Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko apstiprina to, ka Eurojust slēdz Nolīgumu par sadarbību starp Eurojust un Serbiju (10334/2019 – C9-0041/2019 – 2019/0807(CNS))

P9_TA(2019)0023 A9-0009/2019

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes projektu (10334/2019),

–  ņemot vērā ar Amsterdamas līgumu grozītā Līguma par Eiropas Savienību 39. panta 1. punktu un 36. protokola par pārejas noteikumiem 9. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C9-0041/2019),

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/187/TI, ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem(1), un jo īpaši tā 26.a panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 82. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0009/2019),

1.  apstiprina Padomes projektu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Parlamenta apstiprināto tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei un Komisijai.

(1) OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2019. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektu: saistību un maksājumu apropriāciju samazinājums saskaņā ar izdevumu vajadzību atjauninājumu un ieņēmumu (pašu resursi) atjauninājumu (11733/2019 – C9-0114/2019 – 2019/2037(BUD))

P9_TA(2019)0024 A9-0012/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012(1), un jo īpaši tās 44. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2018. gada 12. decembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektu, ko Komisija pieņēma 2019. gada 2. jūlijā (COM(2019)0610),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektu, ko Padome pieņēma 2019. gada 3. septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam tajā pašā dienā (11733/2019 – C9-0114/2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 94. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0012/2019),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projekta mērķis ir atjaunināt gan budžeta izdevumu, gan ieņēmumu daļas, lai ņemtu vērā jaunākās norises;

B.  tā kā izdevumu daļā budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projekts paredz attiecīgi par 112 miljoniem EUR un 67,5 miljoniem EUR samazināt budžeta pozīciju saistību un maksājumu apropriācijas 1.a izdevumu kategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, 1.b izdevumu kategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” un 2. izdevumu kategorijā “Ilgtspējīga izaugsme — dabas resursi”; tā kā budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projekta mērķis ir arī par 11,9 miljoniem EUR palielināt saistību un maksājumu apropriācijas 5. izdevumu kategorijā, lai koriģētu dažu iestāžu 2019. gada budžetu, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības atlikšanu uz 2019. gada 31. oktobri;

C.  tā kā ieņēmumu daļā budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projekts paredz tradicionālo pašu resursu (t. i., muitas nodokļi un cukura nozares nodevas), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nacionālā kopienākuma (NKI) bāzu prognožu pārskatīšanu un attiecīgo Apvienotās Karalistes korekciju un to finansējuma ieplānošanu budžetā, kas ietekmē to, kā tiek sadalītas dalībvalstu pašu resursu iemaksas Savienības budžetā,

1.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu; atkārtoti pauž viedokli, ka Savienības budžets ir pārāk mazs, lai reaģētu uz steidzamajām vajadzībām un problēmjautājumiem, kas tai un tās pilsoņiem ir jārisina;

2.  ņem vērā pašu resursu līdzsvarošanu, kas nepieciešama tradicionālo pašu resursu un PVN prognožu pārskatīšanas un Apvienotās Karalistes korekcijas atjaunināšanas dēļ;

3.  ņem vērā Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektu;

4.  uzskata, ka budžeta grozījuma projektam vajadzētu būt tikai ar vienu mērķi; norāda, ka budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektam ir divi mērķi, proti, atbrīvot saistību un maksājumu apropriācijas budžeta pozīcijās, kas paredzētas 1.a izdevumu kategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai”, 1.b izdevumu kategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, 3. izdevumu kategorijā “Drošība un pilsonība”, 4. izdevumu kategorijā “Globālā Eiropa”, kā arī Eiropas Savienības Solidaritātes fondam, un palielināt dažu iestāžu 2019. gada budžetu, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības atlikšanu uz 2019. gada 31. oktobri; norāda, ka vissteidzamākais budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projekta mērķis ir koriģēt dažu iestāžu 2019. gada budžetu, ņemot vērā to, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ir atlikta līdz 2019. gada 31. oktobrim; tāpēc apstiprina šos koriģējumus, taču noraida ierosinājumu atbrīvot saistību apropriācijas;

5.  nolemj izdarīt turpmāk norādītos grozījumus Padomes nostājā attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektu;

6.  aicina Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu, kura mērķis būtu pārvietot iespējamos ietaupījumus, kas norādīti tās priekšlikumā par budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektu un saistībā ar jebkādām nesen apzinātām apropriācijām, kuras netiks izmantotas, ar mērķi finansēt svarīgas Savienības programmas, kam trūkst finansējuma;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar Parlamenta izdarītajiem grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS: BUDŽETA GROZĪJUMI Nr. 1 – 16

III IEDAĻA — KOMISIJA

04 02 63 01. pants — Eiropas Sociālais fonds – Operatīvā tehniskā palīdzība

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

12 02 04. pants — Eiropas Banku iestāde (EBI)

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

12 02 05. pants — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

12 02 06. pants — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

13 06 01. pants — Palīdzība dalībvalstīm lielas dabas katastrofas gadījumā ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

18 01 04 05. pants — Atbalsta izdevumi ārkārtas atbalstam Savienībā

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

18 02 03. pants — Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“Frontex”)

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

18 03 01 01. pants — Stiprināt un pilnveidot Eiropas Kopējo patvēruma politikas sistēmu un sekmēt dalībvalstu dalītu solidaritāti un atbildību

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

23 03 01 01. pants — Katastrofu novēršana un sagatavotība Savienībā

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

23 03 02 01. pants — Ātra un efektīva ārkārtas reaģēšanas intervence liela mēroga katastrofu gadījumā Savienībā

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

23 03 02 02. pants — Ātra un efektīva ārkārtas reaģēšanas intervence liela mēroga katastrofu gadījumā trešās valstīs

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi vispārējam pārvietojumam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

33 03 05. pants — Eiropas Prokuratūra (EPPO)

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

40 02 41. pants — Diferencētas apropriācijas

Grozīt summas šādi:

Pamatojums

Atjaunotas iepriekšējās 2019. gada budžeta summas pašreizējā finanšu gada kontekstā, paredzot iespējamas korekcijas atbilstīgi visaptverošam budžeta grozījuma projektam tuvāk gada beigām un kad būs iespējams ņemt vērā citus faktorus, kas varētu rasties turpmākajās nedēļās.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

03 01 11. pants — Eiropas Banku iestāde (EBI)

Grozīt štatu sarakstu šādi:

Pamatojums

Atjauno 2019. gada budžetu.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

03 01 12. pants — Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)

Grozīt štatu sarakstu šādi:

Pamatojums

Atjauno 2019. gada budžetu.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

-------------------------------

III IEDAĻA — KOMISIJA

03 01 13. pants — Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)

Grozīt štatu sarakstu šādi:

Pamatojums

Atjauno 2019. gada budžetu.

=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-=-==-=-=-=

(1) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp. (2) OV L 67, 7.3.2019. (3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Lēmumu (ES) 2019/276 attiecībā uz to summu pielāgojumiem no elastības instrumenta 2019. gadam, kas jāizmanto migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu gadījumā (COM(2019)0600 – C9-0029/2019 – 2019/2039(BUD))

P9_TA(2019)0025 A9-0013/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2019)0600 – C9-0029/2019),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. decembra Lēmumu (ES) 2019/276 par to, lai izmantotu elastības instrumentu nolūkā stiprināt svarīgākās programmas ES konkurētspējai un finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2018. gada 12. decembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektu, ko Komisija pieņēma 2019. gada 2. jūlijā (COM(2019)0610),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9‑0013/2019),

A.  tā kā Eiropas Parlaments un Padome nolēma 2019. gadā izmantot elastības instrumentu 1164 miljonu EUR apmērā: 179 miljonus EUR 1.a izdevumu kategorijai (Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai), lai stiprinātu galvenās konkurētspējas programmas (proti, “Apvārsnis 2020” un “Erasmus+”), un 985,6 miljonus EUR 3. izdevumu kategorijai, kā ierosinājusi Komisija;

B.  tā kā Komisija ir ierosinājusi budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektu, kas paredz samazināt saistību apropriācijas 1.a un 3. izdevumu kategorijā, tādējādi samazinot vajadzību 2019. gadā izmantot elastības instrumentu;

C.  tā kā Komisija tāpēc ir ierosinājusi attiecīgi koriģēt no elastības instrumenta izmantotās summas, tās paredzot 1090 miljonu EUR apmērā, no kuriem 160 miljoni EUR būs 1.a izdevumu kategorijai un 930 miljoni EUR — 3. izdevumu kategorijai;

D.  tā kā ar šo ierosināto lēmumu par līdzekļu izmantošanu tiek grozīts 2018. gada 12. decembra Lēmums (ES) 2019/276(6);

E.  tā kā, ņemot vērā Parlamenta nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 4/2019 projektu, ierosinātās korekcijas ir zaudējušas spēku,

1.  noraida Komisijas priekšlikumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 54, 22.2.2019., 3. lpp. (2) OV L 67, 7.3.2019. (3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 12. decembra Lēmums (ES) 2019/276 par to, lai izmantotu elastības instrumentu nolūkā stiprināt svarīgākās programmas ES konkurētspējai un finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas (OV L 54, 22.2.2019., 3. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par Komisijas 2019. gada 7. maija Īstenošanas regulu (ES) 2019/707, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām alfa-cipermetrīnam, beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, desmedifamam, dimetoātam, dimetomorfam, diuronam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, foramsulfuronam, formetanātam, metalaksilam-M, metiokarbam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam, s-metolahloram un tebukonazolam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (2019/2825(RSP))

P9_TA(2019)0026 B9-0103/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 7. maija Īstenošanas regulu (ES) 2019/707, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām alfa-cipermetrīnam, beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, ciazofamīdam, desmedifamam, dimetoātam, dimetomorfam, diuronam, etefonam, etoksazolam, famoksadonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, foramsulfuronam, formetanātam, metalaksilam-M, metiokarbam, metribuzīnam, milbemektīnam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam, s-metolahloram un tebukonazolam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(2), un jo īpaši tās 21. pantu un 17. panta pirmo daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 80. panta 7. punkta īstenošanu un aizstājamo vielu saraksta izveidošanu(3),

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(4),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā ar Komisijas Direktīvu 2002/81/EK(6) flumioksazīns 2003. gada 1. janvārī tika iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK(7) I pielikumā un tiek uzskatīts par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

B.  tā kā flumioksazīna apstiprinājuma atjaunošanas procedūra saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012(8) tiek īstenota kopš 2010. gada(9), un attiecīgais pieteikums ir iesniegts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1141/2010(10) 4. pantu;

C.  tā kā darbīgās vielas flumioksazīna apstiprinājuma periods jau ir pagarināts par pieciem gadiem ar Komisijas Direktīvu 2010/77/ES(11) un kopš 2015. gada — katru gadu par vienu gadu ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2015/1885(12), (ES) 2016/549(13), (ES) 2017/841(14), (ES) 2018/917(15), un tagad tas vēlreiz ir pagarināts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/707, ar kuru apstiprinājuma periods ir pagarināts līdz 2020. gada 30. jūnijam;

D.  tā kā Komisija nav sniegusi paskaidrojumus par pagarināšanas iemesliem, izņemot šādu norādi: “Ņemot vērā to, ka no pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ vielu novērtēšana ir aizkavējusies, minēto darbīgo vielu apstiprinājuma periodi, visdrīzāk, beigsies, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu.”;

E.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus saglabājot Savienības lauksaimniecības konkurētspēju; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš iedzīvotāju neaizsargātāko grupu, tostarp grūtnieču, zīdaiņu un bērnu, aizsardzībai;

F.  tā kā būtu jāpiemēro piesardzības princips un tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir norādīts, ka vielas būtu jāiekļauj augu aizsardzības līdzekļos tikai tad, ja ir pierādīts to nozīmīgums augkopībā un nav paredzama to kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nevēlama iedarbība uz vidi;

G.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir noteikts, ka drošuma interesēs darbīgo vielu apstiprinājuma perioda ilgums būtu jāierobežo; tā kā apstiprinājuma periodam vajadzētu būt proporcionālam iespējamajiem riskiem, kas saistīti ar šādu vielu lietošanu, taču šīs proporcionalitātes acīmredzami trūkst;

H.  tā kā flumioksazīns 16 gados kopš tā kā darbīgās vielas apstiprināšanas ir atzīts un klasificēts par reproduktīvajai sistēmai toksisku 1.B kategorijas vielu un iespējamu endokrīno disruptoru, taču minētajā laikposmā tā apstiprinājums nav pārskatīts vai atcelts;

I.  tā kā gadījumā, ja ir konstatēta kaitīga ietekme uz veselību, bet attiecībā uz zinātnes atziņām joprojām pastāv nenoteiktība, Komisijai un dalībvalstīm ir iespēja un pienākums rīkoties saskaņā ar piesardzības principu, pieņemot riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību;

J.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pantā ir paredzēts, ka Komisija var jebkurā brīdī pārskatīt darbīgās vielas apstiprinājumu, jo īpaši tad, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tā uzskata, ka ir norādes, ka viela vairs neatbilst 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un tā kā šī pārskatīšana var novest pie vielas apstiprinājuma atsaukšanas vai grozīšanas;

Reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.B kategorijas vielas un endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošas vielas

K.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008(16) paredzēto saskaņoto klasifikāciju flumioksazīns ir reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela, ļoti toksisks ūdens organismiem un ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām;

L.  tā kā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde jau 2014. gadā un pēc tam 2017. un 2018. gadā secināja, ka pastāv nopietnas bažas par flumioksazīna iedarbību, jo flumioksazīns ir klasificēts reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.B kategorijā, un arī par to, ka flumioksazīna potenciālās endokrīni disruptīvās īpašības ir jautājums, par ko nav panākta galīga vienošanās un kas rada nopietnas bažas;

M.  tā kā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 flumioksazīns 2015. gadā tika iekļauts aizstājamo vielu sarakstā, jo tas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 ir klasificēts vai būtu jāklasificē reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu 1.A vai 1.B kategorijā;

N.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.4. punktu darbīgās vielas nevar apstiprināt, ja tās ir reproduktīvajai sistēmai toksiskas 1.B kategorijas vielas, izņemot gadījumus, kad, pamatojoties uz dokumentētiem pierādījumiem, kas ietverti pieteikumā, darbīgā viela ir vajadzīga, lai novērstu nopietnu apdraudējumu augu veselībai, ko nevar ierobežot ar citiem pieejamiem līdzekļiem, tostarp neķīmiskām metodēm, un šādos gadījumos ir jāveic riska mazināšanas pasākumi, lai nodrošinātu, ka vielas iedarbība uz cilvēkiem un vidi ir samazināta līdz minimumam;

O.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. punktu darbīgās vielas nevar apstiprināt, ja tiek uzskatīts, ka tām piemīt īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ja vien cilvēku saskarsme ar šā augu aizsardzības līdzekļa darbīgo vielu, aizsargvielu vai sinerģistu reālos piedāvātajos apstākļos ir nebūtiska, t. i., līdzekli lieto slēgtās sistēmās vai citos apstākļos, kas nepieļauj kontaktu ar cilvēkiem, un ja attiecīgās darbīgās vielas, aizsargvielas vai sinerģista atliekas pārtikā vai barībā nepārsniedz sākotnējo vērtību, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu(17);

P.  tā kā flumioksazīnam ir augsts biokoncentrācijas risks, tas ir ļoti toksisks aļģēm un ūdensaugiem un ir mēreni toksisks sliekām, medus bitēm, zivīm un ūdens bezmugurkaulniekiem;

Q.  tā kā ir nepieņemami, ka viela, par ko ir zināms, ka tā atbilst tādu darbīgo vielu izslēgšanas kritērijiem, kuras ir mutagēnas, kancerogēnas un/vai reproduktīvajai sistēmai toksiskas vai kurām īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, un kuras ir paredzētas cilvēku un vides veselības aizsardzībai, joprojām ir atļauta lietošanai Savienībā, tādējādi apdraudot sabiedrības un vides veselību;

R.  tā kā pieteikumu iesniedzēji Komisijas darba metodēs iestrādāto automātisko sistēmu var izmantot sev par labu, lai nodrošinātu darbīgo vielu apstiprinājuma perioda tūlītēju pagarināšanu, ja nav pabeigta atkārtota riska novērtēšana, un viņi ar nodomu paildzina atkārtotās novērtēšanas procesu, sniedzot nepilnīgus datus un pieprasot lielākas atkāpes un īpašus nosacījumus, kas rada nepieņemamu risku videi un cilvēku veselībai, jo šīs bīstamās vielas iedarbība pieteikuma izskatīšanas laikā turpinās;

S.  tā kā Parlaments 2018. gada 13. septembra rezolūcijā par augu aizsardzības līdzekļu regulas īstenošanu (EK) Nr. 1107/2009 aicināja Komisiju un dalībvalstis „nodrošināt, ka apstiprinājuma laikposma pagarināšana uz procedūras laiku, kas paredzēta Regulas 17. pantā, netiks izmantota aktīvām vielām, kas ir mutagēnas, kancerogēnas, reproduktīvajai funkcijai toksiskas un tādējādi ietilpst 1.A vai 1.B kategorijā, vai aktīvām vielām, kuras izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un ir kaitīgas cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā tas konstatēts attiecībā uz tādām vielām kā flumioksazīns, tiakloprīds, hlortolurons un dimoksistrobīns”;

T.  tā kā Nīderlandes parlaments ir paudis bažas par šiem pagarinājumiem un pieprasa izbeigt tādu vielu apstiprinājuma pagarināšanu, par kurām ir zināms, ka tās rada būtisku apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai (jo īpaši bitēm un kamenēm), vai kuras ir kancerogēnas, mutagēnas, izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un/vai ir toksiskas reproduktīvajai sistēmai(18),

1.  uzskata, ka Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/707 pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/707 netiek ņemts vērā piesardzības princips;

3.  uzskata, ka lēmums pagarināt flumioksazīna apstiprinājuma piemērošanas periodu neatbilst Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem un nav pamatots nedz ar pierādījumiem, ka šo vielu var droši izmantot, nedz ar pierādītu steidzamu vajadzību izmantot darbīgo vielu flumioksazīnu pārtikas ražošanā Savienībā;

4.  aicina Komisiju atsaukt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/707 un iesniegt komitejai jaunu projektu, kurā ņemti vērā zinātniskie pierādījumi par visu attiecīgo vielu, jo īpaši flumioksazīna, kaitīgajām īpašībām;

5.  aicina Komisiju iesniegt īstenošanas regulu projektus tikai par tādu vielu apstiprinājuma periodu pagarināšanu, kuru sakarā, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas, ir sagaidāms, ka nebūs jānāk klajā ar Komisijas priekšlikumu par apstiprinājuma neatjaunošanu attiecīgajai darbīgajai vielai;

6.  aicina Komisiju anulēt apstiprinājumus vielām, par kurām pastāv pierādījumi vai pamatotas šaubas, ka tās neatbilst Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem drošuma kritērijiem;

