Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0042(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0384/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0384/2018

Debates :

PV 17/04/2019 - 24
CRE 17/04/2019 - 24

Balsojumi :

PV 18/04/2019 - 10.11

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0431

Pieņemtie teksti
PDF 212kWORD 58k
Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis - Strasbūra Pagaidu redakcija
Riska darījumi segto obligāciju veidā ***I
P8_TA-PROV(2019)0431A8-0384/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (COM(2018)0093 – C8-0112/2018 – 2018/0042(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0093),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0112/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2018. gada 22. augusta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0384/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 382, 23.10.2018., 2. lpp.
(2) OV C 367, 10.10.2018., 56. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/..., ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013(1)
P8_TC1-COD(2018)0042

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu(2),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(4),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(5) 129. pants ar atsevišķiem nosacījumiem paredz preferenciāla režīma piemērošanu segtām obligācijām. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2019/...(6)(7) ir precizēti segtu obligāciju pamatelementi un paredzēta vispārēja segtu obligāciju definīcija.

(2)  Komisija 2013. gada 20. decembrī pieprasīja Eiropas Banku iestādei (EBI) sniegt atzinumu attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā minēto riska pakāpju atbilstīgumu. Saskaņā ar EBI atzinumu(8) minētās regulas 129. pantā noteiktais riska pakāpju piemērošanas režīms principā ir atbilstošs prudenciāls režīms. Tomēr EBI ieteica turpināt apsvērt iespēju papildināt Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā izklāstītās atbilstības prasības, lai tās aptvertu vismaz likviditātes riska mazināšanas un virsnodrošināšanas jomu, kompetentās iestādes lomu un pastāvošo prasību attiecībā uz informācijas atklāšanu ieguldītājiem turpmāku pilnveidošanu(9).

(3)  Ņemot vērā EBI atzinumu, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013, iekļaujot tajā papildu prasības attiecībā uz segtām obligācijām un tādējādi palielinot to segto obligāciju kvalitāti, kuras atbilst minētās regulas 129. pantā paredzētā labvēlīgā kapitāla režīma piemērošanas kritērijiem.

(4)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta trešo daļu kompetentās iestādes var daļēji nepiemērot prasību, kas paredz, ka riska darījumiem ir jāatbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā noteikts 129. panta 1. punkta pirmās daļas c) punktā, un atļaut riska darījumu, kas atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, līdz pat 10 % apmērā no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas. Tomēr šādu daļēju atbrīvojumu piemēro tikai pēc iepriekšējas apspriešanās ar EBI un tikai ar nosacījumu, ka būtiskas iespējamas koncentrācijas problēmas attiecīgajās dalībvalstīs var tikt dokumentētas kā kredītkvalitātes 1. pakāpes prasības piemērošanas rezultāts. Tā kā lielākajā daļā dalībvalstu — gan eurozonā, gan ārpus tās — ir kļuvis arvien grūtāk ievērot ārējo kredītvērtēšanas institūciju publiskotās prasības, kas paredz, ka riska darījumiem ir jāatbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, tika atzīta par nepieciešamu šā atbrīvojuma piemērošana dalībvalstis, kurās atrodas lielākie segto obligāciju tirgi. Lai vienkāršotu riska darījumu ar kredītiestādēm izmantošanu kā segtu obligāciju nodrošinājumu un lai risinātu ar minētajām grūtībām saistīto problēmu, ir nepieciešams grozīt Regulu (ES) Nr. 575/2013 ▌. Kompetentajām iestādēm paredzētas iespējas nepiemērot minētās prasības vietā būtu jāparedz noteikums, ka kredītkvalitātes 2. pakāpei atbilstošus riska darījumus ar kredītiestādēm atļauj veikt apmērā, kas nepārsniedz 10 % no emitējošās finanšu iestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla kopsummas bez nepieciešamības apspriesties ar EBI. Gadījumos, kad būtu pārāk grūti nodrošināt atbilstību kredītkvalitātes 1. vai 2. pakāpei, atsevišķās dalībvalstīs attiecībā uz īstermiņa noguldījumiem un atvasinātiem instrumentiem būtu jāatļauj izmantot kredītkvalitātes 3. pakāpi. Būtu jāparedz iespēja, ka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(10) 18. panta 2. punktu izraudzītās kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar EBI attiecībā uz atvasinātu instrumentu līgumiem var atļaut izmantot kredītkvalitātes 3. pakāpi, lai atrisinātu iespējamās koncentrācijas problēmas.

