Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0043(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0390/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0390/2018

Debates :

PV 17/04/2019 - 24
CRE 17/04/2019 - 24

Balsojumi :

PV 18/04/2019 - 10.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0432

Pieņemtie teksti
PDF 356kWORD 91k
Ceturtdiena, 2019. gada 18. aprīlis - Strasbūra Pagaidu redakcija
Segtās obligācijas un segto obligāciju publiskā uzraudzība ***I
P8_TA-PROV(2019)0432A8-0390/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES (COM(2018)0094 – C8-0113/2018 – 2018/0043(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0094),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 53. pantu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0113/2018),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu un 114. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 11. jūlija atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2019. gada 20. marta vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0390/2018),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 367,10.10.2018.,56. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2019. gada 18. aprīlī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/... par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES(1)
P8_TC1-COD(2018)0043

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā ▌114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru(3),

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK(4) 52. panta 4. punktā ir paredzētas ļoti vispārīgas prasības attiecībā uz segto obligāciju strukturālajiem elementiem. Minētās prasības attiecas tikai uz nepieciešamību, ka segtās obligācijas emitē kredītiestāde, kuras juridiskā adrese ir dalībvalstī, un ka uz tām attiecas īpaša publiskā uzraudzība, kā arī divējāda regresa tiesību mehānisms. Valstu segto obligāciju regulējumi risina šos jautājumus, regulējot tos daudz detalizētākā līmenī. Šajos valstu regulējumos ir ietverti arī citi strukturālie noteikumi, jo īpaši noteikumi par seguma portfeļa sastāvu, aktīvu atbilstības kritērijiem, iespēju apvienot aktīvus, pārredzamības un ziņošanas pienākumiem un likviditātes riska mazināšanu. Dalībvalstu pieeja regulējumam atšķiras arī pēc būtības. Vairākās dalībvalstīs nav īpaša valsts regulējuma attiecībā uz segtajām obligācijām. Līdz ar to svarīgākie strukturālie elementi, kuri ir jāievēro attiecībā uz Savienībā emitētām segtajām obligācijām, vēl nav noteikti Savienības tiesību aktos.

(2)  Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013(5) 129. pantu noteikti nosacījumi papildus Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā norādītajiem nosacījumiem, lai iegūtu preferenciālu prudenciālo režīmu attiecībā uz kapitāla prasībām, kas ļauj kredītiestādēm, kuras veic ieguldījumus segtajās obligācijās, turēt mazāk kapitāla, nekā gadījumos, kad tiek veikti ieguldījumi citos aktīvos. Tā kā minētās papildu prasības palielina segto obligāciju saskaņošanas līmeni Savienībā, tās kalpo īpašajam mērķim definēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem segto obligāciju ieguldītāji var saņemt šādu privileģētu režīmu, un tās nav piemērojamas ārpus Regulas (ES) Nr. 575/2013 satvara.

(3)  Citi Savienības tiesību akti, piemēram, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61,(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/35(7) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES(8) arī atsaucas uz Direktīvā 2009/65/EK noteikto definīciju, lai identificētu segtās obligācijas, kurām var piemērot preferenciālo režīmu, ko ar šiem tiesību aktiem piešķir segto obligāciju ieguldītājiem. Tomēr formulējumi minētajos tiesību aktos atšķiras atkarībā no to mērķa un priekšmeta, un tādēļ termins “segtās obligācijas” netiek lietots konsekventi.

(4)  Var uzskatīt, ka segtajām obligācijām piemērotā pieeja kopumā ir saskaņota attiecībā uz nosacījumiem par ieguldījumiem segtajās obligācijās. Tomēr visā Savienībā trūkst saskaņotības attiecībā uz nosacījumiem par segto obligāciju emisiju, un tam ir zināmas sekas. Pirmkārt, preferenciālo režīmu piemēro vienādi instrumentiem, kas var atšķirties pēc būtības, kā arī riska pakāpes, un ieguldītāju aizsardzības. Otrkārt, atšķirības valstu regulējumu vai šāda regulējuma neesamība, kā arī vispārpieņemtas segto obligāciju definīcijas trūkums varētu radīt šķēršļus tam, ka attiecībā uz segtajām obligācijām tiktu izveidots patiesi integrēts vienotais tirgus ▌. Treškārt, atšķirības valstu noteikumos paredzētajos aizsardzības pasākumos var radīt finanšu stabilitātes riskus, ja segtās obligācijas ar atšķirīgiem ieguldītāju aizsardzības līmeņiem ar šādu apzīmējumu var iegādāties visā Savienībā un tām varētu piemērot preferenciālu prudenciālo režīmu atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 575/2013 un citiem Savienības tiesību aktiem.

(5)  Tādēļ valstu režīmu atsevišķu aspektu saskaņošanai atbilstoši identificētajai paraugpraksei vajadzētu nodrošināt netraucētu un nepārtrauktu labi funkcionējošu segto obligāciju tirgu attīstību Savienībā un mazinās iespējamo risku un apdraudējumu finanšu stabilitātei. Šādai uz principiem balstītajai saskaņošanai būtu jārada kopīgs pamats visu segto obligāciju emisijai Savienībā. Saskaņošanai ir vajadzīgs, lai visas dalībvalstis ieviestu segto obligāciju regulējumus, kam būtu arī jāsekmē segto obligāciju tirgu izveide tajās dalībvalstīs, kurās tas pašlaik vēl nepastāv. Šāds tirgus nodrošinātu stabila finansējuma avotu kredītiestādēm, kas līdz ar to būtu labākā situācijā, lai patērētājiem un uzņēmumiem izsniegtu pieejamus hipotekāros kredītus un ieguldītājiem darītu pieejamus drošākus ieguldījumus.

(6)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (“ESRK”) nāca klajā ar ieteikumu(9), aicinot valstu kompetentās iestādes un Eiropas Banku iestādi (“EBI”) apzināt paraugpraksi attiecībā uz segtajām obligācijām un veicināt valstu regulējumu saskaņošanu. Kolēģija arī ieteica EBI koordinēt valstu uzraudzības iestāžu veiktos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz seguma portfeļu kvalitāti un nošķiršanu, segto obligāciju neaizskaramību bankrota gadījumā, aktīvu un saistību risku, kas ietekmē seguma portfeļus, un informācijas atklāšanu par seguma portfeļu sastāvu. Ieteikumā EBI arī aicināta divus gadus uzraudzīt segto obligāciju tirgus darbību, atsaucoties uz EBI apzināto paraugpraksi, lai novērtētu nepieciešamību pēc leģislatīviem pasākumiem un ziņotu par šādu nepieciešamību ESRK un Komisijai.

(7)  Komisija 2013. gada decembrī pieprasīja EBI sniegt konsultācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 503. panta 1. punktu.

(8)  Reaģējot uz ESRK 2012. gada 20. decembra ieteikumu un Komisijas 2013. gada decembra pieprasījumu sniegt konsultācijas, EBI 2014. gada 1. jūlijā nāca klajā ar ziņojumu(10). Minētajā ziņojumā ir ieteikts panākt lielāku konverģenci valstu segto obligāciju tiesiskajās, regulatīvajās un uzraudzības sistēmās, lai turpmāk atbalstītu vienota preferenciāla riska svēruma režīmu attiecībā uz segtajām obligācijām Savienībā.

(9)  Kā to paredzēja ESRK, EBI turpināja divus gadus uzraudzīt segto obligāciju tirgus darbību, atsaucoties uz paraugpraksi, kas bija noteikta minētajā ieteikumā. Pamatojoties uz to, EBI 2016. gada 20. decembrī ESRK, Padomei un Komisijai iesniedza otro ziņojumu par segtajām obligācijām(11). Ziņojumā tika secināts, ka ir nepieciešama turpmāka saskaņošana, lai nodrošinātu, ka segto obligāciju definīcija un regulatīvā pieeja tām Savienībā ir konsekventāka. Turklāt ziņojumā secināts, ka saskaņošana būtu jābalsta uz pastāvošajiem un labi funkcionējošajiem tirgiem dažās dalībvalstīs.

(10)  Segtās obligācijas parasti emitē kredītiestādes. Instrumenta būtība ir nodrošināt finansējumu aizdevumiem, un viena no kredītiestāžu pamatdarbībām ir aizdevumu piešķiršana plašā mērogā. Tādēļ Savienības tiesību aktos, ar ko segtajām obligācijām tiek piemērots preferenciāls režīms, ir noteikts, ka tām jābūt kredītiestāžu emitētām.

(11)  Tas, ka segto obligāciju emisija ir tikai kredītiestāžu ziņā, nodrošina, ka emitentam ir nepieciešamās zināšanas par to, kā pārvaldīt kredītrisku, kas saistīts ar seguma portfeli. Tādējādi tiek arī nodrošināts, ka emitentam piemēro kapitāla prasības, liekot uzsvaru uz divējāda regresa tiesību mehānisma radīto ieguldītāju aizsardzību, kas ieguldītājam un atvasinātā instrumenta līguma darījumu partnerim sniedz iespēju veikt prasījumu gan pret segto obligāciju emitentu, gan pret seguma aktīviem. Līdz ar to fakts, ka segto obligāciju emisija ir tikai kredītiestāžu ziņā, nodrošina, ka segtās obligācijas ir drošs un iedarbīgs finansējuma instruments, tādējādi veicinot ieguldītāju aizsardzību un finanšu stabilitāti, kas ir nozīmīgi publiskās politikas mērķi vispārējās interesēs. Tāpat arī tas atbilstu tādu labi funkcionējošu valstu tirgu pieejai, kuros tikai kredītiestādēm ir ļauts emitēt segtās obligācijas.

(12)  Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem tikai kredītiestādēm, kā tās definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, vajadzētu ļaut emitēt segtās obligācijas. Specializētām hipotēku kredītiestādēm ir raksturīga nevis noguldījumu, bet gan citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem, un tādējādi tās atbilst minētajai definīcijai. Neskarot papilddarbības, kas atļautas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, specializētas hipotēku kredītiestādes ir iestādes, kas veic tikai hipotēku un publiskā sektora aizdevumus, tostarp finansē aizdevumus, kas iegādāti no citām kredītiestādēm. Šīs direktīvas galvenais mērķis ir reglamentēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem minētās kredītiestādes var emitēt segtās obligācijas kā finansēšanas instrumentu, nosakot produktu prasības un ieviešot īpašu produktu uzraudzību, kas uz tiem attiecas, lai nodrošinātu augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

(13)  Divējāda regresa tiesību mehānisms ir būtisks jēdziens un elements daudzos spēkā esošajos valstu segto obligāciju regulējumos, un tas ir arī svarīgs segto obligāciju elements, kā minēts Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā. Tāpēc ir nepieciešams precizēt šo jēdzienu, lai nodrošinātu to, ka atbilstīgi saskaņotajiem nosacījumiem ieguldītāji un atvasinātā instrumenta līguma darījumu partneriem visā Savienībā var veikt prasījumus gan pret segto obligāciju emitentu, gan pret seguma aktīviem.

(14)  Arī neaizskaramībai bankrota gadījumā vajadzētu būt būtiskam segto obligāciju elementam, lai nodrošinātu, ka segto obligāciju ieguldītājiem tiek atmaksāts līdz ar obligācijas termiņa iestāšanos. Automātiska atmaksas paātrināšana, iestājoties emitenta saistību neizpildes gadījumam, var ietekmēt to personu prioritātes klasifikāciju, kas ir veikušas ieguldījumus segtajās obligācijās. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka segto obligāciju ieguldītājiem pat saistību neizpildes gadījumā tiek atmaksāts saskaņā ar līgumā noteikto grafiku. Līdz ar to neaizskaramība bankrota gadījumā ir tieši saistīta ar divējāda regresa tiesību mehānismu un tāpēc tai vajadzētu būt segto obligāciju regulējuma galvenajam elementam.

