Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2019/2886(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B9-0123/2019

Debates :

PV 23/10/2019 - 7
CRE 23/10/2019 - 7

Balsojumi :

PV 24/10/2019 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0049

Pieņemtie teksti
PDF 165kWORD 52k
Ceturtdiena, 2019. gada 24. oktobris - Strasbūra Pagaidu redakcija
Turcijas militārās operācijas Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekas
P9_TA-PROV(2019)0049RC-B9-0123/2019

Eiropas Parlamenta 2019. gada 24. oktobra rezolūcija par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām (2019/2886(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 17. oktobra secinājumus par Turciju,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes 2019. gada 14. oktobra secinājumus par Sīriju,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus un jo īpaši 2019. gada 9. oktobra paziņojumu par nesenajiem notikumiem Sīrijas ziemeļaustrumos un viņas piezīmes pēc ierašanās, kā arī preses konferencē, kas sekoja Ārlietu padomes 2019. gada 14. oktobra sanāksmei,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju un 2019. gada 14. marta rezolūciju par Eiropas cilvēktiesību pārkāpumu sankciju režīmu(1),

–  ņemot vērā Vācijas, Francijas, Apvienotās Karalistes, Eiropas Parlamenta un Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palātas 2019. gada 18. oktobra Ārlietu komiteju priekšsēdētāju kopīgo paziņojumu,

–  ņemot vērā Turcijas un ASV 2019. gada 17. oktobra kopīgo paziņojumu par Sīrijas ziemeļaustrumu daļu,

–  ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres runaspersonas Sīrijas jautājumos Rupert Colville 2019. gada 11. un 15. oktobra paziņojumus,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2019. gada 14. oktobra paziņojumu,

–  ņemot vērā Arābu valstu līgas 2019. gada 12. oktobra paziņojumu par Turcijas militāro operāciju Sīrijas ziemeļaustrumos,

–  ņemot vērā 2017. gada 14. marta Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo paziņojumu par ES stratēģijas attiecībā uz Sīriju elementiem (JOIN(2017)0011) un Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Sīriju,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un visas ANO konvencijas, kurām Turcija un Sīrija ir pievienojušās,

–  ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas (ANO DP), jo īpaši 2015. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 2254(2015) un 2012. gada Ženēvas paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 21. decembra Rezolūciju 71/248 par starptautiska, objektīva un neatkarīga mehānisma izveidi, lai atbalstītu izmeklēšanu un veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir atbildīgas par vissmagākajiem noziegumiem, kas kopš 2011. gada marta izdarīti Sīrijas Arābu Republikā;

–  ņemot vērā Romas statūtus un Starptautiskās Tiesas dibināšanas dokumentus, kā arī precedentus par starptautisku tribunālu izveidošanu, piemēram, Starptautisko Kara noziegumu tribunāla izveidošanu bijušajai Dienvidslāvijai, Starptautisko Kara noziegumu tribunāla Ruandai un Īpašo tribunāla Libānai izveidošanu,

–  ņemot vērā Irānas, Krievijas un Turcijas 2017. gada 6. maijā parakstīto memorandu par eskalācijas novēršanas zonu izveidi Sīrijas Arābu Republikā,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,

–  ņemot vērā 1949. gada NATO līgumu,

–  ņemot vērā 1993. gada Konvenciju par ķīmiskajiem ieročiem,

–  ņemot vērā 2015. gada 16. martā pieņemtos Padomes secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī par ISIL/Daesh draudiem,

–  ņemot vērā 2019. gada 13. marta rezolūciju par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Turciju(2), kurā ieteikts, ka Komisija un Eiropas Savienības Padome saskaņā ar sarunu programmu oficiāli pārtrauc pievienošanās sarunas ar Turciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā pēc prezidenta Donalda Trampa lēmuma izvest ASV bruņotos spēkus no Sīrijas ziemeļaustrumiem Turcija, pārkāpjot starptautiskās tiesības, 2019. gada 9. oktobrī uzsāka militāru iebrukumu (operācija „Peace Spring”) Sīrijas demokrātisko spēku (SDS) kontrolētajās teritorijās; tā kā tā rezultātā gājuši bojā daudzi civiliedzīvotāji un militārpersonas abās robežas pusēs un saskaņā ar ANO informācijas avotiem ir pārvietoti vismaz 300 000 iedzīvotāji, tostarp 70 000 bērni; tā kā ANO DP, neskatoties uz ES vienotību, vēl nav veikusi nekādus pasākumus, lai reaģētu uz krīzi;

