Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2734(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0012/2019

Debates :

PV 18/07/2019 - 5.1
CRE 18/07/2019 - 5.1

Balsojumi :

PV 18/07/2019 - 7.3
CRE 18/07/2019 - 7.3

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0006

Pieņemtie teksti
PDF 187kWORD 60k
Ceturtdiena, 2019. gada 18. jūlijs - Strasbūra Pagaidu redakcija
Krievija, it īpaši vides aktīvistu un politieslodzīto no Ukrainas stāvoklis
P9_TA-PROV(2019)0006RC-B9-0012/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 18. jūlija rezolūcija par Krieviju, it īpaši vides aktīvistu un politieslodzīto no Ukrainas stāvokli (2019/2734(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un stāvokli Krimā, it īpaši 2015. gada 11. jūnija rezolūciju par stratēģisko militāro situāciju Melnās jūras baseinā pēc tam, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu(1), 2015. gada 10. septembra rezolūciju par Krieviju, it īpaši Estona Kohvera, Oļega Sencova un Oleksandra Kolčenko lietām(2), 2016. gada 4. februāra rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību jomā Krimā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli(3), 2016. gada 12. maija rezolūciju par Krimas tatāriem(4), 2017. gada 16. marta rezolūciju par Krievijā ieslodzītajiem Ukrainas pilsoņiem un stāvokli Krimā(5), 2017. gada 5. oktobra rezolūciju par Krimas tatāru līderu Akhtem Chiygoz un Ilmi Umerov un žurnālista Mykola Semena lietām(6), 2018. gada 8. februāra rezolūciju par Krieviju, Oyub Titiev lietu un Cilvēktiesību centra “Memoriāls” lietu(7), 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par Krieviju, jo īpaši Ukrainas politieslodzītā Oļega Sencova lietu(8), 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par stāvokli Azovas jūrā(9), 2019. gada 4. februāra rezolūciju par stāvokli Čečenijā un Oyub Titiev lietu(10), 2018. gada 12 decembra rezolūciju par ES un Ukrainas asociācijas nolīguma īstenošanu(11) un 2019. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās(12),

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas 2018. gada 25. maija paziņojumu par lietām saistībā ar vairākiem aizturētajiem nelikumīgi anektētajā Krimā un Sevastopolē vai no šīm teritorijām, 2019. gada 10. janvāra paziņojumu par Ukrainas valstspiederīgo nelikumīgas aizturēšanas gadījumiem, 2019. gada 17. janvāra paziņojumu par to, ka Krievija arvien nelikumīgi tur apcietinājumā Ukrainas karavīrus, 2019. gada 22. marta paziņojumu par Pavlo Hryb tiesāšanu un 2019. gada 17. aprīļa paziņojumu par Ukrainas karavīru nelikumīgā apcietinājuma pagarināšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (PACE) 2018. gada 28. jūnija rezolūciju par Ukrainas valstspiederīgajiem, kurus Krievijas Federācija ir apcietinājusi kā politieslodzītos,

–  ņemot vērā PACE 2019. gada 24. janvāra rezolūciju par spriedzes saasināšanos Azovas jūrā un Kerčas šaurumā un draudiem Eiropas drošībai,

–  ņemot vērā PACE 2019. gada 25. jūnija rezolūciju par Parlamentārās asamblejas lēmumu pieņemšanas procesa stiprināšanu attiecībā uz pilnvaru piešķiršanu un balsošanu,

–  ņemot vērā Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla (ITLOS) 2019. gada 25. maija rīkojumu lietā Nr.26 par trīs Ukrainas jūras spēku kuģu aizturēšanu,

–  ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā Krievijas Federācijas Konstitūciju un it īpaši tās 2. nodaļu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un brīvībām,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju 68/262 “Ukrainas teritoriālā integritāte” un ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra rezolūciju 71/205 “Cilvēktiesību stāvoklis Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina)”,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolu, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām,

–  ņemot vērā 5. pantu Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā (UDHR), kuras dalībniece ir Krievijas Federācija, un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu un to, ka abos šajos pantos ir noteikts, ka nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem, ņemot vērā UDHR 9. pantu, kurā noteikts, ka nevienu nedrīkst patvaļīgi arestēt, aizturēt vai pakļaut izraidīšanai, kā arī ņemot vērā UDHR 19. un 20. pantu, kuri paredz attiecīgi vārda un uzskatu brīvību un mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2019. gada 18. marta ziņojumu par asociāciju finansēšanu,