(15)  Vēl viena būtiska spēkā esošo segto obligāciju valstu regulējumu iezīme ir prasība, ka seguma aktīviem, kas kalpo par nodrošinājumu, vajadzētu būt ļoti kvalitatīviem, lai nodrošinātu seguma portfeļa noturīgumu. Šiem seguma aktīviem ir raksturīgas īpašas iezīmes saistībā ar maksājuma prasījumiem un nodrošinājuma aktīviem, kas nodrošina šos seguma aktīvus. Tādēļ ir lietderīgi noteikt vispārējas kvalitātes iezīmes, kurām būtu jāpiemīt aktīviem, lai tie būtu atbilstoši kalpot par seguma aktīviem. Regulas (ES) Nr. 575/2013129. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā uzskaitītie aktīvi būtu jāuzskata par atbilstīgiem seguma aktīviem segto obligāciju regulējuma ietvaros. Tas attiecas arī uz gadījumu, kad šādi seguma aktīvi vairs neatbilst nevienai no šajos punktos noteiktajām prasībām, bet tiek uzskatīti par atbilstīgiem seguma aktīviem saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, ciktāl tie atbilst šīs direktīvas prasībām. Aizdevumus publiskiem uzņēmumam, kā definēts Komisijas Direktīvas 2006/111/EK 2. panta b) punktā, vai šādu uzņēmumu garantētus aizdevumus var uzskatīt par atbilstīgiem seguma aktīviem, ja šie publiskie uzņēmumi sniedz būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, lai uzturētu kritiski svarīgas sabiedrības darbības. Turklāt publiskiem uzņēmumiem būtu jāsniedz savi pakalpojumi saskaņā ar valsts iestādes piešķirtu koncesiju vai atļauju, tie būtu jāuzrauga valsts iestādēm un tiem vajadzētu būt pietiekamām ieņēmumu gūšanas pilnvarām, lai nodrošinātu savu maksātspēju. Ja dalībvalstis nolemj atļaut aktīvus valsts uzņēmumu aizdevumu vai valsts uzņēmumu garantiju veidā, tām būtu pienācīgi jāapsver iespējamā ietekme, ko šādi aktīvi varētu atstāt uz konkurenci. Neatkarīgi no to īpašniekiem, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības nevajadzētu uzskatīt par publiskiem uzņēmumiem. Tādēļ riska darījumi ar kredītiestādēm būtu jāuzskata par atbilstīgiem vai neatbilstīgiem seguma aktīviem saskaņā ar šīs direktīvas 6 panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu vai atkarībā no tā, vai tie atbilst Regulas (ES) Nr. 573/2013 129. panta prasībām. Riska darījumi ar apdrošināšanas sabiedrībām arī būtu jāuzskata par atbilstīgiem seguma aktīviem saskaņā ar šīs direktīvas 6 panta 1. punkta b) apakšpunktu. Citus tikpat augstas kvalitātes seguma aktīvus arī varētu uzskatīt par atbilstīgiem ar nosacījumu, ka šādi seguma aktīvi atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām, tostarp prasībām attiecībā uz nodrošinājuma aktīviem, kas nodrošina maksājuma prasījumu. Attiecībā uz materiālā nodrošinājuma aktīviem to īpašnieki būtu jāreģistrē publiskā reģistrā, lai nodrošinātu izpildāmību. Ja publiskā reģistra nav, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt īpašumtiesību un prasību alternatīvu sertificēšanas veidu, kas ir salīdzināms ar to, ko nodrošina, publiski reģistrējot apgrūtinātā fiziskā aktīva posteni. Ja dalībvalsts izmanto šādu alternatīvu sertificēšanas veidu, tām būtu jāparedz arī procedūra, kā reģistrēt īpašumtiesības un prasījumus. Dalībvalstīm vajadzētu būt ▌iespējai izslēgt konkrētus aktīvus savā valsts regulējumā. Lai segto obligāciju ieguldītāji labāk varētu novērtēt segto obligāciju programmas risku, dalībvalstīm būtu arī jāparedz noteikumi par riska diversifikāciju attiecībā uz granularitāti un materiālo koncentrāciju attiecībā uz aizdevumu vai riska darījumu skaitu seguma portfelī un darījumu partneru skaitu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai lemt par atbilstīgu granularitātes līmeni un materiālo koncentrāciju, kas pieprasīta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(16)  Segtajām obligācijām ir īpašas strukturālas iezīmes, kuru mērķis ir vienmēr aizsargāt ieguldītājus. Šīs iezīmes ietver prasību par to, ka segto obligāciju ieguldītājiem ir prasījums ne tikai pret emitentu, bet arī pret aktīviem īpašā seguma portfelī. ▌Minētās strukturālās prasības saistībā ar produktiem atšķiras no prudenciālajām prasībām, ko piemēro kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas. Strukturālajām prasībām nevajadzētu koncentrēties uz emitējošās iestādes prudenciālā veselīguma nodrošināšanu, bet drīzāk uz ieguldītāju aizsargāšanu, nosakot konkrētas prasības attiecībā uz pašu segto obligāciju. Papildus īpašajai prasībai izmantot augstas kvalitātes segtos aktīvus ir lietderīgi arī noteikt vispārējās prasības par seguma portfeļa iezīmēm, lai vēl vairāk stiprinātu ieguldītāju aizsardzību. Šīm prasībām būtu jāietver īpaši noteikumi, kuru mērķis ir aizsargāt seguma portfeli, piemēram, noteikumi par segto aktīvu nošķiršanu. Nošķiršanu var panākt dažādos veidos, piemēram, bilancē, izmantojot īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (SPV) vai citā veidā. Tomēr aktīvu nošķiršanas mērķis ir nodrošināt, lai ar tiem nevarētu rīkoties kreditori, kas nav segto obligāciju turētāji. Būtu jāreglamentē arī seguma aktīvu atrašanās, lai nodrošinātu ieguldītāju tiesību izpildi ▌. Turklāt ir svarīgi, lai dalībvalstis paredzētu noteikumus attiecībā uz seguma portfeļa sastāvu ▌. Turklāt šajā direktīvā būtu jānosaka seguma prasības, neskarot dalībvalstu tiesības atļaut dažādus riska mazināšanas līdzekļus, piemēram, valūtas un procentu likmju riskiem. Lai nodrošinātu, ka seguma portfeļiem piemēro kopīgus augstas kvalitātes standartus visā Savienībā, būtu arī jānosaka seguma aprēķins un nosacījumi, saskaņā ar kuriem atvasināto instrumentu līgumus var iekļaut seguma portfelī. Seguma aprēķināšanā jāievēro principāla nominālais princips. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot citu aprēķina metodi nekā nominālais princips, ja tā ir piesardzīgāka, t. i., tās rezultātā nerodas lielāka seguma attiecība, ja seguma aktīvi, kā aprēķināts, ir skaitītājs un aprēķinātā segto obligāciju saistības ir saucējs. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt, lai virsnodrošināšanas līmenis segtajām obligācija, ko emitējušas attiecīgajā dalībvalstī izvietotās kredītiestādes, būtu augstāks nekā 15. pantā paredzētā seguma prasība.

(17)  Vairākās dalībvalstīs jau ir noteikta prasība, ka seguma portfeļa uzraugs veic īpašus uzdevumus attiecībā uz atbilstīgo aktīvu kvalitāti un panāk atbilstību valstu seguma prasībām. Tādēļ, lai saskaņotu Savienībā segtajām obligācijām piemēroto pieeju, ir svarīgi skaidri definēt seguma portfeļa uzrauga (ja to pieprasa valsts regulējums) uzdevumus un pienākumus. Tas, ka pastāv seguma portfeļa uzraugs, neatceļ valstu kompetento iestāžu pienākumus attiecībā uz segto obligāciju publisko uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz atbilstību šīs direktīvas 6. līdz 12. panta un 14. līdz 17. panta prasībām.

(17a)  Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā noteikti vairāki nosacījumi, kas jāizpilda, attiecībā uz segtajām obligācijām, kuras nodrošinājušas vērtspapīrošanas sabiedrības. Viens no šiem nosacījumiem attiecas uz to, kādā mērā šāda veida nodrošinājumu aktīvu var izmantot, un ierobežo šādu struktūru izmantojumu 10 vai 15 % apmērā no neatmaksāto segto obligāciju summas. Kompetentās iestādes var noteikt atbrīvojumu no šā nosacījuma piemērošanas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Komisijas pārskatā par šāda atbrīvojuma atbilstību tika secināts, ka iespēja vērtspapīrošanas instrumentus vai segtās obligācijas izmantot kā nodrošinājuma aktīvus, lai emitētu segtās obligācijas, būtu jāatļauj tikai attiecībā uz citām segtajām obligācijām (“grupas iekšējās apkopotu segto obligāciju struktūras”), un tās būtu jāatļauj neierobežotā apmērā, atsaucoties uz neatmaksāto segto obligāciju summu. Lai garantētu optimālu pārredzamības līmeni, ārējo emitēto segto obligāciju seguma portfeļos nebūtu jāiekļauj iekšēji emitētas segtās obligācijas no citām grupā ietilpstošajām kredītiestādēm. Tāpat, tā kā grupas iekšējo apvienoto segto obligāciju struktūru izmantošana paredz atbrīvojumu no ierobežojumiem attiecībā uz kredītiestādes riska darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantu, būtu jānosaka, ka ārējās un iekšējās emitētās segtās obligācijas emitēšanas brīdī atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei vai, ja rodas turpmākas izmaiņas kredīta kvalitātes pakāpē un ja to apstiprina kompetentās iestādes, kredītkvalitātes 2. pakāpei. Ja ārēji vai iekšēji emitētas segtās obligācijas vairs neatbilst šai prasībai, iekšēji emitētās nodrošinātās obligācijas vairs nebūs uzskatāmas par atbilstīgiem aktīviem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantu un līdz ar to ārējās emitētās segtās obligācijas no attiecīgā seguma portfeļa negūs labumu no minētās regulas 129. panta 1.aa punktā paredzētā atbrīvojuma. Ja šīs iekšēji emitētas segtās obligācijas vairs neatbilst attiecīgās kredītkvalitātes pakāpes prasībām, tām tomēr vajadzētu būt atbilstīgiem seguma aktīviem saskaņā ar šo direktīvu, ar nosacījumu, ka tās atbilst visām šīs direktīvas prasībām, un ārēji emitētas segtās obligācijas, kuras ir nodrošinātas ar šīm iekšējām emitētajām obligācijām vai citiem aktīviem, kas atbilst šai direktīvai, arī varētu izmantot Eiropas segtās obligācijas marķējumu. Iespēja izmantot šādas struktūras ir paredzēta kā dalībvalsts izvēles iespēja. No tā izriet, ka, lai šī iespēja būtu efektīvi pieejama kredītiestādēm, kas ir piederīgas vienai grupai, bet atrodas dažādās dalībvalstīs, visām attiecīgajām dalībvalstīm būtu jābūt izmantojušām šo iespēju un transponējušām šo noteikumu savos tiesību aktos.

(18)  Nelielas kredītiestādes saskaras ar grūtībām segto obligāciju emisijā, jo segto obligāciju programmu ieviešana bieži rada augstas sākotnējās izmaksas. Arī likviditāte ir īpaši svarīga segto obligāciju tirgos, un tā lielā mērā ir atkarīga no neatmaksāto obligāciju apjoma. Tādēļ ir lietderīgi ļaut divām vai vairākām kredītiestādēm izmantot kopīgu finansējumu, lai mazākās kredītiestādes varētu emitēt segtās obligācijas. Tas nodrošinātu to, ka vairākas kredītiestādes apvienotu seguma aktīvus kā nodrošinājuma aktīvus segtajām obligācijām, kuras emitējusi viena kredītiestāde, un veicinātu segto obligāciju emisiju tajās dalībvalstīs, kurās pašlaik nav labi attīstīta tirgus. Ir svarīgi, lai prasības par kopēja finansējuma nolīgumu izmantošanu nodrošinātu, ka seguma aktīvi, kas ir pārdoti, ja dalībvalsts ir atļāvusi šādu iespēju, vai atbilstīgi Direktīvas 2002/47/EK noteikumiem ar finanšu nodrošinājuma līguma palīdzību pārvesti emitējošajai kredītiestādei ▌, atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām par seguma aktīvu atbilstīgumu un seguma aktīvu nošķirtību.

(20)  Tas, ka segto obligāciju seguma portfelis ir pārredzams, ir būtiska šā finanšu instrumenta veida iezīme, jo tā uzlabo salīdzināmību un ļauj ieguldītājiem veikt vajadzīgo riska novērtējumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/71/EK(12) ir iekļauti noteikumi par tāda prospekta sastādīšanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas dalībvalstī. Laika gaitā valstu likumdevēji un tirgus dalībnieki ir izstrādājuši vairākas iniciatīvas saistībā ar informāciju, kas atklājama segto obligāciju ieguldītājiem, papildus Direktīvas 2003/71/EK prasībām. Tomēr ir nepieciešams Savienības tiesību aktos precizēt, kāds būtu minimālais kopīgais tās informācijas līmenis, kurai vajadzētu būt pieejamai ieguldītājiem pirms segto obligāciju pirkšanas vai tās laikā. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šīs minimālās prasības papildināt ar papildu noteikumiem.

(21)  Galvenais elements, lai nodrošinātu segto obligāciju ieguldītāju aizsardzību, ir instrumenta likviditātes riska mazināšana. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu savlaicīgu segtās obligācijas saistību atmaksāšanu. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt seguma portfeļa likviditātes rezerves, lai novērstu likviditātes trūkuma risku, piemēram, termiņu un procentu likmju neatbilstību, maksājumu pārtraukšanu, sajaukšanās risku, atvasinātos instrumentus un citas operacionālās saistības, kas kļūst izpildāmas segto obligāciju programmas ietvaros. Kredītiestāde var saskarties ar situācijām, kad kļūst grūti izpildīt seguma portfeļa likviditātes rezervju prasības, piemēram, spriedzes apstākļos, kad rezerves tiek izmantotas, lai segtu izejošās naudas plūsmas. Kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, būtu jāuzrauga atbilstība seguma portfeļa likviditātes rezervēm un vajadzības gadījumā jāveic pasākumi, lai pieprasītu kredītiestādei tās atjaunot. Likviditātes rezerves seguma portfelim atšķiras no vispārējām likviditātes prasībām, ko kredītiestādēm piemēro saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo likviditātes rezerves seguma portfelim ir tieši saistītas ar seguma portfeli, un to mērķis ir mazināt ar to saistītos likviditātes riskus. Lai samazinātu regulatīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu spēt pieļaut atbilstošu mijiedarbību ar likviditātes prasībām, kuras noteiktas citos Savienības ▌tiesību aktos un kalpo mērķiem, kas nav seguma portfeļa likviditātes rezerves. Tāpēc dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai nolemt, ka līdz datumam, kad šie Savienības tiesību akti tiek grozīti, seguma portfeļa likviditātes rezervju prasība būtu jāpiemēro tikai tad, ja saskaņā ar Savienības ▌tiesību aktiem kredītiestādei nepiemēro nevienu citu likviditātes prasību laikposmā, uz ko attiecas šādas citas prasības. Šādam lēmumam būtu jānovērš tas, ka kredītiestādēm ir pienākums segt vienas un tās pašas izejošās naudas plūsmas ar dažādiem likvīdiem aktīviem tajā pašā laikposmā. Tomēr šis noteikums nozīmē, ka dalībvalstīm dotā iespēja pieņemt lēmumu par seguma portfeļa likviditātes rezervju nepiemērošanu ir jāpārskata, ņemot vērā turpmākās izmaiņas likviditātes prasībās, kuras kredītiestādēm izvirzītas Savienības tiesību aktos, tostarp deleģētajā regulā, kas pieņemta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantu. Likviditātes riskus varētu novērst ar citiem līdzekļiem, nevis nodrošinot likvīdus aktīvus, piemēram, emitējot segtās obligācijas, kam piemērojamas pagarināma termiņa struktūras, ja izraisītājmehānismi tiek izmantoti likviditātes nepietiekamības vai spriedzes novēršanai. Šādā gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut aprēķināt likviditātes rezerves, pamatojoties uz segtās obligācijas termiņa beigu datumu, ņemot vērā iespējamos termiņa pagarinājumus, ja izraisītājmehānismi tiek izmantoti attiecībā uz likviditātes riskiem. Turklāt dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atļaut, ka seguma portfeļa likviditātes prasības nepiemēro segtajām obligācijām, kurām piemēro saskaņota finansējuma prasības, ja ienākošo maksājumu līgumiski noteiktais termiņš ir pirms izejošo maksājumu termiņa un pa to laiku šie maksājumi tiek iekļauti augsti likvīdos aktīvos.

