Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2028(BUD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A9-0017/2019

Iesniegtie teksti :

A9-0017/2019

Debates :

PV 22/10/2019 - 14
CRE 22/10/2019 - 14

Balsojumi :

PV 23/10/2019 - 11.2
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0038

Pieņemtie teksti
PDF 206kWORD 60k
Trešdiena, 2019. gada 23. oktobris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējais budžets — visas iedaļas
P9_TA-PROV(2019)0038A9-0017/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 23. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11734/2019 – C9-0119/2019 – 2019/2028(BUD))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par 2020. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija(5),

–  ņemot vērā 2019. gada 28. marta rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2020. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2019. gada 5. jūlijā (COM(2019)0400),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2019. gada 3. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2019. gada 13. septembrī (11734/2019 – C9-0119/2019),

–  ņemot vērā 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu Parīzes nolīgumā, ko Eiropas Savienība ratificēja 2016. gada 5. oktobrī,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas vispārējā stāvokļa apskatu “ES rīcība enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā” (2017),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu,

–  ņemot vērā pārējo attiecīgo komiteju atzinumus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0017/2019),

III iedaļa

Vispārējs pārskats

1.  atgādina, ka Parlaments 2019. gada 14. marta rezolūcijā par 2020. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm noteica skaidras politiskās prioritātes 2020. gada budžetam, kam jāveido tilts uz nākotnes Eiropu un jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība; no jauna apstiprina savu stingro apņemšanos īstenot minētās prioritātes un nosaka turpmāk izklāstīto nostāju, lai nodrošinātu atbilstošu finansējuma līmeni šo prioritāšu izpildei;

2.  atkārtoti pauž Parlamenta viedokli, ka Savienības 2020. gada budžetam būtu jāpalīdz sagatavoties daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam īstenošanai un jānodrošina stabils izejas punkts jaunās paaudzes Savienības programmām un politikas pasākumiem; turklāt atgādina, ka 2020. gads ir pēdējais pašreizējās DFS darbības gads un līdz ar to Savienības pēdējā iespēja pietuvoties šim periodam noteikto politisko saistību izpildei, tostarp virzībā uz ES klimata mērķa sasniegšanu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu, kā arī Eiropas Sociālo tiesību pīlāra un Savienības mērķa līdz 2050. gadam panākt oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku īstenošanu; šajā sakarībā uzsver, ka Savienības budžetā ir visā pilnībā jānovērtē un jāintegrē Savienības politikas ietekme uz dzimumu līdztiesību (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā), tādējādi veicinot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un vienlīdzīgas iespējas;

3.  pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, proti, saistību apropriāciju samazināšanu par 1,51 miljardu EUR salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu; uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir klajā pretrunā Savienības prioritātēm, tos nepamato līdzekļu apguves spēja un tie ir paredzēti tam, lai likvidētu visus īpašos palielinājumus, ko Parlaments pieprasījis un saņēmis iepriekšējos budžeta gados; tādēļ nolemj visās pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi, principā atjaunot apropriācijas budžeta projektā ierosinātajā apmērā gan attiecībā uz darbības, gan attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem un savai nostājai par pamatu ņemt budžeta projektu;

4.  pauž stingru pārliecību, ka ir obligāti risināt klimata problēmu un aizsargāt vidi tā, lai veicinātu nodarbinātību, radītu jaunas darbvietas, stiprinātu konkurētspēju, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un nodrošinātu sociālo labklājību; uzsver jauno un topošo tehnoloģiju lielo nozīmi minētā mērķa sasniegšanā; uzsver, ka Savienībai ir jārāda piemērs un jāiedvesmo citas valstis visā pasaulē vēl vairāk ieguldīt ar klimatu saistītos izdevumos; atzinīgi vērtē dedzīgos aicinājumus rīkoties, ko Savienības vadītāji pauduši nesen notikušajā ANO klimata pārmaiņu samitā, kā arī vairāku dalībvalstu nesen pausto apņemšanos palielināt izdevumus tādās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamo energoresursu enerģija un ilgtspējīga transporta un enerģētikas infrastruktūra; uzskata, ka pēc šādiem paziņojumiem vajadzētu sekot konkrētai dalībvalstu rīcībai, tostarp arī apspriežoties Padomē;

5.  atgādina par Savienības saistībām, kas izriet no Parīzes nolīguma, un Savienības apņemšanos sasniegt mērķi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 20 % no Savienības izdevumiem atvēlēt ar klimatu saistītiem pasākumiem; norāda, ka 21,0 % no 2020. gada budžeta projektā ierosinātajām saistību apropriācijām ir saistīts ar klimatu un ka vēl vismaz 3,5 miljardi EUR būtu jāatvēl ar klimatu saistītiem izdevumiem, lai sasniegtu 20 % mērķi; pauž nožēlu, ka pašreizējās DFS ietvaros Savienības budžeta iespējas patstāvīgi risināt klimata problēmu ir ierobežotas, un norāda, ka šajā jomā ir nepieciešamas daudz lielākas investīcijas — saskaņā ar Komisijas aplēsēm 175 līdz 290 miljardi EUR gadā; uzsver, ka būtu jādara viss iespējamais, lai līdz 2020. gada beigām pēc iespējas lielākā apmērā tiktu sasniegts vispārējais Savienības budžeta mērķis;

