Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2820(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0045/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0045/2019

Debates :

PV 18/09/2019 - 19
CRE 18/09/2019 - 19

Balsojumi :

PV 19/09/2019 - 7.6
CRE 19/09/2019 - 7.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0022

Pieņemtie teksti
PDF 149kWORD 54k
Ceturtdiena, 2019. gada 19. septembris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Progress, kas panākts, īstenojot ES tiesību aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā
P9_TA-PROV(2019)0022B9-0045/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 19. septembra rezolūcija par to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas jomā (2019/2820(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK(1) un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (Ceturtā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva)(2), un kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (Piektā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1153, ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI(4), Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Direktīvu (ES) 2018/1673 par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām(5) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulu (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 24. jūlija nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas paketi, ko veido politisks paziņojums “Ceļā uz ES tiesiskā regulējuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā labāku īstenošanu” (COM(2019)0360), ziņojums par tādu neseno iespējamas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu novērtēšanu, kuros iesaistītas ES kredītiestādes (“post-mortem”) (COM(2019)0373), ziņojums par novērtējumu attiecībā uz pārrobežu darbībām piemītošajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu (ziņojums par riska novērtējumu pārvalstiskā līmenī (SNRA)) (COM(2019)0370) un tam pievienotais darba dokuments (SWD(2019)0650) un ziņojums par dalībvalstu bankas kontu centralizētu automatizētu valsts mēroga mehānismu (centrālo reģistru vai centrālo elektronisko datu izguves sistēmu) savstarpējo savienojamību (COM(2019)0372),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2019. gada 24. jūlijā publicēto atzinumu par paziņojumiem uzraudzītajām struktūrām attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem prudenciālajā uzraudzībā,

–  ņemot vērā Komisijas ceļvedi “Virzība uz jaunu ES metodiku augsta riska trešo valstu izvērtēšanai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai teroristu finansēšanai”,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 22. jūnija darba dokumentu “Metodika augsta riska trešo valstu identificēšanai atbilstoši Direktīvai (ES) 2015/849” (SWD(2018)0362),

–  ņemot vērā Komisijas pieņemtās četras deleģētās regulas — (ES) 1675/2016, (ES) 2018/105, (ES) 2018/212 un (ES) 2018/1467, kuras papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2015/849, identificējot augsta riska trešās valstis, kurām ir stratēģiskas nepilnības,

–  ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par nepieciešamību steidzami izveidot ES melno sarakstu ar trešām valstīm atbilstīgi Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai(7),

–  ņemot vērā 2019. gada 26. marta rezolūciju par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu(8),

–  ņemot vērā 2019. gada 5. septembra viedokļu apmaiņu Ekonomikas un monetārajā komitejā ar Komisiju un Eiropas Banku iestādi,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā Savienības sistēma cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu līdz šim ir tikusi pakāpeniski nostiprināta, 2015. gada maijā pieņemot Ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu un 2018. gada aprīlī — Piekto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu un tās attiecīgi transponējot dalībvalstu tiesību aktos līdz 2017. gada jūnijam un 2020. gada janvārim, kā arī pieņemot citus tiesību aktus un veicot pasākumus;

B.  tā kā saskaņā ar Eiropolu līdz pat 0,7–1,28 % no Savienības gada IKP ir iesaistīti aizdomīgās finanšu darbībās(9), piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, kas saistīta ar korupciju, ieroču tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanos, terorisma finansēšanu vai citām nelikumīgām darbībām, kuras ietekmē ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

C.  tā kā saskaņā ar Ceturtās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas 9. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu augsta riska trešās valstis, ņemot vērā stratēģiskas nepilnības vairākās jomās; tā kā Parlaments atbalsta to, ka Komisija izveido jaunu metodiku, kas ne tikai balstās uz ārējiem informācijas avotiem tādu augsta riska trešo valstu identificēšanā, kurām ir stratēģiskas nepilnības attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kas apdraud ES finanšu sistēmu un attiecībā uz ko ES atbildīgajiem subjektiem saskaņā ar Ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu un Piekto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu ir nepieciešams veikt pastiprinātus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus;

D.  tā kā Trešā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva, kas stājās spēkā 2007. gada 15. decembrī, tika atcelta, pieņemot Ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu; tā kā vairāku Trešās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas noteikumu īstenošana, tostarp valsts kompetento iestāžu pienācīgu pilnvaru un personāla nodrošināšana, iepriekš netika pienācīgi pārbaudīta un tā būtu jāuzskata par prioritāti pašreizējās pilnīguma un pareizības pārbaudēs un pārkāpumu procedūrās, ko Komisija veic Ceturtās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas īstenošanas kontekstā;