7.  aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgu un savlaicīgu to darbīgo vielu apstiprinājuma atkārtotu novērtēšanu, attiecībā uz kurām tās ir datu sniedzējas dalībvalstis, un nodrošināt, lai pēc iespējas drīz tiktu efektīvi novērsti pašreizējie kavējumi;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 120, 8.5.2019., 16. lpp. (2) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp. (3) OV L 67, 12.3.2015., 18. lpp. (4) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0356. (6) Komisijas Direktīva 2002/81/EK (2002. gada 10. oktobris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai iekļautu tajā flumioksazīnu kā aktīvu vielu (OV L 276, 12.10.2002., 28. lpp.). (7) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.). (8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.). (9) OV L 293, 11.11.2010., 48. lpp. (10) Komisijas Regula (ES) Nr. 1141/2010 (2010. gada 7. decembris), ar ko nosaka procedūru, ar kuru Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā atkārtoti iekļauj aktīvo vielu otro grupu, un izveido šo vielu sarakstu (OV L 322, 8.12.2010., 10. lpp.). (11) Komisijas Direktīva 2010/77/ES (2010. gada 10. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz termiņu, līdz kuram konkrētas darbīgās vielas paliek iekļautas I pielikumā (OV L 293, 11.11.2010., 48. lpp.). (12) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1885 (2015. gada 20. oktobris), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām 2,4-D, acibenzolar-S-metilam, amitrolam, bentazonam, cihalofopbutilam, dikvatam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetils), esfenvalerātam, famoksadonam, flumioksazīnam, glifosātam, iprovalikarbam, izoproturonam, lambda-cihalotrīnam, metalaksilam-M, metsulfuronmetilam, pikolinafēnam, pimetrozīnam, piraflufēnetilam, prosulfuronam, tiabendazolam, tifensulfuron-metilam un triasulfuronam (OV L 276, 21.10.2015., 48. lpp.). (13) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/549 (2016. gada 8. aprīlis), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām bentazonam, cihalofopbutilam, dikvatam, famoksadonam, flumioksazīnam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetilam), metalaksilam-M, pikolinafēnam, prosulfuronam, pimetrozīnam, tiabendazolam un tifensulfuron-metilam (OV L 95, 9.4.2016., 4. lpp.). (14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/841 (2017. gada 17. maijā), ar ko Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām alfa cipermetrīnam, Ampelomyces quisqualis celmam AQ 10, benalaksilam, bentazonam, bifenazātam, bromoksinilam, karfentrazonetilam, hlorprofāmam, ciazofamīdam, desmedifamam, dikvatam, DPX KE 459 (flupirsulfuronmetilam), etoksazolam, famoksadonam, fenamidonam, flumioksazīnam, foramsulfuronam, Gliocladium catenulatum celmam J1446, imazamoksam, imazosulfuronam, izoksaflutolam, laminarīnam, metalaksilam-M, metoksifenozīdam, milbemektīnam, oksasulfuronam, pendimetalīnam, fenmedifāmam, pimetrozīnam, S-metolahloram un trifloksistrobīnam (OV L 125, 18.5.2017., 12. lpp.). (15) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/917 (2018. gada 27. jūnijs), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajām vielām alfa-cipermetrīnam, beflubutamīdam, benalaksilam, bentiavalikarbam, bifenazātam, boskalīdam, bromoksinilam, kaptānam, karvonam, hlorprofāmam, ciazofamīdam, desmedifamam, dimetoātam, dimetomorfam, dikvatam, etefonam, etoprofosam, etoksazolam, famoksadonam, fenamidonam, fenamifosam, flumioksazīnam, fluoksastrobīnam, folpetam, foramsulfuronam, formetanātam, Gliocladium catenulatum celmam J1446, izoksaflutolam, metalaksilam-M, metiokarbam, metoksifenozīdam, metribuzīnam, milbemektīnam, oksasulfuronam, Paecilomyces lilacinus celmam 251, fenmedifāmam, fosmetam, pirimifosmetilam, propamokarbam, protiokonazolam, pimetrozīnam un S-metolahloram groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 163, 28.6.2018., 13. lpp.). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.). (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.). (18) TK 21501–32 Nr. 1176.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas regulai, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām amidosulfuronam, beta-ciflutrīnam, bifenoksam, hlortoluronam, klofentezīnam, klomazonam, cipermetrīnam, daminozīdam, deltametrīnam, dikambam, difenokonazolam, diflubenzuronam, diflufenikānam, fenoksapropam-P, fenpropidīnam, fludioksonilam, flufenacetam, fostiazātam, indoksakarbam, lenacilam, MCPA, MCPB, nikosulfuronam, piklorāmam, prosulfokarbam, piriproksifēnam, tiofanātmetilam, triflusulfuronam un tritosulfuronam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (D062951/02 – 2019/2826(RSP))

P9_TA(2019)0027 B9-0104/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas regulai, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām amidosulfuronam, beta-ciflutrīnam, bifenoksam, hlortoluronam, klofentezīnam, klomazonam, cipermetrīnam, daminozīdam, deltametrīnam, dikambam, difenokonazolam, diflubenzuronam, diflufenikānam, fenoksapropam-P, fenpropidīnam, fludioksonilam, flufenacetam, fostiazātam, indoksakarbam, lenacilam, MCPA, MCPB, nikosulfuronam, piklorāmam, prosulfokarbam, piriproksifēnam, tiofanātmetilam, triflusulfuronam un tritosulfuronam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (D062951/02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(1), un jo īpaši tās 21. pantu un 17. panta pirmo daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 80. panta 7. punkta īstenošanu un aizstājamo vielu saraksta izveidošanu(2),

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 13. septembra rezolūciju par augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā ar Komisijas Direktīvu 2005/53/EK(5) hlortolurons 2006. gada 1. martā tika iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK(6) I pielikumā un tiek uzskatīts par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

B.  tā kā hlortolurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūra saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012(7) tiek īstenota kopš 2010. gada;

C.  tā kā darbīgās vielas hlortolurona apstiprinājuma termiņš jau par vienu gadu ir pagarināts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 533/2013(8), pēc tam par vienu gadu — ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1511(9), vēl par vienu gadu — ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/1262(10) un tagad vēl par vienu gadu — ar šo Komisijas īstenošanas regulas projektu, ar ko apstiprinājuma periods tiktu pagarināts līdz 2020. gada 31. oktobrim;

D.  tā kā Komisija nav sniegusi paskaidrojumus par pagarināšanas iemesliem, izņemot šādu norādi: “Ņemot vērā to, ka no pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ vielu novērtēšana ir aizkavējusies, minēto darbīgo vielu apstiprinājuma periodi, visdrīzāk, beigsies, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu.”;

E.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķis ir nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību, vienlaikus saglabājot Savienības lauksaimniecības konkurētspēju; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš iedzīvotāju neaizsargātāko grupu, tostarp grūtnieču, zīdaiņu un bērnu, aizsardzībai;

F.  tā kā būtu jāpiemēro piesardzības princips un tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir norādīts, ka vielas būtu jāiekļauj augu aizsardzības līdzekļos tikai tad, ja ir pierādīts to nozīmīgums augkopībā un nav paredzama to kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nevēlama iedarbība uz vidi;

G.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir noteikts, ka drošuma interesēs darbīgo vielu apstiprinājuma perioda ilgums būtu jāierobežo; tā kā apstiprinājuma periodam vajadzētu būt proporcionālam iespējamajiem riskiem, kas saistīti ar šādu vielu lietošanu, taču minētajā gadījumā ir skaidri redzams, ka nav šādas proporcionalitātes;

H.  tā kā hlortolurons 13 gados kopš tā kā darbīgās vielas apstiprināšanas ir atzīts par varbūtēju endokrīno disruptoru, tomēr minētajā laikposmā tā apstiprinājums nav pārskatīts vai anulēts;

I.  tā kā gadījumā, ja ir konstatēta kaitīga ietekme uz veselību, bet attiecībā uz zinātnes atziņām joprojām pastāv nenoteiktība, Komisijai un dalībvalstīm ir iespēja un pienākums rīkoties saskaņā ar piesardzības principu, pieņemot riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību;

J.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pantā ir paredzēts, ka Komisija var jebkurā brīdī pārskatīt darbīgās vielas apstiprinājumu, jo īpaši tad, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tā uzskata, ka ir norādes, ka viela vairs neatbilst 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un tā kā šī pārskatīšana var novest pie vielas apstiprinājuma atsaukšanas vai grozīšanas;

Īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus

K.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008(11) paredzēto saskaņoto klasifikāciju hlortolurons ir reproduktīvajai sistēmai toksiska 1.B kategorijas viela, ļoti toksisks ūdens organismiem un ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām;

L.  tā kā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 hlortolurons 2015. gadā tika iekļauts aizstājamo vielu sarakstā, jo uzskatāms, ka tam piemīt īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, un tā kā tas atbilst kritērijiem, kuriem atbilstīgi tas uzskatāms par noturīgu un toksisku vielu;

M.  tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. punktu darbīgās vielas nevar apstiprināt, ja tiek uzskatīts, ka tām piemīt endokrīno sistēmu noārdošas īpašības, kas var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēkiem, ja vien cilvēku saskarsme ar šā augu aizsardzības līdzekļa darbīgo vielu, aizsargvielu vai sinerģistu reālos piedāvātajos apstākļos ir nebūtiska, t. i., līdzekli lieto slēgtās sistēmās vai citos apstākļos, kas nepieļauj kontaktu ar cilvēkiem, un ja attiecīgās darbīgās vielas, aizsargvielas vai sinerģista atliekas pārtikā vai barībā nepārsniedz sākotnējo vērtību, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005(12) 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

N.  tā kā ir nepieņemami, ka viela, par ko ir zināms, ka tā atbilst tādu darbīgo vielu izslēgšanas kritērijiem, kuras ir mutagēnas, kancerogēnas, reproduktīvajai sistēmai toksiskas vai kurām ir īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, un kuras ir paredzētas cilvēku un vides veselības aizsardzībai, joprojām ir atļauta lietošanai Savienībā, tādējādi apdraudot sabiedrības un vides veselību;

O.  tā kā pieteikumu iesniedzēji var sev par labu izmantot Komisijas darba metodēs iestrādāto automātisko sistēmu, ar ko darbīgo vielu apstiprinājuma periodi tiek tūlīt pagarināti, ja nav pabeigta atkārtota riska novērtēšana, un viņi ar nodomu paildzina atkārtotās novērtēšanas procesu, sniedzot nepilnīgus datus un pieprasot lielākas atkāpes un īpašus nosacījumus, kas rada nepieņemamu risku videi un cilvēku veselībai, jo šīs bīstamās vielas iedarbība pieteikuma izskatīšanas laikā turpinās;

P.  tā kā Parlaments 2018. gada 13. septembra rezolūcijā par Augu aizsardzības līdzekļu regulas (EK) Nr. 1107/2009(13) īstenošanu aicināja Komisiju un dalībvalstis „nodrošināt, ka apstiprinājuma laikposma pagarināšana uz procedūras laiku, kas paredzēta Regulas 17. pantā, netiks izmantota aktīvām vielām, kas ir mutagēnas, kancerogēnas, reproduktīvajai funkcijai toksiskas un tādējādi ietilpst 1.A vai 1.B kategorijā, vai aktīvām vielām, kuras izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un ir kaitīgas cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā tas konstatēts attiecībā uz tādām vielām kā flumioksazīns, tiakloprīds, hlortolurons un dimoksistrobīns”;

Q.  tā kā Nīderlandes parlaments ir paudis bažas par šiem pagarinājumiem un ir pieprasījis izbeigt tādu vielu apstiprinājuma pagarināšanu, par kurām ir zināms, ka tās rada būtisku apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai, jo īpaši bitēm un kamenēm, vai kuras ir kancerogēnas, mutagēnas, izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus vai ir toksiskas reproduktīvajai sistēmai(14),

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1107/2009 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas regulas projektā netiek ņemts vērā piesardzības princips;

3.  uzskata, ka lēmums pagarināt hlortolurona apstiprinājuma piemērošanas periodu neatbilst Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem nekaitīguma kritērijiem un nav pamatots nedz ar pierādījumiem, ka šo vielu var droši izmantot, nedz ar pierādītu steidzamu vajadzību izmantot darbīgo vielu hlortoluronu pārtikas ražošanā Savienībā;

4.  aicina Komisiju atsaukt attiecīgās īstenošanas regulas projektu un iesniegt komitejai jaunu projektu, kurā ņemti vērā zinātniskie pierādījumi par visu attiecīgo vielu, jo īpaši hlortolurona, kaitīgajām īpašībām;

5.  aicina Komisiju iesniegt īstenošanas regulu projektus tikai par tādu vielu apstiprinājuma periodu pagarināšanu, kuru sakarā, ņemot vērā pašreizējās zinātnes atziņas, ir sagaidāms, ka nebūs jānāk klajā ar Komisijas priekšlikumu par apstiprinājuma neatjaunošanu attiecīgajai darbīgajai vielai;

6.  aicina Komisiju anulēt apstiprinājumus vielām, par kurām pastāv pierādījumi vai pamatotas šaubas, ka tās neatbilst Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem drošuma kritērijiem;

7.  aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgu un savlaicīgu to darbīgo vielu apstiprinājuma atkārtotu novērtēšanu, attiecībā uz kurām tās ir datu sniedzējas dalībvalstis, un nodrošināt, lai pēc iespējas drīz tiktu efektīvi novērsti pašreizējie kavējumi;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp. (2) OV L 67, 12.3.2015., 18. lpp. (3) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0356. (5) Komisijas Direktīva 2005/53/EK (2005. gada 16. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu hlortalonilu, hlortoluronu, cipermetrīnu, daminozīdu un tiofanātmetilu kā aktīvo vielu (OV L 241, 17.9.2005., 51. lpp.). (6) Padomes Direktīva 91/414/EEK (1991. gada 15. jūlijs) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.). (7) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.). (8) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 533/2013 (2013. gada 10. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām 1-metil-ciklopropēnam, hlortalonilam, hlortoluronam, cipermetrīnam, daminozīdam, forhlorfenuronam, indoksakarbam, tiofanātmetilam un tribenuronam (OV L 159, 11.6.2013., 9. lpp.). (9) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1511 (2017. gada 30. augusts), ar ko Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 540/2011 groza attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām 1-metilciklopropēns, beta-ciflutrīns, hlortalonils, hlortolurons, cipermetrīns, daminozīds, deltametrīns, dimetēnamīds-P, flufenacets, flurtamons, forhlorfenurons, fostiazāts, indoksakarbs, iprodions, MCPA, MCPB, siltiofams, tiofanātmetils un tribenurons (OV L 224, 31.8.2017., 115. lpp.). (10) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1262 (2018. gada 20. septembris), ar ko attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām 1-metilciklopropēns, beta-ciflutrīns, hlortalonils, hlortolurons, klomazons, cipermetrīns, daminozīds, deltametrīns, dimetēnamīds-P, diurons, fludioksonils, flufenacets, flurtamons, fostiazāts, indoksakarbs, MCPA, MCPB, prosulfokarbs, tiofanātmetils un tribenurons groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (OV L 238, 21.9.2018., 62. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.). (13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0356. (14) TK 21501-32 Nr. 1176.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (D061869/04 – 2019/2830(RSP))

P9_TA(2019)0028 B9-0107/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (D061869/04),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 30. aprīļa balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Apelācijas komitejas 2019. gada 5. jūnija balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 17. oktobrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2018. gada 14. novembrī(3),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.  tā kā 2016. gada 1. septembrī Syngenta Crop Protection NV/SA Vācijas valsts kompetentajai iestādei Syngenta Crop Protection AG vārdā un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu par tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu MZHG0JG, no tās sastāv vai ir no tās ražota; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur ĢM kukurūzu MZHG0JG (kukurūzu MZHG0JG), no tās sastāv vai ir no tās ražoti, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā 2018. gada 17. oktobrī EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas publicēts 2018. gada 14. novembrī(5);

C.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteikts, ka ĢM pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus tiesiskus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

D.  tā kā kukurūza MZHG0JG ir noturīga pret glifozātu saturošiem herbicīdiem, kā arī glufozinātamoniju saturošiem herbicīdiem(6);

E.  tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudzas būtiskas piezīmes(7); tā kā visbūtiskākās piezīmes attiecas uz toksikoloģisko novērtējumu, salīdzinošo analīzi un vides riska novērtējumu; tā kā vairākas dalībvalstis uzskatīja, ka dati par toksikoloģiju ir nepietiekami un neuzticami, jo īpaši attiecībā uz glifozāta un glufozināta atlieku līmeni; tā kā vienā no piezīmēm uzsvērts salīdzinošā analīzē konstatētais, proti, salīdzinot kukurūzu MZHG0JG ar references šķirnēm, trūkst ferulskābes (nozīmīga augu šūnu sieniņu komponenta) ekvivalenta, kā rezultātā var palielināties herbicīdu uzkrāšanās;

F.  tā kā neatkarīgā pētījumā(8) secināts, ka EFSA veiktais riska novērtējums nav pieņemams tā pašreizējā formā, jo nav pienācīgi novērtēta toksicitāte, jo īpaši attiecībā uz iespējamo kumulatīvo ietekmi, ko rada abi transgēni, papildu herbicīdi un to metabolīti; tā kā pētījumā apšaubīta 90 dienas ilgās barošanas pētījuma datu ticamību un turklāt secināts, ka EFSA vides riska novērtējums nav pieņemams, jo nav ņemts vērā transgēnu risks, proti, ka varētu notikt gēnu pārnese no kukurūzas MZHG0JG uz tai radniecīgo savvaļas teosinti gadījumā, ja vidē nokļūtu dzīvotspējīgs kukurūzas MZHG0JG augu materiāls;

Papildu herbicīdi

G.  tā kā konstatēts, ka pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie plašākas herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek dēļ tā, ka rodas pret herbicīdiem noturīgas nezāles(9); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka kukurūza MZHG0JG tiks pakļauta gan lielākām, gan biežākām glifozāta un glufozināta devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

H.  tā kā atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufozināta vai glifozāta atlieku daudzumu importētajā kukurūzā(10); tā kā nevar izslēgt, ka kukurūza MZHG0JG vai produkti, kas no tās iegūti izmantošanai pārtikā un barībā, pārsniegs Savienības maksimāli pieļaujamos atlieku līmeņus (MAL), kuri noteikti, lai patērētājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni;

I.  tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(11) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(12);

J.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns; tā kā gluži pretēji tam Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra 2015. gadā glifozātu klasificēja kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;

K.  tā kā EFSA uzskata, ka trūkst nepieciešamo toksikoloģijas datu, lai varētu novērtēt vairākus glifozāta noārdīšanās produktus, kuri attiecas uz ĢM kultūraugiem, kas ir noturīgi pret glifozātu(13);

L.  tā kā ĢM augos veidu, kādā tiek noārdīti papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var noteikt ģenētiskā modifikācija kā tāda; tā kā EFSA uzskata, ka tieši tā notiek gadījumā, ja šis papildu herbicīds ir glifozāts(14);

M.  tā kā tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu novērtēšana ĢM augos neietilpst EFSA Ģenētiski modificēto organismu komisijas kompetencē;

Nedemokrātisks process

N.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 30. aprīļa balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā arī pārsūdzības komitejas 2019. gada 5. jūnija balsojumā atzinums netika sniegts;

O.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīļa tiesību akta priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februāra tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā Komisija lēmumus par atļaujām ir pieņēmusi bez atzinuma saņemšanas no dalībvalstu komitejas un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas attiecībā uz visu procedūru notiek ļoti reti, ir kļuvusi par normu, ja tiek pieņemti lēmumi par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļaujām; tā kā Komisijas priekšsēdētājs šo praksi vairākkārt nosodījis kā nedemokrātisku(15);

P.  tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā šādu ĢMO atļaušanai nav bijis dalībvalstu balsojums ar kvalificētu balsu vairākumu; tā kā, neraugoties uz demokrātijas nepilnību atzīšanu, atbalsta trūkumu no dalībvalstīm un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina atļaut ĢMO izmantošanu, lai gan tai nav juridiska pienākuma šādi rīkoties,

1.  uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(16) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

5.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

6.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļauju piešķiršanu ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu, vai tie būtu paredzēti audzēšanai vai izmantošanai pārtikā vai barībā;

7.  aicina Komisiju nesniegt atļauju nevienam pret herbicīdiem noturīgam ģenētiski modificētam augam, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, metabolītiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu audzēšanas valstīs;

8.  aicina Komisiju riska novērtējumu, kas veikts attiecībā uz papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām, pilnībā iekļaut pret herbicīdiem noturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā ir paredzēts audzēt vai importēt Savienībā izmantošanai pārtikā vai barībā;

9.  aicina Komisiju neatļaut importēt, izmantot pārtikā vai dzīvnieku barībā ĢM augus, kas ir noturīgi pret tādiem herbicīdiem, kurus nav atļauts izmantot Savienībā (šajā gadījumā glufozinātu);

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) Zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas MZHG0JG novērtējumu izmantošanai pārtikā un barībā, kā arī importu un pārstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-DE-2016–133), EFSA biļetens, 2018. gada 14. novembris, 16(11):5469, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.2903/j.efsa.2018.5469 (4) Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmanto ĢMO. (5) Zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētas kukurūzas MZHG0JG novērtējumu izmantošanai pārtikā un barībā, kā arī importu un pārstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-DE-2016–133), EFSA biļetens, 2018. gada 14. novembris, 16(11):5469, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/full/10.2903/j.efsa.2018.5469 (6) EFSA atzinums, 7.–8. lpp. (7) Meklēt: kukurūza MZHG0JG: EFSA-Q-2018-00810: http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/ListOfQuestionsNoLogin?2 (8) Testbiotech piezīme ģenētiski modificētas kukurūzas MZHG0JG novērtējumam attiecībā uz izmantošanu pārtikā un barībā, kā arī importu un pārstrādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-DE-2016–133), uzņēmums Syngenta, https://www.testbiotech.org/sites/default/files/Testbiotech_Comment_Maize_MZHG0JG.pdf (9) Sk., piemēram, Bonny, S. “Ģenētiski modificēti, pret herbicīdiem noturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme” Environmental Management, 2016. gada janvāris, 57(1), 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M. “Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”, Environmental Sciences Europe, 2012. gada 28. septembris, Vol 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24 (10) Komisijas 2019. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/533 par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2020., 2021. un 2022. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās, OV L 88, 29.3.2019., 28. lpp.). (11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK, OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp. (12) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436 (13) EFSA secinājumi par aktīvās vielas glifozāta saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtēšanu, EFSA biļetens, 2015. gads 12. novembris, 13(11), 3. lpp., https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302 (14) EFSA pārskats par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, 2018. gada 17. maijs, 12. lpp.,https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263 (15) Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teikto uzrunu par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām pamatnostādnēm (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunu par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī). (16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (D062417/04 – 2019/2828(RSP))