(5)  Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktu un f) punkta ii) apakšpunktu aizdevumi, kas nodrošināti ar prioritārām ieguldījumu apliecībām, kuras emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas vērtspapīrošanas struktūras, kas vērtspapīro mājokļa vai komerciāla nekustamā īpašuma riska darījumus, ir atbilstoši aktīvi, kurus var izmantot kā segtu obligāciju nodrošinājumu līdz pat 10 % apmērā no emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nomināla (“10 % robežvērtība”). Tomēr minētās regulas 496. pants ļauj kompetentajām iestādēm ▌nepiemērot šo 10 % robežvērtību. Turklāt tās pašas regulas 503. panta 4. punkts paredz, ka Komisija pārskata minētās atkāpes — kas ļauj kompetentajām iestādēm ▌nepiemērot 10 % robežvērtību — atbilstību. Komisija 2013. gada 22. decembrī pieprasīja EBI sniegt atzinumu par šo jautājumu. Savā 2014. gada 1. jūlija atzinumā EBI norādīja, ka prioritāro ieguldījumu apliecību, kuras emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas vērtspapīrošanas struktūras, kas vērtspapīro mājokļa vai komerciāla nekustamā īpašuma riska darījumus, izmantošana par nodrošinājumu radītu prudenciāla rakstura bažas, jo ar vērtspapīrošanas apliecībām nodrošinātai segtu obligāciju programmai ir divkārša slāņa struktūra un līdz ar to tā izraisītu nepietiekamu pārredzamību attiecībā uz seguma portfeļa kredītkvalitāti. Tādēļ EBI ieteica pēc 2017. gada 31. decembra atcelt Regulas (ES) Nr. 575/2013 496. pantā noteikto atkāpi no 10 % robežvērtības attiecībā uz prioritārām vērtspapīrošanas apliecībām.(11)

(6)  Tikai neliels skaits valsts satvaru, kas reglamentē segtas obligācijas, atļauj ar mājokļa vai komerciāla nekustamo īpašumu hipotēku nodrošinātu vērtspapīru iekļaušanu. Šādu struktūru izmantošana kļūst aizvien retāka, un tiek uzskatīts, ka tā nevajadzīgi palielina segto obligāciju programmu sarežģītību. Līdz ar to no šādu struktūru izmantošanas par atbilstošiem aktīviem būtu jāatsakās pavisam. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunkts un f) punkta ii) apakšpunkts, kā arī minētās regulas 496. pants būtu jāsvītro.

(7)  Grupas iekšējās apkopotu segtu obligāciju struktūras, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām, arī ir tikušas izmantotas par atbilstošu nodrošinājumu saskaņā ar minētās regulas 129. panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktu un f) punkta ii) apakšpunktu. Grupas iekšējās apkopotu segtu obligāciju struktūras nerada papildu risku no prudenciālā viedokļa, jo tās nerada tādas pašas sarežģītības problēmas kā tādu aizdevumu izmantošana, kuri nodrošināti ar prioritārām ieguldījumu apliecībām, ko emitējis Francijas Fonds Communs de Titrisation vai līdzvērtīgas vērtspapīrošanas struktūras, kuras vērtspapīro mājokļa vai komerciāla nekustamā īpašuma riska darījumus. EBI uzskata, ka segtu obligāciju nodrošināšana ar apkopotu segtu obligāciju struktūrām būtu jāatļauj bez ierobežojumiem, kas attiecas uz emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju apmēru(12). Atbilstoši būtu jāgroza 129. panta 1. punkta pirmās daļas c) punkts, lai izņemtu prasību piemērot 15 % vai 10 % limitu attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm grupas iekšējās apkopotu segtu obligāciju struktūrās. Minētās grupas iekšējās apkopotu segtu obligāciju struktūras reglamentē Direktīvas (ES) 2019../…(13) 8. pants.