E.  tā kā Padome un Parlaments noraidīja trīs ierosinātās grozošās deleģētās regulas(10), pamatojoties uz to, ka vai nu priekšlikumi netika izstrādāti pārredzamā un elastīgā procedūrā, kas aktīvi mudina skartās valstis veikt izšķirošus pasākumus, vienlaikus ievērojot viņu tiesības tikt uzklausītām, vai arī Komisijas process augsta riska trešo valstu noteikšanai nebija pietiekami autonoms;

F.  tā kā 2019. gada 13. februārī Komisija pieņēma jaunu sarakstu ar 23 trešām valstīm, kurām saskaņā ar jauno metodiku ir stratēģiskas nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmās, proti, Afganistāna, ASV Samoa, Bahamu salas, Botsvānu, Korejas Tautas Demokrātiskā Republika, Etiopija, Gana, Guama, Irāna, Irāka, Lībija, Nigērija, Pakistāna, Panama, Puertoriko, Samoa, Saūda Arābija, Šrilanka, Sīrija, Trinidāda un Tobāgo, Tunisija, ASV Virdžīnu salas un Jemena; tā kā 2019. gada 7. martā Tieslietu un iekšlietu padome noraidīja šo deleģēto aktu;

G.  tā kā Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret lielāko daļu dalībvalstu, jo tās nav pienācīgi transponējušas Ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu valsts tiesību aktos;

H.  tā kā 2019. gada 24. jūlijā Komisija pieņēma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas paketi, informējot Parlamentu un Padomi par līdzšinējiem panākumiem un nenovērstajiem trūkumiem Savienības tiesiskajā regulējumā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu, un tādējādi radīja pamatu turpmākiem uzlabojumiem spēkā esošo tiesību aktu izpildē un īstenošanā, kā arī iespējamām turpmākām likumdošanas un institucionālajām reformām;

I.  tā kā viedokļu apmaiņā ar Komisiju un Eiropas Banku iestādi (EBI) Ekonomikas un monetārajā komitejā 2019. gada 5. septembrī EBI priekšsēdētājs José Manuel Campa norādīja, ka EBI nav uzraudzības iestāde nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, bet gan iestāde, kuras pienākums ir izstrādāt pamatnostādnes, kas veicinātu sadarbību un koordināciju, kā arī novērtēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktu īstenošanu; tā kā viņš arī uzsvēra, ka galvenā atbildība par īstenošanu ir valsts iestādēm;

J.  tā kā saskaņā ar Komisijas 2019. gada 24. jūlija paziņojumu “Ceļā uz ES tiesiskā regulējuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā labāku īstenošanu” varētu apsvērt iespēju turpmāk saskaņot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas noteikumus, piemēram, pārveidojot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu par regulu, kas sniegtu iespēju izveidot saskaņotu, tieši piemērojamu Savienības tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā;

K.  tā kā saskaņā ar Komisijas iepriekš minēto paziņojumu novērtējumi liecina, ka ir vajadzīgs stingrāks mehānisms, kas koordinētu un atbalstītu pārrobežu sadarbību un analīzi, ko veic finanšu izlūkošanas vienības,

1.  pauž nopietnas bažas par to, ka daudzas dalībvalstis nepietiekami īsteno Ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm, pamatojoties uz tās pilnīguma pārbaužu rezultātiem; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk pabeigt pilnīgas pareizības pārbaudes un vajadzības gadījumā sākt pārkāpuma procedūras; mudina tās dalībvalstis, kas to vēl nav izdarījušas, pēc iespējas ātrāk pienācīgi transponēt Ceturto nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvu savos valsts tiesību aktos;

2.  pauž bažas par to, ka dalībvalstis neievēros Piektās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas transponēšanas termiņu, kas ir 2020. gada 10. janvāris, un attiecīgos termiņus, proti, 2020. gada 10. janvāri attiecībā uz uzņēmumu un citu juridisko personu faktiskajiem īpašniekiem un 2020. gada 10. martu attiecībā uz trastiem un līdzīgiem juridiskiem veidojumiem; aicina dalībvalstis steidzami rīkoties, lai paātrinātu transponēšanas procesu;