(22)  Vairākās dalībvalstīs attiecībā uz termiņa profiliem ir izstrādātas inovatīvas struktūras, lai novērstu iespējamos likviditātes riskus, tostarp termiņu nesakritību. Šīs struktūras ietver iespēju segtās obligācijas paredzēto termiņu pagarināt uz noteiktu laiku vai ļaut naudas plūsmas no seguma aktīviem novirzīt tieši uz segto obligāciju turētājiem. Lai visā Savienībā saskaņotu pagarināmo termiņu struktūras, ir svarīgi definēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var atļaut šīs struktūras, ▌lai nodrošinātu, ka tie nav pārāk sarežģīti vai nerada paaugstinātu risku ieguldītājiem. Ir svarīgi arī nodrošināt, ka kredītiestāde nevar pagarināt termiņu pēc saviem ieskatiem. Termiņu drīkstētu ļaut pagarināt tikai tad, ja ir notikuši objektīvi un valsts tiesību aktos skaidri noteikti izraisītājnotikumi vai paredzams, ka tie notiks tuvākajā nākotnē. Šādiem izraisītājmehānismiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai novērstu saistību neizpildi, piemēram, novēršot likviditātes trūkumu, tirgus nepilnības vai tirgus traucējumus. Pagarinājumi varētu arī veicināt to kredītiestāžu organizētu likvidāciju, kuras emitē segtās obligācijas, ļaujot veikt pagarinājumus maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā, lai izvairītos no aktīvu pārdošanas par zemām cenām.

(23)  Īpašas publiskās uzraudzības sistēma ir elements, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu definē segtās obligācijas. Tomēr minētajā direktīvā nav noteikta šādas uzraudzības būtība, saturs un iestādes, kas būtu par to atbildīgas. Tādēļ ir svarīgi, ka elementi, kas veido šādu segto obligāciju publisko uzraudzību, ir saskaņoti un ka to veicošo valstu kompetento iestāžu uzdevumi un pienākumi ir skaidri noteikti.

(24)  Tā kā segto obligāciju publiskā uzraudzība atšķiras no kredītiestāžu uzraudzības Savienībā, dalībvalstīm būtu jāspēj šo dažādo uzraudzības uzdevumu veikšanai izraudzīties valstu kompetentās iestādes, kas atšķiras no tās iestādes, kura veic kredītiestādes vispārējo uzraudzību. Tomēr, lai nodrošinātu konsekvenci saistībā ar segto obligāciju publiskās uzraudzības piemērošanu visā Savienībā, ir nepieciešams noteikt prasību, ka kompetentās iestādes, kuras veic segto obligāciju publisko uzraudzību, cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, kas veic kredītiestāžu vispārējo uzraudzību.

(25)  Segto obligāciju publiskās uzraudzības ietvaros vajadzētu kredītiestādēm piešķirt atļauju emitēt segtās obligācijas. Tā kā tikai kredītiestādēm būtu jāļauj emitēt segtās obligācijas, kredītiestādes licencei vajadzētu būt priekšnoteikumam šādas atļaujas saņemšanai. Tā kā dalībvalstīs, kuras piedalās vienotajā uzraudzības mehānismā, Eiropas Centrālajai bankai ir uzdots izsniegt atļaujas kredītiestādēm saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tikai tām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar šo direktīvu, vajadzētu būt kompetentām piešķirt atļauju emitēt segtās obligācijas un īstenot segto obligāciju publisko uzraudzību. Turklāt šajā direktīvā būtu jāiekļauj noteikumi par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kredītiestādes, kam licence izsniegta atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, var saņemt atļauju veikt segto obligāciju emisiju ▌.

(26)  Atļaujas tvērumam vajadzētu būt saistītam ar segto obligāciju programmu ▌. Uz minēto programmu būtu jāattiecina šajā direktīvā paredzētā uzraudzība. Kredītiestādei var būt vairāk nekā viena segto obligāciju programma. Šādā gadījumā katrai programmai būtu vajadzīga sava atļauja. Segto obligāciju programma var ietvert vienu vai vairākus seguma portfeļus ▌. Salikti seguma portfeļi vai dažādas emisijas (dažādi starptautiskie vērtspapīru identifikācijas numuri (ISIN)) vienas un tās pašas segto obligāciju programmas ietvaros ne vienmēr nozīmē atsevišķas segto obligāciju programmas.

(26a)  Esošajām segto obligāciju programmām nav jāsaņem jauna atļauja, tiklīdz kļūst piemērojami jaunie valsts tiesību akti, ar kuriem transponē šo direktīvu. Tomēr kredītiestādei, kas emitē segtās obligācijas, būtu jāatbilst visām šīs direktīvas prasībām. Šī atbilstība būtu jāuzrauga kompetentajām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar minēto direktīvu, kā daļa no segto obligāciju publiskās uzraudzības. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem varētu sniegt norādījumus par to, kā procesuāli veic atbilstības novērtējumu pēc dienas, kurā dalībvalstīm jāpiemēro noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai pārskatīt segto obligāciju programmu un novērtēt, vai ir nepieciešamas izmaiņas minētās programmas atļaujā. Šāda vajadzība izdarīt izmaiņas būtu jāveic, ņemot vērā būtiskas izmaiņas tās kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, uzņēmējdarbības modelī, piemēram, pēc valsts segto obligāciju regulējuma maiņas vai šīs kredītiestādes pieņemtajiem lēmumiem. Šādas izmaiņas varētu uzskatīt par būtiskām, ja to dēļ vajadzīgs atkārtots to nosacījumu izvērtējums, saskaņā ar kuriem piešķirta atļauja emitēt segtās obligācijas.

(26b)  Ja dalībvalsts paredz iecelt īpašu administratoru, tai vajadzētu būt iespējai pieņemt noteikumus par šāda īpaša administratora pilnvarām un darbības prasībām. Šie noteikumi varētu liegt īpašajam administratoram iespēju pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus no patērētājiem un privātiem ieguldītājiem, bet atļaut noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanu tikai no profesionālajiem ieguldītājiem.

(27)  Lai nodrošinātu atbilstību pienākumiem, kas noteikti kredītiestādēm, kuras emitē segtās obligācijas, un panāktu līdzīgu pieeju un atbilstību visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība paredzēt administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, kas būtu iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstīm arī vajadzētu būt iespējai paredzēt kriminālsodus. Dalībvalstīm, kas izvēlas paredzēt kriminālsodu, nevis administratīvo sodu, būtu jāpaziņo Komisijai par attiecīgajām krimināltiesību normām.

(28)  Minētajiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, ko nosaka dalībvalstis, vajadzētu atbilst konkrētām būtiskām prasībām attiecībā uz minēto sodu vai pasākumu adresātiem, to piemērošanā vērā ņemamajiem kritērijiem, publicēšanas pienākumiem kompetentajām iestādēm, kuras veic segto obligāciju publisko uzraudzību, pilnvarām piemērot sodus un administratīvo naudas sodu līmeni, kas var tikt noteikts. Pirms pieņemt lēmumu par administratīvo sodu vai citu administratīvu pasākumu piemērošanu, adresātam būtu jādod iespēja tikt uzklausītam. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt izņēmumus attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam saistībā ar citiem administratīviem pasākumiem. Visi šādi izņēmumi būtu jāattiecina tikai uz gadījumiem, kad pastāv tūlītējs apdraudējums un ir nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu būtiskus zaudējumus trešām personām, piemēram, segto obligāciju ieguldītājiem, vai lai nepieļautu vai novērstu būtisku kaitējumu finanšu sistēmai. Šādos gadījumos adresātam būtu jādod iespēja tikt uzklausītam pēc tam, kad konkrētais pasākums ir veikts.

(29)  Dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums nodrošināt, ka kompetentās iestādes, kas veic segto obligāciju publisko uzraudzību, ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu piemērošanas konsekvenci, nosakot administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu un šo sodu līmeni. Dalībvalstis varētu ietvert administratīvus pasākumus attiecībā uz termiņa pagarināšanu saskaņā ar pagarināma termiņa struktūrām. Ja dalībvalstis paredz šādus pasākumus, minētie pasākumi varētu ļaut kompetentajām iestādēm anulēt termiņa pagarinājumu un paredzēt nosacījumus šādai atzīšanai par spēkā neesošiem, lai risinātu situāciju, kad kredītiestāde pagarina termiņu, pārkāpjot objektīvos ierosinātājmehānismus, kas noteikti valsts tiesību aktos, vai lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un ieguldītāju aizsardzību.

(30)  Lai atklātu potenciālus pārkāpumus saistībā ar prasībām, kas attiecas uz segto obligāciju emisiju ▌, kompetentajām iestādēm, kuras veic segto obligāciju publisko uzraudzību, vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un efektīviem mehānismiem, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem. Šiem mehānismiem nevajadzētu skart jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas tiesības uz aizstāvību, ko nelabvēlīgi ietekmē šo pilnvaru un mehānismu īstenošana.

(31)  Kompetentajām iestādēm, kas veic segto obligāciju publisko uzraudzību, vajadzētu būt arī pilnvarām piemērot administratīvus sodus un pieņemt citus administratīvus pasākumus, lai nodrošinātu iespējami lielāku darbības tvērumu pēc pārkāpuma un lai palīdzētu novērst turpmākus pārkāpumus neatkarīgi no tā, vai šādi pasākumi tiek kvalificēti kā administratīvi sodi vai kā citi administratīvi pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt papildu sodus un augstākus administratīvo naudas sodu līmeņus, nekā ir paredzēts šajā direktīvā.

(32)  Spēkā esošos valstu tiesību aktus attiecībā uz segtajām obligācijām raksturo tas, ka tiem piemēro detalizētu regulējumu valsts līmenī un segto obligāciju emisijas un programmu uzraudzību, lai nodrošinātu, ka ieguldītāju tiesības tiek vienmēr ievērotas saistībā ar segto obligāciju emisiju. Šī uzraudzība ietver pastāvīgu programmas aspektu, nodrošinājuma prasību un seguma portfeļa kvalitātes pārraudzību. Būtisks ieguldītāju aizsardzības elements ir tas, ka ieguldītāji tiek pietiekamā līmenī informēti par tiesisko regulējumu, kas reglamentē segto obligāciju emisiju. Tādēļ ir lietderīgi nodrošināt, ka kompetentās iestādes regulāri publicē informāciju par to valsts līmeņa pasākumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un par veidu, kādā tās veic segto obligāciju publisko uzraudzību.

(33)  Pašlaik segtās obligācijas Savienībā tiek tirgotas, izmantojot valstu līmeņa nosaukumus un marķējumus, daži no kuriem ir labi iedibināti, bet citi nav. ▌Tādēļ, šķiet, būtu saprātīgi ļaut kredītiestādēm, kas Savienībā emitē segtās obligācijas, izmantot īpašu marķējumu “Eiropas segtās obligācijas”, kad tās pārdod segtās obligācijas gan Savienības, gan trešo valstu ieguldītājiem, ja šīs segtās obligācijas atbilst prasībām, kas izklāstītas šajā direktīvā. Ja segtās obligācijas atbilst arī Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā noteiktajām prasībām, kredītiestādēm vajadzētu būt tiesībām izmantot marķējumu “Eiropas segtās obligācijas (augstākā šķira)”. Šis marķējums, kas norāda, ka ir ievērotas prasības attiecībā uz īpaši augstu un plaši atzītu kvalitāti, varētu būt pievilcīgs pat dalībvalstīs ar labi iedibinātiem valsts līmeņa marķējumiem. Šo divu marķējumu — “Eiropas segtās obligācijas” un “Eiropas segtās obligācijas (augstākā šķira)” — mērķis ir dot ieguldītājiem iespēju vieglāk novērtēt segto obligāciju kvalitāti un līdz ar to padara tās pievilcīgākas kā ieguldījumu instrumentus gan Savienībā, gan ārpus tās. Tomēr minēto marķējumu izmantošanai vajadzētu būt fakultatīvai, un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savu spēkā esošo valsts līmeņa nosaukumu un marķējuma regulējumu saglabāt paralēli marķējumiem “Eiropas segtās obligācijas”.