B.  tā kā 2019. gada 18. oktobrī ASV un Turcija paziņoja par tūlītēju piecu dienu uguns pārtraukšanu Sīrijas pierobežas reģionā; tā kā šī vienošanās ir pagaidu pasākums, jo Turcija nav piekritusi atsaukt savus bruņotos spēkus no Sīrijas ziemeļaustrumiem; tā kā joprojām nav informācijas par to, kā pamiers tiek ievērots; tā kā 2019. gada 22. oktobrī notika prezidentu Erdogana un Putina tikšanās;

C.  tā kā Padome ir nosodījusi Turcijas operāciju un apņēmusies veikt pirmos pasākumus, kas skartu ieroču pārdošanu Turcijai; tā kā vairākas ES dalībvalstis jau ir oficiāli apturējušas ieroču pārdošanu Turcijai saskaņā ar Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli(3);

D.  tā kā, ņemot vērā stāvokli Sīrijā, Padome ir ieviesusi virkni ierobežojošu pasākumu, vēršoties pret personām, kuras ir atbildīgas par civiliedzīvotāju apspiešanu Sīrijā, un pret personām un vienībām, kuras ir ar tām saistītas; tā kā ASV ir noteikusi sankcijas Turcijas ministrijām un augstākajām valdības amatpersonām, reaģējot uz šīs valsts militāro ofensīvu Sīrijas ziemeļaustrumos;

E.  tā kā šai vienpusējai Turcijas militārajai operācijai nav juridiska pamata, tā tikai pastiprina astoņus gadus ilgušo konfliktu Sīrijā; tā kā operācijas sekas nopietni apdraud globālās koalīcijas pret ISIS centienus, kuros SDS pašlaik vēl arvien ir būtiska loma, joprojām aktīvi cīnoties pret ISIS kaujiniekiem;

F.  tā kā ES oficiālā nostāja ir turpināt apņēmīgi atbalstīt Sīrijas valsts vienotību, suverenitāti un teritoriālo integritāti; tā kā šos mērķus var garantēt vienīgi īstena politiska pāreja saskaņā ar ANO DP Rezolūciju Nr. 2254 un 2012. gada Ženēvas paziņojumu, par ko Sīrijas puses sarunu ceļā vienojās ANO vadītajā Ženēvas procesā; tā kā Sīrijas Arābu Republikas valdība un Sīrijas sarunu komisija ANO vadītajā procesā panāca vienošanos par uzticamas, līdzsvarotas un iekļaujošas Konstitucionālās komitejas izveidi, kurai būtu jāsekmē politiska risinājuma rašana Sīrijas karam un kuras sanāksme tagad varētu nenotikt Turcijas vienpusējas militāras darbības dēļ;

G.  tā kā ir saņemti īpaši ziņojumi par civiliedzīvotāju nogalināšanu, iebiedēšanu, nežēlīgu izturēšanos pret viņiem, nolaupīšanu, aplaupīšanu un civiliedzīvotāju māju sagrābšanu, ko pastrādājušas Turcijas atbalstītas bruņotas grupas, šādām grupām apsūdzot civiliedzīvotājus piederībā konkrētām kurdu grupām un saskaņā ar saņemto informāciju šā iemesla dēļ piespiedu kārtā aizvedot no mājām vai aizturot viņus kontrolpunktos; tā kā saskaņā ar ANO datiem ir saņemta informācija par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, ko veikuši kaujinieki, kas pieder Ahrar al-Sharqiya bruņotai grupai, kas ir saistīta ar Turciju; tā kā ir saņemta informācija par labi pazīstamās kurdu politiķes Hevrin Khalaf spīdzināšanu un nogalināšanu, ko izdarījuši Ahrar al-Sharqiya kaujinieki;