P9_TA(2019)0029 B9-0105/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (D062417/04),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 11. jūnija balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Apelācijas komitejas 2019. gada 12. jūlija balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 29. novembrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019. gada 14. janvārī(3),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā ar Komisijas Lēmumu 2008/730/EK(5) atļāva laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (“sojas pupas A2704-12”), sastāv vai ir ražota no tām; tā kā atļauja aptver arī tādu produktu laišanu tirgū, kas satur sojas pupas A2704-12 vai sastāv no tām, bet kas nav pārtika un barība, un kas paredzēti tādiem pašiem lietošanas veidiem kā jebkuras citas sojas pupas, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā 2017. gada 29. augustā atļaujas turētājs Bayer CropScience AG saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantu iesniedza Komisijai pieteikumu par minētās atļaujas atjaunošanu (atjaunošanas pieteikums);

C.  tā kā 2018. gada 29. novembrī EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu par atjaunošanas pieteikumu, kas tika publicēts 2019. gada 14. janvārī(6);

D.  tā kā sojas pupas A2704-12 tika izstrādātas, lai tās iegūtu izturību pret amonija glufozināta herbicīdiem; tā kā izturību pret šiem herbicīdiem panāk ar PAT (fosfinotricīna acetiltransferāzes) proteīna ekspresiju(7);

Papildu herbicīdi

E.  tā kā vairāki pētījumi liecina, ka pret herbicīdiem izturīgu ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšana noved pie šo herbicīdu plašākas izmantošanas(8); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka sojas pupas A2704-12 tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

F.  tā kā atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam)(9) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufozināta atlieku daudzumu importētajās sojas pupās; tā kā nevar izslēgt, ka sojas pupas A2704-12 vai produkti, kas no tām iegūti izmantošanai pārtikā un barībā, pārsniegs Savienības maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (MAL), kurš noteikts, lai patērētājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni;

G.  tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (Eiropas Ķimikāliju aģentūras 1B kategorija) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji(10); tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(11);

H.  tā kā ĢM augos veidu, kādā augs noārda papildu herbicīdus, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var veicināt pati ģenētiskā modifikācija(12);

I.  tā kā tiek uzskatīts, ka herbicīdu atlieku un to metabolītu novērtēšana ĢM augos ir ārpus EFSA Ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā kompetences;

Dalībvalstu komentāri

J.  tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudzas kritiskas piezīmes(13); tā kā viskritiskākie komentāri ir par to, ka nav iespējams pienācīgi novērtēt riskus, kas saistīti ar sojas pupu A2704-12 izmantošanu pārtikā un barībā, jo nav veikts pietiekams skaits lauka pētījumu, kā arī tie nav bijuši pietiekami daudzveidīgi, trūkst datu par glufozināta atliekām un nav veikti nekādi hroniskās vai subhroniskās toksicitātes pētījumi; tā kā vairākas dalībvalstis norāda, ka vides monitoringa plāns neatbilst ne Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK(14), ne attiecīgajām vadlīnijām, ne arī EFSA norādījumiem par vides monitoringu pēc laišanas tirgū (2011); tā kā vairākas dalībvalstis pauž bažas par sojas pupu A2704-12 audzēšanas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un sabiedrības veselību ražotājvalstīs un eksportētājvalstīs;

K.  tā kā neatkarīgā pētījumā ir secināts, ka EFSA veiktais riska novērtējums ir nepieņemams tā pašreizējā formā(15), jo tajā nav identificēti zināšanu trūkumi un neskaidrības un nav pienācīgi novērtēts sojas pupu A2704-12 nekaitīgums kopumā un potenciālais toksiskums; tā kā pētījumā konstatēts, ka EFSA nav atzinusi izmaiņas, kas notikušas 10 gadu laikposmā kopš sākotnējās sojas pupu A2704-12 atļaujas piešķiršanas attiecībā uz agronomiskajiem apstākļiem, kādos tiek audzētas pret herbicīdiem izturīgas sojas pupas, piemēram, aizvien lielāks skaits problēmu, ko rada pret herbicīdiem izturīgas nezāles, kuru dēļ nepieciešams arvien lielāks herbicīdu daudzums;

Savienības starptautisko saistību ievērošana

L.  tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 noteikts, ka ĢM pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisijai, izstrādājot lēmumu, jāņem vērā visi attiecīgie Savienības tiesību aktu noteikumi un citi leģitīmie faktori, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šiem leģitīmajiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību;

M.  tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku nesen sagatavotajā ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību un potenciāls novest pie cilvēktiesību pārkāpumiem pret lauksaimniekiem un laukstrādniekiem, kopienām, kas dzīvo lauksaimniecības zemju tuvumā, pirmiedzīvotāju kopienām, kā arī grūtniecēm un bērniem(16); tā kā IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt bīstamu ķīmisku vielu izraisītu nāves gadījumu un slimību skaitu un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un kontamināciju(17);

N.  tā kā atmežošana ir galvenais bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesls; tā kā emisijas no zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas, galvenokārt atmežošanas dēļ, ir otrs lielākais klimata pārmaiņu cēlonis pēc fosilā kurināmā izmantošanas(18); tā kā Parīzes nolīgums un vispārējais stratēģiskais plāns bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, tostarp Aiči bioloģiskās daudzveidības mērķi, ko pieņēma saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, veicina ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, aizsardzības un atjaunošanas centienus(19);

O.  tā kā IAM 15. mērķis ietver apakšmērķi līdz 2020. gadam apturēt atmežošanu(20); tā kā mežiem ir daudzfunkcionāla nozīme, kas palīdz sasniegt lielāko daļu IAM(21);

P.  tā kā sojas ražošana ir galvenais atmežošanas veicinātājs Dienvidamerikas Amazones, Cerrado un Gran Chaco mežos; tā kā 97 % sojas Brazīlijā un 100 % — Argentīnā ir ĢM soja(22); tā kā sojas pupas A2704-12 ir atļauts audzēt, cita starpā, Brazīlijā un Argentīnā(23);

Q.  tā kā Eiropas Savienība ir pasaules otrā lielākā sojas importētāja un lielākā daļa Savienībā importētās sojas ir paredzēta dzīvnieku barībai; tā kā Komisijas analīzē ir konstatēts, ka soja vēsturiski ir bijusi lielākais Savienības veicinātās globālās atmežošanas un ar to saistīto emisiju izraisītājs, esot par iemeslu gandrīz pusei no Savienības kopējā materializētās atmežošanas importa(24);

R.  tā kā deviņus ĢM sojas pupu veidus, ko ir atļauts audzēt Brazīlijā, jau ir atļauts importēt Savienībā kā pārtiku un barību; tā kā turklāt tiek gaidīta atļauja importēt Savienībā izmantošanai pārtikā un barībā trīs Brazīlijā atļautus ĢM sojas pupu veidus, tostarp sojas pupas A2704-12(25);

S.  tā kā nesen veiktā Savienības mēroga apsekojumā konstatēts, ka gandrīz 90 % respondentu uzskata, ka ir vajadzīgi jauni tiesību akti, lai nodrošinātu, ka Savienībā pārdotie produkti neveicina globālo atmežošanu(26);

Nedemokrātisks process

T.  tā kā saskaņā gan ar 2019. gada 11. jūnija balsojumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, gan ar 2019. gada 12. jūlija balsojumu Apelācijas komitejā atzinums netika sniegts, kas nozīmē, ka atļaujas izsniegšanai netika saņemts dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsts;

U.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīļa tiesību akta priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februāra tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā tā lēmumus par atļaujām ir pieņēmusi bez atzinuma saņemšanas no dalībvalstu komitejas un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas attiecībā uz visu procedūru notiek ļoti reti, ir kļuvusi par normu, ja tiek pieņemti lēmumi par ĢM pārtikas un barības atļaujām; tā kā Komisijas priekšsēdētājs šo praksi vairākkārt nosodījis kā nedemokrātisku(27);

V.  tā kā Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā nevienu no šo ĢMO atļaušanai nav panākts dalībvalstu kvalificēts balsu vairākums; tā kā, neraugoties uz demokrātijas nepilnību atzīšanu, atbalsta trūkumu no dalībvalstīm un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina atļaut ĢMO izmantošanu, lai gan tai nav juridiska pienākuma šādi rīkoties,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(28) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  prasa Komisijai atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzami turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

5.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

6.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļauju piešķiršanu ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu, vai tie būtu paredzēti audzēšanai vai izmantošanai pārtikā vai barībā;

7.  aicina Komisiju nesniegt atļauju attiecībā uz nevienu pret herbicīdiem izturīgu ĢM augu, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, par metabolītiem un tirdzniecībā pieejamajiem preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu audzēšanas valstīs;

8.  aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut pret herbicīdiem izturīgu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā ir paredzēts audzēt vai importēt Savienībā izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā;

9.  aicina Komisiju neatļaut importēt izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā ĢM augus, kas ir izturīgi pret tādiem herbicīdiem, kurus nav atļauts izmantot Savienībā (šajā gadījumā glufozinātu);

10.  atgādina, ka IAM var sasniegt tikai tad, ja piegādes ķēdes kļūst ilgtspējīgas un tiek radīta politikas pasākumu sinerģija(29);

11.  atkārtoti pauž satraukumu par to, ka Savienības lielā atkarība no importētas dzīvnieku barības sojas pupu veidā izraisa atmežošanu trešās valstīs(30);

12.  aicina Komisiju neatļaut ĢM sojas pupu importu, ja vien nav iespējams pierādīt, ka to audzēšana neveicina atmežošanu;

13.  mudina Komisiju pārskatīt visas spēkā esošās atļaujas attiecībā uz ĢM soju, ņemot vērā Savienības starptautiskās saistības, tostarp Parīzes nolīgumu, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un IAM;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) Zinātniskais atzinums par ģenētiski modificētu sojas pupu A2704-12 novērtējumu atļaujas atjaunošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-RX-009), EFSA Journal 2019, 17(1):5523, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2019.5523 (4) Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus. (5) Komisijas 2008. gada 8. septembra Lēmums 2008/730/EK, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur, sastāv vai ir ražoti no ģenētiski modificētas sojas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3) (OV L 247, 16.9.2008., 50. lpp.). (6) EFSA Journal 2019, 17(1):5523. (7) Zinātnisko ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) jomā atzinums par Bayer CropScience pieteikumu (EFSA-GMO-NL-2005-18) laist tirgū pret glufozinātu izturīgas sojas pupas izmantošanai pārtikā un barībā, importam un pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, EFSA Journal (2007)524, 1. lpp. https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2007.524 (8) Skatīt, piemēram, Bonny S., Genetically Modified Herbicide-Tolerant Crops, Weeds, and Herbicides: Overview and Impact, Environmental Management, January 2016;57(1):31-48, https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Charles M. Benbrook, Impacts of genetically engineered crops on pesticide use in the U.S. – the first sixteen years, Environmental Sciences Europe, 24. sējums, raksts Nr.  24 (2012), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24. (9) Komisijas 2019. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/533 par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2020., 2021. un 2022. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās, (OV L 88, 29.3.2019., 28. lpp.). (10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). (11) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436 (12) Piemēram, EFSA apgalvo, ka tieši tā notiek gadījumā, ja šis papildu herbicīds ir glifozāts: EFSA pārskats par maksimāli pieļaujamo glifozāta atlieku daudzumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, 2018, 12. lpp. https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263 (13) G pielikums — dalībvalstu komentāri http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2018-00992 (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.). (15) Testbiotech komentārs par EFSA novērtējumu atļaujas atjaunošanai attiecībā uz ģenētiski modificētām sojas pupām A2704-12 https://www.testbiotech.org/en/content/testbiotech-comment-soybean-a2704-12-renewal (16) https://www.ohchr.org/EN/Issues/Environment/ToxicWastes/Pages/Pesticidesrighttofood.aspx (17) https://www.un.org/sustainabledevelopment/health/ (18) Komisijas 2019. gada 23. jūlija paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” (COM(2019)0352), 1. lpp. (19) Idem, 2. lpp. (20) Skatīt 15. mērķa 2. apakšmērķi: https://www.un.org/sustainabledevelopment/biodiversity/ (21) COM(2019)0352, 2. lpp. (22) Agrobioloģisko lietojumu iegādes starptautiskais dienests (2017) “Global status of commercialized biotech/GM crops in 2017” (“Tirgū laistu biotehnoloģisko/ĢM kultūru globālais statuss”) ISAAA Brief No. 53, 16. un 21. lpp. http://www.isaaa.org/resources/publications/briefs/53/download/isaaa-brief-53-2017.pdf (23) https://www.isaaa.org/gmapprovaldatabase/event/default.asp?EventID=161 (24) Eiropas Komisijas tehniskais ziņojums 2013-063 “The impact of EU consumption on deforestation: Comprehensive analysis of the impact of EU consumption on deforestation” (“ES patēriņa ietekme uz atmežošanu: vispārēja analīze par ES patēriņa ietekmi uz atmežošanu”), 23. un 24. lpp., https://ec.europa.eu/environment/forests/pdf/1.%20Report%20analysis%20of%20impact.pdf: laikā no 1990. līdz 2008. gadam Savienība importēja kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmes produktus tādā daudzumā, kas izraisīja 90 000 km2 atmežošanu. Kultūraugu produktu radītā atmežošana sasniedza 74 000 km² (82 %), kur lielākā daļa (52 000 km²) bija eļļas kultūraugu radītā atmežošana. Sojas pupas un sojas rauši veido 82 % no kopējā atmežošanas apjoma (42 600 km²), kas atbilst 47 % no Savienības kopējā importa, kurš izraisījis materializēto atmežošanu. (25) Šie skaitļi ir iegūti, salīdzinot Agrobioloģisko lietojumu iegādes starptautiskā dienesta ĢM apstiprinājumu datubāzi (https://www.isaaa.org/gmapprovaldatabase/approvedeventsin/default.asp?CountryID=BR&Country=Brazil) ar ES ĢM pārtikas un barības reģistru (https://ec.europa.eu/food/plant/gmo/eu_register_en), abām vietnēm piekļūts 2019. gada septembrī. (26) https://www.fern.org/news-resources/press-release-87-per-cent-of-europeans-support-new-laws-to-combat-global-deforestation-new-poll-shows-1963/ (27) Skatīt, piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teikto atklāšanas uzrunu par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām vadlīnijām (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunu par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī). (28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.). (29) Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par pārredzamu un atbildīgu dabas resursu pārvaldību jaunattīstības valstīs: meži (pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0333), 67. punkts. (30) Idem.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (D062827/02 – 2019/2829(RSP))

P9_TA(2019)0030 B9-0106/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (D062827/02),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību(1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 12. jūlija balsojumu, nesniedzot atzinumu, un Apelācijas komitejas 2019. gada 16. septembra balsojumu, atkal nesniedzot atzinumu,

–  ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 28. novembrī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2019. gada 14. janvārī(3),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)(4),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

A.  tā kā 2013. gada 6. februārī Dow AgroSciences Europe Nīderlandes valsts kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Dow AgroSciences LLC vārdā iesniedza pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 (saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza), sastāv vai ir ražota no tās; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot audzēšanu;

B.  tā kā pieteikums attiecās uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur saliktas transformācijas ĢM kukurūzu, sastāv vai ir ražoti no tās, un šāda ĢM kukurūzu iegūta no viena transformācijas notikuma 25 apakškombinācijām; tā kā 11 no šīm apakškombinācijām jau ir atļautas(5); tā kā papildus saliktā transformācijā iegūtajai ĢM kukurūzai uz pārējām 14 apakškombinācijām attiecas Komisijas īstenošanas lēmuma projekts;

C.  tā kā 2018. gada 28. novembrī EFSA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas publicēts 2019. gada 14. janvārī(6);

D.  tā kā saliktas transformācijas ĢM kukurūzu iegūst, krustojot piecus ĢM kukurūzas transformācijas notikumus, kā rezultātā tiek panākta rezistence pret herbicīdiem, kas satur glufozinātu, glifozātu un 2,4-D, kā arī radīti seši insekticīdu proteīni (“Bt” vai “Cry” proteīni): Cry1A.105, Cry2Ab2, Cry1F un CryBb1, kas ir toksiski dažiem zvīņspārņu kāpuriem, kā arī Cry34Ab1 un Cry25Ab1, kas ir toksiski dažiem cietspārņu kāpuriem(7);

Dalībvalstu komentāri

E.  tā kā trīs mēnešu apspriešanās perioda(8) laikā dalībvalstis iesniedza EFSA daudzas būtiskas piezīmes, tostarp par to, ka nav iespējams izdarīt galīgo secinājumu (jo īpaši attiecībā uz pārtikas produktiem), atsaucoties uz attiecīgās pārtikas un/vai barības ilgtermiņa ietekmi uz reprodukciju vai attīstību, ka pirms riska novērtējuma pabeigšanas ir nepieciešama papildu informācija, ka sastāva analīze liecina par neatbilstību starp saliktā transformācijā iegūtu ĢM kukurūzu un tās konvencionālo analogu un tāpēc nav iespējams garantēt nekaitīgumu, ka pēctirgus vides monitoringa plāns ir neatbilstīgs, kā arī ir jāveic papildu pētījumi par Cry proteīnu bioloģisko lomu un iedarbību uz zīdītājiem, lai tos varētu uzskatīt par nekaitīgiem;

F.  tā kā pieteikuma iesniedzējs neiesniedza nekādus eksperimentu datus par 14 pašlaik neatļautajām saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas apakškombinācijām(9); tā kā saliktus transformācijas notikumus nevajadzētu atļaut, ja nav pamatīgi izanalizēti eksperimentu dati par katru apakškombināciju;

Papildu herbicīdi

G.  tā kā vairāki pētījumi liecina, ka pret herbicīdiem tolerantu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie šo herbicīdu plašākas izmantošanas(10); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza tiks pakļautas gan lielākām, gan biežākām glufozināta, glifozāta un 2,4-D devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

H.  tā kā atbilstīgi jaunākajai saskaņotajai Savienības daudzgadu kontroles programmai (2020., 2021. un 2022. gadam) dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glifozāta, glufozināta vai 2,4-D atlieku daudzumu importētajā kukurūzā(11); tā kā nevar izslēgt, ka saliktā transformācijā iegūta ĢM kukurūza vai produkti, kas no tās ražoti izmantošanai pārtikā un barībā, pārsniegs Savienības maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu (MAL), kurš noteikts nolūkā aizsargāt patērētāju veselību;

I.  tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns; tā kā gluži pretēji tam Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra 2015. gadā glifozātu klasificēja kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;

J.  tā kā EFSA uzskata, ka trūkst nepieciešamo toksikoloģijas datu, lai varētu novērtēt vairākus glifozāta noārdīšanās produktus, kas saistīti ar pret glifozātu tolerantiem ĢM kultūraugiem(12);

K.  tā kā ĢM augos veidu, kādā tiek noārdīti papildu herbicīdi, noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksiskumu var noteikt ģenētiskā modifikācija kā tāda; tā kā EFSA uzskata, ka tieši tā notiek gadījumā, ja šis papildu herbicīds ir glifozāts(13);

L.  tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009(14) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā(15);

M.  tā kā neatkarīgi pētījumi vieš bažas par riskiem, kādi šai 2,4-D aktīvajai sastāvdaļai var būt attiecībā uz embriju attīstību, iedzimtiem defektiem un endokrīnās sistēmas darbības traucējumiem;

N.  tā kā ĢM augu selekcijā iesaistīta eksperta nesen publicētā rakstā apšaubīts pret 2,4-D tolerantu ĢM kultūraugu nekaitīgums, jo noārdoties veidojas citotoksisks sadalīšanās produkts 2,4-dihlorfenols (2,4-DCP)(16);

Bt proteīni

O.  tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt proteīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka daži Bt proteīni var iedarboties kā palīgvielas(17), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, var palielināties šo proteīnu alergēniskums;

P.  tā kā līdzīgas, taču citas saliktā transformācijā iegūtas ĢM kukurūzas un tās apakškombināciju novērtēšanas procesā EFSA ĢMO ekspertu grupas loceklis, paužot mazākuma viedokli, konstatējis, ka, lai gan nevienā Bt proteīnu pielietojumā nekad nav konstatēta neparedzēta ietekme uz imūnsistēmu, šos proteīnus nav iespējams novērot toksikoloģiskos pētījumos, ko EFSA pašreiz iesaka un veic ĢM augu nekaitīguma novērtēšanas mērķiem, jo šajos pētījumos nav paredzētas šim nolūkam veiktas atbilstīgas pārbaudes(18);