6.  uzsver, ka 2020. gada budžetam būtu jāsagatavo Savienība mērķim vēl vērienīgāk integrēt klimata pasākumus un bioloģisko daudzveidību DFS 2021.–2027. gadam, lai attaisnotu Eiropas iedzīvotāju cerības; prasa nodrošināt pārredzamāku, stingrāku un visaptverošāku metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar starptautiski atzītām metodēm un ietver reformētus snieguma rādītājus, ar kuriem noteikt un izsekot ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītos izdevumus; ar nepacietību gaida konkrētu priekšlikumu attiecībā uz Eiropas zaļo kursu, kā norādīts Komisijas jaunievēlētās priekšsēdētājas politiskajās pamatnostādnēs; šajā sakarībā atgādina par savu stingro apņemšanos reformēt Savienības pašu resursu sistēmas, tostarp ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas būtu labāk saskaņots ar galvenajām Savienības politikas prioritātēm, tostarp ar cīņu pret klimata pārmaiņām;

7.  atgādina par 2019. gada marta rezolūcijā pausto apņemšanos pieprasīt Komisijai visos ES tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm iekļaut obligātu klauzulu, pieprasot Parīzes nolīguma ratificēšanu un īstenošanu, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām;

8.  tādēļ ierosina tādu 2020. gada budžetu, kas dod nozīmīgu ieguldījumu vides problēmu un klimata pārmaiņu novēršanā un pēc iespējas kompensē to, kas nav izdarīts līdz šim, lai sasniegtu mērķi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 20 % no Savienības izdevumiem atvēlēt ar klimatu saistītiem pasākumiem; ierosina ievērojami — par vairāk nekā 2 miljardiem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas — palielināt budžeta pozīcijas dažādās izdevumu kategorijās un galvenokārt 1.a izdevumu apakškategorijā, kura dod lielu ieguldījumu klimata izdevumu mērķa sasniegšanā; mērķtiecīgi novirza šos palielinājumus uz tām pozīcijām, kuru izpildes rādītāji ir izcili un kuru darbības spējas ir pietiekamas, lai apgūtu papildu apropriācijas 2020. gadā;

9.  uzsver, ka jaunatne joprojām ir visaptveroša prioritāte Savienības budžetā; uzsver, ka, neraugoties uz pozitīvo jauniešu bezdarba samazināšanās tendenci Savienībā, nākotnes iespēju trūkums rada patiešām akūtu sociālās krīzes situāciju jauniešiem atsevišķās Savienības vietās (ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm un reģioniem); tādēļ nolemj palielināt līdzekļus Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), pārsniedzot Komisijas ierosināto apmēru — arī tādēļ, lai nākamajā DFS nodrošinātu gludu pāreju uz Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+);

10.  uzsver, ka Savienībai ir pilnībā jāizpilda visas savas saistības, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām un pielāgoties tām;

11.  palielina finanšu resursus, lai apmierinātu turpmāko pieprasījumu pēc Erasmus+, kas ir galvenā programma izglītības, apmācības (tostarp profesionālās izglītības un apmācības), jaunatnes un sporta jomā Eiropā; uzsver, ka Erasmus+ ir viena no galvenajām Savienības pamatprogrammām, kas ir plaši pazīstama iedzīvotāju vidū un ir sniegusi konkrētus rezultātus ar skaidru Eiropas pievienoto vērtību; atgādina savu apņemšanos DFS 2021.–2027. gadam trīskāršot finansējumu šai programmai; uzsver nepieciešamību turpināt un pastiprināt sagatavošanas darbību DiscoverEU, ņemot vērā tās plānoto integrāciju programmā Erasmus+ 2021.–2027. gadam; prasa īpašu uzmanību pievērst mobilitātes darbībām pieaugušo izglītībā, jo īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem programmā Erasmus+;

12.  ierosina vēl citus mērķtiecīgus līdzekļu palielinājumus citām budžeta pozīcijām, kas saistītas ar Parlamenta prioritātēm, tādās jomās kā MVU, digitalizācija, mākslīgais intelekts, vēža pētniecība, drošība un tiesu iestāžu sadarbība, muita, migrācija un ārpolitika, tostarp attīstības un humānā palīdzība;

13.  principā atbalsta Komisijas aplēses par decentralizēto aģentūru budžeta vajadzībām; tādēļ uzskata, ka jebkādi Padomes ierosināti samazinājumi apdraudētu aģentūru pienācīgu darbību un neļautu tām pildīt savus uzdevumus; ierosina mērķtiecīgi palielināt to aģentūru apropriāciju apmēru, kuras veiks papildu uzdevumus vai kuru darba slodze aizvien palielinās jaunu problēmu dēļ;