(8)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 3. punkts paredz — lai segtas obligācijas atbilstu preferenciāla režīma piemērošanas kritērijiem, šīm obligācijām ir jāpiemēro minētās regulas 229. panta 1. punktā izklāstītie principi segtas obligācijas nodrošinoša nekustamā īpašuma vērtēšanai. Prasības attiecībā uz to aktīvu atbilstību, kurus izmanto kā nodrošinājumu segtām obligācijām, attiecas uz vispārējām kvalitātes iezīmēm, kas nodrošina seguma portfeļa noturīgumu, un tādēļ tām būtu jāpiemēro Direktīvas (ES) 20../…(14). Attiecīgi minētā direktīva būtu jāpiemēro arī noteikumiem par vērtēšanas metodiku. Tādēļ Regulas (ES) Nr. 575/2013 124. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredzētie regulatīvie tehniskie standarti nebūtu jāpiemēro segto obligāciju atbilstības kritērijiem, kas izklāstīti minētās regulas 129. pantā. Tādēļ ir nepieciešams attiecīgi grozīt minētās regulas 129. panta 3. punktu.

(9)  Limiti attiecībā uz aizdevuma un nodrošinājuma (ķīlas) vērtības attiecību (ANVA) ir nepieciešami, lai nodrošinātu segto obligāciju kredītkvalitāti. Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkts nosaka ANVA limitus hipotēkām un jūras ķīlām kuģiem, tomēr tajā nav precizēts, kā šie limiti ir piemērojami, un tas varētu radīt nenoteiktību. ANVA limiti būtu jāpiemēro kā elastīgi seguma limiti, kas nozīmē to, ka, lai gan nepastāv limiti attiecībā uz pamatā esoša aizdevuma apmēru, šādu aizdevumu var izmantot par nodrošinājumu tikai attiecībā uz aktīviem noteikto ANVA limitu ietvaros. ANVA limiti nosaka aizdevuma procentuālo daļu, kas tiek ņemta vērā saistībām piemērojamā seguma prasībā. Tādēļ būtu jāprecizē, ka ANVA limiti nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek ņemta vērā segtās obligācijas segumā.

(10)  Lai nodrošinātu lielāku skaidrību, būtu jāprecizē arī tas, ka ANVA limiti ir piemērojami visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām. Pašreizējo ANVA nevajadzētu mainīt, bet gan saglabāt kā limitu 80 % apmērā no īpašuma vērtības attiecībā uz mājokļa kredītiem un 60 % vai 70 % apmērā no īpašuma vērtības attiecībā uz komerciāliem aizdevumiem un kuģiem. Ar komerciālu nekustamo īpašumu atbilstoši vispārējai izpratnei par šāda veida īpašumu būtu jāsaprot ar mājokli nesaistīts nekustamais īpašums, arī gadījumos, kad tas ir bezpeļņas organizāciju turējumā.

(11)  Lai vēl vairāk uzlabotu to segto obligāciju kvalitāti, kurām piemēro preferenciālo kapitāla režīmu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā, šim preferenciālajam režīmam būtu jāpiemēro virsnodrošināšanas minimālais līmenis, proti, nodrošinājuma līmenis, kas pārsniedz Direktīvas (ES) 2019/…(15) 15. pantā minētās seguma prasības. Šāda prasība mazinātu nozīmīgākos riskus, kas rodas emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā. Gadījumos, kad dalībvalstis savā teritorijā izvietotu kredītiestāžu emitētām segtām obligācijām nolemj piemērot augstāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni, tam nevajadzētu kredītiestādēm liegt iespēju ieguldīt citās segtās obligācijās ar zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni, kas atbilst šīs regulas noteikumiem, un gūt labumu no tās noteikumu piemērošanas.

(12)  Viena no Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā noteiktajām prasībām ir tāda, ka kredītiestāde, kas iegulda segtās obligācijās, vismaz reizi pusgadā saņem noteiktu informāciju par segtajām obligācijām. Pārredzamības prasības ir neatņemama daļa no segtām obligācijām, un tās nodrošina vienotu informācijas atklāšanas līmeni, ļauj ieguldītājiem veikt nepieciešamo riska izvērtēšanu un palielina salīdzināmību, pārredzamību un tirgus stabilitāti. Tādēļ būtu jānodrošina, ka pārredzamības prasības piemēro visām segtām obligācijām, un to var panākt, šīs prasības kā segtu obligāciju vispārīgu strukturālu iezīmi nosakot Direktīvā (ES) 2019/…(16). Attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punkts būtu svītrojams.