H.  tā kā pēc ASV karaspēka izvešanas 2019. gada 14. oktobrī Bashar al-Assad karaspēks pirmo reizi septiņus gadus pēc tam, kad kurdu spēki piekrita ar Krievijas starpniecību panāktajam nolīgumam, pirmo reizi ieradās Sīrijas ziemeļaustrumu pilsētās, lai mēģinātu apturēt Turcijas uzbrukumu; tā kā precīza informācija par vienošanos starp Damasku un kurdiem joprojām ir neskaidra; tā kā saskaņā ar pagaidām vēl neapstiprinātu informāciju Krievijas karaspēki patrulē starp Turcijas un Sīrijas armijas pozīcijām frontes līnijās, lai atturētu tās no savstarpējas konfrontācijas;

I.  tā kā Turcijas atbalstītie spēki, iespējams, ir izmantojuši baltā fosfora munīciju; tā kā fotogrāfijās un videoierakstos, kas uzņemti Tal Tamr un al-Hasakah slimnīcās, ir redzami bērni ar smagiem ķīmiskiem apdegumiem; tā kā Turcija ir noraidījusi šīs apsūdzības; tā kā Sīrijas demokrātiskie spēki ir aicinājuši starptautiskās organizācijas nosūtīt ekspertus šā jautājuma izmeklēšanai; tā kā ANO ķīmisko ieroču inspektori ir paziņojuši, ka ir sākuši vākt informāciju saistībā ar šīm apsūdzībām;

J.  tā kā Sīrijas konflikta laikā Asada režīma un tā sabiedroto, ISIS/Daesh un citu teroristu grupējumi ir izdarījuši pārkāpumus, tostarp uzbrukumus, izmantojot ķīmiskos ieročus, veikuši uzbrukumus civiliedzīvotājiem, izpildījuši nāves sodus bez tiesas sprieduma, spīdzinājuši un nežēlīgi izturējušies, gādājuši par piespiedu pazušanu, masveida un patvaļīgu apcietināšanu, kolektīvu sodīšanu, uzbrukuši medicīnas personālam un lieguši piekļuvi pārtikai, ūdenim un medicīniskajai palīdzībai; tā kā šie noziegumi ir pielīdzināmi kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdam un līdz šim ir palikuši nesodīti;

K.  tā kā tiek ziņots, ka Turcijas ofensīvas laikā no Sīrijas Demokrātisko spēku gūsta ir izbēguši simtiem par Daesh locekļiem uzskatītiem kaujiniekiem kopā ar ģimenēm, kuru vidū ir arī ES pilsoņi; tā kā viņi ir jāattur no atgriešanās pie cīņas un terora izplatīšanas, kas ir uzskatāms par prioritāti reģiona un ES drošībai; tā kā Sīrijas Demokrātiskie spēki norāda, ka to gūstā atrodas apmēram 10 000 „Islāma valsts” kaujinieku; tā kā lielākā daļa tūkstošiem Eiropas bērnu, kas dzimuši Islāma valsts cīnītājiem, pašlaik atrodas trīs dažādās nometnēs Sīrijas ziemeļaustrumos — Al Hol Camp, Roj Camp un Ein Isssa, kuras smagi skar Turcijas ofensīva;

L.  tā kā drošo zonu izveide Sīrijā rada nopietnas bažas gan par konflikta dēļ pārvietoto cilvēku drošību, gan arī to cilvēku drošību, kuri varētu tikt pārcelti no Turcijas; tā kā iedzīvotāju piespiedu pārvietošana, tostarp ar mērķi panākt demogrāfiskās pārmaiņas, ir nepārprotams starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums, ir noziegums pret cilvēci un var radīt demogrāfiskas un etniskas pārmaiņas; tā kā militāro konfliktu kontekstā drošās zonas bieži kļūst par „kara zonām” civiliedzīvotājiem;

M.  tā kā eksistē ticami ziņojumi par to, ka Turcijas iestādes dažādās provincēs kopš 2019. gada jūlija patvaļīgi aiztur sīriešus un piespiedu kārtā atgriež viņus Sīrijas ziemeļu daļā, tādējādi pārkāpjot Turcijas starptautisko pienākumu neatgriezt cilvēkus vietās, kur viņi varētu saskarties ar reālu vajāšanas, spīdzināšanas vai cita veida nežēlīgas izturēšanās risku vai draudiem dzīvībai;