14.  secina, ka, lai pienācīgi finansētu iepriekš minētās neatliekamās prioritātes un ņemot vērā atsevišķu izdevumu kategoriju ļoti mazās vai neesošās rezerves 2020. gadā, ir pilnībā jāizmanto elastības instruments un vispārējā saistību rezerve, bet neparedzēto izdevumu rezerve jāizmanto, daļu no tās atstājot pieejamu tādu neparedzētu notikumu finansēšanai, ar kuriem var nākties saskarties nākamā gada laikā; turklāt atgādina, ka DFS regulā iekļautās elastības iespējas beigsies minētā perioda beigās;

15.  uzsver, ka visā pilnībā ir atkārtoti jāizmanto pētniecības jomā atceltās saistības, kā noteikts Finanšu regulas 15. panta 3. punktā; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome atkal noraida šī tiesību akta noteikuma piemērošanu, ko Komisija budžeta projektā bija ierosinājusi daļēji izmantot; pauž nodomu uzstāt uz savu nostāju, kas atspoguļo gan Finanšu regulas burtu, gan garu; plāno atrisināt šo jautājumu šī gada budžeta samierināšanas sanāksmē; ierosina visā pilnībā atkārtoti izmantot šīs atceltās saistības, lai palielinātu līdzekļus četrās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, kuras ietver visvairāk ar klimatu saistītas pētniecības darbību;

16.  kopējās apropriācijas 2020. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 170 971 519 973 EUR apmērā saistību apropriācijās, kas ir par 2 699 813 994 EUR vairāk nekā ierosināts budžeta projektā; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu nolemj darīt pieejamus vēl 280 700 000 EUR saistību apropriācijās; kopējās apropriācijas 2020. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 159 146 168 195 EUR apmērā maksājumu apropriācijās;

1.aizdevumu apakškategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

17.  norāda, ka “Apvārsnis 2020” nodrošina ļoti ievērojamu Eiropas pievienoto vērtību un sniedz būtisku ieguldījumu videi nekaitīgu tehnoloģiju un klimatam un videi nekaitīgu inovāciju attīstībā, lai liktu pamatus dekarbonizētai nākotnei un atbalstītu pāreju uz aprites ekonomiku lielākā apmērā; uzsver arī šīs programmas svarīgumu citām nozīmīgām Eiropas pētniecības jomām, tādām kā digitalizācija, mākslīgais intelekts un vēža pētniecība; tāpēc ievērojami — par 737,8 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas — palielina pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētos līdzekļus; turklāt saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu pilnā apmērā — 280,7 miljoni EUR — dara pieejamas saistību apropriācijas, kas 2018. gadā atceltas, jo nav tikuši īstenoti pētniecības projekti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, kurām ir vislielākā nozīme ar klimatu saistītiem pētniecības projektiem, un aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst minēto līdzekļu taisnīgam ģeogrāfiskajam sadalījumam;

18.  ir pārliecināts, ka cīņai pret vēzi jābūt Savienības absolūtai prioritātei un ka šajā virzienā ir jāiegulda daudz lielāks darbs; uzsver, ka vēža pētniecība ir svarīgs pamatelements šajā procesā; tādēļ pieņem vēža pētniecībai paredzētu finanšu resursu palielinājumu, kas jāiekļauj attiecīgajās pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta pozīcijās, kuras turklāt uzrāda ļoti augstu budžeta izpildi; uzsver, ka nekavējoties ir jāpanāk intensīvāka pētniecība šajā jomā, rēķinoties arī ar iespaidīgākiem ieguldījumiem, kas paredzami nākamajā DFS;

19.  atgādina, ka Eiropas kā vadošās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nodrošinātājas stāvoklis ir atkarīgs no resursiem, kas atvēlēti jaunu IKT tehnoloģiju izstrādei un testēšanai, kā arī atbalsta sniegšanai jaunuzņēmumiem un tehnoloģiju uzņēmumiem, lai palielinātu attiecīgo tirgus jaudu; šajā sakarībā atkārtoti norāda uz nepieciešamību nodrošināt papildu finansējumu Eiropas pētniecības iestādēm un MVU, kas īpašu uzmanību pievērš tādu tehnoloģiju izstrādei un attīstīšanai kā meklētājprogrammas, tulkošanas pakalpojumi un līdzīgas revolucionāras tehnoloģijas;

20.  uzsver Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) izšķirošo nozīmi tāda augstas veiktspējas Eiropas komunikāciju tīkla stratēģiskas izveides sekmēšanā, kas ir ilgtspējīgs un savstarpēji savienots transporta (īpašu uzmanību pievēršot dzelzceļa tīklam un cita starpā nakts vilcieniem), enerģētikas un IKT infrastruktūras jomā un dod nozīmīgu ieguldījumu pārejā uz klimatneitrālu sabiedrību; tādēļ ierosina palielināt EISI transporta sadaļas un EISI enerģētikas sadaļas finansējumu, kopumā par 545 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas;