(13)  Segtās obligācijas ir ilgtermiņa finansēšanas instruments, un tāpēc tās emitē ar vairākus gadus ilgu atmaksas grafiku. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka netiek pārtraukta pirms 2007. gada 31. decembra vai pirms ... [PB, lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas dienu] emitētu segtu obligāciju apgrozība. Lai sasniegtu šo mērķi, pirms 2007. gada 31. decembra emitētas segtās obligācijas arī turpmāk būtu jāatbrīvo no prasībām, kas Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteiktas attiecībā uz atbilstošiem aktīviem, virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem. Turklāt arī citas segtās obligācijas, kas atbilst Regulai (ES) Nr. 575/2013 ▌un kas emitētas pirms ... [PB, lūdzu, ierakstiet šīs regulas piemērošanas dienu], būtu jāatbrīvo no prasībām attiecībā uz virsnodrošināšanu un aizstājējaktīviem, un tās līdz to beigu termiņam būtu jāuzskata par atbilstošām minētajā regulā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem.

(14)  Šī regula būtu jāpiemēro kopā ar Direktīvu (ES) 2019/...(17). Lai nodrošinātu to, ka konsekventi tiek piemērots jaunais regulējums, kas nosaka segtu obligāciju emisijas strukturālās iezīmes un grozītās prasības attiecībā uz preferenciālu režīmu, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek, lai tā sakristu ar dienu, no kuras dalībvalstīm ir jāpiemēro noteikumi, ar kuriem transponē minēto direktīvu.

(15)  Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 575/2013,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013

Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:

(1)   Regulas 129. pantu groza šādi:

a)  panta 1. punktu groza šādi:(18)

i)  pirmo daļu groza šādi:

–  ievadfrāzi aizstāj ar šādu:"

“Lai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/xxxx(19)* 2. pantā minētās segtās obligācijas atbilstu 4. un 5. punktā izklāstītā preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem, tās atbilst prasībām, kas izklāstītas šā panta 3., 3.a un 3.b punktā, un ir nodrošinātas ar jebkuriem no šādiem atbilstošajiem aktīviem:

______________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/... par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/ES un Direktīvu 2014/59/ES (OV C […], […], […]. lpp.)].”;

"

–  pirmās daļas c) punktu aizstāj ar šādu:"

“c) riska darījumi ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kredītkvalitātes 2. pakāpei vai riska darījumi īstermiņa noguldījumu veidā, kuru termiņš nepārsniedz 100 dienas, ja tos izmanto, lai izpildītu 16. pantā minēto seguma portfeļa likviditātes rezerves prasību, un atvasinātu instrumentu līgumi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(20) 11. pantu ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, ja kompetentās iestādes atļauj riska darījumus atvasinātu instrumentu līgumu veidā, kā izklāstīts šajā nodaļā.”;

"

–  pirmās daļas d) punkta ii) apakšpunktu svītro;

–  pirmās daļas f) punkta ii) apakšpunktu svītro;

ii)  otro daļu aizstāj ar šādu:"

Panta 1.a punkta ▌piemērošanas nolūkā riska darījumi, kas rodas, nododot un pārvaldot ar apķīlātu ▌parāda vērtspapīru īpašumu nodrošinātu aizdevumu parādnieku maksājumus vai ar tiem saistītus no likvidācijas iegūtus naudas līdzekļus, netiek ņemti vērā minētajā punktā minēto limitu aprēķināšanā.”;

"

iii)  trešo daļu svītro;

b)  iekļauj šādus punktus:"

“1.a Panta 1. punkta pirmās daļas c) punkta piemērošanas nolūkā:

   a) attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālās summas;
   b) attiecībā uz riska darījumiem ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju nominālās summas;
   c) attiecībā uz riska darījumiem īstermiņa noguldījumu veidā ar termiņu, kas nepārsniedz 100 dienas, un riska darījumiem atvasinātu instrumentu līgumu ar kredītiestādēm veidā, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, riska darījumi nepārsniedz 8 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju riska darījumu nominālās kopsummas.

Kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...(21) 18. panta 2. punktu, pēc apspriešanās ar EBI var atļaut tādus riska darījumus atvasinātu instrumentu līgumu ar kredītiestādēm veidā, kuri atbilst kredītkvalitātes 3. pakāpei, tikai tad, ja attiecīgajās dalībvalstīs ir iespējams dokumentēt ievērojamas potenciālas koncentrācijas problēmas, ko rada minētajā punktā minēto kredītkvalitātes 1. un 2. pakāpes prasību piemērošana;

   d) riska darījumu ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpei, kopsumma nepārsniedz 15 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segto obligāciju riska darījumu nominālās kopsummas. Riska darījumu ar kredītiestādēm, kuri atbilst kredītkvalitātes 2. vai 3. pakāpei, kopsumma nepārsniedz 10 % no emitējošās kredītiestādes emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju riska darījumu nominālās kopsummas.