–  ņemot vērā Venēcijas komisijas 2016. gada 13. jūnija atzinumu par Krievijas Federālo likumu Nr. 129-FZ (Federālais likums par ārvalstu un starptautisko nevalstisko organizāciju nevēlamu darbību),

–  ņemot vērā 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju par civilpersonu aizsardzību kara laikā,

A.  tā kā Krievijas Federācijai saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Eiropas konvenciju par cilvēktiesībām un kā Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pilntiesīgai dalībniecei ir pienākums ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un respektēt pamatbrīvības un cilvēktiesības;

B.  tā kā Eiropas Savienība neatzīst Krievijas tiesību aktu piemērošanu Krimā un Sevastopolē un sagaida, ka visi Krimas pussalā un Krievijā nelikumīgi aizturētie Ukrainas pilsoņi tiks nekavējoties atbrīvoti;

C.  tā kā ES turpina pilnībā atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un atkārtoti uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi neatzīt Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju;

D.  tā kā Krievijas varas iestādes un politiskā vadība turpina represīvā un autoritārā režīma īstenošanu pret saviem iedzīvotājiem, pilsonisko sabiedrību, politisko opozīciju un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem; tā kā Krievijas autoritārā režīma īstenošana negatīvi ietekmē ES un Krievijas attiecības un stabilitāti Eiropā un pasaulē; tā kā šādas represijas arī izpaužas kā opozīcijas kandidātu diskvalificēšana no vēlēšanām, kā tas pašlaik ir Maskavas pašvaldības vēlēšanu kandidātu, piemēram, Ilya Yashin, Lyubov Sobol un Ivan Zhdanov gadījumā;

E.  tā kā ar 2015. gada “nevēlamo organizāciju” likumu Krievijas ģenerālprokuroram tika piešķirtas pilnvaras bez jebkādas tiesvedības aizliegt par “nevēlamām” uzskatītu ārvalstu un starptautisko organizāciju darbību; tā kā šo likumu arvien vairāk izmanto, lai sodītu Krievijas nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus;

F.  tā kā daudzos gadījumos ir ziņots par spīdzināšanu un nežēlīgu un pazemojošu izturēšanos; tā kā šie apgalvojumi līdz šim nav tikuši adekvāti izmeklēti; tā kā spīdzināšana ir tikusi izmantota, lai izspiestu atzīšanos un iegūtu nepatiesus vainas pierādījumus; tā kā notiek vēršanās arī pret Krimas juristiem, kas sniedz juridisko palīdzību cietušajiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, kas ziņo par politiski motivētām piespiedu pazušanām Krimā, un žurnālistiem, kas ziņo par Krimas tatāru stāvokli;

G.  tā kā daudzi ieslodzītie un aizturētie cietumos ir saskārušies ar skarbiem un necilvēcīgiem apstākļiem, kas radījuši fizisku un psiholoģisku apdraudējumu veselībai; tā kā ieslodzītajiem steidzami ir nepieciešama medicīniskā aprūpe un ārstēšana;

H.  tā kā 2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācija, izmantojot militāru spēku, netālu no Kerčas šauruma sagūstīja 24 Ukrainas jūrniekus un sagrāba trīs kuģus; tā kā šie Ukrainas kareivji atrodas nelikumīgā apcietinājumā kopš 2018. gada 25. novembra;

I.  tā kā Krievijas atbalstītie separātisti Donbasa reģionā tur ieslodzījumā vismaz 130 ukraiņu, tostarp ne mazāk kā 25 karavīru;

J.  tā kā savā 2019. gada 25. maijs rīkojumā ITLOS ar 19 balsīm par un 1 balsi pret noteica, ka Krievijas Federācijai “nekavējoties jāatbrīvo Ukrainas karakuģi Berdyansk, Nikopol un Yani Kapu un jānodod tie Ukrainai”, “nekavējoties jāatbrīvo 24 aizturētie Ukrainas karavīri un jāļauj viņiem atgriezties Ukrainā” un abām pusēm “jāatturas no jebkādas rīcības, kas varētu saasināt vai paplašināt strīdu”;