N.  tā kā kopš militārās iejaukšanās sākuma Turcijas iestādes izmantojot Turcijas pretterorisma tiesību aktus, vēršas pret ikvienu, kas kritizē militāro operāciju; tā kā Turcijas iestādes ir sākušas izmeklēšanu pret vairāk nekā 500 sociālo plašsaziņas līdzekļu kontiem, apsūdzot šos plašsaziņas līdzekļus „terorisma propagandas” izplatīšanā; tā kā saskaņā ar Turcijas iekšlietu ministra sniegto informāciju 121 cilvēki jau ir aizturēti saistībā ar viņu ieņemamajiem amatiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos, kuri apšauba šīs operācijas nepieciešamību; tā kā kopš šīs operācijas uzsākšanas ir arestēti vairāk nekā 150 Tautas demokrātiskās partijas locekļi;

O.  tā kā lielākā daļa starptautisko palīdzības organizāciju ir bijušas spiestas pārtraukt savu darbību un evakuēt starptautisko personālu drošības apsvērumu dēļ; tā kā radot šķēršļus drošai, netraucētai un ilgtspējīgai humānās palīdzības sniegšanai, evakuācijai un medicīniskai aprūpei, arī tiek pārkāptas starptautiskās humanitārās tiesības un vairākas ANO DP rezolūcijas; tā kā ANO un tās partneri turpina sniegt humāno palīdzību desmitiem tūkstošu vardarbības dēļ pārvietoto cilvēku;

P.  tā kā starptautiskās kopienas un atsevišķu valstu pienākums ir saukt pie atbildības tos, kuri atbildīgi par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Sīrijas konflikta laikā, tostarp piemērojot universālas jurisdikcijas principu un valsts tiesību aktus; tā kā to var izdarīt vai nu esošajās valsts un starptautiskajās tiesās un tribunālos vai pirms tiek izveidotas ad hoc starptautiskas krimināltiesas;

Q.  tā kā 1995. gadā stājās spēkā Turcijas un ES muitas savienība, kas kopš tā laika nav mainījusies; tā kā muitas savienības ieviešanas rezultātā divpusējās tirdzniecības apjoms ir palielinājies vairāk nekā četrkārtīgi; tā kā 2018. gadā Turcija joprojām bija ES piektā lielākā tirdzniecības partnere, savukārt ES pārliecinoši ir Turcijas svarīgākā tirdzniecības partnere un tās galvenais ārvalstu tiešo ieguldījumu avots; tā kā 2018. gadā ES, ņemot vērā politisko notikumu satraucošo attīstību Turcijā, apturēja muitas savienības modernizēšanas iniciatīvu;

R.  tā kā Turcija joprojām ir ļoti svarīga ES partnere, NATO dalībvalsts un nozīmīgs rīcībspēks Sīrijas krīzē un reģionā; tā kā NATO līguma 1. pantā ir noteikts, ka līguma puses apņemas ar mierīgiem paņēmieniem atrisināt jebkuru starptautisku konfliktu, kurā tās varētu būt iesaistītas, ar savu rīcību neapdraudot starptautisko mieru, drošību un taisnīgumu, un starptautiskajās attiecībās atturēties no jebkāda veida draudiem vai spēka lietošanas, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem,

1.  stingri nosoda Turcijas vienpusējo militāro darbību Sīrijas ziemeļaustrumos, kas ir smags starptautisko tiesību pārkāpums, apdraud visa reģiona stabilitāti un drošību, pakļauj vēl lielākām ciešanām iedzīvotājus, kurus jau smagi skāris kara posts, pakļauj civiliedzīvotājus masveida pārvietošanai un varētu veicināt Daesh atjaunošanos, kas apdraud iedzīvotāju drošību Sīrijā, Turcijā, plašākā apkaimē un ES, kā arī visā pasaulē, un nopietni kavē piekļuvi humānajai palīdzībai;

