sakarībā galīgajam izvērtējuma ziņojumam būtu jāpalīdz apzināt, kādos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādes aspektos Savienība ir atkarīga no trešām valstīm. Šajā galīgajā ziņojumā būtu arī jāanalizē MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalība fonda finansiāli atbalstītajos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību dalība globālajā vērtības veidošanas ķēdē un fonda ieguldījums Spēju attīstības plānā konstatēto trūkumu novēršanā, un tajā būtu jāietver informācija par saņēmēju izcelsmi, atsevišķajās darbībās iesaistīto dalībvalstu un asociēto valstu skaitu un radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var arī ierosināt grozījumus šajā regulā, lai reaģētu uz iespējamām norisēm fonda īstenošanas laikā.

(40a)  Komisijai būtu regulāri jāpārrauga fonda īstenošana un ik gadu jāziņo par panākto progresu, tostarp par to, kā fonda īstenošanā tiek ņemta vērā pieredze, kas apzināta un gūta saistībā ar EDIDP un PADR. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāievieš nepieciešamie pārraudzības mehānismi. Šis ziņojums būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tajā nebūtu jāiekļauj sensitīva informācija.

(41)  Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstīgi Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šis fonds palīdzēs Savienības politikā integrēt rīcību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķi, proti, 25 % no ES budžeta izdevumiem izmantot klimata mērķu sasniegšanas veicināšanai. Fonda sagatavošanā un īstenošanā tiks apzinātas attiecīgās darbības, un tās tiks atkārtoti izvērtētas tā starpposma izvērtējumā.

(42)  Tā kā fonds atbalsta tikai aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju pētniecības un izstrādes posmus, Savienībai principā nevajadzētu būt īpašumtiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesībām (IĪT) uz ražojumiem vai tehnoloģijām, kas izriet no finansētajām darbībām, ja vien Savienības palīdzība netiek sniegta ar publiskā iepirkuma starpniecību. Tomēr attiecībā uz pētniecības darbībām ieinteresētajām dalībvalstīm un asociētajām valstīm vajadzētu būt iespējai izmantot finansēto darbību rezultātus, lai piedalītos turpmākā sadarbīgā izstrādē ▌.

(43)  Savienības finansiālais atbalsts nedrīkstētu ietekmēt ar aizsardzību saistītu ražojumu sūtījumus Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/43/▌EK(13), kā arī ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu. Dalībvalstu militārā ekipējuma un tehnoloģiju eksportu reglamentē ar Kopējo nostāju 944/2008/KĀDP.

(44)  Sensitīvas pamatinformācijas izmantošana, tostarp tādu datu, zinātības vai informācijas izmantošana, kura ir radusies pirms fonda darbības vai ārpus fonda, vai nepilnvarotu personu piekļuve ▌rezultātiem, kas iegūti saistībā ar fonda finansiāli atbalstītām darbībām, var nelabvēlīgi ietekmēt Savienības vai vienas vai vairāku dalībvalstu intereses. Tādējādi sensitīvas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē ar ▌attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem ▌.

(44a)  Lai nodrošinātu pieprasītā līmeņa drošību klasificētajai informācijai, parakstot klasificētus līdzekļu piešķiršanas un finansējuma nolīgumus, būtu jāievēro industriālās drošības standartu minimums. Minētajā nolūkā un saskaņā ar Komisijas Lēmumu (ES, Euratom) 2015/444 Komisijai būtu dalībvalstu iecelto ekspertu zināšanai jādara zināmi Programmas drošības norādījumi, tostarp Drošības klasifikācijas rokasgrāmata.

(45)  Lai varētu papildināt vai grozīt ietekmes ceļa rādītājus, ja to uzskata par nepieciešamu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. ▌Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(46)  Komisijai būtu jāpārvalda fonds, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes un drošības prasības, jo īpaši klasificētu informāciju un sensitīvu informāciju,

▌IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PĒTNIECĪBAS UN IZSTRĀDES DARBĪBĀM

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas Aizsardzības fondu (“fonds”), kā izklāstīts Regulas …/…/ES [“Apvārsnis” – 2018/0224(COD)] 1. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Regulā ir izklāstīti fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma formas un šāda finansējuma sniegšanas noteikumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(0)  “pieteikuma iesniedzējs” ir tiesību subjekts, kas pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus vai saskaņā ar Finanšu regulas 195. panta e) punktu iesniedz pieteikumu atbalsta saņemšanai no fonda;

(1)  “finansējuma apvienošanas darbības” ir ES budžeta atbalstītas darbības, tostarp Finanšu regulas 2. panta 6. punktā minētā finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros, kuras apvieno neatmaksājamā atbalsta formas ▌vai finanšu instrumentus no ES budžeta ar atmaksājama atbalsta formām no attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī komerciālām finanšu iestādēm un investētājiem;

(1a)  “sertifikācija” ir process, ar kuru valsts iestāde apliecina, ka aizsardzības ražojums, materiāla vai nemateriāla sastāvdaļa vai tehnoloģija atbilst piemērojamajiem noteikumiem;

(1b)  “klasificēta informācija” ir jebkāda informācija vai materiāls jebkādā formā, kuru neatļauta izpaušana varētu radīt dažādu pakāpju kaitējumu Eiropas Savienības interesēm vai vienas vai vairāku dalībvalstu interesēm un kuriem ir ES klasifikācijas marķējums vai atbilstošs klasifikācijas marķējums saskaņā ar Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu nolīgumu par tādas klasificētās informācijas aizsardzību, ar kuru apmainās Eiropas Savienības interesēs (2011/C 202/05);

(1c)  “konsorcijs” ir sadarbīga pieteikuma iesniedzēju vai saņēmēju grupa, ko vieno konsorcija nolīgums un kas ir izveidota, lai veiktu darbību fonda satvarā;

(1d)  “koordinators” ir tiesību subjekts, kurš ir konsorcija dalībnieks un kuru visi konsorcija dalībnieki ir iecēluši par galveno kontaktpunktu attiecībās ar Komisiju;

(2)  “kontrole” ir spēja tieši vai netieši izšķiroši ietekmēt tiesību subjektu ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību;

(3)  “izstrādes darbība” ir jebkura darbība, kurā ir ietverti ▌uz aizsardzību vērsti pasākumi – galvenokārt izstrādes posmā, aptverot jaunus ražojumus un tehnoloģijas vai esošo ražojumu un tehnoloģiju uzlabošanu, izņemot ieroču ražošanu un izmantošanu;

(4)  “revolucionāra tehnoloģija aizsardzībai” ir tehnoloģija, ar ko ievieš radikālas izmaiņas, tostarp uzlabota vai pilnīgi jauna tehnoloģija, ar ko tiek aizsākta paradigmu maiņa aizsardzības lietu koncepcijā un virzībā, tostarp tāda, ko panāk, aizstājot esošās aizsardzības tehnoloģijas vai padarot tās par novecojušām;

(5)  “vadības izpildstruktūrvienība” ir tiesību subjekta struktūrvienība, kas ir iecelta saskaņā ar valsts tiesību aktiem, attiecīgā gadījumā atskaitās izpilddirektoram un ir pilnvarota noteikt tiesību subjekta stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un pārrauga un uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu;

(5a)  “jauna informācija” ir dati, zinātība vai informācija, kas ir radīti fonda darbībā, neatkarīgi no to formas vai būtības;

(6)  “tiesību subjekts” ir jebkura ▌juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un kura minētajos aktos par tādu ir atzīta, kurai ir juridiskās personas statuss, un kura, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības, un kurai var būt saistoši pienākumi, vai jebkurš subjekts bez juridiskas personas statusa saskaņā ar Finanšu regulas ▌197. panta 2. punkta c) apakšpunktu▌;