K.  tā kā, reaģējot uz situācijas saasinājumu Kerčas šaurumā un Azovas jūrā, tostarp 24 Ukrainas karavīru nelikumīgo aizturēšanu, Eiropas Savienība 2019. gada 15. martā pievienoja astoņas Krievijas amatpersonas to personu un subjektu sarakstam, uz ko attiecas ierobežojoši pasākumi attiecībā uz darbībām, kuras grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību;

L.  tā kā saskaņā ar OHCHR 2019. gada 25. jūnija ziņojumu 2019. gada 27. martā Krievija veica 26 ēku pārmeklēšanu un pēc tam apcietināja 24 personas, no kurām lielākā daļa ir Krimas tatāru aktīvisti un kurām tagad ir noteikti nelikumīgi cietumsodi uz laiku līdz 20 gadiem; tā kā 2019. gada pirmajos sešos mēnešos Krievija nelikumīgi okupētajā Krimā ir nelikumīgi arestējusi vismaz 37 Ukrainas valstspiederīgos; tā kā gandrīz viņi visi ir Krimas pamatiedzīvotāji — tatāri;

M.  tā kā kopš 2018. gada jūnija dažādos Krievijas Federācijas reģionos un okupētajā Krimā politisku iemeslu dēļ ir aizturēti vairāk nekā 70 Ukrainas valstspiederīgo; tā kā saskaņā ar Cilvēktiesību centra “Memoriāls” aplēsēm kopš 2019. gada marta Krievijā ieslodzījumā kā politieslodzītie tiek turēti 297 cilvēki, bet pirms četriem gadiem tādu cilvēku bija vismaz 50, tostarp kinorežisors Oļegs Sencovs, 2018. gada Saharova balvas par domas brīvību laureāts;

N.  tā kā 2017. gada decembrī NVO “Environmental Watch” Ziemeļkaukāza nodaļas vadītājam Andrey Rudomakha un viņa kolēģiem Victor Chirikov, Aleksandr Savelyev un Vera Kholodnaya brutāli uzbruka maskēti vīrieši un pēc šī uzbrukuma Andrey Rudomakha tika diagnosticēts smadzeņu satricinājums un vairāki sejas lūzumi; tā kā, lai gan varas iestāžu rīcībā ir būtiski pierādījumi, tostarp videonovērošanas sistēmas (CCTV) ieraksti un uzbrucēju pirkstu nospiedumi, izmeklēšanā nav panākti taustāmi rezultāti un brutālā uzbrukuma izdarītāji un plānotāji joprojām ir nesodīti; tā kā pret Andrey Rudomakha turpinās kriminālizmeklēšana par “neslavas celšanu” Valsts domes deputātam;

O.  tā kā saskaņā ar Krievijas “ārvalstu aģentu” likumu tām NVO, kas saņem ārvalstu finansējumu un ir iesaistītas politiskā darbībā, ir jāpiesakās iekļaušanai īpašā ārvalstu aģentu sarakstā, lai tās tiktu pakļautas ciešai valdības papildu uzraudzībai, kā arī tām visās savās publikācijās, paziņojumos presei un ziņojumos ir jānorāda, ka šos materiālus ir sagatavojis ārvalsts aģents;

P.  tā kā vienai no ilglaicīgākajām un ievērojamākajām vides aizstāvēm valstī Alexandra Koroleva, Kaļiņingradas NVO “Ekozaschita” (“EcoDefence!”) vadītājai, nācās bēgt no valsts un meklēt patvērumu ārvalstīs, ņemot vērā pret viņu vērstās kriminālapsūdzības par soda naudas nesamaksāšanu saistībā ar grupas pastāvīgo atteikumu reģistrēties kā “ārvalstu aģentam”; tā kā viņai kā sodu var piespriest brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, ja viņa tiktu atzīta par vainīgu;

Q.  tā kā “Ekozaschita!” ir viena no 49 Krievijas NVO, kuras ir iesniegušas pieteikumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā (pieteikums Nr. 9988/13), apgalvojot, ka ārvalstu aģentu likums pārkāpj vairākas cilvēktiesību normas, tostarp attiecībā uz vārda un biedrošanās brīvību,  — šādu konstatējumu apstiprina Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs;