2.  mudina Turciju nekavējoties un pilnībā izbeigt militāro operāciju Sīrijas ziemeļaustrumos un izvest no Sīrijas teritorijas visus savus spēkus; uzsver, ka militārā operācija neatrisinās šīs valsts drošības problēmas, kas ir operācijas pamatā; prasa pilnībā ievērot humanitārās tiesības, tostarp respektēt civiliedzīvotāju aizsardzību, un nodrošināt netraucētu piekļuvi vietējām un starptautiskajām humānās palīdzības organizācijām;

3.  pauž solidaritāti ar kurdu tautu un visiem pārējiem reģiona iedzīvotājiem; uzsver Sīrijas Demokrātisko spēku un jo īpaši sieviešu nozīmīgo ieguldījumu, kā sabiedrotajiem cīnoties pret Daesh, un atkārtoti apliecināto brīvības un pilsonisko tiesību nozīmi kurdu vairākuma apdzīvotā Sīrijas reģiona sociālās, politiskās un kultūras dzīves attīstībā;

4.  aicina PV/AP pārstāvēt ES nostāju Turcijas iestādēs un likt pamatus stingrai un visaptverošai ES reakcijai uz šo krīzi; mudina viņu sākt dialogu ar Turcijas iestādēm, lai nodrošinātu ātru krīzes situācijas mazināšanu un rastu ilgtspējīgu krīzes risinājumu; uzsver, ka ES būtu jāapsver visas pieejamās iespējas darbā ar tās starptautiskajiem partneriem ANO ietvaros;

5.  pieņem zināšanai ASV un Turcijas 2019. gada 17. oktobra vienošanos par pagaidu pamieru; tomēr pauž bažas par to, ka vienošanās noteikumi leģitimizē Turcijas okupāciju „drošajās zonās” Sīrijas ziemeļaustrumos; turklāt pauž dziļas bažas par to, ka šī vienošanās paredz ne vien vietējo iedzīvotāju grupu — kurdu, jezīdu un asīriešu, turkmēņu, armēņu, arābu un citu minoritāšu pārstāvju — pārvietošanu, bet arī viņu pārcelšanu uz teritorijām, kurās vairākums iedzīvotāju ir arābi, tādējādi radot jaunu spriedzi un draudus civiliedzīvotāju drošībai;

6.  uzstāj, ka Sīrijas konfliktam būtu jāvar rast globālu politisku risinājumu, kura pamatā būtu Sīrijas valsts vienotības, suverenitātes un teritoriālās integritātes atzīšana, pilnībā ievērojot visu Sīrijas sabiedrības etnisko un reliģisko grupu tiesības saskaņā ar ANO DP Rezolūciju Nr. 2254 un 2012. gada Ženēvas paziņojumu, par kuru Sīrijas puses vienojās ANO vadītajā Ženēvas procesā un kurš veido pamatu patiesai politiskai pārejai;

7.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Konstitucionālās komitejas darbības sākšanu un ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Sīrijā Geir O. Pedersen centienus, jo tam būtu jānodrošina uzticams, līdzsvarots un iekļaujošs pamats bez ārējas iejaukšanās īstenotam politiskajam procesam starp Sīrijas pusēm; aicina šajā procesā pilnībā iesaistīt visus attiecīgos dalībniekus no Sīrijas ziemeļaustrumiem; atgādina, ka militārs konflikta risinājums nevar būt ilgtspējīgs, un aicina visas puses pilnībā ievērot ANO DP rezolūcijas, kurās ir pieprasīts nekavējoties pārtraukt karadarbību, izbeigt aplenkumus, ļaut visā valstī netraucēti un bez šķēršļiem piegādāt humāno palīdzību un visām pusēm nodrošināt humānās palīdzības sniedzēju aizsardzību; aicina dalībvalstis vēlreiz lūgt ANO DP pieņemt rezolūciju, kas ļaus Padomei mērķtiecīgi rīkoties, lai galu galā sasniegtu ANO pārvaldītu drošības zonu Sīrijas ziemeļos par labu tur dzīvojošajiem cilvēkiem;