1.b   Panta 1.a punktu nepiemēro segto obligāciju izmantošanai par atbilstošu nodrošinājumu, kā atļauts saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/...+ 8. pantu.

1.c  Panta 1. punkta pirmās daļas d) punkta i) apakšpunkta piemērošanas nolūkā 80 % limitu piemēro katram aizdevumam atsevišķi, tas nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek iekļauta segtajai obligācijai piesaistīto saistību segumā, un to piemēro visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām.

1.d  Panta 1. punkta pirmās daļas f) punkta i) apakšpunkta un g) punkta piemērošanas nolūkā 60 % vai 70 % limitu piemēro katram aizdevumam atsevišķi, tas nosaka to aizdevuma daļu, kas tiek iekļauta segtajām obligācijām piesaistīto saistību segumā, un to piemēro visā periodā līdz aizdevuma termiņa beigām.”;

"

c)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:"

“3. Attiecībā uz nekustamo īpašumu un kuģiem, ar ko tiek nodrošinātas segtās obligācijas, kuras atbilst šai regulai, ievēro 208. pantā noteiktās prasības. Regulas 208. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz īpašuma vērtības uzraudzību ievēro regulāri un ne retāk kā reizi gadā attiecībā uz visu nekustamo īpašumu un visiem kuģiem.”;

"

d)  iekļauj šādus punktus:"

“3.a Papildus segtu obligāciju nodrošināšanai ar 1. punktā uzskaitītajiem atbilstošajiem aktīviem tām piemēro arī Direktīvas (ES) 2019/...(22) 3. panta 12. punktā definētās virsnodrošināšanas 5 % minimālo līmeni.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā visu seguma ▌aktīvu nominālā kopsumma ir vismaz vienāda ar emitēto un vēl nedzēsto segtu obligāciju nominālo summu (“nominālais princips”) un sastāv no 1. punktā minētajiem atbilstošiem aktīviem.

Aktīviem, kas iekļauti virsnodrošināšanas minimālajā līmenī, nepiemēro riska darījumu lieluma limitus, kas noteikti 1apunktā, un tos neņem vērā šo limitu aprēķināšanā.

Dalībvalstis var ▌segtām obligācijām piemērot zemāku virsnodrošināšanas minimālo līmeni vai atļaut savām kompetentajām iestādēm regulēt šādu līmeni, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

   a) virsnodrošināšanas aprēķināšana balstās vai nu uz oficiālu pieeju, kas ņem vērā ▌aktīvu pamatā esošo risku, vai arī uz oficiālu pieeju, saskaņā ar kuru aktīvu vērtēšana ir atkarīga no 4. panta 1. punkta 74) apakšpunktā definētās hipotekārās vērtības;
   b) virsnodrošināšanas minimālais līmenis, balstoties uz nominālo principu, nedrīkst būt zemāks par 2 %.

Aktīviem, kurus iekļauj virsnodrošināšanas minimālajā līmenī, nepiemēro riska darījumu lieluma limitus, kas noteikti 1apunktā, un tos neņem vērā šo limitu aprēķināšanā.

3.b  Panta 1. punktā minētos atbilstošos aktīvus var iekļaut seguma portfelī kā Direktīvas (ES) 2019/...(23) 3. panta 11. punktā definētos aizstājējaktīvus minētās direktīvas 3. panta 10. punktā definētajiem primārajiem aktīviem, ievērojot šā panta 1. un 1.a punktā noteiktos limitus attiecībā uz kredītkvalitāti un riska darījumu lielumu.”;

"

e)  panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:"

“6. Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms 2007. gada 31. decembra, nepiemēro 1., 1.a, 3., 3.a un 3.b punkta prasības. Tās līdz to termiņa beigām atbilst preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.