R.  tā kā pēdējo mēnešu laikā pret vides aizstāvjiem Andrey Borovikov un Vyacheslav Yegorov tika ierosinātas vismaz divas krimināllietas par atkārtotiem publisku pulcēšanos reglamentējošu tiesību aktu pārkāpumiem saistībā ar vides protestiem Arhangeļskas un Maskavas reģionā;

S.  tā kā Eiropas Savienība un Ukraina kopīgajā paziņojumā, ko sagatavoja pēc pēdējās ES un Ukrainas augstākā līmeņa sanāksmes 2019. gada 8. jūlijā, prasīja nekavējoties atbrīvot visus Krimas pussalā un Krievijā nelikumīgi aizturētos un ieslodzītos Ukrainas pilsoņus, tostarp Krimas tatāru aktīvistus;

T.  tā kā četri Ukrainas politieslodzītie, proti, 2018. gada Saharova balvas par domas brīvību laureāts Oleg Sentsov, Oleksandr Kolchenko, Oleksandr Shumkov un Volodymyr Balukh 2018. gada jūnijā rīkoja badastreiku, protestējot pret to, ka Ukrainas politieslodzītie joprojām atrodas apcietinājumā Krievijā;

U.  tā kā PACE atļāva Krievijas Federācijas delegācijai atgriezties Eiropas Padomē, kas ir Eiropas vadošā cilvēktiesību organizācija, un 2019. gada 25. jūnijā atjaunoja tās balsstiesības, pieprasot, lai apmaiņā pret šo tiesību atjaunošanu tiktu ievērotas tās vērtības un normas,

1.  aicina Krievijas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus nelikumīgi un patvaļīgi aizturētos Ukrainas pilsoņus(13) gan Krievijā, gan uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās un nodrošināt viņiem, tostarp Krimas tatāriem, nesen aizturētajiem 2019. gada 10. jūlijā Sarkanajā laukumā notikušās miermīlīgās demonstrācijas dalībniekiem, Ukrainas pilsoņiem, kas aizturēti politisku iemeslu dēļ, un 24 Ukrainas jūras spēku kuģu apkalpes locekļiem, drošas atgriešanās iespējas;

2.  aicina Krievijas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem izbeigt jebkādu vajāšanu, tostarp tiesu iestāžu līmenī, pret Alexandra Koroleva un Ekozaschita!, kā arī pret visiem cilvēktiesību aizstāvjiem un vides aktīvistiem valstī un ļaut viņiem veikt savu likumīgo darbu bez iejaukšanās;

3.  mudina Krievijas iestādes atsaukt tā dēvēto “ārvalstu aģentu” likumu un censties atbalstīt un pilnībā īstenot visus Eiropas Padomes Venēcijas komisijas ieteikumus, ievērojot savas starptautiskās saistības šajā jomā;

4.  aicina Krieviju publicēt pilnīgu to ieslodzīto sarakstu, kuri tiek turēti okupētajās Ukrainas teritorijās Donbasā un Luhanskā, un atvieglot viņu saskarsmi ar ģimenēm un advokātiem;

5.  stingri nosoda to, ka Krievija turpina pārkāpt starptautisko tiesību pamatprincipus un normas, jo īpaši attiecībā uz atteikumu ievērot starptautisko tribunālu un tiesu lēmumus; mudina Krievijas Federāciju īstenot Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumus par Krimas pussalā un Krievijas Federācijā aizturēto personu cilvēktiesību pārkāpumiem;

6.  uzsver, ka nedz Krievijas militāro, nedz civilo tiesu kompetencē nav tiesas spriešana par darbībām, kas veiktas aiz starptautiski atzītās Krievijas teritorijas robežām, un norāda, ka tiesvedība šādās lietās nav uzskatāma par leģitīmu;

7.  aicina Krievijas Federāciju nodrošināt starptautiskajām starpvaldību organizācijām, jo īpaši ANO cilvēktiesību uzraudzības misijai, EDSO Cilvēktiesību novērtēšanas misijai Krimā, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāram, kā arī citu Eiropas Padomes konvenciju un institucionālo mehānismu struktūrām un starptautiskajām humanitārajām organizācijām, jo īpaši Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, iespējas netraucēti piekļūt okupētajām Ukrainas Krimas un Donbasa teritorijām;