(34)  Lai izvērtētu šīs direktīvas piemērošanu, Komisijai ciešā sadarbībā ar EBI būtu jāuzrauga segto obligāciju attīstība Savienībā un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par ieguldītāju aizsardzības līmeni un norisēm segto obligāciju tirgos. Ziņojumā būtu arī jāpievēršas norisēm saistībā ar aktīviem, ar kuriem tiek nodrošināta segto obligāciju emisija ▌. Pagarināma termiņa struktūras tiek izmantotas arvien plašāk. Tādēļ Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par darbību un riskiem un ieguvumiem, kas izriet no segto obligāciju emitēšanas ar pagarināmu termiņu. Tirgus dalībnieki un citi ir ierosinājuši, lai bankas kā papildu instrumentu reālās ekonomikas finansēšanai izmantotu jauna finanšu instrumentu grupa ar nosaukumu “Eiropas nodrošinātās parādzīmes” (ESN), kam par segumu kalpotu aktīvi, kas ir riskantāki nekā publiskie riska darījumi un hipotēkas un kas saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem nav atbilstīgi segtie aktīvi. Komisija 2017. gada 3. oktobrī apspriedās ar EBI, lai novērtētu, kādā mērā ESN varētu izmantot paraugpraksi, ko EBI ir definējusi attiecībā uz tradicionālajām segtajām obligācijām, atbilstošu ESN riska režīmu un ESN emisiju iespējamo ietekmi uz banku bilances apgrūtinājuma līmeni. Ņemot vērā iepriekš minēto, EBI 2018. gada 24. jūlijā nāca klajā ar ziņojumu. Līdztekus EBI ziņojumam Komisija 2018. gada 12. oktobrī publicēja pētījumu. Komisijas pētījumā un EBI ziņojumā secināts, ka ir vajadzīgs papildu novērtējums, piemēram, par regulatīvo režīmu. Tāpēc Komisijai būtu jāturpina novērtēt, vai tiesību akti par ESN būtu atbilstīgi, un ziņot Eiropas Parlamentam un Padomei par saviem konstatējumiem, attiecīgā gadījumā pievienojot tam tiesību akta priekšlikumu.

(35)  Pašlaik nepastāv režīms, saskaņā ar kuru Savienība varētu atzīt tādu segto obligāciju līdzvērtību, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs (izņemot prudenciālā kontekstā, kad dažu trešo valstu obligācijām saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem piemēro preferenciālu režīmu attiecībā uz likviditāti). Tāpēc Komisijai ciešā sadarbībā ar EBI būtu jāizvērtē nepieciešamība ieviest līdzvērtīguma režīmu attiecībā uz trešo valstu segto obligāciju emitentiem un ieguldītājiem un tās nozīmīgums. Komisija ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, no kuras dalībvalstīm ir jāpiemēro noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pievienojot tam tiesību akta priekšlikumu par šo jautājumu.

(36)  Segtajām obligācijām ir raksturīgs plānots termiņš uz vairākiem gadiem. Tādēļ ir jāiekļauj pārejas pasākumi, lai nodrošinātu, ka netiek skartas segtās obligācijas, kuras ▌ir emitētas pirms [OP: Please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive]. Līdz ar to segtajām obligācijām, kas emitētas pirms šā datuma, būtu pastāvīgi jāatbilst Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā noteiktajām prasībām, un tās būtu jāatbrīvo no lielākās daļas jauno prasību, kas noteiktas šajā direktīvā. Šādas nodrošinātās obligācijas būtu jāturpina dēvēt par segtajām obligācijām, ja to atbilstība Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktam, ko piemēro to izsniegšanas dienā, un šīs direktīvas prasībām, kuras uz tām attiecas, ir pakļauta to kompetento iestāžu uzraudzībai, kas izraudzītas saskaņā ar šo direktīvu. Šāda uzraudzība nebūtu jāattiecina uz šīs direktīvas prasībām, no kurām šādas segtās obligācijas ir atbrīvotas. Dažās dalībvalstīs ISIN kodi ir atvērti ilgākam periodam, kas ļauj pastāvīgi emitēt segtās obligācijas saskaņā ar šo kodu, lai palielinātu minētās segtās obligācijas (papildu emisijas) apjomu (emisijas apjomu). Pārejas pasākumiem būtu jāaptver segto obligāciju papildu emisijas saskaņā ar ISIN kodiem, kas atvērti līdz... [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day], ievērojot vairākus ierobežojumus.

(37)  Tā kā attiecībā uz segtajām obligācijām nosaka vienotu regulējumu, būtu jāgroza Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā sniegtais segto obligāciju apraksts. Direktīvā 2014/59/ES segtās obligācijas ir definētas, atsaucoties uz Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu un, ņemot vērā to, ka šis apraksts būtu jāgroza, būtu jāgroza arī Direktīva 2014/59/ES. Turklāt, lai novērstu, ka tiek ietekmētas segtās obligācijas, kas saskaņā ar Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu emitētas pirms [OP: Please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive], minētās segtās obligācijas būtu jāturpina saukt par segtajām obligācijām vai tās definēt kā tādas līdz to termiņa beigām. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2009/65/EK un Direktīva 2014/59/ES.

(38)  Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem(13) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(39)  Tā kā šīs direktīvas mērķus: izveidot kopēju regulējumu attiecībā uz segtajām obligācijām, nodrošināt, ka segto obligāciju strukturālās iezīmes visā Savienībā ir atbilst zemāka riska profilam, kas pamato Savienības preferenciālo režīmu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā vajadzību turpmāk attīstīt segto obligāciju tirgu visā Savienībā un atbalstīt pārrobežu ieguldījumus Savienībā, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(39a)  Notika apspriešanās ar Eiropas Centrālā banku, kas sniedza savu atzinumu 2018. gada 22. augustā.

(40)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001(14) 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu ...(15), Kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, iegūst ievērojamu personas datu apjomu. Šāda apstrāde būtu vienmēr jāveic atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/679 (Vispārīgās datu aizsardzības regulas) prasībām. Tāpat saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 būtu jāveic arī Eiropas Banku iestādes veiktā personas datu apstrāde, ja saskaņā ar direktīvu tā uztur centrālu datubāzi ar administratīvajiem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, par kuriem valsts kompetentās iestādes ir paziņojušas.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti šādi ieguldītāju aizsardzības noteikumi attiecībā uz:

(1)  segto obligāciju emisijas prasībām;

(2)  segto obligāciju strukturālajām iezīmēm;

(3)  segto obligāciju publisko uzraudzību;

(4)  publicēšanas prasībām ▌attiecībā uz segtajām obligācijām.

2. pants

Darbības joma

Šī direktīva attiecas uz segtajām obligācijām, kuras emitējušas kredītiestādes, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1)  “segtā obligācija” ir parādsaistība, kuru emitējusi kredītiestāde saskaņā ar valsts tiesību aktu, ar kuriem transponē šīs direktīvas obligātās prasības, noteikumiem un kuru nodrošina ar segtajiem aktīviem, attiecībā uz ko segto obligāciju ieguldītājiem ▌ir tieša regresa tiesības;

(2)  “segto obligāciju programma” ir segto obligāciju emisijas strukturālās iezīmes, ko nosaka ar normatīvajiem aktiem un līguma noteikumiem saskaņā ar atļauju, kas piešķirta kredītiestādei, kura emitē segtās obligācijas;

(3)  “seguma portfelis” ir skaidri definētu aktīvu kopums, kas nodrošina ar segtajām obligācijām saistītās maksājumu saistības un kas ir nošķirti no citiem aktīviem, kurus glabā kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas;

(3a)  “seguma aktīvi” ir seguma portfelī iekļautie aktīvi;

(3b)  “nodrošinājuma aktīvi” ir materiālie aktīvi un aktīvi riska darījumu veidā, ar kuriem nodrošina seguma aktīvus;

(3c)  “nošķiršana” ir darbības, ko veic kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, lai identificētu seguma aktīvus ar mērķi padarīt tos tiesiski nepieejamus kreditoriem, kuri nav segto obligāciju ieguldītāji, un atvasināto instrumentu līgumu darījumu partneriem;

(4)  “kredītiestāde” ir kredītiestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1.punkta 1) apakšpunkta definīciju;

(5)  “specializēta hipotēku kredītiestāde” ir kredītiestāde, kura finansē aizdevumus, tikai vai galvenokārt emitējot segtās obligācijas, kurai saskaņā ar tiesību aktiem ir ļauts veikt tikai hipotēku un publiskā sektora aizdevumus un kurai nav ļauts pieņemt noguldījumus, bet kura no sabiedrības pieņem citus atmaksājamus līdzekļus;

(6)  “automātiska paātrināšana” ir situācija, kad segtā obligācija emitenta maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā automātiski kļūst nekavējoties izpildāma un apmaksājama un kad maksājumi segto obligāciju ieguldītājiem ir izpildāma prasība, kas jāatmaksā pirms sākotnējā termiņa beigām;

(7)  “tirgus vērtība” nekustamā īpašuma nolūkā ir tirgus vērtība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 76. apakšpunktā minēto definīciju;

(8)  “hipotekārā vērtība” nekustamā īpašuma nolūkā ir hipotekārā vērtība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 74. apakšpunktā minēto definīciju;

(10)  “primārie aktīvi” ir seguma portfelī dominējošie aktīvi, kas nosaka seguma portfeļa būtību;

(11)  “aizstājējaktīvi” ir aktīvi, kas papildina seguma prasības un kas nav primārie aktīvi;

(12)  “virsnodrošināšana” ir likumā, līgumā vai brīvprātīgi noteikts nodrošinājuma līmeņa kopums, kas pārsniedz 15. pantā minēto seguma prasību;

(13)  “saskaņota finansējuma prasības” ir noteikumi, kas paredz, ka naudas plūsmas starp saistībām un aktīviem, kuri kļūst izpildāmi, ir jāsaskaņo, ar līgumu nodrošinot, ka maksājumi no aizņēmējiem un atvasinātā instrumenta līgumu darījumu partneriem ir jāsamaksā pirms maksājumu veikšanas segto obligāciju ieguldītājiem un atvasinātā instrumenta līgumu darījumu partneriem un ka šīs summas ▌ir vismaz līdzvērtīgas maksājumiem segto obligāciju ieguldītājiem un atvasinātā instrumenta līgumu darījumu partneriem, un ka no aizņēmējiem un atvasinātā instrumenta līgumu darījumu partneriem saņemtās summas tiek iekļautas seguma portfelī saskaņā ar šīs direktīvas 16. panta 3. punktu, līdz segto obligāciju ieguldītājiem un atvasināto instrumentu darījumu partneriem šie maksājumi ir jāmaksā;

(14)  “neto likviditātes izejošās naudas plūsmas” ir visi izejošie maksājumi, kuru termiņš ir viena kalendārā diena, tostarp pamatsummas, procentu maksājumi un maksājumi saskaņā ar atvasināto instrumentu līgumiem segto obligāciju programmas ietvaros, no kuriem atskaitīti visi maksājumi, kas tajā pašā periodā maksājami par prasījumiem, kuri saistīti ar seguma portfeļa aktīviem;

(15)  “pagarināma termiņa struktūra” ir mehānisms, kas paredz iespēju segto obligāciju paredzēto termiņu pagarināt uz iepriekš noteiktu laiku un gadījumā, ja iestājas konkrētais izraisītājnotikums;

(16)  “segto obligāciju publiskā uzraudzība” ir segto obligāciju programmu uzraudzība, kas nodrošina atbilstību segto obligāciju emitēšanai piemērojamajām prasībām un šo prasību izpildi;

(17)  “īpašais administrators” ir persona vai struktūra, kura ir iecelta, lai pārvaldītu segto obligāciju programmu tad, ja kredītiestāde, kura emitē segtās obligācijas saskaņā ar minēto programmu, kļūst maksātnespējīga vai ja šāda kredītiestāde ir atzīta par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 1. punktu, vai — ārkārtas apstākļos — ja attiecīgā kompetentā iestāde konstatē, ka attiecīgās kredītiestādes pienācīga darbība ir nopietni apdraudēta;

(17a)  "noregulējums" ir noregulējums, kā definēts Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

(18)  "grupa" ir grupa, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 137. apakšpunktā;

II SADAĻA

SEGTO OBLIGĀCIJU STRUKTURĀLĀS IEZĪMES

1. nodaļa

Divējāda regresa tiesības un neaizskaramība bankrota gadījumā

4. pants

Divējāda regresa tiesības

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus, kas segto obligāciju ieguldītājiem un atvasināto instrumentu līgumu darījumu partneriem, kuri atbilst 11. panta prasībām, dod tiesības uz šādiem prasījumiem:

(a)  prasījums pret kredītiestādi, kas emitē segtās obligācijas;

(b)  kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā – prioritārs prasījums pret seguma aktīvos iekļauto pamatsummu un visiem uzkrātajiem un nākotnes procentiem;

(c)  kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas gadījumā un ja b) apakšpunktā minēto prioritāro prasījumu nevar pilnībā izpildīt – prasījums pret konkrētās maksātnespējīgas kredītiestādes mantu, kas ir līdzvērtīgs tādu kredītiestādes parasto nenodrošināto kreditoru pieprasījumiem, kuri ir noteikti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē prasījumu prioritāti parastajā maksātnespējas procedūrā.

2.  Prasījumi, kas minēti 1. punktā, aprobežojas ar pilna maksājuma pienākumiem, kas ir piesaistīti segtajām obligācijām.

3.  Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā specializētas hipotēku kredītiestādes maksātnespējas gadījumā dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas segto obligāciju ieguldītājiem un atvasināto instrumentu līgumu darījumu partneriem, kuri atbilst 11. panta prasībām, piešķir prasījumu, kas ir augstākas prioritātes nekā minētās specializētās hipotēku kredītiestādes parasto nenodrošināto kreditoru prasījums, kuri noteikti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē kreditoru hierarhiju parastās maksātnespējas procedūras ietvaros, bet ir zemākas prioritātes nekā citu privileģēto kreditoru prasījums.