Q.  tā kā nesenā pētījumā konstatēts, ka ASV paralēli tam, ka strauji pieaug sēklu apstrāde ar neonikotinoīdiem, vienlaikus aizvien biežāk tiek audzēta ĢM Bt kukurūza(19); tā kā Savienība ir aizliegusi brīvā dabā izmantot trīs neonikotinoīdus, tostarp kā sēklapvalkus, jo tie atstāj ietekmi uz medus bitēm un citiem apputeksnētājiem(20);

R.  tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par herbicīdu atliekām un to metabolītiem ĢM augos, kā arī to iespējamo mijiedarbību ar Bt proteīniem neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas kompetencē;

Nedemokrātisks process

S.  tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 12. jūlija balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kā arī Apelācijas komiteja 2019. gada 16. septembra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

T.  tā kā gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2015. gada 22. aprīļa tiesību akta priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢM pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojuma rakstā, kas pievienots 2017. gada 14. februāra tiesību akta priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā Komisija lēmumus par atļaujām ir pieņēmusi bez atzinuma saņemšanas no dalībvalstu komitejas un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas attiecībā uz visu procedūru notiek ļoti reti, ir kļuvusi par normu, ja tiek pieņemti lēmumi par ĢM pārtikas un barības atļaujām; tā kā Komisijas priekšsēdētājs šo praksi vairākkārt nosodījis kā nedemokrātisku(21);

U.  tā kā Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (3 rezolūcijas); tā kā nav bijis dalībvalstu kvalificēts balsu vairākums, kas atbalstītu atļaujas piešķiršanu kādam no šiem ĢMO; tā kā, neraugoties uz demokrātijas nepilnību atzīšanu, atbalsta trūkumu no dalībvalstīm un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina atļaut ĢMO izmantošanu, lai gan tai nav juridiska pienākuma šādi rīkoties,

1.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1829/2003 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2.  uzskata, ka Komisijas īstenošanas lēmuma projekts neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo nav savienojams ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 mērķi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 178/2002(22) paredzētajiem vispārējiem principiem ir nodrošināt pamatu, lai garantētu cilvēku dzīvības un veselības, dzīvnieku veselības un labturības, vides un patērētāju interešu augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar ĢM pārtiku un barību, vienlaikus nodrošinot efektīvu iekšējā tirgus darbību;

3.  aicina Komisiju atsaukt īstenošanas lēmuma projektu;

4.  atkārtoti pauž apņemšanos sekmēt darbu pie Komisijas priekšlikuma, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011; aicina Padomi steidzamības kārtā turpināt darbu pie minētā Komisijas priekšlikuma;

5.  aicina Komisiju apturēt īstenošanas lēmumus attiecībā uz ikvienu pieteikumu atļaujas saņemšanai par ĢMO, kamēr atļaujas piešķiršanas procedūra nav pārskatīta tā, lai būtu novērstas nepilnības pašreizējā procedūrā, kas izrādījusies neatbilstīga;

6.  aicina Komisiju atsaukt priekšlikumus par atļaujām izmantot ĢMO, ja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu, neatkarīgi no tā, vai šie ĢMO būtu paredzēti audzēšanai vai izmantošanai pārtikā un barībā;

7.  aicina Komisiju nesniegt atļauju neviena pret herbicīdiem toleranta ĢM auga audzēšanai, pirms nav veikts pilnīgs novērtējums par atliekām pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, par metabolītiem un to tirdzniecības preparātiem, ko izmanto attiecīgo augu audzēšanas valstīs;

8.  aicina Komisiju riska novērtējumu par papildu herbicīdu izmantošanu un to atliekām pilnībā iekļaut pret herbicīdiem tolerantu ĢM augu riska novērtējumā neatkarīgi no tā, vai attiecīgo ĢM augu Savienībā paredzēts audzēt vai Savienībā importēt izmantošanai pārtikā un barībā;

9.  aicina Komisiju neatļaut importēt izmantošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā jebkādus ĢM augus, kas ir toleranti pret tādiem herbicīdiem, kurus nav atļauts izmantot Savienībā (šajā gadījumā glufozinātu);

10.  aicina Komisiju neatļaut nekādas saliktu transformācijas notikumu apakškombinācijas, kamēr EFSA tās nav rūpīgi izvērtējusi, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja sniegtajiem datiem, kuriem jābūt pilnīgiem;

11.  konkrētāk, uzskata, ka tādu apakškombināciju apstiprināšana, par kurām nav sniegti nekaitīguma dati un kuras nav pat pārbaudītas vai izveidotas, ir pretrunā vispārējo pārtikas aprites tiesību aktu principiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002;

12.  aicina EFSA padziļināti izstrādāt un sistemātiski izmantot metodes, kas ļautu konstatēt saliktos transformācijas notikumos iegūtu ĢM neparedzēto ietekmi, tostarp saistībā ar Bt toksīniem raksturīgajām palīgvielu īpašībām;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp. (2) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (3) Zinātniskais atzinums par novērtējumu ģenētiski modificētai kukurūzai MON 89034 x 1507 x MON 88017 x 59122 x DAS-40278-9 un apakškombinācijām neatkarīgi no to izcelsmes izmantošanai pārtikai un barībai, importam un pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-NL-2013-113), EFSA biļetens, 2019, 17(1):5521, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2019.5521 (4) Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā pieņēma 36 rezolūcijas, kurās iebilsts pret atļauju izmanto ģenētiski modificētus organismus. (5) 1507 x 59122, atļauta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1110; MON 89034 × MON 88017, atļauta ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/2046; un MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122, MON 89034 × 1507 × MON 88017, MON 89034 × 1507 × 59122, MON 89034 × MON 88017 × 59122, 1507 × MON 88017 × 59122, MON 89034 × 1507, MON 89034 × 59122, 1507 × MON 88017, MON 88017 × 59122, kas atļautas ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2013/650/ES. (6) Zinātniskais atzinums par novērtējumu ģenētiski modificētai kukurūzai MON 89034 x 1507 x MON 88017 x 59122 x DAS-40278-9 un apakškombinācijām neatkarīgi no to izcelsmes izmantošanai pārtikai un barībai, importam un pārstrādei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (pieteikums EFSA-GMO-NL-2013-113), EFSA biļetens, 2019, 17(1):5521, https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2019.5521 (7) Sk. EFSA atzinumu, 10.–11. lpp. (8) G pielikums — dalībvalstu komentāri http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2013-00210 (9) Sk. EFSA atzinumu, 4. lpp. (10) Sk., piemēram, Bonny, S. “Ģenētiski modificēti, pret herbicīdiem noturīgi kultūraugi, nezāles un herbicīdi: pārskats un ietekme” Environmental Management, 2016, 57(1): 31.–48. lpp., https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/26296738 un Benbrook, C.M. “Ģenētiski modificētu kultūraugu ietekme uz pesticīdu izmantojumu ASV — pirmie sešpadsmit gadi”, Environmental Sciences Europe, 2012, Vol 24(1), https://enveurope.springeropen.com/articles/10.1186/2190-4715-24-24 (11) Komisijas 2019. gada 28. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/533 par saskaņotu Savienības daudzgadu kontroles programmu 2020., 2021. un 2022. gadam, kas pieņemta, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem pesticīdu atlieku līmeņiem un novērtētu patērētāju eksponētību pesticīdu atliekām augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un uz tās (OV L 88, 29.3.2019., 28. lpp.). (12) EFSA secinājums par aktīvās vielas glifozāta saturošu pesticīdu riska novērtējuma salīdzinošo izvērtēšanu, EFSA biļetens, 2015, 13(11):4302, 3. lpp. https://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/4302 (13) EFSA pārskats par esošajiem maksimālajiem glifozāta atlieku līmeņiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu, 2018. gada 17. maijs, 12. lpp., https://www.efsa.europa.eu/fr/efsajournal/pub/5263 (14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.). (15) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/eu-pesticides-database/public/?event=activesubstance.detail&language=EN&selectedID=1436 (16) Lurquin, P. F., “Toksisku metabolītu veidošanās pret 2,4-D tolerantos ĢM kultūraugos”, 3 Biotech, 2016, 6(1): 1-4. https://link.springer.com/article/10.1007/s13205-016-0387-9#CR25 (17) Informācijai sk. Rubio Infante, N. & Moreno-Fierros, L., “Pārskats par Bacillus thuringiensis Cry toksīnu nekaitīgumu un bioloģisko ietekmi uz zīdītājiem”, Journal of Applied Toxicology, 2016, 36(5): 630-648. http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/jat.3252/full (18) Pieteikums EFSA-GMO-DE-2010-86 (Bt11 3 MIR162 3 1507 3 GA21 kukurūza un trīs apakškombinācijas neatkarīgi no to izcelsmes), EFSA ĢMO ekspertu grupas locekļa J. M. Wal mazākuma viedoklis, 2018. gada maijs,https://efsa.onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.2903/j.efsa.2018.5309, 34. lpp. (19) Douglas, M.R. & Tooker, J.F., “Intensīvas sēklu apstrādes izraisīts straujš neonikotinoīdu izmantojuma pieaugums un agrīna kaitīgo organismu apkarošana ASV lauka kultūraugos”, Environmental Science & Technology. 2015, 49(8): 5088-5097, https://pubs.acs.org/doi/10.1021/es506141g (20) https://ec.europa.eu/food/plant/pesticides/approval_active_substances/approval_renewal/neonicotinoids_en (21) Sk., piemēram, Eiropas Parlamenta plenārsēdē teikto uzrunu par nākamās Eiropas Komisijas politiskajām pamatnostādnēm (Strasbūrā 2014. gada 15. jūlijā) vai uzrunu par Savienības stāvokli 2016. gadā (Strasbūrā 2016. gada 14. septembrī). (22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par ārvalstu iejaukšanos dalībvalstu un Eiropas demokrātiskajos procesos (2019/2810(RSP))

P9_TA(2019)0031 B9-0108/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7., 8., 11., 12., 39., 40., 47. un 52. pantu, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, jo īpaši tās 8., 9., 10., 11., 13., 16. un 17. pantu, un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Protokolu, jo īpaši tā 3. pantu,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), jo īpaši tā 2., 17., 19., 20. un 25. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 26. aprīļa paziņojumu “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” (COM(2018)0236),

–  ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2018. gada 5. decembra kopīgo Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai (JOIN(2018)0036) un Komisijas un PV/AP 2019. gada 14. jūnija kopīgo ziņojumu par Rīcības plāna dezinformācijas apkarošanai īstenošanu (JOIN(2019)0012),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 18. oktobra secinājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes ģenerāldirektorāta 2019. gada 15. martā publicēto pētījumu “Automated tackling of disinformation” (“Automatizēta dezinformācijas novēršana”)(1),

–  ņemot vērā 2019. gada 12. marta rezolūciju par drošības apdraudējumiem saistībā ar aizvien lielāko Ķīnas tehnoloģiju klātbūtni ES un iespējamo rīcību ES līmenī to mazināšanai(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 23. novembra rezolūciju par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai(3),

–  ņemot vērā 2019. gada 13. marta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos izvērtēt turpmākos pasākumus, ko pieņēmusi EĀDD divus gadus pēc Eiropas Parlamenta ziņojuma par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(5) un pašlaik noritošo minētās direktīvas reformu,

–  ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par “Facebook” lietotāju datu izmantošanu, ko veicis uzņēmums “Cambridge Analytica”, un ietekmi uz datu aizsardzību(6),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 24. jūlija paziņojumu “Deviņpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību” (COM(2019)0353),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(8),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A.  tā kā valstisku un nevalstisku trešo valstu aktoru mēģinājumi ietekmēt ES un tās dalībvalstu lēmumpieņemšanu, kā arī apdraudēt LES 2. pantā nostiprinātās vērtības, ļaunprātīgi iejaucoties, atspoguļo plašākas tendences, ar ko saskaras demokrātiskās valstis visā pasaulē;

B.  tā kā ārvalstiska iejaukšanās var izpausties ļoti dažādi, arī kā dezinformācijas kampaņas sociālajos medijos, kuru mērķis ir ietekmēt sabiedrisko domu, kiberuzbrukumi kritiskajai vēlēšanu infrastruktūrai un tiešs vai netiešs atbalsts politiskajiem aktoriem;

C.  tā kā ārvalstiska iejaukšanās vēlēšanās ir liels izaicinājums, jo tā būtiski apdraud Eiropas demokrātiskās sabiedrības un institūcijas, pamattiesības un pamatbrīvības, tiesiskumu, drošību, ekonomisko labklājību un galu galā arī Eiropas suverenitāti;

D.  tā kā valstis, kuras iejaucas citās valstīs, ir izmantojušas — tostarp ļaunprātīgi — arī iedzīvotāju un ekonomikas globālo savienotību, kas panākta ar digitāliem līdzekļiem un jaunajām tehnoloģijām; tā kā medijus, jo īpaši sociālās platformas, ir iespējams viegli izmantot, lai izplatītu dezinformāciju;

E.  tā kā ir jāpalielina informētība par Krievijas dezinformācijas kampaņām, jo tas ir galvenais avots, no kā izplatās dezinformācija Eiropā;

F.  tā kā Eiropas sabiedriskajās debatēs ļaunprātīgi iejaucas valstiski un nevalstiski aktori no trešām valstīm, kas nav Krievija;

G.  tā kā 2019. gada jūnijā Komisijas veiktā sākotnējā analīze rāda, ka pasākumi, kas tika ieviesti, lai aizsargātu Eiropas vēlēšanu integritāti, palīdzēja ierobežot ārvalstisku valstisko un nevalstisko iejaukšanos 2019. gada maija Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

H.  tā kā nolūkā mazināt ārvalstisko ietekmi uz 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un saglabātu to integritāti ES sekmīgi ieviesa vairākus pasākumus, tostarp prakses kodeksu dezinformācijas jomā, agrīnās brīdināšanas sistēmu un Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklu; tā kā Komisija ir paziņojusi, ka rīkosies, lai risinātu šos jautājumus;

I.  tā kā ES ļoti lielā mērā ir atkarīga no ārvalstu tehnoloģijām, programmatūras un infrastruktūras, savukārt tas var ES padarīt neaizsargātāku pret ārvalstisku iejaukšanos vēlēšanās;

J.  tā kā ļaunprātīgas iejaukšanās gadījumu mērogs prasa koordinētu Eiropas reakciju, ko veidotu arī vairāki savstarpēji papildinoši darbības virzieni;

K.  tā kā pienākums apkarot dezinformāciju un ārvalstisku iejaukšanos vēlēšanās ir ne tikai publiskajām iestādēm, bet arī interneta un sociālo mediju uzņēmumiem, kam tāpēc būtu jāsadarbojas, lai sasniegtu šo mērķi, bet — neapdraudot runas brīvību un nekļūstot par privatizētas cenzūras struktūrām;

L.  tā kā vairākas izmeklēšanas rāda, ka ir pārkāpti vai apieti svarīgi vēlēšanu noteikumi, it īpaši pastāvošie noteikumi par kampaņu finansējuma pārredzamību, un tiek ziņots par bezpeļņas organizāciju politiskajiem izdevumiem, kuru avots ir trešās valstis, sevišķi Krievija;

M.  tā kā, raugoties uz visiem ziņotajiem gadījumiem, kad notikusi ārvalstiska iejaukšanās vēlēšanās, redzams sistemātisks rīcības modelis, kas pēdējos gados atkārtojies vairākkārt;

N.  tā kā līdz 2020. gada beigām dalībvalstīs notiks vairāk nekā 50 prezidenta, valsts, pašvaldības vai reģionālās vēlēšanas,

1.  uzsver, ka noturīgu demokrātisku sabiedrību pamatā ir runas un vārda brīvība, privātuma un personas datu aizsardzība, kā arī mediju plurālisms, kas nodrošina vislabāko aizsardzību pret dezinformācijas kampaņām un naidīgu propagandu;

2.  uzsver, ka, lai gan ārvalstiska naidīgā iejaukšanās un dezinformācija ir daudzšķautnaina rakstura, iejaukšanās vēlēšanās ir plašākas hibrīdkara stratēģijas daļa un ka tāpēc reakcija uz to ir fundamentāls drošības politikas un ārpolitikas elements;

3.  atkārto, ka ārvalstiska iejaukšanās vēlēšanās apdraud iedzīvotāju tiesības tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību piedalīties savas valsts pārvaldē, kā paredz Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, un ka šāda citu valstu iejaukšanās ir uzskatāma par starptautisko tiesību pārkāpumu, pat ja netiek izmantots militārais spēks un nav apdraudēta valsts teritoriālā integritāte vai politiskā neatkarība;

4.  uzskata, ka brīvas un godīgas vēlēšanas ir demokrātiskā procesa pamatā, un tāpēc aicina ES iestādes un dalībvalstis šajā jautājumā apņēmīgi rīkoties, arī gaidāmajā pārdomu procesā attiecībā uz ES nākotni;

5.  ir ļoti nobažījies par to, ka pirms visām lielajām valsts un Eiropas vēlēšanām nāk gaismā pierādījumi par iejaukšanos, kuri bieži vien liecina par ārvalstisku ietekmi, un daudzos gadījumos šī iejaukšanās notiek par labu pret ES noskaņotiem galēji labējiem ekstrēmistiskiem un populistiskiem kandidātiem un ir vērsta pret konkrētām minoritātēm un neaizsargātām grupām — piemēram, romu izcelsmes cilvēkiem, musulmaņiem vai cilvēkiem, kuri tiek uztverti kā musulmaņi, —, kalpojot virsmērķim mazināt demokrātiskas un līdztiesīgas sabiedrības pievilcību;

6.  apzinās, ka vērojama satraucoša tendence — globālas galēji labējo grupas plašā mērogā izmanto dezinformāciju sociālo mediju platformās; ir nobažījies par to, ka šāda dezinformācija ir uzkurinājusi pretreakciju pret dzimumu līdztiesību un LGBTI tiesībām;

7.  apzinās, ka lielākā daļa dalībvalstu ir pilnīgi vai daļēji aizliegušas ārvalstiskus ziedojumus politiskajām partijām un kandidātiem; ar bažām atgādina, ka pat apstākļos, kad tiesību akti ierobežo politiskā finansējuma avotus, ārvalstiskiem aktoriem ir izdevies tos apiet un piedāvāt atbalstu saviem sabiedrotajiem, ņemot aizdevumus ārvalstu bankās — kā “Front National” gadījumā 2016. gadā — un izmantojot pirkuma līgumus un komerclīgumus — kā gadījumos, par kuriem 2019. gada 17. maijā Austrijas Brīvības partijas sakarā ziņoja “Der Spiegel” un “Süddeutsche Zeitung” un 2019. gada 10. jūlijā “Lega per Salvini Premier” sakarā ziņoja “Buzfeed” un “L’Espresso”, —, kā arī finanšu darbību atvieglošanu, par ko britu prese ziņojusi “Leave.eu” kampaņas sakarā;

8.  it īpaši ir ļoti nobažījies par ārkārtīgi bīstamo Krievijas propagandu un aicina Komisiju un Padomi ieviest iedarbīgu un detalizētu stratēģiju, ar ko ātri un pamatīgi vērsties pret Krievijas dezinformācijas stratēģijām;

9.  ar bažām norāda, ka tādu dezinformācijas gadījumu skaits, kuru izcelsme meklējama Krievijā un kurus kopš 2019. gada janvāra dokumentējusi Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa (998 gadījumi), salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2018. gadā (434 gadījumi) ir vairāk nekā divkāršojies;

10.  ņemot vērā, ka kiberuzbrukumu mērogs pastāvīgi pieaug, stingri nosoda trešo valstu valstisko un nevalstisko aktoru aizvien agresīvākās darbības, kuru mērķis ir vājināt vai sagraut Eiropas demokrātisko valstu normatīvos pamatus un principus un visu Rietumbalkānu un Austrumu partnerības pievienošanās sarunvalstu suverenitāti, kā arī ietekmēt vēlēšanas un atbalstīt ekstrēmistiskas kustības;

11.  atzīst, ka pozitīva ietekme ir brīvprātīgajām darbībām, ko dezinformācijas apkarošanas nolūkā veic pakalpojumu sniedzēji un platformas, tostarp jauniem prakses kodeksa noteikumiem, kuru mērķis ir palielināt vēlēšanu reklāmu pārredzamību sociālajos medijos, kā arī pasākumiem, ko pēdējā gada laikā veikusi Komisija un dalībvalstis, un atgādina tām par to kopīgo atbildību dezinformācijas apkarošanā;