8.  aicina Krievijas varas iestādes nodrošināt pilnīgu sadarbību ar ANO īpašajām procedūrām, tostarp attiecinot uzaicinājumus apmeklēt valsti uz īpašo referentu cilvēktiesību un vides jautājumos, īpašo referentu cilvēktiesību aizstāvju jautājumos un īpašo pārstāvi jautājumos par miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, lai viņi varētu ziņot par vides un cilvēktiesību aizstāvju stāvokli;

9.  norāda, ka Krievijas Federācijā cilvēktiesību aizstāvji, tostarp vides aktīvisti, bieži saskaras ar vajāšanu, novērošanu, fiziskiem uzbrukumiem, draudiem, reidiem un kratīšanu viņu birojos un mājās, neslavas celšanas un nomelnošanas kampaņām, tiesu iestāžu veiktu vajāšanu, patvaļīgu aizturēšanu un sliktu izturēšanos, kā arī vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības tiesību pārkāpumiem;

10.  ierosina Eiropas Savienībai apsvērt iespēju sākt pastāvīgi uzraudzīt politiskās vajāšanas upuru tiesu procesus Krievijas Federācijā un okupētajā Krimā un prasa ES delegācijai Krievijā un dalībvalstu vēstniecībām turpināt uzraudzīt un apmeklēt cilvēktiesību aizstāvju un Ukrainas politieslodzīto tiesas procesus, kā arī organizēt misijas, kurās iesaistīti neatkarīgi ārsti, lai uzraudzītu to Ukrainas pilsoņu aizturēšanas apstākļus un veselības stāvokli, kas Krievijas Federācijā un okupētajā Krimā ir aizturēti politisku iemeslu dēļ;

11.  mudina Krievijas iestādes visos līmeņos atzīt vides aizstāvju izšķirošo nozīmi vides aizsardzībā un vides tiesību ievērošanas nodrošināšanā un publiski nosodīt visus pret vides aizstāvjiem vērstos uzbrukumus, iebiedēšanu, aizskaršanu un kriminalizēšanu;

12.  mudina Krievijas iestādes izbeigt miermīlīgo un likumīgo vides organizāciju darbību ierobežošanu, safabricējot krimināllietas pret vietējiem vides aktīvistiem, arestējot miermīlīgu vietējo protestu dalībniekus un piemērojot viņiem nesamērīgi lielus naudas sodus;

13.  aicina Krievijas iestādes veikt atbilstošus juridiskos pasākumus un izmantot visus pieejamos juridiskos instrumentus, lai novērstu un pārtrauktu uzbrukumus vides aktīvistiem; mudina Krievijas iestādes nodrošināt efektīvu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības Andrey Rudomakha lietā un citās lietās, kas saistītas ar uzbrukumiem vides aizstāvjiem;

14.  prasa Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, ES delegācijai Krievijā un ES dalībvalstu vēstniecībām pastāvīgi veltīt uzmanību vides aizstāvju stāvoklim; prasa ES un tās dalībvalstīm veikt papildu pasākumus, lai atbalstītu Krievijas vides un cilvēktiesību aizstāvjus;

15.  pauž bažas saistībā ar ziņojumiem par ieslodzījuma apstākļiem, tostarp par iespējamu spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, kā arī par piekļuves liegšanu veselības aprūpes pamatpakalpojumiem, un tādēļ atkārtoti aicina Krievijas iestādes nodrošināt visu aizturēto personu tiesību pilnīgu ievērošanu, nodrošināt, ka visi ieslodzītie saņem pienācīgu medicīnisko aprūpi un ārstēšanu un ka tiek ievērota medicīniskā ētika, tostarp netiek uzspiesta nevēlama ārstēšana vai piespiedu barošana bada streiku gadījumā, kas var novest pie spīdzināšanas un cita veida sliktas izturēšanās;

16.  atzinīgi vērtē Padomes lēmumu pagarināt ierobežojošos pasākumus; atkārtoti pauž stingru pārliecību par to, ka ES sankcijas nedrīkst atcelt, kamēr Krievija neievēro savas starptautiskās saistības, tostarp Minskas vienošanos ievērošanu; prasa dalībvalstīm stingri un vienoti saglabāt apņemšanos ievērot Krievijai noteiktās sankcijas, par kurām panākta vienošanās, un apsvērt mērķtiecīgus pasākumus pret personām, kuras atbildīgas par politieslodzīto aizturēšanu un notiesāšanu; aicina starptautisko sabiedrību pastiprināt spiedienu, lai nodrošinātu visu Krievijas okupētajā teritorijā aizturēto politieslodzīto atbrīvošanu;