21.  uzskata, ka šajā apakškategorijā ir vairāk jāatbalsta vēl arī citas svarīgas prioritātes; šajā sakarībā vērš uzmanību uz MVU, kuri ir būtiska Savienības ekonomikas daļa un kuriem ir izšķiroša nozīme augstas kvalitātes investīciju realizēšanā un darbvietu radīšanā visās dalībvalstīs; šajā sakarībā pieņem programmai COSME paredzētu palielinājumu, lai vēl vairāk stiprinātu šīs programmas potenciālu veicināt uzņēmējdarbību, tostarp sieviešu uzņēmējdarbību, un uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem, un prasa īpašu uzmanību pievērst MVU digitālajai pārveidei; atgādina, ka programmai COSME budžeta projektā ierosinātais piešķīrums bija zemāks pat par finanšu plānojumā paredzēto finansējumu, un pieņem palielinājumu, par 50 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas;

22.  uzsver, ka Erasmus+ joprojām ir ļoti augstu novērtēta un ārkārtīgi populāra programma ar tādu pieteikumu skaitu, kas ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu, un tā palīdz veicināt spēcīgu kopīgas Eiropas identitātes apziņu; tādēļ pieņem palielinājumu, par 123,4 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas, lai cīnītos pret zemo sekmīgo pieteikumu īpatsvaru un ļautu lielākam skaitam cilvēku gūt labumu no šīs programmas;

23.  ierosina mērķtiecīgi palielināt apropriācijas Eiropas Darba iestādei (EDI), Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai, Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūrai (ENISA), kā arī apropriācijas un darbinieku skaitu Eiropas GNSS aģentūrai, Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) birojam un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER);

24.  tāpēc palielina saistību apropriācijas 1.a izdevumu apakškategorijā, par 1 503 766 221 EUR pārsniedzot budžeta projektu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu dara šai apakškategorijai pieejamus 280 700 000 EUR saistību apropriācijās;

1.bizdevumu apakškategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

25.  atgādina, ka ilgtspējīga izaugsme un mērķtiecīgas investīcijas ir priekšnoteikums kvalitatīvu darbvietu radīšanai un lielākai vispārējai labklājībai un ka tāpēc struktūrfondu līdzekļi un investīcijas būtu efektīvāk jānovirza tam, lai veicinātu iekļaujošu izaugsmi, mazinātu nevienlīdzību un stimulētu augšupēju sociālo konverģenci;

26.  pauž nožēlu par to, ka jauniešu bezdarba līmenis, kas saskaņā ar aplēsēm 2019. gada aprīlī bija 14,2 %, joprojām ir nepieņemami augsts un joprojām ir īpaši akūta problēma vairākās Savienības dalībvalstīs un reģionos; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot jauniešu nodarbināmību un uzņēmējdarbības spējas un vienlaikus novērst nevienlīdzību; pauž pārliecību, ka cīņai pret bezdarbu ir nepieciešami ievērojami finansiāli ieguldījumi; pauž apņēmību nodrošināt papildu finansējumu JNI programmai pašreizējās DFS pēdējā darbības gadā; uzsver nepieciešamību paātrināt šīs programmas īstenošanu un vēl vairāk uzlabot tās efektivitāti, lai nodrošinātu, ka tā sniedz lielāku Eiropas pievienoto vērtību valstu nodarbinātības politikai; tāpēc ierosina palielināt JNI paredzētās saistību apropriācijas, par 363,3 miljoniem EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas;

27.  palielina finansējumu tehniskajai palīdzībai, lai risinātu ar projektu pārvaldības procedūru sarežģītību saistītās problēmas (no pieteikumu sagatavošanas līdz finanšu pārvaldībai un ietekmes uzraudzībai), kuras ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas kavē struktūrfondu apguvi lielākā apmērā;

28.  palielina saistību apropriācijas 1.b izdevumu apakškategorijā, par 373 278 264 EUR pārsniedzot budžeta projektu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot īpašos instrumentus;

2.izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

29.  ar bažām norāda, ka atkal tikai 8,3 % kopējo saistību apropriāciju ir saistīti ar bioloģiskās daudzveidības izzušanas apturēšanu, kas ir viszemākais rādītājs kopš 2015. gada, neraugoties uz novērojumu, ka sugu izzušana notiek vēl nepieredzētā un aizvien lielākā ātrumā; prasa piešķirt pietiekamus papildu resursus, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības konsekventu ilgtermiņa aizsardzību visā Savienībā, un nodrošināt šo resursu izsekojamību; ņemot vērā vispārējo prioritāti cīnīties pret klimata pārmaiņām, ievērojami — par 233 miljoniem EUR saistību apropriācijās — palielina ar programmu LIFE+ saistītās budžeta pozīcijas 7. un 34. sadaļā; sagaida, ka Komisija garantēs minēto papildu līdzekļu efektīvai izmantošanai nepieciešamo apguves spēju un nodrošinās šādu videi draudzīgu līdzekļu taisnīgāku ģeogrāfisko sadalījumu, kā tas būs nākamās DFS programmās;