8.  atgādina par to konsekvenču smagumu, ko turpmāka eskalācija un destabilizācija reģionā rada gan pašam reģionam, gan ES, palielinot drošības riskus, humanitārās krīzes un migrācijas plūsmas; aicina Komisiju sagatavot ES visos tās aspektos, lai vislabāk reaģētu uz jebkuru iespējamo situāciju, un informēt Eiropas Parlamentu par jebkādām sekām, kuras rada turpmāka eskalācija un destabilizācija reģionā;

9.  pauž nožēlu par to, ka Ārlietu padome 2019. gada 14. oktobrī nespēja vienoties par ES mēroga ieroču embargo attiecībā uz Turciju; tomēr atzinīgi vērtē vairāku ES dalībvalstu lēmumu apturēt ieroču eksporta licencēšanu uz Turciju, taču mudina tās nodrošināt, ka šo apturēšanu piemēro arī nosūtīšanai, kas jau ir licencētas, un vēl nepiegādātiem sūtījumiem; jo īpaši atkārto, ka visām dalībvalstīm ir stingri jāpiemēro noteikumi, kas paredzēti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP par ieroču eksportu, tostarp stingri piemērojot ceturto kritēriju par reģionālo stabilitāti; kategoriski aicina PV/AP, kamēr tiek turpināta Turcijas militārā operācija un klātbūtne Sīrijā, sākt iniciatīvu, kuras mērķis ir noteikt visaptverošu ES mēroga ieroču embargo Turcijai, tostarp divējāda lietojuma tehnoloģijas precēm, ņemot vērā nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;

10.  aicina Padomi ieviest virkni mērķtiecīgu sankciju un vīzu aizliegumus Turcijas amatpersonām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem tās pašreizējās militārās iejaukšanās laikā, kā arī līdzīgu priekšlikumu attiecībā uz Turcijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību apspiešanu valsts iekšienē; mudina visas dalībvalstis nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērots Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP(4) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, jo īpaši iesaldējot šajā lēmumā uzskaitīto personu aktīvus, un paredzot to personu ieceļošanas ierobežojumus, kas gūst labumu no Sīrijas režīma vai atbalsta to;

11.  stingri noraida Turcijas plānus izveidot Sīrijas ziemeļaustrumu pierobežā tā dēvēto drošo zonu; uzsver, ka Sīrijas bēgļu vai iekšzemē pārvietotu personu pārcelšana uz šo teritoriju būtu smags starptautisko konvencionālo bēgļu tiesību, starptautisko humanitāro tiesību un neizraidīšanas principa pārkāpums; atgādina, ka bēgļu atgriešanai jebkurā gadījumā ir jābūt drošai, brīvprātīgai un cieņpilnai un ka pašreizējie apstākļi ir tādi, ka šāda pārvietošana kategoriski nav pieļaujama; uzstāj, ka šādām teritorijām nevar sniegt ES stabilizācijas un attīstības palīdzību; uzsver, ka etniskajām un reliģiskajām grupām Sīrijā ir tiesības arī turpmāk dzīvot vai atgriezties savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē cieņpilnos un drošos apstākļos;

12.  aicina Padomi apsvērt iespēju pieņemt atbilstīgus un mērķtiecīgus ekonomiskus pasākumus pret Turciju, kas nedrīkst ietekmēt pilsonisko sabiedrību vai cilvēkus, kurus jau smagi skārusi valsts ekonomikas krīze, Sīrijas bēgļu stāvokli, vai Turcijas studentu pastāvīgu dalību Eiropas apmaiņas programmās, piemēram, Erasmus +; aicina Padomi apsvērt iespēju, lai novērstu situācijas turpmāku saasināšanos ziemeļaustrumu Sīrijā, apturēt tirdzniecības preferences saskaņā ar nolīgumu par lauksaimniecības produktiem un — kā galējo līdzekli — apturēt ES un Turcijas muitas savienības darbību;

13.  norāda, ka iepriekšējos gados Parlaments ir aktīvi samazinājis Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) II finansējumu, ņemot vērā apsvērumus par cilvēktiesību neievērošanu; secina, ka nesenie Turcijas iestāžu veiktie pasākumi ir pretrunā Eiropas vērtībām; aicina Komisiju nodrošināt, ka ES līdzekļi netiek izmantoti, lai finansētu notiekošo militāro darbību vai veicinātu Sīrijas bēgļu piespiedu atgriešanos tā dēvētajā „drošajā zonā”;