7.  Segtajām obligācijām, kas emitētas pirms ... [PB, lūdzu, ierakstiet šīs grozošās regulas piemērošanas dienu] un kas atbilst šajā regulā (versijā, kas piemērojama to emisijas dienā) noteiktajām prasībām, šā panta 3.a un 3.b punktā noteiktās prasības nepiemēro. Tās līdz to termiņa beigām uzskata par atbilstošām preferenciālā režīma piemērošanas kritērijiem saskaņā ar 4. un 5. punktu.”;

"

(2)  regulas 416. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:"

“ii) tie ir obligācijas, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/...(24) 2. pantā, taču nav šā apakšpunkta i) punktā minētās obligācijas;”;

"

(3)  regulas 425. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:"

“1. Finanšu iestādes sniedz pārskatus par savām ienākošajām likviditātes plūsmām. Ienākošās likviditātes plūsmas ar ierobežotu maksimālo vērtību ir ienākošās likviditātes plūsmas, kas nepārsniedz 75 % no izejošajām likviditātes plūsmām. Finanšu iestādes minētā limita aprēķinos var neiekļaut tās ienākošās likviditātes plūsmas no noguldījumiem citā finanšu iestādē, kuras atbilst 113. panta 6. vai 7. punktā izklāstīto režīmu piemērošanas kritērijiem. Finanšu iestādes minētā limita aprēķinos var neiekļaut ienākošās likviditātes plūsmas, ko veido naudas līdzekļi, kas pienākas no aizņēmējiem un obligāciju ieguldītājiem saistībā ar hipotekāro kreditēšanu, kuru finansē ar obligācijām, kas atbilst 129. panta 4., 5. vai 6. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai ar Direktīvas (ES) 2019/...+ 2. pantā minētām segtām obligācijām.

Finanšu iestādes var šā limita aprēķinos neiekļaut ienākošās plūsmas no attīstību veicinošiem aizdevumiem, ko finanšu iestādes ir piešķīrušas kā starpnieki. Saņemot iepriekšēju atļauju no kompetentās iestādes, kas ir atbildīga par individuālo uzraudzību, finanšu iestāde var šā limita aprēķinos pilnībā vai daļēji neiekļaut ienākošās plūsmas, ja to sniedzējs ir finanšu iestādes mātesiestāde vai meitasiestāde vai tās pašas mātesiestādes cita meitassabiedrība vai ja šo sniedzēju ar attiecīgo finanšu iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta nozīmē.”;

"

(4)  regulas 427. panta 1. punkta b) apakšpunkta x) punktu aizstāj ar šādu:"

“x) saistības, kas izriet no emitētiem vērtspapīriem, kuri atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem vai kuri minēti Direktīvas (ES) 2019/...(25) 2. pantā;”;

"

(5)  regulas 428. panta 1. punkta h) apakšpunkta iii) punktu aizstāj ar šādu:"

“iii) ar saskaņotu finansējumu (pastarpināts finansējums), izmantojot obligācijas, kas atbilst 129. panta 4. vai 5. punktā izklāstītā režīma piemērošanas kritērijiem, vai izmantojot obligācijas, kuras minētas Direktīvas (ES) 2019/...+ 2. pantā;”;

"

(6)  regulas 496. pantu svītro;

(7)  regulas III pielikuma 6. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“c) tie ir segtas obligācijas, kas minētas Direktīvas (ES) 2019/...(26) 2. pantā, taču nav šā punkta b) apakšpunktā minētās obligācijas.”.

"

2. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no ... [PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) 2019/…+ 32. panta 1. punkta otrajā daļā noteikto dienu].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1)* TEKSTAM VĒL NAV VEIKTA JURIDISKI LINGVISTISKĀ PĀRBAUDE.
(2)OV C 382, 23.10.2018., 2. lpp.
(3)OV C 367, 10.10.2018., 56. lpp.
(4) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja.
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(6)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) 20xx/xx par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru un papildiniet 5. zemsvītras piezīmi.
(7)Direktīva (ES) 2019/... par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES (OV L ..., ..., ... lpp.).
(8)Eiropas Banku iestādes atzinums par preferenciālu kapitāla režīmu segtajām obligācijām, EBA/Op/2014/04.
(9)Ieteikumi EU COM 1-A līdz 1-D, kas izklāstīti Atzinumā EBA/Op/2014/04.
(10)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(11)Ieteikums EU COM 2, kas izklāstīts Atzinumā EBA/Op/2014/04.
(12)Turpat.
(13)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(14)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(15)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(16)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(17)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(18)
(19)+PB: lūdzu, ierakstiet atsauci uz Direktīvu (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES.
(20)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(21)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(22)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(23)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(24)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(25)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.
(26)+PB: lūdzu, ierakstiet Direktīvas (ES) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES, numuru.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 24. aprīlisJuridisks paziņojums