(7)  “vidējas kapitalizācijas sabiedrība” ir uzņēmums, kurš nav ▌MVU ▌un kura darbinieku skaits nepārsniedz 3000, ja darbinieku skaitu aprēķina saskaņā ar Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK(14) pielikuma ▌3.–6. pantu;

(8)  “iepirkums pirmskomercializācijas posmā” ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska un ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem, konkurētspējīgu izstrādi pa posmiem, ja pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu izmantošanas komerciālos apjomos;

(9)  “projekta vadītājs” ir jebkura līgumslēdzēja iestāde, kura veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī un kurai dalībvalsts vai asociētā valsts, vai dalībvalstu ▌vai asociēto valstu grupa ir uzdevusi pastāvīgi vai uz ad hoc pamata pārvaldīt daudznacionālus projektus bruņojuma jomā;

(9a)  “kvalifikācija” ir viss process, kurā pierāda, ka aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstrukcija atbilst noteiktajām prasībām, sniedzot objektīvus pierādījumus, ar kuriem tiek pierādīts, ka ir izpildītas īpašas konstrukcijas prasības;

(10)  “saņēmējs” ir jebkurš tiesību subjekts, ar kuru ir parakstīts līdzekļu piešķiršanas vai finansēšanas nolīgums vai kuram ir darīts zināms līdzekļu piešķiršanas vai finansēšanas lēmums;

(11)  “pētniecības darbība” ir jebkura darbība, kas galvenokārt sastāv no pētniecības pasākumiem, it īpaši no lietišķajiem pētījumiem un vajadzības gadījumā no fundamentālajiem pētījumiem, kurus veic ar mērķi iegūt jaunas zināšanas un kuri ir vērsti tikai uz lietojumiem aizsardzības jomā;

(12)  “rezultāti” ir darbības jebkuras materiālās vai nemateriālās sekas, piemēram, dati, zinātība vai informācija neatkarīgi no to veida vai rakstura un no tā, vai tos var aizsargāt, kā arī visas ar to saistītās tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

(12a)  “sensitīva informācija” ir informācija un dati, tostarp klasificēta informācija, ko ir jāaizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu to pienākumu dēļ, kuri ir noteikti valsts vai Savienības tiesību aktos, vai tādēļ, lai aizsargātu kādas fiziskas personas vai organizācijas privātumu vai drošību;

(12b)  “mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mazi un vidēji uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK;

(13)  “īpašais ziņojums” ir konkrēts pētniecības darbības nodevums, kurā apkopoti tās rezultāti, sniegta plaša informācija par pamatprincipiem, mērķiem, faktiskajiem iznākumiem, pamatiezīmēm, veiktajiem testiem, iespējamiem ieguvumiem, iespējamiem lietojumiem aizsardzības jomā un paredzamo pētniecības izmantošanas virzienu, kas vērsts uz izstrādi, tostarp informācija par to, kam pieder IĪT, tomēr bez prasības iekļaut IĪT informāciju;

(14)  “sistēmas prototips” ir ražojuma vai tehnoloģijas modelis, kas var demonstrēt veiktspēju ekspluatācijas vidē;

(15)  “trešā valsts” ir valsts, kas nav Savienības locekle;

(16)  “neasociētā trešā valsts” ir trešā valsts, kas nav asociētā valsts saskaņā ar 5. pantu;

(17)  “neasociētās trešās valsts subjekts” ir tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību neasociētā trešā valstī, vai arī tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai kādā asociētā trešā valstī un kura vadības izpildstruktūrvienības atrodas neasociētā trešā valstī.

3. pants

Fonda mērķi

1.  Fonda vispārīgais mērķis ir Savienības stratēģiskās autonomijas un rīcības brīvības veicināšanas nolūkā sekmēt visā Savienībā Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata konkurētspēju, efektivitāti un inovācijas spēju, atbalstot sadarbīgas darbības un pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem visā Savienībā, jo īpaši MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kā arī stiprinot un uzlabojot gan aizsardzības piegādes ķēžu, gan vērtības veidošanas ķēžu reaģēšanas spēju, paplašinot pārrobežu sadarbību starp tiesību subjektiem, un sekmējot inovācijas, pētniecības un tehnoloģiju attīstības rūpnieciskā potenciāla labāku izmantošanu katrā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju rūpnieciskā aprites cikla posmā ▌. ▌

2.  Fonda konkrētie mērķi ir šādi:

(a)  atbalstīt sadarbīgu pētniecību, kura varētu būtiski uzlabot veiktspēju nākotnē visā Savienībā un kuras mērķis ir maksimāli palielināt inovāciju un ieviest jaunus, tostarp revolucionārus, aizsardzības ražojumus un tehnoloģijas, un panākt pēc iespējas lietderīgāku aizsardzības pētniecības izdevumu izmantošanu Savienībā;

(b)  atbalstīt sadarbīgu aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādi, tādējādi veicinot aizsardzības izdevumu lietderīgāku izmantošanu Savienībā, palielinot apjomradītus ietaupījumus, mazinot liekas dublēšanās risku un tādējādi stimulējot Eiropas ražojumu un tehnoloģiju noietu tirgū un mazinot aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju sadrumstalotību visā Savienībā. Galu galā fonds palielinās aizsardzības sistēmu standartizāciju un dalībvalstu spēju savietojamību.

Šādā sadarbībā tiek ievērotas aizsardzības spēju prioritātes, par kurām dalībvalstis kopīgi vienojušās kopējās ārpolitikas un drošības politikas satvarā un jo īpaši Spēju attīstības plāna kontekstā.

Šajā sakarībā ikreiz, kad tas neizslēdz jebkuras dalībvalsts vai asociētās valsts piedalīšanās iespēju, attiecīgā gadījumā var tikt ņemtas vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, ja tās ir Savienības drošības un aizsardzības interesēs, kā noteikts kopējā ārpolitikā un drošības politikā, un ņemot vērā vajadzību izvairīties no liekas dublēšanās.

4. pants

Budžets

1.  Saskaņā ar Regulas.../.../ES 9. panta 1. punktu Eiropas Aizsardzības fonda īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam ir 11 453 260 000 EUR 2018. gada cenās (13 000 000 000 EUR faktiskajās cenās).

2.  Šā panta 1. punktā minētās summas sadalījums ir šāds:

(a)  3 612 182 000 EUR 2018. gada cenās (4 100 000 000 EUR faktiskajās cenās) pētniecības darbībām;

(b)  ▌7 841 078 000 EUR 2018. gada cenās (8 900 000 000 EUR faktiskajās cenās) izstrādes darbībām.

2.a   Lai reaģētu uz neparedzētām situācijām vai jaunām norisēm un vajadzībām, Komisija var savstarpēji pārdalīt līdz pat 20 % no līdzekļiem, kas paredzēti 2. punktā minētajām pētniecības un izstrādes darbībām.

3.  Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga fonda īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4.  Vismaz 4 % un līdz pat 8 % no 1. punktā minētā finansējuma piešķir uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus vai aizsardzības jomā izmantojamas revolucionāras tehnoloģijas atbalstam.

5. pants

Asociētās valstis

Fondā var piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) locekles, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar nosacījumiem, kuri noteikti EEZ nolīgumā. Viss finansiālais ieguldījums, kas tiek iemaksāts fondā, pamatojoties uz šo pantu, ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas [21. panta 5. punktu].

6. pants

Atbalsts aizsardzības jomā izmantojamām revolucionārām tehnoloģijām

1.  Komisija piešķir finansējumu pēc tam, kad ir sarīkojusi atklātas un sabiedriskas apspriešanas par tehnoloģijām, kuras galvenokārt pielieto aizsardzības jomā un kuras var revolucionāri mainīt aizsardzību darba programmās noteiktajās intervences jomās.