5. pants

Segto obligāciju neaizskaramība bankrota gadījumā

Dalībvalstis nodrošina, ka ar segtajām obligācijām saistītajiem maksājumu pienākumiem nepiemēro automātisku paātrināšanu kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā.

2. nodaļa

Seguma portfelis un segums

I IEDAĻA

ATBILSTĪGI AKTĪVI

6. pants

Atbilstīgie seguma aktīvi

1.  Dalībvalstis pieprasa, lai segtās obligācijas vienmēr ir nodrošinātas ar:

(a)  aktīviem, kas Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēti kā atbilstoši, un ar nosacījumu, ka segtās obligācijas emitējošā kredītiestāde atbilst minētās regulas 129. panta 1.a līdz 3. punktā noteiktajām prasībām;

(b)  augstas kvalitātes seguma aktīviem, kas nodrošina, ka segtās obligācijas emitējošajai kredītiestādei ir maksājuma prasījums, kā noteikts 2. punktā, un kas ir nodrošināti ar 3. punktā minētajiem nodrošinājuma aktīviem. vai

(c)  aktīviem, kas ir aizdevumi publiskiem uzņēmumiem, kā tie ir definēti Komisijas Direktīvas 2006/111/EK 2. panta b) punktā, vai šādu uzņēmumu garantēti aizdevumi atbilstīgi 4. punkta noteikumiem.

2.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais maksājuma prasījums atbilst šādām juridiskām prasībām:

(a)  aktīvs ir maksājuma prasījums par naudas summu, kurai ir minimālā vērtība, kas nosakāma jebkurā laikā, kas ir juridiski spēkā esošs un izpildāms, kam nepiemēro nekādus citus nosacījumus, kā tikai nosacījumu, ka prasības termiņš beidzas kādā datumā nākotnē un ka prasījums ir nodrošināts ar hipotēku, maksājumu, aizturējuma tiesībām vai citu garantiju;

(b)  hipotēka, maksājums, aizturējuma tiesības vai cita veida garantija, ar ko nodrošina, ka maksājuma prasījums ir izpildāms;

(c)  ir izpildītas visas juridiskās prasības aktīva hipotēkas, maksājuma, aizturējuma tiesību vai garantijas, ar ko nodrošina maksājuma prasījumu, noteikšanai;

(d)  hipotēkas, maksājuma, aizturējuma tiesības vai garantijas, ar ko maksājuma prasījums ir nodrošināts, ļauj kredītiestādei, kura emitē segtās obligācijas, bez liekas kavēšanās atgūt šā prasījuma vērtību.

▌Dalībvalstis pieprasa, lai kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, novērtē maksājuma prasījumu un nodrošinājuma aktīvu izpildāmību pirms to iekļaušanas seguma portfelī.

3.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie nodrošinājuma aktīvi atbilst vienai no šādām prasībām:

(a)  attiecībā uz materiālajiem aktīviem pastāv vērtēšanas standarti, kurus parasti pieņem eksperti un kuri ir piemēroti attiecīgajam materiālajam aktīvam, un pastāv publisks reģistrs, kurā reģistrē īpašumtiesības un prasības pret šiem materiālajiem aktīviem;

(b)  attiecībā uz aktīviem, kas ir riska darījumi, darījuma partnera drošums un stabilitāte tiek noteikti, ņemot vērā tā nodokļu noteikšanas iespējas vai arī tā pakļaušanu pastāvīgai publiskai uzraudzībai saistībā ar šā partnera darbības stabilitāti un finansiālo maksātspēju.

Materiālā nodrošinājuma aktīvi, kas minēti šā punkta a) apakšpunktā, palīdz segt saistības, kas saistītas ar segto obligāciju, līdz mazākajai no to ķīlas tiesību pamatsummām, kuras ir apvienotas ar jebkādām iepriekšējām aizturējuma tiesībām, un 70 % no šo materiālā nodrošinājuma aktīvu vērtības. Šā punkta a) apakšpunktā minētajiem materiālā nodrošinājuma aktīviem, kas ir atbilstīgi saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, nav jāatbilst 70 % ierobežojumam vai arī Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā noteiktajiem ierobežojumiem.

Ja šā punkta a) apakšpunkta nolūkā attiecībā uz konkrētu materiālo aktīvu nav valsts reģistra, dalībvalstis var paredzēt cita veida īpašumtiesību un ar šo materiālo aktīvu saistīto prasījumu sertificēšanas veidu, ciktāl tas ir salīdzināms ar aizsardzību, ko nodrošina publiskais reģistrs, tādā nozīmē, ka tā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ļauj ieinteresētajām trešām personām piekļūt informācijai saistībā ar apgrūtināto materiālo aktīvu identifikāciju, īpašumtiesību attiecināšanu, apgrūtinājumu dokumentēšanu un attiecināšanu un drošības interešu izpildāmību.

4.  šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā uz segtajām obligācijām, kas nodrošinātas ar aizdevumiem vai ko publiski uzņēmumi garantē kā primāros aktīvus, attiecina minimālo līmeni, kas ir 10 % no virsnodrošināšanas, kā noteikts 3. panta 12. punktā, un visus šādus nosacījumus:

(a)  publiskie uzņēmumi sniedz būtiskus sabiedriskos pakalpojumus, pamatojoties uz licenci, koncesijas līgumu vai cita veida pilnvarojumu, ko piešķir valsts iestāde;

(b)  publiskie uzņēmumi ir pakļauti publiskai uzraudzībai;

(c)  publiskajiem uzņēmumiem ir pietiekamas ieņēmumu gūšanas pilnvaras, ko nodrošina šādi publiski uzņēmumi, kas:

(i)  ir pietiekami elastīgi, lai iekasētu un palielinātu maksas, maksājumus un debitoru parādus par sniegtajiem pakalpojumiem, lai nodrošinātu to finansiālo stabilitāti un maksātspēju,

(ii)  saņem pietiekamas tiesiski pamatotas dotācijas, lai nodrošinātu to finansiālo stabilitāti un maksātspēju attiecībā uz būtisku sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, vai

(iii)  ir parakstījuši peļņas un zaudējumu nodošanas līgumu ar publisku iestādi.

5.  Dalībvalstis paredz noteikumus par metodiku un procesu tādu materiālo aktīvu novērtēšanai, kurus izmanto kā nodrošinājuma aktīvus, kā minēti 1. punkta a) un b) apakšpunktā. Šie noteikumi nodrošina vismaz sekojošo:

(a)  attiecībā uz katru materiālo nodrošinājuma aktīvu — ka brīdī, kad seguma aktīvs tiek iekļauts seguma portfelī, pastāv pašreizējais novērtējums, kas ir vienāds vai mazāks par tirgus vērtību vai hipotekāro vērtību;

(b)  kā šo vērtēšanu veic vērtētājs, kam ir vērtēšanas veikšanai nepieciešamā kvalifikācija, prasmes un pieredze; un

(c)  ka vērtētājs ir neatkarīgs no kredītlēmuma procesa, novērtējot nodrošinājuma aktīva vērtību, neņem vērā spekulatīvus elementus un dokumentē nodrošinājuma aktīva vērtību pārredzamā un skaidrā veidā.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, ieviestu procedūras nolūkā uzraudzīt to, ka materiālie aktīvi, kurus izmanto par nodrošinājuma aktīviem, kā minēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ir pienācīgi apdrošināti pret bojājumu risku un ka apdrošināšanas prasījums nošķirts atbilstīgi 12. panta prasībām.

7.  ▌ Dalībvalstis nosaka prasību kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, dokumentēt seguma aktīvus, kā minēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un savas aizdevumu politikas ▌atbilstību šim pantam.

8.  Dalībvalstis paredz noteikumus, ar ko nodrošina riska diversifikāciju seguma portfelī attiecībā uz granularitāti un materiālu koncentrāciju aktīviem, kas nav minēti kā atbilstīgi saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu.

7. pants

Nodrošinājuma aktīvi, kas atrodas ārpus Savienības

1.  Ievērojot 2. punktu ▌, dalībvalstis var ļaut kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, seguma portfelī ietvert aktīvus, kas ir nodrošināti ar nodrošinājuma aktīviem, kuri atrodas ārpus Savienības.

2.  Ja dalībvalstis atļauj 1. punktā minēto aktīvu iekļaušanu, tās nodrošina ieguldītāju aizsardzību, pieprasot, lai kredītiestādes pārbaudītu, ka šie nodrošinājuma aktīvi atbilst visām 6. pantā noteiktajām prasībām. Dalībvalstis nodrošina, ka šie nodrošinājuma aktīvi piedāvā līdzīgu drošības līmeni kā nodrošinājuma aktīvi, kas tiek turēts Savienībā, un ka šo nodrošinājuma aktīvu realizācija ir juridiski izpildāma līdzīgā veidā kā attiecībā uz to nodrošinājuma aktīvu realizāciju, kuri atrodas Savienībā.

8. pants

Grupas iekšējās apkopotu segto obligāciju struktūras

Dalībvalstis var paredzēt noteikumus attiecībā uz to, kā grupas iekšējās apkopotu segto obligāciju struktūras, saskaņā ar kurām segtās akcijas, ka emitējusi grupai piederīga kredītiestāde (“iekšēji emitētas segtās obligācijas”), tiek izmantotas kā seguma aktīvi citas pie tās pašas grupas piederīgas kredītiestādes segto obligāciju ārējā emisijā (“ārēji emitētas segtās obligācijas”). Šie noteikumi ietver vismaz šādas prasības ▌:

(a)  iekšēji emitētas segtās obligācijas pārdod kredītiestādei, kura emitē ārēji emitētas segtās obligācijas;

(b)  iekšēji emitētas segtās obligācijas izmanto kā seguma portfeli ārēji emitētām segtajām obligācijām un reģistrē kredītiestādes, kura emitē ārēji emitētas segtās obligācijas, bilancē;

(ba)  ārēji emitēto segto obligāciju portfeļos tiek iekļautas tikai iekšēji emitētas segtās obligācijas, ko emitējusi viena no konkrētās grupas kredītiestādēm;

(c)  kredītiestāde, kas emitē ārēji emitētas segtās obligācijas, paredz pārdot tās segto obligāciju ieguldītājiem ārpus grupas;

(d)  gan iekšēji, gan ārēji emitētas segtās obligācijas emitēšanas laikā atbilst kredītkvalitātes 1. pakāpei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, un ir nodrošinātas ar atbilstīgiem seguma aktīviem, kā norādīts 6. pantā;

(da)  pārrobežu grupu apvienoto segto obligāciju struktūru gadījumā iekšēji emitētu segto obligāciju seguma aktīvi atbilst ārējo emitēto segto obligāciju atbilstības un seguma prasībām.

Pirmās daļas d) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām kompetentās iestādes var atļaut, ka segtās obligācijas, kas atbilst kredītkvalitātes 2. pakāpei, pēc izmaiņām, kas pazemina to kredītkvalitātes pakāpi, turpina būt par daļu no grupas iekšējo apvienoto segto obligāciju struktūras, ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes secina, ka izmaiņas kredīta kvalitātes pakāpē nav saistītas ar to atļauju prasību pārkāpumu, kuras noteiktas valsts tiesību aktos, ar ko transponē 19. panta 2. punktu. Kompetentās iestādes pēc tam informē EBI par jebkuru lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar šo daļu.

9. pants

Kopfinansējums

1.  Dalībvalstis ļauj atbilstīgos seguma aktīvus, kurus iniciējusi kredītiestāde un kurus ir iegādājusies kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, izmantot kā seguma aktīvus ▌segto obligāciju emisijai ▌. Dalībvalstis šādus pirkumus reglamentē, lai nodrošinātu 6. un 12. pantā noteikto prasību izpildi.

2.  Papildus 1. punktā noteiktajai prasībai dalībvalstis var ar finanšu nodrošinājuma līgumiem atļaut veikt pārvedumus saskaņā ar Direktīvu 2002/47/EK.

Dalībvalstis var arī atļaut aktīvus, ko iniciējis kāds uzņēmums, kurš nav kredītiestāde, izmantot kā seguma aktīvus. Ja dalībvalstis izmanto šo iespēju, tās pieprasa, lai kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, vai nu novērtē tā uzņēmuma kredīta piešķiršanas standartus, no kura tas pērk seguma aktīvus, vai pati veic rūpīgu aizņēmēja kredītspējas novērtējumu.

10. pants

Seguma portfeļa sastāvs

Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, paredzot noteikumus par seguma portfeļu sastāvu. Šie noteikumi attiecīgā gadījumā paredz nosacījumus ar kuriem kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, iekļauj primāros seguma aktīvus, kuriem ir atšķirīgas iezīmes attiecībā uz konkrēto seguma aktīvu strukturālām iezīmēm, aktīvu darbības laiku vai riska profilu ▌.

11. pants

Atvasināto instrumentu līgumi seguma portfelī

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, ļaujot seguma portfelī iekļaut atvasināto instrumentu līgumus tikai tāda gadījumā, ja ir izpildītas vismaz šādas prasības:

(a)  atvasināto instrumentu līgumus seguma portfelī iekļauj vienīgi riska ierobežošanas nolūkā, to apjomu pielāgo riska ierobežošanas gadījumā un tos atceļ, kad risks, kura riski tiek ierobežoti, vairs nepastāv;

(b)  atvasināto instrumentu līgumi ir pietiekami dokumentēti;

(c)  atvasināto instrumentu līgumi ir nošķirti saskaņā ar 12. pantu;

(d)  atvasināto instrumentu līgumus nevar izbeigt kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;

(e)  atvasināto instrumentu līgumi atbilst noteikumiem, kas paredzēti saskaņā ar 2. punktu.