30.  ierosina atsevišķām budžeta pozīcijām vajadzīgos palielinājumus, jo īpaši tādu pasākumu finansēšanai, kas paredzēti Āfrikas cūku mēra ietekmes novēršanai vairākās dalībvalstīs; norāda, ka kopš 2019. gada sākuma ietekme ir bijusi būtiska un ir reģistrēts liels skaits slimības uzliesmojumu, kā rezultātā ir izbrāķēts desmitiem tūkstošu dzīvnieku; norāda, ka trešās valstis ir veikušas ieguldījumus pētījumos, lai izstrādātu vakcīnu pret Āfrikas cūku mēri, un uzskata, ka Savienībai būtu jāiegulda līdzekļi tādas vakcīnas pētniecībā un izstrādē, kas pēc iespējas īsākā laikā palīdzētu izskaust Āfrikas cūku mēra izplatīšanos un sastopamību;

31.  atgādina, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) apropriāciju apmērs vēl būs jākoriģē, ņemot vērā piešķirtos ieņēmumus, kas varētu būt pieejami 2020. gadā, kā norādīts Komisijas grozījumu vēstulē;

32.  ierosina mērķtiecīgi palielināt Eiropas Vides aģentūras apropriāciju apmēru un darbinieku skaitu;

33.  kopumā palielina saistību apropriācijas 2. izdevumu kategorijā par 267,3 miljoniem EUR (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības) un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot maksimālā apjoma robežās pieejamo rezervi; uzsver, ka ir jāpārtrauc līdzekļu samazināšana lauksaimniecības budžetā, jo lauksaimniecības nozari bieži skar krīzes, kuru risināšanai ir jāpiešķir budžeta līdzekļi;

3.izdevumu kategorija — Drošība un pilsonība

34.  ņemot vērā ārkārtīgi zemo maksimālo apjomu kopš pašreizējās DFS darbības sākuma, ko nav iespējams ievērot, palielina finansējumu Parlamenta prioritātēm iekšējās drošības, migrācijas, pamattiesību un tiesiskuma ievērošanas jomā, kā arī nediskriminācijas un līdztiesības veicināšanai un cīņai pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu; stingri iebilst pret Padomes veiktajiem Iekšējās drošības fonda (ISF) un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) līdzekļu samazinājumiem un noraida Padomes priekšlikumu pārvietot 400 miljonus EUR no AMIF saistību apropriācijām uz rezervi, kamēr nav panākts būtisks progress saistībā ar Dublinas III regulas(7) reformu, jo tas neļautu priekšposteņa dalībvalstīm saņemt humānai migrācijas spiediena pārvaldībai nepieciešamo atbalstu;

35.  uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt līdzekļus, lai nodrošinātu pienācīgu finansējumu un darbinieku skaitu visām aģentūrām, kas darbojas migrācijas, drošības, robežkontroles un pamattiesību jomā, jo īpaši Eiropolam, Eurojust, EPPO, Frontex un Pamattiesību aģentūrai (FRA); uzsver, ka EPPO rīcībā jābūt līdzekļiem, kuri nepieciešami, lai rūpīgi izmeklētu un nodotu kriminālvajāšanai pārrobežu noziedzīgas darbības;

36.  aicina Komisiju steidzami izveidot fondu, kura mērķis būtu atbalstīt meklēšanas un glābšanas operācijas, lai garantētu efektīvas meklēšanas un glābšanas iespējas Vidusjūrā;

37.  atkārtoti apstiprina gatavību izmantot Savienības budžetu kā instrumentu, ar ko efektīvi apkarot pastāvošo nevienlīdzību un veicināt dzimumu līdztiesību, jo īpaši palielinot resursus programmas “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” īpašajam ar Daphne saistītajam mērķim un attīstības sadarbības instrumenta ietvaros palielinot resursus cilvēces attīstībai; uzsver, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums, lai cīnītos pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un vardarbību pret sievietēm un meitenēm bēglēm un citām neaizsargātām grupām, piemēram, LGBTIK+;

38.  ierosina par 10 % palielināt saistību apropriācijas programmas “Radošā Eiropa” apakšprogrammām “MEDIA” un “Kultūra”, lai novērstu to pastāvīgo finansējuma trūkumu un sekmīgo pieteikumu zemo īpatsvaru; turklāt palielina apropriācijas multivides darbībām, kurām ir izšķiroša nozīme dezinformācijas apkarošanā un neatkarīgas žurnālistikas veicināšanā;

39.  ierosina arī mērķtiecīgi palielināt Savienības ieguldījumu Eiropas Zāļu aģentūrā;

40.  tāpēc palielina saistību apropriācijas 3. izdevumu kategorijā, par 121 799 746 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, turpinot izmantot īpašos instrumentus;

4.izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

41.  uzsver, ka vairāk Savienības budžeta līdzekļu ir jāiegulda klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumos, kā arī klimata diplomātijā valstīs, uz kurām attiecas attīstības sadarbības instruments un Savienības civilās aizsardzības mehānisms; norāda, ka Savienības budžetā ir paredzēta iespēja sniegt finansiālu palīdzību katastrofu riska mazināšanai un izmantot inovatīvus finanšu instrumentus, tostarp ES ārējo investīciju plānu, lai atbalstītu ar klimatu saistītu attīstības projektu sagatavošanu un finansēšanu Āfrikā;