2.  Darba programmās tiek izklāstīts vispiemērotākais veids, kā finansēt šīs revolucionārās tehnoloģijas aizsardzības jomā.

7. pants

Ētika

1.  Fonda satvarā īstenotās darbības atbilst attiecīgajiem valsts, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai. Šīs darbības atbilst arī ētikas principiem, kas turklāt atspoguļoti attiecīgajos valstu, Savienības un starptautiskajos tiesību aktos.

2.  Pirms finansēšanas nolīguma parakstīšanas Komisija pārbauda priekšlikumus, pamatojoties uz konsorcija sagatavotu ētikas pašnovērtējumu, lai apzinātu darbības, kas rada ▌būtiskus ētikas jautājumus, tostarp attiecībā uz īstenošanas nosacījumiem, un attiecīgā gadījumā šos priekšlikumus iesniedz ētikas novērtējumam.

Ētikas pārbaudes un novērtējumus veic Komisija ar neatkarīgu dažādas izcelsmes ekspertu atbalstu, jo īpaši tādu ekspertu atbalstu, kuriem ir atzīta zinātība aizsardzības ētikas jomā.

Nosacījumus, ar kādiem īsteno pasākumus, kuri ir saistīti ar ētiski jutīgiem jautājumiem, precizē finansēšanas nolīgumā.

Komisija nodrošina pēc iespējas lielāku ētikas procedūru pārredzamību un par to ziņo saskaņā ar saviem 32. pantā minētajiem pienākumiem. Eksperti ir Savienības dalībvalstu valstspiederīgie un pārstāv pēc iespējas plašāku dalībvalstu loku.

3.  Subjekti, kuri piedalās darbībā, pirms attiecīgo pasākumu sākšanas saņem visus attiecīgos apstiprinājumus vai citus obligātos dokumentus, ko prasa valsts vai vietējās ētikas komitejas vai citas struktūras, piemēram, datu aizsardzības iestādes. Minētos dokumentus glabā lietā un pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai.

5.  Priekšlikumi, kas ir nepieņemami no ētikas viedokļa, tiek noraidīti ▌.

8. pants

ES finansējuma apgūšana un forma

1.  Fondu īsteno atbilstoši tiešas pārvaldības principam saskaņā ar Finanšu regulu.

1.a  Atkāpjoties no 1. punkta, pamatotos gadījumos Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās struktūras var īstenot konkrētus pasākumus netiešā pārvaldībā. Tas neattiecas uz 12. pantā minēto atlases un piešķiršanas procedūru.

2.  Finansējumu no fonda saskaņā ar Finanšu regulu var piešķirt kā dotācijas, godalgas un iepirkumu un, attiecīgos gadījumos ņemot vērā darbības specifiku, kā finanšu instrumentus finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

2.a  Finansējuma apvienošanas darbības tiek īstenotas saskaņā ar Finanšu regulas X sadaļu un “InvestEU” regulu.

2.b  Finanšu instrumenti ir stingri vērsti tikai uz saņēmējiem.

1.  ▌

2.  ▌

10. pants

Atbalsttiesīgi subjekti

1.  Saņēmēji un ▌apakšuzņēmēji, kas ir iesaistīti kādā fonda finansiāli atbalstītā darbībā, veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī ▌.

1.a  Darbībā iesaistīto saņēmēju un apakšuzņēmēju infrastruktūra, objekti, aktīvi un resursi, ko izmanto fonda finansiāli atbalstīto darbību nolūkiem, visu darbības laiku atrodas Savienības vai asociētās valsts teritorijā, un to vadības izpildstruktūrvienības veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī.

1.b  Fonda finansiāli atbalstītas darbības nolūkā saņēmējus un apakšuzņēmējus, kas iesaistīti darbībā, nekontrolē neviena neasociēta trešā valsts un neviens neasociētās trešās valsts subjekts.

2.  Atkāpjoties no šā panta 1.b punkta, tiesību subjekts, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī un kuru kontrolē kāda neasociēta trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, ir tiesīgs piedalīties darbībā kā saņēmējs vai apakšuzņēmējs tikai tad, ja Komisijai tiek darītas pieejamas garantijas, ko saskaņā ar savām valsts procedūrām ir apstiprinājusi dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Minētās garantijas var attiekties uz tiesību subjekta vadības izpildstruktūrvienību, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī. Minētās garantijas var arī attiekties uz īpašām valdības tiesībām kontrolēt tiesību subjektu, ja dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību, to uzskata par lietderīgu.

Ar minētajām garantijām nodrošina, lai šāda tiesību subjekta iesaiste darbībā nebūtu pretrunā ne Savienības, ne tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, kā noteikts kopējā ārpolitikā un drošības politikā saskaņā ar LES V sadaļu, ne 3. pantā izklāstītajiem mērķiem. Garantijas atbilst arī 22. un 25. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Garantijas jo īpaši pamato to, ka darbības vajadzībām ir ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu, ka:

(a)  kontrole pār pieteikumu iesniedzošo tiesību subjektu netiek īstenota tādā veidā, kas iegrožo vai ierobežo tā spēju veikt darbību un sasniegt rezultātus, nosaka ierobežojumus attiecībā uz tā infrastruktūru, objektiem, aktīviem, resursiem, intelektuālo īpašumu vai zinātību, ir vajadzīgi darbības nolūkā vai apdraud tā darbības veikšanai vajadzīgās spējas un standartus;

(b)  tiek novērsta neasociētās trešās valsts vai neasociētas trešās valsts subjekta piekļuve ▌sensitīvai informācijai saistībā ar darbību, un darbībā iesaistītajiem darbiniekiem vai citām personām attiecīgā gadījumā ir dalībvalsts vai asociētās valsts izdota valsts drošības pielaide;

(c)  īpašumtiesības uz intelektuālo īpašumu, kas izriet no darbības, un tās rezultāti paliek saņēmējam darbības īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas, tos nekontrolē un neierobežo neasociētās trešās valstis vai neasociētās trešās valsts subjekts un tie netiek eksportēti ārpus Savienības vai asociētajām valstīm bez tās dalībvalsts vai asociētās valsts apstiprinājuma, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību, un saskaņā ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem.

Ja dalībvalsts vai asociētā valsts, kurā tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību, to uzskata par lietderīgu, var tikt sniegtas papildu garantijas.

Komisija informē 28. pantā minēto komiteju par jebkuru tiesību subjektu, ko uzskata par atbalsttiesīgu saskaņā ar šo punktu.

4.  Ja Savienībā vai kādā asociētajā valstī nav konkurētspējīgu un tūlītēji pieejamu alternatīvu, saņēmēji un ▌apakšuzņēmēji, kas iesaistīti darbībā, var izmantot savus aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, kas atrodas vai tiek turēti ārpus Savienības dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijas, ar noteikumu, ka minētais izmantojums nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm, saskan ar mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā, un pilnībā atbilst 22. un 25. pantam. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas, un to segšanai nevar saņemt fonda finansiālo atbalstu.

4.a  Veicot attiecināmu darbību, saņēmēji un apakšuzņēmēji, kas iesaistīti šajā darbībā, var arī sadarboties ar tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus dalībvalstu vai asociēto valstu teritorijas vai ko kontrolē kāda neasociētā trešā valsts vai neasociētās trešās valsts subjekts, tostarp izmantojot šādu tiesību subjektu aktīvus, infrastruktūru, objektus un resursus, ar noteikumu, ka tas nav pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm. Šāda sadarbība saskan ar 3. pantā izklāstītajiem mērķiem un pilnībā atbilst 22. un 25. pantam.