12.  atgādina par 2018. gada 25. oktobra rezolūciju, kurā Parlaments pēc “Cambridge Analytica” skandāla mudināja “Facebook” īstenot dažādus pasākumus, kas liegtu šo sociālo platformu izmantot, lai iejaukšanos vēlēšanās; atzīmē, ka “Facebook” lielāko daļu šo prasību nav ievērojis;

13.  uzskata, ka iejaukšanās vienas dalībvalsts vēlēšanās skar visu ES kopumā, jo var ietekmēt ES iestāžu sastāvu; uzskata, ka pret šādu apdraudējumu nevar cīnīties nedz tikai atsevišķi darbojošās valsts iestādes, nedz vien ar privātā sektora pašregulāciju: ir vajadzīga koordinēta daudzlīmeņu pieeja, kurā iesaistītas daudzas ieinteresētās personas; uzskata, ka gan ES, gan starptautiskā līmenī būtu jāizstrādā tiesiskais regulējums hibrīddraudu, tostarp kiberuzbrukumu un dezinformācijas, apkarošanai, lai ES varētu stingri uz tiem reaģēt;

14.  taču atkārto, ka ir jāizstrādā spēcīga kopēja Eiropas politika, lai iedarbīgi cīnītos gan pret ārvalstisku iejaukšanos, gan pret dezinformācijas kampaņām, izmantojot ciešu ES saziņu ar tiešsaistes platformām un pakalpojumu sniedzējiem;

15.  aicina visus iesaistītos aktorus turpināt centienus nodrošināt, ka demokrātiskais process un vēlēšanas ir aizsargāti pret ārvalstisku valstisko un nevalstisko iejaukšanos un manipulācijām; it sevišķi norāda, ka ir jāuzlabo medijpratība un pilsoniskā izglītība kultūras un mācību ceļā jau no agrīna vecuma, lai tie, pret ko ir vērstas dezinformācijas kampaņas, varētu secināt, ka sniegtā informācija ir neobjektīva; tāpēc mudina dalībvalstis skolu programmās iekļaut īpašas medijpratības nodarbības un izstrādāt informācijas kampaņas, kas paredzētas pret dezinformāciju vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām;

16.  ir nobažījies par Eiropas atkarību no ārvalstu tehnoloģijām un tehnikas; uzsver, ka ES ir jācenšas palielināt savas spējas, lai tādējādi ierobežotu ārvalstisku aktoru iespējas ļaunprātīgi iejaukties vēlēšanās;

17.  vēlreiz aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot inovācijai labvēlīgu vidi, kuras pamatā būtu tirgus ekonomikas principi un pamattiesību aizsardzība, lai Eiropas uzņēmumi varētu īstenot visu savu potenciālu un šo tiesību aizsardzību izmantot kā konkurences priekšrocību;

18.  aicina ar valsts un Eiropas finansējumu stiprināt spējas vērsties pret naidīgu trešo pušu stratēģisko komunikāciju un apmainīties ar informāciju un paraugpraksi šajā jomā, tostarp pašreizējās un laikam pēc 2020. gadam paredzētās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, izmantojot arī programmas “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”; uzsver, ka šādās programmās vajadzētu būt pietiekamiem aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina stingru atbilstību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām, it sevišķi attiecībā uz finansējumu trešām valstīm;

19.  uzsver, ka apstākļos, kad izplatās nepārbaudīta vai vienpusīga tendencioza informācija, kas grauj iedzīvotāju uzticēšanos neatkarīgiem medijiem, ir jāturpina atbalstīt un veicināt atbildīgu žurnālistiku un redakcionālo atbildību gan tradicionālajos, gan jaunajos medijos;

20.  uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt sabiedriskos medijus, kas nav finansiāli atkarīgi no privātiem finansējuma avotiem un tāpēc var sniegt kvalitatīvu un objektīvu informāciju sabiedrībai, tajā pašā laikā nodrošinot un saglabājot neatkarību no politiskas iejaukšanās;

21.  vēlreiz pauž atbalstu vērtīgajam darbam, ko veic Eiropas Demokrātijas fonds, atbalstīdams organizācijas, kuras cīnās pret viltus ziņām un dezinformāciju;

22.  uzskata, ka ES būtu jācenšas rast praktiskus risinājumus, kā atbalstīt un stiprināt demokrātiskus, neatkarīgus un daudzveidīgus medijus ES kaimiņvalstīs un Rietumbalkānu valstīs, kas ir ES kandidātvalstis;

23.  aicina ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas grupu pārveidot par pastāvīgu struktūru Eiropas Ārējās darbības dienestā un piešķirt tai būtiski lielāku finansējumu un personālu nekā līdz šim;

24.  norāda, ka riski, ko rada iejaukšanās vēlēšanās un dezinformācijas kampaņas tiešsaistē, ir sarežģīti, tāpēc to atklāšanai un kontrolei ir vajadzīga starpnozaru sadarbība, kurā iesaistītas kompetentās iestādes un ieinteresētās personas;

25.  aicina Komisiju vēlēšanu aprīkojumu klasificēt kā kritisko infrastruktūru, lai nodrošinātu, ka TID direktīvas(9) pārkāpuma gadījumā ir iespējama reakcija;

26.  atgādina, ka liela daļa šo ļaunprātīgo iejaukšanās darbību ir Eiropas datu aizsardzības un privātuma noteikumu pārkāpums; aicina valsts datu aizsardzības iestādes pilnīgi izmantot savas pilnvaras izmeklēt datu aizsardzības pārkāpumus un noteikt preventīvas sankcijas un sodus;

27.  vēlreiz aicina dalībvalstis ar Eurojust atbalstu veikt izmeklēšanu par to, ka ārvalstiski spēki, iespējams, ir nelikumīgi izmantojuši tiešsaistes politisko telpu;

28.  aicina Komisiju arī turpmāk sekot līdzi, kāda ir ārvalstiskās iejaukšanās ietekme Eiropā, un pildīt apņemšanos — ko svinīgi pauda jaunievēlētā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena — risināt “ārējās intervences draudu novēršanas jautājumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās”(10);

29.  aicina nākamo Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos cīņu pret dezinformāciju izvirzīt par centrālu ārpolitikas uzdevumu;

30.  aicina Komisiju izvērtēt iespējamos leģislatīvos un neleģislatīvos pasākumus, ar kuriem varētu panākt, ka sociālo mediju platformas, neapdraudot vārda brīvību, sāk sistemātiski marķēt saturu, ar ko dalās boti, pārskatīt algoritmus, lai tos padarītu pēc iespējas objektīvus, un slēgt tādu personu kontus, kas iesaistās nelikumīgās pret demokrātiskajiem procesiem vērstās vai naida runu uzkurinošās darbībās;

31.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt publiskās iestādes, domnīcas, NVO un kiberaktīvistus no parasto iedzīvotāju vidus, kas darbojas ar propagandas un dezinformācijas problēmu risināšanu, un darīt pieejamu finansējumu un atbalstu sabiedrības informēšanas kampaņām, kuru mērķis ir palielināt ES iedzīvotāju pretestību pret dezinformāciju;

32.  atgādina, cik svarīgu demokrātijas un pārvaldes aizsardzības lomu pilda trauksmes cēlēji, publiskodami sabiedrībai svarīgu informāciju; aicina Eiropas Padomes dalībvalstu iestādes izstrādāt un izplatīt trauksmes celšanas politiku, kuras pamatā būtu ieteikumā CM/Rec(2014)6 izklāstīto 20 principu ievērošana; atgādina par nesen pieņemto direktīvu par trauksmes cēlēju aizsardzību;

33.  atgādina, ka ES nodrošina 4175 miljonus EUR darbībām, kuru mērķis ir atbalstīt mediju brīvību un pētniecisko žurnālistiku, tostarp mehānismam ātrai reaģēšanai uz preses un mediju brīvības pārkāpumiem un reālai žurnālistu aizsardzībai;

34.  uzskata, ka savus demokrātiskos procesus ES varēs aizsargāt tikai tad, ja par ārvalstisku autoritāru iejaukšanos domās holistiski un demokrātiskās pārvaldības un institūciju, tostarp Eiropas politisko partiju, neaizsargātību novērsīs visos aspektos;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis iesaistīties diskusijās ar ieinteresētajām personām, kā arī starptautiskajiem partneriem, tostarp starptautiskos forumos, lai stiprinātu cīņu pret kiberdraudiem;

36.  uzsver, ka NATO un tā izcilības centri ir būtiski rīki, kas Eiropai dod iespēju stiprināt transatlantiskās saiknes un ļauj palielināt gan Eiropas, gan Ziemeļamerikas noturību pret dezinformāciju;

37.  aicina Komisiju Eiropas politisko partiju un fondu ārvalstiskā finansējuma jautājumu risināt, netraucējot veidoties tādai Eiropas publiskajai telpai, kas sniedzas pāri ES robežām, un sākt diskusiju ar dalībvalstīm, kuras mērķis būtu risināt šos jautājumus valstu politisko partiju un fondu kontekstā;

38.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, Zinātniskās perspektīvikas nodaļa, 2019. gada 15. marts. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0156. (3) OV C 224, 27.6.2018., 58. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0187. (5) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0433. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0514. (8) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā, OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp. (10) “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem. Mana programma Eiropai. Politikas pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024)”, Urzula fon der Leiena, 2019, https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/political-guidelines-next-commission_lv.pdf, 22. lpp.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības (2019/2833(RSP))

P9_TA(2019)0032 B9-0110/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310., 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam un Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu,

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūcijas par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada(1) un par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu(2),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos(4),

–  ņemot vērā Komisijas un Padomes 2019. gada 10. oktobra paziņojumus par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības,

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

1.  paziņo, ka ir pienācis laiks attaisnot ES pilsoņu cerības un paredzēt Savienības politisko saistību un mērķu īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus; pauž apņēmību panākt tādas stabilas un uzticamas DFS pieņemšanu, kura ļaus Savienībai nākamajā septiņu gadu periodā efektīvi reaģēt uz svarīgiem problēmjautājumiem un sasniegt savus politiskos mērķus; uzskata, ka 2019. gada Eiropas vēlēšanas ir piešķīrušas Parlamenta nostājai un lomai atjaunotu leģitimitāti šajā procesā; apliecina gatavību noraidīt jebkādu Padomes nostāju, kurā nav ievērotas Parlamenta prerogatīvas vai pienācīgi ņemta vērā tā nostāja;

2.  pieņem šo rezolūciju, lai apstiprinātu un atjauninātu savu sarunu mandātu attiecībā uz nākamās DFS izdevumu un ieņēmumu daļu; prasa bez jebkādas turpmākas kavēšanās sākt sarunas ar Padomi, lai savlaicīgi panāktu stabilu vienošanos, un vienlaikus uzsver, ka Parlaments ir gatavs to darīt jau kopš 2018. gada novembra; prasa Komisijai nākt klajā ar DFS ārkārtas rīcības plānu kā “drošības tīklu”, lai aizsargātu ES finansēšanas programmu līdzekļu saņēmējus, jo šāds plāns ļautu pagarināt pašreizējās DFS darbību gadījumā, ja laicīgi netiks panākta vienošanās par nākamo DFS;

Parlamenta stingrās nostājas apstiprināšana

3.  apstiprina savu 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumā par DFS izklāstīto sarunu mandātu attiecībā uz DFS skaitļiem (katrai programmai, pozīcijai un vispārējā līmenī), ES pašu resursiem, elastības noteikumiem, termiņa vidusposma pārskatīšanu un horizontālajiem principiem, tādiem kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu, klimata pārmaiņu apkarošanas un dzimumu līdztiesības integrēšana visās politikās un iniciatīvās nākamajā DFS, kā arī attiecībā uz konkrētiem grozījumiem ierosinātajā DFS regulā un Iestāžu nolīgumā;

4.  atkārtoti norāda, ka nākamā DFS būtu jānosaka 1324,1 miljarda EUR apmērā 2018. gada cenās, proti, 1,3 % apmērā no ES-27 nacionālā kopienākuma (NKI); uzsver, ka šis vispārējais skaitlis ir iegūts, veicot katrai ES programmai un politikai nepieciešamā finansējuma augšupēju novērtēšanu; šajā sakarā atgādina Parlamenta nodomu palielināt atbalstu pamatprogrammām (piemēram, jaunatnes, pētniecības un inovācijas, vides un klimata pārejas, infrastruktūras, MVU, digitalizācijas un sociālo tiesību jomā), lai saglabātu pašreizējo ES politiku (it īpaši kohēzijas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas) finansējumu reālā izteiksmē un lai papildu pienākumu (piemēram, migrācijas, ārējās darbības un aizsardzības jomā) izpildei paredzētu papildu finanšu līdzekļus; pauž stingru pārliecību, ka resursu apvienošana Eiropas līmenī, lai nodrošinātu efektivitāti, solidaritāti un globālo ietekmi, rada Eiropas pievienoto vērtību; šajā sakarā uzsver nepieciešamību nākotnes izdevumu plānošanā pastiprinātu uzmanību veltīt rezultātiem;

5.  uzsver, ka Parlaments nesniegs piekrišanu attiecībā uz DFS, ja nebūs panākta vienošanās par ES pašu resursu sistēmas reformu, tostarp par tāda jauna pašu resursu groza ieviešanu, kurš ir labāk saskaņots ar galvenajām ES politikas prioritātēm un stimulē progresu to īstenošanā; atgādina, ka jaunu pašu resursu veidu ieviešanas mērķis ir ne tikai mazināt uz NKI balstīto iemaksu pārsvaru, bet arī nodrošināt ES izdevumu atbilstošu finansēšanu nākamajā DFS; atkārtoti apstiprina savu starpposma ziņojumā par DFS izklāstīto nostāju attiecībā uz potenciālo jauno pašu resursu veidu (kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, digitālo pakalpojumu aplikšana ar nodokli, finanšu darījumu nodoklis, ienākumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, plastmasas nodoklis un ar oglekļa cenas pielāgošanu uz robežas saistītais mehānisms) sarakstu, jebkādu atlaižu un korekciju atcelšanu, uz PVN balstīto pašu resursu vienkāršošanu, no muitas nodokļa summas ieturamo valsts iekasēšanas izmaksu samazināšanu un citu ieņēmumu, ko gūst no soda naudas un dažādas veida maksas, iekļaušana ES budžetā;

6.  atkārtoti apstiprina nepieciešamību ieviest jaunu mehānismu, lai aizsargātu ES budžetu gadījumos, kad netiek ievērots tiesiskums vai kad pastāv sistēmisks Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā noteikto vērtību apdraudējums, un kad tas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt pareizas finanšu pārvaldības vai Savienības finanšu interešu aizsardzības principu; uzsver, ka šādi pasākumi neietekmē valdības institūciju vai dalībvalstu pienākumu veikt maksājumus galīgajiem saņēmējiem vai saņēmējiem;

Reaģēšana uz jaunām iniciatīvām pēc Eiropas vēlēšanām

7.  atzinīgi vērtē politiskās saistības attiecībā uz papildu iniciatīvām, kuras pēc viņas apstiprināšanas amatā 2019. gada jūlijā uzņēmusies jaunievēlētā Komisijas priekšsēdētāja, un sagaida, ka nekavējoties tiks paskaidrota to ietekme uz budžetu; uzsver, ka ar jebkādām jaunām iniciatīvām — no kurām dažas jau lielā mērā bija paredzētas Parlamenta starpposma ziņojumā — saistīti izdevumi būtu jāaprēķina papildus sākotnējiem Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz nākamo periodu, kā rezultātā DFS maksimālie apjomi būs lielāki nekā sākotnēji bija ierosināts; tādēļ sagaida, ka Komisija savā sākotnējā DFS priekšlikumā oficiāli atspoguļos šo iniciatīvu ietekmi uz budžetu un gaidāmajās DFS sarunās ar Padomi kopā ar Parlamentu aizstāvēs nepieciešamo finansējuma apjomu;

8.  prasa jaunajai Komisijai nekavējoties iesniegt apspriešanai turpmākus tiesību aktu priekšlikumus par jaunu instrumentu izveidi, lai to finansējumu iekļautu nolīgumā par nākamo DFS; sagaida, ka jebkādas iespējamās jaunās iniciatīvas, kas varētu tikt ierosinātas pēc DFS 2021.–2027. gadam pieņemšanas, tiks finansētas, izmantojot jaunas apropriācijas;

9.  attiecībā uz ieņēmumu pusi atzinīgi vērtē jaunievēlētās priekšsēdētājas apņemšanos atsākt vai pagarināt vairāku iniciatīvu — kam vajadzētu būt daļai no gaidāmā jauno pašu resursu groza — īstenošanu; it īpaši aicina dalībvalstis izmantot iespēju ieviest ar oglekļa cenas pielāgošanu uz robežas saistītu mehānismu, kas būtu taisnīgs veids, kā reaģēt uz pilsoņu prasībām uzņemties izšķirošu vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskajā tirdzniecībā;

Nākamais būtiskais solis ceļā uz pāreju klimata jomā

10.  atkārtoti pauž nepārprotamu atbalstu klimata politikas aspektu integrēšanas principam; aicina Komisiju nodrošināt to, ka nākamā daudzgadu finanšu shēma pilnībā atbilst Parīzes nolīgumam, un uzsver steidzamo nepieciešamību no vēl vairāk pastiprināt politiskos un finanšu centienus, lai sasniegtu tā mērķus, kā arī nodrošinātu taisnīgu pāreju uz oglekļa dioksīda emisiju ziņā neitrālu ekonomiku, kas balstītos uz visaugstākajiem sociālā taisnīguma kritērijiem, lai neviens nekur netiktu atstāts novārtā; ar nepacietību gaida konkrētu priekšlikumu attiecībā uz Komisijas jaunās priekšsēdētājas politiskajās pamatnostādnēs izklāstīto Eiropas zaļo kursu; sagaida, ka nākamajā finanšu plānošanas periodā šim vērienīgajam mērķim tiks paredzēti atbilstoši budžeta līdzekļi, un vienlaikus uzsver, ka samazināta DFS acīmredzami nozīmētu soli atpakaļ;

11.  uzsver, ka kopīga rīcība klimata jomā ES līmenī rada ievērojamu pievienoto vērtību, un tāpēc tai vajadzētu būt ES budžeta un tā izdevumu programmu modernizācijas pamatā; tādēļ uzsver, ka klimata un bioloģiskās daudzveidības aspekta integrēšanai nākamajā DFS nav jāaprobežojas ar starpposma ziņojumā noteikto konkrētiem mērķiem paredzēto izdevumu līmeni, bet jāaptver arī klimata un sociālās dimensijas integrēšana lēmumu pieņemšanā par visām svarīgākajām programmām, turklāt visā politikas ciklā; turklāt šajā sakarā prasa nodrošināt pārredzamāku, stingrāku un visaptverošāku metodiku, tostarp pārveidotus snieguma rādītājus ar klimatu un bioloģisko daudzveidību saistītu izdevumu noteikšanai un izsekošanai, finansiālā atbalsta sniegšanas kaitējošiem pasākumiem novēršanai un klimata politikas jautājumu integrēšanas ietekmes uz klimata pārmaiņu mazināšanos un pielāgošanos tām vidēja termiņa un ilgtermiņa uzraudzībai; prasa, lai Parlaments tiktu cieši iesaistīts šādas metodikas ieceres izstrādē;

Iestāžu sarunu tūlītēja sākšana

12.  atgādina, ka LESD 312. panta 5. punkts paredz, ka DFS pieņemšanas procedūrā visas trīs ES iestādes “veic visus vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu tās pieņemšanu”; uzsver, ka Parlaments ir bijis gatavs sarunām par visiem DFS un pašu resursu paketes aspektiem jau gandrīz gadu, savukārt Padome līdz šim nav piekritusi iesaistīties nekādās jēgpilnās sarunās, kas nesniedzas tālāk par īsām un formālām informatīvām sanāksmēm un iztaujāšanām Vispārējo lietu padomes ietvaros; uzskata, ka šādus minimālus kontaktus nevar uzskatīt par apmierinošu iestāžu sadarbību un ka tie neatbilst Līgumā skaidri noteiktajām prasībām;

13.  tādēļ prasa nekavējoties intensificēt iestāžu sarunas par DFS un pašu resursiem, lai sagatavotu augsni patiesām sarunām, un aicina Padomi nekavējoties pieņemt savu sarunu mandātu; uzskata — lai nodrošinātu Parlamenta piekrišanu, Padomei pienācīgi būtu jāņem vērā Parlamenta nostāja jau lēmuma par savu nostāju pieņemšanā; tādēļ sagaida, ka Padomes prezidentūra un Komisija skaidri paziņos un izskaidros Parlamenta viedokli Vispārējo lietu padomei, un prasa nodrošināt Parlamenta sarunu grupas klātbūtni visās Padomes neformālajās sanāksmēs, kurās tiks apspriesta DFS; uzsver nepieciešamību turpināt īpašiem jautājumiem veltītas trīspusējas sanāksmes, lai padziļinātu diskusiju par dažādajiem priekšlikumu par DFS un pašu resursu aspektiem un tādējādi papildinātu jau pastāvošās Vispārējo lietu padomes informatīvās sanāksmes un iztaujāšanas; turklāt sagaida, ka saskaņā ar LESD 324. pantu tiks sasauktas iestāžu priekšsēdētāju augsta līmeņa sanāksmes;