14.  pauž ārkārtīgi dziļas bažas par apgalvojumiem, ka Turcijas bruņotie spēki un/vai to sabiedrotie izmanto starptautiskajās tiesībās aizliegtu vielu — balto fosforu — pret civiliedzīvotājiem; pilnībā atbalsta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) darbu, tai uzsākot izmeklēšanu par iespējamo baltā fosfora izmantošanu; prasa saukt vainīgās personas pie atbildības;

15.  aicina Turciju nodrošināt saukšanu pie atbildības par zvērībām, ko veikusi zemessardze tās uzdevumā, tostarp par Hevrin Khalaf slepkavību un citām masveida nogalināšanām; mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt visu pārkāpumu dokumentēšanu Sīrijas ziemeļaustrumos un uzstāt, ka tie ir rūpīgi un objektīvi jāizmeklē un vainīgie jāsauc pie atbildības;

16.  pauž nopietnas bažas par ziņojumiem, ka simtiem ISIS ieslodzīto, tostarp daudzi ārvalstu kaujinieki, bēg no nometnēm Sīrijas ziemeļos, ņemot vērā Turcijas ofensīvu, kas palielina ISIS atdzimšanas risku; aicina ES dalībvalstis sagatavot ārkārtas rīcības plānus saistībā ar draudiem drošībai, kurus var radīt ISIS ārvalstu kaujinieku iespējamā atgriešanās, un īstenot starptautiskajiem standartiem atbilstošu kriminālvajāšanu par šādu personu pastrādātajām zvērībām; aicina valstu izlūkošanas aģentūras un drošības dienestus pastiprināt modrību attiecībā uz iespējamo ārvalstu kaujinieku un viņu ģimeņu atgriešanos;

17.  pauž bažas par to Eiropas bērnu dramatisko stāvokli un likteni, kuri ir dzimuši Islāma valsts kaujiniekiem Sīrijas ziemeļu daļā; aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību šo bērnu situācijai un vajadzībām, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas viņu pamattiesības; aicina dalībvalstis visos lēmumos attiecībā uz bērniem, galvenokārt ņemt vērā bērna intereses;

18.  atkārtoti pauž atbalstu vispasaules koalīcijai, kas cīnās pret Daesh un kurā Turcija arī ir partnervalsts; uzsver, ka koalīcijas un Sīrijas partneru spēki ir guvuši ievērojamus panākumus Daesh apkarošanas kampaņā Sīrijā, taču pauž bažas par to, ka Turcijas vienpusēja militāra darbība mazina šo progresu;

19.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos turpināt sniegt humāno palīdzību Sīrijas kaimiņvalstīm, jo īpaši Jordānijai, Libānai, Turcijai, Irākai un Ēģiptei, kas turpina uzņemt miljoniem bēgļu; uzskata par nepieņemamu to, ka Turcijas prezidents Recep Tayyip Erdoğan padara bēgļus par ieroci, ko izmantot, lai šantažētu ES; aicina dalībvalstis demonstrēt daudz lielāku līdzatbildību, lai tādējādi ļautu bēgļiem, kas bēg no kara skartajiem apgabaliem Sīrijā, rast aizsardzību ārpus reģionam tuvāko kaimiņvalstu teritorijas, pārmitinot viņus; uzsver nepieciešamību pilnībā ievērot neizraidīšanas principu; aicina ES un dalībvalstis sniegt papildu finansējumu Irākas Kurdistānas reģionālajai valdībai, lai tai būtu pa spēkam pārvaldīt bēgļu pieplūdumu no Sīrijas;

20.  atzīst, ka Turcijai ir leģitīmas bažas par drošību, tomēr uzstāj, ka tās jārisina nevis ar militārām darbībām, bet ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem, ievērojot starptautiskās tiesības, tostarp humanitārās tiesības;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Turcijai, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām konfliktā iesaistītajām pusēm, nodrošinot arī šā teksta tulkojumu arābu un turku valodā.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0215.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0200.
(3) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.
(4) Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 25. oktobrisJuridisks paziņojums