2.  Lai nodrošinātu atbilstību 1. punktā minētajām prasībām, dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz seguma portfelī iekļautajiem atvasināto instrumentu līgumiem:

Šajos noteikumos, ciktāl tas ir nepieciešams, precizē:

(a)  riska ierobežošanas darījumu partneru atbilstības kritērijus;

(b)   vajadzīgos dokumentus, kas jāiesniedz saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem.

12. pants

Seguma aktīvu nošķiršana ▌

1.  Dalībvalstis paredz noteikumus, kas reglamentē seguma aktīvu nošķiršanu. Šie noteikumi ietver vismaz šādas prasības:

(a)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, jebkurā laikā var identificēt visus seguma aktīvus ▌;

(b)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, piemēro juridiski saistošu un izpildāmu nošķiršanu visiem seguma aktīviem ▌;

(c)  visi seguma aktīvi ▌ir aizsargāti pret trešo pušu prasījumiem, un tie nav daļa no tādas maksātnespējīgas kredītiestādes mantas, kura emitē segtās obligācijas, līdz brīdim, kad ir izpildīts prioritārs prasījums saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Pirmā punkta piemērošanas nolūkā seguma aktīvi ▌ietver visu saistībā ar atvasināto instrumentu līgumu pozīcijām saņemtu nodrošinājumu.

2.  Šā panta 1. punktā minētā seguma aktīvu nošķiršana ▌ir piemērojama arī kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā.

13. pants

Seguma portfeļa uzraugs

1.  Dalībvalstis var pieprasīt, lai kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, ieceļ seguma portfeļa uzraugu, kas veiktu pastāvīgu seguma portfeļa uzraudzību attiecībā uz prasībām, kuras noteiktas 6. līdz 12. pantā un 14. līdz 17. pantā.

2.  Ja dalībvalstis izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, tās paredz noteikumus vismaz par šādiem aspektiem:

(a)  seguma portfeļa uzrauga iecelšana un atbrīvošana no amata;

(b)  seguma portfeļa uzrauga atbilstības kritēriji;

(c)  seguma portfeļa uzrauga loma un pienākumi, tostarp kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;

(d)  pienākums ziņot informāciju kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

(e)  tiesības piekļūt vajadzīgajai informācijai par seguma portfeļa uzrauga pienākumu izpildi.

3.   Ja dalībvalstis izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, seguma portfeļa uzraugs ir nodalīts un neatkarīgs no kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, un no minētās kredītiestādes revidenta.

4.  Dalībvalstis var atļaut, ka seguma portfeļa uzraugs nav nodalīts no kredītiestādes, ja:

(a)  seguma portfeļa uzraugs ir neatkarīgs no kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, kredītlēmuma procesa;

(b)  neskarot 2. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka iekšējais seguma portfeļa uzraugs netiek izslēgts no nodrošinājuma portfeļa uzraudzības, ja to iepriekš nav apstiprinājusi kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, vadības struktūra; un

(c)  iekšējam seguma portfeļa uzraugam vajadzības gadījumā ir tieša piekļuve vadības struktūrai, kas veic uzraudzības funkciju.

4.  Ja dalībvalstis izmanto 1. punktā paredzēto iespēju, tās par to informē EBI.

14. pants

Informācija ieguldītājiem

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, sniedz pietiekami detalizētu informāciju par nodrošināto obligāciju programmām, lai ieguldītāji varētu novērtēt minētās programmas profilu un riskus un veikt savu uzticamības pārbaudi.

2.  Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka informāciju ieguldītājiem sniedz vismaz reizi ceturksnī un ka tā ietver vismaz šādu minimālo informāciju par portfeli:

(a)  seguma portfeļa un neatmaksāto segto obligāciju vērtība;

(aa)  visu šajā programmā iekļauto segto obligāciju emisiju starptautisko vērtspapīru identifikācijas numuru (ISIN) saraksts;

(b)  seguma aktīvu ģeogrāfiskais sadalījums un veids, to aizdevumu apmērs un novērtēšanas metode;

(c)  sīkāka informācija par tirgus risku, tostarp procentu likmju risku, valūtu risku un riskiem, kas saistīti ar kredītu ▌un likviditāti;

(d)  seguma ▌aktīvu un segto obligāciju termiņa struktūra, tostarp, attiecīgā gadījumā, pārskats par termiņa pagarināšanas izraisītājmehānismiem;

(e)  nepieciešamā un pieejamā seguma līmenis un likumiskā, līgumiskā un brīvprātīgā virsnodrošināšana;

(f)  aizdevumu īpatsvars, ja tiek uzskatīts, ka ir notikusi saistību neizpilde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu, un jebkurā gadījumā, ja aizdevumi ir kavēti par vairāk nekā 90 dienām.

Dalībvalstis nodrošina, ka ārēji emitētām segtajām obligācijām saskaņā ar grupas iekšējo segto obligāciju struktūrām, kā minēts 8. pantā, ieguldītājiem tiek sniegta šā punkta pirmās daļas a) līdz f) apakšpunktā minētā informācija par visām iekšēji emitētajām grupas segtajām obligācijām vai arī saite uz šo informāciju.

Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju ieguldītājiem sniedz vismaz apkopotā veidā. ▌

3.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, ir savā tīmekļa vietnē jāpublicē informācija, kura ieguldītājiem darīta pieejama saskaņā ar 1. un 2. punktu. Dalībvalstis nedrīkst šīm kredītiestādēm pieprasīt publicēt šo informāciju papīra formātā.

II IEDAĻA

SEGUMA UN LIKVIDITĀTES PRASĪBAS

15. pants

Seguma prasības

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka segto obligāciju programmām vienmēr ir jāatbilst vismaz 2. līdz 8. punktā minētajām seguma prasībām.

2.  Visas segto obligāciju saistības tiek segtas ar maksājuma pieprasījumiem, kas pievienoti seguma aktīviem.

3.  Šā panta 2. punktā minētās saistības ietver:

(a)  pienākumus maksāt neatmaksāto segto obligāciju pamatsummu;

(b)  pienākumus maksāt visas neatmaksāto segto obligāciju procentu likmes;

(c)  maksājumu pienākumus, kas iekļauti atvasināto instrumentu līgumos saskaņā ar 11. pantu; un

(d)  paredzamās izmaksas, kas saistītas ar segto obligāciju programmas uzturēšanu un darbības pārtraukšanas administrēšanu.

šā punkta d) apakšpunkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis var atļaut aprēķināt fiksētu summu.

4.  Seguma prasībā ir iekļauti šādi seguma aktīvi:

(a)   primārie aktīvi;

(b)   aizstājējaktīvi;

(c)   saskaņā ar 16. pantu glabāti likvīdi aktīvi; un

(d)  maksājuma pieprasījumi, kas pievienoti saskaņā ar 11. pantu glabāto atvasināto instrumentu līgumiem.

Nenodrošināti prasījumi nav iekļauti segumā, ja tiek uzskatīts, ka netiek pildītas saistības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu.

5.  Šā panta 3. punkta c) apakšpunkta un 4. punkta d) apakšpunkta nolūkā dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz atvasināto instrumentu līgumu novērtēšanu.

6.  Ar nepieciešamā seguma aprēķinu nodrošina to, ka visu seguma aktīvu kopējā pamatsumma ir vienāda vai lielāka par neatmaksāto segto obligāciju kopējo pamatsummu (“nominālais princips”).

▌Dalībvalstis var atļaut izmantot citus aprēķināšanas principus, ja vien tie neizraisa tādu seguma attiecību, kas ir augstāka nekā saskaņā ar nominālo principu aprēķinātais līmenis.

Dalībvalstis paredz noteikumus par to, kā aprēķināt procentus, kas maksājami un saņemami attiecībā uz nenokārtotajām segtajām obligācijām, kas atspoguļo pareizas uzraudzības principus saskaņā ar piemērojamajiem grāmatvedības standartiem.

7.  Atkāpjoties no 6. punkta pirmās daļas, dalībvalstis tādā veidā, kas atbilst pamatotiem uzraudzības principiem un saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem, var atļaut ņemt vērā nākotnes procentu ieņēmumus par seguma obligāciju, atskaitot nākotnes procentu maksājumus, kas maksājami par attiecīgo segto obligāciju, lai līdzsvarotu jebkādu iztrūkumu, kas rodas, sedzot galvenās maksājuma saistības, kas piesaistītas segtajai obligācijai, ja pastāv cieša atbilstība Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 523/2014 2. panta nozīmē, ievērojot šādus nosacījumus:

(a)  maksājumus, kas saņemti seguma aktīva darbības laikā un vajadzīgi, lai segtu attiecīgajai segtajai obligācijai piesaistītos maksāšanas pienākumus, nošķir saskaņā ar 12. pantu vai iekļauj seguma portfelī seguma aktīvu veidā, kas minēti 6. pantā, līdz brīdim, kad ir jāveic maksājumi; un

(b)  seguma aktīva priekšapmaksa ir iespējama tikai, izmantojot piegādes iespēju, kā definēts deleģētajā regulā, kas pieņemta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 4. punktu, vai attiecībā uz segtajām obligācijām, kas kredītiestādēm, kuras emitē segtās obligācijas, pieprasāmas par nominālvērtību, izmantojot seguma aktīva aizņēmēju, kas maksā vismaz pieprasāmo segto obligāciju nominālvērtību.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvu un saistību aprēķini ir balstīti uz vienu un to pašu metodi. ▌Dalībvalstis var atļaut izmantot atšķirīgas aprēķināšanas metodes, ja vien to rezultātā neiegūst tādu seguma attiecību, kas ir augstāka nekā saskaņā ar šo pašu metodi aprēķinātā attiecība.

16. pants

Prasība par seguma portfeļa likviditātes rezervēm

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka seguma portfelis vienmēr ietver likviditātes rezerves, kas sastāv no likvīdajiem aktīviem, kuri pieejami, lai segtu segto obligāciju programmas neto likviditātes izejošās naudas plūsmas.

2.  Seguma portfeļa likviditātes rezerves sedz maksimālo kumulatīvo neto likviditātes izejošās naudas plūsmas 180 kalendārās dienas.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka seguma portfeļa likviditātes rezerves, kas minētas 1. punktā, veido šādi saskaņā ar šīs direktīvas 12. pantu nošķirti aktīvu veidi:

(a)  aktīvi, kas kvalificējas kā 1. līmeņa, 2.A līmeņa un 2.B līmeņa aktīvi atbilstīgi 10., 11. un 12. pantam deleģētajā regulā, kas pieņemta saskaņā ar Regulas (ES) 575/2013 460. pantu, un kas vērtēti saskaņā ar šīs deleģētās regulas 9. pantu, un nav īpašumā saskaņā ar šīs deleģētās regulas 7. panta 3. punktu;

(b)  īstermiņa riska darījumi ar kredītiestādēm, kuri kvalificējas kredītkvalitātes 1. vai 2. pakāpei, vai īstermiņa noguldījumi kredītiestādēs, kas kvalificējas kredītkvalitātes 1., 2. vai 3. pakāpei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu ierobežot pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto likvīdo aktīvu veidus.

▌Dalībvalstis nodrošina, ka nenodrošinātos prasījumus no riska darījumiem, kuros paredzētās saistības uzskata par neizpildītām, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu nevar ietvert seguma portfeļa likviditātes rezervēs.

4.  Ja kredītiestādei, kas emitē segtās obligācijas, piemēro citos Savienības tiesību aktos noteiktas likviditātes prasības, kā rezultātā tās pārklājas ar seguma portfeļa likviditātes rezervēm, dalībvalstis var nolemt, ka valsts noteikumus, ar kuriem transponē 1., 2. un 3. punktu, nepiemēro visā šajos Savienības tiesību aktos paredzētajā laikposmā. Dalībvalstis šo iespēju var izmantot tikai līdz dienai, kad piemēro grozījumus minētajos Savienības tiesību aktos, lai novērstu pārklāšanos, un informē Komisiju un EBI, ja tās to dara.

5.  Dalībvalstis var atļaut pagarināma termiņa struktūru pamatsummu aprēķināt, pamatojoties uz segtās obligācijas noteikumos paredzēto beigu termiņu.

6.  Dalībvalstis var atļaut, ka 1. punktā noteiktās prasības neattiecas uz segtajām obligācijām, kurām piemēro līdzfinansējuma prasības.

17. pants

Nosacījumi pagarināma termiņa struktūrām

1.  Dalībvalstis var atļaut emitēt segtās obligācijas ar pagarināma termiņa struktūrām, ja ieguldītāju aizsardzība tiek nodrošināta vismaz šādi:

(a)  termiņu var pagarināt tikai saskaņā ar objektīviem izraisītājmehānismiem, kas noteikti valsts tiesību aktos, nevis pēc tās kredītiestādes ieskatiem, kura emitē segtās obligācijas;

(b)  termiņa pagarināšanas izraisītājmehānismi ir norādīti segtās obligācijas līguma noteikumos;

(c)  ieguldītājam sniegtā informācija par termiņa struktūru ir pietiekama, lai tas varētu noteikt segtās obligācijas risku, un tā ietver sīku aprakstu par:

i)  termiņa pagarinājuma izraisītājmehānismiem;

ii)  termiņa pagarinājuma sekām kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā;

iii)  saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā īpašā administratora lomu attiecībā uz termiņa pagarinājumu ▌;

(d)  segtās obligācijas beigu termiņu var noteikt jebkurā brīdī;

(e)  kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā termiņa pagarinājumi neietekmē segto obligāciju ieguldītāju prioritāti vai segto obligāciju programmas sākotnējā termiņa grafika sekvenci;

(f)  termiņa pagarinājums nemaina segto obligāciju strukturālās iezīmes attiecībā uz divējāda regresa tiesībām, kā minēts 4. pantā, un neaizskaramību bankrota gadījumā, kā minēts 5. pantā.