Parlamenta prerogatīvu aizsardzība

14.  pieņem zināšanai Padomes metodiku DFS sarunu satvaru sagatavošanai; tomēr pauž bažas par to, ka tas arī varētu būt mēģinājums Eiropadomei piešķirt dominējošu lomu neatsaucamu lēmumu par vairākiem nākamās DFS aspektiem pieņemšanā, kā tas bija pašreizējās DFS pieņemšanā; uzsver, ka Parlaments automātiski neapstiprinās Eiropadomes jau pieņemtos lēmumus un ir gatavs nesniegt savu piekrišanu, kamēr nebūs panākta apmierinoša vienošanās;

15.  uzsver, ka šajos sarunu satvaros iekļauti ne tikai DFS regulas elementi, attiecībā uz kuriem ir nepieciešama Parlamenta piekrišana, bet arī ievērojams skaits leģislatīvu noteikumu par ES nozaru politikām, par kuriem lēmums jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru; tādēļ uzskata, ka šādi sarunu satvari nav nekas vairāk par iekšēju Padomes procedūru, kas nekādā gadījumā nedrīkst kavēt Parlamentu vest pienācīgas sarunas par visiem DFS paketes elementiem un nozaru tiesību aktiem; tādēļ mudina Padomi sākt sarunas ar Parlamentu par visiem to nozares tiesību aktu aspektiem, ar kuriem nosaka jaunās ES programmas, kā arī par tiesiskuma priekšlikumu;

16.  atgādina, ka Eiropadomes secinājumi pēc būtības ir politiski un ka LES 15. panta 1. punkts aizliedz Eiropadomei veikt likumdošanas funkcijas; tādēļ aicina Eiropadomi atturēties no sīki izstrādātu un šķietami saistošu secinājumu pieņemšanas, pamatojoties uz DFS sarunu satvaru, jo tas nozīmētu tiešu iejaukšanos likumdošanas jomā; paļaujas uz to, ka Komisija kā godīga starpniece un Līgumu noteikumu ievērošanas uzraudzītāja atbalstīs Parlamenta likumdošanas prerogatīvas saskaņā ar piekrišanas un parasto likumdošanas procedūru;

“Drošības tīkls” ES programmu līdzekļu saņēmēju aizsardzībai: DFS ārkārtas rīcības plāna izstrāde

17.  pauž nožēlu, ka Eiropadome jau vairākkārt ir pagarinājusi politisko lēmumu pieņemšanas termiņu; pauž bažas, ka gadījumā, ja Padome un Eiropadome turpinās novilcināšanu, neiesaistot Parlamentu sarunās, pastāv skaidrs risks, ka šādas sarežģītas sarunas nebūs iespējams sekmīgi pabeigt līdz pašreizējās DFS darbības beigām; atgādina nopietnos šķēršļus ES programmu sākšanai, kuru iemesls bija novēlotā pašreizējās DFS pieņemšana, kā tas jau ir bijis senāk;

18.  atgādina — ja jaunā DFS netiks pieņemta laikus, LESD 312. panta 4. punkts paredz “drošības tīklu”, kas izpaužas kā maksimālo apjomu un citu pašreizējās shēmas pēdējā gada noteikumu piemērošanas pagaidu pagarināšana; tomēr pauž bažas, ka šādu “drošības tīklu” var apdraudēt ne tikai sagatavotības trūkums darbības līmenī, bet arī dažu pašreizējo ES programmu termiņš; šajā sakarā brīdina par ES programmu slēgšanu un paziņo savu nodomu nepieļaut, ka tam uztiepj sliktas vienošanās pieņemšanu laika trūkuma dēļ;

19.  tādēļ mudina Komisiju nekavējoties sākt sagatavot DFS ārkārtas rīcības plānu, lai aizsargātu līdzekļu saņēmējus un nodrošinātu finansēšanas nepārtrauktību gadījumā, ja būs nepieciešams pagarināt pašreizējās DFS darbības laiku; prasa šādu plānu oficiāli iesniegt 2020. gada sākumā, lai Padome un Parlaments to varētu ātri pieņemt; prasa šajā plānā iekļaut horizontālu likumdošanas priekšlikumu, lai atceltu attiecīgajās programmās noteiktos termiņus, tādējādi nodrošinot atbilstību LESD 312. panta 4. punktam, un iekļaut konkrētus darbības noteikumus, it īpaši saskaņā ar dalītu pārvaldību īstenojamu politiku turpināšanai;

o
o   o

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Eiropadomei un Komisijai.

(1) OV C 162, 10.5.2019., 51. lpp. (2) OV C 162, 10.5.2019., 71. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnēm (2019/2111(INI))

P9_TA(2019)0033 A9-0016/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. un 5. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 145., 148., 149., 151., 152., 153., 154., 155., 165., 156., 158., 165., 166., 174. un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās IV sadaļu (Solidaritāte),

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 1., 3., 4., 5., 8., 10. un 13. mērķi,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada Sociālo ieguldījumu paketi,

–  ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu(2) “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 14. maija ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 12. jūnija paziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana: pārskats par paveikto četrus gadus pēc piecu priekšsēdētāju ziņojuma — Eiropas Komisijas ieguldījums 2019. gada 21. jūnija Eurosamitā” (COM(2019)0279),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 5. jūnija paziņojumu “2019. gada Eiropas pusgads: konkrētām valstīm adresēti ieteikumi” (COM(2019)0500),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada 27. februāra priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2019)0151) un Parlamenta 2019. gada 4. aprīļa nostāju par to(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. novembra paziņojumu “2019. gada izaugsmes pētījums: stiprāka Eiropa globālas nenoteiktības apstākļos” (COM(2018)0770),

–  ņemot vērā Komisijas un Padomes vienoto nodarbinātības ziņojumu, kas pieņemts 2019. gada 15. martā,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. novembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2018)0759),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. novembra ziņojumu “Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2019. gadu” (COM(2018)0758),

–  ņemot vērā Komisijas 2008. gada 3. oktobra ieteikumu par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. novembra paziņojumu “2019. gada budžeta plāna projekti: vispārējs novērtējums” (COM(2018)0807),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 22. novembra priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (COM(2017)0677) un Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa nostāju par to(6),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide” (COM(2017)0250),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Iniciatīva strādājošo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam” (COM(2017)0252),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 13. marta priekšlikumu Padomes ieteikumam par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (COM(2018)0132),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam” (COM(2011)0173) un vēlākos īstenošanas un novērtējuma ziņojumus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES(7),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 26. aprīļa darba dokumentu “Novērtējums attiecībā uz 2013. gada ieteikumu “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana”” (SWD(2017)0258),

–  ņemot vērā Komisijas dokumentu “Stratēģiska iesaistīšanās dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā laikposmā no 2016. gada līdz 2019. gadam”, Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011–2020) un Padomes 2011. gada 7. marta secinājumus par to(8),

–  ņemot vērā 2002. gada Barselonas Eiropadomes mērķus bērnu aprūpes jomā, proti, līdz 2010. gadam nodrošināt bērnu aprūpi vismaz 90 % bērnu vecumā no trim gadiem līdz obligātajam izglītības vecumam un vismaz 33 % bērnu, kas jaunāki par trim gadiem,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 4. oktobra paziņojumu “Garantija jauniešiem un jaunatnes nodarbinātības iniciatīva — pēc trīs gadiem” (COM(2016)0646),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “Eiropas investīciju stiprināšana nodarbinātībai un izaugsmei: ceļā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda otro posmu un jauno Eiropas Ārējo investīciju plānu (COM(2016)0581),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 10. jūnija paziņojumu “Jaunā prasmju programma Eiropai. Kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (COM(2016)0381),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. jūnija paziņojumu “Eiropas sadarbīgās ekonomikas programma” (COM(2016)0356),

–  ņemot vērā aprites ekonomikas paketi (Direktīvas (ES) 2018/849(9), 2018/850(10), 2018/851(11) un 2018/852(12)),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 1. jūnija paziņojumu “Eiropa atkal investē. Novērtējums par Investīciju plānu Eiropai” (COM(2016)0359),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 8. marta paziņojumu “Apspriešanās sākšana par Eiropas sociālo tiesību pīlāru” (COM(2016)0127) un tā pielikumus,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 16. februāra Balto grāmatu “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma” (COM(2012)0055),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 7. decembra secinājumus “Veicināt sociālo ekonomiku ― vienu no svarīgākajiem ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēkiem Eiropā”,

–  ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: nodarbinātības un sociālie aspekti 2019. gada izaugsmes pētījumā(13),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. decembra rezolūciju par izglītību digitālajā laikmetā: problēmas, iespējas un gūtā pieredze ES politikas izstrādē(14),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par eurozonas nodarbinātības un sociālās politikas nostādnēm(15),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūciju par risinājumiem attiecībā uz darba ņēmēju reintegrāciju kvalitatīvā nodarbinātībā pēc traumas vai slimības(16),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 16. novembra rezolūciju par nevienlīdzības apkarošanu kā instrumentu darbvietu radīšanai un izaugsmes stimulēšanai(17),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par politikas nostādnēm attiecībā uz ienākumu minimumu — instrumentu nabadzības novēršanai(18),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūciju par jauno Prasmju programmu Eiropai(19),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(20),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 26. maija rezolūciju par nabadzību — dzimuma perspektīva(21),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 2. februāra normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā(22),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūciju par ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam(23),

–  ņemot vērā ESAO un Eiropas Komisijas iniciatīvu “State of Health in the EU”(24) un saistīto ziņojumu “Health at a glance: Europe 2018”(25),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada ziņojumu par pensiju pietiekamību: vecumā saņemto ienākumu pašreizējā un turpmākā pietiekamība ES, kas publicēts 2018. gada 26. aprīlī,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada ziņojumu par novecošanu: ekonomikas un budžeta prognozes ES dalībvalstīs (2016–2070), kas publicēts 2018. gada 28. maijā,

–  ņemot vērā pārskatīto Eiropas Sociālo hartu un Turīnas procesu, ko uzsāka 2014. gadā, lai stiprinātu Eiropas Sociālās hartas līgumu sistēmu Eiropas Padomē un saistībā ar Eiropas Savienības tiesībām(26),

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 8. marta rezolūciju par nevienlīdzības samazināšanu veselības aprūpes jomā ES(27),

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2015. gada septembra noslēguma konstatējumus par Eiropas Savienības 2014. gada jūnija sākotnējo ziņojumu komitejai,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (Vienlīdzīgu iespēju direktīva)(28), un Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (1992) 141. pantu par principu, kas paredz vienādu darba samaksu par vienādu vai līdzvērtīgu darbu,

–  ņemot vērā Komisijas dokumentu “Stratēģiska iesaistīšanās dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā laikposmā no 2016. gada līdz 2019. gadam” un tā mērķi samazināt sieviešu un vīriešu pensiju atšķirību, kas ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, un ņemot vērā Komisijas 2018. gada Ziņojumu par pensiju pietiekamību,

–  ņemot vērā ES jaunatnes stratēģiju 2019.–2027. gadam, kuras pamatā ir Padomes 2018. gada 26. novembra rezolūcija, un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi par vairāk nekā 10 % samazināt izglītības un apmācības priekšlaicīgu pamešanu,

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. aprīļa Īpašo ziņojumu Nr. 5/2017 “Jauniešu bezdarbs: vai ES politikas virzieniem ir bijusi nozīme? Garantijas jauniešiem shēmas un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas novērtējums”,

–  ņemot vērā ESAO nodarbinātības statistikas ziņojumus par 2018. un 2019. gadu,

–  ņemot vērā Eiropas Pieejamības aktu,

–  ņemot vērā Padomes 2019. gada 9. aprīļa ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (2019/C 136/01),

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada pārskatu par nodarbinātību un sociālo attīstību Eiropā,

–  ņemot vērā Komisijas 2019. gada ziņojumu par strādājošo nabadzību,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada ieteikumu par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1152 (2019. gada 20. jūnijs) par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā(29),

–  ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0016/2019),

A.  tā kā darba tirgus apstākļi ES turpina uzlaboties galvenokārt dēļ tā, ka starptautiskā ekonomikas vide ilgu laiku bijusi labvēlīga; tā kā nodarbinātības līmenis turpinājis pieaugt un 2018. gada pēdējā ceturksnī sasniedzis 73,5 %, turklāt darba ņēmēju skaits bijis 240,7 miljoni, kas ir jauns rekords; tā kā nodarbinātības līmenis eurozonā no 66,5 % 2017. gadā ir palielinājies līdz 67,4 % 2018. gadā; tā kā dalībvalstīs, reģionos un iedzīvotāju grupās joprojām pastāv lielas nodarbinātības līmeņa atšķirības; tā kā nodarbinātības pieauguma temps ir palēninājies un sagaidāms, ka šāda tendence turpināsies; tā kā gadījumā, ja šāda dinamika turpinās, nodarbinātības līmenis 2020. gadā būs 74,3 %;

B.  tā kā joprojām aktuālas ir tādas ilgtermiņa problēmas kā sabiedrības novecošana, digitalizācija un tās ietekme uz darbu, klimata pārmaiņas un neilgtspējīga dabas resursu izmantošana;

C.  tā kā nodarbinātības līmenis ievērojami pieaudzis to darba ņēmēju vidū, kuri vecāki par 55 gadiem; tā kā 2018. gadā eurozonā 55–64 gadus vecu darba ņēmēju nodarbinātības līmenis bija 58,8 %, kas joprojām ir krietni zemāks par vidējo; tā kā sieviešu nodarbinātības līmenis šajā vecuma grupā ir zemāks (52,9 %); tā kā demogrāfiskās prognozes liecina, ka palielinās gados vecāku darba ņēmēju skaits; tā kā demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē pensijas, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas;

D.  tā kā vajadzīgas efektīvas rīcībpolitikas, kas aptvertu dažādos nodarbinātības veidus un pienācīgi aizsargātu darba ņēmējus no ļaunprātīgas izmantošanas, diskriminācijas un nabadzības;

E.  tā kā ievērojamu daļu no darba ņēmējiem veido nabadzīgi strādājošie; tā kā 2017. gadā 9,4 % nodarbināto bija pakļauti nabadzības riskam, savukārt gandrīz 20,5 miljoni darba ņēmēju dzīvoja mājsaimniecībās, kas pakļautas nabadzības riskam; tā kā atsevišķās iedzīvotāju kategorijās, tādās kā cilvēki, kas strādā nepilnu slodzi, pašnodarbinātie, pagaidu darba ņēmēji, mazāk izglītoti cilvēki un viena cilvēka mājsaimniecības, strādājošo nabadzības risks ir ievērojami augstāks un dažos gadījumos tas ievērojami palielinājies pēdējos gados;

F.  tā kā 2018. gadā nodarbinātības līmeņa atšķirība starp dzimumiem bija 11,6 procentpunkti un tā gandrīz nav mainījusies kopš 2013. gada; tā kā visā ES sievietes pelna vidēji par 16 % mazāk nekā vīrieši, lai gan šis rādītājs ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm; tā kā pensiju atšķirība starp dzimumiem vecuma grupā no 65 līdz 79 gadiem 28 dalībvalstu ES ir aptuveni 37,2 %; tā kā visā ES joprojām pastāv nevienlīdzīgs aprūpes pienākumu sadalījums starp sievietēm un vīriešiem;

G.  tā kā galvenā atbildība par jauniešu bezdarba risināšanu ir dalībvalstu ziņā, kurām jāizstrādā un jāīsteno darba tirgus tiesiskais regulējums, izglītības un apmācības sistēmas un aktīva darba tirgus rīcībpolitikas;

H.  tā kā kopējais nostrādāto stundu skaits pastāvīgi palielinās, taču kopš 2013. gada šis palielinājums notiek lēnāk; tā kā pastāvīga un pilna laika nodarbinātības līmenis turpina pieaugt, savukārt nepilnas slodzes nodarbinātības līmenis 2018. gadā samazinājās; tā kā nepilna laika darba ņēmēju īpatsvars ES no 15 % 2002. gadā ir pieaudzis līdz 19 % 2017. gadā; tā kā ES 2017. gadā nepilna laika darbu daudz biežāk strādāja sievietes (31 %) nekā vīrieši (8 %); tā kā piespiedu kārtā nepilna laika darbu strādājošo skaits joprojām ir ļoti liels un pašlaik šādu darbu strādā par 1,3 miljoniem cilvēku vairāk nekā 2008. gadā; tā kā pagaidu darbinieku īpatsvars ES no 11 % 2002. gadā ir pieaudzis līdz 13 % 2017. gadā;

I.  tā kā dažu dalībvalstu darba tirgū vērojamas strukturālas problēmas, piemēram, zema līdzdalība, kā arī prasmju un kvalifikāciju neatbilstība; tā kā, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības, aizvien aktuālāka kļūst vajadzība pēc konkrētiem pasākumiem neaktīvā darbaspēka integrēšanai vai reintegrēšanai;

J.  tā kā bezdarba līmenis 2019. gada jūnijā ES samazinājās līdz 6,3 % un eurozonā — līdz 7,5 %; tā kā tas samazinājies visās vecuma grupās un gan vīriešu, gan sieviešu vidū; tā kā dalībvalstu rādītāji joprojām ir ļoti atšķirīgi, un kopš 2007. gada bezdarba līmeņa atšķirības turpina palielināties gan nacionālās, gan subnacionālās teritorijās; tā kā jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir nepieņemami augsts, proti, 2019. gada aprīlī tas bija 14,2 % (ES 2018. gadā vidēji 15,2 %, eurozonā — 16,9 %), taču tas ir zemāks nekā pirmskrīzes līmenis 2008. gadā; tā kā atšķirības starp dalībvalstīm ir ļoti lielas; tā kā vidēji katrs otrais darbu meklējošais bezdarbnieks bijis bez darba ilgāk nekā 12 mēnešus un ilgstošais bezdarbs, kas ir 3,8 , tomēr joprojām pārsniedz pirmskrīzes līmeni — 2,9 %; tā kā bezdarba līmenis joprojām īpaši augsts ir personu ar invaliditāti vidū;

K.  tā kā saskaņā ar Eurostat datiem 2017. gadā 28 dalībvalstu ES bija 8,973 miljoni nepietiekami nodarbinātu darba ņēmēju, kas strādā nepilna laika darbu; tā kā papildus tam 8,127 miljoni cilvēku varēja strādāt, taču darbu nemeklēja, un vēl 2,289 miljoni cilvēku darbu meklēja, taču nevarēja uzsākt darbu tuvākajā laikā; tā kā kopumā tas nozīmē, ka 2017. gadā 28 dalībvalstu ES 19,389 miljonus cilvēku zināmā mērā varēja uzskatīt par bezdarbniekiem, neņemot vērā bezdarba rādītāju, un tas ir gandrīz tāds pats cilvēku daudzums, kāds uzskatīts par bezdarbniekiem (18,776 miljoni);

L.  tā kā horizontālā un vertikālā darba tirgus segmentācija, kā arī strādājošo nabadzība joprojām pastāv un jo īpaši skar sievietes, mazkvalificētus cilvēkus, jauniešus, vecākus cilvēkus, cilvēkus ar invaliditāti, nacionālās, lingvistiskās, etniskās un seksuālās minoritātes un cilvēkus ar migrantu izcelsmi; tā kā 2016. gadā cilvēku ar invaliditāti nodarbinātības rādītājs bija 48,1 %, kas ir ievērojami zemāks nekā vidējais nodarbinātības rādītājs;

M.  tā kā ilgstošais bezdarbs nesamērīgi skar jauniešus, vientuļos vecākus, neformālos aprūpētājus, ilgstoši slimojošus cilvēkus, personas ar invaliditāti vai veselības problēmām, migrantus un etniskās vai reliģiskās minoritātes, kas joprojām saskaras ar īpašiem šķēršļiem piekļuvē darbam un diskrimināciju visos nodarbinātības posmos;

N.  tā kā kvalitatīva nodarbinātība ir būtisks faktors cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību; tā kā jāiekļauj visi sabiedrības locekļi, kuriem ir vismazākās iespējas piekļūt darba tirgum un kuriem draud nabadzība un sociālā atstumtība;