42.  ierosina Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta satvarā ievērojami palielināt finansējumu Rietumbalkānu valstīm, jo īpaši funkcionējošu demokrātisku institūciju, tiesiskuma, labas pārvaldības un publiskās administrācijas jomā; uzsver jēgpilna finansējuma nozīmību, ņemot vērā daudzās problēmas, kas Savienībai kopā ar dalībvalstīm būs jārisina Eiropas kaimiņreģiona valstīs, lai atbalstītu politiskās reformas un panāktu atbilstību acquis Rietumbalkānu valstīs;

43.  atgādina, ka, ņemot vērā pastāvīgo drošības apdraudējumu un drošības vides pasliktināšanos pie Savienības austrumu robežām, kā arī sarežģītās reformas, ar kurām nākas saskarties Austrumeiropas partneriem, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu finansējumu krīzes un konfliktu novēršanas, stabilitātes, demokrātijas un uzticēšanās veidošanas atbalstam un intensīvāk strādāt, atbalstot nabadzības mazināšanu un ekonomikas attīstību šajā reģionā; atgādina arī to, ka dienvidu kaimiņreģiona valstīm ir nepieciešams papildu finansiāls atbalsts, jo tās ir pakļautas milzīgam spiedienam, ko cita starpā rada konflikti Sīrijā un Lībijā, ekstrēmisma pieaugums un ar to saistītās bēgļu un migrantu plūsmas;

44.  pauž nopietnas bažas par ASV lēmumu atcelt tās ikgadējo finanšu iemaksu ANO Palīdzības un darba aģentūrā Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) un uzskata, ka Savienībai būtu jāpalīdz kompensēt no tā izrietošo līdzekļu nepietiekamību; atzīst UNRWA efektīvo lomu, saglabājot nepārtrauktus pamatpakalpojumus miljoniem Palestīnas bēgļu, veicinot stabilitāti reģionā un darbojoties pret radikalizāciju saskaņā ar ES vispārējo stratēģiju Tuvajiem Austrumiem;

45.  pauž dziļas bažas par ASV administrācijas lēmumu piemērot tarifus vairākiem ES ražojumiem saistībā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas šķīrējtiesas kolēģijas lēmumu Airbus lietā; ir apņēmies pievērsties minētajam jautājumam gaidāmajā 2020. gada budžeta procedūras samierināšanas periodā, nodrošinot nepieciešamos palielinājumus atsevišķām budžeta pozīcijām, jo īpaši to pasākumu finansēšanai, kuri attiecas uz ASV uzlikto tirdzniecības šķēršļu ietekmi uz Savienības uzņēmumiem un šīs ietekmes mazināšanu;

46.  uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai dotu izšķirošu ieguldījumu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darba turpināšanā un intensificēšanā, nodrošinātu to maronītu labklājību, kas vēlas tikt pārmitināti, un visu anklāva personu labklājību saskaņā ar 3. Vīnes nolīgumā paredzēto vienošanos un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgšanu;

47.  uzsver, ka Savienībai ir pienākums atbalstīt Arktikas aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi veidot saskaņotāku ES politiku attiecībā uz Arktiku;

48.  prasa palielināt finansējumu projektiem, kas vērsti uz to, lai sniegtu atbalstu bēgļiem no Venecuēlas, kuri ir devušies uz kaimiņvalstīm, tostarp dalībvalstu teritorijām Karību jūras reģionā;

49.  uzskata, ka, ņemot vērā Turcijas nopietnos un pastāvīgos mēģinājumus apdraudēt reģionālo stabilitāti, agresīvi izturoties pret dalībvalstīm, un tās neseno vienpusējo militāro darbību Sīrijas ziemeļaustrumos, vēršoties pret kurdiem, atkal pārvietojot Sīrijas bēgļus un nopietni kavējot piekļuvi humānajai palīdzībai, tādējādi radot smagas ciešanas civiliedzīvotājiem un apdraudot visa reģiona stabilitāti, kā arī ņemot vērā Turcijā pastāvošos trūkumus demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā, ir pamatoti samazināt līdzekļus, kurus Turcijai piešķir no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta, un iesaldēt 100 miljonus EUR (šo summu iekļaujot rezervē); tomēr uzsver, ka līdzekļu iesaldēšanai un samazināšanai nevajadzētu skart pilsonisko sabiedrību, Sīrijas bēgļus vai studentus Turcijā;

50.  nosoda Turcijas iebrukumu Sīrijas ziemeļaustrumos, no kura cieš liels skaits civiliedzīvotāju, kura dēļ pieaug bēgļu skaits un reģions tiek destabilizēts vēl vairāk; tāpēc, ņemot vērā pašreizējās norises, plāno attiecīgi reaģēt samierināšanas procesā saistībā ar 2020. gada budžetu, koriģējot savu nostāju attiecībā uz Turcijai paredzētajām budžeta pozīcijām, vienlaikus saglabājot finanšu atbalstu pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem;