Neasociētām trešām valstīm vai neasociēto trešo valstu subjektiem nenotiek neatļauta piekļuve klasificētai informācijai, kas attiecas uz darbības veikšanu, un netiek pieļauta iespējama negatīva ietekme uz darbībai īpaši svarīgu resursu piegādes drošību.

Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas nav attiecināmās izmaksas, un to segšanai nevar saņemt fonda atbalstu

6.  Pieteikuma iesniedzēji sniedz visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga ▌atbilstības kritēriju ▌izvērtēšanai. Gadījumā, ja kādas darbības veikšanas laikā notiek izmaiņas, kas varētu likt apšaubīt atbilstības kritēriju izpildi, attiecīgais tiesību subjekts informē Komisiju, kas izvērtē, vai joprojām tiek pildīti šie atbilstības kritēriji un nosacījumi, un aplūko iespējamo ietekmi uz darbības finansēšanu.

7.  ▌

8.  ▌

9.  Šā panta nolūkā ar apakšuzņēmējiem, kas iesaistīti kādā fonda finansiāli atbalstītā darbībā, saprot apakšuzņēmējus, kuriem ar saņēmēju ir tiešas līgumattiecības, citus apakšuzņēmējus, kuriem tiek piešķirti vismaz 10 % no kopējām darbības attiecināmajām izmaksām, un apakšuzņēmējus, kuriem var būt vajadzīga piekļuve klasificētai informācijai, lai veiktu darbību, un kuri nav konsorcija dalībnieki.

11. pants

Attiecināmās darbības

1.  Uz finansējumu var pretendēt vienīgi darbības, ar kurām īsteno 3. pantā minētos mērķus.

2.  Fonds sniedz atbalstu darbībām, kuras attiecas uz jauniem aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām un ar kurām modernizē esošos ražojumus un tehnoloģijas, ar nosacījumu, ka tādas iepriekš pastāvējušas informācijas izmantošana, kas ir vajadzīga, lai veiktu modernizēšanas darbības, nav tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību pakļauta kādas neasociētās trešās valsts vai neasociētās trešās valsts subjekta ierobežojumiem tādā mērā, ka darbību nevar veikt.

3.  Attiecināma darbība ir saistīta ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem:

(a)  pasākumi, kuru mērķis ir radīt, atbalstīt un uzlabot ▌zināšanas, ražojumus un tehnoloģijas, tostarp revolucionāras tehnoloģijas, ar ko var panākt būtisku ietekmi aizsardzības jomā;

(b)  pasākumi, kuru mērķis ir palielināt sadarbspēju un noturību, tostarp drošu ražošanu un datu apmaiņu, apgūt kritiskas aizsardzības tehnoloģijas, nostiprināt piegādes drošību vai nodrošināt iespēju efektīvi izmantot rezultātus aizsardzības ražojumiem un tehnoloģijām;

(c)  pētījumi, piemēram, jaunu vai uzlabotu tehnoloģiju, ražojumu, procesu, pakalpojumu un risinājumu ▌priekšizpēte ▌;

(d)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas konstruēšana, kā arī to tehnisko specifikāciju definēšana, pamatojoties uz kurām šāda konstrukcija ir izstrādāta; tas var ietvert daļējus testus riska mazināšanai rūpnieciskā vai reprezentatīvā vidē;

(e)  tāda aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas modeļa izstrāde, kas var demonstrēt elementa veiktspēju ekspluatācijas vidē (sistēmas prototips);

(f)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas testēšana;

(g)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas kvalifikācija ▌;

(h)  aizsardzības ražojuma, materiālas vai nemateriālas sastāvdaļas vai tehnoloģijas sertifikācija▌;

(i)  tādu tehnoloģiju vai aktīvu izstrāde, kas palielina efektivitāti visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā;

4.  ▌Darbību īsteno, konsorcijā sadarbojoties vismaz trīs atbalsttiesīgiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz trīs dažādās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs. Vismaz trīs no šiem atbalsttiesīgajiem subjektiem, kuri veic uzņēmējdarbību vismaz divās dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, visā darbības īstenošanas laikā ne tieši, ne netieši ▌nekontrolē viens un tas pats subjekts, kā arī tie nekontrolē cits citu.

5.  Šā panta 4. punkts neattiecas uz darbību, kas saistīta ar aizsardzības jomā izmantojamām revolucionārām tehnoloģijām, vai darbībām, kas minētas 3. punkta c) ▌apakšpunktā ▌.

6.  Finansējumu nevar saņemt par tādu ražojumu un tehnoloģiju izstrādes darbībām, kuru izmantošana, izstrāde vai ražošana ir aizliegta ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām.

Arī darbības tādu letālu autonomu ieroču izstrādei, kuru izmantošanā nav iespējama jēgpilna cilvēka kontrole attiecībā uz to, kā tiek pieņemti atlases un darbības īstenošanas lēmumi, veicot uzbrukumus cilvēkiem, nav attiecināmas darbības fonda finansiālā atbalsta saņemšanai, neskarot iespēju nodrošināt finansējumu darbībām, ar kurām paredzēts izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmas un pretpasākumus aizsardzības nolūkos.

12. pants

Atlases un piešķiršanas procedūra

1.  Savienības finansējumu piešķir konkursa kārtībā pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, ko izsludina saskaņā ar Finanšu regulu. Dažos pienācīgi pamatotos un izņēmuma apstākļos Savienības finansējumu var piešķirt arī saskaņā ar Finanšu regulas ▌195. panta e) punktu ▌.

2.a  Lai piešķirtu finansējumu ▌, Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

13. pants

Piešķiršanas kritēriji

Katru priekšlikumu novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

(a)  ieguldījums izcilībā vai revolucionāru sasniegumu potenciālā aizsardzības jomā, jo īpaši pierādot, ka sagaidāmie ierosinātās darbības rezultāti sniedz būtiskas priekšrocības salīdzinājumā ar esošajiem aizsardzības ražojumiem vai tehnoloģijām;

(b)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības inovācijā un tehnoloģiskajā attīstībā, jo īpaši pierādot, ka ierosinātā darbība ietver revolucionāras vai novatoriskas koncepcijas un pieejas, jaunus, daudzsološus nākotnes tehnoloģiju uzlabojumus vai tādu tehnoloģiju vai koncepciju lietošanu, kuras iepriekš nav izmantotas aizsardzības nozarē, vienlaikus nepieļaujot lieku dublēšanos;

(c)  ieguldījums Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējā, apliecinot, ka ierosinātā darbība ir acīmredzami pozitīvi līdzsvarota izmaksu lietderības un efektivitātes ziņā, tādējādi radot jaunas tirgus iespējas Savienībā un ārpus tās robežām un paātrinot uzņēmumu izaugsmi visā Savienībā;

(d)  ieguldījums Eiropas aizsardzības tehniskā un rūpnieciskā pamata autonomijā, tostarp palielinot neatkarību no trešo valstu avotiem un nostiprinot piegādes drošību, un Savienības drošības un aizsardzības interešu ievērošanā atbilstoši prioritātēm, kas noteiktas 3. pantā;

(e)  ieguldījums tiesību subjektu, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, jaunas pārrobežu sadarbības izveidē, jo īpaši attiecībā uz MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas būtiski piedalās darbībā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai citi subjekti piegādes ķēdē un veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs ▌vai asociētajās valstīs, izņemot valstis, kurās veic uzņēmējdarbību konsorcija tiesību subjekti, kas nav MVU vai vidējas kapitalizācijas sabiedrības;

(f)  darbības īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

14. pants

Līdzfinansējuma likme

1.  No fonda finansē līdz 100 % no 11. panta 3. punktā norādītā pasākuma attiecināmajām izmaksām, neskarot Finanšu regulas 190. pantu.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta:

(a)  pasākumiem, kas definēti 11. panta 3. punkta e) apakšpunktā, fonda finansiālais atbalsts nepārsniedz 20 % no to attiecināmajām izmaksām;

(b)  pasākumiem, kas definēti 11. panta 3. punkta f)–h) apakšpunktā, fonda finansiālais atbalsts nepārsniedz 80 % no to attiecināmajām izmaksām.