O.  tā kā joprojām pieaug brīvo darbvietu skaits un neatbilstība starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu joprojām ir būtisks bezdarba iemesls daudzās dalībvalstīs; tā kā strukturāla prasmju neatbilstība un prasmju trūkums skar daudzas nozares, cita starpā tūrismu, tradicionālo amatniecību un IKT nozari, turklāt sagaidāms, ka līdz 2020. gadam plaisa starp speciālistu pieprasījumu un piedāvājumu ES pieaugs un attieksies aptuveni uz 500, 000 darbinieku; tā kā, neraugoties uz bažām par pieaugošo prasmju trūkumu un neatbilstību, aptuveni 39 % ES darba ņēmēju spiesti strādāt mazkvalificētu darbu, kam viņi ir pārāk augstu kvalificēti;

P.  tā kā saskaņā ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) aplēsēm darbaspēka prasmju sadalījums 2017. gadā visumā atbilda darba tirgus prasībām un darbaspēka piedāvājums pārsniedza pieprasījumu visos kvalifikāciju veidos, kas jo īpaši attiecas uz zema un vidēja līmeņa kvalifikācijām; tā kā sagaidāms, ka pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka pieaugs, un jaunākās Cedefop prognozes liecina, ka no 2017. līdz 2025. gadam tiks radītas vairāk nekā 13 miljoni darbvietu, kurās būs vajadzīgs augsts izglītības līmenis, savukārt pieprasījums pēc mazkvalificētām darbvietām saruks gandrīz par 6 miljoniem;

Q.  tā kā Cedefop prognozes liecina, ka līdz 2025. gadam paralēli pieaugs gan prasmju pieprasījums, gan piedāvājums; tā kā tomēr sagaidāms, ka prasmju piedāvājums pieaugs nedaudz straujāk nekā prasmju pieprasījums, piemēram, paredzams, ka darbaspēka īpatsvars, kam ir tikai primārā vai zemākā līmeņa vidējā izglītība, no 20,2 % 2017. gadā samazināsies līdz 16,8 % 2025. gadā; tā kā tiek prognozēts, ka to cilvēku īpatsvars, kam ir zema līmeņa kvalifikācija, no 18,4 % samazināsies līdz 15,4 %, taču šī paralēlā tendence nenovērš potenciālo prasmju neatbilstību, piemēram, pārmērīgu kvalifikāciju;

R.  tā kā darba tirgus ir ļoti sadrumstalots un katram segmentam ir savas īpatnības;

S.  tā kā vairāk nekā katrs piektais eiropietis ir pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam; tā kā zināms progress panākts virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības samazināšanas mērķi, un kopš 2008. gada no nabadzības izrauti 5,6 miljoni cilvēku, bet tā kā vēl daudz jādara, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam no nabadzības izraut vismaz 20 miljonus cilvēku, jo vēl aizvien 113 miljoniem cilvēku draud nonākšana nabadzībā; tā kā augstāks nabadzības līmenis ir neaizsargātās grupās, tādās kā bērni, vientuļie vecāki, cilvēki ar invaliditāti un cilvēki ar hroniskām fiziskām un garīgās veselības problēmām, migranti, romi un etniskās minoritātes, ilgtermiņa bezdarbnieki un bezpajumtnieki; tā kā strauji pieaug strādājošo nabadzība (9,6 %) un nabadzības un nevienlīdzības plaisa palielinās visā ES; tā kā sociālie pārvedumi būtiski ietekmē nabadzības samazināšanu daudzās dalībvalstīs (kas 2017. gadā vidēji bija 32,4 % robežās, neskaitot pensijas); tā kā kopš 2010. gada šī ietekme ik gadu ir samazinājusies (izņemot 2013. gadu) un atšķirības starp dalībvalstīm ir ievērojamas;

T.  tā kā vispārēja piekļuve kvalitatīvai un cenu ziņā pieejamai veselības aprūpei ir viena no sociālām pamatvajadzībām;

U.  tā kā joprojām pastāv atšķirības attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmu segumu un pakalpojumu pieejamību; tā kā radušies jauni darba veidi, tostarp darbs tiešsaistes platformās un pašnodarbinātība; tā kā sociālā aizsardzība tradicionāli attiecināta uz darba ņēmējiem ar pilna laika beztermiņa darba līgumiem, un tādēļ tā ir jāpielāgo; tā kā jo īpaši nestandarta darbā nodarbinātajiem bieži vien nav pilnīgas piekļuves sociālajai aizsardzībai un daudziem pašnodarbinātajiem ir tikai ierobežots aizsardzības segums vai tā nav vispār; tā kā joprojām pastāv fiktīva pašnodarbinātība, radot nenoteiktību, nestabilitāti un nedrošību, kas jo īpaši skar mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas; tā kā nespēja piekļūt sociālajai aizsardzībai mazina darbaspēka labbūtību un apgrūtina darba tirgu funkcionēšanu;

V.  tā kā ES garantija jauniešiem ir jāuzlabo vēl vairāk atbilstoši Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem, lai sniegtu palīdzību visiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET);

W.  tā kā dzīves ilgums atšķiras atkarībā no sociālekonomiskā statusa; tā kā šī atšķirība lielā mērā atspoguļo atšķirīgo pakļautību riska faktoriem (ietverot darbu) un tā kā mājsaimniecībās ar zemiem ienākumiem salīdzinājumā ar mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem pastāv lielāka varbūtība, ka tās nespēs apmierināt veselības aprūpes vajadzības; tā kā līdz ar to arī turpmāk ir svarīgi nodarbinātības un sociālajā politikā veicināt un ņemt vērā veselības faktorus;

X.  tā kā pakārtotie līmeņi kolektīvajās sarunās, šķiet, izraisa samazināta atalgojuma struktūru; tā kā kolektīvo sarunu vājināšanās vairākās dalībvalstīs sakrīt ar zema atalgojuma pieaugumu (t. i., darba ņēmējiem maksā algu, kas ir mazāka nekā divas trešdaļas no vidējā atalgojuma);

Y.  tā kā laba garīgā veselība ir viens no cilvēka labbūtības priekšnoteikumiem; tā kā 2016. gadā visās ES dalībvalstīs biežāk nekā katram sestajam cilvēkam bija garīgās veselības problēmas; tā kā visās ES valstīs cilvēkiem, kas sūdzas par hronisku depresiju, ir daudz mazākas izredzes strādāt;

Z.  tā kā aplēsts, ka garīgās saslimšanas kopējās izmaksas visā ES pārsniedz 600 miljardus EUR jeb vairāk nekā 4 % no IKP;

AA.  tā kā 2017. gadā mājsaimniecībām pieejamie bruto ienākumi uz vienu iedzīvotāju eurozonā pārsniedza 2008. gada pirmskrīzes līmeni, taču atšķirīga situācija bija astoņās dalībvalstīs un vairākos reģionos; tā kā mājsaimniecību kopējie ienākumi pieauga lēnāk nekā IKP, liecinot par to, ka ieguvumi no ekonomikas atlabšanas mājsaimniecību ikdienu ietekmējuši samērā maz un nesen konstatētā izaugsme nav iekļaujoša; tā kā realitātē daudzās dalībvalstīs vidējās algas joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa, un to pieaugums 2017. gadā vēl aizvien bijis zemāks par produktivitātes pieaugumu; tā kā ienākumu nevienlīdzība bieži vien saistīta ar nevienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, apmācībai un sociālai aizsardzībai;

AB.  tā kā saskaņā ar Eirobarometra 2018. gada apsekojumu ES iedzīvotājus visvairāk uztrauc sociālekonomiskā situācija un vides problēmas;

AC.  tā kā globālā attīstība, piemēram, digitalizācija un vidiskā pārkārtošanās liecina, ka steidzami nepieciešama vienota ES pieeja; tā kā šīs globālās problēmas reģionus un teritorijas skar dažādos veidos; tā kā iekļaujošas pārejas nodrošināšanai izšķirīga loma ir sociālajam dialogam, sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai; tā kā daudzās dalībvalstīs sociālo partneru iesaistīšana politikas veidošanā joprojām ir nepietiekama;

AD.  tā kā ekonomikas nozares, kas rada gandrīz 90 % no visām CO2 emisijām, nodarbina aptuveni 25 % no ES darbaspēka; tā kā šā darbaspēka pārkvalificēšana ir svarīga daļa no pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku;

AE.  tā kā vērienīga klimata politika rada darbvietas un izaugsmi un pozitīvi ietekmē labbūtību; tā kā saskaņā ar prognozēm pilnīga Parīzes nolīguma īstenošana ES papildus radīs 1,2 miljonus darbvietu līdz 2030. gadam, turklāt šis skaits ir papildus jau prognozētajiem 12 miljoniem jaunu darbvietu;

AF.  tā kā no 2011.–2018. gadā konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem pilnībā īstenoti tikai 9 %, 17 % gadījumu panākts liels progress, 44 % — zināms progress, 25 % — neliels progress un 5 % gadījumu nav panākts nekāds progress;

AG.  tā kā Komisija 2019. gadā 15 dalībvalstīm sniedza ieteikumus, kā uzlabot veselības aprūpes efektivitāti, pieejamību un ilgtspēju;

AH.  tā kā vidējās mājokļa izmaksas un finanšu slogs ES ir samazinājies, taču adekvātu un izmaksu ziņā pieejamu mājokļu deficīts daudzās dalībvalstīs joprojām ir pieaugoša problēma; tā kā 2017. gadā katrs desmitais Eiropas iedzīvotājs 40 % vai vairāk no mājsaimniecības ienākumiem tērēja mājokļa izdevumu apmaksai;

AI.  tā kā labi funkcionējošs sociālais dialogs ir būtisks Eiropas sociālās tirgus ekonomikas elements, kas stiprina sociālo kohēziju un mazina konfliktus sabiedrībā, un tas ir izdevīgi gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem un valdībām; tā kā sociālajam dialogam un kolektīvajām sarunām ir izšķirīga nozīme tādu rīcībpolitiku izstrādē un īstenošanā, ar ko spētu uzlabot darba apstākļus un nodarbinātības nosacījumus;

AJ.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas sniedz būtisku ieguldījumu, nodrošinot integrācijas pakalpojumus, kā arī paužot dažādus viedokļus politikas veidošanā,

1.  atzīmē — lai gan ekonomiskā situācija ES pašlaik ir labvēlīga un vispārējais nodarbinātības līmenis pastāvīgi pieaug, joprojām būtiski ir strauji risināt jauniešu bezdarbu un problēmas, ar kurām saskaras NEET, un joprojām steidzami ir jāuzlabo situācija tādās jomās kā ilgstošais bezdarbs, darba tirgus segmentācija un nevienlīdzība, mazaizsargātu grupu iekļautība, nodarbinātu personu nabadzība un produktivitāte, jo īpaši saistībā ar gaidāmo globālo ekonomikas lejupslīdi jeb recesiju; pauž dziļu nožēlu, ka faktiskais algu pieaugums Savienības līmenī joprojām ir zemāks par gaidīto, ņemot vērā labvēlīgo situāciju darba tirgū un ekonomiskos rezultātus; aicina Komisiju iesniegt Eiropas bezdarbnieku pabalstu pārapdrošināšanas shēmu, ar ko aizsargātu iedzīvotājus un samazinātu spiedienu uz valsts finansēm ārēju satricinājumu laikā;

2.  atzīmē Komisijas 2019. gada konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI) un atzinīgi vērtē to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta ieguldījumiem; atzīmē, ka gandrīz trešdaļa no KVAI, kas izdoti līdz 2018. gadam, nav īstenoti; atzīmē, ka ievērojami rezultāti KVAI īstenošanā sasniegti attiecībā uz tiesību aktiem, ar ko reglamentē darba attiecības un nodarbinātības aizsardzību; tomēr pauž nožēlu, ka KVAI īstenošanā sevišķi slikti rezultāti bijuši veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā un ka 2018. gada KVAI īstenošana notikusi lēnāk nekā iepriekšējos gados, un mudina Komisiju izdarīt vajadzīgo spiedienu uz visām, ne tikai eurozonas dalībvalstīm, lai tās šos ieteikumus īstenotu; uzskata, ka uz nākotni orientētu reformu īstenošanai ir izšķirīga nozīme, lai stiprinātu ES ekonomikas izaugsmes potenciālu, veicinātu sociālo iekļaušanu un uzlabotu visu Savienības iedzīvotāju sociālās tiesības un labbūtību;

3.  aicina dalībvalstis ņemt vērā ieteikumus par darbaspēka nodokļu sloga novirzīšanu uz citiem faktoriem, kas mazāk kaitē ilgtspējīgai izaugsmei;

4.  atzīmē, ka starp valstīm, reģioniem un iedzīvotāju grupām joprojām pastāv būtiskas atšķirības nodarbinātībā, un līdz ar to izveidojušās valstis, reģioni un iedzīvotāju grupas, kuru galvenās vai pat vienīgās konkurētspējas priekšrocības ES darba tirgū ir zemi ienākumi un/vai slikti darba apstākļi; uzsver, ka dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina īpašu nodarbinātības rīcībpolitiku īstenošana, lai novērstu šķēršļus un grūtības reģionos ar problemātisku demogrāfisko situāciju, tādos kā mazapdzīvoti vai reti apdzīvoti reģioni, un īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniecības nozarei, lai palielinātu šo reģionu spēju radīt darbvietas un pievienoto vērtību lauku apvidos; uzskata, ka jāpalielina nodarbinātības un ienākumu līmenis un jāveicina pienācīgas darbvietas, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi, proti, nodarbinātību vismaz 75 % līmenī;

5.  pauž nožēlu, ka daudzās dalībvalstīs mājsaimniecību bruto ienākumi uz vienu iedzīvotāju joprojām ir zem 2008. gada pirmskrīzes līmeņa; mudina dalībvalstis darīt vairāk, lai samazinātu nevienlīdzību;

6.  uzsver, ka vajadzīgas labi izstrādātas darba tirgus rīcībpolitikas un reformas, kas radītu kvalitatīvu nodarbinātību, un ka jāpieņem pasākumi, ar ko nodrošinātu pienācīgu minimālo algu un taisnīgu atlīdzību, aizsargātu un veicinātu darba ņēmēju veselību un labbūtību, par prioritāru noteiktu bezdarbnieku reintegrāciju, veicinātu vienlīdzīgas iespējas, vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem un vienlīdzīgas darba ņēmēju tiesības, tostarp publiskajā sektorā, veicinātu vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, sociālo aizsardzību visiem un darbaspēka mobilitāti, ņemtu vērā lauku rajonus un izolētos reģionus, kā arī novērstu nevienlīdzību un nelīdzsvarotību starp dzimumiem;

7.  ar lielām bažām norāda uz jauniešu augsto bezdarba līmeni vairākās dalībvalstīs un gados jaunu, darba gaitas tikko uzsākušu darba ņēmēju neaizsargātību; aicina dalībvalstis un Komisiju par prioritāru noteikt cīņu pret jauniešu bezdarbu un pilnībā izmantot tādus finanšu instrumentus kā Garantija jauniešiem, ES programmas, piemēram, Erasmus +, un pielāgotus pasākumus, lai risinātu jauniešu bezdarba problēmu un veicinātu jauniešu nodarbināmību; pauž dziļu nožēlu, ka daudzi Eiropas iedzīvotāji spiesti strādāt nepilnu darba laiku; atzīmē, ka tas negatīvi ietekmē viņu sociālo aizsardzību;

8.  atzīmē, ka sieviešu līdzdalība darba tirgū turpina pieaugt, taču ar bažām konstatē, ka nodarbinātības ziņā starp dzimumiem joprojām pastāv plaisa, kas tikpat kā nav mainījusies kopš 2013. gada, un ka dzimumu nevienlīdzība nodarbinātības un atalgojuma ziņā vēl aizvien ir ļoti liela; ar bažām atzīmē, ka sievietes pārāk bieži strādā zemāk atalgotās nozarēs un darbā, kura veikšanai viņām ir pārāk augsta kvalifikācija; atzīmē, ka tikai dažas dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību; mudina visas dalībvalstis censties vairāk, lai samazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, pensiju atšķirības starp dzimumiem un stimulus nestrādāt; aicina Komisiju ierosināt direktīvu par darba samaksas pārredzamību, lai strauji likvidētu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības;

9.  pauž dziļu nožēlu, ka netiks sasniegts Barselonas mērķis attiecībā uz bērnu aprūpes pieejamību 90 % apmērā bērniem vecumā no 3 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam; mudina visas dalībvalstis pastiprināt centienus uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un nodrošināt piekļuvi cenas ziņā pieejamām bērnu aprūpes, agrīnās bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes struktūrām; aicina dalībvalstis uzlabot apmācību un darba apstākļus šajās struktūrās (arī veselības aprūpes struktūrās); aicina dalībvalstis pilnībā un ātri īstenot nesen pieņemto direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un mudināt vīriešus vairāk izmantot apmaksātu ģimenes atvaļinājumu;

10.  pieņem zināšanai konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kuru mērķis ir izveidot atvērtu un dinamisku vienoto tirgu, kurā valda konkurence, jo tas ir svarīgi produktivitātes stimulēšanai, izaugsmes veicināšanai un darba iespēju nodrošināšanai; uzsver, ka ir svarīgi taisnīgi sadalīt labklājības pieaugumu šajā saistībā; aicina Komisiju un dalībvalstis stimulēt produktivitāti, īstenojot reformas, ar kurām tiek atcelts nevajadzīgs regulējums; uzsver to, ka ieguldījumi veselības aizsardzībā un drošībā darbā ne vien uzlabo darba kvalitāti un darba ņēmēju labbūtību, bet arī pozitīvi ietekmē Eiropas ekonomikas produktivitāti un konkurētspēju;

11.  norāda, ka darba tirgos ir jāapkaro diskriminācija vecuma dēļ, piemēram, novēršot plaisu starp jauniešiem un vecākām paaudzēm, palielinot — arī publiskajā sektorā — informētību par Nodarbinātības vienlīdzības direktīvu(30), nodrošinot piekļuvi mūžizglītības iespējām ar pielāgotiem kursiem un apmācību, cīnoties pret pensiju atšķirībām un veicinot gados vecāku ES iedzīvotāju līdzdalību mobilitātes un prasmju apmaiņas programmās; norāda, ka gados vecāki un mazāk kvalificēti darba ņēmēji daudz retāk piedalās mūžizglītības programmās; aicina Komisiju un dalībvalstis vairāk censties, lai šo tendenci mainītu; uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš gados vecākiem darba ņēmējiem un rīcībpolitikām, ar ko tiks palielināts atbalsts un dota iespēja aktīvai dzīvei visa mūža garumā, jo īpaši pievēršoties darba ņēmējiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem;

12.  uzsver, ka darba tirgū ir jāapkaro diskriminācija pret etniskām grupām un jācīnās pret atalgojuma un pensijas atšķirībām atkarībā no etniskās piederības; aicina Komisiju izstrādāt ilgtermiņa plānošanas stratēģiju etnisko minoritāšu integrēšanai darba tirgū, lai mazinātu atstumtības risku; aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai cīnītos pret diskrimināciju, kam iemesls ir etniskā piederība, piederība minoritātei vai mazākumtautības valodas lietošana, palielinot informētību, īstenojot daudzveidības stratēģijas un vācot un analizējot uzticamus un dezagregētus datus par diskrimināciju;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai nodrošinātu, ka darba tirgū tiek vairāk iekļautas grupas, kas atrodas vistālāk no darba tirgus, piemēram, vientuļie vecāki, neoficiālie aprūpētāji, cilvēki ar ilgstošu slimību, invaliditāti, veselības problēmām vai smagām hroniskām slimībām, migranti, bēgļi un cilvēki, kuri pieder pie etniskām un reliģiskām minoritātēm, kā arī lai panāktu šo cilvēku labāku integrāciju sabiedrībā;

14.  atzinīgi vērtē progresu, kas gūts saistībā ar Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020) un jo īpaši Direktīvu (ES) 2019/882 par pieejamību(31); tomēr uzsver, ka ir jādara vairāk; pauž dziļu nožēlu par to, ka nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļautības ziņā cilvēki ar invaliditāti vēl aizvien pastāvīgi atrodas nelabvēlīgā situācijā; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas satvarā izstrādāt īpašus pasākumus ar mērķi nodrošināt cilvēku ar invaliditāti, ilgstošām un hroniskām slimībām, arī cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem un psihosociālu invaliditāti, efektīvu iekļaušanu; aicina Komisiju un dalībvalstis paredzēt ne tikai atbalsta pasākumus, bet izstrādāt vairāk nodarbinātības iniciatīvu un nodrošināt labāku pieejamību un saprātīgus pielāgojumus(32), cita starpā pilnībā izmantojot digitalizācijas sniegtās ekonomiskās un sociālās iekļaušanas iespējas;