3.  atzinīgi vērtē EBI Savienības tiesību pārkāpumu ekspertu grupas ieteikumu, kas tika apspriests 2019. gada 5. septembrī Ekonomikas un monetārajā komitejā rīkotajā viedokļu apmaiņā ar EBI priekšsēdētāju José Manuel Campa par Danske Bank nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizācijas gadījumu, kas līdz šim ir visapjomīgākais zināmais gadījums ES un ietver aizdomīgus darījumus vērtībā virs 200 miljardiem EUR; pauž nožēlu par to, ka dalībvalstu uzraudzības iestādes kā EBI Uzraudzības padomes balsstiesīgie locekļi noraidīja priekšlikumu ieteikumam par Savienības tiesību pārkāpumiem; aicina Komisiju sekot līdzi šai lietai un attiecīgā gadījumā sākt pārkāpuma procedūru;

4.  ir ārkārtīgi nobažījies par regulatīvo un uzraudzības sadrumstalotību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, kas nav piemērota aizvien pieaugošajai pārrobežu aktivitātei Savienībā un centralizētai prudenciālai uzraudzībai banku savienībā un citos nebanku sektoros;

5.  uzsver, ka pašreizējā ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas sistēmā ir trūkumi ES noteikumu izpildē, kā arī efektīvas uzraudzības trūkums; vērš uzmanību uz to, ka ir atkārtoti uzsvērts, ka “minimālo standartu” tiesību akti attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu varētu radīt risku efektīvai uzraudzībai, netraucētai informācijas apmaiņai un koordinācijai; aicina Komisiju izvērtēt — kontekstā ar nepieciešamo ietekmes novērtējumu jebkādu turpmāko tiesību aktu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā pārskatīšanai —, vai regula būtu piemērotāks tiesību akts nekā direktīva;

6.  norāda uz nepieciešamību uzlabot sadarbību starp administratīvajām, tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm ES un jo īpaši dalībvalstu finanšu izlūkošanas vienībām (FIU), kā uzsvērts Komisijas ziņojumā; atkārtoti aicina Komisiju tuvākajā laikā veikt ietekmes novērtējumu, lai konstatētu koordinācijas un atbalsta mehānisma izveides iespējamību un lietderību; uzskata, ka būtu jādod papildu impulss iniciatīvām, ar kurām varētu nodrošināt ES un valstu pasākumu īstenošanu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu;

7.  norāda uz Komisijas novērtējumu, kas sniegts tās 2019. gada 24. jūlija post-mortem ziņojumā, ka konkrēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības uzdevumi varētu tikt uzticēti kādai Savienības struktūrai;

8.  uzskata — lai nodrošinātu augsta riska trešo valstu saraksta integritāti, pārbaudes un lēmumu pieņemšanas procesu nedrīkstētu ietekmēt apsvērumi, kas pārsniedz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā konstatēto trūkumu jomu; uzsver, ka lobēšana un diplomātiskais spiediens nedrīkst apdraudēt ES iestāžu spēju efektīvi un autonomi apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kad tie ir saistīti ar ES; aicina Komisiju turpināt izvērtēt iespēju izveidot potenciāli augsta riska trešo valstu “pelēko sarakstu”, pamatojoties uz analoģisku Savienības pieeju attiecībā uz tādu jurisdikciju saraksta izveidi, kas nesadarbojas nodokļu iekasēšanas vajadzībām; pauž bažas par to, ka 12 mēnešu procesa ilgums, kas ir vajadzīgs, lai nonāktu līdz galīgajam novērtējumam to trešo valstu identificēšanā, kurās ir stratēģiskas nepilnības, var nevajadzīgi aizkavēt efektīvu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu;

9.  aicina Komisiju nodrošināt pārredzamu procesu ar skaidriem un konkrētiem kritērijiem valstīm, kuras apņemas veikt reformas, lai izvairītos no iekļaušanas minētajā sarakstā; turklāt aicina Komisiju publicēt tās sākotnējos un galīgos sarakstā iekļauto valstu novērtējumus, kā arī piemērotos kritērijus, lai nodrošinātu publisku kontroli tā, ka tos nevar izmantot ļaunprātīgi;

10.  prasa atvēlēt vairāk cilvēkresursu un finanšu līdzekļu attiecīgajai kompetentā ģenerāldirektorāta nodaļai un atzinīgi vērtē EBI resursu palielināšanu;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (Trešā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīva), OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).
(2) OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.
(3) OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.
(4) OV L 186, 11.7.2019., 122. lpp.
(5) OV L 284, 12.11.2018., 22. lpp.
(6) OV L 284, 12.11.2018., 6. lpp.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0216.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0240.
(9) EUROPOL Financial Intelligence Group Report From suspicion to action” (Eiropola Finanšu izlūkošanas grupas ziņojums “No aizdomām uz rīcību”), 2017. gads.
(10) C(2019)1326, C(2016)07495 un C(2017)01951.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 20. septembrisJuridisks paziņojums