51.  pauž nožēlu par Parlamenta nenozīmīgo lomu EUTF uzraudzībā un pārvaldībā; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments varētu uzraudzīt rīcības komitejas darbības, un aicina Komisiju sniegt detalizētu informāciju par šīs komitejas pieņemtajiem lēmumiem un nodrošināt Parlamenta pārstāvību tās sanāksmēs;

52.  palielina 4. izdevumu kategoriju, kopumā par 257 217 394 EUR pārsniedzot budžeta projektu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, turpinot izmantot īpašos instrumentus;

5.izdevumu kategorija — Administrācija; pārējās izdevumu kategorijas — administratīvie un pētniecības atbalsta izdevumi

53.  atjauno administratīvo izdevumu pozīciju apmēru, kāds bija paredzēts budžeta projektā, tostarp administratīvos un pētniecības atbalsta izdevumus 1.–4. izdevumu kategorijā; ierosina palielināt konferencei par Eiropas demokrātiju / Eiropas nākotni paredzētos līdzekļus, par 5,5 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektu; norāda, ka minētajai konferencei būtu jādarbojas pietiekami autonomi un tās darbībā līdzvērtīgi ar citām Eiropas iestādēm būtu jāiesaista arī Parlaments; turklāt uzsver, ka būtu jāparedz, ka konferencē iesaistās un piedalās dažādu grupu pilsoņi, tostarp jaunieši;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

54.  atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; šajā sakarībā uzsver, ka, īstenojot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, kas paver ceļu jaunām programmām, kuras atbalsta pašreizējais Komisijas priekšsēdētājs un Parlaments, tādām kā Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Komisijai būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai iegūtu visplašāko atbalstu no Parlamenta; pēc visu iesniegto priekšlikumu rūpīgas analīzes un pilnībā ņemot vērā Komisijas vērtējumu par to vai, tie atbilst juridiskajām prasībām un ir īstenojami, pieņem tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes; aicina Komisiju ātri īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības un nodrošināt atgriezenisko saiti, informējot par to sniegumu un uz vietas gūtajiem rezultātiem;

Maksājumi

55.  norāda uz līdz šim nepieredzēto rezervi 20 067,6 miljonu EUR apmērā, kas budžeta projektā pieejama maksājumu maksimālā apjoma ietvaros, jo 2014.–2020. gada programmu īstenošana sākās ļoti novēloti un attiecīgi ir uzkrājušies neizlietoti maksājumi, jo īpaši 1.b izdevumu apakškategorijā; uzsver, ka nedrīkst pieļaut maksājumu pieprasījumu ievērojamu uzkrāšanos nākamās DFS darbības sākumā, jo tā varētu veidoties vēl viena maksājumu krīze Savienības budžetā, kā tas notika šajā periodā, un varētu tikt traucēta nākamās paaudzes, proti, 2021.–2027. gada, programmu darbības pienācīga uzsākšana;

56.  tādēļ palielina Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem paredzētos maksājumus kopumā par 3 miljardiem EUR, sagaidot, ka dalībvalstis vēl vairāk paātrinās savu darbības programmu īstenošanu pašreizējās DFS pēdējā gadā un labāk ievēros savas prognozes; palielina ESIF galvojuma fonda finansējumu par 948 miljoniem EUR, lai, neietekmējot budžetu, pārceltu uz 2020. gadu tos gada maksājumus, kuri līdz šim bija plānoti 2021. līdz 2023. gadam, t. i., laikam, kad sagaidāma lielāka nepieciešamība pēc maksājumiem; visbeidzot, palielina maksājumu apropriācijas tajās pozīcijās, kurās ir palielinātas saistību apropriācijas;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

57.  atjauno apropriācijas, kas iekļautas tāmē, pamatojoties uz rūpīgu un atbildīgu Parlamenta 2020. gada vajadzību analīzi, un apstiprinātas plenārsēdē, ar lielu balsu vairākumu pieņemot iepriekš minēto 2019. gada 28. marta rezolūciju; apzinās, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pants ļauj Komisijai koriģēt citu iestāžu tāmes projektus; tomēr pauž pārsteigumu un dziļas bažas par to, ka Komisija ir samazinājusi Parlamenta budžetu, tādējādi laužot abu iestāžu labas sadarbības tradīciju;

58.  palielina divas pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektu, jo ir jāņem vērā jauni faktori, kuri ietekmē pārejas pabalstus 2020. gada budžetā un kurus nebija iespējams paredzēt, proti: augstāks nepārvēlēto deputātu īpatsvars pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām (63 %, savukārt, veicot aprēķinus, par pamatu tika izmantots vidējais rādītājs — 50 %) un Brexit atlikšana līdz 2019. gada 31. oktobrim; palielina arī Eiropas politiskajiem fondiem paredzēto pozīciju, jo to darbam ir izšķiroša nozīme demokrātijas veicināšanā un cīņā pret viltus ziņām un dezinformāciju;