17.  aicina nākamo Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos izstrādāt jaunu visaptverošu ES un Krievijas stratēģiju miera un stabilitātes stiprināšanai; uzsver, ka vajadzīgais dialogs būtu jābalsta uz stingriem principiem, tostarp starptautisko tiesību ievērošanu un Krievijas kaimiņvalstu teritoriālo integritāti, vienlaikus stiprinot cilvēku savstarpējos kontaktus ar Krievijas pilsoņiem; uzsver, ka sankcijas pret Krieviju var atcelt tikai tad, ja šī valsts pilnībā ievēro savas saistības; tomēr uzsver, ka ES vajadzētu arī būt gatavai nepieciešamības gadījumā pieņemt papildu sankcijas, tostarp mērķtiecīgas individuālas sankcijas, un ierobežot finanšu un tehnoloģiju pieejamību, ja Krievija turpinās pārkāpt starptautiskās tiesības;

18.  atkārtoti pauž atbalstu cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamajam Eiropas sankciju režīmam jeb tā dēvētajam Magņitska likumam, ar kuru vajadzētu sodīt visus, kas vainojami nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos, un aicina Padomi nekavējoties turpināt darbu pie šā jautājuma; uzsver, ka personām, kas pārkāpj cilvēktiesības, nevajadzētu piešķirt ES vīzas un atļaut glabāt aktīvus ES dalībvalstīs;

19.  atkārtoti pauž stingru nosodījumu par Krievijas Federācijas 2018. gada 25. novembrī īstenoto agresijas aktu pret Ukrainu netālu no Kerčas šauruma nelikumīgi okupētās Krimas piekrastē; uzsver, ka ITLOS deva rīkojumu Krievijai nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot kuģus un kareivjus; uzsver, ka ITLOS rīkojuma neīstenošana ir vēl viens nopietns starptautisko saistību pārkāpums; uzskata, ka Krievijas 2019. gada 25. jūnijā Ukrainai adresētajā notā izklāstītie “nosacījumi” kuģu un kareivju atbrīvošanai ir klajā pretrunā pieņemtajai kārtībai un, iespējams, pat pārkāpj to vēl vairāk, saasinot vai paplašinot strīdu;

20.  aicina Eiropas Savienības īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos pievērst pastāvīgu uzmanību cilvēktiesību situācijai Krimas pussalā un nevaldības spēku kontrolētajos Austrumukrainas apgabalos;

21.  aicina Krievijas Federāciju pilnībā īstenot ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūciju “Ukrainas teritoriālā integritāte”, 2016. gada 19. decembra rezolūciju “Cilvēktiesību stāvoklis Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopoles pilsētā (Ukraina)”, 2017. gada 19. decembra rezolūciju un 2018. gada 22. decembra rezolūciju, kā arī Starptautiskās Tiesas rīkojumu par pagaidu pasākumiem lietā Ukraina pret Krieviju attiecībā uz Starptautiskās konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu piemērošanu;

22.  ar bažām atgādina, ka daudzi Krievijas tiesu spriedumi pret Ukrainas politieslodzītajiem ir saistīti ar spiegošanu (tostarp Pavlo Hryb, Oleksiy Stogniy, Gleb Shabliy, Volodymyr Prysych, Volodymyr Dudka, Dmitry Shtyblikov, Yevlen Panov, Andriy Zakhtey, Valentyn Vygovskyi, Viktor Shur un Dmytro Dolgopolov lietas), kas atgādina represijas, kuras tika īstenotas no pagājušā gadsimta 30. gadiem līdz 50. gadu vidum, kad daudzi tobrīd Padomju Savienības pilsoņi šo iemeslu dēļ tika aizturēti un notiesāti;

23.  protestē pret Krievijas ģenerālprokurora izdoto lēmumu, kurā paziņots, ka Ukrainas Pasaules kongress apdraud Krievijas nacionālo drošību;