2.  Dalībvalstīm, kas ļauj emitēt segtās obligācijas ar pagarināma termiņa struktūrām, par savu lēmumu informē EBI.

III SADAĻA

SEGTO OBLIGĀCIJU PUBLISKĀ UZRAUDZĪBA

18. pants

Segto obligāciju publiskā uzraudzība

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka segto obligāciju emisijai piemēro segto obligāciju publisko uzraudzību.

2.  Šā panta 1. punktā minētās segto obligāciju publiskās uzraudzības nolūkā dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes. Tās paziņo Komisijai un EBI par šīm norīkotajām iestādēm un norāda to funkciju un pienākumu sadalījumu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes pārrauga segto obligāciju emisiju, lai novērtētu atbilstību prasībām, kas noteiktas saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, reģistrē visus savus darījumus saistībā ar segto obligāciju programmu un ievieš atbilstīgas un attiecīgas dokumentācijas sistēmas un procesus.

5.  Dalībvalstis arī nodrošina, ka ir ieviesti attiecīgi pasākumi, lai saskaņā ar 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes varētu iegūt informāciju, kura nepieciešama, lai novērtētu atbilstību prasībām, kas noteiktas saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, izmeklēt iespējamus minēto prasību pārkāpumus un piemērot administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 23. pantu.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 2. punktu norīkotajām kompetentajām iestādēm ir kompetence, resursi, darbspēja, pilnvaras un neatkarība, kas nepieciešama, lai veiktu funkcijas, kuras saistītas ar segto obligāciju publisko uzraudzību.

19. pants

Segto obligāciju programmu atļauja

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka pirms segto obligāciju emitēšanas saskaņā ar programmu ir jāsaņem atļauja minētajai segto obligāciju programmai. Dalībvalstis saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotajām kompetentām iestādēm piešķir pilnvaras izsniegt šādas atļaujas.

2.  Dalībvalstis nosaka prasības attiecībā uz 1. punktā minēto atļauju, ietverot vismaz šādas prasības:

(a)  piemērota darbību programma, kurā izklāstīti segto obligāciju emisijas aspekti;

(b)  piemērota politika, procesi un metodes, kuru mērķis ir ieguldītāju aizsardzība, attiecībā uz seguma portfelī iekļauto aizdevumu apstiprināšanu, grozīšanu, atjaunošanu un refinansēšanu;

(c)  vadība un personāls, kas specializējies segto obligāciju programmā un kam ir piemērota kvalifikācija un zināšanas segto obligāciju emisijas un segto obligāciju programmas pārvaldības jomā;

(d)  seguma portfeļa administratīvā struktūra un tās uzraudzīšana, kura atbilst piemērojamajām prasībām, kas noteiktas valsts noteikumos, ar kuriem transponē šo direktīvu.

20. pants

Segto obligāciju publiskā uzraudzība maksātnespējas vai noregulējuma gadījumā

1.  Lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas segto obligāciju ieguldītāju tiesības un intereses, saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes sadarbojas ar noregulējuma iestādi kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, noregulējuma gadījumā, tostarp vismaz pārbaudot to, ka segto obligāciju programmas pārvaldība noregulējuma procesa laikā ir pastāvīga un lietpratīga.

2.  Lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas segto obligāciju ieguldītāju tiesības un intereses, dalībvalstis var iecelt īpašu administratoru ▌, tostarp vismaz pārbaudot to, ka segto obligāciju programmas pārvaldība maksātnespējas procesam nepieciešamajā laikā ir pastāvīga un lietpratīga.

Ja dalībvalstis izmanto šo iespēju, tās var pieprasīt, lai to saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes apstiprina īpašā administratora iecelšanu un atbrīvošanu no amata, un tās vismaz pieprasa apspriesties ar kompetentajām iestādēm par īpašā administratora iecelšanu un atbrīvošanu no amata.

3.  Ja dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu paredz iecelt īpašu administratoru, tās pieņem noteikumus, ar kuriem nosaka šā īpašā administratora uzdevumus un pienākumus vismaz attiecībā uz:

(a)  segtajām obligācijām piesaistīto saistību nokārtošanu;

(b)  seguma aktīvu pārvaldību un realizāciju, tostarp to nodošanu kopā ar segto obligāciju saistībām citai kredītiestādei, kas emitē segtās obligācijas;

(c)  juridisku darījumu veikšanu, kuri vajadzīgi pareizai seguma portfeļa pārvaldībai, pastāvīgai ar segtajām obligācijām saistīto saistību seguma uzraudzībai, lai uzsāktu tiesvedību nolūkā atgūt aktīvus seguma portfelī, un pēc tam, kad visas segto obligāciju saistības ir izpildītas, šādus atlikušos aktīvus iekļaut tādas maksātnespējīgas kredītiestādes mantā, kura emitējusi segtās obligācijas. Šajos nolūkos dalībvalstis var atļaut īpašajam administratoram kredītiestādes, kas emitē segtās obligācijas, maksātnespējas gadījumā darboties saskaņā ar šai kredītiestādei piešķirto atļauju, ievērojot tās pašas darbības prasības.

4.  Dalībvalstis maksātnespējas vai noregulējuma procesa nolūkā nodrošina koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 18. panta 2. punktu, īpašo administratoru, ja tāds ir iecelts, un noregulējuma iestādi.

21. pants

Ziņošana kompetentajām iestādēm

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, nosakot prasību, ka kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, ir saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotajām kompetentajām iestādēm jāziņo 2. punktā noteiktā informācija par segto obligāciju programmām. Ziņojumus sniedz regulāri un pēc minēto kompetento iestāžu pieprasījuma. Dalībvalstis paredz noteikumus par šīs regulārās ziņošanas biežumu.

2.  Saskaņā ar 1. punktu nosakāmajos ziņošanas pienākumos paredz, ka sniedzamajā informācijā ir iekļauta vismaz šāda informācija:

(c)  aktīvu atbilstīgums un seguma portfeļa prasības saskaņā ar 6.–11. pantu;

(d)  seguma aktīvu nošķiršana ▌saskaņā ar 12. pantu;

(e)  seguma portfeļa uzrauga darbība saskaņā ar 13. pantu;

(g)  seguma prasības saskaņā ar 15. pantu;

(h)  seguma portfeļa likviditātes rezerves saskaņā ar 16. pantu;

(i)  nosacījumi attiecībā uz pagarināma termiņa struktūrām saskaņā ar 17. pantu.

3.  Dalībvalstis paredz noteikumus attiecībā uz 2. punktā aprakstītajiem ziņojumiem ▌, kuri kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, ir jāsniedz saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotajām kompetentajām iestādēm gadījumā, ja iestājas kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, maksātnespēja vai noregulējums.

22. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras segto obligāciju publiskās uzraudzības nolūkā

1.  Dalībvalstis nodrošina ieguldītāju aizsardzību, sniedzot saskaņā ar 18. panta 2. punktu izraudzītajām kompetentajām iestādēm visas uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju piemērošanas pilnvaras, kuras ir nepieciešamas, lai paveiktu segto obligāciju publiskās uzraudzības uzdevumu.

2.  Šā panta 1. punktā minētās pilnvaras ietver vismaz turpmāk minēto:

(a)  pilnvaras piešķirt vai atteikt atļaujas saskaņā ar 19. pantu;

(b)  pilnvaras regulāri pārskatīt segto obligāciju programmu, lai novērtētu tās atbilstību šīs direktīvas prasībām;

(c)  pilnvaras veikt pārbaudes gan uz vietas, gan attālināti;

(d)  pilnvaras piemērot administratīvos ▌sodus un citus administratīvos pasākumus saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē 23. pantu;

(e)  pilnvaras pieņemt un īstenot uzraudzības pamatnostādnes, kas attiecas uz segto obligāciju emisiju.

23. pants

Administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi

1.  Neskarot dalībvalstu tiesības paredzēt kriminālsodus, dalībvalstis pieņem noteikumus, ar kuriem paredz atbilstošus administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, kas piemērojami vismaz šādās situācijās:

(a)  kredītiestāde atļauju segto obligāciju programmai ir saņēmusi, sniedzot nepatiesas ziņas vai izmantojot citus nelikumīgus līdzekļus;

(b)  kredītiestāde vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauja segto obligāciju programmai tika piešķirta;

(c)  kredītiestāde emitē segtās obligācijas, nesaņēmusi atļauju saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem transponē 19. pantu;

(d)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nav panākusi atbilstību prasībām, kas izklāstītas noteikumos, ar kuriem transponē 4. pantu;

(e)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, emitē tādas segtās obligācijas, kuras neatbilst prasībām, kas izklāstītas noteikumos, ar kuriem transponē 5. pantu;

(f)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, emitē tādas segtās obligācijas, kuras nav nodrošinātas saskaņā ar noteikumiem, ar ko transponē 6. pantu;

(g)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, emitē tādas segtās obligācijas, kuras ir nodrošinātas ar aktīviem, kas atrodas ārpus Savienības, pārkāpjot prasības, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē 7. pantu;

(h)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, grupas iekšējā apkopotu segto obligāciju struktūrā paredz nodrošinājumu segtajām obligācijām, pārkāpjot prasības, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē 8. pantu;

(i)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, neatbilst kopfinansējuma nosacījumiem, kuri izklāstīti noteikumos, ar ko transponē 9. pantu;

(j)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nav panākusi atbilstību seguma portfeļa sastāva prasībām, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē 10. pantu;

(k)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, atvasināto instrumentu līgumus ietver seguma portfelī, nevis riska ierobežošanas, bet citā nolūkā, vai tā neatbilst prasībām, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē 11. pantu;

(l)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nav panākusi atbilstību prasībām par seguma aktīvu nošķiršanu ▌saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem transponē 12. pantu;

(m)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nepaziņo informāciju vai sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju, pārkāpjot noteikumus, ar kuriem transponē 14. pantu;

(n)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, atkārtoti vai pastāvīgi neuztur seguma portfeļa likviditātes rezerves, pārkāpjot noteikumus, ar kuriem transponē 16. pantu;

(o)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas ar pagarināma termiņa struktūrām, nav izpildījusi pagarināma termiņa struktūru nosacījumus, kuri izklāstīti noteikumos, ar ko transponē 17. pantu;

(p)  kredītiestāde, kas emitē segtās obligācijas, nepaziņo informāciju vai sniedz nepilnīgu vai neprecīzu informāciju par pienākumiem, pārkāpjot noteikumus, ar kuriem transponē 21. panta 2. punkta a) līdz i) apakšpunktu.

Dalībvalstis var nolemt neparedzēt administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus par pārkāpumiem, par kuriem valsts tiesību aktos paredzēti kriminālsodi. Šādos gadījumos dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.

2.  Šā panta 1. punktā minētie sodi un pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tie ietver vismaz šādus pasākumus:

(a)  atļaujas atsaukšanu segto obligāciju programmai;

(b)  publisku paziņojumu, kurā saskaņā ar 24. pantu norādīta fiziskās vai juridiskās personas identitāte un pārkāpuma būtība;

(c)  rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

(d)  administratīvos naudas sodus.

3.  Dalībvalstis arī nodrošina, ka 1. punktā minētie sodi un ▌pasākumi tiek efektīvi īstenoti.

4.  Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu, kā arī šo administratīvo naudas sodu apjomu, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp vajadzības gadījumā:

(a)  pārkāpuma smagumu un ilgumu;

(b)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

(c)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, tostarp atsaucoties uz juridiskās personas kopējo apgrozījumu vai fiziskās personas gada ienākumiem;

(d)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sakarā ar pārkāpumu gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

(e)  pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

(f)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetentajām iestādēm;

(g)  par pārkāpumu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

(h)  pārkāpuma faktiskās vai iespējamās sistēmiskās sekas.

5.  Ja 1. punktā minētie noteikumi attiecas uz juridiskām personām, dalībvalstis nodrošina arī to, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus, kas minēti šā panta 2. punktā, piemēro vadības struktūras locekļiem un citām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par pārkāpumu.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums, ar ko piemēro 2. punktā minētos administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus, saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes dod attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai iespēju paust savu viedokli. Izņēmumus attiecībā uz tiesībām tikt uzklausītam var piemērot šo citu administratīvo pasākumu pieņemšanai, ja ir vajadzīga steidzama rīcība, lai novērstu ievērojamus zaudējumus trešām personām vai būtisku kaitējumu finanšu sistēmai. Šādā gadījumā attiecīgajai personai dod iespēju tikt uzklausītai, cik drīz vien iespējams pēc šāda administratīvā pasākuma pieņemšanas, un vajadzības gadījumā šo pasākumu pārskata.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurš lēmums, ar ko piemēro 2. punktā minētos administratīvos sodus vai citus administratīvos pasākumus, ir pienācīgi pamatots un ka to ir tiesības pārsūdzēt.

24. pants

Administratīvo sodu un citu administratīvo pasākumu publicēšana

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, ietver noteikumus, kas paredz, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs bez liekas kavēšanās publicē administratīvos sodus un citus administratīvos pasākumus. Tādus pašus pienākumus piemēro, ja dalībvalsts nolemj paredzēt kriminālsodus saskaņā ar 23. panta 1. punkta pirmo teikumu un pēdējo daļu.