3.  Izstrādes darbībām finansējuma likmi palielina šādos gadījumos:

(a)  pasākumam, kas izstrādāts pastāvīgās strukturētās sadarbības ietvaros, kā noteikts Padomes 2017. gada 11. decembra Lēmumā (KĀDP) 2017/2315, finansējuma likmi var palielināt par 10 papildu procentpunktiem;

(b)  pasākumam var piešķirt palielinātu finansējuma likmi, kā minēts šā punkta otrajā un trešajā daļā, ja vismaz 10 % no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām tiek piešķirti MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētajā valstī un kas piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai subjekti piegādes ķēdē.

Finansējuma likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst procentuālajai daļai no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru piešķir MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, kurās saņēmēji, kas nav MVU, veic uzņēmējdarbību un piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai subjekti piegādes ķēdē, bet nepārsniedzot papildu 5 procentpunktus.

Finansējuma likmi var palielināt par tik procentpunktiem, cik atbilst divkāršai procentuālajai daļai no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām, kuru piešķir MVU, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai asociētajās valstīs, izņemot tās valstis, kurās saņēmēji, kas nav MVU, veic uzņēmējdarbību un piedalās pasākumā kā saņēmēji, apakšuzņēmēji vai subjekti piegādes ķēdē;

(c)  pasākumam var piešķirt finansējuma likmi, kas palielināta par papildu 10 procentpunktiem, ja vismaz 15 % no pasākuma kopējām attiecināmajām izmaksām tiek piešķirti vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā vai asociētajā valstī.

(d)  pasākuma finansējuma likmes kopējais palielinājums nepārsniedz 35 procentpunktus.

Savienības finansiālais atbalsts, ko sniedz no fonda, tostarp paaugstinātas finansējuma likmes, nepārsniedz 100 % no darbības attiecināmajām izmaksām.

15. pants

Finansiālās spējas

Atkāpjoties no Finanšu regulas ▌198.▌ panta:

(a)  finansiālās spējas pārbauda tikai koordinatoram un tikai tad, ja no Savienības pieprasītais finansējums ir 500 000 EUR vai lielāks. Tomēr, ja ir pamats apšaubīt finansiālās spējas, Komisija pārbauda arī citu pieteikuma iesniedzēju vai koordinatoru finansiālās spējas, pat ja nav sasniegta pirmajā teikumā minētā robežvērtība;

(b)  finansiālās spējas nepārbauda attiecībā uz tiesību subjektiem, kuru dzīvotspēju garantē attiecīgās dalībvalstu iestādes;

(c)  ja finansiālās spējas strukturāli garantē cits tiesību subjekts, pārbauda šāda tiesību subjekta finansiālās spējas.

16. pants

Netiešās izmaksas

1.  Atkāpjoties no Finanšu regulas 181. panta 6. punkta, netiešās attiecināmās izmaksas nosaka, piemērojot vienotu likmi, kas ir 25 % no kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas par apakšuzņēmēju nolīgšanu un finansiālu atbalstu trešām personām, un vienības izmaksas vai vienreizējus maksājumus, kas ietver netiešās izmaksas.

2.  Alternatīvā gadījumā netiešās attiecināmās izmaksas ▌var noteikt saskaņā ar ▌saņēmēja parasto izmaksu uzskaites praksi, pamatojoties uz faktiskajām netiešajām izmaksām, ar nosacījumu, ka šādu izmaksu uzskaites praksi atzīst valsts iestādes attiecībā uz salīdzināmiem pasākumiem aizsardzības jomā, kas atbilst Finanšu regulas ▌185.▌ pantam un ir paziņoti Komisijai.

17. pants

Vienreizēja maksājuma vai ar izmaksām nesaistīta finansējuma izmantošana

1.  Ja Savienība nodrošina līdzfinansējumu mazāk nekā 50 % apmērā no kopējām darbības izmaksām, Komisija var izmantot:

(a)  ar izmaksām nesaistītu finansējumu, kas minēts Finanšu regulas ▌180. panta 3. punktā▌ un ko piešķir, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, tos vērtējot attiecībā pret iepriekš noteiktiem starpposma mērķiem vai veiktspējas rādītājiem, vai

(b)  vienreizēju maksājumu, kas minēts Finanšu regulas ▌182.▌ pantā un ko piešķir, pamatojoties uz darbības provizorisko budžetu, kuru jau apstiprinājušas līdzfinansējošo dalībvalstu un asociēto valstu iestādes.

2.  Vienreizējā maksājumā ieskaita netiešās izmaksas.

18. pants

Iepirkums pirmskomercializācijas posmā

1.  Savienība var atbalstīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, piešķirot dotāciju līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem subjektiem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2014/24/ES(15), 2014/25/ES(16) un 2009/81/EK(17) un kas kopīgi organizē aizsardzības ▌pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkumu vai koordinē savas iepirkuma procedūras.

2.  Iepirkuma procedūrās:

(a)  ievēro šīs regulas noteikumus;

(b)  var atļaut vienā un tajā pašā procedūrā piešķirt vairāku līgumu slēgšanas tiesības (piegāde no vairākiem avotiem);

(c)  paredz līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu pretendentam(-iem), kurš(-i) piedāvā visizdevīgāko cenu, vienlaikus nodrošinot to, ka nepastāv interešu konflikts.

19. pants

Garantiju fonds

Risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, var segt ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā, un tās tiek uzskatītas par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu regulu. Piemēro Regulas XXX [kas nomaina Regulu par garantiju fondu] [X. pantā] paredzētos noteikumus.

20. pants

Atbilstības nosacījumi attiecībā uz iepirkumu un godalgām

1.  Šīs regulas 10. un 11. pantu piemēro mutatis mutandis godalgām.

2.  Šīs regulas 10. pantu, atkāpjoties no Finanšu regulas 176. panta, un 11. pantu piemēro mutatis mutandis 11. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto pētījumu iepirkumiem.

II SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI PĒTNIECĪBAS DARBĪBĀM

22. pants

Īpašumtiesības uz pētniecības darbību rezultātiem

1.  Fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti pieder saņēmējiem, kuri tos radījuši. Ja tiesību subjekti kopīgi rada rezultātus un ja to attiecīgo ieguldījumu nav iespējams noskaidrot vai ja nav iespējams nošķirt šādus kopīgus rezultātus, tiesību subjektiem ir kopīgas īpašumtiesības uz rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši saviem dotāciju nolīgumā noteiktajiem pienākumiem.

2.  Atkāpjoties no 1. punkta, ja Savienības atbalsts tiek sniegts publiskā iepirkuma veidā, fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti pieder Savienībai. Dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas piekļūt rezultātiem.

3.  Fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti ▌nav pakļauti nevienas neasociētās trešās valsts un neviena neasociētās trešās valsts subjekta kontrolei vai ierobežojumiem, ko īsteno tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu.

4.  Neskarot šā panta 8.a punktu, attiecībā uz rezultātiem, ko saņēmēji radījuši, izmantojot fonda finansiāli atbalstītas darbības, Komisija tiek ex ante informēta par ikvienu īpašumtiesību nodošanas vai ekskluzīvas licences piešķiršanas gadījumu neasociētajai trešai valstij vai neasociētas trešās valsts subjektam. Ja šāda īpašumtiesību nodošana ir pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm vai šīs regulas mērķiem, kas izklāstīti 3. pantā, no šī fonda piešķirtais finansējums ir jāatmaksā.