15.  norāda uz jaunu nodarbinātības veidu rašanos, arī uz digitalizācijas un automatizācijas izraisīto pārveidi; uzsver, ka šādas tendences vienlaikus gan sniedz ieguvumus, gan rada problēmas; uzsver, ka mūžizglītības politika ir svarīga, lai darba ņēmējiem dotu iespēju sagatavoties statusa maiņai darba tirgū; uzsver, cik svarīgs ir sociālais dialogs, jo īpaši izstrādājot turpmākas stratēģijas šo problēmu risināšanai; norāda, ka šīs pārveides rezultātā var rasties nestandarta un nestabilas nodarbinātības veidi; ar bažām norāda, ka nestandarta darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem nav atbilstīgu sociālās aizsardzības sistēmu un piekļuves sociālās aizsardzības sistēmām, arī apmaksātam atvaļinājumam un apmaksātām brīvdienām; uzsver, ka pastāvīga problēma, kas jārisina, ir fiktīvā pašnodarbinātība; aicina dalībvalstis īstenot pasākumus šo problēmu risināšanai, jo īpaši ņemot vērā Padomes 2018. gada 6. decembra ieteikumu par darba ņēmēju un pašnodarbināto piekļuvi sociālajai aizsardzībai; atzinīgi vērtē šo ieteikumu kā pirmo soli, taču uzsver, ka jādara vairāk, lai visiem būtu piekļuve sociālajai aizsardzībai;

16.  norāda, ka tiešsaistes platformu darbs Eiropas Savienībā pēdējo divu gadu laikā palielinājies par vairāk nekā 25 %, tajā iesaistīti 5 miljoni darba ņēmēju un trešā daļa no visiem tiešsaistes platformu darījumiem ir pārrobežu darījumi; atzīmē, ka tiešsaistes platformās iesaistītie darba ņēmēji bieži vien nav iekļauti sociālās aizsardzības sistēmās; uzsver, ka Komisijai un dalībvalstīm jāvāc labāki un saskaņotāki dati par tiešsaistes platformu darba ņēmēju skaitu, nodarbinātības statusu, darba saturu un ienākumiem; prasa īstenot saskaņotu ES iniciatīvu, lai nodrošinātu, ka platformās iesaistītajiem darba ņēmējiem ir pieejama sociālā aizsardzība un nodrošinātas visas sociālās un darba tiesības neatkarīgi no nodarbinātības statusa, un lai koplīguma piemērošanu attiecinātu arī uz tiešsaistes platformu darba ņēmējiem;

17.  uzsver, ka jaunās komunikācijas tehnoloģijas un darba organizācijas elastīgums bieži vien var novest pie ilgākām darba stundām un darba, privātās dzīves un personiskā laika pārklāšanās; jo īpaši norāda, ka ir jāievieš tiesības digitāli atslēgties, kā arī jāanalizē laika trūkuma un autonomijas attiecībā uz darba laiku jēdzieni;

18.  uzsver, ka ir jāpārveido izglītības un apmācības sistēmas, lai pilnībā izmantotu digitalizācijas un ekonomikas zaļināšanas sniegtās iespējas un attīstītu prasmes — arī vispārīgās prasmes — un kompetences, kas nepieciešamas darba tirgus vajadzību nodrošināšanai un šodienas un rītdienas ekonomisko, sociālo un ekoloģisko problēmu risināšanai; uzskata, ka prasmju trūkums un neatbilstība var būt būtiski šķēršļi ieguldījumiem; uzsver — lai iegūtu pietiekamas prasmes, ir jāuzlabo izglītības un apmācības (arī arodizglītības) kvalitāte, pieejamība, iekļautība, finansiālā pieņemamība un piekļūstamība, kā arī jāuzlabo savstarpējā kvalifikāciju atzīšana; uzsver, ka ir svarīgi stimulēt uzņēmumus, lai tie vairāk ieguldītu apmācībā; uzsver, ka ieguldījumiem izglītībā ir izšķirīga nozīme sociālās kohēzijas panākšanā; uzsver, ka ir svarīgi risināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas problēmu; aicina dalībvalstis īstenot divpieeju stratēģiju, ar ko vispārējā izglītība tiktu padarīta iekļaujoša un tiktu nodrošinātas mērķtiecīgas programmas visneaizsargātākajiem; aicina dalībvalstis palielināt un veicināt ieguldījumus prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, kā arī visaptverošā digitālo, aroda un uzņēmējdarbības prasmju apguvē, ņemot vērā virzību uz digitālo ekonomiku un zaļāku tautsaimniecību un pieprasījumu pēc kvalificētiem tehniskajiem speciālistiem daudzās valstīs un reģionos; uzsver, ka piedienīgi darba un nodarbinātības apstākļi ir izšķirīgs faktors, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus;

19.  piekrīt Komisijai, ka ir vajadzīgi savlaicīgi centieni, lai risinātu digitalizācijas jautājumu, ka visā ES šis process ir jāpaātrina un ka ir labāk jāsaskaņo Savienības, dalībvalstu un reģionālā politika, jāapvieno publiskie un privātie resursi, lai palielinātu ieguldījumus, un jāveido spēcīgāka sinerģija digitālajā ekonomikā un sabiedrībā; uzsver, ka ir jānodrošina efektīva un taisnīga pakalpojumu digitālā pārveide un ka nevienu nedrīkst atstāt novārtā; uzsver, ka digitālās pratības programmās būtu jāpievēršas privātuma un datu aizsardzības jautājumiem;

20.  uzskata, ka saistībā ar klimata pārmaiņu problēmām un pāreju uz zaļāku ekonomiku ir jāsniedz izšķirīgs atbalsts sabiedrībai, darba ņēmējiem un uzņēmējiem, lai tiem palīdzētu pielāgoties šai būtiskajai pārveidei, īpašu uzmanību pievēršot visvairāk skartajiem reģioniem, uzlabojot apmācību un izglītību nolūkā pielāgot prasmes un radīt jaunas darbvietas vides un digitālajā nozarē; prasa īpašu uzmanību pievērst sabiedrības visneaizsargātākajām grupām, tostarp cilvēkiem, kuriem draud nabadzība un/vai galēja materiālā nenodrošinātība;

21.  uzsver, ka arvien plašāka prasmju izmantošana un veidošana ir saistīta ar pievienotās vērtības un konkurētspējas radīšanu un tam vajadzētu būt noteicošajam ES rīcībpolitikās, kuru mērķis ir veicināt ekonomikas izaugsmi ar ieguldījumiem prasmēs; norāda — lai gan prasmes ir izaugsmes priekšnoteikums, tās pašas par sevi nav pietiekamas; tāpēc līdz ar ieguldījumiem sākotnējā izglītībā un apmācībā aicina veikt papildu pasākumus, lai radītu un izveidotu kvalitatīvas darbvietas darba tirgū, kas maksimāli spēj izmantot darba ņēmēju prasmes;

22.  ir nobažījies par to, ka Eiropā ir nemainīgi liels to cilvēku skaits, kam trūkst pamata rēķinpratības un rakstpratības, jo šīs prasmes ir pamats tam, lai aktīvi varētu iesaistīties sabiedrībā un darba tirgū; aicina dalībvalstis veikt stingrus pasākumus nolūkā uzlabot pamatprasmju apguves nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz visatstumtākajām sabiedrības grupām; uzsver, cik būtiski ir stingri pasākumi neformālās un informālās mācīšanās validēšanai, lai nodrošinātu prasmju un kompetenču pēc iespējas plašāku atzīšanu un padarītu elastīgākas dažādās izglītības un apmācības iespējas;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, pētniecības kopienām un citām attiecīgām ieinteresētajām personām nodrošināt stimulus un tehnisko palīdzību nolūkā uzlabot jauniešu iespējas strādāt pienācīgu darbu, īstenojot nodarbinātības programmas, atbalstot jaunos uzņēmējus ar EntreCamp starpniecību un piedāvājot kvalitatīvas māceklības programmas un valodu un arodmācību apmācību, cita starpā dalībvalstīs ieviešot attiecīgas mācību programmas;

24.  aicina dalībvalstis stiprināt un modernizēt valsts nodarbinātības dienestus katrā teritoriālajā līmenī, pastāvīgi apmācot attiecīgās struktūras, iesaistot augsti kvalificētus konsultantus un pasniedzējus, kā arī īstenojot katrai darba tirgus kategorijai piemērotas mērķorientētas rīcībpolitikas;

25.  uzsver, ka Savienības sociālajiem un ekonomiskajiem mērķiem nākamajā budžetā būtu jāpiešķir vienāda prioritāte un jānodrošina finanšu resursi un ka būtu jāstiprina Eiropas pusgads, lai visa cikla garumā tajā iekļautu sociālo dimensiju, iesaistot ES un dalībvalstu kompetentās struktūras, kas risina sociālās politikas jautājumus; mudina Komisiju uzlabot eurozonas dalībvalstīm adresētos ieteikumus, izveidojot matricu satvaru, kurā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru saistītās sociālās rīcībpolitikas, piemēram, iekļaujoša piekļuve izglītībai, veselības aprūpei, uzturam, nodarbinātībai un mājoklim un sociālo tiesību saglabāšana, tiktu analizētas katrā sociālajā segmentā, piemēram, bērni, jaunieši, vecāka gadagājuma cilvēki, minoritātes, migranti un cilvēki ar invaliditāti, tādējādi gūstot precīzāku priekšstatu par dalībvalstu ekonomisko un sociālo veselību, un mudina izskatīt šā jaunā KVAI komponenta iespējamu attiecināšanu arī uz valstīm, kuras nav pievienojušās eurozonai; norāda, ka KVAI būtu jāsaskan ar ES mērķiem ekonomikas, sociālajā un vides jomā un tiem drīzāk vajadzētu būt savstarpēji pastiprinošiem, nevis pretrunīgiem; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt Eiropas ilgtspējas stratēģiju sociālo, ekonomisko un klimata problēmu pārvarēšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis nostiprināt sociālās tiesības, ierosinot tiesību aktus, attiecīgā gadījumā un pēc pārskatīšanas — arī finanšu instrumentus, ar mērķi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru saskaņā ar attiecīgajām Līgumos noteiktajām kompetencēm;

26.  uzskata, ka ir būtiski definēt Eiropas Savienības sociālo dimensiju un pabeigt tās izveidi; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt tiesības uz pienācīgiem dzīves apstākļiem, pienācīgu mājokli, efektīvu un pieejamu veselības aprūpes sistēmu un ilgtermiņa aprūpi;

27.  uzsver, ka labi funkcionējošs sociālais dialogs ir svarīgs instruments darba apstākļu izveidē, iesaistot dažādus dalībniekus dažādos līmeņos, un ka šāds dialogs līdzsvaro darba ņēmēju un darba devēju intereses un veicina gan ekonomisko konkurētspēju, gan sociālo kohēziju; aicina dalībvalstis vēl vairāk stiprināt sociālo dialogu visā Eiropā, lai līdzsvarotu darba attiecības un vajadzības gadījumā stiprinātu iespējas slēgt darba koplīgumu;

28.  pauž nožēlu par to, ka nabadzības līmenis joprojām ir nepieņemami augsts; uzsver, ka lielāks nabadzības risks ir ekonomiskās attīstības palēninājuma periodos; uzsver — lai gan nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku (AROPE) skaits 2017. gadā ES turpināja samazināties, tomēr 2017. gadā Eiropas Savienībā apmēram 113 miljoni un eurozonā — 74 miljoni cilvēku bija AROPE; pauž nožēlu par to, ka stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības samazināšanas mērķis, visticamāk, netiks sasniegts; mudina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu nabadzību, tostarp strādājošu cilvēku nabadzību un neaizsargātu grupu nabadzību; uzsver, ka ir jāizskauž bērnu nabadzība, un aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, ar ko īstenotu Eiropas garantiju bērniem; mudina Komisiju un dalībvalstis veicināt uz tiesībām balstītu nabadzības apkarošanas stratēģiju, kuras pamatā būtu integrēta aktīva iekļaušana, apvienojot sociālo pamattiesību īstenošanu, kvalitatīvus pakalpojumus un darbvietas ar taisnīgu atalgojumu; aicina dalībvalstis izstrādāt pasākumus un stratēģijas atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāram, lai nodrošinātu to personu sociālās vajadzības, kurām darba tirgus nav pieejams;

29.  uzsver, ka pienācīgas kvalitātes darbvietas, piekļuve atbilstīgai sociālajai aizsardzībai neatkarīgi no darba attiecībām vai līguma veida, atalgojuma pieaugums un ar pietiekamiem resursiem nodrošināti kvalitatīvi publiskie pakalpojumi, arī izglītības sistēmas un pieejams mūžizglītības iespēju piedāvājums, būtiski ietekmē nevienlīdzības un nabadzības un sociālās atstumtības riska samazināšanu, kā arī cilvēku veselības un labbūtības uzlabošanu; atzinīgi vērtē sociālo pārvedumu ievērojamo ietekmi uz nabadzības mazināšanu; tomēr pauž nožēlu, ka tas netiek atspoguļots visu dalībvalstu rīcībpolitikās; uzsver, cik būtiski ir pārredzamā veidā izvērtēt stratēģiju “Eiropa 2020”, jo īpaši nabadzības samazināšanas jomā, un izstrādāt sociālu un ilgtspējīgu stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, kurā par prioritāti tiktu izvirzīta nabadzības izskaušana un ar kuru tiktu atbalstīta Eiropas sociālo tiesību pīlāra un ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, izmantojot jēgpilna dialoga procesus ES un valstu līmenī ar pilsonisko sabiedrību un cilvēkiem, kas ir tieši pieredzējuši nabadzību;

30.  norāda, ka 2017. gadā 9,4 % no visiem ES nodarbinātajiem cilvēkiem bija pakļauti nabadzības riskam un ka daudzās dalībvalstīs pieaug nodarbinātu personu nabadzība; uzsver, ka nodarbinātu personu nabadzība ir viena no sociālā netaisnīguma pamatpazīmēm, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi palielināt darba ņēmēju pirktspēju, stiprināt kolektīvās sarunas un noteikt spēcīgu un saskaņotu tiesību sistēmu un aizsardzību attiecībā uz visiem darba veidiem; mudina dalībvalstis izlēmīgi rīkoties, lai nodrošinātu, ka cilvēki spēj ar savu darba algu atļauties piedienīgu dzīvi sev un savām ģimenēm; aicina Komisiju ierosināt tiesību instrumentu, lai nodrošinātu, ka ikvienam darba ņēmējam Savienībā ir taisnīga minimālā darba alga, ko var noteikt saskaņā ar valstu tradīcijām, darba koplīgumiem vai tiesību normām;

31.  uzskata, ka pagaidu vai nestabilu darba veidu izplatīšanās var bīstami ietekmēt pensiju pietiekamību, jo īpaši attiecībā uz jaunākajām paaudzēm, kas bieži pieredz pārtraukumus karjeras izaugsmē un līdz ar to — iemaksu periodos, kā arī sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti;

32.  norāda uz satraucošajām tendencēm saistībā ar pārmērīgu pieprasījumu mājokļu tirgos vairākās dalībvalstīs un šo tendenču negatīvo ietekmi, jo īpaši uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un konkrētos reģionos; aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai izpildītu Komisijas ieteikumus (samazināt piedāvājuma nepietiekamību, novērst izkropļojumus un samazināt nodokļu sistēmas radīto diskrimināciju), un rīkoties atbilstīgi sociālo tiesību pīlāra 19. ieteikumam;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis labāk izmantot Eiropas pusgadu, lai uzraudzītu un atbalstītu virzību uz mājokļu pieejamības nodrošināšanu un bezpajumtniecības izskaušanu; aicina Komisiju ierosināt Eiropas regulējumu attiecībā uz sociāliem mājokļiem un mājokļiem par pieņemamu cenu, lai efektīvi koordinētu dalībvalstu rīcībpolitikas;

34.  norāda, ka sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem ir būtiska nozīme cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību; ar bažām norāda, ka lielākā daļa dalībvalstu ir saņēmušas KVAI nolūkā uzlabot to valsts veselības aprūpes sistēmu efektivitāti, pieejamību un ilgtspēju; aicina dalībvalstis darīt vairāk, lai nodrošinātu to veselības aprūpes sistēmu piekļūstamību, pieejamību, finansiālo pieņemamību, kvalitāti un rentabilitāti; uzsver, cik svarīgas ir profilakses un veselības veicināšanas kampaņu nozīmi, jo īpaši tās, kuru mērķis ir jaunieši no neaizsargātām iedzīvotāju grupām; aicina dalībvalstis ieguldīt līdzekļus, lai veselības rīcībpolitikās par vienu no prioritātēm noteiktu profilaksi; prasa aktīvi īstenot gan fizisko, gan garīgo veselību veicinošas kampaņas; atgādina, cik svarīgi ir sekmēt tādu darbspējīga vecuma cilvēku reintegrāciju darba tirgū, kuri atkopjas no slimības; aicina dalībvalstis veikt ieguldījumus aprūpes pakalpojumos visa mūža garumā, turpināt virzību uz 2002. gadā izvirzītā Barselonas mērķa sasniegšanu bērnu aprūpes jomā un noteikt mērķus gados vecāku un apgādājamu personu aprūpei;

35.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt īpašus pasākumus, lai īstenotu pēcpasākumus saistībā ar Eiropas rīcības programmu garīgās veselības un labbūtības jomā un ES kompasu rīcībai garīgās veselības un labbūtības jomā; uzskata, ka šajos pasākumos būtu jāiekļauj garīgās veselības veicināšanas un profilakses pasākumi un tie būtu jāsaskaņo ar citiem politikas instrumentiem, lai samazinātu garīgo veselību ietekmējošo sociālo faktoru nozīmi;

36.  uzsver, ka ir svarīgi cieši uzraudzīt Savienības līdzekļus un vajadzības gadījumā tos pārskatīt, lai nodrošinātu efektīvu finansēšanu saskaņā ar ES mērķiem; aicina Komisiju un dalībvalstis apkarot Savienības līdzekļu nepareizu izmantošanu, krāpšanu un korupciju;

37.  uzsver, cik būtiski ir ievērot ES revidentu ieteikumus;

38.  uzskata — lai saglabātu un palielinātu konkurētspēju pasaules mērogā, darba tirgus tiesiskajam regulējumam dalībvalstīs ir jābūt skaidram, vienkāršam un elastīgam, vienlaikus saglabājot augstus darba standartus;

39.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (2) https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/5-presidents-report_lv.pdf (3) OV C 179, 25.5.2018., 1. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0337. (5) OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0181. (7) OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp. (8) OV C 155, 25.5.2011., 10. lpp. (9) OV L 150, 14.6.2018., 93. lpp. (10) OV L 150, 14.6.2018., 100. lpp. (11) OV L 150, 14.6.2018., 109. lpp. (12) OV L 150, 14.6.2018., 141. lpp. (13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0202. (14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0485. (15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0432. (16) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0325. (17) OV C 356, 4.10.2018., 89. lpp. (18) OV C 346, 27.9.2018., 156. lpp. (19) OV C 337, 20.9.2018., 135. lpp. (20) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp. (21) OV C 76, 28.2.2018., 93. lpp. (22) OV C 35, 31.1.2018., 157. lpp. (23) OV C 366, 27.10.2017., 117. lpp. (24) https://ec.europa.eu/health/state/glance_en (25) https://ec.europa.eu/health/sites/health/files/state/docs/2018_healthatglance_rep_en.pdf (26) https://www.coe.int/en/web/turin-european-social-charter/turin-process (27) OV C 199E, 7.7.2012., 25. lpp. (28) OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp. (29) OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp. (30) Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.). (31) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.). (32) ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) ir noteikts: “saprātīgs pielāgojums” nozīmē vajadzīgās un atbilstošās izmaiņas un korekcijas — ja tās konkrētā gadījumā ir nepieciešamas un neuzliek nesamērīgu vai nepamatotu slogu —, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem var izmantot vai īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības (https://www.ohchr.org/EN/HRBodies/CRPD/Pages/ConventionRightsPersonsWithDisabilities.aspx); Nodarbinātības vienlīdzības direktīvas 5. pantā ir noteikts: “Lai garantētu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu pret invalīdiem, nodrošina saprātīgu darba vietas izveidošanu. Tas nozīmē, ka darba devēji, ja tas vajadzīgs konkrētā gadījumā, veic atbilstīgus pasākumus, lai invalīds varētu dabūt darbu, strādāt vai tikt paaugstināts amatā, vai iegūt profesionālo izglītību, ja vien šādi pasākumi neuzliek neproporcionālu slogu darba devējam. Šis slogs nav neproporcionāls, ja to pietiekami izlīdzina ar pasākumiem, kas pastāv attiecīgās dalībvalsts invaliditātes politikā” https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32000L0078&from=EN; Komisijas tīmekļa vietnē ir norādīts: saprātīgi pielāgojumi ir jebkādas izmaiņas darba pienākumos vai apstākļos, kas vajadzīgas, lai persona ar invaliditāti varētu pieteikties darba pienākumiem, tos pildīt un attīstīt karjeru vai saņemt apmācību (https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=147).