2.  Noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar 1. punktu, paredzēts vismaz tas, ka ir jāpublicē visi lēmumi, kas nav pārsūdzēti vai ko vairs nevar pārsūdzēt, un kas piemērojami par to noteikumu pārkāpumu, ar kuriem transponē šo direktīvu.

3.  Dalībvalstis nodrošina, ka šādā publikācijā ietver informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai šis sods vai pasākums piemērots. Ievērojot 4. punktu, dalībvalstis arī nodrošina, ka šādu informāciju publicē bez liekas kavēšanās pēc tam, kad adresāts ir informēts par šo sodu vai pasākumu, kā arī par to, ka kompetento iestāžu oficiālajās tīmekļa vietnēs tiks publicēts lēmums, ar kuru noteikts minētais sods vai pasākums.

4.  Ja dalībvalstis atļauj publicēt lēmumu par tādu sodu piespriešanu, saistībā ar kuriem tiek izskatīta iesniegtā pārsūdzība, saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs bez liekas kavēšanās publicē arī informāciju par pārsūdzības statusu un tās iznākumu.

5.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes publicē lēmumu par sodu vai pasākumu piemērošanu anonīmi un ▌saskaņā ar valsts tiesību aktiem, jebkurā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

(a)  ja sodu vai pasākumu piemēro fiziskai personai un ja tiek konstatēts, ka personas datu publicēšana nav samērīga;

(b)  ja informācijas publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi;

(c)  ja informācijas publicēšana radītu – ciktāl to iespējams noteikt – nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām iestādēm vai fiziskajām personām.

6.  Ja dalībvalsts publicē lēmumu par soda vai pasākuma piemērošanu anonīmi, var atļaut attiecīgo datu publicēšanu atlikt.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka tiek publicēti visi galīgie tiesas nolēmumi, ar kuriem atceļ lēmumu par soda vai ▌pasākuma piemērošanu.

8.  Dalībvalstis nodrošina, ka visa 2.–6. punktā minētā publicētā informācija saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkoto kompetento iestāžu oficiālajās tīmekļa vietnēs ir pieejama vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas dienas. Tomēr publikācijā ietvertos personas datus oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgi, cik ir nepieciešams, un atbilstīgi piemērojamiem personas datu aizsardzības noteikumiem. Šādu glabāšanas periodu nosaka, ņemot vērā termiņus, kas paredzēti attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos, bet jebkurā gadījumā tas nedrīkst būt ilgāks par desmit gadiem.

9.  Saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes informē EBI par visiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, tostarp attiecīgā gadījumā par jebkuru ar tiem saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un datus par galīgo spriedumu saistībā ar visiem piemērotajiem kriminālsodiem, un kompetentās iestādes šo informāciju iesniedz arī EBI.

10.  EVTI uztur centralizētu datubāzi par tai paziņotajiem administratīvajiem sodiem vai citiem administratīvajiem pasākumiem. Minētā datubāze ir pieejama vienīgi kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz informāciju, ko kompetentās iestādes sniedz saskaņā ar 9. punktu.

25. pants

Sadarbības pienākumi

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes cieši sadarbojas ar kompetentajām iestādēm, kura veic finanšu iestāžu vispārējo uzraudzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami šīm iestādēm, un ar noregulējuma iestādi gadījumā, ja iestājas kredītiestādes, kura emitē segtās obligācijas, noregulējums.

2.  Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes cieši sadarbojas savā starpā. Minētās sadarbības ietvaros kompetentās iestādes viena otrai sniedz visu informāciju, kas ir noderīga otras iestādes uzraudzības uzdevumu veikšanai saskaņā ar valsts noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu.

3.  Šā panta 2. punkta otrā teikuma piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes veic šādas darbības:

(a)  dara zināmu visu attiecīgo informāciju, kad to ir pieprasījusi cita ▌kompetentā iestāde, kas norīkota saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

(b)  pēc savas iniciatīvas visu būtisko informāciju dara zināmu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas norīkota saskaņā ar 18. panta 2. punktu.

4.  Dalībvalstis arī nodrošina, ka 1. punktā minētās kompetentās iestādes sadarbojas ar EBI vai vajadzības gadījumā ar ESMA, lai nodrošinātu šīs direktīvas izpildi.

5.  Šā panta piemērošanas nolūkā informācija tiek uzskatīta par būtisku, ja tā varētu būtiski ietekmēt novērtējumu par segto obligāciju emisiju citā dalībvalstī.

26. pants

Informācijas atklāšanas prasības

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē šādu informāciju:

(a)  valsts normatīvos un administratīvos noteikumus un vispārīgos norādījumus, kuri pieņemti attiecībā uz segto obligāciju emisiju;

(b)  sarakstu ar kredītiestādēm, kurām ir atļauts emitēt segtās obligācijas;

(c)  sarakstu ar segtajām obligācijām, attiecībā uz kurām atļauts izmantot marķējumu “Eiropas segtā obligācija, un to segto obligāciju sarakstu, attiecībā uz kurām atļauts izmantot marķējumu “Eiropas segtā obligācija (augstākā šķira)”.

2.  Informācija, ko publicē saskaņā ar 1. punktu, ir pietiekama, lai būtu iespējams pamatoti salīdzināt kompetento iestāžu noteiktās pieejas dažādās dalībvalstīs. Šo informāciju atjaunina, lai ņemtu vērā visas izmaiņas.

3.  Šā panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes reizi gadā paziņo EBI par kredītiestāžu un segto obligāciju sarakstiem.

IV SADAĻA

MARĶĒJUMS

27. pants

Marķējums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka marķējumu “Eiropas segtā obligācijaun tā oficiālo tulkojumu visās Savienības oficiālajās valodās izmanto tikai attiecībā uz segtajām obligācijām, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē šo direktīvu.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka marķējumu “Eiropas segtā obligācija (augstākā šķira)” un tā tulkojumu visās Savienības oficiālajās valodās izmanto tikai attiecībā uz segtajām obligācijām, kas atbilst prasībām, kuras izklāstītas noteikumos, ar ko transponē šo direktīvu, un kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā paredzētajām prasībām.

V SADAĻA

GROZĪJUMI CITĀS DIREKTĪVĀS

28. pants

Grozījums Direktīvā 2009/65/EK

Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktu groza šādi:

(1)  pirmo daļu aizstāj ar šādu:"

“Dalībvalstis var paaugstināt 1. punkta pirmajā daļā noteikto 5 % limitu maksimāli līdz 25 %, ja obligācijas tika emitētas pirms [OP. please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day] un ja tās atbilda šajā punktā noteiktajām prasībām redakcijā, kas bija spēkā to emisijas dienā, vai ja obligācijas atbilst segto obligāciju definīcijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 20XX/XX* 3. panta 1. punktu.

____________________________

* [OP: Please insert reference to Directive (EU) …/… of the European Parliament and of the Council of … on the issue of covered bonds and covered bond public supervision and amending Directive 2009/65/EU and Directive 2014/59/EU (OJ C […], […], p. […])].”;

"

(2)  trešo daļu svītro.

29. pants

Grozījumi Direktīvā 2014/59/ES

Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 96. apakšpunktu aizstāj ar šādu:"

“96. “segtā obligācija” ir instruments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK* 52. panta 4. punktā redakcijā, kāda bija spēkā tā emisijas dienā, un kas emitēts pirms [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day], vai segtā obligācija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 20XX/XX** 3. panta 1. punktā;

__________________________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

** [OP: Please insert reference to Directive (EU) …/… of the European Parliament and of the Council of … on the issue of covered bonds and covered bond public supervision and amending Directive 2009/65/EU and Directive 2014/59/EU (OJ C […], […], p. […])].”.

"

VI SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Pārejas pasākumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka segtajām obligācijām, kas emitētas pirms XX [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day] un kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā redakcijā, kas bija spēkā to emisijas dienā, nepiemēro prasības, kuras izklāstītas šīs direktīvas 5. līdz 12. pantā un 15., 16., 17. un 19. pantā, bet tās arī turpmāk var dēvēt par segtajām obligācijām saskaņā ar šo direktīvu, līdz iestājas to termiņš.

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar 18. panta 2. punktu norīkotās kompetentās iestādes uzrauga segto obligāciju, kas emitētas pirms [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day] atbilstību prasībām, kuras noteiktas Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā redakcijā, kas bija spēkā to emisijas dienā, kā arī šajā direktīvā iekļautajām prasībām, kuras piemērojamas saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

2.  Dalībvalstis var atļaut pirmo daļu piemērot arī attiecībā uz to segto obligāciju papildu emisijām, kuru ISIN atvēršana ir pirms[OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive] for up to 24 months after …[OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive], ar nosacījumu, ka šīs emisijas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(a)  segtās obligācijas termiņa beigu datums ir pirms [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 5 years];

(b)  tādu papildu emisiju kopējais apjoms, kas emitētas pēc [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 1 day], divkārt nepārsniedz to segto obligāciju kopējo emisijas apjomu, kas nav nomaksātas [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive+ 1 day];

(c)  segtās obligācijas kopējais emisijas apjoms termiņa beigās nepārsniedz 6 000 000 000 EUR vai līdzvērtīgu summu vietējā valūtā;

(d)  nodrošinājuma aktīvi atrodas dalībvalstī, kura šo iespēju izmantoja, transponējot minēto direktīvu.

31. pants

Pārskati un ziņojumi

1.  Komisija līdz XX [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 3 years], cieši sadarbojoties ar EBI, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu, par to, vai un kā attiecībā uz trešo valstu kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, un šo segto obligāciju ieguldītājiem varētu ieviest līdzvērtīguma režīmu, ņemot vērā starptautiskās norises segto obligāciju jomā, jo īpaši tiesiska regulējuma izstrādi trešās valstīs.

2.  Komisija līdz XX [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 3 years], cieši sadarbojoties ar EBI, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu attiecībā uz ieguldītāju aizsardzības līmeni un norisēm saistībā ar segto obligāciju emisiju Savienībā un ieteikumus turpmākai darbībai. Ziņojumā iekļauj šādas norises:

(a)  norises saistībā ar segto obligāciju emisijas atļauju skaitu;

(b)  norises saistībā ar segto obligāciju skaitu, kas emitētas saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu, un Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantu;

(c)  norises saistībā ar aktīviem, ar kuriem nodrošina segto obligāciju emisiju;

(d)  norises saistībā ar virsnodrošināšanas līmeni;

(e)  pārrobežu ieguldījumi segtajās obligācijās, tostarp iekšējie ieguldījumi no trešām valstīm un ārējie ieguldījumi un uz ▌tām;

(f)  norises saistībā ar segto obligāciju emisiju ar pagarināma termiņa struktūru.

(g)  norises saistībā ar riska darījumu izmantošanas riskiem un ieguvumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā;

(h)  segto obligāciju tirgu darbība.

3.  Šā panta 2. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis līdz XX [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 2 years] Komisijai nosūta informāciju par a) līdz g) apakšpunktā minētajām norisēm.

4.  Līdz [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 2 years] Komisija pēc pētījuma, kurā novērtēti riski, kas izriet no segtajām obligācijām ar pagarināma termiņa struktūrām, pasūtīšanas un saņemšanas un pēc apspriešanās ar EBI pieņem ziņojumu un iesniedz šo pētījumu un ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

5.  Līdz [OP: please insert the date laid down in the second subparagraph of Article 32(1) of this Directive + 2 years] Komisija pieņem ziņojumu par iespēju ieviest divējāda regresa tiesību instrumentu, ko sauc par Eiropas nodrošinātajām parādzīmēm. Komisija minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

32. pants

Transponēšana

1.  Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz [to be inserted – entry into force + 18 months] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šo direktīvu. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos aktus vēlākais no ... [transponēšanas termiņš + 12 mēneši].

Dalībvalstis, pieņemot minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai tās šādu atsauci pievieno minēto noteikumu oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.  Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

33. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

34. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

... ,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Paziņojums par izmaiņām Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 attiecībā uz likviditātes seguma prasībām kredītiestādēm

Priekšlikuma [Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvu 2009/65/EK un Direktīvu 2014/59/ES] 16. pantā izklāstītās prasības var pārklāties ar Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 noteiktajām prasībām kredītiestādēm saglabāt vispārējas likviditātes rezerves.

Lai novērstu šo pārklāšanos un vienlaikus nodrošinātu, ka nodalīta likviditātes rezerve segtajām obligācijām tiek piemērota arī likviditātes seguma koeficienta (LCR) aptvertajā periodā, Komisija vēlas grozīt Deleģēto regulu (ES) 2015/61 nolūkā ņemt vērā segto obligāciju īpašo situāciju. Šāds grozījums būtu jāpieņem laikus, lai tas varētu stāties spēkā pirms dienas, kad sāk piemērot direktīvu par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju uzraudzību.

(1)* TEKSTAM VĒL NAV VEIKTA JURIDISKI LINGVISTISKĀ PĀRBAUDE.
(2)OV C 367, 10.10.2018, 56. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. aprīļa nostāja.
(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(6)Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).
(7)Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 12, 17.1.2015., 1. lpp.).
(8)Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.)
(9)Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2012. gada 20. decembra Ieteikums par kredītiestāžu finansējumu (ESRK/2012/2) (2013/C 119/01).
(10)EBI ziņojums par ES segto obligāciju regulējumu un kapitāla režīmu (EBA report on EU covered bond frameworks and capital treatment), EBI (2014. gads).
(11)EBI ziņojums par segtajām obligācijām: ieteikumi segto obligāciju sistēmu saskaņošanai ES (EBA Report on covered bonds — recommendations on harmonisation of covered bond frameworks in the EU), EBI-Op-2016-23.
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).
(13)OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(14)Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(15)[OV C (...).]

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 24. aprīlisJuridisks paziņojums