5.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādēm ir tiesības piekļūt īpašajam ziņojumam par pētniecības darbību, kas saņēmusi Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez autoratlīdzības, un Komisija tās nodod dalībvalstīm un asociētajām valstīm, pirms tam pārliecinoties, ka ir ieviesti attiecīgi konfidencialitātes pienākumi.

6.  Dalībvalstu un asociēto valstu iestādes izmanto īpašo ziņojumu vienīgi tādām vajadzībām, kas saistītas ar izmantošanu to bruņotajos spēkos vai drošības vai izlūkošanas spēkos vai šādu spēku vajadzībām, tostarp saistībā ar to sadarbības programmām. Šāda izmantošana cita starpā ietver pētījumus, izvērtēšanu, novērtēšanu, pētniecību, konstruēšanu ▌un ražojumu atzīšanu un sertifikāciju, ekspluatāciju, apmācību un iznīcināšanu ▌, kā arī tehnisko prasību novērtēšanu un izstrādi iepirkumam.

7.  ▌Saņēmēji piešķir Savienības iestādēm, struktūrām vai aģentūrām tiesības bez autoratlīdzības piekļūt fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultātiem pienācīgi pamatota mērķa vajadzībām, proti, lai tās savas kompetences jomā izstrādātu, īstenotu un pārraudzītu esošo Savienības politiku vai programmas. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai.

8.  Lai nodrošinātu rezultātu maksimālu izmantošanu un novērstu netaisnīgu priekšrocību radīšanu, attiecībā uz iepirkumu pirmskomercializācijas posmā finansēšanas nolīgumos un līgumos paredz īpašus noteikumus par īpašumtiesībām, piekļuves tiesībām un licencēšanu. Līgumslēdzējām iestādēm ir vismaz tiesības bez autoratlīdzības piekļūt rezultātiem izmantošanai savām vajadzībām un tiesības piešķirt vai pieprasīt, lai saņēmēji piešķir neekskluzīvas licences trešām personām rezultātu izmantošanai ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, bez tiesībām piešķirt apakšlicences. Visām dalībvalstīm un asociētajām valstīm ir tiesības bez autoratlīdzības piekļūt īpašajam ziņojumam. Ja līgumslēdzējs neveic rezultātu komerciālu izmantošanu noteiktā termiņā pēc iepirkuma pirmskomercializācijas posmā, kā noteikts līgumā, tas visas īpašumtiesības uz rezultātiem nodod tālāk līgumslēdzējām iestādēm.

8.a  Šajā regulā paredzētie noteikumi neskar tādu ražojumu, ekipējuma vai tehnoloģiju eksportu, kuros ietverti fonda finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultāti, un neskar dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

8.b   Jebkurām divām vai vairākām dalībvalstīm vai asociētajām valstīm, kas daudzpusēji vai Savienības organizatoriskajā satvarā ir kopīgi noslēgušas vienu vai vairākus līgumus ar vienu vai vairākiem saņēmējiem nolūkā turpināt kopīgi attīstīt fonda atbalstītus pētniecības darbību rezultātus, ir tiesības piekļūt šo darbību rezultātiem, kas pieder šādiem saņēmējiem un ir nepieciešami līguma vai līgumu izpildei. Šādas piekļuves tiesības tiek piešķirtas bez autoratlīdzības un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka minētās tiesības tiks izmantotas tikai līgumā vai līgumos paredzētajā nolūkā un ka būs ieviesti piemēroti konfidencialitātes pienākumi.

III SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI IZSTRĀDES DARBĪBĀM

23. pants

Izstrādes darbību papildu atbilstības kritēriji

1.  ▌Konsorcijs apliecina, ka pasākuma pārējās izmaksas, kas netiek segtas no Savienības atbalsta, tiks segtas no citiem finansējuma līdzekļiem, piemēram, dalībvalstu ▌vai asociēto valstu iemaksām vai citiem tiesību subjektu līdzfinansējuma veidiem.

2.  Pasākumi, kas minēti 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā, tiek balstīti uz saskaņotām spēju prasībām, par kurām kopīgi vienojušās vismaz divas dalībvalstis ▌vai asociētās valstis.

3.  Attiecībā uz pasākumiem, kas minēti 11. panta 3. punkta e)–h) apakšpunktā, konsorcijs ar valsts iestāžu izdotiem dokumentiem apliecina, ka:

(a)  vismaz divas dalībvalstis ▌vai asociētās valstis ir iecerējušas koordinēti iegādāt gatavo ražojumu vai izmantot tehnoloģiju, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot kopīgu iepirkumu;

(b)  pasākums ir balstīts uz kopīgām tehniskajām specifikācijām, par kurām kopīgi vienojušās dalībvalstis ▌vai asociētās valstis, kas līdzfinansē darbību vai kas ir iecerējušas kopīgi iepirkt gatavo ražojumu vai kopīgi izmantot tehnoloģiju.

24. pants

Izstrādes darbību papildu piešķiršanas kritēriji

Papildus 13. pantā minētajiem piešķiršanas kritērijiem darba programmā ▌arī ņem vērā:

(a)  ieguldījumu efektivitātes palielināšanā visā aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju aprites ciklā, tostarp izmaksu lietderības un sinerģijas potenciāla palielināšanā iepirkuma un tehniskās apkopes procesā un iznīcināšanas procesos;

(b)  ieguldījumu Eiropas aizsardzības rūpniecības turpmākā integrēšanā visā Savienībā, saņēmējiem apliecinot, ka dalībvalstis ir apņēmušās koordinētā veidā kopīgi izmantot, turēt īpašumā vai uzturēt galīgo ražojumu vai tehnoloģiju.

25. pants

Īpašumtiesības uz izstrādes darbību rezultātiem

1.  Savienībai nepieder ražojumi vai tehnoloģijas, kas tiek radīti fonda finansiāli atbalstītu izstrādes darbību rezultātā, un Savienībai nav intelektuālā īpašuma tiesību attiecībā uz minēto darbību rezultātiem.

2.  Fonda finansiāli atbalstītu darbību rezultāti ▌nav pakļauti neasociēto trešo valstu vai neasociēto trešo valstu subjektu īstenotai kontrolei vai ierobežojumiem, ko īsteno tieši vai netieši ar viena vai vairāku tiesību subjektu starpniecību, tostarp attiecībā uz tehnoloģijas nodošanu.

2.a  Šī regula neietekmē dalībvalstu rīcības brīvību ar aizsardzību saistīto ražojumu eksporta politikas jomā.

3.  Neskarot šā panta 2.a punktu, attiecībā uz rezultātiem, ko saņēmēji radījuši, izmantojot fonda finansiāli atbalstītas darbības, Komisiju ex ante informē par ikvienu īpašumtiesību nodošanas gadījumu ▌neasociētajai trešai valstij vai neasociētas trešās valsts subjektiem. Ja šāda īpašumtiesību nodošana ir pretrunā Savienības un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm vai 3. pantā noteiktajiem mērķiem ▌, ▌no fonda piešķirtais finansējums ir jāatmaksā.

4.  ▌Ja Savienības palīdzību sniedz pētījuma publiskā iepirkuma veidā, ▌dalībvalstīm ▌vai asociētajām valstīm ir tiesības pēc to rakstiska pieprasījuma bez maksas saņemt neekskluzīvu licenci pētījuma izmantošanai.