24.  sagaida, ka ar PACE 2019. gada 25. jūnija lēmumu tiks panākti tūlītēji uzlabojumi attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, Eiropas Padomes standartiem Krievijā un jo īpaši attiecībā uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildi;

25.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam un Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV C 407, 4.11.2016., 74. lpp.
(2) OV C 316, 22.9.2017., 198. lpp.
(3) OV C 35, 31.1.2018., 38. lpp.
(4) OV C 76, 28.2.2018., 27. lpp.
(5) OV C 263, 25.7.2018., 109. lpp.
(6) OV C 346, 27.9.2018., 86. lpp.
(7) OV C 463, 21.12.2018., 31. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0259.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0435.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0115.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0518.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0157.
(13) Politieslodzīto saraksts (nepilnīgs): Oleh Sentsov, Oleksandr Kolchenko, Oleksiy Chyrniy, Mykola Karpyuk, Stanislav Klykh, Valentyn Vyhivskyi, Yurii Primov, Rustem Vaitov, Ruslan Zeytullayev, Ferat Sayfullayev, Viktor Shur, Andriy Kolomiyets, Roman Sushchenko, Pavlo Hryb, Oleksiy Syzonovych, Enver Mamutov, Rustem Abiltarov, Zevri Abseitov, Remzi Memetov, Henadii Lymeshko, Yevhen Panpv, Hlib Shablii, Volodymyr Prisich, Ihor Kyiashko, Teimur Abdillaiev, Uzeir Adsullaiev, Rustem Ismailov, Aider Saledinov, Emil Dzhemadenov, Volodymyr Balukh, Dmytro Shtyblikov, Muslim Aliyev, Emir Usein Kuku, Vadym Siruk, Inver Bekirov, Refat Alimov, Arsen Dzhepparov, Oleksandr Shumkov, Tofik Abdulgaziev, Izzet Abdullaev, Vladlen Abdulkadyrov, Mejit Abdurakhmanov, Bilyal Adilov, , Osman Arifmemetov, Farkhod Bazarov, , Servet Gaziev, Dzhemil Gafarov, Reza Izetov, Alim Karimov, Seyran Murtaza, Yashar Muyedinov, Erfan Osmanov, Seytveli Sietabdiev, Rustem Siethalilov, Ruslan Suleymanov, Shaban Umerov, Marlen Asanov, Seiran Sakiiev, Memet Belialov, Tymur Ibrahimov, Server Zekiriaiev, Ernes Ametov, Oleksiy Bessarabov, Volodymyr Dudka, Oleksii Stohnii, Mykola Shyptur, Evhen Karakashev, Nariman Memedeminov, Oleksandr Steshenko, Enver Seitosmanov, Server Mustafaiev, Edem Smailov, Edem Bekirov, Diliaver Gafarov, Renat Suleimanov, Eskender Abdulganiev, Rustem Emiruseinov, Arsen Abkhairov, Raim Aivazov, Aider Dzepparov, Taliat Abdurakhmanov, Seiran Mustafaiev, Arsen Kubedinov, Mustafa Dehermendzhi, Ali Asanov, Arsen Yunusov, Eskender Kantemyrov, Eskender Emirvaliev, Suleiman Kadyrov, Taliat Yunusov, Mykola Semena, Musa Abkerimov, Vitaliy Kuharenko Asan Chapukh, Bekir Dehermendzhi, Kiazim Ametov, Ruslan Trubach, Shaban Umerov, Rustem Seytkhalilov, Riza Izetov, Farid Bazarov, Dzemil Gafarov, Seyran Murtazi, Alim Kerimov, Tofik Abdulgariev, Bilyala Adilov, Medzhit Abdurakhmanov, Rustem Sheykhaliev, Alim Sheykhaliev, Seytveli Seytabdiev, Yashar Muedinov, Asan Yanikov, Enver Ametov, Ruslan Suleymanov, Akim Bekirov, Erfan Osmanov, Server Gaziev, Remzi Bekirov, Osman Arifmetov, Vlaslen Abdulkadyrov, Izzet Abdullaiev, Tair Ibragimov, Ayder Dzepparov, Eldar Kantermirov, Ruslan Mesutov, Ruslan Nagaiev, Enver Omerov, Riza Omerov, Eskander Suleymanov un Lenur Khalilov.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. jūlijsJuridisks paziņojums