59.  saskaņā ar Parlamenta pieņemto tāmi:

   a) aicina Prezidiju izstrādāt tehnisku risinājumu, lai EP deputāti varētu īstenot savas tiesības balsot grūtniecības un dzemdību, paternitātes vai ilgtermiņa slimības atvaļinājuma laikā;
   b) atkārtoti aicina nodrošināt pārredzamu lēmumu pieņemšanas procesu ēku politikas jomā; tādēļ nepiekrīt pašreizējai praksei gada beigās veikt apkopojošu pārvietojumu, lai veicinātu tobrīdējo ēku projektu īstenošanu, jo šis pārvietojums sistemātiski notiek vienās un tajās pašās nodaļās un sadaļās un bieži vien precīzi vienās un tajās pašās budžeta pozīcijās; uzskata, ka ēku politika būtu jāfinansē pārredzamā veidā no tai paredzētajām budžeta pozīcijām;
   c) atgādina aicinājumu Prezidijam veikt pasākumus, lai no 2020. gada 1. janvāra pilnībā saskaņotu piemaksu likmes, kas saistībā ar darba braucieniem starp Parlamenta trijām darba vietām tiek piemērotas ierēdņiem, pārējiem darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem;
   d) atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus nosacījumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos;
   e) aicina ģenerālsekretāru nekavējoties iesniegt īstenošanas noteikumus, tādējādi nodrošinot reģistrētu deputātu palīgu tiesību aktos paredzēto tiesību ievērošanu, lai izvairītos no patvaļīgas interpretācijas un pašreizējās nevienlīdzības, kas neļauj pilnībā īstenot Deputātu nolikumā un deputātu palīgu statusā paredzēto darbu;
   f) aicina pilnībā īstenot Parlamenta pasākumus, kuri ieteikti Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūcijā par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā(8), proti, rīkot visiem darbiniekiem un deputātiem paredzētas mācības par aizkarošas izturēšanās novēršanu, veikt abu pašreizējo aizskarošas izturēšanās novēršanas komiteju ārēju revīziju, kā arī pārveidot abas šīs komitejas par vienu neatkarīgu komiteju, kuras pastāvīgie locekļi būtu ārsti un juristi; pieprasa papildu atbalstu, lai segtu izmaksas par papildu personālu, kas būtu kompetents vadīt Parlamentā notikušu aizskarošas izturēšanās gadījumu izskatīšanu, īpašā dienestā sapulcinot darbiniekus, kuriem ir profesionāla pieredze medicīnā, psiholoģijā, tieslietās un cilvēkresursu pārvaldībā, kā arī saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu segt no aizskarošas izturēšanās cietušo personu tiesvedības izdevumus un medicīniskās izmaksas;
   g) atkārtoti aicina ģenerālsekretāru sniegt detalizētas aplēses un izmaksu sadalījumu attiecībā uz tehniskajiem sagatavošanas darbiem, kas saistīti ar SPAAK ēkas renovāciju un plānoti 12,4 miljonu apmērā;
   h) atkārtoti aicina plašāk izmantot videokonferences un citas tehnoloģijas, lai aizsargātu vidi un taupītu resursus un — jo īpaši — lai samazinātu darbinieku darba braucienus starp trijām darba vietām;

Citas iedaļas (IV–X iedaļa)

60.  norāda, ka budžeta projekts lielā mērā atspoguļo to dažādo iestāžu tāmes, uz kurām attiecas pārējās budžeta iedaļas, un tādēļ — ar dažiem izņēmumiem — atbilst to finansiālajām prasībām; uzskata, ka Padomes ierosinātajiem samazinājumiem tādējādi būtu kaitīga ietekme uz attiecīgo iestāžu darbību un līdz ar to arī uz būtisko ieguldījumu, ko tās sniedz Savienības darbības nodrošināšanā; tāpēc ierosina gandrīz visos gadījumos atjaunot budžeta projektā ierosinātās summas, tostarp attiecībā uz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Ārējās darbības dienesta štatu sarakstiem; saskaņā ar džentlmeņu vienošanos negroza Padomes lasījumu attiecībā uz Padomi un Eiropadomi;

61.  uzskata, ka atsevišķos gadījumos un ņemot vērā iestāžu tāmes, ir jāpalielina pozīcijas, pārsniedzot budžeta projektu, un jāierosina papildu štata vietas; tāpēc ierosina:

   a) saistībā ar Tiesu un ņemot vērā tās pieaugošo darba slodzi — atjaunot 11 štata vietas, kuras Tiesa bija ierosinājusi savā tāmē (7 AD un 4 AST vietas) un kuras Komisija nav iekļāvusi budžeta projektā, kā arī nodrošināt atalgojumam un piemaksām vajadzīgās apropriācijas;
   b) saistībā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju — dažās pozīcijās palielināt apropriācijas, pārsniedzot budžeta projektu, lai saglabātu tādu apropriāciju līmeni, kas līdzinās iepriekšējā gada apropriācijām;
   c) saistībā ar Eiropas Ombudu — pievienot divas AD štata vietas, pārsniedzot budžeta projektu, un nedaudz samazināt trīs budžeta pozīcijas, lai kompensētu summas, kas atjaunotas divās citās pozīcijas;

o
o   o

62.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.
(2) OV L 193. 30.7.2018., 1. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0210.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0326.
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0417.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 24. oktobrisJuridisks paziņojums