IV SADAĻA

PĀRVALDĪBA, PĀRRAUDZĪBA, IZVĒRTĒŠANA UN KONTROLE

27. pants

Darba programmas

1.  Fondu īsteno ar gada darba programmām, kas izstrādātas saskaņā ar Finanšu regulas ▌110.▌ pantu. Darba programmās attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas atvēlēta finansējuma apvienošanas darbībām. Darba programmās norāda kopējo budžetu, kas paredzēts MVU pārrobežu dalībai.

2.  Komisija pieņem darba programmas, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

3.  Darba programmās izsmeļoši nosaka pētniecības tematus un darbību kategorijas, kuras būtu finansiāli atbalstāmas no fonda. Šīs kategorijas atbilst 3. pantā minētajām aizsardzības prioritātēm.

Izņemot to darba programmas daļu, kas paredzēta aizsardzības jomā izmantojamām revolucionārām tehnoloģijām, minētie pētniecības temati un darbību kategorijas attiecas uz produktiem un tehnoloģijām šādās jomās:

(a)  sagatavošana, aizsardzība, izvēršana un ilgtspējība;

(b)  informācijas pārvaldība, pārākums un vadība, kontrole, komunikācija, datori, izlūkošana, novērošana un rekognoscēšana (C4ISR), kiberaizsardzība un kiberdrošība un

(c)  spēka lietošana un efektori.

4.  Attiecīgā gadījumā darba programmās iekļauj funkcionālas prasības un norāda ES finansējuma formu saskaņā ar 8. pantu, vienlaikus nekavējot konkurenci uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus līmenī.

Darba programmās var ņemt vērā arī tādu fonda jau finansiāli atbalstītu pētniecības darbību rezultātu, kas uzrāda pievienotu vērtību, pārcelšanu uz izstrādes posmu.

28. pants

Komiteja

1.  Komisijai palīdz komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. Eiropas Aizsardzības aģentūru uzaicina par novērotāju, lai tā izteiktu savu viedokli un sniegtu ekspertu atzinumus. Arī Eiropas Ārējās darbības dienestu uzaicina palīdzēt.

Komitejas sanāksmes notiek arī īpašos sastāvos, tostarp lai pārrunātu aizsardzības un drošības aspektus, kas saistīti ar fonda satvarā veiktajām darbībām.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

28.a pants

Apspriešanās ar projekta vadītāju

Ja dalībvalsts vai asociētā valsts ieceļ projekta vadītāju, Komisija pirms maksājuma veikšanas apspriežas ar projekta vadītāju par darbības īstenošanā panākto progresu.

29. pants

Neatkarīgi eksperti

1.  Komisija ieceļ neatkarīgus ekspertus, kuri palīdz 7. pantā minētajā ētikas pārbaudē un priekšlikumu izvērtēšanā, ievērojot Finanšu regulas ▌237.▌ pantu. ▌

2.  Neatkarīgie eksperti ir Savienības pilsoņi no cik vien iespējams plaša dalībvalstu loka, un tos atlasa, pamatojoties uz uzaicinājumiem izteikt ieinteresētību, kas adresēti ▌aizsardzības ministrijām un pakārtotām aģentūrām, citām attiecīgām valdības struktūrām, pētniecības institūtiem, universitātēm, uzņēmumu asociācijām vai uzņēmumiem aizsardzības nozarē, lai izveidotu ekspertu sarakstu. Atkāpjoties no Finanšu regulas ▌237.▌ panta, minēto sarakstu nepublisko.

3.  Iecelto neatkarīgo ekspertu drošības datus validē attiecīgā dalībvalsts.

4.  Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz ekspertu drošības datiem, šīs regulas 28. pantā minēto komiteju reizi gadā informē par ekspertu sarakstu. Komisija arī nodrošina, ka eksperti nevērtē, nekonsultē un nepalīdz jautājumos, kuros tiem ir interešu konflikts.

5.  Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem.

30. pants

Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana

1.  Šīs regulas piemērošanas jomā:

(a)  katra dalībvalsts ▌nodrošina, ka tā sniedz tāda paša līmeņa Eiropas Savienības klasificētās informācijas aizsardzību kā ▌Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES(18) pielikumos;

(a1)  Komisija aizsargā klasificētu informāciju saskaņā ar drošības noteikumiem, kas izklāstīti Komisijas 2015. gada 13. marta Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai;

(c)  fiziskās personas, kuru dzīvesvieta ir ▌trešās valstīs, un juridiskās personas, kuras veic uzņēmējdarbību ▌trešās valstīs, var strādāt ar klasificētu Eiropas Savienības informāciju saistībā ar fondu vienīgi tad, ja tām minētajās valstīs piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmumā 2013/488/ES ▌;

(c1)   trešā valstī vai starptautiskā organizācijā piemēroto drošības noteikumu līdzvērtīgumu nosaka informācijas drošības nolīgumā (tostarp, ja piemērojams, industriālās drošības lietās), ko Savienība noslēdz ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar LESD 218. pantā paredzēto procedūru un ņemot vērā Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu;

(d)  neskarot Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu un noteikumus, ar ko reglamentē industriālās drošības jomu, kā norādīts Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444, fiziskām personām vai juridiskām personām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var piešķirt piekļuvi klasificētai Eiropas Savienības informācijai, ja tas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tiek uzskatīts par vajadzīgu un atbilst šādas informācijas būtībai un saturam, saņēmēja nepieciešamībai zināt un priekšrocības pakāpei, kāda no informācijas nodošanas ir Savienībai.

2.  Ja darbības ir saistītas ar klasificētu informāciju vai ja šāda informācija tajās ir nepieciešama ▌vai iekļauta, attiecīgā finansējuma struktūra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus dokumentācijā precizē pasākumus un prasības, kas nepieciešami šādas informācijas drošības garantēšanai vajadzīgajā līmenī.

3.  Komisija izveido aizsargātu apmaiņas sistēmu, lai atvieglotu sensitīvas un klasificētas informācijas apmaiņu starp Komisiju ▌un ▌dalībvalstīm un asociētajām valstīm un – attiecīgā gadījumā – pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem. Sistēmā ņem vērā dalībvalstu nacionālās drošības regulējumu.

4.  Lēmumu par pētniecības vai izstrādes darbības veikšanā radītas klasificētas jaunas informācijas autorību pieņem dalībvalstis, kuru teritorijā saņēmēji veic uzņēmējdarbību. Šajā nolūkā minētās dalībvalstis var pieņemt lēmumu par īpašu drošības sistēmu ar darbību saistītas klasificētas informācijas aizsardzībai un apstrādei un par to informē Komisiju. Šādas drošības sistēmas izveide neskar Komisijas iespēju piekļūt informācijai, kas vajadzīga darbības īstenošanai.

Ja minētās dalībvalstis neizveido šādu īpašu drošības sistēmu, Komisija izveido drošības sistēmu darbībai saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 noteikumiem.

Darbībai piemērojamā drošības sistēma ir jāievieš ne vēlāk kā pirms finansēšanas nolīguma vai līguma parakstīšanas.

31. pants

Pārraudzība un ziņošana

1.  Regulas pielikumā ir noteikti rādītāji, ar kuriem ziņo par fonda virzību ceļā uz 3. pantā noteiktā vispārīgā mērķa un konkrēto mērķu sasniegšanu.

2.  Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par fonda panākumiem virzībā uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 36. pantu attiecībā uz pielikuma grozījumiem, lai vajadzības gadījumā pārskatītu vai papildinātu rādītājus un papildinātu šo regulu ar noteikumiem par pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3.  Komisija regulāri pārrauga fonda īstenošanu un ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par panākto progresu, tostarp par to, kā fonda īstenošanā tiek ņemta vērā pieredze, kas apzināta un gūta saistībā ar EDIDP un PADR. Šajā nolūkā Komisija ievieš nepieciešamos pārraudzības pasākumus.

4.  Darbības rezultātu ziņošanas sistēma nodrošina, ka fonda īstenošanas un rezultātu pārraudzībai vajadzīgie dati tiek savākti efektīvi, lietderīgi un savlaicīgi. Šim nolūkam Savienības līdzekļu saņēmējiem piemēro samērīgas ziņošanas prasības.

32. pants

Fonda izvērtēšana

1.  Izvērtēšanu veic pietiekami savlaicīgi, lai tās rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā.

2.  Fonda starpposma izvērtēšanu veic, tiklīdz ▌ir pieejama pietiekama informācija par tā īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc īstenošanas sākuma. Starpposma izvērtējuma ziņojumā jo īpaši iekļauj novērtējumu par fonda pārvaldību, tostarp noteikumiem, kas attiecas uz neatkarīgiem ekspertiem, 7. pantā minēto ētikas procedūru īstenošanu un pieredzi, kas gūta no EDIDP un PADR, īstenošanas līmeni, projekta līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas rezultātiem, tostarp par MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību iesaistes līmeni un to pārrobežu dalības pakāpi, netiešo izmaksu atlīdzināšanas likmēm, kā noteikts 16. pantā, summām, kuras uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus ir piešķirtas revolucionārām tehnoloģijām, un finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar Finanšu regulas ▌195.▌ pantu līdz 2024. gada 31. jūlijam. Starpposma izvērtējumā iekļauj arī informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm, atsevišķos projektos iesaistīto valstu skaitu un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu. Komisija var iesniegt priekšlikumus par jebkādiem atbilstošiem grozījumiem šajā regulā.

3.  Īstenošanas laikposma beigās, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc 2027. gada 31. decembra Komisija veic fonda īstenošanas galīgo izvērtēšanu. Galīgā izvērtējuma ziņojumā iekļauj īstenošanas rezultātus un, ciktāl iespējams, fonda ietekmes laikposmu. Ziņojumā, pamatojoties uz attiecīgām apspriedēm ar dalībvalstīm un asociētajām valstīm un galvenajām ieinteresētajām personām, īpaši izvērtē progresu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Ziņojums arī palīdz noskaidrot, kādos aspektos aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju izstrādē Savienība ir atkarīga no trešām valstīm. Tajā arī analizē cita starpā MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību pārrobežu dalību fonda ietvaros īstenotos projektos, kā arī MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrību integrāciju globālajā vērtības veidošanas ķēdē un fonda ieguldījumu Spēju attīstības plāna apzināto trūkumu novēršanā. Izvērtējumā arī iekļauj informāciju par saņēmēju izcelsmes valstīm un, ja iespējams, radīto intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumu.

4.  Komisija paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai šīs izvērtēšanas rezultātus kopā ar saviem apsvērumiem.

33. pants

Revīzijas

Saskaņā ar Finanšu regulas ▌127.▌ pantu vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu, kas nav Savienības iestāžu vai struktūru pilnvarotās personas vai subjekti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu. Eiropas Revīzijas palāta pārbauda visu Savienības ieņēmumu un izdevumu kontus saskaņā ar LESD 287. pantu.

34. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja trešā valsts fondā piedalās ar lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai kādu citu juridisku aktu, šī trešā valsts piešķir vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai atbildīgais kredītrīkotājs, ▌OLAF un Eiropas Revīzijas palāta varētu pilnīgi īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šīs tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ▌.

35. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1.  Savienības finansējuma saņēmēji apliecina Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga. Iespēju publicēt akadēmiskus darbus, kas balstīti uz pētniecības darbību rezultātiem, reglamentē finansējuma vai finansēšanas nolīgumā.

2.  Saistībā ar fondu, tā darbībām un rezultātiem Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus. Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu ▌komunikāciju, ciktāl šīs prioritātes saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

2.a  Finanšu resursi, kas piešķirti fondam, var veicināt arī izplatīšanas pasākumu, kontaktu veidošanas pasākumu un izpratnes veidošanas pasākumu organizēšanu, jo īpaši nolūkā atvērt piegādes ķēdes, lai veicinātu MVU pārrobežu dalību.

V SADAĻA

DELEĢĒTI AKTI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

36. pants

Deleģēti akti

1.  Pilnvaras pieņemt 31. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

2.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 31. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.

3.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

4.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.  Saskaņā ar 31. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

37. pants

Atcelšana

Regulu (ES) 2018/1092 (Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programma) atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

38. pants

Pārejas noteikumi

1.  Šī regula neskar attiecīgo darbību turpināšanu vai grozīšanu – līdz to slēgšanai – saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1092, kā arī sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai, kā arī to rezultātiem.

2.  No fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp fondu un pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar iepriekšējiem fondiem, ▌Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai.

3.  Lai varētu pārvaldīt darbības, kas līdz 2027. gada 31. decembrim nebūs pabeigtas, 4. panta 4. punktā paredzēto izmaksu segšanai budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

RĀDĪTĀJI, AR KURIEM ZIŅO PAR FONDA VIRZĪBU UZ TĀ KONKRĒTO MĒRĶU SASNIEGŠANU

3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktais konkrētais mērķis

1. rādītājs Dalībnieki

Mēra pēc iesaistīto tiesību subjektu skaita (sadalījumā pēc lieluma, veida un valstspiederības)

2. rādītājs Sadarbīgi pētījumi

Mēra pēc

2.1   finansēto projektu skaita un vērtības

2.2   pārrobežu sadarbības – to līguma slēgšanas tiesību daļas, kas piešķirtas MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, un pārrobežu sadarbības līgumu vērtības

2.3   to saņēmēju daļas, kuri pirms fonda stāšanās spēkā neveica pētniecības darbības ar lietojumiem aizsardzības jomā

3. rādītājs Inovatīvi ražojumi

Mēra pēc

3.1   tādu jaunu patentu skaita, kas radušies fonda finansiāli atbalstītu projektu rezultātā

3.2   apkopota patentu sadalījuma starp vidējas kapitalizācijas sabiedrībām, MVU un tiesību subjektiem, kas nav ne vidējas kapitalizācijas sabiedrības, ne MVU

3.3   apkopota patentu sadalījuma pa dalībvalstīm

3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktais konkrētais mērķis

4. rādītājs Sadarbīga spēju attīstīšana

Mēra pēc to finansēto darbību skaita un vērtības, ar kurām risina Spēju attīstības plānā apzinātos spēju trūkumus

4. rādītājs Nepārtraukts atbalsts visā pētniecības un izstrādes ciklā

Mēra pēc tā, vai pamatā ir IĪT vai rezultāti, kas radīti iepriekš atbalstītās darbībās

5. rādītājs Darbvietu radīšana/atbalsts

Mēra pēc atbalstīto aizsardzības pētniecības un izstrādes darbinieku skaita katrā dalībvalstī

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja. Teksts, par kuru iestāžu sarunās nav panākta vienošanās, ir iezīmēts pelēkā krāsā.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem, OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(3) Padomes 2013. gada 25. novembra Lēmums 2013/755/ES par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES) 2018/1092, ar ko izveido Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu, lai atbalstītu Savienības aizsardzības rūpniecības konkurētspēju un inovētspēju (OV L 200, 7.8.2018., 30. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(7) Atsauce, kas jāatjaunina: OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. Līgums ir pieejams vietnē http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2013.373.01.0001.01.ENG&toc=OJ:C:2013:373:TOC
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(9) Padomes 1995. gada 18. decembra Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).
(10) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(11) Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).
(14)
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2014/25/ES par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK (OV L 216, 20.8.2009., 76. lpp.).
(18) OV L 274, 15.10.2013., 1.–50. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 17. jūlijsJuridisks paziņojums